EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02021R2115-20220422

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2115/2022-04-22

02021R2115 — LV — 22.04.2022 — 001.003


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2115

(2021. gada 2. decembris),

ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013

(OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/648 (2022. gada 15. februāris),

  L 119

1

21.4.2022


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 181, 7.7.2022, lpp 35 ((ES) 2021/2115)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 227, 1.9.2022, lpp 136 (2021/2115)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2115

(2021. gada 2. decembris),

ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013



I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA, PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  

Ar šo regulu paredz noteikumus par:

a) 

vispārīgiem un konkrētiem mērķiem, ko jātiecas sasniegt ar Savienības atbalstu, kuru saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā arī ar minētajiem mērķiem saistītajiem rādītājiem;

b) 

intervenču veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas šo mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

c) 

KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus, paredz konkrētus nosacījumus intervencēm un iedala finanšu resursus;

d) 

koordinēšanu un pārvaldību, kā arī uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.

2.  
Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē intervences, kas paredzētas KLP stratēģiskajā plānā; kuru izstrādājusi dalībvalsts un apstiprinājusi Komisija, un kurš aptver laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (“KLP stratēģiska plāna laikposms”).

2. pants

Piemērojamie noteikumi

1.  
Atbalstam, kuru sniedz saskaņā ar šo regulu, piemēro Regulu (ES) 2021/2116 un saistībā ar to pieņemtos noteikumus.
2.  
Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Regulas (ES) 2021/1060 19. pantu, III sadaļas II nodaļu, izņemot 28. panta pirmās daļas c) punktu, kā arī 46. un 48. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic lauksaimniecisku darbību, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu;

2) 

“saimniecība” ir visas lauksaimnieciskām darbībām izmantotās un lauksaimnieka apsaimniekotās vienības, kuras atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā;

3) 

“intervence” ir atbalsta instruments ar attiecīgajiem atbalsttiesīguma nosacījumiem, kuru dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā noteikusi pamatojoties uz šajā regulā paredzēto intervences veidu;

4) 

“darbība” ir:

a) 

projekts, līgums, rīcība vai projektu vai rīcību grupa, kas atlasīta saskaņā ar attiecīgo KLP stratēģisko plānu;

b) 

finanšu instrumentu kontekstā – kopējie attiecināmie publiskie izdevumi, kas piešķirti finanšu instrumentam, un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējiem;

5) 

“publiskie izdevumi” ir jebkura tāda iemaksa darbību finansēšanai, kuras izcelsme ir valsts, reģionālo iestāžu vai vietējo pašvaldības iestāžu budžets, Savienības budžets, kas darīts pieejams ELGF un ELFLA, publisko tiesību subjektu budžets vai publisko iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets;

6) 

“starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri konkrētam finanšu gadam, kurus dalībvalstis noteikušas savās intervenču stratēģijās, kas minētas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kuri zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz, lai laikus nodrošinātu progresu attiecībā uz rezultātu rādītājiem;

7) 

“mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kurus dalībvalstis noteikušas savās intervenču stratēģijās, kas minētas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kuri KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz attiecībā uz rezultātu rādītājiem;

8) 

“tālākie reģioni” ir tālākie reģioni, kas minēti LESD 349. pantā;

9) 

“LZIS” ir apvienotās organizatorisko aspektu un zināšanu plūsmas starp personām, organizācijām un iestādēm, kuras izmanto un rada zināšanas lauksaimniecībai un savstarpēji saistītām jomām (lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēma);

10) 

“Egejas jūras nelielās salas” ir Egejas jūras nelielās salas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā;

11) 

“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus;

12) 

“mazāk attīstītie reģioni” ir mazāk attīstītie reģioni Regulas (ES) 2021/1060 108. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē;

13) 

“labuma guvējs” attiecībā uz 69. pantā minēto lauku attīstības intervenču veidiem ir:

a) 

publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kas ir vai nav juridiska persona, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan par darbību sākšanu, gan to īstenošanu;

b) 

valsts atbalsta shēmu kontekstā – atbalstu saņemošais uzņēmums;

c) 

finanšu instrumentu kontekstā – līdzdalības fondu īstenojošā struktūra vai – ja tāda nav paredzēta – īpašo fondu īstenojošā struktūra, vai – ja finanšu instrumentu pārvalda vadošā iestāde, kas minēta 123. pantā (“vadošā iestāde”) – vadošā iestāde;

14) 

“atbalsta likme” ir darbībā ieguldīto publisko izdevumu likme; finanšu instrumentu kontekstā tā ir Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 ( 1 ) 2. panta 20. punktā definētais atbalsta dotācijas bruto ekvivalents;

15) 

LEADER” ir sabiedrības virzīta vietējā attīstība, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 31. pantā;

16) 

“starpniekstruktūra” ir publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, tostarp reģionālās vai vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskas organizācijas, kas darbojas nacionālās un reģionālās vadošās iestādes pakļautībā vai kas šādas iestādes vārdā veic noteiktus pienākumus;

17) 

“finanšu gads” ir lauksaimniecības finanšu gads saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 35. pantu;

4. pants

Definīcijas un nosacījumi, kas jāparedz KLP stratēģiskajos plānos

1.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un jaunpienācējs, kā arī paredz attiecīgus nosacījumus saskaņā ar šo pantu.
2.  

“Lauksaimniecisku darbību” nosaka tā, lai tā dotu iespēju palīdzēt nodrošināt privāto un sabiedrisko labumu vienā vai abos turpmāk minētajos veidos:

a) 

lauksaimniecības produktu ražošana, kas aptver tādas darbības kā dzīvnieku audzēšana vai augu audzēšana, tostarp audzējot paludikultūras, ar lauksaimniecības produktiem saprotot tos produktus, kas ir uzskaitīti LESD I pielikumā, izņēmumu veido zivsaimniecības produkti, kā arī kokvilna un īscirtmeta atvasāji;

b) 

lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot nekādus sagatavošanas darbus papildus parastu lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai.

3.  

“Lauksaimniecības platību” nosaka tā, ka tajā ietilpst aramzeme, ilggadīgie stādījumi, ilggadīgie zālāji, tostarp tad, kad tie šajā platībā veido agromežsaimniecības sistēmas. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

a) 

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejamas papuves platības; turklāt tā saistību laikā ir apstrādāta augkopības zeme vai papuves platības, kas ir pieejamas augkopībai, bet atstātas atmatā saskaņā ar šīs regulas 31. pantu vai 70. pantu vai III pielikumā uzskaitīto 8. LLVS standartu, vai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 ( 2 ) 22., 23. vai 24. pantu, vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 3 ) 39. pantu, vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 ( 4 ) 28. pantu;

b) 

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augmaiņā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un kas atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

c) 

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto dabiskai zāles vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augmaiņas sistēmā un kura, ja dalībvalstis tā nolemj, piecus gadus vai ilgāk nav aparta vai apstrādāta vai nav atkal apsēta ar cita veida stiebrzāli. Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi.

Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāmi šādi zemes veidi:

i) 

zeme, uz kuras aug kāda no šajā punktā minētajām augu sugām un kura veido daļu no izveidotajām vietējām praksēm, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās;

ii) 

zeme, uz kuras aug kāda no šajā punktā minētajām augu sugām, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējoši vai nav sastopami.

4.  

Tiešo maksājumu intervenču veidu vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” nosaka tā, ka tas aptver platības, kuras ir lauksaimnieka rīcībā un kuras veido:

a) 

visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, tika izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai – ja platību izmanto arī nelauksaimnieciskām darbībām – pārsvarā tika izmantotas lauksaimnieciskām darbībām; ja ir pienācīgi pamatoti, ar vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, dalībvalstis var nolemt, ka atbalsttiesīgie hektāri var arī aptvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai katru otro gadu;

b) 

visas saimniecībā esošās platības:

i) 

kurās ir ainavas elementi, uz kuriem attiecas saglabāšanas pienākums saskaņā ar III pielikumā uzskaitīto 8. LLVS standartu;

ii) 

kuras izmanto, lai sasniegtu minimālo aramzemes daļu, kas saskaņā ar III pielikumā izklāstīto 8. LLVS standartu ir atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām, tostarp papuvē esošai zemei; vai

iii) 

kuras lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir izveidotas vai saglabātas 31. pantā minētās ekoshēmas rezultātā.

Ja dalībvalstis tā nolemj, “atbalsttiesīgs hektārs” var aptvert citus ainavas elementus ar noteikumu, ka lauksaimniecības zemes gabala aizņemtās platības dēļ tie nav dominējoši un būtiski nekaitē lauksaimnieciskās darbības sniegumam. Īstenojot šo principu, dalībvalstis var noteikt, kādu maksimālo lauksaimniecības zemes gabala daļu var klāt šie citi ainavas elementi.

Attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem ar izkaisītiem neattiecināmiem elementiem dalībvalstis var nolemt piemērot fiksētus samazinājuma koeficientus, lai noteiktu platību, ko uzskata par atbalsttiesīgu;

c) 

visas saimniecībā esošās platības, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras nav “atbalsttiesīgs hektārs”, kā noteikušas dalībvalstis, pamatojoties uz šā punkta a) un b) apakšpunktu:

i) 

tā rezultātā, ka minētajām platībām piemēro Direktīvu 92/43/EEK, 2009/147/EK vai 2000/60/EK;

ii) 

tā rezultātā, ka uz šajā regulā izklāstītajām platībatkarīgajām intervencēm attiecas Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 1. punktā minētā integrētā sistēma, kas dod iespēju ražot produktus, kas nav uzskaitīti LESD I pielikumā, ja tiek audzētas paludikultūras vai valsts bioloģiskās daudzveidības vai siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas shēmas, kuru nosacījumi atbilst minētajām platībatkarīgajām intervencēm, ar noteikumu, ka minētās intervences un valsts shēmas palīdz sasniegt vienu vai vairākus konkrētos mērķus, kas ir noteikti šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā;

iii) 

uz laiku, kad lauksaimnieks pilda apmežošanas saistības, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai šīs regulas 70. vai 73. pantu, vai, saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktam vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantam, vai šīs regulas 70. vai 73. pantam;

iv) 

uz laiku, kad lauksaimnieks pilda saistības, kuru rezultātā atmatā tiek atstāta platība, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 70. pantu.

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

5.  
“Aktīvu lauksaimnieku” nosaka tā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu tikai fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras vismaz minimālā līmenī ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā, vienlaikus atbalsta piešķiršana nav obligāti jāliedz daudznozaru vai nepilna darba laika lauksaimniekiem.

Nosakot, kurš ir uzskatāms par “aktīvu lauksaimnieku”, dalībvalstis piemēro tādus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus kā: ienākumu pārbaudes, darbaspēka ieguldījums saimniecībā, saimnieciskās darbības mērķis un to lauksaimniecisko darbību iekļaušana valsts vai reģiona reģistros. Šādus kritērijus var ieviest vienā vai vairākos dalībvalstu izvēlētos veidos, tostarp, izmantojot negatīvo sarakstu, kas kādu lauksaimnieku liedz uzskatīt par aktīvu lauksaimnieku. Ja dalībvalsts par “aktīviem lauksaimniekiem” uzskata tādus lauksaimniekus, kuri par iepriekšējo gadu nav saņēmuši tiešos maksājumus, kas pārsniedz kādu konkrētu summu, tad šāda summa nav lielāka par 5 000  EUR.

6.  

“Gados jaunu lauksaimnieku” nosaka tā, lai paredzētu:

a) 

maksimālo vecumu, kas noteikts kā vecums no 35 līdz 40 gadiem;

b) 

nosacījumus, ar kuriem var būt par “lauku saimniecības vadītāju”;

c) 

pienācīgu apmācību vai prasmes, kas vajadzīgas, kā to ir noteikušas dalībvalstis.

7.  
“Jaunpienācēju” nosaka tā, lai tas attiektos uz lauksaimnieku, kas nav gados jauns lauksaimnieks un kas pirmo reizi ir kļuvis par “lauku saimniecības vadītāju”. Dalībvalstis nosaka objektīvas un nediskriminējošas papildprasības attiecībā uz pienācīgu apmācību un prasmēm.
8.  
Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas papildina šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka sertificētu konkrētu kaņepju šķirņu sēklu izmantošanu, papildina šo regulu ar kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību, kā arī ar šā panta 4. punkta otrajā daļā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.



II SADAĻA

MĒRĶI UN RĀDĪTĀJI

5. pants

Vispārīgie mērķi

Saskaņā ar LESD 39. pantā izklāstītajiem KLP mērķiem, uz mērķi saglabāt Savienībā iekšējā tirgus darbību un lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uz subsidiaritātes principu, par ELGF un ELFLA atbalsta mērķi izvirza turpmāku ilgtspējīgas lauksaimniecības, pārtikas un lauku apvidu attīstības uzlabošanu un ekonomikas, vides un sociālajā jomā palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus, kas dod ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā:

a) 

attīstīt gudru, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecības nozari, kas garantē ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu;

b) 

atbalstīt un stiprināt vides aizsardzību, tostarp bioloģisko daudzveidību, un rīcību klimata jomā un palīdzēt sasniegt ar vidi un klimatu saistītos Savienības mērķus, tostarp izpildīt saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

c) 

stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

6. pants

Konkrētie mērķi

1.  

Vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību:

a) 

atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai ilgtermiņā uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī Savienībā nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

b) 

pastiprināt orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;

c) 

uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē;

d) 

palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku;

e) 

veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp, samazinot atkarību no ķimikālijām;

f) 

palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

g) 

piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos;

h) 

veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, veicināt arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

i) 

uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt pārtikas atkritumus, panākt dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

2.  
Šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus papildina un savstarpēji sasaista horizontālais mērķis – modernizēt lauksaimniecības un lauku apvidu nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudināt lauksaimniekus tās apgūt, šim nolūkam uzlabojot piekļuvi pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai.
3.  
Īstenojot 1. un 2. punktā izklāstītos konkrētos mērķus, dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veic vajadzīgos pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu KLP īstenošanas vienkāršošanu.

7. pants

Rādītāji

1.  

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. un 2. punktā minētie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kas saistīti ar izlaidi, rezultātu, ietekmi un kontekstu, kā izklāstīts I pielikumā. Šajos kopējos rādītājos ietilpst:

a) 

izlaides rādītāji, kas uzrāda ar atbalstītajām intervencēm panākto izlaidi;

b) 

rezultātu rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 6. panta 1. un 2. punktā, un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz minētajiem konkrētajiem mērķiem noteiktu skaitliskus mērķrādītājus un mērķus un lai novērtētu progresu virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu; rezultātu rādītāji saistībā ar vidiskajiem un klimata mērķiem var attiekties uz intervencēm, kas sekmē to saistību izpildi, kuras izriet no Savienības tiesību aktiem, kas ir uzskaitīti XIII pielikumā;

c) 

ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā;

d) 

konteksta rādītāji, kas minēti 115. panta 2. punktā un uzskaitīti I pielikumā.

2.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai koriģētu kopējos izlaides, rezultāta, ietekmes un konteksta rādītājus. Minētie deleģētie akti tiek šauri attiecināti tikai uz tādu tehnisku problēmu risināšanu, ar kurām saskārušās dalībvalstis saistībā ar minēto rādītāju piemērošanu.



III SADAĻA

KOPĒJĀS PRASĪBAS UN INTERVENČU VEIDI



I NODAĻA

KOPĒJĀS PRASĪBAS



1. iedaļa

Vispārējie principi

8. pants

Stratēģiskā pieeja

Dalībvalstis tiecas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus, saskaņā ar savu vajadzību izvērtējumu un saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām kopējām prasībām nosakot šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences.

9. pants

Vispārējie principi

Savu KLP stratēģisko plānu intervences un 13. pantā minētos LLVS standartus dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences un 13. pantā minētie LLVS standarti tiktu izklāstīti, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgi ar pareizu iekšējā tirgus darbību un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis ievieš tiesisko regulējumu, kurš reglamentē Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem, ko apstiprinājusi Komisija saskaņā ar šīs regulas 118. un 119. punktu un Regulā (ES) 2021/2116 izklāstītajiem principiem un prasībām. Tās īsteno minētos KLP stratēģiskos plānus, ko Komisija apstiprinājusi.

10. pants

PTO iekšzemes atbalsts

Dalībvalstis izstrādā intervences, balstoties uz šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem, tostarp definīcijām un nosacījumiem, kas noteikti 4. pantā, tādā veidā, lai tās kvalificētos saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma kritērijiem.

Jo īpaši ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmas attiecīgajām intervencēm kvalificējas saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punktu kritērijiem, kas norādīti šīs regulas II pielikumā. Citām intervencēm indikatīvi ir tie PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punkti, kas norādīti šīs regulas II pielikumā, un minētās intervences savukārt var atbilst kādam citam PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punktam, ja tas ir precizēts un izskaidrots KLP stratēģiskajā plānā.

11. pants

Saprašanās memoranda par eļļas augiem īstenošana

1.  
Ja dalībvalstis paredz platībatkarīgas intervences, kas nav tādas platībatkarīgas intervences, kuras atbilst PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma noteikumiem, tostarp saistīto ienākumu atbalstu saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu, un ja šīs intervences attiecas uz vienu vai vairākiem eļļas augu veidiem, kas minēti pielikumā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu saskaņā ar VVTT noslēgtajam Saprašanās memorandam par eļļas augiem, tad, lai nodrošinātu Savienības starptautisko saistību izpildi, kopējā atbalstplatība, kuru nosaka pēc attiecīgo dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos iekļautās plānotās izlaides, nepārsniedz maksimālo atbalstplatību, kas noteikta attiecībā uz visu Savienību.
2.  
Līdz 2022. gada 8. jūnijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem attiecībā uz katru dalībvalsti nosaka indikatīvu atsauces atbalstplatību, kuru aprēķina, par pamatu ņemot katras dalībvalsts īpatsvaru audzēšanas vidējā platībā, kāda tā Savienībā bijusi 2016. – 2020. gada laikposmā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.
3.  
Katra dalībvalsts, kas plāno piešķirt šā panta 1. punktā minēto atbalstu, savā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā, kas minēts 118. panta 1. punktā, norāda attiecīgo plānoto izlaidi, kas izteikta hektāros.

Ja pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas visu plānoto izlaidi, izrādās, ka šā panta 1. punktā minētā Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība ir pārsniegta, Komisija katrai dalībvalstij, kura paziņojusi vairāk nekā savai atsauces platībai atbilstošu izlaidi, aprēķina plānotās izlaides pārsniegumam proporcionālu samazinājuma koeficientu, lai tiktu saglabāta Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība. Katrai attiecīgajai dalībvalstij par šo samazinājuma koeficientu paziņo ar Komisijas apsvērumiem, kurus saskaņā ar 118. panta 3. punktu sniedz par KLP stratēģisko plānu. Samazinājuma koeficientu katrai dalībvalstij nosaka 118. panta 6. punktā minētajā īstenošanas lēmumā, ar kuru Komisija apstiprina KLP stratēģisko plānu.

Pēc 118. panta 1. punktā minētās dienas dalībvalstis vairs nedrīkst savu atbalstplatību grozīt pēc pašu iniciatīvas.

4.  
Ja dalībvalsts vēlas palielināt savu šā panta 1. punktā minēto plānoto izlaidi, kas norādīta tās KLP stratēģiskajā plānā, kuru apstiprinājusi Komisija, dalībvalsts līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 1. janvārim (neieskaitot) paziņo Komisijai par pārskatīto plānoto izlaidi, pieprasot grozīt savu KLP stratēģisko plānu saskaņā ar 119. pantu.
5.  
Vajadzības gadījumā, lai novērstu to, ka tiek pārsniegta Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība, kas minēta 1. punktā, Komisija nosaka samazinājuma koeficientus vai pārskata esošos samazinājuma koeficientus, ja šādi koeficienti ir noteikti saskaņā ar 3. punkta otro daļu, attiecībā uz visām dalībvalstīm, kuras savos KLP stratēģiskajos plānos ir pārsniegušas atsauces atbalstplatību.

Komisija līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 31. janvārim informē attiecīgās dalībvalstis par samazinājuma koeficientiem.

Katra attiecīgā dalībvalsts līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 31. martam iesniedz atbilstošu prasījumu par KLP stratēģiskā plāna grozīšanu saskaņā ar otrajā daļā minēto samazinājuma koeficientu. Samazinājuma koeficientu attiecīgajai dalībvalstij nosaka 119. panta 10. punktā minētajā īstenošanas lēmumā, ar kuru Komisija apstiprina KLP stratēģiskā plāna grozījumu.

6.  
Saistībā ar eļļas augiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punktā minētais Saprašanās memorands, dalībvalstis 134. pantā minētajā gada snieguma ziņojumā informē Komisiju par to hektāru kopskaitu, kuri ir faktiski saņēmuši atbalstu.
7.  
Dalībvalstis no visām platībatkarīgajām intervencēm, kas minētas 1. punktā, izslēdz konditorejai paredzētu saulespuķu sēklu audzēšanu.



2. iedaļa

Nosacījumu sistēma

12. pants

Princips un darbības joma

1.  

Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, kurā lauksaimniekiem vai citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos LLVS standartus šādās konkrētās jomās:

a) 

klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība;

b) 

sabiedrības veselība un augu veselība;

c) 

dzīvnieku labturība.

2.  
KLP stratēģiskajā plānā iekļauj noteikumus par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu. Minētie noteikumi tiek saskaņoti jo īpaši ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV nodaļas prasībām.
3.  
Tiesību aktus, kas attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām minēti III pielikumā, piemēro tajā redakcijā, kura ir piemērojama, bet direktīvas – tā, kā tās tiek īstenotas dalībvalstīs.
4.  
Šajā iedaļā “tiesību aktos noteikta pārvaldības prasība” ir katra atsevišķa Savienības tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība, kas ir uzskaitīta III pielikumā un kas kāda konkrēta tiesību akta ietvaros pēc būtības atšķiras no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā.

13. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli

1.  
Dalībvalstis nodrošina, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp attiecībā uz zemi, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem par katru III pielikumā uzskaitīto LLVS standartu valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus saskaņā ar minēto standartu galveno mērķi, kā norādīts minētajā pielikumā. Nosakot savus standartus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā ņem vērā specifiskās attiecīgo platību īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, lauksaimniecības praksi, lauku saimniecības izmēru un lauku saimniecības struktūras, zemes izmantojumu, kā arī tālāko reģionu īpatnības.
2.  
Papildus tiem standartiem, kas III pielikumā ir noteikti attiecībā uz minētajā pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem, dalībvalstis var noteikt standartus attiecībā uz minētajiem galvenajiem mērķiem. Šādiem papildu standartiem ir jābūt nediskriminējošiem un samērīgiem un tiem ir jāatbilst apzinātajām vajadzībām.

Dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

3.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šī regula tiek papildināta ar noteikumiem nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz LLVS 1. standarta koeficientu.



3. iedaļa

Sociālo nosacījumu sistēma

14. pants

Princips un darbības joma

1.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, ka vēlākais no 2025. gada 1. janvāra lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro prasības, kas saistītas ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem, kuri izriet no IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem.
2.  
Dalībvalstis, kas saskaņā ar saviem institucionālajiem noteikumiem, savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj administratīvo sodu sistēmu, kā minēts 1. punktā, apspriežas ar attiecīgajiem valsts sociālajiem partneriem, kas lauksaimniecības nozarē pārstāv darba devējus un darba ņēmējus, un pilnībā ievēro viņu autonomiju, kā arī viņu tiesības risināt sarunas un slēgt koplīgumus. Administratīvo sodu sistēma neietekmē sociālo partneru tiesības un pienākumus, ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu un darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmu tie ir atbildīgi par IV pielikumā minēto tiesību aktu īstenošanu vai izpildi.
3.  
KLP stratēģiskajā plānā iekļauj noteikumus par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu. Minētie noteikumi tiek saskaņoti ar attiecīgajām Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV nodaļas prasībām.
4.  
IV pielikumā minētos tiesību aktus, kuros ir noteikumi, uz ko attieksies šā panta 1. punktā minētā administratīvo sodu sistēma, piemēro tādā redakcijā, kāda ir piemērojama un kādā tos īsteno dalībvalstis.



4. iedaļa

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

15. pants

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

1.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta labuma guvējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”). Dalībvalstis var balstīties uz pastāvošajām sistēmām.
2.  
Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vides un sociālo dimensiju, ņemot vērā pastāvošo lauksaimniecības praksi, un sniedz pētniecības un inovācijas projektu rezultātā izstrādāto jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

Ar lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem visā lauku saimniecības attīstības ciklā tiek piedāvāta piemērota palīdzība, tostarp pirmajā izveides reizē, ražošanas modeļu pielāgošanā patērētāju pieprasījumam, inovatīvā praksē, lauksaimniecības paņēmienos, kas palīdz izturēt klimata pārmaiņas, tostarp agromežsaimniecības un agroekoloģijas jomā, dzīvnieku labturības uzlabošanā un vajadzības gadījumā drošības standartu un sociālā atbalsta nodrošināšanā.

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus iestrādā savstarpēji saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka sniegtās konsultācijas ir objektīvas, lai konsultantiem būtu piemērota kvalifikācija un pienācīga izglītība un lai viņiem nebūtu interešu konflikta.
4.  

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi ir pielāgoti dažādiem ražošanas un lauku saimniecību veidiem, un tajos ir ietverti vismaz šādi elementi:

a) 

visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem labuma guvējiem piemērojamās prasības, nosacījumi un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmās paredzētās prasības un standarti un intervenču nosacījumi, kā arī informācija par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

b) 

prasības, ko dalībvalstis noteikušas Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 ( 5 ) 55. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK ( 6 ), Direktīvas 2009/128/EK, Direktīvas 2009/147/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 7 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas(ES) 2016/2284 ( 9 ) īstenošanai;

c) 

lauksaimnieciskā prakse, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”;

d) 

riska novēršana un pārvaldība;

e) 

atbalsts inovācijai, jo īpaši 127. panta 3. punktā minētās EIP darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

f) 

114. panta b) punktā minētās digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā un lauku apvidos;

g) 

ilgtspējīga barības vielu pārvaldība, tostarp vēlākais no 2024. gada sākt izmantot Lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām, kurš ir jebkura digitālā lietojumprogramma, kas nodrošina vismaz:

i) 

galveno barības vielu līdzsvaru lauka mērogā;

ii) 

tiesiskās prasības uzturvielām;

iii) 

augsnes datus, kuru pamatā ir pieejamā informācija un analīze;

iv) 

barības vielu pārvaldībai būtiskus datus no integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS);

h) 

nodarbinātības apstākļi, darba devēju pienākumi, arodveselība, drošība un sociālais atbalsts lauksaimniecības kopienās.



II NODAĻA

TIEŠO MAKSĀJUMU INTERVENČU VEIDI



1. iedaļa

Intervenču veidi, samazināšana un minimālās prasības

16. pants

Tiešo maksājumu intervenču veidi

1.  
Šajā nodaļā paredzētās intervences var izpausties kā atsaistītie un saistītie tiešie maksājumi.
2.  

Atsaistītie tiešie maksājumi ir šādi:

a) 

ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts;

b) 

ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts;

c) 

ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem;

d) 

klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas.

3.  

Saistītie tiešie maksājumi ir šādi:

a) 

saistītais ienākumu atbalsts;

b) 

kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu.

17. pants

Maksājumu maksimuma noteikšana un samazinājumi

1.  
Dalībvalstis var noteikt maksimumu attiecībā uz ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summu, kura konkrētā kalendārajā gadā piešķirama lauksaimniekam. Dalībvalstis, kuras izvēlas ieviest maksimuma noteikšanu, par 100 % samazina summu, kura pārsniedz 100 000  EUR.
2.  
Konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķiramo ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summu, kas pārsniedz 60 000  EUR, dalībvalstis var samazināt par maksimāli 85 %.

Dalībvalstis var noteikt papildu summu iedalījumus virs 60 000  EUR un šiem papildu iedalījumiem precizēt procentuālo samazinājumu. Tās nodrošina, lai katras iedaļas samazinājums būtu vienāds ar iepriekšējās iedaļas samazinājumu vai lielāks par to.

3.  

Pirms 1. vai 2. punkta piemērošanas dalībvalstis no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas, kura konkrētā kalendārajā gadā ir piešķirama lauksaimniekam, var atskaitīt:

a) 

visas lauksaimnieka deklarētās, ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas;

b) 

izmaksas, kas atbilst regulāram un neapmaksātam darbam, ko saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā lauku saimniecībā strādājošas personas, kuras algu nesaņem vai saņem atalgojumu, kas ir mazāks par to, ko parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kurām tiek atlīdzināts ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimnieciskajiem rezultātiem;

c) 

to darbaspēka izmaksu elementu, kas ārpakalpojumu izmantošanas izmaksās ir saistīts ar lauksaimnieka deklarēto lauksaimniecisko darbību.

Lai aprēķinātu pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas, dalībvalstis izmanto tās algu izmaksas, kas faktiski ir radušās lauksaimniekam. Pienācīgi pamatotos gadījumos lauksaimnieki var lūgt, lai tiktu izmantotas standartizmaksas, kas attiecīgajai dalībvalstij ir jānosaka saskaņā ar tās KLP stratēģiskajā plānā sīkāk precizējamu metodi, par pamatu ņemot vidējās standartalgas, kuras valsts vai reģionālā līmenī ir saistītas ar lauksaimniecisku darbību, un reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Lai aprēķinātu šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās summas, dalībvalstis izmanto standartizmaksas, kas attiecīgajai dalībvalstij ir jānosaka saskaņā ar tās KLP stratēģiskajā plānā sīkāk precizējamu metodi, par pamatu ņemot vidējās standartalgas, kuras valsts vai reģionālā līmenī ir saistītas ar lauksaimniecisku darbību, un reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

4.  
Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 1. un 2. punktā minēto samazināšanu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti atsevišķiem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.
5.  
Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas, ja tas ir noteikts attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā, galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2025. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 103. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar minēto pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF uz ELFLA.

6.  
Lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par līdzekļu sadali lauksaimniekiem, Komisija saskaņā ar 152. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri šo regulu papildina ar noteikumiem, kas veido saskaņotu pamatu šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajam maksājumu samazinājuma aprēķinam.

18. pants

Minimālās prasības

1.  
Dalībvalstis nosaka minimālo platību un tiešos maksājumus nepiešķir tiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti tiešie maksājumi, ir mazāka nekā minētā minimālā platība.

Kā alternatīvu dalībvalstis var arī noteikt minimālo tiešo maksājumu summu, ko var izmaksāt vienam lauksaimniekam.

2.  
Ja dalībvalsts ir nolēmusi saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu noteikt minimālo platību, tā tomēr nosaka minimālo summu saskaņā ar 1. punkta otro daļu tiem lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu par dzīvniekiem, kas maksājams par katru dzīvnieku kā tiešais maksājums, un kuru saimniecībā ir mazāk hektāru nekā minētā minimālā platība.

Nosakot minimālo platību vai minimālo summu, dalībvalstis tiecas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīvajiem lauksaimniekiem piešķir tikai tad, ja:

a) 

attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu; un

b) 

attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanā, kuru labad tiešie maksājumi tiek piešķirti.

3.  
Grieķija var nolemt šo pantu nepiemērot Egejas jūras nelielajām salām.

19. pants

Iemaksa riska pārvaldības instrumentos

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 1. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka līdz 3 % no tiešajiem maksājumiem, kas ir maksājami lauksaimniekam, tiek novirzīti kā lauksaimnieka iemaksa riska pārvaldības instrumentā.

Dalībvalstis, kas nolemj izmantot šo noteikumu, to piemēro visiem lauksaimniekiem, kas attiecīgajā gadā saņem tiešos maksājumus.



2. iedaļa

Atsaistītie tiešie maksājumi



1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

20. pants

Vispārējās prasības atsaistīto tiešo maksājumu saņemšanai

Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.



2. apakšiedaļa

Ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts

21. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (“ienākumu pamatatbalsts”) dalībvalstis paredz saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Ienākumu pamatatbalstu dalībvalstis paredz par atbalsttiesīgu hektāru izmaksājama ikgadēja atsaistītā maksājuma veidā.
3.  
Neskarot 23.–27. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

22. pants

Atbalsta apjoms par hektāru

1.  
Ja vien dalībvalstis nenolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz 23. pantā minētajām maksājumtiesībām, atbalstu izmaksā kā vienotu summu par hektāru.
2.  
Dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt pa dažādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski vai agronomiski apstākļi, tostarp tradicionālajiem lauksaimniecības veidiem, kādus dalībvalstis ir noteikušas, piemēram, ekstensīvām Alpu ganībām. Saskaņā ar 109. panta 2. punkta d) apakšpunktu ienākumu pamatatbalsta summu par hektāru var samazināt, ņemot vērā atbalstu, kas paredzēts citās attiecīgās KLP stratēģiskā plāna intervencēs.

23. pants

Maksājumtiesības

1.  
Dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, var nolemt ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām saskaņā ar šīs regulas 24.–27. pantu.
2.  
Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj vairs nepiešķirt ienākumu pamatatbalstu, pamatojoties uz maksājumtiesībām, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar minēto regulu, zaudē spēku tā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, no kura šis lēmums ir jāpiemēro.

24. pants

Maksājumtiesību vērtība un konverģence

1.  
Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2022. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.
2.  
Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu.
3.  
Katra dalībvalsts vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksimālo atsevišķu maksājumtiesību vērtības līmeni dalībvalstī vai katrā 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā.
4.  
Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai 22. panta 2. punktā minētajās teritoriju grupas robežās nav vienāda, attiecīgā dalībvalsts, vēlākais, līdz 2026. pieprasījumu gadam nodrošina maksājumtiesību vērtības konverģenci, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.
5.  
Šā panta 4. punkta nolūkos katra dalībvalsts nodrošina, lai maksājumtiesību vērtība vēlākais, par 2026. pieprasījumu gadu visos gadījumos būtu vismaz 85 % no plānotās vidējās summas par vienību, kas minēta 102. panta 1. punktā attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš ir noteikts tās KLP stratēģiskajā plānā attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.
6.  
Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot visas iespējamās summas, kas kļuvušas pieejamas šā panta 3. punkta piemērošanas rezultātā, un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto maksājumtiesību vienības vērtību un to 102. panta 1. punktā minēto plānoto summu par vienību, attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš ir noteikts KLP stratēģiskajā plānā attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.

Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vērtība noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu un pārsniedz 102. panta 1. punktā minēto plānoto summu par vienību attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš KLP stratēģiskajā plānā ir noteikts attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.

7.  
Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot saskaņā ar 5. punktu noteikto minimālo vērtību, šādos kritērijos var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nevar būt mazāks par 30 %.
8.  
Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību vērtību korekcija saskaņā ar 3.–7. punktu sāktos no 2023. gada.

25. pants

Maksājumtiesību aktivizēšana

1.  
Tās dalībvalstis, kas ir nolēmušas piešķirt atbalstu, balstoties uz maksājumtiesībām, ienākumu pamatatbalstu aktīviem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības, tostarp faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā, būtu aktivizētas tikai tajā dalībvalstī vai 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā, kurā tās ir tikušas iedalītas.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka aktivizētas maksājumtiesības dod tiesības uz tajās noteiktās summas izmaksu.

26. pants

Maksājumtiesību rezerves

1.  
Katra dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja dalībvalsts nolemj ienākumu pamatatbalstu diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu, tā var nolemt izveidot rezervi katrai atsevišķai minētajā pantā minētajai teritoriju grupai.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumtiesības no rezerves tiek iedalītas tikai aktīviem lauksaimniekiem.
4.  

Dalībvalstis savu rezervi prioritāri izmanto, lai maksājumtiesības iedalītu šādiem lauksaimniekiem:

a) 

gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo saimniecību;

b) 

jaunpienācējiem.

5.  
Katra dalībvalsts iedala maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Tā nodrošina, ka minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņem termiņā, kuru nosaka attiecīgā dalībvalsts.
6.  
Ja rezerve izrādās nepietiekama, lai saskaņā ar 4. un 5. punktu varētu iedalīt maksājumtiesības, dalībvalstis nodrošina, ka rezerve tiek papildināta, lineāri samazinot visu maksājumtiesību vērtību.
7.  
Dalībvalstis var paredzēt papildu noteikumus par rezerves izmantošanu, tostarp papildu lauksaimnieku kategorijas, kurām ir tiesības izmantot rezervi, ar noteikumu, ka 4. un 5. punktā minētās prioritārās grupas ir saņēmušas savu daļu, un par gadījumiem, kuros sāktu darboties rezerves papildināšana. Ja rezervi papildina, lineāri samazinot maksājumtiesību vērtību, šādu lineāru samazinājumu piemēro visām maksājumtiesībām valsts līmenī vai, ja dalībvalsts piemēro 2. punktā paredzēto atkāpi, attiecīgās 22. panta 2. punktā minētās teritoriju grupas līmenī.
8.  
No rezerves iedalīto jauno maksājumtiesību vērtību dalībvalstis nosaka valsts vidējā līmenī, kāds maksājumtiesību vērtībai ir to iedalīšanas gadā, vai vidējā līmenī, kāds maksājumtiesību vērtībai to iedalīšanas gadā ir katrā 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā.
9.  
Dalībvalstis var nolemt esošo maksājumtiesību vērtību palielināt līdz valsts vidējam līmenim, kāds tas ir iedalīšanas gadā, vai līdz vidējam līmenim, kāds tas ir katrai 22. panta 2. punktā minētajai teritoriju grupai.

27. pants

Maksājumtiesību nodošana

1.  
Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod tikai aktīvam lauksaimniekam, kas iedibināts tajā pašā dalībvalstī.
2.  
Ja dalībvalstis nolemj ienākumu pamatatbalstu diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu, maksājumtiesības nodod tikai tās teritoriju grupas robežās, kurā šīs maksājumtiesības ir iedalītas.

28. pants

Maksājumi mazajiem lauksaimniekiem

Maksājumu pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas vai summu par hektāru veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Gada maksājums katram lauksaimniekam nepārsniedz 1 250 EUR.

Dalībvalstis var nolemt noteikt dažādas fiksētas summas vai summas par hektāru, kas saistītas ar atšķirīgām platību sliekšņvērtībām.



3. apakšiedaļa

Ienākumu papildatbalsts

29. pants

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

1.  
Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (“pārdalošais ienākumu atbalsts”) dalībvalstis paredz saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas vai no 98. panta, dalībvalstis vajadzību pārdalīt ienākumu atbalstu var risināt ar citu no ELGF finansētu instrumentu un intervenču palīdzību ar mērķi taisnīgāk sadalīt un efektīvāk un mērķtiecīgāk virzīt ienākumu atbalstu ar nosacījumu, ka tās savos KLP stratēģiskajos plānos var nodemonstrēt, ka šāda vajadzība ir pietiekamā mērā risināta.

2.  
Dalībvalstis nodrošina tiešo maksājumu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām saimniecībām, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu ikgadēju atsaistīto maksājumu veidā, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 21. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.
3.  
Dalībvalstis valsts līmenī vai reģionālā līmenī, kas var būt 22. panta 2. punktā minēto teritoriju grupu līmenis, nosaka summu par hektāru vai diferencē summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu.
4.  
Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.
5.  
Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka kā attiecību starp valsts maksimālo apjomu, kas V pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi par minēto pieprasījumu gadu.
6.  
Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka individuāliem locekļiem jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Ja lauksaimnieki ietilpst saistītu tiesību subjektu grupā, kā noteikušas dalībvalstis, dalībvalstis 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu var piemērot šīs grupas līmenī saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka dalībvalstīm.

30. pants

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

1.  
Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto mērķi un pienākumu šā mērķa sasniegšanai saskaņā ar 95. pantu veltīt vismaz XII pielikumā minēto summu, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 21. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Dalībvalstis var nolemt piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu lauksaimniekiem, kuri ir saņēmuši atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu līdz minētā panta 5. punktā norādītā laikposma beigām.

3.  
Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir ilgākais uz pieciem gadiem, sākot no pirmā gada, kad iesniegts pieteikums maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem, un gadījumos, kad piecu gadu periods turpinās pēc 2027. gada, saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka KLP tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams laikposmā pēc 2027. gada. Dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvējiem netiek radīta tiesiskā paļāvība attiecībā uz laikposmu pēc 2027. gada.

Šo atbalstu var piešķirt vai nu kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru, vai kā vienreizēju maksājumu gados jaunam lauksaimniekam.

Dalībvalstis var nolemt piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu tikai par maksimālo hektāru skaitu uz vienu gados jaunu lauksaimnieku.

4.  

Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu, piemēram, lauksaimnieku grupu, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto hektāru kopskaitu tādu minēto juridisko personu vai grupu dalībnieku līmenī:

a) 

kas atbilst “gados jauna lauksaimnieka” definīcijai un nosacījumiem, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 6. punktu; un

b) 

ja valsts tiesību akti paredz, ka individuāli locekļi uzņemas tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar individuālu lauksaimnieku, kam ir saimniecības vadītāja statuss, tiesībām un pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz to ekonomisko, sociālo un nodokļu statusu, ar nosacījumu, ka tie ir veicinājuši attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūru stiprināšanu.



4. apakšiedaļa

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

31. pants

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

1.  
Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu (“ekoshēmas”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai aktīvu lauksaimnieku grupas, kas apņemas ievērot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.
3.  
Dalībvalstis izveido tādu lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai un palīdz apkarot 2. punktā minēto rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Minētos prakses paņēmienus izstrādā tā, lai tie atbilstu vienam vai vairākiem no konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā un – attiecībā uz dzīvnieku labturības uzlabošanu un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā.
4.  

Principā katra ekoshēma aptver vismaz divas no turpmākajām darbību jomām saistībā ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu:

a) 

klimata pārmaiņu mazināšana, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšana no lauksaimniecības prakses, kā arī esošo oglekļa krātuvju uzturēšana un oglekļa sekvestrēšanas veicināšana;

b) 

pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp darbības, ar kurām uzlabo pārtikas ražošanas sistēmu izturētspēju un dzīvnieku un augu daudzveidību, lai tie kļūtu noturīgāki pret slimībām un klimata pārmaiņām;

c) 

ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana un ūdens resursu noslogojuma mazināšana;

d) 

augsnes degradācijas novēršana, augsnes atjaunošana, augsnes auglības, barības vielu pārvaldības un augsnes biotas uzlabošana;

e) 

bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dzīvotņu un sugu atjaunošana vai saglabāšana, tostarp ainavu iezīmju vai ar ražošanu nesaistītu platību pārvaldība un veidošana;

f) 

darbības, ar kurām nodrošina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un samazina to lietošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdiem, kas apdraud cilvēku veselību vai vidi;

g) 

darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku labturību un apkaro rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem.

5.  

Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis maksājumus nodrošina tikai tām saistībām, kas:

a) 

pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu;

b) 

pārsniedz attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

c) 

pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d) 

atšķiras no saistībām, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 70. pantu.

Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minētajām saistībām, ja ar valsts tiesību aktiem tiek noteiktas jaunas prasības, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās atbilstīgās minimālās prasības, atbalstu var nodrošināt tām saistībām, kas veicina minēto prasību ievērošanu, ne ilgāk kā 24 mēnešus kopš datuma, kad tās saimniecībai kļuva obligātas.

6.  
Saskaņā ar 5. punktu dalībvalstis, aprakstot saistības, kas jāizpilda šajā pantā minēto ekoshēmu labuma guvējiem, var balstīties uz vienu vai vairākām I nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām un standartiem ar nosacījumu, ka ekoshēmu pienākumi pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un minimālos standartus labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu.

Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 87. panta 1. punktu, tiks uzskatīts, ka aktīvi lauksaimnieki vai aktīvu lauksaimnieku grupas, kas piedalās saskaņā ar pirmo daļu izveidotajās ekoshēmās, izpilda attiecīgās III pielikumā minētās prasības un standartus ar nosacījumu, ka viņi izpilda saistības saskaņā ar attiecīgo ekoshēmu.

Dalībvalstis, kuras izveido ekoshēmas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, var nodrošināt, ka to pārvaldības un kontroles sistēmas nedublē pārbaudes, ja tās pašas prasības un standarti tiek piemēroti gan saskaņā ar minētajām ekoshēmām, gan III pielikumā izklāstītajiem pienākumiem.

7.  

Atbalsts konkrētai ekoshēmai izpaužas kā ikgadējs maksājums par visiem atbalsttiesīgajiem, saistību aptvertajiem hektāriem. Maksājumus piešķir vai nu kā:

a) 

maksājumus, kuri papildina 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

b) 

maksājumus, ar kuriem aktīviem lauksaimniekiem vai aktīvu lauksaimnieku grupām pilnībā vai daļēji kompensē saistību rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kurus aprēķina saskaņā ar 82. pantu un ņemot vērā ekoshēmu mērķus; šie maksājumi var segt arī darījuma izmaksas.

Atkāpjoties no pirmās daļas, maksājumi, ko piešķir saskaņā ar šīs daļas b) punktu par dzīvnieku labturības saistībām, saistībām, ar kurām apkaro rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un – pienācīgi pamatotos gadījumos – saistībām par klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, var būt arī ikgadējs maksājums par liellopu vienībām.

8.  
Dalībvalstis parāda, kā saskaņā ar ekoshēmām piekoptā lauksaimniecības prakse apmierina 108. pantā minētās vajadzības un kā tā sniedz ieguldījumu 109. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā vidiskajā un klimatiskajā struktūrā un dzīvnieku labturībā un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanā. Tās izmanto reitinga vai vērtēšanas sistēmu vai jebkādu citu piemērotu metodi, lai nodrošinātu ekoshēmu spēju efektīvi un iedarbīgi sasniegt nospraustos mērķus. Nosakot maksājumu līmeni par dažādām saistībām saskaņā ar ekoshēmām, atbilstīgi šā panta 7. punkta pirmās daļas a) punktam, dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņem vērā katras ekoshēmas ilgtspējības un vērienīguma līmeni.
9.  
Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar tām, kas pamatojas uz 70. pantu.



3. iedaļa

Saistītie tiešie maksājumi



1. apakšiedaļa

Saistītais ienākumu atbalsts

32. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Dalībvalstu intervences 33. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produktiem vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz risināt grūtības, ar kurām tās saskaras, uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Dalībvalstīm nav jāizklāsta grūtības, ar kurām tās saskaras, attiecībā uz proteīnaugiem.
3.  
Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

33. pants

Darbības joma

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi sociālekonomiski vai vidiski iemesli:

a) 

labība;

b) 

eļļas augi, izņemot konditorejai paredzētas saulespuķu sēklas, kā noteikts 11. panta 7. punktā;

c) 

proteīnaugi, tostarp arī pākšaugi un pākšaugu un stiebrzāļu maisījumi ar noteikumu, ka pākšaugi šajā maisījumā ir pārsvarā;

d) 

lini;

e) 

kaņepes;

f) 

rīsi;

g) 

rieksti;

h) 

cietes kartupeļi;

i) 

piens un piena produkti;

j) 

sēklas;

k) 

aitas gaļa un kazas gaļa;

l) 

liellopu un teļa gaļa;

m) 

olīveļļa un galda olīvas;

n) 

zīdtārpiņi;

o) 

sausā lopbarība;

p) 

apiņi;

q) 

cukurbietes, cukurniedres un cigoriņu saknes;

r) 

augļi un dārzeņi;

s) 

īscirtmeta atvasāji.

34. pants

Atbalsttiesīgums

1.  
Saistīto ienākumu atbalstu par hektāru veicama maksājuma veidā dalībvalstis var piešķirt tikai par tādām platībām, kuras atbilstoši dalībvalstu noteiktajam ir atbalsttiesīgi hektāri.
2.  
Ja saistītais ienākumu atbalsts ir par liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis kā atbalsttiesīguma nosacījumus paredz prasības dzīvniekus identificēt un reģistrēt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu. Tomēr, neskarot citus piemērojamos atbalsttiesīguma nosacījumus, liellopus vai aitas un kazas uzskata par atbalsttiesīgām arī tad, ja identificēšanas un reģistrēšanas prasības tiek izpildītas līdz konkrētai attiecīgā pieprasījumu gada dienai, kura jānosaka dalībvalstīm.

35. pants

Deleģētās pilnvaras strukturālu nozares tirgus traucējumu gadījumā

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem papildina šo regulu ar pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai brīvprātīga saistītā atbalsta labuma guvēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem. Ar minētajiem deleģētajiem aktiem dalībvalstīm var atļaut nolemt, ka saistītā ienākumu atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām šāds atbalsts bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, var turpināt līdz 2027. gadam.



2. apakšiedaļa

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

36. pants

Darbības joma

Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00 , Bulgārija, Grieķija, Spānija un Portugāle ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

37. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Platība ir atbalsttiesīga tikai tad, ja tā atrodas lauksaimniecības zemē, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai; tai jābūt apsētai ar dalībvalsts atļautām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.
2.  
Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par labas, stabilas un tirdzniecības prasībām atbilstīgas kvalitātes kokvilnu.
3.  
Bulgārija, Grieķija, Spānija un Portugāle 1. punktā minēto zemes un šķirņu izmantošanu atļauj saskaņā ar jebkuriem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti, ievērojot 5. punktu.
4.  

Attiecībā uz intervencēm, kas aptvertas šajā apakšiedaļā:

a) 

radušos izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz 37. panta a) punktu Regulā (ES) 2021/2116;

b) 

Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punkta nolūkos atzinums, kas sertifikācijas struktūrām ir jāsniedz, attiecas uz minētā punkta a), b) un d) apakšpunktu, kā arī pārvaldības deklarāciju.

5.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem un nosacījumiem par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.
6.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāstīts, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi ražotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

38. pants

Bāzes platības, fiksētā ražība un atsauces summas

1.  

Tiek noteiktas šādas nacionālās bāzes platības:

— 
Bulgārija: 3 342 ha,
— 
Grieķija: 250 000 ha,
— 
Spānija: 48 000 ha,
— 
Portugāle: 360 ha.
2.  

Tiek noteikta šāda fiksētā ražība atsauces laikposmā:

— 
Bulgārija: 1,2 tonnas/ha;
— 
Grieķija: 3,2 tonnas/ha;
— 
Spānija: 3,5 tonnas/ha;
— 
Portugāle: 2,2 tonnas/ha.
3.  

Kultūratkarīgā maksājuma summu par atbalsttiesīgas platības hektāru aprēķina, 2. punktā noteikto ražību reizinot ar šādām atsauces summām:

— 
Bulgārija: 636,13 EUR,
— 
Grieķija: 229,37 EUR,
— 
Spānija: 354,73 EUR,
— 
Portugāle: 223,32 EUR.
4.  
Ja kādā gadā kādā dalībvalstī atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz 1. punktā noteikto bāzes platību, 3. punktā minēto summu šai dalībvalstij samazina proporcionāli bāzes platības pārsniegumam.
5.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu piešķiršanas nosacījumiem, par atbalsttiesīguma prasībām un par agronomisko praksi.
6.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīts, kā aprēķināms 4. punktā paredzētais samazinājums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

39. pants

Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1.  

Šajā apakšiedaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas audzētāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kas, piemēram:

a) 

palīdz labāk koordinēt kokvilnas laišanu tirgū, jo īpaši veicot pētniecisko darbu un tirgus izpēti;

b) 

izstrādā Savienības noteikumiem atbilstošus standartlīgumus;

c) 

orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju pieprasījumam, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju tiesību aizsardzību;

d) 

modernizē produkta kvalitātes uzlabošanas metodes un līdzekļus;

e) 

izstrādā tirdzniecības stratēģijas, kuru mērķis ir veicināt kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.

2.  
Starpnozaru organizācijām, kas atbilst jebkuriem, ievērojot 3. punktu noteiktiem, kritērijiem, apstiprinājumu dod dalībvalsts, kurā kokvilnas attīrītāji ir iedibināti.
3.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

a) 

starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem;

b) 

audzētāju pienākumiem;

c) 

sekām, kas iestājas, ja apstiprinātā starpnozaru organizācija neatbilst a) apakšpunkta kritērijiem.

40. pants

Maksājuma piešķiršana

1.  
Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu lauksaimniekiem piešķir par atbalsttiesīgajiem hektāriem, kā noteikts saskaņā ar 38. pantu.
2.  
To lauksaimnieku gadījumā, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, 38. panta 1. punktā noteiktās bāzes platības robežās piešķirto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu par atbalsttiesīgajiem hektāriem palielina par 2 EUR.

41. pants

Atkāpes

1.  
Regulas 101. un 102. pantu un VII sadaļu, izņemot tās III nodaļu, nepiemēro kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu, kas paredzēts šajā apakšiedaļā.
2.  
Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu neiekļauj nevienā no KLP stratēģiskā plāna daļām, kas minētas 108.–114. pantā, izņemot attiecībā uz 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas saistīts ar finanšu plānu.
3.  
Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punkta otro un trešo daļu nepiemēro šajā apakšiedaļā minētajām intervencēm.



III NODAĻA

INTERVENČU VEIDI KONKRĒTĀS NOZARĒS



1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

42. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā paredz noteikumus par intervenču veidiem:

a) 

augļu un dārzeņu nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

b) 

biškopības produktu nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta v) apakšpunktā (“biškopības nozare”);

c) 

vīna nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta l) apakšpunktā;

d) 

apiņu nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā;

e) 

olīveļļas un galda olīvu nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

f) 

citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, un nozarēs, kas attiecas uz šīs regulas VI pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

43. pants

Obligāto un fakultatīvo intervenču veidi

1.  
Intervenču veidi augļu un dārzeņu nozarē, kas minēta 42. panta a) punktā, ir obligāti tām dalībvalstīm, kurās minētajā nozarē ir ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Ja dalībvalstis, kurās KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas brīdī nav atzītu ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē, KLP stratēģiskā plāna periodā atzīst ražotāju organizāciju šajā nozarē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šī dalībvalsts iesniedz lūgumu grozīt KLP stratēģisko plānu saskaņā ar 119. pantu, lai iekļautu intervences augļu un dārzeņu nozarē.

2.  
Intervenču veidi biškopības nozarē, kas minēta 42. panta b) punktā, ir obligāti visām dalībvalstīm.
3.  
Intervenču veidi vīna nozarē, kas minēta 42. panta c) punktā, ir obligāti VII pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm.
4.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var izvēlēties, vai īstenot 42. panta d), e) un f) punktā minētos intervenču veidus.
5.  
Vācija intervenču veidus apiņu nozarē, kas minēta 42. panta f) punktā, var īstenot tikai tad, ja tā savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējusies neīstenot 42. panta d) punktā minētos intervenču veidus.
6.  
Grieķija, Francija un Itālija var olīveļļas un galda olīvu nozarē īstenot 42. panta f) punktā minētos intervenču veidus tikai tad, ja tās nolemj savos KLP stratēģiskajos plānos neīstenot 42. panta e) punktā minētos intervenču veidus.

44. pants

Atbalsta veidi

1.  

Regulas 42. pantā minētajās nozarēs atbalstu var sniegt jebkurā no šādiem veidiem:

a) 

labuma guvējam faktiski radušos un apmaksāto attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;

b) 

izmaksas par vienību;

c) 

fiksētas summas;

d) 

vienotas likmes finansējums.

2.  

Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto atbalsta veidu summas nosaka ar vienu no šādiem paņēmieniem:

a) 

saskaņā ar taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i) 

statistikas dati, cita objektīva informācija vai eksperta atzinums;

ii) 

verificēti labuma guvēju vēsturiskie dati; vai

iii) 

labuma guvēju parastā izmaksu uzskaites prakse;

b) 

budžeta projekti, kuri veidoti, ņemot vērā katru gadījumu atsevišķi, un par kuriem ex ante vienojusies struktūra, kas atlasa darbību, intervenču gadījumā vīna un biškopības nozarēs, vai struktūra, kura apstiprina 50. pantā minētās darbības programmas, intervenču gadījumā citās attiecināmās nozarēs;

c) 

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums Savienības politikās piemērojams līdzīga veida intervencei;

d) 

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums saskaņā ar atbalsta shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemērojams līdzīga veida intervencei.

45. pants

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz papildu prasībām intervenču veidiem

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar prasībām papildus šajā nodaļā noteiktajām prasībām, par:

a) 

pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību nodrošināšanu, jo īpaši novēršot konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū;

b) 

izdevumu veidiem, kas ietverti šajā nodaļā ietvertajās intervencēs, tostarp, atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/2116 22. panta, ražotāju organizāciju vai citu labuma guvēju administratīvo un personāla izmaksu attiecināmību, īstenojot šīs intervences;

c) 

šajā nodaļā minētās Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, tostarp atsauces laikposmiem, un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un ražotāju organizācijas pakāpes aprēķināšanu 53. pantā minētās valsts finansiālās palīdzības nolūkā;

d) 

Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 47. panta 2. punkta a), c), f), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem un attiecībā uz 58. panta 1. punkta pirmās daļas c), d) un l) punktā minētajiem intervenču veidiem, tostarp bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas minētajam mērķim;

e) 

noteikumiem, saskaņā ar kuriem nosakāms izdevumu maksimālais apjoms, un noteikumiem attiecināmās platības mērīšanai 47. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto intervenču veidu nolūkos;

f) 

noteikumiem, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumiem par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumiem par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos;

g) 

nosacījumiem, kas jāpiemēro 44. panta 1. punktā uzskaitīto atbalsta veidu izmantošanai;

h) 

noteikumiem par minimālā ilglaicīguma prasību attiecībā uz ienesīgajām un neienesīgajām investīcijām, ko atbalsta ar šajā nodaļā ietvertajām intervencēm;

i) 

noteikumiem par finansējuma kombinēšanu attiecībā uz investīcijām, ievērojot 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktu, un attiecībā uz noieta veicināšanu, ievērojot 58. panta 1. punkta pirmās daļas k) punktu.

46. pants

Mērķi augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās, 42. panta f) punktā minētajās, nozarēs

Regulas 42. panta a), d), e) un f) punktā minēto nozaru mērķi ir šādi:

a) 

plānot un organizēt ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un daudzumu, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

b) 

koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp, izmantojot tiešo pārdošanu; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

c) 

uzlabot vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju, jo īpaši modernizācijas ceļā; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi;

d) 

veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, klimata pārmaiņu mazināšanu un centienus pielāgoties tām, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

e) 

veicināt, izstrādāt un ieviest:

i) 

ražošanas metodes un paņēmienus, kas ir vidi saudzējoši;

ii) 

ražošanas prakses, kas ir noturīgas pret kaitīgiem organismiem un slimībām;

iii) 

dzīvnieku veselības un labturības standartus, kas pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos noteiktās minimālās prasības;

iv) 

atkritumu samazināšanu un videi nekaitīgu blakusproduktu izmantošanu un pārvaldīšanu, tostarp to vēlreizēju izmantošanu un valorizāciju;

v) 

bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu un veicināšanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību.

Minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

f) 

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, kā izklāstīts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

g) 

paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai ar dalībvalstu atzītām Savienības vai valsts kvalitātes shēmām; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi;

h) 

veicināt produkcijas noietu un laist produkciju tirgū; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

i) 

palielināt svaigas vai pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi;

j) 

likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai nepieļautu un novērstu attiecīgo nozaru tirgu traucējumus; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

k) 

uzlabot nodarbinātības apstākļus un nodrošināt darba devēju pienākumu izpildi, kā arī darba higiēnu un drošību saskaņā ar Direktīvām 89/391/EEK, 2009/104/EK un (ES) 2019/1152.

47. pants

Intervenču veidi augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās, 42. panta f) punktā minētajās, nozarēs

1.  

Attiecībā uz katru mērķi, kas izvēlēts no 46. panta a)–i) un k) punktā minētajiem, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem:

a) 

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citos pasākumos, piemēram, šādās jomās:

i) 

augsnes saglabāšanai, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošanai un augsnes struktūras uzlabošanai, un piesārņotāju samazināšanai;

ii) 

ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas, ūdens resursu saglabāšanas un ūdens nosusināšanas uzlabošanai;

iii) 

nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas prakšu izstrādes un izmantošanas veicināšanai;

iv) 

energotaupības, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas palielināšanai;

v) 

ekoiepakojumam tikai pētniecības un eksperimentālās ražošanas jomā;

vi) 

bioloģiskajai drošībai, dzīvnieku veselībai un labturībai;

vii) 

emisiju un atkritumu samazināšanai, blakusproduktu izmantošanas uzlabošanai, tostarp to vēlreizējas izmantošanas un valorizācijas un atkritumu pārvaldīšanas uzlabošanai;

viii) 

izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšanai, tostarp integrētās augu aizsardzības paņēmienu īstenošanai;

ix) 

noturības pret dzīvnieku slimībām uzlabošanai un veterināro zāļu, tostarp antibiotiku, izmantošanas samazināšanai;

x) 

bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošanai un uzturēšanai;

xi) 

produktu kvalitātes uzlabošanai;

xii) 

ģenētisko resursu uzlabošanai;

xiii) 

nodarbinātības apstākļu uzlabošanai un darba devēju pienākumu, kā arī darba higiēnas un drošības nodrošināšanai saskaņā ar Direktīvām 89/391/EEK, 2009/104/EK un (ES) 2019/1152;

b) 

konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu un slimību kontroles metodēm, augu aizsardzības un dzīvnieku veselības produktu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, nodarbinātības apstākļiem, darba devēju pienākumiem un darba higiēnu un drošību;

c) 

apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu un slimību kontroles metodēm, augu aizsardzības un dzīvnieku veselības produktu ilgtspējīgu lietošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī organizēto tirdzniecības platformu un preču biržu izmantošanu pašreizējos un nākotnes līgumu tirgos;

d) 

bioloģiskā vai integrētā ražošana;

e) 

produkcijas pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

f) 

noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru konkrētais mērķis ir palielināt patērētāju informētību par Savienības kvalitātes shēmām un veselīga uztura nozīmi, kā arī tirgu dažādošana un konsolidācija;

g) 

Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

h) 

izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzība;

i) 

darbības klimata pārmaiņu mazināšanai un darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

2.  

Attiecībā uz 46. panta j) punktā minēto mērķi dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

a) 

kopfondu izveide, piepildīšana un papildināšana, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības;

b) 

tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā;

c) 

ražotāju organizācijas vai tās locekļu saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, tostarp vajadzības gadījumā kopīga apstrāde, lai atvieglotu šādu uzglabāšanu;

d) 

vajadzības gadījumā augļu vai olīvu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

e) 

ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

f) 

produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, vai citiem mērķiem, tostarp vajadzības gadījumā to apstrāde, lai atvieglotu šādu izņemšanu;

g) 

priekšlaicīga ražas novākšana, proti, tādu negatavu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;

h) 

ražas nenovākšana, proti, kārtējā ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā zonā, kad produkts ir labi attīstījies un ir labā, tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, izņemot tad, ja produkciju iznīcina klimatiskie apstākļi vai slimība;

i) 

ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, vienlaikus gādāšana par to, lai labuma guvēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

j) 

padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, vai individuāliem ražotājiem;

k) 

trešo valstu sanitāro un fitosanitāro prasību ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

l) 

komunikācijas pasākumi, kuru mērķis ir palielināt informētību un informēt patērētājus.

48. pants

Plānošana, ziņošana un snieguma noskaidrošana darbības programmas līmenī

Attiecībā uz intervenču veidiem 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 102. pantu, 111. panta g) un h) punktu, 112. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 134. pantu piemēro darbības programmu līmenī, nevis intervences līmenī. Arī plānošanu, ziņošanu un snieguma noskaidrošanu attiecībā uz minētajiem intervenču veidiem veic darbības programmu līmenī.



2. iedaļa

Augļu un dārzeņu nozare

49. pants

Augļu un dārzeņu nozares mērķi

Dalībvalstis tiecas sasniegt vienu vai vairākus no 46. pantā izklāstītajiem mērķiem 42. panta a) punktā minētajā augļu un dārzeņu nozarē. 46. panta g), h), i) un k) punktā izklāstītie mērķi attiecas uz produktiem gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, savukārt citos minētā panta punktos izklāstītie mērķi attiecas tikai uz svaigiem produktiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka intervences atbilst intervenču veidiem, kas izvēlēti saskaņā ar 47. pantu.

50. pants

Darbības programmas

1.  
Šīs regulas 46. pantā minētos mērķus un intervences augļu un dārzeņu nozarē, kuras dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, īsteno ar apstiprinātu darbības programmu palīdzību un saskaņā ar šā panta nosacījumiem; minēto programmu izstrādātājas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai vai ražotāju organizāciju apvienības, vai abas.
2.  
Darbības programmas ilgst vismaz trīs gadus un ne vairāk kā septiņus gadus.
3.  
Ar darbības programmām tiecas sasniegt vismaz 46. panta b), e) un f) punktā minētos mērķus.
4.  
Attiecībā uz katru izvēlēto mērķi darbības programmās apraksta atlasītas intervences no tām, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
5.  
Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, iesniedz darbības programmas dalībvalstīm apstiprināšanai un, ja tās tiek apstiprinātas, īsteno tās.
6.  
Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmās neiekļauj tādas pašas intervences, kādas paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Tāpēc dalībvalstis nodrošina, ka:

a) 

ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu intervences tiek pilnībā finansētas, neskarot 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu, no minēto dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūst no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

b) 

intervences un tām atbilstošā finansējuma daļa tiek norādīta katras dalībniekorganizācijas darbības programmā;

c) 

nav finansējuma dublēšanās.

7.  

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz katru darbības programmu:

a) 

vismaz 15 % no izdevumiem ir par intervencēm, kuras ir saistītas ar 46. panta e) un f) punktā minētajiem mērķiem;

b) 

darbības programma ietver trīs vai vairāk darbības, kas saistītas ar 46. panta e) un f) punktā izvirzītajiem mērķiem;

c) 

vismaz 2 % no izdevumiem ir par intervenci, kura ir saistīta ar 46. panta d) punktā minētajiem mērķiem; un

d) 

izdevumi par intervencēm, kas atbilst 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, nepārsniedz vienu trešdaļu no paredzētajiem kopējiem izdevumiem.

Ja uz vismaz 80 % ražotāju organizācijas locekļu attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, kas paredzētas IV nodaļā, katru no šīm saistībām uzskata par vienu no pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām vismaz trim darbībām.

8.  
Darbības programmās var izklāstīt darbības, kas ierosinātas, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi.

51. pants

Darbības fondi

1.  

Jebkura augļu un dārzeņu ražotāju organizācija vai šādu ražotāju organizāciju apvienība var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

a) 

finansiālām iemaksām, ko veikuši:

i) 

ražotāju organizācijas locekļi vai pati ražotāju organizācija, vai abi; vai

ii) 

ražotāju organizāciju apvienība ar minētās apvienības locekļu starpniecību;

b) 

Savienības finansiālo palīdzību, ko var piešķirt ražotāju organizācijām vai to apvienībām, ja šīs organizācijas vai apvienības iesniedz darbības programmu.

2.  
Darbības fondus izmanto tikai tādu darbības programmu finansēšanai, kuras ir saņēmušas dalībvalstu apstiprinājumu.

52. pants

Savienības finansiālā palīdzība augļu un dārzeņu nozarei

1.  
Savienības finansiālās palīdzības apjoms ir tikpat liels kā 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas, kuras ir faktiski izdarītas, un nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem.
2.  

Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz:

a) 

4,1 % no katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības;

b) 

4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

c) 

5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

Minētos ierobežojumus var palielināt par 0,5 procentpunktiem, ar noteikumu, ka summu, kas pārsniedz pirmajā daļā noteikto attiecīgo procentuālo daļu, izmanto tikai vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 46. panta d), e), f), h), i) un j) punktā minētajiem mērķiem. Ražotāju organizāciju apvienību, tostarp transnacionālu ražotāju organizāciju apvienību, gadījumā apvienība minētās intervences var īstenot savu locekļu vārdā.

3.  

Pēc ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības lūguma 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % darbības programmai vai darbības programmas daļai, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a) 

starpvalstu ražotāju organizācijas divās vai vairākās dalībvalstīs īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 46. panta b), e) un f) punktā minētajiem mērķiem;

b) 

viena vai vairākas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības ir iesaistītas starpnozariskās intervencēs;

c) 

darbības programma attiecas vienīgi uz īpašu atbalstu tādu bioloģisko produktu ražošanai, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/848;

d) 

darbības programmu pirmo reizi īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība;

e) 

ražotāju organizācijas laiž tirgū mazāk nekā 20 % no dalībvalsts augļu un dārzeņu produkcijas;

f) 

ražotāju organizācija darbojas kādā no tālākajiem reģioniem;

g) 

darbības programma ietver intervences, kuras ir saistītas ar 46. panta d), e), f), i) un j) punktā minētajiem mērķiem;

h) 

darbības programmu pirmo reizi īsteno atzīta ražotāju organizācija, kas izveidojusies, apvienojoties divām vai vairākām atzītām ražotāju organizācijām.

4.  
Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 80 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta d) punktā minēto mērķi, ja šie izdevumi sedz vismaz 5 % no darbības programmas izdevumiem.
5.  
Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 80 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta e) un f) punktā minētajiem mērķiem, ja šie izdevumi sedz vismaz 20 % no darbības programmas izdevumiem.
6.  

Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 % šādos gadījumos:

a) 

kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kuru daudzums nepārsniedz 5 % katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas apjoma un kurus realizē:

i) 

bez maksas izplatot labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas palīdzības sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;

ii) 

bez maksas izplatot brīvības atņemšanas iestādēm, skolām un valsts izglītības iestādēm, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 22. pantā minētajām iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi izplatītie produktu daudzumi papildina daudzumus, kurus parasti iepērk šīs iestādes;

b) 

kad notiek padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām, ar noteikumu, ka minētās ražotāju organizācijas ir no šīs regulas 53. panta 2. punktā minētajiem dalībvalstu reģioniem, vai padomdošana individuāliem ražotājiem.

53. pants

Valsts finansiālā palīdzība

1.  
Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no šīs regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un līdz 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina darbības fondu.
2.  
Uzskata, ka ražotāju pašorganizācijas pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju tad, ja vidējā pašorganizācijas pakāpe trijos secīgos gados pirms darbības programmas īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Pašorganizācijas pakāpi aprēķina, tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kuru attiecīgajā reģionā ieguvušas un tirgū laidušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, dalot ar minētajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību.
3.  
Dalībvalstis, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķir valsts finansiālo palīdzību, informē Komisiju par reģioniem, kuri atbilst šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, un par valsts finansiālo palīdzību, kas piešķirta ražotāju organizācijām minētajos reģionos.



3. iedaļa

Biškopības nozare

54. pants

Biškopības nozares mērķi

Biškopības nozarē dalībvalstis tiecas sasniegt vismaz vienu no 6. panta 1. punktā noteiktajiem attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem.

55. pants

Intervenču veidi biškopības nozarē un Savienības finansiālā palīdzība

1.  

Attiecībā uz katru izvēlēto konkrēto mērķi, kas izklāstīts 6. panta 1. punktā, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem biškopības nozarē:

a) 

konsultāciju pakalpojumi, tehniskā palīdzība, apmācība, informācijas un paraugprakses apmaiņa, tostarp ar tīklošanas palīdzību, biškopjiem un biškopju organizācijām;

b) 

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citi pasākumi, kas cita starpā vērsti uz:

i) 

bišu parazītu un slimību, jo īpaši varrozes, apkarošanu;

ii) 

nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu apsaimniekošanas prakšu izstrādes un izmantošanas veicināšanu;

iii) 

bišu skaita atjaunināšanu stropos Savienībā, tostarp bišu audzēšanu;

iv) 

veida, kādā notiek ceļojošā dravniecība, racionalizāciju;

c) 

pasākumi biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstam, attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām;

d) 

pasākumi nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo stropu skaitu Savienībā, tostarp bišu audzēšanu;

e) 

sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

f) 

noieta veicināšanas, saziņas un mārketinga, tostarp tirgus uzraudzības, pasākumi un aktivitātes, kuru mērķis jo īpaši ir uzlabot patērētāju informētību par biškopības produktu kvalitāti;

g) 

produktu kvalitāti uzlabojoši pasākumi.

2.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētus mērķus un intervenču veidus. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās precizē intervences.
3.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, kādu finansējumu tās piešķir par savos KLP stratēģiskajos plānos ietvertajiem intervenču veidiem.
4.  
Dalībvalstis nodrošina vismaz tādu pašu finansējuma summu kā Savienības finansiālā palīdzība, ko tās, pamatojoties uz 88. panta 2. punktu, izmanto šā panta 2. punktā minēto intervenču veidu atbalstam.
5.  
Savienības un dalībvalstu nodrošinātā kopējā finansiālā palīdzība nepārsniedz labuma guvējam radušos izdevumus.
6.  
Dalībvalstis, izstrādājot savus KLP stratēģiskos plānus, sadarbojas ar biškopības jomas organizāciju pārstāvjiem.
7.  
Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu stropu skaits to teritorijā.

56. pants

Papildu deleģētās pilnvaras intervenču veidiem biškopības nozarē

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar prasībām papildus šajā iedaļā noteiktajām prasībām:

a) 

par 55. panta 7. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu stropu skaits to teritorijā;

b) 

par to, kāda ir bišu stropa definīcija un kā aprēķināms bišu stropu skaits;

c) 

par minimālo Savienības iemaksu, kas piešķirama, lai segtu 55. pantā minēto intervenču veidu un intervenču īstenošanas izdevumus.



4. iedaļa

Vīna nozare

57. pants

Vīna nozares mērķi

Vīna nozarē 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis tiecas sasniegt vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

a) 

uzlabot Savienības vīna ražotāju ekonomisko ilgtspēju un konkurētspēju; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

b) 

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām un palīdzēt uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta d)–f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

c) 

uzlabot nodarbinātības apstākļus un nodrošināt darba devēju pienākumu, kā arī darba higiēnas un drošības prasību izpildi saskaņā ar Direktīvām 89/391/EEK, 2009/104/EK un (ES) 2019/1152;

d) 

uzlabot Savienības vīna uzņēmumu sniegumu un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

e) 

palīdzēt atjaunot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru Savienības vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi;

f) 

palīdzēt aizsargāt Savienības ražotāju ienākumus, ja tie cieš zaudējumus dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku, slimību vai kaitīgo organismu invāzijas dēļ; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi;

g) 

palielināt Savienības vīnkopības produktu tirgspēju un konkurētspēju, jo īpaši, izstrādājot inovatīvus produktus, procesus un tehnoloģijas un palielinot pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem; minētais mērķis var aptvert zināšanu pārnesi un tas ir saistīts ar 6. panta 1. punkta a), b), c), e) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

h) 

saglabāt vīndarīšanas blakusproduktu izmantošanu rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, lai nodrošinātu Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargātu vidi; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktos izklāstītajiem konkrētajiem mērķi;

i) 

veicināt patērētāju informētību par to, cik svarīgi ir vīnu lietot atbildīgi, un par Savienības kvalitātes shēmām attiecībā uz vīnu; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta b) un i) apakšpunktos izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

j) 

uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs, tostarp vīna tirgu atvēršanu un dažādošanu; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktos izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

k) 

palīdzēt palielināt ražotāju izturētspēju pret tirgus svārstībām; minētais mērķis ir saistīts ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

58. pants

Intervenču veidi vīna nozarē

1.  

Attiecībā uz katru no 57. pantā izklāstītajiem izvēlēto mērķi 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem:

a) 

vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, kas ir process, kurš ietver vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

i) 

šķirņu nomaiņa, arī izmantojot potēšanu ar starppoti, tostarp lai uzlabotu kvalitāti vai vides ilgtspēju saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanai;

ii) 

vīnadārzu vietas maiņa;

iii) 

vajadzības gadījumā vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ;

iv) 

vīnadārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana, jo īpaši modernu ilgtspējīgas ražošanas sistēmu ieviešana, tostarp pesticīdu izmantošanas samazināšana, bet tas neietver parasto vīnadārzu atjaunošanu, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, tos no jauna apstāda ar tās pašas vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

b) 

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos vīnogu audzēšanas lauksaimniecības sistēmās, izņemot darbības, uz kurām attiecas a) apakšpunktā minētais intervences veids, pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

c) 

priekšlaicīga ražas novākšana, ar to saprotot nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīgu iznīcināšanu vai nolasīšanu, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšanu, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās;

d) 

ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu, kas rodas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem;

e) 

materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, kas ietver inovatīvu vīndarības produktu, tostarp vīndarības produktu un blakusproduktu, inovatīvu vīndarības procesu un tehnoloģiju izstrādi, minēto procesu un tehnoloģiju digitalizāciju, kā arī citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām;

f) 

konsultāciju pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības apstākļiem, darba devēju pienākumiem un darba higiēnu un drošību;

g) 

vīndarības blakusproduktu destilēšana, ko veic, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā noteiktos ierobežojumus;

h) 

dalībvalstīs veikti informatīvi pasākumi par Savienības vīniem, ar ko aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

i) 

darbības, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vīna nozarē veic dalībvalstu atzītas starpnozaru organizācijas ar mērķi uzlabot Savienības vīnadārzu reputāciju, popularizējot vīna tūrismu ražošanas reģionos;

j) 

darbības, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vīna nozarē veic dalībvalstu atzītas starpnozaru organizācijas nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem;

k) 

noieta veicināšana un komunikācija trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus:

i) 

sabiedrisko attiecību, noieta veicināšanas vai reklāmas pasākumi, kas jo īpaši izceļ Savienības produktu augstos standartus, īpaši kvalitātes, pārtikas nekaitīguma vai vides ziņā;

ii) 

dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;

iii) 

informatīvas kampaņas, jo īpaši par Savienības kvalitātes shēmām, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;

iv) 

jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai;

v) 

pētījumi, kurus veic, lai izvērtētu informācijas un noieta veicināšanas darbību rezultātus;

vi) 

tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir novērst piekļuves ierobežojumus vai nodrošināt piekļuvi trešo valstu tirgiem;

l) 

ar kopfondu izveidi saistītās administratīvās izmaksas sedzoša pagaidu palīdzība, kuras apmērs ar laiku samazinās;

m) 

investīcijas materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kuru mērķis ir uzlabot vīna ražošanas ilgtspēju:

i) 

uzlabojot ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu;

ii) 

pārejot uz bioloģisko ražošanu;

iii) 

ieviešot integrētas ražošanas paņēmienus;

iv) 

iepērkot iekārtas precīzas vai digitalizētas ražošanas metodēm;

v) 

veicinot augsnes saglabāšanu un oglekļa piesaistes uzlabošanu augsnē;

vi) 

izveidojot vai uzturot bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgas dzīvotnes, tostarp saglabājot ainavas vēsturiskās vērtības; vai

vii) 

samazinot atkritumu radīšanu un uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu.

Pirmās daļas k) punkts attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli trīs gadu laikposmam, kas nav pagarināms, un tie attiecas vienīgi uz Savienības kvalitātes shēmām, kas aptver cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.  
Šīs regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās attiecīgus mērķus un intervenču veidus vīna nozarē. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās precizē atbilstošās intervences.

Dalībvalstis, kuras izvēlas šā panta 1. punkta pirmās daļas k) punktā paredzētos intervenču veidus, nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz informēšanas un reklāmas veicināšanas darbībām un pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz to maksimālo ilgumu.

3.  
Papildus V sadaļas prasībām 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj arī izvēlēto intervenču veidu īstenošanas grafiku, norāda konkrētās intervences un iekļauj vispārēju finansiālu tabulu, kurā uzrāda izmantojamos resursus un to, kāds saskaņā ar VII pielikumā noteiktajiem finanšu piešķīrumiem ir paredzētais resursu iedalījums pa izvēlētajiem intervenču veidiem un konkrētajām intervencēm.

59. pants

Savienības finansiālā palīdzība vīna nozarei

1.  
Savienības finansiālā palīdzība attiecībā uz 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos.

Tomēr minēto finansiālo palīdzību attiecībā uz stāvām nogāzēm un terasēm zonās, kur slīpums pārsniedz 40 %, var palielināt līdz 60 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai mazāk attīstītajos reģionos – līdz 80 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Šo palīdzību var piešķirt tikai kā kompensāciju ražotājiem par ienākumu zaudējumu, kas radies sakarā ar konkrētās intervences īstenošanu, un kā ieguldījumu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās. Kompensācija, ko ražotājiem piešķir par ienākumu zaudējumu, kas radies sakarā ar konkrētās intervences īstenošanu, var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma un to var īstenot vienā no šādiem veidiem:

a) 

atļaujot gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšanu, taču ne ilgāk kā trīs gadus;

b) 

izmaksājot finansiālu kompensāciju par maksimālo laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus.

2.  

Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām nepārsniedz:

a) 

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b) 

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c) 

75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d) 

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 10 ). Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” ( 11 ).

3.  
Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas c) punktā minēto priekšlaicīgo ražas novākšanu nepārsniedz 50 % no kopsummas, kuru veido vīnogu ķekaru iznīcināšanas vai nolasīšanas tiešās izmaksas un ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu saistītais ienākumu zaudējums.
4.  
Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas i), j) un m) punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.
5.  

Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas d) punktā minēto ražas apdrošināšanu nepārsniedz:

a) 

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ko var pielīdzināt dabas katastrofai;

b) 

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:

i) 

a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un zaudējumiem, ko radījuši citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

ii) 

zaudējumiem, ko izraisījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitīgo organismu invāzija.

Savienības finansiālo palīdzību par ražas apdrošināšanu var piešķirt tad, ja – ņemot vērā jebkuru kompensāciju, ko ražotāji varētu būt saņēmuši no citām atbalsta shēmām, kas saistītas ar apdrošināto risku, – attiecīgie apdrošinātāju maksājumi ražotājiem nekompensē vairāk par 100 % no ienākumu zaudējuma. Apdrošināšanas līgumos tiek prasīts, lai labuma guvēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.

6.  

Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām inovācijām nepārsniedz:

a) 

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b) 

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c) 

80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d) 

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas noteikts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

7.  
Savienības finansiālā palīdzība attiecībā uz 58. panta 1. punkta pirmās daļas h) un k) punktā minētajiem informatīvajiem pasākumiem un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

Turklāt 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus – līdz 30 % no attiecināmajiem izdevumiem –, taču Savienības finansiālā palīdzība un dalībvalstu maksājumi kopā nepārsniedz 80 % no attiecināmajiem izdevumiem.

8.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu to, cik liela ir Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) punktā minēto vīndarības blakusproduktu destilēšanu saskaņā ar 60. panta 3. punkta īpašajiem noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

60. pants

Īpaši noteikumi par Savienības finansiālo palīdzību vīna nozarei

1.  
Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansiālā palīdzība par ražas apdrošināšanu neizkropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.
2.  
Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis izveido uz objektīviem kritērijiem balstītu sistēmu, lai nodrošinātu, ka individuāliem ražotājiem izmaksātā kompensācija par priekšlaicīgu ražas novākšanu nepārsniedz 59. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu.
3.  
Savienības palīdzības apjomu 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) punktā minētās vīndarības blakusproduktu destilācijas gadījumā nosaka par tilpumkoncentrācijas procentu un par hektolitru saražotā spirta. Savienības finansiālā palīdzība nepienākas par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % no spirta tilpumkoncentrācijas saražotajā vīnā.

Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansiālo palīdzību par vīndarības blakusproduktu destilāciju saņem destilētāji, kuri pārstrādā vīndarības blakusproduktus, kas piegādāti destilācijai jēlspirtā ar spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 92 %.

Savienības finansiālā palīdzība ietver fiksētu summu, ar kuru kompensē vīndarības blakusproduktu savākšanas izmaksas. Minēto summu destilētājs pārskaita ražotājam, gadījumos, kad attiecīgās izmaksas sedz pēdējais.

Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, kavīndarības blakusproduktu destilēšanā iegūtais spirts, par kuru ir piešķirta Savienības finansiālā palīdzība, tiek izmantots vienīgi rūpnieciskām vai enerģētiskām vajadzībām, kuras nekropļo konkurenci.

4.  
Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 57. panta b), d) un h) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas sekmē vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.



5. iedaļa

Apiņu nozare

61. pants

Mērķi un intervenču veidi apiņu nozarē

1.  
Vācija tiecas apiņu nozarē sasniegt vienu vai vairākus no mērķiem, kas izklāstīti 46. panta a)–h), j) un k) punktā.
2.  
Vācija savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervenču veidiem, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no šā panta 1. punkta piedāvājuma. Izvēlētajiem intervenču veidiem Vācija precizē atbilstošās intervences. Tā savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervenču veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.
3.  
Intervences, kuras precizējusi Vācija, īsteno izmantojot apstiprinātas ražotāju organizāciju vai to asociāciju darbības programmas, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
4.  
Šā panta 3. punktā minētās darbības programmas atbilst šīs regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
5.  
Vācija nodrošina, ka Savienības finansiālā palīdzība, kas saskaņā ar šo pantu piešķirta katrai ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, vidēji trijos secīgos gados nepārsniedz vienu trešdaļu no Savienības kopējās finansiālās palīdzības, kas tajā pašā laikposmā saņemta par tās darbības programmu.

62. pants

Savienības finansiālā palīdzība

1.  
Šīs regulas 88. panta 3. punktā izklāstītā finanšu piešķīruma ietvaros Vācija piešķir maksimālo Savienības finansiālo palīdzību ražotāju organizācijām vai to apvienībām, kuras īsteno 61. panta 3. punktā minētās darbības programmas, proporcionāli hektāru skaitam, kur tiek audzēti apiņi, ko pārstāv katra ražotāju organizācija.
2.  
Katrai ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai saskaņā ar 1. punktu piešķirto maksimālo summu ietvaros Savienības finansiālā palīdzība 61. pantā minētajām darbības programmām nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies par minētajā pantā minētajiem intervenču veidiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas gūst labumu no Savienības finansiālās palīdzības.

Savienības finansiālo palīdzību izmaksā darbības fondiem, ko izveidojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības, kas īsteno darbības programmas. Šajā nolūkā šīs regulas 51. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.  

Šā panta 2. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 %:

a) 

intervenču veidiem, kuri ir saistīti ar vienu vai vairākiem no 46. panta d), e), f) un h) punktā minētajiem mērķiem;

b) 

kopīgas uzglabāšanas, konsultāciju pakalpojumu, tehniskās palīdzības, apmācības un paraugprakšu apmaiņas intervencēm, kas saistītas ar vienu vai abiem 46. panta a) un j) punktā minētajiem mērķiem.



6. iedaļa

Olīveļļas un galda olīvu nozare

63. pants

Olīveļļas un galda olīvu nozares mērķi

Grieķija, Francija un Itālija tiecasolīveļļas un galda olīvu nozarē sasniegt vienu vai vairākus nomērķiem, kas izklāstīti 46. panta a) līdz h), j) un k) punktā.

64. pants

Intervenču veidi olīveļļas un galda olīvu nozarē

1.  
Lai tiektos sasniegt 63. pantā minētos mērķus, Grieķija, Francija un Itālija savos KLP stratēģiskajos plānos izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervences veidiem. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās nosaka atbilstošās intervences.
2.  
Intervences, ko noteikušas Grieķija, Francija un Itālija, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības. Šajā nolūkā, neskarot 65. panta 3. punktu, mutatis mutandis piemēro šīs regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktu un 51. pantu.

65. pants

Savienības finansiālā palīdzība

1.  

Savienības finansiālā palīdzība saistībā ar attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

a) 

75 % no faktiskajiem izdevumiem par intervencēm, kas saistītas ar 46. panta a) līdz f), h) un k) punktā minētajiem mērķiem;

b) 

75 % no faktiskajām izmaksām par investīcijām pamatlīdzekļos un 50 % par citām intervencēm, kas saistītas ar 46. panta g) punktā minēto mērķi;

c) 

50 % no faktiskajiem izdevumiem par intervencēm, kas saistītas ar 46. panta j) punktā minēto mērķi;

d) 

75 % no faktiskajiem izdevumiem attiecībā uz 47. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm vai 50 %, ja šis nosacījums nav izpildīts.

2.  
Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz 30 % no katras ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības 2023. un 2024. gadā, 15 % 2025. un 2026. gadā un 10 %, sākot no 2027. gada.
3.  
Grieķija, Francija un Itālija var sniegt 51. pantā minēto darbības fondu papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kas netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.
4.  
Grieķija, Francija un Itālija nodrošina to, ka izdevumi par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējiem izdevumiem, kas paredzēti katrā darbības programmā, kā izklāstīts to KLP stratēģiskajos plānos.



7. iedaļa

Citas nozares

66. pants

Citu nozaru mērķi

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var izvēlēties tās 42. panta f) punktā minētās nozares, kurās tās īsteno 47. pantā noteiktos intervenču veidus. Katrā nozarē, ko dalībvalstis izvēlas, tās tiecas sasniegt vienu vai vairākus no 46. panta a)–h), j) un k) punktā minētajiem mērķiem. Dalībvalstis pamato savu izvēli attiecībā uz nozarēm un mērķiem.

67. pants

Intervenču veidi citās nozarēs

1.  

Katrai nozarei, kas izvēlēta saskaņā ar 66. pantu, dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervenču veidiem, kas īstenojami ar apstiprinātām darbības programmām, kuras ir izstrādājušas:

a) 

saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šā panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas un to apvienības; vai

b) 

kooperatīvi, kā arī citi ražotāju sadarbības veidi, kuri izveidoti pēc ražotāju iniciatīvas un kurus tie kontrolē, un kurus dalībvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi par ražotāju grupu, pārejas laikā līdz četriem gadiem no dienas, kad stājas spēkā apstiprināta darbības programma, kurš beidzas ne vēlāk kā 2027. gada 31. decembrī.

2.  
Dalībvalstis izveido kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka par ražotāju grupu, un nosaka 1. punkta b) apakšpunktā minēto ražotāju grupu darbības un mērķus, lai minētās ražotāju grupas varētu izpildīt prasības atzīšanai par ražotāju organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–154. vai 161. pantu vai saskaņā ar šā panta 7. punktu.
3.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ražotāju grupas papildus darbības programmai izstrādā un iesniedz atzīšanas plānu, lai minētajā punktā norādītajā pārejas laikā izpildītu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–154. vai 161. pantā vai šā panta 7. punktā noteiktās prasības atzīšanai par ražotāju organizācijām.

Atzīšanas plānā nosaka darbības un mērķus, ar kuriem nodrošina virzību uz šādas atzīšanas iegūšanu.

Atbalstu, kas piešķirts ražotāju grupai, kura līdz pārejas laika beigām nav atzīta par ražotāju organizāciju, atgūst.

4.  
Dalībvalstis pamato savu izvēli attiecībā uz 1. punktā minētajiem intervenču veidiem.

Dalībvalstis, kuras nolemj īstenot šajā iedaļā paredzētās intervences attiecībā uz VI pielikumā uzskaitītajiem produktiem, katrai to izvēlētajai nozarei norāda minētās nozares aptverto produktu sarakstu.

5.  
Šīs regulas 47. panta 2. punkta c) un f)–i) apakšpunktā minētie intervenču veidi neattiecas uz VI pielikumā iekļauto kokvilnu, rapšu un ripšu sēklām, saulespuķu sēklām un sojas pupām.
6.  
Šā panta 1. punktā minētās darbības programmas atbilst 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
7.  
Dalībvalstis, kas izvēlas īstenot 42. panta f) punktā minētos intervenču veidus kokvilnas nozarē, atzīst ražotāju organizācijas minētajā nozarē un šādu ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar prasībām un izmantojot procedūras, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punktā un 153.–156. pantā. Kokvilnas ražotāju grupas un šādu ražotāju grupu federācijas, ko dalībvalstis atzinušas saskaņā ar 1979. gada Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokolu, pirms šīs regulas piemērošanas sākuma, šīs iedaļas nolūkos, tiek uzskatītas attiecīgi par ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām.
8.  
Dalībvalstis nodrošina, ka izdevumi par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējiem izdevumiem, kas paredzēti katrā darbības programmā, kā izklāstīts to KLP stratēģiskajos plānos.

68. pants

Savienības finansiālā palīdzība

1.  
Savienības finansiālās palīdzības apjoms nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies attiecībā uz 67. pantā minētajiem intervenču veidiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz labuma guvēji.

Savienības finansiālo palīdzību izmaksā darbības fondiem, ko izveidojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības, vai šīs regulas 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ražotāju grupas. Šajā nolūkā piemēro 51. pantu un šīs regulas 52. panta 1. punktu mutatis mutandis.

2.  
Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītām ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām pirmos piecus gadus pēc gada, kad notikusi atzīšana.
3.  

Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz 6 % no produkcijas vērtības, ko tirgū laidusi:

a) 

katra 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība; vai

b) 

katra 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā ražotāju grupa.



IV NODAĻA

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENČU VEIDI



1. iedaļa

Intervenču veidi

69. pants

Lauku attīstības intervenču veidi

Šajā nodaļā paredzētos intervenču veidus veido maksājumi vai atbalsts attiecībā uz:

a) 

vides, klimata un citām pārvaldības saistībām;

b) 

dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem;

c) 

platībatkarīgajiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām;

d) 

investīcijām, tostarp investīcijām apūdeņošanā;

e) 

gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai;

f) 

riska pārvaldības instrumentiem;

g) 

sadarbību;

h) 

zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu.

70. pants

Vides, klimata un citas pārvaldības saistības

1.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos starp intervencēm iekļauj agrovides un klimata saistības un var tajos ietvert citas pārvaldības saistības. Maksājumus attiecībā uz minētajām saistībām piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā sīkāk precizēts KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem vai citiem labuma guvējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.
3.  

Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis maksājumus nodrošina tikai tām saistībām, kas:

a) 

pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu;

b) 

pārsniedz attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vai attiecībā uz dzīvnieku labturību, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem; minētā prasība neattiecas uz saistībām, kas saistītas ar agromežsaimniecības sistēmām un apmežotu platību uzturēšanu;

c) 

pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 2. punktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d) 

atšķiras no saistībām, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 31. pantu.

Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minētajām saistībām, ja ar valsts tiesību aktiem tiek noteiktas jaunas prasības, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās atbilstīgās minimālās prasības, atbalstu var nodrošināt tām saistībām, kas veicina minēto prasību ievērošanu, ne ilgāk kā 24 mēnešus kopš datuma, kad tās saimniecībai kļuva obligātas.

4.  
Maksājumus, kas jāizmaksā, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz papildu izmaksām, kas radušās, un uzņemto saistību izpildes rezultātā negūtajiem ienākumiem, ņemot vērā nospraustos mērķus. Minētos maksājumus piešķir reizi gadā, un ar tiem var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienreizēju maksājumu par vienību.
5.  
Dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, lai stimulētu lauksaimniekus vai citus labuma guvējus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā vai izmērāmā veidā.
6.  
Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu.

Tomēr dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt:

a) 

ilgāku laikposmu konkrētiem saistību veidiem, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām, ja šāds ilgāks laikposms ir nepieciešams, lai sasniegtu vai saglabātu noteiktus vēlamus vidisko vai dzīvnieku labturības ieguvumus;

b) 

īsāku laikposmu, kas ilgst vismaz vienu gadu, attiecībā uz dzīvnieku labturības saistībām, attiecībā uz ģenētisko resursu saglabāšanas, ilgtspējīgas izmantošanas un attīstības saistībām, attiecībā uz pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc saistību izpildes sākotnējā laikposmā, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

7.  
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz darbībām, kas īstenotas saskaņā ar šajā pantā minētā veida intervenci, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu to pielāgošanu, ja tiek grozīti 3. punktā minētie attiecīgie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, kuri šīm saistībām jāpārsniedz, vai lai nodrošinātu minētā punkta pirmās daļas d) punkta noteikumu ievērošanu. Ja labuma guvējs nepiekrīt šādai pielāgošanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laikposmu, kurā saistības bija spēkā, maksājumi, kas veikti saskaņā ar šo pantu, nav jāatmaksā.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka darbībām, kas īstenotas saskaņā ar tādu intervences veidu, kurš minēts šajā pantā, un kas pārsniedz KLP stratēģiskā plāna periodu, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai ļautu tās pielāgot nākamajā periodā piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

8.  
Ja atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir par agrovides un klimata saistībām vai par apņemšanos pāriet uz Regulā (ES) 2018/848 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru. Attiecībā uz citām saistībām dalībvalstis var piemērot vienības, kas nav hektāri. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu kā fiksētu summu.
9.  
Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kam tas nepieciešams, būtu pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve īpašām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.
10.  
Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta intervences ir intervencēm, kuras pamatojas uz 31. pantu.

71. pants

Dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi

1.  
Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt maksājumus attiecībā uz apgabaliem, kuros ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Maksājumus saskaņā ar šo pantu aktīviem lauksaimniekiem piešķir attiecībā uz apgabaliem, kuri noteikti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.
3.  
Dalībvalstis var veikt precizēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punkta trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
4.  
Dalībvalstis maksājumus saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai labuma guvējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.
5.  
Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem apgabalā aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kur dabas vai citu specifisku ierobežojumu nav.
6.  
Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir reizi gadā par lauksaimniecības platības hektāru.

72. pants

Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

1.  
Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt maksājumus saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un to apvienībām, kā arī citiem zemes apsaimniekotājiem.
3.  

Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās var ietvert vienu vai vairākas šādas platības:

a) 

Natura 2000 lauksaimniecības un meža teritorijas, kas noteiktas, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

b) 

citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežsaimniecību, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā;

c) 

lauksaimniecības platības, kas iekļautas upes baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri izstrādāti, ievērojot Direktīvu 2000/60/EK.

4.  
Dalībvalstis maksājumus saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai labuma guvējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem, tostarp darījuma izmaksas.
5.  

Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina:

a) 

attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK, samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu;

b) 

(attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot šīs regulas III pielikumā uzskaitīto TANPP 1, un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu.

6.  
Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir reizi gadā par hektāru.

73. pants

Investīcijas

1.  
Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis to sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai attiecībā uz tām investīcijām materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kuras palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

Saimniecībām, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka savos KLP stratēģiskajos plānos, atbalstu mežsaimniecības nozarei piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā definēts Vispārējās pamatnostādnēs par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu Eiropā, kas pieņemtas otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, kura norisinājās Helsinkos 1993. gada. 16.–17. jūnijā.

3.  

Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

a) 

lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

b) 

maksājumtiesību iegāde;

c) 

zemes iegāde par summu, kas pārsniedz 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajai darbībai, izņemot zemes iegādi vides saglabāšanas un ar oglekli bagātas augsnes saglabāšanas vajadzībām vai zemes iegādi, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību; attiecībā uz finanšu instrumentiem minēto maksimālo apjomu piemēro attiecināmiem publiskajiem izdevumiem, kuri izmaksāti galasaņēmējam, vai garantiju gadījumā – pamatā esošā aizdevuma summai;

d) 

dzīvnieku iegāde, un viengadīgu augu iegāde un stādīšana nolūkā, kas nav:

i) 

lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošana pēc dabas katastrofas, nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem vai katastrofāla notikuma;

ii) 

lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzība pret lielajiem plēsējiem vai izmantošana mežsaimniecībā mašīnu vietā;

iii) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 ( 12 ) 2. panta 24. punktā definēto apdraudēto šķirņu audzēšana saskaņā ar 70. pantā minētajām saistībām; vai

iv) 

augu pasugu, ko apdraud ģenētiskā erozija, saglabāšana saskaņā ar 70. pantā minētajām saistībām;

e) 

parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

f) 

investīcijas lielapjoma infrastruktūrā, kā dalībvalstis to noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, kuras nav daļa no sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām, kas izklāstītas Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā, izņemot attiecībā uz platjoslu un plūdu vai piekrastes aizsardzības preventīvu rīcību, kuras mērķis ir mazināt iespējamo dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālo notikumu sekas;

g) 

investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar vides un klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un f) punktu nepiemēro.

4.  
Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 65 % no attiecināmajām izmaksām.

Maksimālās atbalsta likmes var palielināt:

a) 

līdz 80 % attiecībā uz šādām investīcijām:

i) 

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā un attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā;

ii) 

tādu gados jaunu lauksaimnieku investīcijas, kuri atbilst dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar 4. panta 6. punktu paredzētajiem nosacījumiem;

iii) 

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās;

b) 

līdz 85 % attiecībā uz mazo lauku saimniecību investīcijām, kā to noteikušas dalībvalstis;

c) 

līdz 100 % attiecībā uz šādām investīcijām:

i) 

ar vienu vai vairākiem 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana un reģenerācija, zemes konsolidācija mežsaimniecībā un neienesīgās investīcijas, tostarp neienesīgās investīcijas, kuru mērķis ir aizsargāt lauksaimniecības dzīvniekus un kultūraugus pret kaitējumu, ko rada savvaļas dzīvnieki;

ii) 

investīcijas pamatpakalpojumos lauku apvidos un lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūrā, kā to noteikušas dalībvalstis;

iii) 

investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā, kā arī investīcijas mežu veselības saglabāšanā;

iv) 

neienesīgās investīcijas, ko atbalsta, izmantojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā, un EIP darbības grupu projektus, kā minēts šīs regulas 127. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

5.  
Ja Savienības tiesību aktu rezultātā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz lauksaimniekiem, atbalstu var piešķirt saistībā ar investīcijām, lai panāktu atbilstību minētajām prasībām, ilgākais, 24 mēnešus no dienas, kad tās kļuva obligātas saimniecībai.

74. pants

Investīcijas apūdeņošanā

1.  
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijām apūdeņošanā jaunās un esošās apūdeņotajās platībās ar noteikumu, ka ir izpildīti 73. pantā un šajā pantā paredzētie nosacījumi.
2.  
Investīcijas apūdeņošanā atbalsta tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijai ir nosūtījusi upes baseina apsaimniekošanas plānu, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK, par visu teritoriju, kurā jāveic investīcija, kā arī par visām citām teritorijām, kuru vidi investīcija varētu ietekmēt. Pasākumi, kurus atbilstīgi minētās direktīvas 11. pantam piemēro saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kuriem ir saikne ar lauksaimniecības nozari, tiek precizēti attiecīgajā pasākumu programmā.
3.  
Ir ieviesta vai kā daļa no investīcijas tiks ieviesta ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas dod iespēju atbalstītās investīcijas līmenī mērīt ūdens izmantošanu.
4.  

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijai esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā tikai tad, ja:

a) 

atbilstīgi ex ante novērtējumam tā, ņemot vērā esošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskos parametrus, sniedz iespēju potenciāli ietaupīt ūdens resursus;

b) 

ja investīcija ietekmē gruntsūdens tilpes vai virszemes ūdenstilpes, kurām attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ noteiktais statuss ir mazāks par labu, panāk ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu, sekmējot laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam.

Dalībvalstis potenciālo ūdens resursu ietaupījumu un ūdens patēriņa efektīva samazinājuma procentuālos lielumus nosaka par atbalsttiesīguma nosacījumu savos KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar 111. panta d) punktu. Šādi ūdens ietaupījumi atspoguļo vajadzības, kas uzskaitītas šīs regulas XIII pielikumā minētajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK.

Nevienu no šā punkta nosacījumiem nepiemēro tādai investīcijai esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai investīcijai rezervuāra izveidē, vai investīcijai pārgūta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi.

5.  
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijām pārgūta ūdens izmantošanā par alternatīvu ūdensapgādi tikai tad, ja šāda ūdens piegāde un izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 ( 13 ).
6.  

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijai, kuras rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgo gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi, tikai tad, ja:

a) 

attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ ūdenstilpei noteiktais statuss nav zemāks par labu; un

b) 

ietekmes uz vidi analīze rāda, ka investīcijas rezultātā nebūs ievērojamas negatīvas ietekmes uz vidi; minēto ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz saimniecību grupām.

7.  
Dalībvalstis var atbalstu investīcijai rezervuāra izveidē vai paplašināšanā apūdeņošanas nolūkiem piešķirt tikai tad, ja tas nerada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
8.  

Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz:

a) 

80 % no attiecināmajām izmaksām par investīcijām apūdeņošanā lauku saimniecībā, kas veiktas saskaņā ar 4. punktu;

b) 

100 % no attiecināmajām izmaksām par investīcijām lauksaimniecības infrastruktūrā ārpus lauku saimniecības, ko paredzēts izmantot apūdeņošanai;

c) 

65 % no attiecināmajām izmaksām par citām lauku saimniecības investīcijām apūdeņošanā.

75. pants

Gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

1.  
Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku saimniecības nodibināšanai un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai, tostarp jaunpienācēju saimniecības nodibināšanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  

Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

a) 

gados jauniem lauksaimniekiem, kuri atbilst dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar 4. panta 6. punktu noteiktajiem nosacījumiem, nodibināt saimniecību;

b) 

lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību, kas saistīta ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību, tostarp uzsākt jaunpienācēju saimniekošanu vai dažādot lauku saimniecību mājsaimniecības ienākumus, veicot nelauksaimnieciskas darbības;

c) 

jaunuzņēmumiem uzsākt ar Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā izklāstīto sabiedrības virzītu vietējo attīstības stratēģiju saistītu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

3.  
Dalībvalstis nosaka darījumdarbības plāna saturiskos elementus un iesniegšanas nosacījumus, kas labuma guvējiem jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.
4.  
Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētu summu vai finanšu instrumentu, vai to abu kombinācijas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz palīdzību 100 000  EUR apjomā, un to var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem.

76. pants

Riska pārvaldības instrumenti

1.  
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.
2.  
Šajā pantā noteikto atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanas sekmēšanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt vienu vai vairākus 6. panta 1. un 2. punktā noteiktos konkrētos mērķus.
3.  

Dalībvalstis saskaņā ar to vajadzību novērtējumu var piešķirt atbalstu dažāda veida riska pārvaldības instrumentiem, tostarp ienākumu stabilizācijas instrumentiem, un konkrēti:

a) 

finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

b) 

finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp, lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

4.  

Sniedzot 3. punktā minēto atbalstu, dalībvalstis nosaka šādus atbalsttiesīguma nosacījumus:

a) 

attiecināmo riska pārvaldības instrumentu veidi un darbības joma;

b) 

zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

c) 

kopfondu izveides un pārvaldīšanas noteikumi un, attiecīgā gadījumā, citi attiecināmi riska pārvaldības instrumenti.

5.  
Dalībvalstis nodrošina, ka ar atbalstu sedz vienīgi tādus zaudējumus, kuri pārsniedz sliekšņvērtību, proti, vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Nozariskie ražošanas riska pārvaldības instrumenti aprēķina zaudējumus vai nu saimniecības līmenī, vai saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē.

Dalībvalstis var paredzēt atbalstu atsevišķa apgrozāmā kapitāla finansējuma veidā saskaņā ar 80. panta 3. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, lai kompensētu šā punkta pirmajā daļā minētos zaudējumus lauksaimniekiem, kuri nepiedalās riska pārvaldības instrumentā.

6.  
Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

Šo punktu nepiemēro 19. pantā minētajām iemaksām.

7.  
Dalībvalstis nodrošina, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja intervences saskaņā ar šo pantu kombinē ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām.

77. pants

Sadarbība

1.  

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu sadarbībai saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos, lai:

a) 

sagatavotu un īstenotu 127. panta 3. punktā minēto EIP darbības grupu projektus;

b) 

sagatavotu un īstenotu LEADER;

c) 

veicinātu un atbalstītu kvalitātes shēmas, kuras atzinusi Savienība vai dalībvalstis, un to, lai lauksaimnieki tās izmantotu;

d) 

atbalstītu ražotāju grupas, ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas;

e) 

sagatavotu un īstenotu viedo ciematu stratēģijas, kā noteikušas dalībvalstis;

f) 

atbalstītu citus sadarbības veidus.

2.  
Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai veicinātu jaunus sadarbības veidus, tostarp esošos, ja tiek sākta jauna aktivitāte. Sadarbība ietver vismaz divus dalībniekus un palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.
3.  
Dalībvalstis saskaņā ar šo pantu var segt ar visiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.
4.  
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu vai nu kā kopēju summu saskaņā ar šo pantu, kura sedz sadarbības izmaksas un īstenoto darbību izmaksas, tostarp investīciju izmaksas, vai segt tikai sadarbības izmaksas un darbību īstenošanas izmaksu segšanai piesaistīt līdzekļus no citiem intervenču veidiem lauku attīstībai, vai no citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

Ja atbalstu izmaksā kā kopēju summu, dalībvalstis nodrošina, ka ar īstenoto darbību tiek ievēroti attiecīgie noteikumi un prasības, kā noteikts 70. līdz 76. un 78. pantā.

Attiecībā uz LEADER, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas:

a) 

atbalstu attiecībā uz visām izmaksām, par kurām ir tiesības saņemt sagatavošanas atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 34. panta 1. punkta a)apakšpunktu, un attiecībā uz atlasīto stratēģiju īstenošanu saskaņā ar minētā punkta b) un c) apakšpunktu – saskaņā ar šo pantu piešķir tikai kā kopēju summu; un

b) 

dalībvalstis nodrošina, ka ar īstenotajām darbībām, kas ietver investīcijas, tiek ievēroti attiecīgie Savienības noteikumi un prasības attiecībā uz konkrētā intervences veida investīcijām, kā noteikts šīs regulas 73. pantā.

5.  
Dalībvalstis saskaņā ar šo pantu neatbalsta tādu sadarbību, kurā visi partneri ir pētnieciskas struktūras.
6.  
Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, jo īpaši saistībā ar paaudžu maiņu lauku saimniecību līmenī, atbalstu dalībvalstis var piešķirt tikai lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem noteikto pensionēšanās vecumu, vai kuri šo vecumu sasniegs līdz darbības beigām.
7.  
Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus. Minētais nosacījums netiek piemērots attiecībā uz LEADER un pienācīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz kolektīviem vides un klimata pasākumiem, kuri nepieciešami, lai sasniegtu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus.
8.  

Dalībvalstis atbalstam nosaka:

a) 

informēšanas un reklāmas pasākumiem saistībā ar kvalitātes shēmām – vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām;

b) 

ražotāju grupu, ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju izveidei – 10 % no grupas vai organizācijas gadā pārdotās produkcijas, nepārsniedzot 100 000  EUR gadā; minētais atbalsts pakāpeniski samazinās un tiek sniegts vienīgi pirmos piecus gadus pēc atzīšanas.

78. pants

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana

1.  
Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā un sīkāk precizēti to KLP stratēģiskajos plānos, nolūkā sekmēt viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, vienlaikus īpaši orientējoties uz dabas aizsardzības, vides un klimata jautājumiem, tostarp vides izglītības un izpratnes veicināšanas darbībām un lauku uzņēmumu un kopienu attīstību.
2.  
Atbalsts saskaņā ar šo pantu var segt izmaksas saistībā ar jebkādu attiecīgu rīcību inovācijas veicināšanai, apmācībai un konsultācijām un cita veida zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu, tostarp plānu un pētījumu izstrādi un atjaunināšanu zināšanu apmaiņas un informācijas izplatīšanas nolūkā. Šāda rīcība palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
3.  
Atbalstu attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem piešķir tikai konsultāciju pakalpojumiem, kas atbilst 15. panta 3. punktā noteiktajam.
4.  
Konsultāciju pakalpojumu uzsākšanai dalībvalstis atbalstu var piešķirt fiksētas summas veidā, kuras maksimālais apjoms ir 200 000  EUR. Tās nodrošina, ka atbalsts ir ierobežots laikā.
5.  
Dalībvalstis nodrošina, lai ar šā intervenču veida atbalstītā rīcība būtu pamatota ar LZIS aprakstu, kurš saskaņā ar 114. panta a) punkta i) apakšpunktu sniegts to KLP stratēģiskajos plānos, un būtu ar to saskanīga.



2. iedaļa

Vairāku intervenču veidu kopīgi elementi

79. pants

Darbību atlasīšana

1.  
Pēc apspriešanās ar 124. pantā minēto uzraudzības komiteju (“uzraudzības komiteja”) valsts vadošā iestāde, reģionālās vadošās iestādes – attiecīgā gadījumā – vai izraudzītas starpniekstruktūras nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādiem intervenču veidiem: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana. Minēto atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vides mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pienācīgi pamatotos gadījumos pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju var noteikt citu atlases metodi.

2.  
Vadošās iestādes vai izraudzītu starpniekstruktūru pienākums, kas noteikts 1. punktā, neskar Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētos vietējo rīcības grupu uzdevumus.
3.  
Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja atbalstu sniedz finanšu instrumentu veidā.
4.  
Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1. punktā minētos atlases kritērijus attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 ( 14 ), “Apvārsnis Eiropa” vai vides un klimata pasākumu programmas (LIFE), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 ( 15 ), izcilības zīmogu, ar noteikumu, ka minētās darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu.
5.  
Visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus attiecīgās dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ar noteikumu, ka šī darbība veicina KLP stratēģiskā plāna mērķu īstenošanu.

80. pants

Konkrēti noteikumi par finanšu instrumentiem

1.  
Atbalstu Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā minēto finanšu instrumentu veidā var piešķirt saskaņā ar tiem intervenču veidiem, kas minēti šīs regulas 73. līdz 78. pantā.
2.  
Ja atbalstu piešķir finanšu instrumentu veidā, piemēro “finanšu instrumenta”, “finanšu produkta”, “galasaņēmēja”, “līdzdalības fonda”, “īpašā fonda”, “sviras efekta”, “multiplikatora koeficienta”, “pārvaldības izmaksu” un “pārvaldības maksu” definīcijas, kas izklāstītas Regulas (ES) 2021/1060 2. pantā, un noteikumus, kas izklāstīti minētās regulas V sadaļas II nodaļas 2. iedaļā.

Papildus piemēro šā panta 3., 4. un 5. punktu.

3.  
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 2. punktu apgrozāmais kapitāls, tostarp atsevišķs apgrozāmais kapitāls, var tikt uzskatīts par attiecināmiem izdevumiem saskaņā ar šīs regulas 73., 74., 76., 77. un 78. pantu, ja tas palīdz sasniegt vismaz vienu konkrēto mērķi, kas attiecas uz konkrēto intervenci. Atsevišķa apgrozāmā kapitāla finansējuma atbalstu saskaņā ar jebkuru no minētajiem pantiem var sniegt, uz to neattiecinot prasību, ka galasaņēmējs saņem atbalstu par citiem izdevumiem saskaņā ar to pašu pantu.

LESD 42. panta darbības jomā ietilpstošām darbībām galasaņēmējam izmaksātā apgrozāmā kapitāla atbalsta kopējā summa nepārsniedz dotācijas bruto ekvivalentu 200 000  EUR jebkurā trīs fiskālo gadu laikposmā.

4.  
Atkāpjoties no 73., 74., 76., 77. un 78. panta, minētajos pantos paredzētās atbalsta likmes nepiemēro atsevišķam apgrozāmā kapitāla finansējumam.
5.  

Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas, izņemot 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, izmaksāta ar finanšu instrumenta starpniecību attiecināmības perioda laikā vai – garantiju gadījumā – rezervēta garantijas līgumiem. Minētā summa atbilst:

a) 

maksājumiem galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu un kvazikapitāla ieguldījumu gadījumā;

b) 

resursiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš –, kas garantijas līgumiem rezervēti, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un kas aprēķināti, pamatojoties uz multiplikatora koeficientu, kurš noteikts attiecīgajiem pamatā esošajiem galasaņēmējiem izsniegtajiem jaunajiem aizdevumiem un kapitālieguldījumiem galasaņēmējos;

c) 

maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā, ja finanšu instrumentus un citu Savienības ieguldījumu apvieno vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 5. punktu;

d) 

to pārvaldības maksu maksājumiem un to pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai, kuras radušās finanšu instrumentu īstenojošajām struktūrām.

Ja finanšu instrumentu īsteno vairākos secīgos plānošanas periodos, atbalstu – tostarp pārvaldības izmaksas un maksas – galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā var sniegt, pamatojoties uz nolīgumiem, kas apstiprināti iepriekšējā plānošanas periodā, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst nākamā plānošanas perioda attiecināmības noteikumiem. Šādos gadījumos izdevumu deklarācijās iesniegto izdevumu attiecināmību nosaka saskaņā ar attiecīgā plānošanas perioda noteikumiem.

Šā punkta pirmās daļas b) punkta nolūkos, ja subjekts, kas gūst labumu no garantijām, nav izmaksājis jaunu aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu plānoto summu galasaņēmējiem saskaņā ar multiplikatora koeficientu, attiecināmos izdevumus proporcionāli samazina. Ja tirgus apstākļu izmaiņas to prasa, multiplikatora koeficientu var pārskatīt. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

Šā punkta pirmās daļas d) punkta vajadzībām pārvaldības maksas tiek noteiktas, pamatojoties uz sniegumu. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu, tiek izvēlētas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumiem, un līdz 7 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitālieguldījumos un kvazikapitāla ieguldījumos.

Ja struktūras, kas īsteno īpašu fondu, tiek izvēlētas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 7 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumos, un līdz 15 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitālieguldījumos vai kvazikapitāla ieguldījumos.

Pirmās daļas d) punkta nolūkos, ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu vai īpašus fondus, tiek izvēlētas piedāvājumu konkursa kārtībā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, pārvaldības izmaksu un maksu summu nosaka finansēšanas nolīgumā un tā atspoguļo piedāvājumu konkursa rezultātu.

Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā attiecināmos izdevumus.

81. pants

ELFLA izmantošana ar InvestEU starpniecību

1.  
Dalībvalstis 118. pantā minētajā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā vai 119. pantā minētajā KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā var iedalīt summu līdz 3 % no sākotnējā ELFLA kopējā piešķīruma KLP stratēģiskajam plānam, kas iemaksājama InvestEU un apgūstama ar ES garantijas un konsultāciju centra InvestEU starpniecību. KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pamatojumu InvestEU izmantošanai un tās ieguldījumu viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto un saskaņā ar KLP stratēģisko plānu izvēlētu konkrēto mērķu sasniegšanā.

Invest EU iemaksāto summu īsteno saskaņā ar Regulā (ES) 2021/523 paredzētajiem noteikumiem.

2.  
Dalībvalstis nosaka kopējo iemaksājamo summu katram gadam. Gadījumā, ja tiek pieprasīts KLP stratēģiskā plāna grozījums, minētās summas attiecas tikai uz turpmākajiem gadiem.
3.  
Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā un konsultāciju centram InvestEU, kad ir noslēgts Regulas (ES) 2021/523 10. panta 3. punktā minētais iemaksu nolīgums. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru iemaksu nolīgumu Komisija var uzņemties gada maksājumu veidā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
4.  
Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 2. punktā minētais iemaksu nolīgums par šā panta 1. punktā minēto summu, kura iedalīta KLP stratēģiskajā plānā, nav noslēgts četru mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko minēto KLP stratēģisko plānu apstiprina saskaņā ar šīs regulas 118. pantu, KLP stratēģiskajā plānā atbilstošu summu iedala pēc tam, kad ir apstiprināts grozīšanas pieprasījums, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar šīs regulas 119. pantu.

Iemaksu nolīgumu par šā panta 1. punktā minēto summu, kas iedalīta KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā, kurš iesniegts saskaņā ar šīs regulas 119. pantu, noslēdz vienlaikus ar Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanu, ar ko apstiprina minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanu.

5.  
Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 4. punkta otrajā daļā minētais garantijas nolīgums nav noslēgts deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina pēc savstarpējas vienošanās.

Ja dalībvalsts neturpina dalību InvestEU, kopējā uzkrājumu fondā iemaksātās attiecīgās uzkrājuma summas tiek atgūtas kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ievērojot Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un dalībvalsts iesniedz sava KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, lai varētu izmantot atgūtās summas un summas, kas piešķirtas turpmākajiem kalendārajiem gadiem saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Iemaksu nolīguma izbeigšanu vai grozīšanu noslēdz vienlaikus ar Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanu, ar ko apstiprina attiecīgā KLP stratēģiskā plāna grozīšanu un to noslēdz vēlākais, 2026. gada 31. decembrī,.

6.  
Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 4. punkta trešajā daļā minētais garantijas nolīgums nav ticis pienācīgi īstenots laikposmā, par kuru panākta vienošanās iemaksu nolīgumā, bet ne vairāk kā četros gados no garantijas nolīguma parakstīšanas, iemaksu nolīgumu groza. Dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas iemaksātas ES garantijā saskaņā ar šā panta 1. punktu un paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai citiem riska instrumentiem, tiktu administrētas saskaņā ar šā panta 5. punktu.
7.  
Resursus, kuri radīti no vai attiecināmi uz ES garantijā iemaksātajām summām, dara pieejamus dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 10. panta 5. punkta a) apakšpunktu un finanšu instrumentu vai budžeta garantiju veidā izmanto atbalstam saskaņā ar to pašu mērķi vai mērķiem, kas minēti šā panta 1. punktā.
8.  
Regulas (ES) 2021/2116 34. pantā paredzētais automātiskas saistību atcelšanas laikposms attiecībā uz summām, ko paredzēts atkārtoti izmantot KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. pantu, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.

82. pants

Maksājumu aprēķināšanas atbilstība un pareizība

Ja maksājumi tiek piešķirti, saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu pamatojoties uz papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un iepriekš noteikti pēc taisnīgas, objektīvas un verificējamas aprēķina metodes. Tālab aprēķinus veic vai aprēķinu atbilstību un pareizību apstiprina struktūras, kas ir funkcionāli neatkarīgas no iestādēm, kuras atbild par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un kurām ir atbilstīga kompetence.

83. pants

Dotāciju veidi

1.  

Neskarot 70., 71., 72. un 75. pantu, dotācijas, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, var izpausties jebkurā no šādiem veidiem:

a) 

labuma guvējam faktiski radušos un apmaksāto attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;

b) 

vienības izmaksas;

c) 

fiksētas summas maksājumi;

d) 

vienotas likmes finansējums.

2.  

Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto atbalsta veidu summas nosaka ar vienu no šādiem paņēmieniem:

a) 

saskaņā ar taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i) 

statistikas dati, cita objektīva informācija vai eksperta atzinums;

ii) 

verificēti individuālu labuma guvēju vēsturiskie dati; vai

iii) 

individuālu labuma guvēju parastā izmaksu uzskaites prakse;

b) 

budžeta projektus veido, ņemot vērā katru gadījumu atsevišķi, un par tiem struktūra, kas atlasa darbību, vienojas ex ante;

c) 

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums Savienības politikās piemērojams līdzīga veida darbībai;

d) 

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums saskaņā ar dotāciju shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemērojams līdzīga veida darbībai.

3.  

Dalībvalstis labuma guvējiem var piešķirt tādas dotācijas ar nosacījumiem, kas ir pilnībā vai daļēji atmaksājamas, kā norādīts dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 

labuma guvēji atmaksāšanu veic, ievērojot nosacījumus, par kuriem vienojusies vadošā iestāde un labuma guvējs;

b) 

dalībvalstis labuma guvēja atmaksātos resursus izmanto atkārtoti tam pašam konkrētajam KLP stratēģiskā plāna mērķim līdz 2029. gada 31. decembrim – vai nu dotāciju ar nosacījumiem veidā, finanšu instrumenta veidā, vai citā atbalsta veidā; atmaksātās summas un informāciju par to atkārtotu izmantošanu iekļauj pēdējā gada snieguma ziņojumā;

c) 

dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka resursi tiek turēti atsevišķos kontos vai zem atbilstošiem uzskaites kodiem;

d) 

Savienības līdzekļus, ko jebkurā laikā atmaksājuši labuma guvēji, bet kas nav atkārtoti izmantoti līdz 2029. gada 31. decembrim, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 34. pantu atmaksā Savienības budžetā.

84. pants

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz papildu prasību noteikšanu lauku attīstības intervenču veidiem

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar prasībām papildus šajā nodaļā noteiktajām, attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem piešķir atbalstu:

a) 

70. pantā minētajām pārvaldības saistībām attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem un dzīvnieku labturību;

b) 

77. pantā minētajām kvalitātes shēmām attiecībā uz galaprodukta specifiku, piekļuvi shēmai, saistošo produkta specifikāciju pārbaudi, shēmas pārredzamību un produktu izsekojamību, kā arī to, kā dalībvalstis atzīst brīvprātīgas sertifikācijas shēmas.



IV SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

85. pants

ELGF un ELFLA izdevumi

1.  

No ELGF finansē tādus intervenču veidus, kas ir saistīti ar:

a) 

tiešajiem maksājumiem, kas noteikti 16. pantā;

b) 

intervencēm konkrētās nozarēs, kas noteiktas III sadaļas III nodaļā.

2.  
No ELFLA finansē intervenču veidus, kas minēti III sadaļas IV nodaļā, un 94. pantā minēto tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes.

86. pants

Izdevumu attiecināmība

1.  

Izdevumi ir attiecināmi:

a) 

attiecībā uz ELGF iemaksām – no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu;

b) 

attiecībā uz ELFLA iemaksām – no KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas dienas, bet ne agrāk par 2023. gada 1. janvāri.

2.  
Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELGF iemaksu ir attiecināmi pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi minēto grozīšanu, un no dienas, kad grozīšana stājas spēkā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 119. panta 8. punktu.
3.  
Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām ir attiecināmi no dienas, kurā grozīšanas pieprasījums iesniegts Komisijai, vai no 119. panta 9. punktā minētās grozīšanas paziņošanas dienas.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas, KLP stratēģiskais plāns var paredzēt, ka ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, ka ELFLA finansēto un ar KLP stratēģiskā plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

4.  
Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies labuma guvējam un samaksāti līdz 2029. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz 2029. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis nosaka labuma guvējam radušos izmaksu attiecināmības sākuma datumu. Sākuma datumu nenosaka agrāk kā 2023. gada 1. janvāris.

Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par atbalstu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, nav atbalsttiesīgas.

Taču uz atbalstu var pretendēt darbības, kas saistītas ar stādu audžu kopšanu un jaunaudžu kopšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem un pievēršoties vienam vai vairākiem konkrētiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, kā noteikusi dalībvalsts, pat ja šīs darbības ir fiziski pabeigtas pirms finansēšanas pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei.

5.  
Ieguldījumi natūrā un amortizācijas izmaksas var pretendēt uz atbalstu no ELFLA, ievērojot nosacījumus, kurus nosaka dalībvalstis.

87. pants

Finanšu piešķīrumi par tiešo maksājumu intervenču veidiem

1.  
Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, tiešo maksājumu intervenču veidu kopsumma, kuru dalībvalstī par kalendāro gadu var piešķirt, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļu, nepārsniedz V pielikumā noteikto minētās dalībvalsts finanšu piešķīrumu.

Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā var piešķirt, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 17. pants, nepārsniedz VIII pielikumā noteikto minētās dalībvalsts finanšu piešķīrumu.

V pielikumā noteiktais dalībvalstu finanšu piešķīrums pēc VIII pielikumā noteikto summu atskaitīšanas un pirms summu pārvietošanas, ko veic ievērojot 17. pantu, šīs regulas 96., 97. un 98. pantu nolūkā ir noteikts IX pielikumā.

2.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem dalībvalstu piešķīrumus, kas noteikti V un IX pielikumā, groza, lai ņemtu vērā to, kā – tostarp 17. un 103. pantā minēto pārvietojumu, 88. panta 5. punktā minēto finanšu piešķīrumu pārvietojumu un 88. panta 6. punktā minēto citu produktu nozarisko intervenču finansēšanai vajadzīgo atskaitījumu ietekmē – ir mainījusies tiešo maksājumu maksimālā kopsumma, kuru var piešķirt.

Tomēr IX pielikumu koriģē, neņemot vērā pārvietojumus, kas izdarīti saskaņā ar 17. pantu.

3.  
Katrai intervencei paredzēto, 101. pantā minēto indikatīvo finanšu piešķīrumu summa, kas par 16. pantā noteiktajiem tiešo maksājumu intervenču veidiem dalībvalstī piešķirama attiecībā uz kādu kalendāro gadu, V pielikumā noteikto minētās dalībvalsts piešķīrumu var pārsniegt par tik lielu apjomu, cik liela ir maksājumu samazinājumam atbilstošā aplēstā summa, kas KLP stratēģiskajā plānā uzņemta saskaņā ar 112. panta 3. punkta a) apakšpunkta otro daļu.

88. pants

Finanšu piešķīrumi par noteiktiem intervenču veidiem konkrētās nozarēs

1.  
Savienības finansiālā palīdzība, kuru dalībvalstīm iedala par vīna nozares intervenču veidiem, ir norādīta VII pielikumā.
2.  
Savienības finansiālā palīdzība, kuru dalībvalstīm iedala par biškopības nozares intervenču veidiem, ir norādīta X pielikumā.
3.  
Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozares intervenču veidiem iedala Vācijai, ir 2 188 000  EUR finanšu gadā.
4.  

Savienības finansiālā palīdzība finanšu gadā par olīveļļas un galda olīvu nozares intervenču veidiem tiek iedalīta šādi:

a) 

Grieķijai 10 666 000  EUR;

b) 

Francijai 554 000  EUR; un

c) 

Itālijai 34 590 000  EUR.

5.  
Attiecīgās dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos var nolemt sava 3. un 4. punktā minētā finanšu piešķīruma kopsummu pārvietot uz saviem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem. Šo lēmumu nevar pārskatīt.

Dalībvalstu finanšu piešķīruma summas, kas pārvietotas uz tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem, vairs nav pieejamas 3. un 4. punktā minētajiem intervenču veidiem.

6.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var nolemt līdz 3 % no saviem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti V pielikumā, un no kuriem attiecīgā gadījumā atskaitīti piešķīrumi kokvilnai, kas noteikti VIII pielikumā, izmantot III sadaļas III nodaļas 7. iedaļas aptverto citu nozaru intervenču veidiem.

Dalībvalstis var nolemt palielināt pirmajā daļā minēto procentuālo daļu līdz 5 %. Šādā gadījumā summu, kas atbilst šim palielinājumam, atskaita no maksimālās summas, kas noteikta 96. panta 1., 2. vai 5. punktā, un tā vairs nav pieejama iedalīšanai saistīto ieņēmumu atbalsta intervencēm, kas minētas III daļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā.

Summu, kas atbilst šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajai dalībvalstu tiešajiem maksājumiem paredzēto piešķīrumu procentuālajai daļai, un kuru konkrētā finanšu gadā izmanto citu nozaru intervenču veidiem, uzskata par dalībvalstu piešķīrumiem katram finanšu gadam attiecībā uz citu nozaru intervenču veidiem.

7.  
2025. gadā dalībvalstis var pārskatīt savu 6. punktā minēto lēmumu, saskaņā ar 119. pantu pieprasot grozīt KLP stratēģiskā plānu.
8.  
Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā norādītās summas, kuras izriet no 6. un 7. punkta piemērošanas, attiecīgajām dalībvalstīm ir saistošas.

89. pants

Finanšu piešķīrumi par lauku attīstības intervenču veidiem

1.  
Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajiem lauku attīstības intervenču veidiem laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 60 544 439 600  EUR faktiskajās cenās.
2.  
No 1. punktā minētajiem resursiem 0,25 % atvēl, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 7. pantu pēc Komisijas ierosmes finansētu tehniskās palīdzības aktivitātes, tostarp šīs regulas 126. panta 2. punktā minēto Eiropas KLP tīklu un šīs regulas 127. pantā minēto EIP. Šīs aktivitātes var attiekties gan uz iepriekšējiem plānošanas periodiem, gan uz turpmākajiem KLP stratēģiskā plāna laikposmiem.
3.  
Šā panta 1. punktā minētās summas sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij pēc tam, kad ir atskaitīta 2. punktā minētā summa, ir noteikts XI pielikumā.
4.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem XI pielikumu groza, lai pārskatītu minēto sadalījumu pa gadiem katrai dalībvalstij un ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas – tostarp 17. un 103. pantā minētos pārvietojumus –, veiktu tehniskus pielāgojumus, nemainot piešķīrumu kopainu, vai ņemtu vērā citas izmaiņas, kuras ar tiesību aktu paredzētas pēc šīs regulas pieņemšanas.

90. pants

ELFLA iemaksas

Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko, ievērojot 118. panta 6. punktu, apstiprina KLP stratēģisko plānu, nosaka arī ELFLA maksimālās iemaksas plānā. ELFLA iemaksu apjomu aprēķina, pamatojoties uz attiecināmo publisko izdevumu summu, izņemot 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu.

91. pants

ELFLA iemaksu likmes

1.  
KLP stratēģiskajos plānos reģionālā vai valsts līmenī nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi.
2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, ELFLA iemaksu maksimālā likme ir:

a) 

85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

b) 

80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās;

c) 

60 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārejas reģionos Regulas (ES) 2021/1060 108. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta nozīmē;

d) 

43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

3.  

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ELFLA iemaksu maksimālā likme, ja saskaņā ar 2. punktu KLP stratēģiskajā plānā noteiktā likme ir zemāka, ir:

a) 

65 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem attiecībā uz maksājumiem par dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem saskaņā ar 71. pantu;

b) 

80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 70. pantu, maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 72. pantu, atbalstam 73. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām, EIP darbības grupu projektu atbalstam, ko piešķir saskaņā ar 77. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un LEADER saskaņā ar 77. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c) 

100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar 17. un 103. pantu.

4.  
Minimālā ELFLA ieguldījuma likme ir 20 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem.
5.  
Šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajos attiecināmajos publiskajos izdevumos nav iekļauts 115. panta 5. punktā minētais valsts papildfinansējums.

92. pants

Minimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz LEADER

1.  
Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER.
2.  
Visā KLP stratēģiskā plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav izdevumi LEADER vajadzībām, kā noteikts finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz 95 % no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā, kas noteikta XI pielikumā. Šis maksimālais finansiālais apjoms, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 118. vai 119. pantu, ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finansiālais apjoms.

93. pants

Minimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz intervencēm, ar ko tiecas sasniegt ar vidi un klimatu saistītos konkrētos mērķus

1.  
Vismaz 35 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, ar ko tiecas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus.
2.  

Lai noteiktu iemaksu 1. punktā noteiktās procentuālās daļas sasniegšanai, dalībvalstis iekļauj izdevumus par šādām intervencēm:

a) 

100% par pārvaldības saistībām, kas minētas 70. pantā;

b) 

50 % par 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem;

c) 

100% par 72. pantā minētajiem platībatkarīgajiem traucēkļiem;

d) 

100 % par 73. un 74. panta investīcijām, kas saistītas ar vienu vai vairākiem 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem vai – attiecībā uz dzīvnieku labturību – ar 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

3.  
Visā KLP stratēģiskā plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav izdevumi šā panta 2. punktā minēto intervenču vajadzībām, kā noteikts finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz 65 % no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā, kas noteikta XI pielikumā. Šis maksimālais finansiālais apjoms, līdzko to Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 118. vai 119. pantu, ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finansiālais apjoms.
4.  
Šo pantu nepiemēro attiecībā uz izdevumiem tālākajos reģionos.

94. pants

Maksimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz tehnisko palīdzību

1.  
Ne vairāk kā 4 % no XI pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var izmantot, lai finansētu pēc dalībvalsts ierosmes īstenotu tehniskās palīdzības rīcību, kā minēts 125. pantā.

Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 1,1 miljardu EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā var palielināt līdz 6 %.

2.  
Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punkta e) apakšpunktu un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) 2021/2116 32. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību.

95. pants

Minimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem

1.  

Minimālā summa, kas attiecībā uz katru dalībvalsti ir norādītā šīs regulas XII pielikumā, tiek rezervēta, lai sniegtu ieguldījumu 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa sasniegšanai. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto viena vai abu turpmāk minēto veidu intervencēm:

a) 

30. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

b) 

75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

2.  
Papildus šā panta 1. punktā minētajiem intervences veidiem dalībvalstis minētajā punktā noteikto minimālo summu var izmantot 73. pantā minētajām investīciju intervencēm attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem ar noteikumu, ka tiem piemēro augstāku atbalsta likmi saskaņā ar 73. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunkta ii) punktu. Ja tiek izmantota šī iespēja, tad no rezervējamās minimālās summas atskaita ne vairāk kā 50 % no izdevumiem par investīcijām, kas minētas pirmajā teikumā.
3.  
Katrā kalendārajā gadā kopējie izdevumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas nav ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā noteikts 30. pantā, nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, no kura tiek atskaitīta XII pielikumā minētā daļa, kas attiecīgajā kalendārajā gadā ir rezervēta kā ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā dalībvalstis to ir noteikušas savā finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.
4.  
Visā KLP plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav paredzēti 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai, nepārsniedz XI pielikumā noteikto kopējo ELFLA iemaksu KLP stratēģiskajā plānā, kura tiek samazināta par XII pielikumā minēto daļu, kas ir rezervēta 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai, attiecībā uz visu KLP stratēģiskā plāna laikposmu, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.
5.  
Ja dalībvalsts nolemj izmantot šā panta 2. punktā paredzēto iespēju, tad šā panta 4. punktā minētā maksimālā finanšu apjoma noteikšanai ņem vērā to izdevumu daļu, kas paredzēta investīciju intervencēm gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuru atbalsta likme saskaņā ar 73. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunkta ii) punktu nepārsniedz 50 %, kā minētā dalībvalsts to ir noteikusi savā finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu.

96. pants

Maksimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz saistīto ienākumu atbalstu

1.  
Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 13 % no IX pielikumā norādītajām summām.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, var nolemt saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 13 % no šīs regulas IX pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nepārsniedz to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.
3.  
1. punktā minēto procentuālo daudzumu var palielināt par ne vairāk kā 2 procentpunktiem ar noteikumu, ka summa, kas atbilst procentuālajam daudzumam, kurš pārsniedz 13 %, tiek iedalīta III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.
4.  
Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautā summa, kas izriet no 1., 2. un 3. punkta piemērošanas, nevar tikt pārsniegta.
5.  
Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties saistītā ienākumu atbalsta finansēšanai izmantot līdz 3 miljoniem EUR gadā.
6.  
Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā var piešķirt pirms šīs regulas 17. panta piemērošanas, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar šo pantu.

97. pants

Minimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz ekoshēmām

1.  
No 2023. līdz 2027. gadam katru kalendāro gadu vismaz 25 % no IX pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem rezervē ekoshēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļā.
2.  
Ja kopējā ELFLA iemaksas summa, ko dalībvalsts saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervējusi intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, pārsniedz 30 % no XI pielikumā noteiktās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskā plāna laikposmam, tad dalībvalstis var samazināt kopējo summu, kas rezervējama saskaņā ar šā panta 1. punktu. Kopējais samazinājums nepārsniedz to summu, ar ko tiek pārsniegti pirmajā teikumā minētās procentuālās daļas.
3.  
Šā panta 2. punktā minētā samazinājuma rezultātā par vairāk nekā 50 % nevar sarukt tā ikgadējā summa, kura, ievērojot 1. punktu, ir rezervējama ekoshēmām KLP stratēģiskā plāna laikposmā.
4.  
Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var samazināt saskaņā ar 1. punktu rezervējamo ikgadējo summu par ne vairāk kā 75 %, ja kopējā summa, kas saskaņā ar 70. pantu tiek plānota intervencēm attiecīgajā KLP stratēģiskā plāna laikposmā, pirms 2. punkta piemērošanas pārsniedz 150 % no summas, kas rezervējama saskaņā ar šā panta 1. punktu.
5.  

Dalībvalstis 2023. un 2024. kalendārajā gadā saskaņā ar 101. panta 3. punktu var izmantot summas, kas saskaņā ar šo pantu ir rezervētas ekoshēmām, lai minētajā gadā finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētas intervences, ar noteikumu, ka ir izsmeltas visas iespējas izmantot līdzekļus ekoshēmām,

a) 

kas nepārsniedz 5 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām;

b) 

kas pārsniedz 5 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām, ar noteikumu, ka ir izpildīti 6. punkta nosacījumi.

6.  

Piemērojot 5. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis groza to KLP stratēģiskos plānus saskaņā ar 119. pantu, lai:

a) 

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, saskaņā ar šā panta 5. punkta b) apakšpunktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto citu III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minēto intervenču finansēšanai; vai

b) 

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību –6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar šā panta 5. punkta b) apakšpunktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences. Papildu summas, kas saskaņā ar šo punktu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktā minēto iespēju.

7.  

Ja dalībvalsts, piemērojot 5. punkta a) apakšpunktu, visam 2023.–2024. gada laikposmam izmanto summu, kas pārsniedz 2,5 % no IX pielikumā 2023. un 2024. gadam noteikto piešķīrumu summas, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences, tad attiecīgā dalībvalsts summas, kas pārsniedz 2,5 % no IX pielikumā 2023. un 2024. gadam noteikto piešķīrumu summas un ko izmanto, lai minētajos gados finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences, kompensē, saskaņā ar 119. pantu grozot savu KLP stratēģisko plānu, lai:

a) 

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar summām, ar kurām tiek pārsniegti 2,5 % no IX pielikuma minēto piešķīrumu summas 2023. un 2024. gadam; vai

b) 

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar sesto daļu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ar ko tiek pārsniegti 2,5 % no IX pielikuma minēto piešķīrumu summas 2023. un 2024. gadam. Papildu summas, kas saskaņā ar šo punktu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktā minēto iespēju.

8.  
Dalībvalstis 2025. un 2026. kalendārajā gadā saskaņā ar 101. panta 3. punktu var izmantot summu, kas nepārsniedz 2 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām un kas saskaņā ar šo pantu ir rezervēta ekoshēmām, lai tajā pašā gadā finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētas intervences, ar noteikumu, ka ir izsmeltas visas iespējas izmantot līdzekļus ekoshēmām un ir izpildīti 9. punktā minētie nosacījumi.
9.  

Piemērojot šā panta 8. punktu, dalībvalstis groza savus KLP stratēģisko plānus saskaņā ar 119. pantu, lai:

a) 

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, saskaņā ar šā panta 8. punktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto citu III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minēto intervenču finansēšanai; vai

b) 

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar šā panta 8. punktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences. Papildu summas, kas saskaņā ar šo daļu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktu minēto iespēju.

10.  
Katrā kalendārajā gadā, sākot no 2025. kalendārā gada, kopējie izdevumi, kas ir paredzēti tiešo maksājumu intervenču veidiem un kas nav ekoshēmas, attiecīgajā kalendārajā gadā nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešajiem maksājumiem paredzēto finanšu piešķīrumu, ko samazina par summu, kura atbilst 23 % no IX pielikumā minētās summas, kas saskaņā ar šo punktu 2025. un 2026. kalendārajam gadam ir rezervēta ekoshēmām, un kura atbilst 25 % no IX pielikumā minētās summas, kas saskaņā ar šo punktu 2027. kalendārajam gadam ir rezervēta ekoshēmām un attiecīgā gadījumā koriģēta par summu, kura izriet no šā panta 2., 3., 4., 6., 7. un 9. punkta piemērošanas, kā dalībvalstis saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu to ir noteikušas savos finanšu plānos un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Šis maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.
11.  
Ja dalībvalstis piemēro šā panta 2., 3., 4., 6., 7. un 9. punktu, attiecībā uz visu KLP stratēģiskā plāna laikposmu kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, izņemot summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, nepārsniedz XI pielikumā minēto kopējo ELFLA iemaksu lauku attīstībai visam KLP stratēģiskā plāna laikposmam, no kuras pēc šā panta 2., 6., 7. un 9. punkta piemērošanas tiek atskaitītas summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Šis maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

98. pants

Minimālie finanšu piešķīrumi attiecībā uz pārdalošo ienākumu atbalstu

1.  
Vismaz 10 % no IX pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem rezervē 29. pantā minētajam pārdalošajam ienākumu atbalstam.
2.  
Katrā kalendārajā gadā kopējie izdevumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas nav pārdalošais ienākumu atbalsts, nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, no kura tiek atskaitīta summa, kas atbilst 10 % no IX pielikumā minētā tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, un kurš vajadzības gadījumā pēc 29. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas tiek koriģēts, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

99. pants

Brīvprātīga iemaksa no ELFLA piešķīruma LIFE un Erasmus+ pasākumiem

Dalībvalstis var nolemt savos KLP stratēģiskajos plānos zināmu ELFLA piešķīruma daļu izmantot, lai piesaistītu atbalstu un plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas dod ieguvumus lauksaimnieku kopienām, kā paredzēts saskaņā ar Regulu (ES) 2021/783, un lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 ( 16 ) finansētu darbības transnacionālai to personu mācību mobilitātei, kuras darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, ar īpašu akcentu uz gados jauniem lauksaimniekiem un sievietēm lauku apvidos.

100. pants

Klimata izdevumu izsekošana

1.  
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā.
2.  

Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā. Minētie svērumi ir šādi:

a) 

40 % attiecībā uz izdevumiem par ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas attiecīgi minēti III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā;

b) 

100 % attiecībā uz izdevumiem par ekoshēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļā;

c) 

100 % attiecībā uz izdevumiem par 93. panta 1. punktā minētajām intervencēm, izņemot tos, kuri minēti šā punkta d) apakšpunktā;

d) 

40 % attiecībā uz izdevumiem par 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

3.  
Komisija tiek pilnvarota pēc 2025. gada 31. decembra pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. panta 2. punktu, lai grozītu šā panta 2. punktu nolūkā mainīt tajā minētos svērumus, ja šādas izmaiņas ir pamatotas, lai precīzāk izsekotu izdevumus vides un klimata mērķiem.

101. pants

Indikatīvie finanšu piešķīrumi

1.  
Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai atsevišķai intervencei un katram gadam nosaka indikatīvu finanšu piešķīrumu. Šis indikatīvais finanšu piešķīrums saskaņā ar KLP stratēģisko plānu atbilst gaidāmajam maksājumu līmenim intervencei attiecīgajā finanšu gadā, neieskaitot gaidāmos maksājumus, ko izdara, pamatojoties uz 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta attiecībā uz intervenču veidiem 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai nozarei un katram gadam norāda indikatīvo finanšu piešķīrumu, kas izsaka intervencēm paredzēto gaidāmo maksājumu līmeni attiecīgajā nozarē un katram finanšu gadam, neieskaitot maksājumus, kas gaidāmi uz 53. pantā minētās valsts finansiālā palīdzības pamata.
3.  

Indikatīvie finanšu piešķīrumi, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 1. un 2. punktu, neliedz šīm dalībvalstīm izmantot līdzekļus no šiem indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem kā līdzekļus citām intervencēm, negrozot savus KLP stratēģiskos plānus saskaņā ar 119. pantu, ja ir ievērota šī regula un jo īpaši tās 87., 88., 89., 90., 92.– 98. un 102. pants, un Regula (ES) 2021/2116 un jo īpaši tās 32. panta 6. punkta b) apakšpunkts, kā arī, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

finanšu piešķīrumus intervencēm tiešo maksājumu veidā izmanto citām intervencēm tiešo maksājumu veidā;

b) 

finanšu piešķīrumus lauku attīstības intervencēm izmanto cita veida intervencēm lauku attīstībai;

c) 

finanšu piešķīrumus intervencēm biškopības nozarē un vīna nozarē izmanto tikai citām intervencēm tajā pašā nozarē;

d) 

finanšu piešķīrumus par intervencēm citās nozarēs, kas minētas 42. panta f) punktā, izmanto intervencēm citās nozarēs, kas minētas minētajā punktā un norādītas KLP stratēģiskajā plānā, un šāda izmantošana neietekmē apstiprinātās darbības programmas.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis, kuras ir nolēmušas piešķirt ienākumu pamatatbalstu, ņemot vērā maksājumtiesības saskaņā ar 23. pantu, var lineāri palielināt vai samazināt izmaksājamās summas, pamatojoties uz kalendārajā gadā aktivizēto maksājumtiesību vērtību, nepārsniedzot plānotās minimālās un maksimālās summas par vienību, kas saskaņā ar 102. panta 2. punktu noteiktas intervencēm saistībā ar ienākumu pamatatbalstu.

102. pants

Plānotās summas par vienību un plānotās izlaides

1.  
Dalībvalstis katrai intervenci, kas iekļauta to KLP stratēģiskajos plānos, nosaka vienu vai vairākas plānotās summas par vienību. Plānotās summas par vienību var būt vienotās vai vidējās summas, kā noteikušas dalībvalstis. Plānotā vienotā summa par vienību ir vērtība, kuru, kā gaidāms, maksās par katru saistīto izlaidi. Plānotā vidējā summa par vienību ir dažādo summu par vienību tā vidējā vērtība, kuru, kā gaidāms, maksās par saistītajām izlaidēm.

Attiecībā uz intervencēm, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma, nosaka vienotās summas par vienību, izņemot gadījumus, kad vienotās summas par vienību nav iespējamas vai pienācīgas, ņemot vērā intervences izstrādi vai darbības jomu. Tādā gadījumā nosaka vidējās summas par vienību.

2.  
Attiecībā uz tiešo maksājumu intervences veidiem dalībvalstis var noteikt plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai gan vienu, gan otru katrai summai par vienību, kas plānota katrai intervencei.

Plānotā maksimālā summa par vienību un plānotā minimālā summa par vienību ir maksimālā un minimālā summa par vienību, kuras, kā gaidāms, maksās par saistītajām izlaidēm.

Nosakot plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai nosakot abas, dalībvalstis minētās vērtības var pamatot ar nepieciešamo elastību veikt pārdali, lai izvairītos no līdzekļu neizlietošanas.

Faktiskā summa par vienību, kas minēta 134. panta 5. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, var būt mazāka par plānoto summu par vienību vai plānoto minimālo summu par vienību, ja šāda summa ir noteikta, lai novērstu pārmērīgus finanšu piešķīrumus tiešo maksājumu intervenču veidiem, kā minēts 87. panta 1. punktā.

3.  
Lauku attīstības intervenču veidiem, kad tiek izmantotas plānotās vidējās summas par vienību, dalībvalstis var noteikt maksimāli plānoto vidējo summu par vienību.

Maksimāli plānotā vidējā summa par vienību ir maksimālā summa, kuru, kā gaidāms, vidēji maksās par saistītajām izlaidēm.

4.  
Ja intervencei tiek noteiktas atšķirīgas summas ar vienību, katrai attiecīgajai minētās intervences summai par vienību piemēro 2. un 3. punktu.
5.  
Dalībvalstis katrai intervencei nosaka gada plānotās izlaides, kas kvantificētas katrai plānotajai vienotajai vai vidējai summai par vienību. Vienas intervences ietvaros gada plānotās izlaides var būt paredzētas apkopotā veidā attiecībā uz visām summām par vienību vai par vienību noteikto summu grupām.

103. pants

Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība

1.  

Savā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā, kas minēts 118. panta 1. punktā, dalībvalsts var nolemt:

a) 

līdz 25 % no sava piešķīruma, kas paredzēts tiešajiem maksājumiem un noteikts V pielikumā, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad atskaitīti 2023.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VIII pielikumā, pārvietot uz savu ELFLA piešķīrumu 2024.–2027. finanšu gadā; vai

b) 

līdz 25 % no sava ELFLA piešķīruma par 2024.–2027. finanšu gadu pārvietot uz savu piešķīrumu par 2023.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēts tiešajiem maksājumiem un noteikts V pielikumā.

2.  

Panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētā dalībvalsts piešķīruma uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumu, procentuālā izteiksmē var palielināt:

a) 

nepārsniedzot 15 procentpunktus, ja atbilstošo palielinājumu dalībvalsts izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteiktos konkrētos mērķus;

b) 

nepārsniedzot 2 procentpunktus, ja atbilstošo palielinājumu dalībvalsts izmanto saskaņā ar 95. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.  
Pārvietojumu, ko veic no dalībvalsts ELFLA piešķīruma uz tiešajiem maksājumiem paredzēto piešķīrumu, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, procentuālā izteiksmē var palielināt līdz 30 % tām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi par hektāru nesasniedz 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Šis nosacījums ir izpildīts Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas un Zviedrijas gadījumā.
4.  
Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1., 2. un3. punktā minēto procentuālo daudzumu, kas katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs.
5.  
2025. gadā, izmantojot 119. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.



V SADAĻA

KLP STRATĒĢISKAIS PLĀNS



I NODAĻA

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

104. pants

KLP stratēģiskie plāni

1.  
Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. un 2. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.
2.  
Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai savai teritorijai, ņemot vērā savus konstitucionālos un institucionālos noteikumus.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem. Reģionālā līmenī noteiktos elementus pienācīgi atspoguļo attiecīgajās KLP stratēģiskā plāna iedaļās, kas norādītas 107. pantā.

3.  
Pamatojoties uz 115. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 108. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalsts KLP stratēģiskajos plānos iestrādā 109. pantā minēto intervences stratēģiju, kurā 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai nosaka skaitliskus mērķrādītājus un starpposma mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas izklāstīti I pielikumā.

Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka konkrētas intervences.

4.  
Katrs KLP stratēģiskais plāns attiecas uz laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

105. pants

Vērienīgāki ar vidi un klimatu saistīti mērķi

1.  
Ar saviem KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 109. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dot tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.
2.  
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kā tās gatavojas sasniegt lielāku kopējo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā. Minētā skaidrojuma pamatā ir attiecīgā informācija, piemēram, tādi elementi, kas minēti 107. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī gaidāmie uzlabojumi salīdzinājumā ar attiecīgajiem I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem.

106. pants

Procedūras noteikumi

1.  
Dalībvalstis savu KLP stratēģisko plānu izstrādā, pamatodamās uz pārredzamām procedūrām, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar saviem reģioniem un saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko regulējumu.
2.  

Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, ka:

a) 

attiecīgā gadījumā attiecīgās reģionālā līmeņa iestādes tiek efektīvi iesaistītas KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā; un

b) 

vides un klimata jautājumos kompetentās publiskās iestādes ir efektīvi iesaistītas KLP stratēģiskā plāna vides un klimata aspektu sagatavošanā.

3.  

Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

a) 

attiecīgās iestādes reģionālā un vietējā līmenī, kā arī citas publiskas iestādes, tostarp vides un klimata jautājumos kompetentās iestādes;

b) 

ekonomiskie un sociālie partneri, tostarp lauksaimniecības nozares pārstāvji;

c) 

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

Dalībvalstis minētos partnerus efektīvi iesaista KLP stratēģisko plānu sagatavošanā un attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp par 13. pantā minētajiem minimālajiem standartiem.

4.  
Dalībvalstis, tostarp attiecīgā gadījumā to reģioni, un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principus.
5.  
Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 3. punktu.



II NODAĻA

KLP STRATĒĢISKĀ PLĀNA SATURS

107. pants

KLP stratēģisko plāna saturs

1.  

Katrā KLP stratēģiskajā plānā ir iedaļas par šādiem aspektiem:

a) 

vajadzību novērtējums;

b) 

intervences stratēģija;

c) 

vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi;

d) 

stratēģijā norādītās tiešo maksājumu intervences, intervences konkrētās nozarēs un lauku attīstības intervences;

e) 

mērķrādītāju un finanšu plāni;

f) 

pārvaldības un koordinācijas sistēma;

g) 

elementi, kas nodrošina KLP modernizāciju;

h) 

ja KLP stratēģiskā plāna elementus izstrādā reģionālā līmenī, – īss dalībvalstu nacionālo un reģionālo struktūru apraksts un jo īpaši skaidrojums, kuri elementi ir izveidoti valsts un kuri – reģionālā līmenī.

2.  

Katram KLP stratēģiskajam plānam ir šādi pielikumi:

a) 

I pielikums – ex ante izvērtējums un stratēģiskais vides novērtējums (SEA), kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK ( 17 );

b) 

II pielikums – SVID analīze;

c) 

III pielikums – apspriešanās ar partneriem;

d) 

attiecīgā gadījumā IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

e) 

V pielikums – valsts papildfinansējums, kas piešķirts KLP stratēģiskā plāna satvarā;

f) 

attiecīgā gadījumā VI pielikums par pārejas posma valsts atbalstu.

3.  
Regulas 108.–115. pantā ir sīkāk izklāstīti noteikumi par 1. un 2. punktā minēto KLP stratēģiskā plāna iedaļu un pielikumu saturu.

108. pants

Vajadzību novērtējums

Regulas 107. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā vajadzību novērtējumā:

a) 

iekļauj SVID analīzes kopsavilkumu, kā minēts 115. panta 2. punktā;

b) 

identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. panta 1. un 2. punktā noteikto konkrēto mērķi, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes; visas vajadzības, kas izriet no SVID analīzes, tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā vai netiks;

c) 

attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju iekļauj vajadzību novērtējumu saistībā ar taisnīgāku tiešo maksājumu sadali un efektīvāku un lietderīgāku to orientēšanu uz mērķi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā lauku saimniecību struktūru, un saistībā ar riska pārvaldību;

d) 

attiecīgā gadījumā iekļauj to vajadzību analīzi, kādas ir konkrētos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos, kā arī kalnu un salu reģionos;

e) 

norāda vajadzību prioritāti, tostarp argumentēti pamato izdarīto izvēli, attiecīgā gadījumā izklāstot iemeslus, kāpēc dažas no identificētajām vajadzībām nav iekļautas vai ir tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem vajadzību novērtējumā ņem vērā valsts vides un klimata plānus, kas sagatavoti saskaņā ar XIII pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

Savam vajadzību novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamus datus un – ja tādi ir pieejami – pēc dzimuma sadalītus datus.

109. pants

Intervences stratēģija

1.  

Regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā intervences stratēģijā katram konkrētajam mērķim, kas nosaukts 6. panta 1. un 2. punktā un iekļauts KLP stratēģiskajā plānā:

a) 

attiecīgajiem rezultātu rādītājiem, ko dalībvalsts izmanto, pamatojoties uz 108. pantā minēto savu vajadzību novērtējumu, norāda mērķrādītājus un ar tiem saistītos starpposma mērķrādītājus. Šo mērķrādītāju vērtību pamato, balstoties uz minēto vajadzību novērtējumu. Mērķrādītāji, kuri attiecas uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, tiek iegūti no šā panta 2. punkta a) apakšpunktā sniegto skaidrojumu elementiem;

b) 

intervences, kuru pamatā ir III sadaļā uzskaitītie intervenču veidi un kuras tiek izstrādātas konkrētas situācijas risināšanai attiecīgajā apgabalā, pamatojoties uz skaidru intervences loģiku, ko pamato 139. pantā minētais ex ante izvērtējums, 115. panta 2. punktā minētā SVID analīze un 108. pantā minētais vajadzības novērtējums;

c) 

elementus, kas parāda to, kā ar intervencēm var sasniegt mērķrādītājus un kādā mērā tās ir savstarpēji saskaņotas un saderīgas;

d) 

elementus, kas pierāda, ka finanšu līdzekļu piešķīrums KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm ir pamatots un piemērots, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus, kā arī atbilst finanšu plānam, kas minēts 112. pantā.

2.  

Intervences stratēģija parāda, ka stratēģija ir konsekventa un ka 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā intervences ir savstarpēji papildinošas, un sniedz:

a) 

pārskatu par KLP stratēģiskajā plānā videi un klimatam paredzēto struktūru, kurā ir aprakstīti šādi aspekti:

i) 

attiecībā uz katru III pielikumā uzskaitīto LLVS standartu – veids, kā Savienības standarts tiek ieviests, tostarp šādi elementi: kopsavilkums par praksi lauku saimniecībā, teritoriālā piemērošanas joma, standartam pakļauto lauksaimnieku un citu labuma guvēju veidi un vajadzības gadījumā apraksts, kā prakse palīdz sasniegt galveno LLVS standarta mērķi;

ii) 

tas, kā nosacījumu sistēma kopumā palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteiktos konkrētos mērķus;

iii) 

tas, kā attiecīgie 31. panta 5. punktā un 70. panta 3. punktā minētie pamatnosacījumi cits citu papildina, kāda ir nosacījumu sistēma un dažādās intervences, tostarp atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, ar ko cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) punktā izklāstītos konkrētos mērķus;

iv) 

veids, kā panākt lielāku vispārējo ieguldījumu, kā noteikts 105. pantā;

v) 

skaidrojums, kā ar KLP stratēģiskajā plānā videi un klimatam paredzēto struktūru ir iecerēts veicināt to valsts ilgtermiņa mērķrādītāju sasniegšanu, kas ir izklāstīti XIII pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos vai no ar tiem izriet, vai panākt saskaņu ar minētajiem mērķrādītājiem;

b) 

attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi – pārskatu par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem, piemēram, tiem, kas minēti 26. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 30., 73. pantā un 75. pantā un 77. panta 6. punktā. Iesniedzot finanšu plānu attiecībā uz 30., 73. un 75. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 95. pantu. Pārskatā arī ir vispārīgi jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

c) 

paskaidrojumu, kā III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētās saistītā ienākumu atbalsta intervences atbilst Direktīvai 2000/60/EK;

d) 

attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi – pārskatu par to, kā tiek panākts mērķis, proti, taisnīgāk sadalīt un efektīvāk un lietderīgāk orientēt saskaņā ar KLP stratēģisko plānu lauksaimniekiem piešķiramo ienākumu atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas pamato 29. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās atkāpes izmantošanu. Šajā pārskatā attiecīgā gadījumā pievēršas arī jautājumam, cik konsekventa un papildinoša ir 22. panta 2. punktā minētā ienākumu pamatatbalsta teritorializācija attiecībā uz atbalstu saskaņā ar citām intervencēm, jo īpaši 71. pantā minētajiem maksājumiem par dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem;

e) 

tādu ar nozarēm saistītu intervenču pārskatu, tai skaitā pārskatu par III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minēto saistīto ienākumu atbalstu un par III sadaļas III nodaļā minētajām intervencēm konkrētās nozarēs, kurā sniegts pamatojums, kāpēc to orientē tieši uz attiecīgajām nozarēm, intervenču saraksts pa nozarēm un intervenču papildināmība;

f) 

attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, ar kurām intervencēm ir paredzēts palīdzēt riska pārvaldībā nodrošināt saskaņotu un integrētu pieeju;

g) 

attiecīgā gadījumā valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības aprakstu, ietverot finanšu piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un pa fondiem;

h) 

pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi uzlabot dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, tostarp par pamatnosacījumiem un papildināmību starp nosacījumiem un dažādajām intervencēm;

i) 

skaidrojums, kā intervences un vairākām intervencēm kopīgi elementi palīdz panākt vienkāršošanu galīgajiem labuma guvējiem un mazināt administratīvo slogu.

3.  
Ja daži KLP stratēģiskā plāna elementi ir noteikti reģionālā līmenī, intervences stratēģija nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī noteiktajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

110. pants

Vairākām intervencēm kopīgie elementi

Regulas 107. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā iedaļā par vairākām intervencēm kopīgajiem elementiem iekļauj:

a) 

definīcijas un nosacījumus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. pantu, kā arī minimālās prasības tiešo maksājumu intervencēm, ievērojot 18. pantu;

b) 

aprakstu, kā tiek izmantota tehniskā palīdzība, kas minēta 94. un 125. pantā, un 126. pantā minētā KLP valsts tīkla aprakstu;

c) 

attiecībā uz 6. panta 1. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem – “lauku apvidu” definīcija, kura tiek izmantot KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikušas dalībvalstis;

d) 

citu informāciju par īstenošanu, jo īpaši:

i) 

īsu aprakstu par to, kā noteikta maksājumtiesību vērtība un kā darbojas rezerve (attiecīgā gadījumā);

ii) 

attiecīgā gadījumā aprakstu par to, kā izmantota 17. pantā minētā tiešo maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtā aplēstā summa;

iii) 

lēmumu un tā pamatojumu attiecībā uz šīs regulas 17. panta 4. punkta, 29. panta 6. punkta un 30. panta 4. punkta un Regulas (ES) 2021/2116 17. panta 1. punkta otrās daļas īstenošanu;

iv) 

attiecīgā gadījumā lēmumu un galveno lēmuma elementu aprakstu attiecībā uz 19. panta īstenošanu;

v) 

pārskatu par ELFLA un citu lauku apvidos darbojošos Savienības fondu koordinēšanu, nošķīrumu un papildināmību.

111. pants

Intervences

Iedaļā par katru intervenci, kas norādīta 107. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā stratēģijā, tostarp par reģionālā līmenī noteikto intervenci, tiek iekļauts:

a) 

intervences veids, ar kuru tā pamatota;

b) 

teritoriālā piemērošanas joma;

c) 

minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā; attiecībā uz intervencēm vides un klimata jomā informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām parāda, ka prakses ir papildinošas un nepārklājas;

d) 

atbalsttiesīguma nosacījumi;

e) 

I pielikumā noteiktie rezultātu rādītāji, kuri ar intervenci būtu jāpanāk tiešā un būtiskā veidā;

f) 

par katru intervenci, kuras pamatā ir kāds no šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem, – skaidrojums, kā ar to tiek ievēroti attiecīgie noteikumi PTO nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikumā (kā noteikts šīs regulas 10. pantā un šīs regulas II pielikumā), un par katru intervenci, kas neatbilst šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervences veidiem, – informācija par to, vai un, ja jā, tad, kā tiek ievēroti attiecīgie PTO nolīguma par lauksaimniecību 6.5. panta vai 2. pielikuma noteikumi;

g) 

viens izlaides rādītājs un gada plānotā 102. panta 5. punktā minētā intervences izlaide;

h) 

gada plānotās vienotās vai vidējās summas par vienību, kas minēta 102. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību, kas minēta 102. panta 2. un 3. punktā;

i) 

skaidrojums, kā tika noteiktas summas, kas minētas šā punkta h) apakšpunktā;

j) 

attiecīgā gadījumā:

i) 

atbalsta veids un likme;

ii) 

metode, kā aprēķina plānoto atbalsta summu par vienību, un tās sertifikācija saskaņā ar 82. pantu;

k) 

gada finanšu piešķīrums intervencei, kas minēta 101. panta 1. punktā, vai attiecībā uz 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajām nozarēm – gada finanšu piešķīrumu attiecīgajai nozarei, kas minēta 101. panta 2. punktā, tostarp vajadzības gadījumā sadalījums pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem;

l) 

norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums.

Pirmās daļas e) apakšpunktu nepiemēro 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā un c) līdz g) apakšpunktā minēto intervenču veidu biškopības nozarē intervencēm, 58. panta 1. punkta h) līdz k) apakšpunktā minēto intervenču veidu vīna nozarē intervencēm un 77. pantā minēto sadarbības intervenču veidu informēšanas un reklāmas pasākumiem saistībā ar kvalitātes shēmām

112. pants

Mērķrādītāju un finanšu plāni

1.  
Regulas 107. panta 1. panta e) apakšpunktā minētais mērķrādītāju plāns sastāv no kopsavilkuma tabulas, kurā norādīti mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kā minēts 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
2.  

Regulas 107. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā finanšu plānā ietver pārskata tabulu, kurā ir paredzēti:

a) 

dalībvalsts piešķīrumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas minēti 87. panta 1. punktā, intervenču veidiem vīna nozarē, kas minēti 88. panta 1. punktā, intervenču veidiem biškopībā, kas minēti 88. panta 2. punktā, un lauku attīstības intervenču veidiem, kas minēti 89. panta 3. punktā, ar norādi par ikgadējām un kopējām summām, ko dalībvalstis rezervējušas, lai izpildītu prasības par 92.–98. pantā noteiktajiem minimālajiem finanšu piešķīrumiem;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minēto summu pārvedumi starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem saskaņā ar 103. pantu un visi atskaitījumi no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešo maksājumu intervenču veidiem, lai summas saskaņā ar 88. panta 6. punktu darītu pieejamas intervenču veidiem citās nozarēs, kā minēts III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā;

c) 

dalībvalstu piešķīrumus intervenču veidiem apiņu nozarē, kas minēti 88. panta 3. punktā un intervenču veidiem olīveļļas un galda olīvu nozarē, kas minēti 88. panta 4. punktā, un ja šo veidu intervences nav tikušas īstenotas, iekļauj lēmumu par attiecīgo piešķīrumu iekļaušanu dalībvalsts tiešo maksājumu piešķīrumā saskaņā ar 88. panta 5. punktu;

d) 

attiecīgā gadījumā – dalībvalsts piešķīrumu pārvietojumi no ELFLA atbalstam InvestEU ietvaros saskaņā ar šīs regulas 81. pantu, atbilstīgi Regulai (ES) 2021/783 vai Regulai (ES) 2021/817 saskaņā ar šīs regulas 99. pantu.

e) 

attiecīgā gadījumā – summas, kas plānotas tālākajiem reģioniem;

3.  

Papildus 2. punktā minētajam detalizētā finanšu plānā – katram finanšu gadam un izteiktas kā dalībvalsts prognozes par maksājumu izpildi – tiek paredzētas šādas tabulas, kas atbilst 111. panta g) un k) punktam:

a) 

tiešo maksājumu intervenču veidiem paredzēto dalībvalsts piešķīrumu sadalījums (kas izdarīts pēc 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem), pamatojoties uz indikatīviem finanšu piešķīrumiem katram intervences veidam un katrai intervencei un norādot plānotās izlaides, plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību, kas minētas 102. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā katrai intervencei plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai abas, kā minēts 102. panta 2. punktā. Attiecīgā gadījumā sadalījumā iekļauj maksājumtiesību rezerves summu.

Norāda maksājumu samazināšanas rezultātā iegūto kopējo aplēsto summu, kas minēta 17. pantā.

Ņemot vērā maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas izmantojumu, kas minēts 17. pantā un 87. panta 3. punktā, minētos indikatīvos finanšu piešķīrumus, attiecīgo plānoto izlaidi un attiecīgās plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību tiek noteiktas pirms maksājumu samazināšanas;

b) 

III sadaļas III nodaļā minētajiem intervenču veidiem paredzēto piešķīrumu sadalījums pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi, vai attiecībā uz 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajām nozarēm – indikatīvais finanšu piešķīrums pa nozarēm ar norādi par plānoto izlaidi, kas izteikta kā darbības programmu skaits pa nozarēm;

c) 

lauku attīstībai paredzēto dalībvalsts piešķīrumu sadalījums (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par KLP stratēģiskā plāna periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci un plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību, kas minētas 102. panta 1. punktā, kā arī attiecīgā gadījumā maksimālās plānotās vidējās summas par vienību, kas minēta 102. panta 3. punktā. Attiecīgā gadījumā tabulā arī iekļauj finanšu instrumentiem plānoto dotāciju un summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas.

113. pants

Pārvaldības un koordinācijas sistēmas

Regulas 107. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajā iedaļā par pārvaldības un koordinācijas sistēmām:

a) 

norāda visas Regulas (ES) 2021/2116 II sadaļas II nodaļā minētās pārvaldības struktūras, kā arī valsts vadošo iestādi un attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes;

b) 

norāda tās starpniekstruktūras un to funkcijas, kas minētas šīs regulas 123. panta 4. punktā;

c) 

ietver informāciju par Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļā minētajām kontroles sistēmām un sodiem, tostarp informāciju par:

i) 

Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas II nodaļā minēto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu;

ii) 

Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV un V nodaļā minēto kontroles un sodu sistēmu saistībā ar nosacījumu sistēmu;

iii) 

kompetentajām kontroles struktūrām, kuras atbildīgas par pārbaudēm;

d) 

ietver pārskatu par uzraudzības un ziņošanas struktūru.

114. pants

Modernizācija

Iedaļā par elementiem, kas nodrošina 107. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizāciju, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības un lauku apvidu nozares un KLP modernizāciju atbalstošos elementus un jo īpaši ietver:

a) 

pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 6. panta 2. punktā noteikto horizontālo mērķi, jo īpaši:

i) 

aprakstu par LZIS organizatorisko uzbūvi;

ii) 

aprakstu par to, kā 15. pantā minētie konsultāciju dienesti, 126. pantā minētais pētniecības un KLP valsts tīkls sadarbosies nolūkā sniegt konsultācijas, nodrošināt zināšanu plūsmas un inovācijas pakalpojumus un kā saskaņā ar 78. pantu atbalstītās darbības vai citas atbilstīgas intervences tiek integrētas LZIS;

b) 

aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

115. pants

Pielikumi

1.  
Regulas 107. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā KLP stratēģiskā plāna I pielikumā ietver 139. pantā minētā ex ante izvērtējuma galveno rezultātu kopsavilkumu un SIVN, kā minēts Direktīvā 2001/42/EK, un to, kā tie ir tikuši ņemti vērā, vai pamatojumu, kāpēc tie nav tikuši ņemti vērā, un saiti uz pilnīgu ex ante izvērtējuma ziņojumu un SIVN ziņojumu.
2.  
Regulas 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā KLP stratēģiskā plāna II pielikumā ietver SVID analīzi par pašreizējo situāciju apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns.

SVID analīze pamatojas uz pašreizējo situāciju apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns, un attiecībā uz katru 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķi ietver vispārīgu aprakstu par pašreizējo situāciju apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns, balstoties uz kopējiem konteksta rādītājiem un citu jaunāko kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju, tādu kā pētījumi, iepriekšēji novērtējuma ziņojumi, nozariskā analīze un līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas.

Attiecīgā gadījumā SVID analīze ietver analīzi par teritoriāliem aspektiem, tostarp reģionālo specifiku, izceļot teritorijas, uz kurām konkrēti ir vērstas intervences, un analīzi par nozariskiem aspektiem, jo īpaši nozarēm, uz kurām attiecas konkrētas intervences vai programmas.

Turklāt attiecībā uz katru 5. pantā un 6. panta 1. un 2. punktā nosaukto vispārējo un konkrēto mērķi minētajā aprakstā jo īpaši norāda:

a) 

stiprās puses apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns;

b) 

vājās puses apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns;

c) 

iespējas apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns;

d) 

draudus apgabalā, uz kuru attiecas KLP stratēģiskais plāns.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem mērķiem SVID analīzē ir atsauce uz valsts plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar XIII pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, piekļuvi finansējumam un kredītiem un piekļuvi zināšanām un konsultācijām.

Attiecībā uz 6. panta 2. punktā izklāstīto horizontālo mērķi SVID analīzē sniedz arī attiecīgo informāciju par LZIS un saistīto struktūru darbību.

3.  
Regulas 107. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā KLP stratēģiskā plāna III pielikumā norāda ar partneriem, un jo īpaši ar attiecīgām iestādēm reģionālā un vietējā līmenī, veiktās apspriešanās iznākumu un iekļauj īsu aprakstu par to, kā notika apspriešanās.
4.  
Regulas 107. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskā plāna IV pielikumā īsi apraksta kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un tā papildināmību ar citām KLP stratēģiskā plāna intervencēm.
5.  

Regulas 107. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskā plāna V pielikumā iekļauj:

a) 

īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu III sadaļas IV nodaļā izklāstītajām intervencēm lauku attīstībā, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

b) 

skaidrojumu par komplementaritāti ar citām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm;

c) 

norādi par to, vai uz valsts papildfinansējumu neattiecas LESD 42. panta darbības joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums; un

d) 

valsts finansiālo palīdzību augļu un dārzeņu nozarē, kas minēta 53. pantā.

6.  

Regulas 107. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajā KLP stratēģiskā plāna VI pielikumā iekļauj šādu informāciju par pārejas posma valsts atbalstu:

a) 

ikgadējo nozares finansējuma apjomu katrai nozarei, kurā tiek piešķirts pārejas posma valsts atbalsts;

b) 

attiecīgā gadījumā maksimālo atbalsta vienības likmi katrā laikposma gadā;

c) 

attiecīgā gadījumā informāciju par atsauces laikposmu, kas mainīts saskaņā ar 147. panta 2. punkta otrā daļu;

d) 

īsu aprakstu par pārejas posma valsts atbalsta komplementaritāti ar KLP stratēģiskā plāna intervencēm.

116. pants

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu līdz 2023. gada 31. decembrim, ar kuriem šo nodaļu groza attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna un tā pielikumu saturu. Minētie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz tādu problēmu risināšanu, ar kādām saskaras dalībvalstis.

117. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz 108.–115. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.



III NODAĻA

KLP STRATĒĢISKĀ PLĀNA APSTIPRINĀŠANA UN GROZĪŠANA

118. pants

KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana

1.  
Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu ar saturu, kas minēts 107. pantā.
2.  
Komisija novērtē ierosināto KLP stratēģisko plānu attiecībā uz tā pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību vispārējiem principiem, šo regulu un deleģētiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, un Regulu (ES) 2021/2116, plāna faktisko ieguldījumu 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā un tā ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences izkropļošanu un administratīvā sloga līmeni labuma guvējiem un iestādēm. Novērtējumā jo īpaši aplūko KLP stratēģiskā plāna stratēģijas piemērotību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļu piešķīrumu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu KLP stratēģiskā plāna konkrētos mērķus, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.
3.  
Atkarībā no 2. punktā minētā novērtējuma rezultātiem Komisija trīs mēnešu laikā no dienas, kad KLP stratēģiskais plāns ir iesniegts, var dalībvalstij izteikt apsvērumus.

Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto plānu.

4.  
Komisija apstiprina ierosināto KLP stratēģisko plānu ar noteikumu, ka ir iesniegta vajadzīgā informācija un ka plāns ir saderīgs ar 9. pantu un pārējām šajā regulā un Regulā (ES) 2021/2116 izklāstītajām prasībām, kā arī ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas. Apstiprinājums ir balstīts tikai un vienīgi uz tiesību aktiem, kas dalībvalstīm ir juridiski saistoši.
5.  
Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 113. panta c) punktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumā, kuri minēti 107. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts var Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 112. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstošie elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 119. pantu termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par trijiem mēnešiem no KLP stratēģiskā plāna apstiprinājuma dienas.

6.  
Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina Komisija ar īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 153. pantā minēto komiteju procedūru.
7.  
KLP stratēģiskie plāni juridiskas sekas rada tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.

119. pants

KLP stratēģiskā plāna grozīšana

1.  
Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus.
2.  
KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.
3.  
Komisija novērtē grozījuma saskanību ar šo regulu un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, un Regulu (ES) 2021/2116, turklāt Komisija novērtē grozījuma faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā.
4.  
Komisija apstiprina pieprasīto KLP stratēģiskā plāna grozījumu ar noteikumu, ka ir iesniegta vajadzīgā informācija un ka grozītais plāns ir saderīgs ar 9. pantu un pārējām šajā regulā un Regulā (ES) 2021/2116 izklāstītajām prasībām, kā arī ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas.
5.  
Komisija var paust apsvērumus 30 darba dienu laikā no KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījuma iesniegšanas. Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.
6.  
KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu apstiprina ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.
7.  
KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu var iesniegt vienu reizi kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi vai Komisija saskaņā ar 122. pantu nav noteikusi izņēmumus. Turklāt KLP stratēģiskā plāna laikposma gaitā var iesniegt vēl trīs KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumus. Šis punkts netiek piemērots grozīšanas pieprasījumiem, ar kuriem iesniedz trūkstošos elementus saskaņā ar 118. panta 5. punktu.

Uz KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, kas saistīts ar 17. panta 5. punktu, 88. panta 7. punktu, 103. panta 5. punktu vai 120. pantu, šā punkta pirmajā daļā izklāstītais ierobežojums neattiecas.

8.  
KLP stratēģiskā plāna grozījums, kas saistīts ar 17. panta 5. punktu, 88. panta 7. punktu vai 103. panta 1. punktu, attiecībā uz ELGF stājas spēkā 1. janvārī tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kad Komisija apstiprinājusi grozīšanas pieprasījumu, un pēc attiecīga piešķīrumu grozījuma saskaņā ar 87. panta 2. punktu.

KLP stratēģiskā plāna grozījums, kas saistīts ar 103. panta 1. punktu, attiecībā uz ELFLA stājas spēkā pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi grozīšanas pieprasījumu, un pēc attiecīga piešķīrumu grozījuma saskaņā ar 89. panta 4. punktu.

KLP stratēģiskā plāna grozījums, kas saistīts ar ELGF, izņemot šā punkta pirmajā daļā minētos grozījumus, stājas spēkā dienā, kas jānosaka dalībvalstij un kas ir vēlāka nekā diena, kad Komisija apstiprinājusi grozīšanas pieprasījumu. Dalībvalstis var noteikt atšķirīgu vai atšķirīgas spēkā stāšanās dienas dažādiem grozījuma elementiem. Nosakot šo dienu, dalībvalstis ņem vērā šajā pantā izklāstītos apstiprināšanas procedūras laika ierobežojumus un to, ka lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem nepieciešams pietiekami daudz laika, lai ņemtu vērā grozījumu. Plānoto dienu dalībvalsts norāda kopā ar lūgumu grozīt KLP stratēģisko plānu, un to apstiprina Komisija saskaņā ar šā panta 10. punktu.

9.  
Atkāpjoties no šā panta 2.–8. punkta, 10. un 11. punkta, dalībvalstis jebkurā laikā var veikt un piemērot izmaiņas sava KLP stratēģisko plānu elementos, kuri attiecas uz III sadaļas IV nodaļā paredzētajām intervencēm, – tostarp šādu intervenču atbalsttiesīguma nosacījumus, – kā rezultātā nerodas izmaiņas 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos mērķrādītājos. Dalībvalstis par šādiem grozījumiem paziņo Komisijai līdz brīdim, kad tās sāk tos piemērot, un tos iekļauj nākamajā KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punktu.
10.  
Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 153. pantā minēto komiteju procedūru.
11.  
Neskarot 86. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumi juridiskas sekas rada tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.
12.  
Pareizrakstības vai acīmredzamu kļūdu labojumi vai redakcionāli labojumi, kuri neietekmē politikas un intervenču īstenošanu, nav uzskatāmi par grozīšanas pieprasījumu saskaņā ar šo pantu. Par šādiem labojumiem dalībvalstis informē Komisiju.

120. pants

KLP stratēģisko plānu pārskatīšana

Kad tiek izdarīts grozījums jebkurā no XIII pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, katra dalībvalsts izvērtē, vai būtu attiecīgi jāgroza tās KLP stratēģiskais plāns, jo īpaši 109. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētais skaidrojums un citi šajā skaidrojumā minētie KLP stratēģiskā plāna elementi. Sešu mēnešu laikā pēc grozījuma transponēšanas beigu termiņa XIII pielikumā uzskaitītas direktīvas gadījumā vai sešu mēnešu laikā pēc grozījuma piemērošanas dienas XIII pielikumā uzskaitītas regulas gadījumā katra dalībvalsts paziņo Komisijai par sava novērtējuma iznākumu, pievienojot skaidrojumu, un vajadzības gadījumā iesniedz lūgumu grozīt tās KLP stratēģisko plānu saskaņā ar 119. panta 2. punktu.

121. pants

Komisijas rīcības termiņu aprēķināšana

Šīs nodaļas nolūkos Komisijas rīcībai paredzētais termiņš sākas tad, kad ir iesniegta visa vajadzīgā informācija, kura atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

Minētajā termiņā nav ietverts laikposms:

a) 

kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savus apsvērumus vai pieprasījumu, kurā dalībvalstij lūgts iesniegt pārskatītus dokumentus, un ilgst līdz dienai, kad dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo atbildi;

b) 

grozījumiem attiecībā uz 17. panta 5. punktu, 88. panta 7. punktu un 103. panta 5. punktu – laikposms deleģētā akta pieņemšanai piešķīrumu grozījumam saskaņā ar 87. panta 2. punktu.

122. pants

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģisko plānu grozīšanu

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo nodaļu papildina:

a) 

attiecībā uz KLP stratēģisko plānu grozīšanas pieprasījumu iesniegšanas procedūrām un termiņiem;

b) 

attiecībā uz tādu turpmāku gadījumu noteikšanu, kuros 119. panta 7. punktā minēto maksimālo grozījumu skaitu neņem vērā.



VI SADAĻA

KOORDINĒŠANA UN PĀRVALDĪBA

123. pants

Vadošā iestāde

1.  
Katra dalībvalsts izraugās valsts vadošo iestādi savam KLP stratēģiskajam plānam.

Dalībvalstis, ņemot vērā savus konstitucionālos un institucionālos noteikumus, var izraudzīties tādas reģionālās vadības iestādes, kuras būs atbildīgas par dažiem vai visiem 2. punktā minētajiem uzdevumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidota tāda attiecīga pārvaldības un kontroles sistēma, kas nodrošina skaidru funkciju sadali un to nošķīrumu starp valsts vadošo iestādi un attiecīgā gadījumā reģionālajām vadības iestādēm un citām struktūrām. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka sistēma darbojas efektīvi visā KLP stratēģiskā plāna laikposmā.

2.  

Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību un īstenošanu. Tā jo īpaši nodrošina, ka:

a) 

ir elektroniska informācijas sistēma, kā minēts 130. pantā;

b) 

intervenču īstenošanā iesaistītie lauksaimnieki, citi labuma guvēji un citas struktūras:

i) 

tiek informētas par saviem pienākumiem, ko uzliek piešķirtais atbalsts, un visiem darījumiem, kas saistīti ar attiecīgo darbību, attiecīgā gadījumā vai nu uztur atsevišķu grāmatvedības uzskaites sistēmu, vai norāda piemērotu grāmatvedības kodu;

ii) 

apzinās prasības, kas saistītas ar datu sniegšanu vadošajai iestādei un izlaides un rezultātu reģistrēšanu;

c) 

attiecīgajiem lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem – attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskos līdzekļus – tiek nodrošināta skaidra un precīza informācija par tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un minimālajiem LLVS standartiem, kas noteikti, ievērojot III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī par prasībām, kas saistītas ar III sadaļas I nodaļas 3. iedaļā izveidoto sociālo nosacījumu sistēmu, un kas jāpiemēro lauku saimniecības līmenī;

d) 

ex ante izvērtējums, kas minēts 139. pantā, atbilst izvērtēšanas un uzraudzības sistēmai un tiek iesniegts Komisijai;

e) 

tiek ieviests 140. panta 4. punktā minētais izvērtēšanas plāns un minētajā pantā norādītās ex post izvērtēšanas tiek veiktas šajā regulā noteiktajos termiņos, nodrošinot, ka šādi izvērtējumi atbilst uzraudzības un izvērtēšanas sistēmai un tiek iesniegti uzraudzības komitejai un Komisijai;

f) 

uzraudzības komiteja tiek nodrošināta ar informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, ņemot vērā tā konkrētos mērķus un prioritātes;

g) 

gada snieguma ziņojums, tostarp apkopotās uzraudzības tabulas, tiek sagatavots un pēc tam, kad ziņojums iesniegts uzraudzības komitejai atzinuma sniegšanai, tiek iesniegts Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;

h) 

ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada snieguma ziņojumu, tiek veikti attiecīgie pēcpasākumi;

i) 

maksājumu aģentūra pirms maksājumu apstiprināšanas saņem visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par procedūrām un kontrolēm, kas veiktas attiecībā uz finansēšanai izraudzītajām intervencēm;

j) 

labuma guvēji, kuriem atbalsts sniegts saskaņā ar tādām ELFLA finansētajām intervencēm, kas nav platībatkarīgās un dzīvniekatkarīgās intervences, apstiprina, ka ir saņēmuši finansiālo atbalstu, tostarp, pareizā veidā izmantojot Savienības emblēmu saskaņā ar noteikumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar 5. punktu;

k) 

KLP stratēģiskajam plānam tiek nodrošināta publicitāte, tostarp ar KLP valsts tīkla palīdzību, informējot:

i) 

iespējamos labuma guvējus, profesionālās organizācijas, sociālekonomiskos partnerus, struktūras, kas iesaistītas vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā, un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides organizācijas, par iespējām, ko sniedz KLP stratēģiskais plāns, un noteikumiem par piekļuvi KLP stratēģiskā plāna finansējumam; un

ii) 

lauksaimniekus, citus labuma guvējus un plašu sabiedrību par Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kas tiek sniegts, izmantojot KLP stratēģisko plānu.

ELGF finansētam atbalstam dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina to, ka vadošā iestāde var izmantot tos redzamības un saziņas rīkus un struktūras, ko izmanto ELFLA.

3.  
Ja 1. punkta otrajā daļā minētās reģionālās vadības iestādes ir atbildīgas par 2. punktā minētajiem uzdevumiem, valsts vadošā iestāde nodrošina attiecīgu koordināciju starp šīm iestādēm nolūkā garantēt KLP stratēģiskā plāna izstrādes un īstenošanas saskaņotību un konsekvenci.
4.  
Vadošā valsts iestāde vai attiecīgā gadījumā reģionālās vadības iestādes var deleģēt uzdevumus starpniekstruktūrām. Minētajā gadījumā deleģējošā vadošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par minēto uzdevumu pārvaldības un īstenošanas efektivitāti un pareizību un nodrošina, ka tiek ieviesti attiecīgi noteikumi, kas ļauj starpniekstruktūrai saņemt visus minēto uzdevumu izpildei vajadzīgos datus un informāciju.
5.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz vienādus nosacījumus 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

124. pants

Uzraudzības komiteja

1.  
Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, katra dalībvalsts trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsti informē par Komisijas īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina KLP stratēģisko plānu, izveido valsts komiteju.

Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu, kurā paredz noteikumus par koordināciju ar reģionālām uzraudzības komitejām, ja tādas izveidotas saskaņā ar 5. punktu, un noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārredzamības principa piemērošanu.

Uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Katra dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu un atzinumus.

2.  
Katra dalībvalsts lemj par uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina 106. panta 3. punktā minēto attiecīgo publisko iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.

Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu.

Komisijas pārstāvji piedalās uzraudzības komitejas darbā kā konsultanti.

3.  

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

a) 

progresu KLP stratēģiskā plāna īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā;

b) 

jebkuras problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, un pasākumus, kas veikti šo problēmu risināšanai, tostarp progresu, kas panākts virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu galīgajiem labuma guvējiem;

c) 

elementus, kas sniegti Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 3. punktā minētajā ex ante novērtējumā un minētās regulas 59. panta 1. punktā minētajā stratēģijas dokumentā;

d) 

izvērtējumu veikšanā panākto progresu, izvērtējumu kopsavilkumus un pēcpasākumus, kas veikti saistībā attiecīgajiem konstatējumiem;

e) 

attiecīgu informāciju, kas saistīta ar KLP stratēģiskā plāna sniegumu un ko sniedz valsts KLP tīkls;

f) 

komunikācijas un atpazīstamības veicinošas rīcības īstenošanu;

g) 

attiecīgā gadījumā – publisko iestāžu un lauksaimnieku un citu labuma guvēju administratīvo spēju veidošanu.

4.  

Uzraudzības komiteja sniedz atzinumu par:

a) 

metodoloģiju un kritērijiem, kas izmantoti darbību atlasē;

b) 

gada snieguma ziņojumiem;

c) 

izvērtēšanas plānu un tā grozījumiem;

d) 

ikvienu vadošās iestādes priekšlikumu par KLP stratēģiskā plāna grozījumiem.

5.  
Ja elementus nosaka reģionālā līmenī, attiecīgā dalībvalsts var izveidot reģionālas uzraudzības komitejas, lai uzraudzītu reģionālo elementu īstenošanu un sniegtu valsts uzraudzības komitejai informāciju šajā sakarā. Šo pantu šīm reģionālajām uzraudzības komitejām mutatis mutandis piemēro attiecībā uz reģionālā līmenī noteiktiem elementiem.

125. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

1.  
Pēc dalībvalsts iniciatīvas ar ELFLA līdzekļiem var atbalstīt darbības, kas saistībā ar KLP stratēģisko plānu ir vajadzīgas efektīvai atbalsta administrēšanai un īstenošanai, tostarp 126. panta 1. punktā minēto KLP valsts tīklu izveidei un darbībai. Šajā punktā minētās darbības var attiekties uz iepriekšējiem plānošanas laikposmiem un turpmākiem KLP stratēģiskā plāna laikposmiem.
2.  
Var atbalstīt arī galvenā fonda iestādes darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 31. panta 4., 5. un 6. punktu, ar noteikumu, ka LEADER ietver atbalstu no ELFLA.
3.  
Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas nefinansē sertifikācijas struktūras, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā.

126. pants

KLP valsts un Eiropas tīkli

1.  
Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp lauksaimniecības un lauku attīstības jomā strādājošajām organizācijām, iestādēm, konsultantiem, pētniekiem un citiem inovācijas jomas dalībniekiem, un citiem dalībniekiem. KLP valsts tīklus veido, pamatojoties uz dalībvalstīs jau pastāvošo tīklošanas pieredzi un praksi.
2.  
Komisija izveido kopējās lauksaimniecības politikas Eiropas tīklu (KLP Eiropas tīklu), lai Savienības līmenī nodrošinātu tīklošanu starp valstu tīkliem, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā strādājošajām organizācijām un iestādēm.
3.  

Tīklošanai KLP valsts un Eiropas tīklos ir šādi mērķi:

a) 

palielināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos KLP stratēģisko plānu īstenošanā un attiecīgā gadījumā to izstrādē;

b) 

palīdzēt dalībvalstu iestādēm KLP stratēģiskā plāna īstenošanā un pāriešanā uz tādu īstenošanas modeli, kas pamatojas uz sniegumu;

c) 

uzlabot KLP stratēģisko plānu īstenošanas kvalitāti;

d) 

sekmēt sabiedrības un iespējamo labuma guvēju informēšanu par KLP un finansēšanas iespējām;

e) 

veicināt inovāciju lauksaimniecībā un lauku attīstībā un atbalstīt savstarpēju mācīšanos un visu ieinteresēto personu iekļaušanu zināšanu apmaiņas un uzkrāšanas procesā un mijiedarbību starp tām;

f) 

atbalstīt uzraudzības un izvērtēšanas spējas un darbības;

g) 

sekmēt KLP stratēģisko plānu rezultātu izplatīšanu.

Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto mērķi izskata, jo īpaši, izmantojot KLP valstu tīklus.

4.  

Lai sasniegtu 3. punktā uzskaitītos mērķus, KLP valsts un Eiropas tīklu uzdevumi ir šādi:

a) 

vākt, analizēt un izplatīt informāciju par pasākumiem un labo praksi, kas īstenota vai atbalstīta saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem, kā arī analizēt tādas norises lauksaimniecībā un lauku apvidos, kuras attiecas uz 6. panta 1. un 2. punktā izvirzītajiem konkrētajiem mērķiem;

b) 

sekmēt dalībvalstu iestāžu un citu KLP stratēģisko plānu īstenošanā iesaistīto dalībnieku spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz uzraudzības un izvērtēšanas procesiem;

c) 

veidot platformas, forumus un pasākumus, kas veicina pieredzes apmaiņu starp ieinteresētajām personām un savstarpēju mācīšanos, tostarp attiecīgā gadījumā apmaiņu ar trešo valstu tīkliem;

d) 

vākt informāciju un vienkāršot tās izplatīšanu, kā arī tīklošanu starp tādām finansētām struktūrām un projektiem kā Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētās vietējās rīcības grupas, šīs regulas 127. panta 3. punktā minētās EIP darbības grupas un līdzvērtīgas struktūras un projekti;

e) 

atbalstīt sadarbības projektus, tostarp transnacionālu sadarbību, starp EIP darbības grupām, kas minētas šīs regulas 127. panta 3. punktā, Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētajām vietējām rīcības grupām vai līdzīgām vietējām attīstības struktūrām;

f) 

izveidot saites uz citām Savienības finansētām stratēģijām vai tīkliem;

g) 

dot ieguldījumu KLP turpmākajā attīstībā un KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā nākamajam laikposmam;

h) 

attiecībā uz KLP valsts tīkliem – piedalīties KLP Eiropas tīkla darbībā un sekmēt to;

i) 

attiecībā uz KLP Eiropas tīklu – sadarboties ar valstu KLP tīkliem un sekmēt to pasākumus.

5.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka KLP Eiropas tīkla organizatorisko struktūru un darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

127. pants

Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”

1.  
Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP) mērķis ir stimulēt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

Lai paātrinātu inovāciju, EIP atbalsta LZIS, radot saikni starp politikas virzieniem un instrumentiem.

2.  
EIP palīdz sasniegt 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītos konkrētos mērķus.

EIP jo īpaši:

a) 

rada pievienoto vērtību, nodrošinot labāku pētniecības sasaisti ar lauksaimniecības praksi un veicinot pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantojumu;

b) 

savieno inovācijas jomas dalībniekus un projektus;

c) 

veicina inovatīvu risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, tostarp zināšanu apmaiņu lauksaimnieku starpā; un

d) 

informē zinātnieku aprindas par lauksaimniecības prakses pētniecības vajadzībām.

3.  

EIP darbības grupas, kuras atbalsta saskaņā ar sadarbības veida intervenci, kas minēta 77. pantā, ir EIP daļa. Katra EIP darbības grupa izstrādā plānu inovatīvam projektam, kurš jāattīsta vai jāīsteno. Šādu inovatīvo projektu balsta uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

a) 

izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi;

b) 

apvienot partnerus, kuriem ir papildinošas zināšanas, piemēram, lauksaimniekus, konsultantus, pētniekus, uzņēmumus vai nevalstiskas organizācijas, savienojot tos tādās kombinācijās, kas vislabāk palīdz sasniegt projekta mērķus; un

c) 

visā projekta laikā lemt un veidot kopīgi.

EIP darbības grupas var darboties transnacionālā, tostarp pārrobežu, līmenī. Iecerēto inovāciju var balstīt ne tikai uz jaunu praksi, bet arī tradicionālu praksi jaunā ģeogrāfiskā vai vides kontekstā.

EIP darbības grupas izplata savu projektu plānu un rezultātu kopsavilkumu, jo īpaši, izmantojot KLP valsts un Eiropas tīklus.



VII SADAĻA

UZRAUDZĪBA, ZIŅOŠANA UN IZVĒRTĒŠANA



I NODAĻA

SNIEGUMA SATVARS

128. pants

Snieguma satvara izveide

1.  
Dalībvalstīm un Komisijai uzņemoties kopīgu atbildību, tiek izveidots snieguma satvars. Snieguma satvars KLP stratēģiskā plāna īstenošanas laikā ļauj ziņot par tā sniegumu un uzraudzīt un izvērtēt tā sniegumu.
2.  

Snieguma satvars ietver šādus elementus:

a) 

kopējo izlaides, rezultātu, ietekmes un konteksta rādītāju kopumu, kas minēts 7. pantā, kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada snieguma ziņojumu sagatavošanā;

b) 

mērķrādītājus un gada starpposma mērķrādītājus, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, izmantojot attiecīgos rezultātu rādītājus;

c) 

datu vākšanu, glabāšanu un pārsūtīšanu;

d) 

regulāru ziņošanu par sniegumu un uzraudzības un izvērtēšanas darbībām;

e) 

ex ante, starpposma un ex post izvērtēšanu un visas citas izvērtēšanas darbības, kas saistītas ar KLP stratēģisko plānu.

129. pants

Snieguma satvara mērķi

Snieguma satvara mērķi ir tādi, lai:

a) 

novērtētu KLP ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību;

b) 

uzraudzītu progresu KLP stratēģisko plānu mērķrādītāju sasniegšanā;

c) 

novērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu un saskaņotību;

d) 

atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu, kas saistīts ar uzraudzību un izvērtēšanu.

130. pants

Elektroniskā informācijas sistēma

Dalībvalstis izveido vai lieto jau esošu drošu elektronisku informācijas sistēmu, kurā tās reģistrē un glabā tādu svarīgāko informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai, jo īpaši, lai uzraudzītu progresu virzībā uz izvirzītajiem mērķiem un mērķrādītājiem, tostarp informāciju par katru labuma guvēju un darbību.

131. pants

Informācijas sniegšana

Dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvēji, kas saņem atbalstu saskaņā ar KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm, un Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētās vietējās rīcības grupas sniedz vadošajai iestādei vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir visaptveroši, savlaicīgi un ticami datu avoti, kas, izmantojot izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājus, ļauj efektīvi pārbaudīt politikas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu.

132. pants

Uzraudzības procedūras

Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

133. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz snieguma satvaru

Komisija pieņem īstenošanas aktus par snieguma satvara saturu. Šādos aktos ietver rādītājus, kas nav I pielikumā iekļautie rādītāji un kas vajadzīgi atbilstīgai politikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metodes, kas izklāstītas I pielikumā un citur, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai garantētu dalībvalstu savākto datu precizitāti un ticamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.



II NODAĻA

GADA SNIEGUMA ZIŅOJUMI

134. pants

Gada snieguma ziņojumi

1.  
Dalībvalstis saskaņā Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktu un 10. pantu sniedz gada snieguma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā.
2.  
Pēdējā gada snieguma ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktu un 10. pantu, ietver īstenošanas periodā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.
3.  
Lai gada snieguma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5., 7., 8., 9. un 10. punktā un attiecīgā gadījumā 6. punktā prasīto informāciju. Neskarot ikgadējās noskaidrošanas procedūras, kas paredzētas Regulā (ES) 2021/2116, ja gada snieguma ziņojums nav pieņemams, Komisija 15 darba dienās no tā iesniegšanas par to informē attiecīgo dalībvalsti; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.
4.  
Gada snieguma ziņojumos izklāsta svarīgāko kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem un izlaides un rezultātu rādītājiem, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī.
5.  

Šā panta 4. punktā minētajā kvantitatīvajā informācijā ietver:

a) 

realizēto izlaidi;

b) 

izdevumus, kas deklarēti gada pārskatos un attiecas uz a) apakšpunktā minētajām izlaidēm pirms jebkādu sodu vai citu samazinājumu piemērošanas, un attiecībā uz ELFLA, ņemot vērā anulēto vai atgūto līdzekļu pārdali, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 57. pantu;

c) 

proporciju starp b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem un a) punktā minētajām attiecīgajām izlaidēm (“realizētā summa par vienību”);

d) 

rezultātus un informāciju par to, kas vēl veicams, lai sasniegtu atbilstošus starpposma mērķrādītājus, kas noteikti saskaņā ar 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju snieguma noskaidrošanas vajadzībām uzrāda sadalījumā pa summām par vienību, kā noteikts KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar 111. panta h) punktu. Attiecībā uz izlaides rādītājiem, kas ir atzīmēti I pielikumā un ko izmanto tikai uzraudzībai, iekļauj tikai to informāciju, kas minēta šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

6.  

Attiecībā uz intervenci, kuru neaptver Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma, dalībvalstis papildus informācijai, ko sniedz saskaņā ar šā panta 5. punktu, var nolemt katrā gada snieguma ziņojumā norādīt:

a) 

vai nu vidējās summas par vienību iepriekšējā finanšu gadā izvēlētajām darbībām un attiecīgo izlaižu skaitu un izdevumus; vai arī

b) 

proporciju starp kopējiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, kas paredzēts darbībām, par kurām maksājumi tika veikti iepriekšējā finanšu gadā, un realizēto izlaidi, kā arī attiecīgo izlaižu skaitu un izdevumus.

Komisija izmanto minēto informāciju Regulas (ES) 2021/2116 40. un 54. panta nolūkos par katru gadu, kad tiek veikti maksājumi par saistītajām darbībām.

7.  

Šā panta 4. punktā minētajā kvalitatīvajā informācijā ietver:

a) 

kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu attiecībā uz iepriekšējo finanšu gadu;

b) 

attiecīgā gadījumā jebkuras problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

8.  

Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 2. punkta nolūkos dalībvalstis var nolemt šā panta 4. punktā minētajā kvalitatīvajā informācijā iekļaut arī:

a) 

pamatojumu jebkādam realizētās summas par vienību pārsniegumam salīdzinājumā ar attiecīgo plānoto summu par vienību vai attiecīgā gadījumā šīs regulas 102. pantā minēto maksimālo plānoto summu par vienību; vai

b) 

ja dalībvalsts nolemj izmantot kādu no šā panta 6. punktā paredzētajām iespējām, atkarībā no dalībvalsts izvēles – pamatojumu jebkādam realizētās summas par vienību pārsniegumam salīdzinājumā ar attiecīgo vidējo summu par vienību par izvēlētajām darbībām vai ar proporciju starp kopējiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, kas paredzēts darbībām, par kurām maksājumi tika veikti iepriekšējā finanšu gadā, un saistīto realizēto izlaidi.

9.  
Pamatojumu iekļauj Regulas (ES) 2021/2116 40. panta 2. punkta nolūkā, ja šā panta 8. punkta a) apakšpunktā minētais pārsniegums pārsniedz 50 %.

Savukārt, ja dalībvalsts nolemj izmantot 6. punktā paredzēto iespēju, pamatojumu iekļauj tikai tad, ja 8. punkta b) apakšpunktā minētais pārsniegums pārsniedz 50 %.

10.  

Attiecībā uz finanšu instrumentiem – papildus datiem, kas jāsniedz saskaņā ar 4. punktu, sniedz arī informāciju par:

a) 

attiecināmajiem izdevumiem par katru finanšu produkta veidu;

b) 

pārvaldības izmaksu un maksu summu, kas deklarēta kā attiecināmie izdevumi;

c) 

papildus ELFLA līdzekļiem izmantoto privātā un publiskā sektora līdzekļu summu par katru finanšu produkta veidu;

d) 

procentiem un citiem ieņēmumiem, kas radīti no ELFLA iemaksu atbalsta, kurš paredzēts finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 60. pantu, un atpakaļ iemaksātajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz atbalstu no ELFLA saskaņā ar minētās regulas 62. pantu;

e) 

to aizdevumu, pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumu galasaņēmējiem kopsummu, kuri tika garantēti ar attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita šīs regulas 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, un kuri tika faktiski izmaksāti galasaņēmējiem.

Ja dalībvalstis nolemj finanšu instrumentiem piemērot šā panta 6. punktu, minētajā punktā norādīto informāciju sniedz galasaņēmēju līmenī.

11.  
Snieguma divgadu izskatīšanas, kas minēta 135. pantā, vajadzībām gada snieguma ziņojumā iekļauj informāciju par 115. panta 5. punkta a) un d) apakšpunktā minēto valsts papildfinansējumu. Minēto finansējumu ņem vērā snieguma divgadu izskatīšanas vajadzībām.
12.  
Gada snieguma ziņojumus, kā arī to saturu kopsavilkumus, kas paredzēti iedzīvotājiem, dara publiski pieejamus.
13.  
Neskarot ikgadējās noskaidrošanas procedūras, kas paredzētas Regulā (ES) 2021/2116, Komisija var izteikt apsvērumus par pieņemamiem gada snieguma ziņojumiem viena mēneša laikā pēc to iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem. Mutatis mutandis piemēro šīs regulas 121. pantu par laiku, no kura skaita Komisijas rīcībai paredzēto termiņu.
14.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz gada snieguma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

135. pants

Snieguma divgadu izskatīšana

1.  
Komisija, pamatojoties uz gada snieguma ziņojumos sniegto informāciju, veic snieguma divgadu izskatīšanu.
2.  
Ja viena vai vairāku saskaņā ar 134. pantu paziņotā rezultātu rādītāju vērtība, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar I pielikumu izmanto KLP stratēģiskā plāna snieguma izskatīšanā, uzrāda deficītu par vairāk nekā 35 % no attiecīgā starpposma mērķrādītāja 2024. finanšu gadam un 25 % 2026. finanšu gadam, attiecīgā dalībvalstis iesniedz šīs atšķirības pamatojumu. Pēc minētā pamatojuma izvērtēšanas vajadzības gadījumā Komisija var prasīt attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 41. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais termiņš.
3.  
2026. gadā Komisija izskata informāciju, kas sniegta snieguma ziņojumos par 2025. finanšu gadu. Ja viena vai vairāku saskaņā ar 134. pantu paziņotā rezultātu rādītāju vērtība, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar I pielikumu izmanto KLP stratēģiskā plāna snieguma izskatīšanā, uzrāda deficītu par vairāk nekā 35 % no attiecīgā starpposma mērķrādītāja 2025. finanšu gadam Komisija var prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt korektīvās darbības.

136. pants

Ikgadējas izskatīšanas sanāksmes

1.  
Katru gadu dalībvalstis organizē izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju. Izskatīšanas sanāksmi vada kopīgi vai arī to vada Komisija, un tā notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada snieguma ziņojuma iesniegšanas.
2.  
Izskatīšanas sanāksmes mērķis ir izskatīt katra plāna sniegumu, tostarp progresu, kas panākts izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanā, un pieejamo informāciju par attiecīgiem ietekmējošiem faktoriem, kā arī jebkuras problēmas, kas ietekmē sniegumu, un to risināšanai agrāk veiktās un turpmāk veicamās darbības.



III NODAĻA

ZIŅOŠANA SAISTĪBĀ AR KULTŪRATKARĪGO MAKSĀJUMU PAR KOKVILNU UN PĀREJAS POSMA VALSTS ATBALSTU

137. pants

Ikgadējā ziņošana

Līdz 2025. gada 15. februārim un katra nākamā gada 15. februārim līdz 2030. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis, kuras piešķir III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu īstenošanu, sniedz Komisijai šādu informāciju par minētā maksājuma īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā:

a) 

labuma guvēju skaitu;

b) 

maksājuma summu par hektāru; un

c) 

hektāru skaitu, par kuru piešķirts maksājums.

138. pants

Ikgadējā ziņošana par pārejas posma valsts atbalstu

Līdz 2025. gada 15. februārim un katra nākamā gada 15. februārim līdz pat 2030. gadam un to ieskaitot dalībvalstis, kas piešķir 147. pantā noteikto pārejas posma valsts atbalstu, sniedz Komisijai šādu informāciju par minētā atbalsta īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā katrai attiecīgajai nozarei:

a) 

labuma guvēju skaits;

b) 

piešķirtā pārejas posma valsts atbalsta kopsumma; un

c) 

to hektāru, dzīvnieku vai citu vienību skaits, par kurām piešķirts minētais atbalsts.



IV NODAĻA

KLP STRATĒĢISKĀ PLĀNA IZVERTĒŠANA

139. pants

Ex ante izvērtējumi

1.  
Dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu izstrādes kvalitāti.
2.  
Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes pārziņā, kura ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna sagatavošanu.
3.  

Ex ante izvērtēšanā novērtē:

a) 

KLP stratēģiskā plāna ieguldījumu 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā, ņemot vērā valsts un reģionālās vajadzības un attīstības potenciālu, kā arī pieredzi, kas KLP īstenošanā gūta iepriekšējos plānošanas periodos;

b) 

ierosinātā KLP stratēģiskā plāna iekšējo saskaņotību un tā saistību ar citiem attiecīgajiem instrumentiem;

c) 

budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar tiem 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, kas izskatīti KLP stratēģiskajā plānā;

d) 

to, kā paredzamā izlaide veicinās rezultātu sasniegšanu;

e) 

to, vai rezultātiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķrādītāju un starpposma mērķrādītāju vērtības ir piemērotas un reālistiskas, ņemot vērā plānoto atbalstu no ELGF un ELFLA;

f) 

lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem radītā administratīvā sloga samazināšanai plānotos pasākumus;

g) 

attiecīgā gadījumā – pamatojumu ELFLA finansēto finanšu instrumentu izmantojumam.

4.  
Ex ante izvērtējumā, ņemot vērā klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzības, var iekļaut prasības, kas SIVN noteiktas Direktīvā 2001/42/EK.

140. pants

KLP stratēģisko plānu izvērtēšana īstenošanas periodā un ex post kārtā

1.  
Dalībvalstis veic savu KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu īstenošanas laikā un ex post kārtā, lai uzlabotu plānu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Dalībvalstis novērtē savu KLP stratēģisko plānu lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskaņotību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu KLP vispārējo mērķu sasniegšanā, kas noteikti 5. pantā, un to konkrēto mērķu sasniegšanā, kas izklāstīti 6. panta 1. un 2. punktā un izskatīti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā. KLP stratēģiskā plāna kopējo ietekmi novērtē tikai ex post izvērtējumā.
2.  
Dalībvalstis uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.
3.  
Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas attiecīgās procedūras.
4.  
Dalībvalstis izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas darbībām, kas plānotas īstenošanas periodā.
5.  
Ne vēlāk kā vienu gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.
6.  
Vadošā iestāde ir atbildīga par to, ka KLP stratēģiskā plāna visaptverošu ex post izvērtējumu pabeidz līdz 2031. gada 31. decembrim.
7.  
Dalībvalstis visus izvērtējumus dara publiski pieejamus.



V NODAĻA

SNIEGUMA NOVĒRTĒJUMS, KO IZDARA KOMISIJA

141. pants

Snieguma novērtēšana un izvērtēšana

1.  
Komisija izstrādā KLP daudzgadu izvērtēšanas plānu, kas jāīsteno tās atbildībā. Minētais izvērtēšanas plāns aptver arī pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
2.  
Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem. Ziņojumā iekļauj analīzi par dalībvalstu kopīgajiem centieniem un kopējiem mērķiem sasniegt 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītos konkrētos mērķus, jo īpaši tos, kas minēti 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā.
3.  
Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai novērtētu dalībvalstu jaunā īstenošanas modeļa darbību un dalībvalstu stratēģisko plānu intervenču saskaņotību un apvienoto ieguldījumu Savienības vides un klimata saistību izpildē. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai atvieglotu šo saistību izpildi.
4.  
Komisija veic starpposma izvērtēšanu, lai, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, līdz 2026. gada 31. decembrim izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskaņotību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.
5.  
Komisija veic ex post izvērtēšanu, lai izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskaņotību, un Savienības pievienoto vērtību.
6.  
Pamatojoties uz pierādījumiem, kas sniegti KLP izvērtējumos, tostarp KLP stratēģisko plānu izvērtējumos, kā arī uz citiem attiecīgiem informācijas avotiem, Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par starpposma izvērtējumu, tostarp par KLP snieguma pirmajiem rezultātiem. Otro ziņojumu, kurā iekļauts KLP snieguma novērtējums, iesniedz līdz 2031. gada 31. decembrim.

142. pants

Uz rādītāju pamatkopumu balstīta ziņošana

Komisija saskaņā ar ziņošanas prasībām, ievērojot Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunkta iii) punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei minētajā pantā noteikto snieguma informāciju, kas novērtēta, izmantojot šīs regulas XIV pielikumā noteikto rādītāju pamatkopumu.

143. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieejamo informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu veikt 141. pantā minēto KLP uzraudzību un izvērtēšanu.
2.  
Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, trūkstošos datus cenšas iegūt, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 ( 18 ), Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) 1217/2009 ( 19 ) vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.
3.  
Statistikas nolūkos izmanto arī administratīvo reģistru datus, piemēram, Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minēto integrēto sistēmu, minētās regulas 68. pantā minēto lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu un dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.
4.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko, ņemot vērā nepieciešamību neradīt lieku administratīvo slogu, paredz noteikumus par informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.



VIII SADAĻA

KONKURENCES NOTEIKUMI

144. pants

Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem

Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādas sadarbības veidiem, kura noris starp uzņēmumiem, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–210. pantu.

145. pants

Valsts atbalsts

1.  
Ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi, atbalstam, kuru sniedz saskaņā ar šo regulu, piemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.
2.  
LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro atbalstam, ko dalībvalstis sniedz, ievērojot šo regulu un saskaņā ar to, vai šīs regulas 146. pantā minētajam valsts papildfinansējumam, uz ko attiecas LESD 42. panta piemērošanas joma.

146. pants

Valsts papildfinansējums

Dalībvalstu sniegto atbalstu, kas saistīts ar darbībām, uz kurām attiecas LESD 42. panta piemērošanas joma, un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu papildfinansējumu lauku attīstības intervencēm, kā minēts šīs regulas III sadaļas IV nodaļā, kurām Savienības atbalsts ir piešķirts jebkurā KLP stratēģiskā plāna laikposmā, var veikt tikai tad, ja tas atbilst šai regulai un ir iekļauts Komisijas apstiprināto KLP stratēģisko plānu V pielikumā.

Dalībvalstis nesniedz atbalstu intervencēm nozarēs, kas minētas šīs regulas III sadaļas III nodaļā, izņemot gadījumus, kad tas ir skaidri paredzēts minētajā nodaļā.

147. pants

Pārejas posma valsts atbalsts

1.  
Dalībvalstis, kuras 2015.–2022. gada periodā ir piešķīrušas pārejas posma valsts atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 37. pantu, var turpināt piešķirt pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem.
2.  
Pārejas posma valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir identiski Regulas (ES) Nr. 1307/2013 37. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja nosacījumi pārejas posma valsts atbalsta piešķiršanai, kas minēti pirmajā daļā, attiecas uz pārskata laikposmu, dalībvalstis var nolemt mainīt pārskata laikposmu uz ne vēlāk kā 2018. gadu.

3.  

Pārejas posma valsts atbalsta kopsumma, ko var piešķirt vienai nozarei, nepārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu no maksājumu līmeņa katrā no nozaru finansējuma apjomiem, ko Komisija apstiprinājusi 2013. gadā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 ( 20 ) 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu:

— 
50 % – 2023. gadā,
— 
45 % – 2024. gadā,
— 
40 % – 2025. gadā,
— 
35 % – 2026. gadā,
— 
30 % – 2027. gadā.

Kiprai šo procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz finansējumu konkrētām nozarēm, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 XVIIa pielikumā.



IX SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

148. pants

Pasākumi īpašu problēmu risināšanai

1.  
Lai risinātu īpašas problēmas, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas ir gan vajadzīgi, gan pamatoti ārkārtas gadījumos. Šādos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem tādā apjomā un tādam laikposmam, kādam tas noteikti nepieciešams. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.
2.  
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ un lai risinātu īpašas problēmas, kā minēts 1. punktā, Komisija, ārkārtēju apstākļu gadījumā nodrošinot KLP stratēģiskā plāna nepārtrauktību, pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 153. panta 3. punktā minēto procedūru.
3.  
Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, paliek spēkā ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Ja pēc šā laikposma minētajos punktos minētās īpašās problēmas joprojām nav novērstas, Komisija, lai rastu pastāvīgu risinājumu, var iesniegt atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.
4.  
Par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija divu darba dienu laikā pēc to pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

149. pants

Piemērošana tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām

1.  
III sadaļas II nodaļu nepiemēro tālākajiem reģioniem.
2.  
Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu Egejas jūras nelielajām salām, piemēro šīs regulas 3. panta 1. un 2. punktu, 4. panta 2., 3. un 5. punktu, 4. panta 4. punkta otro daļu, III sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 2., 3. un 5. punktu un III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu piemēro bez jebkādiem pienākumiem, kas saistīti ar KLP stratēģisko plānu.



II NODAĻA

INFORMĀCIJAS SISTĒMA UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

150. pants

Informācijas un dokumentu apmaiņa

1.  
Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes datu drošu apmaiņu starp Komisiju un katru dalībvalsti.
2.  
Komisija nodrošina, ka ir piemērota droša elektroniskā sistēma, kurā var reģistrēt, uzturēt un pārvaldīt svarīgāko informāciju un ziņot par uzraudzību un izvērtēšanu.
3.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto sistēmas darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

151. pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1.  
Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Komisija vāc personas datus ar nolūku veikt savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar šo regulu un jo īpaši tos, kas paredzēti VI un VII sadaļā, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku.
2.  
Kad personas dati tiek apstrādāti uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos saskaņā ar VII sadaļu, izmantojot 150. pantā minēto drošo elektronisko sistēmu, šos datus padara anonīmus.
3.  
Personas datus, tostarp, ja tos apstrādā 15. pantā minētie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Konkrētāk, šādus datus neglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus, un ilgāku laiku nekā tas ir vajadzīgs mērķiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie tiek turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas laikposmus, kas noteikti piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktos.
4.  
Dalībvalstis informē datu subjektus, ka to personas datus var apstrādāt valsts un Savienības struktūrās saskaņā ar 1. punktu un ka šajā ziņā datu subjektiem ir tiesības uz datu aizsardzību, kas izklāstītas Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.



III NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

152. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 4. panta 8. punktā, 7. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 35. pantā, 37. panta 5. punktā, 38. panta 5. punktā, 39. panta 3. punktā, 45., 56. un 84. pantā, 87. panta 2. punktā, 89. panta 4. punktā, 100. panta 3. punktā un 116., 122. un 158. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2021. gada 7. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 8. punktā, 7. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 35. pantā, 37. panta 5. punktā, 38. panta 5. punktā, 39. panta 3. punktā, 45., 56. un 84. pantā, 87. panta 2. punktā, 89. panta 4. punktā, 100. panta 3. punktā un 116., 122. un 158. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 4. panta 8. punktu, 7. panta 2. punktu, 13. panta 3. punktu, 17. panta 6. punktu, 35. pantu, 37. panta 5. punktu, 38. panta 5. punktu, 39. panta 3. punktu, 45., 56. un 84. pantu, 87. panta 2. punktu, 89. panta 4. punktu, 100. panta 3. punktu un 116., 122. un 158. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

153. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja, ko sauc kopējās lauksaimniecības politikas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Attiecībā uz aktiem, kas minēti šīs regulas 133. pantā un 143. panta 4. punktā, ja Komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.



IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

154. pants

Atcelšana

1.  
Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2220 ( 21 ) līdz 2025. gada 31. decembrim turpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013. To ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro līdz 2025. gada 31. decembrim izdevumiem, kas ir radušies labuma guvējiem un ko maksājumu aģentūra ir apmaksājusi minēto lauku attīstības programmu ietvaros.

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu un III pielikumu turpina piemērot tādu apgabalu noteikšanai, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Atsauces uz lauku attīstības programmām, ir uzskatāmas par atsaucēm uz KLP stratēģiskajiem plāniem.

Kamēr nav izveidoti šīs regulas 126. pantā minētie KLP valsts un Eiropas tīkli, Eiropas lauku attīstības tīkls, Eiropas inovāciju partnerības tīkls un valsts lauku tīkli, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 52., 53. un 54. pantā, papildus šajos pantos minētajām darbībām var veikt šīs regulas 126. un 127. pantā minētās darbības.

Kad šīs regulas 126. pantā minētie KLP valsts un Eiropas tīkli tiks izveidoti, tie var līdz 2025. gada 31. decembrim papildus šīs regulas 126. un 127. pantā minētajām darbībām veikt uzdevumus, kuri ir minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 52. panta 3. punktā, 53. panta 3. punktā un 54. panta 3. punktā un ir saistīti ar lauku attīstības programmu īstenošanu, ievērojot minēto regulu.

2.  
Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2023. gada 1. janvāra.

3.  
Šajā regulā ietvertās atsauces uz Regulām (EK) Nr. 73/2009 un (ES) Nr. 1307/2013 uzskata par atsaucēm, kas izdarītas uz minētajām regulām, kādas tās bija spēkā pirms atcelšanas.

155. pants

Dažu izdevumu veidu attiecināmība saistībā ar KLP stratēģiskā plāna laikposmu

1.  

Izdevumi, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši pasākumiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. vai 43. pantā un kuri saņem atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, joprojām var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu KLP stratēģiskā plāna laikposmā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) 

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

b) 

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu;

c) 

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītajiem platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem intervences pasākumiem, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas; un

d) 

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas c) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

2.  

Par izdevumiem, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši pasākumiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantā, joprojām var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu KLP stratēģiskā plāna laikposmā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) 

šādi izdevumi tiek paziņoti Komisijai kā papildu informācija tajā KLP stratēģiskā plāna daļā, kura attiecas uz 109. pantā minēto intervences stratēģiju, un norādot šos izdevumus 112. panta 2. punktā minētajā KLP stratēģiskā plāna finanšu plānā;

b) 

tie atbilst Regulai (ES) Nr. 1306/2013, kuru turpina piemērot šādiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu; un

c) 

piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas noteikta KLP stratēģiskajā plānā, ievērojot šīs regulas 91. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

3.  

Par izdevumiem, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši daudzgadu pasākumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22., 28., 29., 33. un 34. pantā, var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu KLP stratēģiskā plāna laikposmā, bet jāievēro šādi nosacījumi:

a) 

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

b) 

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu;

c) 

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītajiem platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem intervences pasākumiem, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas; un

d) 

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas šā punkta c) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.  

Par izdevumiem, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši pasākumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14.–18. pantā, 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 20. pantā, 23.–27. pantā, 35., 38., 39. un 39.a pantā, Regulas (ES) Nr. 1303/2015 35. pantā un Regulas (ES) 2020/2220 4. pantā, pēc 2025. gada 31. decembra var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu KLP stratēģiskā plāna laikposmā, bet jāievēro šādi nosacījumi:

a) 

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu, izņemot 73. panta 3. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

b) 

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas saskaņā ar šo regulu intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā.

5.  

Par izdevumiem, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši daudzgadu pasākumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, var pretendēt uz ELGF atbalstu KLP stratēģiskā plāna laikposmā, bet jāievēro šādi nosacījumi:

a) 

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šīs regulas 31. panta 7. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

b) 

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas 31. pantā minētajām ekoshēmām, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas;

c) 

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas šā punkta b) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

156. pants

Pāreja finanšu piešķīrumiem par intervenču veidiem konkrētās nozarēs

No dienas, kad KLP stratēģiskais plāns iegūst juridisku spēku saskaņā ar šīs regulas 118. panta 7. punktu, to maksājumu summa, kas veikti finanšu gadā katrā no atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29.–31. pantā un 39.–60. pantā, un katrā no intervenču veidiem attiecībā uz konkrētām nozarēm, kas minētas šīs regulas 42. panta b)–e) punktā, nepārsniedz katram finanšu gadam šīs regulas 88. pantā noteiktos finanšu piešķīrumus katram no minētajiem intervenču veidiem.

157. pants

Izdevumu attiecināmība no vairākiem fondiem finansētai sabiedrības virzītai vietējai attīstībai

Atkāpjoties no šīs regulas 86. panta 1. punkta un 118. panta 7. punkta, izdevumi, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 31. panta 3. punktu apvienojumā ar šīs regulas 77. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. panta 2. punktu, ir tiesīgi saņemt ELFLA ieguldījumu no KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas dienas ar noteikumu, ka maksājumu aģentūra atbalstu izmaksā no 2023. gada 1. janvāra. Attiecībā uz šādiem izdevumiem Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro no KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas dienas līdz 2022. gada 31. decembrim.

158. pants

Pārejas pasākumi

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas šo regulu papildina ar pasākumiem, lai jebkādas labuma guvēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargātu tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulās (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulām (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

159. pants

XIII pielikuma pārskatīšana

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata XIII pielikumā iekļauto sarakstu, pamatojoties uz tajā laikā spēkā esošo Savienības acquis vides un klimata jomā, un attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus, lai minētajam sarakstam pievienotu papildu tiesību aktus.

160. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

IETEKMES, REZULTĀTU, IZLAIDES UN KONTEKSTA RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU



Politikas snieguma novērtējums (daudzgadu) – IETEKME

Mērķi un atbilstošie ietekmes rādītāji (1)

Snieguma izskatīšana – REZULTĀTI (2)

Pamatojoties vienīgi uz tām intervencēm, ko atbalsta KLP

(1)   

Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau ir ievākti, izmantojot citus kanālus (Eiropas statistika, Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Vides aģentūra utt.) un izmantoti citu ES tiesību aktu vai ilgtspējīgas attīstības mērķu regulējumā. Datu ievākšanas biežums ne vienmēr aptver katru gadu, tādēļ varētu būt divu vai trīs gadu aizkavēšanās.

(2)   

Rezultātu aizstājēji. Dalībvalstu ikgadēji paziņotie dati, ar kuru palīdzību uzrauga progresu virzībā uz KLP stratēģiskajos plānos nospraustajiem mērķrādītājiem. Ar SI ir atzīmēti tie rezultātu rādītāji, kuri snieguma izskatīšanā ir obligāti, ja dalībvalstis tos izmanto saskaņā ar 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Papildus tiem rādītājiem, kas ir atzīmēti ar SI, dalībvalstis var izmantot jebkurus citus šajā pielikumā minētos rezultātu rādītājus.



ES vispārīgais horizontālais mērķis

Ietekmes rādītāji

 

Rezultātu rādītāji

Modernizēt lauksaimniecības un lauku apvidu nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudināt lauksaimniekus tās apgūt, šim nolūkam uzlabojot piekļuvi pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai

I.1.  Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu kopīgošanai un inovācijai

 

R.1.SI  Snieguma uzlabošana ar zināšanu un inovācijas palīdzību: To personu skaits, kuras izmanto konsultācijas, apmācību, zināšanu apmaiņu vai dalību Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darbības grupās, ko atbalsta KLP, lai uzlabotu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo, vides, klimata un resursu snieguma efektivitāti.

R.2.  Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: Tādu konsultantu skaits, kas saņem atbalstu, lai iekļautos lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (LZIS)

R.3.  Lauksaimniecības digitalizācija: Tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras saņem KLP atbalstu par digitālu lauksaimniecības tehnoloģiju



ES konkrētie mērķi

Ietekmes rādītāji

 

Rezultātu rādītāji

Atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai ilgtermiņā uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī Savienībā nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

I.2.  Ienākumu nevienlīdzības mazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā

I.3.  Lauku saimniecību ienākumu atšķirības mazināšana: Lauksaimniecisko ienākumu attīstība

I.4.  Lauku saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība pa lauksaimniecības veidiem (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)

I.5.  Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)

 

R.4.  Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un labu praksi: tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības īpatsvars, par kurām saņem ienākumu atbalstu un uz kurām attiecas nosacījumu sistēma

R.5.  Riska pārvaldība: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kurām sniedz atbalstu ar KLP riska pārvaldības instrumentiem

R.6.SI  Pārdalīšana mazākajām lauku saimniecībām: papildu tiešo maksājumu īpatsvars procentos par hektāru atbalsttiesīgām lauku saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo lauku saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

R.7.SI  Atbalsta palielinājums lauku saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar specifiskām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)

Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp, vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju

I.6.  Lauku saimniecību ražīguma paaugstināšana: Kopējais faktoru ražīgums lauksaimniecībā

I.7.  Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības iespēju izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu imports un eksports

 

R.8.  Atbalsta orientēšana uz lauku saimniecībām konkrētās nozarēs:

tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras saņem saistīto ienākumu atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu

R.9.SI  Lauku saimniecību modernizācija: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras saņem atbalstu investīcijām pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē

I.8.  Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana pārtikas piegādes ķēdē: pievienota vērtība pārtikas piegādes ķēdē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem

 

R.10.SI  Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras darbojas ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās, ko atbalsta ar KLP

R.11.  Piegādes koncentrēšana: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju vai ražotāju grupu pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars dažās nozarēs

Palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku;

I.9.  Uzlabot lauksaimniecības spēju izturēt klimata pārmaiņas: lauksaimniecības nozares izturētspējas pieauguma rādītājs

I.10.  Ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā: siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko rada lauksaimniecība

I.11.  Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskais ogleklis lauksaimniecības zemē

I.12.  Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

 

R.12  Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām

R.13SI  Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības (LU), kurās noteiktas atbalstītas saistības siltumnīcefekta gāzu (SEG) un/vai amonjaka emisiju samazināšanai, tostarp kūtsmēslu pārvaldība

R.14SI  Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības samazināt emisijas, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme mitrājos un kūdrājos)

R.15.  Atjaunojamo energoresursu enerģija, kas ražota lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un no citiem atjaunojamiem energoresursiem: atbalstītās investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)

R.16.  a Investīcijas saistībā ar klimatu: Tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras gūst labumu no KLP atbalsta investīcijām, ar ko tiek veicināta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām un atjaunojamo energoresursu enerģijas vai biomateriālu ražošana

R.17.SI  Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu, agromežsaimniecību un atjaunošanu, tostarp sadalījums pa tām

R.18.  Atbalsts investīcijām meža nozarē: kopējās investīcijas mežsaimniecības nozares snieguma uzlabošanā

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp, samazinot atkarību no ķimikālijām;

I.13.  Augsnes erozijas samazināšana: mērenas un izteiktas augsnes erozijas skartas lauksaimniecības zemes īpatsvars

I.14.  Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecības radītas amonjaka emisijas

I.15.  Ūdens kvalitātes uzlabošana: barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē

I.16.  Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī – tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK

I.17.  Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss (WEI+)

I.18.  Ilgtspējīga un samazināta pesticīdu lietošana: pesticīdu radītais risks, lietošana un ietekme

 

R.19.SI  Augsnes uzlabošana un aizsardzība: tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības, kas ir labvēlīgas augsnes apsaimniekošanai nolūkā uzlabot augsnes kvalitāti un augsnes biotu (piemēram, samazināt augsnes apstrādi, augsni klāt ar kultūraugiem, izmantot augmaiņu, tostarp augmaiņu ar pākšaugiem)

R.20.SI  Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas saistības mazināt amonjaka emisijas

R.21.SI  Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības attiecībā uz ūdens kvalitāti

R.22.SI  Ilgtspējīga barības vielu pārvaldība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības saistībā ar uzlabotu barības vielu pārvaldība

R.23.SI  Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības ūdens līdzsvara uzlabošanai

R.24.SI  Ilgtspējīga un samazināta pesticīdu lietošana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas atbalstītas saistības ar mērķi panākt ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, lai samazinātu tādus ar pesticīdu radītos riskus un ietekmi kā pesticīdu noplūde

R.25  Ar vidi saistītais sniegums lopkopības nozarē: tādu liellopu vienību (LU) īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas saistības uzlabot vides ilgtspēju

R.26.  Investīcijas saistībā ar dabas resursiem: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras saņem ienesīgu un neienesīgu KLP investīciju atbalstu saistībā ar rūpēm par dabas resursiem

R.27.  Ar vidi vai klimatu saistītais sniegums (izmantojot investīcijas lauku apvidos): tādu darbību skaits, ar kurām lauku apvidos tiek veicināti mērķi, kas saistīti ar vides ilgtspēju, klimata pārmaiņu mazināšanas sasniegšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām

R.28.  Ar vidi vai klimatu saistītais sniegums (izmantojot zināšanas un inovāciju): to personu skaits, kuras izmanto konsultācijas, apmācību, zināšanu apmaiņu vai dalību Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darbības grupās, ko KLP atbalsta saistībā ar sniegumu vides vai klimata ziņā

Palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

I.19.  Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss

I.20.  Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistītas ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm (nodalot savvaļas apputeksnētāju sugu īpatsvaru procentos) (1)

I.21.  Ekosistēmu pakalpojumu sniegšanas uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes

I.22.  Uzlabota agrobioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības sistēmā: kultūraugu daudzveidība

 

R.29.SI  Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība: Tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kuru KLP atbalsta bioloģiskās lauksaimniecības jomā, nodalot bioloģiskās lauksaimniecību saglabāšanu un pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību

R.30.SI  Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības atbalstīt meža aizsardzību un ekosistēmu pakalpojumu pārvaldību

R.31.SI  Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, uz ko attiecas atbalstītas pārvaldības saistības sniegt atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, tostarp augstu dabas vērtību lauksaimniecības praksei

R.32.  Ar bioloģisko daudzveidību saistītas investīcijas: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras gūst labumu no KLP atbalsta investīcijām, ar ko tiek veicināta bioloģiskā daudzveidība

R.33.  Natura 2000 pārvaldības uzlabošana Kopējās Natura 2000 teritorijas daļa, uz kuru attiecas atbalstītās saistības

R.34.SI  Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus un kokus

R.35.  Saimju saglabāšana: ar KLP atbalstīto bišu saimju īpatsvars

Piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un citus jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos;

I.23.  Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauku saimniecību vadītāju skaita un gados jaunu lauku saimniecību vadītāju skaita izmaiņas, tostarp sadalījums pa dzimumiem

 

R.36.SI  Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri saņēmuši KLP atbalstu un izveidojuši saimniecība, tostarp sadalījums pa dzimumiem

Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, veicināt arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību

I.24.  Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa dinamika lauku apvidos, cita starpā sadalījums pa dzimumiem

I.25.  Izaugsmes veicināšana lauku apvidos: Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju dinamika lauku apvidos

I.26.  Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījums

I.27.  Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos

 

R.37.  Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas, ko atbalsta KLP projektos

R.38.  LEADER tvērums: tādu lauku iedzīvotāju skaits, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas

R.39.  Lauku ekonomikas attīstība: tādu lauku uzņēmumu, tostarp bioekonomikas uzņēmumu, skaits, kuru attīstībai sniegts KLP atbalsts

R.40.  Pārdomāta lauku ekonomikas pārkārtošanās: atbalstīto Viedo ciematu stratēģiju skaits

R.41.SI  Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar KLP atbalstu iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai

R.42.  Sociālās iekļautības veicināšana: Tādu personu skaits, uz ko attiecas atbalstītie sociālās iekļaušanas projekti

Uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt pārtikas atkritumus, panākt dzīvnieku labturību un apkarot mikrobu rezistenci

I.28.  Samazināt pretmikrobu līdzekļu lietošanu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem: antimikrobiālo līdzekļu pārdošanaa/izmantošana attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem

I.29.  Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība Savienības kvalitātes shēmās un attiecībā uz bioloģisko ražošanu

 

R.43.SI  Samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu: tādu liellopu vienību (LU) īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības pretmikrobu līdzekļu lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)

R.44.SI  Dzīvnieku labturības palielināšana: tādu liellopu vienību (LU) īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību

(1)   

Ar apputeksnētājiem saistīto tendenču novērtēšanu veic, izmantojot attiecīgos Savienības pasākumus, kas paredzēti ar apputeksnētājiem saistītajiem rādītājiem, jo īpaši, izmantojot apputeksnētāju rādītāju un citus pasākumus, kas uz ES Apputeksnētāju iniciatīvas pamata (Komisijas 2018. gada 1. jūnija paziņojums) ir pieņemti saistībā ar citiem pasākumiem ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam (Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums).

Ikgadēja snieguma noskaidrošana – IZLAIDE

Intervenču veidi un to izlaides rādītāji ( 22 )



Intervenču veidi

Izlaides rādītāji (1)

Sadarbība (77. pants)

O.1.  Eiropas inovācijas partnerībā (EIP) iesaistīto darbības grupu projektu skaits

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana (78. pants)

O.2.  Konsultāciju darbību vai vienību skaits, kuru mērķis ir sniegt inovācijas atbalstu, lai sagatavotu vai īstenotu Eiropas inovācijas partnerībā (EIP) iesaistīto darbības grupu projektus

Horizontālie rādītāji

O.3.UZR  KLP atbalsta labuma guvēju skaits

Ienākumu pamatatbalsts (21. pants)

O.4.  Hektāru skaits, kas saņem ienākumu pamatatbalstu

Maksājums mazajiem lauksaimniekiem (28. pants)

O.5.  Labuma guvēju vai hektāru skaits, kas saņem maksājumus mazajiem lauksaimniekiem

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (30. pants)

O.6.  Hektāru skaits, kas saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem

Pārdalošais ienākumu atbalsts (29. pants)

O.7.  Hektāru skaits, kas saņem pārdalošo ienākumu atbalstu

Ekoshēmas (31. pants)

O.8.  Hektāru skaits vai liellopu vienību skaits, kas izmanto ekoshēmas

Riska pārvaldības instrumenti (76. pants)

O.9.  Vienību skaits, kurām ir nodrošināti KLP atbalstīti riska pārvaldības instrumenti

Saistītais ienākumu atbalsts (32. pants)

O.10.  Tādu vienību skaits, par kurām saņem saistīto ienākumu atbalstu

O.11.  Tādu vienību skaits, par kurām saņem saistīto ienākumu atbalstu

Dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi (71. pants)

O.12.  Hektāru skaits, kas saņem atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, tai skaitā sadalījums pa apgabalu tipiem

Platībatkarīgi traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām (72. pants)

O.13.  Hektāru skaits, kas saņem atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Direktīvu 2000/60/EK

Vides, klimata un citas pārvaldības saistības (70. pants)

O.14.  Hektāru skaits (izņemot mežsaimniecības) vai citu vienību skaits, uz ko attiecas vides vai klimata saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

O.15.  Hektāru skaits (mežsaimniecība) vai citu tādu vienību skaits, uz ko attiecas vides vai klimata saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

O.16.  Hektāru skaits vai citu tādu vienību skaits, uz kurām attiecas apmežošanas un agromežsaimniecības saistības

O.17.  Hektāru skaits vai citu tādu vienību skaits, kurām piemēro atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību

 

O.18.  Tādu liellopu vienību (LU) skaits, kas saņem atbalstu par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem

O.19.  Tādu darbību vai vienību skaits, kas atbalsta ģenētiskos resursus

Investīcijas (73. un 74. pants)

O.20.  Atbalstītu ienesīgu investīciju darbību vai vienību skaits lauku saimniecībās

O.21.  Atbalstītu neienesīgu investīciju darbību vai vienību skaits lauku saimniecībās

O.22.  Atbalstītu infrastruktūru investīciju darbību vai vienību skaits lauku saimniecībās

O.23.  Atbalstītu neienesīgu investīciju darbību vai vienību skaits ārpus lauku saimniecībām

O.24.  Atbalstītu ienesīgu investīciju darbību vai vienību skaits ārpus lauku saimniecībām

Gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana (75. pants)

O.25.  Tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri saņem darījumdarbības uzsākšanas atbalstu

O.26  Tādu jaunpienācēju skaits, kuri saņem darījumdarbības uzsākšanas atbalstu (un kuri nav O.25. minētie gados jaunie lauksaimnieki)

O.27.  Tādu lauku uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu darbības sākšanai

Sadarbība (77. pants)

O.28.  Atbalstīto ražotāju grupu un ražotāju organizāciju skaits

O.29.  Tādu labuma guvēju skaits, kuri saņem atbalstu dalībai oficiālās kvalitātes shēmās

O.30.  Tādu atbalstītu darbību vai vienību skaits, kas saistītas ar paaudžu maiņu (izņemot atbalstu darījumdarbības uzsākšanai)

O.31.  Atbalstītu vietējās attīstības stratēģiju (LEADER) vai sagatavošanas darbību skaits

O.32.  Citu atbalstītu sadarbības darbību vai vienību skaits (izņemot EIP, par ko ziņots saskaņā ar O.1. punktu)

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana (78. pants)

O.33.  Atbalstīto mācību, konsultāciju un izpratnes veidošanas darbību vai vienību skaits

Horizontālie rādītāji

O.34.UZR:  To hektāru skaits, kuros tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (apkopots rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro nosacījumu sistēmu, ekoshēmas, ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītās vides un klimata pārvaldības saistības)

Intervenču veidi noteiktās nozarēs (47. pants)

O.35.  Atbalstīto darbības programmu skaits

Intervenču veidi vīna nozarē (58. pants)

O.36.  Vīna nozarē atbalstīto darbību vai vienību skaits

Intervenču veidi biškopības nozarē (55. pants)

O.37.  Darbību vai vienību skaits biškopības nozares saglabāšanai vai uzlabošanai

(1)   

Tikai uzraudzībai izmantotie izlaides rādītāji ir atzīmēti ar UZR.

KONTEKSTA RĀDĪTĀJI



 

Rādītāja Numurs

Konteksta rādītājs

Iedzīvotāji

C.01

Kopējais iedzīvotāju skaits

C.02

Iedzīvotāju blīvums

C.03

Iedzīvotāju vecuma struktūra

Kopējā platība

C.04

Kopējā platība

C.05

Zemes pārklājums

Darba tirgus

C.06

Nodarbinātība lauku reģionos

C.07

Bezdarba līmenis lauku apvidos

C.08

Nodarbinātība (pa nozarēm, pēc reģiona veida, pēc saimnieciskās darbības veida)

Ekonomika

C.09

IKP uz vienu iedzīvotāju

C.10

Nabadzības līmenis

C.11

Bruto pievienotā vērtība, ko rada katra nozare, katrs reģiona veids, lauksaimniecībā un primārajiem ražotājiem

Lauku saimniecības un lauksaimnieki

C.12

Lauksaimniecības uzņēmumi (lauku saimniecības)

C.13

Lauku saimniecību darbaspēks

C.14

Lauku saimniecību vadītāju vecuma struktūra

C.15

Lauku saimniecību vadītāju apmācība lauksaimniecības jomā

C.16

Iesācēji lauku saimniecību vadītāji un gados jauni lauku saimniecību vadītāji

Lauksaimniecības zeme

C.17

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība

C.18

Apūdeņojama zeme

C.19

Lauksaimniecība Natura 2000 tīkla teritorijās

C.20

Platības, kurās ir dabas un citi platībatkarīgi ierobežojumi

C.21

Lauksaimniecības zeme, kurā ir ainavas iezīmes

C.22

Kultūraugu daudzveidība

Lauksaimniecības dzīvnieki

C.23

Liellopu vienības

C.24

Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums

Lauksaimniecības un lauku saimniecību ienākums

C.25

Lauksaimniecības faktoru ienākums

C.26

Lauksaimniecisko ienākumu salīdzinājums ar lauksaimniecībā nenodarbināta darbaspēka izmaksām

C.27

Lauku saimniecības ienākumi pa lauksaimniecības veidiem, reģioniem, atkarībā no lauku saimniecības lieluma, platībās, kurās ir dabas un citi platībatkarīgi ierobežojumi

C.28

Bruto pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā

Lauksaimniecības ražīgums

C.29

Kopējais faktoru ražīgums lauksaimniecībā

C.30

Darba ražīgums lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas rūpniecībā

Lauksaimniecības produktu tirdzniecība

C.31

Lauksaimniecības produktu imports un eksports

Citas ienākumus nesošas darbības

C.32

Tūrisma infrastruktūra

Lauksaimniecības prakse

C.33

Lauksaimniecības platība, kurā īsteno bioloģisko lauksaimniecību

C.34

Lauksaimnieciskās darbības intensitāte

C.35

Ražošanas vērtība Savienības kvalitātes shēmās un attiecībā uz bioloģisko ražošanu

Bioloģiskā daudzveidība

C.36

Lauku putnu populāciju indekss

C.37

Tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistītas ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm

Ūdens

C.38

Ūdens izmantošana lauksaimniecībā

C.39

Ūdens kvalitāte

Barības vielu kopējā bilance – slāpeklis

Barības vielu kopējā bilance – fosfors

Nitrāti gruntsūdenī

Augsne

C.40

Augsnes organiskais ogleklis lauksaimniecības zemē

C.41

Ūdens izraisīta augsnes erozija

Enerģētika

C.42

Ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

C.43

Enerģijas izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas rūpniecībā

Klimats

C.44

Lauksaimniecības radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas

C.45

Lauksaimniecības nozares izturētspējas pieauguma rādītājs

C.46

Katastrofu nodarīti tieši zaudējumi lauksaimniecībai

Gaiss

C.47

Lauksaimniecības radītas amonjaka emisijas

Veselība

C.48

pretmikrobu līdzekļu pārdošana/izmantošana attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem

C.49

Pesticīdu radītais risks, lietošana un ietekme




II PIELIKUMS

PTO IEKŠĒJAIS ATBALSTS SASKAŅĀ AR 10. PANTU



Intervences veids

Atsauce šajā regulā

PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma punkts (zaļā grupa)

Ienākumu pamatatbalsts

III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļa

5.  (ja īstenošana nav balstīta uz maksājumtiesībām)

6.  (ja īstenošana ir balstīta uz maksājumtiesībām)

Pārdalošais ienākumu atbalsts

29. pants

5  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana nav saistīta ar maksājumtiesībām)

6  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana ir saistīta ar maksājumtiesībām)

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

30. pants

5  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana nav saistīta ar maksājumtiesībām)

6  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana ir saistīta ar maksājumtiesībām)

Klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmas (“ekoshēmas”)

31. panta 7. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

5.  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana nav balstīta uz maksājumtiesībām)

6.  (ja saistītā ienākumu pamatatbalsta īstenošana ir balstīta uz maksājumtiesībām)

Klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmas (“ekoshēmas”)

31. panta 7. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

12

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas 42. panta f) punktā minētās nozares – investīcijasmateriālos un nemateriālos aktīvos, pētniecība un eksperimentālas un inovatīvas ražošanas metodes un citas darbības, tādās jomās kā:

47. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2., 11. vai 12.

— augsnes saglabāšanai, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošanai un augsnes struktūras uzlabošanai, un piesārņotāju samazināšanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

12.

— ūdens resursu izmantošanas un pareizas ūdens apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas, ūdens resursu saglabāšanas un ūdens nosusināšanas uzlabošanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

12.

— nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas prakšu izstrādes un izmantošanas veicināšanai,

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

12.

— energotaupības, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas palielināšanai,

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts

11. vai 12.

— ekoiepakojumam tikai pētniecības un eksperimentālās ražošanas jomā,

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punkts

2.

— bioloģiskajai drošībai, dzīvnieku veselībai un labturībai,

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punkts

12.

— emisiju un atkritumu samazināšanai, blakusproduktu izmantošanas uzlabošanai, tostarp to vēlreizējas izmantošanas un valorizācijas un atkritumu pārvaldīšanas uzlabošanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta vii) punkts

11. vai 12.

— izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšanai, tostarp integrētās augu aizsardzības paņēmienu īstenošanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta viii) punkts

2., 11. vai 12.

— noturības pret dzīvnieku slimībām uzlabošanai un veterināro zāļu, tostarp antibiotiku, izmantošanas samazināšanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta ix) punkts

2.

— bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošanai un uzturēšanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta x) punkts

12.

— produktu kvalitātes uzlabošanai;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta xi) punkts

2.

— ģenētisko resursu uzlabošana;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta xii) punkts

2.

— nodarbinātības apstākļu uzlabošanai un darba devēju pienākumu, kā arī darba higiēnas un drošības prasību izpildes nodrošināšanai saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK, 2009/104/EK un (ES) 2019/1152;

47. panta 1. punkta a) apakšpunkta xiii) punkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība

47. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – mācības un paraugprakses apmaiņa

47. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – bioloģiskā vai integrētā ražošana

47. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – produkcijas pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība

47. panta 1. punkta e) apakšpunkts

11., 12. vai 2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība

47. panta 1. punkta f) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – kvalitātes shēmas

47. panta 1. punkta g) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 39. panta f) punktā – izsekojamības un sertifikācijas sistēmas

47. panta 1. punkta h) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana

47. panta 1. punkta i) apakšpunkts

11., 2. vai 12.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – kopfondi

47. panta 2. punkta a) apakšpunkts

7. vai 2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos

47. panta 2. punkta b) apakšpunkts

11. vai 2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – vēlreizēja augļu vai olīvu dārzu apstādīšana

47. panta 2. punkta d) apakšpunkts

8.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – ganāmpulka atjaunošana veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

47. panta 2. punkta e) apakšpunkts

8.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – padomdošana

47. panta 2. punkta j) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – trešo valstu fitosanitāro prasību ieviešana un pārvaldība

47. panta 2. punkta k) apakšpunkts

2.

Augļi un dārzeņi, apiņi, olīveļļa, galda olīvas un citas nozares, kas minētas 42. panta f) punktā – padomdošana

47. panta 2. punkta l) apakšpunkts

2.

Biškopība – konsultāciju pakalpojumi, tehniskā palīdzība, mācības, informācija un paraugprakses apmaiņa

55. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2.

Biškopība – investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citi pasākumi, kas cita starpā vērsti uz:bišu parazītu un slimību apkarošana

55. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

11. vai 12. vai 2.

Biškopība – ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citas darbības, tostarp: nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana, pārvaldības paņēmienu izstrāde un izmantošana

55. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

11. vai 12. vai 2.

Biškopība – atbalsta laboratorijas

55. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2.

Biškopība – pētniecības programmas

55. panta 1. punkta e) apakšpunkts

2.

Biškopība – noieta veicināšana, komunikācija un tirgvedība

55. panta 1. punkta f) apakšpunkts

2.

Biškopība – produktu kvalitātes uzlabošana

55. panta 1. punkta g) apakšpunkts

2.

Vīns – pārstrukturēšana un pārveidošana

58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

8., 11. vai 12.

Vīna nozare – investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos

58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

11.

Vīna nozare – materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā

58. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts

11.

Vīns – konsultatīvie pakalpojumi

58. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts

2.

Vīns – informatīvi pasākumi

58. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkts

2.

Vīna nozare — vīna tūrisma veicināšana

58. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunkts

2.

Vīna nozare – tirgus pārzināšanas uzlabošana

58. panta 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunkts

2.

Vīna nozare – veicināšana un komunikācija

58. panta 1. punkta pirmās daļas k) apakšpunkts

2.

Vīna nozare – kopfondu administratīvās izmaksas

58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunkts

2.

Vīna nozare – ieguldījumi ilgtspējības veicināšanā

58. panta 1. punkta pirmās daļas m) apakšpunkts

11. vai 12. vai 2.

Vides, klimata un citas pārvaldības saistības

70. pants

12.

Dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi

71. pants

13.

Platībatkarīgi traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

72. pants

12.

Investīcijas

73. pants

11. vai 8.

Ieguldījums apūdeņošanā

74. pants

11.

Sadarbība

77. pants

2.

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana

78. pants

2.




III PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 12. PANTU

TANPP: tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības

LLVS: standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim



Jomas

Galvenais jautājums

Prasības un standarti

Standarta galvenais mērķis

Klimats un vide

Klimata pārmaiņas

(seku mazināšana un pielāgošanās)

1. LLVS

Ilggadīgo zālāju uzturēšana, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību valsts, reģionālā, apakšreģionālā, saimniecību grupas vai saimniecības līmenī salīdzinājumā ar 2018. atsauces gadu.

Samazinājuma maksimums – 5 % salīdzinājumā ar pārskata gadu

Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu

2. LLVS

Mitrāju un kūdrāju aizsardzība (1)

Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība

3. LLVS

Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ

Augsnes organisko vielu satura saglabāšana

 

Ūdens

1. TANPP

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

11. panta 3. punkta e) apakšpunkts un attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli – h) apakšpunkts

 

 

 

2. TANPP

Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.):

4. un 5. pants

 

4. LLVS

Buferjoslu izveide gar ūdenstecēm (2).

Upju aizsardzība pret piesārņojumu un noteci

 

Augsne

(aizsardzība un kvalitāte)

5. LLVS

Augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, tostarp, ņemot vērā nogāzes slīpumu

Minimāla zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju

6. LLVS

Minimāls augsnes pārklājums, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos (3)

Augsnes aizsardzība sensitīvākajos periodos

7. LLVS

Augmaiņa aramzemē, izņemot kultūras, kas aug zem ūdens (4)

Augsnes potenciāla saglabāšana

 

Bioloģiskā daudzveidība un ainava

(aizsardzība un kvalitāte)

3. TANPP

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.):

3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts

 

4. TANPP

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.):

6. panta 1. un 2. punkts

 

▼C1

 

 

8. LLVS

— Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm. (5)

— Vismaz 4 % no aramzemes lauku saimniecības līmenī tiek atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām un objektiem, tostarp papuvē esošai zemei.

— Ja lauksaimnieks saskaņā ar 31. panta 6. punktu, ievērojot uzlabotu ekoshēmu, apņemas vismaz 7 % no savas aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm, tostarp papuvē esošai zemei, tad šim LLVS standartam atbilstoši piešķirtā daļa nepārsniedz 3 %.

— Minimālā daļa ir vismaz 7 % aramzemes saimniecības līmenī, ja zemes platībā ir iekļautas arī starpkultūras vai slāpekli piesaistošas kultūras, ko audzē, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus, un 3 % no tās ir papuvē esoša zeme vai ar neproduktīvām iezīmēm. Attiecībā uz starpkultūrām dalībvalstīm būtu jāizmanto svēruma koeficients 0,3.

— Ainavas iezīmju saglabāšana

— Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā

— Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja

Ar ražošanu nesaistītu elementu un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību

▼B

 

 

9. LLVS

Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir iekļauti Natura 2000 tīklā kā ekoloģiski jutīgi ilggadīgi zālāji.

Dzīvotņu un sugu aizsardzība

Sabiedrības veselība, un augu veselība

Pārtikas nekaitīgums

5. TANPP

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.)

14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts (6) un 18., 19. un 20. pants

 

 

 

6. TANPP

Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.):

3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants

 

Augu aizsardzības līdzekļi

7. TANPP

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.)

55. panta pirmais un otrais teikums

 

 

 

8. TANPP

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.):

 

 

 

 

5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts 12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uzDirektīvu 2000/60/EK un Natura 2000 tiesību aktiem.

13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu

 

Dzīvnieku labturība

Dzīvnieku labturība

9. TANPP

Padomes Direktīva 2008/119/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.):

3. un 4. pants

 

10. TANPP

Padomes Direktīva 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.):

3. un 4. pants

 

11. TANPP

Padomes Direktīva 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.)

4. pants

 

(1)   

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt, ka šo LLVS sāks piemērot tikai no 2024. vai 2025. pieprasījumu gada. Šādos gadījumos dalībvalstis norāda, ka, lai saskaņā ar detalizētu plānošanu izveidotu pārvaldības sistēmu, ir vajadzīgs vēlāks termiņš.


Dalībvalstis, nosakot LLVS 2. standartu, nodrošina, lai uz attiecīgās platības varētu saglabāt lauksaimniecisku darbību, kas ļauj zemi kvalificēt kā lauksaimniecības platību.

(2)   

Buferjoslu izveidē gar ūdenstecēm saskaņā ar šo LLVS standartu parasti un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tiek ievērots 3 metru platums un netiek izmantoti pesticīdi un mēslojums.


Apgabalos ar nozīmīgiem atūdeņošanas un apūdeņošanas grāvjiem, dalībvalstis var, ja attiecībā uz minētajiem apabaliem tas ir pamatoti, pielāgot minimālo platumu saskaņā ar konkrētajiem vietējiem apstākļiem.

(3)   

Pietiekami pamatotos gadījumos, dalībvalstis attiecīgajos reģionos var pieņem minimālos standartus, lai ziemas ilguma un smaguma dēļ ņemtu vērā īso veģetācijas periodu.

(4)   

Augmaiņa ir kultūraugu maiņa, kas lauka līmenī notiek vismaz reizi gadā (izņemot daudzgadīgu kultūru, stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu gadījumos, kā arī papuvē atstātas zemes gadījumā), ieskaitot pienācīgi apsaimniekotas sekundārās kultūras.


Pamatojoties uz lauksaimniecības metožu un agroklimatisko apstākļu dažādību, dalībvalstis var atļaut attiecīgajos reģionos izmantot citus paņēmienus uzlabotai augmaiņai ar pākšaugiem vai kultūraugu dažādošanu, kuras mērķis ir uzlabot un saglabāt augsnes potenciālu saskaņā ar šā LLVS standarta mērķiem.


Dalībvalstis no šajā standartā noteiktā pienākuma var atbrīvot saimniecības:

(a)  kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, zemi atstāj papuvē, tajā audzē pākšaugus vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

(b)  kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes ir ilggadīgie zālāji, to izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūraugus, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi minētajā platībā vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; vai

(c)  kurās aramzemes lielums ir līdz 10 hektāriem.

Dalībvalstis var noteikt maksimālo platību, ko aizņem viena kultūra, lai novērstu plašas monokultūras.

Uzskata, ka lauksaimnieki, kas sertificēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, ievēro šo LLVS standartu.

(5)   

Dalībvalstis var atbrīvot no šajā aizzīmē noteiktā pienākuma saimniecības:

(a)  kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, atstāj papuvē, tajā audzē pākšaugus vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

(b)  kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes ir ilggadīgie zālāji, to izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūraugus, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi minētajā platībā vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; vai

(c)  kurās aramzemes lielums ir līdz 10 hektāriem.

Dalībvalstis, kurās vairāk nekā 50 % no kopējās sauszemes platības veido meži, var paredzēt atbrīvojumu no šajā ievilkumā minētā pienākuma saimniecībām, kas atrodas apgabalos, kurus minētās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu ir noteikušas par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, ar noteikumu, ka vairāk nekā 50 % no šā punkta otrajā teikumā minēto apgabalu zemes platības veido mežs un ka meža zemes attiecība pret lauksaimniecības zemi ir lielāka nekā 3:1. Meža platības un meža īpatsvaru attiecībā pret lauksaimniecības zemi izvērtē apgabala līmenī, kas ir vienāds ar LAU2 līmeni, vai citas skaidri norobežotas vienības līmenī, kura aptver vienu nepārprotami vienlaidu ģeogrāfisku apgabalu ar līdzīgiem lauksaimniecības apstākļiem.

(6)   

Ko īsteno konkrēti ar:

— Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 37/2010 pielikumu,

— Regulu (EK) Nr. 852/2004: 4. panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (II iedaļas 4. punkta g), h), j) apakšpunkts, 5. punkta f), h) apakšpunkts, 6. punkts; III iedaļas 8. punkta a), b), d), e) apakšpunkts, 9. punkta a), c) apakšpunkts),

►C2  

— Regulu (EK) Nr. 853/2004: 3. panta 1. punkts, III pielikuma IX sadaļas I nodaļa (I iedaļas 1. punkta b), c), d), e) apakšpunkts; I iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii) punkts, b) apakšpunkta i), ii) punkts, c) apakšpunkts; I iedaļas 3. punkts; I iedaļas 4. punkts; I iedaļas 5. punkts; II iedaļas A daļas 1., 2., 3., 4. punkts; II iedaļas B daļas 1. punkta a), d) apakšpunkts, 2. punkts, 4. punkta a), b) apakšpunkts), III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1. punkts,

 ◄

— Regulu (EK) Nr. 183/2005: 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļa (I iedaļas 4. punkta e), g) apakšpunkts; II iedaļas 2. punkta a), b), e) apakšpunkts) un III pielikums (sadaļas “ĒDINĀŠANA” 1. punkta “Uzglabāšana” pirmais un pēdējais teikums un 2. punkta “Sadale” trešais teikums), un

— Regulu (EK) Nr. 396/2005: 18. pants.




IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR SOCIĀLO NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 14. PANTU



Jomas

Piemērojamie tiesību akti

Attiecīgās tiesību normas

Prasības

Nodarbinātība

Pārredzami un paredzami darba apstākļi

Direktīva 2019/1152/EK

3. pants

Rakstiski norādāmi nodarbinātības nosacījumi (“darba līgums”)

4. pants

Nodrošināt, ka uz nodarbinātību lauksaimniecībā attiecas prasība pēc darba līguma

5. pants

Pirmo septiņu darba dienu laikā iesniedzams darba līgums

6. pants

Dokumentu formā iesniedzamas izmaiņas darba attiecībās

8. pants

Pārbaudes laiks

10. pants

Nosacījumi par darba minimālo paredzamību

13. pants

Obligātā apmācība

Veselība un drošība

Pasākumi, ar ko mudina uzlabot darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību

Direktīva 89/391/EEK

5. pants

Vispārīgs noteikums, ar ko paredz darba devēja pienākumu nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību

6. pants

Vispārīgs darba devēju pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi drošības un veselības aizsardzībai, tostarp risku novēršanai un informācijas un mācību nodrošināšanai

7. pants

Aizsardzības un profilakses pakalpojumi: darba ņēmēji, kas ieceļami veselības un drošības darbību veikšanai vai kompetenta ārējā dienesta iesaistīšana

8. pants

No darba devēja puses īstenojami pirmās palīdzības, ugunsdzēsības un darba ņēmēju evakuācijas pasākumi

9. pants

Darba devēju pienākumi attiecībā uz risku novērtēšanu, aizsardzības pasākumiem un aprīkojumu, darba negadījumu reģistrēšanu un ziņošanu par tiem

10. pants

Darba ņēmējiem sniedzama informācija par drošības un veselības riskiem un aizsardzības un profilakses pasākumiem

11. pants

Darba ņēmēju konsultēšana un līdzdalība, apspriežot visus jautājumiem, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā

12. pants

No darba devēju puses nodrošināma pienācīga darba ņēmēju apmācība drošības un veselības aizsardzības jomā

 

Obligātās drošības un veselības aizsardzības prasības, kad darba ņēmēji lieto darba aprīkojumu

Direktīva 2009/104/EK

3. pants

Vispārīgi pienākumi nodrošināt, ka darba aprīkojums bez jebkāda drošības vai veselības aizsardzības apdraudējuma ir piemērots darbam, ko veic darba ņēmēji

4. pants

Noteikumi par darba aprīkojumu: tam ir jāatbilst direktīvai un noteiktajām minimālajām prasībām, un tas ir jāuztur pienācīgā kārtībā

5. pants

Darba aprīkojuma pārbaude – kompetentām personām aprīkojums ir jāpārbauda pēc uzstādīšanas un jāveic periodiskas pārbaudes

6. pants

Īpašam riskam pakļautam darba aprīkojumam piekļuve dodama tikai personām, kuru uzdevumos ir to izmantot, un visi remontdarbi, modifikācijas, apkope ir jāveic norīkotiem darba ņēmējiem

7. pants

Ergonomika un darba higiēna

8. pants

Darbiniekiem jāsaņem atbilstoša informācija un vajadzības gadījumā rakstiskas instrukcijas par darba aprīkojuma lietošanu

9. pants

Darbiniekiem ir jāsaņem pienācīga apmācība




V PIELIKUMS

TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 87. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ



(faktiskajās cenās, EUR)

Kalendārais gads

2023

2024

2025

2026

2027. un turpmākie gadi

Beļģija

494 925 924

494 925 924

494 925 924

494 925 924

494 925 924

Bulgārija

808 442 754

817 072 343

825 701 932

834 331 520

834 331 520

Čehija

854 947 297

854 947 297

854 947 297

854 947 297

854 947 297

Dānija

862 367 277

862 367 277

862 367 277

862 367 277

862 367 277

Vācija

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

Igaunija

196 436 567

199 297 294

202 158 021

205 018 748

205 018 748

Īrija

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

Grieķija

2 075 656 043

2 075 656 043

2 075 656 043

2 075 656 043

2 075 656 043

Spānija

4 874 879 750

4 882 179 366

4 889 478 982

4 896 778 599

4 896 778 599

Francija

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

Horvātija

374 770 237

374 770 237

374 770 237

374 770 237

374 770 237

Itālija

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

Kipra

47 647 540

47 647 540

47 647 540

47 647 540

47 647 540

Latvija

349 226 285

354 312 105

359 397 925

364 483 744

364 483 744

Lietuva

587 064 372

595 613 853

604 163 335

612 712 816

612 712 816

Luksemburga

32 747 827

32 747 827

32 747 827

32 747 827

32 747 827

Ungārija

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

Malta

4 594 021

4 594 021

4 594 021

4 594 021

4 594 021

Nīderlande

717 382 327

717 382 327

717 382 327

717 382 327

717 382 327

Austrija

677 581 846

677 581 846

677 581 846

677 581 846

677 581 846

Polija

3 092 416 671

3 123 600 494

3 154 784 317

3 185 968 140

3 185 968 140

Portugāle

613 619 128

622 403 166

631 187 204

639 971 242

639 971 242

Rumānija

1 946 921 018

1 974 479 078

2 002 037 137

2 029 595 196

2 029 595 196

Slovēnija

131 530 052

131 530 052

131 530 052

131 530 052

131 530 052

Slovākija

400 894 402

405 754 516

410 614 629

415 474 743

415 474 743

Somija

519 350 246

521 168 786

522 987 325

524 805 865

524 805 865

Zviedrija

686 131 966

686 360 116

686 588 267

686 816 417

686 816 417




VI PIELIKUMS

Regulas 42. panta f) punktā minēto produktu saraksts



KN kods

Apraksts

ex  01 01

Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:

 

– Zirgi

0101 21 00

– – Tīršķirnes vaislas dzīvnieki (1)

0101 29

– – Citi:

0101 29 10

– – – Kaušanai

0101 29 90

– – – Citi

0101 30 00

– Ēzeļi

0101 90 00

– Citi

ex  01 03

Dzīvas cūkas:

0103 10 00

– Tīršķirnes vaislas dzīvnieki (2)

ex  01 06

Citi dzīvi dzīvnieki:

0106 14 10

– Mājas truši

ex 0106 19 00

– – Citi: ziemeļbrieži un brieži

0106 33 00

– – Strausi; emu (Dromaius novaehollandiae)

0106 39 10

– – – Baloži

0106 39 80

– – – Citi putni

ex 0205 00

Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirga gaļa

ex  02 08

Svaiga, atdzesēta vai saldēta cita gaļa un gaļas subprodukti

ex 0208 10 10

– – Mājas trušu gaļa

ex 0208 90 10

– – Mājas baložu gaļa

ex 0208 90 30

– – Medījuma gaļa, izņemot trušus vai zaķus

ex 0208 90 60

– – Ziemeļbriežu gaļa

ex  04 07

Svaigas, konservētas vai pagatavotas putnu olas čaumalās:

0407 19 90

– Apaugļotas olas, izņemot mājputnu olas

0407 29 90

– Citas svaigas olas, izņemot mājputnu olas

0407 90 90

– Citas olas, izņemot mājputnu olas

0701

Svaigi vai atdzesēti kartupeļi

ex  07 13

Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:

ex 0713 10

– Zirņi (Pisum sativum):

0713 10 90

– – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 20 00

– Aunazirņi:

 

– – Kas nav sēklas materiāls

 

– Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):

ex 0713 31 00

– – Zeltainās pupiņas Vigna mungo (L) Hepper vai Vigna radiata (L) Wilczek:

 

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 32 00

– –Šķautņainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis):

 

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 33

– – Kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):

0713 33 90

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 34 00

– – Vigna subterranea vai Voandzeia subterranea sugas pupiņas

 

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 35 00

– – Vigna unguiculata sugas pupiņas:

 

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 39 00

– – Citi:

 

– – – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 40 00

– Lēcas:

 

– – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 50 00

– Rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor):

 

– – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 60 00

– Cūku zirņi (Cajanus cajan):

 

– – Kas nav sēklas materiāls

ex 0713 90 00

– Citi:

 

– – Kas nav sēklas materiāls

1201 90 00

Sojas pupas, arī šķeltas, izņemot sēklas materiālu

1202 41 00

Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti nelobīti zemesrieksti, izņemot sēklas materiālu

1202 42 00

Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti lobīti zemesrieksti, arī šķelti, izņemot sēklas materiālu

1203 00 00

Kopra

1204 00 90

Linsēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1205 10 90

Rapšu vai ripšu sēklas, arī smalcinātas, kurās ir mazs erukskābes saturs, izņemot sēklas materiālu

1205 90 00

Citas rapšu vai ripšu sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1206 00 91

Lobītas saulespuķu sēklas; pelēkās un balti svītrainās čaumalās, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1206 00 99

Citas saulespuķu sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1207 29 00

Kokvilnas sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1207 40 90

Sezama sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1207 50 90

Sinepju sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1207 60 00

– Saflora (Carthamus tinctorius) sēklas

1207 91 90

Magoņu sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

1207 99 91

Kaņepju sēklas, arī smalcinātas, izņemot sēklas materiālu

ex 1207 99 96

Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī šķelti un smalcināti, izņemot sēklas materiālu

ex 1209 29 50

— – – lupīna sēklas, kas nav paredzētas sējai

ex  12 11

Augi un augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī, izņemot IX daļā minētos produktus ar KN kodu ex 1211 90 86 ;

1212 94 00

Cigoriņu saknes

ex  12 14

Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā:

ex 1214 10 00

– Lucernas rupja maluma milti un granulas:

 

– – – izņemot mākslīgi žāvētu lucernu vai citādi žāvētu un maltu lucernu

ex 1214 90

– Citi:

1214 90 10

– – Lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības kāļi un citas lopbarības saknes

ex 1214 90 90

– – Citi, izņemot:

 

– – – mākslīgi žāvētu sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus un tamlīdzīgus lopbarības produktus, izņemot sienu, lopbarības kāpostus un sienu saturošus produktus

 

– – – citādi žāvētu un maltu sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus, amoliņu, aunazirņus un vanagzirņus

ex  22 06

Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas nav minēti un iekļauti citur:

no ex 2206 00 31 līdz ex 2206 00 89

– Raudzēti dzērieni, izņemot čagu ekstrakta vīnu

5201

Kokvilna, nekārsta un neķemmēta

(1)   

Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Regulu (ES) 2016/1012 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (2015. gada 17. februāris), ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula), OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp.).

(2)   

Regula (ES) 2016/1012.




VII PIELIKUMS

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI (KATRAM FINANŠU GADAM) TIEM INTERVENČU VEIDIEM VĪNA NOZARĒ, KURI MINĒTI 88. PANTA 1. PUNKTĀ



 

EUR (faktiskajās cenās)

Bulgārija

25 721 000

Čehija

4 954 000

Vācija

37 381 000

Grieķija

23 030 000

Spānija

202 147 000

Francija

269 628 000

Horvātija

10 410 000

Itālija

323 883 000

Kipra

4 465 000

Lietuva

43 000

Ungārija

27 970 000

Austrija

13 155 000

Portugāle

62 670 000

Rumānija

45 844 000

Slovēnija

4 849 000

Slovākija

4 887 000




VIII PIELIKUMS

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 87. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ



(faktiskajās cenās, EUR)

Kalendārais gads

2023

2024

2025

2026

2027. un turpmākie gadi

Bulgārija

2 557 820

2 557 820

2 557 820

2 557 820

2 557 820

Grieķija

183 996 000

183 996 000

183 996 000

183 996 000

183 996 000

Spānija

59 690 640

59 690 640

59 690 640

59 690 640

59 690 640

Portugāle

177 589

177 589

177 589

177 589

177 589




IX PIELIKUMS

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM BEZ KOKVILNAS UN PIRMS 87. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ MINĒTĀs SUMMU PĀRVIETOŠANASA



(faktiskajās cenās, EUR)

Kalendārais gads

2023

2024

2025

2026

2027. un turpmākie gadi

Beļģija

494 925 924

494 925 924

494 925 924

494 925 924

494 925 924

Bulgārija

805 884 934

814 514 523

823 144 112

831 773 700

831 773 700

Čehija

854 947 297

854 947 297

854 947 297

854 947 297

854 947 297

Dānija

862 367 277

862 367 277

862 367 277

862 367 277

862 367 277

Vācija

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

4 915 695 459

Igaunija

196 436 567

199 297 294

202 158 021

205 018 748

205 018 748

Īrija

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

1 186 281 996

Grieķija

1 891 660 043

1 891 660 043

1 891 660 043

1 891 660 043

1 891 660 043

Spānija

4 815 189 110

4 822 488 726

4 829 788 342

4 837 087 959

4 837 087 959

Francija

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

7 285 000 537

Horvātija

374 770 237

374 770 237

374 770 237

374 770 237

374 770 237

Itālija

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

3 628 529 155

Kipra

47 647 540

47 647 540

47 647 540

47 647 540

47 647 540

Latvija

349 226 285

354 312 105

359 397 925

364 483 744

364 483 744

Lietuva

587 064 372

595 613 853

604 163 335

612 712 816

612 712 816

Luksemburga

32 747 827

32 747 827

32 747 827

32 747 827

32 747 827

Ungārija

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

1 243 185 165

Malta

4 594 021

4 594 021

4 594 021

4 594 021

4 594 021

Nīderlande

717 382 327

717 382 327

717 382 327

717 382 327

717 382 327

Austrija

677 581 846

677 581 846

677 581 846

677 581 846

677 581 846

Polija

3 092 416 671

3 123 600 494

3 154 784 317

3 185 968 140

3 185 968 140

Portugāle

613 441 539

622 225 577

631 009 615

639 793 653

639 793 653

Rumānija

1 946 921 018

1 974 479 078

2 002 037 137

2 029 595 196

2 029 595 196

Slovēnija

131 530 052

131 530 052

131 530 052

131 530 052

131 530 052

Slovākija

400 894 402

405 754 516

410 614 629

415 474 743

415 474 743

Somija

519 350 246

521 168 786

522 987 325

524 805 865

524 805 865

Zviedrija

686 131 966

686 360 116

686 588 267

686 816 417

686 816 417




X PIELIKUMS

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI (KATRAM FINANŠU GADAM) TIEM INTERVENČU VEIDIEM BIŠKOPĪBAS NOZARĒ, KAS MINĒTI 88. PANTA 2. PUNKTĀ



 

EUR (faktiskajās cenās)

Beļģija

422 967

Bulgārija

2 063 885

Čehija

2 121 528

Dānija

295 539

Vācija

2 790 875

Igaunija

140 473

Īrija

61 640

Grieķija

6 162 645

Spānija

9 559 944

Francija

6 419 062

Horvātija

1 913 290

Itālija

5 166 537

Kipra

169 653

Latvija

328 804

Lietuva

549 828

Luksemburga

30 621

Ungārija

4 271 227

Malta

14 137

Nīderlande

295 172

Austrija

1 477 188

Polija

5 024 968

Portugāle

2 204 232

Rumānija

6 081 630

Slovēnija

649 455

Slovākija

999 973

Somija

196 182

Zviedrija

588 545

▼M1




XI PIELIKUMS

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2023–2027), KAS MINĒTS 89. PANTA 3. PUNKTĀ



(faktiskajās cenas, EUR)

Dalībvalsts

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā 2023–2027

Beļģija

105 730 894

82 800 894

82 800 894

82 800 894

82 800 894

436 934 470

Bulgārija

282 979 644

282 162 644

282 162 644

282 162 644

282 162 644

1 411 630 220

Čehija

267 027 708

259 187 708

259 187 708

259 187 708

259 187 708

1 303 778 540

Dānija

155 982 060

75 934 060

75 934 060

75 934 060

75 934 060

459 718 300

Vācija

1 485 615 738

1 092 359 738

1 092 359 738

1 092 359 738

1 092 359 738

5 855 054 690

Igaunija

88 031 648

88 016 648

88 016 648

88 016 648

88 016 648

440 098 240

Īrija

311 641 628

311 640 628

311 640 628

311 640 628

311 640 628

1 558 204 140

Grieķija

651 491 600

556 953 600

556 953 600

556 953 600

556 953 600

2 879 306 000

Spānija

1 081 552 825

1 080 382 825

1 080 382 825

1 080 382 825

1 080 382 825

5 403 084 125

Francija

2 007 185 070

1 459 440 070

1 459 440 070

1 459 440 070

1 459 440 070

7 844 945 350

Horvātija

268 849 401

297 307 401

297 307 401

297 307 401

297 307 401

1 458 079 005

Itālija

1 355 321 375

1 349 921 375

1 349 921 375

1 349 921 375

1 349 921 375

6 755 006 875

Kipra

23 770 514

23 770 514

23 770 514

23 770 514

23 770 514

118 852 570

Latvija

142 745 173

117 495 173

117 495 173

117 495 173

117 495 173

612 725 865

Lietuva

195 495 162

195 495 162

195 495 162

195 495 162

195 495 162

977 475 810

Luksemburga

11 626 644

12 310 644

12 310 644

12 310 644

12 310 644

60 869 220

Ungārija

384 539 149

416 869 149

416 869 149

416 869 149

416 869 149

2 052 015 745

Malta

19 334 497

19 984 497

19 984 497

19 984 497

19 984 497

99 272 485

Nīderlande

180 985 369

73 268 369

73 268 369

73 268 369

73 268 369

474 058 845

Austrija

520 024 752

520 024 752

520 024 752

520 024 752

520 024 752

2 600 123 760

Polija

1 004 581 539

1 320 001 539

1 320 001 539

1 320 001 539

1 320 001 539

6 284 587 695

Portugāle

455 630 620

540 550 620

540 550 620

540 550 620

540 550 620

2 617 833 100

Rumānija

967 049 892

967 049 892

967 049 892

967 049 892

967 049 892

4 835 249 460

Slovēnija

110 170 192

110 170 192

110 170 192

110 170 192

110 170 192

550 850 960

Slovākija

260 599 909

259 077 909

259 077 909

259 077 909

259 077 909

1 296 911 545

Somija

354 551 956

354 549 956

354 549 956

354 549 956

354 549 956

1 772 751 780

Zviedrija

211 889 741

211 889 741

211 889 741

211 889 741

211 889 741

1 059 448 705

Kopā ES-27

12 904 404 700

12 078 615 700

12 078 615 700

12 078 615 700

12 078 615 700

61 218 867 500

Tehniskā palīdzība (0,25 %)

30 272 220

30 272 220

30 272 220

30 272 220

30 272 220

151 361 100

Kopā

12 934 676 920

12 108 887 920

12 108 887 920

12 108 887 920

12 108 887 920

61 370 228 600

▼B




XII PIELIKUMS

MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS 6. PANTA 1. PUNKTA g) APAKŠPUNKTĀ MINĒTAJAM KONKRĒTAJAM MĒRĶIM



(faktiskajās cenās, EUR)

Kalendārais gads

2023

2024

2025

2026

2027. un turpmākie gadi

Beļģija

14 847 778

14 847 778

14 847 778

14 847 778

14 847 778

Bulgārija

24 176 548

24 435 436

24 694 323

24 953 211

24 953 211

Čehija

25 648 419

25 648 419

25 648 419

25 648 419

25 648 419

Dānija

25 871 018

25 871 018

25 871 018

25 871 018

25 871 018

Vācija

147 470 864

147 470 864

147 470 864

147 470 864

147 470 864

Igaunija

5 893 097

5 978 919

6 064 741

6 150 562

6 150 562

Īrija

35 588 460

35 588 460

35 588 460

35 588 460

35 588 460

Grieķija

56 749 801

56 749 801

56 749 801

56 749 801

56 749 801

Spānija

144 455 673

144 674 662

144 893 650

145 112 639

145 112 639

Francija

218 550 016

218 550 016

218 550 016

218 550 016

218 550 016

Horvātija

11 243 107

11 243 107

11 243 107

11 243 107

11 243 107

Itālija

108 855 875

108 855 875

108 855 875

108 855 875

108 855 875

Kipra

1 429 426

1 429 426

1 429 426

1 429 426

1 429 426

Latvija

10 476 789

10 629 363

10 781 938

10 934 512

10 934 512

Lietuva

17 611 931

17 868 416

18 124 900

18 381 384

18 381 384

Luksemburga

982 435

982 435

982 435

982 435

982 435

Ungārija

37 295 555

37 295 555

37 295 555

37 295 555

37 295 555

Malta

137 821

137 821

137 821

137 821

137 821

Nīderlande

21 521 470

21 521 470

21 521 470

21 521 470

21 521 470

Austrija

20 327 455

20 327 455

20 327 455

20 327 455

20 327 455

Polija

92 772 500

93 708 015

94 643 530

95 579 044

95 579 044

Portugāle

18 403 246

18 666 767

18 930 288

19 193 810

19 193 810

Rumānija

58 407 631

59 234 372

60 061 114

60 887 856

60 887 856

Slovēnija

3 945 902

3 945 902

3 945 902

3 945 902

3 945 902

Slovākija

12 026 832

12 172 635

12 318 439

12 464 242

12 464 242

Somija

15 580 507

15 635 064

15 689 620

15 744 176

15 744 176

Zviedrija

20 583 959

20 590 803

20 597 648

20 604 493

20 604 493




XIII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI VIDES UN KLIMATA JOMĀ, KURU MĒRĶU SASNIEGŠANA DALĪBVALSTU KLP STRATĒĢISKAJIEM PLĀNIEM BŪTU JĀVEICINA UN KURIEM TIEM BŪTU JĀATBILST SASKAŅĀ AR 108., 109. UN 115. PANTU

— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību,
— 
Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā,
— 
Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013,
— 
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.




XIV PIELIKUMS

UZ RĀDĪTĀJU PAMATKOPUMU BALSTĪTA ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR 142. PANTU

Rādītāji, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)



Mērķis

Rādītāju pamatkopums

Atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai ilgtermiņā uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī Savienībā nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju

O.3.  KLP atbalsta labuma guvēju skaits

C.25.  Lauksaimniecības faktoru ienākums

R.6.  Pārdalīšana mazākajām lauku saimniecībām: papildu tiešo maksājumu īpatsvars procentos par hektāru atbalsttiesīgām lauku saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo lauku saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp, vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju

R.9.  Lauku saimniecību modernizācija: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras saņem atbalstu investīcijām pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē

R.10.  Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras darbojas ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās, ko atbalsta ar KLP

Palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku

I.10.  Ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā: siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecība

R.14.  Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības samazināt emisijas vai uzturēt vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (tostarp ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme mitrājos un kūdrājos)

R.17.  Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu, agromežsaimniecību un atjaunošanu, tostarp sadalījums pa tām

Veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – ilgtspējīgu attīstību un efektīvu pārvaldību, tostarp, samazinot atkarību no ķimikālijām

O.34.  To hektāru skaits, kuros tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (apkopotais rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro nosacījumu sistēmu, ekoshēmas, ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītās vides un klimata pārvaldības saistības)

I.15.  Ūdens kvalitātes uzlabošana: barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē

I.16.  Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī – tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK

I.18.  Ilgtspējīga un samazināta pesticīdu lietošana: pesticīdu radītie riski, lietošana un ietekme

R.19.  Augsnes uzlabošana un aizsardzība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības, kas ir labvēlīgas augsnes apsaimniekošanai nolūkā uzlabot augsnes kvalitāti un augsnes biotu (piemēram, samazināt augsnes apstrādi, augsni klāt ar kultūraugiem, izmantot augmaiņu, tostarp augmaiņu ar pākšaugiem)

R.20.  Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas saistības mazināt amonjaka emisijas

R.21.  Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības attiecībā uz ūdensobjektu kvalitāti

R.22.  Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības saistībā ar uzlabotu barības vielu pārvaldību

R.24.  Ilgtspējīga un samazināta pesticīdu lietošana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas atbalstītas saistības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu tādus ar pesticīdu radītos riskus un ietekmi kā pesticīdu noplūde

Palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas

C.33.  Lauksaimniecības platība, kurā īsteno bioloģisko lauksaimniecību

I.21.  Ekosistēmu pakalpojumu sniegšanas uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā ir ainavas iezīmes

R.29.  Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kuru KLP atbalsta bioloģiskās lauksaimniecības jomā, nodalot bioloģiskās lauksaimniecību saglabāšanu un pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību

R.34.  Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) īpatsvars, kurā noteiktas atbalstītas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus un kokus

Piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos

R.36.  Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri saņēmuši KLP atbalstu un uzsākuši darījumdarbību, tostarp sadalījums pa dzimumiem

Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, veicināt arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību

R.37.  Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas, kas atbalstītas KLP projektos

R.38.  LEADER tvērums: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas

R.41.  Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar KLP atbalstu iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai

Uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt pārtikas atkritumus, kā arī uzlabot dzīvnieku labturību un apkarot mikrobu rezistenci

I.28.  Ierobežota pretmikrobu līdzekļu lietošana attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem: antimikrobiālo līdzekļu pārdošana/izmantošana attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem

R.43.  Ierobežota antimikrobiālo līdzekļu lietošana: tādu liellopu vienību (LU) īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības pretmikrobu līdzekļu lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)

R.44.  Dzīvnieku labturības palielināšana: tādu liellopu vienību (LU) īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību

Modernizēt lauksaimniecības un lauku apvidu nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudināt lauksaimniekus tās apgūt, šim nolūkam uzlabojot piekļuvi pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai

R.1.  Snieguma uzlabošana ar zināšanu un inovācijas palīdzību: to personu skaits, kuras izmanto konsultācijas, apmācību, zināšanu apmaiņu vai dalību Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darbības grupās, ko atbalsta KLP, lai uzlabotu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo, vides, klimata un resursu snieguma efektivitāti.



( 1 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

( 10 ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

( 11 ) OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/783 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 172, 17.5.2021., 53. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus + un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

( 19 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).

( 20 ) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2220 (2020. gada 23. decembris), ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 437, 28.12.2020., 1. lpp.).

( 22 ) Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu

Top