a) ko paredzēts lietot pārtikā;

b) kam ir konkrētas organoleptiskas īpašības;

c) kurā spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāk kā 15 %;

d) ko ražo:

a) ražo, raudzējot un destilējot tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena definīcijā;

b) tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts šīs Regulas I pielikuma 5. punktā;

c) tie nesatur pievienotas aromatizējošas vielas;

d) kā līdzekli krāsas pielāgošanai tie satur tikai karameli;

e) tiek saldināti tikai, lai piešķirtu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu. To I pielikuma 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto produktu maksimālo līmeni, kurus izmanto galaprodukta garšas piešķiršanai, nosaka saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ņem vērā dalībvalstu attiecīgos tiesību aktus.

a) var būt iegūti no visiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības izejmateriāliem;

b) tiem var būt pievienots spirts, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 5. punktā;

c) satur aromatizējošas vielas, kā tās definētas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāja īpašībām ( 10 ) un aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

d) tajos var būt krāsvielas, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 10. punktā;

e) tos var saldināt, lai tie atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu un, ņemot vērā konkrētus dalībvalstu tiesību aktus.

a) var iegūt no visiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības izejmateriāliem un/vai pārtikas vielām, ko var lietot pārtikā;

b) tiem var būt pievienots spirts, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 5. punktā;

c) satur vienu vai vairākus aromatizētājus, kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

d) tajos var būt krāsvielas, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 10. punktā;

e) tos var saldināt, lai tie atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu.

a) ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 20. panta nozīmē; vai

b) saskaņā ar attiecīgu tehnisku dokumentāciju, kā paredzēts 17. panta 1. punktā.

a) vienu vai vairākiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; un/vai

b) vienu vai vairākiem lauksaimniecības izcelsmes destilātiem,

a) jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu lietojumu produktiem, uz ko neattiecas reģistrācija, ciktāl minētos produktus var salīdzināt ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas reģistrēti ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ciktāl tāds lietojums izmanto reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b) jebkādu ļaunprātīgu izmantojumu, imitāciju vai asociāciju izraisīšanu ar tām – arī tad, ja ir norādīta attiecīgo produktu patiesā izcelsme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā vai kopā ar tādiem vārdiem kā “līdzīgs”, “paveids”, “stila”, “izgatavots”, “aromāts” vai citiem līdzīgiem apzīmējumiem;

c) visām citām nepareizām vai maldīgām norādēm par produkta pirmavotu, izcelsmi, būtību vai pamatīpašībām produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi;

d) jebkādu citādu praksi, kas var maldināt patērētājus par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

a) stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums un kategorija līdz ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

b) stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts, ietverot galvenās produkta fiziskās, ķīmiskās un/vai organoleptiskās īpašības, kā arī stiprā alkoholiskā dzēriena specifiskās īpašības, salīdzinot ar atbilstīgo kategoriju;

c) attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes teritorijas definīcija;

d) stiprā alkoholiskā dzēriena ieguves metodes un, vajadzības gadījumā, autentisku un konstantu vietējo metožu apraksts;

e) informācija, kas parāda saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi;

f) Kopienas un/vai attiecīgas valsts, un/vai reģionālos noteikumos paredzētās prasības;

g) pieteikuma iesniedzēja nosaukums (vārds) un kontaktadrese;

h) jebkādi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes papildinājumi un/vai īpaši marķēšanas noteikumi saskaņā ar attiecīgo tehnisko dokumentāciju.

— homonīmus, kas maldīgi liek patērētājam uzskatīt, ka produktu izcelsmes vieta ir citā teritorijā, nereģistrē arī tad, ja nosaukums no tajā izmantotā formulējuma viedokļa ir pareizs attiecībā uz attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena īsto teritoriju, reģionu vai vietu,

— reģistrētu homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojumu nosaka tas, vai praksē pastāv skaidrs vēlāk reģistrētā homonīma nošķīrums no jau reģistrētā nosaukuma, ņemot vērā, ka jābūt vienādai attieksmei pret attiecīgajiem ražotājiem un nedrīkst maldināt patērētājus.

— viena vai vairākas 24. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes, un/vai

— viena vai vairākas kontroles struktūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 11 ) 2. panta nozīmē, kuras darbojas kā produktu sertifikācijas struktūras.

— viena vai vairākas attiecīgas trešās valsts norīkotas valsts iestādes, un/vai

— viena vai vairākas produktu sertifikācijas struktūras.

a) lai līdz 2011. gada 20. februārim atvieglotu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1576/89 paredzētajiem noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem;

b) lai atbilstīgi pamatotos gadījumos atkāptos no 17. un 22. panta;

c) lai izveidotu Kopienas simbolu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm stipro alkoholisko dzērienu nozarē.

1.  Lauksaimniecības izcelsmes etilspirts

Lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam ir šādas īpašības:

2.  Lauksaimniecības izcelsmes destilāts

Lauksaimniecības izcelsmes destilāts ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitīta lauksaimniecības produkta vai produktu raudzēšanas produktus, bet kam nav etilspirta vai stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību, un kas saglabā izmantotās(-o) izejvielas(-u) aromātu un garšu.

Dodot norādi uz izmantoto izejvielu, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no minētās izejvielas.

3.  Saldināšana

Saldināšana, gatavojot stipro alkoholisku dzērienu, ir viena vai vairāku šādu produktu izmantojums:

4.  Sajaukšana

“Sajaukšana” ir divu vai vairāku dažādu dzērienu apvienošana, lai izveidotu jaunu dzērienu.

5.  Spirta pievienošana

“Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam.

6.  Ūdens pievienošana

Gatavojot stipros alkoholiskos dzērienus, ūdens pievienošana ir atļauta ar nosacījumu, ka ūdens kvalitāte atbilst Padomes Direktīvai 80/777/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju ( 19 ) un Padomes Direktīvai 98/83/EEK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti ( 20 ), un ka pievienotais ūdens nemaina produkta būtību.

Ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts.

7.  Kupažēšana

Kupažēt nozīmē apvienot divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:

Šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas.

8.  Nogatavināšana vai izturēšana

Nogatavināšana vai izturēšana ir dabiska konkrētu reakciju norise piemērotos traukos, attiecīgam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķirot iepriekš nebijušas organoleptiskas īpašības.

9.  Aromatizācija

Aromatizācija ir viena vai vairāku aromatizētāju, kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmantošana stiprā alkoholiskā dzēriena sagatavošanā.

10.  Iekrāsošana

Iekrāsošana ir vienas vai vairāku krāsvielu izmantojums kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos ( 21 ).

11.  Spirta tilpumkoncentrācija

Spirta tilpumkoncentrācija ir tīra spirta tilpums attiecīgā produktā, 20 oC temperatūrā – attiecībā pret visu minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā.

12.  Gaistošo vielu saturs

Gaistošo vielu saturs ir gaistošo vielu, izņemot etilspirtu un metanolu, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kurš iegūts destilācijas ceļā tikai izmantoto izejvielu destilācijas vai redestilācijas rezultātā.

13.  Izgatavošanas vieta

Izgatavošanas vieta ir vieta vai reģions, kur notikusi tā galaprodukta ražošanas stadija, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas raksturīgās iezīmes un būtiskākās īpašības.

14.  Apraksts

Apraksts ir apzīmējumi, ko lieto dzērienu marķējumā, noformējumā un iesaiņojumā, transporta pavaddokumentos, komercdokumentos, konkrēti pavadzīmēs un preču piegādes pavadzīmēs, un reklāmā lietotie termini;

15.  Noformējums

Noformējums ir marķējumā un uz iesaiņojuma, tostarp reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgi, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizdares, izmantotie apzīmējumi.

16.  Marķējums

Marķējums ir visi apraksti un citas atsauces, zīmes, dizainparaugi vai preču zīmes, kas dzērienu padara atšķirīgu un ir uz tā paša trauka, arī tā aizdares vai traukam pievienotas birkas un attiecīgās pudeles kakliņa koleretes.

17.  Iesaiņojums

Iesaiņojums ir aizsardzībai paredzēti iesaiņojamie materiāli, piemēram, papīrs, dažādi apvalki, kastes un kārbas, ko lieto viena vai vairāku trauku transportēšanā un/vai pārdošanā.

a) Rums ir:

b) Spirta tilpumkoncentrācija rumā ir ne mazāka kā 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Rumu nearomatizē.

e) Rumam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Jebkurām III pielikuma 1. kategorijā minētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm drīkst pievienot vārdu “traditionnel”, ja rumu ražo, spirta tilpumkoncentrācijā, kas mazāka par 90 % destilējot tādas alkoholiski raudzētas spirta izejvielas, kas cēlušās tikai un vienīgi attiecīgā ražošanas vietā. Tādā rumā gaistošu vielu daudzumam ir jābūt 225 grami vai vairāk vienā hektolitrā 100 % alkohola, un rums nedrīkst būt saldināts. Vārda “traditionnel” lietojums neliedz izmantot apzīmējumus “iegūts cukura ražošanā” vai “lauksaimniecības”, ko var pievienot tirdzniecības nosaukumam “rums” un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Šis nosacījums neietekmē vārda “traditionnel” attiecinājumu – saskaņā ar saviem, īpašiem kritērijiem – uz visiem produktiem, uz ko neattiecas šis noteikums.

a)  Whisky jeb whiskey ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi:

Destilāta galaprodukts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai vienkāršu karameli (iekrāsošanai), saglabā krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst i), ii) un iii) punktā aprakstītajā ražošanas procesā.

b) Spirta tilpumkoncentrācija whisky jeb whiskey ir ne mazāk kā 40 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d)  Whisky jeb whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkārša karamele, ko lieto iekrāsošanai.

a) Graudu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai un vienīgi destilējot raudzētu graudaugu pilngraudu misu, un kas organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajiem izejmateriāliem.

b) Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne mazāk kā 35 %, vienīgais izņēmums ir “Korn”.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Graudu spirtu nearomatizē.

e) Graudu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Lai graudu spirta tirdzniecības nosaukums varētu būt “graudu brendijs”, tam ir jābūt destilētam no raudzētas graudaugu pilngraudu misas, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 95 %, un tā organoleptiskām īpašībām jābūt iegūtām no izmantotajiem izejmateriāliem.

a) Vīna spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e) Vīna spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Ja vīna spirts ir nogatavināts, to joprojām var laist tirgū kā “vīna spirtu” ar noteikumu, ka tas ir nogatavināts tik ilgi, cik paredzēts šā pielikuma 5. kategorijā definētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – vai ilgāku laiku.

a)  Brandy jeb Weinbrand ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Spirta tilpumkoncentrācija brandy jeb Weinbrand ir ne mazāk kā 36 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d)  Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e)  Brandy jeb Weinbrand drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a) Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

b) Spirta tilpumkoncentrācija vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu čagu degvīnā ir ne mazāk kā 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e) Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu čagu degvīnam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a) Augļu čagu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

b) Spirta tilpumkoncentrācija augļu čagu spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Augļu čagu spirtu nearomatizē.

e) Augļu čagu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Tirdzniecības nosaukumā ir augļa nosaukums ģenitīvā, pēc tā rakstīts: “čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, tirdzniecības nosaukums ir “augļu čagu spirts”.

a) Rozīņu spirts jeb raisin brandy ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi destilējot produktu, kuru iegūst, raudzējot žāvētu “Corinth Black” vai “Moscatel of the Alexandria” šķirnes vīnogu ekstraktu, ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 94,5 %, lai destilātam būtu izmantoto izejmateriālu aromāts un garša.

b) Spirta tilpumkoncentrācija rozīņu spirtā jeb raisin brandy ir ne mazāk kā 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Rozīņu spirtu jeb raisin brandy nearomatizē.

e) Rozīņu spirtam jeb raisin brandy drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a) Augļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Augļu spirta maksimāli pieļaujamais metanola daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola ir 1 000 grami.

Tomēr šādos stiprajos alkoholiskajos dzērienos maksimāli pieļaujamais metanola daudzums ir:

c) Spirta tilpumkoncentrācija augļu spirtā ir ne mazāk kā 37,5 %.

d) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

e) Augļu spirtu nearomatizē.

f) Augļu spirta tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” ir minēts attiecīgo augļu, ogu vai augu nosaukums, piemēram: ķiršu spirts jeb kirsch, plūmju spirts jeb sļivovica, mirabeļu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu vai vīnogu spirts vai citu augļu spirts.

Tos var saukt arī wasser, pievienojot augļa nosaukumu.

Tikai šādiem augļiem vārdu “spirts”, pirms kura ir augļa nosaukums, var aizstāt ar paša augļa vai ogu nosaukumu:

Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šiem tirdzniecības nosaukumiem, marķējumā jābūt vārdam “spirts”, iespējams, līdz ar paskaidrojumu.

g) Nosaukumu Williams var lietot, tikai pārdodot tādu bumbieru spirtu, kas ir ražots vienīgi no “Williams” šķirnes bumbieriem.

h) Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu, attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus – dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kurš izmantots visvairāk.

a) Sidra spirts un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiski dzērieni:

b) Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā un bumbieru sidra spirtā ir mazāka par 37,5 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē.

e) Sidra spirtam un bumbieru sidra spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a) Medus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Spirta tilpumkoncentrācija medus spirtā ir ne mazāk kā 35 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d) Medus spirtu nearomatizē.

e) Medus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Medus spirtu var saldināt tikai ar medu.

a)  Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi, destilējot no vīna nogulām vai raudzētiem augļiem līdz tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %.

b) Spirta tilpumkoncentrācija Hefebrand jeb nogulu spirtā ir ne mazāk kā 38 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d)  Hefebrand jeb nogulu spirtu nearomatizē.

e)  Hefebrand jeb nogulu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f) Tirdzniecības nosaukumu Hefebrand jeb nogulu spirts papildina ar izmantotā izejmateriāla nosaukumu.

a)  Bierbrand jeb eau de vie de bière ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai un vienīgi normālā spiedienā tieši destilējot svaigu alu – ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 86 %, lai iegūtajam destilātam būtu no alus iegūtas organoleptiskas īpašības.

b) Spirta tilpumkoncentrācija Bierbrand jeb eau de vie de bière ir ne mazāka kā 38 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d)  Bierbrand jeb eau de vie de bière nearomatizē.

e)  Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a)  Topinambur jeb topinambūru spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi raudzējot un destilējot topinambūra gumus (Helianthus tuberosus L.) līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir mazāka par 86 %.

b) Spirta tilpumkoncentrācija topinambur jeb topinambūru spirtā ir ne mazāka kā 38 %.

c) Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 5. punktā.

d)  Topinambur jeb topinambūru spirtu nearomatizē.

e)  Topinambur jeb topinambūru spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

a) Degvīns ir stiprs alkoholisks dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, ko, fermentējot ar raugu, iegūst no:

ko filtrē un/vai rektificē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejmateriālu un fermentācijas blakusproduktu organoleptiskās īpašības.

Šim procesam var sekot redestilācija un/vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, ietverot apstrādi ar aktivizēto kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības.

Maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā atbilst I pielikumā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs nedrīkst pārsniegt 10 gramus hektolitrā 100 % alkohola.

b) Degvīna spirta tilpumkoncentrācijai jābūt ne mazākai kā 37,5 %.

c) Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgo aromatizētāju sastāvdaļas destilātā, ko iegūst no fermentētiem izejmateriāliem. Bez tam produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta.

d) Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no a) apakšpunkta i) punktā minētajiem izejmateriāliem, ir norāde “ražots no …”, kura ir papildināta ar tā(-o) izejmateriāla(-u) nosaukumu(-iem), kurš(-i) ir izmantots(-i) lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai. Marķēšanu veic saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 13. panta 2. punktu.

a) Spirts (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

▼M6

▼B

b) Spirta tilpumkoncentrācija spirtā (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, ir ne mazāk kā 37,5 %.

c) Spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, nearomatizē.

d) Aprakstot, noformējot vai marķējot spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā), ko ražo, macerējot un destilējot, vārdiem “ko ražo, macerējot un destilējot” ir jābūt iespiestiem ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem – un tajā pašā vizuālā laukumā – kā vārdiem “(attiecīgo augļu nosaukums daudzskaitļa ģenitīvā) spirts”, un pudeļu taras gadījumā – uz priekšējās etiķetes.

a)  Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, neraudzētus šā pielikuma 16. kategorijas a) apakšpunkta ii) punktā uzskaitītos augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir mazāka par 86 %.

b) Spirta tilpumkoncentrācija Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) ir ne mazāka kā 37,5 %.

c)  Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) nearomatizē.

a) Genciāns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no genciāna destilāta, ko savukārt iegūst no genciāna sakņu raudzējuma, neatkarīgi no tā, vai tam ir pievienots lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.

b) Spirta tilpumkoncentrācija genciānā ir ne mazāka kā 37,5 %.

c) Genciānu nearomatizē.

a) Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiski dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu un/vai graudu spirtu, un/vai graudu destilātu ar kadiķu (Juniperus communis L. un/vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.

b) Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar kadiķogu aromātu ir ne mazāka kā 30 %.

c) Turklāt var izmantot citas aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisku augu daļas, bet kadiķogu organoleptiskajām īpašībām jābūt samanāmām arī tad, ja tās ir vājas.

d) Stiprajiem alkoholiskiem dzērieniem ar kadiķogu aromātu tirdzniecības nosaukumi var būt Wacholder vai genebra.

a)  Gin ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, kuru ražo, aromatizējot organoleptiski piemērotu lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu ar kadiķu ogām (Juniperus communis L).

b) Spirta tilpumkoncentrācija gin ir ne mazāka kā 37,5 %.

c)  Gin ražošanai izmanto tikai aromatizējošās vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, tā, lai kadiķogu garša dominētu.

d) Terminu “gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam pievienotas saldinošas vielas, kuru saturs nepārsniedz 0,1 gramu cukura vienā litrā galaprodukta.

a) Destilēts gin ir:

▼M1

▼B

b) Spirta tilpumkoncentrācija destilētā gin ir ne mazāk kā 37,5 %.

c)  Gin, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, nav destilēts gin.

d) Terminu “Destilēts gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam ir pievienotas saldinošas vielas, kuru saturs nepārsniedz 0,1 gramu cukura vienā litrā galaprodukta.

a)  London gin ir destilēta gin paveids:

b) Spirta tilpumkoncentrācija London gin ir ne mazāka kā 37,5 %.

c) Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”.

a) Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar ķimenēm (Carum carvi L.).

b) Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar ķimeņu aromātu ir ne mazāka kā 30 %.

c) turklāt var izmantot citas aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai ir jādominē.

a)  Akvavit jeb aquavit ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu un/vai diļļu aromātu, ko ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, un aromatizē ar augu vai garšvielu destilātu.

b) Spirta tilpumkoncentrācija akvavit jeb aquavit ir ne mazāka kā 37,5 %.

c) Turklāt var izmantot citas dabīgas aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet minēto dzērienu aromātu nosaka ķimeņu (Carum carvi L.) un/vai diļļu (Anethum graveolens L.) destilāti; aizliegts izmantot ēteriskās eļļas.

d) Garšā nedrīkst dominēt rūgtas vielas, sausais ekstrakts nedrīkst pārsniegt 1,5 gramus 100 mililitros.

a) Stiprie alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu ir stiprie alkoholiski dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgiem ekstraktiem no īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), anīsa (Pimpinella anisum L.), fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) vai jebkura cita auga, kura aromātā ir tādas pašas pamatsastāvdaļas – izmantojot kādu no šiem procesiem vai to apvienojumu:

b) Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar anīsa aromātu ir ne mazāka kā 15 %.

c) Gatavojot stipros alkoholiskus dzērienus ar anīsa aromātu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

d) Var izmantot arī citus dabīgus augu ekstraktus vai aromātiskas sēklas, bet anīsa garšai ir jādominē.

a)  Pastis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kurā ir arī dabīgi lakricas sakņu (Glycyrrhiza spp.) ekstrakti, un tas nozīmē, ka tajā dabiski ir arī tādas krāsvielas kā “halkoni”, glicirizīnskābe, kuras minimāli un maksimāli pieļaujamam daudzumam litrā attiecīgi jābūt 0,05 un 0,5 grami.

b) Spirta tilpumkoncentrācija pastis ir ne mazāka kā 40 %.

c) Gatavojot pastis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

d) Litrā pastis ir mazāk nekā 100 grami cukuru, ko izsaka kā invertcukuru, un minimāli un maksimāli pieļaujamais anetola daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā.

a)  Pastis de Marseille ir pastis ar anetola daudzumu 2 grami litrā.

b) Spirta tilpumkoncentrācija pastis de Marseille ir ne mazāka kā 45 %.

c) Gatavojot pastis de Marseille, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un ►M1  aromatizējošus ◄ preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a)  Anis ir stiprs alkoholisks dzēriens ar anīsa aromātu, kas šo raksturīgo aromātu iegūst tikai un vienīgi no anīsa (Pimpinella anisum L.) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.).

b) Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne mazāka kā 35 %.

c) Gatavojot anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a) Destilēts anis ir anis, kurā ir spirts, kas destilēts 28. kategorijas a) punktā minēto sēklu un – ja ir ģeogrāfiskās izcelsmes izcelsmes norādes – mastikas un citu aromātisku sēklu, augu vai augļu klātbūtnē, ar noteikumu, ka destilētā anis tāda spirta ir vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas.

b) Spirta tilpumkoncentrācija destilētā anis ir ne mazāka kā 35 %.

c) Gatavojot destilētu anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a) Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuros dominē rūgta garša un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar aromatizējošām vielām, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošiem preparātiem, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

b) Spirta tilpumkoncentrācija stipros alkoholiskos dzērienos ar rūgtu garšu jeb bitter ir ne mazāka kā 15 %.

c) Stipros alkoholiskus dzērienus ar rūgtu garšu jeb bitter var pārdot arī ar nosaukumu “rūgtais” jeb “bitter” neatkarīgi no tā, vai to lieto kopā ar kādu citu apzīmējumu.

a) Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts aromāts, kurš dominē un ir citāds nekā izejvielu aromāts.

b) Spirta tilpumkoncentrācija aromatizētā degvīnā ir ne mazāka kā 37,5 %.

c) Aromatizētu degvīnu var saldināt, kupažēt, to var aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot.

d) Aromatizētu degvīnu var pārdot arī ar galvenā aromāta nosaukumu, kam pievienots vārds “degvīns”.

a) Liķieris ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ir ne mazāka kā 15 %.

c) Gatavojot liķieri, var izmantot aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Tomēr turpmāk norādīto liķieru gatavošanā izmanto vienīgi dabīgas aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā:

d) Kopienā ražoto liķieru noformēšanai var izmantot šādus saliktus apzīmējumus, ja lauksaimniecības izcelsmes etilspirts ir izmantots, lai norādītu uz nostabilizētiem ražošanas paņēmieniem:

Tādu liķieru marķējumā un noformējumā saliktajam apzīmējumam ir jābūt iespiestam vienā rindā, ar vienveidīgiem viena un tā paša fonta un krāsas burtiem, un vārdam “liķieris” ir jābūt iespiestam tiešā tuvumā – ar burtiem, kas nav mazāki par minēto fontu. Ja spirta izcelsme nav no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmei jābūt norādītai marķējumā tajā pašā laukumā, kur iespiests saliktais apzīmējums un vārds “liķieris” – vai nu norādot lauksaimniecības izcelsmes spirta paveidu, vai ar vārdiem “izgatavots no lauksaimniecības izcelsmes spirta” vai “izgatavots, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes spirtu”.

a) Stiprie alkoholiski dzērieni, ko pazīst kā Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) – un kas nav piena produkti – ir liķieri ar cukura daudzumu, izteiktu kā invertcukuru – ne mazāk kā 250 grami vienā litrā.

b)  Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka kā 15 %.

c) Šim stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Crème de cassis ir upeņu liķieris, kam vienā litrā ir ne mazāk kā 400 grami cukura, izteikta kā invertcukurs.

b) Spirta tilpumkoncentrācija crème de cassis ir ne mazāka kā 15 %.

c) Crème de cassis piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Guignolet ir liķieris, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā macerējot ķiršus.

b) Spirta tilpumkoncentrācija guignolet ir ne mazāka kā 15 %.

c) Guignolet piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Punch au rhum ir liķieris, kam alkohola saturu nodrošina tikai un vienīgi ar rumu.

b) Spirta tilpumkoncentrācija punch au rhum ir ne mazāka kā 15 %.

c)  Punch au rhum piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Sloe gin ir liķieris, ko ražo, gin macerējot dzeloņplūmes – ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu.

b) Spirta tilpumkoncentrācija sloe gin ir ne mazāka kā 25 %.

c) Gatavojot sloe gin, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a) kuram ir izteikta dzeloņplūmju garša un kuru pagatavo, macerējot dzeloņplūmes (Prunus spinosa) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, kam piejauc dabīgus ekstraktus no anīsa un/vai anīsa destilātus;

b) kurā spirta tilpumkoncentrācija ir ne mazāka kā 25 %;

c) kuram ražošanā izmanto ne mazāk kā 125 gramus dzeloņplūmju augļu uz litru galaprodukta;

d) kurā ir 80–250 grami invertcukurā izteikta cukura uz litru galaprodukta;

e) kura organoleptiskās īpašības, krāsu un garšu nodrošina tikai un vienīgi tā ražošanā izmantotie augļi un anīss.

a)  Sambuca ir bezkrāsains liķieris ar anīsa aromātu:

b) Spirta tilpumkoncentrācija sambuca ir ne mazāka kā 38 %.

c)  Sambuca piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Maraschino, marrasquino jeb maraskino ir bezkrāsains liķieris, kam aromātu galvenokārt dod “marasca” ķiršu destilāts vai lauksaimniecības izcelsmes alkoholā macerēti ķirši vai to daļas, un kura minimālais cukura daudzums vienā litrā ir 250 grami, izteikts kā invertcukurs.

b) Spirta tilpumkoncentrācija maraschino, marrasquino jeb maraskino ir ne mazāka kā 24 %.

c) Maraschino, marrasquino jeb maraskino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a)  Nocino ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu (Juglans Regia L.) macerēšana un/vai destilācija, un kura minimālais cukura daudzums vienā litrā ir 100 grami, izteikts kā invertcukurs.

b) Spirta tilpumkoncentrācija nocino ir ne mazāka kā 30 %.

c)  Nocino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d) Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

a) Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta un/vai spirta un kā sastāvā ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam, ko izsaka kā invertcukuru, vienā litrā ir jābūt 150 grami. Minimālajam tīrajam olu dzeltenumam vienā litrā galaprodukta ir jābūt 140 grami.

b) Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, spirta tilpumkoncentrācija olu liķierī jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir ne mazāka kā 14 %.

c) Gatavojot olu liķieri advocaat jeb avocat, jeb advokat, drīkst izmantot vienīgi aromatizējošas vielas, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un aromatizējošus preparātus, kā tie definēti minētās regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

a) Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta un/vai spirta, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Minimālajam cukura vai medus daudzumam, ko izsaka kā invertcukuru, vienā litrā ir jābūt 150 grami. Minimālajam olu dzeltenumam vienā litrā galaprodukta ir jābūt 70 grami.

b) Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ar olu ir ne mazāka kā 15 %.

c) Gatavojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a)  Mistrà ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, aromatizēts ar anīsu vai dabīgu anetolu:

b) Spirta tilpumkoncentrācija mistrà ir ne mazāk kā 40 %, un ne lielāka kā 47 %.

c) Gatavojot mistrà, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a)  Väkevä glögi jeb spritglögg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar krustnagliņu un/vai kanēļa aromātvielām, izmantojot kādu no šiem procesiem: macerēšana un/vai destilācija, spirta redestilācija iepriekšminēto augu daļu klātbūtnē, dabīgu krustnagliņu vai kanēļa aromatizējošu vielu pievienošana, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā, vai šo paņēmienu apvienojums.

b) Spirta tilpumkoncentrācija Väkevä glögi jeb spritglögg ir ne mazāka kā 15 %.

c) Var izmantot arī citus aromatizētājus, aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b), d) un h) apakšpunktā, bet minēto garšvielu aromātam ir jādominē.

d) Vīna vai vīna produktu daudzums galaproduktā nepārsniedz 50 %.

a)  Berenburg jeb Beerenburg ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

b) Spirta tilpumkoncentrācija Berenburg jeb Beerenburg ir ne mazāka kā 30 %.

c) Gatavojot Berenburg jeb Beerenburg, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a) Medus vai medalus nektārs ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot raudzētas medus misas un medus destilāta, un/vai lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījumu, un kurš satur ne mazāk kā 30 tilpuma % raudzētas medus misas.

b) Spirta tilpumkoncentrācija medus vai medalus nektārā ir ne mazāka kā 22 %.

c) Gatavojot medus vai medalus nektāru, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ar noteikumu, ka dominē medus garša.

d) Medus vai medalus nektāru var saldināt tikai ar medu.

1.  Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, rumu sajaucot ar spirtu, turklāt galaproduktā 5 % spirta daļai ir obligāti jābūt no ruma. Spirta tilpumkoncentrācija Rum-Verschnitt ir ne mazāka kā 37,5 %. Rum-Verschnitt aprakstā, noformējumā un marķējumā vārdam Verschnitt ir jābūt rakstītam ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem kā vārdam “Rum”, un tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Ja produktu pārdod ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir jāuzrāda uz etiķetes.

2.  Slivovice ražo Čehijas Republikā, un to iegūst, pirms galīgās destilācijas plūmju destilātam pievienojot ne vairāk kā 30 tilpuma % lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta. Šis produkts jāsauc par “stipro alkoholisko dzērienu”, un tā apzīmēšanai var izmantot arī nosaukumu slivovice tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja šo slivovice laiž Kopienas tirgū, alkoholiskās sastāvdaļas jānorāda uz etiķetes. Šis nosacījums neierobežo nosaukuma slivovice lietojumu attiecībā uz augļu spirtiem saskaņā ar 9. kategoriju.