Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02008D0376-20210725

    Consolidated text: Padomes Lēmums (2008. gada 29. aprīlis) par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai (2008/376/EK)

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document In force

    )

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/376/2021-07-25

    02008D0376 — LV — 25.07.2021 — 002.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    PADOMES LĒMUMS

    (2008. gada 29. aprīlis)

    par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

    (2008/376/EK)

    (OV L 130, 20.5.2008., 7. lpp)

    Grozīts ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/955 (2017. gada 29. maijs),

      L 144

    17

    7.6.2017

    ►M2

    PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1094 (2021. gada 28. jūnijs),

      L 236

    69

    5.7.2021



    ▼B

    PADOMES LĒMUMS

    (2008. gada 29. aprīlis)

    par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai

    (2008/376/EK)



    I

    NODAĻA

    VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo lēmumu ir pieņemta Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programma un noteiktas daudzgadu tehniskās pamatnostādnes minētās programmas īstenošanai.



    II

    NODAĻA

    OGĻU UN TĒRAUDA PĒTNIECĪBAS FONDA PROGRAMMA



    1.

    IEDAĻA

    Pētījumu programmas pieņemšana

    2. pants

    Pieņemšana

    Ar šo ir pieņemta Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programma (turpmāk “pētījumu programma”).

    ▼M2

    Pētījumu programma sniedz atbalstu kopdarbīgai pētniecībai ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības nozarē. Pētījumu programma arī sniedz atbalstu revolucionārām tīra tērauda tehnoloģijām, kuru rezultātā tiek īstenoti tērauda ražošanas projekti, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un pētniecības projekti, lai pārvaldītu kādreizējo ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras taisnīgu pārkārtošanos atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam un Lēmuma 2003/76/EK 4. panta 2. punkta. Pētījumu programma atbilst Savienības politiskajiem, zinātnes un tehnoloģijas mērķiem, un tā papildina dalībvalstu veiktas darbības, kā arī tās, ko īsteno saskaņā ar pašreizējo Savienības pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu darbībām (“pētniecības pamatprogramma”).

    ▼B

    Veicināma ir šo programmu koordinācija, papildināmība un sinerģija, kā arī informācijas apmaiņa par projektiem, ko finansē saskaņā ar šo pētījumu programmu, un tiem, ko finansē saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu.

    Saskaņā ar pētījumu programmu atbalsta pētniecības darbības, lai sasniegtu mērķus, kas 3. iedaļā ir izvirzīti attiecībā uz oglēm un 4. iedaļā – attiecībā uz tēraudu.



    2.

    IEDAĻA

    Ogļu un tērauda definīcija

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    ogles ir:

    a) 

    akmeņogles, tostarp kvalitatīvas un vidēji kvalitatīvas A kategorijas ogles (melnais lignīts), kas definētas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas starptautiskajā akmeņogļu kodifikācijas sistēmā;

    b) 

    akmeņogļu briketes;

    c) 

    akmeņogļu kokss un puskokss;

    d) 

    lignīts, tostarp nekvalitatīvas C kategorijas ogles (jeb ortolignīts) un nekvalitatīvas B kategorijas ogles (jeb metalignīts) – saskaņā ar to pašu kodifikāciju;

    e) 

    lignīta briketes;

    f) 

    lignīta kokss un puskokss;

    g) 

    degakmens;

    2) 

    tērauds ir:

    a) 

    izejvielas dzelzs un tērauda ražošanai, piemēram, dzelzsrūda, poraina dzelzs un dzelzs lūžņi;

    b) 

    čuguns (arī šķidrs čuguns) un dzelzs savienojumu sakausējumi;

    c) 

    neapstrādāti dzelzs, parasta tērauda vai speciālu tēraudu ražojumi vai pusfabrikāti (tostarp ražojumi atkārtotai lietošanai un atkārtotai velmēšanai), piemēram, šķidra, nepārtraukta lējuma vai citāda lējuma tērauds un tā pusfabrikāti–velmējumi, sagataves, stieņi, plāksnes un sloksnes;

    d) 

    karsti apstrādāti dzelzs, parasta tērauda vai speciālu tēraudu ražojumi (ražojumi ar klājumu vai bez tā – kuri nav tērauda lējumi, kalumi un pulvermetalurģijas ražojumi), piemēram, sliedes, metāla pāļi, metāla būvkonstrukcijas, stieņi, stieples stienīši, plāksnes un universālas plāksnes, sloksnes un loksnes, un apaļi un kvadrātveida tērauda velmējumi;

    e) 

    dzelzs, parasta tērauda vai īpašu tēraudu izstrādājumi (ar klājumu vai bez tā), piemēram, auksti velmētas sloksnes un plāksnes un elektrotehniskas plāksnes;

    f) 

    ražojumi, ko iegūst tērauda apstrādes pirmajā stadijā un kas var uzlabot iepriekš minēto dzelzs un tērauda ražojumu konkurētspēju, piemēram, cauruļveida ražojumi, stiepti un pulēti ražojumi, auksti velmēti un auksti formēti ražojumi.



    3.

    IEDAĻA

    Pētniecības mērķi attiecībā uz oglēm

    ▼M2

    4. pants

    Ogļu nozares un reģionu taisnīgas pārkārtošanās atbalstīšana

    1.  

    Pētniecības projekti atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ar mērķi atbalstīt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, izstrādāt alternatīvas darbības kādreizējās ogļraktuvēs un izvairīties no kaitējuma videi, ko rada slēgšanās procesā esošās ogļraktuves, kādreizējās ogļraktuves un to tuvumā esošie objekti, vai pievērsties šāda kaitējuma risināšanai. Projektos jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:

    a) 

    oglekļa dioksīda uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstīšana un testēšana;

    b) 

    ģeotermālās enerģijas izmantošana kādreizējās ogļraktuvēs;

    c) 

    kalnrūpniecības atkritumu un to atkritumu, kas atrodami kādreizējās ogļraktuvēs vai slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, ar enerģiju nesaistīta izmantošana un izejvielu ražošana no šādiem atkritumiem, vienlaikus pilnībā nodrošinot, ka šāda risinājuma ietekme uz klimatu, vidi un veselību ir samazināta līdz minimumam un mazāka nekā alternatīviem risinājumiem;

    d) 

    kādreizējo ogļraktuvju un brūnogļu raktuvju, kā arī ar oglēm saistītās infrastruktūras pārprofilēšana, ieskaitot elektroenerģijas apgādes pakalpojumus, ievērojot klimatnetrālu un videi draudzīgu pārkārtošanos;

    e) 

    efektīvu pārkvalifikācijas un kvalifikācijas uzlabošanas programmu veicināšana attiecībā uz darbiniekiem, kurus ietekmējusi atteikšanās no oglēm, tostarp pētniecību par ogļu nozarē nodarbinātu vai agrāk nodarbinātu darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju.

    2.  
    Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu Eiropas vadošo lomu kādreizējo ogļraktuvju un ar ogļu nozari saistītās infrastruktūras pārkārtošanas pārvaldībā, kurā izmanto tehnoloģiskus un netehnoloģiskus risinājumus, vienlaikus atbalstot tehnoloģiju un netehnoloģiju pārnesi. Pētniecības darbības ar minētajiem mērķiem dod taustāmu labumu klimata un vides jomā saskaņā ar mērķi par klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

    5. pants

    Veselības aizsardzības un drošības uzlabošana

    1.  
    Projektos, kuros veic 4. un 6. pantā minētās darbības, ņem vērā jautājumus, kas ir saistīti ar slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo ogļraktuvju drošību, lai uzlabotu darba apstākļus, darba drošību, kā arī ņem vērā vidisko jautājumu negatīvo ietekmi uz veselību.
    2.  
    Pētniecības projektos uzmanību galvenokārt pievērš slimībām, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai uzlabotu to cilvēku veselību, kas dzīvo pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos. Pētniecības projektos nodrošina arī aizsardzības pasākumus, ko veic raktuvju slēgšanas laikā un kādreizējās raktuvēs.

    6. pants

    Pārkārtošanās procesā esošu ogļraktuvju ietekmes uz vidi minimizēšana

    1.  
    Pētniecības projektos cenšas minimizēt slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz gaisu, ūdeni un augsni. Veic pētījumus, kas ir vērsti uz dabas resursu saglabāšanu un atjaunošanu nākamajām paaudzēm un uz to, lai minimizētu slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un kādreizējo raktuvju ietekmi uz vidi.
    2.  

    Priekšroku dod projektiem, ar ko ir paredzēts sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem:

    a) 

    jaunas un labākas tehnoloģijas, ar kurām slēgšanas procesā esošās ogļraktuvēs, kādreizējās raktuvēs un to apkārtnē (tostarp gaisā, uz zemes, augsnē un ūdenī) izvairītos no vides piesārņošanas, tai skaitā no metāna noplūdēm;

    b) 

    uztvert, minimizēt un izvairīties no siltumnīcefekta gāzu, jo īpaši metāna, emisijām no ogļraktuvēm, kas ir slēgšanas procesā;

    c) 

    apsaimniekot un atkārtoti izmantot kalnrūpniecības atkritumus, kvēpus un sēra atdalīšanas produktus no slēgšanas procesā esošām ogļraktuvēm un kādreizējām ogļraktuvēm, kā arī attiecīgos gadījumos cita veida atkritumus;

    d) 

    atkritumu kaudžu nokopšana un rūpnieciskas ogļu ražošanas un patēriņa atlikumu izmantošana pārkārtošanās procesā esošajos ogļu reģionos;

    e) 

    gruntsūdeņu aizsardzība un raktuvju kanalizācijas ūdeņu attīrīšana;

    f) 

    vides atjaunošana kādreizējās iekārtās vai slēgšanas procesā esošās iekārtās, kurās izmanto ogles, un to apkārtnē, jo īpaši ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana;

    g) 

    virszemes infrastruktūras īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzība pret iegruvumiem un zemes slāņu nobīdi.

    ▼M2 —————

    ▼B



    4.

    IEDAĻA

    Pētniecības mērķi attiecībā uz tēraudu

    ▼M2

    8. pants

    Jauni, ilgtspējīgi un mazoglekļa tērauda ražošanas un pēcapstrādes procesi

    Pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķis ir attīstīt, demonstrēt un uzlabot tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, lai palielinātu produkcijas kvalitāti un celtu ražīgumu. Neatņemama daļa no veicamajām darbībām ir emisiju, elektroenerģijas patēriņa, oglekļa pēdas un citas ietekmes uz vidi būtiska samazināšana, kā arī resursu saglabāšana. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

    a) 

    jauni un uzlaboti, revolucionāri dzelzs un tērauda ražošanas procesi, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un darbības, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tieši izvairītos no oglekļa izmantošanas vai izmantotu to viedi, vai abiem;

    b) 

    tērauda iegūšanas procesa un apstrādes ķēdes optimizācija (tostarp dzelzsrūdas redukcija un pirmsredukcija, dzelzs un tērauda ražošana, procesi, kuru pamatā ir metāllūžņu kausēšana, sekundārā metalurģija, liešana, velmēšana, pēcapstrāde un klāšanas darbības), izmantojot iekārtas, starpproduktu un galaproduktu īpašību noteikšanu, modelēšanu, kontroli un automatizāciju, tai skaitā digitalizāciju, lielos datus, mākslīgo intelektu un citas augstās tehnoloģijas;

    c) 

    tērauda ieguves procesa integrācija un procesa lietderība tāda tērauda ražošanā, kura oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei;

    d) 

    tērauda ražošanas rīku profilakse un uzticamība;

    e) 

    tērauda reciklējamības, reciklēšanas un atkārtotas izmantošanas palielināšanas metodes un aprites ekonomikas attīstīšana;

    f) 

    tērauda ražošanas energoefektivitātes palielināšanas metodes, veicot atlikumsiltuma atgūšanu, nepieļaujot enerģijas zudumus, izmantojot hibrīdās siltumapgādes metodes un enerģijas vadības risinājumus;

    g) 

    inovatīvas tehnoloģijas un risinājumi dzelzs un tērauda ražošanos procesos, veicinot starpnozaru darbības, demonstrējuma projektus, kuros integrēta bezoglekļa enerģijas ražošana vai kuri dod ieguldījumu tīra ūdeņraža ekonomikā.

    9. pants

    Progresīvu kategoriju un pielietojuma tērauds

    Pētniecības un tehnoloģiju attīstībā uzmanību galvenokārt pievērš tērauda lietotāju prasību apmierināšanai, lai izstrādātu jaunus ražojumus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, un rada jaunas tirgus iespējas, vienlaikus samazinot emisijas un ietekmi uz vidi. 8. pantā minēto tehnoloģiju kontekstā pētniecības projektos pievēršas vienai vai vairākām no turpmāk minētajām jomām ar mērķi Savienībā izveidot ilgtspējīgus tērauda ražošanas procesus, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei:

    a) 

    jaunas un progresīvas tērauda kategorijas;

    b) 

    tādu tērauda īpašību uzlabošana kā mehāniskās un fiziskās īpašības, piemērotība turpmākai apstrādei, piemērotība dažādiem pielietojumiem un dažādiem darba apstākļiem;

    c) 

    kalpošanas laika paildzināšana, jo īpaši uzlabojot tērauda un tērauda struktūru izturību pret karstumu un koroziju, mehānisko un termālo nogurumu un citu nelabvēlīgu ietekmi;

    d) 

    prognozējoši mikrostruktūru, mehānisku īpašību un ražošanas procesu simulācijas modeļi;

    e) 

    tehnoloģijas, kas saistītas ar formēšanu, metināšanu un tērauda savienošanu ar citiem materiāliem;

    f) 

    testēšanas un izvērtēšanas metožu standartizācija;

    g) 

    augstas veiktspējas tēraudi tādiem pielietojumiem kā mobilitāte, arī ilgtspējība, ekodizaina metodes, modernizācija, vieglās konstrukcijas un drošības risinājumi.

    10. pants

    Resursu saglabāšana, vides aizsardzība un aprites ekonomika

    Resursu saglabāšana, ekosistēmu saudzēšana, pārkārtošanās uz aprites ekonomiku un drošības jautājumi ir pētniecības un tehnoloģiju attīstības darba daļa gan tērauda ražošanas, gan izmantošanas jomā. Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

    a) 

    novecojuša dažādas izcelsmes tērauda un blakusproduktu reciklēšanas metodes un tērauda lūžņu kvalitātes uzlabošana;

    b) 

    atkritumu apstrāde un vērtīgu sekundāro izejvielu atgūšana, ieskaitot izdedžus, gan tērauda ražotnēs, gan ārpus tām;

    c) 

    piesārņojuma kontrole un vides aizsardzība darbavietā un tērauda ražotnē un ap tām (gāzveida, cietdaļiņu vai šķidrās emisijas, ūdens apsaimniekošana, troksnis, smakas, putekļi utt.);

    d) 

    tērauda kategoriju un montētu konstrukciju projektēšana, lai veicinātu tērauda vieglu atgūšanu reciklēšanai vai atkārtotai izmantošanai;

    e) 

    tērauda ražošanas procesu gāzu utilizācija un atlikumgāzu emisiju izskaušana;

    f) 

    aprites cikla izvērtēšana un aprites cikla pieeja tērauda ražošanā un izmantošanā.

    ▼M2

    10.a pants

    Darbaspēka un darba apstākļu vadība

    Pētniecības projektos pievēršas vismaz vienai no šādām jomām:

    a) 

    kompetenču attīstīšana un izplatīšana, lai ietu kopsolī ar jauniem tērauda ražošanas procesiem, kuru oglekļa dioksīda emisiju līmenis ir tuvu nullei, piemēram, digitalizācija, un atspoguļotu mūžizglītības principus;

    b) 

    darba apstākļu, tai skaitā veselības aizsardzības, drošības un ergonomikas, uzlabošana darbavietā un ap to.

    ▼B



    III

    NODAĻA

    DAUDZGADU TEHNISKĀS PAMATNOSTĀDNES



    1.

    IEDAĻA

    Līdzdalība

    11. pants

    Dalībvalstis

    Visi uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas vai augstākās vai vidējās izglītības iestādes, vai citi tiesību subjekti, kā arī fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas dalībvalsts teritorijā, var piedalīties pētījumu programmā un pieteikties finanšu atbalsta saņemšanai, ja tās plāno veikt PTA darbības vai var dot būtisku ieguldījumu šādās darbībās.

    12. pants

    Kandidātvalstis

    Visi kandidātvalstu uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas vai augstākās vai vidējās izglītības iestādes, vai citi tiesību subjekti, kā arī fiziskas personas var piedalīties pētījumu programmā, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu, ja vien attiecīgos Eiropas līgumos un to papildprotokolos vai dažādu asociācijas padomju lēmumos nav paredzēts kas cits.

    13. pants

    Trešās valstis

    Visi trešo valstu uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas vai augstākās vai vidējās izglītības iestādes, vai citi tiesību subjekti, kā arī fiziskas personas var piedalīties individuālos projektos, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu saskaņā ar pētījumu programmu, ja tāda līdzdalība ir Kopienas interesēs.



    2.

    IEDAĻA

    Darbības, par ko var saņemt atbalstu

    14. pants

    Pētniecības projekti

    Ir paredzēts, ka pētniecības projekti attiecas uz pētniecības vai eksperimentālu darbu, lai vērstu plašumā zināšanas, veicinātu konkrētu praktisku mērķu sasniegšanu, piemēram, ražojumu, ražošanas procesu vai pakalpojumu izveidi vai attīstību.

    15. pants

    Izmēģinājuma projekti

    Izmēģinājuma projektus raksturo kādu iekārtu vai būtiskas kādu iekārtu daļas būvniecība, ekspluatācija un pilnīgošana attiecīgā mērogā, izmantojot pietiekami lielas sastāvdaļas, lai pārbaudītu, vai teorētisko vai laboratorijas pētījumu rezultātus var izmantot praksē, un/vai lai vairotu to tehnisko un ekonomisko datu uzticamību, kas ir vajadzīgi, lai pārietu uz demonstrējumu posmu un individuālos gadījumos – uz ražošanas un/vai tirdzniecības posmu.

    16. pants

    Demonstrējumu projekti

    Demonstrējumu projektus raksturo kādu rūpniecisku mērogu iekārtu vai būtiskas kādu rūpniecisku mērogu iekārtu daļas būvniecība un/vai ekspluatācija, lai apkopotu visus tehniskos un saimnieciskos datus nolūkā sākt tehnoloģijas rūpniecisku un/vai praktisku izmantošanu ar pēc iespējas mazāku risku.

    17. pants

    Papildu pasākumi

    Papildu pasākumi ir saistīti ar iegūto zināšanu izmantošanas veicināšanu vai īpašu semināru vai konferenču organizēšanu saistībā ar pētījumu programmas projektiem vai prioritātēm.

    ▼M2

    17.a pants

    Eiropas partnerības

    1.  
    Daļu no pētījumu programmas, proti, revolucionāru tehnoloģiju pētniecību CO2 emisiju samazināšanai tērauda rūpniecības nozarē, var īstenot kopīgi plānotās Eiropas partnerībās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 ( 1 ) 10. pantā un III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
    2.  
    Šajā pantā kopīgi plānota Eiropas partnerība ir iniciatīva, kuras sagatavošanā agri iesaistītas dalībvalstis un kurā Savienība kopā ar privātu vai publisku partneri, vai abiem, (piemēram, nozare, universitātes, pētniecības organizācijas, subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ieskaitot fondus un NVO) ir apņēmušies kopā atbalstīt pētniecības darbību programmas izstrādi un īstenošanu. Kopīgi plānotas Eiropas partnerības veido, pamatojoties uz saprašanās memorandu vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un šādiem privātajiem vai publiskajiem partneriem, vai abiem, norādot partnerības mērķus, saistības attiecībā uz partneru finansiālajām iemaksām vai iemaksām natūrā, vai abiem, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus un paredzēto izlaidi. Tajās identificē pētniecības papildu darbības, ko īsteno partneri un pētījumu programmas ietvaros.
    3.  
    Kopīgi plānotās Eiropas partnerībās pētījumu programma var sniegt finansējumu darbībām, kuras ir tiesīgas to saņemt saskaņā ar šo iedaļu, kā paredzēts 30. pantā. Turklāt finansējumu var nodrošināt godalgu veidā.
    4.  
    Šajā iedaļā paredzēto darbību finansēšanu veic, ievērojot 25. panta 2. un 3. punktā minētos īpašos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

    ▼B

    18. pants

    Atbalsta pasākumi un priekšdarbi

    Atbalsta pasākumi un priekšdarbi sekmē pareizu un efektīvu pētījumu programmas vadību; tie ir, piemēram, 27. un 28. pantā minētā priekšlikumu izvērtēšana un atlase, 38. pantā minētā periodiskā pārraudzība un izvērtēšana, pētījumi, kopu veidošana vai kontaktu dibināšana saistībā ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar pētījumu programmu.

    Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā var iecelt neatkarīgus un augsti kvalificētus ekspertus, kas palīdz atbalsta pasākumos un priekšdarbos.



    3.

    IEDAĻA

    Pētījumu programmas vadība

    19. pants

    Vadība

    Pētījumu programmu vada Komisija. Komisijai palīdz Ogļu un tērauda komiteja, ogļu un tērauda konsultantu grupas un ogļu un tērauda tehniskās grupas.

    20. pants

    Ogļu un tērauda konsultantu grupu izveide

    Ogļu un tērauda konsultantu grupas (turpmāk “konsultantu grupas”) ir neatkarīgas tehnisku ekspertu konsultantu grupas.

    ▼M1

    21. pants

    Konsultantu grupu uzdevumi

    Katra konsultantu grupa attiecīgā PTA jomā ogļu vai tērauda nozarē konsultē Komisiju šādos jautājumos:

    a) 

    pētījumu programmas 25. panta 3. punktā minētās informācijas paketes un turpmāko pamatnostādņu izstrāde kopumā;

    b) 

    konsekvence un iespējama dublēšanās ar citām Savienības un valstu līmeņa PTA programmām;

    c) 

    PTA projektu pārraudzības pamatprincipu noteikšana;

    d) 

    konkrētos projektos sākto darbu nozīme;

    e) 

    pētījumu programmas pētniecības mērķi, kas uzskaitīti II nodaļas 3. un 4. iedaļā;

    f) 

    ikgadējie prioritārie mērķi, kas uzskaitīti informācijas paketē, un, ja vajadzīgs, prioritārie mērķi attiecībā uz īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā minēts 25. panta 2. punktā;

    g) 

    PTA darbību izvērtēšanas un atlases rokasgrāmatas sagatavošana, kā minēts 27. un 28. pantā;

    h) 

    noteikumi, procedūras un efektivitāte, kas attiecas uz PTA darbību priekšlikumu izvērtēšanu;

    i) 

    tehnisko grupu skaits, kompetence un sastāvs, kā minēts 24. pantā;

    j) 

    priekšlikumu iesniegšanas īpašo uzaicinājumu sagatavošana, kā minēts 25. panta 2. punktā;

    k) 

    citi pasākumi, ja Komisija to lūdz.

    22. pants

    Konsultantu grupu sastāvs

    1.  
    Katru konsultantu grupu veido saskaņā ar pielikumā iekļautajām tabulām. Konsultantu grupu locekļi ir personas, kuras Komisija ieceļ, lai tās pārstāvētu ieinteresēto personu kopīgās intereses. Grupu locekļi nepārstāv konkrētu ieinteresēto personu, bet gan pauž atzinumu, kas kopīgs dažādām ieinteresēto personu organizācijām.

    Grupu locekļus ieceļ amatā uz 42 mēnešiem. Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupas apspriedēs, kuri atkāpjas no amata vai kuri arī pēc amata atstāšanas izpauž informāciju, uz ko tās rakstura dēļ attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to ražošanas izmaksām, vairs netiek aicināti piedalīties konsultantu grupu sanāksmēs, un viņu vietā uz atlikušo pilnvaru laiku var iecelt citus locekļus.

    2.  
    Konsultantu grupu locekļus atlasa no ekspertiem, kuri ir kompetenti II nodaļas 3. un 4. iedaļā minētajās jomās un kuri ir atsaukušies uz publiskajiem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus. Minētos ekspertus var iecelt, arī pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus izvirzījušas pielikuma tabulās minētās vienības vai dalībvalstis.

    Viņi darbojas attiecīgā jomā un ir informēti par nozares prioritātēm.

    3.  
    Katrā konsultantu grupā Komisijas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa kompetenci, attiecīgu ekspertīzes jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī iespēju robežās optimālu dzimumu līdzsvaru un dažādu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu līdzsvaru, ņemot vērā konsultantu grupu konkrētos uzdevumus, nepieciešamo kompetenču veidu un ekspertu atlases procedūras rezultātus.

    ▼B

    23. pants

    Konsultantu grupu sanāksmes

    Konsultantu grupu sanāksmes organizē un vada Komisija, kas nodrošina arī sekretariāta pakalpojumus.

    Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs var lūgt grupas locekļus balsot. Katram grupas loceklim ir tiesības uz vienu balsi. Priekšsēdētājs attiecīgā gadījumā uz sanāksmēm var uzaicināt viesekspertus vai novērotājus. Viesekspertiem un novērotājiem nav balsstiesību.

    Vajadzības gadījumā konsultantu grupas rīko kopīgas sanāksmes (piemēram, lai konsultētu par jautājumiem, kas ir svarīgi gan tērauda, gan ogļu nozarē).

    ▼M1

    24. pants

    Ogļu un tērauda tehnisko grupu izveide un uzdevumi

    1.  
    Ogļu un tērauda tehniskās grupas (“tehniskās grupas”) atbalsta Komisiju pētniecības, izmēģinājuma vai demonstrējumu projektu pārraudzībā.

    Tehnisko grupu locekļus Komisija ieceļ amatā privātpersonas statusā.

    Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupas apspriedēs, kuri atkāpjas no amata vai kuri arī pēc amata atstāšanas izpauž informāciju, uz ko tās rakstura dēļ attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to ražošanas izmaksām, vairs netiek aicināti piedalīties tehnisko grupu sanāksmēs.

    2.  
    Tehnisko grupu locekļus atlasa no ekspertiem, kuri ir kompetenti II nodaļas 3. un 4. iedaļā minētajās pētniecības stratēģijas, pārvaldības vai ražošanas jomās un kuri ir atsaukušies uz publisko uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

    Viņi darbojas attiecīgā jomā un ir atbildīgi par pētniecības stratēģiju, pārvaldību vai ražošanu radniecīgās nozarēs.

    3.  
    Katrā tehniskajā grupā Komisijas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa kompetenci, attiecīgu ekspertīzes jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī iespēju robežās optimālu dzimumu līdzsvaru un dažādu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu līdzsvaru, ņemot vērā konsultantu grupu konkrētos uzdevumus, nepieciešamo kompetenču veidu un ekspertu atlases procedūras rezultātus. Dalība tehniskajā grupā neizslēdz atbilstību novērtēšanas eksperta amatam.

    Komisija nodrošina, ka noteikumi un procedūras ir ieviestas, lai pienācīgi novērstu un pārvaldītu to tehnisko grupu locekļu interešu konfliktus, kuriem ir uzticēts veikt konkrēta projekta novērtēšanu. Minētās procedūras nodrošina arī vienlīdzīgu attieksmi un taisnīgumu visā projektu pārraudzības procesā.

    Ja iespējams, tehnisko grupu sanāksmju norises vietas izraugās tā, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu projektu pārraudzību un rezultātu novērtējumu.

    ▼B



    4.

    IEDAĻA

    Pētījumu programmas īstenošana

    ▼M1

    25. pants

    Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus

    1.  
    Ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicē katru gadu. Priekšlikumu iesniegšanas sākuma datumu publicē 3. punktā minētajā informācijas paketē. Ja vien nav norādīts citādi, izvērtēšanai paredzēto priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir katra gada 15. septembris. Ja 15. septembris iekrīt nedēļas nogalē vai piektdienā, vai pirmdienā, termiņu automātiski pārceļ uz pirmo darbdienu pēc 15. septembra. Termiņu publicē 3. punktā minētajā informācijas paketē.
    2.  
    Ja Komisija saskaņā ar 41. panta d) un e) punktu pieņem lēmumu grozīt šā panta 1. punktā minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu vai izsludināt īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tā informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Īpašajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda iesniegšanas termiņus un kārtību, tostarp to, vai iesniegšana noritēs vienā vai divos posmos, priekšlikumu izvērtēšanas prioritātes, vajadzības gadījumā – atbilstīgo projektu tipu saskaņā ar 14. līdz 18. pantu, kā arī paredzēto finansējumu.

    3.  
    Komisija nodrošina, ka visiem potenciālajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek sniegtas pietiekamas norādes un informācija, it īpaši, izmantojot informācijas paketi, kas pieejama Komisijas tīmekļa vietnē. No Komisijas pēc pieprasījuma var saņemt arī minētās informācijas paketes rakstisku eksemplāru.

    Informācijas pakete sniedz sīki izklāstītu informāciju par dalības noteikumiem, priekšlikumu un projektu apstrādes metodēm, pieteikumu veidlapām, priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem, piešķīruma līgumu paraugiem, attiecināmajām izmaksām, maksimāli iespējamo finanšu ieguldījumu, maksājumu metodēm un gadskārtējiem prioritārajiem pētījumu programmas mērķiem.

    Pieteikumus iesniedz Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētajā informācijas paketē.

    ▼B

    26. pants

    Priekšlikumu saturs

    Priekšlikumi ir saistīti ar II nodaļas 3. un 4. iedaļā izklāstītajiem pētniecības mērķiem un, attiecīgā gadījumā, ar prioritāriem mērķiem, kā minēts informācijas paketē saskaņā ar 25. panta 3. punktu, vai prioritāriem mērķiem, kas noteikti 25. panta 2. punktā minētajos īpašajos konkursa uzaicinājumos.

    Katrā priekšlikumā iekļauj sīku ierosinātā projekta aprakstu un pilnīgu informāciju par mērķiem, partnerattiecībām, tostarp precīzi raksturojot katra partnera funkcijas, vadības struktūru, gaidāmiem rezultātiem, paredzamo izmantojumu un gaidāmā ieguvuma izvērtējumu no rūpnieciskā, saimnieciskā, sociālā un vides viedokļa.

    Iecerētās kopējās izmaksas un to sadalījums pa pozīcijām ir reālistisks un lietderīgs, un projektam ir jābūt rentablam.

    27. pants

    Priekšlikumu izvērtēšana

    Komisija nodrošina konfidenciālu, taisnīgu un objektīvu priekšlikumu izvērtēšanu.

    ▼M1

    Komisija nodrošina, ka visiem potenciālajiem dalībniekiem ir pieejama PTA darbību izvērtēšanas un atlases rokasgrāmata.

    ▼B

    28. pants

    Priekšlikumu atlase un projektu pārraudzība

    1.  
    Komisija reģistrē saņemtos priekšlikumus un pārbauda to atbilstību prasībām.
    2.  
    Komisija priekšlikumus izvērtē, pieaicinot neatkarīgus ekspertus.

    ▼M1

    3.  
    Komisija sastāda pieņemto priekšlikumu sarakstu, tos sarindojot vērtējumu secībā.

    ▼B

    4.  
    Komisija izvēlas projektus un nosaka līdzekļu sadalījumu. Ja paredzamais Kopienas ieguldījums, ko piešķir saskaņā ar pētījumu programmu, ir EUR 0,6 miljoni vai vairāk, piemēro 41. panta a) punktu.
    5.  
    Komisija ar 24. pantā minēto tehnisko grupu palīdzību pārrauga pētniecības projektus un darbības.

    29. pants

    Piešķīruma līgumi

    Piešķīruma līguma priekšmets ir projekti, kuros ir izraudzītie priekšlikumi un 14. līdz 18. pantā paredzētie pasākumi un darbības. Piešķīruma līgumu pamatā ir attiecīgi piešķīruma līgumu paraugi, ko sastāda Komisija, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku.

    Līgumos nosaka saskaņā ar programmu piešķirto finanšu ieguldījumu, pamatojoties uz attaisnotajām izmaksām, kā arī noteikumus par izmaksu pārskatiem, kontu slēgšanu un apliecinātiem finanšu pārskatiem. Turklāt tajos iekļauj arī noteikumus par piekļuves tiesībām un zināšanu izplatīšanu un izmantošanu.

    ▼M1

    29.a pants

    Darbību īstenošana

    1.  
    Dalībnieki īsteno darbības atbilstoši visiem nosacījumiem un pienākumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 2 ) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 ( 3 ), kā arī uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un dotāciju nolīgumā.
    2.  
    Dalībnieki neuzņemas saistības, kas nav saderīgas ar šo lēmumu vai dotāciju nolīgumu. Ja dalībnieks neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie darbinieki izpilda pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien Komisija tos skaidri neatbrīvo no kāda no minētajiem pienākumiem. Dalībnieki nodrošina, lai Komisija būtu laikus informēta par jebkuru notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt darbības īstenošanu vai Savienības intereses.
    3.  
    Dalībnieki īsteno darbību un veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus šajā nolūkā. Viņu rīcībā ir atbilstoši resursi, kas vajadzīgi darbības īstenošanai. Ja tas nepieciešams darbības īstenošanai, dalībnieki var pieaicināt trešās personas, tostarp apakšuzņēmējus, lai īstenotu ar darbību saistīto darbu. Dalībnieki ir atbildīgi pret Komisiju un pret pārējiem dalībniekiem par veikto darbu.
    4.  
    Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības konkrētu darbības elementu izpildei drīkst piešķirt tikai dotāciju nolīgumā noteiktajos gadījumos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kurus nevarēja skaidri paredzēt dotāciju nolīguma spēkā stāšanās brīdī.
    5.  
    Trešās personas, kas nav apakšuzņēmēji, var īstenot ar darbību saistīto darbu saskaņā ar dotāciju nolīgumā minētajiem nosacījumiem. Trešo personu un tās veicamo darbu norāda dotāciju nolīgumā.

    Izmaksas, kas rodas minētajām trešām personām, var uzskatīt par attiecināmām, ja trešā persona atbilst visiem no šiem nosacījumiem:

    a) 

    tā būtu tiesīga saņemt finansējumu, ja tā būtu dalībnieks;

    b) 

    tā ir saistīts subjekts vai tai ir juridiska saikne ar dalībnieku, un tas norāda uz sadarbību, kura nav ierobežota tikai ar attiecīgo darbību;

    c) 

    tā ir norādīta dotāciju nolīgumā; un

    d) 

    tā ievēro noteikumus, kas ir piemērojami dalībniekam atbilstoši dotāciju nolīgumam attiecībā uz izmaksu attiecināmību un izdevumu kontroli.

    6.  
    Dalībnieki ievēro to valstu tiesību aktus, noteikumus un ētikas normas, kurās darbība tiek īstenota. Attiecīgā gadījumā dalībnieki pirms darbības uzsākšanas prasa apstiprinājumu no attiecīgajām valsts vai vietējām ētikas komitejām.

    ▼B

    30. pants

    Finanšu ieguldījums

    1.  
    Pētījumu programmas pamatā ir PTA piešķīruma līgumi, kuros paredz dalītas izmaksas. Kopējais finanšu ieguldījums, tostarp jebkurš cits papildu publisks finansējums, atbilst piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu.
    2.  
    Publiskus līgumus noslēdz par tādu kustamu un nekustamu lietu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu atbalsta pasākumus un priekšdarbus.
    3.  

    Neskarot šā panta 1. punktu, maksimālais kopējais finanšu ieguldījums, kas izteikts kā procentuāla 31. līdz 35. pantā minēto attaisnoto izmaksu daļa, ir šāds:

    a) 

    pētniecības projektiem līdz 60 %;

    b) 

    izmēģinājuma un demonstrējumu projektiem līdz 50 %;

    c) 

    papildu pasākumiem, atbalsta pasākumiem un priekšdarbiem līdz 100 %.

    31. pants

    Attaisnotās izmaksas

    1.  

    Pie attaisnotajām izmaksām pieder šādas izmaksas:

    a) 

    iekārtu izmaksas;

    b) 

    personāla izmaksas;

    c) 

    darbības izmaksas;

    d) 

    netiešās izmaksas.

    2.  
    Pie attaisnotajām izmaksām pieder tikai faktiskās izmaksas, kas radušās, īstenojot projektu saskaņā ar piešķīruma līgumu. Piešķīrumu saņēmēji, saistītie saņēmēji un apakšsaņēmēji nevar pretendēt uz budžetā paredzētām likmēm vai komerclikmēm.

    32. pants

    Iekārtu izmaksas

    Ar projekta izpildi tieši saistītu iekārtu pirkšanas vai nomas izmaksas sedz kā tiešās izmaksas. Attaisnotās izmaksas par iekārtu nomu nav lielākas par attaisnotajām izmaksām, tās pērkot.

    ▼M1

    33. pants

    Personāla izmaksas

    Pie attiecināmajām personāla izmaksām pieder tikai to personu faktiskās nostrādātās stundas, kuras tieši veic ar darbību saistīto darbu.

    Mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku un citu fizisku personu, kuras nesaņem atalgojumu, personāla izmaksas atlīdzina, pamatojoties uz vienības izmaksām.

    ▼B

    34. pants

    Darbības izmaksas

    Pie darbības izmaksām, kas ir tieši saistītas ar projekta izpildi, pieder tikai izmaksas par:

    a) 

    izejvielām;

    b) 

    palīgmateriāliem;

    c) 

    enerģiju;

    d) 

    izejvielu, palīgmateriālu, iekārtu, ražojumu, pārtikas vai degvielas transportu;

    e) 

    esošo iekārtu apkopi, remontu, pielāgošanu vai pārveidošanu;

    f) 

    IT un citiem konkrētiem pakalpojumiem;

    g) 

    iekārtu nomu;

    h) 

    analīzēm un pārbaudēm;

    i) 

    īpašu semināru organizēšanu;

    j) 

    finanšu pārskatu un bankas garantiju apliecināšanu;

    k) 

    zināšanu aizsardzību;

    l) 

    trešo personu palīdzību.

    35. pants

    Netiešās izmaksas

    Visus citus izdevumus, piemēram, pieskaitāmās izmaksas, kas var rasties saistībā ar projektu un kas nav konkrēti minētas iepriekšējās kategorijās, tostarp ceļa un uzturēšanās izmaksas, sedz pēc vienotas likmes – 35 % no 33. pantā minētajām attaisnotajām personāla izmaksām.



    5.

    IEDAĻA

    Pētniecības darbību izvērtēšana un pārraudzība

    36. pants

    Tehniski ziņojumi

    Piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji regulāri sagatavo ziņojumus par 14., 15. un 16. pantā minētajiem pētniecības, izmēģinājumu un demonstrējumu projektiem. Ziņojumus izmanto, lai aprakstītu tehniskos sasniegumus.

    Pēc darba beigām piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji sagatavo pārskata ziņojumu, kurā ietverts izmantošanas un efektivitātes izvērtējums. Komisija atkarībā no projekta stratēģiskās nozīmes un vajadzības gadījumā apspriedusies ar attiecīgo konsultantu grupu publicē ziņojumu pilnībā vai tā kopsavilkumu.

    Komisija var lūgt, lai piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji sagatavo pārskata ziņojumus par 17. pantā minētajiem papildu pasākumiem, kā arī par 18. pantā minētajiem atbalsta pasākumiem un priekšdarbiem, un var pieņemt lēmumu ziņojumus publicēt.

    37. pants

    Gada pārskats

    Komisija ik gadu pārskata saskaņā ar pētījumu programmu veiktās darbības un PTA darba sekmes. Ziņojumu, kurā ietverts minētais pārskats, nosūta Ogļu un tērauda komitejai.

    Komisija var iecelt neatkarīgus ekspertus un augsti kvalificētus ekspertus, kas palīdz sagatavot gada pārskatu.

    38. pants

    Pētījumu programmas pārraudzība un izvērtēšana

    1.  
    Komisija veic pētījumu programmas pārraudzību, tostarp izvērtē paredzamos ieguvumus. Pārraudzības ziņojumu publicē līdz 2013. gada beigām, un pēc tam reizi septiņos gados. Komisija ziņojumus dara zināmus atklātībai Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta (Cordis) vai citā attiecīgā interneta vietnē.
    2.  
    Komisija katros septiņos gados izvērtē pētījumu programmu, kad finansētie projekti ir pabeigti. Izvērtē arī sabiedrības un attiecīgo nozaru ieguvumus no PTA. Izvērtējuma pārskatu publicē.
    3.  
    Veicot 1. un 2. punktā minēto pārraudzību un izvērtēšanu, Komisijai palīdz Komisijas ieceltu augsti kvalificētu ekspertu grupas.

    ▼M2

    39. pants

    Neatkarīgu un augsti kvalificētu ekspertu iecelšana

    Ieceļot 18. pantā, 28. panta 2. punktā un 38. pantā minētos neatkarīgos un augsti kvalificētos ekspertus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 ( 4 ) 237. pantā izklāstītos noteikumus.

    ▼B



    IV

    NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    40. pants

    Daudzgadu tehnisko pamatnostādņu pārskatīšana

    Daudzgadu tehniskās pamatnostādnes, kas izklāstītās III nodaļā, pārskata reizi septiņos gados, un pirmais posms beigsies 2014. gada 31. decembrī. Lai to nodrošinātu un vēlākais katra septiņu gadu posma pēdējā gada pirmajos sešos mēnešos Komisija atkārtoti izvērtē daudzgadu tehnisko pamatnostādņu darbību un lietderību un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus.

    Ja Komisija uzskata to par lietderīgu, izvērtēšanu var veikt atkārtoti un iesniegt visus attiecīgos grozījumu priekšlikumus Padomei, pirms beidzies septiņu gadu posms.

    41. pants

    Īstenošanas pasākumi

    Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem šādus īstenošanas pasākumus:

    a) 

    apstiprina finansēšanas pasākumus, ja Komisijas ieguldījums saskaņā ar pētījumu programmu ir EUR 0,6 miljoni vai vairāk;

    b) 

    sagatavo darba aprakstu programmas pārraudzībai un izvērtēšanai, kā minēts 38. pantā;

    ▼M2 —————

    ▼M1

    d) 

    izdara grozījumus 25. pantā minētajā termiņā;

    ▼B

    e) 

    sagatavo īpašu konkursu uzaicinājumus.

    42. pants

    Komiteja

    1.  
    Komisijai palīdz Ogļu un tērauda komiteja.

    ▼M1

    2.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 5 ) 5. pantu.

    ▼B

    43. pants

    Atcelšana un pārejas posma pasākumi

    Lēmums 2003/78/EK ir atcelts. Tomēr līdz 2008. gada 31. decembrim turpina piemērot Lēmumu 2003/78/EK tādu darbību finansēšanai, par kurām priekšlikumi iesniegti līdz 2007. gada 15. septembrim.

    44. pants

    Piemērošana

    Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2007. gada 16. septembra.

    45. pants

    Adresāti

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.



    PIELIKUMS

    Šā lēmuma 22. pantā minētajā Ogļu konsultantu grupā ietilpst:



    Locekļi

    Maksimālais kopskaits

    a)  no ogļrūpniekiem/attiecīgas valsts federācijām vai saistītiem zinātniskās pētniecības centriem

    8

    b)  no organizācijām, kas pārstāv ogļrūpniekus Eiropas līmenī

    2

    c)  no ogļu lietotājiem vai attiecīgiem zinātniskās pētniecības centriem

    8

    d)  no organizācijām, kas pārstāv ogļu lietotājus Eiropas līmenī

    2

    e)  no organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus

    2

    f)  no organizācijām, kas pārstāv iekārtu piegādātājus

    2

     

    24

    Grupas locekļiem jābūt plašām zināšanām un personīgai pieredzei vienā vai vairākās no šādām jomām: ogļu ieguve un izmantošana, vides un sociālie jautājumi, tostarp drošības aspekti.

    Šā lēmuma 22. pantā minētajā Tērauda konsultantu grupā ietilpst:



    Locekļi

    Maksimālais kopskaits

    a)  no tēraudrūpniecības nozarēm/attiecīgu valstu federācijām vai saistītiem zinātniskās pētniecības centriem

    21

    b)  no organizācijām, kas pārstāv ražotājus Eiropas līmenī

    2

    c)  no organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus

    2

    d)  no organizācijām, kas pārstāv turpmākās apstrādes rūpniecību vai tērauda lietotājus

    5

     

    30

    Grupas locekļiem jābūt plašām zināšanām un personīgai pieredzei vienā vai vairākās no šādām jomām: izejvielas; čuguna ražošana; tērauda ražošana; nepārtraukta liešana; karsta un/vai auksta velmēšana; tērauda pēcapstrāde un/vai virsmas apstrāde; dažādu marku tēraudu un/vai ražojumu izstrāde; tērauda lietojumi un īpašības; vides un sociālie jautājumi, tostarp drošības aspekti.


    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

    ( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

    ( 3 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

    ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    Top