This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02009L0081-20160101
Directive 2009/81/EC of the European Parliament and of the Council of 13 July 2009 on the coordination of procedures for the award of certain works contracts, supply contracts and service contracts by contracting authorities or entities in the fields of defence and security, and amending Directives 2004/17/EC and 2004/18/EC (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK ( 2009. gada 13. jūlijs ), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK ( 2009. gada 13. jūlijs ), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)
2009L0081 — LV — 01.01.2016 — 005.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1177/2009 (2009. gada 30. novembris), |
L 314 |
64 |
1.12.2009 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1251/2011 (2011. gada 30. novembris), |
L 319 |
43 |
2.12.2011 |
|
|
L 158 |
184 |
10.6.2013 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1336/2013 (2013. gada 13. decembris), |
L 335 |
17 |
14.12.2013 |
|
|
L 330 |
14 |
16.12.2015 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/81/EK
(2009. gada 13. jūlijs),
ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. un 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Valsts drošība ir katras dalībvalsts pašas kompetencē gan aizsardzības, gan drošības jomā. |
|
(2) |
Lai nostiprinātu Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi un attīstītu militāro potenciālu, kas vajadzīgs Eiropas drošības un aizsardzības politikas ieviešanai, ir pakāpeniski jāveido Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus. |
|
(3) |
Dalībvalstis ir vienotas attiecībā uz nepieciešamību sekmēt, attīstīt un uzturēt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi, kas vērsta uz spēju attīstīšanu, ir kompetenta un konkurētspējīga. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis var izmantot dažādus līdzekļus saskaņā ar Kopienas tiesībām, lai nodrošinātu patiesa Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidi un līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Tām arī būtu jāsniedz ieguldījums, attīstot un paplašinot ar aizsardzību saistīto piegādātāju bāzi Eiropā, jo īpaši atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un netradicionālo piegādātāju iesaistīšanos Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpniecības bāzē, kā arī sekmējot rūpniecisko sadarbību un atbalstot efektīvus un atbilstīgus zemāka līmeņa piegādātājus. Šajā sakarā tām būtu jāņem vērā Komisijas 2006. gada 7. decembra Skaidrojošais paziņojums par Līguma 296. panta piemērošanu iepirkumam aizsardzības vajadzībām un Komisijas 2007. gada 5. decembra Paziņojums “Stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei”. |
|
(4) |
Viens no priekšnoteikumiem Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidē ir atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšana. Iepirkumu jomā ir vajadzīga iepirkuma procedūru koordinēšanas kārtība, kas atbilst dalībvalstu drošības prasībām un Līgumā noteiktajām saistībām. |
|
(5) |
Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Parlaments 2005. gada 17. novembra Rezolūcijā par Zaļo grāmatu par iepirkumiem aizsardzības jomā ( 3 ) aicināja Komisiju izstrādāt direktīvu, kurā īpaši ņemtas vērā dalībvalstu drošības intereses, turpmāk attīstīta kopējā ārpolitika un drošības politika, veicināta lielāka Eiropas kopība, vienlaikus saglabājot Eiropas Savienības kā “civilās varas” nozīmi. |
|
(6) |
Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru labāka saskaņošana, piemēram, attiecībā uz līgumiem par loģistikas pakalpojumiem, transportu un uzglabāšanu, var palīdzēt arī samazināt aizsardzības nozares izmaksas un būtiski samazināt nozares ietekmi uz vidi. |
|
(7) |
Šīm procedūrām būtu jāatspoguļo Savienības vispārējā nostāja drošības jautājumos, kas atbilst izmaiņām stratēģiskajā vidē. Asimetriski draudi starptautiskajai sabiedrībai pakāpeniski izdzēš robežu starp ārējo un iekšējo, kā arī militāro un nemilitāro drošību. |
|
(8) |
Aizsardzības un drošības aprīkojums ir būtisks elements gan dalībvalstu drošībai un suverenitātei, gan arī Savienības autonomijai. Tādēļ preču un pakalpojumu iepirkumi, ko veic aizsardzības un drošības nozarē, bieži ir sensitīvi. |
|
(9) |
No tā arī izriet īpašās prasības attiecībā uz piegāžu un informācijas drošību. Šīs prasības galvenokārt attiecas gan uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma iepirkumiem, kas ir paredzēti bruņotajiem spēkiem, kā arī uz pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ar tiem ir tieši saistīti, gan arī uz dažiem īpaši sensitīviem iepirkumiem nemilitārās drošības jomā. Šajās jomās Savienības mēroga režīma trūkums rada kavēkļus aizsardzības un drošības tirgu atvērtībai starp dalībvalstīm. Šī situācija ir steidzami jāuzlabo. Īpaši lietderīgs būtu Savienības mēroga režīms attiecībā uz informācijas drošību, tostarp valsts drošības pārbaužu apliecinājumu savstarpēja atzīšana un iespēja apmainīties ar klasificētu informāciju starp līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un Eiropas uzņēmumiem. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai uzlabotu savstarpējo piegāžu drošību, tiecoties pakāpeniski veidot atbilstošu garantiju sistēmu. |
|
(10) |
Šīs direktīvas izpratnē militārais aprīkojums ir jo īpaši tie ražojumu veidi, kuri minēti ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma sarakstā, kas apstiprināts ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumu 255/58 ( 4 ), un, transponējot šo direktīvu, dalībvalstis var ņemt vērā tikai šo sarakstu. Šajā sarakstā ir tikai aprīkojums, kurš paredzēts, izstrādāts un ražots tieši militārām vajadzībām. Tomēr šis saraksts ir vispārīgs un to var plaši interpretēt, ņemot vērā tehnoloģiju, iepirkumu politikas un militāro prasību attīstību, kas sekmē jauna veida aprīkojuma rašanos, piemēram, pamatojoties uz Savienības Kopējo militāro preču sarakstu. Šajā direktīvā militārajam aprīkojumam būtu jāietver arī tādi ražojumi, kas sākotnēji bija paredzēti civilai izmantošanai, taču vēlāk piemēroti militārām vajadzībām, lai tos izmantotu kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu. |
|
(11) |
Specifiskajā nemilitārās drošības jomā šī direktīva būtu jāattiecina uz tādiem iepirkumiem, kuriem ir līdzīgi elementi kā iepirkumiem aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas līdzīgas slepenības prasības. Tas jo īpaši var attiekties uz jomām, kurās militāri un nemilitāri spēki sadarbojas, lai veiktu kopējus uzdevumus, un/vai gadījumiem, kad iepirkuma mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības un/vai dalībvalstu drošību vai nu to teritorijā, vai arī ārpus tās pret nopietniem draudiem, kurus rada nemilitāri un/vai nevalstiski subjekti. Tas var attiekties, piemēram, uz robežu aizsardzību, policijas darbībām un krīzes pārvarēšanas misijām. |
|
(12) |
Šajā direktīvā būtu jāņem vērā līgumslēdzējas iestādes/subjekta vajadzības visā ražojumu aprites ciklā, tas ir gan pētniecības un izstrādes posmā, gan rūpnieciskās attīstības, ražošanas, remonta, modernizācijas, pārveidošanas, uzturēšanas, loģistikas, apmācības, pārbaudes, izņemšanas no lietošanas un ražojuma likvidēšanas posmā. Šie posmi ietver, piemēram, pētījumus, novērtējumu, uzglabāšanu, transportēšanu, integrēšanu, apkalpošanu, demontāžu, likvidēšanu un visas citas darbības pēc ražojuma sākotnējās izstrādes. Dažos līgumos var būt paredzēta tādu daļu, detaļu un/vai mezglu piegāde, kuri ir ražojumu sastāvā vai saistīti ar to, un/vai speciālu instrumentu un pārbaudes aprīkojuma piegāde, kā arī atbalsta nodrošināšana. |
|
(13) |
Šajā direktīvā pētniecībai un izstrādei būtu jāietver fundamentāli pētījumi, lietišķi pētījumi un eksperimentāla izstrāde. Fundamentālie pētījumi ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par parādību un konkrētu faktu pamatojumu, neparedzot nekādu praktisko pielietojumu vai izmantošanu. Lietišķie pētījumi ir arī oriģināli darbi, kas veikti jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr to galvenais mērķis ir konkrēts praktisks rezultāts vai uzdevums. Eksperimentālā izstrāde ir darbi, kurus veic pamatojoties uz pētniecības un/vai praktiskās pieredzes rezultātā iegūtām zināšanām, lai uzsāktu jaunu materiālu, izstrādājumu vai iekārtu ražošanu, izveidotu jaunus procesus, sistēmas un pakalpojumus vai arī būtiski uzlabotu jau esošos. Eksperimentālās izstrādes posms var ietvert tehnoloģiju demonstrējumus, proti, radītas iekārtas, lai demonstrētu jaunās koncepcijas vai tehnoloģijas sniegumu atbilstošā vai reprezentatīvā vidē. “Pētniecība un izstrāde” neietver priekšražošanas prototipu, instrumentu un ražošanas metožu, rūpniecisko dizainparaugu vai ražošanas procesu izstrādi un izmēģināšanu. |
|
(14) |
Šajā direktīvā būtu jāņem vērā līgumslēdzējas iestādes/subjekta vajadzības pēc tādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kuri gan tieši nav saistīti ar militārā aprīkojuma vai sensitīva aprīkojuma piegādi, taču ir nepieciešami, lai izpildītu noteiktas militāras vai drošības prasības. |
|
(15) |
Iepirkuma procedūrās, kurās līgumu slēgšanu dalībvalstīs veic līgumslēdzēji subjekti, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs ( 5 ), un līgumslēdzējas iestādes, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 6 ), ir jāievēro Līgumā paredzētie principi, jo īpaši brīva preču aprite, uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un brīva pakalpojumu aprite, kā arī tādi no tiem izrietošie principi kā vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Līgumiem, kuru robežvērtība ir zemāka par šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām, pārredzamības un konkurences prasības būtu jānosaka dalībvalstīm, ievērojot minētos principus un jo īpaši ņemot vērā situācijas, kad rodas pārrobežu intereses. Jo īpaši dalībvalstu ziņā ir noteikt piemērotākos noteikumus, ar kādiem piešķir šādu līgumu slēgšanas tiesības. Līgumiem, kuru vērtība pārsniedz noteikto robežvērtību, ir ieteicams izstrādāt tādus noteikumus attiecībā uz iepirkuma procedūru koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru pamatā būtu minētie principi, kas garantētu šo noteikumu iedarbību un nodrošinātu iepirkumiem faktiskus konkurences apstākļus. Tādēļ koordinēšanas noteikumi būtu jāinterpretē saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, kā arī saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem. |
|
(16) |
Līguma 30., 45., 46., 55. un 296. pantā ir paredzēti īpaši izņēmuma gadījumi, kad var atkāpties no Līgumā noteikto principu piemērošanas un, attiecīgi, no to tiesību piemērošanas, kuri izriet no šiem principiem. No tā izriet, ka neviens šīs direktīvas noteikums nedrīkstētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas ir vajadzīgi tādu interešu aizsargāšanai, kuras ar Līguma noteikumiem ir atzītas par leģitīmām. Tas jo īpaši nozīmē, ka arī uz tādu līgumu slēgšanu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, šo direktīvu var neattiecināt, ja to pamato sabiedrības drošība vai arī dalībvalsts būtisku drošības interešu aizsardzība. Tas var attiekties uz tādiem līgumiem gan aizsardzības, gan drošības jomā, attiecībā uz kuriem ir nepieciešamas tik galēji augstas piegāžu drošības prasības un kuri ir tik konfidenciāli un/vai svarīgi valsts suverenitātei, ka pat šīs direktīvas īpašie noteikumi nav pietiekami, lai aizsargātu dalībvalsts svarīgākās drošības intereses, kuru noteikšana ir tikai pašas dalībvalsts ziņā. |
|
(17) |
Tomēr saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru izņēmumu piemērošanas iespēja būtu jāinterpretē tā, lai izņēmumus piemērotu tikai gadījumos, kad tas tiešām ir vajadzīgs, lai aizsargātu leģitīmās intereses, kuru aizsardzību veicina iepriekšminētie panti. Tādējādi šīs direktīvas nepiemērošanai jābūt samērīgai ar sasniedzamajiem mērķiem jārada iespējami mazāki traucējumi brīvai preču apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai. |
|
(18) |
Uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kas darbojas aizsardzības jomā, neattiecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par publiskiem iepirkumiem (GPA). Uz citiem šajā direktīvā noteiktajiem iepirkuma līgumiem GPA arī neattiecina, pamatojoties uz minētā nolīguma XXIII pantu. Līguma 296. pantam un GPA XXIII panta 1. punktam ir atšķirīga piemērošanas joma, un uz tiem attiecas atšķirīgi juridiskās pārskatīšanas standarti. Dalībvalstis arvien var atsaukties uz GPA XXIII panta 1. punktu situācijās, kurās nevar atsaukties uz Līguma 296. pantu. Tāpēc abiem noteikumiem ir jāatbilst atšķirīgiem piemērošanas nosacījumiem. Šis izņēmums nozīmē arī to, ka aizsardzības un drošības tirgu īpašajā kontekstā dalībvalstis saglabā tiesības izlemt, vai to līgumslēdzēja iestāde/subjekts ļauj līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās piedalīties trešo valstu uzņēmējiem. Tām šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz izdevīgumu, atzīstot pasaules mērogā konkurētspējīgas Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes nepieciešamību un to, cik svarīgi ir atvērti un godīgi tirgi, kā arī gūstot abpusēju labumu. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt arvien atvērtākus tirgus. Arī to partneriem būtu jāapliecina atvērtība, kuras pamatā būtu noteikumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās, turklāt tas jo īpaši attiecas uz atklātu un godīgu konkurenci. |
|
(19) |
Par būvdarbu līgumu var uzskatīt tikai tādu līgumu, kura priekšmets konkrēti ir tādu darbību veikšana, kas paredzētas 45. kategorijā “Kopējā publiskajā iepirkuma vārdnīcā”, kura noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) ( 7 ) (turpmāk “CPV”), pat ja līgumā ir paredzēti citi pakalpojumi, kas vajadzīgi minēto darbību veikšanai. Atsevišķos gadījumos būvdarbus var iekļaut pakalpojumu līgumos. Taču šādi būvdarbi ir uzskatāmi par papilddarbiem, kuri tātad ir tikai līguma galvenā mērķa sastāvdaļa vai papildinājums un kuri nevar pamatot atsevišķa būvdarbu līguma noslēgšanu. |
|
(20) |
Līgumos, kuri attiecas uz aizsardzības un drošības jomu, ir bieži iekļauta klasificēta informācija, kuru attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti drošības apsvērumu dēļ prasa aizsargāt pret nesankcionētu piekļuvi. Militārajā jomā dalībvalstīs jau pastāv informācijas klasificēšanas sistēmas militāriem mērķiem. Turpretī nemilitārās drošības jomā dalībvalstu prakse ir atšķirīgākā attiecībā uz to, kādos gadījumos līdzīgi jāaizsargā cita informācija. Tādēļ ir lietderīgi piemērot koncepciju, kura ņemtu vērā dalībvalstu prakses dažādību un palīdzētu apvienot militāro un nemilitāro jomu. Tomēr iepirkumu līgumu noslēgšana šajās jomās nedrīkstētu attiecīgā gadījumā ietekmēt dalībvalstu saistības, kas izriet vai nu no Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu ( 8 ), vai arī no Lēmuma 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu ( 9 ). Turklāt Līguma 296. panta 1. punkta a) apakšpunkts dod dalībvalstīm iespēju neattiecināt šīs direktīvas noteikumus uz līgumiem gan aizsardzības, gan drošības jomā, ja šo noteikumu piemērošana liktu dalībvalstīm sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskata par pretēju savām drošības pamatinteresēm. Tas tā jo īpaši var būt gadījumos, kad pasūtījumi ir tik sensitīvi, ka ir jātur slepenībā pat to pastāvēšana. |
|
(21) |
Būtu jāatļauj līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem slēgt pamatnolīgumus, un tādēļ ir jāparedz pamatnolīguma definīcija un īpaši noteikumi. Atbilstīgi šiem noteikumiem, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts noslēdz pamatnolīgumu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, kuri jo īpaši attiecas uz publicēšanu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem un nosacījumiem, tā drīkst pamatnolīguma darbības laikā slēgt līgumus, kuru pamatā ir attiecīgais pamatnolīgums, vai nu piemērojot pamatnolīgumā paredzētos noteikumus, vai arī – ja tajā sākotnēji netika paredzēti visi noteikumi – vispirms organizējot konkursu pamatnolīguma pusēm. Organizējot konkursu, būtu jāievēro konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un garantētu vispārējo principu, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes principa, ievērošanu. Šo iemeslu dēļ pamatnolīguma darbības periods būtu jāierobežo, un tas nedrīkstētu būt ilgāks par septiņiem gadiem, izņemot gadījumus, ko līgumslēdzējas iestādes/subjekti pienācīgi pamato. |
|
(22) |
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var izmantot elektroniskā iepirkuma metodes ar nosacījumu, ka šīs metodes izmanto saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu. Tā kā sagaidāms, ka aizvien biežāk tiks izmantota elektronisko izsoļu metode, attiecībā uz šādām izsolēm būtu jāizstrādā Kopienas definīcija un īpaši reglamentējoši noteikumi, lai nodrošinātu to norisi pilnīgā saskaņā ar minētajiem principiem. Tālab būtu jāparedz, ka šādas elektroniskas izsoles var rīkot tikai attiecībā uz tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumiem, kuriem precīzi var noteikt specifikācijas. Tas jo īpaši var būt atkārtotu piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā. Tā paša mērķa labad ir jābūt iespējai noteikt arī pretendentu attiecīgo secību katrā elektroniskās izsoles posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem dod iespēju lūgt, lai pretendenti iesniedz jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas, un pēc tam, kad līgumslēgšanas tiesības jau ir piešķirtas ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam, arī pilnveidot citus piedāvājumu aspektus, ne tikai cenas. Lai nodrošinātu pārredzamības principa ievērošanu, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai izvērtēšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez līgumslēdzējas iestādes/subjekta iejaukšanās un/vai novērtējuma, t. i., tikai tādi elementi, kas ir izskaitļojami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. No otras puses, tiem piedāvājumu aspektiem, par kuriem vajadzīgs neizskaitļojamu elementu novērtējums, nevajadzētu būt elektronisko izsoļu priekšmetam. Tādēļ dažiem būvdarbu līgumiem un pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuāls izpildījums, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevajadzētu būt elektronisko izsoļu priekšmetam. |
|
(23) |
Centralizētas iepirkuma metodes palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt iepirkumu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti var iegādāties preces, būvdarbus un/vai pakalpojumus ar centrālās iepirkumu iestādes starpniecību. Tāpēc būtu jāparedz Kopienas definīcija attiecībā uz centrālajām iepirkumu iestādēm un nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbilstīgi nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kuru vajadzībām būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk centrālā iepirkumu iestāde, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības. Līgumslēdzējai iestādei/subjektam, kuram ir pienākums piemērot šo direktīvu, jebkurā gadījumā vajadzētu būt tiesīgam rīkoties kā centrālajai iepirkumu iestādei. Vienlaikus dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām norīkot par centrālo iepirkumu iestādi arī tās Eiropas publiskās struktūras, uz kurām šī direktīva neattiecas, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru, ja vien šīs struktūras piemēro iepirkuma normas, kas atbilst visiem šīs direktīvas noteikumiem. |
|
(24) |
Var gadīties, ka līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir pienākums piešķirt līgumslēgšanas tiesības par atsevišķu piegādes līgumu, uz kuru šī direktīva attiecas tikai daļēji un uz kura pārējo daļu vai nu attiecas Direktīva 2004/17/EK vai Direktīva 2004/18/EK, vai arī neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2004/17/EK, ne Direktīva 2004/18/EK. Tas attiecas uz gadījumiem, kad attiecīgos iepirkumus objektīvu iemeslu dēļ nevar nodalīt un piešķirt ar atsevišķiem līgumiem. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumslēgšanas tiesības par vienu līgumu, ja vien lēmums nav pieņemts tādēļ, lai uz līgumiem nevajadzētu attiecināt šo direktīvu vai Direktīvu 2004/17/EK, vai Direktīvu 2004/18/EK. |
|
(25) |
Saskaņotajos noteikumos paredzēto robežvērtību skaita palielināšana rada grūtības līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem. Ņemot vērā aizsardzības un drošības jomā noslēgto līgumu vidējo vērtību, ir lietderīgi pielāgot šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tām robežvērtībām, kuras līgumslēdzējas iestādes/subjekti jau piemēro saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK. Ja tiek pārskatītas Direktīvā 2004/17/EK paredzētās robežvērtības, vienlaikus ar tām būtu jāpārskata arī šajā direktīvā paredzētās robežvērtības. |
|
(26) |
Turklāt būtu jāparedz arī gadījumi, kad šī direktīva nav piemērojama tāpēc, ka iepirkumiem piemēro specifiskus noteikumus, kuri izriet no starptautiskiem nolīgumiem vai nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Noteikumiem attiecīgos nolīgumos par dalībvalsts karaspēka izvietošanu citā dalībvalstī vai trešā valstī, kā arī par trešās valsts karaspēka izvietošanu dalībvalstī arī būtu jāparedz šajā direktīvā noteikto piešķiršanas procedūru izmantošana. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt ne uz iepirkuma līgumiem, kurus savām vajadzībām slēdz starptautiskās organizācijas, ne uz līgumiem, kurus dalībvalstis slēdz saskaņā ar šādu organizāciju konkrētajiem noteikumiem. |
|
(27) |
Aizsardzības un drošības jomā daži līgumi ir tik sensitīvi, ka nebūtu lietderīgi tiem piemērot šo direktīvu, pat ņemot vērā tās specifiskumu. Tas attiecas uz izlūkdienestu veiktajiem iepirkumiem vai arī iepirkumiem, kas vajadzīgi visa veida izlūkošanas, tostarp pretizlūkošanas, darbībai, kā to nosaka dalībvalstis. Tas attiecināms arī uz citiem īpaši sensitīviem iepirkumiem, kuros nepieciešama ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, tostarp, piemēram, noteiktiem iepirkumiem robežapsardzības vajadzībām vai cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību, kā arī iepirkumiem, kas saistīti ar šifrēšanu vai paredzēti slepenām darbībām un citām līdzīgi sensitīvām darbībām, kuras veic policijas un drošības iestādes. |
|
(28) |
Dalībvalstis nereti iesaistās sadarbības programmās, lai kopīgi izstrādātu jaunu aizsardzības aprīkojumu. Šādas programmas ir īpaši svarīgas, jo tās palīdz attīstīt jaunas tehnoloģijas un sadalīt ļoti lielās pētniecības un attīstības izmaksas, kas saistītas ar sarežģītu ieroču sistēmu izstrādi. Dažas no šīm sadarbības programmām pārvalda starptautiskās organizācijas, proti, Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācija (Organisation de coopération conjointe en matière d’armement, OCCAR) un NATO (ar attiecīgu aģentūru starpniecību), vai arī Savienības aģentūras, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra, kuras tad dalībvalstu vārdā piešķir līgumslēgšanas tiesības. Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz šādiem līgumiem. Atbilstoši citām sadarbības programmām līgumslēgšanas tiesības piešķir vienas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes/subjekti arī citas vai vairāku citu dalībvalstu vārdā. Arī šādos gadījumos šī direktīva nebūtu jāpiemēro. |
|
(29) |
Ja dalībvalstu bruņotie spēki vai drošības spēki veic operācijas ārpus Savienības teritorijas un ja to nosaka operatīvās prasības, būtu jāatļauj līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem, kuras ir izvietotas operācijas teritorijā, nepiemērot šīs direktīvas noteikumus tad, kad tās slēdz līgumus ar uzņēmējiem, kuri atrodas operācijas teritorijā, tostarp attiecībā uz civilajiem iepirkumiem, kuri tieši saistīti ar šo operāciju veikšanu. |
|
(30) |
Ņemot vērā aizsardzības un drošības nozares īpašo raksturu, no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz aprīkojuma iegāde, kā arī būvdarbu un pakalpojumu iegāde, ko viena valdība veic no otras valdības. |
|
(31) |
Saistībā ar pakalpojumiem – līgumus par nekustamā īpašuma iegādi vai nomu vai par tiesībām uz šādu īpašumu raksturo īpašas iezīmes, kuru dēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. |
|
(32) |
Domstarpību izšķiršanas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas norādītas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem. |
|
(33) |
Arī finanšu pakalpojumu sniegšana uzticēta personām vai struktūrām ar tādiem nosacījumiem, kuri nav saderīgi ar iepirkuma noteikumu piemērošanu. |
|
(34) |
Atbilstīgi Līguma 163. pantam pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas rūpniecības zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, un to sekmē pakalpojumu līgumu brīvas pieejamības nodrošināšana. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu. Tāpēc šī direktīva neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, kas nav līgumi, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, lai to izmantotu savām vajadzībām, ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde/subjekts. |
|
(35) |
Nodarbinātība un profesija ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem un veicina iekļaušanos sabiedrībā. Šajā sakarā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas efektīvi sekmē personu ar spēju traucējumiem iekļaušanos vai atgriešanos darba tirgū. Tomēr šādas darbnīcas parastos konkurences apstākļos var nespēt iegūt līgumslēgšanas tiesības. Tādēļ ieteicams noteikt, ka dalībvalstis var paturēt tiesības piedalīties procedūrās, ko piemēro, lai piešķirtu līgumslēgšanas tiesības šādām darbnīcām, vai rezervēt līgumsaistību izpildi saistībā ar aizsargātas nodarbinātības programmām. |
|
(36) |
Lai šo direktīvu varētu piemērot pakalpojumu sniegšanas līgumiem, uz kuriem tā attiecas, kā arī lai varētu veikt uzraudzību, pakalpojumi būtu jāiedala kategorijās, kas atbilst CPV nomenklatūras kategorijām, un jāapkopo divos pielikumos atbilstoši režīmam, uz kuru tie attiecas. Attiecībā uz II pielikumā iekļautajiem pakalpojumiem šīs direktīvas attiecīgie noteikumi nedrīkstētu iespaidot īpašu uz konkrētajiem pakalpojumiem attiecināmu Kopienas noteikumu piemērošanu. Tomēr, lai Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK vietā varētu piemērot šo direktīvu noteikumus, ir jānosaka, ka uz attiecīgajiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem attiecas šīs direktīvas darbības joma. |
|
(37) |
Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem pārejas laikā visa šī direktīva būtu jāpiemēro tikai tiem līgumiem, attiecībā uz kuriem tās noteikumi ļaus īstenot visas paplašinātas starpvalstu tirdzniecības iespējas. Pārējie pakalpojumu līgumi minētajā pārejas laikā jāuzrauga, pirms attiecībā uz tiem var pieņemt lēmumu par pilnīgu šīs direktīvas piemērošanu. |
|
(38) |
Tehniskajām specifikācijām, ko nosaka līgumslēdzējas iestādes/subjekti, vajadzētu būt tādām, kas ļautu nodrošināt iepirkumiem konkurences apstākļus. Tādēļ ir jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kuros ir izklāstīti dažādi tehniskie risinājumi. Šajā nolūkā, pirmkārt, tehniskajās specifikācijās būtu jāiekļauj tehniskie parametri un funkcionālās prasības. Otrkārt, ja ir atsauce uz Eiropas standartu vai uz starptautiskajiem vai valsts standartiem, tostarp standartiem aizsardzības jomā, līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir jāņem vērā piedāvājumi, kuru pamatā ir citi ekvivalenti risinājumi. Ekvivalentos risinājumus var izvērtēt, piemēram, saskaņā ar savstarpējās savietojamības un darbības efektivitātes prasībām. Būtu jāatļauj pretendentiem izmantot visu veidu apliecinājumus, lai pierādītu risinājumu līdzvērtīgumu. Līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem jāspēj pamatot savs lēmums par attiecīga risinājuma neatzīšanu par līdzvērtīgu. Turklāt pastāv starptautiskie standartizācijas nolīgumi, kuri nodrošina bruņoto spēku sadarbspēju un kuriem dalībvalstīs var būt likuma spēks. Ja ir piemērojams viens no šādiem nolīgumiem, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var pieprasīt piedāvājumu atbilstību šo nolīgumu standartiem. Tehniskās specifikācijas būtu jāformulē skaidri, lai visi pretendenti izprastu līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktos kritērijus. |
|
(39) |
Ņemot vērā ierasto praksi dalībvalstīs, tehnisko specifikāciju sīks apraksts un papildu informācija par līgumiem jāiekļauj attiecīgā iepirkuma līguma dokumentos vai citā līdzvērtīgā dokumentā. |
|
(40) |
Iespējamos apakšuzņēmējus nedrīkstētu diskriminēt pēc valstspiederības. Aizsardzības un drošības kontekstā var būt lietderīgi, ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzdod izraudzītajam pretendentam sarīkot pārredzamu un nediskriminējošu konkursu apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanai trešo personu pārstāvjiem. Šī prasība var attiekties uz visiem apakšuzņēmuma līgumiem vai arī tikai uz noteiktiem apakšuzņēmuma līgumiem, kurus izvēlas līgumslēdzējas iestādes/subjekti. Turklāt var būt lietderīgi pretendenta tiesības slēgt apakšuzņēmuma līgumu papildināt ar iespēju dalībvalstij ļaut vai aicināt līgumslēdzējas iestādes/subjektus pieprasīt, lai vismaz noteiktu līguma vērtības daļu piešķirtu trešām personām, turklāt ar nosacījumu, ka saistītos uzņēmumus neuzskata par trešām personām. Ja šāda daļa tiek pieprasīta, izraudzītajam pretendentam apakšuzņēmuma līgumi būtu jāpiešķir pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, lai visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem būtu vienādas iespējas gūt labumu no apakšuzņēmuma līguma. Vienlaikus nedrīkstētu kaitēt izraudzītā pretendenta piegādes ķēdes sekmīgai darbībai. Tāpēc procentuālajam apjomam, ko pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasījuma nodod trešās personas apakšuzņēmējam, būtu atbilstīgi jāatspoguļo līguma priekšmets un vērtība. Sarunu procedūrā vai konkursa dialogā par apakšuzņēmuma līguma prasībām līgumslēdzējas iestādes/subjekti un pretendenti var pārrunāt apakšuzņēmuma līguma prasības vai ierosinājumus, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir pilnībā informēts par dažādo apakšuzņēmuma līguma iespēju ietekmi, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, kvalitāti vai risku. Jebkurā gadījumā izraudzītā pretendenta sākotnēji ierosinātajiem apakšuzņēmējiem būtu jāvar brīvi piedalīties konkursos par apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanu. Aizsardzības un drošības tirgu īpašajā kontekstā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāsekmē paraugprakses attīstība un izplatīšana starp dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem, lai veicinātu gan brīvu apriti un konkurētspēju Savienības apakšuzņēmuma līgumu tirgū, gan arī piegādātāju un MVU efektīvu pārvaldību, lai nodrošinātu vislabāko cenas un vērtības attiecību. Dalībvalstīm visi izraudzītie pretendenti būtu jāinformē par tām priekšrocībām, kādas attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumiem sniedz pārredzami piedāvājumu konkursi un piegādātāju daudzveidība, kā arī jāattīsta un jāizplata paraugprakse attiecībā uz piegādes ķēžu pārvaldību aizsardzības un drošības tirgos. |
|
(41) |
Līguma izpildes nosacījumi ir saderīgi ar šo direktīvu vienīgi tad, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ja tie ir norādīti paziņojumā par līgumu vai līguma dokumentos. |
|
(42) |
Jo īpaši līguma izpildes nosacījumi var ietvert līgumslēdzēju iestāžu/subjektu prasības attiecībā uz informācijas un piegādes drošību. Šādām prasībām ir liela nozīme, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktā aprīkojuma sensitīvo raksturu, un tās attiecas uz visu piegādes ķēdi. |
|
(43) |
Lai nodrošinātu informācijas drošību, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var īpaši pieprasīt saistības gan no uzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem par klasificētās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi, kā arī pieprasīt pietiekamu informāciju par viņu spēju to nodrošināt. Tā kā nav Kopienas mēroga režīma par informācijas drošību, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vai dalībvalstīm ir jānosaka šīs prasības saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, kā arī jānosaka, vai tie saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem izsniegtos valsts drošības pārbaužu apliecinājumus uzskata par līdzvērtīgiem apliecinājumiem, kurus izsniedz attiecīgās valsts kompetentās iestādes. |
|
(44) |
Piegādes drošība var būt saistīta ar ļoti dažādām prasībām, tostarp, piemēram, meitasuzņēmumu un mātesuzņēmuma iekšējiem noteikumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ar kritisko pakalpojumu nodrošināšanu, uzturēšanas un remonta jaudām, lai nodrošinātu iegādātā aprīkojuma uzturēšanu visā tā aprites ciklā. |
|
(45) |
Jebkurā gadījumā līguma izpildes nosacījumos drīkst iekļaut tikai tādas prasības, kuras ir saistītas ar paša līguma izpildi. |
|
(46) |
Līguma izpildes laikā piemēro Kopienas un valsts līmenī spēkā esošos normatīvos aktus un koplīgumus par darba apstākļiem un darba drošību ar nosacījumu, ka šie noteikumi un to piemērošana atbilst Kopienas tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmējs saskaņā ar iepirkuma līgumu sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/71/EK (1996. gada 16. decembri) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ( 10 ) ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējā dalībvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgie noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu var uzskatīt par nopietnu kļūdu vai profesionālās ētikas pārkāpumu, kura rezultāts var būt uzņēmēja izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā. |
|
(47) |
Šajā direktīvā minētajiem iepirkumiem ir īpašas prasības, kuras izriet no to sarežģītības, informācijas vai piegādes drošības apsvērumiem. Lai nodrošinātu šo prasību izpildi, iepirkuma procedūras laikā ir bieži vajadzīgas padziļinātas pārrunas. Tādēļ līgumslēdzējas iestādes/subjekti šajā direktīvā minēto iepirkumu gadījumā var izmantot ne tikai slēgtu procedūru, bet arī sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu. |
|
(48) |
Līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem, kas īsteno īpaši sarežģītus projektus, var rasties situācija, kad tie objektīvi nespēj (bez jebkādas to kritikas šajā sakarā) noteikt viņu vajadzībām atbilstošus līdzekļus vai izvērtēt tirgus piedāvājumu tehnisko risinājumu un/vai finanšu vai juridisko risinājumu aspektā. Šī situācija var rasties jo īpaši projektos, kas prasa dažādu tehnoloģisku vai darbības iespēju savienojumu, vai arī projektos, kas prasa sarežģītu un strukturētu finansējumu, kura finansiālo un juridisko uzbūvi nevar noteikt iepriekš. Šajos gadījumos nevarētu izmatot slēgtu procedūru vai sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, jo nebūtu iespējams aprakstīt iepirkuma noteikumus tik precīzi, lai kandidāti varētu izteikt savus piedāvājumus. Tādēļ ir jāparedz elastīga procedūra, kas nodrošina konkurenci starp uzņēmējiem un dod līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem iespēju apspriest ar katru kandidātu visus līguma aspektus. Tomēr šo procedūru nedrīkst izmantot tā, lai ierobežotu vai apietu konkurenci, jo īpaši ja tiek mainīti būtiski piedāvājuma elementi, nosakot izraudzītajam pretendentam būtiskas jaunas prasības vai iesaistot citu pretendentu, kas nav iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. |
|
(49) |
Pirms uzsākt līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, līgumslēdzējas iestādes/subjekti tehniskā sarunā var prasīt vai uzsākt konsultācijas, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr to var darīt tikai tad, ja šādām konsultācijām nav konkurenci kavējošas ietekmes. |
|
(50) |
Konkrētos izņēmuma gadījumos nebūs iespējams piemērot procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem vajadzētu būt iespējai ļoti specifiskos gadījumos un apstākļos piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu. |
|
(51) |
Dažiem noteikumiem daļēji vajadzētu būt tādiem pašiem, kādi paredzēti Direktīvā 2004/18/EK. Šajā jautājumā jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka aizsardzības un drošības aprīkojums bieži ir tehniski sarežģīts. Tādēļ tehniskā neatbilstība un atšķirības aprīkojuma lietošanā un apkopē, kas pamato sarunu procedūras bez paziņojuma publicēšanas izmantošanu, ja saskaņā ar piegādes līgumu ir jāveic papildu piegādes, būtu jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā aprīkojuma sarežģītību un ar to saistītas aprīkojuma savstarpējas savietojamības un standartizācijas prasības. Kā piemēru šādai situācijai var minēt ekspluatācijā esošo sistēmu papildināšanu ar jaunām sastāvdaļām vai modernizēšanu. |
|
(52) |
Ir iespējams, ka attiecībā uz dažiem iepirkumiem šīs direktīvas darbības jomā tikai viens uzņēmējs var izpildīt līgumu, jo viņam ir ekskluzīvas tiesības, vai arī to nosaka tehniski iemesli. Šādos gadījumos līgumslēdzējai iestādei/subjektam būtu jāatļauj piešķirt līgumslēgšanas tiesības vai slēgt pamatnolīgumu tieši ar šo vienu uzņēmēju. Tomēr būtu stingri jānosaka tehniskie iemesli, kāpēc tikai viens uzņēmējs var izpildīt līgumu, un šie iemesli katrā konkrētā gadījumā būtu jāpamato. Tas var ietvert, piemēram, apsvērumu, ka nevienam citam kandidātam, izņemot izvēlēto uzņēmēju, nav tehnisko iespēju sasniegt nepieciešamos mērķus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu profesionālo informāciju, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena uzņēmēja rīcībā. Tas ir iespējams, piemēram, pārveidojot vai modernizējot kādu īpaši sarežģītu iekārtu. Tehniskie iemesli arī var rasties, ja ir jāizpilda kādas īpašas savietojamības vai drošības prasības, lai nodrošinātu bruņoto spēku vai drošības spēku darbību. |
|
(53) |
Turklāt šajā direktīvā minēto iepirkumu specifika liecina par to, ka ir jāparedz vēl citas situācijas, kas var būt aktuālas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. |
|
(54) |
Piemēram, dalībvalstu bruņotie spēki var būt iesaistīti krīzes situācijās ārzemēs, piemēram, piedaloties miera uzturēšanas operācijās. Šādu operāciju sākumā vai gaitā dalībvalstu un to bruņoto spēku drošības apsvērumi var radīt vajadzību dažas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veikt ātrumā, kas nav savienojams ar termiņiem, kādi paredzēti šajā direktīvā parastajām piešķiršanas procedūrām. Šādas neatliekamas situācijas var rasties arī drošības spēku darbā, piemēram, ja notiek teroristu uzbrukums Savienības teritorijai. |
|
(55) |
Pētniecības un attīstības veicināšana ir būtisks līdzeklis, ar kuru tiek stiprināta Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskā un rūpniecības bāze, un iepirkuma procedūru atvēršana sekmē šā mērķa sasniegšanu. Pētniecības un attīstības nozīme šajā specifiskajā jomā attaisno maksimālo elastību iepirkuma procedūrās attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem pētniecībai. Tomēr vienlaikus šāda elastība nedrīkstētu kaitēt godīgai konkurencei turpmākajās ražojuma aprites cikla fāzēs. Pētniecības un attīstības līgumiem tāpēc būtu jāattiecas tikai uz darbībām līdz stadijai, kad jauno tehnoloģiju gatavību var atbilstoši novērtēt un konstatēt, ka tās nerada risku. Pētniecības un attīstības līgumus nevajadzētu izmantot pēc šīs pakāpes, lai tādējādi izvairītos no šīs direktīvas noteikumu piemērošanas, tostarp iepriekš nosakot pretendentu izvēli turpmākajos posmos. No otras puses, līgumslēdzējai iestādei/subjektam nevajadzētu rīkot atsevišķus konkursus turpmākajiem posmiem, ja līgumā par pētniecības pasākumiem jau paredzēta iespēja attiecībā uz šiem posmiem un ja šis līgums noslēgts pēc slēgtas procedūras vai arī sarunu procedūras ar paziņojuma par līgumu publicēšanu vai, attiecīgā gadījumā, pēc konkursa dialoga. |
|
(56) |
Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jāizstrādā noteikumi par to, kā līgumslēdzējas iestādes/subjekti publicē attiecīgu informāciju pirms un pēc piešķiršanas procedūras. Turklāt kandidātiem un pretendentiem būtu jāsniedz vēl arī konkrēta papildu informācija par šīs procedūras rezultātiem. Tomēr līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem būtu jāļauj zināmu daļu informācijas nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, kaitētu uzņēmēju likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu traucēt godīgai konkurencei starp tiem. Ņemot vērā to būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturu un iezīmes, uz kuriem attiecas šī direktīva, īpaši jāņem vērā valsts intereses attiecībā uz obligātajiem noteikumiem saskaņā ar valstu sabiedrisko kārtību, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības un drošības jomu. |
|
(57) |
Ņemot vērā jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un vienkāršojumus, ko tās var sniegt, elektronisko līdzekļu lietojums būtu jāpadara par līdzvērtīgu tradicionālo komunikāciju un informācijas apmaiņas līdzekļu lietojumam. Izvēlētajiem līdzekļiem un tehnoloģijai būtu pēc iespējas jāatbilst citās dalībvalstīs izmantojamām tehnoloģijām. |
|
(58) |
Lai panāktu konkurences efektīvu attīstīšanos to iepirkumu jomā, uz kuriem attiecas šī direktīva, dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu/subjektu paziņojumi par līgumu ir jāpublicē Kopienas mērogā. Šajos paziņojumos iekļautajai informācijai jābūt tādai, lai Kopienas uzņēmēji varētu izvērtēt, vai piedāvātie iepirkuma līgumi viņus interesē. Šajā nolūkā būtu uzņēmējiem jāsniedz pietiekama informācija par līguma priekšmetu un noteikumiem, kas ar to saistīti. Tādēļ būtu jānodrošina, ka publicētie paziņojumi ir skaidrāk uztverami, izmantojot piemērotus līdzekļus, piemēram, standarta veidlapas paziņojumam par līgumu un Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kas ir līgumu atsauces nomenklatūra. |
|
(59) |
Informācijas elektroniskai nosūtīšanai saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 11 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) ( 12 ). Iepirkuma procedūrām ir vajadzīgs augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis, nekā tas ir noteikts minētajās direktīvās. Tādēļ elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, būtu jāatbilst īpašām papildu prasībām. Šajā nolūkā pēc iespējas būtu jāveicina elektroniskā paraksta izmantošana un jo īpaši tāda elektroniskā paraksta izmantošana, kurš atbilst jaunākajām prasībām. Turklāt brīvprātīgas akreditācijas sistēmu pastāvēšana varētu būt vēlams ieguldījums, lai paaugstinātu minēto ierīču sertificēšanas pakalpojuma līmeni. |
|
(60) |
Paziņojumu par līgumu sūtīšana elektroniski palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikumi par to minimālo termiņu saīsināšanu, kuri paredzēti piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai ar elektroniskiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka izmantotie elektroniskie līdzekļi atbilst Kopienā paredzētajiem īpašiem noteikumiem par informācijas nosūtīšanu. |
|
(61) |
Kandidātu atbilstības pārbaude un to atlase būtu jāveic atklāti. Šai nolūkā būtu jānorāda kritēriji, kas nav diskriminējoši un ko līgumslēdzējas iestādes/subjekti var izmantot pretendentu atlasē, un līdzekļi, ko uzņēmēji var izmantot, lai pierādītu savu atbilstību minētajiem kritērijiem. Lai nodrošinātu pārskatāmību, būtu jāprasa, lai līgumslēdzēja iestāde/subjekts jau konkursa uzaicinājumā norāda savus atlases kritērijus, kā arī noteikto spēju līmeni, ko tie attiecīgā gadījumā var prasīt no uzņēmējiem, lai atļautu tiem piedalīties iepirkuma procedūrā. |
|
(62) |
Slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogā līgumslēdzēja iestāde/subjekts drīkst ierobežot kandidātu skaitu. Jebkāda kandidātu skaita samazināšana būtu jāveic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par līgumu. Attiecībā uz kritērijiem saistībā ar uzņēmēju individuālo situāciju paziņojumā par līgumu pietiek iekļaut vispārīgu atsauci uz šajā direktīvā izklāstītajām iespējamām situācijām. |
|
(63) |
Ņemot vērā to, ka sarunu procedūrās ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogos var būt nepieciešama zināma elastība, un to, ka šo procedūru metodes rada lielas izmaksas, līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem attiecībā uz šīm procedūrām vajadzētu būt iespējai paredzēt procedūras norisi vairākos secīgos posmos, lai pakāpeniski samazinātu to piedāvājumu skaitu, kurus tie turpinās apspriest vai pārrunāt saskaņā ar iepriekš norādītajiem izvēles kritērijiem. Piedāvājumu skaita samazināšanai būtu jānodrošina faktiski konkurences apstākļi, ja vien pieņemamu risinājumu vai kandidātu skaits to atļauj. |
|
(64) |
Gadījumos, kad dalībai iepirkuma procedūrā ir vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas apliecinājums, piemēro Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu. |
|
(65) |
Būtu jāizvairās no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas uzņēmējiem, kuri ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kas ir kaitējusi Eiropas Kopienu finanšu interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, vai terorisma jeb teroristisku vai ar terorismu saistītu darbību finansēšanā. Vajadzības gadījumā līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem būtu jālūdz, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz attiecīgus dokumentus un, ja līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir šaubas par kandidāta vai pretendenta individuālo situāciju, tie var prasīt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību. Šādi uzņēmēji būtu jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, tiklīdz līgumslēdzējai iestādei/subjektam kļūst zināms par tādu spriedumu attiecībā uz šādiem pārkāpumiem, kurš pieņemts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuram ir res judicata spēks. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad par profesionālās ētikas normu pārkāpumu vai par nopietnu kļūdu var uzskatīt rīcību, ar kuru pārkāpj tiesību normas attiecībā uz aizliegtu vienošanos iepirkumos un saistībā ar kuru ir stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību Tāpat vajadzētu būt iespējai uzņēmēju izslēgt, ja līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir informācija (attiecīgā gadījumā iegūta no aizsargātiem datu avotiem) par to, ka šis uzņēmējs nav pietiekami uzticams, lai tiktu novērsts risks dalībvalsts drošībai. Šādi riski var rasties no kandidāta piegādāto ražojumu noteiktām iezīmēm vai no kandidāta īpašumtiesību struktūras. |
|
(66) |
Ja uzņēmējs ir pārkāpis valsts normatīvos aktus, ar kuriem ir transponēta Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju ( 13 ), un Padomes Direktīva 76/207/EEK (1976. gada 9. februāris) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem ( 14 ), un ja par šo pārkāpumu ir stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, attiecīgo uzņēmēja rīcību var uzskatīt par pārkāpumu, kas saistīts ar profesionālās ētikas normām, vai par nopietnu kļūdu. |
|
(67) |
Ņemot vērā nozares sensitīvo raksturu, liela nozīme ir to uzņēmēju reputācijai, ar kuriem paraksta iepirkuma līgumus. Uzņēmēju reputācija ir atkarīga no viņu spējām izpildīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības attiecībā uz piegādes un informācijas drošību. Turklāt neviens šīs direktīvas noteikums nedrīkstētu kavēt līgumslēdzēju iestādi/subjektu izslēgt uzņēmēju no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā šīs procedūras brīdī, ja līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir informācija par to, ka līguma vai līguma daļas slēgšanas tiesību piešķiršana šim uzņēmējam var radīt risku attiecīgās dalībvalsts būtiskām drošības interesēm. |
|
(68) |
Tā kā nav Kopienas mēroga režīma attiecībā uz informācijas drošību, dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir jānosaka tehnisko spēju līmenis, kāds šajā jomā nepieciešams, lai būtu iespējams piedalīties piešķiršanas procedūrā, kā arī jānovērtē, vai kandidāti atbilst nepieciešamajam drošības līmenim. Daudzos gadījumos dalībvalstis noslēgušas divpusējus drošības nolīgumus, kuros paredzēti noteikumi par valstu drošības pārbaužu apliecinājumu savstarpēju atzīšanu. Tomēr citas dalībvalsts uzņēmēju spējas informācijas drošības jomā var pārbaudīt, pat ja šādi nolīgumi ir spēkā, un šādas pārbaudes būtu jāveic saskaņā ar nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principiem. |
|
(69) |
Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atklātuma, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un garantē atklātu un objektīvu izvērtēšanas procedūru, kas noris faktiskos konkurences apstākļos. Tāpēc ir lietderīgi atļaut piemērot tikai divus izvēles kritērijus: “piedāvājums ar viszemāko cenu” un “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”. |
|
(70) |
Lai piedāvājumu izvēles procedūrā garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ir lietderīgi paredzēt judikatūrā noteikto pienākumu nodrošināt atklātumu, kas vajadzīgs, lai visi pretendenti būtu pareizi informēti par kritērijiem un noteikumiem, kurus piemēros, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ līgumslēdzēju iestāžu/subjektu pienākums ir laikus norādīt piedāvājuma izvēles kritērijus, kā arī katra kritērija relatīvo svērumu, lai kandidāti būtu par tiem informēti jau piedāvājumu sagatavošanas laikā. Ja svērumu nevar noteikt iepriekš, jo īpaši līguma komplicētības dēļ, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var atkāpties no pienākuma norādīt piedāvājuma izvēles kritēriju svērumu pietiekami pamatotos gadījumos, kurus tie pamato. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir pienākums norādīt kritērijus to nozīmīguma secībā. |
|
(71) |
Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tie piedāvājumus izvērtē tā, lai noteiktu, kuram piedāvājumam ir vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Lai to izdarītu, tie nosaka ekonomiskos un kvalitātes kritērijus, kuriem kopumā ir jānodrošina iespēja noteikt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem ir jādod iespēja izvērtēt katra piedāvājuma izpildes līmeni saskaņā ar tehniskajās specifikācijās noteikto līguma priekšmetu un novērtēt katra piedāvājuma kvalitātes un cenas attiecību. |
|
(72) |
Atbilstība pārredzamības un konkurences noteikumiem būtu jānodrošina ar efektīvu pārskatīšanas sistēmu, ko varētu veidot pēc tās sistēmas parauga, kādu uz Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajiem līgumiem attiecina ar Padomes Direktīvām 89/665/EEK ( 15 ) un 92/13/EEK ( 16 ), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK ( 17 ). Jo īpaši būtu jāparedz iespēja apstrīdēt piešķiršanas procedūru vēl pirms līguma parakstīšanas, kā arī jānodrošina garantijas šādas pārskatīšanas efektivitātei, piemēram, nogaidīšanas termiņš. Būtu jāparedz arī iespēja apstrīdēt nelikumīgu tiešu piešķiršanu vai tādus līgumus, kuri noslēgti, pārkāpjot šīs direktīvas prasības. |
|
(73) |
Tomēr pārskatīšanas procedūrās būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt aizsardzības un drošības intereses saistībā ar pārskatīšanas struktūrām, pagaidu pasākumu izvēli vai sankcijām, ko piemēro par pārredzamības un konkurences noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu būt tiesīgām noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes/subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar līgumu atzīt par spēkā neesošu pat tad, ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi kāda no 60. panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka izņēmuma apstākļi attiecīgajā gadījumā liek ņemt vērā īpaši svarīgus apsvērumus, kas saistīti ar vispārējām interesēm. Ņemot vērā to būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturu un iezīmes, uz kuriem attiecas šī direktīva, šādiem īpaši svarīgiem apsvērumiem pirmām kārtām vajadzētu būt saistītiem ar dalībvalsts aizsardzības un drošības vispārējām interesēm. Tie, piemēram, var būt gadījumi, kad līguma atzīšana par spēkā neesošu nopietni apdraudētu ne tikai līgumā paredzētā konkrētā projekta īstenošanu, bet arī tādas plašākas aizsardzības un/vai drošības programmas pastāvēšanu kopumā, kuras sastāvdaļa ir minētais projekts. |
|
(74) |
Ņemot vērā tehnisko prasību attīstību, ir jāpieņem un jāgroza daži tehniskie nosacījumi attiecībā uz paziņojumiem, statistikas pārskatiem un izmantoto nomenklatūru, kā arī nosacījumi, ar kuriem saskaņā atsaucas uz minēto nomenklatūru. Tādēļ šajā nolūkā būtu jāparedz ērta un ātra pieņemšanas procedūra. |
|
(75) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 18 ). |
|
(76) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt līgumu robežvērtības, pielāgojot tās Direktīvā 2004/17/EK noteiktajām robežvērtībām, un izdarīt grozījumus dažos CPV nomenklatūras atsauces numuros un procedūrās, kas nosaka, kā veidojamas atsauces uz dažām CPV sadaļām, kā arī elektroniskās uztveršanas ierīču tehniskajās detaļās un raksturlielumos. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(77) |
Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu šos pasākumus. |
|
(78) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 19 ) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. |
|
(79) |
Komisijai būtu jāveic periodisks izvērtējums, lai pārliecinātos par to, vai aizsardzības aprīkojuma tirgus darbojas, atvērti, pārskatāmi un konkurētspējīgi, tostarp lai izvērtētu šīs direktīvas ietekmi uz tirgu, piemēram, saistībā ar MVU iesaistīšanos, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
|
SATURA RĀDĪTĀJS |
|
|
I SADAĻA |
DEFINĪCIJAS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI |
|
1. pants |
Definīcijas |
|
2. pants |
Piemērošanas joma |
|
3. pants |
Jaukti līgumi |
|
4. pants |
Līgumu slēgšanas principi |
|
II SADAĻA |
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM |
|
I NODAĻA |
Vispārīgie noteikumi |
|
5. pants |
Uzņēmēji |
|
6. pants |
Līgumslēdzējas iestādes/subjekta konfidencialitātes pienākumi |
|
7. pants |
Klasificētas informācijas aizsardzība |
|
II NODAĻA |
Robežvērtības, centrālās iepirkumu iestādes un piemērošanas izņēmumi |
|
|
|
|
8. pants |
Līgumu robežvērtības |
|
9. pants |
Līgumu un pamatnolīgumu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes |
|
|
|
|
10. pants |
Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes |
|
|
|
|
11. pants |
Izņēmumu piemērošana |
|
12. pants |
Līgumi, kurus noslēdz saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem |
|
13. pants |
Īpaši izņēmumi |
|
|
|
|
14. pants |
Priviliģēto tiesību līgumi |
|
III NODAĻA |
Pakalpojumu līgumiem piemērojamā kārtība |
|
15. pants |
Pakalpojumu līgumi, kas minēti I pielikumā |
|
16. pants |
Pakalpojumu līgumi, kas minēti II pielikumā |
|
17. pants |
Jaukti līgumi, kas ietver I un II pielikumā uzskaitītos pakalpojumus |
|
IV NODAĻA |
Īpaši noteikumi par līguma dokumentāciju |
|
18. pants |
Tehniskās specifikācijas |
|
19. pants |
Piedāvājumu varianti |
|
20. pants |
Līguma izpildes nosacījumi |
|
21. pants |
Apakšuzņēmuma līgumi |
|
22. pants |
Informācijas drošība |
|
23. pants |
Piegādes drošība |
|
24. pants |
Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem |
|
V NODAĻA |
Procedūras |
|
25. pants |
Piemērojamās procedūras |
|
26. pants |
Sarunu procedūra ar paziņojuma par līgumu publicēšanu |
|
27. pants |
Konkursa dialogs |
|
28. pants |
Gadījumi, kuri pamato sarunu procedūras piemērošanu, nepublicējot paziņojumu par līgumu |
|
29. pants |
Pamatnolīgumi |
|
VI NODAĻA |
Publicēšanas un pārredzamības noteikumi |
|
|
|
|
30. pants |
Paziņojumi |
|
31. pants |
Neobligātā publicēšana |
|
32. pants |
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids |
|
|
|
|
33. pants |
Dalības pieteikumu iesniegšanas un piedāvājumu iesniegšanas termiņi |
|
|
|
|
34. pants |
Uzaicinājumi uz konkursu, piedalīties sarunās vai konkursa dialogā |
|
35. pants |
Kandidātu un pretendentu informēšana |
|
|
|
|
36. pants |
Prasības attiecībā uz saziņu |
|
|
|
|
37. pants |
Ziņojumu saturs |
|
VII NODAĻA |
Procedūras norise |
|
|
|
|
38. pants |
Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana |
|
|
|
|
39. pants |
Kandidāta vai pretendenta individuālā situācija |
|
40. pants |
Piemērotība profesionālās darbības veikšanai |
|
41. pants |
Ekonomiskais un finansiālais stāvoklis |
|
42. pants |
Tehniskās un/vai profesionālās spējas |
|
43. pants |
Kvalitātes vadības sistēmas standarti |
|
44. pants |
Vides pārvaldības standarti |
|
45. pants |
Papildu dokumentācija un informācija |
|
46. pants |
Oficiālie apstiprināto uzņēmēju saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti |
|
|
|
|
47. pants |
Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji |
|
48. pants |
Elektronisku izsoļu izmantošana |
|
49. pants |
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
|
III SADAĻA |
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ APAKŠUZŅĒMUMA LĪGUMIEM |
|
I NODAĻA |
Apakšuzņēmuma līgumi, kurus piešķir izraudzītie pretendenti, kuri nav līgumslēdzējas iestādes/subjekti |
|
50. pants |
Piemērošanas joma |
|
51. pants |
Principi |
|
52. pants |
Robežvērtības un publicēšanas noteikumi |
|
53. pants |
Apakšuzņēmēju kvalitatīvās atlases kritēriji |
|
II NODAĻA |
Apakšuzņēmuma līgumi, kurus piešķir izraudzītie pretendenti, kuri ir līgumslēdzējas iestādes/subjekti |
|
54. pants |
Piemērojamie noteikumi |
|
IV SADAĻA |
PĀRSKATĪŠANAI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI |
|
55. pants |
Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība |
|
56. pants |
Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām |
|
57. pants |
Nogaidīšanas termiņš |
|
58. pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa |
|
59. pants |
Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi |
|
60. pants |
Spēkā neesamība |
|
61. pants |
Šīs sadaļas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas |
|
62. pants |
Termiņi |
|
63. pants |
Koriģēšanas mehānisms |
|
64. pants |
Brīvprātīgā ex ante pārredzamības paziņojuma saturs |
|
V SADAĻA |
STATISTIKAS PĀRSKATI, IEVIEŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
|
65. pants |
Statistikas pārskati |
|
66. pants |
Statistikas pārskata saturs |
|
67. pants |
Komitejas procedūra |
|
68. pants |
Robežvērtību pārskatīšana |
|
69. pants |
Grozījumi |
|
70. pants |
Grozījums Direktīvā 2004/17/EK |
|
71. pants |
Grozījums Direktīvā 2004/18/EK |
|
72. pants |
Transponēšana |
|
73. pants |
Pārskatīšana un ziņojumu iesniegšana |
|
74. pants |
Stāšanās spēkā |
|
75. pants |
Adresāti |
|
PIELIKUMI |
|
|
I pielikums |
Pakalpojumi, kas minēti 2. un 15. pantā |
|
II pielikums |
Pakalpojumi, kas minēti 2. un 16. pantā |
|
III pielikums |
Dažu 18. pantā minēto tehnisko specifikāciju definīcijas |
|
IV pielikums |
Informācija, kas iekļaujama 30. pantā minētajos paziņojumos |
|
V pielikums |
Apakšuzņēmēju līgumu paziņojumos iekļaujamā informācija, kas minēta 52. pantā |
|
VI pielikums |
Norādījumi par publicēšanu |
|
VII pielikums |
Reģistri |
|
VIII pielikums |
Prasības attiecībā uz elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai |
I SADAĻA
DEFINĪCIJAS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI
1. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:
1) “Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca” (Common Procurement Vocabulary, CPV) ir atsauces nomenklatūra, ko piemēro līgumslēdzēju iestāžu/subjektu piešķirtiem līgumiem un kas ir pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002;
2) “līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam un Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam;
3) “būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir vai nu CPV nomenklatūras 45. kategorijā minēto būvdarbu veikšana, vai arī šo būvdarbu projektēšana un veikšana, vai tādas būves celtniecība (ar jebkādiem līdzekļiem), kas atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktajām prasībām. “Būvdarbi” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai pildītu kādu ekonomisku vai tehnisku funkciju;
4) “piegādes līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu līgumi un kuru priekšmets ir pirkums, nomaksas pirkums, noma vai iznomāšana ar vai bez izpirkuma tiesībām.
Līgumu, kura priekšmets ir preču piegāde un kurš papildus var ietvert arī izvietošanas un uzstādīšanas darbus, uzskata par “piegādes līgumu”;
5) “pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana.
Līgumu, kura priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par to preču vērtību, uz kuriem attiecas līgums.
Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumu sniegšana un kurš ietver darbības, kas paredzētas CPV nomenklatūras 45. kategorijā, bet kas ir nejaušas attiecībā pret līguma galveno priekšmetu, uzskata par pakalpojumu līgumu;
6) “militārais aprīkojums” ir aprīkojums, kas īpaši izstrādāts vai pielāgots militārām vajadzībām un ko var izmantot kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu;
7) “sensitīvs aprīkojums”, “sensitīvi būvdarbi” un “sensitīvi pakalpojumi” ir aprīkojums, būvdarbi un pakalpojumi, kuri paredzēti drošības mērķiem un kuri ir saistīti ar, prasa un/vai satur klasificētu informāciju;
8) “klasificēta informācija” ir jebkāda informācija vai materiāli, neatkarīgi no to formas, būtības vai pārsūtīšanas veida, kuriem ir piemērots drošības klasifikācijas līmenis vai aizsardzības līmenis un kuri valsts drošības interesēs un saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem ir jāaizsargā pret nelikumīgu piesavināšanos, sabojāšanu, iznīcināšanu, izplatīšanu, pazaudēšanu vai jebkādas nesankcionētas personas piekļuvi, kā arī jebkāda cita veida negatīvu ietekmi;
9) “valdība” ir dalībvalsts vai trešās valsts centrālā, reģionālā vai vietējā valdība;
10) “krīze” ir jebkura situācija dalībvalstī vai trešā valstī, kad ir radies kaitējums, kas viennozīmīgi pārsniedz ikdienas sadzīves kaitējumu apmēru, un kura būtiski apdraud vai ierobežo cilvēku dzīvību un veselību vai kurai ir ievērojama ietekme uz materiālām vērtībām, vai kura prasa veikt pasākumus, lai apmierinātu pašas nepieciešamākās iedzīvotāju vajadzības; var uzskatīt, ka krīze ir arī tad, ja šāda kaitējuma rašanās ir tūlīt sagaidāma; bruņotus konfliktus un karus uzskata par krīzēm šīs direktīvas nozīmē;
11) “pamatnolīgum” ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir noteikt attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt attiecīgo līgumu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cenām, un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu;
12) “elektroniska izsole” ir atkārtots process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai paziņotu jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un/vai jaunas vērtības, kas attiecas uz dažiem piedāvājumu elementiem, un kurš norisinās pēc pilnīgas sākotnējās piedāvājumu izvērtēšanas un ļauj tos sadalīt pēc vietām, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.
Tādēļ daži būvdarbu līgumi un daži pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets;
13) “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, vai publiska struktūra, vai šādu personu un/vai struktūru apvienība, kas tirgū piedāvā, attiecīgi, veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;
14) “uzņēmējs” ir būvuzņēmējs, piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Šo jēdzienu izmanto vienīgi vienkāršošanas nolūkā;
15) “kandidāts” ir uzņēmējs, kurš ir pieteicis savu dalību slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;
16) “pretendents” ir uzņēmējs, kurš ir iesniedzis savu piedāvājumu, piedaloties slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;
17) “līgumslēdzējas iestādes/subjekti” ir līgumslēdzējas iestādes atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktam un līgumslēdzēji subjekti atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 2. pantam;
18) “centrālā iepirkumu iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde/subjekts atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktam un Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai arī Eiropas publiskā struktūra, kas:
— iegādājas līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem paredzētas piegādes un/vai pakalpojumus vai
— piešķir līgumslēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzēju iestāžu/subjektu vajadzībām paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;
19) “slēgtas procedūras” ir procedūras, kurām var pieteikties ikviens uzņēmējs, bet piedāvājumus drīkst iesniegt tikai tie uzņēmēji, kurus ir atlasījušas līgumslēdzējas iestādes/subjekti;
20) “sarunu procedūras” ir procedūras, kurās līgumslēdzējas iestādes/subjekti aicina atlasītos uzņēmējus uz pārrunām, lai apspriestu līguma nosacījumus ar vienu vai vairākiem no tiem;
21) “konkursa dialogs” ir procedūra, kurai var pieteikties ikviens uzņēmējs un kurā līgumslēdzēja iestāde/subjekts risina sarunas ar atlasītajiem kandidātiem, lai sīki izrunātu vienu vai vairākus līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasībām atbilstošus risinājumus, kas atlasītajiem kandidātiem būs jāņem par pamatu savos piedāvājumos.
Pirmajā daļā minētās procedūras nolūkos līgumu uzskata par “īpaši sarežģītu” tad, ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti:
— objektīvi nespēj saskaņā ar 18. panta 3. punkta b), c) vai d) apakšpunktu noteikt tehniskos līdzekļus, kas varētu atbilst tās vajadzībām vai mērķiem, un/vai
— objektīvi nespēj noteikt projekta juridisko un/vai finanšu struktūru;
22) “apakšuzņēmuma līgums” ir tāds rakstiski noslēgts līgums starp līguma izpildei izraudzīto pretendentu un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kura mērķis ir īstenot minēto līgumu un kura priekšmets ir būvdarbi, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret finansiālu atlīdzību;
23) “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, uz kuru izraudzītajam pretendentam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, vai jebkurš uzņēmums, kam pašam var būt dominējoša ietekme uz izraudzīto pretendentu vai kas, būdams izraudzītais pretendents, ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei īpašumtiesību, finansiālas līdzdalības vai to reglamentējošu noteikumu dēļ. Uzskata, ka uzņēmumam ir dominējoša ietekme, ja tas citā uzņēmumā tieši vai netieši:
— ir šā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas īpašnieks,
— kontrolē lielāko daļu balsu, kas saistītas ar šā uzņēmuma emitētajām akcijām, vai
— var iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūru locekļiem;
24) “rakstiski” vai “rakstisks” nozīmē vārdu vai ciparu savienojumu, ko var izlasīt, nokopēt un pēc tam nosūtīt. Šajā vārdu vai ciparu savienojumā var iekļaut informāciju, kas nosūtīta un uzglabāta, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus;
25) “elektroniskie līdzekļi” ir elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos, pa radio, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem;
26) “aprites cikls” ir visi iespējamie ražojuma secīgie posmi, proti, pētniecība un izstrāde, kā arī rūpnieciskās attīstības, ražošanas, remonta, modernizācijas, pārveidošanas, uzturēšanas, loģistikas, apmācības, pārbaudes, izņemšanas no lietošanas un ražojuma likvidēšanas posms;
27) “pētniecība un izstrāde” ir visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem pētījumiem, lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi, turklāt pēdējā minētā var ietver tehnoloģiju demonstrējumus, proti, iekārtas, kas demonstrē jaunās koncepcijas vai tehnoloģijas sniegumu atbilstošā vai reprezentatīvā vidē;
28) “civilie iepirkumi” ir līgumi, uz kuriem neattiecas 2. pants un kuri attiecas uz nemilitāru preču, būvdarbu vai pakalpojumu iegādi loģistikas vajadzībām, un kurus noslēdz saskaņā ar 17. pantā minētajiem nosacījumiem.
2. pants
Piemērošanas joma
Šo direktīvu saskaņā ar Līguma 30., 45., 46., 55. un 296. pantu piemēro tādiem iepirkuma līgumiem aizsardzības un drošības jomā, kuru priekšmets ir:
a) militāra aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde;
b) sensitīva aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde;
c) būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas tieši saistīti ar a) un b) apakšpunktā minēto aprīkojumu jebkādā tā aprites cikla posmā;
d) būvdarbi un pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai sensitīviem būvdarbiem un pakalpojumiem.
3. pants
Jaukti līgumi
1. Tiesības slēgt līgumu, kura priekšmets ir tādi būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kuri ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā un daļēji Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK piemērošanas jomā, piešķir saskaņā ar šo direktīvu, turklāt tikai tad, ja viena līguma noslēgšanai ir objektīvi iemesli.
2. Tiesības slēgt līgumu, kā priekšmets ir tādi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, uz kuriem šī direktīva attiecas tikai daļēji un uz kuru pārējo daļu neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2004/17/EK, ne Direktīva 2004/18/EK, nepiešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ja viena līguma noslēgšanai ir objektīvi iemesli.
3. Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt vienu līgumu nedrīkst pieņemt tāpēc, lai uz līgumiem nevajadzētu attiecināt šo direktīvu vai Direktīvu 2004/17/EK, vai Direktīvu 2004/18/EK.
4. pants
Līgumu slēgšanas principi
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem uzņēmējiem un rīkojas pārredzami.
II SADAĻA
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
5. pants
Uzņēmēji
1. Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesīgi sniegt attiecīgo pakalpojumu, nedrīkst izslēgt no iepirkuma procedūras tikai tādēļ, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir pasūtījumu, tiem jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
Tomēr tādu pakalpojumu un būvdarbu, kā arī piegādes līgumu gadījumā, kuros papildus ir iekļauti uzstādīšanas un instalācijas pakalpojumi un/vai darbi, no juridiskām personām var prasīt, lai dalības pieteikumā vai piedāvājumā tās norāda to darbinieku pilnus vārdus un profesionālo kvalifikāciju, kuri būs atbildīgi par attiecīgā līguma izpildi.
2. Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt arī uzņēmēju grupas. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst izvirzīt noteikumu par to, ka dalības pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas brīdī attiecīgajai uzņēmēju grupai jābūt organizētai konkrētā juridiskā formā; tomēr izraudzītajai grupai var pieprasīt šādu formu pieņemt pēc tam, kad tai ir piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, ja šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.
6. pants
Līgumslēdzējas iestādes/subjekta konfidencialitātes pienākumi
Neskarot šo direktīvu, jo īpaši noteikumus par pienākumu izsludināt piešķirtās līgumslēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts 30. panta 3. punktā un 35. pantā, un ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus, kuri attiecas uz līgumslēdzēju iestādi/subjektu, un jo īpaši tiesību aktus par piekļuvi informācijai, līgumslēdzēja iestāde/subjekts, ievērojot saskaņā ar līgumu iegūtās tiesības, neizpauž uzņēmēju sniegto informāciju, ko šādi uzņēmēji identificējuši kā konfidenciālu; konfidenciāla informācija ir, piemēram, tehniski vai komercdarbības noslēpumi un piedāvājuma konfidenciālie aspekti.
7. pants
Klasificētas informācijas aizsardzība
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var noteikt uzņēmējiem prasības aizsargāt klasificētu informāciju, kura tiek darīta zināma konkursa un līguma slēgšanas procedūrā. Uzņēmējiem var arī pieprasīt nodrošināt, lai šādas prasības ievērotu viņu apakšuzņēmēji.
II NODAĻA
Robežvērtības, centrālās iepirkumu iestādes un piemērošanas izņēmumi
1. iedaļa
Robežvērtības
8. pants
Līgumu robežvērtības
Šo direktīvu piemēro līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nav mazāka par šādām robežvērtībām:
a) ►M5 EUR 418 000 ◄ piegādes un pakalpojumu līgumiem;
b) ►M5 EUR 5 225 000 ◄ būvdarbu līgumiem.
9. pants
Līgumu un pamatnolīgumu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
1. Līguma paredzamo vērtību aprēķina, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes/subjekta plānoto kopējo samaksu bez PVN par līguma izpildi. Plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkuru līguma atjaunošanu.
Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts paredz godalgas vai samaksas kandidātiem vai pretendentiem, tās ņem vērā, aprēķinot paredzamo vērtību.
2. Paredzamajai vērtībai ir jābūt spēkā brīdī, kad tiek nosūtīts paziņojums par līgumu saskaņā ar 32. panta 2. punktu, vai, ja šāda nosūtīšana nav nepieciešama, brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzsāk līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
3. Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus vai noteiktu paredzamu piegāžu un/vai pakalpojumu apjoma iegādi, lai noslēgtu pēc būtības identiskus līgumus par šādām daļām vai kā citādi pielāgotu atsevišķus daudzumus un tādējādi izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas.
4. Aprēķinot būvdarbu līguma paredzamo vērtību, ņem vērā gan būvdarbu vērtību, gan to preču piegāžu paredzamo kopējo vērtību, kuri ir nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus līgumslēdzējas iestādes/subjekti uztic uzņēmējam.
5.
a) Ja plānoto būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu sadala daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru iepirkuma daļu, paredzamo vērtību nosaka kā visu daļu kopējo vērtību.
Šo direktīvu piemēro katrai iepirkuma daļai atsevišķi, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 8. pantā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par tām.
Tomēr līgumslēdzējas iestādes/subjekti var atteikties no šīs piemērošanas attiecībā uz iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība bez PVN pakalpojumu gadījumā ir mazāka par EUR 80 000 un būvdarbu gadījumā – par EUR 1 000 000 , ar nosacījumu, ka attiecīgo daļu kopējā paredzamā vērtība nepārsniedz 20 % no visu iepirkuma daļu kopējās paredzamās vērtības.
b) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus līgumus katrai iepirkuma daļai atsevišķi, paredzamo vērtību nosaka kā visu daļu kopējo vērtību, piemērojot 8. panta a) un b) punktu.
Šo direktīvu piemēro katrai iepirkuma daļai atsevišķi, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 8. pantā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par tām.
Tomēr līgumslēdzējas iestādes/subjekti var nepiemērot šo noteikumu iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 , ar nosacījumu, ka attiecīgo daļu kopējā paredzamā vērtība nepārsniedz 20 % no visu iepirkuma daļu kopējās paredzamās vērtības.
6. Paredzamo vērtību piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir preču nomaksas pirkums, noma vai iznomāšana ar izpirkuma tiesībām, aprēķina šādi:
a) ja līgumiem ir noteikts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, paredzamo vērtību aprēķina kā kopējo vērtību līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kā kopējo vērtību līguma darbības laikā, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;
b) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, paredzamo vērtību aprēķina kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
7. Ja slēdz regulārus piegādes jeb pakalpojumu līgumus vai noteiktā laikposmā līguma termiņu plāno pagarināt, paredzamo vērtību nosaka, pamatojoties uz:
a) vai nu kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām atbilstīgo viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, ņemot vērā, ja ir iespējams, izmaiņas daudzumos vai vērtībā, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma; vai arī
b) to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.
Nav atļauts iepirkuma paredzamās vērtības aprēķinam izvēlēties tādu metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.
8. Pakalpojumu līgumu paredzamo vērtību nosaka, par pamatu ņemot šādas vērtības:
a) šādiem turpmāk minētiem pakalpojumiem:
i) apdrošināšanas pakalpojumi: maksājamās apdrošināšanas prēmijas un citi atlīdzības veidi;
ii) projektēšanas līgumi: maksājamie honorāri, komisijas maksas un citi atlīdzības veidi;
b) pakalpojumu līgumi, kuros nenorāda kopējo vērtību:
i) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks: kopējā vērtība līguma darbības laikā;
ii) beztermiņa līgumam vai līgumam, kura termiņš pārsniedz 48 mēnešus: mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.
9. Pamatnolīgumu gadījumā paredzamā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu pamatnolīguma darbības laikā paredzamo līgumu kopējā maksimālā vērtība bez PVN.
2. iedaļa
Centrālās iepirkumu iestādes
10. pants
Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti var iepirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar tās starpniecību.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kas būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk no centrālās iepirkuma iestādes vai ar tās starpniecību, kā paredzēts 1. panta 18. punktā, uzskata par izpildījušiem šīs direktīvas prasības, ja:
— direktīvas prasības ir izpildījusi centrālā iepirkumu iestāde vai
— gadījumā, kad centrālā iepirkumu iestāde nav līgumslēdzēja iestāde/subjekts, tās piemērotie līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi atbilst visiem šīs direktīvas noteikumiem, un piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām var piemērot efektīvu pārskatīšanu, kas ir līdzvērtīga IV sadaļā paredzētajai pārskatīšanai.
3. iedaļa
Piemērošanas izņēmumi
11. pants
Izņēmumu piemērošana
Nevienu no šīs iedaļas noteikumiem, procedūrām, programmām, nolīgumiem, pasākumiem vai līgumiem nedrīkst izmantot tam, lai apietu šīs direktīvas noteikumus.
12. pants
Līgumi, kurus noslēdz saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, kurus reglamentē:
a) īpaši procedūras noteikumi saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm;
b) īpaši procedūras noteikumi saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu vai vienošanos par karaspēka izvietošanu un kuri attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;
c) starptautiskas organizācijas īpaša procedūra, vai nu šai organizācijai pašai veicot iepirkumu, vai arī kādai dalībvalstij piešķirot līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru.
13. pants
Īpaši izņēmumi
Šo direktīvu nepiemēro šādos gadījumos:
a) līgumiem, saistībā ar kuriem šīs direktīvas noteikumu piemērošana liktu dalībvalstīm sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskatīta par pretēju savām drošības pamatinteresēm;
b) līgumiem izlūkošanas darbību vajadzībām;
c) līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas balstīta uz pētniecību un attīstību, ko kopīgi veic vismaz divas dalībvalstis, lai radītu jaunu izstrādājumu un, attiecīgā gadījumā, arī turpmākā šī izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja šāda sadarbības programma tiek noslēgta vienīgi starp dalībvalstīm, tām Komisijai jāsniedz ziņas par pētniecības un attīstības izdevumu daļu attiecībā pret kopējo sadarbības programmas izdevumu daļu, par izmaksu dalīšanas vienošanos, kā arī par paredzēto katras dalībvalsts iepirkumu daļu, ja tāda paredzēta;
d) līgumiem, kurus noslēdz trešā valstī, tostarp attiecībā uz civilajiem iepirkumiem, kas tiek veikti situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Savienības teritorijas, un ja operāciju nodrošināšanai tie jānoslēdz ar uzņēmējiem, kuri darbojas operāciju zonā;
e) pakalpojumu līgumiem par zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu, izmantojot jebkādus finanšu nosacījumus;
f) līgumiem, kurus viena valdība slēdz ar otru valdību par:
i) militārā aprīkojuma vai sensitīva aprīkojuma piegādi;
ii) būvdarbiem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šādu aprīkojumu; vai
iii) būvdarbiem un pakalpojumiem, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai sensitīviem būvdarbiem un pakalpojumiem;
g) šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;
h) finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus;
i) darba līgumiem;
j) pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzēja iestāde/subjekts.
4. iedaļa
Īpaša kārtība
14. pants
Priviliģēto tiesību līgumi
Dalībvalstis var rezervēt aizsargātām darbnīcām tiesības piedalīties līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai paredzēt šādu līgumsaistību izpildi saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām, ja lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos.
Paziņojumā par līgumu ietver atsauci uz šo noteikumu.
III NODAĻA
Pakalpojumu līgumiem piemērojamā kārtība
15. pants
Pakalpojumu līgumi, kas minēti I pielikumā
Tiesības noslēgt līgumus par tādiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas 2. pants un kuri uzskaitīti I pielikumā, piešķir saskaņā ar 18. līdz 54. pantu.
16. pants
Pakalpojumu līgumi, kas minēti II pielikumā
Uz līgumiem par tādiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas 2. pants un kuri uzskaitīti II pielikumā, attiecas tikai 18. pants un 30. panta 3. punkts.
17. pants
Jaukti līgumi, kas ietver I un II pielikumā uzskaitītos pakalpojumus
Tiesības noslēgt līgumus par tādiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas 2. pants un kuri uzskaitīti gan I pielikumā, gan II pielikumā, piešķir saskaņā ar 18. līdz 54. pantu, ja I pielikumā minēto pakalpojumu vērtība ir lielāka, nekā II pielikumā minēto pakalpojumu vērtība. Citos gadījumos tiesības noslēgt līgumus piešķir saskaņā ar 18. pantu un 30. panta 3. punktu.
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi par līguma dokumentāciju
18. pants
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kuru definīcija ir sniegta III pielikuma 1. punktā, norāda līguma dokumentācijā (paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos, aprakstošos dokumentos vai papildu dokumentos).
2. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.
3. Neskarot ne valstu obligātos tehniskos noteikumus (tostarp noteikumus, kas saistīti ar produktu drošību), ne tehniskās prasības, kādas jāievēro dalībvalstij saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par standartizāciju, lai garantētu šajos nolīgumos prasīto savietojamību un ievērojot atbilstību Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas sagatavo:
a) vai nu atsaucoties uz III pielikumā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā:
— valsts civilie standarti, kuros ir transponēti Eiropas standarti,
— Eiropas tehniskie apstiprinājumi,
— kopējās civilās tehniskās specifikācijas,
— valsts civilie standarti, kuros ir transponēti starptautiskie standarti,
— citi starptautiskie civilie standarti,
— citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai – ja minēto standartu nav – citi valsts civilie standarti, valsts tehniskie apstiprinājumi vai valsts tehniskās specifikācijas, kuras piemēro objektu projektēšanā, tāmēšanā un celtniecībā, kā arī produktu izmantošanā,
— civilās tehniskās specifikācijas, ko izstrādājuši paši ražotāji un kuras tie plaši atzīst, vai
— valstu “aizsardzības standarti”, kas definēti III pielikuma 3. punktā, kā arī aizsardzības aprīkojuma specifikācijas, kas līdzīgas šiem standartiem.
Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;
b) vai arī nosakot tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības; tās var ietvert arī vides aizsardzības prasības.
Tomēr šādiem parametriem jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu izvērtēt pasūtījuma priekšmetu un līgumslēdzējas iestādes/subjekti varētu piešķirt līgumslēgšanas tiesības;
c) vai arī nosakot b) apakšpunktā minētos tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības un iekļaujot atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tādējādi veidojot pieņēmumu par atbilstību šiem tehniskajiem parametriem vai funkcionālajām prasībām;
d) vai arī dažiem parametriem nosakot a) apakšpunktā minētās specifikācijas, bet citiem parametriem nosakot b) apakšpunktā minētos tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības.
4. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti sagatavo tehniskās specifikācijas saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tie nevar noraidīt piedāvājumu tikai tāpēc, ka piedāvātās preces un pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, pierāda, ka viņa piedāvātie risinājumi ir ekvivalenti un apmierina līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības, kas definētas tehniskajās specifikācijās.
Kā piemērotu līdzekli var izmantot ražotāja tehnisko dokumentāciju vai kompetentās iestādes izdotu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.
5. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti sagatavo tehniskās specifikācijas, nosakot 3. punktā minētos tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības, tie nenoraida būvdarbu, preces vai pakalpojumu piedāvājumus, kuri atbilst valsts standartam, kurā transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas struktūras, ja šīs specifikācijas nosaka tos pašus tehniskos parametrus vai funkcionālās prasības, kuras noteikusi līgumslēdzēja iestāde/subjekts.
Pretendentam, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, savā piedāvājumā jāpierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktajiem tehniskajiem parametriem vai funkcionālajām prasībām.
Kā piemērotu līdzekli var izmantot ražotāja tehnisko dokumentāciju vai kompetentās iestādes izdotu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.
6. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti vides aizsardzības prasības nosaka kā tehniskos parametrus vai kā funkcionālās prasības saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, tās var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai, ja tas ir nepieciešams, specifikāciju daļas, ja:
— šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets,
— prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,
— ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas – valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas,
— šīs specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var norādīt, ka tās pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajām specifikācijām, kas ir noteiktas līguma dokumentos; tām kā citu atbilstības pierādījumu jāpieņem ražotāja tehniskā dokumentācija vai kompetentas iestādes izdots apliecinājums par pārbaudes rezultātiem.
7. Kompetentās iestādes šā panta nozīmē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un pārraudzības un sertifikācijas iestādes, kuras atbilst Eiropas prasībām.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti pieņem citu dalībvalstu kompetento iestāžu izdotus sertifikātus.
8. Ja vien tas nav izšķiroši līguma priekšmeta mērķim, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt konkrētu ražotāju, vai specifisku izcelsmi, vai īpašu procesu un atsaukties uz konkrētu zīmolu, patentu vai preces paraugu, izcelsmi vai ražošanas veidu, kas dažiem piegādātājiem vai precēm var radīt priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi vai atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. un 4. punktu; tādā gadījumā norādi vai atsauci lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.
19. pants
Piedāvājumu varianti
1. Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var atļaut pretendentiem iesniegt piedāvājumu variantus.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kuri pieļauj variantu iesniegšanu, iepirkuma tehniskajā uzdevumā norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst to noteiktajam minimālajam prasību līmenim.
4. Ja iepirkuma procedūrās ir paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojumu līgumu un līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir atļāvuši iesniegt piedāvājumu variantus, tie nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojumu līgums vai pakalpojumu līguma vietā – piegādes līgums.
20. pants
Līguma izpildes nosacījumi
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir tiesīgi paredzēt speciālus līguma izpildes nosacījumus, ja vien šie nosacījumi nav pretrunā ar Kopienas tiesībām un ir norādīti līguma dokumentācijā (paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos, aprakstošajos dokumentos vai papildu dokumentos). Šādus nosacījumus drīkst paredzēt, lai risinātu ar apakšuzņēmuma līgumiem saistītos jautājumus, garantētu līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteikto klasificētas informācijas drošību vai piegādes drošību saskaņā ar 21., 22. un 23. pantu, vai lai ievērotu sociālos apstākļus vai vides aizsardzības prasības.
21. pants
Apakšuzņēmuma līgumi
1. Izraudzītais pretendents var brīvi izvēlēties apakšuzņēmējus visiem apakšuzņēmuma līgumiem, uz kuriem neattiecas 3. un 4. punkta minētās prasības, un tam jo īpaši nenosaka prasību diskriminēt iespējamos apakšuzņēmējus pēc to valstspiederības.
2. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt vai dalībvalsts tai var uzdot lūgt, lai pretendents:
— piedāvājumā norāda, kādu līguma daļu tas paredzējis ar apakšuzņēmuma līgumu nodot trešām personām, kādi varētu būt iespējamie apakšuzņēmēji, kā arī par kādu priekšmetu apakšuzņēmuma līgumi varētu tikt slēgti, un/vai
— norāda jebkādas pārmaiņas, kādas apakšuzņēmēju līmenī notiek līguma izpildes laikā.
3. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt vai dalībvalsts tai var uzdot lūgt izraudzītajam pretendentam piemērot III sadaļas noteikumus visiem vai dažiem apakšuzņēmuma līgumiem, kurus izraudzītais pretendents gatavojas piešķirt trešām personām.
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt vai tai var uzdot lūgt izraudzītajam pretendentam ar apakšuzņēmuma līgumu nodot daļu no līguma trešām personām. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts, kas pieprasa šāda apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu, izsaka minimālo nododamā līguma apjoma procentuālo lielumu, uzrādot minimālo un maksimālo robežu. Maksimālā robeža nedrīkst pārsniegt 30 % no līguma vērtības. Šim apjomam jāatbilst gan līguma priekšmetam un vērtībai, gan arī attiecīgās rūpniecības nozares būtībai, tostarp ņemot vērā konkurences līmeni šajā tirgū un rūpniecības bāzes attiecīgās tehniskās spējas.
Jebkura procentuālā vērtība, kas iekļaujas līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktajās robežās, ir uzskatāma par šajā pantā noteiktās apakšuzņēmuma līguma prasības izpildi.
Pretendenti var ierosināt noslēgt apakšuzņēmuma līgumu arī par līguma daļu, kas ir lielāka nekā tā daļa, ko pieprasa līgumslēdzēja iestāde/subjekts.
Līgumslēdzēja iestāde/subjekts prasa pretendentiem savā piedāvājumā precizēt, kādu daļu (daļas) no sava piedāvājuma tie gatavojas nodot apakšuzņēmējiem, lai izpildītu pirmajā daļā noteiktās prasības.
Līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt vai dalībvalsts tai var uzdot lūgt pretendentam konkretizēt, kādu daļu vai daļas no sava piedāvājuma tie gatavojas nodot apakšuzņēmējiem vēl papildus pieprasītajam apjomam, kā arī informēt par tiem apakšuzņēmējiem, kuri vēl varētu tikt piesaistīti.
Izraudzītais pretendents piešķir apakšuzņēmuma līgumus atbilstoši tam procentuālajam apjomam, ko līgumslēdzēja iestāde/subjekts tam pieprasa saskaņā ar III sadaļā minētajiem noteikumiem.
5. Visos gadījumos, kad dalībvalsts ļauj līgumslēdzējai iestādei/subjektam noraidīt pretendenta izvēlēto apakšuzņēmēju galvenā līguma piešķiršanas procedūrā vai izraudzītā pretendenta izvēlēto apakšuzņēmēju līguma izpildes laikā, tas darāms vienīgi pamatojoties uz tiem kritērijiem, kurus pielietoja pretendentu izvēlē galvenā līguma izpildei. Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts noraida apakšuzņēmēju, tai jāsagatavo rakstisks paskaidrojums pretendentam vai izraudzītajam pretendentam, kurā jānorāda apakšuzņēmēja (apakšuzņēmēju) nepiemērotības iemesli.
6. Šā panta 2.līdz 5. punktā paredzētās prasības norāda paziņojumā par līgumu.
7. Šā panta 1. līdz 5. punkts neskar galvenā uzņēmēja atbildības jautājumu.
22. pants
Informācijas drošība
Ja, pildot līgumu noteikumus, ir nepieciešama klasificēta informācija un/vai šajos līgumos ir iekļauta klasificēta informācija, līgumslēdzēja iestāde/subjekts iepirkuma dokumentācijā (paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos, aprakstošos dokumentos vai papildu dokumentos) precizē visus pasākumus un prasības, kas jāievēro, lai garantētu šīs informācijas drošību noteiktajā līmenī.
Šajā nolūkā līgumslēdzēja iestāde/subjekts var pieprasīt, lai piedāvājumā būtu iekļauti, inter alia, šādi elementi:
a) pretendenta un piedāvājumā jau minēto apakšuzņēmēju apņemšanās atbilstoši nodrošināt visas tās klasificētās informācijas konfidencialitāti, kura būs viņu rīcībā vai par kuru viņi uzzinās visā līguma darbības laikā un pēc līguma pārtraukšanas vai izbeigšanas, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;
b) pretendenta apņemšanās saņemt a) apakšpunktā minēto apņemšanos arī no citiem apakšuzņēmējiem, kuri līguma darbības laikā tiks iesaistīti tā izpildē;
c) pietiekama informācija par jau zināmajiem apakšuzņēmējiem, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei/subjektam konstatēt, vai šie apakšuzņēmēji spēj atbilstoši prasībām nodrošināt un aizsargāt tās klasificētās informācijas konfidencialitāti, kura viņiem būs pieejama vai arī kura viņiem būs jāsagatavo, pildot darbu saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu;
d) pretendenta apņemšanās iesniegt c) punktā minēto informāciju par visiem turpmākajiem apakšuzņēmējiem, pirms viņiem tiek piešķirtas tiesības slēgt apakšuzņēmuma līgumu.
Tā kā valstu drošības pārbaužu sistēmas Kopienas līmenī nav saskaņotas, dalībvalstis var noteikt, ka otrajā daļā minētajiem pasākumiem un prasībām ir jāatbilst attiecīgo valstu drošības pārbaužu noteikumiem. Dalībvalstis atzīst drošības pārbaužu apliecinājumus, kurus tās uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kuri izsniegti saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, neskarot iespēju pašām veikt un ņemt vērā turpmākus pašu veiktus izmeklējumus, ja to uzskata par vajadzīgu.
23. pants
Piegādes drošība
Līgumslēdzēja iestāde/subjekts līguma dokumentācijā (paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos, aprakstošajos dokumentos vai papildu dokumentos) nosaka piegādes drošības prasības.
Šim nolūkam līgumslēdzēja iestāde/subjekts var pieprasīt, lai piedāvājumā būtu iekļauti, inter alia, šādi elementi:
a) sertifikāts vai dokumentācija, kas līgumslēdzēja iestādei/subjektam apliecina, ka pretendents ievēros saistības attiecībā uz līgumā norādīto preču izvešanu (eksportu), nodošanu un tranzītu; tostarp jebkāda papildu dokumentācija, kas saņemta no attiecīgās(-ajām) dalībvalsts(-īm);
b) norādes par jebkādiem ierobežojumiem līgumslēdzēja iestādei/subjektam, kas attiecas uz produktu un pakalpojumu izplatīšanu, nodošanu un izmantošanu vai jebkādu ietekmi uz šiem produktiem un pakalpojumiem, kas izriet no eksporta kontroles vai drošības noteikumiem;
c) sertifikāts vai dokumentācija, kas apliecina, ka pretendenta piegādes ķēdes organizēšana un izvietojums ļaus tam izpildīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības par piegādes drošību, kuri precizēti līguma dokumentos, kā arī apņemšanās nodrošināt, ka iespējamās izmaiņas piegādes ķēdē līguma izpildes laikā negatīvi neietekmēs šo prasību izpildi;
d) pretendenta apņemšanās izveidot un uzturēt jaudas, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes/subjekta papildu uzdevumus krīzes situācijā, atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem jāpanāk vienošanās;
e) jebkādi papildu dokumenti, kas saņemti no pretendenta valsts iestādēm attiecībā uz papildu uzdevumu izpildi, kuri pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasījuma jāveic saistībā ar krīzi;
f) pretendenta apņemšanās nepārtraukt, modernizēt vai pielāgot līgumā paredzētās piegādes;
g) pretendenta apņemšanās laikus brīdināt līgumslēdzēju iestādi/subjektu par jebkurām izmaiņām viņa darbības organizēšanā, piegādes ķēdē vai uzņēmuma stratēģijā, kuras var ietekmēt viņa saistības attiecībā pret līgumslēdzēju iestādi/subjektu;
h) pretendenta apņemšanās nodot līgumslēdzējai iestādei/subjektam (atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem jāpanāk vienošanās) visus specifiskos līdzekļus, kuri nepieciešami rezerves daļu, detaļu un mezglu ražošanai, īpašo pārbaužu aprīkojumu, tostarp tehniskos rasējumus, licences un lietošanas instrukcijas gadījumā, ja pretendents vairs nespēj nodrošināt šīs piegādes.
Pretendentam nevar noteikt prasību saņemt dalībvalsts apliecinājumu, kas ierobežotu dalībvalsts brīvību piemērot šīs valsts eksporta, nodošanas vai tranzīta licencēšanas kritērijus atbilstoši attiecīgiem starptautiskiem vai Kopienas tiesību aktiem apstākļos, kādi ir laikā, kad tiek pieņemts šāds licencēšanas lēmums.
24. pants
Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem
1. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts, pamatojoties uz pašas lēmumu vai dalībvalsts prasībām, līguma dokumentos var norādīt iestādi vai iestādes, kurā(-ās) kandidāti vai pretendenti var saņemt kompetentu informāciju par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzības prasībām, darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, reģionā, pašvaldībā vai trešā valstī, kurā paredzēts sniegt pakalpojumus, un kas attiecas uz līguma izpildes laikā veicamajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem.
2. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, pieprasa, lai pretendenti savos priekšlikumos norāda, ka tie ir ņēmuši vērā saistības, kuras izriet no spēkā esošajiem noteikumiem par darba aizsardzību un darba apstākļiem un kuras jāievēro pakalpojumu sniegšanas vietā.
Šā punkta pirmā daļa neskar to 49. panta noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudi.
V NODAĻA
Procedūras
25. pants
Piemērojamās procedūras
Piešķirot līgumslēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes/subjekti piemēro attiecīgās valsts iepirkuma procedūras, kas pielāgotas šīs direktīvas vajadzībām.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var nolemt piešķirt līgumslēgšanas tiesības, izmantojot slēgtu procedūru vai sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu.
Savukārt 27. pantā paredzētajos gadījumos tās var piešķirt līgumslēgšanas tiesības ar konkursa dialoga palīdzību.
Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri ir precīzi noteikti 28. pantā, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.
26. pants
Sarunu procedūra ar paziņojuma par līgumu publicēšanu
1. Sarunu procedūrā ar paziņojuma par līgumu publicēšanu līgumslēdzējas iestādes/subjekti ar pretendentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar prasībām, kas minētas paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos un papildu dokumentos, un noteiktu atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar 47. panta kritērijiem.
2. Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes/subjekti nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Jo īpaši līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst rīkoties diskriminējoši, darot zināmu kādam pretendentam tādu informāciju, kas attiecībā pret pārējiem pretendentiem radītu viņam labvēlīgākus apstākļus.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var noteikt, ka sarunu procedūra norisināsies vairākos secīgos posmos, lai samazinātu to piedāvājumu skaitu, kurus apspriedīs saskaņā ar izvēles kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai līguma dokumentos. Paziņojumā par līgumu vai līguma dokumentos norāda, vai ir izmantota šī iespēja.
27. pants
Konkursa dialogs
1. Ja līgumi ir īpaši sarežģīti, dalībvalstis var atļaut līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem izmantot konkursa dialogu saskaņā ar šo pantu, ja tie uzskata, ka ar slēgtas procedūras vai sarunu procedūras ar paziņojuma par līgumu publicēšanu izmantošanu nebūs iespējams piešķirt līgumslēgšanas tiesības.
Par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas vienīgo izvēles kritēriju noteikts ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti publicē paziņojumu par līgumu, norādot tajā savas vajadzības un prasības, kuru raksturojums sniegts minētajā paziņojumā un/vai aprakstošajā dokumentā.
3. Ar kandidātiem, kas atlasīti saskaņā ar 38. līdz 46. panta attiecīgajiem noteikumiem, līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kas visvairāk piemēroti to vajadzībām. Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes/subjekti ar atlasītajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.
Aptaujas gaitā līgumslēdzējas iestādes/subjekti nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Jo īpaši līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst rīkoties diskriminējoši, darot zināmu kādam pretendentam tādu informāciju, kas attiecībā pret pārējiem pretendentiem radītu viņam labvēlīgākus apstākļus.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst aptaujas dalībniekiem atklāt jau piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kāds aptaujas dalībnieks, ja vien attiecīgais kandidāts pats nav piekritis šīs informācijas atklāšanai.
4. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var noteikt, ka aptauja norisināsies vairākos secīgos posmos, lai samazinātu to risinājumu skaitu, kurus aptaujas laikā apspriedīs saskaņā ar izvēles kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma aprakstā. Šo noteikumu iekļauj paziņojumā par līgumu vai iepirkuma aprakstā.
5. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts turpina šādu dialogu tik ilgi, kamēr neatrod vienu vai vairākus risinājumus, kuri varētu atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasībām, vajadzības gadījumā pirms tam salīdzinot dažādus risinājumus.
6. Pēc dialoga noslēgšanas un tā rezultātu paziņošanas dalībniekiem līgumslēdzēja iestāde/subjekts aicina tos iesniegt galīgos piedāvājumus, kurus sagatavo, pamatojoties uz dialoga laikā izvirzītajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos ietver visu pieprasīto informāciju, kas ir vajadzīga, lai realizētu projektu.
Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts to pieprasa, pretendenti drīkst savus piedāvājumus izskaidrot, precizēt un uzlabot. Tomēr šie precizējumi, skaidrojumi, uzlabojumi vai papildinājumi nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai uzaicinājuma uz konkursu būtiskus elementus, kuru grozīšana var radīt konkurences ierobežojumus vai diskriminējošas sekas.
7. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti novērtē saņemtos piedāvājumus atbilstīgi piedāvājuma izvēles kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma aprakstā, un izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 47. pantu.
Līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt pretendentam, kura piedāvājums atzīts par ekonomiski visizdevīgāko, izskaidrot sava piedāvājuma aspektus vai apstiprināt piedāvājumā minētās saistības ar nosacījumu, ka tas negroza piedāvājuma vai uzaicinājuma uz konkursu būtiskus elementus un nerada konkurences izkropļošanas vai diskriminācijas varbūtību.
8. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var dialoga gaitā precizēt cenas vai maksājumus dalībniekiem.
28. pants
Gadījumi, kuri pamato sarunu procedūras piemērošanu, nepublicējot paziņojumu par līgumu
Turpmāk minētajos gadījumos līgumslēdzējas iestādes/subjekti līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, taču pamatojot šādas procedūras piemērošanu paziņojumā par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar 30. panta 3. punkta prasībām:
1) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem:
a) ja slēgtā procedūrā nav iesniegti ne piedāvājumi vai piemēroti piedāvājumi, ne arī pieteikumi – izmanto sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai arī konkursa dialogu, taču nodrošinot, ka līguma sākotnējie noteikumi netiek būtiski mainīti un Komisijai pēc tās pieprasījuma tiek nosūtīts paziņojums;
b) ja slēgtā procedūrā saņemti nestandarta piedāvājumi vai piedāvājumi, kas nav pieņemami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri ir saderīgi ar 5., 19., 21., 24. pantu un II sadaļas VII nodaļu, izmanto sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai arī konkursa dialogu, ja:
i) netiek veiktas sākotnējo līguma noteikumu būtiskas izmaiņas; un
ii) ja sarunu procedūrā iesaista tikai visus tos pretendentus, kas atbilst 39. līdz 46. panta kritērijiem, un kas iepriekš slēgtā procedūrā vai konkursa dialogā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi formālajām konkursa procedūras prasībām;
c) ja termiņi, kas noteikti slēgtai procedūrai un sarunu procedūrai ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, tostarp saīsinātie termiņi, kas noteikti 33. panta 7. punktā, nav piemēroti, jo krīzes dēļ ir jārīkojas ātri; tas, piemēram, var attiekties uz 23. panta otrās daļas d) punktā minētajiem gadījumiem;
d) ja tas noteikti nepieciešams, jo citādi nav iespējams ievērot termiņus, kuri noteikti slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, tostarp saīsinātos termiņus, kas noteikti 33. panta 7. punktā, turklāt ja šāda ārkārtēja steidzamība radusies attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem neparedzamu iemeslu dēļ. Iemesli ārkārtējas steidzamības pamatošanai nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes/subjekta dēļ;
e) ja tehnisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu uzņēmēju;
2) pakalpojumu un piegādes līgumiem:
a) pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, kuri minēti 13. pantā;
b) precēm, kuras izgatavotas, lai kalpotu vienīgi pētniecībai un attīstībai; šis noteikums neattiecas uz preču ražošanu lielos apjomos, lai izpētītu attiecīgās preces noietu vai segtu pētniecības un attīstības darba izmaksas;
3) piegādes līgumiem:
a) sākotnējā preču piegādātāja veiktām papildu piegādēm, lai daļēji nomainītu bieži izmantojamas preces vai iekārtas, vai arī papildinātu ekspluatācijā esošo preču vai iekārtu krājumus, jo, izvēloties citu preču piegādātāju, līgumslēdzējai iestādei/subjektam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tās rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesamērīgas tehniskas grūtības saistībā ar šo preču ekspluatāciju un apkopi.
Šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus, izņemot ārkārtas apstākļus, kurus nosaka, ņemot vērā jebkādu piegādāto preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kādas varētu būt saistītas ar piegādātāja nomaiņu;
b) piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;
c) preču iegādei uz īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pārtrauc saimniecisko darbību pavisam, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoru vai tamlīdzīgai procedūrai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;
4) būvdarbu un pakalpojumu līgumiem:
a) papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri sākotnēji netika iekļauti ne projektā, ne līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami sākotnējā līgumā noteikto būvdarbu vai pakalpojumu izpildei ar nosacījumu, ka šos papildu būvdarbus veiks vai pakalpojumus sniegs sākotnējo būvdarbu vai pakalpojumu izpildītājs:
i) ja papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no sākotnējā līgumā noteiktajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem; vai
ii) ja papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami sākotnējā līgumā noteikto būvdarbu vai pakalpojumu pilnveidošanai, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas.
Tomēr kopējā summa papildu būvdarbu vai pakalpojumu līgumos nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas;
b) par atkārtotu sākotnējā līgumā noteikto būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru tās pašas līgumslēdzējas iestādes/subjekti uztic sākotnējā līguma izpildītājam ar nosacījumu, ka atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst sākotnējā līguma pamatā esošajam projektam, un ka sākotnējais līgums tika piešķirts saskaņā ar slēgtu procedūru, sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu vai konkursa dialogu.
Izsludinot konkursu par pirmo projektu, līgumslēdzējas iestādes/subjekti norāda uz iespējamību piemērot šo procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, un ņem vērā papildu būvdarbu vai pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ja tie piemēro 8. pantu.
Šādu procedūru var piemērot tikai piecus gadus no sākotnējā līguma noslēgšanas dienas, izņemot ārkārtas apstākļus, kurus nosaka nepieciešamība ņemt vērā jebkādu piegādāto preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kādas varētu būt saistītas ar piegādātāja nomaiņu;
5) attiecībā uz līgumiem par gaisa un jūras pārvadājumu pakalpojumiem tiem dalībvalstu bruņotajiem spēkiem vai drošības spēkiem, kuri jau izvietoti vai tiks izvietoti ārzemēs, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts iepērk šādus pakalpojumus no uzņēmējiem, kuri garantē savu piedāvājumu derīgumu vien tik īsu laiku, ka nav iespējams ievērot termiņus, kuri noteikti slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai ar paziņojuma par līgumu publicēšanu, tostarp 33. panta 7. punktā paredzētos saīsinātos termiņus.
29. pants
Pamatnolīgumi
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem ir tiesības slēgt pamatnolīgumus.
2. Lai noslēgtu pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes/subjekti ievēro šajā direktīvā paredzētos procedūras noteikumus visos posmos līdz pat līgumu noslēgšanai saskaņā ar pamatnolīgumu. Pamatnolīguma dalībniekus nosaka, piemērojot 47. pantā noteiktos piedāvājuma izvēles kritērijus.
Līgumus, kuri pamatojas uz pamatnolīgumu, slēdz saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajām procedūrām. Šīs procedūras piemēro vienīgi tām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un uzņēmējiem, kuri pamatnolīgumam ir pievienojušies tā noslēgšanas dienā.
Slēdzot līgumus saskaņā ar pamatnolīgumu, puses nekādā gadījumā nedrīkst izdarīt būtiskus grozījumus pamatnolīgumā, jo īpaši 3. punktā paredzētajā gadījumā.
Pamatnolīguma darbības termiņš nedrīkst pārsniegt septiņus gadus, izņemot ārkārtējus apstākļus, kurus nosaka nepieciešamība ņemt vērā jebkādu piegādāto preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kādas varētu būt saistītas ar piegādātāja nomaiņu.
Šādos ārkārtējos apstākļos līgumslēdzējas iestādes/subjekti 30. panta 3. punktā minētajā paziņojumā sniedz šādu apstākļu atbilstīgu pamatojumu.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst izmantot pamatnolīgumus nelikumīgi vai lai traucētu, ierobežotu vai apietu konkurenci.
3. Ja pamatnolīgumu slēdz ar vienu uzņēmēju, tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir šis pamatnolīgums, var piešķirt saskaņā ar pamatnolīgumu.
Lai noslēgtu šādus līgumus, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var konsultēties ar attiecīgo uzņēmēju rakstiski, vajadzības gadījumā prasot papildināt piedāvājumu.
4. Ja pamatnolīgumu slēdz ar vairākiem uzņēmējiem, to skaits nevar būt mazāks par trim, ja vien konkrētajā tirgū darbojas pietiekams skaits uzņēmēju, kuri atbilst atlases kritērijiem, un/vai ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu kritērijiem atbilstošu piedāvājumu.
Tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, kuri noslēgti ar vairākiem uzņēmējiem, piešķir:
— piemērojot pamatnolīgumu un neorganizējot atkārtotu konkursu,
— ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi nepieciešamie noteikumi, ja puses izvērtē atkārtoti, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, kurus vajadzības gadījumā formulē precīzāk, vai arī citiem noteikumiem, kuri izklāstīti līguma dokumentos, piemērojot turpmāk minēto procedūru:
—
a) lai noslēgtu konkrētu līgumu, līgumslēdzējas iestādes/subjekti rakstiski konsultējas ar uzņēmējiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;
b) līgumslēdzējas iestādes/subjekti nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgo piedāvājumu iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un vajadzīgais laiks piedāvājumu iesniegšanai;
c) piedāvājumus iesniedz rakstiski, un to saturam jāpaliek konfidenciālam līdz rezultātu paziņošanas termiņa beigām;
d) līgumslēdzējas iestādes/subjekti konkrēto līgumu slēdz ar pretendentu, kurš ir iesniedzis labāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritērijiem, kas noteikti pamatnolīguma tehniskajā uzdevumā.
VI NODAĻA
Publicēšanas un pārredzamības noteikumi
1. iedaļa
Paziņojumu publicēšana
30. pants
Paziņojumi
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti iepriekšējā informatīvajā paziņojumā, kuru publicē Komisija vai pašas iestādes/subjekti savā “pircēja profilā”, kas minēts VI pielikuma 2. punktā, var sniegt šādu informāciju:
a) attiecībā uz piegādes līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu kopējo paredzamo vērtību, kurus tie gatavojas slēgt nākamo divpadsmit mēnešu laikā.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nosaka preču grupas saskaņā ar CPV nomenklatūru;
b) pakalpojumu līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu kopējo paredzamo vērtību, kurus tie gatavojas slēgt nākamo divpadsmit mēnešu laikā par katru noteiktu pakalpojumu kategoriju;
c) būvdarbu līgumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu vispārīgu raksturojumu, kurus tie gatavojas slēgt.
Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par projektu attiecībā uz kuru līgumslēdzējas iestādes/subjekti plāno piešķirt tiesības slēgt līgumus vai pamatnolīgumus.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kuri publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu savā pircēja profilā, nosūta Komisijai paziņojumu par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu savā pircēja profilā, izmantojot elektroniskos līdzekļus saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību.
Šā punkta pirmajā daļā minētie paziņojumi obligāti vienīgi tad, ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu iesniegšanai atvēlēto laiku, kā paredzēts 33. panta 3. punktā.
Šo punktu nepiemēro sarunu procedūrām, kurās iepriekš nepublicē paziņojumu par līgumu.
2. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti vēlas noslēgt līgumu vai pamatnolīgumu, piemērojot slēgtu procedūru, sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu vai konkursa dialogu, tie publicē paziņojumu par līgumu.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kas ir piešķīruši līgumu vai noslēguši pamatnolīgumu, ne vēlāk kā 48 dienās pēc līguma piešķiršanas vai pēc pamatnolīguma noslēgšanas nosūta paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem.
Ja pamatnolīgums ir noslēgts saskaņā ar 29. pantu, līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem saskaņā ar pamatnolīgumu noslēgto līgumu gadījumā nav pienākuma sūtīt paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem.
Daļu informācijas par līguma vai pamatnolīguma noslēgšanu drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu normatīvo aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, jo īpaši aizsardzības un/vai drošības interesēm, kaitētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.
31. pants
Neobligātā publicēšana
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var saskaņā ar 32. pantu publicēt paziņojumus par līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā paredzētā prasība par publicēšanu.
32. pants
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids
1. Paziņojumos iekļauj IV pielikumā minēto informāciju un vajadzības gadījumā visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata par lietderīgu; šos paziņojumus sagatavo saskaņā ar standarta veidlapas paraugu, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nosūta Komisijai paziņojumus, izmantojot vai nu elektroniskos līdzekļus saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, vai arī citus saziņas līdzekļus. Ja izmanto paātrināto procedūru, kas paredzēta 33. panta 7. punktā, paziņojumi jāsūta pa faksu vai arī elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā izklāstīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību.
Paziņojumus publicē saskaņā ar tehniskajiem publicēšanas noteikumiem, kas minēti VI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
3. Paziņojumus, ko sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā piecās dienās pēc to nosūtīšanas.
Paziņojumus, kas netika nosūtīti elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā 12 dienās pēc to nosūtīšanas vai, ja piemēro 33. panta 7. punktā minēto paātrināto procedūru, ne vēlāk kā piecās dienās pēc to nosūtīšanas.
4. Pilnu līguma paziņojuma tekstu publicē līgumslēdzēja iestāde/subjekts izvēlētajā Kopienas oficiālajā valodā, un šajā oriģinālvalodā sagatavotais teksts ir vienīgais autentiskais teksts. Paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē citās oficiālajās valodās.
Komisijas veiktās paziņojumu publikācijas apmaksā Kopiena.
5. Kamēr paziņojums nav nosūtīts Komisijai, ne pašu paziņojumu, ne to saturu valstī vai pircēja profilā publicēt nedrīkst.
Valsts līmenī publicētos paziņojumos ietvertā informācija nedrīkst atšķirties no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā saskaņā ar 30. panta 1. punkta pirmo daļu, bet tajos norāda dienu, kad paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.
Iepriekšējus informatīvus paziņojumus pircēja profilā publicēt nedrīkst, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā veidlapā; tajos norāda šīs nosūtīšanas dienu.
6. To paziņojumu satura apjoms, kuri netika nosūtīti elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, ir ierobežots – apmēram 650 vārdi.
7. Līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem jābūt apliecinājuma dokumentam par dienu, kad paziņojums ir nosūtīts.
8. Komisija nosūta līgumslēdzējai iestādei/subjektam apstiprinājumu par attiecīgās informācijas publicēšanu, norādot tajā šīs publikācijas dienu. Šis dokuments ir publikācijas apliecinājums.
2. iedaļa
Termiņi
33. pants
Dalības pieteikumu iesniegšanas un piedāvājumu iesniegšanas termiņi
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā attiecīgā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, neskarot šajā pantā noteiktos minimālos termiņus.
2. Ja piemēro slēgtu procedūru, sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un ja izmanto konkursa dialogu, dalības pieteikumu iesniegšanas minimālais termiņš ir 37 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.
Slēgtā procedūrā piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 40 dienas no dienas, kad ir nosūtīts attiecīgais uzaicinājums.
3. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir publicējuši iepriekšēju informatīvu paziņojumu, tad minimālo termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai saskaņā ar 2. punkta otro daļu, parasti var saīsināt līdz 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne līdz laikposmam, kas mazāks par 22 dienām.
Termiņu sāk skaitīt no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.
Šā punkta pirmajā daļā minētos saīsinātos termiņus atļauts izmantot tad, ja iepriekšējā informatīvajā paziņojumā iekļauj visu informāciju, kas IV pielikumā minēta kā iekļaujama līguma paziņojumā, ciktāl iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī šī informācija ir pieejama, un tad, ja iepriekšējo informatīvo paziņojumu publicēšanai nosūta ne agrāk kā 52 dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.
4. Ja paziņojumi par līgumu ir sagatavoti un nosūtīti elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā izklāstīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, 2. punkta pirmajā daļā minēto termiņu dalības pieteikumu iesniegšanai var saīsināt par septiņām dienām.
5. Termiņu, kas jāatvēl 2. punkta otrajā daļā minēto piedāvājumu saņemšanai, var saīsināt par piecām dienām, ja no dienas, kurā publicē paziņojumu saskaņā ar VI pielikumu, līgumslēdzēja iestāde/subjekts elektroniski piedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi līguma dokumentiem un visiem papildu dokumentiem, paziņojuma tekstā norādot interneta adresi, kurā šī dokumentācija ir pieejama.
Šo termiņa saīsinājumu var piemērot papildus 4. punktā minētajam termiņa saīsinājumam.
6. Ja laikus pieprasītie līguma dokumenti un apliecinošie dokumenti vai papildu informācija kādu iemeslu dēļ tomēr netiek iesniegti 34. pantā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu iespējams sagatavot tikai pēc vietas apmeklēšanas vai pēc līguma dokumentus apliecinošo dokumentu pārbaudes klātienē, tad termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, pagarina tik ilgi, lai visi attiecīgie uzņēmēji varētu iepazīties ar visu piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgo informāciju.
7. Ja piemēro slēgtu procedūru vai sarunu procedūru ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot šajā pantā minētos termiņus, līgumslēdzējas iestādes/subjekti var noteikt:
— dalības pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 15 dienām no paziņojuma par līgumu nosūtīšanas dienas vai nav īsāks par 10 dienām, ja paziņojums ir nosūtīts elektroniski saskaņā ar VI pielikuma 3. punktā norādīto veidlapu un nosūtīšanas kārtību, un
— slēgtās procedūras gadījumā – piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.
3. iedaļa
Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi
34. pants
Uzaicinājumi uz konkursu, piedalīties sarunās vai konkursa dialogā
1. Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā ar paziņojuma par līguma publicēšanu un konkursa dialogā līgumslēdzējas iestādes/subjekti vienlaikus rakstiski uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt to piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai – konkursa dialoga gadījumā – piedalīties šādā dialogā.
2. Kandidātiem nosūtītajā uzaicinājumā ietver vai nu:
— līguma dokumentus vai aprakstošā dokumenta un visu papildu dokumentu eksemplārus, vai
— norādi par piekļuvi pirmajā ievilkumā minētajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami elektroniski saskaņā ar 33. panta 5. punktu.
3. Ja līguma dokumenti, aprakstošais dokuments un/vai citi papildu dokumenti ir tāda subjekta rīcībā, kas nav par piešķiršanas procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde/subjekts, uzaicinājumā norāda adresi, kur var pieprasīt minētos dokumentus, un attiecīgā gadījumā šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, summu, kas jāmaksā par to saņemšanu, un maksāšanas kārtību. Saņemot pieprasījumu, kompetentie dienesti šos dokumentus nekavējoties nosūta uzņēmējam.
4. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti vai kompetentie dienesti nosūta papildu informāciju par līguma dokumentiem, iepirkuma aprakstu un/vai citiem papildu dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa, ja pieprasījums ir izdarīts laikus. Slēgtā vai paātrinātā procedūrā šis termiņš ir četras dienas.
5. Papildus 2., 3. un 4. punktā paredzētajai informācijai uzaicinājumā iekļauj vēl vismaz šādu informāciju:
a) atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu;
b) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi, un valoda vai valodas, kurās jāsagatavo piedāvājums. Konkursa dialoga procedūras gadījumā šo informāciju neietver uzaicinājumā piedalīties šajā aptaujā, taču to ietver uzaicinājumā uz konkursu;
c) konkursa dialoga gadījumā – informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī informācija par valodu vai valodām, kurās notiks sarunas;
d) atsauce uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai apliecinātu pārbaudāmas izziņas, ko kandidāts ir pievienojis saskaņā ar 38. pantu, vai papildinātu šajā pantā norādīto informāciju atbilstīgi 41. un 42. panta nosacījumiem;
e) piedāvājumu izvēles kritēriju relatīvais svērums vai, ja tas ir nepieciešams, tādu kritēriju nozīmīguma secība, ar kuriem saskaņā nosaka ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu; šo informāciju iekļauj tikai tad, ja tā nav norādīta paziņojumā par līgumu, līguma dokumentos vai iepirkuma aprakstā.
35. pants
Kandidātu un pretendentu informēšana
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz līguma vai pamatnolīguma slēgšanu, tie arī norāda iemeslus, kāpēc ir nolēmuši neslēgt konkrētu iepirkuma līgumu vai pamatnolīgumu, par kuru bijis piedāvājumu konkurss, un atkārtoti organizēt iepirkuma procedūru; ja uzņēmējs to pieprasa, līgumslēdzējas iestādes/subjekti nosūta šo informāciju rakstiski.
2. Pamatojoties uz attiecīgās personas pieprasījumu, līgumslēdzēja iestāde/subjekts, ievērojot 3. punktu, iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 15 dienās no dienas, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums, informē:
a) visus konkursu neizturējušos kandidātus par to pieteikuma noraidīšanas iemesliem;
b) visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, jo īpaši 18. panta 4. un 5. punktā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par attiecīgā risinājuma neatzīšanu par līdzvērtīgu vai lēmumu par piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu neatbilstību tehniskajiem parametriem vai funkcionālajām prasībām, kā arī 22. un 23. pantā minētajos gadījumos – par iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums par neatbilstību prasībām attiecībā uz informācijas un piegāžu drošību;
c) visus pretendentus, kuri ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, kas ir noraidīts, par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, kā arī dara zināmu izraudzītā pretendenta pilnu vārdu vai to personu vārdus, kuri parakstīs pamatnolīgumu.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var pieņemt lēmumu neizpaust visu 1. punktā minēto informāciju par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma slēgšanu, ja attiecīgās informācijas publiskošana var kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai citādi būt pretrunā sabiedrības interesēm, jo īpaši aizsardzības un/vai drošības interesēm, vai kaitēt gan valsts, gan privātu uzņēmumu likumīgām komerciālajām interesēm, vai arī ierobežot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.
4. iedaļa
Saziņa
36. pants
Prasības attiecībā uz saziņu
1. Saziņa un apmaiņa ar šajā sadaļā minēto informāciju atkarībā no līgumslēdzējas iestādes/subjekta izvēles notiek pa pastu, faksu, elektroniski saskaņā ar 4. un 5. punktu vai pa tālruni saskaņā ar 6. punktu, vai arī apvienojot šos saziņas veidus.
2. Izvēlas vispārpieejamus saziņas līdzekļus, lai neapgrūtinātu uzņēmējiem piekļuvi iepirkuma procedūrai.
3. Saziņu un informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti, un to, lai līgumslēdzējas iestādes/subjekti dalības pieteikumus un piedāvājumus saturiski pārbaudītu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
4. Elektroniskajai saziņai izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, brīvi pieejamiem un savietojamiem ar vispārlietotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.
5. Elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto piedāvājumu nosūtīšanai un saņemšanai, kā arī dalības pieteikumu saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:
a) visām ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, tostarp kodēšanu. Turklāt elektroniskās ierīces, ko izmanto piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, atbilst VIII pielikuma prasībām;
b) saskaņā ar Direktīvas 1999/93/EK 5. pantu dalībvalstis var pieprasīt, lai elektroniski iesniegtajos piedāvājumos būtu iekļauts uzlabots elektroniskais paraksts atbilstīgi minētā panta 1. punktam;
c) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas sistēmas, kas paredzētas, lai paaugstinātu minēto ierīču sertificēšanas pakalpojuma līmeni;
d) kandidāti apņemas līdz piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniegt 39. līdz 44. pantā un 46. pantā paredzētos dokumentus, izziņas un apliecinājumus, ja tie nav pieejami elektroniskā formātā.
6. Dalības pieteikumu nosūtīšanā piemēro šādus noteikumus:
a) pieteikumus par dalību līgumu piešķiršanas procedūrās var iesniegt rakstiski vai pa tālruni;
b) ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums;
c) līgumslēdzējas iestādes/subjekti var prasīt, ka pa faksu iesniegtie dalības pieteikumi jāapstiprina pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai tiem būtu juridisks spēks. Līgumslēdzējai iestādei/subjektam paziņojumā par līgumu jānorāda jebkāda šāda prasība kopā ar termiņu, kādā tā jāizpilda.
5. iedaļa
Ziņojumi
37. pants
Ziņojumu saturs
1. Par katru līgumu un pamatnolīgumu līgumslēdzējas iestādes/subjekti sagatavo rakstisku ziņojumu, ar kuru apstiprina, ka atlases procedūra veikta pārredzami un bez diskriminācijas un kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) līgumslēdzējas iestādes/subjekta pilns vārds/nosaukums un adrese, kā arī līguma vai pamatnolīguma priekšmets un vērtība;
b) izraudzītās piešķiršanas procedūras veids;
c) konkursa dialoga gadījumā – apstākļi, kas pamato šīs procedūras piemērošanu;
d) ja piemēro sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu – 28. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras piemērošanu; attiecīgā gadījumā – pamatojums 28. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā un 28. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešajā daļā noteikto termiņu pagarināšanai un 28. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā noteiktā 50 % ierobežojuma pārsniegšanai;
e) vajadzības gadījumā, pamatojums tam, ka pamatnolīguma termiņš pārsniedz septiņus gadus;
f) izraudzīto kandidātu pilni vārdi/nosaukumi un kandidātu izvēles pamatojums;
g) noraidīto kandidātu pilni vārdi/nosaukumi un kandidātu noraidīšanas pamatojums;
h) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums;
i) izraudzītā pretendenta pilns vārds/nosaukums un pamatojums tā piedāvājuma izvēlei, kā arī informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai pamatnolīguma daļu, kuru izraudzītais pretendents plāno vai plānos nodot apakšuzņēmējiem;
j) ja nepieciešams – pamatojums, kāpēc līgumslēdzēja iestāde/subjekts pieņēmuši lēmumu neslēgt iepirkuma līgumu vai pamatnolīgumu.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti veic attiecīgus pasākumus, lai dokumentētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras norisi, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
3. Ja Komisija to pieprasa, līgumslēdzējas iestādes/subjekti dara tai zināmu ziņojumu vai tā būtiskos elementus.
VII NODAĻA
Procedūras norise
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
38. pants
Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana
1. Līgumslēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 47. un 49. pantā kritērijiem un ievērojot 19. pantu, pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir pārbaudījuši saskaņā ar 39. un 40. pantu nenoraidīto uzņēmēju piemērotību, to darot saskaņā ar 41. līdz 46. pantā minētajiem ekonomiskā un finansiālā stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai spēju kritērijiem un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajiem nediskriminējošiem noteikumiem un kritērijiem.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti var noteikt kandidātiem minimālo atbilstības līmeni saskaņā ar 41. un 42. pantu.
Šīs direktīvas 41. un 42. pantā minētās informācijas apjomam un konkrētā līguma sakarā prasīto spēju minimālajam līmenim ir jāatbilst līguma priekšmetam un jābūt samērīgam ar to.
Atbilstības un spēju minimālā līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu.
3. Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogā līgumslēdzējas iestādes/subjekti var ierobežot to atbilstošo kandidātu skaitu, kurus aicinās uz konkursu vai piedalīties konkursa dialogā. Šajā gadījumā:
— paziņojumā par līgumu līgumslēdzējas iestādes/subjekti norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās ir nolēmušas piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt. Minimālais kandidātu skaits, kādu paredz uzaicināt, ir vismaz trīs kandidāti,
— pēc tam līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālo skaitu, ja vien atbilstošo kandidātu skaits ir pietiekams.
Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem un minimālajam spēju līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, līgumslēdzēja iestāde/subjekts var turpināt procedūru, uzaicinot pieprasītajām iespējām atbilstošu(-us) kandidātu(-us).
Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata, ka piemērotu kandidātu skaits ir par mazu, lai nodrošinātu reālu konkurenci, tie var apturēt procedūru un atkārtoti publicēt sākotnējo paziņojumu par līgumu saskaņā ar 30. panta 2. punktu un 32. pantu, nosakot jaunu dalības pieteikumu iesniegšanas termiņu. Šādā gadījumā tos kandidātus, kuri atlasīti pēc pirmās un otrās publikācijas, uzaicina saskaņā ar 34. pantu. Šī izvēle neskar līgumslēdzējas iestādes/subjekta spēju atcelt notiekošo iepirkuma procedūru un uzsākt jaunu procedūru.
4. Saistībā ar konkrētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru līgumslēdzēja iestāde/subjekts nedrīkst uzaicināt uzņēmējus, kuri nav iesnieguši dalības pieteikumus, vai kandidātus, kuriem nav pieprasīto spēju.
5. Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir nolēmuši samazināt apspriežamo risinājumu vai piedāvājumu skaitu saskaņā ar 26. panta 3. punktu un 27. panta 4. punktu, tie piemēro šim nolūkam izvēles kritērijus, kas norādīti paziņojumā par līgumu vai līguma dokumentos. Noslēguma posmā šis skaits ir tāds, lai panāktu patiesu konkurenci starp kandidātiem, ar nosacījumu, ka pieņemamu risinājumu vai kandidātu skaits ir pietiekams.
2. iedaļa
Kvalitatīvās atlases kritēriji
39. pants
Kandidāta vai pretendenta individuālā situācija
1. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts izslēdz jebkuru kandidātu vai pretendentu no dalības līguma piešķiršanas procedūrā, ja to rīcībā ir informācija par to, ka kandidāts vai pretendents ar tiesas spriedumu, kas stājies spēkā, ir atzīts par vainīgu vienā vai vairākos turpmāk minētajos noziegumos:
a) līdzdalība noziedzīgā organizācijā Vienotās rīcības 98/733/TI ( 20 ) 2. panta 1. punkta nozīmē;
b) korupcija 1997. gada 26. maija Akta ( 21 ) 3. panta un Pamatlēmuma 2003/568/TI ( 22 ) 2. panta 1. punkta nozīmē;
c) krāpnieciskas darbības Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 23 ) 1. panta nozīmē;
d) teroristiska rakstura noziegums vai teroristiska rakstura darbības, attiecīgi, Pamatlēmuma 2002/475/TI ( 24 ) 1. un 3. panta nozīmē vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt noziegumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;
e) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana Direktīvas 2005/60/EK ( 25 ) 1. panta nozīmē.
Šā punkta piemērošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesību aktus.
Tās var paredzēt atkāpi no šā punkta pirmajā daļā minētās prasības, lai ievērotu sevišķi svarīgas vispārējas intereses.
Šā punkta piemērošanai līgumslēdzējas iestādes/subjekti attiecīgā gadījumā pieprasa, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz 3. punktā minētos dokumentus, un, ja tiem rodas šaubas par šo kandidātu vai pretendentu individuālo situāciju, tie var pieprasīt no kompetentajām iestādēm tādu informāciju par attiecīgo kandidātu vai pretendentu individuālo situāciju, ko tie uzskata par vajadzīgu. Ja minētā informācija attiecas uz kandidātu vai pretendentu, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav līgumslēdzējas iestādes/subjekta valsts, tad līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt kompetento iestāžu palīdzību. Ņemot vērā tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā kandidāti vai pretendenti veic uzņēmējdarbību, šādus pieprasījumus attiecina uz juridiskām un/vai fiziskām personām, tostarp – vajadzības gadījumā – uz sabiedrību direktoriem un citām personām, kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras saistībā ar konkrēto kandidātu vai pretendentu.
2. Uzņēmēju var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā, ja:
a) uzņēmējs ir bankrotējis vai ir likvidācijas procesā, ja tam piemēro sanāciju, ja tas ir noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, ja tas ir pārtraucis saimniecisko darbību vai nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;
b) pret uzņēmēju ir uzsākta bankrota pasludināšanas, piespiedu likvidācijas vai sanācijas procedūra vai ja ir sākts mierizlīgums ar kreditoriem vai cita līdzīga procedūra, kas paredzēta valsts normatīvajos aktos;
c) uzņēmējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar spriedumu, kuram ir res judicata spēks, ir atzīts par vainīgu tādā pārkāpumā, kas saistīts ar profesionālās ētikas normām, kā, piemēram, tādu spēkā esošu tiesību aktu pārkāpšana, kuri attiecas uz aizsardzības un/vai drošības aprīkojuma eksportu;
d) uzņēmējs savā profesionālajā darbībā pieļāvis nopietnu kļūdu, piemēram, tas nav ievērojis informācijas drošības vai piegādes drošības saistības kāda iepriekšējā iepirkuma līguma darbības laikā, un ja šo faktu līgumslēdzēja iestāde/subjekts var pierādīt ar jebkādiem līdzekļiem;
e) uzņēmējs, pamatojoties uz jebkādiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir atzīts par nepietiekami uzticamu, lai tiktu novērsti riski dalībvalsts drošībai;
f) uzņēmējs nav izpildījis saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde/subjekts;
g) uzņēmējs nav izpildījis saistības attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde/subjekts;
h) uzņēmējs ir izdarījis smagu pārkāpumu, iesniedzot nepatiesu informāciju, kas ir pieprasīta saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.
Šā punkta piemērošanas nosacījumus dalībvalstis nosaka saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesības.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti kā pietiekamu apliecinājumu tam, ka uzņēmējs nav nonācis nevienā no 1. punktā vai 2. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktā minētajām situācijām, pieņem šādus dokumentus:
a) attiecībā uz 1. punktu un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – izraksts no Sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, cits līdzvērtīgs dokuments, kuru izdevusi uzņēmēja izcelsmes vai mītnes valsts tiesu vai administratīva iestāde un no kura izriet, ka attiecīgās prasības ir izpildītas;
b) attiecībā uz 2. punkta f) un g) apakšpunktu – izziņa, ko izdevusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
Ja attiecīgā valsts nav izdevusi minēto dokumentu vai izziņu vai šajos dokumentos nav minēta visa 1. punktā un 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzētā informācija, tad dokumentu, izziņu vai iztrūkstošu informāciju var aizstāt ar notariāli apliecinātu paziņojumu vai, ja attiecīgajā dalībvalstī šāds paziņojums nav paredzēts, ar oficiālu paziņojumu, kuru ieinteresētā persona sniedz izcelsmes vai mītnes valsts kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, notāram vai kompetentai nozares organizācijai.
4. Dalībvalstis nosaka kompetentās iestādes un organizācijas, kuras atbild par 3. punktā minēto dokumentu, izziņu vai apliecinājumu izdošanu, un par tām paziņo Komisijai. Šis paziņojums neskar normatīvos aktus par datu aizsardzību.
40. pants
Piemērotība profesionālās darbības veikšanai
Ja kandidātam, lai veiktu profesionālo darbību, ir jābūt reģistrētam kādā no profesiju reģistriem vai komercreģistriem tā izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, viņam var pieprasīt pierādījumus tam, ka viņš ir reģistrēts šādā reģistrā, vai lūgt viņam iesniegt attiecīgu notariāli apliecinātu paziņojumu vai izziņu atbilstīgi VII pielikumā minētajām norādēm, A daļā – attiecībā uz būvdarbu līgumiem, B daļā – attiecībā uz piegādes līgumiem un C daļā – attiecībā uz pakalpojumu līgumiem. Saraksti, kuri minēti VII pielikumā, ir indikatīvi. Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par jebkādām izmaiņām reģistros un šajos sarakstos minētajos pierādījumu veidos.
Pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūrā līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt kandidātiem sniegt pierādījumus tam, ka viņiem ir īpaša atļauja vai ka tie ir kādas noteiktas organizācijas biedri, ja kandidātu izcelsmes valstī ir paredzēta šāda prasība, lai sniegtu attiecīgu pakalpojumu.
Šis pants neskar Kopienas tiesību aktus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti.
41. pants
Ekonomiskais un finansiālais stāvoklis
1. Uzņēmējs sava ekonomiskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākus turpmāk minētos dokumentus:
a) kredītiestādes apliecinājumi vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumi;
b) bilances vai izraksti no bilancēm, ja tie jāpublicē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā uzņēmējs ir reģistrēts;
c) izziņa par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījums attiecībā uz tās darbības veidu, kas ir saistīta ar līguma priekšmetu; šie dati iesniedzami ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā uzņēmuma dibināšanas dienu vai attiecīgo darbību uzsākšanas dienu un to, kādā mērā šādi dati ir pieejami.
2. Uzņēmējs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību juridiskā rakstura. Šādā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējai iestādei/subjektam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi; piemēram, uzņēmējs var iesniegt citu uzņēmēju saistību rakstu par sadarbību konkrētā līguma izpildei.
3. Ar tādiem pašiem nosacījumiem 4. pantā minētā uzņēmēju grupa var balstīties uz grupas dalībnieku vai citu uzņēmēju iespējām.
4. Paziņojumā par līgumu līgumslēdzējas iestādes/subjekti precizē, kāds vai kādi no 1. punktā minētajiem dokumentiem vai citiem apliecinošiem dokumentiem uzņēmējiem jāiesniedz.
5. Ja pamatotu iemeslu dēļ uzņēmējs nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu ekonomisko vai finansiālo stāvokli ar jebkādiem citiem dokumentiem, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata tos par pieņemamiem.
42. pants
Tehniskās un/vai profesionālās spējas
1. Uzņēmēju tehniskās spējas galvenokārt var pierādīt ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem līdzekļiem saistībā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veidu, apjomu vai nozīmīgumu:
a)
i) saraksts, kurā uzskaitīti piecos iepriekšējos gados veiktie būvdarbi, pievienojot izziņas/atsauksmes par nozīmīgāko darbu izpildi. Šajās izziņās ietver informāciju par attiecīgo būvdarbu vērtību, laikposmu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un vienmēr ir pienācīgi pabeigti; ja nepieciešams, kompetentā iestāde šādu izziņu iesniedz tieši līgumslēdzējai iestādei/subjektam;
ii) saraksts, kurā uzskaitītas būtiskākās veiktās piegādes vai sniegtie pakalpojumi galvenokārt piecos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Piegādes un pakalpojumu sniegšanu apliecina šādi:
— ja saņēmējs bija līgumslēdzēja iestāde/subjekts – apliecinājumi, kurus izdevusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetentā iestāde,
— ja saņēmējs bija privāta persona, – pircēja apliecinājums vai, ja tāda nav, vienkārši paša uzņēmēja apliecinājums;
b) ziņas par tehnisko personālu vai tehniskajam struktūrām – neatkarīgi no tā, vai tās ir tieši integrētas uzņēmumā – jo īpaši tām, kuras atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi – par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām, kuras uzņēmējs iesaistīs būvdarbu veikšanā;
c) apraksts gan par tehniskajām iekārtām un pasākumiem, ko veic uzņēmējs, lai nodrošinātu kvalitāti, gan par pētījumu un izmēģinājumu iekārtām, kā arī ar intelektuālo īpašumu saistītiem iekšējiem noteikumiem;
d) pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes/subjekti vai to vārdā tās valsts kompetentā iestāde, kurā uzņēmējs ir reģistrēts, ja vien kompetentā iestāde piekrīt šādas pārbaudes veikšanai; minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai uzņēmēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, minētā pārbaude var attiekties uz uzņēmēja pētījuma un izmēģinājumu metodēm, kā arī kvalitātes kontroles pasākumiem;
e) attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem vai piegādes līgumiem, kas attiecas arī uz izvietošanas un uzstādīšanas darbiem vai pakalpojumiem, uzņēmēja un/vai tā vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, jo īpaši par personu(-ām), kura(-as) ir atbildīga(-as) par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu vadību;
f) būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un tikai attiecīgos gadījumos – apraksts, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko uzņēmējs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;
g) informācija par pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējos trīs gados;
h) informācija par instrumentiem, materiāliem, tehnisko aprīkojumu, darbinieku skaitu un kvalifikāciju un/vai apgādes avotiem – norādot ģeogrāfisko atrašanās vietu, ja tā ir ārpus Savienības teritorijas – kas pieejami uzņēmējam līguma izpildei, iespējamo papildu līgumslēdzējas iestādes/subjekta uzdevumu veikšanai saistībā ar krīzes situāciju vai līgumā norādīto piegāžu nodrošināšanai, modernizēšanai vai pielāgošanai;
i) attiecībā uz piegādājamām precēm nodrošinot:
i) paraugus, aprakstus un/vai fotogrāfijas, kuru autentiskumam jābūt apliecinātam, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts to pieprasa;
ii) sertifikātus, ko izdevuši oficiāli kvalitātes kontroles institūti vai aģentūras, kuru kompetence ir vispāratzīta, un kas apliecina produkcijas atbilstību, to skaidri identificējot ar atsaucēm uz konkrētām specifikācijām vai standartiem;
j) iepirkumu līgumiem, kurus izpildot, ir jāsaskaras ar klasificētu informāciju – pierādījums par uzņēmēja spēju apstrādāt, uzglabāt un pārsūtīt šādu informāciju tādā aizsardzības līmenī, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasībām.
Tā kā nav valsts drošības pārbaudes sistēmu saskaņotības Kopienas līmenī, dalībvalstis var noteikt, ka šim pierādījumam jāatbilst šo valstu tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem par valsts drošības pārbaudes apliecinājumu. Dalībvalstis atzīst drošības pārbaudes apliecinājumus, kurus tās uzskata par līdzvērtīgiem un kuri izsniegti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neskarot iespēju pašām veikt un ņemt vērā turpmākus izmeklējumus, ja to uzskata par vajadzīgu.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti vajadzības gadījumā kandidātiem, kuriem vēl nav drošības pārbaudes apliecinājuma, var piešķirt papildu laiku, lai saņemtu šādu apliecinājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par līgumu tie paredz šo iespēju un norāda termiņu.
Līgumslēdzēja iestāde/subjekti var lūgt attiecīgā kandidāta dalībvalsts drošības iestādi vai šīs dalībvalsts nozīmēto drošības iestādi pārbaudīt to telpu un iekārtu atbilstību, kuras paredzēts izmantot, rūpnieciskās un administratīvās procedūras, kuras piemēros, kā arī informācijas apstrādes kārtību un/vai ziņas par personālu, ko paredzēts nodarbināt līguma izpildei.
2. Uzņēmējs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību juridiskā rakstura. Šādā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējai iestādei/subjektam, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie resursi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu par vajadzīgo resursu nodošanu uzņēmēja rīcībā.
3. Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kā minēts 5. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu spējas.
4. To līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kuru priekšmets ir piegādes, kas ietver izvietošanas vai uzstādīšanas darbus, pakalpojumu sniegšanu un/vai būvdarbu realizāciju, uzņēmēju spēju sniegt konkrēto pakalpojumu vai veikt uzstādīšanu vai būvdarbus, var izvērtēt, jo īpaši ņemot vērā to kvalifikāciju, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.
5. Paziņojumā par līgumu līgumslēdzēja iestāde/subjekts precizē, kādu vai kādus no pirmajā punktā minētajiem dokumentiem tie ir izvēlējušies un kādi citi apliecinoši dokumenti uzņēmējiem ir jāiesniedz.
6. Ja pamatotu iemeslu dēļ uzņēmējs nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes/subjekta pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savas tehniskās un/vai profesionālās spējas ar jebkādiem citiem dokumentiem, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata tos par pieņemamiem.
43. pants
Kvalitātes vadības sistēmas standarti
Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti pieprasa, lai būtu iesniegts neatkarīgas akreditētas iestādes sertifikāts par uzņēmēja atbilstību konkrētiem kvalitātes vadības sistēmas standartiem, tie atsaucas uz kvalitātes vadības sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas standartiem un ko sertificējušas neatkarīgas akreditētas iestādes, kuras atbilst Eiropas standartiem attiecībā uz akreditāciju un sertifikāciju. Tie atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu neatkarīgu akreditētu iestāžu izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tie pieņem arī citus uzņēmēju iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgām kvalitātes vadības sistēmām.
44. pants
Vides pārvaldības standarti
Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti 42. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos pieprasa, lai būtu iesniegts neatkarīgas iestādes sertifikāts par uzņēmēja atbilstību konkrētiem vides pārvaldības standartiem, tie atsaucas uz Kopienas vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas vai starptautiskajām vides pārvaldības normām un ko sertificējušas attiecīgas iestādes, kuras atbilst Kopienas tiesību aktiem vai Eiropas vai starptautiskajiem sertifikācijas standartiem. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu iestādes. Tie pieņem arī citus uzņēmēju iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.
45. pants
Papildu dokumentācija un informācija
Līgumslēdzēja iestāde/subjekts var lūgt, lai uzņēmēji papildina vai izskaidro sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 39. līdz 44. panta prasībām.
46. pants
Oficiālie apstiprināto uzņēmēju saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti
1. Dalībvalstis var ieviest vai nu oficiālus apstiprināto būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju sarakstus, vai sertificēšanu, kuru veic sertifikācijas struktūra, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts.
Nosacījumus attiecībā uz reģistrēšanu šajos sarakstos un attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu, ko veic sertifikācijas struktūras, dalībvalstis pielāgo noteikumiem, kuri paredzēti 39. panta 1. punktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un h) apakšpunktā, 40. pantā, 41. panta 1., 4. un 5. punktā, 42. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, 2. un 4. punktā, 43. pantā un, attiecīgā gadījumā, 44. pantā.
Dalībvalstis tos pielāgo arī 41. panta 2. punktam un 42. panta 2. punktam attiecībā uz tādiem pieteikumiem par reģistrēšanu sarakstā, ko iesniedz uzņēmēji, kuri ir uzņēmēju grupā un norāda resursus, ko tiem pieejamus dara citas minētās grupas sabiedrības. Šādā gadījumā minētajiem uzņēmējiem ir jāpierāda oficiālā saraksta reģistrētājai iestādei tas, ka šie resursi būs viņu rīcībā visā tā sertifikāta derīguma laikā, kas apliecina viņu reģistrēšanu oficiālajā sarakstā, un ka visā minētajā laikā grupas sabiedrības atbildīs kvalitatīvās atlases prasībām, kuras paredzētas šā punkta otrajā daļā minētajos pantos un uz kurām uzņēmēji atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.
2. Uzņēmēji, kas reģistrēti oficiālajos sarakstos vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrētu līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei/subjektam kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu. Sertifikātos norāda atsauces, kas pamato viņu reģistrēšanu sarakstā vai sertificēšanu un norāda klasifikāciju, kas uzņēmējam piešķirta minētajā sarakstā.
3. Kompetento iestāžu apliecinājumu par reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes/subjekti neuzskata par atbilstības apstiprinājumu, izņemot attiecībā uz 39. panta 1. punktu un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu un h) apakšpunktu, 40. pantu, 41. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) līdz g) punktu – būvuzņēmēju gadījumā, 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, b) līdz e) apakšpunktu un i) apakšpunktu – piegādātāju gadījumā un 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, b) līdz e) apakšpunktu un g) apakšpunktu – pakalpojumu sniedzēju gadījumā.
4. Informāciju, ko var izsecināt saistībā ar reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai ar sertifikāciju, nedrīkst apšaubīt bez attaisnojuma. Piedāvājot līgumu, no reģistrēta uzņēmēja var prasīt apliecinošu dokumentu par sociālās nodrošināšanas iemaksu veikšanu un nodokļu nomaksu.
Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes/subjekti 3. punktu un šā punkta pirmo daļu attiecina tikai uz tiem uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura uztur konkrēto oficiālo sarakstu.
5. Reģistrējot citu dalībvalstu uzņēmējus oficiālā sarakstā vai 1. punktā minētajām struktūrām tos sertificējot, nedrīkst prasīt citus pierādījumus vai pamatojumus kā tikai tos, ko prasa no attiecīgās valsts uzņēmējiem, un katrā ziņā tikai tos, kas paredzēti saskaņā ar 39. līdz 43. pantu un, attiecīgā gadījumā, 44. pantu.
Tomēr citu dalībvalstu uzņēmējiem nedrīkst likt reģistrēties sarakstā vai sertificēties tālab, lai tie kļūtu par līguma dalībniekiem. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tie atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.
6. Uzņēmēji jebkurā laikā var prasīt, lai tos reģistrē oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tie pietiekami īsā laikā jāinformē par sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.
7. Sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. punktā, ir Eiropas sertifikācijas standartiem atbilstošas struktūras.
8. Dalībvalstīm, kam ir oficiālie saraksti vai sertifikācijas struktūras, kā minēts 1. punktā, ir pienākums paziņot Komisijai un citām dalībvalstīm tās struktūras adresi, kurai būtu jāsūta pieteikumi.
3. iedaļa
Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana
47. pants
Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
1. Neskarot valsts normatīvos un administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atalgošanu, līgumslēdzējas iestādes/subjekti piešķir līgumslēgšanas tiesības, pamatojoties uz vienu no šādiem kritērijiem:
a) ja līgumslēgšanas tiesības piešķir pēc līgumslēdzējas iestādes/subjekta ieskatiem ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam – dažādi ar attiecīgā līguma priekšmetu saistīti kritēriji: piemēram, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, cena, tehniskās priekšrocības, funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, ekspluatācijas izmaksas, citas izmaksas produkta aprites ciklā, rentabilitāte, rezerves daļu pieejamība un tehniskās palīdzības nosacījumi, piegādes diena un piegāžu vai līguma izpildes termiņš, apgādes drošība, savietojamības iespējas un darbības raksturojums; vai
b) vienīgi viszemākā cena.
2. Neskarot šā punkta trešo daļu, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde/subjekts līguma dokumentācijā (paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos, aprakstošajos dokumentos vai papildu dokumentos) precizē kritēriju relatīvo svērumu, ko tā izmantos, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
Šo svērumu var izteikt, norādot vērtību diapazonu un tam atbilstīgu maksimālo izkliedi.
Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata un var pierādīt, ka relatīvā svēruma piemērošana nav iespējama, līgumslēdzēja iestāde/subjekts līguma dokumentācijā (paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos, iepirkuma aprakstā vai papildu dokumentos) vērtēšanas kritērijus norāda to nozīmīguma dilstošā secībā.
48. pants
Elektronisku izsoļu izmantošana
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes/subjekti drīkst izmantot elektroniskas izsoles.
2. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar paziņojuma par līgumu publicēšanu līgumslēdzējas iestādes/subjekti var nolemt, ka pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniska izsole, ja var precīzi noteikt līguma specifikācijas.
Tādos pašos apstākļos elektronisku izsoli var rīkot atkārtotā konkursā starp pamatnolīguma dalībniekiem, kā paredzēts 29. panta 4. punkta otrajā daļā.
Elektroniskā izsole pamatojas:
— vai nu tikai uz cenām, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir par zemāko cenu; vai
— uz cenām un/vai līguma dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunajām vērtībām, ja līgumslēgšanas tiesības piešķir tam, kas iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
3. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, norāda to līguma paziņojumā.
Līguma dokumentos ietver, inter alia, šādu informāciju:
a) elementi, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ja vien šādi elementi ir kvantitatīvi nosakāmi un ja tos ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos;
b) ierobežojumi vērtībām, kuras varētu tikt iesniegtas un kuras izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;
c) informācija, kas tiks nodota pretendenta rīcībā elektroniskās izsoles laikā, un vajadzības gadījumā informācija par brīdi, kad tā tiks nodota viņa rīcībā;
d) būtiska informācija par elektroniskās izsoles gaitu;
e) nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs piedāvāt cenas, un jo īpaši minimālā starpība, ko attiecīgā gadījumā prasīs ievērot solīšanas gaitā;
f) būtiska informācija par izmantojamo elektronisko iekārtu un savienojuma nosacījumiem un tehniskajām specifikācijām.
4. Pirms rīkot elektronisku izsoli, līgumslēdzējas iestādes/subjekti pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtējumu atbilstīgi piešķiršanas kritērijam/kritēriju kopai un atbilstīgi noteiktajam šo kritēriju novērtējumam.
Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniski tiek vienlaicīgi aicināti iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; aicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju individuālam pieslēgumam izmantojamai elektroniskajai iekārtai un precizē elektroniskās izsoles sākuma dienu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties agrāk par divām darbadienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.
5. Ja līgumslēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātu, kas iegūts, vērtējot atbilstīgi 47. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajam vērtēšanas modelim.
Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski noteiktu pretendentu vietu pārdalīšanu, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā ietver visu to kritēriju novērtējumu, kas paredzēti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts līguma paziņojumā vai specifikācijās; šim nolūkam iespējamo amplitūdu iepriekš samazina līdz noteiktai vērtībai.
Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulas jāsniedz katram variantam atsevišķi.
6. Elektroniskās izsoles katrā posmā līgumslēdzējas iestādes/subjekti nekavējoties sniedz visiem pretendentiem vismaz to informāciju, kas tiem ļauj katrā brīdī uzzināt to savstarpējo klasifikāciju. Tie var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja vien tas ir paredzēts līguma dokumentos. Tie var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu izsoles posmā. Tomēr nekādā gadījumā tie nedrīkst izpaust pretendentiem identitāti elektroniskās izsoles posmu norises laikā.
7. Līgumslēdzējas iestādes/subjekti elektronisku izsoli beidz vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
a) iepriekš noteiktā dienā un laikā, kā norādīts uzaicinājumā piedalīties izsolē;
b) ja vairs netiek saņemtas jaunas cenas un jaunas vērtības, kas atbilst minimālās nobīdes prasībām. Šajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes/subjekti uzaicinājumā piedalīties izsolē precizē termiņu, ko tie ievēros kopš pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms slēgt elektronisko izsoli;
c) kad ir pabeigti visi izsoles posmi, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties izsolē.
Ja līgumslēdzējas iestādes/subjekti ir nolēmuši slēgt elektronisko izsoli atbilstoši c) apakšpunktam, iespējams, saistībā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda laika grafiku katram izsoles posmam.
8. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzējas iestādes/subjekti piešķir līgumslēgšanas tiesības atbilstoši 47. pantam, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.
Līgumslēdzējas iestādes/subjekti nedrīkst izmantot elektroniskas izsoles neatbilstošā veidā, nedz arī tā, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci vai lai mainītu līguma priekšmetu, par ko izsole ir izsludināta ar publicēto paziņojumu par līgumu un kas noteikts līguma dokumentos.
49. pants
Nepamatoti lēti piedāvājumi
1. Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvājums ir nepamatoti lēts salīdzinājumā ar precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, līgumslēdzēja iestāde/subjekts pirms iespējamas šā piedāvājuma noraidīšanas rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tie uzskata par būtiskiem.
Minētā informācija jo īpaši var attiekties uz:
a) to, kā uzņēmējs būvniecības, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā var panākt ietaupījumus;
b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai kādiem īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;
c) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;
d) pretendenta atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi, jāpiegādā preces vai jāsniedz pakalpojumi;
e) pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.
2. Līgumslēdzēja iestāde/subjekts, apspriežoties ar pretendentu, pārbauda šos elementus, ņemot vērā sniegtos pierādījumus.
3. Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts konstatē, ka piedāvājuma nepamatotais lētums ir izskaidrojams ar pretendenta saņemto valsts atbalstu, tad minēto piedāvājumu var noraidīt šā viena iemesla dēļ, taču tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, kurš nespēj līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktajā pietiekami ilgajā termiņā pierādīt, ka saņemtais atbalsts ir likumīgs. Ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts šādos apstākļos piedāvājumu noraida, tie informē Komisiju par to.
III SADAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ APAKŠUZŅĒMUMA LĪGUMIEM
I NODAĻA
Apakšuzņēmuma līgumi, ko piešķir izraudzītie pretendenti, kuri nav līgumslēdzējas iestādes/subjekti
50. pants
Piemērošanas joma
1. Ja šī sadaļa ir piemērojama saskaņā ar 21. panta 3. un 4. punktu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izraudzītie pretendenti, kuri nav līgumslēdzējas iestādes/subjekti, piešķirot apakšuzņēmuma līgumus trešām personām, piemēro 51. līdz 53. pantu.
2. Šā panta 1. punkta nolūkā uzņēmumu grupas, kas izveidotas līguma saņemšanas nolūkā, vai tiem radniecīgus uzņēmumus neuzskata par trešām personām.
Pretendents savā piedāvājumā iekļauj šādu uzņēmumu pilnīgu sarakstu. Šo sarakstu atjaunina pēc ikvienas turpmākās uzņēmumu attiecību maiņas.
51. pants
Principi
Izraudzītais pretendents darbojas pārredzami un attiecas pret visiem iespējamiem apakšuzņēmējiem vienlīdzīgi un nediskriminējoši.
52. pants
Robežvērtības un publicēšanas noteikumi
1. Ja izraudzītais pretendents, kas nav līgumslēdzēja iestāde/subjekts, piešķir apakšuzņēmuma līgumu, kura paredzamā vērtība bez PVN nav zemāka par 8. pantā noteiktajām robežvērtībām, tas paziņojumā dara zināmu savu nodomu.
2. Paziņojumos par apakšuzņēmuma līgumiem iekļauj V pielikumā minēto informāciju un visu pārējo informāciju, ko izraudzītais pretendents uzskata par lietderīgu, un vajadzības gadījumā iekļaujot arī līgumslēdzējas iestādes/subjekta apstiprinājumu.
Paziņojumus par apakšuzņēmuma līgumiem sagatavo uz standarta veidlapas, ko Komisija pieņem saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Paziņojumus par apakšuzņēmuma līgumiem publicē atbilstīgi 32. panta 2. līdz 5. punktam.
4. Tomēr paziņojums par apakšuzņēmuma līgumiem nav nepieciešams, ja apakšuzņēmuma līgums atbilst 28. panta nosacījumiem.
5. Izraudzītie pretendenti var saskaņā ar 32. pantu publicēt paziņojumus par apakšuzņēmumu līgumiem, par kuriem izsludināšana nav nepieciešama.
6. Dalībvalstis var arī noteikt, ka izraudzītajam pretendentam jāpilda 21. panta 3. vai 4. punktā noteiktā apakšuzņēmuma līguma prasība, piešķirot apakšuzņēmuma līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums, kas noslēgts saskaņā ar tās procedūras noteikumiem, kas paredzēti 51. un 53. pantā un šā panta 1. līdz 5. punktā.
Apakšuzņēmuma līgumus, kuru pamatā ir šāds pamatnolīgums, slēdz saskaņā ar pamatnolīgumu. Tos var piešķirt vienīgi uzņēmējiem, kuri sākotnēji parakstījuši pamatnolīgumu. Piešķirot līgumslēgšanas tiesības, līgumslēdzējas puses jebkādos apstākļos ierosina tikai tādus nosacījumus, kas ir atbilstīgi pamatnolīgumam.
Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz septiņus gadus, izņemot ārkārtas apstākļus, ko nosaka, ņemot vērā jebkādu piegādāto preču, kā arī iekārtu vai sistēmu paredzamo ekspluatācijas laiku un tehniskās grūtības, kuras varētu izraisīt piegādātāja maiņu.
Pamatnolīgumus nedrīkst izmantot nepamatoti vai izmantot tos tā, lai nepieļautu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci.
7. Izraudzītie pretendenti to apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanai, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir mazāka par 8. pantā noteiktajām robežvērtībām, piemēro Līgumā noteiktos principus saistībā ar pārredzamību un konkurenci.
8. Apakšuzņēmuma līgumu paredzamās vērtības aprēķinā piemēro 9. pantu.
53. pants
Apakšuzņēmēju kvalitatīvās atlases kritēriji
Paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu izraudzītais pretendents norāda līgumslēdzējas iestādes/subjekta noteiktos kvalitatīvās atlases kritērijus, kā arī jebkādus citus kritērijus, kurus tas piemēros, veicot apakšuzņēmēju kvalitatīvo atlasi. Visi šie kritēriji ir objektīvi, nediskriminējoši un atbilst tiem kritērijiem, kurus ir piemērojusi līgumslēdzēja iestāde/subjekts pretendentu izvēlē galvenā līguma izpildei. Pieprasītajām iespējām jābūt tieši saistītām ar apakšlīguma priekšmetu, un nepieciešamo spēju līmeņiem ir jābūt samērīgiem ar to.
Izraudzītajam pretendentam neizvirza prasību slēgt apakšuzņēmuma līgumu, ja tas līgumslēdzējai iestādei/subjektam iesniedz pietiekamu pierādījumu par to, ka neviens no apakšuzņēmējiem, kuri piedalās konkursā vai ir norādīti iesniegtajos konkursa piedāvājumos, neatbilst paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu norādītajiem kritērijiem, un tādējādi izraudzītajam pretendentam nebūtu iespējams izpildīt galvenajā līgumā noteiktās prasības.
II NODAĻA
Apakšuzņēmuma līgumi, ko piešķir izraudzītie pretendenti, kuri ir līgumslēdzējas iestādes/subjekti
54. pants
Piemērojamie noteikumi
Ja izraudzītie pretendenti ir līgumslēdzējas iestādes/subjekti, tie, piešķirot apakšuzņēmuma līgumus, ievēro I un II sadaļas noteikumus.
IV SADAĻA
PĀRSKATĪŠANAI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
55. pants
Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība
1. Šajā sadaļā noteiktās pārskatīšanas procedūras piemēro 2. pantā minētajiem līgumiem, ņemot vērā 12. un 13. pantā noteiktos izņēmumus.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju iestāžu/subjektu pieņemtos lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 56. līdz 62. pantā, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti iepirkuma jomā vai valstu tiesību normas, ar kurām transponē minētos tiesību aktus.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka starp uzņēmumiem, kuri līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras sakarā iesniedz prasību par kaitējumu, nerodas diskriminācija tādēļ, ka šajā sadaļā valstu normas, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus, ir nošķirtas no citām valstu normām.
4. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.
5. Dalībvalstis var prasīt, lai persona, kura vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, būtu paziņojusi līgumslēdzējai iestādei/subjektam par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu prasīt pārskatīšanu, ja vien tas neietekmē nogaidīšanas termiņu saskaņā ar 57. panta 2. punktu vai jebkādus citus termiņus, kas saskaņā ar 59. pantu attiecas uz pārskatīšanas pieprasīšanu.
6. Dalībvalstis var prasīt, lai attiecīgā persona pieteikumu par pārskatīšanu vispirms iesniedz līgumslēdzējai iestādei/subjektam. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārskatīšanas pieteikuma iesniegšana nekavējoties aptur iespēju slēgt līgumu.
Dalībvalstis lemj par piemērotiem saziņas līdzekļiem, tostarp faksu un elektroniskiem līdzekļiem, ko izmanto šā punkta pirmajā daļā paredzētā pārskatīšanas pieteikuma nosūtīšanai.
Šā punkta pirmajā daļā minētā apturēšana nebeidzas, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir nosūtījusi atbildi, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir nosūtījis atbildi, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemta atbilde.
56. pants
Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 55. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:
a) tiklīdz rodas izdevība, panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgām interesēm, tostarp pasākumus, lai pārtrauktu līguma piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās pārtraukšanu, vai pārtrauktu jebkura lēmuma īstenošanu, ko pieņēmusi līgumslēdzēja iestāde/subjekts, un atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp diskriminējošu tehnisku, ekonomisku vai finanšu norādījumu atcelšanu uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz konkrēto līguma piešķiršanas procedūru; vai
b) tiklīdz rodas izdevība, ja iespējams, panākot vienošanos, un, ja vajadzīgs, izlemjot pēc būtības, veikt pasākumus, kas nav paredzēti a) apakšpunktā, lai labotu visus konstatētos pārkāpumus un novērstu kaitējumu attiecīgām interesēm; jo īpaši – izdodot rīkojumu par konkrētas summas samaksu, ja pārkāpums nav izlabots vai novērsts.
Noteiktais pilnvarojums paredz abos minētajos gadījumos pilnvarojumu atlīdzināt zaudējumus personām, kam pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums.
2. Pilnvarojumu, kas paredzēts šā panta 1. punktā un 60. un 61. pantā, var piešķirt atsevišķām struktūrām, kuras ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūras dažādiem aspektiem.
3. Kad pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes/subjekta, pārskata līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde/subjekts nevar noslēgt līgumu, kamēr pārskatīšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu par vai nu pagaidu pasākumu, vai pārskatīšanas piemērošanu. Apturēšana beidzas ne agrāk, kā beidzoties 57. panta 2. punktā un 60. panta 4. un 5. punktā minētajam nogaidīšanas termiņam.
4. Izņemot šā panta 3. punktā un 55. panta 6. punktā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav obligāti automātiski jāaptur līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.
5. Dalībvalstis var noteikt, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra var ņemt vērā pagaidu pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām varētu būt nodarīts kaitējums, kā arī sabiedrības interesēm, jo īpaši aizsardzības un drošības interesēm, un var nolemt nenoteikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas varētu būt lielākas par ieguvumiem.
Lēmums nenoteikt pagaidu pasākumus neietekmē citas tās personas prasības, kura lūdz veikt šos pasākumus.
6. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, struktūrai, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, vispirms ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.
7. Izņemot 60. pantā līdz 62. pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos.
Turklāt, izņemot gadījumus, kad pirms zaudējumu atlīdzināšanas lēmums ir jāatceļ, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar 55. panta 6. punktu, šā panta 3. punktu vai 57. pantu līdz 62. pantu par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
8. Dalībvalstis nodrošina to, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgo struktūru pieņemtos lēmumus var efektīvi izpildīt.
9. Ja par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras pēc būtības nav tiesu iestādes, to lēmumus vienmēr rakstiski pamato. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa Līguma 234. panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzējas iestādes/subjekta, ne no pārskatīšanas struktūras.
Šādu neatkarīgu struktūru locekļi tiek iecelti amatā un atstāj to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesneši, ciktāl tas attiecas uz institūciju, kas atbildīga par viņu iecelšanu amatā, pilnvaru laiku un atcelšanu. Vismaz šīs neatkarīgās struktūras priekšsēdētājam ir tāda pati juridiskā un profesionālā kvalifikācija kā tiesnešiem. Neatkarīgās struktūras pieņemtie lēmumi atbilstīgi dalībvalsts noteiktajai kārtībai ir juridiski saistoši.
10. Dalībvalstis nodrošina, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras garantē atbilstīgu konfidencialitāti klasificētajai informācijai vai citai informācijai, kuru pārsūta puses, un ka visas procedūras laikā tās darbojas atbilstīgi aizsardzības un/vai drošības interesēm.
Šim nolūkam dalībvalstis var izlemt, ka vienīgi īpašas struktūras kompetencē ir aizsardzības un drošības jomas līgumu pārskatīšana.
Jebkurā gadījumā dalībvalstis var nodrošināt, lai vienīgi tie par pārskatīšanu atbildīgo struktūru locekļi, kuriem ir piekļuve klasificētai informācijai, drīkst izskatīt pieteikumus par pārskatīšanu, ja tajā ietverta šāda informācija. Dalībvalstis var paredzēt īpašus drošības pasākumus attiecībā uz pieteikumu reģistrēšanu pārskatīšanai, dokumentu saņemšanu un datu uzglabāšanu.
Dalībvalstis nosaka, kā par pārskatīšanu atbildīgajām struktūrām jāsaskaņo klasificētas informācijas konfidencialitāte ar tiesību ievērošanu saistībā ar aizsardzību, un, ja pārskatīšanu veic tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa Līguma 234. panta nozīmē, rīkojas tā, lai procedūra kopumā atbilstu tiesībām uz taisnīgu tiesu.
57. pants
Nogaidīšanas termiņš
1. Pieņemot nepieciešamos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. punktā un 59. pantā izklāstītajam nosacījumu minimumam, dalībvalstis nodrošina, ka 55. panta 4. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju iestāžu/subjektu pieņemtos lēmumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
2. Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuru attiecas šī direktīva, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
Pretendentus uzskata par atbilstošiem, ja viņi vēl nav galīgi izslēgti. Izslēgšana ir galīga, ja tā ir paziņota attiecīgiem pretendentiem un ja vai nu neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu, vai arī tai vairs nevar piemērot pārskatīšanas procedūru.
Kandidātus uzskata par atbilstošiem, ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts nav darījuši pieejamu informāciju par viņu pieteikuma noraidīšanu, pirms attiecīgajiem pretendentiem paziņots lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
Katram attiecīgajam pretendentam vai attiecīgajam kandidātam paziņojot lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, tam pievieno:
— kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem, kā minēts 35. panta 2. punktā, ņemot vērā 35. panta 3. punktu, un
— precīzu norādi par konkrētu nogaidīšanas periodu, ko piemēro saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē šo punktu.
58. pants
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa
Dalībvalstis var noteikt, ka 57. panta 2. punktā minētos termiņus nepiemēro šādos gadījumos:
a) ja šajā direktīvā nav noteikta paziņojuma par līgumu iepriekšēja publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
b) ja vienīgais attiecīgais pretendents 57. panta 2. punkta nozīmē ir pretendents, kam ir piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, un ja nav attiecīgu kandidātu;
c) ja pasūtījuma pamatā ir pamatnolīgums saskaņā ar 29. pantu.
Ja piemēro šo atkāpi, dalībvalstis nodrošina, ka līgums ir spēkā neesošs saskaņā ar šīs direktīvas 60. pantu un 62. pantu, ja:
— ir pārkāpts 29. panta 4. punkta otrās daļas otrais ievilkums un
— līguma paredzamā vērtība ir vienāda ar 8. pantā noteiktajām robežvērtībām vai lielāka par tām.
59. pants
Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi
Ja dalībvalsts nosaka, ka jebkāds pieprasījums pārskatīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmumu, kas pieņemts saistībā ar vai attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas šī direktīva, ir jāiesniedz pirms noteikta termiņa beigām, tas šis termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmums, ja izmanto faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmums, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts līgumslēdzējas iestāde/subjekta lēmums. Katram pretendentam vai kandidātam paziņojot līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmumu, tam pievieno kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem. Attiecībā uz pieprasījumiem pārskatīt 56. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos lēmumus, uz ko neattiecas īpaša paziņošana, termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no attiecīgā lēmuma publicēšanas dienas.
60. pants
Spēkā neesamība
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes/subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:
a) ja līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir līgumslēgšanas tiesības piešķīris bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas nav bijis atļauts saskaņā ar šo direktīvu;
b) ir pārkāpts 55. panta 6. punkts, 56. panta 3. punkts vai 57. panta 2. punkts, un ar šādu pārkāpumu pretendentam, kas prasa pārskatīšanu, tika liegta iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas, ja šāds pārkāpums ir saistīts ar citu I vai II sadaļas pārkāpumu un ja šāds otrs minētais pārkāpums ir ietekmējis pretendenta, kurš prasa pārskatīšanu, izredzes iegūt līgumslēgšanas tiesības;
c) 58. panta c) apakšpunkta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja dalībvalstis ir piemērojušas atkāpi no nogaidīšanas termiņa attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums.
2. Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos. Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 61. panta 2. punkta nozīmē.
3. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes/subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem iemesliem, līgumu atzīt par spēkā neesošu, pat ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka īpaši svarīgi iemesli saistībā ar vispārējām interesēm, pirmām kārtām saistībā ar aizsardzības un drošības interesēm, prasa saglabāt līguma sekas.
Ekonomisko ieinteresētību līguma īstenojamībā var uzskatīt par īpaši svarīgiem iemesliem saistībā ar vispārējām interesēm pirmās daļas nozīmē vienīgi tad, ja izņēmuma apstākļos spēkā neesamība radītu nesamērīgas sekas.
Taču ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, nav uzskatāma par īpaši svarīgiem iemesliem saistībā ar vispārējām interesēm šā punkta pirmās daļas nozīmē. Ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar līgumu, ietver, inter alia, izmaksas, kas rodas līguma izpildes kavējuma rezultātā, izmaksas, kas rodas, sākot jaunu iepirkuma procedūru, izmaksas, kas rodas no tā uzņēmēja maiņas, kurš izpilda līgumu, un izmaksas, ko rada no spēkā neesamības izrietošās juridiskās saistības.
Nekādā gadījumā līgumu neatzīst par spēkā neesamību, ja šī spēkā neesamība nopietni apdraudētu tādas plašākas aizsardzības vai drošības programmas pastāvēšanu kopumā, kura ir būtiska dalībvalsts drošības interesēm.
Visos iepriekšminētajos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tā vietā piemēro alternatīvas sankcijas 61. panta 2. punkta nozīmē.
4. Dalībvalstis nosaka, ka 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir pieļaujama atbilstīgi šai direktīvai,
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts ir Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējuši paziņojumu, kā aprakstīts 64. pantā, darot zināmu savu nodomu slēgt līgumu, un
— līgums netika noslēgts, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad ir publicēts minētais paziņojums.
5. Dalībvalstis nosaka, ka 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro, ja:
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršana ir saskaņā ar 29. panta 4. punkta otrās daļas otro ievilkumu,
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts attiecīgajiem pretendentiem ir nosūtījuši lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu kopā ar 57. panta 2. punkta ceturtās daļas pirmajā ievilkumā minēto kopsavilkumu par iemesliem un
— līgums netika noslēgts, kamēr nebija beidzies termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem ir nosūtīts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
61. pants
Šīs sadaļas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas
1. Ja izdarīts 55. panta 6. punkta, 56. panta 3. punkta vai 57. panta 2. punkta pārkāpums, uz kuru neattiecas 60. panta 1. punkta b) apakšpunkts, dalībvalstis paredz spēkā neesamību saskaņā ar 60. panta 1. līdz 3. punktu vai alternatīvas sankcijas. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas pieņem lēmumu par to, vai līgums būtu jāuzskata par spēkā neesošu vai arī būtu jāpiemēro alternatīvas sankcijas.
2. Alternatīvajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Alternatīvās sankcijas ir:
— naudassodu piemērošana līgumslēdzējai iestādei/subjektam vai
— līguma termiņa saīsināšana.
Dalībvalstis var piešķirt pārskatīšanas struktūrai plašas iespējas ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp pārkāpuma smagumu, līgumslēdzējas iestādes/subjekta darbību un – 60. panta 2. punktā minētajos gadījumos – apjomu, kādā līgums paliek spēkā.
Šā punkta izpratnē zaudējumu atlīdzināšana nav atbilstīga sankcija.
62. pants
Termiņi
1. Dalībvalstis var noteikt, ka pārskatīšanas pieteikumu atbilstīgi 60. panta 1. punktam iesniedz:
a) pirms pagājušas vismaz 30 kalendārās dienas, ko skaita no nākamās dienas pēc dienas, kad:
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts publicēja paziņojumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar 30. panta 3. punktu, 31. un 32. pantu, ar nosacījumu, ka minētajā paziņojumā ir ietverts pamatojums līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmumam līgumslēgšanas tiesības piešķirt bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai
— līgumslēdzēja iestāde/subjekts informēja attiecīgos pretendentus un kandidātus par līguma noslēgšanu, ar nosacījumu, ka minētajā informācijā ir kopsavilkums par attiecīgajiem iemesliem, kā minēts 35. panta 2. punktā, ievērojot 35. panta 3. punktu. Šī iespēja attiecas arī uz 58. panta c) punktā minētajiem gadījumiem; un
b) jebkurā gadījumā pirms ir pagājuši vismaz 6 mēneši, ko skaita no nākamās dienas pēc dienas, kad ir noslēgts līgums.
2. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz pārskatīšanas pieteikumiem saskaņā ar 61. panta 1. punktu, termiņus pārskatīšanas pieteikumu iesniegšanai nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos, ievērojot 59. pantu.
63. pants
Koriģēšanas mehānisms
1. Komisija var izmantot 2. līdz 5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas šī direktīva, ir nopietni pārkāpti Kopienas tiesību akti iepirkuma jomā.
2. Komisija attiecīgajai dalībvalstij paziņo iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka izdarīts nopietns pārkāpums, un lūdz to labot, izmantojot piemērotus līdzekļus.
3. Attiecīgā dalībvalsts 21 kalendārās dienas laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisijai iesniedz:
a) apstiprinājumu, ka pārkāpums ir izlabots;
b) pamatotu paskaidrojumu par to, kādēļ pārkāpums nav izlabots; vai
c) paziņojumu par to, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ir apturējusi vai nu līgumslēdzēja iestāde/subjekts pēc savas iniciatīvas, vai arī tā apturēta, pamatojoties uz 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pilnvarojumu.
4. Saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu iesniegtajā pamatotajā paskaidrojumā, inter alia, var būt arī pamatojums, ka par varbūtējo pārkāpumu jau notiek tiesvedība vai cita pārskatīšanas procedūra, vai 56. panta 9. punktā minētā pārskatīšana. Šādā gadījumā dalībvalsts informē Komisiju par minētās pārskatīšanas iznākumu, tiklīdz tas kļūst zināms.
5. Ja ir iesniegts paziņojums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras apturēšanu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai, kad pārtraukums ir beidzies vai ir sākta cita līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz to pašu līguma priekšmetu. Šajā jaunajā paziņojumā apstiprina, ka varbūtējais pārkāpums ir izlabots, vai ietver pamatotu paskaidrojumu, kāpēc tas nav izlabots.
64. pants
Brīvprātīgā ex ante pārredzamības paziņojuma saturs
Šīs direktīvas 60. panta 4. punkta otrajā ievilkumā minētajā paziņojumā, kura formātu Komisija pieņem saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ir šāda informācija:
a) līgumslēdzējas iestādes/subjekta nosaukums un kontaktinformācija;
b) līguma priekšmeta apraksts;
c) pamatojums līgumslēdzējas iestādes/subjekta lēmumam piešķirt līgumslēgšanas tiesības bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
d) tā uzņēmēja vārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kuram par labu ir pieņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; un
e) attiecīgā gadījumā jebkura cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde/subjekts uzskata par lietderīgu.
V SADAĻA
STATISTIKAS PĀRSKATI, IEVIEŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
65. pants
Statistikas pārskati
Lai varētu izvērtēt šīs direktīvas piemērošanas rezultātus, dalībvalstis katru gadu, vēlākais, 31. oktobrī iesniedz Komisijai saskaņā ar 66. pantu sagatavotu statistikas pārskatu par piegāžu, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko līgumslēdzējas iestādes/subjekti noslēguši iepriekšējā gadā.
66. pants
Statistikas pārskata saturs
Statistikas pārskatā precizē to līgumu skaitu un vērtību, kura slēgšanas tiesības piešķīrusi izraudzītā pretendenta dalībvalsts vai trešā valsts. Tajā sniedz datus atsevišķi par piegādes līgumiem, pakalpojumu līgumiem un būvdarbu līgumiem.
Šā panta pirmajā daļā minētos datus sadala pa izmantotajām procedūrām, un katrai procedūrai precizē preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu saskaņā ar CPV nomenklatūru.
Ja līgumi noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu publicēšanas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos datus papildus sadala kategorijās atbilstoši 28. pantā minētajiem apstākļiem.
Statistikas pārskata saturu nosaka saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
67. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Publisko iepirkumu padomdevēja komiteja (turpmāk “komiteja”), kas izveidota ar Padomes Lēmuma 71/306/EEK ( 26 ) 1. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Ja pārskata 8. pantā noteiktās robežvērtības, Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3.c, 4.b un 4.e punktā paredzētais termiņš ir, attiecīgi, četras, divas un sešas nedēļas, ņemot vērā laika ierobežojumus, kas ir saistīti ar aprēķina un publicēšanas metodēm, kas noteiktas Direktīvas 2004/17/EK 69. panta 1. punkta otrajā daļā un 3. punktā.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
68. pants
Robežvērtību pārskatīšana
1. Pārskatot Direktīvas 2004/17/EK 69. pantā noteiktās robežvērtības, Komisija vienlaikus pārskata un attiecīgi saskaņo šīs direktīvas 9. pantā noteiktās robežvērtības:
a) šīs direktīvas 8. panta a) punktā noteikto robežvērtību saskaņo ar pārskatīto robežvērtību, kas noteikta Direktīvas 2004/17/EK 16. panta a) punktā;
b) šīs direktīvas 8. panta b) punktā noteikto robežvērtību saskaņo ar pārskatīto robežvērtību, kas noteikta Direktīvas 2004/17/EK 16. panta b) punktā.
Šādu pārskatīšanu un saskaņošanu, kas paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, veic saskaņā ar 67. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 67. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.
2. Šā panta 1. punktā minēto robežvērtību ekvivalentus to dalībvalstu valsts valūtās, kurās nav ieviests euro, saskaņo ar Direktīvas 2004/17/EK 1. punktā noteikto robežvērtību attiecīgajiem ekvivalentiem, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 69. panta 2. punkta otro daļu.
3. Pēc pārskatīšanas Komisija novembra sākumā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to ekvivalentus valstu valūtās.
69. pants
Grozījumi
1. Komisija saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var grozīt:
a) kārtību, kādā sagatavo, iesniedz, saņem, tulko, sakopo un izplata 30. pantā minētos paziņojumus, kā arī 65. pantā minētos statistikas pārskatus;
b) kārtību, kādā nosūta un publicē VI pielikumā minēto informāciju, ja grozījumus izdara tādēļ, lai pielāgotos tehnikas attīstībai vai administratīvai kārtībai;
c) reģistru, deklarāciju un apliecību sarakstu, kas minēts VII pielikumā, ja, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem paziņojumiem, tas ir bijis nepieciešams.
2. Komisija saskaņā ar 67. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt turpmāk norādītos nebūtiskos šīs direktīvas elementus:
a) I un II pielikumos paredzētās CPV nomenklatūras atsauces numurus, ja grozījumi nemaina šīs direktīvas piemērošanas jomas būtību, un kārtību, kā paziņojumos atsaucas uz CPV nomenklatūras īpašām pozīcijām, kuras attiecas uz minētajos pielikumos uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;
b) VIII pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minētos noteikumus un tehniskās prasības, ko piemēro elektroniskajām ierīcēm dokumentu saņemšanai.
Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 67. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.
70. pants
Grozījums Direktīvā 2004/17/EK
Direktīvā 2004/17/EK iekļauj šādu pantu:
“22.a pants
Līgumi aizsardzības un drošības jomā
Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ( 27 ), ne arī uz līgumiem, uz kuriem neattiecas minētās direktīvas piemērošanas joma saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.
71. pants
Grozījumi Direktīvā 2004/18/EK
Direktīvas 2004/18/EK 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“10. pants
Līgumi aizsardzības un drošības jomā
Ievērojot Līguma 296. pantu, šo direktīvu piemēro valsts līgumiem aizsardzības un drošības jomā, izņemot līgumus, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ( 28 ).
Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2009/81/EK piemērošanas joma saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.
72. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis līdz 2011. gada 21. augustam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
73. pants
Pārskatīšana un ziņojumu iesniegšana
1. Komisija līdz 2012. gada 21. augustam ziņo par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas un jo īpaši 21. panta un 50. līdz 54. panta transponēšanas nolūkā.
2. Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un līdz 2016. gada 21. augustam par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā jo īpaši novērtē, vai un ciktāl ir sasniegti šīs direktīvas mērķi attiecībā uz iekšējā tirgus darbību, kā arī uz Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes attīstību, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.
3. Komisija pārskata arī 39. panta 1. punkta piemērošanu, jo īpaši izpētot iespējas saskaņot tos pieņemšanas nosacījumus attiecībā uz kandidātiem vai pretendentiem ar iepriekšēju sodāmību, ar kuriem šos uzņēmējus izslēdz no dalības publiskajā iepirkumā, un vajadzības gadījumā šajā nolūkā iesniedz likumdošanas priekšlikumu.
74. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
75. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Pakalpojumi, kas minēti 2. un 15. pantā
|
Kategorijas Nr. |
Temats |
CPV atsauces numurs |
|
1. |
Apkope un remonts |
50000000–5, no 50100000–6 līdz 50884000–5 (izņemot no 50310000–1 līdz 50324200–4 un 50116510–9, 50190000–3, 50229000–6, 50243000–0) un no 51000000–9 līdz 51900000–1 |
|
2. |
Ar ārējo militāro palīdzību saistītie pakalpojumi |
75211300–1 |
|
3. |
Aizsardzības pakalpojumi, militārās aizsardzības pakalpojumi un civilās aizsardzības pakalpojumi |
75220000–4, 75221000–1, 75222000–8 |
|
4. |
Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi |
No 79700000–1 līdz 79720000–7 |
|
5. |
Autopārvadājumu pakalpojumi |
60000000–8, no 60100000–9 līdz 60183000–4 (izņemot 60160000–7, 60161000–4), un no 64120000–3 līdz 64121200–2 |
|
6. |
Pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus |
60400000–2, no 60410000–5 līdz 60424120–3 (izņemot 60411000–2, 60421000–5), no 60440000–4 līdz 60445000–9 un 60500000–3 |
|
7. |
Pasta pārvadājumi ar autotransportu un ar gaisa transportu |
60160000–7, 60161000–4, 60411000–2, 60421000–5 |
|
8. |
Dzelzceļa transporta pakalpojumi |
No 60200000–0 līdz 60220000–6 |
|
9. |
Ūdens transporta pakalpojumi |
No 60600000–4 līdz 60653000–0 un no 63727000–1 līdz 63727200–3 |
|
10. |
Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi |
No 63100000–0 līdz 63111000–0, no 63120000–6 līdz 63121100–4, 63122000–0, 63512000–1 un no 63520000–0 līdz 6370000–6 |
|
11. |
Telekomunikāciju pakalpojumi |
No 64200000–8 līdz 64228200–2, 72318000–7 un no 72700000–7 līdz 72720000–3 |
|
12. |
Finanšu pakalpojumi: apdrošināšanas pakalpojumi |
No 66500000–5 līdz 66720000–3 |
|
13. |
Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi |
No 50310000–1 līdz 50324200–4, no 72000000–5 līdz 72920000–5 (izņemot 72318000–7 un no 72700000–7 līdz 72720000–3), 79342410–4, 9342410–4 |
|
14. |
Pētniecības un attīstības pakalpojumi (1) un novērtējuma pārbaudes |
No 73000000–2 līdz 73436000–7 |
|
15. |
Grāmatvedības, revīzijas un grāmatvedības uzskaites pakalpojumi |
No 79210000–9 līdz 79212500–8 |
|
16. |
Vadībzinību konsultāciju pakalpojumi (2) un ar to saistītie pakalpojumi |
No 73200000–4 līdz 73220000–0, no 79400000–8 līdz 79421200–3 un 79342000–3, 79342100–4, 79342300–6, 79342320–2, 79342321–9, 79910000–6, 79991000–7, 98362000–8 |
|
17. |
Arhitektūras pakalpojumi: inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; ar to saistītie zinātniskās un tehniskās konsultēšanas pakalpojumi; tehnoloģisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi |
No 71000000–8 līdz 71900000–7 (izņemot 71550000–8) un 79994000–8 |
|
18. |
Ēku tīrīšanas un īpašumu pārvaldīšanas pakalpojumi |
No 70300000–4 līdz 70340000–6 un no 90900000–6 līdz 90924000–0 |
|
19. |
Notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi |
No 90400000–1 līdz 90743200–9 (izņemot 90712200–3), no 90910000–9 līdz 90920000–2 un 50190000–3, 50229000–6, 50243000–0 |
|
20. |
Apmācības un imitētu darbību pakalpojumi aizsardzības un drošības jomā |
80330000–6, 80600000–0, 80610000–3, 80620000–6, 80630000–9, 80640000–2, 80650000–5, 80660000–8 |
|
(1) Izņemot pētniecības un attīstības pakalpojumus, kuri minēti 13.panta j) punktā (2) Izņemot šķīrējtiesas un mierizlīguma pakalpojumus. |
||
II PIELIKUMS
Pakalpojumi, kas minēti 2. un 16. pantā
|
Kategorijas Nr. |
Temats |
CPV atsauces numurs |
|
21. |
Viesnīcu un restorānu pakalpojumi |
No 55100000–1 līdz 55524000–9 un no 98340000–8 līdz 98341100–6 |
|
22. |
Papildu un saistīti pārvadājumu pakalpojumi |
No 63000000–9 līdz 63734000–3 (izņemot 63711200–8, 63712700–0, 63712710–3), no 63727000–1 līdz 63727200–3) un 98361000–1 |
|
23. |
Juridiskie pakalpojumi |
No 79100000–5 līdz 79140000–7 |
|
24. |
Personāla darbā iekārtošanas un atlases pakalpojumi (1) |
No 79600000–0 līdz 79635000–4 (izņemot 79611000–0, 79632000–3, 79633000–0) un no 98500000–8 līdz 98514000–9 |
|
25. |
Veselības un sociālie pakalpojumi |
79611000–0 un no 85000000–9 līdz 85323000–9 (izņemot 85321000–5un 85322000–2) |
|
26. |
Citi pakalpojumi |
|
|
(1) Izņemot darba līgumus. |
||
III PIELIKUMS
Dažu 18. pantā minēto tehnisko specifikāciju definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
a) “tehniskās specifikācijas” būvdarbu līgumos ir tehniskajā uzdevumā iekļauto tehnisko norādījumu apkopojums, kas nosaka prasības attiecībā uz materiāliem, izstrādājumiem vai iekārtām un raksturo šos materiālus, izstrādājumus un iekārtas tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu līgumslēdzējas iestādes/subjekta paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības dažādiem mērķiem (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma prasības, lietošanas prasības, drošības noteikumus vai prasības attiecībā uz izmēriem, tostarp kvalitātes nodrošināšanas procedūras, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, noteikumus par iesaiņojumu, marķēšanu, etiķetēm, kā arī ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, testēšanas nosacījumus, noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, kā arī prasības attiecībā uz celtniecības tehnoloģijām un metodēm un citus tehniskos nosacījumus, ko līgumslēdzēja iestāde/subjekts pati/pats norāda saskaņā ar vispārīgām vai īpašām normām attiecībā uz pabeigtām būvēm vai materiāliem vai citiem elementiem, kādi izmantoti šo būvju celtniecībā;
b) “tehniskā specifikācija” piegādes vai pakalpojumu līgumos ir attiecīgajā dokumentā iekļautā specifikācija, kas nosaka tādas prasības attiecībā uz izstrādājumu vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, projektēšanas prasības dažādiem mērķiem (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma prasības, lietošanas prasības, izstrādājuma pielietojums, drošums vai izmēri, tostarp norādījumi attiecībā uz preces tirdzniecības nosaukumu, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, iesaiņojums, marķēšana, etiķetes, lietošanas norādījumi, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības novērtējuma procedūras;
2) “standarts” ir tehniskā specifikācija, kuru apstiprinājusi atzīta standartizācijas struktūra atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai un atbilstība kurai nav obligāta, turklāt tā ir iekļaujama vienā no šādām kategorijām:
— “starptautiskais standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas struktūra un kas ir publiski pieejams,
— “Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas struktūra un kas ir publiski pieejams,
— “valsts standarts” ir standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas struktūra un kas ir publiski pieejams;
3) “aizsardzības standarts” ir tehniskā specifikācija, atbilstība kurai nav obligāta un ko apstiprinājusi tāda standartizācijas struktūra, kura izstrādā tehniskās specifikācijas atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai aizsardzības jomā;
4) “Eiropas tehniskais apstiprinājums” ir tāds labvēlīgs tehnisks vērtējums izstrādājuma lietošanas piemērotībai, kurš pamatojas uz izstrādājuma galvenajām īpašībām un paredzētiem piemērošanas un lietošanas nosacījumiem, nodrošinot būvdarbu pamatprasību ievērošanu. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod attiecīgā struktūra, ko šim mērķim ir apstiprinājusi dalībvalsts;
5) “kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas izstrādāta saskaņā ar dalībvalstīs atzīto procedūru un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
6) “tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas struktūru produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām.
IV PIELIKUMS
Informācija, kas iekļaujama 30. pantā minētajos paziņojumos
PAZIŅOJUMS PAR IEPRIEKŠĒJA INFORMATĪVA PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU “PIRCĒJA PROFILĀ”
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekta valsts.
2. Līgumslēdzējas iestādes/subjekta nosaukums.
3. Interneta adrese, kurā ir pieejams “pircēja profils” (URL).
4. CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
IEPRIEKŠĒJS INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS
1. Nosaukums, adrese, faksa numurs, e-pasta adrese līgumslēdzējai iestādei/subjektam un dienestam (ja minētajam dienestam šie dati ir atšķirīgi), no kā vajadzības gadījumā var iegūt papildu informāciju; pakalpojuma un būvdarbu līgumu gadījumā – kompetentā valdības dienesta tīmekļa vietne, kurā var saņemt informāciju par vispārīgo regulējumu, ko pakalpojumu sniegšanas vietā piemēro attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem.
2. Attiecīgā gadījumā norāde, vai līgums ir ierobežots attiecībā uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir ierobežota saskaņā ar aizsargāta darba programmām.
3. Būvdarbu līgumiem: paredzēto būvdarbu veids, apjoms un vieta; ja būvdarbi ir sadalīti vairākās iepirkuma daļās, – katras daļas būtiskie elementi saskaņā ar atsauci uz konkrētiem būvdarbiem; paredzamo darbu plānoto izmaksu robežvērtības, ja šāds aprēķins ir pieejams; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
Piegādes līgumiem: piegādājamo preču veids un daudzums vai vērtība; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
Pakalpojumu līgumiem: katrai pakalpojumu kategorijai – pirkumu plānotā kopsumma, CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
4. Provizoriska norāde par dienām, kad paredzēts sākt iepirkuma procedūras vai slēgt līgumus, ja pakalpojumu līgumi ir sadalīti kategorijās.
5. Attiecīgā gadījumā norāda, ka tiek slēgts pamatnolīgums.
6. Cita informācija, ja nepieciešama.
7. Paziņojuma nosūtīšanas diena vai diena, kad nosūtīts paziņojums par šā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.
PAZIŅOJUMI PAR LĪGUMU
Slēgtas procedūras, sarunu procedūras ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un konkursa dialogs
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekta nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese.
2. Attiecīgā gadījumā norāde, vai līgums ir ierobežots attiecībā uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir ierobežota saskaņā ar aizsargāta darba programmām.
3.
a) Izraudzītās procedūras veids.
b) Attiecīgā gadījumā pamatojums paātrinātas procedūras piemērošanai (slēgtām un sarunu procedūrām).
c) Attiecīgā gadījumā norādīt, ka tiek slēgts pamatnolīgums.
d) Attiecīgā gadījumā norādīt par elektroniskās izsoles rīkošanu.
4. Līguma veids.
5. Būvdarbu izpildes/veikšanas vieta, preču piegādes vieta vai pakalpojumu sniegšanas vieta.
6.
a) Būvdarbu līgumiem:
— paredzēto būvdarbu veids un apjoms, būves vispārējs raksturojums. Norādīt iespējamos papildu darbus un, ja zināms, šo darbu pagaidu grafiku, kā arī iespējamo līguma papildinājumu skaitu. Ja būvdarbi vai līgums ir sadalīts vairākās iepirkuma daļās, norādīt atsevišķu daļu apjomu; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i),
— norādīt būvdarbu vai līguma mērķi gadījumā, ja līgumā ir paredzēta būvprojektēšana,
— attiecībā uz pamatnolīgumu norādīt arī šādu informāciju: pamatnolīguma plānotais darbības periods, visu darbības periodā paredzēto būvdarbu kopējā vērtība; iespēju robežās norādīt, cik bieži tiks slēgti līgumi un par kādu summu.
b) Piegādes līgumiem:
— piegādājamo preču veids, jo īpaši norādot, vai piedāvājumus iesniegs preces pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai jeb iznomāšanai ar izpirkuma tiesībām vai arī kādam no šo darbību apvienojumiem, CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i). Piegādājamo preču daudzums, jo īpaši norādot iespējamos papildu pirkumus, un, ja zināms, – šo pirkumu pagaidu grafiku, kā arī iespējamo līguma papildinājumu skaitu; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i),
— ja līgumus konkrētajā periodā slēgs regulāri vai atkārtoti, norādīt arī turpmāko preču piegādes līgumu slēgšanas grafiku, ja zināms,
— attiecībā uz pamatnolīgumu norādīt arī šādu informāciju: pamatnolīguma plānotais darbības periods, visu darbības periodā paredzēto piegāžu kopējā vērtība; iespēju robežās norādīt, cik bieži tiks slēgti līgumi un par kādu summu.
c) Pakalpojumu līgumiem:
— pakalpojuma kategorija un apraksts. CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i). Sniedzamo pakalpojumu daudzums. Norādīt iespējamos papildu pakalpojumus un, ja zināms, šo pakalpojumu pagaidu grafiku, kā arī iespējamo līguma papildinājumu skaitu. Ja līgumus konkrētajā periodā slēgs atkārtoti, norādīt arī turpmāko pakalpojumu līgumu slēgšanas grafiku, ja zināms.
— Attiecībā uz pamatnolīgumu norādīt arī šādu informāciju: pamatnolīguma plānotais darbības periods, visu darbības periodā paredzēto pakalpojumu kopējā vērtība; iespēju robežās norādīt, cik bieži tiks noslēgti līgumi un par kādu summu,
— iekļaut attiecīgo norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji.
— Atsauce uz šiem normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem,
— norādīt, vai juridiskajām personām ir jāpaziņo to darbinieku pilni vārdi un kvalifikācija, kas tieši izpildīs darbu.
7. Ja līgumi ir sadalīti daļās, norādīt vai uzņēmēji var iesniegt piedāvājumus vienai, vairākām un/vai visām daļām.
8. Norādīt, vai ir atļauti vai aizliegti piedāvājumu varianti.
9. Attiecīgā gadījumā norādīt līguma kopējās vērtības procentuālo apjomu, kas saskaņā ar piešķiršanas procedūru jānodod apakšuzņēmējam, kurš ir trešā persona (21. panta 4. punkts).
10. Attiecīgā gadījumā norādīt atlases kritērijus, ar kuriem saskaņā izvērtēs ziņas par apakšuzņēmēju individuālo situāciju un pamatojoties uz kuriem tos var noraidīt, un nepieciešamo informāciju, kas iesniedzama, lai apliecinātu, ka viņi nav noraidāmi. Norādīt informāciju un nepieciešamās formalitātes, lai izvērtētu, vai apakšuzņēmējs atbilst minimālajam ekonomisko un tehnisko iespēju līmenim. Iespējamās prasības attiecībā uz kompetenču minimālo līmeni.
11. Būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu izpildes termiņš vai būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu līguma darbības periods. Ja iespējams, galīgā norāde par dienu, kad sāks būvdarbus, vai galīgā norāde par dienu, kad sāks vai beigs veikt piegādes vai sniegt pakalpojumus.
12. Attiecīgā gadījumā īpaši līguma izpildes nosacījumi.
13.
a) Dalības pieteikumu iesniegšanas termiņš;
b) adrese, uz kādu tie jāsūta;
c) valoda vai valodas, kādās sagatavojami pieteikumi.
14. Attiecīgā gadījumā pieprasītā drošības nauda un garantijas.
15. Galvenie finansēšanas un samaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.
16. Attiecīgā gadījumā informācija par to, kādam jābūt izraudzītās uzņēmēju grupas juridiskajam statusam.
17. Atlases kritēriji, ar kuriem saskaņā izvērtēs ziņas par uzņēmēja individuālo situāciju un pamatojoties uz kuriem uzņēmēju var noraidīt, un nepieciešamā informācija, kas iesniedzama, lai apliecinātu, ka uzņēmējs nav noraidāms. Atlases kritēriji, informācija un nepieciešamās formalitātes, lai izvērtētu, vai uzņēmējs atbilst minimālajam ekonomisko un tehnisko spēju līmenim. Iespējamās prasības attiecībā uz specifiskās(-o) kvalifikācijas(-u) minimālo līmeni.
18. Attiecībā uz pamatnolīgumiem: to uzņēmēju paredzētais skaits un, attiecīgā gadījumā, maksimālais skaits, kuri parakstīs pamatnolīgumu, un pamatnolīguma darbības periods.
19. Attiecībā uz konkursa dialogu un sarunu procedūrām ar paziņojuma par līgumu publicēšanu attiecīgā gadījuma norādīt, vai ir paredzēts piemērot procedūru, kura noris vairākos secīgos posmos, lai pakāpeniski samazinātu apspriežamo risinājumu un pārrunājamo piedāvājumu skaitu.
20. Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā, ja tiks samazināts to kandidātu skaits, kurus aicinās iesniegt, apspriest vai pārrunāt piedāvājumu: plānotais minimālais un, ja nepieciešams, maksimālais kandidātu skaits un objektīvi kritēriji, ko piemēros, lai izvēlētos šo kandidātu skaitu.
21. Direktīvas 47. pantā minētais kritērijs, ko izmantos piedāvājuma izvēlē, – “piedāvājums ar viszemāko cenu” vai “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”. Ir jānorāda arī kritēriji, ar kuriem saskaņā noteiks ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī šo kritēriju svērums vai šie kritēriji nozīmīguma dilstošā secībā, – ja vien šī informācija nav iekļauta tehniskajā uzdevumā vai konkursa dialoga gadījumā – iepirkuma aprakstā.
22. Attiecīgā gadījumā diena(-as), kad publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar publicēšanas tehniskajām specifikācijām, kā norādīts IV pielikumā, vai paziņojums, ka šāda publicēšana nav veikta.
23. Šā paziņojuma nosūtīšanas diena.
PAZIŅOJUMS PAR PIEŠĶIRTAJĀM LĪGUMSLĒGŠANAS TIESĪBĀM
1. Līgumslēdzējas iestādes/subjekta nosaukums un adrese.
2. Izraudzītās procedūras veids. Ja piemēro sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu (28. pants), norādīt šādas izvēles pamatojumu.
3. Būvdarbu līgumiem: būvdarbu veids un apjoms.
Piegādes līgumiem: piegādājamo preču veids un daudzums, attiecīgā gadījumā atsevišķi par katru piegādātāju; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
Pakalpojumu līgumiem: pakalpojuma kategorija un apraksts; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i); nopirkto pakalpojumu daudzums.
4. Līguma noslēgšanas diena.
5. Piedāvājuma izvēles kritēriji.
6. Saņemto piedāvājumu skaits.
7. Izraudzītā(-o) pretendenta(-u) pilns vārds vai nosaukums un adrese.
8. Samaksātā cena vai cenu diapazons (mazākā/lielākā).
9. Izraudzītā(-o) piedāvājuma(-u) vērtība vai piedāvājums ar visaugstāko un viszemāko cenu, pamatojoties uz kuru tika veikta piedāvājuma izvēle.
10. Attiecīgā gadījumā līguma daļa, kas nododama izpildei apakšuzņēmējiem, un tās vērtība.
11. Vajadzības gadījumā, ja pamatnolīguma darbības termiņš pārsniedz septiņus gadus – termiņa pārsnieguma pamatojums.
12. Diena, kurā atbilstīgi VI pielikumā tehniskajām prasībām ir publicēts paziņojums par līgumu.
13. Šā paziņojuma nosūtīšanas diena.
V PIELIKUMS
Apakšuzņēmēju līgumu paziņojumos iekļaujamā informācija, kas minēta 52. pantā
1. Nosaukums, adrese, faksa numurs, e-pasta adrese izraudzītajam pretendentam un dienestam (ja minētajam dienestam šie dati ir atšķirīgi), no kā vajadzības gadījumā var iegūt papildu informāciju.
2.
a) Būvdarbu izpildes/realizēšanas vieta, preču piegādes vieta vai pakalpojumu sniegšanas vieta;
b) paredzēto būvdarbu veids, daudzums un apjoms un būvdarbu vispārējs raksturojums; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i);
c) piegādājamo preču veids, jo īpaši norādot, vai piedāvājumus iesniegs preces pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai jeb iznomāšanai ar izpirkuma tiesībām vai arī kādam no šo darbību apvienojumiem, CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i);
d) pakalpojuma kategorija un apraksts; CPV nomenklatūras atsauces numurs(-i).
3. Jebkādi noteikti termiņi darbu izpildei.
4. Nosaukums un adrese struktūrai, kam var lūgt specifikācijas un papildu dokumentus.
5.
a) Dalības pieteikumu saņemšanas un/vai piedāvājumu saņemšanas termiņi;
b) adrese, uz kādu tie jāsūta;
c) valoda(-as), kādā(-ās) tie jāsagatavo.
6. Prasītās iemaksas vai garantijas.
7. Objektīvi kritēriji, kurus piemēros apakšuzņēmēju atlasē attiecībā uz to individuālo situāciju vai to piedāvājuma novērtējumu.
8. Cita informācija.
9. Šā paziņojuma nosūtīšanas diena.
VI PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU
1. Paziņojumu publicēšana
a) Līgumslēdzējas iestādes/subjekti vai izraudzītie pretendenti 30. pantā un 52. pantā minētos paziņojumus sūta Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju biroja, izmantojot 32. pantā noteikto formātu. Iepriekšējiem informatīviem paziņojumiem, kas minēti 30. panta 1. punkta un publicēti pircēja profilā, kas noteikts 2. punktā, arī izmanto minēto formātu, tāpat kā paziņojumiem par šādu publicēšanu.
Paziņojumus, kas minēti 30. pantā un 52. pantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju biroja vai līgumslēdzējas iestādes/subjekti, ja iepriekšējs informatīvs paziņojums publicējams pircēja profilā saskaņā ar 30. panta 1. punkta pirmo daļu.
Turklāt līgumslēdzējas iestādes/subjekti var publicēt šo informāciju internetā “pircēja profilā”, kas noteikts 2. punktā.
b) Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju biroja sniedz līgumslēdzējai iestādei/subjektam 32. panta 8. punktā minēto publikācijas apliecinājumu.
2. Papildu informācijas publicēšana
Pircēja profilā var iekļaut iepriekšējus informatīvus paziņojumus, kas minēti 30. panta 1. punkta pirmajā daļā, informāciju par izsludinātajiem konkursiem, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām, kā arī citu vispārīgu informāciju, piemēram, kontaktpersonas vārdu, tālruņa un faksa numuru, pasta un e-pasta adresi.
3. Kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtami elektroniski, un attiecīgais formāts
Kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtami elektroniski, un attiecīgais formāts ir pieejams tīmekļa vietnē http://simap.europa.eu.
VII PIELIKUMS
REĢISTRI ( 29 )
A DAĻA
Būvdarbu līgumi
Dalībvalstu profesionālie reģistri, kā arī attiecīgās deklarācijas un apliecības:
— Beļģijā – “Registre du Commerce”/“Handelsregister”,
— Bulgārijā – “Търговски регистър”,
— Čehijas Republikā – “obchodní rejstřík”,
— Dānijā – “Erhvervs- og Selskabsstyrelsen”,
— Vācijā – “Handelsregister” un “Handwerksrolle”,
— Igaunijā – “Registrite ja Infosüsteemide Keskus”,
— Īrijā uzņēmējam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izdotu apliecību vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, konkrētā vietā un ar konkrēto komerciālo nosaukumu,
— Grieķijā – “Μητρώο Εργοληπτικών Επιχειρήσεων- MEΕΠ”, ko izdevusi Vides, reģionālās plānošanas un publisko iepirkumu ministrija (Υ.ΠΕ.ΧΩ.Δ.Ε),
— Spānijā – “Registro Oficial de Licitadores y Empresas Clasificadas del Ministerio de Estado”,
— Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des métiers”,
— Horvātijā – “Sudski registar trgovačkih društava u Republici Hrvatskoj or Obrtni registar Republike Hrvatske”,
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”,
— Kiprā uzņēmējam var lūgt iesniegt “Council for the Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors (Συμβούλιο Εγγραφήςκαι Ελέγχου Εργοληπτών Οικοδομικών και Τεχνικών Έργων)” izdotu apliecību saskaņā ar “Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors Law”,
— Latvijā – “Uzņēmumu reģistrs”,
— Lietuvā – “Juridinių asmenų registras”,
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la Chambre des métiers”,
— Ungārijā – “Cégnyilvántartás”, “egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása”,
— Maltā uzņēmējs uzrāda “numru ta' registrazzjoni tat-Taxxa tal-Valur Miżjud (VAT) u n-numru tal-licenzja ta’ kummerc”, bet līgumsabiedrības vai uzņēmumi – oficiālo reģistrācijas numuru, ko izsniedzis Maltas kompetentais finanšu dienests,
— Nīderlandē – “Handelsregister”,
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”,
— Polijā – “Krajowy Rejestr Sądowy”,
— Portugālē – “Instituto da Construção e do Imobiliário” (INCI),
— Rumānijā – “Registrul Comerțului”,
— Slovēnijā – “Sodni register” un “obrtni register”,
— Slovākijā – “Obchodný register”,
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”,
— Zviedrijā – “aktiebolags -, handels – eller föreningsregistren”,
— Apvienotajā Karalistē uzņēmējam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” izdotu apliecību vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu.
B DAĻA
Piegādes līgumi
Profesiju reģistri vai komercreģistri, kā arī attiecīgās deklarācijas un apliecības:
— Beļģijā – “Registre du Commerce”/“Handelsregister”,
— Bulgārijā – “Търговски регистър”,
— Čehijas Republikā – “obchodní rejstřík”,
— Dānijā – “Erhvervs- og Selskabsstyrelsen”,
— Vācijā – “Handelsregister” un “Handwerksrolle”,
— Igaunijā – “Registrite ja Infosüsteemide Keskus”,
— Grieķijā – “Βιοτεχνικό ή Εμπορικό ή Βιομηχανικό Επιμελητήριο” un “Μητρώο Κατασκευαστών Αμυντικού Υλικού”,
— Spānijā – “Registro Mercantil”, bet nereģistrētiem uzņēmējiem – apliecinājums tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību,
— Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des métiers”,
— Horvātijā – “Sudski registar trgovačkih društava u Republici Hrvatskoj or Obrtni registar Republike Hrvatske”,
— Īrijā piegādātājam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izdotu apliecību, kura apstiprina, ka piegādātajam ir uzņēmuma statuss vai ka viņš ir reģistrēts komercreģistrā, bet, ja tādas apliecības nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, konkrētajā vietā un ar konkrēto komerciālo nosaukumu,
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato” un “Registro delle Commissioni provinciali per l’artigianato”,
— Kiprā piegādātājam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies and Official Receiver” (Έφορος Εταιρειών και Επίσημος Παραλήπτης) izdotu apliecību, vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, konkrētajā vietā un ar konkrēto komerciālo nosaukumu,
— Latvijā – “Uzņēmumu reģistrs”,
— Lietuvā – “Juridinių asmenų registras”,
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la Chambre des métiers”,
— Ungārijā – “Cégnyilvántartás”, “egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása”,
— Maltā piegādātājs uzrāda “numru ta' registrazzjoni tat-Taxxa tal-Valur Miżjud (VAT) u n-numru tallicenzja ta “kummerc”, bet līgumsabiedrības vai uzņēmumi –oficiālo reģistrācijas numuru, ko izsniedzis Maltas kompetentais finanšu dienests,
— Nīderlandē – “Handelsregister”,
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”,
— Polijā – “Krajowy Rejestr Sądowy”,
— Portugālē – “Registo Nacional das Pessoas Colectivas”,
— Rumānijā – “Registrul Comerțului”,
— Slovēnijā – “Sodni register” un “obrtni register”,
— Slovākijā – “Obchodný register”,
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”,
— Zviedrijā – “aktiebolags -, handels – eller föreningsregistren”,
— Apvienotajā Karalistē piegādātājam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” izdotu apliecību, kura apstiprina, ka piegādātajam ir uzņēmuma statuss vai ka viņš ir reģistrēts komercreģistrā, bet ja tādas apliecības nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā reģistrēta viņa juridiskā adrese un komerciālais nosaukums.
C DAĻA
Pakalpojumu līgumi
Profesiju reģistri vai komercreģistri, kā arī attiecīgās deklarācijas un apliecības:
— Beļģijā – “Registre du Commerce”/“Handelsregister” un “Ordres professionnels -/Beroepsorden”,
— Bulgārijā – “Търговски регистър”,
— Čehijas Republikā – “obchodní rejstřík”,
— Dānijā – “Erhvervs- og Selskabsstyrelsen”,
— Vācijā – “Handelsregister”, “Handwerksrolle”, “Vereinsregister”, “Partnerschaftsregister” un “Mitgliedsverzeichnisse der Berufskammern der Länder”,
— Igaunijā – “Registrite ja Infosüsteemide Keskus”,
— Īrijā pakalpojumu sniedzējam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izdotu apliecību, vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, konkrētajā vietā un ar konkrēto komerciālo nosaukumu,
— Grieķijā pakalpojumu sniedzējam var lūgt iesniegt notāra apliecinātu oficiālu paziņojumu (zvērestu) par attiecīgās profesionālas darbības veikšanu; pētniecības pakalpojumiem gadījumos, kas paredzēti spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos, kā minēts I pielikumā – profesionālais reģistrs “Μητρώο Μελετητών”, kā arī “Μητρώο Γραφείων Μελετών”,
— Spānijā – “Registro Oficial de Licitadores y Empresas Clasificadas del Ministerio del Estado”,
— Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des métiers”,
— Horvātijā – “Sudski registar trgovačkih društava u Republici Hrvatskoj or Obrtni registar Republike Hrvatske”,
— Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”, “Registro delle commissioni provinciali per l’artigianato”, “Consiglio nazionale degli ordini professionali”,
— Kiprā pakalpojumu sniedzējam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies and Official Receiver” (Έφορος Εταιρειών και Επίσημος Παραλήπτης) izdotu apliecību, vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā reģistrēta viņa juridiskā adrese un komerciālais nosaukums,
— Latvijā – “Uzņēmumu reģistrs”,
— Lietuvā – “Juridinių asmenų registras”,
— Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la Chambre des métiers”,
— Ungārijā – “Cégnyilvántartás”, “egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása”, atsevišķi “szakmai kamarák nyilvántartása” vai dažām profesionālām darbībām – izziņa par to, ka attiecīgā persona ir tiesīga veikt konkrētu komerciālo vai profesionālo darbību,
— Maltā pakalpojumu sniedzējs uzrāda “numru ta' registrazzjoni tat-Taxxa tal-Valur Miżjud (VAT) u n-numru tallicenzja ta’ kummerc”, bet ja pakalpojumu sniedzējam ir līgumsabiedrības vai uzņēmuma statuss, viņš uzrāda oficiālo reģistrācijas numuru, ko izsniedzis Maltas kompetentais finanšu dienests,
— Nīderlandē – “Handelsregister”,
— Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”,
— Polijā – “Krajowy Rejestr Sądowy”,
— Portugālē – “Registo Nacional das Pessoas Colectivas”,
— Rumānijā – “Registrul Comerțului”,
— Slovēnijā – “Sodni register” un “obrtni register”,
— Slovākijā – “Obchodný register”,
— Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”,
— Zviedrijā – “aktiebolags -, handels – eller föreningsregistren”,
— Apvienotajā Karalistē pakalpojumu sniedzējam var lūgt iesniegt “Registrar of Companies” izdotu apliecību vai, ja tādas nav, apliecinājumu tam, ka uzņēmējs ir oficiāli deklarējis (zvērējis), ka veic attiecīgo profesionālo darbību konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu.
VIII PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai
Elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, jābūt tādām, lai ar attiecīgo tehnisko līdzekļu un procedūru palīdzību varētu nodrošināt vismaz šādu prasību izpildi:
a) elektroniskie paraksti, kas pievienojami dalības pieteikumiem un piedāvājumiem, atbilst valsts noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 1999/93/EK;
b) dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas laiks un diena ir precīzi nosakāms;
c) nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar šīm prasībām;
d) ja minētais piekļuves aizliegums ir pārkāpts – šis pārkāpums ir precīzi atklājams;
e) vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;
f) dažādos piedāvājuma izvēles procedūras posmos visiem iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai var piekļūt tikai tad, ja to vienlaicīgi dara vairākas pilnvarotas personas;
g) pilnvaroto personu vienlaicīga piekļuve iesniegtajiem dokumentiem ir atļauta tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;
h) saņemtie un saskaņā ar šīm prasībām atvērtie dokumenti ir pieejami tikai tām pilnvarotām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties.
( 1 ) OV C 100, 30.4.2009., 114. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 14. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 7. jūlija Lēmums.
( 3 ) OV C 280 E, 18.11.2006., 463. lpp.
( 4 ) Lēmums, ar kuru nosaka to preču (ieroči, munīcija un militārs aprīkojums) sarakstu, kurām piemēro Līguma 223. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – 296. panta 1. punkta b) apakšpunkts) noteikumus. 1958. gada 15. aprīļa protokols – dok. 368/58.
( 5 ) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
( 6 ) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
( 7 ) OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.
( 8 ) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.
( 9 ) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.
( 10 ) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
( 11 ) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
( 12 ) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
( 13 ) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
( 14 ) OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp.
( 15 ) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).
( 16 ) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 20.12.2007., 31. lpp.).
( 18 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 19 ) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
( 20 ) Padomes Vienotā rīcība 98/733/TI (1998. gada 21. decembris), kas pieņemta, pamatojoties uz K.3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.).
( 21 ) Padomes Akts (1997. gada 26. maijs), kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un ar ko sastāda Konvenciju par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu (OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.).
( 22 ) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).
( 23 ) OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.
( 24 ) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšana (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
( 26 ) OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.
( 27 ) OV L 217, 20.8.2009., 76. lpp.”
( 28 ) OV L 217, 20.8.2009., 76. lpp.”
( 29 ) Šīs direktīvas 40. pantā minētie reģistri ir reģistri, kas ir uzskaitīti šajā pielikumā, kā arī reģistri, kuri aizstās pielikumā uzskaitītos reģistrus, ja valstis savos normatīvajos aktos izdarīs attiecīgus grozījumus. Šis pielikums ir vienīgi indikatīvs un nenorāda uz šo reģistru atbilstību Kopienas tiesību aktiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti.