This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R0153-20221129
Commission Delegated Regulation (EU) No 153/2013 of 19 December 2012 supplementing Regulation (EU) No 648/2012 of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards on requirements for central counterparties (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02013R0153 — LV — 29.11.2022 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 153/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 052, 23.2.2013., 41. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/822 (2016. gada 21. aprīlis), |
L 137 |
1 |
26.5.2016 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2311 (2022. gada 21. oktobris), |
L 307 |
31 |
28.11.2022 |
Labota ar:
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 153/2013
(2012. gada 19. decembris),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
“bāzes risks” ir risks, ko rada nepilnīgi korelējoša dinamika starp diviem vai vairākiem aktīviem vai līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti;
“ticamības intervāls” ir riska darījumu procentuālais apjoms katram finanšu instrumentam, kam veikta tīrvērte, konkrētā atskaites (lookback) periodā, kas centrālajam darījumu partnerim ir jāsedz noteikta likvidācijas perioda laikā;
“ienākums no īpašumtiesībām” ir labums, kas izriet no tiešām īpašumtiesībām uz fizisku preci, un to ietekmē gan tirgus apstākļi, gan tādi faktori kā fiziskas uzglabāšanas izmaksas;
“maržas” ir maržas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantā. Tās var būt arī sākotnējās maržas un mainīgās maržas;
“sākotnējās maržas” ir maržas, ko centrālais darījumu partneris iekasē, lai segtu iespējamos turpmākos riska darījumus ar tīrvērtes dalībniekiem, kas veikuši maržu iemaksu, un – attiecīgā gadījumā – ar sadarbspējīgiem centrālajiem darījumu partneriem, intervālā starp pēdējo maržas iekasēšanu un pozīciju likvidāciju pēc kāda tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai sadarbspējīga centrālā darījumu partnera saistību neizpildes;
“mainīgās maržas” ir maržas, kas iekasētas vai izmaksātas, ņemot vērā esošos no faktiskajām tirgus cenas izmaiņām izrietošos riska darījumus;
“pēkšņas saistību neizpildes risks” ir risks, ka partneris vai emitents pēkšņi neizpildīs saistības, pirms tirgum būs bijis laiks ņemt vērā tā paaugstināto saistību neizpildes risku;
“likvidācijas periods” ir laikposms, ko izmanto, lai aprēķinātu maržas, kas saskaņā ar centrālā darījumu partnera novērtējumu ir vajadzīgas, lai pārvaldītu savu riska darījumu apjomu ar dalībnieku, kas nepilda saistības, un kura laikā centrālais darījumu partneris ir pakļauts tirgus riskam, kas saistīts ar saistību nepildītāja pozīciju pārvaldību;
“atskaites periods” (lookback period) ir laikposms vēsturiskā svārstīguma aprēķināšanai;
“testēšanas izņēmums” ir testa rezultāts, kas liecina par to, ka centrālā darījumu partnera modelis vai likviditātes riska pārvaldības sistēma nav nodrošinājusi paredzēto seguma līmeni;
“korelācijas risks” ir risks, kas izriet no riska darījumiem ar partneri vai emitentu, ja šā partnera sniegtais vai emitenta emitētais nodrošinājums cieši korelē ar tā kredītrisku.
II
NODAĻA
TREŠO VALSTU CENTRĀLO DARĪJUMU PARTNERU ATZĪŠANA
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pants)
2. pants
Informācija, kas jāsniedz EVTI centrālā darījumu partnera atzīšanai
Trešā valstī reģistrēta centrālā darījumu partnera iesniegtajā pieteikumā par atzīšanu ir iekļauta vismaz šāda informācija:
juridiskās personas pilns nosaukums;
akcionāri vai dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība;
to dalībvalstu saraksts, kurās tas plāno sniegt pakalpojumus;
finanšu instrumentu kategorijas, kurām tiek veikta tīrvērte;
informācija, kas iekļaujama EVTI tīmekļa vietnē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 88. panta 1. punkta e) apakšpunktu;
ziņas par tā finanšu resursiem, formu, to uzturēšanas metodēm un to nodrošināšanas pasākumiem, tostarp saistību neizpildes pārvaldības procedūrām;
ziņas par maržu un saistību neizpildes fonda aprēķināšanas metodoloģiju;
saraksts ar atbilstīgiem nodrošinājumiem;
vērtību, kurām centrālais darījumu partneris – pieteikuma iesniedzējs veicis tīrvērti, sadalījums (ja nepieciešams, potenciālais) pa tām Savienības dalībvalsts valūtām, kurās centrālais darījumu partneris veicis tīrvērti;
gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma veikto stresa testu un atpakaļejošu pārbaužu rezultāti;
tā noteikumi un iekšējās procedūras ar pierādījumiem par pilnīgu atbilstību attiecīgajā trešā valstī piemērojamajām prasībām;
ziņas par jebkādu ārpakalpojumu piesaisti;
ziņas par nošķiršanas pasākumiem un attiecīgo juridisko stabilitāti un izpildāmību;
ziņas par centrālā darījumu partnera pieejas prasībām un nosacījumiem attiecībā uz dalības apturēšanu un izbeigšanu;
ziņas par jebkuru vienošanos par sadarbspēju, tostarp trešās valsts kompetentajai iestādei sniegtā informācija, lai tā varētu novērtēt vienošanos.
III
NODAĻA
ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 26. pants)
3. pants
Pārvaldības sistēma
Būtiskākie komponenti centrālā darījumu partnera pārvaldības sistēmā, kas nosaka tā organizatorisko struktūru, kā arī skaidri noteiktu un labi dokumentētu politiku, procedūras un procesus, saskaņā ar kuriem darbojas valde un augstākā vadība, ir šādi:
valdes un jebkādu valdes komiteju sastāvs, uzdevumi un pienākumi;
vadības uzdevumi un pienākumi;
augstākās vadības struktūra;
ziņošanas kārtība starp augstāko vadību un valdi;
valdes locekļu un augstākās vadības iecelšanas kārtība;
riska pārvaldības, atbilstības un iekšējās kontroles funkciju izstrāde;
procesi, lai nodrošinātu pārskatatbildību pret ieinteresētajām personām.
4. pants
Riska pārvaldības un iekšējās kontroles mehānismi
5. pants
Atbilstības politika un procedūras
Centrālā darījumu partnera noteikumus, procedūras un līgumiskās vienošanās reģistrē rakstveidā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Šie noteikumi, procedūras un līgumiskās vienošanās un jebkādi pievienotie materiāli ir precīzi, aktuāli un viegli pieejami kompetentajai iestādei, tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī klientiem.
Centrālais darījumu partneris nosaka un analizē to, cik stabili ir centrālā darījumu partnera noteikumi, procedūras un līgumiskās vienošanās. Ja nepieciešams, šīs analīzes veikšanai tiek lūgti neatkarīgi juridiskie atzinumi. Centrālajam darījumu partnerim ir spēkā procedūra, saskaņā ar kuru ierosina un īsteno izmaiņas tā noteikumos un procedūrās un pirms jebkādu būtisku izmaiņu īstenošanas apspriežas ar visiem attiecīgajiem tīrvērtes dalībniekiem un iesniedz ierosinātās izmaiņas kompetentajai iestādei.
Centrālā darījumu partnera noteikumos un procedūrās skaidri norāda tos tiesību aktus, kurus ir paredzēts piemērot katram centrālā darījumu partnera darbību un operāciju aspektam.
6. pants
Atbilstības nodrošināšanas funkcija
Savas atbilstības nodrošināšanas funkcijas izveidē centrālais darījumu partneris ņem vērā savas uzņēmējdarbības specifiku, apjomu un sarežģītību, kā arī šīs uzņēmējdarbības gaitā sniegto pakalpojumu un veikto darbību specifiku un klāstu.
Galvenajam atbilstības nodrošināšanas inspektoram ir vismaz šādi pienākumi:
uzraudzīt un pastāvīgi izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem, kas tiek veikti atbilstīgi 5. panta 4. punktam, un darbībām, kas veiktas, lai novērstu jebkādas nepilnības centrālā darījumu partnera saistību pildīšanā;
administrēt atbilstības nodrošināšanas politiku un procedūras, ko izveidojusi augstākā vadība un valde;
sniegt padomus un palīdzēt par centrālā darījumu partnera pakalpojumu un darbību veikšanu atbildīgajām personām nodrošināt centrālā darījumu partnera saistību izpildi atbilstīgi šai regulai, Regulai (ES) Nr. 648/2012 un Īstenošanas regulai (ES) Nr. 1249/2012 un attiecīgos gadījumos citām regulējošām prasībām;
regulāri ziņot valdei par to, kā centrālais darījumu partneris un tā darbinieki nodrošina atbilstību šai regulai, Regulai (ES) Nr. 648/2012 un Īstenošanas regulai (ES) Nr. 1249/2012;
izveidot procedūras, lai efektīvi novērstu nepilnības atbilstības nodrošināšanā;
nodrošināt, lai personas, kas iesaistītas atbilstības nodrošināšanas funkcijas veikšanā, nebūtu iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, kuras tās uzrauga, un ka šādu personu interešu konflikti tiek pienācīgi atklāti un novērsti.
7. pants
Organizatoriskā struktūra un ziņošanas kārtības nodalīšana
Valde uzņemas vismaz šādus pienākumus:
noteikt centrālajam darījumu partnerim skaidrus mērķus un stratēģijas;
efektīvi uzraudzīt augstāko vadību;
izveidot piemērotu atalgojuma politiku;
izveidot un pārraudzīt riska pārvaldības funkciju;
pārraudzīt atbilstības nodrošināšanas funkciju un iekšējās kontroles funkciju;
pārraudzīt ārpakalpojumu piesaisti;
pārraudzīt atbilstību visiem šīs regulas, Regulas (ES) Nr. 648/2012 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1249/2012 noteikumiem un visām pārējām normatīvajām un uzraudzības prasībām;
nodrošināt pārskatatbildību pret akcionāriem vai īpašniekiem un darbiniekiem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām.
Augstākajai vadībai ir vismaz šādi pienākumi:
nodrošināt centrālā darījumu partnera darbību atbilstību tā mērķiem un stratēģijai, kā to noteikusi valde;
izstrādāt un ieviest atbilstības nodrošināšanas un iekšējās kontroles procedūras, kas veicina centrālā darījumu partnera mērķu sasniegšanu;
regulāri pārskatīt un testēt iekšējās kontroles procedūras;
nodrošināt, lai pietiekami resursi būtu atvēlēti riska pārvaldībai un atbilstības nodrošināšanai;
aktīvi iesaistīties riska kontroles procesā;
nodrošināt, lai tiktu pienācīgi novērsti riski, kas apdraud centrālo darījumu partneri saistībā ar tā veiktajām tīrvērtes darbībām un ar tīrvērti saistītām darbībām.
8. pants
Atalgojuma politika
9. pants
Informācijas tehnoloģiju sistēmas
Informācijas tehnoloģiju arhitektūra ir labi dokumentēta. Sistēmas ir atbilstīgas centrālā darījumu partnera darbības vajadzībām un to apdraudošajiem riskiem, noturīgas, tostarp saspringtos tirgus apstākļos, un elastīgas, lai nepieciešamības gadījumā spētu apstrādāt papildu informāciju. Centrālais darījumu partneris nodrošina procedūras un jaudas plānošanu, kā arī pietiekamu rezerves jaudu, lai sistēma varētu apstrādāt visus atlikušos darījumus pirms dienas beigām būtisku darbības traucējumu apstākļos. Centrālais darījumu partneris nodrošina procedūras jaunu tehnoloģiju ieviešanai, tostarp skaidrus plānus iepriekšējās situācijas atjaunošanai.
Informācijas drošības sistēmā ietilpst vismaz šādi elementi:
pārbaudes par piekļuvi sistēmai;
pietiekama aizsardzība pret ielaušanos sistēmā un datu ļaunprātīgu izmantošanu;
īpašas ierīces, lai saglabātu datu autentiskumu un integritāti, tostarp kriptogrāfijas tehnika;
uzticami tīkli un procedūras precīzas un tūlītējas datu pārraides nodrošināšanai bez būtiskiem traucējumiem;
revīzijas informācijas uzskaites dati.
10. pants
Informācijas atklāšana
Centrālais darījumu partneris bez maksas dara publiski pieejamu šādu informāciju:
informāciju par savu pārvaldības sistēmu, tostarp:
savu organizatorisko struktūru, kā arī galvenajiem mērķiem un stratēģijām;
atalgojuma politikas pamatelementiem;
būtiskāko finanšu informāciju, tostarp tā jaunākos revidētos finanšu pārskatus;
informāciju par saviem noteikumiem, tostarp šādu informāciju:
saistību neizpildes pārvaldības procedūras, procedūras un papildinošus dokumentus;
būtisku informāciju par darbības nepārtrauktību;
informāciju par centrālā darījumu partnera riska pārvaldības sistēmām, metodēm un rezultātiem atbilstīgi XII nodaļai;
visu būtisko informāciju par to struktūru un darbībām, kā arī par tīrvērtes dalībnieku un klientu tiesībām un pienākumiem, kas vajadzīgi, lai tiem būtu iespējams skaidri noteikt un pilnībā izprast riskus un izmaksas, kas saistīti ar centrālā darījumu partnera pakalpojumu izmantošanu;
centrālā darījumu partnera konkrētā brīža tīrvērtes pakalpojumus, tostarp sīku informāciju par katru pakalpojumu;
centrālā darījumu partnera riska pārvaldības sistēmas, metodes un rezultātus, tostarp informāciju par finanšu resursiem, ieguldījumu politiku, cenu datu avotiem un modeļiem, ko tas izmanto maržu aprēķināšanā;
tiesību aktus un noteikumus, kas reglamentē:
pieeju centrālajam darījumu partnerim;
līgumus, ko centrālais darījumu partneris noslēdzis ar tīrvērtes dalībniekiem un, ja iespējams, ar klientiem;
līgumus, kurus centrālais darījumu partneris pieņem tīrvērtes veikšanai;
jebkādas vienošanās par sadarbspēju;
nodrošinājuma un saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanu, tostarp pozīciju un nodrošinājuma likvidāciju un to, cik lielā mērā nodrošinājums ir aizsargāts pret trešo pušu prasījumiem;
informāciju par atbilstīgu nodrošinājumu un piemērojamiem atskaitījumiem;
sarakstu ar visiem konkrētā brīža tīrvērtes dalībniekiem, tostarp tīrvērtes dalībniekiem piemērojamos kritērijus attiecībā uz dalības iegūšanu, apturēšanu un izbeigšanu.
Ja kompetentā iestāde piekrīt centrālajam darījumu partnerim, ka jebkāda šā punkta b) vai c) apakšpunktā minētā informācija var apdraudēt komercnoslēpumu vai centrālā darījumu partnera drošumu un stabilitāti, centrālais darījumu partneris var nolemt atklāt šo informāciju tādā veidā, kas novērš vai mazina šos riskus, vai arī neizpaust šo informāciju.
11. pants
Iekšējā revīzija
Centrālais darījumu partneris izveido un uztur iekšējās revīzijas funkciju, kas ir nošķirta un neatkarīga no pārējām centrālā darījumu partnera funkcijām un darbībām un kurai ir šādi uzdevumi:
izveidot, īstenot un uzturēt revīzijas plānu, lai pārbaudītu un novērtētu centrālā darījumu partnera sistēmu, iekšējās kontroles mehānismu un pārvaldības sistēmas atbilstību un efektivitāti;
sniegt ieteikumus, pamatojoties uz tā darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) apakšpunktu;
pārbaudīt šo ieteikumu izpildi;
ziņot valdei par iekšējās revīzijas jautājumiem.
IV
NODAĻA
UZSKAITES DATI
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pants)
12. pants
Vispārīgas prasības
Centrālais darījumu partneris reģistrētos datus glabā uz pastāvīga informācijas nesēja tā, lai informāciju varētu sniegt kompetentajām iestādēm, EVTI un attiecīgajām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm tādā formā un veidā, ka būtu izpildīti šādi nosacījumi:
katru centrālā darījumu partnera veiktās apstrādes posmu ir iespējams rekonstruēt;
ir iespējams reģistrēt, izsekot un izgūt datu oriģinālo saturu un jebkādus labojumus vai citus grozījumus;
tiek veikti pasākumi, lai novērstu neatļautus grozījumus uzskaites datos;
tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu uzskaites datu drošību un konfidencialitāti;
datu uzskaites sistēmā ir iekļauts mehānisms kļūdu konstatēšanai un labošanai;
uzskaites sistēmā ir nodrošināta uzskaites datu savlaicīga atjaunošana sistēmas kļūmes gadījumā.
13. pants
Darījumu uzskaites dati
Attiecībā uz katru darījumu, kas saņemts tīrvērtei, centrālais darījumu partneris tūlīt pēc attiecīgās informācijas saņemšanas izdara un atjaunina ierakstu ar šādu informāciju:
cena, procentu likme vai likmju starpība un daudzums;
tīrvērtes veikšanas iespējas, norādot, vai darījums centrālajam darījumu partnerim ir bijis pirkšanas vai pārdošanas darījums;
finanšu instrumenta identifikācija:
tīrvērtes dalībnieka identifikācija;
līguma noslēgšanas vietas identifikācija;
datums un laiks, kad centrālais darījumu partneris ir iesaistījies;
līguma izbeigšanas diena un laiks;
norēķina noteikumi un modalitāte;
norēķina vai iepirkšanas darījuma diena un laiks un, ciktāl piemērojama, šāda informācija:
diena un laiks, kad līgums sākotnēji noslēgts;
līguma sākotnējie noteikumi un līgumslēdzējas puses;
ja piemērojams – sadarbspējīgā centrālā darījumu partnera, kas veic darījuma viena posma tīrvērti, identifikācija;
klienta, tostarp jebkuru netiešo klientu, ja tie zināmi centrālajam darījumu partnerim, identitāte un, ja notiek nosūtīšana tīrvērtei pēc darījuma izpildes, – tās personas identifikācija, kura ir nodevusi līgumu.
14. pants
Pozīciju uzskaites dati
Katras darbdienas beigās centrālais darījumu partneris izdara ierakstu saistībā ar katru pozīciju, iekļaujot turpmāk minētos datus tiktāl, cik tie ir saistīti ar attiecīgo pozīciju:
dati par tīrvērtes dalībnieku, klientu, ja tas ir zināms centrālajam darījumu partnerim, un – attiecīgā gadījumā – par jebkuru sadarbspējīgu centrālo darījumu partneri, kurš uztur šādu pozīciju;
pozīcijas zīme;
pozīcijas vērtības aprēķināšana ik dienu ar datiem par cenām, pēc kurām tiek vērtēti līgumi, un jebkāda cita būtiska informācija.
15. pants
Uzņēmējdarbības uzskaites dati
Datu uzskaiti, kas minēta 1. punktā, veic katru reizi, kad notiek būtiskas izmaiņas attiecīgajos dokumentos, un tā ietver vismaz:
valdes un attiecīgo komiteju, tīrvērtes nodaļas, riska pārvaldības nodaļas un visu citu attiecīgo vienību vai nodaļu struktūrshēmu;
datus par tiešiem vai netiešiem akcionāriem vai dalībniekiem (fiziskām vai juridiskām personām), kuriem ir būtiska līdzdalība, un par šīs līdzdalības apjomu;
dokumentus, kas apliecina saskaņā ar III nodaļu un 29. pantu prasīto politiku, procedūras un procesus;
valdes sanāksmju protokolus un, attiecīgā gadījumā, valdes apakškomiteju un augstākās vadības komiteju sanāksmju protokolus;
riska komitejas sanāksmju protokolus;
apspriežu ar tīrvērtes dalībniekiem un klientiem protokolus, ja tādi ir;
iekšējās un ārējās revīzijas ziņojumus, riska pārvaldības ziņojumus, atbilstības ziņojumus un konsultējošo uzņēmumu ziņojumus, tostarp vadības reakciju;
darbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kas prasīti 17. pantā;
likviditātes plānu un dienas likviditātes ziņojumus, kas prasīti 32. pantā;
datus par visiem aktīviem un saistībām, un kapitāla kontiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantā;
saņemtās sūdzības, informāciju par sūdzības iesniedzēju, adresi un konta numuru; sūdzības saņemšanas datumu; visu sūdzībā nosaukto personu identitāti; aprakstu par sūdzības būtību; rīcību, reaģējot uz sūdzību, un datumu, kad sūdzībā norādītās problēmas tikušas atrisinātas;
datus par jebkādiem pārtraukumiem vai traucējumiem pakalpojumu sniegšanā, tostarp sīki izstrādātu ziņojumu par šo notikumu laiku, ietekmi un veiktajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem;
veikto atpakaļejošo pārbaužu un stresa testu rezultātu protokolus;
saraksti ar kompetentajām iestādēm, EVTI un attiecīgajām ECBS dalībniecēm;
juridiskos atzinumus, kas saņemti saskaņā ar III nodaļas noteikumiem;
attiecīgos gadījumos – dokumentāciju attiecībā uz vienošanos par sadarbspēju ar citiem centrālajiem darījumu partneriem;
informāciju saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktu un 1. punkta d) apakšpunktu;
attiecīgos dokumentus, kuros aprakstīta virzība saistībā ar jaunām uzņēmējdarbības iniciatīvām.
16. pants
Ieraksti par datiem, kas paziņoti darījumu reģistram
Centrālais darījumu partneris identificē un saglabā visu informāciju un datus, kuri ir jāziņo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu, kā arī ierakstu par datumu un laiku, kad darījums ir paziņots.
V
NODAĻA
DARBĪBAS NEPĀRTRAUKTĪBA
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 34. pants)
17. pants
Stratēģija un politika
18. pants
Uzņēmējdarbības ietekmes analīze
19. pants
Negadījuma seku novēršana
20. pants
Testēšana un uzraudzība
Darbības nepārtrauktības politikas un negadījuma seku novēršanas plāna testēšana atbilst šādiem nosacījumiem:
tajā ir paredzēti liela mēroga katastrofu scenāriji un pārslēgšanās starp galveno un rezerves vietni;
tajā ir paredzēta iespēja iesaistīt tīrvērtes dalībniekus, ārējos pakalpojumu sniedzējus un attiecīgās iestādes finanšu infrastruktūrā, ar ko darbības nepārtrauktības politikā tikusi identificēta savstarpēja atkarība.
21. pants
Uzturēšana
22. pants
Krīzes pārvarēšana
23. pants
Saziņa
VI
NODAĻA
MARŽAS
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pants)
24. pants
Procentu likme
Centrālais darījumu partneris aprēķina sākotnējās maržas, lai segtu riska darījumus, kas izriet no tirgus svārstībām, par katru finanšu instrumentu, kas ir nodrošināts uz produktu bāzes, 25. pantā noteiktajam laikposmam un pieņemot pozīcijas likvidēšanas laikposmu, kā noteikts 26. pantā. Aprēķinot sākotnējās maržas, centrālais darījumu partneris ievēro vismaz šādus ticamības intervālus:
attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem – 99,5 %;
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, – 99 %.
Lai noteiktu adekvātu ticamības intervālu attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju, kam tas veic tīrvērti, centrālais darījumu partneris papildus ņem vērā vismaz vēl šādus faktorus:
finanšu instrumentu kategorijas cenu nenoteiktību sarežģītību un apmēru, kas var ierobežot sākotnējās un mainīgās maržas aprēķināšanas apstiprināšanu;
finanšu instrumentu kategorijas riska iezīmes, kas var ietvert (bet neaprobežojas ar) svārstīgumu, ilgumu, likviditāti, nelineārajām cenu iezīmēm, pēkšņas saistību neizpildes risku un korelācijas risku;
cik lielā mērā citas riska kontroles nepietiekami ierobežo kredītriska darījumus;
finanšu instrumentu kategorijai piemītošo sviras efektu, tostarp – vai finanšu instrumentu kategorijai raksturīgs izteikts svārstīgums, liela koncentrētība starp dažiem tirgus dalībniekiem vai arī tos varētu būt grūti izbeigt.
25. pants
Laikposms vēsturiskā svārstīguma aprēķināšanai
Centrālais darījumu partneris nodrošina, ka vēsturiskā svārstīguma aprēķināšanai izmantotie dati aptver visu tirgus apstākļu spektru, tostarp stresa periodus.
26. pants
Likvidācijas perioda laikposmi
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantu, centrālais darījumu partneris nosaka atbilstīgus likvidācijas perioda laikposmus, ņemot vērā finanšu instrumenta, kuram veic tīrvērti, specifiku, konta veidu, kurā finanšu instrumentu tur, tirgu, kurā finanšu instrumentu tirgo, un šādus likvidācijas perioda minimālos laikposmus:
piecas darbdienas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem;
divas darbdienas finanšu instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kurus tur kontos, kas neatbilst c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem;
viena darbdiena finanšu instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kurus tur vispārējos klientu kontos vai atsevišķos klientu kontos, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
centrālais darījumu partneris veic atsevišķu uzskaiti par katra klienta pozīcijām vismaz katras dienas beigās, aprēķina maržas katram klientam un iekasē katram klientam piemērojamo bruto maržas prasību summu;
centrālajam darījumu partnerim ir zināma visu klientu identitāte;
kontā turētās pozīcijas nav to uzņēmumu īpašumā esošas pozīcijas, kas ir no tās pašas grupas, kurā ir tīrvērtes dalībnieks;
centrālais darījumu partneris novērtē riska darījumus un aprēķina par katru kontu sākotnējās un mainīgās maržas prasības pēc iespējas reāllaikā un vismaz katru stundu dienas laikā, izmantojot atjauninātas pozīcijas un cenas;
ja centrālais darījumu partneris neattiecina jaunus darījumus uz katru klientu dienas laikā, centrālais darījumu partneris iekasē maržas vienas stundas laikā, ja maržas prasības, ko aprēķina saskaņā ar iv) punktu, pārsniedz 110 % no atjauninātā pieejamā nodrošinājuma saskaņā ar X nodaļu, ja vien centrālajam darījumu partnerim maksājamā diennakts maržu summa nav būtiska, pamatojoties uz iepriekš noteiktu summu, kuru noteicis centrālais darījumu partneris un apstiprinājusi kompetentā iestāde, un ja iepriekš uz klientiem attiecinātiem darījumiem maržas noteiktas atsevišķi no dienas laikā neattiecinātiem darījumiem.
Jebkurā gadījumā, lai noteiktu atbilstīgus likvidācijas perioda laikposmus, centrālais darījumu partneris novērtē un summē vismaz šādus laikposmus:
iespējami ilgāko periodu, kāds var paiet no pēdējās maržu iekasēšanas līdz brīdim, kad centrālais darījumu partneris paziņo par saistību neizpildi vai aktivizē saistību neizpildes pārvaldības procedūru;
paredzamo laikposmu, kas nepieciešams, lai izstrādātu un īstenotu stratēģiju tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes pārvaldībai, ņemot vērā katras finanšu instrumentu kategorijas īpatnības, tostarp to likviditātes līmeni un pozīciju koncentrāciju, un tirgus, kurus centrālais darījumu partneris izmantos, lai izbeigtu tīrvērtes dalībnieka pozīciju vai pilnībā ierobežotu tās risku;
attiecīgā gadījumā – laikposmu, kas vajadzīgs, lai segtu darījuma partnera risku, kam pakļauts centrālais darījumu partneris.
Ja centrālais darījumu partneris veic tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuriem ir tādas pašas riska iezīmes kā regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū izpildītiem atvasinātajiem instrumentiem, tas var likvidācijas periodam izmantot laikposmu, kas atšķiras no 1. punktā noteiktā, ja var pārliecināt kompetento iestādi, ka:
šāds laikposms būtu piemērotāks nekā 1. punktā norādītais, ņemot vērā īpašās iezīmes, kādas ir attiecīgajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem;
šāds laikposms ir vismaz divas darbdienas vai viena darbdiena, ja ir izpildīti 1. punkta c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.
27. pants
Maržas noteikšana finanšu instrumentu portfelim
28. pants
Procikliskums
Centrālais darījumu partneris nodrošina, ka tā politika attiecībā uz ticamības intervāla, likvidācijas perioda un atskaites perioda izvēli un pārskatīšanu nodrošina tālredzīgas, stabilas un piesardzīgas maržas prasības, kas ierobežo procikliskumu tādā mērā, ka centrālā darījumu partnera stabilitāte un finansiālā drošība netiek nelabvēlīgi ietekmēta. Tas ietver iespējamu izvairīšanos no traucējošām vai vērienīgām izmaiņām maržas prasībās un pārredzamu un paredzamu procedūru izveidi maržas prasību pielāgošanai, reaģējot uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. To darot, centrālais darījumu partneris izmanto vismaz vienu no šādiem risinājumiem:
piemēro maržu rezervi, kas atbilst vismaz 25 % no aprēķinātajām maržām un periodos, kad ievērojami pieaug aprēķinātās maržas prasības, drīkst tikt uz laiku pilnībā izmantota;
piešķir vismaz 25 % svērumu stresa apstākļos veiktiem novērojumiem atskaites periodā, kas aprēķināti saskaņā ar 26. pantu;
nodrošina, ka tā prasības attiecībā uz maržām nav zemākas par tām, kas tiktu aprēķinātas, izmantojot svārstīguma aplēsi 10 gadus ilgam vēsturiskajam atskaites periodam.
VII
NODAĻA
FONDS SAISTĪBU NEIZPILDES GADĪJUMIEM
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pants)
29. pants
Regulējums un pārvaldība
30. pants
Ārkārtēju, taču iespējamu tirgus apstākļu identificēšana
Regulējumā atsevišķi identificē visus tirgus, kuros centrālais darījumu partneris ir pakļauts riskam kāda tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes scenārija gadījumā. Katram identificētajam tirgum centrālais darījumu partneris nosaka to, kas ir ārkārtēji, taču iespējami apstākļi, pamatojoties vismaz uz šādiem faktoriem:
dažādiem vēsturiskajiem scenārijiem, tostarp ārkārtēju tirgus svārstību periodos, kas novērotas pēdējos 30 gados vai laikposmos, par kuriem ir pieejami uzticami dati, un kas būtu pakļāvuši centrālo darījumu partneri vislielākajam finansiālajam riskam. Ja centrālais darījumu partneris nolemj, ka lielu cenu svārstību vēsturiskā perioda atkārtošanās nav ticama, tas pamato kompetentajai iestādei tā neiekļaušanu regulējumā;
dažādiem iespējamajiem nākotnes scenārijiem, kas balstīti uz konsekventiem pieņēmumiem par tirgus svārstībām un cenu korelāciju dažādos tirgos un dažādiem finanšu instrumentiem, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem vērtējumiem par iespējamiem tirgus apstākļiem.
31. pants
Ārkārtēju, taču iespējamu tirgus apstākļu pārskatīšana
Centrālais darījumu partneris regulāri pārskata 30. pantā aprakstītās procedūras, ņemot vērā visus būtiskos tirgus notikumus un tīrvērtes dalībnieku riska darījumu mērogu un koncentrāciju. Vēsturisko un hipotētisko scenāriju kopumu, ko centrālais darījumu partneris izmanto, lai noteiktu ārkārtējus, taču iespējamus tirgus apstākļus, centrālais darījumu partneris, apspriežoties ar riska komiteju, izskata vismaz reizi gadā un vēl biežāk gadījumā, ja tirgus norises vai būtiskas izmaiņas līgumu kopumā, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti, ietekmē scenāriju pamatā esošos pieņēmumus un tādējādi var būt vajadzīgas korekcijas scenārijos. Par būtiskām izmaiņām regulējumā ziņo valdei.
VIII
NODAĻA
LIKVIDITĀTES RISKA PĀRBAUDES
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 44. pants)
32. pants
Likviditātes riska novērtējums
Likviditātes riska pārvaldības sistēma ietver likviditātes plānu, ko dokumentē un uztur atbilstīgi 12. pantam. Likviditātes plāna minimālajā saturā ietilpst centrālā darījumu partnera procedūras attiecībā uz:
tā likviditātes vajadzību dažādos tirgus scenārijos pārvaldību un uzraudzību vismaz reizi dienā;
pietiekamu likvīdo finanšu resursu uzturēšanu, lai apmierinātu tā likviditātes vajadzības, un nodalīšanu starp dažādiem likvīdo resursu veidiem pēc to izmantojuma;
centrālajam darījumu partnerim pieejamo likvīdo aktīvu un tā likviditātes vajadzību noteikšanu un novērtēšanu reizi dienā;
likviditātes riska avotu noteikšanu;
laikposmu novērtēšanu, kādos būtu jābūt pieejamiem centrālā darījumu partnera likvīdajiem finanšu resursiem;
iespējamo likviditātes vajadzību ņemšanu vērā, kuras izriet no tīrvērtes dalībnieku spējas nodrošināt naudas līdzekļu maiņu pret bezskaidras naudas nodrošinājumu;
procedūrām likviditātes deficīta gadījumā;
jebkuru tādu likvīdo finanšu resursu papildināšanu, kurus tas var izmantot stresa apstākļu gadījumos.
Centrālā darījumu partnera valde apstiprina plānu pēc apspriešanās ar risku komiteju.
Centrālais darījumu partneris novērtē likviditātes risku, ar kuru tas saskaras, tostarp attiecībā uz situācijām, kad centrālais darījumu partneris vai tā tīrvērtes dalībnieki tīrvērtes vai norēķinu procesa ietvaros nespēj nokārtot savas maksājumu saistības termiņā, un tajā ņem vērā arī centrālā darījumu partnera ieguldījumu darbības. Riska pārvaldības sistēmā ņem vērā arī likviditātes vajadzības, kas izriet no centrālā darījumu partnera attiecībām ar jebkuru struktūru, attiecībā pret kuru centrālais darījumu partneris ir pakļauts likviditātes riskam, tostarp:
norēķinu bankām;
maksājumu sistēmām;
vērtspapīru norēķinu sistēmām;
korespondentbankām, kurās ir nostro konti;
turētājbankām;
likviditātes nodrošinātājiem;
sadarbspējīgiem centrālajiem darījumu partneriem;
pakalpojumu sniedzējiem.
33. pants
Pieeja likviditātes resursiem
Centrālais darījumu partneris katrā attiecīgajā valūtā uztur likvīdos resursus, kuri ir samērīgi ar tā likviditātes prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 44. pantu un šīs regulas 32. pantu. Šie likvīdie resursi nepārsniedz:
centrālajā emisijas bankā deponētās naudas daudzumu;
naudas daudzumu, kas deponēts darbības atļauju saņēmušā kredītiestādē atbilstīgi 47. pantam;
piešķirto kredītlīniju vai līdzvērtīgu vienošanos ar saistības izpildījušiem tīrvērtes dalībniekiem summu;
noslēgto pārdošanas ar atpirkšanu līgumu summu;
ļoti viegli pārdodamus finanšu instrumentus, kuris atbilst 45. un 46. panta prasībām un par kuriem centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tie ir viegli pieejami un pārvēršami naudā tajā pašā dienā, izmantojot iepriekš nolīgtu un augstā mērā uzticamu finansēšanas mehānismu, tostarp saspringtos tirgus apstākļos.
34. pants
Koncentrācijas risks
IX
NODAĻA
SECĪBA SAISTĪBU NEIZPILDES GADĪJUMĀ
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pants)
35. pants
Centrālā darījumu partnera pašu resursu, kuri izmantojami saistību neizpildes gadījumā, summas aprēķināšana
Centrālais darījumu partneris katru gadu pārskata šo minimālo summu.
36. pants
Centrālā darījumu partnera pašu resursu, kas izmantojami saistību neizpildes gadījumā, summas uzturēšana
X
NODAĻA
NODROŠINĀJUMS
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. pants)
37. pants
Vispārīgas prasības
Centrālais darījumu partneris ievieš un īsteno pārredzamu un paredzamu politiku un procedūras, pastāvīgi uzrauga kā nodrošinājumu pieņemto aktīvu likviditāti un vajadzības gadījumā veic ietekmes mazināšanas pasākumus.
Centrālais darījumu partneris vismaz reizi gadā pārskata savu atbilstīgo aktīvu politiku un procedūras. Šādu pārskatīšanu veic arī ikreiz, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē centrālā darījumu partnera pakļautību riskiem.
38. pants
Naudas nodrošinājums
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, ļoti likvīdu nodrošinājumu naudā denominē vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka tas spēj adekvāti pārvaldīt risku šajā valūtā;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic tīrvērtes darījumus, nodrošinājuma robežās, kurš ir vajadzīgs, lai segtu centrālā darījumu partnera riska darījumus šajā valūtā.
39. pants
Finanšu instrumenti
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, finanšu instrumentus, bankas garantijas un zeltu, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par nodrošinājumu ar augstu likviditāti.
Līdz 2023. gada 29. novembrim, piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, publiskas garantijas, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par nodrošinājumu ar augstu likviditāti.
40. pants
Nodrošinājuma vērtības noteikšana
41. pants
Atskaitījumi
Atskaitījumā ņem vērā to, ka saspringtos tirgus apstākļos var būt vajadzība likvidēt nodrošinājumu, un laiku, kas vajadzīgs tā likvidēšanai. Centrālais darījumu partneris pierāda kompetentajai iestādei, ka atskaitījumus aprēķina, izmantojot konservatīvu metodi, lai pēc iespējas ierobežotu prociklisku ietekmi. Katram nodrošinājuma aktīvam atskaitījumu nosaka, ņemot vērā attiecīgos kritērijus, tostarp:
aktīvu veidu un kredītriska līmeni saistībā ar finanšu instrumentu, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
aktīvu termiņu;
aktīvu vēsturisko un hipotētisko nākotnes cenu svārstīgumu saspringtos tirgus apstākļos;
bāzes tirgus likviditāti, tostarp solītās/prasītās cenas starpības;
ārvalstu valūtas risku, ja tāds ir;
korelācijas risku.
42. pants
Koncentrācijas ierobežojumi
Centrālais darījumu partneris nosaka koncentrācijas ierobežojumus:
atsevišķu emitentu līmenī;
emitentu veida līmenī;
aktīvu veida līmenī;
katra tīrvērtes dalībnieka līmenī;
visu tīrvērtes dalībnieku līmenī.
Koncentrācijas ierobežojumus nosaka saskaņā ar konservatīvu metodi, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, tostarp:
finanšu instrumentus, ko emitējuši ekonomikas nozares, darbības, ģeogrāfiskā reģiona ziņā viena veida emitenti;
finanšu instrumenta vai emitenta kredītriska līmeni, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
finanšu instrumentu likviditāti un cenu svārstīgumu.
XI
NODAĻA
IEGULDĪJUMU POLITIKA
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. pants)
43. pants
Finanšu instrumenti ar augstu likviditāti
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 1. punktu, parāda instrumentus var uzskatīt par ļoti likvīdiem un ar minimālu kredītrisku un tirgus risku, ja tie ir parāda instrumenti, kas atbilst visiem II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
44. pants
Augsta līmeņa drošības pasākumi finanšu instrumentu deponēšanai
Ja centrālais darījumu partneris, ne nododot īpašumtiesības, ne tiesības uz vērtspapīriem, nevar 45. pantā minētos finanšu instrumentus vai finanšu instrumentus, kas tam iemaksāti kā maržas, iemaksas saistību neizpildes fondā vai iemaksas citos finanšu resursos, deponēt pie vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieka, kas nodrošina pilnīgu šo instrumentu aizsardzību, tad šādus finanšu instrumentus deponē kādā no šīm struktūrām:
centrālajā bankā, kas nodrošina pilnīgu šo instrumentu aizsardzību un kas nepieciešamības gadījumā centrālajam darījumu partnerim piešķir tūlītēju pieeju finanšu instrumentam;
kredītiestādē, kam piešķirta atļauja, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK ( 5 ), kura nodrošina šo instrumentu pilnīgu nošķiršanu un aizsardzību, nepieciešamības gadījumā centrālajam darījumu partnerim piešķir tūlītēju pieeju finanšu instrumentiem un par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar kredītiestādes galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
trešās valsts finanšu iestādē, uz kuru attiecas un kura ievēro prudenciālas uzraudzības noteikumus, ko attiecīgās kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā Direktīvā 2006/48/EK paredzētos prudenciālas uzraudzības noteikumus, un kurai ir stabila grāmatvedības prakse, kontu turēšanas procedūras un iekšējā kontrole, un kura nodrošina šo instrumentu pilnīgu nošķiršanu un aizsardzību, nepieciešamības gadījumā piešķir centrālajam darījumu partnerim tūlītēju pieeju finanšu instrumentiem un par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar kredītiestādes galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī.
45. pants
Augsta līmeņa drošības pasākumi naudas līdzekļu uzturēšanai
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 4. punktu, ja skaidra nauda tiek deponēta iestādē, kas nav centrālā banka, tad šāds depozīts atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
depozīts ir vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuras riskiem centrālais darījumu partneris ar augstu uzticamības pakāpi var pierādīt, ka tas spēj tos pārvaldīt;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic darījumu tīrvērti, attiecīgajā valūtā saņemtā nodrošinājuma robežās;
depozīts ir vienā no šādām struktūrām:
kredītiestādē, kam piešķirta atļauja, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
trešās valsts finanšu iestādē, uz kuru attiecas un kura ievēro prudenciālas uzraudzības noteikumus, ko attiecīgās kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā tos, kas paredzēti Direktīvā 2006/48/EK, kurai ir stabila grāmatvedības prakse, kontu turēšanas procedūras un iekšējā kontrole un par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī.
45. pants
Koncentrācijas ierobežojumi
Centrālais darījumu partneris nosaka koncentrācijas robežas un uzrauga tā finanšu resursu koncentrāciju:
atsevišķu finanšu instrumentu līmenī;
finanšu instrumentu veidu līmenī;
atsevišķu emitentu līmenī;
emitentu veidu līmenī;
darījuma partneru līmenī, ar kuriem ir noslēgtas vienošanās atbilstīgi 44. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam vai 45. panta 2. punktam.
Attiecībā uz emitentu veidiem centrālais darījumu partneris ņem vērā šādus faktorus:
ģeogrāfisko sadalījumu;
savstarpējās atkarības un daudzveidīgās attiecības, kas struktūrai var būt ar centrālo darījumu partneri;
kredītriska līmeni;
centrālā darījumu partnera riska darījumus saistībā ar produktiem, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti.
46. pants
Bezskaidras naudas nodrošinājums
Ja nodrošinājums ir saņemts kā finanšu instruments saskaņā ar X nodaļas noteikumiem, piemēro tikai 44. un 45. pantu.
XII
NODAĻA
PĀRSKATS PAR MODEĻIEM, STRESA TESTIEM UN ATPAKAĻEJOŠĀM PĀRBAUDĒM
(Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. pants)
1.
IEDAĻA
Modeļi un programmas
47. pants
Modeļu apstiprināšana
Visaptveroša apstiprināšana ietver vismaz šādas darbības:
modeļu un regulējuma konceptuālās stabilitātes novērtējumu, aptverot arī to izstrādes dokumentāciju;
notiekošās uzraudzības procedūru pārskatīšanu, tostarp procesu pārbaudes un salīdzinošo vērtēšanu;
modeļu, to metodoloģijas un regulējuma izstrādē izmantoto parametru un pieņēmumu pārskatīšanu;
atbilstības un piemērotības pārskatīšanu modeļiem, to metodoloģijai un regulējumam, kas pieņemti attiecībā uz līgumu veidu, kuriem tos piemēro;
savu stresa testēšanas scenāriju piemērotības pārskatīšanu atbilstīgi VII nodaļai un 52. pantam;
testēšanas rezultātu analīzi.
48. pants
Testēšanas programmas
2.
IEDAĻA
Atpakaļejošās pārbaudes
49. pants
Atpakaļejošo pārbaužu procedūra
3.
IEDAĻA
Jutīguma testēšana un analīze
50. pants
Jutīguma testēšanas un analīzes procedūra
4.
IEDAĻA
Stresa testi
51. pants
Stresa testēšanas procedūra
52. pants
Stresa testos vērā ņemamie riska faktori
Centrālais darījumu partneris nosaka būtiskos riska faktorus, kas raksturīgi līgumiem, kuriem tas veic tīrvērti, un kas varētu radīt ietekmi uz tā zaudējumiem; tam ir atbilstoša metode šo riska faktoru mērīšanai. Centrālā darījumu partnera stresa testos attiecīgā gadījumā ņem vērā vismaz riska faktorus, kas noteikti attiecībā uz šādu veidu finanšu instrumentiem:
līgumiem, kas attiecas uz procentu likmēm, – riska faktorus, kas saistīti ar procentu likmēm katrai valūtai, kurā centrālais darījumu partneris veic tīrvērti finanšu instrumentiem. Ienesīguma līknes modeli sadala dažādos beigu termiņu segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā līknē. Saistīto riska faktoru skaits ir atkarīgs no procentu likmju līgumu, kuriem tīrvērti veic centrālais darījumu partneris, sarežģītības. Bāzes risku, ko rada nepilnīgi korelējoša dinamika starp valsts un citām fiksētā ienākuma procentu likmēm, aptver atsevišķi;
līgumiem, kas attiecas uz maiņas kursu, – riska faktorus, kas saistīti ar katru ārvalstu valūtu, kurā centrālais darījumu partneris veic finanšu instrumentu tīrvērti, un valūtas maiņas kursu starp valūtu, kurā tiek pieprasītas maržas, un valūtu, kurā centrālais darījumu partneris veic finanšu instrumentu tīrvērti;
līgumiem, kas saistīti ar kapitāla vērtspapīriem, – riska faktorus, kas saistīti ar atsevišķu kapitāla vērtspapīru emisiju svārstīgumu attiecībā uz katru tirgu, kurā centrālais darījumu partneris veic tīrvērti, un ar kopējā kapitāla vērtspapīru tirgus dažādu sektoru svārstīgumu. Konkrētam tirgum paredzētās modelēšanas tehnikas sarežģītība un veids ir atbilstoši centrālā darījumu partnera riska darījumiem kopējā tirgū, kā arī tā atsevišķu kapitāla vērtspapīru emisiju koncentrācijai attiecīgajā tirgū;
preču līgumiem – riska faktorus, kuros ņemtas vērā preču līgumu un atvasināto instrumentu, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti, dažādās kategorijas un apakškategorijas, tostarp attiecīgā gadījumā ienākuma no īpašumtiesībām mainību starp preces atvasināto instrumentu pozīcijām un naudas pozīcijām precē;
līgumiem, kas saistīti ar kredītu, – riska faktorus, kuros ņemts vērā pēkšņas saistību nepildīšanas risks, tostarp kumulatīvais risks, kas izriet no vairākām saistību neizpildēm, bāzes risks un atgūšanas likmes svārstības.
Savos stresa testos centrālais darījumu partneris pienācīgi ņem vērā arī vismaz:
korelācijas, tostarp tās, kuras konstatētas starp noteiktajiem riska faktoriem un līdzīgiem līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti;
faktorus, kas saistīti ar līguma, kam veic tīrvērti, implicēto un vēsturisko svārstīgumu;
jebkuru jaunu līgumu, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti, specifiskās īpašības;
koncentrācijas risku, tostarp pret tīrvērtes dalībnieku un pret tīrvērtes dalībnieka grupas struktūrām;
savstarpējās atkarības un daudzpusējās attiecības;
saistītos riskus, tostarp ārvalstu valūtas risku;
noteiktos ierobežojumus riska pakļautībai;
korelācijas risku.
53. pants
Stresa testēšana kopējiem finanšu resursiem
54. pants
Stresa testēšana attiecībā uz likvīdajiem finanšu resursiem
Centrālajam darījumu partnerim ir arī skaidras procedūras savu stresa testu rezultātu un analīzes datu izmantošanai, lai novērtētu un pielāgotu savas likviditātes riska pārvaldības sistēmas un likviditātes nodrošinātāju atbilstību.
5.
IEDAĻA
Segums un testu rezultātu izmantošana
55. pants
Pietiekama seguma uzturēšana
56. pants
Modeļu pārskatīšana, izmantojot testa rezultātus
6.
IEDAĻA
Reversie stresa testi
57. pants
Reversie stresa testi
7.
IEDAĻA
Saistību neizpildes gadījumā piemērojamās procedūras
58. pants
Saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru testēšana
8.
IEDAĻA
Apstiprināšana un testēšanas biežums
59. pants
Biežums
9.
IEDAĻA
Testu veikšanai izmantotie laikposmi
60. pants
Laikposmi
10.
IEDAĻA
Informācijas publiskošana
61. pants
Publiskojamā informācija
Centrālais darījumu partneris dara sabiedrībai pieejamu informāciju par savu saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru galvenajiem aspektiem, tostarp:
par apstākļiem, kādos drīkst veikt pasākumus;
par to, kas drīkst veikt šādus pasākumus;
par atļauto pasākumu apmēru, tostarp gan attiecībā uz paša centrālā darījumu partnera, gan klientu pozīcijām, līdzekļiem un aktīviem;
par mehānismiem, kas attiecas uz centrālā darījumu partnera saistībām pret saistības pildījušajiem tīrvērtes dalībniekiem;
par mehānismiem, kas attiecas uz saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka saistībām pret saviem klientiem.
62. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
I pielikuma 2. iedaļas h) punktu attiecībā uz darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 ( 6 ) 2. panta 4. punkta b) un d) apakšpunktā, piemēro, kad ir pagājuši trīs gadi no šīs regulas stāšanās spēkā. ►M2 Tomēr I pielikuma 2. iedaļas 1. punkta h) apakšpunktu darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punkta b) un d) apakšpunktā, nepiemēro no 2022. gada 29. novembra līdz 2023. gada 29. novembrim. ◄
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Finanšu instrumentiem, bankas garantijām un zeltam, ko uzskata par ļoti likvīdu nodrošinājumu, piemērojamie nosacījumi
1. IEDAĻA
Finanšu instrumenti
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, ļoti likvīds nodrošinājums finanšu instrumentu veidā ir finanšu instrumenti, kas atbilst šīs regulas II pielikuma 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, vai pārvedami vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka finanšu instrumentus ir emitējis emitents, kam ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu atbilstīgu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka finanšu instrumentiem ir zems tirgus risks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu atbilstīgu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem;
tie ir denominēti vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tas spēj pārvaldīt tās risku;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic līgumu tīrvērti, –nodrošinājuma robežās, kurš ir vajadzīgs, lai segtu centrālā darījumu partnera riska darījumus šajā valūtā;
tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi regulatīvi vai juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē likvidācijas veikšanu;
tiem ir aktīvs tiešo pārdošanas vai atpirkuma līgumu tirgus, daudzveidīga pircēju un pārdevēju grupa, kuriem centrālajam darījumu partnerim (arī saspringtos apstākļos) ir uzticama piekļuve, ko tas var pierādīt;
tiem ir uzticami cenu dati, kas tiek regulāri publicēti;
tos nav emitējušas šādas struktūras:
tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz nodrošinājumu, vai struktūra, kas pieder tai pašai grupai kā tīrvērtes dalībnieks, – izņemot segtās obligācijas un tikai tad, ja aktīvi, kas nodrošina attiecīgo obligāciju, ir atbilstoši nošķirti stabilā tiesiskajā regulējumā un atbilst šīs iedaļas prasībām;
centrālais darījumu partneris vai struktūra, kas pieder tai pašai grupai kā centrālais darījumu partneris;
struktūra, kuras uzņēmējdarbībā ietilpst centrālā darījumu partnera darbībai būtiski svarīgi pakalpojumi, ja vien šī struktūra nav kāda EEZ centrālā banka vai centrālā banka, kura emitē kādu valūtu, kurā centrālajam darījumu partnerim ir riska darījumi;
tie nav nekā citādi pakļauti ievērojamam korelācijas riskam.
2. IEDAĻA
Bankas garantijas
1. Lai komercbankas garantiju, uz kuru attiecas ierobežojumi saskaņā ar vienošanos ar kompetento iestādi, varētu pieņemt kā nodrošinājumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktam, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
tā ir izsniegta kā garantija kādam nefinanšu tīrvērtes dalībniekam;
to ir izsniedzis emitents, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka tam ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
tā ir denominēta vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tas spēj adekvāti pārvaldīt tās risku;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic līgumu tīrvērti, –nodrošinājuma robežās, kurš ir vajadzīgs, lai segtu centrālā darījumu partnera riska darījumus šajā valūtā;
tā ir neatsaucama un beznosacījumu, un emitents nevar atsaukties ne uz kādiem tiesību aktos vai līgumos paredzētiem izņēmumiem vai aizsardzību, lai iebilstu pret garantijas izmaksāšanu;
pēc pieprasījuma to var nomaksāt saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa likvidācijas laikā bez jebkādiem regulatīviem, juridiskiem vai operatīviem ierobežojumiem;
to nav izsniegusi:
struktūra, kas pieder tai pašai grupai kā nefinanšu tīrvērtes dalībnieks, uz kuru attiecas garantija;
struktūra, kuras uzņēmējdarbībā ietilpst centrālā darījumu partnera darbībai būtiski svarīgi pakalpojumi, ja vien šī struktūra nav kāda EEZ centrālā banka vai centrālā banka, kura emitē kādu valūtu, kurā centrālajam darījumu partnerim ir riska darījumi;
tā nav nekā citādi pakļauta ievērojamam korelācijas riskam;
tā ir pienācīgi pamatots nodrošinājums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
tas nav pakļauts korelācijas riskam, pamatojoties uz korelāciju ar galvotāja vai nefinanšu tīrvērtes dalībnieka kredītspēju, ja vien šis korelācijas risks nav ticis adekvāti samazināts ar atskaitījumiem no nodrošinājuma;
centrālajam darījumu partnerim ir tūlītēja piekļuve tam, un tam ir noteikts bankrota attālinājums tīrvērtes dalībnieka un galvotāja vienlaicīgas saistību nepildīšanas gadījumā;
galvotāja piemērotību ir apstiprinājusi centrālā darījumu partnera valde pēc pilnīga novērtējuma par emitentu un par galvotāja tiesisko regulējumu, līgumattiecībām un darbības regulējumu, lai panāktu augsta līmeņa pārliecību par garantijas efektivitāti, un par to ir paziņots kompetentajai iestādei.
2. Lai centrālās bankas izsniegta bankas garantija tiktu atzīta kā nodrošinājums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
to ir izsniegusi kāda EEZ centrālā banka vai centrālā banka, kura emitē kādu valūtu, kurā centrālajam darījumu partnerim ir riska darījumi;
tā ir denominēta vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tas spēj adekvāti pārvaldīt tās risku;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic tīrvērtes darījumus, – nodrošinājuma robežās, kurš ir vajadzīgs, lai segtu centrālā darījumu partnera pakļautību riskam šajā valūtā;
tā ir neatsaucama un beznosacījumu, un centrālā bankā, kas to izsniegusi, nevar atsaukties ne uz kādiem tiesību aktos vai līgumos paredzētiem izņēmumiem vai aizsardzību, lai iebilstu pret garantijas izmaksu;
to var nomaksāt saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa likvidācijas laikā, un uz to neattiecas nekādi regulatīvi, juridiski vai operatīvi ierobežojumi vai trešo pušu prasījumi.
2.a IEDAĻA
Publiskas garantijas
Līdz 2023. gada 29. novembrim publiskai garantijai, kas neatbilst 2. iedaļas 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem centrālās bankas garantijai, ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, lai to varētu pieņemt kā nodrošinājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu:
to ir nepārprotami emitējis vai garantē kāds no turpmāk minētajiem:
centrālā valdība Eiropas Ekonomikas zonā;
reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde EEZ, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu un attiecīgās dalībvalsts centrālās valdības riska darījumiem gadījumā, ja reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus un pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras mērķis ir samazināt to saistību neizpildes risku;
Eiropas finanšu stabilitātes instruments, Eiropas stabilitātes mehānisms vai attiecīgā gadījumā Savienība;
kāda no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 7 ) 117. panta 2. punktā uzskaitītajām daudzpusējām attīstības bankām, kas iedibināta Savienībā;
centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz CCP iekšējo novērtējumu;
tā ir denominēta vienā no šādām valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tas spēj adekvāti pārvaldīt tās risku;
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic tīrvērtes darījumus, – nodrošinājuma robežās, kurš ir prasīts, lai segtu centrālā darījumu partnera pakļautību riskam šajā valūtā;
tā ir neatsaucama un beznosacījumu, un struktūras, kas to izsniegušas un garantē, nevar atsaukties ne uz kādiem tiesību aktos vai līgumos paredzētiem izņēmumiem vai aizsardzību, lai iebilstu pret garantijas izmaksu;
to var nomaksāt saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa likvidācijas laikā, un uz to neattiecas nekādi regulatīvi, juridiski vai darbības ierobežojumi vai trešo pušu prasījumi.
Šīs iedaļas b) punkta nolūkā CCP, veicot minētajā punktā minēto novērtējumu, izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas nepaļaujas pilnībā uz ārējiem atzinumiem.
3. IEDAĻA
Zelts
Zelts, kas var tikt atzīts kā nodrošinājums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 1. punktu, ir asignēta tīra zelta stieņu veidā ar atzītu labu piegādi un atbilst šādiem nosacījumiem:
tas ir tiešā centrālā darījumu partnera turējumā;
tas ir deponēts kādā EEZ centrālajā bankā vai centrālajā bankā, kas emitē valūtu, kurā centrālajam darījumu partnerim ir riska darījumi, kura veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tīrvērtes dalībnieku vai klientu īpašumtiesības uz zeltu, un nepieciešamības gadījumā nodrošina centrālajam darījumu partnerim tūlītēju piekļuvi zeltam;
tas ir deponēts atļauju saņēmušā kredītiestādē, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK, kura veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tīrvērtes dalībnieku vai klientu īpašumtiesības uz zeltu, un nepieciešamības gadījumā nodrošina centrālajam darījumu partnerim tūlītēju piekļuvi zeltam un par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
tas ir deponēts trešās valsts kredītiestādē, uz kuru attiecas un kura ievēro prudenciālas uzraudzības noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 2006/48/EK, kurai ir stabila grāmatvedības prakse, kontu turēšanas procedūras un iekšējā kontrole, kura veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tīrvērtes dalībnieku vai klientu īpašumtiesības uz zeltu, un nepieciešamības gadījumā nodrošina centrālajam darījumu partnerim tūlītēju piekļuvi zeltam un par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt kompetentajai iestādei, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas izriet no emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanās konkrētā valstī.
II PIELIKUMS
Ļoti likvīdiem finanšu instrumentiem piemērojamie nosacījumi
1. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 1. punktu, finanšu instrumentus var uzskatīt par finanšu instrumentiem ar augstu likviditātes pakāpi, minimālu kredītrisku un tirgus risku, ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tos emitējusi vai nepārprotami garantējusi:
valdība;
kāda centrālā banka;
daudzpusēja attīstības banka, kā norādīts Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 4.2. iedaļā;
Eiropas finanšu stabilitātes instruments vai attiecīgā gadījumā Eiropas stabilitātes mehānisms;
centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tiem ir zems kredītrisks un tirgus risks, pamatojoties uz centrālā darījumu partnera veiktu iekšēju novērtējumu. Veicot šādu novērtējumu, centrālais darījumu partneris izmanto definētu un objektīvu metodoloģiju, kas pilnībā nepaļaujas uz ārējiem atzinumiem un kurā ņemts vērā risks, kas saistīts ar emitenta galvenās uzņēmējdarbības vietas atrašanos konkrētā valstī;
centrālā darījumu partnera portfeļa finanšu instrumentu atlikušais vidējais laiks līdz termiņam nepārsniedz divus gadus;
tie ir denominēti vienā no šīm valūtām:
valūtā, par kuru centrālais darījumu partneris var pierādīt, ka tas spēj pārvaldīt tās riskus; vai
valūtā, kurā centrālais darījumu partneris veic darījumu tīrvērti, – attiecīgajā valūtā saņemtā nodrošinājumu robežās;
tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi regulatīvi ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē likvidācijas veikšanu;
tiem ir aktīvs tiešo pārdošanas vai atpirkuma līgumu tirgus ar daudzveidīgu pircēju un pārdevēju grupu, kuriem centrālajam darījumu partnerim (arī saspringtos apstākļos) ir uzticama piekļuve;
par šiem instrumentiem tiek regulāri publicēti uzticami cenu dati.
2. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 1. punktu, arī atvasināto instrumentu līgumus var uzskatīt par finanšu ieguldījumiem ar augstu likviditātes pakāpi, minimālu kredītrisku un tirgus risku, ja tie ir noslēgti šādos nolūkos:
ierobežot saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka portfeļa riskus centrālā darījumu partnera saistību neizpildes pārvaldības procedūras ietvaros; vai
ierobežot valūtas risku, kas izriet no tā likviditātes pārvaldības sistēmas, kura izstrādāta saskaņā ar VIII nodaļu.
Ja atvasināto instrumentu līgumus izmanto šādos apstākļos, tad izmanto tikai tādus atvasināto instrumentu līgumus, par kuriem tiek regulāri publicēti uzticami cenu dati, un tikai tādā laikposmā, kas vajadzīgs, lai samazinātu kredītrisku un tirgus risku, kam ir pakļauts centrālais darījumu partneris.
Centrālā darījumu partnera politiku attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu izmantošanu apstiprina valde pēc apspriešanās ar risku komiteju.
( 1 ) OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.
( 2 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
( 3 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
( 4 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lpp.
( 5 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
( 6 ) OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).