1) konvencijas 18. panta 1. punktā vārdus "trim mēnešiem" aizstāj ar vārdiem "90 dienām";

2) konvencijas 20. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā vārdus "trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas" aizstāj ar vārdiem "90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā";

b) panta 2. punktā vārdus "trim mēnešiem" aizstāj ar vārdiem "90 dienām";

3) konvencijas 21. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā vārdus "trīs mēnešus sešu mēnešu laikā" aizstāj ar vārdiem "90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā";

b) 3. punktu svītro;

4) konvencijas 22. pantu aizstāj ar šādu:

5) 136. pantu svītro.

"iv) attiecīgajā 180 dienu laikposmā jau ir 90 dienas uzturējies dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;".

1) Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

2) Regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) tranzītā šķērsot vai plānoti uzturēties dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā;";

3) Regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) ja pēc konsulāta ieskatiem pamatotu iemeslu dēļ pieteikuma iesniedzējam izsniedz jaunu vīzu tajā pašā 180 dienu laikposmā, kurā viņš jau ir izmantojis vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu ar uzturēšanās termiņu 90 dienas.";

4) Regulas 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

"iv) attiecīgajā 180 dienu laikposmā jau ir 90 dienas uzturējies dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;";

5) Regulas (EK) Nr. 810/2009 VI, VII un XI pielikumus groza atbilstoši šīs regulas II pielikumam.

1) III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma B daļu aizstāj ar šādu:

"B1 daļa: "nav nepieciešama vīza";

B2 daļa: "visas pases".

b) pielikuma C daļā starp zīmēm "ES, EEZ, CH" un zīmēm "VISAS PASES" iekļauj šādas zīmes:

2) IV pielikuma 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"3. Ja ieceļo un izceļo trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga vīza, spiedogu parasti iespiež lapā, kas atrodas pretī lapai, kur ir vīza.";

3) V pielikumā B daļā Ieceļošanas atteikuma pie robežas standartveidlapas F) punktu aizstāj ar šādu:

4) VI pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1. punktu groza šādi:

i) 1.1. punktā iekļauj šādu:

1.1.4.1. Dalībvalstis var slēgt vai paturēt spēkā divpusējus nolīgumus ar kaimiņos esošām trešām valstīm attiecībā uz kopīgu robežšķērsošanas vietu izveidi, kurās dalībvalsts robežsargi un trešās valsts robežsargi saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem otras puses teritorijā vienu pēc otras veic ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes. Kopīgās robežšķērsošanas vietas var atrasties vai nu dalībvalsts teritorijā, vai arī trešās valsts teritorijā.

1.1.4.2. Kopīgās robežšķērsošanas vietas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā: Divpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido kopīgas robežšķērsošanas vietas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, iekļauj atļauju trešās valsts robežsargiem veikt savus uzdevumus dalībvalstī, ievērojot šādus principus:

a) Starptautiskā aizsardzība. Trešās valsts valstspiederīgajam, kas lūdz starptautisku aizsardzību dalībvalsts teritorijā, nodrošina piekļuvi attiecīgās dalībvalsts procedūrām saskaņā ar Savienības acquis patvēruma jomā.

b) Personas aizturēšana vai īpašuma atsavināšana. Ja trešās valsts robežsargiem kļūst zināmi fakti, kas pamato personas aizturēšanu vai apsardzības piemērošanu šai personai, vai īpašuma atsavināšanu, viņi par šiem faktiem informē dalībvalsts iestādes un dalībvalsts iestādes nodrošina attiecīgus pēcpasākumus saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības.

c) Personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām un ieceļo Savienības teritorijā. Trešās valsts robežsargi nedrīkst kavēt personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, ieceļot Savienības teritorijā. Ja ir iemesli, uz kuru pamata var liegt izceļot no attiecīgās trešās valsts, trešās valsts robežsargi par šiem iemesliem informē dalībvalsts iestādes un dalībvalsts iestādes nodrošina attiecīgus pēcpasākumus saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām.

1.1.4.3. Kopīgās robežšķērsošanas vietas, kas atrodas trešās valsts teritorijā: Divpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido kopīgas robežšķērsošanas vietas, kas atrodas trešās valsts teritorijā, iekļauj atļauju dalībvalsts robežsargiem veikt savus uzdevumus trešā valstī. Šīs regulas nolūkos tiek uzskatīts, ka visas pārbaudes, kuras dalībvalstu robežsargi veic kopīgā robežšķērsošanas vietā, kas atrodas trešās valsts teritorijā, tiek veiktas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstu robežsargi savus uzdevumus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 un ievērojot šādus principus.

a) Starptautiskā aizsardzība. Trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir izgājis izceļošanas kontroli, kuru veic trešās valsts robežsargi, un pēc tam dalībvalsts robežsargiem, kas atrodas trešajā valstī, lūdz starptautisko aizsardzību, nodrošina piekļuvi attiecīgajām dalībvalstu procedūrām saskaņā ar Savienības acquis patvēruma jomā. Trešās valsts iestādes akceptē attiecīgās personas pārvietošanu uz dalībvalsts teritoriju.

b) Personas aizturēšana vai īpašuma atsavināšana. Ja dalībvalsts robežsargiem kļūst zināmi fakti, kas pamato personas aizturēšanu vai apsardzības piemērošanu šai personai, vai īpašuma atsavināšanu, viņi rīkojas saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām. Trešās valsts iestādes akceptē attiecīgās personas vai objekta pārvietošanu uz dalībvalsts teritoriju.

c) Piekļuve IT sistēmām. Dalībvalstu robežsargi var izmantot informācijas sistēmas, ar ko apstrādā personas datus saskaņā ar 7. pantu. Dalībvalstīm ir atļauts ieviest tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, tostarp trešās valsts iestāžu piekļuvi.

1.1.4.4. Pirms tiek noslēgti vai grozīti jebkādi divpusēji nolīgumi par kopīgām robežšķērsošanas vietām ar trešajām kaimiņvalstīm, attiecīgā dalībvalsts apspriežas ar Komisiju par nolīguma saderību ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem. Par jau spēkā esošiem divpusējiem nolīgumiem ziņo Komisijai līdz 2014. gada 20. janvāris.

ii) pielikuma 1.2. punktā 1.2.1. un 1.2.2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.2.1. Vilcienos, kas šķērso ārējās robežas, arī preču vilcienos vai tukšos vilcienos, veic gan vilcienu pasažieru, gan personāla pārbaudes. Dalībvalstis var slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus par to, kā veikt šīs pārbaudes, ievērojot 1.1.4. punktā izklāstītos principus. Šīs pārbaudes veic vienā no šīm vietām:

— pirmajā pienākšanas stacijā vai pēdējā atiešanas stacijā dalībvalsts teritorijā,

— vilcienā, tranzīta laikā no pēdējās atiešanas stacijas trešā valstī līdz pirmajai pienākšanas stacijai dalībvalsts teritorijā vai otrādi,

— pēdējā atiešanas stacijā vai pirmajā pienākšanas stacijā trešās valsts teritorijā.

1.2.2. Turklāt, lai sekmētu ātrgaitas pasažieru vilcienu satiksmes plūsmas, dalībvalstis, kuru teritorijā vilcieni iebrauc no trešām valstīm, savstarpēji vienojoties ar attiecīgām trešām valstīm, var arī pieņemt lēmumu, ievērojot1.1.4. punktā izklāstītos principus, personu ieceļošanas pārbaudes vilcienos no trešām valstīm veikt vienā no šīm vietām:

— trešās valsts stacijās, kur personas iekāpj vilcienā,

— stacijās dalībvalstu teritorijā, kur personas izkāpj no vilciena,

— vilcienos tranzīta laikā starp stacijām trešās valsts teritorijā un stacijām dalībvalstu teritorijā ar noteikumu, ka personas paliek vilcienā.";

b) pielikuma 3.1. punktu aizstāj ar šādu:

3.1.1. Pārbaudes uz kuģiem veic ienākšanas vai iziešanas ostā vai šim nolūkam paredzētā vietā, kas atrodas kuģa tiešā tuvumā, vai uz kuģa teritoriālajos ūdeņos, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā. Dalībvalstis var slēgt nolīgumus, saskaņā ar kuriem pārbaudes var veikt arī braucienu laikā vai kādas trešās valsts teritorijā, kad kuģis ienāk ostā vai iziet no tās, ievērojot 1.1.4. punktā noteiktos principus.

3.1.2. Kapteinis, kuģa aģents vai cita persona, kuru pienācīgi pilnvarojis kapteinis vai kura ir oficiāli apstiprināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā (abos gadījumos turpmāk "kapteinis"), sastāda apkalpes un visu pasažieru sarakstu, iekļaujot informāciju, kas tiek prasīta Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 5. veidlapā (apkalpes saraksts) un 6. veidlapā (pasažieru saraksts), kā arī attiecīgā gadījumā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurus:

— vēlākais divdesmit četras stundas pirms ierašanās ostā vai

— ne vēlāk kā brīdī, kad kuģis izbrauc no iepriekšējās ostas, ja reisa laiks ir mazāks par 24 stundām, vai

— tiklīdz šī informācija ir pieejama, ja ierašanās osta nav zināma vai mainās reisa laikā.

3.1.3. Saņemšanas apstiprinājumu (parakstītu saraksta(u) kopiju vai elektronisku saņemšanas apstiprinājumu) robežsargi vai 3.1.2. punktā minētās iestādes atdod kapteinim, kas to pēc pieprasījuma uzrāda, kad kuģis ir ostā.

3.1.4. Kapteinis tūlīt ziņo kompetentajai iestādei par jebkādām apkalpes sastāva vai pasažieru skaita izmaiņām.

3.1.5. Kapteinis laikus un saskaņā ar attiecīgā ostā spēkā esošiem noteikumiem paziņo kompetentajai iestādei par kuģa iziešanu.";

c) pielikuma 3.2. punktu groza šādi:

i) pielikuma 3.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

"3.2.1. Tiklīdz ir izstrādāts kruīza maršruts un programma un ne vēlāk kā 3.1.2. punktā noteiktajā termiņā, kruīza kuģa kapteinis nosūta tos kompetentajai iestādei.";

ii) pielikuma 3.2.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

iii) pielikuma 3.2.3. punkta a) un b) apakšpunktā atsauci uz "3.2.4. punktu" aizstāj ar atsauci uz "3.1.2. punktu";

iv) pielikuma 3.2.3. punkta e) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

v) pielikuma 3.2.4. punktu svītro;

vi) pielikuma 3.2.9. punkta otro daļu svītro;

vii) pielikuma 3.2.10. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

"i) pielikuma 3.1.2. punktu (pienākums iesniegt pasažieru un apkalpes sarakstus) nepiemēro. Ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām ( *2 ), jāsastāda uz kuģa esošo personu saraksts, kapteinis ne vēlāk kā trīsdesmit minūtes pēc izbraukšanas no trešās valsts ostas nosūta šā saraksta kopiju tās ostas kompetentajai iestādei, kas ir ierašanās osta dalībvalstu teritorijā.

viii) pievieno šādu punktu:

"3.2.11. Ja prāmis, kas ierodas no trešās valsts ar vairāk nekā vienu pieturu dalībvalstu teritorijā, uzņem pasažierus tikai atlikušajam brauciena posmam pa šo teritoriju, šiem pasažieriem izceļošanas pārbaudi veic izbraukšanas ostā, bet ieceļošanas pārbaudi – iebraukšanas ostā.

ix) pievieno šādu 3.2.12. punktu ar nosaukumu:

3.2.12. Atkāpjoties no 7. panta, robežpārbaudes neveic kuģiem, kas veic kravas pārvadājumus starp noteiktām divām vai vairākām ostām dalībvalstu teritorijā un kas nepiestāj ostās ārpus dalībvalstu teritorijas, un kas pārvadā preces.

5) VII pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 3. punktā 3.1. un 3.2. punktu aizstāj ar šādu:

b) pielikuma 6. punktā pievieno šādus punktus:

"6.4. Dalībvalstis izveido valstu kontaktpunktus apspriešanās par nepilngadīgajiem veikšanai un par to informē Komisiju. Komisija dara dalībvalstīm pieejamu šo valstu kontaktpunktu sarakstu.

6.5. Ja rodas šaubas par kādu no apstākļiem, kas izklāstīti 6.1. līdz 6.3. punktā, robežsargi izmanto valstu kontaktpunktus apspriešanās par nepilngadīgajiem veikšanai."

c) pielikumā pievieno šādus punktus:

6) VIII pielikumā standartveidlapu groza šādi:

a) vārdus "ieceļošanas spiedoga" aizstāj ar vārdiem "ieceļošanas vai izceļošanas spiedoga";

b) vārdu "ieceļojis(-usi)" aizstāj ar vārdiem "ieceļojis(-usi) vai izceļojis(-usi)".

1) VI pielikumā norādītajā "Standartveidlapā paziņojumam par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu un tā pamatojumam" 4. punktu aizstāj ar šādu:

2) VII pielikuma 4. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

3) XI pielikuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: