EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02018R1046-20221214
Regulation (EU, Euratom) 2018/1046 of the European Parliament and of the Council of 18 July 2018 on the financial rules applicable to the general budget of the Union, amending Regulations (EU) No 1296/2013, (EU) No 1301/2013, (EU) No 1303/2013, (EU) No 1304/2013, (EU) No 1309/2013, (EU) No 1316/2013, (EU) No 223/2014, (EU) No 283/2014, and Decision No 541/2014/EU and repealing Regulation (EU, Euratom) No 966/2012
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
02018R1046 — LV — 14.12.2022 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2022/2434 (2022. gada 6. decembris), |
L 319 |
1 |
13.12.2022 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2018/1046
(2018. gada 18. jūlijs)
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
PIRMĀ DAĻA
FINANŠU REGULA
I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vispārējā budžeta (“budžets”) izveidi un izpildi un par to pārskatu sniegšanu un revīziju.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“pieteikuma iesniedzējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, un ir iesniedzis pieteikumu dotāciju piešķiršanas procedūrā vai konkursā par godalgām;
“pieteikuma dokuments” ir piedāvājums, dalības pieteikums, dotācijas pieteikums vai pieteikums konkursā par godalgām;
“piešķiršanas procedūra” ir iepirkuma procedūra, dotācijas piešķiršanas procedūra, konkurss par godalgām vai procedūra, kurā atlasa ekspertus vai personas vai subjektus, kuri izpilda budžetu saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
“pamatakts” ir tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums un kas sniedz juridisko pamatu darbībai un attiecīgo budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai vai no budžeta segtās budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības īstenošanai, un kas var būt kādā no šiem veidiem:
attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) īstenošanu – regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē; vai
attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas īstenošanu – kādā no veidiem, kas norādīti LES 28. panta 1. punktā, 31. panta 2. punktā, 33. pantā, 42. panta 4. punktā un 43. panta 2. punktā;
“atbalsta saņēmējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, ar kuru ir parakstīts dotācijas nolīgums;
“finansējuma apvienošanas mehānisms jeb platforma” ir sadarbības satvars, kas izveidots starp Komisiju un attīstības vai citām publiskām finanšu iestādēm ar mērķi apvienot neatmaksājama atbalsta veidus un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas no budžeta un atmaksājama finanšu atbalsta veidus no attīstības vai citām publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un privātā sektora investoriem;
“budžeta izpilde” ir tādu pasākumu veikšana, kas saistīti ar budžeta apropriāciju pārvaldību, uzraudzību, kontroli un revīziju saskaņā ar 62. pantā paredzētajām metodēm;
“budžeta saistības” ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs budžetā rezervē budžeta apropriācijas, kas nepieciešamas, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības;
“budžeta garantija” ir Savienības juridiskas saistības atbalstīt pasākumu programmu, budžetā uzņemoties finansiālas saistības, kuras var izmantot gadījumā, ja programmas īstenošanas gaitā iestātos konkrēti norādīts notikums, un kuras ir spēkā visu attiecībā uz atbalstāmo programmu pausto saistību termiņa ilgumu;
“ēku līgums” ir līgums, kas attiecas uz zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma pirkumu, maiņu, ilgtermiņa nomu, lietošanas tiesībām, līzingu, nomāšanu vai īrējumpirkšanu ar izpirkšanas iespēju vai bez tās. Tas ietver gan esošas ēkas, gan nepabeigtas ēkas ar noteikumu, ka kandidātam ir derīga attiecīgās ēkas būvatļauja. Tas neietver ēkas, kas ir projektētas saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes specifikācijām un uz kurām attiecas būvdarbu līgumi;
“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā, metu konkursā vai sarunu procedūrā;
“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, attiecīgā gadījumā, iegādes palīgdarbības;
“pārbaude” ir ieņēmumu vai izdevumu operācijas konkrēta aspekta pārbaude;
“koncesijas līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 174. un 178. panta nozīmē, lai uzticētu būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību kādam ekonomikas dalībniekam (“koncesija”), un kur:
atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;
piešķirot koncesijas līgumu, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta attiecīgo būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veikto investīciju vai radušos izmaksu atgūšana;
“iespējamās saistības” ir potenciālas finansiālās saistības, kas varētu rasties atkarībā no kāda nākotnes notikuma iznākuma;
“līgums” ir publisks līgums vai koncesijas līgums;
“darbuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ar kuru ir parakstīts publiskā iepirkuma līgums;
“iemaksu nolīgums” ir nolīgums, kas noslēgts ar personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii)–viii) punktu;
“kontrole” ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par darbību efektivitāti, lietderīgumu un saimnieciskumu, ziņojumu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kā arī turpmākus pasākumiem attiecībā uz tiem, un tādu risku pienācīgu pārvaldību, kuri saistīti ar pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu, lai sasniegtu pirmajā teikumā minētos mērķus;
“darījuma partneris” ir tā puse, kurai ir piešķirta budžeta garantija;
“krīze” ir:
situācija, kas rada tūlītējus vai nenovēršamus draudus un var pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti vai tās kaimiņreģionu;
situācija, kuras cēloņi ir dabas katastrofas, cilvēku radītas krīzes, piemēram, karš un citi konflikti, vai neparasti apstākļi ar līdzīgām sekām, cita starpā saistībā ar klimata pārmaiņām, vides pasliktināšanos, grūtībām piekļūt enerģijai un dabas resursiem vai galēju nabadzību;
“saistību atcelšana” ir operācija, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta ar budžeta saistībām;
“dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnībā elektronisks process, kurā veic vispārēji tirgū pieejamu vienību bieži izmantotas iegādes;
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publiska struktūra, vai šādu personu grupa, kas piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, vai nekustamo īpašumu;
“kapitālieguldījums” ir kapitāla sniegšana uzņēmumam, ko tieši vai netieši iegulda, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas īpašumtiesības minētajā uzņēmumā, turklāt kapitālieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma pārvaldības kontroles funkcijas un var saņemt daļu no uzņēmuma peļņas;
“Eiropas birojs” ir administratīva struktūra, ko izveidojusi Komisija vai Komisija kopā ar vienu vai vairākām citām Savienības iestādēm, lai izpildītu konkrētus horizontālus uzdevumus;
“galīgais administratīvais lēmums” ir administratīvas iestādes lēmums, kam ir galīgs un saistošs spēks saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
“finanšu aktīvi” ir jebkuri aktīvi, kas var būt nauda, publiska vai privāta subjekta pašu kapitāla instruments vai līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita šāda subjekta;
“finanšu instruments” ir Savienības finansiālā atbalsta pasākums, ko nodrošina no budžeta viena vai vairāku Savienības konkrēto politikas mērķu sasniegšanai un kas var būt kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi vai garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti, un ko attiecīgā gadījumā var apvienot ar citu veidu finansiālo atbalstu vai dalītās pārvaldības fondiem vai Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem;
“finanšu saistības” ir līgumsaistības nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam subjektam;
“pamatlīgums” ir publisks līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis ir paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē konkrētus līgumus saskaņā ar pamatlīgumu, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un vajadzības gadījumā – uz paredzēto daudzumu;
“vispārējie uzkrājumi” ir to resursu kopsumma, ko uzskata par nepieciešamiem visas budžeta garantijas darbības laikā un ko iegūst, piemērojot 211. panta 1. punktā minēto uzkrājumu likmi tai budžeta garantijas summai, ko apstiprina ar 210. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pamataktu;
“dotācija” ir finanšu iemaksa ziedojumu veidā. Ja šāda iemaksa tiek nodrošināta saskaņā ar tiešu pārvaldību, to reglamentē VIII sadaļa;
“garantija” ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par trešās personas parādu vai saistībām pilnā apmērā vai daļēji vai par minētās trešās personas pienākumu sekmīgu izpildi, ja iestājas notikums, kas izraisa garantijas izmantošanu, piemēram, netiek atmaksāts aizdevums;
“garantija pēc pieprasījuma” ir garantija, kas garantijas devējam pēc darījuma partnera pieprasījuma ir jāizpilda neatkarīgi no jebkādiem trūkumiem pamatā esošā pienākuma izpildāmībā;
“ieguldījums natūrā” ir nefinanšu resursi, kurus trešās personas bez maksas darījušas pieejamus atbalsta saņēmējam;
“juridiskas saistības” ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas vēlāk rada maksājumu vai maksājumus un tādu izdevumu atzīšanu, kurus sedz no budžeta, un kas ietver specifiskus nolīgumus un līgumus, kas noslēgti saskaņā ar finanšu shēmas partnerības nolīgumiem un ar pamatlīgumiem;
“sviras efekts” ir atbilstīgajiem galasaņēmējiem piešķirtā atmaksājamā finansējuma summa, ko dala ar Savienības iemaksas summu;
“likviditātes risks” ir risks, ka kopējā uzkrājumu fondā turēts finanšu aktīvs varētu netikt pārdots konkrētā laikposmā, neradot būtiskus zaudējumus;
“aizdevums” ir nolīgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz laikposmu, par ko panākta vienošanās, darīt pieejamu naudas summu, par ko panākta vienošanās, un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums atmaksāt minēto summu laikposmā, par ko panākta vienošanās;
“mazas vērtības dotācija” ir dotācija, kas ir mazāka par vai vienāda ar EUR 60 000 ;
“dalībvalsts organizācija” ir subjekts, kas dalībvalstī veic uzņēmējdarbību kā publisko tiesību subjekts vai kā privāto tiesību subjekts, kam uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi un kam dalībvalsts sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
“izpildes metode” ir budžeta izpildes metodes, kas minētas 62. pantā, proti, tiešā pārvaldība, netiešā pārvaldība un dalītā pārvaldība;
“vairāku līdzekļu devēju finansēts pasākums” ir jebkurš pasākums, kuram Savienības līdzekļi tiek apvienoti ar vismaz vēl viena līdzekļu devēja līdzekļiem;
“multiplikatora efekts” ir atbilstīgo galasaņēmēju ieguldījuma dalījums ar Savienības iemaksas summu;
“iznākums” ir saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem noteikta pasākuma laikā gūtie rezultāti;
“dalībnieks” ir kandidāts vai pretendents iepirkuma procedūrā, pieteikuma iesniedzējs dotāciju piešķiršanas procedūrā, eksperts ekspertu atlases procedūrā, pieteikuma iesniedzējs konkursā par godalgām vai persona vai subjekts, kas piedalās Savienības līdzekļu apgūšanas procedūrā saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
“godalga” ir finanšu iemaksa, ko piešķir kā balvu konkursa rezultātā. Ja šāda iemaksa tiek sniegta saskaņā ar tiešu pārvaldību, to reglamentē IX sadaļa;
“iepirkums” ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde un zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma iegāde vai noma no minēto līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem, izmantojot līgumu;
“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma procedūras elementus, tostarp:
šīs regulas 163. pantā paredzētos publiskošanas pasākumus;
uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu;
konkursa specifikācijas, tostarp tehniskās specifikācijas un attiecīgos kritērijus vai aprakstošos dokumentus konkursa dialoga gadījumā;
līguma projektu;
“publisks līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 174. un 178. panta nozīmē un kura mērķis ir kustamu vai nekustamu aktīvu piegāde, būvdarbu izpilde vai pakalpojumu sniegšana par cenu, kuru pilnībā vai daļēji maksā no budžeta, tajā skaitā:
ēku līgumi;
piegādes līgumi;
būvdarbu līgumi;
pakalpojumu līgumi;
“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kas klasificējams starp pašu kapitālu un parādsaistībām, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, un kas var būt strukturēts kā parādsaistības, parasti nenodrošinātas un subordinētas un dažos gadījumos konvertējamas pašu kapitālā, vai priekšrocību kapitālā;
“saņēmējs” ir atbalsta saņēmējs, darbuzņēmējs, atalgots ārējais eksperts vai jebkura persona vai subjekts, kas saņem godalgas vai līdzekļus saskaņā ar kādu finanšu instrumentu vai īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
“līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” ir vērtspapīru pārdošana par naudu ar vienošanos atpirkt tos konkrētā nākotnes datumā vai pēc pieprasījuma;
“apropriācija pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai” ir apropriācija, kas iekļauta vai nu vienā no budžeta sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomām “Netiešā pētniecība” un “Tiešā pētniecība”, vai citā sadaļā iekļautā nodaļā, kura attiecas uz pētniecības darbībām;
“rezultāts” ir saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem noteikta pasākuma īstenošanā radītās sekas;
“riska dalīšanas instruments” ir finanšu instruments, kas ļauj noteikta riska dalīšanu starp divām vai vairākām vienībām, attiecīgos gadījumos apmaiņā pret atlīdzību, par kuru panākta vienošanās;
“pakalpojumu līgums” ir līgums, kas attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi;
“pareiza finanšu pārvaldība” ir budžeta izpilde saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;
“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68;
“apakšuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ko kandidāts, pretendents vai darbuzņēmējs ieteicis līguma daļas izpildei vai ko atbalsta saņēmējs ieteicis no dotācijas līdzfinansēto uzdevumu daļas izpildei;
“dalības maksas” ir summas, ko maksā struktūrām, kuru locekle ir Savienība, saskaņā ar budžeta lēmumiem un attiecīgās struktūras noteiktajiem maksājumu nosacījumiem;
“piegādes līgums” ir līgums, kas attiecas uz produktu pirkumu, līzingu, nomāšanu vai īrējumpirkšanu ar izpirkšanas iespēju vai bez tās un kurā var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;
“tehniskā palīdzība”, neskarot speciālos nozares noteikumus, ir atbalsta un spēju veidošanas darbības, kas ir nepieciešamas programmas vai pasākuma īstenošanai, jo īpaši sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles darbības;
“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;
“Savienība” ir Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena vai abas kopā – atkarībā no konteksta;
“Savienības iestāde” ir Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai Eiropas Ārējās darbības dienests (“EĀDD”); Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi;
“pārdevējs” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir reģistrēts to pārdevēju sarakstā, kurus aicina iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus;
“brīvprātīgais” ir persona, kas neobligātā kārtā strādā bez samaksas kādas organizācijas labā;
“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;
“būvdarbu līgums” ir līgums, kas attiecas vai nu
uz būvdarbu izpildi, vai gan izpildi, gan projektēšanu;
uz būvdarbu, kuri saistīti ar kādu no Direktīvas 2014/24/ES II pielikumā minētajām darbībām, izpildi, vai gan izpildi, gan projektēšanu; vai
arī uz būves realizāciju jebkādā veidā atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kurai ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu.
3. pants
Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai
4. pants
Laikposmi, datumi un termiņi
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, šajā regulā noteiktajiem termiņiem piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 1 ).
5. pants
Personas datu aizsardzība
Šī regula neskar Regulās (EK) Nr. 45/2001 un (ES) 2016/679 paredzēto.
II SADAĻA
BUDŽETS UN BUDŽETA PRINCIPI
6. pants
Budžeta principu ievērošana
Budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.
1. NODAĻA
Vienotības un budžeta precizitātes principi
7. pants
Budžeta piemērošanas joma
Budžetā prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos Savienības ieņēmumus un izdevumus. Tas ietver:
Savienības ieņēmumus un izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus, kas izriet no LES noteikumu īstenošanas attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un darbības izdevumus, ko rada minēto noteikumu īstenošana, ja tos sedz no budžeta;
Eiropas Atomenerģijas kopienas ieņēmumus un izdevumus.
Finanšu gadam apstiprinātās apropriācijas ietver:
apropriācijas, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos;
no iepriekšējiem finanšu gadiem pārnestās apropriācijas;
apropriācijas, kas darītas pieejamas atkārtoti saskaņā ar 15. pantu;
apropriācijas, ko rada priekšfinansējuma maksājumi, kas ir atmaksāti saskaņā ar 12. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
apropriācijas, kas paredzētas pēc to ieņēmumu saņemšanas, kuri piešķirti finanšu gada laikā vai pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem.
8. pants
Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem
2. NODAĻA
Gada pārskata princips
9. pants
Definīcija
Budžetā iekļautās apropriācijas apstiprina finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
10. pants
Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite budžetā
Atkāpjoties no 3. un 4. punkta:
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atmaksām, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz minētā gada 31. decembrim, ar noteikumu, ka grāmatvedis maksājuma uzdevumu ir saņēmis līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim;
izdevumus, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, izņemot ELGF, iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atlīdzinājumiem, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz minētā gada 31. decembrim, ieskaitot izdevumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim, kā noteikts 30. un 31. pantā.
11. pants
Apropriāciju saistības
Katru finanšu gadu no 15. oktobra no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam, iepriekš var uzņemties šādas izdevumu saistības:
parastie administratīvi izdevumi, ar noteikumu, ka šādi izdevumi ir tikuši apstiprināti pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā, un ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no visām attiecīgajām apropriācijām, par ko Eiropas Parlaments un Padome ir izlēmuši kārtējam finanšu gadam;
parastie pārvaldības izdevumi par ELGF ar noteikumu, ka pamats šādiem izdevumiem ir noteikts spēkā esošā pamataktā, un ne vairāk kā trīs ceturtdaļu apmērā no kopējām attiecīgajām apropriācijām, par ko Eiropas Parlaments un Padome ir izlēmuši kārtējam finanšu gadam.
12. pants
Apropriāciju atcelšana un pārnešana
Ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 3. punktu, – bet tikai uz nākamo finanšu gadu var pārcelt šādas apropriācijas:
saistību apropriācijas un nediferencētās apropriācijas, attiecībā uz kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību procedūrā ir pabeigti līdz finanšu gada 31. decembrim. Šādas apropriācijas var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. martam, izņemot nediferencētās apropriācijas attiecībā uz ēku projektiem, par kurām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim;
apropriācijas, kas vajadzīgas, ja likumdevēja iestāde pamataktu ir pieņēmuši finanšu gada pēdējā ceturksnī, un Komisija līdz minētā gada 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par minētajam mērķim paredzētajām apropriācijām. Par šādām apropriācijām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim;
maksājumu apropriācijas, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārnestajām saistību apropriācijām, ja maksājumu apropriācijas, kas attiecīgajās budžeta pozīcijās paredzētas nākamā finanšu gada budžetā, nav pietiekamas;
apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ( 2 ) 4. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.
Attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu attiecīgā Savienības iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.
To apropriāciju pārnešana, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, kā minēts šī punkta pirmās daļas d) apakšpunktā iekļaujas 2 % no Eiropas Parlamenta un Padomes balsojumā apstiprinātajām sākotnējām apropriācijām un nepārsniedz tiešo maksājumu korekcijas summu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. pantu piemērota iepriekšējā finanšu gadā. Pārnestās apropriācijas atgriež tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.
Apropriācijas automātiski pārnes attiecībā uz:
saistību apropriācijām, kas paredzētas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam. Šādas apropriācijas var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu un par tām var uzņemties saistības līdz minētā gada 31. decembrim;
apropriācijām, kas atbilst iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Šādas apropriācijas, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu un saistības par tām var uzņemties līdz minētā gada 31. decembrim, izņemot iekšējos piešķirtos ieņēmumus no izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti. Saistību apropriācijas, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 514/2014 ( 3 ) un kas pieejamas 31. decembrī, un radušās no priekšfinansējuma atmaksāšanas, var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības ar noteikumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas;
apropriācijām, kas atbilst ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Šādas apropriācijas pilnībā izmanto līdz brīdim, kad ir pabeigtas visas darbības saistībā ar programmu vai pasākumu, kuram tās ir iedalītas, vai tās var pārnest un izmantot secīgajai programmai vai pasākumam. Tas neattiecas uz 21. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punktā minētajiem ieņēmumiem, attiecībā uz kuriem apropriācijas, par kurām saistības nav uzņemtas piecu gadu laikā, atceļ;
ar ELGF saistītajām maksājumu apropriācijām, kuras izriet no apturēšanas uz laiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu.
13. pants
Sīkāki noteikumi par apropriāciju atcelšanu un pārnešanu
Šīs regulas 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie sagatavošanas posmi, kurus pabeidz līdz finanšu gada 31. decembrim, lai varētu veikt pārnešanu uz nākamo finanšu gadu, ir jo īpaši:
atsevišķām budžeta saistībām 112. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē – iespējamo darbuzņēmēju, atbalsta saņēmēju, godalgu saņēmēju vai deleģēto personu atlases pabeigšana;
vispārējām budžeta saistībām 112. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nozīmē – finansēšanas lēmuma pieņemšana vai apspriešanās pabeigšana ar katras Savienības iestādes attiecīgajām struktūrvienībām par finansēšanas lēmuma pieņemšanu.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par atceltajām apropriācijām viena mēneša laikā pēc atcelšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu.
14. pants
Saistību atcelšana
15. pants
Kārtība, kādā atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas dara pieejamas atkārtoti
Šajā nolūkā Komisija izskata saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā finanšu gadā, un, balstoties uz vajadzībām, līdz kārtējā finanšu gada 15. februārim izlemj, vai attiecīgās apropriācijas nepieciešams darīt pieejamas atkārtoti.
Papildus šā panta 1. punktā minētajam gadījumam atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, ja:
programmas saistības ir atceltas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantā paredzētās izpildes rezerves īstenošanas kārtību;
saistības ir atceltas saistībā ar tādas programmas īstenošanu, kura paredzēta konkrētam finanšu instrumentam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, pēc tam, kad dalībvalsts izbeigusi savu līdzdalību šajā instrumentā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 39. panta 2. punkta septītajā daļā.
16. pants
Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā
Nevar pārsniegt budžeta projektā paredzēto apropriāciju limitu.
Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai budžeta nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nevar pārsniegt vienu divpadsmitdaļu no tās pašas nodaļas apropriācijām, kas paredzētas budžeta projektā.
Pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā 30. dienā pēc tā pieņemšanas, izņemot, ja Eiropas Parlaments veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
ar savu deputātu balsu vairākumu pirms 30 dienu termiņa beigām nolemj samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu;
informē Padomi un Komisiju, ka nevēlas samazināt izdevumus – šādā gadījumā lēmums stājas spēkā pirms 30 dienu termiņa beigām.
Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.
3. NODAĻA
Līdzsvara princips
17. pants
Definīcija un darbības joma
18. pants
Finanšu gada saldo
4. NODAĻA
Norēķinu vienības princips
19. pants
Euro izmantošana
Ja šāds dienas maiņas kurss nav publicēts, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto 3. punktā minēto maiņas kursu.
5. NODAĻA
Universāluma princips
20. pants
Darbības joma
Neskarot 21. pantu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Neskarot 27. pantu, visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj budžetā pilnā apmērā, neveicot to starpā nekādas korekcijas.
21. pants
Piešķirtie ieņēmumi
Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:
īpašas papildu finanšu iemaksas no dalībvalstīm šādu pasākumu un programmu veidiem:
konkrētām pētniecības un tehnoloģiju attīstības papildu programmām;
konkrētiem ārējā atbalsta pasākumiem vai programmām, ko finansē Savienība un pārvalda Komisija;
apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda pētniecības fonda, kas izveidots ar LES un LESD pievienoto protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu;
noguldījumu procenti un naudas sodi, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 ( 5 );
īpašam mērķim iezīmēti ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no fondiem, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi, tostarp arī iezīmēti ieņēmumi, kas ir specifiski katrai Savienības iestādei;
trešo valstu vai tādu struktūru, kas nav izveidotas ar LESD vai Euratom līgumu, finanšu iemaksas par labu Savienības darbībām;
šā panta 3. punktā minētie iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ciktāl tie papildina šajā punktā minētos ārējos piešķirtos ieņēmumus;
ieņēmumi no Kopīgā pētniecības centra (KPC) veiktajām darbībām, kurām ir konkurences raksturs un kuras ietver jebkuras turpmāk minētās darbības:
dotāciju un iepirkuma procedūras, kurās piedalās KPC;
KPC darbības trešo personu vārdā;
darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām Savienības iestādēm vai citiem Komisijas dienestiem atbilstoši 59. pantam attiecībā uz zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.
Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:
ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kas veikti pēc to pieprasījuma;
ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 101. pantu;
ieņēmumi no preču piegādes, pakalpojumu sniegšanas un būvdarbu veikšanas citas Savienības iestādes dienestiem vai citām Savienības iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu Savienības iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;
saņemtie apdrošināšanas maksājumi;
ieņēmumi no izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas;
atmaksājumi finanšu instrumentiem vai budžeta garantijām, ievērojot 209. panta 3. punkta otro daļu;
ieņēmumi, kas rodas no nodokļu vēlākas atmaksāšanas saskaņā ar 27. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu.
22. pants
Struktūra piešķirto ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju piešķiršanas kārtošanai
Neskarot šā panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 24. pantu, struktūru, kas paredzēta piešķirto ieņēmumu kārtošanai budžetā, veido:
katras Savienības iestādes budžeta iedaļas ieņēmumu pārskatā – budžeta pozīcija ieņēmumu saņemšanai;
izdevumu pārskatā – budžeta piezīmes, tostarp vispārīgas piezīmes, ar kurām norāda, kuras budžeta pozīcijas var saņemt piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas ir darītas pieejamas.
Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā pievieno atgādinājumu pro memoria, un lēstos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.
Kad Savienības iestāde ir saņēmusi minētos ieņēmumus, apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, automātiski dara pieejamas gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas, izņemot turpmāk minētos gadījumus:
gadījumā, kas paredzēts 21. panta 2. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz finanšu iemaksām no dalībvalstīm, un ja iemaksu nolīgums ir izteikts euro, saistību apropriācijas var darīt pieejamas, kad dalībvalsts ir parakstījusi iemaksu nolīgumu;
gadījumos, kas paredzēti 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 21. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un iii) punktā, saistību apropriācijas tiek darītas pieejamas, kolīdz ir aplēsta saņemamā summa;
gadījumā, kas paredzēts 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā, summu iekļaušana ieņēmumu pārskatā rada pamatu tam, lai izdevumu pārskatā paredzētu saistību un maksājumu apropriācijas.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās apropriācijas izpilda saskaņā ar 20. pantu.
23. pants
Dalībvalstu iemaksas zinātniskās izpētes programmām
Dalībvalstu iemaksas, lai finansētu dažas pētniecības papildprogrammas, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 5. pantā, iemaksā šādi:
septiņas divpadsmitdaļas no summas, kas iekļauta budžetā, samaksā līdz kārtējā finanšu gada 31. janvārim;
atlikušās piecas divpadsmitdaļas samaksā līdz kārtējā finanšu gada 15. jūlijam.
24. pants
Piešķirtie ieņēmumi no EBTA valstu dalības dažās Savienības programmās
Budžeta struktūra, lai kārtotu no EBTA valstu dalības dažās Savienības programmās gūtos ieņēmumus, ir šāda:
ieņēmumu pārskatā iekļauj atgādinājuma pozīciju pro memoria, kurā kārto katras EBTA valsts kopējo iemaksu summu par finanšu gadu;
izdevumu pārskata pielikumā, kas ir budžeta neatņemama sastāvdaļa, norāda visas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz Savienības darbībām, kurās piedalās EBTA valstis, un kas ietver informāciju par katras EBTA valsts aplēsto līdzdalības apjomu.
25. pants
Ziedojumi
26. pants
Korporatīvā sponsorēšana
Savienības iestādes un struktūras, balstoties uz konkrētiem iekšējiem noteikumiem, kurus publicē attiecīgo iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, izņēmuma kārtā var pieņemt korporatīvo sponsorēšanu, ja:
visos korporatīvās sponsorēšanas pieņemšanas procedūras posmos tiek stingri ievēroti diskriminācijas aizlieguma, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi;
tā sekmē pozitīva priekšstata veidošanos par Savienību un ir tieši saistīta ar pasākuma vai darbības pamatmērķi;
tā nerada interešu konfliktu un neattiecas vienīgi uz sabiedriskiem pasākumiem;
pasākums vai darbība netiek finansēta tikai ar korporatīvu sponsorēšanu;
pateicība par korporatīvās sponsorēšanas sniegšanu ir tikai sponsora zīmola vai vārda publiska redzamība;
sponsors sponsorēšanas procedūras laikā nav kādā no 136. panta 1. punktā un 141. panta 1. punktā minētajām situācijām, un nav reģistrēts kā izslēgts 142. panta 1. punktā minētajā datubāzē.
27. pants
Noteikumi par atskaitījumiem un valūtas kursa korekcijām
No maksājuma pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz neto summas maksājumam, var veikt šādus atskaitījumus:
līgumsodi, kas piemēroti iepirkuma līgumu pusēm vai atbalsta saņēmējiem;
atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām;
procenti, kas radušies par priekšfinansējuma maksājumiem;
korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām.
Pirmās daļas d) punktā minētās korekcijas var veikt, veicot tiešu atskaitījumu no jauna starpposma maksājuma vai atlikuma maksājuma tam pašam saņēmējam attiecībā uz to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums.
Pirmās daļas c) un d) punktā minētajiem atskaitījumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.
Savienībai piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu izmaksas, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no budžeta šādā apmērā:
summa bez nodokļiem;
summa ar nodokļiem.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā vēlāk atmaksātos nodokļus uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
6. NODAĻA
Specifikācijas princips
28. pants
Vispārīgi noteikumi
Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi pro memoria.
Šīs regulas 29., 30. un 31. pantā minētos ierobežojumus aprēķina brīdī, kad tiek iesniegts pārvietojuma pieprasījums, un balstoties uz apropriācijām, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos.
Summa, kas jāņem vērā 29., 30. un 31. pantā minēto ierobežojumu aprēķināšanas nolūkā, ir izdarāmo pārvietojumu summa tajā budžeta pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, pēc korekcijām saistībā ar iepriekš izdarītiem pārvietojumiem. Neņem vērā summu, kas atbilst pārvietojumiem, ko Komisija vai cita attiecīgā Savienības iestāde ir veikusi autonomi bez Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma.
Pārvietojuma priekšlikumiem un visai informācijai, kuru Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz par pārvietojumiem, kurus izdara saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos pavaddokumentus, kuros atspoguļota visjaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām gan par budžeta pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts pārvietot.
29. pants
Citu Savienības iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi
Jebkura Savienības iestāde, izņemot Komisiju, pati savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:
no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;
no vienas nodaļas uz citu – bez ierobežojumiem.
30. pants
Komisijas veiktie pārvietojumi
Komisija savā budžeta iedaļā var autonomi:
pārvietot apropriācijas katras nodaļas robežās;
attiecībā uz personāla un administratīvajiem izdevumiem, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu ne vairāk kā 10 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu, un ne vairāk kā 30 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, uz kuru veic pārvietošanu;
attiecībā uz darbības izdevumiem – pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums;
attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju attīstības apropriācijām, kuras izpilda KPC, tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu “Tiešā pētniecība”, pārvietot apropriācijas starp nodaļām ne vairāk kā 15 % apmērā no apropriācijām tajā budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;
attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju attīstību, pārvietot darbības apropriācijas no vienas sadaļas uz otru ar noteikumu, ka minētās apropriācijas tiek izmantotas tam pašam nolūkam;
attiecībā uz dalītajā pārvaldībā īstenoto fondu darbības izdevumiem, izņemot ELGF, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, ar noteikumu, ka attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim attiecīgās regulas, ar ko izveido minēto fondu, nozīmē vai ka tās veido tehniskās palīdzības izdevumus;
izņēmuma gadījumos pārvietot apropriācijas no vienas budžeta garantijas budžeta posteņa uz citas budžeta garantijas budžeta posteni, ja kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi nav pietiekami, lai samaksātu garantijas pieprasījumu un ar noteikumu vēlāk atjaunot pārvietoto summu saskaņā ar 212. panta 4. punktā izklāstīto procedūru.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie izdevumi attiecībā uz katru politikas jomu ietver 47. panta 4. punktā minētos elementus.
Ja Komisija, ievērojot 1. punktu pārvieto ELGF apropriācijas pēc 31. decembra, tā pieņem savu lēmumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt pārvietojumu trīs nedēļas pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvietojumu veikšanas. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iebildumus, piemēro 31. pantā noteikto procedūru.
Atkāpjoties no ceturtās daļas, Komisija finanšu gada pēdējo divu mēnešu laikā var autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no minētajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.
Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz citu ar noteikumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi:
apropriāciju pārvietojumi no šīs regulas 49. pantā minētās “uzkrājumu” sadaļas, ja vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana, ievērojot LESD 294. pantu;
pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc finanšu gada 1. decembra – minētā gada neizmantoto apropriāciju, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas sadaļās, kuras paredzētas Savienības ārējai darbībai, pārvietojumi uz sadaļām, kas attiecas uz krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības darbībām.
31. pants
Savienības iestāžu pārvietojumu priekšlikumi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei
Ja Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu neapstiprina vai apstiprina tikai daļēji, atbilstošo daļu no izdevumiem, kas minēti 10. panta 5. punkta b) apakšpunktā, sedz no nākamā finanšu gada maksājumu apropriācijām.
Pārvietojuma priekšlikumu apstiprina vai uzskata par apstiprinātu, ja sešu nedēļu laikā:
Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina;
vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome to apstiprina, un otra iestāde atturas no rīcības;
nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome nav pieņēmuši lēmumu grozīt vai noraidīt pārvietojuma priekšlikumu.
Ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nepieprasa citādi, šā panta 4. punktā minēto sešu nedēļu laikposmu samazina līdz trim nedēļām šādos gadījumos,:
pārvietojums atbilst mazāk nekā 10 % no apropriācijām budžeta pozīcijā, no kuras pārvietojums tiek izdarīts, un nepārsniedz EUR 5 000 000 ;
pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un pārvietojuma kopējā summa nepārsniedz EUR 100 000 000 .
32. pants
Pārvietojumi saskaņā ar īpašiem noteikumiem
Šā punkta nolūkā piemēro 31. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un nevar panākt kopēju nostāju par šīs rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos izmantošanu, tie atturas no rīcības saistībā ar minēto priekšlikumu.
Priekšlikumiem par pārvietojumiem no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos pavaddokumentus, kuros ir ietverta:
jaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēse līdz finanšu gada beigām attiecībā uz budžeta pozīciju, uz kuru paredzēts veikt pārvietošanu;
analīze par iespējām pārdalīt apropriācijas.
7. NODAĻA
Pareizas finanšu pārvaldības princips un sniegums
33. pants
Sniegums un saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi
Apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un tādējādi tās izpilda, ievērojot šādus principus:
saimnieciskuma princips, kurš nosaka, lai resursi, ko attiecīgā Savienības iestāde izmanto savu darbību veikšanai, tiktu darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu;
lietderības princips, kurš skar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un mērķu sasniegšanu;
efektivitātes princips, kurš attiecas uz to, kādā mērā ar veiktajiem pasākumiem ir sasniegti izvirzītie mērķi.
Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:
programmu un pasākumu mērķus nosaka ex ante;
mērķu sasniegšanas progresu uzrauga, izmantojot snieguma rādītājus;
par progresu un problēmām mērķu sasniegšanā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 41. panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu un 247. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
34. pants
Izvērtējumi
Nozīmīgām programmām vai pasākumiem, kuri, paredzams, būtiski ietekmēs ekonomiku, vidi vai sabiedrību, ex ante izvērtējumu var veikt kā ietekmes novērtējumu, kurā papildus pirmajā daļā izklāstītajām prasībām analizē dažādus izpildes metožu variantus.
35. pants
Obligātais finanšu pārskats
Ikvienam priekšlikuma vai iniciatīvas grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ievērojami ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, pievieno finanšu pārskatu, ko sagatavo Savienības iestāde, kura ierosina grozījumu.
Finanšu pārskats ietver finanšu un saimnieciskos datus, kas vajadzīgi, lai likumdevēja iestāde novērtētu Savienības rīcības nepieciešamību. Tas sniedz attiecīgu informāciju par saskanīgumu ar citiem Savienības pasākumiem un jebkādu iespējamo sinerģiju.
Daudzgadu darbību gadījumā finanšu pārskatā iekļauj paredzamo gada pieprasījumu grafiku saistību un maksājumu apropriāciju un amata vietu, tostarp ārštata darbinieku, izteiksmē un to finansiālās ietekmes izvērtējumu vidējā termiņā un, ja iespējams, ilgtermiņā.
Šajā novērtējumā ņem vērā kļūdu iespējamo apmēru un veidu, kā arī attiecīgās politikas jomas konkrētos apstākļus un tai piemērojamos noteikumus.
36. pants
Budžeta izpildes iekšējā kontrole
Budžeta izpildes vajadzībām iekšējo kontroli piemēro visos pārvaldības līmeņos un tās uzdevums ir nodrošināt pietiekamu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:
darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums;
ziņošanas ticamība;
aktīvu un informācijas aizsardzība;
krāpšanas un pārkāpumu profilakse, atklāšana, novēršana un turpmāki pasākumi attiecībā uz tiem;
tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību.
Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver šādus elementus:
uzdevumu nošķiršana;
pienācīga riska pārvaldības un kontroles stratēģija, kas ietver kontroli saņēmēju līmenī;
izvairīšanās no interešu konflikta;
pietiekama revīzijas izsekojamība un datu integritāte datu sistēmās;
efektivitātes un lietderības uzraudzības procedūras;
konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu pēcpārbaudes procedūras;
iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulārs novērtējums.
Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:
pienācīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko savstarpēji koordinē attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki;
veikto kontroļu rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;
attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar noteikumu, ka veiktā darba kvalitāte ir pietiekama un pieņemama un ka tas ir veikts saskaņā ar pieņemtajiem standartiem;
korektīvo pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā atturošu sankciju, savlaicīga piemērošana;
skaidri un nepārprotami attiecīgās politikas pamatā esoši tiesību akti, tostarp pamatakti, par iekšējās kontroles pārvaldības elementiem;
vairākkārtēju kontroļu izslēgšana;
kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošana.
8. NODAĻA
Pārredzamības princips
37. pants
Pārskatu un budžetu publicēšana
Budžetus publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kad paziņots par to pieņemšanu galīgajā variantā.
Līdz oficiālajai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī budžetā paredzētās galīgās detalizētās summas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā no budžeta galīgās pieņemšanas pēc Komisijas iniciatīvas visās valodās publicē Savienības iestāžu vietnē.
Konsolidētos gada pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Savienības iestāžu vietnē.
38. pants
Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana
Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz pārējām Savienības iestādēm gadījumos, kad tās izpilda budžetu, ievērojot 59. panta 1. punktu.
Pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, izņemot 3. un 4. punktā noteiktos gadījumus, publicē šādu informāciju:
saņēmēja vārds/nosaukums;
saņēmēja atrašanās vieta, proti:
saņēmēja adrese, ja saņēmējs ir juridiska persona;
reģions NUTS 2 līmenī, ja saņēmējs ir fiziska persona;
juridisko saistību summa;
pasākuma būtība un mērķis.
Šī punkta pirmajā daļā minēto informāciju publicē tikai par godalgām, dotācijām un līgumiem, kas ir piešķirti konkursu, dotāciju piešķiršanas vai iepirkuma procedūru rezultātā, un par ekspertiem, kuri ir izraudzīti, ievērojot 237. panta 2. punktu.
Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto informāciju nepublicē:
par izglītības atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, un citu tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, kā minēts 191. panta 4. punkta b) apakšpunktā;
par ļoti mazas vērtības līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības piešķirtas ekspertiem, kas izraudzīti, ievērojot 237. panta 2. punktu, kā arī ļoti mazas vērtības līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par I pielikuma 14.4. punktā minēto summu;
par finansiālo atbalstu, kas sniegts ar finanšu instrumentu starpniecību tādas summas apmērā, kas mazāka par EUR 500 000 ;
ja informācijas izpaušana apdraudētu attiecīgo personu vai struktūru tiesības un brīvības, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai kaitētu saņēmēju komerciālajām interesēm.
Pirmās daļas c) punktā minētajos gadījumos publiskotā informācija aprobežojas tikai ar statistikas datiem, kas apkopoti saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem, piemēram, atrašanās vietu, saņēmēju ekonomisko tipu, saņemtā atbalsta veidu un Savienības politikas jomu, kuras ietvaros piešķirts šāds atbalsts.
Attiecībā uz fiziskām personām informācijas izpaušanu, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā, balsta uz tādiem atbilstīgiem kritērijiem kā pasākuma biežums vai veids un iesaistītās summas.
Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 63. panta 3. punktu, informāciju publicē saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem. Saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu ar minētajiem specialajiem nozares noteikumiem var atkāpties no šā panta 2. un 3. punkta, jo īpaši attiecībā uz personas datu publicēšanu, ja tas ir pamatoti, balstoties uz šā panta 3. punkta trešajā daļā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares raksturīgās iezīmes.
Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs iekļauj atsauci uz tās tīmekļa vietnes adresi, kurā atrodama 1. punktā minētā informācija, ja tā nav tieši publicēta īpašā Savienības iestāžu vietnē.
Komisija atbilstīgi un laikus dara pieejamu informāciju par vienoto tīmekļa vietni, tostarp atsauci uz tās adresi, kurā atrodama 4. punktā minēto personu, subjektu vai struktūru sniegtā informācija.
III SADAĻA
BUDŽETA IZVEIDE UN STRUKTŪRA
1. NODAĻA
Budžeta izveide
39. pants
Ieņēmumu un izdevumu tāmes
40. pants
Regulas 70. pantā minēto Savienības struktūru aplēstais budžets
Katra Savienības struktūra, kas minēta 70. pantā, saskaņā ar tās izveides instrumentu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu vienotā plānošanas dokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu programmu ar atbilstošo cilvēkresursu un finanšu resursu plānu.
41. pants
Budžeta projekts
Budžeta projektā iekļauj Savienības vispārējā ieņēmumu un izdevumu pārskata kopsavilkumu un konsolidē 39. pantā minētās tāmes. Tajā var ietvert arī tāmes, kas atšķiras no tām, ko sagatavojušas Savienības iestādes.
Budžeta projekta struktūra un izklāsts atbilst 47.–52. panta prasībām.
Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavojusi attiecīgā Savienības iestāde.
Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas ar galvenajiem datiem pa sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada uz nākamo pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.
Indikatīvo finanšu plānojumu atjaunina pēc budžeta pieņemšanas, lai tajā iestrādātu budžeta procedūras rezultātus un visus citus attiecīgos lēmumus.
Komisija budžeta projektam pievieno:
salīdzinošu tabulu, kurā iekļauts budžeta projekts attiecībā uz citām Savienības iestādēm un Komisijai nosūtītās citu Savienības iestāžu sākotnējās tāmes, un attiecīgā gadījumā paskaidrojumu, kurā izklāstīti iemesli, kā dēļ budžeta projektā ietvertas tāmes, kas atšķiras no tām, ko izstrādājušas citas Savienības iestādes;
jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu saistībā ar Savienības iestāžu štatu sarakstiem, uzrādot jaunāko apstiprināto štatu sarakstu un norādot:
visus Savienības nodarbinātos darbiniekus, klasificējot viņus pēc darba līguma veida;
pārskatu par politikas nostādnēm amata vietu, ārštata darbinieku un dzimumu līdzsvara jomā;
faktiski aizpildīto amata vietu skaitu tā gada pēdējā dienā, kurš ir pirms budžeta projekta iesniegšanas gada, un gada vidējo faktisko pilnslodzes ekvivalentu skaitu minētajā iepriekšējā gadā, norādot sadalījumu pa pakāpēm, pēc dzimuma un administratīvajām vienībām;
amata vietu sadalījumu pa politikas jomām;
par katru ārštata darbinieku kategoriju – sākotnēji aplēsto pilnslodzes ekvivalentu skaitu, kas balstās uz apstiprinātajām apropriācijām, kā arī personu faktiski aizņemto amata vietu skaitu tā gada sākumā, kurā iesniedz budžeta projektu, norādot sadalījumu pa funkciju grupām un attiecīgā gadījumā pa pakāpēm;
attiecībā uz 70. un 71. pantā minētajām Savienības struktūrām – darba dokumentu, kurā norādīti ieņēmumi un izdevumi, kā arī visu informāciju par personālu, kas minēta šīs daļas b) apakšpunktā;
darba dokumentu par finanšu gada apropriāciju plānoto izpildi un par neizpildītajām saistībām;
attiecībā uz administrācijas apropriācijām – darba dokumentu, kurā norādīti administratīvie izdevumi, kuri Komisijai jāizpilda savā budžeta iedaļā;
darba dokumentu par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kurā ietverts arī rezultātu novērtējums un turpmāk paredzētās darbības;
attiecībā uz finansējumu starptautiskām organizācijām – darba dokumentu, kurā ietverts:
visu iemaksu kopsavilkums sadalījumā pa Savienības programmām vai fondiem un pa starptautiskajām organizācijām;
pamatojums par to, kāpēc Savienībai ir izdevīgāk finansēt minētās starptautiskās organizācijas nekā rīkoties tieši;
programmu pārskatus vai jebkādu citu attiecīgu dokumentu, kurā ietver:
norādi par to, kurās Savienības politikas jomās un mērķu sasniegšanā programma dod ieguldījumu;
skaidru loģisku pamatojumu, kāpēc vajadzīga Savienības līmeņa iejaukšanās, cita starpā saskaņā ar subsidiaritātes principu;
informāciju par progresu 33. pantā norādīto programmas mērķu sasniegšanā;
pilnīgu pamatojumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, attiecībā uz ierosinātajām apropriāciju apjoma izmaiņām;
informāciju par programmas izpildes rādītājiem kārtējā gadā un iepriekšējā finanšu gadā;
tādu kopsavilkuma pārskatu par maksājumu grafiku, kurā pa programmām un pa izdevumu kategorijām apkopoti maksājumi, kuri veicami turpmākajos finanšu gados, lai pildītu budžeta saistības, kas ierosinātas budžeta projektā un iekļautas iepriekšējos finanšu gados.
Ja publiskā un privātā sektora partnerības izmanto finanšu instrumentus, informāciju par minētajiem instrumentiem ietver 4. punktā minētajā darba dokumentā.
Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru finanšu instrumentu norāda turpmāk minēto:
norāde uz attiecīgo finanšu instrumentu un tā pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par šo instrumentu, tā ietekmi uz budžetu, tā termiņu un Savienības ieguldījuma pievienoto vērtību;
finanšu iestādes, kas iesaistītas izpildē, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 155. panta 2. punkta piemērošanu;
ieguldījums, ko finanšu instruments ir devis, lai sasniegtu attiecīgās programmas mērķus, kā tas noteikts ar izveidotajiem rādītājiem, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfiskā diversifikācija;
paredzētās darbības, tostarp mērķapjomi, kas balstīti uz mērķa sviras efektu un sagaidāmo privāto kapitālu, kas tiks mobilizēts, vai, ja tas nav pieejams, uz esošo finanšu instrumentu sviras rādītāju;
budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgajām operācijām, un kopējais budžeta saistību un maksājumu apjoms;
vidējais ilgums no budžeta saistību uzņemšanās par finanšu instrumentiem līdz juridiskajām saistībām attiecībā uz konkrētiem projektiem pašu kapitāla vai parādsaistību veidā, ja minētais ilgums pārsniedz trīs gadus;
ieņēmumi un atmaksājumi saskaņā ar 209. panta 3. punktu, kurus iesniedz atsevišķi, tostarp to izmantojuma izvērtējums;
kapitālieguldījumu vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;
riskam un saistībām paredzēto uzkrājumu kopsumma, kā arī jebkura informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība, tostarp jebkurām iespējamām saistībām;
aktīvu vērtības samazinājumi un izmantotās garantijas par iepriekšējo gadu un attiecīgie kumulatīvie rādītāji;
finanšu instrumenta snieguma rādītāji, tostarp veiktās investīcijas, mērķa un sasniegtais sviras efekts, un multiplikatora efekts, un arī mobilizētā privātā kapitāla summu;
kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi un attiecīgā gadījumā fiduciārā konta bilance.
Pirmajā daļā minētajā darba dokumentā ietver arī pārskatu par administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar pārvaldības maksām un citām finansiālajām un darbības izmaksām, kuras tiek maksātas par finanšu instrumentu pārvaldību, norādot gan to kopsummu, gan summas pa pārvaldītājiem un pārvaldāmajiem finanšu instrumentiem.
Komisija paskaidro pirmās daļas f) apakšpunktā minētā ilguma iemeslus un attiecīgā gadījumā iesniedz rīcības plānu šā ilguma samazināšanai gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā.
Pirmajā daļā minētajā darba dokumentā tabulā skaidri un precīzi apkopo informāciju, to kārtojot pa finanšu instrumentiem.
Ja Savienība ir sniegusi budžeta garantiju, Komisija budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru budžeta garantiju un par kopējo uzkrājumu fondu norāda turpmāk minēto:
norāde uz attiecīgo budžeta garantiju un tās pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par budžeta garantiju, tās ietekmi uz budžeta finanšu saistībām, tās termiņu un Savienības atbalsta pievienoto vērtību;
budžeta garantijas darījuma partneri, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 155. panta 2. punkta piemērošanu;
budžeta garantijas devums tās mērķu sasniegšanā, ko mēra, izmantojot noteiktos rādītājus, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfisko diversifikāciju un privātā sektora resursu piesaisti;
informācija par darbībām, uz kurām attiecas budžeta garantija, apkopotā veidā pa nozarēm, valstīm un instrumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā par portfeļiem un atbalstu, kas apvienots ar citiem Savienības pasākumiem;
summa, kas pārvietota atbalsta saņēmējiem, kā arī novērtējums par sviras efektu, kas panākts ar budžeta garantijas atbalstītajiem projektiem;
informācija par budžeta garantijas izmantošanu, zaudējumiem, ienākumiem, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtajiem maksājumiem, apkopota tāpat kā minēts d) apakšpunktā;
informācija par kopējā uzkrājumu fonda finanšu pārvaldību, sniegumu un riskiem iepriekšējā kalendārā gada beigās;
kopējā uzkrājumu fonda uzkrājumu efektīvā likme un attiecīgā gadījumā saistītās darbības saskaņā ar 213. panta 4. punktu;
kopējā uzkrājumu fonda finanšu plūsmas iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī nozīmīgākie darījumi un jebkāda būtiska informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība;
ievērojot 210. panta 3. punktu, novērtējums par to, cik ilgtspējīgas ir budžetā iekļautās iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantijām vai finansiālā atbalsta.
Ja Komisija izmanto Savienības trasta fondus ārējām darbībām, tā budžeta projektam pievieno detalizētu darba dokumentu par minēto trasta fondu atbalstītajām darbībām, tostarp:
par fondu īstenošanu, ietverot informāciju par uzraudzības kārtību, kas noteikta subjektiem, kuri īsteno trasta fondus;
par fondu pārvaldības izmaksām;
par iemaksām no citiem donoriem, kas nav Savienība;
sākotnēju izvērtējumu par fondu sniegumu, balstoties uz 234. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem;
aprakstu par to, kā to darbības ir veicinājušas tā instrumenta pamataktā noteikto mērķu sasniegšanu, no kura tika veikta Savienības iemaksa trasta fondos.
Komisija budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā attiecībā uz katru budžeta pozīciju, kas saņem iekšējos vai ārējos piešķirtos ieņēmumus, norāda:
šādu plānoto ieņēmumu aplēsto summu;
šādu no iepriekšējiem gadiem pārnesto ieņēmumu aplēsto summu.
Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES ( 7 ) 8. panta 5. punktu Komisija kopā ar budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:
visus administratīvos un darbības izdevumus, kas ir saistīti ar Savienības ārējām darbībām, tostarp ar KĀDP un kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumiem, un ko finansē no budžeta;
EĀDD kopējos administratīvos izdevumus iepriekšējā gadā dalījumā pa izdevumiem katrai Savienības delegācijai un izdevumiem EĀDD centrālajai administrācijai, kā arī darbības izdevumus dalījumā pa ģeogrāfiskajām zonām (reģioni, valstis), tematiskajām jomām, Savienības delegācijām un misijām.
Šā panta 10. punktā minētajā darba dokumentā turklāt:
norāda katras pakāpes amata vietu skaitu katrā kategorijā un pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, tostarp līgumdarbiniekus un vietējos darbiniekus, kuru amati saskaņā ar apropriācijām atļauti katrā Savienības delegācijā, kā arī EĀDD centrālajā administrācijā;
salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, norāda jebkādu katras pakāpes un kategorijas amata vietu skaita pieaugumu vai samazinājumu EĀDD centrālajā administrācijā un visās Savienības delegācijās;
norāda pašreizējā finanšu gadā un iepriekšējā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitu, kā arī to amata vietu skaitu, kurās nodarbina dalībvalstu norīkotus diplomātus, un Savienības ierēdņus;
sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, dzimumiem, atsevišķām valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus un valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā pieprasītas šiem darbinieku veidiem, ar atbilstīgām aplēsēm skaitam pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, pamatojoties uz pieprasītajām apropriācijām.
42. pants
Budžeta projekta grozījumu vēstule
Pamatojoties uz jebkādu jaunu informāciju, kas nebija pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas Savienības iestādes attiecībā uz savu budžeta iedaļu, vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vienu vai vairākas budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta LESD 314. pantā minētā Samierināšanas komiteja. Tādas vēstules var ietvert grozījumu vēstuli, ar kuru jo īpaši tiek atjauninātas lauksaimniecības izdevumu tāmes.
43. pants
Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas
44. pants
Budžeta grozījumu projekti
Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri ir galvenokārt saistīti ar ieņēmumiem, šādos gadījumos:
lai iekļautu budžetā iepriekšējā finanšu gada atlikumu saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru;
lai pārskatītu pašu resursu prognozes, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm;
lai atjauninātu pārskatītās pašu resursu un citu ieņēmumu prognozes, kā arī lai pārskatītu maksājumu apropriāciju pieejamību un nepieciešamību.
Ja ir nenovēršami, izņēmuma un neparedzēti apstākļi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kas galvenokārt ir saistīti ar izdevumiem.
Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un pārējās attiecīgās Savienības iestādes izskata attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpaši ņemot vērā paredzamo attiecīgo apropriāciju nepilnīgu īstenošanu.
Budžeta grozījumiem piemēro 43. pantu. Budžeta grozījumu pamatojumā atsaucas uz budžetu, kura tāmēs ar tiem izdara grozījumus.
45. pants
Tāmju un budžeta projektu agrīna iesniegšana
Komisija, Eiropas Parlaments un Padome var vienoties par dažiem agrākiem datumiem tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Tomēr šādas vienošanās rezultātā ne saīsina, ne pagarina laikposmus, kas paredzēti minēto dokumentu izskatīšanai saskaņā ar LESD 314. pantu un Euratom līguma 106.a pantu.
2. NODAĻA
Budžeta struktūra un izklāsts
46. pants
Budžeta struktūra
Budžetu veido:
vispārējs ieņēmumu un izdevumu pārskats;
atsevišķas iedaļas katrai Savienības iestādei, izņemot Eiropadomi un Padomi, kurām ir viena un tā pati iedaļa, sīkāk iedalītas ieņēmumu un izdevumu pārskatos.
47. pants
Budžeta nomenklatūra
Katra sadaļa atbilst politikas jomai, un katra nodaļa parasti atbilst programmai vai darbībai.
Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas. Sadaļas administratīvās apropriācijas apkopo vienā nodaļā.
Budžeta nomenklatūra atbilst specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principiem. Tā nodrošina budžeta procesam nepieciešamo skaidrību un pārredzamību, sekmējot attiecīgajos juridiskajos pamatos paredzēto galveno mērķu noteikšanu, dodot iespēju izvēlēties politiskās prioritātes un nodrošinot lietderīgu un efektīvu izpildi.
Ja atsevišķo sadaļu administratīvās apropriācijas uzrādītas pēc mērķa, tās klasificē šādi:
štatu sarakstā apstiprinātā personāla izdevumi, kas ietver apropriāciju summu un to štatu sarakstā ietverto amata vietu skaitu, kas atbilst minētajiem izdevumiem;
izdevumi par ārštata darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 30. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas “Administrācija”;
izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību;
izdevumi par ārštata darbiniekiem un tehnisko palīdzību, kas ir tieši saistīti ar programmu īstenošanu.
Visus tāda veida Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, tos klasificējot pēc veida.
48. pants
Negatīvi ieņēmumi
49. pants
Uzkrājumi
Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu “uzkrājumi”. Apropriācijas minētajā sadaļā iekļauj šādos gadījumos:
budžeta veidošanas laikā nav pamatakta par attiecīgo pasākumu;
ir nopietns pamats apšaubīt attiecīgajās budžeta pozīcijās iekļauto apropriāciju pietiekamību vai iespējas tās izpildīt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principa nosacījumiem.
Minētajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc pārvietojumiem saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar šīs regulas 31. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.
50. pants
Negatīva rezerve
Budžeta iedaļā attiecībā uz Komisiju var būt “negatīva rezerve” maksimāli EUR 200 000 000 apmērā. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā sadaļā, ietver tikai maksājumu apropriācijas.
Minēto negatīvo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumus saskaņā ar 30. un 31. pantā noteikto procedūru.
51. pants
Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos
52. pants
Budžeta izklāsts
Budžetā uzrāda:
vispārējā ieņēmumu un izdevumu pārskatā:
Savienības aplēstos ieņēmumus esošajā finanšu gadā (“n gads”);
aplēstos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n-2 gadā;
saistību un maksājumu apropriācijas n gadam;
saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;
saistībās paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n–2 gadā, šo otro rādītāju izsakot arī procentos no budžeta n gadam;
attiecīgas piezīmes par katru apakšiedalījumu, kā izklāstīts 47. panta 1. punktā, tostarp atsauces uz pamataktu, ja tāds ir, kā arī visus atbilstīgos skaidrojumus par apropriāciju būtību un mērķi;
katrā iedaļā ieņēmumus un izdevumus, ievērojot to pašu struktūru, kā izklāstīts a) apakšpunktā;
attiecībā uz personālu:
attiecībā uz katru iedaļu – štatu sarakstu, kurā noteikts katras pakāpes amata vietu skaits katrā kategorijā un katrā dienestā un pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ir atļauts apropriāciju robežās;
tā personāla štatu sarakstu, kam maksā no apropriācijām pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai par tiešām darbībām, un tā personāla štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pa kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pa pastāvīgajām un pagaidu amata vietām, kas ir atļautas apropriāciju robežās;
štatu sarakstu, kurā norādīts amata vietu skaits pa pakāpēm un kategorijām katrai 70. pantā minētajai Savienības struktūrai, kas saņem iemaksu no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amata vietu skaitu. Komisijas štatu sarakstā atsevišķi uzrāda Euratom Apgādes aģentūras personālu;
attiecībā uz finansiālo palīdzību un budžeta garantijām:
vispārējā ieņēmumu pārskatā – budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgajām darbībām un ir paredzētas, lai iegrāmatotu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības. Minētajām pozīcijām ir pielikts atgādinājums pro memoria un pievienotas attiecīgas piezīmes;
budžeta iedaļā attiecībā uz Komisiju:
kā norādi budžeta iedaļai, kas attiecas uz Komisiju, pievienotā dokumentā, tostarp attiecībā uz saistītajiem riskiem:
attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko izveido bez pamatakta:
budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām darbībām;
vispārīgs finanšu instrumentu apraksts, tostarp norādot to ilgumu un ietekmi uz budžetu;
paredzētās darbības, tostarp mērķa apjomi, kas balstīti uz paredzamo multiplikatora un sviras efektu;
attiecībā uz līdzekļiem, kurus personas vai subjekti īsteno, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu:
atsauci uz attiecīgās programmas pamataktu;
attiecīgās budžeta pozīcijas;
vispārīgu pasākuma aprakstu, tostarp tā ilgumu un ietekmi uz budžetu;
KĀDP izdevumu kopsummu, kas iekļauta nodaļā “KĀDP”, norādot konkrētus pantus, kas attiecas uz KĀDP izdevumiem un kuros ir minētas konkrētas budžeta pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas.
53. pants
Noteikumi par personāla štatu sarakstiem
Tomēr ikviena Savienības iestāde vai struktūra var mainīt savu štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 14, AD 15 un AD 16pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:
netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam finanšu gadam;
netiek pārsniegts kopējā amata vietu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam;
Savienības iestāde vai struktūra ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām pēc Komisijas personālresursu pārbaudes modeļa.
Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu veikšanas Savienības iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu tās veikt. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā ceļ pienācīgi pamatotus iebildumus, Savienības iestāde atturas no izmaiņu veikšanas, un tiek piemērota 44. pantā paredzētā procedūra.
3. NODAĻA
Budžeta disciplīna
54. pants
Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai un Lēmumam 2014/335/ES, Euratom
Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai un Lēmumam 2014/335/ES, Euratom.
55. pants
Savienības aktu atbilstība budžetam
Ja Savienības akta īstenošana pārsniedz budžetā pieejamās apropriācijas, šādu aktu finanšu ziņā neīsteno, kamēr budžetā nav izdarīti attiecīgie grozījumi.
IV SADAĻA
BUDŽETA IZPILDE
1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
56. pants
Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu
57. pants
Informācija par personas datu nosūtīšanu revīzijas nolūkos
Izsludinot uzaicinājumus saistībā ar dotācijām, iepirkumiem vai godalgām, ko īsteno tiešajā pārvaldībā, potenciālos labuma guvējus, kandidātus, pretendentus un dalībniekus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 informē par to, ka Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkos to personas dati var tikt nosūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Revīzijas palātai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ar tiem var apmainīties Komisijas kredītrīkotāji, kā arī šīs regulas 69. pantā minētās izpildaģentūras un šīs regulas 70. un 71. pantā minētās Savienības struktūras.
58. pants
Pamatakts un izņēmumi
Atkāpjoties no 1. punkta un ievērojot 3., 4. un 5. punktā izklāstītos nosacījumus, turpmāk norādītās apropriācijas var izpildīt bez pamatakta, ar noteikumu, ka darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības kompetences jomā:
apropriācijas eksperimentāliem izmēģinājuma projektiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu kāda pasākuma īstenošanas iespējas un tā lietderību;
apropriācijas sagatavošanas darbībām LESD un Euratom līguma piemērošanas jomā, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības;
apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas jomā;
apropriācijas vienreizējām darbībām vai darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī, ievērojot LESD un Euratom līgumu un kas nav Komisijas likumdošanas iniciatīvas tiesības iesniegt priekšlikumus, kā minēts šī punkta b) apakšpunktā, un atbilstoši LESD 154., 156., 159. un 160. pantā, LESD 168. panta 2. punktā, 171. panta 2. punktā un 173. panta 2. punktā, LESD 175. panta otrajā daļā, LESD 181. panta 2. punktā, LESD 190. pantā, LESD 210. panta 2. punktā un 214. panta 6. punktā un Euratom līguma 70. pantā un 77. līdz 85. pantā tai tieši noteiktajām konkrētajām pilnvarām;
apropriācijas katras Savienības iestādes darbībai atbilstoši tās administratīvajai autonomijai.
Apropriāciju kopsumma 2. punkta b) apakšpunktā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām jebkurā finanšu gadā nepārsniedz EUR 50 000 000 , un to apropriāciju kopsumma, kas saistībās faktiski atvēlētas sagatavošanas darbībām, nepārsniedz EUR 100 000 000 .
Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir cita starpā paredzēti, lai izvērtētu operāciju vajadzības, nodrošinātu resursu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus operācijas sākšanai. Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc augstā pārstāvja priekšlikuma.
Lai nodrošinātu ātru sagatavošanas pasākumu īstenošanu, augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par minētajam mērķim vajadzīgo resursu aplēsi. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru līdzekļu izmaksu.
Finansējums pasākumiem, par kuriem Padome ir vienojusies un kas ir paredzēti, lai sagatavotos Savienības krīzes pārvarēšanas operācijām saskaņā ar LES V sadaļu, ietver papildu izmaksas, ko tiešā veidā rada tādas misijas vai komandas izvietošana konkrētā teritorijā, kuras sastāvā cita starpā ietilpst Savienības iestāžu personāls, tostarp augstas pakāpes riska apdrošināšanu, ceļa un uzturēšanās izmaksas un dienas naudu.
59. pants
Budžeta izpilde citās Savienības iestādēs, kas nav Komisija
Minētie nolīgumi dod iespēju veikt apropriāciju pārvietojumu vai atgūt to īstenošanas rezultātā radušās izmaksas.
60. pants
Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana
Komisija pirmajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.
Šā panta pirmās daļas nolūkos augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas struktūrvienībām.
EĀDD šo pirmajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.
61. pants
Interešu konflikts
2. NODAĻA
Izpildes metodes
62. pants
Budžeta izpildes metodes
Komisija budžetu izpilda šādi:
tieši (“tiešā pārvaldība”), kā izklāstīts 125.–153. pantā, budžetu izpilda tās struktūrvienības, tostarp tās darbinieki Savienības delegācijās, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, saskaņā ar 60. panta 2. punktu, vai ar 69. pantā minēto izpildaģentūru starpniecību;
dalītajā pārvaldībā kopā ar dalībvalstīm (“dalītā pārvaldība”), kā izklāstīts 63. pantā un 125.–129. pantā;
netieši (“netiešā pārvaldība”), kā izklāstīts 125.–149. pantā un 154.–159. pantā, ja tas paredzēts pamataktā vai 58. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajos gadījumos, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:
trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
starptautiskām organizācijām vai to aģentūrām 156. panta nozīmē;
Eiropas Investīciju bankai (“EIB”) vai Eiropas Investīciju fondam (“EIF”), vai abiem darbojoties kā grupai (“EIB grupa”);
regulas 70. un 71. pantā minētajām Savienības struktūrām;
publisko tiesību subjektiem, tostarp dalībvalstu organizācijām;
privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tostarp dalībvalstu organizācijām, tādā mērā, kādā tām ir pienācīgas finanšu garantijas;
dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;
struktūrām vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Attiecībā uz pirmās daļas vi) punkta c) apakšpunktu, vajadzīgo finanšu garantiju apmēru var izklāstīt attiecīgajā pamataktā un to var ierobežot, nosakot maksimālo apmēru tādu, kādas ir Savienības iemaksas attiecīgajai struktūrai. Vairāku galvotāju gadījumā kopējo saistību summas sadalījumu, kas jāsedz ar garantijām, nosaka iemaksu nolīgumā, kurā var paredzēt, ka katra galvotāja atbildība ir samērīga ar tā attiecīgo iemaksu struktūrā.
Dalītas pārvaldības nolūkos budžeta izpildes instrumenti ir tie, kas ir paredzēti speciālajos nozares noteikumos.
Netiešas pārvaldības nolūkos Komisija piemēro VI sadaļu un attiecībā uz finanšu instrumentiem un budžeta garantijām – VI un X sadaļu. Īstenošanas subjekti piemēro budžeta izpildes instrumentus, kas izklāstīti attiecīgajā iemaksu nolīgumā.
Komisija šīs regulas VII sadaļā paredzētos līgumus neizmanto ārpakalpojumu piesaistei attiecībā uz uzdevumiem, kas paredz izmantot valsts varu un rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā.
63. pants
Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm
Pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:
nodrošinot, ka no budžeta finansētie pasākumi tiek īstenoti pareizi un efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem specialajiem nozares noteikumiem;
saskaņā ar 3. punktu izraugoties struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un uzraugot šādas struktūras;
novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;
saskaņā ar šo regulu un speciālajiem nozares noteikumiem sadarbojoties ar Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu, un tās dalībvalstis, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939 ( 8 ), – ar Eiropas Prokuratūru (EPPO).
Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstis, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un saskaņā ar šo pantu un attiecīgajiem speciālajiem nozares noteikumiem veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas par darījumu reprezentatīvām un/vai risku balstītām izlasēm. Tās arī veic nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā ceļ prasību tiesā.
Dalībvalstis saņēmējiem piemēro iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, ja to paredz speciālie nozares noteikumi vai konkrēti noteikumi valsts tiesībās.
Veicot risku novērtējumu un saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem Komisija uzrauga dalībvalstīs ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija savā revīzijas darbā ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā riska līmeni, kas novērtēts saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
Pieņemot lēmumu par struktūru izraudzīšanos, dalībvalstis var balstīties uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtībā tādas pašas kā jau ieviestās iepriekšējā perioda sistēmas un vai tās ir darbojušās efektīvi.
Ja revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās struktūras vairs neatbilst speciālajos nozares noteikumos paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto struktūru uzdevumu izpildes trūkumi tiek novērsti, tostarp pārtraucot izraudzīšanu saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
Komisijas lomu šajā punktā izklāstītajā procesā nosaka speciālajos nozares noteikumos.
Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 3. punktu:
izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;
izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas laikus sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;
sniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu;
saskaņā ar 38. panta 2.–6. punktu nodrošina ex post publiskošanu.
Visus personas datus apstrādā saskaņā Regulu (ES) 2016/679.
Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 3. punktu, līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai:
savus pārskatus par izdevumiem, kas radušies speciālajos nozares noteikumos noteiktajā attiecīgajā atsauces periodā, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai līdzekļu atmaksas nolūkā;
galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās identificēto kļūdu un trūkumu būtību un apmēru, kā arī veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.
Šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos norāda priekšfinansējumu un summas, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas atgūšanas procedūras. Tiem pievieno pārvaldības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka:
šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un pareiza;
izdevumi tika izmantoti paredzētajam mērķim, kā noteikts speciālajos nozares noteikumos;
ieviestās kontroles sistēmas nodrošina pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.
Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var 5. punktā noteikto termiņu – 15. februāri – izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.
Dalībvalstis var attiecīgā līmenī publiskot 5. un 6. punktā un šajā punktā minēto informāciju.
Turklāt dalībvalstis var sniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atbilstīgā līmenī parakstītas deklarācijas, kas balstās uz 5. un 6. punktā, un šajā punktā minēto informāciju.
Lai nodrošinātu to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, Komisija:
piemēro procedūras izraudzīto struktūru pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, pārliecinoties, vai pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi;
izslēdz no Savienības finansējuma izdevumus, par kuriem izmaksa veikta, pārkāpjot piemērojamās tiesības;
pārtrauc maksājumu termiņus vai aptur maksājumus, ja tas paredzēts speciālajos nozares noteikumos.
Komisija pilnībā vai daļēji atceļ maksājumu termiņu pārtraukšanu vai maksājumu apturēšanu pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi savus apsvērumus, un tiklīdz tā ir veikusi jebkādus vajadzīgos pasākumus. Šīs regulas 74. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā ietver visus šajā punktā noteiktos pienākumus.
3. NODAĻA
Eiropas biroji un Savienības struktūras
64. pants
Eiropas biroju kompetenču darbības joma
Eiropas biroji savas kompetences robežās:
pilda obligātos uzdevumus, kas paredzēti to izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos;
var saskaņā ar 66. pantu pildīt neobligātus uzdevumus, kurus atļāvušas to vadības komitejas pēc tam, kad ir izvērtējušas iesaistīto personu izmaksas un ieguvumus un saistītos riskus.
65. pants
Apropriācijas Eiropas birojiem
Pirmajā daļā minēto pielikumu noformē kā ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.
Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas:
sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot tā izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos paredzētos obligātos uzdevumus;
var segt Eiropas biroja finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot uzdevumus, kurus pieprasījušas Savienības iestādes, Savienības struktūras, citi Eiropas biroji un aģentūras, kas izveidoti ar Līgumiem vai uz to pamata, un kuri apstiprināti saskaņā ar biroja izveides aktu.
66. pants
Neobligāti uzdevumi
Attiecībā uz 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem neobligātajiem uzdevumiem Eiropas birojs var:
saņemt savam direktoram deleģējumu no Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem kopā ar kredītrīkotāja pilnvaru deleģējumu attiecībā uz apropriācijām, kas iekļautas budžeta iedaļā, kas attiecas uz Savienības iestādi, Savienības struktūru vai citu Eiropas biroju;
noslēgt ad hoc dienestu līmeņa nolīgumus ar Savienības iestādēm, Savienības struktūrām, citiem Eiropas birojiem vai trešām personām.
67. pants
Eiropas biroju grāmatvedības uzskaite
68. pants
Piemērojamība Euratom Apgādes aģentūrai
Šo regulu piemēro Euratom Apgādes aģentūras budžeta izpildei.
69. pants
Izpildaģentūras
70. pants
Struktūras, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu
71. pants
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūras
Struktūras ar juridiskas personas statusu, kuras ir izveidotas ar pamataktu un kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem pašas savus finanšu noteikumus.
Minētie noteikumi ietver tādu principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 269. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kurā noteikti principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, un kuras pamatā ir 154. pants.
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu paraugregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām piemēro 70. panta 4.–7. punktu.
4. NODAĻA
Finanšu dalībnieki
72. pants
Pienākumu nošķiršana
73. pants
Kredītrīkotājs
74. pants
Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi
Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā iepriekšējo kontroļu rezultātus, kā arī ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus, pamatojoties pats uz savu riska analīzi. Šaubu gadījumā kredītrīkotājs, kurš atbild par attiecīgo operāciju validēšanu, kā daļu no ex ante kontroles pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.
Konkrētai operācijai pārbaudi veic citi darbinieki nekā tie, kas uzsāka operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas uzsāka operāciju.
Ex post kontroles veic citi darbinieki nekā tie, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kuri ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.
Noteikumi un kārtība, tostarp termiņi, attiecībā uz labuma guvēju revīzijas veikšanu ir skaidri, konsekventi un pārredzami, un tie ir pieejami labuma guvējiem, parakstot dotācijas nolīgumu.
Katrā Savienības iestādē deleģētais kredītrīkotājs nodrošina:
to, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņem regulāri atjauninātu un atbilstīgu informāciju un apmācības par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem, kas pieejami minētajam nolūkam;
to, ka vajadzības gadījumā tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu kontroles sistēmu efektīvu un lietderīgu darbību saskaņā ar 2. punktu.
Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras norādītas Civildienesta noteikumos un Savienības iestāžu lēmumos par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kuras kaitē Savienības interesēm. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt deleģēto kredītrīkotāju par visām aizdomām saistībā ar nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.
Deleģētais kredītrīkotājs atskaitās Savienības iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ka, ja vien atrunās saistībā ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi, viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:
pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;
resursi, kas piešķirti pārskatā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; un
ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.
Gada darbības pārskatā iekļauj informāciju par veiktajām darbībām, atsaucoties uz stratēģiskajos plānos izvirzītajiem mērķiem un snieguma apsvērumiem, ar minētajām darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti. Minētajā ziņojumā ietver vispārēju novērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem un informācija par to, kādā mērā apstiprinātie darbības izdevumi veicina Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu un rada ES pievienoto vērtību. Komisija sagatavo iepriekšējā gada darbības pārskatu kopsavilkumu.
Kredītrīkotāju un attiecīgā gadījumā Savienības iestāžu, Savienības struktūru, Savienības biroju un aģentūru deleģēto kredītrīkotāju gada darbības pārskatus par finanšu gadu publicē viegli pieejamā veidā attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras, Savienības biroja vai aģentūras tīmekļa vietnē līdz katra nākamā finanšu gada 1. jūlijam, piemērojot pienācīgi pamatotus konfidencialitātes un drošības apsvērumus.
75. pants
Kredītrīkotājam veicamā apliecinošo dokumentu glabāšana
Kredītrīkotājs izveido papīra vai elektroniskas sistēmas, lai glabātu apliecinošo dokumentu oriģinālus saistībā ar budžeta izpildi. Šādus dokumentus glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā finanšu gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.
Neskarot pirmo daļu, dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, katrā ziņā glabā līdz tā gada beigām, kas seko minēto darbību pilnīgas pabeigšanas gadam.
Apliecinošajos dokumentos iekļautos personas datus, kur vien iespējams, svītro, ja minētie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanas, kontroles un revīzijas mērķiem. Informācijas plūsmas datu glabāšanai piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.
76. pants
Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi
Šajā nolūkā Savienības delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu situācijas, kas varētu apdraudēt Komisijas spējas nest atbildību par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkādu prioritāšu konfliktu, kurš varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.
Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju labotu.
Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar Savienības iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Saistībā ar minēto viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.
Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 60. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc Komisijas pašas pieprasījuma vai – saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu – pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.
Komisija nodrošina, lai pastarpināta pilnvaru deleģēšana Savienības delegāciju vadītājiem nekaitētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai saskaņā ar LESD 319. pantu.
77. pants
Grāmatveža pilnvaras un pienākumi
Katra Savienības iestāde ieceļ grāmatvedi, kas minētajā iestādē ir atbildīgs par:
maksājumu pienācīgu izpildi, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;
pārskatu sagatavošanu un sniegšanu saskaņā ar XIII sadaļu;
uzskaites kārtošanu saskaņā ar 82. un 84. pantu;
grāmatvedības noteikumu, procedūru un kontu plāna noteikšanu saskaņā ar 80.–84. pantu;
grāmatvedības sistēmu noteikšanu un validēšanu un attiecīgā gadījumā – to sistēmu validēšanu, ko kredītrīkotājs noteicis, lai sniegtu vai pamatotu grāmatvedības informāciju;
kases pārvaldību.
Attiecībā uz pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt, vai tiek ievēroti validēšanas kritēriji.
Attiecībā uz budžeta iedaļas, kas attiecas uz EĀDD, izpildi Komisijas grāmatvedis rīkojas arī kā EĀDD grāmatvedis.
78. pants
Grāmatveža iecelšana amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšana
Savienības iestāde izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.
Tādā gadījumā tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta.
Jaunais grāmatvedis ar parakstu akceptē pārbaudes bilanci viena mēneša laikā no iesniegšanas dienas un var pievienot atrunas.
Pienākumu nodošanas ziņojumā tiek iekļauts pārbaudes bilances rezultāts un visas pievienotās atrunas.
79. pants
Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt
Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem un avansu pārziņiem, kas iecelti saskaņā ar 89. panta 1. punktu.
Minētos uzdevumus nosaka deleģēšanas aktā.
80. pants
Grāmatvedības noteikumi
81. pants
Uzskaites organizācija
82. pants
Uzskaites kārtošana
Minētajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 80. pantā, un grāmatvedības procedūrām, kas minētas 77. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.
Kredītrīkotājs regulāri un vismaz kontu slēgšanas brīdī informē grāmatvedi par attiecīgajiem fiduciāro bankas kontu finanšu datiem, lai Savienības līdzekļu izlietojumu varētu atspoguļot Savienības pārskatos.
Kredītrīkotāji ir pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldībā esošo līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.
Grāmatvedis jebkurā laikā var atkārtoti pārbaudīt jau validētu finanšu pārvaldības sistēmu un pieprasīt, lai atbildīgais kredītrīkotājs sagatavotu rīcības plānu savlaicīgai iespējamo trūkumu novēršanai.
Kredītrīkotājs ir atbildīgs par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu.
Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šo atrunu būtību un jomu.
Savukārt dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav galīgi pabeigtas, glabā līdz tā gada beigām, kas seko darbību pabeigšanas gadam. Informācijas plūsmas datu glabāšanai piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.
Katra Savienības iestāde izlemj, kurā struktūrvienībā apliecinošie dokumenti jāglabā.
83. pants
Budžeta uzskaites saturs un kārtošana
Budžeta uzskaitē par katru budžeta nodalījumu uzrāda:
par izdevumiem:
apropriācijas, kas piešķirtas budžetā, tostarp apropriācijas, kas iekļautas budžeta grozījumos, pārnestās apropriācijas, apropriācijas, kas pieejamas pēc piešķirto ieņēmumu iekasēšanas, apropriāciju pārvietojumus un kopējās apropriācijas, kas ir pieejamas;
saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas par finanšu gadu;
par ieņēmumiem:
tāmes, kas iekļautas budžetā, tostarp tāmes, kas iekļautas budžeta grozījumos, piešķirtos ieņēmumus un aplēsto ieņēmumu kopsummu;
konstatētos prasījumus un par finanšu gadu atgūtās summas;
saistības, kas vēl jāmaksā, un ieņēmumus, kas vēl jāatgūst un kas pārnesti no iepriekšējiem finanšu gadiem.
Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, iegrāmato un uzrāda atsevišķi.
Budžeta uzskaitē atsevišķi uzrāda:
pārnesto apropriāciju izlietojumu un finanšu gada apropriāciju izlietojumu;
neizpildīto saistību noskaidrošanu.
Ieņēmumu daļā atsevišķi uzrāda summas, kas vēl jāatgūst par iepriekšējiem finanšu gadiem.
84. pants
Vispārējie konti
85. pants
Bankas konti
Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par programmas vai pasākuma īstenošanu, ar Komisijas grāmatveža piekrišanu.
Par šo kontu pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.
86. pants
Finanšu līdzekļu pārvaldība
Pirms saistību uzņemšanās pret kādu trešo personu kredītrīkotājs, lai nodrošinātu pārredzamību, pārskatatbildību un maksājumu pienācīgu izpildi, apstiprina saņēmēja identitāti, noskaidro saņēmēja juridisko statusu un maksājumu datus un tos iekļauj tās Savienības iestādes kopējā datnē, par kuru viņš atbild.
Grāmatvedis var veikt maksājumus vienīgi tad, ja Savienības iestāde, par kuru grāmatvedis atbild, pirms tam ir iekļāvusi saņēmēja juridiskos un maksājumu datus kopējā datnē.
Kredītrīkotāji informē grāmatvedi par visām juridiskās personas un maksājumu datu izmaiņām, par kurām tiem paziņojis saņēmējs, un pirms maksājumu apstiprināšanas pārbauda, vai minētie dati ir derīgi.
87. pants
Aktīvu inventāra saraksts
Tās arī pārbauda, vai ieraksti to attiecīgajos inventāra sarakstos atbilst faktiskajam stāvoklim.
Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas periods ir ilgāks par vienu gadu, kuri nav patēriņa preces un kuru pirkuma cena vai ražošanas izmaksas ir lielākas par summu, kas norādīta 77. pantā minētajās grāmatvedības procedūrās, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.
88. pants
Avansa konti
Savienības delegācijās avansa kontus var izmantot arī ierobežota apmēra maksājumu veikšanai budžeta procedūrās, ja vietējo vajadzību dēļ šāds izmantojums ir efektīvs un lietderīgs.
Maksimālo summu, ko avansu pārzinis var maksāt tad, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūrām ir faktiski neiespējama vai neefektīva, nosaka grāmatvedis, un tā nekādā gadījumā nepārsniedz EUR 60 000 par katru izdevumu posteni.
Tomēr krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome, un saskaņā ar Komisijas iekšējiem noteikumiem.
89. pants
Avansa kontu izveide un pārvaldība
Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vidus vai, ja rodas nepieciešamība un vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus, vai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas iekšējos noteikumos, – no darbinieku, kurus Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā, ar noteikumu, ka viņu darba līgumos attiecībā uz atbildību ir paredzēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis kā darbiniekiem saskaņā ar 95. pantu. Avansu pārziņus izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašo kvalifikāciju, ko pierāda diplomi vai attiecīga profesionālā pieredze, vai pēc atbilstošas mācību programmas pabeigšanas.
Priekšlikumos lēmumiem izveidot avansu kontu atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai:
priekšroka tiktu dota tādu budžeta procedūru izmantojumam, kuras nodrošina piekļuvi centrālai datorizētai grāmatvedības sistēmai;
avansu konti tiktu izmantoti vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos.
Lēmumos izveidot avansa kontu grāmatvedis nosaka avansa konta izmantošanai piemērojamos darbības noteikumus.
Arī grozījumus avansa kontu darbības noteikumos pieņem ar grāmatveža lēmumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma.
Kredītrīkotājs norēķinu par avansa darījumiem veic līdz nākamā mēneša beigām, lai grāmatvedības bilanci varētu saskaņot ar bankas bilanci.
5. NODAĻA
Finanšu dalībnieku atbildība
90. pants
Finanšu dalībniekiem piešķirto deleģēto pilnvaru atsaukšana un pienākumu apturēšana
91. pants
Finanšu dalībnieku atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju
92. pants
Noteikumi par kredītrīkotājiem
Pienākumu veikt zaudējumu atlīdzību piemēro jo īpaši tad, ja atbildīgais kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ:
nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod atgūšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai paraksta maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu;
nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod atgūšanas rīkojumu vai izdod to ar novēlošanos, vai ja viņš novēloti izdod maksājuma rīkojumu, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret Savienības iestādi.
Tādu pašu procedūru piemēro gadījumos, ja kredītrīkotājs uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir neatbilstošs vai pretējs pareizas finanšu pārvaldības principam, vai ja kredītrīkotājs saistoša norādījuma izpildes gaitā uzzina, ka lietas apstākļi varētu izraisīt šādu situāciju.
Atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs fiksē jebkuru norādījumu, kas apstiprināts šajā punktā minētajos apstākļos, un iekļauj to savā gada darbības pārskatā.
Saskaņā ar 76. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par viņu delegācijās izveidotajām iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu deklarāciju par pārskatu ticamību, kas paredzēta 74. panta 9. punktā.
Šo punktu piemēro arī Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem, kad viņi darbojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē.
93. pants
Darbinieka finanšu pārkāpumu izskatīšana
Neskarot OLAF pilnvaras un Savienības iestāžu, Savienības struktūru, Eiropas biroju vai struktūru, vai personu, kam ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu, administratīvo autonomiju attiecībā uz saviem darbiniekiem un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem, informāciju par visiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem vai finanšu pārvaldības vai darbību pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, kuri rodas darbinieka darbības vai bezdarbības dēļ, 143. pantā minētajai paneļkomitejai atzinuma sniegšanas nolūkā nodod kāda no turpmāk norādītajām personām:
iecēlējiestāde, kas ir atbildīga par disciplinārlietām;
atbildīgais kredītrīkotājs, tostarp Savienības delegāciju vadītāji un – vadītāju prombūtnes laikā – viņu vietnieki, kuri darbojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji saskaņā ar 60. panta 2. punktu.
Ja darbinieks tieši informē paneļkomiteju par lietu, tā nodod materiālus iecēlējiestādei vai attiecīgajai Savienības iestādei, Savienības struktūrai, Eiropas birojam vai struktūrai, vai personai un par to attiecīgi informē šo darbinieku. Iecēlējiestāde var lūgt paneļkomitejas atzinumu šajā lietā.
Pirms lūgums vai papildinformācija ir iesniegta paneļkomitejai, attiecīgi iecēlējiestāde vai kredītrīkotājs sniedz iesaistītajam darbiniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus pēc tam, kad viņam ir paziņots par pirmajā daļā minētajiem apliecinošajiem dokumentiem, ciktāl minētā paziņošana nopietni neietekmē turpmākās izmeklēšanas norisi.
Ja paneļkomiteja sniedz šā panta 1. punktā minēto atzinumu, tās sastāvā ir 143. panta 2. punktā minētie locekļi, kā arī šādi trīs papildu locekļi, kurus ieceļ, ņemot vērā vajadzību izvairīties no interešu konfliktiem:
tās iecēlējiestādes pārstāvis, kas ir atbildīga par disciplinārlietām attiecīgajā Savienības iestādē, Savienības struktūrā, Savienības birojā vai struktūrā, vai saistībā ar attiecīgo;
viens personāla komitejas iecelts loceklis no attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras, Eiropas biroja vai struktūras, vai personas;
tās Savienības iestādes juridiskā dienesta loceklis, kurā ir attiecīgais darbinieks ir nodarbināts.
Ja paneļkomiteja sniedz 1. punktā minēto atzinumu, to iesniedz attiecīgās Savienības iestādes iecēlējiestādei, Savienības struktūrai, Eiropas birojam vai struktūrai vai personai.
94. pants
Noteikumi par grāmatvežiem
Grāmatvedim ir disciplinārā un zaudējumu atlīdzības atbildība saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedi var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem pārkāpumiem:
ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus vai dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;
ja viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta pārvedumu kontos;
ja viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem atgūšanas vai maksājumu rīkojumiem;
ja viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus.
95. pants
Noteikumi par avansu pārziņiem
Avansu pārzini var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:
ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus vai dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;
ja viņš nesniedz pienācīgus apliecinošus dokumentus par saviem izdarītajiem maksājumiem;
ja viņš izdara maksājumus personām, kam šādi maksājumi nepienākas;
ja viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus.
6. NODAĻA
Ieņēmumu operācijas
96. pants
Pašu resursi
Pašu resursus konstatē un atgūst saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot minēto lēmumu.
Grāmatvedības vajadzībām kredītrīkotājs izdod atgūšanas rīkojumu par kredītu un debetu pašu resursu kontā, kas minēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014.
97. pants
Debitoru parādu tāme
Sagatavojot atgūšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tāmi.
Ja atgūšanas rīkojums tiek sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.
98. pants
Debitoru parādu konstatēšana
Lai konstatētu debitoru parādu, atbildīgais kredītrīkotājs:
pārliecinās par parāda esamību;
nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu; un
pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem parāds jāapmaksā.
Debitoru parāda konstatēšana nozīmē atzīt Savienības tiesības attiecībā pret debitoru un konstatēt prasījuma tiesības pieprasīt, lai debitors samaksā parādu.
Kredītrīkotājs nosūta debetnotu uzreiz pēc debitoru parāda summas konstatēšanas un vēlākais piecu gadu laikā, sākot no brīža, kad Savienības iestādei parastos apstākļos bija iespēja pieprasīt parāda apmaksu. Šo termiņu nepiemēro, ja atbildīgais kredītrīkotājs konstatē, ka, neraugoties uz Savienības iestādes īstenotajiem centieniem, rīcības aizkavēšanās ir notikusi debitora rīcības dēļ.
Lai konstatētu debitoru parādu, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka:
parāda summa ir droša, kas nozīmē, ka uz to neattiecas nekādi nosacījumi;
parāda summa ir noteikta un ir precīzi izteikta naudas izteiksmē;
parāda summas atmaksas termiņš ir pienācis un uz to neattiecas nekāds maksājuma termiņš;
ziņas par debitoru ir pareizas;
summa ir iegrāmatota pareizajā budžeta postenī;
apliecinošie dokumenti ir pareizi; un
ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips, jo īpaši attiecībā uz 101. panta 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Ar debetnotu debitoru informē, ka:
Savienība ir konstatējusi debitoru parādu;
ja parāda maksājums tiek veikts termiņā, kas noteikts debetnotā, kavējuma procenti netiek aprēķināti;
ja parāda maksājums nav veikts šīs daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, par parādu jāmaksā procenti atbilstoši 99. pantā minētajai likmei, neskarot piemērojamos īpašos noteikumus;
ja parāda maksājums nav veikts b) apakšpunktā minētajā termiņā, Savienības iestāde īstenos atgūšanu, izmantojot vai nu ieskaitu, vai jebkādu garantiju, kas iemaksāta iepriekš;
izņēmuma gadījumos grāmatvedis var īstenot atgūšanu ar ieskaitu pirms b) apakšpunktā minētā termiņa, ja ir nepieciešams aizsargāt Savienības finanšu intereses gadījumā, ja viņam ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neatgūt pēc tam, kad debitors tiktu informēts par ieskaita iemesliem un datumu;
ja pēc tam, kad veikti visi pasākumi, kas noteikti šā punkta a)–e) apakšpunktā, summas nav atgūtas pilnā apmērā, Savienības iestāde īstenos atgūšanu, izpildot lēmumu, kas nodrošināts saskaņā ar 100. panta 2. punktu, vai arī uzsākot tiesvedību.
Ja pēc tam, kad pārbaudītas ziņas par debitoru vai pamatojoties uz citu tobrīd pieejamo attiecīgo informāciju, ir skaidrs, ka uz parādu attiecas 101. panta 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētie gadījumi vai ka debetnota nav nosūtīta saskaņā ar šā panta 2. punktu, kredītrīkotājs, vienojoties ar grāmatvedi, pēc parāda konstatēšanas nolemj tieši atteikties no atgūšanas saskaņā ar 101. pantu, nenosūtot debetnotu.
Visos pārējos gadījumos kredītrīkotājs sagatavo debetnotu un nosūta to debitoram. Grāmatvedis tiek ar finanšu informācijas sistēmas starpniecību informēts par debetnotas nosūtīšanu.
99. pants
Kavējuma procenti
Izņemot šā panta 4. punktā minēto gadījumu, procentu likme par debitoru parādiem, kas nav atmaksāti 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:
astoņiem procentpunktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir piegādes līgums vai pakalpojumu līgums;
trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos.
Atgūšanas rīkojumu atbilstīgi kavējuma procentu summai izdod tad, kad minētie procenti ir faktiski saņemti.
Naudas sodu vai citu sodu gadījumā procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudas sodu vai citu sodu, palielinot šo likmi par:
par pusotru procentpunktu, ja debitors dod finansiālu garantiju, ko grāmatvedis pieņem maksājuma vietā;
trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos.
Ja Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot savu kompetenci saskaņā ar LESD 261. pantu, palielina naudas soda vai cita soda apmēru, procentus par palielinājuma summu aprēķina no Tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
100. pants
Atgūšanas pilnvarojums
Nepieciešamības gadījumā, lai efektīvi un laicīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, citas Savienības iestādes var izņēmuma apstākļos prasīt Komisijai pieņemt šādu izpildāmu lēmumu par labu tām attiecībā uz prasījumiem, kas radušies saistībā ar darbiniekiem, vai saistībā ar Savienības iestādes locekļiem vai bijušajiem locekļiem, ar noteikumu, ka minētas iestādes ir vienojušās ar Komisiju par šā panta piemērošanas praktisko kārtību.
Uzskata, ka pastāv šādi izņēmuma apstākļi, ja attiecīgajai Savienības iestādei nav izredžu atgūt parādu, saņemot brīvprātīgu maksājumu vai ar ieskaitu, kā paredzēts 101. panta 1. punktā, un nav izpildīti nosacījumi, lai atteiktos no atgūšanas saskaņā ar 101. panta 2. un 3. punktu. Izpildāmā lēmumā visos gadījumos norāda, ka pieprasītās summas ir iekļaujamas budžeta iedaļā, kas attiecas uz attiecīgo Savienības iestādi, kura rīkojas kā kredītrīkotājs. Ieņēmumus iekļauj vispārīgajos ieņēmumos, ja vien tie neveido piešķirtos ieņēmumus, kā paredzēts 21. panta 3. punktā.
Savienības iestāde, kas veic pieprasījumu, informē Komisiju par visiem notikumiem, kas var ietekmēt atgūšanu, un rīkojas, lai atbalstītu Komisiju, ja izpildāmais lēmums tiek pārsūdzēts.
101. pants
Atgūšanas noteikumi
Tāda debitora veikta daļēja atmaksa, kuram piemēroti vairāki atgūšanas rīkojumi, vispirms tiek attiecināta uz vecāko prasījumu, ja vien debitors nav norādījis citādi. Jebkuri daļēji maksājumi vispirms sedz procentus.
Grāmatvedis atgūst budžetā maksājamās summas, veicot to ieskaitu saskaņā ar 102. pantu.
Atbildīgais kredītrīkotājs var atteikties no visa konstatētā debitoru parāda vai tā daļas atgūšanas vienīgi šādos gadījumos:
ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamās summas un atteikšanās nekaitētu Savienības reputācijai;
ja debitoru parādu nevar atgūt, ņemot vērā tā senumu, debetnotas nosūtīšanas aizkavēšanos 98. panta 2. punktā noteiktajos termiņos, debitora maksātnespēju vai kāda cita maksātnespējas procesa rezultātā;
ja atgūšana ir pretrunā proporcionalitātes principam.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir atbilstīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par atteikšanos no atgūšanas ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt pilnvaras pieņemt minēto lēmumu.
Gadījumā, kas minēts 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, kas izveidotas katrā Savienības iestādē, un piemēro šādus kritērijus, kuri ir obligāti un ir jāievēro jebkuros apstākļos:
faktus, kas attiecas uz tā pārkāpuma smagumu, kurš rada pamatu debitoru parāda konstatēšanai (krāpšana, atkārtots pārkāpums, nodoms, rūpīgums, labticība, acīmredzama kļūda);
ietekme, kāda atteikšanās no atgūšanas lēmumam būtu uz Savienības darbību un tās finanšu interesēm (iesaistītās summas, precedenta radīšanas risks, likuma autoritātes apdraudējums).
Atkarībā no lietas apstākļiem atbildīgajam kredītrīkotājs attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus papildu kritērijus:
jebkurš konkurences izkropļojums, kuru radītu atteikšanās no atgūšanas;
saimnieciskais un sociālais kaitējums, kāds rastos, ja parāds tiktu atgūts pilnīgi.
Ja ir bijusi kļūda, atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ konstatēto debitoru parādu un norāda atbilstošus iemeslus.
Katra Savienības iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatētu debitoru parādu.
Lemjot par finanšu korekcijas summu, Komisija ņem vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu būtību un nopietnību un finansiālo ietekmi uz budžetu, tostarp pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības.
Kritērijus finanšu korekciju noteikšanai un piemērojamo procedūru var paredzēt speciālajos nozares noteikumos.
102. pants
Atgūšana, izmantojot ieskaitu
Izņēmuma apstākļos, ja ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses un ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neatgūt, grāmatvedis var īstenot atgūšanu ar ieskaitu pirms 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām.
Grāmatvedis var arī veikt atgūšanu ar ieskaitu pirms 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām arī tad, ja debitors tam piekrīt.
Ja debitors ir valsts iestāde vai tās administratīva vienība, grāmatvedis informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu vismaz 10 darbdienas pirms tās veikšanas. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt atgūšanu ar ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.
103. pants
Iekasēšanas procedūra, ja maksājums netiek izdarīts brīvprātīgi
104. pants
Maksājumu termiņa pagarinājums
Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņu pagarinājumu vienīgi pēc debitora rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi nosacījumi:
debitors apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no termiņa, kas minēts 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilstoši 99. pantā noteiktajai likmei;
lai aizsargātu Savienības tiesības, debitors dod finansiālu garantiju, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par pamatsummu, gan procentiem un kuru pieņem Savienības iestādes grāmatvedis.
Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina Savienības iestādes grāmatvedis.
Izņēmuma apstākļos pēc debitora pieprasījuma grāmatvedis var atteikties no prasības par pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju, ja grāmatvedis ir novērtējis, ka debitors vēlas un ir spējīgs veikt maksājumu termiņa pagarinājumā, taču nespēj iesniegt šādu garantiju un ir finansiālu grūtību situācijā.
105. pants
Noilguma termiņš
Noilguma termiņš trešo personu prasījumiem pret Savienību sākas dienā, kad iestājas trešās personas prasījuma maksāšanas termiņš atbilstoši attiecīgajām juridiskajām saistībām.
Noilguma termiņu trešo personu prasījumiem pret Savienību pārtrauc jebkāds akts, ko trešo personu kreditori vai kreditoru vārdā dara zināmu Savienībai ar mērķi atgūt parādu.
106. pants
Savienības prasījumu apstrāde valstīs
Maksātnespējas procesa gadījumā Savienības prasījumiem piemēro tādu pašu preferenciālu režīmu, kāds par tāda paša veida prasījumiem pienākas publiskām struktūrām dalībvalstīs, kurās tiek veikta atgūšanas procedūra.
107. pants
Savienības iestāžu uzliktie naudas sodi, citi sodi, sankcijas un uzkrātie procenti
Summas, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu ir jāatmaksā subjektam, kas tās iemaksājis, netiek iekļautas budžetā.
108. pants
Savienības iestāžu uzlikto naudas sodu, citu sodu vai sankciju iekasēšana
Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sodu, citu sodu vai sankciju ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa un ja lēmumu, ar ko uzlikts šāds naudas sods, cits sods vai sankcija, Eiropas Savienības Tiesā vairs nevar pārsūdzēt, veic vienu no šādiem pasākumiem:
provizoriski iekasētās summas un no tām saņemtos ienākumus iekļauj budžetā saskaņā ar 107. panta 2. punktu;
ja ir iesniegta finansiāla garantija, to realizē un attiecīgās summas iekļauj budžetā.
Ja Eiropas Savienības Tiesa ir palielinājusi naudas soda, cita soda vai sankcijas apmēru, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu piemēro Savienības iestādes sākotnējā lēmuma summām vai attiecīgā gadījumā summai, kas noteikta Eiropas Savienības Tiesas iepriekšējā spriedumā tajā pašā tiesvedībā. Komisijas grāmatvedis iekasē palielinājumam atbilstošo summu un maksājamos procentus, kā noteikts 99. panta 4. punktā, un iekļauj tos budžetā.
Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sods, cits sods vai sankcija ir atcelta vai apmērs ir samazināts, veic vienu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:
provizoriski iekasētās summas vai – samazinājuma gadījumā – attiecīgo to daļu, tostarp jebkādus ienākumus, atmaksā attiecīgajai trešai personai;
ja ir iesniegta finansiāla garantija, to atbilstīgi atbrīvo.
Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja provizoriski iekasētās summas kopējais ienākums ir negatīvs, no atmaksājamās summas atņem radušos zaudējumus.
109. pants
Kompensācijas procenti
Neskarot 99. panta 2. punktu un 116. panta 5. punktu un gadījumos, kas nav 107. un 108. pantā minētie naudas sodi, citi sodi un sankcijas, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma vai izlīguma rezultātā, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. Procentu likme nav negatīva. Procentus piemēro no attiecīgās atmaksājamās summas samaksas dienas līdz dienai, kad jāveic atmaksa.
Gadījumos, kad kopējā procentu likme būtu negatīva, to nosaka nulles procentu apmērā.
7. NODAĻA
Izdevumu operācijas
110. pants
Finansēšanas lēmumi
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz apropriācijām katras Savienības iestādes darbībām atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai, kuras var izpildīt bez pamatakta saskaņā ar 58. panta 2. punkta e) apakšpunktu, administratīvā atbalsta izdevumiem un iemaksām 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās.
Finansēšanas lēmums vienlaikus ietver gada vai daudzgadu darba programmu, un to attiecīgā gadījumā pieņem iespējami drīz pēc budžeta projekta pieņemšanas un principā ne vēlāk kā līdz izpildes gada 31. martam. Ja attiecīgajā pamataktā finansēšanas lēmuma vai darba programmas vai abu pieņemšanai ir paredzēta specifiska kārtība, minēto kārtību piemēro attiecīgajai finansēšanas lēmuma daļai, kas ietver darba programmu, ievērojot minētā pamatakta prasības. Daļu, kas ietver darba programmu, publicē attiecīgās Savienības iestādes tīmekļa vietnē tūlīt pēc tās pieņemšanas un pirms tās īstenošanas. Finansēšanas lēmumā norāda kopējo summu, uz ko tas attiecas, un ietver aprakstu par finansējamajiem pasākumiem. Tajā norāda šādu informāciju:
pamataktu un budžeta pozīciju;
izpildāmos mērķus un paredzamos rezultātus;
īstenošanas metodes;
jebkādu papildu informāciju, kas pamataktā pieprasīta darba programmai.
Papildus 2. punktā minētajam, finansēšanas lēmumā norāda šādu informāciju:
attiecībā uz dotācijām – to pieteikuma iesniedzēju veidu, uz kuriem attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus vai tiešā piešķiršana; kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts dotācijām;
attiecībā uz iepirkumu – iepirkumiem paredzēto kopējo budžeta finansējumu;
attiecībā uz iemaksām 234. pantā minētajos Savienības trasta fondos – apropriācijas, kas rezervētas trasta fondam konkrētajā gadā un summas, kuras plānotas visā tā darbības laikā no budžeta un no citiem līdzekļu devējiem;
attiecībā uz godalgām – to dalībnieku veidu, uz ko attiecas konkurss, kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts konkursam, un īpašu atsauci uz godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka;
attiecībā uz finanšu instrumentiem – finanšu instrumentam iedalīto summu;
netiešas pārvaldības gadījumā –personu vai subjektu, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu vai kritērijus personas vai subjekta atlasīšanai;
attiecībā uz iemaksām finansējuma apvienošanas mehānismos vai platformās – finansējuma apvienošanas mehānismam vai platformai piešķirto summu un to subjektu sarakstu, kuri piedalās finansējuma apvienošanas mehānismā vai platformā;
attiecībā uz budžeta garantijām – gada uzkrājumu summu un attiecīgā gadījumā izmaksājamās budžeta garantijas summu.
Daudzgadu finansēšanas lēmums atbilst 41. panta 2. punktā minētajam finanšu plānojumam, un tajā norāda, ka lēmuma īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajiem finanšu gadiem pēc budžeta pieņemšanas, vai kā paredzēts provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā.
111. pants
Izdevumu operācijas
Beidzoties laikposmiem, kas minēti 114. pantā, neizlietotos budžeta saistību atlikumus atceļ.
Izpildot operācijas, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka izdevumi atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai un citiem tiesību aktiem, kas pieņemti, ievērojot Līgumus, kā arī pareizas finanšu pārvaldības principu.
Atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību uzņemšanās ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas 234. pantā minētajā Savienības trasta fondā.
Šī punkta otro daļu nepiemēro:
juridiskajām saistībām, kas noslēgtas pēc krīzes situācijas pasludināšanas darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija vai jebkura cita Savienības iestāde pieņēmusi atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai;
humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā, ja efektīvas Savienības rīcības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai Savienība juridiskas saistības ar trešām personām uzņemtos nekavējoties, un iepriekšēja atsevišķo budžeta saistību uzņemšanās nav iespējama.
Trešās daļas b) punktā minētajos gadījumos budžeta saistības uzņemas nekavējoties pēc juridisko saistību uzņemšanās ar trešām personām.
Atbildīgais kredītrīkotājs validē izdevumus, piekrītot, ka izdevumu postenis tiek segts no budžeta, pēc tam, kad viņš ir pārbaudījis apliecinošos dokumentus, kas apliecina kreditora prasījumu saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti juridiskajās saistībās, ja tās pastāv. Minētajam nolūkam atbildīgais kredītrīkotājs:
pārliecinās par kreditora prasījuma esību;
nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apmēru, izmantojot atzīmi “apliecināts kā pareizs”;
pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic maksājums.
Neatkarīgi no pirmās daļas izdevumu validēšana attiecas arī uz starpposma vai nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu; tādā gadījumā ietekme uz grāmatvedības sistēmu aprobežojas ar vispārējo uzskaiti.
Ar atzīmi “apliecināts kā pareizs” atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs, apliecina, ka:
attiecībā uz priekšfinansējumu – ir izpildīti juridiskajās saistībās prasītie nosacījumi priekšfinansējuma maksājumam;
attiecībā uz līgumu starpposma un atlikuma maksājumiem – līgumā noteiktie pakalpojumi ir pienācīgi sniegti, piegādes ir pienācīgi veiktas vai būvdarbi ir pienācīgi veikti;
attiecībā uz dotāciju starpposma un atlikuma maksājumiem – labuma guvēja īstenotais pasākums vai darba programma visādā ziņā atbilst dotācijas nolīgumam, tostarp attiecīgā gadījumā, ka labuma guvēja deklarētās izmaksas ir attiecināmas.
Otrās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā izmaksu aplēses neuzskata par tādām, kas atbilst 186. panta 3. punktā paredzētajiem attiecināmības nosacījumiem. To pašu principu piemēro starpposma un nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu.
Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, veic periodiskus maksājumus, un, kredītrīkotājs, ievērojot minētā kredītrīkotāja veiktu riska analīzi, var likt piemērot tiešā debeta sistēmu no avansa konta. Šādas sistēmas piemērošanu var norīkot, ja to ir īpaši atļāvis grāmatvedis saskaņā ar 86. panta 3. punktu.
112. pants
Budžeta saistību veidi
Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:
atsevišķas – ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi;
vispārējas – ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķas saistības, joprojām nav zināms;
provizoriskas –, lai segtu parastos pārvaldības izdevumus par ELGF, kā minēts 11. panta 2. punktā, un parastos administratīvos izdevumus, ja summa vai maksājuma galasaņēmēji nav skaidri zināmi.
Neatkarīgi no pirmās daļas c) apakšpunkta parastos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar Savienības delegācijām un Savienības pārstāvniecībām, var segt no provizoriskām budžeta saistībām arī tad, ja summa un maksājuma galasaņēmējs ir zināmi.
Vispārējās budžeta saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmējiem un summām, un, ja attiecīgo apropriāciju izpilde paredz darba programmas pieņemšanu, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.
Finansēšanas nolīgumi par tiešo finansiālo palīdzību trešām valstīm, tostarp budžeta atbalstu, kuri veido juridiskas saistības, var radīt pamatu maksājumiem, nenoslēdzot citas juridiskas saistības.
Ja vispārējās budžeta saistības izpilda, noslēdzot finansēšanas nolīgumu, 3. punkta otro daļu nepiemēro.
113. pants
ELGF apropriāciju saistības
Šā punkta pirmajā daļā minētās saistības atskaita no vispārējām provizoriskajām budžeta saistībām, kas minētas 1. punktā.
114. pants
Saistību termiņi
Ja vispārējo budžeta saistību rezultātā piešķir IX sadaļā minēto godalgu, 207. panta 4. punktā minētās juridiskās saistības noslēdz līdz n+3 gada 31. decembrim.
Saistībā ar ārējām darbībām – ja vispārējo budžeta saistību rezultātā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar kādu trešo valsti, finansēšanas nolīgumus noslēdz līdz n+1 gada 31. decembrim. Tādā gadījumā vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par juridiskajām saistībām, ar kurām īsteno noslēgto finansēšanas nolīgumu trīs gadu laikā pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas.
Tomēr šādos gadījumos vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz finansēšanas nolīguma izpildes laikposma beigām:
vairāku līdzekļu devēju pasākumi;
finansējuma apvienošanas darbības;
juridiskās saistības attiecībā uz revīziju un novērtēšanu;
šādos izņēmuma apstākļos:
grozījumi jau noslēgtās juridiskās saistībās;
juridiskās saistības, ko paredzēts noslēgt pēc priekšlaicīgas esošo juridisko saistību izbeigšanas;
izmaiņas attiecībā uz īstenošanas subjektu.
Šā panta 2. punkta trešo un ceturto daļu nepiemēro šādām daudzgadu programmām, ko īsteno ar dalītām saistībām:
Pirmspievienošanās palīdzības instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 ( 10 );
Eiropas kaimiņattiecību instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 ( 11 ).
Pirmajā daļā minētajos gadījumos Komisija automātiski atceļ apropriācijas saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
115. pants
Maksājumu veidi
Maksājumu veic, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgais pasākums ir saskaņā ar līgumu, nolīgumu vai pamataktu, un tas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:
visas maksājamās summas maksājums;
maksājamās summas maksājums, kas izpaužas jebkurā no šādiem veidiem:
priekšfinansējums, kas sniedz apgrozāmos līdzekļus un kas var būt sadalīts vairākos maksājumos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; šādu priekšfinansējuma summu maksā, pamatojoties uz līgumu, nolīgumu vai pamataktu vai pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt, ka attiecīgā līguma vai nolīguma noteikumi ir ievēroti;
viens vai vairāki starpposma maksājumi kā ekvivalents pasākuma daļējai izpildei vai līguma vai nolīguma daļējai izpildei, kas var pilnīgi vai daļēji ieskaitīt priekšfinansējumu, neskarot pamataktu;
viens maksājamo summu atlikuma maksājums, ja pasākums ir pilnībā veikts vai līgums vai nolīgums ir pilnībā izpildīts;
uzkrājuma maksājums kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots, ievērojot 212. pantu.
Atlikuma maksājumā ieskaita visus iepriekšējos izdevumus. Lai atgūtu neizmantotās summas, izdod atgūšanas rīkojumu.
Attiecībā uz dotāciju nolīgumiem, līgumiem vai iemaksu nolīgumiem, kuru summa pārsniedz EUR 5 000 000 , kredītrīkotājs katra gada beigās iegūst vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu šo izmaksu pamatotu aplēsi. Minētā informācija netiek izmantota priekšfinansējuma ieskaitam, tomēr kredītrīkotājs un grāmatvedis to var izmantot, lai izpildītu 82. panta 2. punktu.
Otrās daļas nolūkos noslēgtajās juridiskajās saistībās iekļauj attiecīgus noteikumus.
116. pants
Maksājumu termiņi
Maksājumus veic:
90 kalendārajās dienās par iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai pasākumiem, kuru vērtēšana ir īpaši sarežģīta un par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas;
60 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas;
30 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem.
To sāk skaitīt no dienas, kad ir saņemts maksājuma pieprasījums.
Par maksājuma datumu uzskata datumu, kurā Savienības iestādes konts ir debitēts.
Maksājuma pieprasījums iekļauj šādus būtiskus elementus:
kreditora identifikāciju;
summu;
valūtu;
datumu.
Ja trūkst kaut vai viena būtiskā elementa, maksājuma pieprasījumu noraida.
Kreditoru par noraidījumu un tā iemesliem rakstiski informē, cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā 30 kalendāro dienu laikā no maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.
Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, ja:
maksājuma pieprasījuma summa vēl nav jāmaksā; vai arī
nav uzrādīti atbilstīgi apliecinošie dokumenti.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs saņem informāciju, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu attiecināmību, viņš var apturēt maksājuma termiņu, lai pārbaudītu, tostarp, izmantojot pārbaudes uz vietas, ka izdevumi ir attiecināmi. Atlikušais maksājuma periods atsākas dienā, kad saņemta pieprasītā informācija vai pārskatītie dokumenti vai kad pabeigtas vajadzīgās papildu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas.
Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.
Ja tas neattiecas uz dalībvalstīm, EIB un EIF, beidzoties 1. punktā noteiktajiem termiņiem, kreditors ir tiesīgs saņemt procentu maksājumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
procentu likmes ir tādas, kā minēts 99. panta 2. punktā;
procenti maksājami par laiku, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc 1. punktā noteiktā maksājuma termiņa līdz maksājuma veikšanas dienai.
Tomēr, ja saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem aprēķinātie procenti nepārsniedz EUR 200, tos atmaksā kreditoram tikai pēc lūguma, kas iesniegts divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas.
8. NODAĻA
Iekšējais revidents
117. pants
Iekšējā revidenta iecelšana
Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz budžeta iedaļas, kas attiecas uz EĀDD, izpildi darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents.
118. pants
Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi
Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:
iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un pasākumu īstenošanā, ņemot vērā ar to saistītos riskus;
katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu lietderības un efektivitātes novērtējumu.
Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada ziņojumu un visus pārējos identificētos informācijas materiālus.
Katra Savienības iestāde apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta ziņojumos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraugprakses apmaiņā ar citām Savienības iestādēm.
Minētajā iekšējās revīzijas gada ziņojumā min jebkādas sistēmiskās problēmas, kuras konstatējusi paneļkomiteja, kas izveidota, ievērojot 143. pantu, ja tā sniedz 93. pantā minēto atzinumu.
119. pants
Iekšējā revidenta darba programma
120. pants
Iekšējā revidenta neatkarība
121. pants
Iekšējā revidenta atbildība
Tikai katra Savienības iestāde pati, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, var veikt darbības, lai panāktu, ka tās iekšējo revidentu kā darbinieku, sauc pie atbildības par viņa rīcību.
Katra Savienības iestāde pieņem pamatotu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Par šo lēmumu paziņo ieinteresētajai personai. Attiecīgā Savienības iestāde var tās tiešā pārraudzībā uzdot vadīt izmeklēšanu vienam vai vairākiem ierēdņiem, kuru pakāpe ir tāda pati vai augstāka nekā attiecīgajam darbiniekam. Izmeklēšanas laikā uzklausa ieinteresētās personas viedokli.
Izmeklēšanas ziņojumu dara zināmu ieinteresētajai personai, kuras viedokli par ziņojuma priekšmetu attiecīgā Savienības iestāde pēc tam uzklausa.
Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, attiecīgā Savienības iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu, vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai personai, un informācijas nolūkos dara tos zināmus pārējām Savienības iestādēm un Revīzijas palātai.
Ieinteresētā persona par šādiem lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.
122. pants
Prasības iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā
Neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas atļauti ar Civildienesta noteikumiem, iekšējais revidents var iesniegt prasību tieši Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz jebkuru aktu, kurš attiecas uz viņa kā iekšējā revidenta pienākumu izpildes sniegumu. Viņam šāda prasība jāiesniedz trīs mēnešu laikā no kalendārās dienas, kurā viņš uzzināja par attiecīgo aktu.
Šādas prasības izmeklē un iztiesā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 5. punktu.
123. pants
Iekšējās revīzijas progresa komitejas
V SADAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI
1. NODAĻA
Noteikumi par tiešo, netiešo un dalīto pārvaldību
124. pants
Darbības joma
Izņemot 138. pantu, atsauces šajā sadaļā uz juridiskajām saistībām uzskata par atsaucēm uz juridiskajām saistībām, pamatlīgumiem un finanšu pamatpartnerības nolīgumiem.
125. pants
Savienības iemaksas veidi
Savienības iemaksas saskaņā ar tiešo, dalīto un netiešo pārvaldību palīdz sasniegt kādu Savienības politikas mērķi un noteiktos rezultātus un var izpausties kādā no šādiem veidiem:
finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo operāciju izmaksām, pamatojoties uz:
atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti speciālos nozares noteikumos vai Komisijas lēmumos; vai
sasniegtajiem rezultātiem, kas novērtēti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai izmantojot snieguma rādītājus;
faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;
vienības izmaksas, kas sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, atsaucoties uz summu par vienību;
fiksētas summas, kas kopumā sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš;
vienotas likmes finansējums, kas sedz noteiktu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, piemērojot procentus;
šā panta a)–e) punktā minēto veidu kombinācija.
Savienības iemaksas, kas minētas šī punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, tiešas un netiešas pārvaldības gadījumā nosaka saskaņā ar 181. pantu, speciāliem nozares noteikumiem vai Komisijas lēmumu un dalītas pārvaldības gadījumā – saskaņā ar speciāliem nozares noteikumiem. Savienības iemaksas, kas minētas šī punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā, tiešas un netiešas pārvaldības gadījumā nosaka saskaņā ar 181. pantu vai speciāliem nozares noteikumiem un dalītas pārvaldības gadījumā – saskaņā ar speciāliem nozares noteikumiem.
126. pants
Savstarpēja paļaušanās uz novērtējumu
Komisija var pilnībā vai daļēji paļauties uz pašas vai citu subjektu, tostarp līdzekļu devēju, veiktiem novērtējumiem, ciktāl šādi novērtējumi ir sagatavoti par atbilstību nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz piemērojamo budžeta izpildes metodi. Šajā nolūkā Komisija veicina starptautiski pieņemtu standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšanu.
127. pants
Savstarpēja paļaušanās uz revīzijām
Neskarot pastāvošās iespējas veikt papildu revīzijas, ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izlietojums, minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozares noteikumos, ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par revidenta neatkarību un kompetenci. Šajā nolūkā neatkarīgā revidenta ziņojumu un saistīto revīzijas dokumentāciju dara pieejamu pēc pieprasījuma Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu revīzijas iestādēm.
128. pants
Jau pieejamās informācijas izmantošana
Lai izvairītos no vienas un tās pašas informācijas vairākkārtīgas pieprasīšanas personām un subjektiem, kas saņem Savienības līdzekļus. informāciju, kas jau ir pieejama Savienības iestādēm, pārvaldības iestādēm vai citām struktūrām un subjektiem, kas izpilda budžetu, izmanto, cik vien iespējams.
129. pants
Sadarbība Savienības finanšu interešu aizsardzībā
2. NODAĻA
Tiešajai un netiešajai pārvaldībai piemērojamie noteikumi
130. pants
Finanšu pamatpartnerības
Ja finanšu pamatpartnerības īsteno, izmantojot konkrētas dotācijas:
finanšu pamatpartnerības nolīgumā papildus 2. punktam norāda:
paredzēto pasākumu vai darba programmu būtību;
konkrēto dotāciju piešķiršanas procedūru saskaņā ar VIII sadaļas principiem un procedūras noteikumiem;
finanšu pamatpartnerības nolīgums un konkrētās dotācijas nolīgums kā vienots veselums atbilst 201. panta prasībām;
finanšu pamatpartnerības ilgums nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kurus skaidri norāda 74. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā;
finanšu pamatpartnerību īsteno saskaņā ar pārredzamības principu un principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem;
attiecībā uz plānošanu, ex ante publicēšanu un piešķiršanu finanšu pamatpartnerību uzskata par dotāciju;
konkrētajām dotācijām, kas pamatojas uz finanšu pamatpartnerību, piemēro ex post publicēšanas procedūras, kas paredzētas 38. pantā.
131. pants
Apturēšana, izbeigšana un samazināšana
Ja pēc piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs var:
atteikties parakstīt juridiskās saistības vai atcelt godalgas piešķiršanu;
apturēt maksājumus;
apturēt juridisko saistību izpildi;
attiecīgā gadījumā izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem.
Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājumus vai juridisko saistību izpildi, ja:
juridisko saistību izpildē konstatē pārkāpumus, krāpšanu vai pienākumu neizpildi;
ir jāpārbauda, vai iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde faktiski ir notikuši;
pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde liek apšaubīt tā personas vai subjekta iekšējās kontroles sistēmu uzticamību vai efektivitāti, kura īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.
Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētie iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde netiek apstiprināti, pēc iespējas drīz atsāk īstenošanu vai maksājumus.
Atbildīgais kredītrīkotājs var izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos.
Attiecībā uz 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto finansējumu atbildīgais kredītrīkotājs var samērīgi samazināt iemaksu, ja rezultāti ir sasniegti slikti, daļēji vai novēloti vai nav izpildīti nosacījumi.
132. pants
Lietvedība
133. pants
Ierunu procedūra un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
134. pants
Samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas
135. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība ar risku atklāšanas, izslēgšanas un finansiālu sodu uzlikšanas palīdzību
Šādas sistēmas mērķis ir veicināt:
tādu 2. punktā minēto personu vai subjektu agrīnu atklāšanu, kuri apdraud Savienības finanšu intereses;
tādu 2. punktā minēto personu vai subjektu izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;
finansiāla soda uzlikšanu saņēmējam, ievērojot 138. pantu.
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu piemēro:
dalībniekiem un saņēmējiem;
subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents ir iecerējis paļauties, vai darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem;
personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 154. panta 4. punktu, pamatojoties uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 155. panta 6. punktu;
jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus saskaņā ar finanšu instrumentiem, kurus izņēmuma kārtā īsteno saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu;
dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 63. pantu, ir snieguši informāciju, ko dalībvalstis atbilstoši speciālajiem nozares noteikumiem ir nosūtījušas saskaņā ar 142. panta 2. punkta d) apakšpunktu;
sponsoriem, kas minēti 26. pantā.
Neskarot 136. panta 5. punktu, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu izslēgt dalībnieku vai saņēmēju un/vai piemērot saņēmējam finansiālu sodu un lēmumu publicēt ar to saistīto informāciju, pamatojoties uz 136. panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, tikai pēc 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikuma saņemšanas.
136. pants
Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu
Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, vai no atlases Savienības līdzekļu īstenošanai, ja minēta persona vai subjekts ir vienā no šādām izslēgšanas situācijām:
persona vai subjekts ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, tā darījumdarbība ir apturēta vai j tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta Savienības vai valsts tiesībās;
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti attiecināmības vai atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot juridiskās saistības;
nolīguma noslēgšana ar citām personām vai subjektiem nolūkā izkropļot konkurenci;
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;
mēģinājums piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu pieņemšanu;
mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu dot nepamatotas priekšrocības piešķiršanas procedūrā;
ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:
korupcija, kā definēts 4. panta 2. punktā Direktīvā (ES) 2017/1371 vai aktīva korupcija 3. panta nozīmē ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātajā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas ( 15 ), vai rīcība, kas minēta Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI 2. panta 1. punktā ( 16 ), vai korupcija, kā definēts citos piemērojamos tiesību aktos;
rīcība saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI ( 17 ) 2. pantā;
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 18 ) 1. panta 3., 4. un 5. punkta nozīmē;
teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI ( 19 ) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā;
bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES ( 20 ) 2. pantā;
persona vai subjekts, pildot juridiskas saistības, ko finansē no budžeta, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, kuri:
ir noveduši pie priekšlaicīgas juridisko saistību izbeigšanas;
ir noveduši pie līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sodu piemērošanas; vai
ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanā;
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 ( 21 ) 1. panta 2. punkta nozīmē;
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izveidojis subjektu citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības tā juridiskās adreses, centrālās administrācijas vai galvenās darījumdarbības vietas jurisdikcijā;
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka subjekts ir izveidots g) apakšpunktā minētajā nolūkā.
Šī punkta pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar 135. panta 2. punktā minētās attiecīgās personas vai subjekta rīcības novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesībām. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, atbildīgais kredītrīkotājs pārskata savu lēmumu izslēgt 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu un/vai piemērot saņēmējam finansiālu sodu. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, atbildīgais kredītrīkotājs nosaka minēto ilgumu, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem un konstatējumiem un ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu.
Ja šādā galīgā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi pamatā tam, ka minētā persona vai subjekts ir izslēgts, atbildīgais kredītrīkotājs nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visus noteiktos finansiālos sodus.
Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši:
faktus, kas konstatēti EPPO, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939–, Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējā revidenta veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, par kuru veikšanu ir atbildīgs kredītrīkotājs;
tādus administratīvos lēmumus, kas nav galīgi un kuros var būt ietverti disciplināri pasākumi, ko veic kompetentā uzraudzības struktūra, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi;
faktus, kas minēti to personu un subjektu lēmumos, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
informāciju, ko saskaņā ar 142. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosūtījuši subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;
Komisijas lēmumus saistībā ar Savienības konkurences tiesību pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumi saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību pārkāpumu.
Jebkuru atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 135.–142. pantu, vai attiecīgā gadījumā jebkuru 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu pieņem saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo īpaši ņemot vērā:
situācijas nopietnību, tostarp ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un reputāciju;
laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības;
rīcības ilgumu un tās atkārtošanos;
to, vai rīcība bijusi tīša, vai pieļautās neuzmanības pakāpi;
šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos – to, vai riskam ir pakļauta ierobežota summa;
jebkurus citus atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram:
135. panta 2. punktā minētās attiecīgās personas vai subjekta sadarbības līmeni ar attiecīgo kompetento iestādi un minētās personas vai subjekta palīdzību izmeklēšanā, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs; vai
izslēgšanas situācijas izpaušanu, izmantojot 137. panta 1. punktā minēto deklarāciju.
Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, ja:
fiziska vai juridiska persona, kas ir 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekle vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto personu vai subjektu, ir vienā vai vairākās šā panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās;
fiziskā vai juridiskā persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta parādiem, ir vienā vai vairākās šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās;
fiziska persona, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, ir vienā vai vairākās 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās.
Atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu, neizslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrā vai no atlasīšanas Savienības līdzekļu īstenošanai, ja:
persona vai subjekts ir veicis šā panta 7. punktā minētos korektīvos pasākumus tiktāl, ciktāl tie ir pietiekami, lai pierādītu tā uzticamību. Šis apakšpunkts netiek piemērots šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā;
tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – uz ierobežotu laikposmu un kamēr tiek pieņemti šā panta 7. punktā noteiktie korektīvie pasākumi;
šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.
Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz darījumdarbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem, vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar Savienības vai valsts tiesībām.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos neizslēgšanas gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs precizē 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta neizslēgšanas iemeslus un par minētajiem iemesliem informē 143. pantā minēto paneļkomiteju.
Korektīvie pasākumi, kas minēti 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var jo īpaši būt:
pasākumi, ar ko konstatē izslēgšanas situāciju cēloni un konkrētus un tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus attiecīgajā 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta darījumdarbības vai darbības jomā un kas ir piemēroti, lai labotu rīcību un novērstu tās turpmāku atkārtošanos;
pierādījumi, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir veicis pasākumus, lai kompensētu vai atlīdzinātu zaudējumus vai kaitējumu, kas nodarīts Savienības finanšu interesēm izslēgšanas situācijas pamatā esošo faktu rezultātā;
pierādījumi, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir samaksājis vai nodrošinājis, ka tiek samaksāti visi kompetentās iestādes noteiktie naudas sodi vai visi šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nodokļi vai sociālā nodrošinājuma iemaksas.
137. pants
Deklarācija un pierādījumi par to, ka nepastāv izslēgšanas situācija
Dalībnieks deklarē arī, vai turpmāk minētās personas vai subjekti ir nonākuši kādā no 136. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām:
fiziskas vai juridiskas personas, kas ir dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto dalībnieku;
dalībnieka faktiskie īpašnieki, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā.
Dalībnieks vai saņēmējs nekavējoties informē atbildīgo kredītrīkotāju par jebkādām deklarētajām izmaiņām situācijās.
Attiecīgā gadījumā kandidāts vai pretendents sniedz tādas pašas deklarācijas, kā minēts pirmajā un otrajā daļā, ko parakstījis apakšuzņēmējs vai jebkurš cits subjekts, uz kura spējām tas iecerējis paļauties, atkarībā no konkrētā gadījuma.
Atbildīgais kredītrīkotājs nepieprasa pirmajā un otrajā daļā minētās deklarācijas, ja tādas deklarācijas jau ir iesniegtas saistībā ar citu piešķiršanas procedūru, ar noteikumu, ka situācija nav mainījusies un laiks, kas pagājis kopš deklarāciju izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu.
Atbildīgais kredītrīkotājs var atteikties no prasībām saskaņā ar pirmo un otro daļu attiecībā uz līgumiem ar ļoti mazu vērtību, kas nepārsniedz I pielikuma 14.4. punktā minēto summu.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa un ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi, dalībnieks, apakšuzņēmējs vai subjekts, uz kura spējām kandidāts vai pretendents iecerējis paļauties, iesniedz:
atbilstīgus pierādījumus, ka tas nav nonācis kādā no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;
informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas ir dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto dalībnieku, tostarp personām un subjektiem īpašumtiesību un kontroles struktūrā un faktiskajiem īpašniekiem, un atbilstīgus pierādījumus, ka neviena no minētajām personām neatrodas kādā no 136. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām;
atbilstīgus pierādījumus, ka fiziskās vai juridiskās personas, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā dalībnieka parādiem, nav 136. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā izslēgšanas situācijā.
Atbildīgais kredītrīkotājs par piemērotu pierādījumu tam, ka 2. punktā minētais dalībnieks vai subjekts neatrodas kādā no 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām, var pieņemt nesen izdotu apliecinājumu, ko izsniegusi uzņēmējdarbības veikšanas valsts kompetentā iestāde. Ja šāda veida apliecinājumi netiek izdoti attiecīgajā uzņēmējdarbības veikšanas valstī, dalībnieks var sniegt paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu tiesu iestādē vai pie notāra, vai, ja tas nav iespējams, tad oficiālu deklarāciju, kas sniegta administratīvā iestādē vai kvalificētā profesionālā struktūrā valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.
Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt 2. punktā minētā dalībnieka vai subjekta pienākumu iesniegt 2. un 3. punktā minētos dokumentāros pierādījumus:
ja tas šādiem pierādījumiem var piekļūt bez maksas valsts datubāzē;
ja šādi pierādījumi jau ir iesniegti saistībā ar citu procedūru un ar noteikumu, ka visi iesniegtie dokumenti joprojām ir spēkā un laiks, kas ir pagājis kopš šo dokumentu izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu;
ja viņš atzīst, ka šādus pierādījumus iesniegt nav iespējams.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem, ja nav noteikumu un procedūru, kas ir pilnībā līdzvērtīgi 154. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un procedūrām, galasaņēmēji un starpnieki personai vai subjektam, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, iesniedz parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie neatrodas nevienā no 136. panta 1. punkta a)–d), g) un h) apakšpunktā vai 141. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vai situācijā, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu pēc novērtējuma, kurš veikts saskaņā ar 154. panta 4. punktu.
Ja finanšu instrumentus izņēmuma kārtā īsteno, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, galasaņēmēji iesniedz finanšu starpniekiem parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie neatrodas nevienā no 136. panta 1. punkta a)–d), g) un h) apakšpunktā vai 141. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c apakšpunktā minētajām situācijām.
138. pants
Finansiāli sodi
Attiecībā uz 136. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām finansiālu sodu var piemērot kā alternatīvu lēmumam izslēgt saņēmēju, ja šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz 136. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.
Attiecībā uz 136. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām finansiālu sodu var piemērot papildus izslēgšanai, ja tas ir vajadzīgs Savienības finanšu interešu aizsardzībai, jo saņēmējs sistēmiski un atkārtoti ir rīkojies ar nodomu nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus.
Neatkarīgi no šī punkta pirmās, otrās un trešās daļas finansiālu sodu nepiemēro saņēmējam, kas saskaņā ar 137. pantu ir darījis zināmu, ka atrodas izslēgšanas situācijā.
139. pants
Izslēgšanas ilgums un noilguma termiņš
Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:
ilgumu, kas noteikts dalībvalsts galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā, ja tādi ir;
ja nav galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma:
piecus gadus 136. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos;
trīs gadus 136. panta 1. punkta c) un e)–h) apakšpunktā minētajos gadījumos.
Šīs regulas 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu izslēdz tik ilgi, kamēr tas atrodas kādā no 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām.
Noilguma termiņš izslēgšanai un/vai finansiālu sodu uzlikšanai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam ir pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no vienas no šādām dienām:
no izslēgšanu izraisošās rīcības dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu darbību gadījumos no dienas, kad izbeigta rīcība, – 136. panta 1. punkta b)–e) un g) un h) apakšpunktā minētajos gadījumos;
no valsts tiesas galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma dienas – 136. panta 1. punkta b), c), d), g) un h) apakšpunktā minētajos gadījumos.
Noilguma termiņu pārtrauc valsts iestādes, Komisijas, OLAF, EPPO –attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, šīs regulas 143. pantā minētās paneļkomitejas vai jebkura budžeta izpildē iesaistīta subjekta akts, ja par šādu aktu ir paziņots šīs regulas 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam un tas ir saistīts ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Jauns noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc pārtraukuma beigām.
Piemērojot šīs regulas 136. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. pantā noteiktais noilguma termiņš šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta izslēgšanai un/vai finansiālu sodu piemērošanai saņēmējam.
Ja attiecīgās šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta rīcība atbilst vairākiem no šīs regulas 136. panta 1. punktā uzskaitītajiem iemesliem, piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz visnopietnāko no minētajiem iemesliem.
140. pants
Izslēgšanas un finansiālo sodu publicēšana
Lai vajadzības gadījumā pastiprinātu izslēgšanas un/vai finansiālā soda preventīvo ietekmi, Komisija saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu 136. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajos gadījumos savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju, kas saistīta ar izslēgšanu un attiecīgā gadījumā ar finansiālu sodu:
šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta vārds/nosaukums;
izslēgšanas situācija;
izslēgšanas ilgums un/vai finansiālā soda apjoms.
Ja lēmums par izslēgšanu un/vai finansiālu sodu ir pieņemts, pamatojoties uz 136. panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, publikācijā norāda, ka galīgā sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīgā administratīvā lēmuma nav. Tādos gadījumos nekavējoties publicē informāciju par visām pārsūdzībām, to statusu un to rezultātiem, kā arī visiem atbildīgā kredītrīkotāja pārskatītajiem lēmumiem. Ja ir piemērots finansiāls sods, publikācijā norāda arī to, vai sods ir samaksāts.
Lēmumu par informācijas publicēšanu pieņem atbildīgais kredītrīkotājs vai nu pēc attiecīgā galīgā sprieduma, vai attiecīgā gadījumā pēc galīgā administratīvā lēmuma, vai arī pēc 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikuma – atkarībā no konkrētā gadījuma. Minētais lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā paziņošanas attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam.
Publicēto informāciju izņem, tiklīdz izslēgšana ir beigusies. Finansiāla soda gadījumā publikāciju izņem sešus mēnešus pēc minētā soda samaksas.
Attiecībā uz personas datiem atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 informē attiecīgo šīs regulas 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu par tā tiesībām, kas paredzētas piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas pieejamas minēto tiesību izmantošanai.
Šā panta 1. punktā minēto informāciju nepublicē, ja pastāv kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:
ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti;
ja publicēšana izraisītu nesamērīgu zaudējumu attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam vai būtu citādi nesamērīga, pamatojoties uz 136. panta 3. punktā izklāstītajiem samērīguma kritērijiem un ņemot vērā finansiālā soda apjomu;
attiecībā uz fizisku personu, izņemot gadījumu, kad personas datu publicēšana ir pamatota izņēmuma apstākļos inter alia ar rīcības nopietnību vai tās ietekmi uz Savienības finanšu interesēm. Tādos gadījumos lēmumā publicēt informāciju tiek pienācīgi ņemtas vērā tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.
141. pants
Noraidīšana piešķiršanas procedūrā
Atbildīgais kredītrīkotājs piešķiršanas procedūrā noraida dalībnieku, kas:
atrodas izslēgšanas situācijā, kura noteikta saskaņā ar 136. pantu;
ir sagrozījis informāciju, kura prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesniedzis minēto informāciju;
iepriekš ir bijis iesaistīts to dokumentu sagatavošanā, kuri izmantoti piešķiršanas procedūrā, ja tas rada vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, tostarp konkurences izkropļojumu, kuru nevar novērst citādi.
Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo pārējiem piešķiršanas procedūras dalībniekiem par attiecīgās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar dalībnieka iesaisti piešķiršanas procedūras sagatavošanā vai izriet no tās, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā. Pirms jebkura šāda noraidījuma dalībniekam dod iespēju pierādīt, ka tā iesaiste piešķiršanas procedūras sagatavošanā nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu.
142. pants
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma
Informāciju par agrīnas atklāšanas, izslēgšanas un/vai finansiāla soda gadījumiem atbildīgais kredītrīkotājs datubāzē ievada pēc paziņošanas attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam. Izņēmuma apstākļos, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, šādu paziņošanu var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv.
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 Komisija pēc lūguma informē jebkuru 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, uz ko attiecas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma, par datubāzē uzglabātajiem datiem par minēto personu vai subjektu.
Datubāzē iekļauto informāciju attiecīgi atjaunina, ja dati ir laboti, dzēsti vai grozīti. To publicē vienīgi saskaņā ar 140. pantu.
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma ir balstīta uz 136. panta 2. punkta ceturtajā daļā minētajiem faktiem un konstatējumiem un uz informācijas nodošanu Komisijai, kuru jo īpaši veic:
EPPO – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939, – vai OLAF saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ja pabeigtā vai notiekošā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt aizsardzības pasākumus vai darbības Savienības finanšu interešu aizsardzībai, pienācīgi ievērojot procesuālās tiesības un pamattiesības un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem;
Komisijas, Komisijas izveidota Eiropas biroja vai izpildaģentūras kredītrīkotājs;
Savienības iestāde, Eiropas birojs, aģentūra, kas nav minēti šā punkta b) apakšpunktā, vai struktūra vai persona, kam uzticēts īstenot KĀDP pasākumus;
subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 63. pantu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi, ja informācijas nodošana ir prasīta speciālajos nozares noteikumos;
personas vai subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi.
Izņemot gadījumus, kad informācija ir jāiesniedz saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem, informācijā, ko paredzēts nosūtīt, ievērojot šā panta 2. punktu, ietilpst:
attiecīgā subjekta vai personas identifikācija;
konstatēto risku vai attiecīgo faktu kopsavilkums;
informācija, kas varētu kredītrīkotājam palīdzēt veikt šā panta 4. punktā minēto pārbaudi vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu, kā minēts 136. panta 1. vai 2. punktā, vai lēmumu piemērot finansiālu sodu, kā minēts 138. pantā;
attiecīgā gadījumā informācija par jebkuriem īpašiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtītās informācijas konfidencialitāti, tostarp pasākumi, ar ko aizsargā pierādījumus, lai aizsargātu izmeklēšanu vai valsts tiesvedību.
Lai veiktu minēto pārbaudi, atbildīgais kredītrīkotājs īsteno savas pilnvaras, kā paredzēts 74. pantā, un nepārsniedz to, kas noteikts piešķiršanas procedūras noteikumos un juridisko saistību noteikumos.
Glabāšanas termiņš ar agrīnu atklāšanu saistītai informācijai, ko nosūta saskaņā ar šā panta 3. punktu, nepārsniedz vienu gadu. Ja minētajā laikposmā atbildīgais kredītrīkotājs lūdz paneļkomitejai nākt klajā ar ieteikumu izslēgšanas vai finansiālu sodu lietā, informācijas glabāšanas termiņu var pagarināt līdz brīdim, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir pieņēmis lēmumu.
Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un jo īpaši tā, lai nevarētu identificēt 135. panta 2. punktā minēto attiecīgo personu vai subjektu.
143. pants
Paneļkomiteja
Paneļkomitejā ietilpst:
pastāvīgs un neatkarīgs augsta līmeņa priekšsēdētājs, ko ieceļ Komisija;
divi Komisijas – kā agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas īpašnieces – pastāvīgie pārstāvji, kuri pauž vienotu nostāju; un
viens tā kredītrīkotāja pārstāvis, kas iesniedza pieteikumu.
Paneļkomiteju veido tā, lai nodrošinātu atbilstīgas juridiskās un tehniskās zināšanas. Paneļkomitejai palīdz Komisijas nodrošināts pastāvīgs sekretariāts, kurš nodrošina nepārtrauktu paneļkomitejas administratīvo darbību.
Paneļkomitejas ieteikumā veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālu sodu attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:
šīs regulas 136. panta 2. punktā minētos faktus vai konstatējumus un to provizorisko juridisko klasifikāciju;
novērtējumu par to, vai ir jāpiemēro finansiāls sods, un par tā apmēru;
novērtējumu par to, vai 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir jāizslēdz, un, ja tas tā ir, par ierosināto izslēgšanas ilgumu;
novērtējumu par to, vai ir jāpublicē informācija par 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, kurš ir izslēgts un/vai kuram piemērots finansiāls sods;
šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta veikto korektīvo pasākumu novērtējumu, ja tāds ir.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs paredz pieņemt stingrāku lēmumu nekā tas, ko ir ieteikusi paneļkomiteja, tas nodrošina, ka šāds lēmums tiek pieņemts, pienācīgi ņemot vērā tiesības tikt uzklausītam un personas datu aizsardzības noteikumus.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs nolemj atkāpties no paneļkomitejas ieteikuma, tas šādu lēmumu pamato paneļkomitejai.
144. pants
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzes darbība
145. pants
Kopīgajam pētniecības centram piemērojamie izņēmumi
Šīs regulas 135.–144. pantu nepiemēro KPC.
146. pants
Operāciju elektroniskā pārvaldība
147. pants
E-pārvalde
148. pants
Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas
Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas atbilst šādiem nosacījumiem:
tikai pilnvarotām personām var būt piekļuve sistēmai un tajā nosūtītiem dokumentiem;
tikai pilnvarotas personas var elektroniski parakstīt vai nosūtīt dokumentu sistēmā;
pilnvarotās personas sistēmā tiek identificētas, izmantojot noteiktos līdzekļus;
tiek precīzi noteikts elektroniskā darījuma laiku un datumu;
tiek saglabāta dokumentu integritāte;
tiek saglabāta dokumentu pieejamība;
attiecīgā gadījumā tiek saglabāta dokumentu konfidencialitāte;
tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Šādā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesas procesā, to uzskata par oriģinālu, un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ar noteikumu, ka minētajā dokumentā nav nekādu dinamisku iezīmju, kas var to automātiski izmainīt.
Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, ir līdzvērtīgs juridiskais spēks parakstiem rokrakstā.
149. pants
Pieteikuma dokumentu iesniegšana
Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu patiesu konkurenci un šādu nosacījumu ievērošanu:
katrs pieteikums satur visu tā vērtēšanai nepieciešamo informāciju;
tiek saglabāta datu integritāte;
tiek saglabāta pieteikuma dokumentu konfidencialitāte;
tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas sasniegts, piemērojot šo punktu.
Ierīces pieteikuma dokumentu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskus līdzekļus un atbilstīgas procedūras, garantē, ka:
dalībnieku var droši autentificēt;
var precīzi noteikt pieteikuma dokumentu saņemšanas precīzu laiku un datumu;
tikai pilnvarotas personas var piekļūt nosūtītajiem datiem un var noteikt vai mainīt pieteikuma dokumentu atvēršanas datumus;
piešķiršanas procedūras dažādajos posmos tikai pilnvarotas personas piekļūst visiem iesniegtajiem datiem un var nodrošināt piekļuvi datiem atbilstoši procedūras vajadzībām;
pienācīgi nodrošina, ka ir iespējams konstatēt jebkuru mēģinājumu pārkāpt kādu no a)–d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pirmo daļu nepiemēro līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām.
Ja pieteikums tiek iesniegts vēstules veidā, dalībnieki var izvēlēties iesniegt pieteikuma dokumentus vienā no šādiem veidiem:
vai nu pa pastu, vai kurjerpastu; tādā gadījumā pierādījums ir pasta zīmogs vai piegādes kvīts datums;
dalībnieks personiski vai viņa pārstāvis dokumentus nogādā tieši atbildīgā kredītrīkotāja telpās; tādā gadījumā pierādījums ir saņemšanas apliecinājums.
3. NODAĻA
Tiešai pārvaldībai piemērojamie noteikumi
150. pants
Vērtēšanas komisija
Komisijā ir vismaz trīs personas.
Ievērojot atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu, vērtēšanas komisijai var palīdzēt ārējie eksperti.
Vērtēšanas komisijas locekļi var būt ārējie eksperti, ja tāda iespēja ir paredzēta pamataktā.
151. pants
Pieteikuma dokumentu precizēšana un labošana
Atbildīgais kredītrīkotājs var labot acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas pieteikuma dokumentos pēc tam, kad dalībnieks ir apstiprinājis iecerēto labojumu.
Ja dalībnieks nav iesniedzis pierādījumus vai sniedzis paziņojumus, vērtēšanas komisija vai attiecīgā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, aicina dalībnieku sniegt trūkstošo informāciju vai precizēt apliecinošos dokumentus.
Šāda informācija, precizējums vai apstiprinājums būtiski nemaina pieteikuma dokumentus.
152. pants
Garantijas
Izņemot līgumus un dotācijas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 60 000 , atbildīgais kredītrīkotājs, ja tas ir samērīgi un atbilstoši viņa riska analīzei, var pieprasīt, lai garantiju iesniedz:
darbuzņēmēji vai labuma guvēji, lai ierobežotu finanšu riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu (“priekšfinansējuma garantija”);
darbuzņēmēji, lai nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu gadījumā (“izpildes garantija”);
darbuzņēmēji, lai nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi līgumsaistību periodā (“ieturējuma summas garantija”).
Kopīgais pētniecības centrs (KPC) ir atbrīvots no garantiju sniegšanas.
Kā alternatīvu garantijas pieprasīšanai par priekšfinansējumu dotācijām atbildīgais kredītrīkotājs var nolemt sadalīt maksājumu vairākās daļās.
Pēc darbuzņēmēja vai labuma guvēja pieprasījuma un ja tam piekrīt atbildīgais kredītrīkotājs:
šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar darbuzņēmēja vai labuma guvēja un trešās personas solidāru galvojumu;
šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar neatsaucamu un beznosacījuma kopīgu garantiju, ko snieguši labuma guvēji, kas ir tā paša dotācijas nolīguma puses.
153. pants
Priekšfinansējuma garantija
VII SADAĻA
NETIEŠA PĀRVALDĪBA
154. pants
Netieša pārvaldība
Ja persona vai subjekts ir noteikti pamataktā, 35. pantā paredzētajā finanšu pārskatā iekļauj pamatojumu konkrētā persona vai subjekta izvēlei.
Ja īstenošanu veic ar tīkla palīdzību un tas prasa dalībvalstij vai attiecīgajai valstij izraudzīties vismaz vienu struktūru vai subjektu, dalībvalsts vai attiecīgā valsts šo struktūru vai subjektu izraugās saskaņā ar pamataktu. Visos pārējos gadījumos Komisija šādas struktūras vai subjektus izraugās, vienojoties ar dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm.
Komisija saskaņā ar proporcionalitātes principu un pienācīgi ņemot vērā pasākuma būtību un saistītos finanšu riskus, novērtē, ka personas un subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu:
izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību; šī sistēma balstās uz starptautisko paraugpraksi un jo īpaši ļauj novērst, atklāt un labot pārkāpumus un krāpšanu;
izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas laikus sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;
tiek pārbaudīti, izmantojot neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgā personas vai subjekta;
piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu trešām personām, tostarp pārredzamas, nediskriminējošas, lietderīgas un efektīvas pārskatīšanas procedūras, noteikumus par nepamatoti izmaksātu līdzekļu atgūšanu un noteikumus, kas liedz piekļuvi finansējumam;
publisko pietiekamu informāciju par to saņēmējiem, kas ir līdzvērtīga 38. pantā paredzētajai informācijai;
nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga 5. pantā minētajai aizsardzībai.
Turklāt, vienojoties ar personām vai subjektiem, Komisija var novērtēt citus noteikumus un procedūras, piemēram, personu vai subjektu administratīvo izmaksu uzskaites praksi. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija var nolemt paļauties uz minētajiem noteikumiem un procedūrām.
Personas vai subjekti, kas ir novērtēti saskaņā ar pirmo un otro daļu, bez liekas kavēšanās informē Komisiju, ja to sistēmās, noteikumos vai procedūrās tiek veiktas jebkādas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt Komisijas novērtējuma uzticamību.
Komisija var nolemt neprasīt 3. un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu:
par 70. un 71. pantā minētajām Savienības struktūrām un par 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta viii) punktā minētajām struktūrām vai personām, kas ir pieņēmušas finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu;
par trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām, ciktāl Komisija saglabā finanšu pārvaldības pienākumus, kas garantē Savienības finanšu interešu pietiekamu aizsardzību; vai
par Komisijas konkrēti pieprasītajām procedūrām, tostarp tās pašas un pamataktos minētajām procedūrām.
155. pants
Savienības līdzekļu un budžeta garantiju īstenošana
Personas un subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus vai budžeta garantijas, iesniedz Komisijai:
ziņojumu par Savienības līdzekļu vai budžeta garantijas īstenošanu, tostarp par 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu;
ja iemaksa atlīdzina izdevumus, – to sagatavotos pārskatus par izdevumiem;
pārvaldības deklarāciju, kas attiecas uz a) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā arī b) apakšpunktā minēto informāciju, kas apstiprina, ka:
šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza;
Savienības līdzekļi tika izmantoti to paredzētajam mērķim, kā noteikts iemaksu nolīgumos, finansēšanas nolīgumos vai garantijas nolīgumos, vai attiecīgā gadījumā arī attiecīgajos speciālajos nozares noteikumos;
ieviestās kontroles sistēmas dod vajadzīgās garantijas attiecībā uz pamatā esošo darījumu likumību un pareizību;
galīgo revīzijas ziņojumu un veiktās kontroles rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un trūkumu būtību un apjomu, kā arī par veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.
Ja notiek 127. pantā minētā savstarpējā paļaušanās uz revīzijām, šī punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā kopsavilkumā iekļauj visu attiecīgo revīziju dokumentāciju, uz kuru paredzēts paļauties.
Pasākumiem, kas tiek izbeigti pirms attiecīgā finanšu gada beigām, nobeiguma ziņojums var aizstāt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju, ja tā iesniegta pirms nākamā finanšu gada 15. februāra.
Pirmajā daļā minētajiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu. Minētajā atzinumā konstatē, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un izmaksu ziņā ir lietderīgas un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā. Ja šāda atzinuma nav, kredītrīkotājs var prasīt līdzvērtīgu ticamības līmeni ar citiem neatkarīgiem līdzekļiem.
Pirmajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 15. februārī. Trešajā daļā minēto atzinumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā tā paša gada 15. martā.
Šajā punktā izklāstītie pienākumi neskar nolīgumus, kas noslēgti ar EIB, EIF, dalībvalstu organizācijām, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Attiecībā uz pārvaldības deklarāciju šādi nolīgumi ietver vismaz minēto subjektu pienākumu reizi gadā iesniegt Komisijai paziņojumu, ka attiecīgajā finanšu gadā Savienības līdzekļi tika izmantoti un uzskaitīti saskaņā ar 154. panta 3. un 4. punkta prasībām un ievērojot šādos nolīgumos noteiktos pienākumus. Šādu paziņojumu var iekļaut nobeiguma ziņojumā, ja īstenotais pasākums nepārsniedz 18 mēnešus.
Īstenojot Savienības līdzekļus, personas un subjekti:
ievēro piemērojamās Savienības tiesības un saskaņotos starptautiskos un Savienības standartus un tādēļ neatbalsta pasākumus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
īstenojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar X sadaļu, neuzsāk jaunas vai atjaunotas operācijas ar subjektiem, kas ir inkorporēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, vai kuras ir identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras nenodrošina efektīvu atbilstību Savienības vai starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.
Subjekti var atkāpties no pirmās daļas b) punkta tikai tad, ja pasākums fiziski ir īstenots kādā no minētajām jurisdikcijām un nav nekādu pazīmju, ka attiecīgā operācija ietilpst kādā no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām.
Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, subjekti, kas īsteno finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar X sadaļu, šajā daļā minētās prasības transponē attiecīgajos nolīgumos un lūdz finanšu starpniekus ziņot par to ievērošanu.
156. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot starptautiskās organizācijas
Starptautiskajām organizācijām tiek pielīdzinātas šādas organizācijas:
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja;
Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija.
Komisija var pieņemt pienācīgi pamatotu lēmumu, ar kuru bezpeļņas organizāciju pielīdzina starptautiskai organizācijai, ar noteikumu, ka bezpeļņas organizācija atbilst šādiem nosacījumiem:
tā ir juridiska persona ar neatkarīgu pārvaldības struktūru;
tā ir izveidota, lai pildītu īpašus uzdevumus ar vispārēju starptautisko nozīmi;
šīs bezpeļņas organizācijas biedru sastāvā ir vismaz sešas dalībvalstis;
tā sniedz pietiekamas finanšu garantijas;
tā darbojas, pamatojoties uz pastāvīgu struktūru un saskaņā ar sistēmām, noteikumiem un procedūrām, kas var tikt novērtētas saskaņā ar 154. panta 3. punktu.
157. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot dalībvalstu organizācijas
158. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot trešās valstis
159. pants
Finansējuma apvienošanas darbības
VII SADAĻA
IEPIRKUMS UN KONCESIJAS
1. NODAĻA
Kopēji noteikumi
160. pants
Līgumiem piemērojamie principi un darbības joma
Līguma aplēsto vērtību nenosaka ar nolūku apiet piemērojamos noteikumus, un līgumu nesadala minētajā nolūkā.
Ja tas ir lietderīgi, līgumslēdzēja iestāde sadala līgumu daļās, pienācīgi ievērojot plašo konkurenci.
161. pants
Pielikums par iepirkumu un deleģēto pilnvaru izmantošana
Sīki izstrādāti noteikumi par iepirkuma procedūrām ir sniegta šīs regulas I pielikumā. Lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina, piemēro tos pašus standartus, kas tiek piemēroti līgumslēdzējām iestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/23/ES un 2014/24/ES, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 269. pantu šīs regulas 1. pielikuma grozīšanai, lai minēto pielikumu saskaņotu ar grozījumiem minētajās direktīvās un ieviest ar to saistītus tehniskus pielāgojumus.
162. pants
Jaukti līgumi un kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca
Tiesības slēgt līgumu, kas attiecas uz vienu iepirkuma veidu (būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem), un koncesijas (būvdarbu vai pakalpojumu) piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajam publiskajam līgumam.
163. pants
Publiskošanas pasākumi
Attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 175. panta 1. punktā vai 178. pantā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:
paziņojumu par līgumu, uzsākot procedūru, izņemot attiecībā uz 164. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto procedūru;
paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – procedūras rezultātus.
164. pants
Iepirkuma procedūras
Iepirkuma procedūras koncesijas līgumu vai publisku līgumu, tostarp pamatlīgumu, slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
atklāta procedūra;
slēgta procedūra, tostarp izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu;
metu konkurss;
sarunu procedūra, tostarp bez iepriekšējas publicēšanas;
konkursa dialogs;
konkursa procedūra ar sarunām;
inovācijas partnerība;
procedūras, kas ietver uzaicinājumu paust ieinteresētību.
Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzēja iestāde var ierobežot to kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem, kurus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā paust ieinteresētību. Uzaicināto kandidātu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.
Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz sākotnējo piedāvājumu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja iepirkuma procedūras dokumentos tā ir norādījusi, ka patur tiesības tā darīt.
Līgumslēdzēja iestāde var izmantot:
atklātu vai slēgtu procedūru – attiecībā uz jebkuru pirkumu;
procedūras ar uzaicinājumu paust ieinteresētību – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, lai saistībā ar nākotnē gaidāmajiem uzaicinājumiem uz slēgtu konkursu iepriekš atlasītu kandidātus, ko uzaicinās iesniegt piedāvājumus, vai lai izveidotu to pārdevēju sarakstu, kurus aicinās iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus;
metu konkursu – lai iegūtu plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā;
inovācijas partnerību, lai izstrādātu inovatīvu produktu, pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus un pēc tam iegādātos tā rezultātā iegūtās piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus;
konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialoga procedūru – attiecībā uz koncesijas līgumiem, pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/24/ES XIV pielikumā, gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā pēc sākotnējās procedūras pabeigšanas tika iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi, un gadījumos, kad tas ir pamatoti sakarā ar īpašiem apstākļiem, kas inter alia saistīti ar līguma vai īpašā līguma veida priekšmeta būtību vai sarežģītību, kā tālāk paskaidrots šīs regulas I pielikumā;
sarunu procedūru – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, vai sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas – īpašiem iepirkuma veidiem ārpus Direktīvas 2014/24/ES darbības jomas vai skaidri definētos izņēmuma apstākļos, kas izklāstīti šīs regulas I pielikumā.
Līgumslēdzēja iestāde ievēro slēgtas procedūras noteikumus attiecībā uz iepirkumu, ko veic, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu.
165. pants
Starpiestāžu iepirkums un kopīgs iepirkums
Struktūrām un personām, kurām ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu, kā arī Eiropas skolu Padomes sekretāra birojs arī var piedalīties starpiestāžu procedūrās.
Pamatlīguma noteikumus piemēro tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras minētajam nolūkam ir identificētas iepirkuma procedūras dokumentos un tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses.
Kopīgu iepirkumu var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja minētā iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.
Kopīgam iepirkumam piemēro Savienības iestādēm piemērojamos procedūras noteikumus.
Ja daļa, kas attiecas uz dalībvalsts līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 % vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos Savienības iestāde var pieņemt lēmumu, ka kopīgajam iepirkumam piemēro procedūras noteikumus, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ar noteikumu, ka minētos noteikumus var uzskatīt par līdzvērtīgiem Savienības iestādes noteikumiem.
Savienības iestāde un dalībvalstu, EBTA valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēja iestāde, uz kurām attiecas kopīgā iepirkuma procedūra, jo īpaši vienojas par praktisku sīki izstrādātu kārtību dalības pieteikumu vai piedāvājumu vērtēšanai, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.
166. pants
Iepirkuma procedūras sagatavošana
167. pants
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārbaudījusi atbilstību šādiem nosacījumiem:
piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos;
kandidāts vai pretendents nav izslēgts saskaņā ar 136. pantu vai noraidīts saskaņā ar 141. pantu;
kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos, un šo kandidātu vai pretendentu neskar interešu konflikti, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.
Zemāko izmaksu metodei līgumslēdzēja iestāde izmanto izmaksu lietderības pieeju, kurā tostarp ņem vērā aprites cikla izmaksas.
Labākās cenas un kvalitātes attiecības metodei līgumslēdzēja iestāde ņem vērā cenu vai izmaksas un citus kvalitātes kritērijus, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu.
168. pants
Iesniegšana, elektroniskā saziņa un izvērtēšana
Līgumslēdzēja iestāde garantijas atbrīvo:
attiecībā uz I pielikuma 30.2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem noraidītajiem pretendentiem vai piedāvājumiem pēc informēšanas par procedūras iznākumu;
attiecībā uz I pielikuma 30.2. punkta e) apakšpunktā minētajiem sarindotajiem pretendentiem, kad ir parakstīts līgums.
Līgumslēdzēja iestāde atver visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tomēr tā noraida:
dalības pieteikumus un piedāvājumus, kas nav iesniegti atbilstīgi pieņemšanas termiņam, tos neatverot;
saņemšanas brīdī jau atvērtus piedāvājumus, neizskatot to saturu.
Kredītrīkotājs var atteikties iecelt vērtēšanas komisiju, kā paredzēts 150. panta 2. punktā, šādos gadījumos:
līguma vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām;
pamatojoties uz riska analīzi I pielikuma 11.1. punkta otrās daļas c) un e) apakšpunktā, f) apakšpunkta i) un iii) punktā un h) apakšpunktā minētajos gadījumos;
pamatojoties uz riska analīzi, atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu;
attiecībā uz ārējo darbību jomas procedūrām, kuru vērtība nepārsniedz EUR 20 000 .
169. pants
Saziņa iepirkuma procedūras laikā
170. pants
Piešķiršanas lēmums un kandidātu vai pretendentu informēšana
Piešķirot tiesības slēgt konkrētus līgumus tādu pamatlīgumu ietvaros, ar ko konkursu atsāk, līgumslēdzēja iestāde informē pretendentus par vērtējuma rezultātiem.
Līgumslēdzēja iestāde katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kas minēta 136. panta 1. punktā, kurš nav noraidīts saskaņā ar 141. pantu, kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto informāciju:
tā pretendenta vai arī pamatlīguma gadījumā to pretendentu vārds/nosaukums, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un, izņemot gadījumā, kad ir konkrēts līgums saskaņā ar pamatlīgumu ar konkursa atsākšanu, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumi un salīdzinošās priekšrocības, samaksātā cena vai līguma vērtība, izvēloties piemēroto;
sarunu un dialoga ar pretendentiem gaita.
Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kropļot taisnīgu konkurenci starp tiem.
171. pants
Iepirkuma procedūras atcelšana
Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var atcelt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju par to.
Lēmumu pamato, un par to pēc iespējas drīz informē kandidātus vai pretendentus.
172. pants
Līguma izpilde un tā izmaiņas
Neveicot jaunu iepirkuma procedūru, izmaiņas līgumā, pamatlīgumā vai konkrētā līgumā saskaņā ar pamatlīgumu var veikt jebkurā no šādiem gadījumiem:
par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja ir ievēroti turpmāk norādītie nosacījumi:
darbuzņēmēju nevar nomainīt tehnisku iemeslu dēļ, kuri saistīti ar aizstājamības vai savietojamības prasībām attiecībā uz esošo aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām;
darbuzņēmēja nomaiņa līgumslēdzējai iestādei radītu būtisku izmaksu pieaugumu;
jebkurš cenas pieaugums, tostarp turpmāko izmaiņu neto kopējā vērtība, nepārsniedz 50 % no līguma sākotnējās vērtības;
ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt;
jebkāds cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no līguma sākotnējās vērtības;
ja izmaiņu radītā vērtība ir mazāka par šādām robežvērtībām:
175. panta 1. punktā un I pielikuma 38. punktā minētās robežvērtības ārējo darbību jomā, kuras piemērojamas izmaiņu veikšanas laikā; un
10 % no līguma sākotnējās vērtības publisko pakalpojumu un piegādes līgumiem un būvdarbu vai pakalpojumu koncesijas līgumiem un 15 % no sākotnējās publisko būvdarbu līgumu vērtības;
ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
sākotnējās iepirkuma procedūras minimālās prasības netiek mainītas;
neviena veiktā vērtības izmaiņa neatbilst šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot, ja šādu vērtības izmaiņu izraisa iepirkuma procedūras dokumentu vai līguma noteikumu precīza piemērošana.
Sākotnējā līguma vērtībā netiek ņemta vērā cenu pārskatīšana.
Dažu turpmāko izmaiņu neto kopējā vērtība, kas paredzēta pirmās daļas c) apakšpunktā, nepārsniedz nevienu no tajā minētajām robežvērtībām.
Līgumslēdzēja iestāde piemēro 163. pantā noteiktos ex post publiskošanas pasākumus.
173. pants
Izpildes garantijas un ieturējuma summas garantijas
Izpildes garantiju pilnībā atbrīvo pēc būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu galīgās pieņemšanas, ievērojot 116. panta 1. punktā minēto termiņu, ko norāda līgumā. To var daļēji vai pilnībā atbrīvot pēc būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu provizoriskās pieņemšanas.
Līgumslēdzēja iestāde nosaka ieturējuma summas garantijas apmēru, kurš ir samērīga ar noteiktajiem riskiem saistībā ar līguma izpildi, ņemot vērā tā priekšmetu un attiecīgajā nozarē piemērojamos parastos komercnoteikumus.
Ieturējuma summas garantiju neizmanto līgumā, attiecībā uz kuru ir pieprasīta, taču nav atbrīvota izpildes garantija.
2. NODAĻA
Noteikumi par līgumu slēgšanas tiesībām, kuras Savienības iestādes piešķir uz sava rēķina
174. pants
Līgumslēdzēja iestāde
Saskaņā ar 60. pantu Savienības iestādes, kuras saskaņā ar pirmo daļu uzskata par līgumslēdzējām iestādēm, deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.
175. pants
Piemērojamās robežvērtības un nogaidīšanas termiņš
176. pants
Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām
177. pants
Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi
Kad ir piemērojams Pasaules Tirdzniecības organizācijā noslēgtais plurilaterālais Nolīgums par valsts iepirkumu, iepirkuma procedūra ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras ir ratificējušas minēto nolīgumu, saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.
3. NODAĻA
Iepirkumam ārējo darbību jomā piemērojamie noteikumi
178. pants
Iepirkums ārējo darbību jomā
Ņemot vērā izņēmumus un nosacījumus, kas precizēti I pielikumā, līgumslēdzēja iestāde neparaksta līgumu vai pamatlīgumu ar izraudzīto pretendentu, pirms nav beidzies nogaidīšanas termiņš. Ja tiek izmantoti elektroniski saziņas līdzekļi, nogaidīšanas termiņš ir 10 dienas, ja izmanto citus līdzekļus – 15 dienas.
Šīs regulas 163. pantu, 164. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un šā punkta otro daļu piemēro, sākot tikai no:
EUR 300 000 pakalpojumu un piegādes līgumiem;
EUR 5 000 000 būvdarbu līgumiem.
Šo nodaļu piemēro:
iepirkumam, kad Komisija nepiešķir līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina;
iepirkumam, ko veic personas vai subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ja tā ir noteikts 154. pantā minētajos iemaksu vai finansēšanas nolīgumos.
179. pants
Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām ārējo darbību jomā
VIII SADAĻA
DOTĀCIJAS
1. NODAĻA
Dotāciju piemērošanas joma un veidi
180. pants
Dotāciju piemērošanas joma un veidi
Dotācijas var piešķirt, lai finansētu:
pasākumu, kas paredzēts, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi (“pasākuma dotācijas”);
tādas struktūras darbību, kuras mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to (“darbības dotācijas”).
Darbības dotācijas piešķir kā finansiālu iemaksu pirmās daļas b) apakšpunktā minētās struktūras darba programmai.
Ja dotācija ir finansējuma veidā, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu,
šajā sadaļā paredzētos noteikumus attiecībā uz izmaksu attiecināmību un pārbaudi, jo īpaši 182., 184. un 185. pantu, 186. panta 2., 3. un 4. punktu, 190. pantu, 191. panta 3. punktu un 203. panta 4. punktu, nepiemēro;
attiecībā uz 181. pantu piemēro tikai minētā panta 2. un 3. punktā, 4. punkta pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktā un otrajā daļā, kā arī 5. punktā minēto procedūru un prasības.
181. pants
Fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums
Apstiprinājuma lēmumā norāda vismaz šādas ziņas:
attiecīgo finansējuma veidu piemērotības pamatojumu attiecībā uz atbalstāmo pasākumu vai darba programmu būtību, kā arī pārkāpumu un krāpšanas risku un kontroles izmaksām;
konkrētas izmaksas vai izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar fiksētām summām, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu un kas tiek uzskatītas par attiecināmām saskaņā ar 186. panta 3. punkta c), e) un f) apakšpunktu un 186. panta 4. punktu, un kas saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem neietver neattiecināmās izmaksas;
to metožu aprakstu, ar ko nosaka fiksētas summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu. Minēto metožu pamatā ir viens no šādiem elementiem:
statistikas dati, līdzīgi objektīvi līdzekļi vai ekspertu slēdziens, ko snieguši pieejamie iekšējie eksperti vai kas nodrošināti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; vai
katram labuma guvējam īpaši pielāgota pieeja, kas balstīta uz apliecinātiem vai revidējamiem labuma guvēja vēsturiskajiem datiem vai uz tā parasto izmaksu uzskaites praksi;
ja iespējams, būtiskos maksājuma izmaksāšanas nosacījumus, tostarp attiecīgā gadījumā iznākumu un/vai rezultātu sasniegšanu;
ja fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotās likmes nav balstītas uz iznākumu un/vai rezultātu, – pamatojumu par to, kāpēc uz iznākumu un/vai rezultātu balstīta pieeja nav iespējama vai lietderīga.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās metodes nodrošina:
pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu, jo īpaši attiecīgo summu piemērotību attiecībā uz vajadzīgajiem iznākumiem un/vai rezultātiem, ņemot vērā paredzamos ieņēmumus, ko radīs pasākumi vai darba programmas;
līdzfinansēšanas un dubultas nefinansēšanas principu pietiekamu ievērošanu.
Apstiprinājuma lēmums var attiekties uz fiksētu summu, vienības izmaksu vai vienotu likmju izmantošanu vairāk nekā vienā konkrētā finansējuma programmā, ja darbību vai izdevumu būtība ļauj pieņemt kopīgu pieeju. Šādos gadījumos apstiprinājuma lēmumu var pieņemt:
atbildīgie kredītrīkotāji, ja visas attiecīgās darbības ir to atbildībā;
Komisija, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā darbību vai izdevumu būtību vai attiecīgo kredītrīkotāju skaitu.
182. pants
Atsevišķas fiksētas summas
183. pants
Labuma guvēju pārbaudes un kontroles saistībā ar fiksētām summām, vienības izmaksām un vienotām likmēm
Fiksētu summu, vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma apmērus, kas noteikti ex ante, piemērojot atbildīgā kredītrīkotāja vai Komisijas apstiprinātu metodi saskaņā ar 181. pantu, neapstrīd ex post kontrolē. Tas neskar atbildīgā kredītrīkotāja tiesības pārbaudīt, vai šā punkta pirmajā daļā minētie maksājuma izmaksāšanas nosacījumi ir izpildīti, un samazināt dotāciju saskaņā ar 131. panta 4. punktu, ja minētie nosacījumi nav izpildīti vai pārkāpuma, krāpšanās vai citu pienākumu neizpildes gadījumā. Ja fiksētas summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes nosaka, pamatojoties uz parasto labuma guvēja izmaksu uzskaites praksi, piemēro 185. panta 2. punktu.
184. pants
Periodisks fiksētu summu, vienības izmaksu un vienotu likmju novērtējums
Metodi, ar ko nosaka fiksētas summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes, pamatā esošos datus un izrietošās summas, kā arī minēto summu atbilstību attiecībā uz sasniegto iznākumu un/vai rezultātiem, periodiski novērtē un attiecīgā gadījumā pielāgo saskaņā ar 181. pantu. Novērtējumu biežums un tvērums ir atkarīgs no izmaksu attīstības un būtības, jo īpaši, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tirgus cenās un citus attiecīgus apstākļus.
185. pants
Labuma guvēja parastā izmaksu uzskaites prakse
186. pants
Attiecināmās izmaksas
Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts absolūtā vērtībā (“maksimālā dotācijas summa”), ko nosaka, pamatojoties uz:
kopējo ar izmaksām nesaistīta finansējuma summu 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā;
ja iespējams, – aplēstām attiecināmajām izmaksām 125. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā;
kopējo aplēsto attiecināmo izmaksu summu, kas iepriekš ir skaidri noteikta 125. panta 1. punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā minēto fiksētu summu, vienības izmaksu vai vienotu likmju veidā.
Neskarot pamataktu, dotācijas var papildus izteikt procentos no aplēstām attiecināmajām izmaksām, ja dotācija ir pirmās daļas b) apakšpunktā norādītajā veidā vai ja tā ir pirmās daļas c) apakšpunktā minēto fiksēto summu, vienības izmaksu vai vienotu likmju finansējuma procentuālās daļas veidā.
Ja dotācija ir šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītajā veidā un ja pasākuma specifikas dēļ dotāciju var izteikt tikai absolūtā vērtībā, attiecināmo izmaksu pārbaudi veic saskaņā ar 155. panta 4. punktu un – attiecīgajā gadījumā – 155. panta 5. punktu.
Neskarot pamataktā noteikto maksimālo līdzfinansējuma likmi:
dotācija nepārsniedz attiecināmās izmaksas;
Ja dotācija ir 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītajā veidā un ja aplēstās attiecināmās izmaksas ietver 181. panta 8. punktā minētās izmaksas par brīvprātīgo darbu, dotācija nepārsniedz aplēstās attiecināmās izmaksas, izņemot izmaksas par brīvprātīgo darbu.
Attiecināmās izmaksas, kas labuma guvējam ir faktiski radušās, kā minēts 125. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem kritērijiem:
tās ir radušās pasākuma vai darba programmas īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem un revīzijas apliecinājumiem;
tās ir norādītas aplēstajā pasākuma vai darba programmas kopējā budžetā;
tās ir nepieciešamas tā pasākuma vai darba programmas īstenošanai, kas ir attiecīgās dotācijas priekšmets;
tās ir identificējamas un pārbaudāmas, jo īpaši tādēļ, ka tās ir reģistrētas labuma guvēja grāmatvedības uzskaites dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās valsts spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem, kurā labuma guvējs veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar labuma guvēja parasto izmaksu uzskaites praksi;
tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;
tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.
Ja vien pamataktā nav noteikts citādi un papildinot šā panta 3. punktu, šādas izmaksu kategorijas ir attiecināmas, ja atbildīgais kredītrīkotājs tās par šādām paziņojis uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus:
izmaksas, kas saistītas ar labuma guvēja priekšfinansējuma garantijas iesniegšanu, ja minēto garantiju pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar 152. panta 1. punktu;
izmaksas saistībā ar apliecinājumiem par finanšu pārskatiem un darbības pārbaudes ziņojumiem, ja šādus apliecinājumus vai ziņojumus pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs;
PVN, ja tas saskaņā ar piemērojamajiem valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstams un ja to maksā labuma guvējs, izņemot personu, kas nav nodokļa maksātāja Padomes Direktīvas 2006/112/EK ( 25 ) 13. panta 1. punkta pirmajā daļas nozīmē;
amortizācijas izmaksas, ja tās labuma guvējam faktiski radušās;
valsts pārvaldes iestāžu personāla algu izmaksas, ciktāl tās attiecas uz to darbību izmaksām, kuras attiecīgā publiskā iestāde neveiktu, ja nebūtu uzsākts attiecīgais projekts.
Piemērojot otrās daļas c) apakšpunktu:
PVN uzskata par neatgūstamu, ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem tas ir attiecināms uz kādu no šādām darbībām:
atbrīvotas darbības bez atskaitīšanas tiesībām;
darbības, kas nav PVN darbības jomā;
darbības, kā minēts i) vai ii) punktā, attiecībā uz kurām PVN nav atskaitāms, bet tiek atlīdzināts, izmantojot īpašas atlīdzināšanas shēmas vai kompensācijas fondus, kas nav minēti Direktīvā 2006/112/EK, pat tad, ja minētā shēma vai fonds ir noteikts valstu PVN tiesību aktos;
PVN saistībā ar darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 2. punktā, uzskata par tādu, ko samaksājis labuma guvējs, izņemot personu, kas nav nodokļa maksātāja minētās direktīvas 13. panta 1. punkta pirmajā daļas nozīmē, neatkarīgi no tā, vai šīs darbības attiecīgā dalībvalsts uzskata par darbībām, kurās iesaistītas publisko tiesību struktūras, kas darbojas kā valsts iestādes.
187. pants
Saistītie subjekti un vienīgais labuma guvējs
Šajā sadaļā par subjektiem, kas saistīti ar labuma guvēju, uzskata šādus subjektus:
subjektus, kas veido vienīgo labuma guvēju saskaņā ar 2. punktu;
subjektus, kas atbilst attiecināmības kritērijiem un neatrodas nevienā no 136. panta 1. punktā un 141. panta 1. punktā minētajām situācijām un kam ir saikne ar labuma guvēju, jo īpaši juridiska vai kapitāla saikne, kura neaprobežojas ar šo pasākumu un nav izveidota tikai šī pasākuma īstenošanas nolūkā.
Šīs regulas V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu piemēro arī saistītiem subjektiem.
Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav paredzēts citādi, ar labuma guvēju saistītie subjekti var piedalīties pasākuma īstenošanā ar noteikumu, ka ir izpildīti šie divi nosacījumi:
attiecīgie subjekti ir norādīti dotācijas nolīgumā;
attiecīgie subjekti ievēro noteikumus, ko saskaņā ar dotācijas nolīgumu labuma guvējam piemēro attiecībā uz:
izmaksu attiecināmību vai maksājuma izmaksāšanas nosacījumiem;
Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas tiesībām uz pārbaudēm un revīzijām.
Izmaksas, kas radušās šādiem subjektiem, var tik pieņemtas kā faktiski radušās attiecināmās izmaksas vai var tikt segtas ar fiksētām summām, vienības izmaksām un vienotas likmes finansējumu.
2. NODAĻA
Principi
188. pants
Dotācijām piemērojamie vispārīgie principi
Uz dotācijām attiecas šādi principi:
vienlīdzīga attieksme;
pārredzamība;
līdzfinansējums;
nekumulatīva piešķiršana un dubulta nefinansēšana;
nepiemērošana ar atpakaļejošu spēku;
bezpeļņas princips.
189. pants
Pārredzamība
Pēc 1. un 2. punktā minētās publicēšanas, ja Eiropas Parlaments un Padome to pieprasa, Komisija nosūta tiem pārskatu par:
pieteikuma iesniedzēju skaitu iepriekšējā finanšu gadā;
izraudzīto pieteikumu skaitu un procentuālo daļu uz vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;
vidējo procedūras ilgumu no uzaicinājumā priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām līdz dotācijas piešķiršanas brīdim;
dotāciju skaitu un summu, attiecībā uz kuru iepriekšējā finanšu gadā nav notikusi ex post publicēšana saskaņā ar 38. panta 4. punktu.
visām dotācijām, kas piešķirtas finanšu iestādēm, tostarp EIB vai EIF, saskaņā ar 195. panta pirmās daļas g) punktu.
190. pants
Līdzfinansējums
Līdzfinansējumu var piešķirt labuma guvēja pašu resursu, ienākumu no pasākuma vai darba programmas vai trešo personu finanšu iemaksas vai iemaksas natūrā veidā.
Budžeta tāmē citas trešo personu iemaksas natūrā uzrāda atsevišķi no iemaksām attiecināmajās izmaksās. To aptuveno vērtību norāda budžeta tāmē, un uz to neattiecas vēlākās izmaiņas.
191. pants
Nekumulatīvas piešķiršanas princips un dubultas finansēšanas aizliegums
Vienā finanšu gadā labuma guvējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.
Pasākumu var kopīgi finansēt dažādi atbildīgie kredītrīkotāji no atsevišķām budžeta pozīcijām.
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro turpmāk minētajiem atbalsta veidiem, un attiecīgā gadījumā Komisija var nolemt neveikt pārbaudi par to, vai viena un tā pati izmaksa ir finansēta divreiz:
pētījumu, pētniecības, mācību vai izglītības atbalstam, ko maksā fiziskām personām;
tiešam atbalstam, ko maksā fiziskām personām, kurām tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem un bēgļiem.
192. pants
Bezpeļņas princips
Darbības dotācijas gadījumā summas, kas paredzētas rezervju veidošanai, netiek ņemtas vērā attiecībā uz pārbaudi par bezpeļņas principa ievērošanu.
Šā panta 1. punktu nepiemēro:
pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt labuma guvēja finansiālās spējas, vai pasākumiem, kas rada ienākumus, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu turpināmību pēc dotāciju nolīgumā noteiktā Savienības finansējuma laikposma beigām;
pētījumu, pētniecības, mācību vai izglītības atbalstam, ko maksā fiziskām personām, vai citam tiešam atbalstam, ko maksā fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem un bēgļiem;
bezpeļņas organizāciju īstenotiem pasākumiem;
dotācijām veidā, kas minēts 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;
mazas vērtības dotācijām.
193. pants
Princips par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku
Šajos gadījumos izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot:
pamataktā paredzētos pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos; vai
ārkārtējas steidzamības gadījumā attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 195. panta pirmās daļas a) vai b) punktā, ja Savienības agrīnai iesaistei būtu svarīga nozīme.
Otrās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos izmaksas, kas labuma guvējam radušās pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu ar šādiem nosacījumiem:
atbildīgais kredītrīkotājs ir pienācīgi pamatojis šādas atkāpes iemeslus;
dotāciju nolīgums skaidri nosaka attiecināmības dienu pirms pieteikumu iesniegšanas dienas.
Deleģētais kredītrīkotājs ziņo par katru šajā punktā minēto gadījumu 74. panta 9. punktā minētā gada darbības pārskata sadaļā “Atkāpes no principa par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Finanšu regulas 193. pantu”.
3. NODAĻA
Dotāciju piešķiršanas procedūra un dotāciju nolīgums
194. pants
Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma saturs un publicēšana
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda:
īstenojamos mērķus;
attiecināmības, izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus un attiecīgos apliecinošos dokumentus;
Savienības finansējuma kārtību, precizējot visus Savienības iemaksu veidus, jo īpaši dotācijas veidus;
priekšlikumu iesniegšanas kārtību un galīgo termiņu;
plānoto dienu, līdz kurai visus pieteikuma iesniedzējus paredzēts informēt par viņu pieteikuma vērtēšanas rezultātiem, un dotāciju nolīgumu parakstīšanas indikatīvo dienu.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās dienas nosaka, pamatojoties uz šādiem laikposmiem:
visu pieteikuma iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikuma vērtēšanas rezultātiem – maksimums seši mēneši no pēdējās dienas, kad var iesniegt pilnīgus priekšlikumus;
dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikuma iesniedzējiem – maksimums trīs mēneši no dienas, kad pieteikuma iesniedzēji ir informēti, ka viņi ir izraudzīti.
Minētos laikposmus var pielāgot, lai ņemtu vērā laiku, kas nepieciešams, lai ievērotu konkrētas procedūras, kuras var būt prasītas pamataktā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, un var izņēmuma kārtā pagarināt pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši sarežģītu pasākumu gadījumā, ja ir liels pieteikumu skaits vai pieteikuma iesniedzēju izraisīta kavēšanās.
Deleģētais kredītrīkotājs gada darbības pārskatā ziņo par vidējo laiku, kāds bijis nepieciešams, lai informētu pieteikuma iesniedzējus un parakstītu dotāciju nolīgumus. Gadījumā, ja pirmajā daļā minētie laikposmi ir pārsniegti, deleģētais kredītrīkotājs norāda iemeslus un, ja nav pienācīga pamatojuma saskaņā ar otro daļu, ierosina korektīvu pasākumu.
195. pants
Izņēmumi no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus
Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vienīgi šādos gadījumos:
humānās palīdzības, ārkārtas atbalsta operāciju, civilās aizsardzības operāciju vai krīzes pārvarēšanas atbalsta nolūkā;
citos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos;
struktūrām ar de jure vai de facto monopolu vai struktūrām, ko izraudzījušās dalībvalstis uz savu atbildību, ja minētās dalībvalstis ir de jure vai de facto monopolstāvoklī;
struktūrām, kas pamataktā 58. panta nozīmē noteiktas kā labuma guvējas, vai struktūrām, ko izraudzījušās dalībvalstis uz savu atbildību, ja minētās dalībvalstis pamataktā noteiktas kā labuma guvējas;
pētniecības un tehnoloģijas attīstības gadījumā struktūrām, kas iekļautas 110. pantā minētajā darba programmā, ja pamatakts skaidri paredz minēto iespēju un ar nosacījumu, ka uzaicinājums iesniegt priekšlikumus neattiecas uz projektu;
specifiskām darbībām, kuru veikšanai vajadzīga īpaša veida struktūra, ņemot vērā tās tehnisko kompetenci, augsto specializācijas līmeni vai administratīvās pilnvaras, ar nosacījumu, ka uzaicinājums iesniegt priekšlikumus neattiecas uz attiecīgajām darbībām.
EIB vai EIF tehniskās palīdzības pasākumiem. Šādos gadījumos 196. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu nepiemēro.
Ja pirmās daļas f) apakšpunktā minētā īpaša veida struktūra ir dalībvalsts, dotāciju var arī bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķirt struktūrai, ko izraudzījusies dalībvalsts uz savu atbildību pasākuma īstenošanas nolūkā.
Pirmās daļas c) un f) apakšpunktā minētos gadījumus pienācīgi pamato piešķiršanas lēmumā.
196. pants
Dotācijas pieteikumu saturs
Dotācijas pieteikumā ietver šādas ziņas:
informāciju par pieteikuma iesniedzēja juridisko statusu;
pieteikuma iesniedzēja apliecinājumu ar godavārdu saskaņā ar 137. panta 1. punktu un apliecinājumu par atbilstību attiecināmības un atlases kritērijiem;
informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu pieteikuma iesniedzēja finanšu un darbības spējas veikt ierosināto pasākumu vai darba programmu un, ja atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz riska novērtējumu, tā nolēmis – apliecinošus dokumentus, kas apstiprina šo informāciju, piemēram, peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci par līdz pat trim pēdējiem finanšu gadiem, par kuriem tika noslēgti konti.
Šo informāciju un apliecinošus dokumentus nepieprasa no pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem neattiecas finanšu vai darbības spēju pārbaude saskaņā ar 198. panta 5. vai 6. punktu. Turklāt apliecinošus dokumentus nepieprasa nelielas vērtības dotācijām;
ja pieteikums ir iesniegts dotācijai attiecībā uz pasākumu, kura vērtība pārsniedz EUR 750 000 , vai darbības dotācijai, kuras vērtība pārsniedz EUR 100 000 – apstiprināta ārēja revidenta sagatavotu revīzijas ziņojumu, ja tas ir pieejams un vienmēr tajos gadījumos, kad Savienības vai valsts tiesību aktos ir noteikta obligātā revīzija, kas apliecina pārskatus par līdz pat trim pēdējiem pieejamiem finanšu gadiem. Visos citos gadījumos pieteikuma iesniedzējs iesniedz sava pilnvarotā pārstāvja parakstītu pašdeklarāciju, kas apliecina līdz pat trim pēdējo pieejamo finanšu gadu pārskatu spēkā esību.
Pirmo daļu piemēro vienīgi pirmajam pieteikumam, ko labuma guvējs iesniedz atbildīgajam kredītrīkotājam vienā un tajā pašā finanšu gadā.
Ja ir nolīgumi starp Komisiju un vairākiem labuma guvējiem, pirmajā daļā noteiktās robežvērtības piemēro katram labuma guvējam.
Šīs regulas 130. panta 4. punktā minēto partnerību gadījumā pirms finanšu pamatpartnerības nolīguma parakstīšanas ir jāsagatavo šā punkta pirmajā daļā minētais revīzijas ziņojums par diviem pēdējiem pieejamiem finanšu gadiem.
Atbildīgais kredītrīkotājs, atkarībā no riska novērtējuma, var no pirmajā daļā minētā pienākuma atbrīvot izglītības un mācību iestādes un – ja ir nolīgumi ar vairākiem labuma guvējiem – labuma guvējus, kas uzņēmušies solidāru atbildību vai kam nav finansiālas atbildības.
Pirmo daļu nepiemēro personām un struktūrām, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar netiešo pārvaldību, ciktāl tās atbilst nosacījumiem, kuri precizēti 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 154. pantā;
pasākuma vai darba programmas aprakstu un paredzamo budžetu, kurā:
ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā; un
ir norādītas pasākuma vai darba programmas aplēstās attiecināmās izmaksas.
Apakšpunkta i) un ii) punktu nepiemēro vairāku līdzekļu devēju finansētiem pasākumiem.
Atkāpjoties no i) punkta pienācīgi pamatotos gadījumos budžeta tāmē var iekļaut uzkrājumus neparedzētiem izdevumiem vai valūtas maiņas kursu iespējamām svārstībām;
norādi par tā Savienības finansējuma avotiem un summām, kas saņemts vai pieprasīts attiecībā uz to pašu pasākumu vai pasākuma daļu, vai pieteikuma iesniedzēja funkcionēšanu tā paša finanšu gada laikā, kā arī jebkuru citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tam pašam pasākumam.
197. pants
Attiecināmības kritēriji
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir tiesīgi piedalīties šādi pieteikuma iesniedzēji:
juridiskas personas;
fiziskas personas, ciktāl to prasa pieteikuma iesniedzēja pasākuma būtība vai iezīmes vai pieteikuma iesniedzēja sasniedzamais mērķis;
subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības subjektu vārdā un ka subjekti piedāvā tādas pašas Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas kā juridiskās personas. Pieteikuma iesniedzējam jo īpaši ir tādas pašas finanšu un darbības spējas kā juridiskai personai. Pieteikuma iesniedzēja pārstāvji pierāda, ka minētie nosacījumi ir izpildīti.
198. pants
Atlases kritēriji
Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav pieprasīti apliecinoši dokumenti un ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pamatots iemesls apšaubīt pieteikuma iesniedzēja finanšu vai darbības spējas, viņš pieteikuma iesniedzējam lūdz uzrādīt jebkurus attiecīgos dokumentus.
Partnerību gadījumā pārbaudi veic saskaņā ar 130. panta 6. punktu.
Finansiālo spēju pārbaudi nepiemēro:
fiziskām personām, kas saņem izglītības atbalstu;
fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem un bēgļiem, un kuras saņem tiešu atbalstu;
publiskām struktūrām, tostarp dalībvalstu organizācijām;
starptautiskajām organizācijām;
personām vai subjektiem, kas piesakās uz samazinātām procentu likmēm un garantijas maksas subsīdijām, ja minēto samazināto procentu likmju un subsīdiju mērķis ir pastiprināt labuma guvēja finansiālās spējas vai radīt ienākumus.
199. pants
Piešķiršanas kritēriji
Piešķiršanas kritēriji ir tādi, lai būtu iespējams:
novērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā izvirzītos mērķus un prioritātes un gaidāmos rezultātus;
piešķirt dotācijas pasākumiem vai darba programmām, kas maksimāli palielina Savienības finansējuma vispārējo efektivitāti;
vērtēt dotācijas pieteikumus.
200. pants
Vērtēšanas procedūra
Pieteikuma iesniedzējus, kuru priekšlikumi kādā no minētajiem posmiem ir noraidīti, informē saskaņā ar 7. punktu.
Vienas un tās pašas procedūras laikā vienus un tos pašus dokumentus un informāciju var pieprasīt tikai vienu reizi.
Ja nepieciešams, minētajā protokolā sarindo izskatītos priekšlikumus, sniedz ieteikumus par maksimālo piešķiramo summu un dotācijas pieteikuma iespējamām nebūtiskām korekcijām.
Protokolu saglabā turpmākai izmantošanai.
Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz vērtēšanu, pieņem lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
lēmuma priekšmetu un kopējo summu;
izraudzīto pieteikuma iesniedzēju vārdus/nosaukumus, pasākumu nosaukumu, akceptētās summas un minētās izvēles iemeslus, tostarp, ja tā nesaskan ar vērtēšanas komisijas atzinumu;
noraidīto pieteikuma iesniedzēju vārdus/nosaukumus un minētās noraidīšanas iemeslus.
Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar 195. pantu, atbildīgais kredītrīkotājs var:
nolemt nepiemērot šā panta 2. un 4. punktu un 150. pantu;
apvienot vērtējuma ziņojuma un piešķiršanas lēmuma saturu vienā dokumentā un to parakstīt.
201. pants
Dotāciju nolīgums
Dotāciju nolīgumā nosaka vismaz šādu informāciju:
priekšmets;
labuma guvējs;
termiņš, proti:
tā spēkā stāšanās diena;
finansētā pasākuma vai finanšu gada sākuma diena un ilgums;
apraksts par pasākumu vai attiecībā uz darbības dotāciju – par darba programmu kopā ar aprakstu par gaidāmajiem rezultātiem;
Savienības finansējuma maksimālā summa euro, pasākuma vai darba programmas budžeta tāme un dotācijas veids;
noteikumi par ziņošanu un maksājumiem un 205. pantā paredzētie iepirkuma noteikumi;
labuma guvēja piekrišana 129. pantā noteiktajiem pienākumiem;
noteikumi, kas reglamentē Savienības finansiālā atbalsta redzamību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kad publiskošana nav iespējama vai lietderīga;
piemērojamās tiesības, kas ir Savienības tiesības, kuras vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesībām, kas precizētas dotāciju nolīgumā. Atkāpi var veikt dotāciju nolīgumos, ko noslēdz ar starptautiskajām organizācijām;
tiesa vai šķīrējtiesa, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.
4. NODAĻA
Dotāciju īstenošana
202. pants
Dotācijas summa un revīzijas konstatējumu attiecināšana
Atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var samazināt dotācijas, noraidīt neattiecināmās izmaksas un atgūt nepamatoti izmaksātās summas attiecībā uz visām dotācijām, ko ietekmējuši pirmajā daļā minētie sistēmiskie vai atkārtotie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde, par ko var veikt revīzijas, pārbaudes un izmeklēšanu saskaņā ar ietekmētajiem dotāciju nolīgumiem.
203. pants
Maksājuma pieprasījumus apliecinoši dokumenti
Apliecinājumu sagatavo apstiprināts ārējais revidents vai – publisku struktūru gadījumā – kompetenta un neatkarīga publiskā sektora amatpersona.
Apliecinājumā apliecina saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja apstiprināto metodiku un pamatojoties uz saskaņotām procedūrām, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, ka izmaksas, ko labuma guvējs ir deklarējis finanšu pārskatos, uz kuriem ir balstīts maksājuma pieprasījums, ir reālas, precīzi reģistrētas un attiecināmas saskaņā ar dotāciju nolīgumu. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt apliecinājumu atzinuma veidā vai citā formātā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.
204. pants
Finansiāls atbalsts trešām personām
Ja pasākuma vai darba programmas īstenošanai ir nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, labuma guvējs šādu finansiālo atbalstu var sniegt, ja šāda atbalsta sniegšanas nosacījumi ir noteikti dotāciju nolīgumā starp labuma guvēju un Komisiju, neparedzot nekādu rīcības brīvību labuma guvējam.
Tiek uzskatīts, ka nepastāv nekāda rīcības brīvība, ja dotāciju nolīgumā ir noteikti šādi elementi:
finansiālā atbalsta maksimālā summa, kuru var maksāt trešai personai, kura nepārsniedz EUR 60 000 , ja vien pasākumu mērķu sasniegšana pretējā gadījumā būtu neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta, un kritēriji precīzas summas noteikšanai;
dažādi darbības veidi, kuriem var piešķirt šo finansiālo atbalstu, pamatojoties uz noteiktu sarakstu;
to personu vai personu kategoriju noteikšana, kuras var saņemt šo finansiālo atbalstu, un kritēriji tā piešķiršanai.
Šā panta otrās daļas a) punktā minēto robežvērtību var pārsniegt, ja pasākumu mērķu sasniegšana pretējā gadījumā būtu neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta.
205. pants
Īstenošanas līgumi
Minēto īpašo noteikumu pamatā ir šajā regulā paredzētie noteikumi, un tie ir samērīgi ar attiecīgo publisko līgumu vērtību, Savienības iemaksas relatīvo apjomu attiecībā pret pasākuma kopējām izmaksām un risku. Šos īpašos noteikumus iekļauj dotāciju nolīgumā.
IX SADAĻA
GODALGAS
206. pants
Vispārīgi noteikumi
Konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai vairāk, var publicēt tikai tad, ja minētās godalgas ir minētas 110. pantā paredzētajā finansēšanas lēmumā, un pēc tam, kad informācija par šīm godalgām ir iesniegta Eiropas Parlamentam un Padomei.
207. pants
Konkursa, piešķiršanas un publiskošanas noteikumi
Konkursu noteikumi:
precizē attiecināmības kritērijus;
vajadzības gadījumā precizē kārtību un galīgo termiņu pieteikuma iesniedzēju reģistrācijai un pieteikumu iesniegšanai;
precizē izslēgšanas kritērijus, kā izklāstīts 136. pantā, un 141. pantā izklāstītos noraidīšanas iemeslus;
paredz pieteikuma iesniedzēja vienpersonisku atbildību, gadījumā, ja ir prasījums, kas attiecas uz darbībām, kuras veiktas konkursa ietvaros;
paredz uzvarētāju piekrišanu 129. pantā minētajiem pienākumiem un publiskošanas pienākumiem, kas precizēti konkursa noteikumos;
precizē piešķiršanas kritērijus, kuri ir tādi, kas dod iespēju novērtēt pieteikumu kvalitāti attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem un objektīvi noteikt, vai pieteikumi ir veiksmīgi;
precizē godalgas vai godalgu summu;
precizē kārtību godalgu izmaksai uzvarētājiem pēc to piešķiršanas.
Šā panta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā labuma guvēji ir attiecināmi, ja vien konkursa noteikumos nav paredzēts citādi.
Šīs regulas 194. panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro konkursu publiskošanai.
Šīs regulas 200. panta 4. un 6. punktu mutatis mutandis piemēro piešķiršanas lēmumam.
Lēmumu par godalgas piešķiršanu paziņo izraudzītajam pieteikuma iesniedzējam, un tas kalpo kā juridiskas saistības.
Ja Eiropas Parlaments un Padome to lūdz, pēc publicēšanas Komisija nosūta tiem pārskatu par:
pieteikuma iesniedzēju skaitu iepriekšējā gadā;
pieteikuma iesniedzēju skaitu un izraudzīto pieteikumu procentuālo daļu katrā konkursā;
to ekspertu sarakstu, kas iepriekšējā gadā ir piedalījušies vērtēšanas komisijās, kopā ar atsauci uz procedūru viņu atlasei.
X SADAĻA
FINANŠU INSTRUMENTI, BUDŽETA GARANTIJAS UN FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA
1. NODAĻA
Kopēji noteikumi
208. pants
Darbības joma un īstenošana
Komisija joprojām ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu īstenošanas satvars atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un atbalsta noteikto un ar noteiktiem termiņiem plānoto politikas mērķu sasniegšanu, kas ir izmērāma attiecībā uz iznākumiem un/vai rezultātiem. Komisija ir atbildīga par finanšu instrumentu īstenošanu, neskarot pilnvaroto subjektu juridiskās un līgumiskās saistības saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un 129. pantu.
Ja trešās valstis veic iemaksas finanšu instrumentos vai budžeta garantijās saskaņā ar 2. punktu, pamatakts var atļaut izraudzīties attiecināmos īstenošanas subjektus vai darījuma partnerus no attiecīgajām valstīm.
Revīzijas palāta ir ārējais revidents, kas ir atbildīgs par projektiem un programmām, kuras finansētas ar finanšu instrumenta, budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības atbalstu.
209. pants
Principi un nosacījumi, ko piemēro finanšu instrumentiem un budžeta garantijām
Finanšu instrumenti un budžeta garantijas:
novērš tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas un samērīgi sniedz atbalstu tikai tādiem galasaņēmējiem, kuri saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem tiek uzskatīti par potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgiem Savienības finansiālā atbalsta laikā;
panāk papildināmību, novēršot to, ka tiek aizstāts iespējamais atbalsts un ieguldījumi no citiem publiskiem vai privātiem avotiem;
nekropļo konkurenci iekšējā tirgū un ievēro valsts atbalsta noteikumus;
panāk sviras un multiplikatora efektu ar vērtību mērķdiapazonu, ko balsta uz ex ante vērtējumu attiecīgajam finanšu instrumentam vai budžeta garantijai, mobilizējot vispārējos ieguldījumus, kas pārsniedz Savienības iemaksu vai garantiju apjomu, tostarp attiecīgos gadījumos maksimāli palielinot privātos ieguldījumus.;
tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka īstenošanas subjektiem vai īstenošanā iesaistītiem darījuma partneriem ir kopīga interese sasniegt attiecīgajā pamataktā noteiktos politikas mērķus ar tādiem noteikumiem kā, piemēram, kolektīvais ieguldījums, riska dalīšanas prasības vai finansiāli stimuli, vienlaikus novēršot interešu konfliktu ar citām subjektu vai darījuma partneru darbībām;
paredz Savienības kompensāciju, kas atbilst riska dalīšanai starp finanšu dalībniekiem un finanšu instrumenta vai budžeta garantijas politikas mērķiem;
ja ir jāmaksā atalgojums īstenošanas subjektiem vai īstenošanā iesaistītajiem darījuma partneriem, paredz, ka šāds atalgojums ir balstīts uz sniegumu un ietver:
administratīvas maksas, lai subjektu vai darījuma partneri atalgotu par finanšu instrumenta vai budžeta garantijas īstenošanā veikto darbu, kas iespēju robežās ir balstīts uz veiktajām darbībām vai izmaksātajām summām; un
attiecīgā gadījumā – ar politiku saistītus stimulus, lai sekmētu politikas mērķu sasniegšanu vai veicinātu finanšu instrumenta vai budžeta garantijas finansiālo sniegumu.
Pienācīgi pamatotos gadījumos var atlīdzināt neparedzētus izdevumus;
ir balstīti uz ex ante vērtējumiem individuāli vai programmas ietvaros saskaņā ar 34. pantu, iekļaujot skaidrojumus par finanšu darbības veida izvēli, ņemot vērā politikas mērķus, saistītos finanšu riskus un ietaupījumus budžetam.
Pirmās daļas h) punktā minētos vērtējumus pārskata un atjaunina, lai ņemtu vērā lielāko sociāli ekonomisko izmaiņu ietekmi uz finanšu instrumenta vai budžeta garantijas pamatotību.
Gadskārtējie atmaksājumi, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas un aizdevumu pamatsummu atmaksājumi, ko atmaksā Komisijai vai fiduciāriem kontiem, kas atvērti finanšu instrumentiem vai budžeta garantijām un attiecas uz budžeta atbalstu saskaņā ar finanšu instrumentu vai budžeta garantiju, veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un tos izmanto tam pašam finanšu instrumentam vai budžeta garantijai, neskarot 215. panta 5. punktu, laikposmā, kas nepārsniedz budžeta saistību termiņu plus divi gadi, ja vien pamataktā nav norādīts citādi.
Komisija šādus iekšējos piešķirtos ieņēmumus ņem vērā, ierosinot turpmāku piešķīrumu apjomu finanšu instrumentiem vai budžeta garantijām.
Neatkarīgi no otrās daļas saskaņā ar pamataktu apstiprināto piešķirto ieņēmumu nesamaksāto summu, kura atceļama vai kuras termiņš beidzas, var arī piešķirt citam finanšu instrumentam, kuram ir līdzīgi mērķi, ja tas ir paredzēts šā cita finanšu instrumenta izveides pamataktā.
Attiecībā uz netiešā pārvaldībā īstenotajiem finanšu instrumentiem un budžeta garantijām atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai nerevidētus finanšu pārskatus, kas aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un kas sagatavoti atbilstoši 80. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un atbilstoši IPSAS, kā arī jebkādu informāciju, kura nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar 82. panta 2. punktu, subjekti saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktu sniegtu līdz nākamā finanšu gada 15. februārim, un lai minētie subjekti revidētus finanšu pārskatus sniegtu līdz nākamā finanšu gada 15. maijam.
210. pants
Savienības finanšu saistības
Finanšu saistības un kopējais budžeta neto maksājumu apjoms nevienā brīdī nepārsniedz:
attiecībā uz finanšu instrumentiem – attiecīgo tiem noteikto budžeta saistību summu;
attiecībā uz budžeta garantijām – pamataktā apstiprinātās budžeta garantijas summu;
attiecībā uz finansiālo palīdzību – līdzekļu maksimālo summu, ko Komisija ir pilnvarota aizņemties pamataktā apstiprinātas finansiālas palīdzības finansēšanai, un attiecīgos procentus.
211. pants
Finanšu saistību nodrošinājums
Pamataktā paredz uzkrājumu likmes pārskatīšanu vismaz reizi trijos gados.
Ja vien pamataktā, ar ko izveido budžeta garantiju vai finanšu palīdzību trešai valstij, nav norādīts citādi, uzkrājumu likmes pamatā ir vispārējie uzkrājumi, kas iepriekš jānodrošina, lai segtu paredzamos neto zaudējumus un papildus radītu pienācīgas drošības rezerves. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras, vispārējos uzkrājumus veido laikposmā, kas ir paredzēts 35. pantā minētajā attiecīgajā finanšu pārskatā.
Nodrošinājumam izmanto šādus resursus:
iemaksas no budžeta, pilnībā ievērojot regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, un pēc tam, kad ir izskatītas pārdales iespējas;
ienākumi no to resursu ieguldījumiem, kas tiek turēti kopējā uzkrājumu fondā;
summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem debitoriem saskaņā ar garantijā vai aizdevuma līgumā noteikto atgūšanas procedūru;
ieņēmumus un jebkurus citus maksājumus, ko Savienība saņēmusi saskaņā ar garantiju vai aizdevuma līgumu;
attiecīgā gadījumā dalībvalstu un trešo personu iemaksas naudā saskaņā ar 208. panta 2. punktu.
Aprēķinot no 1. punktā minētās uzkrājumu likmes izrietošo nodrošinājumu, ņem vērā tikai šā punkta pirmās daļas a) –d) apakšpunktā minētos resursus.
Nodrošinājumus izmanto šādiem maksājumiem:
budžeta garantijas prasījumiem;
maksājuma saistībām, kas attiecas uz budžeta saistībām par finanšu instrumentu;
finansiāli pienākumi, kas rodas no līdzekļu aizņēmuma saskaņā ar 220. panta 1. punktu;
attiecīgā gadījumā citiem izdevumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansiālās palīdzības trešām valstīm īstenošanu.
Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un var ierosināt atbilstošus atjaunošanas pasākumus vai palielināt uzkrājumu likmi, ja:
budžeta garantijas pieprasījuma rezultātā nodrošinājuma līmenis minētajai budžeta garantijai samazinās zem 50 % no 1. punktā minētās uzkrājumu likmes, un vēlreiz, ja tas samazinās zem 30 % no minētās uzkrājumu likmes, vai gadījumā, ja tas varētu samazināties zem jebkuras no minētajām procentu likmēm gada laikā atbilstīgi Komisijas veiktam riska novērtējumam;
valsts, kas saņem Savienības finansiālo palīdzību, neveic maksājumu termiņā.
212. pants
Kopējais uzkrājumu fonds
Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu ārēju vērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem, kas izriet no kopējā uzkrājumu fonda aktīvu finansiālās pārvaldības uzticēšanas Komisijai, EIB vai abām kopīgi, ņemot vērā attiecīgos tehniskos un institucionālos kritērijus, ko izmanto, lai salīdzinātu aktīvu pārvaldības pakalpojumus, tostarp tehnisko infrastruktūru, sniegto pakalpojumu izmaksas, institucionālo struktūru, ziņošanu, sniegumu, atbildību un zinātību Komisijā un EIB un pārējos aktīvu pārvaldības pilnvarojumus attiecībā uz budžetu. Vērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
Kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldnieks fonda resursu minimālu summu tur naudā vai tās ekvivalentos saskaņā ar prudenciāliem noteikumiem un kredītrīkotāju sniegtām maksājumu prognozēm attiecībā uz finanšu instrumentiem, budžeta garantijām vai finansiālo palīdzību.
Kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldnieks var slēgt līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā nodrošinājumu izmantojot kopējā uzkrājumu fonda resursus, lai veiktu maksājumus no fonda, ja ir pamatoti sagaidāms, ka šī procedūra ir labvēlīgāka budžetam nekā resursu atsavināšana maksājuma pieprasījuma termiņā. Ar maksājumu saistīto līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu termiņš vai pagarinājuma periods ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai samazinātu zaudējumus budžetā.
213. pants
Efektīvā uzkrājumu likme
Piemērojamā efektīvā uzkrājumu likme ir procentuāla daļa no katras sākotnējās uzkrājumu likmes, kas noteikta saskaņā ar 211. panta 2. punkta otro daļu. To piemēro tikai kopējā uzkrājumu fonda resursu summai, kas paredzēta maksājumiem par garantijas pieprasījumiem viena gada laikposmā. Tā ir procentos izteikta attiecība starp kopējā uzkrājumu fonda naudas un naudas ekvivalentu summu, kas ir vajadzīga garantijas pieprasījumu izpildei, un kopējo naudas vai naudas ekvivalentu summu, kas katrā garantiju fondā būtu vajadzīga garantijas pieprasījumu izpildei, ja resursi tiktu turēti un pārvaldīti atsevišķi un turklāt abas summas reprezentē ekvivalentu likviditātes risku. Minētā attiecība nav zemāka par 95 %. Aprēķinot efektīvo uzkrājumu likmi, ņem vērā:
kopējā uzkrājumu fonda ienākošās un izejošās līdzekļu plūsmas prognozi, ņemot vērā sākotnējo vispārējo uzkrājumu veidošanās posmu saskaņā ar 211. panta 2. punkta otro daļu;
riska korelāciju starp budžeta garantijām un finansiālu atbalstu trešām valstīm;
tirgus apstākļus.
Komisija līdz 2020. gada 1. jūlijam saskaņā ar 269. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu ar sīki izstrādātiem efektīvās uzkrājumu likmes aprēķināšanas nosacījumiem, tostarp paredzot arī minēto aprēķinu metodoloģiju.
Komisija saskaņā ar 269. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šā punkta pirmajā daļā minēto minimālo attiecību, ņemot vērā kopējā uzkrājumu fonda darbībā gūto pieredzi, vienlaicīgi saglabājot piesardzīgu pieeju, kas atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam. Minimālo attiecību nevar noteikt zemāk par 85 %.
Pēc gada efektīvās uzkrājumu likmes aprēķināšanas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu budžeta procedūras ietvaros veic šādas operācijas, kuras iekļauj 41. panta 5. punkta h) apakšpunktā minētajā darba dokumentā:
jebkādu budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības trešai valstij uzkrājumu pārpalikumu iekļauj atpakaļ budžetā;
fonda papildinājumu veic ikgadējās daļās ne ilgāk kā trīs gadu laikā, neskarot 211. panta 6. punktu.
Neatkarīgu pamatnostādņu atbilstības vērtējumu veic reizi trijos gados un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
214. pants
Gada ziņojumi
2. NODAĻA
Īpaši noteikumi
215. pants
Noteikumi un īstenošana
216. pants
Komisijas tieši īstenoti finanšu instrumenti
Finanšu instrumentus var īstenot tieši saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, izmantojot jebkuru no šādiem instrumentiem:
speciālu ieguldījumu instrumentu, kurā Komisija piedalās kopā ar citiem publiskiem vai privātiem ieguldītājiem, lai palielinātu Savienības iemaksas sviras efektu;
aizdevumus, garantijas, līdzdalību kapitālā un citus riska dalīšanas instrumentus, kas nav ieguldījumi speciālos ieguldījumu instrumentos, kurus sniedz tieši galasaņēmējiem vai ar finanšu starpniekiem.
217. pants
No dalītajā pārvaldībā īstenotajiem līdzekļiem veikto iemaksu uzskaite
218. pants
Noteikumi par budžeta garantijām
Pamataktā nosaka:
budžeta garantijas summu, ko nevienā brīdī nepārsniedz, neskarot 208. panta 2. punktu;
operāciju veidus, ko sedz budžeta garantija.
Trešo personu iemaksas budžeta garantijām saskaņā ar 208. panta 2. punktu var veikt naudas veidā.
Budžeta garantiju palielina ar iemaksām, kas minētas pirmajā un otrajā daļā. Maksājumus par garantijas pieprasījumiem vajadzības gadījumā veic iemaksas veicošās dalībvalstis vai trešās personas atbilstīgi pari passu principam. Komisija ar iemaksu veicējiem paraksta nolīgumu, kurā jo īpaši paredz noteikumus par maksāšanas nosacījumiem.
219. pants
Budžeta garantiju īstenošana
Darījuma partneri Komisijai katru gadu sniedz:
riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par operācijām, kas segtas ar budžeta garantiju, kā arī informāciju par paredzamo saistību neizpildi;
informāciju par neizpildīto finansiālo pienākumu, kas Savienībai rodas no budžeta garantijas, dalījumā pa atsevišķām operācijām, kas novērtēts atbilstīgi 80. pantā minētajiem Savienības grāmatvedības noteikumiem vai atbilstīgi IPSAS;
kopējo peļņu vai zaudējumus, kas rodas no operācijām, kas segtas ar budžeta garantiju.
220. pants
Noteikumi un īstenošana
▼M1 —————
Komisija ar labuma guvēju valsti noslēdz nolīgumu, kurā ir noteikumi, kas:
nodrošina, ka labuma guvēja valsts regulāri pārbauda, vai piešķirtais finansējums ir pienācīgi izmantots saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību tādu līdzekļu atgūšanai, kuri piešķirti finansiālās palīdzības ietvaros un ir piesavināti;
nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību;
skaidri pilnvaro Komisiju, OLAF un Revīzijas palātu izmantot savas tiesības, kā paredzēts 129. pantā;
nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja ir konstatēts, ka saistībā ar finansiālās palīdzības pārvaldību labuma guvēja valsts ir iesaistījusies jebkādā krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;
nodrošina, ka visas izmaksas, kas Savienībai radušās saistībā ar finansiālo palīdzību, sedz labuma guvēja valsts.
▼M1 —————
220.a pants
Diversificētas finansēšanas stratēģija
XI SADAĻA
IEMAKSAS EIROPAS POLITISKAJĀM PARTIJĀM
221. pants
Vispārīgi noteikumi
Tiešas finansiālas iemaksas no budžeta Eiropas politiskajām partijām, kā definēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (“Eiropas politiskās partijas”) 2. panta 3. punktā, var piešķirt, ņemot vērā to ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanā saskaņā ar minēto regulu.
222. pants
Principi
Iemaksas neskar Eiropas politisko partiju spēju uzkrāt rezerves no pašu resursu summām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.
223. pants
Budžeta aspekti
Iemaksas, kā arī apropriācijas, kas rezervētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantā minētajām neatkarīgām ārējās revīzijas struktūrām vai ekspertiem, izmaksā tieši no budžeta iedaļas, kas attiecas uz Eiropas Parlamentu.
224. pants
Uzaicinājums izdarīt iemaksas
225. pants
Piešķiršanas procedūra
Atbildīgā kredītrīkotāja lēmumā par pieteikumu norāda vismaz šādas ziņas:
iemaksu priekšmetu un kopējo summu;
atlasīto pieteikuma iesniedzēju vārdu/nosaukumu un katram no viņiem akceptētās summas;
noraidīto pieteikuma iesniedzēju vārdus/nosaukumus un minētās noraidīšanas iemeslus.
226. pants
Iemaksu veids
Iemaksas var piešķirt šādos veidos:
faktiski radušos atlīdzināmo izdevumu procentuālas daļas atlīdzināšana;
atlīdzināšana, pamatojoties uz vienības izmaksām;
fiksētas summas;
vienotas likmes finansējums;
šā punkta a) –d) apakšpunktā minēto veidu kombinācija.
227. pants
Garantijas
Atbildīgais kredītrīkotājs, ja tas to uzskata par vajadzīgu un samērīgu, katrā atsevišķā gadījumā un pamatojoties uz riska analīzi, var pieprasīt Eiropas politiskajai partijai iepriekš iesniegt garantiju, lai samazinātu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma maksājumu, bet tikai tad, ja, ņemot vērā riska analīzi, Eiropas politiskajai partijai draud nenovēršams risks, ka tā būs vienā no šīs regulas 136. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām, vai ja saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 6. pantu izveidotās Eiropas Politisko partiju un Eiropas Politisko fondu iestādes (“Iestāde”) lēmums ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar minētās regulas 10. panta 4. punktu.
Šīs regulas 153. pantu mutatis mutandis piemēro garantijām, kas var tikt pieprasītas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par priekšfinansējuma maksājumiem Eiropas politiskajām partijām.
228. pants
Iemaksu izlietojums
229. pants
Ziņojums par iemaksu izlietojumu
230. pants
Iemaksas summa
231. pants
Kontrole un sankcijas
232. pants
Lietvedība
233. pants
Ārējo revīzijas struktūru vai ekspertu atlase
Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantā minētās neatkarīgās ārējās revīzijas struktūras vai ekspertus atlasa iepirkuma procedūrā. Tiem piešķirto līgumu termiņš nepārsniedz piecus gadus. Pēc diviem līguma termiņiem pēc kārtas uzskata, ka tiem ir izveidojies interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt revīzijas veikšanu.
XII SADAĻA
CITI BUDŽETA IZPILDES INSTRUMENTI
234. pants
Savienības trasta fondi ārējām darbībām
Savienības trasta fondus izveido vienīgi tad, ja nolīgumi ar citiem līdzekļu devējiem ir nodrošinājuši iemaksas no citiem avotiem, nevis budžeta.
Komisija par savu ieceri ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumu vajadzībām izveidot Savienības trasta fondu apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi.
Lai izveidotu Savienības trasta fondu tematisko pasākumu vajadzībām, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.
Šā punkta trešās un otrās daļas nolūkos Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamu projektu lēmumam par Savienības trasta fonda izveidi. Minētā lēmuma projektā ietver aprakstu par Savienības trasta fonda mērķiem, tā izveides pamatojumu saskaņā ar 3. punktu, norādi par tā darbības ilgumu un provizoriskos nolīgumus ar citiem līdzekļu devējiem. Lēmuma projektā iekļauj arī projektu izveides nolīgumam, ko paredzēts noslēgt ar citiem līdzekļu devējiem.
Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību –Savienības trasta fondu mērķi, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus;
Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksas;
Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību;
Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tāda Savienības instrumenta vai budžeta pozīcijas mērķiem, no kuriem tos finansē.
Eiropas Parlaments un/vai Padome var lūgt Komisiju pārtraukt apropriācijas Savienības trasta fondam vai pārskatīt izveides nolīgumu, lai attiecīgā gadījumā likvidētu Savienības trasta fondu, jo īpaši, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta 41. panta 6. punktā minētajā darba dokumentā. Šādā gadījumā visus atlikušos līdzekļus samērīgi atmaksā kā vispārējus ieņēmumus budžetam, kā arī iemaksas veicošajām dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem.
235. pants
Savienības trasta fondu ārējām darbībām īstenošana
Savienības iemaksas tiek pārskaitītas uz īpašo bankas kontu, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti ar izmaksas prognozēm, ņemot vērā kontā pieejamo atlikumu un izrietošo nepieciešamību pēc papildu maksājumiem. Izmaksas prognozes sagatavo reizi gadā vai attiecīgā gadījumā reizi pusgadā.
Tiklīdz citu līdzekļu devēju iemaksas ir ienākušas Savienības trasta fonda īpašajā bankas kontā, tās ņem vērā par summu euro, kas saņemšanas brīdī konvertēta īpašajā bankas kontā. Procentus, kas uzkrāti par Savienības trasta fonda īpašo bankas kontu, iegulda Savienības trasta fondā, izņemot, ja Savienības trasta fonda izveides nolīgumā paredzēts citādi.
Papildus 252. pantā minētajam gada ziņojumam kredītrīkotājs divreiz gadā sniedz finanšu ziņojumus par katra Savienības trasta fonda veiktajām operācijām.
Komisija arī reizi mēnesī sniedz ziņojumu par katra Savienības trasta fonda īstenošanas stāvokli.
Savienības trasta fondiem katru gadu veic neatkarīgu ārējo revīziju.
236. pants
Budžeta atbalsta izmantošana
Ja tas ir paredzēts attiecīgajos pamataktos, Komisija var izmantot budžeta atbalstu trešai valstij, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
trešās valsts publisko finanšu pārvaldība ir pietiekami pārredzama, uzticama un efektīva;
trešā valsts ir īstenojusi pietiekami ticamu un svarīgu nozares vai valsts politiku;
trešā valsts ir īstenojusi uz stabilitāti orientētu makroekonomikas politiku;
trešā valsts ir ieviesusi pienācīgu un laicīgu piekļuvi visaptverošai un pareizai budžeta informācijai.
Ar trešo valsti noslēgtajos attiecīgajos finansēšanas nolīgumos iekļauj:
trešās valsts pienākumu sniegt Komisijai ticamu un laicīgu informāciju, kas Komisijai ļauj vērtēt 2. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi;
Komisijas tiesības apturēt finansēšanas nolīgumu, ja trešā valsts pārkāpj pienākumu saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu, un smagos korupcijas gadījumos;
atbilstošus noteikumus, saskaņā ar kuriem trešā valsts apņemas nekavējoties pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo darbības finansējumu, ja konstatēts, ka attiecīgo Savienības līdzekļu maksājumā ir bijuši smagi pārkāpumi, ko izraisījusi minētā valsts.
Lai uzsāktu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto atlīdzināšanu, var piemērot 101. panta 1. punkta otro daļu.
237. pants
Atalgoti ārējie eksperti
Uzaicinājumā izteikt ieinteresētību ietver uzdevumu aprakstu, to ilgumu un noteiktos atalgojuma nosacījumus.
Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību sagatavo ekspertu sarakstu. Tas ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no tā publicēšanas vai ar uzdevumiem saistītās daudzgadu programmas termiņa laikā.
238. pants
Neatalgoti eksperti
Savienības iestādes var atlīdzināt ceļa un uzturēšanās izdevumus vai attiecīgā gadījumā maksāt citas kompensācijas minēto iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām.
239. pants
Dalības maksas un citi dalības maksājumi
Savienība var maksāt iemaksas kā dalības maksu struktūrām, kurās tā ir dalībniece vai novērotāja.
240. pants
Izdevumi par Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem
Savienības iestādes var maksāt izdevumus par Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem, tostarp iemaksas Eiropas Parlamenta esošo un bijušo deputātu asociācijām un iemaksas Eiropas skolām.
XIII SADAĻA
GADA PĀRSKATI UN CITI FINANŠU PĀRSKATI
1. NODAĻA
Gada pārskati
241. pants
Pārskatu uzbūve
Savienības gada pārskatus sagatavo par katru finanšu gadu, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētie pārskati ietver šādus elementus:
konsolidētus finanšu pārskatus, kas saskaņā ar 80. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem ietver tās finanšu informācijas konsolidāciju, ko satur Savienības iestāžu, 70. pantā minēto Savienības struktūru un citu struktūru, kas atbilst grāmatvedības konsolidācijas kritērijiem, finanšu pārskati;
apkopotos budžeta izpildes ziņojumus, kas sniedz informāciju, ko satur Savienības iestāžu budžeta izpildes ziņojumi.
242. pants
Apliecinošie dokumenti
Ikviens grāmatojums pārskatos ir pamatojams ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem saskaņā ar 75. pantu.
243. pants
Finanšu pārskati
Finanšu pārskatus izsaka miljonos euro, tie atbilst 80. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un tos veido:
bilance, kurā uzrāda visus aktīvus un pasīvus un finansiālo situāciju iepriekšējā finanšu gada 31. decembrī;
pārskats par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda iepriekšējā finanšu gada saimnieciskos rezultātus;
naudas plūsmas pārskats, kurā uzrāda finanšu gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kā arī galīgo kases stāvokli;
pārskats par neto aktīvu izmaiņām, kurā sniedz pārskatu par rezervju un akumulēto rezultātu izmaiņām finanšu gada laikā.
Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildinformāciju, kas paredzēta saskaņā ar 80. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska Savienības darbībām. Piezīmēs ir vismaz šāda informācija:
grāmatvedības principi, noteikumi un metodes;
paskaidrojumi, kas sniedz papildinformāciju, kura nav iekļauta finanšu pārskatos un ir nepieciešama, lai patiesi sniegtu pārskatus.
244. pants
Budžeta izpildes ziņojumi
Budžeta izpildes ziņojumus izsaka miljonos euro, un tie ir salīdzināmi pa gadiem. Tos veido:
ziņojumi, kuros apkopo visas budžeta operācijas par finanšu gadu ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;
budžeta izpildes rezultāts, ko aprēķina, pamatojoties uz Lēmumā 2014/335/ES, Euratom minēto gada budžeta bilanci;
paskaidrojošas piezīmes, ar kurām papildina un komentē ziņojumos ietverto informāciju.
Budžeta izpildes ziņojumos ir ietverta:
informācija par ieņēmumiem, jo īpaši izmaiņas ieņēmumu tāmē, ieņēmumu izlietojums un konstatētie prasījumi;
informācija, kas parāda izmaiņas kopējās pieejamajās saistību un maksājumu apropriācijās;
informācija, kas parāda kopējo pieejamo saistību un maksājumu apropriāciju izlietojumu;
informācija, kas parāda neatmaksātās saistības, saistības, kas pārnestas no iepriekšējā finanšu gada, un saistības, kas radušās finanšu gada laikā.
245. pants
Provizoriskie pārskati
246. pants
Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana
Savienības iestādes, izņemot Komisiju, un visas 241. pantā minētās struktūras līdz 1. jūlijam nosūta savus galīgos pārskatus Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai un Komisijas grāmatvedim.
Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka galīgie pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti finanšu pārskatu piezīmēs.
Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka galīgie konsolidētie pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti finanšu pārskatu piezīmēs.
Līdz tam pašam datumam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai apliecinājuma vēstuli par galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem.
2. NODAĻA
Integrēti finanšu un pārskatatbildības ziņojumi
247. pants
Integrēti finanšu un pārskatatbildības ziņojumi
Līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu, ko veido:
galīgie konsolidētie pārskati, kas minēti 246. pantā;
gada pārvaldības un snieguma ziņojums, kurā sniegts iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības sasniegumu skaidrs un kodolīgs kopsavilkums, kā izklāstīts katra deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatos, un ietverta informācija par galvenajiem pārvaldības pasākumiem Komisijā, kā arī:
aplēsi par kļūdu līmeni Savienības izdevumos, pamatojoties uz konsekventu metodoloģiju, un aplēsi par turpmākām korekcijām;
informāciju par preventīviem un korektīviem pasākumiem attiecībā uz budžetu, kurā norāda to pasākumu finansiālo ietekmi, kas veikti, lai aizsargātu budžetu pret izdevumiem, kas radušies, pārkāpjot tiesību aktus;
informāciju par Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanu;
nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ilgtermiņa prognoze, aptverot turpmākos piecus gadus, balsta uz piemērojamajām daudzgadu finanšu shēmām un Lēmumu 2014/335/ES, Euratom;
gada ziņojums par iekšējām revīzijām, kā minēts 118. panta 4. punktā;
vērtējums par Savienības finansēm, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kā minēts LESD 318. pantā, jo īpaši izvērtējot progresu ceļā uz politikas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā šīs regulas 33. pantā minētos snieguma rādītājus.
ziņojums par turpmākiem pasākumiem pēc budžeta izpildes apstiprinājuma, kā minēts 261. panta 3. punktā.
3. NODAĻA
Budžeta un citi finanšu ziņojumi
248. pants
Mēneša ziņojumi par budžeta izpildi
Papildus 243. un 244. pantā paredzētajiem gada pārskatiem un ziņojumiem Komisijas grāmatvedis reizi mēnesī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei rādītājus par budžeta izpildi, kas apkopoti vismaz nodaļas līmenī, kā arī atsevišķi sadalīti pa nodaļām, pantiem un posteņiem, gan ieņēmumiem, gan izdevumiem, aptverot visas pieejamās apropriācijas. Minētie rādītāji ietver arī ziņas par pārnesto apropriāciju izmantojumu.
Šos rādītājus dara pieejamus desmit darbdienu laikā pēc katra mēneša beigām Komisijas tīmekļa vietnē.
249. pants
Gada ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību
Tās dara ziņojumu pieejamu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.
250. pants
Gada ziņojums par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību
Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un iespējamām saistībām saskaņā ar 41. panta 4. un 5. punktu un 52. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu. Vienlaicīgi šo informāciju dara pieejamu Revīzijas palātai.
251. pants
Statusa ziņojums par grāmatvedības jautājumiem
Līdz katra finanšu gada 15. septembrim Komisijas grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sniegta informācija par pašlaik zināmajiem riskiem, vispārējām novērotām tendencēm, jauniem grāmatvedības jautājumiem un progresu grāmatvedības jautājumos, tostarp Revīzijas palātas konstatētajos, kā arī informācija par atgūtajiem līdzekļiem.
252. pants
Ziņošana par Savienības trasta fondiem ārējām darbībām
Saskaņā ar 41. panta 6. punktu Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par darbībām, kas finansētas ar 234. pantā minēto Savienības trasta fondu atbalstu, par to īstenošanu un sniegumu, kā arī par to pārskatiem.
Attiecīgā Savienības trasta fonda valde apstiprina kredītrīkotāja sagatavoto Savienības trasta fonda gada ziņojumu. Tā apstiprina arī grāmatveža sagatavotos galīgos pārskatus. Galīgos pārskatus valde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Komisijas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā.
253. pants
Informācijas par saņēmējiem publiskošana
Komisija publisko informāciju par saņēmējiem saskaņā ar 38. pantu.
XIV SADAĻA
ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA
1. NODAĻA
Ārējā revīzija
254. pants
Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iespējami drīz informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12., 16., 21., 29., 30., 32. un 43. pantu.
255. pants
Revīzijas noteikumi un procedūra
Lai iegūtu visu informāciju, kas nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kurš tai uzticēts ar Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem, Revīzijas palāta pēc sava pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko budžeta izpildei veic kāda no Savienības iestādēm vai kas tiek veiktas tās uzdevumā.
Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma katra Savienības iestāde pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā Savienības noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par to, ka ārējie dati saskan ar pārskatiem.
256. pants
Vērtspapīru un naudas līdzekļu pārbaudes
Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar depozitāru parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati veikt šādas pārbaudes.
257. pants
Revīzijas palātas piekļuves tiesības
Iekšējās revīzijas struktūras un citi attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu dienesti sniedz Revīzijas palātai visas iekārtas, ko tā uzskata par nepieciešamām sava uzdevuma izpildei.
Amatpersonas, kuru darbību pārbauda Revīzijas palāta:
uzrāda dokumentāciju par kasē esošo naudu, pārējo naudu, vērtspapīriem un visdažādākajiem materiāliem, kā arī apliecinošus dokumentus par viņiem uzticēto līdzekļu vadību, un arī grāmatvedības grāmatas, reģistrus un citus ar to saistītus dokumentus;
uzrāda saraksti un jebkurus citus dokumentus, kas vajadzīgi 255. pantā minētās revīzijas pilnīgai veikšanai.
Informāciju, ko sniedz saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, var pieprasīt tikai Revīzijas palāta.
258. pants
Revīzijas palātas gada ziņojums
259. pants
Revīzijas palātas īpašie ziņojumi
Attiecīgā Savienības iestāde vai struktūra parasti sešu nedēļu laikā pēc minēto apsvērumu nosūtīšanas informē Revīzijas palātu par atbildēm, ko tā vēlas sniegt saistībā ar minētajiem apsvērumiem. Minēto laikposmu aptur pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, ja ierunu procedūras laikā attiecīgajai Savienības iestādei vai struktūrai, lai izstrādātu galīgo atbildi, ir vajadzīgs dalībvalstu viedoklis.
Attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras atbildes tieši attiecas vienīgi uz Revīzijas palātas apsvērumiem.
Pamatojoties uz Revīzijas palātas vai attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras pieprasījumu, atbildes var izskatīt Eiropas Parlaments un Padome pēc ziņojuma publicēšanas.
Revīzijas palāta nodrošina to, lai īpašie ziņojumi tiktu sagatavoti un pieņemti atbilstīgā laikposmā, kas parasti nepārsniedz 13 mēnešus.
Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo Savienības iestāžu vai struktūru atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Komisiju.
Revīzijas palāta veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras atbildes uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kā arī īpašā ziņojuma sagatavošanas grafiku publicē kopā ar īpašo ziņojumu.
2. NODAĻA
Budžeta izpildes apstiprinājums
260. pants
Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras termiņi
261. pants
Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra
262. pants
Turpmākie pasākumi
263. pants
Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD
EĀDD piemēro procedūras, kas ir paredzētas LESD 319. pantā un šīs regulas 260., 261. un 262. pantā. EĀDD pilnībā sadarbojas ar Savienības iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.
XV SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS
264. pants
Vispārīgi noteikumi
Budžeta saistības atbilstoši administratīvām apropriācijām, kuras ir kopīgas vairākām sadaļām un kuras tiek pārvaldītas vispārīgi, budžeta uzskaitē var būt uzskaitītas vispārīgi, ievērojot apkopojošu klasifikāciju pa veidiem, kas noteikti 47. panta 4. punktā.
Atbilstošos izdevumus iegrāmato katras sadaļas budžeta pozīcijās atbilstoši tādam pašam sadalījumam kā apropriācijām.
265. pants
Avansa maksājumi
Šīs regulas 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar tiesību normām vai līguma noteikumiem, var būt par pamatu tam, ka maksājumus, sākot ar 1. decembri un vēlāk, veic no budžeta apropriācijām par nākamo finanšu gadu. Tādā gadījumā nepiemēro 11. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu.
266. pants
Īpašie noteikumi par ēku projektiem
Katra Savienības iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei līdz katra gada 1. jūnijam iesniedz darba dokumentu par savu ēku politiku, kurā iekļauta šāda informācija:
attiecībā uz katru ēku – izdevumi un platība, ko sedz attiecīgo budžeta pozīciju apropriācijas. Izdevumi ietver ēku aprīkošanas izmaksas, bet ne citas maksas;
turpmākajos gados paredzamā platību un atrašanās vietu vispārējā plānojuma attīstība, ietverot ēku projektus, kas ir plānošanas posmā un jau ir identificēti;
galīgie noteikumi un izmaksas, kā arī attiecīga informācija par jaunu ēku projektu īstenošanu, kas iepriekš iesniegta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 2. un 3. punktā noteikto procedūru un kas nav iekļauta iepriekšējā gada darba dokumentos.
Izņemot 4. punktā minētos nepārvaramas varas gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome apspriež ēku projektu četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas.
Ēku projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies minētais četru nedēļu laikposms, ja vien tā laikā Eiropas Parlaments vai Padome nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.
Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome minētajā četru nedēļu laikposmā pauž bažas, minēto laikposmu var vienu reizi pagarināt par divām nedēļām.
Ja Eiropas Parlaments vai Padome pieņem pretēju lēmumu attiecībā uz ēku projektu, attiecīgā Savienības iestāde savu priekšlikumu atsauc un var iesniegt jaunu priekšlikumu.
Par ēku projektiem, kuri varētu radīt būtisku finansiālu ietekmi uz budžetu, uzskata šādus:
jebkāda zemes iegāde;
ēku iegāde, pārdošana, strukturāla renovācija vai būvniecība vai jebkāds projekts, kurā apvienota minēto elementu īstenošana vienā laikposmā par maksu, kas pārsniedz EUR 3 000 000 ;
ēku iegāde, strukturāla renovācija, būvniecība vai jebkāds projekts, kurā apvienota minēto elementu īstenošana vienā laikposmā par maksu, kas pārsniedz EUR 2 000 000 gadījumā, ja cena atbilst vairāk nekā 110 % no līdzīgu īpašumu vietējās cenas saskaņā ar neatkarīga eksperta vērtējumu;
ēku vai zemes pārdošana gadījumā, ja cena ir mazāka nekā 90 % no līdzīgu īpašumu vietējās cenas saskaņā ar neatkarīga eksperta vērtējumu;
jebkurš jauns ēku līgums, tostarp par lietojumu, ilgtermiņa nomu un pastāvošo ēku līgumu atjaunošanu ar nelabvēlīgākiem nosacījumiem, uz kuru neattiecas b) apakšpunkts, par ikgadējo maksu vismaz EUR 750 000 ;
pastāvošo ēku līgumu pagarināšana vai atjaunošana, tostarp par lietojumu un ilgtermiņa nomu, ar tādiem pašiem vai labvēlīgākiem nosacījumiem par ikgadējo maksu vismaz EUR 3 000 000 .
Šis punkts attiecas arī uz ēku projektiem, kuriem ir starpiestāžu raksturs, kā arī uz Savienības delegācijām.
Šā punkta otrās daļas b) līdz f) apakšpunktā minētās robežvērtības ietver ēkas aprīkošanas izmaksas. Kas attiecas uz nomas un lietojuma līgumiem, minētajās robežvērtībās ņem vērā ēkas aprīkošanas izmaksas, bet ne citas maksas.
Aizdevumu līgumus noslēdz un aizdevumus atmaksā saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un pienācīgi ievērojot Savienības finanšu intereses.
Ja Savienības iestāde ierosina finansēt iegādi ar aizdevuma palīdzību, finansēšanas plānā, kas attiecīgajai Savienības iestādei jāiesniedz kopā ar pieteikumu iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai, jo īpaši norāda finansējuma maksimālo apjomu, finansēšanas laikposmu, finansējuma veidu, finansējuma nosacījumus un ietaupījumus salīdzinājumā ar citu veidu līgumu noteikumiem.
Eiropas Parlaments un Padome pieteikumu iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai apspriež četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas, un šo laikposmu var pagarināt vienu reizi par divām nedēļām. Iegādi, ko finansē ar aizdevumu, uzskata par noraidītu, ja Eiropas Parlaments un Padome minētajā laikposmā to skaidri neapstiprina.
267. pants
Agrīnās informācijas procedūra un iepriekšēja apstiprinājuma procedūra
Attiecībā uz dzīvojamo ēku projektiem trešās valstīs agrīnās informācijas un iepriekšēja apstiprinājuma procedūras veic kopīgi.
XVI SADAĻA
INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI UN DELEĢĒTIE AKTI
268. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes informācijas pieprasījumi
Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.
269. pants
Deleģēšanas īstenošana
OTRĀ DAĻA
GROZĪJUMI SPECIĀLAJOS NOZARES NOTEIKUMOS
270. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1296/2013
Regulu (ES) Nr. 1296/2013 groza šādi:
regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
Apakšprogrammām, kas norādītas 3. panta 1. punktā, visā programmas darbības laikā vidēji piemēro šādas indikatīvas procentuālās daļas:
vismaz 55 % PROGRESS apakšprogrammai;
vismaz 18 % EURES apakšprogrammai;
vismaz 18 % mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammai.”;
regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:
“14. pants
Tematiskās iedaļas un finansējums
Ar PROGRESS apakšprogrammu atbalsta darbības a), b) un c) apakšpunktā minētajās tematiskajās iedaļās. Visā programmas darbības laikā indikatīvajā kopējās PROGRESS apakšprogrammai piešķirtas summas sadalījumā starp dažādām tematiskajām iedaļām ievēro šādas minimālās procentuālās robežas:
nodarbinātība, jo īpaši, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu: 20 %;
sociālā aizsardzība, sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana un novēršana: 45 %;
darba apstākļi: 7 %.
Jebkuru atlikušo daļu piešķir vienai vai vairākām pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām tematiskajām iedaļām vai to kombinācijai.
regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:
“19. pants
Tematiskās iedaļas un finansējums
Ar EURES apakšprogrammu atbalsta darbības a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajās tematiskajās iedaļās. Visā programmas darbības laikā indikatīvajā kopējās EURES apakšprogrammai piešķirtās summas sadalījumā starp dažādām tematiskajām iedaļām ievēro šādas minimālās procentuālās robežas:
pārredzamība attiecībā uz darba vakancēm, pieteikumiem un jebkuru saistīto informāciju pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem: 15 %;
darba ņēmēju atlases pakalpojumu un darbā iekārtošanas pakalpojumu pilnveidošana, izmantojot vakanču un pieteikumu salāgošanu Savienības līmenī, jo īpaši mērķtiecīgas mobilitātes shēmas: 15 %;
pārrobežu partnerības: 18 %.
Jebkuru atlikušo daļu piešķir vienai vai vairākām pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām tematiskajām iedaļām vai to kombinācijai.”;
regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:
“25. pants
Tematiskās iedaļas un finansējums
Ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammu atbalsta darbības a) un b) apakšpunktā minētajās tematiskajās iedaļās. Visā programmas darbības laikā indikatīvajā kopējās mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības apakšprogrammai piešķirtās summas sadalījumā starp dažādām tematiskajām iedaļām ievēro šādas minimālās procentuālās robežas:
mikrofinansējums neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem – 35 %;
sociālā uzņēmējdarbība – 35 %.
Jebkuru atlikušo daļu piešķir pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajām tematiskajām iedaļām vai to kombinācijai.”;
regulas 32. panta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Darba programmas vajadzības gadījumā ir paredzētas trīs gadu laikposmam un ietver aprakstu par darbībām, ko finansēs, procedūrām, ar kurām veic darbību atlasi Savienības finansējumam, ģeogrāfisko pārklājumu, mērķauditoriju un indikatīvu īstenošanas laika grafiku. Darba programmās iekļauj arī norādi par summu, kas piešķirta katram konkrētajam mērķim. Darba programmas stiprina programmas saskaņotību, norādot saikni starp trīs apakšprogrammām.”;
regulas 33. un 34. pantu svītro.
271. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1301/2013
Regulu (ES) Nr. 1301/2013 groza šādi:
regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:
e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
investīcijas iekšējā potenciāla attīstībā, veicot fiksētas investīcijas iekārtās un infrastruktūrā, tostarp kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, uzņēmumiem paredzētos pakalpojumos un atbalstot pētniecības un inovāciju institūcijas un investīcijas uzņēmumu tehnoloģijās un lietišķajos pētījumos;”;
pievieno šādu daļu:
“Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētās investīcijas kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā tiek uzskatītas par maza mēroga investīcijām un tiesīgām saņemt atbalstu, ja ERAF ieguldījums darbībā nepārsniedz EUR 10 000 000 . Minēto robežvērtību paaugstina līdz EUR 20 000 000 , ja infrastruktūra ir uzskatāma par kultūras mantojumu 1972. gada UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 1. panta nozīmē.”;
regulas 5. panta 9. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
atbalstot migrantu un bēgļu uzņemšanu un sociālo un ekonomisko integrāciju.”;
regulas I pielikuma tabulā tekstu, sākot ar vārdiem “Sociālā infrastruktūra” līdz tabulas beigām, aizstāj ar šādu:
“Sociālā infrastruktūra |
||
Bērnu aprūpe un izglītība |
cilvēku skaits |
Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras jauda |
Veselības aprūpe |
cilvēku skaits |
Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi |
Mājokļi |
mājokļa vienības |
Atjaunoti mājokļi |
|
mājokļa vienības |
Atjaunoti mājokļi, t. sk. migrantiem un bēgļiem (neieskaitot uzņemšanas centrus) |
Migranti un bēgļi |
cilvēku skaits |
Migrantus un bēgļus atbalstošās infrastruktūras (izņemot mājokļus) jauda |
Pilsētu attīstību raksturojošie rādītāji |
||
|
cilvēku skaits |
Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo apgabalos, kuros īsteno integrētas pilsētu attīstības stratēģijas |
|
kvadrātmetri |
Jaunizveidotas vai sanētas zaļās zonas pilsētās |
|
kvadrātmetri |
Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās ēkas vai komercēkas pilsētās”. |
272. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013
Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:
preambulas 10. apsvērumā otro teikumu aizstāj ar šādu:
“Minētajiem nosacījumiem būtu jāļauj Komisijai panākt pārliecību, ka dalībvalstis ESI fondus izmanto likumīgi un atbilstoši un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ( *1 ) (“Finanšu regula”) nozīmē.
regulas 2. pantu groza šādi:
panta 10. punktu aizstāj ar šādu:
“atbalsta saņēmējs” ir publiska vai privāta struktūra vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu un:
attiecībā uz valsts atbalstu– struktūra, kura saņem atbalstu, izņemot gadījumus, kad atbalsts uz atsevišķu uzņēmumu ir mazāks par EUR 200 000 gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta saņēmējs ir tā struktūra, kas piešķir atbalstu, neskarot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 ( *2 ), (ES) Nr. 1408/2013 ( *3 ) un (ES) Nr. 717/2014 ( *4 ); un
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti šīs regulas otrās daļas IV sadaļā, – struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, vai attiecīgā gadījumā fondu fondu;
panta 31. punktu aizstāj ar šādu:
“makroreģionāla stratēģija” ir integrēta sistēma, par kuru ir vienojusies Padome un kuru attiecīgā gadījumā ir apstiprinājusi Eiropadome, un kuru cita starpā var atbalstīt ar ESI fondiem, lai risinātu kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā un tādējādi gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;”;
regulas 4. pantu groza šādi:
panta 7. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. pantu” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. pantu”;
panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 9. pantam pievieno šādu daļu:
“Prioritātes, kas noteiktas katram no ESI fondiem konkrētā fonda noteikumos, jo īpaši attiecas uz atbilstošu katra ESI fonda izmantojumu migrācijas un patvēruma jomās. Saistībā ar minēto attiecīgā gadījumā tiek nodrošināta koordinācija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 ( *5 ).
regulas 16. pantā iekļauj šādu punktu:
Komisija katru gadu līdz 31. martam pieņem lēmumu, ar ko apstiprina, ka partnerības nolīguma grozījumi atspoguļo vienas vai vairāku programmu grozījumus, kurus Komisija apstiprinājusi iepriekšējā kalendārajā gadā.
Minētajā lēmumā var iekļaut grozījumu citos partnerības nolīguma elementos, ievērojot 4. punktā minēto priekšlikumu, ar noteikumu, ka priekšlikums Komisijai ir iesniegts līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim.”;
regulas 30. pantu groza šādi:
panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Ja programmas grozījums ietekmē partnerības nolīgumā sniegto informāciju, tiek piemērota procedūra, kas ir izklāstīta 16. panta 4.a punktā.”;
panta 3. punkta trešo teikumu dzēš;
regulas 32. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 34. panta 3. punktu groza šādi:
a) līdz d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:
veidot vietējo dalībnieku, tostarp iespējamo atbalsta saņēmēju, spējas izstrādāt un īstenot darbības, tostarp sekmējot viņu projektu sagatavošanas un vadības spējas;
izstrādāt tādu nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru, ar kuru izvairās no interešu konfliktiem, nodrošina, ka vismaz 50 % balsu atlases lēmumos ir partneriem, kas nav publiskas iestādes, un kura ļauj atlasi veikt, izmantojot rakstisku procedūru;
darbību atlasei izstrādāt un apstiprināt tādus nediskriminējošus objektīvus kritērijus, kuri nodrošina saskaņotību ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, nosakot minēto darbību prioritāti pēc to ieguldījuma minētās stratēģijas mērķu sasniegšanā;
sagatavot un publicēt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai pastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru;”;
pievieno šādu daļu:
“Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, kuri nav norādīti pirmās daļas a)–g) apakšpunktā un par kuriem ir atbildīga vadošā vai sertifikācijas iestāde vai maksājumu aģentūra, minētās vietējās rīcības grupas tiek izraudzītas par starpniekstruktūrām saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.”;
regulas 36. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 37. pantu groza šādi:
panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
aplēsi par publiskā sektora un privātajiem papildu resursiem, ko finanšu instruments potenciāli varētu piesaistīt līdz galasaņēmēja līmenim (paredzamais sviras efekts), tostarp attiecīgā gadījumā izvērtējot nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes, kā minēts 43.a pantā, un šādas attieksmes apmēru, lai piesaistītu partneru resursus no investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un/vai tādu mehānismu aprakstu, kurus izmantos, lai noteiktu nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes un šādas attieksmes apmēru, piemēram, konkurences noteikumiem atbilstoša vai pienācīgi neatkarīga novērtēšanas procesa aprakstu;”;
panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 38. pantu groza šādi:
panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
finanšu instrumenti, šādu ieguldījumu apvienojot ar EIB finanšu produktiem ESIF ietvaros saskaņā ar 39.a pantu.”;
panta 4. punktu groza šādi:
pirmās daļas b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
uzticēt īstenošanas uzdevumus, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības, un kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
uzticēt īstenošanas uzdevumus citam publisko vai privāto tiesību subjektam; vai
tieši uzņemties īstenošanas uzdevumus, ja finanšu instrumenti sastāv tikai no aizdevumiem vai garantijām. Šādā gadījumā vadošo iestādi uzskata par atbalsta saņēmēju 2. panta 10. punkta nozīmē.”;
otro daļu aizstāj ar šādu:
“Finanšu instrumentu īstenošanā šā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētās struktūras nodrošina, lai tiktu ievērotas piemērojamās tiesības un Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības.”;
panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:
panta 7. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:
panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
panta 10. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 39. pantu groza šādi:
panta 2. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:
panta 4. punkta pirmajā daļā:
a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
atkāpjoties no 37. panta 2. punkta, tā pamatā ir Savienības mēroga ex ante novērtējums, kuru veic EIB un Komisija, vai, ja ir pieejami jaunāki dati, – ex ante novērtējums Savienības, valsts vai reģiona līmenī.
Pamatojoties uz pieejamiem datu avotiem par banku aizņēmuma finansējumu un MVU, ex ante novērtējums inter alia ietver analīzi par MVU finansēšanas vajadzībām attiecīgā līmenī, MVU finansēšanas nosacījumiem un vajadzībām, kā arī norādi par MVU finansējuma atšķirībām, MVU sektora ekonomiskās un finansiālās situācijas aprakstu attiecīgā līmenī, kopējo ieguldījumu minimālo kritisko masu, paredzamo kopējo aizdevumu apjomu, kas izriet no šādiem ieguldījumiem, un pievienoto vērtību;”;
b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
katra iesaistītā dalībvalsts to nodrošina kā daļu no atsevišķa prioritārā virziena programmas ietvaros – ERAF ieguldījuma gadījumā – vai kā daļu no īpašas valsts programmas, kas paredzēta attiecīgi ERAF un ELFLA finanšu ieguldījumam, un ar to sekmē 9. panta pirmās daļas 3. punktā norādīto tematisko mērķi;”;
panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu:
Programmas slēgšanas brīdī 42. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie atbilstīgie izdevumi ir to programmas ieguldījumu kopējā summa, kas iemaksāti finanšu instrumentā un kas atbilst:
attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, – 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem;
attiecībā uz darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, – jauna aizņēmuma finansējuma kopējai summai, kas iegūta no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem un izmaksāta atbalsttiesīgiem MVU vai par labu tiem 65. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā.”;
regulā iekļauj šādu pantu:
“39.a pants
ESI fondu ieguldījums finanšu instrumentos, apvienojot šādu ieguldījumu ar EIB finanšu produktiem Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros
Veicot ieguldījumu 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, vadošā iestāde var veikt šādas darbības:
investēt tādas esošas vai jaunizveidotas juridiskās personas kapitālā, kura ir paredzēta, lai īstenotu investīcijas galasaņēmējos saskaņā ar attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kura uzņemsies īstenošanas uzdevumus;
uzticēt īstenošanas uzdevumus saskaņā ar 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu.
Struktūra, kurai ir uzticēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie īstenošanas uzdevumi, vai nu atver fiduciāro kontu savā vārdā un vadošās iestādes uzdevumā, vai izveido atsevišķu finansējuma daļu iestādē programmas ieguldījumam. Atsevišķas finansējuma daļas gadījumā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita programmas resursus, kas ieguldīti finanšu instrumentā, un citus iestādei pieejamos resursus. Fiduciārajos kontos turētos aktīvus un šādas atsevišķas finansējuma daļas pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus prudenciālos noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.
Šā panta nolūkos finanšu instruments var būt arī investīciju platformas veidā vai tās daļa saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 4. punktu ar noteikumu, ka investīciju platforma ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai pārvaldīta konta veidā.
Noteikumus ieguldījumiem saskaņā ar 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu izklāsta finansējuma nolīgumos saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:
attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu;
starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā starp tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno finanšu instrumentu.
regulas 40. pantu groza šādi:
panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
Tomēr izraudzītās iestādes veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 125. panta 5. punktu un pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 1. punktu citu tādu struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus savas attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā.
EIB un citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz izraudzītajām iestādēm kontroles ziņojumu ar katru maksājuma pieteikumu. Tās arī iesniedz Komisijai un izraudzītajām iestādēm gada revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojuši šo struktūru ārējie revidenti. Minētie ziņošanas pienākumi neskar tos ziņošanas pienākumus, tostarp finanšu instrumentu darbības rezultātus, kas noteikti šīs regulas 46. panta 1. un 2. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu par šā punkta trešajā daļā minēto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem.
Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 150. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Par programmu revīziju atbildīgās struktūras veic darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas citu tādu struktūru līmenī, kas īsteno finanšu instrumentus to attiecīgajās dalībvalstīs, un galasaņēmēju līmenī, kad ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi.
Komisija var veikt revīzijas 1. punktā minēto struktūru līmenī, ja tā secina, ka tas ir nepieciešams, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ņemot vērā konstatētos riskus.
panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
iekļauj šādu punktu:
Atkāpjoties no šīs regulas 143. panta 4. punkta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta otrās daļas, darbībās, kuras ietver finanšu instrumentus, ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta pirmo daļu atsevišķa pārkāpuma rezultātā, var atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā ar šādiem nosacījumiem:
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts galasaņēmēja līmenī, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem galasaņēmējiem tā paša finanšu instrumenta ietvaros;
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts finanšu starpnieka līmenī fondu fondā, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem finanšu starpniekiem.
Ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts tās struktūras līmenī, kura īsteno fondu fondu, vai tās struktūras līmenī, kura īsteno finanšu instrumentus, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot struktūru bez fondu fonda, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā.
Ja tiek veikta finanšu korekcija saistībā ar sistēmisku pārkāpumu, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot nevienai darbībai, ko skāris sistēmiskais pārkāpums.”;
regulas 41. pantu groza šādi:
panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:
panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 42. pantu groza šādi:
panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
regulā iekļauj šādu pantu:
“43.a pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem
regulas 44. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Neskarot 43.a pantu, līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus investīciju radītus ieņēmumus, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtoti izmanto turpmāk minētajos nolūkos līdz nepieciešamajām summām un secībā, par kuru puses vienojušās attiecīgajos finansēšanas nolīgumos:
turpmākām investīcijām ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar prioritāti;
attiecīgā gadījumā, lai segtu tos zaudējumus ESI fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kas rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus;
attiecīgā gadījumā radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.”;
regulas 46. panta 2. punkta pirmo daļu groza šādi:
punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
to struktūru identifikācija, kuras īsteno finanšu instrumentus, attiecīgā gadījumā norādot struktūras, kuras īsteno fondu fondus, kā minēts 38. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;”;
punkta g) un h) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem sniegts finanšu instrumentam, un programmu līdzekļi, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām, kā minēts 43. un 44. pantā, un summas, kas izmantotas atšķirīgai attieksmei, kā minēts 43.a pantā;
paveiktais finanšu instrumenta veikto investīciju paredzamā sviras efekta sasniegšanā;”;
regulas 49. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 56. panta 5. punktu svītro;
regulas 57. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 58. panta 1. punktu groza šādi:
otrajā daļā atsauci uz “Finanšu regulas 60. pantu” aizstāj ar “Finanšu regulas 154. pantu”;
trešās daļas f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
darbības ar mērķi izplatīt informāciju, atbalstīt tīklu izveidi, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, kas gūti ar atbalstu no ESI fondiem, palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;”;
ceturto daļu aizstāj ar šādu:
“Komisija vismaz 15 % no šajā pantā minētajiem resursiem paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgāku sinerģiju starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem, jo īpaši, efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus, un it sevišķi izceļot ESI fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no ESI fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no ESI fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.”;
pievieno šādu daļu:
“Atkarībā no to mērķa šajā pantā minētos pasākumus var finansēt kā darbības vai administratīvos izdevumus.”;
regulas 59. pantu groza šādi:
iekļauj šādu punktu:
pievieno šādu punktu:
Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var īstenot 1. punktā minētās darbības, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kā minēts 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā.”;
regulas 61. pantu groza šādi:
panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 3. punkta pirmajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:
dalībvalsts noteiktas vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. Pirms vienotās likmes piemērošanas atbildīgā revīzijas iestāde pārbauda, vai vienotā likme ir noteikta saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu metodi, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai objektīviem kritērijiem.”;
panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
panta 7. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā.”;
panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 65. pantu groza šādi:
panta 8. punkta trešo daļu groza šādi:
punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā, izņemot tās darbības, kurām ir atsauce uz šo punktu saskaņā ar EJZF regulu; vai”;
punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 100 000 .”;
panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 67. pantu groza šādi:
panta 1. punktu groza šādi:
c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
vienreizējie maksājumi;”;
pievieno šādu apakšpunktu:
finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, bet ir balstīts uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar progresa gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu, kā noteikts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 5.a punktu.”;
pievieno šādu daļu:
“Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētā finansējuma veida gadījumā revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi atlīdzināšanai.”;
iekļauj šādu punktu:
Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, izmaksu kategorijas, kurām piemēro vienoto likmi, var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
ELFLA, ERAF vai ESF atbalstītām darbībām, kurām izmanto 68.b panta 1. punktā minēto vienoto likmi, dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Uz šo punktu attiecas pārejas noteikumi, kas izklāstīti 152. panta 7. punktā.”;
panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
panta 5. punktu groza šādi:
punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir kāds no šiem:
statistikas dati, cita objektīva informācija vai ekspertu slēdziens;
pārbaudīti atsevišķu atbalsta saņēmēju vēsturiskie dati;
atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;”;
iekļauj šādu apakšpunktu:
budžeta projekts, kas sagatavots katrā atsevišķā gadījumā un ko ex ante apstiprinājusi vadošā iestāde vai – ELFLA gadījumā – par darbību atlasi atbildīgā iestāde, ja publiskais atbalsts nepārsniedz EUR 100 000 ;”;
iekļauj šādu punktu:
regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:
“68. pants
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šādiem veidiem:
vienota likme līdz 25 % no atbilstīgajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;
vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu noteikumus par šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto vienoto likmi un saistītajām metodēm.”;
iekļauj šādus pantus:
“68.a pants
Personāla izmaksas par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Pirmo daļu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām attiecībā uz personāla izmaksām saistībā ar personām, kuras pie darbības strādā ar nepilna darba laika uzdevumu.
68.b pants
Vienotas likmes finansējums izmaksām, kas nav personāla izmaksas
ESF, ERAF vai ELFLA atbalstītām darbībām dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus uzskata par papildu atbilstīgajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.
regulas 70. pantu aizstāj ar šādu:
“70. pants
Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas
Tādas darbības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, uzskata par tādām, kas atrodas visās programmas teritorijās dalībvalstī. Šādos gadījumos izdevumus piešķir attiecīgajām programmas teritorijām samērīgi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Šā punkta otro daļu nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 2. punktā minētajai valsts programmai vai minētās regulas 54. panta 1. punktā minētajai īpašajai programmai valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.
Vadošā iestāde var pieņemt to, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ar attiecīgo darbību tiek sniegts labums programmas teritorijai;
kopējā summa no ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF, kas saskaņā ar programmu piešķirta darbībām, kuru norises vieta ir ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 15 % no prioritātes līmenī sniegtā ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF atbalsta programmas pieņemšanas brīdī;
uzraudzības komiteja ir piekritusi attiecīgajai darbībai vai attiecīgo darbību veidiem;
iestādes, kas ir atbildīgas par programmu, kurā tiek atbalstīta konkrētā darbība, ir izpildījušas iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, vai arī tās noslēdz vienošanās ar iestādēm teritorijā, kurā attiecīgā darbība tiek īstenota.
Ja no fondiem un EJZF finansētās darbības īsteno ārpus programmas teritorijas saskaņā ar šo punktu un ir ieguvumi gan ārpus programmas teritorijas, gan programmas teritorijā, šādus izdevumus minētajām teritorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Ja darbības attiecas uz 9. panta pirmās daļas 1. punktā minēto tematisko mērķi un tās īsteno ārpus dalībvalsts, bet Savienībā, tad piemēro tikai šā punkta pirmās daļas b) un d) apakšpunktu.
regulas 71. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 75. pantu groza šādi:
panta 1. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punktu” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktu,”;
iekļauj šādu punktu:
Komisija iesniedz kompetentajai valsts iestādei:
projektu revīzijas ziņojumam par pārbaudi uz vietas vai pārbaudi trijos mēnešos pēc minētās pārbaudes uz vietas vai pārbaudes beigu dienas.
galīgo revīzijas ziņojumu trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemta pilnīga kompetentās valsts iestādes atbilde uz projektu revīzijas ziņojumam par attiecīgo pārbaudi uz vietas vai pārbaudi;
Ziņojumus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, dara pieejamus minētajos apakšpunktos paredzētajā laikposmā vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.
Pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētais laikposms neietver periodu, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savu pieprasījumu dalībvalstij pēc papildu informācijas, un ilgst līdz brīdim, kad dalībvalsts atbild uz minēto pieprasījumu.
Šo punktu nepiemēro ELFLA.”;
regulas 76. panta otrajā daļā atsauci “Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē” aizstāj ar “Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē”;
regulas 79. panta 2. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 68. panta 3. punktu” aizstāj ar “Finanšu regulas 82. panta 2. punktu.”;
regulas 83. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā”;
regulas 84. pantā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 6. punktu” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 8. punktu”;
regulas 98. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 102. pantu groza šādi:
panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
pievieno šādu punktu:
Neatkarīgas kvalitātes pārbaudes rezultātus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc minētās informācijas iesniegšanas neatkarīgajiem ekspertiem.
Atbilstošos izdevumus atsauc un izdevumu deklarāciju attiecīgi izlabo šādos gadījumos:
ja triju mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā termiņa beigām par neatkarīgu kvalitātes pārbaudi nav paziņots Komisijai; vai
ja dalībvalsts atsauc informācijas iesniegšanu; vai
ja attiecīgais vērtējums ir negatīvs.”;
regulas 104. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
regulas 105. panta 2. punkta otro teikumu svītro;
regulas 106. panta pirmo daļu groza šādi:
panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
kopīgā rīcības plāna mērķu aprakstu un to, kā tas palīdz sasniegt programmas mērķus vai īstenot attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kuri dalībvalstīm jāņem vērā savā nodarbinātības politikā saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;”;
panta 2. punktu svītro;
panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
paredzēto projektu vai projektu veidu aprakstu kopā ar starpposma mērķiem attiecīgā gadījumā un galamērķiem attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem saistībā ar kopējiem rādītājiem, attiecīgā gadījumā iedalot pa prioritārajiem virzieniem;”;
panta 6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanas pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs ilgtspējīgas attīstības pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
tā īstenošanas noteikumus, tostarp:
informāciju par kopīgā rīcības plāna atlasi, ko veic vadošā iestāde saskaņā ar 125. panta 3. punktu;
kopīgā rīcības plāna koordinācijas kārtību saskaņā ar 108. pantu;
kopīgā rīcības plāna uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, tostarp kārtību, kādā tiks nodrošināta ar starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanu saistīto datu kvalitāte, vākšana un glabāšana;”;
panta 9. punktu groza šādi:
a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
izmaksas, ko radīs starpposma mērķu un galamērķu attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem sasniegšana, standarta likmes vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu gadījumā pamatojoties uz šīs regulas 67. panta 5. punktā un ESF regulas 14. pantā noteiktajām metodēm;”;
b) apakšpunktu svītro;
regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 108. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
regulas 109. panta 1. punkta otro teikumu svītro;
regulas 110. pantu groza šādi:
panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
komunikācijas stratēģijas, tostarp informācijas un komunikācijas pasākumu, īstenošanu un tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem vairo fondu publicitāti;”;
regulas 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu:
metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, izņemot, ja minētos kritērijus ir apstiprinājušas vietējās rīcības grupas saskaņā ar 34. panta 3. punkta c) apakšpunktu;”;
regulas 114. pantu groza šādi:
panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
panta 4. punktu svītro;
regulas Trešās daļas III sadaļas II nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Informācija, komunikācija un publicitāte”;
regulas 115. pantu groza šādi:
nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Informācija, komunikācija un publicitāte”;
panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, veicot pasākumus, ar ko uzlabo partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātu un ietekmes publicitāti.”;
panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 116. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 117. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 119. pantu groza šādi:
panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 2. punkta pirmo teikumu svītro;
panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
iekļauj šādu punktu:
regulas 122. panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:
“Ja atbalsta saņēmējam par kādu darbību nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt un tas ir dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētā dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības budžetā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja (neskaitot procentus), grāmatvedības gadā nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma darbībā.”;
regulas 123. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
regulas 125. pantu groza šādi:
panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp konkrētās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns, izpildes termiņš, kā arī prasības attiecībā uz informāciju, komunikāciju un publicitāti;”;
panta 4. punkta pirmo daļu groza šādi:
punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai darbība atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem un:
ja izmaksas ir jāatlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, – vai ir samaksāta atbalsta saņēmēju deklarēto izdevumu summa saistībā ar minētajām izmaksām;
ja izmaksas atlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktu, – vai ir izpildīti nosacījumi izdevumu atlīdzināšanai atbalsta saņēmējam;”;
punkta e) apakšpunktā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā un 63. panta 6. un 7. punktā”;
regulas 126. panta b) punktā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 63. panta 6. punktā”;
regulas 127. pantu groza šādi:
panta 1. punkta trešajā daļā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 7. punktu”;
panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 7. punktu”;
regulas 131. pantu aizstāj ar šādu:
“131. pants
Maksājuma pieteikumi
Maksājuma pieteikumos par katru prioritāti norāda:
to atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kuri radušies atbalsta saņēmējiem un kurus tie samaksājuši darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;
to publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā.
Attiecībā uz summām, kas jāiekļauj maksājuma pieteikumos atbalsta veidam, kurš minēts 67. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, maksājuma pieteikumi ietver elementus, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 67. panta 5.a punktu, un tiem izmanto maksājuma pieteikumiem paredzēto paraugu, kurš noteikts īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, valsts atbalsta gadījumā maksājuma pieteikums var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksā vai nu struktūra, kas piešķir atbalstu, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – labuma saņēmējs struktūrai, kas saņem atbalstu, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
uz minētajiem avansiem attiecas garantija, ko sniedz banka vai cita finanšu iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai uz tiem attiecas iespēja, kas sniegta kā publiskas iestādes vai dalībvalsts garantija;
minētie avansi nepārsniedz 40 % no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz atbalsta saņēmējam par konkrētu darbību, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz struktūrai, kura saņem atbalstu kā daļu no konkrētas darbības;
minētos avansus sedz izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un kurus pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, trīs gados pēc gada, kad veikts avansa maksājums, vai 2023. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no tiem ir agrāks.
Ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētie nosacījumi nav ievēroti, nākamais maksājuma pieteikums tiek attiecīgi koriģēts.
Katrā maksājuma pieteikumā, kas ietver šā panta 4. punktā minētā veida avansus, atsevišķi dara zināmu
kopsummu, kas no darbības programmas izmaksāta avansos;
summu, kas trīs gados pēc avansa izmaksas saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu ir segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu; un
summu, kura nav segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un attiecībā uz kuru vēl nav pagājis trīs gadu laikposms.
regulas 137. panta 1. punktā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 6. punktā”;
regulas 138. pantā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 7. punkta otrajā daļā”;
regulas 140. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:
“Ja dokumentus glabā vispāratzītos datu nesējos saskaņā ar 5. punktā noteikto procedūru, oriģināli nav nepieciešami.”;
regulas 145. panta otrās daļas a) apakšpunktā atsauci “Finanšu regulas 59. panta 5. punktā” aizstāj ar “Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā”;
regulas 147. panta 1. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 78. pantu” aizstāj ar “Finanšu regulas 98. pantu”;
regulas 148. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi ir starp EUR 200 000 un EUR 400 000 attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, starp EUR 150 000 un EUR 300 000 attiecībā uz ESF, un starp EUR 100 000 un EUR 200 000 attiecībā uz EJZF, var veikt vairāk nekā vienu revīziju, ja revīzijas iestāde, balstoties uz savu profesionālo lēmumu, secina, ka nav iespējams izdot/sagatavot revīzijas atzinumu, pamatojoties uz statistiskām vai nestatistiskām atlases metodēm, kas minētas 127. panta 1. punktā, neveicot vairāk par vienu attiecīgās darbības revīziju.”;
regulas 149. pantu groza šādi:
panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
iekļauj šādu punktu:
panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 152. pantā pievieno šādu punktu:
Ja vadošā iestāde vai uzraudzības komiteja programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” uzskata, ka 67. panta 2.a punkts rada nesamērīgu administratīvo slogu, tā var nolemt šā punkta pirmajā daļā minēto pārejas laiku pagarināt par tik ilgu laiku, kādu tā uzskata par piemērotu. Tā paziņo par šādu lēmumu Komisijai pirms sākotnējā pārejas laika beigām.
Pirmā un otrā daļa neattiecas uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību, kam piešķir atbalstu no ESF un kam publiskais atbalsts nepārsniedz EUR 50 000 .”;
regulas IV pielikumu groza šādi:
pielikuma 1. iedaļu groza šādi:
ievadteikumu aizstāj ar šādu:
Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 39.a pantu un 38. panta 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, finansēšanas nolīgumā iekļauj noteikumus par ieguldījumu veikšanu no programmas finanšu instrumentā un iekļauj vismaz šādus elementus:”;
f) punktu aizstāj ar šādu:
prasības un procedūru pakāpenisku ieguldījumu, ko programma nodrošina saskaņā ar 41. pantu, pārvaldībai, kā arī darījumu plūsmas prognozi, tostarp prasības fiduciārai/atsevišķai uzskaitei, kas noteiktas 38. panta 6. punktā un 39.a panta 5. punkta otrajā daļā;”;
i) punktu aizstāj ar šādu:
noteikumus par līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtotu izmantošanu līdz atbilstības perioda beigām saskaņā ar 44. pantu un attiecīgā gadījumā noteikumus par atšķirīgu attieksmi, kā minēts 43.a pantā;”;
pielikuma 2. iedaļu groza šādi:
ievaddaļu aizstāj ar šādu:
Stratēģijas dokumentos, kas minēti šīs regulas 38. panta 8. punktā, saistībā ar finanšu instrumentiem, ko īsteno atbilstoši 38. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktam, iekļauj vismaz šādus elementus:”;
c) punktu aizstāj ar šādu:
līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, izmantošanu un atkārtotu izmantošanu saskaņā ar 43., 44. un 45. pantu un attiecīgā gadījumā noteikumus par atšķirīgu attieksmi, kā minēts 43.a pantā;”;
regulas XII pielikumu groza šādi:
XII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:
“INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN PUBLICITĀTE ATTIECĪBĀ UZ ATBALSTU NO FONDIEM”;
pielikuma 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:
INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS PASĀKUMI UN PUBLICITĀTES VAIROŠANAS PASĀKUMI SABIEDRĪBAI”;
pielikuma 2.1. apakšiedaļu groza šādi:
1. punktu aizstāj ar šādu:
Dalībvalsts un vadošā iestāde nodrošina, lai informācijas un komunikācijas pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju nolūkā uzlabot publicitāti un mijiedarbību ar pilsoņiem un lai minētie pasākumi pēc iespējas plašāk tiktu atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, atbilstošajā līmenī izmantojot dažādus komunikācijas veidus un metodes, kas attiecīgā gadījumā pielāgotas tehnoloģiskām inovācijām.”;
pielikuma 2. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu, jo īpaši tādu darbību piemēru izklāsts, kurās fondu intervences pievienotā vērtība ir īpaši pamanāma; piemēri tiek izklāstīti kādā no plaši lietotām Savienības oficiālajām valodām, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas;
ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem un rezultātiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu.”;
pielikuma 2.2. apakšiedaļu groza šādi:
1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:
Visos informācijas un komunikācijas pasākumos un fondu publicitātes vairošanas pasākumos, ko organizē atbalsta saņēmējs, norāda uz atbalstu, kas darbības veikšanai saņemts no fondiem, un to dara šādi:”;
pievieno šādu punktu:
Šajā apakšiedaļā noteiktos pienākumus piemēro no brīža, kad atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti 125. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie atbalsta saņemšanas nosacījumi darbībai.”;
pielikuma 3.1. apakšiedaļas 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
atbalsta saņēmēju pienākumu informēt sabiedrību par darbības mērķi un fondu sniegto atbalstu darbībai saskaņā ar 2.2. apakšiedaļu no brīža, kad atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti 125. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie atbalsta saņemšanas nosacījumi darbībai. Vadošā iestāde var prasīt, lai potenciālie atbalsta saņēmēji pieteikumos ierosinātu indikatīvus komunikācijas pasākumus fondu publicitātes vairošanai, kuri ir samērīgi ar attiecīgās darbības apjomu.”;
pielikuma 4. apakšiedaļas 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
gada atjauninājumu, kurā izklāstīti nākamajā gadā veicamie informācijas un komunikācijas pasākumi, tostarp fondu publicitātes vairošanas pasākumi, inter alia, pamatojoties uz gūto pieredzi par šādu pasākumu efektivitāti.”
273. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1304/2013
Regulu (ES) Nr. 1304/2013 groza šādi:
regulas 13. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:
“Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētās darbības nodrošina labumu arī programmas darbības teritorijai, kurā tās tiek īstenotas, izdevumus minētajām programmas darbības teritorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.”;
regulas 14. pantu groza šādi:
iekļauj šādu punktu:
panta 2., 3. un 4. punktu svītro;
regulas I pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:
Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem
“Dalībnieki” ( 28 ) ir personas, kuras tieši gūst labumu no ESF intervences, kuras var identificēt, kurām var lūgt sniegt savu aprakstu un kurām paredzēti īpaši izdevumi. Citas personas netiek klasificētas kā dalībnieki. Visus datus sadala pēc dzimuma.
Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem ir:
Kopējo dalībnieku skaitu, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem, aprēķinās automātiski.
Minētos datus par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, sniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā.
Šādus faktus par dalībniekiem sniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā:
Dati par dalībniekiem saskaņā ar abiem minētajiem rādītājiem tiks sniegti gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā un ievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējo derīgumu nodrošina tā, lai datus var vispārināt investīciju prioritātes līmenī.
274. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1309/2013
Regulu (ES) Nr. 1309/2013 groza šādi:
preambulas 24. apsvērumā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 ( *7 ) (“Finanšu regula”) dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma izmantošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu.
regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 15. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
Ar EGF saistītus līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu principā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē.”;
regulas 16. panta 2. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. pantu” aizstāj ar atsauci uz Finanšu regulas 63. pantu;
regulas 21. panta 2. punktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. pantu” aizstāj ar atsauci uz “Finanšu regulas 63. panta 3. punktu”, bet atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punktu” aizstāj ar atsauci uz “Finanšu regulas 63. panta 5. punktu”.
275. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1316/2013
Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:
iekļauj šādu nodaļu:
“V.a NODAĻA
Finansējuma apvienošana
16.a pants
EISI finansējuma apvienošanas mehānismi
Papildus pirmajā daļā noteiktajam slieksnim, transporta nozarē Savienības budžeta sniegtais kopējais ieguldījums EISI finansējuma apvienošanas mehānismos nepārsniedz EUR 500 000 000 .
Ja 10 % no 5. panta 1. punktā minētā EISI īstenošanai paredzētā kopējā finansējuma netiek pilnībā izmantoti EISI finansējuma apvienošanas mehānismu un/vai finanšu instrumentu vajadzībām, atlikušo summu dara pieejamu EISI īstenošanas finansēšanai un sadala starp minētajām kopējā finansējuma summām.
Finansējuma apvienošanas darbības, ko atbalsta, izmantojot EISI finansējuma apvienošanas mehānismu, izraugās, pamatojoties uz to gatavības pakāpi, un tajās tiecas ievērot nozaru diversifikācijas principu saskaņā ar 3. un 4. pantu, kā arī ģeogrāfisku līdzsvaru starp dalībvalstīm. Tās
ir darbības ar Eiropas pievienoto vērtību;
atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;
ja iespējams, sniedz ieguldījumu, ar ko tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.
regulas 17. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Finansējuma apjoms ir no 80 % līdz 95 % no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem.”;
regulas 22. pantā ceturto daļu aizstāj ar šādu:
“Šā panta otrajā daļā minētā izdevumu apliecināšana nav obligāta dotācijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 283/2014.”
276. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 223/2014
Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza šādi:
regulas 9. pantā pievieno šādu 4. punktu:
Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkuru lēmumu grozīt pirmajā daļā minētos elementus viena mēneša laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas. Lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu, kas nav pirms tā pieņemšanas dienas.”;
regulas 23. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 25. panta 3. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu:
noteikumiem par to, kā piemēro atbilstošas vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.”;
regulas 26. pantu groza šādi:
panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
partnerorganizāciju izmaksas pārtikas ziedojumu vākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas vajadzībām un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;
tādu papildu pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši vai saskaņā ar sadarbības nolīgumiem sniedz pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, vai 5 % apmērā no realizēto pārtikas produktu vērtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu.”;
pantā iekļauj šādu 3.a punktu:
regulas 27. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
regulas 30. panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:
“Ja atbalsta saņēmējam par kādu darbību nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt un tas ir dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētā dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības budžetā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no Fonda ieguldījuma darbībā pārskata gadā, neskaitot procentus.”;
regulas 32. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai darbība atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem un:
ja izmaksas ir jāatlīdzina, ievērojot 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu, – to, vai ir samaksāta atbalsta saņēmēju deklarēto izdevumu summa saistībā ar minētajām izmaksām;
ja izmaksas atlīdzina, ievērojot 25. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, – to, vai ir izpildīti nosacījumi izdevumu atlīdzināšanai atbalsta saņēmējam;”;
regulas 42. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
Vadošā iestāde var apturēt 2. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:
maksājuma pieprasījumā norādītās summas samaksai nav pienācis termiņš vai arī nav iesniegti apliecinošie dokumenti, tostarp dokumenti, kas nepieciešami 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētajām pārvaldības pārbaudēm;
ir sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamu pārkāpumu, kas skar konkrētos izdevumus.
Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par maksājuma apturēšanu un tās iemesliem. Atlikušais maksājuma periods atsākas dienā, kad saņemta pieprasītā informācija vai dokumenti vai kad ir pabeigta izmeklēšana.”;
regulas 51. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
277. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 283/2014
Regulu (ES) Nr. 283/2014 groza šādi:
regulas 2. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“vispārējie pakalpojumi” ir starpniecības pakalpojumi, kas vienu vai vairākas valstu infrastruktūras sasaista ar pamatpakalpojumu platformu(-ām), kā arī pakalpojumi, kas palielina digitālo pakalpojumu infrastruktūras jaudu, nodrošinot piekļuvi augstas veiktspējas skaitļošanas, uzglabāšanas un datu pārvaldības iespējām;”;
regulas 5. pantu groza šādi:
panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
Darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, atbalsta ar:
iepirkumu;
dotācijām; un/vai
finanšu instrumentiem, kā paredzēts 5. punktā.”;
iekļauj šādu punktu:
regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
278. pants
Grozījumi Lēmumā Nr. 541/2014/ES
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 541/2014/ES 4. pantā pievieno šādu punktu:
TREŠĀ DAĻA
NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI
279. pants
Pārejas noteikumi
280. pants
Pārskatīšana
Šo regulu pārskata vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, un jebkurā gadījumā vēlākais divus gadus pirms katras daudzgadu finanšu shēmas beigām.
Šāda pārskatīšana aptver inter alia Pirmās daļas VIII un X sadaļu īstenošanu un 259. pantā paredzētos termiņus.
281. pants
Atcelšana
282. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta:
šīs regulas 271. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 272. panta 2. punktu, 272. panta 10. punkta a) apakšpunktu, 272. panta 11. punkta b) apakšpunkta i), c), d) un e) punktu, 272. panta 12. punkta a) apakšpunktu, b) apakšpunkta i) punktu un c) apakšpunktu, 272. panta 14. punkta c) apakšpunktu, 272. panta 15., 17., 18., 22. un 23. punktu, 272. panta 26. punkta d) apakšpunktu, 272. panta 27. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 272. panta 53. un 54. punktu, 272. panta 55. punkta b) apakšpunkta i) punktu, 273. panta 3. punktu, 276. panta 2. punktu un 276. panta 4. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2014. gada 1. janvāra;
šīs regulas 272. panta 11. punkta a) un f) apakšpunktu, 272. panta 13. punktu, 272. panta 14. punkta b) apakšpunktu, 272. panta 16. punktu, 272. panta 19. punkta a) apakšpunktu un 274. panta 3. punktu piemēro no 2018. gada 1. janvāra;
šīs regulas 6. līdz 60., 63. līdz 68., 73. līdz 207., 241. līdz 253. un 264. līdz 268. pantu piemēro no 2019. gada 1. janvāra attiecībā uz Savienības iestāžu administratīvo apropriāciju īstenošanu; tas neskar šā punkta h) apakšpunktu;
šīs regulas 2. panta 4. punktu, 208. līdz 211. pantu un 214. panta 1. punktu piemēro budžeta garantijām un finansiālai palīdzībai tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada;
šīs regulas 250. pantu piemēro budžeta garantijām, finansiālai palīdzībai un iespējamajām saistībām tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada;
šīs regulas 2. panta 6. punktu, 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu, 41. panta 4. punkta l) apakšpunktu, 62. panta 2. punktu, 154. panta 1. un 2. punktu, 155. panta 1.- 4. punktu un 159. pantu piemēro budžeta garantijām tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada;
šīs regulas 2. panta 9., 15., 32. un 39. punktu, 30. panta 1. punkta g) apakšpunktu, 41. panta 5. punktu, 110. panta 3. punkta h) apakšpunktu un 115. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 212. un 213. pantu, 214. panta 2. punktu un 218., 219. un 220. pantu piemēro tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada;
informāciju par 41. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minēto gada vidējo pilna laika ekvivalentu skaitu un informāciju par tādu 41. panta 8. punkta b) apakšpunktā minēto piešķirto ieņēmumu aplēsto summu, kuri pārnesti no iepriekšējiem gadiem, pirmo reizi sniedz kopā ar budžeta projektu, kas jāiesniedz 2021. gadā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
1. NODAĻA
Kopēji noteikumi
1. Pamatlīgumi un konkrētie līgumi
1.1. Pamatlīguma termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumos, ko jo īpaši attaisno pamatlīguma priekšmets.
Tiesības slēgt konkrētos līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem.
Piešķirot tiesības slēgt konkrētos līgumus, puses būtiski neatkāpjas no pamatlīguma.
1.2. Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt konkrētos līgumus tiek piešķirtas atbilstoši pamatlīguma noteikumiem.
Tādos gadījumos un ja tas ir pienācīgi pamatots, līgumslēdzējas iestādes var darbuzņēmējam rakstiski lūgt vajadzības gadījumā papildināt piedāvājumu.
1.3. Ja pamatlīgums jāslēdz ar vairākiem ekonomikas dalībniekiem (“salikts pamatlīgums”), to var slēgt, ar katru darbuzņēmēju parakstot atsevišķus līgumus ar vienādiem noteikumiem.
Konkrētos līgumus, kuri pamatojas saliktiem pamatlīgumiem, īsteno vienā no turpmāk minētajiem veidiem:
saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem – neatsākot konkursu, ja pamatlīgumā ir paredzēti visi noteikumi, ar ko reglamentē attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu nodrošināšanu, un objektīvie nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kurš darbuzņēmējs veiks minētos būvdarbus, piegādes un pakalpojumus;
ja pamatlīgumā nav paredzēti visi noteikumi, ar ko reglamentē attiecīgos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, – atsākot konkursu starp darbuzņēmējiem saskaņā ar 1.4. punktu un pamatojoties uz:
tiem pašiem noteikumiem, vajadzības gadījumā precīzāk formulētiem;
attiecīgā gadījumā pamatojoties uz citiem noteikumiem, kuri minēti iepirkuma procedūras dokumentos, kas saistīti ar pamatlīgumu;
daļēji bez konkursa atsākšanas saskaņā ar a) apakšpunktu un daļēji ar konkursa atsākšanu starp darbuzņēmējiem saskaņā ar b) apakšpunktu, ja līgumslēdzēja iestāde minēto iespēju ir paredzējusi iepirkuma procedūras dokumentos, kas saistīti ar pamatlīgumu.
Otrās daļas c) apakšpunktā minētajos iepirkuma procedūras dokumentos norāda arī to, attiecībā uz kuriem noteikumiem var atsākt konkursu.
1.4. Saliktu pamatlīgumu ar konkursa atsākšanu noslēdz ar vismaz trim ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka ir pietiekams skaits pieņemamu piedāvājumu, kā minēts 29.3. punktā.
Ja tiesības slēgt konkrēto līgumu piešķir, atsākot konkursu starp darbuzņēmējiem, līgumslēdzēja iestāde apspriežas ar viņiem rakstiski un nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs konkrēto piedāvājumu iesniegšanai. Konkrētos piedāvājumus iesniedz rakstiski. Līgumslēdzēja iestāde tiesības slēgt katru konkrēto līgumu piešķir tam pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko konkrēto piedāvājumu, vērtējot pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pamatlīguma iepirkuma procedūras dokumentos.
1.5. Ja nozarēs, kas pakļautas straujām cenu un tehnoloģiju izmaiņām, pamatlīgumus piešķir bez konkursa atsākšanas, tajos iekļauj noteikumu par vidusposma pārskatu vai noteikumu par salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Ja saskaņā ar vidusposma pārskatu konstatēts, ka sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu un tehnoloģiju izmaiņām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu neizmanto un veic atbilstošus pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu.
1.6. Budžeta saistības uzņemas, pirms uz pamatlīgumu pamata tiek noslēgti konkrēti līgumi.
2. |
Tādu procedūru izsludināšana līgumiem, kuru vērtība ir lielāka vai vienāda par šīs regulas 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, vai līgumiem, kuri ietilpst Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā 2.1. Lai nodrošinātu procedūras pārredzamību, paziņojumos publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī iekļauj visu informāciju, kas noteikta attiecīgajās standarta veidlapās, kas minētas Direktīvā 2014/24/ES. 2.2. Līgumslēdzēja iestāde, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu, var informēt par saviem nodomiem, kas saistīti ar plānoto iepirkumu attiecīgajā finanšu gadā. Tas attiecas uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam (“Publikāciju birojs”). Iepriekšēju informatīvu paziņojumu līgumslēdzēja iestāde var publicēt vai nu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai savā pircēju profilā. Pēdējā minētajā gadījumā paziņojumu par publicēšanu pircēju profilā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2.3. Ne vēlāk kā 30 dienas no tāda līguma vai pamatlīguma parakstīšanas, kura vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, līgumslēdzēja iestāde Publikāciju birojam nosūta līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumu par procedūras rezultātiem. Neskarot pirmo daļu, līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumus attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var sagrupēt pa ceturkšņiem. Tādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumu nosūta ne vēlāk kā 30 dienas pēc katra ceturkšņa beigām. Par konkrētiem līgumiem, kuru pamatā ir pamatlīgums, līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumus nepublicē. 2.4. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojumu līgumslēdzēja iestāde publicē:
a)
pirms tāda līguma vai pamatlīguma noslēgšanas, kura vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām un kura līgumslēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļās b) apakšpunktā izklāstīto procedūru;
b)
pēc tāda līguma vai pamatlīguma noslēgšanas, kura vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, tostarp kura līgumslēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļās a) un c)–f) apakšpunktā izklāstītajām procedūrām. 2.5. Gadījumos, kas minēti 172. panta pirmās daļas 3. punkta a) un b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde līguma darbības laikā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par izmaiņām līgumā, ja minēto izmaiņu vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām vai ja tā attiecībā uz procedūrām ārējo darbību jomā ir vienāda ar vai lielāka par 178. panta 1. punktā noteiktajām robežvērtībām. 2.6. Starpiestāžu procedūras gadījumā par piemērojamajiem publiskošanas pasākumiem atbild par procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde. |
3. |
Tādu procedūru izsludināšana, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par šīs regulas 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām vai kas neietilpst Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā 3.1. Procedūras attiecībā uz līgumiem, kuru lēstā vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, izsludina piemērotā veidā. Šāda izsludināšana aptver piemērotu ex ante publiskošanu internetā vai paziņojumu par līgumu, vai – tādu līgumu gadījumā, kuru līgumslēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 13. punktā izklāstīto procedūru, – paziņojuma par uzaicinājumu paust ieinteresētību publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētais pienākums neattiecas uz 11. punktā izklāstīto procedūru un uz 14.4. punktā izklāstīto sarunu procedūru ļoti zemas vērtības līgumiem. 3.2. Attiecībā uz līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas g) un i) apakšpunktu, līgumslēdzēja iestāde vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. jūnijam nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līgumu sarakstu. Kad līgumslēdzēja iestāde ir Komisija, minēto sarakstu pievieno 74. panta 9. punktā minētajam gada darbības pārskatu kopsavilkumam. 3.3. Informācijā par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu ir iekļauts darbuzņēmēja nosaukums, summa, par kuru uzņemas juridiskās saistības, un līguma priekšmets, un tiešo līgumu un konkrēto līgumu gadījumā tā atbilst 38. panta 3. punkta prasībām. Vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. jūnijam līgumslēdzēja iestāde savā tīmekļa vietnē publicē līgumu sarakstu attiecībā uz:
a)
līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām;
b)
līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas h) un j)–m) apakšpunktu;
c)
izmaiņām līgumos, kā noteikts 172. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā;
d)
izmaiņām līgumos, kā noteikts 172. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, ja izmaiņu vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām;
e)
konkrētajiem līgumiem saskaņā ar pamatlīgumu. Attiecībā uz otrās daļas e) apakšpunktu publicējamo informāciju par vienu un konkrētajiem līgumiem saskaņā ar pamatlīgumu var apkopot pa darbuzņēmējiem. 3.4. Starpiestāžu pamatlīgumu gadījumā katra līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par savu konkrēto līgumu un to izmaiņu izsludināšanu saskaņā ar 3.3. punktu. |
4. |
Paziņojumu publicēšana 4.1. Līgumslēdzēja iestāde 2. un 3. punktā minētos paziņojumus sagatavo un nosūta Publikāciju birojam elektroniski. 4.2. Publikāciju birojs publicē 2. un 3. punktā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā:
a)
septiņas dienas pēc to nosūtīšanas, ja līgumslēdzēja iestāde izmanto elektronisko sistēmu, lai aizpildītu 2.1. punktā minētās standarta veidlapas, un brīvā formā ierakstītais teksts nepārsniedz 500 vārdus;
b)
12 dienas pēc to nosūtīšanas visos pārējos gadījumos. 4.3. Līgumslēdzējai iestāde spēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena. |
5. |
Citi izsludināšanas veidi Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 2. un 3. punktā, iepirkuma procedūrām var izmantot arī cita veida sludinājumus, jo īpaši elektroniskos. Jebkurā šādā sludinājumā atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paziņojums ir publicēts, un to nepublicē pirms minētā paziņojuma, kurš vienīgais ir autentisks. Šādi sludinājumi nerada nekādu diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī sniegt sīkāku informāciju, kas nav iekļauta līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts. |
6. Minimālais kandidātu skaits un sarunu kārtība
6.1. Slēgtā procedūrā un tādās procedūrās, kas minētas 13.1. punkta a) un b) apakšpunktā, un līgumiem, ko piešķir saskaņā ar 14.2. punktu, minimālais kandidātu skaits ir pieci.
6.2. Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā, vietējā tirgus izpētē saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas g) apakšpunktu un sarunu procedūrā zemas vērtības līgumiem saskaņā ar 14.3. punktu minimālais kandidātu skaits ir trīs.
6.3. 6.1. un 6.2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
sarunu procedūrām ļoti zemas vērtības līgumiem saskaņā ar 14.4. punktu;
sarunu procedūrām bez līguma paziņojuma iepriekšējas publicēšanas saskaņā ar 11. punktu, izņemot metu konkursus saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu un vietējā tirgus izpēti saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas g) apakšpunktu.
6.4. Ja atlases kritērijiem atbilstošo kandidātu skaits ir mazāks par 6.1. un 6.2. punktā paredzēto minimālo skaitu, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot tos kandidātus, kam piemīt prasītās spējas. Līgumslēdzēja iestāde neiesaista citus ekonomikas dalībniekus, kuri sākotnēji neiesniedza dalības pieteikumu vai kurus tā sākotnēji nebija uzaicinājusi.
6.5. Sarunu laikā līgumslēdzēja iestāde nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Sarunas var norisināties secīgos posmos, lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.
6.6. Attiecībā uz līgumiem, ko piešķir saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas d) un g) apakšpunktu un 14.2. un 14.3. punktu, līgumslēdzēja iestāde uzaicina vismaz visus tos ekonomikas dalībniekus, kuri pauduši ieinteresētību pēc ex ante publiskošanas, kā noteikts 3.1. punktā, vai pēc vietējā tirgus izpētes vai metu konkursa.
7. Inovācijas partnerība
7.1. Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrāde un vēlāka no tās izrietošo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde ar noteikumu, ka tie atbilst snieguma līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par ko vienojušās līgumslēdzējas iestādes un partneri.
Inovācijas partnerība ir strukturēta secīgos posmos, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kuri var ietvert būvdarbu pabeigšanu, produktu izgatavošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas partneriem jāsasniedz.
Pamatojoties uz minētajiem starpposma mērķiem, līgumslēdzēja iestāde pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir norādījusi minētās iespējas un nosacījumus to izmantošanai iepirkuma procedūras dokumentos.
7.2. Pirms sākt inovācijas partnerību, līgumslēdzēja iestāde izzina tirgu, kā paredzēts 15. punktā, lai pārliecinātos, ka minēto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu tirgū nav vai ka tādi nepastāv kā tirgum tuvinātas izstrādes darbības.
Ievēro sarunu kārtību, kas izklāstīta 164. panta 4. punktā un 6.5. punktā.
Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde apraksta vajadzību pēc inovatīviem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, kas jau ir pieejami tirgū. Tā norāda, kuri minētā apraksta elementi nosaka minimālās prasības. Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt, kāds ir prasītais risinājums un tā apjoms, un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.
Līgumslēdzēja iestāde var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu partneri vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.
Līgumslēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties vienīgi uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kā noteikts 167. panta 4. punktā.
7.3. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos precizē intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību.
Inovācijas partnerībā līgumslēdzēja iestāde pārējiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana.
Līgumslēdzēja iestāde nodrošina, lai partnerības struktūra un jo īpaši dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļotu piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu lēstā vērtība ir samērīga ar ieguldījumu, kas nepieciešams to izstrādei.
8. Metu konkursi
8.1. Uz metu konkursiem attiecas 2. punktā izklāstītie noteikumi par izsludināšanu, un tajos var būt iekļauta godalgu piešķiršana.
Ja kandidātu skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēja iestāde nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus.
Uzaicināto kandidātu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
8.2. Žūriju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas nav atkarīgas no konkursa kandidātiem. Ja dalībai konkursā no kandidātiem tiek prasīta noteikta profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļa žūrijas locekļu ir tāda pati vai līdzvērtīga kvalifikācija.
Žūrija savos atzinumos ir neatkarīga. Žūrija savus atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai ir iesnieguši anonīmi, un vienīgi uz to kritēriju pamata, kuri ir norādīti konkursa paziņojumā.
8.3. Žūrijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta nopelniem, un tās izveidoto sarindojumu un piezīmes iekļauj ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi.
Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz žūrija ir sniegusi savu atzinumu.
Žūrija var aicināt kandidātus atbildēt uz ziņojumā ierakstītajiem jautājumiem, lai paskaidrotu projektu. Par attiecīgi notikušo dialogu tiek sagatavots pilnīgs ziņojums.
8.4. Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, kas ietver atlasītā kandidāta nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā iekļautajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tās izvēle atšķiras no priekšlikumiem, kas ietverti žūrijas atzinumā.
9. Dinamiskā iepirkumu sistēma
9.1. Dinamiskā iepirkumu sistēma var būt iedalīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Tādā gadījumā katrai kategorijai nosaka savus atlases kritērijus.
9.2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda paredzēto pirkumu veidu un lēsto daudzumu un visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iepirkumu sistēmu, izmantoto elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.
9.3. Visā laikposmā, kad ir spēkā dinamiskā iepirkumu sistēma, līgumslēdzēja iestāde dod iespēju jebkuram ekonomikas dalībniekam iesniegt pieteikumu dalībai sistēmā. Šādu pieteikumu vērtēšanu tā pabeidz 10 darbdienās pēc to saņemšanas dienas. Minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, ja tas ir pamatoti. Tomēr līgumslēdzēja iestāde piedāvājumu vērtēšanas termiņu var pagarināt, ja tajā laikā netiek izsludināts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
Līgumslēdzēja iestāde cik ātri vien iespējams informē kandidātu par to, vai tas ir pielaists dinamiskajai iepirkumu sistēmai.
9.4. Līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus, kas pielaisti sistēmai attiecīgā kategorijā, iesniegt piedāvājumu pamatotā termiņā. Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti līguma paziņojumā, piešķir tiesības slēgt līgumu tam pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šie kritēriji vajadzības gadījumā var tikt precīzāk formulēti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.
9.5. Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā norāda laikposmu, kurā ir spēkā dinamiskā iepirkumu sistēma.
Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības ilgums nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos.
Līgumslēdzēja iestāde neizmanto šo sistēmu, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci.
10. Konkursa dialogs
10.1. Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai aprakstošā dokumentā norāda savas vajadzības un prasības, piešķiršanas kritērijus un paredzamo laika grafiku.
Tiesības slēgt līgumu tā piešķir piedāvājumam ar labāko cenas un kvalitātes attiecību.
10.2. Līgumslēdzēja iestāde sāk dialogu ar kandidātiem, kas atbilst atlases kritērijiem, lai noteiktu un definētu līdzekļus, kas ir vispiemērotākie tās vajadzību apmierināšanai. Minētā dialoga laikā tā drīkst ar atlasītajiem kandidātiem apspriest visus iepirkuma aspektus, bet tā nevar grozīt 10.1. punktā minētās vajadzības, prasības un piešķiršanas kritērijus.
Dialoga laikā līgumslēdzēja iestāde nodrošina attieksmes vienlīdzību pret visiem pretendentiem un neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu kāds no pretendentiem, ja nav saņemta attiecīgā pretendenta piekrišana atcelt šo konfidencialitāti.
Konkursa dialogs var notikt secīgos posmos, lai samazinātu apspriežamo risinājumu skaitu, piemērojot paziņotos piešķiršanas kritērijus, ja minētā iespēja ir paredzēta līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.
10.3. Līgumslēdzēja iestāde dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības.
Pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde atlikušos pretendentus ir informējusi par dialoga pabeigšanu, tā katru no viņiem aicina iesniegt galīgo piedāvājumu, balstoties uz dialoga laikā piedāvāto un precizēto risinājumu vai risinājumiem. Minētajos piedāvājumos ir ietverti visi projekta realizācijai prasītie un nepieciešamie elementi.
Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma minētie galīgie piedāvājumi var tikt paskaidroti, precizēti un optimizēti ar noteikumu, ka tas nav saistīts ar būtiskām izmaiņām piedāvājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos.
Līgumslēdzēja iestāde var veikt sarunas ar pretendentu, kurš ir iesniedzis piedāvājumu ar labāko cenas un kvalitātes attiecību, lai apstiprinātu tajā ietvertās saistības, ar noteikumu, ka tā rezultātā netiek mainīti būtiski piedāvājuma elementi un nerodas konkurences izkropļojuma vai diskriminācijas risks.
10.4. Līgumslēdzēja iestāde var paredzēt maksājumus, kas jāveic priekš atlasītajiem kandidātiem, kas piedalās dialogā.
11. Tādas sarunu procedūras izmantošana, kurā paziņojums par līgumu netiek iepriekš publicēts
11.1. Kad līgumslēdzēja iestāde izmanto tādu sarunu procedūru, kurā paziņojums par līgumu netiek iepriekš publicēts, tā ievēro 164. panta 4. punktā un 6.5. punktā izklāstīto sarunu kārtību.
Līgumslēdzēja iestāde var izmantot sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu publicēšanas neatkarīgi no līguma lēstās vērtības šādos gadījumos:
ja, atsaucoties uz atklātu vai slēgtu procedūru, pēc minētās procedūras slēgšanas nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, vai neviens piemērots dalības pieteikums 11.2. punkta nozīmē, ar noteikumu, ka sākotnējie iepirkuma procedūras dokumenti nav būtiski mainīti;
ja, ievērojot 11.3. punktā paredzētos nosacījumus, būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai viens vienīgs ekonomikas dalībnieks jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ:
iepirkuma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu;
konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ;
jānodrošina ekskluzīvu tiesību, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzība;
ciktāl tas noteikti nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības gadījumā, ko radījuši neparedzēti notikumi, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti 24., 26. un 41. punktā, un ja šāda ārkārtēja steidzamība nav radusies līgumslēdzējas iestādes dēļ;
ja pakalpojumu līgumu slēdz pēc metu konkursa un tiesības to slēgt ir jāpiešķir minētā konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem uz sarunām uzaicina visus uzvarētājus;
attiecībā uz jauniem pakalpojumiem vai būvdarbiem, kas ir tādu līdzīgu pakalpojumu vai būvdarbu atkārtošana, kurus tā pati līgumslēdzēja iestāde bija uzticējusi ekonomikas dalībniekam, kam bija piešķirtas tiesības slēgt sākotnējo līgumu, ar noteikumu, ka minētie pakalpojumi vai būvdarbi atbilst pamatprojektam, attiecībā uz kuru, ievērojot 11.4. punktā minētos nosacījumus, pēc līguma paziņojuma publicēšanas tika piešķirtas tiesības slēgt sākotnējo līgumu;
piegādes līgumiem:
par papildu piegādēm, kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības ekspluatācijā un apkopē; ja Savienības iestādes uz sava rēķina piešķir tiesības slēgt līgumus, šādu līgumu ilgums nepārsniedz trīs gadus;
ja attiecīgos produktus ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; tomēr šie līgumi neaptver ražošanu vairumā, ko veic, lai pārbaudītu komerciālo dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;
piegādēm, ko kotē un iegādājas preču biržā;
piegāžu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no ekonomikas dalībnieka, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā vai mierizlīgumā ar kreditoriem, vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
ēku līgumiem pēc vietējā tirgus izpētes;
līgumiem attiecībā uz vienu no turpmāk minētajiem:
tādu tiesisko pārstāvību šķīrējtiesā, samierināšanā vai tiesvedībā, ko veic zvērināts advokāts Padomes Direktīvas 77/249/EEK ( 30 ) 1. panta nozīmē;
juridiskām konsultācijām, ko sniedz, gatavojoties kādam no i) punktā minētajiem procesiem, vai ja ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka lieta, uz kuru konsultācijas attiecas, kļūs par šāda procesa priekšmetu, ar noteikumu, ka konsultācijas sniedz zvērināts advokāts Direktīvas 77/249/EEK 1. panta nozīmē;
šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;
dokumentu apliecināšanas un autentificēšanas pakalpojumiem, kas jāsniedz notāriem;
attiecībā uz līgumiem, kuri atzīti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildē jāievēro īpaši drošības pasākumi, saskaņā ar spēkā esošajiem administratīvajiem noteikumiem vai ja tas vajadzīgs Savienības būtisko interešu aizsardzībai, ja attiecīgās būtiskās intereses nevar tikt nodrošinātas ar citiem līdzekļiem; šādi pasākumi var aptvert prasības aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēja iestāde dara pieejamu iepirkuma procedūrā;
finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 31 ) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un operācijām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;
aizdevumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu Direktīvas 2004/65/ES nozīmē;
publisko sakaru tīklu un elektronisko komunikāciju pakalpojumu iegādei Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK ( 32 ) nozīmē;
pakalpojumiem, ko sniedz starptautiska organizācija, ja tā nav tiesīga piedalīties konkursa procedūrās saskaņā ar statūtiem vai dibināšanas aktu.
11.2. Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas neattiecas uz līguma priekšmetu, un dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja ekonomikas dalībnieks tiek izslēgts saskaņā ar 136. panta 1. punktu vai neatbilst atlases kritērijiem.
11.3. Izņēmumi, kas izklāstīti 11.1. punkta otrās daļas b) apakšpunkta ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka, definējot iepirkumu, ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri.
11.4. Gadījumos, kas minēti 11.1. punkta otrās daļas e) apakšpunktā, pamatprojektā min iespējamo jauno pakalpojumu vai būvdarbu apmēru un nosacījumus, saskaņā ar kuriem piešķirs līgumslēgšanas tiesības. Iespēju izmantot sarunu procedūru dara zināmu brīdī, kad izsludina konkursu par pamatprojektu, un turpmākiem pakalpojumiem vai būvdarbiem lēsto kopsummu ņem vērā, piemērojot 175. panta 1. punktā vai attiecībā uz ārējo darbību jomu – 178. panta 1. punktā minētās robežvērtības. Ja Savienības iestādes uz sava rēķina piešķir tiesības slēgt līgumus, minēto procedūru izmanto tikai sākotnējā līguma izpildes laikā un tikai pirmo triju gadu laikā pēc tā noslēgšanas.
12. Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana
12.1. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu, tā ievēro 164. panta 4. punktā un 6.5. punktā izklāstīto sarunu kārtību. Līgumslēdzēja iestāde var neatkarīgi no līguma lēstās vērtības izmantot minētās procedūras šādos gadījumos:
ja, atsaucoties uz atklātu vai slēgtu procedūru, pēc minētās procedūras slēgšanas ir iesniegti vienīgi neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi, kā noteikts 12.2. un 12.3. punktā, ar noteikumu, ka sākotnējie iepirkuma procedūras dokumenti nav būtiski mainīti;
attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:
ja līgumslēdzējas iestādes vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau pieejamu risinājumu;
būvdarbos, piegādē vai pakalpojumos ir ietverta projektēšana vai inovatīvi risinājumi;
līgumslēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējas sarunu veikšanas, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas attiecas uz līguma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru vai riskiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu;
līgumslēdzēja iestāde nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas pēc kāda standarta, kā izklāstīts 17.3. punktā;
koncesijas līgumiem;
pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/24/ES XIV pielikumā;
zinātniskās izpētes un izstrādes pakalpojumiem, izņemot tos, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 2195/2002, izņemot, ja no tiem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, kas izmanto tos savām vajadzībām, vai ja līgumslēdzēja iestāde pilnībā atlīdzina sniegtos pakalpojumus;
pakalpojumu līgumiem par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES ( 33 ), vai radio mediju pakalpojumiem, vai līgumiem par raidlaiku vai programmu nodrošināšanu.
12.2. Piedāvājumu uzskata par neatbilstīgu jebkurā no šādiem gadījumiem:
tas neatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas iepirkuma procedūras dokumentos;
tas neatbilst iesniegšanas prasībām, kas noteiktas 168. panta 3. punktā;
pretendents ir noraidīts saskaņā ar 141. panta 1. punkta pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu;
līgumslēdzēja iestāde ir paziņojusi, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts.
12.3. Piedāvājumu uzskata par nepieņemamu jebkurā no šādiem gadījumiem:
ja piedāvājuma cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes maksimālo budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras sākšanas;
ja piedāvājums neatbilst minimālajiem kvalitātes līmeņiem atbilstoši piešķiršanas kritērijiem.
12.4. Gadījumos, kas minēti 12.1. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzējai iestādei nav jāpublicē līguma paziņojums, ja tā konkursa procedūrā ar sarunām iekļauj visus tos pretendentus, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, izņemot tos, kuri ir iesnieguši piedāvājumu, kas atzīts par nepamatoti lētu.
13. Procedūra ar uzaicinājumu paust ieinteresētību
13.1. Līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā vai 178. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, un neskarot 11. un 12. punktu, līgumslēdzēja iestāde var izmantot uzaicinājumu paust ieinteresētību, lai veiktu kādu no šādām darbībām:
iepriekš atlasīt kandidātus, kurus paredzēts aicināt iesniegt piedāvājumus turpmākos uzaicinājumos uz slēgtu konkursu;
izveidot to pārdevēju sarakstu, kurus paredzēts aicināt iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus.
13.2. Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, ir derīgs ne ilgāk kā četrus gadus no dienas, kad ir publicēts 3.1. punktā minētais paziņojums.
Pirmajā daļā norādītajā sarakstā var būt iekļauti apakšsaraksti.
Jebkurš ieinteresēts ekonomikas dalībnieks var paust interesi jebkurā brīdī minētā saraksta derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus.
13.3. Kad paredzēts piešķirt tiesības slēgt līgumu, līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus vai pārdevējus, kas ir iekļauti attiecīgajā sarakstā vai apakšsarakstā, veikt vienu no šādām darbībām:
iesniegt piedāvājumu 13.1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā;
13.1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā –, iesniegt vienu no šādiem dokumentiem:
piedāvājumus, tostarp dokumentus saistībā ar izslēgšanas un atlases kritērijiem;
dokumentus saistībā ar izslēgšanas un atlases kritērijiem un – otrajā posmā – minētajiem kritērijiem atbilstīgo pārdevēju piedāvājumu.
14. Vidējas, zemas un ļoti zemas vērtības līgumi
14.1. Tiesības slēgt vidējas, zemas un ļoti zemas vērtības līgumus var piešķirt ar sarunu procedūru saskaņā ar sarunu kārtību, kas izklāstīta 164. panta 4. punktā un 6.5. punktā. Sākotnējo piedāvājumu iesniedz tikai tie kandidāti, kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicinājusi līgumslēdzēja iestāde.
14.2. Līgumu, kura vērtība pārsniedz EUR 60 000 , bet ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, uzskata par vidējas vērtības līgumu. Tādiem līgumiem piemēro 3.1. punktu un 6.1. un 6.4. punktu.
14.3. Līgumu, kura vērtība nepārsniedz EUR 60 000 , bet pārsniedz 14.4. noteikto robežvērtību uzskata par zemas vērtības līgumu. Tādiem līgumiem piemēro 3.1. punktu un 6.2. un 6.4. punktu.
14.4. Līgumu, kura vērtība nepārsniedz EUR 15 000 , uzskata par ļoti zemas vērtības līgumu. Tādiem līgumiem piemēro 6.3. punktu.
14.5. Maksājumus par izdevumiem, kuru summa nepārsniedz EUR 1 000 , var veikt, pamatojoties uz rēķinu, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.
15. Iepriekšēja tirgus izzināšana
15.1. Attiecībā uz iepriekšēju tirgus izzināšanu līgumslēdzējas iestādes var lūgt vai pieņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai no ekonomikas dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.
15.2. Ja ekonomikas dalībnieks ir konsultējis līgumslēdzēju iestādi vai ir citādi bijis iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde, kā paredzēts 141. pantā, piemēro pasākumus, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka ar minēto ekonomikas dalībnieku dalību iepirkuma procedūrā netiek izkropļota konkurence.
16. Iepirkuma procedūras dokumenti
16.1. Iepirkuma procedūras dokumenti ir šādi:
attiecīgā gadījumā līguma paziņojums vai citi sludinājumi, kā paredzēts 2.–5. punktā;
uzaicinājums uz konkursu;
konkursa specifikācijas vai aprakstošie dokumenti konkursa dialoga procedūras gadījumā, tostarp tehniskās specifikācijas un attiecīgie kritēriji;
līguma projekts, kura pamatā ir līguma paraugs.
Pirmās daļas d) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.
16.2. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus:
precizē noteikumus, ar ko reglamentē piedāvājumu iesniegšanu, tostarp jo īpaši nosacījumus par to konfidencialitātes saglabāšanu līdz atvēršanai, pieteikumu saņemšanas termiņu (datums un laiks) un adresi, uz kādu tie jāsūta vai kur jāpiegādā, vai interneta adresi, ja iesniegšana paredzēta elektroniski;
norāda, ka piedāvājuma iesniegšana nozīmē piekrišanu iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem un ka tāds piedāvājums darbuzņēmējam, kam piešķirtas tiesības slēgt līgumu, tā izpildes laikā ir saistošs;
precizē laikposmu, kurā piedāvājums paliek spēkā un nekādā ziņā netiek grozīts;
nosaka aizliegumu attiecībā uz jebkādiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem procedūras laikā, izņemot ārkārtējos gadījumos 169. pantā norādītajos apstākļos, un, ja noteikumi paredz apmeklējumu uz vietas, precizē šāda apmeklējuma kārtību;
precizē pierādījumu veidu attiecībā uz atbilstību piedāvājuma saņemšanas termiņam;
norāda, ka piedāvājuma iesniegšana nozīmē piekrišanu elektroniski saņemt paziņojumu par procedūras rezultātiem.
16.3. Konkursa specifikācijās norāda:
izslēgšanas un atlases kritērijus;
līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un to relatīvo svērumu vai, ja objektīvu iemeslu dēļ svēruma noteikšana nav iespējama, tos norāda dilstošā secībā pēc to svarīguma, kas attiecas arī uz variantiem, ja tie līguma paziņojumā ir atļauti;
tehniskās specifikācijas, kas minētas 17. punktā;
ja ir atļauti varianti, minimālās prasības, kas jāievēro;
informāciju par to, vai piemēro protokolu Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un neaizskaramību, kas pievienots LES un LESD, vai attiecīgos gadījumos – Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām vai Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām;
pierādījumus attiecībā uz piekļuvi iepirkuma procedūrām;
prasību norādīt, kurā valstī pretendenti veic uzņēmējdarbību, un uzrādīt apliecinošus pierādījumus, kādi parasti ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;
attiecībā uz dinamisko iepirkumu sistēmu vai elektroniskajiem katalogiem – informāciju izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un nepieciešamās specifikācijas.
16.4. Līguma projektā norāda:
līgumsodu par līguma noteikumu neievērošanu;
rekvizītus, kam jābūt ietvertiem rēķinos un attiecīgajos apliecinošajos dokumentos saskaņā ar 111. pantu;
ka gadījumos, kad Savienības iestādes uz sava rēķina piešķir tiesības slēgt līgumus, tiesību akti, kas attiecas uz līgumu, ir Savienības tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina valsts tiesību akti, vai, ja nepieciešams attiecībā uz ēku līgumiem, vienīgi valsts tiesību akti;
tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus;
ka darbuzņēmējs ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas noteikti Savienības tiesībās, valsts tiesībās, koplīgumos vai starptautiskajās sociālo un vides tiesību konvencijās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā;
vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana;
ka cenas, kas ietvertas piedāvājumos, ir stingri noteiktas un tās nevar pārskatīt, vai paredz nosacījumus un/vai formulas cenu pārskatīšanai līguma darbības laikā.
Attiecībā uz pirmās daļas g) apakšpunktu, ja līgumā ir paredzēta cenu pārskatīšana, līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:
iepirkuma procedūras priekšmetu un ekonomisko situāciju, kurā šī procedūra notiek;
līguma veidu, uzdevumus un līguma ilgumu;
līgumslēdzējas iestādes finansiālās intereses.
Šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunkta noteikumus var atcelt attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas m) apakšpunktu.
17. Tehniskās specifikācijas
17.1. Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienlīdzīgu piekļuvi iepirkuma procedūrām, un to rezultātā netiek radīti nepamatoti šķēršļi konkurences pieļaušanai iepirkumā.
Tehniskajās specifikācijās iekļauj nepieciešamos raksturlielumus attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, tostarp minimālās prasības, lai šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu līgumslēdzējas iestādes paredzētajiem mērķiem.
17.2. 17.1. punktā minētajos raksturlielumos var pēc vajadzības iekļaut:
kvalitātes līmeni;
ekoloģiskos un klimata raksturlielumus;
pirkumiem, kas paredzēti lietošanai fiziskām personām, – piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos;
atbilstības novērtēšanas līmeņus un procedūras;
piegādes sniegumu vai pielietojumu;
nekaitīgumu vai izmērus, tostarp piegādēm – tirdzniecības nosaukumu un instrukcijas lietotājiem, bet visiem līgumiem – terminoloģiju, simbolus, testēšanu un testēšanas metodes, iepakojumu, zīmes un marķējumu, ražošanas procesus un paņēmienus;
būvdarbu līgumiem – procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, un noteikumus, kas attiecas uz projektēšanu un tāmēšanu, būvju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus, būvniecības metodes vai paņēmienus un visus citus tehniskos nosacījumus, kurus līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem var noteikt pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām.
17.3. Tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:
prioritārā secībā, atsaucoties uz Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām tehnisko atsauču sistēmām, ko noteikušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai, ja to nav, tad to ekvivalentiem valstīs; katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgs”;
atbilstoši sniegumam vai funkcionālajām prasībām, iekļaujot ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzēja iestāde varētu piešķirt līgumslēgšanas tiesības;
kombinējot metodes, kas izklāstītas a) un b) apakšpunktā.
17.4. Ja līgumslēdzēja iestāde specifikācijām izmanto 17.3. punkta a) apakšpunktā paredzēto iespēju norādīt atsauces, tā nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka tas neatbilst minētajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, pierāda, ka piedāvātais risinājums līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.
17.5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 17.3. punkta b) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas formulēt atbilstoši sniegumam vai funkcionālajām prasībām, tad tā nenoraida piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas struktūras noteiktajām tehnisko atsauču sistēmām, ja minētās specifikācijas atbilst tās noteiktajam sniegumam vai funkcionālajām prasībām.
Pretendents jebkurā piemērotā veidā pierāda, ka standartam atbilstīgie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst sniegumam vai funkcionālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.
17.6. Ja līgumslēdzēja iestāde plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem ekoloģiskajiem, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, tā var prasīt īpašu marķējumu vai izvirzīt marķējumam īpašas prasības, ja ir ievēroti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:
marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir piemērotas pirkuma raksturlielumu noteikšanai;
marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;
marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas;
marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;
marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.
Līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai nolūkā pierādīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu vai sertifikātu, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( 34 ), vai līdzvērtīga atbilstības novērtēšanas struktūra.
17.7. Līgumslēdzēja iestāde pieņem jebkuru citu piemērotu pierādījumu veidu, kas nav minēts 17.6. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams iegūt tos vai saņemt īpašu marķējumu attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem minētais ekonomikas dalībnieks nav atbildīgs, un ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst īpašā marķējuma prasībām vai īpašajām līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām.
17.8. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai preču zīmes, patentus, tipus vai konkrētu izcelsmi vai ražošanas veidu, kas dažiem produktiem vai ekonomikas dalībniekiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu.
Izņēmuma gadījumos šādu norādi var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami detalizētu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.
18. Izslēgšanas un atlases kritēriji
18.1. Piemērojot 137. pantu, līgumslēdzēja iestāde pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas minēts Direktīvā 2014/24/ES, vai, ja tas nav iespējams, – parakstītu un datētu apliecinājumu ar godavārdu.
Ekonomikas dalībnieks var vēlreiz izmantot ESPD, kas jau ir izmantots kādā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām, ja tas apliecina, ka šajā dokumentā iekļautā informācija joprojām ir pareiza.
18.2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda atlases kritērijus, minimālo spēju līmeni un pierādījumus, kas nepieciešami minēto spēju apliecināšanai. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.
Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda veidu, kādā atlases kritēriji ir izpildāmi ekonomikas dalībnieku grupām, ņemot vērā 18.6. punktu.
Ja līgumu sadala daļās, līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālos spēju līmeņus katrai daļai. Tā var noteikt papildu minimālos spēju līmeņus gadījumā, ja vienam un tam pašam darbuzņēmējam piešķir līgumslēgšanas tiesības par vairākām daļām.
18.3. Attiecībā uz spējām veikt profesionālo darbību līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai ekonomikas dalībnieks atbilstu vismaz vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tas ir iekļauts attiecīgā profesionālā reģistrā vai komercreģistrā, izņemot, ja ekonomikas dalībnieks ir starptautiskās organizācijas;
attiecībā uz pakalpojumu līgumiem – tam ir īpaša atļauja, kas apliecina, ka tam ir atļauts izpildīt līgumu valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vai ka tas ir kādas konkrētas profesionālās organizācijas biedrs.
18.4. Saņemot dalības pieteikumus vai piedāvājumus, līgumslēdzēja iestāde pieņem ESPD vai pretējā gadījumā – apliecinājumu ar godavārdu, ka kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem. Prasību iesniegt ESPD vai apliecinājumu ar godavārdu var atcelt attiecībā uz ļoti zemas vērtības līgumiem.
Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt atjauninātu apliecinājumu vai visus apliecinošos dokumentus, vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pareizu procedūras norisi.
Līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai kandidāti vai izraudzītais pretendents iesniegtu atjauninātus apliecinošos dokumentus, izņemot, ja tā jau tos ir saņēmusi citas procedūras vajadzībām, un ar noteikumu, ka dokumenti joprojām atspoguļo jaunāko informāciju vai tā var tiem piekļūt bez maksas valsts datubāzē.
18.5. Līgumslēdzēja iestāde var, balstoties uz tās veikto risku novērtējumu, izlemt neprasīt pierādījumus par ekonomikas dalībnieku juridiskajām, regulatīvajām, finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām šādos gadījumos:
procedūrās līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir uz sava rēķina un kuru vērtība, nepārsniedz 175. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības;
procedūrās ārējo darbību jomā piešķirtajām tiesībām slēgt līgumus, kuru vērtība nepārsniedz 178. panta 1. punktā norādītās robežvērtības;
procedūrās līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas b) un e) apakšpunktu, f) apakšpunkta i) un iv) punktu, h) un m) apakšpunktu.
Ja līgumslēdzēja iestāde izlemj nepieprasīt pierādījumus par ekonomikas dalībnieku juridiskajām, regulatīvajām, finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, priekšfinansējumu nepiešķir, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.
18.6. Ekonomikas dalībnieks vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kādas juridiskās saiknes viņu ar tiem vieno. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka tā rīcībā būs līguma izpildei nepieciešamie resursi, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarībā.
Attiecībā uz tehniskajiem un profesionālajiem kritērijiem ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām tikai tad, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kur minētās spējas ir nepieciešamas.
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.
Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents plāno slēgt apakšlīgumu, un par apakšuzņēmēju identitāti.
Attiecībā uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, ko sniedz objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai darbuzņēmējs norādītu līguma izpildē visu iesaistīto apakšuzņēmēju nosaukumus, kontaktinformāciju un pilnvarotos pārstāvjus.
18.7. Līgumslēdzēja iestāde pārbauda, vai subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, un plānotie apakšuzņēmēji gadījumos, kad apakšlīgumi veido ievērojamu daļu no attiecīgā līguma, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem.
Līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu vai apakšuzņēmēju, kas neatbilst attiecīgajam atlases kritērijam.
18.8. Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa, – šīs grupas dalībnieks.
18.9. Līgumslēdzēja iestāde neprasa, lai ekonomikas dalībnieku grupām, iesniedzot piedāvājumu vai dalības pieteikumu, būtu noteikta juridiska forma, bet atlasītajai grupai var prasīt iegūt noteiktu juridisko formu, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šāda pārveide ir vajadzīga pienācīgai līguma izpildei.
19. Saimnieciskās un finansiālās spējas
19.1. Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem ir līguma izpildei nepieciešamās saimnieciskās un finansiālās spējas, līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši prasīt, lai:
ekonomikas dalībniekiem būtu konkrēts gada minimālais apgrozījums, tostarp konkrēts minimālais apgrozījums līguma jomā;
ekonomikas dalībnieki sniegtu informāciju par saviem gada pārskatiem, uzrādot attiecības starp aktīviem un saistībām;
ekonomikas dalībniekiem būtu pienācīgs profesionālās darbības apdrošināšanas līmenis.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos gada minimālais apgrozījums nepārsniedz gada līguma lēsto vērtību divkāršā apmērā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kuri ir saistīti ar iegādes veidu un kurus līgumslēdzēja iestāde norāda iepirkuma procedūras dokumentos.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda šādām attiecībām piemērojamās metodes un kritērijus.
19.2. Attiecībā uz dinamiskajām iepirkumu sistēmām maksimālo gada apgrozījumu aprēķina, pamatojoties uz to, kāds maksimālais apmērs ir paredzams konkrētiem līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības ir piešķiramas saskaņā ar minēto sistēmu.
19.3. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kādi pierādījumi ekonomikas dalībniekam ir jāiesniedz, lai pierādītu savas saimnieciskās un finansiālās spējas. Tā var jo īpaši prasīt vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem dokumentiem:
atbilstīgas izziņas no bankas vai attiecīgā gadījumā pierādījumus par attiecīgu profesionālās darbības apdrošināšanu;
finanšu pārskatus vai to izvilkumus par laikposmu, kas vienāds ar vai mazāks par pēdējiem trim finanšu gadiem, par kuriem konti ir noslēgti;
pārskatu par ekonomikas dalībnieka kopējo apgrozījumu un attiecīgā gadījumā par apgrozījumu līguma jomā par ne vairāk kā pēdējiem trim finanšu gadiem, par kuriem pieejama informācija.
Ja pamatotu iemeslu dēļ ekonomikas dalībnieks nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītos dokumentus, tas var apliecināt savas saimnieciskās un finansiālās spējas ar jebkādiem citiem dokumentiem, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par piemērotiem.
20. Tehniskās un profesionālās spējas
20.1. Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 20.2. līdz 20.5. punktu pārbauda, vai kandidāti vai pretendenti atbilst minimālajiem atlases kritērijiem attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām.
20.2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kādi pierādījumi ekonomikas dalībniekam ir jāiesniedz, lai pierādītu savas tehniskās un profesionālās spējas. Tā var pieprasīt vienu vai vairākus no šādiem dokumentiem:
attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm, kuru īstenošanai ir vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, vai attiecība uz pakalpojumiem – informāciju par izglītības un profesionālo kvalifikāciju, prasmju, pieredzes un kompetences apliecinājumus, kādi ir par izpildi atbildīgajām personām;
sarakstu:
ar pēdējos trijos gados sniegtajiem nozīmīgākajiem pakalpojumiem un nozīmīgākajām piegādēm, norādot summas, datumus un gan valsts, gan privātos klientus, pēc pieprasījuma pievienojot klientu izziņas;
ar iepriekšējo piecu gadu laikā veiktajiem būvdarbiem, sarakstu papildinot ar apliecinājumiem par to, ka svarīgākie būvdarbi ir veikti pietiekami labi;
pārskatu par ekonomikas dalībniekam pieejamo tehnisko aprīkojumu, darbarīkiem vai materiāliem, kurus ekonomikas dalībnieks izmantos, izpildot pakalpojumu vai būvdarbu līgumu;
aprakstu par tehnisko bāzi un līdzekļiem, kas ekonomikas dalībniekam ir pieejami kvalitātes nodrošināšanai, un aprakstu par pieejamo pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi;
norādi par ekonomikas dalībniekam pieejamajiem tehniskajiem darbiniekiem vai tehniskajām struktūrām, jo īpaši tām, kas atbild par kvalitātes kontroli, neatkarīgi no tā, vai tās šim ekonomikas dalībniekam pieder tieši;
attiecībā uz piegādēm – paraugus, aprakstus vai autentiskas fotogrāfijas vai sertifikātus, ko sastādījuši oficiāli kvalitātes kontroles institūti vai aģentūras, kuru kompetence ir vispāratzīta, un kas apliecina produktu atbilstību, to skaidri identificējot ar atsaucēm uz tehniskajām specifikācijām vai standartiem;
attiecībā uz būvdarbiem vai pakalpojumiem – pārskatu par ekonomikas dalībnieka gada vidējo darbinieku skaitu un vadošo darbinieku skaitu pēdējos trijos gados;
ziņas par piegādes ķēdes pārvaldību un izsekošanas sistēmām, ko ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu;
aprakstu par vides vadības pasākumiem, kurus ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu.
Pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkos, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu konkurences līmeni, līgumslēdzēja iestāde var norādīt, ka tiks ņemti vērā pierādījumi par pirms vairāk nekā trīs gadiem īstenotajām attiecīgajām piegādēm vai pakalpojumiem.
Pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu konkurences līmeni, līgumslēdzēja iestāde var norādīt, ka tiks ņemti vērā pierādījumi par pirms vairāk nekā pieciem gadiem īstenotajiem attiecīgajiem būvdarbiem.
20.3. Ja piegādes vai pakalpojumi ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko veic līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā ekonomikas dalībnieks veic darbību, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz piegādātāja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un attiecīgā gadījumā uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.
20.4. Ja līgumslēdzēja iestāde pieprasa neatkarīgu struktūru izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst zināmiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, tā atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Līgumslēdzēja iestāde pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem no tāda ekonomikas dalībnieka, kuram acīmredzami nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds ekonomikas dalībnieks nav atbildīgs, un ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.
20.5. Ja līgumslēdzēja iestāde prasa uzrādīt sertifikātus, kurus izdevušas neatkarīgas struktūras un kuri apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tā atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu ( 35 ), vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nav bijuši pieejami vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šis ekonomikas dalībnieks nav atbildīgs, līgumslēdzēja iestāde pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka minētie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.
20.6. Līgumslēdzēja iestāde var secināt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, lai izpildītu līgumu saskaņā ar pienācīgas kvalitātes standartu, ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.
21. Piešķiršanas kritēriji
21.1. Kvalitātes kritērijos var būt ietverti tādi elementi kā tehniskās priekšrocības, estētiskie un funkcionālie raksturlielumi, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, ekoloģiskie un inovatīvie raksturlielumi, ražošanas, sniegšanas un tirdzniecības process un jebkāds cits konkrēts process jebkurā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites cikla posmā, tā personāla organizācija, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, pēcpārdošanas pakalpojumi, tehniskā palīdzība vai piegādes nosacījumi, piemēram, piegādes datums, piegādes process, piegādes laikposms vai izpildes laikposms.
21.2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka, izmantojot zemākās cenas metodi. Šos svērumus var izteikt kā vērtību diapazonu ar atbilstīgu maksimālo starpību.
Svērums, kādu piešķir cenai vai izmaksām attiecībā pret pārējiem kritērijiem, neneitralizē cenas vai izmaksu kritēriju.
Ja svērumu noteikšana objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama, līgumslēdzēja iestāde kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.
21.3. Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālos kvalitātes līmeņus. Piedāvājumus, kuriem ir zemāka līmeņa kvalitāte, noraida.
21.4. Aprites cikla izmaksas attiecīgajā apmērā pilnībā vai daļēji aptver visas šādas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā:
izmaksas, kas rodas līgumslēdzējai iestādei vai citiem lietotājiem, piemēram:
izmaksas, kas saistītas ar iegādi;
lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš;
apkopes izmaksas;
aprites cikla beigu izmaksas, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas;
izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi un kam ir saikne ar būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem to aprites ciklā, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un pārbaudīt.
21.5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tā iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko tā izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.
Metode, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, atbilst šādiem nosacījumiem:
tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;
tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;
ekonomikas dalībnieki spēj sagādāt nepieciešamos datus bez liekiem pūliņiem.
Attiecīgajā gadījumā aprites cikla izmaksu aprēķināšanai līgumslēdzēja iestāde izmanto obligātās kopējās metodes, kā paredzēts Direktīvas 2014/24/ES XIII pielikumā uzskaitītajos Savienības tiesību aktos.
22. Elektronisko izsoļu izmantošana
22.1. Līgumslēdzēja iestāde var izmantot elektroniskās izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.
Līgumslēdzēja iestāde elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc pilnīga sākotnējā piedāvājumu vērtējuma, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.
22.2. Atklātā, slēgtā vai konkursa procedūrā ar sarunām līgumslēdzēja iestāde var pieņemt lēmumu par to, ka pirms publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rīko elektronisko izsoli, ja vien ir iespējams precīzi sagatavot iepirkuma procedūras dokumentus.
Elektronisko izsoli var izmantot, saskaņā ar 1.3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu atsākot konkursu starp pamatlīguma pusēm un uzsākot konkursu par līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības ir piešķiramas saskaņā ar 9. punktā minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.
Elektroniskās izsoles pamatā ir viena no piešķiršanas metodēm, kas noteiktas 167. panta 4. punktā.
22.3. Līgumslēdzēja iestāde, kas nolemj izmantot elektronisko izsoli, to min līguma paziņojumā.
Iepirkuma procedūras dokumentos ir ietverta šāda informācija:
to elementu vērtība, kuri būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar noteikumu, ka šie elementi ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;
jebkuri ierobežojumi vērtībām, kuras varētu tikt iesniegtas un kuras izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;
informācija, kas tiks darīta zināma pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad šī informācija tiks darīta zināma;
attiecīgā informācija par elektroniskās izsoles procesu, tostarp par to, vai tajā ir ietverti posmi un kā tā tiks slēgta, kā noteikts 22.7. punktā;
nosacījumi, saskaņā ar kuriem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais cenas solis, kas vajadzības gadījumā tiks prasīts piedāvājumā;
attiecīgā informācija par izmantoto elektronisko aprīkojumu, pieslēguma kārtību un tehniskajām specifikācijām.
22.4. Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniskā veidā tiek vienlaicīgi aicināti piedalīties elektroniskajā izsolē, izmantojot pieslēgumus saskaņā ar instrukcijām. Uzaicinājumā norāda elektroniskās izsoles uzsākšanas datumu un laiku.
Elektroniskā izsole notiek vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk par divām darbdienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.
22.5. Uzaicinājumam pievieno pilnīga attiecīgā piedāvājuma vērtējuma rezultātu.
Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko paredzēts izmantot elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā ir ietverts visu kritēriju svērums, kuri paredzēti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts iepirkuma procedūras dokumentos. Šajā nolūkā jebkurus diapazonus tomēr iepriekš samazina līdz noteiktai vērtībai.
Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulas jāsniedz katram variantam atsevišķi.
22.6. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēja iestāde visiem pretendentiem tūlīt paziņo vismaz tik daudz informācijas, lai viņi varētu jebkurā brīdī noskaidrot savu attiecīgo vietu sarindojumā. Tā arī var, ja tas iepriekš norādīts, jebkurā konkrētā izsoles posmā paziņot citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, kā arī paziņot pretendentu skaitu. Tomēr tā nevienā elektroniskās izsoles posmā neatklāj pretendentu identitāti.
22.7. Līgumslēdzēja iestāde slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
iepriekš noteiktā datumā un laikā;
ja tā vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tā ir iepriekš noteikusi laiku, kam tā ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms tā slēgs elektronisko izsoli;
kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits.
22.8. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības slēgt līgumu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.
23. Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi
23.1. Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvātā cena vai izmaksas šķiet nepamatoti zemas, līgumslēdzēja iestāde rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par tiem elementiem, kuri veido cenu vai izmaksas un kurus tā uzskata par būtiskiem, un tā dod pretendentam iespēju iesniegt savus apsvērumus.
Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā apsvērumus, kas attiecas uz:
ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai būvniecības metodes saimniecisko organizāciju;
pretendenta izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai ārkārtīgi labvēlīgajiem nosacījumiem, kuri ir pieejami pretendentam;
piedāvājuma savdabību;
to, vai pretendents ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālo un darba tiesību jomā;
to, vai apakšuzņēmēji ievēro visus piemērojamos pienākumus vides, sociālo un darba tiesību jomā;
pretendenta iespējām saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem saņemt valsts atbalstu.
23.2. Līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās zemas cenas vai izmaksas.
Līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu, ja tā ir konstatējusi, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem vides, sociālo un darba tiesību jomā.
23.3. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, tā var noraidīt piedāvājumu, pamatojoties tikai uz šo iemeslu, bet vienīgi tad, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē.
24. Piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņi
24.1. Termiņi tiek noteikti ilgāki nekā šajā punktā paredzētie minimālie termiņi, ja piedāvājumus ir iespējams izstrādāt vienīgi pēc izpildes vietas apmeklējuma vai arī pēc tam, kad uz vietas ir izskatīti iepirkuma procedūras dokumentiem pievienotie dokumenti.
Termiņu pagarina par piecām dienām jebkādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
līgumslēdzēja iestāde nenodrošina tiešu bezmaksas piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem elektroniskā veidā;
līguma paziņojums tiek publicēts saskaņā ar 4.2. punkta b) apakšpunktu.
24.2. Atklātās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.
24.3. Termiņš dalības pieteikumu saņemšanai slēgtās procedūrās, konkursa dialogā, konkursa procedūrās ar sarunām, dinamiskajās iepirkumu sistēmās un inovācijas partnerībās ir vismaz 32 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.
24.4. Slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 30 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
24.5. Dinamiskajās iepirkumu sistēmās piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
24.6. Šā pielikuma 13.1. punktā minētajās procedūrās, ko veic pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, minimālais piedāvājumu saņemšanas termiņš ir:
vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, attiecībā uz piedāvājumu saņemšanu 13.1. punkta a) apakšpunkta un 13.3. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās procedūras gadījumā;
vismaz 10 dienas dalības pieteikumu saņemšanai un vismaz 10 dienas piedāvājumu saņemšanai 13.3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās divu posmu procedūras gadījumā.
24.7. Līgumslēdzēja iestāde var samazināt piedāvājumu saņemšanas termiņus par piecām dienām atklātās vai slēgtās procedūrās, ja tā akceptē piedāvājumu iesniegšanu elektroniskā veidā.
25. Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem un termiņš papildu informācijas sniegšanai
25.1. Līgumslēdzēja iestāde bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad ir publicēts līguma paziņojums, vai attiecībā uz procedūrām bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas vai r 13. punktā minētajām procedūrām – no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
Pamatotos gadījumos līgumslēdzēja iestāde var nosūtīt iepirkuma procedūras dokumentus kādā citā tās norādītajā veidā, ja tehnisku iemeslu dēļ tieša pieeja elektroniskā veidā nav iespējama vai ja iepirkuma procedūras dokumentos ir konfidenciāla informācija. Tādos gadījumos piemēro 24.1. punkta otro daļu, izņemot steidzamus gadījumus, kā paredzēts 26.1. punktā.
Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekiem var piemērot prasības, kas paredzētas, lai aizsargātu iepirkuma procedūras dokumentos iekļautās informācijas konfidencialitāti. Tā paziņo par minētajām prasībām, kā arī to, kā iegūstama piekļuve attiecīgajiem iepirkuma procedūras dokumentiem.
25.2. Papildu informāciju saistībā ar iepirkuma procedūras dokumentiem līgumslēdzēja iestāde visiem ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem sniedz cik vien iespējams drīz, vienlaicīgi un rakstveidā.
Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma atbildēt uz tādiem pieprasījumiem saņemt papildu informāciju, kas iesniegti laikā, kad līdz piedāvājumu saņemšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā sešas darbdienas.
25.3. Līgumslēdzēja iestāde pagarina piedāvājumu saņemšanas termiņu, ja:
tā nebija sniegusi papildu informāciju laikā, kad līdz piedāvājumu saņemšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā sešas dienas, lai gan ekonomikas dalībnieks to pieprasīja laikus;
tā veic būtiskas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos.
26. Termiņi steidzamos gadījumos
26.1. Ja pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos nav iespējams ievērot minimālos termiņus, kas atklātām vai slēgtām procedūrām noteikti 24.2. un 24.3. punktā, līgumslēdzēja iestāde var noteikt:
dalības pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņu atklātās procedūrās, kurš ir vismaz 15 dienas pēc līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas;
piedāvājumu saņemšanas termiņu, kurš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
26.2. Steidzamos gadījumos 25.2. punkta pirmajā daļā un 25.3. punkta a) apakšpunktā noteiktais termiņš ir četras dienas.
27. Elektroniskie katalogi
27.1. Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai piedāvājumos tiktu iekļauts elektronisks katalogs.
27.2. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēja iestāde:
to norāda paziņojumā par līgumu;
iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.
27.3. Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā ir noslēgts salikts pamatlīgums, līgumslēdzēja iestāde var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, izmantojot vienu no šādām metodēm:
līgumslēdzēja iestāde aicina darbuzņēmējus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām;
līgumslēdzēja iestāde paziņo darbuzņēmējiem, ka tā plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri ir pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatlīguma iepirkuma procedūras dokumentos.
27.4. Ja izmanto metodi, kas minēta 27.3. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde paziņo darbuzņēmējiem datumu un laiku, kad tā paredzējusi apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri ir pielāgoti konkrētā līguma prasībām, un dod darbuzņēmējiem iespēju atteikties no minētās informācijas apkopošanas.
Līgumslēdzēja iestāde paredz atbilstīgu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.
Pirms konkrētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde attiecīgajam darbuzņēmējam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.
28. Piedāvājumu un dalības pieteikumu atvēršana
28.1. Atklātās procedūrās piedāvājumu atvēršanā var piedalīties pretendentu pilnvarotie pārstāvji.
28.2. Ja līguma vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, atbildīgais kredītrīkotājs piedāvājumu atvēršanai ieceļ komisiju. Atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu un gadījumos, kas minēti 11.1. punkta otrajā daļā, izņemot minētās daļas d) un g) apakšpunktu, kredītrīkotājs var atcelt šo pienākumu, pamatojoties uz riska analīzi.
Atvēršanas komisijā ir vismaz divas personas, kas attiecīgajā Savienības iestādē pārstāv vismaz divus organizatoriskos subjektus bez hierarhiskas saiknes to starpā. Lai izvairītos interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas 61. pantā noteiktie pienākumi.
Pārstāvniecībās un vietējās vienībās, kas minētas 150. pantā vai kas izolētas kādā dalībvalstī, ja nepastāv atsevišķi subjekti, nepiemēro prasības, kas attiecas uz organizatoriskajiem subjektiem bez hierarhiskas saiknes to starpā.
28.3. Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā atvēršanas komisiju norīko par iepirkuma procedūru atbildīgās Savienības iestādes atbildīgais kredītrīkotājs.
28.4. Līgumslēdzēja iestāde jebkurā piemērotā veidā pārbauda un nodrošina sākotnējā piedāvājuma integritāti, tostarp finanšu piedāvājuma un pierādījumu integritāti attiecībā uz dokumentu saņemšanas datumu un laiku, kā paredzēts 149. panta 3. un 5. punktā.
28.5. Atklātās procedūrās, kurās tiesības slēgt līgumu piešķir atbilstoši zemākās cenas vai zemāko izmaksu metodēm saskaņā ar 167. panta 4. punktu, cenas, kas ietvertas prasībām atbilstošajos piedāvājumos, nolasa skaļi.
28.6. Rakstisko protokolu par saņemto piedāvājumu atvēršanu paraksta persona vai personas, kas atbild par atvēršanu, vai atvēršanas komisijas locekļi. Protokolā norāda piedāvājumus, kas atbilst 149. pantam, un tos, kuri tām neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai, kā noteikts 168. panta 4. punktā. Minēto protokolu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas pietiekami nodrošina parakstītāja identifikāciju.
29. Piedāvājumu un dalības pieteikumu vērtēšana
29.1. Atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu, ka vērtēšanas komisijai piedāvājumi ir jāizvērtē un jāsarindo, pamatojoties tikai uz piešķiršanas kritērijiem, bet izslēgšanas un atlases kritēriji ir izvērtējami, izmantojot citus piemērotus līdzekļus, ar ko tiek garantēts, ka nepastāv interešu konflikts.
29.2. Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā vērtēšanas komisiju ieceļ par iepirkuma procedūru atbildīgās Savienības iestādes atbildīgais kredītrīkotājs. Vērtēšanas komisijas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo tas, ka šī iepirkumu procedūra ir starpiestāžu procedūra.
29.3. Par pieņemamiem uzskata dalības pieteikumus un piedāvājumus, kas ir piemēroti saskaņā ar 11.2. punktu un kas nav ne neatbilstīgi, ne nepieņemami saskaņā ar 12.2. un 12.3. punktu.
30. Vērtēšanas rezultāti un piešķiršanas lēmums
30.1. Vērtēšanas rezultāts ir vērtējuma ziņojums, kas satur priekšlikumu piešķirt līgumslēgšanas tiesības. Vērtējuma ziņojumu datē un paraksta persona vai personas, kuras veica vērtēšanu, vai vērtēšanas komisijas locekļi. Minēto ziņojumu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas pietiekami nodrošina parakstītāja identifikāciju.
Ja vērtēšanas komisija nav bijusi atbildīga par piedāvājumu novērtēšanu pēc izslēgšanas un atlases kritērijiem, vērtējuma ziņojumu paraksta arī personas, kurām atbildīgais kredītrīkotājs bija uzdevis to veikt.
30.2. Vērtējuma ziņojumā norāda:
līgumslēdzējas iestādes nosaukumu un adresi, līguma priekšmetu un vērtību vai pamatlīguma priekšmetu un maksimālo vērtību;
noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un noraidījuma iemeslus, atsaucoties uz kādu no situācijām, kas minētas 141. panta 1. punktā, vai uz atlases kritērijiem;
atsauces uz noraidītajiem piedāvājumiem un noraidījuma iemeslus, atsaucoties uz kādu no šādiem apstākļiem:
neatbilstība minimālajām prasībām, kas izklāstītas 167. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
neatbilstība minimālajiem kvalitātes līmeņiem, kas noteikti 21.3. punktā;
piedāvājumi atzīti par nesamērīgi lētiem, kā minēts 23. punktā;
atlasīto kandidātu vai pretendentu vārdus un to atlasīšanas iemeslus;
to pretendentu vārdus, kas sarindoti atbilstoši to iegūtajam vērtējumam, un vērtējumu pamatojumus;
izvirzīto kandidātu vai izraudzītā pretendenta vārdus un attiecīgās izvēles iemeslus;
ja zināms, līguma vai pamatlīguma samērīgo daļu, par kuru piedāvātais darbuzņēmējs nodomājis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām.
30.3. Līgumslēdzēja iestāde pieņem piešķiršanas lēmumu, kurā sniedz:
vērtējuma ziņojuma apstiprinājumu, kurā ietverta visa informācija, kas uzskaitīta 30.2. punktā un ko papildina ar turpmāk uzskaitīto:
izraudzītā pretendenta nosaukumu un izraudzīšanās iemeslus, atsaucoties uz iepriekš paziņotajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, attiecīgā gadījumā norādot iemeslus, kādēļ tā nav rīkojusies saskaņā ar vērtējuma ziņojumā sniegto ieteikumu;
ja piemēro sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu, – 11., 12. un 39. punktā minētos apstākļus, kuri pamato iepriekšminēto procedūru izmantošanu;
attiecīgā gadījumā – iemeslus, kādēļ līgumslēdzēja iestāde ir izlēmusi nepiešķirt tiesības slēgt līgumu.
30.4. Kredītrīkotājs var apvienot vērtējuma ziņojuma un piešķiršanas lēmuma saturu vienā dokumentā un to parakstīt jebkurā no šādiem gadījumiem:
attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, ja saņemts tikai viens piedāvājums;
atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu, ja nebija iecelta vērtēšanas komisija;
gadījumos, kas minēti 11.1. punkta otrās daļas c) un e) apakšpunktā, f) apakšpunkta i) un iii) punktā un h) apakšpunktā, ja nebija iecelta vērtēšanas komisija.
30.5. Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā 30.3. punktā minēto lēmumu pieņem līgumslēdzēja iestāde, kas ir atbildīga par iepirkuma procedūru.
31. Informācija kandidātiem un pretendentiem
31.1. Tiklīdz iespējams, līgumslēdzēja iestāde visus kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli elektroniski informē par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz procedūras iznākumu, pēc šādiem posmiem:
pēc atvēršanas posma attiecībā uz gadījumiem, kas minēti 168. panta 3. punktā;
kad pieņemts lēmums, pamatojoties uz izslēgšanas un atlases kritērijiem, ja iepirkuma procedūru organizē divos atsevišķos posmos;
pēc piešķiršanas lēmuma.
Ikvienā gadījumā līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc dalības pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts, un pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Informējot izraudzīto pretendentu, līgumslēdzēja iestāde norāda, ka paziņotais lēmums līgumslēdzējai iestādei neuzliek nekādas saistības.
31.2. Līgumslēdzēja iestāde, cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas, sniedz informāciju, kas paredzēta 170. panta 3. punktā. Ja līgumslēdzēja iestāde uz sava rēķina piešķir tiesības slēgt līgumus, tā izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus. Pretendents arī var nosūtīt pieprasījumu elektroniski.
31.3. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto elektronisko saziņu, uzskata, ka kandidāti vai pretendenti ir saņēmuši informāciju, ja līgumslēdzēja iestāde var pierādīt, ka minēto informāciju tā ir nosūtījusi uz elektronisko adresi, kura minēta piedāvājumā vai dalības pieteikumā.
Šādā gadījumā uzskata, ka kandidāts vai pretendents informāciju ir saņēmis dienā, kad līgumslēdzēja iestāde to ir nosūtījusi.
2. NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir uz sava rēķina
32. Centralizēto iepirkumu struktūra
32.1. Centralizēto iepirkumu struktūra var darboties kā:
vairumtirgotājs, kas pērk, veido krājumus un pārdod tālāk preces un pakalpojumus citām līgumslēdzējām iestādēm;
starpnieks, kas piešķir tiesības slēgt pamatlīgumus vai pārvalda dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko var izmantot arī citas līgumslēdzējas iestādes, kā norādīts sākotnējā paziņojumā.
32.2. Centralizēto iepirkumu struktūra visas iepirkuma procedūras veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
33. Daļas
33.1. Attiecīgā gadījumā, kad tas ir tehniski iespējams un izmaksu ziņā lietderīgi, tiesības slēgt līgumus piešķir atsevišķu daļu veidā vienā procedūrā.
33.2. Ja līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa ir atsevišķa līguma priekšmets, ievērojot piemērojamo robežvērtību, kopējā vērtējumā ņem vērā visu daļu kopvērtību.
Ja visu daļu kopvērtība ir vienāda ar vai lielāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, katrai daļai piemēro 163. panta 1. punktu, 164. un 165. pantu.
33.3. Ja tiesības slēgt līgumu ir piešķiramas atsevišķu daļu veidā, piedāvājumus izvērtē atsevišķi katrai daļai. Ja tam pašam pretendentam piešķir līgumslēgšanas tiesības attiecībā uz vairākām daļām, var parakstīt vienu līgumu par visām šīm daļām.
34. Noteikumi par līguma vērtības aplēsēm
34.1. Līgumslēdzēja iestāde līguma vērtību lēš, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu, ieskaitot visa veida iespējas un atjaunošanu.
Šo aplēsi nosaka vēlākais tad, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru.
34.2. Pamatlīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā vērtība, kuri paredzēti visā pamatlīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir maksimālā lēstā vērtība, ko veido pētniecības un izstrādes darbības, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kurus iegādāsies paredzētās partnerības darbības rezultātā.
Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt samaksu, to ņem vērā līguma lēstās vērtības aprēķinā.
34.3. Pakalpojumu līgumiem ņem vērā:
apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamās prēmijas un citus atlīdzības veidus;
banku vai finanšu pakalpojumiem – maksas, komisijas maksas, procentus un cita veida atlīdzību;
projektēšanas līgumiem – maksas, komisijas maksas un cita veida atlīdzību.
34.4. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kuros nav precizēta kopējā cena, vai piegādes līgumiem par produktu līzingu, nomu vai nomu ar izpirkuma tiesībām, pamats lēstās līguma vērtības aprēķināšanai ir:
līgumiem uz noteiktu laiku:
ja pakalpojumu līgumu ilgums ir 48 mēneši vai mazāks vai piegādes līgumu termiņš ir 12 mēneši vai mazāks – līguma kopvērtība tā darbības laikā;
ja piegādes līguma ilgums pārsniedz 12 mēnešus – kopvērtība, ieskaitot lēsto atlikušo vērtību;
beztermiņa līgumiem vai pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.
34.5. Piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības piešķir regulāri vai kurus ir paredzēts atjaunot noteiktā laikposmā, pamats līguma lēstās vērtības aprēķināšanai ir kāds no turpmāk minētajiem:
to viena veida secīgo līgumu kopējā faktiskā vērtība, kuru līgumslēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, ir koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras notiktu 12 mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma;
to viena veida secīgo līgumu kopējā lēstā vērtība, kuru līgumslēgšanas tiesības ir paredzēts piešķirt attiecīgā finanšu gada laikā.
34.6. Būvdarbu līgumiem ņem vērā ne tikai būvdarbu vērtību, bet arī lēsto kopvērtību piegādēm un pakalpojumiem, kuri nepieciešami, lai veiktu būvdarbus, un kurus līgumslēdzēja iestāde nodrošina darbuzņēmējam.
34.7. Koncesijas līgumu vērtība ir koncesionāra lēstais kopējais apgrozījums visā līguma darbības laikā.
Vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta iepirkuma procedūras dokumentos, jo īpaši ņemot vērā:
ieņēmumus no tām būvdarbu vai pakalpojumu lietotāju segtajām maksām un naudas sodiem, kas netiek iekasēti līgumslēdzējas iestādes labā;
jebkuru tādu dotāciju vai citu finansiālu priekšrocību vērtību, ko par koncesijas izpildi piešķir trešās personas;
ieņēmumus par jebkādu koncesijai piederīgu aktīvu pārdošanu;
visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, ko līgumslēdzēja iestāde nodrošina koncesionāram, ar noteikumu, ka minētās piegādes un pakalpojumi ir vajadzīgi būvdarbu izpildei vai pakalpojumu sniegšanai;
samaksu kandidātiem vai pretendentiem.
35. Nogaidīšanas termiņš pirms līguma parakstīšanas
35.1. Nogaidīšanas termiņš sākas vienā no turpmāk minētajām dienām:
nākamajā dienā pēc dienas, kad elektroniskā veidā vienlaicīgi nosūtīti paziņojumi izraudzītajiem un neizraudzītajiem pretendentiem;
ja tiesības slēgt līgumu vai pamatlīgumu piešķir saskaņā 11.1. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, – nākamajā dienā pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts 2.4. punktā minētais piešķiršanas paziņojums.
Vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno pieprasījumi vai piezīmes, ko iesnieguši kandidāti vai pretendenti, kuri netika izraudzīti vai kuri uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas, vai jebkura cita attiecīga informācija, ko tā saņēmusi 175. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā. Apturēšanas gadījumā visus kandidātus vai pretendentus informē trīs darbdienu laikā no apturēšanas lēmuma.
Ja līgumu vai pamatlīgumu nevar parakstīt ar izraudzīto pretendentu, līgumslēdzēja iestāde līgumslēgšanas tiesības var piešķirt nākamajam labākajam pretendentam.
35.2. Termiņu, kas noteikts 35.1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:
procedūrā, kurā ir iesniegts tikai viens piedāvājums;
gadījumos, kad izmanto konkrētos līgumus, kuru pamatā ir pamatlīgums;
dinamiskajās iepirkumu sistēmās;
sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, kas minēta 11. punktā, izņemot līgumus, kas piešķirti saskaņā ar 11.1. punkta otrās daļas b) apakšpunktu.
3. NODAĻA
Iepirkums ārējo darbību jomā
36. Īpaši noteikumi par robežvērtībām un par kārtību, kā tiek piešķirtas līgumslēgšanas tiesības ārējo darbību jomā.
2. punktu, izņemot 2.5. punktu, 3., 4. un 6. punktu, 12.1. punkta a) un c)–f) apakšpunktu, 12.4., 13.3., 14. un 15. punktu, 17.3.–17.7. punktu, 20.4., 23.3., 24., 25.2., 25.3., 26., 28. un 29. punktu, izņemot 29.3. punktu, nepiemēro publiskiem līgumiem, ko noslēdz 178. panta 2. punktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai kas tiek noslēgti to vārdā. 32., 33. un 34. punktu nepiemēro iepirkuma procedūrām ārējo darbību jomā. 35. punktu piemēro iepirkuma procedūrām ārējo darbību jomā. 35.1. punkta otrās daļas nolūkā nogaidīšanas termiņa ilgums ir 178. panta 1. punktā noteiktais.
Par publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu saskaņā ar šo nodaļu lemj Komisija, tostarp par pienācīgām kontrolēm, kas atbildīgajam kredītrīkotājam jāveic gadījumos, kad Komisija nav līgumslēdzēja iestāde.
37. Izsludināšana
37.1. Attiecīgā gadījumā iepriekšēju informatīvu paziņojumu par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus saskaņā ar slēgto procedūru vai atklāto procedūru, kas minētas attiecīgi 38.1. punkta a) un b) apakšpunktā, cik vien iespējams drīz elektroniski nosūta Publikāciju birojam.
37.2. Pēc līguma parakstīšanas nosūta piešķiršanas paziņojumu, izņemot gadījumos, kad, ja tas vēl aizvien ir nepieciešams, līgums ir atzīts par slepenu vai kad līguma izpildei ir piemērojami īpaši drošības pasākumi, vai kad tas ir vajadzīgs Savienības vai saņēmējvalsts būtisko interešu aizsardzībai un kad tiek uzskatīts, ka piešķiršanas paziņojuma publicēšana nav lietderīga.
38. Robežvērtības un procedūras
38.1. Iepirkuma procedūras ārējo darbību jomā ir šādas:
slēgtā procedūra, kas paredzēta 164. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
atklātā procedūra, kas paredzēta 164. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
vietēja atklātā procedūra;
vienkāršotā procedūra.
38.2. Iepirkuma procedūru izmantošana saskaņā ar robežvērtībām ir šāda:
atklāto vai slēgto procedūru var izmantot:
pakalpojumu un piegādes līgumiem un pakalpojumu koncesijas līgumiem, kuru vērtība ir vismaz EUR 300 000 ;
būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesiju līgumiem, kuru vērtība ir vismaz EUR 5 000 000 ;
vietējo atklāto procedūru var izmantot:
piegādes līgumiem, kuru vērtība ir vismaz EUR 100 000 , bet mazāka par EUR 300 000 ;
būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesijas līgumiem, kuru vērtība ir vismaz EUR 300 000 , bet mazāka par EUR 5 000 000 ;
vienkāršoto procedūru var izmantot:
pakalpojumu līgumiem, pakalpojumu koncesijas līgumiem, būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesijas līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 300 000 ;
piegādes līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 100 000 ;
tiesības slēgt līgumus, kuru vērtība ir mazāka vai vienāda ar EUR 20 000 , var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu;
maksājumus par izdevumiem, kuru apjoms ir mazāks vai vienāds ar EUR 2 500 , var veikt, pamatojoties uz rēķinu, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.
38.3. Slēgtajā procedūrā, kas minēta 38.1. punkta a) apakšpunktā, līguma paziņojumā norāda kandidātu skaitu, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus. Pakalpojumu līgumiem uzaicina vismaz četrus kandidātus. To kandidātu skaits, kuri tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus, ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
Atlasīto kandidātu sarakstu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.
Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem vai minimālajam spēju līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt iesniegt piedāvājumu tikai tos kandidātus, kuri atbilst piedāvājuma iesniegšanas kritērijam.
38.4. Saskaņā ar vietējo atklāto procedūru, kas minēta 38.1. punkta c) apakšpunktā, vietējiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus paziņojumu par līgumu publicē vismaz saņēmējvalsts oficiālajā izdevumā vai jebkādā līdzvērtīgā izdevumā.
38.5. Saskaņā ar vienkāršoto procedūru, kas minēta 38.1. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde izveido sarakstu ar vismaz trim pretendentiem pēc savas izvēles bez paziņojuma publicēšanas.
Pretendentus vienkāršotajai procedūrai var izvēlēties no pārdevēju saraksta, kas minēts 13.1. punkta b) apakšpunktā, izsludinot uzaicinājumu paust ieinteresētību.
Ja pēc apspriedes ar pretendentiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu piedāvājumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, tiesības slēgt līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.
38.6. Attiecībā uz juridiskiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas 11.1. punkta otrās daļas h) apakšpunkts, līgumslēdzējas iestādes var izmantot vienkāršoto procedūru neatkarīgi no līguma lēstās vērtības.
39. Sarunu procedūras izmantošana pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumiem
39.1. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot sarunu procedūru, pamatojoties uz vienu piedāvājumu, šādos gadījumos:
ja pakalpojumu sniegšana tiek uzticēta publiskā sektora struktūrām vai bezpeļņas iestādēm vai apvienībām un tie attiecas uz institucionālām darbībām vai ir paredzēti, lai cilvēkiem sniegtu palīdzību sociālajā jomā;
ja līgumu piešķiršanas procedūra ir bijusi nerezultatīva, tas ir, ja nav saņemts neviens kvalitatīvi un/vai finansiāli vērtīgs piedāvājums – šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde pēc iepirkuma procedūras atcelšanas pēc savas izvēles var veikt sarunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem no to pretendentu vidus, kas piedalījās uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, ar noteikumu, ka iepirkuma procedūras dokumenti netiek būtiski mainīti;
ja jānoslēdz jauns līgums pēc esoša līguma pirmstermiņa izbeigšanas.
39.2. Piemērojot 11.1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu, darbības, ko veic krīzes situācijās, uzskata par atbilstošām ārkārtējas steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgos gadījumos saskaņoti ar attiecīgi citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
39.3. Institucionālajās darbībās, kas minētas 39.1. punkta a) apakšpunktā, ietver pakalpojumus, kuri ir tieši saistīti ar publiskā sektora struktūru normatīvi noteikto misiju.
40. Konkursa specifikācijas
Atkāpjoties no 16.3. punkta, visās procedūrās, kurās izmanto dalības pieteikumu, konkursa specifikācijas var sadalīt atbilstoši diviem procedūras posmiem, un pirmajā posmā var iekļaut tikai to informāciju, kas minēta 16.3. punkta a) un f) apakšpunktā.
41. Procedūru termiņi
41.1. Pakalpojumu līgumiem minimālais termiņš ir 50 dienas, skaitot no nākamās dienas pēc tam, kad ir nosūtīta uzaicinājuma vēstule iesniegt piedāvājumus, līdz piedāvājumu saņemšanas pēdējai dienai. Tomēr steidzamos gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.
41.2. Pretendenti var rakstiski iesniegt jautājumus pirms piedāvājumu saņemšanas pēdējās dienas. Līgumslēdzēja iestāde atbildes uz jautājumiem sniedz pirms piedāvājumu saņemšanas pēdējās dienas.
41.3. Slēgtās procedūrās dalības pieteikumu saņemšanas termiņš ir vismaz 30 dienas no nākamās dienas pēc līguma paziņojuma publicēšanas dienas. Termiņš no nākamās dienas pēc uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu saņemšanas pēdējai dienai ir vismaz 50 dienas. Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.
41.4. Atklātās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņi, kas sākas nākamajā dienā pēc līguma paziņojuma publicēšanas dienas, ir vismaz:
90 dienas būvdarbu līgumiem;
60 dienas piegādes līgumiem.
Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.
41.5. Vietējās atklātajās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņi, kas sākas līguma paziņojuma publicēšanas dienā, ir vismaz:
60 dienas būvdarbu līgumiem;
30 dienas piegādes līgumiem.
Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.
41.6. Attiecībā uz vienkāršotajām procedūrām, kas minētas 38.1. punkta d) apakšpunktā, kandidātiem piedāvājumu iesniegšanai dod laiku vismaz 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīta uzaicinājuma vēstule iesniegt piedāvājumus.
II PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 |
Šī regula |
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. panta 2. punkts |
68. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
5. pants |
6. pants |
6. pants |
7. pants |
7. pants |
8. pants |
8. pants |
9. pants |
9. pants |
10. pants |
svītrots |
11. pants |
10. pants |
12. pants |
11. pants |
13. pants |
12. pants |
14. pants |
12. panta 3. punkts |
15. pants |
14. pants |
16. pants |
16. pants |
17. pants |
17. pants |
18. pants |
18. pants |
19. pants |
19. pants |
20. pants |
20. pants |
21. pants |
21. pants |
22. pants |
25. pants |
23. pants |
27. pants |
24. pants |
28. pants |
25. pants |
29. pants |
26. pants |
30. pants |
27. pants |
31. pants |
28. pants |
28. panta 2. punkts |
29. pants |
32. pants |
30. pants |
33. pants |
31. pants |
35. pants |
32. pants |
36. pants |
33. pants |
35. panta 4. punkts |
34. pants |
37. pants |
35. pants |
38. pants |
36. pants |
39. pants |
37. pants |
40. pants |
38. pants |
41. pants |
39. pants |
42. pants |
40. pants |
43. pants |
41. pants |
44. pants |
42. pants |
45. pants |
43. pants |
46. pants |
44. pants |
47. pants |
45. pants |
48. pants |
46. pants |
49. pants |
47. pants |
50. pants |
48. pants |
51. pants |
49. pants |
52. pants |
50. pants |
53. pants |
51. pants |
54. pants |
52. pants |
55. pants |
53. pants |
56. pants |
54. pants |
58. pants |
55. pants |
59. pants |
56. pants |
60. pants |
57. pants |
61. pants |
58. pants |
62. pants |
59. pants |
63. pants |
60. pants |
154. pants |
61. pants |
154. pants |
62. pants |
69. pants |
63. pants |
62. panta 3. punkts |
64. pants |
72. pants |
65. pants |
73. pants |
66. pants |
74. pants |
67. pants |
76. pants |
68. pants |
77. pants |
69. pants |
79. pants |
70. pants |
88. pants |
71. pants |
90. pants |
72. pants |
91. pants |
73. pants |
92. pants |
74. pants |
94. pants |
75. pants |
95. pants |
76. pants |
96. pants |
77. pants |
97. pants |
78. pants |
98. pants |
79. pants |
100. pants |
80. pants |
101. pants |
81. pants |
105. pants |
82. pants |
106. pants |
83. pants |
107. pants |
84. panta 1. punkts |
111. panta 1. punkts |
84. panta 2. punkts |
110. panta 1. punkts |
84. panta 3. punkta pirmā daļa |
110. panta 2. punkts |
84. panta 3. punkta otrā daļa |
110. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
85. panta 1. punkta pirmā daļa |
2. panta 8. apakšpunkts |
85. panta 1. punkta otrā daļa |
2. panta 37. apakšpunkts |
85. panta 1. punkta trešā daļa |
111. panta 2. punkts |
85. panta 2. punkts |
— |
85. panta 3. punkts |
112. panta 1. punkts |
85. panta 4. punkts |
112. panta 2. punkts |
86. panta 1., 2. un 3. punkts |
111. panta 1. punkts |
86. panta 4. punkta pirmā daļa |
114. panta 2. punkta pirmā daļa |
86. panta 4. punkta otrā daļa |
114. panta 1. punkts |
86. panta 4. punkta trešā daļa |
111. panta 1. punkta otrā daļa |
86. panta 4. punkta ceturtā daļa |
112. panta 5. punkts |
86. panta 5. punkta pirmā daļa |
114. panta 4. punkts |
86. panta 5. punkta otrā daļa |
114. panta 5. punkts |
86. panta 5. punkta trešā daļa |
114. panta 6. punkts |
87. panta 1. punkts |
111. panta 1. punkts |
88. pants |
111. panta 3. punkts |
89. panta 1. punkts |
111. panta 5. punkts |
89. panta 2. punkts |
— |
90. pants |
115. pants |
91. pants |
115. panta 1. punkts |
92. pants |
116. pants |
93. pants |
146. pants |
94. pants |
146. pants |
95. pants |
147. pants |
96. pants |
151. pants |
97. pants |
133. pants |
98. pants |
117. pants |
99. pants |
118. pants |
100. pants |
120. pants |
101. pants |
2. un 162. pants |
102. pants |
160. pants |
103. pants |
163. pants |
104. pants |
164. pants |
104.a pants |
165. pants |
105. pants |
166. pants |
105.a pants |
135. pants |
106. pants |
no 136. līdz 140. pantam |
107. pants |
141. pants |
108. pants |
142. un 143. pants |
110. pants |
167. pants |
111. pants |
168. pants |
112. pants |
169. pants |
113. pants |
170. pants |
114. pants |
171. pants |
114a. pants |
172. pants |
115. pants |
173. pants |
116. pants |
131. pants |
117. pants |
174. pants |
118. pants |
175. pants |
119. pants |
176. pants |
120. pants |
177. pants |
121. pants |
180. pants |
122. pants |
187. pants |
123. pants |
125. pants |
124. pants |
181. pants |
125. pants |
190., 191. un 193. pants |
126. pants |
186. pants |
127. pants |
190. pants |
128. pants |
189. pants |
129. pants |
191. pants |
130. pants |
193. pants |
131. pants |
196. pants |
132. pants |
198. pants |
133. pants |
200. pants |
134. pants |
152. un 153. pants |
135. panta 1., 5., 6. un 7. punkts |
202. pants |
135. panta 2., 3. un 4. punkts |
131. pants |
135. panta 8. un 9. punkts |
— |
136. pants |
132. pants |
137. pants |
204. un 205. pants |
138. pants |
206. pants |
139. pants |
208. pants |
140. pants |
209. pants |
141. pants |
241. pants |
142. pants |
249. pants |
143. pants |
80. pants |
144. pants |
80. pants |
145. pants |
243. pants |
146. pants |
244. pants |
147. pants |
245. pants |
148. pants |
246. pants |
149. pants |
250. pants |
150. pants |
248. pants |
151. pants |
82. panta 7., 8. un 9. punkts |
152. pants |
— |
153. pants |
84. pants |
154. pants |
84. pants |
155. pants |
243. panta 3. punkts |
156. pants |
80. panta 3. punkts |
157. pants |
87. pants |
158. pants |
254. pants |
159. pants |
255. pants |
160. pants |
256. pants |
161. pants |
257. pants |
162. pants |
258. pants |
163. pants |
259. pants |
164. pants |
260. pants |
165. pants |
261. pants |
166. pants |
262. pants |
167. pants |
263. pants |
168. pants |
— |
169. panta 1. punkts |
— |
169. panta 2. punkts |
12. panta 1. punktā |
169. panta 3. punkts |
12. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
170. panta 1. punkts |
— |
170. panta 2. punkts |
116. panta 1. punkts |
170. panta 3. punkts |
116. panta 2. punkts |
171. panta 1. punkts |
116. panta 4. punkts |
171. panta 2. punkts |
116. panta 2. punkts |
171. panta 3. punkts |
116. panta 5. punkts |
172. pants |
10. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
173. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkta trešā daļa |
173. panta 2. punkts |
31. panta 5. punkts |
174. pants |
— |
175. pants |
— |
176. pants |
— |
177. panta 1., 2. un 3. punkts |
— |
177. panta 4. punkts |
12. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
177. panta 5. punkts |
10. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
178. panta 1. punkts |
14. panta 2. punkts |
178. panta 2. punkts |
15. panta 1. punkts |
178. panta 3. punkts |
15. panta 2. punkts |
178a. pants |
— |
179. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
179. panta 2. un 3. punkts |
31. panta 2. punkts |
180. pants |
— |
181. panta 1. punkts |
— |
181. panta 2. punkts |
21. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
181. panta 3. punkts |
30. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
181. panta 4. punkts |
237. panta 5. punkts |
182. pants |
15. panta 3. punkts |
183. panta 1. punkts |
160. panta 4. punkts |
183. panta 2. punkts |
12. panta 4. punkta c) apakšpunkts un 21. panta 2. punkta g) apakšpunkts |
183. panta 3. punkts |
— |
183. panta 4. punkts |
145. pants, 152. panta 1. punkta otrā daļa un 167. panta 2. punkts un 176. panta 2. punkts |
183. panta 5. punkts |
160. panta 5. punkts |
183. panta 6. punkts |
30. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
184. un 185. pants |
— |
186. pants |
236. pants |
187. pants |
234. un 235. pants |
188. pants |
— |
189. panta 1. un 4. punkts |
— |
189. panta 2. un 3. punkts |
114. panta 2. un 3. punkts |
190. pants |
178. pants |
191. pants |
179. pants |
192. pants |
190. panta 3. punkts |
193. pants |
— |
194. pants |
129. pants |
195. pants |
64. pants |
196. pants |
65. pants |
197. pants |
65. panta 2. punkts |
198. pants |
67. pants |
199. pants |
66. panta 2. punkts |
200. pants |
66. panta 3. punkts |
201. pants |
264. pants |
202. pants |
11. panta 2. punkts un 265. pants |
203. pants |
264. pants un 266. pants |
204. pants |
237. pants |
204.a pants |
221. pants |
204.b pants |
222. pants |
204.c pants |
223. pants |
204.d pants |
224. pants |
204.e pants |
225. pants |
204.f pants |
225. pants |
204.g pants |
226. pants |
204.h pants |
226. pants |
204.i pants |
226. pants |
204.j pants |
227. pants |
204.k pants |
228. pants |
204.l pants |
229. pants |
204.m pants |
230. pants |
204.n pants |
231. pants |
204.o pants |
232. pants |
204.p pants |
233. pants |
205. pants |
279. pants |
206. pants |
268. pants |
207. pants |
— |
208. pants |
70. pants |
209. pants |
71. pants |
210. pants |
269. pants |
211. pants |
280. pants |
212. pants |
281. pants |
213. pants |
— |
214. pants |
282. pants |
( 1 ) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.).
( 4 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (OV L 168, 7.6.2014., 29. lpp.).
( 5 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).
( 6 ) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
( 7 ) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).
( 8 ) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
( 9 ) Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
( 14 ) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
( 15 ) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
( 16 ) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).
( 17 ) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 19 ) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
( 21 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).
( 25 ) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
( 27 ) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;
( *2 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).
( *3 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).
( *4 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).”;
( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).”;
( *6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).”;
( 28 )
(+) Vadošās iestādes izveido sistēmu, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Dalībvalstu noteiktā datu apstrādes kārtība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.), jo īpaši tās 7. un 8. pantam.
Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar*, ir personas dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.
Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar**, ir īpaša datu kategorija atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punkts).
( 29 )
(++) Datus ievāc mazāku administratīvo vienību līmenī (2. līmeņa vietējās administratīvās vienības) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).”
( *7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;
( *8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;
( 30 ) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).
( 31 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).
( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).