This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02024R0257-20240111
Council Regulation (EU) 2024/257 of 10 January 2024 fixing for 2024, 2025 and 2026 the fishing opportunities for certain fish stocks, applicable in Union waters and, for Union fishing vessels, in certain non-Union waters, and amending Regulation (EU) 2023/194
Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194
Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194
02024R0257 — LV — 11.01.2024 — 000.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), (OV L 257, 11.1.2024., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 1015 |
1 |
27.3.2024 |
||
PADOMES REGULA (ES) 2024/257
(2024. gada 10. janvāris),
ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
nozvejas limitus 2024. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam;
zvejas piepūles limitus 2024. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim;
dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādiem zvejas kuģiem:
Savienības zvejas kuģiem; un
trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.
Šo regulu piemēro arī:
dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas attiecīgajos šīs regulas noteikumos; un
komerciālajām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
“trešās valsts zvejas kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;
“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):
zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;
visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;
“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums;
“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, bet ir pieejams piesardzīgs novērtējums vai nav pieejams nekāds novērtējums;
“linuma acs izmērs” ir Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34. punktā definētais zvejas rīka linuma acs izmērs;
“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;
“zvejas žurnāls” ir Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā minētais žurnāls;
“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;
“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonas definīcijas:
“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 ( 1 ) III pielikumā;
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;
“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;
“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;
“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā ( 2 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 ( 3 ) II pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;
“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) ( 4 );
“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 5 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 6 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 ( 7 ) III pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;
“NAFO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskie apgabali, kā definēts Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ( 8 );
“NAFO pārvaldības apgabals” ir NAFO konvencijas apgabala daļa, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas;
“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 9 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 10 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 11 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 12 ) definētais ģeogrāfiskais apgabals;
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;
“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 13 ) I pielikumā definētie apgabali.
II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I nodaļa
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un to sadalījums
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:
atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un
nodrošina krājuma izmantošanu, kura –
ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY vai –
ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – ir saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecību pārvaldībā.
Līdz 2024. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz šādu informāciju:
dalībvalsts noteiktās KPN;
dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā;
ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam.
7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:
tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta; vai
tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.
8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN
9. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā
10. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā
Atkāpjoties no 1. punkta, 2024. gada janvārī un no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
ja izmanto demersālos traļus ( 15 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;
ja izmanto zvejas vadus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;
ja izmanto āķus un āķu rindas ( 17 ), nepārsniedz 6,2 tonnas uz katru zvejas kuģi;
ja izmanto fiksētus žaunu tīklus ( 18 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,6 tonnas uz katru zvejas kuģi.
Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.
Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.
Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.
Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:
no 2024. gada 1. februāra līdz 31. martam:
Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;
aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;
2024. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:
viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;
paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;
Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.
11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā
Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:
viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu Eiropas labraka īpatni;
Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.
12. pants
Pasākumi attiecībā uz pollaka atpūtas zveju ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā
Atpūtas zvejā, tostarp no krastiem ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā:
viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus pollaka (Pollachius pollachius) īpatņus. Kad minētā maksimālā robeža ir sasniegta, pēc tam nozvejotās zivis uzreiz jāatbrīvo;
no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni. Tomēr minētajā laikposmā zvejot drīkst, nozvejotās zivis uzreiz atbrīvojot.
13. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā
Vismaz sešu mēnešu laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības. Turklāt dalībvalstis un zvejnieki dara visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu zuša nejaušu piezveju. Nejauši nozvejotiem zušu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopā nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, kam piemēro sekojošo:
attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) dažādās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;
zvejas aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem atbilstīgajā zvejas apgabalā;
zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem un nacionālajiem pārvaldības plāniem, kas noteikti, ievērojot minētās regulas 2. punktu; un
zvejas aizlieguma periods (periodi) ietver zuša galveno migrācijas periodu (periodus), tostarp attiecīgo maksimumu, konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.
Attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopā informē Komisiju:
par zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, paziņo līdz 2024. gada 1. martam un paziņojumam pievieno konkrētā perioda (periodu) izvēli pamatojošu informāciju;
par valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, paziņo 2 nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas.
14. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;
kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. un 51. pantu.
15. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas
Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2024. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
16. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā
Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;
kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:
traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;
paaugstināta zvejas virve (0,6 m);
horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;
zvejas kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:
horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;
Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;
uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.
17. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz Ķeltu jūru, Īrijas jūru un ūdeņiem uz rietumiem no Skotijas
Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:
āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;
āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
turklāt zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikša, izmanto zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe.
Dalībvalstis no šā apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot zvejas kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido menca, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem;
zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:
300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
seltra tipa plātne;
šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Net grid;
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 100 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir Eiropas makšķerniekzivs, heks vai megrims kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm un pagarinājuma daļa.
Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:
zvejas kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m un/vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;
zvejas kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.
Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem rīkiem:
300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
seltra tipa plātne;
šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;
CEFAS Net grid;
tralis ar vārstuli;
zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % ir pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm.
Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot ar grunts traļiem un zvejas vadiem šādās zonās:
ICES 7.f–7.k rajonā;
apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā; un
ICES 7.b un 7.c rajonā.
Šis aizliegums neattiecas uz zvejas kuģiem, ja:
tie izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm; vai
to gūtā mencas piezveja, zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, nepārsniedz 1,5 %, kā to novērtējusi ZZTEK.
18. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 6.–8. apakšapgabalā
19. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā
Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem ( 20 ), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;
seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;
reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks.
20. pants
Aizliegtās sugas
Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;
slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;
smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru;
pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
melnā haizivs (Dalatias licha) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā.
21. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
22. pants
Zvejas atļaujas
III nodaļa
Zvejas iespējas, ko pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas
23. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
24. pants
Sarkanasari Irmingera jūrā
Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
|
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
63°00'N |
30°00'W |
|
61°30'N |
27°35'W |
|
60°45'N |
28°45'W |
|
62°00'N |
31°35'W |
|
63°00'N |
30°00'W |
25. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
26. pants
Atpūtas zvejniecības
Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.
27. pants
Haizivis
28. pants
Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI
29. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām 2024./2025. gada zvejas sezonā
30. pants
Ilkņzivju zvejniecība 2023./2024. gada zvejas sezonā
31. pants
Krila zvejniecība 2024./2025. gada zvejas sezonā
Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:
ir tās karoga kuģi; vai
ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, bet sagaidāms, ka zvejniecības darbošanās laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu (ar kopiju Komisijai) un sniedz:
pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju; un
izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.
32. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā
33. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi
34. pants
Pelaģiskās zvejniecības
Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam, un iesūtāmā informācija ir šāda:
to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;
mēneša nozvejas ziņojumi.
35. pants
Riņķvada zvejniecības
Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:
no 2024. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2024. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
no 2024. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
Šā panta 3. punktu nepiemēro:
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;
reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.
36. pants
Dreifējošas ZPI
Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:
neizvieto ZPI;
savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.
37. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas
Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.
38. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums
39. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums
Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotu mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.
40. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);
plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);
raju dzimtas (Rajidae) zivis;
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);
Selachimorpha virskārtas haizivis;
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).
41. pants
Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās
▼M1 —————
42. pants
Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība
43. pants
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zobenzivi (Xiphias gladius) zvejot WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.
44. pants
Zobenzivs nozveju limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma
Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, 2024. gadā nepārsniedz IG pielikuma 2. tabulā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20o dienvidu platuma.
45. pants
Aizliegums Beringa jūras atklātajos ūdeņos zvejot mintaju
Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
46. pants
Grunts zvejas limiti
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:
gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;
grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;
nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.
47. pants
Ilkņzivju zvejniecības pasākumi
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri SIOFA nolīguma apgabalā zvejo ilkņzivis (Dissostichus spp.):
nezvejo dziļumā, kas ir mazāks par 500 metriem;
vienmēr ved vismaz vienu zinātnisko novērotāju, kuram uzdots novērot 25 % āķu, kas līdz ar katru jedu izcelti visā šā zvejas rīka izvietošanas laikā;
no katras neapstrādātu ilkņzivju tonnas iezīmē un atlaiž vismaz piecas nozvejotās zivis. Sākot no 30 nozvejotām ilkņzivīm, iezīmēto īpatņu atlaišanā piemēro vismaz 60 % lielu minimālās pārklāšanās statistisko rādītāju (minimum overlap statistic).
48. pants
Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums
SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), izņemot ja iegūta IK pielikumā noteiktā pieļaujamo piezveju limita kontekstā;
gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus);
graudainā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus granulosus);
melnā haizivs (Dalatias licha);
Baha kaķhaizivs (Bythaelurus bachi);
menlmutes himēra (Chimaera buccanigella);
Didjē himēra (Chimaera didierae);
jūrnieku himēra (Chimaera willwatchi);
gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroselachus crepidater);
Planketa dzeloņhaizivs (Scymnodon plunketi);
samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);
baltvaigu laternhaizivs (Etmopterus alphus);
Indijas kaķhaizivs (Apristurus indicus);
Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana);
šaurgalvas kaķhaizivs (Bythaelurus tenuicephalus);
apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);
lielacu sešžaunhaizivs (Hexanchus nakamurai);
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);
dienvidu miegainā haizivs (Somniosus antarcticus);
rūķhaizivs (Mitsukurina owstoni);
Etmopterus viator;
plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);
pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus);
mazā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus uyato);
Squalus mitsukurii;
Deania quadrispinosa;
apaļgalvas dzelkņhaizivs (Deania profundorum);
Bathyraja tunae;
Rhinochimaera africana.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
49. pants
Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģi
Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģiem Komisija var atļaut zvejot Savienības ūdeņos I pielikumā noteikto KPN robežās un, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
50. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm, Komisija var atļaut zvejot Savienības ūdeņos I pielikumā noteikto KPN robežās un, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu..
51. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti
52. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi
Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecina nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
53. pants
Zvejas atļaujas
Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.
54. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 51. pantā minētajām zvejas atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.
55. pants
Aizliegtās sugas
Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;
smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos Savienības ūdeņos;
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā;
melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
56. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2023/194
57. pants
Komiteju procedūra
58. pants
Pārejas noteikumi
Regulas 9.–13., 15.–20., 24., 27., 38., 39., 40., 45., 48. un 55. pantu 2025. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz spēkā stājas regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.
59. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tomēr:
regulas 13. panta 1. un 7. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam;
regulas 13. panta 2.–6. punktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam;
regulas 17. un 18. pantu beidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojami deleģētie akti, ar kuriem ievieš atbilstošus pasākumus;
regulas 20. panta 1. punkta ba) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;
regulas 23. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. janvārim;
regulas 30. pantu un VII pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim;
regulas 28. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 17. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim;
regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 19. janvārim;
regulas 55. panta 1. punkta aa) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;;
regulas 56. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra;
kad I pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro arī 2025. un 2026. gadā;
kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim;
regulas II pielikumu piemēro no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim;
dzelkņu haizivs (DGS/03A-C., DGS/2AC4-C un DGS/15X14) maksimālo izmēru piemērot beidz dienā, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, ar kuru ievieš atbilstošus pasākumus un reglamentē rīcību ar minēto krājumu apzvejošanā gūtām par 100 cm lielāku īpatņu nozvejām;
nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas šajā regulā noteikti 2024. gadam un, kad šajā regulā ir tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam, turpina piemērot 2025. gadā un – attiecīgā gadījumā – 2026. un 2027. gadā, taču to dara vienīgi saistībā ar:
apmaiņām, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
atvilkumiem un pārdalēm, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
daudzumiem, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; un
atvilkumiem, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I PIELIKUMS: |
KPN, kas piemērojamas Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem |
|
IA PIELIKUMS: |
Skageraks, Kategats, ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
|
IB PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
|
IC PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals |
|
ID PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
IE PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals |
|
IF PIELIKUMS: |
Dienvidu tunzivs izplatības apgabali |
|
IG PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
IH PIELIKUMS: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
|
IJ PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
|
IK PIELIKUMS: |
SIOFA nolīguma apgabals |
|
IL PIELIKUMS: |
IATTC konvencijas apgabals |
|
II PIELIKUMS: |
Zvejas kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā |
|
III PIELIKUMS: |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā |
|
IV PIELIKUMS: |
Sezonāli zvejas aizliegumi, kas noteikti, lai aizsargātu nārstojošas mencas |
|
V PIELIKUMS: |
Zvejas atļaujas |
|
VI PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
VII PIELIKUMS: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
|
VIII PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
|
IX PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
X PIELIKUMS: |
SIOFA nolīguma apgabals |
|
XI PIELIKUMS: |
Regulas (ES) 2023/194 grozījumi attiecībā uz dziļūdens krājumiem |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus.
Šīs regulas vajadzībām turpinājumā ērtības labad dota salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. IA līdz IL pielikums ir I pielikuma daļas.
Salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem
|
Zinātniskais nosaukums |
Alfa-3 kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
|
Aphanopus carbo |
BSF |
Melnā mataste |
|
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
|
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
|
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
|
Caproidae |
BOR |
Kaproīdu dzimta |
|
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
|
Chaceon spp. |
GER |
Dziļūdens sarkankrabji |
|
Chionoecetes spp. |
PCR |
Sniega krabji |
|
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
|
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Apaļdeguna garaste |
|
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
|
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
|
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
|
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
|
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
|
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
|
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
|
Leucoraja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
|
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
|
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
|
Lophiidae |
ANF |
Makšķerniekzivju dzimta |
|
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
|
Macrourus berglax |
RHG |
Ziemeļu makrūrzivs |
|
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
|
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
|
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
|
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
|
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūraslīdaka |
|
Molva molva |
LIN |
Jūraslīdaka |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Pagellus bogaraveo |
SBR |
Sarkanspuru pagele |
|
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
|
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
|
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
|
Pollachius virens |
POK |
Saida |
|
Pseudopentaceros spp. |
EDW |
Bruņgalvji |
|
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
|
Leucoraja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
|
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
|
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
|
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
|
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
|
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
|
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
|
Rostroraja alba |
RJA |
Baltā raja |
|
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
|
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
|
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
|
Thunnus alalunga |
ALB |
Garspuru tunzivs |
|
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
|
Trachurus murphyi |
CJM |
Čīles stavrida |
|
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
|
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
|
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
|
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1.–10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
A DAĻA
Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi
tabula 1
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
8 (ANE/08.) |
||
|
Spānija |
|
29 700 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
3 300 |
|
||
|
Savienība |
|
33 000 |
|
||
|
KPN |
|
33 000 |
|
||
tabula 2
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
||
|
Spānija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
|
KPN |
|
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
tabula 3
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Kategats (COD/03AS.) |
||
|
Dānija |
|
53,68 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
1,11 |
(1)(2) |
||
|
Zviedrija |
|
32,21 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
87 |
(1)(2) |
||
|
KPN |
|
87 |
(1)(2) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Papildus šīm kvotām dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem, kas piedalās attālinātas elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 30 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. Katrs zvejas kuģis, kas piedalās attālinātās elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, nozvejo ne vairāk kā 300 kg. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (COD/03AS_REM). Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
tabula 4
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |
||
|
Spānija |
|
3 210 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
160 |
|
||
|
Portugāle |
|
107 |
|
||
|
Savienība |
|
3 477 |
|
||
|
KPN |
|
3 622 |
|
||
tabula 5
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |
||
|
Spānija |
|
3 715 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
4 |
|
||
|
Portugāle |
|
739 |
|
||
|
Savienība |
|
4 458 |
|
||
|
KPN |
|
4 650 |
|
||
tabula 6
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
8 (WHG/08.) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
539 |
|
||
|
Francija |
|
808 |
|
||
|
Savienība |
|
1 347 |
|
||
|
KPN |
|
1 347 |
|
||
tabula 7
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |
||
|
Spānija |
|
10 921 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
1 048 |
|
||
|
Portugāle |
|
5 096 |
|
||
|
Savienība |
|
17 065 |
|
||
|
KPN |
|
17 445 |
|
||
tabula 8
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
3.a (NEP/03A.) |
||
|
Dānija |
|
5 763 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
17 |
|
||
|
Zviedrija |
|
2 062 |
|
||
|
Savienība |
|
7 842 |
|
||
|
KPN |
|
8 410 |
|
||
tabula 9
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
239 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
3 738 |
|
||
|
Savienība |
|
3 977 |
|
||
|
KPN |
|
5 786 |
|
||
tabula 10
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.c, 25. funkcionālā vienība (NEP/8CU25) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
|
0 |
|
||
|
Francija |
|
0 |
|
||
|
Savienība |
|
0 |
|
||
|
KPN |
|
0 |
|
||
tabula 11
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.c, 31. funkcionālā vienība (NEP/8CU31) |
||
|
Spānija |
|
12,40 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
0,00 |
|
||
|
Savienība |
|
12,40 |
|
||
|
KPN |
|
12,40 |
|
||
tabula 12
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |
||
|
Spānija |
|
60 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Portugāle |
|
179 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
239 |
(1)(2) |
||
|
KPN |
|
239 |
(1)(2) |
||
|
(1) |
Nedrīkst nozvejot 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā. |
||||
|
(2) |
Ievērojot šīs kvotas limitu, 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu apjomu: |
||||
|
|
32 |
|
|||
tabula 13
|
Suga: |
Penaeus garneles Penaeus spp. |
Zona: |
Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |
||
|
Francija |
|
Jānosaka |
(1) |
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(1)(2) |
||
|
KPN |
|
Jānosaka |
(1)(2) |
||
|
(1) |
Garneles Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis aizliegts zvejot ūdeņos, kas seklāki par 30 m. |
||||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota. |
||||
tabula 14
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Kategats (PLE/03AS.) |
||
|
Dānija |
|
1 116 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
13 |
|
||
|
Zviedrija |
|
126 |
|
||
|
Savienība |
|
1 255 |
|
||
|
KPN |
|
2 349 |
|
||
tabula 15
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.b un 7.c (PLE/7BC.) |
||
|
Gads: |
|
2024., 2025. un 2026. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
2 |
|
||
|
Īrija |
|
13 |
|
||
|
Savienība |
|
15 |
|
||
|
KPN |
|
15 |
|
||
tabula 16
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
21 |
|
||
|
Francija |
|
82 |
|
||
|
Portugāle |
|
21 |
|
||
|
Savienība |
|
124 |
|
||
|
KPN |
|
124 |
|
||
tabula 17
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
85 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
415 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
500 |
(1) |
||
|
KPN |
|
500 |
(1) |
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam. |
||||
tabula 18
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.c (POL/08C.) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
70 |
|
||
|
Francija |
|
8 |
|
||
|
Savienība |
|
78 |
|
||
|
KPN |
|
78 |
|
||
tabula 19
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
93 |
(1) |
||
|
Portugāle |
|
3 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
96 |
(1) |
||
|
KPN |
|
96 |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 100 % drīkst nozvejot 8.c zonā (POL/*08C.). |
||||
|
(2) |
Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P). |
||||
tabula 20
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24) |
||
|
Dānija |
|
275 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
16 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
|
26 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
|
10 |
|
||
|
Savienība |
|
327 |
|
||
|
KPN |
|
327 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā un 22.–24. apakšrajonā. |
||||
tabula 21
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.b un 7.c (SOL/7BC.) |
||
|
Gads: |
|
2024., 2025. un 2026. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
1 |
|
||
|
Īrija |
|
14 |
|
||
|
Savienība |
|
15 |
|
||
|
KPN |
|
15 |
|
||
tabula 22
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
8.a un 8.b (SOL/8AB.) |
||
|
Beļģija |
|
30 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
5 |
|
||
|
Francija |
|
2 231 |
|
||
|
Nīderlande |
|
167 |
|
||
|
Savienība |
|
2 433 |
|
||
|
KPN |
|
2 489 |
|
||
tabula 23
|
Suga: |
Jūrasmēles Solea spp. |
Zona: |
8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34) |
||
|
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
204 |
|
||
|
Portugāle |
|
337 |
|
||
|
Savienība |
|
541 |
(1) |
||
|
KPN |
|
541 |
(1) |
||
|
(1) |
Ievērojot šo kvotu limitus, nozvejo ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34): |
||||
|
|
|
209 |
|
||
tabula 24
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
9 (JAX/09.) |
||
|
Spānija |
|
43 032 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Portugāle |
|
123 295 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
166 327 |
|
||
|
KPN |
|
173 873 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C.). |
||||
tabula 25
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā(1) (JAX/X34PRT) |
||
|
Portugāle |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Azoru salām. |
||||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
||||
tabula 26
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT) |
||
|
Portugāle |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Madeiru. |
||||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
||||
tabula 27
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN) |
||
|
Spānija |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Kanāriju salām. |
||||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota. |
||||
B DAĻA
Kopīgie krājumi
1. tabula
|
Suga: |
Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā |
||||
|
Dānija |
|
158 096 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Vācija |
|
241 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Zviedrija |
|
5 805 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
|
164 142 |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 269 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
169 411 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.
Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos
|
|
1r |
2r |
3r |
4 |
5r |
6 |
7r |
|
|
(SAN/234_1R) (1) |
(SAN/234_2R) (1) |
(SAN/234_3R) (2) |
(SAN/234_4) |
(SAN/234_5R) |
(SAN/234_6) (1) |
(SAN/234_7R) |
|
Dānija |
119 773 |
33 526 |
4 666 |
0 |
0 |
131 |
0 |
|
Vācija |
183 |
51 |
7 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Zviedrija |
4 398 |
1 231 |
171 |
0 |
0 |
5 |
0 |
|
Savienība |
124 354 |
34 808 |
4 844 |
0 |
0 |
136 |
0 |
|
Apvienotā Karaliste |
3 992 |
1 117 |
156 |
0 |
0 |
4 |
0 |
|
Kopā |
128 346 |
35 925 |
5 000 |
0 |
0 |
140 |
0 |
|
(1) |
Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un nākamajā gadā izmantot tikai šajā pārvaldības apgabalā. |
||||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.r tūbīšu pārvaldības apgabalā kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu. |
||||||
tabula 2
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.) |
||
|
Vācija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
5 |
|
||
|
Nīderlande |
|
12 |
|
||
|
Savienība |
|
31 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
24 |
|
||
|
KPN |
|
55 |
|
||
tabula 3
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C) |
||
|
Dānija |
|
662 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
7 |
|
||
|
Francija |
|
5 |
|
||
|
Īrija |
|
5 |
|
||
|
Nīderlande |
|
31 |
|
||
|
Zviedrija |
|
26 |
|
||
|
Savienība |
|
736 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
12 |
|
||
|
KPN |
|
748 |
|
||
tabula 4
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.) |
||
|
Vācija |
|
640 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
13 |
|
||
|
Īrija |
|
593 |
|
||
|
Nīderlande |
|
6 683 |
|
||
|
Savienība |
|
7 929 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
469 |
|
||
|
KPN |
|
8 398 |
|
||
tabula 5
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI) |
||
|
Vācija |
|
4,5 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
4,5 |
(1) |
||
|
Citi |
|
2 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
11 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
5 |
(1) |
||
|
KPN |
|
16 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS). |
||||
tabula 6
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.) |
||
|
Dānija |
|
56 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
17 |
(1) |
||
|
Francija |
|
39 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
|
6 |
(1) |
||
|
Citi |
|
6 |
(2) |
||
|
Savienība |
|
124 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
84 |
(1) |
||
|
KPN |
|
208 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS). |
||||
tabula 7
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.) |
||
|
Vācija |
|
95 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
334 |
(1) |
||
|
Francija |
|
3 962 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
382 |
(1) |
||
|
Citi |
|
95 |
(2) |
||
|
Savienība |
|
4 868 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(3)(4)(5) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 072 |
(1) |
||
|
KPN |
|
6 940 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.). |
||||
|
(2) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS). |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. |
||||
|
|
0 |
|
|||
|
(4) |
Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā: |
||||
|
Jūraslīdaka (LIN/*5B67-) |
0 |
|
|||
|
Brosme (USK/*5B67-) |
0 |
|
|||
|
(5) |
Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam: |
||||
|
|
0 |
|
|||
tabula 8
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.) |
||
|
Beļģija |
|
0 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
50 |
|
||
|
Vācija |
|
0 |
|
||
|
Francija |
|
0 |
|
||
|
Nīderlande |
|
0 |
|
||
|
Savienība |
|
50 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
tabula 9
|
Suga: |
Kaproīdu dzimta Caproidae |
Zona: |
6., 7. un 8. (BOR/678-) |
||
|
Dānija |
|
6 711 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
|
18 899 |
|
||
|
Savienība |
|
25 610 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 739 |
|
||
|
KPN |
|
27 349 |
|
||
tabula 10
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A.) |
||
|
Dānija |
|
12 498 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
200 |
(1)(2)(3) |
||
|
Zviedrija |
|
13 073 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
|
25 771 |
(1)(2)(3) |
||
|
Norvēģija |
|
3 964 |
(2) |
||
|
KPN |
|
29 735 |
|
||
|
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A.) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus daudzumus: |
||||
|
Dānija |
554 |
|
|||
|
Vācija |
8 |
|
|||
|
Zviedrija |
407 |
|
|||
|
Savienība |
969 |
|
|||
|
Norvēģija |
167 |
|
|||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*4-UK) un 50 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU). |
||||
tabula 11
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' N (HER/4AB.) |
||
|
Dānija |
|
77 892 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
48 595 |
|
||
|
Francija |
|
21 783 |
|
||
|
Nīderlande |
|
56 422 |
|
||
|
Zviedrija |
|
4 765 |
|
||
|
Savienība |
|
209 457 |
|
||
|
Fēru Salas |
|
0 |
|
||
|
Norvēģija |
|
147 994 |
(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
96 736 |
|
||
|
KPN |
|
510 323 |
|
||
|
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*04B-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: |
||||
|
2 700 |
|
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HER/*4N-S62) |
|||||
|
Savienība |
2 700 |
|
|||
tabula 12
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HER/4N-S62) |
||
|
Zviedrija |
|
1 128 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
|
1 128 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||
tabula 13
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A-BC) |
||
|
Dānija |
|
5 692 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
51 |
(1)(2)(3) |
||
|
Zviedrija |
|
916 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
|
6 659 |
(1)(2)(3) |
||
|
KPN |
|
6 659 |
(2) |
||
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
|
(2) |
No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus: |
||||
|
Dānija |
554 |
|
|||
|
Vācija |
8 |
|
|||
|
Zviedrija |
407 |
|
|||
|
Savienība |
969 |
|
|||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 100 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*4-EU-BC). |
||||
tabula 14
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4. un 7.d; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX) |
||
|
Beļģija |
|
38 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
7 388 |
|
||
|
Vācija |
|
38 |
|
||
|
Francija |
|
38 |
|
||
|
Nīderlande |
38 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
36 |
|
||
|
Savienība |
|
7 576 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
140 |
|
|||
|
KPN |
|
7 716 |
|
||
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
tabula 15
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4.c un 7.d (2) (HER/4CXB7D) |
||
|
Beļģija |
|
9 170 |
(3) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
1 223 |
(3) |
||
|
Vācija |
|
763 |
(3) |
||
|
Francija |
|
13 741 |
(3) |
||
|
Nīderlande |
24 430 |
(3) |
|||
|
Savienība |
|
49 327 |
(3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
6 809 |
(3) |
|||
|
KPN |
|
510 323 |
|
||
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
Izņemot Blekvoteras krājumu, proti, siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51°56'N, 1°19,1'E) līdz 51°33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.). |
||||
tabula 16
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (1) (HER/5B6ANB) |
||
|
Vācija |
|
140 |
(2) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
26 |
(2) |
||
|
Īrija |
|
189 |
(2) |
||
|
Nīderlande |
140 |
(2) |
|||
|
Savienība |
|
495 |
(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
959 |
(2) |
|||
|
KPN |
|
1 454 |
|
||
|
(1) |
Siļķes krājums 6.a rajona daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu. |
||||
|
(2) |
Aizliegts zvejot siļķi to rajonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kuriem attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas. |
||||
tabula 17
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.aS (1) , 7.b, 7.c (HER/6AS7BC) |
||
|
Īrija |
|
2 064 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Nīderlande |
206 |
|
|||
|
Savienība |
|
2 270 |
|
||
|
KPN |
|
2 270 |
|
||
|
(1) |
Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56°00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07°00' rietumu garuma. |
||||
tabula 18
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a (1) (HER/07A/MM) |
||
|
Īrija |
|
218 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Savienība |
|
218 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
7 061 |
|
|||
|
KPN |
|
7 279 |
|
||
|
(1) |
Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52°30' ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52°00' ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
tabula 19
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.e un 7.f (HER/7EF.) |
||
|
Francija |
|
223 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
223 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
223 |
|
|||
|
KPN |
|
446 |
|
||
tabula 20
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a uz dienvidiem no 52°30'N; 7.g (1) , 7.h (1) , 7.j (1) un 7.k (1) (HER/7G-K.) |
||
|
Vācija |
|
10 |
(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
54 |
(2) |
||
|
Īrija |
|
750 |
(2) |
||
|
Nīderlande |
54 |
(2) |
|||
|
Savienība |
|
868 |
(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 |
(3) |
|||
|
KPN |
|
869 |
|
||
|
(1) |
Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52°30' ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52°00' ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. |
||||
|
(3) |
Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes paziņo Jūras pārvaldības organizācijai kuģa vai kuģu vārdu. |
||||
tabula 21
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Skageraks (COD/03AN.) |
||
|
Beļģija |
|
9 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
2 848 |
|
||
|
Vācija |
|
71 |
|
||
|
Nīderlande |
18 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
498 |
|
||
|
Savienība |
|
3 444 |
|
||
|
KPN |
|
3 559 |
|
||
tabula 22
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |
||
|
Beļģija |
|
607 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
3 490 |
|
||
|
Vācija |
|
2 212 |
(2) |
||
|
Francija |
|
750 |
(1)(2) |
||
|
Nīderlande |
1 972 |
(1) |
|||
|
Zviedrija |
|
23 |
|
||
|
Savienība |
|
9 054 |
|
||
|
Norvēģija |
|
4 233 |
(3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
11 613 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
24 900 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7d (COD/*07D.). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (COD/*6AN58). |
||||
|
(3) |
No tās ne vairāk par turpmāk norādīto daudzumu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (COD/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
3 522 |
|
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: |
|||||
|
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-) |
|||||
|
Savienība |
6 551 |
|
|||
tabula 23
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (COD/4N-S62) |
||
|
Zviedrija |
|
382 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
|
382 |
|
||
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā. |
||||
tabula 24
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12°00'W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14) |
||
|
Beļģija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
1 |
(1) |
||
|
Francija |
|
7 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
12 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
20 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
54 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
74 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 25
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12°00'W (COD/5BE6A) |
||
|
Beļģija |
|
1 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
9 |
|
||
|
Francija |
|
98 |
|
||
|
Īrija |
|
185 |
|
||
|
Savienība |
|
293 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 099 |
|
|||
|
KPN |
|
1 392 |
|
||
tabula 26
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.a (COD/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
6 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
82 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
1 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
91 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
74 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
165 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 27
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |
||
|
Beļģija |
|
14 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
230 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
335 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
0 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
579 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
65 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
644 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 28
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.d (COD/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
62 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
1 218 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
36 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
1 316 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
134 |
(2) |
|||
|
KPN |
|
1 450 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4X). |
||||
29. tabula
|
Suga: |
Sarkanā plekste |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā |
|
|
|
|
Glyptocephalus cynoglossus |
|
(WIT/03A-C.) |
|||
|
Dānija |
|
542 |
(1) |
Analītiska KPN |
||
|
Vācija |
|
1 |
(1) |
|
||
|
Nīderlande |
|
1 |
(1) |
|
||
|
Zviedrija |
|
113 |
(1) |
|
||
|
Savienība |
|
657 |
(1) |
|
||
|
KPN |
|
657 |
|
|
||
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C1). |
|||||
tabula 30
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
9 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
8 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
8 |
(1) |
||
|
Francija |
|
48 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
39 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
112 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
2 874 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
2 986 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58). |
||||
tabula 31
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14) |
||
|
Spānija |
|
566 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
2 207 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
645 |
(1) |
||
|
Savienība |
3 418 |
(1) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
2 611 |
(1) |
|||
|
KPN |
6 029 |
|
|||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C). |
||||
tabula 32
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
7 (LEZ/07.) |
||
|
Beļģija |
|
548 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Spānija |
|
6 090 |
(2) |
||
|
Francija |
|
7 393 |
(2) |
||
|
Īrija |
|
3 360 |
(2) |
||
|
Savienība |
|
17 391 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
4 604 |
(2) |
|||
|
KPN |
|
21 995 |
|
||
|
(1) |
10 % no šīs kvotas drīkst 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) izmantot piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētajās zvejniecības. |
||||
|
(2) |
35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE). |
||||
tabula 33
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
1 204 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
971 |
|
||
|
Savienība |
|
2 175 |
|
||
|
KPN |
|
2 175 |
|
||
tabula 34
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
152 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
337 |
(1)(2) |
||
|
Vācija |
|
164 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
31 |
(1)(2) |
||
|
Nīderlande |
115 |
(1)(2) |
|||
|
Zviedrija |
|
4 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
803 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
6 408 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
7 211 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14). |
||||
tabula 35
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.) |
||
|
Beļģija |
|
33 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
842 |
|
||
|
Vācija |
|
13 |
|
||
|
Nīderlande |
12 |
|
|||
|
Savienība |
|
900 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
tabula 36
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14) |
||
|
Beļģija |
|
120 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
137 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
128 |
(1) |
||
|
Francija |
|
1 475 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
334 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
116 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
2 310 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 772 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
4 082 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C). |
||||
tabula 37
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
7 (ANF/07.) |
||
|
Beļģija |
|
4 182 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
466 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
1 662 |
(1) |
||
|
Francija |
|
26 837 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
3 430 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
542 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
37 119 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
11 056 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
48 175 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE). |
||||
tabula 38
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
1 966 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
10 940 |
|
||
|
Savienība |
|
12 906 |
|
||
|
KPN |
|
12 906 |
|
||
tabula 39
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
3.a (HAD/03A.) |
||
|
Beļģija |
|
30 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
5 022 |
|
||
|
Vācija |
|
319 |
|
||
|
Nīderlande |
6 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
594 |
|
||
|
Savienība |
|
5 971 |
|
||
|
KPN |
|
6 233 |
|
||
tabula 40
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.) |
||
|
Beļģija |
|
601 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
4 133 |
(1)(2) |
||
|
Vācija |
|
2 630 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
4 585 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
451 |
(1)(2) |
|||
|
Zviedrija |
|
369 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
12 769 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
23 327 |
(3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
65 325 |
|
|||
|
KPN |
|
101 421 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HAD/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 3.a zonā (HAD/*03A.). |
||||
|
(3) |
No tās 19 410 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (HAD/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
|
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-) |
|||||
|
Savienība |
7 907 |
|
|||
tabula 41
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HAD/4N-S62) |
||
|
Zviedrija |
|
707 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
|
707 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
||||
tabula 42
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214) |
||
|
Beļģija |
|
8 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
8 |
|
||
|
Francija |
|
355 |
|
||
|
Īrija |
|
255 |
|
||
|
Savienība |
|
626 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
3 452 |
|
|||
|
KPN |
|
4 078 |
|
||
tabula 43
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (HAD/5BC6A.) |
||
|
Beļģija |
|
18 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
19 |
(1) |
||
|
Francija |
|
825 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
1 329 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
2 191 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
9 110 |
|
|||
|
KPN |
|
11 301 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4.). |
||||
tabula 44
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |
||
|
Beļģija |
|
76 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
4 549 |
|
||
|
Īrija |
|
1 516 |
|
||
|
Savienība |
|
6 141 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 584 |
|
|||
|
KPN |
|
8 252 |
|
||
tabula 45
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.a (HAD/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
31 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
140 |
|
||
|
Īrija |
|
839 |
|
||
|
Savienība |
|
1 010 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 253 |
|
|||
|
KPN |
|
2 263 |
|
||
tabula 46
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
3.a (WHG/03A.) |
||
|
Dānija |
|
562 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Nīderlande |
2 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
60 |
|
||
|
Savienība |
|
624 |
|
||
|
KPN |
|
676 |
|
||
tabula 47
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.) |
||
|
Beļģija |
|
1 224 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
5 292 |
|
||
|
Vācija |
|
1 377 |
|
||
|
Francija |
|
7 953 |
|
||
|
Nīderlande |
3 059 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
7 |
|
||
|
Savienība |
|
18 912 |
|
||
|
Norvēģija |
|
7 670 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
49 610 |
|
|||
|
KPN |
|
76 697 |
|
||
|
(1) |
No tās 6 382 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (WHG/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: |
|||||
|
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-) |
|||||
|
Savienība |
10 953 |
|
|||
tabula 48
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14) |
||
|
Vācija |
|
8 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
|
Francija |
|
157 |
|
||
|
Īrija |
|
935 |
|
||
|
Savienība |
|
1 100 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
2 063 |
|
|||
|
KPN |
|
3 163 |
|
||
tabula 49
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.a (WHG/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
21 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
262 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
1 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
286 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
435 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
721 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 50
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C) |
||
|
Beļģija |
|
225 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
13 834 |
|
||
|
Īrija |
|
6 411 |
|
||
|
Nīderlande |
|
113 |
|
||
|
Savienība |
|
20 583 |
(3)(4) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
2 663 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
23 709 |
|
||
|
(1) |
No tās līdz 540 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j and 7.k zonā (WHG/*7XAD). Šis daudzums ir vienīgi piezvejai, specializēta merlanga zvejniecība nav atļauta. |
||||
|
(2) |
No tās līdz 2 123 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.). |
||||
|
(3) |
No tās līdz 4 178 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā (WHG/*7XAD). Tikai piezvejām. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā kā piezveju drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k |
||||
|
Beļģija |
46 |
|
|||
|
Francija |
2 808 |
|
|||
|
Īrija |
1 301 |
|
|||
|
Nīderlande |
23 |
|
|||
|
(4) |
No tās līdz 16 405 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.d zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7d |
||||
|
Beļģija |
179 |
|
|||
|
Francija |
11 026 |
|
|||
|
Īrija |
5 110 |
|
|||
|
Nīderlande |
90 |
|
|||
tabula 51
|
Suga: |
Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (W/P/4N-S62) |
||
|
Zviedrija |
|
190 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
190 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
||||
tabula 52
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
3.a (HKE/03A.) |
||
|
Dānija |
|
2 011 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Zviedrija |
|
171 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
2 182 |
|
||
|
KPN |
|
2 182 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
||||
tabula 53
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
22 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
878 |
(1)(2) |
||
|
Vācija |
|
101 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
194 |
(1)(2) |
||
|
Nīderlande |
50 |
(1)(2) |
|||
|
Savienība |
|
1 245 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 281 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
2 526 |
|
||
|
(1) |
Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58). |
||||
tabula 54
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.) |
||
|
Beļģija |
|
16 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
1 496 |
|
||
|
Vācija |
|
169 |
|
||
|
Francija |
|
69 |
|
||
|
Nīderlande |
120 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
Nepiemēro |
|
||
|
Savienība |
|
1 870 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
tabula 55
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
||
|
|
|
|
|
(HKE/571214) Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Beļģija |
|
361 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
11 589 |
(1) |
||
|
Francija |
|
17 896 |
(1) |
||
|
Īrija |
2 169 |
(1) |
|||
|
Nīderlande |
233 |
(1) |
|||
|
Savienība |
32 248 |
(1) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
8 351 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
40 599 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE) |
|
|
Beļģija |
48 |
|
Spānija |
1 931 |
|
Francija |
1 931 |
|
Īrija |
241 |
|
Nīderlande |
24 |
|
Savienība |
4 175 |
|
Apvienotā Karaliste |
1 086 |
tabula 56
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.) |
||
|
Beļģija |
|
12 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Spānija |
|
8 471 |
|
||
|
Francija |
|
19 025 |
|
||
|
Nīderlande |
24 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
27 532 |
|
||
|
KPN |
|
27 532 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
|
Beļģija |
2 |
|
Spānija |
2 454 |
|
Francija |
4 418 |
|
Nīderlande |
7 |
|
Savienība |
6 881 |
tabula 57
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.) |
||
|
Dānija |
|
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Savienība |
|
0 |
|
||
|
KPN |
|
1 529 754 |
|
||
tabula 58
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14) |
||
|
Dānija |
|
77 396 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
|
30 093 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
65 615 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
53 862 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
59 933 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
94 377 |
(1) |
|||
|
Portugāle |
|
6 095 |
(1)(2) |
||
|
Zviedrija |
|
19 145 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
406 516 |
(1)(3) |
||
|
Norvēģija |
|
48 000 |
(4)(5) |
||
|
Fēru Salas |
Nepiemēro |
|
|||
|
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
|
|||
|
KPN |
|
1 529 754 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu pm tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā pm procentus no savām kvotām (WHB/*05-F.). |
||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu un uz Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: |
||||
|
|
10 000 |
|
|||
|
(4) |
Var nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/*46AB7-EU). |
||||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma drīkst nozvejot šādu daudzumu no Norvēģijas kvotas: |
||||
|
|
150 000 |
|
|||
tabula 59
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |
||
|
Spānija |
|
47 154 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Portugāle |
|
11 788 |
|
||
|
Savienība |
|
58 942 |
(1) |
||
|
KPN |
|
1 529 754 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: |
||||
|
|
10 000 |
|
|||
60. tabula
|
Suga: |
Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā |
||||
|
|
|
(L/W/2AC4-C) |
|
||||
|
Beļģija |
|
121 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Dānija |
|
335 |
|
|
|
|
|
|
Vācija |
|
43 |
|
|
|
|
|
|
Francija |
|
92 |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
278 |
|
|
|
|
|
|
|
Zviedrija |
|
4 |
|
|
|
|
|
|
Savienība |
|
873 |
(3)(4) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 666 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
2 539 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
No tās līdz 1 125 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.). |
||||||
|
(2) |
No tās līdz 541 tonnai sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.). |
||||||
|
(3) |
No tās līdz 590 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (LEM/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.). |
||||||
|
Beļģija |
82 |
||||||
|
Dānija |
226 |
||||||
|
Vācija |
29 |
||||||
|
Francija |
62 |
||||||
|
Nīderlande |
188 |
||||||
|
Zviedrija |
3 |
||||||
|
(4) |
No tās līdz 283 tonnām sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (WIT/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.). |
||||||
|
Beļģija |
39 |
||||||
|
Dānija |
109 |
||||||
|
Vācija |
14 |
||||||
|
Francija |
30 |
||||||
|
Nīderlande |
90 |
||||||
|
Zviedrija |
1 |
||||||
61. tabula
|
Suga: |
Mazmutes plekste |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā |
||
|
|
Microstomus kitt |
|
|
(LEM/03A-C.) |
|
|
|
Dānija |
|
170 |
(1) |
Analītiska KPN |
||
|
Vācija |
|
2 |
(1) |
|
||
|
Nīderlande |
|
10 |
(1) |
|
||
|
Zviedrija |
|
5 |
(1) |
|
||
|
Savienība |
|
187 |
(1) |
|
||
|
KPN |
|
187 |
|
|
||
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C1). |
|||||
tabula 62
|
Suga: |
Mazmutes plekste Microstomus kitt |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 7.d zonā (LEM/07D.) |
|
|
Beļģija |
79 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
39 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
8 |
(1) |
||
|
Savienība |
126 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
29 |
(1) |
||
|
KPN |
155 |
|
||
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C2); |
|||
tabula 63
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-) |
||
|
Vācija |
|
108 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Igaunija |
|
16 |
|
||
|
Spānija |
|
340 |
|
||
|
Francija |
|
7 747 |
|
||
|
Īrija |
|
29 |
|
||
|
Lietuva |
|
7 |
|
||
|
Polija |
|
3 |
|
||
|
Citi |
|
29 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
8 279 |
|
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(2) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(3) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
2 693 |
|
|||
|
KPN |
|
10 972 |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS). |
||||
|
(2) |
Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C). |
||||
|
(3) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. |
||||
tabula 64
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-) |
||
|
Igaunija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
|
59 |
(1) |
||
|
Francija |
|
1 |
(1) |
||
|
Lietuva |
|
1 |
(1) |
||
|
Citi |
|
0 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
61 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
62 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS). |
||||
tabula 65
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-) |
||
|
Dānija |
|
2 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
2 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
2 |
(1) |
||
|
Francija |
|
8 |
(1) |
||
|
Citi |
|
2 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
16 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
6 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
22 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS). |
||||
tabula 66
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-) |
||
|
Dānija |
|
1,5 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
1 |
|
||
|
Zviedrija |
|
1,5 |
|
||
|
Savienība |
|
4 |
|
||
|
KPN |
|
4 |
|
||
tabula 67
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.) |
||
|
Dānija |
|
7 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
7 |
|
||
|
Francija |
|
7 |
|
||
|
Citi |
|
3 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
24 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
7 |
|
|||
|
KPN |
|
31 |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS). |
||||
68. tabula
|
Suga: |
Jūraslīdaka |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā |
|
|
|
|
Molva molva |
|
|
|
(LIN/03A-C.) |
|
|
|
Beļģija |
|
11 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Dānija |
|
88 |
|
|
|
|
|
|
Vācija |
|
11 |
|
|
|
|
|
|
Zviedrija |
|
34 |
|
|
|
|
|
|
Savienība |
|
144 |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
144 |
|
|
|
|
|
tabula 69
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.) |
||
|
Beļģija |
|
13 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
199 |
(1)(2) |
||
|
Vācija |
|
123 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
111 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
4 |
(1) |
|||
|
Zviedrija |
|
9 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
459 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 807 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
2 266 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C). |
||||
tabula 70
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.) |
||
|
Beļģija |
|
1 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
1 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
1 |
(1) |
||
|
Francija |
|
1 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
4 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
5 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūraslīdakas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 71
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.) |
||
|
Beļģija |
|
38 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
7 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
140 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
756 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
2 831 |
(1) |
||
|
Francija |
|
3 019 |
(1) |
||
|
Portugāle |
|
7 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
6 798 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(2)(3)(4) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(5)(6) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
4 109 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
10 907 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. |
||||
|
|
0 |
|
|||
|
(3) |
Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds: |
||||
|
Jūraslīdaka (LIN/*5B67-) |
0 |
|
|||
|
Brosme (USK/*5B67-) |
0 |
|
|||
|
(4) |
Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: |
||||
|
|
0 |
|
|||
|
(5) |
Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā (LIN/*6BAN.). |
||||
|
(6) |
Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0 |
||||
tabula 72
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.) |
||
|
Beļģija |
|
4 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
477 |
|
||
|
Vācija |
|
13 |
|
||
|
Francija |
|
5 |
|
||
|
Nīderlande |
1 |
|
|||
|
Savienība |
|
500 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
73. tabula
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
|
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā |
|||
|
|
|
|
(NEP/2AC4-C) |
|
|||
|
Beļģija |
|
1 107,5 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Dānija |
|
1 107,5 |
|
Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||
|
Vācija |
|
16 |
|
|
|
|
|
|
Francija |
|
33 |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
570 |
|
|
|
|
|
|
|
Savienība |
|
2 834 |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
18 350 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
21 184 |
|
|
|
|
|
tabula 74
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.) |
||
|
Dānija |
|
250 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
0 |
|
||
|
Savienība |
|
250 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
tabula 75
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.) |
||
|
Spānija |
|
27 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
106 |
|
||
|
Īrija |
|
177 |
|
||
|
Savienība |
|
310 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
12 831 |
|
|||
|
KPN |
|
13 141 |
|
||
tabula 76
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
7 (NEP/07.) |
||
|
Spānija |
|
991 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
4 018 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
6 095 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
11 104 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
7 799 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
18 903 |
(1) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) |
||||
|
Spānija |
|
1 375 |
|
||
|
Francija |
|
861 |
|
||
|
Īrija |
|
1 655 |
|
||
|
Savienība |
|
3 891 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
669 |
|
|||
tabula 77
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
3.a (PRA/03A.) |
||
|
Dānija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Zviedrija |
|
0 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
|
KPN |
|
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
78. tabula
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
|
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā |
|||
|
|
|
|
(PRA/2AC4-C) |
|
|||
|
Dānija |
|
588 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Nīderlande |
6 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
||||
|
Zviedrija |
|
24 |
(1) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
618 |
(1) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
174 |
(1) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
792 |
(1) |
|
|
|
|
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||
79. tabula
|
Suga: |
Ziemeļu garnele |
|
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN |
|||
|
|
Pandalus borealis |
|
|
(PRA/4N-S62) |
|
||
|
Dānija |
|
50 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
123 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
|
173 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||||
tabula 80
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Skageraks (PLE/03AN.) |
||
|
Beļģija |
|
87 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
11 339 |
|
||
|
Vācija |
|
58 |
|
||
|
Nīderlande |
2 181 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
607 |
|
||
|
Savienība |
|
14 272 |
|
||
|
KPN |
|
18 250 |
|
||
tabula 81
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |
||
|
Beļģija |
|
5 809 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Dānija |
|
18 878 |
|
||
|
Vācija |
|
5 446 |
|
||
|
Francija |
|
1 089 |
|
||
|
Nīderlande |
36 303 |
|
|||
|
Savienība |
|
67 525 |
|
||
|
Norvēģija |
|
9 549 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
36 105 |
|
|||
|
KPN |
|
136 413 |
|
||
|
(1) |
No tās 7 946 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (PLE/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-) |
|||||
|
Savienība |
31 003 |
|
|
||
tabula 82
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14) |
||
|
Francija |
|
8 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
|
224 |
|
||
|
Savienība |
232 |
|
|||
|
Apvienotā Karaliste |
360 |
|
|||
|
KPN |
|
592 |
|
||
tabula 83
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.a (PLE/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
33 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
14 |
|
||
|
Īrija |
|
570 |
|
||
|
Nīderlande |
10 |
|
|||
|
Savienība |
|
627 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
972 |
|
|||
|
KPN |
|
1 902 |
|
||
tabula 84
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.d un 7.e (PLE/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
439 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
1 463 |
|
||
|
Savienība |
|
1 902 |
(3)(4) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 176 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
3 930 |
|
||
|
(1) |
No tās līdz 346 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.). |
||||
|
(2) |
No tās līdz 830 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.). |
||||
|
(3) |
No tās līdz 1 649 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.d zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.d |
||||
|
Beļģija |
381 |
|
|||
|
Francija |
1 268 |
|
|||
|
(4) |
No tās līdz 253 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.e zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.e |
||||
|
Beļģija |
58 |
|
|||
|
Francija |
195 |
|
|||
tabula 85
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.f un 7.g (PLE/7FG.) |
||
|
Beļģija |
|
42 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
76 |
|
||
|
Īrija |
|
142 |
|
||
|
Savienība |
|
260 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
105 |
|
|||
|
KPN |
|
402 |
|
||
tabula 86
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.) |
||
|
Beļģija |
|
8 |
(1) |
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
|
Francija |
|
16 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
54 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
31 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
109 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
23 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
132 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 87
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14) |
||
|
Spānija |
|
1 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
45 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
13 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
59 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
34 |
(1) |
||
|
KPN |
|
93 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 88
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
7 (POL/07.) |
||
|
Beļģija |
|
24 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
1 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
546 |
(1)(2) |
||
|
Īrija |
|
58 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
629 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
203 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
832 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE). |
||||
tabula 89
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4) |
||
|
Beļģija |
|
20 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
2 373 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
5 991 |
(1) |
||
|
Francija |
|
14 100 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
60 |
(1) |
|||
|
Zviedrija |
|
326 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
22 870 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
35 901 |
(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
8 105 |
|
|||
|
KPN |
|
66 876 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (POK/*6AN58). |
||||
|
(2) |
No kā 28 937 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-) |
|||||
|
Savienība |
19 976 |
|
|||
tabula 90
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14) |
||
|
Vācija |
|
295 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
2 925 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
365 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
3 585 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
0 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
3 354 |
|
|||
|
KPN |
|
6 939 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C). |
||||
tabula 91
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (POK/4N-S62) |
||
|
Zviedrija |
|
880 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
|
880 |
|
||
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
||||
tabula 92
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |
||
|
Beļģija |
|
2 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
431 |
|
||
|
Īrija |
|
863 |
|
||
|
Savienība |
|
1 296 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
229 |
|
|||
|
KPN |
|
1 525 |
|
||
93. tabula
|
Suga: |
Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā |
||||
|
|
|
(T/B/2AC4-C) |
|
||||
|
Beļģija |
|
251 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Dānija |
|
537 |
|
Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
||
|
Vācija |
|
137 |
|
|
|
|
|
|
Francija |
|
65 |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
1 904 |
|
|
|
|
|
|
|
Zviedrija |
|
4 |
|
|
|
|
|
|
Savienība |
|
2 898 |
(3)(4) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
708 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
3 606 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
No tās līdz 400 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C). |
||||||
|
(2) |
No tās līdz 308 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.). |
||||||
|
(3) |
No tās līdz 1 638 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C). |
||||||
|
Beļģija |
142 |
||||||
|
Dānija |
303 |
||||||
|
Vācija |
77 |
||||||
|
Francija |
37 |
||||||
|
Nīderlande |
1 077 |
||||||
|
Zviedrija |
2 |
||||||
|
(4) |
No tās līdz 1 260 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (BLL/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.). |
||||||
|
Beļģija |
109 |
||||||
|
Dānija |
233 |
||||||
|
Vācija |
60 |
||||||
|
Francija |
28 |
||||||
|
Nīderlande |
828 |
||||||
|
Zviedrija |
2 |
||||||
94. tabula
|
Suga: |
Gludais rombs |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā |
||
|
|
Scophthalmus rhombus |
|
|
(BLL/03A-C.) |
|
||
|
Dānija |
|
116 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
|
11 |
(1) |
|
|
|
|
|
Zviedrija |
|
21 |
(1) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
148 |
(1) |
|
|
|
|
|
KPN |
|
148 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C1). |
||||||
tabula 95
|
Suga: |
Gludais rombs Scophthalmus rhombus |
Zona: |
7.d un 7.e (BLL/07DE.) |
||
|
Beļģija |
|
137 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
306 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
|
2 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
446 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
281 |
(1) |
||
|
KPN |
|
727 |
|
||
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C2) |
||||
tabula 96
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
478 |
(1)(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
19 |
(1)(2)(3) |
||
|
Vācija |
|
23 |
(1)(2)(3) |
||
|
Francija |
|
75 |
(1)(2)(3)(4) |
||
|
Nīderlande |
407 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
|
Savienība |
|
1 002 |
(1)(3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
2 195 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
|
KPN |
|
3 197 |
(3) |
||
|
(1) |
Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru Apvienotā Karaliste ir saglabājusi. |
||||
|
(3) |
Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. |
||||
|
(4) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
tabula 97
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.) |
||
|
Dānija |
|
69 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Zviedrija |
|
19 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
88 |
(1) |
||
|
KPN |
|
88 |
|
||
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
98. tabula
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
|
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā |
|||
|
|
|
|
(SRX/67AKXD) |
|
|||
|
Beļģija |
|
824 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Igaunija |
|
5 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Francija |
|
3 702 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Vācija |
|
11 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Īrija |
|
1 191 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Lietuva |
|
19 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
3 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
|
Portugāle |
|
20 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Spānija |
|
996 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
6 771 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 985 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
9 756 |
(3)(4)(5) |
|
|
|
|
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||||
|
(3) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. |
||||||
|
(4) |
Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.e, 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem. |
||||||
|
|
Suga: |
Sīkacu raja |
Zona: |
7.f un 7.g |
|
|
|
|
|
|
Raja microocellata |
|
(RJE/7FG.) |
|
|
|
|
|
Beļģija |
|
5 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Igaunija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Francija |
|
22 |
(1) |
|
|
|
|
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Īrija |
|
7 |
(1) |
|
|
|
|
|
Lietuva |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Spānija |
|
6 |
(1) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
40 |
(1) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
46 |
(1) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
86 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. |
|||||
|
(5) |
Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, 7.e rajonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītu datus par šo krājumu, ko novērtē ICES. |
||||||
|
|
Suga: |
Sīkacu raja |
Zona: |
7.e |
|
|
|
|
|
|
Raja microocellata |
|
(RJE/07E.) |
|
|
|
|
|
Beļģija |
|
1 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Igaunija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Francija |
|
6 |
(1) |
|
|
|
|
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Īrija |
|
2 |
(1) |
|
|
|
|
|
Lietuva |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
|
|
|
|
|
Spānija |
|
2 |
(1) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
11 |
(1) |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 |
(1) |
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
16 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
Nozveju no šā krājuma drīkst izkraut tikai kuģi, kas piedalās sīkacu rajas kontrolzvejniecības uzraudzības programmās 7.e zonā. Citu kuģu nozvejotiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Katra puse neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās uzraudzības programmās. Kuģiem, kas tajās piedalās, būs jāvāc un jākopīgo dati par izkrāvumiem un izmetumiem un, vēlams, par nozvejas bioloģiskajiem raksturlielumiem (garumu, svaru un dzimumu). |
|||||
tabula 99
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
7.d (SRX/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
242 |
(1)(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
2 030 |
(1)(2)(3)(4) |
||
|
Nīderlande |
13 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
|
Savienība |
|
2 285 |
(1)(2)(3)(4) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
427 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
|
KPN |
|
2 712 |
(4) |
||
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
(4) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). |
||||
tabula 100
|
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
7.d un 7.e (RJU/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
314 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Igaunija |
|
2 |
(1) |
||
|
Francija |
|
1 535 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
4 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
405 |
(1) |
||
|
Lietuva |
|
7 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
|
3 |
(1) |
||
|
Portugāle |
|
7 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
339 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
2 616 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 358 |
(1) |
||
|
KPN |
|
3 974 |
(1) |
||
|
(1) |
Īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. |
||||
tabula 101
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.) |
||
|
Beļģija |
|
11 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
2 115 |
(1)(2) |
||
|
Portugāle |
|
1 714 |
(1)(2) |
||
|
Spānija |
|
1 724 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
5 564 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
5 576 |
(2) |
||
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas Savienības tiesībās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem: |
||||
|
Suga: |
Cirtainā raja |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. zonā |
||
|
|
Raja undulata |
|
(RJU/8-C.) |
|
|
|
Beļģija |
0 |
|
Piesardzīga KPN |
||
|
Francija |
13 |
(1) |
|
|
|
|
Portugāle |
10 |
|
|
|
|
|
Spānija |
10 |
(2) |
|
|
|
|
Savienība |
33 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
33 |
|
|
|
|
|
(1) |
Papildu 28,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Francija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
|
(2) |
Papildu 21,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Spānija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
|
Suga: |
Cirtainā raja |
Zona: |
Savienības ūdeņi 9. zonā |
||
|
|
Raja undulata |
|
(RJU/9-C.) |
|
|
|
Beļģija |
0 |
|
Piesardzīga KPN |
||
|
Francija |
20 |
|
|
|
|
|
Portugāle |
15 |
(1) |
|
|
|
|
Spānija |
15 |
|
|
|
|
|
Savienība |
50 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
50 |
|
|
|
|
|
(1) |
Papildu 50 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/9-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Portugāle paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
tabula 102
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46) |
||
|
Dānija |
|
29 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
51 |
|
||
|
Igaunija |
|
29 |
|
||
|
Spānija |
|
29 |
|
||
|
Francija |
|
478 |
|
||
|
Īrija |
|
29 |
|
||
|
Lietuva |
|
29 |
|
||
|
Polija |
|
29 |
|
||
|
Savienība |
|
703 |
|
||
|
Norvēģija |
|
0 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
1 868 |
|
|||
|
KPN |
|
2 571 |
|
||
103. tabula
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā |
|||
|
|
|
|
(MAC/2A34-N) |
|
|||
|
Beļģija |
|
476 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Dānija |
|
27 882 |
(1)(2)(4) |
Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||
|
Vācija |
|
496 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Francija |
|
1 498 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
1 508 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
|
Zviedrija |
|
4 569 |
(1)(2)(3) |
|
|
|
|
|
Savienība |
|
36 429 |
(1)(2) |
|
|
|
|
|
KPN |
|
739 386 |
|
|
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||||
|
|
|
3.a (MAC/*03A.) |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC) |
4.b (MAC/*04B.) |
4.c (MAC/*04C.) |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14) |
|
|
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
286 |
|
|
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
9 774 |
|
|
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
298 |
|
|
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
899 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
905 |
|
|
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
2 741 |
|
|
|
Savienība |
0 |
5 110 |
390 |
10 |
14 903 |
|
|
(2) |
Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||||
|
|
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-) |
Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
|
|
|
|
|
Beļģija |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Dānija |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Vācija |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Francija |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Zviedrija |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
|
Savienība |
0 |
Jānosaka |
|
|
|
|
|
(3) |
Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): |
||||||
|
|
|
322 |
|
|
|
|
|
|
|
Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||||
|
(4) |
Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14): |
||||||
|
|
Vācija |
531 |
|
|
|
|
|
|
|
Spānija |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
Igaunija |
4 |
|
|
|
|
|
|
|
Francija |
354 |
|
|
|
|
|
|
|
Īrija |
1 769 |
|
|
|
|
|
|
|
Latvija |
3 |
|
|
|
|
|
|
|
Lietuva |
3 |
|
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
774 |
|
|
|
|
|
|
|
Polija |
37 |
|
|
|
|
|
tabula 104
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-) |
||
|
Vācija |
|
14 268 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Spānija |
|
15 |
(1) |
||
|
Igaunija |
|
119 |
(1) |
||
|
Francija |
|
9 513 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
47 560 |
(1) |
||
|
Latvija |
|
88 |
(1) |
||
|
Lietuva |
|
88 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
20 808 |
(1) |
|||
|
Polija |
|
1 005 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
93 464 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(2)(3) |
||
|
Fēru Salas |
Jānosaka |
(4) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
(1) |
|||
|
KPN |
|
739 386 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910). |
||||
|
(2) |
Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H). |
||||
|
(3) |
Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita apjomu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma. Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā. |
||||
|
|
0 |
|
|||
|
(4) |
Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59). |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un periodos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā |
Fēru Salu ūdeņi |
|
|
(MAC/*4A-UK) |
(MAC/*2AN-) |
(MAC/*FRO2) |
|
Vācija |
14 268 |
0 |
Jānosaka |
|
Spānija |
15 |
0 |
Jānosaka |
|
Igaunija |
119 |
0 |
Jānosaka |
|
Francija |
9 513 |
0 |
Jānosaka |
|
Īrija |
47 560 |
0 |
Jānosaka |
|
Latvija |
88 |
0 |
Jānosaka |
|
Lietuva |
88 |
0 |
Jānosaka |
|
Nīderlande |
20 808 |
0 |
Jānosaka |
|
Polija |
1 005 |
0 |
Jānosaka |
|
Savienība |
93 464 |
0 |
Jānosaka |
|
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
0 |
Nepiemēro |
tabula 105
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |
||
|
Spānija |
|
27 832 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
185 |
(1) |
||
|
Portugāle |
|
5 753 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
33 770 |
|
||
|
KPN |
|
739 386 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
8.b (MAC/*08B.)
|
Spānija |
2 338 |
|
Francija |
16 |
|
Portugāle |
483 |
tabula 106
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.) |
||
|
Beļģija |
|
268 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
123 |
|
||
|
Vācija |
|
215 |
|
||
|
Francija |
|
54 |
|
||
|
Nīderlande |
2 423 |
|
|||
|
Savienība |
|
3 083 |
|
||
|
Norvēģija |
|
5 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
587 |
|
|||
|
KPN |
|
3 675 |
|
||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU). |
||||
tabula 107
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Zona: 6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14) |
||
|
Īrija |
|
46 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
46 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
11 |
|
|||
|
KPN |
|
57 |
|
||
tabula 108
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.a (SOL/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
62 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
1 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
69 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
20 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
152 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
47 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
203 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūrasmēles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
tabula 109
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.d (SOL/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
393 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
787 |
|
||
|
Savienība |
|
1 180 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
300 |
|
|||
|
KPN |
|
1 504 |
|
||
tabula 110
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.e (SOL/07E.) |
||
|
Beļģija |
|
38 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
|
409 |
|
||
|
Savienība |
|
447 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
737 |
|
|||
|
KPN |
|
1 184 |
|
||
111. tabula
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle |
|
Zona: |
7.f un 7.g |
|
|
|
|
|
Solea solea |
|
|
|
(SOL/7FG.) |
|
|
|
Beļģija |
|
730 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Francija |
|
73 |
|
Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
||
|
Īrija |
|
37 |
|
|
|
|
|
|
Savienība |
|
840 |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
405 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
1 267 |
|
|
|
|
|
tabula 112
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.) |
||
|
Beļģija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
28 |
|
||
|
Īrija |
|
77 |
|
||
|
Nīderlande |
23 |
|
|||
|
Savienība |
|
142 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
28 |
|
|||
|
KPN |
|
170 |
|
||
tabula 113
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
3.a (SPR/03A.) |
||
|
Dānija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
Zviedrija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
KPN |
|
0 |
(2) |
||
|
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
|
(3) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
||||
tabula 114
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SPR/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
0 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
0 |
(1)(2) |
||
|
Vācija |
|
0 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
|
0 |
(1)(2) |
||
|
Nīderlande |
0 |
(1)(2) |
|||
|
Zviedrija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
|
0 |
(1)(2) |
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(1) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(1)(4) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
|
(2) |
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
|
(3) |
Ieskaitot tūbītes. |
||||
|
(4) |
Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas. |
||||
tabula 115
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
7.d un 7.e (SPR/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
0 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
||
|
Francija |
|
0 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
0 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
tabula 116
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (DGS/03A-C.) |
||
|
Dānija |
|
347 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Zviedrija |
|
816 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
1 163 |
(1) |
||
|
KPN |
|
1 163 |
(1) |
||
|
(1) |
Savienības ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
||||
tabula 117
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (DGS/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
59 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
|
342 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
62 |
(1) |
||
|
Francija |
|
109 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
|
94 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
|
5 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
671 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
2 862 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
3 533 |
(1) |
||
|
(1) |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
||||
tabula 118
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
6., 7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14) |
||
|
Beļģija |
|
701 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
150 |
(1) |
||
|
Spānija |
|
363 |
(1) |
||
|
Francija |
|
2 989 |
(1) |
||
|
Īrija |
|
1 887 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
10 |
(1) |
|||
|
Portugāle |
|
15 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
6 115 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
5 089 |
(1) |
|||
|
KPN |
|
11 204 |
(1) |
||
|
(1) |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
||||
tabula 119
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D) |
||
|
Beļģija |
|
7 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
3 141 |
(1) |
||
|
Vācija |
|
277 |
(1)(2) |
||
|
Spānija |
|
58 |
(1) |
||
|
Francija |
|
261 |
(1)(2) |
||
|
Īrija |
|
198 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
1 891 |
(1)(2) |
|||
|
Portugāle |
|
8 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
|
75 |
(1) |
||
|
Savienība |
|
5 916 |
|
||
|
Norvēģija |
|
0 |
(3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
3 669 |
(1)(2) |
|||
|
KPN |
|
9 730 |
|
||
|
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU). |
||||
|
(3) |
Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā. |
||||
tabula 120
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a un 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14) |
||
|
Dānija |
|
1 224 |
(1)(2)(4) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
|
955 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
||
|
Spānija |
|
1 303 |
(1)(5) |
||
|
Francija |
|
492 |
(1)(2)(3)(5) |
||
|
Īrija |
|
3 182 |
(1)(2) |
||
|
Nīderlande |
3 833 |
(1)(2)(3) |
|||
|
Portugāle |
|
126 |
(1)(5) |
||
|
Zviedrija |
|
675 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
11 790 |
(1) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(1)(4) |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
1 244 |
(1)(2)(3) |
|||
|
KPN |
|
13 250 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās stavridu zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a vai 4.a zonā apgūti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas apgūti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC). |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 7.d zonā (JAX/*07D.). |
||||
|
(4) |
Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā. |
||||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.c zonā (JAX/*08C2). |
||||
tabula 121
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
8.c (JAX/08C.) |
||
|
Spānija |
|
1 878 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
|
33 |
(1) |
||
|
Portugāle |
|
186 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
|
2 097 |
(1) |
||
|
KPN |
|
2 097 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās stavridu zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 9. zonā (JAX/*09.). |
||||
tabula 122
|
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.) |
|||
|
Gads: |
2024 |
|
2025 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Dānija |
8 226 |
(1)(3) |
0 |
(1)(6) |
||
|
Vācija |
2 |
(1)(2)(3) |
0 |
(1)(2)(6) |
||
|
Nīderlande |
6 |
(1)(2)(3) |
0 |
(1)(2)(6) |
||
|
Savienība |
8 234 |
(1)(3) |
0 |
(1)(6) |
||
|
Norvēģija |
2 058 |
(4) |
0 |
(4) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(5) |
0 |
(5) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
(2)(3) |
0 |
(2)(6) |
||
|
KPN |
10 292 |
|
0 |
|
||
|
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
|||||
|
(2) |
Kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. |
|||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot tikai no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim. |
|||||
|
(4) |
Izmanto šķirotājrežģi. |
|||||
|
(5) |
Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā. |
|||||
|
(6) |
Drīkst nozvejot tikai no 2024. gada 1. novembra līdz 2025. gada 31. oktobrim. |
|||||
tabula 123
|
Suga: |
Rūpnieciskās zivis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.) |
||
|
Zviedrija |
|
800 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
800 |
|
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): |
||||
|
|
Jānosaka |
|
|||
tabula 124
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā (OTH/67-EU) |
||
|
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Norvēģija |
|
pm |
(1) |
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Nozvejotas tikai ar āķu jedām. |
||||
tabula 125
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.) |
||
|
Beļģija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
1 320 |
|
||
|
Vācija |
|
149 |
|
||
|
Francija |
|
61 |
|
||
|
Nīderlande |
106 |
|
|||
|
Zviedrija |
|
Nepiemēro |
(1) |
||
|
Savienība |
|
1 650 |
(2) |
||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija. |
||||
|
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
||||
tabula 126
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' N (OTH/46AN-EU) |
||
|
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Norvēģija |
|
500 |
(1)(2) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
|
|||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Tikai 4 . zonā (OTH/*4 -EU). |
||||
|
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
||||
C DAĻA
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN
Šīs regulas 8. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas.
Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.
Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja 7.d un 7.e zonā.
Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
tabula 1
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-) |
|
|
Beļģija |
8 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
7 797 |
|
||
|
Vācija |
1 365 |
|
||
|
Spānija |
26 |
|
||
|
Francija |
336 |
|
||
|
Īrija |
2 019 |
|
||
|
Nīderlande |
2 791 |
|
||
|
Polija |
395 |
|
||
|
Portugāle |
26 |
|
||
|
Somija |
121 |
|
||
|
Zviedrija |
2 889 |
|
||
|
Savienība |
17 773 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
|
||
|
KPN |
390 010 |
|
||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62°N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
||||
|
|
15 107 |
|
|
|
2., 5.b zona uz ziemeļiem no 62°N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
|
Beļģija |
Jānosaka |
|
Dānija |
Jānosaka |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Spānija |
Jānosaka |
|
Francija |
Jānosaka |
|
Īrija |
Jānosaka |
|
Nīderlande |
Jānosaka |
|
Polija |
Jānosaka |
|
Portugāle |
Jānosaka |
|
Somija |
Jānosaka |
|
Zviedrija |
Jānosaka |
tabula 2
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 269 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Grieķija |
282 |
|
||
|
Spānija |
2 533 |
|
||
|
Īrija |
282 |
|
||
|
Francija |
2 084 |
|
||
|
Portugāle |
2 533 |
|
||
|
Savienība |
9 983 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 3
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14) |
|
|
Vācija |
1 950 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
1 950 |
(1) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam Kleine Bank pārvaldības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
65°00'N |
38°00'W |
|
|
|
2 |
65°00'N |
35°15'W |
|
|
|
3 |
64°00'N |
35°15'W |
|
|
|
4 |
64°00'N |
38°00'W |
|
|
tabula 4
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (COD/1/2B.) |
|
|
Vācija |
2 455 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
6 346 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
1 048 |
(1)(2) |
||
|
Polija |
1 151 |
(1)(2) |
||
|
Portugāle |
1 340 |
(1)(2) |
||
|
Citas dalībvalstis |
84 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
12 424 |
(1)(2) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||
|
(2) |
Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai. |
|||
|
(3) |
Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS). |
|||
tabula 5
|
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.) |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 6
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) |
|
|
Savienība |
60 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
40 |
|
|
||
tabula 7
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
|
|
Savienība |
45 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
55 |
|
|
||
tabula 8
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
2.b (CAP/02B.) |
|
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
KPN |
0 |
|
||
tabula 9
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN) |
|
|
Dānija |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
0 |
|
||
|
Zviedrija |
0 |
|
||
|
Visas dalībvalstis |
0 |
(1) |
||
|
Savienība |
0 |
(2) |
||
|
Norvēģija |
0 |
(2) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS). |
|||
|
(2) |
Attiecas uz zvejas sezonu no 2024. gada 15. oktobra līdz 2025. gada 15. aprīlim. |
|||
tabula 10
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
312 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
188 |
|
||
|
Savienība |
500 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 11
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
|
|
Dānija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Nīderlande |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Ziemeļatlantijas argentīnas nenovēršamās piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. |
|||
tabula 12
|
Suga: |
Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un Molva dypterygia |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.) |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
||
|
KPN |
Jānosaka |
|
||
|
(1) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F): |
|||
|
Jānosaka |
|
|||
tabula 13
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN) |
|
|
Dānija |
1 650 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
1 650 |
|
||
|
Savienība |
3 300 |
|
||
|
Norvēģija |
1 700 |
|
||
|
Fēru Salas |
0 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 14
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.) |
|
|
Dānija |
1 250 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
1 250 |
|
||
|
Savienība |
2 500 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 15
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
474 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
76 |
|
||
|
Savienība |
550 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 16
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT) |
|
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 17
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Nīderlande |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 18
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
175 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
175 |
(1) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
tabula 19
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT) |
|
|
Savienība |
1 711 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
tabula 20
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68) |
|
|
Vācija |
1 700 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
1 700 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
325 |
(1) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Jāzvejo uz dienvidiem no 68o ziemeļu platuma. |
|||
tabula 21
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL) |
|
|
Vācija |
4 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
4 000 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
650 |
|
||
|
Fēru Salas |
0 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem zvejas kuģiem. |
|||
tabula 22
|
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes mentella |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
851 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
106 |
|
||
|
Francija |
93 |
|
||
|
Portugāle |
450 |
|
||
|
Savienība |
1 500 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 23
|
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT) |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas zvejas kuģi ierobežo, lai tās nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. |
|||
tabula 24
|
Suga: |
Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P) |
|
|
Vācija |
0 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
0 |
(1)(2)(3) |
||
|
Norvēģija |
0 |
(1)(2) |
||
|
Fēru Salas |
0 |
(1)(2)(4) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. |
|||
|
(2) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
|
2 |
62°50'N |
25°45'W |
|
|
|
3 |
61°55'N |
26°45'W |
|
|
|
4 |
61°00'N |
26°30'W |
|
|
|
5 |
59°00'N |
30°00'W |
|
|
|
6 |
59°00'N |
34°00'W |
|
|
|
7 |
61°30'N |
34°00'W |
|
|
|
8 |
62°50'N |
36°00'W |
|
|
|
9 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
|
(3) |
Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos. |
|||
|
(4) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN). |
|||
tabula 25
|
Suga: |
Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D) |
|
|
Vācija |
1 085 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
5 |
(1) |
||
|
Savienība |
1 090 |
(1) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
59°15'N |
54°26'W |
|
|
|
2 |
59°15'N |
44°00'W |
|
|
|
3 |
59°30'N |
42°45'W |
|
|
|
4 |
60°00'N |
42°00'W |
|
|
|
5 |
62°00'N |
40°30'W |
|
|
|
6 |
62°00'N |
40°00'W |
|
|
|
7 |
62°40'N |
40°15'W |
|
|
|
8 |
63°09'N |
39°40'W |
|
|
|
9 |
63°30'N |
37°15'W |
|
|
|
10 |
64°20'N |
35°00'W |
|
|
|
11 |
65°15'N |
32°30'W |
|
|
|
12 |
65°15'N |
29°50'W |
|
|
tabula 26
|
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 27
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
125 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
50 |
(1) |
||
|
Savienība |
175 |
(1) |
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
tabula 28
|
Suga: |
Citas sugas (1) |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.) |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas. |
|||
tabula 29
|
Suga: |
Plekstveidīgās zivis |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.) |
|
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
|
Savienība |
Jānosaka |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
tabula 30
|
Suga: |
Piezvejas (1) |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL) |
|
|
Savienība |
600 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezvejām ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.). |
|||
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 2J3KL zona (COD/N2J3KL) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 2
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3NO zona (COD/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 3
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3M zona (COD/N3M.) |
|
|
Igaunija |
130,0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
545,0 |
(1) |
||
|
Latvija |
130,0 |
(1) |
||
|
Lietuva |
130,0 |
(1) |
||
|
Polija |
444,0 |
(1) |
||
|
Spānija |
1 675,0 |
(1) |
||
|
Francija |
234,0 |
(1) |
||
|
Portugāle |
2 297,9 |
(1) |
||
|
Savienība |
5 585,9 |
(1) |
||
|
KPN |
11 708 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu nav atļauts apgūt no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 31. marta plkst. 24.00 UTC. Šai periodā šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 4
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3L zona (WIT/N3L.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 5
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3NO zona (WIT/N3NO.) |
|
|
Igaunija |
61 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
60 |
|
||
|
Lietuva |
60 |
|
||
|
Savienība |
181 |
|
||
|
KPN |
1 367 |
|
||
tabula 6
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3M zona (PLA/N3M.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 7
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (PLA/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 8
|
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.) |
|
|
Igaunija |
128 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
128 |
(1)(2) |
||
|
Lietuva |
128 |
(1)(2) |
||
|
Polija |
227 |
(1)(2) |
||
|
Citas dalībvalstis |
29 467 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
30 078 |
(1)(4) |
||
|
KPN |
34 000 |
|
||
|
(1) |
Laikā no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 30. jūnija plkst. 24.00 UTC neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru. |
|||
|
(2) |
No 1. jūlija līdz 31. decembrim maksimāli 2 nedēļu atbrīvojuma periodā līdz trim iemetieniem, kuros jebkuras citas sugas, kurām ar šo regulu nosaka zvejas iespējas NAFO konvencijas apgabalā un kas nav kalmāri, veido iemetiena kopējās nozvejas lielāko svara procentu, neuzskata par specializētu zveju, ja uz zvejas kuģa ir kontrolnovērotājs, tajā izmanto linuma acs izmēru, kas nav mazāks par 60 mm, un tas atbilst NAFO paziņošanas un ziņošanas prasībām, lai izmantotu attiecīgo 2 nedēļu atbrīvojuma periodu. Pēc katra tāda iemetiena nākamajam iemetienam zvejas kuģis nekavējoties pavirzās par vismaz 10 jūras jūdzēm no iepriekšējā iemetiena vietas. |
|||
|
(3) |
Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS). |
|||
|
(4) |
Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un sīkāk neiedalītajai Savienības daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |
|||
tabula 9
|
Suga: |
Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (YEL/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
15 560 |
|
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Ja Savienībai piešķirta kvota "Citi", tad – tiklīdz kvota "Citi" ir pilnībā apgūta – piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). Ja pēc kvotu pārcelšanas vai apmaiņas vai fraktēšanas tiek veikta specializētā zvejniecība, piemēro šādus noteikumus: a) ir atļauta Rietumatlantijas plekstes piezveja 15 % apmērā. Ja uz zvejas kuģa atrodas novērotājs: i) Rietumatlantijas plekstes maksimālais apjoms ir 2 900 kg vai 15 % (izvēlas lielāko); un ii) kuģis drīkst pārsniegt i) apakšpunktā noteikto Rietumatlantijas plekstes piezvejas maksimālo apjomu, kas paturēts uz kuģa pirmajās 9 zvejas dienās NAFO pārvaldības apgabalā, ar nosacījumu, ka Rietumatlantijas plekstes piezveja ir 15 % vai mazāka attiecīgā perioda beigās vai brīdī, kad kuģis atstāj NAFO pārvaldības apgabalu, atkarībā no tā, kas notiek agrāk; b) pirmajās divās reizēs, kad Rietumatlantijas plekstes nozveja veido lielāko svara procentu no kopējās nozvejas iemetienā, šādu nozveju uzskata par nejaušu nozveju, bet kuģis nākamajam iemetienam nekavējoties pavirzās par vismaz 10 jūras jūdzēm no jebkuras iepriekšējās nozvejas vietas. |
|||
tabula 10
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
NAFO 3NO zona (CAP/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 11
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3LNO (1)(2) (PRA/N3LNOX) |
|
|
Igaunija |
0 |
(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
0 |
(3) |
||
|
Lietuva |
0 |
(3) |
||
|
Polija |
0 |
(3) |
||
|
Spānija |
0 |
(3) |
||
|
Portugāle |
0 |
(3) |
||
|
Savienība |
0 |
(3) |
||
|
KPN |
0 |
(3) |
||
|
(1) |
Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
47°20'00''N |
46°40'00''W |
|
|
|
2 |
47°20'00''N |
46°30'00''W |
|
|
|
3 |
46°00'00''N |
46°30'00''W |
|
|
|
4 |
46°00'00''N |
46°40'00''W |
|
|
|
(2) |
Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
46°00'00''N |
47°49'00''W |
|
|
|
2 |
46°25'00''N |
47°27'00''W |
|
|
|
3 |
46°42'00''N |
47°25'00''W |
|
|
|
4 |
46°48'00''N |
47°25'50''W |
|
|
|
5 |
47°16'50''N |
47°43'50''W |
|
|
|
(3) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 12
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3M zona (1) (PRA/*N3M.) |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
(1) |
Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
47°20'00''N |
46°40'00''W |
|
|
|
2 |
47°20'00''N |
46°30'00''W |
|
|
|
3 |
46°00'00''N |
46°30'00''W |
|
|
|
4 |
46°00'00''N |
46°40'00''W |
|
|
|
Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas: |
||||
|
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
47°55'00''N |
45°00'00''W |
|
|
|
2 |
47°30'00''N |
44°15'00''W |
|
|
|
3 |
46°55'00''N |
44°15'00''W |
|
|
|
4 |
46°35'00''N |
44°30'00''W |
|
|
|
5 |
46°35’'00''N |
45°40'00''W |
|
|
|
6 |
47°30'00''N |
45°40'00''W |
|
|
|
7 |
47°55'00''N |
45°00'00''W |
|
|
|
(2) |
Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai. |
|||
|
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
|
|
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
|
Spānija |
0 |
|
|
|
|
Latvija |
0 |
|
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
|
Polija |
0 |
|
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
tabula 13
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
NAFO 3LMNO zona (GHL/N3LMNO) |
|
|
Igaunija |
304 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
311 |
|
||
|
Latvija |
43 |
|
||
|
Lietuva |
22 |
|
||
|
Spānija |
4 162 |
|
||
|
Portugāle |
1 741 |
|
||
|
Savienība |
6 583 |
|
||
|
KPN |
11 228 |
|
||
tabula 14
|
Suga: |
Raju dzimta Rajidae |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (SKA/N3LNO.) |
|
|
Igaunija |
283 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Lietuva |
62 |
|
||
|
Spānija |
3 403 |
|
||
|
Portugāle |
660 |
|
||
|
Savienība |
4 408 |
|
||
|
KPN |
7 000 |
|
||
tabula 15
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3LN zona (RED/N3LN.) |
|
|
Igaunija |
895 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
615 |
|
||
|
Latvija |
895 |
|
||
|
Lietuva |
895 |
|
||
|
Savienība |
3 300 |
|
||
|
KPN |
18 100 |
|
||
tabula 16
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3M zona (RED/N3M.) |
|
|
Igaunija |
1 571 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
513 |
(1) |
||
|
Latvija |
1 571 |
(1) |
||
|
Lietuva |
1 571 |
(1) |
||
|
Spānija |
233 |
(1) |
||
|
Portugāle |
2 354 |
(1) |
||
|
Savienība |
7 813 |
(1) |
||
|
KPN |
17 503 |
(1) |
||
|
(1) |
Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: |
|||
|
|
8 752 |
|
||
tabula 17
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3O zona (RED/N3O.) |
|
|
Spānija |
1 771 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
5 229 |
|
||
|
Savienība |
7 000 |
|
||
|
KPN |
20 000 |
|
||
tabula 18
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.) |
|
|
Latvija |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Lietuva |
0 |
(1) |
||
|
Savienība |
0 |
(1) |
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
tabula 19
|
Suga: |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
Zona: |
NAFO 3NO zona (HKW/N3NO.) |
|
|
Spānija |
255 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
333 |
|
||
|
Savienība |
588 |
(1) |
||
|
KPN |
1 000 |
|
||
|
(1) |
Ja saskaņā ar NAFO noteikumiem NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas: |
|||
|
Spānija |
509 |
|
||
|
Portugāle |
667 |
|
||
|
Savienība |
1 176 |
|
||
ID PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
|
Suga: |
Atlantijas buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W (SAI/AE45W) |
||
|
KPN |
1 271,00 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
tabula 2
|
Suga: |
Atlantijas buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W (SAI/AW45W) |
||
|
KPN |
1 030,00 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
tabula 3
|
Suga: |
Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |
||
|
Spānija |
22,77 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
332,82 |
|
|
||
|
Portugāle |
46,21 |
|
|
||
|
Savienība |
401,80 |
|
|
||
|
KPN |
1 670 |
|
|
||
tabula 4
|
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (BSH/AN05N) |
||
|
Īrija |
0,72 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
20 309,50 |
|
|
||
|
Francija |
113,96 |
|
|
||
|
Portugāle |
4 024,82 |
|
|
||
|
Savienība |
24 449,00 |
|
(1) |
||
|
KPN |
30 000 |
|
|
||
|
(1) |
Pēc 348 tonnu pārvietošanas uz Maroku. |
||||
tabula 5
|
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (BSH/AS05N) |
||
|
Spānija |
12 498,27 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
4 906,73 |
|
|
||
|
Savienība |
17 405,00 |
|
|
||
|
KPN |
27 711,00 |
|
|
||
tabula 6
|
Suga: |
Baltais marlīns Tetrapturus albidus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |
||
|
Spānija |
30,50 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
19,50 |
|
|
||
|
Savienība |
50,00 |
|
|
||
|
KPN |
355 |
|
|
||
7. tabula
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) |
|
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N |
|||
|
|
Thunnus alalunga |
|
|
(ALB/AN05N) |
|
||
|
Īrija |
4 310,57 |
|
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Spānija |
24 295,97 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Francija |
7 641,47 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Portugāle |
2 664,72 |
|
|
|
|
|
|
|
Savienība |
38 912,73 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
KPN |
47 251 |
|
|
|
|
|
|
|
(1) |
To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241 . |
||||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*AN05N-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: 280,00. |
||||||
|
8. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) |
|
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N |
|||
|
|
Thunnus alalunga |
|
|
(ALB/AS05N) |
|
||
|
Spānija |
1 051,30 |
|
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Francija |
345,49 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Portugāle |
735,71 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
2 132,50 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
28 000 |
|
|
|
|
|
|
tabula 9
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (Vidusjūras krājums) Thunnus alalunga |
Zona: |
Vidusjūra (ALB/MED) |
||
|
Grieķija |
399,12 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
103,03 |
|
|
||
|
Francija |
14,97 |
|
|
||
|
Horvātija |
6,98 |
|
|
||
|
Itālija |
1 168,74 |
|
|
||
|
Kipra |
430,99 |
|
|
||
|
Malta |
41,10 |
|
|
||
|
Savienība |
2 164,93 |
|
(4) |
||
|
KPN |
2 500 |
|
(1)(2)(3) |
||
|
(1) |
Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri ar āķu jedām zvejo Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi. Turklāt Vidusjūras krājuma garspuru tunzivis nedrīkst nedz kā zvejas mērķsugu, nedz kā piezvejas sugu nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut šādos periodos: — Grieķija, Horvātija, Itālija un Kipra: no 1. oktobra līdz 30. novembrim un no 1. līdz 31. martam; — Spānija, Francija un Malta: no 1. janvāra līdz 31. martam. |
||||
|
(2) |
Katra dalībvalsts savu zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot garspuru tunzivi Vidusjūrā, ierobežo līdz to zvejas kuģu skaitam, kuriem šo sugu bija atļauts zvejot 2017. gadā. Dalībvalstis šim kapacitātes limitam drīkst piemērot 10 % pielaidi. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: Vidusjūrā gūtās garspuru tunzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-BC). Nedzīvas garspuru tunzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-SR). |
||||
|
(4) |
Pēc 75 tonnu pārvietošanas no Turcijas. |
||||
tabula 10
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
Atlantijas okeāns (YFT/ATLANT) |
||
|
KPN |
110 000 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
(1) |
Par dzeltenspuru tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (YFT/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi. |
||||
11. tabula
|
Suga: |
Lielacu tunzivs |
|
|
Zona: |
Atlantijas okeāns |
|
|
|
|
Thunnus obesus |
|
|
|
(BET/ATLANT) |
|
|
|
Spānija |
8 079,90 |
|
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Francija |
3 431,99 |
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Portugāle |
3 067,50 |
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
14 579,39 |
|
(1) |
|
|
|
|
|
KPN |
62 000 |
|
(1) |
|
|
|
|
|
(1) |
Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu. |
||||||
tabula 12
|
Suga: |
Zilā tunzivs Thunnus thynnus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W un Vidusjūra (BFT/AE45WM) |
||
|
Kipra |
188,09 |
|
(4) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Grieķija |
349,61 |
|
|
||
|
Spānija |
6 783,67 |
|
(2)(4) |
||
|
Francija |
6 693,70 |
|
(2)(3)(4) |
||
|
Horvātija |
1 057,97 |
|
(6) |
||
|
Itālija |
5 283,00 |
|
(4)(5) |
||
|
Malta |
433,43 |
|
(4) |
||
|
Portugāle |
637,88 |
|
|
||
|
Citas dalībvalstis |
75,65 |
|
(1) |
||
|
Savienība |
21 503,00 |
|
(2)(3)(4)(5) |
||
|
KPN |
40 570 |
|
(1) |
||
|
(1) |
Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
|
Spānija |
1 027,76 |
|
|||
|
Francija |
477,45 |
|
|||
|
Savienība |
1 505,21 |
|
|||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
|
Francija |
100,00 |
|
|||
|
Savienība |
100,00 |
|
|||
|
(4) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
|
Spānija |
135,67 |
|
|||
|
Francija |
133,87 |
|
|||
|
Itālija |
105,66 |
|
|||
|
Kipra |
3,76 |
|
|||
|
Malta |
8,67 |
|
|||
|
Savienība |
387,63 |
|
|||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*643), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
|
|
Itālija |
105,66 |
|
||
|
|
Savienība |
105,60 |
|
||
|
(6) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
|
|
Horvātija |
952,17 |
|
||
|
|
Savienība |
952,17 |
|
||
tabula 13
|
Suga: |
Īsspuru mako Isurus oxyrinchus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SMA/AS05N) |
||
|
Savienība |
503,00 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 325 |
|
(1)(2) |
||
|
(1) |
Kvota, kas noteikta, lai attiecībā uz šo krājumu īstenotu Savienības pieļaujamo paturējumu limitu. |
||||
|
(2) |
Tikai piezvejām. |
||||
14. tabula
|
Suga: |
Zobenzivs |
|
|
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N |
||
|
|
Xiphias gladius |
|
|
|
(SWO/AN05N) |
|
|
|
Spānija |
6 294,13 |
|
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Portugāle |
1 143,97 |
|
(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Citas dalībvalstis |
168,10 |
|
(1)(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
7 606,20 |
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
13 200 |
|
|
|
|
|
|
|
(1) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS). |
||||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5°N (SWO/*AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/*AS05N_AMS). |
||||||
|
15. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Zobenzivs |
|
|
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N |
||
|
|
Xiphias gladius |
|
|
|
(SWO/AS05N) |
|
|
|
Spānija |
4 978,46 |
|
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Portugāle |
327,94 |
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Savienība |
5 306,40 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
KPN |
10 000 |
|
|
|
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N (SWO/*AN05N). |
||||||
|
16. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Zobenzivs |
|
|
Zona: |
Vidusjūra |
|
|
|
|
Xiphias gladius |
|
|
|
(SWO/MED) |
|
|
|
Horvātija |
13,74 |
|
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Kipra |
50,67 |
|
(1)(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||
|
Spānija |
1 565,04 |
|
(1)(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
Francija |
109,08 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Grieķija |
1 036,02 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Itālija |
3 208,44 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Malta |
380,64 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
Savienība |
6 363,63 |
|
(1)(2) |
|
|
|
|
|
KPN |
9 017 |
|
|
|
|
|
|
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim. |
|
|
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: Vidusjūras krājuma zobenzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-BC). Nedzīvas Vidusjūras krājuma zobenzivis, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-SR). |
||||||
IE PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šajā pielikumā norādītās KPN nav iedalītas individuālām SEAFO līgumslēdzējām pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas SEAFO līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja būs jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
tabula 1
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
SEAFO (ALF/SEAFO) |
||
|
KPN |
|
200 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
B.1 apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas. |
||||
tabula 2
|
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (GER/F47NAM) |
||
|
KPN |
|
162 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža. |
||||
tabula 3
|
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) |
||
|
KPN |
|
200 |
|
Piesardzīga KPN |
|
tabula 4
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO D apakšapgabals (TOP/F47D) |
||
|
KPN |
|
261 |
|
Piesardzīga KPN |
|
tabula 5
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO, izņemot D apakšapgabalu (TOP/F47-D) |
||
|
KPN |
|
0 |
|
Piesardzīga KPN |
|
tabula 6
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (ORY/F47NAM) |
||
|
KPN |
|
0 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža. |
||||
|
(2) |
Izņemot pieļaujamo piezveju limitu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA). |
||||
tabula 7
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) |
||
|
KPN |
|
50 |
|
Piesardzīga KPN |
|
tabula 8
|
Suga: |
Bruņgalvji Pseudopentaceros spp. |
Zona: |
SEAFO (EDW/SEAFO) |
||
|
KPN |
|
135 |
|
Piesardzīga KPN |
|
IF PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI
|
Suga: |
Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii |
Zona: |
Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81) |
||
|
Savienība |
|
13 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
KPN |
|
20 642 |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
IG PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
1. tabula |
|||||
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals (BET/WCPFC) |
||
|
Savienība |
|
2 000 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
(1) |
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem. |
||||
|
2. tabula |
|||||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (SWO/F7120S) |
||
|
Savienība |
|
3 170,36 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
IH PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
1. tabula |
||||||
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals, A un B pētniecības bloks (1) (TOT/SPR-AB) |
|||
|
KPN |
162 |
(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
(1) |
A pētniecības bloks: |
|||||
|
|
— NW |
50°30'S, 136°E |
|
|
|
|
|
|
— NE |
50°30'S, 140°30'E |
|
|
|
|
|
|
— SE |
54°50'S, 140°30'E |
|
|
|
|
|
|
— SW |
54°50'S, 136°E |
|
|
|
|
|
|
B pētniecības bloks: |
|||||
|
|
— NW |
52°45'S, 140°30'E |
|
|
|
|
|
|
— NE |
52°45'S, 145°30'E |
|
|
|
|
|
|
— SE |
54°50'S, 145°30'E |
|
|
|
|
|
|
— SW |
54°50'S, 140°30'E |
|
|
|
|
|
(2) |
Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zvejot atļauts tikai 600–2 500 m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2024. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2024. gada 1. līdz 15. novembrim āķu jedas ievieto tikai nakts laikā, un jebkādu zveju tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis: a) viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis), vai b) trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli). Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk. |
|||||
|
(3) |
No tās līdz 129 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A). |
|||||
|
(4) |
No tās līdz 33 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B). |
|||||
|
2. tabula |
||||
|
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
|
Vācija |
18 622,82 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Nīderlande |
20 185,21 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|
|
Lietuva |
12 958,23 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Polija |
22 280,74 |
|
|
|
|
Savienība |
74 047,00 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
IJ PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
tabula 1
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC) |
|
|
Francija |
27 710 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Itālija |
2 365 |
|
||
|
Spānija |
42 903 |
|
||
|
Portugāle |
100 |
(1) |
||
|
Savienība |
73 078 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
tabula 2
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (BET/IOTC) |
|||
|
Francija |
|
3 700 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||
|
Itālija |
|
410 |
|
|||
|
Spānija |
|
12 862 |
|
|||
|
Portugāle |
|
38 |
(1) |
|||
|
Savienība |
|
17 010 |
|
|||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||||
IK PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
tabula 1
|
Suga: |
Baltacu haizivs Centroscymnus coelolepis |
Zona: |
SIOFA 2. apakšapgabals (1) (CYO/F517S2) |
||
|
KPN |
|
767,6 |
(2)(3) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo: — dienvidos 36°00' dienvidu platuma paralēle, — austrumos 49°00' austrumu garuma meridiāns, — rietumos 40°00' austrumu garuma meridiāns, — ziemeļos piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas. |
||||
|
(2) |
Minētais pieļaujamo piezveju limits nav iedalīts individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. |
||||
|
(3) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo pieļaujamo piezveju limitu apgūt nav atļauts. Tiklīdz pieļaujamo piezveju limits būs apgūts, SIOFA sekretariāts to paziņos SIOFA līgumslēdzējām pusēm. Saņēmušas minēto paziņojumu, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, dalībvalstis nodrošina, ka to kuģi, kas zvejo SIOFA 2. apakšapgabalā, atlikušajā gada daļā nepatur uz kuģa nevienu baltacu haizivi. Pēc SIOFA sekretariāta paziņojuma, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, minēto paturēšanas aizliegumu piemēro jebkādām ūdenī esošām āķu jedām un rindām. Kuģi, kuru āķu jedas vai rindas paziņojuma saņemšanas brīdī atrodas ūdenī, drīkst paturēt baltacu haizivis, kas šādu āķu jedu vai rindu izcelšanas brīdī ir nedzīvas, bet atbrīvo visas notvertās dzīvās baltacu haizivis. |
||||
tabula 2
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Delkano apgabals (1) (TOT/F517DC) |
||
|
Savienība |
|
18,33 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
|
55 |
(2) |
||
|
(1) |
FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo: — ziemeļos 44°00' dienvidu platuma paralēle uz rietumiem no 44°09’ austrumu garuma meridiāna un 43°30’ dienvidu platuma paralēle uz austrumiem no 44°09' austrumu garuma meridiāna, — dienvidos 45°00' dienvidu platuma paralēle, — rietumos un austrumos piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas. |
||||
|
(2) |
Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas, zvejas sezonā, kas ilgst no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3000, un tās ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas. To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā. |
||||
tabula 3
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Viljamsa grēda (1) (TOT/F574WR) |
||
|
KPN |
|
140 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas: |
||||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
||
|
1 |
52°30'00''S |
80°00'00''E |
|||
|
2 |
55°00'00''S |
80°00'00''E |
|||
|
3 |
55°00'00''S |
85°00'00''E |
|||
|
4 |
52°30'00''S |
85°00'00''E |
|||
|
(2) |
Minētā KPN nav iedalīta individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, zvejas sezonā, kas ilgst no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6250, un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ieturēts vismaz 30 dienu intervāls. To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad zvejas kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nezvejo Viljamsa grēdas apgabalā. |
||||
Pagaidu aizsargājamās teritorijas
Atlantis Bank
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
32°00' |
57°00' |
|
2 |
32°50' |
57°00' |
|
3 |
32°50' |
58°00' |
|
4 |
32°00' |
58°00' |
Coral
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
41°00' |
42°00' |
|
2 |
41°40' |
42°00' |
|
3 |
41°40' |
44°00' |
|
4 |
41°00' |
44°00' |
Fools Flat
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
31°30' |
94°40' |
|
2 |
31°40' |
94°40' |
|
3 |
31°40' |
95°00' |
|
4 |
31°30' |
95°00' |
Middle of What
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
37°54' |
50°23' |
|
2 |
37°56'30'' |
50°23' |
|
3 |
37°56'30'' |
50°27' |
|
4 |
37°54' |
50°27' |
Walter’s Shoal
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
33°00' |
43°10' |
|
2 |
33°20' |
43°10' |
|
3 |
33°20' |
44°10' |
|
4 |
33°00' |
44°10' |
IL PIELIKUMS
IATTC KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC) |
||
|
Savienība |
|
500 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem. |
||||
II PIELIKUMS
ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ
I nodaļa
Vispārīgi noteikumi
1. DARBĪBAS JOMA
1.1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 12. panta 2. punktu šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku, kā arī stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.
1.2. Zvejas kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:
šādi zvejas kuģi 2022. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars);
šādi zvejas kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;
katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2024. gada 31. jūlijam un 2025. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par minēto zvejas kuģu reģistrēto jūrasmēles nozveju trīs iepriekšējos gados, kā arī par jūrasmēles nozvejām 2024. gadā.
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz attiecīgajiem zvejas kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:
rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un
stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;
“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;
“apgabals” ir ICES 7.e rajons;
“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim.
3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II nodaļa
Atļaujas
4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE ZVEJAS KUĢI
4.1. Apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga zvejas kuģim, kam laikā no 2002. līdz 2022. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība apgabalā; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4.2. Tomēr zvejas kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citāda zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt vienādam ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai lielākam par to.
4.3. Tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim zvejas kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.
III nodaļa
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem
5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga zvejas kuģim, ja uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
|
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
Beļģija |
176 |
|
Francija |
188 |
|
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
Beļģija |
176 |
|
Francija |
191 |
|
6. KILOVATDIENU SISTĒMA
6.1. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar minēto sistēmu dalībvalsts jebkuram zvejas kuģim, kas izmanto kādu no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.
6.2. Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra zvejas kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.
6.3. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:
zvejas atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram zvejas kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs zvejas kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.
6.4. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.
7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU
7.1. Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 23 ) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 ( 24 ), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā pieprasījumā norāda attiecīgos zvejas kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.
7.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie zvejas kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi zvejas kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto dalījumu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.
7.3. Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja zvejas kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.
7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2024. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
zvejas darbības izbeigušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
šo zvejas kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.
7.5. Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem zvejas kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.
7.6. Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.
8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU
8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 ( 25 ) un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām.
8.2. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.
8.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.
8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru programma attiecas.
IV nodaļa
Pārvaldība
9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. PĀRVALDĪBAS PERIODI
10.1. Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.
10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.
10.3. Ja dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem atļauj apgabalā pavadīt konkrētu stundu skaitu, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka zvejas kuģis apgabalu atstāj pirms 24 stundu laikposma beigām.
V nodaļa
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
11.1. Dalībvalsts var sava karoga zvejas kuģim atļaut tam iedalītās dienas, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā, nodot citam tās karoga zvejas kuģim, kas atrodas minētajā apgabalā, bet tad zvejas kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā zvejas kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Zvejas kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.
11.2. Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais zvejas kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos.
11.3. Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp zvejas kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.
11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI nodaļa
Ziņošanas pienākumi
13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS
Zvejas kuģiem, kuri ietilpst šā pielikuma darbības jomā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.
14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo zvejas kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2022. un 2023. gada pārvaldības periodus vai to daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
2) Zvejas rīks |
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
3) Pārvaldības periods |
4 |
|
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|
4) Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
7 |
R |
Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim |
|
(1)
Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) |
Dienu skaits, kurās paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) ir izmantots(-i) |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts |
|
2) CFR |
12 |
|
Kopējā flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm |
|
3) Ārējais marķējums |
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2) |
|
4) Pārvaldības perioda ilgums |
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|
5) Paziņotais zvejas rīks |
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) |
3 |
L |
Dienu skaits, kurās zvejas kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības uz paziņoto zvejas rīku un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu |
|
7) Dienu skaits, kurās paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) ir izmantots(-i) |
3 |
L |
Dienu skaits, kuru laikā zvejas kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|
8) Dienu nodošana |
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– [nodoto dienu skaits]” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ [nodoto dienu skaits]” |
|
(1)
Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(2)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). |
|||
III PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
|
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
|
1r |
31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5 |
|
2r |
35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38 41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1 |
|
3r |
41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0 |
|
4 |
38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0 |
|
5r |
47–52 F1–F5 |
|
6 |
41–43 G0–G3; 44 G1 |
|
7r |
47–52 E6–F0 |
Papildinājums
Tūbīšu pārvaldības apgabali
IV PIELIKUMS
SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, KAS NOTEIKTI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS
Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus).
|
Laikā ierobežoti zvejas aizliegumi |
||||
|
Nr. |
Apgabala nosaukums |
Koordinātas |
Laikposms |
Papildu piezīmes |
|
1 |
Stanhope ground |
60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E |
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim |
|
|
2 |
Long Hole |
59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
|
|
3 |
Coral edge |
58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E |
No 1. janvāra līdz 28. februārim |
|
|
4 |
Papa Bank |
59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
|
5 |
Foula Deeps |
60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W |
No 1. novembra līdz 31. decembrim |
|
|
6 |
Egersund Bank |
58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
(10 × 25 jūras jūdzes) |
|
7 |
Uz austrumiem no Fēras salas |
59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
|
8 |
West Bank |
57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(18 × 4 jūras jūdzes) |
|
9 |
Revet |
57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(1,5 × 49 jūras jūdzes) |
|
10 |
Rabarberen |
57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 × 4 jūras jūdzes) |
V PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJAS
A daļa
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N |
59 |
DK |
25 |
51 |
|
DE |
5 |
||||
|
FR |
1 |
||||
|
IE |
8 |
||||
|
NL |
9 |
||||
|
PL |
1 |
||||
|
SE |
10 |
||||
|
|
Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N |
66 |
DE |
16 |
41 |
|
IE |
1 |
||||
|
ES |
20 |
||||
|
FR |
18 |
||||
|
PT |
9 |
||||
|
Nav iedalītas |
2 |
||||
|
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62°00'N |
450 |
DK |
450 |
141 |
|
|
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (1) |
Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto ķeramos grozus |
20 |
EE |
1 |
Nepiemēro |
|
ES |
1 |
||||
|
LV |
11 |
||||
|
LT |
4 |
||||
|
PL |
3 |
||||
|
(1)
Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||||
B daļa
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
|
|
(1)
Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp zvejas kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļauju, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā zvejas kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprināta līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.
(2)
Zvejas darbības tiek atļautas uz kalendārā gada pamata. Tomēr zvejas kuģis var zvejas darbības turpināt ilgākais trīs mēnešus pēc sava zvejas atļaujas termiņa beigām ar noteikumu, ka operators: — ir uzsācis zvejas atļaujas atjaunošanas procesu, — ir izpildījis visas līgumsaistības un informācijas paziņošanas pienākumus. Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju. |
|||
VI PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS ( 26 )
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
60 |
|
Francija |
55 |
|
Savienība |
115 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
364 |
|
Francija |
140 (1) |
|
Itālija |
30 |
|
Kipra |
20 (1) |
|
Malta |
54 (1) |
|
Savienība |
684 |
|
(1)
Šis skaits var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. |
|
3. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Horvātija |
18 |
|
Itālija |
12 |
|
Savienība |
28 |
4. Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi
A tabula
|
|
Zvejas kuģu skaits (1) |
|||||||
|
|
Grieķija (2) |
Spānija |
Francija |
Horvātija |
Itālija |
Kipra (3) |
Malta (4) |
Portugāle |
|
Riņķvada kuģi (5) |
0 |
7 |
22 |
18 |
21 |
1 |
2 |
0 |
|
Āķu jedu kuģi |
0 |
38 |
23 |
0 |
40 |
17 |
63 |
0 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
66 |
8 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Rokas āķu rindas |
0 |
1 |
47 |
24 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Traleri |
0 |
0 |
56 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Mazapjoma piekrastes zvejas kuģi |
64 |
696 |
89 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6) |
41 |
0 |
60 |
0 |
142 |
0 |
240 |
76 |
|
(1)
Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(2)
Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(3)
Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.
(4)
Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.
(5)
Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.
(6)
Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām). |
||||||||
5. Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
Maksimālais krātiņveida lamatu skaits |
|
|
Dalībvalsts |
Krātiņveida lamatu skaits |
|
Spānija |
6 |
|
Itālija |
5 |
|
Portugāle |
2 |
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
|
Grieķija |
0 |
0 |
|
Spānija |
7 |
15 860,72 |
|
Horvātija |
4 |
7 880,00 |
|
Itālija |
3 |
1 160,00 |
|
Kipra |
0 |
0 |
|
Malta |
6 |
17 213,00 |
|
Portugāle |
2 |
667 |
B tabula
|
Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās) |
|
|
Grieķija |
0 |
|
Spānija |
11 329,09 |
|
Horvātija |
3 225,10 |
|
Itālija |
610,00 |
|
Kipra |
0 |
|
Malta |
12 295,00 |
|
Portugāle |
517,00 |
7. Maksimālais to Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2017/2007 17. pantu ir 2107.
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
50 |
|
Spānija |
730 |
|
Francija |
151 |
|
Portugāle |
310 |
8. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus)
|
Dalībvalsts |
Riņķvada kuģu maksimālais skaits |
Āķu jedu kuģu maksimālais skaits |
|
Spānija |
23 |
190 |
|
Francija |
11 |
– |
|
Portugāle |
– |
79 |
|
Savienība |
34 |
269 |
VII PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmā no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim ierobežo šādi:
A tabula
Atļauju saņēmušās dalībvalstis, apakšapgabali un zvejas kuģu maksimālais skaits
|
Dalībvalsts |
Apakšapgabals |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Spānija |
48.6 |
1 |
|
Spānija |
88.1 |
1 |
|
Spānija |
88.2 |
1 |
B tabula
KPN un piezvejas limiti
Šajā tabulā noteiktās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas individuāliem CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Apakšapgabals |
Reģions |
Sezona |
SSRU vai pētniecības bloki |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz visu apakšapgabalu (1) |
Nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
||
|
Rajveidīgās zivis (Rajiformes) |
Makrūrzivis (Macrourus spp.) (2) |
Citas sugas |
||||||
|
48.6 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim |
48.6_2 |
148 |
518 |
7 |
23 |
23 |
|
48.6_3 |
42 |
2 |
6 |
6 |
||||
|
48.6_4 |
126 |
6 |
20 |
20 |
||||
|
48.6_5 |
202 |
10 |
32 |
32 |
||||
|
88.1 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
A, B, C, G (3) (“N70”) |
665 |
3 499 |
33 |
106 |
33 |
|
G, H, I, J, K (4) (“S70”) |
2 309 |
115 |
316 |
115 |
||||
|
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (ĪPZ) |
456 |
22 |
72 |
22 |
||||
|
88.2 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
A, B (3) (N70) |
Iekļauts N70 nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
|
Iekļauts N70 piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||
|
A, B (4) (S70) |
Iekļauts S70 nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
Iekļauts S70 piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||||||
|
SSRU_A daļa, kas ietilpst ĪPZ |
Iekļauts ĪPZ nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
Iekļauts SRZ piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||||||
|
88.2_1 |
184 |
970 |
9 |
29 |
29 |
|||
|
88.2_2 |
322 |
16 |
53 |
53 |
||||
|
88.2_3 |
242 |
12 |
38 |
38 |
||||
|
88.2_4 |
222 |
11 |
35 |
35 |
||||
|
No 2023. gada 14. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
88.2_H |
146 |
146 |
7 |
23 |
23 |
||
|
(1)
Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.
(2)
apgabalā un SSRU A un B 88.2. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens zvejas kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.
(3)
Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° dienvidu platuma.
(4)
Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° dienvidu platuma. |
||||||||
Papildinājums
A daļa
48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas
48.6_2. pētniecības bloka koordinātas
54°00'S 01°00'E
55°00'S 01°00'E
55°00'S 02°00'E
55°30'S 02°00'E
55°30'S 04°00'E
56°30'S 04°00'E
56°30'S 07°00'E
56°00'S 07°00'E
56°00'S 08°00'E
54°00'S 08°00'E
54°00'S 09°00'E
53°00'S 09°00'E
53°00'S 03°00'E
53°30'S 03°00'E
53°30'S 02°00'E
54°00'S 02°00'E
48.6_3. pētniecības bloka koordinātas
64°30'S 01°00'E
66°00'S 01°00'E
66°00'S 04°00'E
65°00'S 04°00'E
65°00'S 07°00'E
64°30'S 07°00'E
48.6_4. pētniecības bloka koordinātas
68°20'S 10°00'E
68°20'S 13°00'E
69°30'S 13°00'E
69°30'S 10°00'E
69°45'S 10°00'E
69°45'S 06°00'E
69°00'S 06°00'E
69°00'S 10°00'E
48.6_5. pētniecības bloka koordinātas
71°00'S 15°00'W
71°00'S 13°00'W
70°30'S 13°00'W
70° 30'S 11°00'W
70°30'S 10°00'W
69°30'S 10°00'W
69°30'S 09°00'W
70° 00'S 09°00'W
70° 00'S 08°00'W
69°30'S 08°00'W
69°30'S 07 00'W
70°30'S 07°00'W
70°30'S 10°00'W
71°00'S 10°00'W
71°00'S 11°00'W
71°30'S 11°00'W
71°30 S 15°00'W
88.2. pētniecības bloku grupas koordinātas
88.2_1. pētniecības bloka koordinātas
73°48'S 108°00'W
73°48'S 105°00'W
75°00'S 105°00'W
75°00'S 108°00'W
88.2_2. pētniecības bloka koordinātas
73°18'S 119°00'W
73°18'S 111°30'W
74°12'S 111°30'W
74°12'S 119°00'W
88.2_3. pētniecības bloka koordinātas
72°12'S 122°00'W
70°50'S 115°00'W
71°42'S 115°00'W
73°12'S 122°00'W
88.2_4. pētniecības bloka koordinātas
72°36'S 140°00'W
72°36'S 128°00'W
74°42'S 128°00'W
74°42'S 140°00'W
Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts
|
Reģions |
SSRU |
Robeža |
|
88.1 |
A |
No 60°S 150°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
B |
No 60°S 170°E uz austrumiem līdz 179°E, uz dienvidiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
C |
No 60°S 179°E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°W, uz ziemeļiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 179°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
D |
No 65°S 150°E uz austrumiem līdz 160°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
|
E |
No 65°S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 68°30′S, uz rietumiem līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
|
F |
No 68°30′S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 68°30′S |
|
|
G |
No 66°40′S 170°E uz austrumiem līdz 178°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 70°50′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 66°40′S |
|
|
H |
No 70°50′S 170°E uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 70°50′S |
|
|
I |
No 70°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 70°S |
|
|
J |
No 73°S pie krasta 170°E tuvumā uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 170°E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S |
|
|
K |
No 73°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 76°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 73°S |
|
|
L |
No 76°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 76°S |
|
|
M |
No 73°S pie krasta 169°30′E tuvumā uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S |
|
88.2 |
A |
No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S. |
|
|
B |
No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
C |
No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
D |
No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
E |
No 70°50'S 130°W uz austrumiem līdz 120°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
F |
No 70°50'S 120°W uz austrumiem līdz 110°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
G |
No 70°50'S 110°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
H |
No 65°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 70°50'S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
|
I |
No 60°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
J |
No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S. |
|
|
K |
No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
|
L |
No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
|
M |
No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
B daļa
Paziņojums par nodomu piedalīties krila (Euphausia superba) zvejniecībā
Vispārīga informācija
Loceklis: …
Zvejas sezona: …
Kuģa vārds: …
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …
Kuģa pārstrādes jauda dienā (dzīvsvara tonnās): …
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).
|
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
|
48.1 |
□□ |
|
48.2 |
□□ |
|
48.3 |
□□ |
|
48.4 |
□□ |
|
58.4.1 |
□□ |
|
58.4.2 |
□□ |
|
Zvejas paņēmiens |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
|
|
□□Parasta tralēšana |
|
|
□□Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
|
□□Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
|
□□Cita metode (precizējiet) |
Produktu veidi un tiešas nozvejotā krila dzīvsvara aplēšanas metodes
|
Produkta veids |
Metodes, pēc kurām tieši aplēš nozvejotā krila dzīvsvaru, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (1) |
|
Veseli saldēti |
|
|
Vārīti |
|
|
Milti |
|
|
Eļļa |
|
|
Cits produkts (precizējiet) |
|
|
(1)
Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to. |
|
Zvejas rīka konfigurācija
|
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits zvejas rīks (rīki) |
|||
|
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
|
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (1) (m) |
|
|
|
|||
|
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
|
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (3) (mm) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
|
1. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
2. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
3. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plātne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
|
(1)
Paredzams darba apstākļos.
(2)
Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.
(3)
Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs, nolasīts saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru. |
||||||
Zvejas rīka diagrammas (diagrammas)
Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.
Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).
Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).
Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).
Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.
Jūras zīdītāju izkļuves ierīce
Ierīces diagramma (diagrammas): …
Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Sniedziet informāciju par katru izmantoto jūras zīdītāju izkļuves ierīci, tostarp norādot, vai tā ir roņu, vaļu vai cita izkļuves ierīce.
Akustisko datu vākšana
Norādīt informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem
|
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
|
Modelis |
|
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …
Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU
|
Metode |
Formula (kg) |
Parametrs |
|||
|
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Mērvienība |
||
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W*L*H*ρ*1 000 |
W = tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
L = tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
H = krila slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
V*Fkrill*ρ |
V = krila un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
Fkrill = krila frakcija paraugā |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija |
– |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
(V*ρ)–M |
V = krila pastas tilpums |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam (1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
||
|
ρ = krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
|
Caurplūdes svari |
M*(1–F) |
M = krila un ūdens kopējā masa |
Iemetienam (2) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
F = ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija |
– |
||
|
Bloku paliktnis |
(M–Mtray)*N |
Mtray = tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejošanas |
kg |
|
M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
|
N = paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
– |
||
|
Miltu masas pārrēķins |
Mmeal*MCF |
Mmeal = saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
MCF = miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā |
– |
||
|
Āmja tilpums |
W*H*L*ρ*π/4*1 000 |
W = āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
H = āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
L = āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Cita metode |
Precizējiet |
|
|
|
|
|
(1)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(2)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|||||
Novērošanas pasākumi un to biežums
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Biežāk nekā reizi mēnesī (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
— izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri), |
|
|
— pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju. |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
|
|
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi). |
|
Katru nedēļu (1) |
Aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) blīvumu (ρ), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes svari |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un: |
|
— noteikt krila un ūdens kopējo masu, |
|
|
— pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju. |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Bloku paliktnis |
|
|
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus). |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Miltu masas pārrēķins |
|
|
Katru mēnesi (1) |
Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg krila (notecināta krila masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Āmja tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
(1)
Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.
(2)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|
VIII PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
22 |
61 364 |
|
Francija |
27 |
45 383 |
|
Portugāle |
5 |
1 627 |
|
Itālija |
1 |
2 137 |
|
Savienība |
55 |
110 511 |
2. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga)
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
27 |
11 590 |
|
Francija |
41 (1) |
7 882 |
|
Portugāle |
15 |
6 925 |
|
Savienība |
83 |
26 397 |
|
(1)
Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; nākotnē to var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu. |
||
3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.
4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.
IX PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)
|
Spānija |
14 |
|
Savienība |
14 |
2 Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Spānija |
4 |
|
Savienība |
4 |
X PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
Savienības zvejas kuģu ikgadējā grunts zvejas piepūle SIOFA nolīguma apgabalā nepārsniedz šādus limitus:
|
Francija |
237 zvejas dienas |
|
Spānija |
2 kuģi |
|
Citas dalībvalstis |
0 |
XI PIELIKUMS
GROZĪJUMI REGULĀ (ES) 2023/194
1. Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma F daļu aizstāj ar šādu:
4. tabula 1
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BSF/56712-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
21 |
|
16 |
|
||
|
Igaunija |
10 |
|
8 |
|
||
|
Īrija |
52 |
|
39 |
|
||
|
Spānija |
103 |
|
78 |
|
||
|
Francija |
1 450 |
|
1 096 |
|
||
|
Latvija |
67 |
|
51 |
|
||
|
Lietuva |
1 |
|
0 |
|
||
|
Polija |
1 |
|
0 |
|
||
|
Citi |
5 |
(1) |
4 |
(1) |
||
|
Savienība |
1 710 |
|
1 292 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
103 |
|
78 |
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 813 |
|
1 370 |
|
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BSF/56712_AMS). |
|||||
4. tabula 2
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā (BSF/8910-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
7 |
|
7 |
|
||
|
Francija |
17 |
|
18 |
|
||
|
Portugāle |
2 106 |
|
2 302 |
|
||
|
Savienība |
2 130 |
|
2 327 |
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
2 130 |
|
2 327 |
|
||
4. tabula 3
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (ALF/3X14-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
5 |
(1) |
5 |
(1) |
||
|
Spānija |
40 |
(1) |
40 |
(1) |
||
|
Francija |
11 |
(1) |
11 |
(1) |
||
|
Portugāle |
118 |
(1) |
118 |
(1) |
||
|
Savienība |
174 |
(1) |
174 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
5 |
(1) |
5 |
(1) |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
179 |
(1) |
179 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||||
4. tabula 4
|
Suga: |
Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (RNG/5B67-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
4 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
|
Igaunija |
34 |
(1)(2) |
24 |
(1)(2) |
||
|
Īrija |
150 |
(1)(2) |
108 |
(1)(2) |
||
|
Spānija |
37 |
(1)(2) |
27 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
1 910 |
(1)(2) |
1 367 |
(1)(2) |
||
|
Lietuva |
44 |
(1)(2) |
31 |
(1)(2) |
||
|
Polija |
22 |
(1)(2) |
16 |
(1)(2) |
||
|
Citi |
4 |
(1)(2)(3) |
3 |
(1)(2)(3) |
||
|
Savienība |
2 205 |
(1)(2) |
1 579 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
112 |
(1)(2) |
80 |
(1)(2) |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
2 317 |
(1)(2) |
1 659 |
(1)(2) |
||
|
(1) |
Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/*8X14- apaļdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām). |
|||||
|
(2) |
Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/5B67-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas. |
|||||
|
(3) |
Tikai piezvejām. Specializētā zveja nav atļauta. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (RNG/5B67_AMS apaļdeguna garaste; RHG/5B67_AMS ziemeļu makrūrzivs). |
|||||
4. tabula 5
|
Suga: |
Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
10 |
(1)(2) |
13 |
(1)(2) |
||
|
Īrija |
2 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
|
Spānija |
1 111 |
(1)(2) |
1 410 |
(1)(2) |
||
|
Francija |
51 |
(1)(2) |
65 |
(1)(2) |
||
|
Latvija |
18 |
(1)(2) |
23 |
(1)(2) |
||
|
Lietuva |
2 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
|
Polija |
347 |
(1)(2) |
442 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
1 541 |
(1)(2) |
1 959 |
(1)(2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
(1)(2) |
6 |
(1)(2) |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 545 |
(1)(2) |
1 965 |
(1)(2) |
||
|
(1) |
Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot 6. un 7. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā (RNG/*5B67- apaļdeguna garaste; RHG/*5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejas). |
|||||
|
(2) |
Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/8X14-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas. |
|||||
4. tabula 6
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
6., 7. un 8. (SBR/678-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Īrija |
3 |
(1) |
3 |
(1) |
||
|
Spānija |
84 |
(1) |
84 |
(1) |
||
|
Francija |
4 |
(1) |
4 |
(1) |
||
|
Citi |
3 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
|
Savienība |
94 |
(1) |
94 |
(1) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
11 |
(1) |
11 |
(1) |
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
105 |
(1) |
105 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SBR/678_AMS). |
|||||
4. tabula 7
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā (SBR/10-) |
|||
|
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN. |
|
|
Spānija |
5 |
|
5 |
|
||
|
Portugāle |
600 |
|
600 |
|
||
|
Savienība |
605 |
|
605 |
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
5 |
|
5 |
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
610 |
|
610 |
|
||
2. Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma B daļā tabulas par makreli (Scomber scombrus) Savienības ūdeņos ICES 3.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā aizstāj ar šādām:
|
“Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A34-N) |
|||
|
Beļģija |
|
501 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
||
|
Dānija |
|
29 446 |
(1)(2)(4) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
||
|
Vācija |
|
523 |
(1)(2) |
|
|
|
|
Francija |
|
1 579 |
(1)(2) |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
1 589 |
(1)(2) |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
4 743 |
(1)(2)(3) |
|
|
|
|
Savienība |
|
38 381 |
(1)(2) |
|
|
|
|
KPN |
|
782 066 |
|
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
|
|
3.a |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā |
4.b |
4.c |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
|
|
|
(MAC/*03A.) |
(MAC/*3A4BC) |
(MAC/*04B.) |
(MAC/*04C.) |
(MAC/*2AX14) |
|
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
301 |
|
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
10 312 |
|
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
314 |
|
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
947 |
|
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
953 |
|
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
2 846 |
|
|
Savienība |
0 |
5 110 |
390 |
10 |
15 673 |
|
|
(2) |
Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
|
|
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-) |
Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
|
|
|
|
Beļģija |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Dānija |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Vācija |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Francija |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Zviedrija |
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Savienība |
0 |
0 |
|
|
|
|
(3) |
Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): |
|||||
|
|
|
266 |
|
|
|
|
|
|
Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
|||||
|
(4) |
Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14): |
|||||
|
|
Vācija |
749 |
|
|
|
|
|
|
Spānija |
1 |
|
|
|
|
|
|
Igaunija |
6 |
|
|
|
|
|
|
Francija |
499 |
|
|
|
|
|
|
Īrija |
2 495 |
|
|
|
|
|
|
Latvija |
5 |
|
|
|
|
|
|
Lietuva |
5 |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
1 092 |
|
|
|
|
|
|
Polija |
53” |
|
|
|
|
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
( 2 ) OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp. CCAMLR konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
( 5 ) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
( 6 ) OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
( 8 ) OV L 378, 30.12.1978., 2. lpp. Savienība ir pievienojusies NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.)).
( 9 ) OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp. SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
( 10 ) OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
( 11 ) OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. SPRFMO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).
( 12 ) OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
( 15 ) Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).
( 16 ) Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).
( 17 ) Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).
( 18 ) Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).
( 19 ) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.
( 20 ) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).
( 22 ) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
( 24 ) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
( 26 ) Skaitļus, kas norādīti šā pielikuma 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.