EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02009R1060-20150621

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 ( 2009. gada 16. septembris ) par kredītreitingu aģentūrām (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1060/2015-06-21

2009R1060 — LV — 21.06.2015 — 005.002


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1060/2009

(2009. gada 16. septembris)

par kredītreitingu aģentūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 513/2011 (2011. gada 11. maijs),

  L 145

30

31.5.2011

 M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/61/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2011. gada 8. jūnijs)

  L 174

1

1.7.2011

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 462/2013 (2013. gada 21. maijs),

  L 146

1

31.5.2013

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/51/ES (2014. gada 16. aprīlis),

  L 153

1

22.5.2014


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 350, 29.12.2009, lpp 59 (1060/2009)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 184, 11.7.2015, lpp 31 (462/2013)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1060/2009

(2009. gada 16. septembris)

par kredītreitingu aģentūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Kredītreitingu aģentūrām ir svarīga nozīme pasaules vērtspapīru tirgos un banku nozarē, jo to kredītreitingus izmanto ieguldītāji, aizņēmēji, emitenti un valdības, pieņemot informētus lēmumus par ieguldījumiem un finansēm. Kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, pārapdrošināšanas uzņēmumi, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot šos kredītreitingus kā atsauces, lai aprēķinātu sev nepieciešamo kapitālu maksātspējas nodrošināšanai vai lai aprēķinātu savu ieguldījumu darbību riskus. Tādējādi kredītreitingiem ir svarīga ietekme uz tirgu darbību un uz ieguldītāju un patērētāju uzticību un paļāvību. Tādēļ ir būtiski, ka kredītreitingu noteikšanas darbībās tiek ievērots godīguma, pārredzamības, atbildīguma un labas pārvaldības princips, lai nodrošinātu, ka tādējādi iegūtie Kopienā izmantotie kredītreitingi ir neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(2)

Pašlaik lielākajai daļai kredītreitingu aģentūru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas. Vairākums dalībvalstu nereglamentē kredītreitingu aģentūru darbības vai kredītreitingu izsniegšanas nosacījumus. Neraugoties uz kredītreitingu lielo nozīmi finanšu tirgu funkcionēšanā, kredītreitingu aģentūrām tikai noteiktās jomās piemēro Kopienas tiesību aktus, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām ( 4 ). Turklāt uz kredītreitingu aģentūrām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 5 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 6 ). Tādēļ ir svarīgi paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka visi kredītreitingi, kurus izsniedz Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras, ir pienācīgas kvalitātes un ka tos izsniedz kredītreitingu aģentūras, kurām piemēro stingras prasības. Komisija un tās starptautiskie partneri turpinās strādāt, lai nodrošinātu to noteikumu konverģenci, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām. Būtu jāparedz iespēja nepiemērot šo regulu dažām centrālajām bankām, kas izsniedz kredītreitingus, ja tās atbilst attiecīgiem piemērojamiem noteikumiem, kuri nodrošina to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un godīgumu un stingrības ziņā ir pielīdzināmi šajā regulā ietvertajām prasībām.

(3)

Ar šo regulu nevajadzētu noteikt vispārēju pienākumu finanšu instrumentus vai finanšu saistības vērtēt saskaņā ar šīs regulas prasībām. Jo īpaši ar šo regulu nebūtu jāparedz pienākums pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kas definēti Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 7 ), vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību ( 8 ), ieguldīt tikai tajos finanšu instrumentos, ko novērtē saskaņā ar šo regulu.

(4)

Ar šo regulu nekādā ziņā nevajadzētu paredzēt vispārēju pienākumu finanšu iestādēm vai ieguldītājiem ieguldīt līdzekļus tikai tādos vērtspapīros, par kuriem ir publicēts prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ( 9 ), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu ( 10 ), kuri ir novērtēti saskaņā ar šo regulu. Turklāt šai regulai nebūtu jānosaka, ka emitentiem vai piedāvātājiem, vai personām, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, jāsaņem to vērtspapīru kredītreitingi, uz kuriem attiecas pienākums publicēt prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004.

(5)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004 publicētajā prospektā būtu jāsniedz skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgo vērtspapīru kredītreitingu ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu. Tomēr šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nebūtu jātraucē personām, kas atbildīgas par prospekta publicēšanu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004, iekļaut prospektā jebkādu būtisku informāciju, tostarp trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus un saistītu informāciju.

(6)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizsniedz kredītreitingi un jāveic kredītreitingu noteikšanas darbības, kā arī tām jāļauj to profesionālajā darbā veikt papildu darbības. Papildu darbību veikšanai nevajadzētu ietekmēt to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību vai godīgumu.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro kredītreitingiem, kurus izsniegušas Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras. Šīs regulas galvenais mērķis ir aizsargāt finanšu tirgu stabilitāti un ieguldītājus. Šīs regulas darbības joma neattiecas uz kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām.

(8)

Kredītreitingu aģentūrām būtu brīvprātīgi jāpiemēro Rīcības kodeksa pamatprincipi kredītreitingu aģentūrām (“IOSCO kodekss”), ko pieņēmusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. Komisijas 2006. gada paziņojumā par kredītvērtējuma aģentūrām ( 11 ) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (CESR), kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK ( 12 ) aicināja uzraudzīt IOSCO kodeksa ievērošanu un reizi gadā Komisijai iesniegt ziņojumu.

(9)

Eiropadome, kas tikās 2008. gada 13. un 14. martā, vienojās par secinājumu kopumu, lai reaģētu uz galvenajām finanšu sistēmā atklātajām nepilnībām. Viens no mērķiem bija uzlabot tirgus funkcionēšanu un stimulu struktūras, ietverot kredītreitingu aģentūru nozīmi.

(10)

Uzskata, ka kredītreitingu aģentūras, no vienas puses, savos kredītreitingos pietiekami un laikus neatspoguļoja to, ka tirgus apstākļi pasliktinās, un, no otras puses, savlaicīgi nepielāgoja kredītreitingus, tirgus krīzei padziļinoties. Šo kļūmi vislabāk var izlabot, izmantojot pasākumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem, kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūru pārredzamību, to iekšējo pārvaldību un kredītreitingu aģentūru darbību uzraudzību. Tiem, kas izmanto kredītreitingus, nevajadzētu akli uz tiem paļauties. Viņiem vajadzētu būt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāveic pašiem sava analīze, kā arī vienmēr jāveic atbilstīgas uzticamības pārbaudes saistībā ar savu paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem.

(11)

Ir nepieciešams noteikt kopēju noteikumu sistēmu attiecībā uz kredītreitingu kvalitātes veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, kas jāizmanto attiecīgām finanšu iestādēm un personām, kuras Kopienā reglamentē saskaņoti noteikumi. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka dalībvalstis valsts līmenī piemēro atšķirīgus pasākumus, kuriem būtu tieša negatīva ietekme uz iekšējā tirgus labu funkcionēšanu, un tas to kavētu, jo kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus izmantošanai Kopienas finanšu iestādēs, dažādās dalībvalstīs piemērotu atšķirīgus noteikumus. Turklāt atšķirīgas kredītreitingu kvalitātes prasības varētu radīt atšķirīgus ieguldītāju un patērētāju aizsardzības līmeņus. Turklāt būtu jānodrošina iespēja kredītreitingu lietotājiem salīdzināt Kopienā izsniegtus kredītreitingus ar starptautiski izsniegtiem kredītreitingiem.

(12)

Šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nevajadzētu ietekmēt to, kā kredītreitingus izmanto personas, kas nav minētas šajā regulā.

(13)

Būtu vēlams paredzēt iespēju trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus regulatīvos nolūkos izmantot Kopienā, ja tie atbilst tikpat stingrām prasībām, kādas noteiktas šajā regulā. Ar šo regulu tiek ieviests apstiprināšanas režīms, kas ļauj kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu, apstiprināt trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus. Apstiprinot trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus, kredītreitingu aģentūrām būtu pastāvīgi jānosaka un jāpārrauga, vai to kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz šādu kredītreitingu, atbilst tikpat stingrām kredītreitingu izsniegšanas prasībām, kādas noteiktas šajā regulā un ar ko praksē sasniedz tādus pašus mērķus un rezultātus.

(14)

Lai reaģētu uz bažām, ka uzņēmējdarbības neveikšana Kopienā varētu būt nopietns šķērslis efektīvai uzraudzībai Kopienas finanšu tirgu interesēs, būtu jāievieš šāds apstiprināšanas režīms attiecībā uz tām kredītreitingu aģentūrām, kuras ir saistītas vai cieši sadarbojas ar kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tomēr var būt nepieciešams konkrētos gadījumos pielāgot prasības attiecībā uz fizisko klātbūtni Kopienā, jo īpaši saistībā ar mazākām trešo valstu kredītreitingu aģentūrām, kuras nav pārstāvētas Kopienā vai saistītas ar Kopienas uzņēmumu. Šādām kredītreitingu aģentūrām būtu jāizveido īpašs sertifikācijas režīms ar noteikumu, ka tās nav sistēmiski nozīmīgas vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu tirgu finanšu stabilitātei vai integritātei.

(15)

Sertifikācijai vajadzētu būt iespējamai pēc tam, kad Komisija ir noteikusi trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas līdzvērtību šīs regulas prasībām. Plānotajam līdzvērtības mehānismam nevajadzētu automātiski nodrošināt piekļuvi Kopienai, bet būtu jāsniedz iespēja atbilstīgas trešo valstu kredītreitingu aģentūras novērtēt katru atsevišķi un piešķirt tām atbrīvojumu no dažām organizatoriskām prasībām, kuras attiecas uz kredītreitingu aģentūrām, kas darbojas Kopienā, tostarp no prasības attiecībā uz fizisku klātbūtni Kopienā.

(16)

Regulā būtu arī jāparedz, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūra atbilst kritērijiem, kas ir vispārīgi priekšnoteikumi tādu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumam, ko veic trešās valsts kredītreitingu aģentūra, lai novērstu attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu un citu valsts iestāžu iejaukšanos kredītreitingu saturā un lai nodrošinātu piemērotu politiku interešu konflikta jomā un reitinga analītiķu rotāciju, kā arī regulāru un pastāvīgu informācijas publiskošanu.

(17)

Vēl kāds atbilstīga apstiprināšanas režīma un līdzvērtības noteikšanas sistēmas svarīgs priekšnoteikums ir atbilstīgi sadarbības pasākumi starp mītnes dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par kredītreitingu aģentūrām.

(18)

Kredītreitingu aģentūrai, kas ir apstiprinājusi trešā valstī izsniegtus kredītreitingus, vajadzētu būt pilnībā un bez nosacījumiem atbildīgai par apstiprinātajiem kredītreitingiem un attiecīgo šīs regulas noteikumu izpildi.

(19)

Šī regula nebūtu jāpiemēro kredītreitingiem, ko kredītreitingu aģentūra sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izdod vienīgi personai, kura to pasūtījusi, un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma.

(20)

Investīciju izpēte, investīciju ieteikumi un citi viedokļi par finanšu instrumenta vai finanšu saistību vērtību vai cenu nebūtu jāuzskata par kredītreitingiem.

(21)

Nepasūtīts kredītreitings, t. i., kredītreitings, kura sagatavošana nav sākta pēc izdevēja vai vērtētās juridiskās personas lūguma, būtu kā tāds skaidri jānorāda, un ar atbilstīgiem līdzekļiem būtu jānodrošina tā atšķirība no pasūtītiem kredītreitingiem.

(22)

Lai izvairītos no potenciāliem interešu konfliktiem, kredītreitingu aģentūrām savā profesionālajā darbībā būtu jākoncentrējas uz kredītreitingu izsniegšanu. Kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāļauj sniegt konsultāciju vai padomdevējas pakalpojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāiesniedz priekšlikumi vai ieteikumi attiecībā uz strukturēta finanšu instrumenta izstrādi. Tomēr kredītreitingu aģentūrām būtu jāļauj sniegt papildu pakalpojumus, ja tas nerada potenciālus interešu konfliktus saistībā ar kredītreitingu sniegšanu.

(23)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizmanto stingra, sistemātiska, pēctecīga un izvērtēšanai pakļauta metodika, kas tostarp būtu balstīta uz pagātnes pieredzi un atpakaļejošām pārbaudēm. Tomēr šim noteikumam nekādā gadījumā nevajadzētu būt par pamatojumu tam, lai kompetentās iestādes un dalībvalstis varētu iejaukties kredītreitingu un metodikas saturā. Līdzīgi – prasībai kredītreitingu aģentūrām pārskatīt kredītreitingus vismaz reizi gadā nevajadzētu ietekmēt pienākumu kredītreitingu aģentūrām pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt. Šīs prasības nevajadzētu piemērot tā, lai ierobežotu jaunu kredītreitingu aģentūru ienākšanu tirgū.

(24)

Kredītreitingiem vajadzētu būt labi pamatotiem un pārliecinoši argumentētiem, lai tajos izvairītos no kompromisiem.

(25)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāpublisko informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem vērtēšanas pieņēmumiem, ko tās izmanto, veicot kredītreitingu noteikšanas darbības. Informācijas par modeļiem publiskošanas pakāpei vajadzētu būt tādai, lai sniegtu kredītreitingu lietotājiem pienācīgu informāciju, ļaujot pašiem veikt uzticamības pārbaudi, izvērtējot, vai uz šiem kredītreitingiem var vai nevar paļauties. No otras puses, publiskojot informāciju par modeļiem, nevajadzētu atklāt slepenu komercdarbības informāciju vai stipri kavēt jauninājumu izstrādi.

(26)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāievieš piemērota iekšējā politika un procedūras saistībā ar kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem un citām personām, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu interešu konfliktus un vienmēr nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas un pārskatīšanas procesa kvalitāti, integritāti un vispusību. Šādai politikai un procedūrām jo īpaši būtu jāietver iekšējās kontroles mehānismi un atbilstības uzraudzības funkcija.

(27)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizvairās no interešu konfliktsituācijām un pienācīgi jārisina šie konflikti, ja no tiem nevar izvairīties, lai nodrošinātu savu neatkarību. Kredītreitingu aģentūrām būtu laikus jāatklāj informācija par interešu konfliktiem. Tām arī būtu jāveic uzskaite, reģistrējot visus svarīgos apdraudējumus kredītreitingu aģentūras un kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistīto darbinieku un citu personu neatkarībai, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai mazinātu šos apdraudējumus.

(28)

Kredītreitingu aģentūrai vai kredītreitingu aģentūru grupai būtu pastāvīgi jāveic pasākumi, kas nodrošina uzņēmuma pareizu vadību. Nosakot savus uzņēmuma vadības pasākumus, kredītreitingu aģentūrai un kredītreitingu aģentūru grupai būtu jāņem vērā, ka tai ir jānodrošina, lai tās izsniegtie kredītreitingi būtu neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(29)

Lai nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas procesa neatkarību attiecībā pret kredītreitingu aģentūras kā uzņēmuma uzņēmējdarbības interesēm, kredītreitingu aģentūrām jānodrošina, ka administratīvajā vai uzraudzības valdē vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi locekļi ir neatkarīgi, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu ( 13 ) III iedaļas 13. punktā. Turklāt ir nepieciešams, lai augstākās vadības vairākumam, arī visiem neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekamas zināšanas attiecīgās finanšu pakalpojumu jomās. Atbilstības uzraudzītājam būtu regulāri jāziņo augstākajai vadībai un neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem par pienākumu izpildi.

(30)

Lai izvairītos no interešu konfliktiem, administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem.

(31)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina pietiekams skaits darbinieku ar piemērotām zināšanām un pieredzi kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanai. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka tiek nodrošināti piemēroti cilvēkresursi un finanšu resursi kredītreitingu izsniegšanai, uzraudzībai un atjaunošanai.

(32)

Lai ņemtu vērā to kredītreitingu aģentūru specifiku, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku, kompetentajām iestādēm būtu jāparedz iespēja atbrīvot šādas kredītreitingu aģentūras no dažiem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz neatkarīgo valdes locekļu nozīmi, atbilstības uzraudzību un rotācijas mehānismu un ar noteikumu, ka minētās kredītreitingu aģentūras spēj apliecināt, ka tās atbilst īpašiem nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jānoskaidro, vai kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa varētu izvairīties no šīs regulas prasību ievērošanas. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm atbrīvojumi būtu jāpiemēro tā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalošanas risku un nodrošinātu Kopienas tiesību aktu vienotu piemērošanu.

(33)

Ilgstošas attiecības ar vienām un tām pašām vērtējamām juridiskajām personām vai ar tām saistītām trešām personām varētu kompromitēt reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus. Tādēļ šiem analītiķiem un personām būtu jāpiemēro atbilstīgs rotācijas mehānisms, kam būtu jānodrošina analītisko grupu un kredītreitingu komiteju locekļu pakāpeniska nomaiņa.

(34)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jānodrošina, ka kredītreitingu noteikšanai izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, piemēram, matemātiskie vai korelācijas pieņēmumi, tiek pienācīgi uzturēti un atjaunoti, kā arī ka tos visaptveroši un periodiski pārskata un ka to aprakstus publicē tā, lai būtu iespējama visaptveroša pārbaude. Gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai finanšu instrumenta jauna veida struktūras, jo īpaši strukturētu finanšu instrumentu, sarežģītība rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu, kredītreitingu aģentūrai nevajadzētu izsniegt kredītreitingu vai būtu jāatceļ jau izsniegts kredītreitings. Izsniegta kredītreitinga uzraudzībai pieejamās informācijas kvalitātes izmaiņas būtu jāpublisko vienlaikus ar minēto pārbaudi, un vajadzības gadījumā kredītreitings būtu jāpārskata.

(35)

Lai nodrošinātu kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūrai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka informācija, ko tā izmanto kredītreitingu piešķiršanai, ir uzticama. Šajā nolūkā kredītreitingu aģentūra var citu elementu starpā paredzēt neatkarīgi auditētu finanšu pārskatu un publiski pieejamas informācijas izmantošanu, respektablu trešo personu pakalpojumu izmantošanu pārbaudes veikšanai, izlases paraugu pārbaudes, ko veic kredītreitingu aģentūra attiecībā uz saņemto informāciju, vai līguma noteikumus, kas skaidri paredz vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu atbildību, ja saskaņā ar līgumu sniegtā informācija ir apzināti un būtiski kļūdaina vai maldinoša vai ja vērtējamā juridiskā persona vai ar to saistītās trešās personas neveic saprātīgas uzticamības pārbaudes attiecībā uz informācijas precizitāti, kā noteikts līguma noteikumos.

(36)

Šī regula neskar kredītreitingu aģentūru pienākumu aizsargāt fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 14 ).

(37)

Ir nepieciešams, ka kredītreitingu aģentūras izstrādā piemērotas procedūras izmantotās metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu regulārai pārskatīšanai, lai varētu pienācīgi atspoguļot mainīgos apstākļus pamatā esošo aktīvu tirgos. Lai nodrošinātu pārredzamību, kredītreitingu aģentūru metodikas un prakses, kā arī procedūru un procesu būtiski grozījumi būtu jāpublisko pirms to stāšanās spēkā, ja vien ekstremālu tirgus apstākļu dēļ nav nepieciešams nekavējoties mainīt kredītreitingu.

(38)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānorāda uz jebkādu atbilstīgu riska brīdinājumu, ietverot attiecīgo pieņēmumu jutīguma analīzi. Šajā analīzē būtu jāpaskaidro, kā dažādie notikumi tirgū, kas skar modelī iestrādātos rādītājus, var ietekmēt kredītreitingu izmaiņas (piemēram, nepastāvība). Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka dati par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitingu kategorijā ir pārbaudāmi un izmērāmi, kā arī tā nodrošina ieinteresētajām pusēm pietiekamu pamatu, lai saprastu katras kredītreitingu kategorijas iepriekšējos rādītājus, kā arī to, vai un kā kredītreitingu kategorijas ir mainījušās. Ja kredītreitingu vai citu apstākļu būtība padara iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku par nepiemērotu, statistiski nederīgu vai citādi, visticamāk, maldinošu kredītreitingu lietotājiem, kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina piemēroti precizējumi. Šai informācijai, cik tas iespējams, vajadzētu būt salīdzināmai ar jebkurām pastāvošām nozares tendencēm, lai palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt dažādu kredītreitingu aģentūru rādītājus.

(39)

Lai veicinātu kredītreitingu pārredzamību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, CESR būtu jāuztur centrālais repozitorijs, kurā glabātos informācija par kredītreitingu aģentūru iepriekšējiem darbības rādītājiem un iepriekš izsniegtajiem kredītreitingiem. Kredītreitingu aģentūrām būtu standartizētā veidā jāsniedz informācija šim repozitorijam. CESR būtu jādara šī informācija pieejama sabiedrībai un katru gadu būtu jāpublicē kopsavilkums par būtiskākajām tendencēm.

(40)

Konkrētos apstākļos strukturētajiem finanšu instrumentiem var būt ietekme, kas atšķiras no tradicionālajiem uzņēmumu parāda instrumentiem. Tas varētu maldināt ieguldītājus piemērot tās pašas kredītreitingu kategorijas abiem instrumentu veidiem bez turpmāka paskaidrojuma. Kredītreitingu aģentūrām būtu jārīkojas, lai palielinātu kredītreitingu lietotāju informētību par strukturēto finanšu instrumentu specifiku salīdzinājumā ar tradicionālajiem instrumentiem. Tādēļ kredītreitingu aģentūrām būtu skaidri jānošķir kredītreitingu kategorijas, ko izmanto strukturēto finanšu instrumentu vērtēšanai, no vienas puses, un kredītreitingu kategorijas, ko izmanto citiem finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām, no otras puses, reitinga kategorijai pievienojot atbilstīgu simbolu.

(41)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no situācijām, kurās emitenti pieprasa attiecīgā strukturētā finanšu instrumenta provizorisku kredītreitingu novērtējumu no vairākām kredītreitingu aģentūrām, lai noteiktu, kura aģentūra piedāvā labāko kredītreitingu attiecīgajai struktūrai. Arī emitentiem būtu jāizvairās no šādas prakses.

(42)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jāved uzskaite par kredītreitingu noteikšanas metodiku un regulāri jāatjauno tā ar izmaiņām, kā arī būtu jāved uzskaite par būtiskākajiem elementiem dialogā starp reitinga analītiķi un vērtējamo personu vai ar to saistītām trešām personām.

(43)

Lai nodrošinātu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni iekšējā tirgū, kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus Kopienā, būtu jāpiemēro reģistrēšanas prasība. Šāda reģistrācija ir galvenais priekšnosacījums, lai kredītreitingu aģentūras varētu izsniegt kredītreitingus, kas regulatīviem mērķiem paredzēti lietošanai Kopienā. Tādēļ nepieciešams paredzēt saskaņotus nosacījumus un procedūru šādas reģistrācijas piešķiršanai, apturēšanai uz laiku un anulēšanai.

(44)

Ar šo regulu nebūtu jāaizstāj saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK izveidotais ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) atzīšanas process. ĀKNI, kas Kopienā jau ir atzītas, būtu jāpiesakās reģistrēšanai saskaņā ar šo regulu.

(45)

Kredītreitingu aģentūrai, ko reģistrējusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, būtu jāļauj izsniegt kredītreitingus visā Kopienā. Tādēļ katrai kredītreitingu aģentūrai ir nepieciešams noteikt vienotu reģistrācijas procedūru, kas ir spēkā visā Kopienā. Kredītreitingu aģentūras reģistrācijai būtu jāstājas spēkā, tiklīdz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots lēmums par reģistrāciju.

(46)

Ir nepieciešams izveidot vienotu reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas punktu. CESR būtu jāsaņem reģistrācijas pieteikumi un efektīvi jāinformē kompetentās iestādes visās dalībvalstīs. CESR būtu arī jākonsultē mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde par to, cik lielā mērā pieteikums ir pilnīgs. Reģistrācijas pieteikumu izskatīšana būtu jāveic valsts līmenī, un tas būtu jādara attiecīgajai kompetentajai iestādei. Lai efektīvi risinātu šo kredītreitingu aģentūru jautājumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido operatīvs tīkls (“kolēģijas”), ko atbalsta efektīva informācijas tehnoloģiju infrastruktūra. CESR būtu jāizveido apakškomiteja, kura specializējas katras aktīvu klases, ko vērtē kredītreitingu aģentūras, kredītreitingu noteikšanas jomā.

(47)

Dažas kredītreitingu aģentūras ietver vairākas juridiskās personas, kas kopā veido kredītreitingu aģentūru grupu. Reģistrējot katru no kredītreitingu aģentūrām, kas ietilpst šādā grupā, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jākoordinē konkrētai grupai piederošo kredītreitingu aģentūru iesniegto pieteikumu izskatīšanas process, kā arī lēmumu pieņemšana par reģistrācijas piešķiršanu. Tomēr vajadzētu būt iespējai atteikt reģistrāciju kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošai kredītreitingu aģentūrai, ja kredītreitingu aģentūra neatbilst reģistrācijas prasībām, kaut arī pārējie šādas grupas locekļi atbilst visām reģistrācijas prasībām saskaņā ar šo regulu. Tā kā kompetento iestāžu kolēģijai nav dotas pilnvaras izdot juridiski saistošus lēmumus, kredītreitingu aģentūru grupas locekļu mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu katrai jāpieņem atsevišķs lēmums par to kredītreitingu aģentūru, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(48)

Kompetento iestāžu kolēģijai būtu jākalpo kā struktūrai, kas nodrošina uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī koordinē kredītreitingu aģentūru praktiskai uzraudzībai vajadzīgās darbības un uzraudzības pasākumus. Kompetento iestāžu kolēģijai jo īpaši vajadzētu veicināt trešās valstīs izsniegtu kredītreitingu apstiprināšanas, sertifikācijas, ārpakalpojumu piesaistes un atbrīvojuma, kas šajā regulā paredzēts kredītreitingu aģentūrai, nosacījumu izpildes pārraudzību. Kompetento iestāžu kolēģijas darbībām būtu jāveicina saskaņota šīs regulas noteikumu piemērošana un uzraudzības prakses konverģence.

(49)

Lai uzlabotu kolēģijas darbību praktisku koordinēšanu, kolēģijas locekļiem būtu no sava vidus jāieceļ viens koordinators. Koordinatoram būtu jāvada kolēģijas sanāksmes, jāsagatavo rakstiski formulēti koordinēšanas pasākumi un jākoordinē kolēģijas darbības. Reģistrācijas gaitā koordinatoram būtu jāizvērtē vajadzība pagarināt pieteikuma izskatīšanas laiku, jākoordinē šāda izskatīšana un jāsazinās ar CESR.

(50)

Komisija 2008. gada novembrī ir izveidojusi augsta līmeņa grupu, kas apsvērs turpmāko Eiropas uzraudzības procedūru finanšu pakalpojumu jomā, tostarp arī CESR nozīmi.

(51)

Pašreizējo uzraudzības sistēmu nevajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa risinājumu kredītreitingu aģentūru pārraudzībai. Kompetento iestāžu kolēģijas, kurām jāpilnveido sadarbība un konverģence uzraudzības jomā Kopienā, ir ievērojams solis uz priekšu, bet var neaizvietot visas priekšrocības, ko sniedz kredītreitingu noteikšanas nozares konsolidētāka pārraudzība. Starptautiskā finanšu tirgus krīze ir skaidri parādījusi, ka ir lietderīgi turpināt izskatīt nepieciešamību pamatīgi reformēt Kopienas finanšu nozares regulatīvo un uzraudzības modeli. Lai Kopienā nodrošinātu nepieciešamo uzraudzības konverģences un sadarbības līmeni un lai stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir vajadzīgas turpmākas plaša apjoma reformas Kopienas finanšu nozares regulatīvajā un uzraudzības modelī, un Komisijai tās būtu nekavējoties jāierosina, pienācīgi ņemot vērā Jacques de Larosière vadītās ekspertu grupas 2009. gada 25. februārī iesniegtos secinājumus. Komisijai cik iespējams drīz un jebkurā gadījumā līdz 2010. gada 1. jūlijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un citām attiecīgajām iestādēm ziņojums par visiem šajā sakarā izdarītajiem secinājumiem un jāierosina visi nepieciešamie likumdošanas priekšlikumi to nepilnību novēršanai, kuras konstatētas attiecībā uz koordinācijas un sadarbības pasākumiem uzraudzības jomā.

(52)

Kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par kredītreitingu aģentūras sākotnējo reģistrāciju cita starpā būtu jāapsver ievērojamās izmaiņas apstiprināšanas režīmā, ārpakalpojumu piesaistes pasākumos, kā arī saistībā ar filiāļu atvēršanu un slēgšanu.

(53)

Kredītreitingu aģentūras uzraudzība ar kolēģijas starpniecību būtu jāveic mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei, sadarbojoties ar citu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgo kolēģiju un pienācīgi iesaistot CESR.

(54)

Mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes un citu atbilstīgajā kolēģijā iesaistīto dalībvalstu spēju novērtēt un uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šīs regulas prasībām nevajadzētu ietekmēt tam, kādu kārtību attiecīgā kredītreitingu aģentūra izmanto ārpakalpojumu piesaistei. Ārpakalpojumu piesaistes gadījumā kredītreitingu aģentūrai būtu jāsaglabā atbildība par visu to pienākumu izpildi, kas tai noteikti šajā regulā.

(55)

Lai uzturētu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni un lai nodrošinātu Kopienā izsniegtu kredītreitingu pastāvīgu uzraudzību, kredītreitingu aģentūrām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas, būtu jāprasa izveidot filiāli Kopienā, lai būtu iespējama efektīva uzraudzība attiecībā uz to darbību Kopienā, kā arī apstiprināšanas noteikumu efektīva izmantošana. Būtu jāveicina arī jaunu dalībnieku parādīšanās kredītreitingu aģentūru tirgū.

(56)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā noteiktās pilnvaras saistībā ar kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām vai saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un citām personām, kas kādā veidā saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām. Šādas personas varētu būt kredītreitingu aģentūru un vērtējamo juridisko personu akcionāri vai uzraudzības vai administratīvās valdes locekļi.

(57)

Šīs regulas noteikumiem par uzraudzības maksām nevajadzētu skart attiecīgus valstu tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē uzraudzības maksas vai līdzvērtīgas maksas.

(58)

Ir piemēroti izveidot mehānismu, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu. Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka Kopienā izsniegtos kredītreitingus izsniedz saskaņā ar šo regulu. Šo uzraudzības pasākumu izmantošana būtu vienmēr jāsaskaņo atbilstīgajā kolēģijā. Tādi pasākumi kā reģistrācijas anulēšana vai kredītreitingu izmantošanas regulatīviem nolūkiem pārtraukšana būtu jāveic gadījumos, kad tie uzskatāmi par proporcionāliem no šīs regulas izrietošo pienākumu pārkāpuma nozīmīgumam. Īstenojot uzraudzības pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā ieguldītāju intereses un tirgus stabilitāte. Tā kā kredītreitingu izsniegšanas procesā būtu jāsaglabā kredītreitingu aģentūras neatkarība, ne kompetentajām iestādēm, ne dalībvalstīm nevajadzētu iejaukties saistībā ar kredītreitingu būtību un metodiku, pēc kuras kredītreitingu aģentūra nosaka kredītreitingus, lai nepieļaujami neietekmētu to saturu. Ja kredītreitingu aģentūra tiek pakļauta spiedienam, tai par šo faktu būtu jāinformē Komisija un CESR. Komisijai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānosaka, vai ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā pret konkrēto dalībvalsti, kas nav ievērojusi šajā regulā noteiktos pienākumus.

(59)

Vēlams nodrošināt, lai šajā regulā minētos lēmumus pieņemtu, balstoties uz ciešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un lēmumi par reģistrāciju tādēļ būtu jāpieņem, savstarpēji vienojoties. Tas ir nepieciešams priekšnoteikums efektīvam reģistrācijas un uzraudzības veikšanas procesam. Lēmumu pieņemšanas procesam vajadzētu būt efektīvam, ātram un balstītam uz vienprātību.

(60)

Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti un lai izvairītos no uzdevumu pārklāšanās, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas.

(61)

Ir arī svarīgi paredzēt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par kredītreitingu aģentūru uzraudzību saskaņā ar šo regulu, un kompetentajām iestādēm, kas uzrauga finanšu iestādes, kā norādīts šajā regulā, jo īpaši ar kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konsultatīvu uzraudzību vai par finanšu stabilitāti dalībvalstīs.

(62)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, vajadzētu būt iespējām iejaukties un veikt atbilstīgus uzraudzības pasākumus, pirms tam informējot CESR un mītnes dalībvalsts kompetento iestādi, kā arī konsultējoties ar kolēģiju, ja tās ir konstatējušas, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

(63)

Ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša procedūra attiecībā uz reģistrāciju, sertifikāciju vai tās anulēšanu, uzraudzības pasākumu pieņemšanu un uzraudzības pilnvaru īstenošanu, būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, kas reglamentē minētās procedūras, tostarp valodu lietojumu, dienesta noslēpumu un konfidencialitāti juridiskajās profesijās, un šādos tiesību aktos paredzētajām kredītreitingu aģentūru un citu personu tiesībām būtu jāpaliek neskartām.

(64)

Ir nepieciešams uzlabot kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru konverģenci, lai panāktu vienlīdzīgu īstenošanas intensitāti visā iekšējā tirgū.

(65)

CESR vajadzētu nodrošināt saskaņotību šīs regulas piemērošanā. Tai būtu jāuzlabo un jāveicina kompetento iestāžu sadarbība un koordinācija attiecībā uz uzraudzību, kā arī vajadzības gadījumā jāizdod norādījumi. Tādēļ CESR būtu jāizveido starpniecības mehānisms un salīdzinošs novērtējums, lai sekmētu saskaņotu pieejas izmantošanu kompetentajās iestādēs.

(66)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās būtu jāpiemēro vismaz par lieliem profesionālās darbības pārkāpumiem un uzticamības pārbaužu neveikšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja paredzēt administratīvos vai kriminālsodus. CESR būtu jāizstrādā pamatnostādnes par prakses konverģenci attiecībā uz šādiem sodiem.

(67)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK.

(68)

Regulā būtu arī jāparedz noteikumi par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši ar tām, kas atbildīgas par apstiprināšanā un sertificēšanā iesaistīto kredītreitingu aģentūru uzraudzību.

(69)

Neskarot šā Kopienas tiesību akta piemērošanu, visas prasības pret kredītreitingu aģentūrām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem būtu jāiesniedz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību.

(70)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 15 ).

(71)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro – ņemot vērā notikumus pasaulē – grozīt I un II pielikumu, kas nosaka konkrētus kritērijus, lai veiktu novērtējumu tam, kā kredītreitingu aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar iekšējo struktūru, darbības pasākumiem, darbiniekiem piemērojamiem noteikumiem, kredītreitingu prezentēšanu un informācijas publiskošanu, kā arī noteikt vai grozīt kritērijus, ar kuriem novērtē šīs regulas noteikumu līdzvērtību trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(72)

Lai ņemtu vērā turpmāko attīstību finanšu tirgos, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs regulas piemērošanu, jo īpaši kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem un to, cik atbilstīga ir kredītreitingu aģentūras atalgošana, ko veic vērtējamā juridiskā persona. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(73)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot stimulus emitentiem daļu kredītreitingu pasūtīt Kopienā reģistrētajās kredītreitingu aģentūrās, iespējamās alternatīvas modelim “emitents maksā”, tostarp publiskas Kopienas kredītreitingu aģentūras izveidi, kā arī valstu noteikumu konverģenci attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(74)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot kredītreitingu aģentūru regulatīvo un uzraudzības prasību attīstību trešās valstīs, kā arī šo tendenču un šajā regulā minēto pārejas noteikumu ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti Kopienā.

(75)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, nosakot kopēju regulējumu attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, ko izsniegs iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā pašreizējo valstu tiesību aktu nepietiekamību un to, ka vairākums esošo kredītreitingu aģentūru ir dibinātas ārpus Kopienas, un tā kā tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

▼M3

1. pants

Priekšmets

Šī regula ievieš kopēju regulatīvu pieeju, lai palielinātu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un neatkarību, sekmējot Savienībā izsniegto kredītreitingu kvalitāti un netraucētu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni. Tā paredz nosacījumus kredītreitingu izsniegšanai un noteikumus par kredītreitingu aģentūru, tostarp to akcionāru un locekļu, struktūru un darbību, lai veicinātu kredītreitingu aģentūru neatkarību, interešu konfliktu novēršanu un patērētāju un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanu.

Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem, iniciatoriem un sponsoriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem.

▼B

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro kredītreitingiem, ko izsniegušas ►M3  Savienībā ◄ reģistrētas kredītreitingu aģentūras un ko publisko vai izplata pēc pasūtījuma.

2.  Šo regulu nepiemēro:

a) privātiem kredītreitingiem, ko sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izsniedz vienīgi to pasūtītājam un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma;

b) kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām;

c) kredītreitingiem, kurus sagatavojušas eksporta kredīta aģentūras, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 1.3. punktā; vai

d) centrālo banku noteiktajiem kredītreitingiem:

i) par kuriem nav maksājusi vērtējamā juridiskā persona;

ii) kuri nav publiskoti;

iii) kuri ir izsniegti, ievērojot principus, standartus un procedūras, kas nodrošina pienācīgu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu un neatkarību, kā paredzēts šajā regulā; un

iv) kuri nav saistīti ar tās dalībvalsts, kuru pārstāv attiecīgā centrālā banka, emitētajiem finanšu instrumentiem.

▼M4 —————

▼B

4.  Lai nodrošinātu 2. punkta d) apakšpunkta vienotu piemērošanu, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var saskaņā ar 38. panta 3. punktā noteikto regulatīvo procedūru un šā panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem pieņemt lēmumu, kurā noteikts, ka centrālā banka atbilst šim apakšpunktam un ka tādēļ tās kredītreitingi tiek atbrīvoti no šīs regulas piemērošanas.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē to centrālo banku sarakstu, kuras atbilst šā panta 2. punkta d) apakšpunktam.

3. pants

Definīcijas

1.  Šīs regulas mērķiem piemēro šādas definīcijas:

a) “kredītreitings” ir atzinums par juridiskas personas kredītspēju, par parādu vai finanšu saistībām, parāda vērtspapīriem, priekšrocību akcijām vai citiem finanšu instrumentiem vai par šādu parādu vai finanšu saistību, parāda vērtspapīru, priekšrocību akciju vai cita finanšu instrumenta emitentu, un šo atzinumu izsniedz, izmantojot ieviestu un noteiktu kredītreitingu kategoriju klasifikācijas sistēmu;

b) “kredītreitingu aģentūra” ir juridiska persona, kuras profesionālā darbība ietver kredītreitingu sniegšanu;

c) “mītnes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas kredītreitingu aģentūras juridiskā adrese;

d) “kredītreitingu analītiķis” ir persona, kas pilda analītiskas funkcijas, kuras nepieciešamas, lai izsniegtu kredītreitingu;

e) “galvenais reitinga analītiķis” ir persona, uz kuru gulstas galvenā atbildība par kredītreitingu izstrādi un saziņu ar emitentu saistībā ar konkrētu kredītreitingu vai kopumā saistībā ar tā instrumenta reitinga noteikšanu, kuru izdod minētais emitents, un attiecīgā gadījumā par ierosinājumu sagatavošanu vērtējuma komitejai saistībā ar šādu reitingu;

f) “vērtējamā juridiskā persona” ir juridiska persona, kuras kredītspēja tieši vai netieši tiek vērtēta saistībā ar kredītreitingu neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir vai nav pasūtījusi šo kredītreitingu un vai tā ir vai nav sniegusi informāciju šim kredītreitingam;

▼M3

g) “regulatīvi nolūki” ir kredītreitingu izmantošana īpaši tam, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā tie iestrādāti dalībvalstu tiesību aktos;

▼B

h) “kredītreitingu kategorija” ir kredītreitingu simbols, piemēram, burts vai skaitlis, kam var būt pievienotas citas identifikācijas zīmes, ko izmanto kredītreitingā relatīvam riska aprēķinam, lai nošķirtu atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu vai citu aktīvu veidiem;

i) “saistīta trešā persona” ir iniciators, organizators, sponsors, apkalpotājfirma vai jebkura cita persona, kas sadarbojas ar kredītreitingu aģentūru vērtējamās juridiskās personas vārdā, arī jebkāda persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole;

j) “kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un filiāli, kā noteikts Padomes Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem kontiem ( 16 ) 1. pantā, vai cieša saikne ar jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

k) “finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 17 ), I pielikuma C iedaļā uzskaitītie instrumenti;

l) “strukturēts finanšu instruments” ir finanšu instruments vai citi aktīvi, kas rodas no Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 36. punktā minētās pārvēršanas vērtspapīros vai shēmas;

m) “kredītreitingu aģentūru grupa” ir uzņēmumu grupa, kas veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ un ko veido mātesuzņēmums un tā filiāles Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, kā arī uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti ar saiknēm Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē un kuru darbība ietver kredītreitingu sniegšanu. Šīs regulas 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nolūkiem grupā ietilpst arī kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs;

n) “augstākā vadība” ir persona vai personas, kuras praktiski vada kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, kā arī aģentūras administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis vai locekļi;

o) “kredītreitingu noteikšanas darbības” ir datu un informācijas analīze, vērtēšana, apstiprināšana, izsniegšana, kā arī kredītreitingu pārskatīšana;

▼M1

p) “kompetentās iestādes” ir iestādes, ko katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar 22. pantu;

▼M3

pa) “kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

pb) “ieguldījumu sabiedrība” ir ieguldījumu sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

pc) “apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kā noteikts 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 18 );

pd) “pārapdrošināšanas sabiedrība” ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

pe) “papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ir papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā noteikts Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punktā;

pf) “pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā noteikts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 19 );

pg) “ieguldījumu uzņēmums” ir ieguldījumu uzņēmums, kam atļauts darboties saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

ph) “alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” ir AIFP, kā noteikts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem ( 20 );

pi) “centrālais darījumu partneris” ir CCP, kā noteikts 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem ( 21 ), un kas saņēmis atļauju saskaņā ar minētās regulas 14. pantu;

pj) “prospekts” ir prospekts, kas publicēts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004;

▼M3

q) “nozares tiesību akti” ir Savienības leģislatīvi akti, kas minēti pa) līdz pj) apakšpunktā;

r) “nozares kompetentās iestādes” ir valstu kompetentās iestādes, kas saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ir ieceltas, lai uzraudzītu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu uzņēmumus, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, centrālos darījumu partnerus un prospektus;

▼M3

s) “emitents” ir emitents, kā noteikts Direktīvas 2003/71/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā;

t) “iniciators” ir iniciators, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 41. punktā;

u) “sponsors” ir sponsors, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 42. punktā;

v) “valsts kredītreitings” ir:

i) kredītreitings, ja vērtējamā juridiskā persona ir valsts vai reģionālā vai vietējās pašvaldības iestāde;

ii) kredītreitings, ja parāda vai finanšu saistību, parāda vērtspapīru vai cita finanšu instrumenta emitents ir valsts, vai reģionālā vai vietējās pašvaldības iestāde, vai valsts, reģionālās vai vietējās pašvaldības iestādes īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

iii) kredītreitings, ja emitents ir starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk valstis un kuras mērķis ir piesaistīt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību minētās starptautiskās finanšu iestādes locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud;

w) “reitinga prognoze” ir viedoklis par kredītreitinga iespējamo īstermiņa, vidēja termiņa, vai īstermiņa un vidēja termiņa attīstību;

x) “nepasūtīts kredītreitings” un “nepasūtīts valsts kredītreitings” ir attiecīgi kredītreitings vai valsts kredītreitings, ko kredītreitinga aģentūras piešķir nevis pēc pieprasījuma, bet kādu citu iemeslu dēļ;

y) “kredītspējas vērtējums” ir kredītspējas novērtējums, kura pamatā ir datu apkopošana un izteikšana, pamatojoties tikai uz iepriekš izveidotu statistikas sistēmu vai modeli, reitinga analītiķim neveicot nekādas būtiskas papildu darbības saistībā ar reitinga noteikšanu;

z) “regulēts tirgus” ir Savienībā izveidots regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

aa) “atkārtota vērtspapirizācija” ir atkārtota vērtspapirizācija, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 40.a punktā.

▼B

2.  Šīs regulas 1. punkta a) apakšpunkta nolūkiem par kredītreitingiem neuzskata:

a) ieteikumus Komisijas Direktīvas 2003/125/EK ( 22 ) 1. panta 3. punkta nozīmē;

b) ieguldījumu izpēti, kas definēta Direktīvas 2006/73/EK ( 23 ) 24. panta 1. punktā, un citus vispārīgus ieteikumus, piemēram, “pirkt”, “pārdot” vai “paturēt”, attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām; kā arī

c) atzinumus par finanšu saistību vai finanšu instrumenta vērtību.

▼M3

3.  Šīs regulas nolūkiem termins “akcionārs” ietver faktiskos īpašniekus, kā noteikts 3. panta 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ( 24 ).

▼B

4. pants

Kredītreitingu izmantošana

▼M3

1.  Kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu uzņēmumi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki un centrālie darījumu partneri var izmantot kredītreitingus regulatīvos nolūkos tikai tad, ja tos izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu.

Ja prospektā ir atsauce uz kredītreitingu vai kredītreitingiem, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, nodrošina, ka prospektā ir iekļauta skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgos kredītreitingus ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu.

▼B

2.  Uzskata, ka kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, ir izsniegusi kredītreitingu, ja kredītreitings ir publicēts kredītreitingu aģentūras tīmekļa vietnē vai citādā veidā vai izplatīts pēc pasūtījuma un publiskots saskaņā ar 10. pantā minētajiem pienākumiem, skaidri norādot, ka attiecīgais kredītreitings ir apstiprināts saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.  Kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, var apstiprināt trešā valstī izsniegtu kredītreitingu vienīgi tad, ja kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā šāds kredītreitings ir izsniegts, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā tiek izsniegts apstiprināms kredītreitings, daļēji vai pilnīgi veic apstiprinošā kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūras, kas ietilpst vienā grupā;

▼M3

b) kredītreitingu aģentūra ir pārbaudījusi un spēj Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 25 ), pastāvīgi apliecināt, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūras veiktās kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprināmu kredītreitingu, atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā 6. līdz 12. pantā un I pielikumā izklāstītās prasības, izņemot 6.a, 6.b, 8.a, 8.b, 8.c un 11.a pantu, I pielikuma B iedaļas 3. punkta ba) apakšpunktu un 3.a un 3.b punktu;

▼M1

c) EVTI spējas novērtēt un pārraudzīt tādas kredītreitingu aģentūras, kuras veic uzņēmējdarbību trešā valstī, atbilstību b) apakšpunktā minētajām prasībām nav ierobežotas;

d) kredītreitingu aģentūra pēc pieprasījuma sniedz EVTI visu vajadzīgo informāciju, lai EVTI varētu pastāvīgi uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām;

▼B

e) pastāv objektīvs iemesls, kādēļ kredītreitings būtu jāsagatavo trešā valstī;

f) kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un pakļauta uzraudzībai šajā trešā valstī;

g) minētajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju kompetentajām iestādēm un citām šīs trešās valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā; kā arī

▼M1

h) ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp EVTI un tās kredītreitingu aģentūras attiecīgo uzraudzības iestādi, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī. EVTI nodrošina, ka šādā sadarbības mehānismā nosaka vismaz:

i) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo tās kredītreitingu aģentūras uzraudzības iestādi, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī; un

ii) uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, lai dotu iespēju EVTI pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprinātu kredītreitingu.

▼B

4.  Saskaņā ar 3. punktu apstiprinātu kredītreitingu uzskata par kredītreitingu, ko izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kura veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu.

Kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, neizmanto šādu apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasību pildīšanas.

5.  Kredītreitingu aģentūra, kas atbilstīgi 3. punktam ir apstiprinājusi trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus, ir pilnīgi atbildīga par šādiem kredītreitingiem un par 3. punktā minēto nosacījumu izpildi.

6.  Ja Komisija saskaņā ar 5. panta 6. punktu ir atzinusi, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī ir līdzvērtīga šīs regulas prasībām un tiek ievērota 5. panta 7. punktā noteiktā kārtība, kredītreitingu aģentūrai, kas apstiprina minētajā trešā valstī izsniegtu kredītreitingu, vairs nav attiecīgā gadījumā jāpārbauda vai jāapliecina, ka ir izpildīts šā panta 3. punkta g) apakšpunktā paredzētais nosacījums.

5. pants

Līdzvērtība un sertificēšana, ņemot vērā līdzvērtību

1.  Kredītreitingus, kuri saistīti ar juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, vai trešās valstīs izdotiem finanšu instrumentiem un kurus izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var izmantot ►M3  Savienībā ◄ saskaņā ar 4. panta 1. punktu bez apstiprinājuma piešķiršanas saskaņā ar 4. panta 3. punktu, ja:

a) attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un tai piemēro uzraudzību šajā trešā valstī;

b) Komisija saskaņā ar šā panta 6. punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, atzīstot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī ir līdzvērtīga šīs regulas prasībām;

c) tiek īstenoti šā panta 7. punktā minētie sadarbības pasākumi;

d) kredītreitingu aģentūras izsniegtie kredītreitingi un tās kredītreitingu noteikšanas darbības nav sistēmiski nozīmīgas finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu integritātei vienā vai vairākās dalībvalstīs; un

e) attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir sertificēta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

▼M1

2.  Panta 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra var iesniegt sertifikācijas pieteikumu. Pieteikumu iesniedz EVTI saskaņā ar 15. panta atbilstīgajiem noteikumiem.

3.  EVTI izvērtē un lemj par sertifikācijas pieteikumu saskaņā ar 16. pantā noteikto procedūru. Lēmumu par sertifikāciju pieņem, pamatojoties uz šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

▼B

Lēmumu par sertifikāciju izziņo un publicē saskaņā ar 18. pantu.

▼M1

4.  Kredītreitingu aģentūra, kas minēta 1. punktā, arī var iesniegt pieteikumu atbrīvot to:

a) katru gadījumu izskatot atsevišķi, no dažu vai visu I pielikuma A iedaļā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja šī kredītreitingu aģentūra spēj pierādīt, ka šīs prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu;

b) no prasības pēc fiziskas klātbūtnes Savienībā, ja šāda prasība būtu pārāk apgrūtinoša un nesamērīga, ņemot vērā aģentūras uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu.

Pieteikumu par atbrīvojumu saskaņā ar pirmās daļas a) vai b) apakšpunktu kredītreitingu aģentūra iesniedz kopā ar sertifikācijas pieteikumu. Izvērtējot šādu pieteikumu, EVTI ņem vērā 1. punktā minētās kredītreitingu aģentūras lielumu, izvērtējot tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu, kā arī kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu ietekmi uz finanšu stabilitāti un finanšu tirgu integritāti vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, EVTI var piešķirt 1. punktā minētajai kredītreitingu aģentūrai šādu atbrīvojumu.

▼M1 —————

▼B

6.  Komisija var pieņemt lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 38. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, norādot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušās vai reģistrētās kredītreitingu aģentūras atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un īsteno.

Trešās valsts tiesisko un uzraudzības sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām, ja šī sistēma atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a) kredītreitingu aģentūrām trešās valstīs ir jāsaņem atļauja vai jāreģistrējas, un tām pastāvīgi piemēro uzraudzību un nodrošina prasību izpildi;

▼M3

b) uz minētās trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi 6. līdz 12. pantā un I pielikumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot 6.a, 6.b, 8.a, 8.b, 8.c un 11.a pantu, I pielikuma B iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu un 3.a un 3.b punktu; un

▼B

c) šajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju uzraudzības iestādēm un citām šīs valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā.

▼M1

Lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus, nosaka pasākumus, ar kuriem precizē vai groza šā punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

7.  EVTI izveido sadarbības līgumus ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādos līgumos nosaka vismaz:

a) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm; un

b) uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras.

▼M3

8.  Kredītreitingu aģentūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. panta 3. punktu, un to izsniegtajiem kredītreitingiem piemēro 20., 23.b un 24. pantu.

▼M3

5.a pants

Finanšu iestāžu pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem

1.  Juridiskās personas, kas minētas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, veic pašas savu kredītriska novērtējumu un, izvērtējot juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītspēju, nepaļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

2.  Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu uzraudzību, ņemot vērā to darbības raksturu, apmēru un sarežģītību, pārrauga to kredītriska novērtēšanas procesu atbilstību, novērtē, cik lielā mērā tās līgumos izmanto atsauces uz kredītreitingiem, un attiecīgā gadījumā mudina tās mazināt šādas atsaukšanās ietekmi, lai saskaņā ar īpašiem nozares tiesību aktiem mazinātu paļaušanos tikai un mehāniski uz kredītreitingiem.

5.b pants

Eiropas Uzraudzības iestāžu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas paļaušanās uz kredītreitingiem

1.  Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ( 26 ), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 27 ), un EVTI neatsaucas uz kredītreitingiem savās pamatnostādnēs, ieteikumos un tehnisko standartu projektos, ja šādas atsauces varētu sekmēt kompetento iestāžu, nozaru kompetento iestāžu, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto juridisko personu vai citu finanšu tirgus dalībnieku paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem. Attiecīgi EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata un attiecīgā gadījumā svītro visas šādas atsauces uz kredītreitingiem pamatnostādnēs un ieteikumos.

2.  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu ( 28 ) neatsaucas uz kredītreitingiem savos brīdinājumos un ieteikumos, ja šādas atsauces varētu sekmēt paļaušanos tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem.

5.c pants

Pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos

Neskarot tās tiesības uz iniciatīvu, Komisija turpina pārskatīt, vai atsauces uz kredītreitingiem Savienības tiesību aktos sekmē vai var sekmēt to, ka kompetentās iestādes, nozaru kompetentās iestādes, 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās juridiskās personas vai citi finanšu tirgus dalībnieki paļaujas tikai vai mehāniski uz kredītreitingiem, lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas kredītriska novērtēšanai.

▼B



II SADAĻA

KREDĪTREITINGU IZSNIEGŠANA

6. pants

Neatkarība un interešu konfliktu novēršana

▼M3

1.  Kredītreitingu aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu izsniegšanu vai reitinga prognozi neietekmē nekādi esoši vai potenciāli interešu konflikti vai darījumu attiecības, kurās iesaistīta kredītreitingu aģentūra, kas izsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi, tās akcionāri, vadītāji, kredītreitingu analītiķi, darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra, vai jebkura persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole.

▼B

2.  Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam, kredītreitingu aģentūra ievēro I pielikuma A un B iedaļā noteiktās prasības.

▼M3

3.  Pēc kredītreitingu aģentūras pieprasījuma EVTI var atbrīvot kredītreitingu aģentūru no I pielikuma A iedaļas 2., 5., 6. un 9. punktā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja kredītreitingu aģentūra spēj apliecināt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības raksturu, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas raksturu un klāstu, un ka:

▼B

a) kredītreitingu aģentūrā strādā mazāk nekā 50 darbinieku;

b) kredītreitingu aģentūra ir ieviesusi pasākumus un procedūras, jo īpaši iekšējās kontroles mehānismus, ziņojumu sniegšanas pasākumus un pasākumus, ar ko nodrošina reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus, tādējādi nodrošinot atbilstību šajā regulā noteiktajiem mērķiem; un

c) kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tādā veidā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa izvairītos no šīs regulas prasību ievērošanas.

▼M1

Attiecībā uz kredītreitingu aģentūru grupu EVTI nodrošina, ka vismaz vienai no grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām nepiešķir atbrīvojumu no I pielikuma A iedaļas 2., 5. un 6. punkta noteikumu un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas.

▼M3

4.  Kredītreitingu aģentūras izveido, uztur, piemēro un dokumentē efektīvu iekšējās kontroles struktūru, kas reglamentē politikas nostādņu un procedūru īstenošanu, lai novērstu un mazinātu iespējamos interešu konfliktus un lai nodrošinātu kredītreitingu, reitingu analītiķu un reitingu komandu neatkarību no akcionāriem, administratīvajām un vadības struktūrām, kā arī pārdošanas un mārketinga darbībām. Kredītreitingu aģentūras izveido darbības standarta procedūras (DSP) attiecībā uz uzņēmuma vadību, organizāciju un interešu konfliktu pārvaldību. Tās minētās DSP regulāri pārrauga un pārskata, lai novērtētu to efektivitāti un noteiktu, vai tās nav jāatjaunina.

6.a pants

Interešu konflikti saistībā ar ieguldījumiem kredītreitingu aģentūrās

1.  Kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram minētajā kredītreitingu aģentūrā vai uzņēmumā, kam ir kontrole vai dominējoša ietekme pār minēto kredītreitingu aģentūru, ir vismaz 5 % no kapitāla līdzdalības vai balsstiesībām, ir aizliegts:

a) būt īpašniekam 5 % vai vairāk no kapitāla jebkādā citā kredītreitingu aģentūrā;

b) būt tiesībām vai pilnvarām izmantot 5 % vai vairāk no jebkādas citas kredītreitingu aģentūras balsstiesībām;

c) būt tiesībām vai pilnvarām norīkot vai atbrīvot jebkuras citas kredītreitingu aģentūras administratīvās vai uzraudzības valdes locekļus;

d) būt par administratīvās vai uzraudzības valdes locekli jebkurā citā kredītreitingu aģentūrā;

e) izmantot vai būt pilnvarām izmantot kontroli vai dominējošu ietekmi pār jebkuru citu kredītreitingu aģentūru.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto aizliegumu nepiemēro īpašumu daļām dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, ar noteikumu, ka īpašumu daļas šādās shēmās nedod to akcionāram vai kredītreitingu aģentūras loceklim iespēju būtiski ietekmēt minēto shēmu uzņēmējdarbību.

2.  Šis pants neattiecas uz ieguldījumiem citās kredītreitingu aģentūrās, kas pieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai.

6.b pants

Maksimālais ilgums līgumattiecībām ar kredītreitingu aģentūru

1.  Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā laikposmā, kas nav īsāks par četriem gadiem, neizsniedz kredītreitingus par jaunu atkārtotu vērtspapirizāciju, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

2.  Ja kredītreitinga aģentūra noslēdz līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, tā prasa, lai emitents:

a) nosaka to kredītreitingu aģentūru skaitu, kurām ir līgumattiecības kredītreitingu izsniegšanai atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi;

b) aprēķina neatmaksāto vērtēto atkārtoto vērtspapirizācijas darījumu procentuālo daļu, kuru pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi, par ko katra kredītreitingu aģentūra izsniedz kredītreitingu.

Ja vismaz četras kredītreitingu aģentūras katra vērtē vairāk kā 10 % no kopējā neatmaksātā vērtēto atkārtotas vērtspapirizācijas darījumu apjoma, 1. punktā noteiktos ierobežojumus nepiemēro.

Otrajā daļā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot vismaz tik ilgi, kamēr kredītreitingu aģentūra nenoslēdz jaunu līgumu par reitingu noteikšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Ja, slēdzot šādu līgumu, netiek izpildīti otrajā daļā izklāstītie kritēriji, 1. punktā minēto laikposmu aprēķina no dienas, kad noslēgts jaunais līgums.

3.  Pēc līguma darbības beigām saskaņā ar 1. punktu kredītreitingu aģentūra uz laikposmu, kas ir līdzvērtīgs darbību beigušā līguma ilgumam, bet ne ilgāk kā četrus gadus, neslēdz jaunu līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

Pirmo daļu piemēro arī:

a) kredītreitingu aģentūrai, kura pieder tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai kā 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra;

b) kredītreitingu aģentūrai, kas ir 1. punktā minētās kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis;

c) kredītreitingu aģentūrai, kuras akcionārs vai loceklis ir 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra;

4.  Neatkarīgi no 1. punkta, ja atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitings ir izsniegts pirms 1. punktā minētā maksimālā līgumattiecību ilguma beigām, kredītreitingu aģentūra var turpināt uzraudzīt un atjaunināt minētos kredītreitingus uz pieprasījuma pamata atkārtotās vērtspapirizācijas laikā.

5.  Šo pantu nepiemēro kredītreitingu aģentūrām, kurām grupas līmenī ir mazāk par 50 darbiniekiem, kas iesaistīti kredītreitingu darbību nodrošināšanā, vai kuru gada apgrozījums saistībā ar kredītreitingu darbībām grupas līmenī nepārsniedz EUR 10 miljonus.

6.  Ja kredītreitingu aģentūra noslēdz līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai pirms 2013. gada 20. jūnija, 1. punktā minēto laikposmu rēķina no minētās dienas.

▼B

7. pants

Kredītreitingu analītiķi, darbinieki un citas kredītreitingu izsniegšanā iesaistītās personas

1.  Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka kredītreitingu analītiķiem, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kā arī citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze.

2.  Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka 1. punktā minētajām personām nav atļauts sākt sarunas vai piedalīties sarunās par maksām vai maksājumiem ne ar vienu vērtējamo juridisko personu, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru personu, kuru ar vērtējamo juridisko personu tieši vai netieši saista kontrole.

3.  Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka 1. punktā minētās personas atbilst I pielikuma C iedaļā noteiktajām prasībām.

4.  Kredītreitingu aģentūra izveido atbilstīgu pakāpenisku rotācijas mehānismu attiecībā uz kredītreitingu analītiķiem un personām, kas apstiprina kredītreitingus, kā noteikts I pielikuma C iedaļā. Rotāciju piemēro atsevišķām personām pēc kārtas, nevis visai komandai.

▼M3

5.  To darbinieku, kas nodarbojas ar kredītreitingiem vai reitinga prognozēm, kā arī personu, kas apstiprina kredītreitingus vai reitinga prognozes, atalgojumu un veikuma novērtējumu nenosaka ieņēmumu apjoms, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.

▼B

8. pants

Metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi

1.  Kredītreitingu aģentūra publisko metodiku, modeļus un galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, ko tā izmanto kredītreitingu noteikšanas darbībās, kā noteikts I pielikuma E iedaļas I daļas 5. punktā.

▼M3

2.  Kredītreitingu aģentūra pieņem, īsteno un izpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegtie kredītreitingi un kredītreitingu prognozes pamatojas uz visas tās informācijas rūpīgu analīzi, kas aģentūrai ir pieejama un kas saskaņā ar piemērojamo reitingu metodiku ir būtiska analīzes veikšanai. Tā pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai kredītreitingu piešķiršanā izmantotā informācija būtu pietiekami kvalitatīva un nākusi no uzticamiem avotiem. Kredītreitingu aģentūra izsniedz kredītreitingus un reitingu prognozes, norādot, ka kredītreitings ir aģentūras viedoklis un uz to būtu jāpaļaujas tikai daļēji.

2.a  Izmaiņas kredītreitingos izsniedz saskaņā ar kredītreitingu aģentūras publicētajām reitingu metodikām.

▼B

3.  Kredītreitingu aģentūra izmanto stingru, sistemātisku, pēctecīgu un izvērtēšanai pakļautu kredītreitingu noteikšanas metodiku, balstoties uz pagātnes pieredzi, tostarp atpakaļejošām pārbaudēm.

4.  Ja kredītreitingu aģentūra izmanto jau izsniegtu kredītreitingu, ko sagatavojusi cita kredītreitingu aģentūra, attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem, tā neatsakās izsniegt juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītreitingu, jo daļu juridiskās personas vai finanšu instrumenta bija iepriekš vērtējusi cita kredītreitingu aģentūra.

Kredītreitingu aģentūra reģistrē visus gadījumus, kad tā kredītreitingu noteikšanas procesā nepamatojas uz izsniegtiem un citas kredītreitingu aģentūras sagatavotiem kredītreitingiem attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem, pamatojot šo atšķirīgo novērtējumu.

5.  Kredītreitingu aģentūra uzrauga kredītreitingus un regulāri un vismaz reizi gadā pārskata savus kredītreitingus un metodiku, jo īpaši būtisku izmaiņu gadījumos, kas varētu ietekmēt kredītreitingu. Kredītreitingu aģentūra ievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas un finanšu tirgu apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītreitingiem.

▼M3

Valsts kredītreitingus pārskata vismaz reizi sešos mēnešos.

5.a  Kredītreitingu aģentūra, kas plāno būtiski mainīt vai izmantot jaunu reitingu metodiku, modeļus vai galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, kas varētu ietekmēt kredītreitingu, publicē ierosinātās būtiskās izmaiņas vai ierosināto jauno reitingu metodiku savā tīmekļa vietnē, aicinot ieinteresētās personas sniegt komentārus vienu mēnesi ilgā laikposmā, kopā ar sīku paskaidrojumu par ierosinātajām būtiskajām izmaiņām vai ierosinātās jaunās reitingu metodikas iemesliem un ietekmi.

▼M3

6.  Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu tiek mainīta kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotā reitingu metodika, modeļi vai galvenie reitingu pieņēmumi, kredītreitingu aģentūra:

▼B

a) nekavējoties, izmantojot tos pašu saziņas veidus, ko izmantoja skarto kredītreitingu izplatīšanā, publisko informāciju par to, kādā mērā, visticamāk, tiks ietekmēti kredītreitingi;

▼M3

aa) nekavējoties informē EVTI un publicē savā tīmekļa vietnē apspriešanās rezultātus un jauno reitingu metodiku kopā ar sīku tās skaidrojumu un piemērošanas dienu;

ab) nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atbildes uz 5.a punktā minēto apspriešanos, izņemot gadījumus, kad apspriežu respondents ir pieprasījis ievērot konfidencialitāti;

▼B

b) pārskata skartos kredītreitingus, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc izmaiņām, vienlaikus novērojot šos reitingus; un

c) atkārtoti vērtē visus kredītreitingus, kas tika noteikti, pamatojoties uz šo metodiku, modeļiem un galvenajiem kredītreitingu noteikšanas pieņēmumiem, ja saskaņā ar pārskatu šo izmaiņu vispārējā kopējā ietekme nelabvēlīgi iespaido minētos kredītreitingus.

▼M3

7.  Ja kredītreitingu aģentūra atklāj kļūdas savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā, tā nekavējoties:

a) paziņo par minētajām kļūdām EVTI un visām skartajām vērtējamām juridiskām personām, izskaidrojot ietekmi uz tās reitingiem, tostarp vajadzību pārskatīt izsniegtos reitingus;

b) ja kļūdām ir ietekme uz tās kredītreitingiem – publicē minētās kļūdas savā tīmekļa vietnē;

c) izlabo minētās reitingu metodikas kļūdas; un

d) piemēro 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus.

8.a pants

Valsts kredītreitingi

1.  Valsts kredītreitingus izsniedz tādā veidā, kas nodrošina, ka ir analizētas konkrētas dalībvalsts individuālās īpatnības. Paziņojums, ar kuru dara zināmu noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu, ir aizliegts, ja šim paziņojumam nav pievienoti ziņojumi par konkrētām valstīm. Šādus ziņojumus dara publiski pieejamus.

2.  Publisku paziņojumu, kas nav I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktā minētie kredītreitingi, reitingu prognozes vai tām pievienotie paziņojumi presei vai ziņojumi un kuri attiecas uz iespējamām izmaiņām valsts kredītreitingos, pamatā nav informācija, kas ir vērtējamās juridiskās personas darbības jomā un kas ir publiskota bez vērtējamās juridiskās personas piekrišanas, ja vien tā nav pieejama vispārēji pieejamos avotos vai ja vērtējamai juridiskajai personai nav leģitīma iemesla nedot piekrišanu informācijas publiskošanai.

3.  Kredītreitingu aģentūra, ievērojot 8. panta 5. punkta otro daļu, reizi gadā decembra beigās saskaņā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu publicē savā tīmekļa vietnē un iesniedz EVTI kalendāru turpmākajiem 12 mēnešiem, kurā norāda ne vairāk kā trīs datumus nepasūtītu valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai un norāda datumus pasūtītu valsts kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanai. Šādi datumi ir noteikti piektdienās.

4.  Valstu kredītreitingu un ar tiem saistītu reitingu prognožu publicēšanā no kalendāra var atkāpties tikai, ja tas nepieciešams, lai kredītreitingu aģentūra varētu izpildīt 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētos pienākumus, un sniedzot sīku paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc jāatkāpjas no izziņotā kalendāra.

8.b pants

Informācija par strukturētiem finanšu instrumentiem

1.  Strukturēta finanšu instrumenta emitents, iniciators un sponsors, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstīgi 4. punktam EVTI izveidotajā tīmekļa vietnē kopīgi publisko informāciju par strukturētā finanšu instrumenta pamatā esošo aktīvu kredīta kvalitāti un sniegumu, par vērtspapirizācijas darījuma struktūru, naudas plūsmām un par jebkādu nodrošinājumu, kas atbalsta vērtspapirizācijas darījuma risku, kā arī jebkādu informāciju, kas nepieciešama visaptverošu un labi informētu stresa testu veikšanai attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, kas atbalsta pamatā esošo darījumu risku.

2.  Pienākumu publiskot informāciju saskaņā ar 1. punktu nepaplašina, ja šāda publicēšana pārkāptu valstu vai Savienības tiesību aktus, kuri reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

3.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) informāciju, kas 1. punktā minētajām personām jāpublisko, lai izpildītu 1. punktā paredzēto pienākumu saskaņā ar 2. punktu;

b) cik bieži jāatjaunina a) apakšpunktā minētā informācija;

c) šā punkta a) apakšpunktā minētās informācijas izklāstu, izmantojot publicēšanas standartformu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

4.  EVTI izveido tīmekļa vietni informācijas publicēšanai par strukturētiem finanšu instrumentiem, kā minēts 1. punktā.

8.c pants

Strukturēto finanšu instrumentu dubults kredītreitings

1.  Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno pasūtīt kredītreitingu strukturētam finanšu instrumentam, tas nozīmē vismaz divas kredītreitingu aģentūras sniegt kredītreitingu neatkarīgi vienai no otras.

2.  Emitents vai saistīta trešā persona, kas minēta 1. punktā, nodrošina, ka nozīmētās kredītreitingu aģentūras ievēro šādus nosacījumus:

a) tās nepieder vienai un tai pašai kredītreitingu aģentūru grupai;

b) tās nav akcionārs vai loceklis nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

c) tām nav tiesību vai pilnvaru izmantot balsstiesības nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

d) tām nav tiesību vai pilnvaru norīkot vai atcelt administratīvās vai uzraudzības valdes locekļus nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

e) neviens no to administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem nav administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis nevienā no pārējām kredītreitingu aģentūrām;

f) tās neīsteno vai tām nav pilnvaru īstenot kontroli vai dominējošu ietekmi pār nevienu no pārējām kredītreitingu aģentūrām.

8.d pants

Vairāku kredītreitingu aģentūru izmantošana

1.  Ja emitents vai saistīta trešā persona plāno nozīmēt vismaz divas kredītreitingu aģentūras izsniegt kredītreitingu par vienu un to pašu emisiju vai juridisko personu, emitents vai saistīta trešā persona apsver iespēju attiecībā uz vismaz vienu no reitingiem nozīmēt kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 % un kuru emitents vai saistīta trešā persona var novērtēt kā spējīgu piešķirt reitingu attiecīgajai emisijai vai juridiskajai personai, ar noteikumu, ka, pamatojoties uz 2. punktā minēto EVTI sarakstu, ir pieejama kredītreitingu aģentūra konkrētās emisijas vai juridiskās personas vērtēšanai. ►C2  Ja emitents vai saistīta trešā persona nenozīmē vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 %, to dokumentē. ◄

2.  Lai emitentam vai saistītai trešai personai būtu vieglāk veikt novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē reģistrētu kredītreitingu aģentūru sarakstu, norādot to kopējo tirgus daļu un izsniegto kredītreitingu veidus, ko emitents var izmantot kā sākumpunktu savam vērtējumam.

3.  Šā panta nolūkos kopējo tirgus daļu nosaka, atsaucoties uz gada apgrozījumu, kas grupas līmenī gūts no kredītreitingu darbībām un papildu pakalpojumiem.

▼M1

9. pants

Ārpakalpojumi

Svarīgu darbības funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējam neveic tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

▼B

10. pants

Kredītreitingu publiskošana un prezentēšana

▼M3

1.  Kredītreitingu aģentūra neselektīvi un savlaicīgi publisko jebkuru kredītreitingu vai reitinga prognozi, kā arī jebkādus lēmumus pārtraukt kredītreitingu noteikšanu. Ja tiek pieņemts lēmums pārtraukt kredītreitingu noteikšanu, publiskotā informācija ietver pilnīgus šā lēmuma iemeslus.

Pirmo daļu piemēro arī kredītreitingiem, ko izplata pēc pasūtījuma.

2.  Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka kredītreitingus un reitinga prognozes izklāsta un ar tiem rīkojas saskaņā ar I pielikuma D iedaļā noteiktajām prasībām un tajos neiekļauj faktorus, kas nav saistīti ar kredītreitingiem.

2.a  Kamēr kredītreitingi, reitinga prognozes un informācija, kas ar tiem saistīta, nav publiski izpausta, to uzskata par iekšēju informāciju kā noteikts Direktīvā 2003/6/EK un saskaņā ar to.

Uz kredītreitingu aģentūrām mutatis mutandis attiecas minētās direktīvas 6. panta 3. punkts attiecībā uz šo aģentūru pienākumu ievērot konfidencialitāti un izveidot to personu sarakstu, kuriem pirms informācijas publiskošanas ir pieejami viņu kredītreitingi, reitinga prognozes vai ar tiem saistīta informācija.

To personu sarakstā, kurām kredītreitingi, reitingu prognozes un ar tiem saistīta informācija tiek paziņota pirms publiskošanas, ietilpst tikai personas, kuras šim nolūkam norādījusi katra vērtējamā juridiskā persona.

▼B

3.  Izsniedzot kredītreitingus strukturētiem finanšu instrumentiem, kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka kredītreitingu kategorijas, ko piemēro strukturētiem finanšu instrumentiem, ir skaidri nošķirtas, izmantojot papildu simbolu, no kredītreitingu kategorijām, ko izmanto citām juridiskām personām, finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām.

4.  Kredītreitingu aģentūra publisko savu politiku un procedūras attiecībā uz nepasūtītiem kredītreitingiem.

▼M3

5.  Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz nepasūtītu kredītreitingu, tā kredītreitingā skaidri norāda – reitingu kategorijai izmantojot skaidri atšķiramu krāsu –, vai vērtējamā juridiskā persona vai saistīta trešā persona piedalījās vai nepiedalījās kredītreitingu noteikšanas procesā un vai kredītreitingu aģentūrai bija pieeja vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas kontiem, vadības un citiem būtiskiem iekšējiem dokumentiem.

▼B

Nepasūtītus kredītreitingus attiecīgi apzīmē.

▼M1

6.  Kredītreitingu aģentūra neizmanto EVTI vai kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, kas norādītu vai ļautu secināt, ka EVTI vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitingu noteikšanas darbības.

▼B

11. pants

Vispārēja un periodiska publiskošana

1.  Kredītreitingu aģentūra pilnībā atklāj sabiedrībai un nekavējoties atjauno informāciju par I pielikuma E iedaļas I daļā izklāstītajiem jautājumiem.

▼M3

2.  Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Šāda kredītreitingu aģentūra sniedz informāciju minētajam repozitorijam standarta veidlapā, ko izveidojusi EVTI. EVTI dara minēto informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām novērotajām tendencēm.

▼M1

3.  Kredītreitingu aģentūra reizi gadā līdz 31. martam EVTI sniedz informāciju par I pielikuma E iedaļas II daļas 2. punktā noteiktajiem jautājumiem.

▼M3

11.a pants

Eiropas reitingu platforma

1.  Reģistrēta vai sertificēta kredītreitingu aģentūra, izsniedzot kredītreitingu vai reitinga prognozi, sniedz EVTI informāciju par reitingu, tostarp par vērtējamā instrumenta kredītreitingu un reitinga prognozi, informāciju par kredītreitinga veidu, reitinga darbības veidu un publicēšanas datumu un laiku.

2.  EVTI tīmekļa vietnē (“Eiropas reitingu platforma”) publicē atsevišķus kredītreitingus, kuri tai iesniegti saskaņā ar 1. punktu.

Centrālo repozitoriju, kas minēts 11. panta 2. punktā, iekļauj Eiropas reitingu platformā.

3.  Šo pantu nepiemēro kredītreitingiem vai reitingu prognozēm, ko īpaši izstrādā un atklāj ieguldītājiem par samaksu.

▼B

12. pants

Pārredzamības ziņojums

Kredītreitingu aģentūra reizi gadā publicē pārredzamības ziņojumu, kas ietver informāciju par I pielikuma E iedaļas III daļā noteiktajiem jautājumiem. Kredītreitingu aģentūra publicē pārredzamības ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra finanšu gada beigām un nodrošina, ka tas aģentūras tīmekļa vietnē ir pieejams vismaz nākamos piecus gadus.

13. pants

Publiskošanas maksas

Kredītreitingu aģentūra nepiemēro maksu par informāciju, kas sniegta saskaņā ar 8. līdz 12. pantu.



III SADAĻA

KREDĪTREITINGU NOTEIKŠANAS DARBĪBU UZRAUDZĪBA



I NODAĻA

Reģistrēšanas procedūra

14. pants

Reģistrēšanas prasība

1.  Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu 2. panta 1. punkta nolūkiem, ja šī kredītreitingu aģentūra ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību ►M3  Savienībā ◄ .

▼M1

2.  Reģistrācija ir spēkā visā Savienības teritorijā, tiklīdz ir stājies spēkā EVTI pieņemts lēmums par reģistrāciju, kā minēts 16. panta 3. punktā vai 17. panta 3. punktā.

▼B

3.  Reģistrēta kredītreitingu aģentūra vienmēr ievēro sākotnējās reģistrācijas nosacījumus.

▼M1

Kredītreitingu aģentūras bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās reģistrācijas nosacījumos, tostarp par filiāles atvēršanu vai slēgšanu Savienībā.

▼M3

Neskarot otro daļu, kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par paredzētajām būtiskām izmaiņām reitinga metodikā, modeļos vai galvenajos reitingu pieņēmumos vai ierosināto jauno reitinga metodiku, modeļus vai galvenos reitingu pieņēmumus, kad kredītreitingu aģentūra publicē paredzētās izmaiņas vai ierosināto jauno reitinga metodiku savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. panta 5.a punktu. Pēc apspriešanās laikposma beigām kredītreitingu aģentūra paziņo EVTI par jebkādām izmaiņām, kas radušās apspriešanās rezultātā.

▼M1

4.  Neskarot 16. vai 17. pantu, EVTI reģistrē kredītreitingu aģentūru, ja, izskatot pieteikumu, tā secina, ka kredītreitingu aģentūra atbilst šajā regulā noteiktajiem kredītreitingu izsniegšanas nosacījumiem, ņemot vērā 4. un 6. pantu.

5.  EVTI reģistrācijai nepiemēro prasības, kas nav paredzētas šajā regulā.

15. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.  Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI. Pieteikumā norāda informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem.

2.  Ja reģistrācijas pieteikumu iesniedz kredītreitingu aģentūru grupa, grupas locekļi pilnvaro vienu no grupas locekļiem grupas vārdā iesniegt visus pieteikumus EVTI. Pilnvarotā kredītreitingu aģentūra nodrošina informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem attiecībā uz katru grupas locekli.

3.  Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu jebkurā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 29 ), mutatis mutandis piemēro jebkurai citai EVTI un kredītreitingu aģentūru un to darbinieku saziņai.

4.  EVTI 20 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram kredītreitingu aģentūrai ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to attiecīgi paziņo kredītreitingu aģentūrai.

16. pants

Kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikuma izskatīšana, ko veic EVTI

1.  EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kredītreitingu aģentūra:

a) ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b) ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c) lūdz piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.  EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 60 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.  Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

17. pants

Kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumu izskatīšana, ko veic EVTI

1.  EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz minēto kredītreitingu aģentūru atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kāda no kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām:

a) ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b) ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c) lūdz piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.  EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 70 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, par katru grupā ietilpstošo kredītreitingu aģentūru pieņem atsevišķus pilnībā pamatotus lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.  Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

18. pants

Lēmuma par kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai reģistrācijas anulēšanu paziņošana un reģistrēto kredītreitingu aģentūru saraksta publicēšana

1.  EVTI piecās darbdienās pēc 16., 17. vai 20. pantā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo savu lēmumu attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai. Ja EVTI atsakās reģistrēt kredītreitingu aģentūru vai anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu.

▼M3

2.  EVTI paziņo Komisijai, EBI, EAFPI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm par jebkādu pieņemto lēmumu saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu.

▼M1

3.  EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to kredītreitingu aģentūru sarakstu, kas ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu. Komisija 30 dienās pēc šādas atjaunināšanas publicē minēto atjaunināto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Reģistrācijas un uzraudzības maksas

▼M3

1.  EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto Komisijas regulu. Minētās maksas pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi kredītreitingu aģentūru reģistrācijai, sertificēšanai un uzraudzībai, un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 30. pantu.

▼M1

2.  Komisija pieņem regulu par maksām. Minētajā regulā konkrēti nosaka maksu veidu un pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru, veidu, kādā tās tiek maksātas, un veidu, kādā EVTI kompensē izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 30. pantam.

Kredītreitingu aģentūrai pieprasītās maksas summa sedz visus administratīvos izdevumus un ir samērīga ar attiecīgās kredītreitingu aģentūras apgrozījumu.

Punkta pirmajā daļā minēto regulu par maksām Komisija pieņem ar deleģēto aktu saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

20. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.  Neskarot 24. pantu, EVTI anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra:

a) skaidri atsakās no reģistrācijas vai sešus mēnešus pēc kārtas nav izsniegusi nevienu kredītreitingu;

b) ir ieguvusi reģistrāciju, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; vai

c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.

2.  Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmanto attiecīgās kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus, uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, tā var pieprasīt, lai EVTI pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrācijas anulēšanai. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā pilnībā pamato savu lēmumu.

3.  Lēmums par reģistrācijas anulēšanu nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā, ievērojot 24. panta 4. punktā noteikto pārejas laikposmu kredītreitingu izmantošanai.



II NODAĻA

Uzraudzība, ko veic EVTI

21. pants

EVTI

1.  Neskarot 25.a pantu, EVTI nodrošina šīs regulas piemērošanu.

2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod un atjaunina norādījumus par sadarbību starp EVTI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs regulas un attiecīgo nozares tiesību aktu piemērošanu, tostarp procedūrām un detalizētiem nosacījumiem par uzdevumu deleģēšanu.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI līdz 2011. gada 7. jūnijam sadarbībā ar EBI un EAFPI izdod un atjaunina pamatnostādnes par apstiprināšanas režīma piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu.

▼M3

4.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

▼M1

a) informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz reģistrācijas pieteikumā, kā izklāstīts II pielikumā;

b) informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un saistībā ar vajadzību novērtēt tās sistēmisko nozīmīgumu finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu integritātei, kā minēts 5. pantā;

c) informācijas pasniegšanu, ko kredītreitingu aģentūras atklāj sabiedrībai saskaņā ar 11. panta 2. punktu un I pielikuma E iedaļas II daļas 1. punktu, tostarp pārskata struktūru, formātu, metodes un pārskata laikposmu;

d) to, kā novērtēt kredītreitingu noteikšanas metodikas atbilstību 8. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām;

▼M3

e) reitingu datu saturu un formātu periodiskajiem ziņojumiem, ko EVTI pieprasa no reģistrētām un sertificētām kredītreitingu aģentūrām, lai veiktu to pastāvīgu uzraudzību.

▼M3

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

4.a  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) tās informācijas saturu un izklāstu, tostarp tā ziņojuma struktūru, formātu, metodi un laiku, ko kredītreitingu aģentūrām jāatklāj EVTI saskaņā ar 11.a panta 1. punktu; un

b) saturu un formātu periodiskajiem ziņojumiem par kredītreitingu aģentūru iekasētajām maksām EVTI pastāvīgas uzraudzības nolūkiem.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 21. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

4.b  EVTI ziņo par iespēju izveidot vienu vai vairākas samērošanas sistēmas attiecībā uz kredītreitingiem, kas iesniegti saskaņā ar 11.a panta 1. punktu, un iesniedz minēto ziņojumu Komisijai līdz 2015. gada 21. jūnijam. Ziņojumā jo īpaši izvērtē:

a) vienas vai vairāku samērošanas sistēmu izveides iespējamību, izmaksas un ieguvumus;

b) kā izveidot vienu vai vairākas samērošanas sistēmas, nesagrozot kredītreitingus, ņemot vērā dažādas reitinga metodikas;

c) jebkādu ietekmi, kas šīm samērošanas sistēmām varētu būt uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas jau izstrādāti saistībā ar 21. panta 4.a punkta a) un b) apakšpunktu.

EVTI apspriežas ar EBI un EAAPI attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktiem.

▼M3

5.  EVTI katru gadu publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā kredītreitingu aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, īsteno I pielikumu, un novērtējumu par 4. panta 3. punkta minētā apstiprināšanas mehānisma piemērošanu.

▼M1

6.  EVTI ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, kā arī sankcijām, ko EVTI piemērojusi saskaņā ar šo regulu, tostarp soda naudām un periodiskiem soda maksājumiem.

7.  EVTI, veicot savus uzdevumus, sadarbojas ar EBI un EAFPI un apspriežas ar EBI un EAFPI, pirms izdod un atjaunina norādījumus un iesniedz 2., 3. un 4. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

▼B

22. pants

Kompetentās iestādes

1.  Katra dalībvalsts šīs regulas mērķiem ieceļ kompetento iestādi līdz 2010. gada 7. jūnijam.

2.  Kompetentajām iestādēm nodrošina pietiekami daudz kompetentu darbinieku, lai tās varētu piemērot šo regulu.

▼M1

22.a pants

▼M3

Metodikas prasību ievērošanas pārbaude

▼M1

1.  EVTI, veicot reģistrēto kredītreitingu aģentūru pastāvīgu uzraudzību saskaņā ar šo regulu, regulāri pārbauda atbilstību 8. panta 3. punktam.

2.  Neskarot 23. pantu, EVTI, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, arī:

a) kontrolē kredītreitingu aģentūru atpakaļejošās pārbaudes;

b) analizē šo atpakaļejošo pārbaužu rezultātus; un

c) pārbauda, vai kredītreitingu aģentūrās ir ieviestas procedūras, lai atpakaļejošo pārbaužu rezultātus ņemtu vērā reitingu metodikā.

▼M1

23. pants

Neiejaukšanās reitingu vai metodikas saturā

Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, ne EVTI, ne Komisija, ne arī kādas dalībvalsts publiskā sektora iestādes neiejaucas kredītreitingu saturā vai metodikā.

23.a pants

23.b līdz 23.d pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 23.b līdz 23.d pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

23.b pants

Informācijas pieprasījumi

1.  EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām, sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.  Sūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) informē personu, no kuras informācija tiek lūgta, ka tai nav pienākuma informāciju sniegt, bet, ja atbilde uz informācijas pieprasījumu tiek sniegta, tā nedrīkst būt nepareiza vai maldinoša;

f) norāda, ka 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 7. punktu ir paredzēts naudas sods, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.  Ja informācija saskaņā ar 1. punktu tiek pieprasīta ar lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda, ka 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 7. punktu ir paredzēts naudas sods, ko piemēro, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas; un

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4.  Personas, kas minētas 1. punktā vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti pilnībā atbild, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.  EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

23.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1.  Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 23.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visu uzskaiti, datus, procedūras un jebkurus citus materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā formātā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādas uzskaites, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt 23.b panta 1. punktā minētās personas vai to pārstāvjus vai darbiniekus un lūgt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, kā arī fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) lūgt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2.  EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un nolūks. Minētajā pilnvarā norāda arī 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā uzskaite, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 8. punktu paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.  Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 36.b pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības lēmumu pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā.

4.  Savlaicīgi pirms izmeklēšanas EVTI informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5.  Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajām telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.  Ja tiek pieprasīta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr.1095/2010 paredzēto procedūru.

23.d pants

Pārbaudes uz vietas

1.  Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 23.b panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmējdarbības telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas. Ja tas nepieciešams pārbaužu pienācīgai veikšanai un efektivitātei, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot.

2.  EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas izmeklēšana, kas veikta, pamatojoties uz EVTI pieņemto lēmumu, un tām ir visas 23.panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas aizzīmogot jebkuras uzņēmējdarbības telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz tādu laikposmu un tādā mērā, kā vajadzīgs pārbaudes veikšanai.

3.  EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un nolūks un 36.b pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Savlaicīgi pirms pārbaudes EVTI par pārbaudi paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā tā jāveic.

4.  Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas ar EVTI lēmumu noteiktām pārbaudēm uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un nolūku, nosaka tās sākuma datumu un 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā pārbaude veicama.

5.  Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kuras teritorijā pārbaude jāveic, kā arī šādas kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma arī var apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

6.  EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 23.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 23.c panta 1. punktā.

7.  Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.  Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

9.  Ja tiek pieprasīta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

23.e pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.  Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par III pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Izmeklēšanas darbinieks nav un nav bijis iesaistīts attiecīgās kredītreitingu aģentūras tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrācijā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.  Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.c un 23.d pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 23.a pantu.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

3.  Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tiem faktiem, par kuriem personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt savus komentārus.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4.  Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tiek dotas tiesības piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

5.  Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un, ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot personas, uz ko attiecas izmeklēšana saskaņā ar 25. pantu un 36.c pantu, EVTI Uzraudzības padome pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir veikušas III pielikumā paredzētu pārkāpumu vai uzskaitītus pārkāpumus, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 24. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 36.a pantu.

6.  Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

7.  Komisija pieņem turpmākus procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

8.  Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

24. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.  Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra ir pieļāvusi kādu no III pielikumā minētajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:

a) anulēt kredītreitingu aģentūras reģistrāciju;

b) uz laiku aizliegt kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus, kas ir spēkā visā Savienībā, līdz pārkāpums ir izbeigts;

c) pārtraukt tādu minētās kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, kas ir spēkā visā Savienībā, līdz pārkāpums ir izbeigts;

d) pieprasīt kredītreitingu aģentūrai izbeigt pārkāpumu;

e) sniegt publiskus paziņojumus.

2.  Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI Uzraudzības padome ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus uzņēmuma procedūrās vai tā vadības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

c) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

d) vai pārkāpums ir noticis tīši vai nolaidības dēļ.

3.  Pirms 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas EVTI Uzraudzības padome par to informē EBI un EAFPI.

4.  Pēc tam, kad ir pieņemti 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētie lēmumi, kredītreitingus var turpināt izmantot regulatīviem nolūkiem laikposmā, kas nepārsniedz:

a) desmit darbdienas no dienas, kad saskaņā ar 5. punktu ir publicēts EVTI lēmums, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu; vai

b) trīs mēnešus no dienas, kad saskaņā ar 5. punktu ir publicēts EVTI lēmums, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras nav izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu.

EVTI Uzraudzības padome var pagarināt, tostarp pēc EBI vai EAFPI pieprasījuma, pirmās daļas b) apakšpunktā minēto laikposmu par trim mēnešiem izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar iespējamiem tirgus darbības traucējumiem vai finanšu nestabilitāti.

5.  EVTI Uzraudzības padome bez liekas kavēšanās par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, informē attiecīgo kredītreitingu aģentūru un par to paziņo kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm, Komisijai, EBI un EAFPI. Tā publisko katru šādu lēmumu savā tīmekļa vietnē 10 darbdienās no tā pieņemšanas dienas.

EVTI Uzraudzības padome, publiskojot pirmajā daļā minēto lēmumu, publisko arī informāciju par kredītreitingu aģentūras tiesībām pārsūdzēt lēmumu un attiecīgā gadījumā arī to, ka šāda apelācija ir iesniegta, precizējot, ka šāda apelācija neaptur lēmuma piemērošanu, un to, ka Apelācijas padomei ir iespēja apturēt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktam.

25. pants

Attiecīgo personu uzklausīšana

1.  Pirms tiek pieņemti 24. panta 1. punktā minētie lēmumi, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome savus lēmumus pamato tikai ar konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā EVTI Uzraudzības padome var pieņemt pagaidu lēmumu un sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2.  Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Minētajām personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

▼M3

25.a pants

Nozares kompetentās iestādes, kas atbild par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi

Nozares kompetentās iestādes ir atbildīgas par 4. panta 1. punkta un 5.a, 8.b, 8.c un 8.d panta uzraudzību un izpildi saskaņā ar attiecīgās nozares tiesību aktiem.

▼M1



III NODAĻA

EVTI, kompetento iestāžu un nozares kompetento iestāžu sadarbība

26. pants

Pienākums sadarboties

EVTI, EBI, EAFPI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes sadarbojas, piemērojot šo regulu un attiecīgos nozares tiesību aktus.

27. pants

Informācijas apmaiņa

1.  EVTI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās cita citai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā un attiecīgos nozares tiesību aktos tām paredzētos pienākumus.

2.  EVTI var nosūtīt centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgā gadījumā citām publiskām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šādām iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot EVTI informāciju, kas EVTI var būt nepieciešama, lai tā veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

▼M1 —————

▼M1

30. pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.  Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevuma pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi 21. panta 2. punktam. Šie deleģētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.d panta 6. punktu.

2.  Pirms uzdevuma deleģēšanas EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi. Konsultācijās apspriež:

a) deleģējamā uzdevumu apjomu;

b) deleģējamā uzdevuma izpildes termiņu; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3.  Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktu, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4.  Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto deleģējumu. Uzdevumu deleģējumu var atsaukt jebkurā laikā.

Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Šajā regulā paredzētos uzraudzības pienākumus, tostarp lēmumus par reģistrāciju, galīgos novērtējumus un pēckontroles lēmumus saistībā ar pārkāpumiem, nedeleģē.

31. pants

Kompetento iestāžu paziņojumi un darbības apturēšanas pieprasījumi

1.  Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka tās dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā tiek vai ir tikusi īstenota rīcība, ar kuru tiek pārkāpta šī regula, tā pēc iespējas precīzāk paziņo šo faktu EVTI. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tas nepieciešams izmeklēšanas nolūkos, kompetentā iestāde var arī ierosināt EVTI, lai tā izskata vajadzību lietot 23.b un 23.c pantā paredzētās pilnvaras attiecībā uz šādā rīcībā iesaistīto kredītreitingu aģentūru.

EVTI rīkojas atbilstīgi. Tā informē paziņotāju kompetento iestādi par rezultātu un iespēju robežās par visiem nozīmīgiem starpposma notikumiem.

2.  Neskarot 1. punktā minēto paziņošanas pienākumu, ja dalībvalsts paziņotāja kompetentā iestāde uzskata, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārkāpj no šīs regulas izrietošas saistības un pārkāpumi ir pietiekami smagi un ilgstoši, lai būtiski ietekmētu ieguldītāju aizsardzību vai finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, paziņotāja kompetentā iestāde var pieprasīt EVTI apturēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, ko veic 4. panta 1. punktā minētās finanšu iestādes un citas iestādes. Paziņotāja kompetentā iestāde pilnībā pamato EVTI savu pieprasījumu.

Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums nav pamatots, tā informē paziņotāju kompetento iestādi rakstveidā, izklāstot iemeslus. Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums ir pamatots, tā veic atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

32. pants

Dienesta noslēpums

1.  Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EVTI, kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI, kompetentajās iestādēs vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus. Informāciju, kam piemēro dienesta noslēpuma statusu, atklāj citai personai vai iestādei tikai tad, ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

2.  Visu informāciju, kuru atbilstīgi šai regulai iegūst vai ar kuru apmainās EVTI, kompetentās iestādes, nozares kompetentās iestādes un citas iestādes un struktūras, kas minētas 27. panta 2. punktā, uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad EVTI vai attiecīgā kompetentā iestāde vai cita iesaistītā iestāde vai struktūra, sniedzot šādu informāciju, norāda, ka to drīkst atklāt, vai gadījumos, kad šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

▼M1 —————

▼B



IV NODAĻA

Sadarbība ar trešām valstīm

▼M1

34. pants

Līgumi par informācijas apmaiņu

EVTI var slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz atklāto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 32. pantā.

Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir EVTI vai minēto uzraudzības iestāžu uzdevumu izpilde.

Saistībā ar personas datu nosūtīšanu trešām valstīm EVTI piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 30 ).

35. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

EVTI drīkst atklāt no trešo valstu uzraudzības iestādēm saņemto informāciju tikai tad, ja EVTI vai kompetentā iestāde ir saņēmusi skaidru piekrišanu no uzraudzības iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgā gadījumā – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā uzraudzības iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

▼M3



IIIA

SADAĻA

KREDĪTREITINGU AĢENTŪRU CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA

35.a pants

Civiltiesiskā atbildība

1.  Ja kredītreitingu aģentūra tīši vai aiz rupjas nolaidības izdarījusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, kas ietekmē kredītreitingu, ieguldītājs vai emitents var prasīt no minētās kredītreitingu aģentūras zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tam radies minētā pārkāpuma dēļ.

Ieguldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka tas saskaņā ar 5.a panta 1. punktu pamatoti vai kā citādi ar pienācīgu rūpību paļāvies uz kredītreitingu, lai pieņemtu lēmumu par ieguldījuma veikšanu, saglabāšanu vai pārtraukšanu finanšu instrumentā, uz kuru attiecas minētais kredītreitings.

Emitents var prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo pantu, ja tas konstatē, ka uz to vai tā finanšu instrumentiem attiecas minētais kredītreitings un pārkāpums nav noticis tādēļ, ka emitents tieši vai publiski pieejamas informācijas veidā kredītreitingu aģentūrai sniedzis maldinošu un neprecīzu informāciju.

2.  Ieguldītāja vai emitenta atbildība ir sniegt precīzu un sīku informāciju, kurā norādīts, ka kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi šīs regulas pārkāpumu un ka minētais pārkāpums ir ietekmējis izsniegto kredītreitingu.

To, kas uzskatāms par precīzu un sīku informāciju, novērtē kompetentā valsts tiesa, ņemot vērā to, ka ieguldītājam vai emitentam var nebūt pieejama informācija, kas ir pilnībā kredītreitingu aģentūras darbības jomā.

3.  Panta 1. punktā minēto kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību iepriekš ierobežo tikai tad, ja minētais ierobežojums ir:

a) pamatots un proporcionāls; un

b) ir pieļaujams ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem saskaņā ar 4. punktu.

Civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem, kas neatbilst pirmajai daļai, vai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav juridiska spēka.

4.  Tādus terminus kā “kaitējums”, “nodoms”, “rupja nolaidība”, “pamatota paļāvība”, “pienācīga rūpība”, “ietekme”, “pamatotība” un “samērīgums”, kas minēti šajā pantā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Jautājumus, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūras civiltiesisko atbildību un uz ko neattiecas šī regula, reglamentē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas noteikti ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem. Tiesu, kas ir kompetenta lem par ieguldītāja vai emitenta iesniegtu prasību par civiltiesisko atbildību, nosaka saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

5.  Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.  Šajā pantā noteiktās tiesības uz tiesisko aizsardzību neliedz EVTI pilnībā īstenot savas pilnvaras, kā noteikts 36.a pantā.

▼B



IV SADAĻA

SANKCIJAS, KOMITEJAS PROCEDŪRA, ZIŅOJUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI



I NODAĻA

▼M1

Sankcijas, naudas sodi, periodiskie soda maksājumi, komitejas procedūra, pilnvaru deleģēšana un ziņojumu sniegšana

▼B

36. pants

Sankcijas

▼M1

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā nozares kompetentā iestāde atklāj sabiedrībai visas sankcijas, kas ir piemērotas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad to publiskošana radītu nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai izraisītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

▼B

Dalībvalstis minētos noteikumus līdz 2010. gada 7. decembrim dara zināmus Komisijai un tūlīt paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

▼M1

36.a pants

Naudas sodi

1.  Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra tīši vai nolaidības dēļ ir pieļāvusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru atbilstīgi 2. punktam piemēro naudas sodu.

Kredītreitingu aģentūras pārkāpumu uzskata par tīši izdarītu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus faktus, kuri liecina, ka kredītreitingu aģentūra vai tās augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.  Panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsummas nosaka šādā apmērā:

▼M3

a) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 1. līdz 5., 11. līdz 15., 19., 20., 23., 26.a līdz 26.d., 28., 30., 32., 33., 35., 41., 43., 50., 51. un 55. līdz 62. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 500 000 , bet ne vairāk kā EUR 750 000 ;

b) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 6., 7., 8., 16., 17., 18., 21., 22., 22.a, 24., 25., 27., 29., 31., 34., 37. līdz 40., 42., 42.a, 42.b, 45. līdz 49.a, 52., 53., un 54. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 300 000 , bet ne vairāk kā EUR 450 000 ;

▼M1

c) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 9., 10., 26., 36., 44. un 53. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 100 000 , bet ne vairāk kā EUR 200 000 ;

▼M3

d) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 1., 6., 7., 8. un 9. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 50 000 , bet ne vairāk kā EUR 150 000 ;

e) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 2., 3.a līdz 5. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 25 000 , bet ne vairāk kā EUR 75 000 ;

▼M1

f) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma II iedaļas 3. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 10 000 , bet ne vairāk kā EUR 50 000 ;

g) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma III iedaļas 1. līdz 3. punktā un 11. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 150 000 , bet ne vairāk kā EUR 300 000 ;

▼M3

h) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma I iedaļas 20.a punktā, III pielikuma III iedaļas 4. līdz 4.c., 6., 8. un 10. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 90 000 , bet ne vairāk kā EUR 200 000 ;

▼M1

i) par pārkāpumiem, kas minēti III pielikuma III iedaļas 5., 7. un 9. punktā, naudas sods ir vismaz EUR 40 000 , bet ne vairāk kā EUR 100 000 .

Lai izlemtu, vai naudas sodam vajadzētu atbilst pirmajā daļā minētajai minimālajai, vidējai vai maksimālajai pamatsummai, EVTI izvērtē attiecīgās kredītreitingu aģentūras iepriekšējā uzņēmējdarbības gada apgrozījumu. Naudas soda pamatsumma tuvinās minimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 10 miljoni, pamatsummas robežu vidējam rādītājam attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir EUR 10 līdz 50 miljoni, un maksimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir lielāks nekā EUR 50 miljoni.

3.  Pamatsummas, kas definētas, ņemot vērā šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus, vajadzības gadījumā pielāgo, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā definētajiem koeficientiem.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta noteikumiem naudas soda summa nepārsniedz 20 % no attiecīgās kredītreitingu aģentūras gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un, ja kredītreitingu aģentūra no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo finansiālo labumu.

Ja kredītreitingu aģentūras darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 2. un 3. punktu un attiecas tikai uz vienu no minētajiem pārkāpumiem.

36.b pants

Periodiski soda maksājumi

1.  EVTI Uzraudzības padome, pieņemot lēmumu, piemēro periodiskos soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) kredītreitingu aģentūra izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

b) regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 23.b pantu;

c) regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visu uzskaiti, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar atbilstīgi 23.c pantam pieņemtu lēmumu;

d) regulas 23.b panta 1. punktā minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 23.d pantu.

2.  Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz kredītreitingu aģentūra vai attiecīgā persona ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3.  Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – attiecībā uz fiziskām personām – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

4.  Periodisko soda maksājumu var uzlikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc EVTI lēmuma paziņošanas dienas.

36.c pants

To personu uzklausīšana, kuru lieta tiek izskatīta

1.  Pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko uzliek 36.a pantā un 36.b panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētu naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

2.  Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

36.d pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, uzlikšanas kārtība un izmantošana

1.  EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2.  Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3.  Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Iestāde, ko šim nolūkam ieceļ katras dalībvalsts valdība un dara to zināmu EVTI un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.

Kad pēc attiecīgās personas pieprasījuma ir izpildītas minētās formalitātes, minētā persona var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai struktūrai.

Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgās valsts tiesu jurisdikcijā.

4.  Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

36.e pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

▼M1

37. pants

Grozījumi pielikumos

Lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, tostarp starptautiskā mērogā, jo īpaši saistībā ar jauniem finanšu instrumentiem, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta noteikumus, var noteikt pasākumus, ar ko groza pielikumus, izņemot III pielikumu.

▼B

38. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 31 ).

▼M1 —————

▼B

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

▼M1

38.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 1. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 38.b pantu.

2.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 38.b un 38.c pantā izklāstītos nosacījumus.

38.b pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuru pilnvaru deleģēšana varētu tikt atsaukta.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38.c pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.  Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

2.  Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā norādīta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.  Ja 1. punktā minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

▼B

39. pants

Ziņojumi

▼M3 —————

▼M1 —————

▼M3 —————

▼M3

4.  Saņēmusi tehniskus padomus no EVTI, Komisija pārskata situāciju strukturēto finanšu instrumentu kredītreitingu tirgū, jo īpaši atkārtotas vērtspapirizācijas kredītreitingu tirgū. Pēc šīs pārskatīšanas Komisija līdz 2016. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums, kurā jo īpaši izvērtē:

a) vai ir pieejama pietiekama izvēle, lai ievērotu 6.b un 8.c pantā izklāstītās prasības;

b) vai ir piemēroti saīsināt vai pagarināt līgumattiecību maksimālo ilgumu, kas minēts 6.b panta 1. punktā, kā arī minimālo laikposmu, kad kredītreitingu aģentūra var atkārtoti slēgt līgumu ar emitentu vai saistītu trešo personu, lai izsniegtu kredītreitingus atkārtotai vērtspapirizācijai, kas minēta 6.b panta 3. punktā;

c) vai ir piemēroti grozīt 6.b panta 2. punkta otrajā daļā minēto atbrīvojumu.

5.  Saņēmusi tehniskus padomus no EVTI, Komisija pārskata situāciju kredītreitingu tirgū. Pēc minētās pārskatīšanas Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums, kurā jo īpaši izvērtē:

a) vai nepieciešams attiecināt 8.b pantā noteikto pienākumu darbības jomu arī uz jebkuriem citiem finanšu kredītu produktiem;

b) vai 6., 6.a un 7. pantā minētās prasības ir pietiekami mazinājušas interešu konfliktus;

c) vai būtu jāattiecina 6.b pantā minētā rotācijas mehānisma darbības joma arī uz citām aktīvu klasēm un vai ir piemēroti izmantot diferencētus laikposmu ilgumus dažādām aktīvu klasēm;

d) cik piemēroti ir esošie un alternatīvie atalgojuma modeļi;

e) vai ir nepieciešams īstenot citus pasākumus, lai veicinātu konkurenci kredītreitingu tirgū;

f) cik piemērotas ir papildu iniciatīvas, ar kurām veicināt konkurenci kredītreitingu tirgū, ņemot vērā nozares struktūras attīstību;

g) vai ir nepieciešams ierosināt pasākumus, lai mazinātu līgumos paredzētu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

h) tirgus koncentrācijas līmeņus, ar augstu koncentrāciju saistītos riskus un to ietekmi uz finanšu nozares vispārējo stabilitāti.

6.  Komisija vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkuriem jauniem pārskata periodā pieņemtiem lēmumiem par līdzvērtību, kas minēti 5. panta 6. punktā.

▼M3

39.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz 2014. gada 21. jūnijam izvērtē tā personāla un resursu vajadzības, kas rodas, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

▼M3

39.b pants

Ziņošanas pienākumi

1.  Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a) pasākumiem, kas veikti, lai svītrotu atsauces uz kredītreitingiem, kas sekmē vai var sekmēt paļaušanos tikai vai mehāniski uz tiem; un

b) alternatīviem instrumentiem, kas ļautu ieguldītājiem pašiem veikt emitentu un finanšu instrumentu kredītriska novērtējumu,

lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos, ar noteikumu, ka ir apzinātas un ieviestas piemērotas alternatīvas. Saistībā ar šo punktu EVTI sniedz tehniskas konsultācijas Komisijai.

2.  Ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai būtu piemēroti izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu valsts parādam.

Ņemot vērā pirmajā daļā minētajā ziņojumā konstatēto un situāciju tirgū, Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir piemēroti un iespējams atbalstīt Eiropas kredītreitingu aģentūru dalībvalstu valsts parāda kredītspējas vērtēšanai un/vai Eiropas kredītreitingu fondu visiem pārējiem kredītreitingiem.

3.  Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par mazāko kredītreitingu aģentūru tīkla iespējamību, lai palielinātu konkurenci tirgū. Minētajā ziņojumā novērtē finansiālo un nefinansiālo atbalstu šāda tīkla izveidei, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, ko varētu radīt šāds publisks finansējums. Ņemot vērā minētajā ziņojumā konstatēto un pēc tehniskām konsultācijām ar EVTI, Komisija var atkārtoti vērtēt 8.d panta noteikumus un ierosināt tā grozīšanu.

▼B



II NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

40. pants

Pārejas noteikums

Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojās Kopienā pirms 2010. gada 7. jūnija (“esošas kredītreitingu aģentūras”) un ir paredzējušas iesniegt reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar šo regulu, pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2010. gada 7. septembrim nodrošinātu atbilstību tās noteikumiem.

Kredītreitingu aģentūras iesniedz reģistrācijas pieteikumu ne agrāk kā 2010. gada 7. jūnijā. Esošas kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikumu iesniedz līdz 2010. gada 7. septembrim.

▼M1

Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojas, var turpināt izsniegt kredītreitingus, kurus regulatīviem mērķiem var izmantot finanšu iestādes un citas 4. panta 1. punktā minētas juridiskas personas, ja vien reģistrācija netiek atteikta. Ja reģistrācija tiek atteikta, piemēro 24. panta 4. un 5. punktu.

▼M1

40.a pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1.  Visas kompetences un pienākumi, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā un bija uzticēti kompetentajām iestādēm, kuras darbojās vai nedarbojās kā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, un kolēģijām, ja tādas bija izveidotas, beidzas 2011. gada 1. jūlijā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumus, ko mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā kolēģija ir saņēmušas līdz 2010. gada 7. septembrim, nenodod EVTI, un minētās iestādes un attiecīgā kolēģija pieņem lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

2.  Neskarot 1. punkta otro daļu, visus lietas materiālus un darba dokumentus, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā, tostarp visas notiekošās pārbaudes un prasību izpildes darbības, vai šo dokumentu apstiprinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā dienā.

3.  Kompetentās iestādes un kolēģijas, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie uzskaites un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2011. gada 1. jūlijā. Minētās kompetentās iestādes un kolēģijas sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu ar kredītreitingu aģentūrām saistītu uzraudzības un prasību izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

4.  EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu un kolēģiju tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un prasību izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes un kolēģijas ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5.  Ikviena kredītreitingu aģentūras reģistrācija, ko atbilstīgi III sadaļas I nodaļas noteikumiem veikusi kāda no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, paliek spēkā arī pēc tam, kad EVTI ir pārņēmusi attiecīgās kompetences.

6.  EVTI saistībā ar tās īstenotu pastāvīgu uzraudzību līdz 2014. gada 1. jūlijam veic vismaz vienu visu to kredītreitingu aģentūru pārbaudi, uz kurām attiecas tās uzraudzības kompetences joma.

▼B

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot no tās spēkā stāšanās dienas. Tomēr:

 4. panta 1. punktu piemēro no 2010. gada 7. decembra, un

 4. panta 3. punkta f), g) un h) apakšpunktu piemēro no 2011. gada 7. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

NEATKARĪBA UN INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA

A iedaļa

Organizatoriskas prasības

1.

Kredītreitingu aģentūrai ir administratīva vai uzraudzības valde. Tās augstākā vadība nodrošina:

a) kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību, tostarp no jebkādas politiskas un ekonomiskās ietekmes vai spiediena;

b) interešu konfliktu pienācīgu konstatēšanu, risināšanu un publiskošanu;

c) kredītreitingu aģentūras atbilstību pārējām šīs regulas prasībām.

2.

Kredītreitingu aģentūras organizācija ir tāda, lai tā nodrošinātu, ka tās uzņēmējdarbības intereses nemazina kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un precizitāti.

Kredītreitingu aģentūras augstākajai vadībai ir laba reputācija, kā arī pietiekamas zināšanas un pieredze, un tā nodrošina pareizu un saprātīgu kredītreitingu aģentūras pārvaldību.

Kredītreitingu aģentūras administratīvajā vai uzraudzības valdē vismaz trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi locekļi ir neatkarīgi valdes locekļi, kuri nav tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās.

Administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojums nav saistīts ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, un to veido tā, lai nodrošinātu šo locekļu sprieduma neatkarību. Par administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu pilnvaru termiņu vienojas pirms tā sākuma, un tas ir fiksēts laikposms, kas nepārsniedz piecus gadus un ko nevar atjaunot. Administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgos locekļus atbrīvo no amata tikai profesionālās darbības pārkāpumu vai nepilnīgas pienākumu izpildes gadījumā.

Vairākumam administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu, tostarp visiem neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekamas zināšanas finanšu pakalpojumu jomā. Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingu, vismaz vienam no neatkarīgajiem valdes locekļiem un vēl vienam valdes loceklim ir padziļinātas zināšanas un augstākā vadības līmeņa pieredze par strukturēto finanšu instrumentu tirgiem.

Turklāt administratīvās vai uzraudzības valdes un tās neatkarīgo locekļu vispārējā atbildība ir saistīta ar konkrēto pienākumu pārraudzīt:

a) kredītreitingu politikas un tās metodikas attīstību, ko kredītreitingu aģentūra izmanto kredītreitingu noteikšanas darbībās;

b) kredītreitingu aģentūras iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas efektivitāti saistībā ar kredītreitingu noteikšanas darbībām;

c) to pasākumu un procedūru efektivitāti, kas izveidotas, lai nodrošinātu, ka interešu konflikti tiek konstatēti, novērsti vai risināti un publiskoti; un

d) atbilstības uzraudzības un pārvaldības procesus, tostarp šīs iedaļas 9. punktā minētās pārskatīšanas funkcijas efektivitāti.

▼M1

Valdei periodiski iesniedz neatkarīgo administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu sniegtos atzinumus par a) līdz d) apakšpunktā minētajiem jautājumiem un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus EVTI.

▼B

3.

Kredītreitingu aģentūra izstrādā atbilstīgu politiku un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

4.

Kredītreitingu aģentūrai ir pareizas administratīvas un grāmatvedības procedūras, iekšējie kontroles mehānismi, efektīvas riska novērtēšanas procedūras, kā arī efektīvi kontroles pasākumi un aizsargpasākumi attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām.

Iekšējās kontroles mehānismus izveido tā, lai nodrošinātu lēmumu un procedūru ievērošanu visos kredītreitingu aģentūras līmeņos.

Kredītreitingu aģentūra īsteno un uztur lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatoriskās struktūras, kuras skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus.

5.

Kredītreitingu aģentūra izveido un uztur pastāvīgu un efektīvu atbilstības uzraudzītāja amatu (“atbilstības uzraudzītājs”), kurš darbojas neatkarīgi. Atbilstības uzraudzītājs uzrauga un sniedz ziņojumus par to, kā kredītreitingu aģentūra un tās darbinieki pilda šajā regulā paredzētos kredītreitingu aģentūras pienākumus. Atbilstības uzraudzītājam ir šādi pienākumi:

a) uzraudzīt un pastāvīgi izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem un procedūrām, kuras ir izveidotas atbilstīgi 3. punktam, un darbībām, kas veiktas, lai novērstu tos trūkumus, kuru dēļ kredītreitingu aģentūra nepilda tās pienākumus;

b) sniegt konsultācijas un palīdzēt vadītājiem, kredītreitingu analītiķiem, kā arī visām citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra vai kāda cita persona, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole, un kuri ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanu, lai pildītu šajā regulā paredzētos kredītreitingu aģentūras pienākumus.

6.

Lai nodrošinātu to, ka atbilstības uzraudzītājs var veikt savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, kredītreitingu aģentūra nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a) atbilstības uzraudzītājam ir vajadzīgās pilnvaras, resursi, kompetence un pieeja visai būtiskajai informācijai;

b) ieceļ atbilstības uzraudzības amatpersonu, kas ir atbildīga par atbilstības uzraudzības funkcijas veikšanu un par visu atbilstības ziņojumu sniegšanu, kā noteikts 3. punktā;

c) vadītāji, kredītreitingu analītiķi, kā arī visas citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra vai kāda cita persona, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole, un kuri ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanu, nav iesaistīti to kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanā, kuras tie pārrauga;

d) atbilstības uzraudzības amatpersonas atalgojums nav saistīts ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, un to veido tā, lai nodrošinātu viņa sprieduma neatkarību.

Atbilstības uzraudzības amatpersona nodrošina, ka ir pienācīgi konstatēti un novērsti visi interešu konflikti, kas saistīti ar personām, kuras iesaistītas atbilstības uzraudzības funkcijas veikšanā.

Atbilstības uzraudzības amatpersona regulāri ziņo augstākajai vadībai un neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem par savu pienākumu veikšanu.

7.

Kredītreitingu aģentūra ievieš atbilstīgus un efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu visus B iedaļas 1. punktā minētos interešu konfliktus. Tā nodrošina uzskaites veikšanu, reģistrējot visus būtiskos apdraudējumus kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarībai, tostarp apdraudējumus C iedaļā minētajiem noteikumiem par kredītreitingu analītiķiem, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai šos apdraudējumus mazinātu.

8.

Kredītreitingu aģentūra izmanto piemērotas sistēmas, resursus un procedūras, lai nodrošinātu savu kredītreitingu noteikšanas darbību nepārtrauktību un regularitāti.

9.

Kredītreitingu aģentūra izveido pārskatītāja amatu, kurš ir atbildīgs par metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu, piemēram, matemātisko vai korelācijas pieņēmumu, un jebkuru tajos izdarītu būtisku izmaiņu vai grozījumu periodisku pārskatīšanu, kā arī par šīs metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu piemērotību, ja tos izmanto vai tos ir paredzēts izmantot jaunu finanšu instrumentu vērtēšanai.

Šis pārskatītāja amats ir neatkarīgs no uzņēmējdarbības elementiem, kas ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbībām, un atskaitās šīs iedaļas 2. punktā minētajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem.

10.

Kredītreitingu aģentūra pārrauga un novērtē savu sistēmu, iekšējo kontroles mehānismu un to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kuri ieviesti saskaņā ar šo regulu, un piemēro atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkādus trūkumus.

B iedaļa

Darbības prasības

▼M3

1.

Kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi konstatē, novērš vai risina un publisko faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, kas var ietekmēt analīzes un spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki vai jebkuras citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, un personas, kas apstiprina kredītreitingus un reitingu prognozes.

▼B

2.

Kredītreitingu aģentūra atklāj sabiedrībai vērtējamo juridisko personu vai ar tām saistīto trešo personu nosaukumus, no kurām tā saņem vairāk nekā 5 % no saviem gada ieņēmumiem.

3.

▼M3

Kredītreitingu aģentūra neizsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem vai, ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir izsniegta, nekavējoties paziņo, ja attiecīgo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir nelabvēlīgi ietekmējuši šādi faktori:

▼B

a) kredītreitingu aģentūrai vai 1. punktā minētajām personām tieši vai netieši pieder vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas finanšu instrumenti vai ir jebkāda cita tieša vai netieša līdzdalība šajā juridiskajā personā vai trešā personā, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās vai pārvaldīti fondi, tostarp pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana;

▼M3

aa) kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, pieder 10 % vai vairāk no vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas kapitāla vai balsstiesībām vai ir kādas citas tiešas vai netiešas ar īpašumtiesībām saistītas intereses attiecībā uz minēto juridisko personu vai trešo personu, izņemot īpašumu daļas daudzveidīgās kolektīvā ieguldījuma shēmās un pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, kuras nenodrošina tam iespēju būtiski ietekmēt shēmas uzņēmējdarbību;

▼B

b) kredītreitings ir izsniegts attiecībā uz juridisko personu vai saistītu trešo personu, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole;

▼M3

ba) kredītreitings ir izsniegts attiecībā uz tādu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kurai pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām;

▼B

c) persona, kas minēta 1. punktā, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis; vai

▼M3

ca) kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis, kuram pieder 10 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis;

▼B

d) kredītreitingu noteikšanā iesaistītajam reitinga analītiķim vai personai, kas apstiprinājusi kredītreitingu, ar vērtējamo juridisko personu vai ar saistītu trešo personu ir bijušas jebkādas attiecības, kuras, iespējams, var radīt interešu konfliktu.

▼M3

Kredītreitingu aģentūra nekavējoties arī novērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt vai atsaukt izsniegto kredītreitingu vai reitinga prognozi.

▼M3

3.a

Kredītreitingu aģentūra atklāj, ja esošo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir nelabvēlīgi ietekmējis kāds no šādiem faktoriem:

a) kredītreitingu aģentūras akcionāram vai loceklim, kuram tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, pieder 5 % vai vairāk no vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas kapitāla vai balsstiesībām vai ir kādas citas tiešas vai netiešas ar īpašumtiesībām saistītas intereses attiecībā uz minēto juridisko personu vai trešo personu. Tas izslēdz īpašumu daļas daudzveidīgās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, kuras nenodrošina tam iespēju būtiski ietekmēt shēmas uzņēmējdarbību;

b) kredītreitingu aģentūras akcionārs vai loceklis, kuram pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kurš citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis.

3.b

Ar noteikumu, ka informācija ir zināma vai tai vajadzētu būt zināmai kredītreitingu aģentūrai, pienākumi, kas minēti 3. punkta aa), ba) un ca) apakšpunktā un 3.a punktā, attiecas arī uz:

a) netiešajiem akcionāriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/109/EK 10. pants; un

b) uzņēmumiem, kas tieši vai netieši kontrolē vai īsteno dominējošu ietekmi pār kredītreitingu aģentūru un uz ko attiecas Direktīvas 2004/109/EK 10. pants.

3.c

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka maksa, ko tā iekasējusi no saviem klientiem par kredītreitingu un papildu pakalpojumu sniegšanu, nav diskriminējoša un ka tās pamatā ir faktiskās izmaksas. Iekasētā maksa par kredītreitingu pakalpojumiem nav atkarīga no kredītreitingu aģentūras izsniegtā kredītreitinga līmeņa vai jebkāda cita veiktā darba rezultāta vai iznākuma.

4.

▼M3

Ne kredītreitingu aģentūra, ne cita persona, kurai tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kura citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, nesniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumus vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai par minētās vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.

▼B

Kredītreitingu aģentūra var sniegt pakalpojumus, kas nav kredītreitingu izsniegšana (“papildu pakalpojumi”). Papildu pakalpojumi nav daļa no kredītreitingu noteikšanas darbības; tie ietver tirgus prognozes, ekonomisko tendenču aplēses, cenu analīzi un cita veida vispārēju datu analīzi, kā arī saistītus izplatīšanas pakalpojumus.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka papildu pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktus saistībā ar tās kredītreitingu noteikšanas darbībām, un galīgajos kredītreitingu ziņojumos publisko visus papildu pakalpojumus, ko tā ir sniegusi vērtējamai juridiskajai personai vai ar to saistītai trešai personai.

5.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka reitinga analītiķi un personas, kas apstiprina reitingus, neierosina ne oficiālus, ne arī neoficiālus priekšlikumus vai ieteikumus saistībā ar tādu strukturēto finanšu instrumentu izstrādi, par kuriem no kredītreitingu aģentūras sagaida kredītreitingu.

6.

Kredītreitingu aģentūra izstrādā savus ziņošanas un saziņas kanālus tā, lai nodrošinātu 1. punktā minēto personu neatkarību attiecībā pret pārējām kredītreitingu aģentūras darbībām, kuras veic komerciālos nolūkos.

7.

Kredītreitingu aģentūra veic pasākumus, lai nodrošinātu savu kredītreitingu noteikšanas darbību atbilstīgu uzskaiti un attiecīgā gadījumā auditēšanas pierakstu glabāšanu. Šī uzskaite ietver šādu informāciju:

▼M3

a) attiecībā uz katru lēmumu par kredītreitingu un reitingu prognozi – kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā iesaistīto reitinga analītiķu identitāte, to personu identitāte, kas apstiprinājušas kredītreitingu vai reitinga prognozi, informācija par to, vai tas bijis pasūtīts vai nepasūtīts kredītreitings, un datums, kad veikta kredītreitingu noteikšanas darbība;

▼B

b) konta izraksti par maksām, kas saņemtas no visām vērtējamām juridiskajām personām vai saistītām trešām personām, vai arī reitingu izmantotājiem;

c) konta izraksti par katru personu, kas pasūtījusi kredītreitingus vai saistītos pakalpojumus;

▼M3

d) uzskaite, kurā dokumentētas procedūras un reitingu metodika, ko kredītreitingu aģentūra ir izveidojusi un izmanto kredītreitingu un reitinga prognožu noteikšanai;

e) iekšējā uzskaite un dokumenti, tostarp nepubliskojama informācija un darba dokumenti, kas izmantoti, lai pamatotu pieņemto lēmumu par kredītreitingu un reitinga prognozi;

▼B

f) kredītanalīzes ziņojumi, ziņojumi par kredītreitingu noteikšanas procesu, kā arī privāti kredītreitingu ziņojumi un iekšējā uzskaite, tostarp nepubliskojama informācija un darba dokumenti, kas izmantoti, lai pamatotu šajos ziņojumos paustos viedokļus;

g) uzskaite par procedūrām un pasākumiem, ko kredītreitingu aģentūra īsteno, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai; un

h) kredītreitingu aģentūras un tās darbinieku saņemto un nosūtīto iekšējās un ārējās saziņas, tostarp elektroniskās saziņas, dokumentu kopijas, kuri attiecas uz kredītreitingu noteikšanas darbībām.

▼M1

8.

Iedaļas 7. punktā minēto uzskaiti un auditēšanas pierakstus glabā reģistrētās kredītreitingu aģentūras telpās vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus EVTI.

▼B

Ja kredītreitingu aģentūras reģistrāciju anulē, uzskaites datus glabā vēl vismaz trīs gadus.

9.

Dokumentācija, kurā izklāstīta kredītreitingu aģentūras un vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus, glabā vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām.

C iedaļa

Noteikumi attiecībā uz reitinga analītiķiem un citām personām, kas tieši iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās

1.

Reitinga analītiķi un kredītreitingu aģentūras darbinieki, kā arī citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuras ir tieši iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, kā arī personas, kas ir cieši saistītas ar iepriekš minētajām personām, kā uzskaitīts Direktīvas 2004/72/EK ( 32 ) 1. panta 2. punktā, nepērk, nepārdod un neiesaistās nekādos darījumos saistībā ar emitēto, nodrošināto vai citādi minētās personas atbalstīto finanšu instrumentu, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās vai pārvaldīti fondi, tostarp pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana, to primārās analītiskās atbildības jomā.

2.

▼M3

Neviena no 1. punktā minētajām personām nepiedalās kādas konkrētas vērtējamās juridiskās personas kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā vai to citādi neietekmē, ja šai personai:

▼B

a) pieder vērtējamās juridiskās personas finanšu instrumenti, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās;

b) pieder jebkuras juridiskās personas, kura ir saistīta ar vērtējamo juridisko personu, finanšu instrumenti, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās un kuru īpašumtiesības var radīt interešu konfliktu vai var tikt vispārēji uzskatītas par aspektiem, kas rada interešu konfliktu;

c) nesen bijis amats, uzņēmējdarbības attiecības vai jebkuras citas attiecības ar vērtējamo juridisko personu, kas var radīt interešu konfliktu vai var tikt vispārēji uzskatītas par tādām, kas rada interešu konfliktu.

3.

Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka 1. punktā minētās personas:

a) piemēro visus saprātīgos pasākumus, lai aizsargātu kredītreitingu aģentūras īpašumu un tās rīcībā esošo uzskaiti no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu noteikšanas darbību būtību un klāstu;

▼M3

b) neatklāj nekādu informāciju par kredītreitingu aģentūras kredītreitingiem, iespējamiem nākotnes kredītreitingiem vai reitingu prognozēm, izņemot vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai;

▼B

c) kredītreitingu aģentūrai uzticēto konfidenciālo informāciju neizpauž reitinga analītiķiem un nevienas juridiskas personas darbiniekiem, kuru ar to tieši vai netieši saista kontrole, kā arī nevienai citai fiziskai personai, kuras sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kāda persona, ar kuru to tieši vai netieši saista kontrole ►C1  un kura nav tieši iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās; un ◄

d) neizmanto vai neizpauž konfidenciālu informāciju, lai tirgotos ar finanšu instrumentiem vai lai veiktu jebkādas citas darbības, izņemot kredītreitingu noteikšanas darbības.

4.

Šīs iedaļas 1. punktā minētās personas nepieprasa un nepieņem naudu, dāvanas vai pakalpojumus no personām, kurām kredītreitingu aģentūra sniedz pakalpojumus.

5.

Ja 1. punktā minētā persona uzskata, ka kāda cita šāda persona ir iesaistīta darbībā, ko minētā persona uzskata par nelikumīgu, 1. punktā minētā persona nekavējoties šādu informāciju paziņo atbilstības uzraudzības amatpersonai, un šāda paziņošana nerada negatīvas sekas personai, kura sniedz attiecīgo informāciju.

6.

Ja reitinga analītiķis beidz savas darba attiecības un pāriet strādāt pie vērtējamās juridiskās personas, kurai tas veicis reitingu, vai uz finanšu uzņēmumu, ar kuru tas strādāja, veicot pienākumus kredītreitingu aģentūrā, kredītreitingu aģentūra pārskata šā reitinga analītiķa pēdējo divu gadu darbu līdz viņa aiziešanai.

▼M3

7.

Šīs iedaļas 1. punktā minētās personas neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai saistītā trešā personā, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitinga vai reitinga prognozes izsniegšanas.

8.

Šīs regulas 7. panta 4. punkta nolūkos:

a) kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka galvenie reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz četrus gadus;

b) kredītreitingu aģentūras, kas nav emitenta vai saistītas trešās personas nozīmētas kredītreitingu aģentūras un visas kredītreitingu aģentūras, kas izsniedz valsts kredītreitingus, nodrošina, ka:

i) reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz piecus gadus;

ii) personas, kuras apstiprina kredītreitingus, neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, uz laikposmu, kas pārsniedz septiņus gadus.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās personas neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās saistībā ar vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kas minētas a) un b) apakšpunktā, divus gadus pēc minētajos apakšpunktos noteiktā laikposma.

▼B

D iedaļa

▼M3

Noteikumi par kredītreitingu un reitinga prognožu izklāstu

▼B

I.   Vispārējie pienākumi

▼M3

1.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka jebkurā kredītreitingā un reitinga prognozē ir skaidri un pamanāmi norādīts attiecīgās kredītreitingu noteikšanas darbības galvenā reitinga analītiķa vārds un amats un tās personas vārds un amats, kura galvenokārt bija atbildīga par kredītreitinga vai reitinga prognozes apstiprināšanu.

▼B

2.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka vismaz:

▼M3

a) ir norādīti visi būtiskie avoti, kas tika izmantoti, lai sagatavotu kredītreitingu vai reitinga prognozi, tostarp vērtējamā juridiskā persona vai attiecīgos gadījumos saistītā trešā persona, kā arī norādīts, vai kredītreitings vai reitinga prognoze ir tikusi atklāta šai vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai un grozīta pēc informācijas atklāšanas pirms tās izsniegšanas;

▼B

b) ir skaidri norādīta galvenā metodika vai metodikas veids, ko izmantoja, lai noteiktu reitingu, atsaucoties uz tās visaptverošu aprakstu; ja kredītreitings ir pamatots uz vairāk nekā vienu metodikas veidu vai ja atsauce tikai uz galveno metodiku varētu novest pie tā, ka ieguldītāji neievēro citus svarīgus kredītreitingu aspektus, tostarp jebkādus svarīgus pielāgojumus un novirzes, kredītreitingu aģentūra to kredītreitingā paskaidro un norāda, kā dažāda veida metodika vai šie citi aspekti tikuši ņemti vērā kredītreitingā;

c) ir paskaidrota katras reitinga kategorijas nozīme, saistību neizpildes vai atgūšanas definīcija un jebkāds piemērots riska brīdinājums, tostarp attiecīgo galveno reitingu noteikšanas pieņēmumu, piemēram, matemātisko vai korelācijas pieņēmumu, jutīguma analīze, kam pievieno kredītreitingus, kas būtu spēkā vissliktākajā iespējamā gadījumā, un kredītreitingus, kuri būtu spēkā vislabākajā iespējamā gadījumā;

▼M3

d) skaidri un pamanāmi ir norādīts datums, kurā kredītreitingu pirmo reizi izsniedza izplatīšanai un kad to pēdējo reizi atjaunoja, tostarp ar reitingu prognozēm;

e) ir sniegta informācija, vai kredītreitings attiecas uz tikko emitētu finanšu instrumentu un vai kredītreitingu aģentūra attiecīgajam finanšu instrumentam pirmo reizi nosaka kredītreitingu; un

f) reitinga prognozes gadījumā – ir noteikts laikposms, kurā sagaidāmas izmaiņas kredītreitingā.

Publiskojot kredītreitingus vai reitinga prognozes, kredītreitingu aģentūra iekļauj atsauci uz iepriekšējām neizpildītajām saistībām, kas publicētas EVTI centrālajā repozitorijā saskaņā ar 11. panta 2. punktu, kopā ar paskaidrojumu par minēto neizpildīto saistību nozīmi.

▼M3

2a.

Kredītreitingu aģentūra līdz ar reitingu metodiku, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem publisko arī norādījumus, kas izskaidro pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības par kredītreitingos izmantotajiem modeļiem un reitingu noteikšanas metodiku, tostarp nelabvēlīgu situāciju simulācijas, ko kredītreitingu aģentūra veic, sagatavojot kredītreitingus, kredītreitinga informāciju par naudas plūsmas analīzi, ko tā veikusi vai uz ko tā paļaujas, un attiecīgā gadījumā norādījumus par sagaidāmām kredītreitinga izmaiņām. Šādi norādījumi ir skaidri un viegli saprotami.

▼M3

3.

Kredītreitingu aģentūra informē vērtējamo juridisko personu tās darba laikā un vismaz vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas. Minētā informācija ietver kredītreitinga vai reitinga prognozes pamatā esošos galvenos apsvērumus, lai vērtējamai juridiskai personai būtu iespēja vērst kredītreitingu aģentūras uzmanību uz jebkādiem kļūdainiem faktiem.

4.

Publiskojot kredītreitingus vai reitinga prognozes, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi min visas kredītreitinga vai reitinga prognozes pazīmes un ierobežojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūra, publiskojot jebkuru kredītreitingu vai reitinga prognozi, pamanāmi norāda, vai tā uzskata, ka par vērtējamo juridisko personu pieejamās informācijas kvalitāte ir pieņemama, un to, kādā mērā tā ir pārbaudījusi vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas sniegto informāciju. Ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir saistīta ar juridiskās personas vai finanšu instrumentu veidu, par kuru ir ierobežoti iepriekšējie dati, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi norāda šādus ierobežojumus.

▼B

Gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai jauna veida finanšu instrumentu struktūras sarežģītība vai pieejamās informācijas kvalitāte nav pietiekama vai rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu, kredītreitingu aģentūra atturas no kredītreitingu izsniegšanas vai atceļ jau izsniegtu kredītreitingu.

5.

▼M3

Izziņojot kredītreitingu vai reitinga prognozi, kredītreitingu aģentūra paziņojumos presei paskaidro vai paziņo kredītreitinga vai reitinga prognozes pamatā esošos galvenos elementus.

▼B

Ja 1., 2. un 4. punktā noteiktā informācija būtu neproporcionāla saistībā ar izplatītā paziņojuma apjomu, ir pietiekami skaidri un pamanāmi pašā kredītreitingā atsaukties uz vietu, kur šādai informācijai var tieši un vienkārši piekļūt, ietverot tiešu saiti uz šo informāciju attiecīgajā kredītreitingu aģentūras tīmekļa vietnē.

▼M3

6.

Kredītreitingu aģentūra publisko savā tīmekļa vietnē un pastāvīgi dara zināmu EVTI informāciju par visām vērtējamām juridiskajām personām vai parāda instrumentiem, kurus iesniedz pirmajai izvērtēšanai vai provizoriskai reitingu noteikšanai. Šādu informāciju publisko neatkarīgi no tā, vai emitenti slēdz līgumu ar kredītreitingu aģentūru galīgā kredītreitinga noteikšanai.

▼B

II.   Papildu pienākumi saistībā ar strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingiem

1.

Ja kredītreitingu aģentūra vērtē strukturētu finanšu instrumentu, tā kredītreitingā nodrošina visu informāciju par zaudējumu un skaidras naudas plūsmas analīzi, ko tā ir veikusi vai uz ko tā paļaujas, kā arī norāda gaidāmās kredītreitinga izmaiņas.

2.

Kredītreitingu aģentūra norāda, kāda līmeņa novērtējumu tā ir veikusi attiecībā uz uzticamības pārbaudēm, kas piemērotas pamatā esošo finanšu instrumentu vai citu strukturētu finanšu instrumentu aktīvu līmenī. Kredītreitingu aģentūra atklāj, vai tā ir uzņēmusies jebkādu šādas uzticamības pārbaudes procesa novērtējumu vai arī tā ir paļāvusies uz trešās personas novērtējumu, norādot, kā šāda novērtējuma rezultāti ietekmē kredītreitingu.

▼M3 —————

▼M3

III.   Papildu pienākumi saistībā ar valsts kredītreitingiem

1. Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz valsts kredītreitingus vai ar tiem saistītu reitinga prognozi, tā vienlaikus sniedz sīku izpētes ziņojumu, izskaidrojot visus pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības un jebkādu citu informāciju, kas ņemta vērā minētā valsts kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā. Šāds ziņojums ir publiski pieejams, skaidrs un viegli saprotams.

2. Publiski pieejamais izpētes ziņojums, kurš pievienots izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts kredītreitingu vai saistīto reitinga prognozi, ietver vismaz:

a) kvantitatīvo pieņēmumu izmaiņu sīks novērtējums, pamatojot reitinga izmaiņu iemeslus un to relatīvo nozīmi. Sīkais novērtējums ietver šādu aprakstu: ienākumi uz vienu iedzīvotāju, IKP pieaugums, inflācija, fiskālā bilance, ārējā bilance, ārējais parāds, ekonomiskās attīstības rādītājs, saistību nepildīšanas rādītājs un jebkādi citi attiecīgi vērā ņemtie faktori. Tie būtu jāpapildina ar katra faktora relatīvo nozīmi;

b) kvantitatīvo pieņēmumu izmaiņu sīks novērtējums, pamatojot reitinga izmaiņu iemeslus un to relatīvo nozīmi;

c) sīks apraksts par riskiem, ierobežojumiem un neskaidrībām saistībā ar reitinga izmaiņām; un

d) tās reitinga komitejas sanāksmes protokols, kura nolēma veikt reitinga izmaiņas.

3. Neskarot I pielikuma D iedaļas I daļas 3. punktu, ja kredītreitingu aģentūra izsniedz valsts kredītreitingus vai ar tiem saistītas reitinga prognozes, tā tos publisko saskaņā ar 8.a pantu pēc regulēto tirgu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas.

4. Neskarot I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktu, saskaņā ar kuru kredītreitingu aģentūrai, paziņojot kredītreitingu, savos paziņojumos presei vai ziņojumos ir jāizskaidro galvenie elementi, kas ir kredītreitinga pamatā, un, lai gan valstu politika var būt elements, kas ir valsts kredītreitinga pamatā, valsts kredītreitingos vai reitingu prognozēs neiekļauj ieteikumus politikas jomām, prasības vai pamatnostādnes vērtējamām juridiskajām personām, tostarp valstīm vai valstu reģionālajām vai pašvaldības iestādēm.

▼B

E iedaļa

Informācijas publiskošana

I.   Vispārēja informācijas publiskošana

Kredītreitingu aģentūra parasti atklāj to, ka tā ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, un šādu informāciju:

1)

faktiskos un potenciālos interešu konfliktus, kas minēti B iedaļas 1. punktā;

2)

tās papildu pakalpojumu sarakstu;

▼M3

3)

kredītreitingu aģentūras politiku attiecībā uz kredītreitingu publicēšanu un citu saistītu saziņu, tostarp reitinga prognozes;

▼B

4)

vispārējās atalgojuma struktūras iezīmes;

5)

metodiku, modeļu aprakstus un galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, piemēram, tās kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotos matemātiskos vai korelācijas apsvērumus, kā arī būtiskas izmaiņas tajos;

6)

visas būtiskās izmaiņas savās sistēmās, resursos vai procedūrās; un

7)

attiecīgā gadījumā tās rīcības kodeksu.

II.   Periodiska informācijas publiskošana

Kredītreitingu aģentūra periodiski atklāj šādu informāciju:

1)

katrus sešus mēnešus – datus par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitingu kategorijā, nošķirot galvenos emitentu ģeogrāfiskos apgabalus, un par to, vai šo kredītreitingu kategoriju saistību nepildīšanas statistika laika gaitā ir mainījusies;

▼M1

2)

reizi gadā – šādu informāciju:

▼M3

a) saraksts ar iekasētajām maksām no katra klienta par atsevišķiem kredītreitingiem un papildu pakalpojumiem;

aa) tās cenu politiku, tostarp maksu struktūru un cenu noteikšanas kritērijus attiecībā uz dažādu aktīvu klašu kredītreitingiem;

▼M1

b) to kredītreitingu aģentūras klientu sarakstu, kuru kredītreitingu aģentūras devums ieņēmumu radīšanas izaugsmes koeficientā iepriekšējā finanšu gadā par pusotru reizi pārsniedza kredītreitingu aģentūras kopējo ieņēmumu izaugsmes koeficientu tajā pašā gadā. Jebkuru šādu klientu iekļauj sarakstā tikai tad, ja tajā gadā šis klients veidoja vairāk nekā 0,25 % no kopējiem kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem visā pasaulē; un

c) gada laikā izsniegto kredītreitingu sarakstu, norādot to, cik liela daļa no tiem ir nepasūtīti kredītreitingi.

▼B

Šā punkta nolūkos “klients” nozīmē juridisku personu, tā filiāles un asociētās juridiskās personas, kurās juridiskajai personai pieder vairāk nekā 20 % akciju, kā arī jebkuras citas juridiskas personas, ar kurām saistībā ir organizētas sarunas par parāda jautājuma struktūru klienta vārdā un kuras ir tieši vai netieši kredītreitingu aģentūrai samaksājušas maksu par šā parāda jautājuma kredītreitingu.

III.   Pārredzamības ziņojums

Kredītreitingu aģentūra reizi gadā publicē šādu informāciju:

1)

detalizētu informāciju par kredītreitingu aģentūras juridisko struktūru un īpašumtiesībām, tostarp informāciju par īpašumtiesībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( 33 ), 9. un 10. panta nozīmē;

2)

aprakstu par iekšējās kontroles mehānismu, ar kuru nodrošina tās kredītreitingu noteikšanas darbību kvalitāti;

▼M3

3)

statistiku par tās personāla nodrošināšanu jauniem kredītreitingiem, kredītreitingu pārskatīšanai, metodikas vai modeļu novērtēšanai un augstākajai vadībai, un par personāla nodrošināšanu ar dažādām aktīvu klasēm saistītu reitingu noteikšanas darbībām (uzņēmumu – strukturēto finanšu – valsts);

▼B

4)

tās uzskaites politikas aprakstu;

5)

tās neatkarības atbilstības funkcijas ievērošanas ikgadējā iekšējā pārskata rezultātus;

6)

tās vadības un reitinga analītiķu rotācijas politikas aprakstu;

▼M3

7)

finanšu informāciju par kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem, tostarp kopējo apgrozījumu, kas sadalīts maksās no kredītreitingiem un papildu pakalpojumiem, pievienojot katras vienības visaptverošu aprakstu, tostarp no gūtajiem ieņēmumiem par kredītreitingu pakalpojumu klientiem sniegtajiem papildu pakalpojumiem un maksas attiecināšanu uz dažādām aktīvu klasēm. Informācijā par kopējo apgrozījumu ietver arī minētā apgrozījuma ģeogrāfisko attiecināšanu uz Savienībā un visā pasaulē gūtajiem ieņēmumiem;

▼B

8)

pārvaldības ziņojumu Padomes Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 34 ) 46.a panta 1. punkta nozīmē. Šā ziņojuma nolūkiem kredītreitingu aģentūra sniedz minētās direktīvas 46.a panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai šai aģentūrai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem ( 35 ).




II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMĀ

1.

Kredītreitingu aģentūras pilns nosaukums un juridiskā adrese ►M3  Savienībā ◄ .

2.

Kontaktpersonas un atbilstības uzraudzības amatpersonas vārds un kontaktinformācija.

3.

Juridiskais statuss.

4.

Kredītreitingu klase, saistībā ar kuru kredītreitingu aģentūra iesniedz pieteikumu reģistrācijai.

5.

Īpašumtiesību struktūra.

6.

Organizatoriskā struktūra un uzņēmuma vadība.

7.

Finanšu resursi kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanai.

8.

Kredītreitingu aģentūras personāls un tā kompetence.

9.

Informācija par kredītreitingu aģentūras filiālēm.

10.

Kredītreitingu izsniegšanai un pārskatīšanai izmantotās metodikas un procedūru apraksts.

11.

Politika un procedūras, lai konstatētu, risinātu un atklātu interešu konfliktus.

12.

Informācija par reitinga analītiķiem.

13.

Atalgojumu un veikuma novērtēšanas struktūra.

14.

Citi pakalpojumi, kuri nav kredītreitingu noteikšanas darbības un kurus kredītreitingu aģentūra plāno veikt.

15.

Darbību programma, ietverot norādes, kur ir paredzēts veikt galveno uzņēmējdarbību un izveidot filiāles, un izklāstot plānotās uzņēmējdarbības veidu.

16.

Dokumenti un sīki izklāstīta informācija attiecībā uz paredzēto apstiprinājuma izmantošanu.

17.

Dokumenti un sīki izklāstīta informācija attiecībā uz paredzēto ārpakalpojumu piesaistes kārtību, tostarp informācija par juridiskām personām, kuras veic ārpakalpojumus.

▼M1




III PIELIKUMS

Pārkāpumu saraksts, kuri minēti 24. panta 1. punktā un 36.a panta 1. punktā

I.    Pārkāpumi, kas saistīti ar interešu konfliktiem, organizatoriskām vai darbības prasībām

1. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 4. panta 3. punktu, jo apstiprina trešā valstī izsniegtu kredītreitingu, neizpildot minētā punkta nosacījumus, izņemot gadījumus, kad minētais pārkāpums veikts bez kredītreitingu aģentūras zināšanas vai kontroles.

2. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 4. panta 4. punktu, jo izmanto trešā valstī izsniegta kredītreitinga apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasību izpildes.

3. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 1. punktu, jo neizveido administratīvo vai uzraudzības valdi.

4. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta pirmo daļu, jo aģentūra nenodrošina, lai tās uzņēmējdarbības intereses nemazinātu kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību vai precizitāti.

5. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta otro daļu, jo ieceļ tādu augstāko vadību, kurai nav labas reputācijas, pietiekamu zināšanu vai pieredzes vai kura nespēj nodrošināt pareizu un saprātīgu kredītreitingu aģentūras pārvaldību.

6. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta trešo daļu, jo administratīvajā vai uzraudzības valdē neieceļ vajadzīgo neatkarīgu valdes locekļu skaitu.

7. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta ceturto daļu, jo izveido administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojuma sistēmu, kas saistīta ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, vai tās struktūra nenodrošina to sprieduma neatkarību, vai tā nosaka administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu pilnvaru termiņu uz laikposmu, kas pārsniedz piecus gadus, vai nosaka atjaunojamu termiņu; vai atbrīvo no amata administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgu locekli cita iemesla dēļ, kas nav profesionālās darbības pārkāpums vai nepilnīga pienākumu izpilde.

8. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta piekto daļu, jo administratīvajā vai uzraudzības valdē ieceļ locekļus, kam nav pietiekamu zināšanu finanšu pakalpojumu jomā, vai jo kredītreitingu aģentūra izsniedz strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingu, kaut arī tā nav iecēlusi vismaz vienu neatkarīgu valdes locekli un vēl vienu valdes locekli, kam ir padziļinātas zināšanas un augstākā vadības līmeņa pieredze par strukturēto finanšu instrumentu tirgiem.

9. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta sesto daļu, jo nenodrošina, ka administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgie locekļi pārraudzības pienākumus veic attiecībā uz visiem minētā punkta sestajā daļā paredzētajiem jautājumiem.

10. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 2. punkta septīto daļu, jo nenodrošina, lai administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgie locekļi periodiski iesniegtu valdei atzinumus par jautājumiem, kas paredzēti minētā punkta sestajā daļā, vai pēc pieprasījuma darītu minētos atzinumus pieejamus EVTI.

11. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 3. punktu, jo neizstrādā atbilstīgu politiku vai procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

12. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 4. punktu, jo aģentūrai nav pareizu administratīvo vai grāmatvedības procedūru, iekšējo kontroles mehānismu, efektīvu riska novērtēšanas procedūru vai efektīvu kontroles pasākumu vai aizsargpasākumu attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām; vai ja tā neīsteno vai neuztur lēmumu pieņemšanas procedūras vai organizatoriskās struktūras, kā noteikts minētajā punktā.

13. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 5. punktu, jo nav izveidots vai netiek uzturēts pastāvīgs un efektīvs atbilstības uzraudzītāja amats, kurš darbojas neatkarīgi.

14. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 6. punkta pirmo daļu, jo aģentūra nenodrošina apstākļus, kuros atbilstības uzraudzītājs var veikt savus pienākumus pareizi vai neatkarīgi, kā noteikts minētā punkta pirmajā daļā.

15. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 7. punktu, jo neievieš atbilstīgus un efektīvus organizatoriskos vai administratīvos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu visus I pielikuma B iedaļas 1. punktā minētos interešu konfliktus, vai tā nenodrošina uzskaites veikšanu, reģistrējot visus būtiskos apdraudējumus kredītreitinga noteikšanas darbību neatkarībai, tostarp apdraudējumus I pielikuma C iedaļā minētajiem noteikumiem par kredītreitinga analītiķiem, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai minētos apdraudējumus mazinātu.

16. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 8. punktu, jo neizmanto piemērotas sistēmas, resursus un procedūras, lai nodrošinātu savu kredītreitinga noteikšanas darbību nepārtrauktību un regularitāti.

17. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 9. punktu, jo nav izveidots pārskatītāja amats, kura pienākumu izpildītājs:

a) ir atbildīgs par metodikas, modeļu un galveno kredītreitinga noteikšanas pieņēmumu vai jebkuru tajos izdarītu būtisku izmaiņu vai grozījumu periodisku pārskatīšanu vai minētās metodikas, modeļu vai galveno kredītreitinga noteikšanas pieņēmumu piemērotības pārskatīšanu, ja tos izmanto vai tos paredzēts izmantot jaunu finanšu instrumentu vērtēšanai;

b) darbojas neatkarīgi no uzņēmējdarbības elementiem, kas ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbībām; vai

c) ziņo administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem.

18. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma A iedaļas 10. punktu, jo nepārrauga vai nenovērtē savu sistēmu, iekšējo kontroles mehānismu un to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kuri ieviesti saskaņā ar šo regulu, vai nepiemēro atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkādus trūkumus.

▼M3

19. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 1. punktu, ja nenodrošina, ka skaidri vai pamanāmi tiek konstatēti, novērsti vai risināti un publiskoti faktiskie vai potenciālie interešu konflikti, kas var ietekmēt analīzes vai spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki vai citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, vai to personu analīzes un spriedumus, kas apstiprina kredītreitingus un reitinga prognozes.

20. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punktu, ja izsniedz kredītreitingu vai reitinga prognozi jebkurā no minētā punkta pirmajā daļā paredzētajām situācijām vai, ja kredītreitings vai reitinga prognoze ir izsniegta, nekavējoties neziņo, ka attiecīgā kredītreitinga saturu vai reitinga prognozi, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē minētie apstākļi.

20.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3.a punktu, ja nepublisko to, ka esošo kredītreitingu vai reitinga prognozi, iespējams, ir ietekmējis kāds no apstākļiem, kas izklāstīts minētā punkta a) līdz b) apakšpunktā.

21. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 3. punkta otro daļu, ja nekavējoties nevērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt vai atsaukt izsniegtu kredītreitingu vai reitinga prognozi.

22. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta pirmo daļu, ja vērtē juridisko personu, kurā pati kredītreitingu aģentūra vai cita persona, kurai tieši vai netieši pieder 5 % vai vairāk no minētās kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kura citādi spēj būtiski ietekmēt šīs kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, sniedz konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumus minētajai vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai par minētās vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas vadības vai juridisko struktūru, aktīviem, saistībām vai darbībām.

▼M3

22.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6.a panta 1. punktu, ja kāds no tās akcionāriem vai locekļiem, kam pieder vismaz 5 % kapitāla vai balsstiesību minētajā kredīreitingu aģentūrā vai uzņēmumā, kurš var īstenot kontroli vai dominējošu ietekmi pār minēto kredītreitingu aģentūru, pārkāpj kādu no minētās daļas a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem aizliegumiem, izņemot a) apakšpunktā noteikto aizliegumu par īpašumu daļām dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās, tostarp pārvaldītajos fondos, piemēram, pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā, ar noteikumu, ka īpašumu daļas šādās shēmās nedod to akcionāram vai kredītreitingu aģentūras loceklim iespēju būtiski ietekmēt minēto shēmu uzņēmējdarbību.

▼M1

23. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta trešās daļas pirmo daļu, jo nenodrošina, ka papildu pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktus saistībā ar kredītreitinga noteikšanas darbībām, ko veic aģentūra.

24. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 5. punktu, jo nenodrošina, ka reitinga analītiķi vai personas, kas apstiprina reitingus, neierosina priekšlikumus vai ieteikumus saistībā ar tādu strukturēto finanšu instrumentu izstrādi, par kuriem no kredītreitingu aģentūras sagaida kredītreitingu.

25. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 6. punktu, jo neizstrādā savus ziņošanas vai saziņas kanālus tā, lai nodrošinātu B iedaļas 1. punktā minēto personu neatkarību attiecībā pret pārējām kredītreitingu aģentūras darbībām, kuras veic komerciālos nolūkos.

26. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 8. punkta otro daļu, jo neglabā uzskaites datus vismaz trīs gadus pēc tam, kad ir anulēta aģentūras reģistrācija.

▼M3

26.a Kredītreitingu aģentūra, kas ir noslēgusi līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, pārkāpj 6.b panta 1. punktu, ja laikposmā, kas nav īsāks par četriem gadiem, izsniedz kredītreitingus jaunai atkārtotai vērstpapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi.

26.b Kredītreitingu aģentūra, kas ir noslēgusi līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, pārkāpj 6.b panta 3. punktu, ja slēdz jaunu līgumu par kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapirizācijai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi, laikposmā, kas vienāds ar darbību izbeigušā līguma darbības ilgumu, kā minēts 6.b panta 1. un 2. punktā, bet nepārsniedz četrus gadus.

▼M1

27. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 1. punktu, jo nenodrošina, ka kredītreitinga analītiķiem, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kā arī citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitinga noteikšanas darbībās, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze.

28. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 2. punktu, jo nenodrošina, ka 7. panta 1. punktā minētās personas nesāk sarunas vai nepiedalās sarunās par maksām vai maksājumiem ar vērtējamu juridisko personu, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru citu personu, kuru ar vērtējamo juridisko personu tieši vai netieši saista kontrole.

29. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas veic visus saprātīgos pasākumus, lai aizsargātu kredītreitingu aģentūras īpašumu vai tās rīcībā esošo uzskaiti no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un tās kredītreitinga noteikšanas darbību būtību un klāstu.

30. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 5. punktu, jo rada negatīvas sekas minētās iedaļas 1. punktā minētajai personai, ja minētā persona paziņo informāciju atbilstības uzraudzības amatpersonai par to, ka cita minētās iedaļas 1. punktā minētā persona ir iesaistīta darbībā, ko minētā persona uzskata par nelikumīgu.

31. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 6. punktu, jo nepārskata reitinga analītiķa pēdējo divu gadu darbu līdz viņa aiziešanai, ja reitinga analītiķis beidz savas darba attiecības un pāriet strādāt pie vērtējamās juridiskās personas, kurai tas veicis reitingu, vai uz finanšu uzņēmumu, ar kuru tas strādāja, veicot pienākumus kredītreitingu aģentūrā.

32. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 1. punktu, jo nenodrošina, ka minētajā punktā minētās personas nepērk, nepārdod un neiesaistās darījumos saistībā ar minētajā punktā paredzēto finanšu instrumentu.

▼M3

33. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 2. punktu, ja nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas nepiedalās kredītreitinga noteikšanā vai kā citādi neietekmē kredītreitinga noteikšanu, kā tas paredzēts minētās iedaļas 2. punktā.

▼M1

34. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas neatklāj, neizmanto vai neizpauž konfidenciālu informāciju, kā paredzēts minētajos punktos.

35. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 4. punktu, jo nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā paredzētās personas nepieprasa vai nepieņem naudu, dāvanas vai pakalpojumus no personām, kurām kredītreitingu aģentūra sniedz pakalpojumus.

▼M3

36. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 7. punktu, ja nenodrošina, ka minētās iedaļas 1. punktā minētās personas netiek ieceltas vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas galveno vadītāju amatos, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitinga vai reitingu prognozes izsniegšanas.

▼M1

37. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, jo nenodrošina, ka galvenais reitinga analītiķis neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz četrus gadus.

▼M3

38. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktu, ja nenodrošina, ka reitinga analītiķis, izsniedzot nepasūtītus kredītreitingus vai valsts kredītreitingus, nav iesaistīts kredītreitingu noteikšanas darbībās, kuras attiecas uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, laikposmā, kas pārsniedz piecus gadus.

39. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktu, ja nenodrošina, ka persona, kas apstiprina kredītreitingus, izsniedzot nepasūtītus kredītreitingus vai valsts kredītreitingus, nav iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās, kuras attiecas uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, laikposmā, kas pārsniedz septiņus gadus.

40. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma C iedaļas 8. punkta otro daļu, ja nenodrošina, ka šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētā persona nav iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās attiecībā uz to pašu vērtējamo juridisko personu vai saistītu trešo personu, kas paredzētas minētajos punktos, divus gadus pēc minētajos apakšpunktos minētā laikposma.

▼M1

41. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 7. panta 5. punktu, jo atalgojumu vai veikuma novērtējumu nosaka pēc ieņēmumu apjoma, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.

▼M3

42. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2. punktu, ja nepieņem, neīsteno vai neizpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegto kredītreitingu un reitinga prognožu pamatā ir rūpīga visas tās informācijas analīze, kura aģentūrai ir pieejama un kura saskaņā ar piemērojamo vērtēšanas metodiku ir būtiska analīzes veikšanai.

▼M3

42.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2. punktu, ja izmanto informāciju, uz kuru neattiecas 8. panta 2. punkts.

42.b Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 2.a punktu, ja izsniedz kredītreitinga izmaiņas, kas neatbilst publicētajai reitingu metodikai.

▼M1

43. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 3. punktu, jo neizmanto stingru, sistemātisku, pēctecīgu un izvērtēšanai pakļautu kredītreitinga noteikšanas metodiku, balstoties uz pagātnes pieredzi, tostarp atpakaļejošām pārbaudēm.

44. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 4. punkta pirmo daļu, jo atsakās izsniegt juridiskas personas vai finanšu instrumenta kredītreitingu tādēļ, ka daļu juridiskās personas vai finanšu instrumenta bija iepriekš vērtējusi cita kredītreitingu aģentūra.

45. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 4. punkta otro daļu, jo nereģistrē visus gadījumus, kad tā kredītreitingu noteikšanas procesā nepamatojas uz izsniegtiem un citas kredītreitingu aģentūras sagatavotiem kredītreitingiem attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem vai nepamato atšķirīgo novērtējumu.

▼M3

46. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ja neuzrauga savus kredītreitingus, kas nav valsts kredītreitingi, vai regulāri vai vismaz reizi gadā nepārskata savus kredītreitingus, kas nav valsts kredītreitingi, vai reitingu metodiku.

▼M3

46.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta otrās daļu, to lasot saistībā ar 8. panta 5. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ja neuzrauga savus valsts kredītreitingus vai regulāri vai vismaz reizi sešos mēnešos nepārskata savus valsts kredītreitingus.

▼M1

47. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5. punkta otro teikumu, jo neievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas vai finanšu tirgus apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītreitingiem.

48. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo tiek mainīta kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, nepārskatot skartos kredītreitingus saskaņā ar minēto punktu vai vienlaikus nenovērojot minētos reitingus.

49. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta c) apakšpunktu, jo atkārtoti nevērtē kredītreitingu, kas tika noteikts, pamatojoties uz metodiku, modeļiem un galvenajiem kredītreitinga noteikšanas pieņēmumiem, kuri ir mainīti, ja minēto izmaiņu vispārējā kopējā ietekme nelabvēlīgi iespaido minēto kredītreitingu.

▼M3

49.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 8. panta 7. punkta c) apakšpunktu, ja nepārvērtē kredītreitingus, kurus ietekmē reitingu metodikas vai tās piemērošanas kļūdas.

▼M1

50. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 9. pantu, jo svarīgas darbības funkcijas nodod ārpakalpojumu sniedzējam tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti vai EVTI spēju uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

51. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 4. punkta otro daļu, jo izsniedz kredītreitingu vai neatceļ jau izsniegtu kredītreitingu gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai jauna veida finanšu instrumentu struktūras sarežģītība vai pieejamās informācijas kvalitāte nav pietiekama vai rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu.

52. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 6. punktu, jo izmanto EVTI vai kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, kas norāda vai ļauj secināt, ka EVTI vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitinga noteikšanas darbības.

53. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 13. pantu, jo piemēro maksu par informāciju, kas sniegta saskaņā ar 8. līdz 12. pantu.

54. Kredītreitingu aģentūra, ja tā ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pārkāpj 14. panta 1. punktu, jo neiesniedz reģistrācijas pieteikumu 2. panta 1. punkta nolūkiem.

▼M3

55. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 3. punktu, ja reizi gadā decembra beigās saskaņā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu nepublicē savā tīmekļa vietnē vai neiesniedz EVTI kalendāru turpmākajiem 12 mēnešiem, kurā norāda ne vairāk kā trīs datumus, kas iekrīt piektdienā, nepasūtīto valsts kredītreitingu un ar tiem saistīto reitingu prognožu publicēšanai, kā arī datumus, kas iekrīt piektdienā, pasūtīto valsts kredītreitingu un ar tiem saistīto reitingu prognožu publicēšanai.

56. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 4. punktu, ja atkāpjas no izziņotā kalendāra un šāda atkāpšanās nav nepieciešama, lai izpildītu 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā vai 11. panta 1. punktā izklāstītos pienākumus, vai tā nesniedz paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tā ir atkāpusies no izziņotā kalendāra.

57. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 3. punktu, ja publicē valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi regulēto tirgu darba laikā vai mazāk nekā stundu pirms to atvēršanas.

58. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas III daļas 4. punktu, ja valsts kredītreitingos vai saistītās reitingu prognozēs iekļauj ieteikumus politikas jomām, prasības vai pamatnostādnes vērtējamām juridiskajām personām, tostarp valstīm vai valstu reģionālajām vai pašvaldības iestādēm.

59. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 2. punktu, ja publiskus paziņojumus par izmaiņām valsts kredītreitingos, kas nav I pielikuma D iedaļas I daļas 5. punktā minētie kredītreitingi, reitingu prognozes vai tām pievienotie paziņojumi presei, balsta uz informāciju, kura ir vērtējamās juridiskās personas darbības jomā, ja šāda informācija ir publiskota bez vērtējamās juridiskās personas piekrišanas, ja vien tā nav pieejama publiskos avotos vai vērtējamai juridiskajai personai nav leģitīma iemesla nedot piekrišanu informācijas publiskošanai.

60. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8.a panta 1. punktu, ja nesniedz publiski pieejamus ziņojumus par atsevišķām valstīm, paziņojot par noteiktas valstu grupas vērtējuma pārskatīšanu.

61. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj I pielikuma D iedaļas III daļas 1. punktu, ja izsniedz valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi, vienlaikus nesniedzot sīku izpētes ziņojumu, kas izskaidro visus pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības, un jebkādu citu informāciju, kas ņemti vērā minētā valsts kredītreitinga vai reitinga prognozes noteikšanā, vai nedarot minēto ziņojumu publiski pieejamu, skaidru un viegli saprotamu.

62. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj I pielikuma D iedaļas III daļas 2. punktu, ja nesagatavo publiski pieejamu izpētes ziņojumu, kas pievienots izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts kredītreitingu vai saistītu reitinga prognozi, vai neiekļauj minētajā ziņojumā vismaz to informāciju, kas minēta I pielikuma D iedaļas III daļas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

▼M1

II.    Pārkāpumi, kas saistīti ar šķēršļiem uzraudzības darbībām

1. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 7. punktu, jo nesakārto tās kredītreitingu noteikšanas darbības uzskaiti vai auditēšanas pierakstus atbilstīgi minētajiem noteikumiem.

2. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 8. punkta pirmo daļu, jo neglabā minētās iedaļas 7. punktā paredzēto uzskaiti vai auditēšanas pierakstus tās telpās vismaz piecus gadus vai pēc EVTI pieprasījuma nenodrošina tai piekļuvi minētajai uzskaitei vai auditēšanas pierakstiem.

3. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 9. punktu, jo neglabā dokumentāciju, kurā izklāstīta kredītreitingu aģentūras vai vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus, vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām.

▼M3

3.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 14. panta 3. punkta trešo daļu, ja nepaziņo EVTI par paredzētajām izmaiņām pēc būtības esošajā reitingu metodikā, modeļos vai galvenajos reitinga pieņēmumos vai par ierosināto jauno reitingu metodiku, modeļiem vai galvenajiem reitinga pieņēmumiem, kad tā publicē reitingu metodikas savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. panta 5.a punktu.

3.b Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 5.a punkta pirmo daļu, ja nepublicē savā tīmekļa vietnē ierosināto jauno reitingu metodiku vai ierosinātās būtiskās izmaiņas reitingu metodikā, kas varētu ietekmēt kredītreitingu, kopā ar skaidrojumu iemesliem, kādēļ šādas izmaiņas ir vajadzīgas un kāda var būt to ietekme.

3.c Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja nepaziņo EVTI par konstatētajām kļūdām savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā, vai nepaskaidro, kāda ir to ietekme uz tās kredītreitingiem, tostarp nepieciešamību pārskatīt tās izsniegtos kredītreitingus.

▼M1

4. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 2. punktu, jo nedara pieejamu pieprasīto informāciju vai nesniedz minēto informāciju pieprasītajā formātā, kā paredzēts minētajā punktā.

▼M3

4.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11.a panta 1. punktu, ja nedara pieejamu pieprasīto informāciju vai nesniedz minēto informāciju pieprasītajā formātā, kā paredzēts minētajā punktā.

▼M1

5. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma E iedaļas I daļas 2. punktu, jo nepublisko EVTI savu papildu pakalpojumu sarakstu.

6. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 14. panta 3. punkta otro daļu, jo neziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās reģistrācijas nosacījumos saskaņā ar minēto daļu.

▼M3

7. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.b panta 1) punktu, ja nesniedz informāciju, reaģējot uz lēmumu, ar ko pieprasa informāciju saskaņā ar 23.b panta 3. punktu, vai ja sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju, reaģējot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu.

8. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 23.c panta 1) punkta c) apakšpunktu, ja nesniedz paskaidrojumu vai sniedz nepareizu vai maldinošu paskaidrojumu par faktiem un dokumentiem saistībā ar pārbaudes priekšmetu un mērķi.

▼M1

III.    Pārkāpumi, kas saistīti ar noteikumiem par informācijas atklāšanu

1. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 2. punktu, jo neatklāj sabiedrībai vērtējamo juridisko personu vai ar tām saistīto trešo personu nosaukumus, no kurām tā saņem vairāk nekā 5 % no saviem gada ieņēmumiem.

2. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 6. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma B iedaļas 4. punkta trešās daļas otro pusi, jo galīgajā kredītreitinga ziņojumā nepublisko visus papildu pakalpojumus, ko tā ir sniegusi vērtējamai juridiskai personai vai ar to saistītai trešai personai.

3. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 1. punktu, jo neatklāj metodiku, modeļus vai galvenos kredītreitinga noteikšanas pieņēmumus, ko tā izmanto, nosakot kredītreitingu, kā noteikts I pielikuma E iedaļas I daļas 5. punktā.

4. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ja tiek mainīta metodika, modeļi vai galvenie reitinga noteikšanas pieņēmumi, nepubliskojot nekavējoties vai publiskojot, bet neizmantojot tos pašus saziņas veidus, ko izmantoja skarto kredītreitingu izplatīšanā, informāciju par to, kādā mērā, visticamāk, tiks ietekmēti kredītreitingi.

▼M3

4.a Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 6. punkta aa) apakšpunktu, ja paredz izmantot jaunu reitingu metodiku, nekavējoties neinformējot EVTI vai nepublicējot savā tīmekļa vietnē apspriešanās rezultātus un minēto jauno reitingu metodiku kopā ar sīku tās skaidrojumu un piemērošanas dienu.

4.b Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja nepaziņo skartajām vērtējamām juridiskām personām par konstatētajām kļūdām savā reitingu metodikā vai tās piemērošanā vai neizskaidro to ietekmi uz tās kredītreitingiem, tostarp nepieciešamību pārskatīt tās izsniegtos kredītreitingus.

4.c Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 8. panta 7. punkta b) apakšpunktu, ja nepublicē savā tīmekļa vietnē konstatētās kļūdas reitingu metodikā vai tās piemērošanā, ja šādas kļūdas ietekmē kredītreitingu aģentūras kredītreitingus.

▼M1

5. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 1. punktu, jo nepublisko neselektīvi un savlaicīgi lēmumus pārtraukt kredītreitinga noteikšanu, tostarp lēmuma pilnīgu pamatojumu.

▼M3

6. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, lasot to kopā ar 1. vai 2. punktu, I pielikuma D iedaļas I daļas 4. punkta pirmo daļu vai 5. vai 6. punktu vai I pielikuma D iedaļas II vai III daļu, ja, izklāstot kredītreitingu vai reitinga prognozi, nesniedz minētajos noteikumos paredzēto informāciju.

7. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar I pielikuma D iedaļas I daļas 3. punktu, ja neinformē vērtējamo juridisko personu tās darba laikā un vismaz vienu pilnu darbdienu pirms kredītreitinga vai reitinga prognozes publicēšanas.

▼M1

8. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 3. punktu, jo nenodrošina, ka kredītreitingu kategorijas, ko piemēro strukturētiem finanšu instrumentiem, ir skaidri nošķirtas, izmantojot papildu simbolu, no kredītreitingu kategorijām, ko izmanto citām juridiskām personām, finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām.

9. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 4. punktu, jo nepublisko savu politiku vai procedūras attiecībā uz nepasūtītiem kredītreitingiem.

10. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 10. panta 5. punktu, jo, izsniedzot nepasūtītu kredītreitingu, nenorāda minētajā punktā pieprasīto informāciju vai attiecīgi neapzīmē to kā nepasūtītu kredītreitingu.

11. Kredītreitingu aģentūra pārkāpj 11. panta 1. punktu, jo pilnībā neatklāj sabiedrībai vai nekavējoties neatjauno informāciju par I pielikuma E iedaļas I daļā izklāstītajiem jautājumiem.




IV PIELIKUMS

Ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem saistītie koeficienti, kas izmantojami, piemērojot 36.a panta 3. punktu

Turpmāk izklāstītos koeficientus kumulatīvi piemēro 36.a panta 2. punktā minētajām pamatsummām, ņemot vērā katru no atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem.

I.    Ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītie pielāgojuma koeficienti

1. Ja pārkāpums veikts atkārtoti, par katru šādu atkārtotu pārkāpumu piemēro papildu koeficientu 1,1.

2. Ja pārkāpums ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5.

3. Ja pārkāpuma rezultātā ir atklājušies kredītreitingu aģentūras organizatoriskās struktūras, sevišķi procedūru, vadības sistēmu vai iekšējās kontroles, nopietni vai sistēmiski trūkumi, piemēro koeficientu 2,2.

4. Ja pārkāpums ir negatīvi ietekmējis attiecīgās kredītreitingu aģentūras kredītreitingu kvalitāti, piemēro koeficientu 1,5.

5. Ja veikts tīšs pārkāpums, piemēro koeficientu 2.

6. Ja kopš pārkāpuma atklāšanas nav veiktas koriģējošas darbības, piemēro koeficientu 1,7.

7. Ja kredītreitingu aģentūras augstākā vadība nav sadarbojusies ar EVTI, tai veicot izmeklēšanu, piemēro koeficientu 1,5.

II.    Ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītie pielāgojuma koeficienti

1. Ja pārkāpums saistīts ar kādu no darbībām, kas uzskaitītas III pielikuma II vai III iedaļā, un ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9.

2. Ja kredītreitingu aģentūras augstākā vadība var apliecināt, ka tā ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai pārkāpumu novērstu, piemēro koeficientu 0,7.

3. Ja kredītreitingu aģentūra par pārkāpumu ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi EVTI, piemēro koeficientu 0,4.

4. Ja kredītreitingu aģentūra ir brīvprātīgi veikusi darbības, lai nodrošinātu, ka līdzīgu pārkāpumu turpmāk vairs nav iespējams veikt, piemēro koeficientu 0,6.



( 1 ) 2009. gada 13. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 2 ) OV C 115, 20.5.2009., 1. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

( 4 ) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

( 5 ) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

( 6 ) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

( 7 ) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīva no 2011. gada 1. jūlija aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 32. lappusi).

( 8 ) OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

( 9 ) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

( 10 ) OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.

( 11 ) OV C 59, 11.3.2006., 2. lpp.

( 12 ) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.

( 13 ) OV L 52, 25.2.2005., 51. lpp.

( 14 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

( 15 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 16 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

( 17 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

( 18 ) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

( 19 ) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

( 20 ) OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

( 21 ) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

( 22 ) OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.

( 23 ) Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

( 24 ) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

( 25 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

( 26 ) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

( 27 ) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

( 28 ) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

( 29 ) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

( 30 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 31 ) OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

( 32 ) Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem (OV L 162, 30.4.2004., 70. lpp.).

( 33 ) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

( 34 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

( 35 ) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

Top