This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013L0034-20230105
Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02013L0034 — LV — 05.01.2023 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), |
L 330 |
1 |
15.11.2014 |
|
|
L 334 |
86 |
21.11.2014 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/2101 (2021. gada 24. novembris), |
L 429 |
1 |
1.12.2021 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), |
L 322 |
15 |
16.12.2022 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/34/ES
(2013. gada 26. jūnijs)
par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1.
NODAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN UZŅĒMUMU KATEGORIJAS UN GRUPAS
1. pants
Darbības joma
Šajā direktīvā noteiktie koordinācijas pasākumi attiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz uzņēmumu veidiem, kas uzskaitīti:
I pielikumā;
II pielikumā, ja visiem tiešiem vai netiešiem uzņēmuma dalībniekiem, kam citādi būtu neierobežota atbildība, faktiski ir ierobežota atbildība, jo minētie dalībnieki ir uzņēmumi:
kuri ir uzskaitīti I pielikumā; vai
kurus nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem.
Šīs direktīvas 19.a, 29.a, 29.d, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir lielie uzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumus, un minētie uzņēmumi ir:
apdrošināšanas uzņēmumi Padomes Direktīvas 91/674/EEK ( 1 ) 2. panta 1. punkta nozīmē;
kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 2 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.
Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šā panta pirmajā daļā minētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( 3 ) 2. panta 5. punkta 2. līdz 23. apakšpunktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“sabiedriskas nozīmes struktūras” ir uzņēmumi, kas atbilst 1. pantā minētajai darbības jomai un
ko reglamentē tiesību akti dalībvalstī un kuras pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū jebkurā dalībvalstī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta nozīmē ( 5 );
kredītiestādes, kā definēts 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 6 ), izņemot tās, kas norādītas minētās direktīvas 2. pantā;
apdrošināšanas uzņēmumi Padomes Direktīvas 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem ( 7 ) 2. panta 1. punkta nozīmē; vai
ko dalībvalstis izraudzījušās par sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, uzņēmumi, kam ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, uzņēmuma apjoma vai darbinieku skaita dēļ;
“līdzdalības daļa” ir tiesības citu uzņēmumu kapitālā – neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav apliecinātas ar sertifikātiem –, kuras, radot ilgstošu saikni ar tādiem uzņēmumiem, ir paredzētas, lai veicinātu to uzņēmumu darbību, kuram ir minētās tiesības. Cita uzņēmuma kapitāldaļas turēšana veido līdzdalības daļu, ja tā pārsniedz dalībvalstu noteikto procentuālo robežvērtību, kura ir mazāka par vai vienāda ar 20 %;
jēdzienam “saistītā puse” ir tāda pati nozīme kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ( 8 );
“pamatlīdzekļi” ir tie aktīvi, kas paredzēti pastāvīgai lietošanai uzņēmuma darbībām;
“neto apgrozījums” ir summas, kuras iegūtas no produktu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas, atskaitot tirdzniecības atlaides un pievienotās vērtības nodokli, kā arī citus tieši ar apgrozījumu saistītus nodokļus; tomēr attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/674/EEK ( 9 ) 35. un 66. panta 2. punktu; attiecībā uz kredītiestādēm, kas minētas šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/635/EEK ( 10 ) 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu; un attiecībā uz uzņēmumiem, kas ietilpst šīs direktīvas 40.a panta 1. punkta darbības jomā, “neto apgrozījums” ir ieņēmumi, kā definēts tajā finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā vai tās nozīmē, uz kuru pamatojoties tiek sagatavoti uzņēmuma finanšu pārskati;
“iegādes cena” ir maksājamā cena un visi ar to saistītie papildu izdevumi mīnus iegādes izmaksu papildu samazinājumi;
“ražošanas izmaksas” ir izejmateriālu iegādes cena, palīgmateriāli un citas tieši uz attiecīgo posteni attiecināmās izmaksas. Dalībvalstis atļauj vai pieprasa iekļaut samērīgu proporcionālo daļu no fiksētām vai mainīgām darbības izmaksām, kas netieši saistītas ar attiecīgo posteni, ciktāl tās attiecas uz ražošanas periodu. Izplatīšanas izmaksas šeit neietilpst;
“vērtības korekcija” ir korekcijas, ko veic, lai atspoguļotu atsevišķu aktīvu vērtības izmaiņas bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai izmaiņas ir vai nav galīgas;
“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus;
“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kuru kontrolē mātesuzņēmums, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi;
“grupa” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;
“radniecīgi uzņēmumi” ir divi vai vairāki uzņēmumi grupā;
“asociēts uzņēmums” ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam ir līdzdalības daļa un uz kura darbības un finanšu politiku minētajam citam uzņēmumam ir būtiska ietekme. Uzskata, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme citā uzņēmumā, ja tam minētajā citā uzņēmumā ir vismaz 20 % akcionāru vai dalībnieku balsstiesību;
“ieguldījumu uzņēmumi” ir
uzņēmumi, kuru vienīgais uzdevums ir ieguldīt savus līdzekļus dažādos vērtspapīros, nekustamajā īpašumā un citos aktīvos ar vienīgo mērķi sadalīt ieguldījumu risku un nodrošināt saviem akcionāriem peļņu no viņu līdzekļu pārvaldīšanas;
uzņēmumi, kas ir saistīti ar ieguldījumu uzņēmumiem ar pamatkapitālu, ja šādu saistīto uzņēmumu vienīgais mērķis ir iegūt pilnībā apmaksātas akcijas, ko emitējuši minētie ieguldījumu uzņēmumi, neskarot Direktīvas 2012/30/ES 22. panta 1. punkta h) apakšpunktu;
“finanšu pārvaldītājuzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru vienīgais mērķis ir iegādāties kapitāldaļas citos uzņēmumos, pārvaldīt šādas kapitāldaļas un gūt no tām peļņu, neiesaistoties minēto uzņēmumu pārvaldē ne tiešā, ne netiešā veidā, bet neierobežojot savas akcionāru tiesības;
“būtisks” nozīmē tādu informācijas statusu, kad ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt lēmumus, ko lietotāji pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma finanšu pārskatiem. Atsevišķu posteņu būtiskumu izvērtē saistībā ar citiem līdzīgiem posteņiem;
“ilgtspējas jautājumi” ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, un pārvaldības faktori, tostarp ilgtspējas faktori, kas definēti Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā;
“ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ar ilgtspējas jautājumiem saistītas informācijas sniegšana saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantu;
“būtiski nemateriālie resursi” ir resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs uzņēmuma darījumdarbības modelis un kuri ir uzņēmuma vērtības radīšanas avots;
“neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( 11 ) konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kas minēta šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.
3. pants
Uzņēmumu kategorijas un grupas
Piemērojot vienu vai vairākas no 36. pantā minētajām iespējām, dalībvalstis definē “mikrouzņēmumus” kā uzņēmumus, kas bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 350 000 ;
neto apgrozījums: EUR 700 000 ;
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 10.
Mazie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 4 000 000 .
neto apgrozījums: EUR 8 000 000 .
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.
Dalībvalstis var noteikt robežvērtības, kas pārsniedz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības. Tomēr kopējās bilances robežvērtība nepārsniedz EUR 6 000 000 un neto apgrozījuma robežvērtība – EUR 12 000 000 .
Vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri nav mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi un kuri bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 20 000 000 ;
neto apgrozījums: EUR 40 000 000 ;
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.
Lielie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 20 000 000 ;
neto apgrozījums: EUR 40 000 000 ;
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.
Mazās grupas ir grupas, kas sastāv no mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, ko iekļauj konsolidācijā, un kas to mātesuzņēmuma bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 4 000 000 .
neto apgrozījums: EUR 8 000 000 ;
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.
Dalībvalstis var noteikt robežvērtības, kas pārsniedz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības. Tomēr kopējās bilances robežvērtība nepārsniedz EUR 6 000 000 un neto apgrozījuma robežvērtība – EUR 12 000 000 .
Vidējās grupas ir grupas, kas nav mazās grupas un kas sastāv no mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, ko iekļauj konsolidācijā, un kas to mātesuzņēmuma bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 20 000 000 ;
neto apgrozījums: EUR 40 000 000 ;
vidējais darbinieku skaits pārskata gada laikā: 250.
Lielās grupas ir grupas, kas sastāv no mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, ko iekļauj konsolidācijā, un kas to mātesuzņēmuma bilances datumā konsolidēti pārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:
bilances kopsumma: EUR 20 000 000 ;
neto apgrozījums: EUR 40 000 000 ;
vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.
Veicot pārrēķinu to dalībvalstu naudas vienībās, kuras nav ieviesušas euro,1, 3., 4., 6. un 7. punktā norādītās summas euro var palielināt vai samazināt par ne vairāk kā 5 %, lai iegūtu apaļu summu naudas vienībās.
2.
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN PRINCIPI
4. pants
Vispārīgi noteikumi
Dalībvalstis var pieprasīt uzņēmumiem, kas nav mazie uzņēmumi, papildus pirmajā daļā minētajiem dokumentiem gada finanšu pārskatos iekļaut vēl citus pārskatus.
Dalībvalstis var noteikt attiecīgus izņēmuma gadījumus un izstrādāt attiecīgus īpašus noteikumus, kas jāpiemēro minētajos gadījumos.
5. pants
Vispārējas informācijas atklāšana
Dokumentā, kurā iekļauj finanšu pārskatus, norāda uzņēmuma nosaukumu un informāciju, kas paredzēta Direktīvas 2009/101/EK 5. panta a) un b) punktā.
6. pants
Vispārīgi finanšu pārskatu sastādīšanas principi
Gada un konsolidētajos finanšu pārskatos iekļautos posteņus atzīst un novērtē atbilstīgi šādiem vispārīgiem principiem:
pieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;
attiecībā uz grāmatvedības politikām un vērtēšanas metodēm no viena finanšu gada uz nākamo ievēro pastāvību;
atzīšanu un novērtēšanu veic, izmantojot piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus:
pārskatā drīkst atzīt tikai to peļņu, kas ir iegūta līdz bilances datumam,
atzīst visas saistības, kas rodas attiecīgā finanšu gada laikā vai radušās iepriekšējā finanšu gada laikā, pat ja šādas saistības atklājas tikai laikposmā starp bilances slēgšanas dienu un bilances sagatavošanas dienu, un
atzīst visas negatīvās vērtības korekcijas neatkarīgi no tā, vai finanšu gads ir noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;
bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā atzītās summas aprēķina pēc uzkrāšanas principa;
katra finanšu gada sākuma bilance atbilst iepriekšējā finanšu gada slēguma bilancei;
aktīvu un saistību posteņus novērtē atsevišķi;
jebkāds ieskaits starp aktīvu un saistību posteņiem vai ienākumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts;
peļņas un zaudējumu pārskatā un bilancē iekļautos posteņus uzskaita un atspoguļo, ņemot vērā attiecīgā darījuma vai pasākuma būtību;
finanšu pārskatos atzītos posteņus novērtē atbilstīgi iegādes cenas vai ražošanas izmaksu principam un
šajā direktīvā iekļautās prasības attiecībā uz atzīšanu, novērtēšanu, atspoguļošanu, atklāšanu un konsolidāciju nav jāizpilda, ja to izpildei nav būtiska ietekme.
7. pants
Alternatīvi principi pamatlīdzekļu novērtēšanai pārvērtētajās summās
Pārvērtēšanas rezervi jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji kapitalizēt.
Pārvērtēšanas rezervi samazina, ja uz minēto rezervi pārnestās summas vairs nav vajadzīgas, lai īstenotu grāmatvedības pārvērtēšanas principus. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas regulē pārvērtēšanas rezerves izmantošanu, ar noteikumu, ka pārvedumu no pārvērtēšanas rezerves uz peļņas un zaudējumu pārskatu drīkst veikt tikai tad, ja pārnestās summas ir iegrāmatotas kā izdevumi peļņas un zaudējumu pārskatā vai atspoguļo realizētus vērtības palielinājumus. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst izmaksāt – tieši vai netieši –, izņemot gadījumus, kad tā atspoguļo faktiski gūtu ienākumu.
Izņemot šā punkta otrajā un trešajā daļā paredzētos gadījumus, pārvērtēšanas rezervi nedrīkst samazināt.
8. pants
Alternatīvā novērtēšana pēc patiesās vērtības
Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta i) apakšpunkta un ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus:
dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju novērtēt finanšu instrumentus, tostarp atvasinātos finanšu instrumentus, to patiesajā vērtībā; un
dalībvalstis attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju var atļaut vai pieprasīt novērtēt noteiktas aktīvu kategorijas, izņemot finanšu instrumentus, balstoties uz summām, ko nosaka, atsaucoties uz patieso vērtību.
Šādu atļauju vai prasību var ierobežot, attiecinot tikai uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Šajā direktīvā līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un ko katra no līgumslēdzējām pusēm var nokārtot, norēķinoties vai nu naudā, vai ar kādu citu finanšu instrumentu, tiek uzskatīti par atvasinātiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumus, ja šādi līgumi:
tika noslēgti ar nolūku un turpina nodrošināt uzņēmuma paredzētās preču iepirkuma, pārdošanas vai izlietošanas vajadzības, laikā, kad tie tika noslēgti un arī turpmāk;
no paša sākuma bijuši plānoti kā līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece; un
ir nokārtojami, piegādājot preci.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai šādām saistībām:
saistībām, ko tur tirdzniecības portfelī; un
atvasinātiem finanšu instrumentiem.
Novērtēšanu atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam nepiemēro:
finanšu instrumentiem, kas nav atvasināti un ko tur līdz to maksāšanas termiņa beigām;
uzņēmuma aizdevumiem un debitoru parādiem, kas nav paredzēti tirdzniecības vajadzībām; un
līdzdalības daļām meitasuzņēmumos, asociētos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, pašu kapitāla instrumentiem, ko izdevis uzņēmums, līgumiem par iespējamu atlīdzību uzņēmumu apvienošanas gadījumā un citiem finanšu instrumentiem ar tādām īpašām iezīmēm, ka atbilstīgi vispārpieņemtiem principiem tie uzskaitīti citādi nekā citi finanšu instrumenti.
Patieso vērtību šā panta nozīmē nosaka, ņemot vērā vienu no šādām vērtībām:
gadījumā, kad attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību noteikt ir viegli, tirgus vērtību. Ja kādam konkrētam instrumentam ir grūti noteikt tirgus vērtību, bet to var noteikt atsevišķiem tā komponentiem vai kādam līdzīgam instrumentam, tad tirgus vērtību var noteikt, pamatojoties uz tā atsevišķo komponentu vai līdzīgā instrumenta vērtību;
gadījumā, kad finanšu instrumentu tirgus vērtību noteikt nav viegli, vērtību, ko iegūst, izmantojot vispārpieņemtus vērtēšanas modeļus un metodes, ar noteikumu, ka šie vērtēšanas modeļi un metodes nodrošina novērtējumu, kas ir iespējami tuvs tirgus vērtībai.
Finanšu instrumentus, kurus nevar ticami novērtēt pēc metodēm, kas aprakstītas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, novērtē saskaņā ar iegādes cenas vai ražošanas izmaksu principu tiktāl, ciktāl šāds novērtējums ir iespējams.
Neatkarīgi no 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta gadījumos, kad kādu finanšu instrumentu vērtē tā patiesajā vērtībā, vērtības izmaiņas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā, izņemot šādus gadījumus, kad šādu izmaiņu ieskaita tieši patiesās vērtības rezervē:
ja uzskaitāmais instruments ir riska ierobežošanas instruments atbilstīgi kādai riska ierobežošanas uzskaites sistēmai, saskaņā ar kuru ir pieļaujams, ka peļņas un zaudējumu pārskatā netiek iekļautas visas vērtības izmaiņas vai daļa no tām; vai
ja vērtības izmaiņas cēlonis ir valūtas maiņas kursa atšķirības, kas ietekmē kādu monetāro posteni, kas ir daļa no uzņēmuma neto ieguldījuma kādā ārvalstu uzņēmumā.
Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, ka kāda pārdošanai pieejama finanšu aktīva, kas nav atvasināts finanšu instruments, vērtības izmaiņa ir tieši iekļaujama patiesās vērtības rezervē. Minēto patiesās vērtības rezervi koriģē, kad tajā iekļautās summas vairs nav vajadzīgas pirmās daļas a) un b) apakšpunkta īstenošanai.
3.
NODAĻA
BILANCE UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATS
9. pants
Vispārīgi noteikumi par bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu
Dalībvalstis var atļaut vai prasīt apvienot bilances un peļņas un zaudējumu pārskata posteņus, ko apzīmē ar arābu cipariem, ja šo posteņu vērtībām nav lielas nozīmes, sniedzot patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, vai ja šāda apvienošana vieš lielāku skaidrību, ar noteikumu, ka šādi apvienotos posteņus atsevišķi paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs.
Attiecībā uz līdzdalības daļu atspoguļošanu gada finanšu pārskatos:
dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai līdzdalības daļa tiktu uzskaitīta, izmantojot pašu kapitāla metodi, kā paredzēts 27. pantā, un ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no gada finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar konsolidētajiem finanšu pārskatiem;
dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai peļņas vai zaudējumu daļa, kas attiecināma uz līdzdalības daļu, tiktu atzīta peļņas un zaudējumu pārskatā tikai tiktāl, ciktāl šī summa atbilst jau saņemtajai dividenžu summai vai summai, kuru var pieprasīt; un
ja peļņas un zaudējumu pārskatā atzītā peļņa, kas ir attiecināma uz līdzdalības daļu, pārsniedz jau saņemto dividenžu summu vai to dividenžu summu, ko var pieprasīt, starpību ieskaita rezervē, ko nevar sadalīt akcionāriem.
10. pants
Bilances izklāsts
Bilances izklāstam dalībvalstis paredz vienu vai abas no III līdz VI pielikumā noteiktajām shēmām. Ja dalībvalsts paredz abas shēmas, tā ļauj uzņēmumiem izvēlēties, kuru no paredzētajām shēmām izmantot.
11. pants
Alternatīvs bilances izklāsts
Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visi uzņēmumi vai noteiktas uzņēmumu kategorijas izdalītu īstermiņa posteņus un ilgtermiņa posteņus, piemērojot shēmu, kas atšķiras no tās, kas noteikta III un IV pielikumā, ar noteikumu, ka sniegtā informācija ir vismaz līdzvērtīga tai, kas jāsniedz saskaņā ar III un IV pielikumu.
12. pants
Īpaši noteikumi par atsevišķiem bilances posteņiem
Pamatlīdzekļu vērtības korekcijām piemēro šādus noteikumus:
dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai finanšu pamatlīdzekļu vērtības korekcijas veiktu tā, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai, kāda tiem piemīt bilances datumā;
pamatlīdzekļu vērtības korekcijas veic neatkarīgi no tā, vai to lietderīgās izmantošanas laiks ir ierobežots vai ne, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai, kāda tiem piemīt bilances datumā, ja sagaidāms, ka to vērtības samazinājums saglabāsies;
šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās vērtības korekcijas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā un atsevišķi atspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas un zaudējumu pārskatā;
šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto vērtēšanu pēc zemākās vērtības nevar turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas; šo noteikumu nepiemēro vērtības korekcijām attiecībā uz nemateriālo vērtību.
Vērtēšanu pēc zemākās vērtības, kas paredzēta šā punkta pirmajā daļā, nevar turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas.
Izņēmuma gadījumos, kad nemateriālās vērtības lietderīgās izmantošanas laiku un attīstības izmaksas nav iespējams ticami aplēst, šādus aktīvus noraksta dalībvalsts noteiktajā maksimālajā laikposmā. Minētais maksimālais laikposms nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus. Paskaidrojumu par laikposmu(-iem), kura(-u) laikā nemateriālo vērtību noraksta, sniedz finanšu pārskata piezīmēs.
Ja valsts tiesību akti atļauj iekļaut attīstības izmaksas sadaļā “Aktīvi” un ja attīstības izmaksas nav pilnībā norakstītas, dalībvalstis pieprasa, lai peļņas sadale nenotiktu, ja vien sadalei pieejamo rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa nav vismaz vienāda ar nenorakstītajām izmaksām.
Ja valsts tiesību akti atļauj iekļaut dibināšanas izdevumus sadaļā “Aktīvi”, tos noraksta, vēlākais, piecu gadu laikposmā. Tādā gadījumā dalībvalstis pieprasa, lai trešā daļa mutadis mutandis tiktu piemērota dibināšanas izdevumiem.
Izņēmuma gadījumos dalībvalstis drīkst atļaut atkāpes no trešās un ceturtās daļas. Šādas atkāpes un to iemeslus paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs.
Dalībvalstis var arī atļaut veidot uzkrājumus, kas paredzēti, lai segtu tos izdevumus, kuru būtība ir skaidri formulēta un kuri varētu rasties bilances datumā, vai kuri noteikti radīsies, bet var mainīties to summa vai rašanās datums.
Bilances datumā uzkrājums atbilst precīzākajai aplēsei par izdevumiem, kuri varētu rasties, vai saistību gadījumā – par summu, kas vajadzīga, lai izpildītu minētās saistības. Uzkrājumus nevar izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai.
13. pants
Peļņas un zaudējumu pārskata izklāsts
14. pants
Vienkāršojumi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
Dalībvalstis var atļaut maziem uzņēmumiem sastādīt saīsinātas bilances, uzrādot tikai tos posteņus, kas III un IV pielikumā ir apzīmēti ar burtiem un romiešu cipariem, atsevišķi norādot:
informāciju, kas prasīta iekavās III pielikuma sadaļas “Aktīvi” D daļas II nodaļā un sadaļas “Kapitāls, rezerves un saistības” C daļā, bet katram punktam agregēti, vai
informāciju, kas prasīta iekavās IV pielikuma D daļas II nodaļā.
Dalībvalstis var atļaut maziem un vidējiem uzņēmumiem sastādīt saīsinātos peļņas un zaudējumu pārskatus, piemērojot tiem šādus vienkāršojumus:
V pielikuma 1. līdz 5. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu “Bruto peļņa vai zaudējumi”;
VI pielikuma 1., 2., 3. un 6. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu “Bruto peļņa vai zaudējumi”.
4.
NODAĻA
FINANŠU PĀRSKATU PIEZĪMES
15. pants
Vispārīgi noteikumi par finanšu pārskatu piezīmēm
Ja bilances un peļņas un zaudējumu pārskata piezīmes izklāsta saskaņā ar šo nodaļu, piezīmes izklāsta tādā kārtībā, kādā posteņi ir izklāstīti bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā.
16. pants
Finanšu pārskatu piezīmju saturs attiecībā uz visiem uzņēmumiem
Finanšu pārskatu piezīmēs visi uzņēmumi papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atklāj šādu informāciju:
pieņemtās grāmatvedības politikas;
ja pamatlīdzekļus novērtē pārvērtētajās summās, – tabula, kurā atspoguļotas:
finanšu gadā pārvērtēšanas rezervē reģistrētās pārmaiņas, sniedzot paskaidrojumu par tajā iekļautajiem posteņiem piemērojamo nodokļu režīmu, un
bilances vērtība, kas būtu tikusi atzīta, ja pamatlīdzekļi nebūtu tikuši pārvērtēti;
ja finanšu instrumentus un/vai aktīvus, kas nav finanšu instrumenti, novērtē patiesajā vērtībā:
galvenie pieņēmumi, uz kuriem balstās vērtēšanas modeļi un metodes, ja patiesās vērtības ir noteiktas saskaņā ar 8. panta 7. punkta b) apakšpunktu,
attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju vai aktīvu, kas nav finanšu instruments, – patiesā vērtība, vērtības izmaiņas, kas iekļautas tieši peļņas un zaudējumu pārskatā un izmaiņas, kas iekļautas patiesās vērtības rezervēs,
attiecībā uz katru atvasināto finanšu instrumentu kategoriju – informācija par instrumentu apjomu un veidu, tostarp galvenie noteikumi un nosacījumi, kas var ietekmēt nākotnes naudas plūsmas apmēru, rašanās laiku un noteiktību, un
tabula, kur atspoguļotas pārmaiņas, kas finanšu gadā reģistrētas patiesās vērtības rezervēs;
visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, garantiju vai iespējamo saistību kopējā summa un norāde par jebkura sniegtā vērtīgā nodrošinājuma veidu un formu; visas saistības attiecībā uz pensijām un radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem norāda atsevišķi;
administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem piešķirto avansu un kredītu summa, norādot procentu likmes, galvenos nosacījumus un atmaksātās vai norakstītās vai nepieprasītās summas, kā arī saistības, kādas ir radušās, piešķirot viņiem jebkura veida garantijas, norādot kopsummu katrai kategorijai;
atsevišķu ienākumu vai izdevumu posteņu, kuru apjoms vai biežums ir ārkārtējs, summa un veids;
uzņēmuma parādi, kas jāatmaksā pēc vairāk nekā pieciem gadiem, kā arī visi uzņēmuma parādi, ko sedz uzņēmuma sagādāts vērtīgs nodrošinājums, norādot nodrošinājuma veidu un formu; un
vidējais darbinieku skaits finanšu gadā.
Piemērojot pirmo daļu, 17. panta 1. punkta p) apakšpunktā prasītā informācija attiecas tikai uz minētajā apakšpunktā minēto pasākumu veidu un mērķi.
Piemērojot pirmo daļu, 17. panta 1. punkta r) apakšpunktā prasītās informācijas atklāšana attiecas tikai uz darījumiem, kas noslēgti ar minētā apakšpunkta ceturtajā daļā uzskaitītajām personām.
17. pants
Papildu informācija, kas jāatklāj vidējiem un lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām
Papildus 16. pantā un jebkurā citā šīs direktīvas pantā prasītajai informācijai vidēji un lieli uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras finanšu pārskatu piezīmēs atklāj informāciju par šādiem jautājumiem:
attiecībā uz dažādiem pamatlīdzekļu posteņiem:
iegādes cena vai ražošanas izmaksas, vai, ja tikuši piemēroti alternatīvi vērtēšanas principi, patiesā vērtība vai pārvērtētā summa finanšu gada sākumā un beigās,
papildinājumi, atsavinājumi un pārvedumi finanšu gada laikā,
uzkrātās vērtības korekcijas finanšu gada sākumā un beigās,
finanšu gada laikā aprēķinātās vērtības korekcijas,
uzkrātajās vērtības korekcijās reģistrētās pārmaiņas attiecībā uz papildinājumiem, atsavinājumiem un pārvedumiem finanšu gada laikā, un
ja procenti tikuši kapitalizēti saskaņā ar 12. panta 8. punktu, – finanšu gada laikā kapitalizētā summa.
ja pamatlīdzekļu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas izdara tikai un vienīgi nodokļu dēļ, – korekciju summa un iemesli;
ja finanšu instrumentus novērtē pēc iegādes cenas vai ražošanas izmaksām:
attiecībā uz katru atvasināto finanšu instrumentu grupu:
attiecībā uz finanšu pamatlīdzekļiem, kas iegrāmatoti ar summu, kura pārsniedz to patieso vērtību:
par finanšu gadu piešķirtais atalgojums administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem par viņu pienākumu veikšanu, un visas saistības, kas ir radušās vai iestājušās attiecībā uz pensiju maksājumiem minēto struktūru agrākajiem darbiniekiem, norādot kopējo summu katrai struktūru kategorijai.
Dalībvalstis var atteikties no prasības atklāt šādu informāciju, ja tās atklāšana ļautu noteikt šādas struktūras konkrētā darbinieka finansiālo stāvokli;
vidējais darbinieku skaits finanšu gadā sadalījumā pa kategorijām un personāla izmaksas finanšu gadā, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas un zaudējumu pārskatā, iedalot tās algās, sociālā nodrošinājuma izmaksās un pensiju izmaksās;
ja uzkrājumi atliktajiem nodokļiem ir atzīti bilancē, atlikto nodokļu atlikumi finanšu gada beigās un šajos atlikumos reģistrētās pārmaiņas finanšu gadā;
to uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, kuros uzņēmumam (vai nu pašam, vai arī personai, kas rīkojas savā vārdā, bet uzņēmuma interesēs) ir līdzdalības daļa, uzrādot šo kapitāla daļu, kapitālu un rezerves un attiecīgā uzņēmuma, kuram finanšu pārskati ir pieņemti, pēdējā finanšu gada peļņu vai zaudējumus; informāciju par kapitālu un rezervēm un peļņu vai zaudējumiem var nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci un to nekontrolē cits uzņēmums.
Dalībvalstis var atļaut šā apakšpunkta pirmajā daļā prasīto informāciju sniegt pārskata veidā, kuru reģistrē saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. un 3. punktu; šādu pārskatu reģistrēšanu atspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs. Dalībvalstis var arī atļaut nenorādīt šādu informāciju, ja tās būtība ir tāda, ka tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu ikvienam uzņēmumam, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katru šādas informācijas nesniegšanas gadījumu norāda finanšu pārskatu piezīmēs;
to akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība, kuras ir parakstītas finanšu gada laikā atļautā kapitāla ietvaros, attiecībā uz šā kapitāla summu, neskarot Direktīvas 2009/101/EK 2. panta e) punktu vai Direktīvas 2012/30/ES 2. panta c) un d) punktu;
ja ir vairāku kategoriju akcijas, akciju skaits un nominālvērtība vai – ja nominālvērtība nav noteikta – uzskaites vērtība katrai kategorijai;
jebkādu līdzdalības sertifikātu, konvertējamu obligāciju, regulētā tirgū tirgotu garantiju, iespējas līgumu vai tamlīdzīgu vērtspapīru vai tiesību esamība, norādot to skaitu un tiesības, kādas tie piešķir;
katra uzņēmuma, kura dalībnieks ir uzņēmums ar neierobežotu atbildību, nosaukums, galvenais birojs vai juridiskā adrese un tiesiskais statuss;
nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā;
nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda tās mazākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums ir tās daļa meitasuzņēmuma statusā un kura ir iekļauta arī 1. apakšpunktā minētajā uzņēmumu vienībā;
vieta, kur var saņemt 1. un m) apakšpunktā minēto konsolidēto finanšu pārskatu kopijas, ar noteikumu, ka tie ir pieejami;
priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu vai – attiecīgā gadījumā – peļņas sadale vai zaudējumu segšana;
uzņēmuma ārpusbilances pasākumu veids un mērķis un šādu pasākumu finansiālā ietekme uz uzņēmumu, ar noteikumu, ka riski vai ieguvumi, ko rada šādi pasākumi, ir būtiski un tiktāl, ciktāl šādu risku vai ieguvumu atklāšana ir nepieciešama uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanai;
pēc bilances datuma notikušu tādu būtisku notikumu raksturojums un finansiālā ietekme, kuri nav atspoguļoti peļņas un zaudējumu pārskatā vai bilancē; un
darījumi, ko uzņēmums ir noslēdzis ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saiknes būtība, kā arī cita informācija par darījumiem, kas nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc to veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai tiktu atklāti tikai tie darījumi ar saistītām pusēm, kuri nav noslēgti parastos tirgus apstākļos.
Dalībvalstis var atļaut neatklāt darījumus, ko noslēdzis viens vai vairāki grupas locekļi, ar noteikumu, ka meitasuzņēmumi, kas ir šādā darījumā iesaistītās puses, pilnībā pieder kādam no šiem locekļiem.
Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti ar saistītām pusēm, dalībvalstis var atļaut vidējam uzņēmumam atklāt informāciju tikai par tiem darījumiem, kas noslēgti ar:
personām, kurām pieder līdzdalības daļa uzņēmumā;
uzņēmumiem, kuros uzņēmumam pašam ir līdzdalības daļa; un
uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem.
Dalībvalstīm nav jāpiemēro 1. punkta g) apakšpunkts uzņēmumam, kas ir mātesuzņēmums, uz kuru attiecas tā valsts tiesību akti, šādos gadījumos:
ja uzņēmums, kurā šim mātesuzņēmumam ir līdzdalības daļa, 1. punkta g) apakšpunkta vajadzībām ir iekļauts šā mātesuzņēmuma sastādītajos konsolidētajos finanšu pārskatos vai lielākās uzņēmumu vienības konsolidētajos finanšu pārskatos, kā minēts 23. panta 4. punktā;
ja minēto līdzdalības daļu minētais mātesuzņēmums ir ietvēris savos gada finanšu pārskatos saskaņā ar 9. panta 7. punktu vai konsolidētajos finanšu pārskatos, ko šis mātesuzņēmums ir sastādījis saskaņā ar 27. panta 1.–8. punktu.
18. pants
Papildu informācija, kas jāatklāj lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām
Papildus 16. un 17. pantā un jebkurā citā šīs direktīvas pantā prasītajai informācijai lieli uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras finanšu pārskatu piezīmēs atklāj informāciju par šādiem jautājumiem:
neto apgrozījums sadalījumā pa darbību kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem tiktāl, ciktāl minētās kategorijas un tirgi būtiski atšķiras cits no cita, ņemot vērā veidu, kādā ir organizēta produktu pārdošana un pakalpojumu sniegšana; un
kopējās maksas par finanšu gadu, kuras katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par gada finanšu pārskatu obligāto revīziju, un kopējās maksas, kuras katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par citiem nodrošinājuma pakalpojumiem, par nodokļu konsultāciju pakalpojumiem un par citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem.
5.
NODAĻA
VADĪBAS ZIŅOJUMS
19. pants
Vadības ziņojuma saturs
Apskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu uzņēmuma uzņēmējdarbības attīstības un rezultātu un tā stāvokļa analīzi atbilstoši uzņēmējdarbības apjomam un sarežģītībai.
Ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, analīzē iekļauj gan finanšu rezultātu pamatrādītājus, gan attiecīgā gadījumā tos nefinanšu rezultātu pamatrādītājus, kas attiecas uz šo konkrēto uzņēmējdarbību, tostarp informāciju par vides aspektiem un darbiniekiem. Vadības ziņojumā, sniedzot šādu analīzi, attiecīgā gadījumā iekļauj atsauces uz gada finanšu pārskatos norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām.
Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.
Vadības ziņojumā informē arī par:
uzņēmuma paredzamo attīstību nākotnē;
pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;
informāciju par pašu akciju iegādi, kā noteikts Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā;
uzņēmuma filiālēm; un
attiecībā uz finanšu instrumentu izmantojumu uzņēmumā un, ja tas ir būtiski, tās aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai:
uzņēmuma mērķiem un politikām finanšu riska pārvaldības jomā, tostarp politikām attiecībā uz katras tādas galveno prognozēto darījumu kategorijas nodrošināšanu pret risku, kurai piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, un
uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.
19.a pants
Ilgtspējas ziņu sniegšana
Pirmajā daļā minētā informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, jo tā ir iekļauta īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā.
Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:
īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp:
uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;
uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;
uzņēmuma plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ( 12 ), un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā uzņēmumu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;
tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;
tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;
apraksts par uzņēmuma noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie uzņēmuma mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;
apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām;
apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem;
apraksts par:
pienācīgas rūpības procesu, ko uzņēmums īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem attiecīgā gadījumā veikt pienācīgas rūpības procesu;
galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbību un vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi, un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas uzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu;
jebkuru uzņēmuma veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem;
apraksts par uzņēmumam draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp apraksts par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no minētajiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;
rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.
Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām.
Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 ( 13 ) 5. panta 2. punktu, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos.
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.
Atkāpjoties no šā panta 2. līdz 4. punkta un neskarot šā panta 9. un 10. punktu, šā panta 1. punktā minētie mazie un vidējie uzņēmumi, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunktā definētās mazās un nesarežģītās iestādes, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK ( 14 ) 13. panta 2. punktā definētās kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un minētās direktīvas 13. panta 5. punktā definētās kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības var savu ilgtspējas ziņu sniegšanu ierobežot, norādot tikai šādu informāciju:
īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts;
apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
uzņēmuma galvenā faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz ilgtspējas jautājumiem un visas darbības, kas veiktas, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu vai labotu šādu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi;
galvenie uzņēmumam draudošie riski saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un tas, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;
galvenie rādītāji, kas vajadzīgi a) līdz d) apakšpunktā minētajai informācijas atklāšanai.
Mazie un vidējie uzņēmumi, mazas un nesarežģītas iestādes un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, ziņo saskaņā ar 29.c pantā minētajiem mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:
atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk norādītā informācija:
tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai saskaņā ar direktīvas 29.b pantu pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai;
tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu;
informācija, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1. līdz 4. punktā;
ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē minēto mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu;
ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 16 ) 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā, un tā meitasuzņēmumi, iekļauj atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums.
Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.
Uzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākums sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.
Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.
Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.
20. pants
Paziņojums par korporatīvo pārvaldību
Uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, iekļauj paziņojumu par korporatīvo pārvaldību to vadības ziņojumā. Minēto paziņojumu iekļauj kā īpašu nodaļu vadības ziņojumā, un tajā ietver vismaz šādu informāciju:
atsauce uz turpmāk minētajiem elementiem, ja tādi ir piemērojami:
korporatīvās pārvaldības kodekss, ko piemēro uzņēmumam,
korporatīvās pārvaldības kodekss, ko uzņēmums var būt nolēmis piemērot brīvprātīgi,
visa būtiskā informācija par korporatīvās pārvaldības praksi, ko piemēro papildus valsts tiesību aktu prasībām.
Ja tiek sniegta atsauce uz i) vai ii) punktā minēto korporatīvās pārvaldības kodeksu, uzņēmums norāda arī, kur ir publiski pieejami attiecīgie teksti. Ja tiek sniegta atsauce uz iii) punktā minēto informāciju, uzņēmums publisko informāciju par savu korporatīvās pārvaldības praksi;
ja uzņēmums saskaņā ar valsts tiesību aktiem atkāpjas no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētā korporatīvās pārvaldības kodeksa, uzņēmuma paskaidrojums par to, no kurām korporatīvās pārvaldības kodeksa daļām tas atkāpjas, un šādas rīcības iemesli; ja uzņēmums ir nolēmis nepiemērot nevienu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajiem korporatīvās pārvaldības kodeksa noteikumiem, tas izskaidro šādas rīcības iemeslus;
uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galveno iezīmju apraksts saistībā ar finanšu pārskatu sagatavošanas procesu;
informācija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem ( 17 ) 10. panta 1. punkta c), d), f), h) un i) apakšpunktā, ja minētā direktīva attiecas uz uzņēmumu;
apraksts par akcionāru sapulces darbību un tās galvenajām pilnvarām, apraksts par akcionāru tiesībām un veidu, kā tās var īstenot, izņemot gadījumus, kad šī informācija jau ir pilnībā paredzēta valsts tiesību aktos; un
administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru, kā arī to komiteju sastāvs un darbība; un
apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un citiem aspektiem, piemēram, vecumu, invaliditāti, izglītību un profesionālo pieredzi, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņošanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.
Uzskata, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, ir izpildījuši šā panta pirmās daļas g) apakšpunktā noteikto pienākumu, ja tie, ziņojot par ilgtspēju, iekļauj minētajā apakšpunktā prasīto informāciju un ja atsauce uz to ir iekļauta paziņojumā par korporatīvo pārvaldību.
Dalībvalstis var atļaut šā panta 1. punktā noteikto informāciju izklāstīt:
atsevišķā ziņojumā, ko publicē kopā ar vadības ziņojumu 30. pantā noteiktajā veidā; vai
dokumentā, kas publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē un uz kuru vadības ziņojumā ir sniegta atsauce.
Minētajā atsevišķajā ziņojumā vai dokumentā, kas minēts attiecīgi a) un b) apakšpunktā, var iekļaut savstarpējas atsauces uz vadības ziņojumu, ja informācija, kas sniedzama saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir darīta pieejama minētajā vadības ziņojumā.
6.
NODAĻA
KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN ZIŅOJUMI
21. pants
Konsolidēto finanšu pārskatu un ziņojumu darbības joma
Šajā nodaļā mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir jākonsolidē, ja mātesuzņēmums ir uzņēmums, kuram piemēro šajā direktīvā noteiktos koordinācijas pasākumus, pamatojoties uz 1. panta 1. punktu.
22. pants
Prasības sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus
Dalībvalsts pieprasa visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti, sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja attiecīgajam uzņēmumam (mātesuzņēmumam):
ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā (meitasuzņēmumā);
ir tiesības iecelt vai atsaukt cita uzņēmuma (meitasuzņēmuma) administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļu vairākumu un vienlaikus tas ir minētā uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks;
ir tiesības izmantot dominējošu ietekmi uzņēmumā (meitasuzņēmumā), kura akcionārs vai dalībnieks tas ir saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar minēto uzņēmumu, vai saskaņā ar noteikumiem tā statūtos vai dibināšanas dokumentā, ja tiesību akti, kas reglamentē minētā meitasuzņēmuma darbību, ļauj tam piemērot šādus līgumus vai noteikumus.
Dalībvalstij nav jānosaka, ka mātesuzņēmumam jābūt sava meitasuzņēmuma akcionāram vai dalībniekam. Tām dalībvalstīm, kuru tiesību akti nepieļauj šādus līgumus vai noteikumus, šis noteikums nav jāpiemēro; vai
ja attiecīgais uzņēmums (mātesuzņēmums) ir kāda uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, un
aa) vairākums minētā uzņēmuma (meitasuzņēmuma) administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļu, kas bijuši attiecīgos amatos finanšu gadā, iepriekšējā finanšu gadā un līdz šo konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai, ir iecelti vienīgi tā balsstiesību izmantošanas rezultātā, vai
saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar citiem minētā uzņēmuma (meitasuzņēmuma) akcionāriem vai dalībniekiem, tas vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā. Dalībvalstis var ieviest sīkākus noteikumus par šādu nolīgumu formu un saturu.
Dalībvalstis paredz vismaz tos pasākumus, kas minēti ii) punktā. Tās i) punkta piemērošanai var noteikt prasību, ka balsstiesības atbilst vismaz 20 % no kopējā skaita.
Tomēr i) punktā minētais nav piemērojams, ja kādai trešai personai ir a), b) vai c) apakšpunktā minētās tiesības attiecībā uz minēto uzņēmumu.
Papildus 1. punktā minētajiem gadījumiem dalībvalstis var jebkuram uzņēmumam, kas darbojas saskaņā ar tās tiesību aktiem, pieprasīt sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja:
minētajam uzņēmumam (mātesuzņēmumam) ir tiesības izmantot vai tas faktiski izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli pār citu uzņēmumu (meitasuzņēmumu); vai
minēto uzņēmumu (mātesuzņēmumu) un citu uzņēmumu (meitasuzņēmumu) vienoti vada mātesuzņēmums.
Piemērojot 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, no 3. punktā minētajām tiesībām atskaita tiesības:
kas nostiprinātas akcijās, kas tiek turētas tādas personas interesēs, kura nav ne mātesuzņēmums, ne minētā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums; vai
kas nostiprinātas akcijās, kuras:
tiek turētas kā garantija, ar noteikumu, ka konkrētās tiesības tiek izmantotas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem, vai
tiek turētas saistībā ar aizdevuma piešķiršanu kā daļa no parastajām saimnieciskajām darbībām, ja balsstiesības tiek izmantotas tās personas labā, kas nodrošina garantiju.
Neskarot šo pantu, 21. un 23. pantu, dalībvalsts var pieprasīt ikvienam uzņēmumam, uz ko attiecas tās tiesību akti, sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja:
šo uzņēmumu un vienu vai vairākus citus uzņēmumus, ar kuriem tas nav saistīts, kā aprakstīts 1. vai 2. punktā, vienoti vada saskaņā ar:
līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai
minēto citu uzņēmumu dibināšanas dokumentu vai statūtiem; vai
minētā uzņēmuma un viena vai vairāku citu uzņēmumu, ar kuriem tas nav saistīts, kā aprakstīts 1. vai 2. punktā, administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras finanšu gadā galvenokārt sastāv no vienām tām pašām amatpersonām, kas ir amatā līdz konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai.
Šā panta 6. punktu, 23. panta 1., 2., 9. un 10. punktu un 25. līdz 29. pantu piemēro šā panta 7. punktā minētajiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajam vadības ziņojumam, ievērojot šādas izmaiņas:
atsauces uz mātesuzņēmumiem saprot kā atsauces uz visiem uzņēmumiem, kas norādīti šā panta 7. punktā; un
neskarot 24. panta 3. punktu, konsolidētajos finanšu pārskatos iekļaujamie posteņi “kapitāls”, “akciju emisijas uzcenojums”, “pārvērtēšanas rezerve”, “rezerves”, “nesadalītā peļņa vai zaudējumi” un “finanšu gada peļņa vai zaudējumi” ir kopējās summas, kas attiecināmas uz katru šā panta 7. punktā minēto uzņēmumu.
23. pants
Atbrīvojumi no konsolidācijas
Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta dalībvalsts šādos gadījumos atbrīvo no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu ikvienu mātesuzņēmumu (“atbrīvotais uzņēmums”), uz ko attiecas tās tiesību akti un kas ir arī meitasuzņēmums, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūra, ja vien uz minēto sabiedriskas nozīmes struktūru neattiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ja uz tā paša mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un:
atbrīvotā uzņēmuma mātesuzņēmumam pieder visas atbrīvotā uzņēmuma akcijas. Akcijas atbrīvotajā uzņēmumā, kuras pieder tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem saskaņā ar juridisko pienākumu vai pienākumu, kas noteikts tā dibināšanas dokumentā vai statūtos, neņem vērā šim nolūkam; vai
atbrīvotā uzņēmuma mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no atbrīvotā uzņēmuma akcijām un pārējie šā atbrīvotā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki ir apstiprinājuši šo atbrīvojumu.
Atbrīvojumi, kas minēti 3. punktā, izpilda visus šādus nosacījumus:
atbrīvoto uzņēmumu un, neskarot 9. punktu, visus tā meitasuzņēmumus konsolidē tādas lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos, uz kuras mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti;
šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un lielākas uzņēmumu vienības konsolidētos vadības ziņojumus sagatavo minētās vienības mātesuzņēmums saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura regulē minēto mātesuzņēmumu, un saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
attiecībā uz atbrīvoto uzņēmumu šādus dokumentus publicē tā, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos, kuri attiecas uz minēto atbrīvoto uzņēmumu saskaņā ar 30. pantu:
šā punkta a) apakšpunktā minētie konsolidētie finanšu pārskati un b) apakšpunktā minētie konsolidētie vadības ziņojumi,
revīzijas ziņojumi, un
attiecīgā gadījumā 6. punktā minētais pielikums.
Minētā dalībvalsts var pieprasīt šā apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minēto dokumentu publicēšanu attiecīgās valsts valodā un to tulkojuma apstiprināšanu;
atbrīvotā uzņēmuma gada finanšu pārskatu piezīmēs atklāj šādu informāciju:
tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sastāda a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus; un
atbrīvojums no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu.
Gadījumos, uz kuriem neattiecas 3. punkts, dalībvalsts, neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, var atbrīvot no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu jebkuru mātesuzņēmumu (atbrīvotais uzņēmums), uz kuru attiecas šīs valsts tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūra, ja vien uz minēto sabiedriskas nozīmes struktūru neattiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, un uz kā mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ar noteikumu, ka visi 4. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un turklāt ar noteikumu, ka:
atbrīvotā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki, kuriem pieder minētā uzņēmuma parakstītā kapitāla minimālā daļa, nav pieprasījuši konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu vismaz sešus mēnešus pirms finanšu gada beigām;
minimālā daļa, kas minēta a) apakšpunktā, nepārsniedz šādas robežvērtības:
10 % no parakstītā kapitāla akciju sabiedrību un komandītsabiedrību gadījumā; un
20 % no parakstītā kapitāla cita veida uzņēmumu gadījumā;
dalībvalsts atbrīvojumam nepiemēro:
nosacījumu, ka uz mātesuzņēmumu, kurš sagatavojis 4. punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura piešķīrusi atbrīvojumu, vai
nosacījumus attiecībā uz minēto finanšu pārskatu sagatavošanu un pārbaudi.
Šīs direktīvas 3.līdz 6. pantu piemēro, neskarot dalībvalsts tiesību aktus par konsolidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto vadības ziņojumu sastādīšanu, ja minētos dokumentus pieprasa:
darbinieku vai viņu pārstāvju informācijai; vai
administratīva vai tiesu iestāde savām vajadzībām.
Neskarot šā panta 1., 2., 3. un 5. punktu, dalībvalsts, kas paredz atbrīvojumus saskaņā ar šā panta 3. un 5. punktu, var arī atbrīvot no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu jebkuru mātesuzņēmumu (atbrīvotais uzņēmums), uz kuru attiecas tās tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūra, ja vien uz minēto sabiedriskas nozīmes struktūru neattiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, uz kā mātesuzņēmumu neattiecas dalībvalstu tiesību akti, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
atbrīvotais uzņēmums un, neskarot 9. punktu, visi tā meitasuzņēmumi ir konsolidēti lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos;
šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un – attiecīgā gadījumā – konsolidētos vadības ziņojumus sagatavo:
saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā noteiktās prasības,
atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1606/2002,
veidā, kas līdzvērtīgs veidam, kā tiek sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati un konsolidētie vadības ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai
veidā, kas ir līdzvērtīgs starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti ( 18 );
šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus ir revidējis viens vai vairāki obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kas ir tiesīgi revidēt finanšu pārskatus saskaņā ar tiem valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz uzņēmumu, kas minētos pārskatus ir sastādījis.
Piemēro 4. punkta c) un d) apakšpunktu un 5., 6. un 7. punktu.
Uzņēmumam, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūrai, nav jābūt iekļautam konsolidētajos finanšu pārskatos, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
ļoti retos gadījumos, kad informāciju, kas vajadzīga konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās;
šā uzņēmuma akcijas tiek turētas vienīgi ar nolūku vēlāk tās pārdot; vai
nopietni ilgtermiņa ierobežojumi ievērojami kavē:
mātesuzņēmuma tiesību izmantošanu attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem vai vadību vai
šā uzņēmuma vienotas vadības īstenošanu, ja tas ir kādās no 22. panta 7. punktā minētajām attiecībām.
Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 21. pantu un šā panta 1. un 2. punktu, ikvienu mātesuzņēmumu, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūru, atbrīvo no 22. pantā noteiktā pienākuma, ja:
tam ir tikai meitasuzņēmumi, kuri ir nebūtiski gan individuāli, gan kopumā; vai
visus tā meitasuzņēmumus var izslēgt no konsolidācijas, ievērojot šā panta 9. punktu.
24. pants
Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana
Konsolidācijā iekļauto akciju bilances vērtību uzņēmumu kapitālā ieskaita atbilstoši to pārstāvētajai daļai minēto uzņēmumu kapitālā un rezervēs saskaņā ar šādiem noteikumiem:
izņemot gadījumos, kad akcijas mātesuzņēmuma kapitālā pieder vai nu pašam uzņēmumam, vai citam konsolidācijā iekļautam uzņēmumam, kuras pielīdzina pašu akcijām saskaņā ar 3. nodaļu, šo ieskaitu veic, pamatojoties uz bilances vērtību tajā dienā, kad minētie uzņēmumi ir iekļauti konsolidācijā pirmo reizi. Starpību, kas rodas minētā ieskaita rezultātā, ciktāl iespējams, iegrāmato tieši tajos konsolidētās bilances posteņos, kuru vērtība ir lielāka vai mazāka par to bilances vērtību;
dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt ieskaitus, pamatojoties uz identificējamu aktīvu un saistību vērtību akciju iegādes dienā, vai gadījumos, kad iegāde notiek divos vai vairākos posmos, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par meitasuzņēmumu;
visas starpības, kas pastāv pēc a) apakšpunkta piemērošanas vai rodas b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā, uzrāda konsolidētajā bilancē kā nemateriālo vērtību;
metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu nemateriālo vērtību, un jebkādas nozīmīgas vērtības izmaiņas saistībā ar iepriekšējo finanšu gadu, paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs;
ja dalībvalsts ir atļāvusi pozitīvas un negatīvas nemateriālās vērtības ieskaitu, finanšu pārskatu piezīmēs sniedz arī nemateriālās vērtības analīzi;
negatīvu nemateriālo vērtību var pārnest uz konsolidēto peļņas un zaudējumu pārskatu, ja tas ir saskaņā ar 2. nodaļā izklāstītajiem principiem.
Konsolidētie finanšu pārskati atspoguļo konsolidācijā iekļauto uzņēmumu aktīvus, saistības, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumus tā, it kā tie būtu viens uzņēmums. Jo īpaši no konsolidētajiem finanšu pārskatiem tiek izslēgti:
parādi un prasības starp uzņēmumiem;
ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz darījumiem starp uzņēmumiem; un
peļņa un zaudējumi, kas rodas no darījumiem starp uzņēmumiem, ja tie ir iekļauti aktīvu bilances vērtībās.
Tomēr dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt konsolidētu finanšu pārskatu sastādīšanu arī citā datumā, lai ņemtu vērā uzņēmumu vairākuma vai vissvarīgāko konsolidācijā iekļauto uzņēmumu bilances datumus, ar noteikumu, ka:
šis fakts ir atspoguļots konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs, paskaidrojot iemeslus;
ir ņemti vērā vai atspoguļoti svarīgākie notikumi attiecībā uz konsolidācijā iekļauta uzņēmuma aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kas ir radušies laikā starp šā uzņēmuma bilances datumu un konsolidētās bilances datumu; un
ja uzņēmuma bilances sastādīšana notiek vairāk nekā trīs mēnešus pirms vai pēc konsolidētās bilances datuma, šo uzņēmumu konsolidē, pamatojoties uz pagaidu finanšu pārskatiem, kas sastādīti konsolidētās bilances sagatavošanas datumā.
25. pants
Uzņēmējdarbības apvienošana grupas ietvaros
26. pants
Proporcionāla konsolidācija
27. pants
Asociēto uzņēmumu pašu kapitāla grāmatvedības metode
Piemērojot šo pantu pirmo reizi asociētam uzņēmumam, minēto asociēto uzņēmumu norāda konsolidētajā bilancē vai nu:
tā bilances vērtībā, kas aprēķināta saskaņā ar šīs direktīvas 2. un 3. nodaļā izklāstītajiem vērtēšanas noteikumiem. Starpību starp minēto vērtību un summu, kas atbilst šīs līdzdalības daļas pārstāvētajai kapitāla un rezervju daļai minētajā asociētajā uzņēmumā, atspoguļo atsevišķi konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Šo starpību aprēķina dienā, kad minētā metode ir izmantota pirmo reizi; vai
ar summu, kas atbilst asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju daļai, ko pārstāv šī līdzdalības daļa minētajā asociētajā uzņēmumā. Starpību starp šo summu un saskaņā ar šīs direktīvas 2. un 3. nodaļā noteiktajiem vērtēšanas noteikumiem aprēķināto bilances vērtību atspoguļo atsevišķi konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Šo starpību aprēķina dienā, kad šī metode ir izmantota pirmo reizi;
Dalībvalsts var noteikt viena vai otra a) vai b) apakšpunktā paredzētā varianta piemērošanu. Šādos gadījumos, konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs norāda, kurš no minētajiem variantiem izmantots.
Turklāt a) vai b) apakšpunkta varianta vajadzībām dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt starpības aprēķināšanu akciju pārņemšanas dienā vai, ja tās pārņemtas divās vai vairākās stadijās, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par asociēto uzņēmumu.
28. pants
Konsolidēto finanšu pārskatu piezīmes
Papildus jebkurai citai informācijai, kas norādāma saskaņā ar šīs direktīvas citiem noteikumiem, konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs izklāsta 16., 17. un 18. pantā norādīto informāciju tā, lai atvieglotu konsolidācijā iekļauto uzņēmumu finansiālā stāvokļa novērtēšanu kopumā, ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no konsolidēto finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar gada finanšu pārskatiem, tostarp:
atklājot darījumus starp saistītajām pusēm, neatklāj darījumus starp konsolidācijā iekļautām saistītajām pusēm, kuri ir izslēgti konsolidējot;
atklājot finanšu gada laikā nodarbināto personu vidējo skaitu, atsevišķi norāda darbinieku vidējo skaitu proporcionāli konsolidētos uzņēmumos; un
atklājot administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībniekiem piešķirto atalgojumu, avansu un kredītu summas, atklāj tikai tās summas, ko mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir piešķīruši mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībniekiem.
Konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs papildus 1. punktā noteiktajai informācijai norāda šādu informāciju:
attiecībā uz konsolidācijā iekļautiem uzņēmumiem:
minēto uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese,
kapitāla daļa, kas konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kuras rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs, pieder minētajos uzņēmumos, kas nav mātesuzņēmumi, un
informācija par to, kuri no 22. panta 1., 2. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem pēc 22. panta 3., 4. un 5. punkta piemērošanas ir veidojuši pamatu konsolidācijas īstenošanai. Tomēr minēto informāciju var nesniegt gadījumos, kad konsolidācija īstenota, pamatojoties uz 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kad piederošā kapitāla daļa un balsstiesību daļa ir vienādas.
Tādu pašu informāciju sniedz attiecībā uz uzņēmumiem, kas izslēgti no konsolidācijas nebūtiskuma dēļ saskaņā ar 6. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 23. panta 10. punktu, un sniedz paskaidrojumu par 23. panta 9. punktā minēto uzņēmumu izslēgšanu;
konsolidācijā iekļauto asociēto uzņēmumu, kā aprakstīts 27. panta 1. punktā, nosaukums un juridiskā adrese, un kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs;
saskaņā ar 26. pantu proporcionāli konsolidēto uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, faktori, uz kuriem tiek pamatota minēto uzņēmumu kopīgā vadība, kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs; un
attiecībā uz katru uzņēmumu, kas nav a), b) un c) apakšpunktā minētais uzņēmums un kurā konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem – vai nu pašiem, vai ar to personu starpniecību, kas rīkojas savā vārdā, bet minēto uzņēmumu interesēs, – ir līdzdalības daļa:
minēto uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese,
piederošā kapitāla daļa,
kapitāla un rezervju summa un attiecīgā uzņēmuma, kuram ir pieņemti finanšu pārskati, pēdējā finanšu gada peļņa vai zaudējumi.
Informāciju par kapitālu un rezervēm un par peļņu vai zaudējumiem var arī nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci.
29. pants
Konsolidētais vadības ziņojums
Informācijai, kas noteikta 19. un 20. pantā, piemēro šādas korekcijas:
atklājot datus par iegādātajām pašu akcijām, konsolidētajā vadības ziņojumā norāda mātesuzņēmuma visu to akciju skaitu un nominālvērtību vai, ja nominālvērtība nav noteikta, uzskaites vērtību, kuras pieder šim mātesuzņēmumam, šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs. Dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt šīs informācijas izpaušanu konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs;
ziņojot par iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, korporatīvajā pārvaldības ziņojumā norāda iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenās iezīmes attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kopumā.
29.a pants
Konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana
Pirmajā daļā minētā informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, ko panāk, izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu konsolidētu vadības ziņojuma sadaļu.
Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:
īss grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp:
grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;
grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;
grupas plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā grupu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;
tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;
tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;
apraksts par grupas noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie grupas mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;
apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām;
apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem;
apraksts par:
pienācīgas rūpības procesu, ko grupa īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu;
galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar pašas grupas darbību un vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas mātesuzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām veikt pienācīgas rūpības procesu;
jebkuru grupas veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem;
apraksts par grupai draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur grupa ir atkarīga no minētajiem jautājumiem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;
rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.
Mātesuzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām.
Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, mātesuzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kuras norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.
Uzņēmumi norāda, vai konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas gadskārtējā vai konsolidētā līmenī attiecīgi saskaņā ar 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu.
Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:
atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk minētā informācija:
tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai atbilstīgi šīs direktīvas 29.b pantam pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai;
tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu;
informācija, ka mātesuzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–5. punktā;
ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu;
ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Regulas (ES) 2020/852 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā un atbrīvots no ilgtspējas ziņu sniegšanas, pamatojoties uz šīs direktīvas 19.a panta 9. punktu, iekļauj atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums.
Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.
Mātesuzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākuma sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ja šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.
Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.
Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kas minētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.
6.a NODAĻA
ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS STANDARTI
29.b pants
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti
Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam precizē, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 29.a panta 1. un 2. punktu, un kas ietver vismaz informāciju, kura vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regulā (ES) 2019/2088 paredzētie informācijas atklāšanas pienākumi, lai tie varētu izpildīt minētos pienākumus.
Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam precizē:
vajadzības gadījumā – papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņošanas jomām;
informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz un kas ir specifiska to darbības nozarei.
Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.
Pieņemot deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar trešās daļas ii) apakšpunktu, Komisija pievērš īpašu uzmanību ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku un ietekmes apmēram katrā nozarē, ņemot vērā to, ka dažās nozarēs riski un ietekme ir lielāki.
Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.
Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar Eiropas Parlamentu un kopīgi apspriežas ar Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi.
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā ilgtspējas ziņu sniegšanas standarta priekšmetu:
precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem vides faktoriem:
klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp attiecībā uz 1., 2. un – attiecīgā gadījumā – 3. jomas siltumnīcefekta gāzu emisijām;
pielāgošanos klimata pārmaiņām;
ūdens un jūras resursiem;
resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;
piesārņojumu;
bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;
precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem:
par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem, tostarp dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, par apmācībām un prasmju attīstību, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, par pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un par daudzveidību;
par darba apstākļiem, tostarp drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātām algām, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīgumu slēgšanu, arī par to darba ņēmēju īpatsvaru, uz kuriem attiecas koplīgumi, par darba ņēmēju tiesībām uz informāciju, uzklausīšanu un līdzdalību, par darba un privātās dzīves līdzsvaru un par veselību un drošību;
par to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas ir noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tai skaitā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un Starptautiskā Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;
precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem pārvaldības faktoriem:
par uzņēmuma administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, par šādu struktūru sastāvu, kā arī to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai par šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām;
par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenajām iezīmēm saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas un lēmumu pieņemšanas procesu;
par darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, trauksmes cēlēju aizsardzību un dzīvnieku labturību;
par uzņēmuma darbībām un saistībām, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu;
par to, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piegādātājiem un kopienām, ko ietekmē uzņēmuma darbība, un par šādu attiecību kvalitāti, arī par maksājumu praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Pirmā daļa neskar Savienības prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgas rūpības procesu.
Deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, cik vien iespējams ņemot vērā:
globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu un esošos dabas kapitāla uzskaites un siltumnīcefekta gāzu uzskaites, atbildīgas darījumdarbības, korporatīvas sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības standartus un sistēmas;
informāciju, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, lai izpildītu savus informācijas atklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2019/2088 un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu;
kritērijus, rādītājus un metodiku, kas izklāstīti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 pieņemtajos deleģētajos aktos, tostarp tehniskās pārbaudes kritērijus, kuri noteikti saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, un ziņošanas prasības, kas izklāstītas saskaņā ar minētās regulas 8. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā;
informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem paziņojumā par etalonu un etalonu noteikšanas metodoloģijā, kā arī minimālos standartus ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izveidei saskaņā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2020/1816 ( 19 ), (ES) 2020/1817 ( 20 ) un (ES) 2020/1818 ( 21 );
informācijas atklāšanu, kas norādīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 434.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos;
Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES ( 22 );
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( 23 );
Regulu (ES) 2021/1119;
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( 24 );
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( 25 ).
29.c pants
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem
Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.
6.b NODAĻA
29.d pants
Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts
7.
NODAĻA
PUBLICĒŠANA
30. pants
Vispārīga publicēšanas prasība
Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants, nodrošinātu, ka vadības ziņojums bez maksas ir publiski pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē. Ja uzņēmumam nav tīmekļa vietnes, dalībvalstis var tam pieprasīt, lai tas nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma ir pieejama tā vadības ziņojuma rakstiska kopija.
Ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 34. panta 1. punkta aa) apakšpunkta otrajā daļā minēto atzinumu, šo atzinumu publicē kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.
Šā panta ceturtajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas 19.a un 29.a pantā.
Dalībvalstis var atbrīvot II pielikumā minēto uzņēmumu, uz kuru attiecas šajā direktīvā noteiktie koordinācijas pasākumi, ko piemēro saskaņā ar 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, no pienākuma publicēt finanšu pārskatus saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu, ar noteikumu, ka minētie finanšu pārskati ir publiski pieejami uzņēmuma galvenajā birojā šādos gadījumos:
visi attiecīgā uzņēmuma dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir tādu veidu uzņēmumi, kas minēti I pielikumā, un uz kuriem attiecas tādu dalībvalstu tiesību akti, kuras nav tā pati dalībvalsts, kuras tiesību akti attiecas uz minēto uzņēmumu, un neviens no šiem uzņēmumiem nepublicē attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatus kopā ar saviem finanšu pārskatiem;
visi attiecīgā uzņēmuma dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir uzņēmumi, uz kuriem neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvā 2009/101/EK minētajām.
Finanšu pārskatu kopijas ir saņemamas pēc pieprasījuma. Šādas kopijas cena nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas.
Ja uzņēmums, kas sastāda konsolidētos finanšu pārskatus, veic uzņēmējdarbību kā kāds no II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem un ja tā dalībvalsts tiesību akti neliek tam publicēt 1. punktā minētos dokumentus tā, kā noteikts Direktīvas 2009/101/EK 3. pantā, šis uzņēmums minētos dokumentus vismaz dara publiski pieejamus savā galvenajā birojā un pēc pieprasījuma izsniedz kopiju, kuras cena nepārsniedz tās administratīvās izmaksas.
31. pants
Vienkāršojumi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
Dalībvalstis var atļaut vidējiem uzņēmumiem publicēt:
saīsinātas bilances, uzrādot tikai tos posteņus, kas III un IV pielikumā apzīmēti ar burtiem un romiešu cipariem, vai nu bilancē, vai finanšu pārskatu piezīmēs, atsevišķi norādot:
III pielikuma sadaļas “Aktīvi” C daļas I nodaļas 3. punktā, C daļas II nodaļas 1., 2., 3. un 4. punktā, C daļas III nodaļas 1., 2., 3. un 4. punktā, D daļas II nodaļas 2., 3. un 6. punktā un D daļas III nodaļas 1. un 2. punktā, un sadaļas “Kapitāls, rezerves un saistības” C daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā,
IV pielikuma C daļas I nodaļas 3. punktā, C daļas II nodaļas 1., 2., 3. un 4. punktā, C daļas III nodaļas 1., 2., 3. un 4. punktā, D daļas II nodaļas 2., 3. un 6. punktā, D daļas III nodaļas 1. un 2. punktā, F daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā un I daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā,
prasīto informāciju, kas norādīta iekavās III pielikuma sadaļas “Aktīvi” D daļas II nodaļā un sadaļas “Kapitāls, rezerves un saistības” C daļā, kopā visiem attiecīgajiem posteņiem un atsevišķi sadaļas “Aktīvi” D daļas II nodaļas 2. un 3. punktā un sadaļas “Kapitāls, rezerves un saistības” C daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā,
prasīto informāciju, kas norādīta iekavās IV pielikuma D daļas II nodaļā, kopā visiem attiecīgajiem posteņiem un atsevišķi D daļas II nodaļas 2. un 3. punktā;
saīsinātas finanšu pārskatu piezīmes, nesniedzot 17. panta 1. punkta f) un j) apakšpunktā prasīto informāciju.
Šis punkts neskar 30. panta 1. punktu, ciktāl minētais pants attiecas uz peļņas un zaudējumu pārskatu, vadības ziņojumu un obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atzinumu.
32. pants
Citas publicēšanas prasības
Ja gada finanšu pārskatus nepublicē pilnībā, minēto finanšu pārskatu saīsinātajā versijā, kam nepievieno revīzijas ziņojumu:
norāda, ka publicētā versija ir saīsināta;
iekļauj atsauci uz reģistru, kurā finanšu pārskati ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu vai, ja finanšu pārskati vēl nav iesniegti, norāda minēto faktu;
norāda, vai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir sniedzis revīzijas atzinumu bez iebildēm, revīzijas atzinumu ar iebildēm vai negatīvu revīzijas atzinumu vai arī obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums nevarēja izteikt revīzijas atzinumu;
norāda, vai revīzijas ziņojumā bija iekļauta norāde uz jebkuru jautājumu, kuram obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pievērsa uzmanību, to uzsverot, bet nesniedzot revīzijas atzinumu ar iebildēm.
33. pants
Atbildība un saistības attiecībā uz finanšu pārskatu un vadības ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai būtu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un – attiecīgā gadījumā – starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu (ES) 2019/815, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 29.b vai 29.c pantā, un šīs direktīvas 29.d panta prasībām:
gada finanšu pārskati, vadības ziņojums un paziņojums par korporatīvo pārvaldību, ja to sniedz atsevišķi; un
konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie vadības ziņojumi un konsolidētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību, ja tos sniedz atsevišķi.
8.
NODAĻA
ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS REVĪZIJA UN TICAMĪBAS APLIECINĀŠANA
34. pants
Vispārīgas prasības
Obligātais(ie) revidents(i) vai revīzijas uzņēmums(i) arī:
sniedz atzinumu par to,
vai vadības ziņojums atbilst tā paša finanšu gada finanšu pārskatiem, un
vai vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, izņemot šīs direktīvas 19.a pantā noteiktās prasības par ilgtspējas ziņu sniegšanu;
attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b vai 29.c pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar 29.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām.
norāda, vai, ņemot vērā revīzijas laikā gūtās zināšanas un izpratni par uzņēmumu un tā vidi, viņš, viņa vai tas vadības ziņojumā ir identificējis būtiskus nepareizus izklāstus, un dod norādi par jebkādu šādu nepareizu izklāstu veidu.
Member States may allow an independent assurance services provider established in their territory to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1, provided that such independent assurance services provider is subject to requirements that are equivalent to those set out in Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council ( 28 ) as regards the assurance of sustainability reporting as defined in point 22 of Article 2 of that Directive, in particular the requirements on:
training and examination, ensuring that independent assurance services providers acquire the necessary expertise concerning sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting;
continuing education;
quality assurance systems;
professional ethics, independence, objectivity, confidentiality and professional secrecy;
appointment and dismissal;
investigations and sanctions;
the organisation of the work of the independent assurance services provider, in particular in terms of sufficient resources and personnel and the maintenance of client account records and files; and
reporting irregularities.
Member States shall ensure that, where an independent assurance services provider expresses the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1 of this Article, that opinion is prepared in accordance with Articles 26a, 27a and 28a of Directive 2006/43/EC and that, where applicable, the audit committee, or a dedicated committee, reviews and monitors the independence of the independent assurance services provider in accordance with point (e) of Article 39(6) of Directive 2006/43/EC.
Member States shall ensure that independent assurance services providers accredited before 1 January 2024 for the assurance of sustainability reporting, in accordance with Regulation (EC) No 765/2008, are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph of this paragraph.
Member States shall ensure that independent assurance services providers that on 1 January 2024 are undergoing the accreditation process in accordance with the relevant national requirements are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph as regards the assurance of sustainability reporting, provided they complete that process by 1 January 2026.
Member States shall ensure that the independent assurance services providers referred to in the third and fourth subparagraphs acquire the necessary knowledge in sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting via the continuing education requirement referred to in point (b) of the first subparagraph.
If a Member State, pursuant to the first subparagraph, decides to allow an independent assurance services provider to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1, it shall also allow a statutory auditor other than the one(s) carrying out the statutory audit of financial statements to do so, as provided for in paragraph 3.
The home Member State shall be responsible for the supervision of the independent assurance services providers established in its territory, unless the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers in its territory.
If the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out in its territory by independent assurance services providers registered in another Member State, the host Member State shall:
not impose more stringent requirements or liability on such independent assurance services providers than those required for assurance of sustainability reporting by the national laws for the independent assurance services providers or auditors established in that host Member State; and
inform other Member States about its decision to supervise the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers established in other Member States.
35. pants
Grozījums Direktīvā 2006/43/EK attiecībā uz revīzijas ziņojumu
Direktīvas 2006/43/EK 28. pantu aizstāj ar šādu:
“28. pants
Revīzijas ziņojumi
Revīzijas ziņojumā ietver:
ievadu, kurā vismaz norāda finanšu pārskatus, uz kuriem attiecas obligātā revīzija, un to sagatavošanā izmantoto finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmu;
aprakstu par obligātās revīzijas darbības jomu, kurā norāda vismaz revīzijas standartus, saskaņā ar kuriem ir veikta obligātā revīzija;
revīzijas atzinumu, kurš ir vai nu atzinums bez iebildēm, atzinums ar iebildēm, vai negatīvs atzinums un kurā skaidri izteikts obligātā revidenta atzinums attiecībā uz to:
vai gada finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmu, un
attiecīgā gadījumā, vai finanšu pārskati atbilst obligātajām prasībām.
Ja obligātais revidents nevar izteikt revīzijas atzinumu, ziņojumā iekļauj atteikumu sniegt atzinumu;
norādi uz jebkuru jautājumu, kuram obligātais revidents pievērš uzmanību un uzsver to, bet nesniedz revīzijas atzinumu ar iebildēm;
atzinumu un pārskatu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK ( 29 ) 34. panta 1. punkta otrajā daļā.
9.
NODAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ATBRĪVOJUMIEM UN ATBRĪVOJUMU IEROBEŽOJUMIEM
36. pants
Atbrīvojumi attiecībā uz mikrouzņēmumiem
Dalībvalstis var atbrīvot mikrouzņēmumus no kāda vai no visiem šādiem pienākumiem:
pienākuma iesniegt informāciju par posteņiem “Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi” un “Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi”. Ja dalībvalsts izmanto minēto iespēju, tā var atļaut minētajiem uzņēmumiem – tikai attiecībā uz citām izmaksām, kā minēts šā panta 2. punkta b) apakšpunkta vi) punktā, – atkāpties no 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta attiecībā uz posteņu “Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi” un “Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi” atspoguļošanu, ar noteikumu, ka šis fakts ir izklāstīts finanšu pārskatu piezīmēs vai saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – bilances beigās;
pienākuma sagatavot finanšu pārskatu piezīmes saskaņā ar 16. pantu, ar noteikumu, ka bilances beigās ir izklāstīta šīs direktīvas 16. panta 1. punkta d) un da) apakšpunktā un Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā paredzētā informācija;
pienākuma sagatavot vadības ziņojumu saskaņā ar 5. nodaļu, ar noteikumu, ka Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 2. punktā noteiktā informācija ir sniegta finanšu pārskatu piezīmēs vai saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – bilances beigās;
pienākuma publicēt gada finanšu pārskatus saskaņā ar šīs direktīvas 7. nodaļu, ar noteikumu, ka tajos iekļautā bilances informācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pienācīgi reģistrēta vismaz vienā attiecīgās dalībvalsts norādītajā kompetentajā iestādē. Ja kompetentā iestāde nav centrālais reģistrs, komercreģistrs vai uzņēmumu reģistrs, kā minēts Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. punktā, kompetentajai iestādei iesniegtā informācija ir jāpaziņo reģistram.
Dalībvalstis var atļaut mikrouzņēmumiem:
sastādīt vienīgi saīsinātu bilanci, attiecīgos gadījumos atsevišķi norādot vismaz tos posteņus, kas III vai IV pielikumā ir apzīmēti ar burtiem. Gadījumos, kad piemērojams šā panta 1. punkta a) apakšpunkts, bilancē neiekļauj posteņus, kas paredzēti III pielikuma iedaļas “Aktīvi” E daļā un iedaļas “Saistības” D daļā, vai posteņus IV pielikuma E un K daļā;
sastādīt vienīgi saīsinātu peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgos gadījumos atsevišķi norādot vismaz šādus posteņus:
neto apgrozījums,
citi ienākumi,
izejvielu un palīgmateriālu izmaksas,
personāla izmaksas,
vērtību korekcijas,
citas izmaksas,
nodokļi,
peļņa vai zaudējumi.
37. pants
Atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem
Neatkarīgi no Direktīvu 2009/101/EK un 2012/30/ES noteikumiem dalībvalstij nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojuma saturu, revīziju un publicēšanu tādiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti un kuri ir meitasuzņēmumi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti;
visi meitasuzņēmuma akcionāri vai dalībnieki attiecībā uz katru finanšu gadu, kurā tiek piemērots atbrīvojums, ir paziņojuši par savu piekrišanu atbrīvojumam no šāda pienākuma;
mātesuzņēmums ir paziņojis, ka garantē saistības, ko uzņēmies meitasuzņēmums;
meitasuzņēmums ir publicējis šā panta 2. un 3. punktā minētos paziņojumus, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu;
meitasuzņēmums ir iekļauts saskaņā ar šo direktīvu sastādītajos mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos;
atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs; un
par meitasuzņēmumu ir publicēti šā panta 5. punktā minētie konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētais vadības ziņojums un revīzijas ziņojums, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu.
38. pants
Uzņēmumi, kas ir dalībnieki ar neierobežotu atbildību citos uzņēmumos
Dalībvalstīm nav jāattiecina šīs direktīvas prasības uz attiecīgo uzņēmumu, ja:
attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir sastādījis, revidējis un publicējis uzņēmums,
kas ir attiecīgā uzņēmuma dalībnieks ar neierobežotu atbildību un
uz ko attiecas citas dalībvalsts tiesību akti;
attiecīgais uzņēmums ir iekļauts konsolidētajos finanšu pārskatos, ko saskaņā ar šo direktīvu ir sastādījis, revidējis un publicējis:
dalībnieks ar neierobežotu atbildību vai
attiecīgais uzņēmums ir iekļauts kādas lielākas uzņēmumu grupas konsolidētajos finanšu pārskatos, kurus atbilstoši šai Direktīvai ir sastādījis, revidējis un publicējis mātesuzņēmums, uz ko attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti. Šo atbrīvojumu norāda konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs.
39. pants
Atbrīvojums attiecībā uz peļņas un zaudējumu pārskatu mātesuzņēmumiem, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus
Dalībvalstij nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz peļņas un zaudējumu pārskata revīziju un publicēšanu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti un kuri ir mātesuzņēmumi, ar noteikumu, ka ir spēkā šādi nosacījumi:
mātesuzņēmums sastāda konsolidētos finanšu pārskatus atbilstīgi šai direktīvai un ir iekļauts šajos konsolidētajos finanšu pārskatos;
atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma gada finanšu pārskatu piezīmēs;
atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs; un
mātesuzņēmuma peļņa un zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar šo direktīvu, ir uzrādīti tā bilancē.
40. pants
Atbrīvojumu ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām
Ja vien šajā direktīvā nav nepārprotami noteikts citādi, dalībvalstis neattiecina direktīvā paredzētos vienkāršojumus un atbrīvojumus uz sabiedriskas nozīmes struktūrām. Sabiedriskas nozīmes struktūru uzskata par lielu uzņēmumu neatkarīgi no tās neto apgrozījuma, bilances kopsummas vai vidējā darbinieku skaita finanšu gadā.
9.a NODAĻA
ZIŅOJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU UZŅĒMUMIEM
40.a pants
Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem
Pirmo daļu piemēro tikai lieliem meitasuzņēmumiem un maziem un vidējiem meitasuzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Dalībvalsts pieprasa, lai filiāle, kas atrodas tās teritorijā un ir tāda uzņēmuma filiāle, uz kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un kura vai nu neietilpst grupā, vai arī tās galīgais īpašnieks ir uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā, darot to trešās valsts uzņēmuma grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī.
Trešajā daļā minēto noteikumu piemēro filiālei tad, ja trešās valsts uzņēmumam nav pirmajā daļā minētā meitasuzņēmuma un ja filiāles neto apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza 40 miljonus EUR.
Pirmo un trešo daļu piemēro minētajās daļās minētajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm vienīgi tad, ja trešās valsts uzņēmums grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī katrā no pēdējiem diviem secīgiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR.
Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirmajā un trešajā daļā minētie meitasuzņēmumi vai filiāles nosūta tām informāciju par neto apgrozījumu, ko to teritorijā un Savienībā sasnieguši trešo valstu uzņēmumi.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.
Ja šā punkta pirmajā daļā minētā informācija, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, nav pieejama, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle pieprasa trešās valsts uzņēmumam sniegt visu informāciju, kas tiem vajadzīga savu saistību izpildei.
Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju.
Gadījumā, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar pirmo daļu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu.
40.b pants
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti trešo valstu uzņēmumiem
Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, ar ko papildina šo direktīvu, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus trešo valstu uzņēmumiem, kuros precizēta 40.a pantā minētajos ilgtspējas ziņojumos iekļaujamā informācija.
40.c pants
Atbildība par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem sagatavošanu, publicēšanu un pieejamības nodrošināšanu
Dalībvalstis nosaka, ka trešo valstu uzņēmumu filiāles ir atbildīgas par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka to ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.
Dalībvalstis nodrošina, ka 40.a pantā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi ir kolektīvi atbildīgi par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka viņu ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.
40.d pants
Publicēšana
10.
NODAĻA
ZIŅOJUMS PAR MAKSĀJUMIEM PĀRVALDES STRUKTŪRĀM
41. pants
Definīcijas saistībā ar ziņojumiem par maksājumiem pārvaldes struktūrām
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“uzņēmums, kas darbojas ieguves rūpniecībā”, ir uzņēmums, kas veic jebkādu darbību, kurā iesaistīta derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes vai citu materiālu izpēte, meklēšana, atklāšana, izstrāde un ieguve, atbilstoši saimnieciskajām darbībām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju ( 31 ), I pielikuma B sadaļas 05. līdz 08. daļā;
“uzņēmums, kas darbojas pirmatnējo mežu izstrādē” ir uzņēmums, kas veic Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma A sadaļas 02. daļas 02.2 sadaļā minētās darbības pirmatnējos mežos;
“pārvaldes struktūra” ir jebkura valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī vai trešā valstī. Tas ietver, piemēram, departamentu, aģentūru vai uzņēmumu, ko kontrolē šāda iestāde, kā noteikts šīs direktīvas 22. panta 1.līdz 6. punktā;
“projekts” ir operatīvas darbības, ko reglamentē viens līgums, licence, noma, koncesija vai līdzīgi juridiski nolīgumi un kas ir pamatā maksājumu saistībām ar pārvaldes struktūru. Tomēr, ja vairāki šādi nolīgumi ir būtiski savstarpēji saistīti, to uzskata par projektu;
“maksājums” ir samaksātā summa vai nu naudā, vai materiālā izteiksmē, kas samaksāta par darbībām, kas aprakstītas 1. un 2. punktā, proti:
ražošanas tiesību piešķiršanas maksas;
nodokļi, ko piemēro ienākumiem, uzņēmumu produkcijai vai peļņai, izņemot nodokļus, ko piemēro patēriņam, tādus kā pievienotās vērtības nodokļi, iedzīvotāju ienākuma nodokļi vai tirdzniecības nodokļi;
atlīdzība par izmantošanu;
dividendes;
parakstīšanas, atklāšanas un ražošanas papildatlīdzība;
licences maksas, nomas maksas, piekļuves maksas un citas atlīdzības saistībā ar licencēm un/vai koncesijām; un
maksājumi par infrastruktūras uzlabojumiem.
42. pants
Uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums ziņot par maksājumiem pārvaldes struktūrām
Šo pienākumu nepiemēro uzņēmumam, uz ko attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un kurš ir meitasuzņēmums vai mātesuzņēmums, ja ir spēkā abi šādi nosacījumi:
uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti; un
uzņēmuma veiktie maksājumi pārvaldes struktūrām ir iekļauti konsolidētajā ziņojumā par maksājumiem pārvaldes struktūrām, ko attiecīgais mātesuzņēmums ir sastādījis saskaņā ar 44. pantu.
43. pants
Ziņojuma saturs
Ziņojumā par darbībām, kas aprakstītas 41. panta 1. un 2. punktā, saistībā ar attiecīgo finanšu gadu sniedz šādu informāciju:
katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu kopējā summa;
katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu veidu kopējā summa, kā precizēts 41. panta 5. punkta a) līdz g) apakšpunktā;
ja minētie maksājumi ir piešķirti konkrētam projektam, – katra maksājuma veida kopējo summu, kā norādīts 41. panta 5. punkta a) līdz g) apakšpunktā, kas veikta katram šādam projektam un kopējo maksājumu summu katram šādam projektam.
Maksājumus, ko uzņēmums veic saistībā ar struktūras līmenī noteiktām saistībām var atklāt struktūras līmenī, nevis projekta līmenī.
To dalībvalstu gadījumā, kuras nav ieviesušas euro, 1. punktā noteikto euro robežvērtību konvertē valsts naudas vienībā:
piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēkā jebkura direktīva, ar ko nosaka minēto robežvērtību; un
noapaļojot līdz tuvākajam simtam.
44. pants
Konsolidētais ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām
Uzskata, ka mātesuzņēmums darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē tad, ja kāds no tā meitasuzņēmumiem darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē.
Konsolidētajā ziņojumā ietver tikai tos maksājumus, kas izriet no ieguves darbībām un/vai darbībām, kas saistītas ar pirmatnējo mežu izstrādi.
Pienākums sastādīt 1. pantā minēto konsolidēto ziņojumu neattiecas uz:
mazas grupas, kā definēts 3. panta 5. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot gadījumos, kad kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra;
vidēja lieluma grupas, kā definēts 3. panta 6. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot gadījumos, kad kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra; un
mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, ja uz tā mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti.
Uzņēmumam, tostarp sabiedriskas nozīmes struktūrai, nav jābūt iekļautam konsolidētajā ziņojumā par maksājumiem pārvaldes struktūrai, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
nopietni ilgtermiņa ierobežojumi būtiski kavē mātesuzņēmuma tiesību izmantošanu attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem vai vadību;
ļoti retos gadījumos, kad informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu konsolidēto ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās;
šā uzņēmuma akcijas tiek turētas vienīgi ar nolūku vēlāk tās pārdot.
Minētos izņēmumus piemēro tikai gadījumos, kad tos izmanto arī konsolidēto finanšu pārskatu vajadzībām.
45. pants
Publicēšana
46. pants
Līdzvērtības kritēriji
Kritēriji, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 2. punktu:
ietver:
mērķa uzņēmumus,
maksājumu mērķa saņēmējus,
saņemtie maksājumi,
saņemto maksājumu attiecināšana,
saņemto maksājumu sadalījums,
nosacījumi konsolidēta ziņojuma sniegšanai,
ziņošanas veids,
ziņošanas biežums, un
izvairīšanās novēršanas pasākumi;
citādi attiecas tikai uz kritērijiem, kas atvieglo trešās valsts ziņošanas prasību un šajā nodaļā noteikto prasību tiešu salīdzinājumu.
47. pants
Līdzvērtības kritēriju piemērošana
Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu tās trešo valstu ziņošanas prasības, kuras, piemērojot līdzvērtības kritērijus, kas noteikti saskaņā ar 46. pantu, tā atzīst par līdzvērtīgām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
48. pants
Pārskatīšana
Komisija veic šīs nodaļas pārskatīšanu un ziņo par tās īstenošanu un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz ziņošanas pienākumu darbības jomu un ievērošanu un kārtību, ko izmanto ziņojumiem par katru atsevišķo projektu.
Pārskatīšanā ņem vērā starptautiskos notikumus, jo īpaši attiecībā uz pārvaldes struktūrām veiktu maksājumu pārredzamības uzlabošanu, izvērtē citu starptautisko režīmu ietekmi un ņem vērā ietekmi uz konkurētspēju un energoapgādes drošību. To pabeidz līdz 21 jūlijs 2018.
Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta projektu. Minētajā ziņojumā apsver ziņošanas prasību attiecināšanu uz papildu rūpniecības nozarēm un to, vai par ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām būtu jāveic revīzija. Ziņojumā ņem vērā arī papildu informācijas atklāšanu par darbinieku vidējo skaitu, apakšuzņēmēju izmantošanu un jebkādiem valsts pārvaldītiem naudas sodiem.
Ņemot vērā ESAO ietvaros notiekošos procesus un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus, ziņojumā analizē arī iespējas ieviest prasību lieliem uzņēmumiem katru gadu sagatavot atsevišķu ziņojumu par katru dalībvalsti un trešo valsti, kurā šie uzņēmumi darbojas, sniedzot informāciju vismaz par gūto peļņu, samaksātajiem peļņas nodokļiem un saņemtajām publiskajām subsīdijām.
Turklāt ziņojumā analizē iespējamību ieviest pienākumu visiem Savienības emitentiem, iegūstot derīgos izrakteņus, veltīt pienācīgu ievērību tam, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdes nav saistītas ar konfliktā iesaistītām personām un tiek ievēroti EITI un ESAO ieteikumi par atbildīgu piegādes ķēžu pārvaldību.
10.a NODAĻA
ZIŅOJUMS PAR IENĀKUMA NODOKĻA INFORMĀCIJU
48.a pants
Definīcijas saistībā ar ziņojuma sniegšanu par ienākuma nodokļa informāciju
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“galvenais mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas sagatavo lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus;
“konsolidētie finanšu pārskati” ir finanšu pārskati, kurus sagatavo grupas mātesuzņēmums un kuros aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi tiek parādīti kā vienotas ekonomiskās vienības aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi;
“nodokļu jurisdikcija” ir valsts vai nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli;
“atsevišķs uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav iekļauts kādā grupā, kā tā definēta 2. panta 11. punktā.
Šīs direktīvas 48.b panta nolūkos jēdzienam “ieņēmumi” ir tāda pati nozīme kā:
“neto apgrozījums” uzņēmumiem, kurus reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kuri nepiemēro starptautiskos grāmatvedības standartus, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1606/2002; vai
“ieņēmumi”, kā tie definēti finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā vai tās nozīmē, pamatojoties uz kuru tiek sagatavoti finanšu pārskati, – pārējiem uzņēmumiem.
48.b pants
Uzņēmumi un filiāles, kam pieprasa sniegt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju
Dalībvalstis paredz, ka uz galveno mātesuzņēmumu vairs neattiecas pirmajā daļā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja tā kopējie konsolidētie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā konsolidētajos finanšu pārskatos.
Dalībvalstis pieprasa atsevišķiem uzņēmumiem, kurus reglamentē to valsts tiesību akti un kuru kopējie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā pārsniedza 750 000 000 EUR, kā atspoguļots to gada finanšu pārskatos, sagatavot, publicēt un darīt pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju attiecībā uz pēdējo no minētajiem diviem secīgiem finanšu gadiem.
Dalībvalstis paredz, ka uz atsevišķo uzņēmumu vairs neattiecas trešajā daļā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja tā kopējie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots finanšu pārskatos.
Ja minētā informācija vai ziņojums nav pieejams, meitasuzņēmums pieprasa, lai tā galvenais mātesuzņēmums sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai tas varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar pirmo daļu. Ja galvenais mātesuzņēmums nesniedz visu prasīto informāciju, meitasuzņēmums sagatavo, publicē un dara pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, kurā ietverta visa tā rīcībā esošā, iegūtā vai saņemtā informācija, un paziņojumu, kurā norādīts, ka tā galvenais mātesuzņēmums nav darījis pieejamu vajadzīgo informāciju.
Dalībvalstis paredz, ka uz vidējiem un lielajiem meitasuzņēmumiem vairs neattiecas šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi, ja galvenā mātesuzņēmuma kopējie konsolidētie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā nepārsniedz 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā konsolidētajos finanšu pārskatos.
Ja minētā informācija vai ziņojums nav pieejams, šāda persona vai personas, kas norīkotas 48.e panta 2. punktā minēto informācijas atklāšanas formalitāšu veikšanai, pieprasa, lai galvenais mātesuzņēmums vai atsevišķais uzņēmums, kas minēts šā punkta sestās daļas a) apakšpunktā, sniegtu visu informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus.
Ja netiek sniegta visa prasītā informācija, filiāle sagatavo, publicē un dara pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, kurā ietverta visa tās rīcībā esošā, iegūtā vai saņemtā informācija, un paziņojumu, kurā norādīts, ka galvenais mātesuzņēmums vai atsevišķais uzņēmums nav darījis pieejamu vajadzīgo informāciju.
Dalībvalstis paredz, ka šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi attiecas tikai uz filiālēm, kuru neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem pēc kārtas pārsniedz neto apgrozījuma robežvērtību, kā transponēts, ievērojot 3. panta 2. punktu.
Dalībvalstis paredz, ka filiālei, uz kuru attiecas šajā punktā noteiktie ziņošanas pienākumi, minētie pienākumi vairs nav saistoši, ja tās neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem nepārsniedz robežvērtību, kā transponēts, ievērojot 3. panta 2. punktu.
Dalībvalstis paredz, ka šajā punktā izklāstītos noteikumus piemēro filiālei tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:
uzņēmums, kas atvēris filiāli, ir vai nu tādas grupas radniecīgs uzņēmums, kura galveno mātesuzņēmumu nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura kopējie konsolidētie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā pārsniedza 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā konsolidētajos finanšu pārskatos, vai atsevišķs uzņēmums, kura kopējie ieņēmumi katrā no diviem pēdējiem secīgiem finanšu gadiem bilances datumā pārsniedza 750 000 000 EUR, kā atspoguļots tā finanšu pārskatos; un
galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts šīs daļas a) apakšpunktā, nav vidēja vai liela meitasuzņēmuma, kā minēts 4. punktā.
Dalībvalstis paredz, ka uz filiāli vairs neattiecina šajā punktā noteiktos ziņošanas pienākumus, ja a) apakšpunktā minētais kritērijs vairs netiek izpildīts divus pēdējos secīgos finanšu gadus.
Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas izklāstīti šā panta 4. un 5. punktā, ja galvenais mātesuzņēmums vai atsevišķs uzņēmums, kuru vairs nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju ir sagatavojis veidā, kas atbilst 48.c pantam, un šis ziņojums atbilst šādiem kritērijiem:
tas bez maksas ir publiski pieejams mašīnlasāmā, elektroniskā ziņošanas formātā:
minētā galvenā mātesuzņēmuma tīmekļa vietnē vai minētā atsevišķā uzņēmuma tīmekļa vietnē;
vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
ne vēlāk 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums; un
tajā ir norādīts tā viena vienīgā meitasuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese vai tās vienas vienīgās filiāles nosaukums un juridiskā adrese, ko reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kura ir publicējusi ziņojumu saskaņā ar 48.d panta 1. punktu.
48.c pants
Ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju saturs
Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj:
galvenā mātesuzņēmuma vai atsevišķā uzņēmuma nosaukums, attiecīgais finanšu gads, ziņojuma sagatavošanā izmantotā valūta un attiecīgā gadījumā saraksts ar visiem tā meitasuzņēmumiem, kuri konsolidēti galvenā mātesuzņēmuma finanšu pārskatos par attiecīgo finanšu gadu un kuri ir iedibināti Savienībā vai nodokļu jurisdikcijās, kas iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;
īss to darbību veida apraksts;
darbinieku skaits, kas ir izteikts pilnslodzes ekvivalentos;
ieņēmumi, kas aprēķināmi kā:
neto apgrozījuma summa, citi saimnieciskās darbības ienākumi, ienākumi no līdzdalības daļām, izņemot no radniecīgajiem uzņēmumiem saņemtās dividendes, ienākumi no citiem ieguldījumiem un aizdevumiem, kas ir daļa no pamatlīdzekļiem, pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ienākumi, kā uzskaitīts šīs direktīvas V un VI pielikumā; vai
ienākumi, kā definēts finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā, pamatojoties uz kuru tiek sagatavoti finanšu pārskati, izņemot vērtības korekcijas un no radniecīgajiem uzņēmumiem saņemtās dividendes;
peļņas vai zaudējumu summa pirms ienākuma nodokļa;
attiecīgajā finanšu gadā uzkrātā ienākuma nodokļa summa, kas aprēķināma kā kārtējie nodokļa izdevumi par ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kurus attiecīgajā finanšu gadā atzinuši uzņēmumi un filiāles attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā;
ienākuma nodokļa summa, kas samaksāta pēc naudas plūsmas principa un kas aprēķināma kā ienākuma nodokļa summa, kuru attiecīgajā finanšu gadā samaksājuši uzņēmumi un filiāles attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā; un
uzkrātās peļņas summa attiecīgā finanšu gada beigās.
Piemērojot d) apakšpunktu, ieņēmumi ietver darījumus ar saistītām personām.
Piemērojot f) apakšpunktu, kārtējie nodokļa izdevumi attiecas tikai uz uzņēmuma darbībām attiecīgajā finanšu gadā un neietver atliktos nodokļus vai uzkrājumus neskaidrām nodokļu saistībām.
Piemērojot g) apakšpunktu, samaksātie nodokļi ietver nodokļu ieturējumus, ko samaksājuši citi uzņēmumi attiecībā uz maksājumiem uzņēmumiem un filiālēm grupā.
Piemērojot h) apakšpunktu, uzkrātā peļņa ir iepriekšējo finanšu gadu un attiecīgā finanšu gada peļņas summa, kuras sadale vēl nav izlemta. Attiecībā uz filiālēm uzkrātā peļņa ir uzņēmuma, kas ir atvēris filiāli, uzkrātā peļņa.
Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju arī informāciju, kas minēta šā panta 2. vai 3. punktā, norāda atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir sagatavo ziņojums, ir uzskaitīta I pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un sniedz šādu informāciju atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir jāsagatavo ziņojums, un iepriekšējā finanšu gada 1. martā bija minēta II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.
Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju apkopotā veidā norāda arī 2. vai 3. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām.
Informāciju attiecina uz katru attiecīgo nodokļu jurisdikciju, pamatojoties uz iedibinājumu, konkrētas darījumdarbības vietas vai pastāvīgas darījumdarbības esību, par ko, ņemot vērā grupas vai atsevišķa uzņēmuma darbības, var uzlikt ienākuma nodokli minētajā nodokļu jurisdikcijā.
Ja par vairāku radniecīgu uzņēmumu darbībām var uzlikt ienākuma nodokli vienā nodokļu jurisdikcijā, informācija, kuru attiecina uz minēto nodokļu jurisdikciju, ir informācijas summa par šādām katra radniecīgā uzņēmuma un to filiāļu darbībām minētajā nodokļu jurisdikcijā.
Informāciju par konkrētu darbību vienlaicīgi neattiecina vairāk kā uz vienu nodokļu jurisdikciju.
Dalībvalstis nodrošina, ka visu saskaņā ar pirmo daļu neiekļauto informāciju publisko vēlākā ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju ne vēlāk kā piecus gadus no tās sākotnējās neiekļaušanas dienas.
Dalībvalstis nodrošina, ka nekad nedrīkst neiekļaut informāciju, kas attiecas uz nodokļu jurisdikcijām, kuras ir iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, kā minēts šā panta 5. punktā.
Tomēr 48.b panta 4. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju izmanto valūtu, kurā meitasuzņēmums publicē savus gada finanšu pārskatus.
Robežvērtības, kas minētas 48.b panta 4. un 5. punktā, konvertē līdzvērtīgā visu attiecīgo trešo valstu valūtu summā, izmantojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā 2021. gada 21. decembrī, un kas noapaļots līdz tuvākajam tūkstotim.
48.d pants
Publicēšana un pieejamība
Dalībvalstis nodrošina, ka ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju un pārskatu, ko uzņēmumi publicē saskaņā ar šā panta 1. punktu, dara pieejamu sabiedrībai vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, bez maksas un ne vēlāk 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums:
uzņēmuma tīmekļa vietnē, ja piemēro 48.b panta 1. punktu;
meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai radniecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē, ja piemēro 48.b panta 4. punktu; vai
filiāles tīmekļa vietnē vai tā uzņēmuma tīmekļa vietnē, kas atvēris filiāli, vai radniecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē, ja piemēro 48.b panta 5. punktu.
48.e pants
Atbildība sagatavot, publicēt un darīt pieejamu ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju
48.f pants
Obligātā revidenta paziņojums
Dalībvalstis prasa, ka gadījumos, kad uzņēmuma finanšu pārskatu revīzija saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem jāveic vienam vai vairākiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, revīzijas ziņojumā norāda, vai par finanšu gadu pirms finanšu gada, par kuru tika sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar revīziju, uzņēmumam bija pienākums publicēt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju atbilstīgi 48.b pantam, un ja tā, vai ziņojums tika publicēts saskaņā ar 48.d pantu.
48.g pants
Sākuma datums ziņošanai par ienākuma nodokļa informāciju
Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē 48.a–48.f pantu, piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais finanšu gads, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai pēc tam.
48.h pants
Pārskatīšanas klauzula
Līdz 2027. gada 22. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu par atbilstību 48.a–48.f pantā paredzētajiem ziņošanas pienākumiem un to ietekmi un, ņemot vērā situāciju ESAO līmenī, vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un vajadzību saglabāt konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem un privātiem ieguldījumiem, Komisija pārskata un izvērtē, jo īpaši, vai būtu piemēroti pienākumu ziņot par ienākuma nodokļa informāciju, kas noteikts 48.b pantā, izvērst arī uz lieliem uzņēmumiem un lielām grupām, kā attiecīgi definēts 3. panta 4. un 7. punktā, un, iekļaujot papildus elementus, izvērst ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju saturu, kas noteikts 48.c pantā. Minētajā ziņojumā Komisija arī izvērtē ietekmi, ko uz šīs direktīvas efektivitāti rada nodokļu informācija apkopotā veidā par trešo valstu nodokļu jurisdikcijām, kā paredzēts 48.c panta 5. punktā, un informācijas pagaidu neiekļaušana, kā paredzēts 48.c panta 6. punktā.
Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
11. NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
48.i pants
Pārejas noteikumi
Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā iekļaut Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto informāciju par darbībām, ko veic šā punkta pirmajā daļā minētā mātesuzņēmuma visi Savienības meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 19.a vai 29.a pants.
49. pants
Deleģēto pilnvaru īstenošana
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 29.b un 29.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ar noteikumu, ka:
šādi ieteikumi ir izstrādāti, ievērojot pienācīgu procesu, publisko pārraudzību un pārredzamību, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu speciālās zināšanas un līdzsvarotu līdzdalību un piešķirot pietiekamu publisko finansējumu, lai būtu nodrošināta tās neatkarība, un pamatojoties uz darba programmu, par kuru ir notikušas konsultācijas ar Komisiju;
šādiem ieteikumiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;
šādiem ieteikumiem ir pievienots skaidrojums par to, kā tajos ņemti vērā 29.b panta 5. punktā uzskaitītie elementi;
dalība EFRAG darbā tehniskā līmenī ir balstīta uz speciālām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu un nav atkarīga no finansiāla ieguldījuma.
Šā punkta a) un d) apakšpunkts neskar publisko struktūru un valstu standartizācijas organizāciju līdzdalību EFRAG tehniskajā darbā.
EFRAG tehnisko ieteikumu pavaddokumentus iesniedz kopā ar minētajiem tehniskajiem ieteikumiem.
Par deleģēto aktu projektiem pirms to pieņemšanas, kā minēts šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā, Komisija kopīgi apspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, un ar grāmatvedību regulējošo komiteju, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā.
Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. EVTI, EBI un EAAPI savus atzinumus sniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.
Pirms šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo Banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.
50. pants
Komiteju procedūra
51. pants
Sankcijas
Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.
52. pants
Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK atcelšana
Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK atceļ.
Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.
53. pants
Transponēšana
Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro finanšu pārskatiem par finanšu gadiem, kuri sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendārā gada laikā.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
54. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
55. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
UZŅĒMUMU VEIDI, KAS MINĒTI 1. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ
II PIELIKUMS
UZŅĒMUMU VEIDI, KAS MINĒTI 1. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ
III PIELIKUMS
HORIZONTĀLĀ BILANCES SHĒMA, KAS PAREDZĒTA 10. PANTĀ
Aktīvi
A. Parakstītais neapmaksātais kapitāls,
tajā skaitā pieprasītais
(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jānorāda pozīcijā “Kapitāls un rezerves”; tādā gadījumā pieprasīto, bet vēl neapmaksāto kapitāla daļu norāda kā aktīvu posteni vai nu A daļā, vai D daļas II nodaļas 5. punktā).
B. Dibināšanas izdevumi
atbilstoši valsts tiesību aktu definīcijai, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvu. Valsts tiesību aktos var arī noteikt, ka dibināšanas izdevumi ir jāuzrāda kā “Nemateriālo aktīvu” pirmais postenis.
C. Pamatlīdzekļi
I. Nemateriālie aktīvi
1. Attīstības izmaksas, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt kā aktīvus.
2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības un aktīvi, ja tie tika:
iegādāti par samaksu un nav jāatspoguļo C daļas I nodaļas 3. punktā; vai
radīti pašā uzņēmumā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos uzrādīt kā aktīvus.
3. Nemateriālā vērtība, tādā apmērā, kādā tā iegādāta par samaksu.
4. Avansa maksājumi.
II. Materiālie aktīvi
1. Zeme un ēkas.
2. Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces.
3. Citas iekārtas, aprīkojums un inventārs.
4. Avansa maksājumi un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.
III. Finanšu aktīvi
1. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.
2. Aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem.
3. Līdzdalības daļas.
4. Aizdevumi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
5. Ieguldījumi, kas tiek turēti kā pamatlīdzekļi.
6. Citi aizdevumi.
D. Apgrozāmie līdzekļi
I. Krājumi
1. Izejvielas un palīgmateriāli.
2. Nepabeigtie ražojumi.
3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.
4. Avansa maksājumi.
II. Debitori
(Summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, norāda katram postenim atsevišķi.)
1. Tirdzniecības debitori.
2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.
3. Summas, ko ir parādā uzņēmumi, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
4. Citi debitori.
5. Parakstītais pieprasītais, bet neapmaksātais kapitāls (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda kā aktīvu postenis A daļā).
6. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda kā aktīvu postenis E daļā).
III. Ieguldījumi
1. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.
2. Pašu akcijas un daļas (norādot to nominālvērtību vai – ja nominālvērtība nav noteikta – to uzskaites vērtību) tādā apjomā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt bilancē.
3. Citi ieguldījumi.
IV. Nauda bankā un kasē
E. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda kā aktīvu postenis D daļas II nodaļas 6. punktā).
Kapitāls, rezerves un saistības
A. Kapitāls un rezerves
I. Parakstītais kapitāls
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda šajā postenī; tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas norāda atsevišķi).
II. Akciju emisijas uzcenojums
III. Pārvērtēšanas rezerve
IV. Rezerves
1. Likumā noteiktās rezerves, ciktāl valsts tiesību akti šādas rezerves prasa.
2. Rezerves pašu akcijām un daļām, ciktāl šādas rezerves prasa valsts tiesību akti, neskarot Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
3. Statūtos noteiktās rezerves.
4. Citas rezerves, tostarp patiesās vērtības rezerve.
V. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi
VI. Finanšu gada peļņa vai zaudējumi
B. Uzkrājumi
1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.
2. Uzkrājumi nodokļiem.
3. Citi uzkrājumi.
C. Kreditori
(Katram postenim atsevišķi norāda summas, kas nomaksājamas tuvākā gada laikā, un summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, kā arī minēto posteņu kopējo summu.)
1. Aizņēmumi pret obligācijām, atsevišķi norādot akcijās pārvēršamos aizņēmumus.
2. Aizņēmumi no kredītiestādēm.
3. Par pasūtījumiem saņemtie avansa maksājumi, ciktāl tie netiek parādīti atsevišķi kā atskaitījumi no krājumiem.
4. Tirdzniecības kreditori.
5. Maksājamie vekseļi.
6. Parādi radniecīgiem uzņēmumiem.
7. Parādi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
8. Pārējie kreditori, tostarp nodokļi un sociālās apdrošināšanas iestādes.
9. Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda D daļā).
D. Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda C daļas “Kreditori” 9. punktā.)
IV PIELIKUMS
VERTIKĀLĀ BILANCES SHĒMA, KAS PAREDZĒTA 10. PANTĀ
A. Parakstītais neapmaksātais kapitāls,
tajā skaitā pieprasītais
(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda L daļā. Tādā gadījumā pieprasītā, bet vēl neapmaksātā kapitāla daļa ir jānorāda vai nu A daļā, vai D daļas II nodaļas 5. punktā).
B. Dibināšanas izdevumi,
kā definēts valsts tiesību aktos, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvu posteni. Valsts tiesību aktos var arī noteikt, ka dibināšanas izdevumi ir jāuzrāda kā “Nemateriālo aktīvu” pirmais postenis.
C. Pamatlīdzekļi
I. Nemateriālie aktīvi
1. Attīstības izmaksas, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt kā aktīvus.
2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības un aktīvi, ja tie ir:
iegādāti par samaksu un nav jāatspoguļo C daļas I nodaļas 3. punktā; vai
radīti pašā uzņēmumā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos uzrādīt kā aktīvus.
3. Nemateriālā vērtība, tādā apmērā, kādā tā iegādāta par samaksu.
4. Avansa maksājumi.
II. Materiālie aktīvi
1. Zeme un ēkas.
2. Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces.
3. Citas iekārtas, aprīkojums un inventārs.
4. Avansa maksājumi un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.
III. Finanšu aktīvi
1. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.
2. Aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem.
3. Līdzdalības daļas.
4. Aizdevumi uzņēmumiem, ar kuriem uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
5. Ieguldījumi, kas tiek turēti kā pamatlīdzekļi.
6. Citi aizdevumi.
D. Apgrozāmie līdzekļi
I. Krājumi
1. Izejvielas un palīgmateriāli.
2. Nepabeigtie ražojumi.
3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.
4. Avansa maksājumi.
II. Debitori
(Summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, ir jānorāda katram postenim atsevišķi.)
1. Tirdzniecības debitori.
2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.
3. Summas, ko parādā uzņēmumi, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
4. Citi debitori.
5. Parakstītais pieprasītais, bet neapmaksātais kapitāls (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda kā aktīvi A daļā).
6. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda kā aktīvi E daļā).
III. Ieguldījumi
1. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.
2. Pašu akcijas un daļas (norādot to nominālvērtību vai – ja nominālvērtība nav noteikta – to uzskaites vērtību) tādā apjomā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt bilancē.
3. Citi ieguldījumi.
IV. Nauda bankā un kasē
E. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda D daļas II nodaļas 6. punktā.)
F. Kreditori: summas, kas nomaksājamas tuvākā gada laikā
1. Aizņēmumi pret obligācijām, atsevišķi norādot akcijās pārvēršamos aizņēmumus.
2. Aizņēmumi no kredītiestādēm.
3. Par pasūtījumiem saņemtie avansa maksājumi, ciktāl tie netiek uzrādīti atsevišķi kā atskaitījumi no krājumiem.
4. Tirdzniecības kreditori.
5. Maksājamie vekseļi.
6. Parādi radniecīgiem uzņēmumiem.
7. Parādi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
8. Pārējie kreditori, tostarp nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.
9. Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda K daļā).
G. Neto apgrozāmie līdzekļi/saistības
(Ņemot vērā nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ienākumus, ja tos uzrāda E daļā un uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumus, ja tos uzrāda K daļā.)
H. Kopējie aktīvi mīnus īstermiņa saistības
I. Kreditori: summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada
1. Aizņēmumi pret obligācijām, atsevišķi norādot akcijās pārvēršamos aizņēmumus.
2. Aizņēmumi no kredītiestādēm.
3. Par pasūtījumiem saņemtie avansa maksājumi, ciktāl tie netiek uzrādīti atsevišķi kā atskaitījumi no krājumiem.
4. Tirdzniecības kreditori.
5. Maksājamie vekseļi.
6. Parādi radniecīgiem uzņēmumiem.
7. Parādi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalības daļām.
8. Pārējie kreditori, tostarp nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.
9. Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda K daļā).
J. Uzkrājumi
1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.
2. Uzkrājumi nodokļiem.
3. Citi uzkrājumi.
K. Uzkrātās saistības un nākamo periodu ienākumi.
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda F daļas 9. punktā vai I daļas 9. punktā, vai abos.)
L. Kapitāls un rezerves
I. Parakstītais kapitāls
(Ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda šajā postenī; tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas ir jānorāda atsevišķi.)
II. Akciju emisijas uzcenojums
III. Pārvērtēšanas rezerve
IV. Rezerves
1. Likumā noteiktās rezerves, ciktāl valsts tiesību akti šādas rezerves prasa.
2. Rezerves pašu akcijām un daļām, ciktāl šādas rezerves prasa valsts tiesību akti, neskarot Direktīvas 2012/30/ES 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
3. Statūtos noteiktās rezerves.
4. Citas rezerves, tostarp patiesās vērtības rezerve.
V. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi
VI. Finanšu gada peļņa vai zaudējumi
V PIELIKUMS
PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATA SHĒMA – PĒC IZDEVUMU VEIDA, KAS PAREDZĒTA 13. PANTĀ
1. Neto apgrozījums.
2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu pārmaiņas.
3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.
4. Pārējie saimnieciskās darbības ienākumi.
5.
Izejvielas un palīgmateriāli.
Pārējie ārējie izdevumi.
6. Personāla izmaksas:
algas;
sociālā nodrošinājuma izmaksas, atsevišķi norādot izmaksas, kas saistītas ar pensijām.
7.
Dibināšanas izdevumu un materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu vērtības korekcijas.
Apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas, ja tie pārsniedz vērtības korekciju summas, ko attiecīgajā uzņēmumā uzskata par parastām.
8. Citi darbības izdevumi.
9. Ienākumi no līdzdalības daļām citos uzņēmumos, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
10. Ienākumi no citiem ieguldījumiem un aizdevumiem, kas veido pamatlīdzekļu daļu, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ienākumi, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
12. Vērtības korekcijas finanšu aktīvos un ieguldījumos, kas tiek turēti kā apgrozāmie līdzekļi.
13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgi izdevumi, atsevišķi norādot summas, kas maksājamas radniecīgiem uzņēmumiem.
14. Peļņas vai zaudējumu nodoklis.
15. Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.
16. Citi nodokļi, kas nav ietverti 1. līdz 15. postenī.
17. Finanšu gada peļņa vai zaudējumi.
VI PIELIKUMS
PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATA SHĒMA – PĒC IZDEVUMU FUNKCIJAS, KAS PAREDZĒTA 13. PANTĀ
1. Neto apgrozījums.
2. Pārdošanas izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).
3. Bruto peļņa vai zaudējumi.
4. Sadales izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).
5. Administrācijas izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).
6. Pārējie saimnieciskās darbības ienākumi.
7. Ienākumi no līdzdalības daļām citos uzņēmumos, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
8. Ienākumi no citiem ieguldījumiem un aizdevumiem, kas veido pamatlīdzekļu daļu, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
9. Pārējie procentu ienākumi un tamlīdzīgi ienākumi, atsevišķi norādot ienākumus no radniecīgiem uzņēmumiem.
10. Vērtības korekcijas finanšu aktīvos un ieguldījumos, kas tiek turēti kā apgrozāmie līdzekļi.
11. Procentu maksājumi un tamlīdzīgi izdevumi, atsevišķi norādot summas, kas maksājamas radniecīgiem uzņēmumiem.
12. Peļņas vai zaudējumu nodoklis.
13. Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.
14. Citi nodokļi, kas nav ietverti 1. līdz 13. postenī.
15. Finanšu gada peļņa vai zaudējumi.
VII PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 78/660/EEK |
Direktīva 83/349/EEK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
— |
1. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
1. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais līdz divdesmit septītais ievilkums |
— |
I pielikums |
|
1. panta 1. punkta otrā daļa |
— |
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
1. panta 1. punkta otrās daļas a) līdz aa) apakšpunkts |
— |
II pielikums |
|
1. panta 1. punkta trešā daļa |
— |
— |
|
1. panta 2. punkts |
— |
— |
|
2. panta 1. punkts |
— |
4. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
— |
4. panta 2. punkts |
|
2. panta 3. punkts |
— |
4. panta 3. punkts |
|
2. panta 4. punkts |
— |
4. panta 3. punkts |
|
2. panta 5. punkts |
— |
4. panta 4. punkts |
|
2. panta 6. punkts |
— |
4. panta 5. punkts |
|
3. pants |
— |
9. panta 1. punkts |
|
4. panta 1. punkts |
— |
9. panta 2. punkts |
|
4. panta 2. punkts |
— |
9. panta 3. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
— |
9. panta 3. punkts |
|
4. panta 4. punkts |
— |
9. panta 5. punkts |
|
4. panta 5. punkts |
— |
— |
|
4. panta 6. punkts |
— |
6. panta 1. punkta h) apakšpunkts un 6. panta 3. punkts |
|
5. panta 1. punkts |
— |
— |
|
5. panta 2. punkts |
— |
2. panta 14. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
— |
2. panta 15. punkts |
|
6. pants |
— |
9. panta 6. punkts |
|
7. pants |
— |
6. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
8. pants |
— |
10. pants |
|
9. panta A iedaļa |
— |
III pielikuma A. daļa |
|
9. panta B iedaļa |
— |
III pielikuma B. daļa |
|
9. panta C iedaļa |
— |
III pielikuma C. daļa |
|
9. panta D iedaļa |
— |
III pielikuma D. daļa |
|
9. panta E iedaļa |
— |
III pielikuma E. daļa |
|
9. panta F iedaļa |
— |
— |
|
Pasīvi 9. panta A iedaļa |
— |
Kapitāls, rezerves un saistības III pielikuma A. daļa |
|
9. panta B iedaļa |
— |
III pielikuma B. daļa |
|
9. panta C iedaļa |
— |
III pielikuma C. daļa |
|
9. panta D iedaļa |
— |
III pielikuma D. daļa |
|
9. panta E iedaļa |
— |
— |
|
10. pants |
— |
IV pielikums |
|
10.a pants |
— |
11. pants |
|
11. panta pirmā daļa |
— |
3. panta 2. punkts un 14. panta 1. punkts |
|
11. panta otrā daļa |
— |
— |
|
11. panta trešā daļa |
— |
3. panta 9. punkta pirmā daļa |
|
12. panta 1. punkts |
— |
3. panta 10. punkts |
|
12. panta 2. punkts |
— |
3. panta 9. punkta otrā daļa |
|
12. panta 3. punkts |
— |
3. panta 11. punkts |
|
13. panta 1. punkts |
— |
12. panta 1. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
— |
12. panta 2. punkts |
|
14. pants |
— |
16. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
15. panta 1. punkts |
— |
12. panta 3. punkts |
|
15. panta 2. punkts |
— |
2. panta 4. punkts |
|
15. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
15. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
— |
— |
|
15. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
15. panta 4. punkts |
— |
— |
|
16. pants |
— |
12. panta 4. punkts |
|
17. pants |
— |
2. panta 2. punkts |
|
18. pants |
— |
— |
|
19. pants |
— |
2. panta 8. punkts |
|
20. panta 1. punkts |
— |
12. panta 12. punkta pirmā daļa |
|
20. panta 2. punkts |
— |
12. panta 12. punkta otrā daļa |
|
20. panta 3. punkts |
— |
12. panta 12. punkta trešā daļa |
|
21. pants |
— |
— |
|
22. panta pirmā daļa |
— |
13. panta 1. punkts |
|
22. panta otrā daļa |
— |
13. panta 2. punkts |
|
23. panta 1. līdz 15. postenis |
— |
V pielikums, 1. līdz 15. postenis |
|
23. panta 16. līdz 19. postenis |
— |
— |
|
23. panta 20. un 21. postenis |
— |
V pielikums, 16. un 17. postenis |
|
24. pants |
— |
— |
|
25. pants, 1. līdz 13. postenis |
— |
VI pielikums, 1. līdz 13. postenis |
|
25. panta 14. līdz 17. postenis |
— |
— |
|
25. panta 18. un 19. postenis |
— |
VI pielikums, 14. un 15. postenis |
|
26. pants |
— |
— |
|
27. panta pirmās daļas ievaddaļa |
— |
3. panta 3. punkts |
|
27. panta pirmās daļas a) un c) apakšpunkts |
— |
14. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
27. panta pirmās daļas b) un d) apakšpunkts |
— |
— |
|
27. panta otrā daļa |
— |
3. panta 9. punkts pirmā daļa |
|
28. pants |
— |
2. panta 5. punkts |
|
29. pants |
— |
— |
|
30. pants |
— |
— |
|
31. panta 1. punkts |
— |
6. panta 1. punkta ievaddaļa un a) līdz f) apakšpunkts |
|
31. panta 1.a punkts |
— |
6. panta 5. punkts |
|
31. panta 2. punkts |
— |
4. panta 4. punkts |
|
32. pants |
— |
6. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
33. panta 1. punkta ievaddaļa |
— |
7. panta 1. punkts |
|
33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā un trešā daļa |
— |
— |
|
33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
— |
7. panta 1. punkts |
|
33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa un 33. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunkts |
— |
7. panta 2. punkts |
|
33. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
— |
16. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
33. panta 3. punkts |
— |
7. panta 3. punkts |
|
33. panta 4. punkts |
— |
16. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
|
33. panta 5. punkts |
— |
— |
|
34. pants |
— |
12. panta 11. punkta ceturtā daļa |
|
35. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
— |
6. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
35. pants 1. punkts b) apakšpunkts |
— |
12. panta 5. punkts |
|
35. pants 1. punkts c) apakšpunkts |
— |
12. panta 6. punkts |
|
35. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
35. panta 2. punkts |
— |
2. panta 6. punkts |
|
35. panta 3. punkts |
— |
2. panta 7. punkts |
|
35. panta 4. punkts |
— |
12. panta 8. punkts un 17. punkta 1. punkta a) apakšpunkta vi) punkts |
|
36. pants |
— |
— |
|
37. panta 1. punkts |
— |
12. panta 11. punkts pirmā, trešā un piektā daļa |
|
37. panta 2. punkts |
— |
12. panta 11. punkts pirmā un otrā daļa |
|
38. pants |
— |
— |
|
39. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
— |
6. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
39. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
— |
12. panta 7. punkta pirmā daļa |
|
39. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
— |
— |
|
39. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
— |
12. panta 7. punkta otrā daļa |
|
39. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
39. panta 2. punkts |
— |
2. panta 6. punkts |
|
40. panta 1. punkts |
— |
12. panta 9. punkts |
|
40. panta 2. punkts |
— |
— |
|
41. pants |
— |
12. panta 10. punkts |
|
42. panta pirmā daļa |
— |
12. panta 12. punkta trešā daļa |
|
42. panta otrā daļa |
— |
— |
|
42.a panta 1. punkts |
— |
8. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
42.a panta 2. punkts |
— |
8. panta 2. punkts |
|
42.a panta 3. punkts |
— |
8. panta 3. punkts |
|
42.a panta 4. punkts |
— |
8. panta 4. punkts |
|
42.a panta 5. apakšpunkts |
— |
8. panta 5. punkts |
|
42.a panta 5.a apakšpunkts |
— |
8. panta 6. punkts |
|
42.b pants |
— |
8. panta 7. punkts |
|
42.c pants |
— |
8. panta 8. punkts |
|
42.d pants |
— |
16. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
42.e pants |
— |
8. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
42.f pants |
— |
8. panta 9. punkts |
|
43. panta 1. punkta ievaddaļa |
— |
16. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
43. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |
— |
16. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 2. apakšpunkta pirmā daļa |
— |
17. panta 1. punkta g) apakšpunkta pirmā daļa |
|
43. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrā daļa |
— |
17. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 4. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 5. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 6. apakšpunkts |
— |
16. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 7. apakšpunkts |
— |
16. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 7.a apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 7.b apakšpunkts |
— |
2. panta 3. punkts un 17. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 8. apakšpunkts |
— |
18. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 9. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 10. apakšpunkts |
— |
— |
|
43. panta 1. punkta 11. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkta 12. apakšpunkts |
— |
17. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa |
|
43. panta 1. punkta 13. apakšpunkts |
— |
16. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
43. panta 1. punkts, 14. apakšpunkta a) punkts |
— |
17. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
43. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punkts |
— |
17. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
43. panta 1. punkta 15. apakšpunkts |
— |
18. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 18. panta 3. punkts |
|
43. panta 2. punkts |
— |
— |
|
43. panta 3. punkts |
— |
17. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā daļa |
|
44. pants |
— |
— |
|
45. panta 1. punkts |
— |
17. panta 1. punkta g) apakšpunkta otrā daļa 28. panta 3. punkts |
|
45. panta 2. punkts |
— |
18. panta 2. punkts |
|
46. pants |
— |
19. pants |
|
46.a pants |
— |
20. pants |
|
47. panta 1. un 1.a punkts |
— |
30. panta 1. un 2. punkts |
|
47. panta 2. punkts |
— |
31. panta 1. punkts |
|
47. panta 3. punkts |
— |
31. panta 2. punkts |
|
48. pants |
— |
32. panta 1. punkts |
|
49. pants |
— |
32. panta 2. punkts |
|
50. pants |
— |
17. panta 1. punkta o) apakšpunkts |
|
50.a pants |
— |
— |
|
50.b pants |
— |
33. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
50.c pants |
— |
33. panta 2. punkts |
|
51. panta 1. punkts |
— |
34. panta 1. punkts |
|
51. panta 2. punkts |
— |
— |
|
51. panta 3. punkts |
— |
— |
|
51.a pants |
— |
35. panta |
|
52. pants |
— |
— |
|
53. panta 2. punkts |
— |
3. panta 13. punkts |
|
53.a pants |
— |
40. pants |
|
55. pants |
— |
— |
|
56. panta 1. punkts |
— |
— |
|
56. panta 2. punkts |
— |
17. panta 1. punkta l), m) un n) apakšpunkts |
|
57. pants |
— |
37. pants |
|
57.a pants |
— |
38. pants |
|
58. pants |
— |
39. pants |
|
59. panta 1. punkts |
— |
9. panta 7. punkta a) apakšpunkts |
|
59. panta 2. līdz 6. punkts, a) apakšpunkts |
— |
9. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 27. pants |
|
59. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts |
— |
9. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
59. panta 7. un 8. punkts |
— |
9. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 27. pants |
|
59. panta 9. punkts |
— |
27. panta 9. punkts |
|
60. pants |
— |
— |
|
60.a pants |
— |
51. pants |
|
61. pants |
— |
17. panta 2. punkts |
|
61.a pants |
— |
— |
|
62. pants |
— |
55. pants |
|
— |
1. panta 1. punkts |
22. panta 1. punkts |
|
— |
1. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
— |
2. panta 1., 2. un 3. punkts |
22. panta 3., 4. un 5. punkts |
|
— |
3. panta 1. punkts |
22. panta 6. punkts |
|
— |
3. panta 2. punkts |
2. panta 10. punkts |
|
— |
4. panta 1. punkts |
21. pants |
|
— |
4. panta 2. punkts |
— |
|
— |
5. pants |
— |
|
— |
6. panta 1. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
— |
6. panta 2. punkts |
3. panta 8. punkts |
|
— |
6. panta 3. punkts |
3. panta 9. punkta otrā daļa, 3. panta 10. un 11. punkts |
|
— |
6. panta 4. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
— |
7. panta 1. punkts |
23. panta 3. punkts |
|
— |
7. panta.2 punkts |
23. panta 4. punkts |
|
— |
7. panta 3. punkts |
23. panta 3. punkta ievaddaļa |
|
— |
8. pants |
23. panta 5. punkts |
|
— |
9. panta 1. punkts |
23. panta 6. punkts |
|
— |
9. panta 2. punkts |
— |
|
— |
10. pants |
23. panta 7. punkts |
|
— |
11. pants |
23. panta 8. punkts |
|
— |
12. panta 1. punkts |
22. panta 7. punkts |
|
— |
12. panta 2. punkts |
22. panta 8. punkts |
|
— |
12. panta 3. punkts |
22. panta 9. punkts |
|
— |
13. panta 1. un 2. punkts |
2. panta 16. punkts un 6. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
— |
13. panta 2.a punkts |
23. panta 10. punkts |
|
— |
13. panta 3. punkts |
23. panta 9. punkts |
|
— |
15. pants |
— |
|
— |
16. pants |
4. pants |
|
— |
17. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
|
— |
17. panta 2. punkts |
— |
|
— |
18. pants |
24. panta 2. punkts |
|
— |
19. pants |
24. panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunkts |
|
— |
20. pants |
— |
|
— |
21. pants |
24. panta 4. punkts |
|
— |
22. pants |
24. panta 5. punkts |
|
— |
23. pants |
24. panta 6. punkts |
|
— |
24. pants |
— |
|
— |
25. panta 1. punkts |
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
25. panta 2. punkts |
4. panta 4. punkts |
|
— |
26. panta 1. punkts |
24. panta 7. punkts |
|
— |
26. panta 2. punkts |
— |
|
— |
26. panta 3. punkts |
6. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
— |
27. pants |
24. panta 8. punkts |
|
— |
28. pants |
24. panta 9. punkts |
|
— |
29. panta 1. punkts |
24. panta 10. punkts |
|
— |
29. panta 2. punkts |
24. panta 11. punkts |
|
— |
29. panta 3. punkts |
24. panta 12. punkts |
|
— |
29. panta 4. punkts |
24. panta 13. punkts |
|
— |
29. panta 5. punkts |
24. panta 14. punkts |
|
— |
30. panta 1. punkts |
24. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
— |
30. panta 2. punkts |
— |
|
— |
31. pants |
24. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
|
— |
32. panta 1. un 2. punkts |
26. pants |
|
— |
32. panta 3. punkts |
— |
|
— |
33. pants |
27. pants |
|
— |
34. panta ievaddaļa un 34. panta 1. punkta pirmais teikums |
16. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
34. panta 1. punkta otrais teikums |
— |
|
— |
34. panta 2. punkts |
28. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
28. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
— |
|
— |
34. panta 4. punkts |
28. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 5. punkts |
28. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 6. punkts |
16. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
34. panta 7. punkts |
16. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
34. panta 7.a punkts |
17. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 7.b punkts |
17. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 8. punkts |
18. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 9. punkta a) apakšpunkts |
17. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 9. punkta b) apakšpunkts |
28. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 10. punkts |
— |
|
— |
34. panta 11. punkts |
17. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
34. panta 12. un 13. punkts |
28. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
— |
34. panta 14. punkts |
16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
17. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
17. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
34. panta 16. punkts |
18. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts |
|
— |
35. panta 1. punkts |
28. panta 3. punkts |
|
— |
35. panta 2. punkts |
— |
|
— |
36. panta 1. punkts |
19. panta 1. punkts un 29. panta 1. punkts |
|
— |
36. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
— |
|
|
36. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
19. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
— |
36. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
29. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
36. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
19. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 29. panta 1. punkts |
|
— |
36. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
29. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
36. panta 3. punkts |
29. panta 3. punkts |
|
— |
36.a pants |
33. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
36.b pants |
33. panta 2. punkts |
|
— |
37. panta 1. punkts |
34. panta 1. un 2. punkts |
|
— |
37. panta 2. punkts |
35. pants |
|
— |
37. panta 4. punkts |
35. pants |
|
— |
38. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkta pirmā daļa un 30. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
— |
38. panta 2. punkts |
30. panta 1. punkta otrā daļa |
|
— |
38. panta 3. punkts |
— |
|
— |
38. panta 4. punkts |
30. panta 3. punkta otrā daļa |
|
— |
38. panta 5.un 6. punkts |
— |
|
|
38. panta 7. punkts |
40. pants |
|
— |
38.a pants |
— |
|
— |
39. pants |
— |
|
— |
40. pants |
— |
|
— |
41. panta 1. punkts |
2. panta 12. punkts |
|
— |
41. panta 1.a punkts |
2. panta 3. punkts |
|
— |
41. panta 2. līdz 5. punkts |
— |
|
— |
42. pants |
— |
|
— |
43. pants |
— |
|
— |
44. pants |
— |
|
— |
45. pants |
— |
|
— |
46. pants |
— |
|
— |
47. pants |
— |
|
— |
48. pants |
51. pants |
|
— |
49. pants |
— |
|
— |
50. pants |
— |
|
— |
50.a pants |
— |
|
— |
51. pants |
55. pants |
( 1 ) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
( 5 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
( 6 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
( 7 ) OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.
( 8 ) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
( 9 ) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).
( 10 ) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, attiecībā uz korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (OV L 322, 16.12.2022., 15.. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
( 17 ) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.
( 18 ) OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.
( 19 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).
( 20 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).
( 21 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
( 22 ) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
( 26 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
( 28 ) Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council of 17 May 2006 on statutory audits of annual accounts and consolidated accounts, amending Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC and repealing Council Directive 84/253/EEC (OJ L 157, 9.6.2006, p. 87).
( 29 ) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.”.
( 30 ) OV L 81, 21.3.2012., 3. lpp.
( 31 ) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 33 ) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
( 35 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.