Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02015R0757-20240101

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document In force

    )

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/757/2024-01-01

    02015R0757 — LV — 01.01.2024 — 003.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    ►M2   EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/757

    (2015. gada 29. aprīlis)

    par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK ◄

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/2071 (2016. gada 22. septembris),

      L 320

    1

    26.11.2016

    ►M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/957 (2023. gada 10. maijs),

      L 130

    105

    16.5.2023

    ►M3

    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/2776 (2023. gada 12. oktobris),

      L 

    1

    14.12.2023


    Labota ar:

     C1

    Kļūdu labojums, OV L 323, 19.12.2018, lpp 37 (2015/757)



    ▼B

    ▼M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/757

    (2015. gada 29. aprīlis)

    par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK

    ▼B

    (Dokuments attiecas uz EEZ)



    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ▼M2

    1. pants

    Priekšmets

    Lai veicinātu jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu siltumnīcefekta gāzu emisijām un citas attiecīgas informācijas no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām, monitoringu, paziņošanu un verifikāciju.

    ▼B

    2. pants

    Darbības joma

    ▼M2

    1.  
    Regulu piemēro kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000  tonnu apmērā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu vai pasažierus no šādu kuģu pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.
    1.a  
    No 2025. gada 1. janvāra šo regulu piemēro arī ģenerālkravas jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000  tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās, un atkrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000  tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.
    1.b  
    No 2025. gada 1. janvāra regulu piemēro atkrastes kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000  tonnu apmērā, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.
    1.c  

    Siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas šī regula, ir šādas:

    a) 

    oglekļa dioksīds (CO2);

    b) 

    attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – metāns (CH4); un

    c) 

    attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – dislāpekļa oksīds (N2O).

    Ja šajā regulā ir minētas kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai kopējie agregētie emitētās siltumnīcefekta gāzes daudzumi, tas tiek saprasts kā atsauce uz kopējiem agregētiem daudzumiem katrai gāzei atsevišķi.

    ▼B

    2.  
    Šo regulu nepiemēro karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, zvejas un zivju apstrādes kuģiem, vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem, kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi, vai nekomerciāli izmantotiem valsts dienesta kuģiem.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    ▼M2

    a) 

    “siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu siltumnīcefekta gāzu izplūde no kuģiem, uz kurām saskaņā ar 2. panta 1.c punkta pirmo daļu attiecas šī regula;

    ▼M2

    b) 

    piestāšanas osta ir piestāšanas osta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK ( 1 ) 3. panta z) punktā;

    c) 

    “reiss” ir jebkura kuģa kustība, kas sākas vai beidzas piestāšanas ostā;

    d) 

    “uzņēmums” ir kuģošanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2003/87/EK 3. panta w) punktā;

    ▼B

    e) 

    “bruto tonnāža” (BT) ir bruto tonnāža, kuru aprēķina saskaņā ar tonnāžas mērīšanas noteikumiem, kas ir iekļauti Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu, kuru Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) pieņēma 1969. gada 23. jūnijā Londonā, I pielikumā vai jebkurā konvencijā, kas to aizstāj;

    f) 

    “verificētājs” ir tiesību subjekts, kas veic verifikāciju un ko akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un šo regulu;

    g) 

    “verifikācija” ir verificētāja veiktas darbības, lai izvērtētu, vai uzņēmuma iesniegtie dokumenti atbilst šīs regulas prasībām;

    h) 

    “atbilstības dokuments” ir ar konkrētu kuģi saistīts dokuments, ko verificētājs ir izdevis uzņēmumam un ar ko apliecina, ka minētais kuģis konkrētā ziņošanas laikposmā ir ievērojis šajā regulā noteiktās prasības;

    i) 

    “cita attiecīga informācija” ir informācija, kas saistīta ar ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām, kuras rada degvielas patēriņš, un ar kuģu pārvadāšanas darbu un energoefektivitāti un kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģu veiktspēju;

    j) 

    “emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzu vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas darbības datiem, pieņemot, ka degšanā notiek pilnīga oksidācija un visās citās ķīmiskajās reakcijās notiek pilnīga konversija;

    k) 

    “nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisku un nejaušu faktoru ietekmi, kuru izsaka procentos, un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;

    l) 

    “konservatīvs” nozīmē, ka ir definēts pieņēmumu kopums, lai nodrošinātu, ka ikgadējās emisijas netiek novērtētas par zemu vai attālums vai pārvadātās kravas apjoms netiek novērtēts par augstu;

    ▼M2

    m) 

    “ziņošanas periods” ir laikposms no katra konkrētā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; attiecībā uz reisiem, kas sākas un beidzas divos dažādos gados, atbilstīgos datus uzskaita attiecīgajā gadā;

    ▼B

    n) 

    “kuģis pie piestātnes” ir dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā droši pietauvots vai noenkurots kuģis, kamēr tajā tiek iekrauta vai izkrauta krava vai tas tiek izmantots par viesnīcu, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas darbībām;

    o) 

    “ledus klase” ir apzīmējums, ko kuģim piešķir karoga valsts kompetentās valsts iestādes vai attiecīgās valsts atzīta organizācija, norādot, ka kuģis ir piemērots navigācijai ledus apstākļos;

    ▼M2

    p) 

    “atbildīgā administrējošā iestāde” ir Direktīvas 2003/87/EK* 3.gf pantā minētā kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde;

    q) 

    “uzņēmuma līmenī apkopotie emisiju dati” ir to siltumnīcefekta gāzu emisiju summa, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par kurām uzņēmumam jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu attiecībā uz visiem kuģiem, par kuriem tas ir atbildīgs ziņošanas periodā.

    ▼B

    II NODAĻA

    MONITORINGS UN ZIŅOŠANA

    1. IEDAĻA

    Monitoringa un ziņošanas principi un metodes

    4. pants

    Monitoringa un ziņošanas vispārīgie principi

    1.  
    Saskaņā ar 8. līdz 12. pantu uzņēmumi attiecībā uz katru no to kuģiem veic monitoringu un ziņošanas laikposmā ziņo par attiecīgajiem parametriem. Minēto monitoringu un ziņošanu tie veic visās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās un par jebkuriem reisiem uz kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās.
    2.  
    Monitorings un ziņošana ir pilnīgi un aptver degvielas sadedzināšanā radušās ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas, kamēr kuģi ir jūrā, kā arī pie piestātnes. Uzņēmumi veic atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka ziņošanas laikposmā rodas kādi datu iztrūkumi.
    3.  
    Monitorings un ziņošana ir konsekventa un laika gaitā salīdzināma. Minētajā nolūkā uzņēmumi izmanto tās pašas monitoringa metodoloģijas un datu kopumus, ņemot vērā verificētāja izvērtētas izmaiņas.
    4.  
    Uzņēmumi monitoringa datus, tostarp pieņēmumus, atsauces, emisijas faktorus un darbības datus, iegūst, reģistrē, apkopo, analizē un dokumentē pārredzami, lai verificētājam būtu iespējams reproducēt ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju noteikšanu.
    5.  
    Uzņēmumi nodrošina, ka ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza. Tie apzina un samazina nepareizību avotus.
    6.  
    Uzņēmumi iespēju robežās nodrošina monitorējamo un ziņojamo ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju datu integritāti.
    7.  
    Ieteikumus, kas ir ietverti verifikācijas ziņojumos, kuri sagatavoti, ievērojot 13. panta 3. vai 4. punktu, uzņēmumi cenšas ņemt vērā, pēc tam veicot monitoringu un ziņošanu.

    ▼M2

    8.  
    Uzņēmumi saskaņā ar 11.a pantu ziņo par to atbildībā esošo kuģu agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī ziņošanas periodā.

    ▼B

    5. pants

    Monitoringa metodes attiecībā uz ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām un cita attiecīga informācija

    1.  
    Šīs regulas 4. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkā uzņēmumi par katru savu kuģi nosaka ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas saskaņā ar jebkuru no I pielikumā izklāstītajām metodēm un monitorē citu attiecīgu informāciju saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem vai kas pieņemti, ievērojot to.

    ▼M2

    2.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, un Direktīvas 2003/87/EK grozījumus, kā arī lai minētos pielikumus saskaņotu ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 1. punktu, ar attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem un starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā precizēt tajos iekļautos monitoringa metožu elementus, ņemot vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstības norises, un lai nodrošinātu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) efektīvu darbību.

    Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, kā tas noteikts šā punkta pirmajā daļā. Šādu CH4 un N2O emisiju monitoringa metodes balstās uz tādiem pašiem principiem, uz kādiem balstās CO2 emisiju monitoringa metodes, kas izklāstītas šīs regulas I ielikumā, ar pielāgojumiem, kas vajadzīgi attiecīgo siltumnīcefekta gāzu rakstura dēļ. Šīs regulas I pielikumā izklāstītās metodes un šīs regulas II pielikumā izklāstītos noteikumus attiecīgā gadījumā saskaņo ar metodēm un noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un Direktīvas 2009/16/EK grozīšanu.

    ▼B

    2. IEDAĻA

    Monitoringa plāns

    6. pants

    Monitoringa plāna saturs un iesniegšana

    1.  
    Līdz 2017. gada 31. augustam uzņēmumi verificētājiem iesniedz monitoringa plānu par katru uzņēmuma kuģi, kurā norādīta izvēlētā ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju monitoringa un ziņošanas metode un cita attiecīga informācija.
    2.  
    Neatkarīgi no 1. punkta par kuģiem, uz kuriem šī regula pirmo reizi attiecināma pēc 2017. gada 31. augusta, uzņēmums iesniedz monitoringa plānu verificētājam bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc katra kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā.
    3.  

    Monitoringa plāns sastāv no pilnīgas un pārredzamas dokumentācijas par attiecīgā kuģa monitoringa metodi, un tajā ir ietverti vismaz turpmāk norādītie elementi:

    a) 

    kuģa identifikācijas dati un tips, ietverot kuģa vārdu, tā SJO identifikācijas numuru, pieraksta ostu vai piederības ostu un kuģa īpašnieka nosaukumu;

    ▼M2

    b) 

    uzņēmuma nosaukums un kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese un SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs;

    ▼B

    c) 

    apraksts par šādiem uz kuģa esošajiem ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas avotiem: galvenajiem dzinējiem, palīgdzinējiem, gāzes turbīnām, katliem un inertās gāzes ģeneratoriem, un par izmantotajiem degvielas veidiem;

    d) 

    to procedūru, sistēmu un pienākumu apraksts, kas izmantoti ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju avotu saraksta atjaunināšanai ziņošanas laikposmā;

    e) 

    procedūru apraksts, ko izmanto, lai uzraudzītu, vai reisu saraksts ir pilnīgs;

    f) 

    apraksts par kuģa degvielas patēriņa monitoringa procedūrām, tostarp:

    i) 

    metode, kas izvēlēta no tām, kas izklāstītas I pielikumā, lai aprēķinātu katra ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas avota degvielas patēriņu, tostarp attiecīgā gadījumā izmantoto mērinstrumentu apraksts;

    ii) 

    procedūras uzpildītās degvielas un tilpnēs jau esošās degvielas daudzuma mērīšanai, izmantoto mērinstrumentu apraksts un attiecīgā gadījumā procedūras, ko izmanto ar mērījumiem saistītās informācijas reģistrēšanai, izguvei, nosūtīšanai un glabāšanai;

    iii) 

    metode, kas izvēlēta, lai attiecīgā gadījumā noteiktu blīvumu;

    iv) 

    procedūra, lai nodrošinātu, ka degvielas mērījumu kopējā nenoteiktība atbilst šīs regulas prasībām, ja iespējams, atsaucoties uz valsts tiesību aktiem, punktiem līgumos ar klientiem vai degvielas piegādātāju precizitātes standartiem;

    g) 

    atsevišķi emisijas faktori, ko izmanto katram degvielas tipam, vai – ja izmanto alternatīvas degvielas – metodoloģijas emisijas faktoru noteikšanai, tostarp paraugu ņemšanas metodoloģija, analīžu metodes un izmantoto laboratoriju apraksts ar ISO 17025 akreditāciju, ja tāda ir;

    h) 

    procedūru apraksts, ko izmanto darbības datu noteikšanai katram reisam, tostarp:

    i) 

    procedūras, pienākumi un datu avoti attāluma noteikšanai un reģistrēšanai;

    ii) 

    procedūras, pienākumi, formulas un datu avoti pārvadātās kravas un attiecīgā gadījumā – pasažieru skaita noteikšanai un reģistrēšanai;

    iii) 

    procedūras, pienākumi, formulas un datu avoti jūrā pavadītā laika (starp iziešanas ostu un pienākšanas ostu) noteikšanai un reģistrēšanai;

    i) 

    metodes apraksts, ko izmanto aizstājējdatu noteikšanai, lai novērstu datu nepilnības;

    j) 

    pārskata diagramma, kurā detalizēti reģistrēt pilnīgu pārskata vēsturi.

    4.  
    Monitoringa plānā var ietvert arī informāciju par kuģa ledus klasi un/vai procedūrām, pienākumiem, formulām un datu avotiem noietā attāluma un jūrā pavadītā laika noteikšanai un reģistrēšanai, kuģojot ledus apstākļos.

    ▼M2

    5.  
    Uzņēmumi izmanto standartizētus monitoringa plānus, kuru pamatā ir veidlapas, un tie minētos monitoringa plānus iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus. Minētās veidlapas, tostarp tehniskos noteikumus par to vienveidīgu piemērošanu un tehniskos noteikumus par to automātisku nosūtīšanu, nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    ▼M2

    6.  
    Līdz 2024. gada 1. aprīlim uzņēmumi par katru savu kuģi, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma, atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz monitoringa plānu, kuru verificētājs ir novērtējis kā atbilstīgu šai regulai un kurš atspoguļo metāna un CH4 un N2O emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.
    7.  
    Neatkarīgi no 6. punkta par kuģiem, uz kuriem šī regula pirmo reizi attiecināma pēc 2024. gada 1. janvāra, uzņēmumi šīs regulas prasībām atbilstošu monitoringa plānu atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā.
    8.  
    Līdz 2025. gada 6. jūnijam atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus, ko uzņēmumi iesnieguši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta trešo daļu. Attiecībā uz kuģiem, uz kuriem Direktīva 2003/87/EK attiecas pirmo reizi pēc 2024. gada 1. janvāra, atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina iesniegto monitoringa plānu četru mēnešu laikā pēc kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

    Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu nolūkā grozīt 6.–10. pantu attiecībā uz noteikumiem minētajos pantos par monitoringa plāniem, lai ņemtu vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par to, kā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus.

    ▼B

    7. pants

    Izmaiņas monitoringa plānā

    1.  
    Uzņēmumi regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda, vai kuģa monitoringa plāns atspoguļo kuģa raksturlielumus un funkcionēšanu un vai monitoringa metodoloģiju varētu pilnveidot.
    2.  

    Uzņēmumi izmaina monitoringa plānu jebkurā no šādām situācijām:

    a) 

    ja mainās uzņēmums;

    b) 

    ja rodas jaunas ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas, ko izraisa jauni emisijas avoti vai jaunas degvielas izmantošana, kas vēl nav ietverti monitoringa plānā;

    c) 

    ja mainās datu pieejamība, jo tiek izmantoti jauni mērinstrumentu tipi, jaunas paraugu ņemšanas metodes vai analīzes metodes, vai citu iemeslu dēļ, un tas var ietekmēt ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju noteikšanas precizitāti;

    d) 

    ja dati, kas iegūti ar izmantoto monitoringa metodi, ir atzīti par nepareiziem;

    e) 

    ja jebkura monitoringa plāna daļa ir identificēta kā tāda, kas neatbilst šīs regulas prasībām un uzņēmumam tā ir jāpārskata, ievērojot 13. panta 1. punktu.

    3.  
    Uzņēmumi verificētājiem bez liekas kavēšanās paziņo jebkurus priekšlikumus monitoringa plāna izmainīšanai.

    ▼M2

    4.  
    Izmaiņas monitoringa plānā saskaņā ar šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu izvērtē verificētājs saskaņā ar 13. panta 1. punktu. Pēc izvērtējuma verificētājs paziņo uzņēmumam, vai minētās izmaiņas ir atbilstīgas. Uzņēmums izmainīto monitoringa plānu iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei pēc tam, kad tas saņēmis verificētāja paziņojumu, ka monitoringa plāns ir atbilstīgs.

    ▼M2

    5.  
    Atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina izmaiņas monitoringa plānā atbilstīgi šā panta 2. punkta a)–d) apakšpunktam saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta otro daļu.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par to, kā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānu izmaiņas.

    ▼B

    3. IEDAĻA

    ►M2  Siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju un citas attiecīgas informācijas monitorings

    8. pants

    Darbību monitorings ziņošanas laikposmā

    No 2018. gada 1. janvāra uzņēmumi, pamatojoties uz monitoringa plānu, kas ir izvērtēts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, veic katra kuģa ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju monitoringu gan par katru reisu, gan par gadu, izmantojot attiecīgu metodi ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄  emisiju noteikšanai, kas ir viena no I pielikuma B daļā noteiktajām metodēm, un aprēķinot ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas saskaņā ar I pielikuma A daļu.

    9. pants

    Monitorings par katru reisu

    1.  

    Pamatojoties uz monitoringa plānu, kas izvērtēts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, par katru kuģi, kas ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā vai iziet no tās, un par katru reisu uz vai no tās uzņēmumi saskaņā ar I pielikuma A daļu un II pielikuma A daļu veic monitoringu attiecībā uz šādiem parametriem:

    a) 

    iznākšanas osta un ienākšanas osta, ietverot iznākšanas un ienākšanas datumu un laiku;

    b) 

    katra patērētā degvielas veida daudzums un emisijas faktors kopā;

    c) 

    ►M2  emitētā siltumnīcefekta gāze ◄ ;

    d) 

    noietais attālums;

    e) 

    jūrā pavadītais laiks;

    f) 

    pārvadātā krava;

    g) 

    pārvadāšanas darbs.

    Uzņēmumi attiecīgā gadījumā var veikt monitoringu saistībā ar informāciju par kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos.

    2.  

    Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot 10. pantu, kompāniju atbrīvo no pienākuma par katru reisu veikt monitoringu attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto informāciju saistībā ar konkrētu kuģi, ja:

    a) 

    visi kuģa reisi ziņošanas laikposmā vai nu sākas, vai beidzas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā; vai

    b) 

    kuģis saskaņā ar tā grafiku ziņošanas laikposmā veic vairāk nekā 300 reisu.

    10. pants

    Monitorings par gadu

    Pamatojoties uz monitoringa plānu, kas izvērtēts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, katram kuģim par katru kalendāro gadu uzņēmumi veic monitoringu saskaņā ar I pielikuma A daļu un II pielikuma B daļu attiecībā uz šādiem parametriem:

    a) 

    katra patērētā degvielas veida kopējais daudzums un emisijas faktors;

    b) 

    šīs regulas darbības jomā ietvertā ►M2  emitētās siltumnīcefekta gāzes ◄ kopējais daudzums;

    c) 

    ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem starp dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām;

    d) 

    ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem, kas sākušies dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās;

    e) 

    ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem uz dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām;

    f) 

    ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas, kas radušās pie piestātnes dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās;

    g) 

    kopējais noietais attālums;

    h) 

    kopējais jūrā pavadītais laiks;

    i) 

    kopējais pārvadāšanas darbs;

    j) 

    vidējā energoefektivitāte;

    ▼M2

    k) 

    kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par ko ir jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu, kopā ar nepieciešamo informāciju, ar ko pamato jebkādas attiecīgas atkāpes piemērošanu no minētās direktīvas 12. panta 3. punkta, kuras paredzētas tās 12. panta 3.-e līdz 3.-b punktā.

    ▼B

    Uzņēmumi attiecīgā gadījumā var veikt monitoringu saistībā ar informāciju par kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos.

    Uzņēmumi var arī veikt monitoringu par patērēto degvielu un emitēto ►M2  siltumnīcefekta gāzi ◄ , diferencējot uz citu monitoringa plānā definētu kritēriju pamata.

    4. IEDAĻA

    Ziņošana

    11. pants

    Emisiju ziņojuma saturs

    1.  
    No 2019. gada uzņēmumi Komisijai un attiecīgo karoga valstu iestādēm līdz katra gada 30. aprīlim par katru to pārziņā esošo kuģi iesniedz emisiju ziņojumu par ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām un citu attiecīgo informāciju attiecībā uz visu ziņošanas laikposmu, kuru verificētājs verificējis kā apmierinošu saskaņā ar 13. pantu.

    ▼M2

    No 2025. gada katru gadu līdz 31. martam uzņēmumi par katru to pārziņā esošu kuģi iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, un Komisijai emisiju ziņojumu attiecībā uz visu iepriekšējā gada ziņošanas laikposmu, kuru verificētājs verificējis kā apmierinošu saskaņā ar 13. pantu. Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi agregēto emisiju ziņojumus iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.

    ▼M2

    2.  
    Ja tiek mainīts uzņēmums, iespējami tuvu maiņas pabeigšanas dienai un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās iepriekšējais uzņēmums iesniedz savai atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, jaunajam uzņēmumam un Komisijai verificētu ziņojumu, kurā iekļauti tie paši elementi kā 1. punktā minētajā emisiju ziņojumā, bet kurš aprobežojas ar laikposmu, kas atbilst uzņēmuma atbildībā veiktajām darbībām.

    ▼B

    3.  

    Emisiju ziņojumos uzņēmumi ietver šādu informāciju:

    a) 

    kuģa un uzņēmuma identifikācijas dati, tostarp:

    i) 

    kuģa vārds;

    ii) 

    SJO identifikācijas numurs;

    iii) 

    kuģa pieraksta osta vai piederības osta;

    iv) 

    kuģa ledus klase, ja tā iekļauta monitoringa plānā;

    v) 

    kuģa tehniskā efektivitāte (attiecīgā gadījumā projektētās energoefektivitātes indekss (EEDI) vai aplēstā indeksa vērtība (EIV) saskaņā ar SJO Rezolūciju MEPC.215 (63));

    vi) 

    kuģa īpašnieka nosaukums;

    vii) 

    kuģa īpašnieka adrese un tā galvenā darījumdarbības vieta;

    viii) 

    uzņēmuma nosaukums (ja nav kuģa īpašnieks);

    ix) 

    uzņēmuma adrese (ja nav kuģa īpašnieks) un galvenā darījumdarbības vieta;

    x) 

    kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese;

    b) 

    tā verificētāja identitāte, kas izvērtējis emisiju ziņojumu;

    c) 

    informācija par izmantoto monitoringa metodi un attiecīgo nenoteiktības līmeni;

    d) 

    parametru ikgadējā monitoringa rezultāti saskaņā ar 10. pantu.

    ▼M2

    4.  
    Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu 11., 11.a un 12. pantu par ziņošanas noteikumiem nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

    11.a pants

    Agregēto emisiju datu ziņošana un iesniegšana uzņēmuma līmenī

    1.  
    Uzņēmumi ziņošanas laikposmā nosaka agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, balstoties uz datiem emisiju ziņojumos un 11. panta 2. punktā minētajā ziņojumā, par katru kuģi, kas ziņošanas periodā bijis to atbildībā, saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu.
    2.  
    Sākot no 2025. gada, uzņēmumi, ievērojot noteikumus saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, līdz katra gada 31. martam atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, kuri aptver emisijas iepriekšējā gada ziņošanas laikposmā, par ko jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām, un kuri ir verificēti saskaņā ar šīs regulas III nodaļu (“verificētie kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī”).
    3.  
    Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi 2. punktā verificētos kopējo emisiju datus uzņēmuma līmeni iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par monitoringu un to, kā ziņo agregētos emisiju datus uzņēmuma līmeni, un kā kopējo emisiju datus uzņēmuma līmenī iesniedz atbildīgajai administrējošai iestādei.

    ▼B

    12. pants

    ▼M2

    Formāts, kādā sagatavojams emisiju ziņojums un iesniedzami kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī

    1.  
    Emisiju ziņojumu un ziņojumu par kopējo emisiju datiem uzņēmuma līmeni iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus, tostarp elektroniskas veidlapas.

    ▼B

    2.  
    Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskos noteikumus, ar kuriem nosaka datu apmaiņas formātus, elektroniskās veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    III NODAĻA

    VERIFIKĀCIJA UN AKREDITĀCIJA

    13. pants

    Verifikācijas darbību joma un verifikācijas ziņojums

    1.  
    Verificētājs izvērtē monitoringa plāna atbilstību 6. un 7. pantā noteiktajām prasībām. Ja verificētāja izvērtējumā tiek atklāta neatbilstība minētajām prasībām, attiecīgais uzņēmums attiecīgi savu monitoringa plānu pārskata un pirms ziņošanas laikposma sākuma iesniedz pārskatīto plānu verificētāja galīgajam izvērtējumam. Uzņēmums ar verificētāju vienojas par termiņu, kas vajadzīgs, lai izdarītu minētās pārskatīšanas. Minētais termiņš nekādā gadījumā nevar būt vēlāk par ziņošanas laikposma sākumu.

    ▼M2

    2.  
    Verificētājs izvērtē emisiju ziņojuma un 11. panta 2. punktā minētā ziņojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 8. līdz 12. pantā un I un II pielikumā.

    ▼B

    3.  
    Ja verifikācijas izvērtējumā ar verificētāja pienācīgu pārliecību secināts, ka emisiju ziņojumā nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, apliecinot, ka emisiju ziņojums ir verificēts kā apmierinošs. Verifikācijas ziņojumā norāda visus jautājumus, kas attiecas uz verificētāja veikto darbu.
    4.  
    Ja verifikācijas izvērtējumā ir secināts, ka emisiju ziņojumā ir nepatiesi apgalvojumi vai neatbilstības šīs regulas prasībām, verificētājs par to savlaicīgi informē uzņēmumu. Uzņēmums tad izlabo nepatiesos apgalvojumus vai novērš neatbilstības, lai verifikācijas procesu varētu laikus pabeigt, un verificētājam iesniedz pārskatīto emisiju ziņojumu un visu citu informāciju, kas bija vajadzīga identificēto neatbilstību novēršanai. Verificētājs savā verifikācijas ziņojumā norāda, vai uzņēmums ir izlabojis verifikācijas izvērtējuma laikā konstatētos nepatiesos apgalvojumus vai neatbilstības. Ja paziņotie nepatiesie apgalvojumi vai neatbilstības nav izlaboti un ja tie atsevišķi vai kopā rada būtiskus nepatiesus apgalvojumus, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, kurā norāda, ka emisiju ziņojums neatbilst šai regulai.

    ▼M2

    5.  
    Verificētājs izvērtē, vai kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos.

    Ja verificētājs ar pietiekamu pārliecību secina, ka kopējo emisiju datos uzņēma līmenī nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, apliecinot, ka kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī ir verificēti kā apmierinoši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

    6.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par kopējo emisiju datu verifikāciju uzņēmuma līmenī, tostarp par verifikācijas metodēm un verifikācijas procedūru, un par verifikācijas ziņojuma izdošanu.

    ▼B

    14. pants

    Verificētāju vispārīgie pienākumi un principi

    1.  
    Verificētājs ir neatkarīgs no uzņēmuma vai kuģa operatora un sabiedrības interesēs veic darbības, kas prasītas saskaņā ar šo regulu. Minētajā nolūkā ne verificētājs, ne kāda tās pašas juridiskās personas daļa nav uzņēmums vai kuģa operators, vai uzņēmuma īpašnieks, ne tiem pieder, un verificētājam nav tādu sakaru ar uzņēmumu, kas varētu ietekmēt tā neatkarību un objektivitāti.
    2.  

    Verificējot emisiju ziņojumu un uzņēmuma izmantotās monitoringa procedūras, verificētājs izvērtē monitoringa sistēmu un paziņoto datu un ar ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām saistītās informācijas uzticamību, ticamību un pareizību, jo īpaši šādus datus:

    a) 

    degvielas patēriņa attiecināšana uz reisiem;

    b) 

    ziņotie degvielas patēriņa dati un attiecīgie mērījumi un aprēķini;

    c) 

    emisijas faktoru izvēle un izmantošana;

    ▼M2

    d) 

    kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanā veiktie aprēķini un kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu un par kurām jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu;

    ▼B

    e) 

    energoefektivitātes noteikšanā veiktie aprēķini.

    3.  

    Verificētājs saskaņā ar 12. pantu iesniegtos emisiju ziņojumus izskata tikai tad, ja uzticami un ticami dati un informācija dod iespēju ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas noteikt ar pietiekami lielu noteiktības pakāpi un ja ir nodrošināts, ka:

    a) 

    ziņotie dati ir saskanīgi saistībā ar aplēstajiem datiem, kuru pamatā ir kuģu izsekošanas dati un parametri, piemēram, uzstādīto dzinēju jauda;

    b) 

    ziņotie dati nesatur pretrunas, jo īpaši, ja salīdzina gadā iepirktās degvielas kopējo daudzumu katram kuģim un kopējo degvielas patēriņu reisos;

    c) 

    datu vākšana ir notikusi saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; un

    d) 

    attiecīgie kuģa reģistri ir pilnīgi un konsekventi.

    ▼M2

    4.  
    Apsverot, kā verificēt agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs novērtē paziņoto datu pilnīgumu un minēto paziņoto datu atbilstību uzņēmuma sniegtajai informācijai, tostarp tā verificētajiem emisiju ziņojumiem un 11. panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem.

    ▼B

    15. pants

    Verifikācijas procedūras

    1.  
    Verificētājs identificē iespējamos riskus saistībā ar monitoringa un ziņošanas procesu, ziņotās ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas salīdzinādams ar aplēstajiem datiem, kuru pamatā ir kuģu izsekošanas dati un parametri, piemēram, uzstādīto dzinēju jauda. Ja konstatē būtiskas novirzes, verificētājs veic sīkāku analīzi.
    2.  
    Verificētājs identificē iespējamos riskus saistībā ar dažādiem aprēķināšanas posmiem, izvērtēdams visus datu avotus un izmantotās metodoloģijas.
    3.  
    Verificētājs ņem vērā visas efektīvās riska kontroles metodes, ko uzņēmums izmantojis, lai samazinātu nenoteiktības līmeni, kas saistīts ar pareizību, kura ir specifiska izmantotajām monitoringa metodēm.
    4.  
    Uzņēmums sniedz verificētājam jebkādu papildu informāciju, kas tam ļauj realizēt verifikācijas procedūras. Verificētājs verifikācijas procesa laikā var veikt izlases veida pārbaudes, lai noteiktu ziņoto datu un informācijas uzticamību.
    5.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai sīkāk precizētu šajā regulā minēto verifikācijas darbību noteikumus. Pieņemot šos aktus, Komisija ņem vērā III pielikuma A daļā izklāstītos elementus. Minētajos deleģētajos aktos ietverto noteikumu pamatā ir 14. pantā paredzētie verifikācijas principi un attiecīgi starptautiski atzīti standarti.

    ▼M2

    6.  
    Verificējot agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs un uzņēmums ievēro verificēšanas noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 6. punktu. Verificētājs neverificē katra uzņēmuma atbildībā esošā kuģa emisiju ziņojumu un 11. panta 2. punktā minēto ziņojumu.

    ▼B

    16. pants

    Verificētāju akreditācija

    ▼M2

    1.  
    Verificētājus, kas izvērtē monitoringa plānus, emisiju ziņojumus, šīs regulas 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus un agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un izdod šīs regulas 13. panta 3. un 5. punktā minētos verifikācijas ziņojumus un atbilstības dokumentus, kas minēti šīs regulas 17. panta 1. punktā, šīs regulas darbības jomā ietilpstošu darbību veikšanai akreditē valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

    ▼B

    2.  
    Ja šajā regulā nav paredzēti konkrēti noteikumi par verificētāju akreditāciju, piemēro attiecīgos Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus.
    3.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai sīkāk precizētu verificētāju akreditācijas metodes. Pieņemot minētos aktus, Komisija ņem vērā III pielikuma B daļā izklāstītos elementus. Minētajos deleģētajos aktos ietverto metožu pamatā ir 14. pantā paredzētie verifikācijas principi un attiecīgi starptautiski atzīti standarti.

    IV NODAĻA

    ATBILSTĪBA UN INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA

    17. pants

    Atbilstības dokuments

    1.  
    Ja emisiju ziņojums atbilst 11. līdz 15. pantā un I un II pielikumā noteiktajām prasībām, verificētājs, pamatojoties uz verifikācijas ziņojumu, attiecīgajam kuģim izdod atbilstības dokumentu.
    2.  

    Atbilstības dokuments satur šādu informāciju:

    a) 

    kuģa identifikācija (vārds, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);

    b) 

    kuģa īpašnieka nosaukums, adrese un galvenā darījumdarbības vieta;

    c) 

    verificētāja identitāte;

    d) 

    atbilstības dokumenta izdošanas datums, derīguma laikposms un ziņošanas laikposms, uz kuru tas attiecas.

    3.  
    Atbilstības dokumenti ir derīgi 18 mēnešus pēc ziņošanas laikposma beigām.
    4.  
    Verificētājs par atbilstības dokumenta izdošanu nekavējoties informē Komisiju un karoga valsts iestādi. Verificētājs pārsūta 2. punktā minēto informāciju, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus, tostarp elektroniskas veidlapas.
    5.  
    Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskos noteikumus datu apmaiņas formātiem, tostarp elektroniskās veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    18. pants

    Pienākums uz kuģa turēt derīgu atbilstības dokumentu

    Līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko ziņošanas laikposma beigām, uz kuģiem, kas ienāk vai atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā vai iziet no tās un kas minētajā ziņošanas laikposmā ir devušies reisos, ir derīgs atbilstības dokuments.

    19. pants

    Monitoringa un ziņošanas prasību pildīšana un inspekcijas

    1.  
    Pamatojoties uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar 21. panta 1. punktu, katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu, pilda 8. līdz 12. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības. Dalībvalstis par šādas izpildes apliecinājumu uzskata faktu, ka par attiecīgo kuģi saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir izdots atbilstības dokuments.
    2.  
    Katra dalībvalsts nodrošina, ka jebkāda kuģa inspekcija tās jurisdikcijā esošā ostā, kuru veic saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK, ietver pārbaudi, vai uz kuģa ir derīgs atbilstības dokuments.
    3.  
    Attiecībā uz katru kuģi, par kuru 21. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā minētā informācija nav pieejama, laikā, kad tas ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, attiecīgā dalībvalsts var pārbaudīt, vai uz kuģa ir derīgs atbilstības dokuments.

    20. pants

    Sankcijas, informācijas apmaiņa un izraidīšanas rīkojums

    1.  
    Dalībvalstis izveido sankciju sistēmu par 8. līdz 12. pantā paredzēto monitoringa un ziņošanas pienākumu nepildīšanu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam, kā arī bez kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.
    2.  
    Dalībvalstis iedibina efektīvu informācijas apmaiņu un efektīvu sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbild par atbilstības nodrošināšanu monitoringa un ziņošanas pienākumiem, vai – attiecīgā gadījumā – iestādēm, kam uzticētas sankciju procedūras. Par jebkādas dalībvalsts sankciju procedūrām pret konkrētu kuģi paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij.

    ▼M2

    3.  
    Ja kuģis divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījis monitoringa un ziņošanas pienākumus un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, devusi attiecīgajam uzņēmumam iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts, izņemot to dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, liedz attiecīgajam kuģim ienākt jebkurā savā ostā, līdz uzņēmums ir izpildījis savus monitoringa un ziņošanas pienākumus saskaņā ar 11. un 18. pantu. Ja šāds kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ienāk vai atrodas kādā no tās ostām, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, aiztur kuģi līdz brīdim, kad sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus.

    Ja konstatē, ka kuģis, kā minēts pirmajā daļā, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, nav izpildījis pirmajā daļā minētās monitorēšanas un ziņošanas prasības, atrodoties vienā no tās dalībvalsts ostām, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus. Par to tā informē Komisiju, EMSA un pārējās dalībvalstis.

    Minēto monitorēšanas un ziņošanas pienākumu izpildi apliecina paziņojums par derīgu atbilstības dokumentu kompetentajai valsts iestādei, kas izdevusi izraidīšanas rīkojumu. Šis punkts neskar starptautiskos jūrniecības noteikumus, ko piemēro briesmās esošu kuģu gadījumā.

    ▼B

    4.  
    Kuģa īpašniekam vai operatoram vai tā pārstāvim dalībvalstīs ir tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret izraidīšanas rīkojumu, un ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde to pienācīgi informē par minēto. Šim nolūkam dalībvalstis izveido un uztur piemērotas procedūras.
    5.  
    Jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā nav jūras ostu un kura ir slēgusi savu valsts kuģu reģistru vai tai nav kuģu, kas kuģo ar tās karogu un ietilpst šīs regulas darbības jomā, un kamēr vien nav tādu kuģu, kas kuģotu ar tās karogu, var atkāpties no šā panta noteikumiem. Jebkura dalībvalsts, kas ir iecerējusi izmantot minēto atkāpi, par to paziņo Komisijai vēlākais 2015. gada 1. jūlijā. Komisijai dara zināmas arī jebkādas turpmākās izmaiņas.

    ▼M2

    Iespēja atkāpties saskaņā ar pirmo daļu neattiecas uz dalībvalsti, kuras atbildīgā iestāde ir kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde.

    ▼B

    21. pants

    Informācijas publicēšana un Komisijas ziņojums

    1.  
    Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju par ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām, kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, kā arī šā panta 2. punktā izklāstīto informāciju.
    2.  

    Informācijā, kas jādara publiski pieejama, Komisija iekļauj:

    ▼M2

    a) 

    kuģa identifikāciju (vārds, sabiedrība, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);

    ▼B

    b) 

    kuģa tehnisko efektivitāti (attiecīgā gadījumā EEDI vai EIV);

    c) 

    gada ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas;

    d) 

    kopējo gada degvielas patēriņu reisos;

    e) 

    gada vidējo degvielas patēriņu un ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas attiecībā pret attālumu, kas noiets reisos;

    f) 

    gada vidējo degvielas patēriņu un ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijas attiecībā pret noieto attālumu un pārvadāto kravu reisos;

    g) 

    gada kopējo jūrā pavadīto laiku;

    h) 

    monitoringam izmantoto metodi;

    i) 

    atbilstības dokumenta izdošanas datumu un derīguma termiņu;

    j) 

    tā verificētāja identitāti, kas izvērtējis emisiju ziņojumu;

    k) 

    visu citu informāciju, par kuru saskaņā ar 10. pantu brīvprātīgi veikts monitorings un ziņošana.

    3.  
    Ja īpašu apstākļu dēļ saskaņā ar 2. punktu veicamā apkopoto datu kategorijas izpaušana, kas nav saistīta ar ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄  emisijām, izņēmuma kārtā apdraudētu tādu komerciālu interešu aizsardzību, kas jāaizsargā kā leģitīmas ekonomiskas intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm attiecībā uz izpaušanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 ( 2 ), pēc uzņēmuma lūguma piemēro citu konkrēto datu apkopojuma līmeni, lai aizsargātu šādas intereses. Ja nav iespējams piemērot citu apkopojuma līmeni, Komisija nedara minētos datus publiski pieejamus.
    4.  
    Komisija publicē gada ziņojumu par jūras transporta ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisijām un citu attiecīgu informāciju, tostarp apkopotus un izskaidrotus rezultātus, lai informētu sabiedrību un ļautu veikt jūras transporta ►M2  siltumnīcefekta gāzes ◄ emisiju un energoefektivitātes izvērtējumu attiecībā uz izmēru, kuģu tipu, darbībām vai ikvienu citu kategoriju, ko uzskata par atbilstīgu.

    ▼M2

    5.  
    Komisija reizi divos gados novērtē jūras transporta darbību vispārējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp siltumnīcefekta gāzu, kas nav CO2, un tādu daļiņu ar globālās sasilšanas potenciālu emisijas vai ietekmi, uz kurām neattiecas šī regula.

    ▼B

    6.  
    Savu pilnvaru satvarā EMSA palīdz Komisijai darbā, lai izpildītu šo pantu un šīs regulas 12. un 17. pantu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 ( 3 ).

    V NODAĻA

    STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

    22. pants

    Starptautiskā sadarbība

    1.  
    Komisija regulāri informē SJO un citas attiecīgas starptautiskas struktūras par šīs regulas īstenošanu, neskarot kompetenču sadalījumu vai lēmumu pieņemšanas procedūras, kā paredzēts Līgumos.
    2.  
    Komisija un attiecīgā gadījumā – dalībvalstis uztur tehniska rakstura informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, jo īpaši par monitoringa metožu turpmāku pilnveidošanu, ziņošanas organizēšanu un emisiju ziņojumu verifikāciju.
    3.  
    Gadījumā, ja ir panākta starptautiska vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisiju globālu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu vai par globāliem pasākumiem, lai samazinātu jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas, Komisija šo regulu pārskata un attiecīgā gadījumā ierosina grozījumus šajā regulā, lai nodrošinātu saskaņošanu ar minēto starptautisko vienošanos.

    ▼M2

    22.a pants

    Pārskatīšana

    Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī pārskata šo regulu, jo īpaši, ņemot vērā tās īstenošanā gūto papildu pieredzi, inter alia, lai šīs regulas darbības jomā iekļaut kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000  tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, lai šādus kuģus pēc tam varētu iekļaut Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā vai ierosināt citus pasākumus šādu kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Minētajam pārskatam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.

    ▼B

    VI NODAĻA

    DELEĢĒTĀS UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    23. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  
    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija ievērotu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

    ▼M2

    2.  
    Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija.

    Pilnvaras pieņemt 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā un 13. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 5. jūnija.

    Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms attiecīgā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.  
    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā, 13. panta 6. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    ▼B

    4.  
    Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    ▼M2

    5.  
    Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 8. punktu, 7. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 11.a panta 4. punktu, 13. panta 6. punktu, 15. panta 5. un 6. punktu vai 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    Tomēr šā punkta pirmās daļas pēdējais teikums neattiecas uz deleģētajiem aktiem, kas pieņemti līdz 2023. gada 1. oktobrim, ievērojot 5. panta 2. punkta otro daļu, 6. panta 8. punkta otro daļu vai 11. panta 4. punktu.

    ▼B

    24. pants

    Komiteju procedūra

    1.  
    Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 ( 4 ) 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
    2.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

    25. pants

    Grozījumi Direktīvā 2009/16/EK

    Direktīvas 2009/16/EK IV pielikumā sniegtajā sarakstā pievieno šādu punktu:

    “50. Atbilstības dokuments, ko izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK ( *1 ).

    26. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    ▼M3



    I PIELIKUMS

    Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa metodes

    A.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU APRĒĶINĀŠANA (9. pants)

    1.    Formulas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai

    Aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzņēmumi izmanto šādu formulu:

    image

    Uzņēmumi aprēķina CO2 emisijas, summējot visu izmantoto degvielu i CO2 emisijas, pielietojot šādu formulu:

    image

    Uzņēmumi aprēķina CH4 emisijas, summējot CH4 emisijas, kas rodas, sadedzinot visas izmantotās degvielas i, un pieskaitot emisijas, ko rada CH4 noplūde jeb caurslīde, izmantojot šādu formulu:

    image

    Uzņēmumi aprēķina N2O emisijas, summējot visu izmantoto degvielu i N2O emisijas, pielietojot šādu formulu:

    image

    Degvielas patēriņu aprēķina atsevišķi emisijām reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām, reisos uz dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām un emisijām dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās. Degvielas patēriņu dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās pie piestātnes aprēķina atsevišķi.



    Termins

    Skaidrojums

    GHGMRV

    Siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar šo regulu, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta, kur “CO2 ekvivalents” ir metriskā mērvienība, ko izmanto, lai aprēķinātu CO2, CH4 un N2O emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu, un pārvēršot CH4 un N2O daudzumus ekvivalentā oglekļa dioksīda daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu.

    image

    Kopējais agregētais emitētais CO2.

    image

    Kopējais agregētais emitētais CH4.

    image

    Kopējais agregētais emitētais N2O.

    image

    CH4 globālās sasilšanas potenciāls 100 gados, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044  (1) pielikumā.

    image

    N2O globālās sasilšanas potenciāls 100 gados, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 pielikumā.

    i

    Indekss, kas atbilst ziņošanas laikposmā uz kuģa izmantotajām degvielām.

    j

    Indekss, kas atbilst uz kuģa esošajiem emisiju avotiem. Šīs regulas vajadzībām par avotiem uzskata vismaz galvenos dzinējus, palīgdzinējus, gāzturbīnas, katlus un inertās gāzes ģeneratorus.

    Mi

    Degvielas patēriņš kā izmantotās konkrētās degvielas i kopējā masa (kopā visiem emisiju avotiem).

    Mi, j

    Degvielas patēriņš kā emisijas avotā j izmantotās konkrētās degvielas i masa.

    Cj

    Caurslīdējušas degvielas “no tvertnes līdz ķīļūdenim” emisijas faktors (caurslīdes koeficients) procentos no degvielas i masas, ko izmantojis emisijas avots j [%].

    Cj ietver fugitīvās un caurslīdes emisijas. Fugitīvās un caurslīdes emisijas ir emisijas, ko rada degvielas daudzums, kas nesasniedz emisijas avota sadegšanas kameru vai ko emisijas avots nepatērē, jo tā nav sadedzināta, ir izlaista vai noplūdusi no sistēmas.

    Mi,NC

    Tā degvielas i kopējā masa, kas nav sadedzināta, bet nonāk atmosfērā.

    image

    image

    Nesadedzināta CH4 daudzums, kas nonāk atmosfērā. Lai aprēķinātu šādu daudzumu, uzņēmumi izmanto šādu formulu:

    image

    image

    “No tvertnes līdz ķīļūdenim” CO2 emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.

    image

    “No tvertnes līdz ķīļūdenim” CH4 emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.

    image

    “No tvertnes līdz ķīļūdenim” N2O emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.
    (1)   

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).

    2.    Emisijas faktoru standartvērtības

    Nākamajā tabulā:

    — 
    TBM nozīmē “jāizmēra”,
    — 
    N/A nozīmē “neattiecas”,
    — 
    domuzīme nozīmē “nepiemēro”.

    Šīs regulas vajadzībām piemēro uz kuģa izmantoto degvielu un emisijas avotu emisijas faktoru standartvērtības, kas norādītas nākamajā tabulā.

    Ja šūnā norādīts vai nu TBM, vai N/A, izmanto tajā pašā slejā norādītās degvielas klases augstāko standartvērtību. Ja attiecībā uz konkrētu degvielas klasi visās slejas šūnās norādīts vai nu TBM, vai N/A, izmanto visnevēlamākā fosilās degvielas veida standartvērtību. Šis noteikums neattiecas uz 6. sleju, kur TBM vai N/A attiecas uz emisiju avotam nepieejamām vērtībām. Ja Cj nav standartvērtības, izmanto sertificētu vērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1805* 10. panta 6. punktu.

    Uzņēmumi drīkst izmantot vērtības, kas atšķiras no nākamajā tabulā uzskaitīto emisijas faktoru standartvērtībām, attiecīgi piemērojot Regulas (ES) 2023/1805 10. panta 5. un 6. punktā paredzētos nosacījumus un ierobežojumus.

    Nefosilajām degvielām, kas tabulā nav uzskaitītas, uzņēmums emisijas faktorus nosaka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066** 32.–35. pantu.

    Ja tiek izmantoti degvielu maisījumi, katru degvielu ņem vērā atsevišķi.



    1

    2

    3

    4

    5

    6

    Degvielas klase

    Degvielas veids

    image

    image

    image

    image

    image

    image

    Cj

    % no emisijas avota izmantotās degvielas masas

    Fosilās degvielas

    HFO

    ISO 8217, RME līdz RMK kategorija

    3,114

    0,00005

    0,00018

    —

    LFO

    ISO 8217, RMA līdz RMD kategorija

    3,151

    0,00005

    0,00018

    —

    MDO

    MGO

    ISO 8217, DMX līdz DMB kategorija

    3,206

    0,00005

    0,00018

    —

    LNG

    2,750

    0

    0,00011

    3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)

    1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)

    LPG (butāns)

    3,03

    TBM

    TBM

    N/A

    LPG (propāns)

    3,00

    TBM

    TBM

    N/A

    H2 (fosilais)

    0

    0

    — degvielas elementiem

    —

    TBM – iekšdedzes motoram (ICE)

    NH3 (fosilais)

    0

    N/A

    TBM

    N/A

    Metanols (fosilais)

    1,375

    TBM

    TBM

    —

    Biodegvielas

    Etanols

    1,913

    TBM

    TBM

    —

    Biodīzeļdegviela

    2,834

    TBM

    TBM

    —

    Hidroapstrādāta augu eļļa (HVO)

    3,115

    0,00005

    0,00018

    —

    Sašķidrināts biometāns kā transporta degviela (bio-LNG)

    2,750

    0

    0,00011

    3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)

    1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)

    Biometanols

    1,375

    TBM

    TBM

    —

    Cita

    3,115

    0,00005

    0,00018

    —

    Bio-H2

    0

    0

    0 – degvielas elementiem

    —

    TBM attiecībā uz ICE

    Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) –

    e-degvielas

    e-dīzeļdegviela

    3,206

    0,00005

    0,00018

    —

    e-metanols

    1,375

    TBM

    TBM

    —

    e-LNG

    2,750

    0

    0,00011

    3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)

    1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)

    2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)

    e-H2

    0

    0

    0 – degvielas elementiem

    —

    TBM attiecībā uz ICE

    e-NH3

    0

    N/A

    TBM

    N/A

    e-LPG

    N/A

    N/A

    N/A

    N/A

    e-DME

    N/A

    N/A

    N/A

    —

    1. slejā ir norādīta degvielu klase.

    2. slejā ir norādīti katras klases attiecīgo degvielas veidu nosaukumi.

    3. slejā ir norādīts emisijas faktors EF oglekļa dioksīdam, izteikts gCO2/g degvielas.

    4. slejā ir norādīts metāna emisijas faktors EF, izteikts gCH4/g degvielas.

    5. slejā ir norādīts dislāpekļa oksīda emisijas faktors EF, izteikts gN2O/g degvielas.

    6. slejā ir norādīta degvielas daļa, kas zaudēta kā fugitīvās un caurslīdes emisijas (Cj), izteiktas % no konkrētā emisijas avota patērētās degvielas masas. Tādām degvielām kā LNG, kurām ir fugitīvās emisijas un caurslīdes emisijas, tabulā norādīto fugitīvo emisiju un caurslīdes emisiju daudzumu izsaka % no patērētās degvielas masas. Cj vērtības tabulā aprēķina pie 50 % no dzinēja pilnas slodzes.

    * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 234, 22.9.2023., 48. lpp.).

    ** Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

    B.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU NOTEIKŠANAS METODES

    Uzņēmums monitoringa plānā norāda, kāda monitoringa metode jāizmanto, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas katram tā pārziņā esošam kuģim, un nodrošina, ka tad, kad metode ir izraudzīta, to konsekventi piemēro.

    Var izmantot šādu A, B, C un D metodi, kuru pamatā ir aprēķinu pieeja vai mērījumu pieeja.

    Saskaņā ar aprēķinu pieeju (A, B un C metode) emisijas aprēķina, izmantojot A daļā noteiktās formulas. Šajā nolūkā faktisko degvielas patēriņu katrā reisā nosaka, izmantojot jebkuru no A, B vai C metodēm, kas aprakstītas turpmāk un izmantotas aprēķina vajadzībām. Izvēloties kādu no A, B vai C metodēm, ņem vērā nenoteiktības avotus un saistītos nenoteiktības līmeņus. Uzņēmums regulāri veic piemērotas kontroles darbības, tostarp kontrolpārbaudes starp uzpildīto degvielas daudzumu, kas norādīts degvielas piegādes pavaddokumentā (DPP), un daudzumu, kas iegūts, veicot mērījumos uz kuģa, un veic korektīvus pasākumus, ja ir novērojamas būtiskas novirzes.

    Saskaņā ar mērīšanas pieeju (D metode) izmanto tiešus siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumus.

    Kad verificētājs tās izvērtējis, drīkst izmantot A, B, C un D metožu jebkādu kombināciju, ja tādējādi tiek uzlabota mērījuma kopējā precizitāte.

    1.    A metode: degvielas piegādes pavaddokuments (DPP) un periodiska degvielas tilpņu inventarizācija

    Šīs metodes pamatā ir degvielas daudzums un veids, kā norādīts DPP, kombinācijā ar periodisku degvielas tilpņu inventarizāciju, pamatojoties uz tilpņu rādījumu nolasījumiem. Laikposmā patērētā degviela ir laikposma sākumā tilpnē esošā degviela plus piegādātā degviela, mīnus laikposma beigās pieejamā degviela un laikā starp laikposma sākumu un beigām no tilpnes izsūknētā degviela.

    Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jānorāda laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

    Šo metodi neizmanto, ja uz kuģa nav pieejams DPP, īpaši tad, ja kā degvielu izmanto kravu, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) tvaikus.

    Saskaņā ar pašreizējiem MARPOL konvencijas VI pielikuma noteikumiem DPP izmantošana ir obligāta, un tie jāglabā uz kuģa trīs gadus pēc degvielas piegādes, un tiem jābūt viegli pieejamiem. Periodiska kuģa degvielas tilpņu inventarizācija balstās uz degvielas tilpņu rādījumu nolasījumiem. Veicot inventarizāciju, katrai tilpnei tiek izmantotas attiecīgas tilpņu tabulas, lai noteiktu tilpumu degvielas tilpnes nolasījuma brīdī. Ar DPP saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā. Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

    Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

    a) 

    izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

    b) 

    izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

    c) 

    izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā, – ja šādi dati ir pieejami.

    Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

    2.    B metode: degvielas tilpnes monitorings uz kuģa

    Šīs metodes pamatā ir visu uz kuģa esošo degvielas tilpņu rādījumu nolasījumi. Tilpņu rādījumus nolasa katru dienu, kad kuģis atrodas jūrā, un katru reizi, kad kuģa tilpnēs iepilda degvielu vai no tām izsūknē degvielu.

    Laikposmā patērētā degviela ir tilpnes degvielas līmeņa kumulatīvās variācijas starp diviem nolasījumiem.

    Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jānorāda laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

    Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

    Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

    a) 

    izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

    b) 

    izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

    c) 

    izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā – ja šādi dati ir pieejami.

    Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

    3.    C metode: plūsmas mērītāji attiecīgajiem sadegšanas procesiem

    Šīs metodes pamatā ir degvielas plūsmu mērījumi uz kuģa. Lai noteiktu degvielas patēriņu konkrētā laikposmā, summē datus no visiem plūsmas mērītājiem, kas saistīti ar attiecīgajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.

    Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jāmonitorē laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

    Izmantotās kalibrēšanas metodes un ar izmantotiem plūsmas mērītājiem saistītu nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

    Ja patērētās degvielas daudzums tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

    a) 

    izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

    b) 

    izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

    c) 

    izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā – ja šādi dati ir pieejami.

    Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

    4.    D metode: tieši siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi

    Tiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumus drīkst izmantot reisos un tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai, kas rodas dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās. Ja ziņošanai par kuģu CO2 izmanto šo metodi, piemērojot to visiem kuģa emisiju avotiem, degvielas patēriņu aprēķina, izmantojot izmērītās CO2 emisijas un attiecīgajām degvielām un emisiju avotiem piemērojamos emisijas faktorus.

    Šīs metodes pamatā ir siltumnīcefekta gāzu emisiju plūsmu noteikšana izplūdes gāzu dūmeņos, siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas izplūdes gāzē reizinot ar izplūdes gāzes plūsmu.

    Šīs metodes piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai neliedz uzņēmumiem jebkurai citai siltumnīcefekta gāzei piemērot citas šajā daļā aprakstītās metodes.

    Monitoringa plānā norāda izmantotās kalibrēšanas metodes un ar izmantotajām ierīcēm saistīto nenoteiktību.

    C.   DATU PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

    1.    Kontroles sistēma

    1.1. Uzņēmums veic riska novērtējumu, lai konstatētu kļūdu riska avotus datu plūsmā no primārajiem datiem līdz galīgajiem datiem emisiju ziņojumā un izveido, dokumentē, īsteno un uztur efektīvu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka ziņojumi, kuru pamatā ir datu plūsmas darbības, nesatur nepareizas ziņas un atbilst monitoringa plānam un šai regulai.

    Uzņēmums pirmajā daļā minēto riska novērtējumu pēc pieprasījuma dara pieejamu atbildīgajai administrējošajai iestādei. Uzņēmums to dara pieejamu arī verifikācijas vajadzībām.

    1.2. Uzņēmums 1.1. punkta pirmās daļas vajadzībām nodalīti no monitoringa plāna izveido, dokumentē, īsteno un uztur rakstiskas procedūras datu plūsmu darbībām, kā arī kontroles darbībām un monitoringa plānā iekļauj atsauces uz šīm procedūrām un to aprakstu. Uzņēmums pēc pieprasījuma atbildīgajai administrējošajai iestādei dara pieejamu procedūru jebkādu rakstisku dokumentāciju. Uzņēmums šādu dokumentāciju dara pieejamu arī verifikācijas vajadzībām.

    1.3. Kontroles darbības, kas minētas 1.2. punktā, attiecīgā gadījumā ietver:

    a) 

    attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanu;

    b) 

    informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes nodrošināšanu, proti, nodrošināšanu, ka attiecīgās sistēmas ir projektētas, dokumentētas, testētas, ieviestas, kontrolētas un uzturētas tā, ka, ņemot vērā saskaņā ar 1.1. punktu apzinātos riskus, tiek nodrošināta ticamu, pareizu un savlaicīgu datu apstrāde;

    c) 

    pienākumu sadali datu plūsmas darbībās un kontroles darbībās, kā arī vajadzīgo kompetenču pārvaldību;

    d) 

    iekšējās pārskatīšanas un datu validēšanu;

    e) 

    labojumus un korektīvus pasākumus;

    f) 

    ārpakalpojumu sniedzējam uzticētu procesu kontroli;

    g) 

    reģistrēšanu un dokumentēšanu, tostarp dokumentu versiju pārvaldību.

    1.4. Uzņēmums 1.3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka visi attiecīgie mērinstrumenti tiek regulāri kalibrēti, pieregulēti un pārbaudīti, tostarp pirms lietošanas, kā arī pārbaudīti, salīdzinot ar mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi pieejami, samērīgi ar apzinātajiem riskiem.

    Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, uzņēmums šādus komponentus norāda monitoringa plānā un ierosina alternatīvas kontroles darbības.

    Ja izrādās, ka aprīkojums neatbilst snieguma prasībām, uzņēmums tūlīt veic nepieciešamos korektīvos pasākumus.

    1.5. Uzņēmums 1.3. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārskata un validē datus, kas izriet no 1.2. punktā minētajām datu plūsmas darbībām.

    Šāda datu pārskatīšana un validēšana ietver:

    a) 

    datu pilnīguma pārbaudi;

    b) 

    to datu salīdzinājumu, kurus uzņēmums ir ieguvis, monitorējis un paziņojis vairāku gadu garumā;

    c) 

    to datu un vērtību salīdzinājums, kas iegūtas no dažādām monitoringa metodēm, ja izmanto vairāk nekā vienu monitoringa metodi.

    1.6. Uzņēmums 1.3. punkta e) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka tad, ja tiek konstatēts, ka datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nefunkcionē efektīvi vai neatbilst šo darbību procedūru dokumentācijā izklāstītajiem noteikumiem, tiek veikti korektīvi pasākumi un skartie dati bez liekas kavēšanās tiek izlaboti.

    1.7. Ja uzņēmums 1.3. punkta f) apakšpunkta vajadzībām nodod ārpakalpojumā vienu vai vairākas datu plūsmas darbības vai kontroles darbības, kas minētas 1.1. punktā, tas veic visu turpmāk minēto:

    a) 

    pārbauda ārpakalpojumā nodoto datu plūsmas darbību un kontroles darbību kvalitāti saskaņā ar šo regulu;

    b) 

    norāda pienācīgas prasības ārpakalpojumā nodoto procesu rezultātiem, kā arī šajos procesos lietotās metodes;

    c) 

    pārbauda b) apakšpunktā minēto rezultātu un metožu kvalitāti;

    d) 

    nodrošina, lai ārpakalpojumā nodotās darbības tiktu veiktas tādā veidā, ka tās novērstu raksturīgos riskus un kontroles riskus, kas apzināti 1.1. punktā minētajā riska novērtējumā.

    1.8. Uzņēmums monitorē kontroles sistēmas efektivitāti, cita starpā veicot iekšējas izskatīšanas un ņemot vērā konstatējumus, kurus izdarījis verificētājs, verificējot emisiju ziņojumus un 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus.

    Ja uzņēmums konstatē, ka kontroles sistēma ir neefektīva vai nav samērīga ar apzinātajiem riskiem, tas mēģina kontroles sistēmu uzlabot un atjaunināt monitoringa plānu vai rakstiskās procedūras, kas ir tā pamatā, attiecībā uz datu plūsmas darbībām, risku novērtējumiem un kontroles darbībām (pēc vajadzības).

    2.    Datu iztrūkumi

    2.1. Ja trūkst datu, kas ir būtiski kuģa siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai vienā vai vairākos reisos, uzņēmums izmanto aizstājējdatus, kas aprēķināti saskaņā ar alternatīvu(-ām) metodi(-ēm), kas norādīta(-as) monitoringa plānā, kuru novērtējis verificētājs un attiecīgā gadījumā apstiprinājusi atbildīgā administrējošā iestāde.

    Ja trūkst datu, kas ir būtiski kuģa siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai vienam vai vairākiem reisiem, attiecībā uz kuriem monitoringa plānā nav uzskaitītas alternatīvas monitoringa metodes vai alternatīvi datu avoti datu apstiprināšanai vai datu iztrūkuma novēršanai, uzņēmums izmanto piemērotu aplēses metodi, lai noteiktu konservatīvus aizstājējdatus par attiecīgo laikposmu un trūkstošo parametru.

    2.2. Ja tehnisku iemeslu dēļ uz laiku nav iespējams piemērot verificētāja apmierinoši novērtēto un attiecīgā gadījumā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprināto monitoringa plānu, uzņēmums, lai veiktu apstiprinošas pārbaudes, izmanto metodi, kuras pamatā ir monitoringa plānā uzskaitīti alternatīvi datu avoti, vai, ja šāda alternatīva monitoringa plānā nav iekļauta, alternatīvu metodi, kas nodrošina aizstājējdatus vai konservatīvu aplēsi, līdz ir atjaunoti apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanas nosacījumi.

    Uzņēmums veic visus vajadzīgos pasākumus, lai monitoringa plānu varētu piemērot nekavējoties.

    2.3. Ja saskaņā ar 2.1. punktu izmanto aplēses metodi vai ja notiek īslaicīga novirze no monitoringa plāna saskaņā ar 2.2. punktu, uzņēmums bez liekas kavēšanās izstrādā rakstisku procedūru, lai turpmāk izvairītos no šāda veida datu iztrūkuma, un groza monitoringa plānu saskaņā ar 7. pantu.

    ▼B



    II PIELIKUMS

    Citas attiecīgās informācijas monitorings

    A.   MONITORINGS PAR KATRU REISU (9. PANTS)

    1. Citas attiecīgās informācijas monitoringu par katru reisu (9. panta 1. punkts) uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus:

    a) 

    ►M1  piestātnes atstāšanas un piestātnē pienākšanas datumu un laiku norāda kā Griničas laiku (GMT/UTC). ◄ Jūrā pavadīto laiku aprēķina, pamatojoties uz informāciju par iziešanu no ostas un ienākšanu ostā, un tas neietver noenkurošanos;

    b) 

    noietais attālums var būt vai nu taisnākais ceļš starp iziešanas un ienākšanas ostu, vai faktiskais noietais attālums. Ja izmanto taisnāko ceļu starp iziešanas un ienākšanas ostu, ņem vērā konservatīvu korekcijas koeficientu, lai nodrošinātu, ka noietais attālums netiek novērtēts daudz par zemu. Monitoringa plānā norāda, kāds attāluma aprēķins un, ja vajadzīgs, kāds korekcijas koeficients ir izmantots. ►M1  Noieto attālumu nosaka kā attālumu no iziešanas ostas piestātnes līdz ienākšanas ostas piestātnei un izsaka jūras jūdzēs; ◄

    c) 

    pārvadāšanas darbu nosaka, reizinot noieto attālumu ar pārvadātās kravas apjomu;

    d) 

    attiecībā uz pasažieru kuģiem pārvadāto kravu izsaka ar pasažieru skaitu. Attiecībā uz visām citām kuģu kategorijām pārvadātās kravas apjomu attiecīgajā gadījumā izsaka vai nu kravas metriskajās tonnās, vai standarta kubikmetros;

    e) 

    ►M1  attiecībā uz ro-ro kuģiem pārvadāto kravu definē kā uz kuģa esošās kravas masu, ko nosaka vai nu kā faktisko masu vai kā kravas vienību (kravas un vieglo automobiļu u. c.) skaitu vai joslas metrus, reizinot ar to svara standartvērtību. ◄

    Šajā regulā “ro-ro kuģis” ir kuģis, kas paredzēts, lai pārvadātu ro-ro kravas transporta vienības, vai kuģis ar ro-ro kravas telpām;

    f) 

    attiecībā uz konteinerkuģiem pārvadāto kravu definē kā kravas kopējo svaru metriskajās tonnās vai, ja tāds nav nosakāms, divdesmit pēdu ekvivalenta mērvienību (LES) reizinot ar to svara standartvērtību. Ja krava, ko pārvadā konteinerkuģi, ir definēta saskaņā ar piemērojamām SJO pamatnostādnēm vai instrumentiem, ievērojot Konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), uzskata, ka minētā definēšana atbilst šai regulai.

    Šajā regulā “konteinerkuģis” ir kuģis, kas paredzēts vienīgi, lai pārvadātu konteinerus kravas telpās vai uz klāja;

    g) 

    tās kravas noteikšana, ko pārvadā tādu kategoriju kuģi, kuri nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, vajadzības gadījumā ļauj ņemt vērā pārvadātās kravas svaru un apjomu un pārvadāto pasažieru skaitu. Minētās kategorijas inter alia ietver tankkuģus, beramkravu jūras kuģus, kuģus parasto kravu pārvadāšanai, refrižeratorkuģus, automašīnu transportkuģus un kombinētos transportlīdzekļus.

    2. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanai, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem tehniskos noteikumus, ar ko paredz parametrus, kurus piemēro katrai minētajā apakšpunktā iekļautajai citai kuģu kategorijai.

    Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, vajadzības gadījumā var pārskatīt 1. punkta g) apakšpunktā minētos piemērojamos parametrus. Vajadzības gadījumā Komisija arī pārskata minētos parametrus, lai ņemtu vērā šā pielikuma grozījumus saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3. Ievērojot 1. un 2. punktā paredzētos noteikumus, uzņēmumi var arī izvēlēties iekļaut specifisku informāciju attiecībā uz kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos.

    ▼M3

    B.   MONITORINGS PAR GADU (10. pants)

    Citas attiecīgās informācijas monitoringu par gadu uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus.

    Vērtības, kuru monitorings jāveic saskaņā ar 10. pantu, nosaka, agregējot attiecīgos datus par katru reisu.

    Vidējās energoefektivitātes monitoringu veic, izmantojot vismaz šādus četrus rādītājus: degvielas patēriņš uz attālumu, degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz attālumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu, un tos aprēķina šādi:

    degvielas patēriņš uz attālumu = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais veiktais attālums;

    degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais pārvadāšanas darbs;

    siltumnīcefekta gāzu emisijas uz attālumu = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais veiktais attālums;

    siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais pārvadāšanas darbs.

    Turklāt attiecīgā gadījumā kuģi vidējo energoefektivitāti var monitorēt, izmantojot divus šādus energoefektivitātes rādītājus: degvielas patēriņš jūrā pavadītajā laikā un siltumnīcefekta gāzu emisijas jūrā pavadītajā laikā, kurus aprēķina šādi:

    degvielas patēriņš jūrā pavadītajā laikā = kopējais degvielas patēriņš gadā/kopējais jūrā pavadītais laiks;

    siltumnīcefekta gāzu emisijas jūrā pavadītajā laikā = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā/kopējais jūrā pavadītais laiks.

    Ievērojot šos noteikumus, uzņēmumi drīkst arī izvēlēties iekļaut specifisku informāciju par kuģa ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos, kā arī citu informāciju par patērēto degvielu un emitētajām siltumnīcefekta gāzēm, tās nodalīšanai pamatojoties uz citiem monitoringa plānā norādītajiem kritērijiem.

    ▼M3

    C.   DIREKTĪVAS 2003/87/EK APTVERTO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU KOPĒJO AGREGĒTO EMISIJU MONITORINGS SAISTĪBĀ AR JŪRAS TRANSPORTA DARBĪBĀM UN INFORMĀCIJAS MONITORINGS, LAI PAMATOTU ATKĀPES NO MINĒTĀS DIREKTĪVAS 12. PANTA 3. PUNKTA (10. PANTA K) PUNKTS)

    1.    Noteikumi par to, kā par katru gadu monitorēt kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām un par ko ir jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu

    Uzņēmumi atsevišķi nosaka katras siltumnīcefekta gāzes attiecīgos daudzumus un šo daudzumu kopsummu, kas izteikta CO2 ekvivalentos.

    Uzņēmumi ņem vērā katra degvielas veida daudzumus, kas patērēti jūras transporta darbībām, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, attiecībā uz laikposmu, kurā tie bija atbildīgi par kuģi attiecībā uz minētajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem.

    Attiecīgā gadījumā uzņēmumi veic 1.1.–1.7. punktā noteiktos aprēķinus turpmāk norādītajā secībā.

    1.1.    Vispārīgais princips

    Lai monitorētu kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, uzņēmumi izmanto šīs regulas I pielikuma A daļā noteiktās formulas, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju veidus, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK.

    1.2.    Atkāpe no vispārīgā principa un emisijas faktoru izmantošana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. pantu

    Atkāpjoties no 1.1. punkta, uzņēmumi nepiemēro šīs regulas I pielikuma A daļā paredzētos noteikumus attiecībā uz CO2 emisijas faktoru noteikšanu, ja uzņēmums izmanto degvielu, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 ( 5 ), ar jebkādām nepieciešamām piemērošanas korekcijām, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066. Šādos gadījumos degvielas biomasas frakcijas CO2 emisijas faktors ir nulle.

    Atkāpjoties no 1.1. punkta, uzņēmumi nepiemēro šīs regulas I pielikuma A daļā paredzētos noteikumus attiecībā uz CO2 emisijas faktoru noteikšanu, ja uzņēmums izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) un reciklēta oglekļa degvielu (RCF). Šādos gadījumos CO2 emisijas faktoru nosaka saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066.

    1.3.    Atkāpe no vispārīgā principa attiecībā uz reisu starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un ostu, kas nav dalībvalsts jurisdikcijā

    Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.ga pantā minēto ģeogrāfisko tvērumu daudzumus, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas 1.1. un 1.2. punktu, reizina ar 50 %, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas rada kuģis, kas vai nu veic reisu no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, vai reisu no piestāšanas ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un ierodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā.

    1.4.    Atkāpe no vispārīgā principa Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.a un 3.b punktā minēto CO2 emisiju gadījumā

    Atkāpjoties no 1.1. punkta, ja uz CO2 emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.a vai 3.b punkts, šādu emisiju apjomus, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1., 1.2. un 1.3. punktu, reizina ar nulli.

    1.5.    Atkāpe no vispārīgā principa, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas rada Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punktā minēts reiss vai darbības

    Atkāpjoties no 1.1. punkta, ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkts, saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.4. punktu aprēķinātos apjomus reizina ar nulli.

    1.6.    Kuģa kopējo agregēto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķins, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ja uzņēmums vēlas izmantot minētās direktīvas 12. panta 3.-e punktā paredzēto atkāpi

    Uzņēmumi, kas vēlas izmantot Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-e punktā paredzēto atkāpi ledus klases kuģiem, attiecīgi atskaita 5 % no daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.5. punktu.

    1.7.    Kuģa kopējo agregēto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķins, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ņemot vērā minētās direktīvas 3.gb pantu

    Attiecībā uz emisijām 2024. un 2025. pārskata gadā uzņēmumi Direktīvas 2003/87/EK 3.gb pantā paredzētos pakāpeniskās ieviešanas procentus attiecīgā gadījumā piemēro daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šīs daļas 1.1.–1.6. punktu. Uzņēmumi apkopo katras gāzes daudzumus, lai aprēķinātu kuģa kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

    2.    Tādas informācijas monitorings, kas vajadzīga, lai pamatotu jebkādas attiecīgas atkāpes no Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punkta piemērošanu

    2.1. Ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkts, uzņēmumi par laikposmu, kurā tie bija atbildīgi par kuģi, par katru minētajos noteikumos paredzēto atkāpju veidu, katrā reisā monitorē šādu informāciju:

    a) 

    iziešanas osta un pienākšanas osta, ietverot iziešanas un pienākšanas datumu un laiku;

    b) 

    katra patērētā degvielas veida daudzums un emisijas faktors, ņemot vērā 1.2. punktā paredzētos noteikumus;

    c) 

    emitētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1.1., 1.2. un 1.3. punktu;

    d) 

    veiktais attālums;

    e) 

    jūrā pavadītais laiks.

    2.2. Ja visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko kuģis radījis ziņošanas laikposmā, ietilpst Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d, 3.-c vai 3.-b punkta darbības jomā un ja saskaņā ar tā grafiku kuģis minētajā ziņošanas periodā veic vairāk nekā 300 reisu, uzņēmumam minētajā ziņošanas laikposmā nav pienākuma veikt šīs daļas 2.1. punktā minētās informācijas monitoringu par katru minētā kuģa reisu.

    2.3. Ja uz siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-e punkts, uzņēmumi sniedz informāciju par kuģa ledus klasi.

    ▼B



    III PIELIKUMS

    Elementi, kas jāņem vērā deleģētajos aktos, kas paredzēti 15. un 16. pantā

    A.   VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRAS

    — 
    Verificētāju kompetences,
    — 
    dokumenti, kas uzņēmumiem jāiesniedz verificētājiem,
    — 
    riska novērtējums, kas jāveic verificētājiem,
    — 
    monitoringa plāna atbilstības izvērtējums,
    — 
    emisiju ziņojuma verifikācija,
    — 
    būtiskuma līmenis,
    — 
    verificētāju pienācīga pārliecība,
    — 
    nepatiesi apgalvojumi vai neatbilstības,
    — 
    emisiju ziņojuma saturs,
    — 
    ieteikumi attiecībā uz uzlabojumiem,
    — 
    uzņēmumu, verificētāju un Komisijas saziņa.

    B.   VERIFICĒTĀJU AKREDITĀCIJA

    — 
    Kā var pieprasīt kuģniecības darbību akreditāciju,
    — 
    kā valsts akreditācijas struktūras veiks novērtēšanu attiecībā uz verificētājiem nolūkā izsniegt akreditācijas sertifikātu,
    — 
    kā valsts akreditācijas struktūras īstenos uzraudzību, kas nepieciešama, lai apstiprinātu akreditācijas turpināšanu,
    — 
    prasības valsts akreditācijas struktūrām nolūkā būt kompetentām sniegt akreditāciju verificētājiem attiecībā uz kuģniecības darbībām, tostarp atsauce uz saskaņotiem standartiem.


    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

    ( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

    ( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

    ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

    ( *1 )  OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp. ”

    ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

    Top