21997A1212(03)

Konvencija

par sadarbību Donavas upes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai

(Konvencija par Donavas aizsardzību)

SATURS

Preambula I daļa: Vispārīgi noteikumi

1. pants: Definīcijas

2. pants: Sadarbības mērķi un principi

3. pants: Darbības joma

4. pants: Sadarbības veidi

II daļa: Daudzpusēja sadarbība

5. pants: Pārrobežu ietekmes novēršana, kontrole un mazināšana

6. pants: Īpašie ūdens resursu aizsardzības pasākumi

7. pants: Emisijas ierobežošana - ūdens kvalitātes mērķi un kritēriji

8. pants: Pārskati par emisiju, rīcības programmas un darba pārskati

9. pants: Monitoringa programmas

10. pants: Ziņošanas pienākumi

11. pants: Apspriedes

12. pants: Informācijas apmaiņa

13. pants: Sniegtās informācijas aizsardzība

14. pants: Informācija sabiedrībai

15. pants: Izpēte un attīstība

16. pants: Sakaru, brīdinājumu un trauksmes sistēmas, operatīvās rīcības plāni

17. pants: Savstarpējā palīdzība

III daļa: Starptautiskā komisija

18. pants: Izveide, uzdevumi un kompetence

19. pants: Pārejas noteikumi attiecībā uz Bukarestes Deklarāciju

IV daļa: Procedūru un nobeiguma noteikumi

20. pants: Pielikumu derīgums

21. pants: Esošie un papildu nolīgumi

22. pants: Pušu konference

23. pants: Konvencijas grozījumi

24. pants: Domstarpību izšķiršana

25. pants: Parakstīšana

26. pants: Ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana

27. pants: Stāšanās spēkā

28. pants: Pievienošanās, līdzdalība

29. pants: Izstāšanās

30. pants: Depozitāra funkcijas

31. pants: Autentiski teksti, depozitārs

I pielikums 1. daļa: Labākās pieejamās metodes

2. daļa: Labākā ekoloģiskā prakse

II pielikums: Rūpniecības nozares un bīstamās vielas

1. daļa: Rūpniecības nozaru un uzņēmumu saraksts

2. daļa: Bīstamo vielu un vielu grupu pamatsaraksts

III pielikums: Vispārīgi norādījumi par ūdens kvalitātes mērķiem un kritērijiem

IV pielikums: Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas statūti

V pielikums: Šķīrējtiesa

PREAMBULA

Līgumslēdzējas puses,

STINGRI APŅĒMUŠĀS stiprināt savstarpējo sadarbību ūdens apsaimniekošanā ūdeņu aizsardzības un izmantošanas jomā;

INTERESĒJOTIES par izmaiņām, kas notiek Donavas upes baseina ūdensteču stāvoklī, un to iespējamo kaitīgo ietekmi īsākā vai garākā laika posmā uz Donavas baseina valstu vidi, tautsaimniecību un labklājību;

UZSVEROT to, ka steidzami jāstiprina pasākumi valsts līmenī un starptautiskie pasākumi, kuri jāveic, lai novērstu, kontrolētu un mazinātu ievērojamu nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, kas rodas, bīstamām vielām un barības vielām izplūstot Donavas baseina ūdens vidē, pievēršot pienācīgu uzmanību arī Melnajai jūrai;

ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT pasākumus, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija un Eiropas Kopiena jau ir veikušas saistībā ar Donavas valstu iniciatīvu un divpusējo vai daudzpusējo sadarbību, kā arī EDSK procesā jau īstenotos pasākumus, kas veikti, lai veicinātu sadarbību divpusējā un daudzpusējā līmenī, lai tādējādi novērstu un kontrolētu pārrobežu piesārņojumu, veiktu ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ūdens resursu racionālu izmantošanu un saglabāšanu;

ATSAUCOTIES jo īpaši uz 1992. gada 17. marta Konvenciju par pārrobežu ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kā arī uz pašreizējo divpusējo un daudzpusējo sadarbību starp Donavas baseina valstīm, ko, visām Donavas baseina valstīm sadarbojoties, turpinās un attiecīgi ņems vērā, kā arī norādot uz 1992. gada 21. aprīļa Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņošanu;

CENŠOTIES NODROŠINĀT Donavas upes un tās sateces baseinu ūdeņu paliekošu uzlabošanos un aizsardzību, jo īpaši pārrobežu kontekstā, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pienācīgi ņemot vērā Donavas baseina valstu intereses ūdens izmantošanas jomā un tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu Melnās jūras vides aizsardzībā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) "Donavas baseina valstis" ir suverēnas valstis, kas kopīgi izmanto ievērojamu Donavas upes hidroloģiskā sateces baseina daļu. Pieņem, ka ievērojama daļa ir daļa, kas pārsniedz 2000 km 2 no kopējā hidroloģiskā sateces baseina;

b) Donavas upes "sateces baseins" ir hidroloģiskais upes baseins, ciktāl Līgumslēdzējas puses to kopīgi izmanto;

c) "pārrobežu ietekme" ir jebkāda būtiska kaitīga ietekme uz upes vidi, kas rodas no izmaiņām ūdens stāvoklī, kuras izraisījusi cilvēku darbība un kuras ir konstatētas teritorijā, kas ir ārpus Līgumslēdzējas puses jurisdikcijas. Šādas izmaiņas var ietekmēt dzīvi, īpašumus, iekārtu drošību un attiecīgās ūdens ekosistēmas;

d) "bīstamās vielas" ir vielas, kam ir toksiska, kancerogēna, mutagēna, teratogēna un bioakumulatīva iedarbība, jo īpaši vielas, kas ir ķīmiski stabilas un kam ir būtiska kaitīga ietekme uz dzīviem organismiem;

e) "ūdenim bīstamās vielas" ir vielas, kuru bīstamības potenciāls attiecībā uz ūdens resursiem ir ārkārtīgi augsts, tādēļ, apejoties ar tām, jāveic īpaši profilakses un aizsardzības pasākumi;

f) "ūdens piesārņojuma stacionārie un difūzie piesārņojuma avoti" ir to piesārņotāju un barības vielu avoti, kuru ieplūšanu ūdeņos izraisa vai nu izplūde, kas apzināta vietējā līmenī (stacionārs piesārņojuma avots), vai difūza ietekme, kas ir izplatīta sateces baseinos (difūzie piesārņojuma avoti);

g) "ūdens bilance" ir attiecības, kas raksturo dabīgo ūdens vidi visā upes baseinā attiecībā uz tās sastāvdaļām (izgulsnēšanās, iztvaikošana, virszemes un apakšzemes noteces ūdeņi). Turklāt kā viena no sastāvdaļām ir iekļauta cilvēka radītā pašreizējā ietekme, kas rodas no ūdens izmantošanas un ietekmē ūdens kvalitāti;

h) "korelatīvie dati" ir apkopoti dati, kas iegūti no augšupstraumes ūdens bilances, ciktāl tie ir svarīgi kā ievaddati, kas vajadzīgi, lai izveidotu lejupstraumes ūdens bilanci un vispārējo ūdens bilanci Donavas upei. Šādā apmērā korelatīvie dati ietver ūdens bilances sastāvdaļas attiecībā uz visiem nozīmīgajiem pārrobežu ūdeņiem Donavas upes sateces baseinā. Korelatīvie dati attiecas uz pārrobežu ūdeņu šķērsgriezumiem, ja šķērsgriezumi iezīmē, šķērso Līgumslēdzēju pušu savstarpējās robežas vai atrodas uz tām;

i) "Starptautiskā komisija" ir organizācija, kas ir izveidota ar šīs konvencijas 18. pantu.

2. pants

Sadarbības mērķi un principi

1. Līgumslēdzējas puses cenšas sasniegt ilgtspējīgas un taisnīgas ūdens apsaimniekošanas mērķus, kā arī cik vien iespējams saglabāt, uzlabot un racionāli izmantot sateces baseina virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus. Turklāt Līgumslēdzējas puses jo īpaši cenšas kontrolēt apdraudējumu, ko rada negadījumi, kuros iesaistītas Donavas upes ūdenim bīstamas vielas, kā arī plūdus un ar aizsalšanu saistīto apdraudējumu. Turklāt tās cenšas sniegt ieguldījumu tā Melnās jūras piesārņojuma mazināšanā, kas nāk no sateces baseina avotiem.

2. Ievērojot šīs konvencijas noteikumus, Līgumslēdzējas puses sadarbojas būtiskos ūdens resursu apsaimniekošanas jautājumos un veic visus atbilstošos juridiskos, administratīvos un tehniskos pasākumus, lai vismaz saglabātu un uzlabotu Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu pašreizējo vides un ūdens kvalitātes stāvokli un cik vien iespējams mazinātu un novērstu kaitīgo ietekmi un izmaiņas, kas pašlaik notiek vai varētu rasties.

3. Tālab, ņemot vērā ūdens piesārņojuma mazināšanas pasākumu un racionālas, ilgtspējīgas ūdens izmantošanas steidzamību, Līgumslēdzējas puses pēc vajadzības nosaka prioritātes un stiprina, saskaņo un koordinē pasākumus, ko veic un ko plāno veikt valsts un starptautiskā līmenī visā Donavas baseinā un kas paredzēti, lai nodrošinātu Donavas upes ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību. Šis mērķis jo īpaši ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu komunāliem, rūpnieciskiem un lauksaimniecības mērķiem, kā arī ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu, un lai ietvertu arī citas prasības, kas rodas attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību.

4. Princips, ka maksā piesārņotājs, un piesardzības princips veido pamatu visiem pasākumiem, kuru mērķis ir Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu aizsardzība.

5. Sadarbība ūdens apsaimniekošanā ir virzīta uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, tātad uz stabilas, videi draudzīgas attīstības kritērijiem, kas vienlaicīgi ir vērsti uz to, lai:

- saglabātu vispārējo dzīves kvalitāti,

- saglabātu pastāvīgu piekļuvi dabas resursiem,

- izvairītos no ilgstoša kaitējuma videi un aizsargātu ekosistēmas,

- piemērotu preventīvus pasākumus.

6. Šīs konvencijas piemērošana nekādā ziņā nerada būtisku tiešu vai netiešu ietekmes palielināšanos uz upes vidi.

7. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības pieņemt un īstenot pasākumus, kas ir stingrāki nekā tie pasākumi, kuri jāveic saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

3. pants

Darbības joma

1. Šī konvencija attiecas uz Donavas upes sateces baseinu, kas definēts 1. panta b) apakšpunktā.

2. Šī konvencija jo īpaši attiecas uz šādām plānotām darbībām un pašlaik veiktiem pasākumiem, ciktāl tie rada vai var radīt pārrobežu ietekmi:

a) notekūdeņu novadīšana, barības vielu un bīstamu vielu izplūšana gan no stacionāriem, gan difūziem piesārņojuma avotiem, kā arī siltuma noplūde;

b) plānotas darbības un pasākumi hidrobūvniecības jomā, jo īpaši ūdensteču noplūdes un krātuves līmeņa regulēšana un kontrole, plūdu kontrole un ar aizsalšanu saistītā apdraudējuma mazināšana, kā arī to iekārtu ietekme, kas atrodas ūdenstecē vai tai blakus hidrauliskā režīmā;

c) citas plānotas darbības un pasākumi ūdens izmantošanas jomā, piemēram, ūdensspēka izmantošana, ūdens pārvietošana un izsūknēšana;

d) hidrotehnisko konstrukciju darbība, piemēram, rezervuāri un ūdens spēkstacijas; pasākumi, kas jāveic, lai novērstu ietekmi uz vidi, ieskaitot hidroloģiskās situācijas, erozijas, nodiluma, applūdes un nosēdumu plūsmas pasliktināšanos; pasākumi, kas jāveic, lai aizsargātu ekosistēmas;

e) apiešanās ar ūdenim bīstamām vielām un negadījumu novēršanas pasākumi.

3. Šo konvenciju piemēro attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz zvejniecību un kuģošanu pa iekšzemes ūdensceļiem, ciktāl tas attiecas uz problēmām saistībā ar ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, ko šīs darbības izraisa.

4. pants

Sadarbības veidi

Šajā konvencijā paredzētās sadarbības veidi parasti ir šādi:

a) apspriedes un kopīgas darbības Starptautiskajā komisijā atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem;

b) apmaiņa ar informāciju par divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, tiesību aktiem un pasākumiem ūdens apsaimniekošanas jomā; apmaiņa ar tiesību aktiem, direktīvām un citām publikācijām; citi informācijas un pieredzes apmaiņas veidi.

II DAĻA

DAUDZPUSĒJĀ SADARBĪBA

5. pants

Pārrobežu ietekmes novēršana, kontrole un mazināšana

1. Līgumslēdzējas puses izstrādā, pieņem un īsteno attiecīgus juridiskos, administratīvos un tehniskos pasākumus, kā arī nosaka vietējos priekšnoteikumus un pamatu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu ūdens kvalitātes aizsardzību un ilgtspējīgu ūdens izmantošanu un tādejādi arī novērstu, kontrolētu un mazinātu pārrobežu ietekmi.

2. Tālab Līgumslēdzējas puses atsevišķi vai kopā jo īpaši veic šādus pasākumus:

a) fiksē dabīgo ūdens resursu stāvokli Donavas upes sateces baseinā, piemērojot saskaņotus daudzuma un kvalitātes parametrus, tostarp attiecīgās metodes;

b) pieņem tiesību aktus, ar kuriem nosaka prasības, tostarp termiņus, kas jāievēro attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu;

c) pieņem tiesību aktus attiecībā uz to, kā rīkoties ar ūdenim bīstamām vielām;

d) pieņem tiesību aktus attiecībā uz to, kā mazināt barības vielu un bīstamo vielu noplūdi no difūziem piesārņojuma avotiem, jo īpaši attiecībā uz barības vielu, augu aizsardzības līdzekļu un pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā;

e) lai saskaņotu šos noteikumus augstā aizsardzības līmenī un lai saskaņoti īstenotu atbilstošos pasākumus, Līgumslēdzējas puses ņem vērā Starptautiskās komisijas iesniegtos rezultātus un priekšlikumus;

f) Līgumslēdzējas puses sadarbojas un veic attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no atkritumu un bīstamo vielu radītās pārrobežu ietekmes, jo īpaši to vielu ietekmes, kas rodas no transporta.

6. pants

Īpaši ūdens resursu aizsardzības pasākumi

Līgumslēdzējas puses veic attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir pārrobežu ietekmes novēršana vai mazināšana un ilgtspējīga un taisnīga ūdens resursu izmantošana, kā arī ekoloģisko resursu saglabāšana, un tās jo īpaši:

a) uzskaita gruntsūdeņu resursus, uz kuriem attiecas ilgtermiņa aizsardzība, kā arī aizsardzības zonas, kas ir vērtīgas esošajiem vai turpmākajiem dzeramā ūdens apgādes mērķiem;

b) novērš gruntsūdeņu resursu, sevišķi to resursu piesārņošanu, kurus ilgtermiņā paredzēts izmantot dzeramā ūdens piegādei, jo īpaši, ja piesārņojumu rada nitrāti, augu aizsardzības līdzekļi un pesticīdi, kā arī citas bīstamas vielas;

c) veicot preventīvus un kontroles pasākumus, pēc iespējas mazina nejaušas piesārņošanas risku;

d) ņemt vērā 3. panta 2. punktā minēto plānoto darbību un pašreiz veikto pasākumu iespējamo ietekmi uz ūdens kvalitāti;

e) novērtē dažādu biotopu elementu nozīmi upes ekoloģijā un ierosina pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu ūdens un krasta ekoloģiskos apstākļus.

7. pants

Emisijas ierobežošana - ūdens kvalitātes mērķi un kritēriji

1. Ņemot vērā Starptautiskās komisijas priekšlikumus, Līgumslēdzējas puses nosaka emisijas ierobežojumus, ko piemēro atsevišķām ražošanas nozarēm vai uzņēmumiem attiecībā uz piesārņojuma daudzumu un koncentrāciju un kas pēc iespējas pamatojas uz mazatkritumu un bezatkritumu tehnoloģijām atkritumu rašanās avotos. Ja izplūst bīstamās vielas, emisijas ierobežojumus nosaka, pamatojoties uz labākajām metodēm, kas pieejamas emisijas mazināšanai izplūdes vietās un/vai notekūdeņu attīrīšanai. Attiecībā uz sadzīves notekūdeņiem emisijas ierobežojumus nosaka, pamatojoties uz vismaz bioloģiskas attīrīšanas vai līdzvērtīga līmeņa attīrīšanas izmantošanu.

2. Ņemot vērā vislabāko ekoloģisko praksi, Līgumslēdzējas puses izstrādā papildu noteikumus attiecībā uz difūziem piesārņojuma avotiem, lai novērstu vai mazinātu bīstamo vielu un barības vielu noplūdi, jo īpaši, ja galvenie noplūdes avoti ir saistīti ar lauksaimniecību.

3. Attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktu šīs konvencijas II pielikumā ir ražošanas nozaru un uzņēmumu saraksts, kā arī papildu saraksts ar bīstamajām vielām un vielu grupām, kuru izplūdi no stacionāriem un difūziem piesārņojuma avotiem novērš vai ievērojami mazina. II pielikuma atjaunināšanu veic Starptautiskā komisija.

4. Turklāt Līgumslēdzējas puses attiecīgā gadījumā nosaka ūdens kvalitātes mērķus un piemēro ūdens kvalitātes kritērijus, lai novērstu, kontrolētu un mazinātu pārrobežu ietekmi. Vispārīgi norādījumi par to ir minēti III pielikumā, ko abas Līgumslēdzējas puses piemēro un precizē gan savas valsts līmenī, gan vajadzības gadījumā kopīgi.

5. Līgumslēdzējas puses nodrošina un izpilda priekšnoteikumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi ierobežotu emisijas vietās, kas ir to jurisdikcijā.

Tās nodrošina to, ka:

a) valsts tiesību aktus attiecībā uz emisijas ierobežojumu un noteiktās normas pakāpeniski saskaņo ar emisijas ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šo konvenciju;

b) visas notekūdeņu novadīšanas pamatojas uz atļauju, ko iepriekš sniegušas kompetentās iestādes un kas ir spēkā ierobežotu laiku;

c) tiesību akti un atļaujas attiecībā uz preventīviem un kontroles pasākumiem, ja izmanto jaunas un modernizētas rūpniecības iekārtas, jo īpaši, ja ir iesaistītas bīstamās vielas, ir vērstas uz labākajām pieejamām metodēm un tās īsteno, piešķirot īpašu prioritāti;

d) nosaka noteikumus, kas ir stingrāki nekā normas, un atsevišķos gadījumos pat aizliegumus, ja tas vajadzīgs saistībā ar 4. punktu, ņemot vērā ar notekūdeņiem sajauktā ūdens un tā ekosistēmas veidu;

e) kompetentās iestādes raugās, lai darbības, kas var izraisīt pārrobežu ietekmi, būtu veiktas atbilstīgi noteiktajām atļaujām un noteikumiem;

f) piemēro ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar pārvalstiskiem un starptautiskiem noteikumiem vai citām ietekmes uz vidi izvērtēšanas un novērtēšanas procedūrām;

g) plānojot, atļaujot veikt un īstenojot 3. panta 2. punktā un 16. panta 2. punktā minētās darbības un pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā tādu negadījumu iespējamību, kuros iesaistītas ūdenim bīstamas vielas, veicot preventīvus pasākumus un nosakot profesionālās ētikas normas attiecībā uz atbildes pasākumiem pēc negadījuma.

8. pants

Pārskati par emisiju, rīcības programmu un darba pārskati

1. Līgumslēdzējas puses apņemas regulāri veikt attiecīgo stacionāro un difūzo piesārņojuma avotu uzskaiti Donavas upes sateces baseinā, ietverot jau veiktos attiecīgo noplūžu novēršanas un mazināšanas pasākumus, kā arī šo pasākumu faktisko efektivitāti, pienācīgi ņemot vērā 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Līgumslēdzējas puses pakāpeniski izveido to turpmāku novēršanas un mazināšanas pasākumu sarakstu, kuri jāveic pakāpeniski, ciktāl tas ir vajadzīgs šīs konvencijas mērķu sasniegšanai.

3. Pārskatus par emisiju un veicamo pasākumu sarakstus uzskata par pamatu to kopīgo rīcības programmu izveidošanai, kas Līgumslēdzējām pusēm jāizstrādā, ņemot vērā prioritātes, kuras noteiktas atbilstoši steidzamībai un efektivitātei. Šīs rīcības programmas jo īpaši ir vērstas uz tā piesārņojuma daudzuma un koncentrācijas mazināšanu, kas izplūst gan no rūpniecības, gan sadzīves stacionāriem piesārņojuma avotiem, kā arī no difūziem piesārņojuma avotiem. Tās, inter alia, ietver novēršanas un mazināšanas pasākumus, ietverot grafiku un tāmes aprēķinus.

4. Turklāt Līgumslēdzējas puses, sagatavojot periodiskus darba pārskatus, uzrauga panākumus, kas gūti, īstenojot kopīgās rīcības programmas. Šajos pārskatos ietver gan īstenotos aizsardzības pasākumus, gan panākumus, kas sasniegti attiecībā uz upes stāvokli, ņemot vērā faktisko novērtējumu.

9. pants

Monitoringa programmas

Pamatojoties uz darbībām valsts līmenī, Līgumslēdzējas puses sadarbojas monitoringa un novērtēšanas jomā.

1. Šā mērķa labad tās:

- saskaņo vai padara salīdzināmas savas monitoringa un novērtēšanas metodes, ko tās piemēro valsts līmenī, jo īpaši upes kvalitātes, emisijas kontroles, plūdu paredzēšanas un ūdens bilances jomā, lai sasniegtu salīdzināmus rezultātus un iekļautos monitoringa un novērtēšanas darbībās,

- attīsta saskaņotas vai kopīgas monitoringa sistēmas, lietojot stacionāras vai mobilas mērierīces, kā arī sakaru iekārtas un datu apstrādes iekārtas,

- izstrādā un īsteno kopīgas programmas, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu Donavas upes sateces baseina stāvokli attiecībā uz ūdens kvalitāti, daudzumu, nosēdumiem un upes ekosistēmām, un kas būtu par pamatu, novērtējot pārrobežu ietekmi, piemēram pārrobežu piesārņojumu un izmaiņas upes plūsmā, kā arī ūdens bilanci, plūdus un ar aizsalšanu saistīto apdraudējumu,

- attīsta kopīgas vai saskaņotas metodes, ko izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu notekūdeņu novadīšanu, ieskaitot datu apstrādi, izvērtēšanu un dokumentēšanu, ņemot vērā nozarei raksturīgo pieeju attiecībā uz emisijas ierobežošanu (II pielikuma 1. daļa),

- izstrādā pārskatus par attiecīgiem stacionāriem piesārņošanas avotiem, tostarp izplūdušajām piesārņotājvielām (pārskati par emisiju) un novērtē ūdens piesārņojumu, kas radies no difūziem piesārņojuma avotiem, ņemot vērā II pielikuma 2. daļu; precizē šos dokumentus atbilstoši faktiskajam stāvoklim.

2. Jo īpaši tās vienojas par monitoringa punktiem, ūdens kvalitātes rādītājiem un piesārņojuma parametriem, kas regulāri un pietiekoši bieži jānovērtē attiecībā uz Donavas upi, ņemot vērā attiecīgās ūdensteces ekoloģiskās un hidroloģiskās īpašības, kā arī piesārņojošo vielu emisijas, kas raksturīgas attiecīgajā sateces baseinā.

3. Līgumslēdzējas puses, pamatojoties uz saskaņotām metodēm, nosaka Donavas upes baseina vietējo ūdens bilanci, kā arī vispārējo ūdens bilanci. Kā ieguldījumu šā mērķa īstenošanā Līgumslēdzējas puses pēc vajadzības sniedz korelatīvos datus, kas ir pietiekami salīdzināmi, izmantojot saskaņotas metodes. Pamatojoties uz to pašu datu bāzi, ūdens bilances var apkopot arī par galvenajām Donavas upes pietekām.

4. Tās regulāri novērtē Donavas upes kvalitātes nosacījumus un panākumus, kas sasniegti, veicot pasākumus, kuru mērķis ir pārrobežu ietekmes novēršana, kontrole un mazināšana. Sabiedrību iepazīstina ar rezultātiem, veicot attiecīgas publikācijas.

10. pants

Ziņošanas pienākumi

Līgumslēdzējas puses ziņo Starptautiskajai komisijai par pamatjautājumiem, kas vajadzīgi, lai komisija varētu veikt savus uzdevumus. Šajos ziņojumos jo īpaši ietver:

a) ziņojumus un dokumentus, kas paredzēti šajā konvencijā vai ko pieprasa komisija;

b) informāciju par to divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu un līgumu esamību, noslēgšanu, grozīšanu vai atcelšanu, kas reglamentē Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu aizsardzību un apsaimniekošanu vai kas ir svarīgi saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem;

c) informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem, rīkojumiem un citiem vispārīgiem noteikumiem, kas reglamentē Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu aizsardzību un apsaimniekošanu vai kas ir svarīgi saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem;

d) paziņojumu, ko sniedz ne vēlāk kā saskaņotajā termiņā pēc tam, kad Starptautiskā komisija pieņēmusi lēmumu, paziņojumā ietverot informāciju par to, kādā veidā, cik ilgā laikā un ar kādiem finansiālajiem izdevumiem ir īstenoti ar darbībām saistīti lēmumi valsts līmenī, piemēram, ieteikumi, programmas un pasākumi;

e) to kompetento iestāžu izraudzīšanu, pie kurām Starptautiskajai komisijai vai Līgumslēdzējām pusēm jāvēršas saistībā ar šajā konvencijā noteikto sadarbību;

f) paziņojumu par plānotām darbībām, kuras specifikas dēļ var izraisīt pārrobežu ietekmi.

11. pants

Apspriedes

1. Pēc tam, kad informācijas apmaiņa jau ir notikusi, iesaistītās Līgumslēdzējas puses pēc vienas vai vairāku attiecīgo Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma uzsāk apspriedes par 3. panta 2. punktā minētajām plānotajām darbībām, kas var izraisīt pārrobežu ietekmi, ciktāl uz šo informācijas apmaiņu un šīm apspriedēm vēl neattiecas divpusēja vai cita starptautiska sadarbība. Parasti apspriedes rīko Starptautiskā komisija, un tās rīko, lai rastu risinājumu.

2. Pirms pieņemt lēmumu par plānotām darbībām, kompetentās iestādes, izņemot gadījumus, kad iespējams apdraudējums, gaida apspriežu rezultātus, ja vien apspriedes nav pabeigtas vēlākais gadu pēc to sākšanas.

12. pants

Informācijas apmaiņa

1. Kā to ir noteikusi Starptautiskā komisija, Līgumslēdzējas puses apmainās ar pamatoti pieejamiem datiem, inter alia, datiem par:

a) upes vides vispārīgo stāvokli Donavas upes sateces baseinā;

b) pieredzi, kas iegūta, piemērojot un izmantojot labākās pieejamās metodes, kā arī izpētes un attīstības rezultātiem;

c) emisiju un monitoringa datiem;

d) pasākumiem, kas ir paveikti vai ko plāno veikt, lai novērstu, kontrolētu un mazinātu pārrobežu ietekmi;

e) tiesību aktiem attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu;

f) negadījumiem, kuros iesaistītas ūdenim bīstamas vielas.

2. Lai saskaņotu emisijas ierobežojumus, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt informācijas apmaiņu par saviem tiesību aktiem.

3. Ja jebkura Līgumslēdzēja puse pieprasa citai Līgumslēdzējai pusei sniegt datus vai informāciju, kas nav pieejama, otrā cenšas prasību izpildīt, bet tā var izvirzīt noteikumus, ka pieprasītāja Puse veic pamatotu maksājumu par šādu datu un informācijas apkopošanu un attiecīgā gadījumā apstrādi.

4. Lai īstenotu šo konvenciju, Līgumslēdzējas puses veicina apmaiņu ar labākajām pieejamām metodēm, jo īpaši veicinot: komerciālu apmaiņu ar pieejamām metodēm, tiešus rūpnieciskus kontaktus un sadarbību, ieskaitot kopuzņēmumus; informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī tehniskās palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzējas puses īsteno arī kopīgas mācību programmas un organizē attiecīgus seminārus un sanāksmes.

5. Šīs konvencijas noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības vai pienākumus saskaņā ar to tiesību aktiem, administratīvajiem aktiem vai ieviesto juridisko praksi un piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz tās informāciju aizsardzību, kas saistīta ar personas datiem, intelektuālo īpašumu, ieskaitot rūpnieciskos noslēpumus un komercnoslēpumus vai valsts drošību.

6. Ja kāda Puse tomēr nolemj sniegt šādu aizsargājamu informāciju citai Pusei, Puse, kas saņem šādu aizsargājamu informāciju, ievēro saņemtās informācijas konfidencialitāti un apstākļus, kādos tā ir sniegta, un izmanto šo informāciju tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir sniegta.

13. pants

Sniegtās informācijas aizsardzība

Ciktāl saskaņā ar šo konvenciju rūpnieciski un komercnoslēpumi vai cita konfidenciāla informācija ir nosūtīta atbilstoši valsts tiesību aktiem, saņēmējas Līgumslēdzējas puses ievēro šīs informācijas slepenību, neizmantojot to mērķiem, kas nav noteikti šajā konvencijā, to nepublicējot vai nepadarot to pieejamu trešām personām. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm nespēj izpildīt šo prasību attiecībā uz slepenu informāciju, kas tai ir nosūtīta, tā tūlīt informē nosūtītāju Līgumslēdzēju pusi un nosūta atpakaļ saņemto informāciju. Personas datus Līgumslēdzējām pusēm nosūta saskaņā ar nosūtītājas valsts tiesību aktiem. Saņēmējs izmanto personas datus tikai norādītajam mērķim un saskaņā ar nosūtītāja noteiktajiem nosacījumiem.

14. pants

Informācija sabiedrībai

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina to, ka to kompetentās iestādes informāciju par upes vides stāvokli vai kvalitāti Donavas baseinā cik vien iespējams drīz padara pieejamu par pamatotu samaksu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, atbildot uz jebkuru pamatotu pieprasījumu un neprasot šai personai pamatojumu.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā, var sniegt rakstiski, izmantojot uzskates materiālus, mutiski vai datu bāzes veidā.

3. Šā panta noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības saskaņā ar šo valstu tiesību sistēmām un piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem pieprasīt, lai šādas informācijas sniegšanu atsaka, ja tā attiecas uz:

a) konfidencialitāti attiecībā uz valsts iestāžu iekšējām lietām, starptautiskajām attiecībām un valsts aizsardzību;

b) valsts drošību;

c) lietām, kas pašlaik ir vai ir bijušas tiesvedības vai izmeklēšanas procesā, ieskaitot disciplinārlietas, vai lietām, kas pašlaik ir pirmstiesas izmeklēšanā;

d) rūpniecisko un komercnoslēpumu, kā arī intelektuālo īpašumu;

e) personas datu un/vai lietu konfidencialitāti;

f) datiem, ko ir sniegusi trešā persona, kam nav juridisks pienākums tos izpaust;

g) datiem, kuru izpaušana, ļoti iespējams, varētu kaitēt videi, uz ko šie dati attiecas.

4. Valsts iestāde cik vien iespējams drīz sniedz atbildi personai, kas pieprasa informāciju. Atteikums sniegt pieprasīto informāciju ir jāpamato rakstiski.

15. pants

Izpēte un attīstība

1. Lai sekmētu šīs konvencijas mērķu sasniegšanu, Līgumslēdzējas puses izveido zinātnisko vai tehnisko pētījumu papildu vai kopīgas programmas un saskaņā ar procedūru, kas jānosaka Starptautiskajai komisijai, nosūta komisijai:

a) šādu papildu, kopīgu vai citādi svarīgu pētījumu rezultātus, kam var piekļūt valsts iestādes;

b) citu zinātnisko un tehnisko pētījumu programmu attiecīgas daļas.

2. Turklāt Līgumslēdzējas puses ņem vērā darbu, ko šajās jomās veikušas vai atbalstījušas attiecīgās starptautiskās organizācijas un aģentūras.

16. pants

Sakari, brīdinājuma un trauksmes sistēmas, operatīvās rīcības plāni.

1. Līgumslēdzējas puses paredz saskaņotus un kopīgus sakarus, brīdinājuma un trauksmes sistēmas, aptverot visu baseinu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai papildinātu sistēmas, kas ir izveidotas un darbojas divpusējā līmenī. Tās apspriežas par veidiem, kas jāizmanto, un līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai saskaņotu iekšzemes sakarus, brīdinājumu un trauksmes sistēmas un operatīvās rīcības plānus.

2. Līgumslēdzējas puses Starptautiskajā komisijā viena otru informē par kompetentajām iestādēm vai sakaru punktiem, kas tālab izveidoti, ja notiek ārkārtēji gadījumi, piemēram, nejauša piesārņošana, cits kritisks ūdens stāvoklis, plūdi un ar aizsalšanu saistīts apdraudējums. Kompetentās iestādes attiecīgi sadarbojas, lai divpusējā līmenī vajadzības gadījumā papildus esošajiem plāniem izveidotu kopīgus operatīvās rīcības plānus.

3. Ja kompetentā iestāde konstatē bīstamo vielu pēkšņu palielināšanos Donavas upē vai tās sateces baseina ūdeņos vai arī saņem paziņojumu par katastrofu vai nelaimes gadījumu, kas var nopietni ietekmēt Donavas upes ūdens kvalitāti un Donavas baseina valstis lejtecē, šī iestāde tūlīt informē izveidotos sakaru punktus un Starptautisko komisiju saskaņā ar komisijas ieviesto procedūru.

4. Lai kontrolētu un mazinātu risku, kas rodas plūdu dēļ, ieskaitot ar aizsalšanu saistīto apdraudējumu, kompetentās iestādes tūlīt informē tās lejpus satekas atrodošās Donavas baseina valstis, kuras tas var skart, un Starptautisko komisiju par plūdiem un to noteci, kā arī par prognozēm attiecībā uz apdraudējumu, kas saistīts ar aizsalšanu.

17. pants

Savstarpējā palīdzība

1. Ciešākas sadarbības labad un lai veicinātu atbilstību šīs konvencijas saistībām, jo īpaši, ja rodas upes stāvokļa kritiska situācija, Līgumslēdzējas puses pēc citu Līgumslēdzēju pušu lūguma sniedz savstarpēju palīdzību.

2. Starptautiskā komisija izstrādā savstarpējās palīdzības procedūras, kas, inter alia, atteicas uz šādiem jautājumiem:

a) palīdzības vadīšana, kontrole, koordinēšana un pārraudzība;

b) vietējās iekārtas un pakalpojumi, kas jāsniedz tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras lūdz palīdzību, vajadzības gadījumā ieskaitot robežšķērsošanas formalitāšu atvieglošanu;

c) vienošanās par atlīdzību tai Līgumslēdzējai pusei, kas sniedz palīdzību, un/vai tās darbiniekiem, kā arī vajadzības gadījumā tranzīts caur trešo Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

d) palīdzības pakalpojumu atlīdzināšanas metodes.

III DAĻA

STARPTAUTISKĀ KOMISIJA

18. pants

Izveide, uzdevumi un kompetence

1. Lai īstenotu šīs konvencijas mērķus un noteikumus, izveido Starptautisko Donavas upes aizsardzības komisiju, kas šajā konvencijā minēta kā Starptautiskā komisija. Līgumslēdzējas puses sadarbojas Starptautiskajā komisijā. Lai īstenotu Līgumslēdzēju pušu saistības, ko paredz 1. līdz 18. pants, Starptautiskā komisija izstrādā priekšlikumus un ieteikumus Līgumslēdzējām pusēm.

2. Starptautiskās komisijas struktūra un procedūras, kā arī tās kompetence ir sīki noteikta šīs konvencijas IV pielikumā, kas veido komisijas statūtus.

3. Starptautiskā komisija papildus jautājumiem, kas tai ir skaidri uzticēti, ir kompetenta risināt visus pārējos jautājumus, kas tai ir uzticēti ar Līgumslēdzēju pušu pilnvarojumu atbilstoši šīs konvencijas 3. pantam.

4. Starptautiskās komisijas pieņemto lēmumu izpildīšanu atbalsta, nosakot Līgumslēdzējām pusēm pienākumus iesniegt komisijai ziņojumus atbilstoši 10. pantam, kā arī ievērojot šīs konvencijas noteikumus par daudzpusējās sadarbības vietējo pamatu un īstenošanu.

5. Starptautiskā komisija pārskata pieredzi, kas iegūta šīs konvencijas īstenošanas procesā, un attiecīgā gadījumā iesniedz Līgumslēdzējām pusēm priekšlikumus par grozījumiem un papildinājumiem šajā konvencijā vai sagatavo pamatu turpmāku noteikumu izstrādāšanai attiecībā uz Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu aizsardzību un apsaimniekošanu.

6. Starptautiskā komisija lemj par sadarbību ar starptautiskām un valsts organizācijām vai citām iestādēm, kas ir iesaistītas vai ieinteresētas Donavas upes un tās sateces baseina ūdeņu aizsardzībā un apsaimniekošanā vai ūdens aizsardzības un apsaimniekošanas vispārīgos jautājumos. Šī sadarbība ir vērsta uz koordinēšanas uzlabošanu un izvairīšanos no divkārša darba.

19. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz Bukarestes Deklarāciju

Darbus, ko Līgumslēdzējas puses ir veikušas saistībā ar Deklarāciju par Donavas baseina valstu sadarbību attiecībā uz Donavas ūdeņu apsaimniekošanas problēmām, jo īpaši lai aizsargātu Donavas upi no piesārņošanas, kuru ūdens kvalitātes, plūdu informēšanas un prognozēšanas un ūdens bilances darba grupas ir parakstījušas 1985. gada 13. decembrī (Bukarestes Deklarācija), iekļauj šīs konvencijas darbības jomā.

IV DAĻA

PROCEDŪRU UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Pielikumu derīgums

Saskaņā ar 23. pantu I līdz V pielikums ir šīs konvencijas sastāvdaļa.

21. pants

Esošie un papildu nolīgumi

Līgumslēdzējas puses, ievērojot vienlīdzības un savstarpīguma principu, pielāgo pašreiz spēkā esošos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus vai citas vienošanās, lai vajadzības gadījumā novērstu pretrunas šīs konvencijas pamatprincipiem, un attiecīgā gadījumā noslēdz papildu nolīgumus vai citas vienošanās.

22. pants

Pušu konference

1. Līgumslēdzējas puses tiekas pēc Starptautiskās komisijas ieteikuma.

2. Šādās sanāksmēs Līgumslēdzējas puses jo īpaši pārskata politikas jautājumus, kas attiecas uz šīs konvencijas īstenošanu, balstoties uz Starptautiskās komisijas ziņojumu, un pieņem attiecīgus ieteikumus vai lēmumus.

3. Līgumslēdzēja puse, kuras delegācijas vadītājs ir Starptautiskās komisijas priekšsēdētājs, ir arī šādu sanāksmju vadītājs.

4. Pušu konference ir kompetenta sniegt ieteikumus vai pieņemt lēmumus, ja pēc oficiāla uzaicinājuma piedalās delegācijas, kas pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visām Līgumslēdzējām pusēm. Ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi, Pušu konference sakopo visas pūles, kas vajadzīgas, lai vienprātīgi vienotos. Ja vienprātību nevar nodrošināt, vadītājs paziņo, ka visas iespējas vienprātīgi vienoties ir izsmeltas. Pēc šāda paziņojuma ieteikumu vai lēmumu pieņem ar četru piektdaļu klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.

5. Lēmums kļūst saistošs tā vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc lēmuma pieņemšanas dienas, visām Līgumslēdzējām pusēm, kas par to ir balsojušas un kas minētajā laika posmā nav rakstiski paziņojušas izpildsekretāram, ka tās nevar šo lēmumu pieņemt. Tomēr šādu paziņojumu jebkurā laikā var atsaukt; atsaukšana stājas spēkā, kad paziņojumu par to saņem izpildsekretārs. Šāds lēmums kļūst saistošs jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei, kas ir rakstiski paziņojusi izpildsekretāram, ka tā var pieņemt lēmumu, no minētā paziņojuma saņemšanas brīža vai tā 11. mēneša pirmajā dienā, kurš ir pēc lēmuma pieņemšanas dienas, attiecīgi ņemot vērā, kura no šīm dienām pienāk vēlāk.

6. Tomēr ja ieteikumam vai lēmumam ir finansiālas saistības, ieteikumu vai lēmumu pieņem tikai vienprātīgi.

23. pants

Konvencijas grozījumi

Konvenciju groza, kā turpmāk minēts.

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumus. Ierosinātā grozījuma tekstu kopā ar priekšlikumu sasaukt Pušu konferenci depozitārs rakstiski paziņo Līgumslēdzējām pusēm.

2. Ja vismaz trīs ceturtdaļas no Līgumslēdzējām pusēm atbalsta priekšlikumu sasaukt Pušu konferenci, depozitārs sešu mēnešu laikā sasauc Pušu konferenci Starptautiskās komisijas mītnē.

3. Lai Līgumslēdzēju pušu konferencē pieņemtu grozījumus, lēmums jāpieņem vienprātīgi.

4. Depozitāre valdība pieņemto grozījumu iesniedz Līgumslēdzējām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Par grozījuma ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu depozitārei valdībai paziņo rakstiski.

5. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Līgumslēdzējām pusēm, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, 30. dienā pēc tam, kad depozitāre valdība ir saņēmusi paziņojumu par tā ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu ar vismaz četru piektdaļu Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu. Pēc tam attiecībā uz jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi grozījums stājas spēkā 30. dienā pēc tam, kad minētā Līgumslēdzēja puse ir deponējusi savu grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

6. Starptautiskā komisija var grozīt I, II un III pielikumu saskaņā ar tās statūtu 5. pantu.

24. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Ja starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tās cenšas rast risinājumu apspriežoties vai izmanto jebkādus citus domstarpību izšķiršanas līdzekļus, kas ir pieņemami domstarpībās iesaistītajām pusēm, vajadzības gadījumā izmantojot Starptautiskās komisijas palīdzību.

2. a) Ja domstarpībās iesaistītās puses nevar domstarpības izšķirt saskaņā ar šā panta 1. punktu saprātīgā laika periodā, bet ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad strīdā iesaistītā puse ir paziņojusi Starptautiskajai komisijai par domstarpībām, lietu nodod vienai no šīm iestādēm, kura domstarpības risina mierīgā ceļā un kurai obligāti jāpieņem lēmums:

- Starptautiskajai Tiesai;

- šķīrējtiesai saskaņā ar šīs konvencijas V pielikumu;

b) kad Līgumslēdzēja puse ratificē, pieņem, apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai, vai vēlāk jebkurā laikā tā var depozitāram rakstiski paziņot, ka attiecībā uz domstarpībām, kas nav atrisinātas saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā pieņem vienu vai abus domstarpību izšķiršanas līdzekļus, kuri minēti šā punkta a) apakšpunktā;

c) ja domstarpībās iesaistītās puses ir pieņēmušas abus domstarpību izšķiršanas līdzekļus, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā, domstarpības lietu nodod Starptautiskajai Tiesai, ja vien puses nevienojas citādi;

d) ja strīdā iesaistītās puses nav pieņēmušas domstarpību izšķiršanas līdzekļus, kas minēti šā punktā a) apakšpunktā, domstarpību lietu nodod šķīrējtiesai;

e) uzskata, ka tā Līgumslēdzēja puse, kura nav iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu vai kuras deklarācija vairs nav spēkā, ir atzinusi šķīrējtiesu.

25. pants

Parakstīšana

Šo konvenciju var parakstīt Donavas baseina valstis, kas saskaņā ar ANO hartu ir pilnīgi tiesīgas uz dalības tiesībām un privilēģijām Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī Eiropas Kopiena un jebkura cita reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kurai 1994. gada 29. jūnijā Sofijā šādas valstis kā tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci jautājumos, ko reglamentē ar šo konvenciju.

26. pants

Ratificēšana, pieņemšana un apstiprināšana

Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Rumānijas valdībai, kas ir šīs konvencijas depozitārs.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī konvencija stājas spēkā 90. dienā pēc devītā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir deponēts devītais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, šī konvencija stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad šāda valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija ir iesniegusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

28. pants

Pievienošanās, līdzdalība

1. Šai konvencijai var pievienoties valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas minēta šīs konvencijas 25. pantā un nav parakstījusi šo konvenciju. Pievienošanās dokumentu deponē depozitāram.

2. Līgumslēdzējas puses var vienprātīgi uzaicināt jebkuru citu valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju pievienoties šai konvencijai vai piedalīties tajā kā padomdevējai.

29. pants

Izstāšanās

Jebkurā laikā pēc pieciem gadiem no dienas, kad šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrētu Pusi, Puse var izstāties no šīs konvencijas, par to rakstiski paziņojot depozitāram. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

30. pants

Depozitāra funkcijas

Depozitāre valdība veic šīs konvencijas depozitāra funkcijas, jo īpaši depozitārs informē Līgumslēdzējas puses par:

a) ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu, izstāšanos vai sniedz jebkādu citu informāciju un informē par deklarācijām un dokumentiem, kas paredzēti šajā konvencijā;

b) šīs konvencijas spēkā stāšanās dienu.

31. pants

Autentiski teksti, depozitārs

Šīs konvencijas oriģināleksemplāru, kuras angļu un vācu teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Rumānijas valdībai, kas tā apstiprinātas kopijas nosūta Līgumslēdzējām pusēm.

To apliecinot, attiecīgo valdību pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju par sadarbību Donavas upes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai (Konvencija par Donavas aizsardzību).

Sofijā, 1994. gada 29. jūnijā

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. DAĻA

Labākās pieejamās metodes

1. Labāko pieejamo metožu izmantošana ir jo īpaši vērsta uz bezatkritumu tehnoloģijas izmantošanu, ja tā ir pieejama.

2. Termins "labākās pieejamās metodes" ir vēlākais procesu, iekārtu vai to darbības metožu attīstības posms (jaunākie sasniegumi), kas norāda uz to konkrēto pasākumu praktisko piemērotību, kurus veic, lai ierobežotu izplūdes, emisijas un atkritumus. Nosakot to, vai darbības procesu, iekārtu un metožu kopums veido labākās pieejamās metodes vispārīgos vai atsevišķos gadījumos, īpašu uzmanību pievērš:

a) salīdzināmiem darbības procesiem, iekārtām vai metodēm, kas nesen ir veiksmīgi izmēģinātas;

b) tehnoloģiskiem sasniegumiem un izmaiņām zinātnes atziņās un izpratnē;

c) šādu metožu ekonomiskajam pamatojumam;

d) jaunu un esošo iekārtu uzstādīšanas termiņiem;

e) attiecīgo emisiju un izplūžu veidam un apjomam.

3. Tātad tas, kas ir "labākās pieejamās metodes" kādam konkrētam procesam, laika gaitā mainīsies, ņemot vērā tehnoloģiju sasniegumus, ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī izmaiņas zinātnes atziņās un izpratnē.

4. Ja, izmantojot labākās pieejamās metodes, izplūdes un emisijas mazināšanās nedod videi pieņemamus rezultātus, ir jāpiemēro papildu pasākumi.

5. Termins "metodes" ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan to, kā iekārtu izveido, uzstāda, uztur, ekspluatē un demontē.

2. DAĻA

Labākā ekoloģiskā prakse

1. Labākā ekoloģiskā prakse ir nozaru vides kontroles stratēģiju un pasākumu vispiemērotākā apvienojuma piemērošana.

2. Nosakot to, kāds pasākumu komplekss veido labāko ekoloģisko praksi vispārīgos vai atsevišķos gadījumos, īpašu uzmanību pievērš:

- piesardzības principam;

- produkta un tā ražošanas, izmantošanas un galīgās iznīcināšanas bīstamībai videi (atbildības princips);

- aizstāšanai ar darbībām un vielām, kas rada mazāku piesārņojumu, kā arī resursu taupīšanai, ieskaitot enerģiju (samazināšanas princips);

- izmantošanas mērogam;

- iespējamai labvēlīgai vai nelabvēlīgai ietekmei uz vidi, kuru izraisa aizstājējmateriāli vai darbības;

- sasniegumiem un izmaiņām zinātnes atziņās un izpratnē;

- īstenošanas termiņiem;

- sociāliem un ekonomiskiem faktoriem.

3. Tātad tā, kas ir labākā ekoloģiskā prakse attiecībā uz konkrētu ietekmes avotu, laika gaitā mainīsies, ņemot vērā tehnoloģiju sasniegumus, ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī izmaiņas zinātnes atziņās un izpratnē.

4. Ja, izmantojot labāko ekoloģisko praksi, ietekmes mazināšanās nedod videi pieņemamus rezultātus, ir jāpiemēro papildu pasākumi un labākā ekoloģiskā prakse jādefinē no jauna.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

RŪPNIECĪBAS NOZARES UN BĪSTAMĀS VIELAS

1. DAĻA

Rūpniecības nozaru un uzņēmumu saraksts

1. Siltuma ražošanas, enerģijas un ieguves rūpniecības nozarēs:

a) dūmvadu gāzu un izplūdes gaisa attīrīšana, izdedži, kondensāts no sadedzināšanas iekārtām;

b) dzesēšanas sistēmas;

c) akmeņogļu apstrāde, rūdas apstrāde;

d) akmeņogļu kvalitātes uzlabošana un akmeņogļu blakusproduktu pārstrāde, brikešu ražošana;

e) koksnes lignīta, aktivētās ogles, sodrēju ražošana.

2. Akmens un zemes nozarē, celtniecības materiālu, stikla un keramikas nozarēs:

a) šķiedraina cementa un šķiedraina cementa izstrādājumu ražošana;

b) stikla, stiklšķiedru un minerālšķiedru ražošana un pārstrāde;

c) keramikas izstrādājumu ražošana.

3. Metālu nozarē:

a) metālapstrāde un pārstrāde - elektrogalvanizācijas cehi, kodināšanas iekārtas, anodiskās oksidēšanas iekārtas, pulēšanas iekārtas, karstās galvanizācijas iekārtas, cietināšanas cehi, iespiedshēmas plašu ražošana, akumulatoru ražošana, emaljēšanas iekārtas, mehāniskās darbnīcas, ritošo daļu pulēšanas cehi;

b) dzelzs un tērauda ražošana, ieskaitot lietuves;

c) krāsaino metālu ražošana, ieskaitot lietuves;

d) ferosakausējumu ražošana.

4. Neorganiskās ķīmijas nozarē:

a) pamata ķīmisko vielu ražošana;

b) minerālskābju, bāzu un sāļu ražošana;

c) sārmu, kodinātāju un hlora ražošana, izmantojot sārmu hlorīda elektrolīzi;

d) minerālmēslu (izņemot potaša mēslošanas līdzekļus), fosforskābes sāļu un lopbarībā izmantojamā fosfāta ražošana;

e) nātrija karbonāta ražošana;

f) korunda ražošana;

g) neorganisko pigmentu un minerālvielu pigmentu ražošana;

h) pusvadītāju, rektifikatoru un fotoelementa fotorezistoru ražošana;

i) sprāgstvielu ražošana, ieskaitot pirotehniku;

j) ātri šķīstošu oksīdu ražošana;

k) bārija savienojumu ražošana.

5. Organiskās ķīmijas nozarē:

a) pamata ķīmisko vielu ražošana;

b) krāsvielu, pigmentu un krāsu ražošana;

c) ķīmisko šķiedru ražošana un pārstrāde;

d) plastmasas, gumijas un kaučuka ražošana un pārstrāde;

e) organisko halogēno savienojumu ražošana;

f) organisko sprāgstvielu un cietā kurināmā ražošana;

g) ādas, papīra un tekstilizstrādājumu palīglīdzekļu ražošana;

h) farmaceitisko līdzekļu ražošana;

i) biocīdu ražošana;

j) mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu izejvielu ražošana;

k) kosmētisko līdzekļu ražošana;

l) želatīna, dzīvnieku ādas līmes un adhezīvu ražošana.

6. Minerāleļļas un sintētisko eļļu nozarēs:

a) minerāleļļas pārstrāde, minerāleļļas produktu ražošana un attīrīšana, ogļūdeņražu ražošana;

b) eļļas atdalīšana no ūdens un eļļas maisījumiem, demulģēšanas iekārtas, atkritumeļļas atdalīšana un apstrāde;

c) sintētisko eļļu ražošana.

7. Iespiešanas iekārtu, reproducēšanas iekārtu, virsmas apstrādes un plastmasas pārklājuma ražošanas nozarēs, kā arī citi sveķu un plastmasas pārstrādes veidi:

a) tipogrāfijas un grafisku izstrādājumu ražošana un reproducēšanas iekārtas;

b) iespiešanas laboratorijas un fotolaboratorijas;

c) metāla folijas, attēla un skaņas nesēju ražošana;

d) pārklātu un impregnētu materiālu ražošana.

8. Kokmateriālu, celulozes un papīra nozarēs:

a) celulozes, papīra un kartona ražošana;

b) koka šķiedru plātņu ražošana un pārklāšana.

9. Tekstilmateriālu, ādas un kažokādu nozarēs:

a) tekstilmateriālu ražošana, tekstilmateriālu apdare;

b) ādas ražošana, ādas apdare, ādas aizvietotāju ražošana, kažokādu apdare;

c) ķīmiskā tīrīšana, veļas mazgāšana, spodrināšanas drānu mazgāšana, vilnas materiālu mazgāšana.

10. Citas nozares:

a) atkritumu un atlikumu otrreizējā pārstrāde, apstrāde, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana un sagulums; ķīmisku vielu glabāšana, iekraušana, izkraušana un nosūtīšana;

b) medicīnas un zinātnes pētniecība un attīstība, slimnīcas, ārstu prakses, radioloģijas institūti, laboratorijas, pārbaudes telpas;

c) ēku tīrīšanas un uzkopšanas uzņēmumi, rūpniecības tvertņu tīrīšana;

d) transportlīdzekļu darbnīcas, transportlīdzekļu mazgāšanas iekārtas;

e) ūdens attīrīšana;

f) krāsu un laku rūpniecības uzņēmumi;

g) augu un dzīvnieku ekstraktu ražošana un apstrāde;

h) mikroorganismu un vīrusu ar in vitro rekombinētām nukleīnskābēm ražošana un apstrāde;

i) rūpniecības nozares, kurās izmanto radioaktīvas vielas (kodolrūpniecība).

2. DAĻA

Bīstamo vielu un vielu grupu pamatsaraksts

A. Prioritāro vielu grupas

a) smagie metāli un to savienojumi;

b) halogēnorganiskie savienojumi;

c) fosfora un alvas organiskie savienojumi;

d) augu aizsardzības līdzekļi, pesticīdi (fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi, algicīdi) un ķimikālijas, ko izmanto koksnes, celulozes, papīra, ādas, tekstilmateriālu utt. saglabāšanai;

e) naftas izcelsmes eļļas un ogļūdeņraži;

f) citi organiskie savienojumi, kas ir jo īpaši kaitīgi ūdens videi;

g) neorganiski slāpekļa un fosfora savienojumi;

h) radioaktīvās vielas, to skaitā atkritumi.

B. Atsevišķas bīstamās vielas

Tā kā ir ievērojamas atšķirības attiecībā uz to vielu kaitīgumu, kas ir ietvertas dažās grupās, ir arī jānorāda dažas atsevišķas vielas, kurām praksē var būt prioritāra loma.

| Vielas | CAS numurs | | Vielas | CAS numurs |

1. | Dzīvsudrabs | 7439976 | 21. | Trifluralīns | 1582098 |

2. | Kadmijs | 7440439 | 22. | Endosulfāns | 115297 |

3. | Varš | 7440508 | 23. | Simazīns | 122349 |

4. | Cinks | n.p. | 24. | Atrazīns | 1912249 |

5. | Svins | 7439921 | 25. | Tributilalvas savienojumi | — |

6. | Arsēns | 7440382 | 26. | Trifenilalvas savienojumi | — |

7. | Hroms | n.p. | 27. | Azīnfosetils | 2642719 |

8. | Niķelis | 7440020 | 28. | Azīnfosmetils | 86500 |

9. | Bors | n.p. | 29. | Fenitrotions | 122145 |

10. | Kobalts | n.p. | 30. | Fentions | 55389 |

11. | Selēns | 7782492 | 31. | Malations | 121755 |

12. | Sudrabs | n.p. | 32. | Parations | 56382 |

13. | Drīni | — | 33. | Parationmetils | 298000 |

14. | HCH | 608731 | 34. | Dihlorvoss | 62737 |

15. | DDT | 50293 | 35. | Trihloretilēns | 79016 |

16. | Pentahlorfenols | 87865 | 36. | Tetrahloretilēns | 127184 |

17. | Heksahlorbenzols | 118741 | 37. | Trihlorbenzols | — |

18. | Heksahlorbutadiēns | 87683 | 38. | Dihloretāns 1,2 | 107062 |

19. | Tetrahlorogleklis | 56235 | 39. | Trihloretāns | 71556 |

20. | Hloroforms | 67663 | 40. | Dioksīni | n.p. |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Vispārīgi norādījumi par ūdens kvalitātes mērķiem un kritērijiem [1]

Ūdens kvalitātes mērķi un kritēriji, kas ir izstrādāti konkrētiem Donavas upes posmiem un virszemes ūdeņiem tās sateces baseinā,

a) ņem vērā iespēju saglabāt un vajadzības gadījumā uzlabot ūdens kvalitāti;

b) ir vērsti uz vidējā piesārņojuma daudzuma un koncentrācijas (jo īpaši bīstamu vielu) samazināšanu līdz zināmai pakāpei un zināmā laika posmā;

c) ņem vērā īpašas ūdens kvalitātes prasības (neapstrādātam ūdenim, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, apūdeņošanai utt.);

d) ņem vērā īpašas prasības attiecībā uz jutīgiem un īpaši aizsargājamiem ūdeņiem un to vidi, piemēram, ezeriem, krasta filtrēta ūdens un mitrzemes aizsardzības zonām;

e) pamatojas uz bioloģisko klasifikācijas metožu un to ķīmisko indeksu piemērošanu, kurus izmanto ūdens kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas pārskatīšanai vidēji ilgā termiņā un ilgtermiņā;

f) ņem vērā to, cik lielā mērā mērķi ir sasniegti, un atsevišķos gadījumos var būt vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi.

[1] Parasti ūdens kvalitātes mērķus un kritērijus izstrādā individuāli, tos jo īpaši pielāgojot dominējošiem nosacījumiem attiecībā uz ekosistēmām, ūdens resursiem un to izmantošanu. Tādēļ šajā konvencijā Līgumslēdzējām pusēm ir adresētas tikai vispārīgas pamatnostādnes.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

StarptautiskĀs donavas upes aizsardzĪbas komisijas statŪti

1. pants

Sastāvs

1. Starptautisko komisiju veido delegācijas, kuras izvirza Līgumslēdzējas puses. Katra Līgumslēdzēja puse izvirza ne vairāk kā piecus delegātus, tostarp delegācijas vadītāju un viņa vietnieku.

2. Turklāt katra delegācija var izmantot tik daudz ekspertu, cik vajadzīgs, lai risinātu īpašus jautājumus, un viņu vārdus paziņo Starptautiskās komisijas sekretariātam.

2. pants

Prezidentūra

1. Līgumslēdzējas puses pēc kārtas alfabētiskā secībā (angļu valodā) vienu gadu vada Starptautiskās komisijas sanāksmes. Tā delegācija, kas uzrauga sanāksmes vadību, izvirza vienu no saviem locekļiem par Starptautiskās komisijas priekšsēdētāju.

2. Parasti Starptautiskās komisijas sanāksmēs priekšsēdētājs neuzstājas savas delegācijas vārdā.

3. Starptautiskā komisija precizē tuvākas ziņas par prezidentūru un iekļauj šīs ziņas savā reglamentā.

3. pants

Sanāksmes

1. Starptautiskā komisija vismaz reizi gadā pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma sasauc kārtējo sanāksmi viņa noteiktā vietā.

2. Priekšsēdētājam pēc vismaz trīs delegāciju lūguma jāsasauc ārkārtas sanāksmes.

3. Delegāciju vadītāju apspriedes var notikt laikā starp komisijas sanāksmēm.

4. Priekšsēdētājs ierosina darba kārtības jautājumus, kas ietver pastāvīgās darba grupas un tās ekspertu grupas ziņojumus. Katrai delegācijai ir tiesības ierosināt tādus darba kārtības jautājumus, kādus tā vēlas apspriest. Starptautiskā komisija ar balsu vairākumu nosaka darba kārtības jautājumu secību.

4. pants

Balsstiesības

1. Katrai delegācijai ir viena balss.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem Eiropas Kopiena atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga uz tādu balsu skaitu, kas ir vienāds ar tās to dalībvalstu skaitu, kuras ir šīs konvencijas Līgumslēdzējas puses. Šī organizācija neizmanto savas balsstiesības, ja tās dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

3. Starptautiskā komisija veido kvorumu, ja ir pārstāvētas delegācijas no vismaz divām trešdaļām Līgumslēdzēju pušu.

4. Rakstiskas procedūras var notikt saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka ar Starptautiskās komisijas reglamentu.

5. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Lēmumus un priekšlikumus Starptautiskās komisijas delegācijas pieņem vienprātīgi. Ja nevar nodrošināt vienprātību, komisijas priekšsēdētājs paziņo, ka visas iespējas vienprātīgi vienoties ir izsmeltas. Ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi, komisija šajā gadījumā lēmumus vai priekšlikumus pieņem ar četru piektdaļu klātesošo un balsojošo delegāciju balsu vairākumu.

2. Lēmums kļūst saistošs tā 11. mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc lēmuma pieņemšanas dienas, visām Līgumslēdzējām pusēm, kas par to ir balsojušas un kas šajā periodā nav rakstiski paziņojušas izpildsekretāram, ka tās nevar šo lēmumu pieņemt. Tomēr šādu paziņojumu jebkurā laikā var atsaukt; atsaukšana stājas spēkā, kad paziņojumu par to saņem izpildsekretārs. Šāds lēmums kļūst saistošs jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei, kas ir rakstiski paziņojusi izpildsekretāram, ka tā var pieņemt lēmumu, no minētā paziņojuma saņemšanas brīža vai tā 11. mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas, attiecīgi ņemot vērā, kura diena pienāk vēlāk.

6. pants

Ekspertu iestādes

1. Starptautiskā komisija izveido pastāvīgu darba grupu. Dažās darba jomās īpašu problēmu risināšanai izveido pastāvīgas vai ad hoc ekspertu grupas.

2. Pastāvīgajā darba grupā un ekspertu grupās ir delegāti un eksperti, kurus izvirza komisijas delegācijas.

3. Pastāvīgajā darba grupā piedalās delegāti no visām Līgumslēdzējām pusēm. Starptautiskā komisija izvirza savu priekšsēdētāju un nosaka delegātu maksimālo skaitu. Komisija arī nosaka to ekspertu skaitu, kas piedalās ekspertu grupās.

7. pants

Sekretariāts

1. Ar šo ir izveidots pastāvīgs sekretariāts.

2. Pastāvīgā sekretariāta mītne ir Vīnē.

3. Starptautiskā komisija ieceļ izpildsekretāru un vajadzības gadījumā veic pasākumus, kas vajadzīgi cita šāda personāla iecelšanai. Komisija nosaka izpildsekretāra amata pienākumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem šis amats jāieņem.

4. Izpildsekretārs veic funkcijas, kas ir vajadzīgas, lai pārvaldītu šo konvenciju un lai Starptautiskā komisija darbotos, kā arī lai veiktu citus uzdevumus, kurus izpildsekretāram uzticējusi komisija saskaņā ar tās reglamentu un finanšu noteikumiem.

8. pants

Īpašu ekspertu pilnvarošana

Starptautiskā komisija saistībā ar saviem novērtējumiem, iegūto rezultātu izvērtēšanu, kā arī lai veiktu īpašu jautājumu analīzi, var pilnvarot īpaši kvalificētas personas, zinātniskās iestādes vai citas iestādes.

9. pants

Ziņojumi

Starptautiskā komisija iesniedz Līgumslēdzējām pusēm gada ziņojumu par savu darbību, kā arī vajadzības gadījumā turpmākus ziņojumus, kuri jo īpaši ietver arī monitoringa un novērtējuma rezultātus.

10. pants

Tiesību un rīcības spēja un pārstāvība

1. Starptautiskajai komisijai ir tāda tiesību un rīcības spēja, kāda var būt vajadzīga tās funkciju veikšanai un mērķu izpildei saskaņā ar tās sekretariāta mītnē piemērojamiem tiesību aktiem.

2. Starptautisko komisiju pārstāv tās priekšsēdētājs. Šo pārstāvību turpmāk nosaka reglaments.

11. pants

Izmaksas

1. Starptautiskā komisija pieņem savus finanšu noteikumus.

2. Komisija pieņem gada un divu gadu paredzamo izdevumu budžetu un izskata budžeta tāmes nākamajam fiskālajam periodam.

3. Līgumslēdzējas puses, izņemot Eiropas Kopienu, vienlīdzīgās daļās sniedz ieguldījumu kopējā budžetā, tostarp budžeta papildinājumos, kurus komisija ir pieņēmusi, ja vien komisija vienprātīgi nenolemj citādi.

4. Eiropas Kopienas iemaksas budžetā ir ne vairāk kā 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

5. Katra Līgumslēdzēja puse apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tās pārstāvju, ekspertu un padomdevēju līdzdalību komisijā.

6. Katra Līgumslēdzēja puse sedz tā monitoringa un novērtēšanas izmaksas, ko pašlaik veic tās teritorijā.

12. pants

Reglaments

Starptautiskā komisija pieņem savu reglamentu.

13. pants

Darba valodas

Starptautiskās komisijas oficiālās valodas ir angļu un vācu valoda.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

IZSKATĪŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ

1. Šīs konvencijas 24. pantā minētā šķīrējtiesas procedūra saskaņā ar 2. līdz 10. punktu ir izklāstīta turpmāk.

2. a) Ja domstarpības ir nodotas izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 24. panta 2. punktu, šķīrējtiesu izveido pēc vienas strīdā iesaistītas puses pieprasījuma, kas adresēts otrai pusei. Pieprasījumā par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā norāda pieteikuma priekšmetu, jo īpaši ietverot tos šīs konvencijas pantus, kuru interpretācija vai piemērošana rada domstarpības;

b) pieteikuma iesniedzēja puse informē Starptautisko komisiju, ka tā ir pieprasījusi šķīrējtiesas izveidošanu, norādot otrās strīdā iesaistītās puses nosaukumu un tos šīs konvencijas pantus, kuru interpretācija vai piemērošana pēc minētās puses domām rada domstarpības. Prasītāju, kā arī atbildētāju pusi var veidot Līgumslēdzēju pušu vairākums. Starptautiskā komisija šādi saņemto informāciju nosūta visām šīs konvencijas Līgumslēdzējām pusēm.

3. Šķīrējtiesā ir trīs locekļi - gan prasītāja puse vai puses, gan otra domstarpībās iesaistītā puse vai puses divu mēnešu laikā ieceļ šķīrējtiesnesi; abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, kopīgi vienojoties, divu mēnešu laikā ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Trešais šķīrējtiesnesis nav strīdā iesaistītās puses pilsonis, viņa pastāvīgā dzīvesvieta nav kādas puses teritorijā, viņu nenodarbina neviena no pusēm, kā arī viņš nav bijis citādi saistīts ar šo lietu.

4. a) Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, otrā puse var informēt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētāju, kas izraugās šķīrējtiesas priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieprasa pusei, kura nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, to izdarīt divu mēnešu laikā. Ja šķīrējtiesnesis nav iecelts, beidzoties šādam laika periodam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē Starptautiskās Tiesas priekšsēdētāju, kas veic šādu iecelšanu nākamo divu mēnešu laikā.

b) ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nav izraudzīts divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs pēc jebkuras puses pieprasījuma viņu ieceļ nākamo divu mēnešu laikā.

5. a) Šķīrējtiesa lemj saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un jo īpaši ar saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem;

b) jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, izveido savu reglamentu;

c) ja rodas domstarpības par to, vai šķīrējtiesai ir jurisdikcija, jautājumu izlemj ar šķīrējtiesas lēmumu.

6. a) Šķīrējtiesas lēmumus gan par procedūru, gan satura būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu;

b) šķīrējtiesa var izmantot visus attiecīgos līdzekļus, kas vajadzīgi, lai konstatētu faktus. Pēc vienas puses pieprasījuma tā var noteikt būtiskus pagaidu aizsardzības pasākumus;

c) ja divās vai vairākās šķīrējtiesās, kas izveidotas saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, ir iesniegtas prasības par identiskiem vai līdzīgiem jautājumiem, šķīrējtiesas var informēt cita citu par faktu konstatēšanas procedūrām un, cik vien iespējams, ņem tās vērā;

d) domstarpībās iesaistītās puses nodrošina visu, kas ir vajadzīgs tiesas procesu efektīvai norisei;

e) domstarpībās iesaistītās puses prombūtne nav šķērslis tiesas procesa norisei.

7. Ja vien šķīrējtiesa nenosaka citādi lietas īpašo apstākļu dēļ, šķīrējtiesas izmaksas, to skaitā tās locekļu atalgojumu, vienādās daļās sedz domstarpībās iesaistītās puses. Šķīrējtiesa reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz pusēm izdevumu galīgo aprēķinu.

8. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu piecu mēnešu laikā no dienas, kad tā ir izveidota, ja vien tā nekonstatē, ka termiņš jāpagarina uz laiku, īsāku par pieciem mēnešiem.

9. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kam ir juridiska interese par domstarpību priekšmetu, kuru var ietekmēt spriedums attiecīgajā lietā, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iejaukties tiesas procesā. Šķīrējtiesas nolēmums kļūst saistošs trešai pusei, kas iejaucas, tādā pašā veidā kā domstarpībās iesaistītajām pusēm.

10. a) Šķīrējtiesas nolēmumu papildina ar pamatojumu. Nolēmums ir galīgs un saistošs domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa nolēmumu nosūta domstarpībās iesaistītajām pusēm un Starptautiskai komisijai. Komisija saņemto informāciju nosūta visām šīs konvencijas pusēm;

b) jebkādas domstarpības, kas var rasties starp Pusēm par nolēmuma interpretāciju vai izpildi, ikviena no pusēm var iesniegt šķīrējtiesā, kas pieņēma nolēmumu vai, ja tā to nevar izskatīt, citā šķīrējtiesā, kas tālab izveidota tāpat kā pirmā.

--------------------------------------------------

NOBEIGUMA AKTS

Konference, kurā parakstīja Konvenciju par sadarbību Donavas upes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, notika Sofijā 1994. gada 29. jūnijā.

Konferencē bija pārstāvētas šādu valstu valdības: Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas Republikas, Vācijas, Ungārijas, Moldovas, Rumānijas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas un Ukrainas. Konferencē piedalījās Eiropas Kopienas pārstāvis.

Programmas koordinācijas vienība – Donavas upes baseina vides programma piedalījās konferencē kā novērotāja.

Ir pievienots delegāciju saraksts.

Konferences atklāšanas sanāksmi apmeklēja Bulgārijas Republikas ministru prezidenta biedrs H. E. Evgēnijs Matinčevs, kurš uzrunāja dalībniekus.

Par konferences priekšsēdētāju ievēlēja Bulgārijas Republikas vides ministru Valentīnu Boševski.

Paziņojumus sniedza Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas, Ungārijas, Moldovas, Rumānijas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas, Ukrainas un Eiropas Kopienas delegāciju vadītāji.

Konferencē 1994. gada 29. jūnijā apsprieda un pieņēma Konvenciju par sadarbību Donavas upes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tajā pašā dienā Konvenciju varēja parakstīt un to parakstīja Austrija, Bulgārija, Horvātija, Vācija, Ungārija, Moldova, Rumānija, Slovākijas Republika, Ukraina un Eiropas Kopiena.

Konferenci informēja, ka Čehijas Republikas un Slovēnijas valdības vēl nav pabeigušas savas likumdošanas procedūras, kas vajadzīgas, lai parakstītu Konvenciju, kā arī par to gatavību parakstīt Konvenciju cik vien iespējams drīz.

Konferencē pieņēma deklarāciju par dažiem jautājumiem attiecībā uz Konvencijas pagaidu īstenošanu un tās teksts ir pievienots šim Nobeiguma aktam.

To apliecinot, attiecīgas personas ir parakstījušas šo Nobeiguma aktu.

Sofijā 1994. gada divdesmit devītajā jūnijā, vienā oriģināleksemplārā angļu un vācu valodā, kura teksti ir vienlīdz autentiski, un šis Nobeiguma akts jādeponē Rumānijas valdībai.

--------------------------------------------------