Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02017R1004-20210714

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (pārstrādāta versija)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1004/2021-07-14

    02017R1004 — LV — 14.07.2021 — 001.001


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1004

    (2017. gada 17. maijs)

    par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008

    (pārstrādāta versija)

    (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs),

      L 247

    1

    13.7.2021




    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1004

    (2017. gada 17. maijs)

    par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008

    (pārstrādāta versija)



    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.  
    Lai veicinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, šajā regulā ir paredzēti noteikumi par zivsaimniecības nozares bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā.
    2.  
    Panta 1. punktā minētos datus vāc tikai tad, ja to vākšanas pienākums jau nav noteikts Savienības tiesību aktos, kas nav šī regula.
    3.  
    Attiecībā uz datiem, kas nepieciešami zivsaimniecības pārvaldībai un kas jāvāc saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, šajā regulā ir noteikti tikai minēto datu izmantošanas un nosūtīšanas noteikumi.

    2. pants

    Datu aizsardzība

    Attiecīgā gadījumā to datu apstrāde, pārvaldība un izmantošana, kas savākti saskaņā ar šo regulu, notiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, Regulai (EK) Nr. 45/2001 un Regulai (EK) Nr. 223/2009, kā arī neskar minētos tiesību aktus.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    “zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver ar komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu pārstrādes rūpniecību saistītas darbības;

    2) 

    “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

    3) 

    “jūras reģions” ir Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 2. punktā norādīts ģeogrāfiskais apgabals, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikts apgabals vai apgabals, kas definēts 9. panta 11. punktā minētajā īstenošanas aktā;

    4) 

    “primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai par atsevišķiem paraugiem;

    5) 

    “metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;

    6) 

    “detalizēti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;

    7) 

    “agregēti dati ” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai detalizētos datus;

    8) 

    “zinātniskais novērotājs” ir persona, kura izraudzīta novērot zvejas darbības saistībā ar datu vākšanu zinātniskiem mērķiem un kuru iecēlusi par datu vākšanas valsts darba plānu īstenošanu atbildīgā struktūra;

    9) 

    “zinātniskie dati” ir 1. panta 1. punktā minētie dati, kurus vāc, pārvalda vai izmanto saskaņā ar šo regulu.



    II NODAĻA

    DATU VĀKŠANA UN PĀRVALDĪBA SAVIENĪBAS DAUDZGADU PROGRAMMU SATVARĀ



    1. IEDAĻA

    Savienības daudzgadu programmas

    4. pants

    Savienības daudzgadu programmas izveide

    1.  
    Komisija izveido Savienības daudzgadu programmu 1. panta 1. punktā minēto datu vākšanai un pārvaldībai saskaņā ar 5. pantā izklāstīto saturu un kritērijiem.

    Komisija saskaņā ar 24. pantu ar deleģētajiem aktiem pieņem to Savienības daudzgadu programmas daļu, kas attiecas uz 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

    Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā, ar īstenošanas aktiem pieņem to Savienības daudzgadu programmas daļu, kas attiecas uz 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

    2.  
    Pirms šā panta 1. punktā minēto deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar reģionālajām koordinācijas grupām, kas minētas 9. pantā, ZZTEK un ikvienu citu atbilstīgu zinātnisku struktūru, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 26. pantā.

    5. pants

    Savienības daudzgadu programmas saturs un izveidošanas kritēriji

    1.  

    Savienības daudzgadu programmā nosaka:

    a) 

    detalizētu to datu prasību sarakstu, kas jāizpilda, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. un 25. pantā izklāstītos mērķus;

    b) 

    sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā;

    c) 

    robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt datus, pamatojoties uz savām zvejas un akvakultūras darbībām, vai veikt pētnieciskas uzskaites jūrā.

    2.  

    Dati, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ietver:

    a) 

    bioloģiskus datus par visiem krājumiem, kas nozvejoti vai piezvejoti Savienības komerciālajā un attiecīgā gadījumā atpūtas zvejā Savienības ūdeņos un ārpus tiem, ietverot zušu un lašu zveju attiecīgajos iekšzemes ūdeņos, kā arī citas komerciālas nozīmes diadromās zivju sugas, ar mērķi īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībai un saglabāšanai, kā tas vajadzīgs kopējās zivsaimniecības politikas funkcionēšanai;

    b) 

    datus, pēc kuriem novērtē Savienības zivsaimniecības ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus tiem, tostarp datus par nemērķa sugu piezveju, jo īpaši tādu sugu piezveju, kas aizsargātas saskaņā ar Savienības vai starptautiskiem tiesību aktiem, datus par zivsaimniecības ietekmi uz jūras dzīvotnēm, tostarp jutīgām jūras teritorijām, un datus par zivsaimniecības ietekmi uz barošanās tīkliem;

    c) 

    datus par Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus tiem, tostarp par Savienības flotes zvejas apjomiem un zvejas piepūles un kapacitātes apjomiem;

    d) 

    zivsaimniecības sociālekonomiskos datus, pēc kuriem novērtē Savienības zivsaimniecības nozares sociālekonomisko darbību;

    e) 

    sociālekonomiskos datus un ilgtspējas datus par jūras akvakultūru, pēc kuriem novērtē Savienības akvakultūras nozares sociālekonomisko darbību un ilgtspēju, tostarp ietekmi uz vidi;

    f) 

    sociālekonomiskos datus par zivju pārstrādes nozari, pēc kuriem novērtē nozares sociālekonomisko darbību.

    3.  
    Papildus tam 1. punkta a) apakšpunktā minētie dati var ietvert sociālekonomiskos datus un ilgtspējas datus par saldūdens akvakultūru, pēc kuriem novērtē Savienības akvakultūras nozares sociālekonomisko darbību un ilgtspēju, tostarp ietekmi uz vidi.
    4.  

    Lai izveidotu Savienības daudzgadu programmu, Komisija ņem vērā:

    a) 

    vajadzīgo informāciju kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībai un efektīvai īstenošanai nolūkā sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izklāstītos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Šāda informācija ļauj arī noteikt mērķus, kas jāizvirza minētās regulas 9. pantā izklāstīto daudzgadu plānu īstenošanai;

    b) 

    vajadzību pēc būtiskiem, visaptverošiem un uzticamiem datiem, kas ļautu pieņemt lēmumus par zivsaimniecības pārvaldību un ekosistēmu, tostarp jutīgo sugu un biotopu, aizsardzību;

    c) 

    akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai Savienības līmenī vajadzīgos datus un to būtiskumu, ņemot vērā, ka akvakultūrai parasti ir vietēja mēroga ietekme;

    d) 

    vajadzību atbalstīt politikas pasākumu ietekmes novērtējumus;

    e) 

    izmaksas un ieguvumus, ņemot vērā visrentablākos risinājumus, ar kuriem sasniegt datu vākšanas mērķi;

    f) 

    vajadzību nepieļaut pašreizējo laikrindu pārrāvumu;

    g) 

    vajadzību vienkāršot datu vākšanu un saskaņā ar 1. pantu nepieļaut tās dublēšanos;

    h) 

    attiecīgā gadījumā – vajadzīgos datus, kas aptvertu zivsaimniecības jomas, par kurām dati ir nepietiekami;

    i) 

    reģionālās īpatnības un reģionālos nolīgumus, kas noslēgti reģionālās koordinācijas grupās;

    j) 

    Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības;

    k) 

    datu vākšanas darbību temporālo un telpisko aptvērumu.

    5.  

    Sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, sagatavo, ņemot vērā šādas prasības:

    a) 

    vajadzīgā informācija kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībai nolūkā sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus;

    b) 

    vajadzīgā informācija, kas izriet no koordinācijas un saskaņošanas, par kuru panākta starptautiska vienošanās;

    c) 

    vajadzīgā informācija pārvaldības plānu novērtēšanai;

    d) 

    vajadzīgā informācija par ekosistēmu mainīgo rādītāju uzraudzību;

    e) 

    vajadzīgā informācija, kas nodrošina krājumu apgabalu atbilstīgu aptvērumu;

    f) 

    vajadzība nepieļaut dubultas pētnieciskās uzskaites; un

    g) 

    vajadzība nepieļaut laikrindu pārrāvumu.

    6.  
    Krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, noteikumi par dažādu dalībvalstu piedalīšanos 1. punkta b) apakšpunktā minētajās pētnieciskajās uzskaitēs jūrā ir balstīti uz attiecīgo dalībvalstu īpatsvaru ES kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā, kāds Savienībai ir pieejams no attiecīgā krājuma. Krājumiem, kuriem nozvejas limitus nepiemēro, noteikumi ir balstīti uz attiecīgo dalībvalstu relatīvo īpatsvaru kopējā krājuma izmantojumā.
    7.  
    Krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību nosaka, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts īpatsvaru kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā, kāds Savienībai ir pieejams no attiecīgā krājuma. Krājumiem, kuriem nozvejas limitus nepiemēro, minēto robežvērtību nosaka, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts relatīvo īpatsvaru kopējā krājuma izmantojumā. Attiecībā uz akvakultūras un pārstrādes nozari šādas robežvērtības ir proporcionālas minēto dalībvalsts nozaru apjomam.



    2. IEDAĻA

    Savienības daudzgadu programmas īstenošana dalībvalstīs

    6. pants

    Valstu darba plāni

    ▼M1

    1.  
    Neskarot savus pašreizējos datu vākšanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, dalībvalstis vāc datus, īstenojot darba plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu (“valsts darba plāns”). Dalībvalstis savus valsts darba plānus elektroniski iesniedz Komisijai līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir pirms gada, no kura valsts darba plāns jāpiemēro, izņemot gadījumu, kad joprojām piemēro spēkā esošo plānu – tādā gadījumā dalībvalstis par to informē Komisiju.
    2.  
    Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms gada, no kura valsts darba plāns jāpiemēro, apstiprina 1. punktā minētos valsts darba plānus. Komisija, apstiprinot valsts darba plānus, ņem vērā novērtējumu, ko ZZTEK ir veikusi saskaņā ar 10. pantu. Ja šādā novērtējumā konstatēts, ka valsts darba plāns neatbilst šim pantam vai nenodrošina to, ka dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa, vai arī ierosināto metožu un procedūru kvalitāte ir nepietiekama, Komisija to nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un norāda, kādus grozījumus Komisija uzskata par nepieciešamiem minētajā darba plānā. Pēc tam konkrētā dalībvalsts attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu valsts darba plānu.

    ▼B

    3.  

    Valstu darba plānos iekļauj detalizētu aprakstu, kurā izklāstīti šādi elementi:

    a) 

    dati, kas jāvāc saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu;

    b) 

    temporālais un telpiskais sadalījums un biežums, kādā dati tiks vākti;

    c) 

    datu avots, procedūras un metodes datu vākšanai un apstrādei datu kopās, kas tiks sniegtas zinātnisko datu galalietotājiem;

    d) 

    kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēma, kas garantē datu pienācīgu kvalitāti saskaņā ar 14. pantu;

    e) 

    kādā formātā un kad dati darīti pieejami zinātnisko datu galalietotājiem, ņemot vērā zinātnisko datu galalietotāju noteiktās vajadzības (ja tādas zināmas);

    f) 

    starptautiskās un reģionālās sadarbības un koordinācijas kārtība, ietverot divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas noslēgti šīs regulas mērķu sasniegšanai; un

    g) 

    tas, kā ir ņemtas vērā Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības.

    4.  
    Lai nodrošinātu pietiekamu un efektīvu aptvērumu un nepieļautu datu vākšanas darbību dublēšanos, valstu darba plānu sagatavošanas laikā katra dalībvalsts ar 9. pantā minēto reģionālās koordinācijas grupu starpniecību sadarbojas un koordinē savus centienus ar citām dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm, kas atrodas tajā pašā jūras reģionā. Minētajā procesā dalībvalstis arī cenšas atbilstīgā līmenī iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas. Attiecīgā gadījumā šāda sadarbība un koordinācija var notikt arī ārpus reģionālās koordinācijas grupām.

    ▼M1

    5.  
    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valsts darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

    ▼B

    7. pants

    Valstu korespondenti

    1.  
    Katra dalībvalsts ieceļ valsts korespondentu un informē par to Komisiju. Valsts korespondents darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalsti saistībā ar valstu darba plānu sagatavošanu un īstenošanu.
    2.  

    Turklāt valsts korespondents jo īpaši pilda arī šādus uzdevumus:

    a) 

    koordinē 11. pantā minētā gada ziņojuma sagatavošanu;

    b) 

    nodrošina informācijas nosūtīšanu dalībvalstī; un

    c) 

    koordinē attiecīgo ekspertu piedalīšanos Komisijas organizētajās ekspertu grupu sanāksmēs un līdzdalību attiecīgajās reģionālajās koordinācijas grupās, kas minētas 9. pantā.

    3.  
    Ja dalībvalstī valstu darba plāna īstenošanā piedalās vairākas struktūras, par minētā darba koordinēšanu atbild valsts korespondents.
    4.  
    Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts korespondentam ir pietiekamas pilnvaras pārstāvēt savu dalībvalsti 9. pantā minētajās reģionālajās koordinācijas grupās.

    8. pants

    Sadarbība Savienībā

    Dalībvalstis sadarbojas un koordinē savas darbības, lai vēl vairāk uzlabotu datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, kas ļautu turpmāk uzlabot datu vākšanas metožu uzticamību nolūkā uzlabot savas datu vākšanas darbības.

    9. pants

    Reģionālā koordinācija un sadarbība

    1.  
    Kā to paredz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pants, dalībvalstis koordinē savas datu vākšanas darbības ar citām dalībvalstīm tajā pašā jūras reģionā un pēc iespējas cenšas koordinēt savas darbības ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā.
    2.  
    Lai atvieglinātu reģionālo sadarbību, attiecīgās dalībvalstis katram jūras reģionam izveido reģionālās koordinācijas grupas.
    3.  
    Reģionālās koordinācijas grupas cenšas izstrādāt un īstenot procedūras, metodes, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli attiecībā uz datu vākšanu un apstrādi, lai varētu turpināt pilnveidot zinātniskā ieteikuma uzticamību. Tādēļ reģionālās koordinācijas grupas cenšas izstrādāt un ieviest reģionālās datubāzes.
    4.  
    Reģionālajās koordinācijas grupās darbojas dalībvalstu iecelti eksperti, tostarp valstu korespondenti, un Komisija.
    5.  
    Reģionālās koordinācijas grupas izstrādā un vienojas par reglamentu, kas nosaka to darbības.
    6.  
    Ja jautājumi skar vairākus jūras reģionus, reģionālās koordinācijas grupas darbu koordinē savā starpā un ar Komisiju.
    7.  
    Vajadzības gadījumā reģionālo koordinācijas grupu sanāksmēs kā novērotājus uzaicina piedalīties attiecīgo zinātnisko datu galalietotāju pārstāvjus, tostarp attiecīgās zinātniskās struktūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 26. pantā, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, konsultatīvās padomes un trešās valstis.
    8.  
    Reģionālās koordinācijas grupas var sagatavot reģionālo darba plānu projektus, kas ir saskaņā ar šo regulu un Savienības daudzgadu programmu. Minētie reģionālo darba plānu projekti var ietvert procedūras, metodes, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli attiecībā uz datu vākšanu un datu apstrādi, kā minēts 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. punktā, reģionālā līmenī koordinētas paraugu vākšanas stratēģijas un nosacījumus datu iekļaušanai reģionālajās datubāzēs. Tie var ietvert arī noteikumus par to, kā sadalīt izmaksas par dalību pētnieciskajās uzskaitēs jūrā.
    9.  
    Kad reģionālā darba plāna projekts ir sagatavots, attiecīgās dalībvalstis to iesniedz Komisijai līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms gada, no kura reģionālais darba plāns ir jāpiemēro, izņemot gadījumu, kad joprojām piemēro spēkā esošo plānu – tādā gadījumā dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija var apstiprināt reģionālā darba plāna projektu ar īstenošanas aktu. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā. Minētajā nolūkā Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā ZZTEK novērtējumu, kā minēts 10. pantā. Ja šādā novērtējumā konstatēts, ka reģionālais darba plāna projekts neatbilst šā panta noteikumiem vai nenodrošina to, ka dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa, vai arī ierosināto metožu un procedūru kvalitāte ir nepietiekama, Komisija to nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un norāda, kādus grozījumus Komisija uzskata par nepieciešamiem minētajā darba plāna projektā. Pēc tam konkrētās dalībvalstis attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu reģionāla darba plāna projektu.
    10.  
    Reģionālo darba plānu uzskata par tādu, ar ko aizstāj vai papildina katras dalībvalsts izstrādāto valsts darba plānu attiecīgās daļas.
    11.  
    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka noteikumus par procedūrām, izmaksu sadales kārtību dalībai pētnieciskās uzskaitēs jūrā, jūras reģiona apgabalu, kurā veicama datu vākšana, un formātu un termiņiem attiecībā uz reģionālo darba plānu iesniegšanu un apstiprināšanu, kā minēts šā panta 8. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

    10. pants

    Darba plānu novērtēšana ZZTEK

    ZZTEK novērtē 6. un 9. pantā minētos valstu plānus un reģionālo darba plānu projektus. To darot, tā ņem vērā:

    a) 

    darba plānu un jebkuru to grozījumu atbilstību 6. un 9. pantam; un

    b) 

    to, vai darba plānu aptvertie dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti.

    11. pants

    Valsts darba plānu rezultātu novērtēšana un apstiprināšana

    1.  
    Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par savas valsts darba plānu īstenošanu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par gada ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.
    2.  

    Saskaņā ar 10. pantu ZZTEK novērtē:

    a) 

    valstu darba plānu izpildi; un

    b) 

    dalībvalstu savākto datu kvalitāti.

    3.  

    Komisija valstu darba plānu īstenošanu novērtē, pamatojoties uz:

    a) 

    ZZTEK sniegto novērtējumu; un

    b) 

    apspriedēm ar atbilstīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām struktūrām.



    3. IEDAĻA

    Datu vākšanas procesam piemērojamās prasības

    12. pants

    Piekļuve paraugu vākšanas vietām

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, lai datu vācējiem, kurus iecēlusi par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgā struktūra, savu pienākumu izpildes vajadzībām būtu piekļuve visai nozvejai, kuģiem un citām paraugu vākšanas vietām, uzņēmumu reģistriem un visiem nepieciešamajiem datiem.
    2.  
    Neskarot starptautiskās saistības, Savienības zvejas kuģu kapteiņi uzņem uz kuģa zinātniskos novērotājus un sadarbojas ar viņiem, lai viņi, atrodoties uz Savienības zvejas kuģa, varētu pildīt savus pienākumus, kā arī attiecīgā gadījumā izmantot alternatīvas datu vākšanas metodes, kuras ir paredzētas valsts darba plānos.
    3.  
    Zinātniskos novērotājus, kas darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu, Savienības zvejas kuģu kapteiņi var atteikties uzņemt uz kuģa tikai tad, ja uz kuģa acīm redzami trūkt vietas, vai drošības apsvērumu dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādos gadījumos datus vāc ar alternatīvām datu vākšanas metodēm, kuras ir paredzētas valsts darba plānā un kuras izstrādājusi un kontrolē par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgā struktūra.



    4. IEDAĻA

    Datu pārvaldības process

    13. pants

    Datu glabāšana

    Dalībvalstis:

    a) 

    nodrošina saskaņā ar valstu darba plāniem savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina šo datu konfidencialitāti;

    b) 

    nodrošina, ka saskaņā ar valstu darba plāniem savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociālekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs;

    c) 

    veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai šādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu nozaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos vai neatļautu apskatīšanu vai izplatīšanu.

    14. pants

    Datu kvalitātes kontrole un validēšana

    1.  
    Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai saskaņā ar valstu darba plāniem savāktie primārie dati būtu kvalitatīvi un pilnīgi, tāpat kā no tiem iegūtie detalizētie un agregētie dati, ko nosūta zinātnisko datu galalietotājiem.
    2.  

    Dalībvalstis nodrošina, ka:

    a) 

    primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu darba plāniem, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai;

    b) 

    pirms nosūtīšanas zinātnisko datu galalietotājiem validē detalizētos un agregētos datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu darba plāniem;

    c) 

    kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, detalizētajiem un agregētajiem datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskās struktūras, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, ZZTEK un reģionālās koordinācijas grupas.



    III NODAĻA

    DATU IZMANTOŠANA

    15. pants

    Piekļuve primārajiem datiem un to nosūtīšana

    1.  
    Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir savākti primārie dati, kas nav sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi 13. panta a) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
    2.  
    Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir savākti sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi 13. panta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
    3.  
    Dalībvalstis slēdz nolīgumus ar Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu un netraucētu Komisijas piekļuvi 1. un 2. punktā minētajām datorizētajām datubāzēm, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētās saistības.
    4.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka primāros datus, kas savākti, veicot pētnieciskas uzskaites jūrā, saskaņā ar Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām nosūta starptautiskām zinātniskām organizācijām un atbilstīgām zinātniskām struktūrām reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

    16. pants

    Primāro datu apstrāde

    1.  

    Dalībvalstis apstrādā primāros datus, pārveidojot tos detalizētu vai agregētu datu kopās saskaņā ar:

    a) 

    atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir;

    b) 

    starptautiskā vai reģionālā līmenī pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir.

    2.  
    Vajadzības gadījumā dalībvalstis zinātnisko datu galalietotājiem un Komisijai sniedz to metožu aprakstu, kas izmantotas pieprasīto datu apstrādē, un šādu datu statistiskos raksturlielumus.

    17. pants

    Detalizēto un agregēto datu pieejamības nodrošināšanas procedūra

    1.  
    Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta un šīs regulas efektīvu piemērošanu, dalībvalstis ievieš piemērotas procedūras un elektroniskas tehnoloģijas. Dalībvalstis nodrošina detalizēto un agregēto datu izplatīšanu zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām, neradot nevajadzīgus ierobežojumus.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus gadījumā, ja dati satur informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām vai juridiskām personām. Dalībvalsts var atteikties nosūtīt attiecīgos detalizētos un agregētos datus, ja pastāv fizisku vai juridisku personu identificēšanas risks – šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts var ierosināt alternatīvus līdzekļus, kas apmierina zinātnisko datu galalietotāju noteiktās vajadzības un kas nodrošina anonimitāti.
    3.  
    Ja datus pieprasa zinātnisko datu galalietotāji, lai tos izmantotu par pamatu ar zivsaimniecības pārvaldību saistīta ieteikuma sniegšanai, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie detalizētie un agregētie dati tiek atjaunināti un darīti pieejami attiecīgajiem zinātnisko datu galalietotājiem pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nav īsāks kā viens mēnesis pēc minēto datu pieprasījuma saņemšanas.
    4.  
    Ja saņemti pieprasījumi, kas nav 3. punktā minētie pieprasījumi, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie dati tiek atjaunināti un darīti pieejami attiecīgajiem zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā. Divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas dalībvalstis pieprasījuma iesniedzējam paziņo šo termiņu, kam jābūt samērīgam ar pieprasījuma darbības jomu, un informē par iespējamo vajadzību veikt pieprasīto datu papildu apstrādi.
    5.  
    Ja zinātnisko datu galalietotāju, kas nav 3. punktā minētie galalietotāji, vai citu ieinteresēto personu pieprasītajiem datiem ir vajadzīga jau savākto datu papildu apstrāde, dalībvalstis var noteikt pieprasītājam samaksu, kas segtu pirms datu nosūtīšanas vajadzīgās papildu apstrādes faktiskās izmaksas.
    6.  
    Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut 3. punktā minēto termiņu pagarināt.
    7.  
    Ja detalizētie dati tiek pieprasīti zinātniskas publikācijas vajadzībām, dalībvalstis nolūkā aizsargāt par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgās struktūras iecelto datu vācēju profesionālās intereses var pieprasīt atlikt datu publicēšanu uz trim gadiem no dienas, uz kuru attiecas dati. Dalībvalstis informē zinātnisko datu galalietotājus un Komisiju par ikvienu šādu lēmumu un tā iemesliem.

    18. pants

    Saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas

    1.  
    Lai samazinātu izmaksas un zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām atvieglotu piekļuvi detalizētiem un agregētiem datiem, dalībvalstis, Komisija, zinātniskās padomdevējas struktūras un visi attiecīgie zinātnisko datu galalietotāji sadarbojas, lai izstrādātu saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ņemot vērā Direktīvas 2007/2/EK noteikumus. Minētās sistēmas atvieglo arī informācijas izplatīšanu citām ieinteresētajām personām. Šādas sistēmas var izstrādāt kā reģionālās datubāzes. Lai vienotos par šādām sistēmām, par pamatu var izmantot šīs regulas 9. panta 8. punktā minētos reģionālos darba plānus.
    2.  
    Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz noteikumus par procedūrām, formātiem, kodiem un termiņiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu saderīgumu un lai vajadzības gadījumā īstenotu aizsardzības pasākumus, ja šā panta 1. punktā minētās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas ietver informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

    19. pants

    Datu sniegšanas atteikuma pārskatīšana

    Ja dalībvalsts atsakās sniegt datus saskaņā ar 17. panta 7. punktu, zinātnisko datu galalietotājs var lūgt Komisiju pārskatīt datu sniegšanas atteikumu. Ja Komisija konstatē, ka atteikums nav pienācīgi pamatots, tā var prasīt, lai dalībvalsts attiecīgos datus nosūta zinātnisko datu galalietotājam vienā mēnesī.

    20. pants

    Zinātnisko datu galalietotāju un citu ieinteresēto personu pienākumi

    1.  

    Zinātnisko datu galalietotāji un citas ieinteresētās personas:

    a) 

    datus izmanto tikai informācijas pieprasījumā norādītajam mērķim saskaņā ar 17. pantu;

    b) 

    izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem;

    c) 

    ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku;

    d) 

    ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis;

    e) 

    iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai pārskatus par datu izmantošanas rezultātiem;

    f) 

    bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas nesniedz prasītos datus trešām personām;

    g) 

    nepārdod datus trešām personām.

    2.  
    Dalībvalstis informē Komisiju par zinātnisko datu galalietotāju vai citu ieinteresēto personu jebkādu pienākumu neizpildi.
    3.  
    Ja zinātnisko datu galalietotāji vai citas ieinteresētās personas neizpilda kādu no 1. punktā minētajām prasībām, Komisija var atļaut dalībvalstij ierobežot vai liegt minētajiem datu lietotājiem pieeju datiem.



    IV NODAĻA

    ATBALSTS ZINĀTNISKĀ IETEIKUMA IZSTRĀDEI

    21. pants

    Dalība starptautisku struktūru sanāksmēs

    Dalībvalstis nodrošina savas valsts ekspertu dalību attiecīgās sanāksmēs, ko rīko reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautiskas zinātniskās struktūras.

    22. pants

    Starptautiskā koordinācija un sadarbība

    1.  
    Dalībvalstis un Komisija koordinē savus centienus un sadarbojas, lai turpinātu uzlabot datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, dodot iespēju vēl vairāk uzlabot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisko zinātnisko struktūru sniegtā zinātniskā ieteikuma uzticamību, darba plānu kvalitāti un darba metodes.
    2.  
    Šāda koordinācija un sadarbība notiek, neskarot atklātas zinātniskās debates, un tās mērķis ir sekmēt objektīva zinātniskā ieteikuma sniegšanu.



    V NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    23. pants

    Uzraudzība

    1.  
    Darba plānu izpildes gaitu uzrauga Komisija un ZZTEK, kopīgi darbojoties Zvejniecības un akvakultūras komitejā, kas minēta 25.pantā.
    2.  
    Līdz 2020. gada 11. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un darbību.

    24. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  
    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
    2.  
    Pilnvaras pieņemt 4. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no 2017. gada 10. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
    3.  
    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
    4.  
    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
    5.  
    Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
    6.  
    Saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    25. pants

    Komiteju procedūra

    1.  
    Šīs regulas īstenošanā Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
    2.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    26. pants

    Atcelšana un pārejas noteikumi

    1.  
    Regulu (EK) Nr. 199/2008 atceļ no 2017. gada 10. jūlija.
    2.  

    Neskarot 1. punktu:

    a) 

    atceltos noteikumus turpina piemērot valstu programmām, kas ir apstiprinātas pirms 2017. gada 10. jūlija;

    b) 

    Savienības daudzgadu programmu, kas ir spēkā 2017. gada 10. jūlijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā, turpina piemērot visā tās darbības laikā vai līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu pieņem jaunu Savienības daudzgadu programmu, atkarībā no tā, kurš datums pienāk agrāk.

    3.  
    Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.

    27. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




    PIELIKUMS



    Atbilstības tabula

    Regula (EK) Nr. 199/2008

    Šī regula

    1. panta 1. punkts

    1. panta 1. punkts

    1. panta 2. punkts

    1. panta 1. punkts

    1. panta 2. punkts

    1. panta 3. punkts

    1. panta 3. punkts

    2. pants

    2. panta a) un c) līdz h) punkts

    3. panta 1) līdz 7) punkts

    2. panta b), i), j), k) punkts

    3. panta 8) un 9) punkts

    3. pants

    4. un 5. pants

    4. pants

    6. pants

    5. pants

    8. un 9. pants

    7. pants

    6. pants

    10. pants

    7. pants

    11. pants

    8. pants

    9. pants

    10. pants

    12. panta 1. punkts

    11. pants

    12. panta 2. un 3. punkts

    12. pants

    5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts

    13. pants

    13. pants

    14. pants

    14. pants

    15. pants

    16. pants

    15. pants

    17. pants

    16. pants

    18., 19., 20. pants

    17. pants

    21. pants

    19. pants

    22. pants

    20. pants

    23. pants

    21. pants

    24. pants

    22. pants

    25. un 27. pants

    24. un 25. pants

    26. pants

    23. panta 1. punkts

    23. panta 2. punkts

    28. pants

    26. pants

    29. pants

    27. pants

    Pielikums

    Pielikums

    Top