EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02016O0034-20191231
Guideline (EU) 2016/2249 of the European Central Bank of 3 November 2016 on the legal framework for accounting and financial reporting in the European System of Central Banks (ECB/2016/34) (recast)
Consolidated text: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (pārstrādāta versija)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (pārstrādāta versija)
ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2016/2249/2019-12-31
02016O0034 — LV — 31.12.2019 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (OV L 347, 20.12.2016., 37. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2019/2217 (2019. gada 28. novembris), |
L 332 |
184 |
23.12.2019 |
|
Labota ar:
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/2249
(2016. gada 3. novembris)
par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34)
(pārstrādāta versija)
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
1. Šajā pamatnostādnē:
“NCB” ir nacionālā centrālā banka dalībvalstī, kuras valūta ir euro;
“Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas mērķi” ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo I pielikumā norādītos finanšu pārskatus;
“pārskata sniedzēja iestāde” ir ECB vai NCB;
“ceturkšņa pārvērtēšanas datums” ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums;
“skaidras naudas maiņas gads” ir 12 mēnešu periods no dienas, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kuras valūta ir euro;
“banknošu pārdales atslēga” ir procentuālās daļas, ko iegūst, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu NCB daļai šajā kopumā saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/29 ( 1 );
“konsolidācija” ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā, it kā tie būtu viena persona;
“kredītiestāde” ir: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 2 ) 4. panta 1. punkta izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai.
2. Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir pievienotas kā II pielikums.
2. pants
Piemērošanas joma
1. Šo pamatnostādni ECB un NCB piemēro Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām.
2. Šīs pamatnostādnes piemērošana attiecas tikai uz ECBS Statūtos noteikto Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas režīmu. Tādēļ to nepiemēro NCB nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams NCB, ja iespējams, lietot šajā pamatnostādnē izklāstītos noteikumus attiecībā uz nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem.
3. pants
Kvalitatīvās īpašības
Piemēro šādas kvalitatīvās īpašības:
saimnieciskā realitāte un caurredzamība: grāmatvedības metodes un finanšu pārskati atspoguļo saimniecisko realitāti, ir caurredzami un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu;
piesardzība: aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atspoguļošanu veic piesardzīgi. Šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontā, un nerealizētos zaudējumus gada beigās fiksē peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz agrākos pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu aprēķinā;
būtiskums: atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu aprēķinu noformēšanu atsevišķām NCB un ECB, ir atļauta, ja vien to pamatoti var uzskatīt par nebūtisku kopējā pārskata sniedzējas iestādes finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā;
konsekvence un salīdzināmība: kritērijus bilances novērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas Eurosistēmā ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.
4. pants
Grāmatvedības pamatpieņēmumi
Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:
uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu;
uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības posmā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis posmā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti;
notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp ikgadējo bilances datumu un datumu, kurā kompetentās institūcijas apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances datumā. Aktīvus un pasīvus nekoriģē, bet atklātībai sniedz informāciju par tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances slēgšanas dienas un kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā, bet kuri ir tik svarīgi, ka informācijas neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus novērtējumus un lēmumus.
5. pants
Skaidras naudas / norēķinu un saimnieciskā pieeja
1. Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrātajiem procentiem. Lai īstenotu šo pieeju ir izstrādātas divas atšķirīgas pieejas:
“standarta pieeja”, kas izklāstīta III un IV nodaļā un III pielikumā; un
“alternatīvā pieeja”, kas izklāstīta III pielikumā.
2. Darījumus ar vērtspapīriem, t. sk. akciju instrumentiem, ārvalstu valūtā var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas / norēķinu pieeju. Saistītos uzkrātos procentus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tagadnes norēķinu dienas.
3. NCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidras naudas / norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītus uzkrātos procentos.
4. Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”. Ceturkšņa beigās un gada beigās vērtspapīru bilances uzskaites vērtībā iekļauj arī amortizāciju un jebkuru indeksācijas summu, kas rodas no indeksētām obligācijām.
6. pants
Aktīvu un pasīvu atzīšana
Finanšu vai cita veida aktīvus vai pasīvus pārskata sniedzējas iestādes bilancē atzīst, ja ievēroti šādi nosacījumi:
uzskatāms, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīvu vai pasīvu, plūdīs uz pārskata sniedzēju iestādi vai no tās;
principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas pārskata sniedzējai iestādei;
aktīvu izmaksas vai vērtību pārskata sniedzējai iestādei vai saistības apjomu var ticami novērtēt.
II NODAĻA
BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI
7. pants
Bilances sastādīšana
ECB un NCB bilances sastādīšana, sniedzot finanšu pārskatus Eurosistēmai, ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta IV pielikumā.
8. pants
Uzkrājums finanšu riskam
Ņemot vērā NCB veikto darbību raksturu, NCB savā bilancē var veidot uzkrājumu finanšu riskam. NCB lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta NCB.
9. pants
Bilances novērtēšanas noteikumi
1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.
2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas datumā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.
3. Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šā panta nolūkiem speciālo aizņēmuma tiesību (special drawing rights; SDR) turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem, t. i., pēc starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura/veida, turklāt nenodalot iespējas vērtspapīrus novērtēšanai. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.
4. Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.
5. Tirgojamus vērtspapīrus, ko tur monetārās politikas vajadzībām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un, ņemot vērā monetārās politikas apsvērumus, vērtē pēc tirgus cenas vai amortizācijas cenas (attiecinot cenas samazinājumu).
6. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un vērtē pēc amortizētas cenas (attiecinot cenas samazinājumu). Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:
pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu;
vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī pirms to termiņa beigu datuma;
ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās.
10. pants
Reversie darījumi
1. Reverso darījumu, kas veikts kā repo līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar repo līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.
2. Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar repo līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar repo līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
3. Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts skaidrās naudas veidā, uzskaita tāpat, kā noteikts attiecībā uz atpirkšanas operācijām. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts vērtspapīru veidā, bilancē uzrāda vienīgi tad, ja skaidrā nauda:
tiek pārskaitīta norēķinu procesa ietvaros; un
paliek aizdevēja vai aizņēmēja kontā.
Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.
4. Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tagadnes un nākotnes cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.
5. Reversos darījumus, kas veikti automatizētās vērtspapīru aizdošanas programmas ietvaros (t. sk. vērtspapīru aizdošanas darījumus), bilancē uzrāda vismaz pārskata perioda beigās, ja nodrošinājums sniegts skaidras naudas veidā, kas noguldīta attiecīgās NCB vai ECB kontā, un šī nauda joprojām ir neinvestēta.
11. pants
Tirgojamas pašu kapitāla akcijas
1. Šo pantu piemēro tirgojamām pašu kapitāla akcijām, t. i., akcijām vai akciju fondiem, neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši pārskata sniedzēja iestāde, vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos vai būtisku līdzdalību kapitālā.
2. Tirgojamas pašu kapitāla akcijas ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.
3. Tirgojamu pašu kapitāla akciju pārvērtēšana notiek saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Ieskaits starp dažādām pašu kapitāla akcijām netiek veikts.
4. Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.
5. Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.
6. Iegādātās dividendes summu iekļauj tirgojamu pašu kapitāla akciju izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.
7. Dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti pašu kapitāla akciju tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.
8. Ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes izmaksas aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju vecajām vidējām izmaksām un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas.
11.a pants
Tirgojami ieguldījumu fondi
1. Šo pantu piemēro tirgojamiem ieguldījumu fondiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:
tie iegūti vienīgi ieguldījumu nolūkā, neradot ietekmi uz pirkšanas un pārdošanas lēmumiem ikdienā;
ieguldījumu stratēģija un fonda pilnvaras noteiktas iepriekš, un visi noteikumi un nosacījumi ir paredzēti līgumā;
ieguldījuma atdeve tiks vērtēta kā viens ieguldījums atbilstoši fonda ieguldījumu stratēģijai;
fonds ir atsevišķa struktūra neatkarīgi no tā juridiskās formas, un tas tiek pārvaldīts neatkarīgi, t. sk. pieņemot ieguldījumu lēmumus ikdienā.
Ņemot vērā a)–d) apakšpunktā minētos kritērijus, šis pants var attiekties arī uz darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondiem, ja vien tiem nav piemērojama atšķirīga grāmatvedības sistēma.
Ņemot vērā a)–c) apakšpunktā minētos kritērijus un ievērojot 3. panta 1. punktā minēto kvalitatīvo raksturojumu, šo pantu var piemērot arī pašu kapitāla portfeļiem, kas nav atsevišķa juridiska persona, bet tiek ārēji pārvaldīti un strikti replicē indeksētā fonda darbību. Šī panta vajadzībām šādus pašu kapitāla portfeļus uzskata par tirgojamiem ieguldījumu fondiem.
2. Tirgojamus ieguldījumu fondus ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt saskaņā ar neto vidējo izmaksu metodi vai saskaņā ar vidējo izmaksu metodi.
3. Tirgojamu ieguldījumu fondu pārvērtēšanu veic pēc neto principa, nevis ņemot vērā pamatā esošos aktīvus. Ieskaits starp dažādiem tirgojamiem ieguldījumu fondiem netiek veikts.
4. Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.
5. Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.
6. Iegādātās dividendes summu iekļauj tirgojamu ieguldījumu fondu izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.
7. Tirgojamu ieguldījumu fondu dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti tirgojamu ieguldījumu fondu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.
12. pants
Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību
1. Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību nozīmē, ka atvasinātais finanšu instruments tiek izmantots tā, lai izmaiņas tā patiesajā vērtībā kompensētu no procentu likmju svārstībām izrietošās sagaidāmās izmaiņas pret risku ierobežotā vērtspapīra patiesajā vērtībā.
2. Pret risku ierobežotos instrumentus un riska ierobežošanas instrumentus uzrāda un ar tiem rīkojas saskaņā ar šīs pamatnostādnes vispārīgajiem noteikumiem, ienākumu atzīšanas prasībām un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmām prasībām.
3. Atkāpjoties no šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. un 2. punkta, 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta, kā arī 17. panta 2. punkta, pret risku ierobežotā vērtspapīra un riska ierobežošanas atvasinātā finanšu instrumenta novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:
vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu pārvērtē un to tirgus vērtību bilancē norāda katra ceturkšņa beigās. Pret risku ierobežotā instrumenta un riska ierobežošanas instrumenta nerealizēto guvumu vai zaudējumu neto summai piemēro šādu asimetrisku novērtēšanas metodi:
neto nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tiek ieteikts tos amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušā termiņa laikā; un
neto nerealizētos guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā, un tie tiek reversēti nākošajā pārvērtēšanas datumā;
jau īpašumā esoša vērtspapīra riska ierobežošana – ja pret risku ierobežotā vērtspapīra vidējās izmaksas atšķiras no vērtspapīra tirgus cenas riska ierobežošanas sākumā, piemēro šādu metodi:
šajā datumā nerealizētos vērtspapīra guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā, bet nerealizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; un
noteikumus a) apakšpunktā piemēro tirgus vērtības izmaiņām pēc riska ierobežošanas sākuma;
tiek ieteikts neamortizēto prēmiju un diskontu atlikumu no dienas, kad tika izveidota ierobežošana pret risku, amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušajā termiņā.
4. Beidzoties riska ierobežošanas uzskaitei, no uzskaites beigšanas dienas pārskata sniedzējas iestādes grāmatvedībā palikušo vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu novērtē kā atsevišķus instrumentus saskaņā ar šajā pamatnostādnē izklāstītajiem noteikumiem.
5. Alternatīvos noteikumus, kas minēti 3. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:
uzsākot riska ierobežošanu, riska ierobežošana, riska pārvaldības mērķis un riska ierobežošanas izmantošanas stratēģija ir oficiāli dokumentēta. Dokumentos iekļauj: i) atvasinātā finanšu instrumenta, ko izmanto kā riska ierobežošanas instrumentu, identifikācijas datus; ii) attiecīgā pret risku ierobežotā vērtspapīra identifikācijas datus; iii) novērtējumu par atvasinātā finanšu instrumenta efektivitāti, kompensējot ar procentu likmu risku saistīto vērtspapīra patiesās vērtības izmaiņu risku;
sagaidāms, ka riska ierobežošana būs īpaši efektīva, un riska ierobežošanas efektivitāti var ticami izmērīt. Jānovērtē gan paredzamā, gan retrospektīvā efektivitāte. Tiek ieteikts, ka:
paredzamā efektivitāte būtu jāmēra, salīdzinot pret risku ierobežotā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas pagātnē ar riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņām pagātnē vai demonstrējot, ka pret risku ierobežotā instrumenta patiesā vērtība un riska ierobežošanas instrumenta patiesā vērtība ievērojami korelē statistiski; un
retrospektīvā efektivitāte būtu jādemonstrē, ja pret risku ierobežotā instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu un riska ierobežošanas instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu attiecība ir 80–125 % robežās.
6. Šādi noteikumi tiek piemēroti vērtspapīru grupas riska ierobežošanā – līdzīgas procentu likmes vērtspapīrus var apkopot un ierobežot pret risku kā vērtspapīru grupu tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:
vērtspapīriem ir līdzīgs termiņš;
vērtspapīru grupa iztur paredzamās un retrospektīvās efektivitātes testu;
sagaidāms, ka ar ierobežoto risku saistāmās izmaiņas katra grupā iekļautā vērtspapīra patiesajā vērtībā ir aptuveni proporcionālas kopējām izmaiņām patiesajā vērtība, kas saistāmas ar vērtspapīru grupas ierobežoto risku.
13. pants
Sintētiskie instrumenti
1. Instrumenti, kas apvienoti, lai izveidotu sintētisku instrumentu, jānodala no citiem instrumentiem, un tiem jāpiemēro šīs pamatnostādnes vispārējās normas, novērtēšanas noteikumi, ienākumu atzīšanas prasības un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmās prasības.
2. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. punkta un 17. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:
instrumentu, kas apvienoti sintētiskā instrumentā, nerealizēto guvumu un zaudējumu ieskaitu veic gada beigās. Šādā gadījumā nerealizētos neto guvumus uzrāda pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos neto zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas neto guvumus;
vērtspapīri, kas tiek turēti kā daļa no sintētiska instrumenta, neveido daļu no šo vērtspapīru vispārējā turējuma, bet ir daļa no atsevišķa turējuma;
nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un atbilstošos nerealizētos guvumus nākošajos gados amortizē atsevišķi.
3. Ja kādam no apvienotajiem instrumentiem beidzas termiņš, tas tiek pārdots, izbeigts vai izpildīts, pārskata sniedzēja iestāde pārtrauc 2. punktā minēto alternatīvo noteikumu piemērošanu un jebkurus neamortizētos novērtēšanas guvumus, kas iepriekšējos gados iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, nekavējoties reversē.
4. Alternatīvos noteikumus, kas minēti 2. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:
atsevišķos instrumentus pārvalda un to atdevi novērtē kā vienam apvienotam instrumentam, pamatojoties uz riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju;
sākotnējās atzīšanas laikā atsevišķie instrumenti tiek strukturēti un apzīmēti kā sintētisks instruments;
alternatīvo noteikumu piemērošana novērš vai ievērojami samazina novērtēšanas nekonsekvenci (vērtēšanas neatbilstību), kuru izraisītu vispārīgo šajā pamatnostādnē izklāstīto noteikumu piemērošana atsevišķu instrumentu līmenī;
ir pieejami oficiāli dokumenti, kas ļauj pārbaudīt iepriekšējos a), b) un c) punktos izklāstīto nosacījumu izpildi.
14. pants
Banknotes
1. Lai ieviestu ECBS Statūtu 49. pantu, citu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, banknotes, kas ir NCB turējumā, grāmato nevis kā banknotes apgrozībā, bet kā Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šāda procedūra attiecas uz citu dalībvalstu, kur valūta ir euro, banknotēm:
NCB, kas saņem banknotes, kuras denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās un kuras emitējusi cita NCB, katru dienu ziņo emitentei NCB par iemaksāto apmaiņai pakļauto banknošu vērtību, ja vien attiecīgās dienas apjoms nav zems. Emitente NCB atbilstošu maksājumu saņēmējai NCB, izmantojot TARGET2; un
pēc iepriekš minētā paziņojuma saņemšanas emitente NCB koriģē “banknošu apgrozībā” rādītājus.
2. NCB bilancē uzrādīto “banknošu apgrozībā” summu veido trīs sastāvdaļas:
nekoriģēta euro banknošu apgrozībā vērtība, tostarp NCB, kas ievieš euro, skaidras naudas nomaiņas gada banknotes, kas denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:
kur:
|
B |
ir nekoriģēta “banknošu apgrozībā” vērtība; |
|
P |
ir iespiesto vai no iespiedēja vai citas NCB saņemto banknošu vērtība; |
|
D |
ir iznīcināto naudas zīmju vērtība; |
|
N |
ir emitentes NCB nacionālo banknošu vērtība, ko tur citas NCB (par kurām ir paziņots, bet kuras vēl nav repatriētas); |
|
I |
ir apgrozībā laisto banknošu vērtība; |
|
R |
ir saņemto banknošu vērtība; |
|
S |
ir krājumā/glabātuvē esošo banknošu vērtība; |
atņemot neatlīdzinātās prasības pret tās ECI bankas summu, kura realizē Paplašinātās glabāšanas programmu (Extended Custodial Inventory (ECI)) gadījumā, ja veikta ar ECI programmu saistītu banknošu īpašumtiesību nodošana;
plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu sadales atslēgu.
III NODAĻA
IENĀKUMU ATZĪŠANA
15. pants
Ienākumu atzīšana
1. Ienākumu atzīšanai piemēro šādus noteikumus:
realizētos guvumus un realizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;
nerealizētos guvumus neatzīst par ienākumiem, bet uzrāda pārvērtēšanas kontā;
nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus;
peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar jauniem nerealizētajiem guvumiem;
nerealizētiem zaudējumiem no kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta turējuma netiek veikts ieskaits ar nerealizētajiem guvumiem no citiem vērtspapīriem, ārvalstu valūtas vai zelta;
gada beigās zaudējumus no cenas samazinājuma iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un turpmākajos gados tie netiek reversēti, izņemot gadījumus, kuros cenas samazinājums kļūst mazāks un tas saistāms ar notikumiem pēc samazinājuma pirmās iegrāmatošanas.
2. Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma un amortizē vērtspapīru atlikušajā līgumiskajā termiņā pēc lineārās metodes vai saskaņā ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk nekā gads iegādes brīdī.
3. Uzkrātos procentus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, piemēram, maksājamos procentus un amortizētās prēmijas/diskontus, aprēķina un kontos uzrāda katru dienu, pamatojoties uz jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrātos procentus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi ceturksnī. Pārējo posteņu uzkrātos procentus aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi gadā.
4. Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, pārskata sniedzējas iestādes ceturkšņa laikā datus paziņo pēc darījuma vērtības.
5. Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, izsaka pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.
6. Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi, t. i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darbdienai vai pēdējai kalendāra dienai. Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.
7. Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētiem ārvalstu valūtas guvumiem vai zaudējumiem.
16. pants
Darījumu izmaksas
1. Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma izmaksām:
attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas;
vidējas aktīva vai pasīva izmaksas samazina vai palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā gada beigās;
kuponu vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais kupona ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu. Ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru iegādes gadījumā to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet tas neietekmē vērtspapīra vidējās izmaksas vai attiecīgo valūtu.
2. Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:
darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu kontos pēc tīrās cenas;
maksu par glabāšanu un pārvaldību, maksu par tekošo kontu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu;
ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus;
vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā vai nu: i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunas vidējās svērtās izmaksas, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus; vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatītās vidējās izmaksas var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika.
3. Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:
darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas;
darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa;
neuzskata, ka norēķini par pamatsummu, kas izriet no reversajiem darījumiem ar ārvalstu valūtā vai zeltā denominētiem vērtspapīriem, rada izmaiņas šīs valūtas vai zelta turējumā;
faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus izsaka pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini;
garās pozīcijas gadījumā dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējā kursa vai zelta cenas dienas pirkumam par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunas vidējās svērtās izmaksas. Neto pārdevumu gadījumos realizēto guvumu un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz turējumā esošās attiecīgās valūtas vai zelta vidējām izmaksām iepriekšējā dienā tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējās likmes un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo iegādi un pārdošanu arī rada realizētos guvumus vai realizētos zaudējumus. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas vai zelta postenis ir pasīvs, tad iepriekšminēto pieeju piemēro reversā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto iegādes samazina pozīciju pēc esošām vidējām svērtajām izmaksām un rada realizētos guvumus vai zaudējumus;
ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.
IV NODAĻA
GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM
17. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Biržā netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes daļas un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu vidējās izmaksas un ārvalstu valūtas maiņas guvumus un zaudējumus.
2. Procentu likmes mijmaiņas darījumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus, biržā netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, citus procentu likmes instrumentus un iespējas līgumus, izņemot ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.
3. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atzīst un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.
18. pants
Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi
1. Biržā netirgotu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc biržā netirgota nākotnes darījuma tagadnes kursa. Pārdošanas darījumu realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas darījuma dienā, saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.
2. Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
3. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
4. Biržā netirgotus nākotnes darījumus valūtas pozīcijā iekļauj darījuma dienā pēc tagadnes kursa.
5. Biržā netirgotu nākotnes darījumu pozīcijas novērtē saistībā ar tās pašas valūtas tagadnes pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas ierakstīti pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.
19. pants
Valūtas mijmaiņas darījumi
1. Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus bilances kontos atzīst attiecīgajā norēķinu dienā.
2. Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījumu tagadnes kursa.
3. Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tagadnes kursa. Tādēļ nerodas ne guvumi, ne zaudējumi.
4. Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
5. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
6. Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrāto procentu rezultātā.
7. Nākotnes pozīciju novērtē saistībā ar attiecīgo tagadnes pozīciju.
20. pants
Biržā tirgoti nākotnes līgumi
1. Biržā tirgotus nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.
2. Sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.
3. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.
4. Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
21. pants
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
1. Procentu likmju mijmaiņas darījumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.
2. Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, uzrāda, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmju mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt pēc neto principa, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem un izdevumiem jāziņo pēc bruto principa.
3. Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
4. Procentu likmes mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem klīrings nav veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību, pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, sekojošos gados amortizēt, nākotnes procentu likmju mijmaiņas darījumu gadījumā amortizāciju sākot no darījuma novērtējuma dienas, kā arī veicot to lineāri. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.
5. Procentu likmes mijmaiņas darījumos, attiecībā uz kuriem klīrings veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību:
sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās;
ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju;
procentu uzkrājuma komponenti nodala no realizētā rezultāta un pēc bruto principa uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.
22. pants
Biržā netirgoti procentu likmju nākotnes līgumi
1. Biržā netirgotus procentu likmju nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.
2. Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.
3. Ja biržā netirgotu procentu likmju nākotnes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu izsaka euro pēc tagadnes kursa norēķinu dienā.
4. Biržā netirgotos procentu likmju nākotnes līgumus pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.
5. Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
23. pants
Vērtspapīru nākotnes darījumi
Vērtspapīru nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:
A metode:
vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas;
vidējās tirgotā vērtspapīra turējuma izmaksas nemaina līdz norēķinam; nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā;
ārpusbilances kontus reversē norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, izmantojot tagadnes cenu termiņa dienā (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nākotnes cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem;
attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, neto valūtas pozīcijas vidējās izmaksas netiek skartas, ja pārskata sniedzēja iestāde jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktā nākotnes obligācija denominēta valūtā, kurā pārskata sniedzēja iestāde netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta jāpērk, piemēro 16. panta 3. punkta e) apakšpunkta noteikumus par ārvalstu valūtu pirkšanu;
nākotnes pozīcijas novērtē izolēti pēc nākotnes tirgus cenas par atlikušo darījuma laiku. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts.
B metode:
vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš;
ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šā paša vērtspapīra pārdošanas darījumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 9. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tagadnes cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām;
nākotnes pārdošanas darījumu rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā notika saistību uzņemšanās. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nākotnes cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.
24. pants
Iespējas līgumi
1. Iespējas līgumus no darījuma dienas līdz izpildes vai termiņa dienai ārpusbilances kontos atzīst pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.
2. Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas izsaka euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju atzīst kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju atzīst kā atsevišķu pasīvu.
3. Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē atzīst pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
4. Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, izsakot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.
5. Valūtas pozīciju ietekmē nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai termiņa beigu dienā, iespējas līguma prēmija. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
6. Katru iespējas līgumu, izņemot ar vērtspapīriem saistītus iespējas līgumus, pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu ieskaits ar cita iespēju līguma nerealizētajiem guvumiem.
7. Šā panta 6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotētās cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotētās cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot novērtēšanas metodi. Šai novērtēšanas metodei jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.
8. Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
V NODAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMI
25. pants
Pārskatu sniegšanas formāti
1. Datus Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem NCB sniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.
2. Eurosistēmas pārskati ietver visus IV pielikumā norādītos posteņus. Dažāda formāta bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.
3. Dažādu publicējamo finanšu pārskatu formāts izklāstīts šādos pielikumos:
V pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām;
VI pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā;
VII pielikums: Eurosistēmas konsolidētā gada bilance.
VI NODAĻA
PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINI
26. pants
Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķini
Ir ieteicams NCB savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu aprēķinus pielāgot VIII un IX pielikumam.
VII NODAĻA
KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI
27. pants
Vispārīgie konsolidācijas noteikumi
1. Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un NCB bilanču posteņus.
2. Konsolidācijas procesā jānodrošina pārskatu savstarpēja atbilstība. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.
3. ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidētās bilances. Šīs bilances ņem vērā nepieciešamību piemērot vienādus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.
4. Atsevišķus bilances posteņus, kas nav NCB un ECB Eurosistēmas iekšējie atlikumi, konsolidācijas nolūkā summē.
5. NCB un ECB atlikumus darījumos ar trešām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.
6. Eurosistēmas iekšējos atlikumus ECB un NCB bilancēs uzrāda saskaņā ar IV pielikumu.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretācija
1. ECBS Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja ar ECB Valdes palīdzību ziņo ECB Padomei par ECBS grāmatvedības un pārskatu sniegšanas noteikumu izstrādi, piemērošanu un īstenošanu.
2. Interpretējot šo pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, ar Savienības tiesību aktiem saskaņotos grāmatvedības principus un vispārēji pieņemtos grāmatvedības principus.
29. pants
Pārejas noteikumi
1. NCB pārvērtē visus finanšu aktīvus un pasīvus, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizētos guvumus, kas radušies pirms šīs dienas vai šajā dienā, nošķir no nerealizētajiem pārvērtēšanas guvumiem, kas var rasties vēlāk, un tie paliek NCB. Tirgus cenas un likmes, ko NCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo NCB aktīvu un pasīvu vidējām izmaksām.
2. Nerealizētos guvumus, kas radušies, NCB sākot dalību Eurosistēmā, vai pirms tam, ieteicams neuzskatīt par sadalāmiem pārejas laikā un uzskatīt par realizējamiem vai sadalāmiem to darījumu kontekstā, kas notiek pēc iekļaušanās Eurosistēmā.
3. Aktīvu pārvešanas no NCB uz ECB rezultātā radušos ārvalstu valūtas, zelta un cenu guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem.
4. Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu.
30. pants
Atcelšana
1. Pamatnostādne ECB/2010/20 tiek atcelta ar 2016. gada 31. decembri.
2. Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar XI pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.
31. pants
Stāšanās spēkā un īstenošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes noteikumiem ar 2016. gada 31. decembri.
32. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
I PIELIKUMS
EUROSISTĒMAS FINANŠU PĀRSKATI
|
Pārskata veids |
Iekšējs/publicējams |
Juridiskais pamats |
Pārskata mērķis |
|
1. Eurosistēmas dienas finanšu pārskats |
Iekšējs |
Nav |
Galvenokārt likviditātes pārvaldības mērķiem ECBS Statūtu 12.1. panta īstenošanai. Daļu no dienas finanšu pārskata datiem izmanto monetārā ienākuma aprēķināšanai |
|
2. Neapkopotais nedēļas finanšu pārskats |
Iekšējs |
Nav |
Pamats Eurosistēmas konsolidētā nedēļas finanšu pārskata sastādīšanai |
|
3. Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats |
Publicējams |
ECBS Statūtu 15.2. pants |
Konsolidēts finanšu pārskats monetārajai un ekonomikas analīzei. Eurosistēmas konsolidēto nedēļas finanšu pārskata pamatā ir dienas finanšu pārskats pārskata sniegšanas dienā |
|
4. Eurosistēmas neapkopotais mēneša finanšu pārskats |
Publicējams |
Nav |
Eurosistēmas atbildības un caurredzamības stiprināšana, nodrošinot vieglu piekļuvi informācijai par atsevišķu Eurosistēmas centrālo banku aktīviem un pasīviem. Informācijas sniegšana saskaņotā veidā par ECB vienotās monetārās politikas decentralizētu īstenošanu, kā arī par Eurosistēmas centrālo banku ar monetāro politiku nesaistītām finanšu darbībām |
|
5. Eurosistēmas mēneša un ceturkšņa finanšu informācija |
Publicējama un iekšēja (1) |
Statistikas noteikumi, saskaņā ar kuriem MFI ir jāsniedz dati |
Statistikas analīze |
|
6. Eurosistēmas konsolidētā gada bilance |
Publicējams |
ECBS Statūtu 26.3. pants |
Konsolidētā bilance analīzes un operāciju veikšanas nolūkiem |
|
(1) Mēneša dati, kas iekļauti publicējamos, apkopotos statistiskajos datos, ko pieprasa Savienības monetārajām finanšu iestādēm (MFI). Turklāt centrālajām bankām kā MFI reizi ceturksnī jāsniedz arī sīkāka informācija nekā mēneša datos sniegtā. |
|||
II PIELIKUMS
TERMINU SKAIDROJUMS
|
— |
Aktīvs : resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē pārskata sniedzēja iestāde un no kuriem var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz pārskata sniedzēja iestādi nākotnē. |
|
— |
Amortizācija : sistemātisks prēmijas vai diskonta samazinājums kontos vai aktīvu vērtības samazinājums kādā laika posmā. |
|
— |
Atpirkšanas līgums (repo) : vienošanās, kuras ekonomiskais mērķis ir naudas aizņemšanās un saskaņā ar kuru aktīvs, kas parasti ir fiksēta ienākuma vērtspapīrs, tiek pārdots, pircējam nepaturot īpašumtiesības, un pārdevējs vienlaikus iegūst tiesības un saistības atpirkt līdzvērtīgu aktīvu par konkrētu cenu kādā nākotnes datumā vai pēc pieprasījuma.. |
|
— |
Automatizētā vērtspapīru aizdevumu programma (AVAP) : programma, kuru piedāvā specializēta iestāde, piemēram, banka, kura organizē un nodrošina vērtspapīru aizdošanu programmas dalībnieku starpā repo, kombinētā repo un reversā repo darījuma veidā vai vērtspapīru aizdošanas darījuma veidā. Principāla programmas gadījumā specializēto iestādi, kura piedāvā šo programmu, uzskata par pēdējo darījuma partneri, bet aģenta programmas gadījumā specializētā iestāde, kura šo programmu piedāvā, rīkojas tikai kā aģents, un pēdējais darījuma partneris ir iestāde, ar kuru faktiski tiek veikti vērtspapīru aizdošanas darījumi. |
|
— |
Ārkārtas likviditātes palīdzība (ĀLP) : Palīdzība, kas tiek sniegta maksātspējīgai finanšu iestādei vai maksātspējīgu finanšu iestāžu grupai, kurai ir likviditātes pagaidu problēmas. NCB sniedz ĀLP, ja vien ECB Padome nekonstatē, ka saskaņā ar ECBS Statūtu 14.4. pantu ĀLP sniegšana traucē ECBS mērķiem un uzdevumiem. |
|
— |
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums : vienlaicīga vienas valūtas tagadnes pirkšana vai pārdošana par otru valūtu (īsais solis) un šīs valūtas tās pašas summas nākotnes pārdošana vai pirkšana par otru valūtu (garais solis). |
|
— |
Ārvalstu valūtas turējums : attiecīgās valūtas neto pozīcija. Šīs definīcijas nolūkā speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) uzskata par atsevišķu valūtu; darījumi, kas nosaka izmaiņas SDR neto pozīcijā, ir SDR denominēti darījumi vai darījumi ārvalstu valūtā, kuri replicē SDR valūtu groza struktūru (ņemot vērā attiecīgā valūtu groza definīciju un svērumus). |
|
— |
Bāzes cena : iespējas līgumā norādītā cena, pie kuras iespēja var tikt izmantota. |
|
— |
Biržā netirgots ārvalstu valūtas nākotnes darījums : līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk nekā divas darbdienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šis valūtas maiņas nākotnes kurss sastāv no dominējošā tagadnes kursa, pieskaitot vai atņemot nolīgto prēmiju vai diskontu. |
|
— |
Biržā netirgots procentu likmes nākotnes līgums : līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā dienā nākotnē. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā. |
|
— |
Biržā tirgoti procentu likmes nākotnes līgumi : biržā tirgoti nākotnes līgumi. Šādā līgumā līguma slēgšanas dienā vienojas pirkt vai pārdot pamatā esošo instrumentu, ko par noteiktu cenu piegādās noteiktā dienā nākotnē. Parasti faktiska piegāde nenotiek, līgumu parasti izbeidzot pirms noteiktā termiņa. |
|
— |
Centrālais klīringa darījuma partneris : juridiska persona, kura ir vidutājs starp darījuma partneriem līgumos, kas tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, un kura kļūst par pircēju attiecībā pret katru pārdevēju un pārdevēju attiecībā pret katru pircēju. |
|
— |
Darījuma diena : diena, kurā tiek veikts darījums. |
|
— |
Darījuma izmaksas : izmaksas, kuras var identificēt kā saistītas ar konkrēto darījumu. |
|
— |
Darījuma cena : cena, par kuru puses vienojušās, noslēdzot līgumu. |
|
— |
Diskonts : starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir zemāka par nominālvērtību. |
|
— |
Diskonta vērtspapīrs : aktīvs, par ko nemaksā kupona procentus un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, jo aktīvu emitē vai pērk ar diskontu no tā nominālvērtības. |
|
— |
Finanšu aktīvs : jebkurš aktīvs, kas ir a) skaidra nauda; b) līgumiska tiesība saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma; c) līgumiska tiesība apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu, ar potenciāli labvēlīgiem noteikumiem; vai d) cita uzņēmuma pašu kapitāla instruments. |
|
— |
Finanšu risks : tirgus risks, likviditātes risks un kredītrisks. |
|
— |
Finanšu saistības : jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem. |
|
— |
Galvenā refinansēšanas operācija (GRO) : regulāra atklātā tirgus operācija, ko Eurosistēma veic reversā darījuma veidā. GRO veic katru nedēļu ar standartizsoļu palīdzību, un to termiņš parasti ir viena nedēļa. |
|
— |
Iekšējā peļņas norma : diskonta likme, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību. |
|
— |
Iespējas līgums : līgums, kas tā turētājam dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu daudzumu akciju, preču, valūtas, indeksa vai parāda par noteiktu cenu noteiktā laika posmā vai līguma darbības laika beigās. |
|
— |
Iezīmēts portfelis : iezīmēts ieguldījums, kas bilances aktīvu pusē tiek turēts kā atbilstošo posteņu fonds, ko veido vērtspapīri, pašu kapitāla akcijas, ieguldījumu fondi, noguldījumi ar noteiktu termiņu un tekošie konti, līdzdalība kapitālā un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos. Tas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu pusē neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski, tiesību aktos noteikti vai citi ierobežojumi. |
|
— |
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācija : regulāras atklātā tirgus operācijas, ko Eurosistēma veic reverso darījumu veidā, kuru mērķis ir nodrošināt likviditāti un kuru termiņš ir ilgāks par finanšu sektora galveno refinansēšanas operāciju termiņu. |
|
— |
Kapitāla atslēga : katras nacionālās centrālās bankas (NCB) līdzdalības Eiropas Centrālajā bankā procentuālā daļa. |
|
— |
Kompensācijas summa : korekcija, kuru veic monetārā ienākuma aprēķinā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2016/2248 (ECB/2016/36) ( 3 ). |
|
— |
Lineārā metode : samazinājumu/amortizāciju noteiktā laika posmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kurām atņemta tā paredzamā atlikusī vērtība, ar aktīva paredzamo ekspluatācijas laiku pro rata temporis. |
|
— |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi : vērtspapīri ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus pārskata sniedzējai iestādei ir nolūks paturēt līdz to termiņa beigām. |
|
— |
Monetārie ienākumi : Eurosistēmas monetārās politikas funkcijas veikšanas procesā uzkrātie NCB ienākumi. Monetārie ienākumi tiek apkopoti un sadalīti NCB katra finanšu gada beigās. |
|
— |
Nākotnes darījuma veida iespēju līgumi : biržā tirgoti iespēju līgumi, kuros starpība līdz tirgus vērtībai tiek maksāta vai saņemta katru dienu. |
|
— |
Nerealizētie guvumi/zaudējumi : guvumi/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām. |
|
— |
Norēķins : darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eurosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eurosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana. |
|
— |
Norēķinu diena : diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā notikusi saistības uzņemšanās. |
|
— |
Paplašinātās glabāšanas programma (PGP) : programma, ar kuru izveido kādas komercbankas pārvaldītu glabātuvi ārpus euro zonas, kurā Eurosistēmas vārdā tiek glabātas euro banknotes, lai nodrošinātu euro banknošu piegādi un saņemšanu. |
|
— |
Pašu kapitāla instrumenti : dividendes pelnoši vērtspapīri, t. i., uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumus ieguldījumu fondā. |
|
— |
Pārņemšana īpašumā : vērtspapīru, kredītu vai citu aktīvu, ko pārskata sniedzēja iestāde saņēmusi kā nodrošinājumu, iegūšana īpašumā, lai izpildītu nodrošināto prasījumu. |
|
— |
Pārvērtēšanas konti : bilances konti, kur reģistrē aktīva vai pasīva vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem novērtējums ir augstāks par izmaksām un ja attiecībā uz pasīviem novērtējums ir zemāka par izmaksām. Tie ietver starpību attiecībā uz kotētajām cenām un/vai tirgus maiņas kursiem. |
|
— |
Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo) : līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma, pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu noslēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo). |
|
— |
Prēmija : starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir augstāka par nominālvērtību. |
|
— |
Procentu likmju mijmaiņas darījums : pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vienā valūtā vai – dažādu valūtu darījumu gadījumā – divās dažādās valūtās. |
|
— |
Realizētie guvumi/zaudējumi : guvumi/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģētajām izmaksām. |
|
— |
Reversais darījums : operācija, ar ko pārskata sniedzēja iestāde pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu. |
|
— |
Rezerves : summa, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, neparedzēti gadījumi vai sagaidāmā aktīvu vērtības samazināšanās, kas pastāv bilances dienā. |
|
— |
Riska ierobežošana : finansiālo vai citu aktīvu vai pasīvu risku savstarpējas ieskaitīšanas process, lai samazinātu cenu, procentu likmju vai maiņas kursu negatīvu izmaiņu sekas kopumā. |
|
— |
Saimnieciskā pieeja : grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru darījumus iegrāmato darījuma dienā. |
|
— |
Saistība : pašreizēja uzņēmuma saistība, kas radusies no notikumiem pagātnē un kuras nokārtošana radīs saimniecisko resursu aizplūdi no uzņēmuma. |
|
— |
Samazinājums : atgūstamās summas samazināšanās zem bilancē uzrādītās vērtības. |
|
— |
Sintētisks instruments : finanšu instruments, kas, apvienojot divus vai vairāk instrumentus, mākslīgi radīts ar mērķi atdarināt cita instrumenta naudas plūsmu un vērtēšanas pazīmes. Parasti tas tiek darīts, izmantojot finanšu starpnieku. |
|
— |
Skaidras naudas/norēķinu pieeja : grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru grāmatvedības notikumi tiek iegrāmatoti norēķinu dienā. |
|
— |
Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN) : numurs, ko piešķīrusi attiecīgā kompetentā emisijas iestāde. |
|
— |
Starptautiskie finanšu pārskatu standarti : Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie grāmatvedības standarti un saistītās interpretācijas, piemēram, Pastāvīgās interpretācijas komitejas un Starptautiskās Finanšu pārskatu interpretācijas komitejas interpretācijas, kuras pieņēmusi Eiropas Savienība |
|
— |
Tagadnes kurss : kurss, pēc kura notiek norēķins par darījumu tagadnes norēķinu dienā. Saistībā ar biržā netirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem tagadnes kurss ir kurss, kuram piemēro nākotnes punktus, lai iegūtu nākotnes kursu. |
|
— |
Tagadnes norēķinu diena : diena, kurā tagadnes darījuma ar finanšu instrumentu norēķins notiek saskaņā ar galvenajiem tirgus noteikumiem attiecībā uz šo finanšu instrumentu. |
|
— |
TARGET2 : Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2012/27 ( 4 ). |
|
— |
Termiņš : diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību/pamatvērtību. |
|
— |
Tirgus cena : zelta, ārvalstu valūtas vai vērtspapīru instrumentu kotētā cena, parasti neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, organizētā tirgū, piemēram, biržā, vai neorganizētā tirgū, piemēram, ārpusbiržas tirgū. |
|
— |
Tīrā cena : darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi / uzkrātos procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas. |
|
— |
Uzkrājumi : summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kura izmaksas nevar precīzi noteikt (sk. “Rezerves”). Uzkrājumus nākotnes saistību un maksājumu segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību. |
|
— |
Valūtas kursa mehānisms II (VKM II) : Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma procedūras. |
|
— |
Valūtas kurss : valūtas cena tās maiņas citā valūtā mērķiem. |
|
— |
Vērtspapīru nākotnes darījumi : ārpusbiržas līgumi, kuros līguma slēgšanas dienā vienojas pirkt vai pārdot procentu likmes instrumentu (parasti obligāciju vai parādzīmi), ko par noteiktu cenu piegādās noteiktā dienā nākotnē. |
|
— |
Vidējais tirgus kurss : euro ārvalstu valūtas atsauces kurss, kas parasti pamatojas uz regulārām saskaņošanas procedūrām starp ECBS ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14.15 pēc Viduseiropas laika un ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā. |
|
— |
Vidējās izmaksas : svērtā vidējā metode, ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno eksistējošai iegrāmatotajai vērtībai, radot valūtas pozīcijas, zelta, parāda vai pašu kapitāla instrumenta jaunas svērtās vidējās izmaksas. |
|
— |
Vidējā tirgus cena : viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus dalībnieki vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā. |
|
— |
Vispārpieņemti grāmatvedības principi : (GAAP) grāmatvedības principu, standartu un procedūru vienots kopums, kuru iestādes izmanto, lai sagatavotu savus finanšu pārskatus. GAAP ir noteiktu standartu (kurus nosaka politikas padomes) un vispārpieņemtu paņēmienu kombinācija, saskaņā ar kuru reģistrē grāmatvedības informāciju un sniedz pārskatus par to. |
III PIELIKUMS
SAIMNIECISKĀS PIEEJAS APRAKSTS
(tostarp 5. pantā minētā “standarta” un “alternatīvā” pieeja)
1. Darījuma dienas grāmatvedība
1.1. Darījuma dienas grāmatvedību var īstenot, izmantojot “standarta pieeju” vai “alternatīvo pieeju”.
1.2. Uz “standarta pieeju” attiecas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
Darījumus ārpusbilances kontos reģistrē darījuma dienā.
Norēķina dienā ārpusbilances grāmatvedības ierakstus atsauc un darījumus iegrāmato bilances kontos.
Ārvalstu valūtas pozīcijas tiek ietekmētas darījuma dienā.
Tādēļ realizētos guvumus un zaudējumus, kas radušies no neto pārdošanas, arī aprēķina darījuma dienā. Ārvalstu valūtas neto pirkumi valūtas turējumu vidējās izmaksas ietekmē darījuma dienā.
1.3. Uz “alternatīvo pieeju” attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
Pretstatā “standarta pieejai” ārpusbilances kontos neiegrāmato dienā noslēgtos darījumus, par kuriem norēķinās vēlākā datumā. Realizēto ienākumu atspoguļošanu un jauno vidējo izmaksu aprēķinu veic norēķinu datumā ( 5 ).
Par darījumiem, kuri noslēgti vienā gadā, bet kuru termiņš beidzas nākamajā gadā, ienākumu atzīšana notiek saskaņā ar “standarta pieeju”. Tas nozīmē, ka realizētais iznākums no pārdošanas ietekmēs peļņas un zaudējumu aprēķinus gadā, kad noslēgts darījums, un pirkumi mainīs turējuma vidējās izmaksas gadā, kad noslēgts darījums.
1.4. Turpmāk dotā tabula rāda abu metožu, kas izveidotas individuāliem ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem, galvenās pazīmes.
|
DARĪJUMA DIENAS GRĀMATVEDĪBA |
|
|
“Standarta pieeja” |
“Alternatīvā pieeja” |
|
Ārvalstu valūtas tagadnes darījumi – rīcība gada laikā |
|
|
Ārvalstu valūtas pirkšanu ārpusbilances kontos iegrāmato darījuma dienā, un tie no šīs dienas ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas. No pārdošanas radušos guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma vai tirdzniecības dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un veic bilances ierakstus. |
Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato bilancē norēķinu dienā, un tie no šīs dienas ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas. No pārdošanas radušos guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem norēķina dienā. Tirdzniecības dienā bilances ierakstus neizdara. |
|
Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi – rīcība gada laikā |
|
|
Rīkojas tāpat, kā iepriekš aprakstīts ar tagadnes darījumiem, reģistrē pēc darījuma tagadnes kursa. |
Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato ārpusbilances kontos darījuma tagadnes norēķinu dienā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas no šīs dienas un pēc darījuma tagadnes kursa. Ārvalstu valūtas pārdošanu ārpusbilances kontos iegrāmato darījuma tagadnes norēķinu dienā. Guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma tagadnes norēķinu dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un veic bilances ierakstus. Rīcību perioda beigās skatīt tālāk. |
|
Ārvalstu valūtas tagadnes un biržā netirgotie nākotnes darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar darījuma tagadnes norēķinu dienu 2. gadā |
|
|
Īpaši pasākumi nav vajadzīgi, jo darījumus iegrāmato darījuma dienā un guvumus un zaudējumus atzīst tajā pašā dienā. |
Jārīkojas kā noteikts “standarta pieejā” (*1): — Ārvalstu valūtas pārdošanu iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, lai par ārvalstu valūtas realizētajiem guvumiem/zaudējumiem paziņotu finanšu gadā, kurā līgums tika noslēgts. — Ārvalstu valūtas pirkšanu iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas no šīs dienas. — Gada beigās, pārvērtējot valūtas turējumu, ir jāņem vērā neto pirkšana/pārdošana ar darījuma tagadnes norēķinu dienu nākamajā finanšu gadā. |
|
Darījumi ar vērtspapīriem – rīcība gada laikā |
|
|
Pirkšanu un pārdošanu ārpusbilances kontos atzīst darījuma dienā. Guvumus un zaudējumu arī atzīst šajā dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus reversē un izdara bilances ierakstus, t. i., rīkojas tāpat kā ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem. |
Visus darījumus reģistrē norēķinu dienā, tomēr rīcību perioda beigās skatīt turpmāk. Tādēļ ietekmi uz vidējām izmaksām pirkumu gadījumos un peļņu/zaudējumiem pārdošanas gadījumos atzīst norēķinu dienā. |
|
Vērtspapīru darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar darījuma tagadnes norēķinu dienu 2. gadā |
|
|
Īpaša rīcība nav vajadzīga, jo darījumi un to sekas jau ir iegrāmatotas darījuma dienā. |
Realizētos guvumus un zaudējumus atzīst 1. gadā perioda beigās, t. i., rīkojas tāpat kā ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem, un pirkumus iekļauj gada beigu pārvērtēšanas procesā (*1). |
|
(*1) Ja šiem darījumiem nav būtiskas ietekmes uz ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu aprēķinu, var piemērot būtiskuma principu. |
|
2. Uzkrāto procentu, t. sk. prēmiju vai diskontu, ikdienas iegrāmatošana
2.1. Uzkrātos procentus, prēmijas vai diskontus, kas saistīti ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un iegrāmato katru dienas neatkarīgi no reālās naudas plūsmas. Tas nozīmē, ka ārvalstu valūtas pozīcija tiek ietekmēta, kad šie uzkrātie procenti tiek iegrāmatoti, pretstatā ietekmēšanai tikai tad, kad procentus saņem vai maksā ( 6 ).
2.2. Kupona procentus un prēmijas vai diskonta amortizāciju aprēķina un iegrāmato no vērtspapīra iegādes norēķina dienas līdz pārdošanas norēķina dienai vai līgumiskajai termiņa dienai.
2.3. Sekojošā tabula atspoguļo uzkrāto procentu, piemēram, maksājamu procentu un amortizētu prēmiju/diskontu, ikdienas grāmatošanas sekas uz ārvalstu valūtas turējumu:
Uzkrāto procentu ikdienas grāmatošana kā daļa no saimnieciskās pieejas
Ārvalstu valūtā denominētiem instrumentiem uzkrātos procentus aprēķina un grāmato katru dienu atbilstīgi grāmatošanas dienas valūtas kursam.
Ietekme uz ārvalstu valūtas turējumu
Uzkrātie procenti ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju laikā, kad tos iegrāmato, un vēlāk tos nereversē. Par uzkrātajiem procentiem norēķinās, kad skaidro naudu faktiski saņem vai samaksā. Norēķinu diena tādā veidā neietekmē ārvalstu valūtas pozīciju, jo uzkrātie procenti ir iekļauti pozīcijā, ko regulāri pārvērtē.
IV PIELIKUMS
BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI (1)
AKTĪVI
|
Bilances postenis (2) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Novērtēšanas princips |
Piemērošanas joma (3) |
||
|
1. |
1. |
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi |
Zelts materiālā veidā, t. i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā” Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: a) vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un b) zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. |
Tirgus vērtība |
Obligāti |
|
2. |
2. |
Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas |
|
|
|
2.1. |
2.1. |
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādi |
a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto) Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro. SVF kontu Nr. 2 (euro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī “Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem” |
a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto) Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
b) Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) SDR turējumi (bruto) |
b) SDR Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
c) Pārējās prasības Vispārējie aizņemšanās mehānismi, kredīti saskaņā ar vispārējiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi SVF pārvaldībā esošos fondos |
c) Pārējās prasības Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
2.2. |
2.2. |
Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, pašu kapitāla akcijas, ieguldījumu fondi, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti |
b)
i) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti ii) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iii) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iv) Tirgojamas pašu kapitāla akcijas Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss v) Tirgojami ieguldījumu fondi Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss |
Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti |
|||
|
c) Ārējie kredīti (noguldījumi) ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” |
c) Ārējie kredīti Noguldījumi pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
d) Pārējie ārējie aktīvi Ārpus euro zonas banknotes un monētas |
d) Pārējie ārējie aktīvi Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
3. |
3. |
Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem |
a) Vērtspapīru ieguldījumi euro zonā, kas nav ieguldījumi 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, pašu kapitāla akcijas, ieguldījumu fondi, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši euro zonas valstu rezidenti |
a)
i) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti ii) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iii) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iv) Tirgojamas pašu kapitāla akcijas Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss v) Tirgojami ieguldījumu fondi Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss |
Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti |
|
b) Pērējās prasības pret euro zonas valstu rezidentiem, kas nav prasības 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Kredīti, noguldījumi, reversā repo darījumi, sīki aizdevumi |
b) Pārējās prasības Noguldījumi un citi kredīti pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
4. |
4. |
Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
|
|
|
|
4.1. |
4.1. |
Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu. Reversā repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību |
a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas Nominālvērtība |
Obligāti |
|
b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi ” Pašu kapitāla akcijas, ieguldījumu fondi, parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti |
b)
i) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti ii) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iii) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iv) Tirgojamas pašu kapitāla akcijas Tirgus cena v) Tirgojami ieguldījumu fondi Tirgus cena |
Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti |
|||
|
c) Kredīti ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” |
c) Kredīti ārpus euro zonas Noguldījumi pēc nominālvērtības |
Obligāti |
|||
|
d) Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas, kas nav vērtspapīri 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi” un 7.1. aktīvu postenī “Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem ” Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālās vai starptautiskās organizācijas, piem., Eiropas Investīciju banka, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kas nav iegādāti monetārās monetārās politikas mērķiem |
d)
i) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti ii) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti iii) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti Obligāti Obligāti |
|||
|
4.2. |
4.2. |
Kredīta iespēju prasības Valūtas kursa mehānisma (VKM) II ietvaros |
Kredīti saskaņā ar VKM II nosacījumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
5. |
5. |
Euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā izsniegti aizdevumi euro |
Posteņi no 5.1. līdz 5.5.: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnei (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (4) |
|
|
|
5.1. |
5.1. |
Galvenās refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.2. |
5.2. |
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši reversie darījumi, kuri parasti notiek reizi mēnesī un kuru termiņš ir ilgāks par galveno refinansēšanas operāciju termiņu |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.3. |
5.3. |
Precizējošās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.4. |
5.4. |
Strukturālās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.5. |
5.5. |
Aizdevumu iespēja uz nakti |
Likviditātes uz nakti iespēja ar noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
5.6. |
5.6. |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti |
Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
|
6. |
6. |
Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm |
Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro”, t. sk. darījumi, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un pārējās prasības Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādēs euro zonā. Pārējās prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, t. sk. Ārkārtas likviditātes palīdzība nodrošinātu kredītu veidā. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi NCB pirms pievienošanās Eurosistēmai |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
|
7. |
7. |
Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro |
|
|
|
|
7.1. |
7.1. |
Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri |
Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem (t. sk. vērtspapīri, kas iegādāti monetārās politikas mērķiem, ko emitējušas pārnacionālās vai starptautiskās organizācijas vai daudzpusējās attīstības bankas, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas). Eiropas Centrālās bankas (ECB) parāda sertifikāti, kas nopirkti precizējošo operāciju vajadzībām |
a) Tirgojami parāda vērtspapīri Novērtē atkarībā no monetārās politikas apsvērumiem: i) Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti ii) Uz izmaksām attiecas samazinājums (izmaksas, ja samazinājumu sedz uzkrājumi 13.b) pasīvu postenī “Uzkrājumi”) Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti b) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti |
Obligāti Obligāti |
|
7.2. |
7.2. |
Pārējie vērtspapīri |
Vērtspapīri, kas nav iekļauti 7.1. aktīvu postenī “Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem” un 11.3. aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”: euro denominētas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, tieši turēti naudas tirgus vērtspapīri, t. sk. valdības vērtspapīri, kas radušies laikā pirms Ekonomikas un monetārās savienības (EMS). Pašu kapitāla akcijas un ieguldījumu fondi |
a) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti b) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti c) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti d) Tirgojamas pašu kapitāla akcijas Tirgus cena e) Tirgojami ieguldījumu fondi Tirgus cena |
Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti Obligāti |
|
8. |
8. |
Valdības parāds euro |
Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, kredīti) |
Noguldījumi/kredīti pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām |
Obligāti |
|
— |
9. |
Eurosistēmas iekšējās prasības+) |
|
|
|
|
— |
9.1. |
Līdzdalība ECB kapitālā+) |
Tikai NCB bilances postenis Katras NCB daļa ECB kapitālā saskaņā ar Līgumu un attiecīgo kapitāla atslēgu un iemaksām saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu |
Izmaksas |
Obligāti |
|
— |
9.2. |
Prasības, kas ekvivalentas nodotajām ārējām rezervēm+) |
Tikai NCB bilances postenis Prasības euro pret ECB attiecībā uz sākotnējām (un papildu) ārējām rezervēm, kas nodotas saskaņā ar ECBS Statūtu 30. panta noteikumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
9.3. |
Prasības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+) |
Tikai ECB bilances postenis Eurosistēmas iekšējās prasības pret NCB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas |
Izmaksas |
Obligāti |
|
— |
9.4. |
Neto prasības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+), (*1) |
Attiecībā uz NCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2016/2248 (ECB/2016/36) (5) Prasības saistībā ar ECB veikto banknošu emisiju saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/29 |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
— |
9.5. |
Pārējās prasības Eurosistēmā (neto) +) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
|
|
a) neto prasības, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī 10.4. pasīvu posteni “Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)” |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
b) prasības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
c) pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās prasības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (*1) |
c) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
9. |
10. |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
9. |
11. |
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
9. |
11.1. |
Euro zonas monētas |
Euro monētas, ja NCB nav juridiskais emitents |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
9. |
11.2. |
Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi |
Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, t. sk. datoriekārtas, programmatūra |
Izmaksas, atskaitot amortizāciju Amortizācijas likmes: — datori un ar tiem saistītā aparatūra/programmatūra un motorizētie transportlīdzekļi: 4 gadu — iekārtas, mēbeles un augi ēkā: 10 gadu — ēkas un kapitalizēti būtiski atjaunošanas izdevumi: 25 gadu Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000 , atskaitot PVN, nav kapitalizējami) |
Ieteicams |
|
9. |
11.3. |
Pārējie finanšu aktīvi |
— Līdzdalība kapitālā un ieguldījumi meitasuzņēmumos, pašu kapitāla akcijas un ieguldījumu fondi, kas tiek turēti stratēģiskiem/politikas mērķiem — Vērtspapīri, t. sk. pašu kapitāla akcijas un ieguldījumu fondi, un citi finanšu instrumenti un atlikumi, piem., noguldījumi ar noteiktu termiņu un pieprasījuma noguldījumu konti, kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis — Reversā repo darījumi ar finanšu iestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo aktīvu posteni — Euro denominēti reversā repo darījumi ar euro zonas finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes, saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu, izņemot saskaņā ar šo posteni turētos |
a) Tirgojamas pašu kapitāla akcijas Tirgus cena b) Tirgojami ieguldījumu fondi Tirgus cena c) Līdzdalība kapitālā un netirgojamas pašu kapitāla akcijas, un jebkuri citi pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums Uz izmaksām attiecas samazinājums d) Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalība Tīrā aktīvu vērtība e) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām Tirgus cena Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti f) Tirgojami parāda vērtspapīri, kas klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām vai kā pastāvīgs ieguldījums Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti g) Netirgojami parāda vērtspapīri Uz izmaksām attiecas samazinājums Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti h) Atlikumi bankās un kredīti Nominālvērtība, kas izteikta atbilstoši valūtas tirgus kursam, ja atlikumi vai noguldījumi ir ārvalstu valūtās |
Ieteicams Ieteicams Ieteicams Ieteicams Ieteicams Ieteicams Ieteicams Ieteicams |
|
9. |
11.4. |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība |
Biržā netirgotu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, biržā netirgotu procentu likmes nākotnes līgumu, vērtspapīru nākotnes darījumu un ārvalstu valūtas tagadnes darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
9. |
11.5. |
Uzkrātie maksājumi un nākamo periodu izmaksas |
Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz pārskata periodu. Iepriekš apmaksātie izdevumi un samaksātie uzkrātie procenti, t. i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
9. |
11.6. |
Dažādi |
a) Avansi, kredīti un citi mazie posteņi. Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata. Monētas, kas denominētas euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās. Tekošie izdevumi (neto uzkrātie zaudējumi), iepriekšējā gada zaudējumi (pirms sadales). |
a) Nominālvērtība vai cena |
Ieteicams |
|
b) Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi pasīvu postenim “Pārvērtēšanas konti”). |
b) Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|||
|
c) Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem |
c) Tirgus vērtība |
Obligāti |
|||
|
d) Neto pensiju aktīvi |
d) Kā 28. panta 2. punktā |
Ieteicams Obligāti |
|||
|
e) Neapmierinātās prasības, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām izriet no Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās |
e) Nominālā/atgūstamā vērtība (pirms/pēc zaudējumu aprēķināšanas) |
|
|||
|
f) Aktīvi vai prasības (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā un/vai iegūti saistībā ar tā nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums |
f) Izmaksas (konvertētas pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa iegādes laikā, ja finanšu aktīvi denominēti ārvalstu valūtā) |
Obligāti |
|||
|
— |
12. |
Gada zaudējumi |
|
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
(*1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. (1) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. (2) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti. (3) Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai). (4) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.). (5) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/2248 (2016. gada 3. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36) (OV L 347, 20.12.2016., 26. lpp.). |
|||||
Pasīvi
|
Bilances postenis (1) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Novērtēšanas princips |
Piemērošanas joma (2) |
||
|
1. |
1. |
Banknotes apgrozībā (*1) |
a) Euro banknotes plus/mīnus korekcijas saistībā ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu saskaņā ar Lēmumu (ES) 2016/2248 (ECB/2016/36) un Lēmumu ECB/2010/29 |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|
b) Euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās denominētas banknotes skaidras naudas nomaiņas gadā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
2. |
2. |
Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā |
Posteņi 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.: noguldījumi euro kā aprakstīts Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) |
|
|
|
2.1. |
2.1. |
Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) |
Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar ECBS Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.2. |
2.2. |
Noguldījumu iespēja uz nakti |
Noguldījumi uz nakti ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.3. |
2.3. |
Termiņnoguldījumi |
Piesaiste nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precizējošajām operācijām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
2.4. |
2.4. |
Precizējošās reversās operācijas |
Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi samazināt likviditāti |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
2.5. |
2.5. |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi |
Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pamatā esošo aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
3. |
3. |
Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm |
Repo darījumi kredītiestādēm vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro”. Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus. Saistības/noguldījumi, kuri radušies no monetārās politikas operācijām, ko centrālā banka uzsākusi pirms pievienošanās Eurosistēmai |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
4. |
4. |
Emitētie parāda sertifikāti |
Tikai ECB bilances postenis (attiecībā uz NCB – bilances pagaidu postenis). Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60). Diskonta vērtspapīrs, ko emitē nolūkā samazināt likviditāti |
Izmaksas Diskontus amortizē |
Obligāti |
|
5. |
5. |
Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem |
|
|
|
|
5.1. |
5.1. |
Vispārējā valdība |
Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
5.2. |
5.2. |
Pārējās saistības |
Personāla, uzņēmumu un klientu norēķinu konti, tostarp finanšu iestādes, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves (skatīt 2.1. pasīvu posteni “Pieprasījuma noguldījumu konti”); repo darījumi ar finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes, tādu vērtspapīru pārvaldībai, uz ko neattiecas aktīvu postenis 11.3. “Pārējie finanšu aktīvi”; termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
6. |
6. |
Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, t. sk. konti, ko tur maksājumu mērķiem, un konti, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās institūcijas, t. sk. Eiropas Komisija, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi euro denominētu vērtspapīru pārvaldībai Atlikumi to centrālo banku TARGET2 kontos, kuru dalībvalstu valūta ir euro |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
|
7. |
7. |
Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
8. |
8. |
Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem |
|
|
|
|
8.1. |
8.1. |
Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības |
Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
8.2. |
8.2. |
Kredītiespēju saistības VKM II ietvaros |
Aizņemšanās saskaņā ar VKM II nosacījumiem |
Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
9. |
9. |
Saistības pret SVF Speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros |
SDR izteikts postenis, kas uzrāda SDR summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/NCB |
Nominālvērtība, izteikta pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
- |
10. |
Eurosistēmas iekšējās saistības+) |
|
|
|
|
- |
10.1. |
Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm+) |
Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
- |
10.2. |
Saistības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+) |
Tikai NCB bilances postenis Eurosistēmas iekšējās saistības pret ECB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas |
Izmaksas |
Obligāti |
|
- |
10.3. |
Neto saistības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+), (*1) |
Tikai NCB bilances postenis. Attiecībā uz NCB: neto saistības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts Lēmumā (ES) 2016/2248 (ECB/2016/36) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
- |
10.4. |
Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)+) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
|
|
a) neto saistības, kas rodušās no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – sk. arī 9.5. aktīvu posteni “Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)” |
a) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
b) saistības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
c) pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās saistības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (*1) |
c) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
10. |
11. |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
10. |
12. |
Pārējās saistības |
|
|
|
|
10. |
12.1. |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība |
Biržā netirgotu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, biržā netirgotu procentu likmes nākotnes līgumu, vērtspapīru nākotnes darījumu un ārvalstu valūtas tagadnes darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
|
10. |
12.2. |
Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi |
Turpmāko periodu izdevumi, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtie ienākumi, kas saistīti ar turpmākajiem periodiem |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
10. |
12.3. |
Dažādi |
a) Nodokļu pagaidu konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar finanšu iestādēm vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 11.3. aktīvu posteni “Pārējie finanšu aktīvi”. Obligātie noguldījumi, kas nav rezervju noguldījumi. Citi nelieli posteņi. Tekošie ienākumi (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa pirms sadales. Saistības uz trasta pamata. Monētas apgrozībā, ja NCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas nacionālajā euro zonas valūtā, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Uzkrājumi” |
a) Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |
Ieteicams |
|
b) Klientu zelta noguldījumi |
b) Tirgus vērtība |
Obligāti |
|||
|
c) Neto pensiju saistības |
c) Kā 28. panta 2. punktā |
Ieteicams |
|||
|
10. |
13. |
Uzkrājumi |
a) Pensijām, finanšu riskam un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē, uzkrājumi euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja šīs banknotes nav uzrādītas 12.3. pasīvu postenī “Pārējās saistības/dažādi” Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1. aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+) |
a) Izmaksas/nominālvērtība/diskontētā vērtība |
Ieteicams |
|
b) Darījumu partneru vai kredītriskiem, kas izriet no monetārās politikas operācijām |
b) Nominālvērtība |
Obligāti |
|||
|
11. |
14. |
Pārvērtēšanas konti |
Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visa veida euro denominētu vērtspapīru, visa veida ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru un iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus novērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SDR Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1. aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+) |
Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa |
Obligāti |
|
12. |
15. |
Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
12. |
15.1. |
Kapitāls |
Apmaksātais kapitāls – ECB kapitāls tiek konsolidēts ar NCB kapitāla daļām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
12. |
15.2. |
Rezerves |
Likumos noteiktās rezerves un citas rezerves. Paturētie ieņēmumi Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1. aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
10. |
16. |
Gada peļņa |
|
Nominālvērtība |
Obligāti |
|
(*1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. 5. apsvērumu. (1) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti. (2) Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai). |
|||||
V PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: formāts, ko izmanto publikācijai pēc ceturkšņa beigām
|
(milj. euro) |
|||||||
|
Aktīvi (1) |
Atlikums … |
Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu |
Pasīvi |
Atlikums … |
Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu |
||
|
darījumu rezultātā |
ceturkšņa beigu korekciju rezultātā |
darījumu rezultātā |
ceturkšņa beigu korekciju rezultātā |
||||
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reversās operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
|
|
|
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reversās operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem 5.1. Saistības pret valdību 5.2. Pārējās saistības 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējās saistības 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas. |
|||||||
VI PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: formāts, ko izmanto publikācijai ceturkšņa laikā
|
(milj. euro) |
|||||
|
Aktīvi (1) |
Atlikums … |
Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu darījumu rezultātā |
Pasīvi |
Atlikums … |
Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu darījumu rezultātā |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reversās operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
|
|
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reversās operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem 5.1. Saistības pret valdību 5.2. Pārējās saistības 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējās saistības 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas. |
|||||
VII PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētā gada bilance
|
(milj. euro) |
|||||
|
Aktīvi (1) |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reversās operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Pārējie aktīvi |
|
|
1. Banknotes apgrozībā 2. Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reversās operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem 5.1. Saistības pret valdību 5.2. Pārējās saistības 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Pārējās saistības 11. Pārvērtēšanas konti 12. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
(1) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas. |
|||||
VIII PIELIKUMS
Centrālās bankas gada bilance (1)
|
(milj. euro (2)) |
|||||
|
Aktīvi (3) |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi 2. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 2.1. SVF debitoru parādi 2.2. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi 3. Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 4. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 4.1. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti 4.2. Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros 5. Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 5.1. Galvenās refinansēšanas operācijas 5.2. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas 5.3. Precizējošās reversās operācijas 5.4. Strukturālās reversās operācijas 5.5. Aizdevumu iespēja uz nakti 5.6. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti 6. Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm 7. Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro 7.1. Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem 7.2. Pārējie vērtspapīri 8. Valdības parāds euro 9. Eurosistēmas iekšējās prasības 9.1. Līdzdalības daļa ECB 9.2. Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam 9.3. Prasības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju 9.4. Neto prasības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā (*1) 9.5. Pārējās prasības Eurosistēmā (neto) (*1) 10. Posteņi, kuros notiek norēķins 11. Pārējie aktīvi 11.1. Euro zonas monētas 11.2. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi 11.3. Pārējie finanšu aktīvi 11.4. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība 11.5. Uzkrātie procenti un iepriekš samaksātie izdevumi (*1) 11.6. Dažādi 12. Gada zaudējumi |
|
|
1. Banknotes apgrozībā (*1) 2. Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā 2.1. Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) 2.2. Noguldījumu iespēja 2.3. Termiņnoguldījumi 2.4. Precizējošās reversās operācijas 2.5. Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi 3. Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm 4. Emitētie parāda vērtspapīri 5. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem 5.1. Saistības pret valdību 5.2. Pārējās saistības 6. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 7. Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem 8. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem 8.1. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības 8.2. Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros 9. Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros 10. Eurosistēmas iekšējās saistības 10.1. Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm 10.2. Saistības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju 10.3. Neto saistības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (*1) 10.4. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto) (*1) 11. Posteņi, kuros notiek norēķins 12. Pārējās saistības 12.1. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība 12.2. Uzkrātie procenti un iepriekš saņemtais ienākums (*1) 12.3. Dažādi 13. Uzkrājumi 14. Pārvērtēšanas konti 15. Kapitāls un rezerves 15.1. Kapitāls 15.2. Rezerves 16. Gada peļņa |
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
(*1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. 5. apsvērumu. (1) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. (2) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas vai summas, kas noapaļotas citā veidā. (3) Aktīvu tabulu var publicēt arī virs pasīvu tabulas. Dažos gadījumos skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa atšķiras no kopsummas. |
|||||
IX PIELIKUMS
CENTRĀLĀS BANKAS PUBLICĒTAIS PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (1) (2)
|
(milj. euro (3)) |
||
|
Peļņas un zaudējumu aprēķins par gadu, kas beidzas …. gada 31. decembrī |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1.1. Procentu ienākumi (*1) |
|
|
|
1.2. Procentu izdevumi (*1) |
|
|
|
1 Tīrie procentu ieņēmumi |
|
|
|
2.1. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi |
|
|
|
2.2. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana |
|
|
|
2.3. Pārvedums uz/no uzkrājuma finanšu riskam |
|
|
|
2. Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājuma neto rezultāts |
|
|
|
3.1. Komisijas maksu ienākumi |
|
|
|
3.2. Komisijas maksu izdevumi |
|
|
|
3. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi |
|
|
|
4. Ienākumi no kapitāla akcijām un līdzdalības kapitālā (*1) |
|
|
|
5. Monetārā ienākuma apvienošanas neto rezultāts (*1) |
|
|
|
6. Pārējie ienākumi |
|
|
|
Kopā tīrie ienākumi |
|
|
|
7. Personāla izmaksas (4) |
|
|
|
8 Administratīvie izdevumi (4) |
|
|
|
9. Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojums |
|
|
|
10. Banknošu ražošanas pakalpojumi (5) |
|
|
|
11. Pārējie izdevumi |
|
|
|
12. Ienākumu nodoklis un citi maksājumi valdībai par ienākumu |
|
|
|
Gada peļņa/(zaudējumi) |
|
|
|
(*1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. 5. apsvērumu. (1) ECB peļņas un zaudējumu aprēķinam ir nedaudz atšķirīgs formāts. Sk. III pielikumu Eiropas Centrālās bankas Lēmumam (ES) 2016/2247 (2016. gada 3. novembris) par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35) (OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.). (2) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. (3) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā. (4) T. sk. administratīvie uzkrājumi. (5) Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic ārpakalpojumu sniedzējam (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar nacionālo un euro banknošu emisiju iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās. |
||
X PIELIKUMS
Atceltā pamatnostādne un tās grozījumi
|
Pamatnostādne ECB/2010/20 |
OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp. |
|
Pamatnostādne ECB/2011/27 |
OV L 19, 24.1.2012., 37. lpp. |
|
Pamatnostādne ECB/2012/29 |
OV L 356, 22.12.2012., 94. lpp. |
|
Pamatnostādne ECB/2014/54 |
OV L 68, 13.3.2015., 69. lpp. |
|
Pamatnostādne ECB/2015/24 |
OV L 193, 21.7.2015., 147. lpp. |
XI PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Pamatnostādne ECB/2010/20 |
Šī pamatnostādne |
|
3. pants |
4. pants |
|
4. pants |
6. pants |
|
6. pants |
7. pants |
|
7. pants |
8. pants |
|
— |
9. pants |
|
8. pants |
10. pants |
|
9. pants |
11. pants |
|
10. pants |
12. pants |
|
11. pants |
13. pants |
|
12. pants |
14. pants |
|
13. pants |
15. pants |
|
14. pants |
16. pants |
|
15. pants |
17. pants |
|
16. pants |
18. pants |
|
17. pants |
19. pants |
|
18. pants |
20. pants |
|
19. pants |
21. pants |
|
20. pants |
22. pants |
|
21. pants |
23. pants |
|
22. pants |
24. pants |
|
23. pants |
25. pants |
|
24. pants |
26. pants |
|
25. pants |
27. pants |
|
26. pants |
28. pants |
|
27. pants |
29. pants |
|
28. pants |
30. pants |
|
29. pants |
31. pants |
|
30. pants |
32. pants |
( 1 ) Lēmums ECB/2010/29 (2010. gada 13. decembris) par euro banknošu emisiju (OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/2248 (2016. gada 3. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.).
( 4 ) Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Biržā netirgoto ārvalstu valūtas nākotnes darījumu gadījumā valūtas turējumu ietekmē tagadnes norēķinu dienā, t. i., parasti darījuma diena plus divas dienas.
( 6 ) Ir norādītas divas iespējamas pieejas uzkrāto procentu atzīšanai. Pirmā pieeja ir “kalendāra dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus uzrāda katrā kalendāra dienā neatkarīgi no tā, vai diena ir brīvdiena, banku brīvdiena vai darbdiena. Otrā pieeja ir “darbdienas pieeja”, kur uzkrātos procentus iegrāmato tikai darbdienās. Var izvēlēties, kuru pieeju izmantot. Tomēr, ja gada pēdējā diena nav darbdiena, tā pie jebkuras pieejas ir jāiekļauj uzkrāto procentu aprēķinā.