Numurs

Kopējais rādītājs saistībā ar ANM atbalstu

ANM pīlāri

Skaidrojums

Mērvienība

1.

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

1. pīlārs

3. pīlārs

Kopējais gada primārās enerģijas patēriņa samazinājums atbalstītajām vienībām saistībā ar atbalstu no mehānismā paredzētajiem pasākumiem. Atskaites vērtība attiecas uz gada primārās enerģijas patēriņu pirms intervences, un sasniegtā vērtība attiecas uz gada primārās enerģijas patēriņu nākamajā gadā pēc intervences. Attiecībā uz ēkām intervences pasākumiem jābūt pietiekami dokumentētiem, lai varētu aprēķināt šīs vērtības, piemēram, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citas uzraudzības sistēmas, kurās ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES (1) (Ēku energoefektivitātes direktīva) 10. panta 6. punktā paredzētie kritēriji. Attiecībā uz procesiem uzņēmumos gada primārās enerģijas patēriņu dokumentē, pamatojoties uz energoauditiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2) (Energoefektivitātes direktīva) 8. pantu vai citām attiecīgām tehniskām specifikācijām.

Sabiedriskās ēkas definē kā ēkas, kas pieder publiskām iestādēm, un ēkas, kas pieder bezpeļņas organizācijām, ar noteikumu, ka šādas struktūras īsteno tādus vispārējas nozīmes mērķus kā izglītība, veselība, vide un transports. Kā piemērus var minēt valsts pārvaldei, skolām, slimnīcām utt. paredzētas ēkas.

MWh gadā

2.

Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas vajadzībām

1. pīlārs

3. pīlārs

Papildu jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas vajadzībām, pateicoties mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstam, un kas ir operacionāla (t. i., attiecīgā gadījumā pieslēgta tīklam un ir pilnībā gatava ražot vai jau ražo enerģiju). Ražošanas jaudu definē kā “neto maksimālo elektrisko jaudu”, kā to definējis Eurostat (3).

Atjaunojamo enerģiju definē kā “enerģiju no tādiem atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem kā vējš, saule (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņa, viļņu un cita okeāna enerģija, hidroenerģija, biomasa, atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāze un biogāze” (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (4)). Šis rādītājs aptver arī elektrolīzeru jaudu ūdeņraža ražošanai, kas izveidota ar mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstu. Rādītāja datus par i) atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudu un ii) elektrolīzeru jaudu ūdeņraža ražošanai apkopo un paziņo atsevišķi.

MW

3.

Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

1. pīlārs

3. pīlārs

To “tīro” transportlīdzekļu uzpildes/uzlādes punktu (jaunu vai modernizētu) skaits, ko atbalsta ar mehānisma ietvaros paredzētajiem pasākumiem.

“Uzlādes punktu” definē kā saskarni, kas spēj vienā reizē uzlādēt vienu elektrotransportlīdzekli vai spēj vienā reizē apmainīt akumulatoru vienam elektrotransportlīdzeklim. Uzpildes punkts nozīmē uzpildes iekārtu alternatīvās degvielas nodrošināšanai, izmantojot stacionāru vai pārvietojamu iekārtu.

Alternatīvā degviela ietver degvielas vai enerģijas avotus, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilos naftas avotus transportlīdzekļu apgādē ar enerģiju un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos raksturlielumus, un kas atbilst Direktīvai (ES) 2018/2001 (5).

Rādītāja datus par i) uzlādes punktiem un ii) uzpildes punktiem vāc un par tiem ziņo atsevišķi. Pēdējā minētajā gadījumā iii) ūdeņraža uzpildes punktus norāda atsevišķi.

Uzpildes/uzlādes punkti

4.

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem, dabas ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām dabas katastrofām

1. pīlārs

4. pīlārs

Iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijās, kurās tiek būvēta vai ievērojami uzlabota aizsardzības infrastruktūra (tostarp zaļā infrastruktūra un dabā balstīti risinājumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām), pateicoties mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstam, lai mazinātu neaizsargātību pret plūdiem, dabas ugunsgrēkiem un citiem ar klimatu saistītiem dabas riskiem (vētras, sausums, karstuma viļņi). Rādītājs aptver aizsardzības pasākumus, kas ir skaidri lokalizēti augsta riska teritorijās un kas tieši pievēršas specifiskajiem riskiem, pretstatā vispārīgākiem pasākumiem, ko īsteno valsts vai reģionālā līmenī. Attiecībā uz plūdiem rādītājs aptver riskam pakļautos iedzīvotājus.

Personas

5.

Papildu mājokļi ar piekļuvi internetam, ko nodrošina, izmantojot ļoti augstas veiktspējas tīklus

2. pīlārs

4. pīlārs

Kopējais to mājokļu skaits, kuriem ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem, kā noteikts BEREC pamatnostādnēs par ļoti augstas veiktspējas tīkliem (BoR (20) 165 (6)), un kuriem bija piekļuve tikai lēnākiem savienojumiem vai kuriem pirms mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalsta vispār nebija piekļuves internetam. Tādējādi ņem vērā arī 5G tīkla pārklājumu un uzlabojumus līdz gigabitu ātrumam. Uzlabotai piekļuvei internetam ir jābūt mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalsta tiešām sekām. Ar šo rādītāju nosaka to mājokļu skaitu, kuriem ir iespēja piekļūt internetam, nevis kuriem ir faktiska piekļuve.

Mājokli definē kā “vienu vai vairākas istabas kopā ar palīgtelpām pastāvīgā ēkā vai tās strukturāli atdalītā daļā, kas (..) ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības dzīvošanai visu gadu” (7) (sk. Komisija (Eurostat)).

Rādītājs neietver kolektīvos mājokļus, piemēram, slimnīcas, veco ļaužu pansionātus, dzīvojamās mājas, cietumus, militārās kazarmas, reliģiskas iestādes, pansijas, darbinieku kopmītnes u. c.

Mājokļi

6.

Uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai

2. pīlārs

3. pīlārs

To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai izstrādātu vai ieviestu jaunus vai būtiski uzlabotus pakalpojumus, produktus un procesus, kuru pamatā ir digitālās tehnoloģijas, pateicoties mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstam. Tas ietver progresīvas digitālās tehnoloģijas, piemēram, automatizāciju, mākslīgo intelektu, kiberdrošību, blokķēdi, mākoņdatošanas un perifēro infrastruktūru un datu telpu un kvantu un augstas veiktspējas datošanu. Būtiski uzlabojumi attiecas tikai uz jaunām funkcijām. Tāpēc informāciju vāc atsevišķi i) par uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu digitālo tehnoloģiju un risinājumu izstrādei, un ii) par uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu digitālo risinājumu ieviešanai, lai pārveidotu to pakalpojumus, produktus vai procesus. To vāc arī pēc uzņēmuma lieluma.

Uzņēmumu uzskaita vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes tas saņem digitalizācijas atbalstu, izmantojot mehānisma ietvaros paredzētos pasākumus.

Terminus “uzņēmums” un “sadalījums pēc uzņēmuma lieluma” definē atbilstoši definīcijai, kas pieņemta attiecībā uz 9. rādītāju.

Uzņēmumi

7.

Jaunu un uzlabotu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji

2. pīlārs

5. pīlārs

To digitālo publisko pakalpojumu, produktu un procesu lietotāju skaits, kuri ir jaunizveidoti vai būtiski uzlaboti, izmantojot mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstu. Būtiski uzlabojumi attiecas tikai uz jaunām funkcijām. Rādītāja atsauces vērtība ir 0 tikai tad, ja digitālais pakalpojums, produkts vai process ir jauns. Lietotāji ir tādu publisko pakalpojumu un produktu klienti, kas ir jaunizstrādāti vai uzlaboti, izmantojot mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstu, un tādas publiskas iestādes personāls, kas izmanto digitālos procesus, kuri ir jaunizstrādāti vai būtiski uzlaboti, izmantojot mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstu. Ja atsevišķus lietotājus nevar identificēt, tad viena un tā paša klienta, kas izmanto tiešsaistes pakalpojumu vairākas reizes, uzskaiti neuzskata par divkāršu uzskaiti.

Lietotāji gadā

8.

Atbalstītajās pētniecības struktūrās strādājošie pētnieki

3. pīlārs

To pētnieku skaits, kuri savā darbības jomā tieši izmanto publisku vai privātu pētniecības struktūru vai aprīkojumu, attiecībā uz kuru piešķirts mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalsts. Rādītāju mēra gada pilnslodzes ekvivalentos (FTE), ko aprēķina saskaņā ar ESAO 2015. gada Fraskati rokasgrāmatā sniegto metodiku.

Ar atbalstu ir jāuzlabo pētniecības struktūra vai pētniecības aprīkojuma kvalitāte. Ir izslēgta aizvietošana bez kvalitātes paaugstināšanas, kā arī apkope.

Netiek ņemtas vērā ne pētniecības un izstrādes jomas vakantās amata vietas, ne pētniecības un izstrādes jomas atbalsta personāls (t. i., amata vietas, kas nav tieši iesaistītas pētniecības un izstrādes darbībās).

Pētniecības un izstrādes jomas personāla gada FTE definē kā attiecību starp darba stundām, kas faktiski veltītas pētniecībai un izstrādei kalendārajā gadā, un kopējo stundu skaitu, ko tajā pašā laikposmā parasti nostrādājusi atsevišķa persona vai grupa. Parasti pētniecības un izstrādes jomā persona nevar izpildīt vairāk par vienu FTE reizi pusgadā. Tradicionāli nostrādāto stundu skaitu nosaka, pamatojoties uz normatīvajām/likumā noteiktajām darba stundām. Pilnas slodzes darbu strādājošo identificē, pamatojoties uz viņa nodarbinātības statusu, līguma veidu (pilna vai nepilna laika darbs) un iesaistes līmeni pētniecībā un izstrādē (sk. ESAO 2015. gada Fraskati rokasgrāmatas 5.3. nodaļu).

Rādītāja datus sadala pēc dzimuma (8).

Gada pilnslodzes ekvivalents

9.

Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā – mazi uzņēmumi, tostarp mikrouzņēmumi, vidēji uzņēmumi un lieli uzņēmumi)

3. pīlārs

Rādītājs ietver visus uzņēmumus, kas saņem finansiālu atbalstu vai atbalstu natūrā, izmantojot mehānisma ietvaros paredzētos pasākumus.

Uzņēmumu definē kā vismazāko juridisko vienību kombināciju, kas ir organizatoriska vienība, kura ražo preces vai sniedz pakalpojumus, kurai ir noteikta autonomijas pakāpe lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz tās pašreizējo līdzekļu piešķiršanu, un kura veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums drīkst būt viena juridiska vienība. Juridiskas vienības ir juridiskas personas, kuru pastāvēšana ir atzīta tiesību aktos neatkarīgi no personām vai iestādēm, kuras ir tās īpašnieki vai dalībnieki, piemēram, pilnsabiedrības, privātas komandītsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, inkorporētas sabiedrības utt. Juridiskas vienības ietver arī fiziskas personas, kas pašas savā vārdā veic saimniecisku darbību, piemēram, veikala vai garāžas īpašniekus un operatorus, advokātus vai pašnodarbinātus amatniekus (Komisija (Eurostat)), pamatojoties uz Padomes 1993. gada 15. marta Regulas (EEK) Nr. 696/93 III A iedaļu.

Rādītāja datus vāc un paziņo sadalījumā pēc uzņēmuma lieluma. Šā rādītāja nolūkā uzņēmumus definē kā uz peļņas gūšanu orientētas organizācijas, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus tirgus vajadzību apmierināšanai.

Uzņēmumu klasifikācija:

mazi uzņēmumi, tai skaitā mikrouzņēmumi (0–49 darbinieki un pašnodarbinātie un gada apgrozījums -≤ 10 miljoni EUR vai bilance – ≤ 10 miljoni EUR);

vidēji uzņēmumi (50–249 darbinieki un pašnodarbinātie un gada apgrozījums > 10 miljoni EUR – ≤ 50 miljoni EUR vai bilance > 10 miljoni EUR – ≤ 43 miljoni EUR);

lieli uzņēmumi (> 250 darbinieki un pašnodarbinātie un apgrozījums > 50 miljoni EUR vai bilance > 43 miljoni EUR).

Ja ir pārsniegta kāda no divām robežvērtībām (darbinieku un pašnodarbināto skaits un gada apgrozījums/bilance), uzņēmumus iedala nākamā lieluma kategorijā;

(Komisija (Eurostat), pamatojoties uz Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK (9), pielikuma 2. un 3. pants).

Atbalstītā uzņēmuma lielumu nosaka atbalsta sākumā.

Uzņēmumi

10.

Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits

2. pīlārs

4. pīlārs

6. pīlārs

►C1  Rādītājā ņem vērā to dalībnieku skaitu, kuri iesaistījušies izglītības (ISCED 0-8, pieaugušo izglītība) un apmācības (apmācība ārpus darbavietas / darbavietā, tālākā profesionālā izglītība un apmācība utt.) darbībās, ko atbalsta ar mehānisma ietvaros paredzētajiem pasākumiem, tostarp digitālo prasmju apmācības (10) dalībnieku skaitu. ◄ Tāpēc dati par to jāapkopo un par tiem jāziņo i) izglītības vai apmācības dalībniekiem un ii) digitālo prasmju apmācības dalībniekiem. Turklāt datus sadala pēc dzimuma (11) un vecuma (12).

Dalībnieki tiek uzskaitīti, kad tie uzsāk izglītības vai apmācības darbību.

Personas

11.

To cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā

3. pīlārs

4. pīlārs

Bezdarbnieki (13) vai ekonomiski neaktīvas (14) personas, kuras ir saņēmušas atbalstu saskaņā ar ANM pasākumiem un kuras ir nodarbinātas, tostarp pašnodarbinātas personas, vai kuras bija ekonomiski neaktīvas brīdī, kad saņēma minēto atbalstu, un kuras ir nesen iesaistījušās darba meklēšanā tūlīt pēc minētā atbalsta saņemšanas.

Rādītāja datus sadala pēc dzimuma (15) un vecuma (16).

Saskaņā ar definīciju “bezdarbnieks” personas, kuras “iesaistītas darba meklēšanā” ietver personas, kuras parasti nav nodarbinātas, ir pieejamas darbam un aktīvi meklē darbu.

Personas, kuras nesen reģistrējušās valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājas, vienmēr tiek uzskaitītas – pat tad, ja tās nav uzreiz pieejamas darbam.

Personas

12.

Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu ietilpība

4. pīlārs

5. pīlārs

Maksimālais personu skaits gadā, kuras var apkalpot jauna vai modernizēta veselības aprūpes iestāde vismaz vienu reizi viena gada laikā, pateicoties mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstam.

Modernizācija neietver energorenovāciju vai apkopi un remontu. Veselības aprūpes iestādes ietver slimnīcas, klīnikas, ambulatorās aprūpes centrus, specializētos aprūpes centrus utt.

Personas gadā

13.

Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes un izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība

4. pīlārs

6. pīlārs

►C1  Klašu telpu ietilpība attiecībā uz maksimālo vietu skaitu jaunās vai modernizētās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēs (ISCED 0-8), pateicoties mehānisma ietvaros paredzēto pasākumu atbalstam. ◄ Klašu telpu ietilpību aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tajā neiekļauj skolotājus, vecākus, palīgdarbiniekus vai jebkuras citas personas, kas arī var izmantot telpas.

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes, piemēram, bērnudārzi un pirmsskolas izglītības iestādes, ir iestādes, kas paredzētas bērniem no dzimšanas līdz sākumskolas izglītības sākumam (ISCED 0). ►C1  Izglītības iestādes ietver skolas (ISCED 1-3, ISCED 4) un augstākās izglītības iestādes (ISCED 5-8). ◄ Šis rādītājs aptver bērnu aprūpes vai izglītības iestādes, kas ir jaunizveidotas vai modernizētas (piemēram, lai paaugstinātu higiēnas un drošības standartus), un modernizācija neietver energorenovāciju vai apkopi un remontu.

Personas

14.

To jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem atbalstu

6. pīlārs

To dalībnieku skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem finansiālu atbalstu vai atbalstu natūrā, izmantojot mehānisma ietvaros paredzētos pasākumus.

Rādītāja datus sadala pēc dzimuma (17).

Personas