31979L0490

Komisijas Direktīva

(1979. gada 18. aprīlis),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām

(79/490/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 78/547/EEK [2], un īpaši tās 11., 12. un 13. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/221/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām [3],

tā kā, ņemot vērā gūto pieredzi un jaunākos sasniegumus, tagad ir iespējams noteikt daudz stingrākas prasības un pieskaņot tās faktiskajiem testa apstākļiem;

tā kā pakaļējās drošības konstrukcijas jau tirgo gan atsevišķi, gan uzstādītas transportlīdzeklim; tā kā, ciktāl pastāv iespēja pārbaudīt šīs konstrukcijas pirms to uzstādīšanas transportlīdzeklim, to brīvo apriti var atvieglot, ieviešot EEK tipa apstiprināšanu arī šīm ierīcēm kā atsevišķajām tehniskajām vienībām Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas atbild par to, kā tehnikas attīstībai pielāgot direktīvas par tehnisko šķēršļu atcelšanu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvā 70/221/EEK izdara šādus grozījumus.

1. Direktīvas 2. un 2.a pantu nomaina ar šādiem pantiem:

"2. pants

1. Neviena dalībvalsts, atsaucoties uz šķidrās degvielas tilpnēm, nedrīkst atteikt transportlīdzekļu EEK tipa apstiprināšanu vai valsts tipa apstiprināšanu, ja šie transportlīdzekļi atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz šķidrās degvielas tilpnēm.

2. Neviena dalībvalsts, atsaucoties uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, nedrīkst atteikt piešķirt transportlīdzekļu EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu, ja šie transportlīdzekļi atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību vai ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar pakaļējām drošības konstrukcijām, kam piešķirts tipa apstiprinājums kā tehniskai vienībai Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē un kas uzstādītas saskaņā ar pielikuma II.5. punkta prasībām.

3. Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu pakaļējai drošības konstrukcijai, ja šī konstrukcija, ko uzskata par tehnisku vienību Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, atbilst pielikumā izklāstītajām attiecīgajām prasībām.

2.a pants

1. Neviena dalībvalsts, atsaucoties uz šķidrās degvielas tilpnēm, nedrīkst atteikt vai aizliegt transportlīdzekļu pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, ja šie transportlīdzekļi atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz šķidrās degvielas tilpnēm.

2. Neviena dalībvalsts, atsaucoties uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, nedrīkst atteikt vai aizliegt pārdot, reģistrēt, laist ekspluatācijā vai lietot transportlīdzekļus, ja šie transportlīdzekļi atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību vai ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar pakaļējām drošības konstrukcijām, kam piešķirts tipa apstiprinājums kā tehniskai vienībai Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē un kas uzstādītas saskaņā ar pielikuma II.5. punkta prasībām.

3. Neviena dalībvalsts nedrīkst aizliegt laist tirgū pakaļējo drošības konstrukciju, ja šī konstrukcija, ko uzskata par tehnisku vienību Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, atbilst tipam, kuram piešķirts tipa apstiprinājums 2. panta 3. punkta nozīmē."

2. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"2.b pants

Dalībvalsts, kas ir piešķīrusi EEK tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai tā tiktu informēta par visām izmaiņām, kas skar jebkuru pielikuma II.2.1. un II.2.2. punktā minēto detaļu vai parametru. Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka, vai jāveic jauni modificēto tipu testi un vai par tiem jāsastāda jauns ziņojums. Ja minētie testi liecina par neatbilstību šīs direktīvas prasībām, tad modifikāciju neapstiprina."

3. Padomes Direktīvas 70/221/EEK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Neviena dalībvalsts no 1980. gada 1. janvāra transportlīdzekļu pakaļējās apakšā pabraukšanas aizsardzības dēļ nedrīkst:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu, izdot Padomes Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minētā sertifikāta kopiju vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu kāda tipa transportlīdzeklim, vai

- aizliegt sākt transportlīdzekļu ekspluatāciju,

ja detaļas, kas nodrošina šāda tipa transportlīdzekļa pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, vai šādi transportlīdzekļi atbilst noteikumiem Direktīvā 70/221/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

2. No 1980. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs neizdod Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minētā sertifikāta kopiju par tāda tipa transportlīdzekli, kura detaļas, kas nodrošina pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, neatbilst noteikumiem Direktīvā 70/221/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu,

- atsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu par tāda tipa transportlīdzekli, kura detaļas, kas nodrošina pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, neatbilst noteikumiem Direktīvā 70/221/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

3. No 1981. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt sākt tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju, kuru detaļas, kas nodrošina pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, neatbilst noteikumiem Direktīvā 70/221/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu.

3. pants

Līdz 1980. gada 1. janvārim dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un par tiem tās tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1979. gada 18. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Étienne Davignon

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 168, 26.6.1978., 39. lpp.

[3] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. un OV L 65, 15.3.1979., 42. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Pielikuma II iedaļas tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"II. PAKAĻĒJĀ APAKŠĀ PABRAUKŠANAS AIZSARDZĪBA

II.1. Vispārīgas piezīmes

Transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas šī direktīva, jāprojektē tā, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu pabraukšanu apakšā no aizmugures [1].

II.2. Definīcijas

II.2.1. Transportlīdzekļa tips aizsardzībai pret pakaļējo apakšā pabraukšanu

Termins "transportlīdzekļa tips pakaļējai apakšā pabraukšanas aizsardzībai" ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

II.2.1.1. Pakaļējās ass platums, transportlīdzekļa pakaļējās daļas uzbūve, izmēri, forma un materiāli, kas tādējādi atbilst II.5.1. līdz II.5.4.5.5. punktā noteiktajām prasībām;

II.2.1.2. Balstiekārtas parametri, kas tādējādi atbilst II.5.1. līdz II.5.4.5.5. punktā noteiktajām prasībām.

II.2.2. Pakaļējās drošības konstrukcijas tips

Termins "pakaļējās drošības konstrukcijas tips" ir konstrukcijas, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

II.2.2.1. Forma;

II.2.2.2. Izmēri;

II.2.2.3. Stiprinājums;

II.2.2.4. Materiāli.

II.3. EEK tipa apstiprinājuma pieteikums

II.3.1. Transportlīdzekļa tipa EEK tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību.

II.3.1.1. Pieteikums EEK tipa apstiprinājumam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību jāiesniedz transportlīdzekļa izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim.

II.3.1.2. Tam jāpievieno šādi dokumenti trijos eksemplāros un šāda informācija:

II.3.1.2.1. Transportlīdzekļa apraksts no II.2.1. punktā minēto kritēriju viedokļa kopā ar transportlīdzekļa aizmugures rasējumu mērogā un fotogrāfiju vai kopsalikuma attēlu ar atsevišķu daļu iznesumiem. Jānorāda transportlīdzekļa tipu identificējoši numuri un/vai simboli;

II.3.1.2.2. Tehniskais apraksts detaļām, kas nodrošina pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, kopā ar pietiekami sīku informāciju.

II.3.1.2.3. Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs jāiesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi.

II.3.2. Pieteikums par EEK tipa apstiprināšanu attiecībā uz pakaļējo drošības konstrukciju, ko uzskata par tehnisku vienību.

II.3.2.1. Pieteikums par EEK tipa apstiprinājumu attiecībā uz pakaļējo drošības konstrukciju, ko uzskata par tehnisku vienību Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē, jāiesniedz transportlīdzekļa izgatavotājam vai pakaļējās drošības konstrukcijas izgatavotājam vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem.

II.3.2.2. Pakaļējās drošības konstrukcijas pieteikumā par katru tipu jāpievieno:

II.3.2.2.1. Dokuments trijos eksemplāros ar konstrukcijas tehnisko īpašību aprakstu;

II.3.2.2.2. Konstrukcijas tipa paraugs. Ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, tā var pieprasīt turpmākus paraugus. Paraugi ir skaidri un neizdzēšami jāmarķē ar pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu.

II.4. EEK tipa apstiprinājums

II.4.1. Transportlīdzekļa tips jāapgādā ar EEK tipa apstiprinājuma sertifikātu, ko sagatavo saskaņā ar kādu pielikumā sniegto paraugu:

II.4.1.1. Pieteikumam, kas minēts II.3.1. punktā, paraugs sniegts 1. papildinājumā.

II.4.1.2. Pieteikumam, kas minēts II.3.2. punktā, paraugs sniegts 2. papildinājumā.

II.5. Specifikācijas

II.5.1. Visi transportlīdzekļi jāprojektē un/vai jāaprīko tā, lai visā platumā nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu pabraukšanu apakšā no aizmugures [2].

II.5.2. Uzskata, ka kāds no M1, M2, M3, N1, O1 vai O2 [3] kategorijas transportlīdzekļiem atbilst II.5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja klīrenss šasijas visā aizmugures platumā vai karkasa galvenajai daļai nepārsniedz 55 cm.

Šī prasība jāievēro 45 cm attālumā no transportlīdzekļa aizmugures galapunkta.

II.5.3. Uzskata, ka kāds no N2, N3, O3 vai O4 [4] kategorijas transportlīdzekļiem atbilst II.5.1. punkta izklāstītajiem nosacījumiem, ja:

- transportlīdzeklis ir aprīkots ar pakaļējo drošības konstrukciju saskaņā ar II.5.4. punkta prasībām vai

- transportlīdzeklis aizmugurē ir projektēts un/vai aprīkots tā, ka to formas un parametru dēļ tā detaļas var uzskatīt par pakaļējās drošības konstrukcijas aizvietotāju. Uzskata, ka pakaļējo drošības konstrukciju veido tādas detaļas, kuru funkciju kombinācija atbilst II.5.4. punktā izklāstītajām prasībām.

II.5.4. Pakaļējā drošības konstrukcija, še turpmāk "konstrukcija", parasti sastāv no šķērssijas un savienotājelementiem, kas pievienoti šasijas lonžeroniem vai to aizvietotājiem.

Tai jābūt šādām galvenajām pazīmēm:

II.5.4.1. Konstrukcija jāuzstāda pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa aizmugures daļai. Nenoslogotam transportlīdzeklim [5] neviens konstrukcijas apakšējās malas punkts nedrīkst atrasties augstāk par 55 cm virs zemes;

II.5.4.2. Konstrukcijas platums nevienā punktā nedrīkst pārsniegt pakaļējās ass platumu, ko mēra riteņu visattālākajos punktos, izņemot riepu izliekumu pie pašas zemes, ne arī būt katrā pusē īsāks par aizmugurējo asi vairāk nekā 10 cm. Ja ir vairākas pakaļējās asis, tad par platumu ņem platāko;

II.5.4.3. Šķērssijas šķērsgriezuma augstums nedrīkst būt mazāks par 10 cm. Šķērssijas sānu gali nedrīkst liekties uz aizmuguri vai būt ar asām ārmalām; šis nosacījums ir izpildīts, ja šķērssijas sānu gali ārpusē ir noapaļoti, un to izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm;

II.5.4.4. Konstrukciju var projektēt tā, ka var mainīt tās novietojumu transportlīdzekļa aizmugurē. Tādā gadījumā jānodrošina nostiprināšana darba stāvoklī, lai nepieļautu netīšu stāvokļa maiņu. Jābūt iespējai operatoram mainīt konstrukcijas novietojumu ar spēku, kas nepārsniedz 40 daN;

II.5.4.5. Konstrukcijai jābūt pietiekami izturīgai pret spēkiem, kas pielikti paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij, un darba stāvoklī jābūt pievienotai šasijas lonžeroniem vai to aizvietotājiem.

Šī prasība būs ievērota, ja pēc izmantošanas, kā arī tās laikā nevienā no punktiem P1, P2 un P3 horizontālais attālums starp konstrukcijas aizmuguri un transportlīdzekļa aizmugures galapunktu nepārsniedz 40 cm. Mērot šo attālumu nenoslogotam transportlīdzeklim, neņem vērā nevienu transportlīdzekļa daļu, kas atrodas augstāk par 3 m virs zemes;

II.5.4.5.1. Punkti P1 atrodas 30 cm attālumā no gareniskās plaknes, kas pieskaras riteņu ārmalām uz pakaļējās ass; punkti P2, kas atrodas uz taisnes, kura savieno punktus P1, ir cits no cita 70 līdz 100 cm attālumā simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakni, un to pareizo vietu ir norādījis ražotājs. Transportlīdzekļa ražotājam jānosaka punktu P1 un P2 augstums virs zemes starp taisnēm, kas ierobežo konstrukciju horizontāli. Tomēr nenoslogotam transportlīdzeklim augstums nedrīkst pārsniegt 60 cm. Punkts P3 ir viduspunkts taisnei, kas savieno punktus P2;

II.5.4.5.2. Secīgi abos punktos P1 un punktā P3 jāpieliek horizontāls spēks 12,5 % apjomā no maksimālā tehniski pieļaujamā transportlīdzekļa svara, bet nepārsniedzot 2,5 x 104 N;

II.5.4.5.3. Secīgi abos punktos P2 jāpieliek horizontāls spēks 50 % apjomā no maksimālā tehniski pieļaujamā transportlīdzekļa svara, bet nepārsniedzot 10 x 104 N;

II.5.4.5.4. Spēki, kas norādīti II.5.4.5.2. un II.5.4.5.3. punktā, jāpieliek atsevišķi. Spēku pielikšanas kārtību var norādīt ražotājs;

II.5.4.5.5. Veicot praktisku testu, lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajām prasībām, jāievēro šādi nosacījumi:

II.5.4.5.5.1. Konstrukcija jāpievieno transportlīdzekļa šasijas lonžeroniem vai to aizvietotājiem;

II.5.4.5.5.2. Norādītie spēki jāpieliek ar attiecīgi savienotiem (piemēram, ar universāliem savienojumiem) plunžeriem un tiem jābūt paralēliem transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei pa virsmu ne vairāk kā 25 cm augstumā (precīzs augstums jānorāda ražotājam) un 20 cm platu ar vertikālo malu izliekuma rādiusu 5 ± 1 mm; virsmas centrs secīgi ir punktos P1, P2 un P3.

II.5.5. Atkāpjoties no iepriekšminētajām prasībām, šā pielikuma prasības attiecībā uz pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību nepiemēro šādu kategoriju transportlīdzekļiem:

- traktoriem puspiekabēm;

- "štropu" piekabēm un līdzīgām piekabēm baļķu vai citu garu priekšmetu transportēšanai;

- transportlīdzekļiem, kuriem pakaļējā apakšā pabraukšanas aizsardzība nav saderīga ar izmantošanu."

[1] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. un OV L 65, 15.3.1979., 42. lpp.

[2] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. un OV L 65, 15.3.1979., 42. lpp.

[3] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. un OV L 65, 15.3.1979., 42. lpp.

[4] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. un OV L 65, 15.3.1979., 42. lpp.

[5] Kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā.

--------------------------------------------------