Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R1321-20200324

    Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (Pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1321/2020-03-24

    02014R1321 — LV — 24.03.2020 — 008.002


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1321/2014

    (2014. gada 26. novembris)

    par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu

    (Pārstrādāta redakcija)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1088 (2015. gada 3. jūlijs),

      L 176

    4

    7.7.2015

    ►M2

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1536 (2015. gada 16. septembris),

      L 241

    16

    17.9.2015

     M3

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/334 (2017. gada 27. februāris),

      L 50

    13

    28.2.2017

     M4

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/750 (2018. gada 22. maijs),

      L 126

    1

    23.5.2018

    ►M5

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1142 (2018. gada 14. augusts),

      L 207

    2

    16.8.2018

    ►M6

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1383 (2019. gada 8. jūlijs),

      L 228

    1

    4.9.2019

     M7

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1384 (2019. gada 24. jūlijs),

      L 228

    106

    4.9.2019

    ►M8

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/270 (2020. gada 25. februāris),

      L 56

    20

    27.2.2020


    Labota ar:

    ►C1

    Kļūdu labojums, OV L 123, 16.5.2017, lpp 52 (Nr. 1321/2014)

    ►C2

    Kļūdu labojums, OV L 230, 6.9.2019, lpp 7 (2019/1383)




    ▼B

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1321/2014

    (2014. gada 26. novembris)

    par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu

    (Pārstrādāta redakcija)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)



    ▼M2

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Šajā regulā ir noteiktas kopīgas tehniskas prasības un administratīvas procedūras, ar kurām nodrošināt:

    a) 

    tādu gaisa kuģu – tostarp visu sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, – lidojumderīguma uzturēšanu, kuri:

    i) 

    reģistrēti dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad šādu gaisa kuģu normatīvā drošības uzraudzība ir deleģēta trešai valstij un kad tos izmanto ekspluatants, kas nav ES ekspluatants; vai

    ii) 

    ir reģistrēti trešā valstī un tos izmanto ES ekspluatants, bet normatīvā drošības uzraudzība ir deleģēta dalībvalstij;

    b) 

    atbilstību pamatprasībām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 216/2008 attiecībā uz tādu trešā valstī reģistrētu gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu, kuru normatīvā drošības uzraudzība nav deleģēta dalībvalstij un kurus bez apkalpes nomā gaisa pārvadātājs, kas licencēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 1 ).

    ▼B

    2. pants

    Definīcijas

    Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanas jomā izmanto šādas definīcijas:

    a) 

    “gaisa kuģis” ir ikviena mašīna, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

    b) 

    “sertificējošais personāls” ir personāls, kas atbildīgs par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas nodošanu lietošanā pēc tehniskās apkopes;

    c) 

    “sastāvdaļa” ir ikviens dzinējs, propellers, daļa vai ierīce;

    d) 

    “lidojumderīguma uzturēšana” ir visi procesi, kas nodrošina, ka jebkurā brīdī sava ekspluatācijas mūža laikā gaisa kuģis atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām un ir drošs darbībā;

    e) 

    JAA” ir “Apvienotās aviācijas institūcijas”;

    f) 

    JAR” ir “Vienotās prasības aviācijai”;

    ▼M2

    g) 

    “komerciālu gaisa pārvadājumu (CAT) operācijas” ir gaisa kuģa operācijas pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai, saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;

    ▼B

    h) 

    “tehniskā apkope” ir gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas ikviens kapitālais remonts, remonts, apskate, nomaiņa, izmaiņa vai defektu novēršana, izņemot pirmslidojuma pārbaudi, vai minēto darbību kombinācija;

    i) 

    “organizācija” ir ikviena fiziska persona, juridiska persona vai juridiskās personas daļa. Šāda organizācija var atrasties vairākās vietās dalībvalstu teritorijā vai ārpus tās;

    j) 

    “pirmslidojuma pārbaude” ir pārbaude, kuru veic pirms lidojuma, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģis ir derīgs paredzētajam lidojumam;

    k) 

    ar “ELA1 gaisa kuģi” tiek apzīmēts šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

    i) 

    lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 1 200 kg vai mazāka un kura nav klasificēta kā komplekss ar dzinēju darbināms gaisa kuģis;

    ii) 

    planieris vai planieris ar dzinēju, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 1 200 kg vai mazāka;

    iii) 

    balons ar maksimālo izstrādāto pacelšanās gāzes vai karstā gaisa apjomu, kas nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa baloniem, 1 050 m3 gāzes gaisa baloniem un 300 m3 piesietiem gāzes baloniem;

    iv) 

    dirižablis, kas paredzēts ne vairāk kā četriem pasažieriem un kura maksimālais izstrādātais pacelšanās gāzes vai karstā gaisa apjoms nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa dirižabļiem un 1 000 m3 gāzes dirižabļiem;

    ▼M1

    ka) 

    “ELA2 gaisa kuģis” ir šāds Eiropas vieglais gaisa kuģis ar apkalpi:

    i) 

    lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 000 kg vai mazāk un kura nav klasificēta kā komplekss gaisa kuģis ar dzinēju;

    ii) 

    planieris vai planieris ar dzinēju, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 000 kg vai mazāka;

    iii) 

    gaisa balons;

    iv) 

    karsta gaisa dirižablis;

    v) 

    gāzes dirižablis, kas atbilst visiem šiem parametriem:

    — 
    3 % maksimālais statiskais svars,
    — 
    nevadāms vilcējspēks (izņemot reverso),
    — 
    parasta un vienkārša uzbūves, vadības sistēmas un balonešu sistēmas konstrukcija, un
    — 
    vadības sistēma bez pastiprinātājiem;
    vi) 

    ļoti viegls rotorplāns;

    ▼B

    l) 

    LSA gaisa kuģis” nozīmē vieglu sporta lidmašīnu, uz kuru attiecināmas visas turpmāk norādītās pazīmes:

    i) 

    maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 600 kg;

    ii) 

    maksimālais iekrišanas ātrums nosēšanās konfigurācijā (VS0) nepārsniedz kalibrētā gaisa ātruma (CAS) 45 mezglus pie gaisa kuģa maksimālās sertificētās pacelšanās masas un kritiskākā smaguma centra;

    iii) 

    maksimālais pasažieru vietu skaits nepārsniedz divas, ieskaitot pilotam paredzēto;

    iv) 

    viens bezturbīnu dzinējs, kas aprīkots ar propelleru;

    v) 

    nehermetizēta kabīne;

    m) 

    “galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir tā uzņēmuma galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole;

    ▼M2

    n) 

    “kritisks tehniskās apkopes uzdevums” ir tehniskās apkopes uzdevums, kura dēļ tiek veikta kādas gaisa kuģa sistēmas vai jebkuras tā daļas, dzinēja vai propellera montāža vai notiek iejaukšanās to darbībā, kas gadījumā, ja veicot šādu uzdevumu tiek pieļauta kļūda, var tieši apdraudēt lidojumu drošību;

    o) 

    “komerciāli specializēti pārvadājumi” ir tādi pārvadājumi, uz kuriem attiecas ORO daļas SPO apakšdaļas prasības, kas izklāstītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 ( 2 ) III pielikumā;

    p) 

    “ierobežotas operācijas” ir tādu gaisa kuģu operācijas, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, šādu lidojumu gadījumā:

    i) 

    dalītu izmaksu lidojumi, ko veic privātpersonas, – ar nosacījumu, ka šā lidojuma tiešās izmaksas dala visas personas, kas atrodas gaisa kuģī, arī pilots, un ka šajās tiešajās izmaksās nepiedalās vairāk par sešām personām;

    ii) 

    sacensību lidojumi vai lidojumu paraugdemonstrējumi – ar nosacījumu, ka samaksa vai cita veida atlīdzība, kas saņemta par šādiem lidojumiem, nepārsniedz tiešo izmaksu atgūšanu un proporcionālu ieguldījumu ikgadējās izmaksās, kā arī apbalvojumus, kuru apmērs nav lielāks par vērtību, kuru precizējusi kompetentā iestāde;

    iii) 

    ievadlidojumi, izpletņlēcēju izlaišana, planiera vilkšana vai figūrlidojumi, ko veic vai nu mācību organizācija, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī un kas ir apstiprināta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 ( 3 ), vai arī organizācija, kas izveidota nolūkā popularizēt gaisa sportu vai izklaides aviāciju, ar nosacījumu, ka šī organizācija gaisa kuģi ekspluatē, pamatojoties uz īpašumtiesībām vai nomāšanu bez apkalpes, ka šis lidojums nerada peļņu, kas tiktu sadalīta ārpus organizācijas, un ka ikreiz, kad ir iesaistītas personas, kas nav šīs organizācijas locekļi, šādi lidojumi ir tikai šīs organizācijas blakusnodarbe.

    Šajā regulā “ierobežotas operācijas” netiek uzskatītas par CAT operācijām vai komerciāliem specializētiem pārvadājumiem;

    q) 

    “ievadlidojums” ir “ievadlidojums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 9. punktā;

    r) 

    “sacensību lidojums” ir “sacensību lidojums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 10. punktā;

    s) 

    “lidojumu paraugdemonstrējums” ir “lidojumu paraugdemonstrējums”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 965/2012 2. panta 11. punktā.

    ▼C2

    3. pants

    Lidojumderīguma uzturēšanas prasības

    1.  Šīs regulas 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar I pielikuma (M daļas) prasībām, izņemot 2. punkta pirmajā daļā norādītos gaisa kuģus, kuriem piemēro Vb pielikuma (ML daļas) prasības.

    2.  Šīs regulas Vb pielikuma (ML daļas) prasības piemēro šādiem gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju:

    a) 

    lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir 2 730 kg vai mazāk;

    b) 

    rotorplāniem, kuru maksimālā pacelšanās masa ir 1 200 kg vai mazāk un kuri sertificēti ne vairāk kā četru personu pārvadāšanai;

    c) 

    citiem ELA2 gaisa kuģiem.

    Ja pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētie gaisa kuģi ir norādīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, piemēro I pielikuma (M daļas) prasības.

    3.  Lai 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos gaisa kuģus varētu norādīt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, tiem jāatbilst visām šādām prasībām:

    a) 

    kompetentā iestāde ir apstiprinājusi attiecīgo gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktu;

    b) 

    pienācīga tehniskā apkope, kas prasīta a) apakšpunktā minētajā tehniskās apkopes programmā, ir veikta un sertificēta saskaņā ar II pielikuma (145. daļas) 145.A.48. un 145.A.50. punktu;

    c) 

    ir veikta lidojumderīguma pārbaude un izdots jauns lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu.

    4.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu, kuriem ir izdota lidošanas atļauja, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina, pamatojoties uz īpašajiem lidojumderīguma uzturēšanas nosacījumiem, kas noteikti lidošanas atļaujā, kura izdota saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 ( 4 ) I pielikumu (21. daļu).

    5.  Šīs regulas 1. panta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas, kas atbilst I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktā noteiktajām prasībām, kuras bija piemērojamas pirms 2019. gada 24. septembra, uzskata par atbilstīgām attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.302. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.302. punktā noteiktajām prasībām saskaņā ar 1. un 2. punktu.

    6.  Ekspluatanti 1. panta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar Va pielikuma (T daļas) prasībām.

    7.  Lidmašīnu, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5 700 kg vai mazāk un kuras aprīkotas ar vairākiem turbopropellerdzinējiem, lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina saskaņā ar prasībām, kuras piemērojamas gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, un noteiktas I pielikuma (M daļas) M.A.201., M.A.301., M.A.302., M.A.601. un M.A.803. punktā, II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punktā, III pielikuma (66. daļas) 66.A.5., 66.A.30. un 66.A.70. punktā un V un VI papildinājumā, Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punktā un Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.A.010. punktā un I papildinājumā, ciktāl tie piemērojami gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju.

    ▼M8

    4. pants

    [Gaisa kuģu] lidojumderīguma uzturēšanā iesaistīto organizāciju apstiprināšana

    1.  Organizācijas, kas iesaistītas gaisa kuģu un sastāvdaļu, ko paredzēts tajos uzstādīt, lidojumderīguma uzturēšanā, tostarp tehniskajā apkopē, pēc to pieprasījuma kompetentā iestāde apstiprina saskaņā ar II pielikuma (145. daļas), Vc pielikuma (CAMO daļas) vai Vd pielikuma (CAO daļas) prasībām, kuras piemērojamas attiecīgajām organizācijām.

    2.  Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2020. gada 24. septembrim kompetentā iestāde var organizācijām pēc to pieprasījuma izdot apstiprinājumus saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu un G apakšdaļu. Visi apstiprinājumi, kas izdoti saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu un G apakšdaļu, ir derīgi līdz 2021. gada 24. septembrim.

    3.  Tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājuma sertifikātus, ko dalībvalsts izdevusi vai atzinusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 ( 5 ) II pielikumā minēto sertifikācijas specifikāciju JAR-145 un kas bija derīgi pirms 2003. gada 29. novembra, uzskata par izdotiem saskaņā ar šīs regulas II pielikuma (145. daļas) prasībām.

    4.  Organizācijām, kurām ir derīgs organizācijas apstiprinājuma sertifikāts, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), kompetentā iestāde pēc to pieprasījuma izdod veidlapu 3-CAO, kas noteikta Vd pielikuma (CAO daļas) I papildinājumā, un pēc tam kompetentā iestāde minētās organizācijas uzrauga saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu).

    Šādas organizācijas tiesības atbilstīgi apstiprinājumam, kas izdots saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu), ir tādas pašas kā tiesības atbilstīgi apstiprinājumam, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu). Tomēr šīs tiesības nepārsniedz Vd pielikuma (CAO daļas) A iedaļā minētās organizācijas tiesības.

    Atkāpjoties no Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.B.060. punkta, organizācijas līdz 2021. gada 24. septembrim var novērst jebkādas konstatētās neatbilstības, kuras attiecas uz prasībām, kas ieviestas ar Vd pielikumu (CAO daļu) un nav ietvertas I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā vai G apakšdaļā vai II pielikumā (145. daļā).

    Ja pēc 2021. gada 24. septembra organizācija nav noslēgusi minētos konstatējumus, apstiprinājuma sertifikātu pilnībā vai daļēji atsauc, ierobežo vai aptur.

    5.  Organizācijām, kurām ir derīgs lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājuma sertifikāts, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, kompetentā iestāde pēc to pieprasījuma izdod EASA 14. veidlapas apstiprinājuma sertifikātu saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu), un pēc tam kompetentā iestāde minētās organizācijas uzrauga saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu).

    Atkāpjoties no Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.B.350. punkta, organizācijas līdz 2021. gada 24. septembrim var novērst jebkādas konstatētās neatbilstības, kuras attiecas uz prasībām, kas ieviestas ar Vc pielikumu (CAMO daļu) un nav ietvertas I pielikuma (M daļas) G apakšdaļā.

    Ja pēc 2021. gada 24. septembra organizācija nav noslēgusi minētos konstatējumus, apstiprinājuma sertifikātu pilnībā vai daļēji atsauc, ierobežo vai aptur.

    6.  Sertifikātus un gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas apstiprinājumus, kuri izdoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2020. gada 24. marta, uzskata par izdotiem saskaņā ar šo regulu.

    ▼B

    5. pants

    Sertificējošais personāls

    ▼M6

    1.  Sertificējošais personāls ir kvalificēts saskaņā ar III pielikuma (66. daļas) prasībām, izņemot gadījumus, kas noteikti I pielikuma (M daļas) M.A.606. punkta h) apakšpunktā, M.A.607. punkta b) apakšpunktā, M.A.801. punkta d) apakšpunktā un M.A.803. punktā, Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.801. punkta c) apakšpunktā un ML.A.803. punktā, Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.A.035. punkta d) apakšpunktā un CAO.A.040. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punkta j) apakšpunktā un IV papildinājumā.

    ▼B

    2.  Ikviena gaisa kuģa tehniskās apkopes licence kopā ar saistītiem tehniskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, ko ir izsniegusi vai atzinusi dalībvalsts atbilstoši JAA prasībām un procedūrām un kas ir derīga laikā, kad stājas spēkā Regula (EK) Nr. 2042/2003, ir uzskatāma par izsniegtu atbilstoši šai regulai.

    3.  Ja sertificējošajam personālam ir licence, kas piešķirta saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) attiecīgajā kategorijā/apakškategorijā, uzskata, ka tam ir tā paša pielikuma 66.A.20. iedaļas a) punktā minētās tiesības attiecībā uz šo kategoriju/apakškategoriju. Pamatzināšanu prasības, kas attiecas uz šīm jaunajām tiesībām, uzskata par izpildītām, lai šādu licenci paplašinātu, ietverot tajā jaunu kategoriju/apakškategoriju.

    4.  Sertificējošais personāls, kuram ir licence, kurā ietverti gaisa kuģi, kam nav vajadzīgs individuāls tipa novērtējums, var turpināt izmantot savas tiesības līdz pirmajai atjaunināšanai vai maiņai, kad licenci saskaņā ar III pielikuma (66. daļa) 66.B.125. iedaļā aprakstīto procedūru konvertē par tā paša pielikuma 66.A.45. iedaļā noteiktajiem novērtējumiem.

    5.  Ziņojumus par konvertēšanu un ziņojumus par piešķirtajiem eksaminācijas kredītpunktiem, kuri atbilst prasībām, kas bija piemērojamas, pirms tika sākta Regulas (ES) Nr. 1149/2011 piemērošana, uzskata par atbilstīgiem šai regulai.

    ▼M5

    6.  Kamēr šajā regulā nav noteiktas īpašas prasības sertificējošajam personālam attiecībā uz sastāvdaļām, turpina piemērot prasības, kas paredzētas attiecīgās dalībvalsts spēkā esošajos valsts tiesību aktos, izņemot gadījumus, kad tehniskās apkopes organizācijas atrodas ārpus Savienības, un šādos gadījumos prasības apstiprina Aģentūra.

    ▼B

    6. pants

    Prasības apmācības organizācijai

    1.  Organizācijas, kas iesaistītas 5. pantā minētā personāla apmācībā, apstiprina atbilstoši IV pielikumam (147. daļa), lai:

    a) 

    vadītu atzītus pamatapmācības kursus; un/vai

    b) 

    vadītu atzītus tipa apmācības kursus; un

    c) 

    vadītu eksamināciju; un

    d) 

    izsniegtu apmācības sertifikātus.

    2.  Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājumus, kurus izsniedz vai atzīst dalībvalsts atbilstoši JAA prasībām un procedūrām un kuri ir derīgi pirms Regulas (EK) Nr. 2042/2003 stāšanās spēkā, uzskata par izsniegtiem atbilstoši šai regulai.

    6.  Tipa kvalifikācijas apmācības kursos, kas apstiprināti, pirms tikusi apstiprināta minimālā mācību programma tehniskās apkopes sertificēšanas darbinieku tipa kvalifikācijas apmācībai saistībā ar attiecīgā tipa datiem par piemērotību ekspluatācijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012, līdz 2017. gada 18. decembrim vai divu gadu laikā pēc datu par piemērotību ekspluatācijai apstiprināšanas, no šiem datumiem izvēloties vēlāko, iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti minēto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

    7. pants

    Regulu (EK) Nr. 2042/2003 atceļ.

    Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

    ▼M6

    7.a pants

    Kompetentās iestādes

    1.  Ja dalībvalsts norādījusi vairāk nekā vienu struktūru kā kompetento iestādi, kam ir vajadzīgās pilnvaras un kam ir uzticēti pienākumi saistībā ar personu un organizāciju sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu, tad izpilda šādas prasības:

    a) 

    skaidri nosaka katras kompetentās iestādes kompetences jomas, jo sevišķi pienākumus un ģeogrāfiskos ierobežojumus;

    b) 

    iedibina koordināciju starp minētajām iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu visu organizāciju un personu efektīvu sertifikāciju un uzraudzību saskaņā ar šo regulu.

    2.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu darbinieki neveic sertifikācijas un uzraudzības darbības, ja ir norādes uz to, ka šādas darbības varētu tieši vai netieši izraisīt interešu konfliktu, jo īpaši saistībā ar ģimenes vai finanšu interesēm.

    3.  Ja nepieciešams sertifikācijas vai uzraudzības uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes tiek pilnvarotas:

    a) 

    pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi;

    b) 

    kopēt šādus reģistrus, datus, procedūras un citus materiālus vai veikt no tiem izrakstus;

    c) 

    uz vietas prasīt mutiskus skaidrojumus no jebkura minēto organizāciju darbinieka;

    d) 

    iekļūt attiecīgajās telpās, ekspluatācijas vietās vai transportlīdzekļos, kas pieder minētajām personām vai ko tās izmanto;

    e) 

    veikt revīzijas, izmeklēšanas, novērtēšanu un pārbaudes, tostarp nepaziņotas pārbaudes, attiecībā uz minētajām organizācijām;

    f) 

    attiecīgā gadījumā veikt vai sākt piespiedu izpildes pasākumus.

    4.  Šā panta 3. punktā minētās pilnvaras īsteno atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību normām.

    ▼B

    8. pants

    Stāšanās spēkā

    1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nepiemērot:

    a) 

    lidmašīnu ar virzuļdzinēju bez kompresora, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nav lielāka par 2 000 kg un kuras nav iesaistītas gaisa komercpārvadājumos,

    tehniskajai apkopei līdz 2014. gada 28. septembrim prasību par to, lai sertificējošais personāls būtu kvalificēts saskaņā ar III pielikumu (66. daļa), kura ietverta šādos noteikumos:

    — 
    I pielikuma (M daļa) M.A.606. iedaļas g) punktā un M.A.801. iedaļas b) punkta 2. apakšpunktā,
    — 
    II pielikuma (145. daļa) 145.A.30. iedaļas g) un h) punktā;

    ▼M5 —————

    ▼M2

    c) 

    gaisa kuģiem, kas reģistrēti trešā valstī un ko bez apkalpes nomā gaisa pārvadātāji, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, – līdz 2017. gada 25. augustam Va pielikuma prasības.

    2.a.  Atkāpjoties no 1. punkta, ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 379/2014 ( 6 ) grozītajā Regulā (ES) Nr. 965/2012 izklāstītās prasības gaisa kuģiem, kurus izmanto komerciāliem specializētiem pārvadājumiem vai CAT un kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – piemēro no 2017. gada 21. aprīļa.

    Līdz norādītajam termiņam:

    — 
    I pielikuma M.A.201. punkta f) apakšpunkta noteikumus piemēro kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, un kuri nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un komerciālām ATO organizācijām,
    — 
    I pielikuma M.A.201. punkta h) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, un kuri nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un komerciālām ATO organizācijām,
    — 
    I pielikuma M.A.306. punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kurus izmanto ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai,
    — 
    I pielikuma M.A.801. punkta c) apakšpunkta noteikumus piemēro ELA1, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un kurus neizmanto komerciālas apstiprinātas mācību organizācijas (ATO),
    — 
    I pielikuma M.A.803. punkta b) apakšpunkta noteikumus piemēro gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un kuru MTOM ir ne vairāk kā 2 730 kg, planieriem, planieriem ar dzinēju vai gaisa baloniem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, vai kurus izmanto komerciālas ATO organizācijas,
    — 
    I pielikuma M.A.901. punkta g) apakšpunkta noteikumus piemēro ELA1 gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, vai ekspluatanti, kuriem dalībvalsts pieprasa, lai tiem būtu apliecība komerciālu pārvadājumu veikšanai, vai komerciālas ATO organizācijas.

    ▼B

    3.  Kad dalībvalsts piemēro 2. punkta noteikumus, tā par to paziņo Komisijai un Aģentūrai.

    4.  Lai ievērotu laika ierobežojumus, kas ietverti III pielikuma (66. daļa) 66.A.25. un 66.A.30. iedaļā un III papildinājumā saistībā ar eksāmeniem pamatzināšanu pārbaudei, pamatpieredzi, teorētiskajām tipa apmācībām un eksāmeniem, praktiskajām apmācībām un novērtējumu, tipa eksāmeniem un apmācību darba vietā, kas pabeigti, pirms tika sākta ►M1  Regulas (ES) Nr. 1149/2011 ◄ piemērošana, laika atskaites punkts ir diena, kad sāka piemērot ►M1  Regulu (ES) Nr. 1149/2011 ◄ .

    ▼M5 —————

    ▼M1

    6.  Atkāpjoties no 1. punkta:

    a) 

    Kompetentās iestādes vai – attiecīgā gadījumā – organizācijas līdz 2015. gada 31. decembrim var turpināt izdot sertifikātus to iepriekšējā redakcijā, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) III papildinājumā vai IV pielikuma (147. daļas) II un III papildinājumā, kura bija spēkā līdz 2015. gada 27. jūlijam.

    b) 

    Pirms 2016. gada 1. janvāra izdotie sertifikāti paliek spēkā, līdz tos maina, aptur vai atsauc.

    ▼M5

    7.  Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz lidmašīnām ar MTOM līdz 5 700  kg, kuras ir aprīkotas ar vairākiem turbopropellerdzinējiem un kuras nav iesaistītas komerciālos pārvadājumos, I pielikuma (M daļa) M.A.201. punkta g) apakšpunkta 2. un 3. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

    ▼M6 —————

    ▼B

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




    I PIELIKUMS

    (M daļa)

    ▼M6

    SATURA RĀDĪTĀJS

    M.1

    A IEDAĻA — TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠDAĻA — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    M.A.101

    Darbības joma

    B APAKŠDAĻA — ATBILDĪBA

    M.A.201

    Pienākumi

    M.A.202

    Ziņošana par atgadījumiem

    C APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    M.A.301

    Lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumi

    M.A.302

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma

    M.A.303

    Lidojumderīguma direktīvas

    M.A.304

    Dati par modifikācijām un remontiem

    M.A.305

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēma

    M.A.306

    Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma

    M.A.307

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu nodošana

    D APAKŠDAĻA — TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    M.A.401

    Tehniskās apkopes dati

    M.A.402

    Tehniskās apkopes veikšana

    M.A.403

    Gaisa kuģa defekti

    E APAKŠDAĻA — SASTĀVDAĻAS

    M.A.501

    Klasificēšana un uzstādīšana

    M.A.502

    Sastāvdaļu tehniskā apkope

    M.A.503

    Ierobežota darbmūža detaļas un periodiski kontrolētas sastāvdaļas

    M.A.504

    Sastāvdaļu nodalīšana

    F APAKŠDAĻA — TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    M.A.601

    Darbības joma

    M.A.602

    Pieteikums

    M.A.603

    Apstiprinājuma joma

    M.A.604

    Tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmata

    M.A.605

    Telpas

    M.A.606

    Prasības personālam

    M.A.607

    Sertificējošais personāls un lidojumderīguma pārbaudes personāls

    M.A.608

    Sastāvdaļas, iekārtas un instrumenti

    M.A.609

    Tehniskās apkopes dati

    M.A.610

    Tehniskās apkopes darbuzdevumi

    M.A.611

    Tehniskās apkopes standarti

    M.A.612

    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    M.A.613

    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    M.A.614

    Tehniskās apkopes un lidojumderīguma pārbaužu datu uzskaite

    M.A.615

    Organizācijas tiesības

    M.A.616

    Organizācijas pārskats

    M.A.617

    Izmaiņas apstiprinātajā tehniskās apkopes organizācijā

    M.A.618

    Pastāvīgs apstiprinājuma derīgums

    M.A.619

    Konstatējumi

    G APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJA

    M.A.701

    Darbības joma

    M.A.702

    Pieteikums

    M.A.703

    Apstiprinājuma joma

    M.A.704

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

    M.A.705

    Telpas

    M.A.706

    Prasības personālam

    M.A.707

    Lidojumderīguma pārbaudes personāls

    M.A.708

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    M.A.709

    Dokumentācija

    M.A.710

    Lidojumderīguma pārbaude

    M.A.711

    Organizācijas tiesības

    M.A.712

    Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    M.A.713

    Izmaiņas apstiprinātajā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijā

    M.A.714

    Uzskaite

    M.A.715

    Pastāvīgais apstiprinājuma derīgums

    M.A.716

    Konstatējumi

    H APAKŠDAĻA — IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    M.A.801

    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    M.A.802

    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    M.A.803

    Pilota īpašnieka atļauja

    I APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS

    M.A.901

    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    M.A.902

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīgums

    M.A.903

    Gaisa kuģa pārreģistrācija ES teritorijā

    M.A.904

    ES importēta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    M.A.905

    Konstatējumi

    B IEDAĻA — PROCEDŪRA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠDAĻA — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    M.B.101

    Darbības joma

    M.B.102

    Kompetentā iestāde

    M.B.103

    Konstatējumi un piespiedu izpildes pasākumi — personas

    M.B.104

    Uzskaite

    M.B.105

    Savstarpējā apmaiņa ar informāciju

    B APAKŠDAĻA — ATBILDĪBA

    M.B.201

    Pienākumi

    M.B.202

    Informācija Aģentūrai

    C APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    M.B.301

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma

    M.B.302

    Atbrīvojumi

    M.B.303

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība

    M.B.304

    Atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    M.A.305

    Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma

    D APAKŠDAĻA — TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    E APAKŠDAĻA — SASTĀVDAĻAS

    F APAKŠDAĻA — TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    M.B.601

    Pieteikums

    M.B.602

    Sākotnējais apstiprinājums

    M.B.603

    Apstiprinājuma izsniegšana

    M.B.604

    Pastāvīgā uzraudzība

    M.B.605

    Konstatējumi

    M.B.606

    Izmaiņas

    M.B.607

    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    G APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJA

    M.B.701

    Piemērošana

    M.B.702

    Sākotnējā apstiprināšana

    M.B.703

    Apstiprinājuma izsniegšana

    M.B.704

    Pastāvīgā uzraudzība

    M.B.705

    Atzinumi

    M.B.706

    Izmaiņas

    M.B.707

    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    H APAKŠDAĻA — IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    I APAKŠDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS

    M.B.901

    Ieteikumu novērtējums

    M.B.902

    Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude

    M.B.903

    Konstatējumi

    M.B.904

    Informācijas apmaiņa

    I papildinājums — Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums

    II papildinājums — Autorizēts izmantošanas sertifikāts — EASA 1. veidlapa

    III papildinājums — Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts — EASA 15. veidlapa

    IV papildinājums — Klases un novērtējuma sistēma, ko izmanto I pielikuma (M daļa) F apakšdaļā un II pielikumā (145. daļa) minēto tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai

    V papildinājums — Tehniskās apkopes organizācijas sertifikāts, kas minēts I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā – EASA 3.-MF

    VI papildinājums — Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas sertifikāts, kas minēts I pielikuma (M daļas) G apakšdaļā – EASA 14.-MG veidlapa

    VII papildinājums — Kompleksās tehniskās apkopes darbi

    VIII papildinājums — Ierobežota tehniskā apkope, ko veic pilots īpašnieks

    ▼B

    M.1

    Šajā daļā kompetentā iestāde ir:

    1. 

    atsevišķa gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzības un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdošanas gadījumā — iestāde, kuru iecēlusi reģistrācijas dalībvalsts;

    2. 

    tehniskās apkopes organizācijas uzraudzības gadījumā, kā norādīts šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļā:

    i) 

    iestāde, ko iecēlusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas minētās organizācijas galvenā uzņēmējdarbības vieta;

    ii) 

    Aģentūra, ja organizācija atrodas trešā valstī;

    ▼M6

    3. 

    gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu apstiprināšanas gadījumā — viena no šīm iestādēm:

    i) 

    gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalsts ieceltā iestāde;

    ii) 

    ja pirms gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanas tam piekrīt reģistrācijas dalībvalsts — viena no šīm iestādēm:

    a) 

    tās dalībvalsts ieceltā iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā darījumdarbības vieta vai, ja ekspluatantam nav galvenās darījumdarbības vietas, tās dalībvalsts ieceltā iestāde, kurā ir ekspluatanta darījumdarbības vieta vai dzīvesvieta;

    ▼M8

    b) 

    iestāde, kas atbild par tās organizācijas uzraudzību, kura vada attiecīgā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu vai ar kuru īpašnieks ir noslēdzis ierobežotu līgumu saskaņā ar M.A.201. punkta i) apakšpunkta 3. punktu;

    ▼M8

    4. 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas uzraudzības gadījumā, kā norādīts šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļā:

    i) 

    iestāde, ko iecēlusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas minētās organizācijas galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja apstiprinājums nav iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā;

    ii) 

    iestāde, ko iecēlusi ekspluatanta dalībvalsts, ja apstiprinājums ir iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā;

    iii) 

    Aģentūra, ja organizācija atrodas trešā valstī.

    ▼M6 —————

    ▼B

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ▼M6

    M.A.101    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteikti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts gaisa kuģa lidojumderīgums, ieskaitot tā tehnisko apkopi. Tajā ir arī norādīti nosacījumi, kas jāievēro personām vai organizācijām, kuras iesaistītas šādās darbībās.

    ▼B

    B APAKŠDAĻA

    ATBILDĪBA

    M.A.201    Pienākumi

    ▼M6

    a) 

    Gaisa kuģa īpašnieks ir atbildīgs par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu un nodrošina, ka lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildītas visas šādas prasības:

    1. 

    tiek uzturēts gaisa kuģa lidojumderīgums;

    2. 

    ikviena uzstādītā ekspluatējamā un rezerves iekārta ir pareizi iebūvēta un lietošanai derīga, vai arī ir skaidri apzīmēta kā lietošanai nederīga;

    3. 

    lidojumderīguma sertifikāts ir derīgs;

    4. 

    gaisa kuģa tehniskā apkope ir veikta atbilstoši tehniskās apkopes programmai, kas norādīta M.A.302. punktā.

    ▼B

    b) 

    Kad gaisa kuģis ir iznomāts, īpašnieka pienākumus nodod nomniekam, ja:

    1. 

    nomnieks ir minēts reģistrācijas dokumentā; vai

    2. 

    ir precīzi norādīts izpirkumnomas līgumā.

    Ja šajā daļā ir norāde uz “īpašnieku”, tad termins “īpašnieks” attiecas uz īpašnieku vai nomnieku.

    c) 

    Ikviena persona vai organizācija, kura veic tehnisko apkopi, ir atbildīga par veiktajiem uzdevumiem.

    ▼M6

    d) 

    Par apmierinošu pirmslidojuma pārbaudes veikšanu ir atbildīgs gaisa kuģa kapteinis vai — ja gaisa kuģi izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji — ekspluatants. Minēto pārbaudi veic pilots vai cita kvalificēta persona, un nav nepieciešams, lai to veiktu apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai sertificējošais personāls.

    ▼M8

    e) 

    Ja gaisa kuģi izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 7 ) licencēti gaisa pārvadātāji, par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu atbild tā ekspluatants un tas:

    1) 

    nodrošina, ka lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

    2) 

    veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka tas ir apstiprināts kā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija (“CAMO”) atbilstoši Vc pielikumam (CAMO daļai) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļai saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta apliecību, kas attiecas uz gaisa kuģi, kuru tas ekspluatē;

    3) 

    veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka tas ir apstiprināts saskaņā ar II pielikumu (145. daļu), vai saskaņā ar Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktu vai šā pielikuma (M daļas) M.A.708. punkta c) apakšpunktu noslēdz rakstisku līgumu ar organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu).

    f) 

    Attiecībā uz kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kurus izmanto komerciāliem specializētiem pārvadājumiem vai CAT operācijām, izņemot tās, kuras veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji vai komerciālas apstiprinātas mācību organizācijas (“ATO”) un deklarētas mācību organizācijas (“DTO”), kas minētas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ( 8 ) 10.a pantā, ekspluatants nodrošina, ka:

    1) 

    lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

    2) 

    ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veic CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu; ja ekspluatants nav CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, tas saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumu ar organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, noslēdz rakstisku līgumu par minēto uzdevumu izpildi;

    3) 

    šā apakšpunkta 2. punktā minētā CAMO ir apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) kā organizācija, kam var piešķirt apstiprinājumu gaisa kuģu un tajos uzstādāmo sastāvdaļu tehniskajai apkopei, vai minētā CAMO saskaņā ar Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktu vai šā pielikuma (M daļas) M.A.708. punkta c) apakšpunktu ir noslēgusi rakstisku līgumu ar organizācijām, kuras apstiprinātas saskaņā ar II pielikumu (145. daļu).

    g) 

    Attiecībā uz kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, kas nav uzskaitīti e) un f) apakšpunktā, īpašnieks nodrošina, ka:

    1) 

    lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

    2) 

    ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veic CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu; ja īpašnieks nav CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, tas saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumu ar organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, noslēdz rakstisku līgumu par minēto uzdevumu izpildi;

    3) 

    šā apakšpunkta 2. punktā minētā CAMO ir apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) kā organizācija, kam var piešķirt apstiprinājumu gaisa kuģu un tajos uzstādāmo sastāvdaļu tehniskajai apkopei, vai minētā CAMO saskaņā ar Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktu vai šā pielikuma (M daļas) M.A.708. punkta c) apakšpunktu ir noslēgusi rakstisku līgumu ar organizācijām, kuras apstiprinātas saskaņā ar II pielikumu (145. daļu).

    h) 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un ko izmanto komerciāliem specializētiem pārvadājumiem vai CAT operācijām, izņemot tās, kuras veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji vai komerciālas ATO un komerciālas DTO, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 10.a pantā, ekspluatants nodrošina, ka:

    1) 

    lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

    2) 

    ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veic CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, vai apvienotā lidojumderīguma organizācija (“CAO”), kas apstiprināta saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu); ja ekspluatants nav CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, vai CAO, kas apstiprināta saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu), tas saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumu ar CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, vai ar CAO, kas apstiprināta saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu), noslēdz rakstisku līgumu;

    3) 

    šā apakšpunkta 2. punktā minētā CAMO vai CAO ir apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai kā CAO ar tehniskās apkopes tiesībām, vai arī attiecīgā CAMO saskaņā ar Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktu vai šā pielikuma (M daļas) M.A.708. punkta c) apakšpunktu ir noslēgusi rakstisku līgumu ar organizācijām, kas apstiprinātas saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu) ar tehniskās apkopes tiesībām.

    i) 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un kas nav uzskaitīti e) un h) apakšpunktā vai ko izmanto ierobežotās operācijās, īpašnieks nodrošina, ka lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildīti a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šajā nolūkā īpašnieks:

    1) 

    M.A.301. punktā minētos lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumus uztic CAMO vai CAO, noslēdzot rakstisku līgumu saskaņā ar I papildinājumu; vai

    2) 

    pats veic minētos uzdevumus; vai

    3) 

    pats veic minētos uzdevumus, izņemot ar gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas (“AMP”) izstrādi un apstiprinājuma apstrādi saistītus uzdevumus, bet tikai tādā gadījumā, ja minētos uzdevumus veic CAMO vai CAO uz tāda ierobežota līguma pamata, kas noslēgts saskaņā ar M.A.302. punktu.

    ▼M2

    j) 

    Īpašnieks/ekspluatants gādā par to, lai jebkurai kompetentās iestādes pilnvarotai personai tiktu nodrošināta piekļuve tā telpām, gaisa kuģiem vai dokumentiem, kas saistīti ar ekspluatanta veiktajām darbībām, tostarp darbībām, par kurām ekspluatants noslēdzis apakšuzņēmēja līgumu, lai šī persona varētu pārliecināties par atbilstību šīs daļas noteikumiem.

    ▼M8

    k) 

    Ja gaisa kuģi, kas iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, izmanto nekomerciāliem pārvadājumiem vai specializētiem pārvadājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikuma ORO.GEN.310. punktu vai VII pielikuma NCO.GEN.104. punktu, ekspluatants nodrošina, ka uzdevumus, kas saistīti ar lidojumderīguma uzturēšanu, veic attiecīgi gaisa kuģa ekspluatanta apliecības turētāja CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai šā pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, vai apvienotā lidojumderīguma organizācija (“CAO”), kas apstiprināta saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu).

    ▼M6

    M.A.202    Ziņošana par atgadījumiem

    a) 

    Neskarot ziņošanas prasības, kas noteiktas II pielikumā (145. daļā) un Vc pielikumā (CAMO daļā), ikviena persona vai organizācija, kas ir atbildīga saskaņā ar M.A.201. punktu, ziņo par ikvienu konstatētu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas apdraud lidojumu drošību:

    1) 

    gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalsts ieceltajai kompetentajai iestādei un — ja ekspluatanta dalībvalsts nav reģistrācijas dalībvalsts — ekspluatanta dalībvalsts ieceltajai kompetentajai iestādei;

    2) 

    organizācijai, kas atbild par tipa projektu vai papildu tipa projektu.

    b) 

    Šā punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus sagatavo tādā veidā, kā to noteikusi a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde, un tajos iekļauj visu attiecīgo informāciju par konstatēto pazīmi, kāda zināma personai vai organizācijai, kura sagatavo ziņojumu.

    c) 

    Ja gaisa kuģa tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi veic uz rakstiska līguma pamata, par minētajām darbībām atbildīgā persona vai organizācija ziņo par ikvienu a) apakšpunktā minēto pazīmi arī gaisa kuģa īpašniekam un ekspluatantam, kā arī attiecīgajai CAMO vai CAO, ja tā nav gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants.

    d) 

    Attiecīgā persona vai organizācija a) un c) apakšpunktā minētos ziņojumus iesniedz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad persona vai organizācija konstatējusi pazīmi, uz kuru attiecas ziņojums, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtēju apstākļu dēļ.

    e) 

    Attiecīgā persona vai organizācija iesniedz papildu ziņojumu, kurā izklāsta darbības, ko persona vai organizācija plāno veikt, lai novērstu līdzīgus atgadījumus nākotnē, tiklīdz šādas darbības tiek noteiktas. Papildu ziņojumu iesniedz tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde.

    ▼B

    C APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ▼M6

    M.A.301    Lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumi

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu un ekspluatējamo un rezerves iekārtu funkcionālo izmantojamību nodrošina:

    a) 

    veicot pirmslidojuma pārbaudes;

    b) 

    saskaņā ar M.A.304. un — attiecīgā gadījumā — M.A.401. punktā norādītajiem datiem novēršot jebkuru defektu vai bojājumu, kas ietekmē ekspluatācijas drošību, ņemot vērā obligāto iekārtu sarakstu (“MEL”) un pieļaujamo konfigurācijas noviržu sarakstu, ja tādi ir;

    c) 

    veicot visu tehnisko apkopi saskaņā ar M.A.302. punktā minēto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    d) 

    nododot izmantošanā pēc tehniskās apkopes saskaņā ar H apakšdaļu;

    e) 

    attiecībā uz visiem kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, — veicot M.A.302. punktā minētās apstiprinātās gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas efektivitātes analīzi;

    f) 

    izpildot ikvienu piemērojamo:

    1) 

    lidojumderīguma direktīvu;

    2) 

    ekspluatācijas norādi, kas ietekmē lidojumderīguma uzturēšanu;

    3) 

    prasību par lidojumderīguma uzturēšanu, kuru noteikusi Aģentūra;

    4) 

    pasākumu, ko kompetentā iestāde prasa veikt kā tūlītēju atbildi uz drošības problēmu;

    g) 

    veicot modifikācijas un remontus saskaņā ar M.A.304. punktu;

    h) 

    iesniedzot gaisa kuģa kapteinim vai — saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencētu gaisa pārvadātāju gadījumā — ekspluatantam masas un smaguma centra izvietojuma deklarāciju, kurā atspoguļota gaisa kuģa aktuālā konfigurācija;

    i) 

    ja nepieciešams, veicot pārbaudes lidojumus pēc tehniskās apkopes.

    M.A.302    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma

    a) 

    Ikviena gaisa kuģa tehniskā apkope tiek organizēta saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    b) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un visus turpmākos tās grozījumus apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    ►M8  Ja gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu vada CAMO vai CAO vai ja starp īpašnieku un CAMO vai CAO ir noslēgts ierobežots līgums saskaņā ar M.A.201. punkta i) apakšpunkta 3. punktu, AMP un tās grozījumus var apstiprināt netiešās apstiprināšanas procedūrā.

    Šādā gadījumā netiešās apstiprināšanas procedūru nosaka attiecīgā CAMO vai CAO Vc pielikuma CAMO.A.300. punktā vai šā pielikuma M.A.704. punktā minētā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma (“CAME”) ietvaros vai Vd pielikuma CAO.A.025. punktā minētā apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojuma (“CAE”) ietvaros, un to apstiprina kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par konkrēto CAMO vai CAO. ◄

    Netiešās apstiprināšanas procedūru izmanto tikai tad, ja attiecīgā CAMO vai CAO ir gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalsts pārraudzībā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar M.1. punkta 3. apakšpunktu ir noslēgts rakstisks līgums, ar kuru atbildība par gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu ir nodota kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par CAMO vai CAO.

    d) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma pierāda atbilstību:

    1) 

    kompetentās iestādes izdotajiem norādījumiem;

    2) 

    lidojumderīguma uzturēšanas norādījumiem,

    i) 

    ko izdevuši tipa sertifikāta, ierobežota tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma, ETSO atļaujas vai jebkāda cita tāda atbilstoša apstiprinājuma turētāji, kurš izdots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu);

    ii) 

    kas attiecīgā gadījumā iekļauti Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.90.B vai 21.A.431.B punktā minētajās sertifikācijas specifikācijās;

    e) 

    atkāpjoties no d) apakšpunkta, īpašnieks vai organizācija, kas vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, var neievērot d) apakšpunkta 2. punktā minētos norādījumus un ierosināt lielāku intervālu noteikšanu gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā, pamatojoties uz datiem, kas iegūti pietiekamā pārskatīšanā, kura veikta saskaņā ar h) apakšpunktu. Netiešā apstiprināšana nav atļauta intervālu palielināšanai ar drošību saistītiem uzdevumiem. Īpašnieks vai organizācija, kas vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, var arī ierosināt papildu norādījumu iekļaušanu gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā.

    f) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā iekļauj sīkāku informāciju par visām veicamajām tehniskajām apkopēm, tostarp to biežumu, un jebkādiem specifiskiem uzdevumiem, kas saistīti ar darbību tipu un specifiku.

    g) 

    Ja kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju gadījumā gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas pamatā ir tehniskās apkopes vadības grupas loģika vai stāvokļa uzraudzība, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā iekļauj drošuma programmu.

    h) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu regulāri pārskata un, ja nepieciešams, attiecīgi groza. Pārskatīšana nodrošina to, ka gaisa kuģa tehniskās apkopes programma turpina būt aktuāla un derīga atbilstoši darbības pieredzei un kompetentās iestādes norādījumiem, vienlaikus arī ņemot vērā jaunus vai mainītus tehniskās apkopes norādījumus, kurus izdevuši tipa sertifikāta un papildu tipa sertifikāta turētāji, kā arī jebkura cita organizācija, kas publicē šādus datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu).

    ▼B

    M.A.303    Norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu

    Ikvienu piemērojamo norādījumu attiecībā uz lidojumderīgumu izpilda minētā norādījuma prasību robežās, ja vien Aģentūra nav noteikusi citādi.

    ▼M6

    M.A.304    Dati par modifikācijām un remontiem

    Persona vai organizācija, kas veic gaisa kuģa vai sastāvdaļas remontu, novērtē visus bojājumus. Modifikācijas un remontus veic, atkarībā no konkrētā gadījuma izmantojot šādus datus:

    a) 

    ko apstiprinājusi Aģentūra;

    b) 

    ko apstiprinājusi projektēšanas organizācija, kura atbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumam (21. daļai);

    c) 

    kas iekļauti Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.90B vai 21.A.431B punktā minētajās prasībās.

    M.A.305    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēma

    a) 

    Pabeidzot ikvienu tehnisko apkopi, M.A.801. punktā vai — attiecīgā gadījumā — 145.A.50. punktā prasīto gaisa kuģa izmantošanas sertifikātu reģistrē gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc tehniskās apkopes pabeigšanas.

    b) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā iekļauj:

    1. 

    ieraksta veikšanas datumu, kopējo uzkrāto ekspluatācijas laiku piemērojamajā parametrā gaisa kuģim, dzinējam(-iem) un/vai propelleram(-iem);

    2. 

    gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datus, kas aprakstīti turpmāk c) un d) apakšpunktā, kopā ar pamatojošiem detalizētiem tehniskās apkopes uzskaites datiem, kas aprakstīti turpmāk e) apakšpunktā;

    3. 

    gaisa kuģa tehnisko borta žurnālu, ja tas prasīts M.A.306. punktā.

    c) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaitē iekļauj pašreizējā masas un smaguma centra izvietojuma ziņojumu un pašreizējo statusu attiecībā uz:

    1. 

    lidojumderīguma direktīvām un pasākumiem, ko kompetentā iestāde prasa veikt kā tūlītēju atbildi uz drošības problēmu;

    2. 

    modifikācijām un remontiem;

    3. 

    atbilstību gaisa kuģa tehniskās apkopes programmai;

    4. 

    atliktajiem tehniskās apkopes uzdevumiem un atlikto defektu novēršanu.

    d) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaitē iekļauj šādu sastāvdaļu pašreizējo statusu:

    1. 

    ierobežota darbmūža detaļas, tostarp katras attiecīgās detaļas uzkrātais darbmūžs attiecībā pret piemērojamo lidojumderīguma ierobežojuma parametru, un

    2. 

    periodiski kontrolētas sastāvdaļas, tostarp attiecīgo sastāvdaļu uzkrātais darbmūžs piemērojamajā parametrā kopš pēdējās plānotās tehniskās apkopes pabeigšanas, kā noteikts gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā.

    e) 

    Īpašnieks vai ekspluatants ievieš sistēmu šādu dokumentu un datu glabāšanai formā, kas ir pieņemama kompetentajai iestādei, turpmāk norādītos termiņus:

    1. 

    gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma: tehniskais borta žurnāls vai citi dati, kas ir līdzvērtīgi darbības jomas un precizitātes ziņā, — par 36 mēnešu laikposmu pirms pēdējā ieraksta;

    2. 

    izmantošanas sertifikāts un detalizēti tehniskās apkopes uzskaites dati:

    (i) 

    pierādījumi par atbilstību lidojumderīguma direktīvām un pasākumiem, ko kompetentā iestāde prasa veikt kā tūlītēju atbildi uz drošības problēmu saistībā ar gaisa kuģi, dzinēju(-iem), propelleru(-iem) un tam (tiem) uzstādītām sastāvdaļām atkarībā no konkrētā gadījuma, — līdz tajos iekļautā informācija tiek aizstāta ar jaunu informāciju, kas ir līdzvērtīga darbības jomas un precizitātes ziņā, bet ne mazāk kā par 36 mēnešu laikposmu;

    (ii) 

    pierādījumi par atbilstību piemērojamiem datiem saskaņā ar M.A.304. punktu attiecībā uz pašreizējām modifikācijām un remontiem, ko veic gaisa kuģim, dzinējam(-iem), propelleram(-iem) un jebkurai sastāvdaļai, uz kuru attiecas lidojumderīguma ierobežojumi, un

    (iii) 

    dati par visām plānotajām tehniskajām apkopēm vai citām tehniskajām apkopēm, kas vajadzīgas gaisa kuģa, dzinēja(-u), propellera(-u) lidojumderīguma uzturēšanai atkarībā no konkrētā gadījuma, — līdz tajos iekļautā informācija tiek aizstāta ar jaunu informāciju, kas ir līdzvērtīga darbības jomas un precizitātes ziņā, bet ne mazāk kā par 36 mēnešu laikposmu;

    3. 

    dati, kas īpaši attiecas uz konkrētām sastāvdaļām:

    (i) 

    ekspluatācijas vēstures uzskaites dati par katru ierobežota darbmūža detaļu, uz kuru pamata noteikts lidojumderīguma ierobežojumu ievērošanas pašreizējais statuss;

    (ii) 

    izmantošanas sertifikāts un detalizēti tehniskās apkopes uzskaites dati par pēdējo pabeigto plānoto tehnisko apkopi un vēlāku neplānotu tehnisko apkopi, kas veikta visām ierobežota darbmūža detaļām un periodiski kontrolētām sastāvdaļām, — līdz plānotā tehniskā apkope tiek aizstāta ar citu plānotu tehnisko apkopi, kas ir līdzvērtīga darbības jomas un precizitātes ziņā, bet ne mazāk kā par 36 mēnešu laikposmu;

    (iii) 

    izmantošanas sertifikāts un īpašnieka pieņemšanas akts par ikvienu sastāvdaļu, kas uzstādīta ELA2 gaisa kuģim bez EASA 1. veidlapas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.307. punkta c) apakšpunktu — ne mazāk kā par 36 mēnešu laikposmu.

    4. 

    Uzskaites datu glabāšanas termiņi gadījumā, ja gaisa kuģa izmantošana tiek pilnīgi izbeigta:

    (i) 

    datus, kas prasīti M.A.305. punkta b) apakšpunkta 1. punktā attiecībā uz gaisa kuģi, dzinēju(-iem) un propelleru(-iem), glabā vismaz 12 mēnešus;

    (ii) 

    datus par pēdējo efektīvo statusu un ziņojumus, kas noteikti M.A.305. punkta c) un d) apakšpunktā, glabā vismaz 12 mēnešus, un

    (iii) 

    visjaunāko(-os) izmantošanas sertifikātu(-us) un detalizētus tehniskās apkopes uzskaites datus, kas noteikti M.A.305. punkta e) apakšpunkta 2. punkta ii) apakšpunktā un e) apakšpunkta 3. punkta i) apakšpunktā, glabā vismaz 12 mēnešus.

    f) 

    Persona vai organizācija, kas ir atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumiem atbilstoši M.A.201. punktam, izpilda prasības attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmu un iesniedz uzskaites datus kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.

    g) 

    Visi ieraksti, kas veikti gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā, ir skaidri un precīzi. Ja jālabo ieraksts, tad labojumu veic tā, lai ir skaidri redzams sākotnējais ieraksts.

    ▼M2

    M.A.306    Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma

    ▼M6

    a) 

    Attiecībā uz CAT, komerciāliem specializētiem pārvadājumiem un komerciālām ATO vai komerciālām DTO operācijām papildus M.A.305. punktā noteiktajām prasībām ekspluatants izmanto tehniskā borta žurnāla sistēmu, kurā ietverta šāda informācija par katru gaisa kuģi:

    ▼M2

    1. 

    informācija par katru lidojumu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pastāvīgu lidojumu drošību; un

    2. 

    pašreizējais gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts; un

    3. 

    jaunākais paziņojums par tehnisko apkopi, kurā sniegts gaisa kuģa tehniskās apkopes statuss par to, kāda nākamā plānotā un neplānotā tehniskā apkope būs jāveic, izņemot gadījumu, kad kompetentā iestāde var piekrist glabāt paziņojumu par tehnisko apkopi citur; un

    4. 

    visi atliktie labojumi būtiskajiem defektiem, kas ietekmē gaisa kuģa darbību; un

    5. 

    visas vajadzīgās vadības instrukcijas par tehniskās apkopes atbalsta pasākumiem.

    ▼M8

    b) 

    Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēmas sākotnējo izdevumu apstiprina kompetentā iestāde, kas norādīta attiecīgi Vc pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.105. punktā vai šā pielikuma (M daļas) M.1. punktā, vai Vd pielikuma (CAO daļas) CAO.1. punkta 1. apakšpunktā. Visus turpmākos minētās sistēmas grozījumus pārvalda saskaņā ar CAMO.A.300. punkta c) apakšpunktu vai M.A.704. punkta b) un c) apakšpunktu, vai CAO.A.025. punkta c) apakšpunktu.

    ▼M6 —————

    ▼B

    M.A.307    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu nodošana

    ▼M6

    a) 

    Kad īpašnieks vai ekspluatants gaisa kuģi pastāvīgi nodod citam īpašniekam vai ekspluatantam, īpašnieks vai ekspluatants, kas veic nodošanu, nodrošina, ka tiek nodoti arī M.A.305. punktā minētie lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites dati un — attiecīgā gadījumā — arī M.A.306. punktā minētā tehniskā borta žurnāla sistēma.

    b) 

    Ja īpašnieks noslēdz ar CAMO vai CAO līgumu par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu, īpašnieks nodrošina, ka nolīgtajai organizācijai tiek nodoti M.A.305. punktā minētie lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites dati.

    c) 

    Uzskaites datu glabāšanas termiņus, kas noteikti M.A.305. punkta e) apakšpunktā, turpina piemērot jaunajam īpašniekam, ekspluatantam, CAMO vai CAO.

    ▼B

    D APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    M.A.401    Tehniskās apkopes dati

    a) 

    Personai vai organizācijai, kas apkopj gaisa kuģi, veicot tehnisko apkopi, tostarp izmaiņas un remontus, ir pieejami un lietojami tikai attiecīgie jaunākie tehniskās apkopes dati.

    b) 

    Šajā daļā attiecīgie tehniskās apkopes dati ir:

    1. 

    visas piemērojamās prasības, procedūras, standarti vai informācija, ko izdod kompetentā iestāde vai Aģentūra;

    2. 

    ikviens piemērojamais norādījums attiecībā uz lidojumderīgumu;

    3. 

    piemērojamas instrukcijas par lidojumderīguma uzturēšanu, kuras izdod tipa sertifikāta un papildu tipa sertifikāta turētāji un jebkura cita organizācija, kas publicē šādus datus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) noteikumiem; vai

    4. 

    visi piemērojamie dati, kas izsniegti atbilstoši 145.A.45. iedaļas d) punktam.

    c) 

    Persona vai organizācija, kas apkopj gaisa kuģi, pārliecinās, ka visi piemērojamie tehniskās apkopes dati ir jauni un ir viegli pieejami lietošanai vajadzības gadījumā. Persona vai organizācija ievieš lietojamo darba karšu vai darbu grafiku sistēmu un precīzi pārraksta tehniskās apkopes datus šādās darba kartēs vai darba grafikos vai precīzi norāda uz konkrētu tehniskās apkopes uzdevumu vai uzdevumiem, kas minēti šādos apkopes datos.

    ▼M2

    M.A.402    Tehniskās apkopes veikšana

    Ja vien nav runa par tehnisko apkopi, kuru veic saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, visas personas vai organizācijas, kas veic tehnisko apkopi, ir:

    a) 

    kvalificētas attiecīgo uzdevumu veikšanai, kā prasīts šajā daļā;

    b) 

    nodrošina, ka zona, kurā veic tehnisko apkopi, ir labi organizēta un tīra netīrumu un kontaminācijas ziņā;

    c) 

    izmanto metodes, paņēmienus, standartus un instrukcijas, kas noteiktas M.A.401. punkta tehniskās apkopes datos;

    d) 

    izmanto instrumentus, aprīkojumu un materiālus, kas noteikti M.A.401. punkta tehniskās apkopes datos. Ja vajadzīgs, instrumentus un aprīkojumu kontrolē un kalibrē atbilstoši oficiāli atzītam standartam;

    e) 

    gādā par to, lai, veicot tehnisko apkopi, tiktu ievēroti visi vides aizsardzības prasību ierobežojumi, kas izklāstīti M.A.401. punktā minētajos tehniskās apkopes datos;

    f) 

    gādā par to, lai nelabvēlīgu laikapstākļu vai ieilgušas tehniskās apkopes gadījumā tiktu izmantotas atbilstīgas telpas;

    g) 

    gādā par to, lai tehniskās apkopes darbu laikā pēc iespējas tiktu samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas identiskos tehniskās apkopes uzdevumos;

    h) 

    gādā par to, lai pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma izpildes tiktu piemērota kļūdu noteikšanas metode; un

    i) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas veic vispārēju pārbaudi, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, aprīkojums vai citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās.

    ▼B

    M.A.403    Gaisa kuģa defekti

    a) 

    Ikvienu gaisa kuģa defektu, kas nopietni apdraud lidojumu drošību, novērš pirms turpmākā lidojuma.

    ▼M2

    b) 

    Tikai pilnvarots sertificējošais personāls – atbilstoši M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. punktam, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktam, M.A.801. punkta c) apakšpunktam, M.A.801. punkta d) apakšpunktam vai II pielikumam (145. daļa) – var nolemt, izmantojot M.A.401. punktā minētos tehniskās apkopes datus, vai gaisa kuģa defekts nopietni apdraud lidojumu drošību, un tāpēc nolemt, kad un kāds labojums veicams pirms turpmāka lidojuma, un kuru defekta labojumu var atlikt. Tomēr šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad MEL izmanto pilots vai pilnvarots sertificējošais personāls.

    c) 

    Visus gaisa kuģa defektus, kas nerada nopietnus draudus lidojumu drošībai, novērš, cik drīz vien iespējams, no dienas, kad šis defekts atklāts pirmo reizi, un atbilstoši visiem ierobežojumiem, kuri norādīti tehniskās apkopes datos vai MEL.

    ▼M6

    d) 

    Ikvienu defektu, kas nav novērsts pirms lidojuma, reģistrē gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā, kas minēta M.A.305. punktā, vai — attiecīgā gadījumā — gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēmā, kas minēta M.A.306. punktā.

    ▼B

    E APAKŠDAĻA

    SASTĀVDAĻAS

    ▼M5

    M.A.501    Klasificēšana un uzstādīšana

    a) 

    Visas sastāvdaļas klasificē šādās kategorijās:

    ▼M6

    (1) 

    sastāvdaļas, kuras ir apmierinošā stāvoklī, par kuru nodošanu izmantošanā ir ierakstīts EASA 1. veidlapā vai līdzvērtīgā dokumentā un kuras ir marķētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) Q apakšdaļu, ja vien Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumā (21. daļā) vai šajā pielikumā (M daļā), vai Vd pielikumā (CAO daļā) nav noteikts citādi;

    ▼M5

    (2) 

    lietošanai nederīgas sastāvdaļas, kuru tehnisko apkopi veic atbilstoši šīs regulas noteikumiem;

    ▼M6

    (3) 

    sastāvdaļas, kas klasificētas kā neatjaunojamas, jo tās ir sasniegušas sava obligātā darbmūža ierobežojumu vai tām ir neremontējami defekti;

    ▼M5

    (4) 

    standarta detaļas, kuras lieto gaisa kuģī, dzinējā, propellerī vai citā gaisa kuģa sastāvdaļā, ja tās ir norādītas tehniskās apkopes datos un tām pievienots pierādījums par atbilstību, kas atbilst piemērojamajam standartam;

    (5) 

    izejmateriāls un palīgmateriāls, kuru lieto apkopes darbu laikā, ja organizācija ir pārliecināta, ka materiāls atbilst vajadzīgajai specifikācijai un tam ir atbilstoša izsekojamība. Visiem materiāliem jābūt pievienotai dokumentācijai, kas tieši attiecas uz konkrēto materiālu un satur paziņojumu par atbilstību specifikācijai un arī ziņas par ražotāju un piegādātāju.

    b) 

    Sastāvdaļas, standarta detaļas un materiālus gaisa kuģī vai sastāvdaļā iemontē tikai tad, ja tās ir apmierinošā stāvoklī, pieder pie vienas no a) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un piemērojamajos tehniskās apkopes datos norādīta konkrētā sastāvdaļa, standarta detaļa vai materiāls.

    ▼M6

    M.A.502    Sastāvdaļu tehniskā apkope

    a) 

    Sastāvdaļu tehnisko apkopi veic tehniskās apkopes organizācijas, kas apstiprinātas saskaņā ar attiecīgi šā pielikuma F apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), vai Vd pielikumu (CAO daļu).

    b) 

    ►M8  Atkāpjoties no a) apakšpunkta, ja sastāvdaļu uzstāda gaisa kuģī, šādas sastāvdaļas tehnisko apkopi var veikt gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), vai Vd pielikumu (CAO daļu), vai sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. punktā. ◄ Šādu tehnisko apkopi veic saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem, ja kompetentā iestāde ir piekritusi. Šāda gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācija vai sertificējošais personāls var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes vajadzībām, ja tas nepieciešams, lai atvieglotu piekļuvi tai, izņemot gadījumus, kad šādas nomontēšanas dēļ ir vajadzīga papildu tehniskā apkope. Uz sastāvdaļu tehnisko apkopi, ko veic atbilstoši šim punktam, nav attiecināma EASA 1. veidlapas izdošana, un tai piemērojamas M.A.801. punktā paredzētās prasības, ko attiecina uz gaisa kuģa nodošanu izmantošanā.

    c) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta, ja sastāvdaļu uzstāda dzinējam vai spēka palīgiekārtai (“APU”), šādas sastāvdaļas tehnisko apkopi var veikt dzinēju tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), vai Vd pielikumu (CAO daļu). Šādu tehnisko apkopi veic saskaņā ar dzinēja vai APU tehniskās apkopes datiem vai saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem, ja tam piekrīt kompetentā iestāde. Šāda organizācija, kurai ir B kvalifikācijas atzīme, var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes vajadzībām, ja tas nepieciešams, lai atvieglotu piekļuvi tai, izņemot gadījumus, kad šādas nomontēšanas dēļ ir vajadzīga papildu tehniskā apkope.

    Šā punkta a)–c) apakšpunkts nav attiecināms uz sastāvdaļām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.307. punkta c) apakšpunktā.

    d) 

    ►M8  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.307. punkta c) apakšpunktā minēto sastāvdaļu tehnisko apkopi gadījumā, ja sastāvdaļa ir uzstādīta gaisa kuģim vai īslaicīgi nomontēta, lai atvieglotu piekļuvi, veic gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), vai Vd pielikumu (CAO daļu), sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. punktā, vai pilots īpašnieks, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā. ◄ Uz sastāvdaļu tehnisko apkopi, ko veic atbilstoši šim punktam, nav attiecināma EASA 1. veidlapas izdošana, un tai piemērojamas M.A.801. punktā paredzētās prasības, ko attiecina uz gaisa kuģa nodošanu izmantošanā.

    M.A.503    Ierobežota darbmūža detaļas un periodiski kontrolētas sastāvdaļas

    ▼M8

    a) 

    Uzstādītajām ierobežota darbmūža detaļām un periodiski kontrolētām sastāvdaļām nepārsniedz apstiprināto ierobežojumu, kas noteikts AMP un lidojumderīguma norādījumos (“AD”), izņemot M.A.504. punkta b) apakšpunktā paredzētos gadījumus.

    ▼C2

    b) 

    Kad apstiprinātais ierobežojums ir beidzies, sastāvdaļu demontē no gaisa kuģa, lai veiktu tās tehnisko apkopi vai atbrīvotos no tās, ja sastāvdaļā ir ierobežota darbmūža detaļas.

    ▼M5

    M.A.504    Sastāvdaļu nodalīšana

    a) 

    Lietošanai nederīgas un neatjaunojamas sastāvdaļas nodala no lietošanai derīgām sastāvdaļām, standarta detaļām un materiāliem.

    ▼M6

    b) 

    Neatjaunojamas sastāvdaļas nav atļauts atkārtoti nodot sastāvdaļu piegādes sistēmā, izņemot gadījumus, kad obligātais darbmūža ierobežojums ir ticis pagarināts vai remonta risinājums ir ticis apstiprināts atbilstoši Regulai (ES) Nr. 748/2012.

    ▼B

    F APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    ▼M2

    M.A.601    Darbības joma

    Šajā apakšdaļā ir noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijai, lai piešķirtu vai pagarinātu apstiprinājumu tādu gaisa kuģu tehniskajai apkopei, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, un tādu sastāvdaļu tehniskajai apkopei, kurus šiem gaisa kuģiem ir paredzēts uzstādīt, un ko izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji.

    ▼B

    M.A.602    Pieteikums

    Pieteikumu tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājuma saņemšanai vai grozīšanai iesniedz uz kompetentās iestādes noteiktās veidlapas un tā, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

    M.A.603    Apstiprinājuma joma

    ▼M6

    a) 

    Organizācija, kas ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas šī apakšdaļa, veic darbības tikai tad, ja to apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šim nolūkam kompetentā iestāde izmanto V papildinājumā noteikto veidni.

    b) 

    Darba jomu, uz kuru attiecināms apstiprinājums, nosaka tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā saskaņā ar M.A.604. punktu. Klases un novērtējumi, kas izmantojami tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai, ir noteikti šīs daļas IV papildinājumā.

    ▼B

    c) 

    Apstiprināta tehniskās apkopes organizācija var atbilstoši tehniskās apkopes datiem ierobežotā apjomā izgatavot detaļas, lai tās lietotu darbu veikšanai savās telpās, kā norādīts tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā.

    M.A.604    Tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmata

    a) 

    Tehniskās apkopes organizācija izveido rokasgrāmatu, kurā ir vismaz šāda informācija:

    ▼M6

    1. 

    deklarācija, kuru parakstījis atbildīgais pārvaldnieks, kas iecelts saskaņā ar M.A.606. punkta a) apakšpunktu, un kurā apstiprināts, ka organizācija vienmēr veiks savas darbības saskaņā ar attiecīgi šā pielikuma (M daļas) vai Vb pielikuma (ML daļas) prasībām un saskaņā ar rokasgrāmatu;

    ▼B

    2. 

    organizācijas darba joma; un

    3. 

    personas(-u), kas minēta(-as) M.A.606. iedaļas b) punktā, vārds(-i) un amats(-i); un

    4. 

    struktūras shēma, kurā parādītas saistītās atbildības ķēdes starp personu(-ām), kas minētas M.A.606. iedaļas b) punktā; un

    ▼M8

    5. 

    sertificējošā personāla un, attiecīgā gadījumā, lidojumderīguma pārbaudes personāla saraksts, kurā norādīta personāla apstiprinājuma darbības joma; un

    ▼M1

    6. 

    saraksts ar vietām, kur tiek veikta tehniskā apkope, kā arī vispārīgs telpu apraksts un

    ▼B

    7. 

    procedūras, kurās norādīts, kā tehniskās apkopes organizācija nodrošina atbilstību šīs daļas noteikumiem; un

    8. 

    tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatas grozījumu izdarīšanas procedūra(-as).

    b) 

    Tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatu un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    Neskarot b) punkta noteikumu, nelielus grozījumus rokasgrāmatā var apstiprināt ar procedūras palīdzību (še turpmāk sauktu par “netiešo apstiprinājumu”).

    M.A.605    Telpas

    Organizācija nodrošina, ka:

    a) 

    telpas ir paredzētas visiem plānotajiem darbiem, specializētās darbnīcas un boksi ir attiecīgi atdalīti, lai nodrošinātu vides aizsardzību pret piesārņojumu un vidi;

    b) 

    biroja telpas ir paredzētas visa plānotā darba vadīšanai, jo īpaši tehniskās apkopes uzskaites veikšanai;

    c) 

    sastāvdaļām, iekārtām, instrumentiem un materiāliem ir paredzētas drošas glabātavas. Glabātavas nodrošina lietošanai nederīgu sastāvdaļu un materiāla nodalīšanu no citām sastāvdaļām, materiāliem, iekārtām un instrumentiem. Glabātavas atbilst ražotāja instrukcijām un tām var piekļūt tikai pilnvarots personāls.

    M.A.606    Prasības personālam

    a) 

    Organizācija ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kuru organizācija pilnvaro nodrošināt, ka visi apkopes darbi, kuru veikšanu pieprasa klients, var tikt finansēti un izpildīti atbilstoši standartam, kas prasīts šajā daļā.

    b) 

    Personai vai personu grupai uztic pienākumu nodrošināt, ka organizācija vienmēr atbilst šīs apakšdaļas noteikumiem. Šāda(-as) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam pārvaldniekam.

    c) 

    Visas b) punktā minētās personas spēj uzrādīt atbilstīgas zināšanas, izglītību un attiecīgu pieredzi, kas saistīta ar gaisa kuģi un/vai tā sastāvdaļu apkopi.

    d) 

    Organizācijai ir piemērots personāls parasta, paredzama līgumdarba veikšanai. Īslaicīgi nolīgta apakšuzņēmuma personāla nodarbināšana ir pieļaujama gadījumā, kad līgumdarbu ir vairāk nekā parasti, un drīkst nodarbināt tikai personālu, kas nav iesaistīts izmantošanas sertifikātu izdošanā.

    ▼M8

    e) 

    Pierāda un reģistrē visa tehniskās apkopes darbos un lidojumderīguma pārbaudēs iesaistītā personāla kvalifikāciju.

    ▼B

    f) 

    Personāls, kas veic tādus specializētus darbus kā metināšana un nesagraujošā testēšana/pārbaude, kas nav krāsas iespiešanās kontrasta pārbaude, ir kvalificēts atbilstoši oficiāli atzītam standartam.

    ▼M5

    g) 

    Tehniskās apkopes organizācijai ir pietiekams sertificējošais personāls, lai gaisa kuģiem un sastāvdaļām izdotu M.A.612. un M.A.613. punktā noteiktos izmantošanas sertifikātus. Personāls atbilst šādām prasībām:

    1. 

    saistībā ar gaisa kuģiem – III pielikuma (66. daļa) prasībām,

    2. 

    saistībā ar sastāvdaļām – šīs regulas 5. panta 6. punkta prasībām.

    ▼B

    h) 

    Atkāpjoties no g) punkta, organizācijas var izmantot sertificējošu personālu, kas kvalificēts atbilstoši turpmāk izklāstītajiem noteikumiem, nodrošinot tehniskās apkopes atbalstu uzņēmējiem, kas iesaistīti komerciālās darbībās, saskaņā ar atbilstošu kārtību, kas apstiprināma kā daļa no organizācijas rokasgrāmatas:

    1. 

    atkārtotas pirmslidojuma lidojumderīguma pārbaudes direktīvas gadījumā, kurā īpaši norādīts, ka lidojuma apkalpe var izpildīt šādas lidojumderīguma uzturēšanas direktīvas prasības, organizācija var izdot ierobežotu sertifikācijas atļauju gaisa kuģa komandierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka organizācija nodrošina, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu to, ka šī persona var izpildīt lidojumderīguma uzturēšanas direktīvas prasības atbilstoši attiecīgajiem standartiem;

    ▼C1

    2. 

    gadījumā, kad gaisa kuģis tiek ekspluatēts ārpus atbalstītās vietas, organizācija var izdot ierobežotu sertificējošā personāla atļauju gaisa kuģa komandierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka organizācija nodrošina, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu to, ka šī persona var izpildīt uzdevumu atbilstoši attiecīgajiem standartiem.

    ▼M8

    i) 

    Ja organizācija saskaņā ar Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu veic lidojumderīguma pārbaudes un izdod attiecīgo lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu ELA1 gaisa kuģiem, kas nav iesaistīti komerciālos pārvadājumos, tad šādā organizācijā ir jābūt kvalificētam un pilnvarotam lidojumderīguma pārbaudes personālam, kas atbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

    1. 

    tam ir sertificējošā personāla atļauja, kas derīga attiecīgajiem gaisa kuģiem;

    2. 

    tam ir vismaz trīs gadu pieredze sertificējošā personāla darbā;

    3. 

    tas ir neatkarīgs no pārbaudāmo gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadības procesa, vai tam ir vispārējs pilnvarojums attiecībā uz visu pārbaudāmo gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadības procesu;

    4. 

    tas ir ieguvis zināšanas par šā pielikuma (M daļas) C apakšdaļu vai Vb pielikuma (ML daļas) C apakšiedaļu;

    5. 

    tas ir ieguvis pierādītas zināšanas par tehniskās apkopes organizācijas procedūrām, kas attiecas uz lidojumderīguma pārbaudi un lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu;

    6. 

    to ir oficiāli atzinusi kompetentā iestāde pēc tam, kad šis personāls kompetentās iestādes uzraudzībā vai šīs organizācijas lidojumderīguma pārbaudes personāla uzraudzībā ir veicis lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru;

    7. 

    iepriekšējos divpadsmit mēnešos tas ir veicis vismaz vienu lidojumderīguma pārbaudi.

    ▼M1

    M.A.607    Sertificējošais personāls un lidojumderīguma pārbaužu personāls

    ▼B

    a) 

    Papildus M.A.606. iedaļas g) punkta noteikumiem sertificējošais personāls var izmantot savas tiesības tikai tad, ja organizācija ir nodrošinājusi, ka:

    ▼M6

    1. 

    sertificējošais personāls var pierādīt, ka tas atbilst III pielikuma (66. daļas) 66.A.20. punkta b) apakšpunkta prasībām vai — ja to prasa minētais pielikums — dalībvalsts tiesību aktu prasībām;

    ▼B

    2. 

    sertificējošajam personālam ir pietiekama izpratne par attiecīgo apkopjamo gaisa kuģi un/vai tā sastāvdaļu(-ām) un attiecīgajām organizācijas procedūrām.

    b) 

    Turpmāk minētajos neparedzētajos gadījumos, ja gaisa kuģis atrodas vietā, kas nav galvenā bāze, un nav pieejams atbilstīgs sertificējošais personāls, tehniskās apkopes organizācija, kura nolīgta tehniskās apkopes veikšanai, var izdot vienreizēju sertifikācijas atļauju:

    1. 

    vienam no tās darbiniekiem, kam ir tipveida kvalifikācija par līdzīgas tehnoloģijas, uzbūves un sistēmas gaisa kuģi; vai

    2. 

    ikvienai personai, kurai ir ne mazāk kā triju gadu ilga pieredze tehniskajā apkopē un kurai ir derīga ICAO gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu, kam vajadzīga sertificēšana, ja konkrētajā atrašanās vietā nav organizācijas, kas apstiprināta atbilstīgi šīs daļas noteikumiem, un nolīgtās organizācijas rīcībā ir pierādījumi par šīs personas pieredzi un licenci.

    ►M1  Par visiem šādiem gadījumiem jāziņo kompetentajai iestādei septiņu dienu laikā pēc šādas sertifikācijas atļaujas izdošanas. ◄ Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija, kas izdod vienreizēju sertifikācijas atļauju, nodrošina, ka ikvienu apkopes darbu, kas var ietekmēt lidojuma drošību, pārbauda atkārtoti.

    ▼M1

    c) 

    Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija kā daļu no organizācijas rokasgrāmatas reģistrē visu informāciju, kas attiecas uz sertificējošo personālu un lidojumderīguma pārbaudes personālu, un uztur visu sertificējošā personāla un lidojumderīguma pārbaudes personāla darbinieku aktuālo sarakstu, kurā norādīta viņu apstiprinājuma darbības joma, atbilstoši M.A.604. punkta a) apakšpunkta 5. punktam.

    ▼B

    M.A.608    Sastāvdaļas, iekārtas un instrumenti

    a) 

    Organizācija:

    1. 

    tur savā īpašumā iekārtas un instrumentus, kas norādīti M.A.609. iedaļā, vai arī pārbaudītas līdzvērtīgas iekārtas un instrumentus, kas uzskaitīti tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā, kuri vajadzīgi ikdienas apkopes darbiem apstiprinājuma darbības jomā; un

    2. 

    pierāda, ka tai ir piekļuve visām citām iekārtām un instrumentiem, kurus lieto tikai atsevišķos gadījumos.

    b) 

    Instrumentus un iekārtas kontrolē un kalibrē atbilstoši oficiāli atzītam standartam. Organizācija veic šādas kalibrēšanas un lietotā standarta uzskaiti.

    ▼M5

    c) 

    Organizācija inspicē, klasificē un atbilstīgi nodala visas ienākošās sastāvdaļas, standarta detaļas un materiālus.

    ▼M6

    M.A.609    Tehniskās apkopes dati

    Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija, veicot tehnisko apkopi, tostarp modifikācijas un remontus, uztur un izmanto piemērojamos pašreizējos tehniskās apkopes datus, kas norādīti attiecīgi šā pielikuma M.A.401. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.401. punktā. Tomēr klienta nodrošinātu tehniskās apkopes datu gadījumā organizācija šādus datus uztur un izmanto tikai tehniskās apkopes darba gaitā.

    ▼B

    M.A.610    Tehniskās apkopes darbuzdevumi

    Pirms apkopes veikšanas organizācija un organizācija, kas pieprasījusi apkopi, vienojas par darbuzdevumu rakstveidā, kurā skaidri ir norādīta veicamā tehniskā apkope.

    ▼M6

    M.A.611    Tehniskās apkopes standarti

    Visu tehnisko apkopi veic saskaņā ar šā pielikuma A iedaļas D apakšdaļas prasībām vai Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas D apakšdaļas prasībām, kā noteikts 3. panta 1. punktā.

    M.A.612    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    Pēc visas vajadzīgās gaisa kuģa tehniskās apkopes veikšanas saskaņā ar šo apakšdaļu izdod gaisa kuģa izmantošanas sertifikātu saskaņā ar šā pielikuma M.A.801. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.801. punktu, kā noteikts 3. panta 1. punktā.

    M.A.613    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    a) 

    Pēc visas vajadzīgās sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanas saskaņā ar šo apakšdaļu izdod sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu saskaņā ar attiecīgi šā pielikuma M.A.802. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.802. punktu. Izdod EASA 1. veidlapu, izņemot sastāvdaļas, kuru tehniskā apkope veikta saskaņā ar M.A.502. punkta b) vai d) apakšpunktu, sastāvdaļas, kuras izgatavotas saskaņā ar šā pielikuma M.A.603. punkta c) apakšpunktu, un sastāvdaļas, attiecībā uz kurām Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.502. punktā ir noteikts citādi.

    b) 

    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāta dokumentu, proti, EASA 1. veidlapu, var izdrukāt no datorizētas sistēmas.

    ▼M1

    M.A.614    Tehniskās apkopes un lidojumderīguma pārbaužu datu uzskaite

    ▼M8

    a) 

    Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija reģistrē visu informāciju par veiktajiem darbiem. Saglabā uzskaites datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka ir izpildītas visas prasības, kuras attiecas uz izmantošanas sertifikāta izdošanu, tostarp uz apakšuzņēmēja veiktas tehniskās apkopes nodošanas dokumentiem, un jebkura lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu.

    b) 

    Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija izsniedz gaisa kuģa īpašniekam vai ekspluatantam katra izmantošanas sertifikāta (“CRS”) kopiju kopā ar visu tādu detalizētu tehniskās apkopes uzskaites datu kopiju, kas saistīti ar veiktajiem darbiem un vajadzīgi, lai pierādītu atbilstību attiecīgi šā pielikuma (M daļas) M.A.305. punktam vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.305. punktam.

    ▼M1

    c) 

    Darbus veikusī apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija saglabā visu apkopes uzskaites datu un jebkuru ar to saistīto tehniskās apkopes datu kopijas trīs gadus, sākot no dienas, kad tā ir nodevusi gaisa kuģi vai tā daļu izmantošanā. ►M8  Turklāt tā trīs gadus no lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdošanas dienas saglabā visu ar to izdošanu saistīto uzskaites datu kopiju un izsniedz šo datu kopiju gaisa kuģa īpašniekam. ◄

    1. 

    Šajā punktā minētos ierakstus glabā tā, ka tie ir aizsargāti pret bojājumiem, manipulācijām un zādzību.

    2. 

    Visu datoraparatūru, ko lieto, lai nodrošinātu dublējumu, glabā atsevišķi no tās datoraparatūras, kura satur darba datus, vidē, kas nodrošina, ka tie saglabājas labā stāvoklī.

    3. 

    Ja apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija pārtrauc savu darbību, visi saglabātie tehniskās apkopes uzskaites dati par pēdējiem trim gadiem tiek izsniegti attiecīgā gaisa kuģa vai tā daļas pēdējam īpašniekam vai klientam vai arī tos glabā tā, kā norādījusi kompetentā iestāde.

    ▼M6

    M.A.615    Organizācijas tiesības

    Tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma A iedaļas F apakšdaļas prasībām, var:

    a) 

    veikt tehnisko apkopi ikvienam gaisa kuģim un/vai sastāvdaļai, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, vietās, kas norādītas apstiprinājuma sertifikātā un tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā;

    b) 

    organizēt specializēto pakalpojumu sniegšanu tehniskās apkopes organizācijas uzraudzībā citā pienācīgi kvalificētā organizācijā, kā aprakstīts tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā;

    c) 

    veikt tehnisko apkopi ikvienam gaisa kuģim vai sastāvdaļai, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, jebkurā vietā, ja vajadzība pēc šādas tehniskās apkopes rodas vai nu tādēļ, ka gaisa kuģis nav izmantojams, vai arī tādēļ, ka ir nepieciešams atbalstīt operatīvo tehnisko apkopi, ievērojot nosacījumus, kas norādīti tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā;

    d) 

    pēc tehniskās apkopes veikšanas izdot izmantošanas sertifikātus saskaņā ar šā pielikuma M.A.612. vai M.A.613. punktu;

    e) 

    ja tai ir īpašs apstiprinājums attiecībā uz ELA1 gaisa kuģiem, kas nav iesaistīti komerciālos pārvadājumos, — veikt lidojumderīguma pārbaudes un izdot attiecīgos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus, ievērojot Vb pielikuma (ML daļas) M.A.903. punktā izklāstītos nosacījumus.

    Organizācija veic tehnisko apkopi gaisa kuģim vai sastāvdaļai, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, tikai tad, ja tai ir pieejamas visas vajadzīgās telpas, iekārtas, instrumenti, materiāli, tehniskās apkopes dati un sertificējošais personāls.

    ▼B

    M.A.616    Organizācijas pārskats

    Lai nodrošinātu, ka apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija joprojām atbilst šīs apakšdaļas prasībām, tā regulāri organizē pārskatus.

    M.A.617    Izmaiņas apstiprinātajā tehniskās apkopes organizācijā

    Lai ļautu kompetentajai iestādei noteikt pastāvīgu atbilstību šīs daļas prasībām, apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija to informē par ikvienu ierosinājumu veikt jebkuru no turpmāk minētajām izmaiņām pirms tās veikšanas:

    1. 

    organizācijas nosaukums;

    2. 

    organizācijas atrašanās vieta;

    3. 

    organizācijas papildu atrašanās vietas;

    4. 

    atbildīgais pārvaldnieks;

    5. 

    ikviena no personām, kas norādītas M.A.606. iedaļas b) punktā;

    ▼M1

    6. 

    telpas, iekārtas, instrumenti, materiāli, procedūras, darba joma, sertificējošais personāls un lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas varētu ietekmēt apstiprinājumu.

    ▼B

    Gadījumos, kad ir ierosinātas izmaiņas personālā, par kurām vadībai nav bijis zināms iepriekš, par tām paziņo, tiklīdz iespējams.

    M.A.618    Pastāvīgs apstiprinājuma derīgums

    ▼M8

    a) 

    Apstiprinājums turpina būt derīgs līdz 2021. gada 24. septembrim, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    ▼B

    1. 

    organizācija atbilst šīs daļas prasībām, saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz atzinumu apstrādi, kā norādīts M.A.619. iedaļā; un

    2. 

    kompetentajai iestādei ir nodrošināta piekļuve organizācijai, lai noteiktu, vai tā joprojām atbilst šīs daļas prasībām; un

    3. 

    apstiprinājums nav atcelts vai atsaukts.

    b) 

    Atceļot vai atsaucot apstiprinājuma sertifikātu, to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    M.A.619    Atzinumi

    ▼M6

    a) 

    1. līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta būtiska neatbilstība šajā pielikumā un Vb pielikumā (ML daļā) noteiktajām prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

    b) 

    2. līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta neatbilstība šajā pielikumā un Vb pielikumā (ML daļā) noteiktajām prasībām, kura var pazemināt drošības standartu un var apdraudēt lidojuma drošību.

    ▼B

    c) 

    Pēc tam, kad atbilstoši M.B.605. iedaļas noteikumiem ir saņemts paziņojums par atzinumiem, tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājuma turētājs izstrādā koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru viņš ar to ir vienojies.

    G APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJA

    M.A.701    Darbības joma

    Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijai, lai tā varētu saņemt vai pagarināt apstiprinājumu gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadībai.

    M.A.702    Pieteikums

    Pieteikumu lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājuma saņemšanai vai grozīšanai iesniedz uz kompetentās iestādes noteiktās veidlapas un tā, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

    M.A.703    Apstiprinājuma joma

    a) 

    Par apstiprinājuma piešķiršanu liecina kompetentās iestādes izdotā apliecība, kas iekļauta VI papildinājumā.

    ▼M2

    b) 

    Neatkarīgi no a) apakšpunkta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencētajiem gaisa pārvadātājiem apstiprinājums ir daļa no gaisa kuģa ekspluatanta apliecības, kuru kompetentā iestāde izdevusi attiecībā uz ekspluatēto gaisa kuģi.

    ▼B

    c) 

    Darbības jomu, kuru paredzēts iekļaut apstiprinājumā, nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības rokasgrāmatā atbilstoši M.A.704. iedaļas prasībām.

    M.A.704    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

    a) 

    Apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija izveido pašraksturojumu, kurā ietver šādu informāciju:

    ▼M8

    1. 

    deklarācija, kuru parakstījis atbildīgais pārvaldnieks un kurā apstiprināts, ka organizācija savas darbības vienmēr veiks attiecīgi saskaņā ar šo pielikumu (M daļu) un Vb pielikumu (ML daļu);

    ▼B

    2. 

    organizācijas darba joma; un

    3. 

    personas(-u), kas minēta(-as) M.A.706. iedaļas a), c), d) un i) punktā, vārds(-i) un amats(-i); un

    4. 

    struktūrshēma, kurā parādītas attiecīgās atbildības ķēdes starp visām personām, kas minētas M.A.706. iedaļas a) punktā, M.A.706. iedaļas c) punktā, M.A.706. iedaļas d) punktā un M.A.706. iedaļas i) punktā; un

    5. 

    M.A.707. iedaļā minētā lidojumderīguma pārbaudes personāla saraksts, atbilstošos gadījumos norādot personālu, kam ir atļauts izsniegt lidošanas atļaujas saskaņā ar M.A.711. iedaļas c) punktu; un

    6. 

    telpu vispārējs apraksts un novietojums; un

    ▼M8

    7. 

    procedūras, kurās norādīts, kā organizācija nodrošina atbilstību attiecīgi šim pielikumam (M daļai) un Vb pielikumam (ML daļai); un

    ▼B

    8. 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma grozīšanas procedūras; un

    ▼M2

    9. 

    gaisa kuģu apstiprināto tehniskās apkopes programmu sarakstu vai – tādu gaisa kuģu gadījumā, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, – “vispārīgu” un “pamata” tehniskās apkopes programmu sarakstu.

    ▼B

    b) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    Neskarot b) punkta noteikumu, nelielus grozījumus pašraksturojumā var apstiprināt netieši ar netiešās apstiprināšanas procedūras palīdzību. Netiešās apstiprināšanas procedūra definē nelielus atbilstošus grozījumus, to pašraksturojuma ietvaros nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija un apstiprina kompetentā iestāde, kas atbildīga par šo lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju.

    M.A.705    Telpas

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija M.A.706. iedaļā minētajam personālam nodrošina atbilstošas biroja telpas attiecīgajās tā atrašanās vietās.

    M.A.706    Prasības personālam

    ▼M8

    a) 

    Organizācija ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kuru tā pilnvaro nodrošināt, ka visi lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbi var tikt finansēti un izpildīti attiecīgi saskaņā ar šo pielikumu (M daļu) un Vb pielikumu (ML daļu).

    ▼M2

    b) 

    Tādiem gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, a) apakšpunktā minētais atbildīgais pārvaldnieks ir persona, kuru uzņēmums ir pilnvarojis nodrošināt, ka visas ekspluatanta operācijas var finansēt un veikt atbilstoši standartam, kas jāievēro, lai varētu saņemt gaisa kuģa ekspluatanta apliecību.

    ▼M8

    c) 

    Tiek iecelta persona vai personu grupa, kuras pienākums ir nodrošināt, ka organizācija vienmēr izpilda šajā pielikumā (M daļā) un Vb pielikumā (ML daļā) noteiktās prasības, kuras piemērojamas lidojumderīguma uzturēšanas vadībai, lidojumderīguma pārbaudēm un lidošanas atļaujām. Šāda(-as) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam pārvaldniekam.

    ▼M2

    d) 

    Gaisa pārvadātajiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, atbildīgais pārvaldnieks izraugās noteiktu amatpersonu. Šī persona ir atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas vadību un uzraudzību atbilstoši c) apakšpunktam.

    ▼B

    e) 

    145. daļā minētā apstiprinātā organizācija saskaņā ar līgumu ar uzņēmēju nenodarbina noteikto amata ieņēmēju, kas minēts d) punktā, ja vien par to nevienojas ar kompetento iestādi.

    f) 

    Organizācijai ir atbilstīgi kvalificēts personāls paredzamā darba veikšanai.

    g) 

    Visas c) un d) punktā minētās personas spēj uzrādīt atbilstīgas zināšanas, izglītību un attiecīgu pieredzi, kas saistīta ar gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu.

    h) 

    Reģistrē visa personāla, kas nodarbināts lidojumderīguma uzturēšanas vadībā, kvalifikāciju.

    ▼M8

    i) 

    To organizāciju gadījumā, kas lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu derīguma termiņu pagarina attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.711. punkta a) apakšpunkta 4. punktu un M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktu, organizācija ieceļ personas, kuras ir pilnvarotas veikt šo uzdevumu, ar nosacījumu, ka tās ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

    ▼B

    j) 

    Organizācija tās lidojumderīguma uzturēšanas rokasgrāmatā nosaka un atjaunina tās (to) personas(-u) vārdu(-us) un amatu(-us), kas minēta(-as) M.A.706. iedaļas a) punktā, M.A.706. iedaļas c) punktā, M.A.706. iedaļas d) punktā un M.A.706. iedaļas i) punktā.

    ▼M2

    k) 

    Kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju un gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, organizācija nosaka un kontrolē tā personāla kompetenci, kas iesaistīts lidojumderīguma uzturēšanas vadībā, lidojumderīguma pārbaudes darbos un/vai kvalitātes pārbaužu veikšanā, atbilstoši procedūrai un standartam, par kuru tā vienojas ar kompetento iestādi.

    ▼B

    M.A.707    Lidojumderīguma pārbaudes personāls

    a) 

    ▼M8

    Lai varētu saņemt apstiprinājumu lidojumderīguma pārbaužu veikšanai un, attiecīgā gadījumā, lidošanas atļauju izdošanai, apstiprinātajā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijā ir atbilstošs lidojumderīguma pārbaudes personāls, kura uzdevums ir izdot I pielikuma (M daļas) A iedaļas I apakšdaļā vai Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas I apakšiedaļā minētos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus vai ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, izdot lidošanas atļauju saskaņā ar M.A.711. punkta c) apakšpunktu:

    ▼M2

    1. 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk par 2 730 kg, izņemot balonus, – šim personālam ir jābūt ieguvušam:

    a) 

    vismaz piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

    b) 

    attiecīgu licenci atbilstoši III pielikuma (66. daļa) prasībām vai augstāko izglītību aviācijas jomā vai tam līdzvērtīgu valsts piešķirtu kvalifikāciju; un

    c) 

    oficiālu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

    d) 

    amatu apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

    e) 

    neatkarīgi no a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1) punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar piecu gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1) punkta a) apakšpunktā.

    2. 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir 2 730 kg vai mazāk, un baloniem, – šim personālam ir jābūt ieguvušam:

    a) 

    vismaz trīs gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

    b) 

    attiecīgu licenci atbilstoši III pielikuma (66. daļa) prasībām vai augstāko izglītību aviācijas jomā vai tam līdzvērtīgu valsts piešķirtu kvalifikāciju; un

    c) 

    atbilstošu tehniskās apkopes apmācību aviācijas jomā; un

    d) 

    amatu apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

    e) 

    neatkarīgi no a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2) punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar četru gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2) punkta a) apakšpunktā.

    ▼M1

    b) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personālam, ko iecēlusi apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, šī minētā apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija atļauju var izdot tikai tad, ja to oficiāli ir apstiprinājusi kompetentā iestāde pēc tam, kad šīs kompetentās iestādes uzraudzībā vai organizācijas lidojumderīguma pārbaudes personāla uzraudzībā saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru ir apmierinoši veikta lidojumderīguma pārbaude.

    ▼B

    c) 

    Organizācija nodrošina, ka lidojumderīguma pārskata personāls var pierādīt atbilstīgu jaunāko pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā.

    d) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personālu identificē, uzskaitot katru personu lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā kopā ar atsauci uz šīs personas lidojumderīguma pārbaudes atļauju.

    e) 

    Organizācija veic uzskaiti par lidojumderīguma pārbaudes personālu, kur iekļauj informāciju par jebkuru atbilstīgu kvalifikāciju, kam pievienots kopsavilkums par attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības pieredzi un apmācību un atļaujas kopiju. Šos uzskaites datus saglabā vēl divus gadus pēc tam, kad lidojumderīguma pārbaudes personāls ir atstājis organizāciju.

    M.A.708    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    ▼M8

    a) 

    Organizācija nodrošina, ka visa lidojumderīguma uzturēšanas vadība tiek īstenota attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) A iedaļas C apakšdaļu un Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas C apakšiedaļu.

    ▼B

    b) 

    Katra pārvaldāmā gaisa kuģa gadījumā apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija:

    ▼M8

    1. 

    nodrošina, ka ir izstrādāta un tiek kontrolēta gaisa kuģu tehniskās apkopes programma, kurā ietverta ikviena piemērojamā drošuma programma, kā prasīts attiecīgi šā pielikuma (M daļas) M.A.302. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.302. punktā;

    2. 

    attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas kopiju izsniedz īpašniekam vai ekspluatantam, kurš ir atbildīgs attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.201. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.201. punktu;

    ▼B

    3. 

    pārvalda izmaiņu un remontu apstiprināšanu;

    ▼M8

    4. 

    nodrošina, ka visa tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar apstiprinātu tehniskās apkopes programmu un nodota attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) A iedaļas H apakšdaļu vai Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas H apakšiedaļu;

    ▼B

    5. 

    pārliecinās, ka ir ievēroti visi piemērojamie norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu un operatīvie norādījumi ar ietekmi uz lidojumderīguma uzturēšanu;

    6. 

    pārliecinās, ka attiecīgi apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija novērš visus defektus, kas atklāti plānotās tehniskās apkopes laikā vai par kuriem ir ziņots;

    7. 

    pārliecinās, ka gaisa kuģis tiek nogādāts attiecīgi apstiprinātajā tehniskās apkopes organizācijā, kad vien tas ir nepieciešams;

    8. 

    koordinē plānoto tehnisko apkopi, norādījumu piemērošanu attiecībā uz lidojumderīgumu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka darbs ir pienācīgi paveikts;

    9. 

    pārvalda un arhivē visus lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datus un/vai uzņēmēja tehnisko borta žurnālu;

    10. 

    pārliecinās, ka masas un smaguma centra izvietojuma deklarācijā minēts pašreizējais gaisa kuģa statuss.

    ▼M8

    c) 

    Tādu gaisa kuģu gadījumā, kas ir kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju vai gaisa kuģi, kurus izmanto CAT, vai gaisa kuģi, kurus izmanto komerciālos specializētos pārvadājumos vai komerciālās ATO operācijās, vai komerciālās DTO operācijās, un ja CAMO nav pienācīgi apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai Vd pielikumu (CAO daļu), organizācija, apspriedusies ar ekspluatantu, noslēdz rakstisku tehniskās apkopes līgumu ar organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai Vd pielikumu (CAO daļu), vai ar citu ekspluatantu, šajā līgumā sīki izklāstot visas funkcijas, kas norādītas šā pielikuma (M daļas) M.A.301. punkta b), c), f) un g) apakšpunktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.301. punkta b)–e) apakšpunktā, un tādējādi nodrošinot, ka visus tehniskās apkopes darbus galu galā veic tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai Vd pielikumu (CAO daļu), un nosakot atbalstu šā pielikuma (M daļas) M.A.712. punkta b) apakšpunktā minētajām kvalitātes funkcijām.

    d) 

    Neatkarīgi no c) apakšpunkta līgums var būt atsevišķu darbuzdevumu veidā, kuri adresēti tehniskās apkopes organizācijai, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) vai šā pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, vai Vd pielikumu (CAO daļu), šādos gadījumos:

    1) 

    ja gaisa kuģim vajadzīga neplānota operatīvā tehniskā apkope;

    2) 

    sastāvdaļu tehniskā apkope, ieskaitot dzinēja tehnisko apkopi.

    M.A.709    Dokumentācija

    a) 

    Lai veiktu šā pielikuma (M daļas) M.A.708. punktā minētos lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumus, apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija glabā un izmanto jaunākos piemērojamos tehniskās apkopes datus attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.401. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.401. punktu. Minētos datus var sniegt īpašnieks vai ekspluatants, ar nosacījumu, ka ar šādu īpašnieku vai ekspluatantu ir noslēgts attiecīgs līgums. Šādā gadījumā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai šādi dati jāglabā tikai tik ilgi, kamēr līgums ir spēkā, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā pielikuma (M daļas) M.A.714. punktā.

    b) 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija var izstrādāt “pamata” un/vai “vispārīgas” tehniskās apkopes programmas, lai būtu iespējams veikt sākotnējo apstiprināšanu vai apstiprinājuma darbības jomas paplašināšanu, neslēdzot līgumus, kas minēti attiecīgi šā pielikuma (M daļas) I papildinājumā vai Vb pielikuma (ML daļas) I papildinājumā. Minētās “pamata” un “vispārīgās” tehniskās apkopes programmas tomēr neizslēdz nepieciešamību pirms šā pielikuma (M daļas) M.A.711. punktā minēto tiesību izmantošanas savlaicīgi izveidot pienācīgu gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.302. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.302. punktu.

    M.A.710    Lidojumderīguma pārbaude

    Ja organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.711. punkta b) apakšpunktu, veic lidojumderīguma pārbaudes, tad šīs pārbaudes tiek veiktas attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu.

    ▼B

    M.A.711    Organizācijas tiesības

    a) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām, var:

    ▼M2

    1. 

    vadīt gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, izņemot gaisa kuģus, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 apstiprināti gaisa pārvadātāji, kā norādīts apstiprinājuma apliecībā;

    2. 

    vadīt tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 apstiprināti gaisa pārvadātāji, ja tas ir norādīts minētā gaisa kuģa apstiprinājuma apliecībā un gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC);

    ▼B

    3. 

    organizēt ierobežotu ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītu uzdevumu veikšanu ar jebkādu organizāciju, ar kuru noslēgts līgums un kura strādā saskaņā ar tās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā uzskaitīts apstiprinājuma apliecībā;

    ▼M8

    4. 

    atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi šā pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta f) apakšpunktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktā, pagarināt tāda lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu, ko attiecīgā gadījumā izdevusi kompetentā iestāde vai cita organizācija vai persona;

    ▼M8

    5. 

    apstiprināt AMP saskaņā ar ML.A.302. punkta b) apakšpunkta 2. punktu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar Vb pielikumu (ML daļu).

    ▼B

    b) 

    Apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas reģistrēta kādā no dalībvalstīm, var papildus tikt apstiprināta, lai veiktu lidojumderīguma pārbaudes, kas minētas M.A.710. iedaļā un:

    ▼M8

    1. 

    izdotu saistīto lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un savlaicīgi pagarinātu tā derīguma termiņu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi šā pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta c) apakšpunkta 2. punktā vai e) apakšpunkta 2. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktā; un

    ▼B

    2. 

    ieteiktu reģistrācijas valsts kompetentajai iestādei veikt lidojumderīguma pārbaudi.

    c) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju, kuras apstiprinājumā ir iekļautas M.A.711. iedaļas b) punktā minētās tiesības, var papildus apstiprināt lidošanas tiesību izdošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.711. iedaļas d) punktu tam konkrētajam gaisa kuģim, kuram organizācija ir apstiprināta piešķirt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija apliecina atbilstību apstiprinātiem lidošanas nosacījumiem saskaņā ar M.A.704. iedaļā minētajā pašraksturojumā atbilstoši apstiprinātām procedūrām.

    M.A.712    Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    a) 

    Lai nodrošinātu, ka apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija turpina atbilst šīs apakšdaļas prasībām, tā izveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un ieceļ kvalitātes nodrošināšanas pārvaldnieku, lai uzraudzītu atbilstību procedūrām, kas vajadzīgas, lai gaisa kuģis būtu lidojumderīgs. Atbilstības uzraudzībā iekļauj sistēmu atgriezeniskās informācijas nosūtīšanai atbildīgajam pārvaldniekam, lai viņš vajadzības gadījumā veiktu koriģējošu darbību.

    b) 

    Kvalitātes nodrošināšanas sistēma uzrauga darbības, kas veiktas saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļu. Tajā iekļauj vismaz šādas funkcijas:

    1. 

    uzraudzīt, lai visas darbības, kas veiktas saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļu, tiktu veiktas atbilstoši apstiprinātajām procedūrām; un

    2. 

    uzraudzīt, lai visi līgumā minētie tehniskās apkopes darbi tiktu veikti atbilstoši līgumam; un

    3. 

    uzraudzīt nepārtrauktu atbilstību šīs daļas prasībām.

    c) 

    Uzskaites datus par šīm darbībām saglabā vismaz divus gadus.

    d) 

    Ja apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija ir apstiprināta atbilstoši citas daļas noteikumiem, tad kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var apvienot ar to sistēmu, kuras lietošana ir prasīta šajā otrajā daļā.

    ▼M2

    e) 

    Gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, M.A. iedaļas G apakšdaļā paredzētā kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir ekspluatanta kvalitātes nodrošināšanas sistēmas neatņemama daļa.

    f) 

    Tādas mazas organizācijas gadījumā, kas nevada lidojumderīguma uzturēšanu gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var aizstāt ar regulāru organizācijas pārskatu veikšanu, kas jāapstiprina kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad organizācija izsniedz lidojumderīguma pārbaudes apliecības gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg un kuri nav gaisa baloni. Gadījumā, kad organizācijai nav kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, līgumus ar citām pusēm par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu organizācija neslēdz.

    ▼B

    M.A.713    Izmaiņas apstiprinātajā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijā

    Lai ļautu kompetentajai iestādei noteikt pastāvīgu atbilstību šīs daļas prasībām, apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija to informē par ikvienu priekšlikumu veikt jebkuru no turpmāk minētajām izmaiņām, pirms šādas izmaiņas notiek:

    1. 

    organizācijas nosaukums;

    2. 

    organizācijas atrašanās vieta;

    3. 

    organizācijas papildu atrašanās vietas;

    4. 

    atbildīgais pārvaldnieks;

    5. 

    ikviena no personām, kas norādītas M.A.706. iedaļas c) punktā;

    6. 

    telpas, procedūras, darba joma un personāls, kas varētu ietekmēt apstiprinājumu.

    Gadījumos, kad ir ierosinātas izmaiņas personālā, par kurām vadībai nav bijis zināms iepriekš, par tām paziņo, tiklīdz iespējams.

    M.A.714    Uzskaite

    ▼M8

    a) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija reģistrē visu informāciju par veiktajiem darbiem. Saglabā uzskaites datus, kas prasīti attiecīgi šā pielikuma (M daļas) M.A.305. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.305. punktā un, attiecīgā gadījumā, šā pielikuma (M daļas) M.A.306. punktā.

    ▼B

    b) 

    Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai ir M.A.711. iedaļas b) punktā minētās tiesības, tā saglabā katra izdotā vai attiecīgi pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta un ieteikuma kopiju kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem. Papildus tam organizācija saglabā visu to lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu kopijas, kurus tā pagarinājusi, izmantojot M.A.711. a) iedaļas 4. apakšpunktā minētās tiesības.

    c) 

    Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai ir M.A.711. iedaļas c) punktā minētās tiesības, tā saglabā katras tādas lidošanas atļaujas kopiju, kuru tā izsniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21A.729. iedaļas noteikumiem.

    d) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija visu tādu uzskaites datu kopiju, kas minēti b) un c) punktā, saglabā vēl līdz diviem gadiem pēc tam, kad gaisa kuģa izmantošana ir izbeigta.

    e) 

    Uzskaites datus glabā veidā, kas nodrošina to aizsardzību pret bojājumiem, manipulācijām un zādzību.

    f) 

    Visu datoraparatūru, ko lieto, lai nodrošinātu dublējumu, glabā atsevišķi no tās datoraparatūras, kura satur darba datus, vidē, kas nodrošina, ka tie saglabājas labā stāvoklī.

    g) 

    Ja gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadība ir nodota citai organizācijai vai personai, visus glabātos uzskaites datus nodod minētajai organizācijai vai personai. Laikposmi, kas norādīti uzskaites datu glabāšanai, turpina attiekties uz minēto organizāciju vai personu.

    h) 

    Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija pārtrauc savu darbību, visus glabātos uzskaites datus nodod gaisa kuģa īpašniekam.

    M.A.715    Pastāvīgais apstiprinājuma derīgums

    a) 

    ▼M8

    Apstiprinājums turpina būt derīgs līdz 2021. gada 24. septembrim, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    ▼B

    1. 

    organizācija atbilst šīs daļas prasībām, atbilstoši noteikumiem, kas attiecas uz atzinumu apstrādi, kā norādīts M.A.705. iedaļā; un

    2. 

    kompetentajai iestādei ir nodrošināta piekļuve organizācijai, lai noteiktu, vai tā joprojām atbilst šās daļas prasībām; un

    3. 

    apstiprinājums nav atcelts vai atsaukts.

    b) 

    Atceļot vai atsaucot apstiprinājuma apliecību, to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    M.A.716    Atzinumi

    ▼M8

    a) 

    1. līmeņa konstatējums ir jebkura būtiska neatbilstība attiecīgi šajā pielikumā (M daļā) vai Vb pielikumā (ML daļā) noteiktajām prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību;

    b) 

    2. līmeņa konstatējums ir jebkura neatbilstība attiecīgi šajā pielikumā (M daļā) vai Vb pielikumā (ML daļā) noteiktajām prasībām, kura var pazemināt drošības standartu un, iespējams, apdraudēt lidojumu drošību;

    ▼B

    c) 

    Pēc tam, kad atbilstoši M.B.705. iedaļas noteikumiem ir saņemts paziņojums par atzinumiem, lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājuma turētājs izstrādā koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajām iestādēm, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru viņš ir vienojies ar kompetento iestādi.

    H APAKŠDAĻA

    IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    ▼M6

    M.A.801    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    a) 

    Izņemot gaisa kuģus, ko nodevusi izmantošanā tehniskās apkopes organizācija, kura apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu), izmantošanas sertifikātu izdod saskaņā ar šo apakšdaļu.

    b) 

    Gaisa kuģi nevar nodot izmantošanā, ja pēc visu tehniskās apkopes uzdevumu pienācīgas veikšanas nav izdots izmantošanas sertifikāts. Izmantošanas sertifikātu izdod saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu vai Vd pielikumu (CAO daļu) apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas sertificējošais personāls, izņemot attiecībā uz tehniskās apkopes darbiem, kuri nav kompleksās tehniskās apkopes darbi, kas uzskaitīti šā pielikuma VII papildinājumā, un par kuriem izmantošanas sertifikātu izdod:

    1. 

    neatkarīgs sertificējošais personāls, kas rīkojas saskaņā ar šīs regulas 5. pantā noteiktajām prasībām;

    2. 

    vai arī pilots īpašnieks, kas rīkojas saskaņā ar šā pielikuma M.A.803. punktu.

    c) 

    Atkāpjoties no b) apakšpunkta, neparedzētu situāciju gadījumā, kad gaisa kuģim ir noteikts aizliegums izlidot vietā, kur nav pieejama atbilstoši šim pielikumam, II pielikumam (145. daļai) vai Vd pielikumam (CAO daļai) apstiprināta tehniskās apkopes organizācija un neatkarīgs sertificējošais personāls, īpašnieks var pilnvarot jebkuru personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadu atbilstoša tehniskās apkopes pieredze un derīga ICAO 1. pielikumam atbilstoša tehniskās apkopes licence attiecībā uz gaisa kuģa tipu, kam vajadzīga sertificēšana, vai sertificējošā personāla atļauja, kas ir derīga darbam, kuram vajadzīga sertificēšana, un ko izdevusi atbilstoši ICAO 6. pielikumam apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, veikt gaisa kuģa tehnisko apkopi saskaņā ar standartiem, kas noteikti šā pielikuma D apakšdaļā, un nodot gaisa kuģi izmantošanā. Šādā gadījumā īpašnieks:

    1. 

    iegūst un gaisa kuģī glabā uzskaites datus par veikto tehnisko apkopi un tās personas kvalifikācijām, kura izdevusi izmantošanas sertifikātu;

    2. 

    nodrošina, ka katru šādu tehnisko apkopi vēlāk pārbauda un jaunu izmantošanas sertifikātu izdod pienācīgi pilnvarota persona, kas minēta b) apakšpunktā, vai organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu, II pielikumu (145. daļu) vai Vd pielikumu (CAO daļu), cik drīz vien iespējams, bet jebkurā gadījumā septiņu kalendāro dienu laikā no dienas, kad īpašnieka pilnvarotā persona izdevusi izmantošanas sertifikātu;

    3. 

    informē organizāciju, kas ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, ja ar to noslēgts līgums, vai — ja šāds līgums nav noslēgts — kompetento iestādi septiņu dienu laikā no šāda pilnvarojuma izdošanas.

    d) 

    Gaisa kuģi nododot izmantošanā saskaņā ar b) apakšpunkta 2. punktu, sertificējošajam personālam tehniskās apkopes uzdevumu veikšanā var palīdzēt viena vai vairākas personas, kas atrodas tiešā un nepārtrauktā tā uzraudzībā.

    e) 

    Izmantošanas sertifikātā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    1. 

    pamatinformācija par veikto tehnisko apkopi;

    2. 

    datums, kad tehniskā apkope pabeigta;

    3. 

    tās organizācijas vai personas identitāte, kura izdevusi izmantošanas sertifikātu, tostarp:

    i) 

    tehniskās apkopes organizācijas un sertificējošā personāla, kas izdevis izmantošanas sertifikātu, apstiprinājuma atsauce;

    ii) 

    vai arī — b) apakšpunkta 2. punktā minētajā gadījumā — sertificējošā personāla, kas izdevis izmantošanas sertifikātu, identitāte un — attiecīgā gadījumā — licences numurs;

    4. 

    lidojumderīguma vai darbību ierobežojumi, ja tādi ir.

    f) 

    Atkāpjoties no b) apakšpunkta un neatkarīgi no g) apakšpunkta, ja vajadzīgo tehnisko apkopi nevar pabeigt, var izdot izmantošanas sertifikātu ar apstiprinātajiem gaisa kuģa ierobežojumiem. Šādā gadījumā sertifikātā norāda, ka tehnisko apkopi nevarēja pabeigt, kā arī norāda ikvienu piemērojamo lidojumderīguma vai darbību ierobežojumu, kas ir daļa no e) apakšpunkta 4. punktā prasītās informācijas.

    g) 

    Izmantošanas sertifikātu neizdod jebkādas tādas zināmas neatbilstības gadījumā, kas apdraud lidojumu drošību.

    M.A.802    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    ▼M8

    a) 

    Izņemot sastāvdaļas, ko nodevusi izmantošanā tehniskās apkopes organizācija, kura apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļu), pēc jebkuras saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.502. punktu veiktas tehniskās apkopes pabeigšanas gaisa kuģa sastāvdaļai izdod CRS.

    ▼C2

    b) 

    Autorizētais izmantošanas sertifikāts, kas norādīts kā EASA 1. veidlapa, uzskatāms par sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu, izņemot gadījumus, kad gaisa kuģa sastāvdaļu tehniskā apkope veikta saskaņā ar M.A.502. punkta b) vai d) apakšpunktu, — šādos gadījumos tehniskajā apkopē ievēro procedūras, kas attiecas uz gaisa kuģa nodošanu izmantošanai saskaņā ar M.A.801. punktu.

    ▼B

    M.A.803    Pilota īpašnieka atļauja

    a) 

    Pilots īpašnieks ir persona, kurai:

    1. 

    ir derīga pilota licence (vai tai līdzvērtīgs dokuments) ar dalībvalsts attiecīgā tipa vai klases novērtējumu;

    2. 

    atsevišķi vai kopīgi pieder apkopjamais gaisa kuģis, un tā īpašnieks ir:

    i) 

    viena no reģistrācijas veidlapā minētajām fiziskajām personām; vai

    ii) 

    bezpeļņas juridiskas personas, kas darbojas atpūtas jomā, biedrs, ja juridiskā persona ir norādīta reģistrācijas dokumentā kā īpašnieks vai uzņēmējs, un šis biedrs tieši piedalās juridiskās personas lēmumu pieņemšanas procesā un juridiskā persona viņu norīkojusi veikt pilotam īpašniekam atbilstošo gaisa kuģa tehnisko apkopi.

    ▼M6

    b) 

    Attiecībā uz jebkādiem gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, kuru MTOM ir ne vairāk kā 2 730  kg, un ko neizmanto CAT operācijās, komerciālos specializētos pārvadājumos vai komerciālās ATO vai DTO operācijās, pilots īpašnieks var izdot izmantošanas sertifikātu pēc paša veiktas ierobežotas tehniskās apkopes, kā izklāstīts šā pielikuma VIII papildinājumā.

    ▼B

    c) 

    Ierobežoto tehnisko apkopi, kuru veic pilots īpašnieks, definē M.A.302. iedaļā minētajā gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā.

    ▼M6

    d) 

    Izmantošanas sertifikātu reģistrē gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā, un tajā iekļauj pamatinformāciju par veikto tehnisko apkopi, izmantotajiem tehniskās apkopes datiem, datumu, kad tehniskā apkope pabeigta, kā arī norāda šādu sertifikātu izdevušā pilota īpašnieka identitāti, parakstu un pilota licences numuru.

    ▼B

    I APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS

    ▼M6

    M.A.901    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    Lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esību, periodiski veic gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi un tā lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu pārbaudi.

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdod pēc apmierinošas lidojumderīguma pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma III papildinājumu (EASA 15.a vai 15.b veidlapa). Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts ir derīgs vienu gadu.

    b) 

    Gaisa kuģis kontrolētā vidē ir gaisa kuģis, kuram iepriekšējo 12 mēnešu laikā:

    1. 

    lidojumderīgumu ir pastāvīgi vadījusi unikāla CAMO vai CAO;

    2. 

    tehnisko apkopi ir veikusi tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma F apakšdaļu, II pielikumu (145. daļu) vai Vd pielikumu (CAO daļu), tostarp gadījumos, kad tehniskās apkopes uzdevumus, kas minēti M.A.803. punkta b) apakšpunktā, un nodošanu izmantošanā veic saskaņā ar šā pielikuma M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. vai 2. punktu.

    c) 

    ►M8  Visiem gaisa kuģiem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk nekā 2730 kg un kuri atrodas kontrolētā vidē, b) apakšpunkta 1. punktā minētā organizācija, kas vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, attiecīgi saskaņā ar Vc pielikuma CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktu vai šā pielikuma M.A.711. punkta b) apakšpunktu, vai Vd pielikuma CAO.A.095. punkta c) apakšpunkta 1. punktu, un ievērojot j) apakšpunktu, var: ◄

    1. 

    izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu saskaņā ar M.A.901. punktu;

    2. 

    ne vairāk kā divas reizes pagarināt sava izdotā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē, ja attiecīgais gaisa kuģis joprojām ir atradies kontrolētā vidē.

    d) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdod kompetentā iestāde pēc apmierinoša novērtējuma, kura pamatā ir CAMO vai CAO sniegts ieteikums, kas nosūtīts kopā ar īpašnieka vai ekspluatanta pieteikumu, visiem gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk nekā 2 730  kg, kas atbilst šādiem alternatīviem nosacījumiem:

    1. 

    tie neatrodas kontrolētā vidē;

    2. 

    to lidojumderīguma uzturēšanu vada organizācija, kurai nav tiesību veikt lidojumderīguma pārbaudes.

    Pirmajā daļā minētais ieteikums ir pamatots ar lidojumderīguma pārbaudi, kas veikta saskaņā ar M.A.901. punktu.

    e) 

    ►M8  Gaisa kuģiem, kurus izmanto gaisa pārvadātāji, kas nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir 2730 kg vai mazāk, jebkura CAMO vai CAO, ko izvēlējies īpašnieks vai ekspluatants, attiecīgi saskaņā ar Vc pielikuma CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktu vai šā pielikuma M.A.711. punkta b) apakšpunktu, vai Vd pielikuma CAO.A.095. punkta c) apakšpunktu, un ievērojot j) apakšpunktu, var: ◄

    1. 

    izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu saskaņā ar M.A.901. punktu;

    2. 

    ne vairāk kā divas reizes pagarināt sava izdotā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē, ja gaisa kuģis joprojām ir atradies kontrolētā vidē tās pārvaldībā.

    f) 

    Atkāpjoties no M.A.901. punkta c) apakšpunkta 2. punkta un e) apakšpunkta 2) punkta, gaisa kuģiem, kas atrodas kontrolētā vidē, b) apakšpunkta 1. punktā minētā organizācija, kas vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, ievērojot j) apakšpunktu, var ne vairāk kā divas reizes pagarināt derīguma termiņu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātam, ko izdevusi kompetentā iestāde vai cita CAMO vai CAO, uz vienu gadu katrā reizē.

    g) 

    Vienmēr, kad apstākļi liecina par iespējamu aviācijas drošības apdraudējumu, kompetentā iestāde pati veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.

    h) 

    Neskarot g) apakšpunktu, kompetentā iestāde var pati veikt lidojumderīguma pārbaudi un izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu šādos gadījumos:

    1. 

    kad gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu vada CAMO vai CAO, kuras galvenā darījumdarbības vieta ir trešā valstī;

    2. 

    jebkuram citam gaisa kuģim, kura MTOM ir ne vairāk kā 2 730  kg, ja to pieprasa īpašnieks.

    i) 

    Ja kompetentā iestāde pati izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu saskaņā ar g) vai h) apakšpunktu vai pēc ieteikuma novērtēšanas saskaņā ar M.B.901. punktu, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja tas ir nepieciešams minētajiem nolūkiem, nodrošina kompetentajai iestādei:

    1. 

    kompetentās iestādes prasīto dokumentāciju;

    2. 

    piemērotas telpas tās personālam attiecīgajā vietā;

    3. 

    sertificējošā personāla atbalstu.

    j) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu neizdod un tā termiņu nepagarina, ja ir pierādījumi vai pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis nav lidojumderīgs.

    k) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudē iekļauj gaisa kuģa uzskaites datu pilnīgu dokumentētu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas šādas prasības:

    1. 

    gaisa kuģa korpusa, dzinēja un propellera lidojumstundas un ar tiem saistītie lidojumu cikli ir pareizi reģistrēti;

    2. 

    lidojumu rokasgrāmata ir atbilstoša gaisa kuģa konfigurācijai, un tajā ir iekļauti jaunākie labojumi un papildinājumi;

    3. 

    ir veiktas visas tehniskās apkopes, kas jāveic gaisa kuģim saskaņā ar apstiprināto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    4. 

    visi zināmie defekti ir novērsti vai — attiecīgā gadījumā — paziņoti tālāk kontrolētā veidā saskaņā ar M.A.403. punktu;

    5. 

    visas piemērojamās lidojumderīguma direktīvas ir piemērotas un pienācīgi reģistrētas;

    6. 

    visas modifikācijas un remonti, kas veikti gaisa kuģim, ir reģistrēti un atbilst M.A.304. punktam;

    7. 

    visas ierobežota darbmūža detaļas un periodiski kontrolētas sastāvdaļas, kas iemontētas gaisa kuģī, ir pienācīgi identificētas, reģistrētas un nav pārsniegts to ierobežojums;

    8. 

    visas tehniskās apkopes ir veiktas saskaņā ar šo pielikumu;

    9. 

    pašreizējā masas un smaguma centra izvietojuma deklarācijā ir atspoguļota gaisa kuģa pašreizējā konfigurācija, un minētā deklarācija ir derīga;

    10. 

    gaisa kuģis atbilst jaunākajiem labojumiem tipa projektā, ko apstiprinājusi Aģentūra;

    11. 

    vajadzības gadījumā gaisa kuģim ir pašreizējai gaisa kuģa konfigurācijai atbilstošs trokšņa līmeņa sertifikāts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) I apakšiedaļai.

    l) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudē iekļauj gaisa kuģa fizisku apsekojumu. Šādā apsekojumā lidojumderīguma pārbaudes personālam, kam nav III pielikumā (66. daļā) noteiktās atbilstīgās kvalifikācijas, palīdz attiecīgi kvalificēts personāls.

    m) 

    Gaisa kuģa fiziskā apsekojuma laikā lidojumderīguma pārbaudes personāls pārliecinās, ka:

    1. 

    visi vajadzīgie marķējumi un trafareti ir pienācīgi piestiprināti;

    2. 

    gaisa kuģis atbilst apstiprinātajai lidojumu rokasgrāmatai;

    3. 

    gaisa kuģa konfigurācija atbilst apstiprinātajai dokumentācijai;

    4. 

    nav nekādu redzamu defektu, kas nav novērsti saskaņā ar M.A.403. punktu;

    5. 

    nav konstatējamas neatbilstības starp gaisa kuģi un k) apakšpunktā minēto uzskaites datu dokumentēto pārbaudi.

    n) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta, lidojumderīguma pārbaudi var veikt ne vairāk kā 90 dienas agrāk, nepārtraucot lidojumderīguma pārbaudes darbu gaitu, lai fiziskā pārbaude varētu notikt tehniskās apkopes pārbaudes laikā.

    o) 

    Šā pielikuma III papildinājumā minēto lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.b veidlapu) vai ieteikumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu (EASA 15.a veidlapu) var izdot tikai:

    1. 

    pilnvarots lidojumderīguma pārbaudes personāls apstiprinātās organizācijas vārdā;

    2. 

    ja lidojumderīguma pārbaude ir pilnībā pabeigta.

    p) 

    Ikviena gaisa kuģim izdota vai pagarināta lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju 10 dienu laikā nosūta attiecīgā gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalstij.

    q) 

    Aizliegts slēgt apakšuzņēmuma līgumus par lidojumderīguma pārbaudes uzdevumu veikšanu.

    r) 

    Ja lidojumderīguma pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs, organizācija, kas veikusi pārbaudi, informē kompetento iestādi, cik drīz vien iespējams, bet jebkurā gadījumā 72 stundu laikā no brīža, kad organizācija noteikusi iemeslu, kura dēļ lidojumderīguma pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs.

    s) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu neizdod, iekams nav novērstas visas konstatētās neatbilstības.

    ▼B

    M.A.902    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīgums

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts kļūst nederīgs, ja:

    1. 

    to aptur vai atsauc; vai

    2. 

    lidojumderīguma sertifikātu aptur vai atsauc; vai

    3. 

    gaisa kuģis nav dalībvalsts gaisa kuģu reģistrā; vai

    4. 

    tipa sertifikāts, ar kuru saskaņā izdots lidojumderīguma sertifikāts, ticis apturēts vai atsaukts.

    b) 

    Gaisa kuģis nedrīkst pacelties gaisā, ja lidojumderīguma sertifikāts ir nederīgs vai:

    1) 

    gaisa kuģa vai jebkuras tam uzmontētas sastāvdaļas lidojumderīguma uzturēšana neatbilst šīs daļas prasībām; vai

    2) 

    gaisa kuģis neatbilst tipa projektam, kuru apstiprinājusi Aģentūra; vai

    3) 

    gaisa kuģis ir ticis lietots, neievērojot apstiprinātās lidojumu rokasgrāmatas vai lidojumderīguma sertifikāta noteiktos ierobežojumus un neveicot atbilstošas darbības; vai

    4) 

    gaisa kuģis ir iekļuvis starpgadījumā vai avārijā, kas ietekmē tā lidojumderīgumu, un nav tikušas veiktas atbilstošas darbības, lai atjaunotu tā lidojumderīgumu; vai

    ▼M6

    5) 

    modifikācija vai remonts neatbilst M.A.304. punktam.

    ▼B

    c) 

    Atceļot vai atsaucot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    M.A.903    Gaisa kuģa pārreģistrācija ES teritorijā

    a) 

    Pārreģistrējot gaisa kuģi ES teritorijā, pieteikuma iesniedzējs:

    1. 

    informē iepriekšējo dalībvalsti par to, kurā dalībvalstī gaisa kuģis tiks reģistrēts; tad

    2. 

    iesniedz pieteikumu jaunajai dalībvalstij, lai tā izsniegtu jaunu lidojumderīguma sertifikātu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) noteikumiem.

    b) 

    Neskarot M.A.902. iedaļas a) punkta 3. apakšpunkta noteikumus, iepriekšējais lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts paliek spēkā līdz tā termiņa beigām.

    ▼M6

    M.A.904    ES importēta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    a) 

    Importējot gaisa kuģi no trešās valsts vai regulējuma sistēmas, kurā nepiemēro Regulu (ES) 2018/1139, un reģistrējot to dalībvalsts reģistrā, pieteikuma iesniedzējs:

    1. 

    iesniedz reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu par jauna lidojumderīguma sertifikāta izdošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu);

    2. 

    attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav jauni gaisa kuģi, organizē lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar M.A.901. punktu;

    3. 

    organizē visu tehnisko apkopi, kas nepieciešama, lai izpildītu gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu, kas apstiprināta saskaņā ar M.A.302. punktu.

    b) 

    Pārliecinājusies, ka gaisa kuģis atbilst attiecīgajām prasībām, organizācija, kas veic lidojumderīguma pārbaudi, nosūta reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei dokumentētu ieteikumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu.

    c) 

    Gaisa kuģa īpašnieks ļauj reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvjiem piekļūt gaisa kuģim, lai veiktu tā apskati.

    d) 

    Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod jaunu lidojumderīguma sertifikātu, kad tā ir pārliecinājusies, ka gaisa kuģis atbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) prasībām.

    e) 

    Minētā dalībvalsts kompetentā iestāde arī izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu. Sertifikāts ir derīgs vienu gadu, ja vien kompetentā iestāde nenolemj derīguma termiņu saīsināt ar aviācijas drošību saistītu apsvērumu dēļ.

    ▼B

    M.A.905    Atzinumi

    ▼M6

    a) 

    1. līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta būtiska neatbilstība šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

    b) 

    2. līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta neatbilstība šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura var pazemināt drošības standartu un var apdraudēt lidojuma drošību.

    ▼B

    c) 

    Pēc tam, kad atbilstoši M.B.903. iedaļas noteikumiem ir saņemts paziņojums par atzinumiem, saskaņā ar M.A.201. iedaļas noteikumiem atbildīgā persona vai organizācija izstrādā koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru ir panākta vienošanās ar šo kompetento iestādi, ieskaitot attiecīgu koriģējošu darbību, lai novērstu atzinumā konstatētā fakta un tā galvenā cēloņa atkārtošanos.

    B IEDAĻA

    PROCEDŪRA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    M.B.101    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kurām uzlikts par pienākumu piemērot un ieviest šās daļas A iedaļas prasības.

    M.B.102    Kompetentā iestāde

    a)   Vispārīgi noteikumi

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai uzliek atbildību par sertifikātu izdošanu, pagarināšanu, apmaiņu, apturēšanu vai atsaukšanu un par lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzīšanu. Šī kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

    b)   Resursi

    Personāla skaits ir pietiekams, lai varētu nodrošināt atbilstību prasībām, kas sīki izklāstītas šajā B iedaļā.

    c)   Kvalifikācija un apmācība

    Personāls, kas iesaistīts darbībās, kuras izskatītas šajā pielikumā, ir pietiekami kvalificēts un tam ir pietiekamas zināšanas, pieredze, sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas apmācība, lai veiktu tam uzticētos pienākumus.

    d)   Procedūras

    Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā jāizpilda šā pielikuma (M daļas) noteikumi.

    Procedūras pārskata un groza, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību.

    ▼M6

    M.B.103    Konstatējumi un piespiedu izpildes pasākumi — personas

    Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, saskaņā ar šo pielikumu par uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde ir guvusi pierādījumus, ka persona, kurai ir saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 izdota licence, sertifikāts, kvalifikācijas atzīme vai apliecība, neatbilst piemērojamām Regulas (ES) 2018/1139 prasībām, kompetentā iestāde, kas konstatējusi neatbilstību, veic jebkādus piespiedu izpildes pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu neatbilstības turpināšanos.

    ▼M6

    M.B.104    Uzskaite

    a) 

    Kompetentās iestādes izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina katra sertifikāta izdošanas, pagarināšanas, izmaiņu, apturēšanas vai atsaukšanas procesa pietiekamu izsekojamību.

    b) 

    Saskaņā ar šo pielikumu apstiprināto organizāciju uzraudzībai uzskaitē obligāti iekļauj:

    1. 

    organizācijas apstiprinājuma pieteikumu;

    2. 

    organizācijas apstiprinājuma sertifikātu ar visām tā izmaiņām;

    3. 

    revīzijas programmas kopiju, kurā uzskaitīti datumi, kad jāveic revīzijas, un datumi, kad tās veiktas;

    4. 

    kompetentās iestādes pastāvīgās uzraudzības uzskaiti, tostarp visus revīzijas uzskaites datus;

    5. 

    visas attiecīgās sarakstes kopijas;

    6. 

    informāciju par visiem atbrīvojumiem un piespiedu izpildes pasākumiem;

    7. 

    ikvienu ziņojumu no citām kompetentām iestādēm, kurš attiecas uz organizācijas uzraudzību;

    8. 

    organizācijas pašraksturojumu vai rokasgrāmatu un to grozījumus;

    9. 

    jebkura cita dokumenta kopiju, ko tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde.

    c) 

    Šā punkta b) apakšpunktā minēto uzskaites elementu glabāšanas termiņš ir vismaz pieci gadi.

    d) 

    Obligātajā uzskaitē, kas vajadzīga katra gaisa kuģa uzraudzībai, iekļauj vismaz šādu dokumentu kopijas:

    1. 

    gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāts;

    2. 

    lidojumderīguma pārbaužu sertifikāti;

    ▼M8

    3. 

    lidojumderīguma pārbaužu ieteikumi, ko sniegušas CAO vai CAMO;

    ▼C2

    4. 

    to lidojumderīguma pārbaužu ziņojumi, kuras tieši veikusi kompetentā iestāde;

    5. 

    visa attiecīgā sarakste, kas attiecas uz gaisa kuģi;

    6. 

    informācija par visiem atbrīvojumiem un piespiedu izpildes pasākumiem;

    7. 

    ikviens dokuments, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar šo pielikumu vai Regulas (ES) Nr. 965/2012 II pielikumu (ARO daļu).

    e) 

    Uzskaites elementus, kas norādīti d) apakšpunktā, glabā divus gadus no brīža, kad gaisa kuģa izmantošana tiek pilnīgi izbeigta.

    f) 

    Visus uzskaites elementus dara pieejamus pēc citas dalībvalsts vai Aģentūras pieprasījuma.

    ▼B

    M.B.105    Savstarpējā apmaiņa ar informāciju

    ▼M8

    a) 

    Lai veicinātu lidojumu drošības uzlabojumus, kompetentās iestādes piedalās savstarpējā visas vajadzīgās informācijas apmaiņā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 72. pantu.

    ▼B

    b) 

    Neskarot dalībvalstu kompetenci, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā, kas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, attiecīgās kompetentās iestādes palīdz viena otrai, lai veiktu vajadzīgo uzraudzību.

    B APAKŠDAĻA

    ATBILDĪBA

    ▼M6

    M.B.201    Pienākumi

    Kompetentās iestādes, kas norādītas M.1. punktā, ir atbildīgas par revīziju, pārbaužu un izmeklēšanas veikšanu, lai pārliecinātos par šā pielikuma prasību izpildi.

    ▼M6

    M.B.202    Informācija Aģentūrai

    a) 

    Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru par ikvienu būtisku problēmu Regulas (ES) 2018/1139 īstenošanā.

    b) 

    Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, kurus tā saņēmusi atbilstoši M.A.202. punktam.

    ▼B

    C APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ▼M6

    M.B.301    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma

    a) 

    Kompetentā iestāde pārliecinās, ka gaisa kuģa tehniskās apkopes programma atbilst M.A.302. punktam.

    b) 

    Ja vien M.A.302. punkta c) apakšpunktā nav noteikts citādi, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un tās grozījumus tieši apstiprina kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei ir piekļuve visiem datiem, kas vajadzīgi saskaņā ar M.A.302. punkta d), e) un f) apakšpunktu.

    ▼M8

    c) 

    Netieša apstiprinājuma gadījumā, kā paredzēts M.A.302. punkta c) apakšpunktā, kompetentā iestāde CAO vai CAMO AMP apstiprināšanas procedūru apstiprina minētās organizācijas pašraksturojuma ietvaros, kā minēts attiecīgi Vd pielikuma CAO.A.025. punktā, šā pielikuma M.A.704. punktā vai Vc pielikuma CAMO.A.300. punktā.

    ▼M8

    M.B.302    Atbrīvojumi

    Kompetentā iestāde reģistrē un saglabā datus par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu.

    ▼M2

    M.B.303    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība

    a) 

    Kompetentā iestāde, izmantodama riska analīzes pieeju, izveido apsekojuma programmu, lai uzraudzītu tās reģistrā esošās gaisa kuģu flotes lidojumderīguma statusu.

    b) 

    Apsekojumu programmā iekļauj gaisa kuģu ražojumu paraugu apsekojumus, un tā attiecas uz visiem lidojumderīguma riska būtiskāko elementu aspektiem.

    c) 

    Ražojumu apsekojumā, pamatojoties uz piemērojamajām prasībām, aplūko sasniegtos lidojumderīguma standartus un identificē jebkādas konstatētās neatbilstības.

    d) 

    Visus konstatējumus iedala kategorijās atbilstīgi šīs daļas prasībām un rakstiski paziņo personai vai organizācijai, kas par to ir atbildīga saskaņā ar M.A.201. punktu. Kompetentajai iestādei ir jābūt procedūrai, kas ieviesta, lai analizētu konstatējumu nozīmīgumu drošības ziņā.

    e) 

    Kompetentā iestāde visus konstatējumus un pasākumus to novēršanai reģistrē.

    f) 

    Ja gaisa kuģu apsekojumu laikā ir atrasti pierādījumi, kas liecina par neatbilstību šai daļai vai jebkurai citai daļai, ar šiem konstatējumiem rīkojas tā, kā aprakstīts attiecīgajā daļā.

    g) 

    Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgos izpildes pasākumus, kompetentā iestāde apmainās ar informāciju par neatbilstībām, kas konstatētas saskaņā ar f) apakšpunktu, ar citām kompetentajām iestādēm.

    M.B.304    Atsaukšana un apturēšana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu; vai

    b) 

    aptur vai atsauc lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu atbilstoši M.B.903. punkta 1) apakšpunktam.

    ▼M6

    M.A.305    Gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēma

    a) 

    Kompetentā iestāde apstiprina sākotnējo gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēmu, kas prasīta M.A.306. punktā.

    ▼M8

    b) 

    Lai organizācija varētu ieviest izmaiņas gaisa kuģa tehniskā borta žurnāla sistēmā bez kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma, kompetentā iestāde apstiprina attiecīgo procedūru, kas minēta Vc pielikuma CAMO.A.300. punkta c) apakšpunktā vai šā pielikuma M.A.704. punkta c) apakšpunktā, vai Vd pielikuma CAO.A.025. punkta c) apakšpunktā.

    ▼B

    D APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    (Vēl attiecīgi jāizstrādā)

    E APAKŠDAĻA

    SASTĀVDAĻAS

    (Vēl attiecīgi jāizstrādā)

    F APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    M.B.601    Piemērošana

    Ja tehniskās apkopes uzņēmumi atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, apstiprinājuma pārbaudi un pastāvīgo uzraudzību veic kopā ar kompetentajām iestādēm, kuras iecēlušas tās dalībvalstis, kuru teritorijās atrodas pārējie apkopes uzņēmumi.

    M.B.602    Sākotnējais apstiprinājums

    a) 

    Ja M.A.606. iedaļas a) un b) punkta prasības ir izpildītas, kompetentā iestāde rakstveidā pieteikuma iesniedzējam oficiāli norāda savu apstiprinājumu M.A.606. iedaļas a) un b) punktā minētajam personālam.

    ▼M6

    b) 

    Kompetentā iestāde pārliecinās, ka tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā minētās procedūras atbilst šā pielikuma F apakšdaļai, un nodrošina, ka atbildīgais pārvaldnieks paraksta saistību deklarāciju.

    c) 

    Kompetentā iestāde pārbauda, vai organizācija atbilst šā pielikuma F apakšdaļā noteiktajām prasībām.

    ▼B

    d) 

    Sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku sasauc vismaz reizi apstiprinājuma pārbaudes laikā, lai pārliecinātos, ka viņš pilnīgi saprot apstiprinājuma nozīmi un iemeslu, kāpēc jāparaksta saistību deklarācija par organizācijas atbilstību rokasgrāmatā norādītajām procedūrām.

    e) 

    Visus atzinumus rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

    f) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus atzinumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu atzinumu) un ieteikumus.

    g) 

    Sākotnējā apstiprinājuma gadījumā pirms apstiprinājuma izsniegšanas visus atzinumus labo organizācija un noslēdz kompetentā iestāde.

    M.B.603    Apstiprinājuma izsniegšana

    ▼M6

    a) 

    Ja tehniskās apkopes organizācija atbilst piemērojamajiem šā pielikuma punktiem, kompetentā iestāde izdod pieteikuma iesniedzējam EASA 3. veidlapas apstiprinājuma sertifikātu (šā pielikuma V papildinājums), kurā iekļauts apstiprinājuma tvērums.

    ▼B

    b) 

    Kompetentā iestāde norāda nosacījumus, kas pievienoti apstiprinājumam EASA 3. veidlapas apstiprinājuma apliecībā.

    c) 

    Atsauces numuru iekļauj EASA 3. veidlapas apstiprinājuma apliecībā tā, kā norādījusi Aģentūra.

    M.B.604    Pastāvīgā uzraudzība

    ▼M6

    a) 

    Kompetentā iestāde uztur un atjaunina programmu, kurā par katru tehniskās apkopes organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma B iedaļas F apakšdaļu un kas atrodas tās uzraudzībā, ir uzskaitīti datumi, kad jāveic revīzija, un datumi, kad tā veikta.

    ▼B

    b) 

    Katra organizācija pilnīgi tiek pārbaudīta laikposmos, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

    c) 

    Visus atzinumus rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

    d) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus atzinumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu atzinumu) un ieteikumus.

    e) 

    Vismaz reizi 24 mēnešos sasauc sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku, lai nodrošinātu, ka viņš ir informēts par būtiskajiem jautājumiem, kas rodas šādu pārbaužu laikā.

    M.B.605    Atzinumi

    ▼M6

    a) 

    Ja revīziju laikā vai citādā veidā gūst pierādījumus par neatbilstību kādai no prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā vai Vb pielikumā (ML daļā), kompetentā iestāde veic šādas darbības:

    ▼B

    1. 

    Attiecībā uz 1. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde veic tūlītēju darbību, lai atkarībā no 1. līmeņa atzinuma pakāpes pilnīgi vai daļēji atsauktu, ierobežotu vai apturētu apstiprinājumu tehniskās apkopes organizācijai līdz brīdim, kad organizācija ir veiksmīgi veikusi koriģējošu darbību.

    2. 

    Attiecībā uz 2. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde nosaka labošanai vajadzīgo laikposmu, kas ir atbilstošs atzinuma raksturam un nepārsniedz trīs mēnešus. Dažos gadījumos šā pirmā posma beigās un atbilstoši atzinuma raksturam kompetentā iestāde var pagarināt laikposmu vēl par trīs mēnešiem atbilstoši apmierinošam koriģējošo darbību plānam.

    b) 

    Kompetentā iestāde veic darbību, lai pilnīgi vai daļēji apturētu apstiprinājumu, gadījumā, ja neiekļaujas tajā grafikā, kuru tā ir noteikusi.

    M.B.606    Izmaiņas

    a) 

    Kompetentā iestāde atbilst visiem piemērojamajiem sākotnējā apstiprinājuma elementiem ikvienas organizācijas izmaiņas gadījumā, par kuru ziņots atbilstoši M.A.617. iedaļas prasībām.

    b) 

    Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien tā nenosaka, ka apstiprinājums ir jāaptur šo izmaiņu būtības vai mēroga dēļ.

    ▼M6

    c) 

    Ja tiek veiktas jebkādas izmaiņas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā:

    1. 

    tiešas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā saskaņā ar M.A.604. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde pārbauda, vai rokasgrāmatā norādītās procedūras atbilst šim pielikumam, pirms oficiāli paziņot apstiprinātajai organizācijai par apstiprinājumu;

    2. 

    netiešas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā saskaņā ar M.A.604. punkta c) apakšpunktu kompetentā iestāde nodrošina, ka:

    i) 

    izmaiņas ir nenozīmīgas;

    ii) 

    tai ir pietiekama kontrole pār izmaiņu apstiprināšanu, lai nodrošinātu to, ka tās turpina būt atbilstīgas šā pielikuma prasībām.

    ▼B

    M.B.607    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur apstiprinājumu; vai

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo apstiprinājumu atbilstoši M.B.605. iedaļas noteikumiem.

    G APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJA

    M.B.701    Piemērošana

    ▼M2

    a) 

    To gaisa pārvadātāju gadījumā, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, kompetentā iestāde – kopā ar sākotnējo pieteikumu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības saņemšanai un, attiecīgā gadījumā, jebkuru izmaiņu, kas piemērojama, un par katru gaisa kuģa tipu, ko paredzēts ekspluatēt, – apstiprinājuma izdošanai saņem:

    1. 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu;

    2. 

    ekspluatanta gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas;

    3. 

    gaisa kuģa tehnisko borta žurnālu;

    4. 

    attiecīgā gadījumā – to tehniskās apkopes līgumu tehniskās specifikācijas, kas noslēgti starp CAMO un 145. daļā minēto apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju.

    ▼B

    b) 

    Ja tehniskās apkopes objekti atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, apstiprinājuma izmeklēšanu un pastāvīgo uzraudzību veic kopā ar kompetentajām iestādēm, kuras iecēlušas tās dalībvalstis, kuru teritorijās atrodas šie tehniskās apkopes objekti.

    M.B.702    Sākotnējā apstiprināšana

    a) 

    Ja M.A.706. iedaļas a), c) un d) punkta un M.A.707. iedaļas prasības ir izpildītas, kompetentā iestāde rakstveidā pieteikuma iesniedzējam oficiāli norāda savu apstiprinājumu M.A.706. iedaļas a), c) un d) punktā un M.A.707. iedaļā minētajam personālam.

    b) 

    Kompetentā iestāde pārliecinās, ka lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā minētās procedūras atbilst šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem, un nodrošina, ka atbildīgais pārvaldnieks paraksta saistību deklarāciju.

    c) 

    Kompetentā iestāde pārbauda organizācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļā.

    d) 

    Sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku sasauc vismaz reizi apstiprinājuma pārbaudes laikā, lai pārliecinātos, ka viņš pilnīgi saprot apstiprinājuma nozīmi un iemeslu, kāpēc jāparaksta pašraksturojuma deklarācija par organizācijas atbilstību pašraksturojumā norādītajām procedūrām.

    e) 

    Visus atzinumus rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

    f) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus atzinumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu atzinumu) un ieteikumus.

    g) 

    Sākotnējā apstiprinājuma gadījumā pirms apstiprinājuma izsniegšanas visus atzinumus labo organizācija un noslēdz kompetentā iestāde.

    ▼M8

    M.B.703    Apstiprinājuma izdošana

    a) 

    Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija atbilst šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem, kompetentā iestāde izdod pieteikuma iesniedzējam apstiprinājuma sertifikātu pēc EASA 14.-MG veidlapas parauga (šā pielikuma VI papildinājums), kurā iekļauta apstiprinājuma joma.

    b) 

    Kompetentā iestāde apstiprinājuma sertifikātā pēc EASA 14.-MG veidlapas parauga norāda apstiprinājuma derīguma termiņu.

    c) 

    Atsauces numuru apstiprinājuma sertifikātā pēc EASA 14.-MG veidlapas parauga iekļauj veidā, kādu norādījusi Aģentūra.

    d) 

    Ja gaisa pārvadātāji ir licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, EASA 14.-MG veidlapā ietvertā informācija tiks iekļauta gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā.

    ▼B

    M.B.704    Pastāvīgā uzraudzība

    a) 

    Kompetentā iestāde glabā un uztur programmu attiecībā uz katru lidojumderīguma uzturēšanas organizāciju, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļu un kas atrodas tās uzraudzībā, kurā uzskaitītas dienas, kurās veicama pārbaude, un dienas, kad šādas pārbaudes veiktas.

    b) 

    Katra organizācija pilnīgi tiek pārbaudīta laikposmos, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

    c) 

    Gaisa kuģa, kuru pārvalda organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) B iedaļas G apakšdaļu, attiecīgo paraugu apseko ik pēc 24 mēnešiem. Parauga lielumu nosaka kompetentā iestāde, balstoties uz iepriekšējo pārbaužu un ražojumu apsekojumu atzinumiem.

    d) 

    Visus atzinumus rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

    e) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus atzinumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu atzinumu) un ieteikumus.

    f) 

    Vismaz reizi 24 mēnešos sasauc sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku, lai nodrošinātu, ka viņš ir informēts par būtiskajiem jautājumiem, kas radušies šādu pārbaužu laikā.

    M.B.705    Atzinumi

    a) 

    ▼M8

    Ja revīziju laikā vai citādā veidā gūti pierādījumi par neatbilstību kādai no prasībām, kas noteiktas attiecīgi šajā pielikumā (M daļā) vai Vb pielikumā (ML daļā), kompetentā iestāde veic šādas darbības:

    ▼B

    1. 

    Attiecībā uz 1. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde veic tūlītēju darbību, lai atkarībā no 1. līmeņa atzinuma pakāpes pilnīgi vai daļēji atsauktu, ierobežotu vai apturētu apstiprinājumu apkopes organizācijai līdz brīdim, kad organizācija ir veiksmīgi veikusi koriģējošu darbību.

    2. 

    Attiecībā uz 2. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde nosaka labošanai vajadzīgo laikposmu, kas ir atbilstošs atzinuma raksturam un nepārsniedz trīs mēnešus. Dažos gadījumos šā pirmā posma beigās un atbilstoši atzinuma raksturam, kompetentā iestāde var pagarināt laikposmu par vēl trim mēnešiem atbilstoši apmierinošam koriģējošu darbību plānam.

    b) 

    Kompetentā iestāde veic darbību, lai pilnīgi vai daļēji apturētu apstiprinājumu, gadījumā, ja neiekļaujas tajā laika posma termiņā, kuru tā ir noteikusi.

    M.B.706    Izmaiņas

    a) 

    Kompetentā iestāde atbilst visiem piemērojamajiem sākotnējā apstiprinājuma elementiem ikvienas organizācijas izmaiņas gadījumā, par kuru ziņots atbilstoši M.A.713. iedaļas prasībām.

    b) 

    Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien tā nenosaka, ka apstiprinājums ir jāaptur šo izmaiņu būtības vai mēroga dēļ.

    ▼M8

    c) 

    Jebkādu lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma izmaiņu gadījumā:

    1. 

    ja izmaiņas tiek apstiprinātas tieši saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.704. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde, pirms tā oficiāli paziņo apstiprinātajai organizācijai par apstiprinājumu, pārbauda, vai pašraksturojumā norādītās procedūras atbilst attiecīgi šim pielikumam (M daļai) vai Vb pielikumam (ML daļai);

    2. 

    ja izmaiņas tiek apstiprinātas netieši saskaņā ar šā pielikuma (M daļas) M.A.704. punkta c) apakšpunktu, kompetentā iestāde nodrošina visu turpmāk norādīto:

    i) 

    ka izmaiņas ir nenozīmīgas;

    ii) 

    ka tai ir pietiekama kontrole pār izmaiņu apstiprināšanu, lai nodrošinātu, ka tās joprojām atbilst attiecīgi šā pielikuma (M daļas) vai Vb pielikuma (ML daļas) prasībām.

    ▼B

    M.B.707    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur apstiprinājumu; vai

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo apstiprinājumu atbilstoši M.B.705. iedaļas noteikumiem.

    H APAKŠDAĻA

    IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    (vēl attiecīgi jāizstrādā)

    I APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS

    M.B.901    Ieteikumu novērtējums

    Saņemot pieteikumu un ar to saistīto lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta ieteikumu saskaņā ar M.A.901. iedaļu:

    ▼M6

    1. 

    Kompetentās iestādes attiecīgi kvalificēts personāls pārbauda, vai paziņojums par atbilstību, kas ietverts ieteikumā, pierāda, ka ir veikta pilnīga lidojumderīguma pārbaude saskaņā ar M.A.901. punktu.

    ▼B

    2. 

    Kompetentā iestāde izpēta un var turpmāk pieprasīt papildu informāciju, lai pamatotu ieteikuma novērtējumu.

    M.B.902    Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude

    ▼M6

    a) 

    Ja kompetentā iestāde veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (šā pielikuma III papildinājums (EASA 15.a veidlapa)), tā veic lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar M.A.901. punktu.

    b) 

    Kompetentajai iestādei ir atbilstošs personāls lidojumderīguma pārbaužu veikšanai.

    1. 

    Attiecībā uz visiem gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir vairāk par 2 730  kg, šādam personālam ir:

    a) 

    vismaz piecu gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā;

    b) 

    attiecīga licence atbilstoši III pielikumam (66. daļai) vai valsts atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst attiecīgajai gaisa kuģa kategorijai (ja 5. panta 6. punktā ir atsauce uz valsts noteikumiem), vai augstākā izglītība aviācijas jomā vai līdzvērtīga izglītība;

    c) 

    nodrošināta oficiāla aeronavigācijas tehniskās apkopes apmācība;

    d) 

    amats ar atbilstošiem pienākumiem.

    Neatkarīgi no a)–d) apakšpunkta M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar piecu gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta a) apakšpunktā.

    2. 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, ko neizmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, un gaisa kuģiem, kuru MTOM ir ne vairāk par 2 730  kg, šādam personālam ir:

    a) 

    vismaz trīs gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā;

    b) 

    attiecīga licence atbilstoši III pielikumam (66. daļai) vai valsts atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst attiecīgajai gaisa kuģa kategorijai, ja 5. panta 6. punktā ir atsauce uz valsts noteikumiem, vai augstākā izglītība aviācijas jomā vai līdzvērtīga izglītība;

    c) 

    nodrošināta attiecīga aeronavigācijas tehniskās apkopes apmācība;

    d) 

    amats ar atbilstošiem pienākumiem.

    Neatkarīgi no a)–d) apakšpunkta M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību var aizstāt ar četru gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunktā.

    ▼B

    c) 

    Kompetentā iestāde veic uzskaiti par personālu lidojumderīguma pārbaužu veikšanai, kur iekļauj informāciju par jebkuru atbilstīgu kvalifikāciju, kam pievienots kopsavilkums par attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības pieredzi un apmācību.

    d) 

    Kompetentajai iestādei, veicot lidojumderīguma pārbaudi, ir piekļuve piemērojamajiem datiem, kā norādīts M.A.305., M.A.306. un M.A.401. iedaļā .

    e) 

    Personāls, kas veic lidojumderīguma pārbaudi, pēc apmierinoši veiktas lidojumderīguma pārbaudes izsniedz 15.a veidlapu.

    M.B.903    Atzinumi

    Ja gaisa kuģu apsekojumu laikā vai citā veidā atrod pierādījumus par neatbilstību M daļas prasībām, kompetentā iestāde veic turpmāk minētās darbības:

    1. 

    attiecībā uz 1. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde pieprasa veikt attiecīgu koriģējošu darbību pirms jebkādu lidojumu uzsākšanas, un tā veic tūlītēju darbību, lai atsauktu vai apturētu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu;

    2. 

    attiecībā uz 2. līmeņa atzinumiem kompetentā iestāde nosaka koriģējošo darbību, kas ir atbilstoša atzinuma raksturam.

    ▼M6

    M.B.904    Informācijas apmaiņa

    Saņemot paziņojumu par gaisa kuģa nodošanu starp dalībvalstīm saskaņā ar M.A.903. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā gaisa kuģis attiecīgajā brīdī ir reģistrēts, informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā gaisa kuģis tiks reģistrēts, par visām zināmajām problēmām saistībā ar nododamo gaisa kuģi. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā gaisa kuģis tiks reģistrēts, pārliecinās, ka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā gaisa kuģis attiecīgajā brīdī ir reģistrēts, ir pienācīgi informēta par nodošanu.

    ▼M6




    I papildinājums

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums

    1.

    Ja īpašnieks vai ekspluatants saskaņā ar M.A.201. punktu nolīgst CAMO vai CAO lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanai, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma īpašnieks vai ekspluatants nosūta reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei abu pušu parakstīta līguma kopiju.

    2.

    Līgumu sagatavo, ņemot vērā šā pielikuma prasības, un tajā nosaka parakstītāju pienākumus attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu.

    3.

    Līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    — 
    gaisa kuģa reģistrācija, tips un sērijas numurs;
    — 
    gaisa kuģa īpašnieka vai reģistrētā nomnieka vārds/nosaukums vai ziņas par uzņēmumu, tostarp tā adrese;
    — 
    ziņas par nolīgto CAMO vai CAO, tostarp tās adrese, un
    — 
    darbības veids.

    4.

    Līgumā iekļauj šādu paziņojumu:

    “Īpašnieks vai ekspluatants uztic CAMO vai CAO gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, tādas gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas izstrādi, kas kompetentajai iestādei jāapstiprina, kā aprakstīts M.1. punktā, un gaisa kuģa tehniskās apkopes organizēšanu saskaņā ar minēto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    Saskaņā ar šo līgumu abi parakstītāji apņemas ievērot attiecīgos no šā līguma izrietošos pienākumus.

    Īpašnieks vai ekspluatants godprātīgi apliecina, ka visa informācija, kas sniegta CAMO vai CAO par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, ir un būs precīza un ka gaisa kuģim netiks izdarītas izmaiņas bez CAMO vai CAO iepriekšēja apstiprinājuma.

    Ja kāds no parakstītājiem neievēro šā līguma noteikumus, līgums zaudē spēku. Šādā gadījumā īpašnieks vai ekspluatants saglabā pilnu atbildību par katru uzdevumu, kas saistīts ar gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, un īpašnieks divu nedēļu laikā informē reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes par šādu līguma noteikumu neievērošanu.”

    5.

    Kad īpašnieks/ekspluatants nolīgst CAMO vai CAO saskaņā ar M.A.201. punktu, katrai no pusēm ir šādi pienākumi.

    5.1.

    CAMO vai CAO pienākumi:

    1. 

    gādāt, lai gaisa kuģa tips būtu iekļauts tās apstiprinājuma noteikumos;

    2. 

    ievērot šādus nosacījumus attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu:

    a) 

    izstrādāt gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu, attiecīgā gadījumā tajā iekļaujot ikvienu izstrādāto drošuma programmu;

    b) 

    noteikt tehniskās apkopes uzdevumus (tos iekļaujot gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā), ko var veikt pilots īpašnieks saskaņā ar M.A.803. punkta c) apakšpunktu;

    c) 

    organizēt gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu;

    d) 

    kad gaisa kuģa tehniskās apkopes programma ir apstiprināta, iesniegt īpašniekam vai ekspluatantam tās kopiju;

    e) 

    organizēt saistošo pārbaudi ar gaisa kuģa iepriekšējo tehniskās apkopes programmu;

    f) 

    organizēt visu tehnisko apkopi, kas jāveic apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai;

    g) 

    organizēt visu piemērojamo lidojumderīguma direktīvu piemērošanu;

    h) 

    organizēt to, ka apstiprināta tehniskās apkopes organizācija novērš visus defektus, kuri atklāti plānotās tehniskās apkopes vai lidojumderīguma pārbaužu laikā vai par kuriem ziņojis īpašnieks;

    i) 

    koordinēt plānoto tehnisko apkopi, lidojumderīguma direktīvu piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudes prasības;

    j) 

    informēt īpašnieku ikreiz, kad nepieciešams gaisa kuģi nogādāt apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai;

    k) 

    pārvaldīt visus tehniskās uzskaites datus;

    l) 

    arhivēt visus tehniskās uzskaites datus;

    3. 

    saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu) organizēt ikvienas gaisa kuģa modifikācijas apstiprināšanu, pirms tā tiek faktiski veikta;

    4. 

    saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu) organizēt visu gaisa kuģa remonta darbu apstiprināšanu pirms to veikšanas;

    5. 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad īpašnieks pēc apstiprinātās organizācijas pieprasījuma nav nodevis gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai;

    6. 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad netiek izpildīti šā līguma noteikumi;

    7. 

    nodrošināt to, ka vajadzības gadījumā tiek veikta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude, un nodrošināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu vai ieteikuma nosūtīšanu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

    8. 

    desmit dienu laikā nosūtīt reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei ikviena izdotā vai pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju;

    9. 

    ziņot par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

    10. 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm līgumu denonsē.

    5.2.

    Īpašnieka vai ekspluatanta pienākumi:

    1. 

    gādāt, lai tam būtu vispārēja izpratne par apstiprināto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    2. 

    gādāt, lai tam būtu vispārēja izpratne par šo pielikumu;

    3. 

    nogādāt gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai pēc vienošanās ar CAMO vai CAO laikā, kas noteikts pēc CAMO vai CAO pieprasījuma;

    4. 

    neveikt gaisa kuģa modifikācijas bez iepriekšējas apspriešanās CAMO vai CAO;

    5. 

    informēt CAMO vai CAO par visu tehnisko apkopi, kas veikta izņēmuma kārtā un bez CAMO vai CAO ziņas un kontroles;

    6. 

    izmantojot reģistrācijas žurnālu, informēt CAMO vai CAO par visiem darbību laikā atklātajiem defektiem;

    7. 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm šo līgumu denonsē;

    8. 

    informēt CAMO vai CAO un reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja gaisa kuģis tiek pārdots;

    9. 

    ziņot par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

    10. 

    pēc vienošanās ar CAMO vai CAO regulāri informēt CAMO vai CAO par gaisa kuģa lidojumstundām un sniegt jebkādus citus datus par tā izmantošanu;

    11. 

    reģistrēt izmantošanas sertifikātu reģistrācijas žurnālos, kā minēts M.A.803. punkta d) apakšpunktā, kad tehnisko apkopi veic pilots īpašnieks, nepārsniedzot tehniskās apkopes uzdevumu sarakstā noteiktos ierobežojumus, kā paziņots apstiprinātajā gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā atbilstoši M.A.803. punkta c) apakšpunktam;

    12. 

    informēt CAMO vai CAO ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pilots īpašnieks pabeidzis tehniskās apkopes uzdevumu saskaņā ar M.A.305. punkta a) apakšpunktu.

    6.

    Kad īpašnieks vai ekspluatants nolīgst CAMO vai CAO saskaņā ar M.A.201. punktu, skaidri nosaka katras puses pienākumus attiecībā uz obligāto un brīvprātīgo ziņošanu par atgadījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 ( 9 ).

    ▼B




    II papildinājums

    Autorizēts izmantošanas sertifikāts – EASA 1. veidlapa

    Šie norādījumi attiecas tikai uz EASA 1. veidlapas lietošanu tehniskās apkopes vajadzībām. Pievērst uzmanību Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) I papildinājumam, kas attiecas uz EASA 1. veidlapas lietošanu ražošanas vajadzībām.

    1.    MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

    1.1.

    Sertifikāta galvenais nolūks ir deklarēt ražojumiem, daļām un ierīcēm (turpmāk “vienība(-as)”) veikto tehniskās apkopes darbu lidojumderīgumu.

    1.2.

    Starp sertifikātu un vienību(-ām) jāizveido saikne. Dokumenta sastādītājam jāsaglabā sertifikāts tādā formā, kas ļauj pārbaudīt sākotnējos datus.

    1.3.

    Sertifikātu pieņem daudzas lidojumderīguma iestādes, bet pieņemšana arī var būt atkarīga no divpusējiem nolīgumiem un/vai lidojumderīguma iestādes politikas. Šajā sertifikātā minētie “apstiprinātie projekta dati” tādā gadījumā attiecas uz datiem, ko apstiprinājusi importētājas valsts lidojumderīguma iestāde.

    1.4.

    Sertifikāts nav paziņojums par piegādi vai nosūtīšanu.

    1.5.

    Šis sertifikāts neļauj nodot gaisa kuģi izmantošanā.

    1.6.

    Sertifikāts nav atļauja vienības uzstādīšanai konkrētā gaisa kuģī, dzinējā vai propellerī, bet ļauj galalietotājam noteikt to, kāds ir tās lidojumderīguma apstiprinājuma statuss.

    1.7.

    Viens sertifikāts nedrīkst attiekties gan uz vienībām, kas izlaistas no ražošanas, gan vienībām, kurām veikta tehniskā apkope.

    2.    VISPĀRĒJAIS FORMĀTS

    2.1.

    Sertifikātam jāatbilst pievienotajam formātam, ieskaitot bloku numurus un katra bloka izvietojumu. Tomēr katra bloka izmēri var atšķirties atbilstoši konkrētajam lietojumam, bet ne tādā mērā, ka sertifikāts kļūst neatpazīstams.

    2.2.

    Sertifikātam jābūt “ainavorientācijā”, bet vispārējos izmērus var ievērojami palielināt vai samazināt tiktāl, lai sertifikāts joprojām būtu atpazīstams un salasāms. Ja rodas šaubas, jākonsultējas ar kompetento iestādi.

    2.3.

    Paziņojumu par lietotāja/uzstādītāja atbildību var izvietot jebkurā veidlapas pusē.

    2.4.

    Drukai jābūt skaidrai un salasāmai, lai to viegli varētu lasīt.

    2.5.

    Sertifikāts ir vai nu iepriekš izdrukāts, vai arī izdrukājams no datora, bet jebkurā gadījumā līniju un rakstzīmju drukājumam jābūt skaidram un salasāmam, kā arī jāatbilst noteiktajam formātam.

    2.6.

    Sertifikātam jābūt angļu valodā un, ja vajadzīgs, vienā vai vairākās citās valodās.

    2.7.

    Sertifikātā ierakstāmā informācija ir vai nu mašīnrakstā/datora drukā, vai rokrakstā, lietojot drukātos burtus, un tai jābūt viegli lasāmai.

    2.8.

    Lielākai skaidrībai saīsinājumu skaits jāsamazina līdz minimumam.

    2.9.

    Dokumenta sastādītājs var izmantot sertifikāta otrajā pusē esošo laukumu papildu informācijas ierakstīšanai, bet nedrīkst tajā ierakstīt nekādu apliecinošo paziņojumu. Ja tiek izmantota sertifikāta otrā puse, tas vienmēr jānorāda attiecīgajā blokā sertifikāta priekšējā pusē.

    3.    KOPIJAS

    3.1.

    Nav ierobežojumu attiecībā uz sertifikāta kopiju skaitu, kas nosūtītas klientam vai kuras ir saglabājis dokumenta sastādītājs.

    4.    KĻŪDA(-AS) SERTIFIKĀTĀ

    4.1.

    Ja galalietotājs konstatē sertifikātā kļūdu(-as), viņš par tām rakstiski informē sastādītāju. Sastādītājs var izdot jaunu sertifikātu tikai tad, ja kļūdu(-as) var pārbaudīt un labot.

    4.2.

    Uz jaunā sertifikāta ir jābūt jaunam veidlapas numuram, parakstam un datumam.

    4.3.

    Lūgumu par jauna sertifikāta piešķiršanu var apmierināt bez vienības(-u) stāvokļa atkārtotas pārbaudes. Jaunais sertifikāts nav paziņojums par pašreizējo stāvokli, bet tajā jābūt atsaucei uz iepriekšējo sertifikātu, 12. blokā iekļaujot šādu paziņojumu: “Ar šo sertifikātu tiek labota(-as) kļūda(-as) [ierakstīt sākotnējo izdošanas datumu] izsniegtā sertifikāta [ierakstīt veidlapas sākotnējo numuru][ierakstīt laboto(-os) bloku(-us)] blokā(-os)], un tas neattiecas uz atbilstību/stāvokli/nodošanu izmantošanai.” Abi sertifikāti jāsaglabā atbilstoši pirmā sertifikāta glabāšanas laikam.

    5.    IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTA AIZPILDĪŠANA, KO VEIC DOKUMENTA SASTĀDĪTĀJS

    1. bloks. Apstiprinātāja kompetentā iestāde/valsts

    Norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un valsti, kuras jurisdikcijā sertifikāts ir izsniegts. Ja kompetentā iestāde ir Aģentūra, ieraksta tikai “EASA”.

    2. bloks. EASA 1. veidlapas galvene

    “AUTORIZĒTS IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS –

    EASA 1. VEIDLAPA”

    3. bloks. Veidlapas numurs

    Ieraksta unikālu numuru atbilstoši 4. blokā norādītās iestādes numerācijas sistēmai/kārtībai; tajā var ietilpt burtciparu rakstzīmes.

    4. bloks. Organizācijas nosaukums un adrese

    Ieraksta tās apstiprinātās organizācijas pilnu nosaukumu un adresi (sk. EASA 3. veidlapu), kas nodod šajā sertifikātā aptverto darbu. Ir atļauti logotipi utt., ja logotipus var ietilpināt šajā blokā.

    5. bloks. Darbuzdevums/līgums/rēķins

    Lai vieglāk varētu izsekot tam, pie kura klienta atrodas vienība(-as), ieraksta darbuzdevuma numuru, līguma numuru, rēķina numuru vai līdzīgu atsauces numuru.

    6. bloks. Vienība

    Ja ir vairāk kā viena pozīcija, ieraksta pozīciju numurus. Šis bloks ir ērti izmantojams savstarpējām norādēm uz “Piezīmēm” 12. blokā.

    7. bloks. Apraksts

    Ieraksta vienības nosaukumu un aprakstu. Priekšroka dodama lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos vai tehniskās apkopes datos (piem. “Ilustrētajā detaļu katalogā”, “Gaisa kuģu tehniskās apkopes rokasgrāmatā”, “Ekspluatācijas biļetenā”, “Detaļu tehniskās apkopes rokasgrāmatā”) lietotajam terminam.

    8. bloks. Detaļas numurs

    Ieraksta detaļas numuru, kā tas ir norādīts uz vienības vai birkas/iesaiņojuma. Dzinēja vai propellera apzīmēšanai var izmantot tipa apzīmējumu.

    9. bloks. Daudzums

    Norāda vienību skaitu.

    10. bloks. Sērijas numurs

    Ja noteikumos ir prasīts, lai vienībai tiktu norādīts sērijas numurs, to ieraksta šeit. Papildus var ierakstīt arī jebkuru citu sērijas numuru, kas noteikumos nav prasīts. Ja vienība nav apzīmēta ar sērijas numuru, ieraksta “N/A”.

    11. bloks. Statuss/darbs

    Turpmāk ir aprakstīti ieraksti, ko atļauts izdarīt 11. blokā. Ieraksta tikai vienu no šiem apzīmējumiem; ja piemērojams ir vairāk nekā viens apzīmējums, lieto to, kurš visprecīzāk apraksta lielāko daļu veiktā darba un/vai vienības statusu.



    i)

    Kapitāli izremontēts

    .

    Process, kas nodrošina, ka vienība pilnīgi atbilst visām piemērojamām ekspluatācijas pielaidēm, kas noteiktas tipa sertifikāta turētāja vai iekārtu ražotāja lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos vai datos, ko apstiprinājusi vai pieņēmusi iestāde. Vienība ir vismaz izjaukta, iztīrīta, pārbaudīta, ja vajadzīgs, saremontēta, no jauna samontēta un testēta saskaņā ar iepriekš norādītajiem datiem.

    ii)

    Remontēts

    .

    Defekta(-u) labošana saskaņā ar piemērojamu standartu (1).

    iii)

    Pārbaudīts/testēts

    .

    Pārbaude, mērījumi utt. atbilstoši piemērojamam standartam (1) (piem. vizuāla apsekošana, funkcionāla testēšana, pārbaude uz stenda utt.).

    iv)

    Modificēts

    .

    Vienības modificēšana, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam standartam (1).

    (1)   Piemērojams standarts ir ražošanas/projektēšanas/tehniskās apkopes/kvalitātes standarts, metode, paņēmiens vai prakse, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde vai kura tai ir pieņemama. Piemērojamais standarts tiek aprakstīts 12. blokā.

    12. bloks. Piezīmes

    Vai nu tieši, vai atsaucoties uz pavaddokumentiem, kas vajadzīgi lietotājam vai uzstādītājam, lai noteiktu vienības(-u) lidojumderīgumu attiecībā uz sertificējamo darbu, apraksta darbu, kas norādīts 11. blokā. Ja vajadzīgs, var lietot atsevišķu lapu, ievietojot atsauci galvenajā EASA 1. veidlapā. Katrā paziņojumā jābūt skaidri norādītam, uz kuru(-ām) 6. bloka vienību(-ām) paziņojums attiecas.

    12. blokā ierakstāmās informācijas piemēri:

    i) 

    izmantotie tehniskās apkopes dati, ieskaitot pārbaudes statusu un atsauces;

    ii) 

    atbilstība lidojumderīguma norādījumiem vai apkopes biļeteniem;

    iii) 

    veiktie remonti;

    iv) 

    veiktās modifikācijas;

    v) 

    uzstādītās rezerves daļas;

    vi) 

    ierobežota darbmūža detaļu statuss;

    vii) 

    atkāpes no klienta darbuzdevuma;

    viii) 

    paziņojumi par nodošanu izmantošanā, lai izpildītu ārvalsts civilās aviācijas institūcijas tehniskās apkopes prasību;

    ix) 

    informācija, kas jāpievieno sūtījumam, kurā ir iztrūkumi vai kas pēc piegādes no jauna jāsaliek;

    ▼M6

    x) 

    tehniskās apkopes organizācijām, kas apstiprinātas saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai Vd pielikumu (CAO daļu), — sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts, kas minēts attiecīgi M.A.613. un CAO.A.070. punktā:

    “Apliecinājums, ka, ja vien šajā blokā nav norādīts citādi, darbs, kas minēts 11. blokā un aprakstīts šajā blokā, ir paveikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas vai Vd pielikuma (CAO daļas) prasībām un saistībā ar šo darbu vienība ir uzskatāma par gatavu nodošanai izmantošanā. TĀ NAV NODOŠANA IZMANTOŠANĀ SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 1321/2014 II PIELIKUMU (145. DAĻU).”

    Ja dati tiek izdrukāti no elektroniskas EASA 1. veidlapas, šajā blokā ieraksta jebkurus atbilstošus datus, kas nav piemēroti ierakstīšanai citos blokos.

    ▼B

    Ja dati tiek izdrukāti no elektroniskas EASA 1. veidlapas, šajā blokā ieraksta jebkurus atbilstošus datus, kuri nav piemēroti ierakstīšanai citos blokos.

    13.a–13.e bloks

    Vispārējas prasības 13.a-13.e blokam: Neizmanto tehniskās apkopes darbu nodošanai. Ieēno, iekrāso vai citādi atzīmē, lai novērstu tā nejaušu vai neatļautu izmantošanu.

    ▼M6

    14.a bloks

    Atzīmē atbilstošo(-ās) aili(-es), norādot noteikumus, kas attiecas uz pabeigto darbu. Ja ir izdarīta atzīme ailē “Citi noteikumi, kas norādīti 12. blokā”, tad 12. blokā jānorāda citas(-u) lidojumderīguma iestādes(-žu) noteikumi. Jāizdara atzīme vismaz vienā ailē vai, ja nepieciešams, var izdarīt atzīmes abās ailēs.

    Par visu veidu tehnisko apkopi, ko veikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļu vai Vd pielikumu (CAO daļu) apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas, izdara atzīmi ailē “Citi noteikumi, kas norādīti 12. blokā” un 12. blokā ieraksta izmantošanas sertifikāta deklarāciju. Minētajā gadījumā sertifikācijas paziņojums “ja vien šajā blokā nav norādīts citādi” ir attiecināms uz šādiem gadījumiem:

    a) 

    ja tehnisko apkopi nav bijis iespējams pabeigt;

    b) 

    ja tehniskajā apkopē ir atkāpes no I pielikumā (M daļā) vai Vd pielikumā (CAO daļā) noteiktā standarta;

    c) 

    ja tehniskā apkope ir veikta saskaņā ar citu prasību, kas nav norādīta I pielikumā (M daļā) vai Vd pielikumā (CAO daļā); šajā gadījumā 12. blokā norāda konkrēto valsts tiesību aktu noteikumu.

    Par visu veidu tehnisko apkopi, ko veikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikuma (145. daļas) A iedaļu apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas, sertifikācijas paziņojums “ja vien 12. blokā nav norādīts citādi” ir attiecināms uz šādiem gadījumiem:

    a) 

    ja tehnisko apkopi nav bijis iespējams pabeigt;

    b) 

    ja tehniskajā apkopē ir atkāpes no II pielikumā (145. daļā) noteiktā standarta;

    c) 

    ja tehniskā apkope ir veikta saskaņā ar citu prasību, kas nav noteikta II pielikumā (145. daļā); šajā gadījumā 12. blokā norāda konkrēto valsts tiesību aktu noteikumu.

    ▼B

    14.b bloks. Pilnvarotā paraksts

    Šajā ailē jābūt pilnvarotās personas parakstam. Šo bloku drīkst parakstīt tikai personas, kas īpaši pilnvarotas saskaņā ar kompetentās iestādes tiesību aktiem un politiku. Lai atvieglotu atpazīšanu, var pievienot unikālu numuru, kas identificē pilnvaroto personu.

    14.c bloks. Sertifikāta/Apstiprinājuma numurs

    Ieraksta sertifikāta/apstiprinājuma numuru vai atsauci uz to. Numuru vai atsauci piešķir kompetentā iestāde.

    14.d bloks. Vārds, uzvārds

    Skaidri salasāmā veidā ieraksta tās personas vārdu un uzvārdu, kas paraksta 14.b bloku.

    14.e bloks. Datums

    Ieraksta 14.b bloka parakstīšanas datumu; datumam jābūt ierakstītam formātā dd = 2 cipari, kas norāda dienu, mmm = mēneša 3 pirmie burti, gggg = 4 cipari, kas norāda gadu.

    Lietotāja/uzstādītāja pienākumi

    Sertifikātā jāizvieto šāds paziņojums, kas informē galalietotājus par to, ka viņi netiek atbrīvoti no atbildības attiecībā uz jebkuras vienības, kurai ir pievienota šī veidlapa, uzstādīšanu un izmantošanu.

    “ŠIS SERTIFIKĀTS AUTOMĀTISKI NEPILNVARO VEIKT UZSTĀDĪŠANU.

    JA LIETOTĀJS/UZSTĀDĪTĀJS VEIC DARBU SASKAŅĀ AR TĀDAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS IESTĀDES NOTEIKUMIEM, KAS NAV 1. BLOKĀ NORĀDĪTĀ LIDOJUMDERĪGUMA IESTĀDE, LIETOTĀJAM/UZSTĀDĪTĀJAM IR NOTEIKTI JĀPĀRLIECINĀS, KA VIŅA/VIŅAS VALSTS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS IESTĀDE ATZĪST 1. BLOKĀ NORĀDĪTĀS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS IESTĀDES APSTIPRINĀTĀS VIENĪBAS.

    PAZIŅOJUMI, KAS MINĒTI 13.A UN 14.A BLOKĀ, NAV UZSTĀDĪŠANAS SERTIFIKĀTS. VISOS GADĪJUMOS, PIRMS GAISA KUĢI VAR NODOT LIETOŠANĀ, GAISA KUĢA TEHNISKĀS APKOPES UZSKAITĒ JĀBŪT IEKĻAUTAM UZSTĀDĪŠANAS SERTIFIKĀTAM, KAS IZSNIEGTS ATBILSTOŠI LIETOTĀJA/UZSTĀDĪTĀJA VALSTS NOTEIKUMIEM.”

    image

    ►(1) M6   ►(2) C2  

    ▼M6




    III papildinājums

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts — EASA 15. veidlapa

    image ►(1) M8   ►(2) M8  

    image

    ▼B




    IV papildinājums

    Klases un novērtējuma sistēma, ko izmanto I pielikuma (M daļa) F apakšiedaļā un II pielikumā (145. daļa) minēto tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai

    1. 

    Ja vien nav norādīts citādi 12. punktā minēto vismazāko organizāciju gadījumā, 13. punktā norādītajā tabulā ir standartizēta sistēma tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai saskaņā ar I pielikuma (M daļa) F apakšiedaļu un II pielikumu (145. daļa). Organizācijai jāpiešķir apstiprinājums, sākot no vienas klases un novērtējuma ar ierobežojumiem līdz visām klasēm un novērtējumiem ar ierobežojumiem.

    2. 

    Apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai ir jānorāda darba joma ne vien 13. punktā minētajā tabulā, bet arī savā tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā/pašraksturojumā. Skatīt arī 11. punktu.

    3. 

    Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā norādītā darba joma nosaka precīzas apstiprinājuma robežas kompetentās iestādes piešķirtajā(-ās) klasē(-ēs) un novērtējumā(-os). Tādēļ ir svarīgi, lai apstiprinājuma klase(-es) un novērtējums(-i) ir savietojami ar organizācijas darba jomu.

    4. 

    A kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt tehnisko apkopi gaisa kuģim un jebkurai tā sastāvdaļai (ieskaitot dzinējus/palīgdzinējus) saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas gaisa kuģim. Tomēr šāda tehniskās apkopes organizācija, kurai piešķirts A novērtējums, var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes vajadzībām, lai atvieglotu tai piekļuvi, izņemot gadījumos, kad šāda nomontēšana izraisa vajadzību pēc papildu tehniskās apkopes, kas neatbilst šā punkta noteikumiem. Tas notiek, ievērojot pašraksturojumā minēto tehniskās apkopes organizācijas kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei. Iedaļā par ierobežojumiem tiks norādīta šādas tehniskās apkopes joma, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu.

    5. 

    B kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt tehnisko apkopi neuzstādītam dzinējam, un/vai palīgdzinējam un/vai palīgdzinēja sastāvdaļām saskaņā ar dzinēja un/vai palīgdzinēja tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas dzinējam un/vai palīgdzinējam. Tomēr šāda tehniskās apkopes organizācija, kurai piešķirts B novērtējums, var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes vajadzībām, lai atvieglotu tai piekļuvi, izņemot gadījumos, kad šāda nomontēšana izraisa vajadzību pēc papildu tehniskās apkopes, kas neatbilst šī punkta noteikumiem. Iedaļā par ierobežojumiem tiks norādīta šādas tehniskās apkopes joma, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu. Tehniskās apkopes organizācija, kurai piešķirts B klases novērtējums, var veikt apkopi arī neuzstādītam dzinējam “bāzes” un “operatīvās” tehniskās apkopes laikā, ievērojot pašraksturojumā minēto tehniskās apkopes organizācijas kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei. Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā minētajā darba jomā norāda šādu darbību, ja to atļauj kompetentā iestāde.

    6. 

    C kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt apkopi nomontētām sastāvdaļām (izņemot dzinējus un palīgdzinējus), kas paredzētas iemontēšanai gaisa kuģī vai dzinējā/palīgdzinējā. Iedaļā par ierobežojumiem tiks norādīta šādas tehniskās apkopes joma, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu. Tehniskās apkopes organizācija, kurai piešķirts C klases novērtējums, var arī veikt tehnisko apkopi iemontētai sastāvdaļai bāzes un operatīvās tehniskās apkopes laikā vai arī dzinēja/palīgdzinēja tehniskās apkopes telpās, ievērojot tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā minēto kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei. Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā minētajā darba jomā norāda šādu darbību, ja to atļauj kompetentā iestāde.

    7. 

    D kategorijas klases novērtējums ir pašaptverošs klases novērtējums, kas nav obligāti saistīts ar konkrētu gaisa kuģi, dzinēju vai citu sastāvdaļu. D1 – nesagraujošās testēšanas (NDT) novērtējums ir vajadzīgs tikai tādai apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai, kura veic NDT kā konkrētu darbu citas organizācijas vajadzībām. Tehniskās apkopes organizācija, kam piešķirts klases novērtējums A, B vai C kategorijā, var veikt NDT ražojumiem, ko tā apkopj atbilstoši tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumam, kurā minētas NDT procedūras, neņemot vērā D1 klases novērtējumu.

    8. 

    Tehniskās apkopes organizācijām, kas apstiprinātas saskaņā ar II pielikumu (145. daļa), A kategorijas klases novērtējumus iedala “bāzes” vai “operatīvajā” tehniskajā apkopē. Šāda organizācija var tikt apstiprināta vai nu “bāzes”, vai “operatīvās” tehniskās apkopes vai arī abu veikšanai. Jāatzīmē, ka “operatīvās” tehniskās apkopes uzņēmumam, kas atrodas galvenā bāzes tehniskās apkopes uzņēmuma atrašanās vietā, nepieciešams “operatīvās” tehniskās apkopes apstiprinājums.

    9. 

    Iedaļa “Ierobežojums” ir paredzēta, lai ļautu kompetentajai iestādei elastīgi pielāgot apstiprinājumu jebkurai konkrētai organizācijai. Novērtējumus apstiprinājumā min tikai tad, ja tie ir atbilstoši ierobežoti. 13. punktā minētajā tabulā ir norādīti iespējamo ierobežojumu veidi. Lai arī tehniskā apkope ir norādīta katras klases novērtējuma beigās, ja organizācijai tā ir piemērotāk, ir pieņemami, ka tiek uzsvērts tehniskās apkopes darbs nevis gaisa kuģa vai dzinēja tips vai izgatavotājs (piemērs varētu būt radioelektronisko sistēmu uzstādīšana un apkope). Šāda pieminēšana iedaļā “Ierobežojums” norāda, ka tehniskās apkopes organizācija ir apstiprināta tehniskās apkopes veikšanai līdz šim konkrētajam tipam/uzdevumam, to ieskaitot.

    10. 

    Ja attiecībā uz A un B klasi iedaļā “Ierobežojums” ir norāde uz sēriju, tipu un grupu, sērija nozīmē tādu konkrētu tipa sēriju, kā Airbus 300, 310 vai 319, vai Boeing 737-300 sēriju, vai RB 211-524 sēriju, vai Cessna 150 vai Cessna 172, vai Beech 55 sēriju, vai kontinentālo O-200 sēriju utt.; tips nozīmē konkrētu tipu vai modeli, piemēram, Airbus 310-240 tipu, vai RB 211-524 B4 tipu vai Cessna 172RG tipu; var minēt jebkuru skaitu sēriju vai tipu; grupa nozīmē, piemēram, Cessna gaisa kuģi ar vienu virzuļdzinēju vai Lycoming virzuļdzinējus bez kompresoriem utt.

    11. 

    Ja izmanto garu spēju sarakstu, kurā bieži varētu tikt izdarīti grozījumi, tad šādus grozījumus var izdarīt saskaņā ar netiešā apstiprinājuma procedūru, kas minēta atbilstoši M.A604. iedaļas c) punktā un M.B.606. iedaļas c) punktā vai 145.A.70. iedaļas c) punktā un 145.B40. iedaļā.

    12. 

    Tehniskās apkopes organizācijai, kura visu tehniskās apkopes darbu plānošanai un veikšanai nodarbina tikai vienu personu, var būt tikai ierobežota mēroga apstiprinājuma novērtējums. Maksimālie pieļaujamie ierobežojumi ir šādi:



    KLASE

    NOVĒRTĒJUMS

    IEROBEŽOJUMS

    GAISA KUĢA KLASE

    NOVĒRTĒJUMS A2 LIDMAŠĪNAS 5 700 KG UN MAZĀK

    AR VIRZUĻDZINĒJU, 5 700 KG UN MAZĀK

    GAISA KUĢA KLASE

    NOVĒRTĒJUMS A3 HELIKOPTERI

    AR VIENU VIRZUĻDZINĒJU, 3 175 KG UN MAZĀK

    GAISA KUĢA KLASE

    NOVĒRTĒJUMS A4 GAISA KUĢIS, KAS NAV MINĒTIE A1, A2 UN A3

    NAV IEROBEŽOJUMU

    DZINĒJU KLASE

    NOVĒRTĒJUMS B2 VIRZUĻDZINĒJI

    MAZĀKA PAR 450 ZS

    SASTĀVDAĻAS, KAS NAV PILNĪGI NOKOMPLEKTĒTI DZINĒJI VAI PALĪGDZINĒJI

    C1 LĪDZ C22

    KĀ NORĀDĪTS SPĒJU SARAKSTĀ

    SPECIALIZĒTĀ KLASE

    D1 NDT

    JĀNORĀDA NDT METODE(-ES)

    Jāatzīmē, ka kompetentā iestāde var vēl vairāk ierobežot šādas organizācijas darbību, nosakot apstiprinājuma jomu atkarībā no konkrētās organizācijas iespējām.

    13. 

    Tabula



    ▼M1

    KLASE

    NOVĒRTĒJUMS

    IEROBEŽOJUMS

    BĀZES TEHNISKĀ APKOPE

    OPERATĪVĀ TEHNISKĀ APKOPE

    ▼M1

    GAISA KUĢI

    A1  Turbodzinējs

    [Novērtē tikai tehniskās apkopes organizācijas, kas apstiprinātas saskaņā ar II pielikumu (145. daļa)]

    [Norāda lidmašīnas izgatavotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbus]

    Piemērs. Sērija: Airbus A320

    [JĀ/NĒ] (*1)

    [JĀ/NĒ] (*1)

    ▼M8

    A2  Lidmašīnas ar svaru līdz 5 700 kg

    [Norāda lidmašīnas izgatavotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbus]

    Piemērs: DHC-6 Twin Otter sērija

    Norāda, vai ir atļauts izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus

    [JĀ/NĒ] (*1)

    [JĀ/NĒ] (*1)

    ▼M1

    A3  Helikopteri

    [Norāda helikoptera izgatavotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbu(-us)]

    Piemērs. Robinson R44

    [JĀ/NĒ] (*1)

    [JĀ/NĒ] (*1)

    ▼M8

    A4  Gaisa kuģi, kas nav A1, A2 un A3 gaisa kuģi

    [Norāda gaisa kuģa kategoriju (planieris, gaisa balons, dirižablis u. c.), izgatavotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbu(-us)]

    Norāda, vai ir atļauts izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus

    [JĀ/NĒ] (*1)

    [JĀ/NĒ] (*1)

    ▼B

    DZINĒJI

    B1  Turbodzinējs

    [Norāda dzinēja sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbu(-us)]

    Piemērs: PT6A sērija

    B2  Virzuļdzinējs

    [Norāda dzinēja ražotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbu(-us)]

    B3  Palīgdzinējs

    [Norāda dzinēja izgatavotāju vai sēriju, vai tipu un/vai tehniskās apkopes darbu(-us)]

    SASTĀVDAĻAS, KAS NAV PILNĪGI NOKOMPLEKTĒTI DZINĒJI VAI PALĪGDZINĒJI

    C1  Gaisa kondicionēšana un hermetizēšana

    [Norāda gaisa kuģa tipu vai tā izgatavotāju, vai sastāvdaļas ražotāju vai konkrēto sastāvdaļu un/vai izmanto savstarpējās atsauces uz spēju sarakstu, kas minēts pašraksturojumā, un/vai tehniskās apkopes uzdevumu(-iem)]

    Piemērs: PT6A Fuel Control

    C2  Automātiskā lidojuma vadība

    C3  Sakari un navigācija

    C4  Durvis – lūkas

    C5  Elektroenerģija un lampas

    C6  Aprīkojums

    C7  Dzinējs – palīgdzinējs

    C8  Lidojuma vadības ierīces

    C9  Degviela

    C10  Helikopters – rotori

    C11  Helikopters – transmisija

    C12  Hidraulika

    C13  Indikācijas – ierakstīšanas sistēma

    C14  Šasija

    C15  Skābeklis

    C16  Propelleri

    C17  Pneimatika un vakuums

    C18  Aizsardzība pret apledojumu/lietu/ugunsgrēku

    C19  Logi

    C20  Korpusa konstrukcija

     

    C21  Ūdens balasts

     

     

     

     

    C22  Piedziņas pastiprinātājs

     

     

     

    SPECIALIZĒTIE PAKALPOJUMI

    D1  Nesagraujošā testēšana

    [Norāda konkrētu(-as) NDT metodi(-es)]

    (*1)   Lieko svītrot.

    ▼B

    ▼M8




    V papildinājums

    Tehniskās apkopes organizācijas sertifikāts, kas minēts I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā – EASA 3.-MF

    veidlapa

    [DALĪBVALSTS (*)]

    Eiropas Savienības dalībvalsts (**)

    TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJAS SERTIFIKĀTS

    Atsauce: [DALĪBVALSTS KODS (*)].MF.[XXXX]

    Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1321/2014 un ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus, [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE (*)] ar šo apliecina, ka:

    [UZŅĒMUMA NOSAUKUMS UN ADRESE]

    kā tehniskās apkopes organizācija atbilstīgi Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļai ir apstiprināta, lai veiktu pievienotajos apstiprinājuma noteikumos uzskaitīto ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi un izdotu attiecīgos izmantošanas sertifikātus, lietojot iepriekš minētos atsauces numurus, un noteiktos gadījumos pēc tam, kad ir veikta lidojumderīguma pārbaude, kā noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktā, izdotu lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus tiem gaisa kuģiem, kas uzskaitīti pievienotajos apstiprinājuma noteikumos.

    NOSACĪJUMI

    1. 

    Šis sertifikāts attiecas tikai uz to, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļā minētās apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatas iedaļā par darba jomu, un

    2. 

    šis sertifikāts prasa izpildīt procedūras, kas norādītas apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā, un

    3. 

    šis sertifikāts ir spēkā, kamēr ir nodrošināta apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas atbilstība Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumam (M daļai) un Vb pielikumam (ML daļai).

    4. 

    Ja ir izpildīti minētie nosacījumi, šis sertifikāts paliek spēkā līdz 2021. gada 24. septembrim, ja vien sertifikāts pirms minētā datuma nav atdots, aizstāts, apturēts vai atsaukts.

    Sākotnējās izdošanas datums: …

    Šīs pārskatīšanas datums: …

    Pārskatīšanas Nr.: …

    Parakstīts: …

    Kompetentās iestādes vārdā: [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE (*)]

    EASA 3.-MF veidlapa – 5. izdevums

    (*) Vai “EASA”, ja EASA ir kompetentā iestāde.

    (**) Svītrot tādu valstu gadījumā, kas nav ES dalībvalstis, vai EASA

    gadījumā.

    TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA NOTEIKUMI

    Atsauce: [DALĪBVALSTS KODS (*)].MF.XXXX

    Organizācija: [UZŅĒMUMA NOSAUKUMS UN ADRESE]



    KLASE

    NOVĒRTĒJUMS

    IEROBEŽOJUMS

    GAISA KUĢI (**)

    (***)

    (****)

    (***)

    (****)

    DZINĒJI (**)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    SASTĀVDAĻAS, KAS NAV NOKOMPLEKTĒTI DZINĒJI VAI SPĒKA PALĪGIEKĀRTAS (**)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    (***)

    SPECIALIZĒTIE PAKALPOJUMI (**)

    (***)

    (***)

    (***)

    (****)

    Šie apstiprinājuma noteikumi attiecas tikai uz tiem ražojumiem, daļām un ierīcēm un uz tām darbībām, kas norādītas apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatas iedaļā par darba jomu.

    Atsauce uz tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatu: …

    Sākotnējās izdošanas datums: …

    Pēdējās apstiprinātās pārskatīšanas datums: … Pārskatīšanas Nr.: …

    Parakstīts: …

    Kompetentās iestādes vārdā: [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE (*)]

    EASA 3.-MF veidlapa – 5. izdevums

    (*) Vai “EASA”, ja EASA ir kompetentā iestāde.

    (**) Svītrot pēc vajadzības, ja organizācija nav apstiprināta.

    (***) Aizpildīt, norādot attiecīgo novērtējumu un ierobežojumu.

    (****) Aizpildīt, norādot attiecīgo ierobežojumu, kā arī precizēt, vai ir atļauts izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus (iespējams vienīgi ELA1 gaisa kuģiem, kas nav iesaistīti komerciālos pārvadājumos, ja organizācija lidojumderīguma pārbaudi veic tajā pašā laikā, kad tiek veikta AMP paredzētā ikgadējā apskate).

    ▼M8




    VI papildinājums

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas sertifikāts, kas minēts I pielikuma (M daļas) G apakšdaļā – EASA 14.-MG veidlapa

    [DALĪBVALSTS (*)]

    Eiropas Savienības dalībvalsts (**)

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJAS SERTIFIKĀTS

    Atsauce: [DALĪBVALSTS KODS (*)].MG.XXXX (atsauce AOC XX.XXXX)

    Ievērojot patlaban spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1321/2014 un ņemot vērā turpmāk izklāstītos nosacījumus, [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE (*)] ar šo apliecina, ka:

    [UZŅĒMUMA NOSAUKUMS UN ADRESE]

    kā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļai ir apstiprināta, lai vadītu pievienotajos apstiprinājuma noteikumos uzskaitīto gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu un noteiktos gadījumos pēc tam, kad ir veikta lidojumderīguma pārbaude, kā noteikts I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punktā, izdotu ieteikumus un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus un noteiktos gadījumos izdotu minētās regulas I pielikuma (M daļas) M.A.711. punkta c) apakšpunktā norādītās lidošanas atļaujas.

    NOSACĪJUMI

    1. 

    Šis sertifikāts attiecas tikai uz to, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļā minētā apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma iedaļā par darba jomu.

    2. 

    Šis sertifikāts prasa izpildīt procedūras, kas norādītas lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā, kurš apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļu.

    3. 

    Šis sertifikāts ir spēkā, kamēr ir nodrošināta apstiprinātās lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas atbilstība Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumam (M daļai) un attiecīgā gadījumā Vb pielikumam (ML daļai).

    4. 

    Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija saskaņā ar savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu slēdz pakalpojumu līgumu ar kādu organizāciju vai vairākām organizācijām, šis sertifikāts paliek spēkā ar nosacījumu, ka šāda(-as) organizācija(-as) izpilda attiecīgās līgumsaistības.

    5. 

    Ja ir izpildīts 1.–4. nosacījums, šis sertifikāts paliek spēkā līdz 2021. gada 24. septembrim, ja vien sertifikāts pirms tam nav atdots, aizstāts, apturēts vai atsaukts.

    Ja šo veidlapu izmanto arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, papildus standarta numuram atsaucei pievieno gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numuru un 5. nosacījumu aizstāj ar šādiem papildu 6., 7. un 8. nosacījumiem:

    6. 

    Šis sertifikāts nav uzskatāms par atļauju ekspluatēt 1. nosacījumā minētos gaisa kuģu tipus. Atļauja ekspluatēt gaisa kuģus ir AOC.

    7. 

    AOC darbības izbeigšana, apturēšana vai atsaukšana automātiski padara šo sertifikātu nederīgu attiecībā uz AOC norādītajiem reģistrētajiem gaisa kuģiem, ja vien kompetentā iestāde nav nepārprotami norādījusi citādi.

    8. 

    Ja ir izpildīts 1.–4., 6. un 7. nosacījums, šis sertifikāts paliek spēkā līdz 2021. gada 24. septembrim, ja vien sertifikāts pirms tam nav atdots, aizstāts, apturēts vai atsaukts.

    Sākotnējās izdošanas datums: …

    Parakstīts: …

    Šīs pārskatīšanas datums: ... Pārskatīšanas Nr.: …

    Kompetentās iestādes vārdā: [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE (*)]

    1. lpp. no 2

    EASA 14.-MG veidlapa – 5. izdevums

    2. lpp. no 2

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJAS

    APSTIPRINĀJUMA NOTEIKUMI

    Atsauce: [DALĪBVALSTS KODS (*)].MG.XXXX

    (Atsauce: AOC XX.XXXX)

    Organizācija: [UZŅĒMUMA NOSAUKUMS UN ADRESE]



    Gaisa kuģu tips/sērija/grupa

    Atļauts veikt lidojumderīguma pārbaudi

    Atļauts izdot lidošanas atļaujas

    Organizācija(-as), kas strādā saskaņā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu

     

    [JĀ/NĒ] (***)

    [JĀ/NĒ] (***)

     

     

    [JĀ/NĒ] (***)

    [JĀ/NĒ] (***)

     

     

    [JĀ/NĒ] (***)

    [JĀ/NĒ] (***)

     

     

    [JĀ/NĒ] (***)

    [JĀ/NĒ] (***)

     

    Šie apstiprinājuma noteikumi attiecas tikai uz to, kas norādīts apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma iedaļā par darba jomu …

    Atsauce uz lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu: …

    Sākotnējās izdošanas datums: …

    Parakstīts: …

    Šīs pārskatīšanas datums: … Pārskatīšanas Nr.: …

    Kompetentās iestādes vārdā: [DALĪBVALSTS KOMPETENTĀ IESTĀDE*]

    EASA 14.-MG veidlapa – 5. izdevums

    (*) Vai “EASA”, ja EASA ir kompetentā iestāde.

    (**) Svītrot tādu valstu gadījumā, kas nav ES dalībvalstis, vai EASA gadījumā.

    (***) Svītrot pēc vajadzības, ja organizācija nav apstiprināta.

    ▼B




    VII papildinājums

    Kompleksās tehniskās apkopes darbi

    ▼M6

    Kompleksās tehniskās apkopes darbi, kas minēti M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā un c) apakšpunktā, ir šādi:

    ▼B

    1. 

    Jebkuras no turpmāk minētajām gaisa kuģa korpusa daļām modifikācija, remonts vai nomaiņa kniedējot, līmējot, laminējot vai metinot:

    a) 

    kārbas veida sija;

    b) 

    spārna stringers vai hordas elements;

    c) 

    lonžerons;

    d) 

    lonžerona josla;

    e) 

    kopnes sijas elements;

    f) 

    sijas sieniņa;

    g) 

    lidlaivas korpusa vai pludiņa ķīļa vai borta elements;

    h) 

    gofrētas plāksnes spiedes elements spārna vai astes virsmā;

    i) 

    spārna galvenā riba;

    j) 

    spārna vai astes virsmas balstspraislis;

    k) 

    dzinēja rāmis;

    l) 

    fizelāžas lonžerons vai rāmis;

    m) 

    sānu kopnes, horizontālas kopnes vai starpsienas elements;

    n) 

    sēdekļa atbalsts vai kronšteins;

    o) 

    sēdekļa sliecīšu nomaiņa;

    p) 

    šasijas balsts vai balsts;

    q) 

    ass;

    r) 

    ritenis; un

    s) 

    slēpe vai slēpes balsts, izņemot samazinātas berzes pārklājuma nomaiņu.

    2. 

    Jebkuras no turpmāk minētajām daļām izmaiņa vai remonts:

    a) 

    gaisa kuģa korpusa vai pludiņa apšuvums, ja darba veikšanai nepieciešams lietot balstu, spīles vai palīgierīces;

    b) 

    gaisa kuģa apšuvums, kas ir pakļauts spiediena radītajām slodzēm, ja bojājums tajā pārsniedz 15 cm (6 collas) jebkurā virzienā;

    c) 

    vadības sistēmas nesošā daļa, ieskaitot stūres kātu, pedāli, vārpstu, sektoru, sviru, cauruļveida elementu ar lielu griezes pretestību, vadības sviru un kaltu vai lietu kronšteinu, bet izņemot:

    i) 

    remonta savienojuma vai kabeļa armatūras saspiešanu;

    ii) 

    bīdstieņa gala stiprinājuma, kas piestiprināts ar kniedēm, nomaiņu; un

    d) 

    jebkura cita konstrukcija, kas nav uzskaitīta 1. punktā un kuru ražotājs savā tehniskās apkopes rokasgrāmatā, konstrukcijas remonta rokasgrāmatā vai instrukcijās par lidojumderīguma uzturēšanu ir norādījis kā pamatkonstrukciju.

    3. 

    Šādas virzuļdzinēja tehniskās apkopes veikšana:

    a) 

    virzuļdzinēja demontāža un pēc tam tā atkārtota montāža, izņemot gadījumus: i) lai iegūtu piekļuvi virzuļu/cilindru kopumiem; vai ii) lai noņemtu aizmugurējo papildu pārsegu, lai pārbaudītu un/vai nomainītu eļļas sūkņa daļas, ja šāds darbs neietver iekšējo mehānismu izņemšanu un atkārotu uzstādīšanu;

    b) 

    redukcijas mehānismu demontāža un pēc tam to atkārtota montāža;

    c) 

    savienojumu cietlodēšana un metināšana, kas nav nelieli izplūdes elementu metināšanas labojumi, ko veic pienācīgi apstiprināts vai atzīts metinātājs, izņemot sastāvdaļu nomaiņu;

    d) 

    tādu elementu atsevišķu sastāvdaļu noņemšana, kas piegādāti kā uz darbmašīnas pārbaudīti elementi, izņemot apkopē parasti izņemamu vai regulējamu sastāvdaļu aizstāšanu vai regulēšanu.

    4. 

    Propellera balansēšana, izņemot:

    a) 

    statiskās balansēšanas sertifikāciju, ja to paredz tehniskās apkopes rokasgrāmata;

    b) 

    dinamisko balansēšanu uzstādītiem propelleriem, izmantojot elektrisko balansēšanas aprīkojumu, ja to atļauj tehniskās apkopes rokasgrāmata vai citi apstiprināti lidojumderīguma dati.

    5. 

    Jebkuri papildu uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešami:

    a) 

    īpaši rīki, aprīkojums vai telpas; vai

    b) 

    ievērojamas koordinēšanas procedūras uzdevumu lielā izpildes laika un vairāku personu iesaistīšanas dēļ.




    VIII papildinājums

    IerobeŽota tehniskā apkope, ko veic pilots īpašnieks

    Papildus I pielikumā (M daļā) noteiktajām prasībām, pirms tiek veikti tehniskās apkopes uzdevumi saskaņā ar tādas tehniskās apkopes noteikumiem, kuru veic pilots īpašnieks, ir jāizpilda šādi pamatprincipi:

    a) 

    Kompetence un atbildība

    1. 

    Pilots īpašnieks vienmēr ir atbildīgs par jebkuru veikto tehnisko apkopi.

    2. 

    Pirms jebkuru pilota īpašnieka veiktas tehniskās apkopes uzdevumu izpildes pilotam īpašniekam ir jābūt pārliecinātam, ka viņš ir kompetents veikt šo uzdevumu. Piloti īpašnieki ir atbildīgi par to, lai viņi paši iepazītos ar standarta tehniskās apkopes praksi saviem gaisa kuģiem un ar gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu. Ja pilots īpašnieks nav kompetents veicamā uzdevuma izpildīšanai, pilots īpašnieks nevar pieņemt šo uzdevumu.

    ▼M8

    3. 

    Pilots īpašnieks (vai CAMO vai CAO, ar kuru tas ir noslēdzis līgumu) ir atbildīgs par pilota īpašnieka uzdevumu noteikšanu saskaņā ar šiem pamatprincipiem tehniskās apkopes programmā un par to, lai dokuments tiktu savlaicīgi atjaunināts.

    ▼B

    4. 

    Tehniskās apkopes programmas apstiprināšana ir jāveic saskaņā ar M.A.302. iedaļas noteikumiem.

    b) 

    Uzdevumi

    Pilots īpašnieks var veikt vienkāršas vizuālas pārbaudes vai darbības, lai pārbaudītu vispārējo stāvokli un acīm redzamus bojājumus, un parastas darbības ar lidmašīnas korpusu, dzinējiem, sistēmām un daļām.

    Tehniskās apkopes uzdevumus nedrīkst veikt pilots īpašnieks, ja uzdevums:

    ▼M2

    1) 

    ir kritisks tehniskās apkopes uzdevums;

    ▼B

    2) 

    prasa lielu sastāvdaļu vai kopumu noņemšanu; un/vai

    3) 

    tiek veikts saskaņā ar Lidojumderīguma direktīvu vai Lidojumderīguma ierobežojuma punktu, ja vien LD vai LIP noteikumos nav īpaši atļauts citādi; un/vai

    4) 

    pieprasa īpašu rīku, kalibrētu rīku (izņemot dinamometrisko atslēgu un gofrēšanas rīku) izmantošanu; un/vai

    5) 

    pieprasa testēšanas aprīkojuma vai speciālas testēšanas izmantojumu (piemēram, NDT, sistēmas testus vai darbības testus avionikas aprīkojumam); un/vai

    6) 

    sastāv no neplānotām īpašām pārbaudēm (piemēram, smagas nolaišanās pārbaudēm); un/vai

    7) 

    ietekmē sistēmas, kas ir būtiskas IFR darbībām; un/vai

    8) 

    ir nosaukts šā pielikuma VII papildinājumā vai ir sastāvdaļas tehniskās apkopes uzdevums saskaņā ar M.A.502. iedaļas a), b), c) vai d) punktu; un/vai

    ▼M6 —————

    ▼M1

    1.–9. kritēriju nedrīkst apiet, piemērojot mazāk ierobežojošus norādījumus, kas izdoti saskaņā ar M.A.302. punkta d) apakšpunkta tehniskās apkopes programmu

    ▼B

    Visi uzdevumi, kas ir aprakstīti gaisa kuģa lidojuma rokasgrāmatā, sagatavojot gaisa kuģi lidojumam (piemēram, komplektējot planiera spārnus vai veicot pirmslidojuma apskati), ir uzskatāmi par pilota uzdevumu un nav uzskatāmi par pilota īpašnieka tehniskās apkopes uzdevumu, līdz ar to tiem nav vajadzīgs izmantošanas sertifikāts.

    c) 

    Pilota īpašnieka veiktās tehniskās apkopes uzdevumu izpilde un pieraksti

    Tehniskās apkopes datiem, kā ir norādīts M.A.401. iedaļā, vienmēr ir jābūt pieejamiem pilota īpašnieka veiktās tehniskās apkopes laikā, un tie ir jāievēro. Saskaņā ar M.A.803. iedaļas d) punktu izmantošanas sertifikātā ir jāiekļauj papildu informācija par datiem, kuri ir izmantoti, pilotam īpašniekam veicot tehnisko apkopi.

    Pilotam īpašniekam ne vēlāk kā 30 dienu pēc pilota īpašnieka tehniskās apkopes uzdevumu veikšanas saskaņā ar M.A.305. iedaļas a) punktu ir jāinformē apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību.




    II PIELIKUMS

    (145. daļa)

    SATURS

    Vispārēji

    A IEDAĻA –

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    145.A.10.

    Darbības joma

    145.A.15.

    Piemērošana

    145.A.20.

    Apstiprināšanas noteikumi

    145.A.25.

    Prasības telpām

    145.A.30.

    Prasības personālam

    145.A.35.

    Sertificējošais personāls un palīgpersonāls

    ▼M1

    145.A.36.

    Lidojumderīguma pārbaudes personāla uzskaite

    ▼M5

    145.A.40

    Iekārtas un instrumenti

    145.A.42

    Sastāvdaļas

    ▼B

    145.A.45.

    Tehniskās apkopes dati

    145.A.47.

    Ražošanas plānošana

    ▼M2

    145.A.48.

    Tehniskās apkopes veikšana

    ▼B

    145.A.50.

    Tehniskās apkopes sertificēšana

    ▼M1

    145.A.55.

    Tehniskās apkopes un lidojumderīguma pārbaužu datu uzskaite

    ▼B

    145.A.60.

    Ziņošana par notikumiem

    145.A.65.

    Drošības un kvalitātes politika, tehniskās apkopes procedūras un kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    145.A.70.

    Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojums

    145.A.75.

    Organizācijas tiesības

    145.A.80.

    Ierobežojumi organizācijai

    145.A.85.

    Izmaiņas organizācijā

    145.A.90.

    Pastāvīgs derīgums

    145.A.95.

    Atzinumi

    B IEDAĻA –

    PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    145.B.1.

    Darbības joma

    145.B.10.

    Kompetentā iestāde

    145.B.15.

    Organizācijas, kas atrodas vairākās dalībvalstīs

    145.B.20.

    Sākotnējā apstiprināšana

    145.B.25.

    Apstiprinājuma izdošana

    145.B.30.

    Apstiprinājuma pagarināšana

    145.B.35.

    Izmaiņas

    145.B.40.

    Grozījumi tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā

    145.B.45.

    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    145.B.50.

    Konstatējumi

    145.B.55.

    Uzskaite

    145.B.60.

    Atbrīvojumi

    I papildinājums –

    Autorizēts izmantošanas sertifikāts; EASA 1. veidlapa

    II papildinājums –

    Klases un novērtējuma sistēma, ko izmanto I pielikuma (M daļa) F apakšiedaļā un II pielikumā (145. daļa) minēto tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai

    III papildinājums –

    Tehniskās apkopes organizācijas sertifikāts – EASA 3-145. veidlapa

    IV papildinājums –

    Nosacījumi tāda personāla izmantošanai, kas nav ieguvis kvalifikāciju atbilstoši III pielikumam (66. daļai), kurš minēts 145.A.30. iedaļas j) punkta 1. un 2. apakšpunktā

    145.1    Vispārīgi noteikumi

    Šajā daļā kompetentā iestāde ir:

    1. 

    Iestāde, kuru ir iecēlusi dalībvalsts, to organizāciju gadījumā, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas minētās dalībvalsts teritorijā;

    2. 

    Aģentūra to organizāciju gadījumā, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas trešā valstī.

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    145.A.10    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijai, lai tā iegūtu tiesības izdot vai pagarināt apstiprinājumu gaisa kuģu un to sastāvdaļu tehniskajai apkopei.

    145.A.15    Pieteikums

    Kompetentajai iestādei adresētu pieteikumu apstiprinājuma izdošanai vai grozīšanai iesniedz uz kompetentās iestādes noteiktās veidlapas un tā, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

    145.A.20    Apstiprināšanas noteikumi

    Organizācija savā pašraksturojumā norāda darba jomu, uz ko paredzēts attiecināt apstiprinājumu (I pielikuma (M daļa) IV papildinājumā ir tabula ar visām klasēm un novērtējumiem).

    145.A.25    Prasības telpām

    Organizācija nodrošina, ka:

    a) 

    Telpas ir piemērotas visu plānoto darbu veikšanai, jo īpaši nodrošinot aizsardzību pret laikapstākļiem. Specializētās darbnīcas un boksi ir attiecīgi nodalīti, lai nodrošinātu, ka apkārtējās vides un darba telpas piesārņošanas iespēja ir maz ticama.

    1. 

    Gaisa kuģu tehniskās apkopes bāzē gadījumā, gaisa kuģu angāri ir gan pieejami, gan pietiekami lieli, lai tajos varētu atrasties gaisa kuģis plānotās pamata tehniskās apkopes veikšanai.

    2. 

    Sastāvdaļu tehniskās apkopes gadījumā, sastāvdaļu darbnīcas ir pietiekami lielas, lai tajās varētu atrasties sastāvdaļas plānotās tehniskās apkopes veikšanai.

    b) 

    Biroja telpas ir paredzētas visa plānotā darba, kas minēts a) punktā, vadībai un sertificējošajam personālam, lai tas varētu veikt tam uzticētos pienākumus veidā, kas atbilst labiem gaisa kuģa tehniskās apkopes standartiem.

    c) 

    Darba vide, ieskaitot gaisa kuģu angārus, sastāvdaļu darbnīcas un biroja telpas, ir atbilstoša veicamajam darbam un jo īpaši ievērojamajām īpašajām prasībām. Ja vien konkrētā darba vide nenosaka citādi, darba videi jābūt tādai, kas neietekmē personāla efektivitāti:

    1. 

    temperatūru uztur tādu, lai personāls var veikt vajadzīgos darbus bez lieka diskomforta;

    2. 

    putekļus un cita veida gaisa pārnēsāto piesārņojumu samazina līdz minimumam un neļauj sasniegt tādu līmeni darba teritorijā, kad saskatāmais gaisa kuģa/sastāvdaļas virsmas piesārņojums ir redzams. Ja putekļi/gaisa pārnēsātais piesārņojums rada redzamu virsmas piesārņojumu, visas jutīgās sistēmas izolē līdz ir atjaunoti pieņemami apstākļi;

    3. 

    apgaismojums ir tāds, lai nodrošinātu, ka katru pārbaudes un tehniskās apkopes darbu var veikt efektīvi;

    4. 

    troksnis nedrīkst novērst personāla uzmanību no veicamajiem pārbaudes darbiem. Ja nav iespējams kontrolēt trokšņu avotu, personālu nodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu, kas neļauj pārmērīgajam troksnim novērst uzmanību no pārbaudes darbiem;

    5. 

    ja konkrētajam tehniskās apkopes darbam nepieciešami īpaši vides apstākļi, kas atšķiras no iepriekš minētajiem, tad rada šādus apstākļus. Īpašie apstākļi ir norādīti tehniskās apkopes datos;

    6. 

    darba vide operatīvās tehniskās apkopes veikšanai ir tāda, ka konkrēto apkopes vai pārbaudes darbu var veikt bez liekas uzmanības novēršanas. Tādēļ, ja darba vides kvalitāte samazinās līdz nepieņemamam līmenim attiecībā uz temperatūru, mitrumu, krusu, sniegu, vēju, gaismu, putekļiem/gaisa pārnēsāto piesārņojumu, jāpārtrauc konkrētie apkopes vai pārbaudes darbi līdz laikam, kad ir atjaunoti apmierinoši apstākļi.

    d) 

    Sastāvdaļām, iekārtām, instrumentiem un materiāliem ir paredzētas drošas uzglabāšanas telpas. Glabāšanas telpas nodrošina lietošanai nederīgu sastāvdaļu un materiāla nodalīšanu no citām sastāvdaļām, materiāliem, iekārtām un instrumentiem. Glabāšanas nosacījumi ir saskaņā ar ražotāja instrukcijām, lai novērstu bojājumus glabātajiem priekšmetiem. Piekļuve glabātavām ir atļauta tikai pilnvarotam personālam.

    145.A.30    Prasības personālam

    a) 

    Organizācija ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kuru organizācija pilnvaro nodrošināt, ka visi apkopes darbi, kuru veikšanu pieprasa klients, var tikt finansēti un izpildīti atbilstoši standartam, kas prasīts šajā daļā. Atbildīgais pārvaldnieks:

    1. 

    nodrošina, ka ir pieejami visi vajadzīgie materiāli, lai veiktu tehnisko apkopi atbilstoši 145.A.65. iedaļas b) punktam un saglabātu organizācijas apstiprinājumu;

    2. 

    ievieš un veicina drošības un kvalitātes politiku, kā norādīts 145.A.65. iedaļas a) punktā;

    3. 

    pierāda šā pielikuma (145. daļas) noteikumu pamatizpratni.

    b) 

    Organizācija ieceļ personu vai personu grupu, kuras pienākumos ir nodrošināt, ka organizācija atbilst šīs daļas prasībām. Šāda(-as) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam pārvaldniekam.

    1. 

    Ieceltā persona vai personas pārstāv organizācijas apkopes vadības struktūru un ir atbildīgas par visām funkcijām, kas norādītas šajā daļā.

    2. 

    Iecelto personu vai personas identificē un to apstiprinošos dokumentus iesniedz formā un veidā, ko noteikusi kompetentā iestāde.

    3. 

    Ieceltā persona vai personas spēj uzrādīt atbilstīgas zināšanas, izglītību un attiecīgu pieredzi, kas saistīta ar gaisa kuģa vai tā sastāvdaļu tehnisko apkopi, un parādīt zināšanas par šīs daļas noteikumiem.

    4. 

    Procedūrās precizē, kas aizvieto konkrēto personu tās ilgstošas prombūtnes laikā.

    c) 

    Atbildīgais pārvaldnieks, kas minēts a) punktā, ieceļ personu, kuras pienākums ir uzraudzīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, ieskaitot ar to saistīto atgriezeniskās informācijas sistēmu, kā prasīts 145.A.65. iedaļas c) punktā. Ieceltajai personai ir tieša piekļuve atbildīgajam pārvaldniekam, lai nodrošinātu, ka viņš ir pienācīgi informēts par kvalitātes un atbilstības jautājumiem.

    d) 

    Organizācijai ir tehniskās apkopes cilvēkstundu plāns, kurā parādīts, ka tai ir pietiekami daudz personāla, lai plānotu, veiktu, uzraudzītu, pārbaudītu un novērotu kvalitāti organizācijā atbilstoši apstiprinājumam. Papildus tam organizācijai ir procedūra, lai atkārtoti novērtētu darbu, kuru paredzēts veikt, ja faktiski pieejamais personāla skaits ir mazāks nekā plānotais personāla skaits jebkurā konkrētā darba maiņā vai laikposmā.

    e) 

    ►M8  Organizācija nosaka un kontrolē tehniskās apkopes darbos, lidojumderīguma pārbaudēs, vadībā un/vai kvalitātes revīzijās iesaistītā personāla kompetenci atbilstīgi procedūrai un standartam, par kuru tā vienojas ar kompetento iestādi. ◄ Papildus vajadzīgajai pieredzei, kas saistīta ar darba funkcijām, kompetencē iekļauj izpratni par cilvēka faktoru un veiktspējas jautājumiem, kas atbilst minētās personas funkcijai organizācijā. “Cilvēka faktori” ir principi, kuri attiecas uz avioprojektēšanu, sertifikāciju, apmācību, operācijām un apkopi un kuri meklē saskarsmi starp cilvēku un citām sistēmas sastāvdaļām, pienācīgi ņemot vērā cilvēka veiktspēju. “Cilvēka veiktspēja” ir cilvēka spējas un ierobežojumi, kuri ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti.

    ▼M5

    f) 

    Organizācija nodrošina, ka personāls, kas veic vai vada gaisa kuģu konstrukciju vai sastāvdaļu, vai abu lidojumderīguma uzturēšanas nesagraujošo testēšanu, ir pienācīgi kvalificēts konkrētā nesagraujošā testa veikšanai atbilstoši Eiropas vai līdzvērtīgam standartam, kuru ir atzinusi Aģentūra. Personāls, kurš veic jebkuru citu specializētu uzdevumu, ir atbilstīgi kvalificēts saskaņā ar oficiāli atzītiem standartiem. Atkāpjoties no šā punkta, personāls, kurš minēts g) apakšpunktā un h) apakšpunkta 1. un 2. punktā un kuram ir III pielikumā (66. daļa) minētā B1, B3 vai L kategorijas kvalifikācija, var veikt un/vai vadīt krāsvielas iespiešanās kontrasta testus.

    g) 

    Ikvienai organizācijai, kas veic gaisa kuģa tehnisko apkopi, ja vien j) apakšpunktā nav norādīts citādi, gaisa kuģa operatīvās tehniskās apkopes gadījumā ir sertificējošais personāls, kas kvalificēts attiecīgi kā B1, B2, B2L, B3 un L kategorijas personāls saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu.

    Turklāt šādas organizācijas var nodarbināt arī atbilstīgi uzdevumapmācītu sertificējošo personālu, kam ir 66.A.20. punkta a) apakšpunkta 1. punktā un 66.A.20. punkta a) apakšpunkta 3. punkta ii) apakšpunktā noteiktās tiesības un kas kvalificēts saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu, nelielu plānotu operatīvās tehniskās apkopes darbu veikšanai un vienkāršu defektu novēršanai. Šāda sertificējošā personāla pieejamība neaizvieto vajadzību pēc attiecīgi B1, B2, B2L, B3 un L kategorijas sertificējošā personāla.

    h) 

    Ikvienai organizācijai, kas veic gaisa kuģa tehnisko apkopi, ja vien j) punktā nav norādīts citādi, ir:

    1. 

    kad bāzes tehnisko apkopi veic kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, – attiecīgajam gaisa kuģa tipa novērtējumam atbilstošs sertificējošais personāls, kas kvalificēts kā C kategorijas personāls saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu. Turklāt C kategorijas sertificējošā personāla atbalstīšanai organizācijai ir gaisa kuģa tipa novērtējumam atbilstošs personāls, kas kvalificēts attiecīgi kā B1 un B2 kategorijas personāls saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu.

    i) 

    B1 un B2 kategorijas palīgpersonāls nodrošina, ka visi attiecīgie uzdevumi vai pārbaudes ir veiktas atbilstoši prasītajam standartam, pirms C kategorijas sertificējošais personāls izdod izmantošanas sertifikātu.

    ii) 

    Organizācija uztur šāda B1 un B2 kategorijas palīgpersonāla reģistru.

    iii) 

    C kategorijas sertificējošais personāls pārliecinās, ka ir nodrošināta atbilstība i) apakšpunktam un ka visi darbi, kuru veikšanu ir prasījis klients, ir pabeigti konkrētās bāzes tehniskās apkopes vai darbu paketes laikā, un arī novērtē ikviena neizpildītā darba ietekmi nolūkā pieprasīt tā pabeigšanu vai vienoties ar ekspluatantu par šāda darba atlikšanu līdz citai konkrētai pārbaudei vai termiņam;

    2. 

    kad bāzes tehnisko apkopi veic gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, – ir:

    i) 

    atbilstošs sertificējošais personāls, kam ir gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme un kas kvalificēts kā attiecīgi B1, B2, B2L, B3 un L kategorijas personāls saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) un 145.A.35. punktu;

    ii) 

    atbilstošs sertificējošais personāls, kam ir gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme, kas kvalificēts kā C kategorijas personāls un kam palīdz palīgpersonāls, kā noteikts145.A.35. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

    i) 

    Personāls, kas sertificē sastāvdaļas, ir kvalificēts saskaņā ar 5. panta 6. punktu un 145.A.35. punktu.

    ▼B

    j) 

    Atkāpjoties no g) un h) punkta, saistībā ar pienākumu ievērot III pielikumu (66. daļa), organizācija var nodarbināt sertificējošo personālu, kas kvalificēts atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

    1. 

    Organizācijas uzņēmumu gadījumā, kas atrodas ārpus Kopienas teritorijas, sertificējošo personālu var kvalificēt atbilstoši tās valsts tiesību aktiem par aviāciju, kurā organizācijas uzņēmums ir reģistrēts, atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti šās daļas IV papildinājumā.

    2. 

    Operatīvās tehniskās apkopes gadījumā, kas veikta organizācijas operatīvās tehniskās apkopes stacijā, kas atrodas ārpus Kopienas teritorijas, sertificējošo personālu var kvalificēt atbilstoši tās valsts tiesību aktiem par aviāciju, kurā atrodas operatīvās tehniskās apkopes stacija, atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti šās daļas IV papildinājumā.

    3. 

    Atkārtotas pirmslidojuma lidojumderīguma pārbaudes norādījuma gadījumā, kurā īpaši norādīts, ka lidojuma apkalpe var izpildīt šādas lidojumderīguma uzturēšanas norādījuma prasības, organizācija var izdot ierobežotu sertifikācijas atļauju gaisa kuģa komandierim un/vai bortinženierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci. Tomēr organizācija pārliecinās, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu, ka minētais gaisa kuģa komandieris vai bortinženieris var izpildīt lidojumderīguma pārbaudes norādījumu atbilstoši prasītajam standartam.

    ►C1  4. 

    Gadījumā, kad gaisa kuģis tiek ekspluatēts ārpus atbalstītās vietas, organizācija var izdot ierobežotu sertifikācijas atļauju gaisa kuģa komandierim un/vai bortinženierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci, ja organizācija ir pārliecinājusies, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu, ka minētais gaisa kuģa komandieris vai bortinženieris var izpildīt norādīto uzdevumu atbilstoši prasītajam standartam. ◄ Šā punkta noteikumus sīki apraksta pašraksturojumā minētajā procedūrā.

    5. 

    Turpmāk minētajos neparedzētajos gadījumos, ja gaisa kuģis atrodas vietā, kas nav galvenā bāze un nav pieejams atbilstīgs sertificējošais personāls, organizācija, kura nolīgta apkopes veikšanai, var izdot vienreizēju sertifikācijas atļauju:

    i) 

    vienam/ai no tās darbiniekiem, kam ir tipveida kvalifikācija par līdzīgas tehnoloģijas, uzbūves un sistēmas gaisa kuģi; vai

    ii) 

    ikvienai personai, kurai ir ne mazāk kā piecu gadu ilga pieredze tehniskajā apkopē un kurai ir derīga ICAO gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu, kam vajadzīga sertificēšana, ja konkrētajā atrašanās vietā nav organizācijas, kas apstiprināta atbilstīgi šīs daļas noteikumiem, un nolīgtās organizācijas rīcībā ir pierādījumi par šās personas pieredzi un licenci.

    ►M1  Par visiem šajā punktā norādītajiem gadījumiem jāziņo kompetentajai iestādei septiņu dienu laikā pēc šādas sertifikācijas atļaujas izdošanas. ◄ Organizācija, kas izdod vienreizēju sertifikācijas atļauju, nodrošina, ka atbilstīgi apstiprināta organizācija ikvienu šādu apkopi, kas var ietekmēt lidojuma drošību, pārbauda atkārtoti.

    ▼M8

    k) 

    Ja organizācija saskaņā ar Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu veic lidojumderīguma pārbaudes un izdod attiecīgo lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, tad šādā organizācijā ir jābūt kvalificētam un pilnvarotam lidojumderīguma pārbaudes personālam, kas atbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

    1. 

    tam ir sertificējošā personāla atļauja, kas derīga attiecīgajiem gaisa kuģiem;

    2. 

    tam ir vismaz trīs gadu pieredze sertificējošā personāla darbā;

    3. 

    tas ir neatkarīgs no pārbaudāmo gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadības procesa, vai tam ir vispārējs pilnvarojums attiecībā uz visu pārbaudāmo gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadības procesu;

    4. 

    tas ir ieguvis zināšanas par šā pielikuma (M daļas) C apakšdaļu vai Vb pielikuma (ML daļas) C apakšiedaļu;

    5. 

    tas ir ieguvis pierādītas zināšanas par tehniskās apkopes organizācijas procedūrām, kas attiecas uz lidojumderīguma pārbaudi un lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu;

    6. 

    to ir oficiāli atzinusi kompetentā iestāde pēc tam, kad šis personāls kompetentās iestādes uzraudzībā vai šīs organizācijas lidojumderīguma pārbaudes personāla uzraudzībā ir veicis lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru;

    7. 

    iepriekšējos divpadsmit mēnešos tas ir veicis vismaz vienu lidojumderīguma pārbaudi.

    ▼M6 —————

    ▼B

    145.A.35    Sertificējošais personāls un palīgpersonāls

    ▼M5

    a) 

    Papildus 145.A.30. punkta g) un h) apakšpunkta prasībām organizācijai jānodrošina, ka sertificējošajam personālam un palīgpersonālam ir pietiekama izpratne par attiecīgo apkopjamo gaisa kuģi vai sastāvdaļām, vai abiem un par attiecīgajām organizācijas procedūrām. Sertificējošā personāla gadījumā tas jāveic pirms sertifikācijas atļaujas izsniegšanas vai atkārtotas izsniegšanas.

    1. 

    “Palīgpersonāls” ir personāls, kam saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) ir B1, B2, B2L, B3 un/vai L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kurā ir atbilstošās gaisa kuģa kvalifikācijas atzīmes, kas strādā bāzes tehniskās apkopes vidē, taču ne vienmēr tam ir sertificēšanas tiesības.

    2. 

    “Attiecīgais gaisa kuģis un/vai sastāvdaļas” ir tie gaisa kuģi vai sastāvdaļas, kas norādītas konkrētajā sertifikācijas atļaujā.

    3. 

    “Sertifikācijas atļauja” ir atļauja, kuru sertificējošajam personālam izdevusi organizācija un kurā norādīts fakts, ka minētais personāls var apstiprinātās organizācijas vārdā parakstīt izmantošanas sertifikātus tiktāl, ciktāl tas noteikts minētajā atļaujā.

    b) 

    Izņemot gadījumus, kas uzskaitīti 145.A.30. punkta j) apakšpunktā un 66.A.20. punkta a) apakšpunkta 3. punkta ii) apakšpunktā, organizācija var izdot sertifikācijas atļauju sertificējošajam personālam tikai saistībā ar pamatkategorijām vai apakškategorijām un ikvienu tipa kvalifikācijas atzīmi, kas uzskaitīta gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, izņemot A kategorijas licenci, kā norādīts III pielikumā (66. daļa), ja vien licence ir derīga visā atļaujas derīguma laikā un sertificējošais personāls vēl aizvien atbilst III pielikuma (66. daļa) prasībām.

    ▼B

    c) 

    Organizācija nodrošina, ka sertificējošais personāls un palīgpersonāls ik pēc diviem secīgiem gadiem ir iesaistīts vismaz sešus mēnešus ilgā reālā attiecīgā gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas tehniskās apkopes pieredzes apgūšanā.

    Šajā punktā “iesaistīts reālā attiecīgā gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas tehniskajā apkopē” nozīmē to, ka persona ir strādājusi gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas tehniskajā apkopes vidē un ir izmantojusi sertifikācijas atļaujas sniegtās tiesības un/vai ir faktiski veikusi tehnisko apkopi vismaz dažām no gaisa kuģa tipa vai gaisa kuģa grupas sistēmām, kas norādītas konkrētajā sertifikācijas atļaujā.

    d) 

    Organizācija pārliecinās, ka sertificējošais personāls un palīgpersonāls saņem pietiekamu kvalifikācijas celšanas apmācību katrā divus gadus ilgā laikposmā, lai nodrošinātu, ka šādam personālam ir jaunākās zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, organizācijas procedūrām un cilvēka faktoru jautājumiem.

    e) 

    Organizācija izveido programmu sertificējošā personāla un palīgpersonāls kvalifikācijas celšanai, iekļaujot procedūru, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem 145.A.35. iedaļā minētajiem punktiem kā pamatu šajā daļā minēto sertifikācijas atļauju izdošanai sertificējošajam personālam, un procedūru, lai nodrošinātu atbilstību III pielikuma (66. daļas) noteikumiem.

    f) 

    Izņemot gadījumus, kad notiek kāds no 145.A.30. iedaļas j) punkta 5. apakšpunktā minētajiem neparedzētajiem gadījumiem, organizācija novērtē perspektīvajam sertificējošajam personālam kompetenci, kvalifikāciju un spēju veikt tiem uzticamos sertificēšanas pienākumus atbilstoši procedūrai, kas norādīta pašraksturojumā, pirms šajā daļā minētās sertifikācijas atļaujas izdošanas vai atkārtotas izdošanas.

    g) 

    Ja sertificējošais personāls ir izpildījis a), b), d), f) un, ja vajadzīgs, c) punkta nosacījumus, organizācija izdod sertifikācijas atļauju, kurā skaidri norādīts tās darbības joma un ierobežojumi. Pastāvīgs sertifikācijas atļaujas derīgums ir atkarīgs no pastāvīgas atbilstības a), b), d), un, ja vajadzīgs, c) punkta nosacījumiem.

    h) 

    Sertifikācijas atļaujai jābūt izveidotai tā, ka sertificējošajam personālam un ikvienai pilnvarotai personai, kura var pieprasīt atļauju pārbaudei, ir skaidri izklāstīta tās darbības joma. Ja darbības jomas norādei lieto kodus, tad organizācija pievieno šo kodu skaidrojumu. “Pilnvarotā persona” ir kompetento iestāžu, Aģentūras un dalībvalsts, kura atbild par apkoptā gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību, amatpersonas.

    i) 

    Persona, kas atbildīga par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, organizācijas vārdā ir atbildīga arī par sertifikācijas atļauju izdošanu sertificējošajam personālam. Šāda persona var izvēlēties citas personas sertifikācijas atļauju faktiskajai izdošanai vai atsaukšanai atbilstoši procedūrai, kas norādīta pašraksturojumā.

    j) 

    Organizācija saglabā uzskaites datus par sertificējošo personālu un palīgpersonāls, kuros iekļauj:

    1) 

    informāciju par ikvienu gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, kura tiek turēta saskaņā ar III pielikuma (66. daļa) noteikumiem; un

    2) 

    visu attiecīgo saņemto apmācību; un

    3) 

    atbilstošos gadījumos – izdoto sertifikācijas atļauju jomu; un

    4) 

    ziņas par personālu, kuram ir ierobežotās vai vienreizējās sertifikācijas atļaujas.

    Organizācija saglabā uzskaites datus vismaz trīs gadus pēc tam, kad šajā punktā minētais darbinieks ir pārtraucis strādāt organizācijā, vai tiklīdz atļauja ir atsaukta. Turklāt tehniskās apkopes organizācija pēc pieprasījuma izsniedz šajā punktā minētajam darbiniekam uzskaites datu kopiju, kad tas atstāj organizāciju.

    Šajā punktā minētajam personālam pēc tā pieprasījuma nodrošina piekļuvi personīgajiem uzskaites datiem, kuri minēti iepriekš.

    k) 

    Organizācija nodrošina sertificējošo personālu ar sertifikācijas atļaujas kopiju vai nu dokumentu, vai elektroniskā veidā.

    l) 

    Sertificējošais personāls uzrāda savu sertifikācijas atļauju ikvienai pilnvarotai personai 24 stundu laikā.

    m) 

    Sertificējošā personāla un palīgpersonāls minimālais vecums ir 21 gads.

    n) 

    A kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs var izmantot konkrētā gaisa kuģa tipa sertifikācijas tiesības tikai tad, kad ir pabeidzis attiecīgo A kategorijas gaisa kuģa uzdevuma apmācību, kuru veica atbilstīgi apstiprināta II pielikumā (145. daļa) vai IV pielikumā (147. daļa) minētā organizācija. Apmācībā iekļauj attiecīgi praktisko un teorētisko apmācību katra autorizētā uzdevuma gadījumā. Sekmīgu apmācības pabeigšanu pierāda ar eksāmenu vai novērtējumu darba vietā, ko veic organizācija.

    o) 

    B2 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs drīkst izmantot tikai sertifikācijas tiesības, kas minētas III pielikuma (66. daļa) 66.A.20. iedaļas a) punkta 3. apakšpunkta ii) punktā, pēc tam, kad sekmīgi pabeidzis i) attiecīgo A kategorijas gaisa kuģa uzdevuma apmācību un ii) sešu mēnešu dokumentētu praktisko pieredzi, kas attiecas uz tās atļaujas darbības jomu, kas tiks izsniegta. Uzdevuma apmācībā iekļauj attiecīgi praktisko un teorētisko apmācību katra autorizētā uzdevuma gadījumā. Sekmīgu apmācības pabeigšanu pierāda ar eksāmenu vai novērtējumu darba vietā. Uzdevuma apmācību un eksamināciju/novērtējumu veic tehniskās apkopes organizācija, kas izdod sertifikācijas personāla atļauju. Praktiskā pieredze arī jāiegūst šādā tehniskās apkopes organizācijā.

    ▼M1

    145.A.36    Lidojumderīguma pārbaudes personāla uzskaite

    Organizācija reģistrē visu informāciju, kas attiecas uz lidojumderīguma pārbaudes personālu, un uztur visu lidojumderīguma pārbaudes personāla darbinieku atjauninātu sarakstu, kurā norādīta viņu apstiprinājuma darbības joma kā daļa no organizācijas pašraksturojuma atbilstoši 145.A.70. punkta a) apakšpunkta 6. punktam.

    Organizācija saglabā uzskaites datus vismaz trīs gadus pēc tam, kad šajā punktā minētais darbinieks ir pārtraucis strādāt (vai izbeidzis darba attiecības kā apakšuzņēmējs vai brīvprātīgais) organizācijā, vai kopš ir atsaukta atļauja. Turklāt tehniskās apkopes organizācija pēc pieprasījuma izsniedz šajā punktā minētajam darbiniekam uzskaites datu kopiju, kad tas atstāj organizāciju.

    Šajā punktā minētajam personālam pēc tā pieprasījuma nodrošina piekļuvi personīgajiem uzskaites datiem.

    ▼M5

    145.A.40    Iekārtas un instrumenti

    a) 

    Organizācijai ir pieejams un tā lieto iekārtas un instrumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu darbus apstiprinātajā jomā.

    i) 

    Ja ražotājs norāda konkrētu instrumentu vai iekārtu, tad organizācija lieto minēto instrumentu vai iekārtu, ja vien tā nav vienojusies ar kompetento iestādi par alternatīvu instrumentu vai iekārtu lietošanu ar to procedūru palīdzību, kas norādītas pašraksturojumā.

    ii) 

    Iekārtām un instrumentiem jābūt pastāvīgi pieejamiem, izņemot tādus instrumentus vai iekārtas, ko lieto tik reti, ka to pastāvīga pieejamība nav nepieciešama. Šādus gadījumus sīki izklāsta pašraksturojuma procedūrā.

    iii) 

    Organizācijai, kas apstiprināta bāzes tehniskās apkopes veikšanai, ir atbilstošs aprīkojums piekļuvei gaisa kuģim un pārbaudes platformas/doki, kas nepieciešami pienācīgai gaisa kuģa pārbaudei.

    ▼B

    b) 

    Organizācija nodrošina, ka attiecīgi visi instrumenti, iekārtas un jo īpaši testa aprīkojums tiek kontrolēts un kalibrēts atbilstoši oficiāli atzītam standartam un pietiekami bieži, lai nodrošinātu funkcionālo izmantojamību un precizitāti. Organizācija veic šādas kalibrēšanas un lietotā standarta uzskaiti.

    ▼M5

    145.A.42    Sastāvdaļas

    a) 

    Sastāvdaļu klasifikācija. Visas sastāvdaļas klasificē šādās kategorijās.

    i) 

    Sastāvdaļas, kuras ir apmierinošā stāvoklī, par kuru nodošanu lietošanā ir ierakstīts EASA 1. veidlapā vai tai līdzvērtīgā un kuras ir marķētas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) Q apakšdaļas noteikumiem, ja vien Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumā (21. daļa) vai šajā II pielikumā (145. daļa) nav noteikts citādi.

    ii) 

    Lietošanai nederīgas sastāvdaļas, kuru tehnisko apkopi veic atbilstoši šīs regulas noteikumiem.

    ▼M6

    iii) 

    Sastāvdaļas, kas klasificētas kā neatjaunojamas, jo tās ir sasniegušas savu obligāto darbmūža ierobežojumu vai tām ir neremontējami defekti.

    ▼M5

    iv) 

    Standarta detaļas, kuras lieto gaisa kuģī, dzinējā, propellerī vai citā gaisa kuģa sastāvdaļā, ja tās ir norādītas tehniskās apkopes datos un tām pievienots pierādījums par atbilstību, kas nodrošina izsekojamību līdz piemērojamajam standartam.

    v) 

    Izejmateriāls un palīgmateriāls, kuru lieto tehniskās apkopes darbu laikā, ja organizācija ir pārliecināta, ka materiāls atbilst vajadzīgajai specifikācijai un tam ir atbilstoša izsekojamība. Visiem materiāliem ir pievienota dokumentācija, kas tieši attiecas uz konkrēto materiālu un satur paziņojumu par atbilstību specifikācijai, kā arī ziņas par ražotāju un piegādātāju.

    b) 

    Uzstādīšanai paredzētas sastāvdaļas, standarta detaļas un materiāli.

    i) 

    Lai nodrošinātu, ka sastāvdaļas, standarta detaļas un materiāli ir apmierinošā stāvoklī un atbilst a) apakšpunktā noteiktajām piemērojamajām prasībām, organizācija ievieš procedūras uzstādīšanai paredzētu sastāvdaļu, standarta detaļu un materiālu pieņemšanai.

    ii) 

    Organizācija ievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka sastāvdaļas, standarta detaļas un materiālus gaisa kuģī vai sastāvdaļā iemontē tikai tad, ja tās ir apmierinošā stāvoklī, atbilst a) apakšpunktā noteiktajām piemērojamajām prasībām un piemērojamajos tehniskās apkopes datos norādīta konkrētā sastāvdaļa, standarta detaļa vai materiāls.

    iii) 

    Organizācija var izgatavot ierobežota klāsta detaļas, kuras lietojamas darbu veikšanai tās telpās, ja procedūras ir norādītas organizācijas pašraksturojumā.

    iv) 

    Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.307. punkta c) apakšpunktā minētās sastāvdaļas uzstāda tikai tad, ja gaisa kuģa īpašnieks tās uzskata par uzstādīšanai piemērotām viņam piederošā gaisa kuģī.

    c) 

    Sastāvdaļu nodalīšana.

    i) 

    Lietošanai nederīgas un neatjaunojamas sastāvdaļas nodala no lietošanai derīgām sastāvdaļām, standarta detaļām un materiāliem.

    ▼M6

    ii) 

    Neatjaunojamas sastāvdaļas nav atļauts atkārtoti nodot sastāvdaļu piegādes sistēmā, izņemot gadījumus, kad obligātais darbmūža ierobežojums ir ticis pagarināts vai remonta risinājums ir ticis apstiprināts atbilstoši Regulai (ES) Nr. 748/2012.

    ▼B

    145.A.45    Tehniskās apkopes dati

    a) 

    Organizācija uztur un izmanto jaunākos piemērojamos tehniskās apkopes datus, veicot apkopi, tostarp izmaiņas un remontus. “Piemērojami” nozīmē piemērotību attiecībā uz ikvienu gaisa kuģi, tā sastāvdaļu vai procesu, kas norādīts organizācijas apstiprinājuma klases novērtējuma grafikā un ikvienā ar to saistītajā iespēju sarakstā.

    Tehniskās apkopes datu gadījumā, kurus sniedzis uzņēmējs vai klients, organizācija saglabā šos datus tikai darba gaitā, izņemot atbilstību 145.A.55. iedaļas c) punkta noteikumiem.

    b) 

    Šajā daļā, piemērojamie apkopes dati ir jebkuri no turpmāk minētajiem:

    1. 

    visas piemērojamās prasības, procedūras, operatīvie norādījumi vai informācija, ko izsniedz iestāde, kas atbildīga par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību;

    2. 

    visi piemērojamie norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu, ko pieņem iestāde, kas atbildīga par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību;

    3. 

    instrukcijas par lidojumderīguma uzturēšanu, kuras izdod tipa sertifikāta turētāji, papildu tipa sertifikāta turētāji, ikviena cita organizācija, kurai Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumā (21. daļā) ir prasīts publicēt šādus datus un, gaisa kuģa vai tā sastāvdaļu gadījumā, kas nāk no trešām valstīm, dati par lidojumderīgumu, kurus izsniedz iestāde, kas atbildīga par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību;

    4. 

    visi piemērojamie standarti, kā, piemēram, bet ne tikai, apkopes standarta prakse, ko Aģentūra atzīst par labu standartu apkopei;

    5. 

    visi piemērojamie dati, kas izsniegti atbilstoši d) punkta noteikumiem.

    c) 

    Organizācija ievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka tad, ja tehniskās apkopes personāta lietotajos datos atklāj ikvienu neprecīzu, nepilnīgu vai divdomīgu procedūru, praksi, informāciju vai apkopes instrukciju, tad to reģistrē un par to pazino apkopes datu autoram.

    d) 

    Organizācija var mainīt apkopes instrukcijas tikai saskaņā ar procedūru, kas norādīta tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā. Attiecībā uz šādām izmaiņām organizācija pierāda, ka to rezultātā radīsies līdzvērtīgi vai labāki apkopes standarti un par šādām izmaiņām informē tipa sertifikāta turētāju. Tehniskās apkopes instrukcijas šajā punktā nozīmē instrukcijas par to, kā veikt konkrētu apkopes darbu: tajās nav ietverti remontu un izmaiņu tehniskie risinājumi.

    e) 

    Organizācija izveido kopēju darba karšu vai darba grafiku sistēmu, kas lietojama visās attiecīgajās organizācijas daļās. Turklāt organizācija precīzi pārraksta b) un d) punktā minētos tehniskās apkopes datus uz šādām darba kartēm vai darba grafikiem vai arī precīzi norāda uz konkrētu apkopes uzdevumu vai uzdevumiem, kas minēti šajos apkopes datos. Darba kartes vai darba grafiki var būt datora sastādīti un glabāti elektroniskā datubāzē, uz kuru attiecas atbilstoši drošības pasākumi pret neatļautu izmaiņu veikšanu un kura saistīta ar elektronisko dublējumdatubāzi, kuru atjauno 24 stundu laikā pēc ikvienas datu ievades galvenajā datubāzē. Kompleksās tehniskās apkopes darbus pārraksta uz šādām darba kartēm vai darba grafikiem un sadala atsevišķās pakāpēs, lai nodrošinātu ierakstu par pilna tehniskās apkopes darba pabeigšanu.

    Ja tehniskās apkopes organizācija sniedz apkopes pakalpojumu gaisa pārvadājumu uzņēmumam, kas pieprasa lietot tā darba karšu vai darba grafiku sistēmu, tad var lietot šo darba karšu vai darba grafiku sistēmu. Šajā gadījumā organizācija izveido procedūru, lai nodrošinātu pareizu gaisa pārvadājumu uzņēmuma darba karšu vai darba grafiku aizpildīšanu.

    f) 

    Organizācija pārliecinās, ka visi piemērojamie tehniskās apkopes dati ir viegli pieejami lietošanai, kad to prasa tehniskās apkopes personāls.

    g) 

    Organizācija izveido procedūru, lai nodrošinātu, ka tehniskās apkopes dati, kuri ir tās rīcībā, tiek atjaunoti. Uzņēmēja/klienta rīcībā esošo un sniegto tehnisko datu gadījumā organizācija spēj pierādīt, ka tai uzņēmēja/klienta rakstisks apliecinājums, ka visi tehniskās apkopes dati ir atjaunoti, vai arī tai ir darbuzdevumi, kuros ir norādīts lietojamo tehniskās apkopes datu grozījumu statuss, vai arī tā var pierādīt, ka ir ierakstīta uzņēmēja/klienta tehniskās apkopes datu grozījumu sarakstā.

    145.A.47    Ražošanas plānošana

    a) 

    Organizācijai ir sistēma, kas atbilst darba apjomam un sarežģītībai, lai plānotu visa vajadzīgā personāla, instrumentu, iekārtu, materiālu, tehniskās apkopes datu un telpu pieejamību un nodrošinātu tehniskās apkopes darbu drošu pabeigšanu.

    b) 

    Plānojot tehniskās apkopes darbus un organizējot maiņu darbu, ņem vērā cilvēku veiktspējas ierobežojumus.

    c) 

    Ja maiņas vai personāla nomaiņas iemeslu dēļ nepieciešams nodot tālāk tehniskās apkopes darbu turpināšanu vai pabeigšanu, aizejošais un atnākošais personāls savā starpā atbilstīgi apmainās ar visu būtisko informāciju.

    ▼M2

    145.A.48    Tehniskās apkopes veikšana

    Organizācija iedibina procedūras, lai nodrošinātu, ka:

    a) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas tiek veikta vispārēja pārbaude, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, iekārtas vai citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās;

    b) 

    pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma paveikšanas tiek piemērota kļūdu noteikšanas metode;

    c) 

    tehniskās apkopes darbu laikā pēc iespējas tiek samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas identiskos tehniskās apkopes uzdevumos; un

    ▼M8

    d) 

    bojājumus novērtē un modifikācijas un remontus veic, izmantojot datus, kas norādīti attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.304. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.304. punktā.

    ▼B

    145.A.50    Tehniskās apkopes sertificēšana

    a) 

    Izmantošanas sertifikātu organizācijas vārdā izdod attiecīgi apstiprināts sertificējošais personāls, kad ir pārbaudīts, ka organizācija ir pienācīgi paveikusi visus pasūtītos tehniskās apkopes darbus atbilstoši procedūrām, kas norādītas 145.A.70. iedaļā, ņemot vērā 145.A.45. iedaļā minēto tehniskās apkopes datu pieejamību un lietojamību, un nav neatbilstību, kas bīstami ietekmē lidojumu drošību.

    b) 

    Izmantošanas sertifikātu izsniedz pirms lidojuma un pēc visu tehniskās apkopes darbu pabeigšanas.

    c) 

    Gaisa kuģa uzņēmēju informē par visiem jaunajiem defektiem vai nepilnīgi pabeigtiem tehniskās apkopes darbuzdevumiem nolūkā iegūt piekrišanu novērst šādus defektus vai pabeigt nepabeigtos tehniskās apkopes darbuzdevuma darbus. Gadījumā, ja gaisa kuģa uzņēmējs nevēlas, lai tiktu veikta šajā punktā minētā tehniskā apkope, piemēro e) punkta noteikumu.

    ▼M6

    d) 

    Izmantošanas sertifikātu izdod pēc tam, kad sastāvdaļai, kamēr tā ir nomontēta no gaisa kuģa, ir veikta vajadzīgā tehniskā apkope. ►M8  I pielikuma (M daļas) II papildinājumā minētais autorizētais izmantošanas sertifikāts “EASA 1. veidlapa” ir sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts, ja vien attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.502. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.502. punktā nav noteikts citādi. ◄ Ja organizācija veic sastāvdaļas tehnisko apkopi savām vajadzībām, EASA 1. veidlapa var nebūt vajadzīga atkarībā no organizācijā izmantotajām iekšējām nodošanas procedūrām, kas noteiktas pašraksturojumā.

    ▼B

    e) 

    Atkāpjoties no a) punkta noteikumiem, ja organizācija nespēj pabeigt visus pasūtītos tehniskās apkopes darbus, tā var izsniegt izmantošanas sertifikātu, ievērojot apstiprinātos gaisa kuģa ierobežojumus. Organizācija ieraksta šādu faktu izmantošanas sertifikātā pirms tā izdošanas.

    f) 

    Atkāpjoties no a) punkta un 145.A.42. iedaļas noteikumiem, ja gaisa kuģis atrodas vietā, kas nav galvenā operatīvās tehniskās apkopes stacija vai galvenā tehniskās apkopes bāze, tādēļ, ka nav pieejama sastāvdaļa ar atbilstošu izmantošanas sertifikātu, ir pieļaujams īslaicīgi uzstādīt sastāvdaļu bez atbilstoša izmantošanas sertifikāta maksimāli 30 lidojuma stundām vai līdz brīdim, kad gaisa kuģis pirmo reizi atgriežas galvenajā operatīvās tehniskās apkopes stacijā vai galvenajā tehniskās apkopes bāzē atkarībā no tā, kas ir drīzāk, saskaņā ar gaisa kuģa uzņēmēja piekrišanu un izmantošanas sertifikāta esību minētajai sastāvdaļai, kas citādi atbilst visām piemērojamajām tehniskās apkopes un lietošanas prasībām. Šādas sastāvdaļas nomontē iepriekš minētā termiņa beigās, ja vien šā termiņa laikā nav iegūts atbilstošs izmantošanas sertifikāts, kas minēts a) punktā un 145.A.42. iedaļā.

    ▼M1

    145.A.55    Tehniskās apkopes un lidojumderīguma pārbaužu datu uzskaite

    ▼M8

    a) 

    Organizācija reģistrē visu informāciju par veiktajiem tehniskās apkopes darbiem. Organizācija saglabā vismaz uzskaites datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka ir izpildītas visas prasības, kuras attiecas uz izmantošanas sertifikāta izdošanu, tostarp uz apakšuzņēmēja veiktas tehniskās apkopes nodošanas dokumentiem, un jebkura lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu.

    b) 

    Organizācija izsniedz gaisa kuģa īpašniekam vai ekspluatantam katra izmantošanas sertifikāta kopiju kopā ar visu tādu detalizētu tehniskās apkopes uzskaites datu kopiju, kas saistīti ar veiktajiem darbiem un vajadzīgi, lai pierādītu atbilstību attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.305. punktam vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.305. punktam.

    ▼M6

    c) 

    ►M8  Organizācija saglabā visu detalizēto tehniskās apkopes uzskaites datu un visu saistīto tehniskās apkopes datu kopiju trīs gadus no dienas, kad gaisa kuģim vai sastāvdaļai, uz ko attiecas veiktais darbs, izdots izmantošanas sertifikāts. Turklāt tā trīs gadus no lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdošanas dienas saglabā visu ar to izdošanu saistīto uzskaites datu kopiju un izsniedz šo datu kopiju gaisa kuģa īpašniekam. ◄

    1. 

    Šajā punktā minētos uzskaites datus glabā veidā, kas nodrošina to aizsardzību pret bojājumiem, sagrozījumiem un zādzību.

    2. 

    Visu datoraparatūru, ko izmanto, lai nodrošinātu dublējumu, glabā atsevišķi no datoraparatūras, kura satur darba datus, vidē, kas nodrošina, ka tie saglabājas labā stāvoklī.

    3. 

    Ja saskaņā ar šo pielikumu apstiprināta organizācija izbeidz darbību, visus saglabātos tehniskās apkopes uzskaites datus par pēdējiem trīs gadiem pirms organizācija darbības izbeigšanas nodod attiecīgā gaisa kuģa vai sastāvdaļas pēdējam īpašniekam vai klientam vai glabā tā, kā norādījusi kompetentā iestāde.

    ▼B

    145.A.60    Ziņošana par notikumiem

    a) 

    Organizācija ziņo kompetentajai iestādei, reģistrācijas valstij un organizācijai, kas atbildīga par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas projektēšanu, par ikvienu atklātu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas nopietni apdraud lidojumu drošību.

    b) 

    Organizācija izveido notikumu iekšējo ziņošanas sistēmu, kā norādīts pašraksturojumā, lai savāktu un novērtētu šādus ziņojumus, ieskaitot to notikumu iegūšanu un novērtēšanu, par kuriem jāziņo atbilstoši a) punktam. Šajā procedūrā norāda negatīvās tendences, koriģējošās darbības, kas veiktas vai kas jāveic organizācijai, lai novērstu trūkumus, un iekļauj visas zināmās būtiskās informācijas, kas attiecas uz šādiem notikumiem, novērtējumu un metodi, lai, ja vajadzīgs, izplatītu informāciju.

    c) 

    Organizācija ziņojumus sniedz veidā, kuru noteikusi Aģentūra, un nodrošina, ka tajos ir visa vajadzīgā informācija par stāvokli un novērtējuma rezultātiem, kas zināmi organizācijai.

    d) 

    Ja organizāciju tehniskās apkopes veikšanai ir nolīdzis uzņēmējs, tad organizācija ziņo arī uzņēmējam par ikvienu šādu pazīmi, kas ietekmē viņa gaisa kuģi vai tā sastāvdaļu.

    e) 

    Organizācija sagatavo un iesniedz ziņojumus cik ātri vien iespējams, bet jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad tā atklāja pazīmi, uz kuru attiecas šis ziņojums.

    145.A.65    Drošības un kvalitātes politika, tehniskās apkopes procedūras un kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    a) 

    Organizācija izveido drošības un kvalitātes politiku, kas jāiekļauj tās pašraksturojumā, kas minēts 145.A.70. iedaļā.

    ▼M2

    b) 

    Organizācija izveido procedūras, par kurām tā vienojas ar kompetento iestādi, ņemot vērā cilvēkfaktorus un veiktspēju, lai nodrošinātu labu tehniskās apkopes praksi un atbilstību šīs prasībām, kas noteiktas 145.A.25. un 145.A.95. punktā. Šajā apakšpunktā minētās procedūras:

    1. 

    nodrošina, ka starp organizāciju un organizāciju, kura pieprasa tehnisko apkopi, ir panākta vienošanās par skaidru darbuzdevumu vai līgumu, kurā skaidri noteikta veicamā tehniskā apkope tā, lai gaisa kuģi un sastāvdaļas varētu laist lietošanā saskaņā ar 145.A.50. punktu; un

    2. 

    aptver visus veicamās tehniskās apkopes aspektus, tostarp specializēto pakalpojumu sniegšanu un kontroli, un nosaka standartus, saskaņā ar kuriem organizācija paredz strādāt.

    ▼B

    c) 

    Organizācija ievieš kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kurā iekļauj turpmāk minēto:

    1. 

    Neatkarīgas pārbaudes, lai uzraudzītu atbilstību nepieciešamajiem gaisa kuģa/tā sastāvdaļas standartiem un procedūru atbilstību, lai nodrošinātu, ka šādas procedūras izmanto labu tehniskās apkopes praksi un lidojumderīgu gaisa kuģi/tā sastāvdaļas. Vismazākajās organizācijās par kvalitātes nodrošināšanas sistēmā minētās neatkarīgās pārbaudes veikšanu var noslēgt līgumu ar citu organizāciju, kas apstiprināta atbilstoši šās daļas noteikumiem, vai ar personu, kurai ir atbilstošas tehniskās zināšanas un pierādīta apmierinoša pieredze pārbaužu veikšanā; un

    2. 

    Atgriezeniskās informācijas sistēmu par kvalitāti ar personu vai personu grupu, kas norādītas 145.A.30. iedaļas b) punktā, un tieši ar atbildīgo pārvaldnieku, kas nodrošina, ka tiek veikta pienācīga un savlaicīga koriģējoša darbība, kas pieņemta pēc neatkarīgo pārbaužu atskaišu saņemšanas, kas izveidotas, lai ievērotu 1. punktu.

    145.A.70    Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojums

    a) 

    “Tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojums” ir dokuments vai dokumenti, kuros ir informācija, kurā norādīta darba joma, uz ko attiecas apstiprinājums un kurā minēts, kā organizācija gatavojas ievērot šā pielikuma (145. daļas) prasības. Organizācija kompetentajai iestādei sniedz tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumu, kurā minēta šāda informācija:

    1. 

    deklarācija, ko parakstījis atbildīgais pārvaldnieks un kurā ir apstiprināts, ka tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā un visās tajā norādītajās saistītajās rokasgrāmatās ir definēta organizācijas atbilstība šā pielikuma (145. daļas) noteikumiem un tā tiks ievērota vienmēr. Ja atbildīgais pārvaldnieks nav organizācijas galvenais izpilddirektors, tad galvenais izpilddirektors ar parakstu apstiprina šo deklarāciju;

    2. 

    organizācijas drošības un kvalitātes politika, kas norādīta 145.A.65. iedaļā;

    3. 

    ieceltās(-o) personas(-u), kas minēta(-as) 145.A.30. iedaļas b) punktā, vārds(-i) un amats(-i);

    4. 

    to personu, kas ieceltas saskaņā ar 145.A.30. iedaļas b) punkta noteikumiem, pienākumi un atbildība, ieskaitot jautājumus, par kuriem viņi organizācijas vārdā var tieši konsultēties ar kompetento iestādi;

    5. 

    organizācijas struktūras shēma, kurā parādītas saistītās atbildības ķēdes starp personām, kas minētas 145.A.30. iedaļas b) punktā;

    ▼M6

    6. 

    sertificējošā personāla, palīgpersonāla un – attiecīgā gadījumā – lidojumderīguma pārbaužu personāla saraksts, kurā norādīta viņu apstiprinājuma darbības joma;

    ▼B

    7. 

    cilvēku resursu vispārējs apraksts;

    8. 

    objektu vispārējs apraksts, kuri atrodas katrā no adresēm, kas norādītas organizācijas apstiprinājuma apliecībā;

    9. 

    organizācijas darba jomas, kas attiecas uz apstiprinājuma jomu, specifikācija;

    10. 

    paziņošanas kārtība, kas minēta 145.A.85. iedaļā, par izmaiņām organizācijā;

    11. 

    grozījumu tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā izdarīšanas procedūra;

    ▼M8

    12. 

    procedūras un kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko organizācija izveidojusi saskaņā ar šā pielikuma (145. daļas) 145.A.25.–145.A.90. punktu, un visas papildu procedūras, kas ievērotas attiecīgi saskaņā ar I pielikumu (M daļu) un Vb pielikumu (ML daļu);

    ▼B

    13. 

    ja vajadzīgs, to uzņēmēju saraksts, kuriem organizācija sniedz gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumus;

    14. 

    ja vajadzīgs, to organizāciju saraksts, ar kurām noslēgti apakšlīgumi, kā norādīts 145.A.75. iedaļas b) punktā;

    15. 

    ja vajadzīgs, saraksts ar operatīvās tehniskās apkopes stacijām, kas norādītas 145.A.75. iedaļas d) punktā;

    16. 

    ja vajadzīgs, saraksts ar nolīgtajām organizācijām.

    b) 

    Pašraksturojumā pēc vajadzības izdara grozījumus, lai tas būtu aktuāls organizācijas apraksts. Pašraksturojumu un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    Neskarot b) punkta noteikumu, nelielus grozījumus pašraksturojumā var apstiprināt ar tajā minētas procedūras palīdzību (še turpmāk sauktu par “netiešo apstiprinājumu”).

    145.A.75    Organizācijas tiesības

    Saskaņā ar pašraksturojumu organizācija ir tiesīga veikt šādus darbus:

    a) 

    apkopt ikvienu gaisa kuģi un/vai sastāvdaļu, kuras gadījumā tā ir apstiprināta, vietās, kas norādītas apstiprinājuma apliecībā un pašraksturojumā;

    b) 

    organizēt ikviena gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas, kuras gadījumā tā ir apstiprināta, tehnisko apkopi citā organizācijā, kas strādā saskaņā ar tās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Tas attiecas uz darbu, ko veic organizācija, kura nav atbilstīgi apstiprināta šādas tehniskās apkopes veikšanai atbilstīgi šīs daļas prasībām, un attiecas tikai uz darba jomu, ko pieļauj saskaņā ar 145.A.65. iedaļas b) punktā noteiktajām procedūrām. Šajā darba jomā neiekļauj gaisa kuģa tehnisko apkopi bāzē vai pilnīgu darbnīcā veiktās tehniskās apkopes pārbaudi vai dzinēja vai dzinēja moduļa kapitālremontu;

    c) 

    apkopt ikvienu gaisa kuģi vai tā sastāvdaļu, kuras gadījumā tā ir apstiprināta, jebkurā atrašanās vietā atbilstoši vajadzībai, kas rodas vai nu tādēļ, ka gaisa kuģis nav derīgs lietošanai, vai arī tādēļ, ka nepieciešams atbalstīt operatīvo tehnisko apkopi atbilstoši apstākļiem, kuri norādīti pašraksturojumā;

    d) 

    apkopt ikvienu gaisa kuģi un/vai sastāvdaļu, kuras gadījumā tā ir apstiprināta, vietā, kas norādīta kā operatīvās tehniskās apkopes vieta, kur var veikt tikai nelielu tehnisko apkopi un tikai tad, ja organizācijas pašraksturojumā ir atļauta šāda darbība un uzskaitītas šādas atrašanās vietas;

    e) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas izsniegt izmantošanas sertifikātus atbilstoši 145.A.50. iedaļas prasībām;

    ▼M6

    f) 

    ja tai ir īpašs apstiprinājums veikt šos darbus gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas Vb pielikums (ML daļa), tā var veikt lidojumderīguma pārbaudes un izdot attiecīgos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus saskaņā ar šīs regulas Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

    ▼M6 —————

    ▼B

    145.A.80    Ierobežojumi organizācijai

    Organizācija apkopj gaisa kuģi vai tā sastāvdaļu, kuras gadījumā tā ir apstiprināta, tikai tad, ja tai ir pieejamas visas vajadzīgās telpas, iekārtas, instrumenti, materiāli, tehniskās apkopes dati un sertificējošais personāls.

    145.A.85    Izmaiņas organizācijā

    Organizācija informē kompetento iestādi par visām turpmāk minētajām ierosinātajām izmaiņām organizācijā pirms tās tiek veiktas, lai ļautu kompetentajai iestādei noteikt pastāvīgu atbilstību šīs daļas prasībām un, ja vajadzīgs, izdarīt grozījumus apstiprinājuma apliecībā, izņemot ierosināto izmaiņu personālā gadījumus, par kurām vadībai nav bijis zināms iepriekš un par kurām jāpaziņo tiklīdz iespējams:

    1. 

    organizācijas nosaukums;

    2. 

    organizācijas galvenā atrašanās vieta;

    3. 

    organizācijas papildu atrašanās vietas;

    4. 

    atbildīgais pārvaldnieks;

    5. 

    ikviena no personām, kas iecelta atbilstoši 145.A.30. iedaļas b) punkta noteikumiem;

    ▼M1

    6. 

    telpas, iekārtas, instrumenti, materiāli, procedūras, darba joma, sertificējošais personāls un lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas varētu ietekmēt apstiprinājumu.

    ▼B

    145.A.90    Pastāvīgs derīgums

    a) 

    Apstiprinājumu izsniedz uz neierobežotu laikposmu. Tas turpina būt derīgs, kamēr:

    1. 

    organizācija atbilst II pielikuma (145. daļa) prasībām, ņemot vērā noteikumus par rīcību attiecībā uz atzinumiem, kas norādīta 145.B.50. iedaļā; un

    2. 

    kompetentajai iestādei ir nodrošināta piekļuve organizācijai, lai noteiktu, vai tā joprojām atbilst šās daļas prasībām; un

    3. 

    apliecība nav atcelta vai atsaukta.

    b) 

    Atceļot vai atsaucot apstiprinājumu, to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    145.A.95    Atzinumi

    ▼M6

    a) 

    1. līmeņa atzinums ir atzinums par jebkuru konstatētu būtisku neatbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

    b) 

    2. līmeņa atzinums ir atzinums par jebkuru konstatētu neatbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura var pazemināt drošības standartu un var apdraudēt lidojumu drošību.

    ▼B

    c) 

    Pēc tam, kad atbilstoši 145.B.50. iedaļas noteikumiem ir saņemts paziņojums par atzinumiem, tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājuma turētājs izstrādā koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru viņš ar to ir vienojies.

    B IEDAĻA

    PROCEDŪRA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    145.B.01    Darbības joma

    Šajā iedaļā noteiktas administratīvās procedūras, kuras kompetentā iestāde ievēro, veicot savus uzdevumus un pienākumus attiecībā uz tehniskās apkopes organizāciju apstiprinājumu izdošanu, pagarināšanu, maiņu, apturēšanu vai atsaukšanu saskaņā ar šo pielikumu (145. daļu).

    145.B.10    Kompetentā iestāde

    1.   Vispārīgi norādījumi

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai uzliek atbildību par sertifikātu izdošanu, pagarināšanu, apmaiņu, apturēšanu vai atsaukšanu un par lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzīšanu. Šī kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

    2.   Resursi

    Personāla skaits ir pietiekams, lai varētu izpildīt prasības, kas sīki izklāstītas šajā iedaļā.

    3.   Kvalifikācija un apmācība

    Personālam, kas iesaistīts apstiprinājumu izdošanā saskaņā ar šo pielikumu (145. daļu):

    a) 

    jābūt pietiekami kvalificētam un tam jābūt vajadzīgajām zināšanām, pieredzei un apmācībai, lai veiktu tam uzticētos pienākumus;

    b) 

    ja vajadzīgs, jābūt apmācītam/paaugstinājušam kvalifikāciju atbilstoši šā pielikuma (145. daļas) noteikumiem, ieskaitot tā paredzēto nozīmi un standartu.

    4.   Procedūras

    Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā panākt atbilstību šās B iedaļas noteikumiem.

    Procedūras jāpārskata un jāgroza, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību.

    145.B.15    Organizācijas, kas atrodas vairākās dalībvalstīs

    Ja tehniskās apkopes uzņēmumi atrodas vairāk kā vienā dalībvalstī, apstiprinājuma pārbaudi un pastāvīgo uzraudzību veic kopā ar kompetentajām iestādēm, kuras iecēlušas tās dalībvalstis, kuru teritorijās atrodas pārējie tehniskās apkopes uzņēmumi.

    145.B.20    Sākotnējā apstiprināšana

    1. 

    Pieņemot, ka 145.A.30. iedaļas a) un b) punkta prasības ir izpildītas, kompetentā iestāde rakstveidā pieteikuma iesniedzējam oficiāli norāda savu apstiprinājumu 145.A.30. iedaļas a) un b) punktā minētajam personālam.

    2. 

    Kompetentā iestāde nosaka, ka tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā minētās procedūras atbilst šā pielikuma (145. daļas) noteikumiem, un nodrošina, ka atbildīgais pārvaldnieks paraksta saistību deklarāciju.

    3. 

    Kompetentā iestāde pārbauda, vai organizācija atbilst šā pielikuma (145. daļas) prasībām.

    4. 

    Sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku sasauc vismaz reizi apstiprinājuma pārbaudes laikā, lai pārliecinātos, ka viņš pilnīgi saprot apstiprinājuma nozīmi un iemeslu, kāpēc jāparaksta organizācijas pašraksturojuma deklarācija par atbilstību pašraksturojumā norādītajām procedūrām.

    5. 

    Visus atzinumus rakstveidā paziņo organizācijai.

    6. 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus atzinumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu atzinumu) un ieteikumus.

    7. 

    Sākotnējā apstiprinājuma gadījumā visi defekti ir jānovērš, lai varētu izdot apstiprinājumu.

    145.B.25    Apstiprinājuma izdošana

    1. 

    Kompetentā iestāde oficiāli apstiprina pašraksturojumu un izdod pieteikuma iesniedzējam apstiprinājuma apliecību, kas norādīta 3. veidlapā, kurā iekļauti apstiprinājuma novērtējumi. Kompetentā iestāde izdod apliecību tikai tad, ja organizācija atbilst šā pielikuma (145. daļas) prasībām.

    2. 

    Kompetentā iestāde norāda apstiprinājuma nosacījumus 3. veidlapas apstiprinājuma apliecībā.

    3. 

    Atsauces numuru iekļauj 3. veidlapas apstiprinājuma apliecībā veidā, kādu norādījusi Aģentūra.

    145.B.30    Apstiprinājuma pagarināšana

    Apstiprinājuma pagarināšanu uzrauga atbilstoši piemērojamajam “sākotnējās apstiprināšanas” procesam, kas norādīts 145.A.20. iedaļā. Turklāt:

    1. 

    Kompetentā iestāde glabā un atjauno programmu attiecībā uz katru apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju, kas atrodas tās uzraudzībā, kurā uzskaitītas dienas, kurās ir veicama pārbaude un kad šādas pārbaudes tika veiktas.

    2. 

    Katrai organizācijai pilnīgi pārbauda atbilstību šā pielikuma (145. daļas) noteikumiem laikposmos, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

    3. 

    Vismaz reizi 24 mēnešos sasauc sanāksmi ar atbildīgo pārvaldnieku, lai nodrošinātu, ka viņš ir informēts par būtiskajiem jautājumiem, kas radušies šādu pārbaužu laikā.

    145.B.35    Izmaiņas

    1. 

    Kompetentā iestāde saņem paziņojumu no organizācijas par ikvienu no ierosinātajām izmaiņām, kas minētas 145.A.85. iedaļā.

    Kompetentā iestāde atbilst visiem piemērojamajiem sākotnējā procesa punktu elementiem ikvienas izmaiņas organizācijā gadījumā.

    2. 

    Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien tā nenosaka, ka apstiprinājums ir jāaptur.

    145.B.40    Grozījumi tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā

    Ja tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā (MOE) tiek veikti jebkādi grozījumi, tad:

    1) 

    grozījumu tieša apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar 145.A.70. iedaļas b) punktu kompetentā iestāde pārbauda, vai pašraksturojumā norādītās procedūras atbilst II pielikuma (145. daļa) prasībām, pirms oficiāli paziņot apstiprinātajai organizācijai par apstiprinājumu;

    2) 

    ja grozījumu apstiprināšana notiek, izmantojot netiešā apstiprinājuma procedūru saskaņā ar 145.A.70. iedaļas c) punktu, kompetentā iestāde pārliecinās par to, ka i) grozījumi ir nenozīmīgi un ii) tā pietiekami kontrolē grozījumu apstiprinājumu, lai nodrošinātu arī turpmāku atbilstību II pielikuma (145. daļa) prasībām.

    145.B.45    Apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur apstiprinājumu; vai

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo apstiprinājumu atbilstoši 145.B.50. iedaļas noteikumiem.

    145.B.50    Atzinumi

    a) 

    Ja pārbaužu laikā vai citādā veidā atrod pierādījumus par to, ka pastāv neatbilstība šā pielikuma (145. daļas) prasībām, kompetentā iestāde veic turpmāk minētās darbības:

    1. 

    Attiecībā uz 1. līmeņa atzinumiem, kompetentā iestāde veic tūlītēju darbību, lai, atkarībā no 1. līmeņa atzinuma pakāpes, pilnīgi vai daļēji atsauktu, ierobežotu vai apturētu apstiprinājumu tehniskās apkopes organizācijai līdz brīdim, kad organizācija ir veiksmīgi veikusi koriģējošu darbību.

    2. 

    Attiecībā uz 2. līmeņa atzinumiem, kompetentā iestāde nosaka labošanai vajadzīgo laikposmu, kas ir atbilstošs atzinuma raksturam un nepārsniedz trīs mēnešus. Dažos gadījumos šā pirmā posma beigās un atbilstoši atzinuma raksturam, kompetentā iestāde šo laikposmu var pagarināt vēl par trīs mēnešiem atbilstoši apmierinošam koriģējošo darbību plānam.

    b) 

    Kompetentā iestāde veic darbību, lai pilnīgi vai daļēji apturētu apstiprinājumu, gadījumā, ja neiekļaujas tajā laika posma termiņā, kuru tā ir noteikusi.

    145.B.55    Uzskaite

    1. 

    Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu ar minimālajiem glabāšanas kritērijiem, kas nodrošina procesa pietiekamu izsekojamību katra atsevišķa apstiprinājuma izdošanai, pagarināšanai, maiņai, apturēšanai vai atsaukšanai.

    2. 

    Uzskaitē vismaz iekļauj:

    a) 

    pieteikumu organizācijas apstiprinājuma saņemšanai, ieskaitot ar to saistīto pagarinājumu;

    b) 

    kompetentās iestādes pastāvīgās uzraudzības programmu, ieskaitot visus pārbaudes uzskaites datus;

    c) 

    organizācijas apstiprinājuma apliecību ar visām izmaiņām tajā;

    d) 

    pārbaudes programmas kopiju, kurā uzskaitītas dienas, kurās jāveic pārbaudes, un dienas, kad tās tika veiktas;

    e) 

    oficiālās sarakstes kopijas, ieskaitot 4. veidlapu vai līdzvērtīgu;

    f) 

    informāciju par ikvienu/visiem atbrīvojuma un izpildes nodrošināšanas pasākumu(-iem);

    g) 

    visas citas kompetentās iestādes pārbaudes ziņojuma veidlapas;

    h) 

    tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumus.

    3. 

    Glabāšanas periods iepriekš minētajai uzskaitei ir vismaz četri gadi.

    4. 

    Kompetentā iestāde var izvēlēties lietot vai nu dokumentāro, vai datorizēto sistēmu, vai arī abu apvienojumu, uz kuru attiecas atbilstīga kontrole.

    ▼M6

    145.B.60    Atbrīvojumi

    Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. pantu piešķir atbrīvojumu no šajā pielikumā noteikto prasību izpildes, kompetentā iestāde atbrīvojumu reģistrē. Tā saglabā minētos reģistrus 145.B.55. punkta 3) apakšpunktā noteikto laikposmu.

    ▼B




    I papildinājums

    Autorizēts izmantošanas sertifikāts – EASA 1. veidlapa

    Piemēro I pielikuma (M daļa) II papildinājuma noteikumus.




    II papildinājums

    Klases un novērtējuma sistēma, ko izmanto i pielikuma (M daļa) F apakšiedaļā un II pielikumā (145. daļa) minēto tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšanai

    Piemēro I pielikuma (M daļa) IV papildinājuma noteikumus.

    ▼M6




    III papildinājums

    Tehniskās apkopes organizācijas sertifikāts – EASA 3-145. veidlapa

    image ►(1) M8  

    image ►(1) M8  

    ▼B




    IV papildinājums

    Nosacījumi tāda personāla izmantošanai, kas nav ieguvis kvalifikāciju atbilstoši III pielikumam (66. daļai), kurš minēts 145.A.30. iedaļas j) punkta 1. un 2. apakšpunktā

    1.

    Sertificējošais personāls, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, atbilst 145.A.30. iedaļas j) punkta 1. un 2. apakšpunkta noteikumiem:

    a) 

    personai ir licence vai sertificējošā personāla atļauja, kas izdota saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnībā atbilstoši ICAO 1. pielikumam;

    b) 

    personas darba joma nepārsniedz to darba jomu, kas norādīta valsts licencē vai sertificējošā personāla atļaujā, atkarībā no tā, kura ir visvairāk ierobežojoša;

    c) 

    personai jāpierāda, ka tā ir apmācīta par cilvēciskiem faktoriem un aviācijas tiesību aktiem, kas minēti 9. un 10. modulī un III pielikuma (66. daļa) I papildinājumā;

    d) 

    persona pierāda piecu gadu ilgu tehniskās apkopes pieredzi operatīvās tehniskās apkopes sertificējošā personāla gadījumā un astoņu gadu ilgu tehniskās apkopes pieredzi bāzes tehniskās apkopes sertificējošā personāla gadījumā. Tomēr tām personām, kurām atļautie uzdevumi nepārsniedz 66. daļā minētā A kategorijas sertificējošā personāla uzdevumus, jāpierāda tikai trīs gadu ilga pieredze tehniskajā apkopē;

    e) 

    operatīvās tehniskās apkopes sertificējošais personāls un bāzes tehniskās apkopes palīgpersonāls pierāda, kas viņš(-a) saņēmis(-usi) tipa apmācību un nokārtojis(-usi) eksāmenu attiecīgi B1, B2 vai B3 kategorijas līmenī, kā minēts III pielikuma (66. daļa) III papildinājumā attiecībā uz katru gaisa kuģa tipu b) apakšpunktā minētajā darba jomā. Tomēr tās personas, kuru darba joma nepārsniedz A kategorijas sertificējošā personāla uzdevumus, var saņemt tikai uzdevumapmācību pilnas tipa apmācības vietā;

    f) 

    bāzes tehniskās apkopes sertificējošais personāls pierāda, kas viņš(-a) saņēmis(-usi) tipa apmācību un nokārtojis(-usi) eksāmenu attiecīgi B1, B2 vai B3 kategorijas līmenī, kā minēts III pielikuma (66. daļa) III papildinājumā attiecībā uz katru gaisa kuģa tipu b) punktā minētajā darba jomā, izņemot to, ka pirmajam gaisa kuģa tipam apmācībai un eksāmenam jābūt III pielikuma B1, B2 vai B3 kategorijas līmenī.

    2.

    Aizsargātas tiesības:
    a) 

    personāls, kam bija tiesības pirms III pielikuma (66. daļa) stāšanās spēkā, var turpināt tās izmantot bez vajadzības ievērot 1. punkta c) līdz f) apakšpunkta prasības;

    b) 

    tomēr pēc šīs spēkā stāšanās dienas, ikviens personāls, kurš vēlas paplašināt savas atļaujas darbības jomu, lai tajā iekļautu papildu tiesības, ievēro minētā 1. punkta prasības;

    c) 

    neskarot iepriekš minētā 2. punkta b) apakšpunktu, netiek prasīta atbilstība 1. punkta c) un d) apakšpunkta prasībām papildu tipa apmācības gadījumā.




    III PIELIKUMS

    (66. daļa)

    SATURS

    66.1.

    Kompetentā iestāde

    A IEDAĻA –

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠIEDAĻA –

    GAISA KUĢA TEHNISKĀS APKOPES LICENCE

    66.A.1.

    Darbības joma

    66.A.3.

    Licences kategorijas un apakškategorijas

    66.A.5.

    Gaisa kuģu grupas

    66.A.10.

    Piemērošana

    66.A.15.

    Atbilstība

    66.A.20.

    Tiesības

    66.A.25.

    Pamatzināšanu prasības

    66.A.30.

    Pamatpieredzes prasības

    66.A.40.

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences derīguma uzturēšana

    66.A.45.

    Gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes apstiprinājums

    66.A.50.

    Ierobežojumi

    66.A.55.

    Kvalifikācijas apliecināšana

    66.A.70.

    Konvertēšanas noteikumi

    B IEDAĻA –

    PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠIEDAĻA –

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    66.B.1.

    Darbības joma

    66.B.10.

    Kompetentā iestāde

    66.B.20.

    Lietvedība

    66.B.25.

    Savstarpējā apmaiņa ar informāciju

    66.B.30.

    Atbrīvojumi

    B APAKŠIEDAĻA –

    GAISA KUĢA TEHNISKĀS APKOPES LICENCES IZDOŠANA

    66.B.100.

    Procedūra, kas jāievēro kompetentajai iestādei, izdodot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci

    66.B.105.

    Procedūra, kas jāievēro, izdodot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci ar 145. daļā minētās apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas palīdzību

    66.B.110.

    Procedūra, kas jāievēro kompetentajai iestādei, izdarot grozījumus gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, lai tajā iekļautu papildu pamatkategoriju vai apakškategoriju

    66.B.115.

    Procedūra grozījumu izdarīšanai gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, lai tajā iekļautu gaisa kuģa novērtējumu vai atceltu ierobežojumus

    66.B.120.

    Procedūra gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pagarināšanai

    66.B.125.

    Licences konvertēšanas procedūra, ietverot grupas novērtējumus

    66.B.130.

    Gaisa kuģa tipa apmācības tiešā apstiprinājuma procedūra

    C APAKŠIEDAĻA –

    EKSAMINĀCIJA

    66.B.200.

    Kompetentās iestādes vadītā eksaminācija

    D APAKŠIEDAĻA –

    SERTIFICĒJOŠĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJU KONVERTĒŠANA

    66.B.300.

    Vispārīgas piezīmes

    66.B.305.

    Konvertēšanas ziņojums par valstu kvalifikācijām

    66.B.310.

    Konvertēšanas ziņojums par apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju atļaujām

    E APAKŠIEDAĻA –

    EKSAMINĀCIJAS KREDĪTPUNKTI

    66.B.400.

    Vispārīgas piezīmes

    66.B.405.

    Ziņojums par piešķirtajiem eksaminācijas kredītpunktiem

    66.B.410.

    Eksaminācijas kredītpunktu derīgums

    F APAKŠIEDAĻA –

    PASTĀVĪGĀ UZRAUDZĪBA

    66.B.500.

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana

    PAPILDINĀJUMI

    I papildinājums –

    Pamatzināšanu prasības (izņemot L kategorijas licences)

    II papildinājums –

    Pamata eksaminācijas standarti (izņemot L kategorijas licences)

    III papildinājums –

    Gaisa kuģu tipa apmācības un eksaminācijas standarts. Apmācība darba vietā

    IV papildinājums –

    Pieredzes prasības 66.daļā minētās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences paplašināšanas gadījumā

    V papildinājums –

    Pieteikuma veidlapa – EASA 19. veidlapa

    VI papildinājums –

    III pielikumā (66. daļa) minētā gaisa kuģa tehniskās apkopes licence – EASA 26. veidlapa

    ▼M5

    VII papildinājums –

    Pamatzināšanu prasības L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai

    VIII papildinājums –

    Pamata eksaminācijas standarti L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai

    ▼B

    66.1.    Kompetentā iestāde

    a) 

    Šā pielikuma (66. daļa) nolūkos kompetentā iestāde ir:

    1) 

    iestāde, ko iecēlusi dalībvalsts, kurai persona pirmo reizi iesniedz pieteikumu attiecībā uz gaisa kuģa tehniskās apkopes licences izsniegšanu; vai

    2) 

    iestāde, ko iecēlusi cita dalībvalsts, gadījumā, ja tās ir atšķirīgas, ņemot vērā vienošanos ar iestādi, kas minēta 1. punktā. Tādā gadījumā 1. punktā minētās licences jāatceļ, visus 66.B.20. iedaļā minētos ierakstus jāpārceļ un jāizsniedz jauna licence, pamatojoties uz minētajiem ierakstiem.

    b) 

    Aģentūra ir atbildīga par to, lai noteiktu:

    1) 

    gaisa kuģu tipu sarakstu; un

    2) 

    kādas gaisa kuģa korpusa/dzinēju kombinācijas ir iekļautas katrā konkrētā gaisa kuģa tipa novērtējumā.

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠDAĻA

    GAISA KUĢA TEHNISKĀS APKOPES LICENCE

    66.A.1.    Darbības joma

    Šī iedaļa definē gaisa kuģa tehniskās apkopes licences un nosaka pieteikumu, izsniegšanas un derīguma turpināšanās prasības.

    ▼M5

    66.A.3    Licences kategorijas un apakškategorijas

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences ietver šādas kategorijas un, attiecīgā gadījumā, apakškategorijas un sistēmas kvalifikācijas atzīmes.

    a) 

    A kategorija, kas ir sadalīta šādās apakškategorijās:

    — 
    A1 – lidmašīnas ar turbīndzinējiem;
    — 
    A2 – lidmašīnas ar virzuļdzinējiem;
    — 
    A3 – helikopteri ar turbīndzinējiem;
    — 
    A4 – helikopteri ar virzuļdzinējiem.
    b) 

    B1 kategorija, kas ir sadalīta šādās apakškategorijās:

    — 
    B1.1 – lidmašīnas ar turbīndzinējiem;
    — 
    B1.2 – lidmašīnas ar virzuļdzinējiem;
    — 
    B1.3 – helikopteri ar turbīndzinējiem;
    — 
    B1.4 – helikopteri ar virzuļdzinējiem.
    c) 

    B2 kategorija.

    B2 kategorijas licence ir piemērojama visiem gaisa kuģiem.

    d) 

    B2L kategorija.

    B2L kategorijas licence ir piemērojama visiem gaisa kuģiem, kas nav 1. grupas gaisa kuģi, kura noteikta 66.A.5. punkta 1) apakšpunktā, un tā ir sadalīta šādās sistēmas kvalifikācijas atzīmēs:

    — 
    sakari/navigācija (com/nav);
    — 
    instrumenti;
    — 
    lidojums automātiskajā režīmā;
    — 
    novērošana;
    — 
    korpusa sistēmas.

    B2L licencē ir ietverta vismaz viena sistēmas kvalifikācijas atzīme.

    e) 

    B3 kategorija.

    B3 kategorijas licence ir piemērojama virzuļdzinēju nehermetizētām lidmašīnām ar maksimālo pacelšanās masu (MTOM) līdz 2 000  kg.

    f) 

    L kategorija, kas ir sadalīta šādās apakškategorijās:

    — 
    L1C: kompozītmateriālu planieri;
    — 
    L1: planieri;
    — 
    L2C: kompozītmateriālu planieri ar dzinēju un kompozītmateriālu ELA1 lidmašīnas;
    — 
    L2: planieri ar dzinēju un ELA1 lidmašīnas;
    — 
    L3H: karstā gaisa baloni;
    — 
    L3G: gāzes gaisa baloni;
    — 
    L4H: karstā gaisa dirižabļi;
    — 
    L4G: ELA2 gāzes dirižabļi;
    — 
    L5: gāzes dirižabļi, kas nav ELA2 gāzes dirižabļi.
    g) 

    C kategorija.

    C kategorijas licence ir piemērojama lidmašīnām un helikopteriem.

    66.A.5    Gaisa kuģu grupas

    Gaisa kuģu tehniskās apkopes licencēs kvalifikācijas atzīmes nolūkā gaisa kuģus iedala šādās grupās:

    1) 

    1. grupa: kompleksi ar dzinēju darbināmi gaisa kuģi, vairāku dzinēju helikopteri, lidmašīnas ar maksimālo sertificēto darbības augstumu virs FL290, gaisa kuģi, kas aprīkoti ar lidojuma vadības elektriskām sistēmām, gāzes dirižabļi, kas nav ELA2 gāzes dirižabļi, un citi gaisa kuģi, kam vajadzīga gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme, ja to nosaka Aģentūra.

    Aģentūra var nolemt gaisa kuģi, kas atbilst pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, iedalīt attiecīgi 2., 3., vai 4. grupā, ja tā uzskata, ka konkrētā gaisa kuģa mazākā sarežģītība to pamato.

    2) 

    2. grupa: gaisa kuģi, kas nav minēti 1. grupā un kas pieder šādām apakšgrupām:

    i) 

    2.a apakšgrupa:

    — 
    lidmašīnas ar vienu turbopropellerdzinēju,
    — 
    turboreaktīvo dzinēju un vairāku turbopropellerdzinēju lidmašīnas, ko Aģentūra iedalījusi šajā apakšgrupā to mazākās sarežģītības dēļ;
    ii) 

    2.b apakšgrupa:

    — 
    helikopteri ar vienu turbīndzinēju,
    — 
    tie helikopteri ar vairākiem turbīndzinējiem, ko Aģentūra iedalījusi šajā apakšgrupā to mazākās sarežģītības dēļ;
    iii) 

    2.c apakšgrupa:

    — 
    helikopteri ar vienu virzuļdzinēju,
    — 
    tie helikopteri ar vairākiem virzuļdzinējiem, ko Aģentūra iedalījusi šajā apakšgrupā to mazākās sarežģītības dēļ.
    3) 

    3. grupa: lidmašīnas ar virzuļdzinēju, kuras nav minētas 1. grupā.

    4) 

    4. grupa: planieri, planieri ar dzinēju, gaisa baloni un dirižabļi, kas nav minēti 1. grupā.

    ▼B

    66.A.10.    Piemērošana

    a) 

    Pieteikumu gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai vai grozīšanai iesniedz uz EASA 19. veidlapas (sk. V papildinājumu) tā, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

    b) 

    Pieteikumu par izmaiņām gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē iesniedz kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kas šo gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci ir izdevusi.

    c) 

    Papildus dokumentiem, kuri ir norādīti attiecīgi 66.A.10. iedaļas a) punktā, 66.A.10. iedaļas b) punktā un 66.B.105. iedaļā, pieteikuma iesniedzējs par papildu pamatkategoriju vai apakškategoriju pievienošanu gaisa kuģa tehniskās apkopes licencei iesniedz kompetentajai iestādei savu pašreizējo sākotnējo gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci kopā ar EASA 19. veidlapu.

    d) 

    Ja pieteikuma iesniedzējs, kas lūdz izdarīt izmaiņas pamatkategorijās, kvalificējas šādām izmaiņām ar 66.B.100. iedaļā minētās procedūras palīdzību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura izsniedza licenci, tad pieteikumu nosūta uz to kompetento iestādi, kas minēta 66.1. punktā.

    e) 

    Ja pieteikuma iesniedzējs, kas lūdz izdarīt izmaiņas pamatkategorijās, kvalificējas šādām izmaiņām ar 66.B.105. iedaļā minētās procedūras palīdzību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura izsniedza licenci, tad tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļa), nosūta gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci kopā ar EASA 19. veidlapu kompetentajai iestādei, kas minēta 66.1. punktā, lai tā attiecīgi ar zīmogu un parakstu apstiprinātu izmaiņas vai izdotu licenci atkārtoti.

    f) 

    Līdz ar katru pieteikumu iesniedz dokumentāciju, kas pierāda atbilstību piemērojamo teorētisko zināšanu, praktiskās apmācības un pieredzes prasībām pieteikuma iesniegšanas brīdī.

    66.A.15.    Atbilstība

    Pieteikuma gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai iesniedzējam ir vismaz 18 gadi.

    66.A.20.    Tiesības

    a) 

    Ir spēkā šādas tiesības:

    1) 

    A kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus pēc tam, kad ir veikti nelieli plānotās operatīvās tehniskās apkopes darbi un novērsti vienkārši defekti to darbu robežās, kas īpaši atzīmēti sertifikācijas atļaujā, kas minēta II pielikuma (145. daļa) 145.A.35. iedaļā. Sertifikācijas tiesības attiecas tikai uz darbu, kuru licences turētājs ir personīgi veicis tehniskās apkopes organizācijā, kas izdevusi sertifikācijas atļauju;

    2) 

    B1 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus un strādāt kā B1 palīgpersonālam:

    — 
    gaisa kuģa korpusa konstrukcijas, spēka iekārtas un mehānisko un elektrisko sistēmu tehniskā apkopē,
    — 
    darbā pie radioelektroniskajām sistēmām, kurām vajadzīgi tikai vienkārši testi, lai pārbaudītu to funkcionālo izmantojamību, un nav vajadzības novērst defektus.

    B1 kategorija ietver arī atbilstošo A apakškategoriju;

    3) 

    B2 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam:

    i) 

    izdot izmantošanas sertifikātus un strādāt kā B12 palīgpersonālam:

    — 
    radioelektronisko iekārtu un elektroiekārtu tehniskā apkopē, kā arī
    — 
    elektriskās iekārtas un aviācijas elektronikas uzdevumus spēka iekārtās un mehāniskajās sistēmās, kur vajadzīgi tikai vienkārši testi, lai pārbaudītu to funkcionālo izmantojamību; kā arī
    ii) 

    izdot izmantošanas sertifikātus pēc tam, kad ir veikti nelieli plānotās operatīvās tehniskās apkopes darbi un novērsti vienkārši defekti to darbu robežās, kas īpaši atzīmēti sertifikācijas atļaujā, kas minēta II pielikuma (145. daļa) 145.A.35. iedaļā. Šīs sertifikācijas tiesības attiecas tikai uz darbu, kuru licences turētājs ir personīgi veicis tehniskās apkopes organizācijā, kas izdevusi sertifikācijas atļauju un attiecas tikai uz novērtējumiem, kas jau apstiprināti B2 licencē.

    B2 kategorijas licence neietver nevienu A apakškategoriju;

    ▼M5

    4) 

    B2L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus un strādāt kā B2L kategorijas palīgpersonālam:

    — 
    elektrisko sistēmu tehniskā apkopē;
    — 
    avionikas sistēmu tehniskajā apkopē sistēmas kvalifikācijas atzīmju ietvaros, kas īpaši atzīmētas licencē, un
    — 
    ja tam ir korpusa sistēmas kvalifikācijas atzīme, veikt elektrisko iekārtu un avionikas uzdevumus spēka iekārtās un mehāniskajās sistēmās, kur vajadzīgi tikai vienkārši testi, lai pārbaudītu to funkcionālo izmantojamību.
    5) 

    B3 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus un strādāt kā B3 kategorijas palīgpersonālam:

    — 
    lidmašīnas korpusa konstrukcijas, spēka iekārtas un mehānisko un elektrisko sistēmu tehniskajā apkopē, un
    — 
    darbā pie avionikas sistēmām, kurām vajadzīgi tikai vienkārši testi, lai pārbaudītu to funkcionālo izmantojamību, un nav vajadzīga traucējummeklēšana.

    ▼M5

    6) 

    L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus un strādāt kā L kategorijas palīgpersonālam:

    — 
    gaisa kuģa korpusa konstrukcijas, spēka iekārtas un mehānisko un elektrisko sistēmu tehniskajā apkopē;
    — 
    darbā pie radiosakaru sistēmām, avārijas vietas noteicējraidītājiem (ELT) un transponderu sistēmām, un
    — 
    darbā pie citām avionikas sistēmām, kurām vajadzīgi vienkārši testi, lai pārbaudītu to funkcionālo izmantojamību.

    L2 apakškategorija ietver L1 apakškategoriju. Jebkādi L2 apakškategorijas ierobežojumi saskaņā ar 66.A.45. punkta h) apakšpunktu ir piemērojami arī L1 apakškategorijai.

    L2C apakškategorija ietver L1C apakškategoriju.

    7) 

    C kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ļauj tās turētājam izdot izmantošanas sertifikātus pēc gaisa kuģa bāzes tehniskās apkopes pabeigšanas. Tiesības attiecas uz gaisa kuģi kopumā.

    ▼B

    b) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs drīkst izmantot savas tiesības tikai tad, ja:

    1) 

    viņš/viņa atbilst I pielikuma (M daļa) un II pielikuma (145. daļa) piemērojamajām prasībām; kā arī

    2) 

    iepriekšējo divu gadu laikā viņam/viņai atbilstoši tiesībām, kuras piešķir gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, ir bijusi sešus mēnešus ilga pieredze tehniskajā apkopē vai arī viņš/viņa ir izpildījis(-usi) noteikumu par attiecīgo tiesību piešķiršanu; kā arī

    3) 

    viņš/viņa ir pietiekami kompetents(-a), lai apliecinātu attiecīgā gaisa kuģa tehnisko apkopi; kā arī

    4) 

    viņš/viņa spēj lasīt, rakstīt un sazināties saprotamā līmenī tajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) ir sarakstīti tehniskie dokumenti un procedūras, kas vajadzīgas, lai pamatotu izmantošanas sertifikāta izdošanu.

    66.A.25.    Pamatzināšanu prasības

    ▼M5

    a) 

    Tādu licenču gadījumā, kas nav B2L un L kategorijas licences, pieteikuma iesniedzējs, lai saņemtu gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci vai pievienotu kategoriju vai apakškategoriju šādai licencei, atbilstoši III pielikuma (66. daļa) I papildinājuma noteikumiem ar eksāmenu palīdzību pierāda zināšanu līmeni attiecīgajos mācību priekšmetu moduļos. Eksaminācija atbilst III pielikuma (66. daļa) II papildinājumā noteiktajam standartam, un to veic vai nu mācību organizācija, kas atbilstoši apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa), vai arī kompetentā iestāde.

    b) 

    Lai attiecīgajā apakškategorijā saņemtu L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci vai pievienotu atšķirīgu apakškategoriju, pieteikuma iesniedzējs atbilstoši III pielikuma (66. daļa) VII papildinājuma noteikumiem ar eksāmenu palīdzību pierāda zināšanu līmeni attiecīgajos mācību priekšmetu moduļos. Eksaminācija atbilst III pielikuma (66. daļa) VIII papildinājumā noteiktajam standartam, un to veic mācību organizācija, kas atbilstoši apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa), kompetentā iestāde vai tā, kā par to vienojusies kompetentā iestāde.

    Uzskata, ka B1.2 apakškategorijas vai B3 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs atbilst pamatzināšanu prasībām L1C, L1, L2C un L2 apakškategorijas licenču iegūšanai.

    Pamatzināšanu prasības L4H apakškategorijas licences iegūšanai ietver pamatzināšanu prasības L3H apakškategorijas licenču iegūšanai.

    Pamatzināšanu prasības L4G apakškategorijas licences iegūšanai ietver pamatzināšanu prasības L3G apakškategorijas licenču iegūšanai.

    c) 

    Pieteikuma iesniedzējs, lai saņemtu B2L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci konkrētai sistēmas kvalifikācijas atzīmei vai lai pievienotu citu sistēmas kvalifikācijas atzīmi, atbilstoši III pielikuma (66. daļa) I papildinājuma noteikumiem ar eksāmenu palīdzību pierāda zināšanu līmeni attiecīgajos mācību priekšmetu moduļos. Eksaminācija atbilst III pielikuma (66. daļa) II papildinājumā noteiktajam standartam, un to veic vai nu mācību organizācija, kas atbilstoši apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa), vai arī kompetentā iestāde.

    d) 

    Apmācības kursi ir pabeigti un eksāmeni ir nolikti 10 gadu laikā pirms gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pieteikuma vai pieteikuma par kategorijas vai apakškategorijas pievienošanu šādai licencei iesniegšanas. Ja tā nav, eksaminācijas kredītpunktus var iegūt saskaņā ar e) apakšpunktu.

    e) 

    Pieteikuma iesniedzējs var lūgt kompetentajai iestādei pilnīgi vai daļēji ieskaitīt pamatzināšanu prasību kredītpunktus par:

    i) 

    pamatzināšanu eksaminācijām, kas neatbilst d) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

    ii) 

    jebkuru citu tehnisko kvalifikāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par ekvivalentu III pielikuma (66. daļa) zināšanu standartam.

    Kredītpunktus piešķir atbilstoši šā pielikuma (66. daļa) B daļas E apakšdaļas noteikumiem.

    f) 

    Kredītpunktu derīguma termiņš ir 10 gadi no brīža, kad kompetentā iestāde tos piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam. Pēc derīguma termiņa beigām pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt jaunus kredītpunktus.

    ▼B

    66.A.30.    Pamatpieredzes prasības

    a) 

    Pieteikuma gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai iesniedzējam ir:

    1) 

    A kategorijas, B1.2 un B1.4 apakškategoriju un B3 kategorijas gadījumā:

    i) 

    trīs gadus ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, ja pieteikuma iesniedzējam nav bijusi iepriekšēja attiecīga tehniskā apmācība; vai

    ii) 

    divus gadus ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē un pabeigta apmācība tehniskajā nozarē, pēc kuras kompetentā iestāde to uzskata par kvalificētu darbinieku; vai

    iii) 

    vienu gadu ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē un pabeigts saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) apstiprinātais mācību pamatkurss;

    2) 

    B2 kategorijas un B1.1 un B1.3 apakškategoriju gadījumā:

    i) 

    piecu gadu ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, ja pieteikuma iesniedzējam nav bijusi iepriekšēja attiecīga tehniskā apmācība; vai

    ii) 

    trīs gadus ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē un pabeigta apmācība tehniskajā nozarē, pēc kuras kompetentā iestāde to uzskata par kvalificētu darbinieku; vai

    iii) 

    divu gadu ilga praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē un pabeigts saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) apstiprinātais mācību pamatkurss;

    ▼M5

    2.a) 

    B2L kategorijas gadījumā:

    i) 

    trīs gadus ilga tāda praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, kas aptver attiecīgo(-ās) sistēmas kvalifikācijas atzīmi(-es), ja pieteikuma iesniedzējam nav bijusi iepriekšēja attiecīga tehniskā apmācība, vai

    ii) 

    divus gadus ilga tāda praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, kas aptver attiecīgo(-ās) sistēmas kvalifikācijas atzīmi(-es), un pabeigta apmācība tehniskā nozarē, pēc kuras kompetentā iestāde to uzskata par kvalificētu darbinieku, vai

    iii) 

    vienu gadu ilga tāda praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, kas aptver attiecīgo(-ās) sistēmas kvalifikācijas atzīmi(-es), un apstiprināta 147. daļas pamatapmācības kursa pabeigšana.

    Lai esošai B2L kategorijas licencei pievienotu jaunu(-as) sistēmas kvalifikācijas atzīmi(-es), attiecībā uz katru pievienoto sistēmas kvalifikācijas atzīmi ir nepieciešama trīs mēnešus ilga praktiskā pieredze tehniskajā apkopē jaunās(-o) sistēmas kvalifikācijas atzīmes(-ju) jomā.

    2.b) 

    L kategorijas gadījumā:

    i) 

    divu gadu ilga tāda praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, kas aptver attiecīgajai apakškategorijai atbilstošu tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu;

    ii) 

    atkāpjoties no i) apakšpunkta, vienu gadu ilga tāda praktiskā pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē, kas aptver attiecīgajai apakškategorijai atbilstošu tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu, ja tiek noteikti 66.A.45. punkta h) apakšpunkta ii) punkta 3) apakšpunktā paredzētie ierobežojumi.

    Papildu apakškategorijas pievienošanai esošai L kategorijas licencei i) un ii) apakšpunktā noteiktā pieredze ir attiecīgi 12 un 6 mēneši.

    Uzskata, ka B1.2 apakškategorijas vai B3 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs atbilst pamatpieredzes prasībām L1C, L1, L2C un L2 apakškategorijas licenču iegūšanai.

    ▼M2

    3) 

    C kategorijas gadījumā attiecībā uz kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju:

    i) 

    trīs gadu pieredze B1.1, B1.3 vai B2 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze; vai

    ii) 

    piecu gadu pieredze B1.2 vai B1.4 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze;

    4) 

    C kategorijas gadījumā attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, – trīs gadu pieredze B1 vai B2 kategorijas prerogatīvu izmantošanā ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, vai pildot palīgpersonāla funkcijas saskaņā ar 145.A.35. punktu, vai abu veidu pieredze;

    ▼B

    5) 

    C kategorijas gadījumā, kas iegūta akadēmiski: pieteikuma iesniedzējam, kam ir zinātniskais grāds tehniskajā disciplīnā, kuru tas ir ieguvis universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, kuru atzinusi kompetentā iestāde, trīs gadus ilga pieredze strādājot civilo gaisa kuģu tehniskās apkopes vidē un pildot tādus reprezentatīvās izvēles uzdevumus, kas tieši saistīti ar gaisa kuģa tehnisko apkopi, ieskaitot sešus mēnešus ilgu bāzes tehniskās apkopes darbu novērošanu.

    b) 

    Pieteikuma iesniedzējs, lai paplašinātu gaisa kuģa tehniskās apkopes licences jomu, izpilda prasību par obligāto pieredzi civilo gaisa kuģu tehniskajā apkopē, kas atbilst licencei pievienojamai kategorijai vai apakškategorijai, kā noteikts šā pielikuma (66. daļa) IV papildinājumā.

    c) 

    Pieredzei jābūt praktiskai un jāietver reprezentatīva profila gaisa kuģu tehniskās apkopes darbs.

    d) 

    Vismaz vienam gadam no prasītās pieredzes jābūt jaunākajai pieredzei tās kategorijas/apakškategorijas gaisa kuģa tehniskajā apkopē, par kuru tiek prasīta sākotnējā gaisa kuģa tehniskās apkopes licence. Turpmāko kategoriju/apakškategoriju pievienošanas esošajai gaisa kuģa tehniskās apkopes licencei gadījumā, prasītā papildu jaunākā pieredze tehniskajā apkopē var būt mazāka par gadu, bet tai ir jābūt vismaz trīs mēnešus ilgai. Prasītajai pieredzei jābūt atkarīgai no atšķirības starp esošo un prasīto licences kategoriju/apakškategoriju. Šādai papildu pieredzei jāattiecas uz jaunu licences kategoriju/apakškategoriju.

    e) 

    Neskarot a) punktu, pieņem arī pieredzi gaisa kuģu tehniskajā apkopē, kas gūta ārpus civilo gaisa kuģu tehniskās apkopes vides, ja šāda tehniskā apkope ir līdzvērtīga tai, kura prasīta šajā pielikumā (66. daļa), kā to noteikusi kompetentā iestāde. Tomēr prasa arī papildu pieredzi civilo gaisa kuģu tehniskajā apkopē, lai nodrošinātu atbilstošu izpratni par civilo gaisa kuģu tehniskās apkopes vidi.

    f) 

    Pieredzei jābūt iegūtai desmit gadu laikā pirms gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pieteikuma vai pieteikuma par kategorijas vai apakškategorijas pievienošanu šādai licencei iesniegšanas.

    66.A.40.    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pastāvīgs derīgums

    a) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licence kļūst nederīga piecus gadus pēc tam, kad tā ir pēdējo reizi izdota vai grozīta, ja vien tās turētājs nenodod šo licenci tai kompetentajai iestādei, kura to ir izdevusi, lai pārbaudītu, vai informācija, kas minēta šajā licencē ir tāda pati kā tā, kura ir reģistrēta kompetentās iestādes uzskaites datos atbilstoši 66.B.120. iedaļai.

    b) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs aizpilda attiecīgās EASA 19. veidlapas daļas (sk. V papildinājumu) un kopā ar licences turētāja kopiju iesniedz to tai kompetentajai iestādei, kura izdevusi sākotnējo gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, ja vien turētājs nestrādā saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) apstiprinātā tehniskās apkopes organizācijā, kuras pašraksturojumā ir iekļauta procedūra, ar kuru šī organizācija var iesniegt vajadzīgo dokumentāciju gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētāja vārdā.

    c) 

    Visas sertifikācijas tiesības, kuras piešķir gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, pārstāj būt spēkā, tiklīdz gaisa kuģa tehniskās apkopes licence kļūst nederīga.

    d) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ir derīga tikai tad, ja i) to ir izdevusi un/vai grozījusi kompetentā iestāde un ii) tās turētājs dokumentu ir parakstījis.

    ▼M5

    66.A.45    Gaisa kuģa kvalifikācijas atzīmes apstiprinājums

    a) 

    Lai iegūtu tiesības izmantot konkrētā gaisa kuģa tipa sertifikācijas tiesības, gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētāja licencē jābūt apstiprinātai attiecīgajai gaisa kuģa kvalifikācijas atzīmei.

    — 
    B1, B2 vai C kategorijai attiecīgās gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes ir šādas:
    i) 

    1. grupas gaisa kuģiem attiecīgā gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme;

    ii) 

    2. grupas gaisa kuģiem attiecīgā gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme, ražotāja apakšgrupas kvalifikācijas atzīme vai pilnīga apakšgrupas kvalifikācijas atzīme;

    iii) 

    3. grupas gaisa kuģiem attiecīgā gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme vai pilnīga grupas kvalifikācijas atzīme;

    iv) 

    4. grupas gaisa kuģiem attiecībā uz B2 kategorijas licencēm pilnīga grupas kvalifikācijas atzīme.

    — 
    B2L kategorijai attiecīgās gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes ir šādas:
    i) 

    2. grupas gaisa kuģiem attiecīgā ražotāja apakšgrupas kvalifikācijas atzīme vai pilnīga apakšgrupas kvalifikācijas atzīme;

    ii) 

    3. grupas gaisa kuģiem pilnīga grupas kvalifikācijas atzīme;

    iii) 

    4. grupas gaisa kuģiem pilnīga grupas kvalifikācijas atzīme.

    — 
    B3 kategorijai attiecīgā kvalifikācijas atzīme ir “virzuļdzinēju nehermetizētas lidmašīnas ar MTOM līdz 2 000  kg”.
    — 
    L kategorijai attiecīgās gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmes ir šādas:
    i) 

    L1C apakškategorijai – “kompozītmateriālu planieri”;

    ii) 

    L1 apakškategorijai – “planieri”;

    iii) 

    L2C apakškategorijai – “kompozītmateriālu planieri ar dzinēju un kompozītmateriālu ELA1 lidmašīnas”;

    iv) 

    L2 apakškategorijai – “planieri ar dzinēju un ELA1 lidmašīnas”;

    v) 

    L3H apakškategorijai – “karstā gaisa baloni”;

    vi) 

    L3G apakškategorijai – “gāzes gaisa baloni”;

    vii) 

    L4H apakškategorijai – “karstā gaisa dirižabļi”;

    viii) 

    L4G apakškategorijai – “ELA2 gāzes dirižabļi”;

    ix) 

    L5 apakškategorijai – attiecīgā dirižabļa tipa kvalifikācijas atzīme.

    — 
    A kategorijai kvalifikācijas atzīme nav prasīta, ja minētā kategorija atbilst II pielikuma (145. daļa) 145.A.35. punkta prasībām.
    b) 

    Saistībā ar gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumu apmierinoši jāveic:

    — 
    vai nu attiecīgā B1, B2 vai C kategorijas gaisa kuģa tipa apmācība saskaņā ar III pielikuma (66. daļa) III papildinājumu;
    — 
    vai gāzes dirižabļu tipa kvalifikācijas atzīmes ieraksta veikšanai B2 vai L5 licencē, tipa apmācība, ko saskaņā ar 66.B.130. punktu apstiprinājusi kompetentā iestāde.
    c) 

    Tādu licenču gadījumā, kas nav C kategorijas licences, papildus b) apakšpunkta prasībām pirmās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumam attiecīgajā kategorijā/apakškategorijā nepieciešams sekmīgi pabeigt attiecīgo praktisko apmācību. Šī praktiskā apmācība atbilst III pielikuma (66. daļa) III papildinājumam, izņemot gāzes dirižabļu gadījumā; attiecībā uz gāzes dirižabļiem praktisko apmācību tieši apstiprina kompetentā iestāde.

    ▼M6

    d) 

    Atkāpjoties no b) un c) apakšpunkta noteikumiem, 2. un 3. grupas gaisa kuģiem gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmi licencē var apstiprināt arī pēc tam, kad veikti šādi pasākumi:

    — 
    sekmīgi nokārtots attiecīgās B1, B2 vai C kategorijas gaisa kuģa tipa eksāmens saskaņā ar šā pielikuma (66. daļas) III papildinājumu,
    — 
    B1 un B2 kategorijai pierādīta praktiskā pieredze darbā ar gaisa kuģa tipu. Minētajā gadījumā praktiskajā pieredzē iekļauj licences kategorijai atbilstošo tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu.

    Personai, kura C kategorijas kvalifikācijas atzīmi ieguvusi akadēmiski, kā norādīts 66.A.30. punkta a) apakšpunkta 5. punktā, pirmais attiecīgā gaisa kuģa tipa eksāmens ir B1 vai B2 kategorijas līmenī.

    ▼M5

    e) 

    2. grupas gaisa kuģu gadījumā:

    i) 

    ražotāja apakšgrupas kvalifikācijas atzīmes apstiprinājums B1 un C kategorijas licences turētājiem prasa vismaz divu viena ražotāja gaisa kuģu tipu, kas kombinācijā pārstāv attiecīgo ražotāja apakšgrupu, tipa kvalifikācijas atzīmju prasību izpildi;

    ii) 

    pilnas apakšgrupas kvalifikācijas atzīmes apstiprinājums B1 un C kategorijas licences turētājiem prasa vismaz trīs dažādu ražotāju gaisa kuģu tipu, kas kombinācijā pārstāv attiecīgo apakšgrupu, tipa kvalifikācijas atzīmju prasību izpildi;

    iii) 

    ražotāja apakšgrupas un pilnas apakšgrupas kvalifikācijas atzīmju apstiprināšanai B2 un B2L kategorijas licences turētājiem jāpierāda praktiska pieredze, kura aptver licences kategorijai un attiecīgajai gaisa kuģu apakšgrupai atbilstošo un, B2L kategorijas licences gadījumā – piemērojamajai(-ām) sistēmas kvalifikācijas atzīmei(-ēm) atbilstošo, tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu,

    iv) 

    atkāpjoties no e) apakšpunkta iii) punkta, tādas B2 vai B2L licences turētājam, kurā apstiprināta pilna 2b apakšgrupa, ir tiesības saņemt pilnas 2c apakšgrupas apstiprinājumu.

    f) 

    3. un 4. grupas gaisa kuģu gadījumā:

    i) 

    pilnas 3. grupas kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumam B1, B2, B2L un C kategorijas licences turētājiem un pilnas 4. grupas kvalifikācijas atzīmes apstiprinājumam B2 un B2L kategorijas licences turētājiem jāpierāda praktiskā pieredze, kurā iekļauj licences kategorijai un attiecīgi 3. vai 4. grupai atbilstošo tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu,

    ii) 

    B1 kategorijai, izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus par atbilstošu pieredzi, 3. grupas kvalifikācijas atzīme ir pakļauta šādiem ierobežojumiem, ko norāda licencē:

    — 
    hermetizētas lidmašīnas;
    — 
    metāla konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    koka konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas, kas pārklātas ar audumu;
    iii) 

    atkāpjoties no f) apakšpunkta i) punkta, tādas B2L licences turētājam, kurā apstiprināta pilna 2a vai 2b apakšgrupa, ir tiesības saņemt 3. un 4. grupas apstiprinājumu.

    g) 

    B3 licences gadījumā:

    i) 

    kvalifikācijas atzīmes “virzuļdzinēju nehermetizētas lidmašīnas ar MTOM līdz 2 000  kg” apstiprinājumam jāpierāda praktiskā pieredze, kurā iekļauj licences kategorijai atbilstošo tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu,

    ii) 

    izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus par atbilstošu pieredzi, kvalifikācijas atzīme, kas minēta i) punktā, ir pakļauta šādiem ierobežojumiem, ko norāda licencē:

    — 
    koka konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas, kas pārklātas ar audumu;
    — 
    metāla konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas.
    h) 

    Visu L kategorijas licenču, kas nav L5 licences, gadījumā:

    i) 

    kvalifikācijas atzīmju apstiprināšanai jāpierāda praktiskā pieredze, kas ietver licences apakškategorijai atbilstošo tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu;

    ii) 

    izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus par atbilstošu pieredzi, kvalifikācijas atzīmes ir pakļautas šādiem ierobežojumiem, ko norāda licencē:

    1) 

    kvalifikācijas atzīmēm “planieri” un “planieri ar dzinēju un ELA1 lidmašīnas”:

    — 
    koka konstrukcijas gaisa kuģis, kas pārklāts ar audumu;
    — 
    metāla cauruļu konstrukcijas gaisa kuģis, kas pārklāts ar audumu;
    — 
    metāla konstrukcijas gaisa kuģis;
    — 
    kompozītmateriāla konstrukcijas gaisa kuģis;
    2) 

    kvalifikācijas atzīmei “gāzes gaisa baloni”:

    — 
    gāzes gaisa baloni, kas nav ELA1 gāzes gaisa baloni, un
    3) 

    ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 66.A.30. punkta a) apakšpunkta 2.b) punkta ii) apakšpunktā ietverto atkāpi ir sniedzis pierādījumu par tikai vienu gadu ilgu pieredzi, licencē norāda šādu ierobežojumu:

    “kompleksās tehniskās apkopes darbi, kas norādīti I pielikuma (M daļa) VII papildinājumā, standarta izmaiņas, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.90.B punktā, un standarta remonti, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.431.B punktā.”

    Uzskata, ka tādas B1.2 apakškategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs, kurā ir norādīta 3. grupas kvalifikācijas atzīme, vai tādas B3 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs, kurā ir norādīta kvalifikācijas atzīme “virzuļdzinēju nehermetizētas lidmašīnas ar MTOM līdz 2 000  kg”, atbilst prasībām, lai saņemtu L1 un L2 apakškategorijas licenci ar attiecīgajām pilnīgas kvalifikācijas atzīmēm un tādiem pašiem ierobežojumiem, kādi ir norādīti B1.2 un B3 licencē.

    ▼B

    66.A.50.    Ierobežojumi

    ▼M5

    a) 

    Ierobežojumi, kas norādīti gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, ir sertifikācijas tiesību izņēmumi un 66.A.45. punktā minēto ierobežojumu gadījumā attiecas uz gaisa kuģi kopumā.

    ▼B

    b) 

    Attiecībā uz 66.A.45. iedaļā minētajiem ierobežojumiem tos atceļ, ja:

    1) 

    pierāda atbilstošu pieredzi; vai

    2) 

    pēc apmierinoša praktiskā novērtējuma, ko veic kompetentā iestāde.

    c) 

    Attiecībā uz 66.A.70. iedaļā minētajiem ierobežojumiem tos atceļ, ja tiek sekmīgi nokārtots eksāmens par šiem moduļiem/priekšmetiem, kas noteikti attiecīgā konvertēšanas ziņojumā, kas minēts 66.B.300. iedaļā.

    66.A.55.    Kvalifikācijas apliecināšana

    Personālam, kam piešķirtas tiesības veikt sertifikāciju, kā arī palīgpersonālam 24 stundu laikā jāuzrāda kvalifikāciju apliecinoša licence, ja to pieprasa pilnvarota persona.

    66.A.70.    Konvertēšanas noteikumi

    a) 

    Sertificējošā personāla kvalifikācijas, kas derīga dalībvalstī, turētājam pirms III pielikuma (66. daļa) stāšanās spēkā dalībvalsts kompetentā iestāde izdod gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci bez papildu eksaminācijas atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti B iedaļas D apakšdaļā.

    b) 

    Persona, kura kvalificējas saskaņā ar sertificējošā personāla procesu, kas ir spēkā dalībvalstī pirms III pielikuma (66. daļa) stāšanās spēkā, var turpināt apgūt kvalifikāciju. Sertificējošā personāla kvalifikācijas, kas iegūta šāda procesa rezultātā, turētājam šīs dalībvalsts kompetentā iestāde izdod gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci bez papildu eksaminācijas atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti B iedaļas D apakšdaļā.

    ▼M5

    c) 

    Ja vajadzīgs, gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē ir noteikti ierobežojumi saskaņā ar 66.A.50. punktu, lai atspoguļotu atšķirības starp:

    i) 

    sertificējošā personāla kvalifikācijas jomu, kas derīga dalībvalstī, pirms stājas spēkā piemērojamās licences kategorijas vai apakškategorijas, kuras noteiktas šajā pielikumā (66. daļa),

    ii) 

    pamatzināšanu prasībām un pamata eksaminācijas standartiem, kas noteikti šā pielikuma (66. daļa) I un II papildinājumā.

    d) 

    Atkāpjoties no c) apakšpunkta noteikumiem, attiecībā uz gaisa kuģiem, ko neizmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji un kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, un attiecībā uz gaisa baloniem, planieriem, planieriem ar dzinēju un dirižabļiem gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē ir ierobežojumi saskaņā ar 66.A.50. punktu, lai nodrošinātu, ka sertificējošā personāla tiesības, kas dalībvalstī bija spēkā pirms piemērojamo 66. daļā minēto licenču kategoriju/apakškategoriju stāšanās spēkā, un konvertētās 66. daļā minētās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences tiesības paliek tās pašas.

    ▼B

    B IEDAĻA

    PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    66.B.1.    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas procedūras, tostarp administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kuras atbild par šā pielikuma (66. daļa) A iedaļas prasību ieviešanu un piemērošanu.

    66.B.10.    Kompetentā iestāde

    a)   Vispārīgas piezīmes

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai uzliek par pienākumu izdot, pagarināt, grozīt, apturēt vai atsaukt gaisa kuģu tehniskās apkopes licences.

    Šī kompetentā iestāde izveido atbilstīgu organizatorisko struktūru un dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šim pielikumam (66. daļa).

    b)   Resursi

    Kompetentajai iestādei ir vajadzīgais personāls, lai varētu izpildīt šajā pielikumā (66. daļa) izklāstītās prasības.

    c)   Procedūras

    Kompetentā iestāde ievieš dokumentētas procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā jāizpilda šā pielikuma (66. daļa) noteikumi. Minētās procedūras pārskata un groza, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību.

    66.B.20.    Uzskaite

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina procesa pietiekamu izsekojamību saistībā ar katras gaisa kuģa tehniskās apkopes licences izdošanu, pagarināšanu, grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu.

    b) 

    Uzskaitē par katru licenci apkopo:

    1) 

    pieteikumu gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai vai tās maiņai, ieskaitot visus apstiprinošos dokumentus;

    2) 

    gaisa kuģa tehniskās apkopes licences kopiju ar visām izmaiņām tajā;

    3) 

    visas attiecīgās sarakstes kopijas;

    4) 

    informāciju par visiem atbrīvojuma un izpildes nodrošināšanas pasākumiem;

    5) 

    ikvienu ziņojumu no citām kompetentajām iestādēm attiecībā uz gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētāju;

    6) 

    uzskaites datus par kompetentās iestādes veikto eksamināciju;

    7) 

    piemērojamais konvertēšanas ziņojums, ko izmanto konvertēšanai;

    8) 

    piemērojamais ziņojums par piešķirtajiem eksaminācijas kredītpunktiem, ko izmanto kredītpunktu piešķiršanai.

    c) 

    Uzskaites datus, kas minēti b) punkta 1.–5. apakšpunktā, glabā vismaz piecus gadus pēc licences derīguma termiņa beigām.

    d) 

    Uzskaites datus, kas minēti b) punkta 6., 7. un 8. apakšpunktā, glabā neierobežotu laiku.

    66.B.25.    Savstarpējā apmaiņa ar informāciju

    ▼M6

    a) 

    Kompetentās iestādes piedalās savstarpējā informācijas apmaiņā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 72. panta 1. punktu.

    ▼B

    b) 

    Neskarot dalībvalstu kompetenci, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, veicot vajadzīgo uzraudzību attiecīgās kompetentās iestādes palīdz viena otrai.

    ▼M6

    66.B.30.    Atbrīvojumi

    Kompetentā iestāde reģistrē un saglabā datus par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punktu.

    ▼B

    B APAKŠDAĻA

    GAISA KUĢA TEHNISKĀS APKOPES LICENCES IZDOŠANA

    Šajā apakšdaļā noteiktas procedūras, kas jāievēro kompetentajai iestādei izdodot, mainot vai pagarinot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci.

    66.B.100.    Procedūra, kas jāievēro kompetentajai iestādei, izdodot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci

    a) 

    Saņemot EASA 19. veidlapu un visus apstiprinošos dokumentus, kompetentā iestāde pārbauda, vai EASA 19. veidlapa ir pilnīgi aizpildīta un pārliecinās, ka minētā pieredze atbilst šā pielikuma (66. daļa) prasībām.

    ▼M5

    b) 

    Kompetentā iestāde pārbauda pieteikuma iesniedzēja eksaminācijas statusu un/vai apstiprina visu kredītpunktu derīgumu, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgi I vai VII papildinājumā minētās moduļa prasības ir izpildītas tā, kā tas ir prasīts šajā pielikumā (66. daļa).

    ▼B

    c) 

    Kad kompetentā iestāde ir pārbaudījusi pieteikuma iesniedzēja identitāti, dzimšanas datumu un pārliecinājusies, ka tas atbilst šajā pielikumā (66. daļa) prasītajiem zināšanu un pieredzes standartiem, tā izdod pieteikuma iesniedzējam attiecīgo gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci. Tādu pašu informāciju glabā kompetentās iestādes uzskaitē.

    d) 

    Gadījumā, ja gaisa kuģu tipi vai grupas ir apstiprinātas gaisa kuģa pirmās tehniskās apkopes licences izdošanas brīdī, kompetentā iestāde pārbauda atbilstību 66.B.115. iedaļai.

    66.B.105.    Procedūra, kas jāievēro, izdodot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci saskaņā ar II pielikumā (145. daļa) minētās apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas palīdzību

    a) 

    Tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) un kuru kompetentā iestāde ir pilnvarojusi šīs darbības veikšanai, i) var sagatavot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci kompetentās iestādes vārdā vai ii) sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei attiecībā uz privātpersonas iesniegtu pieteikumu gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai, lai kompetentā iestāde var sagatavot un izdot šādu licenci.

    b) 

    Tehniskās apkopes organizācija, kas minēta a) punktā, nodrošina atbilstību 66.B.100. iedaļas a) un b) punkta noteikumiem.

    c) 

    Visos gadījumos gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci pieteikuma iesniedzējam var izdot tikai kompetentā iestāde.

    ▼M5

    66.B.110    Procedūra, kas jāievēro, grozot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, lai tajā iekļautu papildu pamatkategoriju vai apakškategoriju

    a) 

    Pabeidzot procedūras, kas norādītas 66.B.100. vai 66.B.105. punktā, kompetentā iestāde gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē ar zīmogu un parakstu apstiprina papildu pamatkategoriju, apakškategoriju vai B2L kategorijas gadījumā – sistēmas kvalifikācijas atzīmi(-es), vai arī atkārtoti izdod licenci.

    b) 

    Kompetentās iestādes uzskaites sistēmā izdara attiecīgās izmaiņas.

    c) 

    Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma kompetentā iestāde B2L kategorijas licenci aizstāj ar B2 kategorijas licenci, kurā apstiprināta(-as) tāda(-s) pati(-šas) gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme(-es), tad, ja turētājs ir apliecinājis:

    i) 

    ar eksāmenu palīdzību atšķirības starp turējumā esošās B2L licences un B2 licences pamatzināšanām, kas noteiktas I papildinājumā, un

    ii) 

    IV papildinājumā prasīto praktisko pieredzi.

    d) 

    Gadījumā, kad turētājam ir B1.2 apakškategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kurā ir norādīta 3. grupas kvalifikācijas atzīme, vai B3 kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kurā ir norādīta kvalifikācijas atzīme “virzuļdzinēju nehermetizētas lidmašīnas ar MTOM līdz 2 000  kg”, kompetentā iestāde pēc pieteikuma saņemšanas izsniedz L1 un L2 apakškategorijas licenci ar pilnīgu kvalifikācijas atzīmi un tādiem pašiem ierobežojumiem, kādi ir norādīti B1.2/B3 licencē.

    ▼B

    66.B.115.    Procedūra grozījumu izdarīšanai gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, lai tajā iekļautu gaisa kuģa novērtējumu vai atceltu ierobežojumus

    a) 

    Kad kompetentā iestāde ir saņēmusi atbilstīgu EASA 19. veidlapu un visus apstiprinošos dokumentus, kas pierāda atbilstību piemērojamajām novērtējuma prasībām kopā ar attiecīgo gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, kompetentā iestāde:

    1) 

    gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē atzīmē piemērojamos gaisa kuģu novērtējumus; vai

    2) 

    atkārtoti izsniedz minēto licenci, lai ietvertu attiecīgo gaisa kuģu novērtējumu; vai

    3) 

    atceļ piemērotos ierobežojumus saskaņā ar 66.A.50. iedaļu.

    Attiecīgi izdara izmaiņas kompetentās iestādes uzskaites sistēmā.

    b) 

    Gadījumā, ja pilnīgu tipa apmācību neveic tehniskās apkopes mācību organizācija, kas atbilstoši apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa), kompetentajai iestādei jāpārliecinās, ka ir izpildītas visas tipa apmācības prasības, pirms tā izsniedz tipa novērtējumu.

    c) 

    Gadījumā, ja apmācība darba vietā nav nepieciešama, gaisa kuģa tipa novērtējumu apstiprina, pamatojoties uz atzīšanas sertifikātu, ko izsniegusi tehniskās apkopes mācību organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa).

    d) 

    Gadījumā, ja gaisa kuģa tipa apmācība nav ietverta vienā kursā, kompetentajai iestādei pirms tipa novērtējuma apstiprināšanas jāpārliecinās, ka kursu saturs un ilgums pilnībā apmierina licences kategorijas apjomu un ka ir pienācīgi aplūkotas saskarnes jomas.

    e) 

    Gadījumā, ja apmācība atšķiras, kompetentajai iestādei jāpārliecinās par i) pieteikuma iesniedzēja iepriekšējo kvalifikāciju, kas papildināta ar ii) kursu, kas apstiprināts saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) vai kursu, ko ir tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde, kas pieņemams tipa novērtējuma apstiprinājumam.

    ▼M5

    f) 

    Kompetentā iestāde nodrošina, ka atbilstību tipa apmācības praktiskajai daļai apliecina:

    i) 

    ar detalizētu praktisko apmācību uzskaiti vai reģistrācijas žurnālu, ko iesniedz organizācija, kas veica apmācību, kuru saskaņā ar 66.B.130. punktu tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde;

    ii) 

    ja iespējams, ar tādu apmācības sertifikātu par praktiskās apmācības daļu, ko izsniegusi tehniskās apkopes mācību organizācija, kura atbilstoši apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa).

    ▼B

    g) 

    Gaisa kuģa tipa apstiprinājumam izmanto gaisa kuģa tipa novērtējumus, kā norādījusi aģentūra.

    66.B.120.    Procedūra gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pagarināšanai

    a) 

    Kompetentā iestāde salīdzina turētāja gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci ar tās rīcībā esošajiem uzskaites datiem un atbilstoši 66.B.500. iedaļas noteikumiem pārbauda, vai nav uzsāktas darbības attiecībā uz licences atsaukšanu, apturēšanu vai grozīšanu. Ja dokumenti ir identiski un netiek veikti pasākumi atbilstoši 66.B.500. iedaļas noteikumiem, tad turētāja kopiju pagarina uz pieciem gadiem un attiecīgi izdara atzīmi lietā.

    b) 

    Ja kompetentās iestādes uzskaites dati atšķiras no turētāja gaisa kuģa tehniskās apkopes licences, tad:

    1) 

    kompetentā iestāde izpēta šādu atšķirību iemeslus un var izvēlēties nepagarināt gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci;

    2) 

    kompetentā iestāde informē licences turētāju un ikvienu zināmo saskaņā ar I pielikuma (M daļa) F apakšiedaļu vai II pielikumu (145. daļa) apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju, kuru šāds fakts var tieši ietekmēt;

    3) 

    ja vajadzīgs, kompetentā iestāde atbilstoši 66.B.500. iedaļas noteikumiem veic pasākumus, lai atsauktu, apturētu vai grozītu attiecīgo licenci.

    66.B.125.    Licences konvertēšanas procedūra, ietverot grupas novērtējumus

    a) 

    Atsevišķi gaisa kuģa tipa novērtējumi, kas jau norādīti gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē, kas minēta 5. panta 4. punktā, paliek licencē un tos nekonvertē par jauniem novērtējumiem, izņemot gadījumā, ja licences turētājs pilnībā atbilst šā pielikuma (66. daļa) 66.A.45. iedaļā attiecīgo grupu/apakšgrupas novērtējuma apstiprināšanai noteiktajām prasībām.

    b) 

    Konvertēšanu veic saskaņā ar šādu konvertēšanas tabulu:

    ▼M5

    1) 

    B1 vai C kategorijai:

    — 
    helikopters ar virzuļdzinēju, pilna grupa: konvertēta par “pilnu 2.c apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tiem helikopteriem ar vienu virzuļdzinēju, kuri ir 1. grupā;
    — 
    helikopters ar virzuļdzinēju, ražotāja grupa: konvertēta par attiecīgo “ražotāja 2.c apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tiem minētā ražotāja helikopteriem ar vienu virzuļdzinēju, kuri ir 1. grupā;
    — 
    helikopters ar turbīndzinēju, pilna grupa: konvertēta par “pilnu 2.b apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tiem helikopteriem ar vienu turbīndzinēju, kuri ir 1. grupā;
    — 
    helikopters ar turbīndzinēju, ražotāja grupa: konvertēta par attiecīgo “ražotāja 2.b apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tiem minētā ražotāja helikopteriem ar vienu turbīndzinēju, kuri ir 1. grupā;
    — 
    lidmašīna ar vienu virzuļdzinēju — metāla konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas, koka konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar vairākiem virzuļdzinējiem — metāla konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes attiecīgās pilnās/ražotāja grupas lidmašīnām ar vairākiem virzuļdzinējiem, kuras ir 1. grupā. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas, koka konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar vienu virzuļdzinēju — koka konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: hermetizētas lidmašīnas, metāla konstrukcijas lidmašīnas, kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar vairākiem virzuļdzinējiem – koka konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: hermetizētas lidmašīnas, metāla konstrukcijas lidmašīnas, kompozītmateriāla konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar vienu virzuļdzinēju — kompozītmateriālu konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: hermetizētas lidmašīnas, metāla konstrukcijas lidmašīnas, koka konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar vairākiem virzuļdzinējiem – kompozītmateriālu konstrukcija, pilna grupa vai ražotāja grupa: konvertēta par “pilnu 3. grupu”. B1 licencē iekļauj šādus ierobežojumus: hermetizētas lidmašīnas, metāla konstrukcijas lidmašīnas, koka konstrukcijas lidmašīnas un ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas lidmašīnas;
    — 
    lidmašīna ar turbīndzinēju — viens dzinējs, pilna grupa: konvertēta par “pilnu 2.a apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tām viena turbopropellerdzinēja lidmašīnām, kurām iepriekšējā sistēmā nebija vajadzīga gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme un kuras ir 1. grupā;
    — 
    lidmašīna ar turbīndzinēju — viens dzinējs, ražotāja grupa: konvertēta par attiecīgo “ražotāja 2.a apakšgrupu”, kā arī gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes tām minētā ražotāja viena turbopropellerdzinēja lidmašīnām, kurām iepriekšējā sistēmā nebija vajadzīga tipa kvalifikācijas atzīme un kuras ir 1. grupā;
    — 
    lidmašīna ar turbīndzinēju – vairāki dzinēji, pilna grupa: konvertēta par gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmēm tām vairāku turbopropellerdzinēju lidmašīnām, kam iepriekšējā sistēmā nebija vajadzīga gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme.

    ▼B

    2) 

    B2 kategorijai:

    — 
    lidmašīna: konvertēta par “visu 2.a apakšgrupu” un “visu 3. grupu” plus gaisa kuģa tipa novērtējumi tām lidmašīnām, kam iepriekšējā gaisa kuģa tipa novērtējuma sistēmā nebija vajadzīgs tipa novērtējums un kuras ir 1. grupā,
    — 
    helikopters: konvertēts par “visu 2.b un 2.c apakšgrupu” plus gaisa kuģa tipa novērtējumi tiem helikopteriem, kam iepriekšējā gaisa kuģa tipa novērtējuma sistēmā nebija vajadzīgs tipa novērtējums un kuri ir 1. grupā;
    3) 

    C kategorijai:

    — 
    lidmašīna: konvertēta par “visu 2.a apakšgrupu” un “visu 3. grupu” plus gaisa kuģa tipa novērtējumi tām lidmašīnām, kam iepriekšējā gaisa kuģa tipa novērtējuma sistēmā nebija vajadzīgs tipa novērtējums un kuras ir 1. grupā,
    — 
    helikopters: konvertēts par “visu 2.b un 2.c apakšgrupu” plus gaisa kuģa tipa novērtējumi tiem helikopteriem, kam iepriekšējā gaisa kuģa tipa novērtējuma sistēmā nebija vajadzīgs tipa novērtējums un kuri ir 1. grupā.
    c) 

    Ja licence ir pakļauta ierobežojumiem pēc 66.A.70. iedaļā minētā konvertēšanas procesa, šie ierobežojumus paliek licencē, ja vien tos neatceļ saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgā konvertēšanas ziņojumā, kā minēts 66.B.300. iedaļā.

    ▼M5

    66.B.130    Gaisa kuģa tipa apmācības tiešā apstiprinājuma procedūra

    a) 

    Saistībā ar tipa apmācību attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav dirižabļi, atbilstoši šā pielikuma (66. daļa) III papildinājuma 1. punktam kompetentā iestāde var apstiprināt gaisa kuģa tipa apmācību, ko neveic tehniskās apkopes mācību organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa). Šādā gadījumā kompetentajai iestādei ir procedūra, ar ko nodrošina, ka gaisa kuģa tipa apmācība atbilst šā pielikuma (66. daļa) III papildinājumam.

    b) 

    Saistībā ar tipa apmācību attiecībā uz 1. grupas dirižabļiem, visos gadījumos apmācību tieši apstiprina kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei ir procedūra, ar ko nodrošina, ka dirižabļa tipa apmācību programma aptver visus elementus, kas ietverti projekta apstiprinājuma saņēmēja (DAH) sniegtajos tehniskās apkopes datos.

    ▼B

    C APAKŠDAĻA

    EKSAMINĀCIJA

    Šajā apakšdaļā noteiktas procedūras, kas jāievēro attiecībā uz eksamināciju, ko vada kompetentā iestāde.

    66.B.200.    Kompetentās iestādes veiktā eksaminācija

    a) 

    Visus eksāmenu jautājumus pirms eksaminācijas glabā drošā veidā, lai nodrošinātu, ka kandidātiem nav zināms, kuri konkrētie jautājumi būs eksāmena pamatā.

    b) 

    Kompetentā iestāde ieceļ:

    1) 

    personas, kuras kontrolē katrā eksāmenā izmantojamos jautājumus;

    2) 

    eksaminētājus, kuri ir klāt visā eksāmenu laikā, lai nodrošinātu eksaminācijas viengabalainību.

    ▼M5

    c) 

    Pamata eksaminācijās ievēro standartu, kas norādīts šā pielikuma (66. daļa) attiecīgi I un II vai VII un VIII papildinājumā.

    ▼B

    d) 

    Tipa apmācības eksāmenos un tipa eksāmenos ievēro standartu, kas norādīts šā pielikuma (66. daļa) III papildinājumā.

    e) 

    Jaunus esejas tipa jautājumus izveido vismaz ik pēc sešiem mēnešiem, bet izmantotos jautājumus izņem no lietošanas vai saglabā, lai izmantotu vēlāk. Izmantotos jautājumus saglabā reģistrā atsaucei.

    f) 

    Visus eksāmenu darbus izsniedz kandidātam pirms eksāmena sākuma un nodod atpakaļ eksaminētājam atvēlētā eksaminācijas laikposma beigās. Eksāmenu darbus atvēlētajā eksaminācijas laikposmā nedrīkst iznest no eksaminācijas telpas.

    g) 

    Kandidātam eksaminācijas laikā var būt pieejams tikai eksāmena darbs, izņemot specifisko dokumentāciju, kas vajadzīga tipa eksāmenos.

    h) 

    Eksaminācijas kandidātus nodala vienu no otra tā, lai viņi nevarētu lasīt no citu darbiem. Viņi nedrīkst sarunāties ar citām personām, izņemot eksaminētāju.

    i) 

    Kandidātiem, kuri ir pieķerti špikojam, aizliedz kārtot turpmāko eksāmenu 12 mēnešu laikā pēc tās eksaminācijas dienas, kurā viņi tika pieķerti špikojam.

    D APAKŠDAĻA

    SERTIFICĒJOŠĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJU KONVERTĒŠANA

    Šajā apakšdaļā noteiktas procedūras sertificējošā personāla kvalifikācijas konvertēšanai, kā minēts 66.A.70. iedaļā par gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci.

    66.B.300.    Vispārīgi noteikumi

    a) 

    Kompetentā iestāde var konvertēt tikai kvalifikāciju, kas i) kas iegūta dalībvalstī, kurā tā ir kompetenta, neierobežojot divpusējus nolīgumus, un ii) ir derīga pirms šā pielikuma (66. daļa) attiecīgo prasību stāšanās spēkā.

    b) 

    Kompetentā iestāde var veikt konvertēšanu tikai saskaņā ar konvertēšanas ziņojumu, kas sagatavots atbilstoši attiecīgi 66.B.305. vai 66.B.310. iedaļai.

    c) 

    Konvertēšanas ziņojumus i) veido kompetentā iestāde vai ii) apstiprina kompetentā iestāde, lai nodrošinātu atbilstību šim pielikumam (66. daļa).

    d) 

    Konvertēšanas ziņojumus līdz ar visām to izmaiņām kompetentā iestāde glabā arhīvā saskaņā ar 66.B.20. iedaļu.

    66.B.305.    Konvertēšanas ziņojums par valstu kvalifikācijām

    a) 

    Valsts sertificējošā personāla kvalifikācijas konvertēšanas ziņojumā raksturo katra kvalifikācijas tipa darbības jomu, tostarp ar to saistīto valsts licenci, ja tāda ir, saistītās tiesības un ietver to attiecīgo valsts tiesību aktu kopiju, kuros tās noteiktas.

    b) 

    Konvertēšanas ziņojumos katram a) punktā minētajam kvalifikācijas tipam norāda:

    1) 

    par kuru gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci to konvertēs;

    2) 

    kādus ierobežojumus pievienos attiecīgi saskaņā ar 66.A.70. iedaļas c) vai d) punktu; un

    3) 

    nosacījumus ierobežojumus atcelšanai, norādot moduli/mācību priekšmetus, kuriem ierobežojumu atcelšanai un pilnas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai vai arī papildu (apakš) kategorijas iekļaušanai ir vajadzīga eksaminācija. Tas ietver moduļus, kas definēti šā pielikuma (66. daļa) ►M5  I priedėlyje ◄ , uz kuriem neattiecas valsts kvalifikācijas.

    66.B.310.    Konvertēšanas ziņojums par apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju atļaujām

    a) 

    Attiecībā uz katru attiecīgo apstiprināto tehniskās apkopes organizāciju konvertēšanas ziņojumā raksturo katra veida atļaujas, ko izsniedz tehniskās apkopes organizācija, darbības jomu un ietver attiecīgās apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas kvalifikācijas procedūras un sertificējošā personāla atļaujas kopiju, uz kā pamatojas konvertēšanas process.

    b) 

    Konvertēšanas ziņojumos katram a) punktā minētajam atļaujas tipam norāda:

    1) 

    par kuru gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci to konvertēs; un

    2) 

    kurus ierobežojumus pievienos attiecīgi saskaņā ar 66.A.70. iedaļas c) vai d) punktu; un

    3) 

    nosacījumus ierobežojumus atcelšanai, norādot moduli/mācību priekšmetus, kuriem ierobežojumu atcelšanai un pilnas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai vai arī papildu (apakš) kategorijas iekļaušanai ir vajadzīga eksaminācija. Tas ietver moduļus, kas definēti šā pielikuma (66. daļa) III papildinājumā, uz kuriem neattiecas valsts kvalifikācijas.

    E APAKŠDAĻA

    EKSAMINĀCIJAS KREDĪTPUNKTI

    Šajā apakšdaļā ir noteiktas eksaminācijas kredītpunktu piešķiršanas procedūras atbilstoši 66.A.25. iedaļas c) punktam.

    66.B.400.    Vispārīgi noteikumi

    a) 

    Kompetentā iestāde var piešķirt kredītpunktus, tikai pamatojoties uz ziņojumu par kredītpunktiem, kas sagatavots saskaņā ar 66.B.405. iedaļas noteikumiem.

    b) 

    Ziņojumu par kredītpunktiem i) veido kompetentā iestāde vai ii) apstiprina kompetentā iestāde, lai nodrošinātu atbilstību šim pielikumam (66. daļa).

    c) 

    Ziņojumiem par kredītpunktiem līdz ar visām to izmaiņām atzīmē datumu un kompetentā iestāde glabā arhīvā saskaņā ar 66.B.20. iedaļu.

    ▼M5

    66.B.405.    Ziņojums par piešķirtajiem eksaminācijas kredītpunktiem

    a) 

    Ziņojumā par piešķirtajiem kredītpunktiem ietverts salīdzinājums starp:

    i) 

    šā pielikuma (66. daļa) attiecīgi I vai VII papildinājumā minētajiem moduļiem, apakšmoduļiem, tematiem un zināšanu līmeņiem;

    ii) 

    prasītajai kategorijai atbilstīgas tehniskās kvalifikācijas attiecīgajām mācību programmām.

    Šajā salīdzinājumā norāda, vai atbilstība ir pierādīta un ietver katra apgalvojuma pamatojumu.

    b) 

    Eksamināciju kredītpunktus, izņemot pamatzināšanu pārbaudes eksāmenus, ko veic tehniskās apkopes mācību organizācijas, kuras apstiprinātas saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa), var piešķirt tikai tā dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā kvalifikācija iegūta, ja vien ar šo kompetento iestādi nav oficiāla nolīguma, kurā paredzēta savādāka kārtība.

    c) 

    Kredītpunktus nepiešķir, ja nav paziņojuma par katra moduļa un apakšmoduļa atbilstību, norādot, kur tehniskajā kvalifikācijā var atrast līdzvērtīgo standartu.

    d) 

    Kompetentā iestāde regulāri pārbauda, vai ir mainījies:

    i) 

    valsts kvalifikācijas standarts;

    ii) 

    šā pielikuma (66. daļa) attiecīgi I vai VII papildinājums.

    Kompetentā iestāde novērtē arī to, vai attiecīgi ir nepieciešamas izmaiņas ziņojumā par piešķirtajiem kredītpunktiem. Šādas izmaiņas dokumentē, datē un reģistrē.

    ▼B

    66.B.410.    Eksaminācijas kredītpunktu derīgums

    a) 

    Kompetentā iestāde rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam par piešķirtajiem kredītpunktiem kopā ar atsauci uz izmantoto ziņojumu par piešķirtajiem eksaminācijas kredītpunktiem.

    b) 

    Kredītpunktu derīgums beidzas desmit gadus pēc piešķiršanas.

    ▼M5

    c) 

    pēc derīguma termiņa beigām pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt jaunus kredītpunktus. Kompetentā iestāde pagarina kredītpunktu derīgumu uz papildu desmit gadiem bez papildu izvērtēšanas, ja nav mainījušās pamatzināšanu prasības, kas noteiktas šā pielikuma (66. daļas) attiecīgi I vai VII papildinājumā.

    ▼B

    F APAKŠDAĻA

    PASTĀVĪGĀ UZRAUDZĪBA

    Šajā apakšdaļā ir aprakstīta gaisa kuģa tehniskās apkopes licences pastāvīgās uzraudzības procedūra un jo īpaši gaisa kuģa tehniskās apkopes licences atsaukšanas, apturēšanas vai ierobežošanas procedūras.

    66.B.500.    Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana

    Kompetentā iestāde aptur, ierobežo vai atsauc gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, ja tā ir atklājusi drošības problēmu vai arī tai ir konkrēts pierādījums, ka persona ir veikusi vai bijusi iesaistīta vienā vai vairākās šādās darbībās:

    1) 

    gaisa kuģa tehniskās apkopes licences un/vai sertifikācijas tiesību iegūšana, viltojot dokumentāros pierādījumus;

    2) 

    prasīto tehniskās apkopes darbu neveikšana un neziņošana par šādu faktu organizācijai vai personai, kura pieprasīja veikt tehnisko apkopi;

    3) 

    prasīto tehniskās apkopes darbu neveikšana, kas radušies personīgās pārbaudes gadījumā, un neziņošana par šādu faktu organizācijai vai personai, kuras labā bijis paredzēts veikt tehnisko apkopi;

    4) 

    nolaidīga tehniskās apkopes veikšana;

    5) 

    tehniskās apkopes uzskaites viltošana;

    6) 

    izmantošanas sertifikāta izdošana, zinot, ka šajā sertifikātā minētā tehniskā apkope nav tikusi veikta vai arī nav pārbaudīts, vai šāda apkope ir tikusi veikta;

    7) 

    tehniskās apkopes veikšana vai izmantošanas sertifikāta izdošana, esot alkohola vai narkotisko vielu ietekmē;

    8) 

    izmantošanas sertifikāta izdošana, kas nav saskaņā ar I pielikumu (M daļa), II pielikumu (145. daļa) vai III pielikumu (66. daļa).




    ▼M5

    I papildinājums

    Pamatzināšanu prasības

    (izņemot L kategorijas licences)

    1.    Zināšanu līmeņi — A, B1, B2, B2L, B3 un C kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences

    Pamatzināšanas A, B1, B2, B2L un B3 kategorijas gadījumā norāda, piešķirot zināšanu līmeņa rādītājus (1, 2 vai 3) attiecībā uz katru piemērojamo mācību priekšmetu. Pieteikuma iesniedzēji C kategorijas iegūšanai atbilst vai nu B1, vai B2 kategorijas pamatzināšanu līmenim.

    ▼B

    Zināšanu līmeņa rādītāji trijos līmeņos ir definēti šādi:

    — 
    1. LĪMENIS. Iepazīstināšana ar priekšmeta galvenajiem elementiem.
    Mērķi:
    a) 

    pieteikuma iesniedzējam jāpazīst priekšmeta pamatelementi;

    b) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj sniegt vienkāršu visa priekšmeta aprakstu, lietojot vienkāršus vārdus un piemērus;

    c) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj lietot tipiskākos terminus.

    — 
    2. LĪMENIS. Vispārīgas zināšanas par priekšmeta teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem un prasme šīs zināšanas izmantot.
    Mērķi:
    a) 

    pieteikuma iesniedzējam jāsaprot priekšmeta teorētiskie pamati;

    b) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj sniegt vispārēju priekšmeta aprakstu, lietojot, ja izmantojot, tipiskākos piemērus;

    c) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj lietot matemātiskās formulas saistībā ar fizikas likumiem, kad viņš apraksta priekšmetu;

    d) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj lasīt un saprast skices, vienkāršus rasējumus un shēmas, kas raksturo priekšmetu;

    e) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj lietot savas zināšanas praktiskā veidā, izmantojot sīki izstrādātas instrukcijas.

    — 
    3. LĪMENIS. Sīkas zināšanas par priekšmeta teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, un spējas loģiskā un visaptverošā veidā apvienot un piemērot atsevišķus zināšanu elementus.
    Mērķi:
    a) 

    pieteikuma iesniedzējam jāzina priekšmeta teorija un tā saistība ar citiem priekšmetiem;

    b) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj sniegt detalizētu priekšmeta aprakstu, lietojot teorētiskos pamatus un konkrētus piemērus;

    c) 

    pieteikuma iesniedzējam jāsaprot un jāspēj lietot matemātiskās formulas, kas attiecas uz priekšmetu;

    d) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj lasīt, saprast un sagatavot skices, vienkāršus rasējumus un shēmas, kas raksturo priekšmetu;

    e) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj piemērot savas zināšanas praktiskā veidā, izmantojot ražotāja instrukcijas;

    f) 

    pieteikuma iesniedzējam jāspēj interpretēt rezultātus, kas iegūti no dažādiem avotiem un mērījumiem, un, ja vajadzīgs, veikt koriģējošu darbību.

    ▼M5

    2.    Sadalījums moduļos

    Mācību pamatpriekšmetu kvalifikācija katras gaisa kuģa tehniskās apkopes licences kategorijas vai apakškategorijas gadījumā atbilst turpmāk sniegtajai matricai, kurā attiecīgie priekšmeti atzīmēti ar “X”.

    A, B1 un B3 kategorija.



    Priekšmeta modulis

    A vai B1 kategorijas lidmašīna ar:

    A vai B1 kategorijas helikopters ar:

    B3

     

    Turbīndzinēju(-iem)

    Virzuļdzinēju(-iem)

    Turbīndzinēju(-iem)

    Virzuļdzinēju(-iem)

    Nehermetizētas virzuļdzinēju lidmašīnas ar MTOM līdz 2 000 kg

    1

    X

    X

    X

    X

    X

    2

    X

    X

    X

    X

    X

    3

    X

    X

    X

    X

    X

    4

    X

    X

    X

    X

    X

    5

    X

    X

    X

    X

    X

    6

    X

    X

    X

    X

    X

    7.A

    X

    X

    X

    X

     

    7.B

     

     

     

     

    X

    8

    X

    X

    X

    X

    X

    9.A

    X

    X

    X

    X

     

    9.B

     

     

     

     

    X

    10

    X

    X

    X

    X

    X

    11.A

    X

     

     

     

     

    11.B

     

    X

     

     

     

    11.C

     

     

     

     

    X

    12

     

     

    X

    X

     

    13

     

     

     

     

     

    14

     

     

     

     

     

    15

    X

     

    X

     

     

    16

     

    X

     

    X

    X

    17.A

    X

    X

     

     

     

    17.B

     

     

     

     

    X

    B2 un B2L kategorija.



    Priekšmeta modulis/apakšmodulis

    B2

    B2L

    1

    X

    X

    2

    X

    X

    3

    X

    X

    4

    X

    X

    5

    X

    X

    6

    X

    X

    7.A

    X

    X

    7.B

     

     

    8

    X

    X

    9.A

    X

    X

    9.B

     

     

    10

    X

    X

    11.A

     

     

    11.B

     

     

    11.C

     

     

    12

     

     

    13.1 un 13.2

    X

    X

    13.3(a)

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “lidojums automātiskajā režīmā”)

    13.3(b)

    X

     

    13.4(a)

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “com/nav”)

    13.4(b)

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “novērošana”)

    13.4(c)

    X

     

    13.5

    X

    X

    13.6

    X

     

    13.7

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “lidojums automātiskajā režīmā”)

    13.8

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “instrumenti”)

    13.9

    X

    X

    13.10

    X

     

    13.11 līdz 13.18

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “korpusa sistēmas”)

    13.19 līdz 13.22

    X

     

    14

    X

    X (sistēmas kvalifikācijas atzīmei “instrumenti” un “korpusa sistēmas”)

    15

     

     

    16

     

     

    17.A

     

     

    17.B

     

     

    ▼B

    1. MODULIS.   MATEMĀTIKA



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    1.1.  Aritmētika

    1

    2

    2

    2

    Aritmētikas termini un zīmes, reizināšanas un dalīšanas metodes, daļskaitļi un decimāldaļskaitļi, reizinātāji un dalāmie skaitļi bez atlikuma, svara mērvienības, mērvienības un pārrēķina koeficienti, attiecība un proporcija, vidējie un procenti, laukumi un tilpumi, kvadrāti, kubi, kvadrātsaknes un kubsaknes.

     

     

     

     

    1.2.  Algebra

     

     

     

     

    a)  Vienkāršu algebrisko izteiksmju, saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas novērtējums, iekavu lietojums, vienkāršas algebriskās daļas.

    1

    2

    2

    2

    b)  Lineārie vienādojumi un to risinājumi.

    Kāpinātāji un pakāpes, negatīvie un daļpakāpes rādītāji.

    Binārā un citas lietotās skaitīšanas sistēmas.

    Vienādojumu sistēma un otrās pakāpes vienādojumi ar vienu nezināmo.

    Logaritmi.

    1

    1

    1

    1.3.  Ģeometrija

     

     

     

     

    a)  Vienkāršas ģeometriskas konstrukcijas.

    1

    1

    1

    b)  Grafiskais attēlojums; grafiku un vienādojumu/funkciju grafiku īpašības un lietojums.

    2

    2

    2

    2

    c)  Vienkāršā trigonometrija; trigonometriskās attiecības, tabulu un ortogonālo un polāro koordinātu lietojums.

    2

    2

    2

    2. MODULIS.   FIZIKA



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    2.1.  Viela

    1

    1

    1

    1

    Vielas īpašības: ķīmiskie elementi, atomu un molekulu uzbūve.

     

     

     

     

    Ķīmiskie savienojumi.

     

     

     

     

    Vielas stāvokļi: ciets, šķidrs un gāzveida.

     

     

     

     

    Agregātstāvokļu maiņa.

     

     

     

     

    2.2.  Mehānika

     

     

     

     

    2.2.1.  Statika

    1

    2

    1

    1

    Spēki, momenti un pāri, attēlošana ar vektoriem.

     

     

     

     

    Smaguma centrs.

     

     

     

     

    Sprieguma, deformācijas un elastības teorijas elementi: stiepe, spiede, bīde un vērpe.

     

     

     

     

    Cietvielu, šķidrumu un gāzu raksturs un īpašības.

     

     

     

     

    Spiediens un peldspēja šķidrumos (barometri).

     

     

     

     

    2.2.2.  Kinētika

    1

    2

    1

    1

    Taisnvirziena kustība: vienmērīga kustība pa taisni, kustība ar pieaugošu paātrinājumu (kustība gravitācijas ietekmē).

     

     

     

     

    Rotācijas kustība: vienmērīga apļveida kustība (centrbēdzes/centrtieces spēki).

     

     

     

     

    Periodiska kustība: svārstveida kustība.

     

     

     

     

    Vienkāršā vibrācijas, harmoniku un rezonanses teorija.

     

     

     

     

    Gājienu attiecība, spēka ietaupījums un lietderības koeficients.

     

     

     

     

    2.2.3.  Dinamika

     

     

     

     

    a)  Masa.

    Spēks, inerce, darbs, jauda, enerģija (kinētiskā, potenciālā un kopējā), siltums, lietderības koeficients.

    1

    2

    1

    1

    b)  Kinētiskā enerģija, tās saglabāšana.

    Impulss.

    Žiroskopiskie principi.

    Berze: īpašības un ietekme, berzes koeficients (rites pretestība).

    1

    2

    2

    1

    2.2.4.  Hidrodinamika

     

     

     

     

    a)  Īpatnējais svars un blīvums.

    2

    2

    2

    2

    b)  Viskozitāte, šķidruma pretestība, plūdlīnijas formas efekts.

    Saspiežamības ietekme uz šķidrumiem.

    Statiskais, dinamiskais un kopējais spiediens: Bernulli teorēma, Venturi caurule.

    1

    2

    1

    1

    2.3.  Termodinamika

     

     

     

     

    a)  Temperatūra: termometri un temperatūru skalas: Celsija, Fārenheita un Kelvina; siltuma definīcija.

    2

    2

    2

    2

    b)  Siltumietilpība, īpatnējais siltums.

    Siltumpārnese: konvekcija, izstarošana un vadītspēja.

    Tilpuma izplešanās.

    Pirmais un otrais termodinamikas likums.

    Gāzes: ideālās gāzes likumi; īpatnējais siltums konstantā tilpumā un pie konstanta spiediena, darbs, kas paveikts gāzes izplešanās rezultātā.

    Izotermiskā un adiabātiskā izplešanās un saspiešana, dzinēja cikli, konstants tilpums un konstants spiediens, dzesinātāji un siltumsūkņi.

    Latentais kušanas un iztvaikošanas siltums, siltumenerģija, sadedzes siltums.

    2

    2

    1

    2.4.  Optika (gaisma)

    2

    2

    Gaismas īpašības; gaismas ātrums.

     

     

     

     

    Atstarošanas un refrakcijas likumi: atstarošana no līdzenām virsmām, atstarošana no sfēriskiem spoguļiem, refrakcija, lēcas.

     

     

     

     

    Šķiedru optika.

     

     

     

     

    2.5.  Viļņveida kustība un skaņa

    2

    2

    Viļņveida kustība: mehāniskie viļņi, sinusoidāla viļņveida kustība, interferences fenomens, stāvviļņi.

     

     

     

     

    Skaņa: skaņas ātrums, tās radīšana, intensitāte, toņa augstums un skaļums, Doplera efekts.

     

     

     

     

    3. MODULIS.   ELEKTROTEHNIKAS PAMATI



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    3.1.  Elektrona teorija

    1

    1

    1

    1

    Elektrisko lādiņu struktūra un izvietojums: atomos, molekulās, jonos, savienojumos.

     

     

     

     

    Vadītāju, pusvadītāju un izolatoru molekulārā struktūra.

     

     

     

     

    3.2.  Statiskā elektrība un vadīšana

    1

    2

    2

    1

    Statiskā elektrība un elektrostatisko lādiņu sadalījums.

     

     

     

     

    Elektrostatiskās pievilkšanās un atgrūšanās likumi.

     

     

     

     

    Lādiņa vienības, Kulona likums.

     

     

     

     

    Elektrības vadāmība cietvielās, šķidrumos, gāzēs un vakuumā.

     

     

     

     

    3.3.  Elektrotehniskā terminoloģija

    1

    2

    2

    1

    Turpmāk minētie termini, to vienības un tos ietekmējošie faktori: potenciālu starpība, elektrodzinējspēks, spriegums, strāva, pretestība, vadītspēja, lādiņš, elektriskā strāva, elektronu plūsma.

     

     

     

     

    3.4.  Elektrības ražošana

    1

    1

    1

    1

    Elektrības ražošana ar šādām metodēm: gaisma, siltums, berze, spiediens, ķīmiskais process, magnētisms un kustība.

     

     

     

     

    3.5.  Līdzstrāvas elektrības avoti

    1

    2

    2

    2

    Uzbūve un pamata darbība: primārajiem un sekundārajiem galvaniskajiem elementiem, svina akumulatoriem, niķeļa kadmija akumulatoriem un citiem sārma akumulatoriem.

     

     

     

     

    Akumulatori, kas saslēgti virknē un paralēli.

     

     

     

     

    Iekšējā pretestība un tās ietekme uz bateriju.

     

     

     

     

    Termopāru uzbūve, materiāli un darbība.

     

     

     

     

    Fotoelementu darbība.

     

     

     

     

    3.6.  Līdzstrāvas ķēdes

    2

    2

    1

    Oma likums, pirmais un otrais Kirhofa likums.

     

     

     

     

    Aprēķini pretestības, sprieguma un strāvas noteikšanai, lietojot iepriekšminētos likumus.

     

     

     

     

    Avota iekšējās pretestības nozīme.

     

     

     

     

    3.7.  Pretestība/rezistors

     

     

     

     

    a)  Pretestība un to ietekmējošie faktori.

    Īpatnējā pretestība.

    Rezistora krāsu kods, lielumi un pielaides, ieteicamie lielumi, nominālā jauda.

    Rezistori, kas saslēgti virknē un paralēli.

    Kopējās pretestības aprēķināšana, lietojot virknes, paralēlo vai jaukto slēgumu kombinācijas.

    Potenciometru un reostatu darbība un lietojums.

    Vitstona tilta darbība.

    2

    2

    1

    b)  Pozitīvā un negatīvā temperatūras koeficienta vadītspēja.

    Fiksētie rezistori, stabilitāte, pielaide un ierobežojumi, izgatavošanas metodes.

    Maiņrezistori, termistori, varistori.

    Potenciometru un reostatu uzbūve.

    Vitstona tilta uzbūve.

    1

    1

    3.8.  Jauda

    2

    2

    1

    Jauda, darbs un enerģija (kinētiskā un potenciālā).

     

     

     

     

    Rezistora jaudas izkliede.

     

     

     

     

    Jaudas aprēķināšanas formula.

     

     

     

     

    Aprēķini, kuros izmanto jaudu, darbu un enerģiju.

     

     

     

     

    3.9.  Elektriskā kapacitāte/kondensators

    2

    2

    1

    Kondensatora darbība un funkcija.

     

     

     

     

    Faktori, kas ietekmē plašu kapacitātes laukumus, attālumu starp tām, plašu skaitu, dielektriķi un dielektrisko caurlaidību, darba spriegumu, nominālo spriegumu.

     

     

     

     

    Kondensatoru veidi, uzbūve un funkcija.

     

     

     

     

    Kondensatoru krāsu kods.

     

     

     

     

    Aprēķini kapacitātes un sprieguma noteikšanai virknes un paralēlajās ķēdēs.

     

     

     

     

    Kondensatora eksponenciālā uzlāde un izlāde, laika konstantes.

     

     

     

     

    Kondensatoru testēšana.

     

     

     

     

    3.10.  Magnētisms

     

     

     

     

    a)  Magnētisma teorija.

    Magnēta īpašības.

    Magnēta darbība, kas atrodas Zemes magnētiskajā laukā.

    Magnetizēšana un atmagnetizēšana.

    Magnētiskā ekranēšana.

    Dažādi magnētisko materiālu tipi.

    Elektromagnētu uzbūve un darbības principi.

    Labās un kreisās rokas likumi, lai noteiktu: magnētisko lauku, kuru ap vadītāju rada tajā plūstošā elektriskā strāva.

    2

    2

    1

    b)  Magnetodzinējspēks, lauka intensitāte, magnētiskā indukcija, caurlaidība, histerēzes cilpa, paliekošais magnētisms, koercīvā spēka magnētiskā pretestība, piesātinājuma punkts, virpuļstrāvas.

    Drošības pasākumi, kas jāievēro rīkojoties ar magnētiem un glabājot tos.

    2

    2

    1

    3.11.  Induktivitāte/induktors

    2

    2

    1

    Faradeja likums.

     

     

     

     

    Sprieguma inducēšana vadītājā, kas kustās magnētiskajā laukā.

     

     

     

     

    Indukcijas principi.

     

     

     

     

    Turpmāk minētā ietekme uz indicētā sprieguma lielumu: magnētiskā lauka intensitāte, magnētiskās plūsmas maiņas ātrums, vadītāja vijumu skaits.

     

     

     

     

    Mijindukcija.

     

     

     

     

    Primārās strāvas un mijindukcijas maiņas ātruma ietekme uz inducēto spriegumu.

     

     

     

     

    Faktori, kas ietekmē mijindukciju: vijumu skaits spolē, spoles fiziskie izmēri, spoles caurlaidība, spoļu novietojums savā starpā.

     

     

     

     

    Lenca likums un polaritātes noteikšanas likumi.

     

     

     

     

    Pretdarbības EDS, pašindukcija.

     

     

     

     

    Piesātinājuma punkts.

     

     

     

     

    Induktoru galvenās izmantošanas jomas.

     

     

     

     

    3.12.  Līdzstrāvas motora/ģeneratora teorija

    2

    2

    1

    Motora un ģeneratora pamatteorija.

     

     

     

     

    Līdzstrāvas ģeneratora sastāvdaļu uzbūve un mērķis.

     

     

     

     

    Līdzstrāvas ģeneratoru darbība un faktori, kas ietekmē šo ģeneratoru ražotās līdzstrāvas jaudu un virzienu.

     

     

     

     

    Līdzstrāvas elektromotoru darbība un faktori, kas ietekmē šo motoru izejas jaudu, griezes momentu, griešanās ātrumu un virzienu.

     

     

     

     

    Virknes tinuma, paralēltinuma un kompaundtinuma motori.

     

     

     

     

    Startera un ģeneratora uzbūve.

     

     

     

     

    3.13.  Maiņstrāvas teorija

    1

    2

    2

    1

    Sinusoidāla viļņa forma: fāze, periods, frekvence, cikls.

     

     

     

     

    Momentānās, vidējās, vidējās ģeometriskās vērtības, maksimālās, no maksimuma līdz maksimumam strāvas lielumi un šo lielumu aprēķināšana attiecībā pret spriegumu, strāvu un jaudu.

     

     

     

     

    Trijstūrveida/taisnstūrveida viļņi.

     

     

     

     

    Vienfāzes/trīsfāžu principi.

     

     

     

     

    3.14.  Rezistīvās (R), kapacitatīvās (C) un induktīvās (L) ķēdes

    2

    2

    1

    Sprieguma un strāvas fāzu attiecība L, C, un R paralēlajās, virknes un jaukta slēguma ķēdēs.

     

     

     

     

    Jaudas izkliede L, C un R ķēdē.

     

     

     

     

    Impedances, fāzes leņķa, jaudas koeficienta un strāvas aprēķināšana.

     

     

     

     

    Aktīvās, pilnās un reaktīvās jaudas aprēķināšana.

     

     

     

     

    3.15.  Transformatori

    2

    2

    1

    Transformatoru uzbūves principi un darbība.

     

     

     

     

    Transformatoru radītie zudumi un veidi, kā novērst tos.

     

     

     

     

    Transformatoru darbība slodzes un bezslodzes apstākļos.

     

     

     

     

    Enerģijas pārvade, lietderības koeficients, polu apzīmējumi.

     

     

     

     

    Līnijas un fāzes spriegumu un strāvu aprēķināšana.

     

     

     

     

    Jaudas aprēķināšana trīsfāžu sistēmai.

     

     

     

     

    Primārā un sekundārā strāva, spriegums, vijumu attiecība, jauda, lietderības koeficients.

     

     

     

     

    Autotransformatori.

     

     

     

     

    3.16.  Filtri

    1

    1

    Turpmāk minēto filtru darbība un lietojums: zemo frekvenču filtrs, augsto frekvenču filtrs, joslas filtrs un joslas sprosts.

     

     

     

     

    3.17.  Maiņstrāvas ģeneratori

    2

    2

    1

    Kontūra griešanās magnētiskajā laukā un tā radītā strāva.

     

     

     

     

    Rotējoša enkura un rotējoša magnētiskā lauka maiņstrāvas ģeneratoru uzbūve un darbība.

     

     

     

     

    Vienfāzes, divfāžu un trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratori.

     

     

     

     

    Trīsfāžu zvaigznes un trīsstūra slēgumu priekšrocības un lietojumi.

     

     

     

     

    Elektroģeneratori ar pastāvīgo magnētu ierosmi.

     

     

     

     

    3.18.  Maiņstrāvas motori

    2

    2

    1

    Uzbūve, darbības principi un raksturīpašības: vienfāzes un daudzfāžu maiņstrāvas sinhrondzinēji un asinhrondzinēji.

     

     

     

     

    Metodes, ar kurām regulē rotācijas ātrumu un virzienu.

     

     

     

     

    Metodes rotējoša lauka radīšanai: kondensators, induktors, ekranēts vai dalīts pols.

     

     

     

     

    4. MODULIS.   ELEKTRONIKAS PAMATI



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    4.1.  Pusvadītāji

     

     

     

     

    4.1.1.  Diodes

     

     

     

     

    a)  Diožu simboli.

    Diožu raksturojums un īpašības.

    Diodes, kas saslēgtas virknē un paralēli.

    Silīcija regulētā taisngrieža (tiristora), gaismas diodes, fotodiodes, varistora, taisngriezējdiožu galvenie raksturlielumi un lietojums.

    Diožu funkcionālā pārbaude.

    2

    2

    1

    b)  Materiāli, elektronu konfigurācija, elektriskās īpašības.

    P un n tipa materiāli: piejaukumu ietekme uz vadītspēju, vairākumnesēju un mazākumnesēju zīmes.

    P-n pāreja pusvadītājā, potenciāla radīšana p-n pārejā bezstrāvas, taisnās strāvas un sproststrāvas apstākļos.

    Diodes parametri: maksimālais sprostspriegums, maksimālā tiešā strāva, temperatūra, frekvence, noplūdes strāva, jaudas izkliede.

    Diožu darbība un funkcija šādās ķēdēs: ierobežotāji, klamperi, divu pusperiodu un pusperioda taisngrieži, tilta taisngrieži, sprieguma divkāršotāji un trīskāršotāji.

    Turpmāk minēto ierīču sīks darbības un raksturīpašību apraksts: silīcija regulētais taisngriezis (tiristors), gaismas diode, Šotkija diode, fotodiode, varaktora diode, varistors, taisngriezējdiodes, Zēnera diode.

    2

    –—

    4.1.2.  Tranzistori

     

     

     

     

    a)  Tranzistoru simboli.

    Detaļu apraksts un novietojums.

    Tranzistora raksturojums un īpašības.

    1

    2

    1

    b)  P-n-p un n-p-n tranzistoru uzbūve un darbība.

    Bāzes, kolektora un emitera konfigurācijas.

    Tranzistoru pārbaude.

    Citu tranzistora tipu un to lietojumu pamatnovērtējums.

    Tranzistoru lietojums: pastiprinātāja klases (A, B, C).

    Vienkāršas ķēdes, ieskaitot: nobīdes, atsaistes, atgriezeniskās saites un stabilizētājķēdi.

    Daudzpakāpju ķēžu principi: kaskādes, divtaktu shēmas, oscilatori, multivibratori, trigeri.

    –—

    2

    4.1.3.  Integrālās shēmas

     

     

     

     

    a)  Loģisko shēmu un lineāro ķēžu/operācijpastiprinātāju apraksts un darbība.

    1

    1

    b)  Loģisko shēmu un lineāro ķēžu apraksts un darbība.

    Ievads operācijpastiprinātāja darbībā un funkcijās, kad to lieto kā: integratoru, diferenciatoru, sprieguma sekotāju, komparatoru.

    Darbība un pastiprinātāja pakāpju savienošanas metodes: rezistīvi kapacitatīvā, induktīvā (transformators), induktīvi rezistīvā (IR), tiešā.

    Pozitīvās un negatīvās atgriezeniskās saites priekšrocības un trūkumi.

    2

    4.2.  Iespiedshēmu plates

    1

    2

    Iespiedshēmu plates apraksts un lietojums.

     

     

     

     

    4.3.  Servomehānismi

     

     

     

     

    a)  Turpmāk minēto terminu izpratne: nenoslēgta un noslēgta kontūra sistēmas, atgriezeniskā saite, sekošanas sistēma, analogie pārveidotāji.

    Turpmāk minēto selsina sistēmas sastāvdaļu/īpašību darbības principi un lietojums: sadalītāji, diferenciālis, vadība un griezes moments, transformatori, induktīvie un kapacitatīvie devēji.

    1

    b)  Turpmāk minēto terminu izpratne: nenoslēgts un noslēgts kontūrs, sekošanas sistēma, analogs, pārveidotājs, nulle, slāpēšana, atgriezeniskā saite, nejutības zona.

    Turpmāk minēto selsina sistēmas sastāvdaļu/īpašību darbības principi un lietojums: sadalītāji, diferenciālis, vadība un griezes moments, E un I transformatori, induktīvie, kapacitatīvie un sinhronie devēji.

    Servomehānismu defekti, selsina vadu reversēšana, svārstības.

    2

    5. MODULIS.   CIPARU TEHNIKAS/ELEKTRONISKO INSTRUMENTU SISTĒMAS



     

    LĪMENIS

    A

    B1-1

    B1-3

    B1-2

    B1-4

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    5.1.  Elektronisko instrumentu sistēmas

    1

    2

    2

    3

    1

    Tipiskākie sistēmu izkārtojumi un elektronisko instrumentu sistēmu izvietojums pilotu kabīnē.

     

     

     

     

     

    5.2.  Skaitīšanas sistēmas

    1

    2

    Skaitīšanas sistēmas: binārā, astotnieku un sešpadsmitnieku.

     

     

     

     

     

    Pārveides parādīšana no decimālās skaitīšanas sistēmas binārajā skaitīšanas sistēmā un no astotnieku skaitīšanas sistēmas sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā un otrādi.

     

     

     

     

     

    5.3.  Datu pārrēķins

    1

    2

    Analogdati, cipardati.

     

     

     

     

     

    Analogciparu un ciparanalogu pārveidotāju darbība un lietojums, ievade un izvade, dažādu tipu ierobežojumi.

     

     

     

     

     

    5.4.  Datu kopnes

    2

    2

    Datu kopņu darbība gaisa kuģu sistēmās, ieskaitot zināšanas par ARINC un citām specifikācijām.

     

     

     

     

     

    Gaisa kuģu tīkls/Ethernet.

     

     

     

     

     

    5.5.  Loģiskās shēmas

     

     

     

     

     

    a)  Parasto loģisko ventiļu simbolu, tabulu un līdzvērtīgu ķēžu pazīšana.

    Lietojumi gaisa kuģu sistēmās, shematiskās diagrammas.

    2

    2

    ►M5  — ◄

    b)  Loģisko diagrammu interpretācija.

    2

    5.6.  Datora pamatstruktūra

     

     

     

     

     

    a)  Datorterminoloģija (ieskaitot bitu, baitu, programmatūru, aparatūru, CPU, 1C un dažādas atmiņas ierīces, piemēram, RAM, ROM, PROM).

    Datortehnoloģija (kuru lieto gaisa kuģu sistēmās).

    1

    2

    b)  Datorsaistītā terminoloģija.

    Galveno sastāvdaļu darbība, izvietojums un saskarne mikrodatorā, ieskaitot ar tām saistītās kopņu sistēmas.

    Informācija, kas ietverta vienas un daudzadrešu instrukcijas vārdos.

    Termini, kas saistīti ar atmiņu.

    Tipiskāko atmiņas ierīču darbība.

    Dažādu datu atmiņas sistēmu darbība, priekšrocības un trūkumi.

    2

    5.7.  Mikroprocesori

    2

    Mikroprocesora funkcija un tā darbība kopumā.

     

     

     

     

     

    Katra no turpmāk minētajiem mikroprocesora elementiem pamatdarbība: vadības un apstrādes bloks, taktimpulsu ģenerators, reģistrs, aritmētiski loģiskais bloks.

     

     

     

     

     

    5.8.  Integrālās shēmas

    2

    Kodētāju un dekoderu darbība un lietojums.

     

     

     

     

     

    Kodētāju tipu funkcija.

     

     

     

     

     

    Vidēja, liela un ļoti liela mēroga integrācijas lietojums.

     

     

     

     

     

    5.9.  Multipleksēšana

    2

    Multipleksoru un demultipleksoru darbība, lietojums un identifikācija loģiskajās diagrammās.

     

     

     

     

     

    5.10.  Šķiedru optika

    1

    1

    2

    Priekšrocības un trūkumi datu pārraidei pa optiskajām šķiedrām salīdzinot ar nosūtīšanu pa elektriskajiem vadiem.

     

     

     

     

     

    Optiskās šķiedras datu kopne.

     

     

     

     

     

    Termini, kas saistīti ar optisko šķiedru.

     

     

     

     

     

    Pārrāvumi.

     

     

     

     

     

    Savienotāji, vadības termināļi, attālie termināļi.

     

     

     

     

     

    Šķiedru optikas lietojums gaisa kuģa sistēmās.

     

     

     

     

     

    5.11.  Elektroniskie displeji

    2

    1

    2

    ►M5  — ◄

    Parasto displeju tipu, kurus lieto modernā gaisa kuģī, darbības principi, ieskaitot katodstaru lampas, gaismas diodes un šķidro kristālu displejus.

     

     

     

     

     

    5.12.  Ierīces, kas jutīgas pret elektrostatiskajiem lādiņiem

    1

    2

    2

    2

    ►M5  — ◄

    Īpaša rīkošanās ar detaļām, kas jutīgas pret elektrostatiskajām izlādēm.

     

     

     

     

     

    Izpratne par apdraudējumu un iespējamajiem bojājumiem, detaļu un personāla antistatiskās aizsardzības ierīcēm.

     

     

     

     

     

    5.13.  Programmatūras vadības kontrole

    2

    1

    2

    ►M5  — ◄

    Izpratne par ierobežojumiem, prasībām par lidojumderīgumu un iespējamajām katastrofiskajām sekām, kas var rasties, veicot neapstiprinātas izmaiņas programmatūrā.

     

     

     

     

     

    5.14.  Elektromagnētiskā vide

    2

    2

    2

    ►M5  — ◄

    Turpmāk minēto parādību ietekme, apkopjot elektroniskās sistēmas:

    EMC – elektromagnētiskā savietojamība,

    EMI – elektromagnētiskie traucējumi,

    HIRF – augstas intensitātes radiācijas lauks.

    Zibensizlāde/aizsardzība pret zibensizlādi.

     

     

     

     

     

    5.15.  Tipiskās elektroniskās/digitālās gaisa kuģu sistēmas

    2

    2

    2

    ►M5  — ◄

    Vispārējās testēšanas pasākums tādām tipiskajām elektroniskajām/digitālajām gaisa kuģu sistēmām un ar tām saistītajam BITE (iebūvētais testa aprīkojums), kā, piemēram:

    a)  tikai B1 un B2:

    ACARSARINC sakaru, adresēšanas un ziņošanas sistēma,

    EICAS – dzinēja indikācijas un apkalpes brīdināšanas sistēma,

    FBW – lidojuma vadības elektriskā sistēma,

    FMS – lidojuma vadības sistēma,

    IRS – inerciālā etalonsistēma;

    b)  tikai B1, B2 un B3:

    ECAM – elektroniskā centralizētā gaisa kuģa uzraudzība,

    EFIS – elektronisko lidojuma vadības instrumentu sistēma,

    GPS – globālā pozīcijas noteikšanas sistēma,

    TCAS – sadursmes brīdinājuma sistēma,

    integrāla modulāra aviācijas elektronika,

    kabīnes sistēmas,

    informācijas sistēmas.

     

     

     

     

     

    6. MODULIS.   MATERIĀLI UN KOMPONENTI



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    6.1.  Aviobūves materiāli – Melnie metāli

     

     

     

     

    a)  Parasto leģēto tēraudu, kurus lieto aviobūvē, raksturlielumi, īpašības un identifikācija.

    Leģēto tēraudu termiskā apstrāde un izmantošana.

    1

    2

    1

    2

    b)  Melno metālu cietības, stiepes izturības, nogurumizturības un triecienizturības pārbaude.

    1

    1

    1

    6.2.  Aviobūves materiāli – Krāsainie metāli

     

     

     

     

    a)  Parasto krāsaino metālu, kurus lieto aviobūvē, raksturlielumi, īpašības un identifikācija.

    Krāsaino metālu termiskā apstrāde un izmantošana.

    1

    2

    1

    2

    b)  Krāsaino metālu cietības, stiepes izturības, nogurumizturības un triecienizturības pārbaude.

    1

    1

    1

    6.3.  Aviobūves materiāli – Kompozīti un nemetāliskie

     

     

     

     

    6.3.1.  Kompozītie un nemetāliskie materiāli, kas nav koks un audums

     

     

     

     

    a)  Parasto kompozītmateriālu un nemetālisko materiālu, kurus lieto aviobūvē, bet kas nav koks, raksturlielumi, īpašības un identifikācija.

    Hermetizējošās vielas un saistvielas.

    1

    2

    2

    2

    b)  Defektu/nolietojuma atklāšana kompozītu un nemetāliskajos materiālos.

    Kompozītu un nemetālisko materiālu remonts.

    1

    2

    2

    6.3.2.  Koka konstrukcijas

    1

    2

    2

    Gaisa kuģu koka korpusu izgatavošanas metodes.

     

     

     

     

    Lidmašīnu konstrukcijā lietotā koka un līmes raksturojums, īpašības un tipi.

     

     

     

     

    Koka konstrukcijas saglabāšana un uzturēšana.

     

     

     

     

    Defektu veidi koka materiālā un koka konstrukcijā.

     

     

     

     

    Defektu atklāšana koka konstrukcijā.

     

     

     

     

    Koka konstrukcijas remonts.

     

     

     

     

    6.3.3.  Auduma pārklājums

    1

    2

    2

    Lidmašīnu konstrukcijā lietoto audumu raksturojums, īpašības un tipi.

     

     

     

     

    Pārbaužu metodes auduma gadījumā.

     

     

     

     

    Defektu veidi audumā.

     

     

     

     

    Auduma pārklājuma remonts.

     

     

     

     

    6.4.  Korozija

     

     

     

     

    a)  Ķīmijas pamati.

    Korozijas veidošanās galvaniskās iedarbības, mikrobioloģisko procesu un sprieguma rezultātā.

    1

    1

    1

    1

    b)  Korozijas veidi un to pazīšana.

    Korozijas iemesli.

    Materiālu veidi, kuri pakļauti korozijas ietekmei.

    2

    3

    2

    2

    6.5.  Stiprinājumi

     

     

     

     

    6.5.1.  Skrūvju vītnes

    2

    2

    2

    2

    Skrūvju nomenklatūra.

     

     

     

     

    Vītņu veidi, izmēri un pielaides standarta skrūvju vītnēm, kuras lieto aviobūvē.

     

     

     

     

    Skrūvju vītņu mērīšana.

     

     

     

     

    6.5.2.  Bultskrūves, tapskrūves un skrūves

    2

    2

    2

    2

    Bultskrūvju tipi: aviācijas bultskrūvju specifikācija, identifikācija un marķēšana, starptautiskie standarti.

     

     

     

     

    Uzgriežņi: paškontrējošie, enkura tipa, standarta tipu.

     

     

     

     

    Nostiprinātājskrūves: aviācijas specifikācijas.

     

     

     

     

    Tapskrūves: veidi un lietojumi, ievietošana un izņemšana.

     

     

     

     

    Pašvītņgriezes skrūves, tapas.

     

     

     

     

    6.5.3.  Slēgierīces

    2

    2

    2

    2

    Paliktņi ar ķepiņām un atsperpaplāksnes, fiksējošās plāksnes, šķelttapas, uzgriežņi ar paplašinājumu, stiepļu fiksatori, ātri atverami aizbīdņi, atslēgas, sprostgredzeni un šķelttapas.

     

     

     

     

    6.5.4.  Aviācijas kniedes

    1

    2

    1

    2

    Pilnkāta un necaurejošo kniežu tipi: specifikācijas, identifikācija un termiskā apstrāde.

     

     

     

     

    6.6.  Caurules un savienojumi

     

     

     

     

    a)  Gaisa kuģī lietojamo stingo un elastīgo cauruļu un to savienojumu veidi un identifikācija.

    2

    2

    2

    2

    b)  Standarta savienojumi gaisa kuģu hidraulisko, degvielas, eļļas, pneimatisko un gaisa padeves sistēmu caurulēm.

    2

    2

    1

    2

    6.7.  Atsperes

    2

    1

    1

    Atsperu tipi, materiāli, raksturīpašības un pielietojumi.

     

     

     

     

    6.8.  Gultņi

    1

    2

    2

    1

    Gultņu uzdevums, slodzes, materiāli, uzbūve.

     

     

     

     

    Gultņu tipi un to pielietojums.

     

     

     

     

    6.9.  Transmisija

    1

    2

    2

    1

    Pārvadu veidi un to pielietojums.

     

     

     

     

    Pārnesuma skaitļi, reduktoru un paātrinošo pārnesumu sistēmas, vadāmie un vadošie zobrati, starpzobrati, sazobes profili.

     

     

     

     

    Siksnas un trīši, ķēdes un ķēdes rati.

     

     

     

     

    6.10.  Vadības troses

    1

    2

    1

    2

    Trošu veidi.

     

     

     

     

    Gala stiprinājumi, savilcējuzgriežņi un kompensācijas ierīces.

     

     

     

     

    Trīši un trošu sistēmas sastāvdaļas.

     

     

     

     

    Boudena troses.

     

     

     

     

    Elastīgās gaisa kuģu vadības sistēmas.

     

     

     

     

    6.11.  Elektriskie kabeļi un savienotāji

    1

    2

    2

    2

    Kabeļu veidi, uzbūve un raksturīpašības.

     

     

     

     

    Augstsprieguma un koaksiālie kabeļi.

     

     

     

     

    Appresēšana.

     

     

     

     

    Kabeļuzmavu tipi, tapas, kontaktdakšas, izolatori, nominālais strāvas stiprums un nominālais spriegums, savienojums, identifikācijas kodi.

     

     

     

     

    7.A MODULIS.   TEHNISKĀS APKOPES PRAKSE

    Piezīme. Šis modulis neattiecas uz B3 kategoriju. B3 kategorijas attiecīgie priekšmeti definēti 7.B modulī.



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    7.1.  Drošības pasākumi – Gaisa kuģis un darbnīca

    3

    3

    3

    Drošas darba prakses aspekti, ieskaitot drošības pasākumus, kas jāievēro strādājot ar elektrību, gāzēm, jo īpaši, skābekli, eļļām un ķimikālijām.

     

     

     

    Arī instrukcija par koriģējošo darbību, kas jāveic notiekot ugunsgrēkam vai citam negadījumam ar vienu vai vairākām no šīm briesmām, ieskaitot zināšanas par ugunsdzēšanas aģentiem.

     

     

     

    7.2.  Darbnīcas prakse

    3

    3

    3

    Instrumentu glabāšana un uzraudzīšana, darbnīcas materiālu lietojums.

     

     

     

    Izmēri, pielaides, veicamā darba standarti.

     

     

     

    Instrumentu un ierīču kalibrēšana, kalibrēšanas standarti.

     

     

     

    7.3.  Instrumenti

    3

    3

    3

    Parastie rokas instrumentu tipi.

     

     

     

    Parastie mehāniskās piedziņas instrumentu tipi.

     

     

     

    Precīzijas mērinstrumentu darbība un lietojums.

     

     

     

    Eļļošanas iekārtas un metodes.

     

     

     

    Vispārējā elektriskā testa aprīkojuma darbība, funkcijas un lietojums.

     

     

     

    7.4.  Vispārējais radioelektroniskais testa aprīkojums

    2

    3

    Vispārējā radioelektroniskā testa aprīkojuma darbība, funkcijas un lietojums.

     

     

     

    7.5.  Inženiertehniskie rasējumi, diagrammas un standarti

    1

    2

    2

    Rasējumu tipi un diagrammas, to simboli, izmēri, pielaides un projekcijas.

     

     

     

    Rakstlaukumā ietvertās informācijas izpratne.

     

     

     

    Mikrofilma, mikrofiša un datorizētās prezentācijas.

     

     

     

    Amerikas gaisa transporta asociācijas (ATA) Specifikācija Nr. 100.

     

     

     

    Aeronavigācijas un citi piemērojamie standarti, ieskaitot ISO, AN, MS, NAS un MIL.

     

     

     

    Elektriskās shēmas un shematiskās diagrammas.

     

     

     

    7.6.  Pielaides un sēžas

    1

    2

    1

    Urbju izmēri bultskrūvju caurumiem, pielaižu klases.

     

     

     

    Vienota pielaižu un sēžu sistēma.

     

     

     

    Pielaižu un sēžu saraksts gaisa kuģiem un to dzinējiem.

     

     

     

    Ierobežojumi liecei, vērpei un nodilumam.

     

     

     

    Standartmetodes vārpstu, gultņu un citu detaļu pārbaudei.

     

     

     

    7.7.  Elektroinstalāciju starpsavienojumu sistēma (ESS)

    1

    3

    3

    Nepārtrauktības, izolācijas un sastiprināšanas metodes un testēšana.

     

     

     

    Appresēšanas instrumentu lietojums: ar roku un hidrauliski darbināmie.

     

     

     

    Appresēto savienojumu pārbaude.

     

     

     

    Savienotājtapu ievietošana un izņemšana.

     

     

     

    Koaksiālie kabeļi; testēšana un montāžas piesardzības pasākumi.

     

     

     

    Vadu tipu noteikšana, to pārbaudes kritēriji un bojājumu uzņēmība.

     

     

     

    Elektroinstalācijas aizsardzības metodes: kabeļu savīšana un vijuma stiprinājums, kabeļu skavas, aizsargizolācijas metodes, ieskaitot karstumā sarūkošo ietinumu, ekranēšana.

     

     

     

    ESS montāža, pārbaude, remonts, tehniskā apkope un tīrības standarti.

     

     

     

    7.8.  Kniedēšana

    1

    2

    Kniedētie savienojumi, kniedes izvietojums un solis.

     

     

     

    Instrumenti, kurus lieto kniedēšanai un iegremdēšanai.

     

     

     

    Kniedēto savienojumu pārbaude.

     

     

     

    7.9.  Caurules un šļūtenes

    1

    2

    Gaisa kuģa cauruļu liekšana un paplašināšana.

     

     

     

    Gaisa kuģa cauruļu un šļūteņu apskate un pārbaude.

     

     

     

    Cauruļu montāža un fiksācija ar skavu palīdzību.

     

     

     

    7.10.  Atsperes

    1

    2

    Atsperu apskate un pārbaude.

     

     

     

    7.11.  Gultņi

    1

    2

    Gultņu pārbaude, tīrīšana un apskate.

     

     

     

    Eļļošanas prasības gultņiem.

     

     

     

    Defekti gultņos un to cēloņi.

     

     

     

    7.12.  Transmisija

    1

    2

    Zobratu un spēles pārbaude.

     

     

     

    Siksnas un trīšu, ķēžu un ķēdes ratu apskate.

     

     

     

    Skrūves domkratu, sviras ierīču un bīdstieņu sistēmu apskate.

     

     

     

    7.13.  Vadības troses

    1

    2

    Gala stiprinājumu saspiešana.

     

     

     

    Vadības trošu apskate un pārbaude.

     

     

     

    Boudena troses; elastīgās gaisa kuģu vadības sistēmas.

     

     

     

    7.14.  Darbs ar materiāliem

     

     

     

    7.14.1.  Skārds

    2

    Lieces pielaides aizzīmēšana un aprēķināšana.

     

     

     

    Skārda apstrāde, ieskaitot liekšanu un veidošanu.

     

     

     

    Skārda izstrādājuma pārbaude.

     

     

     

    7.14.2.  Kompozītu un nemetāliskie materiāli

    2

    Līmēšana.

     

     

     

    Apkārtējās vides apstākļi.

     

     

     

    Pārbaudes metodes.

     

     

     

    7.15.  Metināšana, cietlodēšana, lodēšana un līmēšana

     

     

     

    a)  Mīkstlodēšanas metodes; lodēto savienojumu pārbaude.

    2

    2

    b)  Metināšanas un cietlodēšanas metodes.

    Metināto un cietlodēto savienojumu pārbaude.

    Līmēšanas metodes un līmēto savienojumu pārbaude.

    2

    7.16.  Gaisa kuģa svars un smaguma centrs

     

     

     

    a)  Smaguma centra/līdzsvara ierobežojumu aprēķināšana: attiecīgo dokumentu lietojums.

    2

    2

    b)  Gaisa kuģa sagatavošana svēršanai.

    Gaisa kuģa svēršana.

    2

    7.17.  Darbības ar gaisa kuģi un glabāšana

    2

    2

    2

    Gaisa kuģa manevrēšana/vilkšana un ar to saistītie drošības pasākumi.

     

     

     

    Gaisa kuģa pacelšana, nobremzēšana, nostiprināšana un ar to saistītie drošības pasākumi.

     

     

     

    Gaisa kuģa glabāšanas metodes.

     

     

     

    Degvielas atkārtotas uzpildīšanas un noliešanas procedūras.

     

     

     

    Atkausēšanas/pretapledošanas procedūras.

     

     

     

    Elektriskās, hidrauliskās un pneimatiskās enerģijas padeves avoti, kas atrodas uz zemes.

     

     

     

    Vides apstākļu ietekme uz gaisa kuģa glabāšanu un lietošanu.

     

     

     

    7.18.  Demontāžas, apskates, remonta un montāžas metodes

     

     

     

    a)  Defektu veidi un vizuālās pārbaudes metodes.

    Korozijas noņemšana, novērtēšana un aizsardzība.

    2

    3

    3

    b)  Vispārējās remonta metodes, konstrukcijas remonta rokasgrāmata.

    Novecošanas, noguruma un korozijas kontroles programmas.

    2

    c)  Nesagraujošās pārbaudes metodes, ieskaitot krāsu, radiogrāfisko, virpuļstrāvas, ultraskaņas un optisko metodi.

    2

    1

    d)  Demontāžas un atkārtotas montāžas metodes.

    2

    2

    2

    e)  Defektu noteikšanas metodes.

    2

    2

    7.19.  Ārkārtas gadījumi

     

     

     

    a)  Apskates pēc zibens spērieniem un HIRE iespiešanās.

    2

    2

    2

    b)  Pārbaudes pēc tādiem ārkārtas gadījumiem, kā smagnējas nosēšanās un lidojums vētras laikā.

    2

    2

    7.20.  Tehniskās apkopes procedūras

    1

    2

    2

    Tehniskās apkopes plānošana.

     

     

     

    Izmaiņu veikšanas procedūras.

     

     

     

    Glabāšanas procedūras.

     

     

     

    Sertifikācijas/nodošanas izmantošanā procedūras.

     

     

     

    Saskarne ar gaisa kuģa darbību.

     

     

     

    Tehniskās apkopes pārbaude/kvalitātes kontrole/kvalitātes nodrošināšana.

     

     

     

    Papildu tehniskās apkopes procedūras.

     

     

     

    Ierobežota darbmūža detaļu uzraudzība.

     

     

     

    7.B MODULIS.   TEHNISKĀS APKOPES PRAKSE

    Piezīme. Šā moduļa jomā jāiekļauj to lidmašīnu tehnoloģija, kas iekļautas B3 kategorijā.



     

    LĪMENIS

    B3

    7.1.  Drošības pasākumi – Gaisa kuģis un darbnīca

    3

    Drošas darba prakses aspekti, ieskaitot drošības pasākumus, kas jāievēro strādājot ar elektrību, gāzēm, jo īpaši, skābekli, eļļām un ķimikālijām.

     

    Arī instrukcija par koriģējošo darbību, kas jāveic notiekot ugunsgrēkam vai citam negadījumam ar vienu vai vairākām no šīm briesmām, ieskaitot zināšanas par ugunsdzēšanas aģentiem.

     

    7.2.  Darbnīcas prakse

    3

    Instrumentu glabāšana un uzraudzīšana, darbnīcas materiālu lietojums.

     

    Izmēri, pielaides, veicamā darba standarti.

     

    Instrumentu un ierīču kalibrēšana, kalibrēšanas standarti.

     

    7.3.  Instrumenti

    3

    Parastie rokas instrumentu tipi.

     

    Parastie mehāniskās piedziņas instrumentu tipi.

     

    Precīzijas mērinstrumentu darbība un lietojums.

     

    Eļļošanas iekārtas un metodes.

     

    Vispārējā elektriskā testa aprīkojuma darbība, funkcijas un lietojums.

     

    7.4.  Vispārējais radioelektroniskais testa aprīkojums

    ►M5  1 ◄

    Vispārējā radioelektroniskā testa aprīkojuma darbība, funkcijas un lietojums.

     

    7.5.  Inženiertehniskie rasējumi, diagrammas un standarti

    2

    Rasējumu tipi un diagrammas, to simboli, izmēri, pielaides un projekcijas.

     

    Rakstlaukumā ietvertās informācijas izpratne.

     

    Mikrofilma, mikrofiša un datorizētās prezentācijas.

     

    Amerikas gaisa transporta asociācijas (ATA) Specifikācija Nr. 100.

     

    Aeronavigācijas un citi piemērojamie standarti, ieskaitot ISO, AN, MS, NAS un MIL.

     

    Elektriskās shēmas un shematiskās diagrammas.

     

    7.6.  Pielaides un sēžas

    2

    Urbju izmēri bultskrūvju caurumiem, pielaižu klases.

     

    Vienota pielaižu un sēžu sistēma.

     

    Pielaižu un sēžu saraksts gaisa kuģiem un to dzinējiem.

     

    Ierobežojumi liecei, vērpei un nodilumam.

     

    Standartmetodes vārpstu, gultņu un citu detaļu pārbaudei.

     

    7.7.  Elektriskie kabeļi un savienotāji

    2

    Nepārtrauktības, izolācijas un sastiprināšanas metodes un testēšana.

     

    Appresēšanas instrumentu lietojums: ar roku un hidrauliski darbināmie.

     

    Appresēto savienojumu pārbaude.

     

    Savienotājtapu ievietošana un izņemšana.

     

    Koaksiālie kabeļi; testēšana un montāžas piesardzības pasākumi.

     

    Elektroinstalācijas aizsardzības metodes: kabeļu savīšana un vijuma stiprinājums, kabeļu skavas, aizsargizolācijas metodes, ieskaitot karstumā sarūkošo ietinumu, ekranēšana.

     

    7.8.  Kniedēšana

    2

    Kniedētie savienojumi, kniedes izvietojums un solis.

     

    Instrumenti, kurus lieto kniedēšanai un iegremdēšanai.

     

    Kniedēto savienojumu pārbaude.

     

    7.9.  Caurules un šļūtenes

    2

    Gaisa kuģa cauruļu liekšana un paplašināšana.

     

    Gaisa kuģa cauruļu un šļūteņu apskate un pārbaude.

     

    Cauruļu montāža un fiksācija ar skavu palīdzību.

     

    7.10.  Atsperes

    ►M5  2 ◄

    Atsperu apskate un pārbaude.

     

    7.11.  Gultņi

    2

    Gultņu pārbaude, tīrīšana un apskate.

     

    Eļļošanas prasības gultņiem.

     

    Defekti gultņos un to cēloņi.

     

    7.12.  Transmisija

    2

    Zobratu un spēles pārbaude.

     

    Siksnas un trīšu, ķēžu un ķēdes ratu apskate.

     

    Skrūves domkratu, sviras ierīču un bīdstieņu sistēmu apskate.

     

    7.13.  Vadības troses

    2

    Gala stiprinājumu saspiešana.

     

    Vadības trošu apskate un pārbaude.

     

    Boudena troses; elastīgās gaisa kuģu vadības sistēmas.

     

    7.14.  Darbs ar materiāliem

     

    7.14.1.  Skārds

    2

    Lieces pielaides aizzīmēšana un aprēķināšana.

     

    Skārda apstrāde, ieskaitot liekšanu un veidošanu.

     

    Skārda izstrādājuma pārbaude.

     

    7.14.2.  Kompozītu un nemetāliskie materiāli

    2

    Līmēšana.

     

    Apkārtējās vides apstākļi.

     

    Pārbaudes metodes.

     

    7.15.  Metināšana, cietlodēšana, lodēšana un līmēšana

     

    a)  Mīkstlodēšanas metodes; lodēto savienojumu pārbaude.

    2

    b)  Metināšanas un cietlodēšanas metodes.

    Metināto un cietlodēto savienojumu pārbaude.

    Līmēšanas metodes un līmēto savienojumu pārbaude.

    2

    7.16.  Gaisa kuģa svars un smaguma centrs

     

    a)  Smaguma centra/līdzsvara ierobežojumu aprēķināšana: attiecīgo dokumentu lietojums.

    2

    b)  Gaisa kuģa sagatavošana svēršanai.

    Gaisa kuģa svēršana.

    2

    7.17.  Darbības ar gaisa kuģi un glabāšana

    2

    Gaisa kuģa manevrēšana/vilkšana un ar to saistītie drošības pasākumi.

     

    Gaisa kuģa pacelšana, nobremzēšana, nostiprināšana un ar to saistītie drošības pasākumi.

     

    Gaisa kuģa glabāšanas metodes.

     

    Degvielas atkārtotas uzpildīšanas un noliešanas procedūras.

     

    Atkausēšanas/pretapledošanas procedūras.

     

    Elektriskās, hidrauliskās un pneimatiskās enerģijas padeves avoti, kas atrodas uz zemes.

     

    Vides apstākļu ietekme uz gaisa kuģa glabāšanu un lietošanu.

     

    7.18.  Demontāžas, apskates, remonta un montāžas metodes

     

    a)  Defektu veidi un vizuālās pārbaudes metodes.

    Korozijas noņemšana, novērtēšana un aizsardzība.

    3

    b)  Vispārējās remonta metodes, konstrukcijas remonta rokasgrāmata.

    Novecošanas, noguruma un korozijas kontroles programmas.

    2

    c)  Nesagraujošās pārbaudes metodes, ieskaitot krāsu, radiogrāfisko, virpuļstrāvas, ultraskaņas un optisko metodi.

    2

    d)  Demontāžas un atkārtotas montāžas metodes.

    2

    e)  Defektu noteikšanas metodes.

    2

    7.19.  Ārkārtas gadījumi

     

    a)  Apskates pēc zibens spērieniem un HIRE iespiešanās.

    2

    b)  Pārbaudes pēc tādiem ārkārtas gadījumiem, kā smagnējas nosēšanas un lidojums vētras laikā.

    2

    7.20.  Tehniskās apkopes procedūras

    2

    Tehniskās apkopes plānošana.

     

    Izmaiņu veikšanas procedūras.

     

    Glabāšanas procedūras.

     

    Sertifikācijas/nodošanas izmantošanā procedūras.

     

    Saskarne ar gaisa kuģa darbību.

     

    Tehniskās apkopes pārbaude/kvalitātes kontrole/kvalitātes nodrošināšana.

     

    Papildu tehniskās apkopes procedūras.

     

    Ierobežota darbmūža detaļu uzraudzība.

     

    8. MODULIS.   AERODINAMIKAS PAMATI



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    B3

    8.1.  Atmosfēras fizika

    1

    2

    2

    1

    Starptautisko atmosfēras standartu (ISA) lietojums aerodinamikā.

     

     

     

     

    8.2.  Aerodinamika

    1

    2

    2

    1

    Gaisa plūsma ap ķermeni.

     

     

     

     

    Robežslānis, laminārā un turbulentā plūsma, brīvā plūsma, relatīvā gaisa plūsma, augšējā un apakšējā gaisa plūsma ap spārnu, virpuļi, plūsmas apstāšanās.

     

     

     

     

    Termini: liekums, horda, vidējā aerodinamiskā horda, profila pretestība, inducētā pretestība, spiediena centrs, uzplūdes leņķis, spārna pozitīvā un negatīvā vērpe, aerodinamiskā kvalitāte, spārna forma un spārna relatīvais pagarinājums.

     

     

     

     

    Vilce, svars, rezultatīvais aerodinamiskais spēks.

     

     

     

     

    Cēlējspēka un pretestības radīšana: uzplūdes leņķis, cēlējspēka koeficients, pretestības koeficients, polāre, iekrišana.

     

     

     

     

    Uzkrājumi uz aerodinamiskās virsmas, ieskaitot ledu, sniegu, sarmu.

     

     

     

     

    8.3.  Lidojuma teorija

    1

    2

    2

    1

    Attiecība starp cēlējspēku, svaru, vilci un pretestību.

     

     

     

     

    Planēšanas proporcija.

     

     

     

     

    Horizontāli, nepaātrināti lidojumi, darbība.

     

     

     

     

    Pagrieziena teorija.

     

     

     

     

    Slodzes faktora ietekme: iekrišana, lidojuma režīmu diapazons un konstrukcijas ierobežojumi.

     

     

     

     

    Cēlējspēka forsēšana.

     

     

     

     

    8.4.  Lidojuma stabilitāte un dinamika

    1

    2

    2

    1

    Garenvirziena, sānu un virziena stabilitāte (aktīvā un pasīvā).

     

     

     

     

    9.A MODULIS.   CILVĒKA FAKTORI

    Piezīme. Šis modulis neattiecas uz B3 kategoriju. B3 kategorijas attiecīgie priekšmeti definēti 9.B modulī.



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    ►M5  B2

    B2L ◄

    9.1.  Vispārēji

    1

    2

    2

    Vajadzība ņemt vērā cilvēka faktorus.

     

     

     

    Starpgadījumi, kas attiecināmi uz cilvēka faktoriem/kļūdām.

     

     

     

    “Mērfija” likums.

     

     

     

    9.2.  Cilvēka veiktspēja un ierobežojumi

    1

    2

    2

    Redze.

     

     

     

    Dzirde.

     

     

     

    Informācijas apstrāde.

     

     

     

    Uzmanība un uztvere.

     

     

     

    Atmiņa.

     

     

     

    Klaustrofobija un fiziskā piekļuve.

     

     

     

    9.3.  Sociālā psiholoģija

    1

    1

    1

    Atbildība: individuālā un grupas.

     

     

     

    Motivācija un demotivācija.

     

     

     

    Salīdzinājuma spiediens.

     

     

     

    “Kultūras” jautājumi.

     

     

     

    Darbs komandā.

     

     

     

    Pārvaldība, uzraudzība un vadība.

     

     

     

    9.4.  Faktori, kas ietekmē veiktspēju

    2

    2

    2

    Fiziskā sagatavotība/veselība.

     

     

     

    Stress: ar ģimeni un darbu saistītais.

     

     

     

    Laika trūkums un termiņi.

     

     

     

    Noslogojums: pārslodze un nepietiekams noslogojums.

     

     

     

    Miegs un nogurums, maiņu darbs.

     

     

     

    Alkohols, medikamenti, narkotiku lietošana.

     

     

     

    9.5.  Fiziskā vide

    1

    1

    1

    Trokšņi un izgarojumi.

     

     

     

    Apgaismojums.

     

     

     

    Klimats un temperatūra.

     

     

     

    Kustības un vibrācijas.

     

     

     

    Darba vide.

     

     

     

    9.6.  Uzdevumi

    1

    1

    1

    Fizisks darbs.

     

     

     

    Monotoni darbi.

     

     

     

    Vizuālā pārbaude.

     

     

     

    Kompleksas sistēmas.

     

     

     

    9.7.  Komunikācija

    2

    2

    2

    Komandās un starp tām.

     

     

     

    Darbu iegrāmatošana un reģistrēšana.

     

     

     

    Jaunākās informācijas sniegšana.

     

     

     

    Informācijas izplatīšana.

     

     

     

    9.8.  Cilvēka kļūdas

    1

    2

    2

    Kļūdu modeļi un teorijas.

     

     

     

    Kļūdu veidi apkopes darbos.

     

     

     

    Kļūdīšanās sekas (t. i., negadījumi).

     

     

     

    Kļūdu vadība un izvairīšanās no tām.

     

     

     

    9.9.  Apdraudējumi darba vietā

    1

    2

    2

    Apdraudējumu pazīšana un novēršana.

     

     

     

    Rīkošanās ārkārtas situācijās.

     

     

     

    9.B MODULIS.   CILVĒKA FAKTORI

    Piezīme. Šā moduļa jomā jāiekļauj apkopes vide ar mazākām prasībām B3 kategorijas licences turētājiem.



     

    LĪMENIS

    B3

    9.1.  Vispārēji

    2

    Vajadzība ņemt vērā cilvēka faktorus.

     

    Starpgadījumi, kas attiecināmi uz cilvēka faktoriem/kļūdām.

     

    “Mērfija” likums.

     

    9.2.  Cilvēka veiktspēja un ierobežojumi

    2

    Redze.

     

    Dzirde.

     

    Informācijas apstrāde.

     

    Uzmanība un uztvere.

     

    Atmiņa.

     

    Klaustrofobija un fiziskā piekļuve.

     

    9.3.  Sociālā psiholoģija

    1

    Atbildība: individuālā un grupas.

     

    Motivācija un demotivācija.

     

    Salīdzinājuma spiediens.

     

    “Kultūras” jautājumi.

     

    Darbs komandā.

     

    Pārvaldība, uzraudzība un vadība.

     

    9.4.  Faktori, kas ietekmē veiktspēju

    2

    Fiziskā sagatavotība/veselība.

     

    Stress: ar ģimeni un darbu saistītais.

     

    Laika trūkums un termiņi.

     

    Noslogojums: pārslodze un nepietiekams noslogojums.

     

    Miegs un nogurums, maiņu darbs.

     

    Alkohols, medikamenti, narkotiku lietošana.

     

    9.5.  Fiziskā vide

    1

    Trokšņi un izgarojumi.

     

    Apgaismojums.

     

    Klimats un temperatūra.

     

    Kustības un vibrācijas.

     

    Darba vide.

     

    9.6.  Uzdevumi

    1

    Fizisks darbs.

     

    Monotoni darbi.

     

    Vizuālā pārbaude.

     

    Kompleksas sistēmas.

     

    9.7.  Komunikācija

    2

    Komandās un starp tām.

     

    Darbu iegrāmatošana un reģistrēšana.

     

    Jaunākās informācijas sniegšana.

     

    Informācijas izplatīšana.

     

    9.8.  Cilvēka kļūdas

    2

    Kļūdu modeļi un teorijas.

     

    Kļūdu veidi apkopes darbos.

     

    Kļūdīšanās sekas (t. i., negadījumi).

     

    Kļūdu vadība un izvairīšanās no tām.

     

    9.9.  Apdraudējumi darba vietā

    2

    Apdraudējumu pazīšana un novēršana.

     

    Rīkošanās ārkārtas situācijās.

     

    ▼M8

    10. MODULIS.   AVIĀCIJAS TIESĪBU AKTI



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    B2

    B2L

    B3

    10.1.  Tiesiskais regulējums

    Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas nozīme.

    Eiropas Komisijas nozīme.

    EASA nozīme.

    Dalībvalstu un valstu aviācijas iestāžu nozīme.

    Regula (ES) 2018/1139, Regula (ES) Nr. 748/2012, Regula (ES) Nr. 1321/2014 un Regula (ES) Nr. 376/2014.

    Saistība starp dažādajiem Regulas (ES) Nr. 748/2012, Regulas (ES) Nr. 1321/2014 un Regulas (ES) Nr. 965/2012 pielikumiem (daļām).

    1

    1

    1

    1

    10.2.  Sertificējošais personāls – Tehniskā apkope

    Detalizēta 66. daļas izpratne.

    2

    2

    2

    2

    10.3.  Apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas

    Detalizēta 145. daļas un M daļas F apakšdaļas izpratne.

    2

    2

    2

    2

    10.4.  Gaisa kuģu ekspluatācija

    Vispārēja Regulas (ES) Nr. 965/2012 izpratne.

    Gaisa kuģa ekspluatantu apliecības.

    Ekspluatanta pienākumi, jo īpaši attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanu un tehnisko apkopi.

    Gaisa kuģu tehniskās apkopes programma.

    MEL/CDL.

    Dokumenti, kam jābūt gaisa kuģī.

    Gaisa kuģu trafareti (zīmes).

    1

    1

    1

    1

    10.5.  Gaisa kuģu, daļu un ierīču sertifikācija

     

     

     

     

    a)  Vispārīgi

    Vispārēja 21. daļas un EASA sertifikācijas specifikāciju CS-23, 25, 27, 29 izpratne.

    1

    1

    1

    b)  Dokumenti

    Lidojumderīguma sertifikāts; ierobežoti lidojumderīguma sertifikāti un lidošanas atļauja.

    Reģistrācijas apliecība.

    Trokšņa līmeņa sertifikāts.

    Svara tabula.

    Radiostacijas licence un apstiprinājums.

    2

    2

    2

    10.6.  Lidojumderīguma uzturēšana

    Ar lidojumderīguma uzturēšanu saistīto 21. daļas noteikumu detalizēta izpratne.

    Detalizēta M daļas izpratne.

    2

    2

    2

    2

    10.7.  Valstu un starptautiskās prasības (ja tās nav aizstātas ar ES prasībām), kas piemērojamas:

     

     

     

     

    a)  Tehniskās apkopes programmām, tehniskās apkopes pārbaudēm un apskatēm.

    Lidojumderīguma norādījumiem.

    Servisa biļeteniem, ražotāja pakalpojumu informācijai.

    Modifikācijām un remontiem.

    Tehniskās apkopes dokumentācijai: tehniskās apkopes rokasgrāmatām, konstrukcijas remonta rokasgrāmatai, ilustrētajam detaļu katalogam utt.

    Tikai A līdz B2 licencēm:

    galvenie obligātā aprīkojuma saraksti, obligātā aprīkojuma saraksts, konfigurācijas novirzes saraksti.

    1

    2

    2

    2

    b)  Lidojumderīguma uzturēšana.

    Obligātā aprīkojuma prasības – kontroles lidojumi.

    Tikai B1 un B2 licencēm:

    ETOPS, tehniskās apkopes un nosūtīšanas prasības.

    Ekspluatācija visos laika apstākļos, 2/3 kategorijas darbības.

    1

    1

    1

    ▼B

    11.A MODULIS.   LIDMAŠĪNAS AR TURBODZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS



     

    LĪMENIS

    A1

    B1.1

    11.1.  Lidojuma teorija

     

     

    11.1.1.  Lidmašīnas aerodinamika un vadības ierīces

    1

    2

    Darbība un ietekme:

    — sānsveres vadība: eleroni un spoileri,

    — tangāžas vadības ierīces: augstumstūres, stabilizatoraugstumstūres, mainīgie horizontālie stabilizatori un “pīles” shēmas vadības plāksnes,

    — lidojuma kursa vadības ierīces, virzienstūres ierobežotāji.

    Vadība, lietojot elevonus un virziena un augstumstūres.

     

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces, spraugas, priekšspārņi, aizspārņi, flaperoni.

     

     

    Pretestības radīšanas ierīces, spoileri, cēlējspēka samazināšanas ierīces, aerodinamiskās bremzes.

     

     

    Plūsmas turbulizatoru un trīsstūrveidīgo spārna uzplūdes malu ietekme.

     

     

    Robežslāņa vadība lietojot turbulizatorus, iekrišanas ķīļveida indikatorus vai spārna uzplūdes malas ierīces.

     

     

    Trimmeru, kompensatoru un vadošo kompensatoru, servokompensatoru, atsperes servokompensatoru, masas līdzsvara paneļu, vadības virsmas noliekšanas paneļu un aerodinamiskā līdzsvara paneļu darbība un ietekme.

     

     

    11.1.2.  Lidojums lielā ātrumā

    1

    2

    Skaņas ātrums, zemskaņas lidojums, pieskaņas lidojums, virsskaņas lidojums.

     

     

    Maha skaitlis, kritiskais Maha skaitlis, saspiežamības baftings, triecienvilnis, aerodinamiskais sasilums, laukuma likums.

     

     

    Faktori, kas ietekmē gaisa plūsmas ieplūdi liela ātruma lidmašīnas dzinējos.

     

     

    Bultveida spārna ietekme uz kritisko Maha skaitli.

     

     

    11.2.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Vispārīgie jēdzieni

     

     

    a)  Lidojumderīguma prasības konstrukcijas izturības ziņā.

    Primārā, sekundārā un terciārā konstrukcijas klasifikācija.

    Drošuma, droša kalpošanas laika, bojājumu pielaides jēdzieni.

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas.

    Spriegums, deformācija, liece, spiede, bīde, vērpe, stiepe, centrbēdzes spēku radītais spriegums, nogurums.

    Drenāžas un ventilācijas noteikumi.

    Sistēmu uzstādīšanas noteikumi.

    Zibens aizsardzības noteikums.

    Gaisa kuģa sastiprināšana.

    2

    2

    b)  Izgatavošanas metodes: noslogotas virsmas fizelāžai, apļveida karkasa elementiem, stringeriem, lonžeroniem, starpsienām, rāmjiem, dubleriem, spraišļiem, šķērsribām, sijām, grīdas konstrukcijām, stiprinājumiem, apšūšanas, pretkorozijas aizsardzības metodes, spārnu, astes stabilizācijas virsmu un dzinēju pievienojumi.

    Konstrukcijas montāžas metodes: kniedēšana, skrūvēšana, līmēšana.

    Virsmas aizsardzības metodes, piemēram, hromēšana, anodēšana, krāsošana.

    Virsmas tīrīšana.

    Korpusa simetrija: iztaisnošanas metodes un simetrijas pārbaudes.

    1

    2

    11.3.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Lidmašīnas

     

     

    11.3.1.  Fizelāža (ATA 52/53/56)

    1

    2

    Uzbūve un hermētiskais blīvējums.

     

     

    Spārnu, stabilizatoru, pilona un šasijas pievienojumi.

     

     

    Sēdekļu iemontēšana un kravas iekraušanas sistēma.

     

     

    Durvis un avārijas izejas: uzbūve, mehānismi, darbība un drošības ierīces.

     

     

    Logu un priekšējā stikla uzbūve un mehānismi.

     

     

    11.3.2.  Spārni (ATA 57)

    1

    2

    Uzbūve.

     

     

    Degvielas tvertnes.

     

     

    Šasijas, pilonu, vadības virsmu un cēlējspēka/pretestības palielināšanas paneļu pievienojumi.

     

     

    11.3.3.  Stabilizatori (ATA 55)

    1

    2

    Uzbūve.

     

     

    Vadības virsmu pievienojums.

     

     

    11.3.4.  Lidojuma vadības virsmas (ATA 55/57)

    1

    2

    Uzbūve un pievienojums.

     

     

    Līdzsvarošana – masas un aerodinamiskā.

     

     

    11.3.5.  Gondolas/piloni (ATA 54)

    1

    2

    Gondolas/piloni:

    — uzbūve,

    — ugunsdrošās starpsienas,

    — dzinēja stiprinājumi.

    11.4.  Gaisa kondicionēšana un kabīnes hermetizācija (ATA 21)

     

     

    11.4.1.  Gaisa padeve

    1

    2

    Gaisa padeves avoti, ieskaitot no dzinēja kompresora novirzīto gaisa plūsmu, palīgdzinēju un pārvietojamo kompresoru.

     

     

    11.4.2.  Gaisa kondicionēšana

    1

    3

    Gaisa kondicionēšanas sistēmas.

     

     

    Turbodzesinātāji un dzesētāji.

     

     

    Sadales sistēmas.

     

     

    Gaisa plūsmas, temperatūras un mitruma kontroles sistēma.

     

     

    11.4.3.  Hermetizēšana

    1

    3

    Hermetizēšanas sistēmas.

     

     

    Kontrole un indikācija, ieskaitot kontroles un drošības vārstus.

     

     

    Kabīnes spiediena augstuma regulētāji.

     

     

    11.4.4.  Drošības un brīdināšanas sistēmas

    1

    3

    Aizsardzības un brīdinājuma sistēmas.

     

     

    11.5.  Instrumenti/radioelektroniskās sistēmas

     

     

    11.5.1.  Instrumentu sistēmas (ATA 31)

    1

    2

    Pilnā un statiskā spiediena mērīšanas sistēmas: altimetrs, lidaparāta gaisa ātruma rādītājs, vertikālā ātruma indikators.

     

     

    Žiroskopiskās sistēmas: mākslīgais horizonts, telpiskā stāvokļa aviohorizonts, virziena rādītājs, aviohorizonts, pagrieziena un slīdēšanas indikators, pagrieziena koordinators.

     

     

    Kompasi: tiešās nolasīšanas, attālās nolasīšanas.

     

     

    Uzplūdes leņķa indikācijas sistēmas, iekrišanas brīdinājuma sistēmas.

     

     

    Pilotu kabīne ar datorizētiem grafiskiem displejiem.

     

     

    Citu gaisa kuģa sistēmu indikācijas sistēmas.

     

     

    11.5.2.  Radioelektroniskās sistēmas

    1

    1

    Turpmāk minēto sistēmu izvietojumu un darbības pamati:

    — automātiskā lidojuma vadības sistēma (ATA 22),

    — sakaru sistēmas (ATA 23),

    — navigācijas sistēmas (ATA 34).

    11.6.  Elektroenerģija (ATA 24)

    1

    3

    Akumulatoru uzstādīšana un lietošana.

     

     

    Līdzstrāvas elektroenerģijas ražošana.

     

     

    Maiņstrāvas elektroenerģijas ražošana.

     

     

    Elektroenerģijas ražošana ārkārtas gadījumos.

     

     

    Sprieguma regulēšana.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Invertori, transformatori, taisngrieži.

     

     

    Elektriskās ķēdes aizsardzība.

     

     

    Ārējais/aerodroma enerģijas padeves avots.

     

     

    11.7.  Iekārtas un aprīkojums (ATA 25)

     

     

    a)  Prasības ārkārtas gadījumā lietojamām iekārtām.

    Sēdekļi, drošības jostas un siksnas.

    2

    2

    b)  Kabīnes izkārtojums.

    Aprīkojuma izvietojums.

    Kabīnes aprīkojuma iemontēšana.

    Kabīnes izklaides iekārtas.

    Virtuves iekārtu uzstādīšana.

    Kravu iekraušanas/izkraušanas un stiprināšanas iekārtas.

    Traps.

    1

    1

    11.8.  Ugunsdrošība (ATA 26)

    1

    3

    a)  Uguns un dūmu atklāšanas un brīdināšanas sistēmas.

    Ugunsdzēsības sistēmas.

    Sistēmu pārbaudes.

     

     

    b)  Pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.

    1

    ►M5  2 ◄

    11.9.  Lidojuma vadības ierīces (ATA 27)

    1

    3

    Galvenās vadības ierīces: elerons, augstumstūre, virzienstūre, spoilers.

     

     

    Trimmera vadības ierīce.

     

     

    Aktīvās slodzes vadības ierīce.

     

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces.

     

     

    Cēlējspēka samazināšanas ierīce, aerodinamiskās bremzes.

     

     

    Sistēmas vadība: manuāla, hidrauliska, pneimatiska, elektriska, lidojuma vadības elektriskā sistēma.

     

     

    Mākslīgās slodzes, kursa stabilizatora, Maha trimmera vadības, virzienstūres ierobežotāja un stūres bloķēšanas sistēmas.

     

     

    Līdzsvarošana un nivelēšana.

     

     

    Iekrišanas aizsardzības un brīdinājuma sistēma.

     

     

    11.10.  Degvielas sistēmas (ATA 28)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Degvielas tvertnes.

     

     

    Degvielas padeves sistēmas.

     

     

    Uzpildīšana, drenāža un ventilācija.

     

     

    Šķērspadeve un pārsūknēšana.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Atkārtota uzpildīšana un iztukšošana.

     

     

    Garenvirziena līdzsvara degvielas sistēmas.

     

     

    11.11.  Hidrauliskā enerģija (ATA 29)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Hidrauliskie šķidrumi.

     

     

    Hidrauliskie rezervuāri un akumulatori.

     

     

    Spiediena radīšanas veids: elektriskais, mehāniskais, pneimatiskais.

     

     

    Spiediena ražošana ārkārtas gadījumos.

     

     

    Filtri.

     

     

    Spiediena regulēšana.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Saskarne ar citām sistēmām.

     

     

    11.12.  Aizsardzība pret apledojumu un lietu (ATA 30)

    1

    3

    Ledus veidošanās, klasifikācija un atklāšana.

     

     

    Pretapledošanas sistēmas: elektriskās, karsta gaisa un ķīmiskās.

     

     

    Atledošanas sistēmas: elektriskās, karsta gaisa, pneimatiskās un ķīmiskās.

     

     

    Hermetizācija pret lietu.

     

     

    Uztvērēju un drenāžas apsilde.

     

     

    Stiklu tīrīšanas sistēmas.

     

     

    11.13.  Šasija (ATA 32)

    2

    3

    Uzbūve, triecienu vājināšana.

     

     

    Ievilkšanas un izlaišanas sistēmas: parastās un avārijas.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Riteņi, bremzes, pretslīdēšanas un pašbremzēšanas iekārtas.

     

     

    Riepas.

     

     

    Stūres iekārta.

     

     

    Gaisa–zemes regulators.

     

     

    11.14.  Lukturi (ATA 33)

    2

    3

    Ārējie: navigācijas, pretsadursmju, nolaišanās, manevrēšanas un apledojuma.

     

     

    Iekšējie: kabīnes, pilotu kabīnes, kravas telpas.

     

     

    Avārijas signalizācijas lukturi.

     

     

    11.15.  Skābeklis (ATA 35)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums: pilotu kabīne, kabīne.

     

     

    Avoti, glabāšana, uzpilde un sadale.

     

     

    Padeves regulēšana.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    ►M5  
    11.16.  Pneimatika/vakuums (ATA 36)  ◄

    1

    3

    ►M5  Sistēmas izvietojums. ◄

     

     

    ►M5  Avoti: dzinējs/APU (spēka palīgiekārta), kompresori, tvertnes, barošanas avots uz zemes. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena un vakuuma sūkņi. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena regulēšana. ◄

     

     

    ►M5  Sadale. ◄

     

     

    ►M5  Indikācijas un brīdinājumi. ◄

     

     

    ►M5  Saskarnes ar citām sistēmām. ◄

     

     

    11.17.  Ūdens/atkritumi (ATA 38)

    2

    3

    Ūdens sistēmas izvietojums, padeve, sadale, apkopšana un iztukšošana.

     

     

    Tualetes sistēmas izvietojums, ūdens nolaišana un apkopšana.

     

     

    Korozijas aspekti.

     

     

    11.18.  Borta tehniskās apkopes sistēmas (ATA 45)

    1

    2

    Centrālās tehniskās apkopes datori.

     

     

    Datu ielādēšanas sistēma.

     

     

    Elektroniskās bibliotēkas sistēma.

     

     

    Izdrukāšana.

     

     

    Korpusa uzraudzība (bojājuma pielaides uzraudzība).

     

     

    11.19.  Integrāla modulāra aviācijas elektronika

    1

    2

    Funkcijas, kuras parasti var integrēt integrālās modulārās aviācijas elektronikas (IMA) moduļos, cita starpā ir šādas:

    izplūdes vadība, gaisa spiediena regulēšana; gaisa ventilācija un regulēšana, aviācijas elektronikas un pilotu kabīnes ventilācijas regulēšana, temperatūras regulēšana, gaisa satiksmes sakari, aviācijas elektronikas sakaru maršrutētājs, elektriskās slodzes vadība, drošinātāju uzraudzība, elektriskā sistēma BITE, degvielas vadība, bremžu regulēšana, stūres regulēšana, šasijas ievilkšana un izlaišana, riepu spiediena indikācija, eļļas spiediena indikācija, bremžu temperatūras uzraudzība utt.

     

     

    Pamatsistēma; tīkla komponenti.

     

     

    ►M5  
    11.20.  Salona sistēmas (ATA 44)  ◄

    1

    2

    ►M5  Elementi un sastāvdaļas, kas rada iespēju izklaidēt pasažierus un nodrošina sakarus gaisa kuģī (salona iekšējo sakaru datu sistēma (CIDS)) un starp gaisa kuģi un zemes stacijām (salona tīkla pakalpojums (CNS)). Ietver balss, datu, mūzikas un video pārraides. ◄

     

     

    ►M5  CIDS nodrošina saskarni starp pilotu kabīni/salona apkalpi un salona sistēmām. Šīs sistēmas atbalsta datu apmaiņu dažādu saistītu viegli nomaināmu bloku (LRU) starpā un tās parasti darbina no stjuartu paneļiem. ◄

     

     

    ►M5  CNS parasti ietver serveri, kurš sadarbojas, cita starpā, ar šādām sistēmām:

    — datu/radiosakaru sistēmām;

    — salona pamatsistēmu (CCS);

    — lidojuma izklaides sistēmu (IFES);

    — ārējo sakaru sistēmu (ECS);

    — salona masas atmiņas sistēmu (CMMS);

    — salona uzraudzības sistēmu (CMS),

    — dažādām salona sistēmām (MCS). ◄

    ►M5  CNS var ietvert šādas funkcijas:

    — pieeja pirmslidojuma/lidojuma ziņojumiem;

    — pieeja e-pastam/intranetam/internetam, pasažieru datubāze. ◄

    Pamatsistēma.

     

     

    Lidojuma izklaides sistēma.

     

     

    Ārējo sakaru sistēma.

     

     

    Kabīnes masas atmiņas sistēma.

     

     

    Kabīnes uzraudzības sistēma.

     

     

    Dažādas kabīnes sistēmas.

     

     

    11.21.  Informācijas sistēmas (ATA 44)

    1

    2

    Elementi un sastāvdaļas, kas rada iespēju uzglabāt, atjaunot un atrast informāciju, ko tradicionāli nes papīrs, mikrofilma vai mikrofiša. Ietver elementus, kas paredzēti informācijas glabāšanas un atrašanas funkcijas veikšanai, piemēram, elektroniskās bibliotēkas lielapjoma atmiņa un kontrollers. Neietver elementus un sastāvdaļas, kas uzstādīti citiem mērķiem un ko izmanto kopīgi ar citām sistēmām, piemēram, apkalpes kabīnes printeris vai vispārēja lietojuma displejs.

     

     

    Tipiski piemēri ir gaisa satiksmes un informācijas pārvaldības sistēmas un tīkla servera sistēmas.

     

     

    Gaisa kuģa vispārējā informācijas sistēma.

     

     

    Apkalpes kabīnes informācijas sistēma.

     

     

    Tehniskās apkopes informācijas sistēma.

     

     

    Pasažieru kabīnes informācijas sistēma.

     

     

    Dažādas informācijas sistēma.

     

     

    11.B MODULIS.   LIDMAŠĪNAS AR VIRZUĻDZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    1. piezīme. Šis modulis neattiecas uz B3 kategoriju. B3 kategorijas attiecīgie priekšmeti definēti 11.C modulī.

    2. piezīme. Šā moduļa jomā jāiekļauj to lidmašīnu tehnoloģija, kas iekļautas A2 un B1.2 apakškategorijā.



     

    LĪMENIS

    A2

    B1.2

    11.1.  Lidojuma teorija

     

     

    11.1.1.  Lidmašīnas aerodinamika un vadības ierīces

    1

    2

    Darbība un ietekme:

    — sānsveres vadība: eleroni un spoileri,

    — tangāžas vadības ierīces: augstumstūres, stabilizatoraugstumstūres, mainīgie horizontālie stabilizatori un “pīles” shēmas vadības plāksnes,

    — lidojuma kursa vadības ierīces, virzienstūres ierobežotāji.

    Vadība lietojot elevonus un virziena un augstumstūres.

     

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces, spraugas, priekšspārņi, aizspārņi, flaperoni.

     

     

    Pretestības radīšanas ierīces, spoileri, cēlējspēka samazināšanas ierīces, aerodinamiskās bremzes.

     

     

    Plūsmas turbulizatoru un trīsstūrveidīgo spārna uzplūdes malu ietekme.

     

     

    Robežslāņa vadība lietojot turbulizatorus, iekrišanas ķīļveida indikatorus vai spārna uzplūdes malas ierīces.

     

     

    Trimmeru, kompensatoru un vadošo kompensatoru, servokompensatoru, atsperes servokompensatoru, masas līdzsvara paneļu, vadības virsmas noliekšanas paneļu un aerodinamiskā līdzsvara paneļu darbība un ietekme.

     

     

    11.1.2.  Lidojums lielā ātrumā – N/A

    11.2.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Vispārīgie jēdzieni

     

     

    a)  Lidojumderīguma prasības konstrukcijas izturības ziņā.

    Primārā, sekundārā un terciārā konstrukcijas klasifikācija.

    Drošuma, droša kalpošanas laika, bojājumu pielaides jēdzieni.

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas.

    Spriegums, deformācija, liece, spiede, bīde, vērpe, stiepe, centrbēdzes spēku radītais spriegums, nogurums.

    Drenāžas un ventilācijas noteikumi.

    Sistēmu uzstādīšanas noteikumi.

    Zibens aizsardzības noteikums.

    Gaisa kuģa sastiprināšana.

    2

    2

    b)  Izgatavošanas metodes: noslogotas virsmas fizelāžai, apļveida karkasa elementiem, stringeriem, lonžeroniem, starpsienām, rāmjiem, dubleriem, spraišļiem, šķērsribām, sijām, grīdas konstrukcijām, stiprinājumiem, apšūšanas, pretkorozijas aizsardzības metodes, spārnu, astes stabilizācijas virsmu un dzinēju pievienojumi.

    Konstrukcijas montāžas metodes: kniedēšana, skrūvēšana, līmēšana.

    Virsmas aizsardzības metodes, piemēram, hromēšana, anodēšana, krāsošana.

    Virsmas tīrīšana.

    Korpusa simetrija: iztaisnošanas metodes un simetrijas pārbaudes.

    1

    2

    11.3.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Lidmašīnas

     

     

    11.3.1.  Fizelāža (ATA 52/53/56)

    1

    2

    Uzbūve un hermētiskais blīvējums.

     

     

    Spārnu, stabilizatoru, pilonu un šasijas pievienojumi.

     

     

    Sēdekļu uzstādīšana.

     

     

    Durvis un avārijas izejas: uzbūve un darbība.

     

     

    Logi un priekšējā stikla stiprinājums.

     

     

    11.3.2.  Spārni (ATA 57)

    1

    2

    Uzbūve.

     

     

    Degvielas tvertnes.

     

     

    Šasijas, pilonu, vadības virsmu un cēlējspēka/pretestības palielināšanas paneļu pievienojumi.

     

     

    11.3.3.  Stabilizatori (ATA 55)

    1

    2

    Uzbūve.

     

     

    Vadības virsmu pievienojums.

     

     

    11.3.4.  Lidojuma vadības virsmas (ATA 55/57)

    1

    2

    Uzbūve un pievienojums.

     

     

    Līdzsvarošana – masas un aerodinamiskā.

     

     

    11.3.5.  Gondolas/piloni (ATA 54)

    1

    2

    Gondolas/piloni:

    — uzbūve,

    — ugunsdrošās starpsienas,

    — dzinēja stiprinājumi.

    11.4.  Gaisa kondicionēšana un kabīnes hermetizācija (ATA 21)

    1

    3

    Hermetizēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

     

     

    Kabīnes spiediena augstuma regulētāji, aizsardzības un brīdinājuma sistēmas.

     

     

    Apsildīšanas ierīces

     

     

    11.5.  Instrumenti/radioelektroniskās sistēmas

     

     

    11.5.1.  Instrumentu sistēmas (ATA 31)

    1

    2

    Pilnā un statiskā spiediena mērīšanas sistēmas: altimetrs, lidaparāta gaisa ātruma rādītājs, vertikālā ātruma indikators.

     

     

    Žiroskopiskās sistēmas: mākslīgais horizonts, telpiskā stāvokļa aviohorizonts, virziena rādītājs, aviohorizonts, pagrieziena un slīdēšanas indikators, pagrieziena koordinators.

     

     

    Kompasi: tiešās nolasīšanas, attālās nolasīšanas.

     

     

    Uzplūdes leņķa indikācijas sistēmas, iekrišanas brīdinājuma sistēmas.

     

     

    Pilotu kabīne ar datorizētiem grafiskiem displejiem.

     

     

    Citu gaisa kuģa sistēmu indikācijas sistēmas.

     

     

    11.5.2.  Radioelektroniskās sistēmas

    1

    1

    Turpmāk minēto sistēmu izvietojumu un darbības pamati:

    — automātiskā lidojuma vadības sistēma (ATA 22),

    — sakaru sistēmas (ATA 23),

    — navigācijas sistēmas (ATA 34).

    11.6.  Elektroenerģija (ATA 24)

    1

    3

    Akumulatoru uzstādīšana un lietošana.

     

     

    Līdzstrāvas elektroenerģijas ražošana.

     

     

    Sprieguma regulēšana.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Elektriskās ķēdes aizsardzība.

     

     

    Invertori, transformatori, taisngrieži.

     

     

    11.7.  Iekārtas un aprīkojums (ATA 25)

     

     

    a)  Prasības ārkārtas gadījumā lietojamām iekārtām.

    Sēdekļi, drošības jostas un siksnas.

    2

    2

    b)  Kabīnes izkārtojums.

    Aprīkojuma izvietojums.

    Kabīnes aprīkojuma iemontēšana.

    Kabīnes izklaides iekārtas.

    Virtuves iekārtu uzstādīšana.

    Kravu iekraušanas/izkraušanas un stiprināšanas iekārtas.

    Traps.

    1

    1

    11.8.  Ugunsdrošība (ATA 26)

     

     

    a)  Uguns un dūmu atklāšanas un brīdināšanas sistēmas.

    Ugunsdzēsības sistēmas.

    Sistēmu pārbaudes.

    1

    3

    b)  Pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.

    1

    ►M5  2 ◄

    11.9.  Lidojuma vadības ierīces (ATA 27)

    1

    3

    Galvenās vadības ierīces: elerons, augstumstūre, virzienstūre.

     

     

    Trimmeri.

     

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces.

     

     

    Sistēmas vadība: manuāla.

     

     

    Stūres bloķēšanas mehānismi.

     

     

    Līdzsvarošana un nivelēšana.

     

     

    Iekrišanas brīdinājuma sistēma.

     

     

    11.10.  Degvielas sistēmas (ATA 28)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Degvielas tvertnes.

     

     

    Degvielas padeves sistēmas.

     

     

    Šķērspadeve un pārsūknēšana.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Atkārtota uzpildīšana un iztukšošana.

     

     

    11.11.  Hidrauliskā enerģija (ATA 29)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Hidrauliskie šķidrumi.

     

     

    Hidrauliskie rezervuāri un akumulatori.

     

     

    Spiediena radīšanas veids: elektriskais, mehāniskais.

     

     

    Filtri.

     

     

    Spiediena regulēšana.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    11.12.  Aizsardzība pret apledojumu un lietu (ATA 30)

    1

    3

    Ledus veidošanās, klasifikācija un atklāšana.

     

     

    Atledošanas sistēmas: elektriskās, karsta gaisa, pneimatiskās un ķīmiskās.

     

     

    Uztvērēju un drenāžas apsilde.

     

     

    Stiklu tīrīšanas sistēmas.

     

     

    11.13.  Šasija (ATA 32)

    2

    3

    Uzbūve, triecienu vājināšana.

     

     

    Ievilkšanas un izlaišanas sistēmas: parastās un avārijas.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Riteņi, bremzes, pretslīdēšanas un pašbremzēšanas iekārtas.

     

     

    Riepas.

     

     

    Stūres iekārta.

     

     

    Gaisa–zemes regulators.

     

     

    11.14.  Lukturi (ATA 33)

    2

    3

    Ārējie: navigācijas, pretsadursmju, nolaišanās, manevrēšanas un apledojuma.

     

     

    Iekšējie: kabīnes, pilotu kabīnes, kravas telpas.

     

     

    Avārijas signalizācijas lukturi.

     

     

    11.15.  Skābeklis (ATA 35)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums: pilotu kabīne, kabīne.

     

     

    Avoti, glabāšana, uzpilde un sadale.

     

     

    Padeves regulēšana.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    ►M5  
    11.16.  Pneimatika/vakuums (ATA 36)  ◄

    1

    3

    ►M5  Sistēmas izvietojums. ◄

     

     

    ►M5  Avoti: dzinējs/APU, kompresori, tvertnes, barošanas avots uz zemes. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena un vakuuma sūkņi. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena regulēšana. ◄

     

     

    ►M5  Sadale. ◄

     

     

    ►M5  Indikācijas un brīdinājumi. ◄

     

     

    ►M5  Saskarnes ar citām sistēmām. ◄

     

     

    11.17.  Ūdens/atkritumi (ATA 38)

    2

    3

    Ūdens sistēmas izvietojums, padeve, sadale, apkopšana un iztukšošana.

     

     

    Tualetes sistēmas izvietojums, ūdens nolaišana un apkopšana.

     

     

    Korozijas aspekti.

     

     

    11.C MODULIS.   LIDMAŠĪNAS AR VIRZUĻDZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    Piezīme. Šā moduļa jomā jāiekļauj to lidmašīnu tehnoloģija, kas iekļautas B3 kategorijā.



     

    LĪMENIS

    B3

    11.1.  Lidojuma teorija

     

    Lidmašīnas aerodinamika un vadības ierīces

    1

    Darbība un ietekme:

    — sānsveres vadība: eleroni,

    — tangāžas vadības ierīces: augstumstūres, stabilizatoraugstumstūres, mainīgie horizontālie stabilizatori un “pīles” shēmas vadības plāksnes,

    — lidojuma kursa vadības ierīces, virzienstūres ierobežotāji.

    Vadība lietojot elevonus un virziena un augstumstūres.

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces, spraugas, priekšspārņi, aizspārņi, flaperoni.

     

    Pretestības radīšanas ierīces, spoileri, cēlējspēka samazināšanas ierīces, aerodinamiskās bremzes.

     

    Plūsmas turbulizatoru un trīsstūrveidīgo spārna uzplūdes malu ietekme.

     

    Robežslāņa vadība lietojot turbulizatorus, iekrišanas ķīļveida indikatorus vai spārna uzplūdes malas ierīces.

     

    Trimmeru, kompensatoru un vadošo kompensatoru, servokompensatoru, atsperes servokompensatoru, masas līdzsvara paneļu, vadības virsmas noliekšanas paneļu un aerodinamiskā līdzsvara paneļu darbība un ietekme.

     

    11.2.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Vispārīgie jēdzieni

     

    a)  Lidojumderīguma prasības konstrukcijas izturības ziņā.

    Primārā, sekundārā un terciārā konstrukcijas klasifikācija.

    Drošuma, droša kalpošanas laika, bojājumu pielaides jēdzieni.

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas.

    Spriegums, deformācija, liece, spiede, bīde, vērpe, stiepe, centrbēdzes spēku radītais spriegums, nogurums.

    Drenāžas un ventilācijas noteikumi.

    Sistēmu uzstādīšanas noteikumi.

    Zibens aizsardzības noteikums.

    Gaisa kuģa sastiprināšana.

    2

    b)  Izgatavošanas metodes: noslogotas virsmas fizelāžai, apļveida karkasa elementiem, stringeriem, lonžeroniem, starpsienām, rāmjiem, dubleriem, spraišļiem, šķērsribām, sijām, grīdas konstrukcijām, stiprinājumiem, apšūšanas, pretkorozijas aizsardzības metodes, spārnu, astes stabilizācijas virsmu un dzinēju pievienojumi.

    Konstrukcijas montāžas metodes: kniedēšana, skrūvēšana, līmēšana.

    Virsmas aizsardzības metodes, piemēram, hromēšana, anodēšana, krāsošana.

    Virsmas tīrīšana.

    Korpusa simetrija: iztaisnošanas metodes un simetrijas pārbaudes.

    2

    11.3.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas – Lidmašīnas

     

    11.3.1.  Fizelāža (ATA 52/53/56)

    1

    Uzbūve.

     

    Spārnu, stabilizatoru, pilonu un šasijas pievienojumi.

     

    Sēdekļu uzstādīšana.

     

    Durvis un avārijas izejas: uzbūve un darbība.

     

    Logi un priekšējā stikla stiprinājums.

     

    11.3.2.  Spārni (ATA 57)

    1

    Uzbūve.

     

    Degvielas tvertnes.

     

    Šasijas, pilonu, vadības virsmu un cēlējspēka/pretestības palielināšanas paneļu pievienojumi.

     

    11.3.3.  Stabilizatori (ATA 55)

    1

    Uzbūve.

     

    Vadības virsmu pievienojums.

     

    11.3.4.  Lidojuma vadības virsmas (ATA 55/57)

    1

    Uzbūve un pievienojums.

     

    Līdzsvarošana – masas un aerodinamiskā.

     

    11.3.5.  Gondolas/piloni (ATA 54)

     

    Gondolas/piloni:

    — uzbūve,

    — ugunsdrošās starpsienas,

    — dzinēja stiprinājumi.

    1

    11.4.  Gaisa kondicionēšana (ATA 21)

     

    Apkures un ventilācijas sistēmas.

    1

    11.5.  Instrumenti/radioelektroniskās sistēmas

     

    11.5.1.  Instrumentu sistēmas (ATA 31)

    1

    Pilnā un statiskā spiediena mērīšanas sistēmas: altimetrs, lidaparāta gaisa ātruma rādītājs, vertikālā ātruma indikators.

     

    Žiroskopiskās sistēmas: mākslīgais horizonts, telpiskā stāvokļa aviohorizonts, virziena rādītājs, aviohorizonts, pagrieziena un slīdēšanas indikators, pagrieziena koordinators.

     

    Kompasi: tiešās nolasīšanas, attālās nolasīšanas.

     

    Uzplūdes leņķa indikācijas sistēmas, iekrišanas brīdinājuma sistēmas.

     

    Pilotu kabīne ar datorizētiem grafiskiem displejiem.

     

    Citu gaisa kuģa sistēmu indikācijas sistēmas.

     

    11.5.2.  Radioelektroniskās sistēmas

    1

    Turpmāk minēto sistēmu izvietojumu un darbības pamati:

    — automātiskā lidojuma vadības sistēma (ATA 22),

    — sakaru sistēmas (ATA 23),

    — navigācijas sistēmas (ATA 34).

    11.6.  Elektroenerģija (ATA 24)

    2

    Akumulatoru uzstādīšana un lietošana.

     

    Līdzstrāvas elektroenerģijas ražošana.

     

    Sprieguma regulēšana.

     

    Spēka sadale.

     

    Elektriskās ķēdes aizsardzība.

     

    Invertori, transformatori, taisngrieži.

     

    11.7.  Iekārtas un aprīkojums (ATA 25)

    2

    Prasības ārkārtas gadījumā lietojamām iekārtām.

     

    Sēdekļi, drošības jostas un siksnas.

     

    11.8.  Ugunsdrošība (ATA 26)

    2

    Pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.

     

    11.9.  Lidojuma vadības ierīces (ATA 27)

    3

    Galvenās vadības ierīces: elerons, augstumstūre, virzienstūre.

     

    Trimmeri.

     

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces.

     

    Sistēmas vadība: manuāla.

     

    Stūres bloķēšanas mehānismi.

     

    Līdzsvarošana un nivelēšana.

     

    Iekrišanas brīdinājuma sistēma.

     

    11.10.  Degvielas sistēmas (ATA 28)

    2

    Sistēmas izvietojums.

     

    Degvielas tvertnes.

     

    Degvielas padeves sistēmas.

     

    Šķērspadeve un pārsūknēšana.

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

    Atkārtota uzpildīšana un iztukšošana.

     

    11.11.  Hidrauliskā enerģija (ATA 29)

    2

    Sistēmas izvietojums.

     

    Hidrauliskie šķidrumi.

     

    Hidrauliskie rezervuāri un akumulatori.

     

    Spiediena radīšanas veids: elektriskais, mehāniskais.

     

    Filtri.

     

    Spiediena regulēšana.

     

    Spēka sadale.

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

    11.12.  Aizsardzība pret apledojumu un lietu (ATA 30)

    1

    Ledus veidošanās, klasifikācija un atklāšana.

     

    Atledošanas sistēmas: elektriskās, karsta gaisa, pneimatiskās un ķīmiskās.

     

    Uztvērēju un drenāžas apsilde.

     

    Stiklu tīrīšanas sistēmas.

     

    11.13.  Šasija (ATA 32)

    2

    Uzbūve, triecienu vājināšana.

     

    Ievilkšanas un izlaišanas sistēmas: parastās un avārijas.

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

    Riteņi, bremzes, pretslīdēšanas un pašbremzēšanas iekārtas.

     

    Riepas.

     

    Stūres iekārta.

     

    11.14.  Lukturi (ATA 33)

    2

    Ārējie: navigācijas, pretsadursmju, nolaišanās, manevrēšanas un apledojuma.

     

    Iekšējie: kabīnes, pilotu kabīnes, kravas telpas.

     

    Avārijas signalizācijas lukturi.

     

    11.15.  Skābeklis (ATA 35)

    2

    Sistēmas izvietojums: pilotu kabīne, kabīne.

     

    Avoti, glabāšana, uzpilde un sadale.

     

    Padeves regulēšana.

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

    11.16.  Pneimatika/vakuums (ATA 36)

    2

    Sistēmas izvietojums.

     

    Avoti: dzinējs/palīgdzinējs, kompresori, tvertnes, barošanas avots uz zemes.

     

    Spiediena un vakuuma sūkņi.

     

    Spiediena regulēšana.

     

    Sadale.

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

    Saskarnes ar citām sistēmām.

     

    12. MODULIS.   HELIKOPTERA AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS



     

    LĪMENIS

    A3

    A4

    B1.3

    B1.4

    12.1.  Lidojuma teorija – Nesējskrūves aerodinamika

    1

    2

    Terminoloģija.

     

     

    Žiroskopiskās precesijas ietekme.

     

     

    Reaktīvais griezes moments un direktīvā vadība.

     

     

    Cēlējspēka nesimetrija, plūsmas noraušanās lāpstu galos.

     

     

    Pārneses tendence un tās korekcija.

     

     

    Koriolisa spēks un kompensācija.

     

     

    Virpuļgredzenu stāvoklis, jaudas slāpēšana, pārmērīga tangāža.

     

     

    Autorotācija.

     

     

    Zemes efekts.

     

     

    12.2.  Lidojuma vadības sistēmas

    2

    3

    Cikliskā vadības sistēma.

     

     

    Kolektīvā vadības sistēma.

     

     

    Nošķiebuma automāts.

     

     

    Lidojuma kursa vadības sistēmas: pretvērpes vadība, stūres rotors, no dzinēja kompresora novirzītais gaiss.

     

     

    Galvenā rotora rumba: uzbūves un darbības īpašības.

     

     

    Lāpstu dempferi: funkcija un uzbūve.

     

     

    Rotoru lāpstas: galvenā un astes rotora lāpstas uzbūve un pievienojums.

     

     

    Trimmera vadības ierīce, nekustīgi un regulējami stabilizatori.

     

     

    Sistēmas vadība: manuāla, hidrauliska, elektriska un lidojuma vadības elektriskā sistēma.

     

     

    Mākslīgās slodzes sistēma.

     

     

    Līdzsvarošana un nivelēšana.

     

     

    12.3.  Lāpstu iestatīšana un vibrāciju analīze

    1

    3

    Rotora noregulēšana.

     

     

    Galvenā un stūres rotora asu iestatīšana.

     

     

    Statiskā un dinamiskā balansēšana.

     

     

    Vibrāciju veidi, vibrāciju samazināšanas metodes.

     

     

    Zemes rezonanse.

     

     

    12.4.  Transmisija

    1

    3

    Reduktori, galvenie un stūres rotori.

     

     

    Sajūgi, neatkarīgie pievadi un rotora bremze.

     

     

    Stūres rotora piedziņas vārpstas, mīkstās sakabes, gultņi, vibrācijas slāpētāji un gultņu kronšteini.

     

     

    12.5.  Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas

     

     

    a)  Lidojumderīguma prasības konstrukcijas izturības ziņā.

    Primārā, sekundārā un terciārā konstrukcijas klasifikācija.

    Drošuma, droša kalpošanas laika, bojājumu pielaides jēdzieni.

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas.

    Spriegums, deformācija, liece, spiede, bīde, vērpe, stiepe, centrbēdzes spēku radītais spriegums, nogurums.

    Drenāžas un ventilācijas noteikumi.

    Sistēmu uzstādīšanas noteikumi.

    Zibens aizsardzības noteikums.

    2

    2

    b)  Izgatavošanas metodes: noslogotas virsmas fizelāžai, apļveida karkasa elementiem, stringeriem, lonžeroniem, starpsienām, rāmjiem, dubleriem, spraišļiem, šķērsribām, sijām, grīdas konstrukcijām, stiprinājumiem, apšūšanas un pretkorozijas aizsardzības metodes.

    Pilonu, stabilizatoru un šasijas pievienojumi.

    Sēdekļu uzstādīšana.

    Durvis: uzbūve, mehānismi, darbība un drošības ierīces.

    Logi un priekšējā stikla konstrukcija.

    Degvielas tvertnes.

    Ugunsdrošās starpsienas.

    Dzinēja stiprinājumi.

    Konstrukcijas montāžas metodes: kniedēšana, skrūvēšana, līmēšana.

    Virsmas aizsardzības metodes, piemēram, hromēšana, anodēšana, krāsošana.

    Virsmas tīrīšana.

    Korpusa simetrija: iztaisnošanas metodes un simetrijas pārbaudes.

    1

    2

    12.6.  Gaisa kondicionēšana (ATA 21)

     

     

    12.6.1.  Gaisa padeve

    1

    2

    Gaisa padeves avoti, ieskaitot no dzinēja kompresora novirzīto gaisu un pārvietojamo kompresoru.

     

     

    12.6.2.  Gaisa kondicionēšana

    1

    3

    Gaisa kondicionēšanas sistēmas.

     

     

    Sadales sistēmas.

     

     

    Plūsmas un temperatūras kontroles sistēmas.

     

     

    Aizsardzības un brīdinājuma sistēmas.

     

     

    12.7.  Instrumenti/radioelektroniskās sistēmas

     

     

    12.7.1.  Instrumentu sistēmas (ATA 31)

    1

    2

    Pilnā un statiskā spiediena mērīšanas sistēmas: altimetrs, lidaparāta gaisa ātruma rādītājs, vertikālā ātruma indikators.

     

     

    Žiroskopiskās sistēmas: mākslīgais horizonts, telpiskā stāvokļa aviohorizonts, virziena rādītājs, aviohorizonts, pagrieziena un slīdēšanas indikators, pagrieziena koordinators.

     

     

    Kompasi: tiešās nolasīšanas, attālās nolasīšanas.

     

     

    Vibrācijas indikācijas sistēmas – HUMS.

     

     

    Pilotu kabīne ar datorizētiem grafiskiem displejiem.

     

     

    Citu gaisa kuģa sistēmu indikācijas sistēmas.

     

     

    12.7.2.  Instrumenti/radioelektroniskās sistēmas

    1

    1

    Turpmāk minēto sistēmu izvietojumu un darbības pamati:

    automātiskā lidojuma vadības sistēma (ATA 22);

    sakaru sistēmas (ATA 23);

    navigācijas sistēmas (ATA 34).

     

     

    12.8.  Elektroenerģija (ATA 24)

    1

    3

    Akumulatoru uzstādīšana un lietošana.

     

     

    Līdzstrāvas un maiņstrāvas elektroenerģijas ražošana.

     

     

    Elektroenerģijas ražošana ārkārtas gadījumos.

     

     

    Sprieguma regulēšana, elektriskās ķēdes aizsardzība.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Invertori, transformatori, taisngrieži.

     

     

    Ārējais/aerodroma enerģijas padeves avots.

     

     

    12.9.  Iekārtas un aprīkojums (ATA 25)

     

     

    a)  Prasības ārkārtas gadījumā lietojamām iekārtām.

    Sēdekļi, drošības jostas un siksnas.

    Celšanas sistēmas.

    2

    2

    b)  Avārijas peldēšanas sistēmas.

    Kabīnes izkārtojums, kravas stiprināšana.

    Aprīkojuma izvietojums.

    Kabīnes aprīkojuma iemontēšana.

    1

    1

    12.10.  Ugunsdrošība (ATA 26)

    1

    3

    Uguns un dūmu atklāšanas un brīdināšanas sistēmas.

     

     

    Ugunsdzēsības sistēmas.

     

     

    Sistēmu pārbaudes.

     

     

    12.11.  Degvielas sistēmas (ATA 28)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Degvielas tvertnes.

     

     

    Degvielas padeves sistēmas.

     

     

    Uzpildīšana, drenāža un ventilācija.

     

     

    Šķērspadeve un pārsūknēšana.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Atkārtota uzpildīšana un iztukšošana.

     

     

    12.12.  Hidrauliskā enerģija (ATA 29)

    1

    3

    Sistēmas izvietojums.

     

     

    Hidrauliskie šķidrumi.

     

     

    Hidrauliskie rezervuāri un akumulatori.

     

     

    Spiediena radīšanas veids: elektriskais, mehāniskais, pneimatiskais.

     

     

    Spiediena ražošana ārkārtas gadījumos.

     

     

    Filtri.

     

     

    Spiediena regulēšana.

     

     

    Spēka sadale.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Saskarne ar citām sistēmām.

     

     

    12.13.  Aizsardzība pret apledojumu un lietu (ATA 30)

    1

    3

    Ledus veidošanās, klasifikācija un atklāšana.

     

     

    Pretapledošanas un atledošanas sistēmas. elektriskās, karsta gaisa un ķīmiskās.

     

     

    Hermetizācija pret lietu.

     

     

    Uztvērēju un drenāžas apsilde.

     

     

    Stiklu tīrīšanas sistēma.

     

     

    12.14.  Šasija (ATA 32)

    2

    3

    Uzbūve, triecienu vājināšana.

     

     

    Ievilkšanas un izlaišanas sistēmas: parastās un avārijas.

     

     

    Indikācijas un brīdinājumi.

     

     

    Riteņi, riepas, bremzes.

     

     

    Stūres iekārta.

     

     

    Gaisa–zemes regulators.

     

     

    Slieces, pludiņi.

     

     

    12.15.  Lukturi (ATA 33)

    2

    3

    Ārējie: navigācijas, nolaišanās, manevrēšanas un apledojuma.

     

     

    Iekšējie: kabīnes, pilotu kabīnes, kravas telpas.

     

     

    Avārijas signalizācijas lukturi.

     

     

    ►M5  
    12.16.  Pneimatika/vakuums (ATA 36)  ◄

    1

    3

    ►M5  Sistēmas izvietojums. ◄

     

     

    ►M5  Avoti: dzinējs/APU, kompresori, tvertnes, barošanas avots uz zemes. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena un vakuuma sūkņi. ◄

     

     

    ►M5  Spiediena regulēšana. ◄

     

     

    ►M5  Sadale. ◄

     

     

    ►M5  Indikācijas un brīdinājumi. ◄

     

     

    ►M5  Saskarnes ar citām sistēmām. ◄

     

     

    12.17.  Integrāla modulāra aviācijas elektronika

    1

    2

    Funkcijas, kuras parasti var integrēt Integrālās modulārās aviācijas elektronikas (IMA) moduļos, cita starpā ir šādas:

    Izplūdes vadība, gaisa spiediena regulēšana; gaisa ventilācija un regulēšana, aviācijas elektronikas un pilotu kabīnes ventilācijas regulēšana, temperatūras regulēšana, gaisa satiksmes sakari, aviācijas elektronikas sakaru maršrutētājs, elektriskās slodzes vadība, drošinātāju uzraudzība, elektriskā sistēma BITE, degvielas vadība, bremžu regulēšana, stūres regulēšana, šasijas ievilkšana un izlaišana, riepu spiediena indikācija, eļļas spiediena indikācija, bremžu temperatūras uzraudzība utt.

     

     

    Pamatsistēma.

     

     

    Tīkla komponenti.

     

     

    12.18.  Borta tehniskās apkopes sistēmas (ATA 45)

    1

    2

    Centrālās tehniskās apkopes datori.

     

     

    Datu ielādēšanas sistēma.

     

     

    Elektroniskās bibliotēkas sistēma.

     

     

    Izdrukāšana.

     

     

    Korpusa uzraudzība (bojājuma pielaides uzraudzība).

     

     

    12.19.  Informācijas sistēmas (ATA 44)

    1

    2

    Elementi un sastāvdaļas, kas rada iespēju uzglabāt, atjaunot un atrast informāciju, ko tradicionāli nes papīrs, mikrofilma vai mikrofiša. Ietver elementus, kas paredzēti informācijas glabāšanas un atrašanas funkcijas veikšanai, piemēram, elektroniskās bibliotēkas lielapjoma atmiņa un kontrollers. Neietver elementus un sastāvdaļas, kas uzstādīti citiem mērķiem un ko izmanto kopīgi ar citām sistēmām, piemēram, apkalpes kabīnes printeris vai vispārēja lietojuma displejs.

     

     

    Tipiski piemēri ir gaisa satiksmes un informācijas pārvaldības sistēmas un tīkla servera sistēmas.

     

     

    Gaisa kuģa vispārējā informācijas sistēma.

     

     

    Apkalpes kabīnes informācijas sistēma.

     

     

    Tehniskās apkopes informācijas sistēma.

     

     

    Pasažieru kabīnes informācijas sistēma.

     

     

    Dažādas informācijas sistēma.

     

     

    ▼M5

    13. MODULIS.   GAISA KUĢA AERODINAMIKA, KONSTRUKCIJAS UN SISTĒMAS



     

    LĪMENIS

     

    B2

    B2L

    13.1.  Lidojuma teorija

     

    (a)  Lidmašīnas aerodinamika un vadības ierīces

    1

    Darbība un ietekme:

    — sānsveres vadība: eleroni un spoileri;

    — tangāžas vadības ierīces: augstumstūres, stabilizatoraugstumstūres, maināma stāvokļa stabilizatori un “pīles” shēmas vadības plāksnes, un

    — kursa maiņas vadības sistēma: virzienstūres ierobežotāji;

    Vadība, lietojot elevonus un virziena un augstumstūres;

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces: spraugas, priekšspārņi, aizplākšņi;

    Pretestības radīšanas ierīces: spoileri, cēlējspēka samazināšanas ierīces, aerodinamiskās bremzes, un

    Trimmeru, servokompensatoru un vadības virsmu noliekšanas paneļu darbība un ietekme.

     

    (b)  Lidojums lielā ātrumā

    1

    Skaņas ātrums, zemskaņas lidojums, pieskaņas lidojums, virsskaņas lidojums.

    Maha skaitlis, kritiskais Maha skaitlis.

     

    (c)  Nesējskrūves aerodinamika

    1

    Terminoloģija.

    Cikliskās, kolektīvās un pretvērpes vadības ierīču darbība un ietekme.

     

    13.2.  Konstrukcijas — vispārīgie jēdzieni

     

    Konstrukcijas sistēmu pamati.

    1

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas

    2

    Elektroinstalācijas savienošana.

    2

    Zibens aizsardzības noteikums.

    2

    13.3.  Automātiskais lidojums (ATA 22)

     

    a)

    3

    Automātiskās lidojumu vadības sistēmu pamati, ieskaitot darbības principus un jaunāko terminoloģiju.

    Komandas signālu apstrāde.

    Darbības režīmi: sānsveres, tangāžas un kursa maiņas kanāli.

    Kursa stabilizatori.

    Stabilitātes palielināšanas sistēma helikopteros.

    Automātiskā trimmera vadības ierīce.

    Autopilota navigācijas līdzekļu saskarne.

     

    b)

    3

    Automātiskās dzinēju vadības sistēmas.

    Automātiskās nosēšanās sistēmas: principi un kategorijas, darbības režīmi, pieeja, glisāde, nosēšanās, aiziešana otrajā riņķī, sistēmu uzraudzība un kļūmju apstākļi.

     

    13.4.  Sakari/navigācija (ATA 23/34)

     

    a)

    3

    Radioviļņu izplatīšanās, antenu, pārraides līniju, sakaru, uztvērēja un raidītāja pamati;

    Turpmāk minēto sistēmu darbības principi:

    — UĪV sakaru sistēma,

    — īsviļņu sakaru sistēma,

    — audiosistēma,

    — avārijas vietas noteicējraidītāju (ELT) sistēma,

    — pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas sistēma (CVR),

    — ultraīsviļņu visaptveroša diapazona sistēma (VOR),

    — automātiskā virziena noteikšanas sistēma (ADF),

    — instrumentālās nosēšanās sistēma (ILS),

    — lidojumu vadības sistēmas (FDS); attāluma mērīšanas iekārta (DME),

    — zonālās navigācijas, RNAV sistēmas,

    — lidojumu vadības sistēmas (FMS),

    — globālā pozicionēšanas sistēma (GPS), globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS),

    — Datu pārraides posms.

     

    b)

    3

    — gaisa satiksmes vadības transponders, sekundārās novērošanas radars,

    — satiksmes brīdinājuma un sadursmes novēršanas sistēma (TCAS),

    — meteoroloģiskais izvairīšanās radars,

    — radioaltimetrs,

    — automātiskā atkarīgā novērošana apraides režīmā (ADS-B).

     

    c)

    3

    — nolaišanās mikroviļņu sistēma (MLS),

    — ļoti zemu frekvenču un hiperboliskās navigācijas sistēma (VLF/Omega),

    — Doplera navigācija,

    — inerciālas navigācijas sistēma (INS),

    — gaisa kuģa apvienotā radiosakaru (ARINC) un ziņošanas sistēma.

     

    13.5.  Elektroenerģija (ATA 24)

    3

    akumulatoru uzstādīšana un lietošana,

    līdzstrāvas (DC) ražošana,

    maiņstrāvas (AC) ražošana,

    elektroenerģijas ražošana ārkārtas gadījumos,

    sprieguma regulēšana,

    jaudas sadale,

    invertori, transformatori, taisngrieži,

    elektriskās ķēdes aizsardzība,

    ārējā enerģijas padeve/enerģijas padeve uz zemes.

     

    13.6.  Iekārtas un aprīkojums (ATA 25)

    Prasības ārkārtas gadījumā lietojamām iekārtām.

    Salona izklaides iekārtas.

    3

    13.7.  Lidojuma vadības ierīces (ATA 27)

     

    a)

    2

    Galvenās vadības ierīces: elerons, augstumstūre, virzienstūre, spoileris.

    Trimmera vadības ierīce.

    Aktīvās slodzes vadības ierīce.

    Cēlējspēka palielināšanas ierīces.

    Cēlējspēka samazināšanas ierīce, aerodinamiskās bremzes.

    Sistēmas vadība: manuāla, hidrauliska, pneimatiska.

    Mākslīgās slodzes, kursa stabilizatora, Maha trimmera vadības, virzienstūres ierobežotāja un stūres bloķēšanas sistēmas.

    Iekrišanas aizsardzības sistēmas.

     

    b)

    3

    Sistēmas vadība: elektriskā, lidojuma vadības elektriskā sistēma.

     

    13.8.  Instrumenti (ATA 31)

    3

    Klasifikācija.

    Atmosfēra.

    Terminoloģija.

    Spiediena mērīšanas ierīces un sistēmas.

    Pito-statiskās sistēmas.

    Altimetri.

    Vertikālā ātruma indikatori.

    Gaisa ātruma indikatori.

    Mahmetri.

    Augstuma ziņošanas/brīdināšanas sistēmas.

    Lidojuma datu datori.

    Pneimatiskās instrumentu sistēmas.

    Tiešās nolasīšanas spiediena un temperatūras mērītāji.

    Temperatūras indikācijas sistēmas.

    Degvielas daudzuma indikācijas sistēmas.

    Žiroskopiskie principi.

    Mākslīgie horizonti.

    Slīdēšanas indikatori.

    Kursa žiroskopi.

    Sistēma, kas brīdina par bīstamu tuvošanos zemei (GPWS).

    Kompasa sistēmas.

    Lidojuma datu reģistrācijas sistēmas (FDRS).

    Elektronisko lidojuma vadības instrumentu sistēmas (EFIS).

    Instrumentu brīdināšanas sistēmas, ieskaitot galvenās brīdināšanas sistēmas un centralizētos brīdināšanas paneļus.

    Iekrišanas brīdinājuma sistēmas un uzplūdes leņķa indikācijas sistēmas.

    Vibrācijas mērījumi un indikācija.

    Pilotu kabīne ar datorizētiem grafiskiem displejiem.

     

    13.9.  Ugunis (ATA 33)

    3

    Ārējās: navigācijas, nolaišanās, manevrēšanas un apledojuma.

    Iekšējās: salona, pilotu kabīnes, kravas telpas.

    Avārijas ugunis.

     

    13.10.  Borta tehniskās apkopes sistēmas (ATA 45)

    3

    Centrālie tehniskās apkopes datori.

    Datu ielādēšanas sistēma.

    Elektroniskās bibliotēkas sistēma.

    Drukāšanas sistēma.

    Korpusa uzraudzības sistēma (bojājuma pielaides uzraudzība).

     

    13.11.  Gaisa kondicionēšana un salona hermetizācija (ATA 21)

     

    13.11.1.  Gaisa padeve

    2

    Gaisa padeves avoti, ieskaitot no dzinēja kompresora novirzīto gaisa plūsmu, APU un pārvietojamo kompresoru.

     

    13.11.2.  Gaisa kondicionēšana

     

    Gaisa kondicionēšanas sistēmas.

    2

    Gaisa ciklus un tvaika ciklus regulējoša iekārta.

    3

    Sadales sistēmas.

    1

    Gaisa plūsmas, temperatūras un mitruma kontroles sistēma.

    3

    13.11.3.  Hermetizācija

    3

    Hermetizācijas sistēmas;

    Kontrole un indikācija, ieskaitot kontroles un drošības vārstus.

    Salona spiediena regulētāji.

     

    13.11.4.  Drošības un brīdināšanas ierīces

    3

    Aizsardzības un brīdinājuma ierīces.

     

    13.12.  Ugunsdrošība (ATA 26)

     

    a)

    3

    Uguns un dūmu atklāšanas un brīdināšanas sistēmas.

    Ugunsdzēšanas sistēmas.

    Sistēmu pārbaudes.

     

    b)

    1

    Pārnēsājamais ugunsdzēšanas aparāts.

     

    13.13.  Degvielas sistēmas (ATA 28)

     

    Sistēmas izvietojums.

    1

    Degvielas tvertnes.

    1

    Degvielas padeves sistēmas.

    1

    Uzpildīšana, ventilācija un iztukšošana.

    1

    Šķērspadeve un pārnese.

    2

    Indikācijas un brīdinājumi.

    3

    Atkārtota uzpildīšana un iztukšošana.

    2

    Garenvirziena līdzsvara degvielas sistēmas.

    3

    13.14.  Hidrauliskā enerģija (ATA 29)

     

    Sistēmas izvietojums.

    1

    Hidrauliskie šķidrumi.

    1

    Hidrauliskie rezervuāri un akumulatori.

    1

    Spiediena radīšanas veids: elektriskais, mehāniskais, pneimatiskais.

    3

    Spiediena ražošana ārkārtas gadījumos.

    3

    Filtri.

    1

    Spiediena regulēšana.

    3

    Jaudas sadale.

    1

    Indikācijas un brīdinājumu sistēmas.

    3

    Saskarne ar citām sistēmām.

    3

    13.15.  Aizsardzība pret apledojumu un lietu (ATA 30)

     

    Ledus veidošanās, klasifikācija un atklāšana.

    2

    Pretapledošanas sistēmas: elektriskas, karsta gaisa un ķīmiskas sistēmas.

    2

    Atledošanas sistēmas: elektriskas, karsta gaisa, pneimatiskas un ķīmiskas sistēmas.

    3

    Hermetizācija pret lietu.

    1

    Uztvērēju un novadcauruļu apsilde.

    3

    Stiklu tīrīšanas sistēmas.

    1

    13.16.  Šasija (ATA 32)

     

    Uzbūve, triecienu vājināšana.

    1

    Izlaišanas un ievilkšanas sistēmas: parastās un avārijas.

    3

    Indikācijas un brīdinājumi.

    3

    Riteņi, bremzes, pretslīdēšanas un pašbremzēšanas sistēmas.

    3

    Riepas.

    1

    Stūres iekārta.

    3

    Gaisa-zemes sensors.

    3

    13.17.  Skābeklis (ATA 35)

     

    Sistēmas izvietojums: pilotu kabīne, salons.

    3

    Avoti, glabāšana, uzpilde un sadale.

    3

    Padeves regulēšana.

    3

    Indikācijas un brīdinājumi.

    3

    13.18.  Pneimatika/vakuums (ATA 36)

     

    Sistēmas izvietojums.

    2

    Avoti: dzinējs/APU, kompresori, tvertnes, barošanas avots uz zemes.

    2

    Spiediena regulēšana.

    3

    Sadale.

    1

    Indikācijas un brīdinājumi.

    3

    Saskarnes ar citām sistēmām.

    3

    13.19.  Ūdens/atkritumi (ATA 38)

    2

    Ūdens sistēmas izvietojums, padeve, sadale, apkopšana un iztukšošana.

    Tualetes sistēmas izvietojums, ūdens nolaišana un apkopšana.

     

    13.20.  Integrēta modulāra avionika (IMA) (ATA 42)

    3

    Pamatsistēma.

    Tīkla komponenti.

    Piezīme. Funkcijas, kuras parasti var integrēt IMA moduļos, cita starpā ir šādas:

    — izplūdes vadība;

    — gaisa spiediena regulēšana;

    — gaisa ventilācija un regulēšana;

    — avionikas un pilotu kabīnes ventilācijas regulēšana, temperatūras regulēšana;

    — gaisa satiksmes sakari;

    — avionikas sakaru maršrutētājs;

    — elektriskās slodzes vadība;

    — drošinātāju uzraudzība;

    — elektriskā sistēma BITE (iebūvētais testa aprīkojums)

    — degvielas vadība;

    — bremžu regulēšana;

    — stūres regulēšana;

    — šasijas izlaišana un ievilkšana;

    — riepu spiediena indikācija;

    — eļļas spiediena indikācija;

    — bremžu temperatūras uzraudzība.

     

    13.21.  Salona sistēmas (ATA 44)

    3

    Elementi un sastāvdaļas, kas rada iespēju izklaidēt pasažierus un nodrošina sakarus gaisa kuģī (salona iekšējo sakaru datu sistēma (CIDS)) un starp gaisa kuģi un zemes stacijām (salona tīkla pakalpojums (CNS)). Ietver balss, datu, mūzikas un video pārraides.

    CIDS nodrošina saskarni starp pilotu kabīni/salona apkalpi un salona sistēmām. Šīs sistēmas atbalsta datu apmaiņu dažādu saistītu viegli nomaināmu bloku (LRU) starpā un tās parasti darbina no stjuartu paneļiem.

    CNS parasti ietver serveri, kurš sadarbojas, cita starpā, ar šādām sistēmām:

    — datu/radiosakaru sistēmām;

    — salona pamatsistēmu (CCS);

    — lidojuma izklaides sistēmu (IFES);

    — ārējo sakaru sistēmu (ECS);

    — salona masas atmiņas sistēmu (CMMS);

    — salona uzraudzības sistēmu (CMS),

    — dažādām salona sistēmām (MCS).

    CNS var ietvert šādas funkcijas:

    — pieeju pirmslidojuma un lidojuma ziņojumiem;

    — pieeju e-pastam/intranetam/internetam,

    — pasažieru datubāzi.

     

    13.22.  Informācijas sistēmas (ATA 46)

    3

    Elementi un sastāvdaļas, kas rada iespēju uzglabāt, atjaunot un izgūt digitālu informāciju, ko tradicionāli glabā uz papīra, mikrofilmas vai mikrofišas. Ietver elementus, kas paredzēti informācijas glabāšanas un izgūšanas funkcijas veikšanai, piemēram, elektroniskās bibliotēkas lielapjoma atmiņa un kontrollers, bet neietver elementus un sastāvdaļas, kas uzstādīti citiem mērķiem un ko izmanto kopīgi ar citām sistēmām, piemēram, pilotu kabīnes printeris vai vispārēja lietojuma displejs.

    Tipiski piemēri ir:

    — gaisa satiksmes un informācijas pārvaldības sistēmas un tīkla servera sistēmas.

    — Gaisa kuģa vispārējā informācijas sistēma.

    — Pilotu kabīnes informācijas sistēma.

    — Tehniskās apkopes informācijas sistēma.

    — Pasažieru salona informācijas sistēma.

    — Dažādas informācijas sistēmas.

     

    ▼B

    14. MODULIS.   PIEDZIŅA



     

    LĪMENIS

    ▼M5

    B2

    B2L

    ▼B

    14.1.  Turbodzinēji

     

    a)  Turboreaktīvo, turboventilatoru, turbovārpstas un turbopropelleru dzinēju konstrukcijas izvietojums un darbība.

    1

    b)  Dzinēja elektroniskās vadības un degvielas dozēšanas sistēmas (FADEC).

    2

    14.2.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    2

    Izplūdes gāzu temperatūras/turbīnu starppakāpju temperatūras indikācijas sistēmas.

     

    Dzinēja apgriezienu skaits.

     

    Dzinēja vilces indikācija: dzinēja kompresijas pakāpes, dzinēja turbīnas izplūdes spiediena vai reaktīvās strūklas spiediena indikācijas sistēmas.

     

    Eļļas spiediens un temperatūra.

     

    Degvielas spiediens, temperatūra un plūsma.

     

    Spiediens kolektorā.

     

    Dzinēja griezes moments.

     

    Propellera griešanās ātrums.

     

    14.3.  Palaišanas un aizdedzes sistēmas

    2

    Dzinēja palaišanas sistēmu un to sastāvdaļu darbība.

     

    Aizdedzes sistēmas un to sastāvdaļas.

     

    Tehniskās apkopes drošības prasības.

     

    15. MODULIS.   GĀZTURBĪNU DZINĒJS



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    15.1.  Pamati

    1

    2

    Potenciālā enerģija, kinētiskā enerģija, Ņūtona kustības likumi, Braitona cikls.

     

     

    Attiecība starp spēku, darbu, jaudu, enerģiju, ātrumu, paātrinājumu.

     

     

    Turboreaktīvo, turboventilatoru, turbovārpstas un turbopropelleru dzinēju konstrukcijas izvietojums un darbība.

     

     

    15.2.  Dzinēja darbība

    2

    Pilnā jauda, lietderīgā jauda, sašaurinātas sprauslas vilce, vilces sadalījums, summārā vilce, vilcesspēja, ekvivalentas vārpstas jauda zirgspēkos, īpatnējais degvielas patēriņš.

     

     

    Dzinēja lietderības koeficients.

     

     

    Divkontūrības pakāpe un dzinēja kompresijas pakāpe.

     

     

    Gāzu plūsmas spiediens, temperatūra un ātrums.

     

     

    Dzinēja parametri, statiskā vilce, ātruma, augstuma un karsta klimata ietekme, stabilizēta jauda, ierobežojumi.

     

     

    15.3.  Ieplūde

    2

    2

    Kompresora ieplūdes kanāli.

     

     

    Dažādu ieplūdes kanālu konfigurāciju ietekme.

     

     

    Aizsardzība pret apledošanu.

     

     

    15.4.  Kompresori

    1

    2

    Aksiālā un centrbēdzes tipa kompresori.

     

     

    Konstrukcijas īpašības, darbības principi un lietojums.

     

     

    Ventilatora balansēšana.

     

     

    Darbība.

     

     

    Kompresora gaisa plūsmas noraušanās un pārplūdes cēloņi un ietekme.

     

     

    Gaisa plūsmas vadības metodes: izplūdes vārsti, regulējamas ieplūdes vadlāpstiņas, regulējamas statora lāpstiņas, rotējoša statora lāpstiņas.

     

     

    Kompresora radītā spiediena pakāpe.

     

     

    15.5.  Degkamera

    1

    2

    Konstrukcijas īpašības un darbības principi.

     

     

    15.6.  Turbīnu sekcija

    2

    2

    Dažādu turbīnas lāpstiņas tipu raksturlielumi un darbība.

     

     

    Lāpstiņas pievienojums pie diska.

     

     

    Sprauslu vadaparāts.

     

     

    Turbīnas lāpstiņu slodzes un vibrācijas cēloņi un ietekme.

     

     

    15.7.  Izpūtējs

    1

    2

    Konstrukcijas īpašības un darbības principi.

     

     

    Konverģējošas, diverģējošas un regulējamas sprauslas.

     

     

    Dzinēja trokšņa samazināšana.

     

     

    Reversa iekārtas.

     

     

    15.8.  Gultņi un blīvējumi

    2

    Konstrukcijas īpašības un darbības principi.

     

     

    15.9.  Eļļošanas līdzekļi un degvielas

    1

    2

    Īpašības un specifikācijas.

     

     

    Degvielas piedevas.

     

     

    Piesardzības pasākumi.

     

     

    15.10.  Eļļošanas sistēmas

    1

    2

    Sistēmu darbība/izvietojums un sastāvdaļas.

     

     

    15.11.  Degvielas padeves sistēmas

    1

    2

    Dzinēja vadības un degvielas dozēšanas sistēmu, ieskaitot dzinēja elektroniskās vadības sistēmas (FADEC), darbība.

     

     

    Sistēmu izvietojums un sastāvdaļas.

     

     

    15.12.  Gaisa padeves sistēmas

    1

    2

    Dzinēja gaisa plūsmas sadales un pretapledošanas vadības sistēmu, ieskaitot iekšējās dzesēšanas, hermetizēšanas un ārējos gaisa patērētājus, darbība.

     

     

    15.13.  Palaišanas un aizdedzes sistēmas

    1

    2

    Dzinēja palaišanas sistēmu un to sastāvdaļu darbība.

     

     

    Aizdedzes sistēmas un to sastāvdaļas.

     

     

    Tehniskās apkopes drošības prasības.

     

     

    15.14.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    1

    2

    Izplūdes gāzu temperatūras/turbīnu starppakāpju temperatūras indikācijas sistēmas.

     

     

    Dzinēja vilces indikācija: dzinēja kompresijas pakāpes, dzinēja turbīnas izplūdes spiediena vai reaktīvās strūklas spiediena indikācijas sistēmas.

     

     

    Eļļas spiediens un temperatūra.

     

     

    Degvielas spiediens un plūsma.

     

     

    Dzinēja apgriezienu skaits.

     

     

    Vibrācijas mērījumi un indikācija.

     

     

    Griezes moments.

     

     

    Jauda.

     

     

    15.15.  Jaudas palielināšanas sistēmas

    1

    Darbība un pielietojumi.

     

     

    Ūdens iesmidzināšana, ūdens un metanols.

     

     

    Pēcdedzes sistēmas.

     

     

    15.16.  Turbopropelleru dzinēji

    1

    2

    Brīvās sapārotās turbīnas un mehāniski savienotās turbīnas.

     

     

    Reduktori.

     

     

    Integrētās dzinēja un propellera vadības ierīces.

     

     

    Ātruma ierobežošanas ierīces.

     

     

    15.17.  Turbovārpstas dzinēji

    1

    2

    Komponējums, piedziņas sistēmas, reduktori, savienojumi, vadības sistēmas.

     

     

    15.18.  Palīgdzinēji (APU)

    1

    2

    Mērķi, darbība, aizsargsistēmas.

     

     

    15.19.  Spēka iekārtas uzstādīšana

    1

    2

    Ugunsdrošo starpsienu, dzinēja pārsegu, skaņu izolējošu paneļu, dzinēja stiprinājumu, pretvibrācijas stiprinājumu, šļūteņu, cauruļu, fīderu, savienotāju, lokanu vadu izolācijas cauruļu, vadības kabeļu un stieņu, celšanas punktu un drenāžas atveru konfigurācija.

     

     

    15.20.  Ugunsdrošības sistēmas

    1

    2

    Atklāšanas un dzēšanas sistēmu darbība.

     

     

    15.21.  Dzinēja darbības uzraudzība un darbināšana uz zemes

    1

    3

    Dzinēja darbības uzraudzība un darbināšana uz zemes.

     

     

    Dzinēja efektīvās jaudas un parametru izskaidrošana.

     

     

    Dzinēja stāvokļa kontrole (ieskaitot eļļas analīzi, vibrācijas un dzinēja iekšējo elementu pārbaudi ar dažādām optiskām metodēm).

     

     

    Pārbaude, lai noskaidrotu dzinēja un tā sastāvdaļu atbilstību kritērijiem, pielaidēm un datiem, kurus norādījis dzinēja ražotājs.

     

     

    Kompresora mazgāšana/tīrīšana.

     

     

    Svešķermeņu radīts bojājums.

     

     

    15.22.  Dzinēja glabāšana un konservācija

    2

    Dzinēja un palīgagregātu/sistēmu konservācija un izņemšana no tās.

     

     

    16. MODULIS.   VIRZUĻDZINĒJS



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    B3

    16.1.  Pamati

    1

    2

    2

    Mehāniskais lietderības koeficients, termiskais lietderības koeficients un piepildījuma koeficients.

     

     

     

    Darbības principi – divtaktu, četrtaktu, benzīna dzinējs un dīzeļdzinējs.

     

     

     

    Cilindru darba tilpums un kompresijas pakāpe.

     

     

     

    Dzinēja konfigurācija un aizdedzes secība.

     

     

     

    16.2.  Dzinēja darbība

    1

    2

    2

    Jaudas mērīšana un aprēķināšana.

     

     

     

    Faktori, kas ietekmē dzinēja jaudu.

     

     

     

    Maisījumi/liesināšana, priekšaizdedze.

     

     

     

    16.3.  Dzinēja uzbūve

    1

    2

    2

    Karteris, kloķvārpsta, sadales vārpstas un nostādinātāji.

     

     

     

    Palīgpārnesumkārba.

     

     

     

    Cilindra un virzuļa komplekti.

     

     

     

    Klaņi, ieplūdes un izplūdes kolektori.

     

     

     

    Vārstu mehānismi.

     

     

     

    Propellera reduktori.

     

     

     

    16.4.  Dzinēja degvielas padeves sistēmas

     

     

     

    16.4.1.  Karburatori

    1

    2

    2

    Veidi, uzbūve un darbības principi.

     

     

     

    Atledošana un apsilde.

     

     

     

    16.4.2.  Degvielas iesmidzināšanas sistēmas

    1

    2

    2

    Veidi, uzbūve un darbības principi.

     

     

     

    16.4.3.  Elektroniskā dzinēja vadība

    1

    2

    2

    Dzinēja vadības un degvielas dozēšanas sistēmu, ieskaitot dzinēja elektroniskās vadības sistēmas (FADEC), darbība.

     

     

     

    Sistēmu izvietojums un sastāvdaļas.

     

     

     

    16.5.  Palaišanas un aizdedzes sistēmas

    1

    2

    2

    Palaišanas sistēmas, priekšuzsildīšanas sistēmas.

     

     

     

    Magneto veidi, uzbūve un darbības principi.

     

     

     

    Aizdedzes elektroinstalācija, aizdedzes sveces.

     

     

     

    Augstsprieguma un zemsprieguma sistēmas.

     

     

     

    16.6.  Ieplūdes, izplūdes un dzesēšanas sistēmas

    1

    2

    2

    Uzbūve un darbība šādām sistēmām: ieplūdes sistēmas, ieskaitot dublējošās gaisa padeves sistēmas.

     

     

     

    Izplūdes sistēmas, dzinēja dzesēšanas sistēmas – gaisa un šķidruma.

     

     

     

    16.7.  Kompresori/turbokompresori

    1

    2

    2

    Kompresora darbības principi un mērķis un tā ietekme uz dzinēja parametriem.

     

     

     

    Kompresoru/turbokompresoru uzbūve un darbība.

     

     

     

    Vispārējā terminoloģija.

     

     

     

    Vadības sistēmas.

     

     

     

    Sistēmas aizsardzība.

     

     

     

    16.8.  Eļļošanas līdzekļi un degvielas

    1

    2

    2

    Īpašības un specifikācijas.

     

     

     

    Degvielas piedevas.

     

     

     

    Piesardzības pasākumi.

     

     

     

    16.9.  Eļļošanas sistēmas

    1

    2

    2

    Sistēmu darbība/izvietojums un sastāvdaļas.

     

     

     

    16.10.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    1

    2

    2

    Dzinēja apgriezienu skaits.

     

     

     

    Cilindra galvas temperatūra.

     

     

     

    Dzesētāja temperatūra.

     

     

     

    Eļļas spiediens un temperatūra.

     

     

     

    Izplūdes gāzu temperatūra.

     

     

     

    Degvielas spiediens un plūsma.

     

     

     

    Spiediens kolektorā.

     

     

     

    16.11.  Spēka iekārtas uzstādīšana

    1

    2

    2

    Ugunsdrošo starpsienu, dzinēja pārsegu, skaņu izolējošu paneļu, dzinēja stiprinājumu, pretvibrācijas stiprinājumu, šļūteņu, cauruļu, fīderu, savienotāju, lokanu vadu izolācijas cauruļu, vadības kabeļu un stieņu, celšanas punktu un drenāžas atveru konfigurācija.

     

     

     

    16.12.  Dzinēja darbības uzraudzība un darbināšana uz zemes

    1

    3

    2

    Dzinēja darbības uzraudzība un darbināšana uz zemes.

     

     

     

    Dzinēja efektīvās jaudas un parametru izskaidrošana.

     

     

     

    Dzinēja un tā detaļu apskate: kritēriji, pielaides un dati, kurus norādījis dzinēja ražotājs.

     

     

     

    16.13.  Dzinēja glabāšana un konservācija

    2

    1

    Dzinēja un palīgagregātu/sistēmu konservācija un izņemšana no tās.

     

     

     

    17.A MODULIS.   PROPELLERIS

    Piezīme. Šis modulis neattiecas uz B3 kategoriju. B3 kategorijas attiecīgie priekšmeti definēti 17.B modulī.



     

    LĪMENIS

    A

    B1

    17.1.  Pamati

    1

    2

    Lāpstiņas elementa teorija.

     

     

    Mazs/liels lāpstiņas uzstādīšanas leņķis, reversa leņķis, uzplūdes leņķis, rotācijas ātrums.

     

     

    Propellera slīdēšana.

     

     

    Aerodinamiskie, centrbēdzes un aksiālie spēki.

     

     

    Griezes moments.

     

     

    Relatīvā gaisa plūsma uz lāpstiņas uzplūdes leņķi.

     

     

    Vibrācija un rezonanse.

     

     

    17.2.  Propellera uzbūve

    1

    2

    Izgatavošanas metodes un materiāli, kas lietoti koka, kompozītmateriālu un metāla propelleros.

     

     

    Lāpstiņas rumba, darbvirsma, kāts, galvenais un astes rotors.

     

     

    Propelleris ar nemaināmu soli, maināmu soli, nemainīgu griešanās ātrumu.

     

     

    Propellera/propellera rumbas uzgaļa uzstādīšana.

     

     

    17.3.  Propellera soļa vadība

    1

    2

    Mehāniskās un elektriskās/elektroniskās propellera griešanās ātruma un soļa maiņas metodes.

     

     

    Flīģera un reversa solis.

     

     

    Ātruma ierobežošanas ierīces.

     

     

    17.4.  Propellera sinhronizēšana

    2

    Sinhronizācija un sinhronizācijas iekārta.

     

     

    17.5.  Propellera aizsardzība pret apledojumu

    1

    2

    Šķidruma un elektriskās atledošanas iekārtas.

     

     

    17.6.  Propellera apkope

    1

    3

    Statiskā un dinamiskā balansēšana.

     

     

    Lāpstiņu iestatīšana.

     

     

    Lāpstiņas, bojājuma, erozijas, korozijas, trieciena radīta bojājuma un noslāņošanās novērtējums.

     

     

    Propellera apstrādes/remonta shēmas.

     

     

    Propellera dzinēja darbināšana.

     

     

    17.7.  Propellera glabāšana un konservācija

    1

    2

    Propellera konservācija un izņemšana no konservācijas.

     

     

    17.B MODULIS.   PROPELLERIS

    Piezīme. Šā moduļa jomā jāiekļauj to lidmašīnu tehnoloģija, kas iekļautas B3 kategorijā.



     

    LĪMENIS

    B3

    17.1.  Pamati

    2

    Lāpstiņas elementa teorija.

     

    Mazs/liels lāpstiņas uzstādīšanas leņķis, reversa leņķis, uzplūdes leņķis, rotācijas ātrums.

     

    Propellera slīdēšana.

     

    Aerodinamiskie, centrbēdzes un aksiālie spēki.

     

    Griezes moments.

     

    Relatīvā gaisa plūsma uz lāpstiņas uzplūdes leņķi.

     

    Vibrācija un rezonanse.

     

    17.2.  Propellera uzbūve

    2

    Izgatavošanas metodes un materiāli, kas lietoti koka, kompozītmateriālu un metāla propelleros.

     

    Lāpstiņas rumba, darbvirsma, kāts, galvenais un astes rotors.

     

    Propelleris ar nemaināmu soli, maināmu soli, nemainīgu griešanās ātrumu.

     

    Propellera/propellera rumbas uzgaļa uzstādīšana.

     

    17.3.  Propellera soļa vadība

    2

    Mehāniskās un elektriskās/elektroniskās propellera griešanās ātruma un soļa maiņas metodes.

     

    Flīģera un reversa solis.

     

    Ātruma ierobežošanas ierīces.

     

    17.4.  Propellera sinhronizēšana

    2

    Sinhronizācija un sinhronizācijas iekārta.

     

    17.5.  Propellera aizsardzība pret apledojumu

    2

    Šķidruma un elektriskās atledošanas iekārtas.

     

    17.6.  Propellera apkope

    2

    Statiskā un dinamiskā balansēšana.

     

    Lāpstiņu iestatīšana.

     

    Lāpstiņas, bojājuma, erozijas, korozijas, trieciena radīta bojājuma un noslāņošanās novērtējums.

     

    Propellera apstrādes/remonta shēmas.

     

    Propellera dzinēja darbināšana.

     

    17.7.  Propellera glabāšana un konservācija

    2

    Propellera konservācija un izņemšana no konservācijas.

     




    ▼M5

    II papildinājums

    Pamata eksaminācijas standarti

    (izņemot L kategorijas licences)

    ▼B

    1.    Vispārīgas piezīmes

    1.1.

    Visa pamata eksaminācija jāveic, lietojot jautājumu ar vairākām atbildēm formātu un esejas tipa jautājumus, kā norādīts turpmāk. Katram, kas priekšmetu nepārzina, nepareizie atbilžu varianti izskatās vienlīdz iespējami. Visiem atbilžu variantiem jābūt skaidri saistītiem ar jautājumu un tajos jāizmanto līdzīga leksika, gramatiskās konstrukcijas un tiem jābūt līdzīga garuma. Skaitliskajos jautājumos nepareizās atbildes atbilst procesuālām kļūdām, piemēram, nepareizi piemēroti koeficenti vai nepareizi pārvērstas vienības: tie nav tikai nejauši skaitļi.

    1.2.

    Katram vairāku atbilžu variantu jautājumam jābūt trīs alternatīvām atbildēm, no kurām vienai jābūt pareizai, un kandidātam jāatvēl laiks katram modulim, kura pamatā ir vidēji 75 sekundes viena jautājuma atbildēšanai.

    1.3.

    Katram esejas tipa jautājumam nepieciešama rakstiskas atbildes sagatavošana un kandidātam jāatvēl 20 minūtes, lai atbildētu uz katru šādu jautājumu.

    1.4.

    Piemēroti esejas tipa jautājumi jāizveido un jānovērtē, lietojot I papildinājumā minēto 7.A, 7.B, 9.A, 9.B un 10. moduļa mācību programmu.

    1.5.

    Katram jautājumam ir atbildes paraugs, kurā iekļauj arī visas zināmās alternatīvās atbildes, kas var attiekties uz citiem apakšiedalījumiem.

    1.6.

    Atbildes paraugs tiks sadalīts svarīgāko punktu sarakstā, kas pazīstami kā galvenie punkti.

    1.7.

    Ieskaitīta atzīme par katru eksaminācijas moduli un apakšmoduli atbilžu variantu daļā ir 75 %.

    1.8.

    Ieskaitīta atzīme par katru esejas tipa jautājumu ir 75 % tajā ziņā, ka kandidāta atbildei jāsatur 75 % no vajadzīgajiem jautājumā norādītajiem galvenajiem punktiem un nav būtisku kļūdu attiecībā uz jebkuru no vajadzīgajiem galvenajiem punktiem.

    1.9.

    Ja nav nokārtota vai nu eksāmena vairāku atbilžu variantu daļa vai arī tā esejas tipa jautājumu daļa, tad ir nepieciešams attiecīgi vēlreiz kārtot vairāku atbilžu variantu daļu vai esejas tipa jautājumu daļu.

    1.10.

    Nevar lietot soda punktu sistēmas, lai noteiktu, vai kandidāts ir nokārtojis eksāmenu.

    1.11.

    Nenokārtotā moduļa eksāmenu nedrīkst atkārtoti kārtot vismaz 90 dienas pēc dienas, kad notika eksāmens, kura laikā nenokārtoja modulī minēto mācību vielu, izņemot saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) apstiprinātas tehniskās apkopes mācību organizācijas gadījumu, kura vada atkārtotas apmācības kursu, kas īpaši pielāgots nenokārtoto mācību priekšmetu konkrētajā modulī apmācībai, kad nenokārtoto moduli var kārtot vēlreiz pēc 30 dienām.

    1.12.

    Laika periods, kas prasīts 66.A.25. iedaļā, attiecas uz katra atsevišķa moduļa eksāmenu, izņemot tos moduļa eksāmenus, kas nokārtoti kā daļa no citas kategorijas licences, ja licence jau ir izsniegta.

    1.13.

    Maksimālais mēģinājumu skaits pēc kārtas katram modulim ir trīs. Turpmākie trīs mēģinājumi atļauti pēc vienu gadu ilga gaidīšanas laika starp komplektiem.

    Pieteikuma iesniedzējs apstiprinātajai tehniskās apkopes mācību organizācijai vai kompetentajai iestādei, kurai tas iesniedzis pieteikumu par eksamināciju, rakstiski apliecina pagājušā gada laikā veikto mēģinājumu skaitu un datumus un norāda organizāciju vai kompetento iestādi, kurā šie mēģinājumi notika. Tehniskās apkopes mācību organizācija vai kompetentā iestāde ir atbildīga par eksaminācijas mēģinājumu attiecīgajos periodos skaita pārbaudi.

    2.    Jautājumu skaits modulī

    2.1.   1. MODULIS. MATEMĀTIKA

    A kategorija: 16 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 20 minūtes.
    B1 kategorija: 32 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 40 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 32 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 40 minūtes.
    B3 kategorija: 28 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 35 minūtes.

    2.2.   2. MODULIS. FIZIKA

    A kategorija: 32 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 40 minūtes.
    B1 kategorija: 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    B3 kategorija: 28 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 35 minūtes.

    2.3.   3. MODULIS. ELEKTROTEHNIKAS PAMATI

    A kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    B1 kategorija: 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    B3 kategorija: 24 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 30 minūtes.

    2.4.   4. MODULIS. ELEKTRONIKAS PAMATI

    B1 kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 40 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 50 minūtes.
    B3 kategorija: 8 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 10 minūtes.

    2.5.   5. MODULIS. CIPARU TEHNIKAS/ELEKTRONISKO INSTRUMENTU SISTĒMAS

    A kategorija: 16 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 20 minūtes.
    B1.1 un B1.3 kategorija: 40 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 50 minūtes.
    B1.2 un B1.4 kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 72 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 90 minūtes.
    B3 kategorija: 16 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 20 minūtes.

    2.6.   6. MODULIS. MATERIĀLI UN KOMPONENTI

    A kategorija: 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    B1 kategorija: 72 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 90 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 60 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 75 minūtes.
    B3 kategorija: 60 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 75 minūtes.

    2.7.   7.A MODULIS. TEHNISKĀS APKOPES PRAKSE

    A kategorija: 72 atbilžu variantu jautājumi un 2 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 90 minūtes un 40 minūtes.
    B1 kategorija: 80 atbilžu variantu jautājumi un 2 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 100 minūtes un 40 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 60 atbilžu variantu jautājumi un 2 esejas tipa jautājumi. Atvēlētais laiks – 75 minūtes un 40 minūtes.

    7.B MODULIS. TEHNISKĀS APKOPES PRAKSE

    B3 kategorija: 60 atbilžu variantu jautājumi un 2 esejas tipa jautājumi. Atvēlētais laiks – 75 minūtes un 40 minūtes.

    2.8.   8. MODULIS. AERODINAMIKAS PAMATI

    A kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    B1 kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    B3 kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.

    2.9.   9.A MODULIS. CILVĒKA FAKTORI

    A kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 25 minūtes un 20 minūtes.
    B1 kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 25 minūtes un 20 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 20 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 25 minūtes un 20 minūtes.

    9.B MODULIS. CILVĒKA FAKTORI

    B3 kategorija: 16 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 20 minūtes un 20 minūtes.

    2.10.   10. MODULIS. AVIĀCIJAS TIESĪBU AKTI

    A kategorija: 32 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 40 minūtes un 20 minūtes.
    B1 kategorija: 40 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 50 minūtes un 20 minūtes.
    ►M5  B2 un B2L kategorija ◄ : 40 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 50 minūtes un 20 minūtes.
    B3 kategorija: 32 atbilžu variantu jautājumi un 1 esejas tipa jautājums. Atvēlētais laiks – 40 minūtes un 20 minūtes.

    2.11.   11.A MODULIS. LIDMAŠĪNAS AR TURBODZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    A kategorija: 108 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 135 minūtes.
    B1 kategorija: 140 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 175 minūtes.

    11.B MODULIS. LIDMAŠĪNAS AR VIRZUĻDZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    A kategorija: 72 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 90 minūtes.
    B1 kategorija: 100 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 125 minūtes.

    11.C MODULIS. LIDMAŠĪNAS AR VIRZUĻDZINĒJU AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    B3 kategorija: 60 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 75 minūtes.

    2.12.   12. MODULIS. HELIKOPTERA AERODINAMIKA, STRUKTŪRAS UN SISTĒMAS

    A kategorija: 100 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 125 minūtes.
    B1 kategorija: 128 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 160 minūtes.

    ▼M5

    2.13.   13. MODULIS. GAISA KUĢA AERODINAMIKA, KONSTRUKCIJAS UN SISTĒMAS

    B2 kategorija: 180 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks: 225 minūtes. Jautājumus un atvēlēto laiku var attiecīgi sadalīt divos eksāmenos.

    B2L kategorija:



    Sistēmas kvalifikācijas atzīme

    Atbilžu variantu jautājumu skaits

    Atvēlētais laiks (minūtes)

    Pamatprasības

    (13.1., 13.2., 13.5. un 13.9. apakšmodulis)

    28

    35

    COM/NAV

    (13.4(a) apakšmodulis)

    24

    30

    INSTRUMENTI

    (13.8. apakšmodulis)

    20

    25

    AUTOMĀTISKAIS LIDOJUMS

    (13.3(a) un 13.7. apakšmodulis)

    28

    35

    NOVĒROŠANA

    (13.4(b) apakšmodulis)

    8

    10

    KORPUSA SISTĒMAS

    (13.11. līdz 13.18. apakšmodulis)

    32

    40

    2.14.   14. MODULIS. PIEDZIŅA

    B2 un B2L kategorija: 24 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks: 30 minūtes.

    PIEZĪME. 14. moduļa eksamināciju B2L kategorijai piemēro tikai attiecībā uz kvalifikācijas atzīmēm “instrumenti” un “korpusa sistēmas”.

    ▼B

    2.15.   15. MODULIS. GĀZTURBĪNU DZINĒJS

    A kategorija: 60 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 75 minūtes.
    B1 kategorija: 92 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 115 minūtes.

    2.16.   16. MODULIS. VIRZUĻDZINĒJS

    A kategorija: 52 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 65 minūtes.
    B1 kategorija: 72 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 90 minūtes.
    B3 kategorija: 68 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 85 minūtes.

    2.17.   17.A MODULIS. PROPELLERIS

    A kategorija: 20 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 25 minūtes.
    B1 kategorija: 32 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 40 minūtes.

    17.B MODULIS. PROPELLERIS

    B3 kategorija: 28 atbilžu variantu jautājumi un 0 esejas tipa jautājumu. Atvēlētais laiks – 35 minūtes.




    III papildinājums

    Gaisa kuģa tipa apmācības un eksaminācijas standarts

    Apmācība darba vietā

    1.    Vispārīgas piezīmes

    Gaisa kuģa tipa apmācība sastāv no teorētiskās apmācības un eksaminācijas un, izņemot C kategorijas novērtējumu, praktiskās apmācības un vērtējuma.

    a) 

    Teorētiskā apmācība un eksaminācija atbilst šādām prasībām:

    i) 

    pieņem saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) atbilstoši apstiprināta mācību organizācija vai ja to pieņem citas organizācijas, tad tās ir tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde;

    ▼M5

    ii) 

    izņemot, ja tas atļauts attiecībā uz atšķirību apmācību, kas aprakstīta c) apakšpunktā, atbilst standartam, kurš noteikts šā papildinājuma 3. punkta 1. apakšpunktā, un, ja pieejami, attiecīgajiem elementiem, kas noteikti datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012;

    ▼B

    iii) 

    personas gadījumā, kura saņēmusi C kategoriju, iegūstot zinātnisko grādu, kā norādīts 66.A.30. iedaļas a) punkta 5. apakšpunktā, pirmā attiecīgā gaisa kuģa tipa teorētiskā apmācība ir B1 vai B2 kategorijas līmenī;

    iv) 

    ir uzsākta un pabeigta trīs gadu laikā pirms pieteikuma par tipa novērtējuma apstiprinājumu iesniegšanas.

    b) 

    Praktiskā apmācība un vērtējums atbilst šādām prasībām:

    i) 

    pieņem saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) atbilstoši apstiprināta mācību organizācija vai, ja to pieņem citas organizācijas, tad tās ir tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde;

    ▼M5

    ii) 

    izņemot, ja tas atļauts attiecībā uz atšķirību apmācību, kas aprakstīta c) apakšpunktā, atbilst standartam, kurš noteikts šā papildinājuma 3. punkta 2. apakšpunktā, un, ja pieejami, attiecīgajiem elementiem, kas noteikti datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012;

    ▼B

    iii) 

    ietver kategorijai atbilstošo tehniskās apkopes darbu reprezentatīvu segmentu;

    iv) 

    ietver demonstrāciju, kur izmanto iekārtas, sastāvdaļas, simulatorus, citas apmācības ierīces vai gaisa kuģi;

    v) 

    ir uzsākta un pabeigta trīs gadu laikā pirms pieteikuma par tipa novērtējuma apstiprinājumu iesniegšanas.

    c) 

    Atšķirību apmācība:

    i) 

    atšķirību apmācība, kas vajadzīga, lai novērstu atšķirības starp diviem dažādiem tā paša ražotāja gaisa kuģa tipa novērtējumiem, kā nosaka aģentūra;

    ii) 

    atšķirību apmācība jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā prasības, kas minētas šajā III papildinājumā attiecībā uz tipa novērtējuma apmācības teorētisko un praktisko daļu;

    iii) 

    tipa novērtējumu atzīmē licencē tikai pēc atšķirību apmācības, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst arī vienam no šādiem nosacījumiem:

    — 
    licencē jau ir atzīmēts gaisa kuģa tipa novērtējums, attiecībā pret kuru nosaka atšķirības, vai
    — 
    ir izpildītas tipa apmācības prasības gaisa kuģim, attiecībā pret kuru nosaka atšķirības.

    2.    Gaisa kuģa tipa apmācības līmeņi

    Turpmāk minētajos trijos līmeņos ir noteikti mērķi, apmācības dziļums un zināšanu līmenis, kurus ir paredzēts sasniegt.

    — 
    1. līmenis. Gaisa kuģa korpusa, sistēmu un spēka iekārtu īss apskats, kā norādīts gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatas/lidojumderīguma uzturēšanas norādījumu sistēmu apraksta iedaļā.
    Kursa mērķi. Pabeidzot 1. līmeņa apmācību, students spēj:
    a) 

    sniegt visa priekšmeta vienkāršu aprakstu, izmantojot vienkāršus vārdus un piemērus, izmantojot tipiskus terminus un noteikt drošības pasākumus, kas saistīti ar gaisa kuģa korpusu, tā sistēmām un spēka iekārtu;

    b) 

    identificēt gaisa kuģa rokasgrāmatas, tehniskās apkopes praksi, kas būtiska gaisa kuģa korpusam, tā sistēmām un spēka iekārtai;

    c) 

    definēt gaisa kuģa galveno sistēmu vispārīgo izvietojumu;

    d) 

    definēt spēka iekārtas vispārīgo izvietojumu un raksturīpašības;

    e) 

    identificēt speciālos instrumentus un testa aprīkojumu, kuru lieto gaisa kuģa vajadzībām.

    — 
    2. līmenis. Vadības ierīču, indikatoru, galveno sastāvdaļu pamata sistēmu pārskats, ieskaitot to novietojumu un mērķi, apkopi un nelielu defektu novēršanu. Vispārīgas zināšanas par priekšmeta teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
    Kursa mērķi. Papildus informācijai, kas minēta 1. līmeņa kursā, pēc šā 2. līmeņa apmācības kursa pabeigšanas students spēj:
    a) 

    saprast teorētiskos pamatus, piemērot zināšanas praktiski, izmantojot sīki izstrādātas procedūras;

    b) 

    atcerēties drošības pasākumus, kas jāievēro strādājot tuvu gaisa kuģim, spēka iekārtai un sistēmām;

    c) 

    aprakstīt sistēmas un gaisa kuģa lietošanu, jo īpaši piekļuvi, enerģijas pieejamību un avotus;

    d) 

    norādīt galveno sastāvdaļu atrašanās vietas;

    e) 

    izskaidrot katras galvenās sistēmas normālu funkcionēšanu, ieskaitot terminoloģiju un nomenklatūru;

    f) 

    veikt procedūras tehniskās apkopes gadījumā, kas saistītas ar gaisa kuģi, šādām sistēmām: degviela, spēka iekārtas, hidraulika, šasija, ūdens/atkritumi un skābeklis;

    g) 

    pierādīt kompetenci apkalpes ziņojumu un borta ziņojumu sistēmas lietošanā (nelielu defektu novēršana) un noteikt gaisa kuģa lidojumderīgumu pēc MEL/CDL;

    h) 

    pierādīt attiecīgo dokumentu, tostarp norādījumu par lidojumderīguma uzturēšanu, tehniskās apkopes rokasgrāmatu, ilustrētā detaļu kataloga utt., izmantošanu, interpretāciju un piemērošanu.

    — 
    3. līmenis: Sīks apraksts, darbība, sastāvdaļu novietojums, demontēšana/uzstādīšana un BITE un defektu novēršanas procedūras tehniskās apkopes rokasgrāmatas līmenī.
    Kursa mērķi. Papildus informācijai, kas minēta 1. un 2. līmeņa apmācībā, pēc 3. līmeņa apmācības students spēj:
    a) 

    pierādīt gaisa kuģa sistēmu un struktūru, kā arī saistības ar citām sistēmām teorētiskās zināšanas, sniegt detalizētu aprakstu par šo tēmu, izmantojot teorētiskos pamatus un konkrētus piemērus, un interpretēt dažādu avotu un mērījumu rezultātus un vajadzības gadījumā veikt koriģējošu darbību;

    b) 

    veikt sistēmas, spēka iekārtas, sastāvdaļu un darbības pārbaudes, kas norādītas tehniskās apkopes rokasgrāmatā;

    c) 

    demonstrēt, interpretēt un piemērot attiecīgos dokumentus, tostarp strukturālā remonta rokasgrāmatu, defektu novēršanas rokasgrāmatu utt.;

    d) 

    salīdzināt informāciju, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz kļūmju diagnozi un novēršanu tehniskās apkopes rokasgrāmatas līmenī;

    e) 

    aprakstīt procedūras tādu sastāvdaļu nomaiņai, kas atbilst gaisa kuģa tipam.

    3.    Gaisa kuģa tipa apmācības standarts

    Lai gan gaisa kuģa tipa apmācība ietver gan teorētisko, gan praktisko daļu, kursu var apstiprināt par teorētisko daļu, praktisko daļu vai abām kopā.

    3.1.   Teorētiskā daļa

    a) 

    Mērķis

    Pabeidzot teorētisko apmācības kursu studentam līdz tādam līmenim, kā noteikts III papildinājuma apmācības programmā, ir jāspēj pierādīt sīkas teorētiskās zināšanas par lidmašīnas piemērojamajām sistēmām, konstrukciju, darbību, tehnisko apkopi, remontu un defektu novēršanu saskaņā ar apstiprinātajiem tehniskās apkopes datiem. studentam jāspēj demonstrēt rokasgrāmatu un apstiprināto procedūru izmantošanu, tostarp zināšanas par attiecīgajām pārbaudēm un ierobežojumiem.

    b) 

    Apmācības līmenis

    Apmācības līmeņi ir tie līmeņi, kas definēti iepriekš 2. punktā.

    Pēc pirmā tipa kursa pabeigšanas C kategorijas sertificējošā personāla gadījumā, visiem pārējiem kursiem jāatbilst tikai 1. līmenim.

    Teorētisko apmācību 3. līmeņa laikā var izmantot 1. un 2. līmeņa mācību materiālus, lai mācītu nodaļas pilnu apjomu, ja nepieciešams. Tomēr mācību laikā kursa materiālu un mācību laika lielākajai daļai ir jābūt augstākajā līmenī.

    c) 

    Ilgums

    Teorētisko apmācību minimālais mācību stundu skaits ir norādīts tabulā:



    ▼M5

    Kategorija

    Stundas

    Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 30 000 kg vai mazāk

    B1.1

    150

    B1.2

    120

    B2

    100

    C

    30

    Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu, kas vienāda ar vai mazāka par 30 000 kg un lielāka par 5 700 kg

    B1.1

    120

    B1.2

    100

    B2

    100

    C

    25

    Lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 5 700 kg un mazāk (1)

    B1.1

    80

    B1.2

    60

    B2

    60

    C

    15

    Helikopteri (2)

    B1.3

    120

    B1.4

    100

    B2

    100

    C

    25

    (1)   Nehermetizētām virzuļdzinēju lidmašīnām ar MTOM līdz 2 000  kg minimālo ilgumu var samazināt par 50 %.

    (2)   Helikopteriem 2. grupā (definēta 66.A.5. punktā) minimālo ilgumu var samazināt par 30 %.

    ▼B

    Iepriekš dotās tabulas nolūkos mācību stunda ir 60 minūtes apmācības un neietver nekādus pārtraukumus, eksamināciju, atkārtošanu, sagatavošanos un gaisa kuģu apmeklējumus.

    Šīs stundas piemēro tikai teorētiskajiem kursiem par visu gaisa kuģa/dzinēju kombinācijām saskaņā ar tipa novērtējumu, kā definējusi aģentūra;

    d) 

    Kursa ilguma pamatojums

    Apmācības kursi, kas notiek tehniskās apkopes apmācības organizācijā, kas apstiprināta saskaņā ar IV pielikumu (147. daļa) un kursi, ko tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde, pamato savu ilgumu stundās un mācību programmas pilnīgumu ar apmācības vajadzību analīzi, kura pamatojas uz:

    — 
    gaisa kuģa tipa projektu, tā tehniskās apkopes vajadzībām un darbības veidiem,
    — 
    attiecīgo nodaļu detalizētu analīzi – sk. satura tabulu 3.1. punkta e) apakšpunktā,
    — 
    detalizētu kompetences analīzi, kas norāda, ka 3.1. punkta a) apakšpunktā izvirzītie mērķi ir pilnībā sasniegti.

    Ja apmācības vajadzību analīze liecina, ka ir vajadzīgas vairāk stundas tad, kursiem jābūt ilgākiem nekā tabulā norādītais minimums.

    Līdzīgi atšķirību apmācības kursu vai citu apmācību kursu kombinācijas (piemēram, apvienotie B1/B2 kursi) un teorētisko tipa apmācības kursu gadījumos mācību stundu skaits, kas mazāks par 3.1. punkta c) apakšpunktā norādīto, kompetentajai iestādei jāpamato ar apmācības vajadzību analīzi, kā aprakstīts iepriekš.

    Turklāt kurss jāapraksta un jāpamato šādi:

    — 
    minimālais apmeklējumu skaits, kas apmācāmajam vajadzīgs, lai sasniegtu kursa mērķus,
    — 
    maksimālais apmācības stundu skaits dienā, ņemot vērā pedagoģiskos un cilvēku faktora principus.

    Ja nav sasniegts minimālais apmeklējumu skaits, atzīšanas apliecības neizsniedz. Apmācību organizācija var sniegt papildu apmācību, lai sasniegtu minimālo apmeklējumu skaitu.

    e) 

    Saturs

    Vismaz jāapgūst tie turpmāk minētās mācību programmas elementi, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu. Iekļauj arī papildu elementus, kurus ievieš tipa variāciju, tehnisko izmaiņu utt. rezultātā.

    Apmācības programma koncentrējas uz B1 personāla mehānisko un elektrisko aspektu un B2 personāla elektrisko un radioelektronisko iekārtu aspektu.



    Līmenis

    Nodaļa

    Lidmašīnas ar turbodzinējiem

    Lidmašīnas ar virzuļdzinējiem

    Helikopteri ar turbodzinējiem

    Helikopteri ar virzuļdzinējiem

    Aviācijas elektronika

    Licences kategorijas

    B1

    C

    B1

    C

    B1

    C

    B1

    C

    B2

    Ievada modulis

    05.  Termiņi/tehniskās apkopes pārbaudes

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    06.  Izmēri/zonas (MTOM utt.)

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    07.  Celšana un nostiprināšana

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    08.  Līdzsvarošana un svēršana

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    09.  Vilkšana un manevrēšana

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    10.  Novietošana stāvvietā/pietauvošana, glabāšana un izmantošanas turpināšana

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    11.  Trafareti un zīmes

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    12.  Apkopšana

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    20.  Standarta prakse – attiecas tikai uz konkrēto tipu

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    Helikopteri

    18.  Vibrācijas un trokšņa analīze (lāpstu iestatīšana)

    3

    1

    3

    1

    60.  Standarta prakse – rotors

    3

    1

    3

    1

    62.  Rotori

    3

    1

    3

    1

    1

    62.A  Rotors – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    63.  Rotora pievads

    3

    1

    3

    1

    1

    63.A  Rotora pievads – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    64.  Astes rotors

    3

    1

    3

    1

    1

    64.A  Astes rotors – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    65.  Astes rotora pievads

    3

    1

    3

    1

    1

    65.A  Astes rotora pievads – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    66.  Salokāmas lāpstas/pilons

    3

    1

    3

    1

    67.  Rotora lidojuma vadības ierīce

    3

    1

    3

    1

    53.  Korpusa konstrukcija (helikopteram)

    3

    1

    3

    1

    25.  Avārijas peldēšanas aprīkojums

    3

    1

    3

    1

    1

    Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas

    51.  Standarta prakse un konstrukcijas (bojājumu klasifikācija, novērtēšana un remonts)

    3

    1

    3

    1

    1

    53.  Fizelāža

    3

    1

    3

    1

    1

    54.  Gondolas/piloni

    3

    1

    3

    1

    1

    55.  Stabilizatori

    3

    1

    3

    1

    1

    56.  Logi

    3

    1

    3

    1

    1

    57.  Spārni

    3

    1

    3

    1

    1

    27.A  Lidojuma vadības virsmas (visas)

    3

    1

    3

    1

    1

    52.  Durvis

    3

    1

    3

    1

    1

    Zonālās un stacijas identifikācijas sistēmas

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    Korpusa sistēmas

    21.  Gaisa kondicionēšana

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    21.A  Gaisa padeve

    3

    1

    3

    1

    ►M5  3 ◄

    ►M5  1 ◄

    3

    1

    2

    21.B  Hermetizēšana

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    21.C  Drošības un brīdināšanas sistēmas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    22.  Automātiskais lidojums

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    23.  Sakari

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    24.  Elektroenerģija

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    25.  Iekārtas un aprīkojums

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    1

    25.A  Elektroniskās iekārtas, tostarp avārijas iekārtas

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    1

    3

    26.  Ugunsdrošība

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    27.  Lidojuma vadības ierīces

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    27.A  Sistēmas darbība: elektriska/lidojuma vadības elektriskā sistēma (Fly-by-Wire)

    3

    1

    3

    28.  Degvielas padeves sistēmas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    28.A  Degvielas padeves sistēmas – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    29.  Hidrauliskā enerģija

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    29.A  Hidrauliskā enerģija – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    30.  Aizsardzība pret apledošanu un lietu

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    31.  Indikācijas/ierakstīšanas sistēma

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    31.A  Instrumentu sistēmas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    ►M5  3 ◄

    ►M5  1 ◄

    3

    32.  Šasija

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    32.A  Šasija – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    33.  Lukturi

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    34.  Navigācija

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    35.  Skābeklis

    3

    1

    3

    1

    2

    36.  Pneimatika

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    36.A  Pneimatika – uzraudzība un indikācijas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    37.  Vakuums

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    2

    38.  Ūdens/atkritumi

    3

    1

    3

    1

    2

    41.  Ūdens balasts

    3

    1

    3

    1

    1

    42.  Integrāla modulāra aviācijas elektronika

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    44.  Kabīnes sistēmas

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    45.  Borta tehniskās apkopes sistēma (vai aplūkota 31. punktā)

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    46.  Informācijas sistēmas

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    2

    1

    3

    50.  Kravas un palīgtelpas

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    3

    1

    1

    Turbodzinējs

    70.  Standarta prakse – dzinēji

    3

    1

    3

    1

    1

    70.A  Konstrukcijas izvietojums un darbība (ieplūdes instalācija, kompresori, degkamera, turbīnu sekcija, gultņi un blīvējumi, eļļošanas sistēmas)

    3

    1

    3

    1

    1

    70.B  Dzinēja darbība

    3

    1

    3

    1

    1

    71.  Spēka iekārta

    3

    1

    3

    1

    1

    72.  Turbo/turbopropelleru/turboreaktīvais/turboventilatoru dzinējs

    3

    1

    3

    1

    1

    73.  Dzinēja degviela un kontrole

    3

    1

    3

    1

    1

    75.  Gaiss

    3

    1

    3

    1

    1

    76.  Dzinēja vadības ierīces

    3

    1

    3

    1

    1

    78.  Izplūde

    3

    1

    3

    1

    1

    79.  Eļļa

    3

    1

    3

    1

    1

    80.  Palaide

    3

    1

    3

    1

    1

    82.  Ūdens iesmidzināšana

    3

    1

    3

    1

    1

    83.  Palīgpārnesumkārbas

    3

    1

    3

    1

    1

    84.  Piedziņas pastiprinātājs

    3

    1

    3

    1

    1

    73.  AFADEC

    3

    1

    3

    1

    3

    74.  Aizdedze

    3

    1

    3

    1

    3

    77.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    3

    1

    3

    1

    3

    49.  Palīgdzinēji (APU)

    3

    1

    2

    Virzuļdzinējs

    70.  Standarta prakse – dzinēji

    3

    1

    3

    1

    1

    70.A  Konstrukcijas izvietojums un darbība (instalācija, karburators, degvielas iesmidzināšanas sistēmas, ieplūdes, izplūdes un dzesēšanas sistēmas, kompresori/turbokompresori, eļļošanas sistēmas)

    3

    1

    3

    1

    1

    70.B  Dzinēja darbība

    3

    1

    3

    1

    1

    71.  Spēka iekārta

    3

    1

    3

    1

    1

    73.  Dzinēja degviela un kontrole

    3

    1

    3

    1

    1

    76.  Dzinēja vadības ierīces

    3

    1

    3

    1

    1

    79.  Eļļa

    3

    1

    3

    1

    1

    80.  Palaide

    3

    1

    3

    1

    1

    81.  Turbīnas

    3

    1

    3

    1

    1

    82.  Ūdens iesmidzināšana

    3

    1

    3

    1

    1

    83.  Palīgpārnesumkārbas

    3

    1

    3

    1

    1

    84.  Piedziņas pastiprinātājs

    3

    1

    3

    1

    1

    73.  AFADEC

    3

    1

    3

    1

    3

    74.  Aizdedze

    3

    1

    3

    1

    3

    77.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    3

    1

    3

    1

    3

    Propelleri

    60.A  Standarta prakse – propelleri

    3

    1

    3

    1

    1

    61.  Propelleri/piedziņa

    3

    1

    3

    1

    1

    61.A  Propellera uzbūve

    3

    1

    3

    1

    61.B  Propellera soļa vadība

    3

    1

    3

    1

    61.C  Propellera sinhronizēšana

    3

    1

    3

    1

    1

    61.D  Propellera elektroniskā vadība

    2

    1

    2

    1

    3

    61.E  Propellera aizsardzība pret apledojumu

    3

    1

    3

    1

    61.F  Propellera apkope

    3

    1

    3

    1

    1

    f) 

    Apmācības metodes, kam pamatā multimediju izmantošana (MBT), var izmantot, lai apmierinātu teorētiskās apmācības daļu klasē vai kontrolētā virtuālā vidē, ja to pieņem kompetentā iestāde, kura apstiprina mācību kursu.

    3.2.   Praktiskā daļa

    a) 

    Mērķis

    Praktiskās apmācības mērķis ir iegūt vajadzīgo kompetenci tehniskās apkopes, pārbaužu un rutīnas darbā atbilstoši tehniskās apkopes rokasgrāmatai un citām attiecīgajām instrukcijām un uzdevumiem, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu, piemēram, defektu novēršanā, remontos, regulēšanā, nomaiņā un pārbaudē uz stenda un, ja vajadzīgs, tādās darbības pārbaudēs, kā dzinēja darbināšana utt. Tas ietver izpratni par visas tehniskās literatūras un gaisa kuģa dokumentācijas izmantošanu, speciālistu/speciālajiem instrumentiem un testa aprīkojumu detaļu un tipam raksturīgu moduļu izņemšanai un nomaiņai, ietverot visus tehniskās apkopes darbus uz spārna.

    b) 

    Saturs

    Kā praktiskās apmācības daļa jāpabeidz vismaz 50 % no priekšmetiem, kuri tabulā atzīmēti ar krustiņu un kuri attiecas uz konkrēto gaisa kuģa tipu.

    Ar krustiņu atzīmētie uzdevumi ir svarīgi praktiskās apmācības mērķiem, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi risināta galveno tehniskās apkopes uzdevumu darbība, funkcijas, uzstādīšana un drošība, jo īpaši, ja tos nevar pilnībā izskaidrot tikai teorētiski. Lai gan sarakstā minēti minimālās praktiskās apmācības priekšmeti, var pievienot citus priekšmetus, kas attiecas uz konkrētu gaisa kuģa tipu.

    Uzdevumi, kas jāpabeidz, ir raksturīgi gaisa kuģim un sistēmām pēc to sarežģītības un nepieciešamā tehniskā ieguldījuma, lai pabeigtu šo uzdevumu. Kaut gan var iekļaut samērā vienkāršus uzdevumus, jāiekļauj un jāveic arī sarežģītāki uzdevumi, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu.

    Tabulā lietotie saīsinājumi: LOC – vieta, FOT – funkciju/darbības tests, SGH – apkopšana un lidlauka pakalpojumi, R/I – demontēšana/iemontēšana, MEL – minimālās ierīču komplektācijas saraksts, TS – defektu novēršana.



    Nodaļas

    B1/B2

    B1

    B2

    LOC

    FOT

    SGH

    R/I

    MEL

    TS

    FOT

    SGH

    R/I

    MEL

    TS

    Ievada modulis:

    5.  Termiņi/tehniskās apkopes pārbaudes

    X/X

    6.  Izmēri/zonas (MTOM utt.)

    X/X

    7.  Celšana un nostiprināšana

    X/X

    8.  Līdzsvarošana un svēršana

    X/X

    X

    X

    9.  Vilkšana un manevrēšana

    X/X

    X

    X

    10.  Novietošana stāvvietā/pietauvošana, glabāšana un izmantošanas turpināšana

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    11.  Trafareti un zīmes

    X/X

    12.  Apkopšana

    X/X

    X

    X

    20.  Standarta prakse – attiecas tikai uz konkrēto tipu

    X/X

    X

    X

    Helikopteri:

    18.  Vibrācijas un trokšņa analīze (lāpstu iestatīšana)

    X/—

    X

    60.  Rotora standarta prakse – attiecas tikai uz konkrēto tipu

    X/X

    X

    X

    62.  Rotori

    X/—

    X

    X

    X

    62.A  Rotors – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    63.  Rotora pievads

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    63.A  Rotora pievads – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    64.  Astes rotors

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    64.A  Astes rotors – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    65.  Astes rotora pievads

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    65.A  Astes rotora pievads – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    66.  Salokāmas lāpstas/pilons

    X/—

    X

    X

    X

    67.  Rotora lidojuma vadības ierīce

    X/—

    X

    X

    X

    X

    53.  Korpusa konstrukcija (helikopteram)

    Piezīme. Attiecas uz gaisa kuģu korpusu konstrukcijām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    25.  Avārijas peldēšanas aprīkojums

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    Gaisa kuģu korpusu konstrukcijas:

    51.  Standarta prakse un gaisa kuģu korpusu konstrukcijas (bojājumu klasifikācija, novērtēšana un remonts)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    53.  Fizelāža

    X/—

    54.  Gondolas/piloni

    X/—

    55.  Stabilizatori

    X/—

    56.  Logi

    X/—

    57.  Spārni

    X/—

    27.A  Lidojuma vadības virsmas

    X/—

    52.  Durvis

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    Korpusa sistēmas:

    21.  Gaisa kondicionēšana

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    21.A  Gaisa padeve

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    21.B  Hermetizēšana

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    21.C  Drošības un brīdināšanas ierīces

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    22.  Automātiskais lidojums

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    23.  Sakari

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    24.  Elektroenerģija

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    25.  Iekārtas un aprīkojums

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    25.A  Elektroniskās iekārtas, tostarp avārijas iekārtas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    26.  Ugunsdrošība

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    27.  Lidojuma vadības ierīces

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    27.A  Sistēmas darbība: elektriska/lidojuma vadības elektriskā sistēma (Fly-by-Wire)

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    28.  Degvielas padeves sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    28.A  Degvielas padeves sistēmas – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    29.  Hidrauliskā enerģija

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    29.A  Hidrauliskā enerģija – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    30.  Aizsardzība pret apledošanu un lietu

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    31.  Indikācijas/ierakstīšanas sistēma

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    31.A  Instrumentu sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    32.  Šasija

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    32.A  Šasija – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    33.  Lukturi

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    34.  Navigācija

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    35.  Skābeklis

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    36.  Pneimatika

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    36.A  Pneimatika – uzraudzība un indikācijas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    37.  Vakuums

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    38.  Ūdens/atkritumi

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    41.  Ūdens balasts

    X/—

    42.  Integrāla modulāra aviācijas elektronika

    X/X

    44.  Kabīnes sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    45.  Borta tehniskās apkopes sistēma (vai aplūkota 31. punktā)

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    46.  Informācijas sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    50.  Kravas un palīgtelpas

    X/X

    X

    Turbo/virzuļdzinēja modulis:

    70.  Standarta prakse – dzinēji – attiecas tikai uz konkrēto tipu

    X

    X

    70.A  Konstrukcijas izvietojums un darbība (ieplūdes uzstādījums, kompresori, degkamera, turbīnu sekcija, gultņi un blīvējumi, eļļošanas sistēmas)

    X/X

    Turbodzinēji:

    70.B  Dzinēja darbība

    X

    71.  Elektrostacija

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    72.  Turbo/turbopropelleru/turboreaktīvais/turboventilatoru dzinējs

    X/—

    73.  Dzinēja degviela un kontrole

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    73.  AFADEC sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    74.  Aizdedze

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    75.  Gaiss

    X/—

    76.  Dzinēja vadības ierīces

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    77.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    78.  Izplūde

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    79.  Eļļa

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    80.  Palaide

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    82.  Ūdens iesmidzināšana

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    83.  Palīgpārnesumkārba

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    84.  Piedziņas pastiprinātājs

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    Palīgdzinēji (APU):

    49.  Palīgdzinēji (APU)

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    Virzuļdzinēji:

    70.  Standarta prakse – dzinēji – attiecas tikai uz konkrēto tipu

    X

    X

    X

    X

    X

    70.A  Konstrukcijas izvietojums un darbība (ieplūdes uzstādījums, kompresori, degkamera, turbīnu sekcija, gultņi un blīvējumi, eļļošanas sistēmas)

    X/X

    70.B  Dzinēja darbība

    71.  Spēka iekārta

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    73.  Dzinēja degviela un kontrole

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    73.  AFADEC sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    74.  Aizdedze

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    76.  Dzinēja vadības ierīces

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    77.  Dzinēja indikācijas sistēmas

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    78.  Izplūde

    X/—

    X

    X

    X

    79.  Eļļa

    X/—

    X

    X

    80.  Palaide

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    81.  Turbīnas

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    82.  Ūdens iesmidzināšana

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    83.  Palīgpārnesumkārba;

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    84.  Piedziņas pastiprinātājs

    X/—

    X

    Propelleri:

    60.A  Standarta prakse – propelleri

    61.  Propelleri/piedziņa

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    61.A  Propellera uzbūve

    X/X

    X

    61.B  Propellera soļa vadība

    X/—

    X

    X

    X

    X

    61.C  Propellera sinhronizēšana

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    61.D  Propellera elektroniskā vadība

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    61.E  Propellera aizsardzība pret apledojumu

    X/—

    X

    X

    X

    X

    X

    61.F  Propellera apkope

    X/X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    X

    4.    Tipa apmācības eksaminācijas un vērtējuma standarts

    4.1.   Teorētiskās daļas eksaminācijas standarts

    Pēc tam, kad ir pabeigta gaisa kuģa tipa apmācības teorētiskā daļa, jānoliek rakstisks eksāmens, kas atbilst šādām prasībām:

    a) 

    eksāmena veids ir jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem. Katram šādam izvēles jautājumam jābūt trim alternatīvām atbildēm, no kurām tikai viena ir pareiza. Kopējo laiku aprēķina, pamatojoties uz jautājumu kopējo skaitu, un atbildei vidēji rēķina 90 sekundes katram jautājumam;

    b) 

    katram, kas priekšmetu nepārzina, nepareizie atbilžu varianti izskatās vienlīdz iespējami. Visiem atbilžu variantiem jābūt skaidri saistītiem ar jautājumu, un tajos jāizmanto līdzīga leksika, gramatiskās konstrukcijas, un tiem jābūt līdzīga garuma;

    c) 

    skaitliskajos jautājumos nepareizās atbildes atbilst procesuālām kļūdām, piemēram, nepareizi piemērotas zīmes (+ vai –) vai nepareizi mērvienības vienības. Tie nav tikai nejauši skaitļi;

    d) 

    katras atsevišķas nodaļas eksaminācijas līmenis ( 10 ) ir tāds, kā definēts 2. punktā “Gaisa kuģa tipa apmācības līmeņi”. Tomēr ir pieņemami, ja izmantots neliels skaits zemāka līmeņa jautājumu;

    e) 

    eksāmena laikā nedrīkst izmantot grāmatas. Nav atļauts lietot palīgmateriālus. Izņēmums ir tikai gadījums, kad pārbauda B1 vai B2 kategorijas kandidāta spēju izskaidrot tehniskos dokumentus;

    f) 

    jautājumu skaitam jābūt vismaz vienam jautājumam pret apmācības stundu. Jautājumu skaits par katru atsevišķu nodaļu, un līmeni ir proporcionāls:

    — 
    faktiskajam apmācību stundu skaitam, kurās mācīta šī nodaļa un līmenis,
    — 
    mācību mērķiem, ko nosaka apmācības vajadzību analīze.

    Dalībvalsts kompetentā iestāde novērtē jautājumu skaitu un līmeni, kad tā apstiprina mācību kursu;

    g) 

    sekmīgi nokārtotas eksaminācijas atzīme ir 75 %. Ja tipa apmācības eksamināciju sadala vairākos eksāmenos, tad katrs eksāmens jānoliek vismaz ar 75 % atzīmi. Lai būtu iespējams sasniegt precīzi 75 % atzīmi, eksāmena jautājumu skaitam jādalās ar 4;

    h) 

    nedrīkst lietot soda punktu sistēmu (negatīvus punktus par nepareizi atbildētu jautājumu);

    i) 

    eksāmenus pēc moduļa apgūšanas nedrīkst izmantot kā daļu no gala eksāmena, ja vien tie nesatur pareizu vajadzīgo jautājumu skaitu un līmeni.

    4.2.   Praktiskās daļa novērtējuma standarts

    Pēc tam, kad ir pabeigta gaisa kuģa tipa apmācības praktiskā daļa, jāveic vērtēšana, kas atbilst šādām prasībām:

    a) 

    vērtēšanu veic nozīmēti vērtētāji, kam ir atbilstoša kvalifikācija;

    b) 

    vērtēšanā novērtē apmācāmā zināšanas un prasmes.

    5.    Tipa eksaminācijas standarts

    Tipa eksamināciju vada mācību organizācijas, kuras ir apstiprinātas atbilstīgi 147. daļas noteikumiem, vai kompetentā iestāde.

    Eksaminācija ir mutiska, rakstiska vai pamatojas uz praktisku vērtējumu, vai kombinēta un atbilst šādām prasībām:

    a) 

    mutiskā eksāmena jautājumiem jābūt atvērtā tipa;

    b) 

    rakstiskā eksāmena jautājumiem jābūt esejas tipa jautājumiem vai jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem;

    c) 

    praktiskajā novērtējumā jānovērtē personas kompetence uzdevuma veikšanā;

    d) 

    eksāmenam jābūt par priekšmetu paraugu ( 11 ), kuri ņemti no 3. punktā minētās tipa apmācības/eksāmena mācību programmas norādītajā līmenī;

    e) 

    katram, kas priekšmetu nepārzina, nepareizie atbilžu varianti izskatās vienlīdz iespējami. Visiem atbilžu variantiem jābūt skaidri saistītiem ar jautājumu un tajos jāizmanto līdzīgu leksiku, gramatiskās konstrukcijas un tiem jābūt līdzīga garuma;

    f) 

    skaitliskajos jautājumos nepareizās atbildes atbilst procesuālām kļūdām, piemēram, nepareizi piemēroti koeficenti vai nepareizi pārvērstas vienības: tie nav tikai nejauši skaitļi;

    g) 

    eksaminācijai jānodrošina, ka tiek izpildīti šādi mērķi:

    1) 

    ar pārliecību pienācīgi apspriesties par gaisa kuģi un tā sistēmām;

    2) 

    nodrošināt tehniskās apkopes, pārbaužu un rutīnas darba drošu veikšanu atbilstoši tehniskās apkopes rokasgrāmatai un citām attiecīgajām instrukcijām un uzdevumiem, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu, piemēram, defektu novēršanu, remontus, regulēšanu, nomaiņu un pārbaudi uz stenda un, ja vajadzīgs, tādām darbības pārbaudēm, kā dzinēja darbināšana utt.;

    3) 

    pareizi lietot visu tehnisko literatūru un gaisa kuģa dokumentāciju;

    4) 

    pareizi lietot speciālos instrumentus un testa aprīkojumu, demontēt un nomainīt sastāvdaļas un moduļus, kas attiecas uz tipu, ieskaitot ikvienu tehnisko apkopi bez sastāvdaļas noņemšanas;

    h) 

    uz eksamināciju attiecas šādi nosacījumi:

    1) 

    maksimālais mēģinājumu skaits pēc kārtas ir trīs. Turpmākie trīs mēģinājumi atļauti pēc vienu gadu ilga gaidīšanas laika starp komplektiem. Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma vienā komplektā tiek pieprasīts gaidīšanas laiks līdz 30 dienām un 60 dienu gaidīšanas laiks tiek pieprasīts pēc otrā neveiksmīgā mēģinājuma.

    Pieteikuma iesniedzējs tehniskās apkopes mācību organizācijai vai kompetentajai iestādei, kurai tas iesniedzis pieteikumu par eksamināciju, rakstiski apliecina pagājušā gada laikā veikto mēģinājumu skaitu un datumus un norāda tehniskās apkopes organizāciju vai kompetento iestādi, kurā šie mēģinājumi notika. Tehniskās apkopes mācību organizācija vai kompetentā iestāde ir atbildīga par eksaminācijas mēģinājumu attiecīgajos periodos skaita pārbaudi;

    2) 

    tipa eksāmens jānoliek un nepieciešamā praktiskā pieredze jāpabeidz trīs gadu laikā pirms pieteikuma par tipa apstiprinājuma atzīmi gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē iesniegšanas;

    3) 

    tipa eksāmena laikā vismaz vienam eksaminētājam ir jābūt klāt. Eksaminētājs(-i) nav piedalījies(-ušies) pieteikuma iesniedzēja apmācībā;

    i) 

    eksaminētājs(-i) sagatavo rakstisku un parakstītu atskaiti, kurā izklāsta, kāpēc kandidāts ir vai nav nokārtojis eksāmenu.

    6.    Apmācība darba vietā

    Apmācību darba vietā (OJT – On the Job Training) apstiprina kompetentā iestāde, kas izdevusi licenci.

    To veic tehniskās apkopes organizācijā, kas atbilstoši apstiprināta konkrētā gaisa kuģa tipa apkopei, kā arī tās kontrolē, un novērtē atbilstoši kvalificēti iecelti vērtētāji.

    Tā ir uzsākta un pabeigta trīs gadu laikā pirms pieteikuma par tipa novērtējuma apstiprinājumu iesniegšanas.

    a) 

    Mērķis

    OJT mērķis ir iegūt nepieciešamo kompetenci un pieredzi drošas tehniskās apkopes veikšanā.

    b) 

    Saturs

    OJT aptver dažādus uzdevumus, kas pieņemami kompetentajai iestādei. Uzdevumiem, kas jāpabeidz, jābūt raksturīgiem gaisa kuģim un sistēmām pēc to sarežģītības un uzdevuma pabeigšanai nepieciešamā tehniskā ieguldījuma. Kaut gan var iekļaut samērā vienkāršus uzdevumus, jāiekļauj un jāveic arī sarežģītāki tehniskās apkopes uzdevumi, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu.

    Katru uzdevumu paraksta students un ieceltais vadītājs. Uzskaitītie uzdevumi ir ar norādi uz faktisko darbu karti/darblapu utt.

    Pabeigtas OJT galīgais novērtējums ir obligāts, un to veic atbilstoši kvalificēts ieceltais vērtētājs.

    OJT darblapās/reģistrācijas žurnālā norāda šādus datus:

    1) 

    apmācāmā vārds, uzvārds;

    2) 

    dzimšanas datums;

    3) 

    apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija;

    4) 

    vieta;

    5) 

    uzrauga un vērtētāja vārds, uzvārds (vajadzības gadījumā ietverot licences numuru);

    6) 

    uzdevuma pabeigšanas datums;

    7) 

    uzdevuma apraksts un darbu karte/darblapa/tehniskais reģistrs utt.;

    8) 

    gaisa kuģa tips un gaisa kuģa reģistrācija;

    9) 

    gaisa kuģa tipa novērtējums, par kuru iesniegts pieteikums.

    Lai kompetentajai iestādei atvieglotu apstiprināšanu, OJT pierādīšanai izmanto i) sīki izstrādātas darblapas/reģistrācijas žurnālu un ii) atbilstības ziņojumu, kas parāda, kā OJT atbilst šīs daļas prasībām.

    ▼M5




    IV papildinājums

    Pieredzes prasības 66.daļā minētās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences paplašināšanas gadījumā

    Turpmāk sniegtajā tabulā norādītas prasības pieredzei, lai varētu pievienot jaunu kategoriju vai apakškategoriju jau esošai 66. daļā minētajai licencei.

    Pieredze ir praktiska pieredze ekspluatācijā esoša gaisa kuģa tehniskajā apkopē apakškategorijā, kas attiecas uz pieteikumu.

    Prasību par pieredzi samazina par 50 %, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis apstiprināto 147. daļā minēto kursu attiecībā uz apakškategoriju.



    Uz

    No

    A1

    A2

    A3

    A4

    B1.1

    B1.2

    B1.3

    B1.4

    B2

    B2L

    B3

    A1

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    2 gadi

    1 gads

    6 mēneši

    A2

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    2 gadi

    1 gads

    6 mēneši

    A3

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    1 gads

    A4

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    1 gads

    B1.1

    Nav

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    1 gads

    1 gads

    6 mēneši

    B1.2

    6 mēneši

    Nav

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    Nav

    B1.3

    6 mēneši

    6 mēneši

    Nav

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    1 gads

    1 gads

    6 mēneši

    B1.4

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    Nav

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    2 gadi

    1 gads

    6 mēneši

    B2

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    B2L

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    6 mēneši

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    1 gads

    B3

    6 mēneši

    Nav

    6 mēneši

    6 mēneši

    2 gadi

    6 mēneši

    2 gadi

    1 gads

    2 gadi

    1 gads




    V papildinājums

    Pieteikuma veidlapa – EASA 19. veidlapa

    1. Šajā papildinājumā ir iekļauts pieteikuma veidlapas paraugs III pielikumā (66. daļa) minētās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences saņemšanai.

    2. Dalībvalsts kompetentā iestāde var pārveidot EASA 19. veidlapu tikai tik daudz, lai iekļautu tajā papildu informāciju, kas vajadzīga tajos gadījumos, kad valsts prasības ļauj izmantot gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, kas izdota saskaņā ar III pielikumu (66. daļa), ārpus I pielikuma (M daļa) un II pielikuma (145. daļa) prasībām, vai pieprasa to šādi izmantot.

    image

    image




    VI papildinājums

    III pielikumā (66. daļa) minētā gaisa kuģa tehniskās apkopes licence – EASA 26. veidlapa

    ▼M5

    1. Turpmākajās lapās ir sniegts III pielikumā (66. daļa) minētās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences paraugs.

    2. Dokumentam jābūt drukātam norādītajā standartizētajā veidā, taču tā izmērus var samazināt, lai to varētu ģenerēt dators. Ja izmērus samazina, ievēro sevišķu rūpību, lai nodrošinātu pietiekamu vietu tajos laukumos, kur nepieciešams uzspiest oficiālos zīmogus vai spiedogus. Datorģenerētos dokumentos nav jāiekļauj visas ailes, ja šādas ailes paliek neaizpildītas, ja vien šādu dokumentu var skaidri pazīt kā gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, kas izdota saskaņā ar III pielikuma (66. daļa) noteikumiem.

    3. Dokumentu var aizpildīt vai nu angļu valodā, vai arī kompetentās iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā. Pēdējā gadījumā, lai savstarpējās atzīšanas nolūkā nodrošinātu izpratni, eksemplāru angļu valodā pievieno ikviena tāda licences turētāja dokumentam, kuram licence jāizmanto ārpus minētās dalībvalsts.

    4. Katram licences turētājam ir unikāls licences turētāja numurs, kura pamatā ir valsts identifikators un burtciparu indekss.

    5. Dokumenta lapu secība var atšķirties no šajā piemērā norādītās, un tajā nav vajadzīgas atdalītājlīnijas, ja vien ietvertā informācija ir izvietota tā, ka katras lapas izklājumu var skaidri pazīt kā šeit sniegto gaisa kuģa tehniskās apkopes licences parauga formātu.

    6. Dokumentu sagatavo kompetentā iestāde. Tomēr to var sagatavot arī ikviena saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, ja tam piekrīt kompetentā iestāde un sagatavošana notiek saskaņā ar procedūru, kas noteikta II pielikuma (145. daļa) 145.A.70. punktā minētajā tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā. Visos gadījumos dokumentu izsniedz kompetentā iestāde.

    7. Jebkurus grozījumus esošā gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē sagatavo kompetentā iestāde Tomēr tos var sagatavot arī ikviena saskaņā ar II pielikumu (145. daļa) apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, ja tam piekrīt kompetentā iestāde un sagatavošana notiek saskaņā ar procedūru, kas noteikta II pielikuma (145. daļa) 145.A.70. punktā minētajā tehniskās apkopes organizācijas pašraksturojumā. Visos gadījumos dokumentu groza kompetentā iestāde.

    8. Gaisa kuģa tehniskās apkopes licences turētājs glabā to labā stāvoklī un nodrošina, ka netiek izdarīti neatļauti ieraksti. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā licence var tikt padarīta nederīga vai turētājam var tikt liegta jebkuru sertifikācijas tiesību turēšana. Turētāju var arī saukt pie atbildības saskaņā ar valsts tiesību aktiem

    9. Saskaņā ar III pielikumu (66. daļa) izdoto gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci atzīst visās dalībvalstīs, un, strādājot citā dalībvalstī, šis dokuments nav jāapmaina.

    10. Pielikumu EASA 26. veidlapai var pievienot pēc izvēles, un to var izmantot tikai valsts nozīmes tiesību norādīšanai, uz kurām attiecas valsts tiesību akti, kas nav III pielikuma (66. daļa) darbības jomā.

    11. Kompetentā iestāde var izlemt neizdot gaisa kuģa tehniskās apkopes licences gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmju lapu līdz brīdim, kad tajā ir jāizdara pirmā gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīme, un tai var nākties izdot vairākas gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmju lapas, ja ir jānorāda vairākas gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes.

    12. Neatkarīgi no 11. punkta noteikuma katra izdotā lapa atbilst šā piemēra formātam, un tajā ir attiecībā uz šo lapu norādītā informācija.

    13. Gaisa kuģa tehniskās apkopes licencē skaidri norāda, ka ierobežojumi ir izņēmums no sertifikācijas tiesībām. Ja nav piemērojami ierobežojumi, tad lapu “IEROBEŽOJUMI” izdod ar norādi “Nav ierobežojumu”.

    14. Ja gaisa kuģa tehniskās apkopes licences izdošanai izmanto iepriekš nodrukātu formātu, tajā izdara atzīmi katras kategorijas, apakškategorijas vai tipa kvalifikācijas atzīmes ailē, kurā nav kvalifikācijas atzīmes, lai norādītu, ka kvalifikācijas atzīme nav piešķirta.

    ▼M5

    image

    image

    ▼M5




    VII papildinājums

    Pamatzināšanu prasības L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai

    Šajā papildinājumā noteikto dažādo nepieciešamo zināšanu līmeņu definīcijas ir tās pašas, kas ietvertas III pielikuma (66. daļa) I papildinājuma 1. punktā.



    Apakškategorijas

    Katrai apakškategorijai nepieciešamie moduļi (sk. turpmāko mācību programmas tabulu)

    L1C: kompozītmateriālu planieri

    1L, 2L, 3L, 5L, 7L un 12L

    L1: planieri

    1L, 2L, 3L, 4L, 5L, 6L, 7L un 12L

    L2C: kompozītmateriālu planieri ar dzinēju un kompozītmateriālu ELA1 lidmašīnas

    1L, 2L, 3L, 5L, 7L, 8L un 12L

    L2: planieri ar dzinēju un ELA1 lidmašīnas

    1L, 2L, 3L, 4L, 5L, 6L, 7L, 8L un 12L

    L3H: karstā gaisa baloni

    1L, 2L, 3L, 9L un 12L

    L3G: gāzes gaisa baloni

    1L, 2L, 3L, 10L un 12L

    L4H: karstā gaisa dirižabļi

    1L, 2L, 3L, 8L, 9L, 11L un 12L

    L4G: ELA2 gāzes dirižabļi

    1L, 2L, 3L, 8L, 10L, 11L un 12L

    L5: gāzes dirižabļi virs ELA2

    Visu B1 apakškategoriju pamatzināšanu prasības,

    kā arī

    8L (B1.1 un B1.3 apakškategorijai), 10L, 11L un 12L

    SATURS

    Moduļa apzīmējums

    1L “Pamatzināšanas”

    2L “Cilvēkfaktori”

    3L “Aviācijas tiesību akti”

    4L “Koka/metāla cauruļu un auduma korpuss”

    5L “Kompozītmateriāla korpuss”

    6L “Metāla korpuss”

    7L “Korpuss – vispārīgi”

    8L “Spēka iekārta”

    9L “Karsta gaisa balons/dirižablis”

    10L “Gāzes gaisa balons/dirižablis (brīva lidojuma/piesiets)”

    11L “Karsta gaisa/gāzes dirižabļi”

    12L “Radiosakari/ELT/transponders/instrumenti”



    1L MODULIS. PAMATZINĀŠANAS

     

    Līmenis

    1L.1.  Matemātika

    Aritmētika

    — Aritmētikas termini un zīmes

    — Reizināšanas un dalīšanas metodes

    — Daļskaitļi un decimāldaļskaitļi

    — Reizinātāji un dalāmie skaitļi bez atlikuma

    — Svara mērvienības, mērvienības un pārrēķina koeficienti

    — Attiecība un proporcija

    — Vidējie aritmētiski un procenti

    — Laukumi un tilpumi, kvadrāti, kubi

    Algebra

    — Vienkāršu algebrisko izteiksmju saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas novērtējums

    — Iekavu lietojums

    — Vienkāršas algebriskās daļas

    Ģeometrija

    — Vienkāršas ģeometriskas konstrukcijas

    — Grafiskais attēlojums: grafiku īpašības un lietojums

    1

    1L.2.  Fizika

    Viela

    — Vielas īpašības: ķīmiskie elementi

    — Ķīmiskie savienojumi

    — Vielas agregātstāvokļi: ciets, šķidrs un gāzveida

    — Agregātstāvokļu maiņa

    Mehānika

    — Spēki, momenti un pāri, attēlošana ar vektoriem

    — Smagumcentrs

    — Stiepe, spiede, bīde un vērpe

    — Cietvielu, šķidrumu un gāzu raksturs un īpašības

    Temperatūra

    — Termometri un temperatūru skalas: Celsija, Fārenheita un Kelvina

    — Siltuma definīcija

    1

    1L.3  Elektroautomātika

    Līdzstrāvas ķēdes

    — Oma likums, pirmais un otrais Kirhofa likums

    — Avota iekšējās pretestības nozīme

    — Pretestība/rezistors

    — Rezistora krāsu kods, lielumi un pielaides, ieteicamie lielumi, nominālā jauda

    — Rezistori, kas saslēgti virknē un paralēli

    1

    1L.4.  Aerodinamika/aerostatika

    Starptautiskās standartatmosfēras (ISA) lietojums aerodinamikā un aerostatikā

    Aerodinamika

    — Gaisa plūsma ap ķermeni

    — Robežslānis, laminārā un turbulentā plūsma

    — Vilce, svars, rezultīvais aerodinamiskais spēks

    — Cēlējspēka un pretestības radīšana: uzplūdes leņķis, polāre, iekrišana

    Aerostatika

    Ietekme uz apvalku, vēja ietekme, augstuma un temperatūras ietekme

    1

    1L.5.  Darba vietas drošība un vides aizsardzība

    — Droša darba prakse un drošības pasākumi, kas jāievēro, strādājot ar elektrību, gāzēm, jo īpaši, skābekli, eļļām un ķimikālijām

    — (Drošībai un videi) bīstamu materiālu marķēšana un uzglabāšana un utilizācija

    — Koriģējoša darbība, kas jāveic, notiekot ugunsgrēkam vai citam negadījumam ar vienu vai vairākām briesmām, tostarp zināšanas par ugunsdzēšanas aģentiem

    2



    2L MODULIS. CILVĒKFAKTORI

     

    Līmenis

    2L.1.  Vispārīgi

    — Vajadzība ņemt vērā cilvēkfaktorus

    — Starpgadījumi, kas attiecināmi uz cilvēkfaktoriem/cilvēka kļūdām

    — “Mērfija” likums

    1

    2L.2.  Cilvēka veiktspēja un ierobežojumi

    Redze, dzirde, informācijas apstrāde, uzmanība un uztvere, atmiņa

    1

    2L.3.  Sociālā psiholoģija

    Atbildība, motivācija, savstarpējais spiediens, komandas darbs

    1

    2L.4.  Faktori, kas ietekmē veiktspēju

    Fiziskā sagatavotība/veselība, stress, miegs, nogurums, alkohols, medikamenti, narkotiku lietošana

    1

    2L.5.  Fiziskā vide

    Darba vide (klimats, troksnis, apgaismojums)

    1



    3L MODULIS. AVIĀCIJAS TIESĪBU AKTI

     

    Līmenis

    3L.1.  Tiesiskais regulējums

    — Eiropas Komisijas, EASA un valstu aviācijas iestāžu (NAA) loma

    — Piemērojamās M daļas un 66. daļas iedaļas

    1

    3L.2.  Remonti un izmaiņas

    — Izmaiņu apstiprināšana (remonti un izmaiņas)

    — Standarta izmaiņas un standarta remonti

    2

    3L.3.  Tehniskās apkopes dati

    — Lidojumderīguma direktīvas (AD), lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi (ICA) (AMM, IPC, u. c.)

    — Lidojumu rokasgrāmata

    — Tehniskās apkopes datu uzskaite

    2



    4L MODULIS. KOKA/METĀLA CAURUĻU UN AUDUMA KORPUSS

     

    Līmenis

    4L1.  Koka/kombinēts metāla cauruļu un auduma korpuss

    — Kokmateriāls, saplāksnis, līmvielas, aizsardzība, elektroapgāde, īpašības, apstrāde

    — Pārklājums (pārklājuma materiāli, līmvielas un apdare, dabiski vai sintētiski pārklājuma materiāli un līmvielas)

    — Krāsošanas darbi un remonta procesi

    — Koka/ar audumu pārklātas metāla cauruļu konstrukcijas bojājumu atklāšana, kurus radījusi pārslodzes

    — Koka sastāvdaļu un pārklājumu bojājumi

    — Metāla sastāvdaļu plaisāšanas tests (optiska procedūra, piemēram, ar palielināmo stiklu). Korozija un preventīvās metodes. Veselības aizsardzība un ugunsdrošība.

    2

    4L.2.  Materiāli

    — Koku sugas, stabilitāte un apstrādes īpašības

    — Tērauda un vieglmetāla caurules un stiprinājumi, metinājuma šuvju plaisāšanas pārbaudes

    — Plastmasa (pārskats, izpratne par īpašībām)

    — Krāsas, krāsu noņemšana

    — Līmes, līmvielas

    — Pārklājuma materiāli un tehnoloģijas (dabiski un sintētiski polimēri)

    2

    4L.3.  Bojājumu konstatēšana

    — Koka/ar audumu pārklātu metāla cauruļu konstrukciju pārslodze

    — Slodzes pārneses

    — Nogurumizturība un plaisāšanas tests

    3

    4L.4.  Praktiskās darbības

    — Tapu, skrūvju, vainaguzgriežņu, savilcējuzgriežņu nostiprināšana

    — Uzmavu savienojums

    — Nicopress un Talurit remonti;

    — Pārklājumu remonts

    — Caurspīdīgo konstrukcijas elementu remonts

    — Remontdarbu vingrinājumi (saplāksnis, stringers, margas, apšuvumi)

    — Gaisa kuģa aprīkošana. Vadības virsmas masas līdzsvara aprēķināšana un vadības virsmu pārvietošanās diapazons, darbības spēku mērīšana

    — 100 stundu/gada pārbaužu veikšana koka vai kombinētam metāla cauruļu un auduma korpusam

    2



    5L MODULIS. KOMPOZĪTMATERIĀLA KORPUSS

     

    Līmenis

    5L.1.  Ar šķiedru armētas plastmasas (FRP) korpuss

    — FRP konstrukcijas pamatprincipi

    — Sveķi (epoksīda, poliestera, fenola sveķi, vinilestera sveķi)

    — Stiegrojuma materiāli: stikla, aramīda un oglekļa šķiedras, to īpašības

    — Pildvielas

    — Atbalsta serdeņi (balsa, šūnveida materiāli, putu plastmasa)

    — Konstrukcijas, slodzes pārneses (masīvs FRP apvalks, daudzslāņu materiāli)

    — Bojājumu konstatēšana sastāvdaļu pārslodzes laikā

    — FRP projektu procedūra (saskaņā ar tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatu), tostarp materiāla glabāšanas apstākļi

    2

    5L.2.  Materiāli

    — Termoreaktīva plastmasa, termoplastmasas polimēri, katalizatori

    — Izpratne par īpašībām, apstrādes tehnoloģijām, atdalīšanu, sasaistīšanu, metināšanu

    — Sveķi ar šķiedru armētai plastmasai: epoksīda sveķi, poliestera sveķi, vinilestera sveķi, fenola sveķi

    — Stiegrojuma materiāli

    — No elementāršķiedras līdz diegam (atdalīšanas līdzeklis, apdare), aušanas veidi

    — Atsevišķu stiegrojuma materiālu īpašības (e-stikla šķiedra, aramīda šķiedra, oglekļa šķiedra)

    — Kombinēto materiālu sistēmu, matricu problēmas

    — Adhēzija/kohēzija, šķiedru materiālu dažādās īpašības

    — Pildmateriāli un pigmenti

    — Tehniskās prasības pildmateriāliem

    — Sveķu savienojumu īpašību maiņa, izmantojot e-stiklu, mikrobalonu, aerosolus, kokvilnu, minerālvielas, metāla pulveri, organiskas vielas

    — Krāsošanas darbi un remonta tehnoloģijas

    — Papildmateriāli

    — Šūnveida materiāli (papīrs, FRP, metāls), balsas koksne, Divinycell (Contizell), attīstības tendences

    2

    5L.3.  Ar šķiedru armētas kompozītmateriāla konstrukcijas korpusu montāža

    — Masīvs apvalks

    — Daudzslāņu materiāli

    — Spārnu profilu, fizelāžu, vadības virsmu montāža

    2

    5L.4.  Bojājumu konstatēšana

    — FRP sastāvdaļu reakcija pārslodzes gadījumā

    — Atslāņošanās, vaļīgu savienojumu konstatēšana

    — Spārnu profilu lieces svārstību biežums

    — Slodzes pārnese

    — Berzes savienojums un piespiedu bloķēšana

    — Nogurumizturība un metāla daļu korozija

    — Metāla savienošana, virsmas apdare, savienojot tērauda un alumīnija sastāvdaļas ar FRP

    3

    5L.5  Formu veidošana

    — Ģipša formas, veidņu keramika

    — GFK formas, želejas slānis, stiegrojuma materiāli, stingruma problēmas

    — Metāla formas

    — Pozitīvās un negatīvās formas

    2

    5L.6.  Praktiskās darbības

    — Tapu, skrūvju, vainaguzgriežņu, savilcējuzgriežņu nostiprināšana

    — Uzmavu savienojums

    — Nicopress un Talurit remonti;

    — Pārklājumu remonts

    — Masīva FRP apvalka remonts

    — Veidņu izgatavošana/sastāvdaļu veidņošana (piemēram, fizelāžas purngala, šasiju plūsmvirža, spārna galu un spārniņa veidošana)

    — Daudzslāņu apvalka remonts, kad bojāts iekšējais un ārējais slānis

    — Daudzslāņu apvalka remonts, spiežot ar veidņošanas vakuuma maisu

    — Caurspīdīgo konstrukcijas elementu remonts (PMMA) ar viena komponenta vai divkomponentu līmvielu

    — Caurspīdīgo konstrukcijas elementu savienošana ar kupola rāmi

    — Caurspīdīgo konstrukcijas elementu un citu sastāvdaļu atlaidināšana

    — Daudzslāņu apvalka remonts (neliels remonts – mazāk nekā 20 cm)

    — Gaisa kuģa aprīkošana. Vadības virsmas masas līdzsvara aprēķināšana un vadības virsmu pārvietošanās diapazons, darbības spēku mērīšana

    — 100 stundu/gada pārbaužu veikšana FRP korpusam

    2



    6L MODULIS. METĀLA KORPUSS

     

    Līmenis

    6L.1.  Metāla korpuss

    — Metāla materiāli un sagataves, apstrādes metodes

    — Nogurumizturība un plaisāšanas tests

    — Metāla konstrukciju sastāvdaļu montāža, kniedēti savienojumi, līmēti savienojumi

    — Bojājumu konstatēšana pārslogotās sastāvdaļās, korozijas sekas

    — Veselības aizsardzība un ugunsdrošība

    2

    6L.2.  Materiāli

    — Tērauds un tā sakausējumi

    — Vieglie metāli un vieglmetālu sakausējumi

    — Kniežu materiāli

    — Plastmasas

    — Krāsvielas un krāsas

    — Metāla līmvielas

    — Korozijas veidi

    — Pārklājuma materiāli un tehnoloģijas (dabiski un sintētiski)

    2

    6L.3.  Bojājumu konstatēšana

    — Pārslogoti metāla korpusi, līmeņošana, simetrijas mērīšana

    — Slodzes pārneses

    — Nogurumizturība un plaisāšanas tests

    — Vaļīgu kniedēto savienojumu konstatēšana

    3

    6L.4.  Metāla un kompozītmateriāla konstrukcijas korpusu montāža

    — Virsmas

    — Rāmji

    — Stringeri un lonžeroni

    — Korpusa konstrukcija

    — Kombinēto materiālu sistēmu problēmas

    2

    6L.5.  Savienotājelementi

    — Sēžu un pielaižu klasifikācija

    — Metriskā un imperiālā mērsistēma

    — Lielizmēra skrūves

    2

    6L.6.  Praktiskās darbības

    — Tapu, skrūvju, vainaguzgriežņu, savilcējuzgriežņu nostiprināšana

    — Uzmavu savienojums

    — Nicopress un Talurit remonti;

    — Pārklājumu, virsmas bojājumu remonts, metodes plaisu apturēšanai ar urbšanu

    — Caurspīdīgo konstrukcijas elementu remonts

    — Metāla lokšņu griešana (alumīnijs un vieglmetāla sakausējumi, tērauds un sakausējumi)

    — Locīšana, liekšana, malu apstrāde, kalšana, gludināšana, valcēšana

    — Metāla korpusa remonts ar kniedēm saskaņā ar instrukcijām vai rasējumiem

    — Kniedēšanas kļūdu novērtējums

    — Gaisa kuģa aprīkošana. Vadības virsmas masas līdzsvara aprēķināšana un vadības virsmu pārvietošanās diapazons, darbības spēku mērīšana

    — 100 stundu/gada pārbaužu veikšana metāla korpusam

    2



    7L MODULIS. KORPUSS – VISPĀRĪGI

     

    Līmenis

    7.L.1.  Lidojuma vadības sistēma

    — Vadības ierīces pilota kabīnē: vadības ierīces pilota kabīnē, krāsu marķējumi, pogu formas

    — Lidojuma vadības virsmas, aizplākšņi, pneimatisko bremžu virsmas, vadības ierīces, viras, gultņi, skavas, sviras ierīces un bīdstieņi, sviras, signāltaures; trīši, troses, ķēdes, caurules, veltnīši, sliedes, skrūves domkrati, virsmas, pārvietošanās, eļļošana, stabilizatori, vadības ierīču līdzsvarošana

    — Vadības ierīču kombinācijas: aizplākšņu eleroni, aizplākšņu pneimatiskās bremzes

    — Trimmeru sistēmas

    3

    7L.2.  Korpuss

    — Šasija: šasiju un triecienu vājināšanas spraišļu raksturlielumi, izlaišana, bremzes, trumulis, diski, ritenis, riepas, ievilkšanas mehānismi, elektriska ievilkšana, avārijas situācijas

    — Spārnu piestiprināšanas punkti pie fizelāžas, astes stabilizācijas virsmas (stabilizatora) piestiprināšanas punkti pie fizelāžas, vadības virsmas piestiprināšanas punkti

    — Atļautie tehniskās apkopes pasākumi

    — Vilkšana: vilkšanas/celšanas iekārtas/mehānismi

    — Salons: sēdekļi un drošības siksnas, salona iekārtojums, vējstikli, logi, trafareti, bagāžas nodalījums, vadības ierīces pilotu kabīnē, pilotu kabīnes gaisa padeves sistēma, ventilators

    — Ūdens balasts: ūdens rezervuāri, ūdensvadi, vārsti, novadcaurules, izplūdes vārsti, pārbaudes

    — Degvielas sistēma: tvertnes, caurules, filtri, izplūdes vārsti, novadcaurules, pildmateriāls, sadalītājs, sūkņi, indikācija, pārbaudes, savienošana

    — Hidraulika: sistēmas izvietojums, akumulatori, spiediena un jaudas sadale, indikācija

    — Šķidrumi un gāzes: hidrauliskie, citi šķidrumi, līmeņi, rezervuārs, caurules, vārsti, filtri

    — Aizsardzība: ugundrošas starpsienas, ugunsdrošība, aizsardzība pret zibensizlādi, savilcējuzgriežņi, slēgierīces, novadītāji

    2

    7L.3.  Savienotājelementi

    — Tapu, kniežu, skrūvju noturība

    — Vadības troses, savilcējuzgriežņi

    — Ātrās atlaišanas savienojumi (L'Hotellier, SZD, Polija)

    2

    7L.4.  Fiksācijas ierīces

    — Atļautās fiksēšanas metodes, sprosttapas, atspertērauda tapas, stiepļu fiksatori, sprostuzgriežņi, krāsa

    — Ātrās atlaišanas savienojumi

    2

    7L.5.  Svars un līdzsvars

    2

    7L.6.  Glābšanas sistēmas

    2

    7L.7.  Borta moduļi

    — Pito-statiskā sistēma, vakuuma/dinamiskā sistēma, hidrostatiskā pārbaude

    — Lidojuma vadības instrumenti: gaisa ātruma indikators, altimetrs, vertikālā ātruma indikators, pievienošana un darbība, marķējums

    — Izkārtojums un izvietojums, panelis, elektriskie vadi

    — Žiroskopi, filtri, rādītājinstrumenti; darbības pārbaude

    — Magnētiskais kompass: uzstādīšana un kompasa svārstības

    — Planieri: akustisks vertikālā ātruma indikators, lidojuma reģistrēšanas ierīces, pretsadursmju palīglīdzeklis

    — Skābekļa padeves sistēma

    2

    7L.8.  Borta moduļu uzstādīšana un pievienošana

    — Lidojuma vadības instrumenti, uzstādīšanas prasības (ārkārtas nosēšanās nosacījumi saskaņā ar CS-22)

    — Elektroinstalācija, enerģijas avoti, akumulatorbateriju veidi, elektroenerģijas parametri, elektroenerģijas ģenerators, jaudas slēdzis, enerģijas līdzsvars, zemējums, savienotāji, termināļi, brīdinājumi, drošinātāji, lampas, apgaismojums, slēdži, voltmetri, ampērmetri, elektriskie mērītāji

    2

    7L.9.  Piedziņa ar virzuļdzinējiem

    Spēka iekārtas un korpusa saskarne

    2

    7L.10.  Propellers

    — Pārbaude

    — Nomaiņa

    — Līdzsvarošana

    2

    7L.11.  Retrakcijas sistēma

    — Propellera novietojuma vadība

    — Dzinēja un/vai propellera ievilkšanas sistēma

    2

    7L.12.  Fiziskās pārbaudes procedūras

    — Tīrīšana, apgaismojuma un spoguļu izmantošana

    — Mērinstrumenti

    — Stūres novirzes mērīšana

    — Skrūvju un bultskrūvju griezes moments

    — Gultņu nodilums

    — Pārbaužu iekārtas

    — Mērinstrumentu kalibrēšana

    2



    8L MODULIS. SPĒKA IEKĀRTA

     

    Līmenis

    8L.1.  Trokšņa robežvērtības

    — Jēdziena “trokšņa līmenis” skaidrojums

    — Trokšņa līmeņa sertifikāts

    — Pastiprināta skaņas izolācija

    — Iespējamā trokšņa emisijas samazināšana

    1

    8L.2.  Virzuļdzinēji

    — Četrtaktu dzinējs ar dzirksteles aizdedzi, dzinējs ar gaisa dzeses sistēmu, dzinējs ar šķidruma dzeses sistēmu

    — Divtaktu dzinējs

    — Rotorvirzuļdzinējs

    — Efektivitāte un ietekmējošie faktori (spiediena un litrāžas diagramma, spēka līkne)

    — Trokšņa kontroles ierīces

    2

    8L.3.  Propellers

    — Lāpstas, rumbas uzgalis, bremzes rotors, akumulatora spiediens, rumba

    — Propelleru darbība

    — Maināma soļa propelleri, uz zemes un gaisā regulējami propelleri, mehāniski, elektriski un hidrauliski

    — Līdzsvarošana (statiska, dinamiska)

    — Trokšņa izraisītas problēmas

    2

    8L.4.  Dzinēja vadības ierīces

    — Mehāniskas vadības ierīces

    — Elektriskas vadības ierīces

    — Tvertnes rādījumi

    — Funkcijas, īpašības, tipiskas kļūdas un kļūdu indikācija

    2

    8L.5.  Šļūtenes

    — Degvielas un eļļas šļūteņu materiāls un apstrāde

    — Darbmūža uzraudzība

    2

    8L.6.  Piederumi

    — Magneto aizdedzes sistēmas darbība

    — Apkopes limitu uzraudzība

    — Karburatoru darbība

    — Tehniskās apkopes instrukcijas attiecībā uz raksturīgām īpašībām

    — Elektriskie degvielas sūkņi

    — Propelleru vadības darbība

    — Elektriski darbināma propellera vadība

    — Hidrauliski darbināma propellera vadība

    2

    8L.7.  Aizdedzes sistēma

    — Uzbūve: spoles aizdedze, magneto aizdedze un tiristora aizdedze

    — Aizdedzes un priekšsildes sistēmas efektivitāte

    — Aizdedzes un priekšsildes sistēmas moduļi

    — Aizdedzes sveces pārbaude un testēšana

    2

    8L.8.  Ieplūdes un izplūdes sistēmas

    — Darbība un montāža

    — Klusinātāji un sildītāju ietaises

    — Gondolas un pārsegi

    — Pārbaude un testēšana

    — CO emisiju tests

    2

    8L.9.  Degvielas un smērvielas

    — Degvielas īpašības

    — Marķējums, videi nekaitīga glabāšana

    — Minerālu vai sintētiskas smēreļļas un to parametri: marķējums un īpašības, pielietojums

    — Videi nekaitīga glabāšana un pareiza izlietotas eļļas utilizācija

    2

    8L.10.  Dokumentācija

    — Ražotāja izdoti dokumenti par dzinēju un propelleru

    — Norādījumi lidojumderīguma uzturēšanai (ICA)

    — Gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatas (AFM) un gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatas (AMM)

    — Kapitālremontu intervāls (TBO)

    — Lidojumderīguma direktīvas (AD), tehniskās piezīmes un ekspluatācijas biļeteni

    2

    8L.11.  Ilustrējošie materiāli

    — Cilindra bloks ar vārstu

    — Karburators

    — Augstsprieguma magneto

    — Diferenciālās kompresijas testeris cilindriem

    — Pārkarsēti/bojāti virzuļi

    — Atšķirīgi darbinātu dzinēju aizdedzes sveces

    2

    8L.12.  Praktiskā pieredze

    — Darba drošība/negadījumu novēršana (degvielu un smērvielu lietošana, dzinēju startēšana)

    — Dzinēja vadības stieņi un Boudena troses

    — Bezslodzes ātruma iestatīšana

    — Aizdedzes momenta pārbaude un iestatīšana

    — Magneto darbības pārbaude

    — Aizdedzes sistēmas pārbaude

    — Aizdedzes sveču pārbaude un tīrīšana

    — Dzinēja darbu veikšana lidmašīnas 100 stundu vai gada pārbaudes ietvaros

    — Cilindra kompresijas testa veikšana

    — Statiskā testa veikšana un dzinēja gaitas novērtēšana

    — Apkopes darbu dokumentēšana, ieskaitot komponentu nomaiņu

    2

    8L.13.  Gāzu apmaiņa iekšdedzes dzinējos

    — Četrtaktu virzuļdzinējs un vadības bloki

    — Enerģijas zudumi

    — Aizdedzes laikiestate

    — Vadības bloku tiešās plūsmas darbība

    — Vankeļa dzinējs un vadības bloki

    — Divtaktu virzuļdzinējs un vadības bloki

    — Cilindra izpūšana

    — Cilindra izpūšanas kompresors

    — Tukšgaitas un jaudas diapazons

    2

    8L.14  Aizdedze, degšana un karburācija

    — Aizdedze

    — Aizdedzes sveces

    — Aizdedzes sistēma

    — Degšanas process

    — Normāla degšana

    — Efektivitāte un vidējais spiediens

    — Dzinēja detonācija un oktānskaitlis

    — Sadegšanas kameru forma

    — Degvielas un gaisa maisījums karburatorā

    — Karburatora princips, karburatora vienādojums

    — Vienkāršais karburators

    — Vienkāršā karburatora problēmas un to risinājums

    — Karburatora modeļi

    — Degvielas un gaisa maisījums iesmidzināšanas laikā

    — Mehāniski kontrolēta iesmidzināšana

    — Elektroniski kontrolēta iesmidzināšana

    — Nepārtraukta iesmidzināšana

    — Karburatora iesmidzināšanas salīdzinājums

    2

    8L.15.  Lidojuma vadības instrumenti gaisa kuģos ar iesmidzināšanas dzinējiem

    — Speciālie lidojuma vadības instrumenti (iesmidzināšanas dzinējs)

    — Statiskā testa rādītāju interpretācija

    — Rādītāju interpretācija dažādos lidojuma līmeņos

    2

    8L.16.  Gaisa kuģu ar iesmidzināšanas dzinējiem tehniskā apkope

    — Dokumentācija, ražotāja dokumentācija u. c.

    — Vispārīgas apkopes instrukcijas (ikstundas apskates)

    — Funkcionāla testēšana

    — Izmēģinājums uz zemes

    — Pārbaudes lidojums

    — Traucējummeklēšana iesmidzināšanas sistēmas kļūmju gadījumā un to novēršana

    2

    8L.17.  Darba drošība un drošības noteikumi

    Darba drošība un drošības noteikumi, strādājot ar iesmidzināšanas sistēmām

    2

    8L.18.  Uzskates līdzekļi

    — Karburators

    — Iesmidzināšanas sistēmas sastāvdaļas

    — Gaisa kuģis ar iesmidzināšanas dzinēju

    — Instrumenti darbam ar iesmidzināšanas sistēmām

    2

    8L.19.  Elektriskā piedziņa

    — Energosistēma, akumulatori, uzstādīšana

    — Elektromotors

    — Siltuma, trokšņa un vibrācijas pārbaudes

    — Tinumu pārbaude

    — Elektroinstalācija un vadības sistēmas

    — Pilonu, ievilkšanas un izlaišanas sistēmas

    — Dzinēja/propellera bremžu sistēmas

    — Dzinēja ventilācijas sistēmas

    — Praktiska pieredze 100 stundu/gada pārbaužu veikšanā

    2

    8L.20.  Reaktīvā piedziņa

    — Dzinēja uzstādīšana

    — Pilonu, ievilkšanas un izlaišanas sistēmas

    — Ugunsdrošība

    — Degvielas sistēmas, tostarp eļļošana

    — Dzinēja palaišanas sistēmas, ar gāzes palīdzību

    — Dzinēja bojājuma novērtēšana

    — Dzinēja apkope

    — Dzinēja demontēšana/uzstādīšana atpakaļ un testēšana

    — Praktiska pieredze stāvokļa/darbības laika/gada pārbaužu veikšanā

    — Stāvokļa pārbaudes

    2

    8L.21.  Pilnīgi autonomas dzinēju digitālās vadības sistēmas (FADEC)

    2



    9L MODULIS. KARSTA GAISA BALONS/DIRIŽABLIS

     

    Līmenis

    9L.1.  Karsta gaisa balonu/dirižabļu pamatprincipi un montāža

    — Montāža un atsevišķas daļas

    — Apvalki

    — Apvalku materiāli

    — Apvalku sistēmas

    — Parastās un īpašās formas

    — Degvielas sistēma

    — Deglis, degļa rāmis un degļa rāmja balsti

    — Saspiestas gāzes cilindri un saspiestas gāzes šļūtenes

    — Groza un alternatīvās ierīces (sēdekļi)

    — Takelāžaas piederumi

    — Tehniskās apkopes un servisa uzdevumi

    — Gada/100 stundu pārbaude

    — Reģistrācijas žurnāls

    — Gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatas (AFM) un gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatas (AMM)

    — Aprīkošana un sagatavošana palaišanai (palaišanas ierobežojums)

    — Palaišana

    3

    9L.2.  Praktiskā apmācība

    Vadības ierīces, tehniskās apkopes un servisa darbi (saskaņā ar lidojuma rokasgrāmatu)

    3

    9L.3.  Apvalks

    — Audumi

    — Šuves

    — Slodzes lentes, plīsuma aizturi

    — Kroņa gredzeni

    — Izpletņa vārsts un ātras izsūknēšanas sistēma

    — Pārraušanas panelis

    — Pagriešanās vārsts

    — Diafragmas/kontakttīkli (īpašas formas un dirižabļi)

    — Rullīši, trīši

    — Vadības un apvalka saites

    — Mezgli

    — Temperatūras indikācijas marķējums, temperatūras karogs, apvalka termometrs

    — Nesošās atsaites

    — Stiprinājumi, karabīnes

    3

    9L.4.  Deglis un degvielas sistēma

    — Degļa spirāles

    — Degļa uguns, šķidruma un regulēšanas vārsti

    — Degļi/sprauslas

    — Regulēšanas degļi/iztvaicētāji/sprauslas

    — Degļa rāmis

    — Degvielas vadi/šļūtenes

    — Degvielas cilindri, vārsti un stiprinājumi

    3

    9L.5.  Grozs un groza piekare (tostarp citas ierīces)

    — Grozu veidi (tostarp citas ierīces)

    — Grozu materiāli: niedres un kārklu klūgas, āda, koksne, apdares materiāli, piekares troses

    — Sēdekļi, rullīšu gultņi

    — Karabīne, savienotājskava un tapas

    — Degļa atbalsta stieņi

    — Degvielas cilindra siksnas

    — Piederumi

    3

    9L.6.  Aprīkojums

    — Ugunsdzēšanas aparāts, ugunsdzēšanas sega

    — Instrumenti (atsevišķi vai kombinēti)

    3

    9L.7.  Nelieli remonti

    — Šūšana

    — Savienošana

    — Groza/groza apdares remonti

    3

    9L.8.  Fiziskās pārbaudes procedūras

    — Tīrīšana, apgaismojuma un spoguļu izmantošana

    — Mērinstrumenti

    — Vadības novirzes mērīšana (tikai dirižabļi)

    — Skrūvju un bultskrūvju griezes moments

    — Gultņu nodilums (tikai dirižabļi)

    — Pārbaužu iekārtas

    — Mērinstrumentu kalibrēšana

    — Audumu šuvju testēšana

    2



    10L MODULIS. GĀZES GAISA BALONS/DIRIŽABLIS (BRĪVA LIDOJUMA/PIESIETS)

     

    Līmenis

    10L.1.  Gāzes gaisa balonu/dirižabļu pamatprincipi un montāža

    — Atsevišķu daļu montāža

    — Apvalka un tīklojuma materiāls

    — Apvalks, pārraušanas panelis, avārijas atvere, auklas un siksnas

    — Stingais gāzes vārsts

    — Elastīgais gāzes vārsts (izpletnis)

    — Tīklojums

    — Slodzes gredzens

    — Grozs un piederumi (tostarp citas ierīces)

    — Elektrostatiskās izlādes ceļi

    — Pietauvošanās saite un vilcējvirve

    — Tehniskā apkope un serviss

    — Ikgadējā pārbaude

    — Lidojuma dokumenti

    — Gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatas (AFM) un gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatas (AMM)

    — Aprīkošana un sagatavošana palaišanai

    — Palaišana

    3

    10L.2.  Praktiskā apmācība

    — Vadības ierīces

    — Tehniskās apkopes un servisa darbi (saskaņā ar AMM un AFM)

    — Drošības noteikumi, izmantojot ūdeņradi kā pacelšanās gāzi

    3

    10L.3.  Apvalks

    — Audumi

    — Poli un pola pastiprinājums

    — Pārraušanas panelis un aukla

    — Izpletņa un apvalka saites

    — Vārsti un auklas

    — Uzpildītāja atvere, Pešela gredzens un auklas

    — Elektrostatiskās izlādes ceļi

    3

    10L.4.  Vārsti

    — Atsperes

    — Blīves

    — Skrūvsavienojumi

    — Vadības līnijas

    — Elektrostatiskās izlādes ceļi

    3

    10L.5.  Tīklojums vai takelāža (bez tīkla)

    — Tīkla veidi un citas saites

    — Acs izmēri un leņķi

    — Tīkla gredzens

    — Mezglu siešanas metodes

    — Elektrostatiskās izlādes ceļi

    3

    10L.6.  Slodzes gredzens

    3

    10L.7.  Grozs (tostarp citas ierīces)

    — Grozu veidi (tostarp citas ierīces)

    — Siksnas un savilcēji

    — Balasta sistēma (maisi un balsti)

    — Elektrostatiskās izlādes ceļi

    3

    10L.8.  Pārraušanas aukla un vārsta auklas

    3

    10L.9.  Pietauvošanās saite un vilcējvirve

    3

    10L.10.  Nelieli remonti

    — Savienošana

    — Kaņepju auklu savīšana

    3

    10L.11.  Aprīkojums

    Instrumenti (atsevišķi vai kombinēti)

    3

    10L.12.  Piesiešanas trose (tikai piesietiem gāzes gaisa baloniem (TGB))

    — Trošu veidi

    — Pieļautie troses bojājumi

    — Troses šarnīrs

    — Troses skavas

    3

    10L.13.  Vinča (tikai piesietiem gāzes gaisa baloniem)

    — Vinču veidi

    — Mehāniskā sistēma

    — Elektriskā sistēma

    — Avārijas sistēma

    — Vinčas piestiprināšana pie zemes vai balasts

    3

    10L.14.  Fiziskās pārbaudes procedūras

    — Tīrīšana, apgaismojuma un spoguļu izmantošana

    — Mērinstrumenti

    — Vadības novirzes mērīšana (tikai dirižabļi)

    — Skrūvju un bultskrūvju griezes moments

    — Gultņu nodilums (tikai dirižabļi)

    — Pārbaužu iekārtas

    — Mērinstrumentu kalibrēšana

    — Audumu šuvju testēšana

    2



    11L MODULIS. KARSTA GAISA/GĀZES DIRIŽABĻI

     

    Līmenis

    11L.1.  Mazo dirižabļu pamatprincipi un montāža

    — Apvalks, balonetes

    — Vārsti, atveres

    — Gondola

    — Piedziņa

    — Gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatas (AFM) un gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatas (AMM)

    — Aprīkošana un sagatavošana palaišanai

    3

    11L.2.  Praktiskā apmācība

    — Vadības ierīces

    — Tehniskās apkopes un servisa darbi (saskaņā ar AMM un AFM)

    3

    11L.3.  Apvalks

    — Audumi

    — Pārraušanas panelis un auklas

    — Vārsti

    — Iekares sistēma

    3

    11L.4.  Gondola (tostarp citas ierīces)

    — Gondolu veidi (tostarp citas ierīces)

    — Korpusu veidi un materiāli

    — Bojājumu konstatēšana

    3

    11L.5.  Elektriskā sistēma

    — Borta elektrisko ķēžu pamati

    — Elektroenerģijas avoti (akumulatori, fiksācija, ventilācija, korozija)

    — Svina, niķeļa-kadmija (NiCd) un citi akumulatori, sausās baterijas

    — Ģeneratori

    — Elektroinstalācija, elektriskie savienojumi

    — Drošinātāji

    — Ārējs elektroenerģijas avots

    — Enerģijas līdzsvars

    3

    11L.6.  Piedziņa

    — Degvielas sistēma: tvertnes, caurules, filtri, izplūdes vārsti, novadcaurules, pildmateriāls, sadalītājs, sūkņi, indikācija, pārbaudes, savienošana

    — Piedziņas instrumenti

    — Mērīšanas un instrumentu pamati

    — Apgriezienu mērīšana

    — Spiediena mērīšana

    — Temperatūras mērīšana

    — Pieejamās degvielas/jaudas mērīšana

    3

    11L.7.  Aprīkojums

    — Ugunsdzēšanas aparāts, ugunsdzēšanas sega

    — Instrumenti (atsevišķi vai kombinēti)

    3



    12L MODULIS. RADIOSAKARI/ELT/TRANSPONDERS/INSTRUMENTI

     

    Līmenis

    12L.1.  Radiosakari/ELT

    — Kanālu atstatums

    — Pamata funkcionāla testēšana

    — Akumulatori

    — Testēšanas un tehniskās apkopes prasības

    2

    12L.2.  Transponders

    — Pamata darbības

    — Tipveida pārnēsājamā konfigurācija, tostarp antena

    — A,C,S režīma skaidrojums

    — Testēšanas un tehniskās apkopes prasības

    2

    12L.3.  Instrumenti

    — Rokas altimetrs/variometrs

    — Akumulatori

    — Pamata funkcionāla testēšana;

    2




    VIII papildinājums

    Pamata eksaminācijas standarti L kategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licences iegūšanai

    (a) 

    Ar VII papildinājumā izklāstīto pamatzināšanu prasībām saistīto eksamināciju standartizēšanas pamats ir šāds:

    i) 

    visus eksāmenus jāveic, izmantojot atbilžu variantu jautājumus, kā norādīts ii) punktā. Katram, kas priekšmetu nepārzina, nepareizajiem atbilžu variantiem jāizskatās vienlīdz iespējamiem. Visiem atbilžu variantiem vajadzētu būt skaidri saistītiem ar jautājumu un tajos jāizmanto līdzīga leksika, gramatiskās konstrukcijas, un tiem vajadzētu būt līdzīga garuma. Skaitliskajos jautājumos nepareizajām atbildēm vajadzētu atbilst procesuālām kļūdām, piemēram, nepareizi piemēroti koeficenti vai nepareizi pārvērstas vienības; tie nedrīkst būt tikai nejauši skaitļi;

    ii) 

    katram atbilžu variantu jautājumam jābūt trīs alternatīvām atbildēm, no kurām tikai vienai jābūt pareizai, un kandidātam jāatvēl tāds laiks katram modulim, kura pamatā ir vidēji 75 sekundes viena jautājuma atbildēšanai;

    iii) 

    katrā modulī minimālais nepieciešamais pareizo atbilžu skaits ir 75 %;

    iv) 

    nedrīkst lietot soda punktu sistēmu (negatīvus punktus par nepareizi atbildētu jautājumu);

    v) 

    jautājumos prasītajam zināšanu līmenim jāatbilst gaisa kuģa kategorijas tehnoloģiskajam līmenim.

    (b) 

    Katrā modulī ir šāds jautājumu skaits:

    i) 

    1L modulis “Pamatzināšanas”: 12 jautājumi. Atvēlētais laiks: 15 minūtes;

    ii) 

    2L modulis “Cilvēkfaktori”: 8 jautājumi. Atvēlētais laiks: 10 minūtes;

    iii) 

    3L modulis “Aviācijas tiesību akti”: 24 jautājumi. Atvēlētais laiks: 30 minūtes;

    iv) 

    4L modulis “Koka/metāla cauruļu un auduma korpuss”: 32 jautājumi. Atvēlētais laiks: 40 minūtes;

    v) 

    5L modulis “Kompozītmateriāla korpuss”: 32 jautājumi. Atvēlētais laiks: 40 minūtes;

    vi) 

    6L modulis “Metāla korpuss”: 32 jautājumi. Atvēlētais laiks: 40 minūtes;

    vii) 

    7L modulis “Korpuss – vispārīgi”: 64 jautājumi. Atvēlētais laiks: 80 minūtes;

    viii) 

    8L modulis “Spēka iekārta”: 48 jautājumi. Atvēlētais laiks: 60 minūtes;

    ix) 

    9L modulis “Karsta gaisa balons/dirižablis”: 36 jautājumi. Atvēlētais laiks: 45 minūtes;

    x) 

    10L modulis “Gāzes gaisa balons/dirižablis (brīva lidojuma/piesiets)”: 40 jautājumi. Atvēlētais laiks: 50 minūtes;

    xi) 

    11L modulis “Karsta gaisa/gāzes dirižabļi”: 36 jautājumi. Atvēlētais laiks: 45 minūtes;

    xii) 

    12L modulis “Radiosakari/ELT/transponders/instrumenti”: 16 jautājumi. Atvēlētais laiks: 20 minūtes.

    ▼B




    IV PIELIKUMS

    (147. daļa)

    SATURS

    147.1.

    A IEDAĻA –

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠIEDAĻA –

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    147.A.05.

    Darbības joma

    147.A.10.

    Vispārīgi

    147.A.15.

    Piemērošana

    B APAKŠIEDAĻA –

    ORGANIZATORISKAS PRASĪBAS

    147.A.100.

    Prasības telpām

    147.A.105.

    Prasības personālam

    147.A.110.

    Pasniedzēju, teorijas eksaminētāju un praktisko vērtētāju uzskaite

    147.A.115.

    Mācību iekārtas

    147.A.120.

    Tehniskās apkopes mācību materiāls

    147.A.125.

    Uzskaites dati

    147.A.130.

    Mācību procedūras un kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    147.A.135.

    Eksaminācija

    147.A.140.

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojums

    147.A.145.

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas tiesības

    147.A.150.

    Izmaiņas tehniskās apkopes mācību organizācijā

    147.A.155.

    Pastāvīgs derīgums

    147.A.160.

    Atzinumi

    C APAKŠIEDAĻA –

    APSTIPRINĀTAIS PAMATA MĀCĪBU KURSS

    147.A.200.

    Apstiprinātais pamata mācību kurss

    147.A.205.

    Pamatzināšanu eksaminācija

    147.A.210.

    Pamata praktiskie novērtējumi

    D APAKŠIEDAĻA –

    GAISA KUĢA TIPA/UZDEVUMA APMĀCĪBA

    147.A.300.

    Gaisa kuģa tipa/uzdevuma apmācība

    147.A.305.

    Gaisa kuģa tipa eksaminācija un uzdevuma novērtējumi

    B IEDAĻA –

    PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠIEDAĻA –

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    147.B.05.

    Darbības joma

    147.B.10.

    Kompetentā iestāde

    147.B.20.

    Uzskaite

    147.B.25.

    Atbrīvojumi

    B APAKŠIEDAĻA –

    APSTIPRINĀJUMA IZDOŠANA

    147.B.110.

    Apstiprināšanas un apstiprinājuma grozīšanas procedūra

    147.B.120.

    Pastāvīgs derīgums

    147.B.125.

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecība

    147.B.130.

    Darbības joma

    C APAKŠIEDAĻA –

    TEHNISKĀS APKOPES MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA ATSAUKŠANA, APTURĒŠANA UN IEROBEŽOŠANA

    147.B.200.

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    I papildinājums –

    Apmācības pamatkursa ilgums

    II papildinājums –

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājums — (EASA 11. veidlapa)

    III papildinājums –

    IV pielikumā (147. daļa) minētās atzīšanas apliecības – EASA 148. un 149. veidlapa

    147.1

    Šajā daļā, kompetentā iestāde:

    1. 

    Organizāciju gadījumā, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalsts teritorijā, ir iestāde, kuru ir iecēlusi minētā dalībvalsts;

    2. 

    organizāciju gadījumā, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas trešā valstī, ir Aģentūra.

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    147.A.05    Darbības mērķis

    Šajā iedaļā noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijām, kuras vēlas iegūt apstiprinājumu apmācības un eksāmenu vadīšanai, kā norādīts III pielikumā (66. daļā).

    147.A.10    Vispārēji noteikumi

    Mācību organizācija ir organizācija vai organizācijas daļa, kas reģistrēta kā juridiskā persona.

    147.A.15    Pieteikums

    a) 

    Pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai vai esošā apstiprinājuma grozīšanai iesniedz uz kompetentās iestādes noteiktās veidlapas tā, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

    b) 

    Pieteikumā par apstiprinājuma saņemšanu vai grozīšanu iekļauj šādas ziņas:

    1) 

    pieteikuma iesniedzēja reģistrētais nosaukums un adrese;

    2) 

    tās organizācijas adrese, kas pieprasa apstiprinājumu vai apstiprinājuma grozīšanu;

    3) 

    joma, kurā apstiprinājumu paredzēts piešķirt vai grozīt;

    4) 

    atbildīgā vadītāja vārds, uzvārds un paraksts;

    5) 

    pieteikuma iesniegšanas diena.

    B APAKŠDAĻA

    ORGANIZATORISKAS PRASĪBAS

    147.A.100    Prasības telpām

    a) 

    Telpu izmēri un struktūra nodrošina aizsardzību pret valdošajiem laikapstākļiem un visu plānoto mācību un eksāmenu pareizu norisi ikvienā konkrētā dienā.

    b) 

    Teorētiskajām nodarbībām un zināšanu eksaminācijai nodrošina pilnīgi noslēgtas, atbilstošas telpas, kas nodalītas no citām telpām.

    1. 

    Maksimālais studentu skaits, kas jebkura mācību kursa laikā apgūst zināšanas, nepārsniedz 28.

    2. 

    Eksaminācijas nolūkiem paredzētās telpas izmēri ir tādi, lai eksāmena laikā neviens students nevarētu lasīt no cita studenta rakstu darba vai datorekrāna, pašam atrodoties savā vietā.

    c) 

    Telpas vidi, kas minēta b) punktā, uztur tā, lai studenti spēj koncentrēties attiecīgi savām studijām vai eksāmenam, bez liekas uzmanības novēršanas vai diskomforta.

    d) 

    Mācību pamatkursa gadījumā praktisko nodarbību, kas atbilst plānotajam mācību kursam, vajadzībām nodrošina pamata mācību darbnīcas un/vai tehniskās apkopes telpas, kas nodalītas no mācību telpām. Tomēr, ja organizācija nevar nodrošināt šādas telpas, var noslēgt vienošanos ar citu organizāciju, kura nodrošina ar šādām mācību darbnīcām un/vai tehniskās apkopes telpām, un šajā gadījumā noslēdz rakstisku nolīgumu ar minēto organizāciju, kurā norādīti piekļuves un lietošanas nosacījumi. Kompetentā iestāde pieprasa piekļuvi jebkurai šādai organizācijai, ar kuru noslēgts nolīgums, un rakstiskajā nolīgumā ir norādīta šāda piekļuve.

    e) 

    Gaisa kuģa tipa/uzdevuma mācību kursa gadījumā nodrošina piekļuvi attiecīgajām telpām, kurās atrodas gaisa kuģa tipa paraugi, kā norādīts 147.A.115. iedaļas d) punktā.

    f) 

    Maksimālais studentu skaits, kas jebkura mācību kursa laikā apgūst praktisko apmācību, nepārsniedz 15 uz vienu pārbaudes vadītāju vai vērtētāju.

    g) 

    Pasniedzējiem, teorijas eksaminētājiem un praktiskajiem vērtētājiem nodrošina biroja telpas, lai nodrošinātu, ka viņi var sagatavoties saviem pienākumiem bez nevajadzīgas uzmanības novēršanas vai diskomforta.

    h) 

    Eksāmenu rakstu darbiem un mācību uzskaites datiem nodrošina drošas glabāšanas telpas. Glabāšanas vide ir tāda, ka dokumenti saglabājas labā stāvoklī laikposmā, kas norādīts 147.A.125. iedaļā. Glabāšanas un biroja telpas var būt apvienotas, un tām ir pietiekama drošība.

    i) 

    Nodrošina ar bibliotēku, kurā ir visi tehniskie materiāli, kas atbilst veiktās apmācības jomai un līmenim.

    147.A.105    Prasības personālam

    a) 

    Organizācija ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kuru organizācija pilnvaro nodrošināt, ka visa apmācība var tikt finansēta un veikta atbilstoši standartam, kas prasīts šajā daļā.

    b) 

    Ieceļ personu vai personu grupu, kuru pienākumos ir nodrošināt, ka tehniskās apkopes mācību organizācija atbilst šīs daļas prasībām. Šādai(-ām) personai(-ām) ir jābūt tieši atbildīgai(-ām) atbildīgajam pārvaldniekam. Vadošā persona vai viena persona no personu grupas var būt arī atbildīgais pārvaldnieks, un uz to attiecas atbildīgajam pārvaldniekam izvirzītās prasības, kā definētas a) punktā.

    c) 

    Tehniskās apkopes mācību organizācija nolīgst pietiekami daudz personāla, lai plānotu/vadītu teorētisko un praktisko apmācību, vadītu teorētisko eksamināciju un praktiskos novērtējumus atbilstoši apstiprinājumam.

    d) 

    Atkāpjoties no c) punkta noteikumiem, ja izmanto citu organizāciju praktiskās apmācības un novērtējumu sniegšanā, tad šīs citas organizācijas personālu var norīkot praktiskās apmācības un novērtējumu vadīšanai.

    e) 

    Jebkura persona var veikt jebkuru pasniedzēja un eksaminētāja un vērtētāja uzdevumu kombināciju atbilstoši f) panta noteikumiem.

    f) 

    Pasniedzēju, teorijas eksaminētāju un praktisko vērtētāju pieredzi un kvalifikāciju nosaka saskaņā ar publiskotiem kritērijiem vai atbilstoši procedūrai un standartam, kam piekrišanu devusi kompetentā iestāde.

    g) 

    Teorijas eksaminētājus un praktiskos vērtētājus norāda organizācijas pašraksturojumā attiecībā uz šāda personāla pieņemšanu.

    h) 

    Pasniedzēji un teorijas eksaminētāji apgūst aktualizācijas apmācību vismaz reizi 24 mēnešos, kas attiecas uz jaunākajām tehnoloģijām, praktiskajām iemaņām, cilvēka faktoriem un jaunākajām mācību metodēm, kas atbilst tai teorijai, kura tiek mācīta vai eksaminēta.

    147.A.110    Pasniedzēju, teorijas eksaminētāju un praktisko vērtētāju uzskaite

    a) 

    Organizācija saglabā uzskaites datus par visiem pasniedzējiem, teorijas eksaminētājiem un praktiskajiem vērtētājiem. Šajos uzskaites datos norādīta pieredze un kvalifikācija, apmācību vēsture un visa turpmāk vadītā apmācība.

    b) 

    Visiem pasniedzējiem, teorijas eksaminētājiem un praktiskajiem vērtētājiem sagatavo kompetences aprakstu.

    147.A.115    Mācību iekārtas

    a) 

    Katrā klasē ir atbilstošs tāda standarta prezentāciju aprīkojums, kas nodrošina, ka studenti var viegli nolasīt prezentāciju tekstu/zīmējumus/diagrammas un skaitļus no jebkuras vietas klasē.

    Prezentāciju aprīkojumā iekļauj uzskates mācību ierīces, lai palīdzētu studentiem izprast konkrētu mācību vielu, ja minētās ierīces tiek uzskatītas par noderīgām šādiem mērķiem.

    b) 

    Pamata mācību darbnīcās un/vai tehniskās apkopes telpās, kas norādītas 147.A.100. iedaļas d) punktā, jābūt visiem instrumentiem un iekārtām, kas vajadzīgas, lai izpildītu apmācības mērķi, uz kuru attiecas apstiprinājums.

    c) 

    Pamata mācību darbnīcās un/vai tehniskās apkopes telpās, kas norādītas 147.A.100. iedaļas d) punktā, jābūt attiecīgai gaisa kuģa, dzinēju, gaisa kuģa daļu un aviācijas elektronikas iekārtu izvēlei.

    d) 

    Gaisa kuģa tipa mācību organizācijai, kas norādīta 147.A.100. iedaļas e) punktā, jābūt piekļuvei attiecīgajam gaisa kuģa tipam. Uzskates mācību ierīces var lietot, ja tās nodrošina atbilstošus mācību standartus.

    147.A.120    Tehniskās apkopes mācību materiāls

    a) 

    Tehniskās apkopes mācību materiālu nodod studentam un tajā attiecīgi ietver:

    1. 

    Pamata teorētisko mācību programmu, kas norādīta III pielikumā (66. daļā) attiecīgās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences kategorijas vai apakškategorijas gadījumā; un

    2. 

    Tipa kursa saturu, kas prasīts III pielikumā (66. daļā) attiecīgās gaisa kuģa tehniskās apkopes licences kategorijas vai apakškategorijas gadījumā.

    b) 

    Studentiem ir piekļuve tehniskās apkopes dokumentācijas paraugiem un bibliotēkas tehniskajai informācijai, kas norādīta 147.A.100. iedaļas i) punktā.

    147.A.125.    Uzskaites dati

    Organizācija saglabā uzskaites datus par visu studentu apmācību, eksamināciju un novērtējumu neierobežoti ilgi.

    147.A.130    Mācību procedūras un kvalitātes nodrošināšanas sistēma

    a) 

    Organizācija ievieš procedūras, kas pieņemamas kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu atbilstošus mācību standartus un atbilstību visām šīs daļas būtiskajām prasībām.

    b) 

    Organizācija ievieš kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, iekļaujot:

    1. 

    Neatkarīgu pārbaudes funkciju, lai uzraudzītu mācību standartus, teorētisko eksāmenu un praktisko novērtējumu viendabību, atbilstību procedūrām un to piemērotību; un

    2. 

    Pārbaudes rezultātu atgriezenisko saiti ar personu(-ām) un arī atbildīgo pārvaldnieku, kas minēts 147.A.105. iedaļas a) punktā, lai vajadzības gadījumā veiktu koriģējošu darbību.

    147.A.135    Eksāmeni

    a) 

    Eksaminācijas personāls nodrošina visu jautājumu drošību.

    b) 

    Ikvienam studentam, kurš teorijas eksāmena laikā ir pieķerts špikojam vai arī pie viņa ir atrasti materiāli, kas attiecas uz eksaminācijas priekšmetu, bet kas nav eksaminācijas rakstu darbi un ar tiem saistītā atļautā dokumentācija, aizliedz kārtot eksāmenu un viņš nedrīkst kārtot nevienu eksāmenu vismaz 12 mēnešus pēc starpgadījuma dienas. Kompetento iestādi informē par ikvienu šādu starpgadījumu kopā ar informāciju par ikvienu izmeklēšanu viena kalendārā mēneša laikā.

    c) 

    Ikvienu eksaminētāju, kurš pieķerts sniedzam atbildes ikvienam studentam teorijas eksāmena laikā, diskvalificē no eksaminētāja pienākumu pildīšanas un eksāmenu uzskata par atliktu. Kompetentā iestāde jāinformē par ikvienu šādu notikumu viena kalendārā mēneša laikā.

    147.A.140    Tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojums

    a) 

    Organizācija izveido pašraksturojumu, kurā aprakstīta organizācija un tās procedūras un ietverta turpmāk minētā informācija:

    1. 

    Deklarācija, ko parakstījis atbildīgais pārvaldnieks, lai apstiprinātu, ka tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumā un visās ar to saistītajās rokasgrāmatās ir definēta organizācijas atbilstība šīs daļas noteikumiem, un tie tiks ievēroti vienmēr;

    2. 

    Ieceltās personas(-u), kas minēta(-as) 147.A.105. iedaļas b) punktā, vārds(-i) un amats(-i);

    3. 

    Tās (to) personas(-u), kas iecelta(-as) saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, pienākumi un atbildība, ieskaitot jautājumus, par kuriem tā (tās) organizācijas vārdā var tieši konsultēties ar kompetento iestādi;

    4. 

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas struktūras shēma, kurā parādītas saistītās atbildības ķēdes starp personu(-ām), kas minēta(-as) a) punkta 2. apakšpunktā;

    5. 

    Pasniedzēju, teorijas eksaminētāju un praktisko vērtētāju saraksts;

    6. 

    Mācību un eksaminācijas uzņēmumu vispārējs apraksts, kuri atrodas katrā no adresēm, kas norādītas tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecībā un, ja vajadzīgs, ikvienā citā vietā, kā prasīts 147.A.145. iedaļas b) punktā;

    7. 

    Saraksts ar tehniskās apkopes mācību kursiem, kuri veido apstiprinājuma jomu;

    8. 

    Grozījumu tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumā izdarīšanas procedūra;

    9. 

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas procedūras, kā prasīts 147.A.130. iedaļas a) punktā;

    10. 

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas kontroles procedūra, kā prasīts 147.A.145. iedaļas c) punktā, ja tā ir pilnvarota vadīt apmācību, eksamināciju un novērtēšanu vietās, kas nav tās, kuras minētas 147.A.145. iedaļas b) punktā;

    11. 

    Saraksts ar tām atrašanās vietām, kuras minētas 147.A.145. iedaļas b) punktā;

    12. 

    Ja vajadzīgs, saraksts ar organizācijām, kas norādītas 147.A.145. iedaļas d) punktā.

    b) 

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumu un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    Neskarot b) punkta noteikumu, nelielus grozījumus pašraksturojumā var apstiprināt ar tajā minētas procedūras palīdzību (še turpmāk sauktu par “netiešo apstiprinājumu”).

    147.A.145    Tehniskās apkopes mācību organizācijas tiesības

    ▼M5

    a) 

    Tehniskās apkopes mācību organizācija var veikt turpmāk minēto, kā to atļauj tās pašraksturojums un atbilstoši tam:

    i) 

    pamatapmācības kursus pēc III pielikumā (66. daļa) minētās mācību programmas vai tās daļas;

    ii) 

    gaisa kuģa tipa/uzdevuma mācību kursus atbilstoši III pielikumam (66. daļa);

    iii) 

    to studentu eksamināciju, kas tehniskās apkopes mācību organizācijā apmeklēja pamatapmācības kursu vai gaisa kuģa tipa mācību kursu;

    iv) 

    to studentu eksamināciju, kas tehniskās apkopes mācību organizācijā neapmeklēja gaisa kuģa tipa mācību kursu;

    v) 

    to studentu eksamināciju, kas tehniskās apkopes mācību organizācijā neapmeklēja pamatapmācības kursu, ar nosacījumu, ka:

    1) 

    eksamināciju veic vienā no vietām, kas norādītas apstiprinājuma sertifikātā, vai

    2) 

    ja eksamināciju veic vietās, kas nav norādītas apstiprinājuma sertifikātā, kā atļauts ar b) un c) apakšpunktu:

    — 
    eksamināciju veic, izmantojot Eiropas Centrālo jautājumu banku (ECQB), vai
    — 
    ja ECQB nav, kompetentā iestāde atlasa eksāmena jautājumus;
    vi) 

    izdot sertifikātus atbilstoši III papildinājuma noteikumiem pēc sekmīgas apstiprinātā pamatapmācības kursa vai gaisa kuģa tipa mācību kursa pabeigšanas un eksāmenu nokārtošanas, kas norādīti attiecīgi a) apakšpunkta i), ii), iii), iv), un v) punktā.

    ▼B

    b) 

    Apmācību, teorijas eksāmenus un praktisko novērtēšanu var veikt tikai vietās, kas norādītas apstiprinājuma apliecībā un/vai ikvienā vietā, kas norādīta tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumā.

    c) 

    Atkāpjoties no b) punkta, tehniskās apkopes mācību organizācija var vadīt apmācību, teorijas eksāmenus un praktisko novērtēšanu tikai vietās, kas nav b) punktā minētās vietas, atbilstoši kontroles procedūrai, kas norādīta tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumā. Šādas atrašanās vietas nav jānorāda tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumā.

    d) 
    1. 

    Tehniskās apkopes mācību organizācija var noslēgt apakšlīgumu ar organizāciju, kas nav tehniskās apkopes mācību organizācija, lai tā vadītu pamata teorētisko apmācību, tipa apmācību un ar tām saistītos eksāmenus, tikai tad, ja tā atrodas tehniskās apkopes mācību organizācijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas kontrolē.

    2. 

    Apakšlīguma noslēgšana par pamata teorētiskās apmācības un eksaminācijas vadīšanu attiecas tikai uz III pielikuma (66. daļas) I papildinājuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9. un 10. moduli.

    3. 

    Apakšlīguma noslēgšana par tipa apmācības un eksaminācijas vadīšanu attiecas tikai uz spēka iekārtu un aviācijas elektronikas sistēmām.

    e) 

    Organizāciju nedrīkst apstiprināt eksaminācijas veikšanai, ja tā nav apstiprināta attiecīgās apmācības vadīšanai.

    f) 

    Atkāpjoties no e) punkta, organizācija, kas apstiprināta, lai sniegtu pamata teorētisko apmācību vai tipa apmācību, var tikt apstiprināta arī, lai veiktu tipa eksamināciju gadījumos, kad tipa apmācība nav prasīta.

    147.A.150    Izmaiņas tehniskās apkopes mācību organizācijā

    a) 

    Tehniskās apkopes mācību organizācija informē kompetento iestādi par visām ierosinātajām izmaiņām organizācijā, kas ietekmē apstiprinājumu, pirms tās tiek veiktas, lai ļautu kompetentajai iestādei noteikt pastāvīgu atbilstību šai daļai un, ja vajadzīgs, izdarīt grozījumus tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecībā.

    b) 

    Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tehniskās apkopes mācību organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien kompetentā iestāde nenosaka, ka tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecība ir jāaptur.

    c) 

    Ja kompetentā iestāde netiek informēta par šādām izmaiņām, tā var apturēt vai atsaukt tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecību ar atpakaļejošu datumu faktiskajā izmaiņu veikšanas dienā.

    147.A.155    Pastāvīgais derīgums

    a) 

    Apstiprinājumu izsniedz uz neierobežotu laika posmu. Tas turpina būt derīgs, kamēr:

    1. 

    Organizācija atbilst šīs daļas prasībām, saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz atzinumu apstrādi, kā norādīts 147.B.130. iedaļā; un

    2. 

    Kompetentajai iestādei ir nodrošināta piekļuve organizācijai, lai noteiktu, vai tā joprojām atbilst šā pielikuma (147. daļas) prasībām; un

    3. 

    Apliecība nav atcelta vai atsaukta.

    b) 

    Atceļot vai atsaucot apstiprinājumu, to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    147.A.160    Atzinumi

    a) 

    1. līmeņa atzinums ir viens vai vairāki no turpmāk minētajiem:

    1. 

    Jebkura būtiska neatbilstība eksaminācijas procesam, sakarā ar ko varētu anulēt eksāmenu(-us);

    2. 

    Piekļuves nenodrošināšana organizācijas telpām parastajā darba laikā pēc diviem kompetentās iestādes rakstiskiem pieprasījumiem;

    3. 

    Atbildīgā pārvaldnieka neesība;

    4. 

    Būtiska neatbilstība mācību procesam.

    b) 

    2. līmeņa atzinums ir jebkura būtiska neatbilstība mācību procesam, kas nav 1. līmeņa atzinums.

    c) 

    Pēc tam, kad atbilstoši 147.B.130. iedaļas noteikumiem ir saņemts paziņojums par atzinumiem, tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma turētājs izstrādā koriģējošu darbību plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka šīs koriģējošās darbības tiek veiktas laikposmā, par kuru viņš ar to ir vienojies.

    C APAKŠIEDAĻA

    APSTIPRINĀTAIS PAMATA MĀCĪBU KURSS

    147.A.200    Apstiprinātais pamata mācību kurss

    a) 

    Apstiprinātais pamata mācību kurss sastāv no teorētiskās apmācības, teorētiskā eksāmena, praktiskās apmācības un praktiskā novērtējuma.

    b) 

    Teorētiskajās mācībās ietver mācību vielu, kas attiecas uz kategorijas vai apakškategorijas gaisa kuģa tehniskās apkopes licenci, kas norādīta III pielikumā (66. daļa).

    c) 

    Teorētiskajā eksaminācijā ietver b) punktā minētā mācību elementa mācību vielas profilu.

    d) 

    Praktiskā novērtējuma elementā iekļauj parasto instrumentu/iekārtu praktisku lietojumu, reprezentatīvi izvēlēto gaisa kuģa daļu demontāžu/montāžu un piedalīšanos reprezentatīvajās tehniskās apkopes darbībās, kuras tiek veiktas atbilstoši konkrētajam pilnajam 66. daļā minētajam modulim.

    e) 

    Praktiskā novērtējuma elementā iekļauj praktisko apmācību un nosaka, vai students prot lietot instrumentus un iekārtas un strādāt atbilstoši tehniskās apkopes rokasgrāmatām.

    f) 

    Pamata mācību kursu ilgums atbilst I papildinājuma noteikumiem.

    g) 

    Konvertēšanas kursu starp (apakš)kategorijām ilgumu nosaka, novērtējot pamata mācību programmu un ar to saistītās praktiskās apmācības vajadzības.

    147.A.205    Eksāmeni pamatzināšanu pārbaudei

    Eksāmeni pamatzināšanu pārbaudei:

    a) 

    atbilst III pielikumā (66. daļā) minētajam standartam;

    b) 

    vada, nelietojot mācību pierakstus;

    c) 

    ietver katra konkrētā mācību moduļa, kas pabeigts saskaņā ar III pielikuma (66. daļas) noteikumiem, priekšmetu profilu.

    147.A.210    Pamata praktiskie novērtējumi

    a) 

    Pamata praktiskos novērtējumus tehniskās apkopes mācību pamatkursa laikā veic praktiskie vērtētāji katras praktisko darbnīcu/tehniskās apkopes telpas apmeklēšanas posma beigās.

    b) 

    Students saņem novērtētu ieskaiti attiecībā uz 147.A.200. iedaļas e) punkta noteikumiem.

    D APAKŠDAĻA

    GAISA KUĢA TIPA/UZDEVUMA APMĀCĪBA

    147.A.300    Gaisa kuģa tipa/uzdevuma apmācība

    Tehniskās apkopes mācību programmu apstiprina, lai tā veiktu III pielikumā (66. daļā) minēto gaisa kuģa tipa/uzdevuma apmācību atbilstoši standartam, kas norādīts 66.A.45. iedaļā.

    147.A.305    Gaisa kuģa tipa eksāmeni un uzdevuma novērtējumi

    Tehniskās apkopes mācību organizācija, kas apstiprināta atbilstoši 147.A.300. iedaļas noteikumam, lai tā vadītu gaisa kuģa tipa apmācību, vada gaisa kuģa tipa eksāmenus vai gaisa kuģa uzdevuma novērtējumus, kas norādīti III pielikumā (66. daļā) atbilstoši gaisa kuģa tipa un/vai uzdevuma standartam, kas norādīts III pielikuma (66. daļas) 66.A.45. iedaļā.

    B IEDAĻA

    PROCEDŪRAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    147.B.05    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kuras atbild par šīs daļas A iedaļas prasību ieviešanu un piemērošanu.

    147.B.10    Kompetentā iestāde

    a)   Vispārīgi noteikumi

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai uzliek atbildību par apliecību izdošanu, pagarināšanu, apmaiņu, apturēšanu vai atsaukšanu saskaņā ar šo pielikumu (147. daļu). Šī kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

    b)   Resursi

    Kompetentajai iestādei ir vajadzīgais personāls, lai varētu izpildīt šajā daļā izklāstītās prasības.

    c)   Pārbaudes procedūras

    Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā jāizpilda šā pielikuma (147. daļas) noteikumi.

    Procedūras pārskata un groza, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību.

    d)   Kvalifikācija un apmācība

    Visam personālam, kas iesaistīts ar šo pielikumu saistīto apstiprinājumu izdošanā:

    1) 

    jābūt atbilstoši kvalificētam un pietiekami zinošam, pieredzējušam un apmācītam, lai veiktu tam uzticētos pienākumus;

    2) 

    vajadzības gadījumā jābūt apmācītam/tālākapmācītam attiecībā uz III pielikumu (66. daļa) un IV pielikumu (147. daļa), ieskaitot to nozīmi un standartiem.

    147.B.20    Uzskaite

    a) 

    Kompetentās iestādes izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina procesa pietiekamu izsekojamību katras apliecības izdošanai, pagarināšanai, maiņai, apturēšanai vai atsaukšanai.

    b) 

    Tehniskās apkopes mācību organizāciju uzraudzībai uzskaitē vismaz iekļauj:

    1. 

    Pieteikumu organizācijas apstiprināšanai;

    2. 

    Organizācijas apstiprinājuma apliecību ar visām izmaiņām tajā;

    3. 

    Pārbaudes programmas kopiju, kurā uzskaitītas dienas, kurās jāveic pārbaudes, un dienas, kad tās veiktas;

    4. 

    Pastāvīgās uzraudzības uzskaiti, ieskaitot visus pārbaudes uzskaites datu;

    5. 

    Visas attiecīgās sarakstes kopijas;

    6. 

    Informāciju par visiem atbrīvojuma un izpildes nodrošināšanas pasākumiem;

    7. 

    Ikvienu ziņojumu no citas kompetentās iestādes, kas attiecas uz organizācijas uzraudzību;

    8. 

    Organizācijas pašraksturojumu un grozījumus tajā.

    c) 

    Glabāšanas periods b) punktā minētajai uzskaitei ir vismaz četri gadi.

    147.B.25    Atbrīvojumi

    a) 

    Kompetentā iestāde var atbrīvot valsts izglītības departamenta skolu no:

    1. 

    Organizācijas statusa, kā norādīts 147.A.10. iedaļas noteikumiem;

    2. 

    No galvenā pārvaldnieka nodarbināšanas, ievērojot ierobežojumu, ka departaments ieceļ vadošo personu mācību organizācijas pārvaldīšanai un šādai personai ir pietiekams budžets, lai vadītu organizāciju atbilstoši šajā pielikumā (147. daļā) minētajam standartam;

    3. 

    Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas neatkarīgās pārbaudes daļas izmantošanas, ja departamentam ir neatkarīga skolu kontroles iestāde, lai pārbaudītu tehniskās apkopes organizāciju tik bieži, cik bieži ir prasīts šajā daļā.

    ▼M6

    b) 

    Kompetentā iestāde reģistrē un saglabā datus par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 1. punktu.

    ▼B

    B APAKŠDAĻA

    APSTIPRINĀJUMA IZDOŠANA

    Šajā apakšdaļā noteiktas prasības par tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma izdošanu vai mainīšanu.

    147.B.110    Apstiprināšanas un apstiprinājuma grozīšanas procedūra

    a) 

    saņemot pieteikumu, kompetentā iestāde:

    1) 

    pārskata tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojumu un

    2) 

    pārbauda organizācijas atbilstību IV pielikuma (147. daļa) prasībām;

    b) 

    visus atzinumus pieraksta un rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam;

    c) 

    pirms tiek izdots apstiprinājums, visus atzinumos konstatētos faktus novērš atbilstoši 147.B.130. iedaļas noteikumiem;

    d) 

    atsauces numuru iekļauj apstiprinājuma apliecībā tā, kā to norādījusi Aģentūra.

    147.B.120    Pastāvīgā derīguma procedūra

    a) 

    Katrai organizācijai pilnīgi pārbauda atbilstību šā pielikuma (147. daļa) noteikumiem laikposmos, kas nepārsniedz 24 mēnešus. Tas ietver vismaz viena kursa un viena eksāmena, ko veic tehniskās apkopes mācību organizācija, uzraudzību.

    b) 

    Atzinumus apstrādā saskaņā ar 147.B.130. iedaļas noteikumiem.

    147.B.125    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecība

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma apliecības formāts ir tāds, kāds norādīts II papildinājumā.

    147.B.130    Atzinumi

    a) 

    Ja trīs dienu laikā pēc rakstiska paziņojuma saņemšanas netiek novērsts 1. līmeņa atzinums, tad kompetentā iestāde pilnīgi vai daļēji atsauc, aptur vai ierobežo tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājumu.

    b) 

    2. līmeņa atzinuma gadījumā kompetentā iestāde veic darbību, lai pilnīgi vai daļēji atsauktu, ierobežotu vai apturētu apstiprinājumu, gadījumā, ja neiekļaujas tajā grafikā, kuru tā ir noteikusi.

    C APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA ATSAUKŠANA, APTURĒŠANA UN IEROBEŽOŠANA

    147.B.200    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājuma atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, potenciālā drošības apdraudējuma gadījumā aptur apstiprinājumu; vai

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo apstiprinājumu atbilstoši 147.B.130. iedaļas noteikumiem.

    ▼M5




    I papildinājums

    Pamatapmācības kursa ilgums

    Pilna pamatapmācības kursa minimālais ilgums ir šāds:



    Pamatkurss

    Ilgums (stundās)

    Teorētiskās apmācības attiecība (%)

    A1

    800

    30–35

    A2

    650

    30–35

    A3

    800

    30–35

    A4

    800

    30–35

    B1.1

    2 400

    50-60

    B1.2

    2 000

    50-60

    B1.3

    2 400

    50-60

    B1.4

    2 400

    50-60

    B2

    2 400

    50-60

    B2L

    1 500  (1)

    50-60

    B3

    1 000

    50-60

    (1)   

    Šo stundu skaitu atkarībā no izvēlētajām papildu sistēmas kvalifikācijas atzīmēm palielina šādi:



    Sistēmas kvalifikācijas atzīme

    Ilgums (stundās)

    Teorētiskās apmācības attiecība (%)

    COM/NAV

    90

    50-60

    INSTRUMENTI

    55

    AUTOMĀTISKAIS LIDOJUMS

    80

    NOVĒROŠANA

    40

    KORPUSA SISTĒMAS

    100

    ▼M6




    II papildinājums

    Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājums — (EASA 11. veidlapa)

    image

    image ►(1) M8  

    ▼M1




    III papildinājums

    ▼M6

    1.    Pamatapmācība un pamateksāmens

    Pamatapmācības sertifikāta veidlapu izmanto, lai atzītu, ka ir vai nu pabeigta pamatapmācība, vai nokārtots pamateksāmens, vai arī ir gan pabeigta pamatapmācība, gan nokārtots pamateksāmens.

    Apmācības sertifikātā skaidri norāda datumu, kad nokārtots katra atsevišķa moduļa eksāmens, kopā ar atbilstošo III pielikuma (66. daļas) I papildinājuma redakciju.

    image

    2.    Tipa apmācība un eksāmens

    Tipa apmācības sertifikāta veidlapu izmanto, lai atzītu, ka ir apgūta vai nu tipa kvalifikācijas atzīmes apmācības kursa teorētiskā daļa, vai praktiskā daļa, vai arī gan teorētiskā daļa, gan praktiskā daļa.

    Sertifikātā norāda korpusa/dzinēju kombināciju, par kuru apmācība ir notikusi.

    Attiecīgās atsauces pēc vajadzības svītro un kursa tipa ailē norāda, vai apgūta tikai teorētiskā daļa vai tikai praktiskā daļa, vai arī gan teorētiskā daļa, gan praktiskā daļa.

    Apmācības sertifikātā skaidri norāda, vai kurss ir pilnīgs vai daļējs (piemēram, kurss par gaisa kuģa korpusu vai spēka iekārtu vai aviācijas elektronikas/elektrisko sistēmu kurss) vai atšķirību kurss, kura pamatā ir pieteikuma iesniedzēja iepriekšējā pieredze, piemēram, A340 (CFM) kurss A320 tehniķiem. Ja kurss nav pilnīgs, sertifikātā norāda, vai saskarnes jomas tika aptvertas vai ne.

    image

    ▼B




    V PIELIKUMS

    Atceltā regula un tās secīgo grozījumu saraksts



    Komisijas Regula (EK) Nr. 2042/2003

    (OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.)

    Komisijas Regula (EK) Nr. 707/2006

    (OV L 122, 9.5.2006., 17. lpp)

    Komisijas Regula (EK) Nr. 376/2007

    (OV L 94, 4.4.2007., 18. lpp.)

    Komisijas Regula (EK) Nr. 1056/2008

    (OV L 283, 28.10.2008., 5. lpp.)

    Komisijas Regula (ES) Nr. 127/2010

    (OV L 40, 13.2.2010., 4. lpp.)

    Komisijas Regula (ES) Nr. 962/2010

    (OV L 281, 27.10.2010., 78. lpp.

    Komisijas Regula (ES) Nr. 1149/2011

    (OV L 298, 16.11.2011., 1. lpp.)

    Komisijas Regula (ES) Nr. 593/2012

    (OV L 176, 6.7.2012., 38. lpp.)

    ▼M2




    Va PIELIKUMS

    (T DAĻA)

    ▼M6

    SATURA RĀDĪTĀJS

    Kompetentā iestāde

    A iedaļa — Tehniskās prasības

    A apakšdaļa — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    T.A.101.

    Darbības joma

    B apakšdaļa — PRASĪBAS

    T.A.201.

    Atbildība

    E apakšdaļa — TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    T.A.501.

    Tehniskās apkopes organizācija

    G apakšdaļa — PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI Vc PIELIKUMAM (CAMO DAĻAI)

    T.A.701.

    Darbības joma

    T.A.704.

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

    T.A.706.

    Prasības personālam

    T.A.708.

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    T.A.709.

    Dokumentācija

    T.A.711.

    Tiesības

    T.A.712.

    Vadības sistēma

    T.A.714.

    Uzskaite

    T.A.715.

    Spēkā esības uzturēšana

    T.A.716.

    Konstatējumi

    B iedaļa — Papildu procedūra, kas jāievēro kompetentajām iestādēm

    ▼M8

    A apakšdaļa – Vispārīgi noteikumi

    T.B.101.

    Darbības joma

    T.B.102.

    Kompetentā iestāde

    T.B.104.

    Uzskaite

    T.B.105.

    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    ▼C2

    G apakšdaļa — PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI Vc PIELIKUMAM (CAMO DAĻAI)

    T.B.702.

    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    T.B.704.

    Pastāvīgā uzraudzība

    T.B.705.

    Konstatējumi un korektīvie pasākumi

    ▼M2

    T.1.    Kompetentā iestāde

    Šajā daļā kompetentā iestāde, kas atbild par gaisa kuģu un organizāciju uzraudzību, ir tās dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas ekspluatantam izdevusi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību.

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ▼M6

    T.A.101.    Darbības joma

    Šajā iedaļā noteiktas prasības, kas jāievēro, lai nodrošinātu, ka 1. panta b) punktā minēto gaisa kuģu lidojumderīgums tiek uzturēts atbilstoši pamatprasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 V pielikumā.

    Tajā arī precizēti nosacījumi, kas jāievēro personām un organizācijām, kuras atbild par lidojumderīguma uzturēšanas vadību un šādu gaisa kuģu tehnisko apkopi.

    ▼M2

    B APAKŠDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    T.A.201.    Atbildība

    1.

     
    a) 

    Ekspluatants atbild par gaisa kuģa lidojumderīgumu un gādā par to, lai gaisa kuģis tiktu ekspluatēts tikai tad, ja: gaisa kuģim ir tipa sertifikāts, ko izdevusi vai validējusi Aģentūra;

    b) 

    gaisa kuģis ir lidojumderīgs;

    c) 

    gaisa kuģim ir spēkā esošs lidojumderīguma sertifikāts, kas izdots saskaņā ar ICAO 8. pielikumu;

    d) 

    gaisa kuģa tehnisko apkopi veic saskaņā ar tehniskās apkopes programmu, kas atbilst reģistrācijas valsts noteiktajām prasībām un piemērojamajām ICAO 6. pielikumā noteiktajām prasībām;

    e) 

    visi defekti vai bojājumi, kas ietekmē gaisa kuģa ekspluatācijas drošību, tiek novērsti atbilstoši standartam, kas reģistrācijas valstij ir pieņemams;

    f) 

    gaisa kuģis atbilst visiem piemērojamajiem noteikumiem:

    i) 

    lidojumderīguma norādījumiem vai pastāvīgā lidojumderīguma prasībai, ko izdevusi vai pieņēmusi reģistrācijas valsts; un

    ii) 

    Aģentūras izdotajai obligātajai drošības informācijai, tostarp norādījumiem par lidojumderīgumu;

    g) 

    gaisa kuģa izmantošanas sertifikātu izdod pēc tam, kad kvalificētas organizācijas ir paveikušas gaisa kuģa tehnisko apkopi atbilstoši reģistrācijas valsts prasībām. Parakstot nodošanu ekspluatācijā, konkrēti norāda galvenās ziņas par veiktajiem tehniskās apkopes pasākumiem;

    h) 

    pirms katra lidojuma gaisa kuģim tiek veikta apskate, veicot pirmslidojuma pārbaudi;

    i) 

    visas modifikācijas un remonti atbilst reģistrācijas valsts noteiktajām lidojumderīguma prasībām;

    j) 

    turpmāk norādītajiem gaisa kuģa reģistriem ir jābūt pieejamiem, iekams tajos iekļautā informācija nav aizstāta ar jaunu informāciju, kas līdzvērtīga tās apjoma un precizitātes ziņā, bet vismaz 24 mēnešus:

    1) 

    dati par gaisa kuģa un visu ierobežota darbmūža sastāvdaļu kopējo izmantošanas laiku (attiecīgi – stundām, cikliem un kalendāro laiku);

    2) 

    pašreizējais statuss tam, kā tiek nodrošināta atbilstība T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punkta prasībām;

    3) 

    tehniskās apkopes programmas ievērošana: pašreizējais statuss;

    4) 

    modifikācijas un remonti kopā ar attiecīgajām ziņām un pamatojuma datiem, kas apliecina to atbilstību reģistrācijas valsts noteiktajām prasībām: pašreizējais statuss.

    2. T.A.201. punkta 1) apakšpunktā norādītos uzdevumus kontrolē ekspluatanta lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija. Tālab organizācija nodrošina atbilstību T.A. sadaļas G apakšdaļas papildu prasībām.

    ▼M5

    3. Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas minēta 2. apakšpunktā, nodrošina, ka gaisa kuģa tehnisko apkopi un nodošanu lietošanā veic tehniskās apkopes organizācija, kas atbilst šā pielikuma (T daļa) E apakšdaļas prasībām. Tāpēc gadījumā, ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija pati neatbilst minētajām prasībām, tā slēdz līgumu ar tehniskās apkopes organizāciju, kas atbilst minētajām prasībām.

    ▼M2

    E APAKŠDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES ORGANIZĀCIJA

    ▼M5

    T.A. 501.    Tehniskās apkopes organizācija

    ▼M2

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija nodrošina, lai gaisa kuģa un tā sastāvdaļu tehnisko apkopi nodrošinātu organizācijas, kas atbilst šādām prasībām.

    1. 

    Organizācijai ir tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājums, kuru izdevusi reģistrācijas valsts vai kas reģistrācijas valstij ir pieņemams.

    2. 

    Organizācijas apstiprinājuma jomā ir ietvertas attiecīgas spējas attiecībā uz gaisa kuģi un/vai sastāvdaļām.

    3. 

    Ziņošanai par atgadījumiem organizācija ir izveidojusi tādu sistēmu, kas nodrošina, ka par ikvienu atklātu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas apdraud lidojumu drošību, tiek ziņots ekspluatantam, ekspluatanta kompetentajai iestādei, organizācijai, kas atbild par tipa projektu vai tipa papildu projektu, kā arī lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai.

    4. 

    Organizācija ir izveidojusi organizācijas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas visas šīs organizācijas procedūras.

    G APAKŠDAĻA

    ▼M6

    PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI Vc PIELIKUMAM (CAMO DAĻAI)

    T.A.701.    Darbības joma

    Šajā apakšdaļā ir noteiktas prasības, kas – papildus Vc pielikuma (CAMO daļas) prasībām – ir jāizpilda organizācijai, kura apstiprināta saskaņā ar minēto pielikumu, lai tā būtu tiesīga pārbaudīt T.A.201. punktā noteikto uzdevumu izpildi.

    T.A.704.    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

    Papildus CAMO.A.300. punktā noteiktajām prasībām pašraksturojumā iekļauj procedūras, kurās norādīts, kā organizācija nodrošina atbilstību šā pielikuma noteikumiem.

    T.A.706.    Prasības personālam

    Papildus CAMO.A.305. punktā noteiktajām prasībām CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktā un b) apakšpunkta 2. punktā minētajam personālam ir pienācīgas zināšanas par tiesību aktiem, kas piemērojami trešās valstīs, kurās gaisa kuģi ir reģistrēti.

    ▼M2

    T.A.708.    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    ▼M6

    Neatkarīgi no CAMO.A.315. punkta gaisa kuģiem, kuru lidojumderīguma uzturēšana tiek vadīta saskaņā ar šā pielikuma prasībām, organizācija:

    ▼M2

    a) 

    nodrošina, ka ikreiz, kad vajadzīgs, gaisa kuģi nogādā tehniskās apkopes organizācijai;

    b) 

    nodrošina, ka visus tehniskās apkopes darbus veic saskaņā ar tehniskās apkopes programmu;

    c) 

    nodrošina, ka tiek piemērota visa obligātā informācija, kas paredzēta T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punktā;

    d) 

    nodrošina, ka visus defektus, kuri atklāti plānotās tehniskās apkopes laikā vai par kuriem ziņots, tehniskās apkopes organizācija novērš saskaņā ar reģistrācijas valstij pieņemamiem tehniskās apkopes datiem;

    e) 

    koordinē plānoto tehnisko apkopi, T.A.201. punkta 1) apakšpunkta f) punkta obligātās informācijas piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka darbs ir pienācīgi paveikts;

    f) 

    pārvalda un arhivē lidojumderīguma uzturēšanas reģistrus, kas noteikti T.A.201. punkta 1) apakšpunkta j) punktā;

    g) 

    nodrošina, ka modifikācijas un remontus apstiprina saskaņā ar reģistrācijas valsts prasībām.

    ▼M6

    T.A.709.    Dokumentācija

    Neatkarīgi no CAMO.A.325. punkta par katru gaisa kuģi, kura lidojumderīguma uzturēšana tiek vadīta saskaņā ar šā pielikuma prasībām, organizācija glabā un izmanto piemērojamos tehniskās apkopes datus, kas pieņemami gaisa kuģa reģistrācijas valstij.

    T.A.711.    Tiesības

    Organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu), var veikt T.A.708. punktā noteiktos uzdevumus gaisa kuģiem, kas iekļauti tās gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, ar nosacījumu, ka šī organizācija ir iedibinājusi kompetentās iestādes apstiprinātas procedūras, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību šā pielikuma prasībām.

    T.A.712.    Vadības sistēma

    Papildus CAMO.A.200. punktā noteiktajām prasībām organizācija nodrošina atbilstību šā pielikuma prasībām.

    T.A.714.    Uzskaite

    Papildus CAMO.A.220. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām organizācija uztur reģistrus, kas minēti T.A.201. punkta 1. apakšpunkta j) punktā.

    T.A.715.    Spēkā esības uzturēšana

    Lai organizācijai, kas vada lidojumderīguma uzturēšanu, piešķirtais apstiprinājums paliktu spēkā, papildus CAMO.A.135. punktā noteiktajām prasībām jāizpilda šādas prasības:

    a) 

    organizācija atbilst piemērojamajām šā pielikuma prasībām; un

    b) 

    organizācija gādā par to, lai jebkurai kompetentās iestādes pilnvarotai personai tiktu nodrošināta piekļuve organizācijas telpām, gaisa kuģiem vai dokumentiem, kas saistīti ar tās darbībām, tostarp visām darbībām, par kurām noslēgti apakšuzņēmuma līgumi, lai pilnvarotā persona varētu pārliecināties par atbilstību šā pielikuma noteikumiem.

    T.A.716.    Konstatējumi

    a) 

    Pēc tam, kad saskaņā ar T.B.705. punktu ir saņemts paziņojums par konstatētajām neatbilstībām, organizācija rīkojas šādi:

    1) 

    nosaka konstatētās neatbilstības pamatcēloni vai cēloņus un veicinošos faktorus;

    2) 

    sagatavo, pieņem un īsteno korektīvo pasākumu plānu;

    3) 

    pierāda kompetentajai iestādei, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi neatbilstības novēršanai.

    b) 

    Šā punkta a) apakšpunkta 1.–3. punktā minētos pasākumus veic laikposmā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar T.B.705. punktu.

    ▼M2

    B IEDAĻA

    ▼M6

    PAPILDU PROCEDŪRA, KAS JĀIEVĒRO KOMPETENTAJAI IESTĀDEI

    ▼M2

    A APAKŠDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    T.B.101.    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kurām uzlikts par pienākumu piemērot un ieviest šīs T daļas A iedaļu.

    T.B.102.    Kompetentā iestāde

    1.   Vispārīgi noteikumi

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai piešķir T.1. punktā minēto atbildību. Šī kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

    2.   Resursi

    Personāla skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību šajā iedaļā sīki izklāstītajām prasībām.

    3.   Kvalifikācija un apmācība

    Personāls, kas iesaistīts T daļā minēto darbību veikšanā, ir atbilstoši kvalificēts, un tam ir atbilstošas zināšanas, pieredze, sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas apmācība, lai veiktu tam uzticētos pienākumus.

    4.   Procedūras

    Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā jāizpilda šīs daļas noteikumi.

    T.B.104.    Uzskaite

    1. Piemēro prasības, kas noteiktas I pielikuma M.B.104. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

    2. Obligātajā uzskaitē, kas vajadzīga katra gaisa kuģa uzraudzībai, iekļauj vismaz šādu dokumentu kopijas:

    a) 

    gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāts;

    b) 

    visa attiecīgā sarakste, kas attiecas uz gaisa kuģi;

    c) 

    visu šim gaisa kuģim veikto apskašu un apsekojumu ziņojumi;

    d) 

    informācija par visiem atbrīvojumiem un izpildes nodrošināšanas pasākumiem.

    3. Visus datus, kas norādīti T.B.104. punktā, pēc pieprasījuma dara pieejamus citai dalībvalstij, Aģentūrai vai reģistrācijas valstij.

    4. Datus, kas norādīti 2. punktā, saglabā četrus (4) gadus pēc tam, kad ir beidzies periods, kura laikā gaisa kuģis nomāts bez apkalpes.

    T.B.105.    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    Piemēro I pielikuma M.B.105. punkta prasības.

    B APAKŠDAĻA

    ATBILDĪBA

    T.B.201.    Atbildība

    1. Kompetentā iestāde, kā norādīts T.1. punktā, ir atbildīga par inspekciju un izmeklēšanas, tostarp gaisa kuģa apskašu, veikšanu nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērotas šīs daļas prasības.

    2. Kompetentā iestāde veic inspekcijas un izmeklēšanu, pirms tiek apstiprināts līgums par iznomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ARO.OPS.110. punkta a) apakšpunkta 1) punktu, nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērotas T.A.201. punkta prasības.

    3. Kompetentā iestāde nodrošina tādu koordināciju ar reģistrācijas valsti, kura nepieciešama, lai izpildītu šā Va pielikumā (T daļa) iekļautos gaisa kuģu uzraudzības pienākumus.

    T.B.202.    Konstatējumi

    1. 1. līmeņa atzinums ir jebkura būtiska neatbilstība T daļas prasībām, kas pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

    2. 2. līmeņa atzinums ir jebkura neatbilstība T daļas prasībām, kas varētu pazemināt drošības standartu un, iespējams, nopietni apdraudēt lidojumu drošību.

    3. Ja inspekcijas, izmeklēšanas, gaisa kuģa apskates laikā vai ar citiem līdzekļiem tiek konstatēta neatbilstība, kompetentā iestāde:

    a) 

    pieņem nepieciešamos pasākumus, piemēram, gaisa kuģim nosaka aizliegumu lidot, lai novērstu šo neatbilstību,

    b) 

    pieprasa veikt koriģējošus pasākumus, kas atbilst konstatētās neatbilstības raksturam.

    4. Attiecībā uz 1. līmeņa atzinumu kompetentā iestāde pieprasa, lai pirms turpmākiem lidojumiem tiktu veikti piemēroti koriģējoši pasākumi, un par to ziņo reģistrācijas valstij.

    G APAKŠDAĻA

    ▼M6

    PAPILDU PRASĪBAS LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS APSTIPRINĀTAS ATBILSTOŠI Vc PIELIKUMAM (CAMO DAĻAI)

    T.B.702.    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    Papildus CAMO.B.310. punktā noteiktajām prasībām kompetentā iestāde pārbauda un pārliecinās, vai minētās procedūras atbilst šā pielikuma prasībām, un pārbauda, vai organizācija izpilda šā pielikuma prasības.

    T.B.704.    Pastāvīgā uzraudzība

    Papildus CAMO.B.305. punktā noteiktajām prasībām kompetentā iestāde katrā uzraudzības plānošanas ciklā veic apskates reprezentatīvai daļai 1. panta b) punktā minēto gaisa kuģu, kurus pārvalda attiecīgā organizācija.

    T.B.705.    Konstatējumi un korektīvie pasākumi

    Kad kompetentā iestāde pārbauda, vai organizācijas, kas vada 1. panta b) punktā minēto gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, izpilda šā pielikuma prasības, tā piemēro CAMO.B.350. punktā noteiktās prasības.

    ▼M6




    Vb PIELIKUMS

    (ML daļa)

    SATURA RĀDĪTĀJS

    ML.1

    A IEDAĻA — TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠIEDAĻA — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ML.A.101

    Darbības joma

    B APAKŠIEDAĻA — ATBILDĪBA

    ML.A.201

    Pienākumi

    ML.A.202

    Ziņošana par atgadījumiem

    C APAKŠIEDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ML.A.301

    Lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumi

    ML.A.302

    Gaisa kuģu tehniskās apkopes programma

    ML.A.303

    Lidojumderīguma direktīvas

    ML.A.304

    Dati par modifikācijām un remontiem

    ML.A.305

    Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēma

    ML.A.307

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu nodošana

    D APAKŠIEDAĻA — TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    ML.A.401

    Tehniskās apkopes dati

    ML.A.402

    Tehniskās apkopes veikšana

    ML.A.403

    Gaisa kuģa defekti

    E APAKŠIEDAĻA — SASTĀVDAĻAS

    ML.A.501

    Klasificēšana un uzstādīšana

    ML.A.502

    Sastāvdaļu tehniskā apkope

    ML.A.503

    Ierobežota darbmūža sastāvdaļas

    ML.A.504

    Lietošanai nederīgu sastāvdaļu kontrole

    H APAKŠIEDAĻA — IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    ML.A.801

    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    ML.A.802

    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    ML.A.803

    Pilota īpašnieka atļauja

    I APAKŠIEDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS (ARC)

    ML.A.901

    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    ML.A.902

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta spēkā esība

    ML.A.903

    Lidojumderīguma pārbaudes process

    ML.A.904

    Lidojumderīguma pārbaudes personāla kvalifikācija

    ML.A.905

    Gaisa kuģa pārreģistrācija Savienības teritorijā

    ML.A.906

    Savienībā importēta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    ML.A.907

    Konstatējumi

    B IEDAĻA — PROCEDŪRA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠIEDAĻA — VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ML.B.101

    Darbības joma

    ML.B.102

    Kompetentā iestāde

    ML.B.104

    Uzskaite

    ML.B.105

    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    B APAKŠIEDAĻA — ATBILDĪBA

    ML.B.201

    Pienākumi

    C APAKŠIEDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ML.B.302

    Atbrīvojumi

    ML.B.303

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība

    ML.B.304

    Atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    I APAKŠIEDAĻA — LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS (ARC)

    ML.B.902

    Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude

    ML.B.903

    Konstatējumi

    I papildinājums — Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums

    II papildinājums — Ierobežota tehniskā apkope, ko veic pilots īpašnieks

    III papildinājums — Kompleksās tehniskās apkopes uzdevumi, ko pilots īpašnieks nevar izpildīt

    IV papildinājums — Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts (EASA 15.c veidlapa)

    ML.1

    a) 

    Saskaņā ar 3. panta 2. punktu šis pielikums (ML daļa) attiecas uz turpmāk minētajiem gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un nav norādīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā:

    1) 

    lidmašīnas, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 730  kg vai mazāk;

    2) 

    rotorplāni, kuru MTOM ir 1 200  kg vai mazāk un kuri sertificēti ne vairāk kā četru personu pārvadāšanai;

    3) 

    citi ELA2 gaisa kuģi.

    b) 

    Šajā pielikumā “kompetentā iestāde” ir iestāde, ko iecēlusi gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalsts.

    c) 

    Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:

    1) 

    “neatkarīgs sertificējošais personāls” ir sertificējošais personāls, kas nestrādā apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas uzdevumā un kas izpilda:

    i) 

    III pielikuma (66. daļas) prasības;

    ii) 

    vai arī tādu gaisa kuģu gadījumā, uz kuriem neattiecas III pielikums (66. daļa), — sertificējošajam personālam piemērojamās prasības, kas ir spēkā gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalstī;

    2) 

    “tehniskās apkopes organizācija” ir organizācija, kam ir apstiprinājums, kurš izdots saskaņā ar:

    i) 

    I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu;

    ii) 

    vai II pielikuma (145. daļas) A iedaļu;

    iii) 

    vai arī Vd pielikuma (CAO daļas) A iedaļu;

    3) 

    “īpašnieks” ir persona, kura ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, tostarp:

    i) 

    reģistrētais gaisa kuģa īpašnieks;

    ii) 

    vai nomas līguma gadījumā — nomnieks;

    iii) 

    vai arī ekspluatants.

    A IEDAĻA

    TEHNISKĀS PRASĪBAS

    A APAKŠIEDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ML.A.101    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteikti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīgumu. Tajā ir arī norādīti nosacījumi, kas jāievēro personām vai organizācijām, kuras iesaistītas ar gaisa kuģa lidojumderīgumu saistītās darbībās.

    B APAKŠIEDAĻA

    ATBILDĪBA

    ML.A.201    Pienākumi

    a) 

    Gaisa kuģa īpašnieks ir atbildīgs par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu un nodrošina, ka lidojumus veic tikai tad, ja ir izpildītas visas šādas prasības:

    1) 

    tiek uzturēts gaisa kuģa lidojumderīgums;

    2) 

    ikviena uzstādītā ekspluatējamā un rezerves iekārta ir pareizi iebūvēta un lietošanai derīga, vai arī ir skaidri apzīmēta kā lietošanai nederīga;

    3) 

    lidojumderīguma sertifikāts ir derīgs;

    4) 

    gaisa kuģa tehniskā apkope ir veikta saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu, kas norādīta ML.A.302. punktā.

    b) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta, ja gaisa kuģi iznomā, nomniekam ir saistoši a) apakšpunktā noteiktie pienākumi, ja nomnieks ir identificēts gaisa kuģa reģistrācijas dokumentā vai nomas līgumā.

    c) 

    Ikviena persona vai organizācija, kas veic gaisa kuģa un sastāvdaļu tehnisko apkopi, ir atbildīga par veiktajiem tehniskās apkopes uzdevumiem.

    d) 

    Gaisa kuģa kapteinis ir atbildīgs par pirmslidojuma pārbaudes apmierinošu veikšanu. Minētā pārbaude jāveic pilotam vai citai kvalificētai personai, bet nav nepieciešams, lai to veiktu apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai sertificējošais personāls.

    e) 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, ko ekspluatē komerciālas apstiprinātas mācību organizācijas (“ATO”) un komerciālas deklarētas mācību organizācijas (“DTO”), kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 10.a pantā, vai kas netiek ekspluatēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 965/2012 (NCO daļas) VII pielikumu vai tiek ekspluatēti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (BOP daļas) ADD apakšiedaļu vai Regulas (ES) 2018/1976 ( 12 ) II pielikuma (SAO daļas) DEC apakšiedaļu, ekspluatants:

    ▼M8

    1) 

    ir apstiprināts kā CAMO vai CAO savu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadībai saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu), I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu vai Vd pielikumu (CAO daļu) vai nolīgst šādu organizāciju, izmantojot šā pielikuma I papildinājumā noteikto līgumu;

    ▼C2

    2) 

    nodrošina, ka visu tehnisko apkopi veic tehniskās apkopes organizācijas, kas apstiprinātas saskaņā ar ML.1. punkta c) apakšpunkta 2. punktu;

    3) 

    nodrošina a) apakšpunkta prasību izpildi.

    f) 

    ►M8  Attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav uzskaitīti e) apakšpunktā, a) apakšpunkta prasību izpildei gaisa kuģa īpašnieks ar lidojumderīguma uzturēšanas vadību saistīto uzdevumu veikšanai var nolīgt organizāciju, kas apstiprināta kā CAMO vai CAO saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu), I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu vai Vd pielikumu (CAO daļu). ◄ Šādā gadījumā nolīgtā organizācija uzņemas atbildību par minēto uzdevumu pienācīgu veikšanu un tiek noslēgts rakstisks līgums saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumu. Ja īpašnieks nenolīgst šādu organizāciju, īpašnieks ir atbildīgs par to, lai tiktu pienācīgi veikti ar lidojumderīguma uzturēšanas vadību saistītie uzdevumi.

    g) 

    Īpašnieks piešķir kompetentajai iestādei piekļuvi gaisa kuģim un gaisa kuģa uzskaites datiem, lai kompetentā iestāde varētu noteikt, vai gaisa kuģis atbilst šā pielikuma prasībām.

    ▼M8

    h) 

    Ja gaisa kuģi, kas iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, izmanto nekomerciāliem vai specializētiem pārvadājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 965/2012 ( 13 ) III pielikuma ORO.GEN.310. punktu vai VII pielikuma NCO.GEN.104. punktu, ekspluatants nodrošina, ka ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītos uzdevumus veic attiecīgi gaisa kuģa ekspluatanta apliecības turētāja CAMO, kas apstiprināta saskaņā ar Vc pielikumu (CAMO daļu) vai I pielikuma (M daļas) G apakšdaļu, vai apvienotā lidojumderīguma organizācija (“CAO”), kas apstiprināta saskaņā ar Vd pielikumu (CAO daļu).

    ▼C2

    ML.A.202    Ziņošana par atgadījumiem

    a) 

    Neskarot ziņošanas prasības, kas noteiktas II pielikumā (145. daļā) un Vc pielikumā (CAMO daļā), ikviena persona vai organizācija, kas ir atbildīga saskaņā ar ML.A.201. punktu, ziņo par ikvienu konstatētu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas apdraud lidojumu drošību:

    1) 

    gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalsts ieceltajai kompetentajai iestādei un — ja ekspluatanta dalībvalsts nav reģistrācijas dalībvalsts — ekspluatanta dalībvalsts ieceltajai kompetentajai iestādei;

    2) 

    organizācijai, kas atbild par tipa projektu vai papildu tipa projektu.

    b) 

    Šā punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus sagatavo tādā veidā, kā to noteikusi a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde, un tajos iekļauj visu attiecīgo informāciju par konstatēto pazīmi, kāda zināma personai vai organizācijai, kura sagatavo ziņojumu.

    c) 

    Ja gaisa kuģa tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi veic uz rakstiska līguma pamata, par minētajām darbībām atbildīgā persona vai organizācija ziņo par ikvienu a) apakšpunktā minēto pazīmi arī gaisa kuģa īpašniekam, kā arī attiecīgajai CAMO vai CAO, ja tā nav gaisa kuģa īpašnieks.

    d) 

    Attiecīgā persona vai organizācija a) un c) apakšpunktā minētos ziņojumus iesniedz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad persona vai organizācija konstatējusi pazīmi, uz kuru attiecas ziņojums, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtēju apstākļu dēļ.

    C APAKŠIEDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ML.A.301    Lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumi

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu un ekspluatējamo un rezerves iekārtu funkcionālo izmantojamību nodrošina:

    a) 

    veicot pirmslidojuma pārbaudes;

    b) 

    saskaņā ar ML.A.304. un — attiecīgā gadījumā — ML.A.401. punktā norādītajiem datiem novēršot jebkuru defektu vai bojājumu, kas ietekmē ekspluatācijas drošību, ņemot vērā obligāto iekārtu sarakstu (“MEL”) un pieļaujamo konfigurācijas noviržu sarakstu, ja tādi ir;

    c) 

    veicot visu tehnisko apkopi saskaņā ar ML.A.302. punktā minēto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    d) 

    izpildot ikvienu piemērojamo:

    1) 

    lidojumderīguma direktīvu;

    2) 

    ekspluatācijas norādi, kas ietekmē lidojumderīguma uzturēšanu;

    3) 

    prasību par lidojumderīguma uzturēšanu, kuru noteikusi Aģentūra;

    4) 

    pasākumu, ko kompetentā iestāde prasa veikt kā tūlītēju atbildi uz drošības problēmu;

    e) 

    veicot modifikācijas un remontu saskaņā ar ML.A.304. punktu;

    f) 

    ja nepieciešams, veicot pārbaudes lidojumus pēc tehniskās apkopes.

    ML.A.302    Gaisa kuģu tehniskās apkopes programma

    a) 

    Ikviena gaisa kuģa tehniskā apkope tiek organizēta saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    b) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un visus turpmākos tās grozījumus:

    1) 

    deklarē īpašnieks saskaņā ar ML.A.302. punkta c) apakšpunkta 7. punktu, ja gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu nevada CAMO vai CAO;

    2) 

    apstiprina CAMO vai CAO, kas ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību.

    Īpašnieks, kas deklarē gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu saskaņā ar b) apakšpunkta 1. punktu, vai organizācija, kas apstiprina gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu saskaņā ar b) apakšpunkta 2. punktu, pastāvīgi atjaunina gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    c) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā:

    1) 

    skaidri norāda gaisa kuģa īpašnieku un gaisa kuģi, uz kuru gaisa kuģa tehniskās apkopes programma attiecas, tostarp — attiecīgā gadījumā — ikvienu uzstādīto dzinēju un propelleru;

    2) 

    iekļauj:

    a) 

    uzdevumus vai pārbaudes, kas ietvertas d) apakšpunktā minētajā piemērojamajā minimālajā inspekcijas programmā;

    b) 

    vai lidojumderīguma uzturēšanas norādījumus, ko izdevis projekta apstiprinājuma turētājs;

    3) 

    pēc īpašnieka, CAMO vai CAO priekšlikuma var iekļaut citas tehniskās apkopes darbības papildus tām, kas minētas c) apakšpunkta 2. punktā, vai tehniskās apkopes darbības, kas ir alternatīva c) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām, tiklīdz tās ir apstiprinātas vai deklarētas saskaņā ar b) apakšpunktu. Tehniskās apkopes darbības, kas ir alternatīva c) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām, nav mazāk ierobežojošas par piemērojamajā minimālajā inspekcijas programmā izklāstītajām darbībām;

    4) 

    iekļauj visu obligāto lidojumderīguma uzturēšanas informāciju, piemēram, atkārtotās lidojumderīguma direktīvas, lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos iekļauto sadaļu par lidojumderīguma ierobežojumiem un tehniskās apkopes specifiskās prasības, kas ietvertas tipa sertifikāta datu lapā;

    5) 

    norāda visus papildu tehniskās apkopes uzdevumus, kas jāveic sakarā ar konkrētu gaisa kuģa tipu, gaisa kuģa konfigurāciju un ekspluatācijas tipu un specifiku, šajā saistībā ņemot vērā vismaz šādus elementus:

    a) 

    konkrētais uzstādītais aprīkojums un gaisa kuģa modifikācijas;

    b) 

    gaisa kuģī veiktie remonti;

    c) 

    ierobežota darbmūža sastāvdaļas un lidojumu drošībai svarīgas sastāvdaļas;

    d) 

    ieteikumi tehniskās apkopes jomā, piemēram, kapitālremontu intervāli, kas sniegti tehniskās apkalpošanas biļetenos, tehniskās apkalpošanas vēstulēs un cita veida neobligātos informācijas materiālos par tehnisko apkalpošanu;

    e) 

    piemērojamās ekspluatācijas norādes vai prasības, kas saistītas ar konkrēta aprīkojuma periodisko pārbaudi;

    f) 

    īpaši ar ekspluatāciju saistīti apstiprinājumi;

    g) 

    gaisa kuģa izmantojums un ekspluatācijas vide;

    6) 

    norāda, vai pilotiem īpašniekiem ir atļauts veikt tehnisko apkopi;

    7) 

    ja gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu deklarē īpašnieks, tajā iekļauj rakstisku īpašnieka parakstītu apliecinājumu, ka gaisa kuģa tehniskās apkopes programma attiecas uz konkrēto gaisa kuģa reģistrāciju un ka īpašnieks ir pilnībā atbildīgs par gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas saturu un jo īpaši par jebkurām atkāpēm no projekta apstiprinājuma turētāja ieteikumiem;

    8) 

    ja gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu apstiprina CAMO vai CAO, to paraksta attiecīgā organizācija, kas patur uzskaites datus kopā ar pamatojumu par ikvienu atkāpi no projekta apstiprinājuma turētāja ieteikumiem;

    9) 

    pārskata vismaz reizi gadā, lai novērtētu tās efektivitāti, un šādu pārskatīšanu veic:

    a) 

    vienlaikus ar gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi un persona, kura veic šādu lidojumderīguma pārbaudi;

    b) 

    vai arī CAMO vai CAO, kas vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, tajos gadījumos, kad gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas pārskatīšanu neveic vienlaikus ar lidojumderīguma pārbaudi.

    Ja pārbaudē gaisa kuģim tiek konstatēti trūkumi, kas saistīti ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas satura nepilnībām, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu attiecīgi groza. Šādā gadījumā persona, kas veic pārbaudi, informē reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja šī persona nepiekrīt īpašnieka, CAMO vai CAO veiktajiem pasākumiem gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas grozīšanai. Kompetentā iestāde izlemj, kādi gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas grozījumi ir nepieciešami, darot zināmus attiecīgos konstatējumus un nepieciešamības gadījumā veicot atbildes pasākumus saskaņā ar ML.B.304. punktu.

    d) 

    Minimālajā inspekcijas programmā:

    1) 

    iekļauj šādus inspekcijas intervālus:

    a) 

    lidmašīnām, tāllidojumu motorplanieriem un gaisa baloniem — ik gadu vai ik pēc 100 stundām atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, ar iespēju piemērot viena mēneša vai 10 stundu pielaidi. Nākamo intervālu aprēķina no inspekcijas veikšanas brīža;

    b) 

    planieriem un motorplanieriem, kas nav tāllidojumu motorplanieri, — ik gadu, ar iespēju piemērot viena mēneša pielaidi. Nākamo intervālu aprēķina no inspekcijas veikšanas brīža;

    2) 

    atkarībā no konkrētā gaisa kuģa tipa paredz:

    a) 

    tehniskās apkalpošanas uzdevumus, kā paredzēts projekta apstiprinājuma turētāja prasībās;

    b) 

    marķējumu apskati;

    c) 

    svēršanas žurnālu pārskatīšanu un svēršanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012, Regulu (ES) 2018/395 un Regulu (ES) 2018/1976;

    d) 

    transpondera (ja uzstādīts) darbības pārbaudi;

    e) 

    Pito-statiskās sistēmas darbības pārbaudi;

    f) 

    lidmašīnu gadījumā:

    i) 

    jaudas un apgriezienu minūtē (rpm), magneto, degvielas un eļļas spiediena, dzinēju temperatūras funkcionālās pārbaudes;

    ii) 

    dzinējiem, kas aprīkoti ar automatizētu dzinēja vadību, — publicēto palaišanas procedūru;

    iii) 

    sausā kartera dzinējiem, dzinējiem ar turbokompresoriem un ar šķidrumu dzesējamiem dzinējiem, — funkcionālo pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nav pazīmju, kas liecinātu par šķidrumu cirkulācijas traucējumiem;

    g) 

    tādu konstrukcijas elementu, sistēmu un sastāvdaļu stāvokļa un savienojumu apskati, kas attiecas uz šādām daļām:

    i) 

    attiecībā uz lidmašīnām:

    korpuss, salons un pilotu kabīne, šasija, spārni un vidusdaļa, lidojuma vadības ierīces, astes stabilizācijas virsma, aviācijas elektronika un elektroautomātika, spēka iekārta, sajūgi un reduktori, propellers un dažādas sistēmas, piemēram, ballistiskā glābšanas sistēma;

    ii) 

    attiecībā uz planieriem un motorplanieriem:

    korpuss, salons un pilotu kabīne, šasija, spārni un vidusdaļa, astes stabilizācijas virsma, aviācijas elektronika un elektroautomātika, spēka iekārta (motorplanieriem) un dažādas sistēmas, piemēram, atsaistāmais balasts un/vai bremzējošais izpletnis, un vadības elementi, kā arī ūdens balasta sistēma;

    iii) 

    karstā gaisa baloniem:

    apvalks, deglis, grozs, degvielas tvertnes, aprīkojums un instrumenti;

    iv) 

    gāzes gaisa baloniem:

    apvalks, grozs, aprīkojums un instrumenti.

    Kamēr vien šajā pielikumā nav noteikta minimālā inspekcijas programma dirižabļiem un rotorplāniem, to tehniskās apkopes programmu izstrādā, pamatojoties uz projekta apstiprinājuma turētāja sniegtajiem lidojumderīguma uzturēšanas norādījumiem, kā minēts c) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā.

    e) 

    Atkāpjoties no b) un c) apakšpunkta, īpašnieka deklarācija vai CAMO vai CAO apstiprinājums nav nepieciešams un gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas dokuments nav jāuzrāda, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    1) 

    visi projekta apstiprinājuma turētāja sniegtie lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi tiek izpildīti bez atkāpēm;

    2) 

    visi ieteikumi tehniskās apkopes jomā, piemēram, kapitālremontu intervāli, kas sniegti tehniskās apkalpošanas biļetenos, tehniskās apkalpošanas vēstulēs un cita veida neobligātos informācijas materiālos par tehnisko apkalpošanu, tiek izpildīti bez atkāpēm;

    3) 

    nav izrietošu tehniskās apkopes papildu uzdevumu, kas būtu veicami saistībā ar turpmāk norādīto:

    a) 

    konkrētais uzstādītais aprīkojums un gaisa kuģa modifikācijas;

    b) 

    gaisa kuģī veiktie remonti;

    c) 

    ierobežota darbmūža sastāvdaļas un lidojumu drošībai svarīgas sastāvdaļas;

    d) 

    īpaši ar ekspluatāciju saistīti apstiprinājumi;

    e) 

    gaisa kuģa izmantojums un ekspluatācijas vide.

    4) 

    Pilotiem īpašniekiem ir atļauts pašiem veikt tehnisko apkopi.

    Šī atkāpe nav piemērojama, ja pilotam īpašniekam vai — kopīpašumā esoša gaisa kuģa gadījumā — kādam no pilotiem īpašniekiem nav atļauts pašam veikt tehnisko apkopi, jo tas ir jānorāda deklarētajā vai apstiprinātajā gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā.

    f) 

    Ja ir izpildīti e) apakšpunkta 1.–4. punktā paredzētie nosacījumi, gaisa kuģa tehniskās apkopes programma, kas attiecināma uz gaisa kuģi, sastāv no šādiem elementiem;

    1) 

    projekta apstiprinājuma turētāja sniegtie lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi;

    2) 

    ieteikumi tehniskās apkopes jomā, piemēram, kapitālremontu intervāli, kas sniegti tehniskās apkalpošanas biļetenos, tehniskās apkalpošanas vēstulēs un cita veida neobligātos informācijas materiālos par tehnisko apkalpošanu;

    3) 

    obligātā lidojumderīguma uzturēšanas informācija, piemēram, atkārtotās lidojumderīguma direktīvas, lidojumderīguma uzturēšanas norādījumos iekļautā sadaļa par lidojumderīguma ierobežojumiem un tehniskās apkopes specifiskās prasības, kas ietvertas tipa sertifikāta datu lapā;

    4) 

    uzdevumi, kas veicami sakarā ar specifiskām ekspluatācijas norādēm vai gaisa telpas direktīvām, vai prasībām attiecībā uz konkrētiem instrumentiem un aprīkojumu.

    ML.A.303    Lidojumderīguma direktīvas

    Ikviena piemērojamā lidojumderīguma direktīva jāizpilda attiecīgās lidojumderīguma direktīvas prasību robežās, ja vien Aģentūra nav noteikusi citādi.

    ML.A.304    Dati par modifikācijām un remontiem

    Persona vai organizācija, kas veic gaisa kuģa vai sastāvdaļas remontu, novērtē visus bojājumus. Modifikācijas un remontus veic, atkarībā no konkrētā gadījuma izmantojot šādus datus:

    a) 

    ko apstiprinājusi Aģentūra;

    b) 

    ko apstiprinājusi projektēšanas organizācija, kura atbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumam (21. daļai);

    c) 

    kas iekļauti Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.90B vai 21.A.431B punktā minētajās prasībās.

    ML.A.305    Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēma

    a) 

    Pabeidzot ikvienu tehnisko apkopi, ML.A.801. punktā prasīto izmantošanas sertifikātu reģistrē gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā. Katru ierakstu veic, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc tehniskās apkopes uzdevuma pabeigšanas.

    b) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites dati sastāv no gaisa kuģa reģistrācijas žurnāla, dzinēja reģistrācijas žurnāla(-iem) vai dzinēja moduļa formulārkartēm, propellera reģistrācijas žurnāla(-iem) un jebkādu ierobežota darbmūža sastāvdaļu formulārkartēm, pēc vajadzības.

    c) 

    Gaisa kuģa tipu un reģistrācijas zīmi, datumu kopā ar kopējo lidojuma laiku un lidojuma cikliem, un nolaišanos skaitu ieraksta gaisa kuģa reģistrācijas žurnālos.

    d) 

    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaitē iekļauj:

    1) 

    pašreizējo statusu attiecībā uz lidojumderīguma direktīvām un pasākumiem, ko kompetentā iestāde prasa veikt kā tūlītēju atbildi uz drošības problēmu;

    2) 

    pašreizējo statusu attiecībā uz modifikācijām, remontiem un citiem projekta apstiprinājuma turētāja ieteikumiem tehniskās apkopes jomā;

    3) 

    pašreizējo statusu attiecībā uz gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas izpildi;

    4) 

    ierobežota darbmūža sastāvdaļu pašreizējo statusu;

    5) 

    ziņojumu par pašreizējo masas un smaguma centra izvietojumu;

    6) 

    atlikto tehnisko apkopju pašreizējo sarakstu.

    e) 

    Papildus autorizētajam izmantošanas dokumentam, EASA 1. veidlapai, kas ietverta I pielikuma (M daļas) II papildinājumā, vai līdzvērtīgam dokumentam attiecīgā dzinēja vai propellera reģistrācijas žurnālā, dzinēja moduļa vai ierobežota darbmūža sastāvdaļas formulārkartē ieraksta šādu informāciju, kas attiecas uz visām iemontētajām sastāvdaļām, piemēram, dzinēju, propelleru, dzinēja moduli vai ierobežota darbmūža sastāvdaļu:

    1) 

    sastāvdaļas identifikācija;

    2) 

    attiecīgi tā gaisa kuģa, dzinēja, propellera, dzinēja moduļa vai ierobežota darbmūža sastāvdaļas tips, sērijas numurs un reģistrācija, kurai attiecīgā sastāvdaļa ir tikusi uzmontēta, kopā ar norādi par konkrētās sastāvdaļas iemontēšanu vai demontēšanu;

    3) 

    datums un sastāvdaļas uzkrātais kopējais lidojuma laiks, lidojuma ciklu skaits, nosēšanos skaits un kalendārais laiks, ciktāl attiecināms konkrēto sastāvdaļu;

    4) 

    d) apakšpunktā minētā pašreizējā informācija, kas attiecināma uz sastāvdaļu.

    f) 

    Persona vai organizācija, kas ir atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas un uzdevumu vadību atbilstoši ML.A.201. punktam, kontrolē ML.A.305. punktā izklāstītos uzskaites datus un iesniedz uzskaites datus kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.

    g) 

    Visi ieraksti, kas veikti gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaitē, ir skaidri un precīzi. Ja jālabo ieraksts, tad labojumu veic tā, lai ir skaidri redzams sākotnējais ieraksts.

    h) 

    Īpašnieks nodrošina, ka ir izveidota sistēma turpmāk norādīto uzskaites datu glabāšanai norādītos termiņus:

    1) 

    visi detalizētie tehniskās apkopes uzskaites dati par gaisa kuģi un tam uzstādītām ierobežota darbmūža sastāvdaļām, — līdz tajos iekļautā informācija tiek aizstāta ar jaunu informāciju, kas ir līdzvērtīga darbības jomas un precizitātes ziņā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus no gaisa kuģa vai sastāvdaļas nodošanas izmantošanā;

    2) 

    dati par gaisa kuģa un visu ierobežota darbmūža sastāvdaļu kopējo izmantošanas laiku, proti, stundām, kalendāro laiku, lidojumu cikliem un nosēšanos, — vismaz 12 mēnešus no brīža, kad gaisa kuģa vai sastāvdaļas izmantošana tiek pilnīgi izbeigta;

    3) 

    dati par izmantošanas laiku, proti, stundām, kalendāro laiku, lidojumu cikliem un nosēšanos, kopš sastāvdaļas, uz kuru attiecas darbmūža ierobežojums, pēdējās plānotās tehniskās apkopes, — vismaz līdz brīdim, kad tās plānotā tehniskā apkope tiek aizstāta ar citu plānoto tehnisko apkopi, kura ir līdzvērtīga darba jomas un precizitātes ziņā;

    4) 

    pašreizējais statuss attiecībā uz gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas izpildi — vismaz līdz brīdim, kad plānotā gaisa kuģa vai sastāvdaļas tehniskā apkope tiek aizstāta ar citu plānoto tehnisko apkopi, kura ir līdzvērtīga darba jomas un precizitātes ziņā;

    5) 

    pašreizējais statuss attiecībā uz lidojumderīguma direktīvām, kas piemērojamas gaisa kuģim un sastāvdaļām, — vismaz 12 mēnešus no brīža, kad gaisa kuģa vai sastāvdaļas izmantošana tiek pilnīgi izbeigta;

    6) 

    dati par pašreizējām modifikācijām un remontiem, kas veikti gaisa kuģim, dzinējam(-iem), propelleram(-iem) un jebkurai citai sastāvdaļai, kas ir svarīga lidojumu drošībai, — vismaz 12 mēnešus no brīža, kad to izmantošana tiek pilnīgi izbeigta.

    ML.A.307    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu nodošana

    a) 

    Kad īpašnieks gaisa kuģi pastāvīgi nodod citam īpašniekam, īpašnieks, kas veic nodošanu, nodrošina, ka tiek nodoti arī ML.A.305. punktā minētie lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites dati.

    b) 

    Ja īpašnieks noslēdz ar CAMO vai CAO līgumu par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu, īpašnieks nodrošina, ka nolīgtajai organizācijai tiek nodoti ML.A.305. punktā minētie lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites dati.

    c) 

    Uzskaites datu glabāšanas termiņus, kas noteikti ML.A.305. punkta h) apakšpunktā, turpina piemērot jaunajam īpašniekam, CAMO vai CAO.

    D APAKŠIEDAĻA

    TEHNISKĀS APKOPES STANDARTI

    ML.A.401    Tehniskās apkopes dati

    a) 

    Persona vai organizācija, kas veic gaisa kuģa tehnisko apkopi, tehniskās apkopes veikšanas laikā izmanto tikai piemērojamos tehniskās apkopes datus.

    b) 

    Šajā pielikumā “piemērojamie tehniskās apkopes dati” ir:

    1) 

    visas piemērojamās prasības, procedūras, standarti vai informācija, ko izdod kompetentā iestāde vai Aģentūra;

    2) 

    visas piemērojamās lidojumderīguma direktīvas;

    3) 

    piemērojamie lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi, kurus izdod tipa sertifikāta turētāji, papildu tipa sertifikāta turētāji un jebkura cita organizācija, kas publicē šādus datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu);

    4) 

    visi piemērojamie dati, kas izdoti saskaņā ar 145.A.45. punkta d) apakšpunktu.

    ML.A.402    Tehniskās apkopes veikšana

    a) 

    Tehniskā apkope, ko veic apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas, atbilst attiecīgi I pielikuma (M daļas) F apakšdaļai, II pielikumam (145. daļai) vai Vd pielikumam (CAO daļai).

    b) 

    Attiecībā uz tehnisko apkopi, kas netiek veikta saskaņā a) apakšpunktu, persona, kas veic tehnisko apkopi:

    1) 

    ir kvalificēta attiecīgo uzdevumu veikšanai, kā prasīts šajā pielikumā;

    2) 

    gādā, lai zona, kurā veic tehnisko apkopi, būtu labi organizēta un tīra, bez netīrumiem vai piesārņojuma;

    3) 

    izmanto metodes, paņēmienus, standartus un instrukcijas, kas norādītas ML.A.401. punktā minētajos tehniskās apkopes datos;

    4) 

    izmanto instrumentus, aprīkojumu un materiālus, kas norādīti ML.A.401. punktā minētajos tehniskās apkopes datos. Ja nepieciešams, instrumentus un aprīkojumu kontrolē un kalibrē atbilstoši oficiāli atzītam standartam;

    5) 

    gādā, lai tehniskā apkope tiktu veikta, ievērojot visus vides aizsardzības prasību ierobežojumus, kas norādīti ML.A.401. punktā minētajos tehniskās apkopes datos;

    6) 

    gādā par to, lai nelabvēlīgu laikapstākļu vai ieilgušas tehniskās apkopes gadījumā tiktu izmantotas atbilstīgas telpas;

    7) 

    gādā par to, lai tehniskās apkopes darbu laikā tiktu samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas, veicot identiskus tehniskās apkopes uzdevumus;

    8) 

    gādā par to, lai pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma izpildes tiktu piemērota kļūdu noteikšanas metode;

    9) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas veic vispārēju pārbaudi, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, aprīkojums un citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās;

    10) 

    gādā par to, lai visa tehniskā apkope tiktu pienācīgi reģistrēta un dokumentēta.

    ML.A.403    Gaisa kuģa defekti

    a) 

    Ikvienu gaisa kuģa defektu, kas nopietni apdraud lidojumu drošību, novērš pirms turpmākā lidojuma.

    b) 

    Šādas personas var nolemt, ka defekts nopietni neapdraud lidojumu drošību, un attiecīgi var atlikt tā novēršanu:

    1) 

    pilots, ja defekti ir gaisa kuģa neobligātajām iekārtām;

    2) 

    pilots, ja izmanto obligāto iekārtu sarakstu, gadījumā, ja defekti ir gaisa kuģa obligātajām iekārtām; visos citos gadījumos šādu defektu novēršanu var atlikt tikai pilnvarots sertificējošais personāls;

    3) 

    pilots tādu defektu gadījumā, kas nav minēti b) apakšpunkta 1. un 2. punktā, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

    i) 

    gaisa kuģis tiek ekspluatēts atbilstoši Regulas (ES) N. 965/2012 VII pielikumam (NCO daļai), vai — ja tas ir gaisa balons vai planieris — tas netiek ekspluatēts atbilstoši Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (BOP daļas) ADD apakšiedaļai vai neatbilst Regulas (ES) 2018/1976 II pielikuma (SAO daļas) DEC apakšiedaļai;

    ii) 

    pilots atliek defekta novēršanu ar gaisa kuģa īpašnieka vai — attiecīgā gadījumā — nolīgtās CAMO vai CAO piekrišanu;

    4) 

    pienācīgi kvalificēts sertificējošais personāls tādu defektu gadījumā, kas nav minēti b) apakšpunkta 1. un 2. punktā, ja nav izpildīti 3. punkta i) un ii) apakšpunkta nosacījumi.

    c) 

    Ikvienu gaisa kuģa defektu, kas nopietni neapdraud lidojumu drošību, novērš, cik drīz vien tas ir iespējams no dienas, kad defekts pirmoreiz konstatēts, un ievērojot ierobežojumus, kas noteikti tehniskās apkopes datos.

    d) 

    Ikvienu defektu, kas nav novērsts pirms lidojuma, reģistrē gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites sistēmā, kas minēta ML.A.305. punktā, un attiecīgais uzskaites ieraksts ir pieejams pilotam.

    E APAKŠIEDAĻA

    SASTĀVDAĻAS

    ML.A.501    Klasificēšana un uzstādīšana

    a) 

    Ja vien šīs regulas I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā, II pielikumā (145. daļā), Vd pielikumā (CAO daļā) un Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumā (21. daļā) nav noteikts citādi, sastāvdaļu var uzstādīt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

    i) 

    tā ir apmierinošā stāvoklī;

    ii) 

    tā ir pienācīgi nodota izmantošanā, lietojot EASA 1. veidlapu, kas ietverta I pielikuma (M daļas) II papildinājumā, vai līdzvērtīgu dokumentu;

    iii) 

    tā ir marķēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) Q apakšiedaļu.

    b) 

    Pirms sastāvdaļas uzstādīšanas gaisa kuģī persona vai apstiprināta tehniskās apkopes organizācija pārliecinās, ka konkrētā sastāvdaļa ir piemērota uzstādīšanai, ja ir jāpiemēro atšķirīgas modifikācijas vai lidojumderīguma direktīvu varianti.

    c) 

    Standarta detaļas gaisa kuģim vai sastāvdaļai uzmontē tikai tad, ja tehniskās apkopes datos ir norādītas konkrētās standarta detaļas. Standarta detaļas uzmontē tikai tad, ja tām ir pievienots pierādījums par atbilstību piemērojamajam standartam un ir nodrošināta pienācīga to izsekojamība.

    d) 

    Izejmateriālu vai palīgmateriālu gaisa kuģī vai sastāvdaļā lieto, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    i) 

    gaisa kuģa vai sastāvdaļas ražotājs izejmateriāla vai palīgmateriāla izmantošanu ir atļāvis attiecīgajos tehniskās apkopes datos vai, kā norādīts I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā, II pielikumā (145. daļā) vai Vd pielikumā (CAO daļā);

    ii) 

    šāds materiāls atbilst vajadzīgajai materiāla specifikācijai, un ir nodrošināta pienācīga tā izsekojamība;

    iii) 

    šādam materiālam ir pievienota dokumentācija, kura nepārprotami attiecas uz konkrēto materiālu un kurā ir ietverts paziņojums par atbilstību specifikācijai, kā arī ziņas par ražotāju un piegādātāju.

    e) 

    Gaisa balonu gadījumā, ja attiecībā uz konkrētu apvalku ir iespējamas atšķirīgas grozu, degļu un degvielas cilindru kombinācijas, persona, kas uzstāda šīs daļas, nodrošina, ka:

    1) 

    grozs, deglis un/vai degvielas cilindri ir piemēroti uzstādīšanai saskaņā ar tipa sertifikāta datu lapu vai citiem dokumentiem, kas minēti tipa sertifikāta datu lapā;

    2) 

    grozs, deglis un/vai degvielas cilindri ir lietošanai derīgā stāvoklī, un par tiem ir pieejami attiecīgi tehniskās apkopes uzskaites dati.

    ML.A.502    Sastāvdaļu tehniskā apkope

    a) 

    Sastāvdaļām, kuras īpašnieks pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.307. punkta c) apakšpunktu, tehnisko apkopi veic jebkura persona vai organizācija, un īpašniekam tās jāpieņem atpakaļ atbilstoši minētā pielikuma 21.A.307. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Uz šo tehnisko apkopi nav attiecināma I pielikuma (M daļas) II papildinājumā ietvertās EASA 1. veidlapas izdošana, un tai ir piemērojamas prasības, ko attiecina uz gaisa kuģa nodošanu izmantošanā.

    b) 

    Sastāvdaļas nodod izmantošanā saskaņā ar turpmāk norādīto tabulu.



     

    Nodošana izmantošanā, lietojot EASA 1. veidlapu (ietverta I pielikuma (M daļas) II papildinājumā)

    Nodošana izmantošanā gaisa kuģa līmenī saskaņā ar ML.A.801. punktu (nav iespējams izdot EASA 1. veidlapu)

    Sastāvdaļas, kuru tehnisko apkopi veic saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem (datiem, ko izdevis sastāvdaļas ražotājs)

    Tehniskā apkope, izņemot kapitālremontu

    Tehniskās apkopes organizācijas ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi (dzinēju gadījumā) vai sastāvdaļu kvalifikācijas atzīmi (citu sastāvdaļu gadījumā)

    (i)  Tehniskās apkopes organizācijas ar gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi un/vai

    (ii)  neatkarīgs sertificējošais personāls

    Tādu sastāvdaļu kapitālremonts, kas nav dzinēji un propelleri

    Tehniskās apkopes organizācijas ar sastāvdaļu kvalifikācijas atzīmi

    Nav iespējams

    CS-VLA, CS-22 un LSA gaisa kuģiem paredzētu dzinēju un propelleru kapitālremonts

    Tehniskās apkopes organizācijas ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi (dzinēju gadījumā) vai sastāvdaļu kvalifikācijas atzīmi (propelleru gadījumā)

    (iii)  Tehniskās apkopes organizācijas ar gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi un/vai

    (iv)  neatkarīgs sertificējošais personāls

    Tādu dzinēju un propelleru kapitālremonts, kuri nav paredzēti CS-VLA, CS-22 un LSA gaisa kuģiem

    Tehniskās apkopes organizācijas ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi (dzinēju gadījumā) vai sastāvdaļu kvalifikācijas atzīmi (propelleru gadījumā)

    Nav iespējams

    Sastāvdaļas, kuru tehnisko apkopi veic saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem (datiem, ko izdevis gaisa kuģa ražotājs)

    Visas sastāvdaļas un visu veidu tehniskā apkope

    Tehniskās apkopes organizācijas ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi (dzinēju gadījumā) vai sastāvdaļu kvalifikācijas atzīmi (citu sastāvdaļu gadījumā)

    — Tehniskās apkopes organizācijas ar gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi un/vai

    — neatkarīgs sertificējošais personāls

    ML.A.503    Ierobežota darbmūža sastāvdaļas

    a) 

    Jēdziens “ierobežota darbmūža sastāvdaļas” attiecas uz šādām sastāvdaļām:

    1) 

    sastāvdaļas, kam piemēro sertificētā darbmūža ierobežojumu, pēc kura sasniegšanas sastāvdaļas ir jāizņem no lietošanas;

    2) 

    sastāvdaļas, kam piemēro darbmūža ierobežojumu, pēc kura sasniegšanas sastāvdaļām veic tehnisko apkopi, lai atjaunotu to funkcionālo izmantojamību.

    b) 

    Iemontēto ierobežota darbmūža sastāvdaļu izmantošanas ilgums nepārsniedz apstiprinātā darbmūža ierobežojumu, kas norādīts gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā un lidojumderīguma direktīvās, izņemot gadījumus, kas paredzēti ML.A.504. punkta c) apakšpunktā.

    c) 

    Apstiprināto darbmūžu pēc vajadzības izsaka kalendārajā laikā, lidojuma stundās, nosēšanās reizēs vai ciklos.

    d) 

    Beidzoties apstiprinātā darbmūža ierobežojumam, sastāvdaļa jādemontē no gaisa kuģa, lai veiktu tās tehnisko apkopi vai atbrīvotos no tās, ja sastāvdaļai piemēro sertificētā darbmūža ierobežojumu.

    ML.A.504    Lietošanai nederīgu sastāvdaļu kontrole

    a) 

    Sastāvdaļu uzskata par lietošanai nederīgu jebkuros no turpmāk minētajiem apstākļiem:

    1) 

    beidzies sastāvdaļas darbmūža ierobežojums, kas noteikts gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā;

    2) 

    neatbilstība piemērojamajām lidojumderīguma direktīvām un citām prasībām par lidojumderīguma uzturēšanu, ko nosaka Aģentūra;

    3) 

    nav informācijas, kas vajadzīga, lai noteiktu sastāvdaļas lidojumderīguma statusu vai tās piemērotību uzmontēšanai;

    4) 

    ir pierādījumi par sastāvdaļas defektiem vai darbības traucējumiem;

    5) 

    sastāvdaļas iesaistījums starpgadījumā vai negadījumā, kas var ietekmēt tās funkcionālo izmantojamību.

    b) 

    Lietošanai nederīgas sastāvdaļas identificē kādā no šiem veidiem:

    1) 

    lietošanai nederīgas un glabātas drošā vietā apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas vai neatkarīga sertificējošā personāla kontrolē, līdz tiek pieņemts lēmums par šādu sastāvdaļu turpmāko statusu;

    2) 

    lietošanai nederīgas tai personai vai organizācijai, kura atzinusi sastāvdaļu par lietošanai nederīgu, un nododamas glabāšanā gaisa kuģa īpašniekam, pirms tam šādu nodošanu dokumentējot ML.A.305. punktā minētajā gaisa kuģa tehniskās apkopes uzskaites sistēmā.

    c) 

    Sastāvdaļas, kam ir beidzies sertificētā darbmūža ierobežojums vai kam ir neremontējami defekti vai darbības traucējumi, klasificē kā neatjaunojamas, un tās nav atļauts atkārtoti nodot sastāvdaļu piegādes sistēmā, ja vien sertificētā darbmūža ierobežojums nav ticis pagarināts vai arī remonta risinājums nav ticis apstiprināts saskaņā ar ML.A.304. punktu.

    d) 

    Ikviena persona vai organizācija, kas ir atbildīga saskaņā ar ML.A.201. punktu, neatjaunojamas sastāvdaļas gadījumā, kā paredzēts c) apakšpunktā, veic kādu no šīm darbībām:

    1) 

    saglabā šādu sastāvdaļu b) apakšpunkta 1. punktā minētajā vietā;

    2) 

    pirms atteikties no savas atbildības par šādu sastāvdaļu, deformē šo sastāvdaļu tādā veidā, ka to nav ekonomiski izdevīgi atjaunot vai remontēt.

    e) 

    Neskarot d) apakšpunktu, persona vai organizācija, kas ir atbildīga saskaņā ar ML.A.201. punktu, atbildību par sastāvdaļām, kuras klasificētas kā neatjaunojamas, tās nedeformējot, var nodot organizācijai, kas tās izmanto mācību vai izpētes nolūkiem.

    H APAKŠIEDAĻA

    IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS

    ML.A.801    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    a) 

    Pēc gaisa kuģa pienācīgas tehniskās apkopes veikšanas izdod izmantošanas sertifikātu.

    b) 

    Izmantošanas sertifikātu izdod:

    1) 

    atbilstīgs sertificējošais personāls apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas vārdā;

    2) 

    vai neatkarīgs sertificējošais personāls;

    3) 

    vai arī pilots īpašnieks atbilstoši ML.A.803. punktam.

    c) 

    Atkāpjoties no b) apakšpunkta, neparedzētu apstākļu gadījumā, kad gaisa kuģim ir noteikts aizliegums izlidot vietā, kur nav pieejama pienācīgi apstiprināta tehniskās apkopes organizācija un atbilstīgs sertificējošais personāls, īpašnieks var pilnvarot jebkuru personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadu atbilstoša tehniskās apkopes pieredze un atbilstošas kvalifikācijas, veikt gaisa kuģa tehnisko apkopi saskaņā ar standartiem, kas noteikti šā pielikuma D apakšiedaļā, un nodot gaisa kuģi izmantošanā. Šādā gadījumā īpašnieks:

    1) 

    iegūst un gaisa kuģī glabā uzskaites datus par veikto darbu un tās personas kvalifikācijām, kura izdevusi sertifikāciju;

    2) 

    nodrošina, ka katru šādu tehnisko apkopi vēlāk pārbauda un nodod saskaņā ar ML.A.801. punkta b) apakšpunktu, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā vai — attiecībā uz gaisa kuģiem, ko ekspluatē atbilstoši Regulas (ES) Nr. 965/2012 VII pielikumam (NCO daļai), vai gaisa baloniem, ko neekspluatē atbilstoši Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (BOP daļas) ADD apakšiedaļai, vai planieriem, kas neatbilst Regulas (ES) 2018/1976 II pielikuma (SAO daļas) DEC apakšiedaļai — ne vēlāk kā 30 dienu laikā.

    3) 

    informē nolīgto CAMO, CAO vai — ja līgums nav noslēgts — kompetento iestādi septiņu dienu laikā no šādas atļaujas izdošanas.

    d) 

    Gaisa kuģi nododot izmantošanā saskaņā ar b) apakšpunkta 1. vai 2. punktu, sertificējošajam personālam tehniskās apkopes uzdevumu veikšanā var palīdzēt viena vai vairākas personas, kas atrodas tiešā un nepārtrauktā tā uzraudzībā.

    e) 

    Izmantošanas sertifikātā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    1) 

    pamatinformācija par veikto tehnisko apkopi;

    2) 

    datums, kad tehniskā apkope pabeigta;

    3) 

    tās organizācijas vai personas identitāte, kura izdevusi izmantošanas sertifikātu, tostarp:

    i) 

    tehniskās apkopes organizācijas un sertificējošā personāla, kas izdevis izmantošanas sertifikātu, apstiprinājuma atsauce;

    ii) 

    vai arī — b) apakšpunkta 2. punkta gadījumā — neatkarīga sertificējošā personāla, kas izdevis izmantošanas sertifikātu, identitāte un, ja piemērojams, licences numurs;

    4) 

    lidojumderīguma vai darbību ierobežojumi, ja tādi ir.

    f) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta un neatkarīgi no g) apakšpunkta, ja vajadzīgo tehnisko apkopi nevar pabeigt, var izdot izmantošanas sertifikātu ar apstiprinātajiem gaisa kuģa ierobežojumiem. Šādā gadījumā izmantošanas sertifikātā norāda, ka tehnisko apkopi nevarēja pabeigt, kā arī norāda ikvienu piemērojamo lidojumderīguma vai darbību ierobežojumu, kas ir daļa no e) apakšpunkta 4. punktā prasītās informācijas.

    g) 

    Izmantošanas sertifikātu neizdod jebkādas tādas zināmas šā pielikuma prasību neizpildes gadījumā, kas apdraud lidojumu drošību.

    ML.A.802    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    a) 

    Pēc gaisa kuģa sastāvdaļas pienācīgas tehniskās apkopes veikšanas saskaņā ar ML.A.502. punktu izdod sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu.

    b) 

    Autorizētais izmantošanas sertifikāts, kas norādīts I pielikuma (M daļas) II papildinājumā iekļautajā EASA 1. veidlapā, ir uzskatāms par sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu, izņemot, ja šādu tehnisko apkopi nodod gaisa kuģa līmenī, kā norādīts ML.A.502. punkta b) apakšpunktā.

    ML.A.803    Pilota īpašnieka atļauja

    a) 

    Pilots īpašnieks var būt tikai persona, kurai:

    1) 

    ir derīga pilota licence vai tai līdzvērtīga licence, ko izdevusi vai validējusi dalībvalsts, ar attiecīgo gaisa kuģa tipa vai klases kvalifikācijas atzīmi;

    2) 

    pieder gaisa kuģis kā vienīgajam īpašniekam vai kopīpašniekam; šādam īpašniekam jābūt vai nu:

    i) 

    vienai no reģistrācijas veidlapā minētajām fiziskajām personām;

    ii) 

    vai tādas bezpeļņas juridiskās personas dalībniekam, kura darbojas atpūtas jomā, ja attiecīgā juridiskā persona ir norādīta reģistrācijas dokumentā kā gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants; šādam dalībniekam jābūt tieši iesaistītam juridiskās personas lēmumu pieņemšanas procesā un jābūt minētās juridiskās personas norīkotam veikt tehnisko apkopi kā pilotam īpašniekam.

    b) 

    Attiecībā uz gaisa kuģiem, ko ekspluatē atbilstoši Regulas (ES) Nr. 965/2012 VII pielikumam (NCO daļai), vai gaisa baloniem, ko neekspluatē atbilstoši Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (BOP daļas) ADD apakšiedaļai, vai planieriem, kas neatbilst Regulas (ES) 2018/1976 II pielikuma (SAO daļas) DEC apakšiedaļai, pilots īpašnieks pēc ierobežotas pilota īpašnieka veiktas tehniskās apkopes var izdot izmantošanas sertifikātu, kā paredzēts šā pielikuma II papildinājumā.

    c) 

    Izmantošanas sertifikātu reģistrē reģistrācijas žurnālos, un tajā iekļauj pamatinformāciju par veikto tehnisko apkopi, izmantotajiem tehniskās apkopes datiem, datumu, kad tehniskā apkope pabeigta, kā arī norāda šādu sertifikātu izdevušā pilota īpašnieka identitāti, parakstu un pilota licences (vai līdzvērtīgas licences) numuru.

    I APAKŠIEDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS (“ARC”)

    ML.A.901    Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    Lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esību, periodiski jāveic gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude un tā lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datu pārbaude.

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu pēc apmierinošas lidojumderīguma pārbaudes pabeigšanas izdod saskaņā ar IV papildinājumu (EASA 15.c veidlapa). Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts ir derīgs vienu gadu.

    b) 

    Lidojumderīguma pārbaudi veic un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdod saskaņā ar ML.A.903. punktu vai nu:

    1) 

    kompetentā iestāde;

    2) 

    vai pienācīgi apstiprināta CAMO vai CAO;

    ▼M8

    3) 

    vai apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija, kad tā veic 100 stundu/ikgadējo inspekciju, kā paredzēts AMP;

    4) 

    vai arī – attiecībā uz gaisa kuģiem, ko ekspluatē atbilstoši Regulas (ES) Nr. 965/2012 VII pielikumam (NCO daļai), vai gaisa baloniem, ko neekspluatē atbilstoši Regulas (ES) 2018/395 ( 14 ) II pielikuma (BOP daļas) ADD apakšdaļai, vai planieriem, kas neatbilst Regulas (ES) 2018/1976 ( 15 ) II pielikuma (SAO daļas) DEC apakšdaļai, – neatkarīgs sertificējošais personāls, kad tas veic 100 stundu/ikgadējo inspekciju, kā paredzēts AMP, ja tam ir:

    ▼C2

    i) 

    licence, kas izdota saskaņā ar III pielikumu (66. daļu), ar kvalifikācijas atzīmi par attiecīgo gaisa kuģi vai, ja III pielikums (66. daļa) nav attiecināms uz konkrēto gaisa kuģi, valsts piešķirta sertificējošā personāla kvalifikācija, kas ir derīga attiecībā uz konkrēto gaisa kuģi;

    ii) 

    atļauja, ko izdevusi vai nu:

    A) 

    kompetentā iestāde, kas izdevusi licenci saskaņā ar III pielikumu (66. daļu);

    B) 

    vai arī — ja III pielikums (66. daļa) nav piemērojams — kompetentā iestāde, kas atbild par valsts kvalifikācijas piešķiršanu sertificējošajam personālam.

    Neatkarīgs sertificējošais personāls, kam ir licence, kura izdota saskaņā ar III pielikumu (66. daļu), var veikt lidojumderīguma pārbaudes un izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu par gaisa kuģiem, kas reģistrēti jebkurā dalībvalstī. Tomēr neatkarīgs sertificējošais personāls, kam ir valsts piešķirta kvalifikācija, veic lidojumderīguma pārbaudes un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu tikai par gaisa kuģiem, kas reģistrēti dalībvalstī, kura ir atbildīga par valsts kvalifikāciju.

    Tiem lidojumderīguma pārbaudes sertifikātiem, kurus izdevis neatkarīgs sertificējošais personāls, kam ir valsts kvalifikācija, nepiemēro savstarpēju atzīšanu, kad gaisa kuģis tiek nodots citai dalībvalstij.

    Vienmēr, kad apstākļi liecina par iespējamu drošības apdraudējumu, kompetentā iestāde pati veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.

    c) 

    Pienācīgi apstiprināta CAMO vai CAO var ne vairāk kā divreiz pēc kārtas uz vienu gadu katrā reizē pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:

    1) 

    iepriekšējos 12 mēnešus gaisa kuģis ir nepārtraukti bijis attiecīgās CAMO vai CAO pārvaldībā;

    2) 

    iepriekšējos 12 mēnešus gaisa kuģa tehnisko apkopi ir veikušas apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas; tas ietver pilota īpašnieka veiktus tehniskās apkopes uzdevumus, ko veic un nodod pilots īpašnieks vai neatkarīgs sertificējošais personāls;

    3) 

    CAMO vai CAO nav pierādījumu vai iemesla uzskatīt, ka gaisa kuģis nav lidojumderīgs.

    Šāda CAMO vai CAO veikta pagarināšana ir iespējama neatkarīgi no tā, kurš personāls vai organizācija, kā paredzēts b) apakšpunktā, sākotnēji izdeva lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.

    d) 

    Atkāpjoties no c) apakšpunkta, lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta pagarināšanu var veikt ne vairāk kā 30 dienas agrāk, nepārtraucot lidojumderīguma pārbaudes darbu gaitu, lai nodrošinātu gaisa kuģa pieejamību sākotnējā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izvietošanai gaisa kuģī.

    e) 

    Ja kompetentā iestāde pati veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, īpašnieks nodrošina kompetentajai iestādei:

    1) 

    kompetentās iestādes prasīto dokumentāciju;

    2) 

    piemērotas telpas tās personālam attiecīgajā vietā;

    3) 

    atbilstīga sertificējošā personāla atbalstu, kad nepieciešams.

    ML.A.902    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta spēkā esība

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts zaudē spēku jebkurā no šiem gadījumiem:

    1) 

    to aptur vai atsauc;

    2) 

    lidojumderīguma sertifikātu aptur vai atsauc;

    3) 

    gaisa kuģis nav dalībvalsts gaisa kuģu reģistrā;

    4) 

    tipa sertifikātu, ar kuru saskaņā izdots lidojumderīguma sertifikāts, aptur vai atsauc.

    b) 

    Gaisa kuģis neveic lidojumu, ja lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts nav spēkā vai ja pastāv kāds no šiem apstākļiem:

    1) 

    gaisa kuģa vai jebkuras tam uzmontētas sastāvdaļas lidojumderīguma uzturēšana neatbilst šā pielikuma prasībām;

    2) 

    gaisa kuģis neatbilst tipa projektam, kuru apstiprinājusi Aģentūra;

    3) 

    gaisa kuģis ir ekspluatēts, neievērojot apstiprinātajā lidojumu rokasgrāmatā vai lidojumderīguma sertifikātā noteiktos ierobežojumus un neveicot atbilstošas darbības;

    4) 

    gaisa kuģis ir iekļuvis negadījumā vai incidentā, kas ietekmē tā lidojumderīgumu, un nav veiktas atbilstošas darbības, lai atjaunotu tā lidojumderīgumu;

    5) 

    gaisa kuģa vai jebkuras tam uzmontētas sastāvdaļas modifikācija vai remonts neatbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumam (21. daļai).

    c) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta atdošanas vai atsaukšanas gadījumā to nosūta atpakaļ kompetentajai iestādei.

    ML.A.903    Lidojumderīguma pārbaudes process

    a) 

    Lai izpildītu ML.A.901. punktā minēto prasību attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi, lidojumderīguma pārbaudes personāls veic gaisa kuģa uzskaites datu dokumentētu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka:

    1) 

    gaisa kuģa korpusa, dzinēja un propellera lidojumstundas un ar tiem saistītie lidojumu cikli ir pareizi reģistrēti;

    2) 

    lidojumu rokasgrāmata ir atbilstoša gaisa kuģa konfigurācijai un tajā ir iekļauti jaunākie labojumi un papildinājumi;

    3) 

    ir veiktas visas tehniskās apkopes, kas jāveic gaisa kuģim saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    4) 

    visi zināmie defekti ir novērsti, vai arī to novēršana ir atlikta kontrolētā veidā;

    5) 

    visas piemērojamās lidojumderīguma direktīvas ir piemērotas un pienācīgi reģistrētas;

    6) 

    visas modifikācijas un remonti, kas veikti gaisa kuģim, ir reģistrēti un atbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumam (21. daļai);

    7) 

    visas ierobežota darbmūža sastāvdaļas, kas iemontētas gaisa kuģī, ir pareizi identificētas, reģistrētas un nav pārsniegts to apstiprinātā darbmūža ierobežojums;

    8) 

    visas tehniskās apkopes ir sertificētas saskaņā ar šo pielikumu;

    9) 

    pašreizējā masas un smaguma centra izvietojuma deklarācijā ir atspoguļota gaisa kuģa konfigurācija un deklarācija ir derīga;

    10) 

    gaisa kuģis atbilst jaunākajiem labojumiem tipa projektā, kuru apstiprinājusi Aģentūra;

    11) 

    vajadzības gadījumā gaisa kuģim ir pašreizējai gaisa kuģa konfigurācijai atbilstošs trokšņa līmeņa sertifikāts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) I apakšiedaļai.

    b) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas minēts a) apakšpunktā, veic fizisku gaisa kuģa apsekojumu. Šādā apsekojumā lidojumderīguma pārbaudes personālam, kam nav III pielikumā (66. daļā) noteiktās pienācīgās kvalifikācijas, palīdz pienācīgi kvalificēts personāls.

    c) 

    Gaisa kuģa fiziskā apsekojuma laikā lidojumderīguma pārbaudes personāls pārliecinās, ka:

    1) 

    visi vajadzīgie marķējumi un trafareti ir pienācīgi piestiprināti;

    2) 

    gaisa kuģis atbilst apstiprinātajai lidojumu rokasgrāmatai;

    3) 

    gaisa kuģa konfigurācija atbilst apstiprinātajai dokumentācijai;

    4) 

    nav nekādu redzamu defektu, kas nav novērsti saskaņā ar ML.A.403. punktu;

    5) 

    nav konstatējamas neatbilstības starp gaisa kuģi un a) apakšpunktā minēto uzskaites datu dokumentēto pārbaudi.

    d) 

    Atkāpjoties no ML.A.901. punkta a) apakšpunkta, lidojumderīguma pārbaudi var veikt ne vairāk kā 90 dienas agrāk, nepārtraucot lidojumderīguma pārbaudes darbu gaitu, lai fiziskā pārbaude varētu notikt tehniskās apkopes pārbaudes laikā.

    e) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.c veidlapa), kas iekļauts IV papildinājumā, izdod tikai:

    1) 

    pienācīgi pilnvarots lidojumderīguma pārbaudes personāls;

    2) 

    tad, kad lidojumderīguma pārbaude ir pilnīgi pabeigta un visas konstatētās nepilnības ir novērstas;

    3) 

    kad visas neatbilstības, kas konstatētas gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā saskaņā ar h) apakšpunktu, ir apmierinoši novērstas.

    f) 

    Ikviena gaisa kuģim izdota vai pagarināta lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju 10 dienu laikā nosūta minētā gaisa kuģa reģistrācijas dalībvalstij.

    g) 

    Aizliegts slēgt apakšuzņēmuma līgumus par lidojumderīguma pārbaudes uzdevumu veikšanu.

    h) 

    Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas efektivitāti var pārskatīt vienlaikus ar lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar ML.A.302. punkta c) apakšpunkta 9. punktu. Šādu pārskatīšanu veic persona, kura veikusi lidojumderīguma pārbaudi. Ja pārbaudē gaisa kuģim tiek konstatēti trūkumi, kas saistīti ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas satura nepilnībām, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu attiecīgi groza. Ja persona, kas veic pārbaudi, nepiekrīt īpašnieka, CAMO vai CAO veiktajiem pasākumiem gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas grozīšanai, tā informē reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi. Šādā gadījumā kompetentā iestāde izlemj, kādi gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas grozījumi ir nepieciešami, darot zināmus attiecīgos konstatējumus, kas noteikti ML.B.903. punktā, un nepieciešamības gadījumā veicot atbildes pasākumus saskaņā ar ML.B.304. punktu.

    ML.A.904    Lidojumderīguma pārbaudes personāla kvalifikācija

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas rīkojas kompetentās iestādes vārdā, ir kvalificēts saskaņā ar ML.B.902. punktu.

    ▼M8

    b) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas rīkojas tādas organizācijas vārdā, kura minēta I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā vai G apakšdaļā, II pielikumā (145. daļā), Vc pielikumā (CAMO daļā) vai Vd pielikumā (CAO daļā), ir kvalificēts attiecīgi saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu vai G apakšdaļu, II pielikumu (145. daļu), Vc pielikumu (CAMO daļu) vai Vd pielikumu (CAO daļu).

    ▼C2

    c) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personālam, kas rīkojas savā vārdā, kā atļauts atbilstoši ML.A.901. punkta b) apakšpunkta 4. punktam:

    1) 

    ir licence, kas izdota saskaņā ar III pielikumu (66. daļu), ar kvalifikācijas atzīmi par attiecīgo gaisa kuģi vai, ja III pielikums (66. daļa) nav attiecināms uz konkrēto gaisa kuģi, valsts piešķirta sertificējošā personāla kvalifikācija, kas ir derīga attiecībā uz konkrēto gaisa kuģi, un

    2) 

    ir atļauja, ko izdevusi vai nu:

    i) 

    kompetentā iestāde, kas izdevusi licenci saskaņā ar III pielikumu (66. daļu);

    ii) 

    vai arī — ja III pielikums (66. daļa) nav piemērojams — kompetentā iestāde, kas atbild par valsts kvalifikāciju piešķiršanu sertificējošajam personālam.

    d) 

    Atļauju, kas minēta c) apakšpunkta 2. punktā, kompetentā iestāde izdod, kad:

    1) 

    tā ir pārliecinājusies, ka attiecīgajai personai ir zināšanas par šā pielikuma daļām, kas attiecas uz lidojumderīguma uzturēšanas vadību, lidojumderīguma pārbaužu veikšanu un lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdošanu;

    2) 

    attiecīgā persona ir apmierinoši veikusi lidojumderīguma pārbaudi kompetentās iestādes uzraudzībā.

    Šāda atļauja paliek spēkā piecus gadus, kamēr vien tās turētājs veic vismaz vienu lidojumderīguma pārbaudi katru 12 mēnešu laikā. Pretējā gadījumā apmierinoši veic jaunu lidojumderīguma pārbaudi kompetentās iestādes uzraudzībā.

    Beidzoties tās derīguma termiņam, atļauju atjauno vēl uz pieciem gadiem, ja ir no jauna izpildītas d) apakšpunkta 1. un 2. punkta prasības. Atjaunošanas reižu skaits nav ierobežots.

    Atļaujas turētājs veic visu veikto lidojumderīguma pārbaužu uzskaiti un pēc pieprasījuma šādu uzskaiti dara pieejamu jebkurai kompetentajai iestādei un jebkuram gaisa kuģa īpašniekam, kura uzdevumā viņš veic lidojumderīguma pārbaudi.

    Kompetentā iestāde var atsaukt šādu atļauju jebkurā laikā, ja tā nav apmierināta ar turētāja kompetenci vai šādas atļaujas izmantošanu.

    ML.A.905    Gaisa kuģa pārreģistrācija Savienības teritorijā

    a) 

    Pārreģistrējot gaisa kuģi Savienības teritorijā, pieteikuma iesniedzējs:

    1) 

    vispirms norāda līdzšinējās reģistrācijas dalībvalstij tās dalībvalsts nosaukumu, kurā gaisa kuģis tiks reģistrēts,

    2) 

    un tad iesniedz jaunajai dalībvalstij pieteikumu par jauna lidojumderīguma sertifikāta izdošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu).

    b) 

    Neatkarīgi no ML.A.902. punkta a) apakšpunkta 3. punkta iepriekšējais lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts paliek spēkā līdz tā termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdevis neatkarīgs sertificējošais personāls, kam ir valsts piešķirtā sertificējošā personāla kvalifikācija saskaņā ar ML.A.901. punkta b) apakšpunkta 4. punktu, — tādā gadījumā piemēro ML.A.906. punktu.

    c) 

    Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta gadījumos, kad iepriekšējā dalībvalstī gaisa kuģis nav bijis lidojumderīgā stāvoklī vai kad gaisa kuģa lidojumderīguma statusu nav iespējams noteikt, izmantojot esošos uzskaites datus, piemēro ML.A.906. punktu.

    ML.A.906    Savienībā importēta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

    a) 

    Importējot gaisa kuģi no trešās valsts un reģistrējot to dalībvalsts reģistrā, pieteikuma iesniedzējs:

    1) 

    iesniedz reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu par jauna lidojumderīguma sertifikāta izdošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu);

    2) 

    gādā, lai gaisa kuģiem, kas nav jauni gaisa kuģi, tiktu veikta apmierinoša lidojumderīguma pārbaude saskaņā ar ML.A.901. punktu;

    3) 

    gādā, lai visa veiktā tehniskā apkope atbilstu apstiprinātajai vai deklarētajai gaisa kuģa tehniskās apkopes programmai.

    b) 

    Ja gaisa kuģis atbilst attiecīgajām prasībām, kompetentā iestāde, CAMO vai CAO, tehniskās apkopes organizācija vai neatkarīgs sertificējošais personāls, kas veic lidojumderīguma pārbaudi, kā paredzēts ML.A.901. punkta b) apakšpunktā, izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un iesniedz kopiju reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

    c) 

    Īpašnieks ļauj reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvjiem piekļūt gaisa kuģim, lai veiktu tā apskati.

    d) 

    Ja gaisa kuģis atbilst Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumam (21. daļai), reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod jaunu lidojumderīguma sertifikātu.

    ML.A.907    Konstatējumi

    a) 

    Konstatējumus iedala šādās kategorijās:

    1) 

    pirmā līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta būtiska neatbilstība šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību;

    2) 

    otrā līmeņa konstatējums ir jebkura konstatēta neatbilstība šajā pielikumā noteiktajām prasībām, kura var pazemināt drošības standartu un var apdraudēt lidojumu drošību.

    b) 

    Pēc tam, kad saskaņā ar ML.B.903. punktu ir saņemts paziņojums par konstatējumiem, persona vai organizācija, kurai ir pienākumi atbilstoši ML.A.201. punktam, ar kompetento iestādi saskaņotā termiņā nosaka korektīvo pasākumu plānu, kura mērķis ir novērst konstatētā fakta un tā galvenā cēloņa atkārtošanos, un iepazīstina ar šo plānu kompetento iestādi.

    B IEDAĻA

    PROCEDŪRA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    A APAKŠIEDAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    ML.B.101    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kurām uzdots īstenot šā pielikuma A iedaļu un nodrošināt tās izpildi.

    ML.B.102    Kompetentā iestāde

    a)   Vispārīgi noteikumi

    Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kurai uztic atbildību par sertifikātu izdošanu, pagarināšanu, izmaiņām, apturēšanu vai atsaukšanu un par lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzību. Minētā kompetentā iestāde izveido dokumentētas procedūras un organizatorisko struktūru.

    b)   Resursi

    Personāla skaits ir pietiekams, lai izpildītu šajā iedaļā izklāstītās prasības.

    c)   Kvalifikācija un apmācība

    Viss personāls, kas iesaistīts darbībās, uz kurām attiecas šis pielikums, ir pienācīgi kvalificēts un ir ieguvis pietiekamas zināšanas, pieredzi un apguvis sākotnējo apmācību un kvalifikācijas celšanas apmācību, lai veiktu tam uzticētos pienākumus.

    d)   Procedūras

    Kompetentā iestāde izveido procedūras, kurās sīki izklāstīts, kā tiek nodrošināta atbilstība šim pielikumam.

    Procedūras pārskata un groza, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību.

    ML.B.104    Uzskaite

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina katra sertifikāta un atļaujas izdošanas, pagarināšanas, izmaiņu, apturēšanas vai atsaukšanas procesa pietiekamu izsekojamību.

    b) 

    Uzskaitē, kas vajadzīga katra gaisa kuģa uzraudzībai, iekļauj vismaz šādu dokumentu kopijas:

    1) 

    gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāts;

    2) 

    lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts;

    3) 

    ziņojumi par lidojumderīguma pārbaudēm, kuras ir tieši veikusi dalībvalsts;

    4) 

    visa attiecīgā sarakste, kas attiecas uz gaisa kuģi;

    5) 

    informācija par visiem atbrīvojumiem un piespiedu izpildes pasākumiem;

    6) 

    ikviens dokuments, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar šo pielikumu vai Regulu (ES) Nr. 965/2012.

    c) 

    Uzskaites elementus, kas norādīti b) apakšpunktā, glabā divus gadus no brīža, kad gaisa kuģa izmantošana tiek pilnīgi izbeigta.

    d) 

    Visus uzskaites elementus, kas norādīti ML.B.104. punktā, pēc pieprasījuma dara pieejamus jebkurai citai dalībvalstij vai Aģentūrai.

    ML.B.105    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    a) 

    Lai veicinātu lidojumu drošības uzlabojumus, kompetentās iestādes piedalās savstarpējā visas nepieciešamās informācijas apmaiņā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2018/1139 72. pantu.

    b) 

    Neskarot dalībvalstu kompetences, tāda iespējama drošības apdraudējuma gadījumā, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, attiecīgās kompetentās iestādes palīdz cita citai nepieciešamās uzraudzības darbības veikšanā.

    B APAKŠIEDAĻA

    ATBILDĪBA

    ML.B.201    Pienākumi

    Kompetentā iestāde, kas minēta ML.1. punkta b) apakšpunktā, ir atbildīga par pārbaužu un izmeklēšanas veikšanu, lai pārliecinātos par šā pielikuma prasību izpildi.

    C APAKŠIEDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANA

    ML.B.302    Atbrīvojumi

    Kompetentā iestāde reģistrē un saglabā datus par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2018/1139 71. pantu.

    ML.B.303    Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas uzraudzība

    a) 

    Kompetentā iestāde, ievērojot riska analīzes pieeju, izveido apsekojumu programmu, lai uzraudzītu tās reģistrā esošās gaisa kuģu flotes lidojumderīguma statusu.

    b) 

    Apsekojumu programmā iekļauj gaisa kuģu ražojumu paraugu apsekojumus, un tā attiecas uz visiem lidojumderīguma riska būtiskāko elementu aspektiem.

    c) 

    Ražojumu parauga apsekojumā, pamatojoties uz piemērojamajām prasībām, aplūko sasniegtos lidojumderīguma standartus un identificē jebkādas konstatētās neatbilstības.

    d) 

    Visus konstatējumus klasificē kategorijās saskaņā ar ML.B.903. punktu un rakstiski paziņo personai vai organizācijai, kas ir atbildīga saskaņā ar ML.A.201. punktu. Kompetentā iestāde ievieš procedūru nolūkā analizēt konstatējumu nozīmīgumu drošības ziņā.

    e) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus konstatējumus un to slēgšanas pasākumus.

    f) 

    Ja gaisa kuģa uzraudzības laikā tiek konstatēti pierādījumi, kas liecina par neatbilstību šim pielikumam vai citiem pielikumiem, attiecībā uz konstatējumu rīkojas tā, kā aprakstīts attiecīgajā pielikumā.

    g) 

    Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu attiecīgos piespiedu izpildes pasākumus, kompetentā iestāde ar citām kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par neatbilstībām, kas konstatētas saskaņā ar f) apakšpunktu.

    ML.B.304    Atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, iespējama drošības apdraudējuma gadījumā aptur lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, vai

    b) 

    aptur vai atsauc lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu atbilstoši ML.B.903. punkta a) apakšpunktam.

    Kompetentā iestāde, kura izdevusi lidojumderīguma pārbaudes atļauju neatkarīgam sertificējošajam personālam atbilstoši ML.A.904. punkta c) apakšpunktam, atsauc šādu atļauju, ja tās turētājs neapmierinoši veic lidojumderīguma pārbaudi vai izmanto šādu atļauju neatbilstošā veidā.

    I APAKŠIEDAĻA

    LIDOJUMDERĪGUMA PĀRBAUDES SERTIFIKĀTS (“ARC”)

    ML.B.902    Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude

    a) 

    Ja kompetentā iestāde veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, kas iekļauts šā pielikuma IV papildinājumā (EASA 15.c veidlapa), tā veic lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar ML.A.903. punktu.

    b) 

    Kompetentajai iestādei ir atbilstošs personāls lidojumderīguma pārbaužu veikšanai. Šādam personālam ir viss turpmāk norādītais:

    1) 

    vismaz trīs gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā;

    2) 

    attiecīga licence atbilstoši III pielikumam (66. daļai) vai valsts atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst attiecīgajai gaisa kuģa kategorijai (ja Regulas (ES) Nr. 1321/2014 5. panta 6. punktā ir atsauce uz valsts noteikumiem), vai augstākā izglītība aviācijas jomā vai līdzvērtīga izglītība;

    3) 

    nodrošināta attiecīga aeronavigācijas tehniskās apkopes apmācība;

    4) 

    amats, kas ļauj attiecīgajai personai parakstīties kompetentās iestādes vārdā.

    Neatkarīgi no 1.–4. punkta prasību, kas paredzēta ML.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punktā, var aizstāt ar četru gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas ML.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punktā.

    c) 

    Kompetentā iestāde veic uzskaiti par visu lidojumderīguma pārbaudes personālu, kurā iekļauj informāciju par jebkuru atbilstīgu kvalifikāciju, kam pievienots kopsavilkums par attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības pieredzi un apmācību.

    ▼M8

    d) 

    Lidojumderīguma pārbaudes veikšanas laikā kompetentajai iestādei ir piekļuve piemērojamajiem datiem, kā norādīts ML.A.305. un ML.A.401. punktā.

    ▼C2

    e) 

    Personāls, kas veic lidojumderīguma pārbaudi, pēc lidojumderīguma pārbaudes apmierinošas pabeigšanas izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.c veidlapa), kas iekļauts IV papildinājumā.

    f) 

    Vienmēr, kad apstākļi liecina par iespējamu drošības apdraudējumu, kompetentā iestāde pati veic lidojumderīguma pārbaudi un izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.

    ML.B.903    Konstatējumi

    Ja gaisa kuģu apsekojumu laikā vai citā veidā konstatē pierādījumus par neatbilstību šā pielikuma prasībām, kompetentā iestāde:

    a) 

    pirmā līmeņa konstatējumu gadījumā pieprasa, lai pirms turpmāka lidojuma tiek veikts atbilstošs korektīvs pasākums, un nekavējoties atsauc vai aptur lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, un

    b) 

    otrā līmeņa konstatējumu gadījumā liek veikt korektīvu pasākumu, kas ir atbilstošs konstatējuma veidam.




    I papildinājums

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums

    a) 

    Ja īpašnieks saskaņā ar ML.A.201. punktu nolīgst CAMO vai CAO lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanai, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma īpašnieks nosūta reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei abu pušu parakstīta līguma kopiju.

    b) 

    Līgumu sagatavo, ņemot vērā šā pielikuma prasības, un tajā nosaka parakstītāju pienākumus attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu.

    c) 

    Līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    1) 

    gaisa kuģa reģistrācija, tips un sērijas numurs;

    2) 

    gaisa kuģa īpašnieka vai reģistrētā nomnieka vārds/nosaukums vai ziņas par uzņēmumu, tostarp tā adrese;

    3) 

    ziņas par nolīgto CAMO vai CAO, tostarp tās adrese;

    4) 

    darbības veids.

    d) 

    Līgumā iekļauj šādu paziņojumu:

    “Īpašnieks uztic CAMO vai CAO gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, tehniskās apkopes programmas izstrādi un apstiprināšanu un gaisa kuģa tehniskās apkopes organizēšanu saskaņā ar minēto tehniskās apkopes programmu.

    Saskaņā ar šo līgumu abi parakstītāji apņemas ievērot attiecīgos no šā līguma izrietošos pienākumus.

    Īpašnieks godprātīgi apliecina, ka visa informācija, kas sniegta CAMO vai CAO par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, ir un būs precīza un ka gaisa kuģim netiks izdarītas izmaiņas bez CAMO vai CAO iepriekšēja apstiprinājuma.

    Ja kāds no parakstītājiem neievēro šā līguma noteikumus, līgums zaudē spēku. Šādā gadījumā īpašnieks saglabā pilnu atbildību par katru uzdevumu, kas saistīts ar gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, un īpašnieks divu nedēļu laikā informē reģistrācijas dalībvalsts kompetento(-ās) iestādi(-es) par līguma izbeigšanu.”

    e) 

    Kad īpašnieks nolīgst CAMO vai CAO saskaņā ar ML.A.201. punktu, katrai no pusēm ir šādi pienākumi.

    1) 

    CAMO vai CAO pienākumi:

    i) 

    gādāt, lai gaisa kuģa tips būtu iekļauts tās apstiprinājuma noteikumos;

    ii) 

    ievērot visus šos nosacījumus attiecībā uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu:

    A) 

    izstrādāt un apstiprināt gaisa kuģa gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    B) 

    kad gaisa kuģa tehniskās apkopes programma ir apstiprināta, iesniegt īpašniekam tās kopiju, kā arī ikvienas no projekta apstiprinājuma turētāja ieteikumiem izdarītās atkāpes pamatojuma kopiju;

    C) 

    organizēt saistošo pārbaudi ar gaisa kuģa iepriekšējo tehniskās apkopes programmu;

    D) 

    organizēt to, ka visu tehnisko apkopi veic apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai — ja atļauts — neatkarīgs sertificējošais personāls;

    E) 

    organizēt visu piemērojamo lidojumderīguma direktīvu piemērošanu;

    F) 

    organizēt to, ka apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai — ja atļauts — neatkarīgs sertificējošais personāls novērš visus defektus, kuri atklāti tehniskās apkopes vai lidojumderīguma pārbaužu laikā vai par kuriem ziņojis īpašnieks;

    G) 

    koordinēt plānoto tehnisko apkopi, lidojumderīguma direktīvu piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudes prasības;

    H) 

    informēt īpašnieku ikreiz, kad nepieciešams gaisa kuģi nogādāt apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai vai — ja atļauts — neatkarīgam sertificējošajam personālam;

    I) 

    pārvaldīt un arhivēt visus tehniskās uzskaites datus;

    iii) 

    saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu) organizēt ikvienas gaisa kuģa modifikācijas apstiprināšanu, pirms modifikācija tiek faktiski veikta;

    iv) 

    saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu) organizēt visu gaisa kuģa remonta darbu apstiprināšanu pirms to veikšanas;

    v) 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad īpašnieks pēc nolīgtās CAMO vai CAO pieprasījuma nav nodevis gaisa kuģi tehniskās apkopes veikšanai;

    vi) 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ikreiz, kad netiek izpildīti šā līguma noteikumi;

    vii) 

    nodrošināt to, ka vajadzības gadījumā tiek veikta gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude, un nodrošināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu;

    viii) 

    desmit dienu laikā nosūtīt reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei ikviena izdotā vai pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju;

    ix) 

    ziņot par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

    x) 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm šo līgumu denonsē.

    2) 

    Īpašnieka pienākumi:

    i) 

    gādāt, lai tam būtu vispārēja izpratne par gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

    ii) 

    gādāt, lai tam būtu vispārēja izpratne par šo pielikumu;

    iii) 

    nodot gaisa kuģi tehniskās apkopes veikšanai saskaņā ar nolīgtās CAMO vai CAO norādījumiem;

    iv) 

    neveikt gaisa kuģa modifikācijas bez iepriekšējas apspriešanās ar nolīgto CAMO vai CAO;

    v) 

    informēt nolīgto CAMO vai CAO par visu tehnisko apkopi, kas veikta izņēmuma kārtā un bez nolīgtās CAMO vai CAO ziņas un kontroles;

    vi) 

    izmantojot reģistrācijas žurnālu, ziņot nolīgtajai CAMO vai CAO par visiem darbību laikā konstatētajiem defektiem;

    vii) 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi, ja kāda no pusēm šo līgumu denonsē;

    viii) 

    informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi un nolīgto CAMO vai CAO, ja gaisa kuģis tiek pārdots;

    ix) 

    ziņot par visiem atgadījumiem, kā to prasa piemērojamie noteikumi;

    x) 

    pēc vienošanās ar nolīgto CAMO vai CAO regulāri informēt nolīgto CAMO vai CAO par gaisa kuģa lidojumstundām un sniegt jebkādus citus datus par tā izmantošanu;

    xi) 

    reģistrēt izmantošanas sertifikātu reģistrācijas žurnālos, kā minēts ML.A.803. punkta c) apakšpunktā, ja tehnisko apkopi veic pilots īpašnieks;

    xii) 

    informēt nolīgto CAMO vai CAO ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pilots īpašnieks pabeidzis tehniskās apkopes uzdevumu.




    II papildinājums

    Ierobežota tehniskā apkope, ko veic pilots īpašnieks

    Papildus šajā pielikumā noteiktajām prasībām pilots īpašnieks pirms jebkura tehniskās apkopes uzdevuma veikšanas ievēro turpmāk izklāstītos pamatprincipus.

    a)    Kompetence un atbildība

    1) 

    Pilots īpašnieks vienmēr ir atbildīgs par jebkuru tā veikto tehnisko apkopi.

    2) 

    Pilots īpašnieks uztur pietiekamu kompetences līmeni attiecīgā uzdevuma veikšanai. Pilotam īpašniekam ir pienākums pašam iepazīties ar standarta tehniskās apkopes praksi attiecībā uz savu gaisa kuģi un ar gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    b)    Uzdevumi

    Pilots īpašnieks var veikt vienkāršas vizuālas pārbaudes vai darbības, kuru mērķis ir pārbaudīt, kāds ir gaisa kuģa korpusa, dzinēju, sistēmu un sastāvdaļu vispārējais stāvoklis, vai tiem nav acīmredzamu bojājumu un vai tie normāli funkcionē.

    Pilots īpašnieks nenodod tehniskās apkopes uzdevumu, ja pastāv kāds no šiem apstākļiem:

    1) 

    tehniskās apkopes uzdevums ir kritisks tehniskās apkopes uzdevums;

    2) 

    lai veiktu tehniskās apkopes uzdevumu, ir jānoņem svarīgas sastāvdaļas vai svarīgs mezgls;

    3) 

    tehniskās apkopes uzdevums tiek veikts saskaņā ar lidojumderīguma direktīvām vai lidojumderīguma ierobežojuma punktu, ja vien lidojumderīguma direktīvās vai lidojumderīguma ierobežojuma punktā nav īpaši atļauts citādi;

    4) 

    lai veiktu tehniskās apkopes uzdevumu, ir jāizmanto īpaši instrumenti vai kalibrēti instrumenti (izņemot dinamometrisko atslēgu un gofrēšanas instrumentu);

    5) 

    lai veiktu tehniskās apkopes uzdevumu, ir jāizmanto testēšanas iekārtas vai jāveic speciāla testēšana (piemēram, nesagraujošais tests, sistēmu testi vai aviācijas elektronikas iekārtu darbības pārbaudes);

    6) 

    tehniskās apkopes uzdevums sastāv no neplānotām īpašām pārbaudēm (piemēram, smagas nosēšanās pārbaudė);

    7) 

    tehniskās apkopes uzdevums ietekmē sistēmas, kas ir būtiskas instrumentālo lidojumu noteikumu (IFR) darbībām;

    8) 

    tehniskās apkopes uzdevums ir kompleksas tehniskās apkopes uzdevums saskaņā ar III papildinājumu, vai arī tas ir sastāvdaļas tehniskās apkopes uzdevums saskaņā ar ML.A.502. punkta a) vai b) apakšpunktu;

    9) 

    tehniskās apkopes uzdevums ir daļa no 100 stundu / ikgadējās pārbaudes (šādos gadījumos tehniskās apkopes uzdevumu apvieno ar lidojumderīguma pārbaudi, ko veic tehniskās apkopes organizācijas vai neatkarīgs sertificējošais personāls).

    Kritērijus, kas minēti 1.–9. punktā, nevar aizstāt ar mazāk ierobežojošiem norādījumiem, ko izdod saskaņā ar ML.A.302. punktā minēto gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu.

    Uzdevumus, kas aprakstīti gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatā (vai citās ekspluatācijas rokasgrāmatās), piemēram, gaisa kuģa sagatavošanu lidojumam (planiera spārnu montāžu vai pirmslidojuma pārbaudi, vai groza, degļa, degvielas cilindru un apvalka kopuma montāžu gaisa balonam u. tml.), neuzskata par tehniskās apkopes uzdevumiem, tāpēc tiem nav vajadzīgs izmantošanas sertifikāts. Tomēr personai, kas veic šādu daļu montāžu, ir pienākums nodrošināt, ka minētās daļas ir piemērotas uzstādīšanai un ir lietošanai derīgā stāvoklī.

    c)    Pilota īpašnieka veikto tehniskās apkopes uzdevumu izpilde un uzskaite

    Tehniskās apkopes datiem, kā norādīts ML.A.401. punktā, vienmēr ir jābūt pieejamiem pilota īpašnieka veiktās tehniskās apkopes laikā, un tie ir jāievēro. Saskaņā ar ML.A.803. punkta d) apakšpunktu izmantošanas sertifikātā ir jāiekļauj sīkāka informācija par datiem, kas izmantoti, pilotam īpašniekam veicot tehnisko apkopi.

    Pilotam īpašniekam ir jāinformē nolīgtā CAMO vai CAO (ja ir noslēgts attiecīgs līgums) par pilota īpašnieka veikto tehniskās apkopes uzdevumu pabeigšanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc darbu pabeigšanas saskaņā ar ML.A.305. punkta a) apakšpunktu.




    III papildinājums

    Kompleksās tehniskās apkopes uzdevumi, ko pilots īpašnieks nevar nodot

    ▼M8

    Visi turpmāk uzskaitītie uzdevumi ir kompleksās tehniskās apkopes uzdevumi, kurus saskaņā ar II papildinājumu neveic pilots īpašnieks. Pēc minēto uzdevumu izpildes nodošanu veic vai nu apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija, vai neatkarīgs sertificējošais personāls:

    ▼C2

    a) 

    jebkuras šādas gaisa kuģa korpusa daļas modifikācija, remonts vai nomaiņa kniedējot, līmējot, laminējot vai metinot:

    1) 

    kārbas veida sija;

    2) 

    spārna stringers vai hordas elements;

    3) 

    lonžerons;

    4) 

    lonžerona josla;

    5) 

    kopnes sijas elements;

    6) 

    sijas sieniņa;

    7) 

    lidlaivas korpusa vai pludiņa ķīļa vai borta elements;

    8) 

    gofrētas plāksnes spiedes elements spārna vai astes virsmā;

    9) 

    spārna galvenā riba;

    10) 

    spārna vai astes virsmas balstspraislis;

    11) 

    dzinēja rāmis;

    12) 

    fizelāžas lonžerons vai rāmis;

    13) 

    sānu kopnes, horizontālas kopnes vai starpsienas elements;

    14) 

    sēdekļa atbalsts vai kronšteins;

    15) 

    sēdekļa sliecīšu nomaiņa;

    16) 

    šasijas balsts vai balsts;

    17) 

    ass;

    18) 

    ritenis un

    19) 

    slēpe vai slēpes balsts, izņemot samazinātas berzes pārklājuma nomaiņu;

    b) 

    jebkuras šādas daļas modifikācija vai remonts:

    1) 

    gaisa kuģa korpusa vai pludiņa apšuvums, ja darba veikšanai nepieciešams lietot balstu, spīles vai palīgierīces;

    2) 

    gaisa kuģa apšuvums, kas ir pakļauts spiediena radītajām slodzēm, ja bojājums tajā pārsniedz 15 cm (6 collas) jebkurā virzienā;

    3) 

    vadības sistēmas nesošā daļa, ieskaitot stūres kātu, pedāli, vārpstu, sektoru, sviru, cauruļveida elementu ar lielu griezes pretestību, vadības sviru un kaltu vai lietu kronšteinu, bet izņemot:

    i) 

    remonta savienojuma vai kabeļa armatūras saspiešanu un

    ii) 

    ar kniedēm piestiprināta bīdstieņa gala stiprinājuma nomaiņu;

    4) 

    jebkura cita konstrukcija, kura nav uzskaitīta a) apakšpunktā un kuru ražotājs savā tehniskās apkopes rokasgrāmatā, konstrukcijas remonta rokasgrāmatā vai norādījumos par lidojumderīguma uzturēšanu ir norādījis kā pamatkonstrukciju;

    c) 

    šādas virzuļdzinēja tehniskās apkopes veikšana:

    1) 

    virzuļdzinēja demontāža un pēc tam tā atkārtota montāža, izņemot šādus gadījumus:

    i) 

    lai piekļūtu virzuļu/cilindru mezgliem vai

    ii) 

    lai noņemtu aizmugurējo papildu pārsegu nolūkā pārbaudīt un/vai nomainīt eļļas sūkņa daļas, ja šāds darbs neietver iekšējo mehānismu izņemšanu un atkārtotu uzstādīšanu;

    2) 

    redukcijas mehānismu demontāža un pēc tam to atkārtota montāža;

    3) 

    savienojumu cietlodēšana un metināšana, kas nav nelieli izplūdes elementu metināšanas labojumi, kurus veic pienācīgi apstiprināts vai atzīts metinātājs, izņemot sastāvdaļu nomaiņu;

    4) 

    tādu elementu atsevišķu sastāvdaļu noņemšana, kas piegādāti kā uz darbmašīnas pārbaudīti elementi, izņemot ekspluatācijā parasti aizstājamu vai regulējamu sastāvdaļu aizstāšanu vai regulēšanu;

    d) 

    propellera balansēšana, izņemot:

    1) 

    statiskās balansēšanas sertifikācijas vajadzībām, ja to paredz tehniskās apkopes rokasgrāmata, un

    2) 

    dinamisko balansēšanu uzstādītiem propelleriem, izmantojot elektronisko balansēšanas iekārtu, ja to atļauj tehniskās apkopes rokasgrāmata vai citi apstiprināti lidojumderīguma dati;

    e) 

    jebkuri papildu uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešami:

    1) 

    īpaši instrumenti, aprīkojums vai telpas, vai

    2) 

    ievērojamas koordinēšanas procedūras uzdevumu izpildes ilguma un vairāku personu iesaistīšanas dēļ.




    IV papildinājums

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts — EASA 15.c veidlapa

    PIEZĪME.  Personas un organizācijas, kas veic lidojumderīguma pārbaudi apvienojumā ar 100 stundu / ikgadējo inspekciju, var izmantot šīs veidlapas otru pusi, lai izdotu ML.A.801. punktā minēto izmantošanas sertifikātu, kas atbilst 100 stundu / ikgadējai inspekcijai.

    image

    ▼M6




    Vc PIELIKUMS

    (CAMO daļa)

    SATURA RĀDĪTĀJS

    A IEDAĻA — PRASĪBAS ORGANIZĀCIJAI

    CAMO.A.005

    Darbības joma

    CAMO.A.105

    Kompetentā iestāde

    CAMO.A.115

    Organizācijas sertifikāta pieteikums

    CAMO.A.120

    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    CAMO.A.125

    Organizācijas apstiprinājuma noteikumi un tiesības

    CAMO.A.130

    Izmaiņas organizācijā

    CAMO.A.135

    Spēkā esības uzturēšana

    CAMO.A.140

    Piekļuve

    CAMO.A.150

    Konstatējumi

    CAMO.A.155

    Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmu

    CAMO.A.160

    Ziņošana par atgadījumiem

    CAMO.A.200

    Pārvaldības sistēma

    CAMO.A.202

    Iekšējā drošības ziņošanas shēma

    CAMO.A.205

    Līgumu un apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

    CAMO.A.215

    Telpas

    CAMO.A.220

    Uzskaite

    CAMO.A.300

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums (CAME)

    CAMO.A.305

    Prasības personālam

    CAMO.A.310

    Lidojumderīguma pārbaudes personāla kvalifikācijas

    CAMO.A.315

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    CAMO.A.320

    Lidojumderīguma pārbaude

    CAMO.A.325

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības dati

    B IEDAĻA — PRASĪBAS IESTĀDĒM

    CAMO.B.005

    Darbības joma

    CAMO.B.115

    Uzraudzības dokumentācija

    CAMO.B.120

    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    CAMO.B.125

    Informācija Aģentūrai

    CAMO.B.135

    Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmu

    CAMO.B.200

    Pārvaldības sistēma

    CAMO.B.205

    Uzdevumu uzticēšana kvalificētām struktūrām

    CAMO.B.210

    Izmaiņas pārvaldības sistēmā

    CAMO.B.220

    Uzskaite

    CAMO.B.300

    Uzraudzības principi

    CAMO.B.305

    Uzraudzības programma

    CAMO.B.310

    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    CAMO.B.330

    Izmaiņas

    CAMO.B.350

    Konstatējumi un korektīvi pasākumi

    CAMO.B.355

    Apturēšana, ierobežošana un atsaukšana

    ▼M8

    I papildinājums –

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas sertifikāts – EASA 14. veidlapa

    ▼C2

    A IEDAĻA

    PRASĪBAS ORGANIZĀCIJAI

    CAMO.A.005    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas prasības, kas organizācijai jāizpilda, lai tā varētu iegūt tiesības izdot vai pagarināt gaisa kuģa un uzmontēšanai paredzētu sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanas vadības sertifikātu.

    CAMO.A.105    Kompetentā iestāde

    Šajā pielikumā kompetentā iestāde ir:

    (a) 

    iestāde, ko izraudzījusies dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas minētās organizācijas galvenā darījumdarbības vieta, ja apstiprinājums nav iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā;

    (b) 

    iestāde, ko izraudzījusies ekspluatanta dalībvalsts, ja apstiprinājums ir iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā;

    (c) 

    Aģentūra, ja organizācijas galvenā darījumdarbības vieta ir trešā valstī.

    CAMO.A.115    Organizācijas sertifikāta pieteikums

    a) 

    Pieteikumu sertifikāta saņemšanai vai grozījumu veikšanai esošā sertifikātā saskaņā ar šo pielikumu iesniedz tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā piemērojamās I pielikuma (M daļas), Vb pielikuma (ML daļas) un šā pielikuma prasības.

    b) 

    Sākotnējā sertifikāta saņemšanai atbilstoši šim pielikumam pretendenti iesniedz kompetentajai iestādei:

    1) 

    organizācijas veiktas iepriekšējas revīzijas rezultātus attiecībā pret piemērojamajām prasībām, kas paredzētas I pielikumā (M daļā), Vb pielikumā (ML daļā) un šajā pielikumā;

    2) 

    dokumentāciju, kas apliecina, kā tie izpildīs šajā regulā noteiktās prasības.

    Šādā dokumentācijā, kā paredzēts CAMO.A.130. punktā, iekļauj procedūras izklāstu par to, kā tiks pārvaldītas izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, un kā tās tiks paziņotas kompetentajai iestādei.

    CAMO.A.120    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    a) 

    Lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, organizācija var izmantot tādus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, kas ir alternatīvi pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem (AMC), kurus pieņēmusi Aģentūra.

    b) 

    Ja organizācija vēlas izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, pirms to izmantošanas tā kompetentajai iestādei sniedz pilnīgu aprakstu par šādiem alternatīvajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem. Aprakstā iekļauj visas iespējami būtiskās rokasgrāmatu vai procedūru izmaiņas, kā arī novērtējumu, kas pierāda atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    Organizācija šādus alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus var izmantot, ja ir saņemts iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums un paziņojums, kā paredzēts CAMO.B.120. punktā.

    CAMO.A.125    Organizācijas apstiprinājuma noteikumi un tiesības

    a) 

    Apstiprinājumu norāda sertifikātā, kas iekļauts I papildinājumā, un to izdod kompetentā iestāde.

    b) 

    Neatkarīgi no a) apakšpunkta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencētiem gaisa pārvadātājiem apstiprinājums ir daļa no gaisa kuģa ekspluatanta apliecības, ko kompetentā iestāde izdevusi attiecībā uz ekspluatēto gaisa kuģi.

    c) 

    Darba jomu norāda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā (CAME) saskaņā ar CAMO.A.300. punktu.

    d) 

    Saskaņā ar šo pielikumu apstiprināta organizācija var:

    1) 

    vadīt gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, izņemot gaisa kuģus, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, kā norādīts sertifikātā;

    2) 

    vadīt tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, ja tie ir norādīti gan organizācijas sertifikātā, gan tās gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā;

    3) 

    organizēt ierobežotu lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumu veikšanu, uzticot to jebkurai organizācijai, ar kuru noslēgts apakšuzņēmuma līgums un kura strādā saskaņā ar tās pārvaldības sistēmu, kā norādīts sertifikātā;

    ▼M8

    4) 

    pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta f) apakšpunktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktā;

    ▼M8

    5) 

    apstiprināt AMP saskaņā ar ML.A.302. punkta b) apakšpunkta 2. punktu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar Vb pielikumu (ML daļu).

    ▼C2

    e) 

    Organizācija, kura apstiprināta saskaņā ar šo pielikumu un kuras galvenā darījumdarbības vieta ir kādā no dalībvalstīm, var arī tikt apstiprināta lidojumderīguma pārbaužu veikšanai saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu un:

    ▼M8

    1) 

    izdot saistīto lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un savlaicīgi pagarināt tā derīguma termiņu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta c) apakšpunkta 2. punktā un e) apakšpunkta 2. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktā;

    ▼C2

    2) 

    izdot reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei ieteikumu veikt lidojumderīguma pārbaudi atbilstoši I pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta d) apakšpunkta vai M.A.904. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem.

    f) 

    Organizācija, kam ir e) apakšpunktā minētās tiesības, var arī tikt apstiprināta lidošanas atļaujas izdošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.711. punkta d) apakšpunktu tam konkrētajam gaisa kuģim, par kuru organizācija ir apstiprināta izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, ja organizācija apliecina atbilstību apstiprinātiem lidošanas nosacījumiem, ievērojot pienācīgu procedūru, kas noteikta CAMO.A.300. punktā minētajā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā.

    CAMO.A.130    Izmaiņas organizācijā

    a) 

    Iepriekš nepieciešams apstiprināt šādas izmaiņas organizācijā:

    1) 

    izmaiņas, kas skar sertifikāta darbības jomu vai organizācijas apstiprinājuma noteikumus;

    2) 

    saskaņā ar CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktu un b) apakšpunkta 2. punktu ieceltā personāla izmaiņas;

    3) 

    izmaiņas pārskatu sniegšanas kārtībā starp personālu, kas iecelts saskaņā ar CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktu un b) apakšpunkta 2. punktu, un atbildīgo pārvaldnieku;

    4) 

    procedūra attiecībā uz izmaiņām, kuras nav iepriekš jāapstiprina, kā minēts c) apakšpunktā.

    b) 

    Attiecībā uz izmaiņām, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem ir iepriekš jāapstiprina, organizācija kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai un saņem šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Pieteikumu iesniedz pirms jebkuru šādu izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu novērtēt, vai tiek nodrošināta nepārtraukta atbilstība Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, un nepieciešamības gadījumā grozīt organizācijas sertifikātu un tam pievienotos attiecīgos apstiprinājuma noteikumus.

    Organizācija kompetentajai iestādei iesniedz visu attiecīgo dokumentāciju.

    Izmaiņas īsteno tikai pēc tam, kad saskaņā ar CAMO.B.330. punktu ir saņemts oficiāls kompetentās iestādes apstiprinājums.

    Veicot izmaiņas, organizācija attiecīgā gadījumā darbojas saskaņā ar kompetentās iestādes nosacījumiem.

    c) 

    Visas izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, pārvalda un paziņo kompetentajai iestādei, kā noteikts CAMO.A.115. punkta b) apakšpunktā minētajā procedūrā, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar CAMO.B.310. punkta h) apakšpunktu.

    CAMO.A.135    Spēkā esības uzturēšana

    a) 

    Organizācijas sertifikāts ir spēkā, kamēr ir izpildīti visi šie nosacījumi:

    1) 

    organizācija atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar rīcību konstatējumu gadījumā, kā noteikts CAMO.B.350. punktā;

    2) 

    kompetentajai iestādei ir piešķirta piekļuve organizācijai, kā noteikts CAMO.A.140. punktā;

    3) 

    sertifikāts nav atdots vai atsaukts;

    b) 

    Attiecībā uz gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, gaisa kuģa ekspluatanta apliecības darbības izbeigšanās, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā organizācijas sertifikāts automātiski kļūst nederīgs attiecībā uz gaisa kuģa reģistrācijām, kas norādītas gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā, ja vien kompetentā iestāde nav skaidri noteikusi citādi.

    c) 

    Ja sertifikāts tiek atsaukts vai atdots, to nekavējoties nodod atpakaļ kompetentajai iestādei.

    CAMO.A.140    Piekļuve

    Lai konstatētu atbilstību Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu attiecīgajām prasībām, organizācija nodrošina, lai ikvienai personai, kuru pilnvarojusi kāda no turpmāk norādītajām iestādēm, jebkurā laikā būtu piekļuve jebkurām telpām, gaisa kuģiem, dokumentiem, ierakstiem, datiem, procedūrām vai jebkādiem citiem materiāliem, kas saistīti ar tās darbību, uz kuru attiecas sertifikācija, neatkarīgi no tā, vai par tās veikšanu ir noslēgts līgums/apakšuzņēmuma līgums:

    a) 

    kompetentā iestāde, kas definēta CAMO.A.105. punktā;

    b) 

    iestāde, kas rīkojas saskaņā ar CAMO.B.300. punkta d) apakšpunkta vai CAMO.B.300. punkta e) apakšpunkta noteikumiem.

    CAMO.A.150    Konstatējumi

    a) 

    Saņēmusi paziņojumu par konstatējumiem saskaņā ar CAMO.B.350. punktu, organizācija:

    1) 

    noskaidro neatbilstības pamatcēloni vai cēloņus un veicinošos faktorus;

    2) 

    nosaka korektīvo pasākumu plānu;

    3) 

    pierāda kompetentajai iestādei korektīvo pasākumu īstenošanu.

    b) 

    Darbības, kas minētas a) apakšpunkta 1., 2. un 3. punktā, veic ar minēto kompetento iestādi saskaņotajā termiņā, kā noteikts CAMO.B.350. punktā.

    CAMO.A.155    Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmu

    Organizācija īsteno:

    a) 

    visus drošības pasākumus, kurus prasa veikt kompetentā iestāde saskaņā ar CAMO.B.135. punktu;

    b) 

    visus pienākumus saistībā ar Aģentūras izdoto obligāto drošības informāciju.

    CAMO.A.160    Ziņošana par atgadījumiem

    a) 

    Organizācija savā pārvaldības sistēmā ievieš sistēmu ziņošanai par atgadījumiem, kura atbilst Regulā (ES) Nr. 376/2014 un Īstenošanas regulā (ES) 2015/1018 ( 16 ) noteiktajām prasībām.

    b) 

    Neskarot a) apakšpunktu, organizācija nodrošina, ka kompetentajai iestādei un par gaisa kuģa projektu atbildīgajai organizācijai tiek paziņots par visiem incidentiem, darbības traucējumiem, tehniskiem defektiem, tehnisko ierobežojumu pārsniegšanu, atgadījumiem, kas liecina par datos, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļu), ietvertu neprecīzu, nepilnīgu vai neskaidru informāciju, vai par citiem nestandarta apstākļiem, kas ir apdraudējuši vai varējuši apdraudēt gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un kas nav izraisījuši negadījumu vai nopietnu incidentu.

    c) 

    Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/1018, a) un b) apakšpunktā minētos ziņojumus sagatavo tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, un tajos iekļauj visu attiecīgo informāciju par apstākļiem, kādi zināmi organizācijai.

    d) 

    Ziņojumus sniedz iespējami drīz, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad organizācija konstatējusi konkrētos apstākļus, par kuriem tiek ziņots, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ārkārtēju apstākļu dēļ.

    e) 

    Attiecīgā gadījumā organizācija sagatavo papildu ziņojumu, kurā izklāsta darbības, ko tā plāno veikt, lai novērstu līdzīgus atgadījumus nākotnē, tiklīdz šādas darbības tiek noteiktas. Ziņojumu sagatavo tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde.

    CAMO.A.200    Pārvaldības sistēma

    a) 

    Organizācija izveido, ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ir šādi elementi:

    1) 

    skaidri noteikti atbildības un pārskatatbildības virzieni visā organizācija, tostarp tieša pakļautība atbildīgajam pārvaldniekam drošības jautājumos;

    2) 

    organizācijas vispārējās drošības koncepcijas un principu apraksts jeb “drošības politika”;

    3) 

    ar organizācijas darbību saistīto aviācijas apdraudējuma faktoru noteikšana, to novērtēšana un saistīto risku pārvaldība, tostarp darbības risku mazināšanai un to efektivitātes pārbaudei;

    4) 

    uzdevumu veikšanai nepieciešamās personāla apmācības un kompetences uzturēšana;

    5) 

    visu pārvaldības sistēmas pamatprocesu dokumentēšana, iekļaujot procesu darbinieku informēšanai par viņu pienākumiem un procedūru grozījumu ieviešanai šādā dokumentācijā;

    6) 

    funkcija, ar kuru uzraudzīt organizācijas atbilstību attiecīgajām prasībām. Atbilstības uzraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu, ar kuru konstatējumus paziņo atbildīgajam pārvaldniekam, lai pēc vajadzības nodrošinātu korektīvo pasākumu lietpratīgu īstenošanu;

    7) 

    visas papildu prasības, kas noteiktas šajā regulā.

    b) 

    Pārvaldības sistēma atbilst organizācijas lielumam un tās darbību veidam un sarežģītībai, ņemot vērā ar šādām darbībām saistītos apdraudējumus un attiecīgos riskus.

    c) 

    Ja organizācijai ir viens vai vairāki papildu organizācijas sertifikāti Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu darbības jomā, pārvaldības sistēmu var integrēt sistēmā, kas prasīta piešķirtajā(-os) papildu sertifikātā(-os).

    d) 

    Neatkarīgi no c) apakšpunkta gaisa pārvadātājiem, kas licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, šajā pielikumā paredzētā pārvaldības sistēma ir ekspluatanta pārvaldības sistēmas neatņemama daļa.

    CAMO.A.202    Iekšējā drošības ziņošanas shēma

    a) 

    Savā pārvaldības sistēmā organizācija izveido iekšēju drošības ziņošanas shēmu, kas nodrošina iespēju apkopot un izvērtēt atgadījumus, par kuriem jāziņo saskaņā ar CAMO.A.160. punktu.

    b) 

    Minētā shēma arī nodrošina iespēju apkopot un izvērtēt tās iekšēji paziņotās kļūdas, gandrīz notikušos notikumus un apdraudējumus, uz kuriem nav attiecināms a) apakšpunkts.

    c) 

    Ar šīs shēmas starpniecību organizācija:

    1) 

    noskaidro visu paziņoto kļūdu, gandrīz notikušo notikumu un apdraudējumu cēloņus un veicinošos faktorus un risina tos drošības riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar CAMO.A.200. punkta a) apakšpunkta 3. punktu;

    2) 

    nodrošina, ka tiek izvērtēta visa zināmā būtiskā informācija par kļūdām, nespēju ievērot procedūras, gandrīz notikušiem notikumiem un apdraudējumiem, un nodrošina metodi informācijas apritei, ja nepieciešams.

    d) 

    Organizācija ikvienai organizācijai, ar kuru tai noslēgts apakšuzņēmuma līgums, nodrošina piekļuvi savai iekšējai drošības ziņošanas shēmai.

    e) 

    Organizācija sadarbojas ar drošību saistītā izmeklēšanā ar jebkuru citu organizāciju, kura dod ievērojamu ieguldījumu tās lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbību drošībā.

    CAMO.A.205    Līgumu un apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

    a) 

    Organizācija nodrošina, ka gadījumā, ja tā noslēdz līgumu par tehnisko apkopi vai apakšuzņēmuma līgumu jebkuru daļu no savām lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbībām:

    1) 

    šādas darbības atbilst piemērojamajām prasībām, un

    2) 

    visus aviācijas drošības apdraudējumus, kas saistīti ar šādu līgumu vai apakšuzņēmuma līgumu noslēgšanu, risina organizācijas pārvaldības sistēmas ietvaros.

    b) 

    Kad organizācija jebkuru daļu no savām lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbībām nodod citai organizācijai uz apakšuzņēmuma līguma pamata, organizācija, ar kuru noslēgts apakšuzņēmuma līgums, darbojas saskaņā ar organizācijas apstiprinājumu. Organizācija nodrošina, ka kompetentā iestāde var piekļūt organizācijai, ar kuru noslēgts apakšuzņēmuma līgums, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību piemērojamajām prasībām.

    CAMO.A 215    Telpas

    Organizācija CAMO.A.305. punktā minētajam personālam nodrošina piemērotas biroja telpas attiecīgajās tā atrašanās vietās.

    CAMO.A.220    Uzskaite

    a) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzskaite

    1) 

    Organizācija nodrošina M.A.305., ML.A.305. un, ja piemērojams, M.A.306. punktā prasīto uzskaites datu saglabāšanu.

    2) 

    Organizācija reģistrē visu informāciju par veiktajiem darbiem.

    3) 

    Ja organizācijai ir CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktā minētās tiesības, tā saglabā katra izdotā vai — attiecīgā gadījumā — pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta un ieteikuma kopiju kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem. Papildus organizācija saglabā visu to lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu kopijas, kurus tā pagarinājusi, izmantojot CAMO.A.125. punkta d) apakšpunkta 4. punktā minētās tiesības.

    4) 

    Ja organizācijai ir CAMO.A.125. punkta f) apakšpunktā minētās tiesības, tā saglabā katras tādas lidošanas atļaujas kopiju, kuru tā izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21A.729. punkta noteikumiem.

    5) 

    Organizācija saglabā visu a) apakšpunkta 2.–4. punktā minēto uzskaites datu kopijas trīs gadus no brīža, kad atbildība par gaisa kuģi saskaņā ar M.A.201. vai ML.A.201. punktu ir pastāvīgi nodota citai personai vai organizācijai.

    6) 

    Ja organizācija izbeidz darbību, visus saglabātos uzskaites datus nodod gaisa kuģa īpašniekam.

    b) 

    Uzskaites dati par pārvaldības sistēmu un noslēgtajiem līgumiem un apakšuzņēmuma līgumiem

    1) 

    Organizācija nodrošina, ka tiek saglabāti šādi uzskaites dati:

    i) 

    uzskaites dati par pārvaldības sistēmas pamatprocesiem, kā noteikts CAMO.A.200. punktā;

    ii) 

    noslēgtie līgumi un apakšuzņēmuma līgumi, kā noteikts CAMO.A.205. punktā.

    2) 

    Uzskaites datus par pārvaldības sistēmu, kā arī jebkuriem līgumiem atbilstīgi CAMO.A.205. punktam saglabā vismaz piecus gadus.

    c) 

    Personāla uzskaites dati

    1) 

    Organizācija nodrošina, ka tiek saglabāti šādi uzskaites dati:

    i) 

    uzskaites dati par lidojumderīguma uzturēšanas vadībā iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, atbilstības uzraudzību un drošības pārvaldību;

    ii) 

    uzskaites dati par visa tā personāla kvalifikāciju un pieredzi, kas veic lidojumderīguma pārbaudes un kas izdod ieteikumus un lidošanas atļaujas.

    2) 

    Uzskaites datos par visu personālu, kas veic lidojumderīguma pārbaudes, personālu, kas izdod ieteikumus, un personālu, kas izdod lidošanas atļaujas, iekļauj informāciju par jebkuru atbilstīgu kvalifikāciju, kam pievienots kopsavilkums par attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības pieredzi un apmācību un atļaujas kopija.

    3) 

    Uzskaites datus par personālu saglabā tik ilgi, kamēr konkrētais darbinieks strādā organizācijā, un glabā vēl trīs gadus pēc darbinieka aiziešanas no darba organizācijā.

    d) 

    Organizācija izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina informācijas par visām veiktajām darbībām pienācīgu saglabāšanu un visu darbību ticamu izsekojamību.

    e) 

    Uzskaites datu formāts ir noteikts organizācijas procedūrās.

    f) 

    Uzskaites datus glabā tā, lai nodrošinātu to aizsardzību pret bojājumiem, sagrozījumiem un zādzību.

    CAMO.A.300    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojums

    a) 

    Organizācija iesniedz kompetentajai iestādei lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu un — attiecīgā gadījumā — visas tajā minētās saistītās rokasgrāmatas un procedūras, kurā iekļauta šāda informācija:

    1) 

    atbildīgā pārvaldnieka parakstīts apliecinājums par to, ka organizācija savā darbībā vienmēr ievēros attiecīgi šo pielikumu, I pielikumu (M daļu) un Vb pielikumu (ML daļu), kā arī apstiprināto lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu. Ja atbildīgais pārvaldnieks nav organizācijas galvenais izpilddirektors, tad galvenais izpilddirektors ar parakstu apstiprina minēto apliecinājumu;

    2) 

    organizācijas drošības politika, kā noteikts CAMO.A.200. punkta a) apakšpunkta 2. punktā;

    3) 

    organizācijas darba joma, kas saistīta ar apstiprinājuma noteikumiem;

    4) 

    vispārīgs apraksts par cilvēkresursiem un par ieviesto sistēmu darbinieku pieejamības plānošanai, kā prasīts CAMO.A.305. punkta d) apakšpunktā;

    5) 

    CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktā, b) apakšpunkta 2. punktā un f) apakšpunktā minētās(-to) personas(-u) amats, vārds un uzvārds;

    6) 

    saskaņā ar CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktu, b) apakšpunkta 2. punktu un e) un f) apakšpunktu iecelto personu uzdevumi, pienākumi, atbildības jomas un pilnvaras;

    7) 

    struktūrshēma, kurā parādītas saistītās pārskatatbildības un atbildības ķēdes starp visām personām, kas minētas CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktā, b) apakšpunkta 2. punktā un e) un f) apakšpunktā, saistībā ar CAMO.A.200. punkta a) apakšpunkta 1. punktu;

    8) 

    to darbinieku saraksts, kuri ir pilnvaroti izdot CAMO.A.305. punkta e) apakšpunktā minētos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus vai ieteikumus, attiecīgā gadījumā norādot darbiniekus, kuri ir pilnvaroti izdot lidošanas atļaujas saskaņā ar CAMO.A.125. punkta c) apakšpunktu;

    9) 

    telpu vispārējs apraksts un atrašanās vieta;

    10) 

    CAMO.A.202. punktā prasītās iekšējās drošības ziņošanas shēmas apraksts;

    11) 

    procedūras, kurās norādīts, kā organizācija nodrošina atbilstību attiecīgi šim pielikumam, I pielikumam (M daļai) un Vb pielikumam (ML daļai), tostarp jo īpaši:

    i) 

    dokumentācija par pārvaldības sistēmas pamatprocesiem, kā prasīts CAMO.A.200. punktā;

    ii) 

    procedūras, kurās noteikts, kā organizācija kontrolē visas nolīgtajiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem uzdotās darbības, kā prasīts CAMO.A.205. punktā un CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktā;

    iii) 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības, lidojumderīguma pārbaudes un lidošanas atļauju procedūras atkarībā no konkrētā gadījuma;

    iv) 

    procedūra, kurā noteikta to izmaiņu joma, kuras nav iepriekš jāapstiprina, un aprakstīts, kā šādas izmaiņas tiks pārvaldītas un paziņotas, kā prasīts CAMO.A.115. punkta b) apakšpunktā un CAMO.A.130. punkta c) apakšpunktā;

    v) 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma grozījumu procedūras;

    12) 

    apstiprināto gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu saraksts attiecībā uz tiem gaisa kuģiem, par kuriem ir noslēgts lidojumderīguma uzturēšanas vadības līgums saskaņā ar M.A.201. vai ML.A.201. punktu;

    13) 

    tehniskās apkopes līgumu saraksts saskaņā ar CAMO.A.315. punkta c) apakšpunktu;

    14) 

    pašreizējo apstiprināto alternatīvo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu saraksts.

    b) 

    Sākotnēji izdoto lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu apstiprina kompetentā iestāde. To groza pēc vajadzības, lai nodrošinātu, ka tajā pastāvīgi ir iekļauts faktiskajai situācijai atbilstošs organizācijas apraksts.

    ▼M8

    c) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma grozījumus pārvalda, kā noteikts a) apakšpunkta 11) punkta iv) un v) apakšpunktā minētajās procedūrās. Visus grozījumus, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkta 11) punkta iv) apakšpunktā minētās procedūras darbības joma, kā arī grozījumus, kas saistīti ar CAMO.A.130. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām izmaiņām, apstiprina kompetentā iestāde.

    ▼C2

    CAMO.A.305    Prasības personālam

    a) 

    Organizācija ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kuru tā pilnvaro nodrošināt, ka visas lidojumderīguma uzturēšanas vadības darbības var tikt finansētas un izpildītas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Atbildīgais pārvaldnieks:

    1) 

    nodrošina, ka ir pieejami visi nepieciešamie resursi lidojumderīguma uzturēšanas vadībai saskaņā ar attiecīgi šo pielikumu, I pielikumu (M daļu) un Vb pielikumu (ML daļu), lai atbalstītu organizācijas apstiprinājuma sertifikātu;

    2) 

    ievieš un veicina drošības politiku, kas norādīta CAMO.A.200. punktā;

    3) 

    ieceļ personu vai personu grupu, kuras pienākums ir nodrošināt, ka organizācija vienmēr ievēro piemērojamās prasības attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas vadību, lidojumderīguma pārbaudēm un lidošanas atļaujām, kuras noteiktas šajā pielikumā, I pielikumā (M daļā) un Vb pielikumā (ML daļā);

    4) 

    ieceļ personu vai personu grupu, kuras pienākums ir pārvaldīt atbilstības uzraudzības funkciju kā pārvaldības sistēmas daļu;

    5) 

    ieceļ personu vai personu grupu, kuras pienākums ir vadīt efektīvu drošības pārvaldības procesu izstrādi, administrēšanu un uzturēšanu kā pārvaldības sistēmas daļu;

    6) 

    nodrošina, ka personai vai personu grupai, kas iecelta saskaņā ar CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktu un b) apakšpunkta 2. punktu, ir tieša piekļuve, lai pārvaldnieku varētu pienācīgi informēt par atbilstības un drošības jautājumiem;

    7) 

    pierāda pamatizpratni par šo regulu.

    b) 

    Turklāt attiecībā uz organizācijām, kas apstiprinātas arī par gaisa pārvadātājiem, kuri licencēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008, atbildīgais pārvaldnieks:

    1) 

    ir persona, kuru ieceļ par gaisa pārvadātāja atbildīgo pārvaldnieku, kā prasīts Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikuma (ORO daļas) ORO.GEN.210. punkta a) apakšpunktā;

    2) 

    ieceļ personu, kura atbild par lidojumderīguma uzturēšanas vadību un uzraudzību un kuru nenodarbina saskaņā ar II pielikumu (145. daļu) apstiprināta organizācija uz tāda līguma pamata, kas noslēgts ar ekspluatantu, izņemot, ja tam īpaši piekrīt kompetentā iestāde.

    c) 

    Persona vai personas, kas ieceltas saskaņā ar CAMO.A.305. punkta a) apakšpunkta 3.–5. punktu un b) apakšpunkta 2. punktu, spēj pierādīt atbilstošas zināšanas, sagatavotību un apmierinošu pieredzi, kas saistīta ar gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas vadību, un pierādīt zināšanas par šīs regulas praktisko darbību. Šāda(-as) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam pārvaldniekam.

    d) 

    Organizācijā ir ieviesta sistēma darbinieku pieejamības plānošanai, kas nodrošina, ka organizācijai ir pietiekams pienācīgi kvalificētu darbinieku skaits organizācijas darbību plānošanai, izpildei, uzraudzībai, pārbaudei un pārraudzībai saskaņā ar apstiprinājuma noteikumiem.

    e) 

    Lai organizācija varētu tikt apstiprināta lidojumderīguma pārbaužu veikšanai vai ieteikumu izdošanai saskaņā ar CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktu un, ja piemērojams, lidošanas atļauju izdošanai saskaņā ar CAMO.A.125. punkta f) apakšpunktu, tās lidojumderīguma pārbaudes personālam jābūt kvalificētam un apstiprinātam saskaņā ar CAMO.A.310. punktu.

    f) 

    Lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu pagarināšanai saskaņā ar CAMO.A.125. punkta d) apakšpunkta 4. punktu organizācija ieceļ personas, kas ir pilnvarotas to darīt.

    g) 

    Organizācija nosaka un kontrolē tā personāla kompetenci, kas iesaistīts atbilstības uzraudzībā, drošības pārvaldībā, lidojumderīguma uzturēšanas vadībā, lidojumderīguma pārbaudēs vai ieteikumu izdošanā un, ja piemērojams, lidošanas atļauju izdošanā, atbilstoši procedūrai un standartam, par kuru tā vienojas ar kompetento iestādi. Papildus nepieciešamajām speciālajām zināšanām, kas saistītas ar darba uzdevumiem, kompetencē jābūt ietvertai arī izpratnei par drošības pārvaldības un cilvēkfaktora principiem, kas atbilst attiecīgās personas darba uzdevumiem un pienākumiem organizācijā.

    CAMO.A.310    Lidojumderīguma pārbaudes personāla kvalifikācijas

    a) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personālam, kas izdod lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus vai ieteikumus saskaņā ar CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktu un, ja piemērojams, izdod lidošanas atļaujas saskaņā ar CAMO.A.125. punkta f) apakšpunktu, ir:

    1) 

    vismaz piecu gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā;

    2) 

    attiecīga licence, kas atbilst III pielikuma (66. daļas) prasībām, vai augstākā izglītība aeronavigācijā vai līdzvērtīga valsts piešķirta kvalifikācija;

    3) 

    nodrošināta oficiāla aeronavigācijas tehniskās apkopes apmācība;

    4) 

    amats apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem.

    b) 

    Neatkarīgi no a) apakšpunkta 1., 3. un 4. punkta prasību, kas noteikta a) apakšpunkta 2. punktā, var aizstāt ar piecu gadu ilgu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanā papildus tām prasībām, kuras jau ir noteiktas a) apakšpunkta 1. punktā.

    c) 

    Lidojumderīguma pārbaudes personālam, ko iecēlusi organizācija, atļauju minētā organizācija var izdot tikai tad, ja to oficiāli ir apstiprinājusi kompetentā iestāde pēc tam, kad kompetentās iestādes uzraudzībā vai organizācijas apstiprinātā lidojumderīguma pārbaudes personāla uzraudzībā ir apmierinoši veikta lidojumderīguma pārbaude saskaņā procedūru, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi kā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma daļu.

    d) 

    Organizācija nodrošina, ka lidojumderīguma pārbaudes personāls var pierādīt atbilstīgu nesen iegūtu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas vadības jomā.

    CAMO.A.315    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    a) 

    Organizācija nodrošina, ka visa lidojumderīguma uzturēšanas vadība tiek īstenota saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) A iedaļas C apakšdaļu vai Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas C apakšiedaļu.

    b) 

    Attiecībā uz ikvienu gaisa kuģi, kas tiek pārvaldīts, organizācija jo īpaši:

    1) 

    nodrošina, ka ir izstrādāta un tiek kontrolēta gaisa kuģa tehniskās apkopes programma, kurā ietverta ikviena piemērojamā drošuma programma, kā prasīts attiecīgi M.A.302. vai ML.A.302. punktā;

    2) 

    attiecībā uz gaisa kuģiem, ko neizmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, iesniedz gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas kopiju īpašniekam vai ekspluatantam, kurš ir atbildīgs saskaņā ar attiecīgi M.A.201. vai ML.A.201. punktu;

    3) 

    nodrošina, ka dati, ko izmanto jebkādu modifikāciju un remontu veikšanai, atbilst attiecīgi M.A.304. vai ML.A.304. punktam;

    4) 

    attiecībā uz visiem kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju vai gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēti gaisa pārvadātāji, izveido procedūru neobligāto modifikāciju un/vai pārbaužu novērtēšanai un pieņem lēmumu par to piemērošanu, izmantojot organizācijas drošības riska pārvaldības procesu, kā prasīts CAMO.A.200. punkta a) apakšpunkta 3. punktā;

    5) 

    nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā gaisa kuģis, dzinējs(-i), propellers(-i) un to sastāvdaļas tiek nogādāti attiecīgi apstiprinātā tehniskās apkopes organizācijā, kas minēta I pielikuma (M daļas) F apakšdaļā, II pielikumā (145. daļā) vai Vd pielikumā (CAO daļā);

    6) 

    uzdod veikt tehnisko apkopi, pārrauga darbības un koordinē saistītos lēmumus, lai nodrošinātu, ka visi tehniskās apkopes darbi tiek veikti pienācīgi un tiek atbilstoši nodoti gaisa kuģa lidojumderīguma noteikšanai.

    c) 

    Ja organizācija nav pienācīgi apstiprināta saskaņā ar I pielikuma (M daļas) F apakšdaļu, II pielikumu (145. daļu) vai Vd pielikumu (CAO daļu), tā, apspriežoties ar ekspluatantu, pārvalda rakstiskos tehniskās apkopes līgumus, kas prasīti M.A.201. punkta e) apakšpunkta 3. punktā, f) apakšpunkta 3. punktā, g) apakšpunkta 3. punktā un h) apakšpunkta 3. punktā vai ML.A.201. punktā, lai nodrošinātu, ka:

    1) 

    visu tehnisko apkopi galu galā veic pienācīgi apstiprināta tehniskās apkopes organizācija;

    ▼M8

    2) 

    funkcijas, kas noteiktas attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.301. punkta b), c), f) un g) apakšpunktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.301. punktā, tiek skaidri norādītas.

    ▼C2

    d) 

    Neatkarīgi no c) apakšpunkta minētais līgums var būt atsevišķu darbuzdevumu veidā, kas adresēti tehniskās apkopes organizācijai, kad gaisa kuģim nepieciešama:

    1) 

    neplānota operatīvā tehniskā apkope;

    2) 

    sastāvdaļu tehniskā apkope, tostarp attiecīgā gadījumā dzinēja un propellera apkope.

    e) 

    Organizācija nodrošina, ka lidojumderīguma uzturēšanas vadības laikā, tostarp visu uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem nodoto darbību laikā, tiek ņemti vērā cilvēkfaktori un cilvēku veiktspējas ierobežojumi.

    CAMO.A.320    Lidojumderīguma pārbaude

    Organizācija, kas apstiprināta saskaņā ar CAMO.A.125. punkta e) apakšpunktu, lidojumderīguma pārbaudes veic saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (M daļas) ML.A.903. punktu.

    ▼M8

    CAMO.A.325    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības dati

    Lai veiktu šā pielikuma (CAMO daļas) CAMO.A.315. punktā minētos lidojumderīguma uzturēšanas uzdevumus, organizācija glabā un izmanto jaunākos piemērojamos tehniskās apkopes datus attiecīgi saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.401. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.401. punktu. Minētos datus var sniegt īpašnieks vai ekspluatants, ar nosacījumu, ka ar šādu īpašnieku vai ekspluatantu ir noslēgts attiecīgs līgums. Šādā gadījumā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija šādus datus glabā tikai tik ilgi, kamēr līgums ir spēkā, ja vien CAMO.A.220. punkta a) apakšpunktā nav noteikts citādi.

    ▼C2

    B IEDAĻA

    PRASĪBAS IESTĀDĒM

    CAMO.B.005    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās un pārvaldības sistēmas prasības, kas jāievēro kompetentajai iestādei, kurai uzdots īstenot šā pielikuma A iedaļu un nodrošināt tās izpildi.

    CAMO.B.115    Uzraudzības dokumentācija

    Kompetentā iestāde attiecīgajiem darbiniekiem nodrošina visus tiesību aktus, standartus, noteikumus, tehniskās publikācijas un saistītos dokumentus, lai viņi varētu veikt savu uzdevumus un izpildīt pienākumus.

    CAMO.B.120    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    a) 

    Aģentūra izstrādā pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    b) 

    Lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, var izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus.

    c) 

    Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar kuru var pastāvīgi izvērtēt, vai visi alternatīvie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi, ko izmanto pati kompetentā iestāde vai tās uzraudzītās organizācijas, ļauj panākt atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    d) 

    Lai izvērtētu visus alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, ko organizācija ierosinājusi saskaņā ar CAMO.A.120. punktu, kompetentā iestāde analizē iesniegto dokumentāciju un nepieciešamības gadījumā veic organizācijas pārbaudi.

    Ja kompetentā iestāde konstatē, ka alternatīvie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tā nekavējoties:

    1) 

    informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus drīkst īstenot, un vajadzības gadījumā attiecīgi groza pieteikuma iesniedzēja apstiprinājumu vai sertifikātu;

    2) 

    informē Aģentūru par to saturu, tostarp iesniedz attiecīgās dokumentācijas kopijas.

    e) 

    Ja kompetentā iestāde pati izmanto alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tā:

    1) 

    nodrošina to pieejamību visām tās uzraudzītajām organizācijām un personām;

    2) 

    bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru.

    Kompetentā iestāde Aģentūrai iesniedz pilnīgu aprakstu par alternatīvajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem, tostarp visus būtiskos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas pierāda, ka tie atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    CAMO.B.125    Informācija Aģentūrai

    a) 

    Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru, ja rodas būtiskas problēmas saistībā ar Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanu.

    b) 

    Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, kurus tā saņēmusi atbilstoši CAMO.A.160. punktam.

    CAMO.B.135    Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmu

    a) 

    Neskarot Regulu (ES) Nr. 376/2014 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/1018 ( 17 ), kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas apkopošanai, analizēšanai un izplatīšanai.

    b) 

    Aģentūra ievieš sistēmu pienācīgai visas saņemtās attiecīgās drošības informācijas analizēšanai un bez nepamatotas kavēšanās nodod dalībvalstīm un Komisijai visu informāciju, tostarp par ieteikumiem vai veicamajiem korektīvajiem pasākumiem, kas tām nepieciešama, lai savlaicīgi reaģētu uz drošības problēmu, kas saistīta ar Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu darbības jomā ietilpstošajiem ražojumiem, daļām, ierīcēm, personām vai organizācijām.

    c) 

    Pēc a) un b) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas novēršanai.

    d) 

    Par saskaņā ar c) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nekavējoties paziņo visām personām vai organizācijām, kurām jānodrošina atbilstība šiem pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Kompetentā iestāde par minētajiem pasākumiem paziņo arī Aģentūrai un, ja nepieciešama kopīga rīcība, arī citām dalībvalstīm, uz kurām tie attiecas.

    CAMO.B.200    Pārvaldības sistēma

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ir vismaz šādi elementi:

    1) 

    dokumentētas politikas nostādnes un procedūras, kurās aprakstīta tās organizācija, kā arī līdzekļi un metodes, ar ko panāk atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Procedūras regulāri atjaunina, un tās ir kompetentās iestādes darba pamatdokumenti visu attiecīgo uzdevumu veikšanai;

    2) 

    pietiekams darbinieku skaits kompetentās iestādes uzdevumu veikšanai un pienākumu izpildei. Ir ieviesta sistēma darbinieku pieejamības plānošanai, lai nodrošinātu visu uzdevumu pienācīgu izpildi;

    3) 

    darbinieki, kuri ir kvalificēti viņiem uzticēto uzdevumu veikšanai un kuri ir guvuši nepieciešamās zināšanas, pieredzi, sākotnējo apmācību un periodisko apmācību, lai nodrošinātu kompetences nepārtrauktību;

    4) 

    piemērotas telpas un biroja aprīkojums uzticēto uzdevumu izpildei;

    5) 

    funkcija, ar ko uzrauga pārvaldības sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām un procedūru piemērotību un kas ietver iekšējās revīzijas procesa un drošības risku pārvaldības procesa izveidi. Atbilstības uzraudzība iekļauj atgriezeniskās saites sistēmu revīzijas konstatējumu nosūtīšanai kompetentās iestādes augstākajai vadībai, lai vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus;

    6) 

    persona vai personu grupa, kas attiecībā uz atbilstības uzraudzības funkciju ir tieši pakļauta kompetentās iestādes augstākajai vadībai.

    b) 

    Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, tostarp pārvaldības sistēmai, ieceļ vienu vai vairākas personas, kam ir vispārējā atbildība par attiecīgā(-o) uzdevuma(-u) pārvaldību.

    c) 

    Kompetentā iestāde izveido procedūras dalībai savstarpējā visas nepieciešamās informācijas apmaiņā un palīdzības sniegšanā ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp saistībā ar visiem konstatējumiem un pēcpasākumiem, ko veic to personu un organizāciju uzraudzības rezultātā, kuras darbojas vienas dalībvalsts teritorijā, bet kuras ir sertificējusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra.

    d) 

    Standartizācijas nolūkos Aģentūrai un organizācijām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, pēc pieprasījuma tiek nodrošināta ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopija.

    CAMO.B.205    Uzdevumu uzticēšana kvalificētām struktūrām

    a) 

    Uzdevumus saistībā ar to personu vai organizāciju sākotnējo sertificēšanu vai pastāvīgo uzraudzību, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu darbības joma, dalībvalstis drīkst uzticēt tikai kvalificētām struktūrām. Uzdevumu sadalē kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:

    1) 

    ieviesta sistēma, ar kuru sākotnēji un pastāvīgi novērtē, vai kvalificētā struktūra atbilst Regulas (ES) 2018/1139 VI pielikumam “Pamatprasības kvalificētām struktūrām”. Minēto sistēmu un novērtēšanas rezultātus dokumentē;

    2) 

    ar kvalificēto struktūru noslēgta dokumentēta vienošanās, kuru abas puses apstiprinājušas attiecīgajā vadības līmenī un kurā skaidri noteikti:

    i) 

    veicamie uzdevumi;

    ii) 

    iesniedzamās deklarācijas, ziņojumi un uzskaites dati;

    iii) 

    tehniskie nosacījumi, kas jāievēro šādu uzdevumu veikšanā;

    iv) 

    saistītais atbildības segums;

    v) 

    šādu uzdevumu izpildes laikā iegūtajai informācijai piešķirtā aizsardzība.

    b) 

    Kompetentā iestāde nodrošina, ka CAMO.B.200. punkta a) apakšpunkta 5. punktā prasītais iekšējās revīzijas process un drošības risku pārvaldības process aptver visus kompetentās iestādes vārdā veiktos sertificēšanas vai pastāvīgās uzraudzības uzdevumus.

    CAMO.B.210    Izmaiņas pārvaldības sistēmā

    a) 

    Kompetentajā iestādē ir ieviesta sistēma, ar kuru nosaka izmaiņas, kas ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (ES) 2018/1139 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos. Minētā sistēma nodrošina, ka kompetentā iestāde var attiecīgi rīkoties, lai uzturētu savas pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti.

    b) 

    Kompetentā iestāde atjaunina savu pārvaldības sistēmu, tajā savlaicīgi atspoguļojot visas Regulā (ES) 2018/1139 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos veiktās izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu.

    c) 

    Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (ES) 2018/1139 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos.

    CAMO.B.220    Uzskaite

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pienācīgu saglabāšanu, pieejamību un ticamu izsekojamību:

    1) 

    pārvaldības sistēmas dokumentētās politikas nostādnes un procedūras;

    2) 

    personāla apmācība, kvalifikācija un apstiprināšana;

    3) 

    uzdevumu sadale, iekļaujot gan CAMO.B.205. punktā prasītos elementus, gan informāciju par sadalītajiem uzdevumiem;

    4) 

    sertifikācijas procesi un sertificēto organizāciju pastāvīgā uzraudzība, tostarp:

    i) 

    pieteikums organizācijas sertifikāta saņemšanai;

    ii) 

    kompetentās iestādes pastāvīgās uzraudzības programma, ietverot visus novērtējumu, revīziju un pārbaužu uzskaites datus;

    iii) 

    organizācijas sertifikāts, ietverot visas tā izmaiņas;

    iv) 

    pārraudzības programmas kopija, kurā uzskaitīti datumi, kad jāveic revīzijas, un datumi, kad tās veiktas;

    v) 

    visas oficiālās sarakstes kopijas;

    vi) 

    informācija par konstatējumiem, korektīvajiem pasākumiem un to slēgšanas datumu, un par visiem atbrīvojumiem un piespiedu izpildes darbībām;

    vii) 

    visi novērtējumu, revīziju un pārbaužu ziņojumi, ko izdevusi cita kompetentā iestāde atbilstoši CAMO.B.300. punkta d) apakšpunktam;

    viii) 

    visu lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju pašraksturojumu vai rokasgrāmatu un to grozījumu kopijas;

    ix) 

    visu citu kompetentās iestādes apstiprinātu dokumentu kopijas;

    5) 

    organizāciju ierosināto alternatīvo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu izvērtēšana un paziņošana Aģentūrai un pašas kompetentās iestādes izmantoto alternatīvo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu novērtējums;

    6) 

    drošības informācija un pēcpasākumi saskaņā ar CAMO.B.125. punktu;

    7) 

    elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    b) 

    Kompetentā iestāde uztur visu tās izdoto organizācijas sertifikātu sarakstu.

    c) 

    Visus a) un b) apakšpunktā minētos uzskaites datus glabā vismaz piecus gadus, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.

    d) 

    Visus a) un b) apakšpunktā minētos uzskaites datus pēc pieprasījuma dara pieejamus citas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Aģentūrai.

    CAMO.B.300    Uzraudzības principi

    a) 

    Kompetentā iestāde pārbauda:

    1) 

    organizāciju atbilstību tām piemērojamajām prasībām attiecīgi pirms organizācijas sertifikāta izdošanas;

    2) 

    tās sertificēto organizāciju pastāvīgu atbilstību piemērojamajām prasībām;

    3) 

    kompetentās iestādes uzdoto attiecīgo drošības pasākumu īstenošanu, kā noteikts CAMO.B.135. punkta c) un d) apakšpunktā.

    b) 

    Minētajā pārbaudē:

    1) 

    atbalstam izmanto dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai par drošības uzraudzību atbildīgajam personālam sniegtu norādījumus tā funkciju veikšanai;

    2) 

    attiecīgās organizācijas informē par drošības uzraudzības rezultātiem;

    3) 

    par pamatu izmanto novērtējumus, revīzijas un pārbaudes, tostarp neizziņotas pārbaudes;

    4) 

    sniedz kompetentajai iestādei vajadzīgos pierādījumus, ja jāveic turpmākas darbības, tostarp pasākumi, kas paredzēti CAMO.B.350 punktā “Konstatējumi un korektīvi pasākumi”.

    c) 

    Uzraudzības tvērumā, kas noteikts a) un b) apakšpunktā, ņem vērā iepriekšējo uzraudzības darbību rezultātus un drošības prioritātes.

    d) 

    Ja organizācijas telpas ir izvietotas vairākās valstīs, kompetentā iestāde, kas definēta CAMO.A.105. punktā, var vienoties par to, ka uzraudzības uzdevumus veic tās (to) dalībvalsts(-u) kompetentā(-ās) iestāde(-es), kurā(-ās) izvietotas telpas, vai Aģentūra, ja telpas izvietotas trešā valstī. Visas organizācijas, uz kurām attiecas šāda vienošanās, tiek informētas par šādas vienošanās esību un tās darbības jomu.

    e) 

    Ja uzraudzību veic telpās, kuras izvietotas citā valstī, CAMO.A.105. punktā definētā kompetentā iestāde pirms ikvienas revīzijas vai pārbaudes veikšanas uz vietas šādās telpās informē attiecīgās valsts kompetento iestādi vai — to organizāciju telpu gadījumā, kuru galvenā darījumdarbības vieta ir trešā valstī, — Aģentūru.

    f) 

    Kompetentā iestāde apkopo un apstrādā visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu uzraudzībai, tostarp neizziņotām pārbaudēm.

    CAMO.B.305    Uzraudzības programma

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido un uztur uzraudzības programmu, kas aptver CAMO.B.300. punktā prasītās uzraudzības darbības.

    b) 

    Uzraudzības programmu izstrādā, ņemot vērā organizācijas specifiku, tās darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas un/vai uzraudzības darbību rezultātus, un tai par pamatu izmanto saistīto risku novērtējumu. Katrā uzraudzības plānošanas ciklā iekļauj:

    1) 

    novērtējumus, revīzijas un pārbaudes, tostarp neizziņotas pārbaudes un attiecīgi:

    i) 

    pārvaldības sistēmas novērtējumus un procesa revīzijas;

    ii) 

    ražojuma revīzijas reprezentatīvai daļai organizācijas pārvaldīto gaisa kuģu;

    iii) 

    veikto lidojumderīguma pārbaužu izlasi;

    iv) 

    izdoto lidošanas atļauju izlasi;

    2) 

    atbildīgā pārvaldnieka un kompetentās iestādes savstarpējas sanāksmes, ko rīko, lai abas puses pastāvīgi būtu informētas par būtiskiem jautājumiem.

    c) 

    Kompetentās iestādes sertificētām organizācijām piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem.

    d) 

    Neatkarīgi no c) apakšpunkta uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt līdz 36 mēnešiem, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka iepriekšējo 24 mēnešu laikā:

    1) 

    organizācija ir pierādījusi, ka tā nodrošina aviācijas drošības apdraudējumu efektīvu apzināšanu un saistīto risku efektīvu pārvaldību;

    2) 

    organizācija atbilstīgi CAMO.A.130. punktam ir pastāvīgi pierādījusi, ka tā pilnībā kontrolē visas izmaiņas;

    3) 

    nav izdoti pirmā līmeņa konstatējumi;

    4) 

    visi korektīvie pasākumi ir īstenoti kompetentās iestādes apstiprinātajā vai pagarinātajā termiņā, kā noteikts CAMO.B.350. punktā.

    Neatkarīgi no c) apakšpunkta uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt līdz ne vairāk kā 48 mēnešiem, ja papildus pirmās daļas 1.–4. punktā paredzētajiem nosacījumiem organizācija ir izveidojusi un kompetentā iestāde ir apstiprinājusi efektīvu sistēmu kompetentās iestādes pastāvīgai informēšanai par organizācijas drošības rādītājiem un atbilstību normatīvajām prasībām.

    e) 

    Uzraudzības plānošanas ciklu var saīsināt, ja ir jebkādi pierādījumi, ka organizācijas drošības rādītāji ir pasliktinājušies.

    f) 

    Uzraudzības programmā iekļauj informāciju par datumiem, kad jāveic revīzijas un pārbaudes un jārīko sanāksmes, un datumiem, kad attiecīgās revīzijas, pārbaudes un sanāksmes ir notikušas.

    g) 

    Pabeidzot katru uzraudzības plānošanas ciklu, kompetentā iestāde izdod ieteikumu ziņojumu par apstiprinājuma turpināšanu, kurā izklāsta uzraudzības rezultātus.

    CAMO.B.310    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    a) 

    Saņēmusi pieteikumu organizācijas sertifikāta sākotnējai izdošanai, kompetentā iestāde pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

    b) 

    Vismaz reizi sākotnējās sertifikācijas pārbaudes laikā rīko tikšanos ar organizācijas atbildīgo pārvaldnieku, lai nodrošinātu, ka viņš/viņa pilnīgi saprot sertifikācijas procesa nozīmīgumu un iemeslu, kāpēc jāparaksta organizācijas apliecinājums par lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumā norādīto procedūru ievērošanu.

    c) 

    Kompetentā iestāde reģistrē visus konstatējumus, slēgšanas pasākumus (pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu konstatējumu) un ieteikumus.

    d) 

    Kompetentā iestāde rakstiski apstiprina visus organizācijas pārbaudes laikā izdotos konstatējumus. Sākotnējās sertifikācijas gadījumā pirms sertifikāta izdošanas kompetentajai iestādei jābūt pārliecinātai, ka visas konstatētās nepilnības ir novērstas.

    e) 

    Pārliecinājusies, ka organizācija atbilst piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde:

    (1) 

    izdod šā pielikuma I papildinājumā “EASA 14. veidlapa” noteikto sertifikātu;

    (2) 

    oficiāli apstiprina lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojumu.

    f) 

    EASA 14. veidlapas sertifikātā ietver sertifikāta atsauces numuru, kā norādījusi Aģentūra.

    g) 

    Sertifikātu izdod uz neierobežotu termiņu. Organizācijas tiesības un darbības, kuru veikšanai organizācija ir apstiprināta, tostarp visus piemērojamos ierobežojumus, norāda sertifikātam pievienotajos apstiprinājuma noteikumos.

    h) 

    Lai organizācija varētu veikt izmaiņas, nesaņemot kompetentās iestādes iepriekšēju apstiprinājumu saskaņā ar CAMO.A.130. punkta c) apakšpunktu, kompetentā iestāde apstiprina attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pašraksturojuma procedūru, kurā noteikts šo izmaiņu tvērums un izklāstīta šādu izmaiņu pārvaldības un paziņošanas kārtība.

    CAMO.B.330    Izmaiņas

    a) 

    Saņēmusi pieteikumu par izmaiņām, kas iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde pirms apstiprinājuma izdošanas pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

    b) 

    Kompetentā iestāde nosaka, ar kādiem nosacījumiem organizācija var darboties izmaiņu laikā, ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka organizācijas sertifikāts ir jāaptur.

    c) 

    Pārliecinājusies, ka organizācija atbilst piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde apstiprina izmaiņas.

    d) 

    Neskarot piespiedu izpildes papildu pasākumus, gadījumā, ja organizācija ievieš izmaiņas, kas iepriekš jāapstiprina, bet nav saņēmusi kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas noteikts c) apakšpunktā, kompetentā iestāde aptur, ierobežo vai atsauc organizācijas sertifikātu.

    e) 

    Attiecībā uz izmaiņām, kas nav iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde, lai pārbaudītu organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām, novērtē informāciju, ko organizācija sniegusi paziņojumā, kurš nosūtīts saskaņā ar CAMO.A.130. punkta c) apakšpunktu. Ja tiek konstatēta jebkāda neatbilstība, kompetentā iestāde:

    1) 

    informē organizāciju par neatbilstību un pieprasa veikt papildu izmaiņas;

    2) 

    pirmā vai otrā līmeņa konstatējumu gadījumā rīkojas saskaņā ar CAMO.B.350. punktu.

    CAMO.B.350    Konstatējumi un korektīvi pasākumi

    a) 

    Kompetentajā iestādē ir ieviesta sistēma konstatējumu nozīmīguma analizēšanai drošības ziņā.

    b) 

    Kompetentā iestāde izdod pirmā līmeņa konstatējumu, ja ir konstatēta būtiska, drošības līmeni pazeminoša vai lidojumu drošību nopietni apdraudoša neatbilstība Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu piemērojamajām prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikāta noteikumiem.

    Pirmā līmeņa konstatējumi cita starpā ir šādi:

    1) 

    kompetentajai iestādei parastajā darba laikā un pēc diviem rakstiskiem pieprasījumiem netiek nodrošināta piekļuve organizācijas telpām, kā noteikts CAMO.A.140. punktā;

    2) 

    organizācijas sertifikāta iegūšana vai tā uzturēšana spēkā, viltojot iesniegtos dokumentētos pierādījumus;

    3) 

    pierādījumi par organizācijas sertifikāta nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu;

    4) 

    atbildīgā pārvaldnieka neesība.

    c) 

    Kompetentā iestāde izdod otrā līmeņa konstatējumu, ja ir konstatēta drošības līmeni varbūtēji pazeminoša vai lidojumu drošību varbūtēji apdraudoša neatbilstība Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu piemērojamajām prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikāta noteikumiem.

    d) 

    Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, tiek izdarīts konstatējums, kompetentā iestāde, neskarot Regulā (ES) 2018/1139 un tās deleģētajos un īstenošanas aktos prasītās papildu darbības, rakstiski paziņo organizācijai par konstatējumu un pieprasa veikt korektīvus pasākumus, lai novērstu konstatēto(-ās) neatbilstību(-as). Ja konstatējums ir tieši saistīts ar gaisa kuģi, kompetentā iestāde informē valsti, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

    1) 

    Pirmā līmeņa konstatējumu gadījumā kompetentā iestāde tūlītēji un atbilstīgi rīkojas, lai aizliegtu vai ierobežotu darbības, un attiecīgā gadījumā tā rīkojas, lai atkarībā no pirmā līmeņa konstatējuma apmēra atsauktu sertifikātu vai pilnīgi vai daļēji ierobežotu vai apturētu tā darbību, līdz organizācija ir veiksmīgi īstenojusi korektīvus pasākumus.

    2) 

    Otrā līmeņa konstatējumu gadījumā kompetentā iestāde:

    i) 

    nosaka organizācijai korektīvo pasākumu īstenošanas termiņu, kas ir atbilstošs konstatējuma būtībai, bet jebkurā gadījumā sākotnēji nav ilgāks par trīs mēnešiem. Termiņš sākas dienā, kad organizācijai tiek nosūtīts rakstisks paziņojums par konstatējumu, kurā prasīts veikt korektīvus pasākumus konstatētās neatbilstības novēršanai. Minētā termiņa beigās atbilstīgi konstatējuma būtībai un ņemot vērā organizācijas iepriekšējos drošības rādītājus, kompetentā iestāde var trīs mēnešu termiņu pagarināt, ja kompetentā iestāde vienojas par apmierinošu korektīvo pasākumu plānu;

    ii) 

    novērtē organizācijas ierosinātos korektīvos pasākumus un īstenošanas plānu un, ja novērtējumā secināts, ka tie ir pietiekami neatbilstības(-u) novēršanai, tos apstiprina.

    3) 

    Ja organizācija neiesniedz pieņemamu korektīvo pasākumu plānu vai kompetentās iestādes apstiprinātajā vai pagarinātajā termiņā neveic korektīvus pasākumus, konstatējuma līmeni paaugstina līdz pirmajam līmenim un veic d) punkta 1. apakšpunktā noteikto darbību.

    4) 

    Kompetentā iestāde dokumentē visus konstatējumus, kurus tā izdarījusi vai kuri tai paziņoti saskaņā ar e) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā arī piespiedu izpildes pasākumus, ko tā piemērojusi, kā arī korektīvos pasākumus un konstatējumu slēgšanas datumu.

    e) 

    Neskarot piespiedu izpildes papildu pasākumus, gadījumā, ja dalībvalsts iestāde, rīkojoties saskaņā ar CAMO.B.300. punkta d) apakšpunktu, konstatē, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai Aģentūras sertificēta organizācija neatbilst Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu piemērojamajām prasībām, tā informē attiecīgo kompetento iestādi un norāda konstatējuma līmeni.

    CAMO.B.355    Apturēšana, ierobežošana un atsaukšana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, iespējama drošības apdraudējuma gadījumā aptur sertifikātu;

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo sertifikātu atbilstoši CAMO.B.350. punktam;

    c) 

    aptur sertifikātu, ja kompetentās iestādes inspektoriem nav iespējams 24 mēnešu laikā izpildīt savus uzraudzības pienākumus revīzijā(-ās) uz vietas sakarā ar drošības situāciju valstī, kur izvietotas telpas.




    I papildinājums

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas sertifikāts — EASA 14. veidlapa

    image

    image

    ▼M6




    Vd PIELIKUMS

    (CAO daļa)

    SATURA RĀDĪTĀJS

    CAO.1

    Vispārīgās prasības

    A IEDAĻA — PRASĪBAS ORGANIZĀCIJAI

    CAO.A.010

    Darbības joma

    CAO.A.015

    Pieteikums

    CAO.A.017

    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    CAO.A.020

    Apstiprinājuma noteikumi

    CAO.A.025

    Apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojums

    CAO.A.030

    Telpas

    CAO.A.035

    Prasības personālam

    CAO.A.040

    Sertificējošais personāls

    CAO.A.045

    Lidojumderīguma pārbaudes personāls

    CAO.A.050

    Sastāvdaļas, iekārtas un instrumenti

    CAO.A.055

    Tehniskās apkopes dati un darbuzdevumi

    CAO.A.060

    Tehniskās apkopes standarti

    CAO.A.065

    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    CAO.A.070

    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    CAO.A.075

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    CAO.A.080

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības dati

    CAO.A.085

    Lidojumderīguma pārbaude

    CAO.A.090

    Uzskaite

    CAO.A.095

    Organizācijas tiesības

    CAO.A.100

    Kvalitātes nodrošināšanas sistēma un organizācijas pārskats

    CAO.A.105

    Izmaiņas organizācijā

    CAO.A.110

    Spēkā esības uzturēšana

    CAO.A.115

    Konstatējumi

    B IEDAĻA — PRASĪBAS IESTĀDĒM

    CAO.B.010

    Darbības joma

    ▼M8 —————

    ▼C2

    CAO.B.017

    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    CAO.B.020

    Uzskaite

    CAO.B.025

    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    CAO.B.030

    Pienākumi

    CAO.B.035

    Atbrīvojumi

    CAO.B.040

    Piemērošana

    CAO.B.045

    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    CAO.B.050

    Sākotnējā sertifikāta izdošana

    CAO.B.055

    Pastāvīgā uzraudzība

    CAO.B.060

    Konstatējumi

    CAO.B.065

    Izmaiņas

    CAO.B.070

    Apturēšana, ierobežošana un atsaukšana

    I papildinājums —

    Apvienotās lidojumderīguma organizācijas (CAO) sertifikāts — EASA 3-CAO veidlapa

    CAO.1    Vispārīgās prasības

    Šajā pielikumā (CAO daļā):

    1) 

    kompetentā iestāde ir:

    a) 

    attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā darījumdarbības vieta ir dalībvalstī, — attiecīgās dalībvalsts izraudzīta iestāde;

    b) 

    attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā darījumdarbības vieta ir trešā valstī, — Aģentūra;

    2) 

    “īpašnieks” ir persona, kura ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, tostarp šādas personas:

    i) 

    reģistrētais gaisa kuģa īpašnieks;

    ii) 

    nomas līguma gadījumā — nomnieks;

    iii) 

    ekspluatants.

    A IEDAĻA

    PRASĪBAS ORGANIZĀCIJAI

    CAO.A.010    Darbības joma

    Šajā pielikumā ir noteiktas prasības, kas jāizpilda apvienotajai lidojumderīguma organizācijai (CAO), lai tai pēc pieteikuma iesniegšanas izdotu apstiprinājumu gaisa kuģu un tajos iemontējamo sastāvdaļu tehniskajai apkopei un lidojumderīguma uzturēšanas vadībai un lai tā varētu turpināt minēto darbību veikšanu, ja attiecīgie gaisa kuģi nav klasificēti kā kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju un nav norādīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 licencēta gaisa pārvadātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā.

    ▼M8 —————

    ▼C2

    CAO.A.017    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    ▼M8

    a) 

    Lai pierādītu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, organizācija var izmantot tādus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, kas ir alternatīvi pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem, kurus pieņēmusi Aģentūra.

    ▼C2

    b) 

    Ja organizācija vēlas izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, pirms to izmantošanas tā kompetentajai iestādei sniedz pilnīgu aprakstu par šādiem alternatīvajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem. Minētajā aprakstā iekļauj novērtējumu, kurā pierādīts, ka alternatīvie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    Organizācija šādus alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus var izmantot, ja ir saņemts iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums un paziņojums, kā paredzēts CAO.B.017. punktā.

    CAO.A.020    Apstiprinājuma noteikumi

    a) 

    CAO savā apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā (CAE) norāda apstiprināto darba jomu, kā paredzēts CAO.A.025. punktā.

    1) 

    Attiecībā uz lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir lielāka nekā 2 730  kg, un helikopteriem, kuru MTOM ir lielāka nekā 1 200  kg vai kuri sertificēti vairāk nekā četru personu pārvadāšanai, darba jomā norāda konkrētos gaisa kuģu tipus. Izmaiņas minētajā darba jomā apstiprina kompetentā iestāde saskaņā ar CAO.A.105. punkta a) apakšpunktu un CAO.B.065. punkta a) apakšpunktu.

    2) 

    Attiecībā uz nokomplektētiem turbīnu dzinējiem darba jomā norāda dzinēja ražotāju vai grupu, vai sēriju, vai tipu, vai tehniskās apkopes uzdevumu(-us). Izmaiņas minētajā darba jomā apstiprina kompetentā iestāde saskaņā ar CAO.A.105. punkta a) apakšpunktu un CAO.B.065. punkta a) apakšpunktu.

    3) 

    CAO, kas nodarbina tikai vienu personu gan tehniskās apkopes uzdevumu plānošanai, gan to veikšanai, nevar būt tiesību veikt tehnisko apkopi:

    a) 

    lidmašīnām, kas aprīkotas ar turbīnu dzinēju (attiecībā uz organizācijām ar gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi);

    b) 

    helikopteriem, kas aprīkoti ar turbīnu dzinēju vai ar vairākiem virzuļdzinējiem (attiecībā uz organizācijām ar gaisa kuģu kvalifikācijas atzīmi);

    c) 

    nokomplektētiem virzuļdzinējiem ar 450 ZS un lielāku jaudu (attiecībā uz organizācijām ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi) un

    d) 

    nokomplektētiem turbīnu dzinējiem (attiecībā uz organizācijām ar dzinēju kvalifikācijas atzīmi).

    4) 

    Gaisa kuģiem, kas nav minēti 1. punktā, sastāvdaļām, kas atšķiras no nokomplektētiem turbīnu dzinējiem, un specializētiem nesagraujošās testēšanas (NDT) pakalpojumiem CAO kontrolē darba jomu saskaņā ar CAO.A.025. punkta a) apakšpunkta 11. punktā noteikto procedūru. To sastāvdaļu tehniskajai apkopei, kuras atšķiras no nokomplektētiem dzinējiem, darba jomu klasificē saskaņā ar šādām sistēmu kvalifikācijas atzīmēm:

    (i) 

    C1: gaisa kondicionēšana un hermetizācija;

    (ii) 

    C2: automātiskā lidojuma vadība;

    (iii) 

    C3: sakari un navigācija;

    (iv) 

    C4: durvis un lūkas;

    (v) 

    C5: elektriskā strāva un gaismas;

    (vi) 

    C6: iekārtas;

    (vii) 

    C7: dzinējs;

    (viii) 

    C8: lidojuma vadības ierīces;

    (ix) 

    C9: degviela;

    (x) 

    C10: helikopteri un rotori;

    (xi) 

    C11: helikopteru transmisija;

    (xii) 

    C12: hidrauliskā enerģija;

    (xiii) 

    C13: indikācijas un ierakstīšanas sistēmas;

    (xiv) 

    C14: šasija;

    (xv) 

    C15: skābeklis;

    (xvi) 

    C16: propelleri;

    (xvii) 

    C17: pneimatiskās un vakuuma sistēmas;

    (xviii) 

    C18: aizsardzību pret apledojumu / lietu / ugunsgrēku;

    (xix) 

    C19: logi;

    (xx) 

    C20: konstrukcijas;

    (xxi) 

    C21: ūdens balasts un

    (xxii) 

    C22: piedziņas pastiprinātājs.

    Organizācijas, kas atbilstoši 4. panta 4. punktam saņem apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikumu, pamatojoties uz esošu organizācijas apstiprinājumu, kas izdots saskaņā ar I pielikuma (M daļas) G vai F apakšdaļu vai II pielikumu (145. daļu), darba jomā iekļauj visu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiesības ir identiskas esošajā apstiprinājumā ietvertajām tiesībām.

    b) 

    CAO apstiprinājums tiek izdots, pamatojoties uz šā pielikuma I papildinājumā noteikto veidni.

    c) 

    CAO var atbilstoši tehniskās apkopes datiem ierobežotā apjomā izgatavot detaļas, lai tās izmantotu darbu veikšanai savās telpās, kā norādīts tās CAE.

    CAO.A.025    Apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojums

    a) 

    CAO nodrošina rokasgrāmatu, kurā ir vismaz šāda informācija:

    1) 

    atbildīgā pārvaldnieka parakstīts apliecinājums par to, ka organizācija savā darbībā vienmēr ievēros šā pielikuma un CAE prasības;

    2) 

    CAE darba joma;

    3) 

    CAO.A.035. punkta a) un b) apakšpunktā minētās(-to) personas(-u) amats, vārds un uzvārds;

    4) 

    struktūrshēma, kurā parādītas atbildības ķēdes starp CAO.A.035. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām;

    5) 

    sertificējošā personāla saraksts ar viņu apstiprinājuma darbības jomu, ja šāds personāls ir;

    6) 

    par gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu izstrādi un apstiprināšanu atbildīgā personāla saraksts ar viņu apstiprinājuma darbības jomu, ja šāds personāls ir;

    7) 

    lidojumderīguma pārbaudes personāla saraksts ar viņu apstiprinājuma darbības jomu, ja šāds personāls ir;

    8) 

    par lidošanas atļauju izdošanu atbildīgā personāla saraksts, ja šāds personāls ir;

    9) 

    telpu vispārējs apraksts un atrašanās vieta;

    10) 

    procedūras, kurās norādīts, kā CAO nodrošina atbilstību šā pielikuma prasībām;

    11) 

    CAE grozījumu procedūra, kā paredzēts CAO.A.105. punkta b) apakšpunktā.

    b) 

    Sākotnējo apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumu apstiprina kompetentā iestāde.

    c) 

    Apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojuma grozījumus veic saskaņā ar CAO.A.105. punktu.

    CAO.A.030    Telpas

    CAO nodrošina, ka tai ir pieejamas visas nepieciešamās telpas, tostarp pienācīgs biroja aprīkojums, lai tā varētu veikt visus plānotos darbus.

    Turklāt, ja organizācijas apstiprinājuma darbības jomā ir ietverta tehniskā apkope, CAO nodrošina, ka:

    a) 

    specializētajās darbnīcās, angāros un iecirkņos ir nodrošināta pietiekama aizsardzība no piesārņojuma un apkārtējās vides ietekmes;

    b) 

    ir pieejamas drošas telpas sastāvdaļu, iekārtu, instrumentu un materiālu uzglabāšanai tādos apstākļos, kas nodrošina, ka lietošanai nederīgās sastāvdaļas un materiāli ir nodalīti no visām citām sastāvdaļām, materiāliem, iekārtām un instrumentiem, ka tiek ievēroti ražotāja norādījumi par uzglabāšanu un ka tikai pilnvarots personāls var piekļūt uzglabāšanas telpām.

    CAO.A.035    Prasības personālam

    a) 

    CAO ieceļ atbildīgo pārvaldnieku, kurš pilnvarots nodrošināt, ka visas organizācijas darbības var tikt finansētas tā, lai šādas darbības tiktu veiktas saskaņā ar šā pielikuma prasībām.

    b) 

    Atbildīgais pārvaldnieks ieceļ personu vai personu grupu, kuras pienākums ir nodrošināt, ka CAO vienmēr ievēro šā pielikuma prasības. Šāda(-as) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam pārvaldniekam.

    c) 

    Visām b) apakšpunktā minētajām personām ir atbilstīgas zināšanas, izglītība un pieredze, kas saistīta attiecīgi ar lidojumderīguma uzturēšanas vadību vai ar tehnisko apkopi, atkarībā no tā, kādas ir viņu funkcijas.

    d) 

    CAO ir pietiekams pienācīgi kvalificēts personāls, lai tā varētu veikt plānotos darbus. CAO ir tiesīga īslaicīgi piesaistīt līgumdarbiniekus.

    e) 

    CAO novērtē un reģistrē visa personāla kvalifikāciju.

    f) 

    Personāls, kurš veic specializētus darbus, piemēram, metināšanu vai nesagraujošās testēšanas pārbaudi, kas nav krāsas iespiešanās kontrasta pārbaude, ir kvalificēts atbilstoši oficiāli atzītam standartam.

    CAO.A.040    Sertificējošais personāls

    a) 

    Sertificējošais personāls atbilst 5. panta prasībām. Tas savas tiesības nodot tehniskās apkopes darbus īsteno tikai tad, ja CAO ir nodrošinājusi:

    1) 

    ka šāds sertificējošais personāls atbilst III pielikuma (66. daļas) 66.A.20. punkta b) apakšpunkta prasībām, izņemot, ja 5. panta 6. punktā ir atsauce uz dalībvalsts tiesību aktu noteikumu, — tādā gadījumā personāls atbilst attiecīgā noteikuma prasībām;

    2) 

    ka šādam sertificējošajam personālam ir pienācīga izpratne par attiecīgo gaisa kuģi un/vai gaisa kuģa sastāvdaļu(-ām), kam veicama tehniskā apkope, kā arī par organizācijas procedūrām, kas vajadzīgas šādas tehniskās apkopes veikšanai.

    b) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta, neparedzētos apstākļos, ja gaisa kuģim ir noteikts aizliegums izlidot vietā, kas nav galvenā bāze, un nav pieejams atbilstīgs sertificējošais personāls, CAO, kas nolīgta tehniskās apkopes atbalstam, var izdot vienreizēju sertifikācijas atļauju vai nu:

    1) 

    vienam no tās darbiniekiem, kam ir tipveida kvalifikācija attiecībā uz gaisa kuģiem ar līdzīgu tehnoloģiju, konstrukciju un sistēmām;

    2) 

    vai arī jebkurai personai, kurai ir ne mazāk kā trīs gadu ilga pieredze tehniskajā apkopē un kurai ir derīga ICAO gaisa kuģa tehniskās apkopes licence ar kvalifikācijas atzīmi attiecībā uz gaisa kuģa tipu, kam vajadzīga sertificēšana, ja konkrētajā atrašanās vietā nav organizācijas, kura apstiprināta saskaņā ar šo pielikumu, un nolīgtās CAO rīcībā ir dokumentēti pierādījumi par attiecīgās personas pieredzi un licenci.

    CAO par vienreizējās sertifikācijas atļaujas izdošanu paziņo kompetentajai iestādei septiņu dienu laikā no izdošanas dienas. CAO, kas izdod vienreizēju sertifikācijas atļauju, nodrošina, ka ikvienu šādu tehniskās apkopes darbu, kas var ietekmēt lidojumu drošību, pārbauda atkārtoti.

    c) 

    Atkāpjoties no a) apakšpunkta, CAO var izmantot sertificējošo personālu, kas kvalificēts saskaņā ar turpmāk izklāstītajām prasībām, nodrošinot tehniskās apkopes atbalstu ekspluatantiem, kuri iesaistīti komerciālos pārvadājumos, saskaņā ar atbilstošu kārtību, kas apstiprināma kā daļa no apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojuma:

    1) 

    tādas atkārtotas pirmslidojuma lidojumderīguma direktīvas gadījumā, kurā īpaši norādīts, ka lidojuma apkalpe var īstenot šādu lidojumderīguma direktīvu, CAO var izdot ierobežotu sertificējošā personāla atļauju gaisa kuģa kapteinim, pamatojoties uz turējumā esošo lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka CAO nodrošina, ka gaisa kuģa kapteinis ir apguvis pietiekamu praktisko apmācību, lai varētu izpildīt lidojumderīguma direktīvu atbilstoši vajadzīgajam standartam;

    2) 

    gadījumos, kad gaisa kuģis tiek ekspluatēts ārpus vietas, kur tiek sniegts tehniskās apkopes atbalsts, CAO var izdot ierobežotu sertificējošā personāla atļauju gaisa kuģa kapteinim, pamatojoties uz turējumā esošo lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka organizācija nodrošina, ka ir apgūta pietiekama praktiskā apmācība, lai gaisa kuģa kapteinis varētu izpildīt konkrēto uzdevumu atbilstoši vajadzīgajam standartam.

    d) 

    CAO reģistrē informāciju, kas attiecas uz sertificējošo personālu, un uztur atjauninātu visa sertificējošā personāla sarakstu, kurā ietverti dati par personāla apstiprinājuma darbības jomu un kurš ir daļa no organizācijas pašraksturojuma.

    CAO.A.045    Lidojumderīguma pārbaudes personāls

    a) 

    Lai CAO tiktu apstiprināta lidojumderīguma pārbaužu veikšanai un, attiecīgā gadījumā, lidošanas atļauju izdošanai, tai ir nepieciešams attiecīgs lidojumderīguma pārbaužu personāls, kas atbilst visām šīm prasībām:

    1) 

    tam ir vismaz vienu gadu ilga lidojumderīguma uzturēšanas pieredze attiecībā uz planieriem un gaisa baloniem un vismaz trīs gadus ilga šāda pieredze attiecībā uz visiem citiem gaisa kuģiem;

    2) 

    tam ir attiecīga licence, kas izdota saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, vai augstākā izglītība aeronavigācijā vai līdzvērtīga kvalifikācija, vai papildus pieredzei, kas minēta 1. punktā, ir vismaz divus gadus ilga lidojumderīguma uzturēšanas pieredze attiecībā uz planieriem un gaisa baloniem un vismaz četrus gadus ilga šāda pieredze attiecībā uz visiem citiem gaisa kuģiem;

    3) 

    tas ir apguvis attiecīgu aeronavigācijas tehniskās apkopes apmācību.

    b) 

    Pirms CAO izdod lidojumderīguma pārbaudes personālam atļauju lidojumderīguma pārbaudes veikšanai, CAO ieceļ personu, kas veiks gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi kompetentās iestādes uzraudzībā vai tādas personas uzraudzībā, kuru CAO jau pilnvarojusi kā lidojumderīguma pārbaudes personālu. Ja šāda uzraudzība ir apmierinoša, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina personālu par lidojumderīguma pārbaudes personālu.

    c) 

    CAO nodrošina, ka tās lidojumderīguma pārbaudes personāls var pierādīt atbilstīgu nesen iegūtu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā.

    d) 

    Katru lidojumderīguma pārbaudes personāla locekli identificē apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā ietvertā sarakstā, kurā iekļauta b) apakšpunktā minētā lidojumderīguma pārbaudes atļauja.

    e) 

    CAO veic uzskaiti par visu savu lidojumderīguma pārbaudes personālu, iekļaujot informāciju par attiecīgās personas ikvienu attiecīgo kvalifikāciju un kopsavilkumu par šādas personas attiecīgo pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā un apmācību, kā arī glabā šādas personas atļaujas kopiju. Tā glabā šādus uzskaites datus vismaz divus gadus no dienas, kad attiecīgā persona aiziet no darba CAO.

    CAO.A.050    Sastāvdaļas, iekārtas un instrumenti

    a) 

    CAO:

    1) 

    tur savā īpašumā iekārtas un instrumentus, kas norādīti CAO.A.055. punktā paredzētajos tehniskās apkopes datos, vai pārbaudītas līdzvērtīgas iekārtas un instrumentus, kas uzskaitīti apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā un ir nepieciešami ikdienas tehniskās apkopes darbiem, uz kuriem attiecas organizācijas apstiprinājuma darbības joma;

    2) 

    ievieš procedūru, kas nodrošina tai piekļuvi visām citām iekārtām un instrumentiem, kuri nepieciešami tās darba veikšanai un kurus izmanto tikai atsevišķos gadījumos, kad tas vajadzīgs.

    b) 

    CAO nodrošina, ka tās izmantotās iekārtas un instrumenti ir kontrolēti un kalibrēti atbilstoši oficiāli atzītam standartam. Tā veic šādas kalibrēšanas un izmantoto standartu uzskaiti un ievēro CAO.A.090. punktu.

    c) 

    CAO pārbauda, klasificē un pienācīgi nodala visas saņemtās sastāvdaļas saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.501. un M.A.504. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.501. un ML.A.504. punktu.

    CAO.A.055    Tehniskās apkopes dati un darbuzdevumi

    a) 

    Veicot tehnisko apkopi, tostarp modifikācijas un remontus, CAO uztur un izmanto piemērojamos pašreizējos tehniskās apkopes datus, kas norādīti attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.401. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.401. punktā. Tomēr, ja tehniskās apkopes datus nodrošina klients, CAO šādus datus uztur tikai darba gaitā.

    b) 

    Pirms tehniskās apkopes veikšanas CAO un persona vai organizācija, kas pieprasījusi tehnisko apkopi, rakstveidā vienojas par darbuzdevumu, kurā skaidri ir norādīta veicamā tehniskā apkope.

    CAO.A.060    Tehniskās apkopes standarti

    Veicot tehnisko apkopi, CAO izpilda visas šīs prasības:

    a) 

    nodrošina, ka ikviena persona, kura veic tehnisko apkopi, ir kvalificēta saskaņā ar šā pielikuma prasībām;

    b) 

    nodrošina, ka zona, kurā veic tehnisko apkopi, ir labi organizēta un tīra (bez netīrumiem vai piesārņojuma);

    c) 

    izmanto metodes, paņēmienus, standartus un instrukcijas, kas norādītas CAO.A.055. punktā minētajos tehniskās apkopes datos un darbuzdevumos;

    d) 

    izmanto instrumentus, iekārtas un materiālus, kas noteikti CAO.A.050. punktā;

    e) 

    nodrošina, ka tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar visiem vides aizsardzības prasību ierobežojumiem, kas norādīti CAO.A.055. punktā minētajos tehniskās apkopes datos;

    f) 

    nodrošina, ka nelabvēlīgu laikapstākļu vai ieilgušas tehniskās apkopes gadījumā tiek izmantotas atbilstīgas telpas;

    g) 

    nodrošina, ka tehniskās apkopes darbu laikā tiek samazināts daudzkārtēju kļūdu pieļaušanas risks, kā arī risks, ka kļūdas varētu tikt atkārtoti pieļautas identiskos tehniskās apkopes uzdevumos;

    h) 

    nodrošina, ka pēc jebkura kritiska tehniskās apkopes uzdevuma izpildes tiek piemērota kļūdu noteikšanas metode;

    i) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas veic vispārēju pārbaudi, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģī vai tā sastāvdaļā neatrodas instrumenti, aprīkojums vai citas nepiederošas detaļas un materiāli un ka visi noņemtie pieejas paneļi ir piestiprināti tiem paredzētajās vietās;

    j) 

    nodrošina, ka visa veiktā tehniskā apkope tiek pienācīgi reģistrēta un dokumentēta.

    CAO.A.065    Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

    Pēc ikvienas gaisa kuģa tehniskās apkopes veikšanas saskaņā ar šo pielikumu izdod gaisa kuģa izmantošanas sertifikātu saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.801. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.801. punktu.

    CAO.A.070    Sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

    a) 

    Pēc visas sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanas saskaņā ar šo pielikumu izdod sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.802. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.802. punktu. Izdod EASA 1. veidlapu saskaņā ar I pielikuma (M daļas) II papildinājumu, izņemot, kā paredzēts I pielikuma (M daļas) M.A.502. punkta b) vai d) apakšpunktā un Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.502. punktā un attiecībā uz sastāvdaļām, kas izgatavotas saskaņā ar CAO.A.020. punkta c) apakšpunktu.

    b) 

    EASA 1. veidlapu, kas minēta a) apakšpunktā, var ģenerēt no datorizētas datubāzes.

    CAO.A.075    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība

    a) 

    Visu lidojumderīguma uzturēšanas vadību veic saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) C apakšdaļas vai Vb pielikuma (ML daļas) C apakšiedaļas prasībām.

    b) 

    Attiecībā uz ikvienu gaisa kuģi, kas tiek pārvaldīts, CAO:

    1) 

    izstrādā un kontrolē gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu, kas attiecas uz pārvaldīto gaisa kuģi, un

    i) 

    attiecībā uz gaisa kuģiem, kas atbilst Vb pielikumam (ML daļai), apstiprina gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu un tās grozījumus, vai

    ii) 

    attiecībā uz gaisa kuģiem, kas atbilst I pielikumam (M daļai), iesniedz gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu un tās grozījumus kompetentajai iestādei apstiprināšanai, ja vien uz apstiprinājumu neattiecina netiešās apstiprināšanas procedūru saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.302. punkta c) apakšpunktu;

    2) 

    iesniedz gaisa kuģu tehniskās apkopes programmas kopiju gaisa kuģa īpašniekam;

    3) 

    nodrošina, ka dati, ko izmanto jebkurām modifikācijām un remontiem, atbilst attiecīgi M.A.304. vai ML.A.304. punktam;

    4) 

    nodrošina, ka visa tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu un tiek nodota saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) A iedaļas H apakšdaļu, II pielikuma (145. daļas) A iedaļu vai Vb pielikuma (ML daļas) A iedaļas H apakšiedaļu;

    5) 

    nodrošina, ka ir ievērotas visas piemērojamās lidojumderīguma direktīvas un visas ekspluatācijas norādes, kas attiecas uz lidojumderīguma uzturēšanu;

    6) 

    nodrošina, ka pienācīgi apstiprināta tehniskās apkopes organizācija vai neatkarīgs sertificējošais personāls novērš visus defektus, kas konstatēti tehniskās apkopes laikā vai par kuriem ir ziņots;

    7) 

    nodrošina, ka ikreiz, kad tas nepieciešams, gaisa kuģis tiek nogādāts tehniskās apkopes veikšanai pienācīgi apstiprinātā organizācijā vai neatkarīgam sertificējošajam personālam;

    8) 

    koordinē plānoto tehnisko apkopi, lidojumderīguma direktīvu piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darbs tiek veikts pienācīgi;

    9) 

    pārvalda un arhivē visus lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites datus un, attiecīgā gadījumā, gaisa kuģa tehnisko borta žurnālu;

    10) 

    nodrošina, ka masas un smaguma centra izvietojuma deklarācija atspoguļo gaisa kuģa pašreizējo statusu.

    ▼M8

    CAO.A.080    Lidojumderīguma uzturēšanas vadības dati

    Lai veiktu šā pielikuma (CAO daļas) CAO.A.075. punktā minētos lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumus, CAO glabā un izmanto jaunākos piemērojamos tehniskās apkopes datus, kas norādīti attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.401. punktā vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.401. punktā. Minētos datus var sniegt īpašnieks, ievērojot I pielikuma (M daļas) M.A.201. punkta h) apakšpunkta 2. punktā vai i) apakšpunkta 1. vai 3. punktā, vai arī Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.201. punkta e) apakšpunkta 1. punktā vai f) apakšpunktā minēto līgumu, un šādā gadījumā CAO šādi dati jāglabā tikai tik ilgi, kamēr līgums ir spēkā, ja vien dati nav jāsaglabā atbilstoši šā pielikuma (CAO daļas) CAO.A.090. punkta b) apakšpunktam.

    CAO.A.085    Lidojumderīguma pārbaude

    CAO veic visas lidojumderīguma pārbaudes saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu.

    ▼C2

    CAO.A.090    Uzskaite

    a) 

    CAO glabā šādus uzskaites datus:

    1) 

    tehniskās apkopes uzskaites dati, kas nepieciešami, lai pierādītu, ka ir izpildītas visas šā pielikuma prasības attiecībā uz izmantošanas sertifikāta izdošanu, ietverot apakšuzņēmēja veiktas tehniskās apkopes nodošanas dokumentus; CAO izsniedz gaisa kuģa īpašniekam katra izmantošanas sertifikāta kopiju kopā ar visu veiktajam remontam vai modifikācijām izmantoto īpašo remonta vai modifikāciju datu kopiju;

    2) 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzskaites dati, kas prasīti kādā no šiem punktiem:

    i) 

    I pielikuma (M daļas) M.A.305. punkts un, ja piemērojams, M.A.306. punkts;

    ii) 

    Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.305. punkts;

    3) 

    ja CAO ir CAO.A.095. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības, tā saglabā katra saskaņā ar Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta a) apakšpunktu izdotā vai — attiecīgā gadījumā — pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta un ieteikuma kopiju kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem;

    4) 

    ja CAO ir CAO.A.095. punkta d) apakšpunktā minētās tiesības, tā saglabā katras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.729. punktu izdotās lidošanas atļaujas kopiju.

    b) 

    CAO glabā a) apakšpunkta 1. punktā aprakstīto uzskaites datu un visu saistīto tehniskās apkopes datu kopiju trīs gadus, sākot no dienas, kad tā nodevusi izmantošanā gaisa kuģi vai gaisa kuģa sastāvdaļu, uz kuru attiecas veiktais darbs.

    c) 

    CAO glabā a) apakšpunkta 2.–4. punktā minēto uzskaites datu kopiju divus gadus, sākot no dienas, kad gaisa kuģa izmantošana tiek pilnīgi izbeigta.

    d) 

    Visus uzskaites datus glabā veidā, kas nodrošina to aizsardzību pret bojājumiem, sagrozījumiem un zādzību.

    e) 

    Visu datoraparatūru, ko izmanto tehniskās apkopes uzskaites datu dublēšanai, glabā atsevišķi no datoraparatūras, kura satur minētos darba datus, vidē, kas nodrošina, ka tie saglabājas labā stāvoklī.

    f) 

    Ja gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadība tiek nodota citai organizācijai vai personai, visus uzskaites datus, kas tiek glabāti atbilstoši a) apakšpunkta 2.–4. punktam, nodod attiecīgajai organizācijai vai personai. No nodošanas brīža minētajai organizācijai vai personai sāk piemērot b) un c) apakšpunktu.

    g) 

    Ja CAO izbeidz savu darbību, visus glabātos uzskaites datus nodod tālāk:

    1) 

    uzskaites datus, kas minēti a) apakšpunkta 1. punktā, nodod attiecīgā gaisa kuģa vai sastāvdaļas pēdējam īpašniekam vai klientam vai glabā, kā norādījusi kompetentā iestāde;

    2) 

    uzskaites datus, kas minēti a) apakšpunkta 2.–4. punktā, nodod gaisa kuģa īpašniekam.

    CAO.A.095    Organizācijas tiesības

    CAO ir turpmāk norādītās tiesības.

    a) 

    Tehniskā apkope:

    1) 

    veikt tehnisko apkopi ikvienam gaisa kuģim vai sastāvdaļai, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, vietās, kas norādītas apstiprinājuma sertifikātā un apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā;

    2) 

    organizēt specializētu pakalpojumu sniegšanu citā pienācīgi kvalificētā organizācijā CAO kontrolē saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas noteiktas apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde;

    3) 

    veikt tehnisko apkopi ikvienam gaisa kuģim vai sastāvdaļai, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, jebkurā vietā, ja vajadzība pēc šādas tehniskās apkopes rodas vai nu tādēļ, ka gaisa kuģis nav izmantojams, vai arī tādēļ, ka ir jāatbalsta operatīvā tehniskā apkope, ievērojot nosacījumus, kas norādīti apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā;

    4) 

    pēc tehniskās apkopes pabeigšanas izdot izmantošanas sertifikātus saskaņā ar CAO.A.065. vai CAO.A.070. punktu.

    b) 

    Lidojumderīguma uzturēšanas vadība:

    1) 

    vadīt jebkura tāda gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, attiecībā uz kuru tā apstiprināta;

    2) 

    apstiprināt gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu saskaņā ar ML.A.302. punkta b) apakšpunkta 2. punktu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar Vb pielikumu (ML daļu);

    3) 

    veikt ierobežotus ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītus uzdevumus ar jebkuru organizāciju, ar kuru noslēgts līgums un kura strādā saskaņā ar tās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā uzskaitīts apstiprinājuma sertifikātā;

    ▼M8

    4) 

    saskaņā ar I pielikuma (M daļas) M.A.901. punkta f) apakšpunktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.901. punkta c) apakšpunktu pagarināt tāda lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu, ko attiecīgā gadījumā izdevusi kompetentā iestāde, cita organizācija vai persona.

    ▼C2

    c) 

    Lidojumderīguma pārbaude

    1) 

    CAO, kuras galvenā darījumdarbības vieta ir vienā no dalībvalstīm un kuras apstiprinājumā ir ietvertas b) apakšpunktā minētās tiesības, var tikt apstiprināta veikt lidojumderīguma pārbaudes saskaņā ar attiecīgi I pielikuma (M daļas) M.A.901. punktu vai Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu un:

    i) 

    izdot saistīto lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai ieteikumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta izdošanu;

    ii) 

    pagarināt esoša lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu.

    2) 

    CAO, kuras galvenā darījumdarbības vieta ir vienā no dalībvalstīm un kuras apstiprinājumā ir ietvertas a) apakšpunktā minētās tiesības, var tikt apstiprināta lidojumderīguma pārbaužu veikšanai saskaņā ar Vb pielikuma (ML daļas) ML.A.903. punktu un saistīto lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izdošanai.

    d) 

    Lidošanas atļauja

    CAO, kuras galvenā darījumdarbības vieta ir vienā no dalībvalstīm un kuras apstiprinājumā ir ietvertas c) apakšpunktā minētās tiesības, var tikt apstiprināta lidošanas atļaujas izdošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) 21.A.711. punkta d) apakšpunktu tiem gaisa kuģiem, kuriem tā var izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu, ja tā apliecina atbilstību attiecīgajiem lidošanas nosacījumiem, ievērojot pienācīgu procedūru, kas paredzēta apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā.

    e) 

    CAO var tikt apstiprināta atsevišķu vai vairāku tiesību īstenošanai.

    CAO.A.100    Kvalitātes nodrošināšanas sistēma un organizācijas pārskats

    a) 

    Lai nodrošinātu, ka CAO pastāvīgi izpilda šā pielikuma prasības, organizācija izveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un ieceļ kvalitātes nodrošināšanas pārvaldnieku.

    b) 

    Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izmanto, lai uzraudzītu organizācijas darbības, uz kurām attiecas šis pielikums. To izmanto, lai jo īpaši uzraudzītu:

    1) 

    vai visas minētās darbības tiek veiktas saskaņā ar apstiprinātajām procedūrām;

    2) 

    vai visi līgumā minētie tehniskās apkopes uzdevumi tiek veikti atbilstoši līgumam;

    3) 

    vai organizācija joprojām atbilst šā pielikuma prasībām.

    c) 

    Šādas uzraudzības uzskaites datus glabā vismaz par iepriekšējiem diviem gadiem.

    d) 

    Ja organizācija, kurai ir CAO apstiprinājums, papildus tiek apstiprināta saskaņā ar citu pielikumu, kas nav šis pielikums, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var apvienot ar šādā citā pielikumā prasīto sistēmu.

    e) 

    CAO uzskata par mazu CAO, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    (1) 

    CAO darbības jomā ietilpst tikai gaisa kuģi, uz kuriem attiecas ML daļa;

    (2) 

    tehniskajā apkopē iesaistītā CAO personāla skaits nepārsniedz 10 pilnslodzes ekvivalentus;

    (3) 

    lidojumderīguma uzturēšanas vadībā iesaistītā CAO personāla skaits nepārsniedz 5 pilnslodzes ekvivalentus.

    f) 

    Mazas CAO kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var aizstāt ar regulāriem organizācijas pārskatiem, ja ir saņemts kompetentās iestādes apstiprinājums. Šādā gadījumā CAO neslēdz līgumus ar citām pusēm par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu.

    CAO.A.105    Izmaiņas organizācijā

    a) 

    Lai ļautu kompetentajai iestādei pārliecināties par pastāvīgu atbilstību šīs daļas prasībām, apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija pirms izmaiņu veikšanas to informē par ikvienu ierosinājumu veikt jebkuras no turpmāk minētajām izmaiņām:

    1) 

    izmaiņas kas ietekmē informāciju, kura ietverta I papildinājumā noteiktajā apstiprinājuma sertifikātā un šajā pielikumā ietvertajos apstiprinājuma noteikumos;

    2) 

    izmaiņas attiecībā uz personām, kuras minētas CAO.A.035. punkta a) un b) apakšpunktā;

    3) 

    to gaisa kuģu tipu izmaiņas, uz kuriem attiecas CAO.A.020. punkta a) apakšpunkta 1. punktā minētā darba joma, attiecībā uz lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir lielāka nekā 2 730  kg, un helikopteriem, kuru MTOM ir lielāka nekā 1 200  kg vai kuri sertificēti vairāk nekā četru personu pārvadāšanai;

    4) 

    CAO.A.020. punkta a) apakšpunkta 2. punktā minētās darba jomas izmaiņas attiecībā uz nokomplektētiem turbīnu dzinējiem;

    5) 

    šā punkta b) apakšpunktā noteiktās kontroles procedūras izmaiņas.

    b) 

    Visas citas izmaiņas saistībā ar atrašanās vietu, telpām, iekārtām, instrumentiem, materiāliem, procedūrām, darba jomu un personālu CAO kontrolē, īstenojot apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā paredzēto kontroles procedūru. CAO 15 dienu laikā no dienas, kad izmaiņas veiktas, iesniedz kompetentajai iestādei minēto izmaiņu un tām atbilstošo apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojuma grozījumu aprakstu.

    CAO.A.110    Spēkā esības uzturēšana

    a) 

    Apstiprinājumu izdod uz neierobežotu termiņu, un tas paliek spēkā, kamēr vien:

    1) 

    organizācija atbilst šā pielikuma prasībām, jo īpaši prasībām par rīcību konstatējumu gadījumā saskaņā ar CAO.A.115. punktu;

    2) 

    kompetentajai iestādei ir nodrošināta piekļuve organizācijai, lai pārliecinātos par tās pastāvīgu atbilstību šā pielikuma prasībām;

    3) 

    kompetentā iestāde apstiprinājumu nav anulējusi vai atsaukusi.

    b) 

    Apstiprinājuma sertifikāta anulēšanas vai atsaukšanas gadījumā organizācija to nodod atpakaļ kompetentajai iestādei.

    CAO.A.115    Konstatējumi

    a) 

    Pirmā līmeņa konstatējums ir jebkura būtiska neatbilstība CAO daļas prasībām, kura pazemina drošības standartu un nopietni apdraud lidojumu drošību.

    b) 

    Otrā līmeņa konstatējums ir jebkura neatbilstība CAO daļas prasībām, kura varētu pazemināt drošības standartu un, iespējams, apdraudēt lidojumu drošību.

    c) 

    Saņēmusi paziņojumu par konstatējumu saskaņā ar CAO.B.060. punktu, CAO pieņem korektīvo pasākumu plānu un pierāda kompetentajai iestādei, ka tā ir veikusi nepieciešamos korektīvos pasākumus konstatētās neatbilstības novēršanai minētās iestādes noteiktajā termiņā.

    B IEDAĻA

    PRASĪBAS IESTĀDĒM

    CAO.B.010    Darbības joma

    Šajā iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm saistībā ar prasībām, kuras noteiktas organizācijām A iedaļā.

    CAO.B.017    Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi

    a) 

    Aģentūra izstrādā pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, ko var izmantot, lai pierādītu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    b) 

    Lai pierādītu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, var izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus.

    c) 

    Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar ko pastāvīgi izvērtē, vai visi alternatīvie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi, kurus izmanto kompetentās iestādes uzraudzītās organizācijas, ļauj panākt atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

    d) 

    Lai izvērtētu visus alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus, ko organizācija ierosinājusi saskaņā ar CAO.A.017. punktu, kompetentā iestāde analizē iesniegto dokumentāciju un nepieciešamības gadījumā veic organizācijas pārbaudi.

    Ja kompetentā iestāde konstatē, ka alternatīvie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tā nekavējoties:

    1) 

    informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus drīkst izmantot, un vajadzības gadījumā attiecīgi groza pieteikuma iesniedzēja apstiprinājumu vai sertifikātu;

    2) 

    informē Aģentūru par to saturu, tostarp iesniedz attiecīgās dokumentācijas kopijas.

    CAO.B.020    Uzskaite

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina pietiekamu procesa izsekojamību, lai veiktu katra izdotā sertifikāta izdošanas, pagarināšanas, maiņas, apturēšanas vai atsaukšanas datu uzskaiti.

    b) 

    Saskaņā ar šo pielikumu apstiprināto organizāciju uzraudzības vajadzībām kompetentās iestādes veiktajā uzskaitē obligāti iekļauj:

    1) 

    organizācijas apstiprinājuma pieteikumu;

    2) 

    organizācijas apstiprinājuma sertifikātu ar visām tā izmaiņām;

    3) 

    organizācijas revīzijas programmas kopiju, kurā uzskaitīti datumi, kad jāveic revīzijas, un datumi, kad tās veiktas;

    4) 

    pastāvīgās uzraudzības uzskaites datus, tostarp visus revīzijas uzskaites datus, kā paredzēts CAO.B.055. punktā;

    5) 

    visus konstatējumus, pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu konstatējumus, un ieteikumus;

    6) 

    visas ar organizāciju notikušās attiecīgās sarakstes kopijas;

    7) 

    informāciju par visiem atbrīvojumiem saskaņā ar CAO.B.035. punktu un piespiedu izpildes darbībām;

    8) 

    ikvienu ziņojumu no citām kompetentajām iestādēm, kas attiecas uz organizācijas uzraudzību;

    9) 

    apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumu un tā grozījumus;

    10) 

    visu citu kompetentās iestādes apstiprināto dokumentu kopijas.

    c) 

    Glabāšanas termiņš b) apakšpunktā minētajiem uzskaites datiem ir vismaz pieci gadi.

    d) 

    Visus uzskaites datus pēc pieprasījuma dara pieejamus citas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Aģentūrai.

    CAO.B.025    Savstarpēja informācijas apmaiņa

    a) 

    Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, ja tas nepieciešams uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

    b) 

    Tāda iespējama drošības apdraudējuma gadījumā, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, attiecīgās kompetentās iestādes palīdz cita citai nepieciešamās uzraudzības darbības veikšanā.

    CAO.B.030    Pienākumi

    Kompetentā iestāde veic nepieciešamās pārbaudes un izmeklēšanu, lai pārbaudītu un pārliecinātos, vai organizācijas, par kurām tā ir atbildīga saskaņā ar CAO.1. punktu, atbilst šā pielikuma A iedaļas prasībām.

    CAO.B.035    Atbrīvojumi

    Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 71. panta 2. punktu piešķir atbrīvojumu no pienākuma ievērot šā pielikuma prasības, kompetentā iestāde veic atbrīvojuma uzskaiti. Tā glabā šādus uzskaites datus, kā paredzēts CAO.B.020. punkta b) apakšpunkta 6. punktā.

    CAO.B.040    Piemērošana

    Ja CAO telpas ir izvietotas vairākās dalībvalstīs, sākotnējās sertifikācijas procedūru un apstiprinājuma pastāvīgo uzraudzību īsteno sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, ko izraudzījušās dalībvalstis, kuru teritorijā telpas ir izvietotas.

    CAO.B.045    Sākotnējās sertifikācijas procedūra

    a) 

    Ja ir konstatēts, ka organizācija atbilst CAO.A.035. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde oficiāli informē pieteikuma iesniedzēju par personāla apstiprināšanu.

    b) 

    Kompetentā iestāde pārliecinās, ka apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā norādītās procedūras atbilst A iedaļai un ka atbildīgais pārvaldnieks ir parakstījis CAO.A.025. punkta a) apakšpunkta 1. punktā minēto saistību apliecinājumu.

    c) 

    Kompetentā iestāde pārbauda, vai organizācija atbilst A iedaļai.

    d) 

    Kompetentā iestāde vismaz reizi apstiprinājuma pārbaudes laikā rīko tikšanos ar atbildīgo pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka viņš vai viņa pilnīgi saprot apstiprinājuma un CAO.A.025. punkta a) apakšpunkta 1. punktā minētā apliecinājuma nozīmi.

    e) 

    Visus konstatējumus saskaņā ar CAO.B.060. punktu rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

    g) 

    Pirms apstiprinājuma izdošanas kompetentā iestāde slēdz visus konstatējumus pēc tam, kad organizācija ir novērsusi konstatētās neatbilstības.

    ▼M8 —————

    ▼C2

    CAO.B.050    Sākotnējā sertifikāta izdošana

    ▼M8

    a) 

    Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst CAO.B.045. punktam, tā izdod sertifikātu, izmantojot I papildinājumā norādīto EASA 3-CAO veidlapas veidni, un sertifikātā norāda apstiprinājuma noteikumus.

    ▼C2

    b) 

    Kompetentā iestāde I papildinājumā ietvertajā EASA 3-CAO veidlapas veidnē norāda CAO atsauces numuru.

    CAO.B.055    Pastāvīgā uzraudzība

    a) 

    Kompetentā iestāde izveido un pastāvīgi atjaunina uzraudzības programmu, kurā norādītas visas CAO, kurām tā izdevusi sertifikātu, un datumi, kuros tā revidējusi minētās CAO, un datumi, kuros ir plānots veikt to revīziju.

    b) 

    Kompetentā iestāde vismaz reizi 24 mēnešos revidē katru CAO, kurai tā izdevusi apstiprinājumu. Šādās revīzijās jo īpaši pievēršas organizācijas izmaiņām, par kurām tai paziņots saskaņā ar CAO.A.105. punkta b) apakšpunktā norādīto procedūru.

    c) 

    Reizi 24 mēnešos apseko reprezentatīvu daļu CAO pārvaldīto gaisa kuģu, ja organizācija ir apstiprināta pārvaldīt gaisa kuģus. Reprezentatīvās daļas lielumu nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iepriekšējo revīziju un ražojumu apsekojumu rezultātiem.

    d) 

    Kompetentā iestāde par visiem minētajās revīzijās izdarītajiem konstatējumiem rakstiski paziņo CAO.

    e) 

    Kompetentā iestāde uzskaita visus minētajās revīzijās izdarītos konstatējumus, visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu konstatējumus, un visus izdotos ieteikumus.

    f) 

    Kompetentā iestāde vismaz reizi 24 mēnešos rīko tikšanos ar CAO atbildīgo pārvaldnieku.

    CAO.B.060    Konstatējumi

    a) 

    Ja revīziju laikā vai citādā veidā konstatē pierādījumus par neatbilstību CAO daļas prasībām, kompetentā iestāde veic šādas darbības:

    1) 

    attiecībā uz pirmā līmeņa konstatējumiem kompetentā iestāde nekavējoties rīkojas, lai atkarībā no pirmā līmeņa konstatējuma apmēra atsauktu CAO apstiprinājumu vai pilnīgi vai daļēji ierobežotu vai apturētu tā darbību, līdz organizācija ir veiksmīgi īstenojusi korektīvus pasākumus; un

    2) 

    attiecībā uz otrā līmeņa konstatējumiem kompetentā iestāde nosaka korektīvo pasākumu īstenošanas termiņu, kas ir atbilstošs konstatējuma būtībai, bet nav ilgāks par trīs mēnešiem; atsevišķos gadījumos pēc šā termiņa beigām un atbilstoši konstatējuma būtībai kompetentā iestāde var pagarināt šo trīs mēnešu termiņu, ja ir izstrādāts apmierinošs korektīvo pasākumu plāns.

    b) 

    Kompetentā iestāde rīkojas, lai pilnīgi vai daļēji apturētu apstiprinājuma darbību, ja netiek ievērots tās noteiktais termiņš.

    CAO.B.065    Izmaiņas

    a) 

    Saņēmusi pieteikumu par izmaiņām saskaņā ar CAO.A.105. punkta a) apakšpunktu, kompetentā iestāde pirms izmaiņu apstiprināšanas pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

    b) 

    Kompetentā iestāde var noteikt, ar kādiem nosacījumiem CAO var darboties izmaiņu laikā, ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka organizācijas sertifikāts ir jāaptur izmaiņu būtības vai apjoma dēļ.

    c) 

    Attiecībā uz izmaiņām, kas nav iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde uzraudzības darbību laikā novērtē, vai CAO atbilst CAO.A.105. punkta b) apakšpunktā paredzētajai apstiprinātajai kontroles procedūrai un piemērojamajām prasībām.

    CAO.B.070    Apturēšana, ierobežošana un atsaukšana

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    balstoties uz pamatotiem iemesliem, iespējama drošības apdraudējuma gadījumā aptur apstiprinājumu vai

    b) 

    aptur, atsauc vai ierobežo apstiprinājumu atbilstoši CAO.B.060. punktam.




    I papildinājums

    Apvienotās lidojumderīguma organizācijas (CAO) sertifikāts — EASA 3-CAO veidlapa

    (a) 

    Darba joma, kas norādīta apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā, nosaka precīzus apstiprinājuma ierobežojumus kompetentās iestādes noteiktās(-to) apstiprinājuma klases(-šu) un kvalifikācijas atzīmes(-mju) ietvaros. Tāpēc ir svarīgi, lai apstiprinājuma klase(-es) un kvalifikācijas atzīme(-es) atbilstu organizācijas darba jomai.

    (b) 

    Gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme attiecībā uz tehniskās apkopes tiesībām nozīmē to, ka CAO var veikt tehnisko apkopi gaisa kuģim un jebkurai sastāvdaļai (tostarp dzinējiem) saskaņā ar gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas gaisa kuģim. Tomēr CAO, kam ir šāda gaisa kuģa kvalifikācijas atzīme, var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot, ja sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas vajadzība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmas b) apakšpunkta prasības. Šādā situācijā piemēro apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā noteiktu kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei.

    (c) 

    Dzinēja (turbīnu dzinēja, virzuļdzinēja vai elektriskā dzinēja) kvalifikācijas atzīme nozīmē to, ka CAO var veikt tehnisko apkopi neuzmontētam dzinējam un dzinēja sastāvdaļām saskaņā ar dzinēja tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, saskaņā ar sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas dzinējam. Tomēr CAO, kam ir šāda dzinēja kvalifikācijas atzīme, var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot, ja nomontēšanas dēļ rodas vajadzība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmas c) apakšpunkta prasības. CAO, kam ir dzinēja kvalifikācijas atzīme, var veikt arī uzstādīta dzinēja tehnisko apkopi bāzes un operatīvās tehniskās apkopes laikā, ievērojot apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā noteiktu kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei.

    (d) 

    Sastāvdaļas (izņemot nokomplektētus dzinējus) kvalifikācijas atzīme nozīmē to, ka CAO var veikt tehnisko apkopi neuzstādītām sastāvdaļām (izņemot nokomplektētus dzinējus), kas paredzētas iemontēšanai gaisa kuģī vai dzinējā. Šāda CAO var veikt arī uzstādītas sastāvdaļas (izņemot nokomplektētus dzinējus) tehnisko apkopi bāzes un operatīvās tehniskās apkopes laikā vai dzinēja tehniskās apkopes telpās, ievērojot apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā noteiktu kontroles procedūru, kura jāapstiprina kompetentajai iestādei.

    (e) 

    Nesagraujošās testēšanas ( NDT ) kvalifikācijas atzīme ir atsevišķa kvalifikācijas atzīme, kas nav obligāti saistīta ar konkrētu gaisa kuģi, dzinēju vai citu sastāvdaļu. Nesagraujošās testēšanas kvalifikācijas atzīme ir vajadzīga tikai tādai CAO, kas veic nesagraujošo testēšanu kā īpašu uzdevumu citas organizācijas vajadzībām. CAO, kam ir gaisa kuģa, dzinēja vai sastāvdaļas kvalifikācijas atzīme, var veikt nesagraujošo testēšanu tiem ražojumiem, kuriem tā veic tehnisko apkopi, ievērojot apvienotās lidojumderīguma organizācijas pašraksturojumā noteiktās nesagraujošās testēšanas procedūras, un šajā gadījumā nav vajadzīga nesagraujošās testēšanas kvalifikācijas atzīme.

    image

    image ►(1) M8  

    image

    ▼B




    VI PIELIKUMS

    Atbilstības tabula



    Regula (EK) Nr. 2042/2003

    Šī regula

    1. pants

    1. pants

    2. pants

    2. pants

    3. panta 1., 2. un 3. punkts

    3. panta 1., 2. un 3. punkts

    3. panta 4. punkts

    4. pants

    4. pants

    5. pants

    5. pants

    6. pants

    6. pants

    7. pants

    7. panta 1. punkts

    8. panta 1. punkts

    7. panta 2. punkts

    7. panta 3. punkts, ievadfrāzes formulējums

    8. panta 2. punkts, ievadfrāzes formulējums

    7. panta 3. punkta a) līdz g) apakšpunkts

    7. panta 3. punkta h) apakšpunkts

    8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    7. panta 3. punkta i) apakšpunkts

    8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    7. panta 4. punkts

    7. panta 5. punkts

    8. panta 3. punkts

    7. panta 6. punkts

    7. panta 7. punkts

    7. panta 8. punkts

    8. panta 4. punkts

    7. panta 9. punkts

    8. panta 5. punkts

    8. pants

    9. pants

    I pielikums

    I pielikums

    II pielikums

    II pielikums

    III pielikums

    III pielikums

    IV pielikums

    IV pielikums

    V pielikums

    VI pielikums



    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

    ( 2 ) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

    ( 3 ) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

    ( 4 ) Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

    ( 5 ) Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).

    ( 6 ) Komisijas 2014. gada 7. aprīļa Regula (ES) Nr. 379/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 123, 24.4.2014., 1. lpp.).

    ( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

    ( 8 ) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

    ( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.).

    ( 10 ) Šā 4. punkta nolūkos “priekšmets” nozīmē katru rindu ar numuru tabulā, kas sniegta 3.1. punkta e) apakšpunktā.

    ( 11 ) Šā 5. punkta nolūkos “priekšmets” nozīmē katru rindu ar numuru tabulā, kas sniegta 3.1. punkta e) apakšpunktā un 3.2. punkta b) apakšpunktā.

    ( 12 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1976 (2018. gada 14. decembris), kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1139 nosaka detalizētus planieru ekspluatācijas noteikumus (OV L 326, 20.12.2018., 64. lpp.)

    ( 13 ) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

    ( 14 ) Komisijas 2018. gada 13. marta Regula (ES) 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa balonu ekspluatācijai (OV L 71, 14.3.2018., 10. lpp.).

    ( 15 ) Komisijas 2018. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1976, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1139 nosaka detalizētus planieru ekspluatācijas noteikumus (OV L 326, 20.12.2018., 64. lpp.).

    ( 16 ) Regula (ES) 2015/1018 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (OV L 163, 30.6.2015., 1. lpp.).

    ( 17 ) Regula (ES) 2015/1018 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (OV L 163, 30.6.2015., 1. lpp.).

    Top