This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 22005D0750
2005/750/EC: Decision No 5/2005 of the ACP-EC Council of Ministers of 25 June 2005 on transitional measures applicable from the date of signing to the date of entry into force of the revised ACP-EC Partnership Agreement
2005/750/EK: ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 5/2005 (2005. gada 25. jūnijs) par pārejas posma pasākumiem, kas piemērojami no pārskatītā ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma parakstīšanas dienas līdz tā spēkā stāšanās dienai
2005/750/EK: ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 5/2005 (2005. gada 25. jūnijs) par pārejas posma pasākumiem, kas piemērojami no pārskatītā ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma parakstīšanas dienas līdz tā spēkā stāšanās dienai
OV L 287, 28.10.2005, p. 1–40
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 173M, 27.6.2006, p. 53–92
(MT)
28.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 287/1 |
ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 5/2005
(2005. gada 25. jūnijs)
par pārejas posma pasākumiem, kas piemērojami no pārskatītā ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma parakstīšanas dienas līdz tā spēkā stāšanās dienai
(2005/750/EK)
ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,
ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū, turpmāk “Nolīgums”, un jo īpaši tā 95. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Nolīgums ir noslēgts uz divdesmit gadiem, sākot no 2000. gada 1. marta. Tomēr ir paredzēta iespēja ik pēc pieciem gadiem pārskatīt noteikumus un izdarīt tajos grozījumus. |
(2) |
Izmantojot šo iespēju, sarunas par ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma pārskatīšanu, turpmāk “pārskatītais Nolīgums”, tika pabeigtas Briselē 2005. gada 23. februārī. Pārskatīto Nolīgumu parakstīja Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā, un tas stāsies spēkā pēc 93. pantā minēto ratifikācijas procedūru pabeigšanas. |
(3) |
Saskaņā ar Nolīguma 95. panta 3. punktu Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus laikposmam no pārskatītā Nolīguma parakstīšanas dienas līdz tā spēkā stāšanās dienai. |
(4) |
Puses uzskata par piemērotu paredzēt pārskatītā Nolīguma iepriekšēju piemērošanu no tā parakstīšanas dienas, izņemot noteikumus attiecībā uz sadarbības daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanu un īstenošanu, cīņu pret terorismu un sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību, kā arī IV pielikuma noteikumus, kas jāapspriež saskaņā ar Nolīguma 100. pantu. |
(5) |
Noteikumi, kas attiecas uz resursu apstiprināšanu un īstenošanu saskaņā ar pārskatītā Nolīguma I a pielikumā paredzēto daudzgadu finanšu shēmu, nevar stāties spēkā pirms tās stāšanās spēkā. Attiecīgi sadarbību pārejas posmā, vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim, finansēs no 9. EAF atlikuma un no atlikumiem, kas pārņemti no iepriekšējiem EAF. |
(6) |
Pieejamo resursu plānošanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu var sākt pirms tās stāšanās spēkā. Tiklīdz būs noteikts kopējais budžets, šajā plānošanas procesā varēs iekļaut paredzamās dotācijas. Tas tomēr neparedzēs nekādas saistības attiecībā uz resursiem, kamēr daudzgadu finanšu shēma nebūs stājusies spēkā. |
(7) |
Eiropas Savienības Padome lems par tehnisko un finansiālo palīdzību cīņai pret terorismu un sadarbībai cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Šo palīdzību finansēs no īpašiem līdzekļiem, kas nav tie, kuri paredzēti EK un ĀKK sadarbības finansēšanai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU (1):
1. pants
Pārskatītā Nolīguma pagaidu piemērošana
1. Iepriekšēja piemērošana, sākot no parakstīšanas dienas, attiecas uz visiem Nolīguma noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi, ņemot vērā visas izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, kā arī ar tām saistītajos elementos Kotonū Nolīgumā, par ko ĀKK un EK Ministru padome, atkāpjoties no šā Nolīguma 95. panta, lems saskaņā ar 3. punktu I a pielikumā pirms pārskatītā Nolīguma stāšanās spēkā.
2. Tomēr turpmāk minēto noteikumu pagaidu piemērošana ir pakārtota Eiropas Savienības Padomes iepriekš pieņemtam lēmumam par to finanšu resursu pieejamību, kas izteikti skaitļos un minēti šo pantu sakarā:
a) |
11.a pants: cīņa pret terorismu; |
b) |
11.b pants: sadarbība cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību. |
3. Nolīguma noteikumi, kuros ir izdarīti grozījumi, ir sniegti šā lēmuma II pielikumā.
2. pants
Lēmuma īstenošana
ĀKK valstis, dalībvalstis un Kopiena, katra savā jomā, tiek aicinātas veikt pasākumus, kas tiek uzskatīti par piemērotiem šā lēmuma īstenošanā.
3. pants
Lēmuma stāšanās spēkā un spēkā esamība
Šis lēmums stājas spēkā pārskatītā Nolīguma parakstīšanas dienā. To piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā pārskatītais Nolīgums.
Luksemburgā, 2005. gada 25. jūnijā
ĀKK un EK Ministru padomes vārdā –
priekšsēdētājs
V. BORGES
(1) Saskaņā ar deklarāciju, kas iekļauta šā lēmuma I pielikumā.
I PIELIKUMS
ĀKK UN EK DEKLARĀCIJA
Katra puse tiecas īstenot pārskatītā Kotonū Nolīguma ratifikācijas procedūru 18 mēnešos pēc minētā pārskatītā nolīguma parakstīšanas, ievērojot attiecīgu valstu un Kopienas kompetenci un procedūras.
II PIELIKUMS
NOLĪGUMS,
ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ĪRIJAS PREZIDENTE,
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE,
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALTAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,
kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk Kopiena, Kopienas valstis turpmāk dēvējot par “dalībvalstīm”,
un
EIROPAS KOPIENA,
no vienas puses, un
ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,
BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,
BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,
VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,
BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
BURKINAFASO PREZIDENTS,
BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KUKA SALU VALDĪBA,
KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,
DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,
ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,
GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,
GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
EKVATORIĀLĀS GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,
KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,
LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS,
MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIUE VALDĪBA,
PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,
RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,
SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,
SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,
DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,
TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS' TAUFA HAU TUPOU IV,
TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,
UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,
ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,
kuru valstis turpmāk dēvētas par “ĀKK valstīm”,
no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no vienas puses, un Džordžtaunas Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (turpmāk “Kotonū Nolīgums”),
ŅEMOT VĒRĀ, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 1. punktā ir noteikts, ka minētā nolīguma ilgums ir divdesmit gadi, kas sākas 2000. gada 1. martā,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka desmit mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām Puses sāk sarunas, lai izskatītu jebkurus iespējamos grozījumus Kotonū Nolīguma noteikumos,
IR NOLĒMUŠI parakstīt šo Nolīgumu, ar kuru groza Kotonū Nolīgumu, un tālab iecēluši par saviem pilnvarotajiem:VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
ĪRIJAS PREZIDENTE:
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE:
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:
MALTAS PREZIDENTS:
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:
EIROPAS KOPIENA:
ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE:
BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS:
BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS:
VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE:
BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
BURKINAFASO PREZIDENTS:
BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS:
CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KUKA SALU VALDĪBA:
KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA:
DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS:
ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS:
GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE:
GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
EKVATORIĀLĀS GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS:
JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS:
KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS:
LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS:
MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS:
NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
NIUE VALDĪBA:
PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA:
VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE:
RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE:
VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE:
VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE:
SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS:
SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE:
DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS:
TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS TAUFA’AHAU TUPOU IV:
TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:
VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE:
UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA:
ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA:
KAS, savstarpēji iepazinušies ar pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.
Vienīgais pants
Ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem tiek izdarīti grozījumi Kotonū Nolīgumā saskaņā ar minētā nolīguma 95. pantā paredzēto procedūru.
A. PREAMBULA
1. |
Pēc astotā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem “UZSKATOT Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju…”, iekļauj šādus apsvērumus: “NO JAUNA APSTIPRINOT, ka smagie noziegumi, par ko norūpējusies starptautiskā sabiedrība, nedrīkst palikt nesodīti un ka pret tiem efektīvi jāvēršas, veicot pasākumus valstu līmenī un sekmējot globālu sadarbību; UZSKATOT, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis miera un starptautiskā tiesiskuma labā;”. |
2. |
Desmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem “UZSKATOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi…”, aizstāj ar šādu apsvērumu: “UZSKATOT, ka tūkstošgades attīstības mērķi, kas izriet no 2000. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Tūkstošgades deklarācijas, jo īpaši ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi, sniedz skaidru redzējumu un ka tiem jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros;”. |
B. KOTONŪ NOLĪGUMA PANTI
1. |
Kotonū Nolīguma 4. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu: “ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā. Šim nolūkam saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem nevalstiskos dalībniekus un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:”. |
2. |
Kotonū Nolīguma 8. pantu groza šādi:
|
3. |
9. panta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “ ”. |
4. |
Kotonū Nolīguma 11. pantu groza šādi:
|
5. |
Iekļauj šādus pantus: “11.a pants Cīņa pret terorismu Puses atkārto savu stingro jebkāda terorisma nosodījumu un apņemas apkarot terorismu, īstenojot starptautisku sadarbību saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām, attiecīgajām konvencijām un instrumentiem un, jo īpaši, pilnīgi īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1373 (2001) un 1456 (2003), kā arī citas attiecīgas ANO rezolūcijas. Šim nolūkam Puses vienojas apmainīties ar:
11.b pants Sadarbība cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu 1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir viens no šā Nolīguma svarīgākajiem elementiem. 2. Puses turklāt vienojas sadarboties un dot ieguldījumu neizplatīšanas mērķa īstenošanā:
Finansiālo un tehnisko palīdzību sadarbības jomā, kuras mērķis ir cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, finansēs ar īpašiem instrumentiem, kas nav ĀKK-ES sadarbības finansēšanai paredzētie instrumenti. 3. Puses vienojas izveidot regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs Pušu sadarbību šajā jomā. 4. Ja pēc padziļināta politiskā dialoga īstenošanas kāda no Pusēm, jo īpaši saņēmusi informāciju no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA), Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (OPCW) un citu attiecīgu daudzpusēju organizāciju ziņojumiem, uzskata, ka kāda cita Puse nav izpildījusi saistības, kas izriet no šā panta 1. punkta par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, tā, izņemot īpaši steidzamos gadījumos, sniedz otrai Pusei un gan ĀKK Ministru padomei, gan ES Ministru padomei attiecīgo informāciju, kas vajadzīga situācijas pamatīgai pārbaudei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā tā uzaicina otru Pusi rīkot apspriedes, kas pievēršas pasākumiem, kurus attiecīgā Puse ir veikusi vai kuri tai jāveic, lai stāvokli labotu. 5. Apspriedes rīko tādā līmenī un veidā, kas tiek uzskatīts par vispiemērotāko risinājuma rašanai. Apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma un turpinās ar savstarpēju vienošanos noteiktu laiku atkarībā no pārkāpuma veida un smaguma. Jebkurā gadījumā dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas. 6. Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma, ja apspriede tiek noraidīta vai arī īpašas steidzamības gadījumos var veikt atbilstošus pasākumus. Šos pasākumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv iemesli to veikšanai.”. |
6. |
Kotonū Nolīguma 23. pantam pievieno šādu punktu:
|
7. |
Kotonū Nolīguma 25. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
8. |
Kotonū Nolīguma 26. pantu groza šādi:
|
9. |
Kotonū Nolīguma 28. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu: “Sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis sev ir noteikušas reģionālās un apakšreģionālās sadarbības un integrācijas sakarā, ieskaitot starpreģionu un ĀKK starpvalstu sadarbību. Reģionālā sadarbība var ietvert arī attīstības valstis ārpus ĀKK, kā arī aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālākos reģionus. Šajā sakarā sadarbības atbalsta mērķis ir:”. |
10. |
Kotonū Nolīguma 29. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
11. |
Kotonū Nolīguma 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Sadarbība atbalsta arī ĀKK valstu savstarpējās un iekšējās sadarbības sistēmas un iniciatīvas, tostarp ar tādu attīstības valstu iesaistīšanos, kas nav ĀKK valstis.”. |
12. |
Kotonū Nolīguma 43. panta 4. punktam pievieno šādu ievilkumu:
|
13. |
Kotonū Nolīguma 58. pantu aizstāj ar šādu pantu: “58. pants Tiesības uz finansējumu 1. Šādām personām vai iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Nolīgumu:
2. Ja tam piekrīt attiecīgā ĀKK valsts vai ĀKK valstis, tiesības uz finansiālo atbalstu ir arī:
3. Vietēja rakstura nevalstiskiem dalībniekiem no ĀKK valstīm un Kopienas ir tiesības uz Nolīgumā paredzēto finansiālo atbalstu saskaņā ar noteikumiem, par ko panākta vienošanās valstu un reģionālajās indikatīvajās programmās.”. |
14. |
Kotonū Nolīguma 68. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: “2. Atbalsta mērķis eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumos ir aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras varētu negatīvi ietekmēt ieņēmumu samazināšanās, un novērst eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem. 3. Tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtējā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm, sadalot līdzekļus pieteikuma gadā. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.”. |
15. |
Kotonū Nolīguma 89. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Veic īpašus pasākumus, lai atbalstītu ĀKK salu valstu centienus apturēt un izbeigt savu aizvien pieaugošo neaizsargātību, ko izraisa jaunas un nopietnas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas grūtības. Šo pasākumu mērķis ir veicināt mazo salu attīstības valstu ilgtspējīgas attīstības prioritāšu īstenošanu, vienlaikus sekmējot saskaņotu pieeju to ekonomiskajai izaugsmei un cilvēku attīstībai.”. |
16. |
Kotonū Nolīguma 96. pantu groza šādi:
|
17. |
Kotonū Nolīguma 97. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Tādos gadījumos jebkura Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriedes. Šīs apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma, un dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas.”. |
18. |
Kotonū Nolīguma 100. pantu aizstāj ar šādu pantu: “100. pants Tekstu statuss Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un pielikumi ir tā sastāvdaļa. Ia, II, III, IV un VI pielikumu Ministru padome var labot, pārskatīt un/vai grozīt, pamatojoties uz ĀKK-EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu. Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts valdībai.”. |
C. PIELIKUMI
1. |
Kotonū Nolīguma I pielikumam pievieno šādu punktu:
|
2. |
Iekļauj šādu pielikumu: “Ia PIELIKUMS Daudzgadu finanšu līdzekļu apjoms sadarbībai saskaņā ar šo Nolīgumu
|
3. |
Kotonū Nolīguma II pielikumu groza šādi:
|
4. |
Kotonū Nolīguma IV pielikumu groza šādi:
|
5. |
Pievieno šādu pielikumu: “VII PIELIKUMS Politiskais dialogs par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu 1 .pants Mērķi 1. Apspriedes, kas paredzētas 96. panta 3. punkta a) apakšpunktā, notiks pēc plaša politiskā dialoga saskaņā ar Nolīguma 8. pantu un 9. panta 4. punktu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. 2. Abām Pusēm ir jāveicina tāds politiskais dialogs, kas ir saskaņā ar Nolīguma garu, ievērojot Ministru padomes pieņemtās Pamatnostādnes ĀKK-ES politiskajam dialogam. 3. Politiskais dialogs ir process, kam jāsekmē ĀKK-ES attiecību nostiprināšanās un jāveicina partnerattiecību mērķu sasniegšana. 2. pants Pastiprināts politiskais dialogs pirms 96. pantā minētajām apspriedēm 1. Politiskais dialogs par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu notiek saskaņā ar Nolīguma 9. panta 4. punktu un 8. pantu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas. Šajā dialogā Puses var vienoties par kopīgām programmām un prioritātēm. 2. Puses var kopīgi izstrādāt un vienoties par īpašiem kritērijiem un mērķiem attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts konkrētos un īpašos apstākļus. Kritēriji ir mehānisms, kā sasniegt mērķus, nosakot atbilstības pagaidu mērķus un termiņus. 3. Politiskais dialogs, kas noteikts 1. un 2. punktā, ir sistemātisks un oficiāls, un tajā izskata visas iespējas, pirms sāk Nolīguma 96. pantā minētās apspriedes. 4. Izņemot īpašas steidzamības gadījumus, kas noteikti Nolīguma 96. panta 2. punkta b) apakšpunktā, apspriedes var sākties bez iepriekšēja pastiprināta politiskā dialoga, ja kāda Puse pastāvīgi nepilda saistības, ko tā ir uzņēmusies agrākā dialogā, vai ja neizdodas uzsākt dialogu godprātīgi. 5. Politisko dialogu saskaņā ar 8. pantu Puses izmantos, arī lai palīdzētu valstīm, uz kurām attiecas attiecīgie pasākumi atbilstīgi 96. pantam, lai normalizētu attiecības. 3. pants Papildu noteikumi Nolīguma 96. pantā minētajām apspriedēm 1. Puses cenšas veicināt vienlīdzību Nolīguma 96. pantā minētajās apspriedēs. 2. Puses ir apņēmušās īstenot pārredzamu mijiedarbību pirms oficiālajām apspriedēm, to laikā un pēc tam, ievērojot šā pielikuma 2. panta 2. punktā minētos īpašos kritērijus un mērķus. 3. Lai Puses varētu rūpīgi sagatavoties, kā arī lai apspriedes ĀKK grupā un starp Kopienu un tās dalībvalstīm būtu detalizētākas, Pusēm jāievēro 30 dienu paziņošanas termiņš saskaņā ar Nolīguma 96. panta 3. punktu. Apspriedēs Pusēm būtu jāvienojas par elastīgiem termiņiem, vienlaikus apzinoties, ka īpašas steidzamības gadījumos, kas noteikti Nolīguma 96. panta 3. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. panta 4. punktā, var būt nepieciešama steidzama rīcība. 4. Puses apliecina ĀKK grupas lomu politiskajā dialogā, kas balstās uz kārtību, kura jānosaka ĀKK grupai un jādara zināma Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm. 5. Puses apliecina nepieciešamību pēc strukturētām un pastāvīgām apspriedēm saskaņā ar Nolīguma 96. pantu. Tālab Ministru padome var izstrādāt papildu kārtību.”. |
TO APLIECINOT, Pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.
NOBEIGUMA AKTS
Pilnvarotie, ko iecēluši:VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ĪRIJAS PREZIDENTE,
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE,
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALTAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,
kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk “Kopiena”, Kopienas valstis turpmāk dēvējot par “dalībvalstīm”,un Eiropas Kopiena,
no vienas puses, un
Pilnvarotie, ko iecēluši:ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,
BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,
BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,
VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,
BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
BURKINAFASO PREZIDENTS,
BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KOMORU ISLĀMA FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KUKA SALU VALDĪBA,
KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,
DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,
ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
FIDŽI SUVERĒNĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,
GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,
GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
EKVATORIĀLĀS GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GAJĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,
KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,
LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU PREZIDENTS,
MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NAURU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
NIUE VALDĪBA,
PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,
RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,
VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,
SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,
SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,
DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SUDĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,
TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS TAUFA’AHAU TUPOU IV,
TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,
UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,
ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,
kuru valstis turpmāk dēvētas par “ĀKK valstīm”,no otras puses,
sapulcējušies Luksemburgā, divtūkstoš piektā gada divdesmit piektajā jūnijā, lai parakstītu Nolīgums, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā,
šā Nolīguma parakstīšanas laikā ir pieņēmuši turpmāk norādītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:
I deklarācija |
Kopīgā deklarācija par Kotonū nolīguma 8. pantu |
II deklarācija |
Kopīgā deklarācija par Kotonū nolīguma 68. pantu |
III deklarācija |
Kopīgā deklarācija par Ia pielikumu |
IV deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 3. panta 5. punktu |
V deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 9. panta 2. punktu |
VI deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 12. panta 2. punktu |
VII deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 13. pantu |
VIII deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 19.a pantu |
IX deklarācija |
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 24. panta 3. punktu |
X deklarācija |
Kopīgā deklarācija par VII pielikuma 2. pantu |
XI deklarācija |
Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 4. pantu un 58. panta 2. punktu |
XII deklarācija |
Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 11.a pantu |
XIII deklarācija |
Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 11.b panta 2. punktu |
XIV deklarācija |
Kopienas deklarācija par Kotonū nolīguma 28., 29., 30. un 58. pantu un IV pielikuma 6. pantu |
XV deklarācija |
Eiropas Savienības deklarācija par Ia pielikumu |
XVI deklarācija |
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 4. panta 3. punktu, 5. panta 7. punktu, 16. panta 5. un 6. punktu un 17. panta 2. punktu |
XVII deklarācija |
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 4. panta 5. punktu |
XVIII deklarācija |
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 20. pantu |
XIX deklarācija |
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 34., 35. un 36. pantu |
XX deklarācija |
Kopienas deklarācija par VII pielikuma 3. pantu |
I DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par kotonū nolīguma 8. pantu
Attiecībā uz dialogu nacionālajā un reģionālajā līmenī atbilstīgi Kotonū Nolīguma 8. pantam uzskata, ka ar “ĀKK grupu” saprot ĀKK Vēstnieku komitejas (VK) Troiku un ĀKK Politikas, sociālo, humāno un kultūras lietu apakškomitejas (PSHKL) priekšsēdētāju; ar ĀKK-ES Apvienoto parlamentāro asambleju (APA) saprot ĀKK-ES APA līdzpriekšsēdētājus vai viņu norīkotās personas.
II DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par kotonū nolīguma 68. pantu
ĀKK-EK Ministru padome, piemērojot Kotonū Nolīguma 100. pantā ietvertos noteikumus, ĀKK puses priekšlikumus, kas attiecas uz Kotonū Nolīguma II pielikumu un saistīti ar eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām (FLEX).
III DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par ia pielikumu
Ja Nolīgums, ar ko izdara grozījumus Kotonū Nolīgumā, nav stājies spēkā līdz 2008. gada 1. janvārim, sadarbību finansē no 9. EAF atlikumiem un no iepriekšējiem EAF.
IV DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 3. panta 5. punktu
Piemērojot IV pielikuma 3. panta 5. punktu, “īpašas vajadzības” ir vajadzības, kas rodas ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, pēckrīzes situācijā; “izcili rezultāti” ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij piešķirtie līdzekļi ir pilnīgi piesaistīti un var uzņemt papildu finansējumu no nacionālās indikatīvās programmas uz efektīvas nabadzības mazināšanas politikas un pareizas finanšu vadības fona.
V DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par iv pielikuma 9. panta 2. punktu
Piemērojot IV pielikuma 9. panta 2. punktu, “jaunas vajadzības” ir vajadzības, kas rodas ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, pēckrīzes situācijā; “izcili rezultāti” ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij piešķirtie līdzekļi ir pilnīgi piesaistīti un var uzņemt papildu finansējumu no nacionālās indikatīvās programmas uz efektīvas nabadzības mazināšanas politikas un pareizas finanšu vadības fona.
VI DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 12. panta 2. punktu
Piemērojot IV pielikuma 12. panta 2. punktu, “jaunas vajadzības” ir vajadzības, kas var rasties ārkārtas vai neparedzētos apstākļos, piemēram, vajadzības, kas rodas no jaunām saistībām starptautiskās iniciatīvās, vai risinot ĀKK valstīm kopīgas problēmas.
VII DEKLARĀCIJA
kopīgā deklarācija par IV pielikuma 13. pantu
Ievērojot konkrēto ģeogrāfisko situāciju Karību jūras un Klusā okeāna reģionos, ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja var, neskarot IV pielikuma 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iesniegt īpašu finansējuma lūgumu vienam vai otram no šiem reģioniem.
VIII DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 19.a pantu
Saskaņā ar Kotonū Nolīguma 100. pantu Ministru padome izskatīs IV pielikuma noteikumus par līgumu piešķiršanu un izpildi ar nolūku tos pieņemt, pirms stājas spēkā Nolīgums par grozījumiem Kotonū Nolīgumā.
IX DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par IV pielikuma 24. panta 3. punktu
Ar ĀKK valstīm iepriekš apspriežas par jebkuriem grozījumiem Kopienas noteikumos, kas minēti IV pielikuma 24. panta 3. punktā.
X DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par VII pielikuma 2. pantu
Starptautiski atzītie standarti un normas ir paredzētas instrumentos, kas minēti Kotonū Nolīguma preambulā.
XI DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par kotonū nolīguma 4. pantu un 58. panta 2. punktu
Piemērojot 4. pantu un 58. panta 2. punktu, uzskata, ka termins “vietējas decentralizētas iestādes” ietver visus decentralizācijas līmeņus, tostarp “collectivités locales”.
XII DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par kotonū nolīguma 11.a pantu
Finansiālo un tehnisko palīdzību sadarbības jomā, kas attiecas uz cīņu pret terorismu, finansēs no resursiem, kas nav ĀKK-EK attīstības sadarbības finansēšanai paredzētie resursi.
XIII DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par kotonū nolīguma 11.b panta 2. punktu
Tiek saprasts, ka Kotonū Nolīguma 11.b panta 2. punktā izklāstītos pasākumus veiks saskaņā ar pielāgotu grafiku, ņemot vērā katras valsts īpašās grūtības.
XIV DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par kotonū nolīguma 28., 29., 30. un 58. pantu un IV pielikuma 6. pantu
Nosacījums, lai īstenotu noteikumus par tādu reģionālo sadarbību, kurā iesaistītas valstis, kas nav ĀKK valstis, būs tādu līdzvērtīgu noteikumu īstenošana atbilstīgi Kopienas finanšu instrumentiem sadarbībai ar citām pasaules valstīm un reģioniem. Kopiena informēs ĀKK grupu, kad šie līdzvērtīgie noteikumi stāsies spēkā.
XV DEKLARĀCIJA
Eiropas savienības deklarācija par IA pielikumu
1. |
Eiropas Savienība apņemas cik iespējams drīz un, ja vien iespējams, līdz 2005. gada septembrim izteikt priekšlikumu par precīzu summu daudzgadu finanšu shēmai, kas paredzēta sadarbībai saskaņā ar Nolīgumu par grozījumiem Kotonū Nolīgumā, kā arī par tās piemērošanas laikposmu. |
2. |
Minimālais atbalsts, kas minēts Ia pielikuma 2. punktā, ir garantēts, neskarot ĀKK valstu tiesības uz papildu avotiem no citiem jau pastāvošiem vai, iespējams, izveidojamiem finanšu instrumentiem, lai atbalstītu darbību tādās jomās kā ārkārtas humānā palīdzība, nodrošinātība ar pārtiku, ar nabadzību saistītās slimības, atbalsts Ekonomisko partnerību nolīgumu īstenošanai, atbalsts pasākumiem, kas paredzēti pēc cukura tirgus reformas un attiecībā uz mieru un stabilitāti. |
3. |
9. EAF līdzekļu saistību izpildes galīgo termiņu, kas noteikts 2007. gada 31. decembrī, var vajadzības gadījumā pārskatīt. |
XVI DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 4. panta 3. punktu, 5. panta 7. punktu,16. panta 5. un 6. punktu un 17. panta 2. punktu
Minētie noteikumi neskar dalībvalstu lomu lēmumu pieņemšanas procesā.
XVII DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par iv pielikuma 4. panta 5. punktu
IV pielikuma 4. panta 5. punktu un atgriešanos pie standarta pārvaldības pasākumiem īstenos, pieņemot Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Šo lēmumu attiecīgi paziņos ĀKK grupai.
XVIII DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 20. pantu
IV pielikuma 20. pantu īstenos atbilstīgi savstarpības principam ar citiem donoriem.
XIX DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par IV pielikuma 34., 35. un 36. pantu
Sīki aprakstīti attiecīgie Fonda resursu vadības un izpildes aģentu pienākumi ir iekļauti rokasgrāmatā par procedūrām, par ko ar ĀKK valstīm apspriedīsies saskaņā ar Kotonū Nolīguma 12. pantu. Rokasgrāmata tiks nodota ĀKK valstu rīcībā, stājoties spēkā Nolīgumam par Kotonū Nolīguma grozījumiem. Uz rokasgrāmatas grozījumiem attieksies tāda pati procedūra.
XX DEKLARĀCIJA
Kopienas deklarācija par VII pielikuma 3. pantu
Attiecībā uz VII pielikuma 3. panta paredzētajiem noteikumiem nostāja, ko Eiropas Savienības Padome īsteno Ministru padomē, pamatosies uz Komisijas priekšlikumu.