►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/654

(2016. gada 19. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 par tehniskām un vispārējām prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprinājumu

(OV L 102, 13.4.2017., 1. lpp)

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/236 (2017. gada 20. decembris),

  L 50

1

22.2.2018

1.1.

Piesakoties ES tipa apstiprinājumam, ražotāji attiecībā uz dzinēja degvielas diapazonu var izvēlēties kādu no šīm iespējām:

1.2.

Standarta degvielu diapazona motoram jāatbilst 1.2.1.–1.2.4. punktā noteiktajām prasībām.

1.3.

Ar konkrētu degvielu (ED95 vai E85) darbināmam motoram jāatbilst 1.3.1. un 1.3.2. punktā noteiktajām prasībām.

2.1.

Piesakoties ES tipa apstiprinājumam, ražotāji attiecībā uz dzinēja degvielas diapazonu var izvēlēties kādu no šīm iespējām:

2.2.

Tabulas, kurās sniegts kopsavilkums par ES tipa apstiprinājuma prasībām ar dabasgāzi/biometānu darbināmiem motoriem, ar sašķidrinātu naftas gāzi darbināmiem motoriem un divu degvielu motoriem, ir ietvertas 1. papildinājumā.

2.3.

2.4.

Ierobežota diapazona degvielas motoram jāatbilst 2.4.1.–2.4.3. punktā noteiktajām prasībām.

2.4.1.   Motoriem, ko darbina ar CNG un kas paredzēti darbībai ar H grupas gāzēm vai L grupas gāzēm

2.4.2.   Motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai LPG un kas paredzēti darbināšanai ar viena konkrēta sastāva degvielu

2.5.

Konkrētas degvielas motoram, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi/sašķidrinātu biometānu, jāatbilst 2.5.1.–2.5.2. punktā noteiktajām prasībām.

2.5.1.   Konkrētas degvielas motoram, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi/sašķidrinātu biometānu (LNG)

2.5.2.   Konkrētas degvielas motora, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi (LNG)

2.6.

2.7.

Lai saņemtu ES tipa apstiprinājumu divu degvielu motoram vai motoru saimei, ražotājam:

2.1.

Ražošanas atbilstības procedūras mērķis ir nodrošināt, lai ikviens motors atbilstu apstiprinātā motora tipa vai motoru saimes specifikācijai, kā arī veiktspējas un marķējuma prasībām.

2.2.

Procedūrās ir nešķirami iekļauts 3. iedaļā noteiktais kvalitātes vadības sistēmu novērtējums, turpmāk “pirmais novērtējums”, un 4. iedaļā noteiktā verificēšana un ar ražošanu saistītie kontroles pasākumi, turpmāk “ražojumu atbilstības pasākumi”.

3.1.

Pirms ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātāja iestāde pārbauda, vai ražotājs ir realizējis pietiekamus pasākumus un procedūras, lai efektīvi kontrolētu to, vai izgatavotie motori atbilst apstiprinātajam tipam vai motoru saimei.

3.2.

Pirmajam novērtējumam piemēro kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanas vadlīnijas, kas noteiktas standartā EN ISO 19011:2011.

3.3.

Apstiprinātāja iestāde atzīst par pieņemamiem pirmo novērtējumu un 4. iedaļā izklāstītos ražojumu atbilstības pasākumus, atbilstīgi situācijai ņemot vērā vienu no 3.3.1.–3.3.3. punktā izklāstītajiem pasākumiem vai vajadzības gadījumā šo pasākumu pilnīgu vai daļēju kombināciju.

4.1.

Ikviens motors, kas ieguvis ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1628, šo deleģēto regulu, Deleģēto regulu (ES) 2017/655 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/656, tiek izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam motora tipam saskaņā ar šā pielikuma, Regulas (ES) 2016/1628, kā arī iepriekš minētās deleģētās un īstenošanas regulas prasībām.

4.2.

Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1628 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu, dalībvalsts apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ir izstrādāti pienācīgi pasākumi un dokumentēti pārbaužu plāni, kas jāsaskaņo ar ražotāju saistībā ar katru apstiprinājumu, lai noteiktos intervālos varētu veikt tos testus vai ar tiem saistītās pārbaudes, kuri vajadzīgi, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, tostarp attiecīgā gadījumā testus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/1628 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

4.3.

ES tipa apstiprinājuma turētājam ir:

4.4.

Ja apstiprinātāja iestāde uzskata, ka 4.3.6. punktā minētie papildu revīzijas vai pārbaudes rezultāti ir neapmierinoši, ražotājam, piemērojot korektīvus pasākumus, ir pēc iespējas ātrāk jāatjauno ražojumu atbilstība, lai tā būtu pieņemama apstiprinātājai iestādei.

5.1.

Iestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražotnē piemērojamās ražošanas atbilstības kontroles metodes, veicot periodisku revīziju. Šajā nolūkā ražotājs ļauj piekļūt ražošanas, pārbaudes, testēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas telpām un sniedz visu vajadzīgo informāciju, kas attiecas uz kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju un ierakstiem.

5.2.

Testu un pārbaužu dati un ražošanas uzskaite, jo īpaši to testu vai pārbaužu dati, kas dokumentētas saskaņā ar 4.2. punktu, katrā pārskatīšanas reizē ir pieejami inspektoram.

5.3.

Inspektors drīkst atlasīt paraugus izlases kārtā testēšanai ražotāja laboratorijā vai tehniskajā dienestā, un tādā gadījumā tiek veikti tikai fiziskie testi. Paraugu minimālo skaitu var noteikt atkarībā no ražotāja pašpārbaudes rezultātiem.

5.4.

Ja kontroles līmenis šķiet neapmierinošs vai ja konstatēta nepieciešamība pārbaudīt to testu derīgumu, kuri veikti, piemērojot 5.2. punktu, vai pēc citas apstiprinātājas iestādes vai jebkuras citas tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma, inspektors atlasa paraugus, kas testējami ražotāja laboratorijā vai nosūtāmi tehniskajam dienestam fizisko testu veikšanai saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas 6. iedaļā, Regulā (ES) 2016/1628 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

5.5.

Ja apstiprinātāja iestāde pārbaudes vai pārraudzības pārbaudes laikā, jeb citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde konstatē neapmierinošus rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1628 39. panta 3. punktu, tad tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, lai iespējami ātri tiktu veikti visi vajadzīgie pasākumi ražojumu atbilstības atjaunošanai.

6.1.

Gadījumā, ja 5.4. vai 5.5. punktā minētais ražojumu atbilstības kontroles līmenis ir neapmierinošs, ražojumu atbilstību pārbauda ar emisiju testiem, pamatojoties uz aprakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātos, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 IV pielikumā.

6.2.

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 6.3. punktā, piemēro turpmāk aprakstīto procedūru.

6.3.

Atkāpjoties no 6.2.1 punkta prasībām, motoru tipiem, kuru pārdošanas apjoms ES nepārsniedz 100 vienības gadā, piemēro šādu procedūru:

6.4.

Visus testus var veikt ar piemērojamām tirgus degvielām. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma izmanto IX pielikumā aprakstītās etalondegvielas. Tas, kā aprakstīts I pielikuma 1. papildinājumā, netieši nozīmē, ka katram gāzes motoram veic testus ar vismaz divām etalondegvielām, izņemot tādus gāzveida degvielas motorus, kam ir konkrētas degvielas ES tipa apstiprinājums, kad ir vajadzīga tikai viena etalondegviela. Ja izmanto vairāk nekā vienu gāzveida etalondegvielu, rezultātam ar katru degvielu ir jāpierāda, ka motors atbilst robežvērtībām.

6.5.

Gadījumā, ja rodas domstarpības par gāzveida degvielas motoru, tostarp divu degvielu motoru atbilstību, izmantojot tirgus degvielu, tad testus jāveic ar to etalondegvielu, ar ko tika testēts cilmes motors, un pēc ražotāja pieprasījuma ar iespējamo trešo papildu degvielu, kā minēts I pielikuma 2.3.1.1.1., 2.3.2.1. un 2.4.1.2. punktā un ar kuru var būt testēts cilmes motors. Attiecīgā gadījumā rezultātu pārrēķina, piemērojot attiecīgos koeficientus “r”, “r a” vai “r b”, kā aprakstīts I pielikuma 2.3.3., 2.3.4.1. un 2.4.1.3. punktā I. Ja r, r a vai r b ir mazāks par 1, korekciju neveic. Mērījumu rezultātiem un attiecīgajā gadījumā aprēķinu rezultātiem ir jāpierāda, ka motors atbilst robežvērtībām ar visām attiecīgajām degvielām (piemēram, dabasgāzes/biometāna motoru gadījumā ar 1., 2. un – attiecīgā gadījumā – ar trešo degvielu un LPG motoru gadījumā ar A un B degvielu).

2.1. attēls

Ražojumu atbilstības testēšanas shēma

pieņem, ka

:

n = pašreizējais paraugu skaits.

2.1.

Šajā pielikumā noteiktas procedūras to motoru atlasei, kurus paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu nolietošanās koeficientus motoru tipa vai motora saimes ES tipa apstiprinājumam un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Nolietošanās koeficientus piemēro emisijām, kas izmērītas saskaņā ar VI pielikumu un aprēķinātas saskaņā ar VII pielikumu atbilstīgi attiecīgi 3.2.7. vai 4.3. punktā noteiktajai procedūrai.

2.2.

Apstiprinātājas iestādes pārstāvjiem nav jābūt klāt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu nolietošanos.

2.3.

Šajā pielikumā arī noteikta ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, kas būtu jāveic vai ko var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Šāda tehniskā apkope atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru tiešajiem lietotājiem.

3.1.1.

Motorus atlasa no motoru saimes, kas noteikta IX pielikuma 2. iedaļā Īstenošanas regulā (ES) 2017/656 emisiju testēšanai, lai noteiktu nolietošanās koeficientus emisijas ilgizturības periodam.

3.1.2.

Motorus no dažādām motoru saimēm var tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi.

3.1.3.

Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas pārstāv motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kā noteikts saskaņā ar 3.1.2. punktu, lai veiktu testēšanu atbilstoši 3.2.2. punktā norādītajam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, un par to paziņo apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

3.1.4.

Ja apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē sliktākus emisijas rādītājus var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs.

3.2.1.1.

Pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot nolietošanās koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras tām, kuras norādītas 3.2.2.–3.2.5. punktā. Tādā gadījumā ražotājam ir jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk striktas par tām, kas norādītas 3.2.2.–3.2.5. punktā.

3.2.2.1.1.

Ražotājs nosaka ekspluatācijas ilguma uzkrāšanas veidu, kā arī vecināšanas ciklu motoriem atbilstīgi labiem inženiertehniskajiem apsvērumiem.

3.2.2.1.2.

Ražotājs nosaka testa punktus, kuros piemērojamos ciklos tiks mērīta gāzveida un daļiņveida emisijas.

3.2.2.1.3.

Emisijas vērtības ilgizturības perioda sākuma punktā un beigu punktā, kas aprēķinātas vai nu atbilstoši 3.2.5.1. punktam, vai izmērītas tieši atbilstoši 3.2.2.1.2.2. punktam, nedrīkst pārsniegt robežvērtības, kas piemērojamas motora saimei. Tomēr atsevišķi emisijas rezultāti testa starpposma punktos var pārsniegt šīs robežvērtības.

3.2.2.1.4.

Motoru kategorijām vai apakškategorijām, uz kurām attiecas NRTC, vai NRS motoru kategorijām vai apakškategorijām, uz kurām attiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas pārejas cikli (LSI-NRTC), ražotājs var pieprasīt apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa punktā veikt tikai vienu testa ciklu (vai nu attiecīgi karstās palaides NRTC, vai LSI-NRTC, vai, ja piemērojams, NRSC ciklu), otru testa ciklu veicot tikai ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.

3.2.2.1.5.

Tādu motoru kategoriju vai apakškategoriju gadījumā, uz kurām neattiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē, kā norādīts Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā, katrā testa punktā veic tikai NRSC.

3.2.2.1.6.

Dažādām motoru pēcapstrādes sistēmu saimēm ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var atšķirties.

3.2.2.1.7.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var būt īsāki nekā emisijas ilgizturības periods, taču nedrīkst būt īsāki par vismaz vienu ceturtdaļu no attiecīgā emisijas ilgizturības perioda, kas norādīts Regulas (ES) 2016/1628 V pielikumā.

3.2.2.1.8.

Ir atļauts veikt paātrinātu vecināšanu, koriģējot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku uz degvielas patēriņa pamata. Korekciju veic, pamatojoties uz attiecību starp normālu degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā un degvielas patēriņu vecināšanas ciklā, taču degvielas patēriņš vecināšanas ciklā nedrīkst pārsniegt normālo degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā vairāk nekā par 30 %.

3.2.2.1.9.

Ražotājs, ja apstiprinātāja iestāde piekrīt, vecināšanas paātrināšanai var izmantot alternatīvas metodes.

3.2.2.1.10.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta ES tipa apstiprinājuma pieteikumā un dara zināmu apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

3.2.2.2.

Ja apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un saskaņo to ar apstiprinātāju iestādi.

3.2.3.1.1.

Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei ražotājs nosaka autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, ražotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota, lai noteiktu šos lielumus. Kā alternatīvu ražotājs var izvēlēties motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas darbināšanu no 60 līdz 125 stundām vai līdzvērtīgu laiku vecošanas ciklā, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.

3.2.3.1.2.

Stabilizācijas perioda beigas atbilstoši 3.2.3.1.1. punktam tiks uzskatītas par ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumu.

3.2.3.2.1.

Pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar ražotāja izraudzīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kā aprakstīts 3.2.2. punktā. Ar periodiskiem starplaikiem ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, ko nosaka ražotājs un, kur piemērojams, lemj arī tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar 3.2.2.2. punktu, testējot motoru attiecībā uz gāzveida un daļiņveida emisijām karstās palaides NRTC un NRSCvai LSI-NRTC un NRSC, kas piemērojami Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā noteiktajai motora kategorijai.

Ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķi no piesārņotāju emisijas pēc izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

Saskaņā ar 3.2.2.1.4. punktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC), otru testa ciklu (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.

Saskaņā ar 3.2.2.1.5. punktu tādu motoru kategoriju vai apakškategoriju gadījumā, uz kurām neattiecas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē, kā norādīts Regulas (ES) 2016/1628 IV pielikumā, katrā testa punktā veic tikai NRSC.

3.2.3.2.2.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar 3.4. punktu.

3.2.3.2.3.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tehnisko apkopi, ja, piemēram, ražotāja parastā diagnostikas sistēma konstatējusi problēmu un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vadītājam tiek norādīts uz radušos defektu.

3.2.4.1.

Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisiju testu (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC un NRSC) rezultātus dara pieejamus apstiprinātājai iestādei. Ja emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā.

3.2.4.2.

Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.

3.2.5.1.

Īstenojot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku saskaņā ar 3.2.2.1.2.1. vai 3.2.2.1.2.3. punktu, par katru piesārņotāju, kas izmērīts karstās palaides NRTC, LSI-NRTC un NRSC un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, veic “piemērotāko” regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus vienu papildu zīmi aiz komata.

Ja saskaņā ar 3.2.2.1.4. vai 3.2.2.1.5. punktu katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā.

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu pēc nelineārās regresijas.

3.2.5.2.

Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas ilgizturības perioda beigās, ko piemēro testējamajam motoram:

Ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem emisijas ilgizturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 3.2.5.1. punktā.

3.2.5.3.

Katram piesārņotājam nolietošanās koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais nolietošanās koeficients).

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei iepriekšēju apstiprinājumu, lai piemērotu pieskaitāmo DF katram piesārņotājam, kam to var piemērot. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā.

NOx emisijai 3.1. attēlā ir dots DF nolietošanās noteikšanas piemērs, izmantojot lineāro regresiju.

Nav atļauts vienā piesārņotāju sērijā jaukti izmantot gan piereizināmos, gan pieskaitāmos DF.

Ja piereizināmā DF aprēķinātā vērtība ir mazāka par 1,00 vai pieskaitāmā DF vērtība ir mazāka par 0,00, nolietošanās koeficients ir attiecīgi 1,0 vai 0,00.

Saskaņā ar 3.2.2.1.4. punktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (karstās palaides NRTC, LSI-NRTC vai NRSC) un ka otru testa ciklu (karstās palaidesNRTC, LSI-NRTC vai NRSC) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, nolietošanās koeficients, kas aprēķināts testa ciklam, kurš veikts katrā testa punktā, ir jāpiemēro arī otram testa ciklam.

3.2.6.1.

Kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai, lai noteiktu nolietošanās koeficientus, motoru ražotāji var izmantot 3.1. tabulā noteiktos piereizināmos DF.

Piešķirtie pieskaitāmie DF nav norādīti. Piešķirtie piereizināmi DF netiek pārveidots pieskaitāmajos DF.

Attiecībā uz PN ir atļauts izmantot vai nu pieskaitāmo DF 0,0 apmērā, vai piereizināmo DF 1,0 apmērā saistībā ar iepriekšēja DF testa rezultātiem, kuros netika noteikta PN vērtība, ja ir izpildīta atbilstība abiem šādiem nosacījumiem:

3.2.6.2.

Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem emisijas ilgizturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai testiem, vai arī uz abiem šiem elementiem.

3.2.7.1.

Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kuras attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc nolietošanās koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar VI pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus noteikumus:

Cikla svērtās emisijas attiecīgā gadījumā var ietvert neregulāras reģenerācijas korekciju.

3.2.7.2.

Reizināmā NOx + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOx atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NOx un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai noteiktu, vai emisijas robežvērtība ir ievērota.

3.2.7.3.

Ražotājs var piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citam motoram, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Tādos gadījumos ražotājam ir jāpierāda apstiprinātājai iestādei, ka motoram, kas sākotnēji tika testēts motora pēcapstrādes sistēmas saimei, un motoram, kuram tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas un ka šāda motora emisijas ir līdzīgas.

Ja DF pārnes uz motoru ar atšķirīgu emisijas ilgizturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 3.2.5.1. punktā.

3.2.7.4.

DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VI pielikuma 1. papildinājumā.

3.3.1.

Ražošanas atbilstību noteikumiem attiecībā uz emisijām pārbauda, pamatojoties uz II pielikuma 6. iedaļu.

3.3.2.

ES tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šim nolūkam ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram bez pēcapstrādes sistēmas un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu revīzijā.

3.3.3.

ES tipa apstiprināšanas nolūkos testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VI pielikuma 1. papildinājumā, reģistrē tikai tos DF, kuri noteikti saskaņā ar 3.2.5. vai 3.2.6. punktu.

3.4.1.1.

Visa ar emisijām saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc līdzvērtīgiem laika intervāliem kā tie, kādi noteikti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vai motora tiešajam lietotājam. Tehniskās apkopes grafiku var atjaunināt pēc nepieciešamības visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.

3.4.1.2.

Jebkuru ar emisijām saistītu būtisku sastāvdaļu pielāgošanu, demontāžu, tīrīšanu vai nomaiņu, ko emisijas ilgizturības periodā veic regulāri, lai novērstu motora disfunkciju, veic tikai tādā mērā, kas ir tehnoloģiski vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu emisijas kontroles sistēmas darbību. Jāizvairās neplānot ar emisijām saistītu būtisku sastāvdaļu nomaiņu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā un pēc motora konkrēta ekspluatācijas laika, izņemot elementus, kas ir aizvietojami regulārās tehniskās apkopes ietvaros. Šajā saistībā par regulārās tehniskās apkopes ietvaros aizvietojamiem elementiem uzskata regulāri atjaunojamos elementus vai elementus, kam pēc motora konkrēta ekspluatācijas laika ir vajadzīga tīrīšana.

3.4.1.3.

Pirms ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas tipa apstiprinātājai iestādei ir jāapstiprina visas plānotās apkopes prasības, un šīs prasības ir jāietver lietotāja rokasgrāmatā. Apstiprinātāja iestāde nedrīkst atteikties apstiprināt pamatotas un tehniski nepieciešamas apkopes prasības, ietverot, bet ne tikai, 1.6.1.4. punktā noteiktās prasības.

3.4.1.4.

Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (pēc nepieciešamības), kā arī plānotu nomaiņu:

3.4.1.5.

Būtisku, ar emisiju saistītu plānoto tehnisko apkopi veic tikai tad, ja to nepieciešams veikt ekspluatācijas laikā, un par prasību veikt šādu apkopi tiek paziņots motora vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas galalietotājam.

3.5.1.

Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītā motora konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts, izņemot tādā apjomā, kā paredzēts 3.5.2. punktā.

3.5.2.

Ja motoram, tā emisijas kontroles sistēmai vai tā degvielas sistēmai ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafika īstenošanas laikā rodas kļūme, tad ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafiks tiek uzskatīts par spēkā neesošu, un tiek palaists jauns ekspluatācijas stundu uzkrāšanās grafiks ar jaunu motoru.

Iepriekšējo punktu nepiemēro, ja bojātie komponenti tiek aizstāti ar līdzvērtīgiem komponentiem, kas ir bijuši pakļauti līdzīgam stundu ekspluatācijas stundu uzkrāšanās skaitam.

4.1.

Piemērojamo EDP kategoriju un attiecīgo nolietošanās koeficientu (DF) nosaka saskaņā ar šo 4. iedaļu.

4.2.

Motoru saime tiek uzskatīta par atbilstošu nepieciešamajām motoru saimes apakškategorijas robežvērtībām, ja emisijas testu rezultāti visiem motoriem, kas pārstāv motoru saimi, pēc korekcijas veikšanas, reizinot ar DF, kā noteikts 2. nodaļā, ir zemāki par vai vienādi ar robežvērtībām, kādas nepieciešamas šai motoru apakškategorijai. Tomēr, ja viens vai vairāki emisijas testa rezultāti viena vai vairākiem motoriem, kas pārstāv motoru saimi, pēc korekcijas veikšanas, reizinot ar DF, kā noteikts 2. nodaļā, ir augstāki par vienu vai vairākām emisijas robežvērtībām, kādas nepieciešamas šai motoru apakškategorijai, motoru saime tiek uzskatīta par neatbilstīgu ar šai motoru apakškategorijai nepieciešamajām robežvērtībām.

4.3.

Nolietošanās koeficientus nosaka saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

DF piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa ziņojumā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 VII pielikuma 1. papildinājumā.

Attiecīgo konstrukciju un tehnoloģiju saimju neizsmeļošs saraksts ir šāds:

4.4.

1.1.

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas un saīsinājumus:

1.2.

Neraugoties uz 2. panta 7. punktu, kurā ir atsauce uz apkārtējās vides temperatūru, attiecībā uz vidi, kas nav laboratorijas vide, piemēro šādus noteikumus:

2.1.

Šo 2. iedaļu piemēro NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas elektroniski vadītiem motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā, un kam izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan degvielas iesmidzināšanas laiku vai lai aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu emisiju kontroles sistēmu, ko izmanto NOx samazināšanai.

2.2.

2.3.

2.4.

Kontroles nosacījumi ietver augstumu v.j.l., vides temperatūru un motora dzesēšanas šķidruma diapazonu, kas nosaka, vai papildu emisiju kontroles stratēģijas var (vispār vai tikai ārkārtas gadījumos) aktivizēt saskaņā ar 2.3. punktu.

Kontroles nosacījumi nosaka atmosfēras spiedienu, ko mēra kā absolūto atmosfēras statisko spiedienu (mitru vai sausu) (“atmosfēras spiediens”)

2.5.

Ja vides temperatūras noteikšanai izmanto ieplūdes gaisa temperatūras devēju, motora tipam vai motora saimei novērtē nominālo nobīdi starp abiem mērījumu punktiem. Ja to izmanto, izmērīto ieplūdes gaisa temperatūras korekciju veic nominālajai nobīdei atbilstošā apmērā, lai noteiktu vides temperatūru tehnikai, kurā izmanto noteikto motora tipu vai motora saimi.

Nobīdi novērtē saskaņā ar labu inženiertehnisko praksi, pamatojoties uz tehniskiem elementiem (aprēķiniem, simulācijām, izmēģinājumu rezultātiem, datiem utt.), tostarp:

Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tā var saņemt ražotāja novērtējuma kopiju.

2.6.

Ražotājam jāievēro atbilstība dokumentācijas prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma A daļas 1.4. punktā un šī pielikuma 2. papildinājumā.

3.1.

Šo 3. iedaļu piemēro NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas elektroniski vadītiem motoriem, kas atbilst “V posma” emisiju robežvērtībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā, un kam izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzuma, gan degvielas iesmidzināšanas sinhronizāciju vai lai aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu emisiju kontroles sistēmu, ko izmanto NOx samazināšanai.

3.2.

Ražotājs iesniedz pilnīgu informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot dokumentus, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikumā.

3.3.

NOx kontroles stratēģija darbojas visos Savienības teritorijas regulāri sastopamajos vides apstākļos un, it īpaši zemā vides temperatūrā.

3.4.

Ražotājam, ir jāpierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu ES tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm RLL kategorijas motoriem un 10 ppm visu pārējo piemērojamo kategoriju motoriem.

3.5.

Ja autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, ir jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai ir jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces.

3.6.

Papildus 3.2.–3.5. punktā noteiktajām prasībām piemēro šādas prasības:

4.1.

Šī iedaļa tiek piemērota to apakškategoriju motoriem, uz kuriem attiecas PN ierobežojums saskaņā ar “V posma” emisijas ierobežojumiem, kas aprīkoti ar daļiņu pēcapstrādes sistēmu, kā noteikti Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā. Gadījumos, kad NOx kontroles sistēmai un daļiņu kontroles sistēmai ir vienas un tās pašas fiziskās sastāvdaļas (piemēram, tas pats substrāts (filtra SCR), tas pats izplūdes gāzu temperatūras devējs), šīs iedaļas prasības nepiemēro nevienai sastāvdaļai vai darbības traucējumam, ja pēc ražotāja iesniegtā pamatotā novērtējuma izskatīšanas apstiprinātāja iestāde secina, ka daļiņu kontroles darbības traucējums, kas ir šīs iedaļas darbības jomā, radītu attiecīgās NOx kontroles darbības traucējumu, uz kuru attiecas 3. iedaļa.

4.2.

Daļiņveida piesārņotāju kontroles pasākumu detalizētas tehniskās prasības ir noteiktas 4. papildinājumā.

2.1.1.

Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājs saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma B daļu norāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tipu un informāciju par koncentrāciju, kad reaģents ir šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

2.1.2.

Iesniedzot ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas vadītāja brīdināšanas sistēmas funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 4. iedaļā, un sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 5. iedaļā.

2.1.3.

Ražotājs nodrošina OEM ar dokumentiem un instrukcijām par to, kā uzstādīt motoru autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā tā, lai motors, emisijas kontroles sistēma un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas daļas darbotos saskaņā ar šā pielikuma prasībām. Dokumentācijā ietver detalizētas tehniskās prasības motoram (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas nepieciešams, lai motoru autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā uzstādītu pareizi.

2.2.1.

NOx kontroles diagnostikas sistēmai ir jādarbojas:

Šo 2. iedaļu nepiemēro reaģenta līmeņa pārraudzība uzglabāšanas tvertnē, kad pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis).

2.3.1.

Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāmā sistēma atbilst 2.3.2. punkta prasībām. Neapsildāmā sistēma atbilst 2.3.3. punkta prasībām.

2.3.2.

2.3.3.

2.4.1.

NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD) spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOx kontroles darbības traucējumus (NCM), izmantojot diagnosticēto kļūdu kodus (DTC), kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī pēc pieprasījuma paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

2.4.2.

2.4.3.

2.4.4.

NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnībā deaktivizētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vecumu; sistēma arī nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.

2.4.5.

Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

2.4.6.

Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru grupēšana NCD motoru saimē pamatojas uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.

2.4.6.1.   Parametri NCD motoru saimes definēšanai

NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visiem saimes motoriem.

Lai motorus varētu uzskatīt par piederīgiem vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstīgus tehniskus pierādījumus vai citas atbilstīgas procedūras, un tām nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa motora konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, izmērus, izplūdes gāzu plūsmu utt.); vai to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

3.1.

Visiem jaunu motoru vai tehnikas tiešajiem lietotājiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisiju kontroles sistēmu un tās pareizu darbību saskaņā ar XV pielikumu.

4.1.

Autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā ir jāietver vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai 9. iedaļā minēto darbības traucējumu, kā rezultātā aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja traucējums netiek savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, kad ir aktivizējusies 5. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

4.2.

Šajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma.

4.3.

Vadītāja brīdināšanas sistēma var sastāvēt no vienas vai vairākām lampiņām, vai rādīt īsus ziņojumus, tostarp ziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts:

Ja paziņojums tiek attēlots, sistēma, ko izmanto šo paziņojumu attēlošanai, var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem.

4.4.

Pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas brīdinājumus izslēdz.

4.5.

Vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kā attiecīgi aprakstīts 2.3.3.1., 6.2., 7.2., 8.4. un 9.3. punktā.

4.6.

Vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, kad vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

4.7.

Brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

4.8.

Plašāka informācija par vadītāja brīdināšanas sistēmas ieslēgšanās un izslēgšanas procedūrām norādīta 11. iedaļā.

4.9.

Iesniedzot pieteikumu ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu, ražotājs pierāda vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar 10. iedaļu.

5.1.

Autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un ir balstīta uz šādiem principiem:

Ja ražotājs izvēlas izslēgt motoru, lai izpildītu prasību par vienpakāpes sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, pēc ražotāja izvēles brīdinājumu par reaģenta līmeni var aktivizēt pie 6.3.2., nevis 6.3.1. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.

5.2.

Motoru var aprīkot ar sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, deaktivizācijas iespēju apstākļos, kas atbilst 5.2.1. punkta prasībām.

5.3.

5.4.

5.5.

Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt “pašatkopšanās diagnostiku”, pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja tā

5.6.

Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad novērsti nosacījumi, kuri likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

5.7.

Sīkāka informācija par sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanas procedūrām norādīta 11. iedaļā.

5.8.

Iesniedzot pieteikumu ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu, ražotājs pierāda sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar 11. iedaļu.

6.2.1.

Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas noteikta 4. iedaļā, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem, pēc ražotāja izvēles.

6.2.2.

Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems (piemēram, “zems karbamīda līmenis”, “zems AdBlue līmenis” vai “maz reaģenta”).

6.2.3.

Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, ziņojums netiek rādīts nepārtraukti), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskajai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, slampiņas mirgošanas biežums). Ražotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks tajā brīdī, kad aktivizējas 6.3. punktā aprakstītā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.

6.2.4.

Nedrīkst būt iespējama situācija, ka nepārtraukto brīdinājuma signālu var viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir ziņojumu displejs, tiek parādīts skaidrs ziņojums (piemēram, “uzpildīt karbamīdu”, “uzpildīt AdBlue” vai “uzpildīt reaģentu”). Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus, ar drošību saistītus paziņojumus.

6.2.5.

Nedrīkst būt iespējama situācija, ka vadītāja brīdināšanas sistēmu var izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.

6.3.1.

5.3. punktā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma vai par vairāk procentiem, pēc ražotāja izvēles.

6.3.2.

Pielikuma 5.4. punktā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša, t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes, vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma, pēc ražotāja izvēles.

6.3.3.

Izņemot, ciktāl tas ir atļauts 5.5. punktā, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nedrīkst būt iespējams izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās.

7.1.

Motorā vai autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā jābūt iekļautam līdzeklim, ar kuru var noteikt, ka autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā ir iepildīts nepareiz reaģents.

7.2.

Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas 4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēma. Ja brīdināšanas sistēmai ir ziņojumu displejs, parādās ziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “konstatēts nepareizs karbamīds”, “konstatēts nepareizs AdBlue” vai “konstatēts nepareizs reaģents”).

7.3.

8.1.

Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.

8.2.

8.3.

4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā rezultātā saskaņā ar 8.2.1. punktu aktivizējas dozēšanas skaitītājs. Ja brīdināšanas sistēmai ir ziņojumu displejs, parādās ziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “karbamīda dozēšanas darbības traucējums”, “AdBlue dozēšanas darbības traucējums” vai “reaģenta dozēšanas darbības traucējums”).

8.4.

9.1.

Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:

9.2.

9.3.

Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas noteikta 4. iedaļā, aktivizējas, iestājoties kādam no 9.1. punktā aprakstītajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir ziņojumu displejs, parādās ziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, vai nu “atvienots reaģenta dozēšanas vārsts”, vai “nopietns ar emisiju saistīts defekts”).

9.4.

9.5.

Kā alternatīvu 9.2. punktā noteiktajām prasībām ražotājs var izmantot NOx devēju, kas atrodas izplūdes sistēmā. Šajā gadījumā:

10.2.1.

Pierādīšanu, ka pārraudzības sistēmas citas NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm tādus elementus kā algoritmi, funkcionālās analīzes utt.

10.2.2.

Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.

10.2.3.

Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar 10.2.1. punktu (4.3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par pierādītu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā papildinājuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.

10.3.1.

Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību pierāda, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un vienu defektu kategoriju, kā minēts 7.–9. iedaļā.

10.3.2.

10.3.3.

10.3.4.

Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās pierādīšana ir pabeigta, ja pēc katra pierādīšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.3.3. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.

10.4.1.

Sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, pierāda, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.

10.4.2.

Testa secība pierāda sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, kad trūkst reaģenta, un tad, kad tiek konstatēts kāds no 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektiem.

10.4.3.

Šīs pierādīšanas nolūkos:

10.4.4.

Turklāt ražotājs pierāda sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību pie 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektu nosacījumiem, kuri nav izvēlēti izmantošanai 10.4.1.–10.4.3. punktā aprakstītajos pierādīšanas testos.

Šos papildu pierādīšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, izmantojot kā pierādījumus, piemēram, algoritmus, funkcionālas analīzes un iepriekšējo testu rezultātus.

10.4.5.

10.4.6.

10.4.7.

Tāpat, ja ražotājs izvēlas un ja panākta vienošanās ar apstiprinātāju iestādi, sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var arī pierādīt, izmantojot nokomplektētu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku atbilstoši 5.4. un 10.4.1.2. punkta prasībām, uzstādot autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

11.1.

Lai papildinātu šā papildinājuma prasības attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem, šajā 11. iedaļā noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz to aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem.

11.2.

11.3.

11.4.

11.4.1.   Vispārīga informācija

11.4.2.   Skaitītāja mehānismu princips

12.1.

Šajā 12. iedaļā aprakstīti daži tipiski skaitītāja mehānismu aktivizēšanās un izslēgšanās gadījumi. Attēli un apraksti 12.2., 12.3. un 12.4. punktā šajā papildinājumā ir sniegti vienīgi ilustratīvos nolūkos, un tos nevajag uztvert kā šīs regulas prasību piemērus vai kā konkrētus attiecīgo procesu aprakstus. Skaitītāja stundas, kas minētas 4.6. un 4.7. attēlā, attiecas uz brīdinājuma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, maksimālajām vērtībām 4.4. tabulā. Vienkāršības labad, piemēram, dotajās ilustrācijās nav minēts fakts, ka brīdināšanas sistēma aktivizēsies arī tad, kad būs aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

4.4. attēls

Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam, kad tā vērtība bijusi iesaldēta

12.2.

Aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbība tiek ilustrēta 4.5. attēlā, kad notiek reaģenta pieejamības pārraudzība četros gadījumos:

4.5. attēls

Reaģenta pieejamība

12.3.

Trīs gadījumi, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, tiek ilustrēti 4.6. attēlā:

4.6. attēls

Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana

12.4.

Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumi tiek ilustrēti 4.7. attēlā. Šis attēls arī ilustrē procesu, ko piemēro attiecībā uz 9. iedaļā aprakstīto defektu pārraudzību.

4.7. attēls

Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts

13.1.

ES tipa apstiprināšanas laikā ražotājs pierāda CDmin pareizo vērtību, veicot karstās palaides NRTC ciklu NRE-v-3, NRE-v-4, NRE-v-5 un NRE-v-6 apakškategorijas motoriem un piemērojamo NRSC visām pārējām kategorijām, izmantojot reaģentu ar CDmin koncentrāciju.

13.2.

Pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NOx kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CDmin.

13.3.

Piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NOx robežvērtību, kas noteikta 7.1.1. punktā.

4.1.

Iebūvētā datora žurnāla pastāvīgajā datora atmiņā vai skaitītājos ir jāreģistrē visu ar reaģenta nepietiekamu iesmidzināšanu vai reaģenta kvalitāti saistīto motora darbības starpgadījumu kopējais skaits un ilgums tā, lai nodrošinātu, ka informāciju nevar apzināti izdzēst.

Valsts inspekcijām jābūt iespējai ar skenēšanas instrumentu nolasīt šos ierakstus.

4.2.

Saskaņā ar 4.1. punktu atmiņā reģistrēts starpgadījums sākas brīdī, kad reaģenta tvertne kļūst tukša, t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma (pēc ražotāja izvēles).

4.3.

Starpgadījumiem, kas nav noteikti 4.1.1. punktā, saskaņā ar 4.1. punktu atmiņā reģistrēts starpgadījums sākas brīdī, kad attiecīgais skaitītājs sasniedz vērtību, kura prasa tūlītēju vadītāja reakciju, kā noteikts 1. papildinājuma 4.4. tabulā.

4.4.

Saskaņā ar 4.1. punktu atmiņā reģistrēts starpgadījums beidzas brīdī, kad starpgadījums ir novērsts.

4.5.

Veicot pierādīšanu saskaņā ar 1. papildinājuma 10. iedaļas prasībām, minētā papildinājuma 10.1. punkta c) apakšpunktā noteiktās sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, pierādīšanu un attiecīgo 4.1. tabulu aizstāj ar pierādījumu, ka tiek saglabāti motora darbības starpgadījumi ar reaģenta nepietiekamu iesmidzināšanu vai reaģenta kvalitāti.

Tādā gadījumā piemēro 1. papildinājuma 10.4.1. punkta prasības, un ražotājs, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu.

2.1.

Ražotājam ir jāsniedz informācija, kas pilnīgi apraksta NOx kontroles pasākumu funkcionālās darbības parametrus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma A daļas 1.5. punktu.

2.2.

Ja emisiju kontroles sistēmai ir nepieciešams reaģents, ražotājam ir Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma 3. papildinājumā noteiktajā informācijas dokumentā jānorāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tips un informācija par koncentrāciju, kad reaģents ir šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

2.1.1.

Ja emisiju kontroles sistēmai ir nepieciešams reaģents, piemēram, degvielā esošs katalizators, ražotājam ir Īstenošanas regulas (ES) 2017/656 I pielikuma 3. papildinājumā noteiktajā informācijas dokumentā jānorāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tips un informācija par koncentrāciju, kad reaģents ir šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

2.1.2.

ES tipa apstiprinājuma laikā apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas 4. iedaļas vadītāja brīdināšanas sistēmas funkcionālās darbības īpašības.

2.1.3.

Ražotājs sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors, ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa vai motora saimes, pēc uzstādīšanas autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver detalizētas tehniskās prasības un noteikumus motoram (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas nepieciešams, lai motoru autoceļiem neparedzētā mobilā tehnikā uzstādītu pareizi.

2.2.1.

PCD sistēma ir darbojas šādos apstākļos:

2.3.1.

PCD sistēma spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos daļiņu kontroles darbības traucējumus (PCM), izmantojot diagnostikas traucējumu kodus (DTC), kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī pēc pieprasījuma paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

2.3.2.

2.3.3.

Prasības diagnostikas traucējumu kodu (DTC) dzēšanai:

2.3.4.

PCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi deaktivizētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vecumu; sistēma arī nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu PCD sistēmas efektivitāti.

2.3.5.

Visiem PCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

2.3.6.

Ražotājs ir atbildīgs par PCD motoru saimes grupēšanu. Motoru grupēšana PCD motoru saimē balstās uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas PCD motoru saimes.

2.3.6.1.   Parametri PCD motoru saimes definēšanai

PCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visiem saimes motoriem.

Lai motorus varētu uzskatīt par piederīgiem vienai un tai pašai PCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstīgus tehniskus pierādījumus vai citas atbilstīgas procedūras, un tām nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības PCD pārraudzības sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, izmērus, izplūdes gāzu plūsmu utt.); vai to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

3.1.

Visiem jaunu motoru vai tehnikas tiešajiem lietotājiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisiju kontroles sistēmu un tās pareizu darbību saskaņā ar XV pielikumu.

4.1.

Autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ietver vadītāja brīdināšanas sistēmu ar vizuāliem brīdinājumiem.

4.2.

Vadītāja brīdināšanas sistēmai var būt viena vai vairākas lampiņas vai tā var rādīt īsus ziņojumus.

Sistēma, ko izmanto šo ziņojumu attēlošanai, var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes vai NCD nolūkiem.

Brīdināšanas sistēma norāda, kad ir vajadzīgs steidzams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir ziņojumu displejs, parādās ziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “atvienots devējs” vai “nopietns ar emisiju saistīts defekts”).

4.3.

Pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas brīdinājumus izslēdz.

4.4.

Vadītāja brīdināšanas sistēmu aktivizē saskaņā ar 2.3.2.2. punktu.

4.5.

Vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, kad vairs nepastāv apstākļi, kas izraisīja tās aktivizēšanos. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

4.6.

Brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

4.7.

Iesniedzot pieteikumu ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1628, ražotājs pierāda vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar 9. iedaļu.

5.1

PCD sistēma ietver pastāvīgu datora atmiņu vai skaitītājus, lai saglabātu motora darbības starpgadījumus ar apstiprinātu un aktīvu DTC tā, lai nodrošinātu, ka informāciju nevar apzināti dzēst.

5.2.

PCD pastāvīgajā atmiņā saglabā visu ar apstiprinātu un aktivizētu DTC saistīto motora darbības starpgadījumu skaitu un ilgumu, ja vadītāja brīdināšanas sistēma ir bijusi aktīva 20 motora darbības stundas vai īsāku periodu (pēc ražotāja izvēles).

5.2.

Valsts iestādēm jābūt iespējai ar skenēšanas instrumentu nolasīt šos ierakstus.

6.1.

PCD konstatē daļiņu pēcapstrādes sistēmas pilnīgu noņemšanu, ietverot jebkuru tādu devēju noņemšanu, ko izmanto, lai pārraudzītu, aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu tā darbību.

7.1.

Ja DTC ir apstiprināts un aktīvs, tad daļiņu pēcapstrādes sistēmas noņemšanas vai daļiņu pēcapstrādes sistēmas funkcijas zuduma gadījumā nekavējoties tiek pārtraukta reaģenta dozēšana. Dozēšana atsākas pēc DTC deaktivizēšanas.

7.2.

Brīdināšanas sistēma tiek aktivizēta, ja reaģenta līmenis piedevas tvertnē nokrītas zemāk par ražotāja noteikto minimālo vērtību.

8.1.

Papildus daļiņu pēcapstrādes sistēmas noņemšanai tiek pārraudzīti arī šādi defekti, jo tos var attiecināt uz manipulēšanu:

8.2.

PCD nosaka daļiņu pēcapstrādes sistēmas substrāta pilnīgu noņemšanu (“tukša tvertne”). Šādā gadījumā sistēmā joprojām atrodas daļiņu pēcapstrādes sistēmas korpuss un devēji, ko izmanto, lai pārraudzītu, aktivizētu, deaktivizētu vai modulētu tās darbību.

8.3.

9.2.1.

Ja motoru saimes motori ietilpst PCD motoru saimē, kurai jau piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar 4.8. attēlu, šīs motoru saimes atbilstību uzskata par pierādītu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un PCD motoru saimēm.

4.8. attēls

PCD motoru saimes iepriekš pierādītā atbilstība

9.3.1.

Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību pierāda, veicot divus testus: attiecībā uz daļiņu pēcapstrādes sistēmas funkcijas zudumu un vienu defektu kategoriju, kas minēta šā pielikuma 6. vai 8.3. punktā.

9.3.2.

9.3.3.

9.3.4.

Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās ir pierādīta, ja pēc katra pierādīšanas testa, kas veikts saskaņā ar 9.3.3. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir “apstiprināts un aktīvs”.

9.3.5

Ja daļiņu pēcapstrādes sistēmai, kas izmanto reaģentu, tiek veikts pierādīšanas tests attiecībā uz daļiņu pēcapstrādes sistēmas funkcijas zudumu vai daļiņu pēcapstrādes sistēmas noņemšanu, jāapstiprina arī, tas ka ir pārtraukta reaģenta dozēšana.

2.1.1.

Dažādu apgriezienu NRE kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 19 kW, dažādu apgriezienu IWA kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 300 kW, dažādu apgriezienu RLR kategorijas motori un dažādu apgriezienu NRG kategorijas motori.

Kontroles lauku (sk. 5.1. attēlu) nosaka šādi:

griezes momenta augstākā robežvērtība : pilnas slodzes griezes momenta līkne;

apgriezienu skaita diapazons : apgriezienu skaits A līdz n hi;

kur:

apgriezienu skaits A = n lo + 0,15 × (n hi – n lo);

Šādus motora darbības apstākļus neietver testēšanā:

Ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

Testa starppunktus kontroles laukā nosaka šādi:

kur: n100 % ir 100 % apgriezieni attiecīgajam testa ciklam.

5.1. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 19 kW, dažādu apgriezienu IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu ≥ 300 kW un dažādu apgriezienu NRG kategorijas motoriem.

2.1.2.

Dažādu apgriezienu NRE kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu IWA kategorijas motori ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW

Piemēro 2.1.1. punktā noteikto kontroles lauku, bet paredz papildu izņēmumu motora darbības apstākļiem, kā noteikts šajā punktā un parādīts 5.2. un 5.3. attēlā:

kur:

Ja izmērītais apgriezienu skaits A, B un C ir ±3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, tad izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

5.2. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu motoriem IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW, apgriezienu skaitu C < 2 400  apgr./min (rpm)

Atslēga

5.3. attēls

Kontroles lauks dažādu apgriezienu NRE kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 19 kW un dažādu apgriezienu motoriem IWA kategorijas motoriem ar maksimālo lietderīgo jaudu < 300 kW, apgriezienu skaitu C ≥ 2 400  apgr./min (rpm)

Atslēga:

apgriezienu skaits

:

100 %

griezes momenta diapazons

:

50 % no griezes momenta, kas atbilst maksimālajai jaudai

Mazākais apgriezienu skaits

:

0,7, × n 100 %

Augstākās robežas līkne

:

%power = 100 × ( %speed/90)3,5

Zemākās robežas līkne

:

%power = 70 × ( %speed/100)2,5

Augstākā jaudas robežvērtība

:

Pilnas slodzes jaudas līkne

Augstākā apgriezienu skaita robežvērtība

:

Maksimālais regulatora pieļautais apgriezienu skaits

1

Mazākais apgriezienu skaits

2

Augstākās robežas līkne

3

Zemākās robežas līkne

4

Pilnas slodzes jaudas līkne

5

Regulatora maksimālā apgriezienu skaita līkne

6

Motora kontroles lauks

Datu novērtēšana un aprēķināšana

:

VII pielikums

Testa procedūras divu degvielu motoriem

:

VIII pielikums

Etalondegvielas

:

IX pielikums

Testa cikli

:

XVII pielikums