This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02020R1208-20240514
Commission Implementing Regulation (EU) 2020/1208 of 7 August 2020 on structure, format, submission processes and review of information reported by Member States pursuant to Regulation (EU) 2018/1999 of the European Parliament and of the Council and repealing Commission Implementing Regulation (EU) No 749/2014
Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1208/2024-05-14
Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:
| Akts, ar kuru izdara grozījumus | Grozījuma veids | Attiecīgā pakārtotā sadaļa | Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
| 32024R1281 | Grozīts ar | pielikums XXV tabula 1b | 01/01/2028 |
| 32024R1281 | Grozīts ar | pielikums XXV tabula 5a | 01/01/2028 |
02020R1208 — LV — 14.05.2024 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), (OV L 278, 26.8.2020., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/1281 (2024. gada 7. maijs), |
L 1281 |
1 |
17.5.2024 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1208
(2020. gada 7. augusts),
par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī regula nosaka noteikumus, ar ko īsteno Regulu (ES) 2018/1999 šādos aspektos:
dalībvalstu ziņošana par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantojumu un jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. pantu;
dalībvalstu ziņošana par aptuvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu;
prasības par nacionālo inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu un darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu;
termiņi un procedūra, kas jāievēro visaptverošajā izskatīšanā, kura veicama saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu;
dalībvalstu ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 39. pantu.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, kuri satur datus, kas jāiesniedz par 2021. un tālākajiem gadiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“vienotā ziņošanas tabula” (VZT) ir Pušu konferences – vienlaikus arī Parīzes nolīguma pušu sanāksmes – Lēmuma 5/CMA.3 (Lēmums 5/CMA.3) I pielikumā iekļautā tabula, kurā norāda informāciju par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;
“atsauces pieeja” ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) atsauces pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (“2006. gada IPCC vadlīnijas”);
“1. pieeja” ir 2006. gada IPCC vadlīnijās iekļautā nenoteiktības aplēšanas pamatmetode;
“galvenās kategorijas” ir kategorijas, kurām dalībvalsts vai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ir būtiska ietekme uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību;
“sektorālā pieeja” ir IPCC sektorālā pieeja, kas noteikta IPCC 2006. gada vadlīnijās;
“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dokumentu shēma” ir shēma, kas saskaņā ar Lēmumu 18/CMA.1 iekļauta Pušu konferences – vienlaikus arī Parīzes nolīguma pušu sanāksmes – Lēmuma 5/CMA.3 V pielikumā;
“caurskatāmības kārtība, procedūras un vadlīnijas” ir UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, pieņemtā Lēmuma 18/CMA.1 pielikumā izklāstītā kārtība, procedūras un vadlīnijas, kas vajadzīgi Parīzes nolīguma 13. pantā minētajam pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram;
“siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas” ir vadlīnijas, kas norādītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 ( 1 ) 3. pantā;
“pārrēķins” ir procedūra, ar ko saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām atkārtoti aplēš iepriekš iesniegtajos SEG inventarizācijas pārskatos norādītās antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos tāpēc, ka ir izdarītas izmaiņas metodikās, mainījies veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas faktori un darbības dati, vai iekļautas jaunas avotu un piesaistītāju kategorijas.
II NODAĻA
DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR NACIONĀLAJIEM ADAPTĀCIJAS PASĀKUMIEM, IZSOĻU IEŅĒMUMIEM UN JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM SNIEGTO ATBALSTU
4. pants
Informācija par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem
Informāciju par saviem nacionālajiem adaptācijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 1. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formātā.
5. pants
Informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu
Informāciju par to, kā izlietoti no kvotu izsolīšanas gūtie ieņēmumi, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas II pielikumā noteiktajos formātos.
Ja Komisija uzskata, ka pirmajā daļā minētā informācija nav pietiekami detalizēta, lai varētu novērtēt Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta izpildi, Komisija pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts ziņojumu iesniegtu atkārtoti, norādot pietiekami detalizētu informāciju. Ziņojumu atkārtoti iesniedz divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
6. pants
Informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu
III NODAĻA
DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA PAR APTUVENAJIEM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM, SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU INVENTARIZĀCIJAS PĀRSKATIEM UN UZSKAITĪTAJĀM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJĀM UN PIESAISTĪJUMIEM
7. pants
Aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana
Aptuvenos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo VI pielikumā noteiktajā formātā:
tādā kategoriju dezagregētības pakāpē, kas atbilst X-1 gada aplēšu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm;
atsevišķās slejās, kurās grupētas emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, sadalījumā pa avotu kategorijām, ja iespējams.
8. pants
Vispārīgi siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanas noteikumi
Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā minēto informāciju dalībvalstis ziņo saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata vadlīnijām un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem; šajā nolūkā tās:
aizpilda vienotās ziņošanas tabulas, kuras iesniedz kā izklājlapu vai XML (Extensible Markup Language) datņu pilnu kopumu atkarībā no atbilstošas programmatūras pieejamības un kuras aptver dalībvalsts ģeogrāfisko tvērumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
iesniedz šīs regulas 9. līdz 23. pantā prasīto informāciju.
9. pants
Ziņošana par pārrēķiniem
Dalībvalstis ziņo iemeslus, kāpēc veikti Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētie pārrēķini par siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem 1990., 2005. un X-3 gadā; to, kā tiek saglabāta laikrindu konsekvence attiecībā uz visiem pārskata gadiem, norāda rakstiski, sagatavojot īpašu kopsavilkuma nodaļu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma pārrēķiniem.
10. pants
Ziņošana par ieteikumu īstenošanu
11. pants
Ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minētā Savienības inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai dalībvalstis sniedz šādu informāciju:
kopsavilkuma informācija par metodēm un emisijas faktoriem, kas izmantoti Savienības galvenajām kategorijām vienoto ziņošanas tabulu attiecīgajās XML datnēs;
attiecībā uz tām Savienības galvenajām kategorijām, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem vienotajās ziņošanas tabulās nav iekļauta, – informācija saskaņā ar šīs regulas IX pielikuma 3. daļu;
atjaunināts Savienības galvenajām kategorijām izmantotās metodikas aprakstu kopsavilkums IX pielikuma 4. daļā noteiktajā formātā.
1. punktā paredzētās ziņošanas vajadzībām Komisija dalībvalstīm sniedz šādu informāciju:
līdz 31. oktobrim – jaunāko Savienības galveno kategoriju sarakstu IX pielikuma 1. daļā noteiktajā formātā;
līdz 28. februārim – 2. punkta a) apakšpunktā minēto atjaunināto sarakstu, kurā izceltas izmaiņas;
līdz 31. oktobrim – informāciju par inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un metodikas aprakstu kopsavilkumu (ja šāda informācija ir pieejama) IX pielikuma 2. daļā noteiktajā formātā;
līdz 28. februārim – 2. punkta c) apakšpunktā minēto atjaunināto informāciju.
12. pants
Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas m) punktā minēto informāciju par vispārēju pilnīguma novērtējumu dalībvalstis ziņo nacionālajā inventarizācijas ziņojumā, norādot šādus elementus:
kategorijas, par kurām ziņots, izmantojot apzīmējumu “nav aplēsts” (NE), kas definēts caurskatāmības kārtībā, procedūrās un vadlīnijās, un sīki paskaidrojumi par šā apzīmējuma izmantošanu, jo īpaši tad, ja siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijās ir dotas siltumnīcefekta gāzu aplēšanas metodes;
siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata ģeogrāfiskais aptvērums un atšķirības starp UNFCCC un Parīzes nolīguma ģeogrāfisko aptvērumu un Regulas (ES) 2018/1999 ģeogrāfisko aptvērumu.
13. pants
Ziņošana par indikatoriem
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas e) punktā minēto informāciju par indikatoriem dalībvalstis ziņo šīs regulas XI pielikumā noteiktajā formātā.
14. pants
Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem
15. pants
Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem
Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktā minēto pārbaužu rezultātiem un par datu saskanību atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas b) punktam dalībvalstis ziņo teksta formā, norādot
to, vai oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisku savienojumu emisiju aplēses, kas norādītas inventarizācijas pārskatos, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/2284, ir saskanīgas ar attiecīgajām emisiju aplēsēm siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
datumus, kad iesniegti ziņojumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kuri salīdzināti ar inventarizācijas pārskatiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
16. pants
Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas j) punkta ii) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem dalībvalstis ziņo teksta formā, un šajā informācijā norāda:
dalībvalsts veiktās pārbaudes attiecībā uz detalizācijas pakāpi, datu kopām un salīdzinātajām iesniegtajām ziņām;
pārbaužu galvenos rezultātus un paskaidro galveno nesaskanību iemeslus;
to, vai un kādā veidā ir izmantoti dati, ko operatori savākuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 ( 2 ) 6. panta 1. punktu;
iemeslus, kāpēc pārbaudes nav uzskatītas par relevantām, ja šīs pārbaudes nav veiktas.
17. pants
Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku
18. pants
Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos
Dalībvalstis relevantajās nacionālā inventarizācijas ziņojuma nodaļās skaidri norāda, vai kopš iepriekšējās nacionālā inventarizācijas ziņojuma iesniegšanas nacionālo inventarizācijas sistēmu aprakstā vai attiecīgā gadījumā valsts reģistru aprakstā nav bijušas izmaiņas, kas minētas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas k) un l) punktā.
19. pants
Ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas a) punktā minētās to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā, Regulas (ES) 2018/842 2. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas d) punktā minētos šādas informācijas atjauninājumus dalībvalstis ziņo šīs regulas XV pielikumā noteiktajā formātā.
20. pants
Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas f) punktā minēto kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 12. un 13. pantu dalībvalstis ziņo šīs regulas XVI pielikumā noteiktajā formātā. Kad Komisija informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo punktu, ir apkopojusi, trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas elektroniski dara pieejamu šīs informācijas kopsavilkumu. Šajā kopsavilkumā norāda to cenu diapazonu, kas maksātas par zemesatkarīgās mitigācijas vienību darījumu.
21. pants
Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842
22. pants
Informācijas ziņošana par nodomu izmantot elastības iespējas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842
23. pants
Ziņošana par to, kā izlietoti ieņēmumi no pārskaitījumiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 1. daļas n) punktā minēto informāciju par ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punktu dalībvalstis ziņo šīs regulas XIX pielikumā noteiktajā formātā.
24. pants
Ziņošana par uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem
Uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 5. punktu dalībvalstis ziņo XX pielikumā noteiktajā formātā.
25. pants
Termiņi, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata sagatavošanā un UNFCCC izskatīšanā
IV NODAĻA
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ NACIONĀLO INVENTARIZĀCIJAS SISTĒMU IZVEIDI, IZMANTOŠANU UN DARBĪBU
26. pants
Nacionālo inventarizācijas sistēmu funkcijas
Ieviešot nacionālo inventarizācijas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 37. pantu, katra dalībvalsts:
starp valdības aģentūrām un citām struktūrām, kuras ir atbildīgas par visu funkciju izpildi, izveido un uztur institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas vajadzīga, lai izpildītu 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas;
nodrošina pietiekamu spēju laikus veikt 27. līdz 29. pantā paredzētās funkcijas, tostarp datu vākšanu, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos, un pasākumus inventarizācijas procesā iesaistīto darbinieku tehniskās kompetences nodrošināšanai.
27. pants
Inventarizācijas plānošana
Plānojot inventarizāciju, katra dalībvalsts:
izraugās vienu valsts struktūru, kurai jāuzņemas vispārējā atbildība par nacionālo inventarizāciju, un dara pieejamas tās pasta un elektroniskās adreses;
definē un sadala konkrētus pienākumus inventarizācijas procesā, tostarp tos, kas attiecas uz metožu izvēli, datu vākšanu, jo īpaši darbības datu un emisijas faktoru ieguvi no statistikas dienestiem un citām struktūrām, apstrādi un arhivēšanu, kā arī kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu;
izstrādā inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, kurā aprakstītas konkrētās kvalitātes kontroles procedūras, kas jāizpilda inventarizācijas procesā, sekmē veicamās vispārējās kvalitātes nodrošināšanas procedūras un nosprauž kvalitātes mērķus;
apsver iespēju izveidot inventarizācijas oficiālas izvērtēšanas un apstiprināšanas procesus (vajadzības gadījumā ietverot pārrēķinus), kuri izpildāmi pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas vai tad, ja ir jāreaģē uz problēmām, uz kurām norādīts inventarizācijas pārskata izskatīšanas procesā.
28. pants
Inventarizācijas pārskata sagatavošana
Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām katra dalībvalsts:
apzina galvenās kategorijas un sagatavo aplēses, izmantojot piemērotas metodes emisiju un piesaistījumus aplēšanai galvenajās kategorijās;
savāc pietiekamus darbības datus, informāciju par procesiem un emisijas faktorus, kas vajadzīgi, lai izmantotu metodes, kuras izvēlētas, lai aplēstu antropogēnās SEG emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos;
attiecībā uz katru kategoriju un inventarizācijas pārskatu kopumā veic kvantitatīvu aplēsi par inventarizācijas nenoteiktību un sagatavo to aplēšu pārrēķinus, kas iepriekš iesniegtas par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;
sagatavo nacionālo inventarizācijas pārskatu un saskaņā ar savu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu izpilda inventarizācijas vispārīgās kvalitātes kontroles procedūras.
Gatavojot inventarizācijas pārskatu, katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā:
galvenajām kategorijām un atsevišķām kategorijām, kuru gadījumā ir ieviestas būtiskas metodiskas un/vai datu izmaiņas, piemēro kategorijām specifiskas kvalitātes kontroles procedūras, ievērojot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas;
paredz, ka pirms inventarizācijas pārskata iesniegšanas neatkarīga trešā persona vai darbinieki, kuri nav iesaistīti inventarizācijas procesā, veic inventarizācijas pārskata pamatizskatīšanu saskaņā ar plānotajām kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, kas minētas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā;
paredz padziļinātu izskatīšanu attiecībā uz galvenajām kategorijām un kategorijām, kuru gadījumā būtiski mainītas metodes;
balstoties uz izskatīšanu saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu un periodiskiem iekšējiem inventarizācijas pārskata sagatavošanas procesa izvērtējumiem, atkārtoti izvērtē inventarizācijas plānošanas procesu, lai sasniegtu nospraustos kvalitātes mērķus, kas minēti šīs regulas 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
29. pants
Inventarizācijas pārvaldība
Inventarizācijas pārvaldības ietvaros katra dalībvalsts:
ziņotajām laikrindām katru gadu arhivē inventarizācijas informāciju, tostarp: visus dezagregētos emisijas faktorus, darbības datus un dokumentāciju par to, kā tie ģenerēti un agregēti; iekšējo dokumentāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām, ārējo un iekšējo izskatīšanu, dokumentāciju par gada galvenajiem avotiem un galveno avotu identifikāciju un par plānotajiem inventarizācijas uzlabojumiem;
izskatīšanas darba grupām saskaņā ar caurskatāmības kārtību, procedūrām un vadlīnijām un Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu nodrošina piekļuvi visai arhivētajai informācijai, ko dalībvalsts izmantojusi inventarizācijas pārskata sagatavošanā, ņemot vērā katrai valstij specifiskos konfidencialitātes noteikumus;
savlaicīgi atbild uz pieprasījumiem precizēt inventarizācijas informāciju, kuri izriet no dažādiem inventarizācijas informācijas izskatīšanas procesu posmiem, un informāciju par nacionālo sistēmu.
V NODAĻA
VISAPTVEROŠĀS IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRA UN GRAFIKS
30. pants
Visaptverošās izskatīšanas procedūra
31. pants
Tehniskas korekcijas
32. pants
Galīgie izskatīšanas ziņojumi
Komisija attiecīgo dalībvalsti informē par visaptverošās izskatīšanas beigām un līdz attiecīgi 2025. gada 30. augustam, 2027. gada 30. augustam un 2032. gada 30. augustam dalībvalstij iesniedz galīgo izskatīšanas ziņojumu.
33. pants
Sadarbība ar dalībvalstīm
Dalībvalstis:
piedalās izskatīšanā atbilstoši XXII pielikumā noteiktajam grafikam,
Savienības izskatīšanas vajadzībām izraugās nacionālo kontaktpunktu,
vajadzības gadījumā iesaistās un palīdz valsts apmeklējuma organizēšanā,
pēc vajadzības sniedz atbildes un papildu informāciju, kā arī komentārus par izskatīšanas ziņojumiem.
34. pants
Visaptverošās izskatīšanas grafiks
Visaptverošo izskatīšanu veic saskaņā ar XXII pielikumā noteikto grafiku.
VI NODAĻA
RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI UN PROGNOZES
35. pants
Ziņu iesniegšanas procesi
Dalībvalstis šajā nodaļā prasītās informācijas iesniegšanai izmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minēto e-platformu un saistītos rīkus un veidnes, ko nodrošina Komisija, kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 42. pantu palīdz Eiropas Vides aģentūra.
36. pants
Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām
Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma a) punktā minēto aprakstu par savām nacionālajām sistēmām ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par prognozēm sniedz šīs regulas XXIII pielikumā noteiktajā formātā.
37. pants
Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem
Dalībvalstis teksta formā paziņo šādu informāciju:
Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma b) punktā minētie atjauninājumi, kas attiecas uz to ilgtermiņa stratēģijām;
Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma d) punktā minētās plānotās papildu rīcībpolitikas un pasākumi;
saiknes starp dažādām rīcībpolitikām un pasākumiem un tas, kā šādas rīcībpolitikas un šādi pasākumi veicina dažādu prognožu scenāriju īstenošanos, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 VI pielikuma e) punktā.
38. pants
Ziņošana par nacionālajām prognozēm
Dalībvalstis Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikumā minēto papildu informāciju par savām nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos sniedz teksta formā, norādot šādus elementus:
saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma b) punktu – prognožu rezultāti attiecībā uz kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, emisijām, kuras aptver attiecīgi Regula (ES) 2018/842 un Direktīva 2003/87/EK, un prognozētās emisijas no avotiem un piesaistījumi piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841;
saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma d) punktu veiktās jutīguma analīzes rezultāti
par kopējām ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām kopā ar īsu paskaidrojumu par to, kuri parametri mainīti un kā;
sadalījums starp kopējām emisijām, uz kurām attiecas attiecīgi Direktīva 2003/87/EK un Regula (ES) 2018/842, un prognozētajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, ja šāda informācija ir pieejama;
inventarizācijas datu gads (bāzes gads) un tā inventarizācijas ziņojuma gads, kuru izmanto par prognožu sākumpunktu;
saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 VII pielikuma e) punktu – prognozēm izmantotās metodikas, tostarp izmantoto modeļu un to sektorālā, ģeogrāfiskā un laiciskā aptvēruma īss apraksts, atsauces uz papildu informāciju par modeļiem un informāciju par izmantotajiem datu avotiem, galvenajiem ārējiem pieņēmumiem un parametriem.
VII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
39. pants
Atcelšana
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 no 2021. gada 1. janvāra atceļ, ievērojot šīs regulas 40. pantā noteikto pārejas noteikumu.
40. pants
Pārejas noteikums
Atkāpjoties no šīs regulas 39. panta, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 3. līdz 18. pantu un 27. līdz 43. pantu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2019. un 2020. gadu.
41. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
4. pantā paredzētā informācija par nacionālajiem pielāgošanās jeb adaptācijas pasākumiem
1. Valsts apstākļi, ietekme, neaizsargātība, riski un pielāgotiesspēja ( 4 )
1.1. Adaptācijas pasākumiem relevantie valsts apstākļi:
bioģeofizikālais raksturojums;
demogrāfiskie apstākļi;
ekonomika un infrastruktūra.
1.2. Klimata monitoringa un modelēšanas satvars:
galvenie pasākumi klimata monitoringa, modelēšanas, prognožu un scenāriju jomā;
galvenās pieejas, metodikas un rīki un ar tiem saistītās nenoteiktības un izaicinājumi.
1.3. Klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums:
svarīgāko 1. tabulā uzskaitīto nākotnes klimatisko apdraudējumu un galveno skarto sektoru apzināšana ( 7 ).
1. tabula. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija ( 8 )
|
|
Ar temperatūru saistītie |
Ar vēju saistītie |
Ar ūdeni saistītie |
Ar cietvielu masu saistītie |
|
Ilglaicīgi |
(Ūdens, saldūdens, jūras ūdeņu) temperatūras izmaiņas |
Vēja režīmu izmaiņas |
Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas |
Krasta erozija |
|
|
|
Nokrišņu un/vai hidroloģiskā mainība |
Augsnes degradācija (arī pārtuksnešošanās) |
|
|
Temperatūras mainība |
|
Okeānu paskābināšanās |
Augsnes erozija |
|
|
Mūžīgā sasaluma kušana |
|
Sālsūdens ieplūdumi |
Soliflukcija |
|
|
|
|
Jūras līmeņa celšanās |
|
|
|
|
|
Jūras ledus segas izmaiņas |
|
|
|
|
|
Ūdens trūkums |
|
|
|
Akūti |
Karstuma viļņi |
Cikloni |
Sausums |
Lavīnas |
|
Aukstuma viļņi / sals |
Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras) |
Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus) |
Zemes nogruvumi |
|
|
Dabas ugunsgrēki |
Viesuļvētras |
Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu, pēkšņi plūdi) |
Zemes iegrimšana |
|
|
|
|
Sniega un ledus slogs |
|
|
|
|
|
Ledājezeru pārplūdi |
|
Attiecībā uz katru no galvenajiem skartajiem sektoriem pārskats par šādiem aspektiem, izteikts kvalitatīvi kategorijās “augsts”/“vidējs”/“zems”/“neattiecas”, attiecīgā gadījumā ar skaidrojumu ( 9 ):
novērotā galveno apdraudējumu ietekme, arī biežuma un mēroga izmaiņas;
svarīgāko apdraudējumu rašanās varbūtīgums un pakļautība tiem nākotnes klimata apstākļos, noteikta ar labākajām pieejamajām klimata modelēšanas zinātnes metodēm;
neaizsargātība, arī pielāgotiesspēja;
potenciālas nākotnes ietekmes risks.
2. Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un institucionālā kārtība
2.1. Juridiskie un rīcībpolitiskie satvari un regulējums, arī nacionālās adaptācijas stratēģijas (NAS), nacionālie adaptācijas plāni (NAP) ( 10 ) un sektorālie adaptācijas plāni, ja tādi ir
2.2. Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību nacionālā līmenī attiecībā uz šādiem pasākumiem:
klimatiskās neaizsargātības un risku novērtēšana;
adaptācijas rīcībpolitikas plānošana, monitorēšana, izvērtēšana un pārskatīšana ( 11 );
klimata pārmaiņu ietekmes un klimatnoturības integrēšana vidiskās novērtēšanas procedūrās;
relevanto datu (piemēram, ar klimatu saistītu katastrofu nodarītā kaitējuma datu vai riska datu) vākšana, piederība un atkalizmantošana, kā arī piekļuve tiem;
klimata pārmaiņu ietekmes un adaptācijas plānošanas integrēšana katastrofu riska pārvaldības satvaros un otrādi ( 12 ).
2.3. Pārskats par institucionālo kārtību un pārvaldību subnacionālā ( 13 ) līmenī:
juridiskās prasības un stratēģiskie dokumenti;
tīkli vai citāda nacionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā;
tīkli vai citāda pašvaldību un reģionālo iestāžu sadarbība adaptācijas jomā — labas prakses piemēri.
3. Adaptācijas stratēģijas, rīcībpolitikas, plāni un virsmērķi
3.1. Adaptācijas prioritātes
3.2. Adaptācijas problēmas, trūkumi un šķēršļi adaptācijai ( 14 )
3.3. Kopsavilkumi par nacionālajām stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un centieniem, īpašu uzmanību veltot virsmērķiem un mērķiem, paredzētajiem pasākumiem ( 15 ), budžetam, un laika grafikam ( 16 )
3.4. Pārskats par subnacionālo stratēģiju, rīcībpolitiku, plānu un centienu saturu
3.5. Pārskats par centieniem pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās, arī katastrofu riska pārvaldības stratēģijās un rīcības plānos
3.6. Ieinteresēto personu iesaiste
Pārskats par adaptācijas rīcībpolitikas pasākumiem nacionālā līmenī un subnacionāla līmeņa labas prakses piemēri, kā iesaistīt
ieinteresētās personas, kas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir it sevišķi neaizsargātas,
privāto sektoru ( 17 )
4. Adaptācijas pasākumu un procesu monitorēšana un izvērtēšana
4.1. Monitoringa un izvērtēšanas metodika ( 18 ), kas saistīta ar
klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu un pielāgotiesspējas palielināšanu,
adaptācijas pasākumu īstenošanu.
4.2. Tas, kā norit saskaņā ar 3.3. līdz 3.6. punktu plānoto pasākumu īstenošana, arī pārskats par situāciju subnacionālā līmenī un to, kā tiek izmaksāts finansējums klimatnoturības kāpināšanai. Ziņojot par finansējumu, norāda,
kādi līdzekļi mērķiezīmēti klimatadaptācijai, arī katastrofu riska pārvaldībā,
4.3. Izvērtēšana, kā rit virzība uz šādiem mērķiem ( 21 ):
klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku mazināšana,
pielāgotiesspējas palielināšana,
adaptācijas prioritāšu īstenošana,
adaptācijas šķēršļu likvidēšana.
4.4. Pasākumi, kas veikti, lai izskatītu un atjauninātu
neaizsargātības un risku novērtējumus,
nacionālās adaptācijas rīcībpolitikas, stratēģijas, plānus un pasākumus.
4.5. Pārskats par labu praksi attiecībā uz soļiem, kas sperti, lai izskatītu un atjauninātu subnacionālus adaptācijas plānus, rīcībpolitikas, stratēģijas un pasākumus.
5. Sadarbība, labā prakse, sinerģijas, pieredze un gūtās atziņas adaptācijas jomā
5.1. Labā prakse un gūtās atziņas, arī subnacionālā līmenī ( 22 )
5.2. Adaptācijas pasākumu sinerģijas ar citiem starptautiskiem satvariem un/vai konvencijām, it sevišķi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai
5.3. Sadarbība ar Savienības dalībvalstīm, starptautiskā sadarbība un sadarbība ar reģionālām un starptautiskām organizācijām ( 23 ):
sadarbība nolūkā apmainīties ar informāciju un stiprināt zinātni, institūcijas un zināšanas par adaptāciju;
sadarbība nolūkā subnacionālā, nacionālā, makroreģionālā vai starptautiskā līmenī kāpināt adaptācijas pasākumus (ietver teritoriju, mērogu un sadarbības veidus).
6. Jebkāda cita informācija, kas saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmi un adaptāciju
6.1. Nacionālā koordinatora un organizācijas svarīgākā kontaktinformācija
6.2. Relevantas vietnes un sociālie mediji, ko izmanto adaptācijas pasākumu izziņošanai nacionālā un subnacionālā līmenī (attiecīgā gadījumā)
6.3. Galvenie ziņojumi un publikācijas nacionālā un subnacionālā līmenī
6.4. Jebkāda cita relevanta informācija
II PIELIKUMS
5. pantā paredzētā informācija par izsoļu ieņēmumu izlietojumu
1. tabula.
X-1 gadā kvotu izsolēs gūtie un izlietotie ieņēmumi
|
1 |
|
X-1 gada summa |
|
|
2 |
|
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1) |
|
3 |
A |
B |
C |
|
4 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma |
|
|
|
5 |
No papildu kvotām gūto ieņēmumu kopsumma (3.ga panta 3. punkta otrā daļa) (2) |
|
|
|
6 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmaksāta Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem nolūkiem |
|
|
|
7 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas piešķirta (3), bet ne izmaksāta Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem nolūkiem |
|
|
|
8 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas vēl nav ne piešķirta, ne izmaksāta |
|
|
|
9 |
Finansiālā pieeja Paskaidrot attiecīgo valsts pieeju (fondi, ad hoc projekti, līdzvērtīga finansiālā vērtība, izmantojot vispārējo budžetu, vai jebkāda šo elementu kombinācija) un jebkādas izmaiņas pieejā kopš pēdējās ziņošanas reizes |
|
|
|
Apzīmējums: X = gads, kurā notiek ziņošana Piezīmes. (1) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai. (2) Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.ga panta 3. punktu līdz 2030. gada 31. decembrim daļu no kvotām piešķir dalībvalstīm ar augstu dalībvalstu pārziņā esošu kuģošanas sabiedrību īpatsvaru salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu 2020. gadā. Ieņēmumus, kas gūti, izsolot minēto kvotu daļu, šeit uzrāda atsevišķi un iekļauj 4. rindā norādītajā summā. (3) “Piešķirta” nozīmē, ka dalībvalsts naudu ir piešķīrusi konkrētai programmai vai pasākumam (piemēram, ar budžeta pozīciju īpašā fondā vai slēdzot līgumu ar labuma guvēju), bet vēl nav to izmaksājusi. |
|||
2. tabula.
Ieņēmumi no kvotu izsolēm kopš 2023. gada 5. jūnija, kas X-1 gadā kopā izmaksāti 10. panta 3. punktā norādītajiem nolūkiem tēriņiem 100 % apmērā
|
|
Ziņošana — Izsoļu ieņēmumi, kas gūti X-1 gadā un izmaksāti 10. panta 3. punktā minētajiem nolūkiem 1 000 EUR (vai vietējā valūtā) X-1 gadā un procentos no X-1 gadā gūtajiem ieņēmumiem — Kopējie izsoļu ieņēmumi, kas gūti X-2 gadā un izmaksāti 10. panta 3. punktā minētajiem nolūkiem 1 000 EUR (vai vietējā valūtā) līdz X-1 gadam, izteikti arī procentos no X-2 gadā gūtajiem ieņēmumiem (1) |
Piezīmes |
||||||||
|
Gads |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
2028 |
2029 |
2030 |
% kopā |
Ja vēl nav sasniegti 100 %, paskaidrot, kāpēc tā un kad 100 % mērķrādītājs varētu tikt sasniegts. |
|
2023 (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2024 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2025 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2026 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2027 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2028 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2029 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2030 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = gads, kurā notiek ziņošana Piezīmes. (1) Katra gada rindas otrajā baltajā šūnā ir norādīta X-2 gada ieņēmumu summa, kas izmaksāta X-1 gadā un X-2 gadā. Piemēram, šūnā par 2023. gadu un izmaksu 2024. gadā ir 2023. un 2024. gadā izmaksāto 2023. gadā gūto ieņēmumu summa. Šīs tabulas mērķis ir izsekot ieņēmumu izdevumiem, kas attiecas uz konkrētu gadu, nolūkā izpildīt 100 % pienākumu. (2) No 2023. gada 5. jūnija līdz 31. decembrim. |
||||||||||
3. tabula.
X-1 gadā izmaksātie vai piešķirtie ieņēmumi no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas iekšzemes, Savienības un starptautiskām vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu
|
1 |
Izlietojuma veids (1) |
Projekta vai programmas nosaukums |
Īss apraksts |
Kategorija (2) |
X-1 gada summa |
Statuss “izmaksāti” un gads (3) |
Statuss “piešķirti” un gads (4) |
Pamanāmība (5) |
Uz kuģošanas sabiedrībām balstītais pārdales mehānisms (6) |
NEKP/ TPP (7) |
Neto nulles emisiju tehnoloģisko risinājumu ražošana |
Piezīmes |
|
|
2 |
Piemēram, Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts, Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta b) apakšpunkts utt. |
Piemēram, programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums |
Ar norādi uz īstenotāju aģentūru un atsauci uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts |
Norādīt no piedāvātajiem variantiem vispiemērotāko kategoriju |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību |
Norādīt gadu, kurā ieņēmumi gūti |
Norādīt gadu, kurā ieņēmumi gūti |
Norādīt, kā un kas nodrošina pamanāmību (piemēram, labuma guvējs vai relevanta publiskā struktūra) |
Šo rūtiņu atzīmēt, ja projektā vai programmā tiek izmantoti 3.ga panta 3. punkta ieņēmumi |
Norādīt, vai ar pasākumu tiek īstenots NEKP vai TPP |
Šo rūtiņu atzīmēt, ja projekts vai programma ir paredzēta neto nulles emisiju tehnoloģisko risinājumu ražošanai (8) |
Piemēram, izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama |
|
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
L |
M |
|
4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas) |
|||||||||||||
|
6 |
|
Kopējais ieņēmumu daudzums vai ekvivalenta finansiālā vērtība |
|
|
D ailes summa |
E ailes summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = gads, kurā notiek ziņošana Piezīmes. (1) Izvēlēties no tālāk norādītā nolūku saraksta (saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu). Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divkārši. Ja kāda programma vai projekts palīdz īstenot vairākus nolūkus, izvēlēties nolūku, kura īstenošanā tas dod vislielāko ieguldījumu: a) “siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā un Pielāgošanas fondā, kura darbību aizsāka Poznaņas Konferencē par klimata pārmaiņām (COP 14 un COP/MOP 4), pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai, kā arī demonstrācijas projektiem, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu iniciatīvās;”; b) “atjaunīgo energoresursu un elektropārvades tīklu attīstīšana, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un sasniegtu Savienības starpsavienojumu mērķrādītājus kā arī citu tehnoloģiju attīstīšana, kas veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība Savienībai izpildīt apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos, tostarp elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, ko veic pašražotāji un atjaunīgās enerģijas kopienas;”; c) “pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes ekosistēmu vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam, tostarp pasākumi, kas veicina to aizsardzību, atjaunošanu un labāku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, un palielina bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp tajās jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, un pasākumi, ar ko īstenot tehnoloģiju pārnesi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei minētajās valstīs;”; d) “oglekļa sekvestrēšana mežsaimniecībā un augsnē Savienībā;”; e) “CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs, un inovatīvas tehnoloģiskas oglekļa piesaistes metodes, piemēram, tiešā uztvere no gaisa un uzglabāšana;”; f) “investēšana pārejā uz tādiem transporta veidiem, kas būtiski veicina nozares dekarbonizāciju, un tās paātrināšana, tostarp izstrādājot klimatam draudzīgus pasažieru un kravu dzelzceļa transporta un autobusu pakalpojumus un tehnoloģijas, pasākumus jūrniecības nozares dekarbonizācijai, tostarp uzlabojot kuģu un ostu energoefektivitāti, inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, un ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, piemēram, ūdeņradi un amonjaku, ko ražo no atjaunīgajiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģijas, kā arī pasākumu lidostu dekarbonizācijas atbalstam finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam;”; g) “energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju pētniecības un attīstības finansēšana nozarēs, uz kurām attiecas [Direktīva 2003/87/EK];”; h) “pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai, efektīvas un atjaunīgas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atbalstam, vai pamatīgas un pakāpeniskas ēku kapitālās renovācijas atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES, sākot ar to ēku renovāciju, kurām ir viszemākie rādītāji;”; ha) “finansiāla atbalsta sniegšana, lai risinātu sociālos aspektus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot kropļojošus nodokļus un mērķtiecīgi samazinot nodevas un maksas par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem;”; hb) “valstu klimata dividenžu shēmu finansēšana ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz vidi, kā dokumentēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktā minētajā gada ziņojumā;”; i) “ES ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;”; j) “klimata pasākumu finansēšana neaizsargātās trešās valstīs, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;”; k) “darbaspēka prasmju pilnveides un pārorientācijas veicināšana, lai ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem sekmētu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk skārušas nodarbinātības izmaiņas, un investīcijas to darba ņēmēju, tostarp jūras transporta darba ņēmēju, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā, kurus, iespējams, skārusi pārkārtošanās;”; l) “jebkādu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana nozarēs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem”. 2) Izvēlēties no šā saraksta. Ja kāda programma vai projekts dod ieguldījumu vairākās jomās, izvēlieties jomu, kurā tas dod vislielāko ieguldījumu: 1. energoapgāde, tīkli un uzkrāšana (piem., atjaunīgie energoresursi, pašpatērētāji); 2. ēku energoefektivitāte, siltumapgāde un aukstumapgāde; 3. rūpniecības dekarbonizācija (mazoglekļa tehnoloģijas, CCUS un energoefektivitāte industriālajos sektoros, izņemot enerģētikas sektoru); 4. pastāvīgi piesaistījumi (BECCS/DACCS); 5. sociālais atbalsts un taisnīga pārkārtošanās; 6. starptautiskas vajadzības un starptautiskais klimatfinansējums; 7. sabiedriskais transports un mobilitāte (dzelzceļš, autobuss, metro, tramvajs, riteņbraukšana, kājāmiešana); 8. autotransports (vieglie automobiļi, kravas automobiļi); 9. aviācija (arī alternatīvās degvielas); 10. jūras transports (arī energoefektivitāte, infrastruktūra un alternatīvās degvielas); 11. adaptācija; 12. ZIZIMM, lauksaimniecība un zemesatkarīgie piesaistījumi; 13. atkritumu apsaimniekošana; 14. administratīvie izdevumi; 15. cita. (3) Norādīt, uz kuru gadu izmaksātās summas attiecas, t. i., kurā gadā tās iegūtas izsolēs. Šī informācija ir vajadzīga, lai aprēķinātu, vai ir izmaksāti 100 % no konkrēta gada ieņēmumiem. (4) Norādīt, uz kuru gadu piešķirtās summas attiecas, t. i., kurā gadā tās iegūtas izsolēs. “Piešķirta” nozīmē, ka dalībvalsts naudu ir piešķīrusi konkrētai programmai vai pasākumam (piemēram, ar budžeta pozīciju īpašā fondā vai slēdzot līgumu ar labuma guvēju), bet vēl nav to izmaksājusi. (5) Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 3. punktu dalībvalstīm jācenšas nodrošināt no ES ETS izsoļu ieņēmumiem finansēto darbību vai projektu finansējuma avota pamanāmību un jānosaka šo ieņēmumu izmantošana saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu un 30.d panta 6. punktu. Ja finansējuma pamanāmība nav nodrošināta, paskaidrot, kādi bijuši centieni to nodrošināt. (6) Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.ga panta 3. punktu līdz 2030. gada 31. decembrim daļu no kvotām piešķir dalībvalstīm ar augstu dalībvalstu pārziņā esošu kuģošanas sabiedrību īpatsvaru salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu. Ieņēmumi, kas gūti no minētās kvotu daļas izsolīšanas, būtu jāizmanto nolūkiem, kas minēti 10. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā (attiecībā uz kuģošanas nozari) un f) un i) apakšpunktā. Lai norādītu, kur šādi ieņēmumi izmantoti, attiecīgās dalībvalstis izmanto J aili. (7) Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2003/87/EK 10. panta 3. punktu dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ir jāprecizē, kuri ieņēmumi tiek izmantoti un kādas darbības tiek veiktas, lai īstenotu to integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, un to teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus (TPP), kuri sagatavoti saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1056/oj). Norādīt īstenojamā pasākuma numuru (piem., NEKP 1.1. pasākums vai TPP XX.1.). (8) Norādīt, vai ieņēmumi ir izmantoti projektam vai programmai kāda šāda neto nulles emisiju tehnoloģiskā risinājuma ražošanai: — saules enerģijas tehnoloģijas, to vidū fotoelementu tehnoloģijas, saules siltumelektrotehnoloģijas un saules siltumenerģijas tehnoloģijas; — sauszemes vēja enerģijas un atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas; — akumulatoru un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas; — siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas; — ūdeņraža tehnoloģijas, arī elektrolīzeri un degvielas elementi; — ilgtspējīgas biogāzes un biometāna tehnoloģijas; — oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas; — elektrotīkla tehnoloģijas, arī transportlīdzekļu elektrouzlādes tehnoloģijas un tīkla digitalizācijas tehnoloģijas; — kodolskaldīšanas enerģijas tehnoloģijas, arī kodoldegvielas cikla tehnoloģijas; — ilgtspējīgu alternatīvo degvielu tehnoloģijas; — hidroenerģijas tehnoloģijas; — atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas, kas neietilpst iepriekšējās kategorijās; — ar energosistēmu saistītas energoefektivitātes tehnoloģijas, arī siltumtīkla tehnoloģijas; — nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu tehnoloģijas; — biotehnoloģiski klimata un enerģētikas problēmu risinājumi; — transformatīvas industriālās dekarbonizācijas tehnoloģijas, kas neietilpst iepriekšējās kategorijās; — CO2 transportēšanas un izmantošanas tehnoloģijas. |
|||||||||||||
4. tabula.
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums starptautiskām vajadzībām X-1 gadā
|
1 |
|
X-1 gadā izmaksātā summa |
X-1 gadā piešķirtā summa |
Piezīmes |
||
|
2 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu vai ekvivalentas finansiālās vērtības izlietojums starptautiskām vajadzībām (1) |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (2) |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (2) |
1 000 EUR |
Piem., paskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju |
|
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
F |
|
4 |
Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, tādu trešo valstu atbalstam, kas nav jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
|
|
5 |
Kopsumma, kas izmantota tā, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, jaunattīstības valstu atbalstam |
|
|
|
|
|
|
6 |
Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem |
|
|
|
|
Norādīt, kurām, kā arī summas sadalījumā pa kanāliem (3) |
|
7 |
Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa divpusējiem vai reģionāliem kanāliem |
|
|
|
|
Sniegt īsu aprakstu un norādīt, kurām trešām valstīm |
|
Apzīmējums: X = gads, kurā notiek ziņošana Piezīmes. (1) Summas, kas izmaksātas vai piešķirtas starptautiskām vajadzībām, atbilst 3. tabulā minētajiem projektiem un programmām, ciktāl tās tiek finansētas ārpus Savienības. Šādas summas cita starpā ietver 10. panta 3. punkta j) apakšpunktā minētās pozīcijas kā ieņēmumus, ko izmanto, lai finansētu klimatrīcību neaizsargātās trešās valstīs, arī pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī pozīcijas, attiecībā uz kurām 3. tabulas D ailes 6. kategorijā atzīmēta rūtiņa “Starptautiskas vajadzības un starptautiskais klimatfinansējums”. (2) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai. (3) Piemēram, Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) un Pielāgošanās fonds, kas minēti Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) UNFCCC paspārnē, Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds UNFCCC paspārnē, Vismazāk attīstīto valstu fonds, UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām, daudzpusējs atbalsts REDD+ darbībām, Pasaules Vides fonds, Pasaules Banka, Starptautiskā Finanšu korporācija, Āfrikas Attīstības banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Amerikas Attīstības banka. |
||||||
III PIELIKUMS
6. panta 1. punktā paredzētā informācija par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu
1. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora resursu atbalsts pa divpusējiem un reģionāliem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)
|
Kanāls |
Saņēmējs |
Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums* |
Finansējuma avots |
Finanšu instruments |
Atbalsta veids |
Sektors |
Piešķirtā summa (a) |
Sniegtā atbalsta summa (a) |
Dotācijas ekvivalents* (a)(b) |
Apakšsektors* (c) |
Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (d) |
Papildu informācija* (e) |
|
Divpusējs/ reģionāls/ cits (precizēt) |
Reģions/ valsts |
|
OAP/ OOF/ cits (precizēt) |
Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt) |
Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi |
Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt) |
|
|
|
|
TT/ SV/ abas/ neattiecas |
|
Piezīmes.
(1) Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.
(2) Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).
Summu norāda vietējā valūtā.
Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO) saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.
Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot piecciparu kodus, ko ESAO Attīstības palīdzības komiteja ieviesusi ziņošanai Kreditoru ziņošanas sistēmai (DAC CRS).
Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.
Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.
2. tabula. Piešķirtais un sniegtais publiskā sektora finansiālo resursu atbalsts pa daudzpusējiem kanāliem, arī tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana un spēju veidošana (attiecīgā gadījumā) (1) (2)
|
Kanāls |
Daudzpusējā iestāde |
Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums* |
Finansējuma avots |
Finanšu instruments |
Piešķirtā summa (a) (pamata/ vispārīga) |
Sniegtā atbalsta summa (a) (pamata/ vispārīga) |
Piešķirtā summa (a) (klimat-specifiska) |
Sniegtā atbalsta summa (a) (klimat-specifiska) |
Saņēmējs* |
Dotācijas ekvivalents* (a)(b) |
Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas* (c) |
|
daudzpusējs divpusējs daudzpusējā satvarā / cits (precizēt) |
|
|
OAP/ OOF/ cits (precizēt) |
Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / Cits (precizēt) |
|
|
|
|
Globāls/ reģionāls/ valsts |
|
Ienākošās plūsmas / izejošās plūsmas |
|
Attiecinātais daudzpusējais ieguldījums* (d) |
Finanšu instruments |
Atbalsta veids* |
Sektors* |
Apakš-sektors* (e) |
Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana* (f) |
Papildu informācija* (g) |
|
Jā/ nē/ neattiecas |
Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / rīcībpolitiska intervence / cits (precizēt) |
Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi |
Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / cits |
|
TT/ SV/ abas/ neattiecas |
|
Piezīmes.
(1) Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.
(2) Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).
Summu norāda vietējā valūtā.
Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.
Dalībvalstis norāda, vai ziņotās summas pamatā ir daudzpusējā iestādē “ienākošā iemaksa”, vai daudzpusējās iestādes finanšu līdzekļu “izejošās plūsmas daļa”.
Dalībvalstis norāda, vai klimatspecifiskā summa ir aprēķināta atbilstoši ESAO attiecinātās daudzpusējās daļas aprēķināšanas principiem.
Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.
Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.
Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju un projekta aprakstu.
3. tabula. Informācija par finanšu atbalstu, kas mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2)
|
Kanāls |
Saņēmējs |
Darbības/ programmas/ projekta vai cita pasākuma nosaukums |
Publiskās intervences veids |
Atbalsta veids |
Sektors |
Mobilizētā summa (a) |
Apakšsektors* (b) |
Dotācijas ekvivalents* (a) (c) |
Atbalsta mobilizēšanai izmantotais resursu daudzums* |
Papildu informācija* (d) |
|
Divpusējs/ reģionāls/ daudzpusējs |
Globāls/ reģions/ valsts |
|
Dotācija / koncesionāls aizdevums / nekoncesionāls aizdevums / pašu kapitāls / garantija / apdrošināšana / spēju veidošana / tehnoloģiju izstrāde un tālāknodošana / cits (precizēt) |
Adaptācija / mitigācija / transversāli pasākumi |
Enerģētika / transports / rūpniecība / lauksaimniecība / mežsaimniecība / ūdens un sanitārija / transversāli pasākumi / Cits (precizēt) |
|
|
|
|
|
Piezīmes.
(1) Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.
(2) Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).
Summu norāda vietējā valūtā.
Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.
Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.
Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.
1. veidne. Informācija par finanšu atbalstu, kas katrai darbībai mobilizēts publiskās intervences ceļā (1) (2) (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 3. tabulu)
Darbības/programmas/projekta vai cita pasākuma nosaukums
|
|
1. Kanāls
|
|
2. Saņēmējs
|
|
3. Publiskās intervences veids
|
|
4. Atbalsta veids
|
|
5. Sektors
|
|
6. Mobilizētā summa (a)
|
|
7. Apakšsektors* (b)
|
|
8. Dotācijas ekvivalents* (a)(c)
|
|
9. Atbalsta mobilizēšanai izmantotie resursi*
|
|
10. Papildu informācija* (d)
|
|
Piezīmes.
(1) Ar “*” atzīmētos informācijas elementus aizpilda, ja tie ir pieejami.
(2) Informāciju ziņo par kalendāro gadu (X-1).
Summu norāda vietējā valūtā.
Ziņojot informāciju par apakšsektoriem, var izmantot ESAO DAC CRS piecciparu kodus.
Šo informāciju norāda tādu, kāda ziņota ANO vai ESAO saskaņā ar starptautiski apstiprinātām informācijas prasībām.
Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju vai projekta aprakstu.
IV PIELIKUMS
6. panta 2. punktā paredzētā kvalitatīvā informācija par metodiku
1. veidne. Kvalitatīvas metodiskās informācijas sniegšana (attiecīgā gadījumā) un citas ar definīcijām un metodiku saistītas informācijas sniegšana
1. Klimatfinansējums
|
|
2. Jauns un papildu
|
|
3. Jaunattīstības valstis
|
|
4. Pamata/vispārīgs
|
|
5. Klimatspecifisks
|
|
6. Finanšu instrumenti (piem., dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, garantija, apdrošināšana, cits (precizēt))
|
|
7. Finansējuma avots (OAP, OOF, cits)
|
|
8. Statuss (“piešķirts” un “sniegts”)
|
|
9. Mobilizētais atbalsts (piem., i) norāda skaidru cēloņsakarību starp publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu, proti, darbība bez attiecīgās puses intervences nebūtu turpinājusies vai turpinājusies tādā mērogā; ii) sniedz informāciju par mērīšanas punktu (piem., piešķiršanas punkts, izmaksas punkts), kurā nosaka, kāds privātais finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē, ciktāl iespējams, sasaistē ar mobilizācijai izmantotā instrumenta vai mehānisma veidu; iii) sniedz informāciju par robežām, kas izmantotas, lai noteiktu, ka finansējums mobilizēts publiskās intervences ietekmē).
|
|
10. Sektors, apakšsektors
|
|
11. Atbalsta veids (klimatmitigācija / klimatadaptācija / transversāli pasākumi)
|
|
12. Publiskais finansējums / privātais finansējums (piem., it sevišķi jauktu struktūru vai līdzekļu gadījumā)
|
|
13. Rio marķieru (koeficientu) piemērošana
|
|
14. Sniegtā atbalsta un mobilizētā atbalsta dotācijas ekvivalenta komponenta noteikšana, ja ziņota informācija par dotācijas ekvivalentu
|
|
15. Metodikas, ar kurām nosaka mobilizētā atbalsta rādītājus
|
|
16. Kā novērsts tas, ka dubulti varētu būt uzskaitīti resursi, kas ziņoti kā piešķirti vai sniegti, un resursi, ko saņēmēja puse saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu izmantojusi sava nacionāli noteiktā devuma panākšanā
|
|
17. Apraksts par sistēmām un procesiem, ar ko identificē un izseko atbalstu, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, kā arī par to ziņo
|
|
18. Apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzama informācija par plānoto atbalsta sniegšanu, arī informācija par plānotajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģiju tālāknodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem, kuri UNFCCC satvarā vērsti uz jaunattīstības valstīm
|
|
19. Informācija (ciktāl pieejama), arī apraksts par nacionālajām sistēmām un institucionālo kārtību, kā sniedzams tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalsts, arī pamatā esošie pieņēmumi, definīcijas un metodika, ko izmanto informācijai par tehnoloģiju tālāknodošanas un spēju veidošanas atbalstu
|
|
20. Informācija par kanāliem un konstatētajiem šķēršļiem, gūtajām atziņām un pasākumiem šķēršļu pārvarēšanai
|
|
21. Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka atbalsts, kas piešķirts, sniegts un mobilizēts publiskas intervences ceļā, atbilst Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķiem
|
|
22. Informācija par to, kā piešķirtais, sniegtais un mobilizētais atbalsts ir vērsts uz to, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu to centienos sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa virsmērķus, cita starpā tām palīdzot finanšu plūsmas ievirzīt tā, lai tās atbilstu virzībai uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību
|
|
23. Informācija par to, kā sniegtā informācija atspoguļo progresu salīdzinājumā ar iepriekšējiem atbalsta sniegšanas un finansējuma mobilizēšanas līmeņiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu
|
|
24. Informācija par to, kā mēģināts nodrošināt, ka ar publiskajām intervencēm sniegtais un mobilizētais atbalsts labi atbilst to pušu, kas ir jaunattīstības valstis, vajadzībām un prioritātēm Parīzes nolīguma īstenošanā, kuras apzinātas valstu veidotajās stratēģijās un instrumentos, piemēram, reizi divos gados sagatavojamajos pārredzamības ziņojumos, NND un nacionālajos adaptācijas plānos
|
|
25. Informācija par pasākumiem un plāniem, kas paredz mobilizēt papildu klimatfinansējumu sakarā ar globālajiem centieniem mobilizēt klimatfinansējumu no dažādiem avotiem, arī informācija par saiknēm starp izmantojamo publisko intervenci un mobilizēto privāto finansējumu
|
|
26. Informācija par ziņošanu par daudzpusēju finansējumu, arī tas, i) vai ziņotā daudzpusējā finansējuma pamatā ir ienākošā puses iemaksa daudzpusējā iestādē, un/vai kāda ir puses daļa daudzpusējās iestādes līdzekļu izejošajā plūsmā; ii) vai nu kā daudzpusējais finansējums ir ziņots kā klimatspecifisks un kā klimatspecifiskā daļa aprēķināta, arī, piem., izmantojot jau esošus starptautiskus standartus; iii) vai daudzpusējais finansējums ir ziņots kā pamata/vispārīgs, apzinoties, ka faktiskais klimatfinansējuma apjoms, kuru tas veidotu, ir atkarīgs no daudzpusējās iestādes izdarītajām plānošanas izvēlēm; iv) vai un kā daudzpusējais finansējums attiecināts uz ziņotāju pusi.
|
|
V PIELIKUMS
6. pantā 3. punktā paredzētā pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu
Tabula. Pieejamā informācija pār plānoto atbalsta sniegšanu
|
Gads/ periods |
Saņēmējs (a) |
Darbības/ programmas/ projekta nosaukums |
Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b) |
Atbalsta veids |
Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c) |
Papildu informācija (d) |
|
|
Globāls/ reģions/ valsts |
|
|
Mitigācija / adaptācija / transversāli pasākumi |
TT/ SV/ abas/ neattiecas |
|
Piezīmes.
(a) Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.
(b) Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).
(c) Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.
(d) Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.
1. veidne. Pieejamā informācija par plānoto atbalsta sniegšanu katrai darbībai/programmai/projektam (izmanto gadījumos, kad dalībvalsts nevar aizpildīt 1. tabulu)
Darbības/programmas/projekta nosaukums
|
|
1. Gads
|
|
2. Saņēmējs (a)
|
|
3. Prognozētā sniedzamā atbalsta summa (b)
|
|
4. Atbalsta veids
|
|
5. Tehnoloģiju tālāknodošana / spēju veidošana (c)
|
|
6. Papildu informācija (d)
|
|
Piezīmes.
(a) Dalībvalstis sniedz informāciju par saņēmēju valsti/reģionu dezagregācijas līmenī, kuram dod priekšroku.
(b) Ja iespējams, dalībvalstis norāda sniedzamā atbalsta summu vietējā valūtā (ieteicams norādīt nominālvērtību, balstoties uz piešķīrumiem).
(c) Dalībvalstis norāda “TT”, ja darbība palīdz virzīties uz tehnoloģiju izstrādes un tālāknodošanas mērķiem, “SV”, ja tā palīdz virzīties uz spēju veidošanas mērķiem, “abas”, ja tā ir transversāla, un “neattiecas”, ja tā uz šo gadījumu neattiecas.
(d) Sniedz papildu informāciju, piem., saiti uz attiecīgo programmas dokumentāciju, projekta aprakstu vai pieejamo informāciju saskaņā ar Parīzes nolīguma 9. panta 5. punktu.
VI PIELIKUMS
7. pantā paredzētā aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošana
|
Dalībvalsts |
|
|
Gads, par kuru sniedz pārskatu, “t-1” |
|
|
Pārskata gads “t” |
|
|
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN |
CO2 (1) |
CH4 |
N2O |
HFC |
PFC |
SF6 |
HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā |
NF3 |
Kopā |
|
ETS |
Kopīgie centieni (3) |
|
PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS |
CO2 ekvivalents (kt) |
|
CO2 ekvivalents (kt) |
|||||||||
|
Kopā (neto emisijas) (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Ražošanas nozares un būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Citi sektori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Kurināmo fugitīvās emisijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Nafta un dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. CO2 transportēšana un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Minerālu rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ķīmiskā rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Metālrūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Elektronikas rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Produktu izmantošana ONV aizvietošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Citu produktu ražošana un izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Lauksaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Fermentācija gremošanas traktā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Kūtsmēslu apsaimniekošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Rīsa audzēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Lauksaimniecības augsnes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Plānota savannu dedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Kaļķošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Karbamīda uzklāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Apdzīvotas teritorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Cita zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Atkritumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Cieto atkritumu likvidēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. Citi (kā precizēts 1.A kopsavilkumā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Papildpozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskā bunkurēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CO2 emisijas no biomasas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uztvertais CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netiešās CO2 emisijas (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību |
|
|
|
|
||||||||
|
Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas, ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību |
|
|
|
|
||||||||
|
Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību |
|
|
|
|
||||||||
|
Kopējās CO2 ekvivalenta emisijas (arī netiešās CO2 emisijas), ieskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību |
|
|
|
|
||||||||
Piezīmes.
(1) Attiecībā uz oglekļa dioksīdu (CO2) no zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības ziņo neto emisijas/piesaistījumus. Ziņojot piesaistījumus vienmēr atzīmē ar mīnuszīmi (-), bet emisijas — ar pluszīmi (+).
(2) Ja dalībvalsts ziņo netiešās CO2 emisijas, nacionālās kopsummas norāda gan ar netiešajām CO2 emisijām, gan bez tām.
(3) Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā.
|
Īss apraksts par galvenajiem faktoriem, kas ir pamatā SEG emisiju pieaugumam vai samazinājumam X-1 gadā (aptuvenais pārskats) salīdzinājumā ar X-2 (pārskats). Ja šī informācija ir pieejama publiski, sniedziet hipersaiti uz attiecīgo vietni. Var sniegt arī informāciju par nenoteiktību, kas saistīta ar ZIZIMM sektora aplēsēm. |
|
|
VII PIELIKUMS
Pārskats par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu ziņošanu saskaņā ar 8. panta 2. punktu (1), (2)
|
Šīs regulas [pants] |
Informācija sniedzama nacionālajā inventarizācijas ziņojumā (atzīmēt) |
Informācija sniedzama atsevišķā NIZ pielikumā (atzīmēt) |
Atsauce uz NIZ vai atsevišķa pielikuma nodaļu (precizēt) |
|
9. pants. Ziņošana par pārrēķiniem |
Obligāti |
Neattiecas |
NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem |
|
10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 1. tabulā |
Obligāti |
Obligāti |
NIZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem |
|
10. pants Ziņošana par ieteikumu īstenošanu VIII pielikuma 2. tabulā |
Neattiecas |
Obligāti |
|
|
12. panta 1. punkta. Ziņošana par nenoteiktību |
Neattiecas |
Obligāti |
|
|
12. panta 2. punkts. Ziņošana par pilnīgumu |
Obligāti |
Neattiecas |
Attiecīgajā VZT tabulā un attiecīgajās NIZ nodaļās |
|
14. panta 1. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (XII pielikuma dati) |
Neattiecas |
Obligāti |
|
|
14. panta 2. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem (tekstuāla informācija) |
Iespējams |
Iespējams |
Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās |
|
15. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem |
Iespējams |
Iespējams |
Ja NIZ: NIZ nodaļā par kvalitātes nodrošināšanu, kvalitātes kontroli un verifikācijas plānu |
|
16. pants. Ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm |
Iespējams |
Iespējams |
Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās |
|
17. pants. Ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku |
Iespējams |
Iespējams |
Ja NIZ: attiecīgajās NIZ sadaļās |
|
18. pants. Ziņošana par izmaiņām nacionālo inventarizācijas sistēmu vai reģistru aprakstos |
Obligāti |
Neattiecas |
Attiecīgajās NIZ nodaļās |
Piezīmes.
(1) Informāciju, kas iesniedzama līdz 15. janvārim, iesniedz kā NIZ vai attiecīgo atsevišķo pielikumu nodaļu uzmetumu.
(2) Ieraksts “Iespējams” nozīmē, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai informāciju ziņot NIZ vai atsevišķā NIZ pielikumā.
VIII PIELIKUMS
10. pantā paredzētā ziņošana par ieteikumu īstenošanu
1. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā publicētajā individuālajā UNFCCC izskatīšanas ziņojumā iekļautā ieteikuma īstenošanas statusu, arī šāda ieteikuma neīstenošanas iemesli
|
Nesenākās UNFCCC inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads |
|||||
|
VZT kategorija/problēma |
Izskatīšanas ieteikums |
Izskatīšanas ziņojums/punkts |
Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss |
Neīstenošanas iemesls |
NIZ nodaļa/sadaļa |
|
|
|
|
|
|
|
2. tabula. Formāts, kādā ziņojama informācija par katra jaunākajā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 749/2014 35. panta 2. punktu vai šīs regulas 32. pantu sagatavotajā izskatīšanas ziņojumā norādītā ieteikuma, tehniskās korekcijas vai pārskatītās aplēses īstenošanas statusu
|
Nesenākās ES iekšējās inventarizācijas pārskata izskatīšanas gads |
||||
|
VZT kategorija/problēma |
Izskatīšanas ieteikums, tehniskā korekcija vai pārskatītā aplēse |
Izskatīšanas ziņojums/punkts |
Dalībvalsts atbilde / īstenošanas statuss |
NIZ nodaļa/sadaļa |
|
|
|
|
|
|
IX PIELIKUMS
11. pantā paredzētā ziņošana par Savienības galveno kategoriju inventarizācijas metodēm, emisijas faktoriem un saistītajiem metodikas aprakstiem
|
1. daļa |
2. daļa |
3. daļa |
4. daļa |
|||||||||||
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
L |
M |
N |
O |
|
Informācija, kuru sniedz Komisija |
Informācija, kuru ziņo dalībvalstis |
|||||||||||||
|
Savienības galveno kategoriju norādīšana |
Informācija, kas saistīta ar Savienības galvenajām kategorijām |
|
||||||||||||
|
līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms iesniegšanas, un līdz pašreizējā pārskata gada 28. februārim |
Attiecībā uz B ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam |
Attiecībā uz A ailē norādītajām Savienības galvenajām kategorijām — līdz 15. janvārim un 15. martam |
||||||||||||
|
Savienības galveno kategoriju saraksts (a) |
Atzīmē galvenās kategorijas, kuru gadījumā informācija par metodēm un emisijas faktoriem nav pieejama vai dalībvalsts to VZT neziņo |
Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar iepriekšējo Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu |
Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b) |
Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b) |
Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (c) |
Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (c)(g) |
Atzīmē, lai kategoriju norādītu kā jaunu Savienības galveno kategoriju salīdzinājumā ar jaunāko Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu (d) |
Metodes, kas izmantotas jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b) |
Emisijas faktori, kas izmantoti jaunākajā dalībvalsts inventarizācijas pārskatā (b) |
Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotās metodes (I aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajām metodēm (D aile) |
Atzīmē, lai norādītu, ka jaunākajā inventarizācijas pārskatā izmantotie emisijas faktori (J aile) atšķiras no iepriekšējā inventarizācijas pārskatā izmantotajiem emisijas faktoriem (E aile) |
Metodikas aprakstu kopsavilkums jaunākajā inventarizācijas pārskatā |
Atzīmē, lai norādītu būtiskas izmaiņas metodikas aprakstos (M aile) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pārskatu (F aile) |
Atsauce uz aprakstu galīgajā NIZ (sadaļas numurs) (g) |
Piezīmes.
(a) Savienības galveno kategoriju analīzē izmantotās kategorijas norāda Komisija, precizējot kategorijas kodu, kategorijas nosaukumu, novērtēto siltumnīcefekta gāzi un attiecīgā gadījumā kurināmā/degvielas veidu. Piemērs: 1.A.1.a, publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana, gāzveida kurināmie, CO2.
(b) Izmanto tādus pašus “izmantotā metode” un “emisijas faktors” apzīmējumus (saīsinājumus) kā vienoto ziņošanas tabulu kopsavilkuma lapā par metodēm un emisijas faktoriem.
(c) Informācija par iepriekšējā gada aprakstu pirmoreiz iekļaujama līdz 2023. gada 31. oktobrim.
(d) H ailes ziņas norāda Komisija.
(e) F ailes ziņas Komisija pirmoreiz norāda līdz 2023. gada 31. oktobrim.
(f) Izmaiņas, kas saistītas ar I, J, K un L ailē ziņoto informāciju attiecīgā gadījumā ziņo tikai par B ailē norādītajām galvenajām kategorijām.
(g) “Galīgais NIZ” nozīmē jaunāko pieejamo pilnīgo NIZ, kas iesniegts ES.
X PIELIKUMS
12. pantā paredzētā ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
L |
M |
|
IPCC kategorija |
Gāze |
Bāzes gada emisijas vai piesaistījumi |
X gada emisijas vai piesaistījumi |
Darbības datu nenoteiktība |
Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktība |
Kopējā nenoteiktība |
Kādu daļu dispersijas X gadā veido katra kategorija |
A tipa jutība |
B tipa jutība |
Emisijas faktora / aplēses parametra nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība |
Darbības datu nenoteiktības radītā valsts emisiju tendences nenoteiktība |
Kopējo valsts emisiju tendencē radītā nenoteiktība |
|
|
|
Ielaides dati |
Ielaides dati |
Ielaides dati A piezīme |
Ielaides dati A piezīme |
|
|
B piezīme |
|
I * F C piezīme |
D piezīme |
K2 + L2 |
|
|
|
CO2 ekvivalents (Gg) |
CO2 ekvivalents (Gg) |
% |
% |
% |
|
% |
% |
% |
% |
% |
|
Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 1. kurināmais” |
CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piem., “1.A.1. Enerģētikas nozares, 2. kurināmais” |
CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Utt. |
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
Σ C |
Σ D |
|
|
|
Σ H |
|
|
|
|
Σ M |
|
|
|
|
|
|
Visa pārskata procentuālā nenoteiktība |
|
|
|
|
Tendences nenoteiktība |
|
|
|
Avots: IPCC 2006. gada vadlīnijas, 1. sējums, 3.2. tabula, 1. pieejas nenoteiktības aprēķins. |
||||||||||||
XI PIELIKUMS
13. pantā paredzētā ziņošana par indikatoriem
|
Nr. |
Eurostat energoefektivitātes indikatoru nomenklatūra |
Indikators |
Skaitītājs/saucējs (1) (4) |
Norādes/definīcijas (2) (3) |
X-2 gads |
|
1 |
TRANSFORMĀCIJA B0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ |
CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt |
CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav ietvertas emisijas no stacijām, kurās ražo tikai siltumu. |
|
|
Visi produkti — publisko un pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ |
Publisko un pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Nav ietverta izlaide no stacijām, kurās ražo tikai siltumu. Publiskās termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešām personām, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance). |
|
|||
|
2 |
TRANSFORMĀCIJA E0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, t/TJ |
CO2 emisijas no pašražotāju stacijām, kt |
CO2 emisijas no visas fosilo kurināmo sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. |
|
|
Visi produkti — pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ |
Pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltums, kas pārdots trešām personām (koģenerācija). Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumu) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance). |
|
|||
|
3 |
RŪPNIECĪBA A1.1 |
Kopējā CO2 emisiju intensitāte — dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro |
Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda ražošanas, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avota kategorija 1.A.2.a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avotu kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2.C.2). |
|
|
Bruto pievienotā vērtība — dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro |
Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), citu veidu dzelzs un tērauda pirmējā apstrādē (NACE 27.3), čuguna liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) (avots: nacionālie konti). |
|
|||
|
4 |
RŪPNIECĪBA A1.2 |
Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — ķīmiskā rūpniecība, t/miljons euro |
Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas ķīmiskajā rūpniecībā, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.c). |
|
|
Bruto pievienotā vērtība — ķīmiskā rūpniecība, miljardos euro |
Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (avots: nacionālie konti). |
|
|||
|
5 |
RŪPNIECĪBA A1.3 |
Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, t/miljons euro |
Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecībā, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei. |
|
|
Bruto pievienotā vērtība — stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, miljardos euro |
Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (avots: nacionālie konti). |
|
|||
|
6 |
RŪPNIECĪBA A1.4 |
Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, t/miljons euro |
Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecībā, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.e). |
|
|
Bruto pievienotā vērtība — pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, miljardos euro |
Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas izstrādājumu (NACE 16) ražošanā (avots: nacionālie konti). |
|
|||
|
7 |
RŪPNIECĪBA A1.5 |
Ar enerģiju saistīto CO2 emisiju intensitāte — papīra rūpniecība un poligrāfija, t/miljons euro |
Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas papīra rūpniecībā un poligrāfijā, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ieskaitot emisijas no sadedzināšanas elektroenerģijas un siltuma ieguvei (IPCC avotu kategorija 1.A.2.d). |
|
|
Bruto pievienotā vērtība — papīra rūpniecība un poligrāfija, miljardos euro |
Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās 2016. gada cenās pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (NACE 21) un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 22) (avots: nacionālie konti). |
|
|||
|
8 |
MĀJSAIMNIECĪBAS A0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kg/m2 |
CO2 emisijas no telpas apsildes mājsaimniecībās, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei mājsaimniecībās. |
|
|
Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība miljonos m2 |
Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu kopējā platība. |
|
|||
|
9 |
PAKALPOJUMI B0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kg/m2 |
CO2 emisijas no telpas apsildes komerciālajā un institucionālajā sektorā, kt |
CO2 emisijas no fosilo kurināmo sadedzināšanas telpas apsildei komerciālās ēkās un iestāžu ēkās publiskajā un privātajā sektorā. |
|
|
Komercēku platība miljonos m2 |
Komercēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99). |
|
|||
|
10 |
TRANSPORTS B0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km |
CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, kt |
CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai dīzeļdegviela). |
|
|
Ar dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km |
Visu ar tādiem dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika). |
|
|||
|
11 |
TRANSPORTS B0 |
Īpatnējās CO2 emisijas no benzīna izmantošanas vieglajos pasažieru automobiļos, g/km |
CO2 emisijas no vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus darbina ar benzīnu, kt |
CO2 emisijas no benzīna sadedzināšanas visu veidu transporta darbībām, kam izmanto vieglos pasažieru automobiļus (IPCC avotu kategorija 1.A.3.b.i, tikai benzīns). |
|
|
Ar benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits miljardos km |
Visu ar tādiem benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus (avots: transporta statistika). |
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Ja tie nav norādīti VZT, dalībvalstis ziņo skaitītāju un saucēju.
(2) Dalībvalstis šīs norādes ievēro. Ja tās šīs norādes nevar ievērot pilnībā vai ja skaitītājs un saucējs nav pilnīgi konsekventi, dalībvalstis to skaidri norāda.
(3) Atsauces uz IPCC avotu kategorijām ir atsauces uz IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.
(4) Viens miljards ir tūkstoš miljoni.
XII PIELIKUMS
14. pantā paredzētā ziņošana par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem
|
To verificēto emisiju sadalījums pa nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata avotu kategorijām, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK Dalībvalsts |
|
Pārskata gads: |
|
Datu pamats: verificētās ETS emisijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ziņotas par X-2 gadu iesniegtajā inventarizācijas pārskatā |
|
|
Kopējās emisijas (CO2 ekv.) |
|||
|
|
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)(5) |
Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās SEG emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot vietējās aviācijas emisijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: SEG emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu) |
|
|
|
|
|
CO2 emisijas (SEG inventarizācijas pārskatam: kopējās CO2 emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņotas, neskaitot ZIZIMM un izņemot CO2 emisijas no vietējās aviācijas; attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK: CO2 emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktu) |
|
|
|
|
|
Kategorija (1) |
CO2 emisijas |
|||
|
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt] (3) |
Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt] (3)(5) |
Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|
|
1.A. Kurināmā/degvielas sadedzināšana, kopā |
|
|
|
|
|
1.A. Kurināmā sadedzināšana, sadedzināšana stacionārās iekārtās |
|
|
|
|
|
1.A.1. Enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
1.A.1.a. Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana |
|
|
|
|
|
1.A.1.b. Naftas rafinēšana |
|
|
|
|
|
1.A.1.c. Cieto kurināmo ražošana un citas enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
Dzelzs un tērauda rūpniecība (SEG pārskatam kopā VZT kategorijas 1.A.2.a + 2.C.1. + 1.A.1.c un citas relevantas VZT kategorijas, kas ietver dzelzs un tērauda rūpniecības emisijas (piem., 1.A.1.a, 1.B.1) (4) ) |
|
|
|
|
|
1.A.2. Ražošanas nozares un būvniecība |
|
|
|
|
|
1.A.2.a. Dzelzs un tērauds |
|
|
|
|
|
1.A.2.b. Krāsainie metāli |
|
|
|
|
|
1.A.2.c. Ķimikālijas |
|
|
|
|
|
1.A.2.d. Pulpas, papīra ražošana un poligrāfija |
|
|
|
|
|
1.A.2.e. Pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana |
|
|
|
|
|
1.A.2.f. Nemetāliskie minerāli |
|
|
|
|
|
1.A.2.g. Citas |
|
|
|
|
|
1.A.3. Transports |
|
|
|
|
|
1.A.3.e. Citu veidu transportēšana (transportēšana pa cauruļvadiem) |
|
|
|
|
|
1.A.4. Citi sektori |
|
|
|
|
|
1.A.4.a. Komerciālais/institucionālais sektors |
|
|
|
|
|
1.A.4.c. Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
1.B. Kurināmo fugitīvās emisijas |
|
|
|
|
|
1.C. CO2 transportēšana un glabāšana |
|
|
|
|
|
1.C.1. CO2 transportēšana |
|
|
|
|
|
1.C.2. Iesūknēšana un glabāšana |
|
|
|
|
|
1.C.3. Citas |
|
|
|
|
|
2.A. Minerālprodukti |
|
|
|
|
|
2.A.1. Cementa ražošana |
|
|
|
|
|
2.A.2. Kaļķu ražošana |
|
|
|
|
|
2.A.3. Stikla ražošana |
|
|
|
|
|
2.A.4. Karbonātu izmantošana citos procesos |
|
|
|
|
|
2.B. Ķīmiskā rūpniecība |
|
|
|
|
|
2.B.1. Amonjaka ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.3. Adipīnskābes ražošana (CO2) |
|
|
|
|
|
2.B.4. Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.5. Karbīdu ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.6. Titāna dioksīda ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.7. Kalcinētās sodas ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.8. Petroķimikāliju un tehniskā oglekļa ražošana |
|
|
|
|
|
2.C. Metālu ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.1. Dzelzs un tērauda ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.2. Dzelzs sakausējumu ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.3. Alumīnija ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.4. Magnija ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.5. Svina ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.6. Cinka ražošana |
|
|
|
|
|
2.C.7. Citu metālu ražošana |
|
|
|
|
|
Kategorija (1) |
N2O emisijas |
|||
|
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)(5) |
Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|
|
2.B.2. Slāpekļskābes ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.3. Adipīnskābes ražošana |
|
|
|
|
|
2.B.4. Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana |
|
|
|
|
|
Kategorija (1) |
PFC emisijas |
|||
|
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Verificētās emisijas, kas ziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [kt CO2 ekv.] (3)(5) |
Attiecība % (Verificētās emisijas / pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|
|
2.C.3. Alumīnija ražošana |
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. (1) Verificēto emisiju sadalījums pa dezagregētajām pārskata kategorijām četrciparu līmenī jānorāda tad, ja šāda verificēto emisiju sadale ir iespējama un ja šādas emisijas rodas. Izmanto šādus apzīmējumus: NO = nerodas; IE = iekļautas citur C = konfidenciāla informācija; nenozīmīgs daudzums = attiecīgajā VZT kategorijā var rasties neliels daudzums verificētu emisiju, bet tas veido < 5 % no kategorijas daudzuma. (2) Ailē “Piezīmes” sniedz īsu veikto pārbaužu kopsavilkumu, un, ja dalībvalsts to vēlas, tajā var sniegt papildu skaidrojumus par paziņoto sadalījumu. (3) kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata. (4) Aizpilda, izmantojot kombinētās VZT kategorijas attiecībā uz “Dzelzs un tērauds”, ko katra dalībvalsts nosaka atsevišķi; norādītā formula ir sniegta tikai kā piemērs. (5) Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktā noteikto darbības jomu, proti, minētās direktīvas I pielikumā norādītās darbības, kas nav aviācijas darbības, jūras transporta darbības un darbības, kas minētajā pielikumā norādītas tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām. Šā pielikuma vajadzībām CO2 emisijas no jebkādas biomasas izmantošanas stacionārās iekārtās saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK uzskaita kā nulli. |
||||
XIII PIELIKUMS
15. pantā paredzētā ziņošana par to datu saskanību, kas ziņoti par gaisa piesārņotājiem
|
EMISIJU KATEGORIJAS |
Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pārskatā (kt) (3) |
Piesārņotāja X emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2016/2284 (NEC), versija X (kt) (3) |
Absolūtā starpība, kt (1) (3) |
Relatīvā starpība, % (2) (3) |
Starpību skaidrojumi |
|
Valsts kopsumma (neskaitot ZIZIMM) |
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētika |
|
|
|
|
|
|
A. Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja) |
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
|
2. Ražošanas nozares un būvniecība |
|
|
|
|
|
|
3. Transports |
|
|
|
|
|
|
4. Citi sektori |
|
|
|
|
|
|
5. Citas |
|
|
|
|
|
|
B. Kurināmo fugitīvās emisijas |
|
|
|
|
|
|
1. Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
2. Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas |
|
|
|
|
|
|
2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana |
|
|
|
|
|
|
A. Minerālu rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
B. Ķīmiskā rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
C. Metālrūpniecība |
|
|
|
|
|
|
D. Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana |
|
|
|
|
|
|
G. Citu produktu ražošana un izmantošana |
|
|
|
|
|
|
H. Citi |
|
|
|
|
|
|
3. Lauksaimniecība |
|
|
|
|
|
|
B. Kūtsmēslu apsaimniekošana |
|
|
|
|
|
|
D. Lauksaimniecības augsnes |
|
|
|
|
|
|
F. Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka |
|
|
|
|
|
|
J. Citas |
|
|
|
|
|
|
5. Atkritumi |
|
|
|
|
|
|
A. Cieto atkritumu likvidēšana |
|
|
|
|
|
|
B. Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde |
|
|
|
|
|
|
C. Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
D. Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana |
|
|
|
|
|
|
E. Citas |
|
|
|
|
|
|
6. Citas |
|
|
|
|
|
Piezīmes.
(1) SEG emisiju inventarizācijas pārskatā ziņotās emisijas, no kurām atskaitītas NEC pārskatā ziņotās emisijas.
(2) Starpība, kas izteikta kt, dalīta ar SEG emisiju pārskatā ziņotajām emisijām.
(3) kt un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.
XIV PIELIKUMS
17.panta 2. punktā paredzētā ziņošana par saskanību ar enerģētikas statistiku
|
KURINĀMĀ VEIDI |
SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš (TJ) (3) |
Domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus (TJ) (3) |
Absolūtā starpība (1) (TJ) (3) |
Relatīvā starpība (2) % (3) |
Starpību skaidrojumi |
||
|
Šķidrais fosilais kurināmais |
Primārie kurināmie |
Jēlnafta |
|
|
|
|
|
|
Orimulsion |
|
|
|
|
|
||
|
Dabasgāzes kondensāti |
|
|
|
|
|
||
|
Sekundārie kurināmie |
Benzīns |
|
|
|
|
|
|
|
Petrolejas tipa reaktīvā degviela |
|
|
|
|
|
||
|
Cita veida petroleja |
|
|
|
|
|
||
|
Slānekļa nafta |
|
|
|
|
|
||
|
Gāzeļļa/dīzeļdegviela |
|
|
|
|
|
||
|
Atlikumdegvieleļļa |
|
|
|
|
|
||
|
Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) |
|
|
|
|
|
||
|
Etāns |
|
|
|
|
|
||
|
Jēlbenzīns |
|
|
|
|
|
||
|
Bitumens |
|
|
|
|
|
||
|
Smērvielas |
|
|
|
|
|
||
|
Naftas kokss |
|
|
|
|
|
||
|
Rafinētavu ievadmateriāli |
|
|
|
|
|
||
|
Citi naftas produkti |
|
|
|
|
|
||
|
Cits šķidrais fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
||
|
Šķidrais fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
||
|
Cietais fosilais kurināmais |
Primārie kurināmie |
Antracīts |
|
|
|
|
|
|
Koksa ogles |
|
|
|
|
|
||
|
Citas bitumenogles |
|
|
|
|
|
||
|
Pusbitumenogles |
|
|
|
|
|
||
|
Lignīts |
|
|
|
|
|
||
|
Degslāneklis un bitumensmiltis |
|
|
|
|
|
||
|
Sekundārie kurināmie |
Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes |
|
|
|
|
|
|
|
Koksēšanas krāšņu kokss / gāzes kokss |
|
|
|
|
|
||
|
Ogļu darva |
|
|
|
|
|
||
|
Cits cietais fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
||
|
Cietais fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
||
|
Gāzveida fosilais kurināmais |
Dabasgāze (sausā gāze) |
|
|
|
|
|
|
|
Cits gāzveida fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāzveida fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
Atkritumi (frakcija, kas nav biomasa) |
|
|
|
|
|
||
|
Cits fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kūdra |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
||
Piezīmes.
(1) SEG pārskatā paziņotais domājamais patēriņš, no kura atskaitīts domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.
(2) Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā ziņoto domājamo patēriņu.
(3) TJ un % vērtības norāda līdz vienam ciparam aiz komata.
XV PIELIKUMS
19. pantā paredzētā ziņošana par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko aptver Regula (ES) 2018/842 (KCR) (1)
|
A |
|
X-2 |
X-3 (2) |
X-4 (3) |
X-5 (4) |
X-6 (5) |
|
B |
Siltumnīcefekta gāzu emisijas |
kt CO2 ekv. |
kt CO2 ekv. |
kt CO2 ekv. |
kt CO2 ekv. |
kt CO2 ekv. |
|
C |
Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskaitot ZIZIMM (6) |
|
|
|
|
|
|
Ca |
Negatīvās emisijas sakarā ar CO2, kas uztverts biomasas sadedzināšanā un pārvietots uz ilgtermiņa glabātavu, un sakarā ar biogēnisko CO2, kas uztverts industriālos procesos un pārvietots uz ilgtermiņa glabātavu |
|
|
|
|
|
|
D |
Kopējās verificētās emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (7) |
|
|
|
|
|
|
E |
CO2 emisijas no kategorijas 1.A.3.a “Civilā aviācija” |
|
|
|
|
|
|
F |
KCR emisijas kopā (= C-Ca-D-E) |
|
|
|
|
|
|
G |
Ikgadējais emisiju iedales apjoms, kas definēts īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu |
|
|
|
|
|
|
H |
AEA un ziņotā kopējā KCR emisiju apjoma starpība (= G-F) |
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. (1) 2027. un 2032. gadā jāziņo obligāti; ziņot 2023., 2024., 2025., 2026., 2028., 2029., 2030. un 2031. gadā var fakultatīvi. (2) Ziņošana par X-3 gada emisijām nav piemērojama 2023. un 2028. gadā. (3) Ziņošana par X-4 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2028. un 2029. gadā. (4) Ziņošana par X-5 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2025., 2028., 2029. un 2030. gadā. (5) Ziņošana par X-6 gada emisijām nav piemērojama 2023., 2024., 2025., 2026., 2028., 2029., 2030. un 2031. gadā. (6) Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienības ģeogrāfiskajā tvērumā, arī netiešās CO2 emisijas, ja tās ziņo, saskanīgi ar kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot ZIZIMM, ko ziņo attiecīgajā VZT kopsavilkuma tabulā par to pašu gadu. (7) Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 2. panta 1. punktā noteikto darbības jomu, proti, minētās direktīvas I pielikumā norādītās darbības, kas nav aviācijas darbības, jūras transporta darbības un darbības, kas minētajā pielikumā norādītas tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām. Šā pielikuma vajadzībām CO2 emisijas no jebkādas biomasas izmantošanas stacionārās iekārtās saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK uzskaita kā nulli. Šeit ziņotie dati ir saskanīgi ar verificētajām emisijām, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK 20. pantā minētajā ES darījumu žurnālā līdz 8. janvāra un 8. marta 18.30 (attiecīgi provizorisko inventarizācijas ziņojumu un galīgo inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas gadījumā). |
||||||
XVI PIELIKUMS
20. pantā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841
|
Informācija par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem (1) |
|
|
1. daļa. Pārskats par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem |
|
|
Pārskaitījumu skaits |
|
|
Kopējais daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts pārdevusi X-1 gadā (t CO2 ekv.) |
|
|
Kopējais daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts saņēmusi X-1 gadā (t CO2 ekv.) |
|
|
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem |
|
|
Pārskaitījums Nr. 1 (2) |
|
|
Pārskaitītais daudzums (t CO2 ekv.) |
|
|
Attiecīgais pārskata periods (3) |
|
|
Pārskaitītāja dalībvalsts |
|
|
Saņēmēja dalībvalsts |
|
|
Cena (t CO2 ekv.) |
|
|
Pārskaitījuma līguma datums |
|
|
Gaidāmā darījuma gads reģistrā |
|
|
Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām) |
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Izņēmuma kārtā, ziņojot pirmajā pārskata gadā — 2023. gadā —, ziņo arī par visiem pārskaitījumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 veikti pirms 2022. gada.
(2) Atkārtot tik reižu, cik pārskaitījumu bijis X-1 gadā.
(3) Norāda vai nu 2021.–2025. gada pārskata periodu, vai 2026.–2030. gada pārskata periodu.
XVII PIELIKUMS
21. pantā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842
1. tabula. 21. panta 1. punktā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842
|
Informācija par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem (1) |
||
|
1. daļa. Pārskats par X-1 gadā veiktajiem pārskaitījumiem |
||
|
|
Pārskaitījumu skaits |
|
|
|
Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts pārdevusi X-1 gadā |
|
|
|
Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iegādājusies X-1 gadā |
|
|
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem |
||
|
|
Pārskaitījums Nr. 1 (2) |
|
|
|
Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums |
|
|
|
Pārskaitīto AEA (4) avota gads (3) |
|
|
|
Pārskaitītāja dalībvalsts |
|
|
|
Saņēmēja dalībvalsts |
|
|
|
Vienas AEA cena |
|
|
|
Pārskaitījuma līguma datums |
|
|
|
Gaidāmā darījuma gads reģistrā |
|
|
|
Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām) |
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Veikts pārskaitījums ir starp divām vai vairākām dalībvalstīm noslēgts līgums par ikgadējo emisiju iedales apjomu pārskaitīšanu.
Izņēmuma kārtā, ziņojot pirmajā pārskata gadā — 2023. gadā —, ziņo arī par visiem pārskaitījumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 veikti pirms 2022. gada.
(2) 2. daļu atkārto tik reižu, cik ir pārskaitījumu, kas veikti X-1 gadā, bet nav iepriekš ziņoti saskaņā ar 26. panta 3. punktu.
(3) Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.
(4) Avota gadu ziņo tikai pārskaitītājas dalībvalsts ziņojumā. Saņēmējām dalībvalstīm, kas ziņo par veiktajiem pārskaitījumiem, avota gads nav jānorāda.
2. tabula. 21. panta 2. punktā paredzētā kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 ( *1 )
|
Informācija par pārskaitījumiem, kas veikti pēc X gada 1. janvāra un kopš iepriekšējā ikmēneša ziņojuma saskaņā ar 21. panta 2. punktu |
||
|
1. daļa. Pārskats par pārskaitījumiem, kas veikti ziņojuma aptvertajā periodā |
||
|
|
Pārskaitījumu skaits |
|
|
2. daļa. Informācija par konkrētiem pārskaitījumiem ziņojuma aptvertajā periodā |
||
|
|
Pārskaitījums Nr. 1 (1) |
|
|
|
Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums |
|
|
|
Pārskaitīto AEA (3) avota gads (2) |
|
|
|
Pārskaitītāja dalībvalsts |
|
|
|
Saņēmēja dalībvalsts |
|
|
|
|
|
|
|
Pārskaitījuma līguma datums |
|
|
|
Gaidāmā darījuma gads reģistrā |
|
|
|
Cita informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām) |
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) 2. daļu atkārto tik reižu, cik ir pārskaitījumu, kas veikti kopš X gada 1. janvāra un kopš iepriekšējā iesniegtā ikmēneša ziņojuma.
(2) Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.
(3) Avota gadu ziņo tikai pārskaitītājas dalībvalsts ziņojumā. Saņēmējām dalībvalstīm, kas ziņo par veiktajiem pārskaitījumiem, avota gads nav jānorāda.
XVIII PIELIKUMS
22. pantā paredzētā informācijas ziņošana par nodomu izmantot elastības iespējas
1. tabula. Informācija par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas
|
1. daļa. Pārskats par iecerētajiem pārskaitījumiem uz citām dalībvalstīm un no tām (1) |
||
|
|
To 2. daļā norādīto kategoriju skaits, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi uz citām dalībvalstīm |
|
|
To 3. daļā norādīto kategoriju skaits, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi no citām dalībvalstīm |
|
|
|
Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iecerējusi pārdot |
|
|
|
|
Kopējais ikgadējā emisiju iedales apjoma vienību (AEA) daudzums, ko ziņotāja dalībvalsts iecerējusi iegādāties |
|
|
2. daļa. Informācija par konkrētām kategorijām, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi uz citām dalībvalstīm |
||
|
|
Iecerētā pārskaitījuma kategorija Nr. 1 (2) |
|
|
|
To AEA avota gads, ko iecerēts pārskaitīt (3) |
|
|
|
Pārskaitījuma veids (4) |
|
|
|
To AEA daudzums, ko iecerēts pārskaitīt |
|
|
|
Minimālā gaidāmā vienas AEA cena € (fakultatīva informācija) |
|
|
|
Cita relevanta informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām) |
|
|
3. daļa. Informācija par konkrētām kategorijām, kurās ietilpst iecerētie pārskaitījumi no citām dalībvalstīm |
|
|
|
|
Iecerētā pārskaitījuma kategorija Nr. 1 (5) |
|
|
|
To AEA daudzums, ko iecerēts saņemt |
|
|
|
To AEA atbilstības gads, ko iecerēts saņemt (6) |
|
|
|
Maksimālā gaidāmā vienas AEA cena € (fakultatīva informācija) |
|
|
|
Cita relevanta informācija (piem., par saistītiem mitigācijas projektiem vai programmām) |
|
Piezīmes.
(1) 2. daļā un 3. daļā ziņoto konkrēto iecerēto pārskaitījumu kategoriju summa.
(2) 2. daļu atkārto tik reižu, cik kategoriju ir iecerētajiem pārskaitījumiem uz citām dalībvalstīm (piem., dažādi pārskaitījumu veidi un avota gadi).
(3) Debitētā pārskaitītājas dalībvalsts atbilstības konta gads.
(4) Šeit dalībvalstis diferencē pārskaitījumus saskaņā ar 5. panta 4. punktu un pārskaitījumus saskaņā ar 5. panta 5. punktu.
(5) 3. daļu atkārto tik reižu, cik kategoriju ir iecerētajiem pārskaitījumiem no citām dalībvalstīm (piem., dažādi atbilstības gadi).
(6) Kreditētā saņēmējas dalībvalsts atbilstības konta gads.
2. tabula. Informācija par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minēto elastības iespēju
|
1. daļa. Kopsavilkuma informācija par iecerētajiem ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem (1) |
||
|
|
2. daļā norādīto iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu skaits |
|
|
|
To iecerēto neto piesaistījumu kopējais daudzums, ko iecerēts izmantot ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem (t CO2 ekv.) |
|
|
2. daļa. Informācija par konkrētiem iecerētajiem ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumiem |
||
|
|
Iecerētais pārskaitījums ZIZIMM atbilstības nodrošināšanai Nr. 1 (2) |
|
|
|
Atbilstības gads (3) |
|
|
|
To iecerēto neto piesaistījumu daudzums, ko iecerēts izmantot ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumam (t CO2 ekv.) |
|
|
|
Cita relevanta informācija |
|
Piezīmes.
(1) 2. daļā ziņoto konkrēto iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu summa.
(2) 2. daļu atkārto tik reižu, cik ir iecerēto ZIZIMM atbilstības nodrošināšanas pārskaitījumu, piem., diferencētus pēc piesaistījumu gada.
(3) Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minētā kreditētā atbilstības konta gads.
XIX PIELIKUMS
23. pantā paredzētā ziņošana par to, kā izlietoti ieņēmumi no pārskaitījumiem
1. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai X-1 gadā
|
|
|
X-1 gadā izmaksātā kopsumma |
no tās — summa, kas izmaksāta X-1 gadā un ziņota kā piešķirta gados pirms X-1 gada |
X-1 gadā piešķirtā, bet ne izmaksātā kopsumma |
Ekvivalenta finansiālā vērtība, kas izmantota X-1 gadā (2) |
|
||||
|
2 |
No AEA pārskaitījumiem X-1 gadā gūto ieņēmumu izlietojums |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1) |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1) |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1) |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (1) |
Piezīmes (piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju) |
|
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
|
|
|
|
F |
|
4 |
No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu kopsumma vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā vai trešās valstīs |
B5+B6 summa |
C5+C6 summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
5 |
No tās — summa, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā (ja ir pieejami atsevišķi dati) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
No tās — summa, kas X-1 gadā izmantota klimata pārmaiņu apkarošanai trešās valstīs (ja ir pieejami atsevišķi dati) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.
(2) 1. tabulā ziņodamas “ekvivalentu finansiālo vērtību”, dalībvalstis norāda, ka arī visas vērtības, kas ziņotas 2.–3. tabulā, reprezentē ekvivalentu finansiālo vērtību.
2. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai Savienībā (1)
|
1 |
Dalībvalstis, kurās ieņēmumi izlietoti |
Mērķis, kuram ieņēmumi izlietoti |
Īss apraksts |
X-1 gada summa |
Statuss (3) |
Izlietojuma veids (4) |
Finanšu instruments (5) |
Īstenotāja aģentūra |
Piezīmes |
||
|
2 |
Norādīt vienu vai vairākas dalībvalstis |
(piem., programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums) |
(arī atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir) |
1 000 EUR |
1 000 vietējā valūtā (2) |
|
Piešķirta (t. i., plānots izlietot), bet ne izmaksāta / izmaksāta |
Norādīt izlietojuma veidu |
Norādīt finanšu instrumenta veidu |
(piem., atbildīgā ministrija) |
(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju) |
|
3 |
|
A |
B |
C |
D |
|
E |
F |
G |
H |
I |
|
4 |
|
|
|
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
|
5 |
|
|
|
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
|
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas) |
|||||||||||
|
6 |
Kopējais ieņēmumu daudzums vai ekvivalenta finansiālā vērtība |
C ailes summa |
D ailes summa |
|
|
|
|
|
|
||
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.
(2) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.
(3) Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa summas, ko ziņo attiecībā uz konkrētu programmu/projektu, ir piešķirta, bet daļa — izmaksāta, izmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.
Parasti “piešķirti” AEA pārskaitījumu ieņēmumi ir tādi, kas juridiski piešķirti izmantošanai klimatiskiem un enerģētiskiem mērķiem, bet dažos gadījumos ziņošanas laikā var vēl nebūt izlietoti. “Izmaksāti” AEA pārskaitījumu ieņēmumi ir tādi, kas ziņošanas laikā ir izlietoti. Tomēr dažos gadījumos “piešķirti” ieņēmumi var būt tādi, ko tikai provizoriski plānots izmantot, bet “izmaksāti” — tādi, kas konkrētam mērķim pārskaitīti konkrētai valsts aģentūrai vai kādai reģionālajai valdībai.
(4) Norādāmie izlietojuma veidi:
Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilst vairākiem izlietojuma veidiem, var norādīt vairākus, tomēr tā vietā, lai attiecīgo summu norādītu vairākkārt, vienam konkrētajai summai veltītajam ievadlaukam pievieno papildu rindas, kas aptver attiecīgos izlietojuma veidus.
Ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas.
3. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums klimata pārmaiņu apkarošanai trešās valstīs (1) (2)
|
1 |
|
X-1 gadā piešķirtā summa (2) |
X-1 gadā izmaksātā summa (2) |
Piezīmes |
||
|
2 |
No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums starptautiskām vajadzībām |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (3) |
1 000 EUR |
1 000 vietējās valūtas vienību (attiecīgā gadījumā) (3) |
(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju (4)) |
|
3 |
A |
C |
D |
E |
F |
G |
|
4 |
Kopsumma, kas izmantota tādu trešo valstu atbalstam, kas nav jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
|
|
5 |
Kopsumma, kas izmantota jaunattīstības valstu atbalstam |
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, jāizraugās vispiemērotākais un attiecīgā summa jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(2) Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.
(3) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.
(4) Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa summas, ko ziņo attiecībā uz konkrētu programmu/projektu, ir piešķirta, bet daļa — izmaksāta, izmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju. Visās tabulās izmanto konsekventas definīcijas.
4. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem (1)
|
1 |
|
X-1 gada summa |
Statuss (2) |
Atbalsta veids (3) |
Finanšu instruments (4) |
Sektors (5) |
Piezīmes |
||
|
2 |
No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem (6) (7) |
1 000 EUR |
1 000 vietējā valūtā (8) |
|
(norādīt: piešķirta/izmaksāta) |
(norādīt: mitigācija, adaptācija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama) |
(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama) |
(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama) |
(piem., paskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju) |
|
3 |
A |
B |
C |
|
E |
F |
G |
H |
I |
|
4 |
Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa daudzpusējiem kanāliem |
B ailes summa |
C ailes summa |
|
|
|
|
|
|
|
5 |
no tās — ar daudzpusēju fondu starpniecību (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
7 |
Pielāgošanās fonds UNFCCC paspārnē |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
8 |
Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) UNFCCC paspārnē |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
9 |
Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds UNFCCC paspārnē |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
10 |
Vismazāk attīstīto valstu fonds |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
11 |
UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
12 |
Daudzpusējam atbalstam REDD+ darbībām |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
13 |
Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (norādīt) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
14 |
no tās — ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
15 |
Pasaules Vides fonds |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
16 |
Pasaules Banka (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
17 |
Starptautiskā Finanšu korporācija (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
18 |
Āfrikas Attīstības banka (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
19 |
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
20 |
Amerikas Attīstības banka (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
21 |
Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (norādīt) (9) |
|
|
|
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.
(2) Informāciju par statusu sniedz dezagregētu, ja tāda ir pieejama. Dalībvalstis ziņojumā sniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.
(3) To ziņo, ja šāda informācija daudzpusēju fondu vai banku gadījumā ir pieejama. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(4) Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. Visbiežāk daudzpusējām iestādēm sniedz dotācijas, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai panāktu saskanību ar ziņošanas prasībām, kas piemērojamas UNFCCC divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(5) Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(6) Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums iederas vairākās rindās, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(7) Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(8) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.
(9) Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar CDC DAC indikatoriem.
5. tabula. No AEA pārskaitījumiem gūto ieņēmumu (vai ekvivalentas finansiālās vērtības) izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunattīstības valstīm (1) (2)
|
1 |
Programmas, darbības, pasākuma vai projekta nosaukums |
Saņēmēja valsts/reģions |
X-1 gada summa |
Statuss (3) |
Atbalsta veids (4) |
Sektors (5) |
Finanšu instruments (6) |
Īstenotāja aģentūra |
Piezīmes |
||
|
2 |
|
|
1 000 EUR |
1 000 vietējā valūtā (7) |
Atzīmēt, ja ziņo par “ekvivalentu finansiālo vērtību” |
(norādīt: piešķirta/izmaksāta) |
(norādīt: mitigācija, adaptācija, REDD+, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama) |
(norādīt: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversāli pasākumi, cits, informācija nav pieejama) |
(norādīt: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta rīcībpolitikas, finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, cits, informācija nav pieejama) |
(piem., valdības ministrija) |
(piem., izskaidrot trūkumus, sniegt kvalitatīvu informāciju par konkrētiem izlietojuma veidiem, ja kvantitatīva informācija nav pieejama, un sniegt jebkādu citu papildinformāciju) |
|
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
|
4 |
|
|
|
|
□ |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
Izvēlēties: |
|
|
|
(Pēc vajadzības pievienot papildu rindas) |
|||||||||||
|
5 |
Kopsumma jaunattīstības valstu atbalstam pa divpusējiem kanāliem vai ar reģionālo atbalstu |
|
D ailes summa |
D ailes summa |
□ |
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads
Piezīmes.
(1) Dalībvalstis izvairās vienu un to pašu summu šajā tabulā uzskaitīt divreiz. Ja konkrēts izlietojums atbilstu vairākiem izlietojuma veidiem, izraugās vispiemērotāko un attiecīgo summu ieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(2) Šo tabulu ziņošanai izmanto tikai tad, ja tā ir relevanta.
(3) Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā būtu jāsniedz tad, ja ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj piešķirtās summas nošķirt no izmaksātajām, ziņotajām summām izvēlas vispiemērotāko kategoriju.
(4) Šajā tabulā būtu jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC indikatoriem.
(5) Var norādīt vairākus sektorus. Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa sektoriem. “Informācija nav pieejama” drīkst norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(6) Izvēlas attiecīgo finanšu instrumentu. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” būtu jānorāda tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
Norādi “Informācija nav pieejama” drīkst izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(7) Valūtas konvertēšanai izmanto vai nu X-1 gada vidējo valūtas kursu, vai faktisko valūtas kursu, kas piemērots izmaksātajai summai.
XX PIELIKUMS
24. pantā paredzētā ziņošana par uzskaitītajām emisijām un piesaistījumiem
1.a tabula.
Nacionālajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ZIZIMM sektorā(1) (2) (3)
|
1. daļa. ZIZIMM SEG emisijas un piesaistījumi pēc pārskata kategorijas un atbilstošā uzskaites kategorijas līmeņa |
|
Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Neto emisijas un piesaistījumi (kt CO2 ekv.) (aprēķināti automātiski) |
||||||||||||
|
Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju apakškategorijas |
Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas |
ZIZIMM regulas uzskaites apakškategorija |
ZIZIMM regulas uzskaites kategorija |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
|
4.A.1. Meža zeme, kas paliek meža zeme |
4.A. Meža zeme |
Meža zeme, kas paliek meža zeme |
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.1. Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.2. Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.1. Aramzeme, kas paliek aramzeme |
4.B. Aramzeme |
Aramzeme, kas paliek aramzeme |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.2. Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.1. Zālāji, kas paliek zālāji |
4.C. Zālāji |
Zālāji, kas paliek zālāji |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.1. Mitrāji, kas paliek mitrāji |
4.D. Mitrāji |
Mitrāji, kas paliek mitrāji |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.1. Meža zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.2. Aramzeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.3. Zālāji, kas pārveidoti par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.5. Cita zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.1. Meža zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.2. Aramzeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.3. Zālāji, kas pārveidoti par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.5. Cita zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.1. Apdzīvotas teritorijas, kas paliek apdzīvotas teritorijas |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.4. Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2. Cita zeme, kas paliek cita zeme |
4.F. Cita zeme |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.4. Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.5. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes (2) |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
Nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes |
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: papīra kategorija, kas minēta Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
Nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes (2) |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
Nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no atmežotas zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no citas zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.H. Citi (precizēt) |
4.H. Citi |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.a tabulas 2. daļa. Kopsavilkums salīdzināšanai ar VZT (automātisks aprēķins) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Neto emisijas un piesaistījumi (kt CO2 ekv.) (aprēķināti automātiski) |
||||||||||
|
|
Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas |
|
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
|
|
4.A. Meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B. Aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C. Zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D. Mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F. Cita zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.a tabulas 3. daļa. Kopsavilkums pa uzskaites kategorijām (automātisks aprēķins) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
Neto emisijas un piesaistījumi atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Neto emisijas un piesaistījumi (kt CO2 ekv.) (aprēķināti automātiski) |
||||||||||
|
|
|
|
ZIZIMM regulas regulas uzskaites kategorija |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā |
|
|
|
|
Apmežota zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atmežota zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota aramzeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti zālāji: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota meža zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti mitrāji: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neuzskaitīti: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes. (1) Dalībvalstis tiek mudinātas šo informāciju, arī informāciju 1.b uzskaites tabulā, sniegt ik gadu. Emisijas norāda kā pozitīvas vērtības (+), piesaistījumus norāda kā negatīvas vērtības (–). (2) Nocirstas koksnes produkti ietver papīra kategoriju, kas minēta Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā. (3) Attiecībā uz daļu šajā tabulā prasītās informācijas dalībvalstis var izvēlēties atsaukties uz siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem ar nosacījumu, ka attiecīgās VZT tabulas inventarizācijas datu ziņošanai ir aizpildītas, kur iespējams, izdarot izvēli nolaižamajā izvēlnē. Šī iespēja pašlaik ir paredzēta VZT 4.A–4.F, 4.II un 4.III tabulā. |
|||||||||||||||
1.b tabula.
Uzskaites tabula
|
|
Zemes uzskaites kategorijas |
NETO EMISIJAS/PIESAISTĪJUMI(10) |
Uzskaites parametri |
Uzskaitītais daudzums (3) |
|||||
|
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
Kopā (2) |
|||
|
|
|
||||||||
|
A. |
Obligātās uzskaites kategorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.1. |
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tās: meža zeme, kas paliek meža zeme |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
|
no tās: NKP no apsaimniekotas meža zemes (8)(9) |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
|
no tās: pie papīra kategorijas piederīgi NKP no apsaimniekotas meža zemes (8)(9) |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
|
no tās: atmirusi koksne (8) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
izslēgtās emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ (4) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
izslēgtie vēlākie piesaistījumi no zemes, ko skāruši dabiski traucējumi (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža references līmenis (MRL) (6) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MRL tehniskās korekcijas (7) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksimums no meža apsaimniekošanas (8) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.2. |
Apmežota zeme |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
|
no tās: NKP no apmežotas zemes (9)(11) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
izslēgtās emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ (4) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
izslēgtie vēlākie piesaistījumi no zemes, ko skāruši dabiski traucējumi (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.3. |
Atmežota zeme |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
A.4. |
Apsaimniekota aramzeme (1) |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
A.5. |
Apsaimniekoti zālāji (1) |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
B |
Brīvprātīgi izraudzītās uzskaites kategorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B.1. |
Apsaimniekoti mitrāji (ja izraudzīta) |
pārnesti no 1.a tabulas |
|
|
|||||
|
|
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes. (1) Uzskaites parametrs kategorijām “apsaimniekota aramzeme”, “apsaimniekoti zālāji” un/vai “apsaimniekoti mitrāji” (ja šī kategorija izraudzīta): bāzes perioda (2005–2009) vidējā vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 7. panta 1. punktu līdz 7. panta 3. punktu. (2) Kumulatīvās neto emisijas un piesaistījumi visos atbilstības perioda gados, par ko ziņots šajā reizē. (3) Uzskaitītais daudzums ir visu emisiju un visu piesaistījumu summa valsts teritorijā 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās kopā, uzskaitītās saskaņā ar Regulu 2018/841. (4) Dalībvalsts, kas paziņojusi par nodomu piemērot noteikumus par dabiskajiem traucējumiem, var izvēlēties emisijas, kas radušās dabisku traucējumu dēļ, izslēgt jebkurā laikā līdz saistību perioda beigām, sk. Regulas (ES) 2018/841 10. pantu. (5) Visus vēlākos piesaistījumus zemē, kuras gadījumā ir izslēgtas emisijas no dabiskiem traucējumiem, no attiecīgās darbības uzskaitītā daudzuma atskaita. (6) Meža references līmenis, kas noteikts deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. panta 8. punktu un 8. panta 9. punktu, kt CO2 ekv. gadā. (7) Tehniskās korekcijas saskaņā ar Regulas 2018/841 8. panta 11. punktu, ziņotas kt CO2 ekv. gadā. Dalībvalstīm par tehniskajām korekcijām jāziņo 2027. gadā, taču tās tiek mudinātas šo informāciju ziņot, kad dati ir pieejami. (8) Saskaņā ar 8. panta 2. punktu ne vairāk kā ekvivalents 3,5 % dalībvalsts emisiju tās bāzes gadā vai periodā, kas norādīts Regulas 2018/841 III pielikumā. Izņēmumi attiecas uz atmirušu koksni un nocirstas koksnes produktiem, izņemot papīra kategoriju, kas minēta Regulas (ES) 2018/841 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā. (9) Šīs emisijas neiekļauj attiecīgās uzskaitītās kategorijas (t. i., apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes) emisijās. NKP aplēses norāda atsevišķi saskaņā ar Regulas 2018/841 IV pielikuma A daļas d) punktu, kas nosaka, ka “references līmenī ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, tādējādi sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības”. (10) Emisijas norāda kā pozitīvas vērtības (+), piesaistījumu norāda kā negatīvas vērtības (–). |
|||||||||
2. tabula.
Informācija par emisijām un piesaistījumiem sakarā ar dabiskiem traucējumiem (1)
|
Ģeogrāfiskās vietas identifikācijas kods (2) |
DABISKO TRAUCĒJUMU NOTIKUMA IDENTIFIKĀCIJA |
PLATĪBA, KURU SKĀRUŠI DABISKI TRAUCĒJUMI, GADĀ, KURĀ PAR TO PIRMOREIZ ZIŅOTS |
EMISIJAS NO PLATĪBĀM, KURAS SKĀRUŠI DABISKI TRAUCĒJUMI |
Fona līmenis (7) |
Pielaide (7) |
Sliekšņa tests (8) |
UZSKAITĪTIE DAUDZUMI |
|||||||
|
Platība, kuru skāruši dabiski traucējumi gadā, kurā par to pirmoreiz ziņots |
Platība, kuru skāruši dabiski traucējumi, pārskata gadā |
Kopējās emisijas (4) |
Cirte pēc dabiskiem traucējumiem (5) |
Emisijas no dabiskiem traucējumiem (6) |
Pārskata gada emisijas, kuras pārskata gadā var izslēgt (9) |
Vēlākie piesaistījumi pārskata gadā (10) |
||||||||
|
|
|
|
||||||||||||
|
Dabisko traucējumu gads (3) |
Traucējumu veids |
CO2 |
CH4 |
N2O |
Emisijas |
Piesaistījumi |
||||||||
|
(kha) |
(kt CO2 ekv.) |
(kt CO2 ekv.) |
(kt CO2 ekv.) |
(jā/nē) |
(kt CO2 ekv.) |
|||||||||
|
Kopā sakarā ar 2021. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
Gads: 2021 |
Kopā sakarā ar 2021. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sakarā ar 2022. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
Gads: 2022 |
Kopā sakarā ar 2022. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sakarā ar 2023. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
Gads: 2023 |
Kopā sakarā ar 2023. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sakarā ar 2024. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
Gads: 2024 |
Kopā sakarā ar 2024. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sakarā ar 2025. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
Gads: 2025 |
Kopā sakarā ar 2025. gada dabiskajiem traucējumiem (11) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dokumentācijas lauks |
||||||||||||||
|
Puses attiecīgajā NIZ pielikumā sniedz detalizētu skaidrojumu, kā tiek aprēķināti vēlākie piesaistījumi, kas no uzskaites izslēdzami. Ja šīs tabulas satura saprašanai ir vajadzīga kāda papildu informācija, šajā dokumentācijas laukā sniedziet norādes uz relevantajām NIZ sadaļām. |
||||||||||||||
|
Dokumentācijas lauks |
|
|||||||||||||
|
Piezīmes. (1) Šajā tabulā prasītā informācija jāsniedz dalībvalstīm, kuras piemēro noteikumu par dabiskos traucējumos radušos emisiju izslēgšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 10. pantu. Dalībvalstis tiek mudinātas šo informāciju attiecīgā gadījumā sniegt ik gadu. (2) Ģeogrāfiskā vieta ir to teritoriju robežas, kas aptver dabisku traucējumu skartas zemes (apmežotu zemi un apsaimniekotu meža zemi atsevišķi). Vajadzīgo informāciju sniedz dokumentācijas laukā. Ņem vērā nepieciešamību pēc ģeogrāfiski skaidri noteiktiem datiem, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā. (3) Gads, kurā radušies dabiskie traucējumi. (4) Dalībvalsts šeit ziņo emisijas no dabiskajiem traucējumiem. Šeit ziņotajām vērtībām jābūt saskanīgām vismaz ar starptautiskajām ziņošanas prasībām, piem., Parīzes nolīguma prasībām. Neatkarīgi no tā, ar kādu metodi aplēš oglekļa uzkrājuma izmaiņas, dalībvalsts NIZ pēc vajadzības sniedz informāciju par to, kā diferencētas CO2 emisijas no dabiskiem traucējumiem. (5) Emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem pārskata gadā (NIZ jāsniedz informācija par to, kā emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem aplēstas). (6) Šeit ziņotās emisijas neietver emisijas no cirtes pēc dabiskiem traucējumiem. (7) NIZ jāsniedz informācija par fona līmeņa un pielaides aprēķinu, arī informācija par visiem fona līmeņa un pielaides pārrēķiniem, kas veikti tāpēc, lai saglabātu metodoloģisku konsekvenci ar ziņotajām emisijām. (8) Ja emisijas no dabiskajiem traucējumiem pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide (ja pielaide vajadzīga), šajā rūtiņā norāda “jā”. (9) Emisijas, ko pārskata gadā no uzskaites var izslēgt, ir “emisijas no dabiskiem traucējumiem”, no kā atskaitīts “fona līmenis”. (10) Dalībvalstis dokumentācijas laukā (tālāk) un NIZ norāda, kā tiek aprēķināti vēlākie piesaistījumi, kas no uzskaites izslēdzami. Dalībvalstis arī dokumentē, ka izmantotā metodika saskan ar to, ko izmanto fona līmenim un pielaidei (attiecīgā gadījumā). Dalībvalstis dokumentācijas laukā norāda, kur šī informācija atrodama NIZ. (11) Traucējumus norāda pa gadiem un traucējumu veidiem (šādā kārtībā; kopējā traucējumu ietekmes aplēse par katru gadu). Vairākus viena veida dabisko traucējumu notikumus, piemēram, ugunsgrēkus smaga sausuma perioda dēļ, var grupēt, ja vien NIZ vai NIZ pielikumos sniegta visa relevantā informācija. Gadījumos, kad kādu teritoriju skar vairāku veidu traucējumi, NIZ jāsniedz papildu informācija par to, kā novērsta emisiju un piesaistījumu dubulta uzskaite. Gadījumos, kad traucējumi kādu teritoriju skar vairākus gadus, NIZ jāsniedz papildu informācija par to, kā novērsta šo teritoriju emisiju un piesaistījumu dubulta uzskaite. (12) Dalībvalstis ziņo emisijas no dabiskiem traucējumiem pārskata gadā. Dalībvalstis var ziņot arī aizkavētas emisijas no dabiskiem traucējumiem iepriekšējos gados, ja nodrošināta saskanība ar metodiku, ko izmanto fona līmeņa aprēķinam. |
||||||||||||||
XXI PIELIKUMS
25. panta 1. punktā paredzētie sadarbības un koordinācijas termiņi Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai
|
Elements |
Darītājs |
Laiks |
Darāmais |
|
1. Dalībvalstu ikgadējo inventarizācijas pārskatu iesniegšana (aizpildīta VZT un nacionālā inventarizācijas ziņojuma elementi) |
Dalībvalstis |
Ik gadu līdz 15. janvārim |
Elementi, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktā |
|
2. Dalībvalstu iesniegto pārskatu sākotnējās pārbaudes |
Komisija (arī ESTAT ĢD (Eurostat), JRC ĢD), kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra (EVA) |
Attiecībā uz dalībvalsts iesniegto pārskatu no 15. janvāra līdz vēlākais 28. februārim |
EVA veiktas pārbaudes, kurās pārliecinās, ka dalībvalstu inventarizācijas pārskati ir caurredzami, pareizi [precīzi], saskanīgi, pilnīgi un salīdzināmi. Dalībvalstu VZT sniegto enerģētikas datu salīdzināšana ar Eurostat enerģētikas datiem (sektorālā un atsauces pieeja), ko veic Eurostat un EVA. Dalībvalstu lauksaimniecības datu pārskatu pārbaude, ko veic JRC (konsultējoties ar dalībvalstīm). Dalībvalstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) datu pārskatu pārbaude, ko veic EVA (konsultējoties ar JRC un dalībvalstīm). Sākotnējo pārbaužu konstatējumi tiks dokumentēti. |
|
3. Savienības inventarizācijas pārskata un inventarizācijas ziņojuma projekta sagatavošana (Savienības pārskata ziņojuma elementi) |
Komisija (arī Eurostat, JRC), kurai palīdz EVA |
Līdz 28. februārim |
Savienības inventarizācijas pārskata un inventarizācijas ziņojuma projekts (dalībvalstu informācijas apkopojums), kura pamatā ir dalībvalstu pārskati un vajadzības gadījumā papildu informācija (sniegti 15. janvārī). |
|
4. Sākotnējo pārbaužu konstatējumu izplatīšana, arī paziņošana par iespējamu vajadzību novērst nepilnības |
Komisija, kurai palīdz EVA |
28. februāris |
Sākotnējo pārbaužu konstatējumu izplatīšana, arī paziņošana par iespējamo nepilnību novēršanu un konstatējumu pieejamības nodrošināšana. |
|
5. Savienības pārskata un pārskata ziņojuma projekta izplatīšana |
Komisija, kurai palīdz EVA |
28. februāris |
Savienības pārskata projekta izplatīšana dalībvalstīm 28. februārī. Dalībvalstis pārbauda datus. |
|
6. Atjauninātu vai papildu pārskata datu un pabeigto nacionālo inventarizācijas ziņojumu iesniegšana, ko veic dalībvalstis |
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Atjaunināti vai papildu pārskata dati, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nesaskanības vai nepilnības), un pabeigti nacionālie inventarizācijas ziņojumi. |
|
7. Dalībvalstu piezīmes par Savienības inventarizācijas pārskata projektu |
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Vajadzības gadījumā sniedz koriģētus datus un piezīmes par Savienības inventarizācijas pārskata projektu. |
|
8. Dalībvalstu reakcija uz sākotnējām pārbaudēm |
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Dalībvalstis vajadzības gadījumā reaģē uz sākotnējām pārbaudēm. |
|
9. Sākotnējo pārbaužu konstatējumu sekojuma izplatīšana |
Komisija, kurai palīdz EVA |
15. marts–31. marts |
Izvērtējums par dalībvalstu reakciju uz sākotnējo pārbaužu secinājumiem un sekojumjautājumi dalībvalstīm. |
|
10. Aplēses par nacionālajos inventarizācijas pārskatos trūkstošajiem datiem |
Komisija, kurai palīdz EVA |
31. marts |
Komisija līdz pārskata gada 31. martam sagatavo aplēses par trūkstošajiem datiem un tās paziņo dalībvalstīm. |
|
12. Dalībvalstu piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem |
Dalībvalstis |
7. aprīlis |
Dalībvalstis Komisijai izskatīšanai sniedz piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem. |
|
13. Dalībvalstu reakcija uz sākotnējo pārbaužu sekojumu |
Dalībvalstis |
7. aprīlis |
Dalībvalstis reaģē uz sākotnējo pārbaužu sekojumu. |
|
14. Pārskati, ko dalībvalstis iesniedz UNFCCC |
Dalībvalstis |
15. aprīlis |
Pārskatu iesniegšana UNFCCC (kopiju nosūtot EVA). |
|
15. Galīgais Savienības ikgadējais inventarizācijas pārskats (arī Savienības inventarizācijas ziņojums) |
Komisija, kurai palīdz EVA |
15. aprīlis |
Galīgā Savienības ikgadējā pārskata iesniegšana UNFCCC. |
|
16. Jebkura cita dokumentu atkārtota iesniegšana pēc sākotnējās pārbaudes posma |
Dalībvalstis |
Kad notiek dokumentu atkārtota iesniegšana |
Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus citus atkārtoti iesniegtos dokumentus (VZT vai nacionālos inventarizācijas ziņojumus), kurus tās iesniedz UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējās pārbaudes posma. |
XXII PIELIKUMS
Visaptverošās izskatīšanas grafiks un procedūra saskaņā ar 30. pantu
30. panta 2. punktā minētie sekretariāta uzdevumi:
(1) sagatavot visaptverošās izskatīšanas (“izskatīšanas”) darba plānu;
(2) apkopot un sniegt informāciju, kas nepieciešama tehnisko ekspertu darba grupai, kura nodarbojas ar izskatīšanu;
(3) koordinēt šajā regulā noteiktās izskatīšanas darbības, arī saziņu starp tehnisko ekspertu darba grupu un norīkoto izskatāmās dalībvalsts kontaktpersonu vai kontaktpersonām, kā arī veikt citus praktiskus pasākumus;
(4) sekot līdzi izskatīšanas norisei un informēt dalībvalstis par gadījumiem, kad dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos konstatētas būtiskas problēmas 31. panta izpratnē (konsultējoties ar Komisiju);
(5) sagatavot, kvalitātes ziņā pārbaudīt un rediģēt izskatīšanas ziņojuma projektu un galīgo ziņojumu un tos paziņot attiecīgajai dalībvalstij un Eiropas Komisijai.
30. pantā minētās pārbaudes:
(6) sīka inventarizācijas pārskatu aplēšu pārbaude, arī to metodiku pārbaude, ko dalībvalsts izmantojusi pārskatu sagatavošanā;
(7) sīka analīze, kā dalībvalsts īstenojusi inventarizācijas pārskata aplēšu uzlabošanas ieteikumus, kas norādīti jaunākajā UNFCCC ikgadējās izskatīšanas ziņojumā, kurš minētajai dalībvalstij darīts pieejams pirms izskatāmā pārskata iesniegšanas, ja ieteikumi nav īstenoti;
(8) sīka analīze, kā dalībvalsts pamatojusi to, ka šie ieteikumi nav īstenoti;
(9) sīks siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšu laikrindu konsekvences novērtējums;
(10) sīks novērtējums, vai dalībvalsts veiktie pārrēķini attiecīgajā iesniegtajā pārskatā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu ir ziņoti caurredzami un veikti saskaņā ar IPCC vadlīnijām par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem;
(11) sekojumpasākumi attiecībā uz sākotnējo pārbaužu rezultātiem un jebkuru papildu informāciju, ko izskatāmā dalībvalsts iesniegusi, atbildot uz tehnisko ekspertu darba grupas jautājumiem un citām relevantām pārbaudēm;
(12) citas relevantas pārbaudes, kas papildina sākotnējās pārbaudes.
Sīkākas ziņas par 31. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām:
(13) šīs regulas 32. pantā minētajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj tikai emisiju un piesaistījumu aplēšu tehniskās korekcijas, norādot pierādījumos balstītu pamatojumu. 2027. gada izskatīšanas laikā tehniskās korekcijas attiecībā uz emisijām, uz kurām attiecas Regula 2018/842, aptver emisijas 2021.–2025. gadā;
(14) 2032. gada izskatīšanas laikā tehniskās korekcijas attiecībā uz emisijām, uz kurām attiecas Regula 2018/842, aptver emisijas 2026.–2030. gadā;
(15) ja emisiju tehniskā korekcija vismaz par vienu izskatāmā pārskata gadu, bet ne par visiem laikrindas gadiem pārsniedz būtiskuma slieksni, tad, lai nodrošinātu laikrindas konsekvenci, aprēķina arī visu pārējo izskatāmo gadu tehnisko korekciju.
Tabula. 34.
pantā minētais 2025. gada, 2027. gada un 2032. gada visaptverošo izskatīšanu grafiks
|
Darbība |
Uzdevuma apraksts |
Laiks |
|
Izskatāmā materiāla sagatavošana 2025. gada, 2027. un 2032. gada visaptverošajām inventarizācijas pārskatu izskatīšanām |
Materiālu 2025. gada, 2027. un 2032. gada visaptverošajām inventarizācijas pārskatu izskatīšanām sagatavo, balstoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem pārskatiem. |
15. aprīlis–25. aprīlis |
|
Kamerālā izskatīšana un jautājumu nosūtīšana dalībvalstīm |
Tehnisko ekspertu darba grupa (TEDG) veic pārbaudes un sagatavo jautājumus dalībvalstīm, balstoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem pārskatiem. Dalībvalstīm nosūta jautājumus. |
25. aprīlis–13. maijs |
|
Atbildes uz kamerālās izskatīšanas jautājumiem |
Dalībvalstis atbild uz TEDG kamerālās izskatīšanas jautājumiem. |
13. maijs–27. maijs |
|
Centralizēta izskatīšana un papildu jautājumu nosūtīšana dalībvalstīm |
TEDG satiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu konstatējumu konsekvenci attiecībā uz visām dalībvalstīm, vienotos par ieteikumiem, sagatavotu iespējamās tehniskās korekcijas utt. Apzina papildu jautājumus un tos nosūta dalībvalstīm. |
Viena nedēļa laikā no 25. maija līdz 15. jūnijam |
|
Atbildes uz papildu jautājumiem un reakcija uz iespējamām tehniskajām korekcijām |
Dalībvalstis centralizētās izskatīšanas laikā sniedz atbildes uz papildu jautājumiem un reaģē uz iespējamiem tehnisko korekciju gadījumiem. |
Centralizētās izskatīšanas laikā |
|
Tehnisko korekciju projekta paziņošana |
Dalībvalstīm nosūta tehnisko korekciju projektu. |
Viena diena pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
|
Reakcija uz tehnisko korekciju projektu |
Dalībvalstis reaģē uz tehnisko korekciju projektu vai sniedz pārskatītas aplēses. |
15 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
|
Izskatīšanas ziņojumu projektu sagatavošana |
TEGD sagatavo izskatīšanas ziņojumu projektus, arī visas neatrisinātās problēmas un ieteikumu projektus, kā arī (attiecīgā gadījumā) sīkāku informāciju par tehnisko korekciju projektiem un to pamatojumu. |
21 dienu pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
|
Iespējams valsts apmeklējums |
Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalstu ziņoto inventarizācijas pārskatu kvalitāte joprojām ir ļoti problemātiska vai TEGD nespēj atrisināt jautājumus, var veikt ad hoc valsts apmeklējumu. |
29. jūnijs–9. augusts |
|
Izskatīšanas ziņojumu projektu paziņošana dalībvalstīm |
Dalībvalstīm nosūta izskatīšanas ziņojumu projektus. |
21 dienu pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
|
Komentāri par izskatīšanas ziņojumu projektiem |
Dalībvalstis sniedz piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, norādot visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā. |
40 dienas pēc izskatīšanas ziņojuma projekta saņemšanas |
|
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšana |
Vajadzības gadījumā — neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. TEGD pabeidz izskatīšanas ziņojumus. Pārbauda izskatīšanas ziņojumu kvalitāti un tos rediģē. |
75 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
|
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana |
Komisijai un dalībvalstīm nosūta galīgos izskatīšanas ziņojumus. |
83 dienas pēc centralizētās izskatīšanas beigām |
XXIII PIELIKUMS
Formāts, kādā saskaņā ar 36. pantu ziņojama informācija par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām
Pirmajā ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 36. pantu, sniedz pilnīgu aprakstu un ietver visu tabulā norādīto informāciju. Nākamajos gados jāziņo tikai par nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas izmaiņām.
|
Ziņošanas pienākums |
Teksta lauki |
Piemēri tam, kādas ziņas varētu ziņot, īstenojot šo ziņošanas pienākumu |
|
To struktūru nosaukums un kontaktinformācija, kuras vispārēji atbild par nacionālajām rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām |
|
— Uzskaitīt atbildīgo struktūru vai struktūras un katras struktūras lomu un pienākumus. Norādīt galveno struktūru. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt nosaukuma un kontaktinformācijas izmaiņas. |
|
Institucionālā kārtība, kādā sagatavo ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm, kā arī ziņo par tiem (arī struktūrshēma) |
|
— Norādīt nacionālās sistēmas vispārējo struktūru/uzbūvi. Uzskaitīt visas organizācijas, kas iesaistītas rīcībpolitikām un pasākumiem veltīto ziņojumu un prognožu sagatavošanā un informācijas arhivēšanā, norādīt to pienākumus un to, kā tās mijiedarbojas. — Sniegt struktūrshēmas aprakstu, norādot, kāda ir nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas organizatoriskā struktūra, arī organizāciju funkcionālās un hierarhiskās attiecības. — Ja šāds nacionālās sistēmas apraksts jau ir sniegts, ziņot par institucionālās kārtības izmaiņām un tās paskaidrot. |
|
Juridiskie pasākumi, kas paredz sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm |
|
— Vai ir ieviesti kādi juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek pabeigta ziņošana un/vai sniegti dati? Norādīt tiesību aktu un tā darbības jomu. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot par izmaiņām juridiskajos pasākumos, kas paredz sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm. |
|
Procedurālā un administratīvā kārtība un termiņi, kādā sagatavot ziņojumus par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm, lai nodrošinātu, ka informācija tiek ziņota laicīgi un ir caurredzama, pareiza [precīza], saskanīga, salīdzināma un pilnīga. |
|
— Ziņot par to, kāds ir rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm veltīto ziņojumu sagatavošanas cikls. — Īsi raksturot metodikas un mehānismus, kas nodrošina, ka informācija tiek ziņota laicīgi un ir caurredzama, pareiza [precīza], saskanīga, salīdzināma un pilnīga. — Ziņot, kā tiek nodrošināts, ka ziņojumi par rīcībpolitikām un pasākumiem (attiecīgā gadījumā) un par prognozēm (saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284) tiek sagatavoti saskanīgi. — Fakultatīvi var arī sniegt diagrammas, kurās attēloti attiecīgie nacionālās sistēmas procesi. Ar šīm diagrammām var ilustrēt informācijas apriti sistēmā un to, kuros punktos tiek veikti kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas pasākumi. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt procedurālās un administratīvās kārtības izmaiņas. |
|
Informācijas vākšanas procesa apraksts |
|
— Sniegt kopsavilkumu par to, kā tiek vākta informācija rīcībpolitiku un pasākumu izstrādei, kā rīcībpolitikas un pasākumi tiek izvērtēti un kā tiek izstrādātas prognozes. Paskaidrot, vai un kā informācija rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu izstrādei tiek vākta un izmantota konsekventi. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt datu vākšanas procesa izmaiņas. |
|
Apraksts par saskaņojumu ar nacionālo inventarizācijas sistēmu |
|
— Sniegt informāciju par saskaņojumu ar nacionālo SEG inventarizācijas sistēmu, piemēram, to, kā tiek nodrošināta izmantoto datu saskanība. — Ir iespēja attiecīgā gadījumā sniegt ziņas par sasaisti ar citām klimatziņošanas sistēmām. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot, kā sasaiste ar nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu mainījusies. |
|
Apraksts par sasaisti ar kārtību, kas attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā paredzētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata ziņojumiem |
|
— Sniegt kopsavilkumu par sasaisti starp procesiem, kuros savāc datus, kas saistīti ar rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm, un relevantajiem procesiem ziņošanai par progresu citās enerģētikas savienības dimensijās, piem., procesiem, kas veicina saskanīgu ar enerģētiku saistīto datu izmantošanu rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu izstrādē un integrētajā ziņošanā par progresu. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot, kā sasaiste ar ziņošanas sistēmām, kurās ziņo ar enerģētiku saistītus datus, mainījusies. |
|
Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu ziņošanas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām |
|
— Sniegt kopsavilkumu par to, ar kādām kvalitātes kontroles darbībām tiek nodrošināts rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm veltīto ziņojumu pareizums [precizitāte] un pilnīgums. Ziņot par ieviestajām kvalitātes nodrošināšanas darbībām. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas darbību izmaiņas. |
|
Apraksts, kā tiek izraudzīti pieņēmumi, metodikas un modeļi siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēm |
|
— Aprakstīt, kā tiek izraudzīti izmantotie pieņēmumi, metodikas un modeļi. Dalībvalstis turklāt var ziņot par savas izvēles iemesliem vai pievienot norādes uz citiem ziņojumiem, kur šī informācija sniegta. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt šo procesu izmaiņas. |
|
Apraksts par to, kādas ir dalībvalsts nacionālās rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmas oficiālās izvērtēšanas un apstiprināšanas procedūras |
|
— Aprakstīt, kā notiek nacionālās sistēmas vai tās izmaiņu oficiālā apstiprināšana. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, norādīt šā procesa izmaiņas. |
|
Informācija par relevanto institucionālo administratīvo un procedurālo kārtību, kā iekšēji tiek īstenots ES nacionāli noteiktais devums, vai par šādas kārtības izmaiņām |
|
— Norādīt kārtību, kādā tiek īstenotas rīcībpolitikas un pasākumi, kas nodrošina iekšējo īstenošanu, un kārtību, kādā tiek sagatavotas nacionālās prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos, kas ļauj sekot līdzi iekšējam progresam. — Ja šāds apraksts jau ir sniegts, ziņot par šādas kārtības izmaiņām. |
|
Apraksts par ieinteresēto personu iesaisti sakarā ar rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sagatavošanu |
|
— Aprakstīt, kāda ieinteresēto personu iesaiste īstenota rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sagatavošanas sakarā. Norādīt, ar kādām ieinteresētajām personām notikušas apspriedes un kādas izmaiņas vai uzlabojumi izdarīti (ja izdarīti). |
XXIV PIELIKUMS
37. pantā paredzētā ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem
1. tabula. Sektori, gāzes un rīcībpolitiskā instrumenta veids
|
Rīcībpolitikas vai pasākuma (R/P) numurs |
Rīcībpolitikas vai pasākuma nosaukums |
Atsevišķa rīcībpolitika vai pasākums vai to grupa |
Ja tā ir rīcībpolitiku vai pasākumu grupa, atsevišķās rīcībpolitikas vai pasākumi, ko tā ietver |
Ģeogrāfiskais aptvērums (a) |
Aptvertie sektori (b) |
Aptvertās SEG(c) |
Mērķis (d) |
Kvantificētais mērķis (e) |
Īss apraksts |
Novērtējums, kā rīcībpolitika vai pasākums palīdz īstenot ilgtermiņa stratēģiju, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 15. pantā |
Rīcībpolitiskā instrumenta veids (f) |
Savienības rīcībpolitikas, kuru rezultātā R/P īstenots |
Īstenošanas statuss (h) |
Īstenošanas periods |
Prognožu scenārijs, kurā R/P ietverts |
Struktūras, kuras atbildīgas par rīcībpolitikas īstenošanu (i) |
Indikatori, ko izmanto progresa monitorēšanai un izvērtēšanai laika gaitā (j) |
Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem |
Vispārīgas piezīmes |
|||||
|
Savienības rīcībpolitika (g) |
Cits variants |
Sākums |
Beigas |
Veids |
Nosaukums |
Apraksts |
Gads |
Vērtība |
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes. Saīsinājumi: SEG = siltumnīcefekta gāze; ZIZIMM = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.
(a) Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: aptver divas vai vairākas valstis, nacionāls, reģionāls, lokāls.
(b) Dalībvalstis izvēlas no šādiem sektoriem (ja rīcībpolitika vai pasākums ir transversāls, var izvēlēties vairāk nekā vienu sektoru): enerģijas piegāde (kurināmo ieguve, pārvade, sadale un glabāšana, kā arī enerģijas pārveide siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām un elektroenerģijas ražošanai); energopatēriņš (kurināmais un elektroenerģija, ko patērē tādi tiešie patērētāji kā mājsaimniecības, publiskā pārvalde, pakalpojumu nozare, rūpniecība un lauksaimniecība); transports; rūpnieciskie procesi (ražošanas darbības, kurās materiāli tiek ķīmiski vai fiziski pārveidoti un rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, siltumnīcefekta gāzu izmantošana ražojumos un fosilā kurināmā oglekļa izmantošana neenerģētiskām vajadzībām); lauksaimniecība; ZIZIMM; atkritumu apsaimniekošana / atkritumi; citi sektori.
(c) Dalībvalstis izvēlas no šādām SEG (var norādīt vairāk nekā vienu SEG): oglekļa dioksīds (CO2); metāns (CH4); dislāpekļa oksīds (N2O); daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži (HFC); perfluorogļūdeņraži (PFC); sēra heksafluorīds (SF6); slāpekļa trifluorīds (NF3).
(d) Mērķis jāsaprot kā sākotnēji deklarētie iznākumi (arī rezultāti un ietekme), ko iecerēts panākt ar šo intervenci. Dalībvalstis izvēlas no šādiem mērķiem (var izvēlēties vairāk nekā vienu mērķi, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu mērķus):
attiecībā uz enerģijas piegādi — atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums elektroenerģijas sektorā; atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā; pāreja uz mazāk oglekļintensīviem kurināmajiem; aktīvāka mazoglekļa elektroenerģijas ražošana, izmantojot neatjaunojamos energoresursus (kodolenerģija); zudumu samazināšana; efektivitātes uzlabošana enerģijas un pārveidošanas nozarē; oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai oglekļa uztveršana un izmantošana; enerģijas ražošanas fugitīvo emisiju kontrole; citi enerģijas piegādes mērķi;
attiecībā uz energopatēriņu — ēku energoefektivitātes uzlabojumi; ierīču energoefektivitātes uzlabojumi; pakalpojumu/terciārā sektora energoefektivitātes uzlabojumi; energoefektivitātes uzlabojumi rūpnieciskā tiešā patēriņa sektoros; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; citi energopatēriņa mērķi;
attiecībā uz transportu — transportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabojumi; modālā pāreja uz sabiedrisko transportu vai nemotorizētiem transportlīdzekļiem; mazoglekļa degvielas; elektriskie autoceļu transportlīdzekļi; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; labāki paradumi; uzlabota transporta infrastruktūra; mazākas emisijas no starptautiskā gaisa vai jūras transporta; citi transporta mērķi;
attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem — pretpiesārņojuma tehnoloģiju ieviešana; rūpnieciskajos procesos radušos fugitīvo emisiju kontroles uzlabojumi; fluorēto gāzu ražošanas, fugitīvo un likvidēšanas emisiju kontroles uzlabojumi; fluorēto gāzu aizstāšana ar gāzēm ar mazāku globālās sasilšanas potenciāla vērtību; citi rūpniecisko procesu mērķi;
attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu / atkritumiem — pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; kāpināta reciklēšana; kāpināta CH4 savākšana un izmantošana; uzlabotas atkritumu apstrādes tehnoloģijas; uzlabota poligonu apsaimniekošana; atkritumu incinerācija, kurā iegūto enerģiju izmanto; uzlabotas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas; mazāka atkritumu daudzuma apglabāšana poligonos; citi atkritumu jomas mērķi;
attiecībā uz lauksaimniecību — mazāka mēslošanas līdzekļu / kūtsmēslu izmantošana aramzemē; citas darbības, ar kurām uzlabo aramzemes apsaimniekošanu; uzlabota lopkopība; uzlabotas dzīvniekizcelsmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; darbības, kas uzlabo ganību vai zālāju apsaimniekošanu; uzlabota organisko augšņu apsaimniekošana; citi lauksaimniecības mērķi;
attiecībā uz ZIZIMM — apmežošana un meža atjaunošana; oglekļa uzkrājumu saglabāšana pastāvošajos mežos; ražošanas veicināšana esošajos mežos; nocirstas koksnes produktu krātuves palielināšana; labāka mežu apsaimniekošana; atmežošanās/atmežošanas novēršana; labāka aizsardzība pret dabiskiem traucējumiem; augstas SEG intensitātes ievadmateriālu un materiālu aizstāšana ar nocirstas koksnes produktiem; mitrāju nosusināšanas novēršana vai mitrāju atjaunošana; degradētu zemju atjaunošana; citi ZIZIMM mērķi;
citi mērķi — dalībvalstis sniedz īsu mērķa aprakstu.
(e) Ja mērķis ir kvantificēts, dalībvalstis norāda vismaz skaitli, mērvienību, beigu gadu un bāzes gadu. Kvantificētie mērķi ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, relevanti un ar noteiktu termiņu.
(f) Dalībvalstis izvēlas no šādiem rīcībpolitiku veidiem: ekonomikas rīcībpolitika; fiskālā rīcībpolitika; brīvprātīgi / pēc sarunām noslēgtas vienošanās; regulatīvā rīcībpolitika; informēšanas rīcībpolitika; izglītošanas rīcībpolitika; pētniecības rīcībpolitika; plānošanas rīcībpolitika; cita rīcībpolitika.
(g) Šeit uzskaita tikai Savienības rīcībpolitikas, kuras tiek īstenotas ar nacionālo rīcībpolitiku palīdzību vai kuru gadījumā nacionālās rīcībpolitikas ir vērstas tieši uz Savienības rīcībpolitiku mērķu sasniegšanu. Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākas rīcībpolitikas no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cita” un norāda Savienības rīcībpolitikas nosaukumu. Ja R/P ir ziņots saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, dalībvalsts norāda šo direktīvu.
(h) Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: plānots(-a); pieņemts(-a); īstenots(-a); beidzies/beigusies. Par rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru termiņš ir beidzies, veidnē ziņo tikai tad, ja tie ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaidāms, ka tie arī turpmāk tās ietekmēs.
(i) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem un norāda to struktūru nosaukumus, kas ir atbildīgas par rīcībpolitikas vai pasākuma īstenošanu (var norādīt vairāk nekā vienu struktūru): valsts valdība; reģionālās struktūras; pašvaldība; uzņēmumi / industriālās apvienības; pētnieciskas iestādes; citas, šeit neuzskaitītas, struktūras.
(j) Dalībvalstis norāda visus izmantotos indikatorus (arī mērvienības) un šo indikatoru vērtības, ko tās izmanto, lai monitorētu un izvērtētu progresu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā. Šīs vērtības var būt vai nu ex post, vai ex ante vērtības, un dalībvalstis norāda, uz kādu gadu vai gadiem vērtība attiecas. Var ziņot vairāku indikatoru un gadu vērtības. Dalībvalstu identificētie snieguma indikatori ir relevanti, vispārpieņemti, ticami, viegli monitorējami un pamatīgi izstrādāti.
2. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes pieejamie ex ante un ex post novērtējumu rezultāti (a)
|
R/P numurs |
Rīcībpolitika, kas ietekmē ES ETS, ZIZIMM un/vai KCL/KCR emisijas |
Ex ante novērtējums |
Ex post novērtējums (e) |
|||||||||||||||||||||||||
|
SEG emisiju samazinājumi t gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t + 5 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t + 10 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t + 15 gadā (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
Mitigācijas aplēšu bāzes skaidrojums |
R/P ietekmētie faktori |
Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (sniedz saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis) |
SEG emisiju samazinājumi (kt CO2 ekvivalenta gadā) (b) |
Mitigācijas aplēšu bāzes skaidrojums |
R/P ietekmētie faktori |
Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (sniedz saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis) |
||||||||||||||||||
|
ES ETS |
KCR |
ZIZIMM (c) |
Kopā (d) |
ES ETS |
KCR |
ZIZIMM (c) |
Kopā (d) |
ES ETS |
KCR |
ZIZIMM (c) |
Kopā (d) |
ES ETS |
KCR |
ZIZIMM (c) |
Kopā (d) |
Gads, uz kuru attiecas samazinājums |
ES ETS |
KCL/KCR |
ZIZIMM (c) |
Kopā (d) |
||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saīsinājumi: ES ETS = ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma; KCR = Kopīgo centienu regula (Regula (ES) 2018/842); KCL = Kopīgo centienu lēmums (Lēmums Nr. 406/2009/EK); ZIZIMM = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.
Piezīmes.
(a) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko ir pieejams šāds novērtējums. Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.
(b) Dalībvalstis var ziņot ex post novērtējumus par vairāk nekā vienu gadu, ja pieejamo ziņojumu fokusā ir gadi, kuru pēdējais cipars ir 0 vai 5.
(c) Palielinātus siltumnīcefekta gāzu piesaistījumus vai samazinātas emisijas izsaka kā pozitīvu skaitli. Samazinātus piesaistījumus vai palielinātas emisijas izsaka kā negatīvu skaitli.
(d) Ja dati par sadalījumi starp ES ETS un KCR sektoriem nav pieejami, šajā laukā norāda kopsummu par ES ETS un KCR sektoriem.
(e) Ex post izvērtējumi ietver visus izvērtējumus, kuru pamatā ir visa īstenošanas perioda vai tā daļas rezultāti.
3. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi (a)
|
R/P numurs |
Prognozētās izmaksas un ieguvumi |
Faktiskās izmaksas un ieguvumi |
||||||||||||||||||||
|
Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas |
Bruto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR |
Ieguvumi (b) EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtie ieguvumi (b) gadā EUR |
Neto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtās neto izmaksas gadā EUR |
Cenas gads |
Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veidi, metodika) (c) |
Izmaksu aplēses dokumentācija/avots (sniegt saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis) |
Ar SEG mitigāciju nesaistītu ieguvumu apraksts |
Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas |
Bruto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR |
Ieguvumi (b) EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtie ieguvumi (b) gadā EUR |
Neto izmaksas EUR uz tonnu samazināto/sekvestrēto CO2 ekv. emisiju |
Absolūtās neto izmaksas gadā EUR |
Cenas gads |
Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veidi, metodika) (c) |
Izmaksu aplēses dokumentācija/avots (sniegt saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis) |
Ar SEG mitigāciju nesaistītu ieguvumu apraksts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes.
(a) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko ir pieejams šāds novērtējums.
(b) Veidnē ieguvumu norāda kā negatīvas izmaksas.
(c) Aprakstā norāda, kādu veidu izmaksas un ieguvumi ņemti vērā, kādas ieinteresētās personas ņemtas vērā izmaksu un ieguvumu novērtējumā, bāzlīniju, ar kuru izmaksas un ieguvumus salīdzina, un metodiku.
XXV PIELIKUMS
38. pantā paredzētā ziņošana par nacionālajām prognozēm
1.a tabula.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes pa gāzēm un kategorijām (1)
|
Kategorija (2) |
Atsevišķi par CO2, CH4, N2O, SF6, NF3 (kt) un HFC, PFC, HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā (kt CO2 ekv.) (3) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
ETS emisijas (kt CO2 ekv.) (4) |
KCR emisijas (kt CO2 ekv.) (5) |
||||||||||||||||||||
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
||||||||||||||||||||
|
|
prognozes bāzes gads (6) |
t-5 (7) |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
Kopā, neskaitot ZIZIMM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā, ieskaitot ZIZIMM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Kurināmā sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
a. Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
b. Naftas rafinēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
c. Cieto kurināmo ražošana un citas enerģētikas nozares |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Ražošanas nozares un būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
a. Vietējā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
b. Autotransports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
c. Dzelzceļš |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
d. Vietējā kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
e. Citu veidu transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Citi sektori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
a. Komerciālais/institucionālais sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
b. Mājokļu sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
c. Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Kurināmo fugitīvās emisijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. CO2 transportēšana un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Rūpnieciskie procesi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Minerālu rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tās 2.A.1. (cementa rūpniecība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ķīmiskā rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Metālrūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tās 2.C.1. (dzelzs un tērauda ražošana) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Neenerģētiski kurināmā produkti un šķīdinātāju izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Elektronikas rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Produktu izmantošana ONV aizvietošanai (8) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Citu produktu ražošana un izmantošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Lauksaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Fermentācija gremošanas traktā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Kūtsmēslu apsaimniekošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Rīsa audzēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Lauksaimniecības augsnes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Plānota savannu dedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Kaļķošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Karbamīda uzklāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM, ziņotās emisijas un piesaistījumi) (9) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Apdzīvotas teritorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Cita zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Atmosfēriskie nosēdumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Slāpekļa izskalošanās un notece |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Atkritumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A. Cieto atkritumu likvidēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Atkritumu incinerācija un atklāta sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Citi (precizēt) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Papildpozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskā bunkurēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CO2 emisijas no biomasas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uztvertais CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netiešās CO2 emisijas (ja pieejamas) (10) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes. (1) Ir vēlama saskanība ar datiem, kas ziņoti saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. (2) Apzīmējumu izmantošana: attiecībā uz izmantošanas noteikumiem, kas paredzēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (8. nodaļa “Ziņošanas norādījumi un tabulas”), tādus apzīmējumus kā IE (“iekļautas citur”), NO (“nerodas”), C (“konfidenciāla informācija”) un NA (“neattiecas”) var izmantot (attiecīgā gadījumā), ja prognozes datus konkrētā ziņošanas līmenī nesniedz (sk. IPCC 2006. gada vadlīnijas). Apzīmējumu NE (“nav aplēstas”) var izmantot tikai situācijās, kad būtu jāvelta nesamērīgi daudz pūļu, lai savāktu tādus datus par kategoriju vai konkrētas kategorijas gāzi, kas būtu nenozīmīgi attiecībā pret valsts emisiju vispārējo līmeni un tendenci. Šādā gadījumā dalībvalsts norāda visas kategorijas un gāzes no kategorijām, kas izslēgtas šā iemesla dēļ, kopā ar izslēgšanas pamatojumu, kurā izklāstīta attiecība pret emisiju vai piesaistījumu domājamo līmeni, savukārt ziņošanas tabulās norāda, ka kategorijas emisijas “nav aplēstas”, izmantojot apzīmējumu NE. (3) HFC un PFC nekonkretizētā attiecībā ziņo tikai tad, ja ir prognozētas emisijas, bet nav iespējams tās ziņot pie HFC vai pie PFC. (4) Emisijas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. (5) Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā. (6) Ziņo, pēc kura inventarizācijas pārskata (gads, versija) bāzes gads kalibrēts. (7) t-5 gada vērtības sniedz tikai tad, ja t-5 gads ir pēc prognozes bāzes gada. (8) ONV — ozona slāni noārdošas vielas. (9) Ziņojot piesaistījumus vienmēr atzīmē ar mīnuszīmi (-), bet emisijas — ar pluszīmi (+). Ja 1.b tabulā prasītā informācija ir sniegta pilnībā, informāciju šajā sadaļā var nesniegt. (10) Par atmosfēriskajiem nosēdumiem un slāpekļa izskalošanos un noteci no 2026. gada saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 2. panta 2. punktu ziņo pa zemes kategorijām saskaņā ar VZT 4.I tabulu. (11) Prognozētās netiešās CO2 emisijas, kas ziņotas šajā tabulā, ir daļa no prognozētajām kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām (ar ZIZIMM un bez ZIZIMM), un tās kā tādas ziņo, ja tās ir pieejamas un ja tās prognozētas atsevišķi no pārējām ziņotajām emisijām. |
||||||||||||||||||||||||
1.b tabula.
Prognozes par nacionālajā siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatā ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem ZIZIMM sektorā (ziņo tikai tad, ja nav pilnīgi aizpildīta 5.a tabula) (1)(2)
|
1. daļa. ZIZIMM SEG emisijas un piesaistījumi pēc pārskata kategorijas un atbilstošā uzskaites kategorijas līmeņa |
|
atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
||||||||||||
|
Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas |
1.a tabulā izmantotā kategorija |
ZIZIMM regulas uzskaites apakškategorija (kā 5.a tabulā) |
ZIZIMM regulas uzskaites kategorija |
prognozes bāzes gads (3) |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
4.A.1. Meža zeme, kas paliek meža zeme |
4.A. Meža zeme |
Meža zeme, kas paliek meža zeme |
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.1. Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.2. Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.A.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
4.A. Meža zeme |
Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.1. Aramzeme, kas paliek aramzeme |
4.B. Aramzeme |
Aramzeme, kas paliek aramzeme |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.2. Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
4.B. Aramzeme |
Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.1. Zālāji, kas paliek zālāji |
4.C. Zālāji |
Zālāji, kas paliek zālāji |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.3. Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
4.C. Zālāji |
Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.1. Mitrāji, kas paliek mitrāji |
4.D. Mitrāji |
Mitrāji, kas paliek mitrāji |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.1. Meža zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.2. Aramzeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.3. Zālāji, kas pārveidoti par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.1.5. Cita zeme, kas pārveidota par kūdras ieguves platību |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par applūdinātu zemi |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.1. Meža zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.2. Aramzeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.3. Zālāji, kas pārveidoti par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.4. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D.2.3.5. Cita zeme, kas pārveidota par citiem mitrājiem |
4.D. Mitrāji |
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.1. Apdzīvotas teritorijas, kas paliek apdzīvotas teritorijas |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.4. Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E.2.5. Cita zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.1. Cita zeme, kas paliek cita zeme |
4.F. Cita zeme |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.1. Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.2. Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi |
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.3. Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi |
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.4. Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi |
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F.2.5. Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par citu zemi |
4.F. Cita zeme |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
Nocirstas koksnes produkti no apsaimniekotas meža zemes |
Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
Nocirstas koksnes produkti no apmežotas zemes |
Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: Nocirstas koksnes produkti no atmežotas zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti; no tiem: nocirstas koksnes produkti no citas zemes |
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.H. Citi (precizēt) |
4.H. Citi |
saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 neuzskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.b tabulas 2. daļa. Kopsavilkums par 1.a tabulu (automātisks aprēķins) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
||||||||||
|
|
Siltumnīcefekta gāzu avotu un piesaistītāju kategorijas (kā 1.a tabulā) |
|
|
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
|
4.A. Meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.B. Aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.C. Zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.D. Mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.E. Apdzīvotas teritorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.F. Cita zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.G. Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.H. Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.b tabulas 3. daļa. Kopsavilkums par 5.a tabulu (automātisks aprēķins) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
atsevišķi par CO2, CH4, N2O (kt CO2 ekv.) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
||||||||||
|
|
|
|
ZIZIMM regulas uzskaites kategorija |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
|
|
|
Apmežota zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atmežota zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota aramzeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti zālāji: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota meža zeme: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti mitrāji: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nocirstas koksnes produkti: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neuzskaitīti: kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes. (1) Ziņot līdz t-10 gadam ik gadu ir fakultatīvi. (2) Emisijas izsaka kā pozitīvas vērtības; piesaistījumus izsaka kā negatīvas vērtības. (3) t-5 gada vērtības sniedz tikai tad, ja t-5 gads ir pēc prognozes bāzes gada. |
|||||||||||||||
2. tabula.
Indikatori, ar kuriem monitorē un izvērtē rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto progresu (ja tādus izmanto)
|
Indikators (1) / skaitītājs/saucējs |
Mērvienība |
Norādes/definīcija |
Norādes/avots |
Indikators izmantots (jā/nē) |
Ar esošajiem pasākumiem |
Ar papildu pasākumiem |
||||||||
|
Bāzes gads |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
Bāzes gads |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|||||
|
Visas tautsaimniecības oglekļa emisiju intensitāte |
t CO2 ekv./IKP |
EUR (2016); oglekļa emisiju intensitāti aprēķina ar IKP, ievērojot Eurostat definīciju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējās elektroenerģijas un siltuma ražošanas SEG emisiju intensitāte |
t CO2 ekv./MWh |
Bruto elektroenerģijas un siltuma ražošana MWh, ievērojot Eurostat definīciju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Enerģijas galapatēriņa SEG emisiju intensitāte pa sektoriem |
|
|
||||||||||||
|
Rūpniecība |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājokļi |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Terciārais sektors |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Transports |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažieru transports (ja dati pieejami) |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi (ja dati pieejami) |
t CO2 ekv./toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par katru jaunu indikatoru pievieno jaunu rindu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes. (1) Pievienot rindu par katru prognozēs izmantoto indikatoru. |
||||||||||||||
3. tabula.
Ziņošana par prognožu parametriem/mainīgajiem (ja tos izmanto) (1) (2)
|
Izmantotais parametrs (3) (scenārijs “ar esošajiem pasākumiem”) |
|
Gads |
Vērtības |
Noklusējuma vienība |
|
|
|
Sektorālās prognozes, kurām šis parametrs tiek izmantots (6) |
|
||||||||||||||||
|
Parametrs /prognožu mainīgā daļa (7) |
Bāzes=atsauces gads |
Bāzes=atsauces gads |
t-5 |
t |
t + 5 |
t + 10 |
t + 15 |
Datu avots |
Datu avota publicēšanas gads |
Datu avota publicēšanas gads |
1.A.1. Enerģētikas nozares |
1.A.2. Ražošanas nozares un būvniecība |
1.A.3. Transports (izņemot 1.A.3.a “Vietējā aviācija”) |
1.A.4.a. Komerciālais=institucionālais sektors |
1.A.4.b. Mājokļi |
1.B. Fugitīvās emisijas no kurināmajiem |
2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana |
3. Lauksaimniecība |
4. ZIZIMM |
5. Atkritumi |
Starptautiskā aviācija ES ETS 1.A.3.a. Vietējā aviācija |
Orientējošas piezīmes |
|||
|
1. Vispārīgie parametri un mainīgie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iedzīvotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes kopprodukts (IKP) |
Reālās izaugsmes rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) (8) |
|
Salīdzināmās cenās |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Kopējā bruto pievienotā vērtība (BPV) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), lauksaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), enerģētikas sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Mājsaimniecību skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
Tūkstoši |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecību lielums |
|
|
|
|
|
|
|
|
iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecību izmantojamais ienākums |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR gadā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits (visi transporta veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits: autoceļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā sabiedriskais autoceļu transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā privātie vieglie automobiļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā motocikli |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā autobusi |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits: dzelzceļš |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits: vietējā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits: starptautiskā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pasažierkilometru skaits: vietējā kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros (visi transporta veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: autoceļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: dzelzceļš |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: vietējā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: starptautiskā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: vietējā kuģniecība (iekšējie ūdensceļi un valsts jūrniecība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība) |
Ogles |
|
|
|
|
|
|
|
|
vai nu EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016); norādīt, vai ir ievērots Komisijas ieteikums; izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vai EUR/toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Jēlnafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
vai nu EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vai EUR/toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
vai nu EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots; izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vai EUR/toe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
ES ETS oglekļa cena |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/EUA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016); norādīt, vai Komisijas ieteikums ir ievērots |
|
|
Attiecīgā gadījumā — EUR valūtas maiņas kurss (valstīm, kuru valūta nav EUR) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Attiecīgā gadījumā — USD valūtas maiņas kurss |
|
|
|
|
|
|
|
|
USD/ valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
USD (2016) |
|
|
Siltumapgādes grāddienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aukstumapgādes grāddienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Enerģijas bilances un indikatori |
|
|
izmantot Eurostat publicētās siltumspējas vērtības |
||||||||||||||||||||||
|
2.1. Energoapgāde |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Vietējā ražošana pa kurināmā veidiem (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kodolenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgie energoresursi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atkritumi u. c. |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto elektroenerģijas imports |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bruto iekšzemes patēriņš pa kurināmā veidiem (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie fosilie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jēlnafta un naftas produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kodolenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iegūtais siltums |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgie resursi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atkritumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Elektroenerģija un siltumenerģija |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Bruto saražotā elektroenerģija (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kodolenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta (arī rafinētavu gāze) |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dabasgāze (arī mākslīgi ražotās gāzes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgie energoresursi |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi kurināmie (ūdeņradis, metanols) |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, arī rūpnieciskais atlikumsiltums |
|
|
|
|
|
|
|
|
GWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Transformācijas sektors |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Kurināmā ielaide termoelektrostacijās |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kurināmā ielaide citos pārveidošanas procesos |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.4. Energopatēriņš |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Enerģijas galapatēriņš |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iegūtais siltums |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgā enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
No tā apkārtējās vides siltums |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgā enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājokļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgā enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Terciārais sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgā enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lauksaimniecība/mežsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie kurināmie |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunīgā enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā pasažieru transports (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā kravu pārvadājumi (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
no tā starptautiskā aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neenerģētiskais galapatēriņš |
|
|
|
|
|
|
|
|
ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.5. Cenas |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Elektroenerģijas cenas pēc izmantotāja sektora veida |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Mājokļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (MWh) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (MWh) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Terciārais sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (MWh) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Valsts kurināmā cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem, sadalījumā pa resursiem un sektoriem) |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Ogles, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Ogles, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dīzeļdegviela, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dīzeļdegviela, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dīzeļdegviela, transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dīzeļdegviela, privātais transports (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dīzeļdegviela, sabiedriskais transports (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Benzīns, transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Benzīns, privātais transports (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Benzīns, sabiedriskais transports (ja dati pieejami) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dabasgāze, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
Dabasgāze, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ktoe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR (2016) |
|
|
3. Ar CO2 emisiju nesaistīti parametri |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
3.1. Lauksaimniecība |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības dzīvnieki |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Piena liellopi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 galvas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi liellopi, kas nav piena liellopi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 galvas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aitas |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 galvas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cūkas |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 galvas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājputni |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 galvas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Slāpekļa ienese no sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītājas kultūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kultivēto organisko augšņu platība |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Atkritumi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās |
|
|
|
|
|
|
|
|
t |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos |
|
|
|
|
|
|
|
|
t |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atgūtā CH4 daļa attiecībā pret kopējo poligonos radušos CH4 daudzumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. ZIZIMM |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
4.1. Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Meža ražas ievākšana enerģētiskām vajadzībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža ražas ievākšana neenerģētiskām vajadzībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža pieaugums |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Modelēšanā iekļauti meža traucējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Jā/nē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas paliek meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.2. Apmežota zeme |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Meža ražas ievākšana enerģētiskām vajadzībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža ražas ievākšana neenerģētiskām vajadzībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža pieaugums |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 kubikmetri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.3. Atmežota zeme |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.4. Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Aramzeme, kas paliek aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi (izņemot meža zemi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.5. Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Zālāji, kas paliek zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, mitrāji, apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām vai citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.6. Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Mitrāji, kas paliek mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
1 000 hektāri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.7. Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Nocirstas koksnes produktu ieguvumi (4) |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nocirstas koksnes produktu zudumi (4) |
|
|
|
|
|
|
|
|
kt C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Citi parametri un mainīgie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Galvenajām relevantajām tehnoloģijām izmantotie tehnoloģiju izmaksu pieņēmumi: Par katru relevanto tehnoloģiju pievieno jaunu rindu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par katru citu relevanto parametru pievieno jaunu rindu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes. (1) Tabulas beigās pievieno jaunu rindu par katru valstij specifisko parametru, ko izmanto prognozēs. Jāņem vērā, ka tas ietver arī jēdzienu “mainīgie”, jo daži no uzskaitītajiem parametriem atkarībā no izmantotajiem modeļiem var būt konkrētu izmantoto prognozēšanas rīku mainīgie. (2) Jāziņo tikai par tiem parametriem/mainīgajiem, ko izmanto prognozēs (vai nu ielaides, vai izlaides pusē). (3) Apzīmējumu izmantošana: attiecīgos gadījumos var izmantot apzīmējumus IE (“iekļauts citur”), NO (“nav”), C (“konfidenciāla informācija”), NA (“neattiecas”) un NE (“nav aplēsts” / “nav izmantots”). Apzīmējumu NE (“nav aplēsts”) izmanto gadījumos, kad ierosināto parametru ne izmanto par faktoru, ne par to ziņo dalībvalstu prognožu ietvaros. Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. (4) Var ietvert nocirstas koksnes produktus no apsaimniekotas meža zemes un apmežotas zemes. (5) Nocirstās koksnes produktu veidu norādīt nākamajās rindās tālāk (aiz norādes “Par katru citu relevanto parametru pievieno jaunu rindu.”). (6) Norāda “Jā”/“Nē”. (7) Parametriem, kurus izmanto atšķirīgos nozaru modeļos, norādīt atšķirīgas papildu vērtības. (8) Šā bāzes gada atjauninājums monetārās vērtības izteikšanai ir iekļauts Komisijas ieteikumos par galvenajiem pārvalstiskā līmenī noteiktajiem parametriem saskaņā ar šīs regulas 38. panta 3. punktu. |
|||||||||||||||||||||||||
4. tabula.
Ziņas par modeli
|
Modeļa nosaukums (īsais) |
|
|
Pilns modeļa nosaukums |
|
|
Modeļa versija un statuss |
|
|
Pēdējās pārskatīšanas datums |
|
|
Modeļa apraksta URL |
|
|
Modeļa veids |
|
|
Kopsavilkums |
|
|
Paredzētā piemērošanas joma |
|
|
Galveno ielaides datu kategoriju un datu avotu apraksts |
|
|
Validācija un izvērtēšana |
|
|
Izlaides lielumi |
|
|
Aptvertās SEG |
|
|
Sektorālais aptvērums |
|
|
Ģeogrāfiskais aptvērums |
|
|
Laiciskais aptvērums (piem., laika soļi, laika periods) |
|
|
Citi modeļi, kas mijiedarbojas ar šo modeli, un mijiedarbības veids (piem., izmantojums par šā modeļa ielaides datiem, šā modeļa izlaides datu izmantojums) |
|
|
Ielaide no citiem modeļiem |
|
|
Norādes uz novērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir prognožu un izmantoto modeļu pamatā |
|
|
Modeļa struktūra (ja tā ir diagramma, to pievieno veidnei) |
|
|
Piezīmes vai cita relevanta informācija |
|
|
Piezīmes. Dalībvalstis var šo tabulu reproducēt, lai sniegtu ziņas par atsevišķiem modeļiem vai apakšmodeļiem, kas izmantoti šo SEG prognožu sagatavošanā. |
|
5.a tabula.
Prognozes par ziņotajām ZIZIMM sektora emisijām un piesaistījumiem pa gāzēm un uzskaites kategorijām, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/841
(ziņo tikai tad, ja nav pilnīgi aizpildīta 1.b tabula)
|
Kategorija |
CO2 (kt) |
CH4 (kt) |
N2O (kt) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
||||||||||||||||||||
|
|
prognozes bāzes gads |
t-5 (2) |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas paliek meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cita zeme, kas pārveidota par meža zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meža zeme, kas pārveidota par citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas paliek aramzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cita zeme, kas pārveidota par aramzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par apdzīvotām teritorijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas paliek zālāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aramzeme, kas pārveidota par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cita zeme, kas pārveidota par zālājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālāji, kas pārveidoti par citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekoti mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas paliek mitrāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdzīvotas teritorijas, kas pārveidotas par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mitrāji, kas pārveidoti par citu zemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nocirstas koksnes produkti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apsaimniekota meža zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmežota zeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. |
||||||||||||||||||||||||
5.b tabula.
Prognozes par emisijām un piesaistījumiem ZIZIMM sektorā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un kopīgo centienu sektorā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (1) (2)
|
Kategorija |
2021–2025 |
2026–2029 |
2030 |
|
|
Kopējās kumulatīvās emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.) |
Kopējās kumulatīvās emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.) |
Kopējās kumulatīvās emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.) |
|
Kopīgo centienu sektori (3) |
|
|
|
|
ZIZIMM: apmežota zeme |
|
|
|
|
ZIZIMM: atmežota zeme |
|
|
|
|
ZIZIMM: apsaimniekota aramzeme |
|
|
|
|
ZIZIMM: apsaimniekoti zālāji |
|
|
|
|
ZIZIMM: apsaimniekota meža zeme, ieskaitot nocirstas koksnes produktus |
|
|
|
|
ZIZIMM: apsaimniekota meža zeme, ieskaitot nocirstas koksnes produktus, pieņemot momentānu oksidēšanos |
|
|
|
|
ZIZIMM: apsaimniekoti mitrāji (4) |
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
Piezīmes. (1) ZIZIMM uzskaites kategorijas ir noteiktas Regulā (ES) 2018/841. (2) Uzskaitītās ZIZIMM emisijas attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi ir ziņotās emisijas/piesaistījumi salīdzinājumā ar references līmeni; to aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. pantu. Ziņot šādas uzskaitītās vērtības ir obligāti tikai tad, ja attiecībā uz konkrēto periodu (2021–2025) piemēro meža references līmeņus, kas noteikti deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 8. panta 8. punktu un 8. panta 9. punktu. (3) Emisijas Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā. (4) Dalībvalstis, kas nav iecerējušas šo kategoriju izvēlēties uzskaitei 2021.–2025. gada periodā, attiecībā uz šo periodu izmanto apzīmējumu “nav izraudzīta”. |
|||
6. tabula.
Jutīguma analīzes rezultāti (iesniedzami par katru aprēķināto jutīguma scenāriju)
|
Kategorija |
SEG emisijas/piesaistījumi (kt CO2 ekv.) |
|||||
|
|
prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
Kopā, neskaitot ZIZIMM |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā ETS no stacionārām iekārtām |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā kopīgo centienu sektorā |
|
|
|
|
|
|
|
ZIZIMM (ziņotie) |
|
|
|
|
|
|
|
Ja pieejami dati, pievieno rindas par citiem relevantiem sektoriem/kategorijām. |
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. |
||||||
7. tabula.
Galvenie parametri, kas mainīti jutīguma analīzē
(Iesniedz par katru aprēķināto jutīguma scenāriju.) Aizpilda tikai tos parametrus, kas konkrētā scenārijā mainīti.
|
Jutīguma scenārija parametru vērtības |
|
Gads |
Vērtības |
Noklusējuma vienība |
|
||||||
|
Parametrs mainīts (1) |
Bāzes=atsauces gads |
Bāzes=atsauces gads |
t- 5 |
t |
t + 5 |
t + 10 |
t + 15 |
Orientējošas piezīmes |
|||
|
Vispārīgie parametri un mainīgie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iedzīvotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
Iekšzemes kopprodukts (IKP) |
Reālās izaugsmes rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
% |
|
|
Salīdzināmās cenās |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) (2) |
|
|
Kopējā bruto pievienotā vērtība (BPV) |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), lauksaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), enerģētikas sektors |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Bruto pievienotā vērtība (BPV), rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, miljoni |
EUR (2016) |
|
|
Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība) |
Ogles |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
EUR (2016) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/toe |
EUR (2016) |
|
|
Jēlnafta |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
EUR (2016) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/toe |
EUR (2016) |
|
|
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
EUR (2016) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/toe |
EUR (2016) |
|
|
ES ETS oglekļa cena |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR/EUA |
EUR (2016) |
|
|
Siltumapgādes grāddienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
Aukstumapgādes grāddienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
Pasažierkilometru skaits (visi transporta veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
Kravu pārvadājumi tonnkilometros (visi transporta veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
(Par vēl citiem parametriem, kas mainīti, pievieno papildu rindas.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīme. Par vēl citiem parametriem, kas mainīti, rindas pievieno tabulas beigās. Ja parametri nav mainīti, attiecīgās rindas atstāj neaizpildītas. (1) Norāda “Jā”/”Nē”. (2) Šā bāzes gada atjauninājums monetārās vērtības izteikšanai ir iekļauts Komisijas ieteikumos par galvenajiem pārvalstiskā līmenī noteiktajiem parametriem saskaņā ar šīs regulas 38. panta 3. punktu. |
|||||||||||
( 1 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).
( 4 ) Jēdziens “pielāgotiesspēja” definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā (IPCC AR5): “Sistēmu, iestāžu, cilvēku un citu organismu spēja pielāgoties iespējamam kaitējumam, izmantot iespējas vai reaģēt uz sekām.”
( 5 ) Saraksts nav izsmeļošs.
( 6 ) Dalībvalstis ziņo par esošiem vidiskiem, ekonomiskiem un sociāliem noslogojumiem, ko ievērojami varētu ietekmēt klimata pārmaiņas, piem., biodaudzveidības zudums, slikta raža, enerģētiskā nabadzība, bezdarbs, migrācija.
( 7 ) Dalībvalstis izraugās svarīgākos sektorus no šiem: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvarēšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].
( 8 ) Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ņem vērā arī šo apdraudējumu sekundāro ietekmi, piem., meža ugunsgrēkus, invazīvu sugu dzīvnieku un tropisku slimību izplatīšanos, kaskādveida ietekmi un vairāku apdraudējumu vienlaicīgu īstenošanos.
( 9 ) Veicot i) līdz iv) punktā norādīto analīzi, izmanto labākos pieejamos zinātniskos secinājumus, ar ko attiecībā uz neaizsargātību un risku analīzi nākusi klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, un jaunākās Komisijas vadlīnijas par Savienības finansētu projektu klimatdrošināšanu.
( 10 ) Dalībvalstis ziņo katra NAS un NAP nosaukumu, pieņemšanas gadu un statusu [“aizstāts” / “pieņemts” / “pabeigts un nodots pieņemšanai” / “tiek izstrādāts”].
( 11 ) Aspekti, kas jāņem vērā, ir, piemēram, lēmumu pieņemšana, plānošana un koordinēšana, kas saistīta ar adaptācijas stratēģijām, rīcībpolitikām, plāniem un virsmērķiem, transversālu jautājumu risināšana, adaptācijas prioritāšu un darbību pielāgošana, adaptācijas pasākumu īstenošana, arī tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.
( 12 ) Iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347 I, 20.12.2013., 924. lpp.) 6. panta 1. punktu.
( 13 ) Šajā pielikumā subnacionāls līmenis nozīmē pašvaldību un reģionu līmeni.
( 14 ) Arī institucionālie, ar pārvaldi saistītie un citi šķēršļi, kas mazina neaizsargātības novērtējumā konstatēto pielāgotiesspēju.
( 15 ) Arī dabā balstītiem risinājumiem un pasākumiem, kam ir mitigācijas blakusieguvumi un citi relevanti blakusieguvumi.
( 16 ) Kopsavilkumos aplūko arī centienus veidot noturību un nepieļaut, minimalizēt un novērst klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un tajos iekļauj skaidrojumu, kā ņemtas vērā dzimumperspektīvas.
( 17 ) Dalībvalstis sniedz pārskatu par pieejamo informāciju attiecībā uz privātā sektora plāniem, prioritātēm, pasākumiem un programmām, publiskā/privātā sektora partnerībām un citām relevantām privātā sektora adaptācijas iniciatīvām un/vai projektiem.
( 18 ) Dalībvalstis ziņo par pieejām, izmantotajām sistēmām, caurredzamību un indikatoriem.
( 19 ) Papildu investīcijas, kuru iespaidā projekts (kas būtu ticis īstenots jebkurā gadījumā) kļūst klimatnoturīgs.
( 20 ) Dalībvalstis ziņo par investīcijām adaptācijas pasākumos, kas tiek īstenoti šādos sektoros: lauksaimniecība un pārtika, biodaudzveidība (arī ekosistēmās balstītas pieejas), ēkas, piekrastes reģioni, civilā aizsardzība un ārkārtas situāciju pārvaldīšana, enerģētika, finanses un apdrošināšana, mežsaimniecība, veselība, jūrlietas un zivsaimniecība, transports, urbānās teritorijas, ūdens resursu apsaimniekošana, IST (informācijas un sakaru tehnoloģijas), zemes izmantojuma plānošana, uzņēmējdarbība, rūpniecība, tūrisms, lauku attīstība, citi sektori [precizēt].
( 21 ) Balstoties uz 4.1. punktā ziņoto monitoringa un izvērtēšanas metodiku.
( 22 ) Dalībvalstis var ziņot par labo praksi un gūtajām atziņām šādās jomās (attiecīgā gadījumā): klimata modelēšanas darbības un metodikas; klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un risku (arī pielāgotiesspējas) novērtējums; institucionālā kārtība un pārvaldība nacionālā līmenī; rīcībpolitiku un regulējuma izmaiņas; koordinācijas mehānismi; adaptācijas prioritātes; šķēršļi adaptācijai; adaptācijas virsmērķi, mērķi, uzdevumi, centieni, stratēģijas, rīcībpolitikas un plāni; centieni pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt attīstībā un sektorālajās rīcībpolitikās, plānos un programmās; dzimumperspektīvu integrēšana klimatadaptācijā; pirmiedzīvotāju īpašo zināšanu, tradicionālo un vietējo zināšanu integrēšana klimatadaptācijā; ieinteresēto personu iesaiste; klimatisko risku izziņošana; monitorings un izvērtēšana; zinātniskās pētniecības un zināšanu stiprināšana; katastrofu riska mazināšana un pārvaldība, inovatīvi adaptācijas risinājumi un inovatīvi finansēšanas mehānismi.
( 23 ) Izņemot Regulas (ES) 2018/1999 VIII pielikuma 2. daļā prasīto informāciju par atbalstu jaunattīstības valstīm.
( *1 ) Par konkrētiem pārskaitījumiem, par ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar šīs regulas 21. panta 2. punktu, šīs tabulas 2. daļā nav jāziņo attiecībā uz nākamo gadu.