EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0528-20140609
Commission Delegated Regulation (EU) No 528/2014 of 12 March 2014 supplementing Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards for non-delta risk of options in the standardised market risk approach (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 528/2014 ( 2014. gada 12. marts ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 528/2014 ( 2014. gada 12. marts ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju (Dokuments attiecas uz EEZ)
2014R0528 — LV — 09.06.2014 — 000.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 528/2014 (2014. gada 12. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju (OV L 148, 20.5.2014, p.29) |
Labota ar:
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 528/2014
(2014. gada 12. marts),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( 1 ), un jo īpaši ņemot vērā tās 329. panta 3. punkta trešo daļu, 352. panta 6. punkta trešo daļu un 358. panta 4. punkta trešo daļu,
tā kā:|
(1) |
Ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 575/2013 ietvertās pilnvaras izstrādāt vairākas metodes, lai pašu kapitāla prasībās papildus delta riskam atspoguļotu citus riskus “tā, lai tiktu ievērots samērīgums attiecībā pret iestāžu darbību apmēru un sarežģītību iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju jomā”, ir lietderīgi izstrādāt dažādu profilu iestādēm piemērojamas pieejas ar atšķirīgām sarežģītības un riska jutīguma pakāpēm. Tādēļ, lai novērtētu iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju riskus, kas nav delta riski, ir lietderīgi paredzēt šādas trīs pieaugošas sarežģītības secībā izkārtotas pieejas: i) vienkāršotā pieeja; ii) “delta plus” pieeja; un iii) scenārija pieeja. Šis regulējums ir balstīts uz trīs pieejām un lielā mērā īsteno sistēmu, ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) paredzējusi attiecībā uz riskiem, kas nav delta riski, un tajā ir veikti nepieciešamie pielāgojumi, lai ņemtu vērā Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas dod papildu priekšrocības attiecībā uz saskaņotības nodrošināšanu starp Savienības noteikumiem un starptautiski saskaņotiem obligātajiem standartiem. |
|
(2) |
Tā kā “delta plus” pieeju izmantojošajām iestādēm ir jābūt iespējai attiecībā uz iespējas līgumiem, kas nav nepārtraukti, piemērot procedūru, kura būtu jūtīgākā pret risku, tām noteiktos apstākļos un ne tikai grupu, bet arī atsevišķu juridisko personu ietvaros vajadzētu būt iespējai kombinēti izmantot iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju riska novērtēšanai paredzētās pieejas. Tomēr, lai novērstu iespējamību, ka iestādes nolūkā mazināt to pašu kapitāla prasības pieejas izmanto selektīvi, pieeju individuāla kombinēšana būtu pieļaujama vienīgi ar nosacījumu, ka iestādes pirms pieeju izmantošanas precizē katras pieejas piemērošanas jomu, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu laika gaitā. |
|
(3) |
Ar iespējas līgumiem un regulētā tirgū tirgotām garantijām saistītie riski, kas nav delta riski, cita starpā var ietvert no instrumenta gamma izmaiņām izrietošus riskus, kuri saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu saukti par “gamma risku”“konveksitātes risku”; no instrumenta vega koeficienta izmaiņām izrietošus riskus, kuri saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu saukti par “vega risku” vai “svārstīguma risku”; no procentu likmju izmaiņām izrietošus riskus, kuri saukti par “procentu likmes risku” vai “ro risku”; ko gamma riskā neietverta nelinearitāte un grozā ietilpstošu iespējas līgumu vai regulētā tirgū tirgotu garantiju izsecinātas korelācijas risku. No šiem riskiem tikai gamma un vega riski ir tik būtiski, lai pat sarežģītāku iestāžu gadījumā pamatotu pašu kapitāla prasību noteikšanu, un tādēļ pašu kapitāla prasību aprēķins būtu jāattiecina tikai uz šo veidu riskiem. Regulā (ES) Nr. 575/2013 iestādēm ir noteikts pienākums no to kompetentās iestādes saņemt iepriekšēju atļauju izmantot iekšējo modeli, lai aprēķinātu delta. Tomēr riska, kas nav delta risks, pieejas izmantošanu ir jāuzrauga un jānovērtē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES ( 2 ) noteikto uzraudzības pārbaudi un iestāžu novērtēšanas procedūru. Turklāt, tā kā scenārija pieeja ir sarežģītāka, tai ir nepieciešama ciešāka kompetento iestāžu veikta uzraudzība, un līdz ar to attiecībā uz veidu, kādā iestādes šo pieeju izmanto, gan pirms pirmās izmantošanas, gan pastāvīgi būtu jānosaka konkrēti piemērošanas nosacījumi. |
|
(4) |
Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 330. pants par procedūru, ko piemēro fiksētas-peldošas procentu likmes mijmaiņas līgumiem, ir piemērojams tikai procentu likmes riska vajadzībām, tas nebūtu jāņem vērā attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem, piemēram, mijmaiņas iespējas līgumiem. |
|
(5) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši savstarpēji saistīti, jo tie visi attiecas uz riska, kas nav delta risks, novērtēšanu iespējas līgumiem un tirgū tirgotām garantijām, kuras saistītas ar dažādiem pamatā esošajiem instrumentiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētos tehniskos standartus attiecībā uz šo jautājumu iekļaut vienā regulā. |
|
(6) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai. |
|
(7) |
Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 ( 3 ) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pašu kapitāla prasību noteikšana attiecībā uz iespējas līgumu un tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks
1. Iestādes aprēķina savas tirgus riska pašu kapitāla prasības saistībā ar iespējas līgumu un tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 329. panta 3. punktu, 352. panta 6. punktu un 358. panta 4. punktu, izmantojot vienu no šādām pieejām:
a) vienkāršotā pieeja, kā noteikts šīs regulas 2. un 3. pantā;
b) “delta plus” pieeja, kā noteikts šīs regulas 4., 5. un 6. pantā;
c) scenārija pieeja, kā noteikts šīs regulas 7., 8. un 9. pantā.
2. Konsolidēti aprēķinot pašu kapitāla prasības, iestādes var kombinēti izmantot dažādas pieejas. Individuāli aprēķinot pašu kapitāla prasības, iestādes atbilstīgi 4. līdz 9. panta nosacījumiem var kombinēti izmantot tikai scenārija pieeju un delta plus pieeju.
3. Lai veiktu 1. punktā minēto aprēķinu, iestādes veic šādus pasākumus:
a) iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju grozus sadala pa to pamatelementiem;
b) maksimālās robežvērtības un minimumus vai citus iespējas līgumus, kas uz procentu likmēm attiecas dažādās dienās, sadala, attiecībā uz dažādiem laikposmiem izveidojot neatkarīgu iespēju līgumu ķēdi (caplets un floorlets);
c) iespējas līgumus vai tirgū tirgotas garantijas attiecībā uz fiksētas-peldošas procentu likmes mijmaiņas līgumiem pielīdzina iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām attiecībā uz mijmaiņas līguma fiksētās procentu likmes pozīciju;
d) iespējas līgumus vai tirgū tirgotas garantijas, kas attiecas uz vairākiem 5. panta 3. punktā aprakstītajiem pamatā esošajiem instrumentiem, pielīdzina iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju grozam, kurā katram iespēju līgumam ir atsevišķs noteikts pamatā esošais instruments.
2. pants
Vienkāršotās pieejas piemērošanas nosacījumi
Iestādes, kas tikai iegādājas iespējas līgumus un tirgū tirgotas garantijas, var izmantot vienīgi vienkāršoto pieeju.
3. pants
Pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar vienkāršoto pieeju
1. Iestādes, kas piemēro vienkāršoto pieeju, savas pašu kapitāla prasības attiecībā pret pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumiem vai tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, aprēķina kā lielāko vērtību starp nulli un šādu vērtību starpību:
a) bruto summa, kā aprakstīts 2. līdz 5. punktā;
b) riska svērtā delta ekvivalenta summa, ko aprēķina kā pamatā esošā instrumenta tirgus vērtību, kas reizināta ar delta un tad reizināta ar vienu no šādiem attiecīgajiem svērumiem:
i) attiecībā uz vispārējo un specifisko kapitāla vērtspapīru risku vai procentu likmes risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu;
ii) attiecībā uz preču risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu; un
iii) attiecībā uz ārvalstu valūtas kursa risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.
2. Attiecībā uz iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām, kas ietilpst kādā no šādām divām kategorijām, 1. punktā minēto bruto summu nosaka saskaņā ar 3. līdz 4. punktu:
a) pircējam termiņa beigās vai jebkurā brīdī pirms termiņa beigām ir beznosacījumu tiesības pamatā esošo aktīvu pirkt par iepriekš noteiktu cenu un pārdevējam ir pienākums izpildīt pircēja pieprasījumu (“vienkārši pirkšanas iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas”);
b) pircējam ir beznosacījumu tiesības pārdot pamatā esošo aktīvu tādā pašā veidā, kā aprakstīts a) apakšpunktā (“vienkārši pārdošanas iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas”).
3. Šā panta 1. punktā minēto bruto summu aprēķina kā maksimālo vērtību starp nulli un pamatā esošā vērtspapīra tirgus vērtību, kas reizināta ar pamatā esošā instrumenta specifisko un vispārējo tirgus riska pašu kapitāla prasību summu, no kuras atņemta peļņa – ja tāda ir –, kas rodas no iespējas līguma tūlītējas izpildes (“ar pozitīvu iekšējo vērtību” jeb in the money), ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) iespējas līgums vai tirgū tirgota garantija ietver tiesības pārdot pamatā esošo aktīvu (“pārdošanas iespējas līguma garā pozīcija”) un ir kombinēti ar līdzdalībām pamatā esošajā aktīvā (“garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā”);
b) iespējas līgums vai tirgū tirgota garantija ietver tiesības pirkt pamatā esošo aktīvu (“pirkšanas iespējas līguma garā pozīcija”) un ir kombinēti ar solījumu pārdot līdzdalības pamatā esošajā aktīvā (“īsā pozīcija pamatā esošajā aktīvā”).
4. Ja iespējas līgums vai tirgū tirgotas garantijas ietver tiesības pirkt pamatā esošo aktīvu (“pirkšanas iespējas līguma garā pozīcija”) vai tiesības pārdot pamatā esošo aktīvu (“pārdošanas iespējas līguma garā pozīcija”), 1. punktā minētā bruto summa ir mazākā no šādām divām summām:
a) pamatā esošā vērtspapīra tirgus vērtība, kas reizināta ar pamatā esošā aktīva specifisko un vispārējo tirgus riska prasību summu;
b) pozīcijas vērtībā, kas noteikta ar metodi novērtēšanai pēc tirgus cenas vai ar metodi novērtēšanai pēc modeļa atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktam (“iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas tirgus vērtība”).
5. Visa veida iespējas līgumiem vai tirgū tirgotajām garantijām, kam nepiemīt šā panta 2. punktā minētās iezīmes, 1. punktā minētā bruto summa ir iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas tirgus vērtība.
4. pants
Pārskats par pašu kapitāla prasību noteikšanu saskaņā ar delta plus pieeju
1. Ja iestādes izvēlas piemērot delta plus pieeju attiecībā uz iespēju līgumiem un tirgū tirgotām garantijām, kuru gamma ir nepārtraukta funkcija pamatā esošā instrumenta cenā un kuru vega ir nepārtraukta funkcija izsecinātajā svārstīgumā (“nepārtraukti iespējas līgumi un tirgu tirgotas garantijas”), pašu kapitāla prasības attiecībā uz iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, aprēķina kā šādu prasību summu:
a) pašu kapitāla prasības attiecībā uz daļēju delta atvasinājumu ar atsauci uz pamatā esošā instrumenta cenu, kurš obligāciju iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju gadījumā ir daļējs delta atvasinājums ar atsauci uz pamatā esošās obligācijas ienesīgumu atlikušajā termiņā un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā – daļējs delta atvasinājums ar atsauci uz mijmaiņas darījuma likmi;
b) prasības attiecībā uz pirmo daļējo atvasinājumu no iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas vērtības ar atsauci uz izsecināto svārstīgumu.
2. Par izsecināto svārstīgumu uzskata svārstīguma vērtību iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas cenu noteikšanas formulā, kurā, ņemot vērā konkrētu cenu noteikšanas modeli un visus pārējos novērojamos cenu noteikšanas parametrus, iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas teorētiskā cena ir vienāda ar to tirgus vērtību, un “tirgus vērtību” saprot 3. panta 4. punkta nozīmē.
3. Pašu kapitāla prasības attiecībā uz risku, kas nav delta risks un kas ir saistīts ar iespēju līgumiem un tirgū tirgotām garantijām, kuri nav nepārtraukti, nosaka šādi:
a) ja iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas ir pirktas – kā maksimālo vērtību starp nulli un šādu vērtību starpību:
i) iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas tirgus vērtība 3. panta 4. punkta nozīmē;
ii) riska svērtā delta ekvivalenta summa 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;
b) ja iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas tikušas pārdotas – kā maksimālo vērtību starp nulli un šādu vērtību starpību:
i) pamatā esošā aktīva attiecīgā tirgus vērtība, kas ir vai nu maksimāli iespējamais maksājums termiņa beigās, ja tas ir līgumiski noteikts, vai pamatā esošā aktīva tirgus vērtība vai efektīvā nosacītā vērtība, ja maksimāli iespējamais maksājums nav līgumiski noteikts;
ii) riska svērtā delta ekvivalenta summa 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
4. Pašu kapitāla prasību aprēķinā izmantoto gamma un vega vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu cenu noteikšanas modeli, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 329. panta 1. punktā, 352. panta 1. punktā un 358. panta 3. punktā. Ja gamma vai vega nav aprēķināma saskaņā ar šo punktu, kapitāla prasības attiecībā uz riskiem, kas nav delta riski, aprēķina saskaņā ar 3. punktu.
5. pants
Pašu kapitāla prasību noteikšana gamma riskam saskaņā ar delta plus pieeju
1. 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pašu kapitāla prasības gamma riskam aprēķina, izmantojot procedūru, kurā ir šādi secīgi pasākumi:
a) katram atsevišķajam iespējas līgumam vai tirgū tirgotajai garantijai aprēķina gamma ietekmi;
b) atsevišķu iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju gamma ietekmes, kas attiecas uz to pašu noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, summē;
c) pašu kapitāla prasības gamma riskam ir visu no b) pasākuma izrietošo negatīvo vērtību absolūtā vērtība. No b) pasākuma izrietošās pozitīvas vērtības neņem vērā.
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma nolūkos gamma ietekmi aprēķina saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pasākuma nolūkos noteikts pamatā esošā instrumenta veids ir:
a) attiecībā uz procentu likmēm vienā valūtā – katrs termiņa intervāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 339. panta 2. tabulu;
b) attiecībā kapitāla vērtspapīriem un akciju indeksiem – katrs tirgus atbilstīgi noteikumiem, kas jāizstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 341. panta 3. punktu;
c) attiecībā uz ārvalstu valūtām un zeltu – katrs valūtas pāris un zelts;
d) attiecībā uz precēm – preces, ko uzskata par identiskām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 357. panta 4. punktu.
6. pants
Pašu kapitāla prasību noteikšana vega riskam saskaņā ar delta plus pieeju
4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pašu kapitāla prasības vega riskam aprēķina, izmantojot procedūru, kurā ir šādi secīgi pasākumi:
a) attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu nosaka vega vērtību;
b) attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu aprēķina sagaidāmās plus/mīnus 25 % izmaiņas izsecinātajā svārstīgumā, un izsecinātais svārstīgums saprotams 4. panta 2. punkta nozīmē;
c) attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu no a) punktā minētā pasākuma izrietošo vega vērtību reizina ar tām sagaidāmajām izmaiņām izsecinātais svārstīgums, kas izriet no b) apakšpunktā minētā pasākuma;
d) attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu saskaņā ar 5. panta 3. punktu vērtības, kas izriet no c) apakšpunktā minētā pasākuma, summē;
e) kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku ir no d) apakšpunktā minētā pasākuma izrietošo absolūto vērtību summa.
7. pants
Scenārija pieejas piemērošanas nosacījumi
Iestādes var izmantot scenārija pieeju, ja tās izpilda visas šādas prasības:
a) tās ir izveidojušas riska kontroles struktūrvienību, kas uzrauga iestāžu iespējas līgumu portfeļa risku un par rezultātiem ziņo pārvaldībai;
b) tās ir paziņojušas kompetentajām iestādēm par iepriekš noteiktu riska darījumu apjomu, kam šī pieeja tiks konsekventi piemērota laika gaitā;
c) tās integrē scenārija pieejas rezultātus iekšējos ziņojumos iestādes pārvaldībai.
►C1 Šā panta b) punkta nolūkos ◄ punkta nolūkos iestādes definē precīzas pozīcijas, kam piemēro scenārija pieeju, tostarp produkta veidu vai noteikto nodaļu un portfeli, šādām pozīcijām piemēroto īpašo riska pārvaldības pieeju, šādām pozīcijām piemēroto specializēto IT lietojumprogrammu un pamatojumu par scenārija pieejas izmantošanu attiecībā uz šīm pozīcijām salīdzinājumā ar tām pozīcijām, kurām piemēro citas pieejas.
8. pants
Scenārija matricas noteikšana saskaņā ar scenārija pieeju
1. Iestāde attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, nosaka scenārija matricu, kurā ietverts scenāriju kopums.
2. Pirmā scenārija matricas dimensijas pamatā ir esošā instrumenta cenu izmaiņas virs un zem tā pašreizējās vērtības. Šajā izmaiņu diapazonā ietver šādu informāciju:
a) procentu likmju iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām – plus/mīnus sagaidāmās izmaiņas procentu likmēs atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 339. panta 2. tabulas 5. slejā;
b) iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīru indeksiem – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 343. pantā norādītais svērums;
c) ārvalstu valūtas un zelta iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 351. pantā norādītie svērumi vai, ja piemērojams, plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 354. pantā norādītie svērumi;
d) preču iespējas līgumiem (tirgū tirgotām garantijām) – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 360. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītais svērums.
3. Pamatā esošā instrumenta cenas izmaiņu scenārijus nosaka ar vismaz septiņu punktu režģi, kas ietver pašreizējo novērojumu un sadala 2. punktā norādīto diapazonu vienādos intervālos.
4. Otro scenārija matricas dimensiju nosaka svārstīguma izmaiņas. Svārstību izmaiņas diapazons ir plus/mīnus 25 % no izsecinātā svārstīguma, un ar izsecināto svārstīgumu saprot 4. panta 2. punktā minēto. Šo diapazonu sadala vismaz trīs punktu režģī, kurā ietverta 0 % izmaiņa un kurā diapazons ir sadalīts vienādos intervālos.
5. Scenārija matricu nosaka ar visām iespējamajām 3. un 4. punktā minētajām kombinācijām. Katra kombinācija veido vienu scenāriju.
9. pants
Pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar scenārija pieeju
Saskaņā ar scenārija pieeju pašu kapitāla prasība attiecībā uz iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, aprēķina, izmantojot procedūru, kurā ir šādi secīgi pasākumi:
a) attiecībā uz katru atsevišķo iespējas līgumu vai tirgū tirgoto garantiju piemēro visus 8. pantā minētos scenārijus, lai aprēķinātu simulētos neto guvumus vai zaudējumus katra scenārija gadījumā. Šo simulāciju veic, izmantojot pilnas pārvērtēšanas metodes – imitējot cenu izmaiņas ar cenu noteikšanas modeļiem un nepaļaujoties uz šo modeļu lokālām aproksimācijām;
b) attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, summē a) apakšpunktā minētā aprēķina rezultātā iegūtās vērtības ar atsauci uz individuālajiem scenārijiem;
c) attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, “attiecīgo scenāriju” aprēķina kā scenāriju, kurā b) pasākumā noteiktās vērtības rada lielākos zaudējumus vai mazākos ieguvumus, ja zaudējumu nav;
d) attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar II pielikumā aprakstīto formulu;
e) kopējā pašu kapitāla prasība attiecībā uz iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, ir d) punktā minētā aprēķina rezultātā iegūtās pašu kapitāla prasības attiecībā uz visiem noteiktajiem pamatā esošā instrumenta veidiem, kā minēts 5. panta 3. punktā.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Regulas 5. panta 2. punkta piemērošanas nolūkos izmantojamā formula
Regulas 5. panta 2. punkta piemērošanas nolūkos izmantojamā formula:
Gamma ietekme = 
× Gamma × VU2
kur VU:
a) attiecībā uz procentu likmju vai obligāciju iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām ir vienāds ar ienesīguma sagaidāmajām izmaiņām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 339. panta 2. tabulas 5. sleju;
b) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām un kapitāla vērtspapīru indeksiem ir pamatā esošā instrumenta tirgus vērtība, kas reizināta ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 343. pantā norādīto svērumu;
c) attiecībā uz ārvalstu valūtas un zelta iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām ir vienāds ar pamatā esošā instrumenta tirgus vērtību, kas aprēķināta pārskata valūtā un reizināta ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 351. pantā norādīto svērumu vai, ja piemērojams, Regulas (ES) Nr. 575/2013 354. pantā norādīto svērumu;
d) attiecībā uz preču iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām ir vienāds ar pamatā esošā instrumenta tirgus vērtību, kas reizināta ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 360. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto svērumu.
II PIELIKUMS
Regulas 9. panta d) punkta piemērošanas nolūkos izmantojamā formula
Regulas 9. panta d) punkta piemērošanas nolūkos izmantojamā formula:
Pašu kapitāla prasība = – min (0,PC-DE)
kur:
a) PC (“cenas izmaiņa”) ir tādu iespējas līgumu cenas izmaiņu summa, kuriem ir vienāds noteiktais pamatā esošā instrumenta veids 5. panta 3. punkta nozīmē (negatīva zīme attiecībā uz zaudējumiem un pozitīva zīme attiecībā uz ieguvumiem) un kuri ►C1 atbilst attiecīgajam scenārijam, kas noteikts ar 9. panta c) punkta pasākumu; ◄
b) DE ir “delta ietekme”, ko aprēķina šādi:
DE = ADEV × PPCU
kur:
i) ADEV (“kopējā delta ekvivalenta vērtība”) ir iespējas līgumu, kuriem ir vienāds noteiktais pamatā esošā instrumenta veids 5. panta 3. punkta nozīmē, negatīvo vai pozitīvo delta koeficientu summa, kas reizināta ar līguma pamatā esošā instrumenta tirgus vērtību;
ii) PPCU (“pamatā esošā instrumenta procentuālā cenas izmaiņa”) ir pamatā esošā instrumenta – 5. panta 3. punkta nozīmē – procentuālā cenas izmaiņa, kas ►C1 atbilst attiecīgajam scenārijam, kas noteikts ar 9. panta c) punkta pasākumu. ◄
( 1 ) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).