This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015D1835-20151013
Council Decision (CFSP) 2015/1835 of 12 October 2015 defining the statute, seat and operational rules of the European Defence Agency (recast)
Consolidated text: Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 ( 2015. gada 12. oktobris ), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (pārstrādāta redakcija)
Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 ( 2015. gada 12. oktobris ), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (pārstrādāta redakcija)
2015D1835 — LV — 13.10.2015 — 000.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp) |
Labota ar:
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1835
(2015. gada 12. oktobris),
ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus
(pārstrādāta redakcija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. un 45. pantu,
tā kā:|
(1) |
Eiropas Aizsardzības aģentūra (Aģentūra) tika izveidota ar Padomes Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP ( 1 ), un tās uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot Savienības aizsardzības spējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt Eiropas drošības un aizsardzības politiku. |
|
(2) |
Eiropas Drošības stratēģijā, ko 2003. gada 12. decembrī ir apstiprinājusi Eiropadome, aizsardzības aģentūras izveide ir atzīta par nozīmīgu soli elastīgāku un efektīvāku Eiropas militāro resursu attīstībā. |
|
(3) |
2008. gada 11. decembra ziņojumā par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu ir apstiprināts, ka Aģentūrai ir galvenā nozīme kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) būtiskāko aizsardzības spēju veidošanā. |
|
(4) |
Līguma par Eiropas Savienību (LES) 45. pantā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu, kurā nosaka Aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un kurā būtu jāņem vērā dalībvalstu efektīvas līdzdalības līmenis Aģentūras darbībās. |
|
(5) |
Aģentūrai būtu jāsniedz ieguldījums kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), jo īpaši KDAP, īstenošanā. |
|
(6) |
Aģentūras struktūrai vajadzētu būt tādai, lai tā varētu reaģēt uz Savienības un tās dalībvalstu operacionālajām vajadzībām KDAP jomā un – ja nepieciešams funkciju izpildē – sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām. |
|
(7) |
Aģentūrai būtu jāizveido ciešas darba attiecības ar jau esošiem pasākumiem, grupējumiem un organizācijām, piemēram, tiem, kas izveidoti saskaņā ar Nodomu protokola pamatnolīgumu (“LoI pamatnolīgums”), kā arī ar Organisation Conjointe de Coopération en matière d'Armement (OCCAR) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). |
|
(8) |
Sava uzdevuma pildīšanas nolūkā Aģentūrai būtu jāspēj sadarboties un slēgt atbilstīgus pasākumus ar Savienības iestādēm un struktūrām. |
|
(9) |
Saskaņā ar LES 18. panta 2. punktu Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vajadzētu būt vienai no galvenajām lomām Aģentūras struktūrā un būtu jānodrošina būtiskā saikne starp Aģentūru un Padomi. |
|
(10) |
Padomei, veicot politisku uzraudzību un veidojot politiku, būtu jāsniedz pamatnostādnes vai jādod norādes Aģentūrai. |
|
(11) |
Ņemot vērā to būtību, administratīvo pasākumu noslēgšanu starp Aģentūru un trešām valstīm, organizācijām un vienībām būtu jāapstiprina Padomei, lēmumu pieņemot vienprātīgi. |
|
(12) |
Pieņemot pamatnostādnes, norādes un lēmumus attiecībā uz Aģentūras darbu, Padomei būtu jātiekas aizsardzības ministru līmenī. Jebkuras Padomes pieņemtas pamatnostādnes, norādes vai lēmumi, kas attiecas uz Aģentūras darbību, būtu jāsagatavo saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 240. pantu. |
|
(13) |
Būtu jāpaliek neskartai Padomes darba sagatavošanas struktūru un padomdevēju struktūru kompetencei, jo īpaši Pastāvīgo pārstāvju komitejas kompetencei saskaņā ar LESD 240. pantu, Politikas un drošības komitejas (PDK) kompetencei saskaņā ar LES 38. pantu un ES Militārās komitejas (ESMK) kompetencei. |
|
(14) |
Izstrādājot Padomes lēmumus, kas attiecas uz Aģentūru, valstu bruņojuma jomas vadītājiem, aizsardzības spēju jomas vadītājiem, pētniecības un tehnoloģiju jomas vadītājiem un aizsardzības politikas jomas vadītājiem būtu jāsaņem ziņojumi un jādod ieguldījums viņu kompetencē esošu jautājumu risināšanā. |
|
(15) |
Aģentūrai vajadzētu būt tādam tiesību subjektam, lai tā varētu veikt savas funkcijas un sasniegt savus mērķus, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Padomi un pilnībā ņemot vērā Savienības un tās iestāžu pienākumus. |
|
(16) |
Būtu jānodrošina, ka Aģentūras pārvaldītajos budžetos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, tostarp LES 41. panta 2. punktu. |
|
(17) |
Lai gan Aģentūrā var iesaistīties visas dalībvalstis, tai būtu arī jānodrošina iespēja konkrētām dalībvalstu grupām izveidot ad hoc projektus vai programmas. |
|
(18) |
Tam, ka šie ad hoc projekti un programmas ietilpst Aģentūras kompetencē esošajās funkcijās un uzdevumos, pamatā ir centieni precizēt šo darbību statusu, apliecinot, ka tās ir Aģentūras budžeta sastāvdaļa. Tam būtu jānodrošina, ka atbrīvojumu, kurš paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (“Protokols Nr. 7”), kas pievienots LES un LESD, 3. pantā un Padomes Direktīvas 2006/112/EK ( 2 ) 151. panta 1. punkta aa) apakšpunktā, var piemērot tikai tādām darbībām, saistībā ar kurām Aģentūras loma projektu vai programmu pārvaldīšanā dalībvalstu atbalstam sniedz pievienoto vērtību. Lai varētu piemērot tādu atbrīvojumu, Aģentūras lomai ir jābūt pievienoto vērtību sniedzošai. Tādēļ atbrīvojums neattiektos uz gadījumiem, kad minētā loma ir vienīgi iepirkt preces un pakalpojumus dalībvalstu vajadzībām. |
|
(19) |
Ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi saskaņā ar LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un saskaņā ar LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar LES 42. pantu (“Protokols Nr. 10”), Aģentūrai būtu jāatbalsta pastāvīgas strukturētas sadarbības īstenošana. |
|
(20) |
Aģentūrai vajadzētu būt lēmumu pieņemšanas procedūrām, kas tai ļautu efektīvi pildīt savus pienākumus, vienlaikus ievērojot iesaistīto dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku. |
|
(21) |
Aģentūrai būtu jāpilda savs uzdevums, pilnībā ievērojot LES 40. pantu. |
|
(22) |
Aģentūrai būtu jādarbojas, pilnībā ievērojot Padomes drošības standartus un noteikumus. Aģentūrai būtu jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ( 3 ) un par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 ( 4 ). |
|
(23) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tāpēc Dānijai šis lēmums nebūs saistošs. |
|
(24) |
Ir jāveic vairāki būtiski grozījumi Padomes Lēmumā 2011/411/KĀDP ( 5 ). Skaidrības labad minētais lēmums būtu jāpārstrādā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
I NODAĻA
AĢENTŪRAS IZVEIDE, UZDEVUMS UN PIENĀKUMI
1. pants
Izveide
1. Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (“Eiropas Aizsardzības aģentūra” vai “Aģentūra”), kas sākotnēji izveidota ar Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP, turpina darbu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
2. Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā, atbalstot KĀDP un KDAP, vienotā Savienības iestāžu sistēmā un neskarot Savienības iestāžu un Padomes struktūru atbildību. Aģentūras uzdevums neskar citu Savienības kompetenci, tādējādi pilnībā ievērojot LES 40. pantu.
3. Aģentūra ir atvērta visu to dalībvalstu dalībai, kuras vēlas tajā darboties. Dalībvalstis, kuras šā lēmuma pieņemšanas laikā jau darbojas Aģentūrā, turpina būt iesaistītās dalībvalstis.
4. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas iesaistīties Aģentūras darbā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā vai kas vēlas no Aģentūras izstāties, paziņo par savu nodomu Padomei un informē AP. Visus vajadzīgos šādas iesaistīšanās vai izstāšanās tehniskos un finanšu noteikumus nosaka 8. pantā minētā valde.
5. Aģentūras mītne atrodas Briselē.
2. pants
Uzdevums
1. Aģentūras uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot Savienības aizsardzības spējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt KDAP, kāda tā ir šobrīd un tiks veidota turpmāk.
2. Aģentūra apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.
3. Aģentūras uzdevums neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.
3. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas darbojas Aģentūrā,
b) “dalībvalstis, kas dod ieguldījumu” ir tās iesaistītās dalībvalstis, kas dod ieguldījumu kādā konkrētā Aģentūras projektā vai programmā,
4. pants
Politiskā uzraudzība un kārtība, kādā iesniedz ziņojumus Padomei
1. Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā un tās politiskajā uzraudzībā un sniedz tai ziņojumus un saņem no tās pamatnostādnes vai norādes attiecībā uz Aģentūras darbu, jo īpaši attiecībā uz tās trīs gadu plānošanas grafiku.
2. Aģentūra regulāri ziņo Padomei par savām darbībām un jo īpaši:
a) katru gadu novembrī iesniedz Padomei ziņojumu par Aģentūras darbībām attiecīgajā gadā;
b) ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi, vismaz reizi gadā sniedz Padomei informāciju par ieguldījumu, ko Aģentūra devusi izvērtēšanas darbībās saistībā ar pastāvīgu strukturētu sadarbību, kā minēts 5. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā.
Aģentūra laikus informē Padomi par būtiskiem jautājumiem, kas iesniedzami valdei lēmumu pieņemšanai.
3. Padome, apspriedusies attiecīgā gadījumā ar PDK vai citu kompetentu Padomes struktūru, ar vienprātīgu lēmumu sniedz pamatnostādnes vai norādes attiecībā uz Aģentūras darbu, jo īpaši saistībā ar tās trīs gadu plānošanas grafiku.
4. Saistībā ar sava uzdevuma izpildi Aģentūra var sniegt ieteikumus Padomei un vajadzības gadījumā – Komisijai.
5. pants
Funkcijas un pienākumi
1. Pildot savas funkcijas un pienākumus, Aģentūra ņem vērā Savienības un Savienības iestāžu citas kompetences.
2. Aģentūras funkciju un uzdevumu izpilde neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.
3. Ievērojot pakļautību Padomei, Aģentūra:
a) palīdz noteikt mērķus, kas dalībvalstīm jāsasniedz militāro spēju jomā, un novērtēt to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām, jo īpaši:
i) apzinot Savienības turpmākās vajadzības aizsardzības spēju jomā kopā ar kompetentajām Padomes struktūrām, tostarp ESMK, un izmantojot, inter alia, Spēju attīstības mehānismu un ikvienu turpmāku šādu mehānismu;
ii) koordinējot to, kā tiek īstenots spēju attīstības plāns un ikviens turpmāks šāds plāns;
iii) atbilstīgi dalībvalstu apstiprinātiem kritērijiem izvērtējot to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām, inter alia, izmantojot spēju attīstības plāna procesu un Spēju attīstības mehānismu un ikvienu turpmāku šādu instrumentu;
b) sekmē operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu, jo īpaši:
i) veicinot un koordinējot militāro prasību saskaņošanu;
ii) veicinot rentablu un efektīvu iepirkumu, apzinot un izplatot labāko pieredzi;
iii) nodrošinot novērtējumu finanšu prioritātēm aizsardzības spēju attīstīšanas un iegūšanas jomā;
c) ierosina daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu koordināciju un īpašu sadarbības programmu pārvaldību, jo īpaši:
i) sekmējot un ierosinot jaunus daudzpusējus sadarbības projektus;
ii) apzinot un ierosinot sadarbību operatīvajā jomā;
iii) tiecoties koordinēt jau esošas programmas, ko īsteno dalībvalstis;
iv) pēc dalībvalstu lūguma uzņemoties atbildību par konkrētu programmu pārvaldību;
v) pēc dalībvalstu lūguma izstrādājot programmas, ko vajadzības gadījumā pārvaldītu, izmantojot OCCAR vai citus atbilstīgus pasākumus;
d) atbalsta aizsardzības tehnoloģiju izpēti, kā arī koordinēt un plānot kopīgus pētījumus un tehnisku risinājumu izpēti atbilstīgi nākotnes operacionālajām vajadzībām, jo īpaši:
i) veicinot, vajadzības gadījumā saistībā ar Savienības pētniecības darbībām, tādu pētniecību, kas spētu nodrošināt turpmākas ar aizsardzības un drošības spējām saistītas vajadzības, un tādējādi stiprināt Eiropas rūpniecisko un tehnisko potenciālu šajā jomā;
ii) sekmējot mērķtiecīgākus kopīgus pētījumus un tehnoloģijas aizsardzības jomā;
iii) ar pētījumu un projektu starpniecību sekmējot pētniecību un tehnoloģijas aizsardzības jomā;
iv) pārraugot pētniecības un tehnoloģiju līgumus aizsardzības jomā;
v) sadarbībā ar Komisiju maksimāli uzlabojot aizsardzības un civilo vai ar aizsardzību saistīto pētniecības programmu savstarpējo papildināmību un sinerģiju;
e) palīdz apzināt un, vajadzības gadījumā, īstenot jebkuru derīgu pasākumu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un militāro izdevumu efektivitātes uzlabošanai, jo īpaši:
i) palīdzot izveidot starptautiskā vidē konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, neskarot iekšējā tirgus noteikumus un Komisijas kompetenci šajā jomā;
ii) izstrādājot atbilstīgu politiku un stratēģijas, apspriežoties ar Komisiju un, vajadzības gadījumā rūpniecības nozares pārstāvjiem;
iii) apspriežoties ar Komisiju, Aģentūras uzdevumos iekļaut to, lai panāktu attiecīgu procedūru izstrādi un saskaņošanu ES mērogā;
f) ņemot vērā Padomes lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības izveidi, atbalsta minēto sadarbību, jo īpaši:
i) sekmējot būtiskākās kopējās vai Eiropas spēju attīstības iniciatīvas;
ii) palīdzot regulāri novērtēt iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz spējām, jo īpaši ieguldījumu, kas dots saskaņā ar kritērijiem, ko nosaka – inter alia – pamatojoties uz Protokola Nr. 10 2. pantu, un vismaz reizi gadā ziņojot par to;
g) cenšas panākt saskanību ar citām Savienības politikas jomām, ciktāl tās skar aizsardzības spējas;
h) veicina ciešāku sadarbību aizsardzības jomā starp iesaistītajām dalībvalstīm, ievērojot Sistemātiskas un ilglaicīgas aizsardzības sadarbības politikas programmu;
i) sniedz atbalstu KDAP operācijām, ņemot vērā ES krīzes pārvaldības procedūras.
6. pants
Tiesību subjekta statuss
Aģentūrai ir tāds tiesību subjekta statuss, kas vajadzīgs tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis nodrošina to, ka Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Konkrēti, Aģentūra var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesas procesā. Aģentūrai ir tiesības slēgt līgumus ar privātām vai publiskām struktūrām vai organizācijām.
II NODAĻA
AĢENTŪRAS STRUKTŪRA UN PERSONĀLS
7. pants
Aģentūras vadītājs
1. Aģentūras vadītājs ir Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).
2. Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par Aģentūras vispārējo organizāciju un darbību un nodrošina to, ka izpilddirektors, kas sniedz ziņojumus Aģentūras vadītājam, īsteno Padomes sniegtās pamatnostādnes un norādes un valdes lēmumus.
3. Aģentūras vadītājs sniedz Padomei Aģentūras ziņojumus, kā minēts 4. panta 2. punktā.
4. Aģentūras vadītājs atbild par administratīvu pasākumu saskaņošanu ar trešām valstīm un citām organizācijām, grupējumiem vai vienībām saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Saskaņā ar šādiem pasākumiem, kurus apstiprina valde, Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par pienācīgu darba attiecību nodibināšanu ar tiem.
8. pants
Valde
1. Aģentūras lēmējinstance ir valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts, kas ir pilnvarots savas valdības vārdā uzņemties saistības, un viens Komisijas pārstāvis. Valde darbojas saskaņā ar Padomes sniegtajām pamatnostādnēm un norādēm.
2. Valdē tiekas iesaistīto dalībvalstu aizsardzības ministri vai to pārstāvji. Katru gadu valde parasti notur vismaz divas aizsardzības ministru sanāksmes.
3. Aģentūras vadītājs sasauc un vada valdes sanāksmes. Aģentūras vadītājs sasauc sanāksmi viena mēneša laikā, ja kāda iesaistītā dalībvalsts to lūdz.
4. Aģentūras vadītājs var deleģēt pilnvaras vadīt aizsardzības ministru pārstāvju līmeņa valdes sanāksmes.
5. Valde var sanākt īpašos sastāvos (piemēram, valstu bruņojuma jomas vadītāji, aizsardzības spēju vadītāji, pētniecības un tehnoloģiju jomas vadītāji vai aizsardzības politikas jomas vadītāji).
6. Valdes sanāksmēs piedalās:
a) 10. pantā minētais Aģentūras izpilddirektors vai viņa pārstāvis;
b) ESMK priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis;
c) Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pārstāvji.
7. Kopējas ieinteresētības jautājumos valde var nolemt uzaicināt:
a) NATO ģenerālsekretāru vai viņa ieceltu pārstāvi;
b) citu tādu pasākumu, grupējumu vai organizāciju vadītājus/priekšsēdētājus, kuru darbs ir saistīts ar Aģentūras darbu (piemēram, tādu, kas izveidoti saskaņā ar LoI pamatnolīgumu, kā arī OCCAR un EKA);
c) vajadzības gadījumā citu trešo personu pārstāvjus.
9. pants
Valdes pienākumi un pilnvaras
1. Saskaņā ar 4. panta 1. punktā minētajām Padomes sniegtajām pamatnostādnēm un norādēm valde:
a) apstiprina Padomei iesniedzamos ziņojumus;
b) ne vēlāk kā katra gada 31. decembrī vienprātīgi pieņem Aģentūras vispārējo budžetu;
c) apstiprina Aģentūras trīs gadu plānošanas grafiku, kurā izklāstītas Aģentūras prioritātes vispārējā budžeta robežās, ņemot vērā, ka plānošanas grafika otrajam un trešajam gadam paredzētās finansiālās vērtības ir sniegtas vienīgi plānošanas nolūkos un nav juridiski saistošas maksimālās vērtības.
d) apstiprina Aģentūras ad hoc projektu vai programmu izveidi saskaņā ar 19. pantu;
e) ieceļ izpilddirektoru un viņa vietnieku;
f) lemj pa to, ka viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 17. pantu uztic Aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību;
g) apstiprina jebkādus ieteikumus Padomei vai Komisijai;
h) pieņem valdes reglamentu;
i) var grozīt Aģentūras vispārējā budžeta izpildes finanšu noteikumus;
j) var grozīt noteikumus un normas, kas piemērojamas attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, līgumdarbiniekiem un valstu norīkotiem ekspertiem;
k) nosaka tehniskos un finanšu noteikumus attiecībā uz dalībvalstu iesaistīšanos vai izstāšanos, kas minēta 1. panta 4. punktā;
l) pieņem norādījumus par Aģentūras vadītāja veiktu administratīvu pasākumu saskaņošanu;
m) apstiprina 23. panta 1. punktā minētos ad hoc pasākumus;
n) noslēdz administratīvus pasākumus starp Aģentūru un trešām personām, kā minēts 26. panta 1. punktā;
o) apstiprina gada pārskatus un bilanci;
p) dod piekrišanu lēmumiem, kas saistīti ar Aģentūras organizatorisko struktūru;
q) apstiprina pakalpojumu līmeņa līgumus vai darba vienošanās, kas minētas 25. pantā, izņemot tos, kuriem ir administratīvs raksturs;
r) pieņem visus citus attiecīgos lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras uzdevuma izpildi.
2. Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, valde pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Iesaistīto dalībvalstu balsis vērtē saskaņā ar LES 16. panta 4. un 5. punktu. Balsošanā piedalās tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.
3. Ja kādas iesaistītās dalībvalsts pārstāvis valdē paziņo, ka svarīgu un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Minētais pārstāvis var ar Aģentūras vadītāja starpniecību nodot lietu Padomei, lai tā pēc vajadzības sniegtu valdei pamatnostādnes. Alternatīvi arī valde ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt nodot lietu izskatīšanai Padomei. Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.
4. Pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma valde var nolemt izveidot:
a) valdes administratīvo un budžeta lēmumu sagatavošanas komitejas, kuras veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis;
b) komitejas, kas specializējas konkrētos jautājumos, kuri ir Aģentūras kompetencē. Minēto komiteju sastāvā ir iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un, ja vien valde nelemj citādi, viens Komisijas pārstāvis.
Lēmumā par šādu komiteju izveidi nosaka to pilnvaras un darbības ilgumu.
10. pants
Izpilddirektors
1. Izpilddirektoru un viņa vietnieku pēc Aģentūras vadītāja ieteikuma atlasa un amatā uz trim gadiem ieceļ valde. Valde var pagarināt šo termiņu par diviem gadiem. Izpilddirektors un viņa vietnieks darbojas Aģentūras vadītāja pakļautībā un saskaņā ar valdes lēmumiem.
2. Iesaistītās dalībvalstis iesniedz kandidatūras Aģentūras vadītājam, kurš par to informē valdi. Par sākotnējās atlases procesa rīkošanu ir atbildīgs Aģentūras vadītājs.
Tiek izveidota padomdevēju grupa, ko apstiprina valde, un tās sastāvs ir veidots tā, lai tiktu nodrošināts pienācīgs līdzsvars starp pārstāvjiem no EĀDD, Aģentūras un iesaistītajām dalībvalstīm.
Pamatojoties uz sākotnējās atlases procesu, Aģentūras vadītājs valdei atlasa vismaz divus kandidātus, norādot to kandidātu, kuru tas iesaka.
3. Izpilddirektors ar vietnieka palīdzību veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Aģentūras darba lietderību un efektivitāti. Izpilddirektors ir atbildīgs par funkcionālo nodaļu pārraudzību un koordinēšanu, lai nodrošinātu to veiktā darba vispārējo saskaņotību.
4. Izpilddirektors atbild par:
a) Aģentūras trīs gadu plānošanas grafika īstenošanas nodrošināšanu;
b) valdes darba sagatavošanu;
c) valdei iesniedzamā gada vispārējā budžeta projekta sagatavošanu;
d) valdei iesniedzamā trīs gadu plānošanas grafika sagatavošanu;
e) ciešas sadarbības nodrošināšanu ar Padomes darba sagatavošanas struktūrām, jo īpaši ar PDK un ESMK, kā arī informācijas sniegšanu tām;
f) šā lēmuma 4. panta 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu;
g) ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu un Aģentūras vispārējā budžeta un Aģentūrai uzticēto ad hoc projektu vai programmu budžetu izpildi;
h) Aģentūras ikdienas vadīšanu;
i) visiem drošības aspektiem;
j) visiem ar personālu saistītiem jautājumiem.
5. Saskaņā ar Aģentūras vispārējā budžeta noteikumiem un ņemot vērā trīs gadu plānošanas grafiku, izpilddirektoram tiek piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus un pieņemt darbiniekus. Izpilddirektoram ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz citiem budžetiem, kas noteikti 12. pantā, jo īpaši budžetiem, kuri saistīti ar darbībām saskaņā ar IV nodaļu, un visiem budžetiem, kurus veido 15. pantā minētie papildu ienākumi.
6. Izpilddirektors atskaitās valdei.
7. Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.
11. pants
Personāls
1. Aģentūras personāls, tostarp izpilddirektors, ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki, kurus pieņem darbā, izraugoties no visu iesaistīto dalībvalstu kandidātiem, nodrošinot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, kā arī no Savienības iestādēm. Izpilddirektors izraugās Aģentūras personālu uz attiecīgo zināšanu un pieredzes pamata, izmantojot godīgas un pārredzamas konkursa procedūras. Izpilddirektors laikus publicē detalizētu informāciju par visām brīvajām darbavietām, kā arī ar atlases procesu saistītos kritērijus. Visos gadījumos pieņemšana darbā notiek tā, lai Aģentūrai nodrošinātu augstākajam spēju un prasmes līmenim atbilstīgus personāla pakalpojumus.
2. Aģentūras vadītājs, apspriežoties ar valdi, pēc izpilddirektora priekšlikuma ieceļ amatā Aģentūras personālu augstākās vadības līmenī un atjauno tā līgumus.
3. Aģentūras personālu veido:
a) personāls, kuru Aģentūra tieši pieņem darbā uz terminēta līguma pamata un kuru izraugās no iesaistīto dalībvalstu valstspiederīgajiem. Padome vienprātīgi ir pieņēmusi noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem ( 6 ). Vajadzības gadījumā valde šos noteikumus pārskata un groza, ja minētajos noteikumos tai ir paredzētas pilnvaras tā rīkoties;
b) valstu eksperti, kurus iesaistītās dalībvalstis norīko vai nu amatos Aģentūras organizatoriskajā struktūrā, vai arī lai veiktu īpašus uzdevumus vai īstenotu īpašus projektus. Padome vienprātīgi ir pieņēmusi noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem ( 7 ). Vajadzības gadījumā valde šos noteikumus pārskata un groza, ja minētajos noteikumos tai ir paredzētas pilnvaras tā rīkoties;
c) Savienības ierēdņi, kas ir norīkoti darbam Aģentūrā uz noteiktu laiku un/vai īpašu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai pēc vajadzības.
4. Aģentūra var izmantot arī:
a) trešo valstu, organizāciju un vienību darbiniekus, kuriem tās maksā atlīdzību un ar kuriem Aģentūra ir noslēgusi administratīvus pasākumus saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai kuri ar valdes piekrišanu ir pārcelti vai norīkoti darbam Aģentūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka minētajos pasākumos;
b) līgumdarbiniekus un norīkotos ekspertus, lai tie sniegtu ieguldījumu viena vai vairāku Aģentūras ad hoc projektu vai programmu īstenošanā, kā minēts IV nodaļā. Šādos gadījumos no budžetiem, kas ir saistīti ar minētajiem ad hoc projektiem vai programmām, var segt līgumdarbinieku pamatalgas un piemaksas un attiecīgo norīkoto ekspertu izdevumus.
5. Kopējais gadu skaits, ko darbinieki var strādāt Aģentūras labā, ieskaitot visus ieņemtos amatus, ir ne vairāk nekā 10 gadi.
6. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visas domstarpības, kas rodas starp Aģentūru un ikvienu personu, uz kuru var attiekties Aģentūras personālam piemērojamie noteikumi.
III NODAĻA
BUDŽETS UN FINANŠU NOTEIKUMI
12. pants
Aģentūras budžets
Aģentūras budžets ietver vispārējo budžetu, budžetus, kas saistīti ar IV nodaļā paredzētajām darbībām, un visus budžetus, kurus veido 15. pantā minētie papildu ieņēmumi.
Aģentūras budžets tiek veidots saskaņā ar Eiropas Savienības budžeta principiem ( 8 ).
13. pants
Vispārējais budžets
1. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 31. martam valdei iesniedz vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam.
2. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. jūnijam ierosina valdei pārskatītu vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu.
3. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. septembrim ierosina valdei vispārējā budžeta projektu kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu. Projekts ietver:
a) apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai:
i) segtu Aģentūras darbības, personāla un sanāksmju izmaksas;
ii) samaksātu par ārējām konsultācijām, jo īpaši, darbības analīzi, kas ir būtiskas Aģentūras uzdevumu veikšanai, un lai veiktu īpašas darbības visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam, kā noteikts 5. pantā;
b) to ieņēmumu prognozi, kuri vajadzīgi, lai segtu izdevumus.
4. Valde tiecas nodrošināt to, ka 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās apropriācijas veido nozīmīgu daļu no kopējām norādītajā punktā minētajām apropriācijām. Minētās apropriācijas atbilst faktiskajām vajadzībām un ļauj Aģentūrai darboties operatīvi.
5. Vispārējā budžeta projektam pievieno sīki izstrādātus pamatojumus un sīki izstrādātu štatu sarakstu.
6. Valde vienprātīgi var nolemt, ka vispārējā budžeta projekts sedz arī kāda konkrēta projekta vai programmas izmaksas, ja skaidri redzams, ka tas kalpo visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam.
7. Apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, vajadzības gadījumā tās sīkāk iedalot pantos, grupējot izdevumus pēc veida vai mērķa.
8. Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs apropriācijas iegrāmato, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apjomu vai iegrāmatoto apropriāciju izpildes iespējamību.
9. Ieņēmumi ir:
a) iesaistīto dalībvalstu veicamās iemaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) lielumu;
b) citi ieņēmumi.
Vispārējā budžeta projektā izveido pozīcijas, kur kārtot iezīmētos ieņēmumus, un, kad vien iespējams, norāda paredzēto summu.
10. Valde vienprātīgi pieņem vispārējā budžeta projektu līdz katra gada 31. decembrim. To darot, valdes priekšsēdētājs ir Aģentūras vadītājs vai Aģentūras vadītāja iecelts pārstāvis, vai Aģentūras vadītāja uzaicināts valdes loceklis. Izpilddirektors paziņo, ka budžets ir pieņemts, un dara to zināmu iesaistītajām dalībvalstīm.
11. Ja finanšu gada sākumā vispārējā budžeta projekts vēl nav pieņemts, tad katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā drīkst iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām. Minētie noteikumi Aģentūrai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais vispārējā budžeta projekts. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var atļaut veikt izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu, ja budžeta apropriāciju kopapjoms attiecīgajam finanšu gadam nepārsniedz iepriekšējā finanšu gada kopapjomu. Izpilddirektors var pieprasīt veikt iemaksas, kas vajadzīgas, lai segtu ar šo noteikumu atļautās apropriācijas; šīs iemaksas ir veicamas 30 dienu laikā no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
14. pants
Budžeta grozījumi
1. Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, izpilddirektors var valdei ierosināt budžeta grozījumu projektu.
2. Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina un pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz vispārējo budžetu. Valde pieņem lēmumus, ņemot vērā to steidzamību.
15. pants
Papildu ieņēmumi
1. Veicot savu uzdevumu saskaņā ar 2. pantu, Aģentūra īpašam mērķim var saņemt papildu ieņēmumus:
a) no Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pilnībā ievērojot tam piemērojamos noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus;
b) no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām, ja vien valde viena mēneša laikā no šādas informācijas saņemšanas no Aģentūras nenolemj citādāk.
2. Ieņēmumus, kas minēti 1. punktā var izlietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.
16. pants
Iemaksas un atmaksājumi
1. Iemaksu apjoma noteikšana, ja ir piemērojams NKI lielums:
a) Ja ir piemērojams NKI lielums, tad iemaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam jāveic iemaksas, nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta lielumu, kā tas ir precizēts LES 41. panta 2. punktā, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom ( 9 ) vai jebkuru citu lēmumu, ar kuru var to aizstāt.
b) Dati, ko izmanto, lai aprēķinātu katru iemaksu, ir uzrādīti jaunākajam Savienības budžetam pievienotās tabulas “Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums pēc pašu resursu veida un pēc dalībvalstīm” ailē “NKI pašu resursi”. Iemaksa, kuru veic katra dalībvalsts, kam iemaksas jāveic, ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts NKI daļai to visu dalībvalstu NKI kopsummā, kurām jāveic iemaksas.
2. Iemaksu veikšanas grafiks
a) Iemaksas, ar ko paredzēts finansēt Aģentūras vispārējo budžetu, iesaistītās dalībvalstis veic trijos vienādos maksājumos līdz attiecīgā finanšu gada 15. martam, 15. jūnijam un 15. oktobrim.
b) Ja pieņem budžeta grozījumus, attiecīgā dalībvalsts vajadzīgās iemaksas veic 60 dienu laikā pēc iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
c) Katra dalībvalsts maksā par banku pakalpojumiem, kas attiecas uz tās veiktajām iemaksām.
d) Ja gada budžets nav apstiprināts līdz 30. novembrim, Aģentūra pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma var izdot individuālu provizorisku pieprasījumu, lai šī dalībvalsts veic iemaksas.
17. pants
Ar ad hoc darbībām saistīto budžetu pārvaldība, ko veic Aģentūra
1. Valde pēc izpilddirektora vai dalībvalsts priekšlikuma var nolemt, ka saskaņā ar 19. un 20. pantu dalībvalstis var uzticēt Aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību.
2. Saistībā ar Aģentūras ad hoc projektiem un programmām valde var pilnvarot Aģentūru saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti pasākumos, ar kuriem reglamentē attiecīgās darbības, slēgt līgumus un dotāciju nolīgumus un avansā iekasēt no šīm dalībvalstīm vajadzīgās iemaksas, lai pildītu šādus līgumus un dotāciju nolīgumus.
18. pants
Budžeta izpilde
1. Aģentūras vispārējam budžetam piemērojamie finanšu noteikumi ir izklāstīti Padomes Lēmumā 2007/643/KĀDP ( 10 ). Vajadzības gadījumā valde ar vienprātīgu lēmumu šos noteikumus pārskata un groza.
2. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas noteikumus par vispārējā budžeta īstenošanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, neskarot attiecīgos Savienības noteikumus. Valde jo īpaši nodrošina to, ka pienācīgi tiek ņemta vērā piegādes drošība un prasības sargāt gan aizsardzības noslēpumus, gan intelektuālā īpašuma tiesības.
3. Revīzijas kolēģija pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus.
IV NODAĻA
AĢENTŪRAS VEIKTĀ PĀRVALDĪBA PĀR AD HOC PROJEKTIEM VAI PROGRAMMĀM UN AR TĀM SAISTĪTIEM BUDŽETIEM
19. pants
A kategorijas (iespēja atteikt) ad hoc projekti vai programmas un ar tām saistītie ad hoc budžeti
1. Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis vai izpilddirektors valdei var iesniegt Aģentūras kompetencē esošu ad hoc projektu vai programmu, kas paredz iesaistīto dalībvalstu vispārēju dalību, norādot arī paredzamo Aģentūras sniegto pievienoto vērtību. Valdi informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kurš ir saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, kā arī par iespējamiem trešo personu ieguldījumiem.
2. Visas iesaistītās dalībvalstis parasti veic iemaksas. Tās informē izpilddirektoru par saviem nodomiem šajā sakarā.
3. Valde apstiprina ad hoc projekta vai programmas izveidi.
4. Valde pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma var pieņemt lēmumu izveidot komiteju, kas pārraudzītu ad hoc projekta vai programmas pārvaldību un īstenošanu. Komitejā ir pārstāvji no katras dalībvalsts, kas veic ieguldījumu, un, ja projektam vai programmai iemaksu piešķir Savienība – Komisijas pārstāvis. Valdes lēmumā norāda komitejas pilnvaras un darbības termiņu.
5. Valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, saistībā ar ad hoc projektu vai programmu apstiprina:
a) noteikumus, ar ko reglamentē projekta vai programmas pārvaldību;
b) ja nepieciešams, ar projektu vai programmu saistīto ad hoc budžetu, iemaksu kritērijus un nepieciešamos īstenošanas noteikumus;
c) trešo personu dalību 4. punktā minētajā komitejā. To dalība neskar Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.
6. Ja Savienība veic iemaksu ad hoc projektā vai programmā, Komisija piedalās 5. punktā minētajos lēmumos, pilnībā ievērojot Savienības vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras.
20. pants
B kategorijas (atļaujoša) ad hoc projekti vai programmas un ar tām saistītie ad hoc budžeti
1. Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis var informēt valdi, ka tās plāno izveidot ad hoc projektu vai programmu, kas ir Aģentūras kompetencē, un vajadzības gadījumā izveidot ar to saistītu ad hoc budžetu, norādot arī paredzamo Aģentūras sniegto pievienoto vērtību. Valdi informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kas saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, un tai sniedz sīkāku informāciju, ja tā ir būtiska, par šāda projekta vai programmas cilvēkresursiem, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.
2. Lai maksimāli palielinātu sadarbības iespējas, visas iesaistītās dalībvalstis laikus tiek informētas par ad hoc projektu vai programmu, tostarp par pamatu dalības paplašināšanai, lai jebkura iesaistītā dalībvalsts varētu paust savu interesi pievienoties. Turklāt projekta vai programmas ierosinātājs(-i) uzņemas dalību izvērst tik plašu, cik vien iespējams. Projekta ierosinātāji dalību nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
3. Tad ad hoc projektu vai programmu uzskata par Aģentūras projektu vai programmu, ja vien valde viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas nenolemj citādi.
4. Jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlākā posmā izsaka vēlmi piedalīties ad hoc projektā vai programmā, par savu nodomu paziņo dalībvalstīm, kas veic ieguldījumu. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, divos mēnešos pēc minētā paziņojuma saņemšanas savā starpā lemj par attiecīgās dalībvalsts dalību, pienācīgi ņemot vērā pamatu, kas izklāstīts, iesaistītās dalībvalstis informējot par konkrēto projektu vai programmu.
5. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, pieņem ad hoc projekta vai programmas izveidošanai un īstenošanai vajadzīgos lēmumus, un, ja nepieciešams, lēmumus attiecībā uz budžetu, kas saistīts ar konkrēto ad hoc projektu vai programmu. Ja Savienība veic iemaksu šādā projektā vai programmā, Komisija piedalās šajā punktā minētajos lēmumos, pilnībā ievērojot Savienības vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, vajadzības gadījumā informē valdi par notikumu attīstību saistībā ar šādu projektu vai programmu.
21. pants
Aģentūras ad hoc projektu un programmu un ar tām saistītu ad hoc budžetu darbības joma
1. Ievērojot attiecīgi 2. un 5. pantā noteiktā Aģentūras uzdevuma tvērumu, funkcijas un pienākumus, un ar nosacījumu, ka ad hoc projekti un programmas tiek apstiprināti saskaņā ar 19. un 20. pantu, Aģentūras darbības inter alia var aptvert:
a) iegādi, ko īsteno ar publiskā iepirkuma līgumu, ievērojot attiecīgos Savienības noteikumus, kas reglamentē publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu;
b) dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar 18. pantā minētajiem finanšu noteikumiem un normām.
2. Ad hoc budžetos, kas ir saistīti ar Aģentūras projektiem un programmām un ko pārvalda saskaņā ar 17. pantu, attiecīgā gadījumā iekļauj apropriācijas, kas paredzētas, lai segtu:
a) izmaksas, kas ir saistītas ar 1. punktā minētajām juridiskajām saistībām;
b) izmaksas, kas minētas 13. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā, ciktāl šādas izmaksas tieši rodas attiecīgo ad hoc projektu un programmu pārvaldības rezultātā.
22. pants
Iemaksas ad hoc budžetos no Savienības vispārējā budžeta
No Savienības vispārējā budžeta var izdarīt iemaksas ad hoc budžetos, kas izveidoti 19. un 20. pantā minētajiem ad hoc projektiem vai programmām.
23. pants
Trešo personu dalība
1. Trešās personas var kā dalībnieki, kas dod ieguldījumu, veikt ieguldījumu konkrētā ad hoc projektā vai programmā, kas izveidots saskaņā ar 19. vai 20. pantu, un ar to saistītā budžetā. Ja nepieciešams, valde ar kvalificētu balsu vairākumu katram konkrētam projektam vai programmai apstiprina ad hoc pasākumus starp Aģentūru un trešām personām.
2. Attiecībā uz ad hoc projektiem vai programmām, kas izveidoti saskaņā ar 19. pantu, valdē sanākušās dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, apstiprina visus nepieciešamos pasākumus ar attiecīgām trešām personām, kas saistīti ar to ieguldījumu.
3. Attiecībā uz ad hoc projektiem vai programmām, kas izveidoti saskaņā ar 20. pantu, dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, pieņem lēmumu par visiem nepieciešamajiem pasākumiem ar attiecīgām trešām personām, kas saistīti ar to ieguldījumu.
V NODAĻA
ATTIECĪBAS AR SAVIENĪBAS IESTĀDĒM UN STRUKTŪRĀM
24. pants
Attiecības ar Komisiju
1. Komisija ir valdes locekle bez balsstiesībām un sadarbības un savstarpēja labuma garā ir pilnībā iesaistīta Aģentūras darbā.
2. Aģentūra tiecas īstenot darba attiecības ar Komisiju, jo īpaši lai apmainītos ar pieredzi un padomu jomās, kurās Savienības darbības ietekmē Aģentūras uzdevumu un kurās Aģentūras darbības ir nozīmīgas saistībā ar Savienības darbībām.
3. Aģentūra un Komisija, savstarpēji vienojoties, vai dalībvalstis, kas dod ieguldījumu, un Komisija, savstarpēji vienojoties, nosaka vajadzīgos pasākumus, lai no Savienības vispārējā budžeta atbilstīgi 15. un 22. pantam segtu iemaksas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
4. Neskarot dalībvalstu suverēno kompetenci pār aizsardzības spēju attīstību, Komisija var piedalīties Aģentūras projektos un programmās. Šādā gadījumā tā piedalās lēmumos, kas minēti 23. panta 2. un 3. punktā.
25. pants
Attiecības ar Savienības iestādēm un struktūrām
1. Ciktāl tas ir būtiski Aģentūras uzdevumu veikšanai, tā var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas izveidoti ar LES vai LESD vai uz to pamata.
Ja vajadzīgs, Aģentūra ar šādām vienībām slēdz pakalpojumu līmeņa līgumus vai darba vienošanās. Šādas darba vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās vai tehniskās informācijas, tostarp personas datu un klasificētas informācijas, apmaiņu saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem.
2. Vienības, kas minētas 1. punktā, var piedalīties Aģentūras projektos un programmās un ar to saistītā budžetā.
VI NODAĻA
ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM, ORGANIZĀCIJĀM UN VIENĪBĀM
26. pants
Administratīvi pasākumi un citi jautājumi
1. Lai veiktu tai uzticēto uzdevumu, Aģentūra var iesaistīties administratīvos pasākumos ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām. Tādi pasākumi ietver:
a) principus, uz kuriem balstās attiecības starp Aģentūru un trešo personu;
b) noteikumus konsultācijām par jautājumiem, kas saistīti ar Aģentūras darbu;
c) drošības jautājumus.
Veicot šādus pasākumus, tā ievēro Savienības vienoto iestāžu sistēmu un lēmumu pieņemšanas autonomiju. Katru šādu pasākumu pieņem valde pēc tam, kad to vienprātīgi apstiprinājusi Padome.
2. Aģentūra tiecas īstenot ciešas darba attiecības ar attiecīgiem OCCAR elementiem un elementiem, kas izveidoti saskaņā ar LoI pamatnolīgumu, lai – vajadzības gadījumā un savstarpēji vienojoties – attiecīgi inkorporētu šos elementus vai pārņemtu to principus un praksi.
3. Piemērojot spēju attīstības plānā paredzētās procedūras, tiek nodrošināta savstarpēja pārredzamība un saskaņota attīstība spēju jomā. Aģentūras un attiecīgo NATO struktūru citas darba attiecības nosaka ar 1. punktā minēto administratīvo pasākumu, pilnībā ievērojot izveidoto Savienības un NATO sadarbības un konsultāciju sistēmu.
4. Saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar organizācijām un struktūrām, kas nav minētas 2. un 3. punktā, lai atvieglinātu to iespējamo dalību projektos un programmās.
5. Saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar trešām valstīm, lai atvieglinātu to iespējamo dalību specifiskos projektos un programmās.
6. Gadījumos, kad Aģentūra saskaņā ar 7. panta 4. punktu paredzējusi izveidot jaunas darba attiecības ar šā panta 4. un 5. punktā aprakstītajām organizācijām, vienībām vai trešām valstīm, tā lūdz iepriekšēju apstiprinājumu no valdes.
Aģentūra arī sniedz ziņojumus valdei par izveidoto attiecību norisi.
Ja iesaistītās dalībvalstis to lūdz, Aģentūra rīko ad hoc sanāksmi ar iesaistītajām dalībvalstīm un organizāciju, vienību vai trešo valsti, ar kuru Aģentūra ir noslēgusi administratīvus pasākumus, lai saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem apspriestos un apmainītos ar informāciju par minētās organizācijas, vienības vai trešās valsts piedalīšanos konkrētos projektos un programmās.
VII NODAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
27. pants
Privilēģijas un imunitāte
1. Izpilddirektora un Aģentūras personāla privilēģijas un imunitāte ir noteiktas Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 10. novembra Lēmumā par Eiropas Aizsardzības Aģentūras un tās personāla privilēģijām un imunitāti.
Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņēmējvalsts var izpilddirektoram un Aģentūras personālam piešķirt tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.
2. Aģentūras privilēģijas un imunitāte ir tādas, kā noteikts Protokolā Nr. 7.
3. Konkrēti, 3. panta otrā daļa Protokolā Nr. 7 attiecas uz tādām darbībām, saistībā ar kurām Aģentūras loma projektu vai programmu pārvaldīšanā dalībvalstu atbalstam sniedz pievienoto vērtību, un neattiecas uz tādiem gadījumiem, kad minētā loma ir vienīgi iepirkt preces un pakalpojumus dalībvalstu vajadzībām.
28. pants
Pārskatīšanas klauzula
Ņemot vērā šā lēmuma iespējamo pārskatīšanu Padomē, Aģentūras vadītājs piecu gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā sniedz valdei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu.
29. pants
Juridiskā atbildība
1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.
2. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.
3. Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē attiecīgie Aģentūrai piemērojamie noteikumi.
30. pants
Piekļuve dokumentiem
Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1049/2001.
31. pants
Datu aizsardzība
Noteikumus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 45/2001, piemēro Aģentūras veiktai personas datu apstrādei.
Valde pēc Aģentūras vadītāja priekšlikuma pieņem īstenošanas noteikumus, ja tas ir nepieciešams.
32. pants
Drošība
1. Aģentūra piemēro Padomes drošības noteikumus, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2013/488/ES ( 11 ).
2. Ārējā komunikācijā Aģentūra nodrošina atbilstīgu drošību.
33. pants
Valodu izmantošana
Valodu izmantošanu Aģentūras darbā nosaka Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu.
34. pants
Atcelšana
Lēmumu 2011/411/KĀDP atceļ.
Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
35. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
I PIELIKUMS
ATCELTIE AKTI UN SECĪGI VEIKTIE GROZĪJUMI
|
Padomes Vienotā rīcība 2004/551/KĀDP |
OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp. |
|
Padomes Vienotā rīcība 2008/299/KĀDP |
OV L 102, 12.4.2008., 34. lpp. |
|
Padomes Lēmums 2011/411/KĀDP |
OV L 183, 13.7.2011., 16. lpp. |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Lēmums 2011/411/KĀDP |
Šis lēmums |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
3. pants |
3. pants |
|
4. pants |
4. pants |
|
4. panta 4. punkts |
— |
|
4. panta 5. punkts |
4. panta 4. punkts |
|
5. pants |
5. pants |
|
— |
5. panta 3. punkta g) līdz i) apakšpunkts |
|
6. pants |
6. pants |
|
7. pants |
7. pants |
|
8. pants |
8. pants |
|
9. pants |
9. pants |
|
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
— |
|
9. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
9. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
9. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
|
— |
9. panta 1. punkta p) un q) apakšpunkts |
|
10. pants |
10. pants |
|
— |
10. panta 2. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
10. panta 3. punkts |
|
10. panta 3. punkts |
10. panta 4. punkts |
|
10. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
— |
|
10. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta e) apakšpunkts |
|
10. panta 3. punkta g) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta f) apakšpunkts |
|
10. panta 3. punkta h) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta g) apakšpunkts |
|
10. panta 3. punkta i) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta h) apakšpunkts |
|
10. panta 3. punkta j) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta i) apakšpunkts |
|
10. panta 3. punkta k) apakšpunkts |
10. panta 4. punkta j) apakšpunkts |
|
10. panta 4. punkts |
10. panta 5. punkts |
|
10. panta 5. punkts |
10. panta 6. punkts |
|
10. panta 6. punkts |
10. panta 7. punkts |
|
11. pants |
11. pants |
|
— |
11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
— |
11. panta 5. punkts |
|
11. panta 4. punkts |
11. panta 6. punkts |
|
12. pants |
— |
|
— |
12. pants |
|
13. pants |
13. pants |
|
— |
13. panta 2. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
13. panta 3. punkts |
|
13. panta 3. punkts |
13. panta 4. punkts |
|
13. panta 4. punkts |
13. panta 5. punkts |
|
13. panta 5. punkts |
13. panta 6. punkts |
|
13. panta 6. punkts |
13. panta 7. punkts |
|
13. panta 7. punkts |
13. panta 8. punkts |
|
13. panta 8. punkts |
13. panta 9. punkts |
|
13. panta 9. punkts |
13. panta 10. punkts |
|
13. panta 10. punkts |
13. panta 11. punkts |
|
14. pants |
14. pants |
|
14. panta 3. punkts |
— |
|
15. pants |
15. pants |
|
16. pants |
16. pants |
|
17. pants |
17. pants |
|
18. pants |
18. pants |
|
18. panta 3. punkts |
— |
|
— |
18. panta 3. punkts |
|
19. pants |
19. pants |
|
20. pants |
20. pants |
|
— |
21. pants |
|
21. pants |
22. pants |
|
22. pants |
23. pants |
|
22. panta 4. punkts |
24. panta 4. punkta otrais teikums |
|
23. pants |
24. pants |
|
23. panta 2. punkts |
24. panta 4. punkta pirmais teikums |
|
— |
25. pants |
|
24. pants |
26. pants |
|
24. panta 6. līdz 8. punkts |
— |
|
— |
24. panta 6. punkts |
|
25. pants |
27. pants |
|
— |
27. panta 3. punkts |
|
26. pants |
28. pants |
|
27. pants |
29. pants |
|
28. pants |
30. pants |
|
— |
31. pants |
|
29. pants |
32. pants |
|
30. pants |
33. pants |
|
31. pants |
34. pants |
|
32. pants |
35. pants |
( 1 ) Padomes Vienotā Rīcība 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.).
( 2 ) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes Lēmums 2011/411/KĀDP (2011. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un atceļ Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (OV L 183, 13.7.2011., 16. lpp.).
( 6 ) Padomes Lēmums 2004/676/EK (2004. gada 24. septembris) par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem (OV L 310, 7.10.2004., 9. lpp.).
( 7 ) Padomes Lēmums 2004/677/EK (2004. gada 24. septembris) par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (OV L 310, 7.10.2004., 64. lpp.).
( 8 ) Vienotības princips, budžeta precizitātes princips, gada pārskata princips, līdzsvara princips, norēķinu vienības princips, universāluma princips, specifikācijas princips, pareizas finanšu pārvaldības princips, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 6. pantā (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
( 9 ) Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).
( 10 ) Padomes Lēmums 2007/643/KĀDP (2007. gada 18. septembris), par Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un par iepirkuma noteikumiem un noteikumiem par finanšu iemaksām, ko veic no Eiropas Aizsardzības aģentūras darbības budžeta (OV L 269, 12.10.2007., 1. lpp.).
( 11 ) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).