Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02016R1139-20180717

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 ( 2016. gada 6. jūlijs ), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1139/2018-07-17

    02016R1139 — LV — 17.07.2018 — 001.001


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1139

    (2016. gada 6. jūlijs),

    ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

    (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/976 (2018. gada 4. jūlijs),

      L 179

    76

    16.7.2018




    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1139

    (2016. gada 6. jūlijs),

    ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007



    I NODAĻA

    PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.  Ar šo regulu tiek izveidots daudzgadu plāns (“plāns”) šādiem krājumiem (“attiecīgie krājumi”) Savienības ūdeņos Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas attiecīgos krājumus izmanto:

    a) menca (Gadus morhua) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas menca);

    b) menca (Gadus morhua) ICES 25.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras austrumdaļas menca);

    c) reņģe (Clupea harengus) ICES 25., 26., 27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (Baltijas jūras centrālās daļas reņģe);

    d) reņģe (Clupea harengus) ICES 28.1. apakšrajonā (Rīgas jūras līča reņģe);

    ▼M1

    e) reņģe (Clupea harengus) ICES 30. un 31. apakšrajonā (Botnijas līča reņģe);

    ▼M1 —————

    ▼B

    g) reņģe (Clupea harengus) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas reņģe);

    h) brētliņa (Sprattus sprattus) ICES 22.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras brētliņa).

    2.  Šo regulu piemēro arī jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), plekstes (Platichthys flesus), akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) un gludā romba (Scophthalmus rhombus) piezvejām ICES 22.–32. apakšrajonā, kas iegūtas attiecīgo krājumu zvejā.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 2187/2005 2. pantā. Papildus piemēro šādas definīcijas:

    1) “pelaģiskie krājumi” ir šīs regulas 1. panta 1. punkta c) līdz h) apakšpunktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

    2) FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā ir visi zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi zinātniski norādītajos diapazona ietvaros jauktas dažādu sugu zvejas gadījumos un saskaņā ar zinātnisko ieteikumu rezultātā dod ilgtermiņā maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomus (MSY) pie pastāvošajiem vidējiem vides apstākļiem un bez ievērojamas ietekmes uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu;

    3) MSY FLOWER ” un “MSY FUPPER ” ir attiecīgi zemākais rādītājs un augstākais rādītājs F MSY diapazonā;

    4) MSY Btrigger ” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY;

    5) “attiecīgās dalībvalstis” ir pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija.



    II NODAĻA

    MĒRĶI UN MĒRĶAPJOMI

    3. pants

    Mērķi

    1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

    2.  Plāns palīdz izskaust izmetumus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas zvejas un samazinot to, un veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.

    3.  Ar plānu īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazinātas zvejas darbību negatīvās ietekmes uz jūras ekosistēmu. To saskaņo ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

    Plāna mērķis jo īpaši ir:

    a) nodrošināt, ka tiek izpildīti Direktīvas 2008/56/EK I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi; kā arī

    b) palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma citu attiecīgo raksturlielumu izpildi proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.

    4.  Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

    4. pants

    Mērķapjomi

    1.  Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu sasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam to uztur diapazonos, kas noteikti I pielikumā, un atbilstīgi mērķiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā.

    2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas ir noteiktas saskaņā ar plāna mērķiem un mērķapjomiem un atbilst šīs regulas I pielikuma A slejā noteiktajiem zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazoniem.

    3.  Neskarot 1. un 2. punktu, zvejas iespējas var noteikt tādos apjomos, kas atbilst mazākiem zvejas izraisītas zivju mirstības apjomiem nekā I pielikuma A slejā noteiktie apjomi.

    4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazoniem, kas noteikti I pielikuma B slejā, ar noteikumu, ka attiecīgais krājums pārsniedz minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju, kas noteikts II pielikuma A slejā:

    a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu 3. pantā izklāstītos mērķus jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā,

    b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu būtisku kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika; vai

    c) lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības secīgos gados tā, lai tās nepārsniegtu 20 %.

    Šā punkta piemērošanu paskaidro ar atsauci uz vienu vai vairākiem pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

    5.  Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, attiecīgajam krājumam līdz 2020. gadam tiek sasniegta MSY izmantošanas intensitāte, pēc tam attiecībā uz minēto krājumu var noteikt zvejas iespējas saskaņā ar 4. punktu.

    6.  Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka I pielikumā minētie zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāji vairs pareizi neatspoguļo plāna mērķus, Komisija var steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumu minēto diapazonu pārskatīšanai.

    7.  Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim ), kas norādīts jo īpaši II pielikuma B slejā, ir mazāka nekā 5 %.



    III NODAĻA

    SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI

    5. pants

    Aizsardzības pasākumi

    1.  Saglabāšanas references rādītāji attiecīgajiem krājumiem, kas izteikti kā nārsta bara minimālā biomasa un biomasas limiti, ko jāpiemēro, lai sargātu attiecīgo krājumu pilnu reproduktīvo spēju, ir noteikti II pielikumā.

    2.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju, kas noteikts šīs regulas II pielikuma A slejā, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, lai sasniegtu šādus līmeņus, zvejas iespējas attiecīgajam krājumam nosaka tādā apmērā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir mazāks par šīs regulas I pielikuma B slejā noteikto diapazonu, ņemot vērā minētā krājuma biomasas samazināšanos.

    3.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kādam no attiecīgajiem krājumiem nārsta bara biomasa ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju, kas noteikts šīs regulas II pielikuma B slejā, tad, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY, pieņem papildu korektīvus pasākumus, kas, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. un 4. punkta un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, var ietvert attiecīgo krājumu mērķa zvejas apturēšanu un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

    4.  Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

    a) Komisijas pasākumus jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu;

    b) dalībvalsts ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu;

    c) pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu.

    5.  Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 1. punktā minētajiem līmeņiem, izvēli starp šajā pantā minētajiem pasākumiem veic saskaņā ar situācijas raksturu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.

    6.  Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka II pielikumā noteiktie saglabāšanas references rādītāji vairs pareizi neatspoguļo plāna mērķus, Komisija var steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumu minēto saglabāšanas references rādītāju pārskatīšanai.



    IV NODAĻA

    ĪPAŠI JŪRAS ZELTPLEKSTES, PLEKSTES, AKMEŅPLEKSTES UN GLUDĀ ROMBA SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

    6. pants

    Pasākumi attiecībā uz piezvejas veidā iegūtu jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu

    1.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo krājumu zvejā piezvejas veidā iegūtas jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar šīs regulas 3. panta mērķiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

    a) zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķa izmēru, zvejas rīka uzbūvi, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

    b) zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

    c) aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

    d) konkrētu zvejas rīku izmantošanas vai zvejas darbību ierobežojumu vai aizliegumu noteiktos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

    e) minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

    f) citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

    2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.



    V NODAĻA

    AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTI NOTEIKUMI

    7. pants

    Ar izkraušanas pienākumu saistīti noteikumi

    1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:

    a) atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvošanas rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu;

    b)  de minimis atbrīvojumi, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus paredz gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un tie ir saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem;

    c) konkrēti noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo īpaši, lai pārraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu; un

    d) minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

    2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.



    VI NODAĻA

    TEHNISKIE PASĀKUMI

    8. pants

    Tehniskie pasākumi

    1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:

    a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

    b) zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

    c) konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

    d) minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

    2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.



    VII NODAĻA

    REĢIONALIZĀCIJA

    9. pants

    Reģionālā sadarbība

    1.  Šīs regulas 6., 7. un 8. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. līdz 6. punktu.

    2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 2017. gada 21. jūlijā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 15. pantu. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja attiecīgās dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, ja pēkšņi ir mainījusies kāda krājuma, kam piemēro šo regulu, situācija. Kopīgos ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāro gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

    3.  Pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.



    VIII NODAĻA

    KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDE

    10. pants

    Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

    Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

    11. pants

    Iepriekšēji paziņojumi

    1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

    2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā.

    12. pants

    Zvejas žurnāli

    Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punkta, to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri zvejo mencas, reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

    13. pants

    Pielaide zvejas žurnālā

    Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 3. punkta, attiecībā uz nozveju, ko izkrauj nešķiroti, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajos aprēķinos par uz kuģa paturēto zivju daudzumu kilogramos ir 10 % no kopējā daudzuma, kas paturēts uz kuģa.

    14. pants

    Apstiprinātās ostas

    Robežapjoms, kurš piemērojams plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:

    a) 750 kilogrami mencu;

    b) 5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.



    IX NODAĻA

    TURPMĀKIE PASĀKUMI

    15. pants

    Plāna novērtēšana

    Līdz 2019. gada 21. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kam piemēro šo regulu, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Komisija var ziņot agrāk, ja visas attiecīgās dalībvalstis vai pati Komisija to uzskata par vajadzīgu.



    X NODAĻA

    PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

    16. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.  Pilnvaras pieņemt 6., 7. un 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 20. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 7. un 8. pantā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

    5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    6.  Saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.



    XI NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    17. pants

    Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

    Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

    18. pants

    Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2187/2005

    Regulu (EK) Nr. 2187/2005 groza šādi:

    1) regulas 13. panta 3. punktu svītro;

    2) iekļauj šādu pantu:

    “16.a pants

    Zvejas ierobežojums apgabalos

    1.  No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

    a) 1. apgabals:

     55° 45′ N, 15° 30′ E,

     55° 45′ N, 16° 30′ E,

     55° 00′ N, 16° 30′ E,

     55° 00′ N, 16° 00′ E,

     55° 15′ N, 16° 00′ E,

     55° 15′ N, 15° 30′ E,

     55° 45′ N, 15° 30′ E;

    b) 2. apgabals:

     55° 00′ N, 19° 14′ E,

     54° 48′ N, 19° 20′ E,

     54° 45′ N, 19° 19′ E,

     54° 45′ N, 18° 55′ E,

     55° 00′ N, 19° 14′ E;

    c) 3. apgabals:

     56° 13′ N, 18° 27′ E,

     56° 13′ N, 19° 31′ E,

     55° 59′ N, 19° 13′ E,

     56° 03′ N, 19° 06′ E,

     56° 00′ N, 18° 51′ E,

     55° 47′ N, 18° 57′ E,

     55° 30′ N, 18° 34′ E,

     56° 13′ N, 18° 27′ E.

    2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.”;

    3) iekļauj šādu pantu:

    “28.aa pants

    Procedūra tehnisku pasākumu pieņemšanai saistībā ar daudzgadu plāniem

    Lai pieņemtu aktus, kas minēti 8. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1139 ( *1 ) un to darbības laikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt tehniskus pasākumus. Šādus tehniskus pasākumus nosaka ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 28.b pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, un vajadzības gadījumā tie var atkāpties no turpmāk minētā:

    a) zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas II, III un IV pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā;

    b) struktūras, raksturlielumi un noteikumi, kas reglamentē aktīvo zvejas rīku izmantošanu un kas noteikti šīs regulas 5. panta 2., 3. un 4. punktā un 6. pantā, un II pielikumā;

    c) struktūras, raksturlielumi un noteikumi, kas reglamentē pasīvo zvejas rīku izmantošanu un kas noteikti šīs regulas 8. pantā;

    d) zvejas aizlieguma vai ierobežojuma apgabalu koordinātu saraksts vai saraksti un aizlieguma vai ierobežojuma piemērošanas laikposmi, kas noteikti šīs regulas 16. un 16.a pantā;

    e) sugas, kurām piemēro šīs regulas 18.a panta 1. punktu, kā arī ģeogrāfiskie apgabali un laikposmi, uz kuriem attiecas konkrētu krājumu zvejas ierobežojumi, kas noteikti minētajā punktā, un atkāpes tehniskie dati, kuri noteikti šīs regulas 18.a panta 2. punktā.

    4) regulas 28.b panta 2., 3. un 5. punktā vārdus “14.a un 28.a pants” aizstāj ar vārdiem “14.a, 28.a un 28.aa pants”.

    19. pants

    Regulas (EK) Nr. 1098/2007 atcelšana

    Regulu (EK) Nr. 1098/2007 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    20. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




    I PIELIKUMS

    ZVEJAS IZRAISĪTAS ZIVJU MIRSTĪBAS MĒRĶAPJOMS

    (kā minēts 4. pantā)



    Krājums

    Zvejas izraisīta zivju mirstības diapazoni, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY)

     

    A sleja

    (Daļa no F MSY diapazona, kas minēta 4. panta 2. un 3. punktā)

    B sleja

    (Daļa no F MSY diapazona, kas minēta 4. panta 4. punktā)

    Baltijas jūras rietumdaļas menca

    0,15–0,26

    0,26–0,45

    Baltijas jūras austrumdaļas menca

    Nav noteikta

    Nav noteikta

    Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

    0,16–0,22

    0,22–0,28

    Rīgas jūras līča reņģe

    0,24–0,32

    0,32–0,38

    ▼M1

    Botnijas līča reņģe

    0,15–0,21

    0,21–0,21

    ▼B

    Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

    0,23–0,32

    0,32–0,41

    Baltijas jūras brētliņa

    0,19–0,26

    0,26–0,27




    II PIELIKUMS

    SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI NĀRSTA BARA BIOMASAI

    (kā minēts 5. pantā)



    Krājums

    Saglabāšanas references rādītāji

     

    A sleja

    Minimālais nārsta bara biomasas references rādītājs (tonnās), kas minēts 5. panta 2. punktā (MSY B trigger)

    B sleja

    Nārsta bara biomasas limita references rādītājs (tonnās), kas minēts 5. panta 3. punktā (B lim)

    Baltijas jūras rietumdaļas menca

    38 400

    27 400

    Baltijas jūras austrumdaļas menca

    Nav noteikts

    Nav noteikts

    Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

    600 000

    430 000

    Rīgas jūras līča reņģe

    60 000

    Nav noteikts

    ▼M1

    Botnijas līča reņģe

    283 180

    202 272

    ▼B

    Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

    110 000

    90 000

    Baltijas jūras brētliņa

    570 000

    410 000



    ( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;

    Top