atjaunināt konkrētās ekodizaina prasības attiecībā uz serveru efektivitāti aktīvā stāvoklī;

atjaunināt konkrētās ekodizaina prasības attiecībā uz serveru jaudu dīkstāvē;

atjaunināt definīcijas vai regulas darbības jomu;

atjaunināt prasības par serveru un datu glabāšanas ražojumu materiālefektivitāti, tostarp informēšanas prasības attiecināt uz vēl citām kritiskām izejvielām (tantals, gallijs, disprozijs un pallādijs), ņemot vērā reciklētāju vajadzības;

izslēgt serverierīces, lielus serverus, pilnīgi bojājumpiecietīgus serverus un tīkla serverus no šīs regulas darbības jomas;

atbrīvot noturīgos serverus, HPC serverus un serverus ar integrētu APA no II pielikuma 2.1. punkta un 2.2. punkta ekodizaina prasībām;

noteikt konkrētas ekodizaina prasības serveru procesoru jaudas vadības funkcijai;

noteikt konkrētas ekodizaina prasības attiecībā uz ekspluatācijas stāvokļu klasēm;

noteikt konkrētas ekodizaina prasības attiecībā uz datu glabāšanas ražojumu efektivitāti, veiktspēju un pieprasīto jaudu.

regulas 1. pantu groza šādi:

regulas 2. pantu groza šādi:

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības datoriem ir noteiktas II pielikumā.

Datoru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām mēra saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.”;

regulas 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Datoru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām pārbauda saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punktā noteikto verifikācijas procedūru.”;

regulas II pielikumu groza šādi:

“serveris ar vienu vai divām procesoru ligzdām” ir serveris, kam ir viena vai divas procesoru uzstādīšanai paredzētas saskarnes; Ja tas ir vairākmezglu serveris, tad šis jēdziens nozīmē serveri, kam ir viena vai divas procesoru ligzdas katrā servera mezglā;

“ievadizvades ierīce” ir ierīce, kas nodrošina datu ievades un izvades funkciju starp serveri vai datu glabāšanas ražojumu un citām ierīcēm. Ievadizvades ierīce var būt servera mātesplates daļa, vai to var pievienot mātesplatei, izmantojot izvērses slotus (piemēram, PCI, PCIe);

“mātesplate” ir servera galvenā shēmas plate. Šajā regulā mātesplate ietver savienotājus, kas paredzēti papildu shēmas plašu pievienošanai, un parasti sastāv no šādiem komponentiem: procesora, atmiņas, BIOS un izvērses slotiem;

“procesors” ir loģiskā shēma, kas reaģē uz pamatinstrukcijām un apstrādā tās, tādējādi nodrošinot servera dziņu. Šajā regulā procesors ir servera centrālais procesors (CPU). Parasti centrālais procesors ir fizisku komponentu pakete, ko servera mātesplatē uzstāda, vai nu ievietojot ligzdā, vai pielodējot. CPU komponentu paketē var būt viens vai vairāki procesora kodoli;

“atmiņa” ir servera daļa, kura atrodas ārpus procesora un kurā tiek uzglabāta informācija, ko procesors nekavējoties izmanto; to izsaka gigabaitos (GB);

“izvērses karte” ir iekšējs komponents, kas ar malsavienotāju pievienots parastai/standarta saskarnei (piem., PCIe) un nodrošina papildu funkcijas;

“grafikas karte” ir izvērses karte, kam ir viens vai vairāki grafikas procesori, kuriem ir lokālās atmiņas kontrollera saskarne un lokāla grafikas apstrādes atmiņa;

“DDR buferkanāls” ir kanāls vai atmiņas pieslēgvieta, kas serverī savieno atmiņas kontrolleri ar noteiktu skaitu atmiņas ierīču. Parasti serverī var būt vairāki atmiņas kontrolleri, kas savukārt var atbalstīt vienu vai vairākus DDR buferkanālus. Tādā veidā katrs DDR buferkanāls apkalpo tikai daļu no serverī esošās kopējās adresējamās atmiņas telpas;

“asmensserveris” ir serveris, kuru paredzēts izmantot asmensšasijā. Asmensserveris ir liela blīvuma ierīce, kura funkcionē kā neatkarīgs serveris un kurai ir vismaz viens procesors un sistēmas atmiņa, bet kuras darbība ir atkarīga no kopīgiem asmensšasijas resursiem (piemēram, barošanas blokiem, dzesēšanas). Procesoru vai atmiņas moduli neuzskata par asmensserveri, ja ražojuma tehniskajā dokumentācijā nav norādīts, ka tas izmantojams atsevišķa servera jaudas uzlabošanai;

“asmensšasija” ir korpuss, kurā atrodas kopīgoti resursi asmensserveru, asmensatmiņu un citu asmens tipa formfaktora ierīču darbībai. Asmensšasijas nodrošinātie kopīgotie resursi var būt barošanas bloki, datu krātuve, kā arī aparatūra, ar ko nodrošina līdzstrāvas jaudas sadali, termisko vadību, sistēmas pārvaldību un tīkla pakalpojumus;

“augstas veiktspējas datošanas (HPC) serveris” ir serveris, kas paredzēts un optimizēts cieši paralēlu lietojumprogrammu darbināšanai, augstākas veiktspējas datošanai vai mašīnu dziļās mācīšanās un mākslīgā intelekta vajadzībām. HPC serveriem ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

“servera ražojumu saime” ir vispārējs apzīmējums serveru grupai, kam ir viena šasijas un mātesplates kombinācija, kas var saturēt vēl citas aparatūras un programmatūras konfigurācijas. Visām vienas servera ražojumu saimes konfigurācijām ir jābūt šādām kopīgām iezīmēm:

“barošanas bloks” ir ierīce, kas maiņstrāvas vai līdzstrāvas ieejas jaudu pārveido vienā vai vairākās līdzstrāvas izejās, tādējādi nodrošinot servera vai datu glabāšanas ražojuma barošanu. Servera vai datu glabāšanas ražojuma barošanas blokam ir jābūt autonomam un fiziski atdalāmam no mātesplates, un tam ir jābūt pieslēdzamam pie sistēmas, izmantojot apmaināmu vai fiksētu elektrisko savienojumu;

“jaudas koeficients” ir aktīvās jaudas patēriņa (vatos) attiecība pret pilno jaudu (voltampēros);

“vienizejas barošanas bloks” ir barošanas bloks, kas konstruēts tā, ka servera vai datu glabāšanas ražojuma darbināšanas vajadzībām tas lielāko daļu savas nominālās izejas jaudas piegādā vienai primārajai līdzstrāvas izejai. Vienizejas barošanas blokiem var būt viena vai vairākas rezerves izejas, kas ir aktīvas ikreiz, kad ierīce ir pieslēgta ieejas jaudas avotam. Kopējā nominālā izejas jauda no jebkurām papildu barošanas bloka izejām, kas nav primārā vai rezerves izeja, nepārsniedz 20 W. Barošanas blokus, kam ir vairākas izejas ar tādu pašu spriegumu kā primārajai izejai, uzskata par vienizejas barošanas blokiem, izņemot gadījumus, kad izejas jaudas

“daudzizeju barošanas bloks” ir barošanas bloks, kas konstruēts tā, ka servera vai datu glabāšanas ražojuma darbināšanas vajadzībām tas lielāko daļu savas nominālās izejas jaudas piegādā vairākām primārajām līdzstrāvas izejām. Vairāku izeju jaudu barošanas avoti var nodrošināt vienu vai vairākas gaidstāves jaudas, kas saglabā aktivitāti ikreiz, kad ierīce ir pieslēgta ieejas jaudas avotam. Kopējā nominālā izejas jauda no jebkurām papildu barošanas bloka izejām, kas nav primārā vai rezerves izeja, ir vienāda ar vai lielāka par 20 W;

“līdzstrāvas serveris” ir serveris, kuru paredzēts darbināt tikai no līdzstrāvas barošanas avota;

“līdzstrāvas datu glabāšanas ražojums” ir datu glabāšanas ražojums, kuru paredzēts darbināt tikai no līdzstrāvas barošanas avota;

“dīkstāve” ir darbības stāvoklis, kurā operētājsistēma un cita programmatūra ir pilnīgi ielādēta, serveris spēj pabeigt darba slodzes transakcijas, tomēr aktīvas darba slodzes transakcijas sistēma neprasa vai negaida (t. i., serveris ir darba stāvoklī, bet neveic lietderīgu darbu). Ja serverim ir piemērojami uzlabotās konfigurācijas un barošanas bloka saskarnes (ACPI) standarti, tad dīkstāve atbilst tikai sistēmas līmenim S0;

“dīkstāves jauda” (Pidle ) ir dīkstāvē pieprasītā jauda (W);

servera ražojumu saimes “mazjaudīgas veiktspējas konfigurācija” ir šāda kombinācija: divas datu glabāšanas ierīces, procesors ar pašu mazāko kodolu skaita un frekvences (GHz) reizinājumu, atmiņas ietilpība (izteikta GB) ir vismaz vienāda ar tādu atmiņas kanālu skaita un vismazākās ietilpības (izteikta GB) divrindu atmiņas moduļa (DIMM) reizinājumu, kāds ir vismazjaudīgākajam ražojumu modelim šajā serveru ražojumu saimē; Visi atmiņas kanāli ir aizpildīti ar tādu pašu DIMM neskartas kartes dizainu un ietilpību;

servera ražojumu saimes “lieljaudīgas veiktspējas konfigurācija” ir šāda kombinācija: divas datu glabāšanas ierīces, procesors ar pašu lielāko kodolu skaita un frekvences (GHz) reizinājumu, atmiņas ietilpība (GB) ir vienāda ar vai lielāka par tādu CPU, kodolu un aparatūras izpildes pavedienu trīskārtēju reizinājumu, kāds ir visjaudīgākajam ražojumu modelim šajā ražojumu saimē. Visi atmiņas kanāli ir aizpildīti ar tādu pašu DIMM neskartas kartes dizainu un ietilpību;

“aparatūras izpildes pavediens” ir aparatūras resursi CPU kodolā, kas nepieciešami, lai izpildītu programmas instrukciju virkni. CPU kodolam var būt resursi, kas pietiekami, lai vienlaikus izpildītu vairākus pavedienus;

“efektivitāte aktīvā stāvoklī” (Effserver) ir servera efektivitātes skaitliskā vērtība, kas izmērīta un aprēķināta saskaņā ar III pielikuma 3. punktu;

“aktīvs stāvoklis” ir stāvoklis, kurā serveris veic darbu, reaģējot uz iepriekšējiem vai laiksakritīgiem ārējiem pieprasījumiem (piemēram, instrukcijām tīklā). Aktīvs stāvoklis ir gan aktīva apstrāde, gan datu meklēšana/izgūšana no atmiņas, kešatmiņas vai iekšējās/ārējās krātuves, vienlaikus gaidot nākamo ievadi tīklā;

“servera veiktspēja” ir transakciju skaits laika vienībā, ko serveris izpilda standartizētā diskrēto sistēmas komponentu (piem., procesoru, atmiņas un krātuves) un apakšsistēmu (piem., RAM un CPU) testā;

“maksimālā jauda” (Pmax) ir vislielākā jauda vatos, kas reģistrēta pie vienpadsmit sīkprocesu atzīmēm saskaņā ar standartu;

“CPU veiktspēja” (PerfCPU) ir transakciju skaits laika vienībā, ko serveris izpilda CPU apakšsistēmas standartizētā testā;

“apstrādes palīgpaātrinātājs” (APA) ir specializēts procesors un saistītā apakšsistēma, kas palielina datošanas jaudu, piemēram, grafiskās apstrādes blokos vai FPGA (darbības vidē programmējamu elementu kopnēs). APA nevar darboties serverī bez CPU. APA var serverī uzstādīt grafiskajās vai izvērses pievienojumkartēs, kas ievietotas vispārizmantojamos, pievienojamos izvērses slotos vai ir integrētas servera komponentā, piemēram, mātesplatē;

“izvērses APA” ir APA, kas ir integrēts pievienojumkartē, kura ievietota pievienojamā izvērses slotā. Izvērses APA pievienojumkartē var būt viens vai vairāki apstrādes palīgpaātrinātāji un/vai atsevišķi, specializēti noņemami slēdži;

“integrēts APA” ir APA, kas ir integrēts mātesplatē vai CPU paketē;

“ražojuma tips” raksturo servera vai datu glabāšanas ražojuma konstrukciju, t. sk. šādus parametrus – šasija (statnis, tornis vai asmens), ligzdu skaits un – attiecībā uz serveriem – vai tas ir noturīgs serveris, asmensserveris, vairākmezglu serveris, HPC serveris, serveris ar integrētu APA, līdzstrāvas serveris vai serveris, kas nepieder ne pie vienas no minētajām kategorijām;

“demontāža” ir process, kurā priekšmetu izjauc tādā veidā, ka pēc tam to var atkal samontēt un darbināt;

“aparatūrprogrammatūra” ir sistēma, aparatūra, komponents vai perifēra programmatūra, ko piegādā kopā ar ražojumu un kas dod pamatinstrukcijas, kuras nepieciešamas, lai aparatūra darbotos; te ietilpst visi attiecīgie aparatūras un programmatūras atjauninājumi;

“droša datu dzēšana” nozīmē, ka visas datu pēdas no datu glabāšanas ierīces tiek faktiski izdzēstas, proti, dati tiek pilnībā pārrakstīti tā, ka piekļūt sākotnējiem datiem vai to daļām nav reāli iespējams, jo tas prasa pārlieku piepūli.

Atsevišķa asmensservera konfigurācija

Pusaizpildīta šasija

atsevišķu sīkprocesu efektivitātes vērtību intervālu kombinē, izmantojot ģeometrisko vidējo, un tā iegūst atsevišķas sīkprocesa efektivitātes vērtības;

sīkprocesu efektivitātes atzīmes kombinē, izmantojot ģeometriskā vidējā funkciju atkarībā no slodzes veida (CPU, atmiņa, krātuve), un tā iegūst slodzes veida vērtību;

trīs slodzes veidus kombinē, izmantojot svērto ģeometrisko vidējo, un tā iegūst vienvienīgu kopējo servera efektivitātes vērtību.

Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas vienības vai – ja ražotājs ziņo par serveru ražojumu saimi – modeļa konfigurācijas atbilstību. Ja verificē mazjaudīgas veiktspējas konfigurāciju vai lieljaudīgas veiktspējas konfigurāciju, tad deklarētās vērtības ir attiecīgās konfigurācijas vērtības. Ja verificē nejauši izvēlētu vai pasūtītu modeļa konfigurāciju, deklarētās vērtības ir lieljaudīgas veiktspējas konfigurācijas vērtības.

Uzskata, ka modelis vai modeļa konfigurācija atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visas modeļa konfigurācijas, uz kurām attiecas tā pati informācija par ražojumu (saskaņā ar II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktu), neatbilst šīs regulas prasībām.

Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts:

Uzskata, ka modelis vai modeļa konfigurācija atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim vienībām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 7. tabulā.

Ja netiek iegūti 4. punkta b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visas modeļa konfigurācijas, uz kurām attiecas tā pati informācija par ražojumu (saskaņā ar II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktu), neatbilst šīs regulas prasībām.

Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.