02009A0303(01) — LV — 02.12.2019 — 002.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMS starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 059, 3.3.2009., 3. lpp)

Grozīts ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	AR EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMU STARP KOTDIVUĀRU, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES, IZVEIDOTĀS EPN KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2019 (2019. gada 11. aprīlis)	L 185	83	11.7.2019
►M2	EPN KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA AR EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMU STARP KOTDIVUĀRU, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES, LĒMUMS NR. 2/2019 (2019. gada 2. decembris)	L 49	1	21.2.2020

---

▼B

EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMS

starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

SATURS
	PREAMBULA
I SADAĻA	MĒRĶI
II SADAĻA	PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI
III SADAĻA	PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS
1. NODAĻA	Muitas nodokļi un ārpustarifa pasākumi
2. NODAĻA	Tirdzniecības aizsardzības instrumenti
3. NODAĻA	Muitas režīms un tirdzniecības veicināšana
4. NODAĻA	Tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi
IV SADAĻA	AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTIE PAKALPOJUMI, IEGULDĪJUMI UN NOTEIKUMI
V SADAĻA	DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA
1. NODAĻA	Mērķis un darbības joma
2. NODAĻA	Konsultācijas un starpniecība
3. NODAĻA	Domstarpību izšķiršanas procedūras un kārtība
4. NODAĻA	Vispārēji noteikumi
VI SADAĻA	VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI
VII SADAĻA	INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA

MĒRĶI

1. pants

Pagaidu nolīgums

Ar šo nolīgumu izveido Ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) sākotnējo pamatu.

2. pants

Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir šādi:

II SADAĻA

PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI

3. pants

Sadarbība attīstībai saistībā ar šo nolīgumu

Puses apņemas sadarboties šā nolīguma īstenošanā un piedalīties Kotdivuāras puses atbalstā EPN mērķu īstenošanai. Sadarbība notiek finansiālos un nefinansiālos veidos.

4. pants

Sadarbība, lai finansētu attīstību saskaņā ar šo nolīgumu

1.  Kotonū Nolīgumā paredzētos noteikumus par ekonomisko un reģionālo sadarbību un integrāciju īsteno tā, lai palielinātu no šā nolīguma paredzamos ieguvumus.

2.  Eiropas Kopienas finansējums ( 1 ), kas attiecas uz Kotdivuāras puses un Eiropas Kopienas sadarbību attīstībai un kas ir šā nolīguma īstenošanas pamatā, veicams, pamatojoties uz Kotonū Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētajiem instrumentiem. Šajā sakarā atbalsts šā nolīguma īstenošanai ir viena no prioritātēm.

3.  Eiropas Kopienas dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentus, kolektīvi apņemas atbalstīt attīstības darbības, kas paredzētas reģionālajai ekonomikas sadarbībai un šā nolīguma īstenošanai valsts un reģiona līmenī, ievērojot atbalsta papildināmības un efektivitātes principus.

4.  Puses sadarbojas, lai veicinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt Kotdivuāras puses centienus sasniegt šā nolīguma mērķus.

5.  Puses atzīst, ka īpašie reģionālā finansējuma mehānismi, piemēram, EPN reģionālais fonds, ko izveidojis reģions un kas paredzēts šim reģionam finansējuma virzīšanai reģionālā un valsts līmenī, ir lietderīgi šā nolīguma papildu pasākumu īstenošanā, un atbalsta reģiona centienus šajā jomā. Eiropas Kopiena apņemas savu atbalstu virzīt caur reģiona finansējuma mehānismiem vai arī caur mehānismu, ko izvēlējušās šā nolīguma Puses, ievērojot Kotonū Nolīgumā paredzētos noteikumus un procedūras, un saskaņā ar Parīzes Deklarācijā ietvertajiem atbalsta efektivitātes principiem, lai nodrošinātu vienkāršotu, efektīvu un ātru īstenošanu.

6.  Īstenojot šā panta 1. līdz 5. punktu, Puses apņemas finansiāli un nefinansiāli sadarboties jomās, kas noteiktas 5., 6., 7., un 8. pantā.

5. pants

Uzņēmējdarbības vide

Puses uzskata, ka būtiska nozīme ekonomikas attīstībā ir uzņēmējdarbības videi, tādējādi šā nolīguma noteikumi ir vērsti uz šā kopējā mērķa sasniegšanu. Kotdivuāra, kas parakstījusi OHADA līgumu (organizācija par uzņēmējdarbības tiesību harmonizāciju Āfrikā), atkārtoti apstiprina savu apņemšanos piemērot šā nolīguma noteikumus.

Puses saskaņā ar 4. pantu apņemas pastāvīgi darboties, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

6. pants

Atbalsts noteikumu īstenošanai

Puses vienojas, ka tirdzniecības noteikumu īstenošana sadarbības jomās, kuras sīki izklāstītas attiecīgajās šā nolīguma nodaļās, ir būtisks elements šā nolīguma mērķu sasniegšanā. Sadarbību šajā jautājumā īsteno saskaņā ar 4. pantā paredzētajiem noteikumiem.

7. pants

Ražošanas nozaru nostiprināšana un modernizācija

Īstenojot šo nolīgumu, Puses apstiprina savu gribu palielināt to Kotdivuāras ražošanas nozaru konkurētspēju, uz kurām attiecas šis nolīgums.

Puses apņemas sadarboties ar sadarbības instrumentu palīdzību un atbilstīgi 4. panta noteikumiem un atbalstīt

8. pants

Sadarbība fiskālās korekcijas jautājumos

1.  Puses apzinās problēmas, ko Kotdivuārai var radīt šajā nolīgumā paredzētā muitas nodokļu likvidēšana vai būtiska samazināšana, un tās vienojas šajā jomā veidot dialogu un sadarbību.

2.  Ņemot vērā pakāpeniskas atcelšanas grafiku, par kuru Puses ir vienojušās šajā nolīgumā, tās apņemas veidot padziļinātu dialogu par veicamajiem fiskālās korekcijas pasākumiem, lai ilgtermiņā atjaunotu Kotdivuāras budžeta bilanci.

3.  Puses atbilstīgi 4. panta noteikumiem apņemas sadarboties, tostarp sekmējot palīdzības pasākumus, šādās jomās:

9. pants

Sadarbība starptautiskos forumos

Puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kur tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz šo partnerību.

III SADAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

1. NODAĻA

Muitas nodokļi un ārpustarifa pasākumi

10. pants

Muitas nodokļi

1.  “Muitas nodokļi” ir visa veida nodevas vai maksājumi, ko piemēro ražojumu importam vai eksportam vai saistībā ar ražojumu importu vai eksportu, kas paredzēts PTO noteikumos.

Tas neattiecas uz iekšējiem vai tādas pašas iedarbības maksājumiem, ko piemēro, atstājot teritoriju.

2.  Katram ražojumam muitas pamatnodokļa likme, kam jāpiemēro pakāpeniskā samazināšana, ir noteikta katras Puses tarifu pakāpeniskas atcelšanas grafikā.

11. pants

Nodevas un citi maksājumi

Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot 1994. gada VVTT VIII panta noteikumus.

12. pants

Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi Kotdivuārā

Ražojumus, kuru izcelsme ir Kotdivuārā, EK pusē importē bez muitas nodokļiem, izņemot norādītos ražojumus, un atbilstīgi nosacījumiem, kas norādīti 1. pielikumā.

13. pants

Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi EK pusē

Ražojumu, kuru izcelsme ir EK pusē, importa muitas nodokļi Kotdivuārā ir samazināti vai atcelti atbilstīgi tarifu pakāpeniskas atcelšanas grafikam 2. pielikumā.

14. pants

Izcelsmes noteikumi

1.  Šajā nodaļā termins “izcelsme” attiecas uz precēm, kuras atbilst izcelsmes noteikumiem, kas Pušu teritorijā ir spēkā 2008. gada 1. janvārī.

2.  Puses, vēlākais, 2008. gada 31. jūlijā ievieš kopēju savstarpējo režīmu, ar ko pārvalda izcelsmes noteikumus, kas pamatojas uz izcelsmes noteikumiem Kotonū Nolīgumā un kas paredz šo noteikumu vienkāršošanu, ņemot vērā Kotdivuāras puses attīstības mērķus. Šo jauno režīmu iekļaus šajā nolīgumā ar EPN komitejas lēmumu. Ja Puses nav vienojušās, spēkā esošais režīms būs Kotdivuāras pusei vislabvēlīgākais režīms, t.i., EK puses spēkā esošais režīms vai uzlaboti Kotonū Nolīguma noteikumi.

3.  Vēlākais, trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses pārskata spēkā esošos noteikumus, ar ko pārvalda izcelsmes noteikumus, lai, ņemot vērā Kotdivuāras attīstības mērķus saskaņā ar Rietumāfrikas mērķiem, vienkāršotu izcelsmes noteikšanā izmantotos jēdzienus un metodes. Šajā pārskatīšanā Puses ņem vērā tehnoloģijas attīstību, ražošanas procesus un pārējos faktorus, tostarp notiekošās reformas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kuru rezultātā, iespējams, būs vajadzīgi grozījumi režīmā, par kuru ir panākta savstarpēja vienošanās. Visus grozījumus vai aizstāšanu veic ar EPN komitejas lēmumu.

15. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1.  No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Pusēm nepiemēro jaunus importa muitas nodokļus, ne arī paaugstina jau piemērojamos.

2.  Neskarot 1. punktu, ieviešot Rietumāfrikas valstu Ekonomikas kopienas (CEDEAO) kopējo ārējo tarifu, Kotdivuāra vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim var pārskatīt muitas pamatnodokļus, kas piemērojami EK izcelsmes precēm, ciktāl šie nodokļi nepārsniedz 2. pielikumā minētos nodokļus. EPN komiteja attiecīgi groza 2. pielikumu.

16. pants

Nodevas, nodokļi vai citas maksas un maksājumi par eksportu

1.  No šā nolīguma stāšanās spēkā tirdzniecībā starp Pusēm nepiemēro jaunus eksporta muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus, ne arī paaugstina jau piemērojamos.

2.  Ārkārtas gadījumā, ja Kotdivuāras puse var pamatot īpašas vajadzības pēc ienākumiem, vajadzību aizsargāt jauno rūpniecību vai vidi, tā pēc apspriešanās ar EK pusi var ieviest eksporta muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus ierobežotam papildu preču skaitam, vai arī palielināt jau piemērojamos.

3.  Puses vienojas šā panta noteikumus pārskatīt EPN komitejā, vēlākais, trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pilnībā ņemot vērā to ietekmi uz Kotdivuāras puses ekonomikas attīstību un daudzveidību.

17. pants

Labvēlīgāks režīms, pateicoties brīvās tirdzniecības nolīgumiem

1.  Jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, EK puse Kotdivuāras pusei piešķir labvēlīgāko režīmu, kas varētu rasties no tā, ka pēc šā nolīguma parakstīšanas EK puse kļūst par ekonomiskās integrācijas nolīguma Pusi, kas noslēgts ar trešām personām.

2.  Jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Kotdivuāras puse EK pusei piešķir labvēlīgāko režīmu, kas varētu rasties no tā, ka pēc šā nolīguma parakstīšanas Kotdivuāras puse kļūst par ekonomiskās integrācijas nolīguma Pusi, kas noslēgts ar trešām personām.

3.  Ja Kotdivuāras puse no nozīmīga tirdzniecības partnera iegūst būtiski labvēlīgāku režīmu nekā EK puses piedāvātais režīms, abas Puses uzsāk konsultācijas un kopīgi nolemj par 2. punkta noteikumu īstenošanu.

4.  Šīs nodaļas noteikumus nevar interpretēt kā Pušu pienākumu savstarpēji saskaņot preferenciālos režīmus, ko vienai no Pusēm šā nolīguma parakstīšanas datumā piemēro, pamatojoties uz brīvas tirdzniecības nolīgumu ar trešo personu.

5.  Šajā pantā “brīvas tirdzniecības nolīgums” ir nolīgums, ar kuru būtiski liberalizē tirdzniecību un atceļ vai likvidē diskrimināciju starp Pusēm, likvidējot pastāvošos diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedzot jaunus diskriminējošus vai vairāk diskriminējošus pasākumus, vai nu šim nolīgumam stājoties spēkā, vai arī saprātīgā termiņā.

6.  Šajā pantā “nozīmīgs tirdzniecības partneris” ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā 1 procents gadā pirms 2. punktā paredzētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvas tirdzniecības nolīgumu, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā 1,5  procents gadā pirms 2. punktā paredzētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā ( 2 ).

18. pants

Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

Neskarot 23., 24., un 25. pantu, stājoties spēkā šim nolīgumam, atceļ visus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus, izņemot 11. pantā noteiktos muitas nodokļus, nodevas, maksas vai citus maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tos piemēro ar kvotām, importa vai eksporta atļaujām vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu.

19. pants

Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējumu

1.  Uz otras Puses izcelsmes ražojumu importu neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi un nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt Puses nekādā citā veidā nepiemēro iekšējos nodokļus un citus iekšējus maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

2.  Otras Puses izcelsmes ražojumu importam piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu iekšējā tirgū. Šā punkta noteikumi neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu tarifu, kas pamatots tikai ar transporta līdzekļu ekonomisku ekspluatāciju, bet ne ar ražojuma izcelsmi.

3.  Neskarot izcelsmes noteikumus, neviena no Pusēm nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo regulējumu attiecībā uz ražojumu sajaukšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas minētie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļas jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt Puses nekā citādi nepiemēro iekšējo kvantitatīvo regulējumu, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

4.  Šā panta noteikumi neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām vai praksi, ko piemēro publiskajam iepirkumam.

5.  Šā panta noteikumi neskar 2. nodaļu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

6.  Attiecībā uz jautājumiem par subsīdiju maksāšanu pašmāju ražotājiem Puses atsaucas uz PTO.

20. pants

Nodrošinātība ar pārtiku

Ja šā nolīguma īstenošana rada grūtības ar tādu pārtikas produktu apgādi vai pieejamību, kas ir svarīgi nodrošinātībai ar pārtiku, un ja šāda situācija sagādā vai var sagādāt Kotdivuārai lielas grūtības, Kotdivuāra var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 25. pantā noteikto procedūru.

21. pants

Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1.  Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā nodaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitā un ar to saistītajās jomās.

2.  Ja viena Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var uz laiku apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3.  Šajā pantā administratīvās sadarbības nenodrošināšana, inter alia, nozīmē:

4.  Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

5.  Vienlaikus ar paziņošanu EPN komitejai atbilstīgi šā panta 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgā Puse savā oficiālajā vēstnesī publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir konstatēti pārkāpumi vai krāpšana.

22. pants

Administratīvo kļūdu labošana

Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pārvaldībā, jo īpaši, piemērojot noteikumus par “noteiktas izcelsmes ražojumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un kļūdas rezultātā iestājas sekas importa un eksporta izteiksmē, tā Puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt EPN komiteju izskatīt iespēju noteikt problēmas atrisināšanai visus vajadzīgos pasākumus.

2. NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

23. pants

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1.  Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz EK pusei vai Kotdivuārai noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.  Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu piemērošanas attiecībā uz ražojumiem, Puses apsver konstruktīvu risinājumu iespēju, ko paredz attiecīgie PTO nolīgumi. Šajā nolūkā Puses varētu veikt attiecīgu apspriešanos.

3.  EK puse pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas ziņo Kotdivuārai par pienācīgi dokumentētu sūdzību saņemšanu.

4.  Šā panta noteikumi piemērojami visās izmeklēšanās, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

5.  Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

24. pants

Daudzpusēji aizsardzības pasākumi

1.  Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā nekavē Kotdivuāru un EK pusi pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un PTO nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.  Neskarot 1. punkta noteikumus un ņemot vērā šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un Kotdivuāras ekonomikas mazo apjomu, EK puse izslēdz importu no Kotdivuāras no pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1994. gada VVTT XIX pantam, Nolīgumam par aizsardzības pasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.

3.  Šā panta 2. punkta noteikumus piemēro piecus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām EPN komiteja pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar Kotdivuāras attīstības vajadzībām ar nolūku noteikt, vai pagarināt to piemērošanu uz turpmāku laiku.

4.  Uz 1. punktu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

25. pants

Divpusēji aizsardzības pasākumi

1.  Puse, izskatījusi alternatīvos risinājumus, var piemērot ierobežota termiņa aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 12. un 13. panta noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas Puses izcelsmes ražojumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai var radīt:

3.  Šajā pantā paredzētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlabotu vai novērstu nopietnus zaudējumus vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā. Importētājas Puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

4.  Neskarot 1. un 2. punkta noteikumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi Kotdivuārā tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos EK puses attālākajos rajonos, EK puse saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas noteikti 3. punktā un aprobežojas ar attiecīgajiem reģioniem.

Šis noteikums piemērojams tikai desmit gadu laikposmā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Taču, Pusēm vienojoties, šo termiņu var pagarināt, ja, neskatoties uz ražošanas nozares attīstības potenciālu un īstenotajiem centieniem, šis mērķis nav sasniegts pasaules ekonomikas virzības dēļ vai nopietnu traucējumu Kotdivuārā dēļ.

Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 6. līdz 9. punktā paredzētajiem noteikumiem.

6.  

7.  Īstenojot 1. līdz 6. punktu, piemēro šādus noteikumus:

8.  Ja ārkārtēju apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja Puse – attiecīgi EK puse vai Kotdivuāra – var pagaidu kārtā noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādus pasākumus var noteikt uz laikposmu, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja tos nosaka EK puse, un nav ilgāks par 200 dienām, ja tos nosaka Kotdivuāra vai ja EK puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek atskaitīts pasākumu termiņa vai jebkura pagarinājuma, kas minēts 6. punktā. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, jāņem vērā visu iesaistīto personu intereses. Attiecīgā importētāja Puse informē otru Pusi un nekavējoties nodod jautājumu izskatīšanai EPN komitejā.

9.  Ja importētāja Puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas varētu izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē par to EPN komiteju.

10.  PTO nolīgumi neliedz vienai no Pusēm pieņemt aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo pantu.

26. pants

Sadarbība

1.  Puses atzīst sadarbības nozīmi tirdzniecības aizsardzības instrumentu jautājumos.

2.  Puses atbilstīgi 4. pantam apņemas sadarboties, tostarp sekmējot palīdzības pasākumus, šādās jomās:

3. NODAĻA

Muitas režīms un tirdzniecības veicināšana

27. pants

Mērķi

1.  Puses atzīst, ka muitas un tirdzniecības veicināšanai ir liela nozīme augošajā pasaules tirdzniecības vidē. Puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās jaudas atbilst kontroles un tirdzniecības efektīvai veicināšanai un palīdz sekmēt parakstītājvalstu izaugsmi un reģionālo integrāciju.

2.  Puses atzīst, ka nedrīkst nekādi mazināt leģitīmo politisko mērķu nozīmi, tostarp drošības un krāpšanas novēršanas mērķu nozīmi.

3.  Puses apņemas nodrošināt to preču brīvu apriti savā teritorijā, uz kurām attiecas šis nolīgums.

28. pants

Muitas un administratīvā sadarbība

1.  Lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem un efektīvi ievērotu 27. pantā noteiktos mērķus, Puses:

2.  Neskarot 1. punktu, Pušu dienesti sniedz savstarpēju palīdzību saistībā ar muitas jautājumiem, kā paredzēts Protokolā par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jomā.

29. pants

Tiesību akti un procedūras muitas jomā

1.  Puses vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp būtiskos elementus pārskatītajā Starptautiskajā Muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijā, kas parakstīta Kioto 1973. gada 18. maijā un pārskatīta Briselē 1999. gada 26. jūnijā (pārskatītā Kioto konvencija), PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, PMO datu modeli un Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“HS”).

Puses nodrošina preču brīvu tranzītu caur savu teritoriju pa tranzītam visatbilstīgāko ceļu.

Iespējamiem ierobežojumiem, pārbaudēm vai prasībām jābūt pamatotām ar leģitīmu politisku mērķi, jābūt nediskriminējošām, proporcionālas un piemērotām vienveidīgi.

Neskarot oficiālu muitas kontroli, attiecībā uz tādu preču tranzītu, kas ievestas no vai vestas uz otras Puses teritoriju, Puses vienojas nodrošināt režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā iekšzemes precēm piešķirtais, jo īpaši attiecībā uz eksportu, importu un to apriti.

Puses ievieš transporta režīmu muitas uzraudzībā, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus un citus maksājumus, ja vien tiek iesniegta attiecīga garantija.

Puses veicina un īsteno reģionālu tranzīta režīmu, kura mērķis ir tirdzniecības šķēršļu samazināšana.

Puses attiecībā uz preču tranzītu izmanto starptautiskus standartus un instrumentus.

Puses nodrošina visu attiecīgo to teritorijā esošo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai vienkāršotu tranzīta satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību.

2.  Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, integritāti un atbildību, Puses apņemas:

30. pants

Attiecības ar uzņēmējiem

Puses vienojas:

Puses publisko attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus, tostarp aģentūru prasības, procedūras, darbalaiku un darbības procedūras muitas punktiem ostās un robežkontroles punktos, kā arī informāciju par kontaktpunktiem, kur var iegūt informāciju;

31. pants

Muitas vērtējums

1.  Muitas vērtējuma noteikumus, ko piemēro tirdzniecībā starp Pusēm, nosaka 1994. gada VVTT VII pants un PTO Nolīgums par 1994. gada VVTT VII panta īstenošanu.

2.  Puses sadarbojas ar nolūku panākt kopīgu pieeju jautājumiem, kas saistīti ar muitas vērtējumu.

32. pants

Reģionālā integrācija

Puses vienojas veicināt muitas reformas, kuru mērķis ir sekmēt tirdzniecību Rietumāfrikas reģionā.

33. pants

Sarunu turpināšana muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā

Saistībā ar sarunām par vispārējo EPN Puses vienojas turpināt sarunas par šo nodaļu, lai to papildinātu reģionālā līmenī.

34. pants

Īpaša komiteja muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā

EPN komitejā Puses izveido īpašu komiteju muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, kurā ir pārstāvētas abas Puses. Šī komiteja iesniedz ziņojumu EPN komitejai. Komitejā apspriež visus muitas jautājumus par tirdzniecības veicināšanu starp Pusēm un seko līdzi šīs nodaļas īstenošanai un pārvaldībai, kā arī izcelsmes noteikumu īstenošanai.

35. pants

Sadarbība

1.  Puses atzīst sadarbības nozīmi muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, lai īstenotu šo nolīgumu.

2.  Puses atbilstīgi 4. pantam apņemas sadarboties, tostarp sekmējot palīdzības pasākumus, šādās jomās:

4. NODAĻA

Tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi

36. pants

Daudzpusējās saistības

Puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO nolīgumā, un jo īpaši PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFP nolīgums) un PTO Nolīgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT nolīgums). Puses tāpat apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus atbilstīgi Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai (SAAK), CODEX Alimentarius un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai (OIE).

Puses apstiprina savu apņemšanos uzlabot sabiedrības veselību Kotdivuārā, proti, nostiprinot to spēju identificēt neatbilstošus ražojumus.

Šīs saistības, tiesības un pienākumi ir Pušu pamatnostādnes darbībai attiecībā uz šo nodaļu.

37. pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir veicināt ražojumu tirdzniecību starp Pusēm, vienlaikus palielinot Pušu spēju noteikt, novērst un likvidēt nevajadzīgas tirdzniecības barjeras, kas radušās vienas vai otras Puses piemēroto tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātā, un palielinot Pušu spēju aizsargāt sabiedrības veselību, dzīvniekus un augus.

38. pants

Darbības joma un definīcijas

1.  Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem un standartiem, kā arī atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteiktas TBT nolīgumā, un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (turpmāk “SFS standarti”), ja tie skar tirdzniecību starp Pusēm.

2.  Ja vien nav noteikts citādi, šajā nodaļā piemēro SFP nolīgumā un TBT nolīgumā, CODEX Alimentarius, SAAK un OIE noteiktās definīcijas, tostarp visas šajā nodaļā un šā nolīguma papildinājumos esošās atsauces uz “ražojumiem”.

39. pants

Kompetentās iestādes

Pušu kompetentās iestādes šajā nodaļā minēto pasākumu piemērošanai ir uzskaitītas II papildinājumā.

Saskaņā ar 41. pantu Puses viena otru laikus informē par būtiskām pārmaiņām kompetentajās iestādēs, kas uzskaitītas II papildinājumā. EPN komiteja II papildinājumā izdara nepieciešamos grozījumus.

40. pants

Sanitāro un fitosanitāro zonu noteikšana

Attiecībā un importa noteikumiem Puses var piedāvāt un noteikt katrā atsevišķā gadījumā zonas, kurām, atsaucoties uz SFS nolīguma 6. pantu, ir noteikts sanitārs vai fitosanitārs statuss.

41. pants

Tirdzniecības nosacījumu un informācijas apmaiņas pārredzamība

1.  Puses viena otru informē par izmaiņām ražojumu tehniskajos noteikumos (jo īpaši attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un augiem).

2.  Puses vienojas viena otru rakstiski un visīsākajā laikā informēt par pieņemtajiem pasākumiem preču importa aizliegšanai ar mērķi risināt problēmas attiecībā uz veselību (sabiedrības, dzīvnieku vai fitosanitāra), profilaksi un vidi saskaņā ar SFS nolīgumā paredzētajiem ieteikumiem.

3.  Puses vienojas sadarbības nolūkā apmainīties ar informāciju, lai to ražojumi atbilstu noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem to laišanai attiecīgajā tirgū.

4.  Puses tāpat veic tiešu informācijas apmaiņu citās jomās, par kurām Puses vienojas, ka tās ir potenciāli svarīgas savstarpējās tirdzniecības attiecībās, tostarp jautājumos par pārtikas nekaitīgumu, pēkšņu dzīvnieku un augu slimību parādīšanos, zinātniskiem atzinumiem un citiem svarīgiem notikumiem, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu. Puses jo īpaši apņemas savstarpēji informēt, kad tās piemēro principu par zonām, kas ir brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, un zonām, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, kā noteikts SFS nolīguma 6. pantā.

5.  Puses apņemas apmainīties ar informāciju par dzīvnieku slimību epidemioloģisko uzraudzību. Attiecībā uz fitosanitāro aizsardzību Puses apmainās arī ar informāciju par tādu kaitēkļu parādīšanos, kas otrai Puses rada zināmus un tūlītējus draudus.

6.  Puses vienojas sadarboties, lai savstarpēji un ātri brīdinātu, ja jauniem reģionāliem noteikumiem varētu būt ietekme uz savstarpējo tirdzniecību.

42. pants

Sadarbība starptautiskajās struktūrās

Puses vienojas, ka sadarbojas starptautiskajās standartizācijas struktūrās, tostarp veicina Kotdivuāras puses pārstāvju dalību minēto struktūru sanāksmēs.

43. pants

Sadarbība

1.  Puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas jomā, lai sasniegtu šīs nodaļas mērķus.

2.  Puses apņemas sadarboties saskaņā ar 4. panta noteikumiem, lai uzlabotu Kotdivuāras prioritāro ražojumu kvalitāti, konkurētspēju un piekļuvi Eiropas Kopienas tirgum, tostarp ar palīdzības (arī finanšu) pasākumiem šādās jomās:

IV SADAĻA

AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTIE PAKALPOJUMI, IEGULDĪJUMI UN NOTEIKUMI

44. pants

Pamatojoties uz Kotonū Nolīgumu, Puses apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus vai sadarboties, lai starp EK pusi un visu Rietumāfriku veicinātu sarunas un iespējami drīzu visaptverošā EPN parakstīšanu saskaņā ar atbilstīgajiem PTO noteikumiem šādās jomās:

Puses veic visu nepieciešamo, lai veicinātu visaptverošā EPN parakstīšanu starp EK pusi un Rietumāfriku līdz 2008. gada beigām.

V SADAĻA

DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

1. NODAĻA

Mērķis un darbības joma

45. pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir novērst un izšķirt domstarpības, kas varētu rasties starp Pusēm, ar nolūku pēc iespējas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

46. pants

Darbības joma

1.  Šī sadaļa attiecas uz visām domstarpībām par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, izņemot šā nolīguma II sadaļas noteikumus un ja vien nav noteikts citādi.

2.  Neskarot 1. punktu, Kotonū Nolīguma 98. pantā noteikto procedūru piemēro attiecībā uz domstarpībām par finansējumu sadarbības attīstības jomā, kas noteikts Kotonū Nolīgumā.

2. NODAĻA

Konsultācijas un starpniecība

47. pants

Konsultācijas

1.  Visas domstarpības, uz ko attiecas 46. pants, Puses cenšas atrisināt, godprātīgi iesaistoties konsultācijās ar mērķi panākt abpusēji pieņemamu risinājumu.

2.  Puse konsultācijas ierosina ar rakstisku pieprasījumu otrai Pusei, kura kopija iesniedzama EPN komitejai, norādot attiecīgo pasākumu un nolīguma noteikumus, kuriem pēc tās uzskata pasākums neatbilst.

3.  Konsultācijas uzsāk 40 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Konsultācijas uzskatāmas par pabeigtām 60 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien Puses nevienojas konsultācijas turpināt pēc iepriekšminētā termiņa. Visa konsultāciju laikā izpaustā informācija ir konfidenciāla.

4.  Konsultācijas steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgiem un sezonas produktiem, uzsāk 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un tās uzskatāmas par pabeigtām 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.  Ja konsultācijas 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos nav uzsāktas vai ja konsultācijas ir noslēgtas, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji pieņemamu risinājumu, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar 49. pantu.

48. pants

Vidutājs

1.  Ja konsultācijās nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, Puses vienojoties var izmantot vidutāja palīdzību. Ja Puses nevienojas citādi, vidutāja darba uzdevums ir jautājums, kas norādīts konsultāciju pieprasījumā.

2.  Ja Puses nevienojas par vidutāju 10 dienās no pieprasījuma par vidutāju iesniegšanas, EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izlozē vidutāju no personu kopuma, kas ir ietvertas 64. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Puses valstspiederīgie. Izvēli izdara 20 dienās no pieprasījuma par vidutāju iesniegšanas katras Puses pārstāvja klātbūtnē. Vidutājs sasauc sanāksmi ar Pusēm ne vēlāk kā 30 dienās pēc iecelšanas. Vidutājs saņem katras Puses iesniegumu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes un sniedz savu atzinumu ne vēlāk kā 45 dienas pēc viņa iecelšanas.

3.  Vidutāja atzinumā var būt ieteikumi par to, kā atrisināt domstarpības atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem, kas minēti 53. pantā. Vidutāja atzinums nav saistošs.

4.  Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Arī vidutājs pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās Puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5.  Vidutāja darbība, jo īpaši Pušu izpaustā informācija un pieņemtā nostāja šajā procesā, ir konfidenciāla.

3. NODAĻA

Domstarpību izšķiršanas procedūra

I iedaļa

Šķīrējtiesas process

49. pants

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

1.  Ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības 47. pantā paredzētajās konsultācijās, vai, attiecīgā gadījumā, ar 48. pantā paredzētā vidutāja palīdzību, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu.

2.  Pieprasījums izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedzams atbildētājai Pusei un EPN komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā apraksta konkrētos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma pārkāpums.

50. pants

Šķīrējtiesas izveide

1.  Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.  Desmit dienās pēc tam, kad EPN komitejai iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesu, Puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

3.  Ja Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, jebkura no Pusēm var pieprasīt EPN komitejas priekšsēdētājam vai viņa pārstāvim izlozēt visus trīs šķīrējtiesas locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 64. pantu: vienu personu – no to personu loka, ko ierosina prasītāja Puse, vienu personu – no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Puse, un vienu personu – no Pušu izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par priekšsēdētāju. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā procedūrā.

4.  EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izraugās šķīrējtiesnešus 5 dienās pēc 3. punktā minētā Puses pieprasījuma un katras Puses pārstāvja klātbūtnē.

5.  Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad ir izraudzīti visi trīs šķīrējtiesneši.

51. pants

Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Parasti ne vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveides dienas, tā iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir gan aprakstošā daļa, gan konstatējumi un secinājumi. Piecpadsmit dienās pēc ziņojuma iesniegšanas katra Puse var šķīrējtiesai iesniegt rakstiskas piezīmes par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

52. pants

Šķīrējtiesas nolēmums

1.  Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un EPN komitejai, vēlākais, 150 dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Ja tā uzskata, ka termiņš nav izpildāms, šķīrējtiesas priekšsēdētājs Pusēm un EPN komitejai par to paziņo rakstiski, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno pabeigt darbu. Nekādos apstākļos nolēmums nav paziņojams vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas izveides dienas.

2.  Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgiem un sezonas produktiem, šķīrējtiesa cenšas paziņot savu nolēmumu 75 dienās no tās izveides dienas. Nekādos apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 90 dienas no tās izveides. Desmit dienās pēc tās izveides šķīrējtiesa var sniegt iepriekšēju nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3.  Katra Puse var lūgt šķīrējtiesu sniegt ieteikumus par to, kā atbildētājai Pusei panākt atbilstību.

II iedaļa

Atbilstība

53. pants

Atbilstība šķīrējtiesas nolēmumam

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un Puses cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

54. pants

Pietiekams termiņš atbilstības panākšanai

1.  Vēlākais, 30 dienas pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas Pusēm atbildētāja Puse rakstiski informē prasītāju Pusi un EPN komiteju par laikposmu, kas tai nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību (turpmāk “pietiekams termiņš”).

2.  Ja starp Pusēm ir domstarpības par to, kas ir pietiekams termiņš, lai nodrošinātu atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, prasītāja Puse 20 dienās no dienas, kad atbildētāja Puse saskaņā ar 1. punktu ir sniegusi savu paziņojumu, rakstiski lūdz šķīrējtiesu noteikt pietiekamu termiņu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai Pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesa Pusēm un EPN komitejai savu nolēmumu paziņo 30 dienās no prasības iesniegšanas.

3.  Nosakot pietiekamo termiņu, šķīrējtiesa ņem vērā laiku, kas nepieciešams atbildētājai Pusei, lai pieņemtu normatīvos aktus vai administratīvos pasākumus, kas līdzīgi tiem, ko prasītāja Puse uzskata par nepieciešamiem atbilstības nodrošināšanai. Šķīrējtiesa var arī ņemt vērā ierobežojumus, kas var iespaidot atbildētājas Puses nepieciešamo pasākumu pieņemšanu.

4.  Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 45 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.  Pietiekamo termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

55. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma par atbilstības pasākumiem pārskatīšana

1.  Pirms pietiekamā termiņa beigām atbildētāja Puse informē otru Pusi un EPN komiteju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2.  Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai saskaņā ar 1. punktu paziņotie pasākumi atbilst šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Puse var pieprasīt, lai šķīrējtiesa izlemj šo jautājumu. Pieprasījumā apraksta konkrētos pasākumus un izskaidro, kādēļ tādi pasākumi neatbilst šā nolīguma noteikumiem. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu 90 dienās no šā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3.  Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 105 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

56. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma nepildīšanas gadījumā

1.  Ja atbildētāja Puse pirms pietiekamā termiņa beigām neinformē par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa lemj, ka saskaņā ar 55. panta 1. punktu paziņotie pasākumi neatbilst minētās Puses pienākumiem, kuri noteikti 53. pantā, atbildētāja Puse izsaka īslaicīgas kompensācijas piedāvājumu, ja prasītāja Puse to pieprasa.

2.  Ja 30 dienās no pietiekamā termiņa beigām vai no dienas, kad šķīrējtiesa pieņem 55. pantā minēto nolēmumu, saskaņā ar kuru veiktie atbilstības nodrošināšanas pasākumi neatbilst 53. panta noteikumiem, Puses nav vienojušās par kompensāciju, prasītāja Puse ir tiesīga pieņemt atbilstošus pasākumus, to iepriekš paziņojot otrai Pusei. Pieņemot šos pasākumus, prasītāja Puse cenšas izvēlēties pasākumus, kas pēc iespējas mazāk ietekmē šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Puses ekonomiku.

Jebkurā gadījumā attiecīgie pasākumi, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu, neattiecas uz attīstības palīdzības sniegšanu Kotdivuārai.

3.  Pieprasot kompensāciju vai pieņemot attiecīgus pasākumus atbilstīgi 1. un 2. punktam, EK puse ievēro pienācīgu atturību un ņem vērā Kotdivuāras puses attīstības valsts situāciju.

4.  Attiecīgi pasākumi vai kompensācija ir īslaicīga un piemērojama tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti 53. panta noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu minētajiem noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Puses ir vienojušās par domstarpību atrisināšanu.

57. pants

Pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas atbilstības panākšanai veikto pasākumu pārbaude

1.  Atbildētāja Puse paziņo otrai Pusei un EPN komitejai pasākumus, ko tā pieņēmusi, lai nodrošinātu atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, un paziņojumā lūdz, lai prasītāja Puse pārtrauc piemērot attiecīgos pasākumus.

2.  Ja Puses 30 dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņoto pasākumu atbilstību šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Puse rakstiski pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par pieprasījumu paziņo otrai Pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesas nolēmumu Pusēm un EPN komitejai paziņo 45 dienās no prasības iesniegšanas. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka kādi pasākumi, kas pieņemti atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šajā nolīgumā minētajiem noteikumiem, tā lemj par to, vai prasītāja Puse drīkst turpmāk piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākumi, kas veikti atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz.

3.  Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 50. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

III iedaļa

Kopīgi noteikumi

58. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Saskaņā ar šo sadaļu Puses katrā laikā drīkst panākt domstarpību saskaņotu risinājumu. Par šādu risinājumu tās paziņo EPN komitejai. Pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu, procedūra tiek izbeigta.

59. pants

Reglaments

1.  Domstarpību izšķiršanas procedūras, kas noteiktas šīs sadaļas 3. nodaļā, notiek saskaņā ar reglamentu, ko EPN komiteja pieņem trīs mēnešos pēc tās izveides.

2.  Šķīrējtiesas sanāksmes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc Pušu lūguma nenolemj citādi.

60. pants

Vispārēja un tehniska informācija

Šķīrējtiesa pēc vienas Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju no jebkura avota, tostarp domstarpībās iesaistītās Puses, ja tā to uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Šķīrējtiesai ir arī tiesības saņemt ekspertu viedokli, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Iesaistītās Puses šķīrējtiesai var iesniegt amicus curiae rakstisku ziņojumu saskaņā ar reglamentu. Šādi iegūta informācija ir jāpaziņo abām Pusēm un jāļauj tām komentēt šo informāciju.

61. pants

Saziņas valodas

Pušu rakstiskos un mutiskos paziņojumus sniedz jebkurā no Pušu oficiālajām valodām. Taču Puses cenšas pēc iespējas kā kopējo darba valodu pieņemt vienu no abu Pušu kopīgajām oficiālajām valodām, jo īpaši ņemot vērā Kotdivuāras puses attīstības valsts stāvokli un grūtības attiecībā uz tulkošanu.

62. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa apņemas interpretēt šā nolīguma noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas ierastajiem noteikumiem, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautiskajām līgumtiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

63. pants

Šķīrējtiesas nolēmumi

1.  Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai katru nolēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr nolēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, domstarpību jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu, tomēr šķīrējtiesnešu atšķirīgie viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2.  Nolēmumā izklāstīti faktu konstatējumi lietā, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamība un loģiskais pamatojums izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem. EPN komiteja šķīrējtiesas nolēmumu publisko, ja vien nav nolemts to nedarīt.

4. NODAĻA

Vispārēji noteikumi

64. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.  Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma provizoriskās piemērošanas dienas EPN komiteja izveido 15 tādu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse par šķīrējtiesnešiem izvēlas piecas personas. Abas Puses arī vienojas par piecām personām, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un kuras varētu būt šķīrējtiesas priekšsēdētājs. EPN komiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu uzturēts šis skaits.

2.  Šķīrējtiesnešiem ir speciālās zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Šķīrējtiesneši ir neatkarīgi, strādā savā kompetences jomā un nav saistīti ar nekādām organizācijām vai valdībām, un nesaņem norādījumus no tām, kā arī ievēro reglamentam pievienoto rīcības kodeksu.

3.  EPN komiteja var izveidot papildu sarakstu ar 15 personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos šā nolīguma aptvertajos jautājumos. Ja izmanto 50. panta 2. punktā paredzēto atlases procedūru, EPN komitejas priekšsēdētājs ar abu Pušu piekrišanu var izmantot minēto nozaru ekspertu sarakstu.

65. pants

Attiecības ar PTO pienākumiem

1.  Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas neskata domstarpības par katras Puses tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO nolīgumam par.

2.  Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par domstarpību izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp domstarpību izšķiršanas darbību. Tomēr, ja viena no Pusēm ir uzsākusi domstarpību izšķiršanas procedūru attiecībā uz konkrētu pasākumu saskaņā ar 49. panta 1. punktu vai saskaņā ar PTO nolīgumu, tā nevar uzsākt domstarpību izšķiršanas procedūru attiecībā uz to pašu pasākumu citā instancē pirms nav pabeigta pirmā procedūra. Šajā punktā par domstarpību izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesu atbilstoši PTO Saprašanās memoranda par domstarpību izšķiršanu 6. pantam.

3.  Šis nolīgums nekādi neliedz vienai Pusei īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas organizācija.

66. pants

Termiņi

1.  Šajā sadaļā paredzētos termiņus, tostarp termiņus šķīrējtiesu nolēmumu paziņošanai, skaita kalendārajās dienās no dienas, kas ir pēc darbības vai fakta, uz kuru tie attiecas.

2.  Visus šajā sadaļā paredzētos termiņus var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

67. pants

V sadaļas grozījumi

V sadaļas grozījumu pieteikumu iniciatīvas tiesības ir gan EPN komitejai, gan katrai Pusei. Grozījumu pieprasījumus izskata EPN komiteja. Grozījumi stājas spēkā, kad Puses tos ir apstiprinājušas.

VI SADAĻA

VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

68. pants

Vispārējā izņēmumu klauzula

Ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek piemēroti tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp Pusēm, lai gan ir jānodrošina vienādi apstākļi, vai slēptus ierobežojumus, kas ietekmē ražojumu un pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību, nevienu šā nolīguma noteikumu nedrīkst interpretēt tādā veidā, kas Pusēm traucē pieņemt vai piemērot pasākumus, kuri:

69. pants

Izņēmumi drošības jomā

1.  Šā nolīguma noteikumus nedrīkst interpretēt kā:

2.  EPN komiteja saņem visplašāko iespējamo informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanas dienu.

70. pants

Nodokļu uzlikšana

1.  Neko šajā nolīgumā vai citos nolīgumos, ar ko īsteno šo nolīgumu, neuzskata par tādu, kas liedz Pusēm, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu domicilu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2.  Neko šajā nolīgumā vai citos nolīgumos, ar ko īsteno šo nolīgumu, neuzskata par tādu, kas liedz Pusēm pieņemt vai piemērot jebkādus pasākumus ar mērķi novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu, saskaņā ar konvencijām, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas, vai saskaņā ar citiem finanšu nolīgumiem vai attiecīgo valstu tiesību aktiem nodokļu jomā.

3.  Neviens no šā nolīguma noteikumiem neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti jebkādā finanšu konvencijā. Šā nolīguma un kādas šādas konvencijas neatbilstības gadījumā minētā konvencija ir noteicošā, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo pretrunu.

VII SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Sarunu turpinājums un nolīguma īstenošana

1.  Puses sarunas turpina saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

2.  Kad sarunas būs pabeigtas, no tām izrietošos grozījumu projektus iesniegs katras Puses attiecīgajām iestādēm apstiprināšanai.

72. pants

Pušu definīcija un pienākumu izpilde

1.  Šā nolīguma Puses ir Kotdivuāras Republika (turpmāk “Kotdivuāras puse” vai “Kotdivuāra”), no vienas puses, un Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis to attiecīgajās kompetences jomās, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK puse”), no otras puses.

2.  Šā nolīguma vajadzībām apzīmējums “Puse” attiecas uz Kotdivuāru vai, attiecīgi, uz EK pusi. Apzīmējums “Puses” attiecas uz Kotdivuāru un EK pusi.

3.  Puses nosaka vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi to pienākumu izpildei saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina šajā nolīgumā izvirzīto mērķu īstenošanu.

73. pants

EPN komiteja

1.  Lai īstenotu šo nolīgumu, trīs mēnešos pēc tā parakstīšanas izveido EPN komiteju.

2.  Puses vienojas, ka EPN komitejas sastāvā, organizācijā un darbībā ievēro līdztiesības principu. EPN komiteja pieņem organizācijas un darbības noteikumus.

3.  EPN komiteja ir atbildīga par visu šajā nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu šajā nolīgumā minēto uzdevumu izpildi.

4.  Lai sekmētu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, katra Puse EPN komitejā ieceļ korespondentu.

5.  EPN komitejas sanāksmes var būt atvērtas trešām personām. EPN komitejas sanāksmēs var aicināt piedalīties Rietumāfrikas Ekonomikas un monetārās savienības (WAEMU) un CEDEAO Komisijas saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

74. pants

Attālākie Eiropas Kopienas reģioni

1.  Ņemot vērā Eiropas Kopienas attālāko reģionu un Kotdivuāras ģeogrāfisko tuvumu, nolūkā pastiprināt ekonomiskās un sociālās attiecības starp šiem reģioniem un Kotdivuāru Puses cenšas sekmēt sadarbību visās šā nolīguma aptvertajās jomās, kā arī veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību, sekmēt ieguldījumus un veicināt satiksmes un saziņas sakarus starp attālākajiem reģioniem un Kotdivuāru.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētos mērķus pēc iespējas īsteno, veicinot Kotdivuāras un attālāko reģionu kopīgu dalību Eiropas Kopienas pamatprogrammās un īpašās programmās šā nolīguma jomās.

3.  EK puse cenšas nodrošināt dažādu Eiropas Kopienas kohēzijas un attīstības politikas finansēšanas instrumentu koordināciju, lai veicinātu sadarbību starp Kotdivuāru un Eiropas Kopienas attālākajiem reģioniem šā nolīguma jomās.

4.  Šis nolīgums nekādi neliedz EK pusei piemērot spēkā esošos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot attālāko reģionu sociālās un ekonomiskās situācijas struktūru atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299. panta 2. punktam.

75. pants

Stāšanās spēkā un denonsēšana

1.  Šo nolīgumu paraksta, ratificē vai apstiprina saskaņā ar katras Puses attiecīgajām konstitucionālajām prasībām vai, attiecībā uz EK pusi, iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

2.  Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Kotdivuāras puse un EK puse paziņo viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3.  Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas ir šā nolīguma depozitārs.

4.  Līdz šā nolīguma stāšanās spēkā dienai Puses vienojas šo nolīgumu piemērot provizoriski atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem vai nolīguma ratifikācijai.

5.  Par provizorisku piemērošanu informē depozitāru. Nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kas ir desmit dienas pēc tam, kad saņemts pēdējais paziņojums par provizorisku piemērošanu no Eiropas Kopienas vai Kotdivuāras.

6.  Neskarot 4. punktu, EK puse un Kotdivuāra nolīgumu var pilnīgi vai daļēji piemērot pirms tā provizoriskas piemērošanas, ciktāl tas iespējams saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

7.  Katra no Pusēm var iesniegt rakstisku brīdinājumu otrai Pusei par nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas otrai Pusei.

8.  Šo nolīgumu aizstās ar vispārējo EPN, kas ar EK pusi noslēgts reģionālā līmenī, tā spēkā stāšanās dienā. Šajā gadījumā Puses cenšas nodrošināt, ka reģionālajā vispārējā EPN tiek saglabātas būtiskās priekšrocības, ko Kotdivuāra iegūst saskaņā ar šo nolīgumu.

76. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, atbilstīgi minētā līguma noteikumiem un, no otras puses, Kotdivuārā.

77. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai

1.  EPN komiteju informē par katru trešās valsts pieteikumu nolūkā pievienoties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības un kandidātvalsts sarunu laikā EK puse sniedz Kotdivuārai visu attiecīgo informāciju, un Kotdivuāra informē EK pusi par saviem apsvērumiem, lai EK puse tos varētu ņemt vērā. Kotdivuārai paziņo par katru Eiropas Savienības paplašināšanos.

2.  Katra jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam dienā, kad tā pievienojas Eiropas Savienībai, šajā nolūkā iekļaujot attiecīgu klauzulu pievienošanās aktā. Ja aktā par pievienošanos Eiropas Savienībai nav paredzēta šāda jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā dalībvalsts šim nolīgumam pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātas kopijas Kotdivuāras pusei.

3.  Puses pārbauda, kā jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmē šo nolīgumu. EPN komiteja var lemt par pārejas pasākumiem vai nepieciešamajiem grozījumiem.

78. pants

Sarunas par finanšu jautājumiem

Puses vienojas veicināt dialogu, pārredzamību un apmainīties ar paraugpraksi nodokļu politikas un pārvaldības jomā.

79. pants

Sadarbība cīņā pret nelikumīgu finansiālo darbību

EK puse un Kotdivuāra apņemas novērst krāpnieciskas nelikumīgas darbības un cīnīties pret tām, kā arī novērst korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Šim nolūkam Puses pieņem normatīvos aktus un administratīvos pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām normām, tostarp tām, kuras noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret terorisma finansēšanu un Finanšu darba grupas ieteikumos. EK puse un Kotdivuāra vienojas apmainīties ar informāciju un sadarboties šajās jomās.

80. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.  Izņemot Kotonū Nolīguma III daļas II sadaļā ietvertos pantus par attīstības sadarbību, šā nolīguma un Kotonū Nolīguma III daļas II sadaļas noteikumu nesakritības gadījumā prevalē šā nolīguma noteikumi.

2.  Šis nolīgums nekādi nav interpretējams tā, ka tas traucētu Eiropas Kopienai vai Kotdivuārai pieņemt pasākumus, tostarp ar tirdzniecību saistītus pasākumus, kurus uzskata par piemērotiem un kuri paredzēti Kotonū Nolīguma 11. panta b) punktā un 96. un 97. pantā.

3.  Puses vienojas, ka nekas šajā nolīgumā tām neliek rīkoties veidā, kas nav saderīgs ar Pušu saistībām PTO.

▼M1

81. pants

Autentiskās valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

▼B

82. pants

Pielikumi

Šā nolīguma papildinājumi, pielikumi un protokols ir tā sastāvdaļa.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено съответно в Абиджан на двайсет и шести ноември две хиляди и осма година и в Брюксел на двайсет и втори януари две хиляди и девета година.

Hecho en Abiyán el veintiséis de noviembre de dos mil ocho y en Bruselas el veintidós de enero de dos mil nueve, respectivamente.

V Abidžanu dne dvacátého šestého listopadu dva tisíce osm a v Bruselu dne dvacátého druhého ledna dva tisíce devět.

Udfærdiget i henholdsvis Abidjan, den seksogtyvende november to tusind og otte, og Bruxelles, den toogtyvende januar to tusind og ni.

Geschehen zu Abidjan am sechsundzwanzigsten November zweitausendacht und zu Brüssel am zweiundzwanzigsten Januar zweitausendneun.

Koostatud kahe tuhande kaheksanda aasta novembrikuu kahekümne kuuendal päeval Abidjanis ja kahe tuhande üheksanda aasta jaanuarikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στο Αμπιτζάν στις είκοσι έξι Νοεμβρίου του έτους δύο χιλιάδες οκτώ και στις Βρυξέλλες στις είκοσι δύο Ιανουαρίου του έτους δύο χιλιάδες εννιά.

Done at Abidjan on the twenty-sixth day of November in the year two thousand and eight and at Brussels on the twenty-second day of January in the year two thousand and nine, respectively.

Fait respectivement à Abidjan, le vingt-six novembre deux mille huit et à Bruxelles, le vingt-deux janvier deux mille neuf.

Fatto ad Abidjan, il ventisei novembre duemilaotto, e a Bruxelles, il ventidue gennaio duemilanove, rispettivamente.

Abidžanā, divi tūkstoši astotā gada divdesmit sestajā novembrī, un Briselē, divi tūkstoši devītā gada divdesmit otrajā janvārī.

Priimta atitinkamai du tūkstančiai aštuntų metų lapkričio dvidešimt šeštą dieną Abidžane ir du tūkstančiai devintų metų sausio dvidešimt antrą dieną Briuselyje.

Kelt Abidjanban, a kétezer-nyolcadik év november havának huszonhatodik napján, illetve Brüsszelben, a kétezer-kilencedik év január havának huszonkettedik napján.

Magħmul f'Abdijan fis-sitta u għoxrin jum ta' Novembru fis-sena elfejn u tmienja u fi Brussell fit-tnejn u għoxrin jum ta' Jannar tas-sena elfejn u disgħa, rispettivament.

Gedaan te Abidjan op zesentwintig november tweeduizend acht, respectievelijk Brussel op tweeëntwintig januari tweeduizend negen.

Sporządzono w Abidżanie dnia dwudziestego szóstego listopada dwa tysiące ósmego roku oraz w Brukseli dnia dwudziestego drugiego stycznia dwa tysiące dziewiątego roku.

Feito em Abidjã, no dia vinte e seis de Novembro do ano de dois mil e oito, e em Bruxelas, no dia vinte e dois de Janeiro do ano de dois mil e nove.

Încheiat la Abidjan la douăzeci și șase noiembrie două mii opt, respectiv la Bruxelles la douăzeci și două ianuarie două mii nouă.

V Abidžane dvadsiateho šiesteho novembra dvetisícosem a v Bruseli dvadsiateho druhého januára dvetisícdeväť.

V Abidžanu, šestindvajsetega novembra leta dva tisoč osem, in v Bruslju, dvaindvajsetega januarja leta dva tisoč devet.

Tehty Abidjanissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattakahdeksan ja Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä tammikuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.

Utfärdat i Abidjan den tjugosjätte november tjugohundraåtta och i Bryssel den tjugoandra januari tjugohundranio.

Pour la République de Côte d'Ivoire

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour la République française

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Република България

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Per la Repubblica italiana

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għal Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

I PAPILDINĀJUMS

Kotdivuāras prioritārie ražojumi eksportam uz Eiropas Kopienu

Šos ražojumus Kotdivuāra nosaka un paziņo EPN komitejai trīs mēnešos pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas.

II PAPILDINĀJUMS

Kompetentās iestādes

A.   Eiropas Kopienas kompetentās iestādes

Kontrole tiek dalīta starp dalībvalstu valsts dienestiem un Eiropas Kopienu Komisiju. Šajā jomā piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

B.   Kotdivuāras kompetentās iestādes

Šīs iestādes izraugās Kotdivuāra, un iestāžu sarakstu Kotdivuāra iesniedz EPN komitejai trīs mēnešos pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas.

1. PIELIKUMS

Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi Kotdivuārā

2. PIELIKUMS

Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi ek pusē

Kotdivuāra liberalizē EK puses izcelsmes ražojumus, kas importēti tās teritorijā.

Šim mērķim tā izveido četras ražojumu grupas: A, B, C un D.

Liberalizācijas grafiks ir šāds:

A grupas ražojumu liberalizācija notiek no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, t.i., piecu gadu laikposmā;

attiecībā uz B grupas ražojumiem liberalizācija notiek no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, t.i., piecu gadu laikposmā;

C grupas ražojumu liberalizācija notiek no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, t.i., piecu gadu laikposmā.

D grupas ražojumi netiek liberalizēti.

PROTOKOLS

Par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

2. pants

Darbības joma

1.  Puses viena otrai palīdz savas kompetences jomās saskaņā ar kārtību un atbilstīgi noteikumiem, ko paredz šis protokols, lai nodrošinātu muitas jomas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši ar mērķi novērst, izmeklēt un apkarot darbības, kas ir pretrunā minētajiem tiesību aktiem.

2.  Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas jautājumos attiecina uz jebkuru Pušu administratīvu iestādi, kas ir kompetenta šā protokola piemērošanā. Tā neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neattiecas uz informāciju, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes ir atļāvušas sniegt šo informāciju.

3.  Šis protokols neparedz palīdzību nodokļu, nodevu vai soda naudu atgūšanā.

3. pants

Palīdzība saskaņā ar pieprasījumu

1.  Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes prasības pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem.

2.  Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde to informē par šādiem jautājumiem:

3.  Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību normatīvajiem aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību:

4. pants

Neplānotā palīdzība

Puses pēc pašu iniciatīvas un saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir vajadzīga muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, jo īpaši, sniedzot informāciju, ko tās ieguvušas par:

5. pants

Saziņa/paziņošana

1.  Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

kas saņemti no pieprasījuma iesniedzējas iestādes un kas ir šā protokola darbības jomā, adresātam, kurš uzturas vai veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes teritorijā.

2.  Pieprasījumus par dokumentu pārsūtīšanu vai lēmumu paziņošanu sagatavo rakstiski pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas šai iestādei ir pieņemama.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu iesniedz rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījumam. Kad ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības pieprasījumus, bet tie ir jāapstiprina rakstiski, cik vien drīz iespējams.

2.  Saskaņā ar 1. punktu iesniegtie pieprasījumi ietver šādu informāciju:

3.  Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4.  Ja pieprasījums neatbilst iepriekšminētajām formas prasībām, to var prasīt labot vai papildināt; šajā laikā var noteikt piesardzības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1.  Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu robežās tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citu tās pašas Puses iestāžu lūguma, sniedz tās rīcībā esošo informāciju, veic attiecīgu izmeklēšanu vai nodrošina šo pasākumu veikšanu. Šo noteikumu piemēro arī visām pārējām iestādēm, kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde, kad tā nevar rīkoties viena, atbilstoši šim protokolam, ir nosūtījusi šādu lūgumu.

2.  Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses normatīvajiem.

3.  Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem var atrasties pieprasījuma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojos saskaņā ar 1. punktu un iegūt no tiem informāciju par darbībām, kas ir pretrunā vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem, un kura ir nepieciešama pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šo protokolu.

4.  Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar tās noteikumiem var piedalīties izmeklēšanās, ko veic otras Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei pārbaudes rezultātus paziņo rakstiski kopā ar attiecīgiem dokumentiem, apliecinātām kopijām u.tml.

2.  Šī informācija var būt datorizēta.

3.  Dokumentu oriģinālus nosūta tikai pēc pieprasījuma tajos gadījumos, kad ar apliecinātam kopijām nepietiek. Pie pirmās izdevības šie oriģināli tiek atdoti atpakaļ.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1.  Palīdzību var atteikt vai sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, kad Puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo protokolu:

2.  Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai izmeklēšanai, saukšanai pie atbildības vai tiesas procesam. Šādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt, ievērojot tādus noteikumus, ko var izstrādāt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

3.  Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai šādu palīdzību lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4.  Attiecībā uz gadījumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1.  Jebkura informācija, kas jebkurā veidā ir sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota atkarībā no katras Puses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2.  Ar personas datiem var apmainīties tikai tad, ja saņēmēja Puse apņemas tādiem datiem nodrošināt vismaz līdzvērtīgu aizsardzību tai, kādu attiecīgajā situācijā piemērotu šāda veida datiem tās Puses teritorijā, kura datus var sniegt. Tādēļ Puses viena otru informē par saviem piemērojamajiem noteikumiem, tostarp, ja nepieciešams, par Kopienas dalībvalstīs spēkā esošajām tiesību normām.

3.  Ja tiesvedībā vai administratīvajos procesos attiecībā uz tādu darbību konstatāciju, kuras ir pretrunā muitas tiesību aktiem, izmanto informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu, to uzskata par izmantošanu šā protokola mērķiem. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantojumu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuvi minētajiem dokumentiem.

4.  Iegūto informāciju izmanto tikai šā protokola mērķiem. Ja viena Puse vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tā informācijas sniedzējai iestādei lūdz iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Tad uz šādu informāciju attiecas visi minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.

11. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesvedībā vai administratīvajos procesos, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apliecinātas to kopijas, kas varētu būt nepieciešamas attiecīgajā tiesvedībā. Uzaicinājumā uz nopratināšanu ir konkrēti jānorāda, uz kuru tiesas vai pārvaldes iestādi amatpersona tiek uzaicināta, kādos jautājumos un sakarā ar kādu ieņemamo amatu vai kvalifikāciju amatpersona tiks nopratināta.

12. pants

Izdevumi palīdzībai

Puses atsakās no savstarpējiem prasījumiem par to izmaksu atlīdzināšanu, kuras radušās saistībā ar šo protokolu; izņēmums, attiecīgā gadījumā, ir ar tiem ekspertiem un lieciniekiem saistītās izmaksas, kā arī to tulku un tulkotāju izmaksas, kuri nav valsts dienestā.

13. pants

Īstenošana

1.  Šā protokola īstenošanu uztic, no vienas puses, Kotdivuāras muitas dienestiem un, no otras puses, Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem, un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Kopienas dalībvalstu muitas dienestiem. Tās lemj par visiem šā nolīguma piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un metodēm, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus saskaņā ar to viedokli vajadzētu veikt šajā protokolā.

2.  Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Citi nolīgumi

1.  Ņemot vērā Eiropas Kopienas un dalībvalstu attiecīgo kompetenci, šā protokola noteikumi:

2.  Neskarot 1. punkta noteikumus, šā protokola noteikumi ir noteicošie attiecībā uz noteikumiem jebkurā divpusējā savstarpējās palīdzības nolīgumā, kas ir vai var tikt noslēgts starp atsevišķām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Kotdivuāru, ciktāl minētā nolīguma noteikumi nav saderīgi ar šā protokola noteikumiem.

3.  Attiecībā uz jautājumiem, kas skar šā nolīguma piemērošanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai atrisinātu jautājumu EPN komitejā, kas izveidota ar 73. pantu Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumā starp Kotdivuāru un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm.

▼M2

PROTOKOLS NR. 1

par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

SATURA RĀDĪTĀJS
I SADAĻA
Vispārīgie noteikumi
Pants
1.	Definīcijas
II SADAĻA
Jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīcija
Panti
2.	Vispārīgie nosacījumi
3.	Pilnībā iegūti ražojumi
4.	Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi
5.	Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības
6.	No muitas nodokļa atbrīvotu Eiropas Savienībā importētu materiālu apstrāde vai pārstrāde
7.	Izcelsmes kumulācija
8.	Kumulācija ar citām valstīm, kas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un uz kurām neattiecas Eiropas Savienības tirgus kvotas
9.	Kvalifikācijas vienība
10.	Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki
11.	Komplekti
12.	Neitrāli elementi
13.	Grāmatvedības nodalīšana
III SADAĻA
Teritoriālās prasības
Panti
14.	Teritorialitātes princips
15.	Izmaiņu neveikšana
16.	Izstādes
IV SADAĻA
Izcelsmes apliecinājums
Panti
17.	Vispārīgie nosacījumi
18.	Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra
19.	Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1
20.	Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana
21.	Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai
22.	Atzītais eksportētājs
23.	Izcelsmes apliecinājuma derīgums
24.	Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
25.	Importēšana pa daļām
26.	Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
27.	Informācijas procedūra kumulācijas vajadzībām
28.	Apliecinošie dokumenti
29.	Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana
30.	Neatbilstība un formālas kļūdas
31.	Euro izteiktās summas
V SADAĻA
Administratīvā sadarbība
Panti
32.	Administratīvie nosacījumi, lai uz ražojumiem attiektos nolīgumā paredzētās priekšrocības
33.	Paziņošana muitas dienestiem
34.	Citas administratīvās sadarbības metodes
35.	Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
36.	Piegādātāju deklarāciju pārbaude
37.	Domstarpību izšķiršana
38.	Sankcijas
39.	Brīvās zonas
40.	Atkāpes
VI SADAĻA
Seūta un Melilja
Panti
41.	Speciāli nosacījumi
42.	Īpaši nosacījumi
VII SADAĻA
Nobeiguma noteikumi
Panti
43.	Noteikumu par izcelsmi pārskatīšana un piemērošana
44.	Pielikumi
45.	Protokola īstenošana
46.	Pārejas noteikumi attiecībā uz tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā
PROTOKOLA Nr. 1 PIELIKUMI
I PIELIKUMS	Ievadpiezīmes par protokola Nr. 1 II pielikumā ietverto sarakstu
II PIELIKUMS	Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu
II-A PIELIKUMS	Atkāpes no tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksta, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu
III PIELIKUMS	Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 veidlapa
IV PIELIKUMS	Izcelsmes deklarācija
V-A PIELIKUMS	Piegādātāja deklarācija par ražojumiem, kam ir preferenciāla izcelsme
V-B PIELIKUMS	Piegādātāja deklarācija par ražojumiem, kam nav preferenciālas izcelsmes
VI PIELIKUMS	Informācijas sertifikāts
VII PIELIKUMS	Atkāpes pieteikuma veidlapa
VIII PIELIKUMS	Aizjūras zemes un teritorijas
IX PIELIKUMS	Protokola 7. panta 4. punktā minētie ražojumi
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA	attiecībā uz Andoras Firstisti
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA	attiecībā uz Sanmarīno Republiku

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgie nosacījumi

1.  Nolīgumā šādus ražojumus uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem:

2.  Nolīgumā šādus ražojumus uzskata par Kotdivuāras izcelsmes ražojumiem:

3. pants

Pilnībā iegūti ražojumi

1.  Par Kotdivuārā vai Eiropas Savienībā pilnībā iegūtiem ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

2.  Termini “to kuģi” un “to apstrādes kuģi”, kas izmantoti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem:

3.  Neatkarīgi no šā panta 2. punkta noteikumiem pēc Kotdivuāras pieprasījuma kuģus, kurus Kotdivuāra fraktē vai nomā, uzskata par “tās kuģi” vai “to kuģiem” zvejas darbībām vienīgi tās ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka iepriekš ir bijis izteikts piedāvājums Eiropas Savienības ekonomikas dalībniekiem un ka ir ievēroti īstenošanas noteikumi, ko iepriekš formulējusi komiteja. Komiteja nodrošina, ka tiek ievēroti šajā punktā izklāstītie nosacījumi.

4.  Šā panta 2. punktā minētos nosacījumus var izpildīt Kotdivuārā, kā arī valstīs, kurās darbojas dažādi ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, ar kuriem ir piemērojama kumulācija. Šajos gadījumos uzskata, ka produktu izcelsme ir kuģa karoga valstī.

4. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

1.  Šā protokola 2. panta mērķiem ražojumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola II pielikumā ietvertajā sarakstā izklāstītie nosacījumi.

2.  Šā protokola 2. panta mērķiem un neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem šā protokola II A pielikumā uzskaitītos ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti minētajā pielikumā izklāstītie nosacījumi. Neskarot šā protokola 43. panta 2. punkta noteikumus, šā protokola II-A pielikums attiecas tikai uz eksportu no Kotdivuāras un uz pieciem (5) gadiem no šā protokola spēkā stāšanās dienas.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz visiem nolīgumā ietvertajiem ražojumiem norāda uz to, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tādējādi – ja kādu ražojumu, kas atbilstīgi sarakstā paredzētajiem nosacījumiem ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izmanto kāda cita ražojuma ražošanā, tad sākotnējam ražojumam nepiemēro nosacījumus, kas piemērojami ražojumam, kura ražošanā to izmanto, un nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, neņem vērā.

4.  Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā protokola II un II A pielikumā paredzētajiem nosacījumiem nedrīkst izmantot attiecīgā ražojuma ražošanā, tomēr var izmantot, ja:

5.  Šā panta 4. punkta noteikumi neattiecas uz Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļas ražojumiem.

6.  Šā panta 1. līdz 5. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 5. pantu.

5. pants

Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības

1.  Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izpildīti šā protokola 4. panta nosacījumi, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:

2.  Nosakot, vai attiecībā uz konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas Eiropas Savienībā vai Kotdivuārā attiecībā uz minēto ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.

6. pants

No muitas nodokļa atbrīvotu Eiropas Savienībā importētu materiālu apstrāde vai pārstrāde

1.  Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko var importēt Eiropas Savienībā un kas ir atbrīvoti no muitas nodokļa, piemērojot lielākās labvēlības režīma (VLR) parastos tarifus atbilstīgi tās kopējam muitas tarifam, kas noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 5 ) I pielikumā, uzskata par Kotdivuāras izcelsmes materiāliem, ja tie ir iekļauti šajā valstī iegūtā ražojumā, ja tie tur ir bijuši pakļauti apstrādei vai pārstrādei, kas pārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības.

2.  Pārvadājumu sertifikātos EUR.1 (7. ailē) vai izcelsmes deklarācijās, kas izdotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ietver šādu norādi:

3.  Eiropas Savienība katru gadu dara zināmu komitejai to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi. Pēc paziņošanas Eiropas Komisija sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā), kā arī Kotdivuāra atbilstīgi tās procedūrām.

4.  Šajā pantā paredzētā kumulācija netiek piemērota materiāliem, uz kuriem to importēšanas brīdī Eiropas Savienībā attiecas antidempinga vai kompensācijas maksājumi, ja tie nāk no valsts, uz kuru attiecas šie antidempinga vai kompensācijas maksājumi.

7. pants

Izcelsmes kumulācija

1.  Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, materiālus, kuru izcelsme ir kādā no nolīguma pusēm, citās Rietumāfrikas valstīs ( 6 ), kas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un uz ko neattiecas Eiropas Savienības tirgus kvotas, citās ĀKK valstīs, kas vismaz provizoriski piemērojušas EPN, vai AZT, uzskata par materiāliem, kuru izcelsme ir otrā nolīguma pusē, ja tie ir iekļauti šajā valstī iegūtā ražojumā un ja tiem tur ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības.

Ja attiecīgajā pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības, iegūto ražojumu uzskata par šīs puses izcelsmes ražojumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no pārējām valstīm vai teritorijām. Ja tas tā nav, iegūto ražojumu uzskata par tās valsts vai teritorijas izcelsmes ražojumu, kas sniegusi vislielāko vērtību galaprodukta ražošanā izmantotajos noteiktas izcelsmes materiālos.

Materiālu, kuru izcelsme ir citās ĀKK valstīs, kas vismaz provizoriski piemērojušas EPN, un AZT, izcelsmi nosaka saskaņā ar noteikumiem par izcelsmi, kurus piemēro starp Eiropas Savienību un šīm valstīm noslēgto priekšrocību nolīgumu ietvaros, un saskaņā ar šā protokola 28. panta noteikumiem.

2.  Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, vienā no pusēm, citās ĀKK valstīs, kas vismaz provizoriski piemērojušas EPN, vai AZT veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības uzskata par veiktām otrajā pusē, ja materiāliem ir veikta vēlāka apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības.

Ja vienā no pusēm veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības, iegūto ražojumu uzskata par šīs puses izcelsmes ražojumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no minētajām valstīm vai teritorijām. Ja tas tā nav, iegūto ražojumu uzskata par tās valsts izcelsmes ražojumu, kas sniegusi vislielāko vērtību galaprodukta ražošanā izmantotajos noteiktas izcelsmes materiālos.

Gatavā ražojuma izcelsmi nosaka saskaņā ar šā protokola noteikumiem par izcelsmi un 28. panta noteikumiem.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto kumulāciju nevar piemērot attiecībā uz citām Rietumāfrikas valstīm, kas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un uz ko neattiecas Eiropas Savienības tirgus kvotas, citām ĀKK valstīm, kas vismaz provizoriski piemērojušas EPN, un AZT tikai tad, ja:

4.  Šajā pantā paredzēto kumulāciju ražojumiem, kas uzskaitīti šā protokola IX pielikumā iekļautajā sarakstā, var piemērot tikai pēc 2015. gada 1. oktobra, ja to ražošanā izmantoto materiālu izcelsme ir vai arī apstrāde vai pārstrāde notiek citā ĀKK valstī, kas vismaz provizoriski piemēro EPN.

5.  Šajā pantā paredzēto kumulāciju nepiemēro materiāliem:

6.  Eiropas Savienība katru gadu dara zināmu komitejai to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas šā panta 5. punkta c) apakšpunkta noteikumi. Pēc paziņošanas Eiropas Komisija minēto sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā), kā arī Kotdivuāra atbilstīgi tās procedūrām.

8. pants

Kumulācija ar citām valstīm, kas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un uz kurām neattiecas Eiropas Savienības tirgus kvotas

1.  Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, materiālus, kuru izcelsme ir no valstīm un teritorijām:

uzskata par materiāliem, kuru izcelsme ir Kotdivuārā, ja tie ir iekļauti šajā valstī iegūtajā ražojumā.

Nav nepieciešams šiem materiāliem tur veikt pietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības, ja tiem tur ir bijušas veiktas tādas apstrādes vai pārstrādes darbības, kas pārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības. Ja ražojums satur arī nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad saskaņā ar šā protokola 4. panta noteikumiem ražojumam, kurā šie materiāli ir ietverti, ir jāveic pietiekama apstrāde vai pārstrāde, lai to uzskatītu par Kotdivuāras izcelsmes ražojumu.

1.2.  Materiālu no citām attiecīgajām valstīm vai teritorijām izcelsmi nosaka saskaņā ar noteikumiem par izcelsmi, ko piemēro Eiropas Savienības VPS un saskaņā ar šā protokola 27. panta noteikumiem.

1.3.  Šajā punktā paredzēto kumulāciju nepiemēro materiāliem:

2.  Pēc Kotdivuāras paziņojuma, neskarot šā protokola 2. panta noteikumus un ievērojot šā panta 2.1., 2.2. un 5. punkta noteikumus, materiālus, kuru izcelsme ir valstīs vai teritorijās, kas gūst priekšrocības no nolīgumiem vai vienošanām, kuri paredz atbrīvošanu no muitas nodokļa, un uz kurām neattiecas kvotas Eiropas Savienības tirgū, uzskata par Kotdivuāras izcelsmes materiāliem. Kotdivuāra nodod šo paziņojumu Eiropas Savienībai ar Eiropas Komisijas starpniecību. Kumulācija ir piemērojama tik ilgi, kamēr tiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi. Nav nepieciešams attiecīgajiem materiāliem veikt pietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības, ja tiem ir bijušas veiktas tādas apstrādes vai pārstrādes darbības, kas pārsniedz šā protokola 5. panta 1. punktā minētās darbības.

2.1.  Citu attiecīgo valstu vai teritoriju materiālu izcelsmi nosaka saskaņā ar noteikumiem par izcelsmi, ko piemēro prioritāro nolīgumu vai vienošanos starp Eiropas Savienību un šīm valstīm un teritorijām ietvaros un saskaņā ar šā protokola 28. panta noteikumiem.

2.2.  Šajā punktā paredzēto kumulāciju nepiemēro materiāliem:

3.  Eiropas Savienība katru gadu dara zināmu komitejai to materiālu un valstu sarakstu, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkta noteikumi. Pēc paziņošanas Eiropas Komisija sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā), kā arī Kotdivuāra atbilstīgi tās procedūrām. Kotdivuāra katru gadu paziņo komitejai par materiāliem, kam piemērota šā panta 1. un 2. punktā paredzētā kumulācija.

4.  Pārvadājumu sertifikātos EUR.1 (7. ailē) vai izcelsmes deklarācijās, kas izdotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, ietver šādu norādi:

5.  Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai šādos apstākļos:

9. pants

Kvalifikācijas vienība

1.  Piemērojot šī protokola noteikumus, kvalifikācijas vienība ir konkrēts ražojums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi uzskata:

2.  Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto ražojumu, tad, nosakot izcelsmi, iepakojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

10. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

11. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Ja komplektā ietilpst noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad tomēr uzskata, ka viss komplekts ir ar noteiktu izcelsmi, ja vien nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ražotāja cenas.

12. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme ražošanas procesā izmantotajai(-ām):

13. pants

Grāmatvedības nodalīšana

1.  Ja atsevišķu noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu uzturēšana rada ievērojamas izmaksas vai materiālas grūtības, tad, lai pārvaldītu šādus krājumus, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska pieprasījuma var atļaut izmantot tā saukto “grāmatvedības nodalīšanas” metodi (“metode”).

2.  Metodi piemēro arī rafinēšanai paredzētam noteiktas izcelsmes vai nenoteiktas izcelsmes jēlcukuram bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas aprakstīti Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijās 1701 12 , 1701 13  un 1701 14 , ko fiziski savieno vai sajauc kopā Kotdivuārā vai Eiropas Savienībā pirms eksportēšanas attiecīgi uz Eiropas Savienību vai Kotdivuāru.

3.  Metode nodrošina, ka jebkurā brīdī to iegūto ražojumu skaits, kurus varētu uzskatīt par Kotdivuāras vai Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem, ir tāds pats kā tas, ko varētu iegūt, ja būtu notikusi krājumu fiziska atdalīšana.

4.  Muitas dienesti var piešķirt šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju atkarībā no apstākļiem, ko tie uzskata par atbilstīgiem.

5.  Metodi piemēro un tās izmantošanu reģistrē saskaņā ar ražojuma ražošanas valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

6.  Metodes izmantotājs atkarībā no apstākļiem var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes pierādījumus to ražojumu apjomam, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma izmantotājam ir jāiesniedz deklarācija par veidu, kādā apjomi ir tikuši pārvaldīti.

7.  Muitas dienesti kontrolē, kā atļauja tiek izmantota, un var to atsaukt, tiklīdz izmantotājs to jebkādā veidā izmanto pārmērīgi vai nepilda kādu citu no šajā protokolā minētajiem nosacījumiem.

8.  Šā panta 1. un 2. punktā minētie “savstarpēji aizstājamie materiāli” vai “savstarpēji aizstājamie ražojumi” ir viena un tā paša veida un vienas un tās pašas tirdzniecības kvalitātes materiāli vai ražojumi ar vienām un tām pašām tehniskajām un fiziskajām īpašībām, kurus nevar atšķirt vienus no otriem, lai noteiktu to izcelsmi.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

14. pants

Teritorialitātes princips

1.  Izņemot šā protokola 6., 7. un 8. pantā paredzēto, šā protokola II sadaļā izklāstītie noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi Kotdivuārā vai Eiropas Savienībā jāizpilda nepārtraukti.

2.  Izņemot šā protokola 6., 7. un 8. pantā paredzēto, ja no Kotdivuāras vai Eiropas Savienības uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:

3.  Izcelsmes statusa saņemšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šā protokola II sadaļā, neietekmē ārpus Eiropas Savienības vai Kotdivuāras veikta tādu materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas eksportēti no Eiropas Savienības vai Kotdivuāras un pēc tam atpakaļ importēti, ar nosacījumu, ka:

4.  Precēm, kas atbilst šā panta 3. punkta nosacījumiem, ārpus Kotdivuāras vai Eiropas Savienības uzkrāto izmaksu kopējā vērtība, ietverot klātpievienoto materiālu vērtību, tiek pielīdzināta nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējai vērtībai. Tad preces izcelsmi nosaka, piemērojot šā protokola II pielikumā minētos noteikumus, kumulējot gan ārpus, gan iekšpus Eiropas Savienības vai Kotdivuāras nenoteiktas izcelsmes materiālu izmantoto kopējo vērtību.

5.  Šā panta 3. un 4. punktu ražojumiem, kurus nevar uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, piemēro tikai, piemērojot arī šā protokola 4. panta 4. punktā paredzēto vispārējo pielaidi.

6.  Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

15. pants

Izmaiņu neveikšana

1.  Ražojumi, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā vienā Pusē, ir tie paši ražojumi, kas eksportēti no otras Puses, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr ražojumi nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, tie nedrīkst būt nekādā veidā pārveidoti, pārstrādāti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, vai preču zīmju, etiķešu, nodrošinājumu piestiprināšanu vai citu dokumentu pievienošanu, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas puses iekšējām prasībām.

2.  Ražojumus vai sūtījumus var uzglabāt, ja tie paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

3.  Neskarot V sadaļu, sūtījumu sadalīšana var notikt, ja to veic eksportētājs vai tā atbildībā un ja ražojumi paliek tranzīta valsts vai valstu muitas dienestu uzraudzībā.

4.  Uzskata, ka 1.–3. punkti ir izpildīti, ja muitas dienestiem nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajiem punktiem, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumā paredzēto pārvadājumu dokumentus, piemēram, kravaszīmes vai faktisku pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkuru ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

16. pants

Izstādes

1.  Noteiktas izcelsmes ražojumus, kas nosūtīti uz izstādi valstī vai teritorijā, kas nav no tām, kuras minētas šā protokola 6., 7. un 8. pantā un ar kurām piemēro kumulāciju, un ko pēc izstādes pārdod importēšanai Kotdivuārā vai Eiropas Savienībā, ļauj importēt saskaņā ar nolīguma noteikumiem, ja muitas dienestiem pierāda, ka:

2.  Saskaņā ar šā protokola IV sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3.  Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu ražojumus un kuru laikā attiecīgie ražojumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgie nosacījumi

1.  Uz Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem, importējot tos Kotdivuārā, attiecina nolīgumu, šā protokola 22. panta 1. punktā minētajos gadījumos, iesniedzot izcelsmes deklarāciju, ko eksportētājs norāda rēķinā, pavadzīmē vai citā tirdzniecības dokumentā, kurā pietiekami sīki raksturoti attiecīgie ražojumi, lai tos varētu identificēt (“izcelsmes deklarācija”). Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams IV pielikumā.

2.  Uz Kotdivuāras izcelsmes ražojumiem, importējot tos Eiropas Savienībā, attiecina nolīguma noteikumus, iesniedzot:

3.  Šā panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro trīs gadus no šā protokola spēkā stāšanās dienas. Pēc šā termiņa beigām piemēro tikai 2. punkta b) apakšpunktu.

4.  Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem, noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 26. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētās priekšrocības arī tad, ja neiesniedz nevienu no šā panta 1. un 2. punktā minētajiem dokumentiem.

5.  Šīs sadaļas noteikumu piemērošanas nolūkā eksportētāji centīsies izmantot vienu kopīgu valodu gan Kotdivuārā, gan Eiropas Savienībā.

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1.  Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājvalsts muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc eksportētāja pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2.  Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir šā protokola III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Aizpildot veidlapas ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Ražojumu aprakstu sniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3.  Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājvalsts muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citiem šā protokola noteikumiem.

4.  Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kotdivuāras muitas dienesti, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Eiropas Savienības, Kotdivuāras vai kādas citas šā protokola 6., 7. un 8. pantā minētās valsts vai teritorijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējiem šā protokola noteikumiem.

5.  Muitas dienesti, kas izsniedz sertifikātu EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citiem šā protokola noteikumiem. Šajā nolūkā tiem ir tiesības prasīt visus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai jebkuru citu pārbaudi, ko tie uzskata par vajadzīgu. Muitas dienesti, kas izsniedz sertifikātu EUR.1, arī nodrošina, ka atbilstīgi tiek aizpildītas šā panta 2. punktā minētās veidlapas. Tie īpaši pārbauda, vai ražojumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami krāpnieciski papildinājumi.

6.  Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7.  Muitas dienesti eksportētājam izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

19. pants

Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.  Neatkarīgi no šā protokola 18. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo ražojumu eksportēšanas, ja:

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanai eksportētājam pieteikumā jānorāda to ražojumu eksportēšanas vieta un diena, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemesli.

3.  Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot retrospektīvi tikai pēc tam, kad tie ir pārbaudījuši, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.  Retrospektīvi izdotus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vizē ar šādu norādi:

“DÉLIVRÉ A POSTERIORI”.

5.  Šā panta 4. punktā minēto vīzu iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.  Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem.

2.  Izdoto dublikātu vizē ar šādu norādi:

“DUPLICATA”.

3.  Šā panta 2. punktā minēto vīzu iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta ailē “Piezīmes”.

4.  Dublikāts, kurā jānorāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1.  Izcelsmes deklarāciju var sgatavot:

2.  Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Kotdivuāras, Eiropas Savienības vai kādas citas šā protokola 6., 7. un 8. pantā minētās valsts izcelsmes ražojumiem un tie atbilst citiem šā protokola noteikumiem.

3.  Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4.  Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā, izmantojot vienu no minētajā pielikumā norādītajām valodu versijām un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktiem. Ja deklarāciju aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

5.  Uz izcelsmes deklarācijas oriģināla eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr reģistrētajam eksportētajam, kā tas definēts šā panta 1. punktā, vai atzītajam eksportētājam šā protokola 22. panta nozīmē šāda deklarācija nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru izcelsmes deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pašrocīgi to būtu parakstījis.

6.  Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos ražojumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz vēlākais divus (2) gadus pēc to ražojumu importa, uz kuriem tā attiecas.

22. pants

Atzītais eksportētājs

1.  Eksportētājas valsts muitas dienesti var atļaut jebkuram eksportētājam, kurš bieži veic ražojumu pārvadājumus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem par sadarbību tirdzniecības jomā un kas sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt ražojumu noteiktās izcelsmes statusu, un kas atbilst visiem citiem šā protokola nosacījumiem, sagatavot izcelsmes deklarāciju neatkarīgi no attiecīgo ražojumu vērtības.

2.  Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.

3.  Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4.  Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto šo atļauju.

5.  Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja apstiprinātais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda šā panta 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto atļauju.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit (10) mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā valstī, un minētajā termiņā tas jāiesniedz importētājas valsts muitas dienestiem.

2.  Izcelsmes apliecinājumus, kuri ir iesniegti importētājvalsts muitas dienestiem pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālu režīmu, ja šie dokumenti netika iesniegti līdz termiņa beigām ārkārtas iemeslu dēļ.

3.  Citos gadījumos, ja apliecinājums iesniegts par vēlu, importētājvalsts muitas dienesti izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja ražojumi uzrādīti pirms minētā termiņa.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem saskaņā ar procedūrām, ko piemēro šajā valstī. Šie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu. Tie var arī prasīt, lai importa deklarācijai pievienotu importētāja paziņojumu par ražojumu atbilstību nosacījumiem, kas vajadzīgi nolīguma īstenošanai.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un saskaņā ar importētājvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus Harmonizētās sistēmas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļa vai pozīcijas 7308 un 9406 , importē pa daļām, tad vienotu šo ražojumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  Ražojumus sīkpaku veidā, kurus viena privātpersona sūta otrai vai kuri veido daļu no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, neprasot iesniegt izcelsmes apliecinājumu, ar noteikumu, ka šādi ražojumi netiek importēti ar mērķi tos pārdot un ka tie ir deklarēti kā tādi, kas atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šo deklarāciju pareizību. Gadījumos, kad ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno šim dokumentam.

2.  Ja imports notiek neregulāri un ražojumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ražojumu importu pārdošanai, ja pēc ražojumu veida un daudzuma redzams, ka tos neimportē komerciāliem mērķiem.

3.  Turklāt sīkpakās šo ražojumu kopējā vērtība nevar pārsniegt EUR 500 un ceļotāju personīgajā bagāžā – EUR 1 200 .

27. pants

Informācijas procedūra kumulācijas vajadzībām

1.  Ja tiek piemērots šā protokola 7. panta 1. punkts, Kotdivuāras, Eiropas Savienības, citas ĀKK valsts, kas vismaz provizoriski piemērojusi EPN, vai AZT materiālu noteiktas izcelsmes statusu šā protokola nozīmē pierāda ar pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju vai ar piegādātāja deklarāciju, kuras paraugs ietverts šā protokola V A pielikumā un kuru iesniedz Kotdivuāras vai Eiropas Savienības, no kurienes ir materiāli, eksportētājs.

2.  Ja tiek piemērots šā protokola 7. panta 1. punkts, pierādījumu par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta Kotdivuārā, Eiropas Savienībā, citā ĀKK valstī, kas vismaz provizoriski piemēro EPN, vai AZT, sniedz ar piegādātāja deklarāciju, kuras paraugs ietverts šā protokola V B pielikumā un kuru iesniedz Kotdivuāras vai Eiropas Savienības, no kurienes ir materiāli, eksportētājs.

3.  Ja tiek piemērots šā protokola 8. panta 1. punkts, to, kādi apliecinošie dokumenti iesniedzami izcelsmes pierādīšanai, nosaka saskaņā ar VPS ( 8 ) saņēmējvalstīs piemērojamiem noteikumiem.

4.  Ja tiek piemērots šā protokola 8. panta 2. punkts, to, kādi apliecinošie dokumenti iesniedzami izcelsmes pierādīšanai, nosaka saskaņā ar attiecīgajos nolīgumos un vienošanās paredzētajiem noteikumiem.

5.  Piegādātājs atsevišķu piegādātāja deklarāciju katram preču sūtījumam ieraksta rēķinā, kas attiecas uz sūtījumu, vai šī rēķina pielikumā, vai pavadzīmē, vai citā ar šo sūtījumu saistītā tirdzniecības dokumentā, kas attiecīgos materiālus apraksta pietiekami precīzi, lai būtu iespējams tos identificēt.

6.  Piegādātāja deklarāciju var sniegt uz iepriekš izdrukātas veidlapas.

7.  Piegādātāja deklarācijās piegādātājs pašrocīgi parakstās. Tomēr, ja rēķinu un piegādātāja deklarāciju sagatavo, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, piegādātāja deklarācija nav obligāti jāparaksta ar roku, ja piegādes uzņēmuma atbildīgo darbinieku identificē atbilstoši tās valsts muitas dienestu prasībām, kur sagatavo piegādātāja deklarāciju. Minētie muitas dienesti var izstrādāt šā punkta īstenošanas nosacījumus.

8.  Piegādātāja deklarācijas uzrāda eksportētājas valsts muitas dienestiem, kuriem lūdz izsniegt pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

9.  Piegādātājam, kas sagatavo deklarāciju, jebkurā brīdī pēc tās valsts, kurā deklarācija ir sagatavota, muitas dienestu pieprasījuma ir jāvar uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas pierāda, ka tajā norādītā informācija ir pareiza.

10.  Piegādātāja deklarācijas un informācijas sertifikāti, kas izdoti pirms dienas, kad saskaņā ar Kotonū nolīguma 1. protokola 26. pantu stājas spēkā šis protokols, paliek spēkā.

28. pants

Apliecinošie dokumenti

Šā protokola 18. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minētie dokumenti, ar kuriem pierāda, ka ražojumus, uz ko attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par Kotdivuāras, Eiropas Savienības vai kādas citas šā protokola 6., 7. un 8. pantā minētās valsts vai teritorijas izcelsmes ražojumiem un tie atbilst pārējiem šā protokola nosacījumiem, var būt arī šādi:

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.  Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, šā protokola 18. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs (3) gadus.

2.  Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un šā protokola 21. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs (3) gadus.

3.  Piegādātājs, kas sagatavo izcelsmes deklarāciju, deklarācijas un rēķina, pavadzīmes vai jebkura cita komercdokumenta, kam deklarācija ir pievienota, kopijas, tāpat kā šā protokola 27. panta 9. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs (3) gadus.

4.  Eksportētājvalsts muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, šā protokola 18. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs (3) gadus.

5.  Importētājas valsts muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas jāglabā vismaz trīs (3) gadus.

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes ražojumu importam, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem ražojumiem.

2.  Izcelsmes apliecinājumu nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

31. pants

Euro izteiktās summas

1.  Ja rēķins par ražojumiem ir sagatavots nevis euro, bet citā valūtā, tad šā protokola 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas vajadzībām katra attiecīgā valsts katru gadu nosaka Kotdivuāras, Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu šā protokola 6., 7. un 8. pantā minēto valstu vai teritoriju valūtā izteikto summu ekvivalentus euro.

2.  Uz sūtījumu attiecas šā protokola 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 27. panta 3. punkta noteikumi atbilstīgi valūtai, kurā rēķins ir izrakstīts, un par summu, ko noteikusi attiecīgā valsts.

3.  Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai, un tās stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.

4.  Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, kad euro izteiktā summa konvertēta attiecīgās valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja šā panta 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā, šīs summas konvertēšana pirms noapaļošanas to valsts valūtā palielina par mazāk nekā 15 procentiem. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja pārvēršot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5.  Pēc Eiropas Savienības vai Kotdivuāras lūguma euro izteiktās summas pārskata komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, komiteja ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tai ir dotas tiesības lemt par euro valūtā izteikto summu grozīšanu

V SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

32. pants

Administratīvie nosacījumi, lai uz ražojumiem attiektos nolīgumā paredzētās priekšrocības

No šā nolīguma izrietošās priekšrocības attiecībā uz ražojumiem, kuru izcelsme šā protokola nozīmē ir Kotdivuārā vai Eiropas Savienībā, muitas importa deklarēšanas laikā piešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tie tika eksportēti dienā, kad eksportētājvalsts izpildīja šā protokola 33., 34. un 45. pantā izklāstītos noteikumus, vai pēc minētās dienas.

Līgumslēdzējas puses sniedz šā protokola 33. pantā minētos paziņojumus.

33. pants

Paziņošana muitas dienestiem

1.  Kotdivuāra un Eiropas Savienības dalībvalstis attiecīgi ar Eiropas Komisijas un Valsts EPN komisijas starpniecību paziņo cita citai to muitas dienestu adreses, kuri atbild par pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmesdeklarāciju un piegādātāja deklarāciju izsniegšanu un pārbaudi, kā arī nogādā tiem tādu zīmogu paraugus, kurus attiecīgo valstu muitas iestādes izmanto šādu sertifikātu izsniegšanai.

Pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas vai piegādātāja deklarācijas pieņem, lai piemērotu preferenciālu režīmu, no dienas, kad attiecīgi Eiropas Komisija un Valsts EPN komisija saņem informāciju.

2.  Kotdivuāra un Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties paziņo cita citai, tiklīdz rodas kādas izmaiņas attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto informāciju.

3.  Šā panta 1. punktā minētie dienesti darbojas attiecīgās valsts valdības pakļautībā. Par kontroli un pārbaudi atbildīgie dienesti ir attiecīgās valsts iestāžu struktūrvienība.

34. pants

Citas administratīvās sadarbības metodes

1.  Lai nodrošinātu šā protokola pareizu piemērošanu, Eiropas Savienība, Kotdivuāra un pārējās šā protokola 6., 7. un 8. pantā minētās valstis ar kompetento muitas administrāciju starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju autentiskumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību. Turklāt Kotdivuāra un Eiropas Savienības dalībvalstis:

2.  Dienesti, pie kuriem vēršas, sniedz attiecīgo informāciju par apstākļiem, kādos ražojums ir izgatavots, īpaši norādot apstākļus, kādos ir ievēroti izcelsmes noteikumi Kotdivuārā, Eiropas Savienībā un pārējās attiecīgajās valstīs, kas minētas šā protokola 6., 7. un 8. pantā.

35. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  Izcelsmes apliecinājumu retrospektīvas pārbaudes veic, pamatojoties uz risku analīzi, izlases veidā vai tad, ja importētājvalsts muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šā protokola noteikumu izpildi.

2.  Lai īstenotu šā panta 1. punktu, importētājvalsts muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājvalsts muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tas bijis iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Retrospektīvas pārbaudes pieprasījumam pievieno jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības prasīt visus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai jebkuru citu pārbaudi, ko tie uzskata par vajadzīgu.

4.  Ja importētājvalsts muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus izlaist, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.

5.  Muitas dienesti, kuri pieprasa pārbaudi, pēc iespējas ātrāk ir jāinformē par tās rezultātiem. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ražojumiem, kuru izcelsme ir Kotdivuārā, Eiropas Savienībā vai kādā no pārējām šā protokola 6., 7. un 8. pantā minētajām valstīm, un vai tie atbilst citām šā protokola prasībām.

6.  Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit (10) mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojumu īsto izcelsmi, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

7.  Puses, veicot kopīgas izmeklēšanas par izcelsmes pierādījumiem, pamatojas uz nolīguma protokola Nr. 2 par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās 7. pantu.

36. pants

Piegādātāju deklarāciju pārbaude

1.  Piegādātāju deklarāciju pārbaudes veic, pamatojoties uz riska analīzi un izlases veidā vai jebkurā laikā, kad muitas dienestiem tajā valstī, kur šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izsniegtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sastādītu izcelsmes deklarāciju, ir pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai tajā sniegtās informācijas pareizību.

2.  Muitas dienesti, kuriem iesniegta piegādātāja deklarācija, var pieprasīt tās valsts muitas dienestiem, kurā deklarācija sagatavota, izsniegt informācijas sertifikātu, kura paraugs ir iekļauts šā protokola VI pielikumā. Alternatīvi muitas dienesti, kuriem iesniegta piegādātāja deklarācija, var pieprasīt eksportētājam uzrādīt informācijas sertifikātu, ko izdevuši tās valsts muitas dienesti, kurā deklarācija ir sagatavota.

Iestāde, kas izdevusi informācijas sertifikātu, tā kopiju glabā vismaz trīs (3) gadus.

3.  Muitas dienesti, kuri pieprasa pārbaudi, pēc iespējas ātrāk ir jāinformē par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri jānorāda, vai piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza, un tiem jāļauj noteikt, vai un ciktāl šo piegādātāja deklarāciju varētu ņemt vērā, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sastādot izcelsmes deklarāciju.

4.  Pārbaudi veic tās valsts muitas dienesti, kurā piegādātāja deklarācija tika sagatavota. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt pierādījumus vai veikt piegādātāja grāmatvedības dokumentācijas pārbaudi vai jebkuru citu pārbaudi, kuru tie uzskata par atbilstīgu, lai pārbaudītu piegādātāja deklarācijas pareizību.

5.  Jebkuru pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai jebkuru izcelsmes deklarāciju, kas izdota vai sagatavota, pamatojoties uz nepareizu piegādātāja deklarāciju, uzskata par nederīgu.

37. pants

Domstarpību izšķiršana

1.  Ja saistībā ar šā protokola 35. un 36. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tiem muitas dienestiem, kuri pieprasījuši verifikāciju, un tiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo verifikāciju, rodas domstarpības, kuras šie dienesti nevar atrisināt, vai ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, lietu nodod izskatīšanai komitejā.

2.  Visos gadījumos domstarpību izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

38. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kas sastāda vai organizē tāda dokumenta sastādīšanu, kurā ietverta nepareiza informācija nolūkā iegūt preferenciālu režīmu ražojumiem, piemēro sankcijas.

39. pants

Brīvās zonas

1.  Kotdivuāra un Eiropas Savienība veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražojumus, kurus tirgo ar izcelsmes apliecinājumu vai piegādātāja deklarāciju un kurus pārvadājot izmanto brīvo zonu, kas atrodas to teritorijā, neaizstātu ar citām precēm un lai ar tiem netiktu veiktas citas darbības, kā vien darbības, kas paredzētas, lai novērstu to, ka eksportam paredzētie ražojumi sabojājas.

2.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja Kotdivuāras vai Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus importē brīvā zonā kā noteiktas izcelsmes ražojumu un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, attiecīgās iestādes pēc eksportētāja pieprasījuma izsniedz jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja minētā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

40. pants

Atkāpes

1.  Komiteja var pieņemt atkāpes no šā protokola gadījumos, kad to attaisno esošu nozaru attīstība vai jaunu nozaru izveide Kotdivuārā. Kotdivuāra pirms lietas iesniegšanas komitejai vai pēc tam paziņo Eiropas Savienībai par savu pieprasījumu piešķirt atkāpi, saskaņā ar šā panta 2. punktu norādot pieprasījuma iemeslus. Eiropas Savienība apstiprina visus Kotdivuāras pieprasījumus, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar šo pantu un kas nevar radīt būtisku kaitējumu izveidotai Eiropas Savienības ražošanas nozarei.

2.  Lai komitejai atvieglinātu atkāpes pieprasījumu izskatīšanu, Kotdivuāra, sagatavojot pieprasījumu, izmanto šā protokola VII pielikumā pievienoto veidlapu un sava pieprasījuma pamatošanai sniedz iespējami pilnīgāko informāciju īpaši par šādiem punktiem:

Tādus pašus noteikumus piemēro visiem termiņa pagarinājuma pieprasījumiem.

Komiteja var pārveidot veidlapu.

3.  Pārbaudot pieprasījumus, īpaši ņem vērā:

4.  Visos gadījumos jāpārbauda, vai ar izcelsmes kumulāciju saistītās problēmas risinājums nav rodams noteikumos.

5.  Izskatot pieprasījumus, katrā atsevišķā gadījumā īpaši ņem vērā noteiktas izcelsmes statusa piešķiršanas iespēju ražojumiem, kuru sastāvā ir materiāli, kuru izcelsme ir blakus esošās jaunattīstības valstīs, vismazāk attīstītās valstīs vai jaunattīstības valstīs, ar kurām Kotdivuārai ir īpašas attiecības, ar nosacījumu, ka var noteikt administratīvo sadarbību.

6.  Komiteja veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņdesmit piecas (75) darba dienas pēc tam, kad komitejas Eiropas Savienības līdzpriekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu. Ja Eiropas Savienība šajā laikā neinformē Kotdivuāru par savu nostāju attiecībā uz pieprasījumu, pieprasījumu uzskata par akceptētu.

7.  

8.  Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 7. punkta, automātiskās atkāpes attiecībā uz tunzivju konserviem un tunzivju filejām (HS pozīcija 1604 ) piešķir tikai par diviem (2) gadiem no šā protokola spēkā stāšanās dienas, ievērojot gada kvotu samazinājumu 2 000  tonnu apmērā pirmajā gadā, kvotu 1 000  tonnas konservētu produktu otrajā gadā un gada kvotu 200 tonnas tunzivju filejām.

VI SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

41. pants

Speciāli nosacījumi

1.  Termins “Eiropas Savienība”, kas lietots šā protokola 2. pantā, neietver Seūtu un Melilju.

2.  Importējot Seūtā vai Meliljā Kotdivuāras izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā attiecībā uz Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Kotdivuāra piešķir to Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kurus importē no Eiropas Savienības.

3.  Lai attiecinātu šā panta 2. punktu uz ražojumiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ņemot vērā šā protokola 42. pantā definētos īpašos nosacījumus.

42. pants

Īpaši nosacījumi

1.  Ar nosacījumu, ka tos transportē atbilstīgi šā protokola 15. panta noteikumiem, par:

2.  Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

3.  Eksportētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir tiesīgs iekļaut norādes “....” un “Seūta un Melilja” pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai izcelsmes deklarācijā. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 4. ailē vai izcelsmes deklarācijā.

4.  Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliljā.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. pants

Noteikumu par izcelsmi pārskatīšana un piemērošana

1.  Saskaņā ar nolīguma 73. panta noteikumiem EPN komiteja ikreiz, kad Kotdivuāra vai Eiropas Savienība to lūdz, var izskatīt šā protokola noteikumu piemērošanu un to ekonomisko ietekmi nolūkā tos vajadzības gadījumā pielāgot vai grozīt. EPN komiteja citu aspektu starpā ņem vērā tehnoloģiju attīstības ietekmi uz noteikumiem par izcelsmi.

2.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem atbilstīgi nolīguma 14. panta noteikumiem šis protokols un tā pielikumi ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpārstrādā, pirms beidzies piecu (5) gadu laikposms no šā protokola spēkā stāšanās datuma. Šī pārskatīšana attiecas arī uz šā protokola II-A pielikumu, lai varētu lemt par tā iespējamo pagarināšanu.

3.  Saskaņā ar nolīguma 34. pantu komiteja uzrauga šā protokola noteikumu īstenošanu un pārvaldīšanu un pieņem lēmumus cita starpā par:

44. pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.

45. pants

Šā protokola īstenošana

Eiropas Savienība un Kotdivuāra katra veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo protokolu, tostarp:

46. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā

Uz precēm, kas atbilst šā protokola noteikumiem un kas tā spēkā stāšanās datumā atrodas tranzītā vai pagaidu noliktavā, muitas noliktavā vai īpašā ekonomiskajā zonā Eiropas Savienībā vai Kotdivuārā, var attiecināt nolīguma noteikumu sniegtās priekšrocības, ja desmit (10) mēnešu laikposmā no šī datuma importētājas valsts muitas dienestiem iesniedz pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko retrospektīvi sagatavojuši eksportētājas valsts muitas dienesti, kā arī pierādījumus par atbilstību šā protokola 15. pantam.

I PIELIKUMS

IEVADA PIEZĪMES PROTOKOLA II PIELIKUMA SARAKSTAM

1. piezīme:

Sarakstā, kas ir pievienots šā protokola II pielikumā, ir definēti nosacījumi visiem ražojumiem, lai tos varētu uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem minētā protokola 4. panta nozīmē.

2. piezīme:

3. piezīme:

Piemērs.

Motoru, kas klasificēts pozīcijā 8407 un par kuru noteikumos teikts, ka tam izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, izgatavo no “pārējā leģētā tērauda, kas iepriekš apstrādāts kaļot”, uz ko attiecas pozīcija ex  72 24 .

Ja attiecīgais kalums Eiropas Savienībā izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu, kurš attiecas uz saraksta pozīciju ex  72 24 . Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā vai citā Eiropas Savienības rūpnīcā. Tādējādi, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, nenoteiktas izcelsmes stieņa vērtību neņem vērā.

Piemērs.

Noteikumā par audumiem pozīcijā 5208 līdz 5212 noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un cita starpā var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka ir jāizmanto abi; var izmantot vienu vai otru, vai abus.

Piemērs.

Noteikums par pozīcijā 1904 klasificētiem gataviem pārtikas produktiem īpaši aizliedz izmantot labību un tās pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskās un citas piedevas, kas nav labības produkti.

Tomēr tas neattiecas uz ražojumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem iepriekšējā ražošanas stadijā.

Piemērs.

Gadījumā, ja kādu apģērba gabalu, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas ex 62. nodaļa, izgatavo no neaustiem materiāliem, ja attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas pat tad, ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos izejmateriāls parasti ir stadijā pirms dzijas, proti, šķiedras stadijā.

4. piezīme:

5. piezīme:

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

Piemērs.

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijā 5203 klasificētām kokvilnas šķiedrām un pozīcijā 5506 klasificētām sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja to svars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs.

Pozīcijā 5112 klasificētais vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 sintētiskas štāpeļšķiedru dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz ražošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz ražošanu no dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abu veidu dziju kopā var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais svars nepārsniedz 10 % no auduma svara.

Piemērs.

Pozīcijā 5802 klasificēts audums ar šūtām plūksnām, ko izgatavo no pozīcijā 5205 klasificētas kokvilnas dzijas un pozīcijā 5210 klasificēta kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotās kokvilnas dzijas ir jaukti ražojumi.

Piemērs.

Ja attiecīgais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijā 5205 klasificētas kokvilnas dzijas un pozīcijā 5407 klasificēta sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzot ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums.

6. piezīme:

Tekstilrotājumi un piederumi ir klasificēti Harmonizētas sistēmas 50. līdz 63. nodaļā. Oderes un starpoderes nav uzskatāmas par rotājumiem vai piederumiem.

Piemēram ( 9 ), ja kāds saraksta noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam, piemēram, blūzei, jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piemēram, pogas, jo tās nevar izgatavot no tekstilmateriāliem.

7. piezīme:

II PIELIKUMS

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

Ne visi turpinājumā sarakstā minētie ražojumi var būt iekļauti nolīgumā. Tādēļ jāaplūko pārējās nolīguma daļas.

II A PIELIKUMS

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

Nolīgums neattiecas uz visiem šajā sarakstā minētajiem ražojumiem. Tādēļ jāskata pārējās nolīguma daļas.

KOPĪGI NOTEIKUMI

“Dérogation - Annexe II-A du protocole no 1… - Matières de la position SH no ... originaires de ... utilisées.”

Šī norāde jāiekļauj pārvadājumu sertifikātu EUR.1 septītajā ailē, kas minēti šā protokola 18. pantā, vai jāpievieno izcelsmes deklarācijai, kas minēta tā 21. pantā.

III PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 VEIDLAPA

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS

PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI

EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

IV PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJA

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение Nr. … (1)) декларира, че освен кьдето е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o .. …(1).) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial. …(2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení …(1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v …(2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. …(1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i …(2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. …(1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte …(2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli luba nr. …(1)) deklareerib, et need tooted on …(2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. …(1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής …(2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No …(1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of …(2) preferential origin.

Teksts franču valodā

L’exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no …(1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l’origine préférentielle … …(2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāliešu valodā

L’esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n …(1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale …(2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. …(1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme no …(2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr …(1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra …(2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: …(1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes …(2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. …(1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali …(2).

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. …(1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr …(1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają …(2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira no. …(1)), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial …(2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. …(1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială …(2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št …(1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno …(2) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia …(1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v …(2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o …(1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. …(1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

………………………………………………………… (3)

(Vieta un datums)

…………………………………………………………(4).

(Eksportētāja paraksts; turklāt salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

V A PIELIKUMS

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA PAR RAŽOJUMIEM, KAM IR PREFERENCIĀLA IZCELSME

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā minētās preces… (1)

ir ražotas ………………… (2) un atbilst izcelsmes noteikumiem, kas reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Kotdivuāru un Eiropas Savienību.

Vajadzības gadījumā es apņemos muitas dienestiem sniegt pierādījumus, kas apliecina šīs deklarācijas patiesumu.

…(3)

…(4)

…(5)

Piezīme

Piegādātāja deklarācija ir iepriekšminētais teksts, kas ir sagatavots saskaņā ar turpmāk minētajām zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

V B PIELIKUMS

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA PAR RAŽOJUMIEM, KAM NAV PREFERENCIĀLAS IZCELSMES

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā minētās preces ………………………… (1) ir ražotas ………………………… (2) un tajās ir šādas sastāvdaļas vai materiāli, kuru izcelsme nav Kotdivuārā, kādā citā ĀKK valstī, kas vismaz provizoriski ir piemērojusi EPN, AZT vai Eiropas Savienībā preferenciālās tirdzniecības kontekstā:

…(3) …(4)

…………………………(5)

…

…(6)

Vajadzības gadījumā es apņemos muitas dienestiem sniegt pierādījumus, kas apliecina šīs deklarācijas patiesumu.

…(7) …(8)

…(9)

Piezīme

Piegādātāja deklarācija ir iepriekšminētais teksts, kas ir sagatavots saskaņā ar turpmāk minētajām zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS SERTIFIKĀTS

VII PIELIKUMS

ATKĀPES PIETEIKUMA VEIDLAPA

PIEZĪMES

3., 4., 5., 7. aile

:

“trešā valsts” ir jebkura šā protokola 7. pantā neminētā valsts.

12. aile

:

Ja trešās valsts materiāli ir apstrādāti vai pārstrādāti šā protokola 7. pantā minētajās valstīs vai teritorijās bez izcelsmes iegūšanas, pirms turpmākas pārstrādes Kotdivuārā, kura pieprasa atkāpi, jānorāda apstrāde vai pārstrāde, kas veikta šā protokola 7. pantā minētajās valstīs vai teritorijās.

13. aile

:

Norādīt datumus, kas atbilst tā perioda sākuma un beigu datumam, kura laikā saskaņā ar šo atbrīvojumu var izdot EUR.1 sertifikātus.

18. aile

:

Norādīt pievienotās vērtības apjomu procentos no ražojuma ražotāja cenas vai summu no vienības cenas, kas atbilst pievienotajai vērtībai naudas izteiksmē.

19. aile

:

Ja pastāv alternatīvi materiālu avoti, šajā ailē norādīt, kādi tie ir un, ja iespējams, izmaksu veida iemeslus vai citus iemeslus, kādēļ tos neizmanto.

20. aile

:

Norādīt citas iespējamās ieguldījumu vai piegādātāju atšķirības, kuru dēļ atkāpe nepieciešama tikai noteiktu laiku.

VIII PIELIKUMS

AIZJŪRAS ZEMES UN TERITORIJAS

Šajā protokolā “aizjūras zemes un teritorijas” ir zemes un teritorijas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā un ir uzskaitītas turpmāk:

(Šis saraksts neskar šo valstu un teritoriju statusu vai to statusa izmaiņas nākotnē.)

IX PIELIKUMS

PROTOKOLA 7. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTIE RAŽOJUMI

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Andoras Firstisti

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Sanmarīno Republiku

---

( ) Dalībvalstis nav iekļautas.

( ) Šim aprēķinam izmanto PTO oficiālos datus par pasaules lielākajiem preču eksportētājiem (izņemot ES iekšējo tirdzniecību).

( ) Šis pants piemērojams lauksaimniecības ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīguma I pielikums.

( ) Šajā nolūkā, atkāpjoties no 25. panta, vienai no Rietumāfrikas parakstītājām valstīm, ko Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir atzinusi par vismazāk attīstītu valsti, varēs piemērot aizsargpasākumus.

( 1 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (ES OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.), ieskaitot visus vēlākos grozījumus.

( 2 ) Citas Rietumāfrikas valstis ir: Benina, Burkina, Kaboverde, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone un Togo.

( 3 ) Skatīt Padomes Lēmumu 2009/729/EK (2009. gada 13. jūlijs) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (ES OV L 272, 16.10.2009., 1. lpp.).

( 4 ) Skatīt Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (EK OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

( 5 ) Šis piemērs sniegts tikai paskaidrojumam. Tas nav juridiski saistošs.

( 6 ) Skatīt Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 5. paskaidrojuma b) punktu.

( 7 ) Skatīt Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 5. paskaidrojuma b) punktu.