This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02021R0092-20210801
Council Regulation (EU) 2021/92 of 28 January 2021 fixing for 2021 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in Union waters and, for Union fishing vessels, in certain non-Union waters
Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
02021R0092 — LV — 01.08.2021 — 002.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), (OV L 031, 29.1.2021., 31. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 81 |
1 |
9.3.2021 |
||
|
L 146 |
1 |
29.4.2021 |
||
|
L 230 |
5 |
30.6.2021 |
||
|
L 276 |
1 |
31.7.2021 |
||
Labota ar:
PADOMES REGULA (ES) 2021/92
(2021. gada 28. janvāris),
ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
nozvejas limitus 2021. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2022. gadam;
zvejas piepūles limitus 2021. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim;
dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
Savienības zvejas kuģiem;
trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.
Šo regulu piemēro arī:
atpūtas zvejai, kad šāda zveja ir konkrēti minēta šīs regulas attiecīgajos noteikumos; un
komerciālajai zvejai no krasta.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,
visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;
“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34) punktā;
“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;
“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;
“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt tās atrašanās vietu;
“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida atrašanās vietas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā ( 1 );
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;
“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos 9.a rajona ūdeņus;
“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;
“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 2. panta a) punktā ( 2 );
“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā ( 3 );
“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ( 4 );
“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 5 );
“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 6 );
“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā ( 7 );
“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 8 );
“SIOFA (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā) nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 9 );
“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 10 );
“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 11 );
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;
“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un to sadalījums
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
KPN, kas jānosaka dalībvalstij:
atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un
nodrošina šādu rezultātu:
ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY vai,
ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Līdz 2021. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
pieņemtās KPN;
attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;
ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.
▼M4 —————
7.a pants
Zvejas iespēju piemērošana Grenlandes ūdeņos
Ja IB pielikuma zvejas iespēju tabulā ir atsauce uz šo pantu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas piemēro no dienas, kad provizoriski piemēro Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, līdz 2021. gada 31. decembrim.
8. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Nozvejas, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:
tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai
tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.
9. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms nenovēršamās piezvejas KPN attiecībā uz izkraušanas pienākuma ieviešanu
10. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā
11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju
Atkāpjoties no 1. punkta, 2021. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
ja izmanto grunts traļus ( 13 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;
ja izmanto zvejas vadus ( 14 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā.
▼M4 —————
Atkāpjoties no 1. punkta, no 1. augusta līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
ja izmanto grunts traļus ( 15 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 380 kg mēnesī un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;
ja izmanto zvejas vadus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 380 kg mēnesī un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;
Atkāpjoties no 1. punkta, 2021. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
ja izmanto āķus un āķu rindas ( 17 ), nepārsniedz 5,7 tonnas uz katru kuģi;
ja izmanto fiksētos žaunu tīklus ( 18 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,4 tonnas gadā uz katru kuģi.
Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: a) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un b) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.
Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.
Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:
►M4 no 2021. gada 1. janvāra līdz 28. februārim un no 1. līdz 31. decembrim ◄ Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo. Minētajos laikposmos aizliegts paturēt, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;
►M4 no 1. marta līdz 30. novembrim ◄ viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā; paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm.
Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.
12. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos
Jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim. Noteikto periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā.
13. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;
kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. pantu.
14. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas
Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2021. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
15. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz mencu un merlangu Ķeltu jūrā
►M4 Savienības kuģi, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo Savienības ūdeņos ICES 7.g rajonā ◄ , ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:
Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:
āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;
āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
papildus a) punktā minētajiem pasākumiem Savienības kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas, izmanto:
zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe; vai
jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas, un ko apstiprinājusi Komisija.
Atkāpjoties no 1. punkta, ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma:
kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:
300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
Seltra tipa plātne;
Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļā minētais šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Netgrid;
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 90 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;
kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir jūrasvelnu dzimtas zivis, heks vai megrimi kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:
āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
T90 tipa āmis un pagarinājuma daļa ar 100 mm lielām linuma acīm.
16. pants
Tehniskie pasākumi Īrijas jūrā
Savienības zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:
kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:
300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;
Seltra tipa plātne;
šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;
Vides, zvejniecības un akvakultūras zinātnes centra (CEFAS) linumrežģis;
tralis ar vārstuli;
kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm;
kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās mazāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir 100 mm un kurš aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni.
Pirmās daļas c) punktu nepiemēro kuģiem, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs vai vairāk nekā 85 % veido karaliskās ķemmīšgliemenes (Aequipecten opercularis).
17. pants
Tehniskie pasākumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas
Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:
kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; tomēr kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;
kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.
18. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā
Atkāpjoties no 2. punkta, minētajā punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot minētajā punktā norādītajos apgabalos, ar noteikumu, ka tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:
mencas nozvejas procentuālā daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; uzskata, ka kuģi, kuru mencas nozveja nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas periodā no 2017.–2019. gadam, atbilst šim kritērijam, ar noteikumu, ka tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantoja minētajā periodā; šo pieņēmumu var atspēkot;
izmanto reglamentētu un ļoti selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt par vismaz 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēru, kā norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK; Negatīva ZZTEK vērtējuma gadījumā minētos zvejas rīkus vairs nevar uzskatīt par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;
kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:
traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;
paaugstināta zvejas virve (0,6 m);
horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;
kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks ICES 4.a rajonā un 90 mm vai lielāks ICES 3.a rajonā, un mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:
horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;
Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;
uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozveju uzturētu samērīgu zvejas izraisītai šā krājuma mirstībai atbilstīgi zvejas iespējām, kuras noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem; dalībvalstu gadījumā šādi plāni ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas būtu jānovērtē ZZTEK un trešo valstu gadījumā – attiecīgajai valsts zinātniskajai struktūrai, un ja šādos novērtējumos tiek uzskatīts, ka nacionālā mencas nozvejas novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, tie vajadzības gadījumā būtu jāpārskata.
19. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā
Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;
Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;
reglamentēts ļoti selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejā menca ir mazāk nekā 1,5 %, ja tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.
20. pants
Aizliegtās sugas
Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;
slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;
pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezveju novēršanas programmas.
21. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
22. pants
Zvejas atļaujas
III NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
23. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
24. pants
Zvejas aizliegumi attiecībā uz sarkanasariem Irmingera jūrā
Visas zvejas darbības ir aizliegtas apgabalā, ko norobežo ar šādām koordinātām, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
|
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
63°00' |
-30°00' |
|
61°30' |
-27°35' |
|
60°45' |
-28°45' |
|
62°00' |
-31°35' |
|
63°00' |
-30°00' |
25. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
26. pants
Atpūtas zveja
Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.
27. pants
Haizivis
28. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām
Dalībvalstis 2021. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādās izpētes zvejniecībās, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.
29. pants
Ilkņzivju izpētes zvejas ierobežojumi
30. pants
Krila zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā
Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejniecībā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:
pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;
izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.
31. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā
32. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi
33. pants
Haizivis
34. pants
Mobulīdrajas
Atkāpjoties no pirmās daļas, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (piemēram, zvejniecības, kas neizmanto āķu jedas vai nav pelaģiskās zvejniecības, piemēram, ar riņķvadu, makšķerrīkiem, žaunu tīkliem, rokas āķu rindām un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrētas IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.
35. pants
Pelaģiskā zveja
36. pants
Grunts zveja
37. pants
Izpētes zveja
38. pants
Zveja ar riņķvadu
Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:
no 2021. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2021. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
no 2021. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai
ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.
39. pants
Dreifējošas ZPI
40. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas
Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.
41. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums
Kuģu operatori:
reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);
paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai iesūta līdz 31. janvārim.
42. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums
Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.
43. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);
plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);
raju dzimtas (Rajidae) zivis;
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);
Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis;
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).
44. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi
45. pants
Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība
Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;
ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai
ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.
46. pants
To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.
47. pants
Zobenzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma
Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2021. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā nenotiek zobenzivs zvejas piepūles pārvirze uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.
48. pants
Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs
WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:
zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);
okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).
49. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals
50. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
51. pants
Grunts zvejas limiti
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:
gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam tajos gados, kad attiecīgās dalībvalsts kuģi aktīvi darbojušies SIOFA nolīguma apgabalā, un minētajiem gadiem jāaptver reprezentatīvi ilgs periods, par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;
izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;
nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter's Shoal, izņemot ar āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
52. pants
Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi
Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.
53. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs, var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulā (ES) 2017/2403 paredzētos nosacījumus.
53.a pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti
54. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi
Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.
55. pants
Zvejas atļaujas
Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts V pielikuma B daļā.
56. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 55. pantā minētajām atļaujām, piemēro 8. panta nosacījumus.
57. pants
Aizliegtās sugas
Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:
ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;
melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;
siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
58. pants
Komiteju procedūra
59. pants
Pārejas noteikumi
Regulas 11., 19., 20., 27., 33., 34., 41., 42., 43., 48., 50. un 57. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2022. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam.
Regulas 15., 16. un 17. pantu piemēro līdz dienai, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu un ar ko groza minētās regulas VI pielikumu, ieviešot atbilstošus tehniskos pasākumus ziemeļrietumu ūdeņiem.
60. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Tomēr 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 14. un 18. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz ►M2 2021. gada 31. jūlijam ◄ .
Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 28., 29. un 30. pantā un VII pielikumā, piemēro no 2020. gada 1. decembra.
II pielikumā izklāstītos noteikumus par zvejas piepūles limitiem piemēro no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I PIELIKUMS: |
KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem |
|
IA PIELIKUMS: |
Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
|
IB PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
|
IC PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals |
|
ID PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
IE PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals |
|
IF PIELIKUMS: |
Dienvidu tunzivs izplatības apgabali |
|
IG PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
IH PIELIKUMS: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
|
IJ PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
|
IK PIELIKUMS: |
SIOFA nolīguma apgabals |
|
IL PIELIKUMS: |
IATTC konvencijas apgabals |
|
II PIELIKUMS: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā |
|
III PIELIKUMS: |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā |
|
IV PIELIKUMS: |
Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas |
|
V PIELIKUMS: |
Zvejas atļaujas |
|
VI PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
VII PIELIKUMS: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
|
VIII PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
|
IX PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus. Vispārpieņemtie nosaukumi norādīti ērtības labad.
IA līdz IL pielikums ir daļa no I pielikuma.
Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Alfa-3 kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
|
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
|
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
|
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
|
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
|
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsdzelkņhaizivs |
|
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
|
Chaceon spp. |
GER |
Dziļūdens sarkankrabji |
|
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
|
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
|
Channichthys rhinoceratus |
LIC |
Vienraga leduszivs |
|
Chionoecetes spp. |
PCR |
Sniega krabji |
|
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
|
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Apaļdeguna garaste |
|
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
|
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
|
Dicentrarchus labrax |
BSS |
Eiropas labraks |
|
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
RJB |
Parastā raja (sugu grupa) |
|
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
|
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
|
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
|
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
|
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
|
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
|
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
|
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
|
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
|
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
|
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
|
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
|
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
|
Lophiidae |
ANF |
Makšķerniekzivju dzimta |
|
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
|
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
|
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
|
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
|
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
|
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
|
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
|
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūraslīdaka |
|
Molva molva |
LIN |
Jūraslīdaka |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Notothenia gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
|
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
|
Notothenia squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
|
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
|
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
|
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
|
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
|
Pollachius virens |
POK |
Saida |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
Melnā leduszivs |
|
Pseudopentaceros spp. |
EDW |
Bruņgalvji |
|
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
|
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
|
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
|
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
|
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
|
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
|
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
|
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
|
Raja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
|
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
|
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
|
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
|
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
|
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
|
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
|
Thunnus alalunga |
ALB |
Garspuru tunzivs |
|
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
|
Trachurus murphyi |
CJM |
Čīles stavrida |
|
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
|
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
|
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
|
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti sugu vispārpieņemtie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
|
Vispārpieņemtais nosaukums |
Alfa-3 kods |
Zinātniskais nosaukums |
|
Akmeņplekste |
TUR |
Scophthalmus maximus |
|
Anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
|
Antarktikas ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
|
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
|
Apaļdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
|
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
|
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
|
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
|
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
|
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
|
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
|
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
|
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
|
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
|
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
|
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
|
Bruņgalvji |
EDW |
Pseudopentaceros spp. |
|
Čīles stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
|
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
|
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
|
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
|
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
|
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
|
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
|
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
|
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
|
Dziļūdens sarkankrabji |
GER |
Chaceon spp. |
|
Eiropas labraks |
BSS |
Dicentrarchus labrax |
|
Ērkšķu raja |
RJR |
Raja radiata |
|
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
|
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
|
Garspuru tunzivs |
ALB |
Thunnus alalunga |
|
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
|
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
|
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
|
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
|
Ilkņzivis |
TOT |
Dissostichus spp. |
|
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
|
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
|
Jūraslīdaka |
LIN |
Molva molva |
|
Jūrasmēles |
SOO |
Solea spp. |
|
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
|
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
|
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
|
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
|
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
|
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
|
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
|
Makšķerniekzivju dzimta |
ANF |
Lophiidae |
|
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
|
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
|
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
|
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
|
Melnā leduszivs |
SGI |
Pseudochaenichthys georgianus |
|
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
|
Menca |
COD |
Gadus morhua |
|
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
|
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
|
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
|
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
|
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
|
Parastā raja (sugu grupa) |
RJB |
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
|
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
|
Pelēkā īsdzelkņhaizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
|
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Notothenia squamifrons |
|
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
|
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
|
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
|
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
|
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
|
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
|
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
|
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
|
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
|
Saida |
POK |
Pollachius virens |
|
Sardīne |
PIL |
Sardina pilchardus |
|
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
|
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
|
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
|
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
|
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
|
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
|
Sniega krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
|
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
|
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
|
Vienraga leduszivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
|
Zaļā nototēnija |
NOG |
Notothenia gibberifrons |
|
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
|
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
|
Zilā jūraslīdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
|
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
|
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
|
Suga: |
Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (1) |
|
|
Dānija |
86 652 |
(2) (3) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
132 |
(2) (3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Zviedrija |
3 182 |
(2) (3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
89 966 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 534 |
(2) |
|
|
|
KPN |
92 500 |
(2) |
|
|
|
(1) |
Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas. |
|||
|
(2) |
1.r un 2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu. |
|||
|
(3) |
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
|||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Zona: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos
|
|
1.r |
2.r |
3.r |
4. |
5.r |
6. |
7.r |
|
|
(SAN/234_1R) |
(SAN/234_2R) |
(SAN/234_3R) |
(SAN/234_4) |
(SAN/234_5R) |
(SAN/234_6) |
(SAN/234_7R) |
|
Dānija |
5 118 |
4 684 |
12 091 |
64 627 |
0 |
131 |
0 |
|
Vācija |
8 |
7 |
18 |
99 |
0 |
0 |
0 |
|
Zviedrija |
188 |
172 |
444 |
2 373 |
0 |
5 |
0 |
|
Savienība |
5 314 |
4 863 |
12 553 |
67 099 |
0 |
136 |
0 |
|
Apvienotā Karaliste |
150 |
137 |
354 |
1 889 |
0 |
4 |
0 |
|
Kopā |
5 464 |
5 000 |
12 907 |
68 989 |
0 |
140 |
0 |
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.) |
||
|
Vācija |
|
16 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
5 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
13 |
|
|
|
|
Savienība |
|
34 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
25 |
|
|
|
|
KPN |
|
59 |
|
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C) |
||
|
Dānija |
|
717 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
7 |
|
|
|
|
Francija |
|
5 |
|
|
|
|
Īrija |
|
5 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
34 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
28 |
|
|
|
|
Savienība |
|
796 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
13 |
|
|
|
|
KPN |
|
809 |
|
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.) |
||
|
Vācija |
|
283 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
6 |
|
|
|
|
Īrija |
|
262 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
2 958 |
|
|
|
|
Savienība |
|
3 509 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
220 |
|
|
|
|
KPN |
|
3 729 |
|
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI) |
||
|
Vācija |
|
6 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
6 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Citi |
|
3 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
16 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
22 |
|
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS). |
||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.) |
||
|
Dānija |
|
68 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
20 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
47 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
7 |
(1) |
|
|
|
Citi |
|
7 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
149 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
102 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
251 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS). |
||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.) |
||
|
Vācija |
|
60 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
208 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
2 471 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
238 |
(1) |
|
|
|
Citi |
|
60 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
3 037 |
(1) |
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(3) (4) (5) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 257 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
4 294 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.). |
||||
|
(2) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS). |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. 0 |
||||
|
(4) |
Ieskaitot jūraslīdaku. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds: jūraslīdaka (LIN/*5B67-) 0 brosme (USK/*5B67-) 0 |
||||
|
(5) |
Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 0 |
||||
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Dānija |
75 |
|
||
|
Vācija |
0 |
|
||
|
Francija |
0 |
|
||
|
Nīderlande |
0 |
|
||
|
Savienība |
75 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Kaproīdas Caproidae |
Zona: |
6., 7. un 8. (BOR/678-) |
||
|
Dānija |
|
4 700 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
|
13 234 |
|
|
|
|
Savienība |
|
17 934 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 218 |
|
|
|
|
KPN |
|
19 152 |
|
|
|
|
Suga: |
Siļķe(1) Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A.) |
||
|
Dānija |
|
9 080 |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
145 |
(2) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Zviedrija |
|
9 498 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
18 723 |
(2) |
|
|
|
Norvēģija |
|
2 881 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(3) |
|
|
|
KPN |
|
21 604 |
|
|
|
|
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.). |
||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.). |
||||
|
Suga: |
Siļķe(1) Clupea harengus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53o 30' N (HER/4AB.) |
||
|
Dānija |
|
49 993 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
33 852 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
18 838 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
46 381 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
3 449 |
|
|
|
|
Savienība |
|
152 513 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
103 344 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
61 301 |
|
|
|
|
KPN |
|
356 357 |
|
|
|
|
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu (HER/*4AB-C): |
||||
|
|
3 000 |
|
|
||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 °N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem:
|
Savienība |
3 000 |
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/4N-S62) |
|
|
Zviedrija |
878 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
878 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
356 357 |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
|||
|
Suga: |
Siļķe(1) Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A-BC) |
||
|
Dānija |
|
5 692 |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
51 |
(2) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Zviedrija |
|
916 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
6 659 |
(2) |
|
|
|
KPN |
|
6 659 |
(2) |
|
|
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C-BC). |
||||
|
Suga: |
Siļķe(1) Clupea harengus |
Zona: |
4, 7.d un Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a. zonā (HER/2A47DX) |
||
|
Beļģija |
|
38 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
7 421 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
38 |
|
|
|
|
Francija |
|
38 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
38 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
36 |
|
|
|
|
Savienība |
|
7 609 |
|
|
|
|
otā Karaliste |
|
141 |
|
|
|
|
KPN |
|
7 750 |
|
|
|
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm |
||||
|
Suga: |
Siļķe(1) Clupea harengus |
Zona: |
4.c, 7.d(2) (HER/4CXB7D) |
||
|
Beļģija |
|
8 257 |
(3) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
668 |
(3) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
452 |
(3) |
|
|
|
Francija |
|
9 274 |
(3) |
|
|
|
Nīderlande |
|
16 142 |
(3) |
|
|
|
Savienība |
|
34 793 |
(3) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
KPN |
|
356 357 |
|
|
|
|
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
|
(2) |
Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.). |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā(1) (HER/5B6ANB) |
||
|
Vācija |
|
353 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
67 |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Īrija |
|
478 |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
353 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
1 251 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 229 |
(2) |
|
|
|
KPN |
|
3 480 |
|
|
|
|
(1) |
Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu. |
||||
|
(2) |
Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.aS(1), 7.b, 7.c (HER/6AS7BC) |
||
|
Īrija |
|
1 236 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Nīderlande |
|
124 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
|
1 360 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
|
1 360 |
|
|
|
|
(1) |
Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a(1) (HER/07A/MM) |
||
|
Īrija |
|
808 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Savienība |
|
808 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 533 |
|
|
|
|
KPN |
|
7 341 |
|
|
|
|
(1) |
Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.e un 7.f (HER/7EF.) |
||
|
Francija |
|
465 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
465 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
465 |
|
|
|
|
KPN |
|
930 |
|
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a zona uz dienvidiem no 52° 30'N; 7.g(1), 7.h(1), 7.j(1) un 7.k(1) (HER/7G-K.) |
||
|
Vācija |
|
10 |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
54 |
(2) |
|
|
|
Īrija |
|
750 |
(2) |
|
|
|
Nīderlande |
|
54 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
868 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 |
(2) |
|
|
|
KPN |
|
869 |
(2) |
|
|
|
(1) |
Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. |
||||
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
8 (ANE/08.) |
|
|
Spānija |
29 700 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
3 300 |
|
||
|
Savienība |
33 000 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
33 000 |
|
||
|
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
||
|
Spānija |
|
7 176 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Portugāle |
|
7 829 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
15 005 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
15 005 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Skageraks (COD/03AN.) |
||
|
Beļģija |
|
5 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
1 515 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Vācija |
|
38 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
9 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
265 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 832 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 893 |
|
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Kategats (COD/03AS.) |
|
|
Dānija |
75 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
2 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
46 |
(1) |
||
|
Savienība |
123 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
123 |
(1) |
||
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |
||
|
Beļģija |
|
347 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
1 993 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Vācija |
|
1 263 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
|
428 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
1 126 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
13 |
|
|
|
|
Savienība |
|
5 170 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
2 252 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
5 824 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
13 246 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7.d (COD/*07D.). |
||||
|
(2) |
Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Savienība |
4 494 |
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (COD/4N-S62) |
|
|
Zviedrija |
382 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
382 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
|||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14) |
||
|
Beļģija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
1 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
8 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
16 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
25 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
49 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
74 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajās mencas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A) |
||
|
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
12 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
130 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Īrija |
|
243 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 9. pantu |
|
|
Savienība |
|
387 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
892 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
1 279 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.a (COD/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
3 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
7 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
104 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
1 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
115 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
91 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
206 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |
||
|
Beļģija |
|
18 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
290 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 9. pantu |
|
|
Īrija |
|
422 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
0 |
(1) |
||
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|||||
|
Savienība |
|
730 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
75 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
805 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.d (COD/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
33 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
649 |
(1) |
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu |
|
|
Nīderlande |
|
19 |
(1) |
Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu |
|
|
Savienība |
|
701 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
71 |
(2) |
|
|
|
KPN |
|
772 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
8 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
7 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
7 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
42 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
33 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
97 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 490 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
2 587 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14) |
||
|
Spānija |
|
526 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
2 053 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
600 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
3 179 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 046 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
5 225 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
7. (LEZ/07.) |
||
|
Beļģija |
|
464 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
5 154 |
(2) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
6 256 |
(2) |
|
|
|
Īrija |
|
2 844 |
(2) |
|
|
|
Savienība |
|
14 718 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
3 421 |
(2) |
|
|
|
KPN |
|
18 365 |
|
|
|
|
(1) |
10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības. |
||||
|
(2) |
35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
1 005 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
811 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
1 816 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 816 |
|
|
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |
|
|
Spānija |
1 912 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
96 |
|
||
|
Portugāle |
64 |
|
||
|
Savienība |
2 072 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
2 158 |
|
||
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
312 |
(1) (2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
688 |
(1) (2) |
|
|
|
Vācija |
|
336 |
(1) (2) |
|
|
|
Francija |
|
64 |
(1) (2) |
|
|
|
Nīderlande |
|
236 |
(1) (2) |
|
|
|
Zviedrija |
|
8 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
1 644 |
(1) (2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
10 328 |
(1) (2) |
|
|
|
KPN |
|
11 972 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14). |
||||
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.) |
|
|
Beļģija |
37 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Dānija |
935 |
|
||
|
Vācija |
15 |
|
||
|
Nīderlande |
13 |
|
||
|
Savienība |
1 000 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14) |
||
|
Beļģija |
|
202 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
230 |
(1) |
|
|
|
Spānija |
|
216 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
2 485 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
562 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
194 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
3 889 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 488 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
6 377 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C). |
||||
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
7. (ANF/07.) |
||
|
Beļģija |
|
3 384 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
377 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Spānija |
|
1 345 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
21 714 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
2 775 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
438 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
30 033 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
8 090 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
38 123 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.) |
||
|
Spānija |
|
1 556 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
8 659 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
10 215 |
|
|
|
|
KPN |
|
10 215 |
|
|
|
|
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |
|
|
Spānija |
2 934 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
|
|
Francija |
3 |
|
||
|
Portugāle |
584 |
|
||
|
Savienība |
3 521 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
3 672 |
|
||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
3.a (HAD/03A.) |
||
|
Beļģija |
|
12 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
2 120 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
135 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
250 |
|
|
|
|
Savienība |
|
2 519 |
|
|
|
|
KPN |
|
2 630 |
|
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.) |
||
|
Beļģija |
|
287 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
1 970 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
1 254 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
2 185 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
215 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
169 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
6 080 |
(1) |
|
|
|
Norvēģija |
|
9 841 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
26 865 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
42 785 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HAD/*6AN58). |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Savienība |
4 523 |
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HAD/4N-S62) |
|
|
Zviedrija |
707 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
707 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
|||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214) |
||
|
Beļģija |
|
16 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
19 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
799 |
|
|
|
|
Īrija |
|
570 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 404 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 971 |
|
|
|
|
KPN |
|
8 375 |
|
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (HAD/5BC6A.) |
||
|
Beļģija |
|
6 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
6 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
264 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
648 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
924 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
3 843 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
4 767 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4). |
||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |
||
|
Beļģija |
|
148 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
8 876 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
2 959 |
|
|
|
|
Savienība |
|
11 983 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 400 |
|
|
|
|
KPN |
|
15 000 |
|
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.a (HAD/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
49 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
221 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
1 322 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 592 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 779 |
|
|
|
|
KPN |
|
3 371 |
|
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
3.a (WHG/03A.) |
||
|
Dānija |
|
649 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Nīderlande |
|
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
69 |
|
|
|
|
Savienība |
|
720 |
|
|
|
|
KPN |
|
929 |
|
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.) |
||
|
Beļģija |
|
413 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
1 785 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
464 |
|
|
|
|
Francija |
|
2 682 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
1 032 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
3 |
|
|
|
|
Savienība |
|
6 379 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
2 131 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
12 502 |
|
|
|
|
KPN |
|
21 306 |
|
|
|
|
(1) |
Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Savienība |
4 518 |
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14) |
||
|
Vācija |
|
3 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
50 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 9. pantu |
|
|
Īrija |
|
299 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
|
352 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
585 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
937 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.a (WHG/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
22 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 9. pantu |
|
|
Īrija |
|
280 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
0 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
|
305 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
416 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
721 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C) |
||
|
Beļģija |
|
74 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
4 663 |
|
|
|
|
Īrija |
|
3 916 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
39 |
|
|
|
|
Savienība |
|
8 692 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 134 |
|
|
|
|
KPN |
|
10 259 |
|
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
8. (WHG/08.) |
|
|
Spānija |
880 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
1 321 |
|
||
|
Savienība |
2 201 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
2 276 |
|
||
|
Suga: |
Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (W/P/4N-S62) |
|
|
Zviedrija |
190 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
190 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
|||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
3.a (HKE/03A.) |
||
|
Dānija |
|
2 741 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Zviedrija |
|
233 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
2 974 |
|
|
|
|
KPN |
|
2 974 |
|
|
|
|
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
36 |
(1) (2) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
1 473 |
(1) (2) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
169 |
(1) (2) |
|
|
|
Francija |
|
326 |
(1) (2) |
|
|
|
Nīderlande |
|
85 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
2 089 |
(1) (2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 354 |
(1) (2) |
|
|
|
KPN |
|
3 443 |
|
|
|
|
(1) |
Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30'ziemeļu platuma (HKE/*6AN58). |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214) |
||
|
Beļģija |
|
498 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
15 974 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
24 669 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
2 989 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
321 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
44 451 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
10 884 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
55 335 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo otrai pusei. Dalībvalstis iepriekš paziņo Komisijai. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Beļģija |
66 |
|
|
Spānija |
2 632 |
|
|
Francija |
2 632 |
|
|
Īrija |
329 |
|
|
Nīderlande |
33 |
|
|
Savienība |
5 691 |
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 480 |
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.) |
||
|
Beļģija |
|
16 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
11 356 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
|
25 501 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
33 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
36 906 |
|
|
|
|
KPN |
|
36 906 |
|
|
|
|
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Beļģija |
3 |
|
|
Spānija |
3 289 |
|
|
Francija |
5 921 |
|
|
Nīderlande |
10 |
|
|
Savienība |
9 223 |
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |
|
|
Spānija |
5 320 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
511 |
|
||
|
Portugāle |
2 483 |
|
||
|
Savienība |
8 314 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
8 517 |
|
||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.) |
|
|
Dānija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Savienība |
0 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14) |
||
|
Dānija |
|
45 680 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
17 761 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Spānija |
|
38 726 |
(1) (2) |
|
|
|
Francija |
|
31 789 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
35 373 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
55 700 |
(1) |
|
|
|
Portugāle |
|
3 598 |
(1) (2) |
|
|
|
Zviedrija |
|
11 300 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
239 927 |
(1) (3) |
|
|
|
Norvēģija |
|
37 500 |
|
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
71 670 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 37 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 % |
||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: |
||||
|
|
141 648 |
|
|
||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |
|
|
Spānija |
28 644 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Portugāle |
7 161 |
|
||
|
Savienība |
35 805 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 141 648 |
|||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/24A567) |
||
|
Norvēģija |
|
141 648 |
(1) (2) |
Analītiska KPN |
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Jāieskaita Norvēģijas noteiktajā kvotā. |
||||
|
(2) |
Jāzvejo Savienības ūdeņos ICES 4., 6. un 7. zonā. |
||||
|
Suga: |
Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (L/W/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
272 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
748 |
|
|
|
|
Vācija |
|
96 |
|
|
|
|
Francija |
|
205 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
623 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
8 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 952 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
3 476 |
|
|
|
|
KPN |
|
5 428 |
|
|
|
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-) |
||
|
Vācija |
|
116 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Igaunija |
|
18 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Spānija |
|
366 |
|
|
|
|
Francija |
|
8 333 |
|
|
|
|
Īrija |
|
32 |
|
|
|
|
Lietuva |
|
7 |
|
|
|
|
Polija |
|
4 |
|
|
|
|
Citi |
|
32 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
8 908 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(2) |
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(3) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 614 |
|
|
|
|
KPN |
|
11 522 |
|
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS). |
||||
|
(2) |
Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C). |
||||
|
(3) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. |
||||
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-) |
||
|
Igaunija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
92 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu |
|
|
Francija |
|
2 |
(1) |
|
|
|
Lietuva |
|
1 |
(1) |
|
|
|
Citi |
|
0 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
95 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
96 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
|
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS). |
||||
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-) |
||
|
Dānija |
|
2 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
2 |
|
|
|
|
Īrija |
|
2 |
|
|
|
|
Francija |
|
12 |
|
|
|
|
Citi |
|
2 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
20 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
7 |
|
|
|
|
KPN |
|
27 |
|
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS). |
||||
|
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-) |
||
|
Dānija |
|
1,5 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
1 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
1,5 |
|
|
|
|
Savienība |
|
4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KPN |
|
4 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.) |
||
|
Dānija |
|
9 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
9 |
|
|
|
|
Francija |
|
9 |
|
|
|
|
Citi |
|
5 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
33 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
10 |
|
|
|
|
KPN |
|
43 |
|
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS). |
||||
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.) |
||
|
Beļģija |
|
13 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
97 |
|
|
|
|
Vācija |
|
13 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
39 |
|
|
|
|
Savienība |
|
162 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
13 |
|
|
|
|
KPN |
|
175 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.) |
||
|
Beļģija |
|
23 |
(1) (2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
351 |
(1) (2) |
|
|
|
Vācija |
|
217 |
(1) (2) |
|
|
|
Francija |
|
195 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
8 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
15 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
809 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
3 004 |
(1) (2) |
|
|
|
KPN |
|
3 813 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C). |
||||
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.) |
||
|
Beļģija |
|
8 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
6 |
|
|
|
|
Vācija |
|
6 |
|
|
|
|
Francija |
|
6 |
|
|
|
|
Savienība |
|
26 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 |
|
|
|
|
KPN |
|
32 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.) |
||
|
Beļģija |
|
66 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
12 |
(1) |
|
|
|
Vācija |
|
241 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
1 301 |
(1) |
|
|
|
Spānija |
|
4 867 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
5 188 |
(1) |
|
|
|
Portugāle |
|
12 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
11 687 |
(1) |
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(2) (3) (4) |
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(5) (6) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 669 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
18 356 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %. |
||||
|
0 |
|
|
|
||
|
(3) |
Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds: |
||||
|
Jūraslīdaka (LIN/*5B67-) 0 |
|
|
|||
|
Brosme (USK/*5B67-) 0 |
|
|
|||
|
(4) |
Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: |
||||
|
0 |
|
|
|
||
|
(5) |
Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.). |
||||
|
(6) |
Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nepārsniedz šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0 |
||||
|
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.) |
|
|
Beļģija |
7 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Dānija |
858 |
|
||
|
Vācija |
24 |
|
||
|
Francija |
10 |
|
||
|
Nīderlande |
1 |
|
||
|
Savienība |
900 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
3.a (NEP/03A.) |
|
|
Dānija |
9 084 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
26 |
|
||
|
Zviedrija |
3 250 |
|
||
|
Savienība |
12 360 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
12 360 |
|
||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NEP/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
997 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
997 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
15 |
|
|
|
|
Francija |
|
29 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
514 |
|
|
|
|
Savienība |
|
2 553 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
16 524 |
|
|
|
|
KPN |
|
19 077 |
|
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.) |
|
|
Dānija |
200 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Vācija |
0 |
|
||
|
Savienība |
200 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.) |
||
|
Spānija |
|
30 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
121 |
|
|
|
|
Īrija |
|
202 |
|
|
|
|
Savienība |
|
353 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
14 592 |
|
|
|
|
KPN |
|
14 945 |
|
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
7 (NEP/07.) |
||
|
Spānija |
|
993 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
4 023 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
6 102 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
11 118 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 908 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
18 026 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||
ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
|
Spānija |
|
992 |
|
Francija |
|
621 |
|
Īrija |
|
1 194 |
|
Savienība |
|
2 807 |
|
Apvienotā Karaliste |
|
483 |
|
KPN |
|
3 290 |
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
239 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
3 745 |
|
||
|
Savienība |
3 984 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
3 984 |
|
||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.c (NEP/08C.) |
|
|
Spānija |
2,4 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
0,0 |
(1) |
||
|
Savienība |
2,4 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
2,4 |
(1) |
||
|
(1) |
Tikai nozvejām, kuras gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE): – 1,7 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī, – 0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā. |
|||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |
|
|
Spānija |
94 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Portugāle |
280 |
(1) |
||
|
Savienība |
374 |
(1) (2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
374 |
(1) (2) |
||
|
(1) |
No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267). |
|||
|
(2) |
Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: 65 |
|||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
3.a (PRA/03A.) |
||
|
Dānija |
|
1 741 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Zviedrija |
|
938 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
|
2 679 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
|
5 016 |
|
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (PRA/2AC4-C) |
||
|
Dānija |
|
490 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Nīderlande |
|
5 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
20 |
|
|
|
|
Savienība |
|
515 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
145 |
|
|
|
|
KPN |
|
660 |
|
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62) |
|
|
Dānija |
200 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Zviedrija |
123 |
(1) |
||
|
Savienība |
323 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
|||
|
Suga: |
Penaeus garneles Penaeus spp. |
Zona: |
Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |
|
|
Francija |
Jānosaka |
(1) |
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) (2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Jānosaka |
(1) (2) |
||
|
(1) |
Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m. |
|||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā daudzumā kā Francijas kvota. |
|||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Skageraks (PLE/03AN.) |
||
|
Beļģija |
|
96 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
12 453 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
64 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
2 395 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
667 |
|
|
|
|
Savienība |
|
15 675 |
|
|
|
|
KPN |
|
19 188 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Kategats (PLE/03AS.) |
||
|
Dānija |
|
422 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
5 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Zviedrija |
|
48 |
|
|
|
|
Savienība |
|
475 |
|
|
|
|
KPN |
|
719 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |
||
|
Beļģija |
|
5 393 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
17 526 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
5 056 |
|
|
|
|
Francija |
|
1 011 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
33 706 |
|
|
|
|
Savienība |
|
62 692 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
10 039 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
37 963 |
|
|
|
|
KPN |
|
143 419 |
|
|
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Savienība |
39 153 |
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14) |
||
|
Francija |
|
10 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
|
248 |
|
|
|
|
Savienība |
|
258 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
400 |
|
|
|
|
KPN |
|
658 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.a (PLE/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
62 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
27 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
1 069 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
19 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 177 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 455 |
|
|
|
|
KPN |
|
2 846 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.b un 7.c (PLE/7BC.) |
|
|
Francija |
4 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
15 |
|
||
|
Savienība |
19 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
19 |
|
||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.d un 7.e (PLE/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
1 537 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
6 850 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
8 387 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
3 533 |
|
|
|
|
KPN |
|
11 920 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.f un 7.g (PLE/7FG.) |
||
|
Beļģija |
|
360 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
648 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
240 |
|
|
|
|
Savienība |
|
1 249 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
480 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 911 |
|
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.) |
||
|
Beļģija |
|
4 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
8 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 9. pantu |
|
|
Īrija |
|
28 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
16 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
|
56 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
11 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
67 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts. |
||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |
|
|
Spānija |
26 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
103 |
|
||
|
Portugāle |
26 |
|
||
|
Savienība |
155 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
155 |
|
||
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14) |
||
|
Spānija |
|
3 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
88 |
|
|
|
|
Īrija |
|
26 |
|
|
|
|
Savienība |
|
117 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
67 |
|
|
|
|
KPN |
|
184 |
|
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
7 (POL/07.) |
||
|
Beļģija |
|
277 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
|
17 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
6 381 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
680 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
7 355 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 071 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
9 426 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/*8ABDE). |
||||
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
252 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
1 230 |
|
||
|
Savienība |
1 482 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
1 482 |
|
||
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.c (POL/08C.) |
|
|
Spānija |
149 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
17 |
|
||
|
Savienība |
166 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
166 |
|
||
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |
|
|
Spānija |
196 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Portugāle |
7 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
203 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
203 |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.). |
|||
|
(2) |
Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P). |
|||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4) |
||
|
Beļģija |
|
19 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
2 287 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
5 776 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
13 594 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
58 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
314 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
22 048 |
(1) |
|
|
|
Norvēģija |
|
31 096 |
(2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 367 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
59 511 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30'N (POK/*6AN58). |
||||
|
(2) |
Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14) |
||
|
Vācija |
|
319 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
3 160 |
(1) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
369 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
3 848 |
(1) |
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 327 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
6 175 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C). |
||||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (POK/4N-S62) |
|
|
Zviedrija |
880 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
880 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
|||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |
||
|
Beļģija |
|
5 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
1 196 |
|
|
|
|
Īrija |
|
1 493 |
|
|
|
|
Savienība |
|
2 695 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
481 |
|
|
|
|
KPN |
|
3 176 |
|
|
|
|
Suga: |
Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (T/B/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
396 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
846 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
216 |
|
|
|
|
Francija |
|
102 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
3 001 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
6 |
|
|
|
|
Savienība |
|
4 568 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 063 |
|
|
|
|
KPN |
|
5 848 |
|
|
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C) |
||
|
Beļģija |
|
257 |
(1) (2) (3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
10 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Vācija |
|
13 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Francija |
|
40 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Nīderlande |
|
220 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
Savienība |
|
540 |
(1) (3) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 110 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
KPN |
|
1 650 |
(3) |
|
|
|
(1) |
Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums un Apvienotās Karalistes saglabātā Regula (ES) Nr. 1380/2013. |
||||
|
(3) |
Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. |
||||
|
(4) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz tajos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.) |
||
|
Dānija |
|
35 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Zviedrija |
|
10 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
45 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
45 |
|
|
|
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD) |
||
|
Beļģija |
|
837 |
(1) (2) (3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Igaunija |
|
5 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Francija |
|
3 757 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Vācija |
|
11 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Īrija |
|
1 210 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Lietuva |
|
19 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Nīderlande |
|
4 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Portugāle |
|
21 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Spānija |
|
1 011 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Savienība |
|
6 875 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 800 |
(1) (2) (3)(4) |
|
|
|
KPN |
|
9 675 |
(3)(4) |
|
|
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
(3) |
Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g apgabalā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem: |
||||
|
|
Suga: |
Sīkacu raja Raja microocellata |
Zona: |
7.f un 7.g (RJE/7FG.) |
|
|
|
Beļģija |
|
8 |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
Igaunija |
|
0 |
|
|
|
|
Francija |
|
39 |
|
|
|
|
Vācija |
|
0 |
|
|
|
|
Īrija |
|
12 |
|
|
|
|
Lietuva |
|
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
0 |
|
|
|
|
Portugāle |
|
0 |
|
|
|
|
Spānija |
|
10 |
|
|
|
|
Savienība |
|
69 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
54 |
|
|
|
|
KPN |
|
123 |
|
|
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas noteikti šīs regulas 20. un 57. pantā, un relevantos aizliegumus, kas noteikti Apvienotās Karalistes tiesību aktos, attiecībā uz tajos norādītajiem apgabaliem. |
||||
|
(4) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
7.d (SRX/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
125 |
(1) (2) (3) (4) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
1 051 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
Nīderlande |
|
7 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
Savienība |
|
1 183 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
217 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
KPN |
|
1 400 |
(4) |
|
|
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
|
(4) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). |
||||
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.) |
|
|
Beļģija |
10 |
(1) (2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
1 949 |
(1) (2) |
||
|
Portugāle |
1 580 |
(1) (2) |
||
|
Spānija |
1 590 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
5 129 |
(1) (2) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
pm |
(1) (2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
pm |
(2) |
||
|
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem: |
|||
|
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.) |
|
|
Beļģija |
0 |
Piesardzīga KPN |
||
|
Francija |
13 |
|||
|
Portugāle |
10 |
|||
|
Spānija |
10 |
|||
|
Savienība |
33 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
pm |
|||
|
|
||||
|
KPN |
pm |
|||
|
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.) |
|
|
Beļģija |
0 |
Piesardzīga KPN |
||
|
Francija |
20 |
|||
|
Portugāle |
15 |
|||
|
Spānija |
15 |
|||
|
Savienība |
50 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
pm |
|||
|
|
||||
|
KPN |
pm |
|||
|
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
7.d un 7.e (RJU/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
19 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Igaunija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
97 |
(1) |
|
|
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
25 |
(1) |
|
|
|
Lietuva |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Spānija |
|
21 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
162 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
72 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
234 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes kuģiem tas neskar relevantos aizliegumus, kas Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz tajos norādītajiem apgabaliem. |
||||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46) |
||
|
Dānija |
|
29 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
51 |
|
|
|
|
Igaunija |
|
29 |
|
|
|
|
Spānija |
|
29 |
|
|
|
|
Francija |
|
478 |
|
|
|
|
Īrija |
|
29 |
|
|
|
|
Lietuva |
|
29 |
|
|
|
|
Polija |
|
29 |
|
|
|
|
Savienība |
|
703 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 868 |
|
|
|
|
KPN |
|
2 571 |
|
|
|
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.) |
||
|
Beļģija |
|
544 |
(1) (2) (3) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
18 666 |
(1) (2) (3) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
567 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Francija |
|
1 713 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Nīderlande |
|
1 724 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Zviedrija |
|
5 108 |
(1) (2) (3) (4) |
|
|
|
Savienība |
|
28 322 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Norvēģija |
|
Nepiemēro |
(5) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
Nepiemēro |
(1) (2) (3) |
|
|
|
KPN |
|
852 284 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14). |
||||
|
(2) |
Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
||||
|
|
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-) |
Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
||
|
|
Beļģija |
0 |
0 |
||
|
|
Dānija |
0 |
0 |
||
|
|
Vācija |
0 |
0 |
||
|
|
Francija |
0 |
0 |
||
|
|
Nīderlande |
0 |
0 |
||
|
|
Zviedrija |
0 |
0 |
||
|
|
Savienība |
0 |
0 |
||
|
(3) |
Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.). |
||||
|
(4) |
Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): |
||||
|
|
|
251 |
|
|
|
|
|
Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||
|
(5) |
Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: |
||||
|
|
|
0 |
|
|
|
|
|
Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.): |
||||
|
|
|
0 |
|
|
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
3.a |
3.a un 4.bc |
4.b |
4.c |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
|
|
(MAC/*03A.) |
(MAC/*3A4BC) |
(MAC/*04B.) |
(MAC/*04C.) |
(MAC/*2A6.) |
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
326 |
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
11 110 |
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
340 |
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
1 028 |
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
1 034 |
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
3 065 |
|
Savienība |
0 |
0 |
0 |
0 |
16 993 |
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
Nepiemēro |
0 |
0 |
Nepiemēro |
|
Norvēģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-) |
||
|
Vācija |
|
18 254 |
(1) (2) |
Analītiska KPN |
|
|
Spānija |
|
19 |
(1) (2) |
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Igaunija |
|
152 |
(1) (2) |
|
|
|
Francija |
|
12 171 |
(1) (2) |
|
|
|
Īrija |
|
60 847 |
(1) (2) |
|
|
|
Latvija |
|
112 |
(1) (2) |
|
|
|
Lietuva |
|
112 |
(1) (2) |
|
|
|
Nīderlande |
|
26 620 |
(1) (2) |
|
|
|
Polija |
|
1 285 |
(1) (2) |
|
|
|
Savienība |
|
119 573 |
(1) (2) |
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(3)(4) |
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(5) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
Nepiemēro |
(1) (2) |
|
|
|
KPN |
|
852 284 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: tikai laikposmā no 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4A-UK). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910). |
||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H). |
||||
|
(4) |
Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu (tonnās), kas jāieskaita tās nozvejas limitā (MAC/*N5630): |
||||
|
|
|
0 |
|
|
|
|
(5) |
Šo apjomu atvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59). |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā |
Fēru Salu ūdeņi |
|
|
|
|
(MAC/*4A-UK) |
(MAC/*2AN-) |
(MAC/*FRO2) |
|
|
|
Vācija |
18 254 |
|
0 |
0 |
|
|
Spānija |
19 |
|
0 |
0 |
|
|
Igaunija |
152 |
|
0 |
0 |
|
|
Francija |
12 171 |
|
0 |
0 |
|
|
Īrija |
60 847 |
|
0 |
0 |
|
|
Latvija |
112 |
|
0 |
0 |
|
|
Lietuva |
112 |
|
0 |
0 |
|
|
Nīderlande |
26 620 |
|
0 |
0 |
|
|
Polija |
1 285 |
|
0 |
0 |
|
|
Savienība |
119 573 |
|
0 |
0 |
|
|
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
|
0 |
0 |
|
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |
|
|
Spānija |
32 081 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Francija |
213 |
(1) |
||
|
Portugāle |
6 631 |
(1) |
||
|
Savienība |
38 925 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
852 284 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. |
|||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
8.b (MAC/*08B.)
|
Spānija |
2 694 |
|
Francija |
18 |
|
Portugāle |
557 |
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N) |
|
|
Dānija |
13 359 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Savienība |
13 359 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24) |
|
|
Dānija |
500 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
|
|
Vācija |
29 |
(1) |
||
|
Nīderlande |
48 |
(1) |
||
|
Zviedrija |
19 |
|
||
|
Savienība |
596 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
596 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā. |
|||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.) |
||
|
Beļģija |
|
1 613 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
|
738 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Vācija |
|
1 291 |
|
|
|
|
Francija |
|
323 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
14 566 |
|
|
|
|
Savienība |
|
18 531 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
10 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
2 544 |
|
|
|
|
KPN |
|
21 361 |
|
|
|
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.). |
||||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14) |
||
|
Īrija |
|
46 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
|
46 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
11 |
|
|
|
|
KPN |
|
57 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.a (SOL/07A.) |
||
|
Beļģija |
|
356 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
5 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Īrija |
|
104 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
|
113 |
|
|
|
|
Savienība |
|
578 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
176 |
|
|
|
|
KPN |
|
768 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.b un 7.c (SOL/7BC.) |
|
|
Francija |
6 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Īrija |
28 |
|
||
|
Savienība |
34 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
34 |
|
||
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.d (SOL/07D.) |
||
|
Beļģija |
|
830 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
1 659 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
2 489 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
640 |
|
|
|
|
KPN |
|
3 248 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.e (SOL/07E.) |
||
|
Beļģija |
|
63 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
671 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Savienība |
|
733 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 175 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 925 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.f un 7.g (SOL/7FG.) |
||
|
Beļģija |
|
830 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
83 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
42 |
|
|
|
|
Savienība |
|
955 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
433 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 413 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.) |
||
|
Beļģija |
|
23 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Francija |
|
47 |
|
Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu |
|
|
Īrija |
|
126 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
37 |
|
|
|
|
Savienība |
|
233 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
47 |
|
|
|
|
KPN |
|
280 |
|
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
8.a un 8.b (SOL/8AB.) |
|
|
Beļģija |
42 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
|
|
Spānija |
8 |
|
||
|
Francija |
3 116 |
|
||
|
Nīderlande |
233 |
|
||
|
Savienība |
3 399 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
3 483 |
|
||
|
Suga: |
Jūrasmēles Solea spp. |
Zona: |
8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34) |
|
|
Spānija |
258 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Portugāle |
428 |
|
||
|
Savienība |
686 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
686 |
|
||
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
3.a (SPR/03A.) |
|
|
Dānija |
13 086 |
Analītiska KPN |
||
|
Vācija |
27 |
|||
|
Zviedrija |
4 951 |
|||
|
Savienība |
18 064 |
|||
|
|
||||
|
KPN |
19 529 |
|||
|
(1)
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai un Apvienotajai karalistei. |
||||
|
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a rajonā (SPR/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
993 |
Analītiska KPN |
||
|
Dānija |
78 553 |
|||
|
Vācija |
993 |
|||
|
Francija |
993 |
|||
|
Nīderlande |
993 |
|||
|
Zviedrija |
1 330 |
|||
|
Savienība |
83 855 |
|||
|
Norvēģija |
0 |
|||
|
Fēru Salas |
0 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
3 331 |
|||
|
|
||||
|
KPN |
87 186 |
|||
|
(1)
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(2)
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3)
Ieskaitot tūbītes.
(4)
Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas. |
||||
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
7.d un 7.e (SPR/7DE.) |
||
|
Beļģija |
|
4 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
284 |
|
|
|
|
Vācija |
|
4 |
|
|
|
|
Francija |
|
61 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
61 |
|
|
|
|
Savienība |
|
414 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
1 032 |
|
|
|
|
KPN |
|
1 446 |
|
|
|
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
6., 7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14) |
||
|
Beļģija |
|
18 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Vācija |
|
4 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Spānija |
|
9 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
|
76 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
|
48 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
155 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
115 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
270 |
(1) |
|
|
|
(1) |
Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs piezvejas kvotas aptvertajos apgabalos neveic. Tikai kuģi, kas piedalās piezvejas pārvaldības shēmās, saskaņā ar šo kvotu mēnesī katrs drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, vairs nav dzīvas. Katra puse neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās piezvejas pārvaldības shēmās. Katra puse nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz piezvejas kvotu, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas pusēm būtu jāapmainās ar līdzdalīgo kuģu sarakstu. |
||||
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D) |
||
|
Beļģija |
|
12 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
|
5 249 |
(1) |
|
|
|
Vācija |
|
464 |
(1) (2) |
|
|
|
Spānija |
|
97 |
(1) |
|
|
|
Francija |
|
435 |
(1) (2) |
|
|
|
Īrija |
|
330 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
|
3 160 |
(1) (2) |
|
|
|
Portugāle |
|
11 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
|
75 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
9 835 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(3) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
4 000 |
(1) (2) |
|
|
|
KPN |
|
14 014 |
|
|
|
|
(1) |
Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.ab, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU). |
||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.). |
||||
|
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a–b, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14) |
||
|
Dānija |
|
6 758 |
(1) (3) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
|
5 273 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Spānija |
|
7 192 |
(3) (5) |
|
|
|
Francija |
|
2 714 |
(1) (2) (3) (5) |
|
|
|
Īrija |
|
17 561 |
(1) (3) |
|
|
|
Nīderlande |
|
21 158 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
Portugāle |
|
693 |
(3) (5) |
|
|
|
Zviedrija |
|
675 |
(1) (3) |
|
|
|
Savienība |
|
62 024 |
(3) |
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(4) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
6 597 |
(1) (2) (3) |
|
|
|
KPN |
|
70 254 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā nozvejoti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC). |
||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*07D.). |
||||
|
(3) |
Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
|
(4) |
Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā. |
||||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*08C2). |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
8.c (JAX/08C.) |
||
|
Spānija |
|
9 963 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
|
173 |
|
|
|
|
Portugāle |
|
985 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
|
11 121 |
|
|
|
|
KPN |
|
11 121 |
|
|
|
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.). |
||||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
9 (JAX/09.) |
|
|
Spānija |
31 834 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
|
|
Portugāle |
91 211 |
(1) |
||
|
Savienība |
123 045 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
128 627 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C) |
|||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
10.; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT) |
|
|
Portugāle |
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Azoru salām. |
|||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota. |
|||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT) |
|
|
Portugāle |
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Madeiru. |
|||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota. |
|||
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN) |
|
|
Spānija |
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Jānosaka |
(2) |
||
|
(1) |
Ūdeņi ap Kanāriju salām. |
|||
|
(2) |
Noteikta tādā pašā daudzumā kā Spānijas kvota. |
|||
|
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.) |
|||
|
Gads |
2021 |
2022 |
|
|||
|
Dānija |
116 447 |
(1) (3) |
pm |
(1) (6) |
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
22 |
(1) (2) (3) |
pm |
(1) (2) (6) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
86 |
(1) (2) (3) |
pm |
(1) (2)(6) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
116 555 |
(1) (3) |
pm |
(1) (6) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
11 745 |
(2) (3) |
pm |
(2) (6) |
|
|
|
Norvēģija |
0 |
(4) |
pm |
(4) |
|
|
|
Fēru Salas |
0 |
(5) |
pm |
(5) |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
|||||
|
(2) |
Kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. |
|||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot tikai no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. |
|||||
|
(4) |
Izmanto šķirotājrežģi. |
|||||
|
(5) |
Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā. |
|||||
|
(6) |
Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim. |
|||||
|
Suga: |
Rūpnieciskās zivis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
800 |
(1) (2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Savienība |
800 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||
|
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
|||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds daudzums stavridu (JAX/*04-N.): 400 |
|||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā (OTH/5B67-C) |
||
|
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Norvēģija |
|
0 |
(1) |
|
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Nozvejotas tikai ar āķu jedām. |
||||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.) |
|
|
Beļģija |
23 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
2 081 |
|
||
|
Vācija |
234 |
|
||
|
Francija |
96 |
|
||
|
Nīderlande |
166 |
|
||
|
Zviedrija |
Nepiemēro |
(1) |
||
|
Savienība |
2 600 |
(2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija. |
|||
|
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
|||
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/2A46AN) |
||
|
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Norvēģija |
|
1 000 |
(1) (2) |
|
|
|
Fēru Salas |
|
0 |
(3) |
|
|
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C). |
||||
|
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
||||
|
(3) |
Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (OTH/*46AN). |
||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.) |
|
|
Beļģija |
17 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Dānija |
1 601 |
|
||
|
Vācija |
180 |
|
||
|
Francija |
74 |
|
||
|
Nīderlande |
128 |
|
||
|
Zviedrija |
Nepiemēro |
|
||
|
Savienība |
2 000 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
Papildinājums
9. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas:
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-) |
|
|
Beļģija |
13 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
Dānija |
13 015 |
(1) |
|
|
|
Vācija |
2 279 |
(1) |
|
|
|
Spānija |
43 |
(1) |
|
|
|
Francija |
562 |
(1) |
|
|
|
Īrija |
3 370 |
(1) |
|
|
|
Nīderlande |
4 658 |
(1) |
|
|
|
Polija |
659 |
(1) |
|
|
|
Portugāle |
43 |
(1) |
|
|
|
Somija |
202 |
(1) |
|
|
|
Zviedrija |
4 823 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
29 667 |
(1) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
12 715 |
(1) |
|
|
|
Fēru Salas |
0 |
(2) |
|
|
|
Norvēģija |
0 |
(3) |
|
|
|
KPN |
651 033 |
|
|
|
|
(1) |
Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi. |
|||
|
(2) |
Ieskaitāmas Fēru Salu nozvejas limitos. |
|||
|
(3) |
Ieskaitāmas Norvēģijas nozvejas limitos. |
|||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
29 667 |
2., 5.b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
|
Beļģija |
0 |
|
Dānija |
0 |
|
Vācija |
0 |
|
Spānija |
0 |
|
Francija |
0 |
|
Īrija |
0 |
|
Nīderlande |
0 |
|
Polija |
0 |
|
Portugāle |
0 |
|
Somija |
0 |
|
Zviedrija |
0 |
|
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 336 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Grieķija |
290 |
|
||
|
Spānija |
2 607 |
|
||
|
Īrija |
290 |
|
||
|
Francija |
2 144 |
|
||
|
Portugāle |
2 607 |
|
||
|
Savienība |
10 274 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14) |
|
|
Vācija |
1 950 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Savienība |
1 950 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam “Kleine Bank pārvaldības apgabalā”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
||
|
1 |
65° 00' N |
38° 00' W |
||
|
2 |
65° 00' N |
35° 15' W |
||
|
3 |
64° 00' N |
35° 15' W |
||
|
4 |
64° 00' N |
38° 00' W |
||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
1. un 2.b (COD/1/2B.) |
|
|
Vācija |
5 626 |
(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Spānija |
11 331 |
(3) |
||
|
Francija |
2 658 |
(3) |
||
|
Polija |
2 335 |
(3) |
||
|
Portugāle |
2 274 |
(3) |
||
|
Citas dalībvalstis |
421 |
(1) (3) |
||
|
Savienība |
24 645 |
(2) (3) |
||
|
Apvienotā Karaliste |
pm |
(3) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS). |
|||
|
(2) |
Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja nekādā mērā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||
|
(3) |
Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas daudzumu rēķina papildus mencas kvotai. |
|||
|
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.) |
|
|
Vācija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) |
|
|
Savienība |
75 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo daudzumu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. 25 |
|||
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
|
|
Savienība |
60 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo daudzumu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. 40 |
|||
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
2.b (CAP/02B.) |
|
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
|
||
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN) |
|
|
Dānija |
jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Vācija |
jānosaka |
|
||
|
Zviedrija |
jānosaka |
|
||
|
Visas dalībvalstis |
jānosaka |
(1) |
||
|
Savienība |
jānosaka |
(2) |
||
|
Norvēģija |
jānosaka |
(2) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS). |
|||
|
(2) |
Attiecībā uz zvejas sezonu no 2021. gada 20. jūnija līdz 2022. gada 15. aprīlim. |
|||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
312 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
188 |
|
||
|
Savienība |
500 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
|
|
Dānija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju. |
|||
|
Suga: |
Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un molva dypterygia |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.) |
|
|
Vācija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F): 0 |
|||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN) |
|
|
Dānija |
1 925 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
1 925 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
3 850 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Norvēģija |
1 000 |
|
Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Fēru Salas |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.) |
|
|
Dānija |
1 300 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Francija |
1 300 |
|
||
|
Savienība |
2 600 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
663 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
107 |
|
||
|
Savienība |
770 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT) |
|
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
50 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
50 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT) |
|
|
Savienība |
1 800 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68) |
|
|
Vācija |
1 700 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Savienība |
1 700 |
(1) |
||
|
Norvēģija |
550 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N. |
|||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL) |
|
|
Vācija |
4 300 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Savienība |
4 300 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Norvēģija |
650 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Fēru Salas |
0 |
|
Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Jāzvejo ne vairāk kā ar 6 kuģiem vienlaikus. |
|||
|
Suga: |
Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214S) |
|
|
Igaunija |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
0 |
|
||
|
Spānija |
0 |
|
||
|
Francija |
0 |
|
||
|
Īrija |
0 |
|
||
|
Latvija |
0 |
|
||
|
Nīderlande |
0 |
|
||
|
Polija |
0 |
|
||
|
Portugāle |
0 |
|
||
|
Savienība |
0 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (RED/51214D) |
|
|
Igaunija |
0 |
(1) (2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Spānija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Francija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Īrija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Latvija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Nīderlande |
0 |
(1) (2) |
||
|
Polija |
0 |
(1) (2) |
||
|
Portugāle |
0 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
0 |
(1) (2) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) (2) |
||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas: |
|||
|
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
64° 45' N |
28° 30' W |
|
|
|
2 |
62° 50' N |
25° 45' W |
|
|
|
3 |
61° 55' N |
26° 45' W |
|
|
|
4 |
61° 00' N |
26° 30' W |
|
|
|
5 |
59° 00' N |
30° 00' W |
|
|
|
6 |
59° 00' N |
34° 00' W |
|
|
|
7 |
61° 30' N |
34° 00' W |
|
|
|
8 |
62° 50' N |
36° 00' O |
|
|
|
9 |
64° 45' N |
28° 30' W |
|
|
(2) |
Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. |
|||
|
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes mentella |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
851 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Spānija |
106 |
|
||
|
Francija |
93 |
|
||
|
Portugāle |
450 |
|
||
|
Savienība |
1 500 |
|
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT) |
|
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) (2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
||||
|
KPN |
16 540 |
(3) |
||
|
(1) |
Kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN, šo zvejniecību slēdz. No tās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem nosaka sarkanasaru specializētās zvejas aizliegumu. |
|||
|
(2) |
Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas kuģi ierobežo, tā lai nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. |
|||
|
(3) |
Provizorisks nozvejas limits, kas noteikts, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozvejas. |
|||
|
Suga: |
Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P) |
|
|
Vācija |
0 |
(1) (2) (3) |
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
0 |
(1) (2) (3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
(1) (2) (3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Norvēģija |
0 |
(1) (2) |
Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Fēru Salas |
0 |
(1) (2) (4) |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. |
|||
|
(2) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
|
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
|
1 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
|
2 |
62°50'N |
25°45'W |
|
|
|
3 |
61°55'N |
26°45'W |
|
|
|
4 |
61°00'N |
26°30'W |
|
|
|
5 |
59°00'N |
30°00'W |
|
|
|
6 |
59°00'N |
34°00'W |
|
|
|
7 |
61°30'N |
34°00'W |
|
|
|
8 |
62°50'N |
36°00'W |
|
|
|
9 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
(3) |
Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos. |
|||
|
(4) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN). |
|||
|
Suga: |
Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D) |
|
|
Vācija |
1 831 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
Francija |
9 |
(1) |
||
|
Savienība |
1 840 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
||
|
1 |
59°15'N |
54°26'W |
||
|
2 |
59°15'N |
44°00'W |
||
|
3 |
59°30'N |
42°45'W |
||
|
4 |
60°00'N |
42°00'W |
||
|
5 |
62°00'N |
40°30'W |
||
|
6 |
62°00'N |
40°00'W |
||
|
7 |
62°40'N |
40°15'W |
||
|
8 |
63°09'N |
39°40'W |
||
|
9 |
63°30'N |
37°15'W |
||
|
10 |
64°20'N |
35°00'W |
||
|
11 |
65°15'N |
32°30'W |
||
|
12 |
65°15'N |
29°50'W |
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Vācija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
71 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Francija |
29 |
(1) |
||
|
Savienība |
100 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
|
Suga: |
Citas sugas |
(1) |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.) |
|
Vācija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
(1) |
Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas. |
|||
|
Suga: |
Plekstveidīgās zivis Pleuronectiformes |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.) |
|
|
Vācija |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
|
Francija |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro |
|
|
Savienība |
0 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Suga: |
Piezvejas(1) |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL) |
|
|
Savienība |
600 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro Piemēro šīs regulas 7.a pantu |
|
|
|
||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN). |
|||
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3NO (COD/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3M (COD/N3M.) |
|
|
Igaunija |
17 |
(1) (2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
70 |
(1) (2) |
||
|
Latvija |
17 |
(1) (2) |
||
|
Lietuva |
17 |
(1) (2) |
||
|
Polija |
57 |
(1) (2) |
||
|
Spānija |
215 |
(1) (2) |
||
|
Francija |
30 |
(1) (2) |
||
|
Portugāle |
293 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
716 |
(1) (2) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 500 |
(1) (2) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2020. gada 31. decembra plkst. 24.00 UTC līdz 2021. gada 31. marta plkst. 24.00 UTC. |
|||
|
(2) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Šajā laikposmā šo krājumu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: ne vairāk kā 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko), ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) 2019/833 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu. |
|||
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3L (WIT/N3L.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3NO (WIT/N3NO.) |
|
|
Igaunija |
52 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
52 |
|
||
|
Lietuva |
52 |
|
||
|
Savienība |
156 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 175 |
|
||
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3M (PLA/N3M.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.) |
|
|
Igaunija |
128 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
128 |
(1) |
||
|
Lietuva |
128 |
(1) |
||
|
Polija |
227 |
(1) |
||
|
Citas dalībvalstis |
29 467 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
30 078 |
(1) (3) |
||
|
KPN |
34 000 |
|
||
|
(1) |
Laikā no 1. janvāra plkst. 00.01 (UTC) līdz 30. jūnija plkst. 24.00 (UTC) neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru. |
|||
|
(2) |
Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS). |
|||
|
(3) |
Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un Savienības nenoteiktajai daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |
|||
|
Suga: |
Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
Zona: |
NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
17 000 |
|
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Tomēr, ja Savienībai piešķir kvotu “Citi”, kad kvota “Citi” ir pilnībā apgūta, piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
NAFO 3NO (CAP/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3LNO (1) (2) (PRA/N3LNOX) |
|
|
Igaunija |
0 |
(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Latvija |
0 |
(3) |
||
|
Lietuva |
0 |
(3) |
||
|
Polija |
0 |
(3) |
||
|
Spānija |
0 |
(3) |
||
|
Portugāle |
0 |
(3) |
||
|
Savienība |
0 |
(3) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(3) |
||
|
(1) |
Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
|
|
1 |
47° 20' 0 |
46° 40' 0 |
|
|
|
2 |
47° 20' 0 |
46° 30' 0 |
|
|
|
3 |
46° 00' 0 |
46° 30' 0 |
|
|
|
4 |
46° 00' 0 |
46° 40' 0 |
|
|
|
(2) |
Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
|
|
1 |
46° 00' 0 |
47° 49' 0 |
|
|
|
2 |
46° 25' 0 |
47° 27' 0 |
|
|
|
3 |
46 °42' 0 |
47° 25' 0 |
|
|
|
4 |
46° 48' 0 |
47° 25' 50 |
|
|
|
5 |
47° 16' 50 |
47° 43' 50 |
|
|
|
(3) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3M (1) (PRA/*N3M.) |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
(1) |
Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
|
Punkta Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
|
|
1 |
47° 20' 0 |
46° 40' 0 |
|
|
|
2 |
47° 20' 0 |
46° 30' 0 |
|
|
|
3 |
46° 00' 0 |
46° 30' 0 |
|
|
|
4 |
46° 00' 0 |
46° 40' 0 |
|
|
|
Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas: |
||||
|
Punkta Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
|
|
1 |
47° 55' 0 |
45° 00' 0 |
|
|
|
2 |
47° 30' 0 |
44° 15' 0 |
|
|
|
3 |
46° 55' 0 |
44° 15' 0 |
|
|
|
4 |
46° 35' 0 |
44° 30' 0 |
|
|
|
5 |
46° 35' 0 |
45° 40' 0 |
|
|
|
6 |
47° 30' 0 |
45° 40' 0 |
|
|
|
7 |
47° 55' 0 |
45° 00' 0 |
|
|
|
(2) |
Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām. |
|||
|
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
|
||
|
|
Dānija |
33 |
|
|
|
Igaunija |
391 |
* |
||
|
Spānija |
64 |
|
||
|
Latvija |
123 |
|
||
|
Lietuva |
145 |
|
||
|
Polija |
25 |
|
||
|
Portugāle |
17 |
|
||
|
|
* NAFO komisija 2020. gada gadskārtējā sanāksmē vienojās, ka Savienība (Igaunija) 25 zvejas dienas no savām 2021. gadam iedalītajām zvejas dienām nodos Francijai attiecībā uz Senpjēru un Mikelonu. Minētās 25 zvejas dienas ir atvilktas no Igaunijas zvejas dienu skaita, kas citādi būtu bijis 416 dienas; tas darīts saskaņā ar šo 2020. gada pagaidu režīmu un neradīs nekādu nozvejas vēsturi. |
|||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO) |
|
|
Igaunija |
331 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
338 |
|
||
|
Latvija |
47 |
|
||
|
Lietuva |
24 |
|
||
|
Spānija |
4 533 |
|
||
|
Portugāle |
1 895 |
|
||
|
Savienība |
7 168 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
12 225 |
|
||
|
Suga: |
Rajas Rajidae |
Zona: |
NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.) |
|
|
Igaunija |
283 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Lietuva |
62 |
|
||
|
Spānija |
3 403 |
|
||
|
Portugāle |
660 |
|
||
|
Savienība |
4 408 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
7 000 |
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3LN (RED/N3LN.) |
|
|
Igaunija |
895 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Vācija |
615 |
|
||
|
Latvija |
895 |
|
||
|
Lietuva |
895 |
|
||
|
Savienība |
3 300 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
18 100 |
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3M (RED/N3M.) |
|
|
Igaunija |
1 571 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Vācija |
513 |
(1) |
||
|
Latvija |
1 571 |
(1) |
||
|
Lietuva |
1 571 |
(1) |
||
|
Spānija |
233 |
(1) |
||
|
Portugāle |
2 354 |
(1) |
||
|
Savienība |
7 813 |
(1) |
||
|
|
||||
|
KPN |
8 448 |
(1) |
||
|
(1) |
Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 2021. gada 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 4 224 . |
|||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3O (RED/N3O.) |
|
|
Spānija |
1 771 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
5 229 |
|
||
|
Savienība |
7 000 |
|
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
20 000 |
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.) |
|
|
Latvija |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Lietuva |
0 |
(1) |
||
|
Savienība |
0 |
(1) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
0 |
(1) |
||
|
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
|||
|
Suga: |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
Zona: |
NAFO 3NO (HKW/N3NO.) |
|
|
Spānija |
255 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
333 |
|
||
|
Savienība |
588 |
(1) |
||
|
|
|
|
||
|
KPN |
1 000 |
|
||
|
(1) |
Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas: |
|||
|
Spānija |
509 |
|
|
|
|
Portugāle |
667 |
|
|
|
|
Savienība |
1 176 |
|
|
|
ID PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Zilā tunzivs Thunnus thynnus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE45WM) |
|
|
Kipra |
168,95 |
(4) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Grieķija |
314,03 |
(7) |
||
|
Spānija |
6 093,28 |
(2) (4) (7) |
||
|
Francija |
6 012,47 |
(2) (3) (4) |
||
|
Horvātija |
950,30 |
(6) |
||
|
Itālija |
4 745,34 |
(4) (5) |
||
|
Malta |
389,32 |
(4) |
||
|
Portugāle |
572,97 |
(7) |
||
|
Citas dalībvalstis |
64,95 |
(1) |
||
|
Savienība |
19 311,6 |
(2) (3) (4) (5) |
||
|
Īpaša papildus iedalīta kvota |
100 |
(7) |
||
|
KPN |
36 000 |
|
||
|
(1) |
Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS). |
|||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302): |
|||
|
Spānija |
925,33 |
|||
|
Francija |
429,87 |
|||
|
Savienība |
1 355,20 |
|||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641): |
|||
|
Francija |
100,00 |
|||
|
Savienība |
100,00 |
|||
|
(4) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302): |
|||
|
Spānija |
122,15 |
|||
|
Francija |
120,53 |
|||
|
Itālija |
95,13 |
|||
|
Kipra |
3,39 |
|||
|
Malta |
7,80 |
|||
|
Savienība |
349,01 |
|||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643): |
|||
|
Itālija |
95,13 |
|||
|
Savienība |
95,13 |
|||
|
(6) |
Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras audzēšanas vajadzībām guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F): |
|||
|
Horvātija |
857,28 |
|||
|
Savienība |
857,28 |
|||
|
(7) |
Eiropas Savienība 2021. gadā papildus iedalītajai kvotai 19 360 tonnu apmērā saņems vēl 100 tonnas, kas paredzētas tikai nerūpnieciskās zvejas kuģiem no konkrētiem arhipelāgiem Grieķijā (Jonijas salas), Spānijā (Kanāriju salas) un Portugālē (Azoru salas un Madeira). Šā papildu daudzuma konkrētais sadalījums attiecīgajām dalībvalstīm ir šāds (BFT/AVARCH): |
|||
|
Grieķija |
4,5 |
|||
|
Spānija |
87,3 |
|||
|
Portugāle |
8,2 |
|||
|
Savienība |
100 |
|||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) |
|
|
Spānija |
6 535,04 |
(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Portugāle |
1 010,29 |
(2) |
||
|
Citas dalībvalstis |
139,70 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
7 685,03 |
(3) |
||
|
KPN |
13 200 |
|
||
|
(1) |
Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS). |
|||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/*AS05N_AMS). |
|||
|
(3) |
Pēc 40 tonnu nodošanas Senpjērai un Mikelonai (ICCAT Ieteikums 17-02). |
|||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) |
|
|
Spānija |
4 945,07 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Portugāle |
298,12 |
(1) |
||
|
Savienība |
5 243,19 |
|
||
|
KPN |
14 000,00 |
|
||
|
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AN05N). |
|||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Vidusjūra (SWO/MED) |
|
|
Horvātija |
14,16 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Kipra |
52,23 |
(1) |
||
|
Spānija |
1 613,44 |
(1) |
||
|
Francija |
112,45 |
(1) |
||
|
Grieķija |
1 068,06 |
(1) |
||
|
Itālija |
3 307,68 |
(1) |
||
|
Malta |
392,41 |
(1) |
||
|
Savienība |
6 560,44 |
(1) |
||
|
KPN |
8 808,66 |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim. |
|||
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N) |
|
|
Īrija |
3 115,11 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Spānija |
17 557,88 |
|
||
|
Francija |
5 522,24 |
|
||
|
Portugāle |
1 925,70 |
|
||
|
Savienība |
28 120,92 |
(1) |
||
|
KPN |
37 801 |
|
||
|
(1) |
To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir šāds: 1 253 . |
|||
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N) |
|
|
Spānija |
905,86 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
297,70 |
|
||
|
Portugāle |
633,94 |
|
||
|
Savienība |
1 837,50 |
|
||
|
KPN |
24 000,00 |
|
||
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BET/ATLANT) |
|
|
Spānija |
7 604,35 |
(1) (2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
3 230,00 |
(1) (2) |
||
|
Portugāle |
3 133,93 |
(1) (2) |
||
|
Savienība |
13 968,28 |
(1) (2) (3) |
||
|
KPN |
61 500,00 |
(1) (2) |
||
|
(1) |
Par lielacu tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (BET/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi. |
|||
|
(2) |
No 2021. gada jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu. |
|||
|
(3) |
Pēc 300 tonnu pārvietošanas no Japānas. |
|||
|
Suga: |
Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
23,24 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Francija |
380,36 |
|
||
|
Portugāle |
46,21 |
|
||
|
Savienība |
449,80 |
(1) |
||
|
KPN |
1 670,00 |
|
||
|
(1) |
Pēc divu tonnu nodošanas Trinidādai un Tobāgo (ICCAT Ieteikums 19-05). |
|||
|
Suga: |
Baltais marlīns Tetrapturus albidus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
32,94 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Portugāle |
21,06 |
|
||
|
Citi jautājumi |
1,00 |
(1) |
||
|
Savienība |
55,00 |
|
||
|
KPN |
355,00 |
|
||
|
(1) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (WHM/ATLANT_AMS). |
|||
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
Atlantijas okeāns (YFT/ATLANT) |
|
|
KPN |
110 000 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) |
Par dzeltenspuru tunzivs nozveju, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (YFT/*ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi. |
|||
|
Suga: |
Buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W (SAI/AE45W) |
|
|
KPN |
pm |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45° W (SAI/AW45W) |
|
|
KPN |
1 030 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (BSH/AN05N) |
|
|
Īrija |
0,96 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Spānija |
27 035,09 |
|
||
|
Francija |
151,70 |
|
||
|
Portugāle |
5 357,67 |
(1) |
||
|
Savienība |
32 545,42 |
|
||
|
KPN |
39 102 |
|
||
|
(1) |
Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limita noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu. |
|||
|
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (BSH/AS05N) |
|
|
KPN |
28 923 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
(1) |
Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limita noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu. |
|||
Īsspuru mako nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.
|
Suga: |
Īsspuru mako Isurus oxyrinchus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SMA/AN05N) |
|
|
Savienība |
288,537 |
(1) (2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Uz kuģa var paturēt tikai tās zivis, kas jau ir nedzīvas, kad tās ir ievestas kopā ar kuģi, ievērojot šo nozvejas limitu. |
|||
|
(2) |
Īsspuru mako uz kuģa var paturēt tikai tādi kuģi, uz kuriem ir novērotājs vai funkcionējoša elektroniska pārraudzības sistēma, kas var noteikt, vai zivis ir nedzīvas vai dzīvas. |
|||
IE PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šajā pielikumā izklāstītās KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas Līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
SEAFO (ALF/SEAFO) |
|
|
KPN |
200 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) B1. apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas. |
||||
|
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons(1) (GER/F47NAM) |
|
|
KPN |
171 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža. |
||||
|
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) |
|
|
KPN |
200 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO D apakšapgabals (TOP/F47D) |
|
|
KPN |
275 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO, izņemot D apakšapgabalu (TOP/F47-D) |
|
|
KPN |
0 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (ORY/F47NAM) |
|
|
KPN |
0 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, un — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža. (2) Izņemot piezvejas daudzumu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA). |
||||
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) |
|
|
KPN |
50 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
Suga: |
Bruņgalvji Pseudopentaceros spp. |
Zona: |
SEAFO (EDW/SEAFO) |
|
|
KPN |
135 |
|
Piesardzīga KPN |
|
IF PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI
|
Suga: |
Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii |
Zona: |
Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81) |
|
|
Savienība |
11 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
KPN |
17 647 |
|
||
|
(1) |
Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||
IG PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (BET/F7120S) |
|
|
Portugāle |
2 000 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
Spānija |
2 000 |
(1) |
|
|
|
Savienība |
4 000 |
(1) |
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
(1) |
|
|
|
(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas. |
||||
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S) |
|
|
Savienība |
3 170,36 |
|
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
IH PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
|
Vācija |
12 013,90 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
|
|
Nīderlande |
13 021,83 |
|
||
|
Lietuva |
8 359,58 |
|
||
|
Polija |
14 373,69 |
|
||
|
Savienība |
47 769,00 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (TOT/SPR-AE) |
|
|
KPN |
75 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
(1) |
Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zveja notiek vienīgi šādā pētniecības blokā: |
|||
|
– NW |
50° 30’ S, 136° E |
|||
|
– NE |
50° 30’ S, 140° 30’ E |
|||
|
– E-ievilkums |
52° 45’ S, 140° 30’ E |
|||
|
– E-stūris |
52° 45’ S, 145° 30’ E |
|||
|
– SE |
54° 50’ S, 145° 30’ E |
|||
|
– SW |
54° 50’ S, 136° E |
|||
IJ PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.
|
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC) |
|
Francija |
29 501 |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Itālija |
2 515 |
||
|
Spānija |
45 682 |
||
|
|
|
||
|
Savienība |
77 698 |
||
|
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
||
IK PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Delkano [Del Cano] apgabals (1) (TOT/F517DC) |
|
|
Savienība |
18,33 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
55 |
(2) |
||
|
(1) FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo 44° un 45° dienvidu platuma paralēles, bet austrumos un rietumos – piegulošās ekskluzīvās ekonomiskās zonas. |
||||
|
(2) Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas; zvejas sezona ilgst no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3000, un tās jāievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā cita no citas. To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedz šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā. |
||||
|
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Viljamsa grēda (1) (TOT/F574WR) |
||
|
KPN |
140 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
||
|
(1) |
FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas: |
||||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|||
|
1 |
52° 30' 00" S |
80° 00' 00" E |
|||
|
2 |
55° 00' 00" S |
80° 00' 00" E |
|||
|
3 |
55° 00' 00" S |
85° 00' 00" E |
|||
|
4 |
52° 30' 00" S |
85° 00' 00" E |
|||
|
(2) |
Iepriekš izklāstītā KPN nav sadalīta starp SEAFO pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Zvejas sezonā, kas ilgst no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim, kuģi drīkst zvejot tikai ar novērotājiem uz kuģa. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6250, un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ievērots vismaz 30 dienu intervāls.To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedz šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Viljamsa grēdas teritorijā. |
||||
Pagaidu aizsargājamās teritorijas
Atlantis Bank
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
32° 00' |
57° 00' |
|
2 |
32° 50' |
57° 00' |
|
3 |
32° 50' |
58° 00' |
|
4 |
32° 00' |
58° 00' |
Coral
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
41° 00' |
42° 00' |
|
2 |
41° 40' |
42° 00' |
|
3 |
41° 40' |
44° 00' |
|
4 |
41° 00' |
44° 00' |
Fools Flat
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
31° 30' |
94° 40' |
|
2 |
31° 40' |
94° 40' |
|
3 |
31° 40' |
95° 00' |
|
4 |
31° 30' |
95° 00' |
Middle of What
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
37° 54' |
50° 23' |
|
2 |
37° 56.5' |
50° 23' |
|
3 |
37° 56.5' |
50° 27' |
|
4 |
37° 54' |
50° 27' |
Walter’s Shoal
|
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
|
1 |
33° 00' |
43° 10' |
|
2 |
33° 20' |
43° 10' |
|
3 |
33° 20' |
44° 10' |
|
4 |
33° 00' |
44° 10' |
IL PIELIKUMS
IATTC KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC) |
|
|
Savienība |
500 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
|
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas. |
|||
II PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. DARBĪBAS JOMA
1.1. Šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku un stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku saskaņā ar Regulu (ES) 2019/472, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.
1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:
šādi kuģi 2019. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);
šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;
katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2021. gada 31. jūlijam un 2022. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2021. gadā.
Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:
rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks; un
stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;
“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;
“apgabals” ir ICES 7.e rajons;
“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.
3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II NODAĻA
Atļaujas
4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE KUĢI
4.1. Attiecīgajā apgabalā zveju ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2018. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4.2. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt lielākam par reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai vienādam ar to.
4.3. Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem
5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
|
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
Beļģija |
176 |
|
Francija |
188 |
|
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
Beļģija |
176 |
|
Francija |
191 |
|
6. KILOVATDIENU SISTĒMA
6.1. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.
6.2. Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.
6.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:
zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.
6.4. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.
7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU
7.1. Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 21 ) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 ( 22 ), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi motivēta attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā pieprasījumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.
7.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.
7.3. Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.
7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.
7.5. Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.
7.6. Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.
8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU
8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 ( 23 ) un tās īstenošanas noteikumos valsts programmām.
8.2. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.
8.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.
8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.
IV NODAĻA
Pārvaldība
9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. PĀRVALDĪBAS PERIODI
10.1. Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.
10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.
10.3. Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
11.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam sava karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, bet tad kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.
11.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.
11.3. Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.
11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.
14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2019. un 2020. gada pārvaldības periodus vai to daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
(2) Zvejas rīks |
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
(3) Pārvaldības periods |
4 |
|
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|
(4) Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
7 |
R |
Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim |
|
(1)
Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-s) zvejas rīku(-s) |
Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
(2) CFR |
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|
(3) Ārējais marķējums |
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2) |
|
(4) Pārvaldības perioda ilgums |
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|
(5) Paziņotais zvejas rīks |
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem) |
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|
(7) Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) |
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|
(8) Dienu nodošana |
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– [nodoto dienu skaits]” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ [nodoto dienu skaits]” |
|
(1)
Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(2)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). |
|||
III PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus, ir definēti, kā izklāstīts šajā pielikumā un tā papildinājumā:
|
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
|
1r |
31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5 |
|
2r |
35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38-41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1 |
|
3r |
41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0 |
|
4 |
38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0 |
|
5r |
47–52 F1–F5 |
|
6 |
41–43 G0–G3; 44 G1 |
|
7r |
47–52 E6–F0 |
Papildinājums
Tūbīšu pārvaldības apgabali
IV PIELIKUMS
SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS
Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus):
|
Zvejas aizliegumi ar laika ierobežojumu |
||||
|
Nr. |
Apgabala nosaukums |
Koordinātas |
Laikposms |
Papildu piezīmes |
|
1 |
Stanhope ground |
60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E |
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim |
|
|
2 |
Long Hole |
59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
|
|
3 |
Coral edge |
58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E |
No 1. janvāra līdz 28. februārim |
|
|
4 |
Papa Bank |
59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
|
5 |
Foula Deeps |
60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W |
No 1. novembra līdz 31. decembrim |
|
|
6 |
Egersund Bank |
58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
(10 x 25 jūras jūdzes) |
|
7 |
Uz austrumiem no Fēras salas |
59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
|
8 |
West Bank |
57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(18 x 4 jūras jūdzes) |
|
9 |
Revet |
57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(1,5 x 49 jūras jūdzes) |
|
10 |
Rabarberen |
57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 x 4 jūras jūdzes) |
V PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJAS
A DAĻA
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N |
59 |
DK |
25 |
51 |
|
DE |
5 |
||||
|
FR |
1 |
||||
|
IE |
8 |
||||
|
NL |
9 |
||||
|
PL |
1 |
||||
|
SE |
10 |
||||
|
|
Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N |
66 |
DE |
16 |
41 |
|
IE |
1 |
||||
|
ES |
20 |
||||
|
FR |
18 |
||||
|
PT |
9 |
||||
|
Nav iedalītas |
2 |
||||
|
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N |
450 |
DK |
450 |
141 |
|
|
1, 2b (1) |
Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto zivju ķeramos grozus |
20 |
EE |
1 |
Nepiemēro. |
|
ES |
1 |
||||
|
LV |
11 |
||||
|
LT |
4 |
||||
|
PL |
3 |
||||
|
(1)
Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||||
B DAĻA
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
|
(1)
Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu. |
|||
VI PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS ( 24 )
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
60 |
|
Francija |
55 |
|
Savienība |
115 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
364 |
|
Francija |
140 2 |
|
Itālija |
30 |
|
Kipra |
20 (1) |
|
Malta |
54 2 |
|
Savienība |
684 |
|
(1)
Šis skaitlis var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kad tiks sastādīta minētā tabula. |
|
3. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Horvātija |
18 |
|
Itālija |
12 |
|
Savienība |
28 |
4. Maksimālais katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
|
Zvejas kuģu skaits (1) |
|||||||
|
|
Kipra (2) |
Grieķija (3) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (4) |
Portugāle |
|
Kuģi zvejai ar riņķvadu (5) |
1 |
0 |
18 |
21 |
22 |
6 |
2 |
0 |
|
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
27 (6) |
0 |
0 |
40 |
23 |
44 |
63 |
0 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
8 |
68 |
0 |
76 (7) |
|
Rokas āķu rindas |
0 |
0 |
12 |
0 |
47 (8) |
1 |
0 |
0 |
|
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
0 |
|
Mazapjoma |
0 |
39 |
0 |
0 |
140 |
650 |
117 |
0 |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9) |
0 |
74 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
(1)
Šīs 4. punkta A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(2)
Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(3)
Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(4)
Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(5)
4. punkta A tabulā norādītais kuģu zvejai ar riņķvadu individuālais skaits izriet no pārvietojumiem starp dalībvalstīm un nerada vēsturiskas tiesības nākotnē.
(6)
Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(7)
Laivas zvejai ar ēsmu tālākajos reģionos Azoru salās un Madeirā.
(8)
Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.
(9)
Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām). |
||||||||
5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts ( 25 )
|
Dalībvalsts |
Zivju krātiņveida lamatu skaits (1) |
|
Spānija |
5 |
|
Itālija |
6 |
|
Portugāle |
2 |
|
(1)
Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. |
|
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
A tabula
|
Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
|
Spānija |
10 |
11 852 |
|
Itālija |
13 |
9 564 |
|
Grieķija |
2 |
2 100 |
|
Kipra |
3 |
3 000 |
|
Horvātija |
7 |
7 880 |
|
Malta |
6 |
14 511 |
B tabula (1)
|
Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās) |
|
|
Spānija |
6 850 |
|
Itālija |
1 739,5 |
|
Grieķija |
785 |
|
Kipra |
2 195 |
|
Horvātija |
2 947 |
|
Malta |
10 260,5 |
|
Portugāle |
350 |
|
(1)
Portugāles audzēšanas kapacitāti – 500 tonnas – sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā. |
|
7. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejot kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
50 |
|
Spānija |
730 |
|
Francija |
151 |
|
Portugāle |
310 |
8. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi, ir šāds:
|
Dalībvalsts |
Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits |
Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits |
|
Spānija |
23 |
190 |
|
Francija |
11 |
|
|
Portugāle |
|
79 |
|
Savienība |
34 |
269 |
VII PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā 2020./2021. gadā ierobežo šādi:
A tabula
Dalībvalstis, apakšapgabali un maksimālais kuģu skaits, kam ir atļauja
|
Dalībvalsts |
Apakšapgabals |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Spānija |
48.6 |
1 |
|
Spānija |
88.1 |
1 |
B tabula
KPN un piezvejas limiti
Šajā tabulā izklāstītās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas Līgumslēdzējām pusēm paziņos to, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Apakšapgabals |
Reģions |
Sezona |
SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1) |
Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1) |
Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / viss apakšapgabals |
Nozvejas limits (tonnās) / SSRU (48.6) vai pētniecības bloki (88.1) |
||
|
Rajveidīgās zivis (Rajiformes) |
Makrūrzivis (Macrourus spp.) (1) |
Citas sugas |
||||||
|
48.6 |
Viss apakšapgabals |
2020. gada 1. decembris–2021. gada 30. novembris |
48.6_2 |
112 |
568 |
6 |
18 |
18 |
|
48.6_3 |
30 |
2 |
5 |
5 |
||||
|
48.6_4 |
163 |
8 |
26 |
26 |
||||
|
48.6_5 |
263 |
13 |
42 |
42 |
||||
|
88.1. |
Viss apakšapgabals |
2020. gada 1. decembris–2021. gada 31. augusts |
A, B, C, G (2) |
597 |
3 140 (3) |
30 |
96 |
30 |
|
G, H, I, J, K (4) |
2 072 |
104 |
317 |
104 |
||||
|
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona |
406 |
20 |
72 |
20 |
||||
|
(1)
88.1. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1 500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no Antarktisko ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.
(2)
Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° S.
(3)
Mērķsuga ir Antarktiskās ilkņzivis (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktiskajai ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.
(4)
Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° S. |
||||||||
Papildinājums
A DAĻA
Pētniecības bloku 48.6 koordinātas
Pētniecības bloka 48.6_2 koordinātas
54° 00' S 01° 00' E
55° 00' S 01° 00' E
55° 00' S 02° 00' E
55° 30' S 02° 00' E
55° 30' S 04° 00' E
56° 30' S 04° 00' E
56° 30' S 07° 00' E
56° 00' S 07° 00' E
56° 00' S 08° 00' E
54° 00' S 08° 00' E
54° 00' S 09° 00' E
53° 00' S 09° 00' E
53° 00' S 03° 00' E
53° 30' S 03° 00' E
53° 30' S 02° 00' E
54° 00' S 02° 00' E
Pētniecības bloka 48.6_3 koordinātas
64° 30' S 01° 00' E
66° 00' S 01° 00' E
66° 00' S 04° 00' E
65° 00' S 04° 00' E
65° 00' S 07° 00' E
64° 30' S 07° 00' E
Pētniecības bloka 48.6_4 koordinātas
68° 20' S 10° 00' E
68° 20' S 13° 00' E
69° 30' S 13° 00' E
69° 30' S 10° 00' E
69° 45' S 10° 00' E
69° 45' S 06° 00' E
69° 00' S 06° 00' E
69° 00' S 10° 00' E
Pētniecības bloka 48.6_5 koordinātas
71° 00' S 15° 00' W
71° 00' S 13° 00' W
70° 30' S 13° 00' W
70° 30' S 11° 00' W
70° 30' S 10° 00' W
69° 30' S 10° 00' W
69° 30' S 09° 00' W
70° 00' S 09° 00' W
70° 00' S 08° 00' W
69° 30' S 08° 00' W
69° 30' S 07° 00' W
70° 30' S 07° 00' W
70° 30' S 10° 00' W
71° 00' S 10° 00' W
71° 00' S 11° 00' W
71° 30' S 11° 00' W
71° 30' S 15° 00' W
Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts
|
Reģions |
SSRU |
Robeža |
|
88.1 |
A |
No 60 °S 150 °E uz austrumiem līdz 170 °E, uz dienvidiem līdz 65 °S, uz rietumiem līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 60 °S |
|
B |
No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
C |
No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S |
|
|
D |
No 65 °S 150 °E uz austrumiem līdz 160 °E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 65 °S |
|
|
E |
No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S |
|
|
F |
No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S |
|
|
G |
No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S |
|
|
H |
No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S |
|
|
I |
No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S |
|
|
J |
No 73° S pie krasta 170° E tuvumā uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S |
|
|
K |
No 73 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73 ° S |
|
|
L |
No 76 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76 ° S |
|
|
M |
No 73° S pie krasta 169° 30′ E tuvumā uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S |
B DAĻA
Paziņojums par nodomu piedalīties krila (euphausia superba) zvejniecībā
Vispārīga informācija
Loceklis: …
Zvejas sezona: …
Kuģa vārds: …
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …
Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara): …
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).
|
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
48.1 |
□ |
|
48.2 |
□ |
|
48.3 |
□ |
|
48.4 |
□ |
|
58.4.1 |
□ |
|
58.4.2 |
□ |
|
Zvejas paņēmiens |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
□Parasta tralēšana |
|
|
□Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
|
□Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
|
□Cita metode (precizējiet) |
Produktu veidi un metodes tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai
|
Produkta veids |
Metode tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (1) |
|
Veseli saldēti |
|
|
Vārīti |
|
|
Milti |
|
|
Eļļa |
|
|
Cits produkts (precizējiet) |
|
|
(1)
Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to. Zvejas rīka konfigurācija |
|
Zvejas rīka konfigurācija
|
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits(-i) zvejas rīks(-i) |
|||
|
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
|
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (1)(m) |
|
|
|
|||
|
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
|
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (3) (mm) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
Ārējais (2) |
Iekšējais (2) |
|
1. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
2. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
3. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plātne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
|
(1)
Paredzams darba apstākļos.
(2)
Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.
(3)
Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru. |
||||||
Zvejas rīka diagramma(-as): …
Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammā(-ās) jānorāda šādi parametri.
Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).
Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).
Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).
Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.
Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu
Ierīces diagramma(-as): …
Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Akustisko datu vākšana
Sniedziet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem
|
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
|
Modelis |
|
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …
Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU
|
Metode |
Formula (kg) |
Parametrs |
|||
|
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Mērvienība |
||
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W*L*H*ρ*1000 |
W = tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
L = tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
H = krila slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
V*Fkrill*ρ |
V = krila un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam raksturīgs (1) |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
Fkrill = krila frakcija paraugā |
Iemetienam raksturīgs (1) |
Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija |
|
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
(V*ρ)–M |
V = krila pastas tilpums |
Iemetienam raksturīgs (1) |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam raksturīgs (1) |
Tiešs novērojums |
kg |
||
|
ρ = krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
|
Caurplūdes svari |
M*(1–F) |
M = krila un ūdens kopējā masa |
Iemetienam raksturīgs (2) |
Tiešs novērojums |
kg |
|
F = ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija |
|
||
|
Bloku paliktnis |
(M–Mtray)*N |
Mtray = tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejas |
kg |
|
M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
|
N = paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
|
||
|
Miltu masas pārrēķins |
Mmeal*MCF |
Mmeal = saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
MCF = miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā |
|
||
|
Āmja tilpums |
W*H*L*ρ*π/4*1 000 |
W = āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
H = āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
L = āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Cita metode |
precizējiet |
|
|
|
|
|
(1)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(2)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|||||
Novērošanas pasākumi un to biežums
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m), |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (1) |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Biežāk nekā reizi mēnesī (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
— izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri), |
|
|
— pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju, |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (2) |
|
|
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi). |
|
Katru nedēļu (1) |
Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (2) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l, |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes svari |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā (2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un: |
|
— noteikt krila un ūdens kopējo masu, |
|
|
— pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju, |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Bloku paliktnis |
|
|
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg), |
|
saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus), |
|
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Miltu masas pārrēķins |
|
|
Katru mēnesi (1) |
Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1000–5000 kg krila (notecināta krila masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu, |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Āmja tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi (1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no āmja. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m), |
|
aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
(1)
Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.
(2)
Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|
VIII PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
1. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
22 |
61 364 |
|
Francija |
27 |
45 383 |
|
Portugāle |
5 |
1 627 |
|
Itālija |
1 |
2 137 |
|
Savienība |
55 |
110 511 |
2. To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi un garspuru tunzivi
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
27 |
11 590 |
|
Francija |
41 (1) |
7 882 |
|
Portugāle |
15 |
6 925 |
|
Savienība |
83 |
26 397 |
|
(1)
Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi. To nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu. |
||
3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.
4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.
IX PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivi.
|
Spānija |
14 |
|
Savienība |
14 |
Maksimālais ar riņķvadu zvejojošu Savienības kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot tropiskās tunzivis.
|
Spānija |
4 |
|
Savienība |
4 |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
( 4 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
( 5 ) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
( 6 ) Savienība minētajam nolīgumam pievienojās ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
( 8 ) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
( 9 ) Savienība minētajam nolīgumam pievienojās ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
( 10 ) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).
( 11 ) Savienība minētajai konvencijai pievienojās ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
( 13 ) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).
( 14 ) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).
( 15 ) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).
( 16 ) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).
( 17 ) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).
( 18 ) Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).
( 19 ) Zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.
( 20 ) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
( 22 ) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
( 24 ) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
( 25 ) 5. punktā norādītie skaitļi jāpielāgo, ņemot vērā zvejas plānus, ko dalībvalstis līdz 2021. gada 31. janvārim iesniegušas apstiprināšanai ICCAT 2. apakškomitejā.