EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02012R0360-20181231
Commission Regulation (EU) No 360/2012 of 25 April 2012 on the application of Articles 107 and 108 of the Treaty on the Functioning of the European Union to de minimis aid granted to undertakings providing services of general economic interest (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02012R0360 — LV — 31.12.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 114, 26.4.2012., 8. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 313 |
2 |
10.12.2018 |
||
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 360/2012
(2012. gada 25. aprīlis)
par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šī regula ir piemērojama tam atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi Līguma 106. panta 2. punkta izpratnē.
2. Šo regulu nepiemēro:
a) atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 ( 1 );
b) atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;
c) atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, šādos gadījumos:
i) ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu un daudzumu,
ii) ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem;
d) atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;
e) atbalstam, kas piešķirts ar nosacījumu, ka importētu preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;
f) atbalstam, ko piešķir ogļrūpniecības nozares uzņēmumiem, kā definēts Padomes Lēmumā 2010/787/ES ( 2 );
g) atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu;
h) atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.
Ja uzņēmumi darbojas nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b), c) vai g) apakšpunktā, kā arī nozarēs, kas nav izslēgtas no šīs regulas piemērošanas jomas, šo regulu piemēro tikai atbalstam, ko piešķir attiecībā uz šīm citām nozarēm un darbībām, ar nosacījumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta saskaņā ar šo regulu, izmantojot piemērotus līdzekļus, kā darbību nošķiršana vai izmaksu atšķiršana.
3. Šajā regulā:
a) “lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus;
b) “lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai;
c) “lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem par tirdzniecību uzskata tad, ja pārdošana notiek atsevišķās šim nolūkam paredzētās telpās.
2. pants
De minimis atbalsts
1. Atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskata par neatbilstošu visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādēļ uz to neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas prasība, ja tas atbilst šā panta 2. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Kopējais de minimis atbalsts, kas piešķirts jebkuram uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nepārsniedz EUR 500 000 jebkurā trīs fiskālo gadu periodā.
Šo augšējo robežu piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības izcelsmes resursiem. Šo periodu nosaka, ņemot vērā fiskālos gadus, kurus uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.
3. Šā panta 2. punktā noteikto augšējo robežu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Visi izmantojamie skaitļi ir bruto skaitļi – pirms nodokļu atskaitīšanas vai citu atskaitījumu veikšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.
Atbalstu, kas izmaksājams vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir diskonta likme, ko piemēro dotācijas piešķiršanas laikā.
4. Šo regulu piemēro tikai atbalstam, kuram ir iespējams precīzi ex ante aprēķināt atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”). Jo īpaši:
a) atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kura ir piemērojama piešķiršanas brīdī;
b) atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis augšējo robežu;
c) atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam;
d) individuālu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 3 750 000 katram uzņēmumam. Ja pamatā esošā aizdevuma garantētā daļa veido tikai noteiktu šīs augšējās robežas proporcionālu daļu, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai 2. punktā noteiktajai augšējās robežas proporcionālajai daļai. Garantija nedrīkst pārsniegt 80 % no pamatā esošā aizdevuma. Garantiju shēmas tiek uzskatītas par pārredzamām arī, ja:
i) pirms shēmas īstenošanas metodika garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai ir apstiprināta pēc šīs metodikas paziņošanas Komisijai saskaņā ar regulu, ko Komisija pieņēmusi valsts atbalsta jomā, un
ii) apstiprinātā metodika tieši attiecas uz tā veida garantijām un pamatā esošiem darījumiem, kuriem ir piemērojama šī regula.
5. Ja saskaņā ar šo regulu piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa uzņēmumam, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, pārsniedz 2. punktā noteikto augšējo robežu, minētajam atbalstam šo regulu piemērot nedrīkst, pat attiecībā uz daļu, kas nepārsniedz šo augšējo robežu. Šādā gadījumā nevar pieprasīt attiecināt šo regulu uz šādu atbalsta pasākumu.
6. De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, ko pieņēmusi Komisija, noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.
7. De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu var kumulēt ar de minimis atbalstu saskaņā ar citām de minimis regulām līdz augšējai robežai, kas noteikta 2. punktā.
8. De minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu nekumulē ar jebkādu kompensāciju par to pašu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi neatkarīgi no tā, vai kompensācija ir vai nav valsts atbalsts.
3. pants
Uzraudzība
1. Ja dalībvalsts gatavojas piešķirt uzņēmumam de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstveidā informē šo uzņēmumu par iespējamo atbalsta summu, kas izteikts kā dotācijas bruto ekvivalents, par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, saistībā ar kuru šo atbalstu piešķir, un par atbalsta de minimis būtību, skaidri atsaucoties uz šo regulu, kā arī norādot tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, balstoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties šīs saistības pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par nemainīgu summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kas piešķirama atbilstoši minētajai shēmai. Šādā gadījumā nemainīgo summu izmanto, lai noteiktu, vai nav pārsniegta 2. panta 2. punktā minētā augšējā robeža. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma, kurš sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par jebkādu citu de minimis atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un pašreizējā fiskālā gada laikā saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar citām de minimis regulām uzņēmums ir saņēmis.
Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka šis atbalsts nepalielina de minimis atbalsta kopējo summu, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam, virs 2. panta 2. punktā noteiktās augšējās robežas, un ka ievēroti 2. panta 6., 7. un 8. punktā paredzētie kumulācijas noteikumi.
2. Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad 1. punkta pirmo daļu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrs ietver trīs gadu laika posmu.
3. Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šādā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu tika veikts pēdējais individuālā atbalsta piešķīrums. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši par de minimis atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citām de minimis regulām.
4. pants
Pārejas noteikumi
Šo regulu piemēro de minimis atbalstam, kas piešķirts pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai pirms tās stāšanās spēkā, ja šāds atbalsts atbilst 1. un 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalsta pasākumus pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, izvērtē saskaņā ar attiecīgiem lēmumiem, pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.
Šīs regulas spēkā esamības laika beigās jebkuru de minimis atbalstu, kurš atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi īstenot turpmākajos sešos mēnešos.
5. pants
Stāšanās spēkā un spēkā esamība
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz ►M1 2020. gada 31. decembrim ◄ .
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.
( 2 ) OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.