02013D0115 — LV — 07.09.2017 — 003.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (2013. gada 26. februāris) par SIRENE rokasgrāmatu un citiem īstenošanas pasākumiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1043) (Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā) (2013/115/ES) (OV L 071, 14.3.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/219 izziņots ar dokumenta numuru C(2015 (2015. gada 29. janvāris),	L 44	75	18.2.2015
M2	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1209 izziņots ar dokumenta numuru C(2016 (2016. gada 12. jūlijs),	L 203	35	28.7.2016
►M3	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1528 izziņots ar dokumenta numuru C(2017 (2017. gada 31. augusts),	L 231	6	7.9.2017

---

▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 26. februāris)

par SIRENE rokasgrāmatu un citiem īstenošanas pasākumiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1043)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2013/115/ES)

1. pants

SIRENE rokasgrāmatu un citus īstenošanas pasākumus otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) nosaka pielikumā un tā papildinājumos. Tie attiecas uz darbiniekiem, kas ir iesaistīti SIRENE darbībās, kā arī visiem SIS II lietotājiem.

2. pants

Atceļ Lēmumus 2008/333/EK un 2008/334/TI.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

To piemēro no dienas, kuru nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

▼M3

---

PIELIKUMS

SIRENE rokasgrāmata un citi īstenošanas pasākumi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II)

SATURS
	IEVADS
1.	SIRENE BIROJI UN PAPILDINFORMĀCIJA
1.1.	SIRENE birojs
1.2.	SIRENE rokasgrāmata
1.3.	SIRENE rokasgrāmatas papildinājumi
1.4.	Ieteikumu katalogs Šengenas acquis un paraugprakses pareizai piemērošanai (Šengenas Informācijas sistēma)
1.5.	SIRENE biroju loma policijas sadarbības jomā Eiropas Savienībā
1.5.1.	SIS II datu un papildu informācijas nodošana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām
1.6.	SIRENE biroju un Eiropola attiecības
1.7.	SIRENE biroju un Eurojust attiecības
1.8.	SIRENE biroju un Interpola attiecības
1.8.1.	SIS II brīdinājumu prioritāte salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem
1.8.2.	Komunikācijas kanālu izvēle
1.8.3.	Interpola informācijas izmantošana un izplatīšana Šengenas valstīs
1.8.4.	Trāpījums un brīdinājuma dzēšana
1.8.5.	Sadarbības uzlabošana starp SIRENE birojiem un Interpola VCB
1.9.	Standarti
1.9.1.	Pieejamība
1.9.2.	Nepārtrauktība
1.9.3.	Konfidencialitāte
1.9.4.	Pieejamība
1.10.	Paziņojumi
1.10.1.	Komunikācijas valoda
1.10.2.	Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem
1.10.3.	Tīkls, ziņojumi un pastkastītes
1.10.4.	Komunikācija ārkārtas apstākļos
1.11.	SIRENE adrešu grāmata (SAB)
1.12.	SIRENE darbplūsmas sistēma
1.13.	Atbilžu sniegšanas termiņi
1.13.1.	Norāde par steidzamību SIRENE veidlapās, tostarp steidzama ziņošana par trāpījumu
1.14.	Transliterācijas/transkripcijas noteikumi
1.15.	Datu kvalitāte
1.16.	Arhivēšana
1.17.	Personāls
1.17.1.	SIRENE biroju vadītāji
1.17.2.	SIRENE kontaktpersona (SIRCoP)
1.17.3.	Zināšanas
1.17.4.	Mācības
1.17.5.	Darbinieku apmaiņa
2.	VISPĀRĪGĀS PROCEDŪRAS
2.1.	Definīcijas
2.2.	Vairāki brīdinājumi (SIS II regulas 34. panta 6. punkts un SIS II lēmuma 49. panta 6. punkts)
2.2.1.	Brīdinājumu savietojamība
2.2.2.	Brīdinājumu prioritātes secība
2.2.3.	Nesavietojamības pārbaudes un vairāku brīdinājumu ievadīšana
2.2.4.	Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija
2.3.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
2.4.	Ja nav iespējams izpildīt trāpījumam sekojošās procedūras (SIS II lēmuma 48. pants un SIS II regulas 33. pants)
2.5.	Procedūra ziņošanai par pirkstu nospiedumu atbilstībām, kas saņemtas sākotnējās pirkstu nospiedumu augšupielādēšanas laikā vai veicot meklēšanu ar pirkstu nospiedumu palīdzību
2.6.	Datu apstrāde citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti SIS II (SIS II lēmuma 46. panta 5. punkts)
2.7.	Apzīmēšana ar karodziņu
2.7.1.	Ievads
2.7.2.	Konsultēšanās ar dalībvalstīm nolūkā pievienot karodziņu
2.7.3.	Karodziņa dzēšanas lūgums
2.8.	Dati, kuros konstatē juridiskas vai faktu kļūdas (SIS II regulas 34. pants un SIS II lēmuma 49. pants)
2.9.	Tiesības piekļūt datiem un tos labot (SIS II regulas 41. pants un SIS II lēmuma 58. pants)
2.9.1.	Datu piekļuves un labošanas pieprasījumi
2.9.2.	Informācijas apmaiņa par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem
2.9.3.	Informācijas apmaiņa par pieprasījumiem labot vai dzēst datus, kurus ievadījušas citas dalībvalstis
2.10.	Dzēšana, beidzoties brīdinājuma saglabāšanas nosacījumiem
2.11.	Personvārdu ievadīšana
2.12.	Dažādas identitātes kategorijas
2.12.1.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte (SIS II regulas 36. pants un SIS II lēmuma 51. pants)
2.12.2.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
2.12.3.	Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai
2.13.	Informācijas apmaiņa sasaistītu brīdinājumu gadījumā
2.13.1.	Darbības noteikumi
2.14.	Biometrisko datu formāts un kvalitāte SIS II
2.14.1.	Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu
2.14.2.	Apmaiņa ar pirkstu nospiedumiem un fotogrāfijām
2.14.3.	Tehniskās prasības
2.14.4.	Biometrisko datu formāts un kvalitāte
2.15.	Speciālie meklēšanas veidi
2.15.1.	Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana
2.15.2.	Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību (FAST) līdzdalību
3.	BRĪDINĀJUMI PAR APCIETINĀŠANU NOLŪKĀ NODOT VAI IZDOT (SIS II LĒMUMA 26. PANTS)
3.1.	Brīdinājuma ievadīšana
3.2.	Vairāki brīdinājumi
3.3.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte
3.4.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
3.5.	Dalībvalstīm nosūtāmā papildinformācija
3.5.1.	Attiecībā uz pagaidu apcietināšanu nosūtāma papildinformācija
3.6.	Apzīmēšana ar karodziņu
3.6.1.	Sistemātiski lūgumi apzīmēt ar karodziņu brīdinājumus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, ja nav piemērojams Pamatlēmums 2002/584/TI ( 1 )
3.7.	SIRENE biroju rīcība, saņemot brīdinājumu par apcietināšanu
3.8.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
3.9.	Papildinformācijas apmaiņa par nodošanu vai izdošanu
3.10.	Papildinformācijas apmaiņa par tranzītu caur citu dalībvalsti
3.11.	Brīdinājumu dzēšana pēc nodošanas vai izdošanas
4.	BRĪDINĀJUMI PAR IECEĻOŠANAS VAI UZTURĒŠANĀS ATTEIKŠANU (SIS II REGULAS 24. PANTS)
4.1.	Brīdinājuma ievadīšana
4.2.	Vairāki brīdinājumi
4.3.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte
4.4.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
4.5.	Informācijas apmaiņa, izsniedzot uzturēšanās atļaujas vai vīzas
4.5.1.	Šengenas konvencijas 25. pantā noteiktās īpašās procedūras
4.5.2.	Īpašās procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā
4.6.	Vispārīgie noteikumi par 4.5. punktā minētajām procedūrām
4.7.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma un atsakot ieceļošanu Šengenas zonā vai izraidot no tās
4.8.	Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos
4.9.	Informācijas apmaiņa, ja, neesot trāpījumam, dalībvalsts atklāj, ka ir brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties
4.10.	Brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu dzēšana
5.	BRĪDINĀJUMI PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM (SIS II LĒMUMA 32. PANTS)
5.1.	Vairāki brīdinājumi
5.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte
5.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
5.4.	Apzīmēšana ar karodziņu
5.5.	Aprakstošu datu sniegšana par pazudušām nepilngadīgām personām un citām personām, ko uzskata par apdraudētām
5.6.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
5.7.	Brīdinājumu dzēšana par pazudušām personām
5.7.1.	Nepilngadīgās personas
5.7.2.	Pieaugušie, ja nav jāveic nekādi aizsardzības pasākumi
5.7.3.	Pieaugušie, kuriem nepieciešami aizsardzības pasākumi
6.	BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM, KURAS MEKLĒ TIESAS PROCESAM (SIS II LĒMUMA 34. PANTS)
6.1.	Vairāki brīdinājumi
6.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte
6.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
6.4.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
6.5.	Brīdinājumu dzēšana par personām, kuras meklē tiesas procesam
7.	BRĪDINĀJUMI PAR DISKRĒTĀM UN ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM (SIS II LĒMUMA 36. PANTS)
7.1.	Vairāki brīdinājumi
7.2.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte
7.3.	Pieņemtās identitātes ievadīšana
7.4.	Citu dalībvalstu informēšana, izdodot brīdinājumus
7.5.	Lauka “Noziedzīgā nodarījuma veids” aizpildīšana, izdodot brīdinājumus
7.6.	Apzīmēšana ar karodziņu
7.7.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
7.8.	Brīdinājumu dzēšana par diskrētām un īpašām pārbaudēm
7.9.	Automātiskās numura zīmes atpazīšanas (ANPR) sistēmas
8.	BRĪDINĀJUMI PAR PRIEKŠMETIEM, KAS JĀIZŅEM VAI JĀIZMANTO PAR PIERĀDĪJUMU (SIS II LĒMUMA 38. PANTS)
8.1.	Vairāki brīdinājumi
8.2.	Brīdinājumi par transportlīdzekļiem
8.2.1.	Vairāku brīdinājumu par transportlīdzekli esības pārbaude
8.2.2.	VIN (TIN) dvīņi
8.3.	Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā
8.4.	Brīdinājumu dzēšana par priekšmetiem, ko meklē, lai izņemtu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā
9.	AUTOMĀTISKĀS NUMURA ZĪMES ATPAZĪŠANAS (ANPR) SISTĒMAS
10.	STATISTIKA

IEVADS

Šengenas zona

1985. gada 14. jūnijā nelielā Luksemburgas pilsētā Šengenā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes un Nīderlandes Karalistes valdības parakstīja nolīgumu ar mērķi atļaut “(…) visiem dalībvalstu pilsoņiem brīvi šķērsot iekšējās robežas (…)” un atļaut “brīvu preču un pakalpojumu apriti”.

Piecas dibinātājvalstis 1990. gada 19. jūnijā parakstīja Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu ( 2 ), kurai vēlāk 1990. gada 27. novembrī pievienojās Itālijas Republika, 1991. gada 25. jūnijā pievienojās Spānijas Karaliste un Portugāles Republika, 1992. gada 6. novembrī pievienojās Grieķijas Republika, 1995. gada 28. aprīlī pievienojās Austrijas Republika un 1996. gada 19. decembrī – Dānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika.

No 1995. gada 26. marta Šengenas acquis pilnībā piemēro Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Spānijā un Portugālē ( 3 ). No 1998. gada 31. marta Šengenas acquis pilnībā piemēro Austrijā un Itālijā ( 4 ); no 2000. gada 26. marta Šengenas acquis pilnībā piemēro Grieķijā ( 5 ) un, visbeidzot, no 2001. gada 25. marta – Norvēģijā, Islandē, Zviedrijā, Dānijā un Somijā ( 6 ).

Apvienotā Karaliste un Īrija piedalījās tikai atsevišķu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecīgi saskaņā ar Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2002/192/EK.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti noteikumi, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste vēlējās piedalīties (izņemot SIS), ir piemērojami no 2005. gada 1. janvāra ( 7 ).

Šengenas acquis tika iestrādāts Eiropas Savienības tiesību sistēmā, izmantojot protokolus, kas pievienoti Amsterdamas līgumam ( 8 ) 1999. gadā. Padome 1999. gada 12. maijā pieņēma lēmumu, kurā tika noteikts katra Šengenas acquis veidojošā noteikuma vai lēmuma juridiskais pamats saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem.

No 2004. gada 1. maija Šengenas acquis, kas Eiropas Savienības tiesību sistēmā ir iekļauts ar Protokolu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kas to pilnveido vai ir citādi ar to saistīti, ir saistoši Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijai, Maltas Republikai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai un Slovākijas Republikai. Šīs dalībvalstis 2007. gada 21. decembrī kļuva par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm.

Kipra ir parakstījusi Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, bet saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu bauda izņēmuma statusu.

Bulgārijas Republika un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī; no minētās dienas Šengenas acquis un akti, kas to pilnveido vai ir citādi ar to saistīti, ir tām saistoši, ievērojot to 2005. gada Pievienošanās aktā paredzēto izņēmumu.

Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā. Tā Šengenas acquis piemēro, ievērojot tās 2011. gada Pievienošanās aktā paredzēto izņēmumu.

Daži Šengenas acquis noteikumi ir piemērojami no jaunu dalībvalstu pievienošanās ES. Citi noteikumi šajās dalībvalstīs ir piemērojami tikai saskaņā ar šim nolūkam pieņemtu Padomes lēmumu. Visbeidzot, Padome pieņem lēmumu par robežkontroles atcelšanu pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamām Šengenas novērtēšanas procedūrām ir pārbaudīts, vai attiecīgajā dalībvalstī ir ievēroti visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai piemērotu visas attiecīgā acquis daļas, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Šengenas zonai ir pievienojušās dažas citas Eiropas valstis. Norvēģijas Karaliste un Islandes Republika 1999. gada 18. maijā noslēdza ar dalībvalstīm asociācijas nolīgumus ( 9 ), lai pievienotos Šengenas konvencijai.

Šveices Konfederācija 2004. gadā parakstīja nolīgumu ar Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ( 10 ), pamatojoties uz to, 2008. gada 12. decembrī tā kļuva par Šengenas zonas dalībnieci.

Pamatojoties uz 2008. gadā parakstīto Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ( 11 ), Lihtenšteinas Firstiste 2011. gada 19. decembrī kļuva par Šengenas zonas dalībnieci.

Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II)

SIS II, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (SIS II regula) un Lēmumu 2007/533/TI (SIS II lēmums) (kopā dēvēti SIS II tiesību akti), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 ( 12 ), ir kopīga informācijas sistēma, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties, veicot informācijas apmaiņu, un ir būtisks instruments, lai piemērotu Eiropas Savienības tiesību sistēmā iekļautā Šengenas acquis noteikumus. No 2013. gada 9. aprīļa, kad šie tiesību akti stājās spēkā, tika atcelta Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, IV sadaļa. Ar SIS II aizstāj pirmās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu, kas sāka darboties 1995. gadā un tika paplašināta 2005. un 2007. gadā.

Kā noteikts SIS II tiesību aktu 1. pantā, SIS II mērķis ir “(…) nodrošināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu un piemērot (EK) Līguma trešās daļas IV sadaļas [tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas] noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju”.

Saskaņā ar SIS II tiesību aktiem, izmantojot automatizētu konsultēšanās procedūru, SIS II nodrošina piekļuvi brīdinājumiem par personām un priekšmetiem šādām iestādēm:

Saskaņā ar SIS II lēmumu piekļuve atsevišķām brīdinājumu kategorijām ir arī Eiropolam un Eurojust.

SIS II veido šādi komponenti:

1.    SIRENE BIROJI UN PAPILDINFORMĀCIJA

1.1.    SIRENE birojs

SIS II ietver tikai būtiski svarīgu informāciju (t. i., brīdinājumu datus), kas ļauj identificēt personu vai priekšmetu un noteikt nepieciešamo veicamo darbību. Papildus tam saskaņā ar SIS II tiesību aktiem dalībvalstis veic ar brīdinājumu saistītas papildinformācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai īstenotu konkrētus noteikumus, kuri paredzēti SIS II tiesību aktos, un lai SIS II pienācīgi darbotos tiklab uz divpusēja, kā daudzpusēja pamata.

Šai struktūrai, kas izveidota, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu, ir dots nosaukums SIRENE, kas ir struktūras definīcijas angļu valodā akronīms: Supplementary Information Request at the National Entries.

Saskaņā ar SIS II tiesību aktu kopīgo 7. panta 2. punktu katra dalībvalsts izveido SIRENE biroju. Tas ir vienots dalībvalstu kontaktpunkts, kas pilnībā darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai veiktu papildinformācijas apmaiņu saistībā ar brīdinājumu ievadīšanu un lai būtu iespējams veikt atbilstošas darbības gadījumos, kad trāpījumu rezultātā tiek atrastas personas un priekšmeti, par kuriem SIS II ir ievadīti dati. SIRENE biroju galvenie uzdevumi ietver ( 14 ) visas papildinformācijas apmaiņas nodrošināšanu saskaņā ar šīs SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā noteikts SIS II tiesību aktu kopīgajā 8. pantā, šādos gadījumos:

Dalībvalstis ir aicinātas organizēt visu valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par policijas starptautisko sadarbību, tostarp SIRENE birojus, darbu strukturēt, lai izvairītos no kompetences konfliktiem un darba dublēšanās.

1.2.    SIRENE rokasgrāmata

SIRENE rokasgrāmata ir norādījumu kopums, kurā ir sīki aprakstīti noteikumi un procedūras, kas reglamentē divpusēju vai daudzpusēju papildinformācijas apmaiņu.

1.3.    SIRENE rokasgrāmatas papildinājumi

Tā kā daži tehniska rakstura noteikumi tieši ietekmē lietotāju, tostarp SIRENE biroju, darbu dalībvalstīs, ir lietderīgi iekļaut šos noteikumus SIRENE rokasgrāmatā. Tāpēc šīs rokasgrāmatas papildinājumos cita starpā paredzēti noteikumi par transliterāciju, kodu tabulas, papildinformācijas paziņošanas veidlapas un citi datu apstrādei vajadzīgi tehniski īstenošanas pasākumi.

1.4.    Ieteikumu katalogs Šengenas acquis un paraugprakses pareizai piemērošanai (Šengenas Informācijas sistēma)

Kataloga uzdevums ir sniegt dalībvalstīm juridiski nesaistošus ieteikumus un paraugprakses piemērus, ņemot vērā uzkrāto pieredzi. Katalogs turklāt ir izmantojams kā atsauces līdzeklis, lai izvērtētu, vai SIS II tiesību akti tiek īstenoti pareizi. Tātad tajā iekļautā informācija būtu pēc iespējas jāievēro.

1.5.    SIRENE biroju loma policijas sadarbības jomā Eiropas Savienībā

Papildinformācijas apmaiņa neskar uzdevumus, kas SIRENE birojiem policijas starptautiskās sadarbības jomā ir uzticēti valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno citus Eiropas Savienības tiesību aktus.

SIRENE birojiem papildu uzdevumus var uzticēt jo īpaši saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Pamatlēmumu 2006/960/TI, Šengenas konvencijas 39. un 46. pantu, ciktāl tie nav aizstāti ar Pamatlēmumu 2006/960/TI, Šengenas konvencijas 40. vai 41. pantu, kā arī gadījumos, kad informācija attiecas uz savstarpējas tiesiskās palīdzības jomu.

Ja SIRENE birojs no cita SIRENE biroja saņem pieprasījumu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ārpus tā kompetences, tas nekavējoties nosūta šo pieprasījumu kompetentajai iestādei un par šo darbību informē pieprasītāju SIRENE biroju. Vajadzības gadījumā tas sniedz atbalstu pieprasītājam SIRENE birojam, lai atvieglotu komunikāciju.

1.5.1.    SIS II datu un papildu informācijas nodošana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

Saskaņā ar SIS II regulas 39. pantu un SIS II lēmuma 54. pantu datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šos divus juridiskos instrumentus, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šis aizliegums attiecas uz papildinformācijas nodošanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. SIS II lēmuma 55. pantā paredzēta atkāpe no šā vispārīgā noteikuma attiecībā uz datu apmaiņu ar Interpolu par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai nederīgām pasēm, ievērojot minētajā pantā ietvertos nosacījumus.

1.6.    SIRENE biroju un Eiropola attiecības

Eiropolam ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 36. un 38. pantu. Saskaņā ar Eiropola lēmumu ( 15 ) Eiropols var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm sīkāku informāciju. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ļoti ieteicams izveidot sadarbību ar Eiropola valsts vienību (ENU), lai nodrošinātu, ka SIRENE birojs tiek informēts par visu papildinformācijas apmaiņu starp Eiropolu un ENU par brīdinājumiem SIS II. Izņēmuma gadījumos, kad komunikāciju par SIS II brīdinājumiem valsts līmenī veic ENU, par šo faktu būtu jāinformē visas komunikācijā iesaistītās personas, jo īpaši SIRENE birojs, lai izvairītos no neskaidrībām.

1.7.    SIRENE biroju un Eurojust attiecības

Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas SIS II ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 26., 32., 34. un 38. pantu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar tiem būtu jāizveido sadarbība, lai trāpījuma gadījumā nodrošinātu raitu informācijas apmaiņu. Jo īpaši attiecībā uz papildinformāciju, kas saistīta ar brīdinājumiem SIS II, SIRENE birojam vajadzētu būt Eurojust valstu locekļu un viņu asistentu kontaktpunktam.

1.8.    SIRENE biroju un Interpola attiecības ( 16 )

SIS II loma nav ne aizstāt, ne dublēt Interpola lomu. Lai gan uzdevumi var pārklāties, regulējošie principi rīcībai un sadarbībai starp dalībvalstīm Šengenas ietvaros ievērojami atšķiras no tiem, kas ir Interpola darbības pamatā. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt sadarbības noteikumus starp SIRENE birojiem un VCB (valstu centrālajiem birojiem) valstu līmenī.

Ievēro turpmāk minētos principus.

1.8.1.    SIS II brīdinājumu prioritāte salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem

Attiecībā uz dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem SIS II brīdinājumiem un informācijas apmaiņai saistībā ar šiem brīdinājumiem vienmēr ir piešķirama prioritāte salīdzinājumā ar tiem brīdinājumiem un informācijas apmaiņu, kas tiek veikta ar Interpola starpniecību. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad starp brīdinājumiem ir pretruna.

1.8.2.    Komunikācijas kanālu izvēle

Ievēro principu, ka Šengenas brīdinājumiem ir priekšroka salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem, un nodrošina, ka to ievēro arī dalībvalstu VCB. Pēc tam, kad ir izveidots SIS II brīdinājums, visu komunikāciju, kas ir saistīta ar šo brīdinājumu un tā izveidošanas iemeslu un veicamās darbības izpildi, nodrošina SIRENE biroji. Ja dalībvalsts vēlas mainīt komunikācijas kanālus, pirms tam jākonsultējas ar pārējām iesaistītajām personām. Šāda kanālu maiņa ir iespējama tikai īpašos gadījumos.

1.8.3.    Interpola informācijas izmantošana un izplatīšana Šengenas valstīs

Tā kā SIS II brīdinājumiem ir piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar Interpola brīdinājumiem, Interpola brīdinājumu izmantošana attiecas tikai uz ārkārtas gadījumiem (t. i., kad nav piemērojams neviens noteikums ne SIS II Konvencijā, ne tehniskajos noteikumos, uz kuru pamata var ievadīt brīdinājumu SIS II, vai arī ja nav pieejama visa nepieciešamā informācija, lai izveidotu SIS II brīdinājumu). Šengenas zonā būtu jāizvairās no paralēliem SIS II un Interpola brīdinājumiem. Brīdinājumus, ko izplata ar Interpola kanālu starpniecību un kas aptver arī Šengenas zonu vai tās daļas, apzīmē ar norādi: “izņemot Šengenas valstis”.

1.8.4.    Trāpījums un brīdinājuma dzēšana

Lai nodrošinātu, ka SIRENE birojs veic koordinatora uzdevumus SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudei, dalībvalstis nodrošina, ka SIRENE biroji un VCB cits citu informē par trāpījumiem un brīdinājumu dzēšanu.

1.8.5.    Sadarbības uzlabošana starp SIRENE birojiem un Interpola VCB

Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu valsts līmenī starp SIRENE biroju un VCB.

1.9.    Standarti

Ar SIRENE biroju starpniecību veiktās sadarbības pamatā ir turpmāk minētie standarti.

1.9.1.    Pieejamība

Katrs SIRENE birojs pilnībā darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai varētu reaģēt 1.13. punktā noteiktajā termiņā. Arī tehniskās un juridiskās analīzes, atbalsta un risinājumu pieejamību nodrošina 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

1.9.2.    Nepārtrauktība

Katrā SIRENE birojā izveido iekšējo struktūru, kas garantē vadības, personāla un tehniskās infrastruktūras nepārtrauktību.

1.9.3.    Konfidencialitāte

Saskaņā ar SIS II tiesību aktu kopīgo 11. pantu uz visu SIRENE personālu attiecas atbilstoši valsts noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti. Šīs prasības ir spēkā arī pēc tam, kad darbinieki vairs neieņem attiecīgos amatus vai netiek nodarbināti.

1.9.4.    Pieejamība

Lai izpildītu prasību sniegt papildinformāciju, SIRENE darbiniekiem ir tieša vai netieša piekļuvei visai attiecīgajai valsts informācijai un ekspertu padomiem.

1.10.    Paziņojumi

1.10.1.    Komunikācijas valoda

Lai panāktu SIRENE biroju divpusējas komunikācijas augstāko efektivitāti, izmanto abām pusēm saprotamu valodu.

1.10.2.    Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem

Tehniskās specifikācijas attiecībā uz informācijas apmaiņu starp SIRENE birojiem ir noteiktas dokumentā “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem (DEBS)”. Šie norādījumi tiek ievēroti.

1.10.3.    Tīkls, ziņojumi un pastkastītes

Saskaņā ar SIS II tiesību aktu kopīgo 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 8. panta 1. punktu SIRENE biroji komunikācijai izmanto kodētu virtuālu tīklu, kas atvēlēts vienīgi SIS II datiem un SIRENE biroju savstarpējai papildinformācijas apmaiņai. Tikai tad, ja šis kanāls nav pieejams, var izmantot citu atbilstīgi nodrošinātu un atbilstošu komunikācijas līdzekli. Iespēja izvēlēties kanālu nozīmē, ka par to lemj katrā gadījumā atsevišķi atbilstoši tehniskajām iespējām un drošības un kvalitātes prasībām, kurām komunikācijai jāatbilst.

Rakstiskos ziņojumus iedala divās kategorijās: brīvā teksta ziņojumi un standartveida veidlapas. Rokasgrāmatas 3. papildinājumā ir sniegts to veidlapu apraksts, ar kurām apmainās SIRENE biroji, un sniegti norādījumi par lauku paredzamo saturu, tostarp par to, vai lauki ir vai nav obligāti.

Iepriekšminētajā tīklā ir četras dažādas pastkastītes brīvā teksta ziņojumiem un SIRENE veidlapām.

Testēšanas nolūkiem pastāv otrs domēns ( 17 ) (testxx.sirenemail2.eu), kurā testēšanas nolūkiem ir iespējams replicēt jebkuru no tabulā norādītajām pastkastītēm, neskarot tiešo ziņojumu apmaiņu un darbplūsmas vidi.

Piemēro DEBS aprakstītos, sīki izstrādātos noteikumus par SIRENE pastkastītēm un SIRENE veidlapu nosūtīšanu.

SIRENE darbplūsmas sistēma (skatīt 1.12. punktu) uzrauga operatīvo un e-pasta pastkastīti (“oper” un “message”), lai konstatētu ienākošās veidlapas, saistītos e-pasta ziņojumus un pielikumus. Steidzamus ziņojumus sūta tikai uz operatīvo pastkastīti.

1.10.4.    Komunikācija ārkārtas apstākļos

Gadījumos, kad parastie komunikācijas kanāli nav pieejami un standarta veidlapas ir jāsūta, piemēram, pa faksu, piemēro DEBS aprakstīto procedūru.

1.11.    SIRENE adrešu grāmata (SAB)

SIRENE biroju kontaktinformāciju un ar savstarpēju komunikāciju un sadarbību saistītu būtisku informāciju vāc un iekļauj SIRENE adrešu grāmatā (SAB). Komisija atjauninās SAB. Atjaunināto SAB Komisija izdod vismaz divreiz gadā. Katrs SIRENE birojs nodrošina, lai:

1.12.    SIRENE darbplūsmas sistēma

SIRENE biroju darba apjoma efektīvu pārvaldību vislabāk var nodrošināt, ja katram SIRENE birojam ir datorizēta pārvaldības sistēma (darbplūsmas sistēma), kas ļauj lielā mērā automatizēt ikdienas darbplūsmas pārvaldību.

Lai nodrošinātu darbplūsmu gadījumos, kad SIRENE birojā rodas nopietna ārkārtas situācija, SIRENE birojam var būt rezerves datora un datubāzes sistēma citā vietā. Tai būtu jāietver pietiekama rezerves elektroapgāde un komunikācijas nodrošinājums.

SIRENE darbplūsmas sistēmai būtu jāsniedz atbilstošs IT atbalsts, lai nodrošinātu tās augstu pieejamības līmeni.

1.13.    Atbilžu sniegšanas termiņi

SIRENE birojs pēc iespējas drīz atbild uz visiem informācijas pieprasījumiem par brīdinājumiem un procedūrām atbilstības un trāpījumu gadījumā, kurus citas dalībvalstis iesniegušas ar savu SIRENE biroju starpniecību. Jebkurā gadījumā atbilde ir jāsniedz 12 stundu laikā. (Skatīt. arī 1.13.1. punktu, kas attiecas uz norādi par steidzamību SIRENE veidlapās.)

Ikdienas darba prioritātes ir atkarīgas no brīdinājuma veida un lietas nozīmīguma.

1.13.1.    Norāde par steidzamību SIRENE veidlapās, tostarp steidzama ziņošana par trāpījumu

SIRENE veidlapas, kas SIRENE birojam, kuram tiek lūgta darbība, jāizskata visaugstākās prioritātes kārtā, laukā 311 (“Svarīgs paziņojums”) var apzīmēt ar norādi “STEIDZAMI”, minot steidzamības iemeslu. Steidzamības iemeslu izskaidro SIRENE veidlapu attiecīgajos laukos. Ja nepieciešama steidzama atbilde, var izmantot arī komunikāciju vai paziņošanu pa tālruni.

Ja to prasa saistībā ar brīdinājumu konstatēta trāpījuma apstākļi, piemēram, patiesa steidzamība vai ļoti svarīga nozīme, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas konstatējusi atbilstību brīdinājumam, vajadzības gadījumā pēc G veidlapas nosūtīšanas informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju par trāpījumu pa tālruni.

1.14.    Transliterācijas/transkripcijas noteikumi

Transliterācijas un transkripcijas definīcijas un noteikumi ir izklāstīti 1. papildinājumā. Tos ievēro komunikācijā starp SIRENE birojiem (skatīt arī 2.11. punktu par personvārdu ievadīšanu).

1.15.    Datu kvalitāte

Saskaņā ar SIS II tiesību aktu 7. panta 2. punktu SIRENE biroji koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. SIRENE birojiem vajadzētu būt nepieciešamajai valsts līmeņa kompetencei, lai veiktu šos uzdevumus. Tāpēc nosaka atbilstošu valsts datu kvalitātes revīzijas veidu, kas ietver pārskatu par brīdinājumu/trāpījumu skaitu un datu saturu.

Lai katrs SIRENE birojs varētu veikt datu kvalitātes pārbaudes koordinatora uzdevumu, jānodrošina nepieciešamais IT atbalsts un attiecīgās tiesības sistēmās.

Sadarbībā ar valsts SIRENE biroju dalībvalstīm būtu jānosaka valsts standarti lietotāju apmācībai par datu kvalitātes principiem un praksi.

Dalībvalstis var aicināt SIRENE biroju personālu iesaistīties visu to iestāžu apmācībā, kuras ievada brīdinājumus, uzsverot datu kvalitātes un SIS II maksimālas izmantošanas nozīmi.

Galvenā atbildība par SIS II augšupielādādēto pirkstu nospiedumu kvalitāti ir attiecīgajam pirkstu nospiedumu birojam valsts līmenī. SIRENE birojam kā datu kvalitātes pārbaudes koordinatoram ir pienākums sazināties ar pirkstu nospiedumu birojiem jo īpaši attiecībā uz konstatētajām problēmām saistībā ar augšupielādēto pirkstu nospiedumu kvalitāti.

Lai panāktu SIS II esošo datu pastāvīgu atjaunināšanu saskaņā ar SIS-AFIS atbilstību rezultātiem, SIRENE birojs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu burtciparu datu tūlītēju atjaunināšanu brīdinājumos; to dara vai nu pats SIRENE birojs, vai arī sazinoties ar attiecīgo iestādi, kas izveidojusi brīdinājumu. Tas attiecas uz tādām darbībām kā pieņemto identitāšu iekļaušana vai identitātes informācijas koriģēšana.

1.16.    Arhivēšana

1.17.    Personāls

Augsta līmeņa pieredzējuši darbinieki ir tāds darbaspēks, kas spēj darboties pēc savas iniciatīvas un līdz ar to spēj efektīvi izskatīt lietas. Tāpēc ir vēlama zema kadru mainība, kam ir nepieciešams nepārprotams vadības atbalsts, lai izveidotu decentralizētu darba vidi. Dalībvalstis ir aicinātas veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no kvalifikācijas un pieredzes zuduma, ko rada kadru mainība.

1.17.1.    SIRENE biroju vadītāji

SIRENE biroju vadītājiem būtu jātiekas vismaz divreiz gadā, lai novērtētu dienestu sadarbības kvalitāti, sarežģījumu gadījumā apspriestu nepieciešamos tehniskos vai organizatoriskos pasākumus un vajadzības gadījumā precizētu procedūras. SIRENE biroju vadītāju tikšanos rīko dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

1.17.2.    SIRENE kontaktpersona (SIRCoP)

Gadījumos, kad standarta procedūras var būt nepietiekamas, SIRENE kontaktpersona (SIRCoP) var izskatīt lietas, kuru virzība ir sarežģīta, problemātiska vai sensitīva un problēmas atrisināšanai var būt nepieciešama zināma kvalitātes nodrošināšana un/vai ilgstošāka saziņa ar cituSIRENE biroju. SIRENE kontaktpersona nav paredzēta steidzamiem gadījumiem, kad principā izmanto diennakts klientu apkalpošanas dienestu.

SIRENE kontaktpersona var formulēt priekšlikumus, lai uzlabotu kvalitāti, un izklāstīt šādu problēmu iespējamos risinājumus ilgtermiņā.

SIRENE kontaktpersonas parasti var sazināties ar citām SIRENE kontaktpersonām tikai darba laikā.

Gada novērtējumu veic ikgadējā statistikas pārskata ietvaros, kā izklāstīts 5. papildinājumā, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

1.17.3.    Zināšanas

SIRENE biroja darbinieku valodu zināšanas aptver pēc iespējas plašu valodu klāstu, bet dienesta pienākumus pildošie darbinieki spēj sazināties ar visiem SIRENE birojiem.

Viņiem ir nepieciešamās zināšanas par:

Viņiem ir jābūt pilnvarām patstāvīgi izskatīt jebkuru ienākošo lietu.

Operatoriem, pildot dienesta pienākumus ārpus darba laika, ir tāda pati kompetence, zināšanas un pilnvaras, un viņiem ir jābūt iespējai vērsties pie ekspertiem, kas ir pieejami pēc pieprasījuma.

SIRENE birojā jābūt pieejamām speciālajām juridiskajām zināšanām, lai aptvertu gan parastos, gan izņēmuma gadījumus. Atkarībā no gadījuma to var nodrošināt jebkurš darbinieks, kam ir nepieciešamā juridiskā izglītība, vai eksperti no tiesu iestādēm.

1.17.4.    Mācības

Valsts līmenis

Valsts līmenī nodrošina pietiekamu apmācību, lai darbinieki atbilstu šajā rokasgrāmatā noteiktajiem standartiem. Pirms darbiniekiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus, viņus pienācīgi apmāca jo īpaši par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem.

Eiropas līmenis

Kopīgus mācību kursus organizē ne retāk kā vienu reizi gadā, lai veicinātu sadarbību starp SIRENE birojiem, ļaujot darbiniekiem tikties ar kolēģiem no citiem SIRENE birojiem, dalīties informācijā par darba metodēm valstī un veidot konsekventu un līdzvērtīgu zināšanu līmeni. Tas turklāt ļauj darbiniekiem izprast sava darba nozīmīgumu un vajadzību pēc savstarpējas solidaritātes dalībvalstu kopējās drošības labad.

Mācībām būtu jānotiek saskaņā ar SIRENE instruktoru rokasgrāmatu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1077/2011 ( 20 ) 3. pantu Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“Aģentūra”) veic uzdevumus saistībā ar mācībām par SIS II tehnisko izmantošanu, jo īpaši SIRENE personāla mācībām.

1.17.5.    Darbinieku apmaiņa

Cik vien iespējams, SIRENE birojiem vajadzētu arī paredzēt darbinieku apmaiņu ar citiem SIRENE birojiem vismaz reizi gadā. Šāda apmaiņa ir paredzēta, lai uzlabotu darbinieku zināšanas par darba metodēm, lai parādītu, kā ir organizēti citi SIRENE biroji, un veidotu personīgos kontaktus ar kolēģiem citās dalībvalstīs.

2.   VISPĀRĪGĀS PROCEDŪRAS

Turpmāk aprakstītās procedūras ir piemērojamas visām brīdinājumu kategorijām. Katrai brīdinājumu kategorijai konkrēti atbilstošās procedūras ir atrodamas attiecīgajās šīs rokasgrāmatas nodaļās.

2.1.    Definīcijas

—	“Izdevēja dalībvalsts” – dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi brīdinājumu.

—	“Izpildītāja dalībvalsts” – dalībvalsts, kas izpilda pēc trāpījuma veicamās darbības.

—	“Paziņotājs SIRENE birojs” – SIRENE birojs dalībvalstī, kurai ir tās personas pirkstu nospiedumi vai attēli, par kuru cita dalībvalsts ir ievadījusi ziņojumu.

—	“Trāpījums” – trāpījums sistēmā SIS II ir tad, ja: a) lietotājs veic meklēšanu; b) meklēšanā tiek konstatēts, ka SIS II ir ārvalsts brīdinājums; c) dati, kas attiecas uz SIS II atrodamo brīdinājumu, atbilst meklētajiem datiem; un d) pēc trāpījuma tiek pieprasītas turpmākas darbības.

—

“Atbilstība” – atbilstība sistēmā SIS II ir tad, ja: a) ir veikta pirkstu nospiedumu salīdzināšana SIS-AFIS; b) ir saņemts paziņojums no SISI II ar norādi par iespējamu atbilstību; un c) atbilstība tiek apstiprināta saskaņā ar valsts procedūrām pirkstu nospiedumu pārbaudē. Pēc atbilstības konstatēšanas var tikt pieprasītas arī turpmākas darbības, lai pārbaudītu personas identitāti un noteiktu pieņemtās identitātes. “Atbilstību” var papildināt “trāpījums”, ja meklēšana SIS-AFIS tika veikta tiešā lietotāja veiktās pārbaudes laikā un atbilstība ir apstiprināta.

—

“Karodziņš” – derīguma apturēšana valsts līmenī, ko var pievienot brīdinājumiem par apcietināšanu, brīdinājumiem par pazudušām personām un brīdinājumiem par pārbaudēm, ja dalībvalsts uzskata, ka brīdinājuma izpilde nav saderīga ar tās tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai būtiskām valsts interesēm. Ja brīdinājums ir apzīmēts ar karodziņu, pieprasīto darbību, kas jāveic, pamatojoties uz brīdinājumu, šīs dalībvalsts teritorijā neveic.

2.2.    Vairāki brīdinājumi (SIS II regulas 34. panta 6. punkts un SIS II lēmuma 49. panta 6. punkts)

Par vienu personu vai priekšmetu viena dalībvalsts SIS II drīkst ievadīt tikai vienu brīdinājumu.

Tādēļ, ja ir iespējams un nepieciešams, otro un turpmākos brīdinājumus par to pašu personu vai priekšmetu glabā pieejamus valsts līmenī tā, lai tos varētu ievadīt, kad pirmajam brīdinājumam beidzas termiņš vai tas tiek dzēsts.

Dažādas dalībvalstis par vieniem un tiem pašiem subjektiem var ievadīt vairākus brīdinājumus. Svarīgi, lai tas neradītu neskaidrības lietotājiem un lai viņiem būtu skaidrs, kādi pasākumi jāveic, lai ievadītu brīdinājumu, un kāda procedūra jāievēro, konstatējot trāpījumu. Tāpēc jāizveido procedūras vairāku brīdinājumu atklāšanai, kā arī prioritātes mehānisms to ievadīšanai SIS II.

Tam ir nepieciešamas:

2.2.1.    Brīdinājumu savietojamība

Brīdinājumu par vienu un to pašu personu vai priekšmetu var ievadīt vairākas dalībvalstis, ja brīdinājumi ir savietojami.

Izdodot brīdinājumu par diskrētām vai īpašām pārbaudēm, dalībvalstis var izdarīt atkāpi no noteikumiem par savietojamību, jo īpaši attiecībā uz brīdinājumiem, ko izdod ar valsts drošību saistītu iemeslu dēļ. Minētā atkāpe neskar 2.2.2. punktā izklāstīto brīdinājumu prioritātes secību un konsultēšanās procedūru.

2.2.2.    Brīdinājumu prioritātes secība

Nesavietojamu brīdinājumu gadījumā brīdinājumu par personām prioritātes secība ir šāda:

Brīdinājumu par priekšmetiem prioritātes secība ir šāda:

Atkāpes no šādas prioritātes secības var tikt veiktas pēc dalībvalstu konsultēšanās, ja tiek apdraudētas būtiskas valsts intereses.

2.2.3.    Nesavietojamības pārbaudes un vairāku brīdinājumu ievadīšana

Lai izvairītos no vairākiem nesavietojamiem brīdinājumiem, ir svarīgi precīzi atšķirt personas vai priekšmetus, kam ir līdzīgs raksturojums. Tādēļ ir būtiska konsultēšanās un sadarbība starp SIRENE birojiem, un katra dalībvalsts izveido atbilstošas tehniskās procedūras, lai pirms ievadīšanas atklātu šādus gadījumus.

SIS II ieviešot funkciju personas identificēšanai ar tās pirkstu nospiedumu datu palīdzību, pastāv lielāka varbūtība atklāt ievadītos brīdinājumus par vienu un to pašu personu, kurai toties ir dažādas piešķirtās identitātes (skatīt arī 1.15. punktu). Attiecīgi konsultēšanās un sadarbība ir nepieciešama arī tad, ja atbilstība ir pēc pirkstu nospiedumu attēla augšupielādēšanas. Šādā gadījumā ir jāievēro turpmāk aprakstītā procedūra. Turklāt, ja tiek konstatēta pieņemta identitāte, ir jāievēro 2.12.2. punktā aprakstītā procedūra.

Ja dalībvalsts vēlas izdot jaunu brīdinājumu un jaunais brīdinājums ir pretrunā tās pašas dalībvalsts jau ievadītam brīdinājumam, SIRENE birojs nodrošina, lai saskaņā ar valsts procedūru SIS II būtu tikai viens brīdinājums.

Lai pārbaudītu, vai par vienu un to pašu personu vai priekšmetu nav vairāku brīdinājumu, piemēro šādu procedūru:

Lai gadījumos, kad kļūst skaidrs, ka diviem līdzīgiem priekšmetiem ir viens un tas pats sērijas numurs, SIS II atšķirtu citu kategoriju priekšmetus, izmanto 8.2.1. punktā (vairāku brīdinājumu par transportlīdzekli esības pārbaude) aprakstītās procedūras.

Ja pārbaudes rezultāti liecina par to, ka dati attiecas uz divām dažādām personām vai priekšmetiem, SIRENE birojam ir jāapstiprina jauna brīdinājuma ievadīšanas pieprasījums ( 22 ).

Gadījumos, kad pēc vairāku brīdinājumu esības pārbaudes izrādās, ka informācija ir identiska un attiecas uz vienu un to pašu personu vai priekšmetu, tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura gatavojas ievadīt jaunu brīdinājumu, konsultējas ar izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, ja brīdinājumi ir nesavietojami.

Lai pārbaudītu brīdinājumu savietojamību, piemēro šādu procedūru:

2.2.4.    Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija

Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās SIS II regulas īstenošanā, līdz ar to tās nevar piekļūt brīdinājumiem par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu (SIS II regulas 24. un 26. pants). Tomēr tām ir saistoši noteikumi par brīdinājumu savietojamību, kā noteikts 2.2. punktā, un jo īpaši tās piemēro 2.2.3. punktā minēto procedūru.

Piemēro šādu procedūru:

2.3.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

Ja lietotājs pēc trāpījuma pieprasa papildinformāciju, SIRENE birojs nekavējoties sazinās ar izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju un lūdz nepieciešamo informāciju. Vajadzības gadījumā SIRENE biroji darbojas kā starpnieki starp valsts iestādēm un sniedz papildinformāciju, kas attiecas uz konkrēto brīdinājumu, vai veic tās apmaiņu.

Ja nav norādīts citādi, izdevēju dalībvalsti informē par trāpījumu un tā rezultātu (skatīt arī 1.13.1. punktu, kas attiecas uz norādi par steidzamību).

Piemēro šādu procedūru:

G veidlapā sniedz cik iespējams daudz informācijas par trāpījumu, tostarp laukā 088 – par veikto darbību. Laukā 089 izdevējai dalībvalstij var lūgt sniegt papildinformāciju;

Procedūru ziņošanai par pirkstu nospiedumu atbilstībām skatīt 2.5. punktā, un jo īpaši f) apakšpunktā par trāpījumiem, kas sakrīt ar atbilstībām.

Procedūru ziņošanai par trāpījumiem, kas gūti, izmantojot automātiskās numura zīmes atpazīšanas (ANPR) sistēmas, skatīt 9. punktā.

2.4.    Ja nav iespējams izpildīt trāpījumam sekojošās procedūras (SIS II lēmuma 48. pants un SIS II regulas 33. pants)

Saskaņā ar SIS II lēmuma 48. pantu un SIS II regulas 33. pantu piemēro šādas procedūras:

Procedūru ziņošanai par pirkstu nospiedumu atbilstībām skatīt 2.5. punktā, un jo īpaši f) apakšpunktā par trāpījumiem, kas sakrīt ar atbilstībām.

2.5.    Procedūra ziņošanai par pirkstu nospiedumu atbilstībām, kas saņemtas sākotnējās pirkstu nospiedumu augšupielādēšanas laikā vai veicot meklēšanu ar pirkstu nospiedumu palīdzību

Attiecībā uz SIS-AFIS atbilstībām (pirms trāpījuma saņemšanas) piemēro šādu procedūru (attiecībā uz trāpījumiem skatīt f) apakšpunktu):

2.6.    Datu apstrāde citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti SIS II (SIS II lēmuma 46. panta 5. punkts)

SIS II ievadītos datus drīkst apstrādāt tikai mērķiem, kas noteikti katrai brīdinājumu kategorijai.

Tomēr, ja ir saņemta izdevējas dalībvalsts iepriekšēja atļauja, datus drīkst apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti, lai novērstu tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, pamatojoties uz svarīgiem valsts drošības apsvērumiem, vai lai novērstu smagu noziedzīgu nodarījumu.

Ja dalībvalsts gatavojas apstrādāt SIS II datus citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tie ievadīti, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Kad dalībvalsts, kas ir ievadījusi brīdinājumu, ir devusi piekrišanu, otra dalībvalsts izmanto datus tikai mērķim, kuram tā ir saņēmusi atļauju. Tā ņem vērā visus nosacījumus, kādus noteikusi izdevēja dalībvalsts.

2.7.    Apzīmēšana ar karodziņu

2.7.1.    Ievads

2.7.2.    Konsultēšanās ar dalībvalstīm nolūkā pievienot karodziņu

Karodziņu pievieno vienīgi pēc citas dalībvalsts lūguma vai piekrišanas.

Piemēro šādu procedūru:

2.7.3.    Karodziņa dzēšanas lūgums

Dalībvalstis lūdz dzēst iepriekš lūgto karodziņu, tiklīdz vairs nav spēkā karodziņa pievienošanas iemesls. Tas jo īpaši var notikt, ja ir grozīti valsts tiesību akti vai turpmākā informācijas apmaiņā par lietu atklājas, ka vairs nepastāv SIS II lēmuma 24. panta 1. punktā vai 25. pantā minētie apstākļi.

Piemēro šādu procedūru:

2.8.    Dati, kuros konstatē juridiskas vai faktu kļūdas (SIS II regulas 34. pants un SIS II lēmuma 49. pants)

Ja datos konstatē faktu kļūdas vai tie ir nelikumīgi uzglabāti SIS II, papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti SIS II regulas 34. panta 2. punktā un SIS II lēmuma 49. panta 2. punktā, kuros noteikts, ka vienīgi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus.

Dalībvalsts, kas ir konstatējusi, ka datos ir kļūda vai tie ir uzglabāti nelikumīgi, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā desmit kalendārās dienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, kas norāda uz kļūdu, ar sava SIRENE biroja starpniecību informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot J veidlapu.

2.9.    Tiesības piekļūt datiem un tos labot (SIS II regulas 41. pants un SIS II lēmuma 58. pants)

2.9.1.    Datu piekļuves un labošanas pieprasījumi

Neskarot valstu tiesību aktus, kad nepieciešams informēt valsts iestādes par datu piekļuves vai labošanas pieprasījumu, informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

2.9.2.    Informācijas apmaiņa par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem

Informācijas apmaiņa par pieprasījumiem piekļūt brīdinājumiem, ko SIS II ir ievadījusi cita dalībvalsts, notiek ar valstu SIRENE biroju starpniecību, izmantojot K veidlapu attiecībā uz personām vai M veidlapu attiecībā uz priekšmetiem.

Piemēro šādu procedūru:

Ja izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta savu nostāju tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura saņēmusi piekļuves pieprasījumu, SIRENE birojs saskaņā ar valsts tiesību aktiem un savas kompetences robežās pieņem lēmumu par pieprasījumu vai nodrošina, ka nostāja pēc iespējas drīz tiek nosūtīta iestādei, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.

2.9.3.    Informācijas apmaiņa par pieprasījumiem labot vai dzēst datus, kurus ievadījušas citas dalībvalstis

Ja persona pieprasa, lai tiktu laboti vai dzēsti tās dati, to var darīt vienīgi dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu. Ja persona vēršas pie dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kura ievadījusi brīdinājumu, SIRENE birojs dalībvalstī, pie kuras persona vērsusies, informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot K veidlapu, un tiek piemērota 2.9.2. punktā aprakstītā procedūra.

2.10.    Dzēšana, beidzoties brīdinājuma saglabāšanas nosacījumiem

SIS II ievadītos brīdinājumus glabā tikai tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai izpildītu mērķus, kuriem tie ievadīti.

Tiklīdz brīdinājuma saglabāšanas nosacījumu vairs nav, izdevēja dalībvalsts nekavējoties attiecīgo brīdinājumu dzēš. Kad būs pienācis brīdinājuma beigu termiņš, tas CS-SIS tiks dzēsts automātiski. Trāpījuma gadījumā piemēro 3.11., 4.10., 5.7., 6.5., 7.8. un 8.4. punktā aprakstītās procedūras.

CS-SIS ziņojumu par dzēšanu automātiski apstrādā N.SIS II.

Dalībvalstīm ir iespēja pieteikties, lai saņemtu automātiskus paziņojumus par brīdinājumu dzēšanu.

2.11.    Personvārdu ievadīšana

Ievērojot ierobežojumus, kas datu ievadīšanai un pieejamībai noteikti valstu sistēmās, personvārdus (vārdus un uzvārdus) SIS II ievada formātā (alfabētā un rakstībā), ko izmanto oficiālos ceļošanas dokumentos, saskaņā ar ICAO ceļošanas dokumentu standartiem, ko izmanto arī centrālās SIS II transliterācijas un transkripcijas funkcijās. Apmainoties ar papildinformāciju, SIRENE biroji izmanto personvārdus tādā veidā, kādā tie ievadīti SIS II. Lietotāji un SIRENE biroji izdevējās dalībvalstīs datu ievadīšanai SIS II parasti izmanto latīņu alfabēta rakstzīmes, neskarot 1. papildinājumā ietvertos transliterācijas un transkripcijas noteikumus.

Gadījumos, kad jāapmainās ar papildinformāciju par personu, kas nav brīdinājuma subjekts, bet var būt ar to saistīta (piemēram, persona, kas var pavadīt pazudušu nepilngadīgo), vārda/uzvārda attēlojumā un rakstībā ievēro 1. papildinājumā izklāstītos noteikumus un izmanto latīņu alfabēta rakstzīmes un oriģinālo formātu, ja dalībvalstij, kas sniedz informāciju, ir iespējams oriģinālajā formātā iekļaut arī speciālās rakstzīmes.

2.12.    Dažādas identitātes kategorijas

Apstiprināta identitāte

Apstiprināta identitāte nozīmē, ka identitāte ir apstiprināta, pamatojoties uz īstiem personu apliecinošiem dokumentiem, ar pasi vai kompetentu iestāžu paziņojumu.

Neapstiprināta identitāte

Neapstiprināta identitāte nozīmē, ka nav pietiekamu identitātes pierādījumu.

Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Ļaunprātīgi izmantota identitāte (uzvārds, vārds, dzimšanas datums) ir tad, ja SIS II ievadīta persona izmanto citas reālas personas identitāti. Tas var notikt, piemēram, ja kādu dokumentu izmanto, kaitējot tā īstajam īpašniekam.

Pieņemtā identitāte

Pieņemtā identitāte ir pieņemta identitāte, ko izmanto persona, kas zināma ar citu identitāti.

2.12.1.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte (SIS II regulas 36. pants un SIS II lēmuma 51. pants)

Ņemot vērā ļaunprātīgi izmantotas identitātes gadījumu sarežģītību, kad kļūst zināms, ka persona, par kuru ir brīdinājums SIS II, ļaunprātīgi izmanto citas personas identitāti, izdevēja dalībvalsts pārbauda, vai SIS II brīdinājumā ir jāsaglabā ļaunprātīgi izmantotā identitāte.

Tiklīdz kļūst skaidrs, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ar šīs personas nepārprotamu piekrišanu brīdinājumam SIS II pievieno papildu datus, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvajām sekām. Persona, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, var saskaņā ar valsts procedūru kompetentajai iestādei sniegt SIS II regulas 36. panta 3. punktā un SIS II lēmuma 51. panta 3. punktā minēto informāciju. Visām personām, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu informācijas apstrādei.

Izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai brīdinājumā tiktu ievadīta piezīme “ļaunprātīgi izmantota identitāte” un lai par personu, kas ir cietusi no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas, tiktu ievadīti papildu dati, piemēram, fotogrāfijas, pirkstu nospiedumi un informācija par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem.

Ja dalībvalsts atklāj, ka citas dalībvalsts ievadīts brīdinājums par personu attiecas uz identitātes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, un ir konstatēts, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, tā par to informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot Q veidlapu, lai ļaunprātīgi izmantotās identitātes paplašinājumu var izmantot SIS II brīdinājumā.

Ņemot vērā šāda veida datu ievadīšanas mērķi, ja ir pieejamas tās personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, tos pievieno brīdinājumam. Lai varētu runāt par identitātes ļaunprātīgu izmantošanu, nevainīgas personas datiem jāatbilst pastāvošai identitātei brīdinājumā. Q veidlapā jānorāda brīdinājumā iekļautā informācija par identitāti, tostarp pieņemtās identitātes numurs, lai izdevēja dalībvalsts varētu noteikt, uz kuru identitāti brīdinājumā veidlapa attiecas. Q veidlapā šādos gadījumos obligāti aizpildāmie lauki ir norādīti 3. papildinājumā.

Personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, datiem, tostarp daktiloskopijas datiem, ir jābūt pieejamiem tikai nolūkā noteikt pārbaudāmās personas identitāti, un tos nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kādā citā nolūkā. Informāciju par ļaunprātīgi izmantotu identitāti, tostarp pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas, dzēš vienlaikus ar brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

2.12.2.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Lai izvairītos no jebkādu kategoriju nesavietojamiem brīdinājumiem, tāpēc ka jāievada pieņemtā identitāte, lai izvairītos no problēmu radīšanas nevainīgiem cietušajiem un lai nodrošinātu datu pietiekamu kvalitāti, dalībvalstis, ciktāl tas iespējams, informē cita citu par pieņemtajām identitātēm un apmainās ar visu attiecīgo informāciju par meklēto subjektu īsto identitāti. Tas ir jo īpaši aktuāli, ja ar pirkstu nospiedumu palīdzību veiktajā meklēšanā konstatē, ka SIS II brīdinājums jau pastāv, taču esošajā brīdinājumā ievadītā identitātes informācija liecina, ka sākotnējā brīdinājumā vai arī jaunajā brīdinājumā ir izmantota pieņemta identitāte.

Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu, ir atbildīga par pieņemtās identitātes ievadīšanu. Ja cita dalībvalsts atklāj pieņemto identitāti, tā, izmantojot L veidlapu, informē izdevēju dalībvalsti.

2.12.3.    Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

Ja SIS II dati ir nepietiekami, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs arī var sniegt sīkāku informāciju pēc konsultēšanās, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts lūguma, lai palīdzētu noskaidrot personas identitāti. Šim nolūkam izmanto L veidlapu (un pielikumus). Šī informācija jo īpaši ietver turpmāk minēto:

Ciktāl iespējams, šī informācija ir pieejama SIRENE birojos vai arī tie var tai uzreiz un vienmēr piekļūt, lai varētu to ātri nosūtīt.

Galvenais uzdevums ir samazināt tādas personas kļūdainas aizturēšanas risku, kuras identitātes informācija ir līdzīga tai personai, par kuru ir izdots brīdinājums.

2.13.    Informācijas apmaiņa sasaistītu brīdinājumu gadījumā

Katra sasaiste ļauj noteikt saistību starp vismaz diviem brīdinājumiem.

Dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II, un tikai šī dalībvalsts var mainīt vai dzēst sasaisti. Lietotājiem sasaistes ir redzamas tikai tad, ja tiem ir pareizas lietotāju piekļuves tiesības, saskaņā ar kurām tiem ir redzami vismaz divi sasaistes brīdinājumi. Dalībvalstis nodrošina, ka iespējama tikai atļauta piekļuve sasaistei.

2.13.1.    Darbības noteikumi

Brīdinājumu sasaistei nav nepieciešamas īpašas procedūras papildinformācijas apmaiņai. Tomēr ievēro šādus principus:

ja ir trāpījums par katru no diviem vai vairākiem sasaistītiem brīdinājumiem, izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta G veidlapu par katru no tiem, laukā 086 norādot, ka par sasaistītajiem brīdinājumiem tiks nosūtītas citas G veidlapas;

veidlapas nenosūta par brīdinājumiem, kuri, kaut arī ir sasaistīti ar brīdinājumu, par kuru ir trāpījums, nav attiecīgā trāpījuma objekts. Taču gadījumos, kad pastāv sasaistīts brīdinājums par nodošanu/izdošanu vai par pazudušu personu (personas pašas aizsardzībai vai draudu novēršanai), par šo konstatējumu paziņo, izmantojot M veidlapu, ja tas ir vajadzīgs un ir pieejama informācija.

2.14.    Biometrisko datu formāts un kvalitāte SIS II

Saskaņā ar SIS II lēmuma 23. panta 2. punktu brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, tiklīdz tie ir pieejami.

SIRENE birojiem ir iespējas veikt pirkstu nospiedumu un attēlu apmaiņu, lai pilnībā noformētu brīdinājumu un/vai atbalstītu pieprasītās veicamās darbības īstenošanu. Ja dalībvalstij ir tādas personas attēls vai pirkstu nospiedumi, par kuru cita dalībvalsts ir izdevusi brīdinājumu, tā pielikumā var nosūtīt attēlus un pirkstu nospiedumus, lai izdevēja dalībvalsts pilnībā varētu noformēt brīdinājumu.

Šī apmaiņa notiek, neskarot apmaiņu policijas sadarbības ietvaros, kas notiek, piemērojot Pamatlēmumu 2006/960/TI.

2.14.1.    Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

Ierobežojumi to datu izmantošanai, kas sniegti SIS II brīdinājumu vajadzībām, ir noteikti SIS II tiesību aktos. Jebkāda turpmāka apmaiņas ceļā iegūto attēlu un pirkstu nospiedumu izmantošana, tostarp arhivēšana, notiek saskaņā ar attiecīgajiem SIS II tiesību aktiem, datu aizsardzības jomā piemērojamiem valstu noteikumiem, Direktīvu 95/46/EK un Pamatlēmumu 2008/977/TI.

Glabājot pirkstu nospiedumus valsts līmenī, tiek pilnībā ievēroti SIS II datu aizsardzības noteikumi. Dalībvalstis pirkstu nospiedumu datus, kas lejupielādēti no CS-SIS, glabā atsevišķi no valsts pirkstu nospiedumu datubāzēm, un šādus datus dzēš vienlaikus ar brīdinājumiem un papildinformāciju.

2.14.2.    Apmaiņa ar pirkstu nospiedumiem un fotogrāfijām

Piemēro šādu procedūru:

2.14.3.    Tehniskās prasības

Pirkstu nospiedumus un attēlus vāc un nosūta saskaņā ar standartiem, kas jānosaka īstenošanas noteikumos par biometrisko datu ievadīšanu SIS II.

Katrs SIRENE birojs ievēro minētos tehniskos standartus.

2.14.4.    Biometrisko datu formāts un kvalitāte

Visiem sistēmā ievadāmajiem biometriskajiem datiem veic īpašu kvalitātes pārbaudi, lai nodrošinātu kvalitātes standarta minimumu, kas kopīgs visiem SIS II lietotājiem.

Pirms ievadīšanas veic pārbaudes valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka:

2.15.    Speciālie meklēšanas veidi

2.15.1.    Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana ir meklēšana, ko veic situācijā, kad dalībvalstij ir droši pierādījumi, ka persona vai priekšmets, uz kuru attiecas brīdinājums, atrodas kādā ģeogrāfiski ierobežotā teritorijā.

Ģeogrāfiski mērķtiecīga meklēšana Šengenas zonā notiek, pamatojoties uz brīdinājumu SIS II. Apstākļos, kad ir zināma personas vai priekšmeta atrašanās vieta, var aizpildīt lauku 311 (“Svarīgs paziņojums”), norādot, ka tiek veikta ģeogrāfiska meklēšana, un izvēloties attiecīgās valstis. Turklāt, ja, izdodot brīdinājumu par apcietināšanu, ir zināma atrašanās vieta, A veidlapas laukā 061 iekļauj informāciju par meklētās personas atrašanās vietu. Visos citos gadījumos, tostarp, lai paziņotu priekšmetu atrašanās vietu, izmanto M veidlapu (lauks 083). Brīdinājumu par meklēto personu ievada SIS II, lai nodrošinātu, ka veicamās darbības pieprasījums tiek izpildīts nekavējoties (Pamatlēmuma 2002/584/TI 9. panta 3. punkts).

Ja ģeogrāfiskās meklēšanas subjekts atrodas citur, nevis paziņojumā par ģeogrāfisko meklēšanu norādītajā atrašanās vietā, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs, izmantojot M veidlapu, paziņo šo faktu ģeogrāfiskajā meklēšanā iesaistītajām dalībvalstīm, lai tās pārtrauktu visas saistītās darbības.

2.15.2.    Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību (FAST) līdzdalību

SIRENE birojiem dalībvalstīs, kas saņēmušas pieprasījumu, atbilstošos gadījumos būtu jāizmanto arī mērķtiecīgā meklēšanā iesaistīto īpašo vienību (bēguļojošu personu aktīvas meklēšanas grupas jeb “FAST”) pakalpojumi. SIS II brīdinājumu nevajadzētu aizstāt ar iepriekš minēto policijas vienību starptautisku sadarbību. Šai sadarbībai nebūtu jāpārklājas ar SIRENE biroja lomu būt par centrālo iestādi meklēšanā, izmantojot SIS II.

Attiecīgos gadījumos būtu jāizveido sadarbība, lai nodrošinātu, ka izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs saņem informāciju no savas valsts FAST par visām notiekošām operācijām, kas saistītas ar SIS II ievadītu brīdinājumu. Vajadzības gadījumā šis SIRENE birojs sniedz minēto informāciju citiem SIRENE birojiem. Par visām ENFAST (Eiropas Tīkls bēguļojošu personu aktīvas meklēšanas grupām) veiktajām koordinētajām darbībām, kas ietver SIRENE biroju sadarbību, tiek ziņots iepriekš SIRENE birojam.

SIRENE biroji nodrošina papildu informācijas, tostarp informācijas par trāpījumu, ātru sniegšanu valsts FAST, ja pēdējās minētās ir iesaistītas meklēšanā.

3.   BRĪDINĀJUMI PAR APCIETINĀŠANU NOLŪKĀ NODOT VAI IZDOT (SIS II LĒMUMA 26. PANTS)

3.1.    Brīdinājuma ievadīšana

Lielākajai daļai brīdinājumu par apcietināšanu ir pievienots Eiropas apcietināšanas orderis (EAO). Tomēr brīdinājuma par apcietināšanu gadījumā ir iespējama arī pagaidu apcietināšana līdz izdošanas lūguma (IL) saņemšanai saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 16. pantu.

EAO/IL izdod kompetenta tiesu iestāde, kas veic šo funkciju izdevējā dalībvalstī.

Ievadot brīdinājumu par apcietināšanu nolūkā personu nodot, SIS II ievada EAO oriģināla kopiju. Var ievadīt EAO tulkojumu vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

Turklāt brīdinājumam pievieno personas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami.

Kad tiek ievadīts brīdinājums, SIRENE birojam ir pieejama attiecīgā informācija, tostarp EAO vai IL, kas sniegta par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā nodot vai izdot. Veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka informācija ir pilnīga un pareizi noformēta.

Attiecībā uz vienu brīdinājumu par apcietināšanu dalībvalstīm ir iespēja ievadīt vairāk nekā vienu EAO. Izdevējas dalībvalsts pienākums ir dzēst EAO, kas zaudē derīgumu, un pārbaudīt, vai brīdinājumam nav pievienoti citi EAO, kā arī vajadzības gadījumā pagarināt brīdinājumu.

Papildus EAO, ko dalībvalsts pievieno brīdinājumam par apcietināšanu, dalībvalstij ir iespēja pievienot arī Eiropas apcietināšanas orderu tulkojumus, vajadzības gadījumā atsevišķās binārās datnēs.

Skenētiem dokumentiem, ko paredzēts pievienot brīdinājumiem, pēc iespējas izmanto vismaz 150 DPI izšķirtspēju.

3.2.    Vairāki brīdinājumi

Par vispārīgām procedūrām skatīt 2.2. punktu.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

vairākas dalībvalstis drīkst ievadīt brīdinājumu par apcietināšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu. Ja divas vai vairākas dalībvalstis ir izdevušas brīdinājumu par vienu un to pašu personu, lēmumu par to, kurš orderis tiks izpildīts apcietināšanas gadījumā, pieņem izpildītāja tiesu iestāde dalībvalstī, kur notiek apcietināšana. Izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta katrai iesaistītajai dalībvalstij G veidlapu.

3.3.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.1. punktā.

3.4.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.2. punktā.

Brīdinājumu par apcietināšanu gadījumos, informējot pārējās dalībvalstis par pieņemtām identitātēm, kas attiecas uz brīdinājumu par apcietināšanu, ja SIRENE birojam šī informācija ir pieejama, SIRENE birojs izmanto A veidlapas ( 25 ) lauku 011 (brīdinājuma ievadīšanas laikā) vai vēlāk M veidlapu.

3.5.    Dalībvalstīm nosūtāmā papildinformācija

Ievadot brīdinājumu, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, kas attiecas uz šo brīdinājumu.

Informāciju, kas minēta 3.5.1. punktā, nosūta pārējiem SIRENE birojiem brīdinājuma ievadīšanas laikā, izmantojot A veidlapu. Sīkāku informāciju, kas ir nepieciešama identifikācijas mērķiem, nosūta pēc konsultēšanās un/vai pēc citas dalībvalsts lūguma.

Ja par vienu un to pašu personu ir vairāki EAO vai IL, par katru EAO vai IL aizpilda atsevišķu A veidlapu.

EAO/IL un A veidlapā ir jābūt ietvertiem pietiekami detalizētiem datiem (jo īpaši EAO e) sadaļā: “to apstākļu apraksts, kādos noziedzīgais(-ie) nodarījums(-i) tika izdarīts(-i), ieskaitot laiku un vietu”, lauki 042, 043, 044, 045: “apstākļu apraksts”), lai citi SIRENE biroji varētu pārbaudīt brīdinājumu. Nepieciešamā informācija un tās saistība ar EAO laukiem ir norādīta 3. papildinājumā.

Kad EAO tiek aizstāts vai atcelts, to norāda A veidlapas laukā 267 (SIS II lēmuma 26. pants) vai A veidlapas laukā 044 (izdošanas lūgums / migrēti brīdinājumi), izmantojot šādu tekstu: “Ar šo veidlapu aizstāj veidlapu (atsauces numurs), kas attiecas uz (datums) izdotu EAO (atsauces numurs).”

3.5.1.    Attiecībā uz pagaidu apcietināšanu nosūtāma papildinformācija

3.5.1.1.   Ja tiek ievadīts brīdinājums, pamatojoties gan uz EAO, gan uz izdošanas lūgumu (IL)

Ja tiek ievadīts brīdinājums par apcietināšanu nolūkā izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu. Ja brīdinājumā ietvertie dati un attiecībā uz EAO dalībvalstīm nosūtītā papildinformācija nav pietiekama izdošanas nolūkiem, sniedz papildinformāciju.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas gan uz EAO, gan IL.

3.5.1.2.   Ja tiek izdots brīdinājums, pamatojoties vienīgi uz IL

Ja tiek ievadīts brīdinājums par apcietināšanu nolūkā izdot, visām dalībvalstīm nosūta papildinformāciju, izmantojot A veidlapu.

Laukā 239 norāda, ka veidlapa attiecas uz IL.

3.6.    Apzīmēšana ar karodziņu

Vispārīgos noteikumus skatīt 2.7. punktā.

Ja vismaz vienu no brīdinājumam pievienotajiem EAO var izpildīt, brīdinājumu ar karodziņu neapzīmē.

Ja EAO ietver vairāk nekā vienu nodarījumu un ja attiecībā uz vismaz vienu no šiem nodarījumiem ir iespējams veikt nodošanu, attiecīgo brīdinājumu ar karodziņu neapzīmē.

Kā minēts 2.7. punktā, tik ilgi, kamēr karodziņš ir spēkā, ar karodziņu apzīmētu brīdinājumu, uz kuru attiecas SIS II lēmuma 26. pants, uzskata par tādu, kas ievadīts, lai ziņotu par tās personas atrašanās vietu, par kuru tas izdots.

3.6.1.    Sistemātiski lūgumi apzīmēt ar karodziņu brīdinājumus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, ja nav piemērojams Pamatlēmums 2002/584/TI

Piemēro šādu procedūru:

3.7.    SIRENE biroju rīcība, saņemot brīdinājumu par apcietināšanu

Kad SIRENE birojs saņem A veidlapu, tas pēc iespējas drīz veic meklēšanu visos pieejamajos avotos, lai mēģinātu noteikt subjekta atrašanās vietu. Ja izdevējas dalībvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, lai saņēmējai dalībvalstij tā būtu pieņemama, tas nedrīkst aizkavēt meklēšanu. Saņēmējas dalībvalstis veic meklēšanu tiktāl, ciktāl tā ir pieļaujama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja brīdinājums par apcietināšanu ir pārbaudīts un subjekts dalībvalstī ir atrasts vai apcietināts, saņēmējs SIRENE birojs A veidlapā ietverto informāciju var nosūtīt tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izpilda EAO vai IL. Ja ir vajadzīgs EAO vai IL oriģināls, izdevēja tiesu iestāde to var nosūtīt tieši izpildītājai tiesu iestādei (ja vien izdevēja un/vai izpildītāja dalībvalsts nav vienojušās par citādu kārtību).

3.8.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

Vispārīgo procedūru skatīt 2.3. punktā.

Turklāt piemēro šādu procedūru:

3.9.    Papildinformācijas apmaiņa par nodošanu vai izdošanu

Kad kompetentās tiesu iestādes sniedz izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam informāciju par to, vai var nodot vai izdot personu, par kuru ir izdots brīdinājums par apcietināšanu, šis SIRENE birojs nekavējoties sniedz šo informāciju izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam, izmantojot M veidlapu, kur laukā 083 ir atzīmēts vārds “NODOŠANA” vai “IZDOŠANA” ( 26 ). Sīki izstrādātu nodošanas vai izdošanas kārtību vajadzības gadījumā pēc iespējas drīz paziņo ar SIRENE biroju starpniecību.

3.10.    Papildinformācijas apmaiņa par tranzītu caur citu dalībvalsti

Ja ir nepieciešams personas tranzīts, tās dalībvalsts SIRENE birojs, caur kuru persona jāved, sniedz vajadzīgo informāciju un atbalstu, atbildot uz izdevējas dalībvalsts SIRENE biroja vai kompetentās tiesu iestādes lūgumu, ko nosūta SIRENE birojs, izmantojot M veidlapu, kur lauka 083 sākumā ir atzīmēts vārds “TRANZĪTS”.

3.11.    Brīdinājumu dzēšana pēc nodošanas vai izdošanas

Brīdinājumus par apcietināšanu nolūkā nodot vai izdot dzēš pēc tam, kad persona ir nodota vai izdota izdevējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, bet var dzēst arī tad, ja kompetentā tiesu iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atcēlusi brīdinājuma pamatā esošo tiesas lēmumu.

4.   BRĪDINĀJUMI PAR IECEĻOŠANAS VAI UZTURĒŠANĀS ATTEIKŠANU (SIS II REGULAS 24. PANTS)

Ievads

Informācijas apmaiņa par trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir izdots brīdinājums, pamatojoties uz SIS II regulas 24. pantu, ļauj dalībvalstīm pieņemt lēmumus ieceļošanas vai vīzas pieteikuma gadījumā. Ja persona jau atrodas dalībvalsts teritorijā, valsts iestādēm ir iespējams atbilstoši rīkoties, lai izsniegtu uzturēšanās atļaujas, ilgtermiņa vīzas vai veiktu izraidīšanu. Šajā punktā atsauces uz vīzām attiecas uz ilgtermiņa vīzām, ja nav skaidri norādīts citādi (piemēram, minēta atkārtotas ieceļošanas vīza).

Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punktā noteikto informēšanas procedūru un Šengenas konvencijas 25. pantā noteikto konsultēšanās procedūru veikšana ir to iestāžu kompetencē, kas ir atbildīgas par robežkontroli un uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanu. Principā SIRENE birojs ir iesaistīts šajās procedūrās, tikai lai nosūtītu ar brīdinājumiem tieši saistītu papildinformāciju (piemēram, paziņojums par trāpījumu, identitātes noskaidrošana) vai dzēstu brīdinājumus.

Tomēr SIRENE biroji var arī būt iesaistīti papildinformācijas nosūtīšanā, kas nepieciešama trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanai vai tā ieceļošanas atteikšanai, un tie var būt iesaistīti visas papildinformācijas nosūtīšanā, kas tiek iegūta šo darbību rezultātā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK ( 27 ) nav piemērojama Šveicē. Tāpēc trāpījuma gadījumā, ja tas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, notiek parastā konsultēšanās procedūra, kurā piedalās Šveice, izdevēja dalībvalsts un jebkura cita dalībvalsts, kuras rīcībā var būt svarīga informācija par trešās valsts valstspiederīgā tiesībām uz brīvu pārvietošanos.

4.1.    Brīdinājuma ievadīšana

Saskaņā ar SIS II regulas 25. pantu trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas tiesības uz brīvu pārvietošanos Direktīvas 2004/38/EK izpratnē, piemēro īpašus noteikumus. SIRENE birojs, ciktāl iespējams, var darīt pieejamu jebkādu informāciju, kas tikusi izmantota, lai noteiktu, vai attiecībā uz personu, kurai ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, ir ievadīts brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu ( 28 ). Ārkārtas gadījumā, kad ir ievadīts brīdinājums par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs nosūta visām pārējām dalībvalstīm M veidlapu, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi iestāde, kura ir ievadījusi brīdinājumu (skatīt 4.6. un 4.7. punktu).

Turklāt SIS II regulas 26. pantā noteikts, ka, ievērojot konkrētus specifiskus nosacījumus, ievada arī brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu ( 29 ) paredzēts, lai atteiktu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to. Brīdinājumus ievada un atjaunina tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura pasākuma pieņemšanas laikā ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Ja attiecīgajai dalībvalstij nav piekļuves SIS II vai brīdinājumiem saskaņā ar SIS II regulas 24. pantu, atbildību uzņemas dalībvalsts, kas būs nākamā prezidentvalsts un kam ir piekļuve SIS II, tostarp piekļuve brīdinājumiem saskaņā ar SIS II regulas 24. pantu.

Dalībvalstis ievieš procedūras, kas vajadzīgas, lai ievadītu, atjauninātu un dzēstu šādus brīdinājumus.

4.2.    Vairāki brīdinājumi

Vispārīgo procedūru skatīt 2.2. punktā.

4.3.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.1. punktā.

Ja trešās valsts valstspiederīgais, uz kuru attiecas brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, cenšas ieceļot, nelikumīgi izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa identitāti, var rasties problēmas. Ja tiek konstatēta šāda situācija, dalībvalstu kompetentās iestādes var tikt informētas par ļaunprātīgi izmantotas identitātes funkcijas pareizu izmantošanu SIS II. Brīdinājumus par ieceļošanas atteikšanu nedrīkst izdot galvenā pilsoņa identitātes dalībvalsts.

4.4.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgos noteikumus skatīt 2.12.2. punktā.

4.5.    Informācijas apmaiņa, izsniedzot uzturēšanās atļaujas vai vīzas

Piemēro šādu procedūru:

4.5.1.    Šengenas konvencijas 25. pantā noteiktās īpašās procedūras

Šengenas konvencijas 25. panta 1. punktā paredzētā procedūra

Ja dalībvalsts, kas apsver uzturēšanās atļaujas vai vīzas piešķiršanu, atklāj, ka par attiecīgo pieteikuma iesniedzēju cita dalībvalsts ir izdevusi brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, tā ar SIRENE biroju starpniecību konsultējas ar izdevēju dalībvalsti. Dalībvalsts, kas apsver uzturēšanās atļaujas vai vīzas piešķiršanu, izmanto N veidlapu, lai izdevēju dalībvalsti informētu par lēmumu piešķirt uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja dalībvalsts nolemj piešķirt uzturēšanās atļauju vai vīzu, brīdinājumu dzēš. Tomēr personu var iekļaut izdevējas dalībvalsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Šengenas konvencijas 25. panta 2. punktā paredzētā procedūra

Ja dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, atklāj, ka personai, par kuru izdots brīdinājums, ir piešķirta uzturēšanās atļauja vai vīza, tā ar SIRENE biroju starpniecību ierosina konsultēšanās procedūru ar dalībvalsti, kas piešķīrusi attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izdevēju dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, brīdinājumu dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Konsultēšanās ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot O veidlapu, notiek arī tad, ja dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, vēlāk atklāj, ka SIS II ir ievadīts brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu šai personai ( 30 ).

Ja trešā dalībvalsts (t. i., kas nav nedz izsniegusi uzturēšanās atļauju / vīzu, nedz izdevusi brīdinājumu) atklāj, ka ir brīdinājums par trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai vīza, tā ar SIRENE biroju starpniecību, izmantojot H veidlapu, to paziņo gan dalībvalstij, kas izsniegusi atļauju/vīzu, gan [brīdinājuma] izdevējai dalībvalstij.

Ja Šengenas konvencijas 25. pantā paredzētā procedūra paredz dzēst brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, SIRENE biroji, ievērojot savas valsts tiesību aktus, piedāvā atbalstu, ja tāds tiek lūgts.

4.5.2.    Īpašās procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā

Procedūras gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir brīdinājums par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, bet kuriem vienlaikus ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja, ilgtermiņa vīza vai atkārtotas ieceļošanas vīza, šķērsojot trešās dalībvalsts robežu, ir atļauts tranzītā ieceļot, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izdevusi uzturēšanās atļauju vai atkārtotas ieceļošanas vīzu. Ieceļošanu var atteikt, ja šī dalībvalsts ir izdevusi valsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu. Abos gadījumos pēc kompetentās iestādes lūguma tās dalībvalsts SIRENE birojs, kurā persona vēlas ieceļot, nosūta abu attiecīgo dalībvalstu SIRENE birojiem ziņojumu (H veidlapu, ja tranzīts atļauts / G veidlapu, ja ieceļošana atteikta), informējot tās par pretrunu un lūdzot tām savstarpēji konsultēties, lai dzēstu brīdinājumu SIS II vai anulētu uzturēšanās atļauju / vīzu. Tā var arī lūgt, lai to informē par kādas konsultēšanās rezultātiem.

Ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais mēģina ieceļot dalībvalstī, kas ir ievadījusi brīdinājumu SIS II, šī dalībvalsts var viņam atteikt ieceļošanu. Tomēr pēc kompetentās iestādes lūguma šīs dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kura ir piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, lai kompetentā iestāde varētu izlemt, vai ir pietiekams pamats uzturēšanās atļaujas / vīzas anulēšanai. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izdevēju dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, brīdinājumu dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Ja šī persona mēģina ieceļot dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, tai atļauj ieceļot teritorijā, bet šīs dalībvalsts SIRENE birojs pēc kompetentās iestādes lūguma konsultējas ar izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, lai kompetentās iestādes varētu lemt par uzturēšanās atļaujas vai vīzas anulēšanu vai brīdinājuma dzēšanu. Dalībvalsts, kas piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, izmanto O veidlapu, lai izdevēju dalībvalsti informētu par lēmumu anulēt vai neanulēt attiecīgo uzturēšanās atļauju vai vīzu. Ja šī dalībvalsts nolemj paturēt spēkā uzturēšanās atļauju vai vīzu, brīdinājumu dzēš. Tomēr personu var iekļaut dalībvalsts brīdinājumu par ieceļošanas atteikšanu valsts sarakstā.

Procedūras gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts

Saskaņā ar 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu dalībvalsts humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var izdarīt atkāpi no principa, ka personai, par kuru ir izdots brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu, ieceļošana jāatsaka. Pēc kompetentās iestādes lūguma tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura ir atļāvusi ieceļot, par šo situāciju informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju, izmantojot H veidlapu.

4.6.    Vispārīgie noteikumi par 4.5. punktā minētajām procedūrām

4.7.    Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma un atsakot ieceļošanu Šengenas zonā vai izraidot no tās

Neskarot īpašās procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas notiek saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu, un neskarot 4.8. punktu, kas attiecas uz informācijas apmaiņu trāpījuma gadījumā attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos (šajā gadījumā konsultēšanās ar izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju ir obligāta), dalībvalsts var pieprasīt, lai to informē par visiem trāpījumiem saistībā ar uz brīdinājumiem par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu, ko tā ir izdevusi.

To dalībvalstu SIRENE biroji, kas ir ievadījušas brīdinājumus par ieceļošanas atteikšanu, nav obligāti vienmēr jāinformē par trāpījumiem, bet tos var informēt ārkārtas apstākļos. Atkarībā no veiktās darbības katrā ziņā var nosūtīt G veidlapu vai H veidlapu, piemēram, ja ir vajadzīga papildinformācija. G veidlapu nosūta vienmēr pēc trāpījuma attiecībā uz personu, kurai ir tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta noteikumiem, kā minēts 10. punktā, visi SIRENE biroji sniedz statistikas datus par trāpījumiem par visiem ārvalstu brīdinājumiem to teritorijā.

Piemēro šādu procedūru:

Ja persona, par kuru ir izdots brīdinājums, tiek aizturēta uz robežas, ievēro procedūras, kas noteiktas Šengenas Robežu kodeksā un izdevējā dalībvalstī.

Īpašos gadījumos var rasties arī steidzama nepieciešamība ar SIRENE biroju starpniecību apmainīties ar papildinformāciju, lai varētu nekļūdīgi identificēt indivīdu.

4.8.    Informācijas apmaiņa pēc trāpījuma attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos

Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos izpratnē, kas lietota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK ( 31 ), piemēro īpašus noteikumus.

Ja ir trāpījums attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos Direktīvas 2004/38/EK izpratnē, piemēro īpašus noteikumus (attiecībā uz Šveices nostāju skatīt 4. punkta ievadu). Piemēro šādu procedūru:

4.9.    Informācijas apmaiņa, ja, neesot trāpījumam, dalībvalsts atklāj, ka ir brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties

Ja trāpījuma nav un dalībvalsts atklāj, ka ir brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu trešās valsts valstspiederīgajam, kuram ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, šīs dalībvalsts SIRENE birojs pēc kompetentās iestādes lūguma nosūta M veidlapu izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam, to informējot par minēto.

Ja šī informācija vēl nav pieejama, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs konsultējas ar kompetento iestādi par to, vai brīdinājumu var saglabāt saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Ja kompetentā iestāde nolemj saglabāt brīdinājumu, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs par to informē visus pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu.

4.10.    Brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu dzēšana

Neskarot īpašās procedūras, kas paredzētas Šengenas konvencijas 25. pantā un Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā, brīdinājumus par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikšanu trešo valstu valstspiederīgajiem dzēš:

5.   BRĪDINĀJUMI PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM (SIS II LĒMUMA 32. PANTS)

5.1.    Vairāki brīdinājumi

Vispārīgo procedūru skatīt 2.2. punktā.

5.2.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.1. punktā.

5.3.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.2. punktā.

5.4.    Apzīmēšana ar karodziņu

Var rasties apstākļi, kad attiecībā uz brīdinājumu par pazudušu personu ir trāpījums, bet izpildītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj, ka pieprasīto darbību nevar veikt un/vai ka attiecībā uz brīdinājumu turpmāka darbība netiks veikta. Šādu lēmumu var pieņemt pat tad, ja izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj saglabāt brīdinājumu SIS II. Šajos apstākļos pēc trāpījuma konstatēšanas izpildītāja dalībvalsts var lūgt apzīmēt brīdinājumu ar karodziņu. Lai pievienotu karodziņu, ievēro 2.7. punktā aprakstītās vispārīgās procedūras.

Attiecībā uz brīdinājumiem par pazudušām personām nevar veikt nekādu alternatīvu darbību.

5.5.    Aprakstošu datu sniegšana par pazudušām nepilngadīgām personām un citām personām, ko uzskata par apdraudētām

SIRENE birojiem ir tūlītēja piekļuve visai būtiskai papildinformācijai valsts līmenī attiecībā uz ziņojumiem par pazudušām personām, lai SIRENE biroji varētu pilnībā darboties, panākot sekmīgu rezultātu lietās, veicinot personas identificēšanu un nekavējoties sniedzot papildinformāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar lietu. Būtiska papildinformācija var jo īpaši attiekties uz valsts lēmumiem par bērna aizbildnību vai neaizsargātas personas aizgādnību vai lūgumiem izmantot “brīdinājumu par bērniem” mehānismus.

Tā kā ne visas neaizsargātās pazudušās personas šķērso valstu robežas, lēmumus par papildinformācijas (aprakstošu ziņu) sniegšanu un tās saņēmējiem pieņem katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus apstākļus. Pēc tam, kad valsts līmenī ir pieņemts lēmums par to, cik plaši izplatāma šāda papildinformācija, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs, ciktāl tas ir lietderīgi, veic kādu no šādiem pasākumiem:

Ja pazudusī persona ir pakļauta lielam apdraudējumam, ierakstu M veidlapas laukā 311 sāk ar vārdu “STEIDZAMI”, paskaidrojot steidzamības iemeslu. (Ja pazudusī nepilngadīgā persona ir bez pavadības ( 33 ), norāda paskaidrojošu terminu “nepavadīts nepilngadīgais”.) Steidzamību var uzsvērt, piezvanot pa tālruni un vēršot uzmanību uz M veidlapas svarīgumu un tās steidzamo raksturu.

Izmanto kopīgu metodi, lai par lielam apdraudējumam pakļautām pazudušām personām ievadītu strukturētu papildinformāciju saskaņotā secībā ( 34 ). Informāciju ievada M veidlapas laukā 083.

Pēc tam, kad SIRENE birojs ir saņēmis informāciju, ciktāl tas ir lietderīgi, lai maksimāli palielinātu iespējas mērķtiecīgi un pamatoti noteikt personas atrašanās vietu, to paziņo:

5.6.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

Vispārīgo procedūru skatīt 2.3. punktā.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

Nosūtīto informāciju uzglabā tikai tik ilgi, cik tas ir stingri nepieciešams, un to izmanto tikai attiecīgās personas ārstēšanas nolūkos;

5.7.    Brīdinājumu dzēšana par pazudušām personām

Ja izdevējai dalībvalstij rodas būtiski kavējumi saistībā ar brīdinājuma dzēšanu, par šo kavēšanos tā paziņo izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojam, lai attiecīgajam brīdinājumam varētu pievienot karodziņu, kā aprakstīts SIRENE rokasgrāmatas 5.4. punktā.

5.7.1.    Nepilngadīgās personas

Brīdinājumu dzēš:

5.7.2.    Pieaugušie, ja nav jāveic nekādi aizsardzības pasākumi

Brīdinājumu dzēš:

5.7.3.    Pieaugušie, kuriem nepieciešami aizsardzības pasākumi

Brīdinājumu dzēš:

Ja persona tiek oficiāli aizsargāta, tad brīdinājumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem var saglabāt līdz brīdim, kamēr attiecīgā persona ir repatriēta.

6.   BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM, KURAS MEKLĒ TIESAS PROCESAM (SIS II LĒMUMA 34. PANTS)

6.1.    Vairāki brīdinājumi

Vispārīgo procedūru skatīt 2.2. punktā.

6.2.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.1. punktā.

6.3.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.2. punktā.

6.4.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

Vispārīgo procedūru skatīt 2.3. punktā.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

SIRENE biroji var nosūtīt sīkāku informāciju par brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 34. pantu, un, to darot, rīkoties tiesu iestāžu vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

6.5.    Brīdinājumu dzēšana par personām, kuras meklē tiesas procesam

Brīdinājumu dzēš:

Ja kādā dalībvalstī ir gūts trāpījums un ziņas par adresi ir nosūtītas izdevējai dalībvalstij un ja attiecīgajā dalībvalstī pēc tam tiek gūts trāpījums, kurā tiek konstatēta tā pati adrese, šo trāpījumu reģistrē izpildītājā dalībvalstī, taču izdevējai dalībvalstij netiek atkārtoti nosūtītas ne ziņas par adresi, ne G veidlapa. Šādos gadījumos izpildītāja dalībvalsts informē izdevēju dalībvalsti par atkārtotiem trāpījumiem, un izdevēja dalībvalsts apsver nepieciešamību saglabāt brīdinājumu.

7.   BRĪDINĀJUMI PAR DISKRĒTĀM UN ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM (SIS II LĒMUMA 36. PANTS)

7.1.    Vairāki brīdinājumi

Vispārīgo procedūru skatīt 2.2. punktā.

7.2.    Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.1. punktā.

7.3.    Pieņemtās identitātes ievadīšana

Vispārīgo procedūru skatīt 2.12.2. punktā.

7.4.    Citu dalībvalstu informēšana, izdodot brīdinājumus

Izdodot brīdinājumu, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs par to informē visus pārējos SIRENE birojus, izmantojot M veidlapu, šādos gadījumos:

Ja brīdinājumu izdod saskaņā ar SIS II lēmuma 36. panta 3. punktu, M veidlapas laukā 080 vispirms izdevējas dalībvalsts valodā un tad angļu valodā norāda tās iestādes nosaukumu, kas lūdz ievadīt brīdinājumu, bet laukā 081 norāda iestādes kontaktinformāciju formātā, kam nav vajadzīgs tulkojums.

Noteiktas informācijas konfidencialitāti aizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp saziņu SIRENE biroju starpā nodalot no saziņas starp dienestiem, kas atbildīgi par valsts drošību.

7.5.    Lauka “Noziedzīgā nodarījuma veids” aizpildīšana, izdodot brīdinājumus

Izdodot brīdinājumu saskaņā ar SIS II lēmuma 36. panta 2. punktu vai 36. panta 3. punktu, ja brīdinājums attiecas uz darbību, kas saistīta ar terorismu, šo informāciju ievada laukā “Noziedzīgā nodarījuma veids”, ja vien valsts līmenī nepastāv skaidra operatīva vajadzība šādu informāciju neievadīt.

7.6.    Apzīmēšana ar karodziņu

Vispārīgo procedūru skatīt 2.7. punktā.

Attiecībā uz brīdinājumiem par diskrētām vai īpašām pārbaudēm nevar veikt nekādas alternatīvas darbības.

Turklāt, ja par valsts drošību atbildīgā iestāde izpildītājā dalībvalstī nolemj, ka brīdinājumam jāpievieno karodziņš, tā sazinās ar savas valsts SIRENE biroju un paziņo tam, ka pieprasīto darbību nevar veikt. SIRENE birojs pēc tam lūdz apzīmēt ar karodziņu, nosūtot F veidlapu izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam. Tāpat kā citos karodziņa pieprasījuma gadījumos norāda vispārīgu iemeslu. Taču sensitīva rakstura informācija nav jāizpauž (skatīt arī 7.7. punkta b) apakšpunktu).

7.7.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

Vispārīgo procedūru skatīt 2.3. punktā.

Turklāt piemēro šādus noteikumus:

7.8.    Brīdinājumu dzēšana par diskrētām un īpašām pārbaudēm

Brīdinājumu dzēš:

7.9.    Automātiskās numura zīmes atpazīšanas (ANPR) sistēmas

Skatīt 9. punktu.

8.   BRĪDINĀJUMI PAR PRIEKŠMETIEM, KAS JĀIZŅEM VAI JĀIZMANTO PAR PIERĀDĪJUMU (SIS II LĒMUMA 38. PANTS)

8.1.    Vairāki brīdinājumi

Vispārīgo procedūru skatīt 2.2. punktā.

8.2.    Brīdinājumi par transportlīdzekļiem

8.2.1.    Vairāku brīdinājumu par transportlīdzekli esības pārbaude

Obligātie identitātes apraksta elementi, pārbaudot vairāku brīdinājumu par transportlīdzekli esību, ir šādi:

SIS II var būt ievadīti abi numuri.

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, atklājas, ka tāds pats VIN (TIN) un/vai reģistrācijas numura zīme SIS II jau ir, pieņem, ka jaunais brīdinājums radīs vairākkārtējus brīdinājumus par to pašu transportlīdzekli. Taču šī pārbaudes metode ir efektīva vienīgi tad, ja izmanto vienus un tos pašus apraksta elementus. Tāpēc salīdzināšana nav vienmēr iespējama.

SIRENE birojs vērš lietotāju uzmanību uz problēmām, kas var rasties, ja ir salīdzināts tikai viens no numuriem, VIN (TIN) dvīņiem un numura zīmju atkārtotu izmantošanu. Pozitīva atbilde automātiski nenozīmē, ka ir trāpījums, bet negatīva atbilde nenozīmē, ka par transportlīdzekli brīdinājuma nav.

Identitātes apraksta elementi, ko izmanto, lai noteiktu, vai divi ieraksti par transportlīdzekļiem ir identiski, ir sīki izklāstīti 2.2.3. punktā.

Konsultēšanās procedūras, kas SIRENE birojiem jāpiemēro, pārbaudot vairāku un nesavietojamu brīdinājumu esību attiecībā uz transportlīdzekļiem, ir tādas pašas kā attiecībā uz personām. Par vispārīgām procedūrām skatīt 2.2. punktu.

Tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas ir izdevusi brīdinājumu, līdz brīdinājuma dzēšanai veic uzskaiti par visiem lūgumiem ievadīt turpmākus brīdinājumus, kas pēc konsultēšanās, ievērojot iepriekš minētos noteikumus, ir noraidīti.

8.2.2.    VIN (TIN) dvīņi

Par VIN (TIN) dvīni sauc SIS II ievadītu tāda paša tipa transportlīdzekli ar tādu pašu transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN (TIN)) kā oriģināli ražotam transportlīdzeklim (piemēram, traktors un motocikls ar vienādiem VIN (TIN) neietilpst šajā kategorijā). Lai izvairītos no negatīvajām sekām, ko radītu oriģināli ražotā transportlīdzekļa ar tādu pašu VIN (TIN) atkārtota izņemšana, piemēro šādu īpašu procedūru:

Veicot šos pasākumus, visi iesaistītie SIRENE biroji cieši sadarbojas;

8.3.    Informācijas apmaiņa trāpījuma gadījumā

SIRENE biroji var nosūtīt sīkāku informāciju par brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar SIS II lēmuma 38. pantu, un, to darot, rīkoties tiesu iestāžu vārdā, ja šī informācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

Ja tas tiek prasīts G veidlapas laukā 089, SIRENE biroji pēc iespējas drīz, izmantojot P veidlapu, nosūta papildinformāciju pēc tam, kad saņemts trāpījums, kura attiecas uz brīdinājumu par izņemšanu vai izmantošanu par pierādījumu, kas izdots par transportlīdzekli, gaisa kuģi, kuģi, rūpniecisku iekārtu vai konteineru saskaņā ar SIS II lēmuma 38. pantu.

Ņemot vērā to, ka lūgums ir steidzams un tādēļ nebūs iespējams tūlīt salīdzināt visu informāciju, nav nepieciešams aizpildīt visus P veidlapas laukus. Tomēr jācenšas salīdzināt informāciju, kas attiecas uz galvenajām sadaļām: 041, 042, 043, 162, 164, 165, 166, 167 un 169.

Ja ir saņemts trāpījums attiecībā uz priekšmeta identificējamu komponentu, izpildītājas dalībvalsts SIRENE birojs informē izdevējas dalībvalsts SIRENE biroju par trāpījuma apstākļiem, izmantojot G veidlapu un paskaidrojot laukā 090 (papildinformācija), ka netiek izņemts viss priekšmets, bet tikai tā komponents vai komponenti. Ja vienlaikus tiek atrasti vairāki komponenti, nosūta tikai vienu G veidlapu, jo komponenti attiecas uz vienu brīdinājumu. Visi turpmākie trāpījumi, kas attiecas uz brīdinājumu, tiek paziņoti izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam, izmantojot G veidlapu. Brīdinājuma nedzēš, ja vien 8.4. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti.

8.4.    Brīdinājumu dzēšana par priekšmetiem, ko meklē, lai izņemtu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā

Brīdinājumu dzēš:

9.   AUTOMĀTISKĀS NUMURA ZĪMES ATPAZĪŠANAS (ANPR) SISTĒMAS

Šīs sistēmas ir būtiskas brīdinājumiem, uz kuriem attiecas SIS II lēmuma 36. un 38. pantu. Tā kā ANPR plaši izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, pastāv tehniska iespēja īsā laikā gūt daudzus trāpījumus attiecībā uz transportlīdzekli vai numura zīmi.

Ņemot vērā, ka dažām ANPR sistēmām ir apkalpojošais personāls, pastāv iespēja atklāt transportlīdzekli un veikt pieprasīto darbību. Šādos gadījumos pirms ikvienas darbības veikšanas ANPR sistēmas lietotāji pārbauda, vai ar ANPR starpniecību saņemtais trāpījums attiecas uz brīdinājumu saskaņā ar SIS II lēmuma 36. vai 38. pantu.

Taču daudzām stacionārām ANPR sistēmām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Tāpēc, lai gan tehnoloģija reģistrē garāmbraucošo transportlīdzekli un tiek saņemts trāpījums, pieprasīto darbību nav iespējams veikt.

Gadījumos, kad pieprasīto darbību nav bijis iespējams veikt, attiecībā uz brīdinājumiem saskaņā ar 36. un 38. pantu piemēro šādu vispārīgu procedūru:

par pirmo trāpījumu nosūta vienu H veidlapu. Ja vajadzīga papildu informācija par transportlīdzekļa kustību, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojam jāsazinās ar izpildītājas dalībvalsts SIRENE biroju, lai divpusēji apspriestu nepieciešamo informāciju.

Attiecībā uz brīdinājumiem saskaņā ar 36. pantu piemēro šādu procedūru:

Attiecībā uz brīdinājumiem saskaņā ar 38. pantu piemēro šādu procedūru:

10.   STATISTIKA

Reizi gadā SIRENE biroji sniedz statistikas pārskatu, kas jānosūta Aģentūrai un Komisijai. Statistikas pārskatu pēc pieprasījuma nosūta arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un kompetentajām valsts datu aizsardzības iestādēm. Statistikas pārskatā ietver informāciju par katra veida veidlapu skaitu, kas nosūtītas katrai dalībvalstij. Jo īpaši statistikas pārskatā atspoguļo trāpījumu un karodziņu skaitu. Jānošķir trāpījumi, kas konstatēti par citu dalībvalstu izdotajiem brīdinājumiem, un trāpījumi, ko dalībvalsts konstatējusi par saviem brīdinājumiem.

Procedūras un formāti statistikas pārskata sniegšanai saskaņā ar šo punktu ir noteikti 5. papildinājumā.

---

( 1 ) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

( 2 ) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

( 3 ) Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmums par Īstenošanas konvencijas stāšanos spēkā (SCH/Com-ex (94)29 rev.2) (OV L 239, 22.9.2000., 130. lpp.).

( 4 ) Izpildu komitejas 1997. gada 7. oktobra lēmumi (SCH/com-ex 97(27) rev.4) par Itāliju un (SCH/com-ex 97(28) rev.4) par Austriju.

( 5 ) Padomes 1999. gada 13. decembra Lēmums 1999/848/EK par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.).

( 6 ) Padomes 2000. gada 1. decembra Lēmums 2000/777/EK par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.).

( 7 ) Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmums 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

( 8 ) OV C 340, 10.11.1997., 92. lpp.

( 9 ) Nolīgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.).

( 10 ) OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

( 11 ) OV L 160, 18.6.2011., 3. lpp.

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (OV L 381, 28.12.2006., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

( 14 ) Tas neskar citus uzdevumus, kas doti SIRENE birojiem, pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem policijas sadarbības sistēmas ietvaros, piemēram, piemērojot Padomes 2006. gada 18. decembra Pamatlēmumu 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.).

( 15 ) Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmums 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

( 16 ) Skatīt arī Šengenas katalogu, ieteikumus un paraugpraksi.

( 17 ) Šis otrais domēns pastāv tehniskajā “pirmsoperacionālajā vidē”.

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

( 19 ) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

( 21 ) Daži transporta uzņēmumi izmanto citus atsauces numurus. SIS II ir noteikums, saskaņā ar kuru var ievadīt sērijas numurus, kas nav BIC numuri.

( 22 ) Priekšmetu sērijas numuru standartizācijas trūkuma dēļ ir iespējams, ka, piemēram, diviem atšķirīgiem dažādu marku šaujamieročiem ir vienādi sērijas numuri. Tāpat ir iespējams, ka diviem pilnīgi atšķirīgiem priekšmetiem, piemēram, izsniegtam dokumentam un rūpnieciskam aprīkojumam, ir vienādi sērijas numuri. Ja ir skaidrs, ka sērijas numuri ir vienādi, bet priekšmeti ir acīmredzami atšķirīgi, SIRENE birojiem nav savstarpēji jākonsultējas. Lietotājus var informēt par to, ka šāda situācija var rasties. Turklāt ir iespējams, ka priekšmets, piemēram, pase vai automobilis, ir nozagts un par to ir paziņots vienā valstī, bet vēlāk paziņots arī izcelsmes valstī. Tādā gadījumā uz vienu un to pašu priekšmetu var attiekties divi brīdinājumi. Ja atklājas šāda situācija, to var atrisināt attiecīgie SIRENE biroji.

( 23 ) Attiecībā uz tehnisko īstenošanu skatīt 1.10.2. punktā minēto dokumentu “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem”.

( 24 ) Komisijas 2016. gada 4. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1345 par pirkstu nospiedumu datu minimālajiem kvalitātes standartiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) (OV L 213, 6.8.2016., 15. lpp.).

( 25 ) Attiecībā uz tehnisko īstenošanu skatīt 1.10.2. punktā minēto dokumentu “Datu apmaiņa starp SIRENE birojiem”.

( 26 ) Skatīt arī 1.13.1. punktu, kas attiecas uz norādi par steidzamību SIRENE veidlapās.

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

( 28 ) Direktīvas 2004/38/EK 30. pantā noteikts, ka personas, kam atteikta ieceļošana, par to informē rakstiski, un tām sniedz visu informāciju par apsvērumiem, uz kuriem pamatojas pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

( 29 ) SIS II regulas 26. pantā ir atsauce uz Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līguma par Eiropas Savienību konsolidētajā versijā 15. pants ir kļuvis par 29. pantu.

( 30 ) Ja brīdinājums par ieceļošanas atteikšanu ir izdots par ES pilsoņu ģimenes locekļiem, jāatceras, ka pirms uzturēšanās karšu izsniegšanas šādām personām nav iespējams sistemātiski saņemt informāciju no SIS II. Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā uzskaitīti nepieciešamie nosacījumi, lai Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, iegūtu uzturēšanās tiesības uzņemošajā valstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem. Šis saraksts, kas ir izsmeļošs, neļauj pirms uzturēšanās karšu izsniegšanas sistemātiski saņemt informāciju no SIS II. Minētās direktīvas 27. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis, ja uzskata to par būtisku, var pieprasīt citām dalībvalstīm sniegt informāciju vienīgi par jebkādiem iepriekšējiem likumpārkāpumiem (t. i., ne visiem SIS II datiem). Šādi pieprasījumi nedrīkst būt regulāri.

( 31 ) Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK personai, kurai ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, var liegt ieceļot vai uzturēties tikai sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, ja indivīda personiskā darbība rada faktiskus, tūlītējus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm, un ja ir ievēroti pārējie minētās direktīvas 27. panta 2. punktā noteiktie kritēriji. Direktīvas 27. panta 2. punktā noteikts: “Pasākumi, ko veic sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Iepriekšējas kriminālas sodāmības pašas par sevi nav pamatojums šādu pasākumu veikšanai. Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.” Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 28. panta 2. punktu papildu ierobežojumi ir noteikti personām, kurām ir tiesības pastāvīgi uzturēties, un tām ieceļot vai uzturēties var liegt vienīgi nopietnu sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ.

( 32 ) Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK izpildītāja dalībvalsts nevar ierobežot trešo valstu valstspiederīgo, kuriem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, brīvu pārvietošanos tikai tāpēc, ka izdevēja dalībvalsts patur spēkā brīdinājumu, ja vien nav izpildīti 30. zemsvītras piezīmē minētie nosacījumi.

( 33 ) Nepavadītas nepilngadīgās personas ir bērni, kas definēti 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām (CRC) 1. pantā, kuri ir atšķirti no abiem vecākiem un citiem radiniekiem un kurus neaprūpē pieaugušais, kas saskaņā ar likumu vai paražām par to ir atbildīgs.

( 34 ) Ziņas par pazušanu:

Ziņas par pazudušo personu:

Saistītā informācija:

Dažādo apakšlauku nosaukumi laukā 083 nav jāraksta, jānorāda vienīgi atsauces burts. Ja brīdinājuma laukos minētā informācija jau ir pieejama, brīdinājumā iekļauj šo informāciju, tostarp pirkstu nospiedumus vai fotogrāfijas.

( 35 ) Precīzai informācijai par piekrišanu jautājumos par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti skatīt Direktīvas 95/46/EK 2. panta h) punktu.

( 36 ) “Aizdomas par klonējumu” attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti ir nozagti un izmantoti, lai atkārtoti reģistrētu citu tādas pašas markas, modeļa un krāsas transportlīdzekli, kas arī ir zagts.