vispārīgiem un konkrētiem mērķiem, ko jātiecas sasniegt ar Savienības atbalstu, kuru saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā arī ar minētajiem mērķiem saistītajiem rādītājiem;

intervenču veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas šo mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus, paredz konkrētus nosacījumus intervencēm un iedala finanšu resursus;

koordinēšanu un pārvaldību, kā arī uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.

lauksaimniecības produktu ražošana, kas aptver tādas darbības kā dzīvnieku audzēšana vai augu audzēšana, tostarp audzējot paludikultūras, ar lauksaimniecības produktiem saprotot tos produktus, kas ir uzskaitīti LESD I pielikumā, izņēmumu veido zivsaimniecības produkti, kā arī kokvilna un īscirtmeta atvasāji;

lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot nekādus sagatavošanas darbus papildus parastu lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai.

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejamas papuves platības; turklāt tā saistību laikā ir apstrādāta augkopības zeme vai papuves platības, kas ir pieejamas augkopībai, bet atstātas atmatā saskaņā ar šīs regulas 31. pantu vai 70. pantu vai III pielikumā uzskaitīto 8. LLVS standartu, vai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 ( 2 ) 22., 23. vai 24. pantu, vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 3 ) 39. pantu, vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 ( 4 ) 28. pantu;

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augmaiņā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un kas atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto dabiskai zāles vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augmaiņas sistēmā un kura, ja dalībvalstis tā nolemj, piecus gadus vai ilgāk nav aparta vai apstrādāta vai nav atkal apsēta ar cita veida stiebrzāli. Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi.

Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāmi šādi zemes veidi:

visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, tika izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai – ja platību izmanto arī nelauksaimnieciskām darbībām – pārsvarā tika izmantotas lauksaimnieciskām darbībām; ja ir pienācīgi pamatoti, ar vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, dalībvalstis var nolemt, ka atbalsttiesīgie hektāri var arī aptvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai katru otro gadu;

visas saimniecībā esošās platības:

Ja dalībvalstis tā nolemj, “atbalsttiesīgs hektārs” var aptvert citus ainavas elementus ar noteikumu, ka lauksaimniecības zemes gabala aizņemtās platības dēļ tie nav dominējoši un būtiski nekaitē lauksaimnieciskās darbības sniegumam. Īstenojot šo principu, dalībvalstis var noteikt, kādu maksimālo lauksaimniecības zemes gabala daļu var klāt šie citi ainavas elementi.

Attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem ar izkaisītiem neattiecināmiem elementiem dalībvalstis var nolemt piemērot fiksētus samazinājuma koeficientus, lai noteiktu platību, ko uzskata par atbalsttiesīgu;

visas saimniecībā esošās platības, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras nav “atbalsttiesīgs hektārs”, kā noteikušas dalībvalstis, pamatojoties uz šā punkta a) un b) apakšpunktu:

maksimālo vecumu, kas noteikts kā vecums no 35 līdz 40 gadiem;

nosacījumus, ar kuriem var būt par “lauku saimniecības vadītāju”;

pienācīgu apmācību vai prasmes, kas vajadzīgas, kā to ir noteikušas dalībvalstis.

atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai ilgtermiņā uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī Savienībā nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

pastiprināt orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;

uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē;

palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku;

veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp, samazinot atkarību no ķimikālijām;

palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos;

veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, veicināt arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt pārtikas atkritumus, panākt dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

izlaides rādītāji, kas uzrāda ar atbalstītajām intervencēm panākto izlaidi;

rezultātu rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 6. panta 1. un 2. punktā, un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz minētajiem konkrētajiem mērķiem noteiktu skaitliskus mērķrādītājus un mērķus un lai novērtētu progresu virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu; rezultātu rādītāji saistībā ar vidiskajiem un klimata mērķiem var attiekties uz intervencēm, kas sekmē to saistību izpildi, kuras izriet no Savienības tiesību aktiem, kas ir uzskaitīti XIII pielikumā;

ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā;

konteksta rādītāji, kas minēti 115. panta 2. punktā un uzskaitīti I pielikumā.

klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība;

sabiedrības veselība un augu veselība;

dzīvnieku labturība.

visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem labuma guvējiem piemērojamās prasības, nosacījumi un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmās paredzētās prasības un standarti un intervenču nosacījumi, kā arī informācija par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

prasības, ko dalībvalstis noteikušas Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 ( 5 ) 55. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK ( 6 ), Direktīvas 2009/128/EK, Direktīvas 2009/147/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 7 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas(ES) 2016/2284 ( 9 ) īstenošanai;

lauksaimnieciskā prakse, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”;

riska novēršana un pārvaldība;

atbalsts inovācijai, jo īpaši 127. panta 3. punktā minētās EIP darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

114. panta b) punktā minētās digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā un lauku apvidos;

ilgtspējīga barības vielu pārvaldība, tostarp vēlākais no 2024. gada sākt izmantot Lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām, kurš ir jebkura digitālā lietojumprogramma, kas nodrošina vismaz:

nodarbinātības apstākļi, darba devēju pienākumi, arodveselība, drošība un sociālais atbalsts lauksaimniecības kopienās.

ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts;

ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts;

ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem;

klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas.

saistītais ienākumu atbalsts;

kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu.

visas lauksaimnieka deklarētās, ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas;

izmaksas, kas atbilst regulāram un neapmaksātam darbam, ko saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā lauku saimniecībā strādājošas personas, kuras algu nesaņem vai saņem atalgojumu, kas ir mazāks par to, ko parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kurām tiek atlīdzināts ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimnieciskajiem rezultātiem;

to darbaspēka izmaksu elementu, kas ārpakalpojumu izmantošanas izmaksās ir saistīts ar lauksaimnieka deklarēto lauksaimniecisko darbību.

gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo saimniecību;

jaunpienācējiem.

kas atbilst “gados jauna lauksaimnieka” definīcijai un nosacījumiem, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 6. punktu; un

ja valsts tiesību akti paredz, ka individuāli locekļi uzņemas tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar individuālu lauksaimnieku, kam ir saimniecības vadītāja statuss, tiesībām un pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz to ekonomisko, sociālo un nodokļu statusu, ar nosacījumu, ka tie ir veicinājuši attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūru stiprināšanu.

klimata pārmaiņu mazināšana, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšana no lauksaimniecības prakses, kā arī esošo oglekļa krātuvju uzturēšana un oglekļa sekvestrēšanas veicināšana;

pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp darbības, ar kurām uzlabo pārtikas ražošanas sistēmu izturētspēju un dzīvnieku un augu daudzveidību, lai tie kļūtu noturīgāki pret slimībām un klimata pārmaiņām;

ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana un ūdens resursu noslogojuma mazināšana;

augsnes degradācijas novēršana, augsnes atjaunošana, augsnes auglības, barības vielu pārvaldības un augsnes biotas uzlabošana;

bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dzīvotņu un sugu atjaunošana vai saglabāšana, tostarp ainavu iezīmju vai ar ražošanu nesaistītu platību pārvaldība un veidošana;

darbības, ar kurām nodrošina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un samazina to lietošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdiem, kas apdraud cilvēku veselību vai vidi;

darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku labturību un apkaro rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem.

pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu;

pārsniedz attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

atšķiras no saistībām, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 70. pantu.

maksājumus, kuri papildina 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

maksājumus, ar kuriem aktīviem lauksaimniekiem vai aktīvu lauksaimnieku grupām pilnībā vai daļēji kompensē saistību rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kurus aprēķina saskaņā ar 82. pantu un ņemot vērā ekoshēmu mērķus; šie maksājumi var segt arī darījuma izmaksas.

radušos izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz 37. panta a) punktu Regulā (ES) 2021/2116;

Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punkta nolūkos atzinums, kas sertifikācijas struktūrām ir jāsniedz, attiecas uz minētā punkta a), b) un d) apakšpunktu, kā arī pārvaldības deklarāciju.

palīdz labāk koordinēt kokvilnas laišanu tirgū, jo īpaši veicot pētniecisko darbu un tirgus izpēti;

izstrādā Savienības noteikumiem atbilstošus standartlīgumus;

orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju pieprasījumam, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju tiesību aizsardzību;

modernizē produkta kvalitātes uzlabošanas metodes un līdzekļus;

izstrādā tirdzniecības stratēģijas, kuru mērķis ir veicināt kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.

starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem;

audzētāju pienākumiem;

sekām, kas iestājas, ja apstiprinātā starpnozaru organizācija neatbilst a) apakšpunkta kritērijiem.

labuma guvējam faktiski radušos un apmaksāto attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;

izmaksas par vienību;

fiksētas summas;

vienotas likmes finansējums.

saskaņā ar taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

budžeta projekti, kuri veidoti, ņemot vērā katru gadījumu atsevišķi, un par kuriem ex ante vienojusies struktūra, kas atlasa darbību, intervenču gadījumā vīna un biškopības nozarēs, vai struktūra, kura apstiprina 50. pantā minētās darbības programmas, intervenču gadījumā citās attiecināmās nozarēs;

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums Savienības politikās piemērojams līdzīga veida intervencei;

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums saskaņā ar atbalsta shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemērojams līdzīga veida intervencei.

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citos pasākumos, piemēram, šādās jomās:

konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu un slimību kontroles metodēm, augu aizsardzības un dzīvnieku veselības produktu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, nodarbinātības apstākļiem, darba devēju pienākumiem un darba higiēnu un drošību;

apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu un slimību kontroles metodēm, augu aizsardzības un dzīvnieku veselības produktu ilgtspējīgu lietošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī organizēto tirdzniecības platformu un preču biržu izmantošanu pašreizējos un nākotnes līgumu tirgos;

bioloģiskā vai integrētā ražošana;

produkcijas pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru konkrētais mērķis ir palielināt patērētāju informētību par Savienības kvalitātes shēmām un veselīga uztura nozīmi, kā arī tirgu dažādošana un konsolidācija;

Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzība;

darbības klimata pārmaiņu mazināšanai un darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

kopfondu izveide, piepildīšana un papildināšana, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības;

tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā;

ražotāju organizācijas vai tās locekļu saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, tostarp vajadzības gadījumā kopīga apstrāde, lai atvieglotu šādu uzglabāšanu;

vajadzības gadījumā augļu vai olīvu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, vai citiem mērķiem, tostarp vajadzības gadījumā to apstrāde, lai atvieglotu šādu izņemšanu;

priekšlaicīga ražas novākšana, proti, tādu negatavu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā zonā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti ne klimatisku apstākļu dēļ, ne slimības dēļ, ne kaut kā citādi;

ražas nenovākšana, proti, kārtējā ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā zonā, kad produkts ir labi attīstījies un ir labā, tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, izņemot tad, ja produkciju iznīcina klimatiskie apstākļi vai slimība;

ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, vienlaikus gādāšana par to, lai labuma guvēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, vai individuāliem ražotājiem;

trešo valstu sanitāro un fitosanitāro prasību ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

komunikācijas pasākumi, kuru mērķis ir palielināt informētību un informēt patērētājus.

vismaz 15 % no izdevumiem ir par intervencēm, kuras ir saistītas ar 46. panta e) un f) punktā minētajiem mērķiem;

darbības programma ietver trīs vai vairāk darbības, kas saistītas ar 46. panta e) un f) punktā izvirzītajiem mērķiem;

vismaz 2 % no izdevumiem ir par intervenci, kura ir saistīta ar 46. panta d) punktā minētajiem mērķiem; un

izdevumi par intervencēm, kas atbilst 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, nepārsniedz vienu trešdaļu no paredzētajiem kopējiem izdevumiem.

finansiālām iemaksām, ko veikuši:

Savienības finansiālo palīdzību, ko var piešķirt ražotāju organizācijām vai to apvienībām, ja šīs organizācijas vai apvienības iesniedz darbības programmu.

4,1 % no katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības;

4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

starpvalstu ražotāju organizācijas divās vai vairākās dalībvalstīs īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 46. panta b), e) un f) punktā minētajiem mērķiem;

viena vai vairākas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības ir iesaistītas starpnozariskās intervencēs;

darbības programma attiecas vienīgi uz īpašu atbalstu tādu bioloģisko produktu ražošanai, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/848;

darbības programmu pirmo reizi īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība;

ražotāju organizācijas laiž tirgū mazāk nekā 20 % no dalībvalsts augļu un dārzeņu produkcijas;

ražotāju organizācija darbojas kādā no tālākajiem reģioniem;

darbības programma ietver intervences, kuras ir saistītas ar 46. panta d), e), f), i) un j) punktā minētajiem mērķiem;

darbības programmu pirmo reizi īsteno atzīta ražotāju organizācija, kas izveidojusies, apvienojoties divām vai vairākām atzītām ražotāju organizācijām.

kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kuru daudzums nepārsniedz 5 % katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas apjoma un kurus realizē:

kad notiek padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām, ar noteikumu, ka minētās ražotāju organizācijas ir no šīs regulas 53. panta 2. punktā minētajiem dalībvalstu reģioniem, vai padomdošana individuāliem ražotājiem.

konsultāciju pakalpojumi, tehniskā palīdzība, apmācība, informācijas un paraugprakses apmaiņa, tostarp ar tīklošanas palīdzību, biškopjiem un biškopju organizācijām;

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citi pasākumi, kas cita starpā vērsti uz:

pasākumi biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstam, attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām;

pasākumi nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo stropu skaitu Savienībā, tostarp bišu audzēšanu;

sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

noieta veicināšanas, saziņas un mārketinga, tostarp tirgus uzraudzības, pasākumi un aktivitātes, kuru mērķis jo īpaši ir uzlabot patērētāju informētību par biškopības produktu kvalitāti;

produktu kvalitāti uzlabojoši pasākumi.

vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, kas ir process, kurš ietver vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos vīnogu audzēšanas lauksaimniecības sistēmās, izņemot darbības, uz kurām attiecas a) apakšpunktā minētais intervences veids, pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

priekšlaicīga ražas novākšana, ar to saprotot nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīgu iznīcināšanu vai nolasīšanu, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšanu, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās;

ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu, kas rodas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem;

materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, kas ietver inovatīvu vīndarības produktu, tostarp vīndarības produktu un blakusproduktu, inovatīvu vīndarības procesu un tehnoloģiju izstrādi, minēto procesu un tehnoloģiju digitalizāciju, kā arī citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām;

konsultāciju pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības apstākļiem, darba devēju pienākumiem un darba higiēnu un drošību;

vīndarības blakusproduktu destilēšana, ko veic, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā noteiktos ierobežojumus;

dalībvalstīs veikti informatīvi pasākumi par Savienības vīniem, ar ko aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

darbības, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vīna nozarē veic dalībvalstu atzītas starpnozaru organizācijas ar mērķi uzlabot Savienības vīnadārzu reputāciju, popularizējot vīna tūrismu ražošanas reģionos;

darbības, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vīna nozarē veic dalībvalstu atzītas starpnozaru organizācijas nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem;

noieta veicināšana un komunikācija trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus:

ar kopfondu izveidi saistītās administratīvās izmaksas sedzoša pagaidu palīdzība, kuras apmērs ar laiku samazinās;

investīcijas materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kuru mērķis ir uzlabot vīna ražošanas ilgtspēju:

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ko var pielīdzināt dabas katastrofai;

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

intervenču veidiem, kuri ir saistīti ar vienu vai vairākiem no 46. panta d), e), f) un h) punktā minētajiem mērķiem;

kopīgas uzglabāšanas, konsultāciju pakalpojumu, tehniskās palīdzības, apmācības un paraugprakšu apmaiņas intervencēm, kas saistītas ar vienu vai abiem 46. panta a) un j) punktā minētajiem mērķiem.

75 % no faktiskajiem izdevumiem par intervencēm, kas saistītas ar 46. panta a) līdz f), h) un k) punktā minētajiem mērķiem;

75 % no faktiskajām izmaksām par investīcijām pamatlīdzekļos un 50 % par citām intervencēm, kas saistītas ar 46. panta g) punktā minēto mērķi;

50 % no faktiskajiem izdevumiem par intervencēm, kas saistītas ar 46. panta j) punktā minēto mērķi;

75 % no faktiskajiem izdevumiem attiecībā uz 47. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm vai 50 %, ja šis nosacījums nav izpildīts.

saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šā panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas un to apvienības; vai

kooperatīvi, kā arī citi ražotāju sadarbības veidi, kuri izveidoti pēc ražotāju iniciatīvas un kurus tie kontrolē, un kurus dalībvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi par ražotāju grupu, pārejas laikā līdz četriem gadiem no dienas, kad stājas spēkā apstiprināta darbības programma, kurš beidzas ne vēlāk kā 2027. gada 31. decembrī.

katra 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība; vai

katra 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā ražotāju grupa.

pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu;

pārsniedz attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vai attiecībā uz dzīvnieku labturību, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem; minētā prasība neattiecas uz saistībām, kas saistītas ar agromežsaimniecības sistēmām un apmežotu platību uzturēšanu;

pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 2. punktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

atšķiras no saistībām, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 31. pantu.

Natura 2000 lauksaimniecības un meža teritorijas, kas noteiktas, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežsaimniecību, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā;

lauksaimniecības platības, kas iekļautas upes baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri izstrādāti, ievērojot Direktīvu 2000/60/EK.

attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK, samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu;

(attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot šīs regulas III pielikumā uzskaitīto TANPP 1, un LLVS standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu.

lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

maksājumtiesību iegāde;

zemes iegāde par summu, kas pārsniedz 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajai darbībai, izņemot zemes iegādi vides saglabāšanas un ar oglekli bagātas augsnes saglabāšanas vajadzībām vai zemes iegādi, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību; attiecībā uz finanšu instrumentiem minēto maksimālo apjomu piemēro attiecināmiem publiskajiem izdevumiem, kuri izmaksāti galasaņēmējam, vai garantiju gadījumā – pamatā esošā aizdevuma summai;

dzīvnieku iegāde, un viengadīgu augu iegāde un stādīšana nolūkā, kas nav:

parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

investīcijas lielapjoma infrastruktūrā, kā dalībvalstis to noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, kuras nav daļa no sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām, kas izklāstītas Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā, izņemot attiecībā uz platjoslu un plūdu vai piekrastes aizsardzības preventīvu rīcību, kuras mērķis ir mazināt iespējamo dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālo notikumu sekas;

investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar vides un klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

atbilstīgi ex ante novērtējumam tā, ņemot vērā esošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskos parametrus, sniedz iespēju potenciāli ietaupīt ūdens resursus;

ja investīcija ietekmē gruntsūdens tilpes vai virszemes ūdenstilpes, kurām attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ noteiktais statuss ir mazāks par labu, panāk ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu, sekmējot laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam.

attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ ūdenstilpei noteiktais statuss nav zemāks par labu; un

ietekmes uz vidi analīze rāda, ka investīcijas rezultātā nebūs ievērojamas negatīvas ietekmes uz vidi; minēto ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz saimniecību grupām.

80 % no attiecināmajām izmaksām par investīcijām apūdeņošanā lauku saimniecībā, kas veiktas saskaņā ar 4. punktu;

100 % no attiecināmajām izmaksām par investīcijām lauksaimniecības infrastruktūrā ārpus lauku saimniecības, ko paredzēts izmantot apūdeņošanai;

65 % no attiecināmajām izmaksām par citām lauku saimniecības investīcijām apūdeņošanā.

gados jauniem lauksaimniekiem, kuri atbilst dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar 4. panta 6. punktu noteiktajiem nosacījumiem, nodibināt saimniecību;

lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību, kas saistīta ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību, tostarp uzsākt jaunpienācēju saimniekošanu vai dažādot lauku saimniecību mājsaimniecības ienākumus, veicot nelauksaimnieciskas darbības;

jaunuzņēmumiem uzsākt ar Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā izklāstīto sabiedrības virzītu vietējo attīstības stratēģiju saistītu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp, lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

attiecināmo riska pārvaldības instrumentu veidi un darbības joma;

zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

kopfondu izveides un pārvaldīšanas noteikumi un, attiecīgā gadījumā, citi attiecināmi riska pārvaldības instrumenti.

sagatavotu un īstenotu 127. panta 3. punktā minēto EIP darbības grupu projektus;

sagatavotu un īstenotu LEADER;

veicinātu un atbalstītu kvalitātes shēmas, kuras atzinusi Savienība vai dalībvalstis, un to, lai lauksaimnieki tās izmantotu;

atbalstītu ražotāju grupas, ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas;

sagatavotu un īstenotu viedo ciematu stratēģijas, kā noteikušas dalībvalstis;

atbalstītu citus sadarbības veidus.

informēšanas un reklāmas pasākumiem saistībā ar kvalitātes shēmām – vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām;

ražotāju grupu, ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju izveidei – 10 % no grupas vai organizācijas gadā pārdotās produkcijas, nepārsniedzot 100 000  EUR gadā; minētais atbalsts pakāpeniski samazinās un tiek sniegts vienīgi pirmos piecus gadus pēc atzīšanas.

maksājumiem galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu un kvazikapitāla ieguldījumu gadījumā;

resursiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš –, kas garantijas līgumiem rezervēti, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un kas aprēķināti, pamatojoties uz multiplikatora koeficientu, kurš noteikts attiecīgajiem pamatā esošajiem galasaņēmējiem izsniegtajiem jaunajiem aizdevumiem un kapitālieguldījumiem galasaņēmējos;

maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā, ja finanšu instrumentus un citu Savienības ieguldījumu apvieno vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 5. punktu;

to pārvaldības maksu maksājumiem un to pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai, kuras radušās finanšu instrumentu īstenojošajām struktūrām.

labuma guvējam faktiski radušos un apmaksāto attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;

vienības izmaksas;

fiksētas summas maksājumi;

vienotas likmes finansējums.

saskaņā ar taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

budžeta projektus veido, ņemot vērā katru gadījumu atsevišķi, un par tiem struktūra, kas atlasa darbību, vienojas ex ante;

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums Savienības politikās piemērojams līdzīga veida darbībai;

saskaņā ar noteikumiem par to, kā atbilstošas izmaksas par vienību, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums saskaņā ar dotāciju shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemērojams līdzīga veida darbībai.

labuma guvēji atmaksāšanu veic, ievērojot nosacījumus, par kuriem vienojusies vadošā iestāde un labuma guvējs;

dalībvalstis labuma guvēja atmaksātos resursus izmanto atkārtoti tam pašam konkrētajam KLP stratēģiskā plāna mērķim līdz 2029. gada 31. decembrim – vai nu dotāciju ar nosacījumiem veidā, finanšu instrumenta veidā, vai citā atbalsta veidā; atmaksātās summas un informāciju par to atkārtotu izmantošanu iekļauj pēdējā gada snieguma ziņojumā;

dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka resursi tiek turēti atsevišķos kontos vai zem atbilstošiem uzskaites kodiem;

Savienības līdzekļus, ko jebkurā laikā atmaksājuši labuma guvēji, bet kas nav atkārtoti izmantoti līdz 2029. gada 31. decembrim, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 34. pantu atmaksā Savienības budžetā.

tiešajiem maksājumiem, kas noteikti 16. pantā;

intervencēm konkrētās nozarēs, kas noteiktas III sadaļas III nodaļā.

attiecībā uz ELGF iemaksām – no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu;

attiecībā uz ELFLA iemaksām – no KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas dienas, bet ne agrāk par 2023. gada 1. janvāri.

Grieķijai 10 666 000  EUR;

Francijai 554 000  EUR; un

Itālijai 34 590 000  EUR.

85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās;

60 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārejas reģionos Regulas (ES) 2021/1060 108. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta nozīmē;

43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

65 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem attiecībā uz maksājumiem par dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem saskaņā ar 71. pantu;

80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 70. pantu, maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 72. pantu, atbalstam 73. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām, EIP darbības grupu projektu atbalstam, ko piešķir saskaņā ar 77. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un LEADER saskaņā ar 77. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar 17. un 103. pantu.

100% par pārvaldības saistībām, kas minētas 70. pantā;

50 % par 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem;

100% par 72. pantā minētajiem platībatkarīgajiem traucēkļiem;

100 % par 73. un 74. panta investīcijām, kas saistītas ar vienu vai vairākiem 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem vai – attiecībā uz dzīvnieku labturību – ar 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

30. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

kas nepārsniedz 5 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām;

kas pārsniedz 5 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām, ar noteikumu, ka ir izpildīti 6. punkta nosacījumi.

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, saskaņā ar šā panta 5. punkta b) apakšpunktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto citu III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minēto intervenču finansēšanai; vai

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību –6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar šā panta 5. punkta b) apakšpunktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences. Papildu summas, kas saskaņā ar šo punktu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktā minēto iespēju.

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar summām, ar kurām tiek pārsniegti 2,5 % no IX pielikuma minēto piešķīrumu summas 2023. un 2024. gadam; vai

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar sesto daļu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ar ko tiek pārsniegti 2,5 % no IX pielikuma minēto piešķīrumu summas 2023. un 2024. gadam. Papildu summas, kas saskaņā ar šo punktu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktā minēto iespēju.

summas, kas saskaņā ar šo pantu uz atlikušajiem KLP stratēģiskā plāna laikposma gadiem ir rezervētas ekoshēmām, saskaņā ar šā panta 8. punktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto citu III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minēto intervenču finansēšanai; vai

summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, saskaņā ar šā panta 8. punktu palielinātu par summu, kas ir vismaz vienāda ar to summu, ko izmanto, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences. Papildu summas, kas saskaņā ar šo daļu ir rezervētas intervencēm saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu, neņem vērā, ja dalībvalsts izmanto šā panta 2. punktu minēto iespēju.

40 % attiecībā uz izdevumiem par ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas attiecīgi minēti III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā;

100 % attiecībā uz izdevumiem par ekoshēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļā;

100 % attiecībā uz izdevumiem par 93. panta 1. punktā minētajām intervencēm, izņemot tos, kuri minēti šā punkta d) apakšpunktā;

40 % attiecībā uz izdevumiem par 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

finanšu piešķīrumus intervencēm tiešo maksājumu veidā izmanto citām intervencēm tiešo maksājumu veidā;

finanšu piešķīrumus lauku attīstības intervencēm izmanto cita veida intervencēm lauku attīstībai;

finanšu piešķīrumus intervencēm biškopības nozarē un vīna nozarē izmanto tikai citām intervencēm tajā pašā nozarē;

finanšu piešķīrumus par intervencēm citās nozarēs, kas minētas 42. panta f) punktā, izmanto intervencēm citās nozarēs, kas minētas minētajā punktā un norādītas KLP stratēģiskajā plānā, un šāda izmantošana neietekmē apstiprinātās darbības programmas.

līdz 25 % no sava piešķīruma, kas paredzēts tiešajiem maksājumiem un noteikts V pielikumā, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad atskaitīti 2023.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VIII pielikumā, pārvietot uz savu ELFLA piešķīrumu 2024.–2027. finanšu gadā; vai

līdz 25 % no sava ELFLA piešķīruma par 2024.–2027. finanšu gadu pārvietot uz savu piešķīrumu par 2023.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēts tiešajiem maksājumiem un noteikts V pielikumā.

nepārsniedzot 15 procentpunktus, ja atbilstošo palielinājumu dalībvalsts izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteiktos konkrētos mērķus;

nepārsniedzot 2 procentpunktus, ja atbilstošo palielinājumu dalībvalsts izmanto saskaņā ar 95. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

attiecīgā gadījumā attiecīgās reģionālā līmeņa iestādes tiek efektīvi iesaistītas KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā; un

vides un klimata jautājumos kompetentās publiskās iestādes ir efektīvi iesaistītas KLP stratēģiskā plāna vides un klimata aspektu sagatavošanā.

attiecīgās iestādes reģionālā un vietējā līmenī, kā arī citas publiskas iestādes, tostarp vides un klimata jautājumos kompetentās iestādes;

ekonomiskie un sociālie partneri, tostarp lauksaimniecības nozares pārstāvji;

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

vajadzību novērtējums;

intervences stratēģija;

vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi;

stratēģijā norādītās tiešo maksājumu intervences, intervences konkrētās nozarēs un lauku attīstības intervences;

mērķrādītāju un finanšu plāni;

pārvaldības un koordinācijas sistēma;

elementi, kas nodrošina KLP modernizāciju;

ja KLP stratēģiskā plāna elementus izstrādā reģionālā līmenī, – īss dalībvalstu nacionālo un reģionālo struktūru apraksts un jo īpaši skaidrojums, kuri elementi ir izveidoti valsts un kuri – reģionālā līmenī.

I pielikums – ex ante izvērtējums un stratēģiskais vides novērtējums (SEA), kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK ( 17 );

II pielikums – SVID analīze;

III pielikums – apspriešanās ar partneriem;

attiecīgā gadījumā IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

V pielikums – valsts papildfinansējums, kas piešķirts KLP stratēģiskā plāna satvarā;

attiecīgā gadījumā VI pielikums par pārejas posma valsts atbalstu.

attiecīgajiem rezultātu rādītājiem, ko dalībvalsts izmanto, pamatojoties uz 108. pantā minēto savu vajadzību novērtējumu, norāda mērķrādītājus un ar tiem saistītos starpposma mērķrādītājus. Šo mērķrādītāju vērtību pamato, balstoties uz minēto vajadzību novērtējumu. Mērķrādītāji, kuri attiecas uz 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, tiek iegūti no šā panta 2. punkta a) apakšpunktā sniegto skaidrojumu elementiem;

intervences, kuru pamatā ir III sadaļā uzskaitītie intervenču veidi un kuras tiek izstrādātas konkrētas situācijas risināšanai attiecīgajā apgabalā, pamatojoties uz skaidru intervences loģiku, ko pamato 139. pantā minētais ex ante izvērtējums, 115. panta 2. punktā minētā SVID analīze un 108. pantā minētais vajadzības novērtējums;

elementus, kas parāda to, kā ar intervencēm var sasniegt mērķrādītājus un kādā mērā tās ir savstarpēji saskaņotas un saderīgas;

elementus, kas pierāda, ka finanšu līdzekļu piešķīrums KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm ir pamatots un piemērots, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus, kā arī atbilst finanšu plānam, kas minēts 112. pantā.

pārskatu par KLP stratēģiskajā plānā videi un klimatam paredzēto struktūru, kurā ir aprakstīti šādi aspekti:

attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi – pārskatu par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem, piemēram, tiem, kas minēti 26. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 30., 73. pantā un 75. pantā un 77. panta 6. punktā. Iesniedzot finanšu plānu attiecībā uz 30., 73. un 75. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 95. pantu. Pārskatā arī ir vispārīgi jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

paskaidrojumu, kā III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētās saistītā ienākumu atbalsta intervences atbilst Direktīvai 2000/60/EK;

attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi – pārskatu par to, kā tiek panākts mērķis, proti, taisnīgāk sadalīt un efektīvāk un lietderīgāk orientēt saskaņā ar KLP stratēģisko plānu lauksaimniekiem piešķiramo ienākumu atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas pamato 29. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās atkāpes izmantošanu. Šajā pārskatā attiecīgā gadījumā pievēršas arī jautājumam, cik konsekventa un papildinoša ir 22. panta 2. punktā minētā ienākumu pamatatbalsta teritorializācija attiecībā uz atbalstu saskaņā ar citām intervencēm, jo īpaši 71. pantā minētajiem maksājumiem par dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem;

tādu ar nozarēm saistītu intervenču pārskatu, tai skaitā pārskatu par III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minēto saistīto ienākumu atbalstu un par III sadaļas III nodaļā minētajām intervencēm konkrētās nozarēs, kurā sniegts pamatojums, kāpēc to orientē tieši uz attiecīgajām nozarēm, intervenču saraksts pa nozarēm un intervenču papildināmība;

attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, ar kurām intervencēm ir paredzēts palīdzēt riska pārvaldībā nodrošināt saskaņotu un integrētu pieeju;

attiecīgā gadījumā valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības aprakstu, ietverot finanšu piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un pa fondiem;

pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi uzlabot dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, tostarp par pamatnosacījumiem un papildināmību starp nosacījumiem un dažādajām intervencēm;

skaidrojums, kā intervences un vairākām intervencēm kopīgi elementi palīdz panākt vienkāršošanu galīgajiem labuma guvējiem un mazināt administratīvo slogu.

dalībvalsts piešķīrumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas minēti 87. panta 1. punktā, intervenču veidiem vīna nozarē, kas minēti 88. panta 1. punktā, intervenču veidiem biškopībā, kas minēti 88. panta 2. punktā, un lauku attīstības intervenču veidiem, kas minēti 89. panta 3. punktā, ar norādi par ikgadējām un kopējām summām, ko dalībvalstis rezervējušas, lai izpildītu prasības par 92.–98. pantā noteiktajiem minimālajiem finanšu piešķīrumiem;

šā punkta a) apakšpunktā minēto summu pārvedumi starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem saskaņā ar 103. pantu un visi atskaitījumi no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešo maksājumu intervenču veidiem, lai summas saskaņā ar 88. panta 6. punktu darītu pieejamas intervenču veidiem citās nozarēs, kā minēts III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā;

dalībvalstu piešķīrumus intervenču veidiem apiņu nozarē, kas minēti 88. panta 3. punktā un intervenču veidiem olīveļļas un galda olīvu nozarē, kas minēti 88. panta 4. punktā, un ja šo veidu intervences nav tikušas īstenotas, iekļauj lēmumu par attiecīgo piešķīrumu iekļaušanu dalībvalsts tiešo maksājumu piešķīrumā saskaņā ar 88. panta 5. punktu;

attiecīgā gadījumā – dalībvalsts piešķīrumu pārvietojumi no ELFLA atbalstam InvestEU ietvaros saskaņā ar šīs regulas 81. pantu, atbilstīgi Regulai (ES) 2021/783 vai Regulai (ES) 2021/817 saskaņā ar šīs regulas 99. pantu.

attiecīgā gadījumā – summas, kas plānotas tālākajiem reģioniem;

tiešo maksājumu intervenču veidiem paredzēto dalībvalsts piešķīrumu sadalījums (kas izdarīts pēc 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem), pamatojoties uz indikatīviem finanšu piešķīrumiem katram intervences veidam un katrai intervencei un norādot plānotās izlaides, plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību, kas minētas 102. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā katrai intervencei plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai abas, kā minēts 102. panta 2. punktā. Attiecīgā gadījumā sadalījumā iekļauj maksājumtiesību rezerves summu.

Norāda maksājumu samazināšanas rezultātā iegūto kopējo aplēsto summu, kas minēta 17. pantā.

Ņemot vērā maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas izmantojumu, kas minēts 17. pantā un 87. panta 3. punktā, minētos indikatīvos finanšu piešķīrumus, attiecīgo plānoto izlaidi un attiecīgās plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību tiek noteiktas pirms maksājumu samazināšanas;

III sadaļas III nodaļā minētajiem intervenču veidiem paredzēto piešķīrumu sadalījums pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi, vai attiecībā uz 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajām nozarēm – indikatīvais finanšu piešķīrums pa nozarēm ar norādi par plānoto izlaidi, kas izteikta kā darbības programmu skaits pa nozarēm;

lauku attīstībai paredzēto dalībvalsts piešķīrumu sadalījums (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par KLP stratēģiskā plāna periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci un plānotās vidējās vai vienotās summas par vienību, kas minētas 102. panta 1. punktā, kā arī attiecīgā gadījumā maksimālās plānotās vidējās summas par vienību, kas minēta 102. panta 3. punktā. Attiecīgā gadījumā tabulā arī iekļauj finanšu instrumentiem plānoto dotāciju un summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas.

īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu III sadaļas IV nodaļā izklāstītajām intervencēm lauku attīstībā, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

skaidrojumu par komplementaritāti ar citām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm;

norādi par to, vai uz valsts papildfinansējumu neattiecas LESD 42. panta darbības joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums; un

valsts finansiālo palīdzību augļu un dārzeņu nozarē, kas minēta 53. pantā.

ikgadējo nozares finansējuma apjomu katrai nozarei, kurā tiek piešķirts pārejas posma valsts atbalsts;

attiecīgā gadījumā maksimālo atbalsta vienības likmi katrā laikposma gadā;

attiecīgā gadījumā informāciju par atsauces laikposmu, kas mainīts saskaņā ar 147. panta 2. punkta otrā daļu;

īsu aprakstu par pārejas posma valsts atbalsta komplementaritāti ar KLP stratēģiskā plāna intervencēm.

ir elektroniska informācijas sistēma, kā minēts 130. pantā;

intervenču īstenošanā iesaistītie lauksaimnieki, citi labuma guvēji un citas struktūras:

attiecīgajiem lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem – attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskos līdzekļus – tiek nodrošināta skaidra un precīza informācija par tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un minimālajiem LLVS standartiem, kas noteikti, ievērojot III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, kā arī par prasībām, kas saistītas ar III sadaļas I nodaļas 3. iedaļā izveidoto sociālo nosacījumu sistēmu, un kas jāpiemēro lauku saimniecības līmenī;

ex ante izvērtējums, kas minēts 139. pantā, atbilst izvērtēšanas un uzraudzības sistēmai un tiek iesniegts Komisijai;

tiek ieviests 140. panta 4. punktā minētais izvērtēšanas plāns un minētajā pantā norādītās ex post izvērtēšanas tiek veiktas šajā regulā noteiktajos termiņos, nodrošinot, ka šādi izvērtējumi atbilst uzraudzības un izvērtēšanas sistēmai un tiek iesniegti uzraudzības komitejai un Komisijai;

uzraudzības komiteja tiek nodrošināta ar informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, ņemot vērā tā konkrētos mērķus un prioritātes;

gada snieguma ziņojums, tostarp apkopotās uzraudzības tabulas, tiek sagatavots un pēc tam, kad ziņojums iesniegts uzraudzības komitejai atzinuma sniegšanai, tiek iesniegts Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;

ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada snieguma ziņojumu, tiek veikti attiecīgie pēcpasākumi;

maksājumu aģentūra pirms maksājumu apstiprināšanas saņem visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par procedūrām un kontrolēm, kas veiktas attiecībā uz finansēšanai izraudzītajām intervencēm;

labuma guvēji, kuriem atbalsts sniegts saskaņā ar tādām ELFLA finansētajām intervencēm, kas nav platībatkarīgās un dzīvniekatkarīgās intervences, apstiprina, ka ir saņēmuši finansiālo atbalstu, tostarp, pareizā veidā izmantojot Savienības emblēmu saskaņā ar noteikumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar 5. punktu;

KLP stratēģiskajam plānam tiek nodrošināta publicitāte, tostarp ar KLP valsts tīkla palīdzību, informējot:

progresu KLP stratēģiskā plāna īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā;

jebkuras problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, un pasākumus, kas veikti šo problēmu risināšanai, tostarp progresu, kas panākts virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu galīgajiem labuma guvējiem;

elementus, kas sniegti Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 3. punktā minētajā ex ante novērtējumā un minētās regulas 59. panta 1. punktā minētajā stratēģijas dokumentā;

izvērtējumu veikšanā panākto progresu, izvērtējumu kopsavilkumus un pēcpasākumus, kas veikti saistībā attiecīgajiem konstatējumiem;

attiecīgu informāciju, kas saistīta ar KLP stratēģiskā plāna sniegumu un ko sniedz valsts KLP tīkls;

komunikācijas un atpazīstamības veicinošas rīcības īstenošanu;

attiecīgā gadījumā – publisko iestāžu un lauksaimnieku un citu labuma guvēju administratīvo spēju veidošanu.

metodoloģiju un kritērijiem, kas izmantoti darbību atlasē;

gada snieguma ziņojumiem;

izvērtēšanas plānu un tā grozījumiem;

ikvienu vadošās iestādes priekšlikumu par KLP stratēģiskā plāna grozījumiem.

palielināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos KLP stratēģisko plānu īstenošanā un attiecīgā gadījumā to izstrādē;

palīdzēt dalībvalstu iestādēm KLP stratēģiskā plāna īstenošanā un pāriešanā uz tādu īstenošanas modeli, kas pamatojas uz sniegumu;

uzlabot KLP stratēģisko plānu īstenošanas kvalitāti;

sekmēt sabiedrības un iespējamo labuma guvēju informēšanu par KLP un finansēšanas iespējām;

veicināt inovāciju lauksaimniecībā un lauku attīstībā un atbalstīt savstarpēju mācīšanos un visu ieinteresēto personu iekļaušanu zināšanu apmaiņas un uzkrāšanas procesā un mijiedarbību starp tām;

atbalstīt uzraudzības un izvērtēšanas spējas un darbības;

sekmēt KLP stratēģisko plānu rezultātu izplatīšanu.

vākt, analizēt un izplatīt informāciju par pasākumiem un labo praksi, kas īstenota vai atbalstīta saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem, kā arī analizēt tādas norises lauksaimniecībā un lauku apvidos, kuras attiecas uz 6. panta 1. un 2. punktā izvirzītajiem konkrētajiem mērķiem;

sekmēt dalībvalstu iestāžu un citu KLP stratēģisko plānu īstenošanā iesaistīto dalībnieku spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz uzraudzības un izvērtēšanas procesiem;

veidot platformas, forumus un pasākumus, kas veicina pieredzes apmaiņu starp ieinteresētajām personām un savstarpēju mācīšanos, tostarp attiecīgā gadījumā apmaiņu ar trešo valstu tīkliem;

vākt informāciju un vienkāršot tās izplatīšanu, kā arī tīklošanu starp tādām finansētām struktūrām un projektiem kā Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētās vietējās rīcības grupas, šīs regulas 127. panta 3. punktā minētās EIP darbības grupas un līdzvērtīgas struktūras un projekti;

atbalstīt sadarbības projektus, tostarp transnacionālu sadarbību, starp EIP darbības grupām, kas minētas šīs regulas 127. panta 3. punktā, Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētajām vietējām rīcības grupām vai līdzīgām vietējām attīstības struktūrām;

izveidot saites uz citām Savienības finansētām stratēģijām vai tīkliem;

dot ieguldījumu KLP turpmākajā attīstībā un KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā nākamajam laikposmam;

attiecībā uz KLP valsts tīkliem – piedalīties KLP Eiropas tīkla darbībā un sekmēt to;

attiecībā uz KLP Eiropas tīklu – sadarboties ar valstu KLP tīkliem un sekmēt to pasākumus.

izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi;

apvienot partnerus, kuriem ir papildinošas zināšanas, piemēram, lauksaimniekus, konsultantus, pētniekus, uzņēmumus vai nevalstiskas organizācijas, savienojot tos tādās kombinācijās, kas vislabāk palīdz sasniegt projekta mērķus; un

visā projekta laikā lemt un veidot kopīgi.

kopējo izlaides, rezultātu, ietekmes un konteksta rādītāju kopumu, kas minēts 7. pantā, kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada snieguma ziņojumu sagatavošanā;

mērķrādītājus un gada starpposma mērķrādītājus, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, izmantojot attiecīgos rezultātu rādītājus;

datu vākšanu, glabāšanu un pārsūtīšanu;

regulāru ziņošanu par sniegumu un uzraudzības un izvērtēšanas darbībām;

ex ante, starpposma un ex post izvērtēšanu un visas citas izvērtēšanas darbības, kas saistītas ar KLP stratēģisko plānu.

realizēto izlaidi;

izdevumus, kas deklarēti gada pārskatos un attiecas uz a) apakšpunktā minētajām izlaidēm pirms jebkādu sodu vai citu samazinājumu piemērošanas, un attiecībā uz ELFLA, ņemot vērā anulēto vai atgūto līdzekļu pārdali, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 57. pantu;

proporciju starp b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem un a) punktā minētajām attiecīgajām izlaidēm (“realizētā summa par vienību”);

rezultātus un informāciju par to, kas vēl veicams, lai sasniegtu atbilstošus starpposma mērķrādītājus, kas noteikti saskaņā ar 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

vai nu vidējās summas par vienību iepriekšējā finanšu gadā izvēlētajām darbībām un attiecīgo izlaižu skaitu un izdevumus; vai arī

proporciju starp kopējiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, kas paredzēts darbībām, par kurām maksājumi tika veikti iepriekšējā finanšu gadā, un realizēto izlaidi, kā arī attiecīgo izlaižu skaitu un izdevumus.

kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu attiecībā uz iepriekšējo finanšu gadu;

attiecīgā gadījumā jebkuras problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

pamatojumu jebkādam realizētās summas par vienību pārsniegumam salīdzinājumā ar attiecīgo plānoto summu par vienību vai attiecīgā gadījumā šīs regulas 102. pantā minēto maksimālo plānoto summu par vienību; vai

ja dalībvalsts nolemj izmantot kādu no šā panta 6. punktā paredzētajām iespējām, atkarībā no dalībvalsts izvēles – pamatojumu jebkādam realizētās summas par vienību pārsniegumam salīdzinājumā ar attiecīgo vidējo summu par vienību par izvēlētajām darbībām vai ar proporciju starp kopējiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, kas paredzēts darbībām, par kurām maksājumi tika veikti iepriekšējā finanšu gadā, un saistīto realizēto izlaidi.

attiecināmajiem izdevumiem par katru finanšu produkta veidu;

pārvaldības izmaksu un maksu summu, kas deklarēta kā attiecināmie izdevumi;

papildus ELFLA līdzekļiem izmantoto privātā un publiskā sektora līdzekļu summu par katru finanšu produkta veidu;

procentiem un citiem ieņēmumiem, kas radīti no ELFLA iemaksu atbalsta, kurš paredzēts finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 60. pantu, un atpakaļ iemaksātajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz atbalstu no ELFLA saskaņā ar minētās regulas 62. pantu;

to aizdevumu, pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumu galasaņēmējiem kopsummu, kuri tika garantēti ar attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, no kā atskaita šīs regulas 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, un kuri tika faktiski izmaksāti galasaņēmējiem.

KLP stratēģiskā plāna ieguldījumu 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā, ņemot vērā valsts un reģionālās vajadzības un attīstības potenciālu, kā arī pieredzi, kas KLP īstenošanā gūta iepriekšējos plānošanas periodos;

ierosinātā KLP stratēģiskā plāna iekšējo saskaņotību un tā saistību ar citiem attiecīgajiem instrumentiem;

budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar tiem 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, kas izskatīti KLP stratēģiskajā plānā;

to, kā paredzamā izlaide veicinās rezultātu sasniegšanu;

to, vai rezultātiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķrādītāju un starpposma mērķrādītāju vērtības ir piemērotas un reālistiskas, ņemot vērā plānoto atbalstu no ELGF un ELFLA;

lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem radītā administratīvā sloga samazināšanai plānotos pasākumus;

attiecīgā gadījumā – pamatojumu ELFLA finansēto finanšu instrumentu izmantojumam.

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu;

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītajiem platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem intervences pasākumiem, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas; un

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas c) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

šādi izdevumi tiek paziņoti Komisijai kā papildu informācija tajā KLP stratēģiskā plāna daļā, kura attiecas uz 109. pantā minēto intervences stratēģiju, un norādot šos izdevumus 112. panta 2. punktā minētajā KLP stratēģiskā plāna finanšu plānā;

tie atbilst Regulai (ES) Nr. 1306/2013, kuru turpina piemērot šādiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu; un

piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas noteikta KLP stratēģiskajā plānā, ievērojot šīs regulas 91. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu;

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītajiem platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem intervences pasākumiem, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas; un

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas šā punkta c) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šo regulu, izņemot 73. panta 3. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

lai segtu minētos pasākumus, piemēro ELFLA iemaksu likmi, kas saskaņā ar šo regulu intervencei noteikta KLP stratēģiskajā plānā.

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šīs regulas 31. panta 7. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un atbilst Regulai (ES) 2021/2116;

Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma attiecas uz juridiskajām saistībām, ko uzņemas saskaņā ar pasākumiem, kuri atbilst šīs regulas 31. pantā minētajām ekoshēmām, un attiecīgās darbības ir skaidri noteiktas;

maksājumi par juridiskajām saistībām, kas minētas šā punkta b) apakšpunktā, tiek veikti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.