This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0540-20170922
Regulation (EU) No 540/2014 of the European Parliament and of the Council of 16 April 2014 on the sound level of motor vehicles and of replacement silencing systems, and amending Directive 2007/46/EC and repealing Directive 70/157/EEC (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)
02014R0540 — LV — 22.09.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1576 (2017. gada 26. jūnijs), |
L 239 |
3 |
19.9.2017 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2014
(2014. gada 16. aprīlis)
par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu iedibina ES tipa apstiprinājuma administratīvās un tehniskās prasības visiem jaunu transportlīdzekļu kategorijām, kas minētas 2. pantā, attiecībā uz to skaņas līmeni un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām un to sastāvdaļām, kurām piešķirts tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām un kuras ir izstrādātas un ražotas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, lai Savienībā atvieglotu to reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām un to sastāvdaļām, kurām piešķirts tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām, kas projektētas un izgatavotas M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas norādītas Direktīvas 2007/46/EK 3. pantā.
Papildus piemērot arī šādas definīcijas:
1) “transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir Direktīvas 2007/46/EK 3. pantā minētā procedūra attiecībā uz skaņas līmeņiem;
2) “transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras tādās būtiskās pazīmēs kā:
a) attiecībā uz transportlīdzekļiem M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijās, kas testēti saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1. punktu:
i) virsbūves forma vai materiāli (jo īpaši dzinēja nodalījums un tā skaņas izolācija);
ii) dzinēja tips (piemēram, dzirksteļaizdedze vai kompresijaizdedze, divtaktu vai četrtaktu, atgriezeniskās virzes kustības vai rotējošie virzuļi), cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu izkārtojums vai elektromotora tips;
iii) nominālā maksimālā lietderīgā jauda un atbilstošais dzinēja apgriezienu skaits; tomēr, ja nominālā maksimālā jauda un atbilstošais dzinēja apgriezienu skaits atšķiras tikai dažādu dzinēja kartēšanu dēļ, var uzskatīt, ka minētie transportlīdzekļi pieder pie tā paša tipa;
iv) trokšņa slāpēšanas sistēma;
b) attiecībā uz transportlīdzekļiem M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3 kategorijās, kas testēti saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.2. punktu,:
i) virsbūves forma vai materiāli (jo īpaši dzinēja nodalījums un tā skaņas izolācija);
ii) dzinēja tips (piemēram, dzirksteļaizdedze vai kompresijaizdedze, divtaktu vai četrtaktu, atgriezeniskās virzes kustības vai rotējošie virzuļi), cilindru skaits un tilpums, iesmidzināšanas sistēmas tips, vārstu izkārtojums, nominālais dzinēja apgriezienu skaits (S) vai elektromotora tips;
iii) transportlīdzekļus, kuriem ir tāds pats dzinēja tips un/vai atšķirīgi kopējie pārnesumskaitļi, var uzskatīt par tā paša tipa transportlīdzekļiem.
Tomēr, ja b) apakšpunktā minēto atšķirību dēļ paredzēti dažādi mērķnosacījumi, kā aprakstīts II pielikuma 4.1.2.2. punktā, minētās atšķirības uzskata par tipa maiņu;
3) “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (M) ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; piekabes vai puspiekabes tehniski pieļaujamā pilnā masa ietver statisko masu, kas tiek nodota velkošajam transportlīdzeklim, kad ir notikusi sakabe;
4) “nominālā maksimālā lietderīgā jauda” (Pn) ir dzinēja jauda, kas izteikta kW un ko pēc ANO/EEK noteiktās metodes mēra saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85 ( 1 );
Ja nominālā maksimālā lietderīgā jauda tiek sasniegta pie dažāda dzinēja apgriezienu skaita, izmanto lielāko dzinēja apgriezienu skaitu;
5) “standarta aprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni, bet kas ir aprīkota ar visiem elementiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV vai XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos;
6) “vadītāja masa” ir masa, kas noteikta 75 kg apmērā un kas atrodas vadītāja sēdekļa atskaites punktā;
7) “braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa” (mro) ir
a) mehāniska transportlīdzekļa gadījumā:
transportlīdzekļa masa, kura degvielas tvertne(-es) ir piepildīta(-as) vismaz 90 % apmērā no tās(to) tilpuma, tostarp vadītāja, degvielu un šķidrumu masa, ar standarta aprīkojumu saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem un, ja tie ir uzstādīti, virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u), kā arī instrumentu masa;
b) piekabes gadījumā:
transportlīdzekļa masa, tostarp degvielu un šķidrumu masa, ar standarta aprīkojumu saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem un, ja tie ir uzstādīti, virsbūves, papildu sakabes(-ju), rezerves riteņa(-u) un instrumentu masa;
8) “nominālais dzinēja apgriezienu skaits” (S) ir ražotāja norādītais dzinēja apgriezienu skaits min-1 (apgr./min), pie kura dzinējs attīsta savu nominālo maksimālo lietderīgo jaudu atbilstīgi ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85, vai, ja nominālā maksimālā lietderīgā jauda tiek sasniegta pie dažāda dzinēja apgriezienu skaita, izmanto lielāko dzinēja apgriezienu skaitu;
9) “jaudas/masas attiecības koeficients” (PMR) ir skaitlisks noteikts lielums, kas aprēķināts saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1.1. punktā norādīto formulu;
10) “atskaites punkts” ir viens no šiem punktiem:
a) M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:
i) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas priekšā – transportlīdzekļa priekšgalā;
ii) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas vidusdaļā – transportlīdzekļa centrā;
iii) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas aizmugurē – transportlīdzekļa aizmugurē;
b) M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem – dzinēja punkts, kas atrodas vistuvāk transportlīdzekļa priekšgalam;
11) “mērķa paātrinājums” ir paātrinājums, ko sasniedz ar daļēji atvērtu droseļvārstu un kas saskaņā ar statistiskiem pētījumiem ir reprezentatīvs pilsētas ceļu satiksmei;
12) “dzinējs” ir jaudas avots bez atdalāmām palīgierīcēm;
13) “atskaites paātrinājums” ir paātrinājuma testa laikā testa trasē nepieciešamais paātrinājums;
14) “pārnesumskaitļa svērtais koeficients” (k) ir bezdimensionāls skaitlisks lielums, ko izmanto, lai apvienotu divu pārnesumskaitļu testa rezultātus paātrinājuma testam un konstantā ātruma testam;
15) “daļējas jaudas koeficients” (kP) ir bezdimensionāls skaitlisks lielums, ko izmanto transportlīdzekļu paātrinājuma testa un konstantā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai;
16) “sākotnējais paātrinājums” ir paātrinājuma kontroles ierīces izmantošana pirms AA′ līnijas, lai sasniegtu stabilu paātrinājumu starp AA′ līniju un BB′ līniju, kas minēts II pielikuma papildinājuma 1. attēlā;
17) “bloķēts pārnesumskaitlis” ir pārnesumkārbas kontrole, kas testa laikā neļauj mainīt pārnesumu;
18) “trokšņa slāpēšanas sistēma” ir pilnīgs to sastāvdaļu komplekts, kas nepieciešamas transportlīdzekļa dzinēja un tā izplūdes radītā trokšņa mazināšanai;
19) “dažādu tipu trokšņa slāpēšanas sistēma” ir trokšņa slāpēšanas sistēmas, kas ievērojami atšķiras vismaz vienā no šādiem aspektiem:
a) sastāvdaļu tirdzniecības nosaukumi vai tirdzniecības zīmes;
b) to sastāvdaļu veidojošu materiālu raksturlielumi, izņemot minēto sastāvdaļu apvalku;
c) to sastāvdaļu izmērs un veidols;
d) vismaz vienas to sastāvdaļas darbības principi;
e) to sastāvdaļu kombinācijas;
f) izplūdes trokšņa slāpēšanas sistēmu vai sastāvdaļu skaits;
20) “trokšņa slāpēšanas sistēmu konstrukciju saime vai trokšņa slāpēšanas sistēmu sastāvdaļas” ir trokšņa slāpēšanas sistēmu grupa vai sastāvdaļas, kurām uzskaitītās īpašības ir vienādas:
a) sauso gāzu klātbūtne izplūdes gāzu plūsmā, kas filtrēta, izmantojot absorbējošu šķiedru materiālu, nonākot kontaktā ar šo materiālu;
b) šķiedru veids;
c) attiecīgā gadījumā saistmateriāla specifikācijas;
d) šķiedras vidējie izmēri;
e) minimālais beramo materiālu iepakojuma blīvums kg/m3;
f) maksimālā kontaktvirsma starp gāzes plūsmu un absorbējošo materiālu;
21) “trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma” ir jebkura izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas daļa, kas paredzēta izmantošanai transportlīdzeklī, un nav tā tipa daļa, kas ir uzstādīta transportlīdzeklim, kad to iesniedza ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu;
22) “akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma” (AVAS) ir hibrīda elektrotransportlīdzekļu un tīru elektrotransportlīdzekļu sistēmas, kas gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem sniedz skaņas signālu, lai informētu par transportlīdzekļa klātbūtni.
23) “tirdzniecības vieta” ir vieta, kur transportlīdzekļus glabā un piedāvā pārdošanai patērētājiem;
24) “tehnisks reklāmas materiāls” ir tādas tehniskās rokasgrāmatas, brošūras, bukleti un katalogi drukātā, elektroniskā vai tiešsaistes formātā, kā arī tīmekļa vietnes, kuru mērķis ir reklamēt transportlīdzekļus plašai sabiedrībai.
4. pants
Dalībvalstu vispārējie pienākumi
1. Atbilstoši šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem un neskarot Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu, dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa tipu, kas neatbilst šīs regulas prasībām.
2. Sākot no 2016. gada 1. jūlija, dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas tipu vai tās sastāvdaļām kā atsevišķu tehnisku vienību, kas neatbilst šīs regulas prasībām.
Dalībvalstis turpina atbilstīgi Direktīvas 70/157/EEK nosacījumiem piešķirt ES tipa apstiprinājumus attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļām kā atsevišķu tehnisku vienību, kas paredzēta transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums ir piešķirts pirms šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem.
3. Atbilstoši šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, uzskata, ka jaunu transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šai regulai.
4. Dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, ļauj pārdot un nodot ekspluatācijā trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļas kā atsevišķu tehnisku vienību, ja tā atbilst tipam, kuram piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.
Dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas 70/157/EEK nosacījumiem ļauj pārdot un nodot ekspluatācijā trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļas, kurām ir ES tipa apstiprinājums kā atsevišķai tehniskai vienībai, kas paredzēta transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums ir piešķirts pirms šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem.
5. pants
Ražotāju vispārīgie pienākumi
1. Ražotāji nodrošina, lai transportlīdzekļi, to dzinēji un trokšņa slāpēšanas sistēmas būtu projektēti, izgatavoti un montēti tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos šādi transportlīdzekļi neatkarīgi no šādiem transportlīdzekļiem piemītošās vibrācijas atbilstu šai regulai.
2. Ražotāji nodrošina, lai trokšņa slāpēšanas sistēmas būtu projektētas, izgatavotas un montētas tā, lai tās būtu pietiekami aizsargātas no korozijas, kas tās var skart atkarībā no transportlīdzekļu ekspluatācijas apstākļiem, tostarp reģionālām klimatiskām atšķirībām.
3. Ražotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir vai nav tieši iesaistīts visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.
6. pants
Skaņas emisijas papildu noteikumi (ASEP)
1. Šo pantu piemēro M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem, kas aprīkoti ar oriģinālā aprīkojuma ražotāja (OEM) trokšņa slāpēšanas sistēmām, kā arī trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām, kas atbilstīgi IX pielikumam paredzētas šādu kategoriju transportlīdzekļiem.
2. Transportlīdzekļi un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas atbilst VII pielikuma prasībām.
3. Uzskata, ka transportlīdzekļi un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas atbilst VII pielikuma prasībām, neveicot turpmāku testēšanu, ja transportlīdzekļa ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz tehnisko dokumentāciju, pierādot, ka atšķirība starp transportlīdzekļu maksimālo un minimālo dzinēja apgriezienu skaitu uz BB′ līnijas, kā norādīts II pielikuma papildinājuma 1. attēlā, jebkuram testa nosacījumam ASEP kontroles zonā, kas definēta VII pielikuma 2.3. punktā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedz 0,15 × S.
4. Transportlīdzekļa skaņas emisija vai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas parastos braukšanas apstākļos, kas atšķiras no apstākļiem, kuros notikuši II un VII pielikumā noteiktie tipa apstiprināšanas testi, būtiski neatšķiras no testa rezultāta.
5. Ražotājs ar nolūku nemaina, nepielāgo vai neievieš jebkādas mehāniskas, elektriskas, termālas vai citādas ierīces vai procedūras vienīgi skaņas emisijas prasību izpildei saskaņā ar šo regulu, ja šīs ierīces vai procedūras nedarbojas parastu braukšanas apstākļu laikā.
6. Tipa apstiprinājuma pieteikumā ražotājs sniedz paziņojumu, kas izveidots saskaņā ar VII pielikuma papildinājumā sniegto paraugu, ka apstiprināmais transportlīdzekļa tips vai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma atbilst šā panta prasībām.
7. Panta 1.–6. punkts neattiecas uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
a) dzinēja tilpums nepārsniedz 660 cm3 un jaudas/masas attiecības koeficients, kas aprēķināts, izmantojot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, nepārsniedz 35;
b) kravnesība ir vismaz 850 kg un jaudas/masas attiecības koeficients, kas aprēķināts, izmantojot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, nepārsniedz 40.
7. pants
Patērētāju informēšana un marķēšana
Transportlīdzekļu ražotāji un izplatītāji cenšas nodrošināt, lai tirdzniecības vietā un tehniskajos reklāmas materiālos redzamā vietā par katru transportlīdzekli tiktu norādīts saskaņā ar šo regulu izmērīts skaņas līmenis decibelos (dB(a)).
Ņemot vērā piemērojot šo regulu gūto pieredzi, Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam veic visaptverošu ietekmes novērtējumu saistībā ar marķēšanas nosacījumiem, ko piemēro gaisa un trokšņa piesārņojuma līmeņiem, un saistībā ar patērētāju informēšanu. Komisija par minētā novērtējuma konstatējumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
8. pants
Akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma (AVAS)
Līdz 2019. gada 1. jūlijam ražotāji saskaņā ar VIII pielikuma prasībām uzstāda AVAS jaunu tipu hibrīda elektrotransportlīdzekļos un tīros elektrotransportlīdzekļos. Līdz 2021. gada 1. jūlijam ražotāji uzstāda AVAS visos jaunos hibrīda elektrotransportlīdzekļos un tīros elektrotransportlīdzekļos. Pirms minētajiem datumiem –, ja ražotāji izvēlas transportlīdzekļiem uzstādīt AVAS, tie nodrošina, ka minētās AVAS atbilst VIII pielikuma prasībām.
Līdz 2017. gada 1. jūlijam Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai pārskatītu VIII pielikumu un iekļautu sīkākas prasības attiecībā uz AVAS darbību vai aktīvas drošības sistēmām, ņemot vērā ANO/EEK darbu minētajā jautājumā.
9. pants
Pielikumu grozījumi
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai grozītu I, IV, VIII un X pielikumu ar mērķi tos pielāgot tehniskajai attīstībai.
10. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta otrajā daļā un 9. pantā minētos deleģētos aktus, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 16. jūnija.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta otrajā daļā un 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 8. panta otro daļu vai 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
11. pants
Pārskatīšanas klauzula
Komisija veic un publicē detalizētu izpēti par skaņas līmeņa robežvērtībām ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam. Izpētes pamatā ir transportlīdzekļi, kas atbilst jaunākajām normatīvajām prasībām. Pamatojoties uz minētās izpētes secinājumiem, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu.
12. pants
Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK
Direktīvas 2007/46/EK IV, VI un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu.
13. pants
Pārejas noteikumi
1. Lai pārbaudītu II pielikuma 3.1.1. punktā aprakstītās testa trases atbilstību, līdz 2019. gada 30. jūnijam ISO 10844:1994 var piemērot kā alternatīvu ISO 10844:2011.
2. Līdz 2019. gada 30. jūnijam transportlīdzekļi ar sērijveida hibrīddzinēju piedziņas sistēmu, kam ir iekšdedzes dzinējs bez mehāniskas sakabes ar spēka pārvadu, ir atbrīvoti no 6. panta prasībām.
14. pants
Atcelšana
1. Neskarot 4. panta 2. punkta otro daļu un 4. panta 4. punkta otro daļu, Direktīvu 70/157/EEK atceļ no 2027. gada 1. jūlija.
2. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas XII pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.
15. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2016. gada 1. jūlija.
3. Regulas II pielikuma 3.1.1. punktu piemēro no 2019. gada 1. jūlija.
4. Regulas XI pielikuma B daļu piemēro no 2027. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I pielikums |
ES tipa apstiprinājums attiecībā uz transportlīdzekļa tipa skaņas līmeni |
|
|
|
1. papildinājums: |
Informācijas dokuments |
|
|
2. papildinājums: |
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs |
|
II pielikums |
Mehānisko transportlīdzekļu radītā trokšņa mērīšanas metodes un instrumenti |
|
|
|
Papildinājums |
Attēli |
|
III pielikums |
Robežvērtības |
|
|
IV pielikums |
Trokšņa slāpēšanas sistēmas, kas satur šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus |
|
|
|
Papildinājums: |
Attēls – testa iekārta kondicionēšanai ar pulsāciju |
|
V pielikums |
Saspiesta gaisa radītais troksnis |
|
|
|
Papildinājums: |
1. attēls – mikrofona novietojums saspiesta gaisa trokšņa mērījumiem |
|
VI pielikums |
Transportlīdzekļu ražošanas atbilstības pārbaudes |
|
|
VII pielikums |
Mērījumu metode papildu trokšņa emisijas noteikumu atbilstības novērtēšanai |
|
|
|
Papildinājums: |
Paziņojums par atbilstību skaņas emisijas papildu noteikumiem |
|
VIII pielikums |
Pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļu akustisko brīdināšanas sistēmu (AVAS) |
|
|
IX pielikums |
Trokšņa slāpēšanas sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājums saistībā ar skaņas līmeni (trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas) |
|
|
|
1. papildinājums: |
Informācijas dokuments |
|
|
2. papildinājums: |
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs |
|
|
3. papildinājums: |
ES tipa apstiprinājuma zīmes paraugs |
|
|
4. papildinājums: |
Testa iekārta |
|
|
5. papildinājums: |
Mērīšanas punkti – pretspiediens |
|
X pielikums |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas kā atsevišķas tehniskas vienības ražojuma atbilstības pārbaudes |
|
|
XI pielikums |
Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK |
|
|
XII pielikums |
Atbilstības tabula |
|
I PIELIKUMS
ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA SKAŅAS LĪMENI
1. PIETEIKUMS ES TIPA APSTIPRINĀJUMAM TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM
|
1.1. |
Ievērojot Direktīvas 2007/46/EK 7. panta 1. un 2. punktu, pieteikumu ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa tipa skaņas līmeni iesniedz transportlīdzekļa ražotājs. |
|
1.2. |
Informācijas dokumenta paraugs ir iekļauts 1. papildinājumā. |
|
1.3. |
Transportlīdzekļa ražotājs iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbild par testiem, tā transportlīdzekļa tipa paraugs, kuru piesaka tipa apstiprinājumam. Transportlīdzekļa tipa parauga atlasē tehniskais dienests, kas atbild par testiem, to dara tā, lai apstiprinātāja iestāde ar to būtu apmierināta. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes. |
|
1.4. |
Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz arī trokšņa slāpēšanas sistēmas paraugs un tāda dzinēja paraugs, kuram ir vismaz tāds pats darba tilpums un nominālā maksimālā jauda kā tam, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, kuru piesaka tipa apstiprinājumam. |
2. MARĶĒJUMI
|
2.1. |
Izplūdes un ieplūdes sistēmas detaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, ir ar šādiem marķējumiem:
|
|
2.2. |
Šiem marķējumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami pat pēc sistēmas uzstādīšanas transportlīdzeklī. |
3. ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM
|
3.1. |
Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 9. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 10. panta 4. punktu. |
|
3.2. |
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir norādīts 2. papildinājumā. |
|
3.3. |
Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
|
4. ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI
Ja tiek grozīts transportlīdzekļa tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas 2007/46/EK 13., 14., 15., 16. panta un 17. panta 4. punkta noteikumus.
5. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
|
5.1. |
Lai nodrošinātu ražošanas atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. pantā noteiktajām prasībām. |
|
5.2. |
Īpaši noteikumi:
|
1. papildinājums
Informācijas dokuments Nr. … saskaņā ar I pielikumu Direktīvai 2007/46/EK par ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim attiecībā uz tā pieļaujamo skaņas līmeni
Turpmāk norādīto informāciju attiecīgā gadījumā iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus iesniedz attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti uz A4 izmēra papīra vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.
Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par to darbību.
0. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
0.2. Tips:
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (b):
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (c):
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:
1. TRANSPORTLĪDZEKĻA VISPĀRĒJĀS UZBŪVES ĪPATNĪBAS
1.1. Transportlīdzekļa parauga fotoattēli un/vai rasējumi:
1.3. Asu un riteņu skaits (4):
1.3.3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums):
1.6. Dzinēja novietojums un konfigurācija:
2. MASA UN GABARĪTI (f) (g) (7) (KG UN MM) (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ ATSAUCAS UZ RASĒJUMU)
2.4. Transportlīdzekļa gabarīti (kopā):
2.4.1. Šasijai bez virsbūves:
2.4.1.1. Garums (g5):
2.4.1.2. Platums (g7):
2.4.2. Šasijai ar virsbūvi:
2.4.2.1. Garums (g5):
2.4.2.2. Platums (g7):
2.6. Masa darba kārtībā (h)
a) katra varianta minimālā un maksimālā masa:
b) katras versijas masa (iesniedz matricu):
2.8. Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (i) (3):
3. JAUDAS AVOTS (q)
3.1. Dzinēja ražotājs:
3.1.1. Ražotāja dzinēja kods (kā norādīts marķējumā uz dzinēja, vai citi identifikācijas līdzekļi):
3.2. Iekšdedzes dzinējs
3.2.1.1. Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, cikla četrtaktu/divtaktu/rotācijas (1)
3.2.1.2. Cilindru skaits un novietojums:
3.2.1.2.3. Aizdedzes secība:
3.2.1.3. Dzinēja darba tilpums (m): … cm3
3.2.1.8. Maksimālā lietderīga jauda (n): … kW ar … min–1 (ražotāja noteiktais lielums)
3.2.4. Degvielas padeve
3.2.4.2. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijaizdedze): jā/nē (1)
3.2.4.2.2. Darbības princips: tiešā iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera (1)
3.2.4.2.4. Regulators
3.2.4.2.4.1. Tips:
3.2.4.2.4.2.1. Ātrums, kurā sākas atslēgšanās, ja slodze ir: … min–1
3.2.4.3. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzes dzinēji): jā/nē (1)
3.2.4.3.1. Darbības princips: ieplūdes kolektors (vienpunkta/daudzpunktu (1))/ar tiešo iesmidzināšanu/cits (norādīt sīkāk) (1)
3.2.8. Ieplūdes sistēma
3.2.8.1. Uzpūtes iekārta: jā/nē (1)
3.2.8.4.2. Gaisa filtrs, rasējumi: vai
3.2.8.4.2.1. Marka(-as):
3.2.8.4.2.2. Tips(-i):
3.2.8.4.3. Ieplūdes klusinātājs, rasējumi: vai
3.2.8.4.3.1. Marka(-as):
3.2.8.4.3.2. Tips(-i):
3.2.9. Trokšņa slāpēšanas sistēma
3.2.9.2. Trokšņa slāpēšanas sistēmas apraksts un/vai rasējums:
3.2.9.4. Izplūdes trokšņa slāpētājs(-i):
Izplūdes trokšņu slāpētāja(-u) tips, marķējums:
Vajadzības gadījumā āra troksnim: samazināšanas pasākumi dzinēja nodalījumā un uz dzinēja:
3.2.9.5. Izplūdes izvada atrašanās vieta:
3.2.9.6. Izplūdes trokšņa slāpētājs, kas satur šķiedrainus materiālus:
3.2.12.2.1. Katalītiskais neitralizators: jā/nē (1)
3.2.12.2.1.1. Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību):
3.2.12.2.6. Daļiņu filtrs: jā/nē (1)
3.3. Elektromotors
3.3.1. Tips (tinumi, ierosas):
3.3.1.1. Maksimālā izejas jauda: … kW
3.3.1.2. Darbības spriegums: … V
3.4. Dzinēji vai motori, vai to kombinācija:
3.4.1. Hibrīda elektrotransportlīdzeklis: jā/nē (1)
3.4.2. Hibrīda elektrotransportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa (1)
3.4.3. Darbības režīma slēdzis: ar/bez (1)
3.4.3.1. Iespējamie izvēles režīmi
3.4.3.1.1. Tikai ar elektrību: jā/nē (1)
3.4.3.1.2. Patērējot tikai degvielu: jā/nē (1)
3.4.3.1.3. Hibrīda režīmi: jā/nē (1) (ja jā, tad īss apraksts):
3.4.5. Elektromotors (katra elektromotora tipa atsevišķs apraksts)
3.4.5.1. Marka:
3.4.5.2. Tips:
3.4.5.4. Maksimālā jauda: … kW
4. TRANSMISIJA (p)
4.2. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.):
4.6. Pārnesumskaitļi
|
Pārnesums |
Iekšējās pārnesumkārbas pārnesumi (dzinēja apgriezienu attiecība pret pārnesumkārbas dzenamās vārpstas apgriezieniem) |
Beigu piedziņas pārnesums(-i) (pārnesumkārbas dzenamās vārpstas apgriezienu attiecība pret piedziņas riteņu apgriezieniem) |
Kopējais pārnesumskaitlis |
|
Maksimums CVT (1) 1 2 3 … Minimums CVT (1) Atpakaļgaita |
|
|
|
|
(*1) Bezpakāpju variatoru transmisija. |
|||
4.7. Transportlīdzekļa maksimālais paredzētais ātrums (km/h) (q):
6. BALSTIEKĀRTA
6.6. Riepas un riteņi
6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as)
a) riepām norāda izmēru apzīmējumus, kravnesības indeksu un ātruma kategorijas simbolu
b) riteņiem norāda loka izmēru(-us) un iznesumu(-us)
6.6.2. Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss
6.6.2.1. 1. ass:
6.6.2.2. 2. ass:
6.6.2.3. 3. ass:
6.6.2.4. 4. ass:
utt.
9. VIRSBŪVE
9.1. Virsbūves tips (izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā definētos kodus):
9.2. Izmantotie materiāli un izgatavošanas paņēmiens:
12. PĀRĒJIE
12.5. Dati par visām ierīcēm bez dzinēja, kas paredzētas trokšņa samazināšanai (ja uz tām neattiecas citi punkti):
12.8. AVAS
12.8.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numurs attiecībā uz tā skaņas emisiju saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 138 (1)
vai
12.8.2. Pilnīga atsauce uz AVAS skaņas emisijas līmeņa testa rezultātiem, kas izmērīti atbilstoši Regulai (ES) Nr. 540/2014 (1)
Datums:
Paraksts:
Ieņemamais amats uzņēmumā:
2. papildinājums
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs
(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
Paziņojums par
tipa apstiprinājumu ( 2 )
tipa apstiprinājuma paplašināšanu (2)
tipa apstiprinājuma atteikumu (2)
tipa apstiprinājuma anulēšanu (2)
transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā skaņas līmeni (Regula (ES) Nr. 540/2014).
Tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma pamatojums:
I IEDAĻA
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
0.2. Tips:
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa ( 3 ):
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:
0.4. Transportlīdzekļa kategorija ( 4 ):
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:
II IEDAĻA
1. Papildu informācija (vajadzības gadījumā): Skatīt papildpielikumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:
3. Testa protokola datums:
4. Testa protokola numurs:
5. Piezīmes (ja ir): Skatīt papildpielikumu.
6. Vieta:
7. Datums:
8. Paraksts:
|
Pielikumi: |
Informācijas pakete |
|
|
Testa protokols (sistēmām)/testa rezultāti (visam transportlīdzeklim) |
Papildpielikums
ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …
1. Papildu informācija
1.1. Jaudas avots
1.1.1. Dzinēja ražotājs:
1.1.2. Ražotāja dzinēja kods:
1.1.3. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW, ja … min-1, vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors) … kW ( 5 )
1.1.4. Uzpūtes iekārta(-as), marka un tips:
1.1.5. Gaisa filtrs marka un tips:
1.1.6. Ieplūdes trokšņu slāpētājs(-i), marka un tips:
1.1.7. Izplūdes trokšņu slāpētājs(-i), marka un tips:
1.1.8. Katalizators(-i), marka un tips:
1.1.9. Daļiņu filtrs(-i), marka un tips:
1.2. Transmisija
1.2.1. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.):
1.3. Ierīces bez dzinēja, kas paredzētas trokšņa samazināšanai:
2. Testa rezultāti
2.1. Braucoša transportlīdzekļa skaņas līmenis: … dB(A)
2.2. Stāvoša transportlīdzekļa skaņas līmenis: … dB(A), ja … min-1
2.2.1. Saspiesta gaisa skaņas līmenis darba bremzēm: … dB(A)
2.2.1. Saspiesta gaisa skaņas līmenis stāvbremzēm: … dB(A)
2.2.1. Saspiesta gaisa skaņas līmenis spiediena regulētāja aktivizēšanas brīdī: … dB(A)
2.3. Dati, ar kuriem sekmē hibrīda elektrotransportlīdzekļu lietošanas atbilstības testu gadījumā, iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot
2.3.1. Pārnesums (i) vai pārnesuma selektora pozīcija, kas izvēlēta testam:
2.3.2. Darba slēdža pozīcija, veicot mērījumu Lwot,(i) (ja slēdzis ir uzstādīts)
2.3.3. Sākotnējā paātrinājuma garums lPA … m
2.3.4. Transportlīdzekļa ātrums paātrinājuma sākumā … km/h
2.3.5. Skaņas spiediena līmenis Lwot,(i) … dB(A)
3. AVAS ir uzstādīta: jā/nē (1)
4. Piezīmes …
II PIELIKUMS
MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀ TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI
1. MĒRĪŠANAS METODES
|
1.1. |
Troksni, ko rada apstiprināšanai pieteiktais ES transportlīdzekļa tips, mēra pēc divām metodēm, kuras aprakstītas šo noteikumu pielikumā, transportlīdzeklim esot kustībā un transportlīdzeklim stāvot. Gadījumā ja hibrīda elektrotransportlīdzekļa iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot, radīto troksni mēra tikai kustībā. Atbilstīgi V pielikuma specifikācijām, transportlīdzekļiem, kam tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa pārsniedz 2 800 kg, veic saspiesta gaisa trokšņa papildu mērījumu, transportlīdzeklim stāvot, ja atbilstošā bremžu iekārta ir transportlīdzekļa daļa. |
|
1.2. |
Abus lielumus, kas izmērīti atbilstīgi šī pielikuma 1.1. punktā minētajiem testiem, ieraksta testa protokolā un veidlapā atbilstīgi paraugam, kas ietverts šo noteikumu I pielikuma 2. papildinājumā. |
2. MĒRINSTRUMENTI
2.1. Akustiskie mērījumi
Skaņas līmeņa mērīšanas iekārtai ir skaņas līmeņa precīzijas mērītājs vai ekvivalenta mērīšanas sistēma, kas atbilst prasībām 1. klases instrumentiem (kopā ar rekomendēto aizsargstiklu, ja tas tiek izmantots). Minētās prasības ir aprakstītas Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijas “IEC 61672-1:2002: Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā.
Mērījumus veic, izmantojot akustiskā mērinstrumenta “ātro” atbildi un “A” svēruma līkni, kas arī aprakstīta “IEC 61672-1:2002”. Gadījumā, ja izmanto sistēmu, kas paredz periodiski pārraudzīt A svērto skaņas spiediena līmeni, intervāls starp nolasījumiem nedrīkst pārsniegt 30 ms (milisekundes).
Veic instrumentu apkopi, un tos kalibrē saskaņā ar instrumentu ražotāja norādījumiem.
2.2. Atbilstība prasībām
Akustisko mērinstrumentu atbilstību prasībām pārbauda pēc spēkā esoša atbilstības sertifikāta. Atbilstības sertifikātu uzskata par spēkā esošu, ja skaņas kalibrācijas ierīces sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 12 mēnešu laikā un instrumentu sistēmas sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 24 mēnešu laikā. Visus atbilstības testus veic laboratorija, kurai ir atļauja veikt kalibrēšanu saskaņā ar atbilstīgiem standartiem.
2.3. Visas akustisko mērījumu sistēmas kalibrēšana mērījumu virknes veikšanai
Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu akustisko mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942: 2003. Neveicot papildu pielāgojumus, starpība starp nolasījumiem ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 dB. Ja minētā vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.
2.4. Instrumenti ātruma mērīšanai
Dzinēja apgriezienu skaitu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 2 % vai augstāka pie dzinēja apgriezieniem, kas nepieciešami, lai mērījumi tiktu veikti.
Transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ± 0,5 km/h, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas ierīces.
Ja testēšanā izmanto atsevišķus ātruma mērījumus, instrumenti atbilst specifikācijas robežām (vismaz ± 0,2 km/h).
2.5. Meteoroloģiskie instrumenti
Meteoroloģiskajos instrumentos, ko izmanto, lai pārraudzītu apkārtējās vides apstākļus testa veikšanas laikā, iekļauj šādas ierīces, kuras atbilst vismaz šādiem precizitātes kritērijiem:
— temperatūras mērīšanas ierīce, ± 1 °C,
— vēja ātruma mērīšanas ierīce, ± 1,0 m/s,
— barometriskā spiediena mērīšanas ierīce, ± 5 hPa,
— relatīvā mitruma mērīšanas ierīce, ± 5 %.
3. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI
3.1. Testa vieta un apkārtnes nosacījumi
|
3.1.1. |
Testa trases virsma un testa vietas izmēri atbilst ISO 10844:2011. Vietas virsma ir brīva no pulverveidīga sniega, garas zāles, irdenas augsnes vai izdedžiem. Tajā nedrīkst būt šķēršļi, kas varētu ietekmēt akustisko lauku mikrofona un skaņas avota tuvumā. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbu. |
|
3.1.2. |
Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Meteoroloģiskos instrumentus novieto blakus testa zonai 1,2 m ± 0,02 m augstumā. Mērījumus izdara, kad gaisa temperatūra ir no + 5 °C līdz + 40 °C. Testus neveic tad, ja trokšņa mērīšanas intervālā vēja ātrums, tai skaitā brāzmas, mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s. Trokšņa mērīšanas intervālā pieraksta lielumus, kas atspoguļo temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, relatīvo mitrumu un barometrisko spiedienu. Veicot nolasījumus, neņem vērā tādus maksimālos trokšņa impulsus, kas šķietami nav saistīti ar vispārējā skaņas līmeņa pazīmēm transportlīdzekļa līmenī. Fona troksni mēra 10 sekundes ilgi tūlīt pirms un pēc transportlīdzekļa testu virknes. Mērījumus izdara ar tiem pašiem mikrofoniem, un mikrofoni ir novietoti tāpat kā testa laikā. Ziņo par A svērto novērtēto maksimālo skaņas spiediena līmeni. Fona troksnis (tai skaitā vēja radītais troksnis) ir vismaz 10 dB zemāks par transportlīdzekļa testa laikā radīto A svērto maksimālo skaņas spiediena līmeni. Ja atšķirība starp fona troksni un izmērīto troksni ir starp 10 un 15 dB(A), tad, lai aprēķinātu testu rezultātus, atbilstīgo labojumu atņem no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā tabulā:
|
3.2. Transportlīdzeklis
|
3.2.1. |
Testējamais transportlīdzeklis ir tādu transportlīdzekļu paraugs, ko paredzēts laist tirgū un ko ražotājs ir atlasījis, vienojoties ar tehnisko dienestu, kā atbilstošu šīs regulas prasībām. Mērījumus veic bez piekabēm, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļi nav atdalāmi. Pēc ražotāja lūguma mērījumus var veikt transportlīdzekļiem ar paceļamu(-ām) asi(-īm) paceltā stāvoklī. Mērījumus veic transportlīdzekļiem pie testa masas mt, kas noteikta saskaņā ar šādu tabulu:
|
|
3.2.2. |
Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma M2, M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekli uzskata par tā pabeigta tipa paraugu, ja testus veic ar nepabeigtu transportlīdzekli, kuram nav virsbūves. Veicot testu ar nepabeigtu transportlīdzekli, visus attiecīgos skaņas izolācijas materiālus, paneļus un trokšņa slāpēšanas sastāvdaļas un sistēmas piestiprina transportlīdzeklim, kā to paredzējis ražotājs, izņemot to virsbūves daļu, ko izgatavo vēlākā posmā. Ja ir piestiprināta papildu degvielas tvertne vai oriģinālā degvielas tvertne tiek novietota citur, jauns tests nav jāveic, ar nosacījumu, ka nav mainītas citas transportlīdzekļa daļas vai struktūras, kas acīmredzami ietekmē skaņas emisiju. |
|
3.2.3. |
Riepu rites skaņas emisijas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 661/2009 par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību. Riepas, ko izmanto testam, atbilst transportlīdzeklim, tās izvēlas transportlīdzekļa ražotājs un norāda šīs regulas I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā. Tās atbilst vienam no to riepu izmēriem, kuras transportlīdzeklim paredzētas kā oriģinālais aprīkojums. Riepas ir vai būs pieejamas tirgū kopā ar transportlīdzekli ( 6 ). Riepas ir piesūknētas līdz transportlīdzekļa ražotāja ieteiktajam spiedienam transportlīdzekļa testa masai. Riepām ir vismaz 1,6 mm vītnes dziļums. |
|
3.2.4. |
Pirms tiek veikti mērījumi, panāk, ka transportlīdzekļa dzinējs darbojas normālos darba apstākļus. |
|
3.2.5. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem. |
|
3.2.6. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem ventilatoriem ar automātisku iedarbināšanas mehānismu, izdarot mērījumus, šīs sistēmas darbību nekavē. |
|
3.2.7. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar trokšņa slāpēšanas sistēmu, kas satur šķiedrainus materiālus, izplūdes sistēma pirms testa veikšanas ir kondicionējama saskaņā ar IV pielikumu. |
4. TESTA METODES
4.1. Trokšņa mērīšana, transportlīdzekļiem esot kustībā
4.1.1. Vispārīgi testu nosacījumi
Uz mērījumu trases atzīmē divas līnijas AA′ un BB′, kas ir paralēlas līnijai PP′ un atrodas attiecīgi 10 metrus pirms un pēc PP′ līnijas.
Katrā transportlīdzekļa pusē un attiecībā uz katru pārnesumu veic vismaz četrus mērījumus. Regulējot mērierīci, var veikt iepriekšējus mērījumus, tomēr tos neņem vērā.
Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no atskaites līnijas CC′ uz trases un 1,2 m ± 0,02 m virs zemes.
Atskaites asis brīva lauka apstākļos (sk. IEC 61672-1:2002) ir horizontālas un vērstas perpendikulāri virzienā uz transportlīdzekļa braukšanas trajektorijas līniju CC′.
4.1.2. Īpaši testa nosacījumi transportlīdzekļiem
4.1.2.1. M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijas transportlīdzekļi
Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, ir jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu manuālo pārnesumkārbu vai ar vairāku pārnesumu asi, izmanto stāvokli, ko lieto normālai braukšanai pilsētā. Visos gadījumos neņem vērā pārnesumskaitļus lēnai kustībai, transportlīdzekļa novietošanai vai bremzēšanai.
Transportlīdzekļa testa masa ir masa saskaņā ar 3.2.1. punkta tabulu.
Testa ātrums vtest ir 50 km/h ± 1 km/h. Testa ātrums ir sasniegts tad, kad atskaites punkts ir uz PP′ līnijas.
4.1.2.1.1. Jaudas attiecība pret masu (PMR)
PMR aprēķina, izmantojot šādu formulu:
PMR = (Pn/mt) × 1 000 , kur Pn mēra kW un mt mēra kg saskaņā ar šā pielikuma 3.2.1. punktu.
PMR – bezdimensionālu lielumu – izmanto paātrinājuma aprēķināšanai.
4.1.2.1.2. Paātrinājuma aprēķināšana
Paātrinājuma aprēķinus veic tikai M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategorijām.
Visus paātrinājumus aprēķina, izmantojot dažādus transportlīdzekļa ātrumus testa trasē. Minētās formulas izmanto, lai aprēķinātu wot i, awot i+1 un wot test. Ātrumu vai nu uz AA′, vai PP′ līnijas definē kā transportlīdzekļa ātrumu tad, kad atskaites punkts šķērso AA′ (vAA′) vai PP′ (vPP′) līniju. Ātrumu uz BB′ līnijas definē, kad transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ (vBB′) līniju. Paātrinājuma aprēķināšanai izmantoto metodi norāda testa protokolā.
Atbilstīgi transportlīdzekļa atskaites punkta definīcijai turpmāk minētajā formulā transportlīdzekļa garumam (lveh) ir citas vērtības. Ja atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa priekšā, tad l = lveh, vidū: l = 1/2 lveh un aizmugurē: l = 0.
|
4.1.2.1.2.1. |
Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu, automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un bezpakāpju variatoru transmisijām (CVT), kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda: awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l)) awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā. Var izmantot sākotnēju paātrinājumu. Akseleratora piespiešanas punkts pirms AA′ līnijas norāda transportlīdzeklī un testa protokolā. |
|
4.1.2.1.2.2. |
Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un CVT, kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda: awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā. Ja ierīces vai līdzekļus, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, var izmantot, lai kontrolētu pārnesumkārbas darbību ar mērķi nodrošināt atbilstību testa prasībām, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu: awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l)) Var izmantot sākotnēju paātrinājumu. Ja netiek izmantotas nekādas ierīces vai līdzekļi, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu: awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (10+l)) awot test PP-BB : paātrinājums starp punktu PP un BB Sākotnējo paātrinājumu neizmanto. Akseleratoru piespiež tad, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso AA′ līniju. |
|
4.1.2.1.2.3. |
Mērķa paātrinājums Mērķa paātrinājums a urban ir tipisks paātrinājums pilsētas satiksmē, un to iegūst no statistikas pētījumiem. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR. Mērķa paātrinājumu a urban aprēķina, izmantojot šādu formulu: a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09 |
|
4.1.2.1.2.4. |
Atskaites paātrinājums Atskaites paātrinājums awot ref ir nepieciešamais paātrinājums paātrinājuma testa laikā testa trasē. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR. Šī funkcija katrai transportlīdzekļu kategorijai ir atšķirīga. Atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina, izmantojot šādas formulas: a wot ref = 1,59 * log10 (PMR) –1,41 ja PMR ≥ 25 a wot ref = a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09 ja PMR ≥ 25 |
4.1.2.1.3. Daļējas jaudas koeficients kP
Daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.3.1. punktu) izmanto M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu paātrinājuma testa rezultātu un pastāvīgā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai.
Citos gadījumos, izņemot atsevišķu pārnesumu testēšanu, a wot ref izmanto a wot test vietā (skatīt 4.1.3.1. punktu).
4.1.2.1.4. Pārnesumskaitļa izvēle
Pārnesumskaitļu izvēle testiem ir atkarīga no to īpašā paātrināšanas potenciāla awot pie jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu saskaņā ar atskaites paātrinājumu awot ref, kas nepieciešams paātrinājuma ar pilnībā atvērtu droseļvārstu testam.
Dažiem transportlīdzekļiem var būt dažādas transmisijas programmas vai veidi (piemēram, sporta, ziemas, pielāgojamie). Ja transportlīdzeklim ir dažādu veidu piekļuve paātrinājumiem, kurus var izmantot, transportlīdzekļa ražotājs pierāda, kamēr tehniskais dienests ir apmierināts, ka transportlīdzeklis ir testēts tādā veidā, kā tas sasniedz paātrinājumu, esot vistuvāk a wot ref.
|
4.1.2.1.4.1. |
Transportlīdzekļi ar manuālajām pārnesumkārbām, automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām vai CVT, kas testēti ar bloķētu pārnesumskaitli Pārnesumskaitļu izvēlei ir iespējami šādi nosacījumi: a) ja viens konkrēts pārnesumskaitlis rada paātrinājumu ar pielaidi 5 % apmērā no atskaites paātrinājuma awot ref, nepārsniedzot 2,0 m/s2, testēt ar šo pārnesumskaitli; b) ja neviens no pārnesumskaitļiem nerada vajadzīgo paātrinājumu, tad izvēlas pārnesumskaitli i ar paātrinājumu, kas lielāks par atskaites pārnesumu, un pārnesumskaitli i + 1 ar paātrinājumu, kas mazāks par atskaites pārnesumu. Ja paātrinājuma lielums pārnesumskaitlī i nepārsniedz 2,0 m/s2, testam izmanto abus pārnesumskaitļus. Svērto proporciju salīdzinājumā ar atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina šādi: k = (a wot ref – a wot (i+1))/(a wot (i) – a wot (i+1)); c) ja pārnesumskaitļa paātrinājums i pārsniedz 2,0 m/s2, izmanto pirmo pārnesumskaitli, kas rada paātrinājumu, kurš mazāks par 2,0 m/s2, ja vien pārnesumskaitlis i + 1 nodrošina paātrinājumu, kas mazāks par aurban. Šajā gadījumā izmanto divus pārnesumus, i un i + 1, tostarp pārnesumu i ar paātrinājumu, kas pārsniedz 2,0 m/s2. Citos gadījumos neizmanto nekādus citus pārnesumus. Testa laikā panākto paātrinājumu awot test izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP; d) ja transportlīdzeklim ir pārnesumkārba, kurā ir tikai viena pārnesumskaitļa izvēle, paātrinājuma testu veic, izvēloties šo transportlīdzekļa pārnesumu. Iegūto paātrinājumu tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP; e) ja nominālais dzinēja apgriezienu skaits pārnesumskaitlī tiek pārsniegts, pirms transportlīdzeklis šķērso BB′ līniju, ir jāizmanto nākošais augstākais pārnesums. |
|
4.1.2.1.4.2. |
Transportlīdzekļi ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai. Paātrinājuma lielumu awot test aprēķina tā, kā norādīts 4.1.2.1.2.2. punktā. Tad tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz tādu pārnesumskaitli, kuru neizmanto braukšanai pilsētā. Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, tostarp alternatīvas pārnesuma izvēles stāvokļus, lai novērstu pārnesumskaitļa pārslēgšanos uz pārnesumu, ko parasti neizmanto īpašos testa apstākļos, braucot pilsētā. Sasniegtais testa paātrinājums awot test ir lielāks par vai vienāds ar aurban. Ja iespējams, ražotājs veic visu iespējamo, lai izvairītos no testa paātrinājuma vērtības awot test, kas lielāka par 2,0 m/s2. Sasniegto paātrinājumu awot test tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.2.1.3. punktu). |
4.1.2.1.5. Paātrinājuma tests
Ražotājs nosaka atskaites punktu AA′ līnijas priekšā, kur akselerators jāpiespiež līdz galam. Akselerators ir pilnībā piespiests (cik ātri vien iespējams), kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz noteikto punktu. Akseleratoru tur šajā piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB′ līniju. Pēc tam akseleratora vadības ierīci atlaiž, cik iespējams ātri. Akseleratora piespiešanas punktu pirms AA′ līnijas norāda testa protokolā. Tehniskajam dienestam ir iespēja veikt iepriekšēju testu.
Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.
4.1.2.1.6. Konstantā ātruma tests
Konstantā ātruma testu veic ar to pašu pārnesumu(-iem), kas paredzēts(-i) paātrinājuma testam un pie konstanta ātruma 50 km/h ar pielaidi ± 1 km/h starp līniju AA′ un līniju BB′. Konstantā ātruma testa laikā paātrinājuma kontroli noregulē tā, lai, kā norādīts, starp līniju AA′ un līniju BB′ uzturētu konstantu ātrumu. Ja pārnesumu nobloķē paātrinājuma testa veikšanai, to pašu pārnesumu nobloķē konstantā ātruma testa veikšanai.
Konstantā ātruma tests nav jāveic transportlīdzekļiem ar PMR < 25.
4.1.2.2. M2 ≤ 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi
Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorija visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, atrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Testu veic bez piekabes vai puspiekabes. Ja piekabi nevar atdalīt no velkošā transportlīdzekļa, BB′ līnijas šķērsošanā piekabi neņem vērā. Ja transportlīdzeklis ietver aprīkojumu, piemēram, betona maisītāju, kompresoru utt., šis aprīkojums testa veikšanas laikā nedarbojas. Transportlīdzekļa testa masai jābūt saskaņā ar 3.2.1. punktā sniegto tabulu.
Mērķnosacījumi M2 > 3 500 kg, N2 kategorijai:
Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 70 % līdz 74 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.
Mērķnosacījumi M3, N3 kategorijai:
Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 85 % līdz 89 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.
4.1.2.2.1. Pārnesumskaitļa izvēle
4.1.2.2.1.1. Transportlīdzekļi ar manuālo pārnesumkārbu
Jānodrošina stabils paātrinājums. Pārnesuma izvēli nosaka mērķnosacījumi. Ja ātrumu atšķirība pārsniedz doto pielaidi, tad testē divus pārnesumus, vienu, kas ir augstāks, un otru, kas ir zemāks par mērķātrumu.
Ja vairāk nekā viens pārnesums atbilst mērķnosacījumiem, izvēlas to pārnesumu, kas ir tuvākais 35 km/h. Ja neviens pārnesums neatbilst mērķnosacījumam attiecībā uz vtest, testē abus pārnesumus, vienu, kas ir lielāks, un otru, kas ir mazāks par vtest. Mērķa dzinēja apgrieziena skaitu sasniedz visos apstākļos.
Nodrošina stabilu paātrinājumu. Ja kādā pārnesumā nevar nodrošināt stabilu paātrinājumu, šo pārnesumu neņem vērā.
4.1.2.2.1.2. Transportlīdzekļi ar automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT
Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai. Pēc tam tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Pie noteiktajiem testa nosacījumiem izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz pārnesumskaitli, ko neizmanto braukšanai pilsētā. Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, lai novērstu pārslēgšanos uz pārnesumskaitli, kuru parasti neizmanto pie noteiktajiem testa nosacījumiem, braucot pilsētā.
Ja transportlīdzeklim ir tāda modeļa transmisija, kura nodrošina tikai viena pārnesuma izvēli (piedziņu), kas testa laikā ierobežo dzinēja apgriezienu skaitu, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Ja transportlīdzeklim ir tāda dzinēja un transmisijas kombinācija, kas neatbilst 4.1.2.2.1.1. punkta prasībām, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Mērķa transportlīdzekļa ātrums (vBB′) testa vajadzībām ir = 35 km/h ± 5km/h. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu ir atļauta pēc tam, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso PP′ līniju. Veic divus testus, vienu ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ + 5 km/h, un otru ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ – 5 km/h. Protokolā minamais skaņas līmenis ir tas rezultāts, kas iegūts testa laikā ar augstāko dzinēja apgriezienu skaitu attālumā no AA′ līnijas līdz BB′ līnijai.
4.1.2.2.2. Paātrinājuma tests
Kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz AA′ līniju, akseleratora kontrolierīci pilnībā piespiež (nedarbinot automātisko pārslēdzēju uz zemāku amplitūdu kā to, kādu parasti izmanto braukšanai pilsētā) un tur pilnīgi piespiesta, līdz transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, bet atskaites punkts ir vismaz 5 m aiz BB′ līnijas. Pēc tam akseleratora kontrolierīci atlaiž.
Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.
4.1.3. Rezultātu interpretācija
Atzīmē maksimālo A-svēruma skaņas spiediena līmeni, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′. Ja ir novērota trokšņa kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Katrā transportlīdzekļa pusē pie katra pārnesumskaitļa izdara vismaz četrus testa mērījumus katram testa nosacījumam. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai secīgi. Lai aprēķinātu galīgo rezultātu dotajai transportlīdzekļa pusei, izmanto pirmos četrus spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (skatīt 3.1. punktu). Katras puses rezultātu vidējo vērtību aprēķina atsevišķi. Starprezultāts ir augstākais lielums no divām vidējām vērtībām, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai.
Ātruma mērījumus pie AA′, BB′ un PP′ līnijas atzīmē un izmanto, lai aprēķinātu pirmo lielāko ciparu pēc decimāldaļas.
Aprēķināto paātrinājumu awot test pieraksta līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas.
4.1.3.1. M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategoriju transportlīdzekļi
Aprēķinātas vērtības paātrinājuma testam un konstanta ātruma testam nosaka šādi:
Lwot rep = Lwot (i+1) + k * (Lwot(i) – Lwot (i+1))
Lcrs rep = Lcrs(i+1) + k * (Lcrs (i) – Lcrs (i+1))
Kur k = (awot ref – awot (i+1))/(awot (i) – awot (i+1))
Ja tiek izdarīts tests ar vienu pārnesumskaitli, tad testa vērtības ir katrā testā iegūtie testa rezultāti.
Galīgo rezultātu aprēķina, apvienojot Lwot rep un Lcrs rep. Vienādojums ir:
Lurban = Lwot rep – kP * (Lwot rep – Lcrs rep)
No svērtā faktora kP iegūst daļējas jaudas koeficientu braukšanai pilsētā. Citos gadījumos, kad ir veikts tests ar vairāk nekā vienu pārnesumu, kP aprēķina šādi:
kP = 1 – (aurban/awot ref)
Ja testa veikšanai ir paredzēts tikai viens pārnesums, kP ir:
kP = 1 – (aurban/awot test)
Gadījumos, kad awot test ir mazāks par aurban:
kP = 0
4.1.3.2. M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi
Ja testē vienu pārnesumu, galīgais rezultāts ir vienāds ar starprezultātu. Ja testē divus pārnesumus, aprēķina starprezultātu vidējo aritmētisko lielumu.
4.2. Stāvošu transportlīdzekļu radītā trokšņa mērījumi
4.2.1. Skaņas līmenis transportlīdzekļu tuvumā
Mērījumu rezultātus iekļauj I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā minētajā testa protokolā.
4.2.2. Akustiskie mērījumi
Mērījumu veikšanai izmanto precīzijas skaņas līmeņa mērītāju vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu, kas definēta 2.1. punktā
|
4.2.3. |
Testa vieta – vietējie apstākļi, kā minēts papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d. attēlā
|
|
4.2.4. |
Traucējošas skaņas un vēja radītie traucējumi Mērinstrumentu rādījumi, ko rada fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10 dB(A) zemāki nekā mērāmais skaņas līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu (skatīt 2.1. punktu). |
|
4.2.5. |
Mērīšanas metode 4.2.5.1. Mērījumu veids un skaits Maksimālo skaņas līmeni, ko izsaka A-svērtajos decibelos (dB(A)), mēra 4.2.5.3.2.1. punktā minētājā darbības laikā. Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus. 4.2.5.2. Transportlīdzekļa novietošana un sagatavošana Transportlīdzeklis atrodas testa zonas centrālajā daļā ar pārnesuma selektoru neitrālā pozīcijā un iedarbinātu sajūgu. Ja transportlīdzekļa modelis to nepieļauj, transportlīdzekli testē saskaņā ar ražotāja norādījumiem par dzinēja testēšanu stacionārā stāvoklī. Pirms katras mērījumu sērijas dzinējam nodrošina tā normālas darbības apstākļus atbilstīgi ražotāja norādēm. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot skaņas līmeņa mērījumus, šīs sistēmas darbībā neiejaucas. Dzinēja pārsegs vai nodalījuma pārsegs, ja tāds ir, ir aizvērts.
|
|
4.2.6. |
Rezultāti Katrā testa stāvoklī izdara vismaz trīs mērījumus. Pieraksta maksimālā A-svēruma skaņas spiediena vērtību, kas tiek norādīta katrā no trim mērījumiem. Lai noteiktu galīgo rezultātu dotajai mērījumu pozīcijai, izmanto pirmos trīs spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (ņemot vērā testa vietas specifikācijas, kā minēts 3.1. punktā). Galīgo rezultātu veido maksimālais skaņas līmenis visās mērījumu stāvokļos un trijos mērījumu rezultātos. |
|
5. |
Troksnis, ko rada kustībā esošs M1 kategorijas hibrīda elektrotransportlīdzeklis gadījumā, ja iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot (ziņotie dati, ar kuriem sekmē lietošanā esoša transportlīdzekļa testēšanu).
|
Papildinājums
Attēli
1. attēls. Mērīšanas pozīcijas, transportlīdzekļiem esot kustībā
2. attēls. Atskaites punkts
|
T |
= |
skats no augšas |
|
S |
= |
skats no sāna |
|
A |
= |
mērcaurule |
|
B |
= |
uz leju saliekta caurule |
|
C |
= |
taisna caurule |
|
D |
= |
vertikāla caurule |
|
1 |
= |
atskaites punkts |
|
2 |
= |
ceļa virsma |
3.a attēls
3.b attēls
3.c attēls
3.d attēls
|
3.a–3.d attēls. |
: |
Piemēri mikrofona novietošanai atkarībā no izplūdes caurules atrašanās vietas |
III PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS
Skaņas līmenis, ko mēra saskaņā ar II pielikuma noteikumiem un ko matemātiski noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim, nepārsniedz šādas robežas:
|
Transportlīdzekļa kategorija |
Transportlīdzekļa kategorijas apraksts |
Robežvērtības, kas izteiktas dB(A) (decibeli(A)) |
||
|
|
|
1. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2016. gada 1. jūlija |
2. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2020. gada 1. jūlija un pirmreizējai reģistrēšanai no 2022. gada 1. jūlija |
3. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2024. gada 1. jūlija un pirmreizējai reģistrēšanai no 2026. gada 1. jūlija |
|
M |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai |
|
|
|
|
M1 |
jaudas attiecība pret masu ≤ 120 kW/1 000 kg |
72 (1) |
70 (1) |
68 (1) |
|
M1 |
120 Kw/1 000 kg < jaudas attiecība pret masu ≤ 160 kW/1 000 kg |
73 |
71 |
69 |
|
M1 |
160 Kw/1 000 kg < jaudas attiecība pret masu |
75 |
73 |
71 |
|
M1 |
jaudas attiecība pret masu > 200 kW/1 000 kg sēdekļu skaits ≤ 4 vadītāja sēdekļa atskaites punkts ≤ 450 mm no zemes |
75 |
74 |
72 |
|
M2 |
masa ≤ 2 500 kg |
72 |
70 |
69 |
|
M2 |
2 500 kg < masa ≤ 3 500 kg |
74 |
72 |
71 |
|
M2 |
3 500 kg < masa ≤ 5 000 kg; nominālā dzinēja jauda ≤ 135 kW |
75 |
73 |
72 |
|
M2 |
3 500 kg < masa ≤ 5 000 kg; nominālā dzinēja jauda > 135 kW |
75 |
74 |
72 |
|
M3 |
nominālā dzinēja jauda ≤ 150 kW |
76 |
74 |
73 (2) |
|
M3 |
150 kW < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW |
78 |
77 |
76 (2) |
|
M3 |
nominālā dzinēja jauda > 250 kW |
80 |
78 |
77 (2) |
|
N |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai |
|
|
|
|
N1 |
masa ≤ 2 500 kg |
72 |
71 |
69 |
|
N1 |
2 500 kg < masa ≤ 3 500 kg |
74 |
73 |
71 |
|
N2 |
nominālā dzinēja jauda ≤ 135 kW |
77 |
75 (2) |
74 (2) |
|
N2 |
nominālā dzinēja jauda > 135 kW |
78 |
76 (2) |
75 (2) |
|
N3 |
nominālā dzinēja jauda ≤ 150 kW |
79 |
77 |
76 (2) |
|
N3 |
150 kW < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW |
81 |
79 |
77 (2) |
|
N3 |
nominālā dzinēja jauda > 250 kW |
82 |
81 |
79 (2) |
|
(1) M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas atvasināti N1 kategorijas transportlīdzekļiem: (2) + divi gadi, lai reģistrētu jaunu transportlīdzekļa tipu, un + viens gads, lai reģistrētu jaunus transportlīdzekļus Robežvērtības palielina par 1dB (2 dB(A) N3 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem), kas atbilst attiecīgajai apvidus transportlīdzekļu definīcijai, kura minēta ES Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 4. punktā. M1 kategorijas transportlīdzekļu palielinātās robežvērtības apvidus transportlīdzekļiem ir spēkā tikai tad, ja tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa ir lielāka par 2 tonnām. Robežvērtības palielina par 2 dB(A) ar ratiņkrēslu piekļūstamiem transportlīdzekļiem un bruņotiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā. |
||||
IV PIELIKUMS
TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMAS, KAS SATUR ŠĶIEDRAINUS SKAŅU ABSORBĒJOŠUS MATERIĀLUS
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus var izmantot trokšņa slāpēšanas sistēmās vai to sastāvdaļās, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
a) ja izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainiem materiāliem; vai
b) trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ir no tās pašas konstrukciju saimes kā sistēmas vai sastāvdaļas, kas ar ES tipa apstiprinājuma procesu saskaņā ar šīs regulas prasībām ir apstiprinātas citam transportlīdzekļa tipam, pierādot, ka tās nenolietosies.
Ja nav izpildīts neviens no pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, visu trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas iesniedz parastai kondicionēšanai, izmantojot vienu no trim 1.1., 1.2. un 1.3. punktā aprakstītajām iekārtām un procedūrām.
Pirmā punkta b) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka trokšņa slāpēšanas sistēmu grupa vai to sastāvdaļa ir no tās pašas konstrukciju saimes, ja tām ir vienādas šādas īpašības:
a) sauso gāzu klātbūtne izplūdes gāzu plūsmā, kas filtrēta, izmantojot absorbējošu šķiedru materiālu, nonākot kontaktā ar šo materiālu;
b) šķiedru veids;
c) attiecīgā gadījumā saistmateriāla specifikācijas;
d) šķiedras vidējie izmēri;
e) minimālais beramo materiālu iepakojuma blīvums kg/m3;
f) maksimālā kontaktvirsma starp gāzes plūsmu un absorbējošo materiālu.
1.1. Nepārtraukta ekspluatācija 10 000 km uz ceļa.
|
1.1.1. |
50 ± 20 % no šīs ekspluatācijas ir braukšana pilsētā un pārējā ekspluatācijas daļa ir lielu attālumu nobraukšana ar lielu ātrumu; nepārtrauktu ekspluatāciju uz ceļa var aizstāt ar atbilstīgu testa treka programmu. |
|
1.1.2. |
Šajā laikā abus ātrumu režīmus maina vismaz divas reizes. |
|
1.1.3. |
Pilna testa programma ietver vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu iespējamās atdzišanas un kondensācijas efektus. |
1.2. Kondicionēšana testa stendā
|
1.2.1. |
Izmantojot standarta detaļas un ievērojot transportlīdzekļa ražotāja norādījumus, trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas uzstādītas transportlīdzeklim, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai dzinējam, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā. Transportlīdzekli, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, uzstāda uz dinamometra veltņiem. Dzinēju, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, savieno ar dinamometru. |
|
1.2.2. |
Testu veic sešos sešu stundu periodos ar vismaz 12 stundu pārtraukumu starp katru periodu, lai imitētu jebkuras iespējamās atdzišanas un kondensācijas efektus. |
|
1.2.3. |
Katrā sešu stundu periodā dzinēju darbina, pēc kārtas ievērojot šādus nosacījumus: a) piecu minūšu posms brīvgaitas ātrumā; b) vienas stundas posms ar 1/4 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); c) vienas stundas posms ar 1/2 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); d) desmit minūšu posms ar pilnu slodzi ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); e) piecpadsmit minūšu posms ar 1/2 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S); f) trīsdesmit minūšu posms ar 1/4 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S). Kopējais sešu periodu ilgums: trīs stundas. Katrs periods ietver divas iepriekš minēto posmu virknes no a) līdz f). |
|
1.2.4. |
Testēšanas laikā trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas nedzesē ar pastiprinātu velkmi, kas ap transportlīdzekli imitē normālu gaisa plūsmu. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas var dzesēt, lai nepārsniegtu fiksēto temperatūru pie tā ieplūdes caurules, kad transportlīdzeklis brauc ar maksimālo ātrumu. |
1.3. Kondicionēšana ar pulsāciju
|
1.3.1. |
Transportlīdzeklis, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai dzinējs, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, ir aprīkots ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā gadījumā transportlīdzekli novieto uz dinamometra veltņiem. Otrajā gadījumā dzinēju pievieno dinamometram. Testa iekārtu, kuras sīki izstrādāta shēma redzama šā pielikuma papildinājuma 1. attēlā, pievieno pie trokšņa slāpēšanas sistēmas izvada. Ir derīga jebkura cita iekārta, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. |
|
1.3.2. |
Testa iekārtu noregulē tā, lai ātrdarbības vārsts izplūdes gāzu plūsmu pārmaiņus apturētu un atjaunotu, veicot 2 500 ciklus. |
|
1.3.3. |
Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, ko mēra vismaz 100 mm pirms ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 kPa. Tas aizveras, kad šis spiediens neatšķiras vairāk par 10 % no spiediena stabilizētās vērtības ar atvērtu vārstu. |
|
1.3.4. |
Laika aiztures slēdzi noregulē uz laiku, kad notiek gāzes izplūde, kas rodas 1.3.3. punktā iepriekš noteikto noteikumu izpildes rezultātā. |
|
1.3.5. |
Dzinēja apgriezienu skaits ir 75 % no skaita (S), ar kādu dzinējs attīsta maksimālo jaudu. |
|
1.3.6. |
Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no dzinēja apgriezienu skaita (S). |
|
1.3.7. |
Testa laikā jebkuru noplūdes atvērumu aiztaisa. |
|
1.3.8. |
Visu testu veic 48 stundu laikā. Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir viens dzesēšanas periods. |
Papildinājums
1. attēls
Testa iekārta kondicionēšanai ar pulsāciju
1. Ieplūdes caurules atloks vai uzmava, kas paredzēta savienošanai ar testējamās trokšņa slāpēšanas sistēmas aizmuguri
2. Ar roku darbināms regulēšanas vārsts
3. Kompensējošs rezervuārs ar maksimālo tilpību 40 l un uzpildes laiku ne mazāku par vienu sekundi
4. Spiediena slēdzis ar darbības diapazonu 0,05 līdz 2,5 bāriem
5. Laika aiztures slēdzis
6. Impulsu skaitītājs
7. Ātrdarbības vārsts, piemēram, izplūdes bremžu vārsts 60 mm diametrā, ko darbina pneimatiskais cilindrs ar jaudu 120 N pie 4 bāriem. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nedrīkst pārsniegt 0,5 sekundes
8. Izplūdes gāzes izsūknēšana
9. Lokana caurule
10. Manometrs
V PIELIKUMS
SASPIESTA GAISA RADĪTAIS TROKSNIS
1. MĒRĪŠANAS METODE
Stāvošam transportlīdzeklim veic mērījumu ar mikrofonu 2. un 6. stāvoklī kā parādīts papildinājuma 1. attēlā. Lielāko A svērto skaņas līmeni reģistrē, ventilējot spiediena regulatoru, kā arī ventilācijas laikā gan pēc darba, gan stāvbremžu lietošanas.
Spiediena regulatora ventilācijas laikā troksni mēra ar brīvgaitas ātrumā ieslēgtu dzinēju. Ventilēšanas troksni reģistrē, darbinot darba bremzes un stāvbremzes; pirms katra mērījuma gaisa kompresora agregātā jāpalielina spiediens līdz lielākajam pieļaujamajam, un tad dzinējs jāizslēdz.
2. REZULTĀTU VĒRTĒŠANA
Visos mikrofona stāvokļos veic divus mērījumus. Lai kompensētu mērinstrumentu neprecizitāti, mērītāja rādījumu samazina par 1 dB(A) un samazināto vērtību uzskata par mērījuma rezultātu. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja starpība starp izdarītiem mērījumiem ar mikrofonu tādā pašā stāvoklī nepārsniedz 2 dB(A). Lielāko mērījumu vērtību uzskata par testa rezultātu. Ja šī vērtība pārsniedz skaņas robežu par 1 dB(A), veic divus papildu mērījumus attiecīgā mikrofona stāvoklī. Šajā gadījumā minētājā mikrofona stāvoklī trim no četriem šādi gūtu mērījumu rezultātiem ir jāatbilst skaņas robežai.
3. ROBEŽVĒRTĪBAS
Skaņas līmenis nepārsniedz 72 dB(A) robežu.
Papildinājums
1. attēls. Mikrofona novietojums saspiesta gaisa trokšņa mērījumiem
Mērījumu veic stāvošam transportlīdzeklim saskaņā ar 1. attēlu, izmantojot divus mikrofona stāvokļus 7 m attālumā no transportlīdzekļa kontūras un 1,2 m virs zemes.
VI PIELIKUMS
TRANSPORTLĪDZEKĻU RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Šī pielikuma prasības ir saskaņā ar ražošanas atbilstības (RA) pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar I pielikuma 5. punktu.
2. TESTĒŠANAS PROCEDŪRA
Testēšanas vieta un mērinstrumenti ir tādi, kā aprakstīts II pielikumā.
|
2.1. |
Veic pārbaudāmā(-o) transportlīdzekļa(-u) braucoša transportlīdzekļa skaņas mērījumu testu, kas ietverts II pielikuma 4.1. punktā. |
|
2.2. |
Saspiesta gaisa radītais troksnis Transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa pārsniedz 2 800 kg un kuri aprīkoti ar saspiesta gaisa sistēmām, veic papildu testu saspiesta gaisa radītā trokšņa mērīšanai, kas noteikts V pielikuma 1. punktā. |
|
2.3. |
Papildu skaņas emisijas noteikumi Transportlīdzekļa ražotājs novērtē atbilstību ASEP, veicot atbilstīgu novērtējumu vai testēšanu, kas aprakstīta VII pielikumā. |
3. PARAUGU ŅEMŠANA UN REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS
Jāizvēlas viens transportlīdzeklis un jāveic šā pielikuma 2. punktā minētie testi. Ja pārbaudītā transportlīdzekļa skaņas līmenis nepārsniedz III pielikumā un attiecīgā gadījumā V pielikuma 3. punktā noteikto robežvērtību vairāk par 1 dB(A), transportlīdzekļa tipu uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām.
Ja viens no testu rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, ir jāpārbauda divu vai vairāku viena tipa transportlīdzekļu atbilstība saskaņā ar šī pielikuma 2. punktu.
Ja otrā un trešā transportlīdzekļa testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekli uzskata par atbilstošu RA prasībām.
Ja viens no otrā vai trešā transportlīdzekļa testa rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekļu tipu uzskata par neatbilstošu šīs regulas prasībām, un ražotājs veic nepieciešamos pasākumus atbilstības atjaunošanai.
VII PIELIKUMS
MĒRĪJUMU METODE PAPILDU SKAŅAS EMISIJAS NOTEIKUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAI
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Šajā pielikumā ir aprakstīta mērījumu metode, lai novērtētu transportlīdzekļa atbilstību papildu skaņas emisijas noteikumiem (ASEP), kas norādīti 7. pantā.
Nav obligāti veikt faktiskus testus, iesniedzot pieteikumu par ES tipa apstiprinājumu. Ražotājs paraksta atbilstības deklarāciju, kas atrodama šā pielikuma papildinājumā. Apstiprinātāja iestāde var lūgt papildu informāciju par deklarāciju un veikt turpmāk aprakstītos testus.
Lai veiktu šajā pielikumā aprakstīto procedūru, saskaņā ar II pielikuma noteikumiem ir jāveic tests. II pielikumā noteikto testu veic tajā pašā testa trasē un analogos apstākļos tiem, kas noteikti šajā pielikumā norādītajos testos.
2. MĒRĪŠANAS METODE
2.1 Mērinstrumenti un mērīšanas apstākļi
Ja nav prasīts citādi, mērinstrumenti, mērīšanas apstākļi un transportlīdzekļa stāvoklis atbilst II pielikuma 2. un 3. punktā minētajām prasībām.
Ja transportlīdzeklim ir dažādi veidi, kas ietekmē skaņas emisiju, visiem veidiem jāatbilst šā pielikuma prasībām. Ja ražotājs ir veicis testus, lai pierādītu apstiprinātājām iestādēm atbilstību šīm prasībām, šajā testā izmantotos veidus norāda testa protokolā.
2.2. Testa metode
Ja nav noteikts citādi, izmanto II pielikuma 4.1.–4.1.2.1.2.2. punktā noteiktos nosacījumus un procedūras. Šā pielikuma vajadzībām mēra un novērtē atsevišķus testa braucienus.
2.3. Kontroles diapazons
Darbības apstākļi ir šādi:
|
Transportlīdzekļa ātrums VAA ASEP: |
vAA ≥ 20 km/h |
|
Transportlīdzekļa paātrinājums awot ASEP: |
awot ≤ 5,0 m/s2 |
|
Dzinēja apgriezienu skaits |
nBB ≤ 2,0 * PMR –0,222 * s vai |
nBB ≤ 0,9 * s, atkarībā no tā, kurš ir zemāks
Transportlīdzekļa ātrums VAA ASEP:
ja nBB ASEP sasniedz vienā pārnesumāvBB ≤ 70 km/h
visos pārējos gadījumosvBB ≤ 80 km/h
pārnesumiK ≤ pārnesumskaitli i, kā noteikts II pielikumā
Ja transportlīdzeklis zemākajā derīgajā pārnesumā nesasniedz maksimālo dzinēja apgrieziena skaitu zem 70 km/h, transportlīdzekļa ātruma ierobežojums ir 80 km/h.
2.4. Pārnesumskaitļi
ASEP prasības attiecas uz visiem pārnesumskaitļiem K, kas ļauj iegūt rezultātus kontroles diapazonā, kurš noteikts šā pielikuma 2.3. punktā.
Gadījumos, kad transportlīdzekļiem ir automatizētās pārnesumkārbas, adaptīvās pārnesumkārbas un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli, tests var ietvert pārnesumskaitļa maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Jāizvairās no pārnesumu pārslēgšanas, kas rada ierobežojošajiem nosacījumiem neatbilstošu stāvokli. Šādā gadījumā ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, tostarp alternatīvas pārnesuma izvēles stāvokļus. Lai ASEP tests būtu reprezentatīvs un atkārtojams (apstiprināšanas iestādei), transportlīdzekļus testē, izmantojot ražotāja paredzēto pārnesumkārbas kalibrēšanu.
2.5. Mērķnosacījumi
Skaņas emisiju mēra katram spēkā esošam pārnesumskaitlim četros testa punktos, kā noteikts tālāk.
Pirmais testa punkts P1 tiek noteikts, izmantojot sākuma ātrumu vAA 20 km/h. Ja nevar panākt stabilu paātrinājumu, ātrumu pakāpeniski palielina par 5 km/h pa posmiem, līdz sasniedz stabilu paātrinājumu.
Ceturto testa punktu P4 definē, izmantojot maksimālo transportlīdzekļa ātrumu pie līnijas BB′ ar to pašu pārnesumskaitli un ievērojot ierobežojošos nosacījumus saskaņā ar 2.3. punktu.
Pārējos divus testa punktus aprēķina pēc šādas formulas:
Testa punkts Pj: vBB_j = vBB_1 + ((j – 1)/3) * (vBB_4 – vBB_1), kur j = 2 un 3
Kur:
vBB_1 = transportlīdzekļa ātrums testa punktā P1
vBB_4 = transportlīdzekļa ātrums testa punktā P4
Pielaide ātrumam vBB_j: ±3 km/h
Visi testa punkti atbilst ierobežojošajiem nosacījumiem, kas norādīti 2.3. punktā.
2.6. Transportlīdzekļa tests
Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā, kopš sākas tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai.
Uz AA′ līnijas akselerators ir pilnībā piespiests. Lai sasniegtu stabilāku paātrinājumu vai izvairītos no pārslēgšanas zemākā pārnesumā starp AA′ un BB′ līniju, pirms AA′ līnijas var izmantot sākotnējo paātrinājumu. Akseleratoru tur piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB′ līniju.
Katram atsevišķam testa braucienam nosaka un reģistrē šādus parametrus:
Līdz pirmajai zīmei aiz komata matemātiski noapaļo transportlīdzekļa katrā pusē maksimālo A svērto skaņas spiediena līmeni, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp AA′ un BB′ līnijām (Lwot,kj). Ja ir novērota skaņas kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai atsevišķi.
Transportlīdzekļa ātruma rādījumus uz AA′ un BB′ līnijas reģistrē ar pirmo lielāku ciparu pēc decimāldaļas. (vAA,kj; vBB,kj).
Vajadzības gadījumā dzinēja apgriezienu skaita rādījumus uz AA′ un BB′ līnijas reģistrē kā veselu skaitli (nAA,kj; nBB,kj).
Aprēķināto paātrinājumu nosaka pēc formulas, kas norādīta II pielikuma 4.1.2.1.2. punktā, un reģistrē līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas (awot,test,kj).
3. REZULTĀTU ANALĪZE
3.1. Katra pārnesumskaitļa enkura punkta noteikšana
Mērījumiem i un zemākā pārnesumā enkura punkts sastāv no maksimālā skaņas līmeņa Lwoti, reģistrētā dzinēja apgriezienu skaita nwoti un transportlīdzekļa ātruma vwoti uz BB′ līnijas ar II pielikumā minētā paātrinājuma testa pārnesumskaitli.
|
Lanchor,i |
= |
Lwoti,Annex II |
|
nanchor,i |
= |
nBB,woti,Annex II |
|
vanchor,i |
= |
vBB,woti,Annex II |
Mērījumiem i+1 pārnesumā enkura punkts ir maksimālais skaņas līmenis Lwoti+1, reģistrētais dzinēja apgriezienu skaits nwoti+1 un transportlīdzekļa ātrums vwoti+1 uz BB′ līnijas pie paātrinājuma testa pārnesumskaitļa i+1, kas minēts II pielikumā.
|
Lanchor,i+1 |
= |
Lwoti+1,Annex II |
|
nanchor,i+1 |
= |
nBB,woti+1,Annex II |
|
vanchor,i+1 |
= |
vBB,woti+1,Annex II |
3.2. Regresijas līnijas slīpums katram pārnesumam
Skaņas mērījumus vērtē kā dzinēja apgriezienu skaita funkciju saskaņā ar 3.2.1. punktu.
3.2.1. Regresijas līnijas slīpuma aprēķināšana katram pārnesumam
Lineāro regresijas līniju aprēķina, izmantojot enkura punktu un četrus saistītus papildu mērījumus.
(dB/1 000 min–1)
kur
un;
kur nj = dzinēja apgriezienu skaits, ko mēra uz BB′ līnijas
3.2.2. Regresijas līnijas slīpums (Slope) katram pārnesumam
Turpmākiem aprēķiniem konkrētā pārnesuma Slope k ir 3.2.1. punkta aprēķinā iegūtais rezultāts, kas noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai, bet nav lielāks par 5 dB/1 000 min–1.
3.3. Lineārā skaņas līmeņa paredzamā pieauguma aprēķināšana katram mērījumam
Skaņas līmeni LASEP,kj mērījumu punktam j un pārnesumam k aprēķina, izmantojot dzinēja apgriezienu skaitu, ko nosaka katram mērījumu punktam, izmantojot slīpumu, kas norādīts 3.2. punktā līdz konkrētam enkura punktam katram pārnesumskaitlim.
Kur nBB_k,j ≤ nanchor,k:
LASEP_k,j = Lanchor_k + (Slope k – Y) * (nBB_k,j – nanchor,k)/1 000
Kur nBB_k,j > nanchor,k:
LASEP_k,j = Lanchor_k + (Slope k + Y) * (nBB_k,j – nanchor,k)/1 000
Kur Y = 1
3.4. Paraugi
Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma veic divus papildu braucienus ar ierobežojošiem nosacījumiem saskaņā ar 2.3. punktu.
4. REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA
Katru trokšņa mērījumu vērtē atsevišķi.
Katra norādītā mērījumu punkta skaņas līmenis nepārsniedz šīs robežvērtības:
Lkj ≤ LASEP_k.j + ×
Kur:
|
x |
= |
3 dB(A) transportlīdzeklim ar nebloķējamu automatizēto pārnesumkārbu vai nebloķējamu CVT |
|
x |
= |
2 dB(A) + robežvērtība Lurban – no II pielikuma visiem citiem transportlīdzekļiem |
Ja noteiktais skaņas līmenis kādā punktā pārsniedz robežvērtību, tajā pašā punktā veic divus papildu mērījumus, lai pārbaudītu mērījuma nenoteiktību. Ja vidējais no trim derīgajiem mērījumiem šajā konkrētajā punktā atbilst specifikācijai, transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst ASEP.
5. REFERENCES SKAŅAS NOVĒRTĒJUMS
References skaņu novērtē vienā punktā vienā atsevišķā pārnesumā, imitējot paātrinājumu no sākuma ātruma pie vaa, kas ir vienāds ar 50 km/h, un pieņemot, ka beigu ātrums pie vbb ir vienāds ar 61 km/h. Skaņas atbilstību šajā punktā var aprēķināt, izmantojot 3.2.2. punkta rezultātus un turpmāk norādīto specifikāciju, vai novērtēt ar tiešo mērījumu palīdzību, izmantojot pārnesumu atbilstoši turpmākajām norādēm.
|
5.1. |
Pārnesumu K nosaka šādi:
Ja nav pieejami atsevišķie pārnesumi, piemēram, nebloķējamajām automatizētajām pārnesumkārbām vai nebloķējamajām CVT, turpmākiem aprēķiniem pārnesumskaitli nosaka no paātrinājuma testa rezultāta, kas minēts II pielikumā, izmantojot reģistrēto dzinēja apgriezienu skaitu un transportlīdzekļa ātrumu uz BB′ līnijas. |
|
5.2. |
Nominālā dzinēja apgriezienu skaita nref_K noteikšana Nominālo dzinēja apgriezienu skaitu nref_K, aprēķina, izmantojot pārnesuma K pārnesumskaitli pie atsauces ātruma vref = 61 km/h. |
|
5.3. |
Lref aprēķināšana LASEP_K,j = Lanchor_K + (Slope K + Y) * (nBB_K,j – nanchor,K)/1 000 Lref ir mazāks par vai vienāds ar 76 dB(A). Transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu un vairāk nekā četriem pārnesumiem braukšanai uz priekšu un dzinēju, kurš attīsta par 140 kW (ANO/EEK) lielāku maksimālo jaudu un kuram pieļaujamā maksimālās jaudas/maksimālās masas attiecība pārsniedz 75 kW/t, Lref ir mazāks par vai vienāds ar 79 dB(A). Transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu un vairāk nekā četriem pārnesumiem braukšanai uz priekšu un dzinēju, kurš attīsta par 140 kW (ANO/EEK) lielāku maksimālo jaudu un kuram pieļaujamā maksimālās jaudas/maksimālās masas attiecība pārsniedz 75 kW/t, Lref ir mazāks par vai vienāds ar 78 dB(A). |
6. ASEP NOVĒRTĒJUMS, IZMANTOJOT Lurban PRINCIPU
6.1. Vispārīgi noteikumi
Šī novērtējuma procedūra ir alternatīva, ko transportlīdzekļu ražotāji izvēlējušies procedūrai, kas ir aprakstīta šā pielikuma 3. punktā un ir piemērojama visām transportlīdzekļu tehnoloģijām. Ražotājs ir atbildīgs par pareizā testēšanas veida noteikšanu. Ja nav norādīts citādi, visu testēšanu un aprēķināšanu veic, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.
6.2. Lurban ASEP aprēķināšana
No jebkura Lwot ASEP, kā noteikts saskaņā ar šo pielikumu, Lurban ASEP aprēķina šādi:
a) vajadzības gadījumā aprēķina awot test ASEP saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1.2.1. vai 4.1.2.1.2.2. punktu,
b) nosaka transportlīdzekļa ātrumu (VBB ASEP) uz BB līnijas Lwot ASEP testa laikā,
c) kp_ASEP aprēķina šādi:
kP ASEP = 1 – (aurban/awot test ASEP)
Testa rezultātus, kur awot test ASEP ir mazāks par aurban, neņem vērā,
d) Lurban measured ASEP aprēķina šādi:
Lurban measured ASEP =
Lwot ASEP – kP ASEP * (Lwot ASEP – Lcrs)
Lai veiktu turpmākos aprēķinus, izmanto Lurban, kā noteikts II pielikumā, bez noapaļošanas, ietverot ciparu pēc decimāldaļas (xx,x),
e) Lurban normalized aprēķina šādi:
Lurban normalized = Lurban measured ASEP – Lurban
f) Lurban ASEP aprēķina šādi:
Lurban ASEP =
Lurban normalized – (0,15 * (VBB ASEP – 50))
g) atbilstība skaņas līmeņa robežvērtībām:
Lurban ASEP ir mazāks par vai vienāds ar 3,0 dB.
Papildinājums
Paziņojuma par atbilstību skaņas emisijas papildu noteikumiem paraugs
(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))
(Ražotāja nosaukums) apliecina, ka šā tipa transportlīdzekļi (tips attiecībā uz tā skaņas emisijām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 540/2014) atbilst Regulas (ES) Nr. 540/2014 7. panta prasībām.
(Ražotāja nosaukums) izsaka šo apliecinājumu godprātīgi un ir veicis transportlīdzekļa skaņas emisijas rādītāju pienācīgu novērtējumu.
Datums:
Pilnvarotā pārstāvja vārds:
Pilnvarotā pārstāvja paraksts:
VIII PIELIKUMS
PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU AKUSTISKO BRĪDINĀŠANAS SISTĒMU (AVAS)
I IEDAĻA
Šajā pielikumā ir norādīti pasākumi, kas attiecas uz transportlīdzekļu akustisko brīdināšanas sistēmu (AVAS) hibrīdelektriskiem transportlīdzekļiem un pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem.
|
I.1. |
Neatkarīgi no 2. punkta a) un b) apakšpunkta II iedaļas noteikumi attiecas uz AVAS, kas: a) uzstādīta tāda tipa transportlīdzeklī, kurš apstiprināts pirms 2019. gada 1. jūlija; b) pirms 2021. gada 1. jūlija uzstādīta jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir a) apakšpunktā minētais tips. |
|
I.2. |
III iedaļas noteikumi attiecas uz AVAS, kas uzstādīta: a) tāda tipa transportlīdzeklī, kas apstiprināts pirms 2019. gada 1. jūlija, ja ražotājs izvēlas tā rīkoties; b) jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir a) apakšpunktā minētais tips; c) tāda tipa transportlīdzeklī, kas apstiprināts 2019. gada 1. jūlijā vai pēc minētā datuma; d) jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir c) apakšpunktā minēts tips; e) jaunā transportlīdzeklī 2021. gada 1. jūlijā vai pēc minētā datuma. |
II IEDAĻA
II.1. Sistēmas darbības efektivitāte
Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta AVAS, tā atbilst II.2. un II.3. punktā noteiktajām prasībām.
II.2. Darbības nosacījumi
a) Skaņas ģenerēšanas metode
AVAS automātiski ģenerē skaņu transportlīdzekļa ātruma minimālajā diapazonā no braukšanas sākšanas līdz aptuveni 20 km/h un braucot atpakaļgaitā. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar iekšdedzes motoru, kas darbojas iepriekš definētajā transportlīdzekļa ātruma diapazonā, AVAS skaņu neģenerē.
Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atpakaļgaitas brīdināšanas ierīci ar skaņas signālu, AVAS nav jāģenerē skaņa, braucot atpakaļgaitā.
b) Slēdzis
AVAS aprīko ar slēdzi, kas ir viegli pieejams transportlīdzekļa vadītājam, lai to varētu ieslēgt un izslēgt. No jauna iedarbinot transportlīdzekli, AVAS pēc noklusējuma ir ieslēgta.
c) Mazināšana
AVAS skaņas līmeni var mazināt transportlīdzekļu darbības periodos.
II.3. Skaņas veids un skaļums
a) AVAS ģenerējamā skaņa ir nepārtraukta skaņa, kas informē gājējus un citus satiksmes dalībniekus par darbībā esošu transportlīdzekli. Skaņai vajadzētu būt viegli asociējamai ar transportlīdzekļa darbību un līdzīgai skaņai, ko rada tādas pašas kategorijas transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru.
b) AVAS ģenerējamā skaņa ir viegli asociējama ar transportlīdzekļa darbību, piemēram, izmantojot skaņas līmeņa vai raksturlielumu automātisku variēšanu, sinhronizējot to ar transportlīdzekļa ātrumu.
c) AVAS ģenerētais skaņas līmenis nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos.
III IEDAĻA
III.1. Sistēmas darbības efektivitāte
AVAS atbilst prasībām, kas noteiktas III.2.–III.6. punktā.
III.2. Darbības nosacījumi
a) Skaņas ģenerēšanas metode
AVAS automātiski ģenerē skaņu transportlīdzekļa ātruma minimālajā diapazonā no braukšanas sākšanas līdz aptuveni 20 km/h un braucot atpakaļgaitā. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar iekšdedzes motoru, kas darbojas iepriekš minētajā transportlīdzekļa ātruma diapazonā, AVAS skaņu neģenerē.
Transportlīdzekļi, kuru kopējais skaņas līmenis atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 138 ( 7 ) 6.2.8. punkta prasībām ar +3 dB(A) pielaidi, ar AVAS nav jāaprīko. Minētajiem transportlīdzekļiem nepiemēro ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.8. punkta prasības par trešdaļoktāvu joslām un ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.3. punkta prasības par frekvences nobīdi, kas definēta minēto ANO EEK noteikumu 2.4. punktā (“frekvences nobīde”).
Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atpakaļgaitas brīdināšanas ierīci ar skaņas signālu, AVAS nav jāģenerē skaņa, braucot atpakaļgaitā, ja brīdināšanas ierīces skaņas signāls atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2. punkta otrajā daļā un 6.2.2. punktā.
Tipa apstiprināšanai iesniegtā transportlīdzekļa ģenerēto skaņu mēra atbilstoši metodēm, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.1.3. un 6.2.2.2. punktā un 3. pielikumā.
b) Slēdzis
AVAS var aprīkot ar mehānismu, ar kuru vadītājs var apturēt AVAS darbību (“pauzes funkcija”) un kurš ir viegli pieejams transportlīdzekļa vadītājam, lai to varētu ieslēgt un izslēgt. Ja AVAS ir aprīkota ar pauzes funkciju, no jauna iedarbinot transportlīdzekli, AVAS pēc noklusējuma ir ieslēgta.
Turklāt pauzes funkcija atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.6. punktā.
c) Mazināšana
AVAS skaņas līmeni var mazināt transportlīdzekļu darbības periodos. Šādos gadījumos AVAS skaņas līmenis atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.8. punktā.
III.3. Skaņas veids un skaļums
a) AVAS ģenerējamā skaņa ir nepārtraukta skaņa, kas informē gājējus un citus satiksmes dalībniekus par darbībā esošu transportlīdzekli. Minētā skaņa ir viegli asociējama ar transportlīdzekļa darbību, piemēram, izmantojot skaņas līmeņa vai raksturlielumu automātisku variēšanu, sinhronizējot to ar transportlīdzekļa ātrumu. Minētā skaņa ir līdzīga skaņai, ko rada tādas pašas kategorijas transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru.
Piemēro šādus noteikumus:
i) ja skaņa tiek ģenerēta, kad transportlīdzeklis ir kustībā, AVAS skaņa atbilst prasībām, kas paredzētas attiecīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.1.1., 6.2.1.2., 6.2.1.3., 6.2.2.1., 6.2.2.2. un 6.2.3. punktā;
ii) stāvošs transportlīdzeklis var radīt skaņu, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.4. punktā.
b) Transportlīdzekļa ražotājs var paredzēt vadītājam iespēju izvēlēties vienu no dažādām skaņām, kuras atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.5. punkta prasībām.
c) AVAS ģenerētais skaņas līmenis nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos. Turklāt tiek piemērotas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.7. punkta prasības.
d) Tāda transportlīdzekļa kopējais skaņas līmenis, kas atbilst 2. punkta a) apakšpunkta otrai daļai, nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos.
III.4. Testa trases prasības
Lai pārbaudītu testa trases atbilstību ANO EEK Noteikumu Nr. 138 3. pielikuma 2.1.2. punkta prasībām, līdz 2019. gada 30. jūnijam kā alternatīvu standartam ISO 10844:2014 var izmantot standartu ISO 10844:1994.
III.5. Tipa apstiprinājuma sertifikāts
Transportlīdzekļa ražotājs kā pielikumu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam izdod kādu no šādiem dokumentiem:
a) paziņojumu, kas minēts ANO EEK Noteikumu Nr. 138 5. punkta 3) apakšpunktā un atbilst paraugam minēto noteikumu 1. pielikumā;
b) AVAS skaņas emisijas līmeņu testa rezultātus, kas izmērīti atbilstoši šai regulai.
III.6. Marķējumi
Uz katras AVAS sastāvdaļas ir šādi marķējumi:
a) ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;
b) piešķirtais identifikācijas numurs.
Marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.
IX PIELIKUMS
ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU SKAŅAS LĪMENI (TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS REZERVES SISTĒMAS)
1. ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS
|
1.1. |
Ievērojot Direktīvas 2007/46/EK 7. panta 1. un 2. punktu, pieteikumu ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļām kā atsevišķu tehnisku vienību, kas paredzēta M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai attiecīgās atsevišķās tehniskās vienības ražotājs. |
|
1.2. |
Informācijas dokumenta paraugs ir iekļauts 1. papildinājumā. |
|
1.3. |
Pēc attiecīgā tehniskā dienesta pieprasījuma, pretendents iesniedz:
|
2. MARĶĒJUMI
|
2.4.1. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai vai tās sastāvdaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, ir:
|
|
2.4.2. |
Šie marķējumi ir skaidri salasāmi un neizdzēšami pat pēc sistēmas uzstādīšanas transportlīdzeklī. |
3. ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA
|
3.1. |
Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 9. panta 3. punktu un vajadzības gadījumā 10. panta 4. punktu. |
|
3.2. |
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir iekļauts 2. papildinājumā. |
|
3.3. |
Saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumu tipa apstiprinājuma numuru piešķir katram trokšņu slāpēšanas rezerves sistēmas vai tās sastāvdaļu tipam, kas apstiprināts kā atsevišķa tehniska vienība; tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļa norāda šīs regulas numuru. Turklāt, ja trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst vienīgi III pielikuma 1. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļai jāpievieno burts “A”. Ja trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst vienīgi III pielikuma 2. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļai jāpievieno burts “B”. Ja slāpēšanas rezerves sistēmu paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kuri atbilst III pielikuma 3. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļai jāpievieno burts “C”. Tā pati dalībvalsts nepiešķir to pašu numuru citam trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas vai tās sastāvdaļu tipam. |
4. ES TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪME
|
4.1. |
Katrai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai vai tās sastāvdaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, kas atbilst saskaņā ar šo regulu apstiprinātam tipam, ir ES tipa apstiprinājuma zīme. |
|
4.2. |
ES tipa apstiprinājuma zīme ir taisnstūrveida zīme, kas ietver mazo burtu “e”, kam seko tās dalībvalsts pazīšanas rakstzīme(-es) vai numurs, kura ir piešķīrusi apstiprinājumu: Vācijai “1”, Francijai “2”, Itālijai “3”, Nīderlandei “4”, Zviedrijai “5”, Beļģijai “6”, Ungārijai “7”, Čehijas Republikai “8”, Spānijai “9”, Apvienotajai Karalistei “11”, Austrijai “12”, Luksemburgai “13”, Somijai “17”, Dānijai “18”, Rumānijai “19”, Polijai “20”, Portugālei “21”, Grieķijai “23”, Īrijai “24”, Horvātijai “25”, Slovēnijai “26”, Slovākijai “27”, Igaunijai “29”, Latvijai “32”, Bulgārijai “34”, Lietuvai “36”, Kiprai “49”, Maltai “50”. Netālu no taisnstūrveida zīmes ir arī “pamata apstiprinājuma numurs”, kas ir tipa apstiprinājuma numurs 4. punktā un minēts Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā, pirms kura atrodas divi skaitļi, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts jaunākajam būtiskajam šīs regulas tehniskajam grozījumam dienā, kad piešķīra tipa apstiprinājumu. Šai regulai tās sākotnējā redakcijā kārtas numurs ir 00. Turklāt pirms minētā kārtas numura atrodas burts “A”, ja trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst vienīgi III pielikuma 1. posma robežvērtībām, vai burts “B”, ja trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst vienīgi III pielikuma 2. posma robežvērtībām, vai burts “C”, ja trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst vienīgi III pielikuma 3. posma robežvērtībām. |
|
4.3. |
Zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama pat pēc trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas vai tās sastāvdaļu uzstādīšanas transportlīdzeklī. |
|
4.4. |
ES tipa apstiprinājuma zīmes paraugs ir sniegts 3. papildinājumā. |
5. SPECIFIKĀCIJAS
5.1. Vispārīgās specifikācijas
|
5.1.1. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma vai tās sastāvdaļas ir projektētas, izgatavotas un tās var uzstādīt tā, lai transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijām, kas uz to var iedarboties, atbilstu šai regulai. |
|
5.1.2. |
Trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ir projektētas, izgatavotas un tās var uzstādīt tā, lai, ņemot vērā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļus, būtu nodrošināta pienācīga izturība pret koroziju, kas uz to/tām iedarbojas. |
|
5.1.3. |
Papildu norādījumi attiecībā uz iespējām veikt izmaiņas un ar roku regulējamām daudzrežīmu izplūdes vai trokšņa slāpēšanas sistēmām
|
5.2. Skaņas līmeņu specifikācijas
5.2.1. Mērīšanas nosacījumi
|
5.2.1.1. |
Trokšņa slāpēšanas sistēmas un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas trokšņa tests ir jāveic ar vienlīdzīgām parastām riepām (kā definēts 2. punktā ANO/EEK Noteikumos Nr. 117). Pēc ražotāja pieprasījuma testus neveic ar vilces riepām, speciālo funkciju riepām vai sniega riepām, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 117 2. punktā. Šāda veida riepas var paaugstināt transportlīdzekļa skaņas līmeni vai maskējoši iedarboties uz trokšņa samazināšanas veiktspējas salīdzinājumu. Riepas var būt lietotas, bet tām ir jāatbilst tiesiskajām prasībām izmantošanai faktiskos braukšanas apstākļos. |
|
5.2.2. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas vai to sastāvdaļu trokšņa slāpēšanas veiktspēju pārbauda, izmantojot metodes, kas aprakstītas II pielikuma 1. punktā. Jo īpaši, piemērojot šo punktu, ņem vērā šīs regulas grozījumu līmeni, kas bija spēkā jauna transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas brīdī. a) Mērījumi transportlīdzeklim kustībā Kad 1.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim reģistrētie skaņas līmeņi atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma vai tās sastāvdaļas ir uzstādītas: i) mērījumos iegūtā vērtība (noapaļota līdz tuvākajam veselam skaitlim) par vairāk kā 1 dB(A) nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību, kas attiecīgajam transportlīdzekļa tipam noteikta saskaņā ar šo regulu; ii) mērījumos iegūtā vērtība (pirms noapaļošanas līdz tuvākajam veselam skaitlim) par vairāk kā 1 dB(A) nepārsniedz trokšņa vērtību, kas reģistrēta (pirms noapaļošanas līdz tuvākajam veselam skaitlim) 1.3.3. punktā aprakstītajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar tā paša tipa izplūdes trokšņa slāpēšanas sistēmu kā tipa apstiprinājuma iesniegšanas brīdī saskaņā ar šo regulu. Ja ir izvēlēts trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas secīgs salīdzinājums ar oriģinālo sistēmu šīs regulas II pielikuma 4.1.2.1.4.2. un/vai 4.1.2.2.1.2. punkta piemērošanai, ir atļauts pārslēgt augstākā pārnesumā, lai palielinātu paātrinājumu, un nav obligāti jālieto elektroniskas vai mehāniskas ierīces, lai nepieļautu pārslēgšanu zemākā pārnesumā. Ja šādos apstākļos testējamā transportlīdzekļa skaņas līmenis pārsniedz ražojuma atbilstības (RA) vērtības, tehniskais dienests lems par testa transportlīdzekļa reprezentativitāti. b) Mērījumi stāvošam transportlīdzeklim Kad trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma vai tās sastāvdaļas ir uzstādītas 1.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim, reģistrētie skaņas līmeņi atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: i) mērījumos iegūtā vērtība (noapaļota līdz tuvākajam veselam skaitlim) par vairāk kā 2 dB(A) nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību, kas attiecīgajam transportlīdzekļa tipam noteikta saskaņā ar šo regulu; ii) mērījumos iegūtā vērtība (pirms noapaļošanas līdz tuvākajam veselam skaitlim) par vairāk kā 2 dB(A) nepārsniedz trokšņa vērtību, kas reģistrēta (pirms noapaļošanas līdz tuvākajam veselam skaitlim) 1.3.3. punktā aprakstītajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar tā paša tipa izplūdes trokšņa slāpēšanas sistēmu kā tipa apstiprinājuma iesniegšanas brīdī saskaņā ar šo regulu. |
|
5.2.3. |
Turpmāk atbilstoši II pielikuma prasībām jebkurai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai vai tās sastāvdaļām ir jāatbilst piemērojamām specifikācijām, kas noteiktas VIII pielikumā. Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai, kas paredzēta transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 70/157/EEK, VII pielikuma un šā pielikuma 5.2.3.1. līdz 5.2.3.3. punkta specifikācijas neattiecina.
|
5.3. Automobiļa tehnisko rādītāju mērīšana
|
5.3.1. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma vai tās sastāvdaļas nodrošina, lai transportlīdzekļa tehniskie rādītāji būtu pielīdzināmi rādītājiem, ko panāk ar oriģinālo trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļām. |
|
5.3.2. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai pēc ražotāja izvēles šīs sistēmas sastāvdaļas salīdzina ar oriģinālā aprīkojuma trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļām, kas arī ir jaunas, pēc kārtas uzstādītas 1.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim. |
|
5.3.3. |
Par testa metodi izvēlas pretspiediena mērījumu, ievērojot 5.3.4. punkta nosacījumus. Mērījuma rezultāts, kas iegūts ar trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu, nepārsniedz mērījuma rezultātu ar oriģinālo trokšņa slāpēšanas sistēmu vairāk par 25 %, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus. |
|
5.3.4. |
Testa metode 5.3.4.1. Dzinēja testa metode Mērījumu izdara 1.3.4. punktā minētajam dzinējam, kas pievienots dinamometram. Ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu stendu noregulē tā, lai iegūtu dzinēja apgriezienu skaitu (S), kas atbilst nominālajai maksimālajai dzinēja jaudai. Lai izmērītu pretspiedienu, spiediena krānu novieto tādā attālumā no izplūdes kolektora, kāds norādīts 5. papildinājumā. 5.3.4.2. Transportlīdzekļa testa metode Mērījumus izdara 1.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim. Testu veic vai nu uz ceļa, vai uz dinamometra veltņiem. Ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu dzinēju noslogo tā, lai dzinēja apgriezienu skaits atbilstu nominālajai maksimālajai dzinēja jaudai (dzinēja apgriezienu skaits S). Lai izmērītu pretspiedienu, spiediena krānu novieto tādā attālumā no izplūdes kolektora, kāds norādīts 5. papildinājumā. |
5.4. Papildu specifikācijas attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām vai to sastāvdaļām, kas satur šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus
5.4.1. Vispārīgi noteikumi
Šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus var izmantot tikai trokšņa slāpēšanas sistēmās vai to sastāvdaļās, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
a) ja izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainiem materiāliem;
b) ja trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ir no tās pašas konstrukciju saimes kā sistēmas vai tās sastāvdaļas, par kurām tipa apstiprinājuma procesā saskaņā ar šīs regulas prasībām ir pierādīts, ka tās nenodils.
Ja neviens no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, veic trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļu parasto kondicionēšanu, izmantojot vienu no trim turpmāk aprakstītajām iekārtām un procedūrām.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka trokšņa slāpēšanas sistēmu grupa vai trokšņa slāpēšanas sistēmas sastāvdaļu grupa ir no tās pašas konstrukciju saimes, ja tām ir vienādas šādas īpašības:
a) sauso gāzu klātbūtne izplūdes gāzu plūsmā, kas filtrēta, izmantojot absorbējošu šķiedru materiālu, nonākot kontaktā ar šo materiālu;
b) šķiedru veids;
c) attiecīgā gadījumā saistmateriāla specifikācijas;
d) šķiedras vidējie izmēri;
e) minimālais beramo materiālu iepakojuma blīvums kg/m3;
f) maksimālā kontaktvirsma starp gāzes plūsmu un absorbējošo materiālu;
5.4.1.1. Nepārtraukta ekspluatācija uz ceļa 10 000 km
|
5.4.1.1.1. |
50 ± 20 % no šīs ekspluatācijas ir braukšana pilsētā, un pārējā ekspluatācijas daļa ir lielu attālumu nobraukšana ar lielu ātrumu; nepārtrauktu ekspluatāciju uz ceļa var aizstāt ar atbilstīgu testa treka programmu. Abu ātrumu režīmus maina vismaz divas reizes. Pilna testa programma ietver vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu iespējamos atdzišanas un kondensācijas efektus. |
5.4.1.2. Kondicionēšana testa stendā
|
5.4.1.2.1. |
Izmantojot standarta detaļas un ievērojot transportlīdzekļa ražotāja norādījumus, trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ir uzstādītas transportlīdzeklim, kas minēts 1.3.3. punktā, vai dzinējam, kas minēts 1.3.4. punktā. Pirmajā gadījumā transportlīdzekli novieto uz dinamometra veltņiem. Otrajā gadījumā dzinēju savieno ar dinamometru. |
|
5.4.1.2.2. |
Testu veic sešos sešu stundu periodos ar vismaz 12 stundu pārtraukumu starp katru periodu, lai imitētu iespējamos atdzišanas un kondensācijas efektus. |
|
5.4.1.2.3. |
Katrā sešu stundu periodā dzinēju darbina, pēc kārtas ievērojot šādus nosacījumus: a) piecu minūšu posms brīvgaitas ātrumā; b) vienas stundas posms ar 1/4 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); c) vienas stundas posms ar 1/2 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); d) desmit minūšu posms ar pilnu slodzi ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S); e) piecpadsmit minūšu posms ar 1/2 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S); f) trīsdesmit minūšu posms ar 1/4 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S). Katrs periods ietver divas iepriekš minēto posmu virknes no a) līdz f). |
|
5.4.1.2.4. |
Testēšanas laikā trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas nedzesē ar pastiprinātu velkmi, kas ap transportlīdzekli imitē normālu gaisa plūsmu. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas var dzesēt, lai nepārsniegtu fiksēto temperatūru pie tā ieplūdes caurules, kad transportlīdzeklis brauc ar maksimālo ātrumu. |
5.4.1.3. Kondicionēšana ar pulsāciju
|
5.4.1.3.1. |
Transportlīdzeklis, kas minēts 1.3.3. punktā, vai dzinējs, kas minēts 1.3.4. punktā, ir aprīkots ar trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā gadījumā transportlīdzekli novieto uz dinamometra veltņiem, un otrajā gadījumā dzinēju pievieno dinamometram. |
|
5.4.1.3.2. |
Testa iekārtu, kam sīki izstrādāta shēma redzama IV pielikuma papildinājuma 1. attēlā, pievieno pie trokšņa slāpēšanas sistēmas izvada. Ir derīga jebkura cita iekārta, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. |
|
5.4.1.3.3. |
Testa iekārtu noregulē tā, lai ātrdarbības vārsts izplūdes gāzu plūsmu pārmaiņus apturētu un atjaunotu, veicot 2 500 ciklus. |
|
5.4.1.3.4. |
Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, ko mēra vismaz 100 mm pirms ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 35 un 40 kPa. Tas aizveras, kad šis spiediens neatšķiras par vairāk nekā 10 % no spiediena stabilizētās vērtības ar atvērtu vārstu. |
|
5.4.1.3.5. |
Laika aiztures slēdzi noregulē uz gāzu izplūdes laiku saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 5.4.1.3.4. punktā. |
|
5.4.1.3.6. |
Dzinēja apgriezienu skaits ir 75 % no apgriezienu skaita (S), ar kādu dzinējs attīsta maksimālo jaudu. |
|
5.4.1.3.7. |
Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no dzinēja apgriezienu skaita (S). |
|
5.4.1.3.8. |
Testa laikā jebkuru noplūdes atvērumu aiztaisa. |
|
5.4.1.3.9. |
Visu testu veic 48 stundu laikā. Ja vajadzīgs, ik pēc stundas var būt viens dzesēšanas periods. |
|
5.4.1.3.10. |
Pēc kondicionēšanas skaņas līmeni pārbauda saskaņā 5.2. punktu. |
6. ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS
Trokšņa slāpēšanas sistēmas ražotājs vai tā pārstāvis var lūgt administratīvo iestādi, kas piešķīra trokšņa slāpēšanas sistēmas ES tipa apstiprinājumu vienam vai vairākiem transportlīdzekļu tipiem, piešķirt apstiprinājuma attiecinājumu uz citiem transportlīdzekļu tipiem.
Šī procedūra ir izklāstīta 1. punktā. Paziņojumu par ES tipa apstiprinājumu paplašināšanu (vai paplašinājuma noraidīšanu) dalībvalstīm dara zināmu saskaņā ar Direktīvā 2007/46/EK minēto procedūru.
7. TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMAS TIPA PĀRVEIDOŠANA
Ja tiek pārveidots transportlīdzekļa tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas 2007/46/EK 13.–16. pantu un 17. panta 4. punktu.
8. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA (RA)
|
8.1. |
Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. pantā noteiktajām prasībām. |
|
8.2. |
Īpaši noteikumi
|
9. INFORMĀCIJA LIETOTĀJIEM UN TEHNISKĀS PĀRBAUDES
|
9.1. |
Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas ražotājs vai viņa pārstāvis katrai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai pievieno dokumentu papīra formātā. Minētajā dokumentā ir norādīta vismaz šāda informācija: a) trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas ES tipa apstiprinājuma numurs (5. iedaļu, kurā norāda ES tipa apstiprinājuma attiecināšanas numuru, var izlaist); b) ES tipa apstiprinājuma zīme; c) marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums); d) tips un komercapraksts un/vai daļas numurs; e) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese; f) ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese; g) to transportlīdzekļu dati, kuriem trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma ir paredzēta: i) marka; ii) tips; iii) tipa apstiprinājuma numurs; iv) dzinēja kods; v) maksimālā dzinēja jauda; vi) transmisijas veids; vii) jebkādi ierobežojumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kur sistēmu var uzstādīt; viii) braucoša transportlīdzekļa skaņas līmenis db(A) un stāvoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis db(A) min–1 (ja ir novirze no transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma vērtībām); h) uzstādīšanas instrukcijas. |
|
9.2. |
Ja 9.1. punktā minētais dokuments papīra formātā ietver vairāk nekā vienu papīra lapu, uz visām lapām ir norādīta vismaz atsauce uz ES tipa apstiprinājuma numuru. |
|
9.3. |
Informāciju attiecībā uz 9.1. punkta g) un h) apakšpunktu var sniegt ražotāja tīmekļa vietnē, ja tīmekļa vietnes adrese ir norādīta uz dokumenta papīra formātā. |
1. papildinājums
Informācijas dokuments Nr. … par mehānisko transportlīdzekļu trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu kā atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājumu (Regula (ES) Nr. 540/2014)
Turpmāk norādīto informāciju attiecīgā gadījumā iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus iesniedz attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti uz A4 izmēra papīra vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.
Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par to darbību.
0. Vispārīgi noteikumi
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums).
0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapraksts(-i):
0.3 Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums ( 8 ):
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
0.7. Sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – ES tipa apstiprinājuma zīmes stiprinājuma vieta un paņēmiens:
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:
1. Tā transportlīdzekļa apraksts, kam ierīce paredzēta (ja ar ierīci paredzēts aprīkot vairāk nekā vienu transportlīdzekļa tipu, šajā punktā prasīto informāciju sniedz attiecībā uz katru attiecīgo tipu)
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
1.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapraksts(-i):
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa:
1.4. Transportlīdzekļa kategorija:
1.5. Tipa apstiprinājuma numurs visam transportlīdzeklim:
1.6. Jaudas avots:
1.6.1. Dzinēja ražotājs:
1.6.2. Ražotāja dzinēja kods:
1.6.3. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW ar … min–1 vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors): … kW
1.6.4. Uzpūtes iekārta(-as): Oriģinālā daļa vai marka un marķējums ( 9 ):
1.6.5. Gaisa filtrs: Oriģinālā daļa vai marka un marķējums (9) :
1.6.6. Ieplūdes trokšņa slāpētājs(-i): Oriģinālā daļa vai marka un marķējums (9) :
1.6.7. Izplūdes trokšņa slāpētājs(-i): Oriģinālā daļa vai marka un marķējums (9) :
1.6.8. Katalizators: Oriģinālā daļa vai marka un marķējums (9) :
1.6.9. Daļiņu filtrs(-i): Oriģinālā daļa vai marka un marķējums (9) :
1.7. Transmisija
1.7.1. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.):
1.8. Ierīces bez dzinēja, kas paredzētas trokšņa samazināšanai: Oriģinālā daļa vai apraksts (9) :
1.9. Skaņas līmeņa vērtības:
braucošs transportlīdzeklis: … dB(A), apgriezienu skaits stabilizēts pirms paātrinājuma ar … km/h;
stāvošs transportlīdzeklis dB(A), ar … min–1
1.10. Pretspiediena vērtība: … Pa
1.11. Jebkuri prasību ierobežojumi, kas attiecas uz izmantošanu un uzstādīšanu:
|
2. |
Piezīmes: |
|
3. |
Ierīces apraksts 3.1. Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas apraksts, kurā norādīts katras sistēmas sastāvdaļas relatīvais stāvoklis, kopā ar uzstādīšanas pamācību: 3.2. Sīki izstrādāts katras sastāvdaļas rasējums, lai tās varētu viegli atrast un atpazīt, un norāde uz izmantotajiem materiāliem. Šajos rasējumos norāda vieta ES tipa apstiprinājuma zīmi, kuras piestiprināšana ir obligāta |
Datums:
Paraksts:
Ieņemamais amats uzņēmumā:
2. papildinājums
PARAUGS
ES tipa apstiprinājuma sertifikāts
(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))
Zīmogs apstiprinātājas iestādes zīmogs
Paziņojums par
— tipa apstiprinājumu ( 10 )
— tipa apstiprinājuma paplašinājumu (10)
— tipa apstiprinājuma atteikumu (10)
— tipa apstiprinājuma anulēšanu (10)
trokšņa slāpēšanas sistēmu atsevišķas tehniskas vienības tipam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 540/2014
Tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma pamatojums:
1. IEDAĻA
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapraksts(-i):
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums ( 11 ):
0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:
0.4. Transportlīdzekļa kategorija ( 12 ):
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
0.7. Sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – ES tipa apstiprinājuma zīmes stiprinājuma vieta un veids:
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:
II IEDAĻA
1. Papildu informācija (vajadzības gadījumā): Skatīt papildpielikumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:
3. Testa protokola datums:
4. Testa protokola numurs:
5. Piezīmes (ja ir): Skatīt papildpielikumu.
6. Vieta:
7. Datums:
8. Paraksts:
9. Apstiprinātājai iestādei iesniegtās informācijas paketes, ko var saņemt pēc pieprasījuma, satura rādītājs ir pievienots
|
Pielikumi: |
Informācijas pakete |
|
|
Testa protokols |
Papildpielikums
ES tipa apstiprinājuma sertifikāts Nr. …
1. Papildu informācija
1.1. Tā transportlīdzekļa apraksts, kam ierīce paredzēta (ja ar ierīci paredzēts aprīkot vairāk nekā vienu transportlīdzekļa tipu, šajā punktā prasīto informāciju sniedz attiecībā uz katru attiecīgo tipu)
1.1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
1.1.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapraksts(-i):
1.1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa:
1.1.4. Transportlīdzekļa kategorija:
1.1.5. ES tipa apstiprinājuma numurs visam transportlīdzeklim:
1.2. Jaudas avots:
1.2.1. Dzinēja ražotājs:
1.2.2. Ražotāja dzinēja kods:
1.2.3. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW, ja … min -1, vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors) … kW
2. Testa rezultāti
2.1. Braucoša transportlīdzekļa skaņas līmenis: … dB(A)
2.2. Stāvoša transportlīdzekļa skaņas līmenis: … dB(A), ja … min-1
2.3. Pretspiediena vērtība: … Pa
|
3. |
Piezīmes: |
3. papildinājums
ES tipa apstiprinājuma zīmes paraugs
Trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ar minēto ES tipa apstiprinājuma zīmi ir ierīce, kas apstiprināta Spānijā (e 9), ievērojot Regulu (ES) Nr. 540/2014, ar pamata apstiprinājuma numuru 0148, un kas atbilst 2. posma robežvērtībām, kas norādītas minētās regulas III pielikumā.
Izmantotie skaitļi ir tikai paraugs.
4. papildinājums
Testa iekārta
1. Ieplūdes uzmava savienošanai ar testa pilnīgas trokšņa slāpēšanas sistēmas aizmugures daļu.
2. Ar roku darbināms regulēšanas vārsts.
3. Kompensējošs rezervuārs ar 35 līdz 40 litru ietilpību.
4. Spiediena slēdzis ar darbības diapazonu 5 kPa līdz 250 kPa – līdz atvērtai 7. vienībai.
5. Laika aiztures slēdzis – līdz atvērtai 7. vienībai.
6. Impulsu skaitītājs.
7. Ātrdarbības vārsts, piemēram, izplūdes bremžu vārsts, 60 mm diametrā, ko darbina pneimatiskais cilindrs ar izejas jaudu 120 N ar 400 kPa. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nepārsniedz 0,5 sekundes.
8. Izplūdes gāzes izsūknēšana.
9. Lokana caurule.
10. Manometrs.
5. papildinājums
Mērīšanas punkti – pretspiediens
Iespējamo mērīšanas punktu paraugi spiediena krituma testiem. Faktisko mērīšanas punktu konkretizē testa protokolā. Tas ir regulāras gāzes plūsmas zonā.
1. 1. attēls
Viena caurule
2. 2. attēls
Daļēji dubulta caurule (1)
(1) Ja nav iespējams, skatīt 3. attēlu.
3. 3. attēls
Dubulta caurule
(2) Divi mērījuma punkti, viens nolasījums.
X PIELIKUMS
TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS REZERVES SISTĒMAS KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS RAŽOJUMA ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Šīs prasības ir saskaņā ar ražojuma atbilstības (RA) pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar IX pielikuma 8. punktu.
2. TESTĒŠANA UN PROCEDŪRAS
Testa metodes, mērinstrumenti un rezultātu interpretācija ir tādi, kā aprakstīti IX pielikuma 5. punktā. Pārbaudāmai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai vai sastāvdaļām veic IX pielikuma 5.2., 5.3. un 5.4. punktā aprakstīto testu.
3. PARAUGU ŅEMŠANA UN REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS
|
3.1. |
Izvēlas vienu trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļu un veic 2. punktā minētos testus. Ja testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu uzskata par atbilstīgu RA. |
|
3.2. |
Ja viens no testu rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, pārbauda vēl divu tāda paša tipa trokšņa slāpēšanas sistēmu vai to sastāvdaļu atbilstību saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu. |
|
3.3. |
Ja otrās un trešās trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļu testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu uzskata par atbilstošu ražojuma atbilstības prasībām. |
|
3.4. |
Ja viens no otrā vai trešā trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas testa rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai to sastāvdaļas tipu uzskata par neatbilstošu šīs regulas prasībām, un ražotāji veic nepieciešamos pasākumus atbilstības atjaunošanai. |
XI PIELIKUMS
GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 2007/46/EK
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
A daļa
1. IV pielikumu groza šādi:
a) I daļas tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvais akts |
Piemērojamība |
|||||||||
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|||
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
X |
X |
X |
X |
X |
X” |
|
|
|
|
b) I daļas 1. papildinājuma 1. tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvais akts |
Specifiski jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
|
A” |
c) I daļas 1. papildinājuma 2. tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvais akts |
Specifiski jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
|
A” |
2. Regulas VI pielikums A parauga papildinājuma tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
Kurā grozījumi veikti ar |
Attiecas uz variantiem |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014” |
|
|
3. XI pielikumu groza šādi:
a) 1. papildinājumā tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
M1 ≤ 2 500 (1) kg |
M1 > 2 500 (1) kg |
M2 |
M3 |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
H |
G+H |
G+H |
G+H” |
b) 2. papildinājumā tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
X |
X |
X |
X |
X |
X” |
|
|
|
|
c) 3. papildinājumā tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
M1 |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
X” |
d) 4. papildinājumā tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
|
H |
H |
H |
H |
H” |
|
|
|
|
e) 5. papildinājumā tabulā ievieto šādu aili:
|
Punkts |
Temats |
Normatīvā akta atsauce |
N 3 kategorijas mobilais krāns |
|
“1A |
Skaņas līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
T” |
B daļa
1. IV pielikumu groza šādi:
a) I daļas tabulā svītro 1. punktu;
b) I daļas 1. papildinājuma 1. tabulā svītro 1. punktu;
c) I daļas 1. papildinājuma 2. tabulā svītro 1. punktu;
d) II daļas tabulā svītro 1. punktu.
2. Regulas VI pielikums: A parauga papildinājuma tabulā svītro 1. punktu.
3. XI pielikumu groza šādi:
a) 1. papildinājuma tabulā svītro 1. punktu;
b) 2. papildinājuma tabulā svītro 1. punktu;
c) 3. papildinājuma tabulā svītro 1. punktu;
d) 4. papildinājuma tabulā svītro 1. punktu;
e) 5. papildinājuma tabulā svītro 1. punktu.
XII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 70/157/EEK |
Šī regula |
|
1. pants |
— |
|
2. pants |
4. panta 1. punkts un 2. punkts |
|
2.a pants |
4. panta 3. un 4. punkts |
|
3. pants |
— |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
— |
|
I pielikuma 1. punkts |
I pielikuma 1. punkts |
|
I pielikuma 3. punkts |
I pielikuma 2. punkts |
|
I pielikuma 4. punkts |
I pielikuma 3. punkts |
|
I pielikuma 5. punkts |
I pielikuma 4. punkts |
|
I pielikuma 6. punkts |
I pielikuma 5. punkts |
|
I pielikuma 1. papildinājums |
I pielikuma 1. papildinājums |
|
I pielikuma 2. papildinājums |
I pielikuma 2. papildinājums |
|
I pielikuma 2. punkts |
III pielikums |
|
II pielikuma 1., 2., 3. un 4. punkts |
IX pielikuma 1., 2., 3. un 4. punkts |
|
II pielikuma 5. un 6. punkts |
IX pielikuma 7. un 8. punkts |
|
II pielikuma 1. papildinājums |
IX pielikuma 1. papildinājums |
|
II pielikuma 2. papildinājums |
IX pielikuma 2. papildinājums |
|
II pielikuma 3. papildinājums |
IX pielikuma 3. papildinājums |
|
III pielikums |
— |
( 1 ) Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komitejas Regula Nr. 85 (ANO/EEK) – Vienoti noteikumi par M un N kategorijas transportlīdzekļu piedziņas iekšdedzes dzinēju vai elektrisku piedziņas mehānismu apstiprināšanu attiecībā uz elektrisku piedziņas mehānismu lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšanu (OV L 326, 24.11.2006., 55. lpp.).
( 2 ) Svītrot, ja neattiecas.
( 3 ) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstu zīmes, kas nav transportlīdzekļa tipu aprakstos, uz kuriem attiecas šis tipa apstiprinājuma sertifikāts, tad šādas rakstu zīmes dokumentā attēlo ar simbolu:“?” (piemērs: ABC??123??).
( 4 ) Kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā.
( 5 ) Svītrot, ja neattiecas.
( 6 ) Tā kā kopējās skaņas emisijas lielā mērā rada arī riepas, ir jāņem vērā spēkā esošie normatīvie noteikumi par riepu/ceļa radītajām skaņas emisijām. Pēc ražotāja pieprasījuma vilces riepas, sniega riepas un speciālās riepas, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 117 2. punktā, neizmanto tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības mērījumos saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 117 (OV L 307, 23.11.2011., 3. lpp.).
( 7 ) OV L 9, 13.1.2017., 33 lpp..
( 8 ) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstu zīmes, kas nav atsevišķas tehniskas vienības tipu aprakstos, kuri iekļauti šajā informācijas dokumentā, tad šādas rakstu zīmes dokumentā attēlo ar simbolu “?” (piemērs: ABC??123??).
( 9 ) Svītrot, ja neattiecas.
( 10 ) Svītrot, ja nepiemēro.
( 11 ) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstu zīmes, kas neattiecas uz atsevišķas tehniskas vienības tipu aprakstiem, kuri iekļauti šajā tipa apstiprinājuma sertifikātā, tad šādas rakstu zīmes dokumentā attēlo ar simbolu:“?” (piemēram, ABC??123??).
( 12 ) Kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā.