2014R0134 — LV — 16.10.2016 — 001.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 134/2014 (2013. gada 16. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju un groza tās V pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 053, 21.2.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1824 (2016. gada 14. jūlijs),	L 279	1	15.10.2016

---

▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 134/2014

(2013. gada 16. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju un groza tās V pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I

NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas sīki izstrādātas tehniskās prasības un testa procedūras attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju L kategorijas transportlīdzekļu un šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību apstiprināšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 168/2013, kā arī izklāstīts ANO EEK noteikumu un to grozījumu saraksts.

2. pants

Definīcijas

Ir piemērojamas Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

▼M1

▼B

II

NODAĻA

IZGATAVOTĀJA PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU EKOLOĢISKAJIEM RAKSTURLIELUMIEM

3. pants

Uzstādīšanas un demonstrēšanas prasības saistībā ar L kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.  Izgatavotājs aprīko L kategorijas transportlīdzekļus ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ietekmē transportlīdzekļa ekoloģiskos raksturlielumus un ir konstruētas, izgatavotas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis, kas tiek izmantots normālā režīmā un uzturēts saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, atbilstu šajā regulā paredzētajām sīki izstrādātām tehniskajām prasībām un testēšanas procedūrām.

2.  Izgatavotājs, izmantojot fiziskās demonstrēšanas testēšanu, pierāda apstiprinātājiestādei, ka L kategorijas transportlīdzekļi, kas darīti pieejami tirgū, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Savienībā, atbilst 5.–15. pantā noteiktajām sīki izstrādātajām tehniskajām prasībām un testa procedūrām attiecībā uz šo transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

3.  Ja izgatavotājs maina emisiju mazināšanas sistēmas īpašības vai jebkuras ar emisijām saistītas sastāvdaļas veiktspēju pēc tam, kad transportlīdzeklis, kam piešķirts tipa apstiprinājums attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, tiek laists tirgū, tas par to nekavējoties ziņo apstiprinātājiestādei. Izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei pierādījumus, ka emisiju mazināšanas sistēmas vai sastāvdaļas īpašību izmaiņu rezultātā ekoloģiskie raksturlielumi nepasliktinās salīdzinājumā ar tiem, kas pierādīti tipa apstiprināšanas laikā.

4.   ►M1  Detaļu un aprīkojuma izgatavotājs ◄ nodrošina, ka rezerves daļas un aprīkojums, kas tiek darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā Savienībā, atbilst attiecīgajām šajā regulā minētajām sīki izstrādātajām tehniskajām prasībām un testa procedūrām attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Apstiprināts L kategorijas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar šādu rezerves daļu vai aprīkojumu, atbilst tām pašām testa prasībām un veiktspējas robežvērtībām kā transportlīdzeklis, kas aprīkots ar oriģinālu daļu vai aprīkojumu, kurš atbilst noturīguma prasībām, tostarp tām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 22. panta 2. punktā un 23. un 24. pantā.

5.  Izgatavotājs nodrošina, ka tiek ievērotas tipa apstiprināšanas procedūras ražošanas atbilstības pārbaudei attiecībā uz sīki izstrādātajām ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtu veiktspējas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 33. pantā un II pielikuma C3. punktā.

6.  Izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai novērstu manipulācijas ar spēka piedziņas pārvaldības sistēmu, ieskaitot ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtas veiktspējas kontroles datorus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C1. punktu

7.  Hibrīda pielietojumiem vai pielietojumiem, kas aprīkoti ar apstādināšanas–iedarbināšanas sistēmu, izgatavotājs uzstāda transportlīdzeklī apkopes režīmu, kas ļauj transportlīdzeklim nepārtraukti darbināt degvielu patērējošo motoru, ar nosacījumu, ka ir veikta ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtas veiktspējas testēšana vai pārbaude. Ja šādas pārbaudes vai testa veikšanai nepieciešama īpaša procedūra, to apraksta apkopes rokasgrāmatā (vai līdzvērtīgā izdevumā). Šīs īpašās procedūras veikšanai jābūt tādai, lai nebūtu jāizmanto īpašs aprīkojums, ar ko transportlīdzeklis nav apgādāts.

4. pants

ANO EEK noteikumu piemērošana

1.  Ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtu veiktspējas tipa apstiprināšanai ir piemērojami ANO EEK noteikumi un to grozījumi, kā paredzēts šīs regulas I pielikumā.

2.  Transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h vai mazāks, atbilst visām attiecīgajām prasībām, kas paredzētas ANO EEK noteikumos, kuri attiecināmi uz transportlīdzekļiem ar maksimālo projektēto ātrumu lielāku par 25 km/h.

3.  Atsauces uz transportlīdzekļu kategorijām L1, L2, L3, L4, L5, L6 un L7 ANO EEK noteikumos ir jāsaprot kā atsauces attiecīgi uz transportlīdzekļu kategorijām L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e saskaņā ar šo regulu, ieskaitot visas apakškategorijas.

5. pants

Tehniskās specifikācijas, prasības un testa procedūras attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.  Ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtu veiktspējas testa procedūras veic saskaņā ar šajā regulā noteiktajām testa prasībām.

2.  Testa procedūras veic (vai tajās piedalās) apstiprinātājiestāde, vai arī tās veic tehniskais dienests, ja to atļauj apstiprinātājiestāde. Izgatavotājs atlasa reprezentatīvu cilmes transportlīdzekli, lai apstiprinātājiestādei pierādītu, ka L kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskie raksturlielumi atbilst XI pielikuma prasībām.

3.  Par mērījumu metodēm un testa rezultātiem apstiprinātājiestādei ziņo testa ziņojuma formā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktu.

4.  Ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprinājumu attiecībā uz I, II, III, IV, V, VII un VIII tipa testiem paplašina, to attiecinot arī uz dažādiem transportlīdzekļu variantiem, versijām un spēkiekārtu tipiem un saimēm, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa versijas, spēkiekārtas vai piesārņojuma kontroles sistēmas parametri, kas norādīti XI pielikumā, ir identiski vai saglabājas minētajā pielikumā noteikto un deklarēto pielaižu robežās.

5.  Hibrīda pielietojumus vai pielietojumus, kas aprīkoti ar apstādināšanas-iedarbināšanas sistēmu, testē ar iedarbinātu degvielu patērējošo motoru, ja tā norādīts testa procedūrā.

6. pants

I tipa testa prasības — izpūtēja emisijas pēc aukstās iedarbināšanas

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras, kas attiecas uz I tipa testu “izpūtēja emisijas pēc aukstās iedarbināšanas”, veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

7. pants

II tipa testa prasības — izpūtēja emisijas pie (palielinātiem) tukšgaitas apgriezieniem un brīvajā paātrinājumā

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz II tipa testu “izpūtēja emisijas pie (palielinātiem) tukšgaitas apgriezieniem un brīva paātrinājuma”, veic un prasības apstiprina saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

8. pants

III tipa testa prasības — kartera gāzu emisijas

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz III tipa testu “izpūtēja emisijas pēc aukstās iedarbināšanas”, veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

9. pants

IV tipa testa prasības — iztvaikošanas emisijas

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz IV tipa testu “iztvaikošanas emisijas”, veic un prasības apstiprina saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

10. pants

V tipa testa prasības — piesārņojuma kontroles ierīču noturība

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās V tipa testa “piesārņojuma kontroles iekārtu noturība” procedūras veic un prasības apstiprina saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.

11. pants

VII tipa testa prasības — CO2 emisijas, degvielas patēriņš, elektroenerģijas patēriņš vai elektriskais diapazons

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz VII tipa testu “energoefektivitātes prasības attiecībā uz CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu vai elektrisko diapazonu”, veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu

12. pants

VIII tipa testa prasības — OBD vides testi

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz VIII tipa testu “iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas vides daļa”, veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

13. pants

IX tipa testa prasības — trokšņa līmenis

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētās testa procedūras un prasības, kas attiecas uz IX tipa testu “trokšņa līmenis” procedūras, veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.

III

NODAĻA

IZGATAVOTĀJU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU SPĒKIEKĀRTU VEIKTSPĒJU

14. pants

Vispārēji pienākumi

1.  Pirms L kategorijas transportlīdzeklis tiek darīts pieejams tirgū, izgatavotājs pierāda apstiprinātājiestādei L kategorijas transportlīdzekļa spēkiekārtas veiktspēju saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

2.  Darot L kategorijas transportlīdzekli pieejamu tirgū vai reģistrējot to, vai pirms tā nodošanas ekspluatācijā izgatavotājs nodrošina, ka L kategorijas transportlīdzekļa tipa spēkiekārtas veiktspēja nepārsniedz to, kas apstiprinātājiestādei norādīta informācijas mapē, kura paredzēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. pantā.

3.  Tāda transportlīdzekļa spēkiekārtas veiktspēja, kas aprīkots ar rezerves sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, nepārsniedz tāda transportlīdzekļa spēkiekārtas veiktspēju, kas aprīkots ar oriģinālajām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām.

15. pants

Spēkiekārtas veiktspējas prasības

Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma A2. punktā minētās testa procedūras un prasības attiecībā uz spēkiekārtas veiktspēju veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas X pielikumu.

IV

NODAĻA

DALĪBVALSTU PIENĀKUMI

16. pants

L kategorijas transportlīdzekļu, to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājums

1.  Ja izgatavotājs to pieprasa, valsts iestādes neatsaka, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ekoloģisko raksturlielumu vai spēkiekārtas veiktspējas tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai valsts apstiprinājuma piešķiršanu jaunam transportlīdzekļa tipam un neaizliedz darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst Regulai (ES) Nr. 168/2013 un šajā regulā noteiktajām sīki izstrādātajām testa prasībām.

2.  Sākot no datumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumā, tādu jaunu transportlīdzekļu gadījumā, kas neatbilst Euro 4 vides posmam, kurš noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļas, B daļas, C daļas 1. punktā un D daļā un VII pielikumā, un Euro 5 vides posmam, kurš noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļas, B daļas, C daļas 2. punktā un D daļā un VII pielikumā, valstu iestādes atbilstības sertifikātus, kuros norādītas iepriekšējās vides robežvērtības, uzskata par spēkā neesošiem Regulas (ES) Nr. 168/2013 43. panta 1. punkta nolūkos un, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar emisijām, degvielas vai enerģijas patēriņu, vai piemērojamām funkcionālā drošuma vai transportlīdzekļa konstrukcijas prasībām, aizliedz šādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā.

3.  Piemērojot Regulas (ES) Nr. 168/2013 77. panta 5. punktu, valstu iestādes klasificē apstiprināto transportlīdzekļa tipu saskaņā ar minētās regulas I pielikumu.

17. pants

Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu tipa apstiprinājums

1.  Valsts iestādes aizliedz darīt pieejamas tirgū vai uzstādīt transportlīdzeklī jaunas piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, kas apstiprināti atbilstoši šai regulai, ja tās nav tādas tipa iekārtas, attiecībā uz kurām piešķirts ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtas veiktspējas tipa apstiprinājums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 10. punktam un šai regulai.

2.  Valstu iestādes var turpināt pagarināt Regulas (ES) Nr. 168/2013 35. pantā minētos ES tipa apstiprinājumus piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kas ir tāda paša tipa iekārtas, uz kurām attiecas Direktīvas 2002/24/EK darbības joma, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tika piemēroti sākotnēji. Valsts iestādes aizliedz darīt pieejamas tirgū vai uzstādīt transportlīdzeklī noteikta tipa piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, ja tās nav tādas tipa iekārtas, attiecībā uz kurām piešķirts attiecīgs tipa apstiprinājums.

3.  Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzeklī, kam piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šai regulai, testē saskaņā ar II pielikuma 10. papildinājumu un VI pielikumu.

4.  Oriģinālajām piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kas ir tāda tipa iekārtas, uz kurām attiecas šī regula un kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzeklī, uz ko attiecas attiecīgais gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokuments, nav jāatbilst II pielikuma 10. papildinājumā noteiktajām testa prasībām, ar nosacījumu, ka tās atbilst minētā papildinājuma 4. punkta prasībām.

V

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma grozījums

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļu groza saskaņā ar XII pielikumu.

19. pants

Stāšanās spēkā

1.  Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

PIELIKUMU SARAKSTS

---

I PIELIKUMS

Paskaidrojums.

Tas, ka sistēma vai sastāvdaļa ir iekļauta šajā sarakstā, nenozīmē, ka tās uzstādīšana ir obligāta. Taču konkrētām sastāvdaļām obligātās uzstādīšanas prasības ir paredzētas citos šīs regulas pielikumos.

---

II PIELIKUMS

I tipa testa prasības — izplūdes gāzu emisijas pēc aukstās iedarbināšanas

1.    Ievads

2.    Vispārīgas prasības

3.    Veiktspējas prasības

Piemērojamās veiktspējas prasības attiecībā uz ES tipa apstiprinājumu noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A, B un C daļā.

4.    Testa apstākļi

4.1.   Testa telpa un uzsūkšanās zona

4.1.1.   Testa telpa

Testa telpā, kurā ir šasijas dinamometrs un gāzes paraugu vākšanas ierīce, temperatūra ir 298,2 ± 5 K (25 ± 5 °C). Temperatūru telpā mēra transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatora tuvumā pirms un pēc I tipa testa.

4.1.2.   Uzsūkšanās zona

Temperatūra uzsūkšanās zonā ir 298,2 ± 5 K (25 ± 5 °C), un tā ir tāda, ka testa transportlīdzekli, kam jāveic iepriekšēja sagatavošana, var novietot stāvēšanai saskaņā ar šā pielikuma 5.2.4. punktu.

4.2.   Testa transportlīdzeklis

4.2.1.   Vispārīga informācija

Visas testa transportlīdzekļa sastāvdaļas atbilst sērijveidā ražotajām, vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta. Izvēloties testa transportlīdzekli, izgatavotājs un tehniskais dienests apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā vienojas, kurš testētais cilmes transportlīdzeklis ir reprezentatīvs attiecībā uz saistīto transportlīdzekļu spēkiekārtu saimi, kā noteikts XI pielikumā.

4.2.2.   Iebraukšana

Transportlīdzekli piegādā labā mehāniskā stāvoklī, pienācīgi uzturētu un izmantotu. Tas ir iebraukts un pirms testa nobraucis vismaz 1 000  km. Motors, piedziņas sistēma un transportlīdzeklis ir iepriekš pienācīgi iebraukts saskaņā ar izgatavotāja prasībām.

4.2.3.   Ieregulējumi

Testa transportlīdzekli ieregulē/uzpilda saskaņā ar izgatavotāja prasībām, piemēram, attiecībā uz eļļu viskozitāti, vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta. Pilnpiedziņas gadījumā asi, uz kuru tiek pievadīts zemākais griezes moments, var deaktivizēt, lai varētu veikt testēšanu uz standarta šasijas dinamometra.

4.2.4.   Testa masa un slodzes sadalījums

Testa masu, ieskaitot vadītāja un instrumentu masu, izmēra pirms testu sākuma. Slodze ir sadalīta uz visiem riteņiem atbilstoši izgatavotāja norādījumiem.

4.2.5.   Riepas

Riepas ir tāda tipa riepas, ko transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis kā oriģinālo aprīkojumu. Spiediens riepās ir ieregulēts saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām vai atbilst spiedienam, pie kura transportlīdzekļa ātrums uz ceļa veiktā testa laikā un tā ātrums uz šasijas dinamometra ir vienādi. Spiedienu riepās norāda testa ziņojumā.

4.3.   L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikācija

Turpmāk 1.1. attēlā ir sniegts grafisks pārskats par L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikāciju pēc motora jaudas un transportlīdzekļa maksimālā ātruma, kad tam piemēro I, VII un VIII tipa vides testus, apzīmējot ar (apakš)klašu numuriem grafika zonās. Motora darba tilpuma un transportlīdzekļa maksimālā ātruma skaitliskās vērtības nenoapaļo uz augšu vai uz leju.

1.1.    attēls

L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikācija I, VII un VIII tipa vides testam

4.3.1.   1. klase

1. klasē ietilpst L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām.

4.3.2.   2. klase

Pie 2. klases pieder L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām, un to apakšklases ir šādas.

4.3.3.   3. klase

Pie 3. klases pieder L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām, un to apakšklases ir šādas.

4.3.4.    WMTC, testa cikla daļas

WMTC testa cikls (transportlīdzekļa ātrumu shēma) I, VII un VIII tipa vides testam sastāv no ne vairāk kā trim daļām, kas noteiktas 6. papildinājumā. Atkarībā no L kategorijas transportlīdzekļa, kam piemēro WMTC, kā noteikts 4.5.4.1. punktā, un tā klasifikācijas pēc motora darba tilpuma un transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma saskaņā ar 4.3. punktu, jāizpilda šādas WMTC testa cikla daļas.

4.4.   Standartdegvielas specifikācija

Testēšanai izmanto atbilstīgu standartdegvielu, kas norādīta 2. papildinājumā. Lai veiktu aprēķinu, kas minēts VII pielikuma 1. papildinājuma 1.4. punktā, šķidras degvielas blīvuma mēra 288,2 K (15 °C) temperatūrā.

4.5.   I tipa tests

4.5.1.   Vadītājs

Testa vajadzībām vadītāja masa ir 75 ± 5 kg.

4.5.2.   Testa stenda specifikācija un iestatījumi

4.5.2.1.

Dinamometram ir viens atsevišķs rullis divu riteņu L kategorijas transportlīdzekļiem, kura diametrs ir vismaz 400 mm. Testējot transportlīdzekļus ar diviem priekšējiem riteņiem vai kvadriciklus, ir atļauts izmantot šasijas dinamometru, kas aprīkots ar diviem ruļļiem.

4.5.2.2.

Dinamometrs ir aprīkots ar ruļļu apgriezienu skaitītāju faktiskā nobrauktā attāluma mērīšanai.

4.5.2.3.

Lai imitētu inerci, kas minēta 5.2.2. punktā, izmanto dinamometra spararatus vai citus līdzekļus.

4.5.2.4.

Šasijas dinamometra ruļļi ir tīri, sausi, un uz tiem nav nekā, kas var izraisīt riepu slīdēšanu.

4.5.2.5.

Dzesēšanas ventilatora specifikācijas 4.5.2.5.1. Visā testa laikā transportlīdzekļa priekšā atrodas maināma ātruma dzesēšanas ventilators, kas pūš gaisu transportlīdzekļa virzienā, tādējādi imitējot reālus ekspluatācijas apstākļus. Ventilatora ātrums ir tāds, ka darbības diapazonā no 10 līdz 50 km/h gaisa lineārais ātrums ventilatora izejas atverē ir ± 5 km/h robežās no attiecīgā ruļļa ātruma. Diapazonā virs 50 km/h gaisa lineārais gaisa ātrums ir ± 10 % robežās. Gaisa plūsmas ātrums var būt vienāds ar nulli, ja ruļļa ātrums ir mazāks par 10 km/h. 4.5.2.5.2. Gaisa plūsmas ātrumu, kas minēts 4.5.2.5.1. punktā, nosaka kā vidējo lielumu no deviņiem mērījumu punktiem, kas atrodas centrā katram taisnstūrim, kurš sadala ventilatora izejas atveri deviņās daļās (sadalot ventilatora izejas atveri trīs vienādās daļās vertikāli un horizontāli). Vērtība katrā no deviņiem punktiem ir 10 procentu robežās no visu deviņu vērtību vidējās vērtības. 4.5.2.5.3. Ventilatora izejas atveres šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,4 m2, un ventilatora izejas atveres apakšējā mala atrodas 5–20 cm virs zemes. Ventilatora izejas atvere atrodas perpendikulāri pret transportlīdzekļa garenvirziena asi, 30–45 cm priekšā priekšējam ritenim. Ierīce, ko lieto gaisa lineārā ātruma mērīšanai, atrodas 0–20 cm attālumā no ventilatora izejas atveres.

4.5.2.6.

Detalizētas prasības attiecībā uz testa stenda specifikācijām ir uzskaitītas 3. papildinājumā.

4.5.3.   Izplūdes gāzu mērīšanas sistēma

4.5.3.1.

Gāzu savākšanas ierīce ir slēgta tipa ierīce, kas var savākt visas izplūdes gāzes pie transportlīdzekļa izplūdes atverēm, ar nosacījumu, ka tā atbilst pretspiediena rādītājam ±125 mm H2O. Var izmantot vaļēju sistēmu, ja tiek nodrošināts, ka tiek savāktas visas izplūdes gāzes. Gāzu savākšana notiek tā, ka neveidojas kondensāts, kas varētu ievērojami mainīt izplūdes gāzu raksturlielumus testa temperatūrā. Gāzu savākšanas ierīces piemērs ir parādīts 1.2. attēlā. 1.2.    attēls

4.5.3.2.

Starp ierīci un izplūdes gāzu paraugu ņemšanas sistēmu novieto savienotājcauruli. Šī caurule un ierīce ir izgatavotas no nerūsējošā tērauda vai no kāda cita materiāla, kas neietekmē savākto gāzu sastāvu un iztur šo gāzu temperatūru.

4.5.3.3.

Visā testa laikā darbojas siltummainis, kas spēj ierobežot atšķaidīto gāzu temperatūras svārstības sūkņa ieplūdes vietā līdz ± 5 K. Šis siltummainis ir aprīkots ar iepriekšējas sasildīšanas sistēmu, kas pirms testa sākšanas spēj uzsildīt siltummaini līdz tā darba temperatūrai (ar pielaidi ± 5 K).

4.5.3.4.

Izmanto pozitīva darba tilpuma sūkni, lai iesūktu atšķaidīto izplūdes maisījumu. Minētais sūknis ir aprīkots ar motoru, kam ir vairāki stingri kontrolēti vienmērīgi ātrumi. Sūkņa jauda ir pietiekami liela, lai nodrošinātu izplūdes gāzu iesūkšanu. Var izmantot arī ierīci ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli (CFV).

4.5.3.5.

Lai nepārtraukti reģistrētu sūknī ieplūstošā atšķaidītā izplūdes maisījuma temperatūru, izmanto attiecīgu ierīci (T).

4.5.3.6.

Izmanto divus mērinstrumentus — vienu, lai nodrošinātu sūknī ieplūstošā atšķaidītā izplūdes maisījuma retinājuma spiedienu attiecībā pret atmosfēras spiedienu, un otrai, lai izmērītu pozitīvā darba tilpuma sūkņa dinamiskā spiediena izmaiņas.

4.5.3.7.

Lai savāktu paraugus no atšķaidītā gaisa plūsmas caur sūkni, filtru un plūsmas mērītāju ar nemainīgu plūsmas ātrumu visa testa laikā, izmanto zondi, ko izvieto blakus gāzes savākšanas ierīcei, bet ārpus tās.

4.5.3.8.

Lai savāktu paraugus no atšķaidītā izplūdes maisījuma caur sūkni, filtru un plūsmas mērītāju ar nemainīgu plūsmas ātrumu visā testa laikā, izmanto paraugu ņemšanas zondi, kas vērsta pret atšķaidītā izplūdes maisījuma plūsmu. Minimālais parauga plūsmas ātrums paraugu ņemšanas ierīcē, kas attēlota 1.2. attēlā un minēta 4.5.3.7. punktā, ir vismaz 150 litri stundā.

4.5.3.9.

Lai visa testa laikā novirzītu paraugus vai nu uz to attiecīgajiem maisiem, vai uz āru, paraugu ņemšanas sistēmā, kas aprakstīta 4.5.3.7. un 4.5.3.8. punktā, izmanto trīsvirzienu vārstus.

4.5.3.10.

Gāzu necaurlaidīgi savākšanas maisi 4.5.3.10.1. Maisiem, kas paredzēti atšķaidīšanas gaisam un atšķaidītajam izplūdes maisījumam, ir pietiekama ietilpība, lai nekavētu normālu parauga plūsmu un nemainītu attiecīgo piesārņotāju raksturlielumus. 4.5.3.10.2. Maisiem ir automātiskas pašbloķējošas ierīces, un tos vienkārši un cieši piestiprina vai nu pie paraugu ņemšanas sistēmas, vai analizēšanas sistēmas testa beigās.

4.5.3.11.

Lai skaitītu pozitīvā darba tilpuma sūkņa motora apgriezienus visa testa laikā, izmanto apgriezienu skaitītāju. 2. piezīme. Jāpievērš uzmanība savienošanas metodei un savienojošo detaļu materiālam vai konfigurācijai, jo katra paraugu ņemšanas sistēmas detaļa (piem., adapteris un savienotājs) var ļoti sakarst. Ja mērījumu nevar normāli veikt, jo karstums radījis bojājumu paraugu ņemšanas sistēmā, var izmantot dzesēšanas palīgierīci, kamēr vien netiek ietekmētas izplūdes gāzes. 3. piezīme. Ja izmanto vaļēja tipa ierīces, pastāv risks, ka gāzes tiks savāktas nepilnīgi un notiks gāzu izplūde testa telpā. Visā paraugu ņemšanas laikā nedrīkst būt noplūžu. 4. piezīme. Ja izmanto pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīci (CVS) visā testa ciklā, kas ietver gan mazu, gan lielu ātrumu (t. i., 1., 2. un 3. daļas cikli), īpaša uzmanība jāpievērš lielākam ūdens kondensācijas riskam liela ātruma diapazonā.

4.5.3.12.

Cieto daļiņu emisiju masas mērīšanas iekārtas 4.5.3.12.1.   Specifikācija 4.5.3.12.1.1.   Sistēmas pārskats 4.5.3.12.1.1.1. Cieto daļiņu paraugu ņemšanas ierīce sastāv no paraugu ņemšanas zondes atšķaidīšanas tunelī, daļiņu pārvades caurules, filtra turētāja, parciālās plūsmas sūkņa, plūsmas ātruma regulatoriem un mērīšanas ierīcēm. 4.5.3.12.1.1.2. Ieteicams, lai pirms filtra turētāja atrastos daļiņu izmēra iepriekšējs separators (piem., ciklons vai impulsu devējs). Tomēr ir pieņemama arī paraugu ņemšanas zonde, ko izmanto kā izmēra separatoru, kā parādīts 1.6. attēlā. 4.5.3.12.1.2.   Vispārīgas prasības 4.5.3.12.1.2.1. Paraugu ņemšanas zonde cieto daļiņu testa gāzes plūsmā atšķaidīšanas telpā ir iekārtota tā, ka gāzes plūsmas reprezentatīvu paraugu var paņemt no viendabīgā gaisa/izplūdes gāzu maisījuma. 4.5.3.12.1.2.2. Cieto daļiņu parauga plūsmas ātrums ir proporcionāls kopējai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmai atšķaidīšanas tunelī ±5 % pielaides robežās no cieto daļiņu parauga plūsmas ātruma. 4.5.3.12.1.2.3. Paņemto atšķaidīto izplūdes gāzi saglabā temperatūrā, kas zemāka par 325,2 K (52 °C), 20 cm attālumā pirms vai aiz cieto daļiņu filtra virsmas, izņemot reģenerācijas testā, kur temperatūra ir zem 465,2 K (192 °C). 4.5.3.12.1.2.4. Cieto daļiņu paraugu savāc vienā filtrā, kas atrodas turētājā atšķaidītās izplūdes gāzes plūsmā. 4.5.3.12.1.2.5. Visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas detaļas, sākot no izplūdes gāzu caurules līdz filtra turētājam, kas ir saskarē ar neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai tiktu samazināta daļiņu nogulsnēšanās vai izmaiņas. Visas detaļas ir izgatavotas no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un tās ir elektriski iezemētas, lai novērstu elektrostatiskos efektus. 4.5.3.12.1.2.6. Ja nav iespējams kompensēt izmaiņas plūsmas ātrumā, ir jābūt siltummainim un temperatūras kontroles ierīcei, kā noteikts 4. papildinājumā, lai nodrošinātu to, ka plūsmas ātrums sistēmā ir nemainīgs un paraugu ņemšanas apjoms attiecīgi proporcionāls. 4.5.3.12.1.3.   Īpašas prasības 4.5.3.12.1.3.1.   Cieto daļiņu (PM) paraugu ņemšanas zonde 4.5.3.12.1.3.1.1. Paraugu ņemšanas zonde atbilst daļiņu izmēra separēšanas prasībām, kas aprakstītas 4.5.3.12.1.3.1.4. punktā. Ieteicams, lai šī atbilstība tiktu panākta ar atvērtu zondi ar asām malām, kuru ievieto, vēršot tieši pret plūsmas virzienu, kā arī ar iepriekšēju separatoru (ciklonu, impulsu devēju utt.). Var izmantot arī piemērotu paraugu ņemšanas zondi, piemēram, kā parādīts 1.1. attēlā, ja tā atbilst iepriekšējas separēšanas prasībām, kā aprakstīts 4.5.3.12.1.3.1.4. punktā. 4.5.3.12.1.3.1.2. Paraugu ņemšanas zondi uzstāda tuneļa centra līnijas tuvumā 10 līdz 20 tuneļa diametrus uz priekšu no izplūdes gāzu ieplūdes vietas tunelī, un tās iekšējam diametram jābūt vismaz 12 mm. Ja no vienas zondes vienlaicīgi ņem vairāk nekā vienu paraugu, plūsmu no šīs zondes sadala identiskās apakšplūsmās, lai izvairītos no artefaktu paņemšanas. Ja izmanto vairākas zondes, katra no tām ir atvērta, ar asām malām un novietota, vēršot tieši pret plūsmu. Zondes izvieto vienādā attālumā ap atšķaidīšanas tuneļa centrālo garenvirziena asi vismaz 5 cm citu no citas. 4.5.3.12.1.3.1.3. Attālums no paraugu ņemšanas uzgaļa līdz filtram ir vismaz pieci zondes diametri, taču nepārsniedz 1 020  mm. 4.5.3.12.1.3.1.4. Iepriekšējs separators (piem., ciklons, impulsu devējs utt.) atrodas pirms filtra turētāja mezgla. Iepriekšēja separatora 50 procentu pārvarošo daļiņu diametrs ir no 2,5 μm līdz 10 μm pie tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts cieto daļiņu emisijas masas paraugu ņemšanai. Iepriekšējais separators ļauj vismaz 99 procentiem no tajā nonākušo 1 μm daļiņu masas koncentrācijas šķērsot tā izeju ar tilpuma plūsmas ātrumu, kas izvēlēts cieto daļiņu emisijas masas paraugu ņemšanai. Tomēr ir pieņemams arī, ka tā vietā paraugu ņemšanas zondi izmanto kā atsevišķa iepriekšēja separatora aizstājēju, kā parādīts 1.6. attēlā. 4.5.3.12.1.3.2.   Paraugu sūknis un plūsmas mērītājs 4.5.3.12.1.3.2.1. Parauga gāzes plūsmas mērītājs sastāv no sūkņiem, gāzes plūsmas regulatoriem un plūsmas mērierīcēm. 4.5.3.12.1.3.2.2. Gāzes plūsmas temperatūra plūsmas mērītājā nesvārstās par vairāk nekā ± 3 K, izņemot reģenerācijas testos transportlīdzekļiem ar periodiskas reģenerācijas attīrīšanas ierīcēm. Turklāt parauga masas plūsmas ātrumam jābūt proporcionālam kopējai atšķaidītās izplūdes gāzes plūsmai ± 5 % pielaides robežās no cieto daļiņu parauga masas plūsmas ātruma. Ja plūsmas apjoms mainās pārmērīgas filtra slodzes dēļ, testu pārtrauc. Testu atkārtojot, plūsmas ātrumu samazina. 4.5.3.12.1.3.3.   Filtrs un tā turētājs 4.5.3.12.1.3.3.1. Pēc filtra plūsmas virzienā ievieto vārstu. Šis vārsts darbojas pietiekami ātri, lai testa sākumā un beigās tas atvērtos un aizvērtos vienas sekundes laikā. 4.5.3.12.1.3.3.2. Ieteicams, lai 47 mm diametra filtrā savāktā masa (Pe) būtu ≥ 20 μg un lai filtra slodze būtu maksimāla, ievērojot 4.5.3.12.1.2.3. un 4.5.3.12.1.3.3. punkta prasības. 4.5.3.12.1.3.3.3. Katram konkrētam testam ātrumam pirms gāzu filtra iestata vienu vērtību diapazonā no 20 līdz 80 cm/s, ja vien atšķaidīšanas sistēma nedarbojas ar parauga plūsmu, kas ir proporcionāla CVS plūsmas ātrumam. 4.5.3.12.1.3.3.4. Vajadzīgi ar fluorogļūdeņradi pārklāti stiklšķiedras filtri vai fluorogļūdeņraža membrānfiltri. Visu veidu filtriem ir 0,3 μm DOP (dioktilftalāta) vai PAO (polialfaolefīna) CS 68649-12-7 savākšanas efektivitāte vai CS 68037-01-4 savākšanas efektivitāte vismaz 99 procenti pie gāzes plūsmas ātruma pirms filtra 5,33 cm/s. 4.5.3.12.1.3.3.5. Filtra turētāja mezgla konstrukcija ir tāda, kas nodrošina vienmērīgu plūsmas sadalījumu filtra laukumā. Filtra filtrējošās daļas laukums ir vismaz 1 075  mm2. 4.5.3.12.1.3.4.   Filtra svēršanas kamera un svari 4.5.3.12.1.3.4.1. Filtra svēršanai izmatojamo mikrogramu svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 μg, un izšķirtspēja ir 1 μg vai labāka. Ieteicams šos svarus pārbaudīt pirms katras svēršanas posma, nosverot vienu 50 mg references svara vienību. Šo svara vienību nosver trīs reizes, un reģistrē vidējo iegūto rezultātu. Svēršanas posma rezultātus un svarus uzskata par derīgiem, ja svēršanas vidējais iegūtais rezultāts ir ± 5 μg robežās no iepriekšējā svēršanas posma rezultāta. Svēršanas kamera (vai telpa) visu filtru sagatavošanas un svēršanas darbību laikā atbilst šādām prasībām: — tiek uzturēta 295,2 ± 3 K (22 ± 3 °C) temperatūra; — tiek uzturēts relatīvais mitrums 45 ± 8 procenti; — tiek uzturēts rasas punkts 282,7 ± 3 K (9,5 ± 3 °C). Temperatūras un mitruma rādītājus ieteicams reģistrēt vienlaikus ar parauga un references filtra svaru. 4.5.3.12.1.3.4.2. Cēlējspēka korekcija Visas filtra masas koriģē, ņemot vērā tā cēlējspēku gaisā. Cēlējspēka korekcija ir atkarīga no parauga filtra blīvuma, gaisa blīvuma un svaru kalibrēšanai izmantotās kalibrēšanas svara vienības blīvuma. Gaisa blīvums ir atkarīgs no spiediena, temperatūras un mitruma. Ieteicams kontrolēt, lai svēršanas vides temperatūra un rasas punkts būtu attiecīgi 295,2 ± 1 K (22 ± 1 °C) un 282,7 ± 1 K (9,5 ± 1 °C). Tomēr 4.5.3.12.1.3.4.1. punktā norādīto minimālo prasību izpilde arī nozīmē, ka korekcija attiecībā uz cēlējspēku ir pieņemama. Korekciju attiecībā uz cēlējspēku piemēro šādi. 2.1. vienādojums kur m corr = PM masa, kas koriģēta attiecībā uz cēlējspēku; m uncorr = PM masa, kas nav koriģēta attiecībā uz cēlējspēku; ρ air = gaisa blīvums svēršanas vidē; ρ weight = svaru kalibrēšanai izmantotās svara vienības blīvums; ρ media = PM paraugu ņemšanas līdzekļa (filtra) blīvums, kad filtrs ir ar teflonu klāta stiklšķiedra (piem., TX40): ρ media = 2,300 kg/m3; ρ air var aprēķināt šādi: 2.2. vienādojums kur: P abs = absolūtais spiediens svēršanas vidē; M mix = gaisa molmasa svēršanas vidē (28,836 gmol–1); R = gāzes konstante (8,314 Jmol–1K–1); T amb = svēršanas vides absolūtā temperatūra. Kameras (vai telpas) vide ir brīva no apkārtnes piesārņojumiem (piem., putekļiem), kas var nosēsties uz cieto daļiņu filtriem to stabilizēšanās laikā. Ir pieļaujamas nelielas atkāpes no svēršanas telpas temperatūras un mitruma specifikācijām, ja to kopējais ilgums vienā filtra sagatavošanas periodā nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpa atbilst vajadzīgajai specifikācijai pirms personāla ieiešanas svēršanas telpā. Svēršanas laikā nav pieļaujamas atkāpes no norādītajiem apstākļiem. 4.5.3.12.1.3.4.3. Izslēdz statiskās elektrības ietekmi. To var panākt ar svaru sazemēšanu, pirms svēršanas novietojot tos uz antistatiska paklāja un neitralizējot cieto daļiņu filtrus ar polonija neitralizatoru vai citu ierīci, ar kuru var iegūt līdzīgu rezultātu. Statiskās elektrības ietekmi var izslēgt arī, to izlādējot. 4.5.3.12.1.3.4.4. Testa filtru izņem no kameras ne ātrāk kā stundu pirms testa uzsākšanas. 4.5.3.12.1.4.   Ieteicamās sistēmas apraksts Ieteicamās cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas shematisks zīmējums ir dots 1.3. attēlā. Tā kā dažādas konfigurācijas var dot līdzvērtīgus rezultātus, precīza atbilstība šim attēlam nav vajadzīga. Lai nodrošinātu papildu informāciju un koordinētu sastāvdaļu sistēmu darbību, var izmantot papildu sastāvdaļas, tādas kā instrumenti, ventiļi, solenoīdi, sūkņi un pārslēgi. Var atteikties no dažām sastāvdaļām, kas nav vajadzīgas citas sistēmas konfigurācijas precizitātes uzturēšanai, ja atteikšanās pamatojas uz labas inženierijas apsvērumiem. 1.3.    attēls Atšķaidītas izplūdes gāzes paraugu ņem no pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneļa (DT) ar cieto daļiņu parauga ņemšanas zondi (PSP) un cieto daļiņu pārvades cauruli (PTT), izmantojot sūkni (P). Paraugu laiž caur daļiņu izmēram atbilstošu iepriekšēju separatoru (PCF) un filtru turētājiem (FH), kuros atrodas cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri. Plūsmas ātrumu paraugu ņemšanai nosaka plūsmas kontrolierīce (FC).

4.5.4.   Braukšanas režīma grafiks

4.5.4.1.   Testa cikli

I tipa testa cikli (transportlīdzekļa ātruma shēma) sastāv no ne vairāk kā trim daļām, kas noteiktas 6. papildinājumā. Atkarībā no transportlīdzekļa (apakš)kategorijas jāizpilda šādas testa cikla daļas.

4.5.4.2.   Transportlīdzekļa ātruma pielaides

4.5.4.2.1.

Transportlīdzekļa ātruma pielaidi jebkurā brīdī tresta ciklos, kas paredzēti 4.5.4.1. punktā, nosaka augšējās un apakšējās robežas. Augšējā robeža ir par 3,2 km/h augstāka par augstāko punktu līknē dotā laika vienas sekundes ietvaros. Apakšējā robeža ir par 3,2 km/h zemāka par zemāko punktu līknē dotā laika vienas sekundes ietvaros. Transportlīdzekļa ātruma atšķirības, kas lielākas par pielaidēm (kas var rasties, mainot pārnesumus), ir pieņemamas ar nosacījumu, ka tās nenotiek ilgāk par divām sekundēm katrā gadījumā. Transportlīdzekļa ātrums, kas ir zemāks par noteikto, ir pieļaujams ar nosacījumu, ka šādā gadījumā transportlīdzeklis darbojas ar maksimālo pieejamo jaudu. 1.4. attēlā ir parādīts pieņemamo transportlīdzekļa ātruma pielaižu diapazons tipiskiem punktiem. 1.4.    attēls

4.5.4.2.2.

Ja transportlīdzekļa paātrināšanās spēja nav pietiekama, lai izpildītu paātrinājuma posmus, vai ja transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums ir zemāks nekā nepieciešamais kruīza ātrums noteiktajās pielaižu robežās, transportlīdzekli darbina ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, līdz tiek sasniegts iestatītais ātrums, vai ar maksimālo sasniedzamo projektēto ātrumu ar pilnībā atvērtu droseļvārstu laikā, kad iestatītais ātrums pārsniedz maksimālo projektēto ātrumu. Abos gadījumos 4.5.4.2.1. punkts nav piemērojams. Testa ciklu turpina kā parasti, kad iestatītais ātrums atkal ir mazāks par transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu.

4.5.4.2.3.

Ja palēninājuma periods ir īsāks par attiecīgajam posmam noteikto, iestatīto ātrumu atjauno ar transportlīdzekļa konstanta ātruma vai tukšgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo konstanto ātrumu vai darbībošanos tukšgaitā. Tādos gadījumos 4.5.4.2.1. punkts nav piemērojams.

4.5.4.2.4.

Papildus šiem izņēmumiem ruļļa ātruma novirzes no iestatītā ciklu ātruma atbilst 4.5.4.2.1. punktā noteiktajām prasībām. Ja tā nav, rezultātus neizmanto turpmākai analīzei, un tests jāatkārto.

4.5.5.   Pārnesumu pārslēgšanas norādījumi WMTC, kā paredzēts 6. papildinājumā.

4.5.5.1.   Testa transportlīdzekļi ar automātisko transmisiju

4.5.5.1.1.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar sadales kārbām, vairākiem ķēdes ratiem u. tml., testē konfigurācijā, ko izgatavotājs iesaka izmantot braukšanai pa ceļiem vai maģistrālēm.

4.5.5.1.2.

Visus testus veic, automātisko transmisiju ieslēdzot braukšanas (“Drive”) režīmā (visaugstākajā pārnesumā). Pēc izgatavotāja pieprasījuma automātiskās sajūga–hidrotransformatora transmisijas var pārslēgt kā manuālas transmisijas.

4.5.5.1.3.

Tukšgaitas režīmu iegūst, automātisko transmisiju ieslēdzot braukšanas (“Drive”) režīmā un nobremzējot riteņus.

4.5.5.1.4.

Automātiskās transmisijas pārslēdzas automātiski parastajā pārnesumu secībā. Hidrotransformatora sajūgs, ja tāds ir, darbojas tāpat kā reālos apstākļos.

4.5.5.1.5.

Palēninājuma režīmā brauc ar ieslēgtu pārnesumu, pēc vajadzības izmantojot bremzes vai droseļvārstu, lai uzturētu vēlamo ātrumu.

4.5.5.2.   Testa transportlīdzekļi ar manuālo transmisiju

4.5.5.2.1   Obligātās prasības

▼M1

4.5.5.2.1.1.   1. posms. Pārslēgšanas ātrumu aprēķināšana

Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1→2 un vi→i + 1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

kur:

4.5.5.2.1.2.

Ātrumus, kādos kruīza vai palēninājuma posmos no 4. pārnesuma līdz ng pārnesumam notiek pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (vi→i –1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādu formulu: 2.5. vienādojums , i = 4 līdz ng kur: “i” ir pārnesuma numurs (≥ 4); “ng” ir kopējais pārnesumu skaits kustībai uz priekšu; “Pn” ir nominālā jauda kW; “mk” ir standartmasa kg; “nidle” ir tukšgaitas ātrums, min–1; “s” nominālais motora apgriezienu skaits, min–1; “ndvi-2” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h pārnesumā “i-2”. Ātrumu pārslēgšanai no 3. pārnesuma 2. pārnesumā (v3→2) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2.6. vienādojums kur: “Pn” ir nominālā jauda kW; “mk” ir standartmasa kg; “nidle” ir tukšgaitas ātrums, min–1; “s” nominālais motora apgriezienu skaits, min–1; “ndv1” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 1. pārnesumā. Ātrumu pārslēgšanai no 2. pārnesuma 1. pārnesumā (v2→1) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2.7. vienādojums kur: “ndv2” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 2. pārnesumā. Tā kā kruīza posmus nosaka pēc posmu indikatora, var rasties nelieli ātruma palielinājumi, kas var būt pietiekami, lai pārslēgtu augstāku pārnesumu. Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1→2, v2→3un vi→i+1), izteiktus km/h, kruīza posmos aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus: 2.7a. vienādojums 2.8. vienādojums 2.9. vienādojums , i = 3 to ng

▼B

4.5.5.2.1.3.

2. posms. Pārnesumu izvēle katram cikla paraugam Lai izvairītos no atšķirīgām paātrinājuma, palēninājuma, kruīza un apstādināšanas posmu interpretācijām, atbilstošos rādītājus pieskaita transportlīdzekļa ātruma shēmai kā ciklu neatņemamas sastāvdaļas (sk. tabulas 6. papildinājumā). Atbilstošo pārnesumu katram paraugam tad aprēķina atbilstoši transportlīdzekļa ātruma diapazoniem, kurus iegūst pārnesumu pārslēgšanas ātruma aprēķināšanas vienādojumos, kas noteikti 4.5.5.2.1.1. punktā, un posmu indikatoriem cikla daļām atbilstoši testa transportlīdzeklim šādi: Pārnesumu izvēle apstādināšanas posmiem Apstādināšanas posma pēdējās piecās sekundēs pārnesumu sviru pārslēdz uz 1. pārnesumu, un izspiež sajūgu. Iepriekšējai apstādināšanas posma daļai pārnesumu sviru pārslēdz uz neitrālo pārnesumu vai izspiež sajūgu. Pārnesumu izvēle paātrinājuma posmiem 1. pārnesums, ja v ≤ v1→2 2. pārnesums, ja v1→2 < v ≤ v2→3 3. pārnesums, ja v2→3 < v ≤ v3→4 4. pārnesums, ja v3→4 < v ≤ v4→5 5. pārnesums, ja v4→5 < v ≤ v5→6 6. pārnesums, ja v > v5→6 Pārnesumu izvēle palēninājuma vai kruīza posmiem 1. pārnesums, ja v < v2→1 2. pārnesums, ja v < v3→2 3. pārnesums, ja v3→2 ≤ v < v4→3 4. pārnesums, ja v4→3 ≤ v < v5→4 5. pārnesums, ja v5→4 ≤ v < v6→5 6. pārnesums, ja v ≥ v4→5 Sajūgu izspiež, ja: a) transportlīdzekļa ātrums samazinās zem 10 km/h vai b) motora apgriezienu skaits samazinās zem ; c) pastāv motora noslāpšanas risks aukstās iedarbināšanas posmā.

4.5.5.2.3.   3. posms. Korekcijas atbilstoši papildu prasībām

4.5.5.2.3.1.

Pārnesumu izvēli modificē, ievērojot šādas prasības: a) pārnesumu pārslēgšana nenotiek, pārejot no paātrinājuma posma uz palēninājuma posmu. Pārnesumu, kas izmantots paātrinājuma posma pēdējā sekundē, izmanto sekojošajam palēninājuma posmam, ja vien ātrums nesamazinās zem ātruma, pie kura jāieslēdz zemāks pārnesums; b) pārnesumu pārslēgšana uz augšu un leju notiek tikai pa vienam pārnesumam, izņemot pārslēgšanu no 2. pārnesuma neitrālajā stāvoklī, samazinot ātrumu līdz apstādināšanai; c) pārnesumu pārslēgšanu uz augstāku vai zemāku pārnesumu, kas ilgst līdz četrām sekundēm, aizstāj ar iepriekšējo pārnesumu, ja iepriekšējais un nākamais pārnesums ir vienādi, piemēram, 2 3 3 3 2 aizstāj ar 2 2 2 2 2, un 4 3 3 3 3 4 aizstāj ar 4 4 4 4 4 4. Secīgu apstākļu gadījumā izmanto to pārnesumu, kurš ilgst ilgāk, piemēram, 2 2 2 3 3 3 2 2 2 2 3 3 3 aizstāj ar 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 3 3 3. Ja pārnesumus izmanto vienādi ilgi, iepriekšēju pārnesumu sēriju aizstāj ar sekojošu pārnesumu sēriju, piemēram, 2 2 2 3 3 3 2 2 2 3 3 3 aizstāj ar 2 2 2 2 2 2 2 2 2 3 3 3; d) nepārslēdz uz zemāku pārnesumu paātrinājuma posmā.

4.5.5.2.2.   Neobligātie noteikumi

Pārnesumu izvēli var mainīt, ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus.

Ir pieļaujams jebkurā cikla posmā izmantot pārnesumus, kas zemāki nekā tie, kurus paredz prasības, kas noteiktas 4.5.5.2.1. punktā. Ievēro izgatavotāju norādījumus par pārnesumu izmantošanu, ja to piemērošanas rezultātā izmantotie pārnesumi nav augstāki par tiem, kurus paredz 4.5.5.2.1. punktā noteiktās prasības.

4.5.5.2.3.   Neobligātie noteikumi

5. piezīme. Kā palīgmateriālu attiecībā uz pārnesumu izvēli var izmantot aprēķina programmu, kas atrodama ANO tīmekļa vietnē

http://live.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29grpe/wmtc.html

Paskaidrojumi par pieeju un pārnesumu pārslēgšanas stratēģiju un aprēķina piemērs ir doti 9. papildinājumā.

4.5.6.   Dinamometra iestatījumi

Sniedz pilnu šasijas dinamometra un instrumentu aprakstu saskaņā ar 6. papildinājumu. Mērījumus veic ar 4.5.7. punktā norādīto precizitāti. Ritošās daļas pretestības spēku šasijas dinamometra iestatījumiem var aprēķināt vai nu no ripināšanas mērījumiem, ko veic uz ceļa, vai no ritošās daļas pretestības tabulas, atsaucoties uz 5. vai 7. papildinājumu attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumu attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm.

4.5.6.1.   Šasijas dinamometra iestatījums, kas iegūts no ripināšanas mērījumiem uz ceļa

Lai izmantotu šo alternatīvu, ripināšanas mērījumus uz ceļa veic, kā norādīts 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm.

4.5.6.1.1.   Aprīkojumam noteiktās prasības

Ātruma un laika mērīšanas aprīkojums atbilst 4.5.7. punktā noteiktajai precizitātei.

4.5.6.1.2.   Inerciālās masas iestatījums

4.5.6.1.2.1.

Ekvivalentā inerciālā masa mi šasijas dinamometram ir spararata ekvivalentā inerciālā masa mfi, kas visvairāk atbilst summai, kuru veido transportlīdzekļa masa braukšanas kārtībā un vadītāja masa (75 kg). Alternatīvi ekvivalento inerciālo masu mi var arī aprēķināt pēc 5. papildinājuma.

4.5.6.1.2.2.

Ja standartmasu mref nevar uzskatīt par vienādu ar spararata ekvivalento inerciālo masu mi, lai iegūtu mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*, kas vienāds ar ritošās daļas pretestības spēku FE (kas jāiestata šasijas dinamometram), tad koriģēto ripināšanas laiku ΔTE var koriģēt saskaņā ar mērķa ripināšanas laika ΔT road kopējās masas koeficientu šādi: 2.10. vienādojums 2.11. vienādojums 2.12. vienādojums 2.13. vienādojums ar kur: mr1 var izmērīt vai aprēķināt kilogramos pēc vajadzības. Alternatīvi mr1 var novērtēt kā procentuālo daļu f no m.

4.5.6.2.   Ritošās daļas pretestības spēks, kas aprēķināts pēc ritošās daļas pretestības tabulas

4.5.6.2.1.

Šasijas dinamometru var iestatīt, izmantojot ritošās daļas pretestības tabulu tā vietā, lai izmantotu ritošās daļas pretestības spēku, kas iegūts ar ripināšanas metodi. Ar šo tabulas metodi šasijas dinamometru iestata, izmantojot masu braukšanas kārtībā, neņemot vērā konkrētā L kategorijas transportlīdzekļa raksturlielumus. 6. piezīme. Jāievēro īpaša piesardzība, šo metodi piemērojot L kategorijas transportlīdzekļiem ar ārkārtējiem raksturlielumiem.

4.5.6.2.2.

Spararata ekvivalentā inerciālā masa mfi atbilst ekvivalentajai inerciālajai masai mi, kas norādīta attiecīgi 5., 7. vai 8. papildinājumā. Šasijas dinamometru iestata pēc nedzīto riteņu rites pretestības (a) un aerodinamiskās pretestības koeficienta (b), kas norādīts 5. pielikumā vai noteikts saskaņā ar attiecīgi 7. vai 8. papildinājumā izklāstītajām procedūrām.

4.5.6.2.3.

Ritošās daļas pretestības spēku uz šasijas dinamometra FE nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: 2.14. vienādojums

4.5.6.2.4.

Mērķa ritošās daļas pretestības spēks F* ir vienāds ar ritošās daļas pretestības spēku FT, kas iegūts no ritošās daļas pretestības tabulas, jo apkārtējās vides standartapstākļu datus nav nepieciešams koriģēt.

4.5.7.   Mērījumu precizitāte

Mērījumus veic, izmantojot aprīkojumu, kas atbilst 1.7. tabulā norādītajām precizitātes prasībām.

5.    Testa procedūras

5.1.   I tipa testa apraksts

Testa transportlīdzeklim atkarībā no tā kategorijas jāatbilst I tipa testa prasībām, kā precizēts šajā 5. sadaļā.

5.1.1.   I tipa tests (vidējās gāzveida piesārņotāju emisijas, CO2 emisiju un degvielas patēriņa pārbaudīšana raksturīgā braukšanas ciklā)

5.1.1.1.

Testu veic, izmantojot 5.2. punktā aprakstīto metodi. Gāzes savāc un analizē atbilstoši noteiktajām metodēm.

5.1.1.2.

Testu skaits 5.1.1.2.1. Testu skaitu nosaka, kā aprakstīts 1.5. attēlā. Ar Ri1 līdz Ri3 apzīmē galīgos mērījumu rezultātus pirmajam (Nr. 1) līdz trešajam (Nr. 3) testam un gāzveida piesārņotājus, oglekļa dioksīda emisiju, degvielas/elektroenerģijas patēriņu vai braukšanas attalumu elektriskā režīmā, kā noteikts VII pielikumā. “Lx” ir robežvērtības no L1 līdz L5, kas definētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A, B un C daļā. 5.1.1.2.2. Katrā testā nosaka oglekļa monoksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu, oglekļa dioksīda un testa laikā patērētās degvielas masu. Daļiņu masu nosaka tikai tām (apakš)kategorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A un B daļā (sk. 8. un 9. paskaidrojumu minētās regulas VIII pielikuma beigās). 1.5. attēls

5.2.   I tipa testi

5.2.1.   Pārskats

5.2.1.1.

I tipa tests sastāv no noteiktās secības, kādā notiek dinamometra sagatavošana, degvielas uzpilde, novietošana stāvēšanai un ekspluatācijas apstākļi.

5.2.1.2.

Tests ir paredzēts, lai noteiktu attiecīgi ogļūdeņraža, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa dioksīda, cieto daļiņu masas emisijas un degvielas/elektroenerģijas patēriņu, kā arī braukšanas attālumu elektriskā režīmā, imitējot ekspluatāciju reālā vidē. Tests sastāv no motora iedarbināšanām un L kategorijas transportlīdzekļa darbināšanas uz šasijas dinamometra noteiktā braukšanas ciklā. Nepārtraukti vāc proporcionālu daļu no atšķaidītajām izplūdes gāzu emisijām vēlākai analīzei, izmantojot pastāvīga tilpuma (mainīgas atšķaidīšanas) paraugu ņemšanas ierīci (CVS).

5.2.1.3.

Izņemot sastāvdaļu nepareizas darbības vai atteices gadījumus, visas emisiju kontroles sistēmas, kas uzstādītas vai iekļautas testētajā L kategorijas transportlīdzeklī, darbojas visu procedūru laikā.

5.2.1.4.

Attiecībā uz visiem emisiju komponentiem, par kuriem veic emisiju mērījumus, mēra arī fona koncentrāciju. Attiecībā uz izplūdes gāzu testēšanu šim nolūkam ir nepieciešama atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšana un analīze.

5.2.1.5.

Cieto daļiņu masas fona mērīšana Atšķaidīšanas gaisa cieto daļiņu fona līmeni var noteikt, filtrētu atšķaidīšanas gaisu laižot caur cieto daļiņu filtru. To ņem no tā paša punkta kur cieto daļiņu paraugu, ja ir piemērojams cieto daļiņu masas mērījums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļu. Vienu mērījumu var veikt pirms vai pēc testa. Cieto daļiņu masas mērījumus var koriģēt, atskaitot fona devumu no atšķaidīšanas sistēmas uzrādītajiem datiem. Pieļaujamais fona devums ir ≤ 1 mg/km (vai līdzvērtīga masa filtrā). Ja fona devums šo līmeni pārsniedz, izmanto konstantu skaitli 1 mg/km (vai līdzvērtīgu masu filtrā). Ja pēc fona devuma atskaitīšanas iegūst negatīvu rezultātu, uzskata, ka cieto daļiņu masas rezultāts ir nulle.

5.2.2.   Dinamometra iestatījumi un verifikācija

5.2.2.1.   Testa transportlīdzekļa sagatavošana

5.2.2.1.1.

Izgatavotājs nodrošina papildu piederumus un adapterus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējama degvielas notecināšana viszemākajā iespējamajā punktā no transportlīdzeklī uzstādītajām tvertnēm un lai tiktu nodrošināta izplūdes gāzu paraugu vākšana.

5.2.2.1.2.

Spiedienu riepās ieregulē atbilstoši izgatavotāja specifikācijām un tehniskajam dienestam pieņemamā veidā vai tā, lai transportlīdzekļa ātrums uz ceļa veiktā testa laikā un transportlīdzekļa ātrums uz šasijas dinamometra būtu vienādi.

5.2.2.1.3.

Testa transportlīdzekli uz šasijas dinamometra uzsilda līdz tādam pašam stāvoklim kā uz ceļa veiktā testa laikā.

5.2.2.2.   Dinamometra sagatavošana, ja iestatījumus iegūst no ripināšanas mērījumiem uz ceļa

Pirms testa šasijas dinamometru pienācīgi uzsilda, lai iegūtu stabilu berzes spēku Ff. Slodze uz šasijas dinamometru FE, paturot prātā tā uzbūvi, veidojas no kopējā berzes zuduma Ff, kas ir šasijas dinamometra rotācijas berzes pretestības, riepu rites pretestības, transportlīdzekļa spēka piedziņas rotējošo sastāvdaļu berzes pretestības un jaudas absorbcijas ierīces bremzēšanas spēka (pau) F pau summa, kā parādīts šādā vienādojumā:

2.15. vienādojums

Ritošās daļas mērķa pretestības spēku F*, kas aprēķināts pēc 5. vai 7. papildinājuma attiecībā uz transportlīdzekli ar vienu riteni uz dzenošās ass un 8. papildinājuma attiecībā uz transportlīdzekli ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm, reproducē uz šasijas dinamometra saskaņā ar transportlīdzekļa ātrumu, t. i.:

2.16. vienādojums

Kopējo berzes zudumu Ff uz šasijas dinamometra mēra, izmantojot 5.2.2.2.1. vai 5.2.2.2.2. punktā noteikto metodi.

5.2.2.2.1.   Piedziņa ar šasijas dinamometru

Šī metode attiecas tikai uz šasijas dinamometriem, kas spēj nodrošināt L kategorijas transportlīdzekļa piedziņu. Testa transportlīdzekli vienmērīgi piedzen ar šasijas dinamometru atskaites ātrumā v0, ar aktivizētu piedziņas sistēmu un izspiestu sajūgu. Kopējo berzes zudumu Ff (v0) atskaites ātrumā v0 rada šasijas dinamometra spēks.

5.2.2.2.2.   Ripināšana bez absorbcijas

Ripināšanas laika skaitīšanas metode ir ripināšanas metode, ko izmanto kopējā berzes zuduma Ff mērīšanai. Transportlīdzekļa ripināšanu veic uz šasijas dinamometra atbilstoši procedūrai, kas aprakstīta 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm, ar nulles šasijas dinamometra absorbciju. Mēra ripināšanas laiku Dti, kas atbilst atskaites ātrumam v0. Mērījumu veic vismaz trīs reizes, un aprēķina vidējo ripināšanas laiku
, izmantojot šādu vienādojumu.

2.17. vienādojums

5.2.2.2.3.   Kopējais berzes zudums

Kopējo berzes zudumu Ff(v0) pie atskaites ātruma v0 aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu.

2.18. vienādojums

5.2.2.2.4.   Jaudas absorbcijas ierīces spēka aprēķināšana

Spēku F pau (v0), kas jāpatērē šasijas dinamometram pie atskaites ātruma v0, aprēķina, atņemot Ff(v0) no ritošās daļas mērķa pretestības spēka F*(v0), kā norādīts šajā vienādojumā:

2.19. vienādojums

5.2.2.2.5.   Šasijas dinamometra iestatīšana

Atbilstīgi šasijas dinamometra veidam to iestata, izmantojot vienu no metodēm, kas aprakstītas 5.2.2.2.5.1.–5.2.2.2.5.4. punktā. Izvēlēto iestatījumu piemēro piesārņotāju un CO2 emisiju mērījumiem, kā arī energoefektivitātes mērījumiem (degvielas/elektroenerģijas patēriņš un braukšanas attālums elektriskā režīmā), kā noteikts VII pielikumā.

5.2.2.2.5.1.   Daudzfunkcionālais šasijas dinamometrs

Daudzfunkcionālā šasijas dinamometra gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka slodzes indikatori dažādu ātrumu punktos, kā iestatījuma punktus izvēlas vismaz trīs izvēles ātrumus, ieskaitot atskaites ātrumu. Pie katra iestatījuma punkta šasijas dinamometram iestata vērtību F pau (vj), kas iegūta atbilstoši 5.2.2.2.4. punktam.

5.2.2.2.5.2.   Šasijas dinamometrs ar koeficientu kontroli

Šasijas dinamometra ar koeficienta kontroli gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka polinomu funkcijas rezultātā iegūti koeficienti, F pau (vj) lielumu pie katra izvēles ātruma iegūst, veicot aprēķinus saskaņā ar 5.2.2.2. punktā noteikto procedūru.

Pieņemot, ka būs šādi slodzes raksturlielumi:

2.20. vienādojums

kur:

koeficientus a, b un c nosaka ar polinomu regresijas metodi.

Šasijas dinamometru iestata uz koeficientiem a, b un c, kas iegūti ar polinomu regresijas metodi.

5.2.2.2.5.3.   Šasijas dinamometrs ar F* daudzfunkciju digitālo iestatītāju

Šasijas dinamometra ar F* daudzfunkcionālo digitālo iestatītāju gadījumā, ja sistēmā ir iebūvēts centrālais procesors, F* ievada tieši, un Dti, Ff un F pau automātiski izmēra un aprēķina, lai iestatītu šasijas dinamometram rites pretestības spēku mērķvērtību:

2.21. vienādojums

Šajā gadījumā digitālā formā tieši ievada vairākus secīgus punktus, izmantojot F*j un vj datu kopumu, tad veic ripināšanu un mēra ripināšanas laiku Dtj. Pēc tam, kad ripināšanas tests ir atkārtots vairākas reizes, F pau aprēķina automātiski un iestata uz L kategorijas transportlīdzekļa ātruma intervāliem 0,1 km/h šādā secībā:

2.22. vienādojums

2.23. vienādojums

2.24. vienādojums

5.2.2.2.5.4.   Šasijas dinamometrs ar f* 0, f* 2 koeficientu digitālo iestatītāju

Šasijas dinamometra ar koeficientu digitālo iestatītāju gadījumā, ja sistēmā ir iebūvēts centrālais procesors, rites pretestības spēka mērķvērtība

tiek automātiski iestatīta šasijas dinamometrā.

Tādā gadījumā digitālā formā tieši ievada koeficientus f* 0 un f* 2, tad veic ripināšanu un mēra ripināšanas laiku Dti. Fpau tiek automātiski aprēķināts un iestatīts uz transportlīdzekļa ātruma intervāliem 0,06 km/h šādā secībā:

2.25. vienādojums

2.26. vienādojums

2.27. vienādojums

5.2.2.2.6.   Dinamometra iestatījumu verifikācija

5.2.2.2.6.1.   Verifikācijas tests

Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra izmēra ripināšanas laiku DtE, kas atbilst atskaites ātrumam (v0), izmantojot procedūru, kas noteikta 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm. Mērījumus veic vismaz trīs reizes, un no rezultātiem aprēķina vidējo ripināšanas laiku DtE. Šasijas dinamometram iestatīto rites pretestības spēku pie atskaites ātruma FE(v0) aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.28. vienādojums

5.2.2.2.6.2.   Iestatījuma kļūdas aprēķināšana

Iestatījuma kļūdu ε aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.29. vienādojums

Šasijas dinamometru ieregulē no jauna, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem:

Procedūru, kas noteikta 5.2.2.2.6.1. un 5.2.2.2.6.2. punktā, atkārtot, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem. Šasijas dinamometra iestatījumu un novērotās kļūdas reģistrē. Reģistrācijas veidlapu paraugi ir doti testa ziņojuma veidnē, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktu.

5.2.2.3.   Dinamometra sagatavošana, ja iestatījumus iegūst no rites pretestības tabulas

5.2.2.3.1.   Noteiktais transportlīdzekļa ātrums šasijas dinamometram

Rites pretestību uz šasijas dinamometra verificē pie noteiktā transportlīdzekļa ātruma v. To verificē pie vismaz četriem izvēlētiem ātrumiem. Izvēlēto transportlīdzekļa ātruma punktu diapazons (intervāls starp maksimālajiem un minimālajiem punktiem) atrodas uz abām pusēm no atskaites ātruma vai atskaites ātruma diapazona, ja ir vairāk nekā viens atskaites ātrums, par vismaz Dv, kā noteikts 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm. Izvēlētie ātruma punkti, tostarp atskaites ātruma punkti, ir savstarpēji atdalīti ar regulāriem intervāliem ne vairāk kā 20 km/h attālumā.

5.2.2.3.2.   Šasijas dinamometra verifikācija

5.2.2.3.2.1.

Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra mēra ripināšanas laiku, kas atbilst izvēlētajam ātrumam. Ripināšanas laika mērījumu laikā transportlīdzeklis nav jānovieto uz šasijas dinamometra. Ripināšanas laika mērīšanu sāk, kad šasijas dinamometra ātrums pārsniedz testa cikla maksimālo ātrumu.

5.2.2.3.2.2.

Mērījumus veic vismaz trīs reizes, un no rezultātiem aprēķina vidējo ripināšanas laiku DtE.

5.2.2.3.2.3.

Iestatīto ritošās daļas pretestības spēku FE(vj) pie izvēlētā ātruma uz šasijas dinamometra aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2.30. vienādojums

5.2.2.3.2.4.

Iestatījuma kļūdu ε pie izvēlētā ātruma aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2.31. vienādojums

5.2.2.3.2.5.

Šasijas dinamometru ieregulē no jauna, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem: ε ≤ 2 procenti, ja v ≥ 50 km/h; ε ≤ 3 procenti, ja 30 km/h ≤ v < 50 km/h; ε ≤ 10 procenti, ja v < 30 km/h.

5.2.2.3.2.6.

Iepriekš 5.2.2.3.2.1. un 5.2.2.3.2.5. punktā aprakstīto procedūru atkārto, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem. Šasijas dinamometra iestatījumu un novērotās kļūdas reģistrē.

5.2.2.4.

Šasijas dinamometra sistēma atbilst 3. papildinājumā noteiktajām kalibrēšanas un pārbaudes metodēm.

5.2.3.   Analizatoru kalibrēšana

5.2.3.1.

Gāzes daudzumu pie norādītā spiediena, kas saderīgs ar aprīkojuma pareizu darbību, ievada analizatorā, izmantojot plūsmas mērītāju un spiediena samazināšanas vārstu, kas piemontēts katram gāzes cilindram. Ierīci noregulē, lai kā stabilu lielumu uzrādītu lielumu, kas ievadīts standarta gāzes cilindrā. Sākot no iestatījuma, kas iegūts ar vislielākā tilpuma gāzes cilindru, zīmē ierīces noviržu līkni atbilstīgi dažādo izmantoto standarta cilindru saturam. Liesmas jonizācijas tipa analizatoru periodiski atkāroti kalibrē ne retāk kā reizi mēnesī, izmantojot gaisa un propāna vai gaisa un heksāna maisījumus ar nominālo ogļūdeņraža koncentrāciju, kas vienāda ar 50 procentiem un 90 procentiem no pilnas skalas.

5.2.3.2.

Ar tādiem pašiem intervāliem pārbauda nedispersīvas ultravioletās rezonanses absorbcijas tipa analizatorus, izmantojot slāpekļa un CO un slāpekļa un CO2 maisījumus nominālajā koncentrācijā, kas vienāda ar 10, 40, 60, 85 un 90 procentiem no pilnas skalas.

5.2.3.3.

Lai kalibrētu NOX hemiluminiscences analizatoru, izmanto slāpekļa un slāpekļa oksīda (NO) maisījumus ar nominālo koncentrāciju, kas vienāda ar 50 procentiem un 90 procentiem no pilnas skalas. Visu trīs analizatoru tipu kalibrēšanu pārbauda pirms katras testu sērijas, izmantojot gāzu maisījumus, ko mēra koncentrācijā, kura vienāda ar 80 procentiem no pilnas skalas. Var izmantot atšķaidīšanas ierīci 100 procentu kalibrēšanas gāzes koncentrācijas samazināšanai līdz nepieciešamajai koncentrācijai.

5.2.3.4.

Uzkarsēta liesmas jonizācijas tipa detektora (FID) (analizatora) ogļūdeņražu reakcijas pārbaudes procedūra 5.2.3.4.1.   Detektora reakcijas optimizēšana FID noregulē saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām. Lai optimizētu reakciju, visvairāk izmantojamajā darbības diapazonā izmanto propāna piedevu gaisā. 5.2.3.4.2.   Ogļūdeņražu analizatora kalibrēšana Analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu (sk. 5.2.3.6. punktu). Kalibrēšanas līkni nosaka, kā aprakstīts 5.2.3.1.–5.2.3.3. punktā. 5.2.3.4.3.   Dažādu ogļūdeņražu reakcijas koeficienti un ieteicamās robežvērtības Reakcijas koeficients (Rf) konkrētai ogļūdeņražu grupai ir FID C1 rādījuma attiecība pret gāzes cilindra koncentrāciju, izteiktu kā ppm C1. Testa gāzes koncentrācijas līmenis ir tāds, lai darbības diapazonā dotu reakciju aptuveni 80 procenti no pilnas skalas. Koncentrācijas precizitātei jābūt ± 2 procenti attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts ar tilpumu. Turklāt gāzes cilindrs ir iepriekš 24 stundas sagatavots temperatūrā 293,2–303,2 K (20–30 °C). Reakcijas koeficientus nosaka, uzsākot analizatora ekspluatāciju un pēc tam – tā galveno apkopju laikā. Izmantojamās testa gāzes un ieteicamie reakcijas koeficienti ir šādi: metāns un attīrīts gaiss: 1.00 < Rf < 1.15 vai 1,00 < Rf < 1,05 transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi/biometānu; propilēns un attīrīts gaiss: 0,90 < Rf < 1,00. toluols un attīrīts gaiss: 0,90 < Rf < 1,00. Šīs vērtības dotas salīdzinājumā ar propāna un attīrīta gaisa reakcijas koeficientu (Rf) 1,00.

5.2.3.5.

Cieto daļiņu masas emisiju mērīšanas aprīkojuma kalibrēšanas un verifikācijas procedūras 5.2.3.5.1.   Plūsmas mērītāja kalibrēšana Tehniskais dienests pārbauda, vai plūsmas mērītājam 12 mēnešos pirms testa vai kopš jebkādiem remontdarbiem vai izmaiņām, kas varētu ietekmēt kalibrēšanu, ir izdots kalibrēšanas sertifikāts, kas apliecina atbilstību izsekojamam standartam. 5.2.3.5.2.   Mikrosvaru kalibrēšana Tehniskais dienests pārbauda, vai mikrosvariem 12 mēnešos pirms testa ir izdots kalibrēšanas sertifikāts, kas apliecina atbilstību izsekojamam standartam. 5.2.3.5.3.   Standartfiltru svēršana Lai noteiktu konkrēto standartfiltru svaru, vismaz divus nelietotus standartfiltrus nosver astoņu stundu laikā pēc parauga ņemšanas filtru svēršanas, bet vēlams tos svērt vienlaikus ar paraugu ņemšanas filtru. Standartfiltriem ir tādi paši izmēri un materiāls kā paraugu ņemšanas filtriem. Ja kāda standartfiltra īpatnējais svars starp paraugu ņemšanas filtru svēršanas reizēm mainās par vairāk nekā ±5 μg, paraugu ņemšanas filtru un standartfiltrus no jauna sagatavo svēršanas telpā un tad atkal nosver. Standartfiltru svara salīdzinājumu veic starp šo filtru īpatnējo svaru un konkrētā filtra īpatnējā svara slīdošo vidējo lielumu. Slīdošo vidējo lielumu aprēķina no īpatnējā svara rādītājiem, kas reģistrēti laikā, kopš standarta filtri ievietoti svēršanas telpā. Vidējā lieluma noteikšanas periods ir no vienas līdz 30 dienām. Ir atļauta paraugu ņemšanas un standartfiltru vairākkārtēja sagatavošana un pārsvēršana laika periodā līdz 80 stundām pēc gāzes mērījumiem emisiju testā. Ja minētajā laikposmā vairāk nekā puse standartfiltru atbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtra svērumu var uzskatīt par derīgu. Ja šā laikposma beigās izmantoti divi standartfiltri un viens no tiem neatbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtra svērumu var uzskatīt par derīgu, ja summa absolūtajām atšķirībām starp abu standartfiltru īpatnējo un slīdošo vidējo svaru ir 10 μg vai mazāka. Ja mazāk nekā puse standartfiltru atbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtru likvidē un emisiju testu atkārto. Visus standartfiltrus likvidē un aizstāj 48 stundu laikā. Visos citos gadījumos standartfiltrus aizstāj vismaz reizi 30 dienās, un tas notiek tā, ka nevienu paraugu ņemšanas filtru nesver bez salīdzināšanas ar standartfiltru, kurš ir atradies svēršanas telpā vismaz vienu dienu. Ja nav izpildīti 4.5.3.12.1.3.4. punktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru svērumi atbilst 5.2.3.5.3. punktā minētajiem kritērijiem, transportlīdzekļa izgatavotājam ir iespēja akceptēt paraugu ņemšanas filtru svaru vai anulēt testus, salabojot svēršanas telpas kontroles sistēmu un atkārtojot testu. 1.6.    attēls

5.2.3.6.

Standartgāzes 5.2.3.6.1.   Ķīmiski tīras gāzes Nepieciešamības gadījumā kalibrēšanai un izmantošanai ir jābūt pieejamām šādām tīrām gāzēm: attīrīts slāpeklis (tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO); attīrīts sintētisks gaiss: (tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO); skābekļa saturs no 18 līdz 21 procentiem no tilpuma; attīrīts skābeklis (tīrība >99,5 procenti tilp. O2); attīrīts ūdeņradis (un maisījums, kas satur hēliju) (tīrība ≤ 1 ppm C1, ≤ 400 ppm CO2); oglekļa monoksīds (minimālā tīrība 99,5 procenti); propāns: (minimālā tīrība 99,5 procenti). 5.2.3.6.2.   Kalibrēšanas gāze un standartgāze Ir pieejami gāzu maisījumi ar šādu ķīmisko sastāvu: (a) C3H8 un attīrīts sintētisks gaiss (sk. 5.2.3.5.1. punktu); (b) CO un attīrīts slāpeklis; (c) CO2 un attīrīts slāpeklis; (d) NO un attīrīts slāpeklis (NO2 daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 procentus no NO satura). Kalibrēšanas gāzes faktiskā koncentrācija ir ± 2 % robežās no noteiktā skaitļa.

5.2.3.6.

Atšķaidīšanas sistēmas kalibrēšana un verifikācija Atšķaidīšanas sistēmu kalibrē un verificē, un tā atbilst 4. papildinājuma prasībām.

5.2.4.   Testa transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana

5.2.4.1.

Testa transportlīdzekli nogādā uz testa vietu, un veic šādas darbības: — degvielas tvertnes iztukšo pa ierīkotajām degvielas tvertņu iztukšošanas atverēm un līdz pusei piepilda ar noteikto testa degvielu, kas noteikta 2. papildinājumā; — testa transportlīdzekli uzbrauc vai uzstumj uz dinamometra un darbina atbilstīgi piemērojamajam testa ciklam, kā noteikts attiecīgajai transportlīdzekļa (apakš)kategorijai 6. papildinājumā. Transportlīdzeklim nav jābūt aukstam, un to var izmantot, lai iestatītu dinamometra jaudu.

5.2.4.2.

Lai noteiktu minimālo droseļvārsta darbību nolūkā uzturēt pienācīgu attiecību starp ātrumu un laiku, vai lai varētu veikt paraugu ņemšanas sistēmas pielāgojumus, testa punktos var veikt izmēģinājuma braucienus atbilstoši noteiktajam braukšanas režīma grafikam.

5.2.4.3.

Piecu minūšu laikā no iepriekšējas sagatavošanas pabeigšanas testa transportlīdzekli nobrauc no dinamometra, un to var iebraukt vai iestumt uzsūkšanās zonā, lai novietotu stāvēšanai. Transportlīdzekli tur 6–36 stundas pirms I tipa aukstās iedarbināšanas testa vai līdz brīdim, kad motoreļļas temperatūra TO vai dzesēs šķidruma temperatūra TC, vai aizdedzes sveču ligzdu/blīvju temperatūra TP (tikai gaisa dzesētam motoram) ir vienāda ar gaisa temperatūru uzsūkšanās telpā 2 K robežās.

5.2.4.4.

Lai izmērītu cietās daļiņas, 6–36 stundas pirms testēšanas veic piemērojamo testa ciklu no Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļas, pamatojoties uz minētās regulas IV pielikumu. Piemērojamā testa cikla tehniskie dati ir noteikti 6. papildinājumā, un piemērojamo testa ciklu izmanto arī transportlīdzekļa iepriekšējai sagatavošanai. Izbrauc trīs secīgus ciklus. Dinamometra iestatījums ir, kā norādīts 4.5.6. punktā.

5.2.4.5.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar netiešas iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoru, attiecīgi var sagatavot ar WMTC vienu pirmās daļas, vienu otrās daļas un diviem trešās daļas braukšanas cikliem. Testēšanas vietā, kur zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekļa testa rezultāti var tikt piesārņoti ar atliekām no iepriekšējā testa, kas veikts transportlīdzeklim ar augstu cieto daļiņu emisiju līmeni, ir ieteicams paraugu ņemšanas aprīkojuma iepriekšējas sagatavošanas nolūkos zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzeklim veikt 20 minūšu vienmērīgas braukšanas ciklu ar ātrumu 120 km/h vai 70 % no maksimālā projektētā ātruma transportlīdzekļiem, kuri nespēj sasniegt 120 km/h, kam seko trīs secīgi otrās daļas un trešās daļas WMTC cikli, ja tas ir iespējams. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testa transportlīdzekļus glabā telpā, kurā ir salīdzinoši pastāvīga temperatūra 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo pirmapstrādi veic vismaz sešas stundas, un tā turpinās, līdz motora eļļas un dzeses šķidruma, ja tāds ir, temperatūra atrodas ± 2 K robežās no telpas temperatūras. Ja izgatavotājs to pieprasa, testu veic ne vēlāk kā 30 stundas pēc tam, kad transportlīdzeklis ir darbināts tā parastajā temperatūrā.

5.2.4.6.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un ko darbina ar LPG, dabasgāzi/biometānu, H2NG, ūdeņradi vai kas aprīkoti tā, ka tos var darbināt vai nu ar benzīnu, vai LPG, dabasgāzi/biometānu, H2NG vai ūdeņradi, starp testiem ar pirmo gāzveida standartdegvielu un otro gāzveida standartdegvielu transportlīdzekli iepriekš sagatavo pirms testa ar otro standartdegvielu. Šāda iepriekšēja sagatavošana ar otro standartdegvielu ietver iepriekšējas sagatavošanas ciklu, kas sastāv no viena pirmās daļas, viena otrās daļas un diviem trešās daļas WMTC cikliem, kā aprakstīts 6. papildinājumā. Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta piekrišanu šo iepriekšējo sagatavošanu var pagarināt. Dinamometra iestatījums ir tāds, kā norādīts šā pielikuma 4.5.6. punktā.

5.2.5.   Emisiju testi

5.2.5.1.   Motora iedarbināšana un atkārtota iedarbināšana

5.2.5.1.1.

Motoru iedarbina saskaņā ar izgatavotāja ieteiktajām iedarbināšanas procedūrām. Testa ciklu sāk, kad tiek iedarbināts motors.

5.2.5.1.2.

Testa transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar automātiskajiem gaisa padeves vārstiem, darbina saskaņā ar izgatavotāja ekspluatācijas norādījumiem vai īpašnieka rokasgrāmatu, kurā aprakstīta gaisa vārstu iestatīšana un apgriezienu samazināšanās („kick-down”) no aukstās iedarbināšanas paaugstinātajiem tukšgaitas apgriezieniem. WMTC gadījumā, kā noteikts 6. papildinājumā, transmisiju pārslēdz pārnesumā 15 sekundes pēc motora iedarbināšanas. Nepieciešamības gadījumā var izmantot bremzes, lai neļautu piedziņas riteņiem griezties. ECE R40 vai 47 ciklu gadījumā transmisiju pārslēdz pārnesumā piecas sekundes pirms pirmā paātrinājuma.

5.2.5.1.3.

Testa transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar manuāliem gaisa padeves vārstiem, darbina saskaņā ar izgatavotāja ekspluatācijas norādījumiem vai īpašnieka rokasgrāmatu. Ja norādījumos ir paredzēti laiki, darbināšanas laiku var noteikt 15 sekunžu robežās no ieteicamā laika.

5.2.5.1.4.

Vadītājs vajadzības gadījumā var izmantot gaisa padeves vārstu, droseļvārstu u. tml., uzturētu motora darbību.

5.2.5.1.5.

Ja izgatavotāja ekspluatācijas norādījumos vai īpašnieka rokasgrāmatā nav norādīta siltās motora iedarbināšanas procedūra, motoru (motoriem ar automātisko vai manuālo gaisa padeves vārstu) iedarbina, atverot droseļvārstu līdz aptuveni pusei un veicot motora palaišanu, līdz tas sāk darboties.

5.2.5.1.6.

Ja aukstās iedarbināšanas laikā testa transportlīdzeklis nesāk darboties pēc desmit sekunžu ilgas palaišanas vai desmit manuālā palaišanas mehānisma izmantošanas cikliem, palaišanu izbeidz un konstatē iedarbināšanas atteices iemeslu. Apgriezienu skaitītāju uz pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīces izslēdz, un paraugu ņemšanas solenoīda vārstus šā diagnostikas perioda laikā iestata gaidstāves pozīcijā. Turklāt diagnostikas perioda laikā vai nu izslēdz CVS ventilatoru, vai atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurules.

5.2.5.1.7.

Ja iedarbināšanas atteice ir saistīta ar kļūdainu rīcību, testa transportlīdzeklim ieplāno jaunu aukstās iedarbināšanas testa laiku. Ja iedarbināšanas atteici izraisījusi transportlīdzekļa kļūdaina darbība, var veikt korektīvus pasākumus (ievērojot neplānotās apkopes noteikumus), kas ilgst mazāk par 30 minūtēm, un turpina testu. Paraugu ņemšanas sistēmu atkārtoti aktivizē vienlaicīgi ar palaišanas sākšanu. Braukšanas režīma grafika laika secību sāk, kad tiek iedarbināts motors. Ja iedarbināšanas atteici izraisījusi transportlīdzekļa kļūdaina darbība un transportlīdzekli nevar iedarbināt, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, veic korektīvus pasākumus (ievērojot neplānotās apkopes noteikumus), un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.5.1.8.

Ja karstās iedarbināšanas laikā testa transportlīdzeklis nesāk darboties pēc desmit sekunžu ilgas palaišanas vai desmit manuālā palaišanas mehānisma izmantošanas cikliem, palaišanu izbeidz, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, veic korektīvus pasākumus, un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.5.1.9.

Ja iedarbinot, motors sāk „darboties nepareizi”, vadītājs atkārto ieteikto iedarbināšanas procedūru (piem., gaisa padeves vārsta atiestatīšana u. c.).

5.2.5.2.   Noslāpšana

5.2.5.2.1.

Ja motors noslāpst tukšgaitas periodā, to tūlīt atkārtoti iedarbina, un testu turpina. Ja motoru nevar iedarbināt pietiekami drīz, lai ļautu ar transportlīdzekli veikt nākamo paātrinājumu, kā paredzēts, braukšanas režīma grafika rādītāju aptur. Kad transportlīdzekli iedarbina atkārtoti, arī braukšanas režīma grafika rādītāju iedarbina atkārtoti.

5.2.5.2.2.

Ja motors noslāpst jebkādā citā darbības režīmā, kas nav tukšgaitas režīms, braukšanas režīma grafika rādītāju aptur, testa transportlīdzekli iedarbina atkārtoti, tā ātrumu palielina līdz ātrumam, kas vajadzīgs attiecīgajā brīdī saskaņā ar braukšanas grafiku, un testu turpina. Palielinot ātrumu līdz šim punktam, pārnesumus pārslēdz saskaņā ar 4.5.5. punktu.

5.2.5.2.3.

Ja testa transportlīdzekli neizdodas atkārtoti iedarbināt vienas minūtes laikā, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.6.   Braukšanas norādījumi

5.2.6.1.

Ar testa transportlīdzekli brauc, veicot minimālas darbības ar droseļvārstu, lai saglabātu vēlamo ātrumu. Nav atļauts vienlaicīgi darbināt bremzes un droseļvārstu.

5.2.6.2.

Ja testa transportlīdzekļa ātrumu nevar palielināt līdz norādītajam, to darbina ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, līdz ruļļa ātrums sasniedz vērtību, kas attiecīgajam laikam noteikta braukšanas režīma grafikā.

5.2.7.   Dinamometra testi

5.2.7.1.

Viss dinamometra tests sastāv no secīgām daļām, kā aprakstīts 4.5.4. punktā.

5.2.7.2.

Attiecībā uz katru testu veic šādus pasākumus: a) novieto transportlīdzekļa piedziņas riteni uz dinamometra, neiedarbinot motoru; b) ieslēdz transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatoru; c) visiem testa transportlīdzekļiem, paraugu izvēles vārstiem esot pozīcijā “standby” (gaidstāve), pievieno tukšus paraugu ņemšanas maisus atšķaidīto emisiju un atšķaidīšanas gaisa paraugu savākšanas sistēmām; d) iedarbina CVS (ja tas vēl nav ieslēgts), paraugu ņemšanas sūkņus un temperatūras reģistratoru. (Pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīces siltummainim, ja to izmanto, un paraugu ņemšanas līnijām pirms testa sākšanas jābūt iepriekš uzsildītām līdz to attiecīgajai darba temperatūrai); e) paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam, un gāzes plūsmas mērīšanas ierīces noregulē nulles pozīcijā; — gāzveida paraugu (izņemot ogļūdeņražus) maisiem minimālais plūsmas ātrums ir 0,08 litri sekundē; — ogļūdeņražu paraugiem liesmas jonizācijas tipa detektora (FID) (vai uzkarsēta liesmas jonizācijas tipa detektora (HFID), ja izmanto transportlīdzekļus, ko darbina ar metanolu) minimālais plūsmas ātrums ir 0,031 litri sekundē; f) pievieno elastīgo izplūdes cauruli pie transportlīdzekļa izplūdes caurulēm; g) ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīcei, novieto paraugu izvēles vārstus tā, lai tie virzītu paraugu plūsmu “pārejas” izplūdes paraugu ņemšanas maisā, “pārejas” atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas maisā, pagriež atslēgu un sāk motora palaišanu; h) pārslēdz transmisiju pārnesumā; i) sāk transportlīdzekļa sākotnējo paātrinājumu, kā noteikts braukšanas režīma grafikā; j) transportlīdzekli darbina saskaņā ar 4.5.4. punktā norādītajiem braukšanas cikliem; k) 1. daļas vai aukstā stāvokļa 1. daļas beigās vienlaicīgi pārslēdz paraugu ņemšanas plūsmas no pirmajiem maisiem un paraugiem uz otrajiem maisiem un paraugiem, izslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 1 un ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 2; l) tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas spēj izpildīt WMTC 3. daļu, 2. daļas beigās vienlaicīgi pārslēdz paraugu ņemšanas plūsmas no otrajiem maisiem un paraugiem uz trešajiem maisiem un paraugiem, izslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 2 un ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 3; m) pirms jaunas daļas sākšanas reģistrē izmērītos ruļļa vai vārpstas apgriezienus un atiestata skaitītāju vai to pārslēdz uz otro skaitītāju. Cik vien iespējams drīz pārslēdz izplūdes un atšķaidīšanas gaisa paraugu plūsmu uz analizējošo sistēmu, un paraugus apstrādā saskaņā ar 6. punktu, lai iegūtu stabilu izplūdes maisa parauga rādījumu visos analizatoros 20 minūšu laikā pēc testa paraugu ņemšanas posma beigām; n) motoru izslēdz divas sekundes pēc testa pēdējās daļas beigām; o) tūlīt pēc paraugu ņemšanas perioda beigām izslēdz dzesēšanas ventilatoru; p) izslēdz pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīci (CVS) vai kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi cauruli vai atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurulēm; q) atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurulēm un noņem transportlīdzekli no dinamometra; r) salīdzināšanai un analīzei sekundi pa sekundei novēro emisiju datus (atšķaidītā gāze), kā arī maisu rezultātus.

6.    Rezultātu analīze

6.1.   I tipa testi

6.1.1.   Izplūdes emisiju un degvielas patēriņa analīze

6.1.1.1.   Maisos ietverto paraugu analīze

Analīzi sāk cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testu beigām, lai noteiktu:

6.1.1.2.   Analizatoru kalibrēšana un koncentrācijas rezultāti

Rezultātu analīze jāveic šādos posmos:

6.1.1.3.   Nobrauktā attāluma mērīšana

Attālumu (S), kas faktiski nobraukts testa daļā, aprēķina, no kumulatīvā skaitītāja nolasīto apgriezienu skaitu (sk. 5.2.7. punktu) reizinot ar ruļļa apkārtmēru. Šo attālumu izsaka kilometros.

6.1.1.4.   Izplūdes gāzu daudzuma noteikšana

Ziņojumā iekļaujamos testa rezultātus katram testam un katrai cikla daļai aprēķina, izmantojot turpmāk norādītās formulas. Visu emisiju testu rezultātus, izmantojot ASTM E 29-67 noteikto noapaļošanas metodi, noapaļo līdz ciparu skaitam aiz komata, ko iegūst izsakot piemērojamo standartu līdz trim zīmīgiem cipariem.

6.1.1.4.1.   Kopējais atšķaidītās gāzes tilpums

Kopējo atšķaidītās gāzes tilpumu, izteiktu m3 uz cikla daļu un koriģētu atbilstoši standartapstākļiem 273,2 K (0 °C) un 101,3 kPa, aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.32. vienādojums

kur:

▼M1

6.1.1.4.2.   Ogļūdeņraži (HC)

Nesadegušo ogļūdeņražu masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.33. vienādojums

kur:

Ogļūdeņražu, kas nav metāns (NMHC), koncentrāciju aprēķina šādi:

2.35. vienādojums

CNMHC = CTHC – (Rf CH4 · CCH4)

kur:

6.1.1.4.3.   Oglekļa monoksīds (CO)

Oglekļa monoksīda masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.36. vienādojums

kur:

6.1.1.4.4.   Slāpekļa oksīdi (NOx)

Slāpekļa oksīdu masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.38. vienādojums

kur:

6.1.1.4.5.   Cieto daļiņu masa

Cieto daļiņu emisiju Mp (mg/km) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

Ja veikta korekcija cieto daļiņu fona līmenim no atšķaidīšanas sistēmas, to nosaka saskaņā ar 5.2.1.5. punktu. Tādā gadījumā cieto daļiņu masu (mg/km) aprēķina šādi:

Ja fona korekcijas piemērošanas rezultātā cieto daļiņu masas skaitlis (mg/km) ir negatīvs, uzskata, ka rezultāts ir nulle mg/km cieto daļiņu masas.

6.1.1.4.6.   Oglekļa dioksīds (CO2)

Oglekļa dioksīda masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.46. vienādojums

kur:

6.1.1.4.7.   Atšķaidījuma koeficients (DiF)

Atšķaidījuma koeficientu aprēķina šādi.

Šajos vienādojumos:

=

CO2 koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta procentos no tilpuma;

CHC

=

HC koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta ppm oglekļa ekvivalenta;

CCO

=

CO koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē parauga maisā, izteikta ppm;

=

H2O koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta procentos no tilpuma;

=

H2O koncentrācija gaisā, ko izmanto atšķaidīšanai, izteikta procentos no tilpuma;

=

ūdeņraža koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē parauga maisā, izteikta ppm;

A

=

dabasgāzes/biometāna daudzums H2NG maisījumā, izteikts procentos no tilpuma.

▼B

6.1.1.5.   I tipa testa rezultātu izsvēršana

6.1.1.5.1.

Ar atkārtotiem mērījumiem (sk. 5.1.1.2. punktu) piesārņotāju (mg/km) un CO2 emisiju rezultātiem, kas iegūti, izmantojot 6.1.1. punktā aprakstīto aprēķina metodi, un degvielas/elektroenerģijas patēriņam un braukšanas attālumam elektriskā režīmā, kas noteikts saskaņā ar VII pielikumu, nosaka vidējo aritmētisko rezultātu katrai cikla daļai. 6.1.1.5.1.1.    ►M1  Rezultātu izsvēršana no ECE R40 un ECE R47 testa cikliem ◄ ANO EEK Noteikumu Nr. 40 un Noteikumu Nr. 47 testa ciklu aukstā posma (vidējo) rezultātu apzīmē kā R1; ANO EEK Noteikumu Nr. 40 un Noteikumu Nr. 47 testa ciklu siltā posma (vidējo) rezultātu apzīmē kā R2. Izmantojot šos piesārņotāju (mg/km) un CO2 (g/km) emisiju rezultātus, atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas, kas definēta 6.3. punktā, aprēķina galīgo rezultātu R, izmantojot šādus vienādojumus: 2.52. vienādojums kur: w1 = svēruma koeficients aukstajam posmam; w2 = svēruma koeficients siltajam posmam. 6.1.1.5.1.2.    WMTC rezultātu izsvēršana 1. daļas (vidējo) rezultātu vai 1. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R1, 2. daļas (vidējo) rezultātu vai 2. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R2, un 3. daļas (vidējo) rezultātu vai 3. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R3. Izmantojot šos emisiju (mg/km) un degvielas patēriņa (litri/100 km) rezultātus, atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas, kas definēta 6.1.1.6.2. punktā, aprēķina galīgo rezultātu R, izmantojot šādus vienādojumus: 2.53. vienādojums kur: w1 = svēruma koeficients aukstajam posmam; w2 = svēruma koeficients siltajam posmam. 2.54. vienādojums kur: wn = svēruma koeficienta posms n (n = 1, 2 vai 3).

6.1.1.6.2.

Katram piesārņotāju emisijas komponentam izmanto 1.9. tabulā (Euro 4) un 1.10. tabulā (Euro 5) norādītās oglekļa dioksīda emisiju svērtās vērtības. 6.1.1.6.2.1. 1.9.  tabula I tipa testa cikli (piemērojami arī VII un VIII tipa testiem) Euro 4 atbilstīgiem L kategorijas transportlīdzekļiem, piemērojamie svēruma vienādojumi un svēruma koeficienti Transportlīdzekļa kategorija Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums Testa cikls Vienādojuma Nr. Svēruma koeficienti L1e-A Pašgājējs divritenis ECE R47 2.52. w1 = 0,30 w2 = 0,70 L1e-B Divu riteņu mopēds L2e Trīs riteņu mopēds L6e-A Vieglais ceļu kvadricikls L6e-B Vieglais kvadrimobilis L3e L4e Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  < 130 km/h WMTC, 2. posms 2.53. w1 = 0,30 w2 = 0,70 L5e-A Tricikls v max  < 130 km/h L7e-A Smagais ceļu kvadricikls v max  < 130 km/h L3e L4e Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  ≥ 130 km/h WMTC, 2. posms 2.54. w1 = 0,25 w2 = 0,50 w3 = 0,25 L5e-A Tricikls v max  ≥ 130 km/h L7e-A Smagais ceļu kvadricikls v max  ≥ 130 km/h L5e-B Komercijas tricikls ECE R40 2.52. w1 = 0,30 w2 = 0,70 L7e-B Apvidus transportlīdzekļi L7e-C Smagais kvadrimobilis 6.1.1.6.2.2. 1.10.  tabula I tipa testa cikli (piemērojami arī VII un VIII tipa testiem) Euro 5 atbilstīgiem L kategorijas transportlīdzekļiem, piemērojamie svēruma vienādojumi un svēruma koeficienti Transportlīdzekļa kategorija Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums Testa cikls Vienādojuma Nr. Svēruma koeficienti L1e-A Pašgājējs divritenis WMTC 3. posms 2.53. w1 = 0,50 w2 = 0,50 L1e-B Divu riteņu mopēds L2e Trīs riteņu mopēds L6e-A Vieglais ceļu kvadricikls L6e-B Vieglais kvadrimobilis L3e L4e Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  < 130 km/h 2.53. w1 = 0,50 w2 = 0,50 L5e-A Tricikls v max  < 130 km/h L7e-A Smagais ceļu kvadricikls v max  < 130 km/h L3e L4e Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  ≥ 130 km/h 2.54. w1 = 0,25 w2 = 0,50 w3 = 0,25 L5e-A Tricikls v max  ≥ 130 km/h L7e-A Smagais ceļu kvadricikls v max  ≥ 130 km/h L5e-B Komercijas tricikls 2.53. w1 = 0,30 w2 = 0,70 L7e-B Apvidus transportlīdzekļi L7e-C Smagais kvadrimobilis

7.    Reģistrējamie dati

Attiecībā uz katru testu reģistrē šādu informāciju:

---

papildinājums

II pielikumā izmantotie simboli

Ap1.1. tabula.

II pielikumā izmantotie simboli

---

2. papildinājums

Standartdegvielas

1.    Standartdegvielu specifikācijas transportlīdzekļu testēšanai vides testos, jo īpaši izplūdes gāzu un iztvaikošanas emisiju testēšanai

---

3. papildinājums

Šasijas dinamometra sistēma

1.    Specifikācija

1.1.   Vispārīgas prasības

1.2.   Īpašas prasības

2.    Dinamometra kalibrēšanas procedūra

2.1.   Ievads

Šajā papildinājumā ir aprakstīta metode, kas izmantojama, lai noteiktu slodzi, ko absorbē dinamometra bremze. Absorbētā slodze sastāv no slodzes, kas tiek absorbēta ar berzi un slodzes, ko absorbē jaudas absorbēšanas ierīce. Dinamometru iedarbina ārpus testa ātrumu diapazona. Tad ierīci, ko izmanto dinamometra palaišanai, atvieno; piedziņas ruļļa rotācijas ātrums samazinās. Ruļļu kinētisko enerģiju izkliedē spēka absorbcijas ierīce un berzes ietekme. Šajā metodē neņem vērā pārmaiņas ruļļa iekšējā berzes ietekmē, ko rada ruļļi ar vai bez transportlīdzekļa. Neņem vērā aizmugurējā ruļļa berzes ietekmi, ja tas ir brīvs.

2.2.

Slodzes indikatora kalibrēšana pie 80 km/h, kā minēts 1.1.3.1. punktā, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri nevar sasniegt 80 km/h. Slodzes indikatora kalibrēšanai 80 km/h vai piemērojamā slodzes indikatora noteikšanai attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h, kurš minēts 1.1.3.1. punktā, izmanto turpmāk izklāstīto procedūru kā absorbētās slodzes funkciju (sk. arī Ap3.1. attēlu). 2.2.1. Izmēra rotācijas ātrumu rullim, ja tas vēl nav izdarīts. Var izmantot seglu iekārtu, apgriezienu mērītāju vai kādu citu metodi. 2.2.2. Novieto transportlīdzekli uz dinamometra vai izmanto citu dinamometra iedarbināšanas metodi. 2.2.3. Izmanto spararatu vai jebkuru citu inerces imitēšanas sistēmu attiecīgajai inerces klasei. Ap3.1. attēls. šasijas dinamometra absorbētā jauda Paskaidrojums: 2.2.4. Darbina dinamometru līdz transportlīdzekļa ātrumam 80 km/h vai līdz transportlīdzekļa atskaites ātrumam, kā minēts 1.1.3.1. punktā attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h. 2.2.5. Atzīmē norādīto slodzi Fi (N). 2.2.6. Darbina dinamometru līdz ātrumam 90 km/h vai līdz attiecīgajam transportlīdzekļa atskaites ātrumam, kā minēts 1.1.3.1. punktā, plus 5 km/h attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h. 2.2.7. Atvieno ierīci, kas iedarbina dinamometru. 2.2.8. Reģistrē laiku, kas nepieciešams, lai dinamometrs no transportlīdzekļa ātruma 85 km/h nonāktu līdz ātrumam 75 km/h vai — attiecībā uz Ap8.1. tabulā minētajiem transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h un — reģistrē laiku starp vj + 5 km/h līdz vj – 5 km/h. 2.2.9. Noregulē slodzes absorbcijas ierīci citā līmenī. 2.2.10. Prasības, kas minētas 2.2.4.–2.2.9. punktā, atkārto pietiekami bieži, lai ietvertu izmantoto slodžu diapazonu. 2.2.11. Aprēķina absorbēto slodzi, izmantojot šādu formulu: Ap3.2. vienādojums kur: F = absorbētā slodze (N); mi = ekvivalentā inerce, izteikta kg (neiekļaujot brīvā aizmugurējā ruļļa inerces ietekmi); Δv = transportlīdzekļa ātruma novirze, izteikta m/s (10 km/h = 2,775 m/s); Δt = laiks, ko patērē rullis, lai samazinātu ātrumu no 85 km/h uz 75 km/h vai — attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h — attiecīgi no 35 km/h uz 25 km/h vai no 20 km/h uz 10 km/h, kā minēts 7. papildinājuma Ap7.1. tabulā. 2.2.12. Ap3.2. attēlā parādīta uzrādītā slodze pie 80 km/h attiecībā pret slodzi, kas absorbēta pie ātruma 80 km/h. Ap3.2. attēls Slodze, kas norādīta pie 80 km/h, attiecībā pret slodzi, kas absorbēta pie ātruma 80 km/h 2.2.13. Prasības, kas aprakstītas 2.2.3.–2.2.12. punktā, atkārto visām izmantojamajām inerces klasēm.

2.3.	Slodzes indikatora kalibrēšana pie citiem ātrumiem Procedūras, kas aprakstītas 2.2. punktā, atkārto tik bieži, cik nepieciešams izvēlētajiem transportlīdzekļa ātrumiem.

2.4.	Spēka vai griezes momenta kalibrēšana Šo pašu procedūru izmanto spēka vai griezes momenta kalibrēšanai.

3.    Slodzes līknes verifikācija

3.1.   Procedūra

Dinamometra slodzes absorbēšanas līkni ar atskaites iestatījumu pie ātruma 80 km/h vai — attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nevar sasniegt 80 km/h — pie attiecīgajiem transportlīdzekļa atskaites ātrumiem, kas minēti 1.1.3.1. punktā, verificē, kā izklāstīts turpmāk.

4.    Imitētās inerces verifikācija

4.1.   Mērķis

Šajā papildinājumā izklāstītā metode ļauj pārbaudīt, vai dinamometra imitētā kopējā inerce ekspluatācijas cikla braukšanas posmā ir izmantota apmierinoši. Šasijas dinamometra izgatavotājs norāda metodi, saskaņā ar kuru pārbaudīt 4.3. punktā noteiktās specifikācijas.

4.2.   Princips

4.2.1.   Darba vienādojumu sagatavošana

Tā kā dinamometra ruļļu rotēšanas ātrums ir mainīgs, spēku uz ruļļa(-u) virsmas var izteikt ar šādu formulu:

Ap3.3. vienādojums

kur:

Piezīme. Šīs formulas paskaidrojums ar atsauci uz dinamometriem ar mehāniski imitētu inerci ir pievienots atsevišķi.

Tādējādi kopējo inerci izsaka šādi:

Ap3.4. vienādojums

kur:

Kopējo inerci (I) nosaka paātrinājuma vai palēninājuma testa laikā ar vērtībām, kas nav zemākas par tām, kuras iegūtas darbības ciklā.

4.2.2.   Specifikācija kopējās inerces aprēķinam

Testa un aprēķina metodes ļauj noteikt kopējo inerci (I) ar relatīvo kļūdu (ΔI/I), kas mazāka par ± 2 procentiem.

4.3.   Specifikācija

4.3.1.

Kopējās imitētās inerces (I) masa paliek tāda pati kā teorētiskā ekvivalentās inerces vērtība (sk. 5. papildinājumu) šādās robežās: 4.3.1.1. ± 5 procenti no teorētiskās vērtības katrai momentānajai vērtībai; 4.3.1.2. ± 2 procenti no teorētiskās vērtības vidējai vērtībai, kas aprēķināta katram cikla posmam. Attiecībā uz 4.3.1.1. punktā minēto vērtību tiek pieļauta novirze līdz ± 50 procentiem uz vienu sekundi palaišanas laikā un — transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu — uz divām sekundēm pārnesumu maiņas laikā.

4.4.   Verifikācijas procedūra

4.4.1.

Verifikāciju veic katrā testā visos testa ciklos, kas noteikti II pielikuma 6. papildinājumā.

4.4.2.

Tomēr, ja 4.3. punkta prasības ir izpildītas ar momentānajiem paātrinājumiem, kas ir vismaz trīs reizes lielāki vai mazāki par teorētiskā cikla rezultātos iegūtajām vērtībām, 4.4.1. punktā aprakstītā verifikācija nav nepieciešama.

---

4. papildinājums

Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma

1.    Sistēmas specifikācija

1.1.   Sistēmas pārskats

Izmanto pilnas plūsmas izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmu. Šim nolūkam nepieciešams, lai transportlīdzekļa izplūdes gāzes pastāvīgi atšķaidītu ar apkārtējo gaisu kontrolētos apstākļos. Izmēra izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukuma kopējo tilpumu, un analizēšanai ievāc pastāvīgi proporcionālu tā paraugu. Piesārņotāju daudzumu nosaka no parauga koncentrācijām, kas koriģētas saistībā ar piesārņotāju saturu apkārtējā gaisā un kopējo plūsmu visā testa laikā. Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma sastāv no pārvada caurules, sajaukšanas kameras un atšķaidīšanas tuneļa, atšķaidīšanas gaisa kondicionētāja, iesūkšanas ierīces un plūsmas mērīšanas ierīces. Paraugu ņemšanas zondes ievieto atšķaidīšanas tunelī, kā norādīts 3., 4. un 5. papildinājumā. Šajā punktā minētā sajaukšanas kamera ir trauks, kura piemēri ir redzami Ap4.1. un Ap4.2. attēlā un kurā transportlīdzekļa izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisu sajauc, lai pie šīs kameras izejas tas būtu viendabīgs maisījums.

1.2.   Vispārīgas prasības

1.2.1.

Transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida ar pietiekamu daudzumu apkārtējā gaisa, lai novērstu jebkādu ūdens kondensāciju parauga ņemšanas un mērīšanas sistēmā jebkādos apstākļos, kas varētu būt vērojami testa laikā.

1.2.2.

Gaisa un izplūdes gāzu sajaukums ir viendabīgs tajā vietā, kur atrodas paraugu ņemšanas zonde (sk. 1.3.3. punktu). Paraugu ņemšanas zonde paņem reprezentatīvu atšķaidītu izplūdes gāzu paraugu.

1.2.3.

Sistēma ir tāda, lai ļautu izmērīt atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo tilpumu.

1.2.4.

Paraugu ņemšanas sistēma ir gāzu necaurlaidīga. Mainīgas atšķaidīšanas paraugu ņemšanas sistēmas konstrukcijai un materiāliem ir jābūt tādiem, lai nemainītu piesārņojošo vielu koncentrāciju atšķaidītajās izplūdes gāzēs. Ja kāda sastāvdaļa sistēmā (siltummainis, ciklona atdalītājs, gaisa kompresors u. c.) maina kādas piesārņojošas gāzveida vielas koncentrāciju atšķaidītajās gāzēs un problēmu nevar novērst, paraugu ņemšanu šai piesārņojošai vielai veic pirms šīs sastāvdaļas.

1.2.5.

Visām atšķaidīšanas sistēmas detaļām, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, jābūt konstruētām tā, lai maksimāli samazinātu cieto daļiņu vai daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visas detaļas ir izgatavotas no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un tās ir elektriski iezemētas, lai novērstu elektrostatiskos efektus.

1.2.6.

Ja testējamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes cauruli, kas sastāv no vairākiem atzariem, savienojošajām caurulēm jābūt savienotām, cik vien iespējams tuvu transportlīdzeklim, nelabvēlīgi neietekmējot tā darbību.

1.2.7.

Mainīgas atšķaidīšanas sistēma ir konstruēta tā, lai paraugam ņemamās izplūdes gāzes varētu iegūt, ievērojami nemainot pretspiedienu pie izpūtēja izejas.

1.2.8.

Savienojuma caurule starp transportlīdzekli un atšķaidīšanas sistēmu ir konstruēta tā, lai, cik vien iespējams, samazinātu siltuma zudumu.

1.3.   Īpašas prasības

1.3.1.   Savienojums ar transportlīdzekļa izplūdes sistēmu

Savienotājcaurule starp transportlīdzekļa izplūdes izejām un atšķaidīšanas sistēmu ir pēc iespējas īsāka un atbilst šādām prasībām:

1.3.2.   Atšķaidīšanas gaisa kondicionēšana

Atšķaidīšanas gaisu, ko izmanto izplūdes gāzu primārai atšķaidīšanai CVS tunelī, laiž caur līdzekli, kas filtra materiālā spēj samazināt visbiežāk sastopamā izmēra daļiņu skaitu par ≥ 99,95 procentiem, vai vismaz caur H13 klases filtru atbilstoši standartam EN 1822:1998. Tā ir augstas efektivitātes cieto daļiņu gaisa filtru (HEPA) specifikācija. Atšķaidīšanas gaisu pirms tā nonākšanas HEPA filtrā var arī attīrīt ar kokogli. Ieteicams pirms HEPA filtra un attiecīgā gadījumā pēc kokogles skrubja ievietot rupjo daļiņu filtru. Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma saskaņā ar labu inženierijas praksi var ņemt atšķaidīšanas gaisa paraugus, lai noteiktu, vai tunelis ietekmē cieto daļiņu fona masas līmeņus, ko pēc tam var atskaitīt no atšķaidītajās izplūdes gāzēs izmērītajiem lielumiem.

1.3.3.   Atšķaidīšanas tunelis

Nodrošina transportlīdzekļa izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukšanos. Var izmantot sajaukšanas sprauslu. Lai samazinātu ietekmi uz apstākļiem izplūdes izejā un lai ierobežotu spiediena samazināšanos atšķaidīšanai izmantotā gaisa kondicionēšanas ierīcē, ja tāda ir, spiediens sajaukuma kamerā no atmosfēras spiediena nedrīkst atšķirties par vairāk nekā ± 0,25 kPa. Maisījuma viendabīgums jebkurā šķērsgriezumā paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietā nedrīkst par vairāk nekā ± 2 procentiem atšķirties no vidējām vērtībām, kas iegūtas vismaz piecos punktos ar vienādu atstatumu gāzu plūsmas diametrā. Cieto daļiņu un daļiņu emisijas paraugu ņemšanai izmanto atšķaidīšanas tuneli, kas:

1.3.4.   Iesūkšanas ierīce

Šai ierīcei var būt virkne fiksētu ātrumu, lai nodrošinātu pietiekamu plūsmu ūdens kondensēšanās novēršanai. Šādu rezultātu parasti sasniedz, ja plūsma ir:

1.3.5.   Tilpuma mērīšana primārajā atšķaidīšanas sistēmā

Metodei, ko izmanto, lai izmērītu kopējo atšķaidītas izplūdes gāzes tilpumu nemainīga tilpuma paraugu ņemšanā, jābūt tādai, ka mērījums jebkādos darbības apstākļos būtu ar ± 2 procentu precizitāti. Ja ierīce nevar kompensēt temperatūras pārmaiņas izplūdes gāzes un atšķaidīta gaisa maisījumā mērījuma punktā, ir jāizmanto siltummainis, lai uzturētu temperatūru ± 6 K robežās no noteiktās darbības temperatūras. Ja vajadzīgs, var izmantot kādu tilpuma mērīšanas ierīces aizsardzību, piemēram, ciklona atdalītāju, pamatplūsmas filtru utt. Temperatūras sensoru uzstāda uzreiz pirms tilpuma mērīšanas ierīces. Šim sensoram jābūt ar precizitāti ± 1 K un ar reakcijas laiku 0,1 s pie 62 procentu dotās temperatūras izmaiņām (vērtība mērīta silīcija eļļā). Spiediena atšķirības attiecībā pret atmosfēras spiedienu mēra pirms un vajadzības gadījumā pēc tilpuma mērīšanas ierīces. Spiediena mērījumiem testa laikā jābūt ar precizitāti ± 0,4 kPa.

1.4.   Ieteicamo sistēmu apraksts

Turpmāk Ap4.1. un Ap4.2. attēlā ir ietverti divu šā pielikuma prasībām atbilstošu ieteicamo izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmu veidu shematiski zīmējumi. Tā kā precīzus rezultātus var panākt ar dažādām konfigurācijām, pilnīga atbilstība šiem attēliem nav būtiska. Lai nodrošinātu papildu informāciju un koordinētu sastāvdaļu sistēmu darbību, var izmantot papildu sastāvdaļas, tādas kā instrumenti, vārsti, solenoīdi un pārslēgi.

1.4.1.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar pozitīva darba tilpuma sūkni

Ap4.1. attēls

Atšķaidīšanas sistēma ar pozitīva darba tilpuma sūkni

Pilnas plūsmas atšķaidīšanas ierīce ar pozitīva darba tilpuma sūkni (PDP) atbilst šā pielikuma prasībām, veicot gāzes plūsmas mērījumu pie pastāvīgas temperatūras un spiediena caur sūkni. Kopējo tilpumu mēra, skaitot kalibrēta pozitīva darba tilpuma sūkņa izdarītos apgriezienus. Proporcionālu paraugu iegūst, ņemot paraugu ar sūkni, plūsmas mērītāju un plūsmas kontroles vārstu pie pastāvīga plūsmas ātruma. Savākšanas aprīkojums sastāv no:

1.4.2.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli

Ap4.2. attēls

Atšķaidīšanas sistēma ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli

Kritiskās plūsmas Venturi caurules (CFV) izmantošana pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā ir balstīta uz plūsmas mehānikas principiem kritiskajai plūsmai. Mainīgo atšķaidīšanas un izplūdes gāzes maisījuma plūsmas ātrumu uztur kā skaņas ātrumu, kas ir tieši proporcionāls gāzes temperatūras kvadrātsaknei. Plūsmu nepārtraukti pārrauga, aprēķina un saskaņo visā testa laikā. Papildu kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi caurules izmantošana nodrošina atšķaidīšanas tunelī paņemto gāzes paraugu proporcionalitāti. Tā kā abās Venturi ieplūdes spiediens un temperatūra ir vienāda, paraugu ņemšanai novirzītās gāzes plūsmas tilpums ir proporcionāls radītās atšķaidītas izplūdes gāzes maisījuma kopējam tilpumam, un tādējādi šā pielikuma prasības ir izpildītas. Savākšanas aprīkojums sastāv no:

2.    CVS kalibrēšanas procedūra

2.1.   Vispārīgas prasības

CVS sistēmu kalibrē, izmantojot precīzu plūsmas mērierīci un ierobežošanas ierīci. Plūsmu caur sistēmu mēra ar dažādiem spiediena rādījumiem un sistēmas kontroles parametriem, kas izmērīti un attiecas uz plūsmām. Plūsmas mērītājs ir dinamisks un piemērots lielam plūsmas ātrumam, kas sastopams CVS testos. Ierīcei ir jābūt ar apstiprinātu precizitāti saskaņā ar apstiprinātu valsts vai starptautisku standartu.

2.1.1.

Var izmantot dažāda veida plūsmas mērītājus, piemēram, kalibrētu Venturi cauruli, kalibrētu lamināru plūsmas mērītāju, kalibrētu turbīnveida skaitītāju, ja tās ir dinamiskas mērījumu sistēmas un atbilst šā papildinājuma 1.3.5. punkta prasībām.

2.1.2.

Nākamajos punktos dota informācija par PDP un CFV vienību kalibrēšanas metodēm, izmantojot lamināras plūsmas mērierīci, kurai ir nepieciešamā precizitāte, kopā ar kalibrēšanas derīguma termiņa statistisko pārbaudi.

2.2.   Pozitīva darba tilpuma sūkņa (PDP) kalibrēšana

2.2.1.

Turpmāk izklāstītajā kalibrēšanas procedūrā sniegta informācija par aprīkojumu, testa konfigurāciju un dažādajiem parametriem, kurus mēra, lai noteiktu CVS sūkņa plūsmas ātrumu. Visus ar sūkni saistītos parametrus mēra vienlaikus ar parametriem, kas saistīti ar plūsmas mērītāju, kurš virknes slēgumā ir savienots ar sūkni. Aprēķināto plūsmas ātrumu (m3/min pie sūkņa ieplūdes, absolūtais spiediens un temperatūra) var atzīmēt attiecībā pret korelācijas funkciju, kas ir īpašas sūkņa parametru kombinācijas vērtība. Tad nosaka lineāro vienādojumu, kas attiecas uz sūkņa plūsmu un korelācijas funkciju. Ja CVS ir vairāki ātrumi, kalibrēšanu veic visos izmantotajos diapazonos.

2.2.2.

Šī kalibrēšanas procedūra ir balstīta uz sūkņa un plūsmas mērītāja to parametru absolūto vērtību mērījumu, kas attiecas uz plūsmas ātrumu katrā punktā. Ir jāievēro trīs nosacījumi, lai nodrošinātu kalibrēšanas līknes precizitāti un integritāti: 2.2.2.1. sūkņa spiedienu mēra sūkņa nozarojumos, nevis ārējās sūkņa ieplūdes un izplūdes caurulēs. Spiediena krāni, kas piestiprināti sūkņa galvenās plāksnes augšējā centrā un apakšējā centrā, ir pakļauti faktiskajiem sūkņa dobuma spiedieniem un tāpēc atspoguļo absolūtās spiediena atšķirības; 2.2.2.2. kalibrēšanas laikā saglabā temperatūras stabilitāti. Laminārais plūsmas mērītājs ir jutīgs pret ieplūdes temperatūras svārstībām, kas rada datu punktu izkliedēšanu. Pakāpeniskas ± 1 K izmaiņas temperatūrā ir pieņemamas, ja tās notiek vairāku minūšu periodā; 2.2.2.3. visiem savienojumiem starp plūsmas mērītāju un CVS sūkni jābūt bez noplūdes.

2.2.3.

Izplūdes emisijas testa laikā šo pašu sūkņa parametru mērījums ļauj lietotājam ar kalibrēšanas vienādojumu aprēķināt plūsmas ātrumu.

2.2.4.

Šā pielikuma Ap4.3. attēlā norādīts viens iespējamais testa aprīkojums. Ir iespējamas izmaiņas, ja tehniskais dienests tās apstiprina kā tikpat precīzas. Ja izmanto Ap4.3. attēlā norādīto konfigurāciju, šādiem datiem ir jābūt norādītās precizitātes robežās: barometriskais spiediens (koriģēts) (Pb) ± 0,03 kPa; apkārtējā temperatūra (T) ± 0,2 K; gaisa temperatūra LFE (ETI) ± 0,15 K; retinājuma spiediens augšpus LFE (EPI) ± 0,01 kPa; spiediena kritums LFE matricā (EDP) ± 0,0015 kPa; gaisa temperatūra pie CVS sūkņa ieplūdes (PTI) ± 0,2 K; gaisa temperatūra pie CVS sūkņa izplūdes (PTO) ± 0,2 K; retinājuma spiediens pie CVS sūkņa ieplūdes (PPI) ± 0,22 kPa; hidrostatiskais spiediens pie CVS sūkņa izplūdes (PPO) ± 0,22 kPa; sūkņa apgriezieni testa laikā (n) ± 1 min–1; testa laiks (vismaz 250 s) (t) ± 0,1 s. Ap4.3. attēls PDP kalibrēšanas konfigurācija

2.2.5.

Pēc tam, kad sistēma ir pievienota, kā norādīts Ap4.3. attēlā, iestata mainīgo ierobežotāju atvērtā pozīcijā un pirms kalibrēšanas sākšanas 20 minūtes darbina CVS sūkni.

2.2.6.

Atiestata ierobežojošo vārstu vairāk ierobežojošā stāvoklī sūkņa ieplūdes pazemināšanās solī (apmēram 1 kPa), kas ļaus iegūt vismaz sešus datu punktus kopējai kalibrēšanai. Ļauj sistēmai stabilizēties trīs minūtes un atkārto datu ieguvi.

2.2.7.

Gaisa plūsmas ātrumu (Qs) katrā pārbaudes punktā aprēķina standarta m3/min no plūsmas mērītāja datiem, izmantojot izgatavotāja noteikto metodi.

2.2.8.

Gaisa plūsmas ātrumu tad pārveido sūkņa plūsmā (V0) m3/apgr. pie absolūtas sūkņa ieplūdes temperatūras un spiediena. Ap4.1. vienādojums kur: V0 = sūkņa plūsmas ātrums pie Tp un Pp (m3/apgr.); Qs = gaisa plūsma pie 101,33 kPa un 273,2 Κ (m3/min); Tp = sūkņa ieplūdes temperatūra (K); Pp = absolūtais spiediens sūkņa ieplūdes caurulē (kPa); n = sūkņa apgriezieni (min–1).

2.2.9.

Lai kompensētu sūkņa ātruma spiediena izmaiņu mijiedarbību sūknī un sūkņa kļūdas koeficientu, korelācijas funkciju (x0) starp sūkņa ātrumu (n), spiediena atšķirību sūkņa ieplūdē un sūkņa izplūdē un absolūto sūkņa izplūdes spiedienu aprēķina šādi: Ap4.2. vienādojums kur: x0 = korelācijas funkcija; ΔPp = diferenciālais spiediens no sūkņa ieplūdes uz sūkņa izplūdi (kPa); Pe = absolūtais izplūdes spiediens (PPO + Pb)(kPa). 2.2.9.1. Izmanto lineāro mazāko kvadrātu metodi, lai iegūtu kalibrēšanas vienādojumus ar šādām formulām: Ap4.3. vienādojums D0, M, A un B ir līknes ordinātas vērtības.

2.2.10.

CVS sistēmu ar vairākiem ātrumiem kalibrē katrā izmantotajā ātrumā. Diapazoniem izveidotajām kalibrēšanas līknēm ir jābūt apmēram paralēlām, un ordinātas vērtības (D0) palielinās, kad samazinās sūkņa plūsmas ātrums.

2.2.11.

Ja kalibrēšana ir veikta uzmanīgi, vienādojuma aprēķinātās vērtības būs 0,5 procentu robežās no izmērītās vērtības V0. M vērtības atšķirsies katram sūknim. Kalibrēšanu veic sūkņa ieslēgšanas laikā un pēc galvenās apkopes.

2.3.   Kritiskās plūsmas Venturi (CFV) kalibrēšana

2.3.1.

CFV kalibrēšana ir balstīta uz plūsmas vienādojumu kritiskās plūsmas Venturi: Ap4.4. vienādojums kur: Qs = plūsma; Kv = kalibrēšanas koeficients; P = absolūtais spiediens (kPa); T = absolūtā temperatūra (K). Gāzes plūsma ir ieplūdes spiediena un temperatūras funkcija. Turpmāk 2.3.2.–2.3.7. punktā aprakstītajā kalibrēšanas procesā nosaka kalibrēšanas koeficienta vērtību pie izmērītām spiediena, temperatūras un gaisa plūsmas vērtībām.

2.3.2.

CFV elektronisko daļu kalibrēšanā ir jāievēro izgatavotāja ieteiktā procedūra.

2.3.3.

Ir nepieciešami kritiskās plūsmas Venturi plūsmas kalibrēšanas mērījumi, un šādiem datiem jābūt minētās precizitātes robežās: barometriskais spiediens (koriģēts) (Pb) ± 0,03 kPa; LFE gaisa temperatūra, plūsmas mērītājs (ETI) ± 0,15 K; retinājuma spiediens augšpus LFE (EPI) ± 0,01 kPa; spiediens kritums (EDP) LFE matricā ± 0,0015 kPa; gaisa plūsma (Qs) ± 0,5 procenti; Spiediena kritums pie ieplūdes CFV (PPI) ± 0,02 kPa; temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (Tv) ± 0,2 K.

2.3.4.

Iekārtu uzstāda, kā norādīts Ap4.4. attēlā, un pārbauda, vai nav noplūdes. Jebkura noplūde starp plūsmas mērierīci un kritiskās plūsmas Venturi būtiski ietekmē kalibrēšanas precizitāti. Ap4.4. attēls CFV kalibrēšanas konfigurācija

2.3.5.

Mainīgās plūsmas ierobežotāju iestata atvērtā pozīcijā, ieslēdz gaisa kompresoru, un stabilizē sistēmu. Reģistrē datus no visiem instrumentiem.

2.3.6.

Plūsmas ierobežotāja iestatījuma pozīcijas maina, un veic vismaz astoņus nolasījumus Venturi kritiskās plūsmas diapazonā.

2.3.7.

Kalibrēšanas laikā reģistrētos datus izmanto šādos aprēķinos. Gaisa plūsmas ātrumu (Qs) katrā testa punktā aprēķina no plūsmas mērītāja datiem, izmantojot izgatavotāja noteikto metodi. Aprēķina kalibrēšanas koeficienta (Kv) vērtības katram testa punktam: Ap4.5. vienādojums kur: Qs = plūsmas ātrums, izteikts m3/min pie 273,2 K un 101,3 kPa; Tv = temperatūra Venturi ieplūdes caurulē (K); Pv = absolūtais spiediens Venturi ieplūdes caurulē (kPa). Atzīmē Kv kā Venturi ieplūdes spiediena funkciju. Attiecībā uz skaņas plūsmu Kv būs relatīvi pastāvīga vērtība. Kad spiediens samazinās (vakuums palielinās), Venturi atveras un Kv samazinās. Iegūto Kv izmaiņas nav pieļaujamas. Aprēķina vidējo Kv un standarta novirzi vismaz astoņiem punktiem un kritiskajai joslai. Ja standarta novirze pārsniedz 0,3 procentus no vidējā Kv, veic koriģēšanu.

3.    Sistēmas pārbaudes procedūra

3.1.   Vispārīgas prasības

CVS paraugu ņemšanas sistēmas un analīzes sistēmas precizitāti nosaka, ievadot sistēmā zināmu gāzveida piesārņotāju masu, kamēr tā darbojas tāpat kā parasta testa laikā, un tad analizējot un aprēķinot piesārņotāju masu saskaņā ar formulu 4. punktā, izņemot to, ka pieņem, ka propāna blīvums ir 1,967 grami litrā standartapstākļos. Turpmāk 3.2. un 3.3. punktā aprakstītās divas metodes sniedz pietiekamu precizitāti. Maksimālā pieļaujamā novirze starp izplūdušās gāzes daudzumu un izmērītās gāzes daudzumu ir 5 procenti.

3.2.   CFO metode

3.2.1.   Tīras gāzes vienmērības plūsmas mērīšana (CO vai C3H8), izmantojot kritiskās plūsmas sprauslas ierīci

3.2.2.

Zināmu daudzumu tīras gāzes (CO vai C3H8) ievada CVS sistēmā caur kalibrētu kritisko sprauslu. Ja ieplūdes spiediens ir pietiekami liels, plūsmas ātrums (q), ko noregulē, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, ir neatkarīgs no sprauslas izplūdes spiediena (kritiskā plūsma). Ja rodas novirze virs 5 procentiem, nosaka nepareizās darbības cēloni un to izlabo. CVS sistēmu darbina tāpat kā izplūdes emisijas testā apmēram 5–10 minūtes. Paraugu ņemšanas maisā ievākto gāzi analizē ar parasto aprīkojumu, un rezultātus salīdzina ar to gāzes paraugu koncentrāciju, kas noteikta iepriekš.

3.3.   Gravimetriskā metode

3.3.1.   Tīras gāzes (CO vai C3H8) ierobežota daudzuma mērīšana, izmantojot gravimetrisku tehniku

3.3.2.

Lai pārbaudītu CVS sistēmu, var izmantot šādu gravimetrisku procedūru. Ar precizitāti ± 0,01 g nosaka ar oglekļa monoksīdu vai propānu piepildīta maza cilindra svaru. Apmēram 5–10 minūtes CVS sistēmu darbina tāpat kā parastā izplūdes emisijas testā, kamēr CO vai propānu ievada sistēmā. Ievadītās tīras gāzes daudzumu nosaka, izmantojot diferenciālo svēršanu. Tad maisā uzkrāto gāzi analizē ar aprīkojumu, ko parasti izmanto izplūdes gāzu analīzei. Rezultātus salīdzina ar koncentrāciju, kas aprēķināta iepriekš.

---

5. papildinājums

Ekvivalentās inerces masas un rites pretestības klasificēšana

---

6. papildinājums

Braukšanas cikli I tipa testiem

1)    Uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 47 (ECE R47) balstīts testa cikls

1.    ECE R47 testa cikla apraksts

ECE R47 testa cikls, kas izmantojams uz šasijas dinamometra, atbilst turpmāk diagrammā norādītajam.

Ap6.1.    attēls.

Uz ECE R47 balstīts testa cikls

Uz ECE R47 balstītais testa cikls ilgst 896 sekundes un sastāv no astoņiem elementāriem cikliem, kuri jāizpilda bez pārtraukuma. Katrs cikls ietver septiņus braukšanas apstākļu posmus (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums utt.), kā izklāstīts 2. un 3. punktā turpmāk. Nošķeltā transportlīdzekļa ātruma līkne, kas ierobežota līdz ne vairāk kā 25 km/h, ir piemērojama L1e-A un L1e-B kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo projektēto ātrumu 25 km/h.

2.

Turpmāk norādīto elementāro ciklu raksturlīkni dinamometra ruļļa ātruma profila formā attiecībā pret testa laiku atkārto kopumā astoņas reizes. Aukstais posms nozīmē pirmās 448 s (četri cikli) pēc spēkiekārtas aukstās iedarbināšanas un motora uzsildīšanas. Siltais jeb karstais posms ir pēdējās 448 s (četri cikli), kad spēkiekārta turpina uzsilt un visbeidzot darbojas darba temperatūrā. Ap6.1.  tabula ECE R47 viena cikla raksturlīkne, transportlīdzekļa ātruma profils attiecībā pret testa laiku Darbības nr. Darbība Paātrinājums (m/s2) Ruļļa ātrums (km/h) Darbības ilgums (s) Viena cikla kopējais ilgums (s) 1 Tukšgaita — — 8   2 Paātrinājums pilna jauda 0-maks.   8 3 Vienmērīgs ātrums pilna jauda maks. 57   4 Palēninājums 0,56 maks. -20   65 5 Vienmērīgs ātrums — 20 36 101 6 Palēninājums 0,93 20-0 6 107 7 Tukšgaita — — 5 112

3.	ECE R47 testa cikla pielaides Testa cikla pielaides, kas norādītas Ap6.2. attēlā vienam ECE R47 elementārajam testa ciklam, ievēro principā visā testa ciklā. Ap6.2.    attēls. Uz ECE R47 balstītā testa cikla pielaides

2)    Uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 40 (ECE R40) balstīts braukšanas cikls

1.    Testa cikla apraksts

ECE R40 testa cikls, kas izmantojams uz šasijas dinamometra, atbilst turpmāk diagrammā norādītajam.

Ap6.3.    attēls.

Uz ECE R40 balstīts testa cikls

Uz ECE R40 balstītais testa cikls ilgst 1 170 sekundes un sastāv no sešiem elementāriem ekspluatācijas pilsētā cikliem, kuri jāizpilda bez pārtraukuma. Katrs elementārais pilsētas režīma cikls ietver 15 braukšanas apstākļu posmus (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums utt.), kā izklāstīts 2. un 3. punktā.

2.

Turpmāk norādīto cikla raksturlīknes dinamometra ruļļa ātruma profilu attiecībā pret testa laiku atkārto kopumā sešas reizes. Aukstais posms nozīmē pirmās 195 s (viens elementārais cikls pilsētā) pēc spēkiekārtas aukstās iedarbināšanas un uzsildīšanas. Siltais posms ir pēdējās 975 s (pieci elementārie cikli pilsētā), kad spēkiekārta turpina uzsilt un visbeidzot darbojas darba temperatūrā. 2.1 Ap6.2.  tabula. ECE R40 elementārā pilsētas cikla raksturlīkne, transportlīdzekļa ātruma profils attiecībā pret testa laiku Nr Darbības veids Posms Paātrinājums (m/s2) Ātrums (km/h) Ilgums katram(-ai) Kumulatīvais laiks (s) Pārnesums, kas jāizmanto manuālajai pārnesumkārbai darbībai (s) posmam (s) 1 Tukšgaita 1 0 0 11 11 11 6 s PM + 5 s K (1) 2 Paātrinājums 2 1,04 0-15 4 4 15 Saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem 3 Vienmērīgs ātrums 3 0 15 8 8 23 4 Palēninājums 4 0,69 15-10 2 5 25 5 Palēninājums, sajūgs izspiests 0,92 10-0 3 28 K (1) 6 Tukšgaita 5 0 0 21 21 49 16 s PM + 5 s K (1) 7 Paātrinājums 6 0,74 0-32 12 12 61 Saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem 8 Vienmērīgs ātrums 7   32 24 24 85 9 Palēninājums 8 0,75 32-10 8 11 93 10 Palēninājums, sajūgs izspiests 0,92 10-0 3 96 K (1) 11 Tukšgaita 9 0 0 21 21 117 16 s PM + 5 s K (1) 12 Paātrinājums 10 0,53 0-50 26 26 143 Saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem 13 Vienmērīgs ātrums 11 0 50 12 12 155 14 Palēninājums 12 0,52 50-35 8 8 163 15 Vienmērīgs ātrums 13 0 35 13 13 176 16 Palēninājums 14 0,68 35-10 9   185 17 Palēninājums, sajūgs atbrīvots 0,92 10-0 3 188 K (1) 18 Tukšgaita 15 0 0 7 7 195 7 s PM (1) (*1)   PM = pārnesumkārba neitrālā pozīcijā, sajūgs nav izspiests. K = sajūgs izspiests.

3.	ECE R40 testa cikla pielaides Testa cikla pielaides, kas norādītas Ap6.4. attēlā vienam ECE R40 elementārajam testa ciklam pilsētā, ievēro principā visā testa ciklā. Ap6.4.    attēls. Uz ECE R40 balstītā testa cikla pielaides

4.

Vispārējās piemērojamās ECE R40 R47 testa ciklu pielaides 4.1. Visos testa ciklos posmos ir pieļaujama pielaide 1 km/h virs vai zem teorētiskā ātruma. Ātruma pielaides, kas pārsniedz norādītās pielaides, ir pieņemamas posmu maiņas laikā, ja šīs pielaides katrā atsevišķajā gadījumā nekad nav ilgākas 0,5 sekundēm, neskarot 4.3. un 4.4. punkta noteikumus. Laika pielaide ir +0,5 sek. 4.2. Attālumu, kas nobraukts cikla laikā, mēra ar precizitāti līdz (0/+2) procentiem. 4.3. Ja L kategorijas transportlīdzekļa paātrinājuma jauda nav pietiekama, lai izpildītu paātrinājuma posmus noteikto pielaižu robežās, vai ja noteikto transportlīdzekļa maksimālo ātrumu individuālos ciklos nevar sasniegt nepietiekamas spēkiekārtas jaudas dēļ, transportlīdzekli brauc ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, līdz tiek sasniegts ciklam noteiktais ātrums, un ciklu turpina, kā paredzēts. 4.4. Ja palēninājuma periods ir īsāks par attiecīgajam posmam noteikto, teorētiskā cikla grafiku atjauno ar vienmērīga ātruma vai tukšgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo vienmērīga ātruma vai tukšgaitas darbību. Šādos gadījumos 4.1. punktu nepiemēro.

5.

Transportlīdzekļa izplūdes gāzu plūsmas paraugu ņemšana ECE R40 un R47 testa ciklos 5.1.   Paraugu ņemšanas ierīces pretspiediena pārbaude Iepriekšējo testu laikā veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka paraugu ņemšanas ierīces radītais pretspiediens ir vienāds ar atmosfēras spiedienu ±1230 Pa robežās. 5.2. Paraugu ņemšanu sāk pie t = 0 tieši pirms iekšdedzes motora palaišanas un iedarbināšanas, ja motors ir daļa no spēkiekārtas tipa. 5.3. Iekšdedzes motoru iedarbina, izmantojot šim nolūkam paredzētas ierīces — gaisa padeves vārstu, startera vārstu u. c. — saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem. 5.4. Paraugu ņemšanas maisus hermētiski noslēdz, tiklīdz piepilde ir pabeigta. 5.5. Testa cikla beigās atšķaidīto izplūdes gāzu maisījuma un atšķaidīšanas gaisa savākšanas sistēmu noslēdz un motora izdalītās gāzes izlaiž atmosfērā.

6.	Pārnesumu pārslēgšanas procedūra 6.1. ECE R47 testu veic, izmantojot pārnesumu pārslēgšanas procedūru, kas izklāstīta ANO EEK Noteikumu Nr. 47 2.3. punktā. 6.2. ECE R40 testu veic, izmantojot pārnesumu pārslēgšanas procedūru, kas izklāstīta ANO EEK Noteikumu Nr. 40 2.3. punktā.

3)    Pasaules saskaņotais motociklu testa cikls (WMTC), 2. posms

1.    Testa cikla apraksts

WMTC 2. posms, kas izmantojams uz šasijas dinamometra, atbilst turpmāk diagrammā norādītajam.

Ap6.5.    attēls.

WMTC 2. posms

1.1.

WMTC 2. posms ietver tādu pašu transportlīdzekļa ātruma līkni kā WMTC 1. posmā, ar papildu norādījumiem par pārnesumu pārslēgšanu. WMTC 2. posms ilgst 1 800 sekundes un sastāv no trīs daļām, kas jāizpilda bez pārtraukuma. Raksturīgie braukšanas apstākļi (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums utt.) ir izklāstīti turpmākajos punktos un tabulās.

2.    WMTC 2. posms, 1. cikla daļa

Ap6.6.    attēls.

WMTC 2. posms, 1. daļa

2.1

WMTC 2. posms ietver tādu pašu transportlīdzekļa ātruma līkni kā WMTC 1. posmā, ar papildu norādījumiem par pārnesumu pārslēgšanu. Raksturīgais ruļļa ātrums attiecībā pret WMTC 2. posma 1. cikla daļas testa laiku norādīts turpmākajās tabulās. 2.2.1.   Ap6.3.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa, samazināts ātrums 1. un 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,0 X       9 0,0 X       10 0,0 X       11 0,0 X       12 0,0 X       13 0,0 X       14 0,0 X       15 0,0 X       16 0,0 X       17 0,0 X       18 0,0 X       19 0,0 X       20 0,0 X       21 0,0 X       22 1,0   X     23 2,6   X     24 4,8   X     25 7,2   X     26 9,6   X     27 12,0   X     28 14,3   X     29 16,6   X     30 18,9   X     31 21,2   X     32 23,5   X     33 25,6   X     34 27,1   X     35 28,0   X     36 28,7   X     37 29,2   X     38 29,8   X     39 30,3     X   40 29,6     X   41 28,7     X   42 27,9     X   43 27,4     X   44 27,3     X   45 27,3     X   46 27,4     X   47 27,5     X   48 27,6     X   49 27,6     X   50 27,6     X   51 27,8     X   52 28,1     X   53 28,5     X   54 28,9     X   55 29,2     X   56 29,4     X   57 29,7     X   58 30,0     X   59 30,5     X   60 30,6       X 61 29,6       X 62 26,9       X 63 23,0       X 64 18,6       X 65 14,1       X 66 9,3       X 67 4,8       X 68 1,9       X 69 0,0 X       70 0,0 X       71 0,0 X       72 0,0 X       73 0,0 X       74 1,7   X     75 5,8   X     76 11,8   X     77 17,3   X     78 22,0   X     79 26,2   X     80 29,4   X     81 31,1   X     82 32,9   X     83 34,7   X     84 34,8   X     85 34,8   X     86 34,9   X     87 35,4   X     88 36,2   X     89 37,1   X     90 38,0   X     91 38,7     X   92 38,9     X   93 38,9     X   94 38,8     X   95 38,5     X   96 38,1     X   97 37,5     X   98 37,0     X   99 36,7     X   100 36,5     X   101 36,5     X   102 36,6     X   103 36,8     X   104 37,0     X   105 37,1     X   106 37,3     X   107 37,4     X   108 37,5     X   109 37,4     X   110 36,9       X 111 36,0       X 112 34,8       X 113 31,9       X 114 29,0       X 115 26,9       X 116 24,7     X   117 25,4     X   118 26,4     X   119 27,7     X   120 29,4     X               121 31,2     X   122 33,0     X   123 34,4     X   124 35,2     X   125 35,4       X 126 35,2       X 127 34,7       X 128 33,9       X 129 32,4       X 130 29,8       X 131 26,1       X 132 22,1       X 133 18,6       X 134 16,8   X     135 17,7   X     136 21,1   X     137 25,4   X     138 29,2   X     139 31,6   X     140 32,1       X 141 31,6       X 142 30,7       X 143 29,7       X 144 28,1       X 145 25,0       X 146 20,3       X 147 15,0       X 148 9,7       X 149 5,0       X 150 1,6       X 151 0,0 X       152 0,0 X       153 0,0 X       154 0,0 X       155 0,0 X       156 0,0 X       157 0,0 X       158 0,0 X       159 0,0 X       160 0,0 X       161 0,0 X       162 0,0 X       163 0,0 X       164 0,0 X       165 0,0 X       166 0,0 X       167 0,0 X       168 0,0 X       169 0,0 X       170 0,0 X       171 0,0 X       172 0,0 X       173 0,0 X       174 0,0 X       175 0,0 X       176 0,0 X       177 0,0 X       178 0,0 X       179 0,0 X       180 0,0 X                   2.2.2.   Ap6.4.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa, samazināts ātrums 1. un 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 0,0 X       182 0,0 X       183 0,0 X       184 0,0 X       185 0,4   X     186 1,8   X     187 5,4   X     188 11,1   X     189 16,7   X     190 21,3   X     191 24,8   X     192 28,4   X     193 31,8   X     194 34,6   X     195 36,3   X     196 37,8   X     197 39,6   X     198 41,3   X     199 43,3   X     200 45,1   X     201 47,5   X     202 49,0   X     203 50,0     X   204 49,5     X   205 48,8     X   206 47,6     X   207 46,5     X   208 46,1     X   209 46,1     X   210 46,6     X   211 46,9     X   212 47,2     X   213 47,8     X   214 48,4     X   215 48,9     X   216 49,2     X   217 49,6     X   218 49,9     X   219 50,0     X   220 49,8     X   221 49,5     X   222 49,2     X   223 49,3     X   224 49,4     X   225 49,4     X   226 48,6     X   227 47,8     X   228 47,0     X   229 46,9     X   230 46,6     X   231 46,6     X   232 46,6     X   233 46,9     X   234 46,4     X   235 45,6     X   236 44,4     X   237 43,5     X   238 43,2     X   239 43,3     X   240 43,7     X   241 43,9     X   242 43,8       X 243 43,0       X 244 40,9       X 245 36,9       X 246 32,1       X 247 26,6       X 248 21,8       X 249 17,2       X 250 13,7       X 251 10,3       X 252 7,0       X 253 3,5       X 254 0,0 X       255 0,0 X       256 0,0 X       257 0,0 X       258 0,0 X       259 0,0 X       260 0,0 X       261 0,0 X       262 0,0 X       263 0,0 X       264 0,0 X       265 0,0 X       266 0,0 X       267 0,5   X     268 2,9   X     269 8,2   X     270 13,2   X     271 17,8   X     272 21,4   X     273 24,1   X     274 26,4   X     275 28,4   X     276 29,9   X     277 30,5     X   278 30,5     X   279 30,3     X   280 30,2     X   281 30,1     X   282 30,1     X   283 30,1     X   284 30,2     X   285 30,2     X   286 30,2     X   287 30,2     X   288 30,5     X   289 31,0     X   290 31,9     X   291 32,8     X   292 33,7     X   293 34,5     X   294 35,1     X   295 35,5     X   296 35,6     X   297 35,4     X   298 35,0     X   299 34,0     X   300 32,4     X   301 30,6     X   302 29,0     X   303 27,8     X   304 27,2     X   305 26,9     X   306 26,5     X   307 26,1     X   308 25,7     X   309 25,5     X   310 25,7     X   311 26,4     X   312 27,3     X   313 28,1     X   314 27,9       X 315 26,0       X 316 22,7       X 317 19,0       X 318 16,0       X 319 14,6   X     320 15,2   X     321 16,9   X     322 19,3   X     323 22,0   X     324 24,6   X     325 26,8   X     326 27,9   X     327 28,0     X   328 27,7     X   329 27,1     X   330 26,8     X   331 26,6     X   332 26,8     X   333 27,0     X   334 27,2     X   335 27,4     X   336 27,5     X   337 27,7     X   338 27,9     X   339 28,1     X   340 28,3     X   341 28,6     X   342 29,1     X   343 29,6     X   344 30,1     X   345 30,6     X   346 30,8     X   347 30,8     X   348 30,8     X   349 30,8     X   350 30,8     X   351 30,8     X   352 30,8     X   353 30,8     X   354 30,9     X   355 30,9     X   356 30,9     X   357 30,8     X   358 30,4     X   359 29,6     X   360 28,4     X   2.2.3.   Ap6.5.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa, samazināts ātrums 1. un 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 27,1     X   362 26,0     X   363 25,4     X   364 25,5     X   365 26,3     X   366 27,3     X   367 28,3     X   368 29,2     X   369 29,5     X   370 29,4     X   371 28,9     X   372 28,1     X   373 27,1     X   374 26,3     X   375 25,7     X   376 25,5     X   377 25,6     X   378 25,9     X   379 26,3     X   380 26,9     X   381 27,6     X   382 28,4     X   383 29,3     X   384 30,1     X   385 30,4     X   386 30,2     X   387 29,5     X   388 28,6     X   389 27,9     X   390 27,5     X   391 27,2     X   392 26,9       X 393 26,4       X 394 25,7       X 395 24,9       X 396 21,4       X 397 15,9       X 398 9,9       X 399 4,9       X 400 2,1       X 401 0,9       X 402 0,0 X       403 0,0 X       404 0,0 X       405 0,0 X       406 0,0 X       407 0,0 X       408 1,2   X     409 3,2   X     410 5,9   X     411 8,8   X     412 12,0   X     413 15,4   X     414 18,9   X     415 22,1   X     416 24,7   X     417 26,8   X     418 28,7   X     419 30,6   X     420 32,4   X     421 34,0   X     422 35,4   X     423 36,5   X     424 37,5   X     425 38,6   X     426 39,6   X     427 40,7   X     428 41,4   X     429 41,7     X   430 41,4     X   431 40,9     X   432 40,5     X   433 40,2     X   434 40,1     X   435 40,1     X   436 39,8       X 437 38,9       X 438 37,4       X 439 35,8       X 440 34,1       X 441 32,5       X 442 30,9       X 443 29,4       X 444 27,9       X 445 26,5       X 446 25,0       X 447 23,4       X 448 21,8       X 449 20,3       X 450 19,3       X 451 18,7       X 452 18,3       X 453 17,8       X 454 17,4       X 455 16,8       X 456 16,3     X   457 16,5     X   458 17,6     X   459 19,2     X   460 20,8     X   461 22,2     X   462 23,0     X   463 23,0       X 464 22,0       X 465 20,1       X 466 17,7       X 467 15,0       X 468 12,1       X 469 9,1       X 470 6,2       X 471 3,6       X 472 1,8       X 473 0,8       X 474 0,0 X       475 0,0 X       476 0,0 X       477 0,0 X       478 0,0 X       479 0,0 X       480 0,0 X       481 0,0 X       482 0,0 X       483 0,0 X       484 0,0 X       485 0,0 X       486 1,4   X     487 4,5   X     488 8,8   X     489 13,4   X     490 17,3   X     491 19,2   X     492 19,7   X     493 19,8   X     494 20,7   X     495 23,7   X     496 27,9   X     497 31,9   X     498 35,4   X     499 36,2       X 500 34,2       X 501 30,2       X 502 27,1       X 503 26,6   X     504 28,6   X     505 32,6   X     506 35,5   X     507 36,6       X 508 34,6       X 509 30,0       X 510 23,1       X 511 16,7       X 512 10,7       X 513 4,7       X 514 1,2       X 515 0,0 X       516 0,0 X       517 0,0 X       518 0,0 X       519 3,0   X     520 8,2   X     521 14,3   X     522 19,3   X     523 23,5   X     524 27,3   X     525 30,8   X     526 33,7   X     527 35,2   X     528 35,2       X 529 32,5       X 530 27,9       X 531 23,2       X 532 18,5       X 533 13,8       X 534 9,1       X 535 4,5       X 536 2,3       X 537 0,0 X       538 0,0 X       539 0,0 X       540 0,0 X       2.2.4.   Ap6.6.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa, samazināts ātrums 1. un 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 0,0 X       542 2,8   X     543 8,1   X     544 14,3   X     545 19,2   X     546 23,5   X     547 27,2   X     548 30,5   X     549 33,1   X     550 35,7   X     551 38,3   X     552 41,0   X     553 43,6     X   554 43,7     X   555 43,8     X   556 43,9     X   557 44,0     X   558 44,1     X   559 44,2     X   560 44,3     X   561 44,4     X   562 44,5     X   563 44,6     X   564 44,9     X   565 45,5     X   566 46,3     X   567 47,1     X   568 48,0     X   569 48,7     X   570 49,2     X   571 49,4     X   572 49,3     X   573 48,7       X 574 47,3       X 575 45,0       X 576 42,3       X 577 39,5       X 578 36,6       X 579 33,7       X 580 30,1       X 581 26,0       X 582 21,8       X 583 17,7       X 584 13,5       X 585 9,4       X 586 5,6       X 587 2,1       X 588 0,0 X       589 0,0 X       590 0,0 X       591 0,0 X       592 0,0 X       593 0,0 X       594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X       2.2.5.   Ap6.7.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,0 X       9 0,0 X       10 0,0 X       11 0,0 X       12 0,0 X       13 0,0 X       14 0,0 X       15 0,0 X       16 0,0 X       17 0,0 X       18 0,0 X       19 0,0 X       20 0,0 X       21 0,0 X       22 1,0   X     23 2,6   X     24 4,8   X     25 7,2   X     26 9,6   X     27 12,0   X     28 14,3   X     29 16,6   X     30 18,9   X     31 21,2   X     32 23,5   X     33 25,6   X     34 27,1   X     35 28,0   X     36 28,7   X     37 29,2   X     38 29,8   X     39 30,4     X   40 29,6     X   41 28,7     X   42 27,9     X   43 27,5     X   44 27,3     X   45 27,4     X   46 27,5     X   47 27,6     X   48 27,6     X   49 27,6     X   50 27,7     X   51 27,8     X   52 28,1     X   53 28,6     X   54 29,0     X   55 29,2     X   56 29,5     X   57 29,7     X   58 30,1     X   59 30,5     X   60 30,7     X   61 29,7       X 62 27,0       X 63 23,0       X 64 18,7       X 65 14,2       X 66 9,4       X 67 4,9       X 68 2,0       X 69 0,0 X       70 0,0 X       71 0,0 X       72 0,0 X       73 0,0 X       74 1,7   X     75 5,8   X     76 11,8   X     77 18,3   X     78 24,5   X     79 29,4   X     80 32,5   X     81 34,2   X     82 34,4   X     83 34,5   X     84 34,6   X     85 34,7   X     86 34,8   X     87 35,2   X     88 36,0   X     89 37,0   X     90 37,9   X     91 38,6   X     92 38,8     X   93 38,8     X   94 38,7     X   95 38,5     X   96 38,0     X   97 37,4     X   98 36,9     X   99 36,6     X   100 36,4     X   101 36,4     X   102 36,5     X   103 36,7     X   104 36,9     X   105 37,0     X   106 37,2     X   107 37,3     X   108 37,4     X   109 37,3     X   110 36,8     X   111 35,8       X 112 34,7       X 113 31,8       X 114 28,9       X 115 26,7       X 116 24,6     X   117 25,2     X   118 26,2     X   119 27,6     X   120 29,2     X               121 31,0     X   122 32,8     X   123 34,3     X   124 35,1     X   125 35,3       X 126 35,1       X 127 34,6       X 128 33,7       X 129 32,2       X 130 29,6       X 131 26,0       X 132 22,0       X 133 18,5       X 134 16,6   X     135 17,6   X     136 21,0   X     137 25,2   X     138 29,1   X     139 31,4   X     140 31,9       X 141 31,4       X 142 30,6       X 143 29,5       X 144 28,0       X 145 24,9       X 146 20,2       X 147 14,8       X 148 9,5       X 149 4,8       X 150 1,4       X 151 0,0 X       152 0,0 X       153 0,0 X       154 0,0 X       155 0,0 X       156 0,0 X       157 0,0 X       158 0,0 X       159 0,0 X       160 0,0 X       161 0,0 X       162 0,0 X       163 0,0 X       164 0,0 X       165 0,0 X       166 0,0 X       167 0,0 X       168 0,0 X       169 0,0 X       170 0,0 X       171 0,0 X       172 0,0 X       173 0,0 X       174 0,0 X       175 0,0 X       176 0,0 X       177 0,0 X       178 0,0 X       179 0,0 X       180 0,0 X                   2.2.6.   Ap6.8.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 0,0 X       182 0,0 X       183 2,0   X     184 6,0   X     185 12,4   X     186 21,4   X     187 30,0   X     188 37,1   X     189 42,5   X     190 46,6   X     191 49,8   X     192 52,4   X     193 54,4   X     194 55,6   X     195 56,1     X   196 56,2     X   197 56,2     X   198 56,2     X   199 56,7     X   200 57,2     X   201 57,7     X   202 58,2     X   203 58,7     X   204 59,3     X   205 59,8     X   206 60,0     X   207 60,0     X   208 59,9     X   209 59,9     X   210 59,9     X   211 59,9     X   212 59,9     X   213 59,8     X   214 59,6       X 215 59,1       X 216 57,1       X 217 53,2       X 218 48,3       X 219 43,9       X 220 40,3       X 221 39,5       X 222 41,3   X     223 45,2   X     224 50,1   X     225 53,7   X     226 55,8   X     227 55,8       X 228 54,7       X 229 53,3       X 230 52,3       X 231 52,0       X 232 52,1       X 233 51,8       X 234 50,8       X 235 49,2       X 236 47,5       X 237 45,7       X 238 43,9       X 239 42,0       X 240 40,2       X 241 38,3       X 242 36,4       X 243 34,6       X 244 32,7       X 245 30,6       X 246 28,1       X 247 25,5       X 248 23,1       X 249 21,2       X 250 19,5       X 251 17,8       X 252 15,3       X 253 11,5       X 254 7,2       X 255 2,5       X 256 0,0 X       257 0,0 X       258 0,0 X       259 0,0 X       260 0,0 X       261 0,0 X       262 0,0 X       263 0,0 X       264 0,0 X       265 0,0 X       266 0,0 X       267 0,5   X     268 2,9   X     269 8,2   X     270 13,2   X     271 17,8   X     272 21,4   X     273 24,1   X     274 26,4   X     275 28,4   X     276 29,9   X     277 30,5   X     278 30,5     X   279 30,3     X   280 30,2     X   281 30,1     X   282 30,1     X   283 30,1     X   284 30,1     X   285 30,1     X   286 30,1     X   287 30,2     X   288 30,4     X   289 31,0     X   290 31,8     X   291 32,7     X   292 33,6     X   293 34,4     X   294 35,0     X   295 35,4     X   296 35,5     X   297 35,3     X   298 34,9     X   299 33,9     X   300 32,4     X   301 30,6     X   302 28,9     X   303 27,8     X   304 27,2     X   305 26,9     X   306 26,5     X   307 26,1     X   308 25,7     X   309 25,5     X   310 25,7     X   311 26,4     X   312 27,3     X   313 28,1     X   314 27,9       X 315 26,0       X 316 22,7       X 317 19,0       X 318 16,0       X 319 14,6   X     320 15,2   X     321 16,9   X     322 19,3   X     323 22,0   X     324 24,6   X     325 26,8   X     326 27,9   X     327 28,1     X   328 27,7     X   329 27,2     X   330 26,8     X   331 26,6     X   332 26,8     X   333 27,0     X   334 27,2     X   335 27,4     X   336 27,6     X   337 27,7     X   338 27,9     X   339 28,1     X   340 28,3     X   341 28,6     X   342 29,0     X   343 29,6     X   344 30,1     X   345 30,5     X   346 30,7     X   347 30,8     X   348 30,8     X   349 30,8     X   350 30,8     X   351 30,8     X   352 30,8     X   353 30,8     X   354 30,9     X   355 30,9     X   356 30,9     X   357 30,8     X   358 30,4     X   359 29,6     X   360 28,4     X   2.2.7.   Ap6.9.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 27,1     X   362 26,0     X   363 25,4     X   364 25,5     X   365 26,3     X   366 27,3     X   367 28,4     X   368 29,2     X   369 29,5     X   370 29,5     X   371 29,0     X   372 28,1     X   373 27,2     X   374 26,3     X   375 25,7     X   376 25,5     X   377 25,6     X   378 26,0     X   379 26,4     X   380 27,0     X   381 27,7     X   382 28,5     X   383 29,4     X   384 30,2     X   385 30,5     X   386 30,3     X   387 29,5     X   388 28,7     X   389 27,9     X   390 27,5     X   391 27,3     X   392 27,0       X 393 26,5       X 394 25,8       X 395 25,0       X 396 21,5       X 397 16,0       X 398 10,0       X 399 5,0       X 400 2,2       X 401 1,0       X 402 0,0 X       403 0,0 X       404 0,0 X       405 0,0 X       406 0,0 X       407 0,0 X       408 1,2   X     409 3,2   X     410 5,9   X     411 8,8   X     412 12,0   X     413 15,4   X     414 18,9   X     415 22,1   X     416 24,8   X     417 26,8   X     418 28,7   X     419 30,6   X     420 32,4   X     421 34,0   X     422 35,4   X     423 36,5   X     424 37,5   X     425 38,6   X     426 39,7   X     427 40,7   X     428 41,5   X     429 41,7     X   430 41,5     X   431 41,0     X   432 40,6     X   433 40,3     X   434 40,2     X   435 40,1     X   436 39,8       X 437 38,9       X 438 37,5       X 439 35,8       X 440 34,2       X 441 32,5       X 442 30,9       X 443 29,4       X 444 28,0       X 445 26,5       X 446 25,0       X 447 23,5       X 448 21,9       X 449 20,4       X 450 19,4       X 451 18,8       X 452 18,4       X 453 18,0       X 454 17,5       X 455 16,9       X 456 16,4     X   457 16,6     X   458 17,7     X   459 19,4     X   460 20,9     X   461 22,3     X   462 23,2     X   463 23,2       X 464 22,2       X 465 20,3       X 466 17,9       X 467 15,2       X 468 12,3       X 469 9,3       X 470 6,4       X 471 3,8       X 472 2,0       X 473 0,9       X 474 0,0 X       475 0,0 X       476 0,0 X       477 0,0 X       478 0,0 X       479 0,0 X       480 0,0 X       481 0,0 X       482 0,0 X       483 0,0 X       484 0,0 X       485 0,0 X       486 1,4   X     487 4,5   X     488 8,8   X     489 13,4   X     490 17,3   X     491 19,2   X     492 19,7   X     493 19,8   X     494 20,7   X     495 23,6   X     496 28,1   X     497 32,8   X     498 36,3   X     499 37,1       X 500 35,1       X 501 31,1       X 502 28,0       X 503 27,5   X     504 29,5   X     505 34,0   X     506 37,0   X     507 38,0       X 508 36,1       X 509 31,5       X 510 24,5       X 511 17,5       X 512 10,5       X 513 4,5       X 514 1,0       X 515 0,0 X       516 0,0 X       517 0,0 X       518 0,0 X       519 2,9   X     520 8,0   X     521 16,0   X     522 24,0   X     523 32,0   X     524 38,8   X     525 43,1   X     526 46,0   X     527 47,5       X 528 47,5       X 529 44,8       X 530 40,1       X 531 33,8       X 532 27,2       X 533 20,0       X 534 12,8       X 535 7,0       X 536 2,2       X 537 0,0 X       538 0,0 X       539 0,0 X       540 0,0 X       2.2.8   Ap6.10.  tabula. WMTC 2. posms, 1. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 0,0 X       542 2,7   X     543 8,0   X     544 16,0   X     545 24,0   X     546 32,0   X     547 37,2   X     548 40,4   X     549 43,1   X     550 44,6   X     551 45,2     X   552 45,3     X   553 45,4     X   554 45,5     X   555 45,6     X   556 45,7     X   557 45,8     X   558 45,9     X   559 46,0     X   560 46,1     X   561 46,2     X   562 46,3     X   563 46,4     X   564 46,7     X   565 47,2     X   566 48,0     X   567 48,9     X   568 49,8     X   569 50,5     X   570 51,0     X   571 51,1     X   572 51,0     X   573 50,4       X 574 49,0       X 575 46,7       X 576 44,0       X 577 41,1       X 578 38,3       X 579 35,4       X 580 31,8       X 581 27,3       X 582 22,4       X 583 17,7       X 584 13,4       X 585 9,3       X 586 5,5       X 587 2,0       X 588 0,0 X       589 0,0 X       590 0,0 X       591 0,0 X       592 0,0 X       593 0,0 X       594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X

3.    WMTC 2. posms, 2. daļa

Ap6.7.    attēls.

WMTC 2. posms, 2. daļa

3.1.

WMTC 2. posms ietver tādu pašu transportlīdzekļa ātruma līkni kā WMTC 1. posmā, ar papildu norādījumiem par pārnesumu pārslēgšanu. Raksturīgais ruļļa ātrums attiecībā pret WMTC 2. posma 2. daļas testa laiku norādīts turpmākajās tabulās. 3.1.1.   Ap6.11.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa, samazināts ātrums 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,0 X       9 2,3   X     10 7,3   X     11 13,6   X     12 18,9   X     13 23,6   X     14 27,8   X     15 31,8   X     16 35,6   X     17 39,3   X     18 42,7   X     19 46,0   X     20 49,1   X     21 52,1   X     22 54,9   X     23 57,5   X     24 58,4     X   25 58,5     X   26 58,5     X   27 58,6     X   28 58,9     X   29 59,3     X   30 59,8     X   31 60,2     X   32 60,5     X   33 60,8     X   34 61,1     X   35 61,5     X   36 62,0     X   37 62,5     X   38 63,0     X   39 63,4     X   40 63,7     X   41 63,8     X   42 63,9     X   43 63,8     X   44 63,2       X 45 61,7       X 46 58,9       X 47 55,2       X 48 51,0       X 49 46,7       X 50 42,8       X 51 40,2       X 52 38,8       X 53 37,9       X 54 36,7       X 55 35,1       X 56 32,9       X 57 30,4       X 58 28,0       X 59 25,9       X 60 24,4       X 61 23,7   X     62 23,8   X     63 25,0   X     64 27,3   X     65 30,4   X     66 33,9   X     67 37,3   X     68 39,8       X 69 39,5       X 70 36,3       X 71 31,4       X 72 26,5       X 73 24,2       X 74 24,8       X 75 26,6       X 76 27,5       X 77 26,8       X 78 25,3       X 79 24,0       X 80 23,3     X   81 23,7     X   82 24,9     X   83 26,4     X   84 27,7     X   85 28,3     X   86 28,3     X   87 28,1     X   88 28,1   X     89 28,6   X     90 29,8   X     91 31,6   X     92 33,9   X     93 36,5   X     94 39,1   X     95 41,5   X     96 43,3   X     97 44,5   X     98 45,1       X 99 45,1       X 100 43,9       X 101 41,4       X 102 38,4       X 103 35,5       X 104 32,9       X 105 31,3       X 106 30,7       X 107 31,0     X   108 32,2     X   109 34,0     X   110 36,0     X   111 37,9     X   112 39,9     X   113 41,6     X   114 43,1     X   115 44,3     X   116 45,0     X   117 45,5     X   118 45,8     X   119 46,0     X   120 46,1     X               121 46,2     X   122 46,1     X   123 45,7     X   124 45,0     X   125 44,3     X   126 44,7   X     127 46,8   X     128 49,9   X     129 52,8   X     130 55,6   X     131 58,2   X     132 60,2       X 133 59,3       X 134 57,5       X 135 55,4       X 136 52,5       X 137 47,9       X 138 41,4       X 139 34,4       X 140 30,0       X 141 27,0       X 142 26,5   X     143 28,7   X     144 32,7   X     145 36,5   X     146 40,0   X     147 43,5   X     148 46,7   X     149 49,8   X     150 52,7   X     151 55,5   X     152 58,1   X     153 60,6   X     154 62,9   X     155 62,9       X 156 61,7       X 157 59,4       X 158 56,6       X 159 53,7       X 160 50,7       X 161 47,7       X 162 45,0       X 163 43,1       X 164 41,9     X   165 41,6     X   166 41,3     X   167 40,9     X   168 41,8     X   169 42,1     X   170 41,8     X   171 41,3     X   172 41,5   X     173 43,5   X     174 46,5   X     175 49,7   X     176 52,6   X     177 55,0   X     178 56,5   X     179 57,1   X     180 57,3       X             3.1.2.   Ap6.12.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa, samazināts ātrums 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 57,0       X 182 56,3       X 183 55,2       X 184 53,9       X 185 52,6       X 186 51,4       X 187 50,1   X     188 51,5   X     189 53,1   X     190 54,8   X     191 56,6   X     192 58,5   X     193 60,6   X     194 62,8   X     195 64,9   X     196 67,0   X     197 69,1   X     198 70,9   X     199 72,2   X     200 72,8       X 201 72,8       X 202 71,9       X 203 70,5       X 204 68,8       X 205 67,1       X 206 65,4       X 207 63,9       X 208 62,8       X 209 61,8       X 210 61,0       X 211 60,4       X 212 60,0   X     213 60,2   X     214 61,4   X     215 63,3   X     216 65,5   X     217 67,4   X     218 68,5   X     219 68,7       X 220 68,1       X 221 67,3       X 222 66,5       X 223 65,9       X 224 65,5       X 225 64,9       X 226 64,1       X 227 63,0       X 228 62,1       X 229 61,6   X     230 61,7   X     231 62,3   X     232 63,5   X     233 65,3   X     234 67,3   X     235 69,2   X     236 71,1   X     237 73,0   X     238 74,8   X     239 75,7   X     240 76,7   X     241 77,5   X     242 78,1     X   243 78,6     X   244 79,0     X   245 79,4     X   246 79,7     X   247 80,1     X   248 80,7     X   249 80,8     X   250 81,0     X   251 81,2     X   252 81,6     X   253 81,9     X   254 82,1     X   255 82,1     X   256 82,3     X   257 82,4     X   258 82,4     X   259 82,3     X   260 82,3     X   261 82,2     X   262 82,2     X   263 82,1     X   264 82,1     X   265 82,0     X   266 82,0     X   267 81,9     X   268 81,9     X   269 81,9     X   270 81,9     X   271 81,9     X   272 82,0     X   273 82,0     X   274 82,1     X   275 82,2     X   276 82,3     X   277 82,4     X   278 82,5     X   279 82,5     X   280 82,5     X   281 82,5     X   282 82,4     X   283 82,4     X   284 82,4     X   285 82,5     X   286 82,5     X   287 82,5     X   288 82,4     X   289 82,3     X   290 81,6     X   291 81,3     X   292 80,3     X   293 79,9     X   294 79,2     X   295 79,2     X   296 78,4       X 297 75,7       X 298 73,2       X 299 71,1       X 300 69,5       X 301 68,3       X 302 67,3       X 303 66,1       X 304 63,9       X 305 60,2       X 306 54,9       X 307 48,1       X 308 40,9       X 309 36,0       X 310 33,9       X 311 33,9   X     312 36,5   X     313 40,1   X     314 43,5   X     315 46,8   X     316 49,8   X     317 52,8   X     318 53,9   X     319 53,9   X     320 53,7   X     321 53,7   X     322 54,3   X     323 55,4   X     324 56,8   X     325 58,1   X     326 58,9       X 327 58,2       X 328 55,8       X 329 52,6       X 330 49,2       X 331 47,6   X     332 48,4   X     333 51,4   X     334 54,2   X     335 56,9   X     336 59,4   X     337 61,8   X     338 64,1   X     339 66,2   X     340 68,2   X     341 70,2   X     342 72,0   X     343 73,7   X     344 74,4   X     345 75,1   X     346 75,8   X     347 76,5   X     348 77,2   X     349 77,8   X     350 78,5   X     351 79,2   X     352 80,0   X     353 81,0     X   354 81,2     X   355 81,8     X   356 82,2     X   357 82,2     X   358 82,4     X   359 82,5     X   360 82,5     X   3.1.3.   Ap6.13.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa, samazināts ātrums 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 82,5     X   362 82,5     X   363 82,3     X   364 82,1     X   365 82,1     X   366 82,1     X   367 82,1     X   368 82,1     X   369 82,1     X   370 82,1     X   371 82,1     X   372 82,1     X   373 81,9     X   374 81,6     X   375 81,3     X   376 81,1     X   377 80,8     X   378 80,6     X   379 80,4     X   380 80,1     X   381 79,7       X 382 78,6       X 383 76,8       X 384 73,7       X 385 69,4       X 386 64,0       X 387 58,6       X 388 53,2       X 389 47,8       X 390 42,4       X 391 37,0       X 392 33,0       X 393 30,9       X 394 30,9   X     395 33,5   X     396 37,2   X     397 40,8   X     398 44,2   X     399 47,4   X     400 50,4   X     401 53,3   X     402 56,1   X     403 57,3   X     404 58,1   X     405 58,8   X     406 59,4   X     407 59,8     X   408 59,7     X   409 59,4     X   410 59,2     X   411 59,2     X   412 59,6     X   413 60,0     X   414 60,5     X   415 61,0     X   416 61,2     X   417 61,3     X   418 61,4     X   419 61,7     X   420 62,3     X   421 63,1     X   422 63,6     X   423 63,9     X   424 63,8     X   425 63,6     X   426 63,3       X 427 62,8       X 428 61,9       X 429 60,5       X 430 58,6       X 431 56,5       X 432 54,6       X 433 53,8     X   434 54,5     X   435 56,1     X   436 57,9     X   437 59,7     X   438 61,2     X   439 62,3     X   440 63,1     X   441 63,6       X 442 63,5       X 443 62,7       X 444 60,9       X 445 58,7       X 446 56,4       X 447 54,5       X 448 53,3       X 449 53,0     X   450 53,5     X   451 54,6     X   452 56,1     X   453 57,6     X   454 58,9     X   455 59,8     X   456 60,3     X   457 60,7     X   458 61,3     X   459 62,4     X   460 64,1     X   461 66,2     X   462 68,1     X   463 69,7     X   464 70,4     X   465 70,7     X   466 70,7     X   467 70,7     X   468 70,7     X   469 70,6     X   470 70,5     X   471 70,4     X   472 70,2     X   473 70,1     X   474 69,8     X   475 69,5     X   476 69,1     X   477 69,1     X   478 69,5     X   479 70,3     X   480 71,2     X   481 72,0     X   482 72,6     X   483 72,8     X   484 72,7     X   485 72,0       X 486 70,4       X 487 67,7       X 488 64,4       X 489 61,0       X 490 57,6       X 491 54,0       X 492 49,7       X 493 44,4       X 494 38,2       X 495 31,2       X 496 24,0       X 497 16,8       X 498 10,4       X 499 5,7       X 500 2,8       X 501 1,6       X 502 0,3       X 503 0,0 X       504 0,0 X       505 0,0 X       506 0,0 X       507 0,0 X       508 0,0 X       509 0,0 X       510 0,0 X       511 0,0 X       512 0,0 X       513 0,0 X       514 0,0 X       515 0,0 X       516 0,0 X       517 0,0 X       518 0,0 X       519 0,0 X       520 0,0 X       521 0,0 X       522 0,0 X       523 0,0 X       524 0,0 X       525 0,0 X       526 0,0 X       527 0,0 X       528 0,0 X       529 0,0 X       530 0,0 X       531 0,0 X       532 0,0 X       533 2,3   X     534 7,2   X     535 13,5   X     536 18,7   X     537 22,9   X     538 26,7   X     539 30,0   X     540 32,8   X     3.1.4.   Ap6.14.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa, samazināts ātrums 2.1. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 35,2   X     542 37,3   X     543 39,1   X     544 40,8   X     545 41,8   X     546 42,5   X     547 43,3   X     548 44,1   X     549 45,0   X     550 45,7   X     551 46,2     X   552 46,3     X   553 46,1     X   554 45,6     X   555 44,9     X   556 44,4     X   557 44,0     X   558 44,0     X   559 44,3     X   560 44,8     X   561 45,3     X   562 45,9     X   563 46,5     X   564 46,8     X   565 47,1     X   566 47,1     X   567 47,0     X   568 46,7     X   569 46,3     X   570 45,9     X   571 45,6     X   572 45,4     X   573 45,2     X   574 45,1     X   575 44,8       X 576 43,5       X 577 40,9       X 578 38,2       X 579 35,6       X 580 33,0       X 581 30,4       X 582 27,7       X 583 25,1       X 584 22,5       X 585 19,8       X 586 17,2       X 587 14,6       X 588 12,0       X 589 9,3       X 590 6,7       X 591 4,1       X 592 1,5       X 593 0,0 X       594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X       3.1.5.   Ap6.15.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,0 X       9 2,3   X     10 7,3   X     11 15,2   X     12 23,9   X     13 32,5   X     14 39,2   X     15 44,1   X     16 48,1   X     17 51,2   X     18 53,3   X     19 54,5   X     20 55,7   X     21 56,9     X   22 57,5     X   23 58,0     X   24 58,4     X   25 58,5     X   26 58,5     X   27 58,6     X   28 58,9     X   29 59,3     X   30 59,8     X   31 60,2     X   32 60,5     X   33 60,8     X   34 61,1     X   35 61,5     X   36 62,0     X   37 62,5     X   38 63,0     X   39 63,4     X   40 63,7     X   41 63,8     X   42 63,9     X   43 63,8     X   44 63,2       X 45 61,7       X 46 58,9       X 47 55,2       X 48 51,0       X 49 46,7       X 50 42,8       X 51 40,2       X 52 38,8       X 53 37,9       X 54 36,7       X 55 35,1       X 56 32,9       X 57 30,4       X 58 28,0       X 59 25,9       X 60 24,4       X 61 23,7   X     62 23,8   X     63 25,0   X     64 27,3   X     65 30,4   X     66 33,9   X     67 37,3   X     68 39,8   X     69 39,5       X 70 36,3       X 71 31,4       X 72 26,5       X 73 24,2       X 74 24,8       X 75 26,6       X 76 27,5       X 77 26,8       X 78 25,3       X 79 24,0       X 80 23,3     X   81 23,7     X   82 24,9     X   83 26,4     X   84 27,7     X   85 28,3     X   86 28,3     X   87 28,1     X   88 28,1     X   89 28,6     X   90 29,8     X   91 31,6     X   92 33,9     X   93 36,5     X   94 39,1     X   95 41,5     X   96 43,3     X   97 44,5     X   98 45,1       X 99 45,1       X 100 43,9       X 101 41,4       X 102 38,4       X 103 35,5       X 104 32,9       X 105 31,3       X 106 30,7       X 107 31,0     X   108 32,2     X   109 34,0     X   110 36,0     X   111 37,9     X   112 39,9     X   113 41,6     X   114 43,1     X   115 44,3     X   116 45,0     X   117 45,5     X   118 45,8     X   119 46,0     X   120 46,1     X               121 46,2     X   122 46,1     X   123 45,7     X   124 45,0     X   125 44,3     X   126 44,7   X     127 46,8   X     128 50,1   X     129 53,6   X     130 56,9   X     131 59,4   X     132 60,2       X 133 59,3       X 134 57,5       X 135 55,4       X 136 52,5       X 137 47,9       X 138 41,4       X 139 34,4       X 140 30,0       X 141 27,0       X 142 26,5   X     143 28,7   X     144 33,8   X     145 40,3   X     146 46,6   X     147 50,4   X     148 54,0   X     149 56,9   X     150 59,1   X     151 60,6   X     152 61,7   X     153 62,6   X     154 63,1       X 155 62,9       X 156 61,7       X 157 59,4       X 158 56,6       X 159 53,7       X 160 50,7       X 161 47,7       X 162 45,0       X 163 43,1       X 164 41,9     X   165 41,6     X   166 41,3     X   167 40,9     X   168 41,8     X   169 42,1     X   170 41,8     X   171 41,3     X   172 41,5   X     173 43,5   X     174 46,5   X     175 49,7   X     176 52,6   X     177 55,0   X     178 56,5   X     179 57,1   X     180 57,3       X             3.1.6.   Ap6.16.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 57,0       X 182 56,3       X 183 55,2       X 184 53,9       X 185 52,6       X 186 51,4       X 187 50,1   X     188 51,5   X     189 53,1   X     190 54,8   X     191 56,6   X     192 58,5   X     193 60,6   X     194 62,8   X     195 64,9   X     196 67,0   X     197 69,1   X     198 70,9   X     199 72,2   X     200 72,8       X 201 72,8       X 202 71,9       X 203 70,5       X 204 68,8       X 205 67,1       X 206 65,4       X 207 63,9       X 208 62,8       X 209 61,8       X 210 61,0       X 211 60,4       X 212 60,0       X 213 60,2     X   214 61,4     X   215 63,3     X   216 65,5     X   217 67,4     X   218 68,5     X   219 68,7       X 220 68,1       X 221 67,3       X 222 66,5       X 223 65,9       X 224 65,5       X 225 64,9       X 226 64,1       X 227 63,0       X 228 62,1       X 229 61,6   X     230 61,7   X     231 62,3   X     232 63,5   X     233 65,3   X     234 67,3   X     235 69,3   X     236 71,4   X     237 73,5   X     238 75,6   X     239 77,7   X     240 79,7   X     241 81,5   X     242 83,1   X     243 84,6   X     244 86,0   X     245 87,4   X     246 88,7   X     247 89,6   X     248 90,2   X     249 90,7   X     250 91,2   X     251 91,8   X     252 92,4   X     253 93,0   X     254 93,6   X     255 94,1     X   256 94,3     X   257 94,4     X   258 94,4     X   259 94,3     X   260 94,3     X   261 94,2     X   262 94,2     X   263 94,2     X   264 94,1     X   265 94,0     X   266 94,0     X   267 93,9     X   268 93,9     X   269 93,9     X   270 93,9     X   271 93,9     X   272 94,0     X   273 94,0     X   274 94,1     X   275 94,2     X   276 94,3     X   277 94,4     X   278 94,5     X   279 94,5     X   280 94,5     X   281 94,5     X   282 94,4     X   283 94,5     X   284 94,6     X   285 94,7     X   286 94,8     X   287 94,9     X   288 94,8     X   289 94,3       X 290 93,3       X 291 91,8       X 292 89,6       X 293 87,0       X 294 84,1       X 295 81,2       X 296 78,4       X 297 75,7       X 298 73,2       X 299 71,1       X 300 69,5       X 301 68,3       X 302 67,3       X 303 66,1       X 304 63,9       X 305 60,2       X 306 54,9       X 307 48,1       X 308 40,9       X 309 36,0       X 310 33,9       X 311 33,9   X     312 36,5   X     313 41,0   X     314 45,3   X     315 49,2   X     316 51,5   X     317 53,2   X     318 53,9   X     319 53,9   X     320 53,7   X     321 53,7   X     322 54,3   X     323 55,4   X     324 56,8   X     325 58,1   X     326 58,9       X 327 58,2       X 328 55,8       X 329 52,6       X 330 49,2       X 331 47,6   X     332 48,4   X     333 51,8   X     334 55,7   X     335 59,6   X     336 63,0   X     337 65,9   X     338 68,1   X     339 69,8   X     340 71,1   X     341 72,1   X     342 72,9   X     343 73,7   X     344 74,4   X     345 75,1   X     346 75,8   X     347 76,5   X     348 77,2   X     349 77,8   X     350 78,5   X     351 79,2   X     352 80,0   X     353 81,0   X     354 82,0   X     355 83,0   X     356 83,7   X     357 84,2     X   358 84,4     X   359 84,5     X   360 84,4     X   3.1.7.   Ap6.17.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 84,1     X   362 83,7     X   363 83,2     X   364 82,8     X   365 82,6     X   366 82,5     X   367 82,4     X   368 82,3     X   369 82,2     X   370 82,2     X   371 82,2     X   372 82,1     X   373 81,9     X   374 81,6     X   375 81,3     X   376 81,1     X   377 80,8     X   378 80,6     X   379 80,4     X   380 80,1     X   381 79,7       X 382 78,6       X 383 76,8       X 384 73,7       X 385 69,4       X 386 64,0       X 387 58,6       X 388 53,2       X 389 47,8       X 390 42,4       X 391 37,0       X 392 33,0       X 393 30,9       X 394 30,9   X     395 33,5   X     396 38,0   X     397 42,5   X     398 47,0   X     399 51,0   X     400 53,5   X     401 55,1   X     402 56,4   X     403 57,3   X     404 58,1   X     405 58,8   X     406 59,4   X     407 59,8     X   408 59,7     X   409 59,4     X   410 59,2     X   411 59,2     X   412 59,6     X   413 60,0     X   414 60,5     X   415 61,0     X   416 61,2     X   417 61,3     X   418 61,4     X   419 61,7     X   420 62,3     X   421 63,1     X   422 63,6     X   423 63,9     X   424 63,8     X   425 63,6     X   426 63,3       X 427 62,8       X 428 61,9       X 429 60,5       X 430 58,6       X 431 56,5       X 432 54,6       X 433 53,8     X   434 54,5     X   435 56,1     X   436 57,9     X   437 59,7     X   438 61,2     X   439 62,3     X   440 63,1     X   441 63,6       X 442 63,5       X 443 62,7       X 444 60,9       X 445 58,7       X 446 56,4       X 447 54,5       X 448 53,3       X 449 53,0     X   450 53,5     X   451 54,6     X   452 56,1     X   453 57,6     X   454 58,9     X   455 59,8     X   456 60,3     X   457 60,7     X   458 61,3     X   459 62,4     X   460 64,1     X   461 66,2     X   462 68,1     X   463 69,7     X   464 70,4     X   465 70,7     X   466 70,7     X   467 70,7     X   468 70,7     X   469 70,6     X   470 70,5     X   471 70,4     X   472 70,2     X   473 70,1     X   474 69,8     X   475 69,5     X   476 69,1     X   477 69,1     X   478 69,5     X   479 70,3     X   480 71,2     X   481 72,0     X   482 72,6     X   483 72,8     X   484 72,7     X   485 72,0       X 486 70,4       X 487 67,7       X 488 64,4       X 489 61,0       X 490 57,6       X 491 54,0       X 492 49,7       X 493 44,4       X 494 38,2       X 495 31,2       X 496 24,0       X 497 16,8       X 498 10,4       X 499 5,7       X 500 2,8       X 501 1,6       X 502 0,3       X 503 0,0 X       504 0,0 X       505 0,0 X       506 0,0 X       507 0,0 X       508 0,0 X       509 0,0 X       510 0,0 X       511 0,0 X       512 0,0 X       513 0,0 X       514 0,0 X       515 0,0 X       516 0,0 X       517 0,0 X       518 0,0 X       519 0,0 X       520 0,0 X       521 0,0 X       522 0,0 X       523 0,0 X       524 0,0 X       525 0,0 X       526 0,0 X       527 0,0 X       528 0,0 X       529 0,0 X       530 0,0 X       531 0,0 X       532 0,0 X       533 2,3   X     534 7,2   X     535 14,6   X     536 23,5   X     537 33,0   X     538 42,7   X     539 51,8   X     540 59,4   X     3.1.8.   Ap6.18.  tabula. WMTC 2. posms, 2. cikla daļa 2.2. un 3. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 65,3   X     542 69,6   X     543 72,3   X     544 73,9   X     545 75,0   X     546 75,7   X     547 76,5   X     548 77,3   X     549 78,2   X     550 78,9   X     551 79,4     X   552 79,6     X   553 79,3     X   554 78,8     X   555 78,1     X   556 77,5     X   557 77,2     X   558 77,2     X   559 77,5     X   560 77,9     X   561 78,5     X   562 79,1     X   563 79,6     X   564 80,0     X   565 80,2     X   566 80,3     X   567 80,1     X   568 79,8     X   569 79,5     X   570 79,1     X   571 78,8     X   572 78,6     X   573 78,4     X   574 78,3     X   575 78,0       X 576 76,7       X 577 73,7       X 578 69,5       X 579 64,8       X 580 60,3       X 581 56,2       X 582 52,5       X 583 49,0       X 584 45,2       X 585 40,8       X 586 35,4       X 587 29,4       X 588 23,4       X 589 17,7       X 590 12,6       X 591 8,0       X 592 4,1       X 593 1,3       X 594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X

4.    WMTC 2. posms, 3. daļa

Ap6.8.    attēls.

WMTC 2. posms, 3. daļa

4.1

WMTC 2. posms ietver tādu pašu transportlīdzekļa ātruma līkni kā WMTC 1. posmā, ar papildu norādījumiem par pārnesumu pārslēgšanu. Raksturīgais ruļļa ātrums attiecībā pret WMTC 2. posma 3. daļas testa laiku norādīts turpmākajās tabulās. 4.1.1.   Ap6.19.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa, samazināts ātrums 3.1. transportlīdzekļu klasei, no 1 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,9   X     9 3,2   X     10 7,3   X     11 12,4   X     12 17,9   X     13 23,5   X     14 29,1   X     15 34,3   X     16 38,6   X     17 41,6   X     18 43,9   X     19 45,9   X     20 48,1   X     21 50,3   X     22 52,6   X     23 54,8   X     24 55,8   X     25 55,2   X     26 53,9   X     27 52,7   X     28 52,8   X     29 55,0   X     30 58,5   X     31 62,3   X     32 65,7   X     33 68,1   X     34 69,1   X     35 69,5   X     36 69,9   X     37 70,6   X     38 71,3   X     39 72,2   X     40 72,8   X     41 73,2   X     42 73,4   X     43 73,8   X     44 74,8   X     45 76,7   X     46 79,1   X     47 81,1   X     48 82,1       X 49 81,7       X 50 80,3       X 51 78,8       X 52 77,3       X 53 75,9       X 54 75,0       X 55 74,7       X 56 74,7       X 57 74,7       X 58 74,6       X 59 74,4       X 60 74,1       X 61 73,9       X 62 74,1   X     63 75,1   X     64 76,8   X     65 78,7   X     66 80,4   X     67 81,7   X     68 82,6   X     69 83,5   X     70 84,4   X     71 85,1   X     72 85,7   X     73 86,3   X     74 87,0   X     75 87,9   X     76 88,8   X     77 89,7   X     78 90,3     X   79 90,6     X   80 90,6     X   81 90,5     X   82 90,4     X   83 90,1     X   84 89,7     X   85 89,3     X   86 89,0     X   87 88,8     X   88 88,9     X   89 89,1     X   90 89,3     X   91 89,4     X   92 89,4     X   93 89,2     X   94 88,9     X   95 88,5     X   96 88,0     X   97 87,5     X   98 87,2     X   99 87,1     X   100 87,2     X   101 87,3     X   102 87,4     X   103 87,5     X   104 87,4     X   105 87,1     X   106 86,8     X   107 86,4     X   108 85,9     X   109 85,2       X 110 84,0       X 111 82,2       X 112 80,3       X 113 78,6       X 114 77,2       X 115 75,9       X 116 73,8       X 117 70,4       X 118 65,7       X 119 60,5       X 120 55,9       X             121 53,0       X 122 51,6       X 123 50,9       X 124 50,5       X 125 50,2       X 126 50,3   X     127 50,6   X     128 51,2   X     129 51,8   X     130 52,5   X     131 53,4   X     132 54,9   X     133 57,0   X     134 59,4   X     135 61,9   X     136 64,3   X     137 66,4   X     138 68,1   X     139 69,6   X     140 70,7   X     141 71,4   X     142 71,8   X     143 72,8   X     144 75,0   X     145 77,8   X     146 80,7   X     147 83,3   X     148 75,4   X     149 87,3   X     150 89,1   X     151 90,6   X     152 91,9   X     153 93,2   X     154 94,6   X     155 96,0   X     156 97,5   X     157 99,0   X     158 99,8       X 159 99,0       X 160 96,7       X 161 93,7       X 162 91,3       X 163 90,4       X 164 90,6       X 165 91,1       X 166 90,9       X 167 89,0       X 168 85,6       X 169 81,6       X 170 77,6       X 171 73,6       X 172 69,7       X 173 66,0       X 174 62,7       X 175 60,0       X 176 58,0       X 177 56,4       X 178 54,8       X 179 53,3       X 180 51,7       X             4.1.2.   Ap6.20.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa, samazināts ātrums 3.1. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 50,2       X 182 48,7       X 183 47,2     X   184 47,1     X   185 47,0     X   186 46,9     X   187 46,6     X   188 46,3     X   189 46,1     X   190 46,1   X     191 46,5   X     192 47,1   X     193 48,1   X     194 49,8   X     195 52,2   X     196 54,8   X     197 57,3   X     198 59,5   X     199 61,7   X     200 64,4   X     201 67,7   X     202 71,4   X     203 74,9   X     204 78,2   X     205 81,1   X     206 83,9   X     207 86,6   X     208 89,1   X     209 91,6   X     210 94,0   X     211 96,3   X     212 98,4   X     213 100,4   X     214 102,1   X     215 103,6   X     216 104,9   X     217 106,2     X   218 106,5     X   219 106,5     X   220 106,6     X   221 106,6     X   222 107,0     X   223 107,3     X   224 107,3     X   225 107,2     X   226 107,2     X   227 107,2     X   228 107,3     X   229 107,5     X   230 107,3     X   231 107,3     X   232 107,3     X   233 107,3     X   234 108,0     X   235 108,2     X   236 108,9     X   237 109,0     X   238 108,9     X   239 108,8     X   240 108,6     X   241 108,4     X   242 108,3     X   243 108,2     X   244 108,2     X   245 108,2     X   246 108,2     X   247 108,3     X   248 108,4     X   249 108,5     X   250 108,5     X   251 108,5     X   252 108,5     X   253 108,5     X   254 108,7     X   255 108,8     X   256 109,0     X   257 109,2     X   258 109,3     X   259 109,4     X   260 109,5     X   261 109,5     X   262 109,6     X   263 109,8     X   264 110,0     X   265 110,2     X   266 110,5     X   267 110,7     X   268 111,0     X   269 111,1     X   270 111,2     X   271 111,3     X   272 111,3     X   273 111,3     X   274 111,2     X   275 111,0     X   276 110,8     X   277 110,6     X   278 110,4     X   279 110,3     X   280 109,9     X   281 109,3       X 282 108,1       X 283 106,3       X 284 104,0       X 285 101,5       X 286 99,2       X 287 97,2       X 288 96,1       X 289 95,7     X   290 95,8     X   291 96,1     X   292 96,4     X   293 96,7     X   294 96,9     X   295 96,9     X   296 96,8     X   297 96,7     X   298 96,4     X   299 96,1     X   300 95,9     X   301 95,8     X   302 95,9     X   303 96,2     X   304 96,4     X   305 96,7     X   306 96,7     X   307 96,3     X   308 95,3       X 309 94,0       X 310 92,5       X 311 91,4       X 312 90,9       X 313 90,7       X 314 90,3       X 315 89,6       X 316 88,6       X 317 87,7       X 318 86,8       X 319 86,2       X 320 85,8       X 321 85,7       X 322 85,7       X 323 86,0     X   324 86,7     X   325 87,8     X   326 89,2     X   327 90,9     X   328 92,6     X   329 94,3     X   330 95,9     X   331 97,4     X   332 98,7     X   333 99,7     X   334 100,3     X   335 100,6     X   336 101,0     X   337 101,4     X   338 101,8     X   339 102,2     X   340 102,5     X   341 102,6     X   342 102,7     X   343 102,8     X   344 103,0     X   345 103,5     X   346 104,3     X   347 105,2     X   348 106,1     X   349 106,8     X   350 107,1       X 351 106,7       X 352 105,0       X 353 102,3       X 354 99,1       X 355 96,3       X 356 95,0       X 357 95,4       X 358 96,4       X 359 97,3       X 360 97,5       X 4.1.3.   Ap6.21.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa, samazināts ātrums 3.1. transportlīdzekļu klasei, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 96,1       X 362 93,4       X 363 90,4       X 364 87,8       X 365 86,0       X 366 85,1       X 367 84,7       X 368 84,2     X   369 85,0     X   370 86,5     X   371 88,3     X   372 89,9     X   373 91,0     X   374 91,8     X   375 92,5     X   376 93,1     X   377 93,7     X   378 94,4     X   379 95,0     X   380 95,6     X   381 96,3     X   382 96,9     X   383 97,5     X   384 98,0     X   385 98,3     X   386 98,6     X   387 98,9     X   388 99,1     X   389 99,3     X   390 99,3     X   391 99,2     X   392 99,2     X   393 99,3     X   394 99,5     X   395 99,9     X   396 100,3     X   397 100,6     X   398 100,9     X   399 101,1     X   400 101,3     X   401 101,4     X   402 101,5     X   403 101,6     X   404 101,8     X   405 101,9     X   406 102,0     X   407 102,0     X   408 102,0     X   409 102,0     X   410 101,9     X   411 101,9     X   412 101,9     X   413 101,8     X   414 101,8     X   415 101,8     X   416 101,8     X   417 101,8     X   418 101,8     X   419 101,9     X   420 102,0     X   421 102,2     X   422 102,4     X   423 102,6     X   424 102,8     X   425 103,1     X   426 103,4     X   427 103,9     X   428 104,4     X   429 104,9     X   430 105,2     X   431 105,5     X   432 105,7     X   433 105,9     X   434 106,1     X   435 106,3     X   436 106,5     X   437 106,8     X   438 107,1     X   439 107,5     X   440 108,0     X   441 108,3     X   442 108,6     X   443 108,9     X   444 109,1     X   445 109,2     X   446 109,4     X   447 109,5     X   448 109,7     X   449 109,9     X   450 110,2     X   451 110,5     X   452 110,8     X   453 111,0     X   454 111,2     X   455 111,3     X   456 111,1     X   457 110,4     X   458 109,3     X   459 108,1     X   460 106,8     X   461 105,5     X   462 104,4     X   463 103,8     X   464 103,6     X   465 103,5     X   466 103,5     X   467 103,4     X   468 103,3     X   469 103,1     X   470 102,9     X   471 102,6     X   472 102,5     X   473 102,4     X   474 102,4     X   475 102,5     X   476 102,7     X   477 103,0     X   478 103,3     X   479 103,7     X   480 104,1     X   481 104,5     X   482 104,8     X   483 104,9     X   484 105,1     X   485 105,1     X   486 105,2     X   487 105,2     X   488 105,2     X   489 105,3     X   490 105,3     X   491 105,4     X   492 105,5     X   493 105,5     X   494 105,3     X   495 105,1     X   496 104,7     X   497 104,2     X   498 103,9     X   499 103,6     X   500 103,5     X   501 103,5     X   502 103,4     X   503 103,3     X   504 103,0     X   505 102,7     X   506 102,4     X   507 102,1     X   508 101,9     X   509 101,7     X   510 101,5     X   511 101,3     X   512 101,2     X   513 101,0     X   514 100,9     X   515 100,9     X   516 101,0     X   517 101,2     X   518 101,3     X   519 101,4     X   520 101,4     X   521 101,2     X   522 100,8     X   523 100,4     X   524 99,9     X   525 99,6     X   526 99,5     X   527 99,5     X   528 99,6     X   529 99,7     X   530 99,8     X   531 99,9     X   532 100,0     X   533 100,0     X   534 100,1     X   535 100,2     X   536 100,4     X   537 100,5     X   538 100,6     X   539 100,7     X   540 100,8     X   4.1.4.   Ap6.22.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa, samazināts ātrums 3.1. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 101,0     X   542 101,3     X   543 102,0     X   544 102,7     X   545 103,5     X   546 104,2     X   547 104,6     X   548 104,7     X   549 104,8     X   550 104,8     X   551 104,9     X   552 105,1     X   553 105,4     X   554 105,7     X   555 105,9     X   556 106,0     X   557 105,7       X 558 105,4       X 559 103,9       X 560 102,2       X 561 100,5       X 562 99,2       X 563 98,0       X 564 96,4       X 565 94,8       X 566 92,8       X 567 88,9       X 568 84,9       X 569 80,6       X 570 76,3       X 571 72,3       X 572 68,7       X 573 65,5       X 574 63,0       X 575 61,2       X 576 60,5       X 577 60,0       X 578 59,7       X 579 59,4       X 580 59,4       X 581 58,0       X 582 55,0       X 583 51,0       X 584 46,0       X 585 38,8       X 586 31,6       X 587 24,4       X 588 17,2       X 589 10,0       X 590 5,0       X 591 2,0       X 592 0,0 X       593 0,0 X       594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X       4.1.5.   Ap6.23.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa 3.2. transportlīdzekļu klasei, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0,0 X       1 0,0 X       2 0,0 X       3 0,0 X       4 0,0 X       5 0,0 X       6 0,0 X       7 0,0 X       8 0,9   X     9 3,2   X     10 7,3   X     11 12,4   X     12 17,9   X     13 23,5   X     14 29,1   X     15 34,3   X     16 38,6   X     17 41,6   X     18 43,9   X     19 45,9   X     20 48,1   X     21 50,3   X     22 52,6   X     23 54,8   X     24 55,8   X     25 55,2   X     26 53,9   X     27 52,7   X     28 52,8   X     29 55,0   X     30 58,5   X     31 62,3   X     32 65,7   X     33 68,1   X     34 69,1   X     35 69,5   X     36 69,9   X     37 70,6   X     38 71,3   X     39 72,2   X     40 72,8   X     41 73,2   X     42 73,4   X     43 73,8   X     44 74,8   X     45 76,7   X     46 79,1   X     47 81,1   X     48 82,1       X 49 81,7       X 50 80,3       X 51 78,8       X 52 77,3       X 53 75,9       X 54 75,0       X 55 74,7       X 56 74,7       X 57 74,7       X 58 74,6       X 59 74,4       X 60 74,1       X 61 73,9       X 62 74,1   X     63 75,1   X     64 76,8   X     65 78,7   X     66 80,4   X     67 81,7   X     68 82,6   X     69 83,5   X     70 84,4   X     71 85,1   X     72 85,7   X     73 86,3   X     74 87,0   X     75 87,9   X     76 88,8   X     77 89,7   X     78 90,3     X   79 90,6     X   80 90,6     X   81 90,5     X   82 90,4     X   83 90,1     X   84 89,7     X   85 89,3     X   86 89,0     X   87 88,8     X   88 88,9     X   89 89,1     X   90 89,3     X   91 89,4     X   92 89,4     X   93 89,2     X   94 88,9     X   95 88,5     X   96 88,0     X   97 87,5     X   98 87,2     X   99 87,1     X   100 87,2     X   101 87,3     X   102 87,4     X   103 87,5     X   104 87,4     X   105 87,1     X   106 86,8     X   107 86,4     X   108 85,9     X   109 85,2       X 110 84,0       X 111 82,2       X 112 80,3       X 113 78,6       X 114 77,2       X 115 75,9       X 116 73,8       X 117 70,4       X 118 65,7       X 119 60,5       X 120 55,9       X             121 53,0       X 122 51,6       X 123 50,9       X 124 50,5       X 125 50,2       X 126 50,3   X     127 50,6   X     128 51,2   X     129 51,8   X     130 52,5   X     131 53,4   X     132 54,9   X     133 57,0   X     134 59,4   X     135 61,9   X     136 64,3   X     137 66,4   X     138 68,1   X     139 69,6   X     140 70,7   X     141 71,4   X     142 71,8   X     143 72,8   X     144 75,0   X     145 77,8   X     146 80,7   X     147 83,3   X     148 85,4   X     149 87,3   X     150 89,1   X     151 90,6   X     152 91,9   X     153 93,2   X     154 94,6   X     155 96,0   X     156 97,5   X     157 99,0   X     158 99,8       X 159 99,0       X 160 96,7       X 161 93,7       X 162 91,3       X 163 90,4       X 164 90,6       X 165 91,1       X 166 90,9       X 167 89,0       X 168 85,6       X 169 81,6       X 170 77,6       X 171 73,6       X 172 69,7       X 173 66,0       X 174 62,7       X 175 60,0       X 176 58,0       X 177 56,4       X 178 54,8       X 179 53,3       X 180 51,7       X             4.1.6.   Ap6.24.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa 3.2. transportlīdzekļu klasei, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 50,2       X 182 48,7       X 183 47,2     X   184 47,1     X   185 47,0     X   186 46,9     X   187 46,6     X   188 46,3     X   189 46,1     X   190 46,1   X     191 46,5   X     192 47,1   X     193 48,1   X     194 49,8   X     195 52,2   X     196 54,8   X     197 57,3   X     198 59,5   X     199 61,7   X     200 64,4   X     201 67,7   X     202 71,4   X     203 74,9   X     204 78,2   X     205 81,1   X     206 83,9   X     207 86,6   X     208 89,1   X     209 91,6   X     210 94,0   X     211 96,3   X     212 98,4   X     213 100,4   X     214 102,1   X     215 103,6   X     216 104,9   X     217 106,2   X     218 107,5   X     219 108,5   X     220 109,3   X     221 109,9   X     222 110,5   X     223 110,9   X     224 111,2   X     225 111,4   X     226 111,7   X     227 111,9   X     228 112,3   X     229 113,0   X     230 114,1   X     231 115,7   X     232 117,5   X     233 119,3   X     234 121,0   X     235 122,2     X   236 122,9     X   237 123,0     X   238 122,9     X   239 122,8     X   240 122,6     X   241 122,4     X   242 122,3     X   243 122,2     X   244 122,2     X   245 122,2     X   246 122,2     X   247 122,3     X   248 122,4     X   249 122,5     X   250 122,5     X   251 122,5     X   252 122,5     X   253 122,5     X   254 122,7     X   255 122,8     X   256 123,0     X   257 123,2     X   258 123,3     X   259 123,4     X   260 123,5     X   261 123,5     X   262 123,6     X   263 123,8     X   264 124,0     X   265 124,2     X   266 124,5     X   267 124,7     X   268 125,0     X   269 125,1     X   270 125,2     X   271 125,3     X   272 125,3     X   273 125,3     X   274 125,2     X   275 125,0     X   276 124,8     X   277 124,6     X   278 124,4     X   279 124,3     X   280 123,9     X   281 123,3       X 282 122,1       X 283 120,3       X 284 118,0       X 285 115,5       X 286 113,2       X 287 111,2       X 288 110,1       X 289 109,7     X   290 109,8     X   291 110,1     X   292 110,4     X   293 110,7     X   294 110,9     X   295 110,9     X   296 110,8     X   297 110,7     X   298 110,4     X   299 110,1     X   300 109,9     X   301 109,8     X   302 109,9     X   303 110,2     X   304 110,4     X   305 110,7     X   306 110,7     X   307 110,3     X   308 109,3       X 309 108,0       X 310 106,5       X 311 105,4       X 312 104,9       X 313 104,7       X 314 104,3       X 315 103,6       X 316 102,6       X 317 101,7       X 318 100,8       X 319 100,2       X 320 99,8       X 321 99,7       X 322 99,7       X 323 100,0     X   324 100,7     X   325 101,8     X   326 103,2     X   327 104,9     X   328 106,6     X   329 108,3     X   330 109,9     X   331 111,4     X   332 112,7     X   333 113,7     X   334 114,3     X   335 114,6     X   336 115,0     X   337 115,4     X   338 115,8     X   339 116,2     X   340 116,5     X   341 116,6     X   342 116,7     X   343 116,8     X   344 117,0     X   345 117,5     X   346 118,3     X   347 119,2     X   348 120,1     X   349 120,8     X   350 121,1       X 351 120,7       X 352 119,0       X 353 116,3       X 354 113,1       X 355 110,3       X 356 109,0       X 357 109,4       X 358 110,4       X 359 111,3       X 360 111,5       X 4.1.7.   Ap6.25.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa 3.2. transportlīdzekļu klasei, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 110,1       X 362 107,4       X 363 104,4       X 364 101,8       X 365 100,0       X 366 99,1       X 367 98,7       X 368 98,2     X   369 99,0     X   370 100,5     X   371 102,3     X   372 103,9     X   373 105,0     X   374 105,8     X   375 106,5     X   376 107,1     X   377 107,7     X   378 108,4     X   379 109,0     X   380 109,6     X   381 110,3     X   382 110,9     X   383 111,5     X   384 112,0     X   385 112,3     X   386 112,6     X   387 112,9     X   388 113,1     X   389 113,3     X   390 113,3     X   391 113,2     X   392 113,2     X   393 113,3     X   394 113,5     X   395 113,9     X   396 114,3     X   397 114,6     X   398 114,9     X   399 115,1     X   400 115,3     X   401 115,4     X   402 115,5     X   403 115,6     X   404 115,8     X   405 115,9     X   406 116,0     X   407 116,0     X   408 116,0     X   409 116,0     X   410 115,9     X   411 115,9     X   412 115,9     X   413 115,8     X   414 115,8     X   415 115,8     X   416 115,8     X   417 115,8     X   418 115,8     X   419 115,9     X   420 116,0     X   421 116,2     X   422 116,4     X   423 116,6     X   424 116,8     X   425 117,1     X   426 117,4     X   427 117,9     X   428 118,4     X   429 118,9     X   430 119,2     X   431 119,5     X   432 119,7     X   433 119,9     X   434 120,1     X   435 120,3     X   436 120,5     X   437 120,8     X   438 121,1     X   439 121,5     X   440 122,0     X   441 122,3     X   442 122,6     X   443 122,9     X   444 123,1     X   445 123,2     X   446 123,4     X   447 123,5     X   448 123,7     X   449 123,9     X   450 124,2     X   451 124,5     X   452 124,8     X   453 125,0     X   454 125,2     X   455 125,3     X   456 125,1     X   457 124,4     X   458 123,3     X   459 122,1     X   460 120,8     X   461 119,5     X   462 118,4     X   463 117,8     X   464 117,6     X   465 117,5     X   466 117,5     X   467 117,4     X   468 117,3     X   469 117,1     X   470 116,9     X   471 116,6     X   472 116,5     X   473 116,4     X   474 116,4     X   475 116,5     X   476 116,7     X   477 117,0     X   478 117,3     X   479 117,7     X   480 118,1     X   481 118,5     X   482 118,8     X   483 118,9     X   484 119,1     X   485 119,1     X   486 119,2     X   487 119,2     X   488 119,2     X   489 119,3     X   490 119,3     X   491 119,4     X   492 119,5     X   493 119,5     X   494 119,3     X   495 119,1     X   496 118,7     X   497 118,2     X   498 117,9     X   499 117,6     X   500 117,5     X   501 117,5     X   502 117,4     X   503 117,3     X   504 117,0     X   505 116,7     X   506 116,4     X   507 116,1     X   508 115,9     X   509 115,7     X   510 115,5     X   511 115,3     X   512 115,2     X   513 115,0     X   514 114,9     X   515 114,9     X   516 115,0     X   517 115,2     X   518 115,3     X   519 115,4     X   520 115,4     X   521 115,2     X   522 114,8     X   523 114,4     X   524 113,9     X   525 113,6     X   526 113,5     X   527 113,5     X   528 113,6     X   529 113,7     X   530 113,8     X   531 113,9     X   532 114,0     X   533 114,0     X   534 114,1     X   535 114,2     X   536 114,4     X   537 114,5     X   538 114,6     X   539 114,7     X   540 114,8     X   4.1.8.   Ap6.26.  tabula. WMTC 2. posms, 3. cikla daļa 3.2. transportlīdzekļu klasei, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 115,0     X   542 115,3     X   543 116,0     X   544 116,7     X   545 117,5     X   546 118,2     X   547 118,6     X   548 118,7     X   549 118,8     X   550 118,8     X   551 118,9     X   552 119,1     X   553 119,4     X   554 119,7     X   555 119,9     X   556 120,0     X   557 119,7       X 558 118,4       X 559 115,9       X 560 113,2       X 561 110,5       X 562 107,2       X 563 104,0       X 564 100,4       X 565 96,8       X 566 92,8       X 567 88,9       X 568 84,9       X 569 80,6       X 570 76,3       X 571 72,3       X 572 68,7       X 573 65,5       X 574 63,0       X 575 61,2       X 576 60,5       X 577 60,0       X 578 59,7       X 579 59,4       X 580 59,4       X 581 58,0       X 582 55,0       X 583 51,0       X 584 46,0       X 585 38,8       X 586 31,6       X 587 24,4       X 588 17,2       X 589 10,0       X 590 5,0       X 591 2,0       X 592 0,0 X       593 0,0 X       594 0,0 X       595 0,0 X       596 0,0 X       597 0,0 X       598 0,0 X       599 0,0 X       600 0,0 X

4)    Pasaules saskaņotais motociklu testa cikls (WMTC), 3. posms (pārskatītais WMTC)

1.    WMTC 3. posma testa cikla apraksts attiecībā uz L3e, L4e, L5e-A, L7e-A, L7e-B un L7e-C (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem

WMTC 3. posms, kas izmantojams uz šasijas dinamometra, atbilst turpmāk diagrammā norādītajam attiecībā uz L3e, L4e, L5e-A, L7e-A, L7e-B un L7e-C (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem.

Ap6.9.    attēls.

WMTC 3. posms L3e, L4e, L5e-A, L7e-A, L7e-B un L7e-C kategorijas transportlīdzekļiem

“Pārskatītais WMTC”, saukts arī par “WMTC 3. posmu”, kas norādīts Ap6.9. attēlā, attiecas uz L3e, L4e, L5e-A, L7e-A, L7e-B un L7e-C kategorijas transportlīdzekļiem, un WMTC 3. posma transportlīdzekļa ātruma līkne ir tāda pati kā WMTC 1. un 2. posmā. WMTC 3. posms ilgst 1800 sekundes un sastāv no divām daļām, kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar zemu transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu, un trim daļām, kas attiecas uz pārējiem L kategorijas transportlīdzekļiem, un tas jāveic bez pārtraukuma, ja to atļauj transportlīdzekļa maksimālā ātruma ierobežojums. WMTC 3. posma raksturīgie braukšanas apstākļi (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums utt.) ir noteikti 3. nodaļā, kurā sīki izklāstīta WMTC 2. posma transportlīdzekļa ātruma līkne.

2.    WMTC 3. posma apraksts attiecībā uz L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem

WMTC 3. posms, kas izmantojams uz šasijas dinamometra, atbilst turpmāk diagrammā norādītajam attiecībā uz L1e-A, L1e-B, L2e, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem ar zemu transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu.

Ap6.10.    attēls.

WMTC 3. posms L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem Nošķeltā transportlīdzekļa ātruma līkne, kas ierobežota līdz 25 km/h, ir piemērojama L1e-A un L1e-B kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo projektēto ātrumu 25 km/h.

2.1	Transportlīdzekļa ātruma līknes aukstajā un siltajā režīmā ir identiskas.

3.    WMTC 3. posma apraksts attiecībā uz L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem

Ap6.11.    attēls.

WMTC 3. posms L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem Nošķeltā transportlīdzekļa ātruma līkne, kas ierobežota līdz 25 km/h, ir piemērojama L1e-A un L1e-B kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo projektēto ātrumu 25 km/h.

3.1.

WMTC 3. posma transportlīdzekļa ātruma līkne, kas norādīta Ap6.10. attēlā, ir piemērojama L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem un ir tāda pati kā WMTC 1. un 2. posma 1. daļas transportlīdzekļa ātruma līkne 1. klases transportlīdzekļiem, kurus brauc aukstā režīmā, pēc tam braucot ar to pašu transportlīdzekli, kad tā spēkiekārta ir uzsilusi. WMTC 3. posms attiecībā uz L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš)kategorijas transportlīdzekļiem ilgst 1 200 sekundes un sastāv no divām identiskām daļām, kas izpildāmas bez pārtraukuma.

3.2.

WMTC 3. posma raksturīgie braukšanas apstākļi (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums utt.) L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-A un L6e-B (apakš-)kategorijas transportlīdzekļiem ir izklāstīti turpmākajos punktos un tabulās. 3.2.1.   Ap6.27.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 25 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0 X       1 0 X       2 0 X       3 0 X       4 0 X       5 0 X       6 0 X       7 0 X       8 0 X       9 0 X       10 0 X       11 0 X       12 0 X       13 0 X       14 0 X       15 0 X       16 0 X       17 0 X       18 0 X       19 0 X       20 0 X       21 0 X       22 1   X     23 2,6   X     24 4,8   X     25 7,2   X     26 9,6   X     27 12   X     28 14,3   X     29 16,6   X     30 18,9   X     31 21,2   X     32 23,5   X     33 25         34 25         35 25         36 25         37 25         38 25         39 25     X   40 25     X   41 25     X   42 25     X   43 25     X   44 25     X   45 25     X   46 25     X   47 25     X   48 25     X   49 25     X   50 25     X   51 25     X   52 25     X   53 25     X   54 25     X   55 25     X   56 25     X   57 25     X   58 25     X   59 25     X   60 25       X 61 25         62 25         63 23       X 64 18,6       X 65 14,1       X 66 9,3       X 67 4,8       X 68 1,9       X 69 0 X       70 0 X       71 0 X       72 0 X       73 0 X       74 1,7   X     75 5,8   X     76 11,8   X     77 17,3   X     78 22   X     79 25         80 25         81 25         82 25         83 25         84 25         85 25         86 25         87 25         88 25         89 25         90 25         91 25     X   92 25     X   93 25     X   94 25     X   95 25     X   96 25     X   97 25     X   98 25     X   99 25     X   100 25     X   101 25     X   102 25     X   103 25     X   104 25     X   105 25     X   106 25     X   107 25     X   108 25     X   109 25     X   110 25         111 25         112 25         113 25         114 25         115 25         116 24,7     X   117 25     X   118 25     X   119 25     X   120 25     X               121 25     X   122 25     X   123 25     X   124 25     X   125 25         126 25         127 25         128 25         129 25         130 25         131 25         132 22,1       X 133 18,6       X 134 16,8   X     135 17,7   X     136 21,1   X     137 25         138 25         139 25         140 25         141 25         142 25         143 25         144 25         145 25         146 20,3       X 147 15       X 148 9,7       X 149 5       X 150 1,6       X 151 0 X       152 0 X       153 0 X       154 0 X       155 0 X       156 0 X       157 0 X       158 0 X       159 0 X       160 0 X       161 0 X       162 0 X       163 0 X       164 0 X       165 0 X       166 0 X       167 0 X       168 0 X       169 0 X       170 0 X       171 0 X       172 0 X       173 0 X       174 0 X       175 0 X       176 0 X       177 0 X       178 0 X       179 0 X       180 0 X                   3.2.2.   Ap6.28.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 25 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 0 X       182 0 X       183 0 X       184 0 X       185 0,4   X     186 1,8   X     187 5,4   X     188 11,1   X     189 16,7   X     190 21,3   X     191 24,8   X     192 25         193 25         194 25         195 25         196 25         197 25         198 25         199 25         200 25         201 25         202 25         203 25     X   204 25     X   205 25     X   206 25     X   207 25     X   208 25     X   209 25     X   210 25     X   211 25     X   212 25     X   213 25     X   214 25     X   215 25     X   216 25     X   217 25     X   218 25     X   219 25     X   220 25     X   221 25     X   222 25     X   223 25     X   224 25     X   225 25     X   226 25     X   227 25     X   228 25     X   229 25     X   230 25     X   231 25     X   232 25     X   233 25     X   234 25     X   235 25     X   236 25     X   237 25     X   238 25     X   239 25     X   240 25     X   241 25     X   242 25         243 25         244 25         245 25         246 25         247 25         248 21,8       X 249 17,2       X 250 13,7       X 251 10,3       X 252 7       X 253 3,5       X 254 0 X       255 0 X       256 0 X       257 0 X       258 0 X       259 0 X       260 0 X       261 0 X       262 0 X       263 0 X       264 0 X       265 0 X       266 0 X       267 0,5   X     268 2,9   X     269 8,2   X     270 13,2   X     271 17,8   X     272 21,4   X     273 24,1   X     274 25         275 25         276 25         277 25     X   278 25     X   279 25     X   280 25     X   281 25     X   282 25     X   283 25     X   284 25     X   285 25     X   286 25     X   287 25     X   288 25     X   289 25     X   290 25     X   291 25     X   292 25     X   293 25     X   294 25     X   295 25     X   296 25     X   297 25     X   298 25     X   299 25     X   300 25     X   301 25     X   302 25     X   303 25     X   304 25     X   305 25     X   306 25     X   307 25     X   308 25     X   309 25     X   310 25     X   311 25     X   312 25     X   313 25     X   314 25         315 25         316 22,7       X 317 19       X 318 16       X 319 14,6   X     320 15,2   X     321 16,9   X     322 19,3   X     323 22   X     324 24,6   X     325 25         326 25         327 25     X   328 25     X   329 25     X   330 25     X   331 25     X   332 25     X   333 25     X   334 25     X   335 25     X   336 25     X   337 25     X   338 25     X   339 25     X   340 25     X   341 25     X   342 25     X   343 25     X   344 25     X   345 25     X   346 25     X   347 25     X   348 25     X   349 25     X   350 25     X   351 25     X   352 25     X   353 25     X   354 25     X   355 25     X   356 25     X   357 25     X   358 25     X   359 25     X   360 25     X   3.2.3.   Ap6.29.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 25 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 25     X   362 25     X   363 25     X   364 25     X   365 25     X   366 25     X   367 25     X   368 25     X   369 25     X   370 25     X   371 25     X   372 25     X   373 25     X   374 25     X   375 25     X   376 25     X   377 25     X   378 25     X   379 25     X   380 25     X   381 25     X   382 25     X   383 25     X   384 25     X   385 25     X   386 25     X   387 25     X   388 25     X   389 25     X   390 25     X   391 25     X   392 25         393 25         394 25         395 24,9       X 396 21,4       X 397 15,9       X 398 9,9       X 399 4,9       X 400 2,1       X 401 0,9       X 402 0 X       403 0 X       404 0 X       405 0 X       406 0 X       407 0 X       408 1,2   X     409 3,2   X     410 5,9   X     411 8,8   X     412 12   X     413 15,4   X     414 18,9   X     415 22,1   X     416 24,7   X     417 25         418 25         419 25         420 25         421 25   X     422 25   X     423 25   X     424 25   X     425 25   X     426 25   X     427 25   X     428 25   X     429 25     X   430 25     X   431 25     X   432 25     X   433 25     X   434 25     X   435 25     X   436 25         437 25         438 25         439 25         440 25         441 25         442 25         443 25         444 25         445 25         446 25         447 23,4       X 448 21,8       X 449 20,3       X 450 19,3       X 451 18,7       X 452 18,3       X 453 17,8       X 454 17,4       X 455 16,8       X 456 16,3     X   457 16,5     X   458 17,6     X   459 19,2     X   460 20,8     X   461 22,2     X   462 23     X   463 23       X 464 22       X 465 20,1       X 466 17,7       X 467 15       X 468 12,1       X 469 9,1       X 470 6,2       X 471 3,6       X 472 1,8       X 473 0,8       X 474 0 X       475 0 X       476 0 X       477 0 X       478 0 X       479 0 X       480 0 X       481 0 X       482 0 X       483 0 X       484 0 X       485 0 X       486 1,4   X     487 4,5   X     488 8,8   X     489 13,4   X     490 17,3   X     491 19,2   X     492 19,7   X     493 19,8   X     494 20,7   X     495 23,7   X     496 25         497 25         498 25         499 25         500 25         501 25         502 25         503 25         504 25         505 25         506 25         507 25         508 25         509 25         510 23,1       X 511 16,7       X 512 10,7       X 513 4,7       X 514 1,2       X 515 0 X       516 0 X       517 0 X       518 0 X       519 3   X     520 8,2   X     521 14,3   X     522 19,3   X     523 23,5   X     524 25         525 25         526 25         527 25         528 25         529 25         530 25         531 23,2       X 532 18,5       X 533 13,8       X 534 9,1       X 535 4,5       X 536 2,3       X 537 0 X       538 0 X       539 0 X       540 0         3.2.4.   Ap6.30.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 25 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 0 X       542 2,8   X     543 8,1   X     544 14,3   X     545 19,2   X     546 23,5   X     547 25         548 25         549 25         550 25         551 25         552 25         553 25     X   554 25     X   555 25     X   556 25     X   557 25     X   558 25     X   559 25     X   560 25     X   561 25     X   562 25     X   563 25     X   564 25     X   565 25     X   566 25     X   567 25     X   568 25     X   569 25     X   570 25     X   571 25     X   572 25     X   573 25         574 25         575 25         576 25         577 25         578 25         579 25         580 25         581 25         582 21,8       X 583 17,7       X 584 13,5       X 585 9,4       X 586 5,6       X 587 2,1       X 588 0 X       589 0 X       590 0 X       591 0 X       592 0 X       593 0 X       594 0 X       595 0 X       596 0 X       597 0 X       598 0 X       599 0 X       600 0 X       3.2.5.   Ap6.31.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 45 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 0 līdz 180 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 0 0 X       1 0 X       2 0 X       3 0 X       4 0 X       5 0 X       6 0 X       7 0 X       8 0 X       9 0 X       10 0 X       11 0 X       12 0 X       13 0 X       14 0 X       15 0 X       16 0 X       17 0 X       18 0 X       19 0 X       20 0 X       21 0 X       22 1   X     23 2,6   X     24 4,8   X     25 7,2   X     26 9,6   X     27 12   X     28 14,3   X     29 16,6   X     30 18,9   X     31 21,2   X     32 23,5   X     33 25,6   X     34 27,1   X     35 28   X     36 28,7   X     37 29,2   X     38 29,8   X     39 30,3     X   40 29,6     X   41 28,7     X   42 27,9     X   43 27,4     X   44 27,3     X   45 27,3     X   46 27,4     X   47 27,5     X   48 27,6     X   49 27,6     X   50 27,6     X   51 27,8     X   52 28,1     X   53 28,5     X   54 28,9     X   55 29,2     X   56 29,4     X   57 29,7     X   58 30     X   59 30,5     X   60 30,6       X 61 29,6       X 62 26,9       X 63 23       X 64 18,6       X 65 14,1       X 66 9,3       X 67 4,8       X 68 1,9       X 69 0 X       70 0 X       71 0 X       72 0 X       73 0 X       74 1,7   X     75 5,8   X     76 11,8   X     77 17,3   X     78 22   X     79 26,2   X     80 29,4   X     81 31,1   X     82 32,9   X     83 34,7   X     84 34,8   X     85 34,8   X     86 34,9   X     87 35,4   X     88 36,2   X     89 37,1   X     90 38   X     91 38,7     X   92 38,9     X   93 38,9     X   94 38,8     X   95 38,5     X   96 38,1     X   97 37,5     X   98 37     X   99 36,7     X   100 36,5     X   101 36,5     X   102 36,6     X   103 36,8     X   104 37     X   105 37,1     X   106 37,3     X   107 37,4     X   108 37,5     X   109 37,4     X   110 36,9       X 111 36       X 112 34,8       X 113 31,9       X 114 29       X 115 26,9       X 116 24,7     X   117 25,4     X   118 26,4     X   119 27,7     X   120 29,4     X               121 31,2     X   122 33     X   123 34,4     X   124 35,2     X   125 35,4       X 126 35,2       X 127 34,7       X 128 33,9       X 129 32,4       X 130 29,8       X 131 26,1       X 132 22,1       X 133 18,6       X 134 16,8   X     135 17,7   X     136 21,1   X     137 25,4   X     138 29,2   X     139 31,6   X     140 32,1       X 141 31,6       X 142 30,7       X 143 29,7       X 144 28,1       X 145 25       X 146 20,3       X 147 15       X 148 9,7       X 149 5       X 150 1,6       X 151 0 X       152 0 X       153 0 X       154 0 X       155 0 X       156 0 X       157 0 X       158 0 X       159 0 X       160 0 X       161 0 X       162 0 X       163 0 X       164 0 X       165 0 X       166 0 X       167 0 X       168 0 X       169 0 X       170 0 X       171 0 X       172 0 X       173 0 X       174 0 X       175 0 X       176 0 X       177 0 X       178 0 X       179 0 X       180 0 X                   3.2.6.   Ap6.32.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 45 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 181 līdz 360 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 181 0 X       182 0 X       183 0 X       184 0 X       185 0,4   X     186 1,8   X     187 5,4   X     188 11,1   X     189 16,7   X     190 21,3   X     191 24,8   X     192 28,4   X     193 31,8   X     194 34,6   X     195 36,3   X     196 37,8   X     197 39,6   X     198 41,3   X     199 43,3   X     200 45         201 45         202 45         203 45     X   204 45     X   205 45     X   206 45     X   207 45     X   208 45     X   209 45     X   210 45     X   211 45     X   212 45     X   213 45     X   214 45     X   215 45     X   216 45     X   217 45     X   218 45     X   219 45     X   220 45     X   221 45     X   222 45     X   223 45     X   224 45     X   225 45     X   226 45     X   227 45     X   228 45     X   229 45     X   230 45     X   231 45     X   232 45     X   233 45     X   234 45     X   235 45     X   236 44,4     X   237 43,5     X   238 43,2     X   239 43,3     X   240 43,7     X   241 43,9     X   242 43,8       X 243 43       X 244 40,9       X 245 36,9       X 246 32,1       X 247 26,6       X 248 21,8       X 249 17,2       X 250 13,7       X 251 10,3       X 252 7       X 253 3,5       X 254 0 X       255 0 X       256 0 X       257 0 X       258 0 X       259 0 X       260 0 X       261 0 X       262 0 X       263 0 X       264 0 X       265 0 X       266 0 X       267 0,5   X     268 2,9   X     269 8,2   X     270 13,2   X     271 17,8   X     272 21,4   X     273 24,1   X     274 26,4   X     275 28,4   X     276 29,9   X     277 30,5     X   278 30,5     X   279 30,3     X   280 30,2     X   281 30,1     X   282 30,1     X   283 30,1     X   284 30,2     X   285 30,2     X   286 30,2     X   287 30,2     X   288 30,5     X   289 31     X   290 31,9     X   291 32,8     X   292 33,7     X   293 34,5     X   294 35,1     X   295 35,5     X   296 35,6     X   297 35,4     X   298 35     X   299 34     X   300 32,4     X   301 30,6     X   302 29     X   303 27,8     X   304 27,2     X   305 26,9     X   306 26,5     X   307 26,1     X   308 25,7     X   309 25,5     X   310 25,7     X   311 26,4     X   312 27,3     X   313 28,1     X   314 27,9       X 315 26       X 316 22,7       X 317 19       X 318 16       X 319 14,6   X     320 15,2   X     321 16,9   X     322 19,3   X     323 22   X     324 24,6   X     325 26,8   X     326 27,9   X     327 28     X   328 27,7     X   329 27,1     X   330 26,8     X   331 26,6     X   332 26,8     X   333 27     X   334 27,2     X   335 27,4     X   336 27,5     X   337 27,7     X   338 27,9     X   339 28,1     X   340 28,3     X   341 28,6     X   342 29,1     X   343 29,6     X   344 30,1     X   345 30,6     X   346 30,8     X   347 30,8     X   348 30,8     X   349 30,8     X   350 30,8     X   351 30,8     X   352 30,8     X   353 30,8     X   354 30,9     X   355 30,9     X   356 30,9     X   357 30,8     X   358 30,4     X   359 29,6     X   360 28,4     X   3.2.7.   Ap6.33.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 45 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 361 līdz 540 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 361 27,1     X   362 26     X   363 25,4     X   364 25,5     X   365 26,3     X   366 27,3     X   367 28,3     X   368 29,2     X   369 29,5     X   370 29,4     X   371 28,9     X   372 28,1     X   373 27,1     X   374 26,3     X   375 25,7     X   376 25,5     X   377 25,6     X   378 25,9     X   379 26,3     X   380 26,9     X   381 27,6     X   382 28,4     X   383 29,3     X   384 30,1     X   385 30,4     X   386 30,2     X   387 29,5     X   388 28,6     X   389 27,9     X   390 27,5     X   391 27,2     X   392 26,9       X 393 26,4       X 394 25,7       X 395 24,9       X 396 21,4       X 397 15,9       X 398 9,9       X 399 4,9       X 400 2,1       X 401 0,9       X 402 0 X       403 0 X       404 0 X       405 0 X       406 0 X       407 0 X       408 1,2   X     409 3,2   X     410 5,9   X     411 8,8   X     412 12   X     413 15,4   X     414 18,9   X     415 22,1   X     416 24,7   X     417 26,8   X     418 28,7   X     419 30,6   X     420 32,4   X     421 34   X     422 35,4   X     423 36,5   X     424 37,5   X     425 38,6   X     426 39,6   X     427 40,7   X     428 41,4   X     429 41,7     X   430 41,4     X   431 40,9     X   432 40,5     X   433 40,2     X   434 40,1     X   435 40,1     X   436 39,8       X 437 38,9       X 438 37,4       X 439 35,8       X 440 34,1       X 441 32,5       X 442 30,9       X 443 29,4       X 444 27,9       X 445 26,5       X 446 25       X 447 23,4       X 448 21,8       X 449 20,3       X 450 19,3       X 451 18,7       X 452 18,3       X 453 17,8       X 454 17,4       X 455 16,8       X 456 16,3     X   457 16,5     X   458 17,6     X   459 19,2     X   460 20,8     X   461 22,2     X   462 23     X   463 23       X 464 22       X 465 20,1       X 466 17,7       X 467 15       X 468 12,1       X 469 9,1       X 470 6,2       X 471 3,6       X 472 1,8       X 473 0,8       X 474 0 X       475 0 X       476 0 X       477 0 X       478 0 X       479 0 X       480 0 X       481 0 X       482 0 X       483 0 X       484 0 X       485 0 X       486 1,4   X     487 4,5   X     488 8,8   X     489 13,4   X     490 17,3   X     491 19,2   X     492 19,7   X     493 19,8   X     494 20,7   X     495 23,7   X     496 27,9   X     497 31,9   X     498 35,4   X     499 36,2       X 500 34,2       X 501 30,2       X 502 27,1       X 503 26,6   X     504 28,6   X     505 32,6   X     506 35,5   X     507 36,6       X 508 34,6       X 509 30       X 510 23,1       X 511 16,7       X 512 10,7       X 513 4,7       X 514 1,2       X 515 0 X       516 0 X       517 0 X       518 0 X       519 3   X     520 8,2   X     521 14,3   X     522 19,3   X     523 23,5   X     524 27,3   X     525 30,8   X     526 33,7   X     527 35,2   X     528 35,2       X 529 32,5       X 530 27,9       X 531 23,2       X 532 18,5       X 533 13,8       X 534 9,1       X 535 4,5       X 536 2,3       X 537 0 X       538 0 X       539 0 X       540 0 X       3.2.8.   Ap6.34.  tabula. WMTC 3. posms, 1. daļa, 1. klase, attiecībā uz L1e-A un L1e-B (vmax ≤ 45 km/h) apakškategorijas transportlīdzekļiem, aukstais vai siltais režīms, no 541 līdz 600 s laiks, s ruļļa ātrums, km/h posma indikatori apstād. paātr. kruīzs palēnin. 541 0 X       542 2,8   X     543 8,1   X     544 14,3   X     545 19,2   X     546 23,5   X     547 27,2   X     548 30,5   X     549 33,1   X     550 35,7   X     551 38,3   X     552 41   X     553 43,6     X   554 43,7     X   555 43,8     X   556 43,9     X   557 44     X   558 44,1     X   559 44,2     X   560 44,3     X   561 44,4     X   562 44,5     X   563 44,6     X   564 44,9     X   565 45     X   566 45     X   567 45     X   568 45     X   569 45     X   570 45     X   571 45     X   572 45     X   573 45         574 45         575 45         576 42,3       X 577 39,5       X 578 36,6       X 579 33,7       X 580 30,1       X 581 26       X 582 21,8       X 583 17,7       X 584 13,5       X 585 9,4       X 586 5,6       X 587 2,1       X 588 0 X       589 0 X       590 0 X       591 0 X       592 0 X       593 0 X       594 0 X       595 0 X       596 0 X       597 0 X       598 0 X       599 0 X       600 0 X

---

7. papildinājums

Testi uz ceļa L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vienu riteni uz dzenošās ass vai sapārotiem riteņiem, testa stenda iestatījumu noteikšanai

1.    Vadītāja pienākumi

2.    Prasība attiecībā uz ceļa stāvokli un apkārtējās vides apstākļiem

3.    Testa transportlīdzekļa stāvoklis

3.1.	Testa transportlīdzeklis atbilst 8. papildinājuma 1. punktā aprakstītajam stāvoklim.

3.2.	Uzstādot mērinstrumentus uz testa transportlīdzekļa, cik vien iespējams samazina to ietekmi uz slodzes sadalījumu pa riteņiem. Uzstādot ātruma sensoru transportlīdzekļa ārpusē, cik vien iespējams samazina papildu aerodinamiskos zudumu.

3.3.

Pārbaudes Saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām attiecībā uz konkrēto lietojumu veic šādas pārbaudes: riteņi, riteņu loki, riepas (marka, tips un spiediens), priekšējās ass ģeometrija, bremžu regulējums (liekās pretestības novēršana), priekšējās un aizmugurējās ass eļļošana, piekares noregulējums un transportlīdzekļa klīrenss utt. Pārbauda, vai tukšgaitā nedarbojas elektriskās bremzes.

4.    Norādītie ripināšanas ātrumi

5.    Ripināšanas laika mērījumi

6.    Datu apstrāde

6.1.   Rites pretestības spēka aprēķināšana

6.2.   Rites pretestības līknes noteikšana

Rites pretestības spēku F aprēķina šādi.

6.3.   Rites pretestības spēka F* mērķvērtības iestatīšana šasijas dinamometram

Šasijas dinamometra rites pretestības spēka F*(v0) mērķvērtību pie transportlīdzekļa atskaites ātruma v0, izteiktu N, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

Ap7.10. vienādojums:

---

8. papildinājums

Ceļa testi L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar diviem vai vairākiem riteņiem uz dzenošajām asīm, testa stenda iestatījumu noteikšanai

1.    Transportlīdzekļa sagatavošana

1.1.   Iebraukšana

Testa transportlīdzeklis ir normālā braukšanas kārtībā un noregulēts pēc iebraukšanas, kuras garums ir vismaz 300 km. Riepas ir iebrauktas vienlaikus ar transportlīdzekļa iebraukšanu, vai arī tās ir ar protektoriem, kuru dziļums ir 90–50 procentu robežās no sākotnējā protektoru dziļuma.

1.2.   Pārbaudes

Saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām attiecībā uz konkrēto lietojumu veic šādas pārbaudes: riteņi, riteņu loki, riepas (marka, tips un spiediens), priekšējās ass ģeometrija, bremžu regulējums (liekās pretestības novēršana), priekšējās un aizmugurējās ass eļļošana, piekares noregulējums un transportlīdzekļa klīrenss utt. Pārbauda, vai tukšgaitā nedarbojas elektriskās bremzes.

1.3.   Sagatavošana testam

2.    Transportlīdzekļa izvēles ātrums v

Izvēles ātrums vajadzīgs, lai pēc braukšanas pretestības līknes noteiktu ritošās daļas pretestību, ja brauc ar atskaites ātrumu. Lai noteiktu rites pretestību kā funkciju no transportlīdzekļa ātruma, kas ir tuvs atskaites ātrumam v0, rites pretestības mēra pie izvēles ātruma v. Mērījumus veic vismaz četros līdz piecos punktos, norādot izvēles ātrumus un atskaites ātrumus. 3. papildinājuma 2.2. punktā minētā slodzes indikatora kalibrēšanu veic pie transportlīdzekļa piemērojamā atskaites ātruma (vj), kas minēts Ap8.1. tabulā.

3.    Enerģijas variēšana ripināšanas procedūras laikā

3.1.   Kopējās ceļa noslodzes jaudas noteikšana

3.1.1.   Mērīšanas aprīkojums un precizitāte

Mērījumu kļūdas robeža ir mazāka par 0,1 sekundi attiecībā uz laiku un mazāka par ± 0,5 km/h attiecībā uz ātrumu. Transportlīdzekli un šasijas dinamometru uzsilda līdz stabilai darbības temperatūrai, lai panāktu ceļam līdzīgus apstākļus.

3.1.2.   Testa procedūra

3.1.2.1.

Transportlīdzekļa ātrumu palielina līdz ātrumam, kas par 5 km/h pārsniedz ātrumu, ar kādu sāk testa mērījumu.

3.1.2.2.

Pārnesumkārbu pārslēdz neitrālā pozīcijā, vai pārtrauc elektroenerģijas padevi.

3.1.2.3.

Izmēra laiku t1, kas transportlīdzeklim bija vajadzīgs, lai ātrums samazinātos no: līdz , kur: Δv < 5 km/h transportlīdzekļa nominālajam ātrumam < 50 km/h; Δv < 10 km/h transportlīdzekļa nominālajam ātrumam < 50 km/h.

3.1.2.4.

Šo pašu testu veic pretējā virzienā, izmērot laiku t2.

3.1.2.5.

Aprēķina vidējo ti no abām laika vērtībām t1 un t2.

3.1.2.6.

Šos testus atkārto, līdz statistiskā precizitāte (p) no vidējā laika: Ap8.1. vienādojums: Statistisko precizitāti (p) definē šādi: Ap8.2. vienādojums: nav lielāka par 4 procentiem (p ≤ 4 procenti), kur: t ir Ap8.2. tabulā dotais koeficients; s ir standartnovirze. Ap8.3. vienādojums: n ir testu skaits. Ap8.2. tabula. Koeficienti t un t/√n atkarībā no veikto ripināšanas testu skaita n 4 5 6 7 8 9 10 t 3,2 2,8 2,6 2,5 2,4 2,3 2,3 t/√n 1,6 1,25 1,06 0,94 0,85 0,77 0,73

3.1.2.7.

Rites pretestības spēka aprēķināšana Rites pretestības spēku F pie izvēles ātrumiem v aprēķina šādi: Ap8.4. vienādojums: kur: m ref = standartmasa (kg); Δv = transportlīdzekļa ātruma novirze (km/h); Δt = aprēķinātā ripināšanas laika atšķirība (s).

3.1.2.8.

Testā uz ceļa noteikto rites pretestību koriģē atbilstīgi apkārtējās vides standartapstākļiem, kā norādīts turpmāk. Ap8.5. vienādojums: Ap8.6. vienādojums: kur: RR ir rites pretestība pie ātruma v (N); RAERO ir aerodinamiskā pretestība pie ātruma v (N); RT ir (N); KR ir temperatūras korekcijas koeficients ripošanas pretestībai; pieņem, ka tas ir: ; t ir testa ceļa apkārtējā temperatūra K; t0 ir apkārtējā standarttemperatūra (293,2 K); dt ir gaisa blīvums testa apstākļos (kg/m3); d0 ir gaisa blīvums standartapstākļos (293,2 K, 101,3 kPa) = 1,189 kg/m3. Koeficientus RR/RT un RAERO/RT norāda transportlīdzekļa izgatavotājs, pamatojoties uz uzņēmumam parasti pieejamajiem datiem un tehniskajam dienestam pieņemamā veidā. Ja šīs vērtības nav pieejamas vai ja tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde tās nepieņem, var izmantot rites/kopējās pretestības attiecības vērtības, ko nosaka pēc šādas formulas: Ap8.7. vienādojums: kur: m HP ir testa masa, un katram ātrumam koeficienti a un b ir norādīti šajā tabulā: Ap8.3. tabula. Koeficienti a un b rites pretestības attiecības aprēķināšanai v (km/h) a b 20 7,24 · 10–5 0,82 40 1,59 · 10–4 0,54 60 1,96 · 10–4 0,33 80 1,85 · 10–4 0,23 100 1,63 · 10–4 0,18 120 1,57 · 10–4 0,14

3.2.   Šasijas dinamometra iestatīšana

Šīs procedūras mērķis ir imitēt uz dinamometra kopējo ceļa noslodzes jaudu, ja brauc ar noteiktu ātrumu.

3.2.1.   Mērīšanas aprīkojums un precizitāte

Mērīšanas aprīkojums ir līdzīgs tam, ko izmanto uz testa trases, un tas atbilst II pielikuma 4.5.7. punktam un šā pielikuma 1.3.5. punktam.

3.2.2.   Testa procedūra

---

9. papildinājums

Paskaidrojums par pārnesumu pārslēgšanas procedūru I tipa testam

0.    Ievads

Šajā paskaidrojumā ir skaidroti jautājumi, kas minēti vai aprakstīti šajā regulā, tostarp tās pielikumos un papildinājumos, un ar tiem saistītie jautājumi, kas attiecas uz pārnesumu pārslēgšanas procedūru.

1.    Pieeja

2.    Aprēķina piemērs

2.1.

Ap9.1. attēlā ir norādīts pārnesumu pārslēgšanas izmantošanas piemērs, kas attiecas uz mazu transportlīdzekli: a) ar treknlīnijām apzīmē pārnesumu izmantošanu paātrinājuma posmiem; b) ar punktotām līnijām apzīmē punktus pārslēgšanai uz zemāku pārnesumu palēninājuma posmiem; c) kruīza posmos var izmantot visu ātruma diapazonu starp ātrumu pārslēgšanai uz zemāku pārnesumu un ātrumu pārslēgšanai uz augstāku pārnesumu.

2.2.

Ja transportlīdzekļa ātrums pakāpeniski palielinās kruīza posmos, ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1—2, v2—3 un vi—i+1), izteiktus km/h, var aprēķināt, izmantojot šādus vienādojumus: Ap9.3. vienādojums Ap9.4. vienādojums Ap9.5. vienādojums , i = 3 to ng Ap9.1. attēls. Pārnesumu pārslēgšanas skices piemērs. Pārnesumu izmantošana palēninājuma un kruīza posmos Pārnesumu izmantošana paātrinājuma posmos Lai tehniskajam dienestam atvēlētu lielāku elastīgumu un lai nodrošinātu vadāmību, pārnesumu pārslēgšanas regresijas funkcijas jāuzskata par zemākām robežvērtībām. Jebkurā cikla posmā ir pieļaujams lielāks motora apgriezienu skaits.

3.    Posma indikatori

3.1.

Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas pārnesumu pārslēgšanas vienādojumu piemērošanā un tādējādi uzlabotu testa salīdzināmību, ciklu ātruma shēmai piešķir fiksēta posma indikatorus. Posma indikatoru specifikācijas pamatā ir Japānas Automobiļu pētniecības institūta (JARI) sniegtā četru turpmāk tabulā norādīto braukšanas režīmu definīcija. Ap9.1. tabula. Braukšanas režīmu definīcija 4 režīmi Definīcija Tukšgaitas režīms transportlīdzekļa ātrums < 5 km/h un -0,5 km/h/s (-0,139 m/s2) < paātrinājums < 0,5 km/h/s (0,139 m/s2) Paātrinājuma režīms paātrinājums > 0,5 km/h/s (0,139 m/s2) Palēninājuma režīms paātrinājums < -0,5 km/h/s (-0,139 m/s2) Kruīza režīms transportlīdzekļa ātrums ≥ 5 km/h un -0,5 km/h/s (-0,139 m/s2) < paātrinājums < 0,5 km/h/s (0,139 m/s2)

3.2.	Tad indikatori tika mainīti, lai novērstu biežas izmaiņas salīdzinoši viendabīgajās cikla daļās un tādējādi uzlabotu vadāmību. Ap9.2. attēlā norādīts piemērs no 1. cikla daļas. Ap9.2. attēls. Pārveidotu posma indikatoru piemērs

4.    Aprēķina piemērs

---

10. papildinājums

Nomaināmu piesārņojuma kontroles iekārtu kā atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma testi L kategorijas transportlīdzekļiem

1.    Papildinājuma darbības joma

Šis papildinājums attiecas uz piesārņojuma kontroles iekārtu kā atsevišķu tehnisku vienību, kas definētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 10. punktā un uzstādāmas kā rezerves detaļas viena vai vairāku tipu L kategorijas transportlīdzekļiem, tipa apstiprināšanu.

2.    Definīcijas

3.    Ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprinājuma pieteikums

4.    Prasības

4.1.   Vispārīgas prasības

Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tipa konstrukcija un stiprinājums ir tāds, ka:

4.2.   Prasības attiecībā uz emisijām

4.3.   Transportlīdzekļa spēkiekārtas veiktspējas testēšana

---

11. papildinājums

I tipa testa procedūra hibrīdiem L kategorijas transportlīdzekļiem

1.    Ievads

2.    Hibrīdu transportlīdzekļu kategorijas

3.    I tipa testa metodes

I tipa testā hibrīdus elektriskus L kategorijas transportlīdzekļus testē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā aprakstīto piemērojamo procedūru. Katram testa stāvoklim piesārņotāju emisijas testa rezultāts atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A. daļas 1. un 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, atkarībā no tā, kuras ir piemērojamas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumu.

3.1.   Ārēji uzlādējami transportlīdzekļi (HET UĀT) bez darba režīma slēdža

3.1.1.

Veic divus testus turpmāk norādītajos stāvokļos. a) A stāvoklis — testu veic ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; b) B stāvoklis — testu veic ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde). Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces uzlādes stāvokļa (SOC) profils dažādos testa posmos ir noteikts VII pielikuma 3.1. papildinājumā.

3.1.2.

A stāvoklis 3.1.2.1. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi, braucot (uz testa stenda, uz šasijas dinamometra utt.) kādā no šādiem stāvokļiem: a) ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas degvielu patērējošais motors; b) ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (nosaka tehniskais dienests un izgatavotājs ar apstiprinātājiestādes piekrišanu) degvielu patērējošais motors neieslēdzas; c) saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekunžu laikā pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. 3.1.2.2. Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana Transportlīdzekli iepriekš sagatavo, izpildot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu, kas noteikts 6. papildinājumā. 3.1.2.3. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzeses šķidruma, ja tāds ir, temperatūra ir ± 2 K robežās, salīdzinot ar telpas temperatūru, un 3.1.2.4. punktā paredzētās uzlādes rezultātā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīce ir pilnībā uzlādēta. 3.1.2.4. Pirmstestēšanas laikā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē kādā no turpmāk minētajiem veidiem: a) ar iebūvētu lādētāju, ja tāds ir uzstādīts; b) ar izgatavotāja ieteiktu un lietotāja rokasgrāmatā norādītu ārēju lādētāju, izmantojot parasto nakts uzlādes procedūru, kas noteikta VII pielikuma 3. papildinājuma 3.2.2.4. punktā. Šī procedūra izslēdz jebkāda veida īpašu lādēšanu, ko var sākt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzināšanas vai apkopes vajadzībām. Izgatavotājs apstiprina, ka testa laikā nav veikta īpaša uzlādēšanas procedūra. Uzlādes pabeigšanas kritērijs. Uzlādes pabeigšanas kritērijs atbilst 12 stundu uzlādes laikam, izņemot gadījumus, kad standarta kontrolaparatūra vadītājam skaidri norāda, ka elektroenerģijas akumulēšanas ierīce vēl nav pilnībā uzlādēta. Tādā gadījumā maksimālais laiks ir = norādītā akumulatora ietilpība (Wh) reizināta ar # / elektrotīkla strāvas jaudu (W). 3.1.2.5. Testa procedūra 3.1.2.5.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais testa cikls sākas līdz ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākšanu. 3.1.2.5.2. Testa procedūras, kas aprakstītas 3.1.2.5.2.1. vai 3.1.2.5.2.2. punktā, izmanto saskaņā ar 6. papildinājumā noteikto I tipa testa procedūru. 3.1.2.5.2.1. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo tukšgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.1.2.5.2.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un turpina, atkārtojot vairākus testa ciklus. To beidz, pabeidzot pēdējo tukšgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā, kad akumulators ir minimālas uzlādes stāvoklī saskaņā ar šādu procedūru (paraugu ņemšanas beigas (ES)): 3.1.2.5.2.2.1. elektroenerģijas atlikumu Q (Ah) mēra katrā kombinētajā ciklā saskaņā ar VII pielikuma 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru un izmanto, lai noteiktu, kad ir sasniegts akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis; 3.1.2.5.2.2.2. uzskata, ka akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis kombinētajā ciklā N ir sasniegts, ja kombinētajā ciklā (N+1) izmērītajam elektroenerģijas atlikumam Q ir ne vairāk kā 3 procenti izlādes, to izsakot procentos no akumulatora nominālās jaudas (Ah) tā maksimālās uzlādes stāvoklī, kā noteicis izgatavotājs. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var izpildīt papildu testa ciklus un to rezultātus iekļaut aprēķinos, kas noteikti 3.1.2.5.5. un 3.1.4.2. punktā, ja pēc katra papildu testa cikla elektroenerģijas atlikums Q uzrāda mazāku akumulatora izlādēšanos nekā iepriekšējā ciklā; 3.1.2.5.2.2.3. pēc katra cikla ir atļauts līdz 10 minūšu ilgs karstās nostāvēšanās periods. Šajā periodā spēka piedziņu izslēdz. 3.1.2.5.3. Transportlīdzekli vada saskaņā ar 6. papildinājuma noteikumiem. 3.1.2.5.4. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar II pielikuma noteikumiem. 3.1.2.5.5. Testa rezultātus salīdzina ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā noteiktajām robežvērtībām, un aprēķina katra piesārņotāja vidējo emisiju (izteiktu mg uz kilometru) A stāvoklim (M1i). Veicot testu saskaņā ar 3.1.2.5.2.1. punktu, (M1i) ir viena atsevišķā kombinētā cikla rezultāts. Veicot testu saskaņā ar 3.1.2.5.2.2. punktu, testa rezultāts katram kombinētajam ciklam (M1ia), to reizinot ar attiecīgo nolietošanās un Ki koeficientiem, ir mazāks nekā Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteiktās robežvērtības. 3.14. punktā veicamā aprēķina vajadzībām, M1i define šādi: Ap11.1. vienādojums: kur: i : piesārņotājs; a : testa cikls.

3.1.3.

B stāvoklis 3.1.3.1. Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana Transportlīdzekli iepriekš sagatavo, izpildot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu, kas noteikts 6. papildinājumā. 3.1.3.2. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē, braucot (uz testa stenda, šasijas dinamometra utt.): a) ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas degvielu patērējošais motors, vai b) ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam) motors neieslēdzas, vai c) saskaņā ar izgatavotāju ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekunžu laikā pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. 3.1.3.3. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzeses šķidruma, ja tāds ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras. 3.1.3.4. Testa procedūra 3.1.3.4.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas līdz ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākšanu. 3.1.3.4.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo tukšgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.1.3.4.3. Transportlīdzekli vada saskaņā ar 6. papildinājuma noteikumiem. 3.1.3.4.4. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar II pielikumu. 3.1.3.5. Testa rezultātus salīdzina ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteiktajām robežvērtībām, un aprēķina katra piesārņotāja vidējo emisiju B apstāklim (M2i). Testa rezultāti M2i, tos reizinot ar attiecīgo nolietošanās un Ki koeficientu, ir mazāki nekā Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteiktās robežvērtības.

3.1.4.

Testa rezultāti 3.1.4.1. Testēšana saskaņā ar 3.1.2.5.2.1. punktu Ziņošanas vajadzībām svērtās vērtības aprēķina šādi: Ap11.2. vienādojums: kur: Mi = piesārņotāja i masas emisija, izteikta mg/km; M1i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci, un aprēķināta saskaņā ar 3.1.2.5.5. punktu; M2i; = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci minimālā uzlādēšanas stāvoklī (maksimāla jaudas izlādēšana), un aprēķināta saskaņā ar 3.1.3.5. punktu De = transportlīdzekļa braukšanas attālums elektriskā režīmā, kas noteikts saskaņā ar VII pielikuma 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dav = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm: — 4 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.1.4.2. Testēšana saskaņā ar 3.1.2.5.2.2. punktu Paziņošanas vajadzībām svērtās vērtības aprēķina šādi: Ap11.3. vienādojums: kur: Mi = piesārņotāja i masas emisija, izteikta mg/km; M1i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci, un aprēķināta saskaņā ar 3.1.2.5.5. punktu; M2i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci minimālā uzlādēšanas stāvoklī (maksimāla jaudas izlādēšana), un aprēķināta saskaņā ar 3.1.3.5. punktu; Dovc = UĀT diapazons, kas noteikts saskaņā ar VII pielikuma 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dav = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm: — 4 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un vmax ≥ 130 km/h.

3.2.

Ārēji uzlādējami transportlīdzekļi (HET UĀT) ar darba režīma slēdzi 3.2.1. Veic divus testus turpmāk norādītajos stāvokļos. 3.2.1.1. A stāvoklis — testu veic ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; 3.2.1.2. B stāvoklis — testu veic ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla izlāde). ▼M1 3.2.1.3. Darba režīma slēdzi pārslēdz saskaņā ar Ap11.2. tabulu. Ap11.2. tabula Tabula, kas izmantojama, lai noteiktu A vai B stāvokli, pamatojoties uz atšķirīgām hibrīdu transportlīdzekļu koncepcijām un hibrīdajam režīmam izvēlētā slēdža stāvokļa   Hibrīdi režīmi -› — Pilnībā elektrisks — Hibrīds — Tikai degvielu patērējošs — Hibrīds — Pilnībā elektrisks — Tikai degvielu patērējošs — Hibrīds — Hibrīdrežīms n (1) — Hibrīdrežīms m (1) Akumulatora uzlādes stāvoklis   Slēdža pozīcija Slēdža pozīcija Slēdža pozīcija Slēdža pozīcija A stāvoklis Pilnībā uzlādēts Hibrīds Hibrīds Hibrīds Viselektriskākais hibrīdrežīms (2) B stāvoklis Minimāla uzlāde Hibrīds Degvielu patērējošs Degvielu patērējošs Degvielu visvairāk patērējošais režīms (3) (1)   Piemēram, sporta, ekonomiskais, pilsētas, ārpilsētas režīms utt. (2)   Viselektriskākais hibrīdrežīms: hibrīdrežīms, par kuru var apgalvot, ka tā laikā novērojams vislielākais elektroenerģijas patēriņš no visiem izvēles hibrīdrežīmiem, testējot transportlīdzekli saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 101 10. pielikuma 4. punkta A stāvokli; nosakāms, pamatojoties uz ražotāja sniegto informāciju un vienojoties ar tehnisko dienestu. (3)   Degvielu visvairāk patērējošais režīms: hibrīdrežīms, par kuru var apgalvot, ka tā laikā novērojams vislielākais degvielas patēriņš no visiem izvēles hibrīdrežīmiem, testējot transportlīdzekli saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 101 10. pielikuma 4. punkta B stāvokli; nosakāms, pamatojoties uz izgatavotāja sniegto informāciju un vienojoties ar tehnisko dienestu. ▼B 3.2.2. A stāvoklis 3.2.2.1. Ja attālums, ko transportlīdzeklis var veikt pilnībā elektriskajā režīmā, pārsniedz vienu pilnu ciklu, pēc izgatavotāja pieprasījuma I tipa testu var veikt pilnībā elektriskā režīmā. Tādā gadījumā 3.2.2.3.1. vai 3.2.2.3.2. punktā paredzēto motora iepriekšēju sagatavošanu var neveikt. 3.2.2.2. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi braucot, slēdzi ieslēdzot pilnībā elektriskā režīmā (uz testa trases, uz šasijas dinamometra utt.), ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 procenti ± 5 procenti no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma, kurš jānosaka saskaņā ar X pielikuma 1. papildinājumā paredzēto testa procedūru. Izlādi pārtrauc kādā no šādiem stāvokļiem: a) kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 procentiem no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma; b) kad standarta iebūvēta kontrolaparatūra vadītājam dod norādījumu apturēt transportlīdzekli; c) pēc 100 km. Ja transportlīdzeklim nav pilnībā elektriska režīma, transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē, braucot (uz testa trases, uz šasijas dinamometra utt.) kādā no šādiem stāvokļiem: a) ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas HET degvielu patērējošais motors; b) ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam) degvielu patērējošais motors neieslēdzas; c) saskaņā ar izgatavotāju ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekunžu laikā pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. Atkāpjoties no minētā, ja izgatavotājs var pierādīt tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzeklis fiziski nespēj sasniegt trīsdesmit minūšu ātrumu, tā vietā var izmantot maksimāli piecpadsmit minūšu ātrumu. 3.2.2.3. Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana 3.2.2.4. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzeses škidruma, ja tāds ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras un 3.2.2.5. punktā paredzētās uzlādes rezultātā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīce ir pilnībā uzlādēta. 3.2.2.5. Nostāvēšanās laikā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē ar kādu no šādiem lādētājiem: a) ar iebūvētu lādētāju, ja tāds ir uzstādīts; b) ar izgatavotāja ieteiktu ārēju lādētāju, izmantojot parastu lādēšanas procedūru nakts laikā. Šī procedūra izslēdz jebkāda veida īpašu lādēšanu, ko var sākt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzināšanas vai apkopes vajadzībām. Izgatavotājs apstiprina, ka testa laikā nav veikta īpaša uzlādēšanas procedūra; c) uzlādes pabeigšanas kritērijs Uzlādes pabeigšanas kritērijs atbilst 12 stundu uzlādes laikam, izņemot gadījumus, kad standarta kontrolaparatūra vadītājam skaidri norāda, ka elektroenerģijas akumulēšanas ierīce vēl nav pilnībā uzlādēta. Tādā gadījumā maksimālais laiks ir = norādītā akumulatora ietilpība (Wh) reizināta ar 3 / elektrotīkla jaudu (W). 3.2.2.6. Testa procedūra 3.2.2.6.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas līdz ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākšanu. 3.2.2.6.1.1. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo tukšgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.2.2.6.1.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un turpina, atkārtojot vairākus testa ciklus. To beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā, kad akumulators ir minimālas uzlādes stāvoklī saskaņā ar šādu procedūru (paraugu ņemšanas beigas (ES)): 3.2.2.6.1.2.1. elektroenerģijas atlikumu Q (Ah) mēra katrā kombinētajā ciklā, izmantojot VII pielikuma 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, un to izmanto, lai noteiktu, kad ir sasniegts akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis; 3.2.2.6.1.2.2. uzskata, ka akumulatora minimālas uzlādes stāvoklis kombinētajā ciklā N ir sasniegts, ja kombinētajā ciklā (N+1) izmērītajam elektroenerģijas atlikumam ir ne vairāk kā 3 procenti izlādes, to izsakot procentos no akumulatora nominālās jaudas (Ah) maksimālās uzlādes stāvoklī, kā noteicis izgatavotājs. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var izpildīt papildu testa ciklus un to rezultātus iekļaut aprēķinos, kas noteikti 3.2.2.7. un 3.2.4.3. punktā, ja pēc katra papildu testa cikla elektroenerģijas atlikums uzrāda mazāku akumulatora izlādēšanos nekā iepriekšējā ciklā; 3.2.2.6.1.2.3. pēc katra cikla ir atļauts līdz 10 minūšu ilgs karstās nostāvēšanās periods. Šajā periodā spēka piedziņu izslēdz. 3.2.2.6.2. Transportlīdzekli vada saskaņā ar 6. papildinājuma noteikumiem. 3.2.2.6.3. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar II pielikumu. 3.2.2.7. Testa rezultātus salīdzina ar emisiju robežvērtībām Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI(A) pielikumā un aprēķina vidējo katra piesārņotāja emisiju (izteiktu mg/km) A stāvoklim (M1i). Katra kombinētā cikla testa rezultāts M1ia, to reizinot ar attiecīgo nolietošanās un Ki koeficientu, ir mazāks nekā Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A vai B daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Veicot 3.2.4. punktā minēto aprēķinu, M1i aprēķina saskaņā ar Ap11.1. vienādojumu. 3.2.3. B stāvoklis 3.2.3.1. Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana Transportlīdzekli iepriekš sagatavo, izpildot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu, kas noteikts 6. papildinājumā. 3.2.3.2. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē saskaņā ar 3.2.2.2. punktu 3.2.3.3. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzeses šķidruma, ja tāds ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras. 3.2.3.4. Testa procedūra 3.2.3.4.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas līdz ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākšanu. 3.2.3.4.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo tukšgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.2.3.4.3. Transportlīdzekli vada saskaņā ar 6. papildinājuma noteikumiem. 3.2.3.4.4. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar II pielikuma noteikumiem. 3.2.3.5. Testa rezultātus salīdzina ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā noteiktajām piesārņotāju robežvērtībām, un aprēķina katra piesārņotāja vidējo emisiju B apstāklim (M2i). Testa rezultāti M2i, tos reizinot ar attiecīgo nolietošanās un Ki koeficientu, ir mazāki nekā Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā noteiktās robežvērtības. 3.2.4. Testa rezultāti 3.2.4.1. Testēšana saskaņā ar 3.2.2.6.2.1. punktu Paziņošanas nolūkiem svērtās vērtības aprēķina, kā norādīts vienādojumā Ap11.2., kur: Mi = piesārņotāja i masas emisija, izteikta mg/km; M1i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci, un aprēķināta saskaņā ar 3.2.2.7. punktu; M2i = piesārņotāja i vidējā emisijas masa, izteikta mg/km, ar elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci minimālā uzlādēšanas stāvoklī (maksimāla jaudas izlādēšana), un aprēķināta saskaņā ar 3.2.3.5. punktu; De = attālums, ko transportlīdzeklis spēj veikt elektriskā režīmā, kad slēdzis pārslēgts pilnībā elektriska režīma pozīcijā saskaņā ar VII pielikuma 3.3. papildinājumu. Ja nav pilnībā elektriska režīma pozīcijas, izgatavotājs nodrošina veidu, kā veikt mērījumu, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dav = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm: — 4 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un vmax ≥ 130 km/h. 3.2.4.2. Testēšana saskaņā ar 3.2.2.6.2.2. punktu Paziņošanas vajadzībām svērtās vērtības aprēķina, kā norādīts vienādojumā Ap11.3., kur: Mi = piesārņotāja i masas emisija, izteikta mg/km; M1i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci, un aprēķināta saskaņā ar 3.2.2.7. punktu; M2i = piesārņotāja i vidējā masas emisija, izteikta mg/km, ar elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci minimāla uzlādējuma (maksimālas izlādes) stāvoklī, un aprēķināta saskaņā ar 3.2.3.5. punktu; Dovc = UĀT diapazons saskaņā ar VII pielikuma 3.3. papildinājumā noteikto procedūru; Dav = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm: — 4 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un vmax ≥ 130 km/h.

3.3.

Ārēji neuzlādējami transportlīdzekļi (HET UT) bez darba režīma slēdža 3.3.1. Šādus transportlīdzekļus testē saskaņā ar 6. papildinājumu. 3.3.2. Iepriekšējai sagatavošanai veic vismaz divus secīgus pilnus braukšanas ciklus bez uzsūkšanās. 3.3.3. Transportlīdzekli vada saskaņā ar 6. papildinājuma noteikumiem.

3.4.

Ārēji neuzlādējami transportlīdzekļi (HET UT) ar darba režīma slēdzi 3.4.1. Šos transportlīdzekļus iepriekš sagatavo un testē hibrīdā režīmā saskaņā ar II pielikumu. Ja pieejami vairāki hibrīdi režīmi, testu veic režīmā, kas ieslēdzas automātiski pēc aizdedzes atslēgas pagriešanas (normālā režīmā). Pamatojoties uz izgatavotāja sniegtu informāciju, tehniskais dienests pārliecinās, vai atbilstība robežvērtībām tiek sasniegta visos hibrīdajos režīmos. 3.4.2. Iepriekšējai sagatavošanai veic vismaz divus secīgus pilnus piemērojamos braukšanas ciklus bez uzsūkšanās. 3.4.3. Transportlīdzekli vada saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

---

12. papildinājums

I tipa testa procedūra L kategorijas transportlīdzekļiem, ko darbina ar LPG, NG/biometānu, pielāgojamu degvielu H2NG vai ūdeņradi

1.    Ievads

2.    Tipa apstiprinājuma piešķiršana L kategorijas transportlīdzeklim, kas aprīkots ar gāzveida degvielas sistēmu

Tipa apstiprinājumu piešķir, ja ir izpildītas turpmāk izklāstītās prasības.

2.1.   Izplūdes emisiju apstiprināšana transportlīdzeklim, kas aprīkots ar gāzveida degvielas sistēmu

Pierāda, ka cilmes transportlīdzeklis, kas aprīkots ar reprezentatīvu LPG, dabasgāzes/biometāna, H2NG vai ūdeņraža degvielas sistēmu, var pielāgoties jebkuram degvielas sastāvam, kas var būt pieejams tirgū, un atbilst šādām prasībām:

2.2.   Spēkiekārtu saimes locekļa izplūdes gāzu emisiju apstiprinājums

Lai piešķirtu tipa apstiprinājumu vienas degvielas gāzes transportlīdzekļiem un divu degvielu transportlīdzekļiem, kas darbojas gāzes režīmā un kam izmanto LPG, dabasgāzi/biometānu, H2NG vai ūdeņradi kā XI pielikumā noteikto spēkiekārtu saimes locekli, veic I tipa testu ar vienu gāzveida standartdegvielu. Attiecībā uz LPG, dabasgāzes/biometāna un H2NG degvielas transportlīdzekļiem šī standartdegviela var būt jebkura no 2. papildinājumā minētajām standartdegvielām. Ar gāzi darbināmu transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu, ja ir izpildītas turpmāk izklāstītās prasības.

---

13. papildinājums

I tipa testa procedūra L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošu sistēmu

1.    Ievads

Šajā papildinājumā ir paredzēti īpaši noteikumi par tādu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošu sistēmu.

2.    Tipa apstiprinājuma darbības joma transportlīdzekļiem ar periodiski reģenerējošu sistēmu attiecībā uz I tipa testiem

2.1.	L kategorijas transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 168/2013 darbības joma un kuri aprīkoti ar periodiski reģenerējošu sistēmu, atbilst šā papildinājuma prasībām.

2.2.	Tā vietā, lai veiktu nākamajā punktā noteiktās testa procedūras, var izmantot fiksētu Ki vērtību 1,05, ja tehniskais dienests nesaskata iemeslu, kāpēc šī vērtība varētu tikt pārsniegta, un pēc apstiprinātājiestādes apstiprinājuma.

2.3.

Ciklos, kuru laikā noris reģenerācija, var tikt pārsniegti emisijas standarti. Ja pretpiesārņojuma iekārtas reģenerācija noris vismaz vienu reizi I tipa testa laikā un tā jau ir atjaunojusies vismaz vienu reizi transportlīdzekļa sagatavošanas cikla laikā, uzskata, ka tā ir nepārtraukti reģenerējoša sistēma, kurai nav nepieciešama īpaša testa procedūra;

3.    Testa procedūra

Transportlīdzekli var aprīkot ar slēdzi, kas spēj novērst vai atļaut reģenerācijas procesu, ar nosacījumu, ka tā darbība neietekmē sākotnējo motora kalibrāciju. Šo slēdzi izmanto tikai reģenerācijas novēršanas nolūkā reģenerācijas sistēmas lādēšanas un iepriekšējas sagatavošanas ciklu laikā. To neizmanto, mērot emisijas reģenerācijas posma laikā; emisiju testu veic ar neizmainītu oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja spēka piedziņas vadības bloku / motora vadības bloku / piedziņas mehānisma vadības bloku, ja piemērojams, un spēka piedziņas programmatūru.

3.1.

Oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa mērījumi starp diviem reģenerācijas posma cikliem 3.1.1. Vidējo oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņu starp reģenerācijas posmiem un reģenerējošās ierīces lādēšanas laikā nosaka pēc vidējā aritmētiskā no vairākiem aptuveni vienāda ilguma (ja to ir vairāk par diviem) I tipa darbības cikliem. Alternatīvi izgatavotājs var iesniegt datus, lai apliecinātu, ka laikā starp reģenerācijas posmiem oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņš paliek nemainīgs (+4 procenti). Tādā gadījumā var izmantot oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa mērījumus, kas iegūti parastā I tipa testa laikā. Visos citos gadījumos emisijas mēra vismaz divos I tipa testa darbības ciklos: viens uzreiz pēc reģenerācijas (pirms jaunas lādēšanas), un viens pēc iespējas tuvāk pirms reģenerācijas posma. Visus emisiju mērījumus un aprēķinus veic saskaņā ar II pielikumu. Vidējās emisijas vienreiz reģenerējošai sistēmai nosaka saskaņā ar 3.3. punktu un vairākkārt reģenerējošām sistēmām saskaņā ar 3.4. punktu. 3.1.2. Lādēšanas procesu un Ki noteikšanu veic uz šasijas dinamometra I tipa testa darbības ciklu laikā. Šos ciklus var veikt secīgi (t. i., bez vajadzības izslēgt motoru starp cikliem). Pēc jebkāda skaita pabeigtu ciklu transportlīdzekli var noņemt no šasijas dinamometra un testu turpināt vēlāk. 3.1.3. Ciklu skaitu (D) starp diviem cikliem, kuros notiek reģenerācija, to ciklu skaitu, kuros veic emisiju mērījumus (n), un katru emisiju mērījumu (M’sij) paziņo saskaņā ar testa ziņojuma veidni, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā.

3.2.

Oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa mērījumi reģenerācijas laikā 3.2.1. Vajadzības gadījumā transportlīdzekli var sagatavot emisiju testam reģenerācijas posmā, izmantojot 6. papildinājumā minētos sagatavošanas ciklus. 3.2.2. II pielikumā aprakstītos testa un transportlīdzekļa nosacījumus I tipa testa veikšanai piemēro pirms pirmā derīgā emisiju testa veikšanas. 3.2.3. Reģenerācija nenotiek transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. To iespējams nodrošināt, izmantojot vienu no šādām metodēm: 3.2.3.1. iepriekšējas sagatavošanas ciklu veikšanai var uzstādīt reģenerācijas sistēmas vai tās daļas maketu; 3.2.3.2. jebkura cita metode, par kuru vienojušies izgatavotājs un apstiprinātājiestāde. 3.2.4. Izplūdes emisijas testu pēc aukstās iedarbināšanas ar ietvertu reģenerācijas procesu veic saskaņā ar piemērojamo I tipa darbības ciklu. 3.2.5. Ja reģenerācijas procesam vajadzīgs vairāk nekā viens darbības cikls, nekavējoties veic turpmāko(-os) testa ciklu(-us), neizslēdzot motoru, līdz sasniegta pilnīga reģenerācija (ciklu pabeidz). Laikam, kas nepieciešams jauna testa sagatavošanai, jābūt pēc iespējas īsākam (piem., kāds nepieciešams analīzes aprīkojuma cieto daļiņu filtra nomaiņai). Šajā periodā motoru izslēdz. 3.2.6. Emisiju vērtības, tostarp piesārņotāju un oglekļa dioksīda emisiju vērtības, un degvielas patēriņu reģenerācijas laikā (Mri) aprēķina saskaņā ar II pielikumu un 3.3. punktu. Reģistrē darbības ciklu skaitu (d), kas izmērīts, līdz notikusi pilnīga reģenerācija.

3.3.

Vienreiz reģenerējošas sistēmas kombinēto izplūdes emisiju aprēķināšana Ap13.1. vienādojums n ≥ 2 Ap13.2. vienādojums Ap13.3. vienādojums kur katram piesārņotājam (i): M’sij = piesārņotāja (i) masas emisijas, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā bez reģenerācijas; M’rij = piesārņotāja (i) masas emisijas, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā reģenerācijas laikā (ja n > 1, pirmo I tipa testu veic aukstā režīmā, un turpmākie cikli ir karstā režīmā); Msi = piesārņotāja (i) masas emisijas, izteiktas mg/km, vai CO2 vidējās masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā darbības cikla (i) daļā bez reģenerācijas; Mri = piesārņotāja (i) vidējās masas emisijas, izteiktas mg/km, vai CO2 vidējās masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā darbības cikla (i) daļā reģenerācijas laikā; Mpi = piesārņotāja (i) vidējās masas emisijas, izteiktas mg/km, vai CO2 vidējās masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km; n = to testa punktu skaits, kuros veikti emisiju mērījumi (I tipa darbības cikli) starp diviem cikliem, kuros noris reģenerācija, ≥ 2; d = darbības ciklu skaits, kas nepieciešams reģenerācijai; D = darbības ciklu skaits starp diviem cikliem, kuros bijuši reģenerācijas posmi. Ap13.1. attēls Mērījuma parametru piemērs. Parametri, kas izmērīti emisiju vai degvielas patēriņa testa laikā ciklos, kuros noris reģenerācija, un starp tiem (shematisks piemērs; emisijas “D” laikā var palielināties vai samazināties) 3.3.1. Reģenerācijas koeficienta K aprēķināšana katram piesārņotājam (i), oglekļa dioksīda emisijai un degvielas patēriņam (i): Ap13.4. vienādojums Msi, Mpi un Ki rezultātus reģistrē tehniskā dienesta sagatavotā testa ziņojumā. Ki var noteikt pēc vienas testu sērijas pabeigšanas.

3.4.

Vairākkārt periodiski reģenerējošu sistēmu kombinēto izplūdes emisiju, oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa aprēķināšana Ap13.5. vienādojums nk ≥ 2 Ap13.6. vienādojums Ap13.7. vienādojums Ap13.8. vienādojums Ap13.9. vienādojums Ap13.10. vienādojums Ap13.11. vienādojums kur katram piesārņotājam (i): M′sik = piesārņotāja (i) gadījuma k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā bez reģenerācijas; Mrik = piesārņotāja (i) gadījuma k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā reģenerācijas laikā (ja d > 1, pirmo I tipa testu veic aukstā režīmā, un turpmākie cikli ir karstā režīmā); M′sik,j = piesārņotāja (i) gadījuma k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā bez reģenerācijas, mērot punktā j; 1 ≤ j ≤ n; M′rik,j = piesārņotāja (i) gadījuma k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, vienā I tipa darbības ciklā reģenerācijas laikā (ja j > 1, pirmo I tipa testu veic aukstā režīmā, un turpmākie cikli ir karstā režīmā), mērot darbības ciklā j; 1 ≤ j ≤ d; Msi = piesārņotāja (i) visu gadījumu k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, bez reģenerācijas; Mri = piesārņotāja (i) visu gadījumu k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km, reģenerācijas laikā; Mpi = piesārņotāja (i) visu gadījumu k masas emisijas, izteiktas mg/km, CO2 masas emisijas, izteiktas g/km, un degvielas patēriņš, izteikts l/100 km; nk = to gadījuma k testa punktu skaits, kuros veikti emisiju mērījumi (I tipa darbības cikli) starp diviem cikliem, kuros noris reģenerācijas posmi; dk = gadījuma k darbības ciklu skaits, kas nepieciešams reģenerācijai; Dk = darbības ciklu skaits gadījumā k starp diviem cikliem, kuros notiek reģenerācijas posmi. Ap13.2. attēls Parametri, kas izmērīti emisijas testa laikā ciklos, kuros noris reģenerācija, un starp tiem (shematisks piemērs) Ap13.3. attēls Parametri, kas izmērīti emisijas testa laikā ciklos, kuros noris reģenerācija, un starp tiem (shematisks piemērs) Izskatot vienkāršu un reāli iespējamu gadījumu, turpmākajā aprakstā detalizēti paskaidrots Ap13.3. attēlā dotais shematiskais piemērs. 1. “Cieto daļiņu filtrs”: reģenerācija vienādos atstatumos, visiem līdzīga emisija (± 15 procenti) Ap13.12. vienādojums Dk = Dk+1 = D1 Ap13.13. vienādojums dk = dk+1 = d1 Ap13.14. vienādojums nk = n 2. “DeNOx”: atsērošana (SO2 noņemšana) notiek, pirms sēra ietekme uz emisiju kļūst pamanāma (±15 procenti no izmērītās emisijas), un šajā piemērā eksotermisku iemeslu dēļ kopā ar pēdējo DPF reģenerācijas gadījumu. Ap13.15. vienādojums M′sik,j=1 = nemainīgi → Msik = Msik+1 = Msi2 Mrik = Mrik+1 = Mri2 SO2 noņemšanai: Mri2, Msi2, d2, D2, n2 = 1 3. Visa sistēma (DPF + DeNOx): Ap13.16. vienādojums Ap13.17. vienādojums Ap13.18. vienādojums Koeficientu (Ki) vairākkārt periodiski reģenerējošām sistēmām var aprēķināt tikai pēc noteikta reģenerācijas posmu skaita katrai sistēmai. Pēc visas procedūras pabeigšanas (no A līdz B, sk. Ap13.2. attēlu) atkal būtu jāsasniedz sākotnējie sākuma apstākļi A. 3.4.1.   Vairākkārt periodiski reģenerējošas sistēmas apstiprinājuma paplašināšana 3.4.1.1. Ja tiek izmainīti vairākkārt reģenerējošas sistēmas tehniskie parametri vai reģenerēšanas stratēģija visiem gadījumiem šajā kombinētajā sistēmā, veic visu procedūru, ietverot visas reģenerējošās ierīces, veicot mērījumus, lai atjauninātu salikto Ki faktoru. 3.4.1.2. Ja vairākkārt reģenerējošas sistēmas atsevišķai ierīcei tiek izmainīti tikai stratēģijas parametri (t. i., piem., DPF “D” vai “d”) un ja izgatavotājs var iesniegt tehniskajam dienestam ticamus tehniskos datus un informāciju, kas apliecina, ka: a) nav konstatējamas mijiedarbības ar citu(-ām) sistēmas ierīci(-ēm), un b) svarīgie parametri (t. i., konstrukcija, darbības princips, tilpums, atrašanās vieta utt.) ir identiski, Ki koeficientam nepieciešamo atjaunināšanu var vienkāršot. Šādos gadījumos pēc vienošanās starp izgatavotāju un tehnisko dienestu veic tikai vienu paraugu ņemšanas/uzglabāšanas un reģenerācijas gadījumu, un testa rezultātus (“Msi”, “Mri”) kopā ar mainītajiem parametriem (“D” vai “d”) var ievietot attiecīgajā(-ās) formulā(-ās), lai atjauninātu attiecīgo reizināšanas koeficientu Ki matemātiski, aizstājot esošo(-ās) koeficienta Ki pamatformulu(-as).

---

III PIELIKUMS

II tipa testa prasības — izplūdes gāzu emisijas pie (paaugstinātiem) tukšgaitas apgriezieniem un brīvā paātrinājumā

1.    Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā minētā II tipa testa procedūra, kas paredzēta, lai nodrošinātu vajadzīgos emisiju mērījumus tehniskās apskates laikā. Šajā pielikumā definēto prasību mērķis ir pierādīt, ka apstiprinātais transportlīdzeklis atbilst Direktīvā 2009/40/EK ( 7 ) noteiktajām prasībām.

2.    Darbības joma

2.1.	Ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprināšanas procesā tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei pierāda, ka L kategorijas transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 168/2013 piemērošanas joma, atbilst II tipa testa prasībām.

2.2.	Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tāda tipa spēkiekārtu, kuras daļa ir iekšdedzes motors, veic tikai II tipa testu, kā noteikts turpmāk 3., 4. un 5. punktā.

2.3.	Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tāda tipa spēkiekārtu, kuras daļa ir kompresijaizdedzes motors, veic tikai II tipa testu, t. i., brīvā paātrinājuma emisiju testu, kā noteikts turpmāk 3., 6. un 7. punktā. Šādā gadījumā 3.8. punktu nepiemēro.

3.    II tipa emisiju testēšanas vispārējie nosacījumi

3.1.

Pirms II tipa emisiju testa sākšanas veic visa emisiju kontroles aprīkojuma vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis ir nokomplektēts, apmierinošā stāvoklī un ka nav noplūžu degvielas, gaisa padeves vai izplūdes sistēmā. Testa transportlīdzeklim jābūt pienācīgi uzturētam un izmantotam.

3.2.	Degviela, ko izmanto II tipa testa veikšanai, ir standartdegviela, kuras specifikācijas norādītas II pielikuma 2. papildinājumā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma B daļā noteiktajām prasībām.

3.3.	Testa laikā vides temperatūrai jābūt robežās no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C).

3.4.	Transportlīdzekļiem ar manuālo vai pusautomātisko pārnesumkārbu II tipa testu veic ar pārnesumu neitrālā pozīcijā un neizspiestu sajūgu.

3.5.	Transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu II tipa testu veic ar pārnesumu neitrālā vai “park” (stāvvietas) pozīcijā. Ja ir uzstādīts arī automātiskais sajūgs, dzenošo asi paceļ uz augšu līdz punktam, kurā riteņi var brīvi griezties.

3.6.	II tipa emisiju testu veic tūlīt pēc I tipa emisiju testa veikšanas. Jebkurā gadījumā motoru uzsilda, līdz visu dzeses šķidrumu un smērvielu temperatūra un smērvielu spiediens sasniedz līdzsvaru darbības līmenī.

3.7.

Izplūdes izvadus aprīko ar gaisa necaurlaidīgu pagarinājumu tā, lai parauga ņemšanas zondi, ko izmanto izplūdes gāzu savākšanai, varētu ievietot izplūdes izvadā vismaz 60 cm dziļumā, nepalielinot pretspiedienu par vairāk nekā 125 mm H2O un netraucējot transportlīdzekļa darbību. Šā pagarinājuma formu veido tā, lai novērstu jebkādu būtisku izplūdes gāzu izkliedi atmosfērā parauga ņemšanas zondes atrašanās vietā. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes sistēmu, kam ir vairāki izvadi, to vai nu pievieno kopējai caurulei, vai arī no katra izvada savāc oglekļa monoksīda saturu un nosaka vidējo aritmētisko vērtību.

3.8.	Emisiju testa aprīkojumu un analizatorus, kurus izmanto, lai veiktu II tipa testu, regulāri kalibrē un veic to tehnisko apkopi. Ogļūdeņražu mērīšanai var izmantot liesmas jonizācijas detektoru vai neizkliedētās infrasarkanās gaismas (NDIR) analizatoru.

3.9.

Transportlīdzekļus testē ar iedarbinātu degvielu patērējošo motoru. 3.9.1. Izgatavotājs nodrošina II tipa testa “apkopes režīmu”, kas ļauj veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati ar iedarbinātu degvielu patērējošo motoru, lai noteiktu tā veiktspēju attiecībā pret savāktajiem datiem. Ja šādai apskatei nepieciešama īpaša procedūra, to apraksta apkopes rokasgrāmatā (vai līdzvērtīgā izdevumā). Šīs īpašās procedūras veikšanai jābūt tādai, lai nebūtu jāizmanto īpašs aprīkojums, ar ko transportlīdzeklis nav apgādāts.

4.    II tipa tests — tās testa procedūras apraksts, ko izmanto, lai izmērītu izplūdes gāzu emisijas pie (paaugstinātiem) tukšgaitas apgriezieniem un brīvā paātrinājumā

4.1.   Tukšgaitas pieregulēšanas komponenti

4.2.   Mērījumu punktu noteikšana un II tipa tukšgaitas testa atbilstības/neatbilstības kritēriji

4.3.

Pie normāla tukšgaitas apgriezienu skaita un pie augsta tukšgaitas apgriezienu skaita izmēra un reģistrē šādus parametrus: a) oglekļa monoksīda (CO) saturs pēc tilpuma izplūdes gāzēs (izteikts tilpuma procentos); b) oglekļa dioksīda (CO2) saturs pēc tilpuma izplūdes gāzēs (izteikts tilpuma procentos); c) ogļūdeņraži (HC), izteikti ppm; d) skābekļa (O2) saturs pēc tilpuma izplūdes gāzēs (izteikts tilpuma procentos) vai lambda, atkarībā no izgatavotāja izvēles; e) motora apgriezienu skaits testa laikā, ietverot jebkādas pielaides; f) motora eļļas temperatūra testa laikā. Alternatīvi – ar šķidrumu dzesētiem motoriem – pieņemams parametrs ir dzeses šķidruma temperatūra. 4.3.1. Attiecībā uz 4.3. punkta d) apakšpunktā minētajiem parametriem ievēro turpmāk norādīto: 4.3.1.1. mērījumu veic tikai pie augsta motora tukšgaitas apgriezienu skaita; 4.3.1.2. šo mērījumu veic tikai transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar noslēgta kontūra degvielas sistēmu; 4.3.1.3. izņēmumus piemēro attiecībā uz transportlīdzekļiem ar: 4.3.1.3.1. motoriem, kas aprīkoti ar mehāniski kontrolētu (atsperes, vakuuma) sekundārā gaisa sistēmu; 4.3.1.3.2. divtaktu motoriem, ko darbina ar degvielas un smēreļļas maisījumu.

5.    CO koncentrācijas aprēķins II tipa tukšgaitas testā

5.1.	CO (CCO) un CO2 (CCO2 ) koncentrāciju nosaka no mērinstrumenta rādījumiem vai reģistrējumiem, izmantojot atbilstošas kalibrēšanas līknes.

5.2.	Koriģētā koncentrācija oglekļa monoksīdam ir šāda: 2.1. vienādojums:

5.3.	CCO koncentrācija (sk. 5.1. punktu), kas mērīta saskaņā ar 5.2. punktā ietverto formulu, nav jākoriģē, ja kopējā izmērītā koncentrācija (CCO + CCO2 ) ir vismaz šāda: (a) benzīnam (E5) — 15 procenti; (b)  LPG — 13,5 procenti; (c) dabasgāzei/biometānam — 11,5 procenti.

6.    II tipa tests — brīvā paātrinājuma testa procedūra

6.1.	Iekšdedzes motors un katrs uzstādītais turbokompresors vai kompresors darbojas tukšgaitā pirms katra brīvā paātrinājuma testa cikla sākšanas.

6.2.	Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai akseleratora pedāli pilnībā nospiež ātri un nepārtraukti (ne ilgāk kā vienas sekundes laikā), bet ne pārmērīgi strauji, lai no degvielas sūkņa panāktu maksimālo padevi.

6.3.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms akseleratora pedāļa atlaišanas sasniedz apgriezienu ierobežošanas ātrumu vai — transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu — izgatavotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, divas trešdaļas no apgriezienu ierobežošanas ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, novērojot motora apgriezienu skaitu vai ievērojot vismaz divu sekunžu pauzi starp sākotnējo akseleratora pedāļa nospiešanu un atlaišanu.

6.4.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar CVT un automātisko sajūgu, dzenamos riteņus var pacelt virs zemes. Motoriem ar motora vadības blokā iestatītām drošuma robežvērtībām (piem., maks. 1 500 apgriezieni minūtē bez riteņu griešanās vai bez pārnesuma) jāsasniedz šis maksimālais motora apgriezienu skaits.

6.5.	Cieto daļiņu vidējo koncentrācijas līmeni (izteiktu m–1) izplūdes gāzu plūsmā (dūmainību) mēra piecos brīvā paātrinājuma testos. “Dūmainība” ir cieto daļiņu blīvuma optisks mērījums motora izplūdes gāzu plūsmā, ko izsaka m–1.

7.    II tipa tests — brīvā paātrinājuma testa rezultāti un prasības

7.1.

Saskaņā ar 6.5. punktu izmērītā vērtība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/40/EK II pielikuma 8.2.2.2. punkta b) apakšpunktā; 7.1.1. Attiecībā uz transportlīdzekļiem Regulas (ES) Nr. 168/2013 izpratnē 8.2.2.2. punkta b) apakšpunkta 7. zemsvītras piezīmi nepiemēro. 7.1.2. II tipa testā izmērītās dūmainības vērtības norāda atbilstības sertifikātā. Alternatīvi transportlīdzekļa izgatavotājs var noteikt atbilstīgo dūmainības līmeni un norādīt šo vērtību atbilstības sertifikātā. 7.1.3. Transportlīdzekļi Regulas (ES) Nr. 168/2013 izpratnē ir atbrīvoti no prasības par dūmainības testa vērtības norādīšanu uz obligātās izgatavotāja plāksnes.

---

IV PIELIKUMS

III tipa testa prasības — kartera gāzu emisijas

1.    Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra III tipa testam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā.

2.    Vispārīgi noteikumi

3.    Testa apstākļi

4.    Testa metodes

4.1.

III tipa testu veic atbilstoši turpmāk izklāstītajai testa procedūrai. 4.1.1. Brīvgaitu regulē saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem. 4.1.2. Mērījumus veic šādos motora darbības stāvokļos. tabula Testa ātrumi, transportlīdzeklim darbojoties brīvgaitā vai vienmērīgos darbības apstākļos, un jauda, ko absorbē šasijas dinamometrs III tipa testa laikā Stāvokļa Nr. Transportlīdzekļa ātrums (km/h) 1 Brīvgaita 2 Lielākā vērtība no šādām: a)  50 ± 2 (3. pārnesumā vai “braukšana” (“drive”) vai b)  ja a) norādītā vērtība nav sasniedzama, 50 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma. 3 Stāvokļa Nr. Bremžu absorbētā jauda 1 Nulle 2 Jauda, kas atbilst iestatījumam, kurš noteikts I tipa testam pie 50 km/h, vai, ja tā nav sasniedzama, I tipa testam pie 50 % no maks. transportlīdzekļa projektētā ātruma. 3 Tāda pati kā nosacījumam Nr. 2 noteiktā, kas reizināta ar koeficientu 1,7. 4.1.3. Visos darbības stāvokļos, kas uzskaitīti 4.1.2. punktā, pārbauda kartera ventilācijas sistēmas darbības uzticamību. 4.1.4. Kartera ventilācijas sistēmas pārbaudes metode 4.1.4.1. Motora atveres atstāj neskartas. 4.1.4.2. Spiedienu karterī mēra atbilstošā vietā. To var mērīt dziļummēra atverē ar slīpcaurules manometru. 4.1.4.3. Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja visos 4.1.2. punktā noteiktajos mērījumu stāvokļos karterī izmērītais spiediens nepārsniedz atmosfēras spiedienu, kāds ir mērījuma laikā. 4.1.5. Testa metodei, kas aprakstīta 4.1.4.1.–4.1.4.3. punktā, spiedienu ieplūdes kolektorā mēra ar precizitāti ± 1 kPa. 4.1.6. Transportlīdzekļa ātrumu, kā noteikts dinamometrā, mēra ar precizitāti ± 2 km/h. 4.1.7. Spiedienu karterī un atmosfēras spiedienu mēra ar precizitāti ± 0,1 kPa, un paraugus ņem ar frekvenci ≥ 1 Hz laika periodā, kas ir ≥ 60 s, kad 4.1.2. punktā noteiktie stāvokļi tiek nepārtraukti uzturēti un stabilizēti.

4.2.

Ja vienā vai vairākos mērījumu apstākļos, kas noteikti 4.1.2. punktā, visaugstākā spiediena vērtība, kas izmērīta karterī 4.1.7. punktā noteiktajā laika periodā, pārsniedz atmosfēras spiedienu, apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā veic papildu testu, kas definēts 4.2.1. vai 4.2.3. punktā (pēc izgatavotāja izvēles). 4.2.1.   III tipa testa papildu metode (Nr. 1) 4.2.1.1. Motora atveres atstāj neskartas. 4.2.1.2. Elastīgu kartera gāzes necaurlaidīgu maisu ar apmēram piecu litru tilpumu pievieno dziļummēra atverei. Pirms katra mērījuma maiss ir tukšs. 4.2.1.3. Pirms katra mērījuma maisu aizver. To atver pret karteri piecas minūtes katram 4.1.2. punktā paredzētajam mērījuma stāvoklim. 4.2.1.4. Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja nevienā no 4.1.2. un 4.2.1.3. punktā noteiktajiem mērījuma stāvokļiem nerodas redzama maisa piepūšanās. 4.2.2. Ja motora strukturālais izvietojums ir tāds, ka pārbaudi nevar veikt ar metodēm, kas izklāstītas 4.2.1. punktā, mērījumus veic ar metodi, kas pārveidota šādi: 4.2.2.1. pirms testa aizver visas atveres, kas nav nepieciešamas gāzu vākšanai; 4.2.2.2. maisu novieto uz piemērotas izvades ierīces, kas nerada papildu spiediena zudumu un ir uzstādīts attīrīšanas ķēdē tieši pie motora pievienošanas atveres. 4.2.2.3.  3.1. attēls. Dažādi testa izvietojumi III tipa testa metodei Nr. 1 4.2.3. Alternatīva III tipa testa papildu metode (Nr. 2) 4.2.3.1. Izgatavotājs pierāda apstiprinātājiestādei, ka motora kartera ventilācijas sistēma ir droša pret noplūdēm, veicot noplūdes testu ar saspiestu gaisu, lai izraisītu pārspiedienu kartera ventilācijas sistēmā. 4.2.3.2. Transportlīdzekļa motoru var novietot uz testa iekārtas, un var noņemt ieplūdes un izplūdes kolektorus un tos aizstāt ar tapām, kas hermētiski noblīvē motora gaisa ieplūdes un izplūdes atveres. Alternatīvi ieplūdes un izplūdes sistēmas var nobloķēt ar tapām reprezentatīvam transportlīdzeklim izgatavotāja izvēlētās vietās, kas ir pieņemamas tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei. 4.2.3.3. Karteri var pagriezt, lai optimizētu virzuļu stāvokli, tādējādi mazinot spiediena zudumu sadegšanas kamerā(-ās). 4.2.3.4. Spiedienu kartera sistēmā mēra atbilstošā vietā, kas nav kartera sistēmas atvere, kuru izmanto palielināta spiediena uzturēšanai karterī. Lai atvieglotu spiediena uzturēšanu un spiediena mērīšanu, var pārveidot eļļas tvertnes vāciņu, notecināšanas tapu, līmeņa kontrolatveri un dziļummēra vāciņu, ja tādi uzstādīti, tomēr visām motora blīvēm starp skrūvēm un vītnēm, starplikām, O gredzeniem un citām (spiediena) blīvēm jābūt neskartām un reprezentatīvām attiecībā uz motora tipu. Apkārtējai temperatūra un spiedienam jāpaliek nemainīgam visa testa laikā. 4.2.3.5. Kartera sistēmu piepilda ar saspiestu gaisu līdz maksimālajam reģistrētajam spiedienam, kas novērots visos trijos 4.1.2. punktā norādītajos testa apstākļos, un vismaz līdz spiedienam, kas ir par 5 kPa lielāks nekā atmosfēras spiediens, vai līdz lielākam spiedienam pēc izgatavotāja izvēles. Minimālais spiediens 5 kPa ir pieļaujams tikai tad, ja ar izsekojamu kalibrēšanu var pierādīt, ka testa aprīkojumam ir precīza izšķirtspēja testēšanai pie attiecīgā spiediena. Citos gadījumos izmanto augstāku testa spiedienu atbilstoši aprīkojuma kalibrētajai izšķirtspējai. 4.2.3.5. Noslēdz saspiestā gaisa avotu, kas rada pārspiedienu, un 300 sekundes novēro spiedienu karterī. Testa rezultāts ir apmierinošs, ja: kartera spiediens ≥ 0,95 reizes pārsniedz sākotnējo pārspiedienu 300 sekundes pēc saspiestā gaisa avota noslēgšanas.

---

V PIELIKUMS

IV tipa testa prasības — iztvaikošanas emisijas

1.    Ievads

2.    Vispārīgas prasības

---

1. papildinājums

Degvielas tvertnes caurlaidības testa procedūra

1.    Darbības joma

1.1.	Šī prasība attiecas uz visiem L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar nemetālisku degvielas tvertni šķidras, gaistošas degvielas uzglabāšanai, kā piemērojams attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru.

1.2.

Transportlīdzekļi, kas atbilst 2. vai 3. papildinājumā noteiktajām prasībām, vai transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, kurš izmanto zemas gaistamības degvielu, atbilst šā papildinājuma prasībām tikai kā iepriekšējas sagatavošanas procedūrai attiecībā uz degvielas tvertnes testēšanu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C8. punktā. Uz šādu transportlīdzekļu degvielas tvertnēm neattiecina iztvaikošanas prasības, kas noteiktas 2.1.5., 2.1.6., 2.3. un 2.4. punktā.

2.    Degvielas tvertnes caurlaidības tests

2.1.   Testa metode

2.1.1.   Testa temperatūra

Degvielas tvertni testē temperatūrā, kas ir 313,2 ± 2 K (40 ± 2 °C).

2.1.2.   Testa degviela

Izmantojamā testa degviela ir standartdegviela, kas noteikta II pielikuma 2. papildinājumā. Ja šo testa procedūru izmanto tikai kā iepriekšēju sagatavošanos vēlākai degvielas tvertnes testēšanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C8. punktā, pēc izgatavotāja izvēles var izmantot tirdzniecībā pieejamu augstākās kvalitātes degvielu atbilstoši apstiprinātājiestādes prasībām.

2.1.3.

Tvertni piepilda ar testa degvielu līdz 50 % no tās nominālās ietilpības un atstāj apkārtējā gaisa temperatūrā 313,2 ± 2 K, līdz ir nemainīgs masas zudums. Šis periods ilgst vismaz četras nedēļas (iepriekšējas uzglabāšanas periods). Tvertni iztukšo un tad atkārtoti piepilda ar testa degvielu līdz 50 % no tās nominālās ietilpības.

2.1.4.

Tvertni tur stabilizācijas apstākļos 313,2 ± 2 K temperatūrā, līdz tās saturs ir testa temperatūrā. Tad tvertni hermetizē. Testa laikā var kompensēt spiediena paaugstinājumu tvertnē.

2.1.5.

Svara zudumu, ko izraisa difūzija, mēra astoņu nedēļu testa laikā. Minētajā periodā no degvielas tvertnes drīkst iztvaikot ne vairāk kā vidēji 20 000  mg katrās 24 stundās.

2.1.6.

Ja difūzijas radītie zudumi ir lielāki, degvielas zudumus nosaka arī testa temperatūrā 296,2 ± 2 K (23 ± 2 °C), saglabājot visus pārējos nosacījumus (iepriekšēja uzglabāšana 313,2 ± 2 K temperatūrā). Šajos apstākļos konstatētie zudumi nedrīkst pārsniegt 10 000  mg 24 stundās.

2.2.	Visas degvielas tvertnes, kam veic šo testa procedūru kā iepriekšēju sagatavošanos testēšanai, kura minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C8. punktā, pienācīgi identificē.

2.3.

Caurlaidības iztvaikošanas testa rezultātiem nenosaka vidējo vērtību starp dažādām testētajām degvielas tvertnēm, tomēr ņem vērā vislielāko difūzijas radīto zuduma rādītāju jebkurai no minētajām degvielas tvertnēm un to salīdzina ar maksimālo pieļaujamo zuduma rādītāju, kas noteikts 2.1.5. un, ja piemērojams, 2.1.6. punktā.

2.4.	Degvielas tvertnes caurlaidības tests, ko veic ar iekšējā spiediena kompensāciju Ja degvielas tvertnes caurlaidības testu veic ar iekšējā spiediena kompensāciju, ko norāda testa ziņojumā, tad, aprēķinot difūzijas radītos zudumus, ņem vērā degvielas zudumu, ko izraisa spiediena kompensācija.

---

2. papildinājums

Degvielas tvertnes un padeves sistēmas caurlaidības testa procedūra

1    Darbības joma un testa ierobežojumi

1.1.

No pirmās piemērošanas datuma, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumā, degvielas sistēmas caurlaidību testē saskaņā ar 2. punktā izklāstīto testa procedūru. Šī pamatprasība attiecas uz visiem L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar degvielas tvertni šķidras, īpaši gaistošas degvielas uzglabāšanai, kā piemērojams attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes motoru, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma B daļu, līdz tiek iegūti Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. pantā noteiktā ietekmes uz vidi pētījuma rezultāti. ▼M1 Lai izpildītu Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās iztvaikošanas emisiju testa prasības, testē tikai L3e, L4e, L5e-A, L6e-A un L7e-A (apakš)kategorijas transportlīdzekļus. ▼B

1.2.

Šā papildinājuma prasību nolūkos degvielas sistēmas sastāvdaļas, uz kurām attiecas šā papildinājuma darbības joma, ir vismaz degvielas tvertne un degvielas līnijas mezgls. Uz citām sastāvdaļām, kas ir daļa no degvielas padeves sistēmas, degvielas mērīšanas un kontroles sistēmas, šā papildinājuma prasības neattiecas.

2.    Degvielas tvertnes caurlaidības testa apraksts

2.1   Izmēra caurlaidības emisijas, nosverot hermetizētu degvielas tvertni pirms un pēc uzsūkšanās kontrolētā temperatūrā saskaņā ar turpmāk norādīto grafiku.

Ap2.1. attēls.

Degvielas tvertnes caurlaidības pilnais un saīsinātais tests

2.2.	Metāliskām tvertnēm noturības testu neveic.

3.    Iepriekšējas sagatavošanas degvielas uzsūkšanās degvielas tvertnes caurlaidības testam

Lai iepriekš sagatavotu degvielas tvertni degvielas tvertnes caurlaidības testam, ievēro turpmāk izklāstītos piecus posmus.

3.1.

Tvertni piepilda ar standartdegvielu, kas norādīta II pielikuma 2. papildinājumā, un hermetizē. Piepildīto tvertni atstāj, lai tajā uzsūcas degviela, apkārtējā temperatūrā 301,2 ± 5 K (28 ± 5 °C) 20 nedēļas vai 316,2 ± 5 K (43 ± 5 °C) 10 nedēļas. Alternatīvi kā uzsūkšanās laiku ar izmantot īsāku laika periodu augstākā temperatūrā, ja izgatavotājs var pierādīt apstiprinātājiestādei, ka ogļūdeņražu caurlaidības temps ir stabilizējies.

3.2.	Degvielas tvertnes iekšējās virsmas platību nosaka kvadrātmetros ar precizitāti līdz vismaz trim zīmīgajiem cipariem. Izgatavotājs var izmantot mazāk precīzas virsmas platības aplēses, ja tiek nodrošināts, ka virsmas platība netiek pārvērtēta.

3.3.	Degvielas tvertni piepilda ar standartdegvielu līdz tās nominālajai ietilpībai.

3.4.	Ja veic alternatīvo saīsināto testu, tvertnes un degvielas temperatūru izlīdzina līdz 301,2 ± 5 K (28 ± 5 °C) vai 316,2 ± 5 K (43 ± 5 °C).

3.5.

Degvielas tvertni nohermetizē ar degvielas tvertnes vāciņiem un citiem piederumiem (izņemot vārstus), ko var izmantot, lai hermetizētu atveres ražošanas degvielas tvertnē. Ja degvielas tvertnes atveres parasti nehermetizē (piem., šļūteņu pievienošanas piederumi un ventilācijas atveres degvielas tvertņu vāciņos), šīs atveres var nohermetizēt, izmantojot necaurlaidīgus piederumus, piemēram, metāla vai fluoropolimēra tapas.

4.    Degvielas tvertnes caurlaidības testa procedūra

Lai veiktu testu, attiecībā uz tvertni, kas iepriekš sagatavota, kā norādīts 3. punktā, ievēro turpmāk aprakstītos posmus.

4.1.	Nosver hermetizēto degvielas tvertni un pieraksta svaru mg. Šo mērījumu veic astoņās stundās no tvertnes piepildīšanas ar testa degvielu.

4.2.	Tvertni novieto ventilējamā telpā vai kamerā ar kontrolējamu temperatūru.

4.3.	Testa telpa vai kamera ir slēgta un hermētiska, un reģistrē testa laiku.

4.4.	Temperatūru testa telpā vai kamerā nepārtraukti uztur ►M1  301,2 ± 5 K (28 ± 5 °C) ◄ līmenī 14 dienas. Šo temperatūru nepārtraukti novēro un reģistrē.

5.    Degvielas tvertnes caurlaidības testa rezultātu aprēķināšana

5.1.

Uzsūkšanās perioda beigās reģistrē hermetizētās degvielas tvertnes svaru mg. Svara mērījumus reģistrē piecās atsevišķās testēšanas nedēļas dienās, ja vien iepriekšējas sagatavošanas degvielas uzsūkšanās testam un caurlaidības testam neizmanto vienu un to pašu degvielu. Tests nav spēkā, ja tvertnes svara lineārā līkne attiecībā pret pilna uzsūkšanās caurlaidības testa perioda dienu skaitu rada lineāras regresijas koeficientu r2 < 0,8.

5.2.	Piepildītās degvielas tvertnes svaru, kāds tas ir testa beigās, atskaita no piepildītās degvielas tvertnes svara, kāds tas ir testa sākumā.

5.3.	Masas starpību dala ar degvielas tvertnes iekšējās virsmas platību.

5.4.	Saskaņā ar 5.3. punktu veiktā aprēķina rezultātu, izteiktu mg/m2, dala ar testa dienu skaitu, lai aprēķinātu emisiju daudzumu mg/m2/dienā, un noapaļo līdz tikpat cipariem aiz komata kā emisiju standartu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļas 2. punktā.

5.5.

Gadījumos, ja caurlaidības temps 14 dienu uzsūkšanās periodā ir tāds, ka izgatavotājs uzskata attiecīgo periodu par nepietiekami ilgu, lai varētu izmērīt svara izmaiņas, periodu var pagarināt par ne vairāk kā 14 papildu dienām. Tādā gadījumā 4.5.–4.8. punktā noteiktos testa posmus atkārto, lai noteiktu svara izmaiņas par pilnām 28 dienām.

5.6.

Nolietošanās koeficienta noteikšana, piemērojot pilna caurlaidības testa procedūru Nolietošanās koeficientu (DF) nosaka, izmantojot šādas vērtības pēc izgatavotāja izvēles: 5.6.1. attiecība starp galīgo caurlaidības testu un pamattestu; 5.6.2. nemainīgais DF kopējiem ogļūdeņražiem, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma B daļā.

5.7.

Galīgo tvertnes caurlaidības testa rezultātu noteikšana 5.7.1.   Pilna testa procedūra Lai noteiktu caurlaidības testu rezultātu, 5.6. punktā noteikto nolietošanās koeficientu reizina ar izmērīto caurlaidības testa rezultātu, kas noteikts 5.4. punktā. Reizināšanas rezultāts nedrīkst būt lielāks par piemērojamo caurlaidības testa robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļas 2. punktā. 5.7.2.   Paātrinātā (saīsinātā) testa procedūra Izmērītais caurlaidības testa rezultāts, kas noteikts 5.4. punktā, nedrīkst būt lielāks par piemērojamo caurlaidības testa robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļas 2. punktā.

6.    Degvielas tvertnes noturības testēšana

6.1.

Veic atsevišķu noturības demonstrējumu par katru būtiski atšķirīgo apstrādes pieeju kombināciju un nemetālisko tvertņu materiālu, ievērojot turpmāk noteiktos posmus. 6.1.1.   Spiediena cikliskuma tests Veic spiediena testu, hermetizējot tvertni un tai cikliski piemērojot absolūto spiedienu no 115,1 kPa (+2,0 psig) līdz 97,9 kPa (-0,5 psig) un tad vēlreiz 115,1 kPa (+2,0 psig) 10 000 ciklus ar viena cikla ilgumu 60 sekundes. 6.1.2.   UV iedarbība Veic saules gaismas iedarbības testu, degvielas tvertnes virsmu pakļaujot ultravioletās gaismas iedarbībai vismaz 24 W/m2 (0,40 W-h/m2/min) vismaz 450 stundas. Alternatīvi nemetālisko degvielas tvertni var pakļaut tiešai dabīgai saules gaismai uz tikpat ilgu laiku, ja vien tiek nodrošināts, ka šāda iedarbība ilgst vismaz 450 dienas gaismas stundas. 6.1.3.   Šļakatu testēšana Šļakatu testu veic, piepildot nemetālisko degvielas tvertni līdz 40 procentiem no tās ietilpības ar standartdegvielu, kas norādīta II pielikuma 2. papildinājumā, vai ar tirdzniecībā pieejamu augstākās kvalitātes degvielu pēc izgatavotāja izvēles atbilstoši apstiprinātājiestādes prasībām. Degvielas tvertnes agregātu krata ar intensitāti 15 cikli minūtē, līdz tiek sasniegts kopumā viens miljons ciklu. Izmanto leņķa novirzi no +15° līdz -15° no līmeņa, un šļakatu testu veic apkārtējā temperatūrā 301,2 ± 5 K (28 ± 5 °C).

6.2.

Degvielas tvertnes noturības testa rezultāti Pēc noturības testēšanas degvielas tvertni atstāj, lai tajā uzsūktos degviela, saskaņā ar 3. punktā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu, ka caurlaidības temps ir stabils. Šļakatu testēšanas periodu un ultravioletās gaismas testēšanas periodu var uzskatīt par daļu no šīs uzsūkšanās, ar nosacījumu, ka piesūcināšana sākas tūlīt pēc šļakatu testēšanas. Lai noteiktu galīgo caurlaidības tempu, degvielas tvertni iztukšo un atkārtoti piepilda ar jaunu testa degvielu, kas noteikta II pielikuma 2. papildinājumā. Tūlīt pēc šā uzsūkšanās perioda atkārto caurlaidības testu, kas noteikts 4. punktā. Šim caurlaidības testam izmanto to pašu testa degvielu, kāda izmantota caurlaidības testam pirms noturības testēšanas. Galīgos testa rezultātus aprēķina saskaņā ar 5. punktu.

6.3.	Izgatavotājs var lūgt, lai kāds no noturības testiem netiek veikts, ja tas var skaidri pierādīt apstiprinātājiestādēm, ka tas neietekmē emisijas no degvielas tvertnes.

6.4.	Uzsūkšanās ilgumu noturības testā var iekļaut degvielas uzsūkšanās periodā, ar nosacījumu, ka degviela paliek tvertnē. Uzsūkšanās periodus var saīsināt līdz 10 nedēļām, ja piesūcināšanu veic 316,2 ± 5 K (43 ± 5 °C) temperatūrā.

7.    Degvielas līnijas mezgla testa prasības

7.1.   Degvielas līnijas mezgla caurlaidības fiziskās testēšanas procedūra

Izgatavotājs veic degvielas līnijas mezgla testu, tostarp pārbaudot degvielas šļūtenes skavas un materiālu, pie kura pievienotas degvielas līnijas abās pusēs, veicot fizisku testu saskaņā ar kādu no šādām testa procedūrām:

7.2.   Degvielas līnijas mezgla caurlaidības testa robežvērtības fiziskās testēšanas gadījumā

Veicot 7.1. punktā noteiktās testa procedūras, ievēro testa robežvērtības degvielas cauruļvadiem, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļas 2. punktā.

7.3.

Degvielas līnijas mezgla caurlaidības fiziskā testēšana nav vajadzīga, ja: a) degvielas līnijas atbilst R11–A vai R12 caurlaidības specifikācijām, kas noteiktas SAE J30, vai b) nemetāliskās degvielas līnijas atbilst 1. kategorijas caurlaidības specifikācijām, kas noteiktas SAE J2260, un c) izgatavotājs var pierādīt apstiprinātājiestādei, ka savienojumi starp degvielas tvertni un citām degvielas sistēmas sastāvdaļām ir noturīgi pret noplūdēm, jo tiem ir stinga konstrukcija. Ja transportlīdzeklī uzstādītās degvielas caurules atbilst visām trim specifikācijām, degvielas cauruļvadu testa robežvērtību prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļas 2. punktā, uzskata par izpildītām.

---

3. papildinājums

Testēšanas noslēgtā iztvaikojumu noteikšanas telpā (SHED) procedūra

1.    Darbības joma

2.    Shed testa apraksts

Iztvaikošanas emisiju SHED tests (Ap3.1. attēls) sastāv no iepriekšējas sagatavošanas posma un testa posma:

Ogļūdeņražu masas emisiju no tvertnes izgarojumu zuduma un karstās uzsūkšanās zuduma posma saskaita, lai iegūtu kopējo testa rezultātu.

Ap3.1. attēls.

Plūsmkarte — iztvaikošanas emisiju SHED tests

3.    Testa transportlīdzekļi un prasība attiecībā uz testa degvielu

3.1.   Testa transportlīdzekļi

SHED testu veic pēc izgatavotāja izvēles ar vienu vai vairākiem “atzaļotiem” testa transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar:

3.2.   Testa transportlīdzekļi

“Atzaļotais” testa transportlīdzeklis, kas ir raksturīgs transportlīdzekļa tipam attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kurš jāapstiprina, ir labā mehāniskā stāvoklī un pirms iztvaikošanas testa veikšanas ir ticis darbināts un nobraucis vismaz 1 000  km pēc pirmās iedarbināšanas uz ražošanas līnijas. Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma ir pievienota un darbojas pareizi visa šā perioda laikā, un oglekļa kārba(-as) un iztvaikošanas emisiju kontroles vārsts ir izmantoti normāli, bez pārmērīgas iztukšošanas vai slodzes.

3.3.   Testa degviela

Testam izmanto atbilstošu standartdegvielu, kā definēts I pielikuma 2. papildinājumā.

4.    Šasijas dinamometrs un iztvaikošanas emisiju kamera

4.1.	Šasijas dinamometrs atbilst II pielikuma 3. papildinājuma prasībām.

4.2.

Iztvaikošanas emisiju mērīšanas kamera (SHED) Iztvaikošanas emisiju mērīšanas kamera ir gāzi necaurlaidīga taisnstūrveida mērīšanas kamera, kurā var ievietot testējamo transportlīdzekli. Transportlīdzeklis ir pieejams no visām pusēm, kad tas atrodas iekšpusē, un kamera, kad tā ir hermetizēta, ir gāzi necaurlaidīga. Iekšējā kameras virsma ir ogļūdeņražus necaurlaidīga. Vismaz vienā no virsmām ir iestrādāts elastīgs necaurlaidīgs materiāls vai cita ierīce, kas ļauj izlīdzināt spiediena izmaiņas, kuras izraisa nelielas temperatūras izmaiņas. Sienas ir veidotas tā, lai veicinātu labu siltuma izkliedi.

4.3.

Analīzes sistēmas 4.3.1.   Ogļūdeņražu analizators 4.3.1.1. Atmosfēru kamerā uzrauga, izmantojot liesmas jonizācijas detektora (FID) tipa ogļūdeņražu detektoru. Gāzes paraugu ņem no kameras vienas sānu sienas vai jumta viduspunkta un jebkuru apvada plūsmu novirza atpakaļ kamerā, vēlams uzreiz aiz sajaukšanas ventilatora. 4.3.1.2. Ogļūdeņražu analizatora reakcijas laikam līdz 90 % no galīgā rādījuma ir jābūt mazākam par 1,5 sekundēm. Tā stabilitātei jābūt labākai par 2 % no pilnas skalas pie nulles un 80 % ± 20 % no pilnas skalas 15 minūšu periodā visiem darbības diapazoniem. 4.3.1.3. Analizatora atkārtojamībai, kas izteikta kā viena standartnovirze, jābūt labākai par 1 % no pilnas skalas novirzes pie nulles un 80 % ± 20 % no pilnas skalas visiem izmantotajiem diapazoniem. 4.3.1.4. Analizatora darbības diapazonus izvēlas tā, lai panāktu labāko izšķirtspēju mērījuma kalibrēšanas un noplūdes pārbaudes procedūru laikā. 4.3.2.   Ogļūdeņražu analizatora datu reģistrēšanas sistēma 4.3.2.1. Ogļūdeņražu analizators ir aprīkots ierīci, kas reģistrē elektrisko signālu izvadi vai nu ar diagrammas lentu, vai citu datu apstrādes sistēmu vismaz reizi minūtē. Reģistrēšanas sistēmas darbības raksturlielumi ir vismaz līdzvērtīgi reģistrējamajam signālam, un tā nodrošina rezultātu pastāvīgu reģistrēšanu. Reģistrs uzrāda pozitīvu degvielas tvertnes sildīšanas un karstās uzsūkšanās periodu sākuma un beigu rādījumu kopā ar pagājušo laiku starp katra testa sākumu un beigām.

4.4.

Degvielas tvertnes apsilde 4.4.1. ►M1  Degvielas tvertnes apsildes sistēma sastāv no vismaz diviem atsevišķiem siltuma avotiem ar divām temperatūras kontroles ierīcēm. ◄ Siltuma avoti parasti ir elektriskas apsildes lentes, tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot citus avotus. Temperatūras kontroles ierīces var būt manuālas, piemēram, maiņtransformatori, vai automatizētas. Tā kā tvaiku un degvielas temperatūra jākontrolē atsevišķi, degvielai ieteicama automātiska kontroles ierīce. Apsildes sistēma neveido uz samitrinātās tvertnes virsmas karstos punktus, kas izraisītu degvielas vietēju pārkaršanu. Apsildes lentes degvielai jāizvieto pēc iespējas zemāk degvielas tvertnē, un tām jāsedz vismaz 10 % no samitrinātās virsmas. Apsildes lenšu centra līnija atrodas par 30 % zemāk nekā degvielas dziļums, mērot no degvielas tvertnes apakšas, un aptuveni paralēli degvielas līmenim tvertnē. Tvaika apsildes lenšu (ja tādas izmanto) centra līnija atrodas aptuveni vienā augstumā ar tvaika tilpuma centru. Temperatūras kontroles ierīces var kontrolēt degvielas un tvaika temperatūru līdz 5.3.1.6. punktā aprakstītajai apsildes funkcijai. 4.4.2. Kad temperatūras sensori ir izvietoti, kā noteikts 4.5.2. punktā, degvielas apsildes ierīce nodrošina iespēju vienmērīgi apsildīt degvielu un degvielas tvaikus tvertnē saskaņā ar 5.3.1.6. punktā aprakstīto apsildes funkciju. Apsildes sistēma var kontrolēt degvielas un tvaiku temperatūru līdz ± 1,7 K no vajadzīgās temperatūras tvertnes apsildes procesā. 4.4.3. Neatkarīgi no 4.4.2. punkta prasībām, ja izgatavotājs nevar ievērot noteikto apsildes prasību, jo, piemēram, tiek izmantotas plastmasas degvielas tvertnes ar biezām sienām, izmanto vistuvāko iespējamo alternatīvo siltuma līkni. Pirms jebkura testa sākšanas izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam inženiertehniskos datus, lai apliecinātu alternatīvas siltuma līknes izmantošanu.

4.5.

Temperatūras reģistrēšana 4.5.1. Temperatūru kamerā reģistrē divos punktos ar temperatūras sensoriem, kas savienoti, lai rādītu vidējo vērtību. Mērījumu punkti atrodas apmēram 0,1 m attālumā no katras sānu sienas vertikālās centra līnijas 0,9 ± 0,2 m augstumā. 4.5.2. Degvielas un degvielas tvaiku temperatūru reģistrē, izmantojot sensorus, kas izvietoti degvielas tvertnē, kā aprakstīts 5.1.1. punktā. Ja sensorus nevar izvietot, kā noteikts 5.1.1. punktā, piemēram, ja izmanto degvielas tvertni ar divām šķietami atsevišķām kamerām, sensorus izvieto katras degvielu vai tvaikus saturošās kameras tilpumam aptuveni pa vidu. Tādā gadījumā šo temperatūras rādījumu vidējā vērtība ir degvielas un tvaiku temperatūra. 4.5.3. Temperatūru visā iztvaikošanas emisiju mērījumu laikā reģistrē vai ievada datu apstrādes sistēmā vismaz reizi minūtē. 4.5.4. Temperatūras reģistrēšanas sistēmas precizitāte ir ±1,7 K, un tā var atšķirt nolasīt temperatūras ar precizitāti līdz 0,5 K. 4.5.5. Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēma var nolasīt laiku ar precizitāti ±15 sekundes.

4.6.

Ventilatori 4.6.1. Izmantojot vienu vai vairākus ventilatorus vai kompresorus ar atvērtām SHED durvīm, jābūt iespējai samazināt ogļūdeņražu koncentrāciju kamerā līdz apkārtējam ogļūdeņraža līmenim. 4.6.2. Kamerā ir viens vai vairāki ventilatori vai kompresori ar vienādu jaudu no 0,1 līdz 0,5 m3/s, ar ko pienācīgi sajaukt atmosfēru telpā. Ir jābūt iespējai sasniegt vienmērīgu temperatūru un ogļūdeņražu koncentrāciju kamerā mērījumu laikā. Transportlīdzeklis kamerā nedrīkst būt pakļauts tiešai gaisa plūsmai no ventilatoriem vai kompresoriem.

4.7.

Gāzes 4.7.1. Kalibrēšanai un darbībai ir pieejamas šādas tīrās gāzes: a) attīrīts sintētisks gaiss: (tīrība: < 1 ppm C1 ekvivalents, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO); skābekļa saturs no 18 % līdz 21 % tilpuma; b) ogļūdeņraža analizatora degvielas gāze (40 % ± 2 % ūdeņraža, hēlija atlikums ar mazāk nekā 1 ppm C1 līdzvērtīgs ogļūdeņradim ar mazāk nekā 400 ppm CO2); c) propāns (C3H8) ar minimālo tīrības pakāpi 99,5 %. 4.7.2. Ir pieejamas kalibrēšanas gāzes un standartgāzes, kas satur propāna (C3H8) un attīrīta sintētiska gaisa maisījumu. Kalibrēšanas gāzes faktiskā koncentrācija ir ± 2 % robežās no uzrādītā lieluma. Ar gāzu sadalītāju iegūto atšķaidīto gāzu satura precizitāte ir vismaz ±2 % robežās no faktiskās vērtības. Koncentrācijas, kas minētas ►M1  4. papildinājumā ◄ , var arī iegūt, lietojot gāzes atdalītāju, kā atšķaidītāju izmantojot sintētisku gaisu.

4.8.	Papildu aprīkojums 4.8.1. Relatīvais mitrums testa zonā ir izmērāms ar precizitāti ±5 %. 4.8.2. Spiediens testa zonā ir izmērāms ar precizitāti ±0,1 kPa.

4.9	Alternatīvs aprīkojums 4.9.1 Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājiestādes piekrišanu tehniskais dienests var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka šāds aprīkojums nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

5.    Testa procedūra

5.1.   Sagatavošanās testam

5.1.1.

Pirms testa transportlīdzekli mehāniski sagatavo šādi: a) transportlīdzekļa izplūdes sistēmā nedrīkst būt noplūdes; b) pirms testa transportlīdzekli var tīrīt ar tvaiku; c) transportlīdzekļa degvielas tvertni aprīko ar temperatūras sensoriem tā, lai varētu izmērīt degvielas un degvielas tvaiku temperatūru degvielas tvertnē, kad tā piepildīta līdz 50 % ± 2 % no tās nominālās ietilpības; d) lai varētu pilnībā iztukšot degvielas tvertni, var uzstādīt papildu aprīkojumu, adapterus vai ierīces. Alternatīvi degvielas tvertni var iztukšot, izmantojot sūkni vai sifonu, kas novērš degvielas izšļakstīšanos.

5.2.   Iepriekšējas sagatavošanas posms

5.2.1.

Transportlīdzekli novieto testa zonā, kur apkārtējā temperatūra ir no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C).

5.2.2.

Transportlīdzekli novieto uz šasijas dinamometra un tam piemēro testa ciklu, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā, atbilstoši testējamā transportlīdzekļa klasei. Šīs darbības laikā var ņemt izplūdes gāzu emisiju paraugus, bet rezultātus neizmanto izplūdes gāzu emisiju tipa apstiprināšanas vajadzībām.

▼M1

5.2.3.

Transportlīdzekli novieto stāvēšanai testa zonā uz minimālo laikposmu, kas norādīts Ap3.1. tabulā. Ap3.1. tabula. SHED tests – minimālais un maksimālais izgarojumu periods Motora darba tilpums Minimāli (stundas) Maksimāli (stundas) < 170 cm3 6 36 170 cm3 ≤ motora darba tilpums < 280 cm3 8 36 ≥ 280 cm3 12 36

▼B

5.3.   Testa posmi

5.3.1   Tvertnes izgarojuma (diennakts) iztvaikošanas emisiju tests

▼M1

▼B

5.3.2.   Braukšanas cikls

5.3.3.   Karstās uzsūkšanās iztvaikošanas emisijas tests

Iztvaikošanas emisiju noteikšanu beidz, izmērot ogļūdeņražu emisijas 60 minūšu ilgā karstās uzsūkšanās periodā. Karstās uzsūkšanās testu sāk septiņās minūtēs no 5.3.2.1. punktā minētā braukšanas cikla pabeigšanas.

5.4.   Alternatīvas testa procedūras

5.4.1.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta un apstiprinātājiestādes piekrišanu var izmantot alternatīvas metodes, lai pierādītu atbilstību šā papildinājuma prasībām. Tādos gadījumos izgatavotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka alternatīvajā testā iegūtos rezultātus var savstarpēji saistīt ar rezultātiem, ko iegūst šajā pielikumā aprakstītajā procedūrā. Šo korelāciju dokumentē un iekļauj informācijas mapē, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. pantā.

6.    Rezultātu aprēķināšana

6.1.

Iztvaikošanas emisiju testi, kas aprakstīti 5. nodaļā, ļauj aprēķināt ogļūdeņražu emisijas tvertnes izgarojumu un karstās uzsūkšanās posmos. Iztvaikošanas zudumus katrā no šiem posmiem aprēķina, izmantojot sākotnējo un galīgo ogļūdeņražu koncentrāciju, temperatūru un spiedienu kamerā kopā ar tīro kameras tilpumu. Izmanto šādu formulu: Ap3.3. vienādojums kur: MHC = testa posmā iztvaikojušo ogļūdeņražu masa (grami); CHC = izmērītā ogļūdeņražu koncentrācija kamerā (ppm (tilpums) Ci ekvivalents); V = tīrais kameras tilpums kubikmetros, kas koriģēts attiecībā uz transportlīdzekļa tilpumu. Ja transportlīdzekļa tilpums nav noteikts, atņem tilpumu 0,14 m3; T = apkārtējā temperatūra kamerā, K; P = barometriskais spiediens kPa; H/C = ūdeņraža un oglekļa attiecība; kur: i ir sākotnējais rādījums; f ir galīgais rādījums; H/C ir 2,33 attiecībā uz tvertnes izgarojumu zudumiem; H/C ir 2,20 attiecībā uz karstās uzsūkšanās zudumiem. “Karstās uzsūkšanās zudumi” ir ogļūdeņražu emisijas, kas rodas no stāvoša transportlīdzekļa degvielas sistēmas pēc braukšanas perioda (pieņemot, ka attiecība ir C1 H2.20).

6.2.

Testa galīgie rezultāti Pieņem, ka ogļūdeņražu masas kopējās iztvaikošanas emisijas transportlīdzeklim ir šādas: Ap3.4. vienādojums kur: Mtotal = transportlīdzekļa kopējās iztvaikošanas masas emisijas (grami); MTH = ogļūdeņražu masas iztvaikošanas emisijas attiecībā uz tvertnes siltuma palielināšanos (grami); MHS = ogļūdeņražu masas iztvaikošanas emisijas attiecībā uz karsto uzsūkšanos (grami).

7.    Robežvērtības

Veicot testu saskaņā ar šo pielikumu, ogļūdeņražu masas kopējās iztvaikošanas emisijas transportlīdzeklim (Mtotal) ir tādas, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma C daļā.

8.    Papildu noteikumi

Pēc izgatavotāja pieprasījuma iztvaikošanas emisiju apstiprinājumu piešķir bez testēšanas, ja apstiprinātājiestādei var iesniegt Kalifornijas izpildrīkojumu par transportlīdzekļa tipu attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, par kuru tiek iesniegts pieteikums.

---

3.1. papildinājums

Iepriekšējas sagatavošanas prasības hibrīda pielietojumam pirms SHED testa sākšanas

1.    Darbības joma

2.    Testa metodes

---

3.2. papildinājums

Novecošanas testa procedūra iztvaikošanas emisiju kontroles iekārtām

1.    Testa metodes iztvaikošanas emisiju kontroles iekārtu novecošanai

SHED testu veic ar uzstādītām novecotām iztvaikošanas emisiju kontroles iekārtām. Novecošanas testus šīm iekārtām veic saskaņā ar šajā papildinājumā noteiktajām procedūrām.

▼M1

2.   Oglekļa kārbas novecināšana

Ap3.2.1. attēls.

Oglekļa kārbas gāzu plūsmas diagramma un atveres

Kā testa kārbu izvēlas oglekļa kārbu, kas ir reprezentatīva attiecībā uz XI pielikumā noteikto transportlīdzekļu spēkiekārtu saimi, un to marķē pēc vienošanās ar apstiprinātājiestādi un tehnisko dienestu.

▼B

2.1.   Kārbas novecošanas testa procedūra

Vairāku kārbu sistēmas gadījumā šo procedūru veic katrai kārbai atsevišķi. Kārbas piepildes un iztukšošanas testa ciklu skaits atbilst Ap3.1.1. tabulā norādītajam skaitam, un ievēro aiztures laiku un veic vēlāku degvielas tvaiku izpūšanu, lai novecinātu testa kārbu 297 ± 2 K apkārtējā temperatūrā, kā izklāstīts turpmāk.

2.1.1.   Testa cikla daļa — kārbas piepilde

2.1.2.   Aiztures laiks

Ievēro piecu minūšu aiztures laiku no kārbas piepildīšanas līdz izpūšanai kā daļai no testa cikla.

2.1.3   Testa cikla daļa — kārbas izpūšana

2.1.4.

Ap3.2.1. tabula. Testa kārbas piepildes un izpūšanas testa ciklu skaits Transportlīdzekļa kategorija Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums Norādītais testa ciklu skaits L1e-A Pašgājējs divritenis 45 L3e-AxT (x = 1, 2 vai 3) Divu riteņu triāla motocikls L1e-B Divu riteņu mopēds 90 L2e Trīs riteņu mopēds L3e-AxE (x = 1, 2 vai 3) Divu riteņu enduro motocikls L6e-A Vieglais ceļu kvadricikls L7e-B Smagais kvadricikls visurgājējs L3e un L4e (v max < 130 km/h) Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā 170 L5e Tricikls L6e-B Vieglais kvadrimobilis L7e-C Smagais kvadrimobilis L3e un L4e (v max ≥ 130 km/h) Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā 300 L7e-A Smagais ceļu kvadricikls

3.    Novecošanas testa procedūra iztvaikošanas emisiju kontroles vārstiem, kabeļiem un savienojumiem

▼M1

▼B

4.    Ziņošana

Izgatavotājs iekļauj 2. un 3. punktā minēto testu rezultātus testa ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā minēto veidni.

---

4. papildinājums

Iztvaikošanas emisiju testa aprīkojuma kalibrēšana

1.    Kalibrēšanas biežums un metodes

1.1.	Visu aprīkojumu kalibrē pirms tā sākotnējās izmantošanas un pēc tam tik bieži, cik nepieciešams, un jebkurā gadījumā mēneša laikā pirms tipa apstiprināšanas testa. Izmantojamās kalibrēšanas metodes ir aprakstītas šajā papildinājumā.

2.    Kameras kalibrēšana

2.1.   Kameras iekšējā tilpuma sākotnējā noteikšana

2.2.   Kameras fona emisiju noteikšana

Šajā darbībā nosaka, vai kamerā nav nekādu materiālu, kas izdala būtisku ogļūdeņražu daudzumu. Pārbaudi veic, uzsākot ekspluatēt kameru, pēc jebkādām darbībām kamerā, kuras var ietekmēt fona emisijas, un vismaz reizi gadā.

2.3.   Kameras kalibrēšana un ogļūdeņražu saglabāšanas tests

Kalibrēšanas un ūdeņražu saglabāšanas tests kamerā paredz 2.1. punktā minētā aprēķinātā tilpuma pārbaudi un noplūdes apjoma mērījumus.

2.4.   Aprēķini

Tīrās ogļūdeņražu masas izmaiņas aprēķinu kamerā izmanto, lai noteiktu kameras ogļūdeņražu fona koncentrāciju un noplūdes apjomu. Sākotnējos un galīgos ogļūdeņražu koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena rādījumus izmanto šādā formulā, lai aprēķinātu masas izmaiņas:

Ap3.5. vienādojums:

kur:

MHC

=

ogļūdeņražu masa gramos;

CHC

=

ogļūdeņražu koncentrācija kamerā (ppm ogleklim (Piezīme. ));

V

=

tīrais kameras tilpums kubikmetros, kas izmērīts saskaņā ar 2.1.1. punktu;

T

=

apkārtējā temperatūra kamerā (K);

P

=

barometriskais spiediens kPa;

k

=

17,6;

kur:

3.    FID ogļūdeņražu analizatora pārbaude

3.1.   Detektora reakcijas optimizēšana

FID analizatoru noregulē atbilstīgi ierīces izgatavotāja norādījumiem. Lai optimizētu reakciju visvairāk izmantojamā darbības diapazonā, izmanto propāna piedevu gaisā.

3.2.   HC analizatora kalibrēšana

Analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu. Nosaka kalibrēšanas līkni, kā aprakstīts turpmāk 4.1.–4.5. punktā.

3.3.   Skābekļa ietekmes pārbaude un ieteicamās robežvērtības

Reakcijas koeficients (Rf) konkrētai ogļūdeņražu grupai ir FID C1 rādījuma attiecība pret gāzes cilindra koncentrāciju, izteiktu kā ppm C1.

Testa gāzes koncentrācijas līmenis ir tāds, lai dotu reakciju aptuveni 80 % no pilnas skalas novirzes darbības diapazonā. Koncentrācija ir zināma ar precizitāti ± 2 % attiecībā pret gravimetrisko standartu, kas izteikts ar tilpumu. Turklāt gāzes cilindru iepriekš kondicionē 24 stundas no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C) temperatūrā.

Reakcijas koeficientus nosaka, ievadot analizatoru darbā un pēc ilgāka darbības laika. Izmantojamā testa gāze ir propāns, kas līdzsvarots ar attīrītu gaisu, lai iegūtu reakcijas koeficientu 1,00.

Skābekļa ietekmes pārbaudei izmantojamā testa gāze un ieteicamajam reakcijas koeficienta diapazonam piemēro šādu reakcijas koeficienta diapazonu attiecībā uz propānu un slāpekli: 0,95 ≤ Rf ≤ 1,05.

4.    Ogļūdeņražu analizatora kalibrēšana

Katru parasti izmantojamu darbības diapazonu kalibrē, izmantojot turpmāk izklāstīto procedūru.

---

VI PIELIKUMS

0.    Ievads

1.    Vispārīgas prasības

2.    Īpašas prasības

2.1   Prasības attiecībā uz testa transportlīdzekli

2.1.1.

Testa transportlīdzekļi, ko izmanto V tipa noturības testam, un jo īpaši piesārņojuma kontroles iekārtas un perifērās ierīces, kas ir būtiskas emisiju mazināšanas sistēmai, ir reprezentatīvi attiecībā uz tādu transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kurus izgatavo sērijveidā un laiž tirgū.

2.1.2.

Testa transportlīdzekļi ir labā mehāniskā stāvoklī nobraukuma uzkrāšanas sākumā, un pēc pirmās iedarbināšanas ražošanas līnijas beigās tie nav uzkrājuši vairāk kā 100 km. Spēkiekārta un piesārņojuma kontroles iekārtas nedrīkst būt izmantotas kopš to izgatavošanas, izņemot kvalitātes kontroles testus un pirmo 100 km izmantošanu.

2.1.3.

Neatkarīgi no izgatavotāja izvēlētās noturības testa procedūras visas piesārņojuma kontroles iekārtas un sistēmas, tostarp gan aparatūra, gan spēka piedziņas programmatūra un spēka piedziņas kalibrēšanas iekārtas, kas uzstādītas testa transportlīdzekļiem, ir uzstādītas un darbojas visu nobraukuma uzkrāšanas periodu.

2.1.4.

Testa transportlīdzekļiem uzstādītās piesārņojuma kontroles iekārtas pastāvīgi marķē tehniskā dienesta uzraudzībā pirms nobraukuma uzkrāšanas sākuma un norāda kopā ar transportlīdzekļa identifikācijas numuru, spēka piedziņas programmatūru un spēka piedziņas kalibrēšanas komplektiem. Izgatavotājs šo sarakstu dara pieejamu apstiprinātājiestādei pēc tās pieprasījuma.

2.1.5.

Testa transportlīdzekļu vadības ierīču tehnisko apkopi, regulēšanu un izmantošanu veic atbilstoši izgatavotāja ieteikumiem, kas ietverti attiecīgā remonta un tehniskās apkopes informācijā un lietotāja rokasgrāmatā.

2.1.6.

Noturības testu veic ar piemērotu pārdošanā pieejamu degvielu pēc izgatavotāja ieskatiem. Ja testa transportlīdzekļi ir aprīkoti ar divtaktu motoru, izmanto tādu smēreļļas klasi un tādā proporcijā, kā ieteicis izgatavotājs lietotāja rokasgrāmatā.

2.1.7.

Testa transportlīdzekļu dzeses sistēma ļauj transportlīdzeklim darboties temperatūrā, kas līdzīga tai, kuru sasniedz normālos lietošanas apstākļos uz ceļa (eļļa, dzesētājviela, izplūdes sistēma utt.).

2.1.8.

Ja noturības testu veic uz testa trases vai ceļa, testa transportlīdzekļa atskaites masa ir vismaz vienāda ar to, kas izmantota I tipa emisiju testiem, kurus veic uz šasijas dinamometra.

2.1.9.

Ja to apstiprina tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde, V tipa testa procedūru var veikt, izmantojot transportlīdzekli, kura virsbūves veids, pārnesumkārba (automātiskā vai manuālā) un riteņu vai riepu izmērs atšķiras no tā, kāds ir transportlīdzekļa tipam, par kuru tiek pieprasīts ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprinājums.

2.2.

V tipa testa procedūrā nobraukumu uzkrāj, braucot ar testa transportlīdzekļiem pa testa trasi, ceļu vai šasijas dinamometru. Testa trasi vai testa ceļu izvēlas pēc izgatavotāja ieskatiem. 2.2.1.   Šasijas dinamometrs, ko izmanto nobraukuma uzkrāšanai 2.2.1.1. Šasijas dinamometrs, ko izmanto nobraukuma uzkrāšanai V tipa noturības testā, ļauj izpildīt noturības nobraukuma uzkrāšanas ciklu, kā noteikts attiecīgi 1. vai 2. papildinājumā. 2.2.1.2. Jo īpaši dinamometrs ir aprīkots ar sistēmām, kas simulē tādu pašu inerci un kustības pretestību, kādu izmanto II pielikumā minētajā I tipa emisiju laboratorijas testā. Nobraukuma uzkrāšanai nav vajadzīgs emisiju analīzes aprīkojums. To pašu inerci, spararata iestatījumus un kalibrēšanas procedūras izmanto II pielikumā minētajam šasijas dinamometram, lai uzkrātu nobraukumu ar testa transportlīdzekļiem. 2.2.1.3. Testa transportlīdzekļus var pārvietot uz citu stendu, lai veiktu I tipa emisiju pārbaudes testus. Nobraukumu, kas uzkrāts I tipa emisiju pārbaudes testā, var pieskaitīt kopējam uzkrātajam nobraukumam.

2.3.

I tipa emisiju pārbaudes testus pirms, pēc noturības nobraukuma uzkrāšanas un tās laikā veic saskaņā ar testa procedūrām, kas noteiktas attiecībā uz emisijām pēc aukstās iedarbināšanas II pielikumā. Visus I tipa emisiju pārbaudes rezultātus uzskaita un dara pieejamus tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei pēc pieprasījuma. I tipa emisiju pārbaudes rezultātus noturības nobraukuma uzkrāšanas sākumā un beigās iekļauj testa ziņojumā. Vismaz pirmo un pēdējo I tipa emisiju pārbaudes testu veic vai tajos piedalās tehniskais dienests, un par tiem ziņo apstiprinātājiestādei. Testa ziņojumā apliecina un norāda, vai tehniskais dienests ir veicis I tipa emisiju pārbaudes testu vai tajā piedalījies.

2.4.

V tipa testa prasības L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hibrīdu spēkiekārtu 2.4.1.   UĀT transportlīdzekļi Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē divreiz dienā nobraukuma uzkrāšanas laikā. Ar UĀT transportlīdzekļiem, kam ir darba režīma slēdzis, nobraukuma uzkrāšanas nolūkos brauc tādā režīmā, kurš automātiski ieslēdzas, pagriežot aizdedzes slēdzi (normālā režīmā). Nobraukuma uzkrāšanas laikā pēc vienošanās ar tehnisko dienestu un apstiprinātājiestādi ir atļauts pārslēgties uz citu hibrīdu režīmu, ja tas nepieciešams, lai turpinātu nobraukuma uzkrāšanu. Šo hibrīda režīma maiņu reģistrē testa protokolā. Piesārņotāju emisijas mēra tādos pašos apstākļos, kā noteikts I tipa testa B nosacījumā (3.1.3. un 3.2.3. punkts). 2.4.2.   BUĀT transportlīdzekļi Ar BUĀT transportlīdzekļiem, kam ir darba režīma slēdzis, nobraukuma uzkrāšanas nolūkos brauc tādā režīmā, kurš automātiski ieslēdzas, pagriežot aizdedzes slēdzi (normālā režīmā). Piesārņotāju emisijas mēra tādos pašos apstākļos kā I tipa testā.

3.    V tipa tests, noturības testa procedūras specifikācijas

Visu triju Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punktā noteikto noturības testa procedūru specifikācijas ir šādas.

3.1.   Faktiska noturības testēšana ar pilnīgu nobraukuma uzkrāšanu

Noturības testa procedūra ar pilnīgu nobraukuma uzkrāšanu, lai novecinātu testa transportlīdzekļus, ir noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Pilns nobraukuma uzkrājums ir Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā noteiktā piešķirtā testa attāluma pilna nobraukšana, atkārtojot 1. papildinājumā vai — ja piemērojams — 2. papildinājumā noteiktos braukšanas manevrus.

3.1.1.

Izgatavotājs iesniedz pierādījumus, ka emisiju robežvērtības piemērojamajā I tipa emisiju laboratorijas testa ciklā, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A vai B daļā, novecinātajiem testa transportlīdzekļiem netiek pārsniegtas, kad tiek sākta nobraukuma uzkrāšana, uzkrāšanas posmā un pēc nobraukuma uzkrāšanas pabeigšanas.

▼M1

3.1.2.

Pilna attāluma uzkrāšanas posmā veic vairākus I tipa emisiju testus ar I tipa testa procedūru biežumu un apjomu pēc izgatavotāja ieskatiem un tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā. I tipa emisiju testa rezultāti nodrošina pietiekamu statistisko nozīmīgumu, lai varētu noteikt nolietošanās tendenci, kas ir reprezentatīva attiecībā uz tirgū laistā transportlīdzekļa tipa ekoloģiskajiem raksturlielumiem (sk. 5.1. attēlu). 5.1. attēls V tipa tests – noturības testa procedūra ar pilna attāluma uzkrāšanu

▼B

3.2.   Faktiska noturības testēšana ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu

Noturības testa procedūra L kategorijas transportlīdzekļiem ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu ir noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Daļējā nobraukuma uzkrāšanā nobrauc vismaz 50 % testa attāluma, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, un ievēro 3.2.3. punktā noteiktos pārtraukšanas kritērijus.

3.2.1.

Izgatavotājs iesniedz pierādījumus, ka emisiju robežvērtības piemērojamajā I tipa emisiju laboratorijas testa ciklā, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā, testējamajiem novecinātajiem transportlīdzekļiem netiek pārsniegtas, kad tiek sākta nobraukuma uzkrāšana, uzkrāšanas posmā un pēc daļējas uzkrāšanas.

▼M1

3.2.2.

Daļējas attāluma uzkrāšanas posmā veic vairākus I tipa testus ar I tipa testa procedūru biežumu un skaitu pēc izgatavotāja ieskatiem. I tipa emisiju testa rezultāti nodrošina pietiekamu statistisko nozīmīgumu, lai varētu noteikt nolietošanās tendenci, kas ir reprezentatīva attiecībā uz tirgū laistā transportlīdzekļa tipa ekoloģiskajiem raksturlielumiem (sk. 5.2. attēlu). 5.2. attēls V tipa tests – paātrināta noturības testa procedūra ar daļēju attāluma uzkrāšanu

▼B

3.2.3.

Pārtraukšanas kritēriji noturības testa procedūrai ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu Daļēju nobraukuma uzkrāšanu var pārtraukt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 3.2.3.1. ja ir uzkrāti vismaz 50 % no piemērojamā testa attāluma, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, un 3.2.3.2. ja visi I tipa emisiju pārbaudes rezultāti ir zemāki par Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā noteiktajām robežvērtībām visā daļējas nobraukuma uzkrāšanas posmā, vai 3.2.3.3. ja izgatavotājs nevar pierādīt, ka ir izpildīti 3.2.3.1. un 3.2.3.2. punktā noteiktie pārtraukšanas kritēriji, nobraukuma uzkrāšanu turpina līdz brīdim, kad šie kritēriji tiek sasniegti, vai līdz pilnīgam nobraukuma uzkrājumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā.

3.2.4.

Datu apstrāde un ziņošana noturības testa procedūrai ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu 3.2.4.1. Izgatavotājs izmanto I tipa emisiju testa rezultātu vidējo aritmētisko vērtību katrā testa intervālā, ar vismaz diviem emisiju testiem katrā testa intervālā. Visus I tipa emisiju testa vidējos aritmētiskos rezultātus atzīmē kā THC, CO, NOx un, ja piemērojams, NMHC un PM emisijas komponentu attiecībā pret uzkrāšanas attālumu, kas noapaļots līdz tuvākajam kilometram. 3.2.4.2. Caur visiem šiem datu punktiem novelk vispiemērotāko taisnu līniju (tendences līnija: ) saskaņā ar mazāko kvadrātu metodi. Šo vispiemērotāko taisno tendences līniju ekstrapolē pa pilnīgu noturības nobraukumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā. Pēc izgatavotāja pieprasījuma tendences līniju var sākt pie 20 % no Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā noteiktā noturības nobraukuma, lai ņemtu vērā piesārņojuma kontroles iekārtu iespējamo saķeršanās ietekmi. 3.2.4.3. Lai uzzīmētu katru tendences līniju, izmanto vismaz četrus aprēķinātus aritmētiskos vidējos datu punktus, no kuriem pirmais sākas pie vai pirms 20 % no Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā noteiktā noturības nobraukuma, un vismaz viens — nobraukuma uzkrāšanas beigās; vismaz divi citi datu punkti ir vienmērīgi izvietoti starp pirmo un pēdējo I tipa testa mērījumu attālumu. 3.2.4.4. Piemērojamās emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā, atzīmē grafikos par katru emisiju komponentu, kas noteikts 3.2.4.2. un 3.2.4.3. punktā. Atzīmētā tendences līnija nepārsniedz šīs piemērojamās emisiju robežvērtības nevienā nobraukuma datu punktā. Grafiku, kurā atzīmēts THC, CO, NOx un, ja piemērojams, NMHC un PM emisijas komponents attiecībā pret uzkrāšanas attālumu, pievieno testa ziņojumam. Sarakstu ar visiem I tipa emisiju testa rezultātiem izmanto, lai noteiktu vispiemērotāko taisnu tendences līniju, pēc pieprasījuma dara pieejamu tehniskajam dienestam. A5.3.    attēls Teorētiskais piemērs attiecībā uz atzīmētajiem I tipa kopējo ogļhidrātu (THC) emisiju testa rezultātiem, atzīmēto I THC Euro 4 testa robežvērtību (170 mg/km) un vispiemērotāko taisnu tendences līniju Euro 4 motociklam (L3e ar v max > 130 km/h) attiecībā pret uzkrāto nobraukumu 3.2.4.5. Vispiemērotāko taisnu tendences līniju parametrus a, x un b un aprēķināto piesārņotāju vērtību nobraukuma beigās atbilstoši transportlīdzekļa kategorijai norāda testa ziņojumā. Visu emisijas komponentu grafiku atzīmē testa ziņojumā. Testa ziņojumā arī norāda, kurus mērījumus veicis vai apliecinājis tehniskais dienests un kurus — izgatavotājs.

3.3.   Matemātiskā noturības procedūra

L kategorijas transportlīdzekļi, kam izmanto matemātisko noturības procedūru, ir noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

3.3.1.

Emisiju testa rezultātus par transportlīdzekli, kas uzkrājis vairāk nekā 100 km pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās, piemērojamos nolietojuma koeficientus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma B daļā, un to abu un Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības reizināšanas rezultātu norāda testa ziņojumā.

3.4.   Noturības nobraukuma uzkrāšanas cikli

Lai novecinātu testa transportlīdzekļus, līdz piešķirtais testa attālums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, ir paveikts pilnībā saskaņā ar pilnīgas nobraukuma uzkrāšanas testa procedūru, kas noteikta 3.1. punktā, vai paveikts daļēji saskaņā ar daļējas nobraukuma uzkrāšanas testa procedūru, kas noteikta 3.2. punktā, veic vienu no turpmāk noteiktajiem diviem noturības nobraukuma uzkrāšanas testa cikliem.

3.4.1.   Ceļa standartcikls (SRC-LeCV) L kategorijas transportlīdzekļiem

Ceļa standartcikls (SRC-LeCV), kas pielāgots L kategorijas transportlīdzekļiem, ir galvenais V tipa noturības testa cikls, kas sastāv no četru nobraukuma uzkrāšanas noturības ciklu kopuma. Vienu no šiem noturības nobraukuma uzkrāšanas cikliem izmanto, lai uzkrātu nobraukumu ar testa transportlīdzekļiem saskaņā ar 1. papildinājumā norādītajām tehniskajām specifikācijām.

3.4.2.   ASV EPA apstiprinātais nobraukuma uzkrāšanas cikls

Pēc izgatavotāja izvēles AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas ciklu var veikt kā alternatīvu V tipa nobraukuma uzkrāšanas tipam līdz pēdējam reģistrācijas datumam (to ieskaitot), kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikuma 1.5.2. punktā. AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas ciklu veic saskaņā ar 2. papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

3.5.   V tipa noturības pārbaudes testēšana, izmantojot “zelta” piesārņojuma kontroles iekārtas

3.5.1.

Piesārņojuma kontroles iekārtas var noņemt no testa transportlīdzekļiem pēc tam: 3.5.1.2. kad ir pabeigta pilnīga nobraukuma uzkrāšana saskaņā ar 3.1. punktā noteikto testa procedūru vai 3.5.1.3. kad ir pabeigta daļēja nobraukuma uzkrāšana saskaņā ar 3.2. punktā noteikto testa procedūru.

3.5.2.

Pēc izgatavotāja izvēles noturības pārbaudes un apstiprināšanas demonstrējumu testēšanai var atkārtoti izmantot “zelta” piesārņojuma kontroles iekārtas tam pašam transportlīdzekļu tipam attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, šādas iekārtas piestiprinot cilmes transportlīdzekļiem, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz XI pielikumā noteikto spēkiekārtu saimi, vēlāk transportlīdzekļa attīstīšanas gaitā.

3.5.3.

“Zelta” piesārņojuma kontroles iekārtas pastāvīgi marķē, un marķējuma numuru, saistītos I tipa emisiju testa rezultātus un specifikācijas pēc pieprasījuma dara pieejamas apstiprinātājiestādei.

3.5.4.

Turklāt izgatavotājs marķē un uzglabā jaunas, nevecinātas piesārņojuma kontroles iekārtas, kurām ir tādas pašas specifikācijas kā zelta piesārņojuma kontroles iekārtām, un pēc 3.5.5. punktā minētā pieprasījuma tās dara pieejamas arī apstiprinātājiestādei kā atsauces pamatu.

3.5.5.

Apstiprinātājiestādei un tehniskajam dienestam jebkurā brīdī pirms vai pēc ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprināšanas procesa piešķir piekļuvi gan “zelta” piesārņojuma kontroles iekārtām, gan “jaunām, nevecinātām” piesārņojuma kontroles iekārtām. Apstiprinātājiestāde un tehniskais dienests var pieprasīt, lai izgatavotājs veic pārbaudes testu, un piedalīties tajā, vai arī pieprasīt, lai “jaunas, nevecinātas” un “zelta” piesārņojuma kontroles iekārtas tiek testētas neatkarīgā testa laboratorijā nedestruktīvā veidā.

---

1. papildinājums

Ceļa standartcikls L kategorijas transportlīdzekļiem (SRC-LeCV)

1.    Ievads

2.    SRC-LeCV testa prasības

2.1.

Ja SRC-LeCV veic uz kilometru uzkrāšanas šasijas dinamometra: 2.1.1. šasijas dinamometru aprīko ar sistēmām, kas līdzvērtīgas tām, kuras izmanto I tipa emisiju laboratorijas testā, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā, un kuras simulē tādu pašu inerci un kustības pretestību. Nobraukuma uzkrāšanai nav vajadzīgs emisiju analīzes aprīkojums. To pašu inerci, spararata iestatījumus un kalibrēšanas procedūras izmanto šasijas dinamometram, ko izmanto, lai uzkrātu nobraukumu ar testa transportlīdzekļiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā; 2.1.2. testa transportlīdzekļus var pārvietot uz citu šasijas dinamometru, lai veiktu I tipa emisiju pārbaudes testus. Šis dinamometrs ļauj veikt SRC-LeCV; 2.1.3. šasijas dinamometrs ir konfigurēts tā, lai tas pēc katras 6 km maršruta ceturtdaļas dotu rādījumu, ka testa vadītājam vai vadītājam–robotam jāturpina ar nākamo darbību kopumu; 2.1.4. brīvgaitas posmu veikšanai dara pieejamu taimeri, kas rāda sekundes; 2.1.5. nobraukto attālumu aprēķina pēc ruļļa apgriezienu skaita un ripošanas perimetra.

2.2.

Ja SRC-LeCV neveic uz kilometru uzkrāšanas šasijas dinamometra: 2.2.1. testa trasi vai testa ceļu izvēlas pēc izgatavotāja ieskatiem apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā; 2.2.2. izvēlēto trasi vai ceļu veido tā, lai netiktu būtiski traucēta testa norādījumu pienācīga izpilde; 2.2.3. izmantotais maršruts veido cilpu, lai būtu iespējama nepārtraukta izpilde; 2.2.4. ir pieļaujami trases garumi, kas vairākas reizes, uz pusi vai par ceturtdaļu pārsniedz šo garumu. Apļa garumu var mainīt atbilstīgi nobraukuma uzkrāšanas trases vai ceļa garumam; 2.2.5. uz trases vai ceļa atzīmē četrus punktus vai identificē orientierus, kas vienādi ar apļa ceturtdaļas intervāliem; 2.2.6. uzkrāto attālumu aprēķina pēc ciklu skaita, kas vajadzīgs testa attāluma veikšanai. Šajā aprēķinā ņem vērā ceļa vai trases garumu un izvēlēto apļa garumu. Alternatīvi var izmantot elektroniskus līdzekļus faktiskā nobrauktā attāluma precīzai izmērīšanai. Transportlīdzekļa odometru neizmanto. 2.2.7. Testa trases konfigurāciju piemēri. Ap1.1. attēls Vienkāršots iespējamo testa trases konfigurāciju grafiks

2.3.	Kopējais nobrauktais attālums ir piemērojamais noturības nobraukums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, tam pieskaitot vienu pabeigtu SRC-LeCV apakšciklu (30 km).

2.4.

Apstāšanās cikla vidū nav atļauta. Jebkuru apstāšanos I tipa emisiju testu, tehniskās apkopes, uzsūkšanas periodu, degvielas uzpildes vai citām vajadzībām veic viena pilna SRC-LeCV apakšcikla beigās, t. i., 47. posma kulminācijā, kā norādīts Ap1.4. tabulā. Ja transportlīdzeklis aizbrauc līdz testa zonai ar savu jaudu, izmanto tikai mērenu paātrinājumu un ātruma samazinājumu, un transportlīdzekli nedarbina ar pilnu jaudu.

2.5.	Visus četrus testa ciklus izvēlas, pamatojoties uz maksimālo transportlīdzekļa projektēto ātrumu, kas noteikts L kategorijas transportlīdzeklim, un motora jaudu vai — ja ir tikai elektriskā vai hibrīda spēkiekārta — transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu un lietderīgo jaudu.

▼M1

2.6.

Transportlīdzekļa klasifikācija V tipa testam 2.6.1. Attāluma uzkrāšanai SRC-LeCV laikā L transportlīdzekļa kategorijas grupē saskaņā ar Ap1.1. tabulu. Ap1.1. tabula Ap1.1. tabula L kategorijas transportlīdzekļu grupas SRC-LeCV vajadzībām Cikls WMTC klase 1)  Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) 2)  Maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (kW) 1 1 vmax ≤ 50 km/h ≤ 6 kW 2 50 km/h < vmax< 100 km/h < 14 kW 3 2 100 km/h ≤ vmax< 130 km/h ≥ 14 kW 4 3 130 km/h ≤ vmax — kur: Vd = motora darba tilpums cm3; vmax = transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums km/h. 2.6.2. Transportlīdzekļa klasifikācijas kritērijus, kas noteikti Ap1.1. tabulā, piemēro, izmantojot šādu klasifikācijas kritēriju hierarhiju: 1) transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h); 2) maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (kW). 2.6.3. Ja a) L kategorijas transportlīdzekļa spēja paātrināties (uzrāve) nav pietiekama, lai izpildītu paātrinājuma posmus noteiktajos attālumos; vai b) noteikto transportlīdzekļa maksimālo ātrumu atsevišķajos ciklos nevar sasniegt spēkiekārtas nepietiekamas jaudas dēļ; vai c) transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums ir ierobežots līdz transportlīdzekļa ātrumam, kas ir mazāks nekā paredzētais SRC-LeCV transportlīdzekļa ātrums, transportlīdzekli vada, akseleratora ierīcei atrodoties pilnībā atvērtā stāvoklī, līdz tiek sasniegts testa ciklam noteiktais transportlīdzekļa ātrums vai līdz tiek sasniegts ierobežotais maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums. Pēc tam testa ciklu veic, kā noteikts attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai. Būtiskas vai biežas novirzes no noteiktās transportlīdzekļa ātruma pielaides līknes un attiecīgo pamatojumu paziņo apstiprinātājiestādei un iekļauj V tipa testa ziņojumā.

▼B

2.7.

SRC-LeCV vispārējie braukšanas norādījumi 2.7.1.   Brīvgaitas norādījumi 2.7.1.1. Ja transportlīdzeklis vēl nav apstājies, tā ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis pilnīgi apstājas, un tā pārnesumkārbu pārslēdz uz neitrālo pozīciju. Droseļvārstu pilnīgi atlaiž, un aizdedze paliek ieslēgta. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar apstādināšanas–iedarbināšanas sistēmu vai — hibrīda elektriskā transportlīdzekļa gadījumā — iekšdedzes motors izslēdzas, kad transportlīdzeklis stāv, nodrošina, ka iekšdedzes motors turpina darboties brīvgaitā. 2.7.1.2. Transportlīdzekli nesagatavo nākamajai darbībai testa ciklā, līdz nav beidzies viss vajadzīgais brīvgaitas periods. 2.7.2. Paātrinājuma norādījumi: 2.7.2.1. ātrumu palielina līdz transportlīdzekļa mērķa ātrumam, izmantojot turpmāk norādītās apakšdarbību metodes: 2.7.2.1.1. mērens — normāls, vidēji liels daļējas slodzes paātrinājums līdz aptuveni pusjaudai; 2.7.2.1.2. spēcīgs — augsts daļējas slodzes paātrinājums līdz pilnai jaudai; 2.7.2.2. ja ar mērenu paātrinājumu vairs nevar panākt ievērojamu transportlīdzekļa faktiskā ātruma palielinājumu, lai sasniegtu transportlīdzekļa mērķa ātrumu, izmanto spēcīgu paātrinājumu un galu galā pilnu jaudu. 2.7.3. Ātruma samazināšanas norādījumi: 2.7.3.1. ātrumu samazina vai nu no iepriekšējās darbības, vai arī no iepriekšējā darbībā sasniegtā transportlīdzekļa maksimālā ātruma, atkarībā no tā, kurš no tiem mazāks; 2.7.3.2. ja nākamajā darbībā noteiktais transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir 0 km/h, transportlīdzekli apstādina, pirms turpināt; 2.7.3.3. ātruma mērena samazināšana — akseleratora pedāļa normāla atlaišana; pēc vajadzības var izmantot bremzes, pārnesumus un sajūgu; ▼M1 2.7.3.4. ātruma samazināšana ripinot un pārnesumā (coast-through): pilnīgi atlaists droseļvārsts, sajūgs nav izspiests un ieslēgts pārnesums, netiek darbinātas kājas/rokas vadības ierīces, nav iedarbinātas bremzes. Ja mērķa ātrums ir 0 km/h (tukšgaita) un ja transportlīdzekļa faktiskais ātrums ir ≤ 5 km/h, var izspiest sajūgu, pārnesumu pārslēgt neitrālajā pozīcijā un izmantot bremzes, lai novērstu motora apstāšanos un pilnībā apstādinātu transportlīdzekli. Veicot ātruma samazināšanu ripinot un pārnesumā, pārnesumu pārslēgšana uz augstāku pārnesumu nav atļauta. Vadītājs var pārslēgt pārnesumus uz zemākiem, lai palielinātu transportlīdzekļa bremzēšanas efektivitāti. Pārslēdzot pārnesumus, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka pārnesumu pārslēgšana tiek veikta ātri, ar minimālu (t. i., < 2 sekunžu) brīvskrējienu neitrālajā pārnesumā, sajūga izmantošanu un daļēju sajūga izmantošanu. Transportlīdzekļa izgatavotājs var pieprasīt, lai šis laiks tiek pagarināts ar apstiprinātājiestādes piekrišanu, ja tas ir noteikti nepieciešams; ▼B 2.7.3.5. ātruma samazināšana ripinot (coast-down): ātruma samazināšanu sāk ar sajūga izspiešanu (t. i., atvienojot piedziņu no riteņiem), neizmantojot bremzes, līdz tiek sasniegts transportlīdzekļa mērķa ātrums. 2.7.4. Kruīza norādījumi: 2.7.4.1. ja nākamā darbība ir “kruīzs”, transporta ātrumu var palielināt, lai sasniegtu transportlīdzekļa mērķa ātrumu; 2.7.4.2. pēc vajadzības turpina izmantot droseļvārstu, lai sasniegtu un saglabātu transportlīdzekļa mērķa kruīza ātrumu. 2.7.5. Braukšanas norādījumu izpilda pilnībā. Lai nodrošinātu, ka darbības tiek veiktas pilnībā, ir atļauts papildu brīvgaitas laiks, paātrinājums virs transportlīdzekļa mērķa ātruma un ātruma samazinājums zem transportlīdzekļa mērķa ātruma. 2.7.6. Pārnesumu maiņu veic saskaņā ar II pielikuma 9. papildinājuma 4.5.5. punktā paredzētajiem norādījumiem. Alternatīvi var izmantot izgatavotāja norādījumus patērētājam, ja tos apstiprina apstiprinātājiestāde. 2.7.7. Ja testa transportlīdzeklis nevar sasniegt transportlīdzekļa mērķa ātrumus, kas noteikti piemērojamajā SRC-LeCV, to darbina ar pilnībā atvērtu droseļvārstu un izmantojot citas pieejamās iespējas, lai sasniegtu maksimālo projektēto ātrumu.

2.8.

SRC-LeCV testa posmi SRC-LeCV tests sastāv no šādiem posmiem: 2.8.1. iegūst transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu un vai nu motora jaudu, vai lietderīgo jaudu atkarībā no tā, kura piemērojama; 2.8.2. vajadzīgo SRC-LeCV atlasa no Ap1.1. tabulas, un vajadzīgos transportlīdzekļa mērķa ātrumus un sīki sagatavotus braukšanas norādījumus atlasa no Ap1.3. tabulas; 2.8.3. ailē “samazina ātrumu par” norāda transportlīdzekļa delta ātrumu, kas jāatskaita vai nu no iepriekš sasniegtā transportlīdzekļa mērķa ātruma, vai no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma, atkarībā no tā, kurš no tiem mazāks. Piemērs, 1. aplis Transportlīdzeklis Nr. 1: L1e-B maza ātruma mopēds ar transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu 25 km/h atbilstīgi SRC-LeCV Nr. 1 Transportlīdzeklis Nr. 2: L1e-B liela ātruma mopēds ar transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu 45 km/h atbilstīgi SRC-LeCV Nr. 1 Ap1.2. tabula Piemērs — L1e-B maza ātruma mopēds un L1e-B liela ātruma mopēds, transportlīdzekļa faktiskais ātrums un mērķa ātrums Aplis Apakšaplis Darbība Laiks (s) Līdz/pie (transportlīdzekļa ātrums km/h) Par (transportlīdzekļa delta km/h) Transportlīdzeklis Nr. 1 (transportlīdzekļa faktiskais ātrums km/h) Transportlīdzeklis Nr. 2 (transportlīdzekļa faktiskais ātrums km/h) 1 Pirmais, 1/4                 Apstādina un brīvgaita 10             Palielina ātrumu   35   25 35     Kruīzs   35   25 35   Otrais, 1/4                 Samazina ātrumu     15 10 20     Palielina ātrumu   35   25 35     Kruīzs   35   25 35   Trešais, 1/4                 Samazina ātrumu     15 10 20     Palielina ātrumu   45   25 45     Kruīzs   45   25 45   Ceturtais, 1/4                 Samazina ātrumu     20 5 25     Palielina ātrumu   45   25 45     Kruīzs   45   25 45 2.8.4. Sagatavo transportlīdzekļa mērķa ātrumu tabulu, kurā norāda transportlīdzekļa nominālos mērķa ātrumus, kas noteikti Ap1.3. un Ap4. tabulā, un transportlīdzekļa sasniedzamos mērķa ātrumus, tādā formātā, kādam dod priekšroku izgatavotājs un kāds apmierina apstiprinātājiestādi. 2.8.5. Saskaņā ar 2.2.5. punktu uz testa trases vai ceļa atzīmē vai norāda apļa garuma ceturtdaļas iedaļas vai izmanto sistēmu, kas norāda nobraukto attālumu uz šasijas dinamometra. 2.8.6. Pēc katra apļa nobraukšanas izpilda vajadzīgo darbību sarakstu no Ap1.3. un Ap4. tabulas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar 2.7. punktu attiecībā uz vispārējiem braukšanas norādījumiem līdz vai pie transportlīdzekļa nākamā ātruma. 2.8.7. Maksimālais sasniegtais transportlīdzekļa ātrums var atšķirties no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma atkarībā no vajadzīgā paātrinājuma veida un trases apstākļiem. Tāpēc testa laikā novēro faktisko sasniegto transportlīdzekļa ātrumu, lai redzētu, vai transportlīdzekļa mērķa ātrumi tiek sasniegti, kā nepieciešams. Īpaša uzmanība jāpievērš transportlīdzekļa maksimālajiem ātrumiem un transportlīdzekļa kruīza ātrumiem, kas ir līdzīgi transportlīdzekļa maksimālajam ātrumam, un vēlākajām transportlīdzekļa ātruma atšķirībām ātruma samazināšanas laikā. 2.8.8. Ja pastāvīgi tiek konstatēta būtiska novirze, kad veic vairākus apakšciklus, transportlīdzekļa mērķa ātrumus pielāgo 2.8.4. punktā ietvertajā tabulā norādītajiem. Pielāgojums jāveic tikai tad, kad tiek sākts apakšcikls, un ne reāllaikā.

2.9.

Sīks SRC-LeCV testa ciklu apraksts 2.9.1.    SRC-LeCV grafisks pārskats Ap1.2. attēls SRC-LeCV — attāluma uzkrāšanas raksturlielumu piemērs visiem četriem cikliem 2.9.2.   Sīki sagatavoti SRC-LeCV ciklu norādījumi Ap1.3. tabula Darbības un apakšdarbības katram ciklam un apakšciklam, 1., 2. un 3. aplis Cikls: 1 2 3 4 Aplis Apakšaplis Darbība Apakšdarbība Laiks (s) Līdz/pie Par Līdz/pie Par Līdz/pie Par Līdz/pie Par 1 Pirmais 1/4       (km/h)     Apstādina un brīvgaita   10                     Palielina ātrumu Spēcīgi   35   50   55   90       Kruīzs     35   50   55   90     Otrais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     15   15   15   15     Palielina ātrumu Mēreni   35   50   55   90       Kruīzs     35   50   55   90     Trešais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     15   15   15   15     Palielina ātrumu Mēreni   45   60   75   100       Kruīzs     45   60   75   100     Ceturtais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     20   10   15   20     Palielina ātrumu Mēreni   45   60   75   100       Kruīzs     45   60   75   100   2 Pirmais 1/2                           Samazina ātrumu Ripina un pārnesumā   0   0   0   0       Apstādina un brīvgaita   10                     Palielina ātrumu Spēcīgi   50   100   100   130       Samazina ātrumu Ripina     10   20   10   15     Paātrinājums pēc izvēles Spēcīgi   40   80   90   115       Kruīzs     40   80   90   115     Otrais 1/2                           Samazina ātrumu Mēreni     15   20   25   35     Palielina ātrumu Mēreni   50   75   80   105       Kruīzs     50   75   80   105   3 Pirmais 1/2                           Samazina ātrumu Mēreni     25   15   15   25     Palielina ātrumu Mēreni   50   90   95   120       Kruīzs     50   90   95   120     Otrais 1/2                           Samazina ātrumu Mēreni     25   10   30   40     Palielina ātrumu Mēreni   45   70   90   115       Kruīzs     45   70   90   115   Ap1.4. tabula Darbības un apakšdarbības katram ciklam un apakšciklam, 4. un 5. aplis Cikls 1 2 3 4 Aplis Apakšaplis Darbība Apakšdarbība Laiks (s) Līdz/pie Par Līdz/pie Par Līdz/pie Par Līdz/pie Par 4 Pirmais 1/2       (km/h)     Samazina ātrumu Mēreni     20   20   25   35     Palielina ātrumu Mēreni   45   70   90   115       Samazina ātrumu Ripina     20   15   15   15     Paātrinājums pēc izvēles Mēreni   35   55   75   100       Kruīzs     35   55   75   100     Otrais 1/2                           Samazina ātrumu Mēreni     10   10   10   20     Palielina ātrumu Mēreni   45   65   80   105       Kruīzs     45   65   80   105   5 Pirmais 1/4       (km/h)                   Samazina ātrumu Ripina un pārnesumā   0   0   0   0       Apstādina un brīvgaita   45                     Palielina ātrumu Spēcīgi   30   55   70   90       Kruīzs     30   55   70   90     Otrais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     15   15   20   25     Palielina ātrumu Mēreni   30   55   70   90       Kruīzs     30   55   70   90     Trešais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     20   25   20   25     Palielina ātrumu Mēreni   20   45   65   80       Kruīzs     20   45   65   80     Ceturtais 1/4                           Samazina ātrumu Mēreni     10   15   15   15     Palielina ātrumu Mēreni   20   45   65   80       Kruīzs     20   45   65   80       Samazina ātrumu Ripina un pārnesumā   0   0   0   0   2.9.3.   Uzsūkšanās procedūras SRC-LeCV SRC-LeCV uzsūkšanās procedūra sastāv no šādiem posmiem: 2.9.3.1. veic pilnu SRC-LeCV apakšciklu (aptuveni 30 km); 2.9.3.2. var veikt I tipa emisiju testu, ja to uzskata par nepieciešamu statistikas vajadzībām; 2.9.3.3. veic visu vajadzīgo tehnisko apkopi, un testa transportlīdzeklim var uzpildīt degvielu; 2.9.3.4. testa transportlīdzekli iestata brīvgaitā, un tā iekšdedzes motors darbojas vismaz vienu stundu bez lietotāja iejaukšanās; 2.9.3.5. testa transportlīdzekļa spēkiekārta ir izslēgta; 2.9.3.6. testa transportlīdzeklim ļauj atdzist un uzsūkties apkārtējās vides apstākļos vismaz sešas stundas (vai četras stundas ar ventilatoru un smēreļļu apkārtējā temperatūrā); 2.9.3.7. transportlīdzeklim var uzpildīt degvielu, un pēc vajadzības atiestata uzkrāto nobraukumu Ap1.3. tabulā norādītā SRC-LeCV apakšcikla 1. apļa 1. apakšaplī; 2.9.3.8.  SRC-LeCV uzsūkšanās procedūra neaizstāj parasto uzsūkšanās laiku I tipa emisiju testiem, kas noteikti II pielikumā. SRC-LeCV uzsūkšanās procedūru var koordinēt tā, lai tā tiktu veikta pēc katra tehniskās apkopes intervāla vai pēc katra emisiju laboratorijas testa. 2.9.3.9 V tipa testa uzsūkšanās procedūra faktiskās noturības testēšanai ar pilnīgu nobraukuma uzkrāšanu 2.9.3.9.1. Pilnīgas nobraukuma uzkrāšanas posmā, kas noteikts VI pielikuma 3.1. punktā, testa transportlīdzekļiem veic minimālo uzsūkšanās procedūru skaitu, kas noteikts Ap1.3. tabulā. Šīs procedūras vienmērīgi sadala pa visu uzkrāto nobraukumu. 2.9.3.9.2. To uzsūkšanās procedūru skaitu, kuras jāveic pilnīgas nobraukuma uzkrāšanas posmā, nosaka pēc šādas tabulas. Ap1.3. tabula Uzsūkšanās procedūru skaits atkarībā no SRC-LeCV, kas norādīts Ap1-1. tabulā SRC-LeCV cikla Nr. V tipa testa uzsūkšanās procedūru minimālais skaits 1 un 2 3 3 4 4 6 2.9.3.10 V tipa testa uzsūkšanās procedūra faktiskās noturības testēšanai ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu Daļējas nobraukuma uzkrāšanas posmā, kas noteikts VI pielikuma 3.2. punktā, testa transportlīdzekļiem veic četras uzsūkšanās procedūras, kas noteiktas 3.1. punktā. Šīs procedūras vienmērīgi sadala pa visu uzkrāto nobraukumu.

---

2. papildinājums

ASV EPA apstiprinātais nobraukuma uzkrāšanas noturības cikls (AMA)

1.    Ievads

2.    AMA testa cikla prasības

---

VII PIELIKUMS

▼M1

VII tipa testa prasības attiecībā uz energoefektivitāti: CO2 emisijas, degvielas patēriņš, elektroenerģijas patēriņš un elektriskais diapazons (pilnuzlādes nobraukums)

▼B

1.    Ievads

2.    Specifikācija un testi

2.1.   Vispārīga informācija

Sastāvdaļas, kas var ietekmēt CO2 emisijas un degvielas patēriņu vai elektroenerģijas patēriņu, projektē, izgatavo un montē tā, lai, transportlīdzekli normāli lietojot, neatkarīgi no vibrācijas, kurai tas, iespējams, tiks pakļauts, transportlīdzeklis atbilstu šā pielikuma noteikumiem. Testa transportlīdzekļiem jābūt pienācīgi uzturētiem un izmantotiem.

2.2.   Testu apraksti transportlīdzekļiem, ko darbina tikai iekšdedzes motors

2.3.   Testu apraksti transportlīdzekļiem, kurus darbina tikai elektriska spēka piedziņa

2.4.   Testu apraksti transportlīdzekļiem, ko darbina hibrīda elektriska spēka piedziņa

2.5.   Testa rezultātu interpretācija

3.    Apstiprināta tipa apstiprinājuma pārveidošana un paplašināšana

4.    Transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprinājuma paplašināšanas nosacījumi

4.1.   Transportlīdzekļi, ko darbina tikai iekšdedzes motors, izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām emisiju kontroles sistēmām

Tipa apstiprinājumu var paplašināt, to attiecinot uz tā paša izgatavotāja izgatavotajiem tā paša tipa vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras pēc šādiem raksturlielumiem, kuri ietverti 1. papildinājumā, ar nosacījumu, ka tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību vairāk kā par 4 procentiem:

4.2.

Transportlīdzekļi, ko darbina tikai iekšdedzes motors un kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām emisijas kontroles sistēmām Tipa apstiprinājumu var paplašināt, to attiecinot uz tā paša izgatavotāja izgatavotajiem tā paša tipa vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras pēc raksturlielumiem, kuri noteikti 1. papildinājumā, kā minēts 4.1.1.–4.1.6. punktā, nepārsniedzot XI pielikumā norādītos spēkiekārtu saimes raksturlielumus, ar nosacījumu, ka tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību vairāk kā par 4 procentiem, ja ir piemērojams tas pats Ki koeficients. Tipa apstiprinājumu var arī paplašināt, to attiecinot uz tā paša tipa transportlīdzekļiem, bet ar citu Ki koeficientu, ar nosacījumu, ka tehniskā dienesta izmērītā koriģētā CO2 vērtība nepārsniedz tipa apstiprinājuma par vairāk nekā 4 procentiem.

4.3.	Transportlīdzekļi, ko darbina tikai elektriska spēka piedziņa Paplašinājumus var piešķirt pēc vienošanās ar apstiprinātājiestādi.

4.4.

Transportlīdzekļi, ko darbina hibrīda elektriska spēka piedziņa Tipa apstiprinājumu var paplašināt, to attiecinot uz tā paša tipa transportlīdzekļiem vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras pēc šādiem raksturlielumiem, kuri ietverti 3. papildinājumā, ar nosacījumu, ka tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas un elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību par vairāk nekā 4 procentiem: 4.4.1. standartmasa; 4.4.2. maksimālā atļautā masa; 4.4.3. virsbūves tips; 4.4.4. spēkiekārtas akumulatoru tips un skaits. Ja uzstādīti vairāki akumulatori, piemēram, lai paplašinātu mērījuma diapazona ekstrapolāciju, pamatkonfigurāciju, ņemot vērā jaudu un akumulatoru pievienošanas veidu (paralēli, ne ķēdē), uzskata par pietiekamu.

4.5.	Ja maina jebkuru citu raksturlielumu, paplašinājumus var piešķirt pēc vienošanās ar apstiprinātājiestādi.

5.    Īpaši noteikumi

Transportlīdzekļiem, kas nākotnē tiks izgatavoti ar jaunām, energoefektīvām tehnoloģijām, var piemērot papildu testa programmas, kas jāprecizē vēlākā posmā. Šāda testēšana ļaus izgatavotājiem pierādīt tehnoloģiju priekšrocības.

---

1. papildinājums

Oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa mērīšanas metode transportlīdzekļiem, ko darbina tikai iekšdedzes motors

1.    Testa specifikācija

1.1.	Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un degvielas patēriņu transportlīdzekļiem, ko darbina tikai iekšdedzes motors, nosaka saskaņā ar I tipa testa procedūru, kas paredzēta II pielikumā un ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī.

1.2.

Papildus CO2 emisiju un degvielas patēriņa rezultātiem par visu I tipa testu CO2 emisijas un degvielas patēriņu nosaka arī atsevišķi 1., 2. un 3. daļai, ja piemērojams, izmantojot piemērojamo I tipa testa procedūru, kas ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikuma 1.1.1. punktu.

1.3.

Papildus II pielikumā paredzētajiem testa nosacījumiem, kas ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī, piemēro turpmāk izklāstītos nosacījumus. 1.3.1. Veicot testu, darbina tikai to aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai transportlīdzeklis darbotos. Ja ir manuāli vadāma ierīce motora ieplūdes gaisa temperatūras regulēšanai, tā atrodas izgatavotāja ieteiktajā pozīcijā, kas paredzēta apkārtējai temperatūrai, kādā veic testu. Parasti palīgierīces, kas vajadzīgas transportlīdzekļa normālai darbībai, ir ieslēgtas. 1.3.2. Ja radiatora ventilatoram var kontrolēt temperatūru, tas ir normālā darbības stāvoklī. Pasažieru nodalījuma apsildes sistēma, ja tāda ir, kā arī visas gaisa kondicionēšanas sistēmas ir izslēgtas, bet šādu sistēmu kompresors darbojas normāli. 1.3.3. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīts kompresors, testa apstākļos tas ir normālā darbības stāvoklī. 1.3.4. Visas smērvielas ir atbilstošas transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem, un tās precizē testa ziņojumā. 1.3.5. Izvēlas visplatākās riepas, izņemot, ja ir vairāk nekā trīs riepu izmēri — tādā gadījumā izvēlas riepas ar otro visplatāko izmēru. Spiedienu riepās norāda testa ziņojumā.

1.4.

CO2 un degvielas patēriņa vērtību aprēķināšana 1.4.1. CO2 masu emisiju, izteiktu g/km, aprēķina pēc mērījumiem, kas veikti saskaņā ar II pielikuma 6. punkta noteikumiem. 1.4.1.1. Šim aprēķinam pieņem, ka CO2 blīvums ir QCO2  = 1,964 g/litrā. 1.4.2. Degvielas patēriņa vērtības aprēķina pēc ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda emisiju mērījumiem, kas veikti saskaņā ar II pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem, kuri ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī. 1.4.3. Degvielas patēriņu (FC), izteiktu litros uz 100 km (benzīnam, LPG, etanolam (E85) un dīzeļdegvielai) vai kg uz 100 km (alternatīvu degvielu izmantojošam transportlīdzeklim, ko darbina ar NG/biometānu, H2NG vai ūdeņradi), aprēķina, izmantojot šādas formulas: ▼M1 1.4.3.1. transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes benzīna (E5) motoru: Ap1.1. vienādojums FC = (0,118/D) · ((0,848 · HC) + (0,429 · CO) + (0,273 · CO2)); kur HC, CO un CO2 izplūdes gāzu emisijas, izteiktas g/km. 1.4.3.2. transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, ko darbina ar LPG: Ap1.2. vienādojums FCnorm = (0,1212/0,538) · ((0,825 · HC) + (0,429 · CO) + (0,273 · CO2)) kur HC, CO un CO2 izplūdes gāzu emisijas, izteiktas g/km. Ja testam izmantotās degvielas sastāvs atšķiras no tā, kas pieņemts normalizēta patēriņa aprēķinam, pēc izgatavotāja pieprasījuma var piemērot korekcijas koeficientu (cf) šādi: Ap1.3. vienādojums FCnorm = (0,1212/0.,538) · (cf) · ((0,825 · HC) + (0,429 · CO) + (0,273 · CO2)) kur HC, CO un CO2 izplūdes gāzu emisijas, izteiktas g/km. Korekcijas koeficientu nosaka šādi: Ap1.4. vienādojums cf = 0,825 + 0,0693 · nactual; kur: nactual = faktiskā H un C attiecība izmantotajā degvielā; ▼B 1.4.3.3. transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, ko darbina ar NG/biometānu: Ap1.5. vienādojums: , izsakot m3; 1.4.3.4. transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, ko darbina ar H2NG: Ap1.6. vienādojums: izsakot m3; 1.4.3.5. transportlīdzekļiem, ko darbina ar gāzveida ūdeņradi: Ap1.7. vienādojums: Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko darbina ar gāzveida vai šķidro ūdeņradi, izgatavotājs alternatīvi ar apstiprinātājiestādes iepriekšēju piekrišanu var izvēlēties vai nu šādu formulu: Ap1.8. vienādojums: vai arī metodi saskaņā ar standarta protokoliem, piemēram, SAE J2572; 1.4.3.6. transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoru, kas darbojas ar dīzeļdegvielu (B5): Ap1.9. vienādojums: ; 1.4.3.7. transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru, ko darbina ar etanolu (E85): Ap1.10. vienādojums: . 1.4.4. Šajās formulās: FC = degvielas patēriņš litros uz 100 km (benzīnam, etanolam, LPG, dīzeļdegvielai vai biodīzeļdegvielai), m3 uz 100 km (dabasgāzei un H2NG) vai kg uz 100 km (ūdeņradim); HC = izmērītā ogļūdeņražu emisija, izteikta mg/km; CO = izmērītā oglekļa monoksīda emisija, izteikta mg/km; CO2 = izmērītā oglekļa dioksīda emisija, izteikta g/km H2O = izmērītā ūdens (H2O) emisija, izteikta g/km; H2 = izmērītā ūdeņraža (H2) emisija, izteikta g/km; A = NG/biometāna daudzums H2NG maisījumā, izteikts procentos no tilpuma; D = testa degvielas blīvums. Gāzveida degvielu gadījumā D ir blīvums pie 15 °C temperatūras 101,3 kPa apkārtējā spiediena: d = teorētiskais attālums, ko veicis transportlīdzeklis, kur testē saskaņā ar I tipa testu, izteikts km; p1 = spiediens gāzveida degvielas tvertnē pirms darbības cikla, izteikts Pa; p2 = spiediens gāzveida degvielas tvertnē pēc darbības cikla, izteikts Pa; T1 = temperatūra gāzveida degvielas tvertnē pirms darbības cikla, izteikta K; T2 = temperatūra gāzveida degvielas tvertnē pēc darbības cikla, izteikta K; Z1 = gāzveida degvielas saspiežamības koeficients pie p1 un T1 ; Z2 = gāzveida degvielas saspiežamības koeficients pie p2 un T2 ; V = gāzveida degvielas tvertnes iekšējais tilpums, izteikts m3. Saspiežamības koeficientu nosaka pēc šādas tabulas. Ap1.1. tabula Gāzveida degvielas saspiežamības koeficients Zx T(k) \ p(bāri) 5 100 200 300 400 500 600 700 800 900 33 0,8589 10,508 18,854 26,477 33,652 40,509 47,119 53,519 59,730 65,759 53 0,9651 0,9221 14,158 18,906 23,384 27,646 31,739 35,697 39,541 43,287 73 0,9888 0,9911 12,779 16,038 19,225 22,292 25,247 28,104 30,877 33,577 93 0,9970 10,422 12,334 14,696 17,107 19,472 21,771 24,003 26,172 28,286 113 10,004 10,659 12,131 13,951 15,860 17,764 19,633 21,458 23,239 24,978 133 10,019 10,757 11,990 13,471 15,039 16,623 18,190 19,730 21,238 22,714 153 10,026 10,788 11,868 13,123 14,453 15,804 17,150 18,479 19,785 21,067 173 10,029 10,785 11,757 12,851 14,006 15,183 16,361 17,528 18,679 19,811 193 10,030 10,765 11,653 12,628 13,651 14,693 15,739 16,779 17,807 18,820 213 10,028 10,705 11,468 12,276 13,111 13,962 14,817 15,669 16,515 17,352 233 10,035 10,712 11,475 12,282 13,118 13,968 14,823 15,675 16,521 17,358 248 10,034 10,687 11,413 12,173 12,956 13,752 14,552 15,350 16,143 16,929 263 10,033 10,663 11,355 12,073 12,811 13,559 14,311 15,062 15,808 16,548 278 10,032 10,640 11,300 11,982 12,679 13,385 14,094 14,803 15,508 16,207 293 10,031 10,617 11,249 11,897 12,558 13,227 13,899 14,570 15,237 15,900 308 10,030 10,595 11,201 11,819 12,448 13,083 13,721 14,358 14,992 15,623 323 10,029 10,574 11,156 11,747 12,347 12,952 13,559 14,165 14,769 15,370 338 10,028 10,554 11,113 11,680 12,253 12,830 13,410 13,988 14,565 15,138 353 10,027 10,535 11,073 11,617 12,166 12,718 13,272 13,826 14,377 14,926

---

2. Papildinājums

Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas metode transportlīdzekļiem, ko darbina tikai elektriska spēka piedziņa

1.    Testa secība

2.    Testa metode

2.1.   Princips

Turpmāk norādīto testa metodi izmanto elektroenerģijas patēriņa mērīšanai, to izsakot Wh/km.

2.2.

Ap2.1. tabula Parametri, vienības un mērījumu precizitāte Parametrs Vienības Precizitāte Izšķirtspēja Laiks s 0,1  s 0,1  s Attālums m ± 0,1 procents 1  m Temperatūra K ± 1 K 1  K Ātrums km/h ± 1 procenti 0,2  km/h Masa kg ± 0,5 procenti 1  kg Enerģija Wh ± 0,2 procenti Klase 0,2 s saskaņā ar IEC (1) 687 (1)   Starptautiskā Elektrotehnikas komisija

2.3.

Testa transportlīdzeklis 2.3.1.   Transportlīdzekļa stāvoklis 2.3.1.1. Apkārtējā temperatūrā transportlīdzekļa riepās ir tāds spiediens, kādu norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs. 2.3.1.2. Mehāniski kustīgajās daļās izmantoto eļļu viskozitāte atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja specifikācijai. 2.3.1.3. Apgaismojuma, gaismas signālierīces un palīgierīces ir izslēgtas, izņemot tās, kas vajadzīgas testēšanai un transportlīdzekļa darbībai gaišā dienas laikā. 2.3.1.4. Visas enerģijas akumulēšanas sistēmas, kas nav paredzētas, lai panāktu vilci (elektriskās, hidrauliskās, pneimatiskās u. c.), ir uzlādētas līdz izgatavotāja noteiktajam maksimālajam līmenim. 2.3.1.5. Ja akumulatora darbības laikā apkārtējā temperatūra ir pārāk augsta, vadītājs rīkojas saskaņā ar automašīnas izgatavotāja ieteikto procedūru, lai saglabātu akumulatora temperatūru normālā darbības diapazonā. Izgatavotājs var apliecināt, ka akumulatora siltuma vadības sistēma darbojas pareizi un ka nav samazināta tās darbība. 2.3.1.6. Septiņās dienās pirms testa transportlīdzeklis ir nobraucis vismaz 300 km ar testa vajadzībām uzstādītiem akumulatoriem. 2.3.2. Testa transportlīdzekļa, ko darbina tikai elektriska spēka piedziņa, klasifikācija I tipa testa ciklā. Lai izmērītu testa transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņu I tipa testa ciklā, to klasificē tikai pēc transportlīdzekļa maksimālā sasniedzamā projektētā ātruma robežvērtībām, kas noteiktas II pielikuma 4.3. punktā.

2.4.

Darbības režīms Visus testus veic temperatūrā no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Testa metode ietver četrus posmus: a) akumulatora sākotnējā uzlāde; b) divi piemērojamā I tipa testa cikla braucieni; c) akumulatora uzlāde; d) elektroenerģijas patēriņa aprēķināšana. Ja transportlīdzeklis pārvietojas starp posmiem, to aizstumj līdz nākamajai testa zonai (bez reģenerējošās uzlādes). 2.4.1.   Akumulatora sākotnējā uzlāde Akumulatora uzlāde ietver šādas turpmāk aprakstītas procedūras. 2.4.1.1.   Akumulatora izlādēšana Akumulatoru izlādē, kad ar transportlīdzekli brauc (pa testa trasi, uz šasijas dinamometra utt.) ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 procenti ± 5 procenti no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma, kurš noteikts saskaņā ar X pielikuma 1. papildinājumā paredzēto testa procedūru. Izlādi beidz: a) kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 procentiem no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma, vai b) kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, vai c) pēc 100 km. Atkāpjoties no minētā, ja izgatavotājs var pierādīt tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzeklis fiziski nespēj sasniegt trīsdesmit minūšu ātrumu, tā vietā var izmantot maksimālo piecpadsmit minūšu ātrumu. 2.4.1.2.   Parastās nakts uzlādes procedūras piemērošana Akumulatoru uzlādē, ievērojot turpmāk aprakstīto procedūru. 2.4.1.2.1.   Parastā nakts uzlāde Uzlādi veic: a) ar iebūvētu lādētāju, ja tāds ir uzstādīts; b) ar izgatavotāja ieteiktu ārēju lādētāju, izmantojot parasto ieteicamo uzlādes procedūru; c) apkārtējā temperatūrā no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Šī procedūra izslēdz jebkāda veida īpašu lādēšanu, ko var sākt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzināšanas vai apkopes vajadzībām. Transportlīdzekļa izgatavotājs apstiprina, ka testa laikā nav veikta īpaša uzlādēšanas procedūra. 2.4.1.2.2.   Uzlādes beigu kritēriji Uzlādes beigu kritēriji atbilst 12 stundu uzlādes laikam, izņemot gadījumus, kad standarta kontrolaparatūra skaidri norāda, ka akumulators vēl nav pilnībā uzlādēts. Tādā gadījumā izmanto šādu formulu: Ap2.1. vienādojums: 2.4.1.2.3.   Pilnībā uzlādēts akumulators Spēkiekārtu akumulatorus uzskata par pilnībā uzlādētiem, kad tie uzlādēti saskaņā ar nakts uzlādes procedūru, līdz ir izpildīti uzlādes beigu kritēriji. 2.4.2.   I tipa testa cikla piemērošana un attāluma mērīšana Uzlādes beigu (atslēgšanas) laiku t0 norāda ziņojumā. Šasijas dinamometru iestata atbilstoši II pielikuma 4.5.6. punktā noteiktajai metodei. Četrās stundās no t0 divreiz veic piemērojamo I tipa testu uz šasijas dinamometra un pēc tam reģistrē nobraukto attālumu, izteiktu km (Dtest). Ja izgatavotājs var pierādīt apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzekli nevar fiziski divreiz sasniegt I tipa testa attālumu, testa ciklu veic vienreiz un pēc tam veic daļēju otro ciklu. Otro testa ciklu var apturēt, ja ir sasniegts spēkiekārtas akumulatora minimālais uzlādes stāvoklis, kas minēts 3.1. papildinājumā. 2.4.3.   Akumulatora uzlādēšana Testa transportlīdzekli pieslēdz pārvadiem 30 minūtēs pēc otrā piemērojamā I tipa testa cikla brauciena. Transportlīdzekli uzlādē saskaņā ar parasto nakts uzlādes procedūru, kas noteikta 2.4.1.2. punktā. Enerģijas mērīšanas ierīce, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju E un uzlādes ilgumu. Uzlādi beidz 24 stundas pēc iepriekšējās uzlādes laika (t0) beigām. Piezīme. Energopadeves pārtraukuma gadījumā 24 stundu periodu var pagarināt atbilstoši pārtraukuma ilgumam. Uzlādes derīgumu apspriež starp apstiprinātājlaboratorijas tehniskajiem dienestiem un transportlīdzekļa izgatavotāju apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 2.4.4.   Elektroenerģijas patēriņa aprēķināšana Enerģijas E, izteiktas Wh, un uzlādes laika mērījumi jāreģistrē testa ziņojumā. Elektroenerģijas patēriņu c nosaka, izmantojot šādu formulu: Ap2.2. vienādojums: (izsakot Wh/km un noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim), kur Dtest ir testa laikā nobrauktais attālums (km).

---

3. papildinājums

Oglekļa dioksīda emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un braukšanas diapazona mērīšanas metode transportlīdzekļiem, ko darbina hibrīda elektriska spēka piedziņa

1.    Ievads

1.1.	Šajā papildinājumā ir paredzēti īpaši noteikumi par hibrīdu elektrisko L kategorijas transportlīdzekļu (HET) tipa apstiprināšanu attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un braukšanas diapazona mērīšanu.

1.2.	Parasti VII tipa testos HET testē saskaņā ar noteiktajiem I tipa testa cikliem un prasībām un jo īpaši II pielikuma 6. papildinājumu, izņemot, ja tas ir grozīts ar šo papildinājumu.

1.3.	HET UĀT (ar uzlādi ārpus transportlīdzekļa) testē A un B stāvoklim. Atbilstoši A un B stāvoklim iegūtos testa rezultātus un vidējo svērto vērtību, kas minēta 3. punktā, norāda testa ziņojumā.

1.4.

Braukšanas cikli un pārnesumu pārslēgšanas punkti 1.4.1. Izmanto braukšanas ciklu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā un šīs regulas II pielikuma 6. papildinājumā, kurš ir piemērojams transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī, tostarp II pielikuma 4.5.5. punktā minētos pārnesumu pārslēgšanas punktus. 1.4.4. Transportlīdzekļa iepriekšējai sagatavošanai izmanto braukšanas ciklu kombināciju, kas noteikta II pielikuma 6. papildinājumā, kurš ir piemērojams transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī, kā noteikts šajā papildinājumā.

2.    Hibrīdu elektrisko transportlīdzekļu (HET) kategorijas

3.    HET UĀT (ar uzlādi ārpus transportlīdzekļa) bez darba režīma slēdža

3.1.

Veic divus I tipa testus šādos stāvokļos: a) A stāvoklis — testu veic ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; b) B stāvoklis — testu veic ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde). Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces uzlādes stāvokļa (SOC) profils dažādos testa posmos ir noteikts 3.1. papildinājumā.

3.2.

A stāvoklis 3.2.1. Procedūru sāk ar elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi saskaņā ar 3.2.1.1. punktu. 3.2.1.1.   Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlāde Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē, braucot (uz testa stenda, šasijas dinamometra utt.) kādā no šādiem apstākļiem: — ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas degvielu patērējošais motors; — ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā) degvielu patērējošais motors neieslēdzas; — saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekundēs pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. 3.2.2. Transportlīdzekļa sagatavošana 3.2.2.1. Testa transportlīdzekli iepriekš sagatavo, veicot piemērojamo I tipa testa ciklu apvienojumā ar piemērojamo pārnesumu pārslēgšanu, kā noteikts II pielikuma 4.5.5. punktā. 3.2.2.2. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzesētājvielas, ja tāda ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras un 3.2.2.4. punktā aprakstītās uzlādes rezultātā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīce ir pilnībā uzlādēta. 3.2.2.3. Uzsūkšanās laikā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar parasto nakts uzlādes procedūru, kas aprakstīta 3.2.2.4. punktā. 3.2.2.4. Parastās nakts uzlādes procedūras piemērošana Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē, ievērojot šādu procedūru. 3.2.2.4.1.   Parastā nakts uzlāde Uzlādi veic šādi: a) ar iebūvētu lādētāju, ja tāds ir uzstādīts, vai b) ar izgatavotāja ieteiktu ārēju lādētāju, izmantojot parasto ieteicamo uzlādes procedūru, un c) apkārtējā temperatūrā no 20 °C līdz 30 °C. Šī procedūra izslēdz jebkāda veida īpašu lādēšanu, ko var sākt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzināšanas vai apkopes vajadzībām. Izgatavotājs apstiprina, ka testa laikā nav veikta īpaša uzlādēšanas procedūra. 3.2.2.4.2.   Uzlādes beigu kritēriji Uzlādes beigu kritēriji atbilst 12 stundu uzlādes laikam, izņemot gadījumus, kad standarta kontrolaparatūra skaidri norāda, ka elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīce vēl nav pilnībā uzlādēta. Tādā gadījumā izmanto šādu formulu: Ap3.1. vienādojums 3.2.3. Testa procedūra 3.2.3.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākumu. 3.2.3.2. Var izmantot 3.2.3.2.1. vai 3.2.3.2.2. punktā noteiktās testa procedūras. 3.2.3.2.1. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa braukšanas ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.2.3.2.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un turpina, atkārtojot vairākus testa ciklus. To beidz, pabeidzot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu, kura laikā akumulators ir sasniedzis minimālo uzlādes stāvokli saskaņā ar turpmāk noteikto procedūru (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.2.3.2.2.1. Elektroenerģijas atlikumu Q (Ah) mēra katrā kombinētajā ciklā, izmantojot 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, un to izmanto, kad ir sasniegts akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis. 3.2.3.2.2.2. Uzskata, ka akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis kombinētajā ciklā N ir sasniegts, ja kombinētajā ciklā N+1 izmērītajam elektroenerģijas atlikumam Q ir ne vairāk kā 3 procenti izlādes, izsakot to kā procentuālo daudzumu no akumulatora nominālās jaudas (Ah) maksimālās uzlādes stāvoklī, kā noteicis izgatavotājs. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var veikt papildu testa ciklus un to rezultātus iekļaut aprēķinos, kas noteikti 3.2.3.5. un 3.4. punktā, ar nosacījumu, ka pēc katra papildu testa cikla elektroenerģijas atlikums uzrāda mazāku akumulatora izlādēšanos nekā iepriekšējā ciklā. 3.2.3.2.2.3. Starp ciklu pāriem ir atļauts līdz 10 minūšu ilgs karstās uzsūkšanās periods. Šajā periodā spēka piedziņu izslēdz. 3.2.3.3. Transportlīdzekli vada, izmantojot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikumā. 3.2.3.4. Transportlīdzekļa izpūtēja emisijas analizē saskaņā ar II pielikuma noteikumiem, kas ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī. 3.2.3.5. CO2 emisiju un degvielas patēriņa rezultātus, kas iegūti testa ciklā(-os) attiecībā uz A stāvokli, reģistrē (attiecīgi m1 (g) un c1 (l)). Parametri m1 un c1 ir N kombinēto ciklu rezultātu summas. Ap3.2. vienādojums Ap3.3. vienādojums 3.2.4. Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci 30 minūtēs pēc cikla pabeigšanas uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e1 (Wh). 3.2.5. Elektroenerģijas patēriņš A stāvokļa gadījumā ir e1 (Wh).

3.3.

B stāvoklis 3.3.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana 3.3.1.1. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē saskaņā ar 3.2.1.1. punktu Pēc izgatavotāja pieprasījuma pirms elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādes var veikt sagatavošanu saskaņā ar 3.2.2.1. punktu. 3.3.1.2. Pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kur tiek uzturēta nosacīti pastāvīga temperatūra no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzesētājvielas, ja tāda ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras. 3.3.2.   Testa procedūra 3.3.2.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākumu. 3.3.2.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa braukšanas ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 3.3.2.3. Transportlīdzekli vada, izmantojot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikuma 6. papildinājumā. 3.3.2.4. Transportlīdzekļa izpūtēja emisijas analizē saskaņā ar I pielikuma noteikumiem. 3.3.2.5. Testa rezultātus attiecībā uz B testa stāvokļa reģistrē (attiecīgi m2 (g) un c2 (l)). 3.3.3. 30 minūtēs pēc cikla beigām elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e2 (Wh). 3.3.4. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē saskaņā ar 3.2.1.1. punktu 3.3.5. 30 minūtēs pēc izlādes elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e3 (Wh). 3.3.6. Elektroenerģijas patēriņš e4 (Wh) B stāvokļa gadījumā ir šāds: Ap3.4. vienādojums

3.4.

Testa rezultāti 3.4.1. ▼M1 CO2 vērtības ir šādas: Ap3.5. vienādojums M1 = m1/Dtest1 (g/km) un Ap3.6. vienādojums M2 = m2/Dtest2 (g/km) kur Dtest1 un Dtest2 = faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (3.2. punkts) un B stāvoklim (3.3. punkts), un m1 un m2 = testa rezultāti, kas noteikti attiecīgi 3.2.3.5. un 3.3.2.5. punktā. ▼B 3.4.2.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.1. punktu: Svērtās CO2 vērtības aprēķina šādi. Ap3.7. vienādojums kur: M = CO2 masas emisija gramos uz kilometru; M1 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; M2 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.4.2.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.2. punktu: Ap3.8. vienādojums , kur: M = CO2 masas emisija gramos uz kilometru; M1 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; M2 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.4.3. Degvielas patēriņa vērtības ir šādas: Ap3.9. vienādojums Ap3.10. vienādojums (l/100 km) šķidrām degvielām un (kg/100) km gāzveida degvielām, kur: Dtest1 un Dtest2 = faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (3.2. punkts) un B stāvoklim (3.3. punkts), un c1 un c2 = testa rezultāti, kas noteikti attiecīgi 3.2.3.8. un 3.3.2.5. punktā. 3.4.4. Svērtās degvielas patēriņa vērtības aprēķina šādi. 3.4.4.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.1. punktu: Ap3.11. vienādojums kur: C = degvielas patēriņš l/100 km; C1 = degvielas patēriņš l/100 km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; C2 = degvielas patēriņš l/100 km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.4.4.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.2. punktu: Ap3.12. vienādojums kur: C = degvielas patēriņš l/100 km; C1 = degvielas patēriņš l/100 km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; C2 = degvielas patēriņš l/100 km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.4.5. Elektroenerģijas patēriņa vērtības ir šādas: Ap3.13. vienādojums un Ap3.14. vienādojums (Wh/km), kur Dtest1 un Dtest2 ir faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (3.2. punkts) un B stāvoklim (3.3. punkts), un e1 un e4 ir noteikti attiecīgi 3.2.5. un 3.3.6. punktā. 3.4.6. Svērtās elektroenerģijas patēriņa vērtības aprēķina šādi. 3.4.6.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.1. punktu: Ap3.15. vienādojums kur: E = elektroenerģijas patēriņš Wh/km; E1 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; E4 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 3.4.6.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 3.2.3.2.2. punktu: Ap3.16. vienādojums kur: E = elektroenerģijas patēriņš Wh/km; E1 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; E4 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h.

4.    Ārēji lādējams hibrīds elektrisks transportlīdzeklis (HET UĀT) ar darba režīma slēdzi

4.1.

Veic divus testus turpmāk norādītajos stāvokļos. 4.1.1. A stāvoklis testu veic ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci. 4.1.2. B stāvoklis testu veic ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde). 4.1.3. Darbības slēdzi novieto saskaņā ar Ap11.2. tabulu II pielikuma 11. papildinājuma 3.2.1.3. punktā.

4.2.

A stāvoklis 4.2.1. Ja transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas izmērīts saskaņā ar 3.3. papildinājumu, ir lielāks nekā viens pilns cikls, pēc izgatavotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar tehnisko dienestu apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā I tipa testu elektroenerģijas mērījumiem var veikt pilnībā elektriskā režīmā. Tādā gadījumā pieņem, ka 4.4. punktā minētās vērtības M1 un C1 ir 0. 4.2.2. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi, kā aprakstīts 4.2.2.1. punktā. 4.2.2.1. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē, braucot ar ieslēgtu pilnībā elektrisku režīmu (uz testa trases, šasijas dinamometra utt.) ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 procenti ± 5 procenti no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma pilnībā elektriskā režīmā un ko nosaka saskaņā ar testa procedūru transportlīdzekļu maksimālā projektētā ātruma mērīšanai, kā noteikts X pielikuma 1. papildinājumā. Izlādi pārtrauc kādā no šādiem apstākļiem: — kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 procentiem no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma; — kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli; — pēc 100 km. Ja transportlīdzeklim ir ne tikai elektrisks režīms, transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē, ar transportlīdzekli braucot (uz testa stenda, uz šasijas dinamometra utt.) kādā no šādiem apstākļiem: — ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas degvielu patērējošais motors; — ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā) degvielu patērējošais motors neieslēdzas; — saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekundēs pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. Atkāpjoties no minētā, ja izgatavotājs var pierādīt tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzeklis fiziski nespēj sasniegt trīsdesmit minūšu ātrumu, tā vietā var izmantot maksimālo piecpadsmit minūšu ātrumu. 4.2.3. Transportlīdzekļa sagatavošana 4.2.3.1. Testa transportlīdzekli iepriekš sagatavo, veicot piemērojamo I tipa testa ciklu apvienojumā ar piemērojamajiem pārnesumu pārslēgšanas norādījumiem, kas sniegti II pielikuma 4.5.5. punktā. 4.2.3.2. Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kurā temperatūra ir nosacīti nemainīga diapazonā no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzesētājvielas, ja tāda ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras un 4.2.3.3. punktā paredzētās uzlādes rezultātā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīce ir pilnībā uzlādēta. 4.2.3.3. Uzsūkšanās laikā elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē, izmantojot parasto nakts uzlādes procedūru, kas noteikta 3.2.2.4. punktā. 4.2.4. Testa procedūra 4.2.4.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākumu. 4.2.4.2. Var izmantot 4.2.4.2.1. vai 4.2.4.2.2. punktā noteiktās testa procedūras. 4.2.4.2.1. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa braukšanas ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 4.2.4.2.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un turpina, atkārtojot vairākus testa ciklus. To beidz, pabeidzot piemērojamo I tipa braukšanas ciklu, kura laikā akumulators ir sasniedzis minimālo uzlādes stāvokli saskaņā ar turpmāk noteikto procedūru (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 4.2.4.2.2.1. Elektroenerģijas atlikumu Q (Ah) mēra katrā kombinētajā ciklā, izmantojot 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, un to izmanto, kad ir sasniegts akumulatora minimālās uzlādes stāvoklis. 4.2.4.2.2.2. Uzskata, ka akumulatora minimālas uzlādes stāvoklis kombinētajā ciklā N ir sasniegts, ja kombinētajā ciklā N+1 izmērītajam elektroenerģijas atlikumam ir ne vairāk kā 3 procenti izlādes, izsakot to kā procentuālo daudzumu no akumulatora nominālās jaudas (Ah) maksimālas uzlādes stāvoklī, kā noteicis izgatavotājs. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var veikt papildu testa ciklus un to rezultātus iekļaut aprēķinos, kas noteikti 4.2.4.5. un 4.4. punktā, ar nosacījumu, ka pēc katra papildu testa cikla elektroenerģijas atlikums uzrāda mazāku akumulatora izlādēšanos nekā iepriekšējā ciklā. 4.2.4.2.2.3. Starp ciklu pāriem ir atļauts līdz 10 minūšu ilgs karstās uzsūkšanās periods. Šajā periodā spēka piedziņu izslēdz. 4.2.4.3. Transportlīdzekli vada, izmantojot piemērojamo braukšanas ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikuma 9. papildinājumā. 4.2.4.4. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar II pielikumu, kas ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī. 4.2.4.5. CO2 emisiju un degvielas patēriņa rezultātus, kas iegūti testa ciklā attiecībā uz A stāvokli, reģistrē (attiecīgi m1 (g) un c1 (l)). Veicot testu saskaņā ar 4.2.4.2.1. punktu, m1 un c1 ir vienota kombinētā cikla rezultāti. Veicot testu saskaņā ar 4.2.4.2.2. punktu, m1 un c1 ir N kombinēto ciklu rezultātu summas. Ap3.17. vienādojums Ap3.18. vienādojums 4.2.5. 30 minūtēs pēc cikla beigām elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e1 (Wh). 4.2.6. Elektroenerģijas patēriņš A stāvokļa gadījumā ir e1 (Wh).

4.3.

B stāvoklis 4.3.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana 4.3.1.1. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē saskaņā ar 4.2.2.1. punktu. Pēc izgatavotāja pieprasījuma pirms elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādes var veikt sagatavošanu saskaņā ar 4.2.3.1. punktu. 4.3.1.2. Pirms testēšanas transportlīdzekli tur telpā, kur tiek uzturēta nosacīti pastāvīga temperatūra no 293,2 līdz 303,2 K (no 20 līdz 30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas un dzesētājvielas, ja tāda ir, temperatūra ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras. 4.3.2.   Testa procedūra 4.3.2.1. Transportlīdzekli iedarbina tādā veidā, kā to parasti dara transportlīdzekļa vadītājs. Pirmais cikls sākas ar transportlīdzekļa iedarbināšanas procedūras sākumu. 4.3.2.2. Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas periodu piemērojamajā I tipa testa braukšanas ciklā (paraugu ņemšanas beigas (ES)). 4.3.2.3. Transportlīdzekli vada, izmantojot piemērojamo braukšanas ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikumā. 4.3.2.4. Izplūdes gāzes analizē saskaņā ar noteikumiem II pielikumu, kas ir spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī. 4.3.2.5. CO2 emisiju un degvielas patēriņa rezultātus, kas iegūti testa ciklā(-os) attiecībā uz B stāvokli, reģistrē (attiecīgi m2 (g) un c2 (l)). 4.3.3. 30 minūtēs pēc cikla beigām elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e2 (Wh). 4.3.4. Transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē saskaņā ar 4.2.2.1. punktu. 4.3.5. 30 minūtēs pēc izlādes elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci uzlādē saskaņā ar 3.2.2.4. punktu. Enerģijas mērīšanas aprīkojums, kas atrodas starp pārvadu rozeti un transportlīdzekļa uzlādes ierīci, mēra no pārvadiem plūstošo uzlādes enerģiju e3 (Wh). 4.3.6. Elektroenerģijas patēriņš e4 (Wh) B stāvokļa gadījumā ir šāds: Ap3.19. vienādojums

4.4.

Testa rezultāti 4.4.1. ►M1   CO2 vērtības ir šādas: Ap3.20. vienādojums M1 = m1/Dtest1 (g/km) un Ap3.21. vienādojums M2 = m2/Dtest2 (g/km) kur: Dtest1 un Dtest2 = faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (4.2. punkts) un B stāvoklim (4.3. punkts), un m1 un m2 = testa rezultāti, kas noteikti attiecīgi 4.2.4.5. un 4.3.2.5. punktā.  ◄ 4.4.2. Svērtās CO2 vērtības aprēķina šādi. 4.4.2.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.1. punktu: Ap3.22. vienādojums kur: M = CO2 masas emisija gramos uz kilometru; M1 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; M2 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 4.4.2.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.2. punktu: Ap3.23. vienādojums kur: M = CO2 masas emisija gramos uz kilometru; M1 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar pilnībā uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; M2 = CO2 masas emisija gramos uz kilometru ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 4.4.3. Degvielas patēriņa vērtības ir šādas: Ap3.24. vienādojums un Ap3.25. vienādojums (l/100 km), kur: Dtest1 un Dtest2 = faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (4.2. punkts) un B stāvokli (4.3. punkts); c1 un c2 = testa rezultāti, kas noteikti attiecīgi 4.2.4.5. un 4.3.2.5. punktā. 4.4.4. Svērtās degvielas patēriņa vērtības aprēķina šādi. 4.4.4.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.1. punktu: Ap3.26. vienādojums kur: C = degvielas patēriņš l/100 km; C1 = degvielas patēriņš l/100 km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; C2 = degvielas patēriņš l/100 km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 4.4.4.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.2. punktu: Ap3.27. vienādojums kur: C = degvielas patēriņš l/100 km; C1 = degvielas patēriņš l/100 km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; C2 = degvielas patēriņš l/100 km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 4.4.5. Elektroenerģijas patēriņa vērtības ir šādas: Ap3.28. vienādojums un Ap3.29. vienādojums (Wh/km), kur: Dtest1 un Dtest2 = faktiskie attālumi, kas nobraukti testos, kuri veikti atbilstoši A stāvoklim (4.2. punkts) un B stāvoklim (4.3. punkts), un e1 un e4 = testa rezultāti, kas noteikti attiecīgi 4.2.6. un 4.3.6. punktā. 4.4.6. Svērtās elektroenerģijas patēriņa vērtības aprēķina šādi. 4.4.6.1. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.1. punktu: Ap3.30. vienādojums kur: E = elektroenerģijas patēriņš Wh/km; E1 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; E4 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); De = transportlīdzekļa elektriskais diapazons, kas noteikts saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izgatavotājs nodrošina mērījuma veikšanas iespēju, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h. 4.4.6.2. Attiecībā uz testēšanu saskaņā ar 4.2.4.2.2. punktu: Ap3.31. vienādojums kur: E = elektroenerģijas patēriņš Wh/km; E1 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar pilnīgi uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci; E4 = elektroenerģijas patēriņš Wh/km ar minimāli uzlādētu elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci (maksimāla jaudas izlāde); DUĀT = UĀT diapazons saskaņā ar 3.3. papildinājumā aprakstīto procedūru; Dvid = vidējais attālums starp divām akumulatora uzlādēm, Dvid =: — 4 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu < 150 cm3; — 6 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max < 130 km/h; — 10 km L kategorijas transportlīdzeklim ar motora darba tilpumu ≥ 150 cm3 un v max ≥ 130 km/h.

5.    Ārēji neuzlādējams hibrīds elektrisks transportlīdzeklis (HET BUĀT) bez darba režīma slēdža

5.1.

Testa transportlīdzekli iepriekš sagatavo, veicot piemērojamo I tipa testa ciklu apvienojumā ar piemērojamajiem pārnesumu pārslēgšanas norādījumiem, kas sniegti II pielikuma 4.5.5. punktā. 5.1.1. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un degvielas patēriņu nosaka atsevišķi piemērojamā braukšanas cikla 1., 2. un 3. daļai, ja piemērojams, saskaņā ar II pielikuma 6. papildinājumu.

5.2.	Iepriekšējai sagatavošanai veic vismaz divus secīgus pilnus braukšanas ciklus bez starpuzsūkšanās, izmantojot piemērojamos braukšanas cikla un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikuma 4.5.5. punktā.

5.3.

Testa rezultāti 5.3.1. Testa rezultātus (degvielas patēriņu C (l/100 km šķidrām degvielām vai kg/100 km gāzveida degvielām) un CO2 emisiju M (g/km)) koriģē, ņemot vērā transportlīdzekļa akumulatora enerģijas atlikumu ΔΕ batt . Koriģētās vērtības C0 (l/100 km vai kg/100 km) un M0 (g/km) atbilst nulles enerģijas atlikumam (ΔE batt = 0), un tās aprēķina, izmantojot turpmāk aprakstīto izgatavotāja noteikto korekcijas koeficientu uzglabāšanas sistēmām, izņemot elektriskos akumulatorus, šādi: ΔE batt atspoguļo ΔE storage , kas ir enerģijas atlikums elektroenerģijas akumulēšanas ierīcē. 5.3.1.1. Elektroenerģijas atlikumu Q (Ah), ko mēra, izmantojot šā pielikuma 3.2. papildinājumā noteikto procedūru, izmanto kā mērvienību, kas izsaka starpību starp transportlīdzekļa akumulatora enerģijas apjomu cikla beigās, salīdzinot ar cikla sākumu. Elektroenerģijas atlikums jānosaka atsevišķi I tipa testa cikla 1., 2. un 3. individuālajai daļai, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 5.3.2. Šādās situācijās nekoriģētās izmērītās vērtības C un M var izmantot kā testa rezultātus: a) izgatavotājs var pierādīt apstiprinātājiestādei, ka nepastāv saistība starp enerģijas atlikumu un degvielas patēriņu; b) ΔE batt vienmēr atbilst akumulatora uzlādei; c) ΔE batt vienmēr atbilst akumulatora izlādei, un ΔE batt ir 1 procenta robežās no patērētās degvielas enerģijas apjoma (patērētā degviela ir kopējais degvielas patēriņš vienā ciklā). Akumulatora enerģijas apjoma ΔE batt izmaiņas aprēķina pēc izmērītā elektroenerģijas atlikuma Q šādi: Ap3.32. vienādojums kur: ETEbatt = kopējā akumulatorā uzkrātā enerģija (MJ) un V batt = akumulatora nominālais spriegums (V). 5.3.3. Izgatavotāja noteiktais degvielas patēriņa korekcijas koeficients (K fuel ) 5.3.3.1. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu (K fuel ) nosaka n mērījumu sērijā, kurā iekļauj vismaz vienu mērījumu, kad Qi < 0, un vismaz vienu mērījumu, kad Qj > 0. Ja šo otro mērījumu nevar veikt piemērojamajā I tipa testa braukšanas ciklā, ko izmanto šajā testā, tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīga ir ekstrapolācija, kas nepieciešama, lai noteiktu degvielas patēriņa vērtību, ja ΔE batt  = 0, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 5.3.3.2. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu (K fuel ) nosaka šādi: Ap3.33. vienādojums (I/100 km/Ah) kur: Ci = degvielas patēriņš (l/100 km vai kg/100 km), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); Qi = elektroenerģijas atlikums (Ah), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); n = vērtību skaits. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem (piem., 0,xxxx vai xx,xx). Tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīgs ir degvielas patēriņa korekcijas koeficients, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 5.3.3.3 Atsevišķus degvielas korekcijas koeficientus nosaka degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 5.3.4. Degvielas patēriņš (C0), ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle 5.3.4.1. Degvielas patēriņu C0, ja ΔE batt = 0, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: Ap3.34. vienādojums (l/100 km vai kg/100 km) kur: C = testa laikā izmērītais degvielas patēriņš (l/100 km šķidrām degvielām un kg/100 km gāzveida degvielām); Q = testa laikā izmērītais elektroenerģijas atlikums (Ah). 5.3.4.2. Degvielas patēriņu, ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle, nosaka atsevišķi degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. vai 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 5.3.5. Izgatavotāja noteiktais CO2 emisijas korekcijas koeficients (KCO2 ) 5.3.5.1. CO2 emisijas korekcijas koeficientu (KCO2 ) nosaka n mērījumu sērijā, kurā iekļauj vismaz vienu mērījumu, kad Qi < 0, un vismaz vienu mērījumu, kad Qj > 0. Ja šo otro mērījumu nevar veikt braukšanas ciklā, ko izmanto šajā testā, tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīga ir ekstrapolācija, kas nepieciešama, lai noteiktu CO2 emisijas vērtību, ja ΔE batt = 0, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 5.3.5.2. CO2 emisijas korekcijas koeficientu (KCO2 ) nosaka šādi: Ap3.35. vienādojums (g/km/Ah) kur: Mi = CO2 emisija (g/km), kas izmērīta izgatavotāja testā i (kārtas numurs); Qi = elektroenerģijas atlikums (Ah), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); n = vērtību skaits. CO2 emisijas korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem (piem., 0,xxxx vai xx,xx). Tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīgs ir CO2 emisijas korekcijas koeficients, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 5.3.5.3. Atsevišķus CO2 emisijas koeficientus nosaka degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas tipa braukšanas cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 5.3.6. CO2 emisija (M0), ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle 5.3.6.1. CO2 emisiju (M0), ja ΔE batt = 0, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: Ap3.36. vienādojums (g/km), kur: C = testa laikā izmērītais degvielas patēriņš (l/100 km šķidrām degvielām un kg/100 km gāzveida degvielām); Q = testa laikā izmērītais elektroenerģijas atlikums (Ah). 5.3.6.2. CO2 emisijas, ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle, nosaka atsevišķi CO2 emisijas vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikuma 6. papildinājumā.

6.    Ārēji neuzlādējams hibrīds elektrisks transportlīdzeklis (HET bez UĀT) ar darba režīma slēdzi

6.1.

Šos transportlīdzekļus testē hibrīda režīmā saskaņā ar 1. papildinājumu, izmantojot piemērojamo braukšanas ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikuma 4.5.5. punktā. Ja pieejami vairāki hibrīda režīmi, testu veic režīmā, kas ieslēdzas automātiski pēc aizdedzes atslēgas pagriešanas (normālā režīmā). 6.1.1. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un degvielas patēriņu nosaka atsevišķi I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļai saskaņā ar II pielikumu.

6.2.	Iepriekšējai sagatavošanai veic vismaz divus secīgus pilnus braukšanas ciklus bez starpuzsūkšanās, izmantojot piemērojamo I tipa testa ciklu un pārnesumu pārslēgšanas norādījumus, kas sniegti II pielikumā.

6.3.

Testa rezultāti 6.3.1. Šajā testā iegūtos degvielas patēriņa C (l/100 km) un CO2 emisijas M (g/km) rezultātus koriģē, ņemot vērā transportlīdzekļa akumulatora enerģijas atlikumu ΔΕ batt . Koriģētās vērtības (C0 (l/100 km šķidrām degvielām vai kg/100 km gāzveida degvielām) un M0 (g/km)) atbilst nulles enerģijas atlikumam (ΔE batt = 0), un tās jāaprēķina, izmantojot izgatavotāja noteikto korekcijas koeficientu, kas paredzēts 6.3.3. un 6.3.5. punktā. Citu akumulēšanas sistēmu, kas nav elektriskie akumulatori, gadījumā ΔE batt atspoguļo ΔE storage , kas ir enerģijas atlikums elektroenerģijas akumulēšanas ierīcē. 6.3.1.1. Elektroenerģijas atlikumu Q (Ah), ko mēra, izmantojot 3.2. papildinājumā noteikto procedūru, izmanto kā mērvienību, kas izsaka starpību starp transportlīdzekļa akumulatora enerģijas apjomu cikla beigās, salīdzinot ar cikla sākumu. Elektroenerģijas atlikums jānosaka atsevišķi piemērojamā I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļai, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 6.3.2. Šādās situācijās nekoriģētās izmērītās vērtības C un M var izmantot kā testa rezultātus: a) izgatavotājs var pierādīt, ka nepastāv saistība starp enerģijas atlikumu un degvielas patēriņu; b) ΔE batt vienmēr atbilst akumulatora uzlādei; c) ΔE batt vienmēr atbilst akumulatora izlādei, un ΔE batt ir 1 procenta robežās no patērētās degvielas enerģijas apjoma (patērētā degviela ir kopējais degvielas patēriņš vienā ciklā). Akumulatora enerģijas apjoma ΔE batt izmaiņas var aprēķināt pēc izmērītā elektroenerģijas atlikuma Q šādi: Ap3.37. vienādojums kur: ETEbatt = kopējā akumulatorā uzkrātā enerģija (MJ) un V batt = akumulatora nominālais spriegums (V). 6.3.3. Izgatavotāja noteiktais degvielas patēriņa korekcijas koeficients (K fuel ) 6.3.3.1. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu (K fuel ) nosaka n mērījumu sērijā, kurā jāiekļauj vismaz vienu mērījumu, kad Qi < 0, un vismaz vienu mērījumu, kad Qj > 0. Ja šo otro mērījumu nevar veikt braukšanas ciklā, ko izmanto šajā testā, tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīga ir ekstrapolācija, kas nepieciešama, lai noteiktu degvielas patēriņa vērtību, ja ΔE batt  = 0, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 6.3.3.2. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu (K fuel ) nosaka šādi: Ap3.38. vienādojums , izsakot (I/100 km/Ah), kur: Ci = degvielas patēriņš (l/100 km šķidrām degvielām un kg/100 km gāzveida degvielām), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); Qi = elektroenerģijas atlikums (Ah), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); n = vērtību skaits. Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem (piem., 0,xxxx vai xx,xx). Tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīgs degvielas patēriņa korekcijas koeficients, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 6.3.3.3. Atsevišķus degvielas korekcijas koeficientus nosaka degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 6.3.4. Degvielas patēriņš (C0), ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle 6.3.4.1. Degvielas patēriņu C0, ja ΔE batt = 0, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: AP.39. vienādojums (izsakot l/100 km šķidrām degvielām un kg/100 km gāzveida degvielām), kur: C = testa laikā izmērītais degvielas patēriņš (l/100 km vai kg/100 km); Q = testa laikā izmērītais elektroenerģijas atlikums (Ah). 6.3.4.2. Degvielas patēriņu, ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle, nosaka atsevišķi degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā. 6.3.5. Izgatavotāja noteiktais CO2 emisijas korekcijas koeficients (KCO2 ) 6.3.5.1. CO2 emisijas korekcijas koeficientu (KCO2 ) nosaka pēc n mērījumu kopuma šādi. Minētajā sērijā iekļauj vismaz vienu mērījumu, kad Qi < 0, un vismaz vienu mērījumu, kad Qj > 0. Ja šo otro mērījumu nevar veikt I tipa testa ciklā, ko izmanto šajā testā, tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīga ir ekstrapolācija, kas nepieciešama, lai noteiktu CO2 emisijas vērtību, ja ΔE batt = 0, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 6.3.5.2. CO2 emisijas korekcijas koeficientu (KCO2 ) nosaka šādi: AP.40. vienādojums , izsakot (g/km/Ah), kur: Mi = CO2 emisija (g/km), kas izmērīta izgatavotāja testā i (kārtas numurs); Qi = elektroenerģijas atlikums (Ah), kas izmērīts izgatavotāja testā i (kārtas numurs); N = vērtību skaits. CO2 emisijas korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem (piem., 0,xxxx vai xx,xx). Tehniskais dienests izlemj, cik statistiski nozīmīgs ir CO2 emisijas korekcijas koeficients, apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā. 6.3.5.3. Atsevišķus CO2 emisijas koeficientus nosaka degvielas patēriņa vērtībām, kas izmērītas piemērojamā I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā. 6.3.6. CO2 emisija (M0), ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle 6.3.6.1. CO2 emisiju M0, ja ΔE batt = 0, nosaka, izmantojot šādu vienādojumu: AP.41. vienādojums (g/km), kur: C : testa laikā izmērītais degvielas patēriņš (l/100 km); Q : testa laikā izmērītais elektroenerģijas atlikums (Ah). 6.3.6.2. CO2 emisiju, ja akumulatora enerģijas atlikums ir nulle, nosaka atsevišķi CO2 emisijas vērtībām, kas izmērītas I tipa testa cikla 1., 2. un 3. daļā, ja piemērojams, kā noteikts II pielikumā.

---

3.1 papildinājums

Elektriskās enerģijas/jaudas uzkrāšanas ierīces uzlādes stāvokļa (SOC) profils hibrīdiem elektriskiem transportlīdzekļiem ar uzlādi ārpus transportlīdzekļa (HET UĀT) VII tipa testā

1.    Uzlādes stāvokļa (SOC) profils HET UĀT VII tipa testam

SOC profili HET UĀT, kurus testē atbilstoši VII tipa testa A un B stāvoklim, ir šādi.

1.1.   A stāvoklis

Ap3.1.1. attēls

VII tipa testa A stāvoklis

1.2.   B stāvoklis

Ap3.1.2. attēls

VII tipa testa B stāvoklis

---

3.2. papildinājums

Elektroenerģijas atlikuma mērīšanas metode HET UĀT un HET BUĀT akumulatoram

1.    Ievads

2.    Mērierīces un kontrolaparatūra

3.    Mērījumu procedūra

---

3,3. papildinājums

Elektriskā diapazona mērīšanas metode transportlīdzekļiem, ko darbina tikai elektriska spēka piedziņa vai hibrīda elektriska spēka piedziņa, un UĀT diapazona mērīšanai transportlīdzekļiem, ko darbina hibrīda elektriska spēka piedziņa

▼M1

1.   Elektriskā diapazona (pilnuzlādes nobraukuma) mērīšana

▼B

2.    Parametri, vienības un mērījumu precizitāte

Parametri, vienības un mērījumu precizitāte ir šādi.

3.    Testa apstākļi

3.1.   Transportlīdzekļa stāvoklis

3.2.   Klimatiskie apstākļi

Ārā veicamo testu laikā apkārtējās vides temperatūra ir no 278,2 līdz 305,2 K (no 5 līdz 32 °C).

Testus iekštelpās veic temperatūrā no 275,2 līdz 303,2 K (no 2 līdz 30 °C).

4.    Darbības režīmi

Testa metode sastāv no šādiem posmiem:

Ja transportlīdzeklis pārvietojas starp posmiem, to aizstumj līdz nākamajai testa zonai (bez reģenerējošās uzlādes).

4.1.   Akumulatora sākotnējā uzlāde

Akumulatora uzlāde ietver turpmāk aprakstīto procedūru.

4.1.1.

Akumulatora “sākotnējā uzlāde” ir akumulatora pirmā uzlāde pēc transportlīdzekļa saņemšanas. Ja secīgi veic vairākus apvienotus testus vai mērījumus, pirmā uzlāde ir sākotnējā uzlāde, un turpmākās uzlādes var veikt saskaņā ar “parasto nakts uzlādes procedūru”, kas noteikta 3. papildinājuma 3.2.2.4. punktā.

4.1.2.

Akumulatora izlādēšana 4.1.2.1. Elektriskiem transportlīdzekļiem 4.1.2.1.1. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa akumulatora izlādi, kad ar transportlīdzekli brauc (pa testa trasi, uz šasijas dinamometra utt.) ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 procenti ± 5 procenti no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma, kurš jānosaka saskaņā ar X pielikuma 1. papildinājumā noteikto testa procedūru. 4.1.2.1.2. Izlādi pārtrauc kādā no šādiem apstākļiem: a) kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 procentiem no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma; b) kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli; c) pēc 100 km. Atkāpjoties no minētā, ja izgatavotājs var pierādīt tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzeklis fiziski nespēj sasniegt trīsdesmit minūšu ātrumu, tā vietā var izmantot maksimālo piecpadsmit minūšu ātrumu. 4.1.2.2. Hibrīdiem elektriskiem transportlīdzekļiem ar uzlādi ārpus transportlīdzekļa (HET UĀT) bez darba režīma slēdža, kas definēti 3. pielikumā 4.1.2.2.1. Izgatavotājs nodrošina iespēju veikt mērījumu, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā režīmā. 4.1.2.2.2. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi, braucot (uz testa stenda, uz šasijas dinamometra utt.) kādā no šādiem apstākļiem: — ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas HET degvielu patērējošais motors; — ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā) degvielu patērējošais motors neieslēdzas; — saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekundēs pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies. 4.1.2.3. Hibrīdiem elektriskiem transportlīdzekļiem ar uzlādi ārpus transportlīdzekļa (HET UĀT) ar darba režīma slēdzi, kas definēti 3. pielikumā 4.1.2.3.1. Ja darbības slēdzim nav pilnībā elektriska režīma, izgatavotājs nodrošina iespēju veikt mērījumu, transportlīdzeklim darbojoties pilnībā elektriskā darbības režīmā. 4.1.2.3.2. Procedūru sāk ar transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces izlādi braucot, slēdzi ieslēdzot pilnībā elektriskā režīmā (uz testa trases, uz šasijas dinamometra utt.), ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 procenti ± 5 procenti no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma pilnībā elektriskā režīmā, kurš jānosaka saskaņā ar X pielikuma 1. papildinājumā paredzēto testa procedūru. 4.1.2.3.3. Izlādi pārtrauc kādā no šādiem apstākļiem: — kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 procentiem no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma; — kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli; — pēc 100 km. Atkāpjoties no minētā, ja izgatavotājs var pierādīt tehniskajam dienestam un apstiprinātājiestādei, ka transportlīdzeklis fiziski nespēj sasniegt trīsdesmit minūšu ātrumu, tā vietā var izmantot maksimālo piecpadsmit minūšu ātrumu. 4.1.2.3.4. Ja transportlīdzeklim nav pilnībā elektriska darbības režīma, transportlīdzekļa elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīci izlādē braucot (uz testa trases, uz šasijas dinamometra utt.): — ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, līdz ieslēdzas HET degvielu patērējošais motors, vai — ja transportlīdzeklis nevar sasniegt vienmērīgu ātrumu 50 km/h bez degvielu patērējošā motora iedarbināšanas, ātrumu samazina, līdz transportlīdzeklis var sasniegt zemāku vienmērīgu ātrumu, pie kura noteiktu laiku vai attālumu (kas jānosaka tehniskajam dienestam un izgatavotājam apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā) degvielu patērējošais motors neieslēdzas, vai — saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Degvielu patērējošo motoru izslēdz 10 sekundēs pēc tam, kad tas automātiski ieslēdzies.

4.1.3.

Parastā nakts uzlāde Elektriskam transportlīdzeklim akumulatoru uzlādē, ne ilgāk kā 12 stundas veicot parasto nakts uzlādes procedūru, kas parakstīta 2. papildinājuma 2.4.1.2. punktā. HET UĀT akumulatoru uzlādē, ievērojot parasto nakts uzlādes procedūru, kas aprakstīta 3. papildinājuma 3.2.2.4. punktā.

4.2.   Cikla piemērošana un diapazona mērīšana

4.2.1.

Elektriskiem transportlīdzekļiem 4.2.1.1. Testu tādā secībā, kā noteikts papildinājumos, veic uz šasijas dinamometra, kas noregulēts, kā aprakstīts II pielikumā, līdz ir izpildīti testa kritēriji. 4.2.1.2. Testa kritērijus uzskata par izpildītiem, kad transportlīdzeklis nespēj sasniegt mērķa līkni līdz 50 km/h vai kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli. Tad transportlīdzekļa ātrumu samazina līdz 5 km/h bez bremzēšanas, atlaižot akseleratora pedāli, un tad to aptur bremzējot. 4.2.1.3. Ja ātrums pārsniedz 50 km/h un transportlīdzeklis nevar sasniegt testa ciklam vajadzīgo paātrinājumu vai ātrumu, akseleratora pedālis paliek pilnībā nospiests vai pilnībā pagriež akseleratora rokturi, līdz atkal ir sasniegta standarta līkne. 4.2.1.4. Starp secīgajiem testiem ir atļauts līdz trim pārtraukumiem, kuru ilgums kopumā nepārsniedz 15 minūtes. 4.2.1.5. Nobrauktais attālums km (De) ir elektriskā transportlīdzekļa elektriskais diapazons. To noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

4.2.2.

Hibrīdiem elektriskiem transportlīdzekļiem 4.2.2.1.1. Piemērojamo I tipa testa ciklu un saistīto pārnesumu pārslēgšanas procedūru, kā noteikts II pielikuma 4.5.5. punktā, veic uz šasijas dinamometra, kas noregulēts, kā aprakstīts II pielikumā, līdz ir izpildīti testa kritēriji. 4.2.2.1.2. Lai izmērītu elektrisko diapazonu, testa kritērijus uzskata par izpildītiem, kad transportlīdzeklis nespēj sasniegt mērķa līkni līdz 50 km/h vai kad standarta iebūvētā kontrolaparatūra dod norādījumu apturēt transportlīdzekli, vai kad akumulators ir uzlādēts līdz minimālajam uzlādes stāvoklim. Tad transportlīdzekļa ātrumu samazina līdz 5 km/h bez bremzēšanas, atlaižot akseleratora pedāli, un tad to aptur bremzējot. 4.2.2.1.3. Ja ātrums pārsniedz 50 km/h un transportlīdzeklis nevar attīstīt testa ciklam vajadzīgo paātrinājumu vai ātrumu, akseleratora pedālis paliek pilnībā nospiests tik ilgi, kamēr atkal ir sasniegta standarta līkne. 4.2.2.1.4. Starp secīgajiem testiem ir atļauts līdz trim pārtraukumiem, kuru ilgums kopumā nepārsniedz 15 minūtes. 4.2.2.1.5. Attālums km, kas nobraukts, izmantojot tikai elektrisko motoru (De), ir hibrīda elektriskā transportlīdzekļa elektriskais diapazons. To noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Ja transportlīdzeklis testa laikā darbojas gan elektriskajā, gan hibrīdajā režīmā, periodus, kad transportlīdzeklis darbojas pilnībā elektriskajā režīmā, nosaka, mērot strāvu pie inžektoriem vai aizdedzes. 4.2.2.2.   Hibrīda elektriska transportlīdzekļa UĀT diapazona noteikšana 4.2.2.2.1. Piemērojamo I tipa testa ciklu un saistīto pārnesumu pārslēgšanas procedūru, kā noteikts II pielikuma 4.4.5. punktā, veic uz šasijas dinamometra, kas noregulēts, kā aprakstīts II pielikumā, līdz ir izpildīti testa kritēriji. 4.2.2.2.2. Lai izmērītu UĀT diapazonu DOVC, testa kritērijus uzskata par sasniegtiem, kad sasniegts akumulatora minimālais uzlādes stāvoklis, saskaņā ar 3. papildinājuma 3.2.3.2.2.2. vai 4.2.4.2.2.2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Braukšanu turpina, līdz ir izpildīts pēdējais brīvgaitas periods I tipa testa ciklā. 4.2.2.2.3. Starp secīgajiem testiem ir atļauts līdz trim pārtraukumiem, kuru ilgums kopumā nepārsniedz 15 minūtes. 4.2.2.2.4. Kopējais nobrauktais attālums (izteikts km), ko noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim, ir hibrīdā elektriskā transportlīdzekļa UĀT diapazons. 4.2.2.3. Ja ātrums pārsniedz 50 km/h un transportlīdzeklis nevar sasniegt testa ciklam vajadzīgo paātrinājumu vai ātrumu, akseleratora pedālis paliek pilnībā nospiests vai pilnībā pagriež akseleratora rokturi, līdz atkal ir sasniegta standarta līkne. 4.2.2.4. Starp secīgajiem testiem ir atļauts līdz trim pārtraukumiem, kuru ilgums kopumā nepārsniedz 15 minūtes. 4.2.2.5. Nobrauktais attālums km (DUĀT) ir hibrīdā elektriskā transportlīdzekļa elektriskais diapazons. To noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

---

VIII PIELIKUMS

VIII tipa testa prasības — OBD vides testi

1.    Ievads

2.    OBD I posms un II posms

2.1.    OBD I posms

Šajā pielikumā paredzētās testa procedūras ir obligātas attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 19. pantā un IV pielikumā. Šis pienākums ir saistīts ar atbilstību visiem turpmākajiem šā pielikuma noteikumiem, izņemot tos, kas attiecas uz OBD II posma prasībām, kuras minētas 2.2. punktā.

2.2.    OBD II posms

3.    Testu apraksts

3.1.   Testa transportlīdzeklis

3.2.

OBD sistēma uzrāda ar emisijām saistītas sastāvdaļas vai sistēmas kļūdu, ja šīs kļūdas rezultātā emisijas pārsniedz OBD emisiju robežvērtību, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā, vai jebkādu spēka piedziņas atteici, kas aktivizē darbības režīmu, kurš ievērojami samazina griezes momentu salīdzinājumā ar parasto darbības režīmu.

3.3.	I tipa testa datus, kas iekļauti Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā minētajā testa ziņojumā, tostarp izmantotos dinamometra iestatījumus un piemērojamo emisiju laboratorijas testa ciklu, iesniedz zināšanai.

3.4.

PCU/ECU nepareizu darbību sarakstu iesniedz atbilstoši prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C11. punktā, šādi: 3.4.1. par katru nepareizu darbību, kas izraisa Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteikto OBD emisiju robežvērtību pārsniegšanu gan nenoklusējuma, gan noklusējuma braukšanas režīmā. Emisiju laboratorijas testa rezultātus norāda attiecīgajās papildu ailēs informācijas dokumenta formātā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā; 3.4.2. par īsiem to metožu aprakstiem, kas izmantotas, lai imitētu ar emisiju saistītu nepareizu darbību, kā minēts 1.1., 8.3.1.1. un 8.3.1.3. punktā.

4.    OBD vides testa procedūra

5.    Testa transportlīdzeklis un degviela

5.1.   Testa transportlīdzeklis

Testa transportlīdzekļi atbilst VI pielikuma 2. punkta prasībām.

5.2.

Izgatavotājs iestata sistēmu vai komponentu, attiecībā uz kuru jāpierāda atklāšana, kritēriju robežas līmenī vai ārpus tā pirms transportlīdzekļa darbināšanas visā emisiju testa ciklā atbilstoši L kategorijas transportlīdzekļa klasifikācijai. Lai noteiktu, vai diagnostikas sistēma darbojas pareizi, L kategorijas transportlīdzekli tad darbina attiecīgajā I tipa testa ciklā atbilstoši tā klasifikācijai, kas noteikta II pielikuma 4.3. punktā.

5.3.

Testa degviela Testēšanai izmanto atbilstīgu standartdegvielu, kas aprakstīta II pielikuma 2. papildinājumā. Vienas un divu degvielu gāzes transportlīdzekļiem degvielas veidu katram testējamam kļūmes režīmam var izvēlēties apstiprinātājiestāde no II pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajām standartdegvielām. Izvēlēto degvielas veidu nemaina testa posmu laikā. Ja alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem kā degvielu izmanto LPG vai NG/biometānu, ir atļauts iedarbināt motoru ar benzīnu un tad pārslēgt uz LPG vai NG/biometānu (automātiski, nevis ar vadītāja darbību) pēc iepriekš noteikta laika.

6.    Testa temperatūra un spiediens

7.    Testa aprīkojums

7.1.   Šasijas dinamometrs

Šasijas dinamometrs atbilst II pielikuma prasībām.

8.    OBD vides pārbaudes testa procedūras

8.1.	Šasijas dinamometra darbības testa cikls atbilst II pielikuma prasībām.

8.2.

Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana 8.2.1. Atbilstoši spēkiekārtas tipam un pēc viena no 8.3. punktā minēto kļūmes režīmu ieviešanas transportlīdzekli iepriekš sagatavo, nobraucot vismaz divus secīgus attiecīgus I tipa testus. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoru, ir atļauta papildu iepriekšēja sagatavošana, veicot divus attiecīgus I tipa testa ciklus. 8.2.2. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot alternatīvas iepriekšējas sagatavošanas metodes.

8.3.

Testējamie kļūmju režīmi 8.3.1. Ar dzirksteļaizdedzes motoru darbināmi transportlīdzekļi: 8.3.1.1. katalītiskā neitralizatora tipa aizstāšana ar nolietotu vai bojātu katalītisko neitralizatoru vai šādas kļūmes elektroniska imitēšana; 8.3.1.2. motora aizdedzes izlaiduma apstākļi atbilst tiem, kas noteikti attiecībā uz aizdedzes izlaiduma uzraudzību un minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C11. punktā; 8.3.1.3. skābekļa sensora aizstāšana ar nolietotu vai bojātu skābekļa sensoru vai šādas kļūmes elektroniska imitēšana; 8.3.1.4. jebkuras citas ar emisiju saistītas sastāvdaļas, kas pievienota spēka piedziņas vadības blokam / motora vadības blokam, elektriska atslēgšana (ja izvēlētajam degvielas veidam tā ir ieslēgta); 8.3.1.5. elektroniskās tvaiku izpūtes vadības ierīces elektriska atslēgšana (ja tā ir aprīkojumā un ieslēgta izvēlētajam degvielas veidam). Attiecībā uz šo konkrēto kļūmes režīmu I tipa tests nav jāveic. 8.3.2. Ar kompresijaizdedzes motoru aprīkoti transportlīdzekļi: 8.3.2.1. katalītiskā neitralizatora tipa (ja tāds uzstādīts) aizstāšana ar nolietotu vai bojātu katalītisko neitralizatoru vai šādas kļūmes elektroniska imitēšana; 8.3.2.2. cieto daļiņu filtra, ja tāds uzstādīts, pilnīga noņemšana vai, ja sensori ir filtra neatņemama daļa, bojāta filtra uzstādīšana; 8.3.2.3. jebkuras degvielas sistēmas elektroniskas degvielas padeves daudzuma un laika ierīces elektriska atslēgšana; 8.3.2.4. jebkuras citas tādas ar emisiju saistītas vai funkcionālajam drošumam svarīgas sastāvdaļas elektriska atslēgšana, kas pievienota jebkuram spēka piedziņas vadības blokam, spēkiekārtas blokiem vai piedziņas mehānismam. 8.3.2.5. Izpildot 8.3.2.3. un 8.3.2.4. punkta prasības un ar apstiprinātājiestādes atļauju izgatavotājs veic atbilstīgus pasākumus, lai pierādītu, ka OBD sistēma uzrādīs kļūmi, ja notiks atvienošana. 8.3.3. Izgatavotājs pierāda, ka apstiprināšanas testa laikā OBD sistēma atklāj EGR plūsmas un dzesētāja, ja tāds uzstādīts, nepareizu darbību. 8.3.4. Jebkuru spēka piedziņas nepareizu darbību, kas aktivizē darbības režīmu, kurš būtiski samazina motora griezes momentu (t. i., par 10 % vai vairāk normālas darbības apstākļos), atklāj un par to ziņo spēka piedziņas / motora vadības sistēma.

8.4.

OBD sistēmas vides pārbaudes testi 8.4.1. Ar dzirksteļaizdedzes motoriem aprīkoti transportlīdzekļi 8.4.1.1. Pēc transportlīdzekļa iepriekšējas sagatavošanas saskaņā ar 8.2. punktu ar testa transportlīdzekli izbrauc attiecīgo I tipa testu. Nepareizas darbības indikators ieslēdzas pirms šā testa beigām jebkuros 8.4.1.2.–8.4.1.6. punktā minētajos apstākļos. Apstiprinātājiestāde minētos apstākļus var aizstāt ar citiem saskaņā ar 8.4.1.6. punktu. Tomēr kopējais imitēto kļūmju skaits tipa apstiprināšanā nedrīkst pārsniegt četras. Testējot divu degvielu gāzes transportlīdzekli, izmanto abus degvielas veidus ne vairāk kā četrām imitētām kļūmēm pēc apstiprinātājiestādes izvēles; 8.4.1.2. katalītiskā neitralizatora tipa aizstāšana ar nolietotu vai bojātu katalītisko neitralizatoru vai nolietota vai bojāta katalītiskā neitralizatora elektroniska imitēšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz THC OBD robežvērtību vai, ja piemērojams, NMHC OBD vērtību, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.1.3. aizdedzes izlaidumu izraisīšana atbilstoši aizdedzes izlaidumu uzraudzības stāvokļiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C11. punktā, kā rezultātā emisijas pārsniedz kādu no OBD robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.1.4. skābekļa sensora aizstāšana ar nolietotu vai bojātu skābekļa sensoru vai nolietota vai bojāta skābekļa sensora elektroniska imitēšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.1.5. elektroniskās tvaiku izpūtes vadības ierīces elektriska atslēgšana (ja tā ir aprīkojumā un ieslēgta izvēlētajam degvielas veidam); 8.4.1.6. jebkuras citas ar emisiju saistītas spēka piedziņas sastāvdaļas, kas pievienota spēka piedziņas vadības blokam / motora vadības blokam / piedziņas mehānisma vadības blokam, elektriska atslēgšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā, vai aktivizē darbības režīmu, kas ievērojami samazina griezes momentu salīdzinājumā ar parasto darbības režīmu. 8.4.2. Ar kompresijaizdedzes motoriem aprīkoti transportlīdzekļi 8.4.2.1. Pēc transportlīdzekļa iepriekšējas sagatavošanas saskaņā ar 8.2. punktu ar testa transportlīdzekli izbrauc attiecīgo I tipa testu. Nepareizas darbības indikators ieslēdzas pirms šā testa beigām jebkuros 8.4.2.2.–8.4.2.5. punktā minētajos apstākļos. Apstiprinātājiestāde minētos apstākļus var aizstāt ar citiem saskaņā ar 8.4.2.5. punktu. Tomēr kopējais imitēto kļūmju skaits tipa apstiprināšanā nedrīkst pārsniegt četras; 8.4.2.2. katalītiskā neitralizatora tipa, ja tāds uzstādīts, aizstāšana ar nolietotu vai bojātu katalītisko neitralizatoru vai nolietota vai bojāta katalītiskā neitralizatora elektroniska imitēšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.2.3. cieto daļiņu filtra, ja tāds uzstādīts, pilnīga noņemšana vai cieto daļiņu filtra aizstāšana ar bojātu cieto daļiņu filtru, kas atbilst 8.4.2.2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.2.4. atsaucoties uz 8.3.2.5. punktu, jebkuras degvielas sistēmas elektroniskas degvielas padeves daudzuma un laika ierīces atslēgšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā; 8.4.2.5. atsaucoties uz 8.3.2.5. punktu, jebkuras citas spēka piedziņas sastāvdaļas, kas pievienota spēka piedziņas vadības blokam / motora vadības blokam / piedziņas mehānisma vadības blokam, atslēgšana, kas rada emisijas, kuras pārsniedz jebkuru no OBD robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā, vai aktivizē darbības režīmu, kas ievērojami samazina griezes momentu salīdzinājumā ar parasto darbības režīmu; 8.4.3. NOx pēcapstrādes sistēmas, ja tāda uzstādīta, aizstāšana ar nolietotu vai bojātu sistēmu vai šādas kļūmes elektroniska imitēšana; 8.4.4. cieto daļiņu uzraudzības sistēmas, ja tāda uzstādīta, aizstāšana ar nolietotu vai bojātu sistēmu vai šādas kļūmes elektroniska imitēšana.

---

IX PIELIKUMS

IX tipa testa prasības — trokšņa līmenis

1.    Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra IX tipa testam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā. Tajā ir paredzēti īpaši noteikumi par pieļaujamā trokšņa līmeņa testa procedūrām L kategorijas transportlīdzekļiem.

2.    Testa procedūra, mērījumi un rezultāti

▼M1

▼B

3.    Testa transportlīdzeklis

---

1. papildinājums

Trokšņa līmeņa testu prasības pašgājējiem divriteņiem un divu riteņu mopēdiem (L1e kategorija)

1.    Definīcijas

Šajā papildinājumā:

2.    Sastāvdaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz divu riteņu mopēda tipa trokšņa līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību

2.1.   Kustībā esoša divu riteņu mopēda radītais troksnis (mērīšanas apstākļi un metode transportlīdzekļa testēšanai sastāvdaļas tipa apstiprinājuma procedūras laikā)

2.1.1.

Trokšņa robežvērtības: sk. Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļu.

2.1.2.

Mērinstrumenti 2.1.2.1.   Akustiskie mērījumi Trokšņa līmeņa mērīšanai izmantojamā iekārta ir Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas “Trokšņa līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā aprakstītais trokšņa līmeņa precīzijas mērītāja tips. Mērījumus veic, izmantojot “ātro” reakciju un “A” svērumu, kas arī aprakstīti minētajā publikācijā. Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās trokšņa līmeņa mērītāju kalibrē saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, izmantojot atbilstošu trokšņa avotu (piemēram, akustisko kalibratoru). 2.1.2.2.   Ātruma mērījumi Motora apgriezienu skaitu un mopēda ātrumu uz testa trases nosaka ± 3 % robežās.

2.1.3.

Mērīšanas apstākļi 2.1.3.1.   Mopēda stāvoklis Vadītāja un mopēdam izmantotā testa aprīkojuma kopējais svars ir no 70 kg līdz 90 kg. Ja nepieciešams, mopēdam pievieno papildsvaru, lai palielinātu tā kopējo svaru līdz vismaz 70 kg. Mērījumu laikā mopēds ir braukšanas kārtībā (ieskaitot dzesētājvielu, eļļas, degvielu, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju). Pirms tiek veikti mērījumi, mopēdam jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja mopēds ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt trokšņa līmeņa mērījumu laikā. Mopēdiem, kuriem ir vairāk nekā viens dzenamais ritenis, var izmantot tikai to piedziņu, kas nodrošina braukšanu parastos apstākļos. Ja mopēds ir aprīkots ar blakusvāģi, pirms testa veikšanas blakusvāģi nomontē. 2.1.3.2.   Testa vieta Testa vietu veido centrālais paātrinājuma sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Paātrinājuma sektors ir līdzens, tā segums ir sauss un tāds, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņa līmenis ir zems. Testa vietā izmaiņas brīvajā skaņas laukā starp trokšņa avotu, kas atrodas paātrinājuma sektora centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt 1 dB. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma sektora centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro troksni. Testa trases virsmas segums atbilst 7. papildinājuma prasībām. Mikrofonu nekādā veidā neaizsedz tā, ka tas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un trokšņa avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta rādījumus. 2.1.3.3.   Dažādi Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Lai veiktu mērījumus, to trokšņa avotu A-svērtais trokšņa līmenis, ko nerada transportlīdzeklis, kuram veic testu, un vējš, ir vismaz par 10 dB(A) zemāks par trokšņa līmeni, ko rada transportlīdzeklis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējstiklu, ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu un virziena darbības raksturlielumus. Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir no 10 dB(A) līdz 16 dB(A), testa rezultātus aprēķina, atbilstošo korekciju atņemot no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā grafikā:

2.1.4.

Mērīšanas metode 2.1.4.1.   Mērījumu veids un skaits A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra tad, kad mopēds pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (Ap1.2. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta pārmērīga neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo trokšņa līmeni. Katrā mopēda pusē veic vismaz divus mērījumus. 2.1.4.2.   Mikrofona novietojums Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (Ap1.2. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes. 2.1.4.3.   Darbības apstākļi Mopēds tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts 2.1.4.3.1. un 2.1.4.3.2. punktā. Kad mopēda priekšdaļa sasniedz līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā atver droseļvārstu un tur to šādā stāvoklī, līdz mopēda aizmugures daļa sasniedz līniju BB′; pēc tam pēc iespējas ātri droseļvārstu pārslēdz brīvgaitas pozīcijā. Visos mērījumos mopēdu vada taisnā līnijā pāri paātrinājuma sektoram, turot mopēda garenisko vidusplakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′. 2.1.4.3.1.   Tuvošanās ātrums Mopēds tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu 30 km/h vai arī ar maksimālo ātrumu, ja tas ir mazāks par 30 km/h. 2.1.4.3.2.   Pārnesuma skaitļa izvēle Ja mopēds ir aprīkots ar manuālo pārnesumkārbu, ieslēdz visaugstāko pārnesumu, kas ļauj mopēdam šķērsot līniju AA′ ar vismaz pusi no tā ātruma, kādu attīsta ar pilnu jaudu strādājošs motors. Ja mopēds ir aprīkots ar automātisko pārnesumkārbu, tad ar šo mopēdu attīsta tādu ātrumu, kāds norādīts 2.1.4.3.1. punktā.

2.1.5.

Rezultāti (testa ziņojums) 2.1.5.1. Testa ziņojumā, ko sagatavo informācijas dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā norādītajai veidnei, norāda visus apstākļus un faktorus, kas ietekmējuši mērījumus. 2.1.5.2. Mērījumu rezultātus noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Ja cipars aiz komata ir no 0 līdz 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir no 5 līdz 9, to noapaļo uz augšu. Izmanto tikai tos mērījumus, kas atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A) divos secīgos testos, kuri veikti vienā un tajā pašā mopēda pusē. 2.1.5.3. Lai ņemtu vērā neprecizitātes, no katras saskaņā ar 2.1.5.2. punktu iegūtās vērtības atņem 1,0 dB(A). 2.1.5.4. Ja visu četru mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, kas noteikts attiecīgajai mopēdu kategorijai, 2.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus uzskata par ievērotiem. Šo vidējo vērtību uzskata par testa rezultātu.

2.2.   Stāvoša mopēda radīts troksnis (mērīšanas apstākļi un konkrētā transportlīdzekļa testam izmantojamā metode)

2.2.1.   Trokšņa spiediena līmenis mopēda tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmāko trokšņa testu veikšanu mopēdiem, kas tiek izmantoti, trokšņa spiediena līmeni izplūdes sistēmas atveres (trokšņa slāpētāja) tiešā tuvumā mēra saskaņā ar turpmāk izklāstītajām prasībām un mērījumu rezultātu ieraksta testa ziņojumā, kas sagatavots dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā norādītajai veidnei.

2.2.2.   Mērinstrumenti

Izmanto 2.1.2.1. punktā definēto precīzijas trokšņa līmeņa mērītāju.

2.2.3.   Mērīšanas apstākļi

2.2.3.1.   Mopēda stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, mopēda motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja mopēds ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt trokšņa līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus, ir ieslēgts neitrālais pārnesums. Ja nav iespējams atvienot piedziņas mehānismu, mopēda dzenošajam ritenim ļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.2.3.2.   Testa vieta (Ap1.2. attēls)

Kā testa vietu var izmantot jebkuru teritoriju, kurā nav ievērojamu akustisko traucējumu. Piemērotas ir līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums un kuras īpaši atstaro troksni; neizmanto virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Testa vietai jābūt taisnstūra formā, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no mopēda ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī neatrodas ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs un novērotājs.

Mopēds atrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem lietojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.2.3.3.   Dažādi

Instrumenta rādījumi, ko ietekmē fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10,0 dB(A) zemāki nekā mērāmie trokšņa līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu, ar nosacījumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu.

2.2.4.   Mērīšanas metode

2.2.4.1.   Mērījumu veids un skaits

A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra 2.2.4.3. punktā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.

2.2.4.2.   Mikrofona novietojums (Ap1.3. attēls)

Mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes atveri vai 0,2 m augstumā virs trases virsmas atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragma ir pavērsta pret izplūdes atveri 0,5 m attālumā no tās. Mikrofona maksimālās jutības ass ir paralēla trases segumam un atrodas 45° ± 10° leņķī pret izplūdes gāzu emisiju virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofonu novieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un mopēda kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas atveres, kuru centri atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, tad mikrofonu pavērš pret atveri, kas atrodas vistuvāk mopēdam (izņemot stūri), vai pret atveri, kas atrodas visaugstāk virs trases virsmas. Ja atveru centri ir vairāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, veic atsevišķus mērījumus katrai no tām; reģistrēto vislielāko skaitli uzskata par testa vērtību.

2.2.4.3.   Darbības stāvokļi

Motora apgriezienu skaitu uztur vienmērīgu šādā līmenī:

kur “S” ir motora apgriezienu skaits, pie kura tiek attīstīta maksimālā jauda.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora apgriezienu skaits, droseļvārstu ātri piever līdz brīvgaitas pozīcijai. Trokšņa līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīga motora apgriezienu skaita perioda, un palēnināšanas perioda laikā, pēc kuriem visaugstāko trokšņa līmeņa mērītāja reģistrēto vērtību uzskata par testa vērtību.

2.2.5.   Rezultāti (testa ziņojums)

2.2.5.1.

Testa ziņojumā, ko sagatavo dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā norādītajai veidnei, norāda visus attiecīgos datus un jo īpaši tos, kas izmantoti stāvoša mopēda trokšņa mērīšanā.

2.2.5.2.

Vērtības nolasa no mērinstrumenta un noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Tiks izmantoti tikai tie mērījumi, kas trijos secīgos testos atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A).

2.2.5.3.

Vislielāko vērtību, kas iegūta šajos trijos mērījumos, uzskata par testa rezultātu.

2.3.   Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.3.1.   Prasības trokšņa slāpētājiem, kas satur absorbējošus šķiedras materiālus

2.3.1.1.

Absorbējošais šķiedras materiāls ir bez azbesta piedevas, un to var izmantot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un atbilst prasībām, kas noteiktas 2.3.1.2., 2.3.1.3. vai 2.3.1.4. punktā.

2.3.1.2.

Trokšņa līmenis pēc šķiedras materiāla izņemšanas atbilst 2.1.1. punkta prasībām.

2.3.1.3.

Absorbējošo šķiedras materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, caur kurām plūst izplūdes gāzes, un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām: 2.3.1.3.1. materiālu karsē krāsnī četras stundas 923,2 K ± 5 K (650 °C ± 5 °C) temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma; 2.3.1.3.2. pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 923,2 K ± 5 K (650 °C ± 5 °C) temperatūrā vismaz 98 % materiāla paliek sietā ar nominālo acu izmēru 250 μm, kas atbilst tehniskajam standartam ISO 3310-1:2000, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO standartu 2559:2011; 2.3.1.3.3. materiāls zaudē ne vairāk kā 10 % sava svara pēc 24 stundu ilgas tā mērcēšanas 362,2 ± 5 K (90 °C ± 5 °C) temperatūrā sintētiskā kondensātā ar šādu sastāvu: — 1 N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml — 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml — destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1 000  ml atzīmei. Piezīme. Pirms svēršanas materiālu mazgā destilētā ūdenī un žāvē vienu stundu 378,2 K (105 °C) temperatūrā.

2.3.1.4.

Pirms sistēmas testēšanas saskaņā ar 2.1. punktu to sagatavo normālā darba stāvoklī, izmantojot vienu no turpmāk noteiktajām metodēm. 2.3.1.4.1.   Sagatavošana ar iebraukšanas metodi 2.3.1.4.1.1. Minimālais attālums, kas jānobrauc sagatavošanas periodā, ir 2 000  km. 2.3.1.4.1.2. Šajā laikā 50 % ± 10 % no minētā sagatavošanas cikla sastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos; šo nepārtraukto iebraukšanas ciklu var aizstāt ar atbilstošu testa trases programmu. 2.3.1.4.1.3. Abus braukšanas veidus savstarpēji maina vismaz sešas reizes. 2.3.1.4.1.4. Pilnā testa programmā iekļauj vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.3.1.4.2.   Sagatavošana ar pulsāciju 2.3.1.4.2.1. Mopēdu vai tā motoru aprīko ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā minētajā gadījumā mopēdu uzliek uz veltnīšu dinamometra. Otrajā minētajā gadījumā motoru nostiprina uz testa stenda. Testa iekārtu, kā parādīts Ap1.4. attēlā, uzmontē uz izplūdes sistēmas atveres. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. 2.3.1.4.2.2. Testa aprīkojumu noregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2 500 reižu. 2.3.1.4.2.3. Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību no 0,35 līdz 0,40 bar. Ja motora raksturlielumu dēļ tas nav iespējams, vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens sasniedz 90 % no spiediena, kuru var izmērīt, pirms motors apstājas. Tas aizveras, kad minētais spiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts. 2.3.1.4.2.4. Laika releju iestata uz periodu, kurā tiek radītas izplūdes gāzes un kuru aprēķina, pamatojoties uz 2.3.1.4.2.3. punkta prasībām. 2.3.1.4.2.5. Motora apgriezienu skaits ir 75 % no apgriezienu skaita (S), pie kura motors attīsta maksimālo jaudu. 2.3.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no pilnas droseļvārsta jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora apgriezienu skaita (S). 2.3.1.4.2.7. Testa laikā visi noplūdes atvērumi ir slēgti. 2.3.1.4.2.8. Visu testu veic 48 stundās. Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir atļauts viens dzesēšanas periods. 2.3.1.4.3.   Sagatavošana uz testa stenda 2.3.1.4.3.1. Izplūdes sistēmu uzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko mopēdu, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testa stenda. 2.3.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no trim cikliem uz testa stenda. 2.3.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testa stenda ir vismaz sešu stundu ilgs pārtraukums, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.3.1.4.3.4. Katrs cikls uz testa stenda sastāv no sešiem posmiem. Motora stāvokļi un ilgums katram posms ir šāds. Ap1.1. tabula Cikla posmi testēšanai uz testa stenda Posms Stāvokļi Posma ilgums (minūtēs) 1 Brīvgaita 6 2 25 % slodze pie 75 % S 40 3 50 % slodze pie 75 % S 40 4 100 % slodze pie 75 % S 30 5 50 % slodze pie 100 % S 12 6 25 % slodze pie 100 % S 22 Kopējais laiks: 2 stundas 30 minūtes 2.3.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc izgatavotāja pieprasījuma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu atveres reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas izmērīta, kad mopēds pārvietojas ar 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora apgriezienu skaitu un mopēda ātrumu nosaka ar precizitāti ±3 %. 1. Ieplūdes caurules atloks vai uzmava savienošanai ar testējamās izplūdes sistēmas aizmuguri 2. Ar roku darbināms regulēšanas vārsts 3. Kompensētājrezervuārs ar maksimālo tilpību 40 l un uzpildes laiku ne mazāku par vienu sekundi 4. Spiediena slēdzis ar darbības diapazonu no 0,05 līdz 2,5 bar 5. Laika aiztures slēdzis 6. Impulsu skaitītājs 7. Ātrdarbības vārsts, piemēram, izplūdes bremžu vārsts 60 mm diametrā, ko darbina pneimatiskais cilindrs ar jaudu 120 N pie 4 bar. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nedrīkst pārsniegt 0,5 sekundes 8. Izplūdes gāzu novērtēšana 9. Elastīga šļūtene 10. Manometrs

2.3.2.   Diagramma un marķējumi

2.3.2.1.

Informācijas dokumentam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā, pievieno diagrammu un šķērsgriezuma rasējumu, kurā norādīti izplūdes sistēmas(-u) izmēri.

2.3.2.2.

Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem ir vismaz: — “e” zīme un aiz tās atsauce uz valsti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu; — transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums vai preču zīme un — marka un detaļas identifikācijas numurs atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. pantam. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai, neizdzēšamai un saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.3.2.3.

Jebkurš oriģinālo trokšņa slāpētāju rezerves sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem “oriģināla detaļa” un norādēm uz marku un tipu, kas apvienotas ar “e” zīmi, un arī ar norādi uz izcelsmes valsti.

2.3.3.   Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāaprīko ar gaisa filtru vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam trokšņa līmenim, filtru vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.3. punkta prasības attiecas arī uz tiem.

3.    Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību sastāvdaļas tipa apstiprinājums divu riteņu mopēdiem

Šis punkts attiecas uz sastāvdaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts uzstādīt viena vai vairāku konkrētu tipu mopēdiem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1.   Definīcija

3.1.1.

“Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās sastāvdaļas” ir jebkura izplūdes sistēmas sastāvdaļa, kas definēta 1.2. punktā un paredzēta uzstādīšanai mopēdam, lai aizstātu tāda tipa sastāvdaļu, kura uzstādīta mopēdam, kad tika izsniegts Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā paredzētais dokuments.

3.2.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1.

Sistēmas izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par sastāvdaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2.

Par katru rezerves izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu, par kuru ir iesniegts pieteikums par sastāvdaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju: 3.2.2.1. mopēda tipu, kuriem ir paredzēta(-as) izplūdes sistēma(-as) vai tās(-o) sastāvdaļa(-as), apraksts attiecībā uz 1.1. punktā minētajiem raksturlielumiem; norāda skaitļus vai simbolus, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un mopēdam; 3.2.2.2. rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās sastāvdaļas relatīvā atrašanās vieta, kopā ar montāžas instrukcijām; 3.2.2.3. katras sastāvdaļas rasējums, lai atvieglotu atrašanu un identifikāciju, un izmantoto materiālu uzskaitījums. Šajos rasējumos norāda arī obligātās sastāvdaļas tipa apstiprinājuma zīmes paredzēto atrašanās vietu.

3.2.3.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz: 3.2.3.1. divus izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, paraugus; 3.2.3.2. izplūdes sistēmu, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta mopēdam, kad tika izsniegts informācijas dokuments; 3.2.3.3. tā tipa mopēdu, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām: 3.2.3.3.1. ja 3.2.3.3. punktā minētais mopēds ir tā tipa mopēds, kuram izsniegts tipa apstiprinājums atbilstīgi šā papildinājuma noteikumiem: 3.2.3.3.1.1. kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt piemērojamo robežvērtību, kas noteikta 2.1.1. punktā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); 3.2.3.3.1.2. stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt vērtību, kas reģistrēta, kad mopēdam tika izsniegts tipa apstiprinājums, un norādīta uz izgatavotāja datu plāksnes, par vairāk nekā 3,0 dB(A); 3.2.3.3.2. ja 3.2.3.3. punktā minētais mopēds nav tā tipa mopēds, kuram tika izsniegts tipa apstiprinājums atbilstoši šā papildinājuma prasībām, tas nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas bija piemērojama attiecīgā tipa mopēdam, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); 3.2.3.4. ja apstiprinātājiestādes to uzskata par nepieciešamu, iesniedz arī atsevišķu motoru, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots 3.2.3.3. punktā minētais mopēds.

3.3.   Specifikācijas

3.3.1.   Vispārīgas specifikācijas

Trokšņa slāpētāja projekts, konstrukcija un tā stiprinājums ir tāds, ka:

3.3.2.   Trokšņa līmeņu specifikācijas

3.3.3.   Mopēda darbības testēšana

3.3.4.   Papildu noteikumi, kas attiecas uz šķiedras materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām

Šķiedras materiālu nedrīkst izmantot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien nav izpildītas 2.3.1. punktā noteiktās prasības.

3.3.5.   Piesārņojuma emisiju novērtēšana transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar rezerves trokšņa slāpētāja sistēmu

Transportlīdzeklim, kas minēts 3.2.3.3. punktā un aprīkots ar tāda tipa trokšņa slāpētāju, par kuru pieprasīts apstiprinājums, veic piemērojamos vides testus atbilstīgi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam.

Prasības attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem uzskata par izpildītām, ja rezultāti nepārsniedz robežvērtības atbilstīgi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļā.

3.3.6.

Neoriģinālo izplūdes sistēmu vai to sastāvdaļu marķējums atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. panta prasībām.

3.4.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājums

3.4.1.

Pabeidzot šajā papildinājumā noteiktos testus, apstiprinātājiestāde izsniedz sertifikātu atbilstoši paraugam, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. panta 2. punktā. Pirms sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts “e”, aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi sastāvdaļas tipa apstiprinājumu. Izplūdes sistēma, kurai piešķirts sistēmas tipa apstiprinājums, atbilst II un VI pielikuma noteikumiem.

---

2. papildinājums

Trokšņa līmeņa testu prasības motocikliem (L3e un L4e kategorija)

1.    Definīcijas

Šajā papildinājumā:

2.    Sastāvdaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz motocikla tipa trokšņa līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību

2.1.   Kustībā esoša motocikla radītais troksnis (mērīšanas apstākļi un metode transportlīdzekļa testēšanai sastāvdaļas tipa apstiprinājuma procedūras laikā)

2.1.1.

Ierobežojumi: sk. Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļu.

2.1.2.

Mērinstrumenti 2.1.2.1.   Akustiskie mērījumi Trokšņa līmeņa mērīšanai izmantojamā iekārta ir Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas “Trokšņa līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā aprakstītais trokšņa līmeņa precīzijas mērītāja tips. Mērījumus veic, izmantojot “ātro” reakciju un “A” svērumu, kas arī aprakstīti minētajā publikācijā. Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās trokšņa līmeņa mērītāju kalibrē saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, izmantojot atbilstošu trokšņa avotu (piemēram, akustisko kalibratoru). 2.1.2.2.   Ātruma mērījumi Motora apgriezienu skaitu un motocikla ātrumu uz testa trases nosaka ± 3 % robežās.

2.1.3.

Mērīšanas apstākļi 2.1.3.1.   Motocikla stāvoklis Mērījumu laikā motocikls ir braukšanas kārtībā. Pirms tiek veikti mērījumi, motociklam jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja motocikls ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt trokšņa līmeņa mērījumu laikā. Motocikliem, kuriem ir vairāk nekā viens dzenamais ritenis, var izmantot tikai to piedziņu, kas nodrošina braukšanu parastos apstākļos. Ja motocikls ir aprīkots ar blakusvāģi, tad pirms testa veikšanas šo blakusvāģi nomontē. 2.1.3.2.   Testa vieta Testa vietu veido centrālais paātrinājuma sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Paātrinājuma sektors ir līdzens, tā segums ir sauss un tāds, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņa līmenis ir zems. Testa vietā izmaiņas brīvajā skaņas laukā starp trokšņa avotu, kas atrodas paātrinājuma sektora centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt 1,0 dB. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma sektora centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro troksni. Testa vietas virsmas segums atbilst 4. papildinājuma prasībām. Mikrofonu nekādā veidā neaizsedz tā, ka tas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un trokšņa avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbību. 2.1.3.3.   Dažādi Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Lai veiktu mērījumus, to trokšņa avotu A-svērtais trokšņa līmenis, ko nerada transportlīdzeklis, kuram veic testu, un vējš, ir vismaz par 10,0 dB(A) zemāks par trokšņa līmeni, ko rada transportlīdzeklis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējstiklu, ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu un virziena darbības raksturlielumus. Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir no 10,0 dB(A) līdz 16,0 dB(A), testa rezultātus aprēķina, atbilstošo korekciju atņemot no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā grafikā:

2.1.4.

Mērīšanas metode 2.1.4.1.   Mērījumu veids un skaits A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra tad, kad motocikls pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (Ap2.2. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta pārmērīga neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo trokšņa līmeni. Katrā motocikla pusē veic vismaz divus mērījumus. 2.1.4.2.   Mikrofona novietošana Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (Ap2.2. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes. 2.1.4.3.   Darbības apstākļi Motocikls tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts 2.1.4.3.1. un 2.1.4.3.2. punktā. Kad motocikla priekšdaļa sasniedz līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā atver droseļvārstu un tur to šādā stāvoklī, līdz motocikla aizmugures daļa sasniedz līniju BB′; pēc tam pēc iespējas ātri droseļvārstu pārslēdz brīvgaitas pozīcijā. Visos mērījumos motociklu vada taisnā līnijā pāri paātrinājuma sektoram, turot motocikla garenisko vidusplakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′. 2.1.4.3.1.   Motocikli ar neautomātiskajām pārnesumkārbām 2.1.4.3.1.1.   Tuvošanās ātrums Motocikls tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu — 50 km/h vai — atbilstīgi motora apgriezienu skaitam, kas vienāds ar 75 % no motora apgriezienu skaita, pie kura tiek attīstīta maksimālā lietderīgā jauda, atkarībā no tā, kurš mazāks. 2.1.4.3.1.2.   Pārnesuma skaitļa izvēle 2.1.4.3.1.2.1. Motociklus, kas aprīkoti ar pārnesumkārbu, kurai ir četri vai mazāk pārnesuma skaitļi, neatkarīgi no to motora darba tilpuma testē, braucot tikai ar ieslēgtu otro pārnesumu. 2.1.4.3.1.2.2. Motociklus, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 175 cm3 un kuru pārnesumkārbai ir pieci vai vairāk pārnesuma skaitļi, testē, braucot tikai ar ieslēgtu trešo pārnesumu. 2.1.4.3.1.2.3. Motociklus, kuru motora darba tilpums pārsniedz 175 cm3 un kuru pārnesumkārbai ir pieci vai vairāk pārnesuma skaitļi, testē, braucot vienreiz ar ieslēgtu otro pārnesumu un vienreiz ar ieslēgtu trešo pārnesumu. Rezultāts ir šo abu testu vidējā vērtība. 2.1.4.3.1.2.4. Ja, testa laikā braucot ar ieslēgtu otro pārnesumu (sk. 2.1.4.3.1.2.1. un 2.1.4.3.1.2.3. punktu), motora apgriezienu skaits pirms līnijas, kas apzīmē testa trases beigas, pārsniedz 100 % no motora apgriezienu skaita, pie kura tiek attīstīta maksimālā lietderīgā jauda, testu veic ar ieslēgtu trešo pārnesumu un izmērītais trokšņa līmenis ir tas, ko reģistrē kā testa rezultātu. 2.1.4.3.2   Motocikli ar automātiskajām pārnesumkārbām 2.1.4.3.2.1.   Motocikli bez manuālā selektora 2.1.4.3.2.1.1.   Tuvošanās ātrums Motocikls tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu 30, 40 un 50 km/h vai 75 % no maksimālā ātruma uz ceļa, ja šis lielums ir mazāks. Izvēlas to apstākli, kas rada visaugstāko trokšņa līmeni. 2.1.4.3.2.2.   Motocikli, kas aprīkoti ar manuālo selektoru, kuram ir “X” pozīcijas braukšanai uz priekšu 2.1.4.3.2.2.1.   Tuvošanās ātrums Motocikls tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu: — mazāk nekā 50 km/h; motora apgriezienu skaits ir vienāds ar 75 % no motora apgriezienu skaita, pie kura tiek attīstīta maksimālā lietderīgā jauda, vai — 50 km/h; motora apgriezienu skaits ir mazāks par 75 % no motora apgriezienu skaita, pie kura tiek attīstīta maksimālā lietderīgā jauda. Ja, testa laikā braucot ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, pārnesumi tiek pārslēgti uz pirmo, tad motocikla tuvošanās ātrumu var palielināt līdz ne vairāk kā 60 km/h, lai izvairītos no pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu. 2.1.4.3.2.2.2.   Manuālā selektora pozīcija Ja motocikls ir aprīkots ar manuālo selektoru, kuram ir “X” pozīcijas braukšanai uz priekšu, testu veic, braucot ar augstākajā pozīcijā ieslēgtu selektoru; neizmanto automātisku ierīci, kas pārslēdz augstākus pārnesumus uz zemākiem (piem., “kick-down”). Ja pēc līnijas AA′ šķērsošanas notiek automātiska pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu, testu atkārto, izmantojot otro augstāko pozīciju vai, ja nepieciešams, trešo augstāko pozīciju, lai noskaidrotu selektora augstāko pozīciju, ar kuru testu var veikt bez automātiskas pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (neizmantojot “kick-down”). 2.1.4.4. Hibrīdiem L kategorijas transportlīdzekļiem testus veic divreiz šādos stāvokļos: a) A stāvoklis — akumulatori ir uzlādēti līdz maksimālajam uzlādes stāvoklim; ja pieejams vairāk nekā viens “hibrīds režīms”, testam izvēlas visvairāk elektrisko režīmu; b) B stāvoklis — akumulatori ir uzlādēti līdz minimālajam uzlādes stāvoklim; ja pieejams vairāk nekā viens “hibrīds režīms”, testam izvēlas degvielu visvairāk patērējošo režīmu.

2.1.5.

Rezultāti (testa ziņojums) 2.1.5.1. Testa ziņojumā, ko sagatavo informācijas mapes izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, norāda visus apstākļus un faktorus, kas ietekmējuši mērījumu rezultātus. 2.1.5.2. Rādījumus noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Ja cipars aiz komata ir no 0 līdz 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir no 5 līdz 9, to noapaļo uz augšu. Informācijas dokumenta izsniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādīto veidni var izmantot tikai mērījumus, kas atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A) divos secīgos testos, kuri veikti vienā un tajā pašā motocikla pusē. 2.1.5.3. Lai ņemtu vērā neprecizitātes, no katras saskaņā ar 2.1.5.2. punktu iegūtās vērtības atņem 1,0 dB(A). 2.1.5.4. Ja visu četru mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, kas noteikts attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai, Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļā noteikto ierobežojumu uzskata par ievērotu. Šo vidējo vērtību uzskata par testa rezultātu. 2.1.5.5. Ja visu četru A stāvokļa rezultātu vidējā vērtība un visu četru B stāvokļa rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz pieļaujamo līmeni, kas noteikts attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai, Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļā noteiktos ierobežojumus uzskata par ievērotiem. Vislielāko vidējo vērtību uzskata par testa rezultātu.

2.2.   Stāvoša motocikla radīts troksnis (mērīšanas apstākļi un konkrētā transportlīdzekļa testam lietojamā metode)

2.2.1.   Trokšņa spiediena līmenis motocikla tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmāko trokšņa testu veikšanu motocikliem, kas tiek izmantoti, trokšņa spiediena līmeni izplūdes sistēmas atveres tiešā tuvumā mēra saskaņā ar turpmāk izklāstītajām prasībām un mērījumu rezultātu ieraksta testa ziņojumā, kas sagatavots informācijas dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei.

2.2.2.   Mērinstrumenti

Izmanto 2.1.2.1. punktā definēto precīzijas trokšņa līmeņa mērītāju.

2.2.3.   Mērīšanas apstākļi

2.2.3.1.   Motocikla stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, motocikla motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja motocikls ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt trokšņa līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus, ir ieslēgts neitrālais pārnesums. Ja nav iespējams atvienot piedziņas mehānismu, motocikla dzenošajam ritenim ļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.2.3.2.   Testa vieta (Ap2.2. attēls)

Kā testa vietu var izmantot jebkuru teritoriju, kurā nav ievērojamu akustisko traucējumu. Piemērotas ir līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums un kuras īpaši atstaro troksni; neizmanto virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Testa vietai jābūt taisnstūra formā, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no motocikla ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī neatrodas ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs un novērotājs.

Motocikls atrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem lietojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.2.3.3.   Dažādi

Instrumenta rādījumi, ko ietekmē fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10,0 dB(A) zemāki nekā mērāmie trokšņa līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu, ar nosacījumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu.

2.2.4.   Mērīšanas metode

2.2.4.1.   Mērījumu veids un skaits

A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra 2.2.4.3. punktā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.

2.2.4.2.   Mikrofona novietojums (Ap2.3. attēls)

Mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes atveri vai 0,2 m augstumā virs trases virsmas atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragma ir pavērsta pret izplūdes atveri 0,5 m attālumā no tās. Mikrofona maksimālās jutības ass ir paralēla trases segumam un atrodas 45° ± 10° leņķī pret izplūdes gāzu emisiju virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofonu novieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un motocikla kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas atveres, kuru centri atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, tad mikrofonu pavērš pret atveri, kas atrodas vistuvāk motociklam (izņemot stūri), vai pret atveri, kas atrodas visaugstāk virs trases virsmas. Ja atveru centri ir vairāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, veic atsevišķus mērījumus katrai no tām; reģistrēto vislielāko skaitli uzskata par testa vērtību.

2.2.4.3.   Darbības stāvokļi

Motora apgriezienu skaitu uztur vienmērīgu šādā līmenī:

kur “S” ir motora apgriezienu skaits, pie kura tiek attīstīta maksimālā lietderīgā jauda.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora apgriezienu skaits, droseļvārstu ātri piever līdz brīvgaitas pozīcijai. Trokšņa līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīga motora apgriezienu skaita perioda, un palēnināšanas perioda laikā, pēc kuriem visaugstāko trokšņa līmeņa mērītāja reģistrēto vērtību pieņem par testa vērtību.

2.2.5.   Rezultāti (testa ziņojums)

2.2.5.1.

Testa ziņojumā, ko sagatavo informācijas dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, norāda visus attiecīgos datus un jo īpaši tos, kas izmantoti stāvoša motocikla trokšņa mērīšanā.

2.2.5.2.

Vērtības nolasa no mērinstrumenta un noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Ja cipars aiz komata ir no 0 līdz 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir no 5 līdz 9, to noapaļo uz augšu. Tiks izmantoti tikai tie mērījumi, kas trijos secīgos testos atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A).

2.2.5.3.

Vislielāko vērtību, kas iegūta šajos trijos mērījumos, uzskata par testa rezultātu.

2.3.   Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.3.1.   Prasības trokšņa slāpētājiem, kas satur absorbējošus šķiedras materiālus

2.3.1.1.

Absorbējošais šķiedras materiāls ir bez azbesta piedevas, un to var izmantot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un atbilst prasībām, kas noteiktas 2.3.1.2. vai 2.3.1.3. punktā.

2.3.1.2.

Trokšņa līmenis pēc šķiedras materiāla izņemšanas atbilst 2.1.1. punkta prasībām.

2.3.1.3.

Absorbējošo šķiedras materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, caur kurām plūst izplūdes gāzes, un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām: 2.3.1.3.1. materiālu karsē krāsnī četras stundas 650 °C ± 5 °C temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma; 2.3.1.3.2. pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 650 °C ± 5 °C temperatūrā vismaz 98 % materiāla jāpaliek sietā ar nominālo acu izmēru 250 μm, kas atbilst tehniskajam standartam ISO 3310-1:2000, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO standartu 2559:2011; 2.3.1.3.3. materiāls zaudē ne vairāk kā 10,5 % sava svara pēc 24 stundu ilgas tā mērcēšanas 90 °C ± 5 °C temperatūrā sintētiskā kondensātā ar šādu sastāvu: — 1 N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml — 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml — destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1 000  ml atzīmei. Piezīme. Pirms svēršanas materiālu izmazgā destilētā ūdenī un žāvē vienu stundu 105 °C temperatūrā.

2.3.1.4.

Pirms sistēmas testēšanas saskaņā ar 2.1. punktu to sagatavo normālā darba stāvoklī, izmantojot vienu no turpmāk noteiktajām metodēm. 2.3.1.4.1.   Sagatavošana ar iebraukšanas metodi 2.3.1.4.1.1. Ap2.1. tabulā ir norādīts minimālais nobraucamais attālums sagatavošanas periodā katrai motociklu kategorijai. Ap2.1. tabula Minimālais attālums, kas jānobrauc sagatavošanas periodā L3e/L4e kategorijas transportlīdzeklis (motocikls) pēc motora darba tilpuma (cm3) Attālums (km) 1.  ≤ 80 4 000 2.  > 80 ≤ 175 6 000 3.  > 175 8 000 2.3.1.4.1.2 Šajā laikā 50 ± 10 % no minētā sagatavošanas cikla sastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos ar lielu ātrumu; šo nepārtraukto iebraukšanas ciklu var aizstāt ar atbilstošu testa trases programmu. 2.3.1.4.1.3. Abus braukšanas veidus savstarpēji maina vismaz sešas reizes. 2.3.1.4.1.4. Pilnā testa programmā iekļauj vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.3.1.4.2.   Sagatavošana ar pulsāciju 2.3.1.4.2.1. Motociklu vai tā motoru aprīko ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā minētajā gadījumā motociklu uzliek uz veltnīšu dinamometra. Otrajā minētajā gadījumā motoru nostiprina uz testa stenda. Testa iekārtu, kā parādīts Ap2.4. attēlā, uzmontē uz izplūdes sistēmas atveres. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. 2.3.1.4.2.2. Testa aprīkojumu noregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2 500 reižu. 2.3.1.4.2.3 Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību no 0,35 līdz 0,40 bar. Ja motora raksturlielumu dēļ tas nav iespējams, vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens sasniedz 90 % no spiediena, kuru var izmērīt, pirms motors apstājas. Tas aizveras, kad minētais spiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts. 2.3.1.4.2.4. Laika releju iestata uz periodu, kurā tiek radītas izplūdes gāzes un kuru aprēķina, pamatojoties uz 2.3.1.4.2.3. punkta prasībām. 2.3.1.4.2.5. Motora apgriezienu skaits ir 75 % no apgriezienu skaita (S), pie kura motors attīsta maksimālo jaudu. 2.3.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no pilnas droseļvārsta jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora apgriezienu skaita (S). 2.3.1.4.2.7. Testa laikā visi noplūdes atvērumi ir slēgti. 2.3.1.4.2.8. Visu testu veic 48 stundās. Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir atļauts viens dzesēšanas periods. 2.3.1.4.3.   Sagatavošana uz testa stenda 2.3.1.4.3.1. Izplūdes sistēmu uzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko motociklu, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testa stenda. 2.3.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no noteikta skaita darbības ciklu uz testa stenda tai motocikla kategorijai, kurai konkrētā izplūdes sistēma ir projektēta. Ap2.2. tabulā parādīts ciklu skaits katrai motociklu kategorijai. Ap2.2. tabula Testa stenda ciklu skaits sagatavošanai Motocikla kategorija pēc motora darba tilpuma (cm3) Ciklu skaits 1.  ≤ 80 6 2.  > 80 ≤ 175 9 3.  > 175 12 2.3.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testa stenda ir vismaz sešu stundu ilgs pārtraukums, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.3.1.4.3.4. Katrs cikls uz testa stenda sastāv no sešiem posmiem. Motora stāvokļi un ilgums katram posms ir šāds. Ap2.3. tabula Cikla posmi testēšanai uz testa stenda Posms Stāvokļi Posma ilgums (minūtēs) Motori ar darba tilpumu, mazāku par 175 cm3 Motori ar darba tilpumu 175 cm3 vai lielāku 1 Brīvgaita 6 6 2 25 % slodze pie 75 % S 40 50 3 50 % slodze pie 75 % S 40 50 4 100 % slodze pie 75 % S 30 10 5 50 % slodze pie 100 % S 12 12 6 25 % slodze pie 100 % S 22 22 Kopējais laiks: 2 stundas 30 minūtes 2 stundas 30 minūtes 2.3.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc izgatavotāja pieprasījuma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu atveres reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas reģistrēta, kad motocikls pārvietojas ar ātrumu 110 km/h vai 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora apgriezienu skaitu vai motocikla ātrumu nosaka ar precizitāti ± 3 %. 1. Ieplūdes caurules atloks vai uzmava savienošanai ar testējamās izplūdes sistēmas aizmuguri 2. Ar roku darbināms regulēšanas vārsts 3. Kompensētājrezervuārs ar maksimālo tilpību 40 l un uzpildes laiku ne mazāku par vienu sekundi 4. Spiediena slēdzis ar darbības diapazonu no 0,05 līdz 2,5 bar 5. Laika aiztures slēdzis 6. Impulsu skaitītājs 7. Ātrdarbības vārsts, piemēram, izplūdes bremžu vārsts 60 mm diametrā, ko darbina pneimatiskais cilindrs ar jaudu 120 N pie 4 bar. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nedrīkst pārsniegt 0,5 sekundes 8. Izplūdes gāzu novērtēšana 9. Elastīga šļūtene 10. Manometrs

2.3.2.   Diagramma un marķējumi

2.3.2.1.

Informācijas dokumentam, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, pievieno diagrammu un šķērsgriezuma rasējumu, kurā norādīti izplūdes sistēmas izmēri.

2.3.2.2.

Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem ir vismaz: — “e” zīme un aiz tās atsauce uz valsti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu; — transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums vai preču zīme un — marka un detaļas identifikācijas numurs. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai, neizdzēšamai un saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.3.2.3.

Jebkurš oriģinālo trokšņa slāpētāju rezerves sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem “oriģināla detaļa” un norādēm uz marku un tipu, kas apvienotas ar “e” zīmi, un arī norādi uz izcelsmes valsti.

2.3.3.   Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāaprīko ar gaisa filtru vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam trokšņa līmenim, filtru vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.3. punkta prasības attiecas arī uz tiem.

3.    Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību sastāvdaļas tipa apstiprinājums motocikliem

Šī sadaļa attiecas uz sastāvdaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts uzstādīt viena vai vairāku konkrētu tipu motocikliem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1.   Definīcija

3.1.1.

“Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās sastāvdaļas” ir jebkura izplūdes sistēmas sastāvdaļa, kas definēta 1.2. punktā un paredzēta uzstādīšanai motociklam, lai aizstātu tāda tipa sastāvdaļu, kura uzstādīta motociklam, kad tika izsniegts informācijas dokuments atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā minētajai veidnei.

3.2.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1.

Sistēmas izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par sastāvdaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2.

Par katru rezerves izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu, par kuru ir iesniegts pieteikums par sastāvdaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju: 3.2.2.1. motocikla tipu, kuriem ir paredzēta(-as) sistēma(-as) vai sastāvdaļa(-as), apraksts attiecībā uz šā papildinājuma 1.1. punktā minētajiem raksturlielumiem; norāda skaitļus vai simbolus, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un motociklam; 3.2.2.2. rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās sastāvdaļas relatīvā atrašanās vieta, kopā ar montāžas instrukcijām; 3.2.2.3. katras sastāvdaļas rasējums, lai atvieglotu atrašanu un identifikāciju, un izmantoto materiālu uzskaitījums. Šajos rasējumos norāda arī obligātās sastāvdaļas tipa apstiprinājuma zīmes paredzēto atrašanās vietu.

3.2.3.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz: 3.2.3.1. divus izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, paraugus; 3.2.3.2. izplūdes sistēmu, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta motociklam, kad tika izsniegts informācijas dokuments atbilstoši Regulā (ES) Nr. 168/2013 minētajai veidnei; 3.2.3.3. tā tipa motociklu, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām: 3.2.3.3.1. ja 3.2.3.3. punktā minētais motocikls ir tā tipa motocikls, kuram izsniegts tipa apstiprinājums atbilstīgi šā papildinājuma noteikumiem: — kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas noteikta 2.1.1. punktā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); — stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt vērtību, kas reģistrēta, kad motociklam tika piešķirts tipa apstiprinājums, un norādīta uz izgatavotāja datu plāksnes, par vairāk nekā 3,0 dB(A). 3.2.3.3.2. Ja 3.2.3.3. punktā minētais motocikls nav tā tipa motocikls, kuram tika piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šīs regulas noteikumiem, tas nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas bija piemērojama attiecīgā tipa motociklam, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); 3.2.3.4. ja apstiprinātājiestādes to uzskata par nepieciešamu, iesniedz arī atsevišķu motoru, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots 3.2.3.3. punktā minētais motocikls.

3.3.   Marķējumi un uzraksti

3.3.1.

Neoriģinālās izplūdes sistēmas vai to sastāvdaļas marķē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. pantā noteiktajām prasībām.

3.4.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājums

3.4.1.

Pabeidzot šajā papildinājumā noteiktos testus, apstiprinātājiestāde izsniedz sertifikātu atbilstoši paraugam, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. panta 2. punktā. Pirms sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts “e”, aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi sastāvdaļas tipa apstiprinājumu. Izplūdes sistēma, kurai piešķirts sistēmas tipa apstiprinājums, atbilst II un VI pielikuma noteikumiem.

3.5.   Specifikācijas

3.5.1.   Vispārīgas specifikācijas

Trokšņa slāpētāja projekts, konstrukcija un tā stiprinājums ir tāds, ka:

3.5.2.   Trokšņa līmeņu specifikācijas

3.5.3.   Motocikla darbības testēšana

3.5.4.

Papildu noteikumi, kas attiecas uz šķiedras materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām Šķiedras materiālu nedrīkst izmantot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien nav izpildītas 2.3.1. punktā noteiktās prasības.

3.5.5.

Piesārņojuma emisiju novērtēšana transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar rezerves trokšņa slāpētāja sistēmu Transportlīdzeklim, kas minēts 3.2.3.3. punktā un kas aprīkots ar tāda tipa trokšņa slāpētāju, par kuru tiek prasīts apstiprinājums, veic I, II un V tipa testu apstākļos, kas aprakstīti attiecīgajā II, III un VI pielikumā, atbilstīgi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam. Prasības attiecībā uz emisijām uzskata par izpildītām, ja rezultāti nepārsniedz robežvērtības saskaņā ar transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

---

3. papildinājums

Trokšņa līmeņa testu prasības trīs riteņu mopēdiem, tricikliem un kvadricikliem (L2e, L5e, L6e un L7e kategorija)

1.    Definīcijas

Šajā papildinājumā:

2.    Sastāvdaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz trīs riteņu mopēda (L2e), tricikla (L5e), vieglā kvadricikla (L6e) vai smagā kvadricikla (L7e) tipa trokšņa līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisko vienību

2.1.   Trīs riteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla radītais troksnis (mērīšanas apstākļi un metode transportlīdzekļa testēšanai sastāvdaļas tipa apstiprinājuma procedūras laikā)

2.1.1.

Transportlīdzeklis, tā motors un izplūdes sistēma ir projektēta, konstruēta un samontēta tā, ka transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos atbilst šā papildinājuma prasībām neatkarīgi no vibrācijām, kādām tas var tikt pakļauts.

2.1.2.

Izplūdes sistēma ir projektēta, konstruēta un piestiprināta tā, ka tā var pretoties korozijas iedarbībai, kurai tā ir pakļauta.

2.2.   Trokšņa līmeņa specifikācijas

2.2.1.

Ierobežojumi: sk. Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma D daļu.

2.2.2.

Mērinstrumenti 2.2.2.1. Trokšņa līmeņa mērīšanai izmantojamā iekārta ir Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas “Trokšņa līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā aprakstītais trokšņa līmeņa precīzijas mērītāja tips. Mērījumus veic, izmantojot trokšņa mērītāja “ātro” reakciju un “A” svērumu, kas arī aprakstīti šajā publikācijā. Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās trokšņa līmeņa mērītāju kalibrē saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, izmantojot atbilstošu trokšņa avotu (piemēram, akustisko kalibratoru). 2.2.2.2. Ātruma mērījumi Motora apgriezienu skaitu un transportlīdzekļa ātrumu uz testa trases nosaka ±3 % robežās.

2.2.3.

Mērīšanas apstākļi 2.2.3.1.   Transportlīdzekļa stāvoklis Mērījumu laikā transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā (ieskaitot dzesētājvielu, eļļas, degvielu, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju). Pirms tiek veikti mērījumi, transportlīdzeklim jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. 2.2.3.1.1. Mērījumus veic transportlīdzekļiem bez kravas un bez piekabes vai puspiekabes. 2.2.3.2.   Testa vieta Testa vietu veido centrālais paātrinājuma sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Paātrinājuma sektors ir līdzens, tā segums ir sauss un tāds, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņa līmenis ir zems. Testa vietā izmaiņas brīvajā skaņas laukā starp trokšņa avotu, kas atrodas paātrinājuma sektora centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt ±1,0 dB(A). Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma sektora centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro troksni. Testa trases virsmas segums atbilst 4. papildinājuma prasībām. Mikrofonu nekādā veidā neaizsedz tā, kas tas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un trokšņa avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbību. 2.2.3.3.   Dažādi Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Lai veiktu mērījumus, to trokšņa avotu A-svērtais trokšņa līmenis, ko nerada transportlīdzeklis, kuram veic testu, un vējš, ir vismaz par 10,0 dB(A) zemāks nekā trokšņa līmenis, ko rada transportlīdzeklis. Mikrofons aprīkojams ar piemērotu vējstiklu, ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu un virziena darbības raksturlielumus. Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir no 10,0 dB(A) līdz 16,0 dB(A), testa rezultātus aprēķina, atbilstošo korekciju atņemot no trokšņa līmeņa mērītāja rādījumiem, kā parādīts šajā grafikā: Ap3.1.    attēls.

2.2.4.

Mērīšanas metode 2.2.4.1.   Mērījumu veids un skaits A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra tad, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (Ap3.2. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta pārmērīga neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo trokšņa līmeni. Katrā transportlīdzekļa pusē veic vismaz divus mērījumus. 2.2.4.2.   Mikrofona novietošana Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (Ap3.2. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes. 2.2.4.3.   Darbības apstākļi Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts 2.2.4.4. punktā. Kad transportlīdzekļa priekšdaļa sasniedz līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā atver droseļvārstu un tur to šādā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugures daļa sasniedz līniju BB′; pēc tam pēc iespējas ātri droseļvārstu pārslēdz brīvgaitas pozīcijā. Visos mērījumos transportlīdzekli vada taisnā līnijā pāri paātrinājuma sektoram, turot tā garenisko vidusplakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′. 2.2.4.3.1. Transportlīdzekļiem ar šarnīru, kuri sastāv no divām neatdalāmām sastāvdaļām un kurus uzskata par vienu transportlīdzekli, puspiekabi neņem vērā attiecībā uz līnijas BB' šķērsošanu. 2.2.4.4.   Vajadzīgā vienmērīgā ātruma noteikšana 2.2.4.4.1.   Transportlīdzeklis bez pārnesumkārbas Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu, kas atbilst vai nu motora apgriezienu skaitam, kurš vienāds ar trim ceturtdaļām no tā, pie kāda motors attīsta maksimālo jaudu, vai trim ceturtdaļām no motora maksimālā apgriezienu skaita, ko pieļauj regulators, vai 50 km/h, atkarībā no tā, kas ir lēnāk. 2.2.4.4.2.   Transportlīdzeklis ar manuālo pārnesumkārbu Ja transportlīdzeklis ir aprīkots pārnesumkārbu, kam ir divi, trīs vai četri pārnesuma skaitļi, izmanto otro pārnesumu. Ja pārnesumkārbai ir vairāk nekā četri pārnesuma skaitļi, izmanto trešo pārnesumu. Ja motors tad sasniedz apgriezienu skaitu, kas pārsniedz tā maksimālo darbības jaudu, tad otrā vai trešā pārnesuma vietā ieslēdz nākamo augstāko pārnesumu, kas ļauj sasniegt līniju BB' uz testa trases, nepārsniedzot šo jaudu. Neizvēlas paātrinošo pārnesumu. Ja transportlīdzeklim ir divu pārnesuma skaitļu galīgā piedziņa, izvēlētais pārnesuma skaitlis atbilst transportlīdzekļa vislielākajam ātrumam. Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu, kas atbilst vai nu trim ceturtdaļām no motora apgriezienu skaita, pie kura motors attīsta maksimālo jaudu, vai trim ceturtdaļām no motora maksimālā apgriezienu skaita, ko pieļauj regulators, vai 50 km/h, atkarībā no tā, kas ir lēnāk. 2.2.4.4.3.   Transportlīdzeklis ar automātisko pārnesumkārbu Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h vai trim ceturtdaļām no tā maksimālā ātruma, atkarībā no tā, kas ir lēnāk. Ja ir pieejamas vairākas pozīcijas braukšanai uz priekšu, izvēlas to pozīciju, kas ļauj transportlīdzeklim sasniegt augstāko vidējo paātrinājumu starp līnijām AA' un BB'. Neizmanto selektora pozīciju, kuru lieto tikai bremzēšanai, manevrēšanai vai līdzīgām lēnām kustībām. 2.2.4.5. Hibrīdiem transportlīdzekļiem testus veic divreiz šādos stāvokļos: a) A stāvoklis — akumulatori ir uzlādēti līdz maksimālajam uzlādes stāvoklim; ja pieejams vairāk nekā viens “hibrīds režīms”, testam izvēlas visvairāk elektrisko hibrīda režīmu; b) B stāvoklis — akumulatori ir uzlādēti līdz minimālajam uzlādes stāvoklim; ja pieejams vairāk nekā viens “hibrīds režīms”, testam izvēlas degvielu visvairāk patērējošo hibrīda režīmu.

2.2.5.

Rezultāti (testa ziņojums) 2.2.5.1. Testa ziņojumā, ko sagatavo informācijas dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, norāda visus apstākļus un faktorus, kas ietekmējuši mērījumu rezultātus. 2.2.5.2. Iegūtās vērtības noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Ja nākamais cipars aiz komata ir 5, skaitli noapaļo uz augšu. Informācijas dokumenta izsniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādīto veidni var izmantot tikai mērījumus, kas atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A) divos secīgos testos, kuri veikti vienā un tajā pašā transportlīdzekļa pusē. 2.2.5.3. Lai ņemtu vērā neprecizitātes, no katras saskaņā ar 2.2.5.2. punktu iegūtās vērtības atņem 1,0 dB(A). 2.2.5.4. Ja visu četru mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, kas noteikts attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai, 2.2.1. punktā noteikto ierobežojumu uzskata par ievērotu. Šī vidējā vērtība ir testa rezultāts. 2.2.5.5. Ja visu četru A stāvokļa rezultātu vidējā vērtība un visu četru B stāvokļa rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz maksimālo līmeni, kas pieļaujams kategorijai, pie kuras pieder testētais hibrīda transportlīdzeklis, 2.2.1. punktā noteiktos ierobežojumus uzskata par ievērotiem. Vislielāko vidējo vērtību uzskata par testa rezultātu.

2.3.   Stāvoša transportlīdzekļa radītā trokšņa mērīšana (izmantojamā transportlīdzekļa testēšanai)

2.3.1.   Trokšņa spiediena līmenis transportlīdzekļa tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmāko trokšņa testu veikšanu transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, mēra arī trokšņa spiediena līmeni izplūdes sistēmas atveres (trokšņa slāpētāja) tiešā tuvumā saskaņā ar turpmāk izklāstītajām prasībām un mērījuma rezultātu ieraksta testa ziņojumā, kas sagatavots dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā norādītajai veidnei.

2.3.2.   Mērinstrumenti

Izmanto precīzijas trokšņa līmeņa mērītāju, kas atbilst 2.2.2.1. punktā norādītajam precizitātes līmenim.

2.3.3.   Mērīšanas apstākļi

2.3.3.1.   Transportlīdzekļa stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, transportlīdzekļa motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt trokšņa līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus, ir ieslēgts neitrālais pārnesums. Ja nav iespējams atvienot piedziņas mehānismu, mopēda vai tricikla dzenošajiem riteņiem ļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.3.3.2.   Testa vieta (Ap3.3. attēls)

Kā testa vietu var izmantot jebkuru teritoriju, kurā nav ievērojamu akustisko traucējumu. Piemērotas ir līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums un kuras īpaši atstaro troksni; neizmanto virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Testa vieta ir taisnstūra forma, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no transportlīdzekļa ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī neatrodas ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs un novērotājs.

Transportlīdzeklis atrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem izmantojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.3.3.3.   Dažādi

Instrumenta rādījumi, ko ietekmē fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10,0 dB(A) zemāki nekā mērāmie trokšņa līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu, ar nosacījumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu.

2.3.4.   Mērīšanas metode

2.3.4.1.   Mērījumu veids un skaits

1-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo trokšņa līmeni mēra 2.3.4.3. punktā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.

2.3.4.2.   Mikrofona novietojums (Ap3.3. attēls)

Mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes atveri vai 0,2 m augstumā virs trases virsmas atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragma ir pavērsta pret izplūdes atveri 0,5 m attālumā no tās. Mikrofona maksimālās jutības ass ir paralēla trases segumam un atrodas 45° ± 10° leņķī pret izplūdes gāzu emisijas virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofonu novieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un transportlīdzekļa kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas atveres, kuru centri atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, tad mikrofonu pavērš pret atveri, kas atrodas vistuvāk transportlīdzeklim (izņemot stūri), vai pret atveri, kas atrodas visaugstāk virs trases virsmas. Ja atveru centri ir vairāk nekā 0,3 m attālumā cits no cita, veic atsevišķus mērījumus katrai no tām; reģistrēto vislielāko skaitli uzskata par testa vērtību.

2.3.4.3.   Darbības stāvokļi

Motora apgriezienu skaitu uztur vienmērīgu šādā līmenī:

kur “S” ir motora apgriezienu skaits, pie kura tiek attīstīta maksimālā jauda.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora apgriezienu skaits, droseļvārstu ātri piever līdz brīvgaitas pozīcijai. Trokšņa līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīga motora apgriezienu skaita perioda, un palēnināšanas perioda laikā, pēc kuriem noteikto visaugstāko mērītāja rādījumu uzskata par testa vērtību.

2.3.5.   Rezultāti (testa ziņojums)

2.3.5.1.

Testa ziņojumā, ko sagatavo informācijas dokumenta izsniegšanai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, norāda visus attiecīgos datus un jo īpaši tos, kas izmantoti stāvoša transportlīdzekļa trokšņa mērīšanā.

2.3.5.2.

No mērinstrumenta nolasītās vērtības noapaļo līdz tuvākajam decibelam. Ja nākamais cipars aiz komata ir 5, skaitli noapaļo uz augšu. Tiks izmantoti tikai tie mērījumi, kas trijos secīgos testos atšķiras par ne vairāk kā 2,0 dB(A).

2.3.5.3.

Vislielāko vērtību, kas iegūta šajos trijos mērījumos, uzskata par testa rezultātu. Ap3.2.    attēls. Ap3.3.    attēls.

2.4.   Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.4.1.   Prasības trokšņa slāpētājiem, kas satur absorbējošus šķiedras materiālus

▼M1

2.4.1.1.

Absorbējošais šķiedras materiāls ir bez azbesta piedevas, un to var izmantot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un atbilst prasībām, kas noteiktas 2.4.1.2., 2.4.1.3. vai 2.4.1.4. punktā.

▼B

2.4.1.2.

Trokšņa līmenis pēc šķiedras materiāla izņemšanas atbilst 2.2.1. punkta prasībām.

2.4.1.3.

Absorbējošo šķiedras materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, caur kurām plūst izplūdes gāzes, un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām: 2.4.1.3.1. materiālu karsē krāsnī četras stundas 650 °C ± 5 °C temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma; 2.4.1.3.2. pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 923,2 K ± 5 K (650 °C ± 5 °C) temperatūrā vismaz 98 % materiāla paliek sietā ar nominālo acu izmēru 250 μm, kas atbilst tehniskajam standartam ISO 3310-1:2000, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO standartu 2559:2011; 2.4.1.3.3. materiāls zaudē ne vairāk kā 10,5 % sava svara pēc 24 stundu ilgas tā mērcēšanas 362,2 ± 5 K (90 °C ± 5 °C) temperatūrā sintētiskā kondensātā ar šādu sastāvu: — 1 N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml — 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml — destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1 000  ml atzīmei. Piezīme. Pirms svēršanas materiālu izmazgā destilētā ūdenī un žāvē vienu stundu 105 °C temperatūrā.

2.4.1.4.

Pirms sistēmas testēšanas to sagatavo normālā darba stāvoklī, izmantojot vienu no turpmāk noteiktajām metodēm. 2.4.1.4.1.   Sagatavošana ar iebraukšanas metodi 2.4.1.4.1.1. Ap3.1. tabulā ir norādīts minimālais nobraucamais attālums sagatavošanas periodā katrai transportlīdzekļu kategorijai. Ap3.1.  tabula. Minimālais attālums, kas jānobrauc sagatavošanas periodā Transportlīdzekļa kategorija pēc motora darba tilpuma (cm3) Attālums (km) 1.  ≤ 250 4 000 2.  > 250 ≤ 500 6 000 3.  > 500 8 000 2.4.1.4.1.2. Šajā laikā 50 ± 10 % no minētā sagatavošanas cikla sastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos ar lielu ātrumu; šo nepārtraukto iebraukšanas ciklu var aizstāt ar atbilstošu testa trases programmu. 2.4.1.4.1.3. Abus braukšanas veidus savstarpēji maina vismaz sešas reizes. 2.4.1.4.1.4. Pilnā testa programmā iekļauj vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.4.1.4.2.   Sagatavošana ar pulsāciju 2.4.1.4.2.1. Transportlīdzekli vai tā motoru aprīko ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā minētajā gadījumā transportlīdzekli uzliek uz veltnīšu dinamometra. Otrajā minētajā gadījumā motoru nostiprina uz testa stenda. Testa iekārtu, kā parādīts Ap3.4. attēlā, uzmontē uz izplūdes sistēmas atveres. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. 2.4.1.4.2.2. Testa aprīkojumu noregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2 500 reižu. 2.4.1.4.2.3. Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību no 0,35 līdz 0,40 bar. Ja motora raksturlielumu dēļ tas nav iespējams, vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens sasniedz 90 % no maksimālā spiediena, kuru var izmērīt, pirms motors apstājas. Tas aizveras, kad minētais spiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts. 2.4.1.4.2.4. Laika releju iestata uz periodu, kurā tiek radītas izplūdes gāzes un kuru aprēķina, pamatojoties uz 2.4.1.4.2.3. punkta prasībām. 2.4.1.4.2.5. Motora apgriezienu skaits ir 75 % no apgriezienu skaita (S), pie kura motors attīsta maksimālo jaudu. 2.4.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no pilnas droseļvārsta jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora apgriezienu skaita (S). 2.4.1.4.2.7. Testa laikā visi noplūdes atvērumi ir slēgti. 2.4.1.4.2.8. Visu testu veic 48 stundās. Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir atļauts viens dzesēšanas periods. 2.4.1.4.3.   Sagatavošana uz testa stenda 2.4.1.4.3.1. Izplūdes sistēmu uzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko transportlīdzekli, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testa stenda. 2.4.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no noteikta skaita darbības ciklu uz testa stenda tai transportlīdzekļa kategorijai, kurai konkrētā izplūdes sistēma ir projektēta. Tabulā parādīts ciklu skaits katrai transportlīdzekļu kategorijai. Ap3.2.  tabula. Sagatavošanas ciklu skaits Transportlīdzekļa kategorija pēc motora darba tilpuma (cm3) Ciklu skaits 1.  ≤ 250 6 2.  > 250 ≤ 500 9 3.  > 500 12 2.4.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testa stenda ir vismaz sešu stundu ilgs pārtraukums, lai imitētu atdzišanas un kondensācijas efektu. 2.4.1.4.3.4. Katrs cikls uz testa stenda sastāv no sešiem posmiem. Motora stāvokļi un ilgums katram posms ir šāds. Ap3.3.  tabula. Testa posmu ilgums Posms Stāvokļi Posma ilgums (minūtēs) 1 Brīvgaita 6 6 2 25 % slodze pie 75 % S 40 50 3 50 % slodze pie 75 % S 40 50 4 100 % slodze pie 75 % S 30 10 5 50 % slodze pie 100 % S 12 12 6 25 % slodze pie 100 % S 22 22 Kopējais laiks: 2 stundas 30 minūtes 2 stundas 30 minūtes 2.4.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc izgatavotāja pieprasījuma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu atveres reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas izmērīta, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 110 km/h vai 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora apgriezienu skaitu vai transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar precizitāti ±3 %. Ap3.4.    attēls. 1. Ieplūdes caurules atloks vai uzmava savienošanai ar testējamās izplūdes sistēmas aizmuguri 2. Ar roku darbināms regulēšanas vārsts 3. Kompensētājrezervuārs ar maksimālo tilpību 40 l un uzpildes laiku ne mazāku par vienu sekundi 4. Spiediena slēdzis ar darbības diapazonu no 0,05 līdz 2,5 bar 5. Laika aiztures slēdzis 6. Impulsu skaitītājs 7. Ātrdarbības vārsts, piemēram, izplūdes bremžu vārsts 60 mm diametrā, ko darbina pneimatiskais cilindrs ar jaudu 120 N pie 4 bar. Reakcijas laiks gan atveroties, gan aizveroties nedrīkst pārsniegt 0,5 sekundes 8. Izplūdes gāzu novērtēšana 9. Elastīga šļūtene 10. Spiediena mērītāji.

2.4.2.   Diagramma un marķējumi

2.4.2.1.

Informācijas dokumentam, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā norādītajai veidnei, pievieno diagrammu un šķērsgriezuma rasējumu, kurā norādīti izplūdes sistēmas izmēri.

2.4.2.2.

Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem ir vismaz: — “e” zīme un aiz tās atsauce uz valsti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu; — transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums vai preču zīme un — marka un detaļas identifikācijas numurs. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai, neizdzēšamai un saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.4.2.3.

Jebkurš oriģinālo trokšņa slāpētāju rezerves sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem “oriģināla detaļa” un norādēm uz marku un tipu, kas apvienotas ar “e” zīmi, un arī norādi uz izcelsmes valsti.

2.4.3.   Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāaprīko ar gaisa filtru vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam trokšņa līmenim, filtru vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.4. punkta prasības attiecas arī uz tiem.

3.    Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību sastāvdaļas tipa apstiprinājums trīs riteņu mopēdiem un tricikliem

Šī sadaļa attiecas uz sastāvdaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts uzstādīt viena vai vairāku konkrētu tipu trīs riteņu mopēdiem un tricikliem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1.   Definīcija

3.1.1.

“Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās sastāvdaļas” ir jebkura izplūdes sistēmas sastāvdaļa, kas definēta 1.2. punktā un paredzēta uzstādīšanai trīs riteņu mopēdam, triciklam vai kvadriciklam, lai aizstātu tāda tipa sastāvdaļu, kura uzstādīta trīs riteņu mopēdam, triciklam vai kvadriciklam, kad tika izsniegts informācijas dokuments atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā minētajai veidnei.

3.2.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1.

Sistēmas izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par sastāvdaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to sastāvdaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2.

Par katru rezerves izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu, par kuru ir iesniegts pieteikums par sastāvdaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju: 3.2.2.1. transportlīdzekļa tipu, kuriem ir paredzētas sistēmas vai sastāvdaļas, apraksts attiecībā uz 1.1. punktā minētajiem raksturlielumiem; norāda skaitļus vai simbolus, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un transportlīdzeklim; 3.2.2.2. rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās sastāvdaļas relatīvā atrašanās vieta, kopā ar montāžas instrukcijām; 3.2.2.3. katras sastāvdaļas rasējums, lai atvieglotu atrašanu un identifikāciju, un izmantoto materiālu uzskaitījums. Šajos rasējumos norāda arī obligātās sastāvdaļas tipa apstiprinājuma zīmes paredzēto atrašanās vietu.

3.2.3.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz: 3.2.3.1. divus izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, paraugus; 3.2.3.2. izplūdes sistēmu, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta transportlīdzeklim, kad tika izsniegts informācijas dokuments atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 27. panta 4. punktā minētajai veidnei; 3.2.3.3. tā tipa transportlīdzekli, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām: 3.2.3.3.1. ja transportlīdzeklis ir tā tipa transportlīdzeklis, kuram piešķirts tipa apstiprinājums atbilstīgi šā papildinājuma noteikumiem: kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas noteikta 2.2.1.3. punktā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nedrīkst pārsniegt vērtību, kas norādīta uz izgatavotāja datu plāksnes, par vairāk nekā 3,0 dB(A); 3.2.3.3.2. ja transportlīdzeklis nav tā tipa transportlīdzeklis, kuram piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šā papildinājuma noteikumiem, tas nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas piemērojama attiecīgā tipa transportlīdzeklim, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā, par vairāk nekā 1,0 dB(A); 3.2.3.4. ja apstiprinātājiestādes to uzskata par nepieciešamu, iesniedz arī atsevišķu motoru, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots 3.2.3.3. punktā minētais transportlīdzeklis.

3.3.   Marķējumi un uzraksti

3.3.1.

Neoriģinālās izplūdes sistēmas vai to sastāvdaļas marķē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 39. panta prasībām.

3.4.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājums

3.4.1.

Pabeidzot šajā papildinājumā noteiktos testus, apstiprinātājiestāde izsniedz sertifikātu atbilstoši paraugam, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. panta 2. punktā. Pirms sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts “e”, aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi sastāvdaļas tipa apstiprinājumu.

3.5.   Specifikācijas

3.5.1.

Vispārīgas specifikācijas Trokšņa slāpētāja projekts, konstrukcija un tā stiprinājums ir tāds, ka: 3.5.1.1. transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos atbilst šā papildinājuma prasībām un jo īpaši neatkarīgi no vibrācijām, kurām tas varētu tikt pakļauts; 3.5.1.2. tam ir pietiekama izturība pret koroziju, kam tas ir pakļauts, ja pienācīgi ievēro normālus ekspluatācijas apstākļus; 3.5.1.3. klīrenss zem sākotnēji piestiprinātā trokšņa slāpētāja un leņķis, kādā transportlīdzeklis var apgāzties, netiek samazināti; 3.5.1.4. virsma neuzkarst līdz pārmērīgi augstai temperatūrai; 3.5.1.5. tā kontūram nav izvirzījumu vai asu stūru; 3.5.1.6. amortizatoriem un balstiekārtai ir atbilstīgs klīrenss; 3.5.1.7. caurulēm ir nodrošināta atbilstoša drošības josla; 3.5.1.8. tas ir triecienizturīgs tādā veidā, kas ir saderīgs ar skaidri noteiktām apkopes un uzstādīšanas prasībām.

3.5.2.

Trokšņa līmeņu specifikācijas 3.5.2.1. Rezerves izplūdes sistēmu vai to sastāvdaļu akustisko efektivitāti testē, izmantojot 2.3. un 2.4. punktā aprakstītās metodes. Trokšņa līmeņa vērtības, kas iegūtas, testējot rezerves izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļu, kura uzmontēta šā pielikuma 3.2.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim, atbilst šādiem nosacījumiem: 3.5.2.1.1. tās nepārsniedz trokšņa līmeņa vērtības, kas izmērītas saskaņā ar 3.2.3.3. punktu, izmantojot to pašu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar oriģinālo trokšņa slāpētāju, testējot gan transportlīdzekli kustībā, gan stāvošu transportlīdzekli.

3.5.3.

Transportlīdzekļa darbības testēšana 3.5.3.1. Rezerves trokšņa slāpētājs ir tāds, ka tiek nodrošināts, ka transportlīdzekļa darbība ir pielīdzināma tai, ko sasniedz ar oriģinālo trokšņa slāpētāju vai tā sastāvdaļu. 3.5.3.2. Rezerves trokšņa slāpētājs ir pielīdzināms oriģinālajam trokšņa slāpētājam, kuram arī jābūt jaunam un kurš arī ir uzstādīts 3.2.3.3. punktā minētajam transportlīdzeklim. 3.5.3.3. Šo testu veic, izmērot motora jaudas līkni. Maksimālās lietderīgās jaudas un maksimālā ātruma mērījumi, kad uzstādīts rezerves trokšņa slāpētājs, atšķiras par ne vairāk kā ± 5 % no mērījumiem, kas veikti tādos pašos apstākļos ar uzstādītu oriģinālo trokšņa slāpētāju.

3.5.4.

Papildu noteikumi, kas attiecas uz šķiedras materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām Šķiedras materiālu nedrīkst izmantot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien nav izpildītas 2.4.1. punktā noteiktās prasības.

3.5.5.

Piesārņojuma emisiju novērtēšana transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar rezerves trokšņa slāpētāja sistēmu Transportlīdzeklim, kas minēts 3.2.3.3. punktā un aprīkots ar tāda tipa trokšņa slāpētāju, par kuru tiek prasīts apstiprinājums, veic I, II un V tipa testu apstākļos, kas aprakstīti attiecīgajos šīs regulas pielikumos, atbilstīgi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam. Prasības attiecībā uz emisijām uzskata par izpildītām, ja rezultāti nepārsniedz robežvērtības saskaņā ar transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

---

4. papildinājums

Testa trases specifikācija

0.    Ievads

Šajā papildinājumā ir noteiktas specifikācijas, kas attiecas uz testa trases seguma fiziskajiem raksturlielumiem un plānojumu.

1.    Vajadzīgie virsmas raksturlielumi

Virsmu uzskata par atbilstīgu šai regulai, ja ir izmērīta tās tekstūra un porainība vai trokšņa absorbcijas koeficients un ir konstatēts, ka tie atbilst 1.1.–1.4. punkta prasībām un ka izpildītas konstrukcijas prasības (2.2. punkts).

1.1.   Paliekošā porainība

Testa trases seguma maisījuma paliekošā porainība Vc nepārsniedz 8 %. Mērīšanas procedūra ir izklāstīta 3.1. punktā.

1.2.   Trokšņa absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst prasībai attiecībā uz paliekošo porainību, tā ir pieņemama vienīgi tad, ja tās trokšņa absorbcijas koeficients ir α ≤ 0,10. Mērīšanas procedūra ir izklāstīta 3.2. punktā.

Prasība, kas noteikta 1.1. un 1.2. punktā ir izpildīta arī tad, ja ir izmērīta tikai trokšņa absorbcija un tā ir α ≤ 0,10.

1.3.   Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas izmērīts saskaņā ar apjoma mērīšanas metodi (sk. 3.3. punktu), ir šāds:

TD ≥ 0,4 mm.

1.4.   Virsmas viendabīgums

Dara visu iespējamo, lai testa zonā nodrošinātu pēc iespējas viendabīgāku virsmu. Tas attiecas uz tekstūru un porainību, bet jāņem vērā arī tas, ka labāka rites efektivitāte dažās vietās salīdzinājumā ar citām var nozīmēt, ka tekstūra ir atšķirīga un riti var ietekmēt reljefa negludumi.

1.5.   Testēšanas intervāli

Lai pārbaudītu, vai segums joprojām atbilst tekstūras un porainības vai trokšņa absorbcijas prasībām, kuras noteiktas šajā specifikācijā, veic periodisku seguma testēšanu ar šādiem intervāliem:

2.    Testa virsmas konstrukcija

2.1.   Zona

Projektējot testa trases virsmu, ir svarīgi nodrošināt, ka laukums, ko šķērso transportlīdzekļi, kuri pārvietojas pa testa joslu, ir pārklāts ar norādīto testa segumu ar pietiekamu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai trase būtu vismaz 3 m plata un trases garums sniegtos vismaz 10 m ārpus līnijām AA un BB. Turpmāk Ap4.1. attēlā ir aplūkojama piemērota testa vieta un norādīta minimālā platība, kas, izmantojot mašīnas, pārklājama ar speciālu testa virsmas materiālu un sablīvējama.

Ap4.1. attēls.

Minimālās prasības testa virsmas laukumam

2.2.   Prasības attiecībā uz virsmas konstrukciju

Testa virsma atbilst četrām konstrukcijas prasībām:

Testa virsmas būvētājs vadās no Ap4.2. attēlā parādītās kopējās gradācijas līknes, kas sniegs vēlamos raksturlielumus. Turklāt Ap4.1. tabulā ir sniegtas pamatnostādnes par to, kā iegūt vēlamo tekstūru un noturību. Gradācijas līkne atbilst šādai formulai:

Ap4.1. vienādojums:

kur:

d	kvadrātveida acu sieta izmērs, mm;

d max

8 mm vidējai līknei;

d max

10 mm zemākās pielaides līknei;

d max

6,3 mm augstākās pielaides līknei.

Turklāt:

Ap4.2. attēls

Asfalta maisījuma kopējā gradācijas līkne ar pielaidēm

3.    Testa metodes

3.1   Paliekošās porainības mērījumi

Lai izdarītu šo mērījumu, no trases paņem paraugus vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas ir vienādi sadalītas testa zonā starp līniju AA un līniju BB (sk. Ap4.1. attēlu). Lai novērstu neviendabīguma un negludumu radīšanu riteņu pēdās, paraugus neņem pašās riteņu pēdās, bet to tuvumā. Vismaz divus paraugus ņem riteņu pēdu tuvumā, un vismaz vienu paraugu — aptuveni pusceļā starp riteņu pēdām un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja ir aizdomas, ka nav izpildīta prasība attiecībā uz viendabīgumu (sk. 1.4. punktu), ņem paraugus no lielāka skaita testa zonas vietām.

Paliekošā porainība jānosaka katram paraugam. Tad pēc visiem paraugiem aprēķina vidējo vērtību un salīdzina ar 1.1. punktā noteikto prasību. Turklāt nevienam paraugam porainība nedrīkst pārsniegt 10 %.

Testa virsmas būvinženieris ir aicināts neaizmirst par problēmām, kas var rasties, kad testa virsmu sakarsē caurules vai elektroinstalācijas. Paraugi jāņem no šīs zonas, un šādas instalācijas rūpīgi jāplāno, ņemot vērā turpmākās paraugu ņemšanas vietas. Ieteicams atstāt dažas vietas, kuru aptuvenais izmērs ir 200 mm × 300 mm, kur nav vadu vai cauruļu vai kur tās ir pietiekami dziļi, lai, paraugus ņemot no virsmas slāņa, tās netiktu sabojātas.

3.2.   Trokšņa absorbcijas koeficients

Trokšņa absorbcijas koeficientu (parastos apstākļos) mēra pēc metodes, kurā izmanto pretestības cauruli, saskaņā ar procedūru, kas precizēta ISO 10534-1:1996: “Skaņas absorbcijas koeficienta un pilnās pretestības noteikšana pilnās pretestības caurulēs - 1. daļa: Statiskā viļņa proporcijas metode”.

Attiecībā uz testa paraugiem piemēro tās pašas prasības, ka attiecas uz paliekošo porainību (sk. 3.1. punktu).

Trokšņa absorbciju mēra diapazonā no 400 Hz līdz 800 Hz un no 800 Hz līdz 1 600  Hz (vismaz trešdaļoktāvas vidus frekvenču joslā) un abiem šiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālās vērtības. Tad no šīm vērtībām aprēķina visiem testa paraugiem vidējo vērtību, lai iegūtu galīgo rezultātu.

3.3.   Makrotekstūras dziļuma volumetriskā mērīšana

Tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas pa riteņu pēdām testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Šīs procedūras aprakstu sk. ISO 10844:2011 F pielikumā.

4.    Noturība laikā un apkope

4.1.   Novecošanas ietekme

Paredzams, ka uz testa virsmas izmērītais riepu/ceļa trokšņa līmenis var nedaudz paaugstināties pirmajos 6–12 mēnešos pēc trases uzbūvēšanas.

Virsma iegūst vajadzīgos raksturlielumus vismaz četras nedēļas pēc uzbūvēšanas.

Noturību laikā galvenokārt nosaka pa virsmu braucošo transportlīdzekļu radītā pulējošā un blīvējošā ietekme. Periodiski to pārbauda tā, kā noteikts 1.5. punktā.

4.2.   Virsmas apkope

Virsmu attīra no gružiem vai putekļiem, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Sāls var uz laiku vai pat neatgriezeniski mainīt virsmu tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc nav ieteicams to izmantot atledošanai.

4.3.   Testa zonas atkārtota pārklāšana

No jauna jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, sk. Ap4.1. attēlu), pa kuru brauc transportlīdzekļi, ja testa zona ārpus šīs joslas mērījumu laikā ir atbildusi prasībām par paliekošo porainību vai trokšņa absorbciju.

5.    Dokumenti attiecībā uz virsmu un testiem, kas veikti uz tās

5.1.   Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, iekļauj šādus datus:

5.2.   Dokumenti attiecībā uz transportlīdzekļa trokšņa testiem

Dokumentā, kurā aprakstīts(-i) transportlīdzekļa trokšņa tests(-i), norāda, vai ir izpildītas visas prasības. Sniedz norādi uz dokumentu saskaņā ar 5.1. punktu.

---

X PIELIKUMS

Testēšanas procedūras un tehniskās prasības attiecībā uz spēkiekārtas veiktspēju

1.    Ievads

2.    Testa procedūras

L kategorijas transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai izmanto 1.–4. papildinājumā noteiktās testa procedūras.

---

1. papildinājums

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma mērīšanas metodi

1.    Darbības joma

Transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma mērīšana ir obligāta L kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir ierobežots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 I pielikumu, un tas attiecas uz L1e, L2e, L6e, L7e-B1 un L7e-C (apakš-)kategoriju.

2.    Testa transportlīdzeklis

2.1.	Testa transportlīdzekļi, ko izmanto spēkiekārtas veiktspējas testiem, ir reprezentatīvi attiecībā uz tādu transportlīdzekļu tipu spēkiekārtas veiktspēju, kurus izgatavo sērijveidā un laiž tirgū.

2.2.

Testa transportlīdzekļa sagatavošana 2.2.1. Testa transportlīdzeklis ir tīrs, un darbina tikai tos piederumus, kas vajadzīgi, lai transportlīdzeklim veiktu šo testu. 2.2.2. Degvielas padeves un aizdedzes ierīces, kustīgo mehānisko daļu eļļošanas līdzekļu viskozitāte un spiediens riepās atbilst izgatavotāja prasībām. 2.2.3. Testa transportlīdzekļa motors, piedziņas mehānisms un riepas ir pareizi iepriekš iebraukti saskaņā ar izgatavotāja prasībām. 2.2.4. Pirms testa visas testa transportlīdzekļa daļas ir termiski stabilā stāvoklī to normālā darba temperatūrā. 2.2.5. Testa transportlīdzeklis ir ar masu braukšanas kārtībā. 2.2.6. Slodzes sadalījums pa testa transportlīdzekļa riteņiem atbilst izgatavotāja norādījumiem.

3.    Vadītājs

3.1.   Transportlīdzeklis bez kabīnes

3.2.   Transportlīdzeklis ar kabīni

4.    Testa trases raksturlielumi

5.    Atmosfēras apstākļi

6.    Testa procedūras

6.1.

L1e kategorijas transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar elektriski vadāmiem pedāļiem, testē saskaņā ar testa procedūru, kas noteikta EN 15194:2009 4.2.6. punktā, ar transportlīdzekļa maksimālo ātrumu, izmantojot elektromotora palīdzību. Ja L1e kategorijas transportlīdzekli testē saskaņā ar minēto testa procedūru, 6.2.–6.9. punktu var izlaist.

6.2.	Testa veikšanas laikā izmanto tādu pārnesuma skaitli, kas ļauj transportlīdzeklim sasniegt tā maksimālo ātrumu pa līdzenu distanci. Droseļvārsta vadības sviru tur pilnībā atvērtu un aktivizē visus lietotāja atlasāmus spēkiekārtas darbības režīmus, lai izmantotu maksimālo spēkiekārtas veiktspēju.

6.3.	Transportlīdzekļu bez kabīnes vadītāji saglabā to vadītāja stāvokli, kā noteikts 3.1.3. punktā.

6.4.

Transportlīdzeklis uz mērījumu bāzes uzbrauc ar vienmērīgu ātrumu. Pa 1. un 2. veida bāzēm nobrauc abos virzienos pēc kārtas. 6.4.1. Testu tikai vienā virzienā var pieļaut pa 2. veida mērījumu bāzi, ja testa trases raksturlielumu dēļ abos virzienos nav iespējams attīstīt transportlīdzekļa maksimālo ātrumu. Tādā gadījumā: 6.4.1.1. testa braucienu atkārto piecas reizes bez pārtraukuma; 6.4.1.2. ass vēja komponentes ātrums nepārsniedz 1 m/s.

6.5.	Attiecībā uz 3. veida mērījumu bāzi pa abām bāzēm L bez pārtraukuma nobrauc vienā virzienā secīgi pa vienu pēc otras. 6.5.1. Ja mērījumu bāze sakrīt ar testa trases kopējo garumu, pa to vismaz divas reizes nobrauc vienā virzienā. Atšķirība starp galējiem laika mērījumiem nepārsniedz 3 %.

6.6.	Degviela un eļļošanas līdzeklis ir tāds, kādu iesaka izgatavotājs.

6.7.	Kopējo laiku t, kas vajadzīgs, lai nobrauktu pa mērījumu bāzi abos virzienos, nosaka ar 0,7 % precizitāti.

6.8.

Vidējā ātruma noteikšana Vidējo ātrumu V (km/h) testā nosaka šādi. 6.8.1.   Attiecībā uz 1. un 2. veida mērījumu bāzi Ap1.1. vienādojums kur: L = mērījumu bāzes garums (m); t = laiks (s), kas vajadzīgs, lai nobrauktu pa mērījumu bāzi L (m). 6.8.2.   Attiecībā uz 2. veida mērījumu bāzi, pa kuru nobrauc vienā virzienā Ap1.2. vienādojums v = va, kur: Ap1.3. vienādojums kur: L = mērījumu bāzes garums (m); t = laiks (s), kas vajadzīgs, lai nobrauktu pa mērījumu bāzi L (m). 6.8.3.   Attiecībā uz 3. veida mērījumu bāzi 6.8.3.1.   Mērījumu bāze, kas sastāv no divām daļām L (sk. 4.2.3.1. punktu) Ap1.4. vienādojums kur: L = mērījumu bāzes garums (m); t = kopējais laiks (s), kas vajadzīgs, lai nobrauktu pa abām mērījumu bāzēm L (m). 6.8.3.2.   Mērījumu bāze, kas sakrīt ar gredzenveida testa trases kopējo garumu (sk. 3.1.4.2.3.3. punktu) Ap1.5. vienādojums kur: Ap1.6. vienādojums kur: L = trajektorijas garums (m), kuru faktiski nobrauc pa gredzenveida ātruma testa trasi; t = laiks (s), kas vajadzīgs, lai nobrauktu pilnu apli. Ap1.7. vienādojums kur: n = apļu skaits; ti = laiks (s), kas vajadzīgs, lai nobrauktu katru apli; k = korekcijas koeficients (1,00 ≤ 1,05); šis koeficients attiecas tikai uz konkrēto gredzenveida testa trasi, un to nosaka eksperimentāli saskaņā ar 1.1. papildinājumu.

6.9.	Vidējo ātrumu mēra vismaz divreiz pēc kārtas.

7.    Transportlīdzekļa maksimālais ātrums

Testa transportlīdzekļa maksimālo ātrumu izsaka kilometros stundā, izmantojot skaitli, kurš atbilst veselam skaitlim, kas ir tuvākais abos secīgajos testos izmērīto transportlīdzekļa ātrumu, kā novirze nav lielāka par 3 %, vidējam aritmētiskajam. Ja šis vidējais aritmētiskais atrodas tieši starp diviem veseliem skaitļiem, to noapaļo uz augšu.

8.    Transportlīdzekļa maksimālā ātruma mērījumu pielaides

---

1.1. papildinājums

Korekcijas koeficienta noteikšanas procedūra gredzenveida transportlīdzekļa ātruma testa trasei

---

2. papildinājums

Prasības attiecībā uz maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas mērīšanu spēkiekārtai, kas ietver iekšdedzes motoru, vai hibrīdam spēkiekārtas tipam

1.    Vispārīgas prasības

2.    Griezes momenta pārbaudes prasība attiecībā uz L7e-B kategorijas smagajiem kvadricikliem visurgājējiem

Lai pierādītu, ka L7e-B kategorijas smagais kvadricikls visurgājējs ir projektēts un spēj braukt bezceļa apstākļos un tāpēc var attīstīt pietiekamu griezes momentu, reprezentatīvajam testa transportlīdzeklim jāspēj uzbraukt ≥ 25 % slīpumā, ko aprēķina transportlīdzeklim bez piekabes. Pirms pārbaudes testa sākšanas transportlīdzekli novieto stāvēšanai uz slīpuma (transportlīdzekļa ātrums = 0 km/h).

---

2.1. papildinājums

Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas noteikšana L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem

1.    Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas mērījumu precizitāte pie pilnas slodzes

2.    Maksimālā griezes momenta un maksimālās motora lietderīgās jaudas mērījumu tests

2.1.   Piederumi

2.1.1.   Uzstādāmie piederumi

Testa laikā piederumi, kas vajadzīgi motora darbināšanai paredzētajam izmantošanas nolūkam (kā norādīts Ap2.1.1. tabulā), atrodas testa stendā tādā stāvoklī, kas pēc iespējas vairāk atbilst tam, kādā tie atrastos, ja tos izmantotu paredzētajam nolūkam.

▼M1

2.1.2.

Ap2.1.1. tabula Piederumi, kas uzstādāmi spēkiekārtas veiktspējas testa laikā, lai noteiktu griezes momentu un motora lietderīgo jaudu Nr. Piederumi Uzstādāmi griezes momenta un lietderīgās jaudas testēšanai 1 Gaisa ieplūdes sistēma — Ieplūdes kolektors — Gaisa filtrs — Ieplūdes trokšņa slāpētājs — Kartera emisiju kontroles sistēma — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 2 Izplūdes sistēma — Kolektors — Cauruļu sistēma (1) — Trokšņa slāpētājs (1) — Izplūdes caurule (1) — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 3 Karburators Ja uzstādīts sērijveidā: jā 4 Degvielas iesmidzināšanas sistēma — Priekšfiltrs — Filtrs — Degvielas padeves sūknis un augstspiediena sūknis, ja piemērojams — Saspiesta gaisa sūknis DI gaisa asistēšanas gadījumā — Cauruļu sistēma — Smidzinātājs — Gaisa padeves vārsts (2), ja uzstādīts — Degvielas spiediena/plūsmas regulētājierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 5 Maksimālā griešanās ātruma vai jaudas regulatori Ja uzstādīti sērijveidā: jā 6 Šķidruma dzesēšanas iekārta — Radiators — Ventilators (3) — Ūdens sūknis — Termostats (4) Ja uzstādīti sērijveidā: jā (5) 7 Gaisa dzesēšana — Dzesētājapvalks — Pūtējs (3) — Dzesēšanas temperatūras regulētājierīce(-es) — Stenda papildu pūtējs Ja uzstādīti sērijveidā: jā 8 Elektroiekārtas Ja uzstādītas sērijveidā: jā (6) 9 Piesārņojuma kontroles iekārtas (7) Ja uzstādītas sērijveidā: jā 9 Eļļošanas sistēma — Eļļas padevējs Ja uzstādīti sērijveidā: jā (1)   Ja ir grūtības izmantot standarta izplūdes sistēmu, uz testa veikšanas laiku, saskaņojot ar izgatavotāju, var iemontēt izplūdes sistēmu, kas izraisa līdzvērtīgu spiediena krišanos. Testa laboratorijā, kad motors tiek darbināts, izplūdes gāzu nosūces sistēma vietā, kur novadīšanas dūmvads ir savienots ar transportlīdzekļa izplūdes gāzu novadīšanas sistēmu, nedrīkst izraisīt spiedienu, kas atšķiras no atmosfēras spiediena par ± 740 Pa (7,40 mbar), ja vien izgatavotājs pirms testa neakceptē lielāku izplūdes gāzu pretspiedienu. (2)   Gaisa padeves vārsts ir tas, kas kontrolē pneimatiskā iesmidzināšanas sūkņa regulētājierīci. (3)   Ja ventilatoru vai pūtēju var atvienot, motora lietderīgo jaudu vispirms nosaka ar atvienotu ventilatoru (vai pūtēju), pēc tam – ar pievienotu ventilatoru (vai pūtēju). Ja elektriski vai mehāniski vadāmu stacionāru ventilatoru nevar iemontēt testa stendā, minētā ventilatora patērēto jaudu nosaka pie tādiem pašiem griešanās ātrumiem, kādus izmanto, kad mēra motora jaudu. Lai iegūtu lietderīgo jaudu, minēto jaudu atņem no koriģētās jaudas. (4)   Termostatu var nobloķēt pilnīgi atvērtā pozīcijā. (5)   Radiators, ventilators, ventilatora sprausla, ūdens sūknis un termostats testa stendā atrodas cik vien iespējams tādā pašā relatīvajā stāvoklī cits pret citu kā tad, ja tie būtu transportlīdzeklī. Ja radiators, ventilators, ventilatora sprausla, ūdens sūknis vai termostats testa stendā atrodas stāvoklī, kas atšķiras no tā, ko tie ieņem transportlīdzeklī, to apraksta un atzīmē testa ziņojumā. Dzesēšanas šķidruma cirkulāciju rada tikai ar motora ūdens sūkni. Šķidruma dzesēšanu nodrošina vai nu motora radiators, vai ārējais kontūrs, ar nosacījumu, ka šā kontūra spiediena kritumi būtiski saglabājas tādi paši kā motora dzeses sistēmai. Ja uzstādītas motora restītes, tām jābūt atvērtām. (6)   Ģeneratora minimālā jauda: ģenerators nodrošina strāvu, kas ir obligāti nepieciešama, lai apgādātu piederumus, kuri ir būtiski motora darbam. Akumulatoru testa laikā nelādē. (7)   Piesārņojuma novēršanai var ierīkot, piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) sistēmu, katalītisko neitralizatoru, termoreaktoru, sekundārā gaisa padeves sistēmu un degvielas iztvaikošanas aizsardzības sistēmu.

▼B

2.1.3.

Neuzstādāmie piederumi Konkrētus transportlīdzekļa piederumus, kas ir vajadzīgi tikai paša transportlīdzekļa ekspluatācijai, bet kas var būt piemontēti motoram, uz testu veikšanas laiku demontē. Stacionāram aprīkojumam drīkst noteikt bezslodzes režīmā patērēto jaudu un pievienot to izmērītajai jaudai.

2.1.4.

Radiators, ventilators, ventilatora sprausla, ūdens sūknis un termostats testa stendā atrodas cik vien iespējams tādā pašā relatīvajā stāvoklī cits pret citu kā tad, ja tie būtu transportlīdzeklī. Ja radiators, ventilators, ventilatora sprausla, ūdens sūknis vai termostats testa stendā atrodas stāvoklī, kas atšķiras no tā, ko tie ieņem transportlīdzeklī, to stāvokli testa stendā apraksta un atzīmē testa ziņojumā.

2.2.   Iestatīšanas nosacījumi

Nosacījumi, kas attiecas uz iestatījumiem testu laikā, lai noteiktu maksimālo griezes momentu un maksimālo lietderīgo jaudu, norādīti Ap2.1.2. tabulā.

2.3.   Testa apstākļi

2.3.1.

Testus, kas paredzēti maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas noteikšanai, veic ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu, un motors ir aprīkots, kā norādīts Ap2.1.1. tabulā.

2.3.2.

Mērījumus veic normālos, nemainīgos darbības apstākļos un nodrošina pietekamu gaisa padevi motoram. Motoram ir veikta iebraukšana izgatavotāja noteiktajos apstākļos. Degkamerās drīkst būt nogulsnes, taču ierobežotos daudzumos.

2.3.3.

Izvēlētie testa apstākļi, piemēram, ieplūdes gaisa temperatūra, ir iespējami līdzīgi standartapstākļiem (sk. 3.2. punktu), lai samazinātu korekcijas koeficienta vērtību.

2.3.4.

Motora ieplūdes gaisa (apkārtējā gaisa) temperatūru mēra ne vairāk kā 0,15 m pirms gaisa ieplūdes filtrā vai, ja filtra nav, 0,15 m pirms ieplūstošā gaisa piltuves. Termometrs vai termopāris ir aizsargāts pret siltuma starojumu un ir novietots tieši gaisa plūsmā. Tas ir aizsargāts arī pret iztvaicētu degvielu. Lai iegūtu reprezentatīvu vidējo ieplūdes temperatūru, izmanto pietiekamu skaitu pozīciju.

2.3.5.

Mērījumus neveic, līdz griezes moments, apgriezienu skaits un temperatūras ir stingri nemainīgas vismaz 30 sekundes.

2.3.6.

Kad ir izraudzīts apgriezienu skaits mērījumiem, to vērtība neatšķiras vairāk kā par ± 2 %.

2.3.7.

Novēroto bremzēšanas slodzi un ieplūstošā gaisa temperatūru nosaka vienlaikus, un iegūtajai vērtībai jābūt divu secīgi veiktu stabilu ierakstu vidējam rādītājam. Bremzēšanas slodzes gadījumā šīs vērtības neatšķiras vairāk kā par 2 %.

2.3.8.

Ja apgriezienu skaita un patēriņa mērīšanai izmanto automātiski palaižamu ierīci, šis mērījums ilgst vismaz 10 sekundes; ja mērierīce ir manuāli kontrolējama, attiecīgais periods ir vismaz 20 sekundes.

2.3.9.

Dzesēšanas šķidruma temperatūru, kas noteikta pie izplūdes atveres no motora, uztur maksimālās izgatavotāja norādītās termostata iestatījuma temperatūras ± 5 K robežās. Ja izgatavotājs nekādas vērtības nav norādījis, šī temperatūra ir 353,2 K ± 5 K. Attiecībā uz gaisdzeses motoriem temperatūru izgatavotāja norādītajā vietā saglabā izgatavotāja standartapstākļos paredzētās maksimālās temperatūras + 0/– 20 K robežās.

2.3.10.

Degvielas temperatūru mēra pie karburatora vai iesmidzināšanas sistēmas ieplūdes un to saglabā izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.11.

Smēreļļas temperatūra, ko mēra eļļas savācējtvertnē vai pie eļļas dzesētāja izplūdes atveres, ja tāds ir uzstādīts, ir izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.12.

Izplūdes gāzu temperatūru mēra taisnā leņķī pret izplūdes atloku(-iem) vai kolektoru(-iem), vai sprauslu(-ām).

2.3.13.

Testa degviela Izmantojamā testa degviela ir standartdegviela, kas minēta II pielikuma 2. papildinājumā.

2.4.   Testa procedūra

Mērījumus veic pie pietiekama skaita motora apgriezienu skaitu, lai precīzi noteiktu pilnu jaudas līkni starp izgatavotāja ieteikto mazāko un lielāko motora apgriezienu skaitu. Minētajā apgriezienu skaita diapazonā iekļauj apgriezienu skaitu, pie kāda motors sasniedz tā maksimālo griezes momentu un maksimālo jaudu. Katram apgriezienu skaitam nosaka vismaz divu stabilu mērījumu vidējo rādītāju.

2.5.	Reģistrējamie dati ir noteikti testa ziņojuma veidnē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā.

3.    Jaudas un griezes momenta korekcijas koeficienti

3.1.   Koeficientu α1 un α2 definīcija

3.1.1.

Koeficienti α1 un α2 ir koeficienti, ar kuriem jāreizina izmērītais griezes moments un jauda, lai noteiktu motora griezes momentu un jaudu, ņemot vērā testos izmantoto transmisijas lietderības koeficientu (koeficientu α2), un lai minēto griezes momentu un jaudu iekļautu 3.2.1. punktā norādīto atmosfēras standartapstākļu robežās (koeficients α1). Jaudas korekcijas formula ir šāda: Ap2.1.1. vienādojums kur: P0 = koriģētā jauda (t. i., jauda standartapstākļos kloķvārpstas galā); α1 = korekcijas koeficients atmosfēras standartapstākļiem; α2 = korekcijas koeficients transmisijas lietderībai; P = izmērītā jauda (novērotā jauda).

3.2.   Atmosfēras standartapstākļi

3.2.1.

Temperatūra: 298,2 K (25 °C)

3.2.2.

Sausais standarta spiediens (pso): 99 kPa (990 mbar) Piezīme. Sausais standarta spiediens ir balstīts uz kopējo spiedienu 100 kPa un ūdens tvaiku spiedienu 1 kPa.

3.2.3.

Atmosfēras apstākļi testa laikā 3.2.3.1. Testa laikā atmosfēras apstākļi ir šāda diapazona robežās: 283,2 K < T < 318,2 K kur T ir testa temperatūra (K).

3.3.   Korekcijas koeficienta α1 noteikšana ( 10 )

Ap2.1.2. vienādojums

kur:

T

=

pievadītā gaisa absolūtā temperatūra;

ps

=

sausais atmosfēras spiediens kilopaskālos (kPa), t. i., kopējais barometriskais spiediens mīnus ūdens tvaika spiediens.

3.3.1.

Ap2.1.2. vienādojums ir piemērojams tikai tad, ja: 0,93 ≤ α1 ≤ 1,07 Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, testa ziņojumā precīzi norāda iegūto korekcijas vērtību un testa apstākļus (temperatūru un spiedienu).

▼M1

3.4.   Transmisijas mehāniskā lietderības korekcijas koeficienta α2 noteikšana

Ja:

▼B

3.4.1.

Ap2.1.3  tabula Katra transmisijas komponenta lietderības koeficients nj Veids Lietderība Vedzobrats Cilindriskais zobrata pārnesums 0,98 Spirālveida zobu zobrats 0,97 Koniskais zobrats 0,96 Ķēde Rullīšu ķēde 0,95 Klusā ķēde 0,98 Siksna Zobsiksna 0,95 V veida siksna 0,94 Hidrauliskais sajūgs vai konvertors Hidrauliskais sajūgs (1) (2) 0,92 Hidrauliskais konvertors (1) (2) 0,92 (1)   Testus drīkst veikt termostatējamās testēšanas kamerās, kurās atmosfēras stāvokli var kontrolēt. (2)   Ja nav bloķēts.

4.    Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas mērījumu pielaides

Motora maksimālajam griezes momentam un maksimālajai lietderīgajai jaudai, ko nosaka tehniskais dienests apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā, maksimālās pieļaujamās pielaides ir šādas.

Motora apgriezienu skaita pielaide, veicot maksimālā griezes momenta un lietderīgās jaudas mērījumus: ≤ 3 %.

---

2.2. papildinājums

Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas noteikšana L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem

1.    Maksimālās lietderīgās jaudas un maksimālā griezes momenta mērījumu precizitāte pie pilnas slodzes

2.    Maksimālā griezes momenta un maksimālās motora lietderīgās jaudas mērījumu testi

2.1.   Piederumi

2.1.1.   Uzstādāmie piederumi

Testa laikā piederumus, kas vajadzīgi motora darbināšanai paredzētajam izmantošanas nolūkam (kā norādīts Ap2.2.1. tabulā), ir iespējams izvietot testa stendā tādā stāvoklī, kas pēc iespējas vairāk atbilst tam, kādā tie atrastos, ja tos izmantotu paredzētajam nolūkam.

2.1.2.

Ap2.2.1. tabula Piederumi, kas uzstādāmi spēkiekārtas veiktspējas testa laikā, lai noteiktu griezes momentu un motora lietderīgo jaudu Nr. Piederumi Uzstādāmi griezes momenta un lietderīgās jaudas testēšanai 1 Gaisa ieplūdes sistēma — Ieplūdes kolektors — Gaisa filtrs — Ieplūdes trokšņa slāpētājs — Kartera emisiju kontroles sistēma — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 2 Ieplūdes kolektora sildītājs Ja uzstādīts sērijveidā: jā (ja iespējams, iestata vislabvēlīgākajā stāvoklī) 3 Izplūdes sistēma — Izplūdes kolektors — Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēma (sekundārā gaisa sistēma) (ja uzstādīta) — Cauruļu sistēma1 — Trokšņa slāpētājs1 — Izplūdes caurule1 — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 4 Karburators Ja uzstādīts sērijveidā: jā 5 Degvielas iesmidzināšanas sistēma — Priekšfiltrs — Filtrs — Degvielas padeves sūknis un augstspiediena sūknis, ja piemērojams — Augstspiediena līnijas — Smidzinātājs — Gaisa padeves vārsts2, ja uzstādīts — Degvielas spiediena/plūsmas regulētājierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 6 Maksimālā griešanās ātruma vai jaudas regulatori Ja uzstādīti sērijveidā: jā 7 Šķidruma dzesēšanas iekārta — Motora pārsegs — Radiators — Ventilators3 — Ventilatora slēgs — Ūdens sūknis — Termostats4 Ja uzstādīti sērijveidā: jā5 8 Gaisa dzesēšana — Dzesētājapvalks — Pūtējs6 — Dzesēšanas temperatūras regulētājierīce(-es) — Stenda papildu pūtējs Ja uzstādīti sērijveidā: jā 9 Elektroiekārtas Ja uzstādītas sērijveidā: jā6 10 Kompresors vai turbokompresors, ja uzstādīts — Kompresors, kuru darbina motors tiešā veidā vai izplūdes gāzes — Uzpūtes gaisa dzesētājs (1) — Dzesēšanas sūknis vai ventilators (motora darbināts) — Dzesēšanas plūsmas kontrolierīce (ja uzstādīta) Ja uzstādīti sērijveidā: jā 11 Piesārņojuma kontroles iekārtas7 Ja uzstādītas sērijveidā: jā 12 Eļļošanas sistēma — Eļļas padevējs — Eļļas dzesētājs, ja uzstādīts Ja uzstādīti sērijveidā: jā (1)   Uzpūtes gaisa dzesētus motorus testē ar uzpūtes gaisa dzesēšanu, izmantojot dzesēšanas šķidrumu vai gaisu, bet, ja izgatavotājs tā vēlas, dzesēšanas gaisa dzesētājus var aizstāt ar testa stendu. Jebkurā gadījumā jaudu pie katra apgriezienu skaita mēra ar to pašu motora gaisa spiediena kritumu pie uzpūtes gaisa dzesētāja testa stenda sistēmā, ko noteicis izgatavotājs visa transportlīdzekļa sistēmai.

2.1.3.

Demontējamie piederumi Konkrētus piederumus, kas ir vajadzīgi tikai paša transportlīdzekļa ekspluatācijai un kas var būt piemontēti motoram, uz testa veikšanas laiku demontē. Ja piederumus nevar demontēt, drīkst noteikt to bezslodzes režīmā patērēto jaudu un pievienot to izmērītajai motora lietderīgajai jaudai.

2.2.   Iestatīšanas nosacījumi

Nosacījumi, kas attiecas uz iestatījumiem testu laikā, lai noteiktu maksimālo griezes momentu un maksimālo lietderīgo jaudu, norādīti Ap2.1.2. tabulā.

2.3.   Testa apstākļi

2.3.1.

Maksimālā griezes momenta un lietderīgās jaudas testus veic ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu, motoram esot aprīkotam, kā norādīts Ap2.2.1. tabulā.

2.3.2.

Mērījums veic normālos, nemainīgos darbības apstākļos un nodrošina pietekamu gaisa padevi motoram. Motors ir iepriekš iebraukts saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem. Degkamerās drīkst būt nogulsnes, taču ierobežotos daudzumos.

2.3.3.

Izvēlētie testa apstākļi, piemēram, ieplūdes gaisa temperatūra, ir iespējami līdzīgi standartapstākļiem (sk. 3.2. punktu), lai samazinātu korekcijas koeficienta vērtību.

2.3.4.

Ja dzeses sistēma testa stendā atbilst minimālajiem atbilstīgas uzstādīšanas nosacījumiem, taču vienalga neļauj radīt atbilstošus dzesēšanas apstākļus, un līdz ar to nevar veikt mērījumus normālos, nemainīgos darbības apstākļos, drīkst izmantot 1. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.3.5.

Minimālie nosacījumi testa iekārtai un darbības joma testu veikšanai saskaņā ar 1. papildinājumu ir šādi: 2.3.5.1. v1 ir maksimālais transportlīdzekļa ātrums; v2 ir dzesējošā gaisa plūsmas maksimālais ātrums pie ventilatora izejas; Ø ir dzesējošā gaisa plūsmas šķērsgriezums. 2.3.5.2. Ja v2 ≥ v1 un Ø ≥ 0,25 m2, minimālie nosacījumi ir izpildīti. Ja darbības apstākļus stabilizēt nav iespējams, piemēro 1. papildinājumā aprakstīto metodi. 2.3.5.3. Ja v2 < v1 vai Ø < 0,25 m2: 2.3.5.3.1. ja darbības apstākļus stabilizēt ir iespējams, piemēro 3.3. punktā aprakstīto metodi; 2.3.5.3.2. ja darbības apstākļus stabilizēt nav iespējams: 2.3.5.3.2.1. ja v2 ≥ 120 km/h un Ø ≥ 0,25 m2, iekārta atbilst minimālajiem nosacījumiem un drīkst piemērot 1. papildinājumā aprakstīto metodi; 2.3.5.3.2.2. ja v2 ≥ 120 km/h vai Ø < 0,25 m2, iekārta neatbilst minimālajiem nosacījumiem un testa iekārtas dzeses sistēmu uzlabo. 2.3.5.3.2.3. Tomēr tādā gadījumā testu drīkst veikt, izmantojot 1. papildinājumā aprakstīto metodi, saņemot izgatavotāja un apstiprinātājiestādes apstiprinājumu.

2.3.6.

Motora ieplūdes (apkārtējā) gaisa temperatūru mēra ne vairāk kā 0,15 m pirms vietas, kur gaiss ieplūst gaisa filtrā, vai, ja gaisa filtrs netiek izmantots, 0,15 m pirms ieplūstošā gaisa piltuves. Termometrs vai termopāris ir aizsargāts pret starojuma siltumu un ir novietots tieši gaisa plūsmā. Tam nodrošina aizsardzību arī no saskares ar degvielu. Mērījumus veic pietiekami daudz vietās, lai iegūtu raksturīgu vidējo ieplūdes temperatūru.

2.3.7.

Datus nereģistrē, līdz griezes moments, ātrums un temperatūra vismaz 30 sekundes nav bijuši stingri nemainīgi.

2.3.8.

Darbības vai datu nolasījumu laikā motora apgriezienu skaits nedrīkst atšķirties no izvēlētā apgriezienu skaita par vairāk nekā ± 1 %vai ± 10 min–1, atkarībā no tā, kurš ir lielāks.

2.3.9.

Novēroto bremzēšanas slodzi un ieplūstošā gaisa temperatūru nosaka vienlaikus, un iegūtajai vērtībai jābūt divu secīgi veiktu stabilu ierakstu vidējam rādītājam. Bremzēšanas slodzes gadījumā šīs vērtības neatšķiras vairāk kā par 2 %.

2.3.10.

Dzesēšanas šķidruma temperatūru motora izplūdē uztur ± 5 K robežās no augšējās termostata kontrolētās temperatūras, ko nosaka izgatavotājs. Ja izgatavotājs nav noteicis temperatūru, tā ir 353,2 K ± 5 K. Attiecībā uz gaisdzeses motoru temperatūru izgatavotāja norādītajā vietā saglabā izgatavotāja standartapstākļos paredzētās maksimālās temperatūras + 0/– 20 K robežās.

2.3.11.

Degvielas temperatūru mēra pie ieplūdes karburatorā vai iesmidzināšanas sistēmā, un to saglabā izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.12.

Smēreļļas temperatūra, ko mēra eļļas savācējtvertnē vai pie eļļas dzesētāja izplūdes atveres, ja tāds ir uzstādīts, ir izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.13.

Izplūdes gāzu temperatūru mēra taisnā leņķī pret izplūdes atloku(-iem), kolektoru(-iem) vai sprauslu(-ām).

2.3.14.

Ja motora apgriezienu skaita un patēriņa mērīšanai izmanto automātiski palaižamu ierīci, mērījums ilgst vismaz 10 sekundes; ja mērierīce ir manuāli kontrolējama, mērījumu veic vismaz 20 sekundes.

2.3.15.

Testa degviela Izmantojamā testa degviela ir standartdegviela, kas minēta II pielikuma 2. papildinājumā.

2.3.16.

Ja nav iespējams izmantot standarta izplūdes trokšņa slāpētāju, šim testam izmanto ierīci, kas ir saderīga ar normāliem motora darbības apstākļiem un ko norādījis izgatavotājs. Laboratorijas testos, jo īpaši laikā, kad motors darbojas, izplūdes gāzu atsūkšanas ietaisē vietā, kur izplūdes sistēma ir savienota ar testa stendu, spiediens izplūdes gāzu atsūkšanas kanālā nedrīkst paaugstināties līdz vērtībai, kas no atmosfēras spiediena atšķiras vairāk par ± 740 Pa (7,4 mbar), ja vien izgatavotājs ar nodomu nav norādījis pretspiedienu, kas pastāv pirms testa; tādā gadījumā izmanto zemāko no abiem šiem spiedieniem.

2.4.   Testa procedūra

Mērījumus veic pie pietiekama skaita motora apgriezienu skaitu, lai precīzi noteiktu pilnu jaudas līkni starp izgatavotāja ieteikto mazāko un lielāko motora apgriezienu skaitu. Minētajā apgriezienu skaita diapazonā iekļauj apgriezienu skaitu, pie kāda motors sasniedz tā maksimālo griezes momentu un maksimālo jaudu. Katram apgriezienu skaitam nosaka vismaz divu stabilu mērījumu vidējo rādītāju.

2.5.   Reģistrējamie dati

Reģistrējamie dati ir noteikti testa ziņojuma veidnē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā.

3.    Jaudas un griezes momenta korekcijas koeficienti

3.1.   Koeficientu α1 un α2 definīcija

3.1.1.

Koeficienti α1 un α2 ir koeficienti, ar kuriem jāreizina izmērītais griezes moments un jauda, lai noteiktu motora griezes momentu un jaudu, ņemot vērā testos izmantoto transmisijas lietderības koeficientu (koeficientu α2), un lai minēto griezes momentu un jaudu iekļautu 3.2.1. punktā norādīto atmosfēras standartapstākļu robežās (koeficients α1). Jaudas korekcijas formula ir šāda: Ap2.2.1. vienādojums: kur: P0 = koriģētā jauda (t. i., jauda standartapstākļos kloķvārpstas galā); α1 = korekcijas koeficients atmosfēras standartapstākļiem; α2 = korekcijas koeficients transmisijas lietderībai; P = izmērītā jauda (novērotā jauda).

3.2.   Atmosfēras standartapstākļi

3.2.1.

Temperatūra: 298,2 K (25 °C)

3.2.2.

Sausais standarta spiediens (Pso): 99 kPa (990 mbar). Piezīme. Sausais standarta spiediens ir balstīts uz kopējo spiedienu 100 kPa un ūdens tvaiku spiedienu 1 kPa.

3.2.3.

Atmosfēras apstākļi testa laikā 3.2.3.1. Testa laikā atmosfēras apstākļi ir šāda diapazona robežās: 283,2 K < T < 318,2 K, kur T ir testa temperatūra (K).

3.3.   Korekcijas koeficienta α1 noteikšana8

Ap2.2.2. vienādojums:

kur:

T

=

pievadītā gaisa absolūtā temperatūra;

Ps

=

sausais atmosfēras spiediens kilopaskālos (kPa), t. i., kopējais barometriskais spiediens mīnus ūdens tvaika spiediens.

3.3.1.

Ap2.2.2. vienādojums ir piemērojams tikai tad, ja: Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, testa ziņojumā min iegūto korekcijas vērtību un skaidri norāda testa apstākļus (temperatūru un spiedienu).

3.4.   Transmisijas mehāniskās lietderības korekcijas koeficienta α2 noteikšana

Ja:

Ap2.2.2. vienādojums:

kur nt ir lietderības koeficients transmisijai, kas atrodas starp kloķvārpstu un mērījuma punktu.

Šo transmisijas lietderības koeficientu nt nosaka pēc visu transmisijas komponentu lietderības koeficientu nj reizinājuma:

Ap2.2.3. vienādojums:

3.4.1.

Ap2.1.3. tabula Katra transmisijas komponenta lietderības koeficients nj Veids Lietderība Vedzobrats Cilindriskais zobrata pārnesums 0,98 Spirālveida zobu zobrats 0,97 Koniskais zobrats 0,96 Ķēde Rullīšu ķēde 0,95 Klusā ķēde 0,98 Siksna Zobsiksna 0,95 V veida siksna 0,94 Hidrauliskais sajūgs vai konvertors Hidrauliskais sajūgs9 0,92 Hidrauliskais konvertors9 0,92

4.   Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas mērījumu pielaides

Motora maksimālajam griezes momentam un maksimālajai lietderīgajai jaudai, ko nosaka tehniskais dienests apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā, maksimālās pieļaujamās pielaides ir šādas.

Motora apgriezienu skaita pielaide, veicot maksimālā griezes momenta un lietderīgās jaudas mērījumus: ≤ 1,5 %

---

2.2.1. papildinājums

Maksimālā griezes momenta un motora maksimālās lietderīgās jaudas mērīšana saskaņā ar motora temperatūras mērīšanas metodi

1.    Testa apstākļi

---

2.3. papildinājums

Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas noteikšana L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoru

1.    Griezes momenta un jaudas mērījumu precizitāte pie pilnas slodzes

1.1.	Griezes moments: ±1 % izmērītā griezes momenta

1.2.	Motora apgriezienu skaits Mērījuma precizitāte ir ±1 % robežās no pilnas skalas vērtības. Motora apgriezienu skaitu vēlams mērīt ar automātiski sinhronizētu apgriezienu skaitītāju un hronometru (vai skaitītāju/taimeri).

1.3.	Degvielas patēriņš: ±1 % no izmērītā patēriņa.

1.4.	Degvielas temperatūra: ±2 K.

1.5.	Motorā ieplūstošā gaisa temperatūra: ±2 K.

1.6.	Barometriskais spiediens: ±100 Pa.

1.7.	Spiediens ieplūdes kolektorā ( 12 ): ±50 Pa.

1.8.	Spiediens transportlīdzekļa izplūdes caurulē: 200 Pa.

2.    Maksimālā griezes momenta un maksimālās motora lietderīgās jaudas mērījumu testi

2.1.   Piederumi

2.1.1.   Uzstādāmie piederumi

Testa laikā piederumus, kas vajadzīgi motora darbināšanai paredzētajam izmantošanas nolūkam (kā norādīts Ap2.3.1. tabulā), ir iespējams izvietot testa stendā tādā stāvoklī, kas pēc iespējas vairāk atbilst tam, kādā tie atrastos, ja tos izmantotu paredzētajam nolūkam.

2.1.2.

Ap2.3.1.  tabula. Piederumi, kas uzstādāmi spēkiekārtas veiktspējas testa laikā, lai noteiktu griezes momentu un motora lietderīgo jaudu Nr. Piederumi Uzstādāmi griezes momenta un lietderīgās jaudas testēšanai 1 Gaisa ieplūdes sistēma — Ieplūdes kolektors — Gaisa filtrs (1) — Ieplūdes trokšņa slāpētājs — Kartera emisiju kontroles sistēma — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 2 Ieplūdes kolektora sildītājs Ja uzstādīts sērijveidā: jā (ja iespējams, iestata vislabvēlīgākajā stāvoklī) 3 Izplūdes sistēma — Izplūdes gāzu attīrītājs — Izplūdes kolektors — Cauruļu sistēma (2) — Trokšņa slāpētājs (2) — Izplūdes caurule (2) — Izplūdes bremze (3) — Elektriskā vadības ierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 5 Degvielas iesmidzināšanas sistēma — Priekšfiltrs — Filtrs — Degvielas padeves sūknis (4) un augstspiediena sūknis, ja piemērojams — Augstspiediena līnijas — Smidzinātājs — Gaida ieplūdes vārsts (5), ja uzstādīts — Degvielas spiediena/plūsmas regulētājierīce, ja uzstādīta Ja uzstādīti sērijveidā: jā 6 Maksimālā griešanās ātruma vai jaudas regulatori (1) Ja uzstādīti sērijveidā: jā 7 Šķidruma dzesēšanas iekārta — Motora pārsegs — Pārsega ventilācijas atvere — Radiators — Ventilators (3) — Ventilatora slēgs — Ūdens sūknis — Termostats (4) Ja uzstādīti sērijveidā: jā (5) 8 Gaisa dzesēšana — Dzesētājapvalks — Pūtējs (6) (7) — Dzesēšanas temperatūras regulētājierīce(-es) — Stenda papildu pūtējs Ja uzstādīti sērijveidā: jā 9 Elektroiekārtas Ja uzstādītas sērijveidā: jā (8) 10 Kompresors vai turbokompresors, ja uzstādīts — Kompresors, kuru darbina motors tiešā veidā vai izplūdes gāzes — Uzpūtes gaisa dzesētājs (2) — Dzesēšanas sūknis vai ventilators (motora darbināts) — Dzesēšanas plūsmas kontrolierīce (ja uzstādīta) Ja uzstādīti sērijveidā: jā 11 Piesārņojuma kontroles iekārtas (7) Ja uzstādītas sērijveidā: jā 12 Eļļošanas sistēma — Eļļas padevējs — Eļļas dzesētājs, ja uzstādīts Ja uzstādīti sērijveidā: jā (1)   Uzstāda visu gaisa ieplūdes sistēmu, kā nepieciešams paredzētajam izmantojumam, — ja pastāv risks, ka tiks būtiski ietekmēta motora jauda; — divtaktu motoru gadījumā; — ja to pieprasa izgatavotājs. Citos gadījumos var izmantot līdzvērtīgu sistēmu, pārliecinoties, ka ieplūdes spiediens neatšķiras vairāk kā par 100 Pa no robežvērtības, ko izgatavotājs noteicis tīram gaisa filtram. (2)   Uzstāda visu izplūdes sistēmu, kā nepieciešams paredzētajam izmantojumam, — ja pastāv risks, ka tiks būtiski ietekmēta motora jauda; — divtaktu motoru gadījumā; — ja to pieprasa izgatavotājs. Citos gadījumos var uzstādīt līdzvērtīgu sistēmu ar noteikumu, ka spiediens, kas mērīts motora izplūdes sistēmas izejas punktā, neatšķiras no izgatavotāja noteiktā par vairāk nekā 1 000 Pa. Motora izplūdes sistēmas izejas punkts ir 150 mm uz leju no motorā uzstādītās izplūdes sistēmas daļas gala. (3)   Ja izplūdes bremze ir iebūvēta motorā, droseļvārstu fiksē pilnīgi atvērtā stāvoklī. (4)   Ja nepieciešams, degvielas padeves spiedienu var regulēt, lai reproducētu spiediena vērtības konkrētajā motora izmantojumā (jo īpaši, ja izmanto “degvielas atpakaļpadeves” sistēmu). (5)   Gaisa ieplūdes vārsts ir regulēšanas vārsts iesmidzināšanas sūkņa pneimatiskajam regulatoram. Regulatoram vai degvielas iesmidzināšanas ierīcei var būt uzstādītas ierīces, kas ietekmē iesmidzinātās degvielas daudzumu. (6)   Radiators, ventilators, ventilatora sprausla, ūdens sūknis un termostats testa stendā atrodas cik vien iespējams tādā pašā relatīvajā stāvoklī cits pret citu kā tad, ja tie būtu transportlīdzeklī. Ja kāds no tiem testa stendā atrodas stāvoklī, kas atšķiras no tā, ko tie ieņem transportlīdzeklī, to apraksta un atzīmē testa ziņojumā. Dzesēšanas šķidruma cirkulāciju rada tikai ar motora ūdens sūkni. Šķidruma dzesēšanu nodrošina vai nu motora radiators, vai ārējais kontūrs ar noteikumu, ka šā kontūra spiediena zudumi un spiediens sūkņa ieplūdē būtiski saglabājas tāds pats kā motora dzeses sistēmai. Ja ir iebūvētas radiatora žalūzijas, tās ir atvērtā pozīcijā. Ja ventilatoru, radiatoru un slēga sistēmu nevar ērti uzstādīt motoram, jaudu, ko absorbējis ventilators, kas uzstādīts pareizā pozīcijā attiecībā pret radiatoru un slēgu (ja to izmanto), nosaka pie apgriezienu skaita, kas atbilst motora jaudas mērījumiem izmantotajiem motora apgriezieniem, vai nu aprēķinot no standartparametriem, vai veicot praktiskus testus. Šo jaudu, kas koriģēta atbilstoši 4.2. punktā noteiktajiem atmosfēras standartapstākļiem, atņem no koriģētās jaudas. (7)   Ja ir iebūvēts atvienojams vai pakāpenisks ventilators vai pūtējs, testu veic ar atvienotu atvienojamo ventilatoru (vai pūtēju) vai noregulējot pakāpenisko ventilatoru vai pūtēju uz maksimālo caurplūdi. (8)   Minimālā ģeneratora jauda: ģeneratora jauda nav lielāka par to, kas nepieciešama to piederumu darbināšanai, kuri nepieciešami motora darbībai. Ja nepieciešams akumulatora savienojums, izmanto pilnīgi uzlādētu akumulatoru labā stāvoklī.

2.1.3.

Demontējamie piederumi Noteiktus transportlīdzekļa piederumus, kuri ir vajadzīgi tikai transportlīdzekļa darbībai un kurus var uzmontēt motoram, testa veikšanai noņem. Kā piemērs ir dots šāds papildināms uzskaitījums: — bremžu gaisa kompresors, — stūres pastiprinātāja kompresors, — balstiekārtas kompresors, — gaisa kondicionēšanas sistēma. Ja piederumus nav iespējams demontēt, drīkst noteikt to nenoslogotā režīmā patērēto jaudu un pievienot šo jaudu izmērītajai motora jaudai.

2.1.4.

Kompresijaizdedzes motoru iedarbināšanas piederumi Attiecībā uz kompresijaizdedzes motoru iedarbināšanas piederumiem ņem vērā šādus divus gadījumus: a) elektriskā iedarbināšana — uzstādīts ģenerators, kas vajadzības gadījumā apgādā piederumus, kuri obligāti nepieciešami motora darbībai; b) cits iedarbināšanas veids — ja ir citas elektriski vadāmas detaļas, kas obligāti nepieciešamas motora darbībai, uzstāda ģeneratoru šo detaļu piedziņai. Pretējā gadījumā to demontē. Jebkurā gadījumā sistēma, kas ražo un akumulē enerģiju, kura vajadzīga iedarbināšanai, tiek uzstādīta un darbināta nenoslogotā režīmā.

2.2.   Iestatīšanas nosacījumi

Nosacījumi, kas attiecas uz iestatījumiem testu laikā, lai noteiktu maksimālo griezes momentu un maksimālo lietderīgo jaudu, norādīti Ap2.3.2. tabulā.

2.3.   Testa apstākļi

2.3.1.

Maksimālā griezes momenta un lietderīgās jaudas testus veic ar pilnībā noslogota degvielas iesmidzināšanas sūkņa iestatījumu, motoram esot aprīkotam, kā norādīts Ap2.3.1. tabulā.

2.3.2.

Mērījums veic normālos, nemainīgos darbības apstākļos, un jābūt atbilstošai motora gaisa padevei. Motors ir iepriekš iebraukts saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem. Degkamerās drīkst būt nogulsnes, taču ierobežotos daudzumos.

2.3.3.

Izvēlētie testa apstākļi, piemēram, ieplūdes gaisa temperatūra, ir iespējami līdzīgi standartapstākļiem (sk. 3.2. punktu), lai samazinātu korekcijas koeficienta vērtību.

2.3.4.

Motora ieplūdes (apkārtējā) gaisa temperatūru mēra ne vairāk kā 0,15 m pirms vietas, kur gaiss ieplūst gaisa filtrā, vai, ja gaisa filtrs netiek izmantots, 0,15 m pirms ieplūstošā gaisa piltuves. Termometrs vai termopāris ir aizsargāts pret starojuma siltumu un ir novietots tieši gaisa plūsmā. Tam nodrošina aizsardzību arī no saskares ar degvielu. Mērījumus veic pietiekami daudz vietās, lai iegūtu raksturīgu vidējo ieplūdes temperatūru.

2.3.7.

Datus nereģistrē, līdz griezes moments, ātrums un temperatūra vismaz 30 sekundes nav bijuši stingri nemainīgi.

2.3.8.

Darbības vai datu nolasījumu laikā motora apgriezienu skaits nedrīkst atšķirties no izvēlētā apgriezienu skaita par vairāk nekā ±1 % vai ±10 min–1, atkarībā no tā, kurš ir lielāks.

2.3.9.

Novēroto bremzēšanas slodzi un ieplūstošā gaisa temperatūru nosaka vienlaikus, un iegūtā vērtība ir divu secīgu stabilu vērtību vidējais rādītājs. Bremzēšanas slodzes gadījumā šīs vērtības neatšķiras vairāk kā par 2 %.

2.3.10.

Dzesēšanas šķidruma temperatūru motora izplūdē uztur ±5 K robežās no augšējās termostata kontrolētās temperatūras, ko nosaka izgatavotājs. Ja izgatavotājs nav noteicis temperatūru, tā ir 353,2 K ± 5 K. Attiecībā uz gaisdzeses motoru temperatūru izgatavotāja norādītajā vietā saglabā izgatavotāja standartapstākļos paredzētās maksimālās temperatūras +0/-20 K robežās.

2.3.11.

Degvielas temperatūru mēra pie ieplūdes iesmidzināšanas sistēmā un to saglabā izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.12.

Smēreļļas temperatūra, ko mēra eļļas savācējtvertnē vai pie eļļas dzesētāja izplūdes atveres, ja tāds ir uzstādīts, ir izgatavotāja noteiktajās robežās.

2.3.13.

Izplūdes gāzu temperatūru mēra taisnā leņķī pret izplūdes atloku(-iem), kolektoru(-iem) vai sprauslu(-ām).

2.3.14.

Ja vajadzīgs, var izmantot regulēšanas palīgsistēmu, lai temperatūru saglabātu 2.3.10., 2.3.11. un 2.3.12. punktā norādītajās robežās.

2.3.15.

Ja motora apgriezienu skaita un patēriņa mērīšanai izmanto automātiski palaižamu ierīci, mērījums ilgst vismaz 10 sekundes; ja mērierīce ir manuāli kontrolējama, mērījumu veic vismaz 20 sekundes.

2.3.16.

Testa degviela Izmantojamā testa degviela ir standartdegviela, kas minēta II pielikuma 2. papildinājumā.

2.3.17.

Ja nav iespējams izmantot standarta izplūdes trokšņa slāpētāju, šim testam izmanto ierīci, kas ir saderīga ar normāliem motora darbības apstākļiem un ko norādījis izgatavotājs. Laboratorijas testos, jo īpaši laikā, kad motors darbojas, izplūdes gāzu atsūkšanas ietaisē vietā, kur izplūdes sistēma ir savienota ar testa stendu, spiediens izplūdes gāzu atsūkšanas kanālā nedrīkst paaugstināties līdz vērtībai, kas no atmosfēras spiediena atšķiras vairāk par ±740 Pa (7,4 mbar), ja vien izgatavotājs ar nodomu nav norādījis pretspiedienu, kas pastāv pirms testa; tādā gadījumā izmanto zemāko no abiem šiem spiedieniem.

2.4.   Testa procedūra

Mērījumus veic pie pietiekama skaita motora apgriezienu skaitu, lai precīzi noteiktu pilnu jaudas līkni starp izgatavotāja ieteikto mazāko un lielāko motora apgriezienu skaitu. Minētajā apgriezienu skaita diapazonā iekļauj apgriezienu skaitu, pie kāda motors sasniedz tā maksimālo griezes momentu un maksimālo jaudu. Katram apgriezienu skaitam nosaka vismaz divu stabilu mērījumu vidējo rādītāju.

2.5.   Dūmu rādītāja mērījums

Kompresijaizdedzes motoru gadījumā izplūdes gāzes pārbauda, kad veic testu attiecībā uz atbilstību II tipa testam noteiktajām prasībām.

2.6.   Reģistrējamie dati

Reģistrējamie dati ir noteikti testa ziņojuma veidnē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktā.

3.    Jaudas un griezes momenta korekcijas koeficienti

3.1.   Koeficientu αd un α2 definīcija

3.1.1.

Koeficienti αd un α2 ir koeficienti, ar kuriem jāreizina izmērītais griezes moments un jauda, lai noteiktu motora griezes momentu un jaudu, ņemot vērā testos izmantoto transmisijas lietderības koeficientu (koeficientu α2), un lai minēto griezes momentu un jaudu iekļautu 3.2.1. punktā norādīto atmosfēras standartapstākļu robežās (koeficients αd). Jaudas korekcijas formula ir šāda: Ap2.3.1. vienādojums kur: P0 = koriģētā jauda (t. i., jauda standartapstākļos kloķvārpstas galā); αd = korekcijas koeficients atmosfēras standartapstākļiem; α2 = korekcijas koeficients transmisijas lietderībai (sk. 2.2. papildinājuma 3.4. punktu); P = izmērītā jauda (novērotā jauda).

3.2.   Atmosfēras standartapstākļi

3.2.1.

Temperatūra: 298,2 K (25 °C)

3.2.2.

Sausais standarta spiediens (Pso): 99 kPa (990 mbar). Piezīme. Sausais standarta spiediens ir balstīts uz kopējo spiedienu 100 kPa un ūdens tvaiku spiedienu 1 kPa.

3.2.3.

Atmosfēras apstākļi testa laikā 3.2.3.1. Testa laikā atmosfēras apstākļi ir šāda diapazona robežās: 283,2 K < T < 318,2 K, 80 kPa ≤ ps ≤ 110 kPa, kur: T = testa temperatūra (K); Ps = sausais atmosfēras spiediens kilopaskālos (kPa), t. i., kopējais barometriskais spiediens mīnus ūdens tvaika spiediens.

3.3.   Korekcijas koeficienta αd noteikšana ( 13 )

Ap2.3.2. vienādojums

Kompresijaizdedzes motoru jaudas korekcijas koeficientu (αd) pie nemainīga degvielas plūsmas ātruma iegūst pēc šādas formulas:

kur:

fa

=

atmosfēras koeficients;

fm

=

katram motora tipam un regulēšanai raksturīgais parametrs.

3.3.1.   Atmosfēras koeficients fa

Šis koeficients norāda vides apstākļu (spiediena, temperatūras un mitruma) ietekmi uz motora ievilkto gaisu. Atmosfēras koeficienta formula katram motora tipam ir atšķirīga.

3.3.1.1.   Dabiskas un mehāniskas vilkmes motoriem:

Ap2.3.3. vienādojums

kur:

T

=

pievadītā gaisa absolūtā temperatūra (K);

ps

=

sausais atmosfēras spiediens kilopaskālos (kPa), t. i., kopējais barometriskais spiediens mīnus ūdens tvaika spiediens.

3.3.1.2.   Turbopūtes motori ar ieplūstošā gaisa dzesēšanu vai bez tās

Ap2.3.4. vienādojums

3.3.2.   Motora koeficients fm

fm ir šāda qc funkcija (koriģēta atbilstoši degvielas plūsmai):

Ap2.3.5. vienādojums

kur:

Ap2.3.6. vienādojums

kur:

q

=

degvielas plūsma miligramos uz ciklu uz kopējā darba tilpuma litru (mg/(litrs · cikls));

r

=

kompresora izplūdes un ieplūdes spiedienu attiecība (motoriem bez turbopūtes r = 1).

3.3.2.1.

Šī formula ir spēkā qc vērtībām intervālā starp 40 mg/(litri · cikls) un 65 mg/(litri · cikls), ieskaitot. Ja qc vērtības ir mazākas par 40 mg/(litrs · cikls), ņem nemainīgu fm vērtību, kas vienāda ar 0,3 (fm = 0,3). Ja qc vērtības ir lielākas par 65 mg/(litrs · cikls), ņem nemainīgu fm vērtību, kas vienāda ar 1,2 = (fm = 1,2) (sk. attēlu).

3.3.2.2.

Ap2.3.1.    attēls.

3.3.3.   Laboratorijā izpildāmie nosacījumi

Lai tests būtu derīgs, korekcijas koeficients αd ir tāds, ka:

0,9 αd ≤ 1,1.

Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, norāda iegūto koriģēto vērtību un testa ziņojumā ieraksta precīzus testa apstākļus (temperatūru un spiedienu).

4.   Maksimālā griezes momenta un maksimālās lietderīgās jaudas mērījumu pielaides

Piemēro pielaides, kas noteiktas 2.2. papildinājuma 4. punktā.

---

2.4. papildinājums

Maksimālā griezes momenta un maksimālās jaudas noteikšana L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hibrīdu spēkiekārtu

1.    Prasības

1.1.   Hibrīda spēkiekārta, kas ietver dzirksteļaizdedzes motoru

Hibrīdas iekšdedzes motora un elektromotora spēkiekārtas agregāta maksimālo griezes momentu un maksimālo kopējo jaudu mēra saskaņā ar 2.2. papildinājuma prasībām.

1.2.   Hibrīda spēkiekārta, kas ietver kompresijaizdedzes motoru

Hibrīdas iekšdedzes motora un elektromotora spēkiekārtas agregāta maksimālo griezes momentu un maksimālo kopējo jaudu mēra saskaņā ar 2.3. papildinājuma prasībām.

1.3.   Hibrīda spēkiekārta, kas ietver elektromotoru

Piemēro 1.1. vai 1.2. punktu un turklāt elektromotora maksimālo griezes momentu un maksimālo nepārtraukto nominālo jaudu mēra saskaņā ar 3. papildinājuma prasībām.

1.4.	Ja transportlīdzeklim izmantotā hibrīda tehnoloģija pieļauj darbības apstākļus vairākos hibrīda režīmos, tās pašas procedūras atkārto par katru režīmu un vislielāko izmērīto spēkiekārtas veiktspēju uzskata par spēkiekārtas veiktspējas testa procedūras galīgo rezultātu.

2.    Izgatavotāja pienākums

Transportlīdzekļa izgatavotājs nodrošina, ka testa iekārtas testa transportlīdzeklim, kas aprīkots ar hibrīdu spēkiekārtu, ļauj izmērīt maksimālo sasniedzamo kopējo griezes momentu un jaudu. Ikvienu sērijveidā uzstādītu ierīci, kas palielina spēkiekārtas veiktspēju transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma, maksimālā kopējā griezes momenta vai maksimālās kopējās jaudas izteiksmē, uzskata par manipulācijas ierīci.

---

3. papildinājums

Prasības attiecībā uz metodēm maksimālā griezes momenta un maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas mērīšanai pilnībā elektriskam spēkiekārtas tipam

1.    Prasības

---

4. papildinājums

Prasības attiecībā uz metodi maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas, izslēgšanās attāluma un maksimālā atbalsta koeficienta mērīšanai L1e kategorijas transportlīdzeklim, ko paredzēts darbināt ar pedāļiem un kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 3. panta 94. punkta b) apakšpunktā

1.    Darbības joma

2.    Atbrīvojums

L1e kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šā papildinājuma darbības joma, nepiemēro 1. papildinājuma prasības.

3    Testa procedūras un prasības

3.1.	Testa procedūra, lai izmērītu transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu, līdz kuram palīgmotors nodrošina pedāļu darbību Testa procedūru un mērījumus veic saskaņā ar 1. papildinājumu vai — alternatīvi — EN 15194:2009 4.2.6.2. punktu.

3.2.	Testa procedūra maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas mērīšanai Maksimālo nepārtraukto nominālo jaudu mēra saskaņā ar 3. papildinājumā izklāstīto procedūru.

3.3.

Testa procedūra izslēgšanās attāluma mērīšanai ▼M1 Pēc pedāļu mīšanas pārtraukšanas motora asistēšanas funkcija izslēdzas, transportlīdzeklim pārvietojoties ≤ 3 m. Testa transportlīdzekļa ātrums ir 90 % no maksimālā asistēšanas ātruma. Mērījumus veic saskaņā ar standartu EN 15194:2009. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar asistēšanas modulatoru, testa laikā to neiedarbina. ▼M1 —————

▼M1

3.4.

Testa procedūra maksimālā asistēšanas koeficienta mērīšanai 3.4.1. Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 278,2 K līdz 318,2 K. 3.4.2. Testa transportlīdzekli darbina tā attiecīgais spēkiekārtas akumulators. Šai testa procedūrai izmanto spēkiekārtas akumulatoru ar maksimālo jaudu. 3.4.3. Akumulatoru pilnībā uzlādē, izmantojot lādētāju, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs. ▼M1 3.4.4. Vienu testa stenda motoru pievieno testa transportlīdzekļa kloķim vai kloķa asij. Šis testa stenda kloķa motors imitē vadītāja braukšanas darbību un spēj attīstīt mainīgus apgriezienu skaitus un griezes momentus. Tas sasniedz griešanās frekvenci 90 apgr./min un maksimālo nepārtraukto nominālo griezes momentu 50 Nm. 3.4.5. Trumulim zem testa transportlīdzekļa aizmugurējā riteņa pievieno bremzi vai motoru, kas imitē transportlīdzekļa zudumus un inerci. 3.4.6. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar priekšējā riteņa piedziņas motoru, trumulim zem priekšējā riteņa pievieno papildu bremzi vai papildu motoru, tādējādi imitējot transportlīdzekļa zudumus un inerci. 3.4.7. Ja transportlīdzeklim ir maināms asistēšanas līmenis, jābūt iestatītam maksimālajam asistēšanas līmenim. 3.4.8. Testē šādus darbības punktus. Ap4.1. tabula. Darbības punkti maksimālā asistēšanas koeficienta testēšanai Darbības punkts Imitētā vadītāja ieejas jauda (+/–10 %), izteikta (W) Transportlīdzekļa mērķa ātrums () (+/- 10 %) izteikts (km/h) Vēlamais pedāļu mīšanas ātrums (), izteikts (apgr./min.) A 80 20 60 B 120 35 70 C 160 40 80 (1)   Ja transportlīdzekļa mērķa ātrumu nevar sasniegt, mērījumu veic pie maksimālā sasniegtā transportlīdzekļa ātruma. (2)   Izvēlas pārnesumu, kas visvairāk atbilst vajadzīgajam apgriezienu skaitam minūtē attiecībā uz konkrēto darbības punktu. 3.4.9. Maksimālo asistēšanas koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ap4.1. vienādojums: kur: Testa transportlīdzekļa motora mehānisko jaudu aprēķina no bremžu motoru mehānisko jaudu summas, atņemot no tās testa stenda kloķa motora mehānisko ieejas jaudu (W).

▼M1 —————

▼B

---

XI PIELIKUMS

Transportlīdzekļa spēkiekārtas saime attiecībā uz ekoloģisko raksturlielumu demonstrējumu testiem

1.    Ievads

1.1.

Lai atvieglotu izgatavotāju testa slogu, demonstrējot transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus, tos var sagrupēt kā transportlīdzekļa spēkiekārtas saimi. Izgatavotājs apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā izvēlas no šīs transportlīdzekļu grupas vienu vai vairākus cilmes transportlīdzekļus, ko izmanto, lai demonstrētu ekoloģiskos raksturlielumus I–VIII tipa testā. Cilmes transportlīdzekļi, ko izmanto, lai demonstrētu IX tipa testu attiecībā uz trokšņa līmeni, atbilst IX pielikuma 2. punktā minētajos ANO EEK noteikumos izklāstītajām prasībām.

1.2.

L kategorijas transportlīdzekli var turpināt uzskatīt par tādu, kas pieder pie tās pašas transportlīdzekļa spēkiekārtas saimes, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa variants, versija, spēkiekārta, piesārņojuma kontroles sistēma un OBD parametri, kas norādīti 11.1. tabulā, ir identiski vai saglabājas noteikto un deklarēto pielaižu robežās.

1.3.	Transportlīdzekļa un spēkiekārtas saimes piedēvēšana attiecībā uz vides testiem I–XIII tipa vides testiem izvēlas reprezentatīvu cilmes transportlīdzekli atbilstīgi robežām, kas noteiktas pēc 3. punktā paredzētajiem klasifikācijas kritērijiem.

2.    Definīcijas

3.    Klasificēšanas kritēriji

▼M1

3.1.   I, II, V, VII un VIII tipa tests (11.1. tabulā“X” nozīmē“piemērojams”).

▼B

3.2.   III un IV tipa tests (11.2. tabulā “X” nozīmē “piemērojams”).

5.    Tipa apstiprinājuma paplašināšana attiecībā uz IV tipa testu

5.1.

Tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmu, kura atbilst 5.3. punktā noteiktajiem iztvaikošanas emisiju kontroles ierīču saimes klasificēšanas kritērijiem. Kā cilmes transportlīdzekli testē sliktāko transportlīdzekli attiecībā uz šķērsgriezumu un cauruļu aptuveno garumu.

5.2.

Izgatavotājs var pieprasīt, lai tiek izmantota viena no turpmāk aprakstītajām pieejām, pamatojoties uz stratēģiju “sertifikācija pēc konstrukcijas”, lai paplašinātu apstiprinājumu attiecībā uz iztvaikošanas emisijām. 5.2.1   Pārņemšanas pieeja 5.2.1.1. Ja transportlīdzekļa izgatavotājs ir sertificējis vispārējas formas degvielas tvertni (“cilmes degvielas tvertne”), šos testa datus var izmantot, lai sertificētu “pēc konstrukcijas” jebkuru citu degvielas tvertni, ar nosacījumu, ka tās konstrukcijai ir tādi paši raksturlielumi attiecībā uz materiālu (ieskaitot tā piedevas), izgatavošanas metodi un sienu vidējo biezumu. 5.2.1.2. Ja degvielas tvertnes izgatavotājs ir sertificējis cilmes degvielas tvertnes materiālu (ieskaitot tā piedevas), pamatojoties uz pilnīgu caurlaidības testu, transportlīdzekļa izgatavotājs var izmantot šos testa datus, lai sertificētu savu degvielas tvertni pēc konstrukcijas, ar nosacījumu, ka tvertnes konstrukcijai ir tādi paši raksturlielumi attiecībā uz materiālu (ieskaitot tā piedevas), izgatavošanas metodi un sienu vidējo biezumu. 5.2.2.   Sliktākā gadījuma konfigurācijas pieeja Ja transportlīdzekļa izgatavotājs ir veiksmīgi veicis caurlaidības testu attiecībā uz sliktāko degvielas tvertnes konfigurāciju, šos testa datus var izmantot, lai sertificētu pēc konstrukcijas citas degvielas tvertnes, kas ir citādi līdzīgas to materiāla (ieskaitot tā piedevas), degvielas sūkņa plāksnes un tvertnes vāciņa/kakliņa ziņā. Sliktākā gadījuma konfigurācija ir degvielas tvertnes konstrukcija ar visplānākajām sienām vai vismazāko iekšējās virsmas platību.

---

XII PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļas grozījums

---

( 1 ) “Mērījumu procedūra divu riteņu motocikliem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes motoru, attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisijām, CO2 emisijām un degvielas patēriņu (ANO dokumenta atsauce ECE/TRANS/180/Add2e, 2005. gada 30. augusts)”, tostarp 1. grozījums (ANO EEK dokumenta atsauce ECE/TRANS/180a2a1e, 2008. gada 29. janvāris).

( 2 ) WMTC 2. posms ir tāds pats kā WMTC 1. posms, kas grozīts ar 2. papildinājuma 2. kļūdu labojumu (ECE/TRANS/180a2c2e, 2009. gada 9. septembris) un 1. grozījuma 1. kļūdu labojumu (ECE/TRANS/180a2a1c1e, 2009. gada 9. septembris).

( 3 ) Turklāt tiks ņemti vērā kļūdu labojumi un grozījumi, kas norādīti ietekmes uz vidi pētījumā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. pantā, kā arī kļūdu labojumi un grozījumi, ko ierosinājusi un pieņēmusi ANO 29. panta darba grupa kā nepārtrauktus uzlabojumus pasaules saskaņotajā testa ciklā L kategorijas transportlīdzekļiem.

( 4 ) OV L 326, 24.11.2006., 55. lpp.

( 5 ) OV L 42, 12.2.2014., 1. lpp.

( 6 ) Kā paredzēts šīs direktīvas redakcijā, kas piemērojama konkrētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam.

( 7 ) OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

( 8 ) G20 un G25 standartdegvielu vidējā vērtība 288,2 K (15 °C) temperatūrā.

( 9 ) OV L 317, 14.11.2012., 1. lpp.

( 10 ) Testus drīkst veikt termostatējamās testēšanas kamerās, kurās atmosfēras stāvokli var kontrolēt.

( 11 ) Griezes momenta mērierīce ir kalibrēta, lai ņemtu vērā berzes zudumus. Šī precizitāte drīkst būt ± 2 % mērījumiem, ko veic pie jaudas līmeņa, kurš nepārsniedz 50 % no maksimālās vērtības. Katrā ziņā maksimālā griezes momenta mērījumam tā būs ± 1 %.

( 12 ) Uzstāda visu gaisa ieplūdes sistēmu, kā nepieciešams paredzētajam izmantojumam,

( 13 ) Minimālā ģeneratora jauda: ģeneratora jauda nav lielāka par to, kas nepieciešama to piederumu darbināšanai, kuri nepieciešami motora darbībai. Ja nepieciešams akumulatora savienojums, izmanto pilnīgi uzlādētu akumulatoru labā stāvoklī.