This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007R1580-20110501
Commission Regulation (EC) No 1580/2007 of 21 December 2007 laying down implementing rules of Council Regulations (EC) No 2200/96, (EC) No 2201/96 and (EC) No 1182/2007 in the fruit and vegetable sector
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē
Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē
2007R1580 — LV — 01.05.2011 — 015.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1580/2007 (2007. gada 21. decembris), (OV L 350, 31.12.2007, p.1) |
Grozīta ar:
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1580/2007
(2007. gada 21. decembris),
ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju ( 1 ), jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju ( 2 ), jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvu 2001/112/EK un Direktīvu 2001/113/EK un Regulu (EEK) Nr. 827/68, Regulu (EK) Nr. 2200/96, Regulu (EK) Nr. 2201/96, Regulu (EK) Nr. 2826/2000, Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 ( 3 ), – jo īpaši tās 42. pantu,
tā kā:|
(1) |
Regula (EK) Nr. 1182/2007 ir mainījusi iepriekšējo režīmu augļu un dārzeņu nozarē, kas bija noteikts ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem ( 4 ). |
|
(2) |
Spēkā esošie īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz augļu un dārzeņu nozari, ir ietverti lielā skaitā regulu, no kurām daudzas ir grozītas vairākas reizes. Minētie īstenošanas noteikumi ir jāmaina sakarā ar izmaiņām, kas izdarītas augļu un dārzeņu nozarē ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, kā arī ņemot vērā pieredzi. Izmaiņu apjoms nosaka nepieciešamību skaidrības labad iekļaut visus īstenošanas noteikumus jaunā, atsevišķā regulā. |
|
(3) |
Tāpēc jāatceļ Komisijas regulas: — 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem ( 5 ), — 1996. gada 30. jūlija Regula (EK) Nr. 1555/96 ar noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem ( 6 ), — 1999. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 961/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē izdoto noteikumu paplašinātu attiecināšanu ( 7 ), — 2001. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 544/2001, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz papildu finansiālu palīdzību darbības fondiem ( 8 ), — 2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem ( 9 ), — 2001. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2590/2001, ar ko apstiprina Šveicē pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamas darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem ( 10 ), — 2002. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 1791/2002, ar ko apstiprina Marokā pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamas darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem ( 11 ), — 2002. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2103/2002, ar ko apstiprina Dienvidāfrikā pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamās darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem ( 12 ), — 2003. gada 10. janvāra Regula (EK) Nr. 48/2003, ar ko nosaka normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā tirdzniecības iepakojumā ( 13 ), — 2003. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 606/2003, ar ko apstiprina Izraēlā pirms importēšanas Kopienā veicamās darbības, lai pārbaudītu atbilstību tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem ( 14 ), — 2003. gada 30. aprīļa Regula (EK) Nr. 761/2003, ar ko apstiprina pasākumus, lai pārbaudītu atbilstību tādiem tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas izvesti no Indijas pirms to ievešanas Eiropas Kopienā ( 15 ), — 2003. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1432/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanas un ražotāju grupu pagaidu atzīšanas nosacījumiem ( 16 ), — 2003. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1433/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz darbības fondiem, darbības programmām un finansiālu palīdzību ( 17 ), — 2003. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1943/2003, kurā izklāstīti Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanas noteikumi attiecībā uz atbalstu ražotāju organizācijām pēc to sākotnējās atzīšanas ( 18 ), — 2004. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 103/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 īstenošanai attiecībā uz intervences pasākumiem un izņemšanu no tirgus augļu un dārzeņu nozarē ( 19 ), — 2004. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 1557/2004, ar ko apstiprina darbības, kas jāveic Jaunzēlandē, lai pirms svaigu augļu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem ( 20 ), — 2006. gada 1. februāra Regula (EK) Nr. 179/2006, ar ko ievieš no trešām valstīm ievestu ābolu ievešanas atļauju sistēmu ( 21 ), — 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 430/2006, ar ko apstiprina darbības, ko veic Senegālā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem ( 22 ), — 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 431/2006, ar ko apstiprina darbības, ko veic Kenijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem ( 23 ), — 2006. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1790/2006, ar ko apstiprina darbības, kuras veic Turcijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem ( 24 ). |
|
(4) |
Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanai. |
|
(5) |
Augļu un dārzeņu produktiem ir jānosaka tirdzniecības gadi. Tā kā šajā nozarē vairs nav nekādu atbalsta shēmu, kas atbilstu attiecīgo produktu ražas novākšanas ciklam, visi tirdzniecības gadi ir jāsaskaņo tā, lai tie atbilstu kalendārajam gadam. |
|
(6) |
Regula (EK) Nr. 1182/2007 pilnvaro Komisiju noteikt augļu un dārzeņu produktu tirdzniecības standartus. Tās 2. panta 7. punktā paredzēts, ka spēkā esošie atsevišķie noteikumi, kas nosaka šādus standartus, paliek spēkā līdz jaunu standartu pieņemšanai. |
|
(7) |
Ir jānosaka atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas attiecībā uz noteiktām darbībām, kas ir vai nu ļoti neliela apjoma un/vai specifiskas, vai notiek izplatīšanas ķēdes sākumposmā, un attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem produktiem. |
|
(8) |
Informācijai, kas saskaņā ar tirdzniecības standartiem ir obligāti norādāmi marķējumā, uz iepakojuma/marķējumā ir jābūt skaidri salasāmai. |
|
(9) |
Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, tirgū arvien biežāk ir sastopami iepakojumi, kuros atrodas dažādu veidu svaigi augļi un dārzeņi. Godīgas tirdzniecības principi nosaka, ka vienā iepakojumā pārdodamajiem augļiem un dārzeņiem ir jābūt vienādā kvalitātē. Produktiem, par kuriem nav pieņemti Kopienas standarti, to var nodrošināt, piemērojot vispārīgos noteikumus. Ir jānosaka marķējuma prasības dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumiem, kas atrodas vienā iepakojumā. Šīm prasībām ir jābūt mazāk stingrām par tirdzniecības standartos noteiktajām prasībām, jo īpaši ņemot vērā, cik daudz vietas ir etiķetē. |
|
(10) |
Katra dalībvalsts izraugās pārbaudes iestādes, kuras ir atbildīgas par atbilstības pārbaužu veikšanu visos tirdzniecības posmos. Vienai no šīm iestādēm katrā dalībvalstī ir jābūt atbildīgai par sakariem un koordināciju visu norīkoto iestāžu starpā. |
|
(11) |
Tā kā ziņas par tirgotājiem un to darbības raksturojums ir svarīgs līdzeklis, lai dalībvalstis varētu veikt analīzi, ir būtiski katrā dalībvalstī izveidot svaigu augļu un dārzeņu tirgotāju datubāzi. |
|
(12) |
Atbilstības pārbaudes ir jāveic, ņemot paraugus, un uzmanība ir jākoncentrē uz tiem tirgotājiem, kuriem visdrīzāk varētu būt preces, kas neatbilst standartiem. Ņemot vērā valsts tirgus īpatnības, dalībvalstīm ir jānosaka noteikumi, pēc kuriem par prioritārām tiek atzītas atsevišķu tirgotāju kategoriju pārbaudes. Lai nodrošinātu pārredzamību, šie noteikumi ir jādara zināmi Komisijai. |
|
(13) |
Dalībvalstīm jānodrošina, ka svaigu augļu un dārzeņu eksports uz trešām valstīm atbilst tirdzniecības standartiem, un jāapliecina atbilstība saskaņā ar Ženēvas protokolu par svaigu augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu augļu standartizāciju, kas noslēgts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas un ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem. |
|
(14) |
Svaigu augļu un dārzeņu importam no trešām valstīm ir jāatbilst tirdzniecības standartiem vai standartiem, kas ir tiem līdzvērtīgi. Tāpēc pirms šo preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā ir jāveic atbilstības pārbaudes, izņemot gadījumus, kad partijas ir ļoti mazas un pārbaudes iestādes uzskata, ka ar tām saistītais risks nav liels. Noteiktās trešās valstīs, kuras nodrošina apmierinošas atbilstības garantijas, pirmseksporta pārbaudes var veikt šo trešo valstu pārbaudes iestādes. Ja tiek izmantota šī iespēja, dalībvalstīm ir regulāri jāpārliecinās par trešo valstu pārbaudes iestāžu veikto pirmseksporta pārbaužu efektivitāti/kvalitāti un jāinformē Komisija par šo pārbaužu rezultātiem. |
|
(15) |
Pārstrādei paredzētajiem produktiem nav jāatbilst tirdzniecības standartiem, tāpēc ir jānodrošina, lai tie netiktu pārdoti svaigu produktu tirgū. Šie produkti ir atbilstoši jāmarķē, un atsevišķos gadījumos/ja iespējams, tiem ir jāpievieno pārstrādes sertifikāts, kurā norādīts produkta galapatēriņš, saskaņā ar kuru varēs veikt pārbaudes. |
|
(16) |
Uz augļiem un dārzeņiem, kuriem tiek pārbaudīta atbilstība tirdzniecības standartiem, visos tirdzniecības posmos jāattiecina viena veida pārbaudes. Šajā nolūkā ir jāpiemēro pārbaudes vadlīnijas, ko ieteikusi ANO Eiropas Ekonomikas komisija un kas atbilst ESAO ieteikumiem. Tomēr pārbaudēm mazumtirdzniecības posmā ir jānosaka īpaša kārtība. |
|
(17) |
Tomēr ir jāparedz iespēja atzīt ražotāju organizāciju attiecībā uz tās pieprasītajiem produktiem. Gadījumos, kad atzīšana ir pieprasīta tikai attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem produktiem, ir jānodrošina, ka tos patiešām piegādā pārstrādei. |
|
(18) |
Lai palīdzētu sasniegt augļu un dārzeņu režīma mērķus un nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas veic darbu noturīgi un efektīvi, ražotāju organizācijās ir jābūt augstākā līmeņa stabilitātei. Tāpēc ir jānosaka minimālais laika periods ražotāja dalībai ražotāju organizācijā. Dalībvalstu ziņā ir jāatstāj tiesības noteikt paziņošanas periodus un datumus, kad stājas spēkā atteikšanās no dalības. |
|
(19) |
Ražotāju organizācijas galvenajām un būtiskajām darbībām ir jābūt saistītām ar piegādes un tirgdarbības koncentrāciju. Taču ražotāju organizācijām ir jāatļauj iesaistīties arī citās darbībās, kas var būt gan komerciālas, gan nekomerciālas. Ir jāveicina ražotāju organizāciju sadarbība, ļaujot no citas atzītas ražotāju organizācijas ekskluzīvi iepirkto augļu un dārzeņu tirdzniecību neiekļaut aprēķinos par pamatdarbību un citām darbībām. Jāpaplašina tehnisko līdzekļu nodrošinājuma iespējas, paredzot iespēju, ka to var izdarīt arī organizācijas locekļi. |
|
(20) |
Ražotāju organizācijām var piederēt daļas meitasuzņēmumos, kas palīdz paaugstināt to dalībnieku pievienoto vērtību. Ir jānosaka noteikumi šādas pārdotās produkcijas vērtības aprēķināšanai. Pēc pielāgojumu veikšanai paredzēta pārejas posma šādu meitasuzņēmumu galvenajām darbībām jābūt tādām pašām kā ražotāju organizācijām. |
|
(21) |
Jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par Regulā (EK) Nr. 1182/2007 paredzēto ražotāju organizāciju apvienību, starptautisku ražotāju organizāciju un starptautisku ražotāju organizāciju apvienību atzīšanu un darbību. Konsekvences labad tajos pēc iespējas ir jāatspoguļo noteikumi, kas izstrādāti ražotāju organizācijām. |
|
(22) |
Lai sekmētu piedāvājuma koncentrāciju, ir jāveicina esošo ražotāju organizāciju apvienošanās, veidojot jaunas organizācijas, un jāparedz noteikumi izveidoto apvienoto organizāciju darbības programmu apvienošanai. |
|
(23) |
Turpinot ievērot principus, pēc kuriem ražotāju organizācija ir jāveido pēc ražotāju iniciatīvas un jāuzrauga pašiem ražotājiem, dalībvalstīm ir jāļauj noteikt nosacījumus, ar kuriem citas fiziskas un juridiskas personas tiek pieņemtas par ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem. |
|
(24) |
Lai nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas patiesi pārstāv minimālo ražotāju skaitu, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka tādu locekļu mazākums, kuri varētu pārstāvēt ražotāju organizācijas ražošanas apjoma lielāko daļu, nepamatoti nedominētu organizācijas vadībā un darbībā. |
|
(25) |
Lai ievērotu atšķirīgos ražošanas un tirdzniecības apstākļus Kopienā, dalībvalstīm jānosaka zināmi nosacījumi sākotnējās atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupām, kuras iesniedz atzīšanas plānu. |
|
(26) |
Lai sekmētu tādu stabilu ražotāju organizāciju izveidi, kuras spējīgas dot ilgtermiņa ieguldījumu augļu un dārzeņu tirdzniecības mērķu sasniegšanā, sākotnējā atzīšana būtu piešķirama tikai tādām ražotāju grupām, kuras var pierādīt savu spēju noteiktā termiņā izpildīt visas atzīšanas prasības. |
|
(27) |
Ir jānosaka informācija, kas ražotāju grupām ir jāietver atzīšanas plānā. Lai ražotāju grupas varētu labāk izpildīt atzīšanas nosacījumus, atzīšanas plānos jāļauj veikt izmaiņas. Šajā nolūkā ir jāparedz nosacījums, ka ikviena dalībvalsts var prasīt ražotāju organizācijai veikt koriģējošas darbības, lai nodrošinātu šāda plāna īstenošanu. |
|
(28) |
Ražotāju grupa var izpildīt atzīšanas nosacījumus pirms atzīšanas plāna pabeigšanas. Ir jāparedz, ka šādas grupas var iesniegt atzīšanas pieteikumus kopā ar darbības programmu projektiem. Konsekvences labad šādas atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupai ir jānozīmē, ka tās atzīšanas plāns ir pabeigts, un līdz ar to ir jāpārtrauc paredzētais atbalsts. Taču, lai ievērotu daudzgadu ieguldījumu finansēšanu, jābūt iespējai uz darbības programmām pārnest ieguldījumus, kas atbilst ieguldījumu atbalsta prasībām. |
|
(29) |
Lai atvieglotu pareizu atbalsta sistēmas piemērošanu ražotāju grupu izveidošanas un administratīvās darbības izmaksu segšanai, šis atbalsts ir jāpiešķir saskaņā ar vienotu likmi. Lai ievērotu budžeta ierobežojumus, vienotās likmes atbalstam jānosaka augšējā robeža. Turklāt, lai ievērotu dažāda lieluma ražotāju grupu atšķirīgās finansiālās vajadzības, šī augšējā robeža jāpielāgo atbilstoši ražotāju grupu realizējamās produkcijas vērtībai. |
|
(30) |
Lai nodrošinātu konsekvenci un netraucētu pāreju uz atzītas ražotāju grupas statusu, uz ražotāju organizācijām ir jāattiecina vienādi noteikumi par ražotāju grupu pamatdarbībām un to pārdotās produkcijas vērtību. |
|
(31) |
Ja notiek ražotāju grupu apvienošanās, atbalstu var piešķirt apvienošanās rezultātā izveidotajām ražotāju grupām, lai ņemtu vērā jauno ražotāju grupu finansiālās vajadzības un nodrošinātu pareizu atbalsta shēmas piemērošanu. |
|
(32) |
Lai sekmētu darbības programmu atbalsta shēmu izmantošanu, ir skaidri jānosaka ražotāju organizāciju pārdotā produkcija, tostarp specifikācija par to, kuri produkti ņemami vērā, un tirdzniecības posms, kurā ir jāaprēķina produkcijas vērtība. Gadījumos, kad gada laikā vērojamas svārstības vai ir nepietiekama informācija, jābūt iespējai izmantot tirgojamās produkcijas aprēķina papildu metodes. Lai novērstu shēmas ļaunprātīgu izmantošanu, ražotāju organizācijām vispār nedrīkstētu atļaut programmas laikā mainīt atsauces periodus. |
|
(33) |
Lai nodrošinātu atbalsta pareizu izmantošanu, ir jānosaka noteikumi par darbības fondu pārvaldīšanu un locekļu finansiālajām iemaksām, nodrošinot pēc iespējas lielāku elastību, ar nosacījumu, ka visi ražotāji var izmantot darbības fonda priekšrocības un demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par fonda izmantošanu. |
|
(34) |
Ir jāparedz noteikumi, kas noteiktu valsts stratēģijas darbības jomu un struktūru attiecībā uz noturīgām darbības programmām un valsts sistēmu pasākumiem vides jomā. Šādu pasākumu mērķis ir optimizēt finanšu resursu piešķiršanu un uzlabot stratēģijas kvalitāti. |
|
(35) |
Pareizas pārvaldības interesēs ir jānosaka darbības programmu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtība, tostarp termiņi, lai tādējādi kompetentajām iestādēm dotu iespēju pienācīgi izvērtēt informāciju, kā arī pasākumi un darbības, kuras jāiekļauj programmās vai jāizslēdz no tām. Tā kā programmu pārvaldība notiek pa gadiem, ir jānosaka, ka programmas, kuras nav apstiprinātas līdz noteiktam datumam, atliek uz vienu gadu. |
|
(36) |
Ir jābūt procedūrai, lai ik gadusgrozītu nākamā gada darbības programmas, tādējādi pielāgojot tās jaunajiem apstākļiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt šo programmu sākotnējās iesniegšanas brīdī. Papildus tam ir jābūt iespējai katra programmas izpildes gada laikā mainīt darbības fonda pasākumus un summas. Uz visām šīm izmaiņām ir jāattiecina noteikti ierobežojumi un nosacījumi, kurus nosaka dalībvalstis un kuri ietver izmaiņu obligātu paziņošanu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti apstiprināto programmu vispārīgie mērķi. |
|
(37) |
Finansiālās drošības un tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ ir jāsagatavo to darbību un izdevumu saraksts, kurus nevar segt no darbības programmām. |
|
(38) |
Ja veic ieguldījumus atsevišķās saimniecībās, tad, lai novērstu nepamatotu tādas privātās personas iedzīvošanos bagātībā, kura ir pārtraukusi attiecības ar organizāciju ieguldījuma izmantošanas laikā, ir jāparedz noteikumi, lai organizācija varētu atgūt ieguldījumu atlikušo vērtību neatkarīgi no tā, vai šie ieguldījumi pieder organizācijai vai kādam no tās locekļiem. |
|
(39) |
Lai nodrošinātu shēmas pareizu piemērošanu, ir jānosaka, kāda informācija ir jāietver atbalsta pieteikumos, kā arī atbalsta maksājumu kārtība. Lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, ražotāju organizācijām būtu jābūt pieejamai avansa maksājumu sistēmai, kurai līdztekus paredz atbilstošas garantijas. Līdzīgu iemeslu dēļ jābūt pieejamai alternatīvai sistēmai, lai kompensētu jau radušās izmaksas. |
|
(40) |
Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz krīžu pārvarēšanas un novēršanas pasākumu apjomu un piemērošanu. Ciktāl iespējams, šiem noteikumiem ir jānodrošina elastība un ātra piemērošana krīzes apstākļos, un tādējādi to lēmumu pieņemšanai ir jānotiek pašās dalībvalstīs un ražotāju organizācijās. Tomēr vienlaikus šiem noteikumiem ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jānosaka ierobežojumi noteiktu pasākumu izmantošanai, tostarp finansiālajā ziņā. Tiem arī jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ievērotas fitosanitārās un vides prasības. |
|
(41) |
Attiecībā uz izņemšanu no tirgus, ņemot vērā šā pasākuma potenciālo svarīgumu, ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi. Jo īpaši ir jāsagatavo noteikumi attiecībā uz paaugstināta atbalsta sistēmu par augļiem un dārzeņiem, kuri tiek izņemti no tirgus un kurus labdarības organizācijas un atsevišķas citas iestādes un struktūras bez atlīdzības piešķir kā humāno palīdzību. Turklāt jānosaka maksimālais atbalsta apjoms izņemšanai no tirgus, lai nodrošinātu, ka tas nekļūst par pastāvīgu produktu noieta alternatīvu, nelaižot tos pārdošanā. Šajā kontekstā produktiem, kuriem Kopienas maksimālais kompensācijas apjoms par izņemšanu no tirgus bija noteikts Regulas (EK) Nr. 2200/96 V pielikumā, turpina piemērot šo apjomu, kam piemēro noteiktu palielinājumu, atspoguļojot faktu, ka šī izņemšana tagad tiek līdzfinansēta. Citiem produktiem, kuriem vēl nav konstatēts pārmērīgas izņemšanas risks, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm noteikt maksimālo atbalsta apjomu. Tomēr visos gadījumos līdzīgu iemeslu dēļ ir jānosaka kvantitatīvs izņemšanas ierobežojums katram produktam katrai ražotāju organizācijai. |
|
(42) |
Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par valstu finansiālo atbalstu, kādu dalībvalstis var piešķirt tajos Kopienas reģionos, kur ražotāju organizācijas pakāpe ir īpaši zema, iekļaujot arī šādas zemas organizācijas pakāpes definīciju. Ir jānosaka kārtība, kādā apstiprina šādu valsts atbalstu, kā arī Kopienas veiktu atbalstu un tā apmēru, un kompensācijas daļu, kurai jāatbilst šobrīd piemērojamajai kārtībai. |
|
(43) |
Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, jo īpaši nosacījumi kārtībai, attiecībā uz apstākļiem, kādos ražotāju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību izdotos noteikumus augļu un dārzeņu nozarē var attiecināt uz visiem ražotājiem konkrētā ekonomiskajā zonā. Turklāt gadījumos, kad produkcija tiek pārdota no koka, ir skaidri jānosaka, kuri noteikumi tiek attiecināti uz ražotājiem un pircējiem. |
|
(44) |
Ābolu ražotāji Kopienā nesen ir nonākuši sarežģītā situācijā sakarā ar, cita starpā, būtisku ābolu ieveduma pieaugumu no atsevišķām dienvidu puslodes trešām valstīm. Tāpēc ir jāuzlabo ābolu ieveduma uzraudzība. Šā mērķa sasniegšanai piemērotākais ir instruments, kas pamatojas uz importa licenču izsniegšanu un paredz nodrošinājuma iemaksu, lai nodrošinātu, ka faktiski veic darbības, kurām ir prasīta importa licence. Ir jāpiemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem ( 25 ) un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem ( 26 ). |
|
(45) |
Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par iekļuves cenu sistēmu augļiem un dārzeņiem. Tā kā lielāko daļu attiecīgo ātrbojīgo augļu un dārzeņu piegādā komisijā, tas īpaši sarežģī to vērtības noteikšanu. Jānosaka iespējamās metodes iekļuves cenas aprēķināšanai, pamatojoties uz kuru ievestos produktus klasificē kopējā muitas tarifā. Jo īpaši standarta ievešanas vērtības ir jānosaka, pamatojoties uz produktu vidējo cenu vidējo svērto vērtību, un jānosaka īpašs nosacījums gadījumiem, kad par noteiktas izcelsmes produktiem nav pieejamas cenas. Lai nodrošinātu sistēmas pareizu piemērošanu, jāparedz, ka noteiktos apstākļos jāsniedz nodrošinājums. |
|
(46) |
Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par ievedmuitu, kuru atsevišķiem produktiem var noteikt papildus kopējā muitas tarifā noteiktajai ievedmuitai. Papildu ievedmuitu var noteikt tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu ieveduma apjomi pārsniedz produktam un piemērošanas periodam noteikto kontrollīmeni. Preces, kas atrodas ceļā uz Kopienu, tiek atbrīvotas no papildu nodokļa, un līdz ar to attiecībā uz tām ir jāpieņem atsevišķi nosacījumi. |
|
(47) |
Ir jāparedz pašreizējo programmu un shēmu atbilstoša uzraudzība un novērtēšana, lai to efektivitāti varētu novērtēt gan ražotāju organizācijas, gan dalībvalstis. |
|
(48) |
Ir jāparedz pasākumi/nosacījumi attiecībā uz šās regulas īstenošanai nepieciešamo paziņojumu veidu, to forma un paziņošanas veids. Šai sakarā iekļaujami paziņojumi, kas ražotājiem un ražotāju organizācijām jāsniedz dalībvalstīm, kā arī tie, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, un jāparedz atbilstošās sekas par novēloti iesniegtiem vai neprecīziem paziņojumiem. |
|
(49) |
Ir jānosaka pasākumi attiecībā uz pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 atbilstošu piemērošanu, kā arī attiecīgās sankcijas, kas piemērojamas atklāto pārkāpumu gadījumos. Šādi pasākumi ietver gan Kopienas līmenī noteiktas specifiskas pārbaudes un sankcijas, gan arī visas papildu valsts pārbaudes un sankcijas. Pārbaudēm un sankcijām jābūt preventīvām, efektīvām un samērīgām. Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret ražotājiem, šajā sakarā jāparedz arī noteikumi, kā risināmi acīmredzamu kļūdu un nepārvaramas varas apstākļu un citu ārkārtas apstākļu gadījumi. Ir jāparedz noteikumi arī mākslīgi radītu situāciju gadījumiem, lai novērstu iespēju gūt jelkādu labumu no šādām situācijām. |
|
(50) |
Ir jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no iepriekšējās sistēmas uz jauno šajā regulā paredzēto sistēmu un nodrošinātu arī Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. pantā noteikto pārejas noteikumu atbilstīgu īstenošanu. |
|
(51) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I
SADAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma un lietotie termini
1. Šī regula nosaka Regulas (EK) Nr. 2200/96, Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus.
2. Šā panta 1. punktā minētajās regulās un šajā regulā lietotajiem terminiem ir vienāda nozīme, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
2. pants
Tirdzniecības gadi
Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā norādīto produktu tirdzniecības gadus skaita no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
II
SADAĻA
PRODUKTU KLASIFIKĀCIJA
I
NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
2.a pants
Tirdzniecības standarti; īpašnieki
1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punkta prasības dēvē par vispārējo tirdzniecības standartu. Sīkāka informācija par vispārējo tirdzniecības standartu ir izklāstīta šīs regulas I pielikuma A daļā.
1. Augļiem un dārzeņiem, kuriem nav noteikti specifiskie tirdzniecības standarti, ir jāatbilst vispārējam tirdzniecības standartam. Taču, ja īpašnieks var pierādīt, ka tie atbilst kādam spēkā esošam standartam, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE), tad produktu uzskata par atbilstīgu vispārējam tirdzniecības standartam.
2. Konkrētie tirdzniecības standarti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir izklāstīti šīs regulas I pielikuma B daļā saistībā ar šādiem produktiem:
a) āboli;
b) citrusaugļi;
c) kiviaugļi;
d) salāti, krokotās un platlapu endīvijas;
e) persiki un nektarīni;
f) bumbieri;
g) zemenes;
h) paprika;
i) galda vīnogas;
j) tomāti.
3. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta nolūkos īpašnieks ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura īpašumā ir attiecīgie produkti.
3. pants
Atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, tirdzniecības standartus nepiemēro:
a) ar noteikumu, ka marķējumā ir skaidri lasāms “paredzēts pārstrādei” vai “dzīvnieku barībai”, vai līdzīgs formulējums, produktiem, kas:
i) paredzēti rūpnieciskai pārstrādei vai
ii) paredzēti dzīvnieku barībai vai citiem nepārtikas izmantošanas nolūkiem;
◄
b) produktiem, kurus ražotājs nodod savā saimniecībā patērētājiem viņu personiskajam patēriņam; un
c) saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. pantā noteikto kārtību, attiecīgā reģiona produktiem, kurus pārdod reģiona mazumtirdzniecībā tradicionālam vietējam patēriņam; un
d) produktiem, kas ir sagriezti vai sadalīti, ir gatavi ēšanai vai apstrādei virtuvē.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, prasību par atbilstību tirdzniecības standartiem attiecīgajā ražošanas zonā nepiemēro:
◄
a) produktiem, kurus audzētājs pārdod vai piegādā sagatavošanas un fasēšanas punktos vai uzglabāšanas vietās vai kurus no ražotāja saimniecības nosūta uz minētajiem punktiem; un
b) produktiem, kurus transportē no uzglabāšanas vietām uz sagatavošanas un fasēšanas punktiem.
3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no specifiskā tirdzniecības standarta piemērošanas tos produktus, kas ir paredzēti mazumtirdzniecībai patērētājiem viņu personiskajam patēriņam un ir ar marķējumu “produkts paredzēts pārstrādei” vai jebkuru citu līdzīgu formulējumu, un ir paredzēti cita veida pārstrādei, nekā norādīts 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
3.a Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta attiecībā uz konkrētiem tirdzniecības standartiem, svaigi augļi un dārzeņi, kas nav augstākās šķiras, tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai, var būt mazliet mazāk svaigi un mazliet apvītuši, nedaudz bojāti sakarā ar to attīstību un tendenci ātri bojāties.
3.b Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, vispārējo tirdzniecības standartu nepiemēro šādiem produktiem:
a) savvaļas sēnēm ar KN kodu 0709 59,
b) kaperiem ar KN kodu 0709 90 40,
c) rūgtajām mandelēm ar KN kodu 0802 11 10,
d) lobītām mandelēm ar KN kodu 0802 12,
e) lobītiem lazdu riekstiem ar KN kodu 0802 22,
f) lobītiem valriekstiem ar KN kodu 0802 32,
g) pīniju riekstiem ar KN kodu 0802 90 50,
h) safrānam ar KN kodu 0910 20.
4. Ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, atbilst noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz paredzēto produktu izmantojumu.
4. pants
Informācijā iekļaujamās ziņas
1. Informācijā iekļaujamās ziņas kas prasītas šajā nodaļā, ir jānorāda salasāmi, labi redzamā vietā iepakojuma vienā pusē, un tām ir jābūt vai nu neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma, vai arī uz etiķetes, kas ir iepakojuma daļa vai piestiprināts tam.
2. Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un iekrautas tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minēto informāciju norāda preču pavaddokumentā vai arī paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.
3. Saistībā ar distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK ( 27 ) 2. panta 1. punkta izpratnē tirdzniecības standartu atbilstības nodrošināšanai informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt pieejamām pirms pirkuma darījuma slēgšanas.
4. Rēķinos un pavaddokumentos, izņemot tos, kas jāsaņem patērētājam, ir jānorāda produktu nosaukumi un izcelsmes valsts, attiecīgā gadījumā arī produkta šķira, šķirne vai tirdzniecības tips, ja to nosaka konkrēts tirdzniecības standarts, un vajadzības gadījumā arī tas, ka produkti ir paredzēti pārstrādei.
5. pants
Informācijā iekļaujamās ziņas mazumtirdzniecības posmā
Saskaņā ar šo nodaļu mazumtirdzniecības posmā informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt salasāmām un pamanāmām. Produktus var izlikt pārdošanai mazumtirdzniecībā ar nosacījumu, ka blakus precei, pamanāmā vietā, salasāmā veidā norāda informāciju par produkta izcelsmes valsti un vajadzības gadījumā arī šķiru un tirdzniecības tipu, kas nemaldina patērētāju.
Fasētiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK ( 28 ) papildus tirdzniecības standartos noteiktajai informācijai norāda tīrsvaru. Taču attiecībā uz produktiem, kurus pārdod pēc skaita, prasība par tīrsvara norādīšanu netiek piemērota, ja produktu skaits ir skaidri saredzams un tie ir saskaitāmi no ārpuses, vai arī ja skaits ir norādīts marķējumā.
6. pants
Maisījumi
1. Iepakojumos, kuru tīrsvars ir 5 kg vai mazāk, var būt iekļauti dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumi, ar nosacījumu, ka
a) produkti ir vienādas kvalitātes un katrs produkts atbilst specifiskajam tirdzniecības standartam vai, ja attiecīgajam produktam nepastāv specifisks tirdzniecības standarts, – vispārējam tirdzniecības standartam,
b) iepakojums ir marķēts saskaņā ar šo nodaļu un
c) maisījums nav tāds, kas varētu maldināt patērētāju.
2. Panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz maisījumā iekļautiem produktiem, kas nav produkti no augļu vai dārzeņu nozares, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. pantā.
3. Ja maisījumā iekļauto augļu un dārzeņu izcelsme ir vairāk nekā viena dalībvalsts vai ir trešā valsts, tad pilnus izcelsmes valstu nosaukumus var aizstāt ar vienu no zemākminētajiem, atbilstoši vajadzībai:
a) “EK audzētu augļu un dārzeņu maisījums”,
b) “Ārpus EK audzētu augļu un dārzeņu maisījums”,
c) “EK un ārpus EK audzētu augļu un dārzeņu maisījums”.
II
NODAĻA
Tirdzniecības standartu ievērošanas pārbaudes
1.
iedaļa
Vispārīgi nosacījumi
7. pants
Darbības joma
Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi par atbilstības pārbaužu īstenošanu, kas nozīmē augļu un dārzeņu pārbaudi visos tirdzniecības posmos saskaņā ar šo nodaļu, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tirdzniecības standartiem un citiem šīs nodaļas noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. pantam un 113.a pantam.
8. pants
Kompetentās iestādes
1. Katra dalībvalsts izraugās:
a) vienu kompetento iestādi, kas atbild par koordināciju un kontaktiem šajā nodaļā noteiktajās jomās, turpmāk – “koordinācijas iestāde”, un
b) pārbaudes iestādi vai iestādes, kas atbild par Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 4. punkta piemērošanu, turpmāk – “pārbaudes iestādes”.
Pirmajā apakšpunkta daļā minētās koordinācijas iestādes un pārbaudes iestādes var būt gan valsts, gan privātas. Jebkurā gadījumā dalībvalstis ir par tām atbildīgas.
2. Dalībvalstis Komisijai paziņo:
a) tās koordinācijas iestādes nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punktu,
b) to pārbaudes iestāžu nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punktu,
c) izraudzīto pārbaudes iestāžu atbilstošo darbības jomu precīzu aprakstu.
3. Koordinācijas iestāde var būt pārbaudes iestāde vai viena no pārbaudes iestādēm, vai jebkura cita iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.
4. Komisija nodrošina dalībvalstu izraudzīto koordinācijas iestāžu saraksta publisku pieejamību tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu.
9. pants
Uzņēmēju datubāze
1. Dalībvalstis izveido augļu un dārzeņu nozares uzņēmēju datubāzi, kurā saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem iekļauj uzņēmējus, kas iesaistīti tādu svaigu augļu un dārzeņu tirgošanā, attiecībā uz kuriem ir noteikti standarti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantam.
Dalībvalstis šim nolūkam var izmantot jebkuru citu datubāzi vai datubāzes, kas jau ir izveidotas citiem nolūkiem.
“Tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona:
a) kam pieder augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, lai tos:
i) izliktu vai piedāvātu pārdošanai;
ii) pārdotu;
iii) tirgotu jebkurā citā veidā, vai
b) kura ar augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, faktiski veic jebkuru no darbībām, kas minētas a) punkta i), ii) un iii) punktā.
Darbības, kas minētas trešās daļas a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā, aptver:
a) tālpārdošanu, izmantojot internetu, vai citā veidā;
b) šādas darbības, ko fiziska vai juridiska persona veic savā vai trešās personas vārdā, un
c) šādas darbības, ko veic Kopienā un/vai eksportam uz trešām valstīm, un/vai importam no trešām valstīm.
2. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē attiecīgi ir vai nav iekļaujami šādi uzņēmēji:
a) uzņēmēji, uz kuru darbībām saskaņā ar 3. pantu netiek attiecināts pienākums ievērot tirdzniecības standartus, un
b) fiziskas un juridiskas personas, kuru darbības augļu un dārzeņu nozarē aprobežojas vai nu ar preču transportēšanu, vai arī pārdošanu mazumtirdzniecības posmā.
3. Ja datubāzi veido vairāki atšķirīgi elementi, koordinācijas iestāde nodrošina, ka datubāze, tās elementi un informācijas atjaunošana par tiem ir vienota. Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.
4. Šajā datubāzē ir katra tirgotāja reģistrācijas numurs, nosaukums, adrese, informācija, kas vajadzīga šā tirgotāja klasificēšanai vienā no 10. panta 2. punktā norādītajām riska kategorijām, jo īpaši par vietu tirdzniecības ķēdē, informācija par uzņēmuma nozīmīgumu, informācija par iepriekšējās pārbaudēs izdarītajiem konstatējumiem attiecībā uz katru tirgotāju, kā arī visa cita informācija, kuru uzskata par vajadzīgu pārbaudēm, piemēram, informācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem. Atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.
5. Uzņēmēji sniedz informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu datubāzes izveidošanai un atjaunošanai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē iekļauj uzņēmējus, kas nav reģistrēti to teritorijā, bet veic tajā tirdzniecību.
2. iedaļa
Atbilstības pārbaudes, ko veic dalībvalstis
10. pants
Atbilstības pārbaudes
1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstības pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, pamatojoties uz riska analīzi, un pietiekami bieži, lai nodrošinātu atbilstību tirdzniecības standartiem un citiem šīs sadaļas un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta un 113.a panta noteikumiem.
1. Riska vērtēšanas kritērijos ietilpst atbilstības sertifikāta esība, kā norādīts 12.a pantā, ko ir izdevusi trešās valsts kompetenta iestāde, kuras atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar 13. pantu. Šāda sertifikāta esība uzskatāma par faktoru, kas mazina neatbilstības risku.
1. Kritēriji, lai novērtētu risku, var ietvert:
a) produkta veidu, ražošanas periodu, produkta cenu, laika apstākļus, iepakošanas un pārvietošanas darbības, uzglabāšanas apstākļus, izcelsmes valsti, transportlīdzekļa veidu vai partiju apjomu;
b) tirgotāju lielumu, to vietu tirdzniecības ķēdē, pārdotās produkcijas apjomu vai vērtību, produktu klāstu, piegādes zonu vai veiktās uzņēmējdarbības veidu, kā uzglabāšanu, šķirošanu, iepakošanu vai pārdošanu;
c) iepriekšējo pārbaužu rezultātus, tai skaitā atklāto defektu skaitu un veidu, pārdotās produkcijas parasto kvalitāti, izmantotā tehniskā aprīkojuma līmeni;
d) tirgotāju kvalitātes nodrošinājuma sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu uzticamību attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem;
e) vietu, kurā tiek veikta pārbaude, ja tas ir pirmais robežas šķērsošanas punkts Kopienā vai vieta, kurā produkti tiek iepakoti vai iekrauti;
f) visu citu informāciju, kas var norādīt uz neatbilstības risku.
2. Riska analīze ir balstīta uz informāciju, kas ir ietverta tirgotāju datubāzē saskaņā ar 9. pantu un klasificē tirgotājus riska kategorijās.
2. Dalībvalstis jau iepriekš nosaka:
a) kritērijus partiju neatbilstības riska noteikšanai;
b) pamatojoties uz riska analīzi katrai riska kategorijai, minimālo tirgotāju daļu vai partijas lielumu un/vai daudzumu, kurām veiks atbilstības pārbaudi.
2. Dalībvalstis var izvēlēties neveikt izlases veida pārbaudes tiem produktiem, kuriem nav specifisko tirdzniecības standartu, pamatojoties uz riska analīzi.
3. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstīm jāpalielina pārbaužu biežums attiecībā uz tirgotājiem, produktiem, izcelsmi vai citiem rādītājiem.
4. Tirgotāji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu atbilstības pārbaužu organizēšanai un veikšanai.
11. pants
Apstiprināti tirgotāji
1. Tirgotājiem, kuri klasificēti zemākajā riska kategorijā un kuri nodrošina īpašas garantijas attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem, dalībvalstis var atļaut katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu nosūtīšanas posmā un/vai parakstīt atbilstības sertifikātu, kā noteikts 12.a pantā.
2. Atļauju piešķir vismaz uz vienu gadu.
3. Bez tam tirgotājiem, kuri izmanto šo iespēju:
a) ir jābūt pārbaudes personālam, kas ir piedalījies dalībvalsts apstiprinātās apmācībās;
b) ir jābūt produktu sagatavošanai un fasēšanai piemērotam aprīkojumam;
c) ir jāapņemas veikt savu nosūtīto preču atbilstības pārbaudi un jāizveido reģistrs, kurā ierakstītas visas veiktās pārbaudes.
4. Ja apstiprināts tirgotājs vairs neatbilst atļaujas prasībām, dalībvalsts atsauc atļauju.
5. Neskarot 1. punktu, apstiprinātie tirgotāji var turpināt lietot paraugus, kas atbilda šai regulai 2009. gada 30. jūnijā, kamēr beidzas krājumi.
5. Atļaujas, kas tirgotājiem piešķirtas pirms 2009. gada 1. jūlija, tiek piemērotas uz piešķirto laiku.
12. pants
Deklarācijas pieņemšana muitā
1. Muita drīkst pieņemt tikai tādu produktu eksporta deklarācijas un/vai deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas specifiskie tirdzniecības standarti, ja
a) precēm ir pievienots atbilstības sertifikāts vai
b) kompetentā pārbaudes iestāde ir informējusi muitas iestādi, ka attiecībā uz attiecīgajām partijām ir izdots atbilstības sertifikāts, vai
c) kompetentā pārbaudes iestāde ir informējusi muitas iestādi, ka attiecīgajām partijām nav izdots atbilstības sertifikāts, jo tām nav jāveic riska pārbaude, ņemot vērā 10. panta 1. punktu.
1. Tas neskar jebkuras atbilstības pārbaudes, ko dalībvalsts var īstenot saskaņā ar 10. pantu.
2. Panta 1. punkts attiecas arī uz produktiem, kam ir jāpiemēro vispārējais tirdzniecības standarts, kas izklāstīts I pielikumā, un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā 10. panta 1. punktā minēto riska analīzi.
12.a pants
Atbilstības sertifikāti
1. Sertifikātus izdod kompetenta iestāde kā apliecinājumu, ka produkti atbilst attiecīgiem tirdzniecības standartiem. Kompetentajām iestādēm Kopienā izmantojamais sertifikāts norādīts III pielikumā.
1. Trešās valstis, kas minētas 13. panta 4. punktā, tā vietā var izmantot savus sertifikātus ar nosacījumu, ka Komisija pārbauda, vai tajos ir ietverta līdzvērtīga informācija kā Kopienas sertifikātā. Komisija nodrošina trešo valstu sertifikātu paraugu pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.
2. Šos sertifikātus izdod vai nu papīra formātā ar paraksta oriģinālu, vai pārbaudītā elektroniskā veidā ar elektronisku parakstu.
3. Katrs sertifikāts ir jāapzīmogo kompetentajai iestādei un jāparaksta pilnvarotai personai vai personām.
4. Sertifikāts jāizdod vismaz vienā no Kopienas oficiālajām valodām.
5. Katrā sertifikātā ir jābūt kārtas numuram, pēc kura ir iespējams identificēt sertifikātu, un kompetentā iestāde saglabā visu tās izdoto sertifikātu kopijas.
6. Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas dalībvalstis turpina izmantot atbilstības sertifikātus, kas atbilda šai regulai 2009. gada 30. jūnijā, kamēr izsīkst krājumi.
3.
iedaļa
Trešo valstu veiktās pārbaudes
13. pants
To pārbaudes darbību apstiprināšana, ko veikušas trešās valstis pirms ievešanas Kopienā
1. Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību var apstiprināt šīs trešās valsts veiktās pārbaudes par atbilstību konkrētiem tirdzniecības standartiem pirms ievešanas Kopienā.
2. Apstiprinājumu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt trešām valstīm, kuras to lūgušas un kuru teritorijā produktiem, kurus eksportē uz Kopienu, tiek izpildīti vai nu Kopienas tirdzniecības standarti, vai arī vismaz līdzvērtīgi standarti.
Apstiprinājumā norāda trešās valsts oficiālo iestādi, kura ir atbildīga par 1. punktā minēto pārbaudes darbību veikšanu. Šī iestāde atbild par kontaktiem ar Kopienu. Apstiprinājumā tāpat arī norāda pārbaudes iestādes, kas ir atbildīgas par pašu pārbaužu veikšanu, turpmāk tekstā – “trešās valsts pārbaudes iestādes”.
Apstiprinājums var attiekties tikai uz tiem produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts, un to var attiecināt uz noteiktiem produktiem.
3. Trešās valsts pārbaudes iestādes ir oficiālas iestādes vai 2. punktā norādītās iestādes oficiāli atzītas iestādes, kuras nodrošina apmierinošas garantijas un kuru rīcībā ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un telpas, lai veiktu pārbaudes atbilstoši 20. panta 1. punktā norādītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.
4. To valstu, kuru atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar šo pantu, un attiecīgo produktu saraksts ir iekļauts IV pielikumā.
Komisija nodrošina pieejamību precīziem attiecīgo oficiālo iestāžu un pārbaudes iestāžu datiem, izmantojot līdzekļus, kādus tā uzskata par piemērotiem.
▼M8 —————
15. pants
Apstiprinājuma atsaukums
Komisija var uz laiku atsaukt apstiprinājumu, ja tiek konstatēts, ka ievērojams skaits partiju un/vai produktu daudzums neatbilst trešās valsts pārbaudes iestāžu izdotajos sertifikātos norādītajai informācijai.
▼M8 —————
5.
iedaļa
Pārbaudes metode
20. pants
Pārbaudes metode
1. Šajā nodaļā paredzētās atbilstības pārbaudes, izņemot pārbaudes mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam, veic atbilstīgi VI pielikumā norādītajām metodēm, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
Dalībvalstis nosaka īpašu kārtību atbilstības pārbaudēm mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam.
2. Ja inspektori konstatē, ka preces atbilst tirdzniecības standartiem, pārbaudes iestāde var izdot III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu.
3. Ja preces neatbilst standartiem, pārbaudes iestāde izdod tirgotājam vai tā pārstāvjiem adresētu konstatējumu par atklāto neatbilstību. Preces, par kurām ir izdots konstatējums par atklāto neatbilstību, nedrīkst pārvietot bez šā konstatējuma izdevējas pārbaudes iestādes atļaujas. Šādas atļaujas izdošanai var piemērot pārbaudes iestādes noteiktos nosacījumus.
Uzņēmēji var pieņemt lēmumu par visu vai daļas preču atbilstības nodrošināšanu. Preces, kuru atbilstība ir nodrošināta, nedrīkst tirgot, kamēr kompetentā pārbaudes iestāde nav ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem pārliecinājusies, ka preču atbilstība ir faktiski nodrošināta. Vajadzības gadījumā tā izdod III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu tai partijai vai tās daļai tikai pēc tam, kad ir nodrošināta preču atbilstība.
Ja pārbaudes iestāde akceptē tirgotāja vēlēšanos nodrošināt preču atbilstību citā dalībvalstī, nevis tajā, kur veikta pārbaude, kuras rezultātā atklāta neatbilstība, tirgotājs informē dalībvalsts kompetento pārbaudes iestādi par partijas neatbilstību. Dalībvalsts, kas izdod konstatējumu par neatbilstību, nosūta konstatējuma kopiju attiecīgajām dalībvalstīm, ieskaitot dalībvalsti, kurā konstatēta partijas neatbilstība.
Ja nav iespējams ne nodrošināt preču atbilstību, ne tās nosūtīt izmantošanai dzīvnieku barībā, rūpnieciskai pārstrādei vai cita veida nepārtikas vajadzībām, pārbaudes iestāde var vajadzības gadījumā pieprasīt, lai uzņēmēji veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti nenonāk tirdzniecībā.
Uzņēmēji sniedz visu informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai.
▼M8 —————
6. iedaļa
Paziņojumi
20.a pants
Paziņojumi
1. Dalībvalsts, kuras teritorijā konstatē, ka citas dalībvalsts sūtījums neatbilst tirdzniecības standartiem, jo sūtījumam ir defekti vai bojājumi, kurus būtu bijis iespējams noteikt iepakošanas laikā, ziņo Komisijai un attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm.
2. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir liegta preču partiju laišana brīvā apgrozībā no trešām valstīm, jo preču partijas neatbilst tirdzniecības standartiem, ziņo Komisijai, attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm un attiecīgajai trešai valstij, kas uzskaitītas IV pielikumā.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai pārbaudes un riska analīzes sistēmu nosacījumus. Tās informē Komisiju par visiem šo sistēmu turpmākajiem grozījumiem.
4. Dalībvalstis paziņo Komisijai un dalībvalstīm pārbaudēs apkopotos rezultātus visos tirdzniecības posmos attiecīgajā gadā līdz nākamā gada 30. jūnijam.
5. Paziņojumus sniedz ar tādiem līdzekļiem, kādus noteikusi Komisija.
III
SADAĻA
RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS
I
NODAĻA
Prasības un atzīšana
1.
iedaļa
Definīcijas
21. pants
Definīcijas
1. Šajā sadaļā:
a) “ražotājs” ir lauksaimnieks, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b) “meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kura daļas pieder vienai vai vairākām ražotāju organizācijām vai to apvienībām un kas palīdz sasniegt ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības mērķus;
c) “starptautiska ražotāju organizācija” ir organizācija, kurā vismaz viena no ražotāju saimniecībām ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs;
d) “starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kurā vismaz viena no apvienības organizācijām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas apvienības galvenais birojs;
e) “konverģences mērķis” ir rīcības mērķis mazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu labā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;
f) “pasākums” ir viena no šīm darbībām:
i) darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,
ii) darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes uzlabošana vai saglabāšana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,
iii) darbības, kuru mērķis ir uzlabot tirdzniecību, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, kā arī pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, izņemot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas iekļautas vi) daļā,
iv) pētniecība un eksperimentālā ražošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,
v) apmācību darbības, izņemot apmācību, kas iekļauta vi) apakšpunktā, un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību,
vi) jebkurš no sešiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas instrumentiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā,
vii) darbības vides jomā, kuras norādītas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punktā, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,
viii) citas darbības, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, izņemot tās, kas iekļautas i), ii), iii), iv) un vii) daļā, kuras atbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā.
g) “darbība” ir konkrēta darbība vai instruments, kura mērķis ir sasniegt konkrētu darbības mērķi, kas veicina viena vai vairāku Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā norādīto mērķu sasniegšanu;
h) “blakusprodukts” ir produkts, kas radies augļu vai dārzeņu produkta sagatavošanā vai pārstrādē un kam ir pozitīva ekonomiskā vērtība, bet kurš nav galvenais iegūstamais rezultāts;
i) “sagatavošana” ir sagatavošanas darbības, piemēram, augļu un dārzeņu tīrīšana, sagriešana, mizošana ar atgriešanu un žāvēšana, nepārveidojot tos par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem;
j) “starpnozaru programmas”, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir viena vai vairākas no darbībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 20. panta c) punktā, ko apstiprinājusi dalībvalsts un kuras kopīgi pārvalda ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība un vismaz vēl viens pārtikas pārstrādes un/vai izplatīšanas ķēdes dalībnieks;
k) “atskaites punkta rādītājs” ir rādītājs, kas atspoguļo stāvokli vai tendenci, kas pastāv programmu perioda sākumā, un kas var sniegt informāciju, kura ir noderīga:
i) sākotnējās situācijas analīzē, lai izveidotu noturīgu darbības programmu valsts stratēģiju vai darbības programmu,
ii) par atskaites punktu, pēc kura novērtēt valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātus un ietekmi, un/vai
iii) valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātu un ietekmes interpretēšanā.
2. Dalībvalstis nosaka savā teritorijā attiecīgās juridiskās personas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā savas valsts juridisko un administratīvo struktūru. Attiecīgā gadījumā tās šo pantu piemērošanai nosaka arī noteikumus par juridisko personu daļu skaidru definīciju.
2.
iedaļa
Ražotāju organizācijām piemērojamās prasības
22. pants
Ietvertie produkti
1. Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā, ievērojot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2. Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktiem, kas paredzēti tikai pārstrādei, tikai tādā gadījumā, ja tie var nodrošināt, ka produkti tiek piegādāti pārstrādei vai nu ar piegādes līgumu sistēmu, vai citādi.
23. pants
Minimālais biedru skaits
Nosakot ražotāju organizācijas minimālo biedru skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt, ka, ja atzīšanas pieteicēju pilnīgi vai daļēji veido biedriļi, kuri paši ir juridiskas personas vai skaidri noteiktas to juridisko personu daļas, kuras veido ražotāji, minimālo ražotāju skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru no juridiskajām personām vai skaidri noteiktām juridisko personu daļām.
24. pants
Minimālais dalības ilgums
1. Ražotāja minimālajam dalības ilgumam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu.
2. Par atteikšanos no dalības organizācijai paziņo rakstveidā. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.
25. pants
Ražotāju organizāciju struktūras un darbības
Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un nepieciešamais aprīkojums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punktā noteiktās prasības un veiktu to būtiskos uzdevumus, jo īpaši:
a) zināšanas par organizācijas biedru ražošanu,
b) savu biedru produkcijas savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu,
c) komerciālo un budžeta pārvaldību un
d) centralizētu grāmatvedības uzskaiti un rēķinu izrakstīšanas sistēmu.
26. pants
Tirgojamās produkcijas vērtība vai apjoms
Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā tirgojamās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina, ņemot vērā tos pašus principus, kā aprēķinot pārdotās produkcijas vērtību saskaņā ar šīs regulas 52. un 53. pantu.
27. pants
Tehnisko līdzekļu nodrošinājums
Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotāju organizācija, kura ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram nepieciešams tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tiek uzskatīts, ka tā izpilda savas saistības, ja tā nodrošina atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni vai nu pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai izmantojot ārpakalpojumus.
28. pants
Ražotāju organizācijas pamatdarbības
1. Ražotāju organizācijas pamatdarbība ir saistītai ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.
2. Ražotāju organizācijas biedru produkcijas vērtībai un citu ražotāju organizāciju biedru produkcijas, kuru tā pārdod, vērtībai ir jābūt lielākai par visas citas tās realizētās produkcijas vērtību.
Šā aprēķina pamatā ir tikai produkti, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir atzīta.
3. Ja tiek piemērots 52. panta 7. punkts, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem no 2012. gada 1. janvāra šā panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.
29. pants
Ārpakalpojumu izmantošana
Ražotāju organizācijas darbības izpilde ar ārpakalpojumu palīdzību nozīmē, ka ražotāju organizācija slēdz komerciālu vienošanos ar citu personu, kas var būt arī kāds no tās biedriemļiem vai meitasuzņēmums, lai tā nodrošinātu šās darbības izpildi. Ražotāju organizācija tomēr saglabā atbildību par šo darbību, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanās par darbības izpildes nodrošināšanu.
Pirmā daļa mutatis mutandis attiecas arī uz gadījumiem, kad ražotāju organizāciju apvienība nodrošina darbības izpildi ar ārpakalpojumu palīdzību.
30. pants
Starptautiskas ražotāju organizācijas
1. Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācijai ir nozīmīgas saimniecības vai kurā ir ievērojams biedru skaits un/vai kurā tiek saražots ievērojams pārdotās produkcijas apjoms.
2. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:
a) starptautiskas ražotāju organizācijas atzīšanu,
b) starptautiskās ražotāju organizācijas darbības programmas apstiprināšanu,
c) nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm (kurās atrodas tās biedriļi) saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm dalībvalstīm ir pienākums sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs, un
d) to, ka pēc citu dalībvalstu pieprasījuma tiek nodrošināta visa atbilstošā dokumentācija, tostarp piemērojamie tiesību akti citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedriļi, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura izdara pieprasījumu.
31. pants
Ražotāju organizāciju apvienošanās
1. Ja ir apvienojušās ražotāju organizācijas, kuru darbības programmas iepriekš ir bijušas atšķirīgas, tās var turpināt īstenot šīs programmas paralēli un atsevišķi līdz apvienošanās darījumam sekojošā gada 1. janvārim. Šādos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 66. panta noteikumiem. Pārējos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas nekavējoties pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 67. panta noteikumiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, dalībvalstis var pilnvarot ražotāju organizācijas, kuras to ir pieprasījušas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, īstenot atsevišķas darbības programmas paralēli līdz to dabiskam noslēgumam.
32. pants
Biedri, kas nav ražotāji
1. Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav ražotājs, var uzņemt par ražotāju organizācijas biedru.
2. Nosakot 1. punktā norādītos nosacījumus, dalībvalstis īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta c) apakšpunkts.
3. Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, nedrīkst:
a) ņemt vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem,
b) saņemt tiešu ieguvumu no Kopienas finansētajiem pasākumiem.
Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, ievērojot 2. punktā noteiktos nosacījumus.
33. pants
Ražotāju organizāciju demokrātiskā atbildība
Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu viena vai vairāku biedru varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu ražotāju organizāciju pārvaldībā un darbībā, un šie pasākumi ietver balsošanas tiesības.
Dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai ierobežotu juridiskas personas pilnvaras vai aizliegtu tai veikt izmaiņas, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus, ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta šīs juridiskās personas daļa.
3.
iedaļa
Ražotāju organizāciju apvienības
34. pants
Ražotāju organizāciju apvienību atzīšana
1. Dalībvalstis var atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 182/2007 5. pantu tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar produktu vai produktiem, kas norādīti atzīšanas pieteikumā.
2. Ražotāju organizāciju apvienību var atzīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu un tā var veikt jebkuras ražotāju organizācijas darbības arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirgošanu vēl joprojām veic tās biedri.
35. pants
Ražotāju organizāciju apvienības pamatdarbības
Ražotāju organizāciju apvienībām mutatis mutandis piemērojams 28. panta 2. un 3. punkts.
36. pants
Ražotāju organizāciju apvienību biedriļi, kuri nav ražotāju organizācijas
1. Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav atzīta ražotāju organizācija, var uzņemt par ražotāju organizāciju apvienības biedruli.
2. Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas, nedrīkst:
a) tikt ņemti vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem,
▼M10 —————
c) saņemt tiešu ieguvumu no Kopienas finansētajiem pasākumiem.
Dalībvalstis var atļaut, aizliegt vai ierobežot to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.
37. pants
Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība
1. Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kurā apvienībai ir būtisks biedru organizāciju skaits un/vai kurā biedru organizācijas saražo ievērojamu pārdotās produkcijas apjomu.
2. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:
a) apvienības atzīšanu;
b) apvienības darbības programmas apstiprināšanu gadījumos, kad tas nepieciešams;
c) nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas biedru organizācijas, saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm dalībvalstīm ir pienākums sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs, un
d) to, lai pēc citu dalībvalstu pieprasījuma nodrošinātu visu atbilstošo dokumentāciju, tostarp piemērojamos tiesību aktus citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedri, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura iesniedz pieprasījumu.
4.
iedaļa
Ražotāju grupas
38. pants
Atzīšanas plānu iesniegšana
1. Juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa iesniedz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktā norādīto atzīšanas plānu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs.
2. Dalībvalstis nosaka:
a) obligātos kritērijus, kas jāizpilda juridiskai personai vai juridiskas personas skaidri noteiktai daļai, lai varētu iesniegt atzīšanas plānu,
b) noteikumus atzīšanas plānu sagatavošanai, saturam un īstenošanai,
c) laika periodu, kurā bijušajam ražotāju organizācijas biedram ir aizliegts pievienoties ražotāju grupai pēc izstāšanās no ražotāju organizācijas saistībā ar produktiem, attiecībā uz kuriem bija atzīta attiecīgā ražotāju organizācija, un
d) atzīšanas plānu apstiprināšanas, uzraudzības un izpildes administratīvās procedūras.
39. pants
Atzīšanas plānu saturs
Atzīšanas plāna projektā ietver vismaz:
a) sākotnējās situācijas aprakstu, īpaši attiecībā uz biedru ražotāju skaitu, norādot pilnīgu informāciju par biedru, ražošanu, tostarp pārdotās produkcijas vērtību, tirdzniecību un infrastruktūru, tostarp infrastruktūru, kas pieder atsevišķiem ražotāju grupas biedriem, ja plānots, ka to izmantos ražotāju grupa;
b) ierosināto plāna īstenošanas sākuma datumu un tā ilgumu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus;
c) īstenojamās darbības, lai panāktu atzīšanu.
40. pants
Atzīšanas plānu apstiprināšana
1. Kompetentā valsts iestāde lēmumu par atzīšanas plāna projektu pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts plāns, kam pievienoti visi apliecinošie dokumenti.
2. Pēc 113. pantā noteiktajām pārbaudēm kompetentā valsts iestāde atbilstīgi apstākļiem:
a) pieņem plānu un piešķir sākotnējo atzīšanu;
b) pieprasa izdarīt izmaiņas plānā;
c) noraida plānu.
Attiecīgā gadījumā plānu var pieņemt tikai tad, ja plānā ir veiktas saskaņā ar b) punktu pieprasītās izmaiņas.
Iestāde par savu lēmumu informē juridisko personu vai juridiskās personas skaidri noteikto daļu.
41. pants
Atzīšanas plānu īstenošana
1. Atzīšanas plānu īsteno pa gada segmentiem, sākot no 1. janvāra. Dalībvalstis var ļaut ražotāju grupām gada segmentus sadalīt pusgada periodos.
Saskaņā ar ieteikto datumu, atzīšanas plāns, kas iesniegts atbilstoši 39. panta b) punktam, sākas:
a) 1. janvārī pēc datuma, kad to pieņēmusi kompetentā valsts iestāde, vai
b) nekavējoties pēc tā pieņemšanas datuma.
2. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem ražotāju grupas var pieprasīt izmaiņas plānos to īstenošanas laikā. Šiem pieprasījumiem pievieno visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus.
3. Kompetentā valsts iestāde, izskatījusi iesniegtos pierādījumus, lēmumu par plānu grozījumiem pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izmaiņu pieprasījums. Ja šajā laika periodā lēmums par izmaiņu pieprasījumu nav pieņemts, uzskatāms, ka pieprasījums ir noraidīts.
42. pants
Pieteikumi atzīšanai par ražotāju organizāciju
Ražotāju grupas, kuras īsteno atzīšanas plānu, var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu. Šādus pieteikumus jebkurā gadījumā iesniedz līdz pārejas perioda beigām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. pantā.
No minētā pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgā grupa var iesniegt darbības programmas projektu saskaņā ar 64. pantu.
43. pants
Ražotāju grupu pamatdarbības
Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 28. pants.
44. pants
Pārdotās produkcijas vērtība
1. Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 52. pants.
2. Ja pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju grupas atbildības sfēras un kontroles, pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no vērtības, kas deklarēta iepriekšējā atbalsta pieteikumā vai pieteikumos, kuri aptver jaunāko gada segmentu, ko pārbaudījusi dalībvalsts, vai, ja tādu nav, no vērtības, kas sākotnēji deklarēta apstiprinātajā atzīšanas plānā.
3. Pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts, aprēķina saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.
45. pants
Atzīšanas plānu finansēšana
1. Attiecībā uz pārdoto produkciju, kuras vērtība pārsniedz EUR 1 000 000, Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punktā norādītās atbalsta likmes samazina uz pusi.
2. Uz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu uz katru ražotāju grupu attiecina maksimālo robežu EUR 100 000 apmērā par gada segmentu.
3. Ja īstenošanas segments ir īsāks par pilnu kalendāro gadu, 2. punktā norādīto ierobežojumu proporcionāli samazina.
4. Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā minēto atbalstu maksā:
a) gada vai pusgada iemaksu veidā katra gada vai pusgada perioda beigās par atzīšanas plāna īstenošanu vai
b) iemaksās, kas aptver daļu no gada perioda, ja plāns sākas gada perioda laikā vai ja pirms gada perioda beigām notiek atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu.
Lai aprēķinātu iemaksas, dalībvalstis par pamatu var izmantot pārdoto produkciju, kas atbilst citam periodam, nevis laika periodam, attiecībā uz kuru tiek veikta iemaksa, ja to prasa pārbaudes. Atšķirība starp periodiem ir mazāka nekā faktiskais perioda ilgums.
5. Maiņas kurss, ko piemēro 1. un 2. punktā norādītajām summām, ir Eiropas Centrālās bankas jaunākais publicētais kurss pirms pirmās dienas laika periodā, par kuru tiek piešķirts attiecīgais atbalsts.
46. pants
Atbalsts atzīšanai vajadzīgajiem ieguldījumiem
Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar šās regulas 39. panta c) punktā izklāstīto atzīšanas plānu īstenošanu, kuriem nodrošina atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu:
a) ieguldījumi, kas kropļotu konkurenci saistībā ar organizācijas citu saimniecisko darbību, ir izslēdzami, un
b) ieguldījumi, kas nodrošina tiešu vai netiešu ieguvumu šādiem pasākumiem, ir finansējami proporcionāli to izlietojumam nozarēm un produktiem, attiecībā uz kuriem ir piešķirta sākotnējā atzīšana.
47. pants
Atbalsta pieteikums
1. Lai saņemtu atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ražotāju grupa iesniedz atsevišķu atbalsta pieteikumu trīs mēnešu laikā pēc katra šīs regulas 45. panta 4. punktā minētā gada vai pusgada perioda beigām. Pieteikumā iekļauj deklarāciju par pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts.
2. Atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos, kā norādīts 41. panta 1. punktā. Visiem atbalsta pieteikumiem pievieno rakstisku ražotāju grupas deklarāciju, apliecinot, ka ražotāju grupa:
a) ievēro un ievēros Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu; un
b) nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi ieguvumu, nesaņem un nesaņems divkāršu ieguvumu no Kopienas vai valsts finansējuma par darbībām, kas īstenotas saskaņā ar tās atzīšanas plānu, par kuru tiek piešķirts Kopienas finansējums saskaņā ar šo regulu.
3. Dalībvalstis nosaka termiņu atbalsta izmaksai, kas nekādā gadījumā nav vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
48. pants
Tiesības saņemt atbalstu
Dalībvalstis izvērtē ražotāju grupu tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, ka atbalsts ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā apstākļus un datumu, kad piešķirts iepriekšējais valsts atbalsts ražotāju organizācijām un grupām, no kurām nākuši attiecīgās ražotāju grupas biedri, kā arī biedru pārvietošanos starp ražotāju organizācijām un ražotāju grupām.
49. pants
Kopienas ieguldījums
1. Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir:
a) 75 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; un
b) 50 % citos reģionos.
Atlikušo atbalsta summu dalībvalsts izmaksā kā vienotas likmes maksājumu. Atbalsta pieteikumam nav jāpievieno pierādījums par atbalsta izmantošanu.
2. Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā, izsakot kapitāla dotācijas vai kapitāla dotācijas ekvivalenta veidā, nepārsniedz šādu procentuālo daļu no attaisnotajām investīciju izmaksām:
a) 50 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un
b) 30 % pārējos reģionos.
Attiecīgās dalībvalstis apņemas ieguldīt vismaz 5 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.
Atbalsta saņēmēji no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām maksā vismaz:
a) 25 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un
b) 45 % pārējos reģionos.
50. pants
Apvienošanās
1. Atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā, var sniegt vai turpināt sniegt ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana un kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana.
2. Lai aprēķinātu saskaņā ar 1. punktu maksājamā atbalsta apjomu, ražotāju grupa, kura izveidojusies apvienošanās rezultātā, aizstāj grupas, kuras apvienojas.
3. Ja apvienojas divas vai vairākas ražotāju grupas, jaunā struktūra uzņemas tās ražotāju grupas tiesības un pienākumus, kurai pirmajai piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.
4. Ja ražotāju grupa, kurai ir piešķirta sākotnējā atzīšana, apvienojas ar atzītu ražotāju organizāciju, rezultātā izveidotajai struktūrai vairs nav tiesību uz sākotnējo atzīšanu kā ražotāju grupai un uz atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā. Rezultātā izveidojusies struktūra tiek uztverta kā atzīta ražotāju organizācija, ar nosacījumu, ka tā ievēro atbilstošās prasības. Ja nepieciešams, ražotāju organizācija lūdz veikt izmaiņas tās darbības programmā, un šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro 31. pantu.
Tomēr darbības, kuras ražotāju grupas veikušas pirms šādas apvienošanās, arī turpmāk uzskatāmas par attaisnotām saskaņā ar atzīšanas plānā noteiktajiem nosacījumiem.
51. pants
Atzīšanas sekas
1. Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā noteikto atbalstu pēc atzīšanas vairs nesniedz.
2. Ja saskaņā ar šo regulu tiek iesniegta darbības programma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nenotiktu atzīšanas plānā paredzēto pasākumu divkārša finansēšana.
3. Ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītās izmaksas var pārnest uz darbības programmām ar nosacījumu, ka tās atbilst šās regulas prasībām.
4. Dalībvalstis nosaka laika periodu, kas sākas pēc atzīšanas plāna īstenošanas un kura laikā ražotāju grupai ir jāpanāk atzīšana kā ražotāju organizācijai. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.
II
NODAĻA
Darbības fondi un darbības programmas
1.
iedaļa
Pārdotās produkcijas vērtība
52. pants
Aprēķina pamats
1. Šajā nodaļā pārdotās produkcijas vērtību attiecībā uz ražotāju organizāciju aprēķina, pamatojoties uz atzīto ražotāju organizāciju biedru produkciju, kura ir ražošanas organizāciju atzīta.
2. Pārdotās produkcijas vērtībā ietver to biedru produkciju, kuri izstājas no ražotāju organizācijas vai pievienojas tai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas.
2.a Pārdotās produkcijas vērtība neietver tādu pārstrādātu augļu un dārzeņu vai kādu citu produktu vērtību, kas nav augļu un dārzeņu nozares produkti.
Tomēr to pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu, kurus ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienības vai to biedri, kas ir ražotāji, vai to kooperatīvi, vai meitasuzņēmumi, kā minēts šā panta 7. punktā, vai nu paši vai izmantojot ārpakalpojumus pārstrādājuši par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma X daļā, vai jebkuru citu šajā pantā minēto un šīs regulas VIa pielikumā turpmāk aprakstīto lauksaimniecības produktu, pārdotās produkcijas vērtību aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro šo pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai.
Minētā vienotā likme ir noteikta:
a) 53 % apmērā augļu sulām;
b) 73 % apmērā koncentrētām sulām;
c) 77 % apmērā tomātu koncentrātam;
d) 62 % apmērā saldētiem augļiem un dārzeņiem;
e) 48 % apmērā konservētiem augļiem un dārzeņiem;
f) 70 % apmērā konservētām Agaricus ģints sēnēm;
g) 81 % apmērā augļiem, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai sālījumā;
h) 81 % apmērā žāvētiem augļiem;
i) 27 % apmērā citiem pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem;
j) 12 % apmērā pārstrādātiem aromātiskiem augiem;
k) 41 % apmērā paprikas pulverim.
3. Dalībvalstis var atļaut ražošanas organizācijām pārdotās produkcijas vērtībā ietver arī blakusproduktu vērtību.
4. Produkcijā ietver arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, par aplēsto vidējo cenu, par kādu ražotāju organizācija tos tirgojusi iepriekšējā gadā.
5. Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija. To ražotāju organizācijas biedru produkciju, ko pārdod cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies pašu organizācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 29 ) 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā.
6. Faktūru par pārdoto augļu un dārzeņu produkciju attiecīgā gadījumā izraksta, “izvedot no ražotāju organizācijas”, par produktu, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IX daļā un kas ir fasēts un sagatavots, neieskaitot:
a) PVN;
b) iekšējās transporta izmaksas, ja ir liels attālums starp ražotāju organizācijas centralizētās pieņemšanas vai fasēšanas punktiem un ražotāju organizācijas izplatīšanas punktu.
Pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanai uzskata, ka dalībvalstis paredz samazinājumu piemērošanu attiecībā uz rēķinā norādīto to produktu vērtību, par kuriem rēķini izrakstīti dažādos pārstrādes posmos vai piegādes vai transportēšanas posmos.
7. Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 6. punktā, ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no meitasuzņēmuma kapitāla pieder
a) ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībai vai
b) (ja to apstiprina dalībvalsts) ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību biedriem, ja tie ir kooperatīvi, un tādējādi tie veicina tādu mērķu sasniegšanu, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.
8. Ja produkcijas samazināšanās ir notikusi klimata apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas šo iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas III nodaļas 6. iedaļa vai līdzvērtīgi ražotāju organizācijas pasākumi.
53. pants
Atsauces periods
1. Atbalsta ikgadējo maksimālo robežu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību 12 mēnešu atsauces periodā, kuru nosaka dalībvalstis.
2. Šo atsauces periodu dalībvalsts nosaka katrai ražotāju organizācijai kā:
a) 12 mēnešu periodu, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī trīs gadus pirms tā gada, kad īsteno attiecīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā tā paša gada 1. augustā, vai
b) vidējā vērtība par trīs secīgiem 12 mēnešu periodiem, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī piecus gadus pirms tā gada, kad īsteno attiecīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā tā paša gada 1. augustā.
3. Šim 12 mēnešu periodam ir jābūt attiecīgās ražotāju organizācijas grāmatvedības pārskata periodam.
Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot, ja pastāv pienācīgi pamatotas situācijas.
4. Ja produkta vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju organizācijas atbildības sfēras un kontroles, 1. punktā norādītajai pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no attiecīgā produkta vērtības iepriekšējā atsauces perioda laikā.
Pirmajā daļā norādītos iemeslus pienācīgi pamato.
5. Ja nesen atzītām ražotāju organizācijām nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai varētu piemērot 2. punktu, par pārdotās produkcijas vērtību var uzskatīt tirgojamās produkcijas vērtību, kuru ražotāju organizācija nodrošina atzīšanas nolūkā. To aprēķina kā pārdotās produkcijas vidējo vērtību tajos trīs gados, kuros ražotāji, kas ir ražotāju organizācijas biedri atzīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī, faktiski veikuši ražošanu.
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai apkopotu informāciju par ražotāju organizāciju, kuras nav iesniegušas darbības programmas, pārdotās produkcijas vērtību.
7. Atkāpjoties no 1. un 6. punkta, pārdotās produkcijas vērtību par atsauces periodu aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami atsauces periodā.
Tomēr tām darbības programmām, kas apstiprinātas līdz 2010. gada 20. janvārim, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem līdz 2007. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā pārskata periodā piemērojamajiem tiesību aktiem, bet pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz 2008. gadā piemērojamajiem tiesību aktiem.
Darbības programmām, kas apstiprinātas pēc 2010. gada 20. janvāra, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem laikā, kad darbības programma ir apstiprināta.
2.
iedaļa
Darbības fondi
54. pants
Pārvaldība
Dalībvalstis nodrošina, ka darbības fondi tiek pārvaldīti tādā veidā, lai ārējiem revidentiem katru gadu būtu iespējams identificēt, pārbaudīt un apstiprināt izdevumus un ieņēmumus.
55. pants
Darbības fondu finansēšana
Finansiālās iemaksas darbības fondā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 8. panta 1. punktā, nosaka ražotāju organizācija.
Visiem ražotājiem ir jābūt iespējai gūt labumu no darbības fonda, un visiem ražotājiem ir jābūt iespējai demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas fondu izlietojumu un finansiālajām iemaksām darbības fondos.
56. pants
Aprēķinātās summas paziņošana
Ražotāju organizācijas vēlākais līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij aprēķinātās Kopienas iemaksu summas, kā arī to biedru un pašas ražotāju organizācijas iemaksu summas darbības fondos nākamajam gadam, vienlaicīgi iesniedzot arī apstiprināmās darbības programmas un grozījumu pieprasījumus.
Dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.
Darbības fondu summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.
3.
iedaļa
Darbības programmas
57. pants
Valsts stratēģija
1. Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas vispārējā struktūra un saturs no 2009. gada 1. janvāra jānosaka saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas VII pielikumā. Pirms šā datuma dalībvalstis nosaka tās vispārējo struktūru un saturu. Stratēģijā var iekļaut reģionālos elementus.
Valsts stratēģijā iekļauj visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 III sadaļu un šo sadaļu.
2. Valsts stratēģiju, arī iestrādāto valsts sistēmu, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, nosaka katru gadu pirms darbības programmu projektu iesniegšanas. Valsts sistēmai ir jābūt iestrādātai pirms iesniegšanas Komisijā un pēc grozījumu izdarīšanas, ja tādi bijuši nepieciešami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otro daļu.
3. Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts. Tā nosaka un izvērtē apmierināmās vajadzības, sakārto vajadzības prioritāšu secībā, ar darbības programmu palīdzību sasniedzamos mērķus, lai apmierinātu prioritārās vajadzības, nosaka paredzamo rezultātu un sasniedzamos kvantitatīvos mērķus attiecībā pret sākotnējo situāciju, kā arī nosaka vispiemērotākos instrumentus un darbības šo mērķu sasniegšanai.
4. Dalībvalstis nodrošina arī valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.
Valsts stratēģiju var grozīt, īpaši ņemot vērā uzraudzības un vērtēšanas rezultātus. Šādus grozījumus veic pirms darbības programmu projektu iesniegšanas attiecīgajā gadā.
5. Dalībvalstis valsts stratēģijā nosaka maksimālās fonda procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālam pasākumam un/vai pasākuma veidam, un/vai izdevumus, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem.
58. pants
Valsts sistēma darbībām vides jomā
1 Papildus paziņojumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, dalībvalstis informē Komisiju arī par visiem grozījumiem valsts sistēmā, uz kuriem attiecina procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otrajā daļā. Komisija nodrošina sistēmas pieejamību citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.
2. Sistēmā ietver sarakstu (tas nav visaptverošs) ar darbībām vides jomā un piemērojamiem nosacījumiem, kuras dalībvalstī ir spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punktu, un attiecībā uz katru izvēlēto darbību vides jomā norāda:
a) konkrēto apņemšanos vai apņemšanās, un
b) darbības pamatojumu, pamatojoties uz tās paredzamo ietekmi uz vidi attiecībā uz vides vajadzībām un prioritātēm.
59. pants
Dalībvalsts papildu noteikumi
Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu saistībā ar darbības programmu pasākumu, darbību un izdevumu attaisnotību.
60. pants
Saistība ar lauku attīstības programmām
1. Par darbībām, kuras iekļautas šajā regulā noteiktajos pasākumos, nepiešķir atbalstu saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām, kas apstiprinātas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1698/2005, ievērojot 2. punktu.
2. Ja izņēmuma gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atbalsts atbilstīgi minētās Regulas 5. panta 6. punktam ir bijis piešķirts pasākumiem, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs atbalstu par attiecīgo darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.
Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka, iekļaujot pasākumus ar šādiem izņēmumiem savās lauku attīstības programmās, valsts stratēģija, kas noteikta šīs regulas 57. pantā, nosaka kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros lauku attīstības programmās.
Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta, 103.d panta 1. un 3. punkta, 103.e panta un šīs regulas 49. panta nosacījumus, atbalsta apjoms šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apjomu, kādu piemēro par pasākumiem lauku attīstības programmā.
Atbalstu vides darbībām, kas nav pamatlīdzekļu iegāde, ierobežo līdz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteikto agrovides maksājumu maksimālajām summām. Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pamatoti valsts stratēģijā, kā noteikts šās regulas 57. pantā.
Ceturto daļu nepiemēro darbībām vides jomā, kuras nav saistītas tiešā vai netiešā veidā ar kādu konkrētu zemes gabalu.
61. pants
Darbības programmu saturs un attaisnotie izdevumi
1. Darbības programmās iekļauj:
a) sākotnējās situācijas aprakstu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā;
b) programmas mērķus, ņemot vērā ražošanas un noieta prognozes, un skaidrojumu, kādā veidā programma veicina valsts stratēģijas īstenošanu, un apstiprinājumu, ka tā ir atbilstoša valsts stratēģijai, cita starpā nodrošinot darbību līdzsvaru. Mērķu aprakstam ir jāattiecas uz valsts stratēģijā noteiktajiem mērķiem un jānorāda izmērāmi mērķi, lai atvieglotu programmas īstenošanā pakāpeniski sasniegto rezultātu uzraudzību;
c) pasākumu sīku aprakstu, tostarp krīžu novēršanu un pārvaldību, ietverot atsevišķas veicamās darbības un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai katrā programmas īstenošanas gadā. Aprakstā norāda, kādā mērā katrs ierosinātais pasākums:
i) papildina citus pasākumus un ir atbilstošs tiem, ieskaitot pasākumus, kurus finansē vai par kuriem var saņemt atbalstu no Eiropas Kopienas fondiem, jo īpaši lauku attīstības atbalstu. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā īpaši norāda pasākumus, kas veikti iepriekšējo darbības programmu ietvaros;
ii) nerada divkāršas finansēšanas risku no Eiropas Kopienas fondiem;
d) programmas ilgumu un
e) finansiālos aspektus, jo īpaši:
i) aprēķina metodi un finanšu ieguldījuma apmēru;
ii) darbības fondu finansēšanas kārtību;
iii) informāciju, kas vajadzīga, lai pamatotu dažādus iemaksu lielumus, un
iv) budžetu un grafiku darbību veikšanai katrā programmas īstenošanas gadā.
2. Dažādus vides pasākumus var apvienot ar nosacījumu, ka tie ir papildinoši un saderīgi.
Ja vides pasākumus apvieno, atbalsta summā jāņem vērā īpašie negūtie ienākumi un apvienošanas papildu izmaksas.
3. Ieguldījumus, tostarp ieguldījumus, kas tiek veikti saskaņā ar pirkumnomas līgumiem, kuru atmaksas periods pārsniedz darbības programmu ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums, jo īpaši gadījumos, kad amortizācijas periods ir ilgāks par pieciem gadiem.
Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:
a) pieskaita ražotāju organizācijas darbības fondam vai
b) atņem no aizstāšanas izmaksām.
Ieguldījumus un darbības var veikt ražotāju organizācijas biedru individuālajās saimniecībās ar nosacījumu, ka tās veicina darbības programmas mērķu sasniegšanu. Ja biedrs izstājas no ražotāju organizācijas, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumus vai to atlikušo vērtību atgūst, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi.
4. Darbības programmās neietver darbības un izdevumus, kas norādīti VII pielikuma sarakstā.
5. Izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmām, var ietvert tikai faktiskās izmaksas. Tomēr dalībvalstis šādos gadījumos pienācīgi pamatotā veidā jau iepriekš var tā vietā noteikt standarta vienotas likmes:
a) ja VIII pielikumā noteiktas šādas standarta vienotas likmes,
b) ārējā transporta papildu izmaksas par kilometru (salīdzinājumā ar kravu autopārvadājumu izmaksām), kas rodas, vides aizsardzības pasākuma ietvaros izmantojot dzelzceļa un/vai kuģu transportu, un
c) papildu izmaksas un negūtie ienākumi, kas rodas vides darbību rezultātā, aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 53. panta 2. punktu.
Dalībvalstis šīs likmes pārskata vismaz ik pēc pieciem gadiem.
6. Lai pasākums būtu tāds, par kuru var saņemt atbalstu, vairāk nekā 50 % attiecīgo produktu vērtības izteiksmē jābūt tiem, par kuriem ražotāju organizācija ir atzīta. Lai produktus ietvertu šajos 50 %, tiem jānāk no ražotāju organizācijas biedriem vai citas ražotāju organizācijas biedriem. Aprēķinot vērtību, piemēro attiecīgos 52. panta nosacījumus.
62. pants
Iesniedzamie dokumenti
Darbības programmām pievieno:
a) pierādījumus par darbības fonda izveidošanu;
b) ražotāju organizācijas rakstveida apņemšanos ievērot Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu un
c) ražotāju organizācijas rakstveida apņemšanos, ka tā nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi un nesaņems nekādu citu Kopienas vai valsts finansējumu par darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.
63. pants
Daļējas darbības programmas
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu dalībvalsts var atļaut ražotāju organizāciju apvienībai iesniegt savu daļēju darbības programmu, kuru veido darbības, kas ir noteiktas, taču kuras savās darbības programmās nav īstenojusi viena vai vairākas ražotāju dalīborganizācijas.
2. Uz daļējām darbības programmām attiecas tie paši noteikumi, kādi attiecas uz citām darbības programmām, un tās izskata kopā ar ražotāju dalīborganizāciju darbības programmām.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) darbības tiek pilnīgi finansētas ar to ražotāju organizāciju apvienību biedru iemaksām, kuras ir ražotāju organizācijas, un kas izmaksātas no šo ražotāju organizāciju darbības fondiem. Tomēr šīs darbības var finansēt proporcionāli daļai, ko iemaksājušas ražotāju dalīborganizācijas, ražotāju organizāciju apvienību biedri, kuri nav ražotāju organizācijas saskaņā ar regulas 36. pantu, ar nosacījumu, ka šie biedri ir ražotāji vai to kooperatīvi,
b) darbības un atbilstošā finansiālā līdzdalība ir uzskaitīta katras ražotāju dalīborganizācijas darbības programmā, un
c) nepastāv divkārša atbalsta risks un mutatis mutandis tiek piemērots 60. pants.
64. pants
Iesniegšanas termiņš
Ražotāju organizācijas savas darbības programmas iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenais birojs, vēlākais līdz tā gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, kad šīs programmas īstenojamas. Tomēr dalībvalstis var pārcelt minēto termiņu.
Ja juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa, ieskaitot ražotāju grupu, iesniedz atzīšanas pieteikumu kā ražotāju organizācija, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai darbības programmu, kas norādīta pirmajā daļā. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no atzīšanas saņemšanas vēlākais 65. panta 2. punktā noteiktajā galīgajā termiņā.
65. pants
Lēmums
1. Kompetentā valsts iestāde atbilstīgi situācijai:
a) apstiprina fondu summas un programmas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1182/2007 un šās nodaļas prasībām;
b) apstiprina programmas ar nosacījumu, ka ražotāju organizācija akceptē noteiktus grozījumus, vai
c) noraida programmas vai programmu daļu.
2. Lēmumu par programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde pieņem vēlākais līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.
Dalībvalstis vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas par šiem lēmumiem.
Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var izvirzīt noteikumu, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.
66. pants
Turpmāko gadu darbības programmu grozījumi
1. Darbības programmu grozījumus, tostarp to programmu kopējo pagarinājumu līdz pieciem gadiem, kuru piemērošana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra, ražotāju organizācijas var lūgt vēlākais līdz 15. septembrim.
Tomēr dalībvalstis var pagarināt pieprasījumu iesniegšanas termiņu.
2. Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošos dokumentus, norādot izmaiņu iemeslu, veidu un sekas.
3. Lēmumus par darbības programmu grozījumu pieprasījumiem kompetentā iestāde pieņem vēlākais līdz 15. decembrim.
Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmu grozījumiem dalībvalstis var pieņemt vēlākais 20. janvārī pēc pieteikuma datuma. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.
67. pants
Darbības programmu grozījumi gada laikā
1. Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmās gada laikā atbilstoši pašu noteiktajiem nosacījumiem.
2. Kompetentā valsts iestāde gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:
a) īstenot to darbības programmas tikai daļēji;
b) mainīt darbības programmas saturu, nepieciešamības gadījumā pagarinot tās ilgumu līdz pavisam pieciem gadiem;
c) paaugstināt darbības fonda summu par maksimāli 25 % no sākotnēji apstiprinātās summas un to samazināt par dalībvalsts noteikto procentu daļu ar nosacījumu, ka vispārējie darbības programmas mērķi tiek saglabāti nemainīgi. Dalībvalstis šo procentuālo lielumu var paaugstināt ražotāju organizāciju apvienošanās gadījumā, kā norādīts 31. panta 1. punktā, un ja piemēro 94.a pantu.
3. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem darbības programmas var grozīt gada laikā bez iepriekšēja kompetentās valsts iestādes apstiprinājuma. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento valsts iestādi.
68. pants
Darbības programmu formāts
1. Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
2. Darbības programmas, kas apstiprinātas vēlākais 15. decembrī, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.
Pēc 15. decembra apstiprināto programmu īstenošanu atliek uz vienu gadu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, ja tiek piemērota 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa, saskaņā ar minētajiem noteikumiem apstiprināto darbības programmu īstenošanu sāk vēlākais 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.
4.
iedaļa
Atbalsts
69. pants
Apstiprinātā atbalsta apjoms
Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 13. panta 3. punkta prasībām vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības par apstiprināto atbalsta apjomu.
Ja tiek piemērota šās regulas 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa un neatkarīgi no otrās daļas, dalībvalstis par apstiprināto atbalsta apjomu informē vēlākais līdz 20. janvārim.
70. pants
Pieteikumi
1. Atbalsta pieteikumus vai pieteikumus par tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek prasīts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz kompetentajai iestādei vēlākais 15. februārī pēc tā gada, par kuru tiek prasīts atbalsts.
2. Pieteikumiem pievieno apliecinošos dokumentus, kuros norādīts:
a) pieprasītais atbalsts;
b) pārdotās produkcijas vērtība;
c) organizācijas biedru veiktās finansiālās iemaksas un pašas ražotāju organizācijas iemaksas;
d) izdevumi, kas radušies saistībā ar darbības programmu;
e) izdevumi, kas saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu, sadalīti pa pasākumiem;
f) darbības fonda daļa, kas izlietota krīžu novēršanai un pārvarēšanai, sadalīta pa pasākumiem;
g) Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktā un 3. punkta a) vai b) apakšpunktā un 10. pantā noteikto limitu ievērošana;
h) rakstiska apņemšanās, ka tā nav saņēmusi divkāršu Kopienas vai valsts finansējumu par pasākumiem un/vai darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu; un
i) ja tiek iesniegts pieteikums par standarta vienotas likmes maksājumu, kā norādīts 61. panta 4. punktā, – pierādījumi par attiecīgās darbības īstenošanu.
3. Pieteikumos var ietvert plānotos, taču neveiktos izdevumus, ja tiek pierādīti šādi elementi:
a) attiecīgās darbības nebija iespējams paveikt vēlākais līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no attiecīgās ražotāju organizācijas;
b) šīs darbības var paveikt vēlākais līdz nākamā gada 30. aprīlim; un
c) darbības fondā paliek līdzvērtīga iemaksa no ražotāju organizācijas.
Atbalstu maksā un saskaņā ar 72. panta 3. punktu sniegto nodrošinājumu atbrīvo tikai ar nosacījumu, ka vēlākais līdz 30. aprīlim gadā, kas seko tam, kurā sākotnēji plānoti attiecīgie izdevumi, tiek iesniegts pierādījums par pirmās daļas b) apakšpunktā norādīto plānoto izdevumu veikšanu, un pamatojoties uz to, ka ir faktiski noteiktas tiesības saņemt atbalstu.
4. Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru kavējuma dienu.
Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 71. pantā noteiktais maksājumu termiņš.
71. pants
Atbalsta maksājums
Dalībvalstis atbalstu samaksā vēlākais līdz 15. oktobrim tajā gadā, kas seko programmas īstenošanas gadam.
72. pants
Avansa maksājumi
1. Dalībvalstis var ļaut ražotāju organizācijām iesniegt avansa maksājuma pieteikumu par atbalsta daļu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu perioda laikā, kas sākas mēnesī, kad tiek iesniegts pieteikums.
2. Pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem janvārī, maijā un septembrī.
Kopējā veikto avansa maksājumu summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.
3. Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2220/85 tiek sniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.
Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu, ka ir iekasētas finansiālās iemaksas darbības fondā saskaņā ar šīs regulas 54. pantu un 55. pantu, un iepriekšējie avansa maksājumi ir faktiski izlietoti.
4. Pieteikumus par nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus.
Nodrošinājumus atbrīvo līdz 80 % no samaksātajiem avansiem.
5. Primārā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta izpratnē aptver darbības programmās noteikto darbību izpildi, ievērojot saistības, kas noteiktas šās regulas 62. panta b) un c) apakšpunktā.
Ja netiek izpildīta primārā prasība vai tiek pieļauta būtiska 62. panta b) un c) apakšpunktā noteikto saistību neizpilde, nodrošinājums tiek konfiscēts, neskarot citas piemērojamās soda sankcijas saskaņā ar V nodaļas 3. iedaļu.
Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājums tiek konfiscēts proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.
6. Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz avansa maksājumiem.
73. pants
Daļēji maksājumi
Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām pieprasīt maksājumu par atbalsta daļu, kas atbilst darbības programmas izdevumiem.
Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, taču ne biežāk par trim reizēm gada laikā. Tiem pievieno attiecīgus apliecinošos dokumentus.
Kopējie maksājumi saskaņā ar pieteikumiem par atbalsta daļas izmaksu nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas vai faktiskajiem izdevumiem atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka.
Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz daļējiem maksājumiem.
III
NODAĻA
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi
1.
iedaļa
Vispārīgie noteikumi
74. pants
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēle
Dalībvalstis var noteikt, ka viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.
75. pants
Aizdevumi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai
Aizdevumus, kas ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.
2.
iedaļa
Izņemšana no tirgus
76. pants
Definīcija
Šajā iedaļā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz izņemšanu no tirgus, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nodaļā “no tirgus izņemtie produkti”, “izņemtie produkti” un “pārdošanai neizliktie produkti” nozīmē produktus, kas ir šādā veidā izņemti no tirgus.
77. pants
Tirdzniecības standarti
1. Ja attiecīgajam produktam pastāv tirdzniecības standarts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 2. un 7. punktā, šādam produktam, kuru izņem no tirgus, ir jāatbilst šiem standartiem, izņemot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu. Produktus var izņemt neiepakotus, visus lielumus kopā, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas obligātās prasības attiecībā uz II šķiru, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un lielumu.
Tomēr “miniprodukcijai” saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, ieskaitot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu.
2. Ja attiecīgajam produktam šādi tirdzniecības standarti nepastāv, produktiem, kurus izņem no tirgus, ir jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas IX pielikumā. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina šīs obligātās prasības.
78. pants
Trīs gadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai
Robežu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182 /2007 10. panta 4. punktā, aprēķina kā to produktu kopējo apjomu aritmētisko vidējo, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu un kuri tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību trīs iepriekšējo gadu laikā.
Nesen atzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem līdz atzīšanai ir:
a) ja organizācija bijusi ražotāju grupa – līdzvērtīgie šās ražotāju grupas dati atbilstošā situācijā vai
b) apjoms, kas atbilst atzīšanas pieteikumam.
79. pants
Iepriekšējs paziņojums par izņemšanas darbībām
1. Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ar iepriekšēju rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu informē kompetentās valsts iestādes par visām izņemšanas darbībām, kuras tās plāno veikt. Šādā paziņojumā īpaši norāda intervencē iekļauto produktu sarakstu un to pamata raksturojumu saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartiem, aplēsto katra attiecīgā produkta daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var veikt izņemto produktu pārbaudi atbilstīgi 110. pantam. Paziņojumiem pievieno sertifikātu, kurā apliecināts, ka izņemtie produkti atbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem vai 77. pantā noteiktajām obligātajām prasībām.
2. Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā ražotāju organizācijas iesniedz 1. punktā noteikto paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz termiņiem.
3. Dalībvalsts 2. punktā noteiktajā termiņā:
a) vai nu veic pārbaudi, kā noteikts 110. panta 1. punktā, pēc kuras, ja netiek atklāti pārkāpumi, tā apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši pārbaudē norādītajam; vai
b) vai gadījumos, kas norādīti 110. panta 3. punktā, neveic 110. panta 1. punktā noteikto pārbaudi, un šādā gadījumā tā par to informē ražotāju organizāciju ar rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu un apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši paziņojumam.
80. pants
Atbalsts
1. Atbalsts par izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Kopienas iemaksu, gan ražotāju organizācijas iemaksu, nedrīkst pārsniegt summas, kas noteiktas X pielikumā attiecībā uz šajā pielikumā minētajiem produktiem. Citiem produktiem dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsta summu.
2. Attiecībā uz jebkuru produktu jebkurā ražotāju organizācijā no tirgus izņemtās produkcijas apjoms nedrīkst pārsniegt 5 % no pārdotās produkcijas apjoma. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar 81. panta 2. punktu.
Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā vidējo pārdotās produkcijas apjomu iepriekšējos trīs gados. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācija tikusi atzīta.
Pirmajā daļā minētie procenti ir gada vidējais rādītājs trīs gadu periodā ar 5 % pieļaujamo pārsniegumu gadā.
81. pants
Izņemto produktu galamērķi
1. Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu atļautos galamērķus. Tās pieņem nosacījumus, lai nodrošinātu, ka izņemšanas no tirgus un galamērķa izvēles rezultātā netiek izraisīta negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un negatīvas fitosanitārās sekas. Par izmaksām, kas radušās ražotāju organizācijai šo nosacījumu ievērošanas dēļ, darbības programmas ietvaros var saņemt atbalstu kā daļu no atbalsta par produktiem, kas izņemti no tirgus.
2. Galamērķos, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj izdalīšanu bez maksas, kas nozīmē tos, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un jebkuru citu līdzvērtīgu galamērķi, ko apstiprinājušas dalībvalstis.
Dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, lūgt izņemšanai no tirgus paredzēto produktu galasaņēmējiem simbolisku samaksu par šiem produktiem, ja tie jau ir pārstrādāti.
Dalībvalstis veic visas nepieciešamās darbības, lai sekmētu kontaktus un sadarbību starp ražotāju organizācijām un saņēmējiem, ko tās pēc pieprasījuma apstiprinājušas bezmaksas izplatīšanai.
3. Produktu nodošana pārstrādes nozarei ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka tā rezultātā netiek izraisīts konkurences izkropļojums attiecīgajās nozarēs Kopienā vai ievesto produktu tirgū.
82. pants
Transporta izmaksas
1. Transporta izmaksas visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanai ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu, pamatojoties uz vienotām summām, kas noteiktas XI pielikumā atbilstoši attālumam starp izņemšanas vietu un noteikto piegādes vietu.
Jūras transporta gadījumā Komisija nosaka transporta izmaksas, kuras var segt, pamatojoties uz reālajām transporta izmaksām un attālumu. Tādējādi noteiktā kompensācija nedrīkst pārsniegt sauszemes transporta izmaksas pa īsāko maršrutu no iekraušanas vietas līdz teorētiskajai izkraušanas vietai. XI pielikumā noteiktajām summām tiek piemērots korekcijas koeficients 0,6.
2. Transporta izmaksas tiek izmaksātas tai personai, kura faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.
Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:
a) saņēmēju organizāciju nosaukumu;
b) attiecīgo produktu daudzumu;
c) saņēmējas organizācijas akceptu un izmantoto transporta veidu; un
d) attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai.
83. pants
Šķirošanas un iepakošanas izmaksas
1. Ar no tirgus izņemto svaigu augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanu saistītās šķirošanas un iepakošanas izmaksas ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmām atbilstoši XII pielikuma A daļā norādītajiem vienotās likmes apjomiem, ja produkti tiek fasēti iepakojumos, kuros ir mazāk par 25 kg tīrsvara.
2. Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma jābūt redzamai Eiropas emblēmai kopā ar vienu vai vairākām atsaucēm, kas norādītas XII pielikuma B daļā.
3. Šķirošanas un iepakošanas izmaksas tiek segtas tām ražotāju organizācijām, kuras ir veikušas šīs darbības.
Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:
a) saņēmēju organizāciju nosaukumu;
b) attiecīgo produktu daudzumu; un
c) saņēmējas organizācijas akceptu, norādot noformējuma veidu.
84. pants
Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem
1. Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā norādītie no tirgus izņemto produktu saņēmēji apņemas:
a) ievērot šo regulu;
b) veic atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību par attiecīgajām darbībām;
c) akceptēt Kopienas noteikumos paredzētās pārbaudes; un
d) nodrošināt apliecinošos dokumentus par katra attiecīgā produkta galīgo galamērķi pieņemšanas sertifikāta (vai līdzvērtīga dokumenta) formā, apliecinot, ka izņemtos produktus ir pieņēmusi trešā persona ar mērķi veikt to bezmaksas izplatīšanu.
Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tās saņem tikai nelielus daudzumus vai ja dalībvalstis uzskata, ka riska līmenis ir zems. Šo lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.
2. Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:
a) ievērot šo regulu;
b) uzturēt atsevišķu noliktavas uzskaiti un finanšu uzskaiti par attiecīgajām darbībām, ja dalībvalstis uzskata to par vajadzīgu, neraugoties uz to, ka produkts pirms piegādes ir denaturēts;
c) akceptēt pārbaudes, kuras nosaka Kopienas noteikumi, un
d) nepieprasīt papildu atbalstu par spirtu, kas ražots no attiecīgajiem produktiem, ja izņemtie produkti ir paredzēti destilācijai.
3.
iedaļa
Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana
85. pants
Priekšlaicīga ražas novākšanas un ražas nenovākšanas definīcijas
1. Priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē pilnīgu netirgojamu produktu ražas novākšanu noteiktā zonā, kuru veic pirms parastā ražas laika. Attiecīgie produkti līdz priekšlaicīgai ražas novākšanai nedrīkst būt bojāti ne klimatisko apstākļu, ne slimību vai citu apstākļu ietekmē.
2. Ražas nenovākšana nozīmē, ka parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās zonas netiek novākta komerciāli izmantojama produkcija. Taču produktu iznīcināšanu klimatisko apstākļu vai slimību dēļ neuzskata par ražas nenovākšanu.
3. Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana ir papildu un atšķirīgas darbības salīdzinājumā ar parasto audzēšanas praksi.
86. pants
Nosacījumi priekšlaicīgas ražas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanai
1. Attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu dalībvalstis:
a) pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pasākumu īstenošanu, tostarp par agrīnu paziņošanu par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu, to saturu un termiņiem, par izmaksājamās kompensācijas lielumu un par pasākumu piemērošanu, kā arī produktu sarakstu, par kuriem saskaņā ar šiem pasākumiem var saņemt atbalstu,
b) pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu piemērošana neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas,
c) nodrošina, ka ir iespējams pārbaudīt, ka pasākumi tiek veikti pareizi, un atsaka apstiprinājumu pasākumiem, kad tas nav iespējams,
d) piemēro vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka pasākumi tiek veikti pareizi, ieskaitot attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.
2. Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot agrīnu rakstveida elektrosakaru vai elektronisku ziņojumu, paziņo kompetentām valsts iestādēm par katru priekšlaicīgu ražas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbību, ko tās plāno veikt.
Katra gada pirmajā paziņojumā par attiecīgo produktu tie ietver analīzi, kas pamatota uz paredzamo tirgus situāciju, kura attaisno priekšlaicīgu ražas novākšanu kā krīzes novēršanas pasākumu.
3. Vienam produktam vienā zonā viena gada vai divu secīgu gadu laikā nedrīkst piemērot gan priekšlaicīgu ražas novākšanu, gan ražas nenovākšanu.
4. Tās kompensācijas lielums (kurā ir gan Kopienas ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums) par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu ir hektārmaksājumi, ko nosaka dalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu:
a) lai segtu tikai papildu izmaksas, ko rada šā pasākuma piemērošana, ņemot vērā vides un fitosanitāro pārvaldību, kas vajadzīga, lai izpildītu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pieņemtos noteikumus, vai
b) lai segtu ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa par produkcijas izņemšanu no tirgus, kas noteikts 80. pantā.
4.
iedaļa
Pārdošanas veicināšana un komunikācija
87. pants
Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu īstenošana
1. Dalībvalstīm pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu piemērošanu. Šiem noteikumiem ir jānodrošina iespēja ātri piemērot šos pasākumus, kad tas nepieciešams.
2. Darbības saskaņā ar pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumiem ir papildus notiekošām pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko izmanto attiecīgā ražotāju organizācija.
5.
iedaļa
Apmācība
88. pants
Apmācības pasākumu īstenošana
Attiecībā uz apmācības pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu.
6.
iedaļa
Ražas apdrošināšana
89. pants
Ražas apdrošināšanas pasākumu mērķis
Ražas apdrošināšanas pasākumus pārvaldību veic ražotāju organizācija, kura dod savu ieguldījumu ražotāju ienākumu aizsardzībā un to tirgus zaudējumu segšanā, ko ražotāju organizācijai un/vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un, attiecīgā gadījumā, slimības un kaitēkļu invāzija.
90. pants
Ražas apdrošināšanas pasākumu īstenošana
1. Attiecībā uz ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.
2. Dalībvalstis var nodrošināt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas pasākumus, kuri saņem līdzekļus no darbības fonda. Tomēr kopējais valsts atbalsts ražas apdrošināšanai nedrīkst pārsniegt:
a) 80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, kuras samaksājuši ražotāji par apdrošināšanu pret zaudējumiem tādu nelabvēlīgu klimata apstākļu dēļ, kurus var pielīdzināt dabas katastrofām;
b) 50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, kuras samaksājuši ražotāji par apdrošināšanu pret:
i) zaudējumiem, kas minēti a) punktā, un citiem zaudējumiem, kurus izraisījuši nelabvēlīgi klimata apstākļi; un
ii) zaudējumiem, kurus izraisījušas dzīvnieku un augu slimības un kaitēkļu invāzija.
Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā robeža ir piemērojama arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Kopienas finansiālo atbalstu 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 3. punktu.
3. Ražas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām.
4. Šajā pantā jēdzienam “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tā pati nozīme, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 ( 30 ) 2. panta 8. punktā.
7.
iedaļa
Atbalsts savstarpējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai
91. pants
Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai
1. Attiecībā uz atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šā pasākuma īstenošanu.
2. Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai pirmajā, otrajā un trešajā savstarpējā atbalsta fonda darbības gadā ir proporcionāls attiecīgi ražotāju organizācijas iemaksai savstarpējā atbalsta fondā tā darbības pirmajā, otrajā un trešajā gadā, un tas ir:
a) 10 %, 8 % un 4 % dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk,
b) 5 %, 4 % un 2 % pārējās dalībvalstīs.
3. Dalībvalstis var noteikt robežas summām, kādas ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.
8.
iedaļa
Valsts atbalsts krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem
92. pants
Sīki izstrādāti noteikumi par valsts stratēģiju
Dalībvalstis, kuras maksā valsts atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 43. panta otrās daļas c) apakšpunktu, valsts stratēģijā nosaka sīki izstrādātus tā īstenošanas noteikumus.
IV
NODAĻA
Valsts finansiālais atbalsts
93. pants
Ražotāju organizācijas pakāpe
Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktu, ražotāju organizācijas pakāpi dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas pēdējos trīs gados, par kuriem ir pieejami dati, ir pārdevušas mazāk nekā 20 % no vidējās to augļu un dārzeņu produkcijas vērtības, kuri novākti attiecīgajā reģionā.
Valsts finansiālo atbalstu drīkst piešķirt tikai par augļu un dārzeņu produkciju, kas saražota šā punkta pirmajā daļā minētajā reģionā.
94. pants
Valsts finansiālā atbalsta izmaksāšanas atļauja
Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā līdz 31. janvārim attiecīgajā gadā.
◄
Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka ražotāju organizācijas pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema atbilstoši šīs regulas 93. pantā noteiktajam un ka atbalsts tiek saņemts tikai par augļu un dārzeņu nozares produktiem, kas saražoti attiecīgajā reģionā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, atbilstošā atbalsta summu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b pantu veikto finansiālo iemaksu daļu.
2. Komisija pieprasījumu apstiprina vai noraida trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Komisija nesniedz atbildi šajā termiņā, uzskatāms, ka pieprasījums ir apstiprināts.
94.a pants
Grozījumi darbības programmā
Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties valsts finansiālajam atbalstam, vajadzības gadījumā izdara grozījumus tās darbības programmā atbilstīgi 67. pantam.
95. pants
Valsts finansiālā atbalsta pieteikums un atbalsta izmaksa
Ražotāju organizācijas iesniedz pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam, un dalībvalstis atbalstu izmaksā saskaņā ar 70.–73. pantu.
96. pants
Maksimālā Komisijas piešķirtā kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu
Kopienas piešķirtās kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu ir 60 % no valsts finansiālā atbalsta, kas piešķirts ražotāju organizācijai.
97. pants
Kopienas kompensācija par valsts finansiālo atbalstu
1. Dalībvalstis pieprasa Kopienas kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.
Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekšējo triju no četriem gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātajām atbalsta summām un aprakstu par darbības fonda sadalījumu: fonda kopējā summa un Kopienas, dalībvalstu (valsts finansiālais atbalsts) un ražotāju organizāciju un to locekļu iemaksas.
2. Komisija pieņem lēmumu par šā pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
3. Ja Kopienas kompensācija par atbalstu ir apstiprināta, attaisnotos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 ( 31 ) 5. pantā.
V
NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1.
iedaļa
Paziņojumi
98. pants
Ražotāju organizāciju ziņojumi
1. Ražotāju organizācijas iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu, kurus pievieno atbalsta pieteikumiem.
Šajos ziņojumos aplūko:
a) iepriekšējā gada laikā īstenotās darbības programmas;
b) galvenos darbības programmu grozījumus un
c) atšķirības starp aprēķināto atbalstu un pieteikto atbalstu.
2. Par katru īstenoto darbības programmu gada ziņojumā norāda:
a) darbības programmas sasniegumus un rezultātus, attiecīgā gadījumā balstoties uz kopējiem izlaides un rezultātu rādītājiem, kas noteikti XIV pielikumā, un papildu izlaides un rezultātu rādītājiem, kas noteikti valsts stratēģijā;
b) apkopojumu par galvenajām problēmām, kādas konstatētas programmas pārvaldībā, un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti.
Vajadzības gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi efektīvi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamā papildu sloga, kas rodas no ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programma.
3. Par darbības programmas piemērošanas pēdējo gadu 1. punktā norādīto gada ziņojumu aizstāj nobeiguma ziņojums.
Nobeiguma ziņojumos norāda, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi. Tajos skaidro izmaiņas darbībās un/vai metodēs un norāda faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas sekmes vai neveiksmes un kas ņemti vērā vai tiks ņemti vērā, sagatavojot turpmākās darbības programmas vai izdarot grozījumus esošajās darbības programmās.
4. Neskarot šajā regulā ietvertos īpašos noteikumus, ja ražotāju organizācija dalībvalstij nenosūta paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā objektīvus dalībvalsts rīcībā esošus faktus, dalībvalsts atliek attiecīgās darbības programmas apstiprinājumu nākamajam gadam, kamēr paziņojums nav sagatavots pareizi.
Dalībvalsts savā gada ziņojumā, kas minēts šīs regulas 99. panta 3. punktā, iekļauj ziņas par tādiem gadījumiem.
99. pants
Nepieciešamie dalībvalstu paziņojumi
1. Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi, kas atbild par komunikāciju starp Komisiju un dalībvalsti saistībā ar ražotāju organizācijām, ražotāju grupām un ražotāju organizāciju apvienībām. Tās informē Komisiju par šādas iestādes izraudzīšanu un iesniedz attiecīgās iestādes kontaktinformāciju.
2. Vēlākais 31. janvārī dalībvalstis Komisijai paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām attiecīgā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.
3. Vēlākais katra gada 15. novembrī dalībvalstis Komisijai sniedz gada ziņojumu par ražotāju organizācijām un ražotāju grupām un iepriekšējā gada darbības fondiem, darbības programmām un atzīšanas plāniem. Gada ziņojumā īpaši iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.
2.
iedaļa
Pārbaudes
100. pants
Vienotas identifikācijas sistēma
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniegusi viena un tā pati ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, tiek piemērota vienotas identifikācijas sistēma. Šai identifikācijai jābūt saderīgai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ( 32 ) 18. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto identitātes reģistrācijas sistēmu.
101. pants
Atbalsta pieteikumi
Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta, atzīšanas un darbības programmas apstiprināšanas pieteikumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.
102. pants
Paraugu ņemšana
Gadījumos, kuros ir lietderīgi pārbaudes veikt ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis ar pārbaužu veida un biežuma palīdzību, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam.
103. pants
Administratīvās pārbaudes
Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem un visiem maksājuma pieprasījumiem, un tās aptver visu, ko var un ir lietderīgi pārbaudīt ar administratīviem līdzekļiem. Procedūrās jābūt ietvertai prasībai reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārkāpumiem.
104. pants
Pārbaudes uz vietas
1. Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo uzraudzības ziņojumu, lai varētu pārskatīt sīku informāciju par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā īpaši norāda:
a) atbalsta shēmu un pārbaudīto pieteikumu;
b) klātesošās personas;
c) pārbaudītās darbības, pasākumus un dokumentus;
d) pārbaudes rezultātus.
2. Saņēmējam var atļaut parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savas piezīmes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, saņēmējs var saņemt pārbaudes ziņojuma kopiju.
3. Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju informēšanu veic pēc iespējas īsu brīdi pirms tās veikšanas.
4. Ja iespējams, šajā regulā noteiktās pārbaudes uz vietas un citas Kopienas noteikumos noteiktās pārbaudes attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām veic vienlaicīgi. Tomēr 2008. gadā, ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas var veikt dažādas iestādes dažādos laikos.
105. pants
Atzīšanas pieteikumu un darbības programmu apstiprināšana
1. Pirms ražotāju organizācijas atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis veic pārbaudi klātienē ražotāju organizācijā pirms atzīšanas piešķiršanas, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas nosacījumiem.
2. Pirms darbības programmas apstiprināšanas saskaņā ar 65. pantu kompetentā valsts iestāde ar visiem piemērotiem līdzekļiem, ieskaitot pārbaudes uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un, attiecīgā gadījumā, tās izmaiņu pieprasījumus. Šajās pārbaudēs īpaši noskaidro:
a) saskaņā ar 61. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu sniegtās informācijas precizitāti;
b) programmu mērķu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. pantam, kā arī valsts sistēmai un valsts stratēģijai;
c) darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību;
d) programmu saskanību un tehnisko kvalitāti, aprēķinu un atbalsta plāna uzticamību un tā īstenošanas plānu. Pārbaudēs pārliecinās, vai visiem programmas mērķiem ir noteikti izmērāmi mērķi, lai varētu uzraudzīt to sasniegšanu, un vai noteiktie mērķi ir sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus; un
e) darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem, attiecīgos gadījumos īpaši par publisko iepirkumu, valsts atbalstu, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā, vai valsts stratēģijā.
106. pants
Pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām
Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta pieteikumiem, kā arī pārbaudes uz vietas izlases kārtā.
107. pants
Administratīvās pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām
1. Administratīvajās pārbaudēs par atbalsta pieteikumiem ietver jo īpaši un, ciktāl tas ir piemēroti attiecīgajam pieteikumam, pārbaudes par:
a) darbības programmas izpildes gada ziņojumu vai, attiecīgā gadījumā, nobeiguma ziņojumu, kas iesniegts kopā ar pieteikumu;
b) pārdotās produkcijas vērtību, iemaksām darbības fondā un faktiskajiem izdevumiem;
c) produktu piegādi un pakalpojumu sniegšanu un uzrādīto izdevumu patiesumu;
d) izpildīto darbību atbilstību tām darbībām, kas ietvertas apstiprinātajā darbības programmā; un
e) noteikto finansiālo un cita veida limitu un ierobežojumu ievērošanu.
2. Maksājumus, kas finansēti saskaņā ar darbības programmu, apliecina ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina šo maksājumu veikšanu. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Rēķiniem jābūt izrakstītiem uz ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai meitasuzņēmuma biedru vārda, kā noteikts 52. panta 7. apakšpunktā, vai, ja dalībvalsts apstiprinājusi, uz viena vai vairāku tās biedru vārda.
108. pants
Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par darbības programmām
1. Regulas 70. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma pārbaudes kontekstā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta vai tā atlikuma piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.
Šīs pārbaudes jo īpaši attiecas uz:
a) atzīšanas kritēriju izpildi attiecīgajā gadā;
b) darbības fonda izlietojumu attiecīgā gada laikā, ieskaitot izdevumus, kas deklarēti avansa maksājumu un daļēju maksājumu pieprasījumos; un
c) otrā līmeņa pārbaudēm attiecībā uz izdevumiem par izņemšanu no tirgus un priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu.
2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā 10 atzītas ražotāju organizācijas, izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas. Pārējos gadījumos katra ražotāju organizācija ir jāapmeklē vismaz vienu reizi triju gadu laikā.
Pirms atbalsta vai atlikuma izmaksas par darbības programmas pēdējo gadu katrā ražotāju organizācijā jābūt veiktai vismaz vienai pārbaudei.
3. Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus izvērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistemātiskas, kas radītu risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai iestādēm. Vērtējumā tāpat nosaka šādu situāciju cēloņus, iespējamās papildus nepieciešamās pārbaudes un nepieciešamās koriģējošās un preventīvās darbības.
Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstij attiecīgā gada laikā ir jāveic papildu pārbaudes un jāpalielina atbilstošais nākamajā gadā pārbaudāmo pieteikumu procentuālais daudzums.
4. Dalībvalsts nosaka, kuras ražotāju organizācijas jāpārbauda, pamatojoties uz riska analīzi.
Riska analīzē īpaši ņem vērā:
a) atbalsta summu,
b) iepriekšējo gadu pārbaužu konstatējumus,
c) izlases elementu,
d) citus rādītājus, kas jānosaka dalībvalstīm, jo īpaši tas, vai ražotāju organizācijas ir iesaistītas kvalitātes nodrošināšanas programmā, kuru oficiāli atzīst dalībvalstis vai neatkarīgas sertifikācijas iestādes.
109. pants
Darbības programmu pasākumu pārbaudes uz vietas
1. Darbības programmu pasākumu pārbaudēs uz vietas dalībvalstis jo īpaši pārbauda:
a) darbības programmā ietverto darbību īstenošanu;
b) to, vai darbības īstenošana vai plānotā īstenošana ir atbilstoša tam pielietojumam, kāds aprakstīts apstiprinātajā darbības programmā;
c) pietiekamu skaitu izdevumu pozīciju, lai pārliecinātos, ka attiecīgo izdevumu veids un laiks atbilst Kopienas nosacījumiem un apstiprinātajām specifikācijām;
d) to, vai radušos izdevumus var apliecināt ar grāmatvedības vai citiem dokumentiem; un
e) pārdotās produkcijas vērtību.
2. Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem grāmatvedības uzskaites sistēmā, kas nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Šim nolūkam dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarācija ir jāapliecina tādā pašā veidā, kā saskaņā ar valsts tiesību aktiem apliecina grāmatvedības datus.
Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas.
3. Izņemot ārkārtas apstākļus, pārbaude uz vietas ietver pasākuma apmeklējumu vai, ja pasākums nav taustāms, pasākuma virzītāja apmeklējumu. Jo īpaši pasākumi individuālajās saimniecībās, uz kurām attiecas 108. panta 2. punktā minētā izlase, ir jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai pārbaudītu to izpildi.
Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga pasākumiem un gadījumos, kad tās uzskata, ka risks, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nav izpildīti vai arī pasākums nav faktiski noticis, ir ļoti zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.
4. Pārbaudē uz vietas pārbauda visas ražotāju organizācijas un tās biedru saistības un pienākumus, kurus var pārbaudīt apmeklējuma laikā.
5. Regulas 108. panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara izpildes aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.
110. pants
Izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes
1. Dalībvalstis veic izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes visās ražotāju organizācijās, ietverot dokumentācijas un identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, attiecīgā gadījumā ņemot paraugus, lai tādējādi pārbaudītu no tirgus izņemto produktu svaru, un pārbauda atbilstību 77. panta noteikumiem, ievērojot II sadaļas II nodaļā noteikto kārtību. Pārbaudi veic 79. panta 2. punktā noteiktajā termiņā pēc tam, kad saņemts 79. panta 1. punktā noteiktais paziņojums.
2. Pirmā līmeņa pārbaudēm, kas minētas 1. punktā, jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šīs pārbaudes beigās kompetento iestāžu uzraudzībā veic izņemto produktu, kurus neparedz bezmaksas izplatīšanai, denaturēšanu vai nodošanu pārstrādes rūpniecībai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstīgi 81. pantam.
Tomēr, ja produkti paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daudzumu nekā noteikts šā panta 2. punktā ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no attiecīgā daudzuma tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijā un/vai produktu saņēmēju atrašanās vietās. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes.
111. pants
Izņemšanas darbību otrā līmeņa pārbaudes
1. Saistībā ar 108. pantā noteiktajām pārbaudēm dalībvalstis veic otrā līmeņa pārbaudes.
Dalībvalstis nosaka jebkuras tās ražotāju organizācijas analīzes un riska novērtēšanas kritērijus, kura veic neatbilstošas izņemšanas no tirgus darbības. Šādus kritērijus cita starpā saista ar iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumiem un to, vai ražotāju organizācijā pastāv kāda no kvalitātes nodrošināšanas procedūrām. Dalībvalstis šos kritērijus izmanto, lai katrai ražotāju organizācijai noteiktu minimālo otrā līmeņa pārbaužu biežumu.
2. Pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, ietver pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijas un izņemto produktu saņēmēju telpās, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti obligātie nosacījumi Kopienas atbalsta izmaksai. Šīs pārbaudes aptver:
a) īpašo krājumu un grāmatvedības uzskaiti, kas ir jāved visām ražotāju organizācijām, kuras attiecīgā tirdzniecības gada laikā veic vienu vai vairākas izņemšanas no tirgus darbības;
b) pārbaudes par pārdotajiem daudzumiem atbilstoši deklarētajam atbalsta pieteikumos, pārbaudot jo īpaši krājumu un grāmatvedības uzskaiti, rēķinus un, vajadzības gadījumā, to ticamību un pārliecinoties, ka deklarācijas atbilst attiecīgo ražotāju organizāciju grāmatvedības un/vai nodokļu datiem;
c) pārbaudes, vai uzskaite ir pareiza, jo īpaši attiecībā uz ražotāju organizāciju neto ienākumu atbilstību maksājuma pieprasījumos deklarētajiem datiem, izņemšanas izmaksu samērīgumu, ierakstiem grāmatvedības uzskaitē par ražotāju organizāciju saņemto Kopienas atbalstu un summām, kas pēc tam izmaksātas to biedriem, pārliecinoties, ka šie dati sakrīt; un
d) pārbaudes par izņemto produktu galamērķi atbilstoši maksājuma pieprasījumā deklarētajam un pārbaudes par atbilstošu denaturēšanu, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas un saņēmēji ir ievērojuši šo regulu.
3. Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, veic attiecībā uz attiecīgajām ražotāju organizācijām un ar šīm organizācijām saistītajiem saņēmējiem. Katrā pārbaudē aptver izlasi, kas atbilst vismaz 5 % no daudzuma, ko ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.
4. Krājumu un grāmatvedības uzskaites dokumentos, kas minēti 2. punkta a) punktā, par katru izņemto produktu ir jābūt norādītiem pārvietotajiem apjomiem, kas izteikti:
a) ražotāju organizācijas biedru un citu ražotāju organizāciju biedru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu piegādātās produkcijas apjomā;
b) ražotāju organizācijas pārdošanas apjomā, kas sadalīts pa produktiem, kuri sagatavoti svaigu produktu tirgum un cita veida produktiem, ieskaitot izejvielas pārstrādei; un
c) no tirgus izņemto produktu apjomā.
5. Pārbaudēs par 4. punkta c) apakšpunktā norādīto produktu galamērķi īpaši ietver:
a) izlases pārbaudi par atsevišķo uzskaiti, kas jāved saņēmējiem, un, attiecīgā gadījumā, pārbaudi, vai tā atbilst uzskaitei, kas tiek prasīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un
b) pārbaudes par atbilstošo vides prasību ievērošanu.
6. Ja otrā līmeņa pārbaudes konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo tirdzniecības gadu un nākamajā tirdzniecības gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu attiecīgajām ražotāju organizācijām vai to apvienībām.
112. pants
Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana
1. Pirms tiek sākta priekšlaicīga ražas novākšana dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgie produkti nav bojāti un lauks ir labi kopts. Pēc priekšlaicīgas ražas novākšanas dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajā zonā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.
Pēc ražas novākšanas perioda beigām dalībvalstis pārbauda analīzes ticamību, pamatojoties uz paredzamo tirgus situāciju saskaņā ar 86. panta 2. punktu. Tāpat dalībvalstis analizē atšķirības starp paredzamo tirgus situāciju un reālo tirgus situāciju.
2. Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgais lauks ir labi kopts, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi attīstījušies un kopumā būtu labā, tirdzniecībai piemērotā kvalitātē.
Dalībvalstis nodrošina, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā, veicot vienu vai vairākas pārbaudes klātienē, pārliecinās, ka nenotiek ražas novākšana.
3. Regulas 111. panta 1., 2., 3. un 6. punktu piemēro mutatis mutandis.
113. pants
Pārbaudes pirms ražotāju grupu atzīšanas plānu apstiprināšana
1. Pirms ražotāju grupas atzīšanas plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktu dalībvalstis veic juridiskās personas vai juridiskās personas skaidri definētas daļas pārbaudi uz vietas.
2. Izmantojot visus atbilstošos līdzekļus, ieskaitot pārbaudi uz vietas, dalībvalsts pārbauda:
a) atzīšanas plānā sniegtās informācijas precizitāti;
b) plāna komerciālo konsekvenci un tehnisko kvalitāti, aprēķinu atbilstību un īstenošanas plānu;
c) darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību un pamatotību; un
d) darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem un, īpaši publiskā iepirkuma, valsts atbalsta noteikumiem, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts struktūrā, vai valsts stratēģijā.
114. pants
Ražotāju grupu atbalsta pieteikumu pārbaudes
1. Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem ražotāju grupu iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, kā arī – izlases kārtā – pārbaudes uz vietas.
2. Pēc 47. pantā minēto atbalsta pieteikumu saņemšanas dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju grupās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.
Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:
a) atzīšanas kritēriju izpildi attiecīgajā gadā; un
b) pārdotās produkcijas vērtību, kā arī atzīšanas plānā ietverto pasākumu īstenošanu un faktiskajiem izdevumiem.
3. Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas.
Visas ražotāju grupas ir jāpārbauda vismaz vienu reizi piecos gados.
4. Regulas 107. un 109. pantu piemēro mutatis mutandis.
115. pants
Starptautiskas ražotāju organizācijas un starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības
1. Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārēji atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz šo organizāciju vai apvienību, kā arī nepieciešamības gadījumā piemēro tai sankcijas.
2. Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā norādītā dalībvalsts, un ziņo par to rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā minētās dalībvalsts noteiktos termiņus.
3. Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Savukārt attiecībā uz vides, fitosanitārajiem jautājumiem un attiecībā uz izņemto produktu likvidēšanu piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek ražošana.
3.
iedaļa
Sankcijas
116. pants
Atzīšanas kritēriju neievērošana
1. Dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska un to izraisa ražotāju organizācijas tīšas darbības vai smaga nolaidība.
Dalībvalstis īpaši atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir saistīta ar:
a) 23., 25. panta, 28. panta 1. un 2. punkta un 33. panta prasību neievērošanu vai
b) situāciju, kad pārdotās produkcijas vērtība divos secīgos gados ir mazāka par robežu, kādu noteikusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Atzīšanas atsaukšana saskaņā ar šo punktu stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, piemērojot spēkā esošos valsts horizontālos tiesību aktus, kas regulē ierobežošanas periodus.
2. Ja 1. punktu nepiemēro, dalībvalstis uz laiku atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska, taču īslaicīga.
Atsaukšanas uz laiku periodā atbalsts netiek izmaksāts. Atsaukšana uz laiku stājas spēkā no dienas, kad ir veikta pārbaude, un turpinās līdz pārbaudes dienai, kad attiecīgie kritēriji ir izpildīti.
Atsaukšanas uz laiku periods nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem. Ja attiecīgie kritēriji nav izpildīti pēc 12 mēnešiem, atzīšana tiek atsaukta.
Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.
3. Citos atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumos, kad nepiemēro 1. vai 2. punktu, dalībvalstis nosūta brīdinājuma vēstuli, kurā norādīti veicamie korektīvie pasākumi. Dalībvalstis var apturēt atbalsta maksājumus līdz korektīvo pasākumu izpildei.
Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.
Korektīvo pasākumu neizpildi 12 mēnešu laikā uzskata par kritēriju būtisku neievērošanu, un līdz ar to tiek piemērots 2. punkts.
117. pants
Krāpšana
1. Neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu, ja ir konstatēts, ka tā ir izdarījusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.
2. Dalībvalstis var uz laiku apturēt ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupu atzīšanu vai apturēt maksājumus šai struktūrai, ja pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.
118. pants
Ražotāju grupas
1. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis atzīšanas plāniem pēc analoģijas piemēro sankcijas, kas noteiktas 116. un/vai 119. pantā.
2. Papildus 1. punktā noteiktajam, ja pēc perioda, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 51. panta 4. punktu, ražotāju grupa netiek atzīta par ražotāju organizāciju, dalībvalsts atgūst:
a) 100 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta, ja atzīšanas nesaņemšanas iemesls ir bijusi ražotāju grupas tīša darbība vai būtiska nolaidība, vai
b) 50 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta visos pārējos gadījumos.
119. pants
Darbības programma
1. Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.
2. Dalībvalsts izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka:
a) summu, kas būtu maksājama atbalsta saņēmējam, pamatojoties tikai uz pieteikumu;
b) summu, kas maksājama atbalsta saņēmējam pēc pieteikuma atbilstības izvērtēšanas.
3. Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu noteikto summu par vairāk nekā 3 %, atbalsta saņēmējam faktiski izmaksājamo summu samazina. Samazinājuma apjoms ir starpība starp summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.
Tomēr samazinājumu nepiemēro, ja ražotāju organizācija vai ražotāju grupa var pierādīt, ka tā nav atbildīga par neattaisnotās summas iekļaušanu.
4. Neattaisnotajiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas, pēc analoģijas piemēro 2. un 3. punktu.
5. Ja pārdotās produkcijas vērtība tiek deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, samazinājumu piemēro pārdotās produkcijas vērtībai, kuru izmanto, aprēķinot maksājamās summas saskaņā ar 2. un 3. punktu.
6. Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs ir tīši iesniedzis nepatiesu deklarāciju, attiecīgā darbība tiek izslēgta no darbības programmas vai atzīšanas plāna atbalsta, un par šo darbību jau samaksātās summas atgūst. Turklāt saņēmējam nākamajā gadā nav tiesības pretendēt uz atbalstu par šo darbību saskaņā ar attiecīgo darbības programmu.
120. pants
Sankcijas pēc izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm
Ja pēc 110. pantā norādītās pārbaudes tiek atklāti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai obligātajām prasībām, kas norādītas 77. pantā, saņēmējam pieprasa:
a) samaksāt soda naudu ►M10 Kopienas ieguldījuma ◄ summas apmērā, kuru aprēķina, pamatojoties uz tirdzniecības standartiem vai obligātajām prasībām neatbilstošo no tirgus izņemto produktu daudzumu, ja šis daudzums ir mazāks par 10 % no daudzuma, kas attiecībā uz attiecīgo izņemšanas darbību paziņots saskaņā ar 79. pantu;
b) samaksāt soda naudu, kas vienāda ar ►M10 Kopienas ieguldījuma ◄ divkāršu apmēru, ja šis daudzums ir robežās no 10 % līdz 25 % no paziņotā daudzuma; vai
c) samaksāt soda naudu, kas vienāda ar ►M10 Kopienas ieguldījuma ◄ summu par visu daudzumu, par kuru paziņots saskaņā ar 79. pantu, ja attiecīgais daudzums pārsniedz 25 % no paziņotā daudzuma.
121. pants
Citas sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām saistībā ar izņemšanas darbībām
1. Sankcijas, kas minētas 119. pantā, attiecināmas uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums attiecībā uz izņemšanas darbībām, kas ietvertas kā darbības programmas izdevumu daļa.
2. Izņemšanas darbību izdevumus uzskata par neattaisnotiem, ja no pārdošanai neizliktajiem produktiem neatbrīvojas tā, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 81. panta 1. punktu, vai arī izņemšanai vai galamērķim ir negatīva ietekme uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas, un tādējādi tiek pārkāpti saskaņā ar 81. panta 1. punktu pieņemtie noteikumi.
122. pants
Sankcijas, kas piemērojamas no tirgus izņemto produktu saņēmējiem
Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar 110. un 111. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, piemēro šādas sankcijas:
a) saņēmējiem tiek atņemtas tiesības saņemt no tirgus izņemtos produktus;
b) tiem ir pienākums atmaksāt saņemto produktu vērtību, kā arī saistītās šķirošanas, iepakošanas un transportēšanas izmaksas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem. ►M5 ————— ◄
Šā panta a) apakšpunktā paredzētās sankcijas stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu, un to var pagarināt atkarībā no pārkāpuma smaguma.
123. pants
Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana
1. Ja attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:
a) dalībvalsts 112. panta 1. punktā minētajā pārbaudē atklāj, ka priekšlaicīga ražas novākšana nav pamatota ar konkrētajā laikā pieejamo plānotās tirgus situācijas analīzi,
b) par platību, kas pieteikta priekšlaicīgai ražas novākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu, vai
c) platībā nav pilnībā novākta raža vai arī produkcija nav denaturēta.
2. Ja attiecībā uz ražas nenovākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:
a) par platību, kas pieteikta ražas nenovākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par ražas nenovākšanu, vai
b) ir notikusi ražas pilnīga vai daļēja novākšana, vai
c) ir bijusi negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas, par ko ir atbildīga ražotāju organizācija.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās soda naudas piemēro papildus jebkuram atbalsta maksājumu samazinājumam, ko veic saskaņā ar 119. pantu.
124. pants
Pārbaudes uz vietas kavēšana
Pieteikumu atbalsta saņemšanai attiecībā uz attiecīgo izdevumu daļu noraida, ja ražotāju organizācija, tās biedrs vai pārstāvis kavē pārbaudes uz vietas veikšanu.
125. pants
Atbalsta atgūšana
Nepamatoti izmaksātu atbalstu kopā ar procentiem atgūst no attiecīgajām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, ražotāju grupām vai citiem attiecīgajiem uzņēmējiem. Regulas (EK) Nr. 796/2004 ( 33 ) 73. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.
Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūšana, kā noteikts šajā iedaļā, notiek, neskarot pārkāpumu paziņošanu Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 ( 34 ).
4.
iedaļa
Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzība un vērtēšana
126. pants
Darbības rādītāju kopums
1. Veic gan valsts stratēģiju, gan darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, lai novērtētu panākumus virzībā uz darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī to lietderību un efektivitāti saistībā ar šiem mērķiem.
2. Panākumus, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot darbības rādītāju kopumu, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī īstenoto darbības programmu finansiālo izpildi, īstenošanu, rezultātiem un ietekmi.
3. Kopējo darbības rādītāju saraksts ir sniegts šīs regulas XIV pielikumā.
4. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka ierobežotu skaitu rādītāju, kas konkrēti attiecas uz šo stratēģiju, atspoguļojot valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas ir specifiski ražotāju organizāciju īstenotajām darbības programmām. Ja nepieciešams, pievieno papildu rādītājus attiecībā uz vides mērķiem, kas nav ietverti kopējos darbības rādītājos.
127. pants
Darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas procedūras
1. Ražotāju organizācijas nodrošina savu darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma, un attiecīgā gadījumā valsts stratēģijā iekļautos papildu rādītājus.
Šajā nolūkā tās izveido sistēmu, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju, kas ir noderīga šo rādītāju apkopošanai.
2. Uzraudzības mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Uzraudzības rezultāti paredzēti, lai:
a) pārbaudītu programmas īstenošanas kvalitāti;
b) noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas darbības programmā vai to pārskatīt, lai varētu sasniegt programmā noteiktos mērķus vai uzlabotu programmas pārvaldību, ieskaitot finansiālo pārvaldību;
c) veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu.
Informāciju par uzraudzības darbību rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts 98. panta 1. punktā un kas ražotāju organizācijai ir jāiesniedz valsts iestādei, kura atbild par valsts stratēģijas pārvaldību.
3. Vērtēšana notiek atsevišķa termiņa vidusposma novērtējuma ziņojuma veidā.
Termiņa vidusposma novērtējums, kuru var veikt ar specializēta konsultāciju biroja palīdzību, ir vērsts uz to, lai pārbaudītu finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, darbības programmas lietderību un efektivitāti un panākumus virzībā uz darbības programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā izmanto kopējos atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus.
Attiecīgā gadījumā termiņa vidusposma novērtējumā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vides darbību rezultātiem un ietekmi, kas vērstas uz:
a) augsnes erozijas novēršanu;
b) augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu un/vai labāku pārvaldību;
c) biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; vai
d) ainavas saglabāšanu.
Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:
a) uzlabotu ražotāju organizācijas pārvaldīto darbības programmu kvalitāti;
b) noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas darbības programmā;
c) veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu;
d) gūtu atziņas, kas var noderēt, lai paaugstinātu kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu citām darbības programmām, kuras turpmāk pārvaldīs attiecīgā ražotāju organizācija.
Termiņa vidusposma novērtējumu veic darbības programmas īstenošanas laikā, tā, lai novērtējuma rezultātus būtu iespējams ņemt vērā, sagatavojot nākamo darbības programmu.
Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu pievieno attiecīgajam gada ziņojumam, kas minēts 98. panta 1. punktā.
128. pants
Valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas procedūras
1. Valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu veic, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma un attiecīgā gadījumā papildu rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.
2. Dalībvalstis izveido datorizētu sistēmu informācijas vākšanai, reģistrēšanai un uzturēšanai, kas ir piemērota, lai apkopotu 126. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās ņem vērā ražotāju organizāciju iesniegto informāciju par darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu.
3. Uzraudzības mērķis ir nepārtraukti novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta gada ziņojumos, kurus ražotāju organizācija iesniedz saistībā ar savu darbības programmu uzraudzību. Uzraudzības rezultātus izmanto, lai:
a) pārbaudītu darbības programmu īstenošanas kvalitāti;
b) noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas valsts stratēģijā vai pārskatīt to, lai varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus vai uzlabotu stratēģijas īstenošanas pārvaldību, ieskaitot darbības programmu finansiālo pārvaldību; un
c) veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.
4. Vērtēšanas mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un termiņa vidusposma novērtējuma rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesniegtajos gada progresa ziņojumos un nobeiguma ziņojumā. Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:
a) uzlabotu stratēģijas kvalitāti;
b) noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas stratēģijā; un
c) veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.
Vērtēšana ietver stratēģijas novērtējumu, ko veic 2012. gadā – laikus, lai tā rezultātus varētu iekļaut atsevišķā novērtējuma ziņojumā, ko tajā pašā gadā pievieno valsts gada ziņojumam, kas noteikts 99. panta 3. punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē šo programmu rezultātus un ietekmi saistībā ar stratēģijā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā. Vērtēšanas mērķis ir gūt atziņas, kas būtu noderīgas, lai uzlabotu turpmāko valsts stratēģiju kvalitāti, un jo īpaši identificēt iespējamās nepilnības to mērķu vai pasākumu noteikšanā, par kuriem var saņemt atbalstu, vai jaunu instrumentu noteikšanas vajadzības.
VI
NODAĻA
Noteikumu attiecināšana uz ražotājiem konkrētā ekonomiskā zonā
129. pants
Ekonomisko zonu saraksta paziņošana
Paziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 2. punkta otrajā daļā par ekonomisko zonu sarakstu, ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti minētās regulas 14. panta 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.
130. pants
Paziņojums par saistošajiem noteikumiem; reprezentativitāte
1. Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 15. pantu paziņo par noteikumiem, kurus tā ir noteikusi kā saistošus attiecīgajam produktam un ekonomiskajai zonai, tā vienlaicīgi informē par:
a) ražotāju organizāciju vai organizāciju apvienību, kura pieprasījusi noteikumu piemērošanas paplašinājumu;
b) attiecīgajā organizācijā vai apvienībā esošo ražotāju skaitu un kopējo ražotāju skaitu attiecīgajā ekonomiskajā zonā; šo informāciju sniedz par situāciju laikā, kad tiek iesniegts pieteikums par piemērošanas paplašinājumu;
c) kopējo ražošanas apjomu ekonomiskajā zonā un ražotāju organizācijas vai apvienības pārdotās produkcijas apjomu pēdējā tirdzniecības gadā, par kuru ir pieejami dati;
d) datumu, no kura plašāk piemērojamie noteikumi piemēroti attiecīgajai ražotāju organizācijai vai apvienībai; un
e) datumu, no kura piemērošanas paplašinājumam jāstājas spēkā, un piemērošanas paplašinājuma ilgumu.
2. Lai noteiktu pārstāvību Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punkta piemērošanai, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:
a) ražotājus, kuru produkcija pamatā ir paredzēta tiešai pārdošanai patērētājiem saimniecībā vai ražošanas zonā;
b) tiešo pārdošanu, kas minēta a) apakšpunktā;
c) produktus, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu, izņemot, ja attiecīgie noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz šādiem produktiem.
131. pants
Finanšu iemaksas
Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 17. pantu nolemj, ka ražotājiem, kuri nav ražotāju organizāciju biedri, ir jāveic finanšu iemaksas, tā nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt atbilstību minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā informācijā jo īpaši ietver iemaksas aprēķina bāzi un iemaksas summu par vienību, saņēmēju vai saņēmējus un dažādo 21. panta a) un b) apakšpunktā norādīto izmaksu raksturojumu.
132. pants
Piemērošanas paplašinājums ilgāk par vienu tirdzniecības gadu
Ja tiek pieņemts lēmums noteikt piemērošanas paplašinājumu uz laiku, kas pārsniedz vienu tirdzniecības gadu, dalībvalstis visā piemērošanas paplašinājuma laikā attiecībā uz katru tirdzniecības gadu pārbauda, vai vēl joprojām tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz pārstāvību, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punktā. Ja tās konstatē, ka nosacījumi vairs netiek izpildīti, tās nekavējoties atceļ piemērošanas paplašinājumu, un atcelšana stājas spēkā no nākamā tirdzniecības gada sākuma. Tās nekavējoties informē Komisiju par ikvienu atcelšanas gadījumu, un Komisija nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.
133. pants
Produkti, kurus pārdod no koka; pircēji
1. Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto noteikumu izpildi, gadījumos, kad ražotāji, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, pārdod savus produktus no koka, pieņem, ka šos produktus ir saražojis pircējs.
2. Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikumā paredzētos noteikumus, kas nav 1. punktā norādītie, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.
IV
SADAĻA
TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM
I
NODAĻA
Ievešanas atļaujas
134. pants
Ābolu ievešanas atļaujas
1. To ābolu imports, kuru KN kods ir 0808 10 80 un kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 ( 35 ) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
2. Uz ievešanas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo pantu, attiecas Regula (EK) Nr. 376/2008.
3. Ievešanas atļauju pieteikumus importētāji var iesniegt jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē.
Tie ieraksta izcelsmes valsti atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.
4. Importētāji kopā ar pieteikumu iesniedz drošības naudu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu, garantējot, ka tiks izpildītas saistības veikt ievešanu importa licences derīguma termiņa laikā.
Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji atsavina, ja importa licences derīguma termiņa laikā ievešanu neveic vai veic to tikai daļēji.
Importa licences derīguma termiņš un drošības naudas apmērs ir noteikts Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma I daļā.
5. Ievešanas atļaujas izdod bez kavēšanās jebkuram pieteikuma iesniedzējam neatkarīgi no tā reģistrācijas vietas Kopienā.
Izcelsmes valsti ieraksta ievešanas atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.
6. Licence ir derīga tikai importam, kura izcelsme ir norādītajā valstī.
7. Dalībvalstis katras nedēļas trešdienā ne vēlāk kā pulksten 12.00 (pēc Briseles laika) ziņo Komisijai, par kādu ābolu daudzumu iepriekšējās nedēļas laikā ir izsniegtas ievešanas atļaujas, ieskaitot nulles vērtības, norādot sadalījumu pa trešām izcelsmes valstīm.
Paziņojumus Komisijai atbilstīgi šim punktam izdara saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 ( 36 ).
II
NODAĻA
Ievedmuita un iekļuves cenu sistēma
1.
iedaļa
Iekļuves cenu sistēma
135. pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā iedaļā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 34. panta piemērošanas noteikumi.
2. Šajā iedaļā:
a) “partija” ir preces, kas uzrādītas kopā ar deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, un tā ietver tikai vienas izcelsmes preces, kuras atbilst vienam kombinētās nomenklatūras kodam; un
b) “importētājs” ir deklarētājs Regulas (EEK) Nr. 2913/92 ( 37 ) 4. panta 18. punkta izpratnē.
136. pants
Cenu paziņošana
1. Par katru produktu un par laika periodiem, kas noteikti XV pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un katru izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz pulksten 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:
a) vidējās reprezentatīvās cenas produktiem, kuri ievesti no trešām valstīm un pārdoti reprezentatīvajos importa tirgos, kas norādīti 137. panta 1. punktā, un nozīmīgas cenas, kas reģistrētas citos tirgos attiecībā uz lielu ievesto produktu daudzumu, vai, ja nav pieejamas cenas reprezentatīvajos tirgos, nozīmīgas ievesto produktu cenas, kas reģistrētas citos tirgos, un
b) kopējos daudzumus attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām cenām.
Ja b) apakšpunktā minētais kopējais daudzums ir mazāks par vienu tonnu, attiecīgās cenas Komisijai nepaziņo.
2. Cenas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, reģistrē:
a) katram no XV pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem,
b) visiem pieejamajiem veidiem un lielumiem, un
c) importētāja/vairumtirgotāja posmā vai vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, ja nav pieejamas cenas importētāja/vairumtirgotāja posmā.
Tās samazina par šādām summām:
a) tirdzniecības uzcenojumu 15 % apmērā attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā attiecībā uz citiem tirdzniecības centriem un
b) izmaksām par transportu un apdrošināšanu Kopienas muitas teritorijā.
Transporta un apdrošināšanas izmaksām, kuras ir atskaitāmas saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķina metodes nekavējoties dara zināmas Komisijai.
3. Saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas, ja tās noteiktas vairumtirgotāja/ mazumtirgotāja posmā, vispirms tiek samazinātas par summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu, un tad par summu, kas vienāda ar 0,7245 euro par 100 kilogramiem, lai ņemtu vērā pārvietošanas un tirgus nodokļus un maksājumus.
4. Par reprezentatīvām uzskata:
a) I šķiras produktu cenas ar nosacījumu, ka šīs šķiras produktu daudzums veido vismaz 50 % no kopējā pārdotā daudzuma;
b) ja I šķiras produkti veido mazāk nekā 50 % no kopējā daudzuma – I šķiras produktu cenas plus cenas, kas noteiktas II šķiras produktiem, par daudzumu, kas ļauj aptvert 50 % no kopējā pārdotā apjoma;
c) II šķiras produktiem noteiktās cenas, ja I šķiras produkti nav pieejami, izņemot, ja tiek pieņemts lēmums piemērot tiem pielāgošanas koeficientu, ja attiecīgās izcelsmes produktu ražošanas apstākļu rezultātā šos produktus parasti un tradicionāli to kvalitātes dēļ netirgo kā I šķiras produktus.
Pielāgošanas koeficientu, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, cenām piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.
137. pants
Reprezentatīvi tirgi
Dalībvalstis informē Komisiju par parastajām tirdzniecības dienām tirgos, kas uzskaitīti XVI pielikumā un uzskatāmi par reprezentatīviem tirgiem.
138. pants
Standarta ievešanas vērtības
1. Par katru XV pielikuma A daļā noteikto produktu un laika periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta ievešanas vērtību, kas vienāda ar 136. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto lielumu, atskaitot standarta summu 5 euro/100 kg un procentuālos muitas nodokļus.
2. Ja saskaņā ar šo iedaļu XV pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem un piemērošanas laika periodiem ir noteikta standarta ievešanas vērtība, netiek piemērota vienības cena, kas norādīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 ( 38 ) 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta ievešanas vērtību.
3. Ja attiecīgās izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, piemēro vidējo standarta ievešanas vērtību, kas ir spēkā šim produktam.
4. XV pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta ievešanas vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja septiņas secīgas tirgus dienas Komisijai nav paziņota vidējā reprezentatīvā cena.
Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu attiecīgajam produktam nepiemēro standarta ievešanas vērtību, šim produktam piemērojamā standarta ievešanas vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta ievešanas vērtību.
5. Atkāpjoties no 1. punkta, no XV pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas standarta ievešanas vērtība netiek piemērota, ja standarta ievešanas vērtību nav bijis iespējams aprēķināt.
6. Reprezentatīvās cenas euro tiek konvertētas, izmantojot reprezentatīvo tirgus kursu, kas aprēķināts par attiecīgo dienu.
7. Standarta ievešanas vērtības, kas izteiktas euro, Komisija dara publiski pieejamas ar tādām metodēm, kādas tā uzskata par piemērotām.
139. pants
Iekļuves cenas pamats
1. Iekļuves cena, pamatojoties uz kuru XV pielikuma A daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:
a) FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Kopienas muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā. Ja iepriekš norādītās cenas ir par vairāk nekā 8 % augstākas par standarta vērtību, kas tiek piemērota attiecīgajam produktam laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā, importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteiktais nodrošinājums. Šim nolūkam ievedmuita, kāda rezultātā jāmaksā par produktiem, ir vienāda ar nodokli, kāds būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgais produkts tiktu klasificēts saskaņā ar attiecīgo standarta vērtību, vai
b) muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodoklis tiek atskaitīts atbilstoši 138. panta 1. punktā noteiktajam. Tādā gadījumā importētājs sniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteikto nodrošinājumu, kas ir vienāds ar ievedmuitu, kāda tam būtu bijusi jāmaksā, ja produktu klasifikācija būtu veikta, pamatojoties uz standarta ievešanas vērtību, kas piemērojama attiecīgajai partijai, vai
c) standarta ievešanas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 138. pantu.
2. Iekļuves cenai, pamatojoties uz kuru XV pielikuma B daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir jābūt vienādai ar:
a) FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Kopienas muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas muitas deklarācijas sagatavošanas brīdī. Ja muitas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgs nodrošinājums saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. pantu, importētājam ir jāiesniedz nodrošinājums, kas vienāds ar maksimālo attiecīgajam produktam piemērojamo ievedmuitu, vai
b) muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodoklis tiek atskaitīts atbilstoši 138. panta 1. punktā noteiktajam. Tādā gadījumā importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteiktais nodrošinājums, kas ir vienāds ar maksimālo attiecīgajam produktam piemērojamo ievedmuitu.
3. Ja iekļuves cena ir aprēķināta, pamatojoties uz produktu FOB cenu izcelsmes valstī, muitas vērtību aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pārdošanas apjomu par minēto cenu.
Ja iekļuves cena tiek aprēķināta saskaņā ar kādu no procedūrām, kas noteiktas 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā, muitas vērtība tiek aprēķināta tāpat kā iekļuves cena.
4. Importētāja rīcībā ir viens mēnesis no attiecīgo produktu pārdošanas dienas, taču ne vairāk kā četri mēneši no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka partija ir pārdota saskaņā ar nosacījumiem, kas apstiprina 1. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā vai 2. punkta a) apakšpunktā norādīto cenu pareizību, vai noteiktu muitas vērtību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā. Ja netiek ievērots kāds no šiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts, neskarot 5. punkta piemērošanu.
Iemaksāto nodrošinājumu atbrīvo tādā apmērā, ciktāl ir nodrošināts pierādījums par pārdošanas nosacījumiem, apmierinot muitas iestāžu prasības.
Pretējā gadījumā nodrošinājums tiek konfiscēts, samaksājot ievedmuitu.
5. Pamatojoties uz importētāja pienācīgi pamatotu lūgumu, kompetentās iestādes par maksimāli trim mēnešiem var pagarināt 4. punktā noteikto četru mēnešu limitu.
6. Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes atklāj, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo ievedmuitu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Atgūstamajai ievedmuitai vai atlikušajai atgūstamajai ievedmuitai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces tika laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
2.
iedaļa
Papildu ievedmuitas nodokļi
140. pants
Darbības joma un definīcijas
1. Regulas (EK) Nr. 1182/2007 35. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli, turpmāk – “papildu nodoklis”, var piemērot XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.
2. Apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, ir uzskaitīti XVII pielikumā.
141. pants
Daudzumu paziņošana
1. Par katru no XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un norādītajiem periodiem dalībvalstis informē Komisiju par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā, izmantojot preferenciālās ievešanas uzraudzības metodi, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā.
Šo paziņojumu nosūta vēlākais līdz pulksten 12.00 pēc Briseles laika katru trešdienu par daudzumu, kas iepriekšējā nedēļā laists brīvā apgrozībā.
2. Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, kuras iesniedz par produktiem, uz ko attiecas šī iedaļa, un kuras muitas iestādes pēc deklarētāja lūguma var pieņemt, ja tajās nav ietvertas noteiktas ziņas, kas norādītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. pielikumā, papildus minētās regulas 254. pantā norādītajām ziņām ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).
Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 260. pantā norādītā vienkāršotā deklarēšanas procedūra, papildus citām prasībām vienkāršotajās deklarācijās ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).
Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 263. pantā norādītā vietējā muitošanas procedūra, minētās Regulas 266. panta 1. punktā norādītajā paziņojumā muitas iestādēm ietver visus preču identifikācijai vajadzīgos datus, kā arī norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).
To produktu ievedumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa, netiek piemērots 266. panta 2. punkta b) apakšpunkts.
142. pants
Papildu nodokļa uzlikšana
1. Ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz kādu no XVII pielikumā norādītajiem produktiem un periodiem brīvā apgrozībā laistais daudzums pārsniedz atbilstošo apjomu, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, Komisija uzliek papildu nodokli, ja vien nepastāv iespēja, ka ievedumi varētu radīt traucējumus Kopienas tirgū, vai arī to ietekme būtu nesamērīga ar paredzēto mērķi.
2. Papildu nodokli uzliek par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka:
a) to tarifa klasifikācija, kas noteikta saskaņā ar 139. pantu, paredz piemērot augstākos īpašos nodokļus, kas piemērojami attiecīgās izcelsmes ievedumiem,
b) ievešana ir veikta papildu nodokļa piemērošanas periodā.
143. pants
Papildu nodokļa summa
Papildu nodoklis, ko uzliek saskaņā ar 142. pantu, ir vienas trešdaļas apmērā no muitas nodokļa, kas piemērojams attiecīgajam produktam saskaņā ar kopējo muitas tarifu.
Tomēr ievedumiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli piemērojamas tarifu preferences, papildu nodoklis ir vienas trešdaļas apmērā no īpašā nodokļa šim produktam, ja piemērojams 142. panta 2. punkts.
144. pants
Atbrīvojumi no papildu nodokļa
1. No papildu nodokļa ir atbrīvotas:
a) preces, kas ievestas atbilstoši kombinētās nomenklatūras VII pielikumā norādītajām tarifu kvotām;
b) preces, kas atrodas ceļā uz Kopienu atbilstoši 2. punktā noteiktajam.
2. Tiek uzskatīts, ka preces atrodas ceļā uz Kopienu, ja tās:
a) izvestas no izcelsmes valsts pirms lēmuma pieņemšanas par papildu nodokļa uzlikšanu un
b) tiek transportētas saskaņā ar transporta dokumentu, kas ir derīgs no iekraušanas vietas izcelsmes valstī līdz izkraušanas vietai Kopienā un sagatavots pirms papildu nodokļa uzlikšanas.
3. Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādes apmierinošus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 2. punkta prasības.
Tomēr šīs iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu nodokļa uzlikšanas, ja ir iesniegts kāds no šādiem dokumentiem:
a) attiecībā uz jūras transportu – konosaments, kurā norādīts, ka iekraušana notikusi pirms attiecīgā datuma,
b) attiecībā uz dzelzceļa transportu – pavadzīme, kuru izcelsmes valsts dzelzceļa iestādes pieņēmušas pirms attiecīgā datuma,
c) attiecībā uz autotransportu – pārvadājuma līgums (CMR) vai cits tranzīta dokuments, kas sagatavots izcelsmes valstī pirms attiecīgā datuma, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti divpusējās vai daudzpusējās vienošanās, kas noslēgtas Kopienas tranzīta vai kopējā tranzīta kontekstā,
d) attiecībā uz gaisa transportu – gaisa kravas pavadzīme, kurā norādīts, ka aviokompānija ir pieņēmusi preces pirms attiecīgā datuma.
V
SADAĻA
VISPĀRĪGIE, ATCELŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOSACĪJUMI
145. pants
Pārbaudes
Neskarot īpašos noteikumus šajā regulā vai citos Kopienas tiesību aktos, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ciktāl tādi vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 un šīs regulas piemērošanu. Tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, lai tie nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.
Tiem ir jo īpaši jānodrošina, ka:
a) var pārbaudīt visus atbilstības kritērijus, kuri noteikti Kopienas vai valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā, vai valsts stratēģijā;
b) kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu veikšanu, ir pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai pārbaudes varētu veikt efektīvi; un
c) ir paredzētas pārbaudes, lai novērstu nelikumīgu divkāršu finansējumu pasākumiem saskaņā ar šo regulu un citām Kopienas vai valsts shēmām.
146. pants
Valsts noteiktas sankcijas
Neskarot jebkādas citas sankcijas, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, dalībvalstis paredz sankciju piemērošanu valstī attiecībā uz pārkāpumiem, kas pieļauti attiecībā uz šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007 noteiktajām prasībām, un šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, lai tās nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.
147. pants
Mākslīgi radītas situācijas
Neskarot jebkādus īpašos pasākumus, kas noteikti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, nekādi maksājumi netiek piešķirti saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši apstākļus, kādi nepieciešami šādu maksājumu saņemšanai, ar mērķi gūt labumu pretrunā attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.
148. pants
Paziņojumi
1. Neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, visus paziņojumus, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saskaņā ar šo regulu, sniedz ar tādiem līdzekļiem un tādā formātā, kādu noteikusi Komisija.
Neskarot 3. punktu, paziņojumus, kas nav iesniegti ar norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neiesniegtiem.
2. Neskarot šīs īpašos regulas noteikumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot šajā regulā noteiktos paziņojumu termiņus.
3. Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ( 39 ) 14. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.
149. pants
Acīmredzamas kļūdas
Jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai pieteikumu, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ieskaitot atbalsta pieteikumus, var labot pēc to iesniegšanas, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.
150. pants
Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi
Ja saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 ir jāpiemēro kādas sankcijas vai jāatsauc kāda priekšrocība vai atzīšana, šīs sankcijas nepiemēro un atsaukšanu neveic nepārvaramas varas apstākļos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta izpratnē.
Tomēr par nepārvaramas varas gadījumu ir jāpaziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot tās prasītos pierādījumus desmit darbadienu laikā no dienas, kad attiecīgā persona to spēj izdarīt.
151. pants
Atcelšana
Ar šo tiek atceltas Regulas (EK) Nr. 3223/94, (EK) Nr. 1555/96, (EK) Nr. 961/1999, (EK) Nr. 544/2001, (EK) Nr. 1148/2001, (EK) Nr. 2590/2001, (EK) Nr. 1791/2002, (EK) Nr. 2103/2002, (EK) Nr. 48/2003, (EK) Nr. 606/2003, (EK) Nr. 761/2003, (EK) Nr. 1432/2003, (EK) Nr. 1433/2003, (EK) Nr. 1943/2003, (EK) Nr. 103/2004, (EK) Nr. 1557/2004, (EK) Nr. 179/2006, (EK) Nr. 430/2006, (EK) Nr. 431/2006 un (EK) Nr. 1790/2006.
Tomēr attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta vajadzībām atceltās regulas tiek piemērotas.
152. pants
Pārejas noteikumi
1. Neatkarīgi no šīs regulas 2. panta tikai Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta piemērošanai attiecībā uz produktiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, tiek piemērotas tirdzniecības gadu definīcijas, kas bijušas spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā.
2. Visu 2007. gadā iesniegto darbības programmu apstiprināšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā tieši pirms šīs regulas piemērošanas datuma.
Darbības programmas, kurās izmanto Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta a) apakšpunktu, var turpināt īstenot līdz to pabeigšanai, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas datuma.
Atkāpjoties no šīs regulas 66. un 67. panta, dalībvalstis var pieņemt visus vajadzīgos noteikumus, lai ražotāju organizācijām ļautu grozīt to darbības programmas iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai varētu piemērot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.
Dalībvalstis var paredzēt, ka izdevumi par vienu vai vairākiem krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kas saistīti ar izņemšanu no tirgus, noieta veicināšanu un komunikāciju un mācībām un ko ražotāju organizācija veikusi 2008. gadā, ir attaisnoti, pat ja darbības programma vēl nav grozīta, lai attiektos uz attiecīgajiem pasākumiem. Lai šādi izdevumi būtu attaisnoti:
a) dalībvalsts nodrošina, ka tās saskaņā ar šo regulu 2008. gadā pieņemtā valsts stratēģija attiecas uz attiecīgajiem pasākumiem;
b) saskaņā ar šo regulu groza 2008. gadā darbības programmu, lai tā attiektos uz attiecīgajiem pasākumiem, pirms iesniegts attiecīgā atbalsta maksājuma pieprasījums, un
c) pasākumi un visas šo pasākumu pārbaudes notiek saskaņā ar šo regulu.
Dalībvalstis var paredzēt, ka pašreizējā darbības programmā esoša pasākuma grozījums, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta b) apakšpunktu, attiecas uz izdevumiem par darbībām, kas veiktas 2008. gadā pat pirms grozījuma izdarīšanas, ja ir ievērotas ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās prasības.
3. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 6. punktu, tie noteikumi par pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem, kurus turpina piemērot attiecībā uz izejvielām, kas saražotas to dalībvalstu teritorijā, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b pantu vai 143.bc pantu, papildus visiem attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantā, ir arī XVIII pielikumā uzskaitītajās regulās ietvertie noteikumi.
4. Atkāpjoties no šīs regulas 47. panta 2. punkta, ražotāju grupas, kas īsteno atzīšanas plānus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punkts un kuri nav sadalīti pusgada periodos, var iesniegt atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus. Šādi pieteikumi var aptvert tikai pusgada periodus, kas atbilst tiem gada segmentiem, kuri sākās pirms 2008. gada.
5. Atkāpjoties no 96. panta, attiecībā uz 2007. gadā īstenotajām darbības programmām papildu finansiālais atbalsts darbības fondiem ir finansēts no ELVGF Garantiju nodaļas 50 % apmērā no ražotāju organizācijai piešķirtā finansiālā atbalsta.
6. Atzīšanas plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Kopienā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, un kas neatrodas Kopienas attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 1405/2006, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta b) apakšpunktā.
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pieņemtos atzīšanas plānus, kas sniedza iespējas atbilstīgi minētās regulas 14. panta 7. pantam un kas turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta a) apakšpunktā.
7. Kopienas kompensācijas maksājumi par izņemšanu no tirgus un saistītās pārbaudes, kas attiecas uz izņemšanu no tirgus 2007. gadā, bet kas vēl nebija veiktas līdz 2007. gada 31. decembrim, var veikt pēc šā datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 IV sadaļu, kas ir spēkā minētajā datumā.
8. Ja attiecībā uz iesniegto atbalsta pieteikumu darbības programmām, kas īstenotas 2007. gadā vai pirms tam, un saistībā ar darbību vai bezdarbību, kas radās minētajā periodā, piemēro sankcijas saskaņā ar III sadaļas V nodaļas 3. iedaļu, bet, ja atbilstoši tajā laikposmā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiktu piemērotas minimālas sankcijas vai tās netiktu piemērotas vispār, tad piemēro šādas minimālas sankcijas vai attiecīgā gadījumā tās nepiemēro vispār.
9. Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta 2. punkta trešās daļas, pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par 2009. gada darbības programmām un fondiem dalībvalsts var pieņemt vēlākais līdz 2009. gada 1. martam. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 2009. gada 1. janvāra.
10. Atkāpjoties no šīs regulas 99. panta 2. punkta, tās dalībvalstis, kas atlika lēmumu paziņošanu par 2009. gada darbības programmām saskaņā ar iepriekšminēto daļu, līdz 2009. gada 31. janvārim Komisijai paziņo aptuveno 2009. gada darbības fonda summu par visām minētā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.
Iepriekšējā daļā minētās dalībvalstis Komisijai līdz 2009. gada 15. martam paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām 2009. gada darbības programmām, tostarp iepriekš norādīto sadalījumu.
11. Atkāpjoties no šīs regulas 44. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktā minēto ražotāju grupu pārdotās produkcijas vērtības aprēķinā attiecībā uz 2007., 2008. un 2009. gadā veikto pārdošanu ņem vērā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1621/1999 ( 40 ), (EK) Nr. 1622/1999 ( 41 ), (EK) Nr. 1535/2003 ( 42 ) un (EK) Nr. 2111/2003 ( 43 ) saņemtos atbalstus.
Attiecībā uz ražotāju grupām dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, ar to atzīšanas plānu gada segmentiem, kuri sākās 2007. gadā un beidzās 2008. gadā, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto gada atbalstu aprēķina kā summu, ko iegūst, saskaitot pārdošanas vērtību attiecīgajā 2007. gada daļā, reizinātu ar attiecīgajam gada segmentam piemērojamo koeficientu, un pārdošanas vērtību 2008. gadā, reizinātu ar attiecīgajam gada segmentam piemērojamo jauno koeficientu.
12. Atkāpjoties no šīs regulas 47. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktā minētās ražotāju grupas var iesniegt atsevišķu pieteikumu par minētās regulas 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto atbalstu attiecībā uz atbalstiem par pārstrādi, kas saņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1621/1999, (EK) Nr. 1622/1999, (EK) Nr. 1535/2003 un (EK) Nr. 2111/2003 par 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadu, ja tie nav ņemti vērā agrākos pieteikumos.
13. Atkāpjoties no šīs regulas 53. panta, ja ražotāju organizācijas ir ražojušas šādus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IX daļā uzskaitītos garšaugus: safrāns, timiāns (svaigs vai atdzesēts), baziliks, melisa, piparmētras, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns un ārstniecības salvija (svaiga vai atdzesēta), tad šo produktu 2008. un 2009. gadā pārdotās produkcijas vērtību attiecībā uz minētajos gados īstenotajām darbības programmām aprēķina kā pārdotās produkcijas faktisko vērtību 12 mēnešu periodā, kurā darbības programma tikusi īstenota.
153. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
2.a PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI
A DAĻA
VISPĀRĪGAIS TIRDZNIECĪBAS STANDARTS
1. Minimālās kvalitātes prasības
Ņemot vērā pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam,
— tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Produktu stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:
— izturēt transportēšanu un pārkraušanu,
— nokļūt galapunktā apmierinošā stāvoklī.
2. Prasības attiecībā uz gatavību
Produktiem ir jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.
Produktu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.
3. Pielaide
Katrai partijai tiek pieļauti 10 % produktu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālajām prasībām, taču šī pielaide neattiecas uz produktu, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojāšanās veids, kas to padara nederīgu patēriņam.
4. Produkta izcelsmes valsts NORĀDE
Pilns izcelsmes valsts nosaukums. Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts, marķējums ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā patērētājam saprotamā galamērķa valsts valodā. Citiem produktiem marķējumā izmanto valodu, ko saprot galamērķa valsts patērētāji.
B DAĻA
SPECIFISKIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI
1. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ĀBOLIEM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz to šķirņu āboliem, kuri izaudzēti no Malus domestica Borkh. un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru āboliem jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; iepuvuši un tā iebojāti augļi, kas nav derīgi patēriņam, nav pieļaujami,
— tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Augļiem ir jābūt rūpīgi novāktiem.
Ābolu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai varētu:
— turpināt nogatavošanās procesu un sasniegt dotās šķirnes īpatnībām atbilstošu gatavību ( 44 ) ( 45 ),
— tos pārvadāt un pārkraut,
— apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.
B. Klasifikācija
Ābolus iedala trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras āboliem jābūt ar īpaši augstu kvalitāti. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes pazīmēm ( 46 ), un augļu kātiņiem ir jābūt veseliem.
Augļa mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.
Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā.
ii) I šķira
Šīs šķiras āboliem jābūt labas kvalitātes. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes pazīmēm ( 47 ).
Augļa mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.
Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā:
— nelieli formas trūkumi,
— nelieli attīstības trūkumi
— nelieli krāsojuma trūkumi,
— nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:
—— 2 cm iegarenu bojājumu gadījumā,
— 1 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2 no augļa kopējās virsmas,
— 1 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā bez krāsojuma izmaiņām.
Auglis var būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst āboli, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām. ( 48 ).
Augļa mīkstumam ir jābūt bez lieliem bojājumiem.
Ja auglis saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi trūkumi:
— formas nepilnības,
— attīstības trūkumi,
— krāsojuma trūkumi,
— mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:
—— 4 cm iegarenu bojājumu gadījumā,
— 2,5 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 1 cm2,
— 1,5 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā ar nelielām krāsojuma izmaiņām.
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc svara.
Visām šķirnēm un šķirām minimālais lielums ir 60 mm, ja augļa lielumu nosaka pēc diametra, vai 90 g, ja augļa lielumu nosaka pēc svara. Pieļaujami mazāka izmēra augļi, ja augļa šķīstošās sausnas saturs ir vienāds ar 10,5o pēc Briksa vai lielāks un diametrs nav mazāks par 50 mm vai svars – par 70 g.
Lai nodrošinātu lieluma viendabību iepakojumā:
a) diametra atšķirība augļiem, kuru lielums noteikts pēc diametra, vienā iepakojumā nepārsniedz:
— 5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 10 mm, un
— 10 mm I šķiras brīvi sabērtiem augļiem iepakojumā vai fasētiem produktiem. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 20 mm;
b) svara atšķirības augļiem, kuru lielums noteikts pēc svara, vienā iepakojumā nedrīkst pārsniegt:
— 20 % no vidējā atsevišķā augļa svara iepakojumā augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās, un
— 25 % no vidējā atsevišķā augļa svara iepakojumā I šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai piedāvāti fasēti.
II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai tiek piedāvāti fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabības prasību nepiemēro.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iepakojumā ir atļautas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
5 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1.šķirai pieļaujamām pielaidēm.
ii) I šķira
10 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 2.šķirai pieļaujamām pielaidēm iekļaujas minētās šķiras pielaižu robežās.
iii) II šķira
10 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušus, stipri sasistus vai citādi bojātus augļus, kas nav derīgi lietošanai pārtikā.
Šī pielaide nepieļauj vairāk kā 2 % augļu pēc skaita vai svara, kuriem ir šādi bojājumi:
— nopietni zemmizas korķplankumainības vai stiklainības izraisīti bojājumi,
— viegli bojājumi vai neaizdzijušas plaisas,
— pavisam nelielas puves p pazīmes,
— iekšējas kaitēkļu barošanās pazīmes un/vai kaitēkļu nodarīts bojājums augļa mīkstumam.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām:
Visām šķirām ir pieļaujami 10 % augļu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šī pielaide neattiecas uz augļiem, kuru lielums:
— Atšķiras par 5 mm un vairāk no minimālā diametra, ja lielumu nosaka pēc diametra
— Atšķiras par 10 g un vairāk no minimālā svara, ja lielumu nosaka pēc svara
V. NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes āboliem.
Augstākās šķiras gadījumā viendabība attiecas arī uz krāsojumu.
Tirdzniecības iepakojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz 5 kg, var būt dažādu šķirņu āboli, ja tie ir viendabīgi gan kvalitātes, gan izcelsmes, gan lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un gatavības pakāpes ziņā atbilst katras konkrētās šķirnes pazīmēm.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pienācīgi aizsargāta. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru tīrsvars pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkts ir pienācīgi aizsargāts.
Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.
Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
C. Piedāvājums
Augstākās šķiras augļiem jābūt iepakotiem rindās un kārtās.
VI. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot tālākai saiņošanai paredzētus fasējumus ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs”;
— tikai uz tālākai saiņošanai paredzētiem fasējumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles dienests uzskata par nepieciešamu.
B. Produkcijas veids
— “Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses,
— Vienas vai, attiecīgā gadījumā, vairāku šķirņu nosaukumi,
— Visi šķirņu nosaukumi, ja tirdzniecības iepakojumos ir dažādu šķirņu āboli.
C. Produkta izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.
— Ja tirdzniecības iepakojumā ir dažādas izcelsmes un dažādu šķirņu āboli, norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.
D. Tirdzniecības rādītāji specifikācijas
— Šķira,
— Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.
Ja produkts ir šķirots pēc lieluma, tas jāizsaka:
a) produktiem, uz kuriem attiecas viendabības prasības, kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālais un maksimālais svars;
b) produktiem, uz kuriem neattiecas viendabības prasības, kā mazāko augļu diametrs vai svars iepakojumā, kuram seko “un virs” vai “+” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai, attiecīgā gadījumā, lielāko augļu diametrs vai svars.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
Papildinājums
1. krāsojuma kritēriji, krāsojuma grupas un kodi
|
Krāsojuma grupa |
A (Sarkanās šķirnes) |
B (Šķirnes ar jauktu sarkanu krāsojumu) |
C (Viegli krāsotas, svītrainas šķirnes) |
D (Citas šķirnes) |
|
Šķirnei raksturīgā sarkanā krāsojuma kopējā virsmas platība |
Šķirnei raksturīgā jauktā sarkanā krāsojuma kopējā virsmas platība |
Šķirnei raksturīgā viegli sarkanā, sārtā vai svītrainā krāsojuma kopējā virsmas platība |
||
|
Augstākā šķira |
3/4 |
1/2 |
1/3 |
Sarkanā krāsa netiek prasīta |
|
I šķira |
1/2 |
1/3 |
1/10 |
|
|
II šķira |
1/4 |
1/10 |
— |
2. rūsinājuma kritēriji
— Grupa R: Ābolu šķirnes, kurām augļu rūsinājums ir šķirnei raksturīga īpašība, nevar tikt uzskatīts par defektu, ja tas sakrīt ar šķirnes tipisko izskatu.
— Šķirnēm, kuras nav apzīmētas ar “R” sarakstā zemāk, rūsinājums ir pieļaujams šādās robežās:
—
|
Augstākā šķira |
I šķira |
II šķira |
Pielaide II šķirai |
|
|
i) Brūni plankumi |
— tikai kātiņa iedobē |
— var būt nedaudz virs kātiņa vai kausiņa iedobes |
— var būt virs kātiņa vai kausiņa iedobes |
— augļi, kas sevišķi neiespaido iepakojuma stāvokli un kopskatu |
|
— līdzeni |
— līdzeni |
— var būt nedaudz raupjš |
||
|
ii) Rūsinājums |
Maksimālā pieļaujamā augļa virsmas platība |
|||
|
— smalki tīklots rūsinājums, kas stipri neatšķiras no augļa pamatkrāsas |
— vieglas un atsevišķas rūsinājuma pēdas, kas neizmaina augļu vai iepakojuma vispārējo izskatu |
1/5 |
1/2 |
— augļi, kas sevišķi neiespaido iepakojuma kopskatu un stāvokli. |
|
— intensīvs rūsinājums |
— nav (nav pieļaujams) |
1/20 |
1/3 |
— augļi, kas sevišķi neiespaido iepakojuuma kopskatu un stāvokli. |
|
— defekti kopumā (izņemot brūnos plankumus, kas nav iekļauti šajos defektos kopumā). Nekādā gadījumā smalki tīklots rūsinājums un intensīvs rūsinājums kopā nedrīkst pārsniegt: |
— |
1/5 |
1/2 |
— augļi, kas sevišķi neiespaido iepakojuma kopskatu un stāvokli. |
3. papildināms ābolu šķirņu saraksts, kuras klasificētas atbilstīgi to krāsojuma un rūsinājuma kritērijiem
Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstīgi to šķirnes pazīmēm.
|
Šķirnes |
Sinonīmi |
Krāsojuma grupa |
Rūsinājums |
|
African Red |
B |
||
|
Akane |
Tohoku 3 |
B |
|
|
Alborz Seedling |
C |
||
|
Aldas |
B |
||
|
Alice |
B |
||
|
Alkmene |
Early Windsor |
C |
|
|
Alwa |
B |
||
|
Angold |
C |
||
|
Apollo |
Beauty of Blackmoor |
C |
|
|
Arkcharm |
Arkansas No 18, A 18 |
C |
|
|
Arlet |
B |
R |
|
|
Aroma |
C |
||
|
Aroma sarkani krāsotas mutācijas, piemēram, Aroma Amorosa |
B |
||
|
Auksis |
B |
||
|
Belfort |
Pella |
B |
|
|
Belle de Boskoop un mutācijas |
D |
R |
|
|
Belle fleur double |
D |
||
|
Berlepsch |
Freiherr von Berlepsch |
C |
|
|
Berlepsch rouge |
Red Berlepsch, Roter Berlepsch |
B |
|
|
Blushed Golden |
|||
|
Bohemia |
B |
||
|
Boskoop rouge |
Red Boskoop, Roter Boskoop |
B |
R |
|
Braeburn |
B |
||
|
Sarkani krāsotas Braeburn mutācijas, piemēram: |
A |
||
|
Hidala |
|||
|
Joburn |
|||
|
Lochbuie Red Braeburn |
|||
|
Mahana Red |
|||
|
Mariri Red |
|||
|
Redfield |
|||
|
Royal Braeburn |
|||
|
Bramley's Seedling |
Bramley, Triomphe de Kiel |
D |
|
|
Brettacher Sämling |
D |
||
|
Calville (grupa …) |
D |
||
|
Cardinal |
B |
||
|
Carola |
Kalco |
C |
|
|
Caudle |
B |
||
|
Charden |
D |
||
|
Charles Ross |
D |
||
|
Civni |
B |
||
|
Coromandel Red |
Corodel |
A |
|
|
Cortland |
B |
||
|
Cox's orange pippin un mutācijas |
Cox Orange |
C |
R |
|
Cox's Orange Pippin sarkani krāsotas mutācijas, piemēram: |
B |
R |
|
|
Cherry Cox |
|||
|
Crimson Bramley |
D |
||
|
Cripps Pink |
C |
||
|
Cripps Red |
C (1) |
||
|
Dalinbel |
B |
||
|
Delblush |
D |
||
|
Delcorf un mutācijas, piemēram: Dalili Monidel |
C |
||
|
Delgollune |
B |
||
|
Delicious ordinaire |
Ordinary Delicious |
B |
|
|
Deljeni |
D |
||
|
Delikates |
B |
||
|
Delor |
C |
||
|
Discovery |
C |
||
|
Dunn's Seedling |
D |
R |
|
|
Dykmanns Zoet |
C |
||
|
Egremont Russet |
D |
R |
|
|
Elan |
D |
||
|
Elise |
Red Delight |
A |
|
|
Ellison's orange |
Ellison |
C |
|
|
Elstar un mutācijas, piemēram: |
C |
||
|
Daliter |
|||
|
Elshof |
|||
|
Elstar Armhold |
|||
|
Elstar Reinhardt |
|||
|
Elstar sarkani krāsotas mutācijas, piemēram: |
B |
||
|
Bel-El |
|||
|
Daliest |
|||
|
Goedhof |
|||
|
Red Elstar |
|||
|
Valstar |
|||
|
Empire |
A |
||
|
Falstaff |
C |
||
|
Fiesta |
Red Pippin |
C |
|
|
Florina |
B |
||
|
Fortune |
D |
R |
|
|
Fuji un mutācijas |
B |
||
|
Gala |
C |
||
|
Gala sarkani krāsotās mutācijas, piemēram: |
A |
||
|
Annaglo |
|||
|
Baigent |
|||
|
Galaxy |
|||
|
Mitchgla |
|||
|
Obrogala |
|||
|
Regala |
|||
|
Regal Prince |
|||
|
Tenroy |
|||
|
Garcia |
D |
||
|
Gloster |
B |
||
|
Goldbohemia |
D |
||
|
Golden Delicious un mutācijas |
D |
||
|
Golden Russet |
D |
R |
|
|
Goldrush |
Coop 38 |
D |
|
|
Goldstar |
D |
||
|
Gradigold |
D |
||
|
Granny Smith |
D |
||
|
Gravenstein rouge |
Red Gravenstein, Roter Gravensteiner |
B |
|
|
Gravensteiner |
Gravenstein |
D |
|
|
Greensleeves |
D |
||
|
Holsteiner Cox un mutācijas |
Holstein |
D |
R |
|
Holstein rouge |
Red Holstein, Roter Holsteiner Cox |
C |
R |
|
Honeycrisp |
C |
||
|
Honeygold |
D |
||
|
Horneburger |
D |
||
|
Howgate Wonder |
Manga |
D |
|
|
Idared |
B |
||
|
Ingrid Marie |
B |
R |
|
|
Isbranica |
Izbranica |
C |
|
|
Jacob Fisher |
D |
||
|
Jacques Lebel |
D |
||
|
Jamba |
C |
||
|
James Grieve un mutācijas |
D |
||
|
James Grieve rouge |
Red James Grieve |
B |
|
|
Jarka |
C |
||
|
Jerseymac |
B |
||
|
Jester |
D |
||
|
Jonagold (2) un mutācijas, piemēram: |
C |
||
|
Crowngold |
|||
|
Daligo |
|||
|
Daliguy |
Jonasty |
||
|
Dalijean |
Jonamel |
||
|
Jonagold 2000 |
Excel |
||
|
Jonabel |
|||
|
Jonabres |
|||
|
King Jonagold |
|||
|
New Jonagold |
Fukushima |
||
|
Novajo |
Veulemanns |
||
|
Schneica |
|||
|
Wilmuta |
|||
|
Jonagored un mutācijas, piemēram: |
A |
||
|
Decosta |
|||
|
Jomured |
Van de Poel |
||
|
Jonagold Boerekamp |
|||
|
Jomar |
|||
|
Jonagored Supra |
|||
|
Jonaveld |
|||
|
Primo |
|||
|
Romagold |
Surkijn |
||
|
Rubinstar |
|||
|
Red Jonaprince |
|||
|
Jonalord |
C |
||
|
Jonathan |
B |
||
|
Julia |
B |
||
|
Jupiter |
D |
||
|
Karmijn de Sonnaville |
C |
R |
|
|
Katy |
Katja |
B |
|
|
Kent |
D |
R |
|
|
Kidd's orange red |
C |
R |
|
|
Kim |
B |
||
|
Koit |
C |
||
|
Krameri Tuvioun |
B |
||
|
Kukikovskoje |
B |
||
|
Lady Williams |
B |
||
|
Lane's Prince Albert |
D |
||
|
Laxton's Superb |
Laxtons Superb |
C |
R |
|
Ligol |
B |
||
|
Lobo |
B |
||
|
Lodel |
A |
||
|
Lord Lambourne |
C |
||
|
Maigold |
B |
||
|
Mc Intosh |
B |
||
|
Meelis |
B |
||
|
Melba |
B |
||
|
Melodie |
B |
||
|
Melrose |
C |
||
|
Meridian |
C |
||
|
Moonglo |
C |
||
|
Morgenduft |
Imperatore |
B |
|
|
Mountain Cove |
D |
||
|
Mutsu |
D |
||
|
Normanda |
C |
||
|
Nueva Europa |
C |
||
|
Nueva Orleans |
B |
||
|
Odin |
B |
||
|
Ontario |
B |
||
|
Orlovskoje Polosatoje |
C |
||
|
Ozark Gold |
D |
||
|
Paula Red |
B |
||
|
Pero de Cirio |
D |
||
|
Piglos |
B |
||
|
Pikant |
B |
||
|
Pikkolo |
C |
||
|
Pilot |
C |
||
|
Pimona |
C |
||
|
Pinova |
C |
||
|
Pirella |
B |
||
|
Piros |
C |
||
|
Rafzubex |
A |
||
|
Rafzubin |
C |
||
|
Rajka |
B |
||
|
Rambour d'hiver |
D |
||
|
Rambour Franc |
B |
||
|
Reanda |
B |
||
|
Rebella |
C |
||
|
Red Delicious un mutācijas, piemēram: |
A |
||
|
Campsur |
|||
|
Erovan |
|||
|
Evasni |
|||
|
Flatrar |
|||
|
Fortuna Delicious |
|||
|
Otago |
|||
|
Red King |
|||
|
Red Spur |
|||
|
Red York |
|||
|
Richared |
|||
|
Royal Red |
|||
|
Sandidge |
|||
|
Shotwell Delicious |
|||
|
Stark Delicious |
|||
|
Starking |
|||
|
Starkrimson |
|||
|
Starkspur |
|||
|
Topred |
|||
|
Trumdor |
|||
|
Well Spur |
|||
|
Red Dougherty |
A |
||
|
Red Rome |
A |
||
|
Redkroft |
A |
||
|
Regal |
A |
||
|
Regina |
B |
||
|
Reglindis |
C |
||
|
Reine des Reinettes |
Goldparmäne, Gold Parmoné |
C |
|
|
Reineta Encarnada |
B |
||
|
Reinette Rouge du Canada |
B |
||
|
Reinette d'Orléans |
D |
||
|
Reinette Blanche du Canada |
Reinette du Canada, Canada Blanc, Kanadarenette, Renetta del Canada |
D |
R |
|
Reinette de France |
D |
||
|
Reinette de Landsberg |
D |
||
|
Reinette grise du Canada |
Graue Kanadarenette |
D |
R |
|
Relinda |
C |
||
|
Remo |
B |
||
|
Renora |
B |
||
|
Resi |
B |
||
|
Resista |
D |
||
|
Retina |
B |
||
|
Rewena |
B |
||
|
Roja de Benejama |
Verruga, Roja del Valle, Clavelina |
A |
|
|
Rome Beauty |
Belle de Rome, Rome |
B |
|
|
Rosana |
Berner Rosenapfel |
B |
|
|
Royal Beaut |
A |
||
|
Rubin |
C |
||
|
Rubinola |
B |
||
|
Sciearly |
A |
||
|
Scifresh |
B |
||
|
Sciglo |
A |
||
|
Sciray |
GS48 |
A |
|
|
Scired |
A |
R |
|
|
Sciros |
A |
||
|
Selena |
B |
||
|
Shampion |
B |
||
|
Sidrunkollane Talioun |
D |
||
|
Sinap Orlovskij |
Orlovski Sinap |
D |
|
|
Snygold |
Earlygold |
D |
|
|
Sommerregent |
C |
||
|
Spartan |
A |
||
|
Splendour |
A |
||
|
St. Edmunds Pippin |
D |
R |
|
|
Stark's Earliest |
C |
||
|
Štaris |
Staris |
A |
|
|
Sturmer Pippin |
D |
R |
|
|
Sügisdessert |
C |
||
|
Sügisjoonik |
C |
||
|
Summerred |
B |
||
|
Sunrise |
A |
||
|
Sunset |
D |
R |
|
|
Suntan |
D |
R |
|
|
Sweet Caroline |
C |
||
|
Talvenauding |
B |
||
|
Tellisaare |
B |
||
|
Tiina |
B |
||
|
Topaz |
B |
||
|
Tydeman's Early Worcester |
Tydeman's Early |
B |
|
|
Veteran |
B |
||
|
Vista Bella |
Bellavista |
B |
|
|
Wealthy |
B |
||
|
Worcester Pearmain |
B |
||
|
York |
B |
||
|
Zarja Alatau |
Zarya Alatau |
D |
|
|
(1) Sarkanā krāsojumā minimums I un II šķirai ir 20 %. (2) Tomēr Jonagold šķirnes II šķiras augļiem vismaz vienai desmitdaļai virsmas ir jābūt klātai ar svītrām sarkanā krāsojumā. |
|||
2. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS CITRUSAUGĻIEM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz šādiem augļiem, ko klasificē kā “citrusaugļus” un kas patērētājiem jāpiegādā svaigi, bet tas neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:
— no Citrus limon (L.) Burm. f. sugām izaudzētu šķirņu citroni (kultivāri),
— no Citrus reticulata Blanco sugām izaudzētu šķirņu mandarīni (kultivāri), tajā skaitā satsumas (Citrus unshiu Marcow.), klementīni (Citrus clementina Hort. ex Tan.), parastie mandarīni (Citrus deliciosa Ten.) un tanžerīni (Citrus tangerina Hort. ex Tan.), kas izaudzēti no minētajām sugām un to hibrīdiem, turpmāk – “mandarīni”,
— no Citrus sinensis (L.) Osb. sugām izaudzētu šķirņu apelsīni (kultivāri).
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir paredzēt kvalitātes prasības citrusaugļiem pēc tam, kad tie ir sagatavoti un iepakoti.
A. Minimālās prasības
Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:
— veseliem,
— bez sasitumiem un/vai plaisām, aizaugušiem iegriezumiem,
— nebojātiem; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam
— tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu bojājumiem,
— bez iekšējiem sažuvumiem,
— bez aukstuma vai sala radītiem bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Citrusaugļiem jābūt rūpīgi novāktiem un sasniegušiem nepieciešamo attīstības un gatavības pakāpi, ņemot vērā kritērijus, atbilstoši šķirnes un tās audzēšanas vietas īpatnībām, ka arī novākšanas laikam.
Citrusaugļu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu:
— izturēt pārvadāšanu un pārkraušanas,
— nokļūt paredzētā vietā atbilstošā stāvoklī.
Citrusaugļus, kas atbilst šā pielikuma prasībām attiecībā uz gatavību, var nogatavināt. Šī apstrāde ir atļauta tikai tad, ja nemainās pārējās dabiskās organoleptiskās īpašības.
B. Prasības attiecībā uz gatavību
Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem rādītājiem katrai turpmāk minētajai sugai:
1. Minimālais sulas saturs
2. Krāsojums
Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai pēcbriedes gaitā augļi sasniegtu šķirnei atbilstošu krāsu piegādes galapunktā
i) Citroni
— Minimālais sulas saturs:
—
|
— Verdelli un Primofiore šķirņu citroni: |
20 % |
|
— citi citroni: |
25 % |
— Krāsojumam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Tomēr pieļaujami augļi zaļā krāsā (bet ne tumši zaļi), ja to sulas saturs atbilst minimālajām prasībām
ii) Mandarīni
— Minimālais sulas saturs:
—
|
— mandarīni, izņemot klementīnus: |
33 % |
|
— klementīni: |
40 % |
— Krāsojums: vismaz vienai trešdaļai no augļa virsmas jābūt šķirnei raksturīgajā krāsā.
iii) Apelsīni
Krāsojumam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Ir pieļaujami augļi gaiši zaļā krāsā, ja tā nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējās virsmas. Augļos jābūt šādam minimālam sulas saturam:
|
— sarkanie apelsīni: |
30 % |
|
— Navel šķirnes apelsīni: |
33 % |
|
— citas šķirnes: |
35 % |
Tomēr apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu nobriešanas perioda laikā var būt zaļā krāsā, kas pārsniedz vienu piektdaļu no kopējās virsmas, ja tiem ir šāds minimālais sulas saturs:
|
— Mosambi, Sathgudi un Pacitan šķirnes: |
33 % |
|
— citas šķirnes: |
45 % |
C. Klasifikācija
Citrusaugļus iedala trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras citrusaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. To formai, izskatam, attīstībai un krāsojumam jāatbilst šķirnes un/vai tirdzniecības tipam.
Tiem jābūt nebojātiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu.
ii) I šķira
Šīs šķiras citrusaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.
Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu iepakojumā:
— nelielas formas izmaiņas,
— nelielas krāsojuma izmaiņas,
— nelieli mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums u. c.,
— nelieli aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi u. c.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas kopumā neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.
Šādi defekti ir pieļaujami, ja vien tie nopietni nebojā citrusaugļu izskatu, saglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu:
— formas izmaiņas,
— krāsojuma izmaiņas,
— grumbuļaina miza,
— mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums u. c.,
— aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi u. c.,
— virspusēji aprētojuši mizas bojājumi,
— vietām un nedaudz atslāņojusies miza apelsīniem (kas mandarīniem ir pieļaujama).
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc augļa lielākā diametra šķērsgriezuma vietā.
A. Minimālais lielums
Augļi, kuru lielums ir mazāks par šādiem minimālajiem izmēriem, nav pieļaujami:
|
citroni: |
45 mm |
|
mandarīni, izņemot klementīnus: |
45 mm |
|
klementīni: |
35 mm |
|
apelsīni: |
53 mm |
B. Lielumu skala
Lielumu skala ir šāda:
|
Apelsīni |
Citroni |
Mandarīni |
|||
|
Lieluma kods |
Diametrs (mm) |
Lieluma kods |
Diametrs (mm) |
Lieluma kods |
Diametrs (mm) |
|
0 |
92–110 |
0 |
79–90 |
1–XXX |
78 un vairāk |
|
1 |
87–100 |
1 |
72–83 |
1–XX |
67–78 |
|
2 |
84–96 |
2 |
68–78 |
1 vai 1–X |
63–74 |
|
3 |
81–92 |
3 |
63–72 |
2 |
58–69 |
|
4 |
77–88 |
4 |
58–67 |
3 |
54–64 |
|
5 |
73–84 |
5 |
53–62 |
4 |
50–60 |
|
6 |
70–80 |
6 |
48–57 |
5 |
46–56 |
|
7 |
67–76 |
7 |
45–52 |
6 (1) |
43–52 |
|
8 |
64–73 |
7 |
41–48 |
||
|
9 |
62–70 |
8 |
39–46 |
||
|
10 |
60–68 |
9 |
37–44 |
||
|
11 |
58–66 |
10 |
35–42 |
||
|
12 |
56–63 |
||||
|
13 |
53–60 |
||||
|
(1) Lielumi, kas mazāki par 45 mm, attiecas tikai uz klementīniem. |
|||||
Citrusaugļus var iepakot pēc skaita. Šādā gadījumā, ja tiek ievērota III sadaļas C punktā prasītā lielumu viendabība, augļu lielumi iepakojumā drīkst neatbilst vienam lieluma kodam, bet tiem jāatbilst diviem secīgiem kodiem.
C. Viendabība
Lieluma viendabību panāk, izmantojot iepriekšminēto lielumu skalu, ja vien nav noteikts citādi:
i) augļiem, kas salikti regulārās kārtās vai tiek piedāvāti fasējumos, starpība starp vismazāko un vislielāko augli iesaiņojumā, kur augļi atbilst vienam lieluma kodam, vai pēc skaita iesaiņotie augļi – diviem secīgiem kodiem, nedrīkst būt lielāka par:
|
Lieluma kodi |
Maksimālā atšķirība starp augļiem vienā iepakojumā (mm) |
|
|
Citroni |
0 līdz 7 |
7 |
|
Mandarīni |
1–XXX–4 5 līdz 6 7 līdz 10 |
9 8 7 |
|
Apelsīni |
0 līdz 2 3 līdz 6 7 līdz 13 |
11 9 7 |
ii) augļiem, kas piegādēm vai tiešai pārdošanai paredzētos iepakojumos vai sīkfasējumos no stingriem materiāliem nav sakārtoti regulārās kārtās, atšķirība starp vismazāko un vislielāko augli vienā iepakojumā nedrīkst pārsniegt attiecīgajai lieluma skalas pakāpei atbilstošo diapazonu vai – attiecībā uz citrusaugļiem, kas iepakoti pēc skaita, – vienam no diviem secīgajiem kodiem atbilstošo diapazonu milimetros;
iii) augļiem konteineros un tiešai pārdošanai paredzētiem fasējumiem, kas nav veidoti no stingriem materiāliem iepakotiem augļiem (tīkliņos, maisiņos u. c.), atšķirība starp vismazāko un vislielāko augli vienā partijā vai iepakojumā nedrīkst pārsniegt diapazonu, ko nosaka, lieluma skalā apvienojot trīs secīgus izmērus.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iepakojumā tiek pieļautas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
5 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamām pielaidēm.
ii) I šķira
10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst otrās šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst otrai šķirai pieļaujamām pielaidēm.
iii) II šķira
10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, no kuriem ne vairāk kā 5 % augļu ir ar nelieliem neaizdzijušiem un sausiem iegriezumiem (izņemot jebkurus izteikti redzamus puves vai jebkuras citas bojāšanās pazīmes, kas padara tos nederīgus patēriņam) vai mīkstu un iežuvušu augļu.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām neatkarīgi no piedāvājuma veida ir pieļaujami 10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas atbilst izmēram tieši zem un/vai virs tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs izmēri), kas norādīts uz iepakojuma.
10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo izmēru:
|
citroni: |
43 mm |
|
mandarīni, izņemot klementīnus: |
43 mm |
|
klementīni: |
34 mm |
|
apelsīni: |
50 mm |
V. NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļi.
Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīta krāsojuma viendabība.
Iepakojuma redzamajai daļai ir jābūt raksturīgai visam to saturam.
B. Iepakojums
Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai produkts būtu pienācīgi aizsargāts.
Iepakojuma iekšienē ir lietojami jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.
Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss, jauns papīrs bez smaržas ( 49 ).
Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu ( 50 ).
Iepakojumos nedrīkst atrasties svešķermeņi. Tomēr ir pieļaujams piedāvājums, kur auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
C. Piedāvājums
Citrusaugļus var piedāvāt:
a) sakārtotus regulārās kārtās iepakojumos;
b) nesakārtotus regulārās kārtās iepakojumos vai konteineros. Tāds piedāvājums var būt tikai I un II šķirai;
c) tādos sīkfasējumos, kuru svars ir mazāks par 5 kg un kas paredzēti tiešai pārdošanai patērētājiem
— pēc augļu skaita vai
— pēc iepakojuma neto svara.
VI. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
Uz katra iesaiņojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārienes.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot tālākai saiņošanai paredzētus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz tālākai saiņošanai paredzētiem saiņojumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles dienests uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
— sugas nosaukums, ja produkts nav redzama no ārpuses, izņemot mandarīnus, kam sugas vai šķirnes nosaukums (attiecīgā gadījumā) ir obligāts,
— šķirnes nosaukums apelsīniem,
— tirdzniecības tipa nosaukums:
— citroniem: norāde Verdelli un Primofiore attiecīgā gadījumā,
— klementīniem: norāde “klementīni bez sēklām”, “klementīni” (1 līdz 10 sēklas), “klementīni ar sēklām” (vairāk par 10 sēklām) attiecīgā gadījumā.
C. Produkta izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kur produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.
D. Komerciālie rādītāji
— šķira;
— augļu lieluma kods saskaņā ar lielumu skalu vai augšējo un zemāko robežlieluma kodu, ja ir apvienoti trīs secīgi lielumi no lielumu skalas;
— lieluma kods (vai, ja pēc skaita iepakotiem augļiem atbilst divi secīgi kodi, – lieluma kodi vai minimālais un maksimālais diametrs) un augļu skaits, ja augļi iepakoti kārtās;
— nepieciešamības gadījumā norāde uz konservantiem vai citām ķīmiskām vielām, kas izmantotas pēc ražas novākšanas.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
3. DAĻA: KIVIAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz kiviaugļu šķirnēm (), kas radušās no Actinidia chinensis (Planch.) un Actinidia deliciosa (A. Chev., C.F. Liang un A.R. Ferguson), patērētājam tās jāpiegādā svaigā veidā, un neattiecas uz kiviaugļiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības kiviaugļiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Obligātās prasības
Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kiviaugļiem jābūt:
— veseliem (bet bez kātiņa),
— nebojātiem; iepuvis vai tā iebojāts produkts, kas nav derīgs patēriņam, nav pieļaujams,
— tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu bojājumiem,
— pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne savītušiem, ne ūdeņainiem,
— pareizas formas, nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi,
— bez lieka virsmas mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Kiviaugļu attīstības pakāpei un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:
— izturēt pārvadāšanu un pārkraušanas transportēt un pārkraut, un
— nokļūt paredzētajā vietā atbilstošā stāvoklī.
B. Prasības attiecībā uz gatavību
Kiviaugļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem. Lai ievērotu šo prasību, augļiem jāsasniedz šāda gatavības pakāpe:
— iepakošanas posmā ražošanas reģionā un tam sekojošā piegādē, ko veic iesaiņotājs, kā arī eksporta un importa posmos, vismaz 6,2o pēc Briksa vai vidējam sausnas saturam jābūt vismaz 15 %
— visos citos tirdzniecības posmos vismaz 9,5o pēc Briksa.
C. Klasifikācija
Kiviaugļus iedala trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras kiviaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jābūt labi attīstītiem, jāatbilst visām šķirnes pazīmēm, un tiem jābūt ar šķirnei tipisku krāsojumu.
Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.
Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt vismaz 0,8.
ii) I šķira
Šīs šķiras kiviaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām.
Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.
Taču tiem ir pieļaujami šādi nelieli trūkumi, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā:
— neliels formas trūkums (bez izciļņiem i un deformācijām),
— neliels krāsas trūkums,
— mizas ārēji trūkumi, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 1 cm2,
— neliela “Haivarda zīmes” (“Hayward mark”) tipa garena rieva bez izciļņa
Attiecībai starp augļa minimālo/maksimālo diametru, nomērītai šķērsgriezumā, jābūt vismaz 0,7.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst kiviaugļi, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.
Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem trūkumiem.
Tiem ir pieļaujami šādi trūkumi, ar nosacījumu: kiviaugļi saglabā to būtiskās īpašības, kas attiecas uz kvalitāti, uzglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu:
— formas trūkumi,
— krāsas trūkumi,
— mizas trūkumi, piemēram, nelieli aprētojuši iegriezumi vai audu rētas/nobrāzumi, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 2 cm2,
— vairākas “Hayward zīmes” ar nelielu izcilni,
— viegli saspiedumi.
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc augļa svara.
Minimālais svars ir 90 g augstākajai šķirai, 70 g I šķirai un 65 g II šķirai.
Svara atšķirība starp lielāko un mazāko augli katrā iepakojumā nedrīkst pārsniegt:
— 10 g augļiem, kas vieglāki par 85 g,
— 15 g augļiem, kas sver 85 līdz 120 g ieskaitot,
— 20 g augļiem, kas sver 120 līdz 150 g ieskaitot,
— 40 g augļiem, kas sver 150 g un vairāk.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iepakojumā ir pieļaujama kvalitātes un lieluma pielaide augļiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
5 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamām pielaidēm.
ii) I šķira
10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 2. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst 2. šķirai pieļaujamām pielaidēm.
iii) II šķira
10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušus, stipri iespiestus vai citādi bojātus kiviaugļus, kas padara tos nederīgus
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām pieļaujami 10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālā svara prasībām un/vai norādītajam izmēru diapazonam.
Taču augļiem jābūt tāda lieluma, kas ir tieši zem vai virs tā lieluma, kas ir norādīts uz iesaiņojuma vai minimālā lieluma gadījumā, tie nedrīkst svērt mazāk par 85 g augstākajā šķirā, 67 g – 1. šķirā un 62 g – 2. šķirā.
V. NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kiviaugļus.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Kiviaugļi jāiesaiņo tā, lai produkts tiktu pienācīgi pasargāts.
Iepakojuma iekšpusē jālieto jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.
C. Piedāvājums
Augstākās šķiras augļi iepakojumā nedrīkst saskarties ar blakus esošiem augļiem, un tie ir regulāri jāizvieto vienā kārtā.
VI. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iesaiņotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot turpmākai saiņošanai paredzētus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotājs un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz tālākai saiņošanai paredzētiem saiņojumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles institūcija uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
— “Kivi”, “Actinidia” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja saturs nav redzams no ārpuses,
— šķirnes nosaukums (nav obligāti).
C. Produkcijas izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.
D. Komerciālie rādītāji
— šķira,
— lielums, kas izteikts ar augļu minimālo un maksimālo svaru,
— augļu skaits (nav obligāti).
E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto, saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
4. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS SALĀTIEM UN KROKAINAJĀM UN PLATLAPU ENDĪVIJĀM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz:
— to šķirņu (kultūršķirņu) salātiem, kas izaudzēti no
—— Lactuca sativa L. var. capitata L. (galviņsalātiem, ieskaitot kraukšķīgos un “Iceberg” tipa salātus),
— Lactuca sativa L. var. longifolia Lam. (romiešu salātiem),
— Lactuca sativa L. var. crispa L. (lapu salātiem),
— šo šķirņu krustojumiem un
—— to šķirņu krokainajām endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. crispum Lam., un
— to šķirņu platlapu endīvijām (eskarioliem), kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.,
kas patērētājam jāpiegādā svaigā veidā.
Šis standarts neattiecas uz produktiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu salātu lapu produktiem, uz salātiem ar sakņu kamolu vai uz salātiem podiņos.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru produktiem jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; nav pieļaujama puvusi vai citādi tik stipri iebojāta produkcija, ka tā vairs nav derīga patēriņam,
— tīriem un apdarinātiem, t. i., praktiski bez augsnes vai cita audzēšanas substrāta un praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,
— svaigiem pēc izskata,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez bojājumiem, ko izraisījuši kaitēkļi,
— ar turgoru,
— bez ziednešiem, kas sākuši veidoties,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja tas nopietni neietekmē salātu izskatu.
Saknēm jābūt nogrieztām cieši pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt tīrai un līdzenai.
Produktam jābūt normāli attīstītam. Produkta attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai to varētu
— transportēt un pārkraut,
— apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.
B. Klasifikācija
Produktus iedala divās šķirās, kas noteiktas turpmāk.
i) I šķira
Šīs šķiras produktam jābūt labā kvalitātē. Tam jābūt ar šķirnes vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām, jo īpaši attiecībā uz krāsu.
Produktam jābūt arī:
— labi izveidotam,
— stingram, ņemot vērā audzēšanas paņēmienus un produkta tipu,
— bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē piemērotību pārtikai,
— sala nebojātam.
Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi izveidotu galviņu. Segtās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa var būt arī neliela.
Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela.
Krokaino endīviju un platlapu endīviju vidum jābūt dzeltenā krāsā.
ii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst produkti, kuri neatbilst 1. šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.
Produktam jābūt:
— samērā labi izveidotam,
— bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ievērojami ietekmē piemērotību pārtikai.
Ja produkts saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi trūkumi:
— nelielas krāsojuma izmaiņas,
— nelieli kaitēkļu izraisīti bojājumi.
Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela. Segtās platībās audzētiem salātiem galviņas var nebūt.
Romiešu salātiem galviņas var nebūt.
III. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA
Lielumu nosaka pēc vienas vienības svara.
A. Minimālais svars
Minimālais svars I un II šķirai.
|
Audzēti lauka apstākļos |
Audzēti zem plēves |
|
|
Galviņsalāti (izņemot kraukšķīgos galviņsalātus un “Iceberg” tipa salātus) un romiešu salāti (izņemot “Little gem” tipa salātus) |
150 g |
100 g |
|
Kraukšķīgie galviņsalāti un “Iceberg” tipa salāti |
300 g |
200 g |
|
Lapu salāti un “Little gem” tipa salāti |
100 g |
100 g |
|
Krokainās endīvijas un platlapu endīvijas |
200 g |
150 g |
B. Viendabība
a) salāti
Visu šķiru salātiem vieglāko un smagāko vienību starpība iepakojumā nedrīkst pārsniegt:
— 40 g, ja vieglāko vienību svars ir mazāks par 150 g katrai vienībai,
— 100 g, ja vieglāko vienību svars ir 150–300 g katrai vienībai,
— 150 g, ja vieglāko vienību svars ir 300–450 g katrai vienībai,
— 300 g, ja vieglāko vienību svars ir lielāks par 450 g katrai vienībai.
b) krokainās endīvijas un platlapu endīvijas
Visu šķiru endīvijām vieglāko un smagāko vienību starpība iepakojumā nedrīkst pārsniegt 300 g.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) I šķira
Pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Nav pieļaujami produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.
ii) II šķira
Pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Nav pieļaujami produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst prasībām attiecībā uz lielumu, bet kuru svars nepārsniedz 10 % virs vai zem noteiktā lieluma.
V. NOFORMĒJUMA NOTEIKUMI
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, tajā jābūt vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.
Dažādas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktu maisījumus drīkst iepakot kopā ( 51 ) ar nosacījumu, ka visi produkti ir viendabīgi pēc kvalitātes un katras krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktiem ir vienāda izcelsme.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Produktam jābūt iepakotam tā, lai tas tiktu pienācīgi pasargāts. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un veidam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktu.
Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.
Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.
VI. MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI
Uz katra iepakojuma ( 52 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:
— nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela, pilsēta, reģions, pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no produktu izcelsmes valsts)
— vai
— kods, ko oficiāli atzinušas valsts iestādes ( 53 ).
B. Produkta veids
— “Salāti”, “Galviņsalāti”, “Batavia”, “Kraukšķīgie galviņsalāti (Iceberg)”, “Romiešu salāti”, “Lapu salāti” (vai, piemēram, attiecīgā gadījumā “Ozollapu”, “Lollo bionda”, “Lollo rossa”), “Krokainās endīvijas” vai “Platlapu endīvijas” vai citi, sinonīmiski lietoti nosaukumi, ja saturs nav redzams no ārpuses,
— attiecīgi “Little gem” vai citi, sinonīmiski lietoti nosaukumi,
— attiecīgā gadījumā norāde “audzēti segtās platībās” vai cita atbilstoša norāde,
— šķirnes nosaukums (nav obligāti),
— ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu produkti – “Jaukti salāti” vai līdzvērtīgs apzīmējums. Ja saturs nav redzams no ārpuses, jānorāda pārdošanas vienībā esošo produktu krāsas, šķirnes vai tirdzniecības tipi.
C. Produkta izcelsme
— Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.
— Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu produkti, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukumam.
D. Tirdzniecības specifikācija
— Šķira,
— lielums, kas izteikts kā katras vienības minimālais svars, vai vienību skaits iepakojumā,
— neto svars (nav obligāts).
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un ja uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
5. DAĻA: PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz persikiem un nektarīniem, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. un Zucc. šķirnēm ( 54 ), kuri tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot katrai šķirai noteiktos īpašos noteikumus un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru persikiem un nektarīniem ir jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; iepuvis vai tā iebojāts produkts, kas nav derīgs patēriņam, nav pieļaujams,
— tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.
Persikiem un nektarīniem jābūt rūpīgi novāktiem.
Persiku un nektarīnu attīstības un nogatavošanas pakāpei jābūt tādai, lai tos varētu:
— pārvadāt un pārkraut, un
— apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.
B. Prasības attiecībā uz gatavību
Persikiem un nektarīniem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.
Persiku un nektarīnu attīstībai un stāvoklim jābūt tādiem, lai tie ļautu produktam turpināt nogatavošanās procesu un sasniegt pietiekamu gatavības pakāpi. Lai ievērotu šo nosacījumu, mīkstuma refraktometrijas rādītājam, kuru nosaka augļa mīkstuma vidū šķērsgriezuma vietā jābūt lielākam vai vienādam ar 8o pēc Briksa, un stingrumam, kuru mēra divās vietās augļa šķērsgriezuma vietā, izmantojot uzgali ar 8 mm diametru (0,5 cm2), jābūt mazākam par 6,5 kg.
C. Klasifikācija
Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras persikiem un nektarīniem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, attīstības un krāsojumā tiem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tie auguši. Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot pavisam nelielus virsmas bojājumus, ja vien tie neietekmē kopīgu produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā.
ii) I šķira
Šīs šķiras persikiem un nektarīniem jābūt labas kvalitāte-s. Tiem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tie auguši. Taču ir pieļaujami nelieli formas, attīstības vai krāsojuma defekti.
Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.
Nav pieļaujami persiki un nektarīni ieplīsuši kātiņa pievienojuma vietā.
Taču ir pieļaujami nelieli virsmas bojājumi, ja vien tie neietekmē kopīgo produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā un nepārsniedz:
— 1 cm garumā garenas formas bojājumiem
— 0,5 cm2 kopējā laukuma pārējiem bojājumiem.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.
Mīkstumam ir jābūt bez nopietniem bojājumiem. Augļu plīsumi vietā, kur kātiņš savienots ar augli, ir pieļaujams vienīgi kvalitātes pielaides ietvaros.
Mizas defekti ir pieļaujami ar nosacījumu, ka persiki un nektarīni saglabā to būtiskās raksturīgās pazīmes, kas attiecas uz kvalitāti, saglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu un nepārsniedz:
— 2 cm garumā garenas formas bojājumiem,
— 1,5 cm2 kopējā laukuma pārējiem bojājumiem.
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc:
— apkārtmēra vai
— lielākā šķērsgriezuma diametra.
Persiki un nektarīni šķirojami pēc šādas skalas:
|
Diametrs |
Lielums (kods) |
Apkārtmērs |
|
90 mm un vairāk |
AAAA |
28 cm un vairāk |
|
80 mm un vairāk, bet mazāk par 90 mm |
AAA |
25 cm un vairāk, bet mazāk par 28 cm |
|
73 mm un vairāk, bet mazāk par 80 mm |
AA |
23 cm un vairāk, bet mazāk par 25 cm |
|
67 mm un vairāk, bet mazāk par 73 mm |
A |
21 cm un vairāk, bet mazāk par 23 cm |
|
61 mm un vairāk, bet mazāk par 67 mm |
B |
19 cm un vairāk, bet mazāk par 21 cm |
|
56 mm un vairāk, bet mazāk par 61 mm |
C |
17,5 cm un vairāk, bet mazāk par 19 cm |
|
51 mm un vairāk, bet mazāk par 56 mm |
D |
16 cm un vairāk, bet mazāk par 17,5 cm |
Minimālais pieļaujamais lielums augstākajai šķirai ir 17,5 cm (apkārtmērā) vai 56 mm (diametrā).
No 1. jūlija līdz 31. oktobrim aizliegts izmantot D lielumu (51 mm un vairāk, bet mazāk par 56 mm diametrā, vai 16 cm un vairāk, bet mazāk par 17,5 cm apkārtmērā).
Šķirošana pēc lieluma ir obligāta visām šķirām.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
5 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām, vai izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamajām atkāpēm.
ii) I šķira
10 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 2. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst 2. šķirai pieļaujamajām atkāpēm.
iii) II šķira
10 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušu vai citādi bojātu produktu, kas padara to nederīgu patēriņam.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām: 10 % pēc skaita vai svara persiku vai nektarīnu, kuru izmērs ir līdz 1 cm lielāks vai mazāks, nekā norādīts uz iesaiņojuma, ja šķiro pēc apkārtmēra, un līdz 3 mm lielāks vai mazāks, ja šķiro pēc diametra. Taču vismazākā lieluma augļiem šo pielaidi piemēro vienīgi tāda lieluma nektarīniem vai persikiem, kas ir mazāki ne vairāk kā par 6 mm (apkārtmērā) vai 2 mm (diametrā) nekā noteiktais minimālais lielums.
V. NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, attīstības pakāpes un lieluma persikiem un nektarīniem, bet augstākās šķiras produktam jābūt viendabīgam arī pēc krāsas.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Persikiem un nektarīniem jābūt iesaiņotiem tā, lai produkts tiktu pienācīgi pasargāts.
Iepakojuma iekšpusē ir lietojami jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi
C. Piedāvājums
Persikus un nektarīnus var piedāvāt:
— nelielos fasējumos,
— augstākās šķiras augļus vienā kārtā; šīs šķiras augļi nedrīkst saskarties ar blakus esošajiem augļiem.
I un II šķiru var piedāvāt:
— vienā vai divās kārtās, vai
— ne vairāk kā četrās kārtās, kur augļi izvietoti stingrās ligzdās, kas ierīkotas tā, ka tie neatbalstās uz zemākās kārtas augļiem.
VI. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot turpmākai saiņošanai paredzētus ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iesaiņotāju un/vai izplatītāju () un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz turpmākai saiņošanai paredzētiem saiņojumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles institūcija uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
— “Nektarīni” vai “Persiki”, ja saturs nav saskatāms no ārpuses,
— augļa mīkstuma krāsa,
— šķirnes nosaukums (nav obligāts).
C. Produkta izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.
D. Komerciālie rādītāji
— šķira,
— lielums, kas izteikts ar mazāko un lielāko diametru vai mazāko un lielāko apkārtmēru, vai atbilstoši III sadaļā “Noteikumi par šķirošanu pēc lieluma” izklāstītajiem kodiem,
— vienību skaits (nav obligāts),
— minimālais cukura saturs, ko mēra ar refraktometru un izsaka Briksa grādos (nav obligāts),
— maksimālais stingrums, ko mēra ar penetrometru un izsaka kg/0,5 cm2 (nav obligāts).
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā, vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
6. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS BUMBIERIEM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šo standartu piemēro no Pyrus communis L. izaudzētu šķirņu bumbieriem, kas tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet nepiemēro bumbieriem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības bumbieriem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru bumbieriem jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; nav pieļaujama puvusi vai citādi tik stipri bojāta produkcija, ka tā vairs nav derīga patēriņam,
— tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Bumbieru attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:
— turpināt nogatavošanās procesu un sasniegt dotās šķirnes īpašībām atbilstošu gatavību,
— izturēt pārvadāšanu un pārkraušanu,
— nokļūt paredzētajā vietā atbilstošā stāvoklī.
B. Klasifikācija
Bumbierus iedala trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras bumbieriem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes īpašībām, un to kātiņiem ir jābūt veseliem.
Augļa mīkstumam jābūt pilnīgi veselam, bet uz mizas nedrīkst būt rūsinājuma.
Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus iebojājumus, ja tie neietekmē augļa izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.
Bumbieri nedrīkst būt graudaini.
ii) I šķira
Šīs šķiras bumbieriem jābūt labā kvalitātē. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām ( 55 ).
Augļa mīkstumam jābūt pilnīgi veselam, bet uz mizas nedrīkst būt rūsinājuma.
Tomēr atsevišķiem augļiem ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:
— nelielas formas nepilnības,
— nelieli attīstības trūkumi,
— neliels krāsojuma defekts,
— nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:
—— 2 cm iegarenu bojājumu gadījumā,
— citi bojājumi nedrīkst pārsniegt 1 cm2 kopējās virsmas platības, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,
— nelieli sasitumi ar kopējo virsmu 1 cm2.
Kātiņš drīkst būt viegli iebojāts.
Bumbieri nedrīkst būt graudaini.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst bumbieri, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.
Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu iebojājumu.
Ja auglis saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:
— formas nepilnības,
— attīstības trūkumi,
— krāsojuma nepilnības,
— neliels rūsinājums,
— mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:
—— 4 cm iegarenu bojājumu gadījumā,
— citi bojājumi nedrīkst pārsniegt 2,5 cm2 kopējās virsmas platības, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,
— nelieli sasitumi ar kopējo virsmu 2 cm2.
III. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA
Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra.
Prasības attiecībā uz katras bumbieru šķiras minimālo lielumu:
|
Augstākā |
I šķira |
II šķira |
|
|
Lielaugļu šķirnes |
60 mm |
55 mm |
55 mm |
|
Citas šķirnes |
55 mm |
50 mm |
45 mm |
Šā standarta papildinājumā iekļautie vasaras bumbieri var neatbilst minimālā lieluma prasībām.
Lai nodrošinātu viendabīgu lielumu iepakojumā, diametra atšķirība starp viena iepakojuma augļiem nedrīkst pārsniegt:
— 5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās,
— 10 mm I šķiras augļiem brīvi sabērtiem iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā.
II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabība netiek prasīta, šķirojot pēc lieluma.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
Pieļaujams, ka 5 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.
ii) I šķira
Pieļaujams, ka 10 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Šī pielaide neattiecas uz bumbieriem bez kātiņiem.
iii) II šķira
Pieļaujams, ka 10 % vienību no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.
Šīs pielaides ietvaros ne vairāk kā 2 % augļu no kopskaita vai kopējā svara pieļaujami šādi trūkumi:
— viegli iebojājumi vai neaizdzijuši ieplaisājumi,
— pavisam nelielas iepuvuma pazīmes,
— tārpi un/vai to radīti augļa mīkstuma bojājumi.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām ir pieļaujami:
a) attiecībā uz augļiem, kuriem jāatbilst viendabības prasībām – 10 % augļu pēc skaita vai svara, kuru lielums nedaudz pārsniedz uz iepakojuma norādītos lielumus vai kuri ir nedaudz mazāki par šiem lielumiem, ar maksimālo pielaidi 5 mm zem noteiktās minimālās robežas augļiem, kuri iekļauti zemākajā pieļaujamajā kategorijā.
b) attiecībā uz augļiem, kuriem nav jāatbilst viendabības prasībām – 10 % augļu pēc skaita vai svara, kuru lielums ir mazāks par minimālo noteikto, ar maksimālo pielaidi 5 mm zem noteiktās minimālās robežas.
V. NOFORMĒJUMA NOTEIKUMI
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes bumbieriem.
Augstākās šķiras bumbieriem tiek prasīts arī viendabīgs krāsojums.
Dažādu šķirņu bumbieru maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ( 56 ) ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Bumbieriem jābūt iepakotiem tā, lai tie tiktu pietiekami labi pasargāti.
Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.
Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.
VI. MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI
Uz katra iepakojuma ( 57 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:
— nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela, pilsēta, reģions, pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no produktu izcelsmes valsts)
— vai
— kods, ko oficiāli atzinusi atbildīgā valsts iestāde ( 58 ).
B. Produkta veids
— “Bumbieri”, ja saturs nav redzams no ārpuses,
— šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu bumbieru maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi.
C. Produkta izcelsme
— Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums. Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu bumbieri, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.
D. Tirdzniecības specifikācija
— Šķira,
— lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits. Ja augļi ir šķiroti pēc lieluma, tas jānorāda.
—a) produktiem, uz kuriem attiecas viendabības prasības, – kā minimālais un maksimālais diametrs,
b) produktiem, uz kuriem neattiecas viendabības prasības, – kā mazāko augļu diametrs iepakojumā, kuram seko “un lielāks” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai – atbilstošos gadījumos – lielākā augļa diametrs iepakojumā.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Kad šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
Papildinājums
Bumbieru lieluma kritēriji
|
L |
= |
lielaugļu šķirne |
|
SP |
= |
vasaras bumbieri, kuriem nav noteikts minimālais lielums |
Papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts
Sīkaugļu un pārējās šķirnes, kas nav iekļautas sarakstā, var laist pārdošanā, ja tās atbilst citām šķirnēm paredzētajiem lieluma kritērijiem, kas aprakstīti standarta III sadaļā.
Dažas šķirnes, kas šeit uzskaitītas, var laist pārdošanā ar tirdzniecības nosaukumiem, attiecībā uz kuriem pieteikumi par preču zīmju aizsardzību ir iesniegti vai reģistrēti vienā vai vairākās valstīs. Turpmāk dotās tabulas pirmā un otrā aile neparedz iekļaut šādus tirdzniecības nosaukumus. Atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas trešajā ailē tikai informācijas nolūkos.
|
Šķirne |
Sinonīmi |
Tirdzniecības nosaukumi |
Lielums |
|
Abbé Fétel |
Abate Fetel |
L |
|
|
Abugo o Siete en Boca |
SP |
||
|
Aka |
SP |
||
|
Alka |
L |
||
|
Alsa |
L |
||
|
Amfora |
L |
||
|
Alexandrine Douillard |
L |
||
|
Bergamotten |
SP |
||
|
Beurré Alexandre Lucas |
Lucas |
L |
|
|
Beurré Bosc |
Bosc, Beurré d’Apremont, Empereur Alexandre, Kaiser Alexander |
L |
|
|
Beurré Clairgeau |
L |
||
|
Beurré |
Hardenpont |
L |
|
|
Beurré Giffard |
SP |
||
|
Beurré précoce Morettini |
Morettini |
SP |
|
|
Blanca de Aranjuez |
Agua de Aranjuez, Espadona, Blanquilla |
SP |
|
|
Carusella |
SP |
||
|
Castell |
Castell de Verano |
SP |
|
|
Colorée de Juillet |
Bunte Juli |
SP |
|
|
Comice rouge |
L |
||
|
Concorde |
L |
||
|
Condoula |
SP |
||
|
Coscia |
Ercolini |
SP |
|
|
Curé |
Curato, Pastoren, Del cura de Ouro, Espadon de invierno, Bella de Berry, Lombardia de Rioja, Batall de Campana |
L |
|
|
D’Anjou |
L |
||
|
Dita |
L |
||
|
D. Joaquina |
Doyenné de Juillet |
SP |
|
|
Doyenné d’hiver |
Winterdechant |
L |
|
|
Doyenné du Comice |
Comice, Vereinsdechant |
L |
|
|
Erika |
L |
||
|
Etrusca |
SP |
||
|
Flamingo |
L |
||
|
Forelle |
L |
||
|
Général Leclerc |
Amber Grace™ |
L |
|
|
Gentile |
SP |
||
|
Golden Russet Bosc |
L |
||
|
Grand champion |
L |
||
|
Harrow Delight |
L |
||
|
Jeanne d’Arc |
L |
||
|
Joséphine |
L |
||
|
Kieffer |
L |
||
|
Klapa Mīlule |
L |
||
|
Leonardeta |
Mosqueruela, Margallon, Colorada de Alcanadre, Leonarda de Magallon |
SP |
|
|
Lombacad |
Cascade® |
L |
|
|
Moscatella |
SP |
||
|
Mramornaja |
L |
||
|
Mustafabey |
SP |
||
|
Packham’s Triumph |
Williams d’Automne |
L |
|
|
Passe Crassane |
Passa Crassana |
L |
|
|
Perita de San Juan |
SP |
||
|
Pérola |
SP |
||
|
Pitmaston |
Williams Duchesse |
L |
|
|
Précoce de Trévoux |
Trévoux |
SP |
|
|
Président Drouard |
L |
||
|
Rosemarie |
L |
||
|
Suvenirs |
L |
||
|
Santa Maria |
Santa Maria Morettini |
SP |
|
|
Spadoncina |
Agua de Verano, Agua de Agosto |
SP |
|
|
Taylors Gold |
L |
||
|
Triomphe de Vienne |
L |
||
|
Vasarine Sviestine |
L |
||
|
Williams Bon Chrétien |
Bon Chrétien, Bartlett, Williams, Summer Bartlett |
L |
7. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ZEMENĒM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz no Fragaria L. ģints izveidoto šķirņu zemenēm, ko paredzēts piegādāt patērētājiem svaigā veidā, un šis standarts neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētām zemenēm.
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības zemenēm pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru kategoriju un pieļaujamās pielaides, visu kategoriju zemenēm jābūt:
— veselām,
— nebojātām; iepuvis un tā iebojāts produkts, kas nav derīgs patēriņam, nav pieļaujams,
— tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— svaigām pēc izskata, bet nemazgātām,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— ar kauslapām (izņemot meža zemenes); kauslapām un kātiem (ja tie ir klāt) jābūt svaigiem un zaļiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Zemenēm jābūt rūpīgi novāktām.
Tām jābūt pietiekami izaugušām un gatavām. Zemeņu attīstības stadijai un stāvoklim jābūt tādam, kas ļauj:
— izturēt pārvadāšanu un pārkraušanas, un
— nokļūt paredzētajā vietā atbilstošā stāvoklī.
B. Klasifikācija
Zemenes iedala trīs šķirās:
i) augstākā šķira
Šīs šķiras zemenēm jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.
Pēc izskata tām jābūt spīdīgām, ievērojot šķirnes īpašības.
Uz tām nedrīkst būt augsnes paliekas.
Tām jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iesaiņojumā.
ii) I šķira
Šīs šķiras zemenēm jābūt labas kvalitātes. Tām jābūt ar šai šķirnei raksturīgo formu un krāsu.
Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iesaiņojumā:
— nelieli formas defekti,
— balti plankumi, kas nepārsniedz vienu desmito daļu no augļa virsmas,
— viegli virspusēji iespiedumi,
Uz tām praktiski nedrīkst būt augsnes paliekas.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst zemenes, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.
Ja zemenes saglabā tām raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu, ir pieļaujami šādi defekti:
— formas izmaiņas,
— balti plankumi, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas,
— viegli, sausi nobrāzumi, kas nepalielinās tālāk,
— nelielas augsnes paliekas.
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra.
Zemeņu minimālajam izmēram ir jābūt šādam:
— Augstākā šķira: 25 mm,
— I un II šķira: 18 mm.
Attiecībā uz meža zemenēm nav noteikts minimālais izmērs.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iepakojumā tiek pieļautas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
5 % zemeņu pēc skaita vai svara kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst I šķira pieļaujamām pielaidēm. No šiem 5 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.
ii) I šķira
10 % zemeņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst II šķiras pieļaujamām pielaidēm. No šiem 10 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.
iii) II šķira
10 % zemenes pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušas, stipri iespiestas vai citādi bojātas ogas, kas padara tās nederīgas patēriņam. No šiem 10 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām pieļaujami 10 % zemeņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālā izmēra prasībām.
V. NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā var būt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes zemenes.
Augstākās šķiras zemenēm, izņemot meža zemenes, jābūt īpaši viendabīgām un “pareizām” pēc gatavības pakāpes, krāsas un lieluma. I šķirā zemeņu lielums var būt mazāk viendabīgs.
Katra iepakojuma redzamajai daļai ir jābūt raksturīgai visa iepakojuma saturam.
B. Iepakojums
Zemenēm jābūt iesaiņotām tā, lai produkts būtu pienācīgi pasargāts.
Iesaiņojuma iekšpusē jālieto jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.
Augstākās šķiras zemeņu noformējumam ir jābūt īpaši rūpīgam.
Iesaiņojumiem nedrīkst atrasties svešķermeņi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un miza netiktu bojāta.
VI. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot turpmākai saiņošanai paredzētus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē fasētāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Fasētājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz turpmākai saiņošanai paredzētiem saiņojumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst fasētājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles institūcija uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
— “Zemenes”, ja iesaiņojuma saturs no ārpuses nav redzams.
— Šķirnes nosaukums (nav obligāts).
C. Produkcijas izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.
D. Komerciālie rādītāji
— Šķira.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā, vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
8. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS (PAPRIKAI)
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz to šķirņu paprikai, kas izaudzēta no Capsicum annuum L. var. annuum un kas tiek piegādāta patērētājiem svaigā veidā, bet neattiecas uz papriku, kas paredzēta rūpnieciskai pārstrādei.
Atkarībā no dārzeņpiparu formas izšķir četrus tirdzniecības tipus:
— garenaugļu paprika (konusveida),
— kubveida paprika (strupa),
— iegarenā paprika (“tapas gals”),
— plakanā paprika (tomātpaprika).
II. KVALITĀTES PRASĪBAS
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības paprikai pēc tās sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot īpašos noteikumus katrai šķirai un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru paprikai jābūt:
— veselai,
— nebojātai; nav pieļaujama puvusi vai citādi tik stipri bojāta produkcija, ka tā vairs nav derīga patēriņam,
— tīrai, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— svaigai pēc izskata,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— labi attīstītai,
— bez sala izraisītiem bojājumiem,
— bez neaprētojušiem savainojumiem,
— bez saules apdegumiem (izņemot B nodaļas “Klasifikācija” ii. punktā minēto aprakstu),
— ar kātiņiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Paprikas attīstībai un kondīcijai jābūt tādai, lai tā:
— varētu izturēt pārvadāšanu un pārkraušanu un
— pietiekami labā stāvoklī varētu tikt nogādāti galamērķī.
B. Klasifikācija
Papriku iedala šādās divās šķirās:
i) I šķira
Šās šķiras paprikai jābūt ar labu kvalitāti. To attīstībai, formai un krāsai, jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām un/vai tirdzniecības tipam atkarībā no nogatavošanās pakāpes.
Tai jābūt:
— stingrai,
— praktiski bez bojājumiem.
Kātiņš var būt nedaudz bojāts vai nogriezts, taču kausiņam jābūt nebojātam.
ii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst paprika, kas nav piemērota iekļaušanai I šķirā, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.
Ir pieļaujami šādi bojājumi ar noteikumu, ka paprikai jāsaglabā savas būtiskās kvalitātes, uzglabāšanas kvalitātes un piedāvājuma īpašības:
— formas un attīstības trūkumi,
— saules apdegumi vai nelieli aprētojuši bojājumi, kas nepārsniedz 1 cm2 no augļa kopējās virsmas, sīkiem bojājumiem un 2 cm garumu gareniem bojājumiem,
— nelielas, sausas virsmas plaisas, kuru kopējais garums nepārsniedz 3 cm.
Tie var būt mazāk stingri, taču ne savītuši.
Kātiņš var būt bojāts vai nogriezts.
III. LIELUMA NOTEIKŠANA
Lielumu nosaka pēc paprikas lielākā diametra (platuma). Plakano (tomātpaprikas) paprikas “platums” nozīmē maksimālo paprikas diametru šķērsgriezumā.
Pēc lieluma šķirotai paprikai starpība starp viena fasējuma mazākā un lielākā augļa diametru nedrīkst pārsniegt 20 mm.
Paprikas platums nedrīkst būt mazāks par:
— garenaugļu (konusveida) paprikai – 20 mm,
— kubveida (strupai) un iegarenai (“tapas gals”) paprikai – 40 mm,
— plakanajiem (tomātpaprikai) paprikai – 55 mm.
II šķirai šķirošana pēc lieluma nav obligāta ar nosacījumu, ka tiek izturēti minimālie lielumi
Lieluma prasības neattiecas uz miniatūriem produktiem ( 59 ).
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides attiecībā uz produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) I šķira
10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst II šķiras pieļaujamām pielaidēm.
ii) II šķira
10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot produktus, ko skārusi puve vai cits bojājums, kura dēļ tie nav derīgi lietošanai pārtikā.
B. Lieluma pielaides
i) I šķira
10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst norādītajiem lielumiem ± 5 mm robežās, tostarp ne vairāk par 5 % dārzeņpiparu, kas ir mazāki par minimālo lielumu.
ii) II šķira
— Pēc lieluma šķirotai paprikai
— Pēc skaita vai svara 10 % paprikas, kas neatbilst norādītajiem lielumiem ± 5 mm robežās, tostarp ne vairāk par 5 % paprikas, kas ir mazākas par minimālo izmēru.
— Nešķirota paprikai
— Pēc skaita vai svara 5 % dārzeņpiparu, kas nav lielāki par 5 mm no noteiktā minimālā izmēra l.
V. NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM
A. Viendabība
Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja šķiro pēc lieluma) paprikai, bet I šķiras gadījumā – samērā vienādas gatavības un krāsas paprikai.
Tomēr, ir pieļaujami dažādas krāsas papriku maisījumi, ja vien tie ir viendabīgi pēc izcelsmes, kvalitātes, tirdzniecības tipa un lieluma (ja tos klasificē pēc lieluma).
Patērētājiem paredzētajos iesaiņojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz vienu kilogramu, var būt dažādas krāsas un/vai tirdzniecības tipa paprikas maisījumi, ja vien tie ir vienādi pēc kvalitātes un – attiecībā uz katru krāsu un/vai attiecīgo tirdzniecības tipu – pēc izcelsmes.
Pēc lieluma sašķirotu produktu gadījumā garenaugļu paprikai jābūt aptuveni vienādā garumā.
Miniatūrajai paprikai jābūt iespējami vienāda lieluma. To var sajaukt kopā ar citiem dažāda veida un izcelsmes miniatūriem produktiem.
Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Paprika jāiesaiņo tā, lai tie būtu pienācīgi pasargāti.
Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, lai tas neradītu produktu ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.
Iesaiņojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
VI. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU
Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē fasētāju un/vai sūtītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Fasētājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz fasējumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst fasētājam un/vai nosūtītājam Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles institūcija uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
Ja saturs nav redzams no ārpuses:
— “paprika”,
— krāsa,
— tirdzniecības tips (“garenaugļu”, “strupa kubveida”, “iegarena”, “plakana”) vai šķirnes nosaukums.
Iepakojumiem vai mazumtirdzniecības iepakojumiem, kuros ir dažādas krāsas un/vai tirdzniecības tipa paprikas maisījums:
— “paprikas maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums,
— ja saturs nav redzams no ārpuses, paprikas krāsa un/vai tirdzniecības tipi un katras krāsas gabalu skaits un/vai attiecīgie tirdzniecības tipi.
C. Produkcijas izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.
Patērētājiem paredzētu iesaiņojumu gadījumā, kuros ir dažādas krāsas un/vai dažādas izcelsmes tirdzniecības tipu dārzeņpiparu maisījums, katras izcelsmes valsts norādei jābūt pie krāsas un/vai attiecīgā tirdzniecības tipa nosaukuma.
D. Tirdzniecības specifikācijas
— šķira,
— lielums (ja klasificē pēc lieluma), kas vajadzības gadījumā izteikts ar minimālo un maksimālo diametru vai atzīmi “nešķirota”,
— attiecīgā gadījumā – minipipari, pipariņi vai cits miniatūriem produktiem piemērots apzīmējums. Ja vienā iepakojumā liek vairāku veidu miniatūros produktus, jānorāda visi produkti un attiecīgi to izcelsme.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
9. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS GALDA VĪNOGĀM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz to šķirņu galda vīnogām, kas izaudzētas no Vitis vinifera L. un kuras piegādā patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz galda vīnogām, kas paredzētas rūpnieciskai pārstrādei.
II. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KVALITĀTI
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības galda vīnogām pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru ķekariem un ogām jābūt:
— nebojātām; produkciju, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, neizmanto,
— tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— praktiski bez bojājumiem, ko izraisījuši kaitēkļi,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Turklāt ogām jābūt:
— veselām,
— ar labu formu,
— pietiekami izaugušām.
Saules izraisītā pigmentācija nav uzskatāma par bojājumu.
Ķekariem jābūt rūpīgi novāktiem.
Ogu sulas refraktometriskajam indeksam jābūt vismaz:
— 12o pēc Briksa Alphonse Lavallée, Cardinal un Victoria šķirnei,
— 13o pēc Briksa visām pārējām šķirnēm ar sēklām,
— 14o pēc Briksa visām bezsēklu šķirnēm.
Turklāt visām šķirnēm jābūt apmierinošai cukura un skābes proporcijai.
Galda vīnogu gatavībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tās varētu:
— transportēt un pārkraut un,
— apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā. nokļūt paredzētajā vietā atbilstošā kondīcijā
B. Klasifikācija
Galda vīnogas klasificē trīs šķirās.
i) augstākā šķira
Šīs šķiras galda vīnogām jābūt augstākās kvalitātes ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, attīstības un krāsojuma ķekariem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tā augusi un tiem jābūt bez bojājumiem. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām, vienmērīgi izvietotām uz kātiņa un redzami nebojātu vaska sarmojumu
ii) I šķira
Šīs šķiras galda vīnogām jābūt labas kvalitātes. Ķekariem ir jābūt attiecīgajai šķirnei raksturīgai formai, attīstībai un krāsojumam, kas pieļaujams apgabalā, kurā tās aug. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām un pēc iespējas, ar veselu vaska sarmojumu. Taču tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa, nekā augstākās šķiras ogas.
Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājuma izskatu:
— nelieli formas defekti,
— nelieli krāsojuma defekti,
— ļoti neliels saules apdegums, kas skar vienīgi miziņu.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst galda vīnogas, ko nevar iekļaut augstākās šķirās, bet kuras atbilst iepriekš norādītajām minimālajām prasībām.
Ķekariem var būt nelieli formas, attīstības un krāsojuma defekti, ja vien tie nepasliktina šķirnes pamatīpašības, kas pieļaujams apgabalā, kurā tie aug.
Ogām jābūt pietiekami stingrām un cieši piestiprinātām, un, ja vien iespējams, ar vaska sarmojumu. Tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā I šķiras ogas.
Ar noteikumu, ka galda vīnogas saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:
— formas defekti,
— krāsojuma defekti,
— neliels saules apdegums, kas skar vienīgi miziņu,
— neliels saspiedums,
— nelieli miziņas defekti.
III. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA
Lielumu nosaka pēc ķekara svara.
Šādas ķekaru minimālā svara prasības noteiktas siltumnīcu vīnogām un lielogu un sīkogu atklātā laukā audzētām vīnogām (gramos);
|
Siltumnīcu šķirnes (ja tas minēts uz etiķetes) |
Galda vīnogas, kas audzētas atklātā laukā |
||
|
Visas šķirnes, izņemot sīkogu šķirnes, kas uzskaitītas papildinājumā |
Papildinājumā uzskaitītās sīkogu šķirnes |
||
|
augstākā šķira |
300 g |
200 g |
150 g |
|
I šķira |
250 g |
150 g |
100 g |
|
II šķira |
150 g |
100 g |
75 g |
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Produkcijai, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām, katrā iepakojumā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu.
A. Kvalitātes pielaides
i) Augstākā šķira
Pēc svara 5 % ķekaru neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma kārtā, nepārsniedz minētās šķiras pielaides.
ii) I šķira
Pēc svara 10 % ķekaru neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma kārtā, nepārsniedz minētās šķiras pielaides.
iii) II šķira
Pēc svara 10 % ķekaru neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām, izņemot produkciju, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojājums, kā dēļ tie nav derīgi patēriņam.
B. Lieluma pielaides
i) augstākā šķira un I šķira
Pēc svara 10 % ķekaru, kas neatbilst šķiras lieluma prasībām, bet atbilst prasībām, kas izvirzītas zemāk minētajai šķirai.
ii) II šķira
Pēc svara 10 % ķekaru, kas neatbilst šķiras lieluma prasībām, bet sver ne mazāk kā 75 g.
iii) augstākā šķira un I un II šķira
Katrā patēriņa iepakojumā, kura neto svars nepārsniedz 1 kg, pieļaujams vienu ķekaru, kas sver mazāk nekā 75 g, lai pielāgotu svaru, ar noteikumu, ka šis ķekars atbilst visām citām norādītās šķiras prasībām.
V. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ NOFORMĒJUMU
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt vienādam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un gatavības pakāpes ķekariem.
Produkcijai, kas noformēta nelielos iepakojumos, kuru neto svars nepārsniedz 1 kg, šķirnes un izcelsmes viendabības netiek prasīta.
Augstākās šķiras ķekariem jābūt vairāk vai mazāk vienāda lieluma un krāsojuma.
Attiecībā uz Chasselas šķirni katrā iesaiņojumā dekoratīvos nolūkos atļauts ievietot dažādu krāsu ķekarus.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Galda vīnogām jābūt iepakotām tā, lai produkcija būtu pienācīgi aizsargāta.
Augstākās šķiras ķekariem jābūt iepakotiem vienā kārtā.
Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, lai tas neradītu produktu ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.
Iesaiņojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem, tomēr vīnogulāja zara fragments, ne garāks par 5 cm, var būt atstāts pie ķekara kātiņa kā sevišķa pasniegšanas forma.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.
VI. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU
Uz katra iepakojuma jābūt šādiem datiem, kas uzrakstīti uz vienas iepakojuma puses, ir salasāmi, neizdzēšami marķēti un redzami no ārpuses:
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.
Šo norādi var aizstāt:
— uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē fasētāju un/vai sūtītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Fasētājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);
— tikai uz fasējumiem ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, ko norāda cieši kopā ar atzīmi “Kam iepakots:” vai līdzvērtīgu atzīmi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst fasētājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles institūcija uzskata par nepieciešamu.
B. Produkta veids
— “Galda vīnogas”, ja saturs no ārpuses nav redzams,
— vienas vai, vajadzības gadījumā, vairāku šķirņu nosaukumi,
— “audzēti segtajās platībās”, kur nepieciešams.
C. Produkta izcelsme
Izcelsmes valsts (vai, vajadzības gadījumā, valstis) un, pēc izvēles, apgabals, kur produkts audzēts, vai valsts, reģionālais vai vietējais nosaukums.
D. Tirdzniecības specifikācijas
— Šķira.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa pusēm.
Papildinājums
Izsmeļošs sīkogu šķirņu saraksts
|
Šķirne |
Citi nosaukumi, ar kuriem pazīstama šķirne (sinonīmi) |
|
Admirable de Courtiller |
Admirable, Csiri Csuri |
|
Albillo |
Acerba, Albuela, Blanco Ribera, Cagalon |
|
Angelo Pirovano |
I. Pirovano 2 |
|
Annamaria |
I. Ubizzoni 4 |
|
Baltali |
|
|
Beba |
Beba de los Santos, Eva |
|
Catalanesca |
Catalanesa, Catalana, Uva Catalana |
|
Chasselas blanc |
Chasselas doré, Fendant, Franceset, Franceseta, Gutedel, Krachgutedel, White van der Laan |
|
Chasselas rouge |
Roter Gutedel |
|
Chelva |
Chelva de Cebreros, Guareña, Mantuo, Villanueva |
|
Ciminnita |
Cipro bianco |
|
Clairette |
Blanquette, Malvoisie, Uva de Jijona |
|
Colombana bianca |
Verdea, Colombana de Peccioli |
|
Dehlro |
|
|
Delizia di Vaprio |
I. Pirovano 46 A |
|
Exalta |
|
|
Flame Seedless |
Red Flame |
|
Gros Vert |
Abbondanza, St Jeannet, Trionfo dell'Esposizione, Verdal, Trionfo di Gerusalemme |
|
Jaoumet |
Madeleine de St Jacques, Saint Jacques |
|
Madeleine |
Angevine, Angevine Oberlin, Madeleine Angevine Oberlin, Republicain |
|
Mireille |
|
|
Molinera |
Besgano, Castiza, Molinera gorda |
|
Moscato d'Adda |
Muscat d'Adda |
|
Moscato d'Amburgo |
Black Muscat, Hambro, Hamburg, Hamburski Misket, Muscat d'Hambourg, Moscato Preto |
|
Moscato di Terracina |
Moscato di Maccarese |
|
Œillade |
Black Malvoisie, Cinsaut, Cinsault, Ottavianello, Sinso |
|
Panse precoce |
Bianco di Foster, Foster's white, Sicilien |
|
Perla di Csaba |
Càbski Biser, Julski muskat, Muscat Julius, Perle de Csaba |
|
Perlaut |
|
|
Perlette |
|
|
Pizzutello bianco |
Aetonychi aspro, Coretto, Cornichon blanc, Rish Baba, Sperone di gallo, Teta di vacca |
|
Precoce de Malingre |
|
|
Primus |
I. Pirovano 7 |
|
Prunesta |
Bermestia nera, Pergola rossa, Pergolese di Tivoli |
|
Regina dei Vigneti |
Königin der Weingärten, Muskat Szölöskertek Kizalyneja, Szölöskertek Kizalyneh, Rasaki ourgarias, Regina Villoz, Reina de las Viñas, Reine des Vignes, I. Mathiasz 140, Queen of the Vineyards |
|
Servant |
Servan, Servant di Spagna |
|
Sideritis |
Sidiritis |
|
Sultanines |
Bidaneh, Kishmich, Kis Mis, Sultan, Sultana, Sultani, Cekirdesksiz, Sultanina bianca, Sultaniye, Thompson Seedless and mutations |
|
Valenci blanc |
Valensi, Valency, Panse blanche |
|
Valenci noir |
Planta Mula, Rucial de Mula, Valenci negro |
|
Yapincak |
10. DAĻA: TIRDZNIECĪBAS STANDARTS TOMĀTIEM
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šis standarts attiecas uz to šķirņu tomātiem, kuri izaudzēti no Lycopersicon esculentum Mill. un kurus patērētājam piegādā svaigā veidā, bet neattiecas uz tomātiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.
Tomātus var iedalīt četros tirdzniecības tipos:
— “apaļi”,
— “rievoti”,
— “gareni” vai “iegareni”,
— “ķiršu tomāti” (tostarp “ķekaru ķiršu tomāti”).
II. KVALITĀTES NOTEIKUMI
Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības tomātiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.
A. Minimālās prasības
Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru tomātiem jābūt:
— veseliem,
— nebojātiem; nav pieļaujama puvusi vai citādi tik stipri bojāta produkcija, ka tā vairs nav derīga patēriņam,
— tīriem, faktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,
— svaigiem pēc izskata,
— praktiski bez kaitēkļiem,
— bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez svešas smaržas un/vai garšas.
Tomātu ķekariem jābūt svaigiem, veseliem, tīriem, bez lapām un bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem.
Tomātu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tos varētu:
— transportēt un pārkraut,
— apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.
B. Klasifikācija
Tomātus iedala trīs šķirās.
i) augstākā šķira
Šīs šķiras tomātiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jābūt ar stingru mīkstumu un šķirnei tipiskām īpašībām attiecībā uz formu, izskatu un attīstību.
To krāsojumam atkarībā no to gatavības pakāpes jāatbilst prasībām, kas izklāstītas iepriekš minētā A punkta pēdējā daļā.
Tiem nedrīkst būt zaļu plankumu un citu defektu, izņemot ļoti nelielus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.
ii) I šķira
Šīs šķiras tomātu kvalitātei jābūt labai. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.
Tiem nedrīkst būt ieplaisājumu un redzamu zaļu plankumu. Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:
— nelielas formas nepilnības,
— neliels krāsojuma defekts,
— nelieli miziņas iebojājumi,
— pavisam nelieli saspiedumi.
Turklāt “rievotajiem” tomātiem var būt:
— aprepējuši ieplaisājumi, ne garāki par 1 cm,
— ne pārāk lieli izciļņi,
— nelieli izaugumi, bet ne pārkoksnējumi,
— pārkoksnējusies drīksna līdz 1 cm2,
— smalka, iegarenas formas (šuvei līdzīga) rēta augļa galotnē, kas nav garāka par divām trešdaļām no augļa lielākā šķērsgriezuma diametra.
iii) II šķira
Šajā šķirā ietilpst tomāti, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.
Tiem jābūt pietiekami stingriem (taču tie var nebūt tik stingri kā I šķiras tomāti) un bez neaizaugušiem ieplaisājumiem.
Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:
— formas, attīstības un krāsojuma defekti,
— mizas defekti vai saspiedumi ar noteikumu, ka augļi nav nopietni bojāti,
— apaļiem, rievotiem vai iegareniem tomātiem – aprepējuši ieplaisājumi, ne garāki par 3 cm.
Turklāt “rievotiem” tomātiem var būt:
— augļi, kam ir vairāk izciļņu nekā 1. šķirai, taču kas nav kroplīgi,
— izaugums,
— pārkoksnējusies drīksna līdz 2 cm2,
— smalka, iegarenas formas (šuvei līdzīga) rēta augļa galotnē.
III. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA
Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra, pēc svara vai skaita.
Šos noteikumus nepiemēro ķekaru tomātiem, un to piemērošana II šķiras tomātiem nav obligāta.
Lai nodrošinātu viendabīgu lielumu,
a) viena iepakojuma tomātiem pieļaujama šāda maksimālā diametru starpība:
— 10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks nekā 50 mm,
— 15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 50 mm un vairāk, taču nepārsniedz 70 mm,
— 20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 70 mm un vairāk, taču nepārsniedz 100 mm,
— augļiem, kuru diametrs ir 100 mm un vairāk, nav ierobežojumu attiecībā uz diametru atšķirībām.
Ja lieto lieluma kodus, jāievēro turpmāk dotajā tabulā noteiktie kodi un lielumu kategorijas.
|
Lieluma kods |
Diametrs (mm) |
|
0 |
≤ 20 |
|
1 |
> 20 ≤ 25 |
|
2 |
> 25 ≤ 30 |
|
3 |
> 30 ≤ 35 |
|
4 |
> 35 ≤ 40 |
|
5 |
> 40 ≤ 47 |
|
6 |
> 47 ≤ 57 |
|
7 |
> 57 ≤ 67 |
|
8 |
> 67 ≤ 82 |
|
9 |
> 82 ≤ 102 |
|
10 |
> 102 |
b) Lielumu starpībai tomātiem, ko šķiro pēc svara vai skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.
IV. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM
Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.
A. Kvalitātes pielaides
i) augstākā šķira
Pieļaujams, ka 5 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.
ii) I šķira
Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Ķekaru tomātiem – 5 % pēc skaita vai svara no ķekara atdalītu augļu.
iii) II šķira
Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Ķekaru tomātiem – 10 % pēc skaita vai svara no ķekara atdalītu augļu.
B. Lieluma pielaides
Visām šķirām ir pieļaujami 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara, kuri pēc lieluma atbilst kategorijai, kas ir norādītajai tieši blakus esošā mazākā vai lielākā.
V. NOTEIKUMI NOFORMĒJUMAM
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja produkti ir šķiroti) tomātiem.
Augstākās šķiras un I šķiras tomātu gatavībai un krāsojumam jābūt praktiski vienādam. Turklāt “garenu” tomātu garumam jābūt pietiekami vienādam.
Dažādas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa tomātu maisījumus drīkst iesaiņot kopā ( 60 ) ar nosacījumu, ka visi produkti ir viendabīgi pēc kvalitātes un katras krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktiem ir vienāda izcelsme.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
B. Iepakojums
Tomātiem jābūt iepakotiem tā, lai tie tiktu pienācīgi pasargāti.
Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.
Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.
VI. MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI
Uz katra iepakojuma ( 61 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:
— nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela, pilsēta, reģions, pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no produktu izcelsmes valsts)
— vai
— kods, ko oficiāli atzinusi atbildīgā valsts iestāde ( 62 ).
B. Produkta veids
“Tomāti” vai “ķekaru tomāti” un tirdzniecības tips, ja saturs no ārpuses nav redzams. Šāda informācija vienmēr jānorāda “ķiršu” tomātiem (vai “kokteiļa tomātiem”) neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ķekaros,
— ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomāti, – “Tomātu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums. Ja saturs nav redzams no ārpuses, – pārdošanas vienībā esošo produktu krāsa, šķirne vai tirdzniecības tips,
— šķirnes nosaukums (nav obligāti).
C. Produkta izcelsme
Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.
Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomāti, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukumam.
D. Tirdzniecības specifikācija
— Šķira,
— lielums (ja šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs.
E. Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)
— Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Kad šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.
II PIELIKUMS
11. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAIS PARAUGS
III PIELIKUMS
11., 12. UN 12.a PANTĀ MINĒTAIS SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU TIRDZNIECĪBAS STANDARTIEM
IV PIELIKUMS
VALSTIS, KURU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES IR APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR 13. PANTU
▼M8 —————
|
Valsts |
Produkti |
|
Šveice |
Svaigi augļi un dārzeņi, izņemot citrusaugļus |
|
Maroka |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Dienvidāfrika |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Izraēla |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Indija |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Jaunzélande |
Āboli, bumbieri un kivi |
|
Senegāla |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Kenija |
Svaigi augļi un dārzeņi |
|
Turcija |
Svaigi augļi un dārzeņi |
▼M8 —————
VI PIELIKUMS
20. panta 1. punktā norādītās pārbaudes metodes
Piezīme: turpmāk minēto pārbaudes metožu pamatā ir noteikumi, kas paredzēti vadlīnijās par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontroles īstenošanu, kuras pieņemtas ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem.
1. DEFINĪCIJAS
1.1 Iepakojums
Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu, lai atvieglotu vairāku pārdošanas vienību vai beztaras vai sakārtotu produktu pārvietošanu un transportēšanu, lai novērstu bojājumus, kurus izraisa fiziska pārvietošana un transportēšana. Auto, dzelzceļa, jūras un gaisa pārvadājumu konteinerus neuzskata par iepakojumiem iesaiņojumiem.
1.2 Tirdzniecības iepakojums
Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu, lai veidotu pārdošanas vienību galapatērētājam pirkuma vietā.
1.2a Rūpnieciskie iepakojumi
Rūpnieciskie iepakojumi ir tādi tirdzniecības iepakojumi, kas pārtikas produktu aptver pilnībā vai tikai daļēji, taču tādā veidā, lai tā saturu nevarētu mainīt, pilnībā neatverot un nenomainot iepakojumu.
1.3 Sūtījums
Pārbaudes laikā konstatētais un dokumentā minētais produkta daudzums, kuru konkrētais tirgotājs plāno pārdot. Sūtījumu var veidot viens vai vairāki produktu veidi; tajā var būt viena vai vairākas svaigu augļu un dārzeņu partijas.
1.4 Partija
Produktu daudzums, kam pārbaudes laikā vienā vietā ir līdzīgas īpašības attiecībā uz:
— Iepakotāju un/vai izplatītāju,
— izcelsmes valsti,
— produkta veidu,
— produkta šķiru,
— izmēru (ja produktu šķiro pēc izmēra),
— šķirni vai tirdzniecības tipu (saskaņā ar attiecīgajiem standarta noteikumiem),
— iepakojuma un piedāvājuma veidu.
Taču, ja sūtījumu atbilstības pārbaudes laikā (kā noteikts 1.3 punktā) nav iespējams noteikt dažādu partiju atšķirības un/vai atsevišķu partiju uzrādīšana nav iespējama, visas konkrētā sūtījuma partijas var uzskatīt par vienu partiju, ja tās ir līdzīgas attiecībā uz produkta veidu, izplatītāju, izcelsmes valsti, šķiru un šķirni vai tirdzniecības tipu, ja tas ir paredzēts attiecīgajā tirdzniecības standartā.
1.5 Paraugu ņemšana
Kop paraugs, kas uz laiku paņemts no partijas atbilstības pārbaudes laikā.
1.6 Primārais paraugs
Iepakojums, kas atbilstoši nejaušas izvēles principam paņemts no partijas, iepakota vai beztaras produktu gadījumā (tieša iekraušana transportlīdzeklī vai tā nodalījumā) noteikts daudzums, kas paņemts no kādas nejauši izvēlētas vietas partijā.
1.7 Beztaras paraugs
Vairāki primārie paraugi, kam ir jābūt reprezentatīviem paraugiem no partijas, kuru kopējais daudzums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt partiju attiecībā uz visiem kritērijiem.
1.8 Sekundārais paraugs
Vienāds produkcijas daudzums, kas pēc nejaušas izvēles principa paņemts no primārā parauga.
Attiecībā uz saiņotiem riekstiem – sekundārais paraugs sver no 300 g līdz 1 kg. Ja primāro paraugu veido iepakojumi, kas ietver tirdzniecības iepakojumus, sekundārais paraugs ir viens vai vairāki iepakojumi, kuru kopsvars ir vismaz 300 g.
Citas iepakotas produkcijas gadījumā sekundārais paraugs ietver 30 vienības, ja iepakojuma tīrsvars ir 25 kg vai mazāk un ja tas nesatur tirdzniecības iepakojumus. Atsevišķos gadījumos tas nozīmē, ka viss iepakojuma saturs ir jāpārbauda, ja primārais paraugs satur mazāk nekā 30 vienības.
1.9 Apvienotais paraugs (tikai sausi un žāvēti produkti)
Apvienotais paraugs ir visu beztaras parauga sekundāro paraugu maisījums, kas sver vismaz 3 kg. Produkti apvienotajā paraugā ir vienmērīgi sajaukti.
1.10 Samazinātais paraugs
Produkta daudzums, kas pēc nejaušas izvēles principa paņemts no beztaras vai apvienotā parauga, kura lielums ir ierobežots līdz minimālajam nepieciešamajam daudzumam, bet ir pietiekami liels, lai ļautu novērtēt noteiktus atsevišķus kritērijus.
Ja pārbaudes metode sabojā produktu, samazinātā parauga daudzums nepārsniedz 10 % no beztaras parauga vai attiecībā uz riekstiem čaumalā – 100 riekstus, kas ņemti no apvienotā parauga. Attiecībā uz sausiem vai kaltētiem produktiem (t. i., 100 g ietver vairāk nekā 100 vienības) samazinātais paraugs nepārsniedz 300 g.
Lai novērtētu kritērijus, kas attiecas uz attīstības pakāpi un/vai gatavību, nodrošina paraugu vākšanu atbilstoši mērķa metodēm, kādas aprakstītas ieteikumos mērķa pārbaudēm augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu produktu kvalitātes noteikšanai (http://www.oecd.org/agr/fv).
No beztaras un apvienotā parauga var paņemt vairākus samazinātos paraugus, lai pārbaudītu partijas atbilstību, piemērojot dažādus kritērijus.
2. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES VEIKŠANA
2.1 Vispārīga piezīme
Atbilstības pārbaudi veic, novērtējot paraugus, kas ņemti atbilstoši nejaušas izvēles principam no dažādām vietām pārbaudāmajā partijā. Tā pamatojas uz pieņēmumu, ka paraugu kvalitāte ir reprezentatīva attiecībā pret partijas kvalitāti.
2.2 Kontroles vieta
Atbilstības pārbaudi var veikt iepakošanas darbību laikā, nosūtīšanas vietā, preču transportēšanas laikā, saņemšanas vietā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.
Gadījumos, kad pārbaudes iestādes neveic atbilstības pārbaudes savās telpās, īpašnieks nodrošina telpas, lai varētu veikt atbilstības pārbaudi.
2.3 Partiju identificēšana un/vai vispārēja priekšstata gūšana par sūtījumu
Partiju identificēšanu veic, pamatojoties uz to marķējumu vai citiem kritērijiem, piemēram, norādēm, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/396/EEK ( 63 ). Ja sūtījumu veido vairākas partijas, inspektoram ir jāgūst vispārējs priekšstats par sūtījumu, izmantojot pavaddokumentus un deklarācijas par sūtījumiem. Tad inspektors nosaka, kādā mērā uzrādītās partijas atbilst šajos dokumentos sniegtajai informācija.
Ja produkti ir jāiekrauj vai tie ir iekrauti transportlīdzeklī, sūtījuma identificēšanai izmanto transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.
2.4 Produktu uzrādīšana
Inspektors pieņem lēmumu, kuri iepakojumi ir jāpārbauda. Uzrādīšana ir jāveic tirgotājam un jāietver beztaras parauga uzrādīšanu, kā arī visas nepieciešamās informācijas sniegšana, lai identificētu sūtījumu vai partiju.
Ja ir nepieciešami samazinātie vai sekundārie paraugi, inspektoram tie ir jāizvēlas no beztaras parauga.
2.5 Fiziskā pārbaude
— Iepakojuma un noformējuma novērtējums:
— Ir jāveic iepakojuma, tostarp iepakojuma izmantoto materiālu, piemērotības un tīrības pārbaude saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartu noteikumiem. Iepakotu produktu gadījumā tas ir jāveic, pamatojoties uz primārajiem paraugiem, un visos pārējos gadījumos – pamatojoties uz transportlīdzekļa veidu. Ja ir atļauts tikai noteiktu veidu iepakojums vai piedāvājums, inspektors pārbauda, vai ir izmantots tieši šāds iepakojums vai piedāvājums.
— Marķējuma pārbaude:
— Inspektors pārbauda, vai produkts ir marķēts atbilstoši noteiktajam tirdzniecības standartam. Tas ietver marķējuma precizitātes pārbaudi un/vai nepieciešamo grozījumu apmēru.
— Iepakotiem produktiem šo pārbaudi veic, pamatojoties uz primārajiem paraugiem, bet visos pārējos gadījumos – uz dokumentiem, kas ir pievienoti paliktņiem vai transportlīdzeklim.
— Plastmasas plēvē atsevišķi iepakotus augļus un dārzeņus neuzskata par rūpnieciski iepakotu pārtikas produktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK izpratnē, un tie nav noteikti jāmarķē atbilstoši tirdzniecības standartiem. Tādos gadījumos plastmasas plēvi var uzskatīt par trauslu produktu aizsardzības līdzekli.
— Produkta atbilstības pārbaude:
— Inspektoram ir jānosaka tāds beztaras parauga lielums, lai varētu novērtēt partiju. Inspektoram atbilstoši nejaušas izvēles principam ir jāatlasa pārbaudāmos iepakojumus vai, beztaras produktu gadījumā, partijas vietas, no kurām ir jāņem atsevišķie paraugi.
— Ir jānodrošina, lai paraugu noņemšanas laikā netiek nodarīti neatgriezeniski bojājumi produktu kvalitātei.
— Bojātus iepakojumus nedrīkst izmantot par beztaras parauga daļu. Tos atliek malā un nepieciešamības gadījumā uz tiem var attiecināt atsevišķu pārbaudi un ziņojumu.
— Ja sūtījumu atzīst par neapmierinošu vai ir jāizvērtē risks par produkta neatbilstību tirdzniecības standartam, beztaras paraugā ir jābūt šādam minimālajam daudzumam:
—
|
Iepakots produkts |
|
|
Iepakojumu skaits partijā |
Iepakojumu skaits paraugā (primārie paraugi) |
|
Līdz 100 |
5 |
|
No 101 līdz 300 |
7 |
|
No 301 līdz 500 |
9 |
|
No 501 līdz 1 000 |
10 |
|
Vairāk par 1 000 |
15 (minimums) |
|
Beztaras produkts (tieša iekraušana transportlīdzeklī vai tā nodalījumā) |
|
|
Partijas apjoms kg vai saiņu skaits partijā |
Primāro paraugu apjoms kg vai saiņu skaits |
|
Līdz 200 |
10 |
|
No 201 līdz 500 |
20 |
|
No 501 līdz 1 000 |
30 |
|
No 1 001 līdz 5 000 |
60 |
|
Vairāk par 5 000 |
100 (minimums) |
— Ja augļi un dārzeņi ir īpaši lieli (vienība sver vairāk par 2 kg), primāros paraugus jāveido vismaz piecām vienībām. Ja partijā ir mazāk par 5 iepakojumiem vai tā sver mazāk par 10 kg, pārbaudei ir jāpakļauj visa partija.
— Ja inspektors pēc pārbaudes secina, ka lēmumu nav iespējams pieņemt, ir jāveic vēl viena fiziska pārbaude un jāizsaka kopējais rezultāts kā divu pārbaužu vidējais rādītājs.
2.6 Produkta novērtēšana
Iepakotiem produktiem primāros paraugus izmanto, lai pārbaudītu produkta vispārējo izskatu, tā piedāvājumu, iepakojumu tīrību un marķējumu. Visos pārējos gadījumos šīs pārbaudes veic, pamatojoties uz partiju vai transportlīdzekli.
Lai veiktu atbilstības pārbaudi, produktu pilnībā izņem no tā iepakojuma Inspektors to var nedarīt tikai tad, ja parauga ņemšana tiek veikta, pamatojoties uz apvienoto paraugu.
Viendabīguma, minimālo prasību, kvalitātes šķiru un izmēra pārbaude notiek, pamatojoties uz beztaras paraugu vai pamatojoties uz apvienoto paraugu, ievērojot skaidrojošās brošūras, ko ir publicējis ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (http://www.oecd.org/agr/fv).
Ja tiek atklāti bojājumi, inspektoram jānosaka attiecīgā produktu procentuālā daļa (pēc skaita vai svara), kas neatbilst standartam.
Ārējos defektus pārbauda, pamatojoties uz beztaras vai apvienoto paraugu. Konkrētus kritērijus, kas attiecas uz attīstības pakāpi un/vai gatavību un uz iekšējo bojājumu esību vai neesību, var pārbaudīt, pamatojoties uz samazinātiem paraugiem. Pārbaude, kas balstīta uz samazināto paraugu, jo īpaši attiecas uz pārbaudēm, kuras rezultātā tiek iznīcināta produkta komerciālā vērtība.
Kritērijus attiecībā uz attīstības pakāpi un/vai gatavību var pārbaudīt, izmantojot instrumentus un metodes, kādas šim nolūkam paredzētas tirdzniecības standartos, vai arī saskaņā ar ieteikumiem mērķa pārbaudēm augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu produktu kvalitātes noteikšanai (http://www.oecd.org/agr/fv).
2.7 Kontroles rezultātu paziņošana
Vajadzības gadījumā jāizdod 12.a pantā norādītie dokumenti.
Ja tiek atklāti bojājumi, kuru rezultātā veidojas neatbilstība, tirgotāju vai tā pārstāvi rakstiski informē par bojājumiem un tā procentuālo daļu, kā arī par neatbilstības iemesliem. Ja ir iespējams panākt produkta atbilstību standartam, veicot izmaiņas marķējumā, par to ir jāinformē tirgotājs vai viņa pārstāvis.
Ja tiek atklāti bojāti produkti, ir jānorāda standartam neatbilstošo produktu procentuālā daļa.
2.8 Vērtības samazināšanās, ko izraisījusi atbilstības pārbaude
Pēc atbilstības pārbaudes veikšanas beztaras/apvienoto paraugu nodod tirgotājam vai viņa pārstāvim.
Pārbaudes iestādei nav pienākuma atdot atpakaļ tos beztaras/apvienotā parauga elementus, kuri ir sabojāti pārbaudes laikā.
VIa PIELIKUMS
52. PANTA 2.a PUNKTĀ MINĒTIE PĀRSTRĀDES PRODUKTI
|
Kategorija |
KN kods |
Apraksts |
|
Augļu sulas |
ex20 09 |
Augļu sulas, izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2009 61 un 2009 69, banānu sulu, kas iekļauta apakšpozīcijā ex20 09 80, un koncentrētas sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās. Koncentrētas augļu sulas ir augļu sulas, kas ietilpst pozīcijā ex20 09, ko iegūst, fiziski atdalot no tās 50 % ūdens satura, iepakojumā ar neto svaru ne mazāk kā 200 kg. |
|
Tomātu koncentrāts |
ex200290 31 ex200290 91 |
Tomātu koncentrāts ar sausnas saturu ne mazāk par 28 %, tiešajā iepakojumā ar neto svaru ne mazāk kā 200 kg. |
|
Saldēti augļi un dārzeņi |
ex07 10 |
Dārzeņi (nevārīti vai sagatavoti tvaikos vai vārītā ūdenī), saldēti, izņemot apakšpozīcijā 0710 40 00 iekļauto cukurkukurūzu, apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum un Pimenta ģints augļus. |
|
ex08 11 |
Augļi un rieksti, nevārīti vai sagatavoti tvaikos vai vārītā ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot apakšpozīcijā ex081190 95 iekļautos saldētos banānus. |
|
|
ex20 04 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti, saldēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā ex200490 10 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā 2004 90 30 iekļautās olīvas un kartupeļus, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā. |
|
|
Konservēti augļi un dārzeņi |
ex20 01 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas, izņemot: — Capsicum ģints augļus, kas nav apakšpozīcijā 2001 90 20 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, — cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas iekļauta apakšpozīcijā 2001 90 30, — apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, — palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 60, — olīvas, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 65, — vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ex200190 97. |
|
ex20 02 |
Tomāti, kas sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot iepriekš aprakstīto tomātu koncentrātu, kas iekļauts apakšpozīcijā ex200290 31 un ex200290 91. |
|
|
ex20 05 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti, nesaldēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā 2005 70 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 2005 80 00 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un Capsicum ģints augļus, kuri nav apakšpozīcijā 2005 99 10 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari un kartupeļi, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2005 20 10 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā. |
|
|
ex20 08 |
Citur neminēti vai neiekļauti augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas citādā veidā, ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu vai bez tās, izņemot: — zemesriekstu sviestu, kas iekļauts apakšpozīcijā 2008 11 10, — citus riekstus, kas iekļauti apakšpozīcijā ex20 08 19, citādi sagatavoti vai konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju vai bez tā, kas nav norādīti un iekļauti citur, — palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2008 91 00, — kukurūzu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2008 99 85, — apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, — vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ex200899 99, — citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti apakšpozīcijā ex200892 59, ex200892 78, ex200892 93 un ex200892 98, — citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti apakšpozīcijā ex200899 49, ex200899 67 un ex200899 99. |
|
|
Konservētas sēnes |
2003 10 |
Agaricus ģints sēnes, sagatavotas vai konservētas, bet ne etiķī vai etiķskābē |
|
Augļi, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai sālījumā |
ex08 12 |
Augļi un rieksti, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai sālījumā, bet kuri nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā ex081290 98 iekļautos banānus, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai. |
|
Žāvēti augļi |
ex08 13 |
Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801–0806 minētos |
|
0804 20 90 |
Žāvētas vīģes |
|
|
0806 20 |
Rozīnes |
|
|
ex20 08 19 |
Citi rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ar cukuru vai citu saldinātāju vai bez tā, kas nav norādīti un iekļauti citur, izņemot tropu riekstus vai to maisījumus. |
|
|
Citi pārstrādāti augļi un dārzeņi |
Pārstrādāti augļi un dārzeņi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma X daļā, kas atšķiras no produktiem, kuri uzskaitīti pa kategorijām iepriekš. |
|
|
Pārstrādāti aromātiskie augi |
ex09 10 |
Žāvēts timiāns |
|
ex12 11 |
Baziliks, melisa, piparmētra, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns, salvija, kaltēti, sagriezti, sasmalcināti vai pulverī, vai arī veseli. |
|
|
Paprikas pulveris |
ex09 04 |
Piper ģints pipari; žāvēti vai drupināti, vai malti Capsicum vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus, kas iekļauti apakšpozīcijā 0904 20 10. |
VII PIELIKUMS
VALSTS STRATĒĢIJAS STRUKTŪRA UN SATURS 57. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJĀM ILGTSPĒJĪGAS DARBĪBAS PROGRAMMĀM
1. Valsts stratēģijas ilgums
Norāda dalībvalsts.
|
2. |
Situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu, tiem atbilstoši izvēlētā stratēģija un izvēlēto prioritāšu pamatojums. (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts) 2.1. Situācijas analīze Aprakstīt pašreizējo stāvokli augļu un dārzeņu nozarē, izmantojot skaitliskus datus, atspoguļojot stiprās un vājās puses, atšķirības, vajadzības un nepilnības, un attīstības potenciālu, pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas noteikti XIV pielikumā, un citiem atbilstošiem papildu rādītājiem. Šajā aprakstā iekļauj vismaz šādas ziņas: — stāvoklis augļu un dārzeņu nozarē, ieskaitot galvenās tendences – nozares stiprās un vājās puses, tostarp konkurētspējas ziņā, un ražotāju organizācijas attīstības potenciālu; — ietekme uz vidi (ietekme/spiediens un ieguvumi), kādu rada augļu un dārzeņu ražošana, ieskaitot galvenās tendences. 2.2. Atbilstoši stiprajām un vājajām pusēm izvēlētā stratēģija Apraksta galvenās jomas, attiecībā uz kurām paredz, ka intervence nodrošinās maksimālo pievienoto vērtību: — darbības programmās noteikto mērķu un saistīto paredzamo rezultātu un mērķu atbilstība (prioritārajām) vajadzībām, kā arī līmenis, kādā tos var reāli sasniegt; — stratēģijas iekšējā saskaņotība, savstarpējas pastiprinošas mijiedarbības esība un iespējamo konfliktu un pretrunu neesība starp dažādiem izvēlētiem darbības mērķiem; — izvēlēto pasākumu savstarpējā papildināmība un konsekvence, kā arī to papildināmība un konsekvence ar citām valsts/reģionālām darbībām, jo īpaši ar pasākumiem, kas tiek atbalstītas no Eiropas Kopienas fondiem, un lauku attīstības pasākumiem; — paredzētie rezultāti un ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju un to devums Kopienas mērķu sasniegšanā. 2.3. Iepriekšējo darbības programmu ietekme (ja zināma) Attiecīgā gadījumā apraksta nesenā pagātnē īstenoto darbības programmu ietekmi. Sniedz pieejamo rezultātu apkopojumu. |
|
3. |
Darbības programmu mērķi un instrumenti, darbības rādītāji (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts) Apraksta izvēlēto darbību veidus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu (nepilnīgs saraksts), un norāda, kādi ir izvirzītie mērķi, pārbaudāmas mērķvērtības un rādītāji, kas ļauj noteikt mērķu sasniegšanā panākto progresu, efektivitāti un lietderību. 3.1. Prasības attiecībā uz visiem vai atsevišķiem darbību veidiem Kritēriji un administratīvie noteikumi, kas pieņemti, lai nodrošinātu to, ka konkrētas darbības, kas izvēlētas atbalsta piešķiršanai, nesaņem citu attiecīgu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu atbalstu, jo īpaši atbalstu lauku attīstībai. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, tiek īstenoti iedarbīgi aizsargpasākumi, lai aizsargātu vidi no iespējama vides noslogojuma palielināšanās, ko izraisa saskaņā ar darbības programmām atbalstīti finanšu ieguldījumi, un piemērojot minētās regulas 12. panta 1. punktu, ir pieņemti kritēriji, lai nodrošinātu to, ka ieguldījumus individuālajās saimniecībās, kurus atbalsta saskaņā ar darbības programmām, veic, ievērojot Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā noteiktos mērķus. 3.2. Par darbību veidiem sniedzamās konkrētās ziņas (aizpilda tikai attiecībā uz izvēlētajiem darbību veidiem) Par paredzētajām darbībām ir jāsniedz turpmāk norādītās konkrētās ziņas. 3.2.1. Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.1.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.1.2. Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.2. Darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana (nepilnīgs saraksts) 3.2.2.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.2.2. Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.3. Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.3.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.3.2. Citas darbības, ieskaitot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.4. Pētniecība un eksperimentālā ražošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.4.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.4.2. Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.5. Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību (nepilnīgs saraksts) — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts (ieskaitot apmācību veidus un/vai jautājumus, uz kuriem var attiekties konsultāciju pakalpojumi), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.6. Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.7. Darbības vides jomā (nepilnīgs saraksts) — apstiprinājums, ka vides jomā izvēlētās, atbilstības kritērijiem atbilstošās darbības ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta otrās daļas prasībām, — apstiprinājums, ka atbalsts par atbilstības kritērijiem atbilstošajām darbībām vides jomā ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta ceturtās daļas prasībām. 3.2.7.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.7.2. Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās darbības vides jomā, — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, ieskaitot attiecīgās īpašās saistības, to pamatojums, balstoties uz to paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar vides vajadzībām un prioritātēm, — attiecīgā gadījumā – atbalsta summas, — kritēriji, ko piemēro atbalsta apjoma aprēķināšanai. 3.2.8. Citas darbības (nepilnīgs saraksts) 3.2.8.1. Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.8.2. Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. |
|
4. |
Kompetento iestāžu un atbildīgo iestāžu izraudzīšanās Dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, kas atbildīga par valsts stratēģijas pārvaldību, uzraudzību un vērtēšanu. |
|
5. |
Uzraudzības un vērtēšanas sistēmu apraksts Tās izstrādā, pamatojoties uz darbības rādītāju kopējo sarakstu, kas sniegts XIV pielikumā. Ja to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kuri raksturīgi valsts darbības programmām. 5.1. Darbības programmu vērtējums un ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts) Apraksta darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras attiecībā uz darbības programmām, tostarp ražotāju organizācijām noteiktos ziņošanas pienākumus. 5.2. Valsts stratēģijas uzraudzība un vērtējums Apraksta valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras. |
VIII PIELIKUMS
SARAKSTS AR DARBĪBĀM UN IZDEVUMIEM, PAR KURIEM NEVAR SAŅEMT ATBALSTU SASKAŅĀ AR 61. PANTĀ MINĒTAJĀM DARBĪBAS PROGRAMMĀM
1. Vispārējās ražošanas izmaksas, jo īpaši par augu aizsardzības līdzekļiem, ieskaitot kompleksās kontroles līdzekļus, mēslojumu un citus līdzekļus; iepakošanas izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, iepakojuma izmaksas, pat kā jaunu procesu daļa, fasēšanas izmaksas; savākšanas vai transportēšanas (iekšējās vai ārējās) izmaksas; darbības izmaksas (jo īpaši par elektroenerģiju, degvielu un uzturēšanu), izņemot:
— specifiskās izmaksas par kvalitātes uzlabošanas pasākumiem. Uz atbalstu nekādā gadījumā nevar pretendēt par izmaksām par micēliju, sēklām un viengadīgiem augiem (pat sertificētiem);
— specifiskās izmaksas par organiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem (piemēram, feromons un plēsīgie kukaiņi), neatkarīgi no tā, vai tos izmanto bioloģiskajā, kompleksajā vai tradicionālajā ražošanā;
— specifiskās izmaksas par pasākumiem vides jomā, ieskaitot ar iepakojumu saistītās vides pārvaldības radītās izmaksas. Ar iepakojumu saistītās vides pārvaldības radītās izmaksas ir attiecīgi jāpamato, un tām jāatbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.);
— specifiskās izmaksas bioloģiskajai, kompleksajai un eksperimentālajai ražošanai. Kompetentā valsts iestāde nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem var saņemt atbalstu par eksperimentālo ražošanu, ņemot vērā procesa novatorismu vai koncepciju un saistīto risku;
— specifiskās izmaksas, lai nodrošinātu atbilstības uzraudzību šīs regulas II sadaļā norādītajiem standartiem, augu veselības noteikumiem un atliekvielu maksimāli pieļaujamajam daudzumam.
Specifiskās izmaksas nozīmē papildu izmaksas, kas aprēķinātas kā starpība starp parastajām izmaksām un faktiskajām izmaksām.
Lai aprēķinātu papildu izmaksas salīdzinājumā ar parastajām izmaksām katrai iepriekš minētajai specifisko attaisnoto izmaksu kategorijai, dalībvalsts pienācīgi pamatotā veidā var noteikt standarta vienoto likmi.
2. Administratīvās un personāla izmaksas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar darbības fondu un darbības programmu īstenošanu; tās ietver turpmāk minētās izmaksas.
a) Pieskaitāmās izmaksas, jo īpaši saistībā ar darbības fondiem vai darbības programmām, tostarp pārvaldības un personāla izmaksas, ziņojumus un novērtējuma pētījumus, un izmaksas par grāmatvedības kārtošanu un kontu pārvaldību, maksājot standarta vienoto likmi, kas vienāda ar 2 % no apstiprinātā darbības fonda un nepārsniedz 180 000 euro. 2 % veido 1 % Kopienas atbalsta plus 1 % ražotāju organizācijas finansējuma.
Atzītas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā standarta vienoto likmi drīkst reizināt ar ražotāju organizāciju apvienības biedru skaitu, nepārsniedzot 1 250 000 euro.
Dalībvalstis var ierobežot finansējumu, sedzot tikai faktiskās izmaksas, tādā gadījumā tām jānosaka attaisnotās izmaksas.
b) Personāla izmaksas (ieskaitot maksājumus, kas saistīti ar algām, ja tās maksā ražotāju organizācija) par pasākumiem, kas paredzēti:
i) augstas kvalitātes vai augstas pakāpes vides aizsardzības uzlabošanai vai saglabāšanai;
ii) tirdzniecības apjoma uzlabošanai.
Šo pasākumu īstenošana būtībā ietver kvalificēta darbaspēka izmantošanu. Ja šādā gadījumā ražotāju organizācija izmanto pašu darbiniekus vai ražotājus, kas ir apvienības biedri, to nostrādāto laiku dokumentē.
Ja dalībvalsts attiecībā uz visām iepriekšminētajām attaisnotajām personāla izmaksām vēlas noteikt alternatīvu finansējuma ierobežošanai līdz faktiskajām izmaksām, tā sākotnēji un pienācīgi pamatotā veidā nosaka vienoto likmi, kas veido līdz 20 % no apstiprinātā darbības fonda. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo procentuālo daļu drīkst palielināt.
Lai pieprasītu šīs standarta vienotās likmes, ražotāju organizācijas dalībvalstij pieņemamā veidā iesniedz pierādījumu par darbības īstenošanu.
c) Ražotāju organizāciju apvienošanās vai iegādes juridiskās un administratīvās izmaksas, kā arī juridiskās un administratīvās izmaksas saistībā ar starptautisku ražotāju organizāciju vai starptautisku ražotāju organizāciju apvienību izveidi; tehniski ekonomiskie pamatojumi un priekšlikumi, ko šajā saistībā pasūtījušas ražotāju organizācijas.
3. Ienākumu un cenas papildinājumi, kas nav saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu.
4. Apdrošināšanas izmaksas, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu.
5. Kompensācija par aizdevumiem, kas ņemti darbībām, kuras veiktas pirms darbības programmas uzsākšanas, izņemot 75. pantā norādītos.
6. Neapbūvētas zemes iegāde (kas maksā vairāk nekā 10 % no attiecīgās darbības attaisnotajiem izdevumiem. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos augstāku procentuālo daļu var noteikt darbībām, kas attiecas uz vides saglabāšanu), izņemot, ja pirkums ir vajadzīgs, lai veiktu darbības programmā paredzētos ieguldījumus.
7. Sanāksmju un apmācību programmu izmaksas, izņemot, ja tās ir saistītas ar darbības programmu, ieskaitot dienas naudas, transporta un uzturēšanās izmaksas (attiecīgā gadījuma nosaka vienotu likmi).
8. Darbības vai izmaksas, kas saistītas ar ražotāju organizācijas biedru ārpus Kopienas saražoto produkciju.
9. Darbības, kas var kropļot konkurenci attiecībā uz citām ražotāju organizācijas saimnieciskajām darbībām.
10. Lietotas iekārtas, kas iegādātas ar Kopienas vai valsts atbalstu iepriekšējo septiņu gadu laikā.
11. Ieguldījumi transportlīdzekļos, kurus paredzēts izmantot ražotāju organizācijas veiktās tirdzniecības vai izplatīšanas vajadzībām, izņemot kravas automobiļu papildu aprīkojumu aukstajai uzglabāšanai un transportēšanai kontrolētā atmosfērā.
12. Noma, izņemot gadījumus, kad tā ir ekonomiski pamatota alternatīva pirkumam, un dalībvalsti šis pamatojums apmierina.
13. Nomāto preču ekspluatācijas izmaksas.
14. Izdevumi, kas saistīti ar pirkumnomas līgumiem (nodokļi, procenti, apdrošināšanas izmaksas u. c.), un ekspluatācijas izmaksas, izņemot pašu iznomāšanu, ja tas nepārsniedz attiecīgā objekta tirgus neto vērtību un ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 ( 64 ) 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.
15. Individuālu tirdzniecības marku un marku, kas ietver ģeogrāfiskas norādes, pārdošanas veicināšana, izņemot:
— ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un meitasuzņēmumu, kā paredzēts 52. panta 7. punktā, zīmolus/preču zīmes;
— vispārējo pārdošanas veicināšanu un kvalitātes zīmju veicināšanu. Ģeogrāfiskos nosaukumus atļauts izmantot tikai, ja:
—a) tas ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, uz ko attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 510/2006 ( 65 ), vai
b) ja visos gadījumos, kad netiek piemērots a) apakšpunkts, šie ģeogrāfiskie nosaukumi ir sekundāri attiecībā pret galveno informāciju.
Uz pārdošanas veicināšanas materiāla vispārējai pārdošanas veicināšanai un kvalitātes zīmju veicināšanai ir jābūt Eiropas Kopienas emblēmai (tikai tad, ja tiek izmantoti vizuāli mediji), un tam ir jāietver šāds uzraksts: “Kampaņu finansē ar Eiropas Kopienas atbalstu.” Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un meitasuzņēmumi, kas minēti regulas 52. panta 7. punktā, nedrīkst izmantot Eiropas Kopienas emblēmu savu zīmolu/preču zīmju pārdošanas veicināšanai.
16. Apakšuzņēmuma līgumi vai ārpakalpojumu līgumi, kas saistīti ar darbībām un izdevumiem, kuri šajā sarakstā norādīti kā neattaisnoti.
17. PVN, izņemot neatgūstamo PVN, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
18. Procenti par parādiem, izņemot, ja iemaksu veic citā veidā, kas nav neatmaksājams tiešais atbalsts.
19. Nekustamā īpašuma iegāde, ja tas ir iegādāts ar Kopienas vai valsts atbalstu iepriekšējo 10 gadu laikā.
20. Ieguldījumi sabiedrību kapitāla daļās, ja tie ir finanšu ieguldījumi, izņemot ieguldījumus, kas tieši paredzēti darbības programmu mērķu sasniegšanai.
21. Izmaksas, kas radušās citām personām, kuras nav ražotāju organizācija vai tās biedri.
22. Ieguldījumi un līdzīga veida darbības, kas nav vērstas uz ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienību, meitasuzņēmumu, kā noteikts 52. panta 7. punktā, un tās biedru saimniecībām.
23. Pasākumi, kurus ražotāju organizācija veic ārpus Kopienas, izmantojot ārpakalpojumus.
IX PIELIKUMS
OBLIGĀTĀS PRASĪBAS 77. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM, KAS IZŅEMTI NO TIRGUS
1. Produktiem ir jābūt:
— neskartiem,
— nebojātiem; nav pieļaujami produkti, kurus skārusi puve vai bojājumi, kuru dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,
— tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,
— praktiski bez kaitēkļiem un kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,
— bez pārmērīga ārējā mitruma,
— bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.
2. Produktiem ir jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem, ņemot vērā to veidu.
3. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.
X PIELIKUMS
MAKSIMĀLĀ ATBALSTA SUMMA NO TIRGUS IZŅEMTAJIEM PRODUKTIEM SASKAŅĀ AR 80. PANTA 1. PUNKTU
|
Produkts |
Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg) |
|
Ziedkāposti |
10,52 |
|
Tomāti |
7,25 |
|
Āboli |
13,22 |
|
Vīnogas |
12,03 |
|
Aprikozes |
21,26 |
|
Nektarīni |
19,56 |
|
Persiki |
16,49 |
|
Bumbieri |
12,59 |
|
Baklažāni |
5,96 |
|
Melones |
6,00 |
|
Arbūzi |
6,00 |
|
Apelsīni |
21,00 |
|
Mandarīni |
19,50 |
|
Klementīni |
19,50 |
|
Sacumas |
19,50 |
|
Citroni |
19,50 |
XI PIELIKUMS
TRANSPORTA IZMAKSAS 82. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS BEZMAKSAS IZPLATĪŠANAS GADĪJUMĀ
|
Attālums no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai |
Transporta izmaksas (EUR/t) |
|
Mazāk nekā 25 km |
18,2 |
|
No 25 km līdz 200 km |
41,4 |
|
No 200 km līdz 350 km |
54,3 |
|
No 350 km līdz 500 km |
72,6 |
|
No 500 km līdz 750 km |
95,3 |
|
750 km un vairāk |
108,3 |
Piemaksa par transportu ar refrižeratoru: 8,5 EUR/t.
XII PIELIKUMS
A DAĻA
83. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS ŠĶIROŠANAS UN IEPAKOŠANAS IZMAKSAS
|
Produkts |
Šķirošanas un iepakošanas izmaksas (EUR/t) |
|
Āboli |
187,7 |
|
Bumbieri |
159,6 |
|
Apelsīni |
240,8 |
|
Klementīni |
296,6 |
|
Persiki |
175,1 |
|
Nektarīni |
205,8 |
|
Arbūzi |
167,0 |
|
Ziedkāposti |
169,1 |
|
Citi līdzekļi |
201,1 |
B DAĻA
NORĀDE PAR 83. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU IEPAKOJUMU
— Продукт, предназначен за безплатна дистрибуция (Регламент (ЕO) № (1580/20070)
— Producto destinado a su distribución gratuita [Reglamento (CE) no 1580/2007]
— Produkt určený k bezplatné distribuci [nařízení (ES) č. 1580/2007]
— Produkt til gratis uddeling (forordning (EF) nr. 1580/2007)
— Zur kostenlosen Verteilung bestimmtes Erzeugnis (Verordnung (EG) Nr. 1580/2007)
— Tasuta jagamiseks mõeldud tooted [määrus (EÜ) nr 1580/2007]
— Προϊόν προοριζόμενο για δωρεάν διανομή [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1580/2007]
— Product for free distribution (Regulation (EC) No 1580/2007)
— Produit destiné à la distribution gratuite [règlement (CE) no 1580/2007]
— Prodotto destinato alla distribuzione gratuita [regolamento (CE) n. 1580/2007]
— Produkts paredzēts bezmaksas izplatīšanai [Regula (EK) Nr. 1580/2007]
— Produktas skirtas nemokamai paskirstyti [Reglamentas (EB) Nr. 1580/2007]
— Ingyenes szétosztásra szánt termék (1580/2007/EK rendelet)
— Prodott destinat għad-distribuzzjoni bla ħlas [Regolament (KE) Nru. 1580/2007]
— Voor gratis uitreiking bestemd product (Verordening (EG) nr. 1580/2007)
— Produkt przeznaczony do bezpłatnej dystrybucji [Rozporządzenie (WE) nr 1580/2007]
— Produto destinado a distribuição gratuita [Regulamento (CE) n.o 1580/2007]
— Produs destinat distribuției gratuite [Regulamentul (CE) nr. 1580/2007]
— Výrobok určený na bezplatnú distribúciu [nariadenie (ES) č. 1580/2007]
— Proizvod, namenjen za prosto razdelitev [Uredba (ES) št. 1580/2007]
— Ilmaisjakeluun tarkoitettu tuote (asetus (EY) N:o 1580/2007)
— Produkt för gratisutdelning (förordning (EG) nr 1580/2007)
XIII PIELIKUMS
DALĪBVALSTU GADA ZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA SASKAŅĀ AR 99. PANTA 3. PUNKTU
Visa informācija attiecas uz gadu, par kuru tiek iesniegts ziņojums. Tajā ietver informāciju par izdevumiem, kas maksāti pēc ziņojuma gada beigām. Tajā ietver informāciju par veiktajām pārbaudēm un piemērotajām sankcijām attiecībā uz minēto gadu, tai skaitā arī tām, kas veiktas vai piemērotas pēc gada beigām. Informācijai (kas gada gaitā mainās) jābūt spēkā 31. decembrī gadā, par kuru iesniedz ziņojumu.
A DAĻA. INFORMĀCIJA PAR TIRGUS PĀRVALDĪBU
1. Administratīvā informācija
a) Valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I sadaļas IV nodaļas IVa iedaļu un II daļas II sadaļas II nodaļas IA daļu, tostarp valsts stratēģiju ilgtspējīgām darbības programmām, kas piemērojama darbības programmām, kuras tiek īstenotas gadā, par kuru sagatavo ziņojumu.
b) Dalībvalstu kontaktpunkts paziņojumiem.
c) Informācija par ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām:
— koda numurs;
— nosaukums un kontaktinformācija;
— atzīšanas datums (ražotāju grupām – sākotnējās atzīšanas datums);
— visas iesaistītās juridiskās personas vai juridisko personu skaidri noteiktas daļas un visi iesaistītie meitasuzņēmumi;
— biedru skaits (atsevišķi norāda ražotājus un neražotājus), gada laikā notikušās biedru sastāva izmaiņas;
— attiecīgie produkti un pārdoto galaproduktu apraksts;
— struktūras izmaiņas gada laikā, jo īpaši norādot no jauna atzītās un izveidotās struktūras, atzīšanas atsaukšanas un pagaidu apturēšanas gadījumi, apvienošanās, norādot šo notikumu datumus.
d) Informācija par starpnozaru organizācijām:
— organizācijas nosaukums un kontaktinformācija;
— atzīšanas datums;
— attiecīgie produkti.
2. Informācija par izdevumiem
a) Ražotāju organizācijas. Finanšu dati par katru atbalsta saņēmēju (ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību):
— darbības fonds. Kopējā summa, iemaksas no Kopienas, dalībvalsts (valsts atbalsts) un ražotāju organizācijas un tās biedriem;
— Kopienas finansiālā atbalsta apjoms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. pantu;
— darbības programmas finanšu dati, atsevišķi par ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām;
— pārdotās produkcijas vērtība. Kopējā vērtība un sadalījums pa attiecīgajām juridiskajām personām, kas veido ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību;
— darbības programmas izdevumi, sadalīti pa izvēlētajiem pasākumiem un darbības veidiem, kas piemēroti atbalsta saņemšanai;
— informācija par izņemto produktu daudzumu, kas sadalīts pa produktiem un mēnešiem un pa daudzumiem, kas izņemti no tirgus, un daudzumiem, no kuriem atbrīvojas, izplatot bez maksas, izteikts tonnās;
— apstiprināto struktūru saraksts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanai.
b) Ražotāju grupas. Finanšu dati par katru saņēmēju:
— kopējā summa, iemaksas no Kopienas, dalībvalsts un ražotāju grupas un biedriem;
— Kopienas finansiālā atbalsta apjoms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punktu un dalībvalsts iemaksa, norādot starpsummas pa ražotāju grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā;
— izdevumi par ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai panāktu atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ar sadalījumu pa Kopienas, dalībvalsts un ražotāju grupas iemaksām;
— pārdotās produkcijas vērtība ar starpsummām pa produktu grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.
3. Informācija par valsts stratēģijas īstenošanu:
— kopsavilkums par panākumiem darbības programmas īstenošanā, sadalot pa atsevišķiem pasākumu veidiem atbilstoši 21. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītajam. Aprakstam ir jābūt pamatotam uz finansiālajiem un kopējiem iznākumu un rezultātu rādītājiem, kā arī jāapkopo informācija, kas sniegta gada progresa ziņojumos, kurus par darbības programmām iesniegušas ražotāju organizācijas;
— ja dalībvalsts piemēro Regulas (EK) Nr. 1182/2007 43. panta otrās daļas c) apakšpunktu, ir jāapraksta attiecīgais valsts atbalsts;
— kopsavilkums par darbības programmu termiņa vidusposma novērtējuma rezultātiem atbilstoši ražotāju organizāciju iesniegtajai informācijai, attiecīgā gadījumā ietverot to vides jomā veikto darbību rezultātu un ietekmes kvalitatīvu izvērtējumu, kuru mērķis ir augsnes erozijas novēršana, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu un/vai labāku pārvaldību, biotopu un bioloģiskās daudzveidības vai ainavas saglabāšanu;
— kopsavilkums par galvenajām problēmām, kādas radušās valsts stratēģijas īstenošanas gaitā un tās pārvaldībā, kā arī visi veiktie pasākumi, attiecīgā gadījumā ietverot norādi, vai valsts stratēģija ir atjaunināta, un atjaunināšanas iemeslu. Atjauninātās stratēģijas kopija ir jāpievieno gada ziņojumam;
— kopsavilkums par analīzēm, kas veiktas saskaņā ar 112. panta 1. punkta otro daļu.
2012. gadā ziņojumā ietver arī 128. panta 4. punktā minēto novērtējuma ziņojumu par 2012. gadu.
4. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b pantu un 143.bc pantu – apstiprināto pirmpārstrādātāju un uzpircēju saraksts, norādot sadalījumu pa produktiem.
B DAĻA. INFORMĀCIJA GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAI
5. Informācija par pārbaudēm un sankcijām:
— dalībvalstu veiktās pārbaudes – ziņas par apmeklētajām struktūrām un apmeklējuma datumiem;
— pārbaužu īpatsvars;
— pārbaužu rezultāti;
— piemērotās sankcijas.
XIV PIELIKUMS
126. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAIS KOPĒJO DARBĪBAS RĀDĪTĀJU SARAKSTS
Kopējo darbības rādītāju sistēma saistībā ar ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to biedru darbībām, kas veiktas saskaņā ar darbības programmu, neaptver visus faktorus, kas var ietekmēt darbības programmas īstenošanu, rezultātus un ietekmi. Šajā sakarā darbības rādītāju sniegtā informācija jāizvērtē saistībā ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju attiecībā uz citiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos.
1. FINANŠU IZPILDES KOPĒJIE RĀDĪTĀJI (IEGULDĪJUMA RĀDĪTĀJI) (IKGADĒJIE)
|
Pasākumi |
Darbības veids |
Ieguldījuma rādītāji (ikgadējie) |
|
Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Citas darbības |
Izdevumi (EUR) |
|
Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Citas darbības |
Izdevumi (EUR) |
|
Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) d) Citas darbības |
Izdevumi (EUR) |
|
Pētniecība un eksperimentālā ražošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Citas darbības |
Izdevumi (EUR) |
|
Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību |
Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem: a) Bioloģiskā ražošana b) Kompleksā ražošana vai kompleksā kaitēkļu apkarošana c) Citi vides jautājumi d) Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas un izsekojamība e) Citi jautājumi |
Izdevumi (EUR) |
|
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības |
a) Izņemšana no tirgus b) Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana c) Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības d) Apmācību darbības e) Ražas apdrošināšana f) Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai |
Izdevumi (EUR) |
|
Darbības vides jomā |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Citas darbības 1) Ražošana i) Bioloģiskā ražošana ii) Kompleksā ražošana iii) Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu iv) Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana) v) Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži) vi) Energotaupības pasākumi vii) Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu viii) Citas darbības 2) Transports 3) Tirdzniecība |
Izdevumi (EUR) |
|
Citas darbības |
a) Pamatlīdzekļu iegāde b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma c) Citas darbības |
Izdevumi (EUR) |
2. KOPĒJIE ĪSTENOŠANAS RĀDĪTĀJI (IKGADĒJIE)
|
Pasākumi |
Darbības veids |
Īstenošanas rādītāji (ikgadējie) |
|
Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (2) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Citas darbības |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits Veikto darbību skaits |
|
|
Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (2) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Citas darbības |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits Veikto darbību skaits |
|
|
Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (2) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tos, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) |
Veikto darbību skaits (3) |
|
|
d) Citas darbības |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits Veikto darbību skaits |
|
|
Pētniecība un eksperimentālā ražošana |
a) Pamatlīdzekļu iegāde |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Citas darbības |
Veikto darbību skaits Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (4) Attiecīgā platība hektāros (5) |
|
|
Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību |
Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem: a) Bioloģiskā ražošana b) Kompleksā ražošana vai kompleksā kaitēkļu apkarošana c) Citi vides jautājumi d) Izsekojamība e) Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas f) Citi jautājumi |
Dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaits |
|
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības |
a) Izņemšana no tirgus b) Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana c) Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības d) Apmācību darbības e) Ražas apdrošināšana f) Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai |
|
|
Darbības vides jomā |
a) Pamatlīdzekļu iegāde (10) |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (11) |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Citas darbības 1) Ražošana i) Bioloģiskā ražošana ii) Kompleksā ražošana iii) Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu iv) Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana) v) Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži) vi) Energotaupības pasākumi vii) Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu viii) Citas darbības |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits Veikto darbību skaits Attiecīgā platība hektāros |
|
|
2) Transports 3) Tirdzniecība |
Veikto darbību skaits |
|
|
Citas darbības |
a) Pamatlīdzekļu iegāde |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR) (2) |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma |
Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1) Veikto darbību skaits |
|
|
c) Citas darbības |
Veikto darbību skaits |
|
|
(1) Tikai gadījumos, kad pamatlīdzekļu iegādi veic ražotāju organizācijas biedru individuālajās saimniecībās. (2) Aizpildīt tikai par gadu, kurā veikti ieguldījumi. (3) Katra veicināšanas kampaņas diena ir viena darbība. (4) Tikai gadījumos, kad eksperimentālās ražošana notiek biedru saimniecībām piederošās platībās. (5) Tikai gadījumos, kad eksperimentālā ražošana notiek biedru saimniecībām un/vai ražošanas organizācijām piederošās platībās. (6) Katrs apmācību pasākums ir viena darbība, neatkarīgi no satura un dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaita. (7) Katrs apmācību pasākums ar mērķi veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību RO biedriem ir viena darbība, neatkarīgi no konsultāciju avota (t.i., no RO izveidota konsultāciju dienesta vai ārēja dienesta), apskatītā konsultāciju jautājuma un saimniecību skaita, kas izmanto konsultācijas. (8) Tā paša produkta izņemšana no tirgus dažādos gada periodos un dažādu produktu izņemšana ir dažādas darbības. Katrs pasākums attiecīgā produkta izņemšanai no tirgus ir viena darbība. (9) Dažādu kultūru ražas priekšlaicīga novākšana un ražas nenovākšana ir dažādas darbības. (10) Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā. (11) Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā. |
||
3. KOPĒJIE REZULTĀTU RĀDĪTĀJI
|
Pasākumi |
Rezultātu rādītāji (Mērvienība) |
|
Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana |
Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas) Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg) |
|
Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana |
Īpašās “kvalitātes shēmas” prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoma izmaiņas (tonnas) (1) Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg) Aptuvenā ietekme uz ražošanas izmaksām (EUR/kg) |
|
Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana |
Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas) Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg) |
|
Pētniecība un eksperimentālā ražošana |
Jauno tehnoloģiju, procesu un/vai produktu skaits, kas pieņemti pēc darbības programmas uzsākšanas |
|
Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību |
Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu Saimniecību skaits, kurām ir pieejami konsultāciju pakalpojumi |
|
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības |
|
|
a) izņemšana no tirgus |
No tirgus izņemtās produkcijas kopējais apjoms (tonnas) |
|
b) priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana |
Kopējā platība, kurā raža novākta priekšlaicīgi vai nav novākta (ha) |
|
c) pārdošanas veicināšana un komunikācija |
Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas apjomā attiecībā uz produktiem, kuriem izmantoti pārdošanas veicināšanas/komunikācijas pasākumi (tonnas) |
|
d) apmācību darbības |
Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu |
|
e) ražas apdrošināšana |
Kopējā apdrošinātā riska vērtība (EUR) |
|
f) atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai |
Izveidotā savstarpējā atbalsta fonda kopējā vērtība (EUR) |
|
Darbības vides jomā |
|
|
a) Pamatlīdzekļu iegāde (2) |
Novērtētās izmaiņas ikgadējā minerālmēslu patēriņā uz hektāru pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas) Novērtētās izmaiņas gada ūdens patēriņā uz hektāru (m3/ha) Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/mo3/kwh uz tonnu pārdotās produkcijas |
|
b) Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (3) |
|
|
c) Citas darbības |
|
|
1) Ražošana |
Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas) Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas) |
|
2) Transports |
Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/kwh uz tonnu pārdotās produkcijas) |
|
3) Tirdzniecība |
Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas) Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas) |
|
Citas darbības |
Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas) Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg) Novērtētās ražošanas izmaksu izmaiņas (EUR/kg) |
|
(1) Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu komplekso ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas. (2) Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā (3) Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā. Piezīmes: atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija. |
|
4. KOPĒJIE IETEKMES RĀDĪTĀJI
|
Pasākumi |
Vispārīgie mērķi |
Ietekmes rādītāji (Mērvienība) |
|
Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana |
Konkurētspējas paaugstināšana Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana |
Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR) Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (1), pa produktu veidiem (skaits) Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha) |
|
Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana |
||
|
Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana |
||
|
Pētniecība un eksperimentālā ražošana |
||
|
Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību |
||
|
Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības |
||
|
Darbības vides jomā |
Vides saglabāšana un aizsardzība |
|
|
— Augsne |
n.d. |
|
|
— Ūdens kvalitāte |
Novērtētās izmaiņas kopējā minerālmēslu patēriņā pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas) |
|
|
— Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana |
Novērtētās izmaiņas kopējā ūdens patēriņā (m3/ha) |
|
|
— Biotopi un bioloģiskā daudzveidība |
n.d. |
|
|
— Ainavas |
n.d. |
|
|
— Klimata pārmaiņu mazināšana |
Novērtētās izmaiņas kopējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/Kwh) |
|
|
— Atkritumu apjoma samazināšana |
Novērtētās izmaiņas kopējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas) Novērtētās izmaiņas iepakojuma izmantojumā (tonnas) |
|
|
Citas darbības |
Konkurētspējas palielināšana Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana |
Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR) Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (1) (skaits) Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha) |
|
(1) Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA. Piezīmes: atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija. |
||
5 KOPĒJIE ATSKAITES PUNKTA RĀDĪTĀJI
|
Mērķi |
Atskaites punkta rādītāji saistībā ar mērķiem |
|
|
Rādītājs |
Definīcija (un mērvienība) |
|
|
Vispārīgie mērķi |
||
|
Konkurētspējas uzlabošana |
Pārdotās produkcijas vērtība |
Ražotāju organizācijas (RO)/ražotāju organizāciju apvienības (ROA) pārdotās produkcijas vērtība (EUR) |
|
Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana |
To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri |
To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir RO/ROA aktīvi biedri (1) |
|
Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai |
Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai (ha) |
|
|
Vides saglabāšana un aizsardzība |
n.d. |
|
|
Konkrētie mērķi |
||
|
Piedāvājuma koncentrācijas veicināšana |
Pārdotās produkcijas apjoms |
Kopējais pārdotās produkcijas apjoms (tonnas) |
|
Biedru saražotās produkcijas laišanas tirgū veicināšana |
||
|
Ražošanas pielāgošana pieprasījumam kvalitātes un kvantitātes ziņā |
Konkrētas “kvalitātes shēmas” (2)“kvalitātes” prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoms pa galvenajiem “kvalitātes shēmu” veidiem (tonnas) |
|
|
Ražošanas izmaksu optimizācija |
n.d. |
|
|
Produktu komerciālās vērtības paaugstināšana |
Pārdotās produkcijas vienības vidējā vērtība |
Pārdotās produkcijas vērtība/Pārdotās produkcijas apjoms (EUR/kg) |
|
Ražotāju cenu stabilizēšana |
Tirgus cenu svārstības |
Produkcijas apjoms, kas pārdots par mazāk nekā 80 % no vidējās cenas, ko saņem RO/ROA (3) (tonnas) |
|
Zināšanu veicināšana un cilvēka potenciāla paaugstināšana |
Cilvēku skaits, kas piedalījušies apmācību pasākumos |
Cilvēku skaits, kas pēdējo trīs gadu laikā ir pabeiguši apmācību pasākumu/programmu (skaits) |
|
Saimniecību skaits, kas izmanto konsultāciju pakalpojumus |
To saimniecību skaits, kas ir RO/ROA biedri un izmanto konsultāciju pakalpojumus (skaits) |
|
|
Tehnisko un ekonomisko sasniegumu attīstīšana un jauninājumu veicināšana |
n.d. |
|
|
Konkrētie mērķi vides jomā |
||
|
Augsnes aizsardzības veicināšana |
Teritorija, kurā pastāv augsnes erozijas risks un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus |
Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā pastāv augsnes erozijas risks (4) un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus (ha) |
|
Ūdens kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana |
Teritorija, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību |
Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību (ha) |
|
Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana |
Teritorija, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus |
Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus (ha) |
|
Biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības veicināšana |
Bioloģiskā ražošana |
Platība augļu un/vai dārzeņu bioloģiskajai audzēšanai (ha) |
|
Kompleksā ražošana |
Platība augļu un/vai dārzeņu kompleksajai audzēšanai (ha) |
|
|
Citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai |
Platības, kurās veic citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai (ha) |
|
|
Ainavas saglabāšanas veicināšana |
n.d. |
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – ražošana |
Siltumnīcu apkure – energoefektivitāte |
Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš siltumnīcu apkurei pa enerģijas avotu veidiem (tonnas/litri/m3/kwh uz pārdotās produkcijas tonnu) |
|
Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – transports Gaisa kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana – transports |
Transporta energoefektivitāte |
Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš iekšējā transporta vajadzībām (5) pa degvielas veidiem (litri/m3/kwh uz pārdotās produkcijas tonnu) |
|
Saražoto atkritumu apjoma samazināšana |
n.d. |
|
|
(1) Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA. (2) Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu komplekso ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas. (3) Aprēķina reizi gadā tikai galvenajiem produktiem (pārdotās produkcijas vērtības izteiksmē). (4) “Augsnes erozijas risks” attiecas uz visiem zemes gabaliem nogāzēs ar slīpumu lielāku par 10 %, neatkarīgi no tā, vai tiek veikti erozijas novēršanas pasākumi (piemēram, augsnes segums, augseka u.c.). (5) Iekšējais transports attiecas uz produkcijas transportēšanu no RO/ROA biedra saimniecības uz RO/ROA. Piezīmes: RO ir ražotāju organizācija; RAO ir ražotāju organizāciju apvienība; LIZ ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. |
||
XV PIELIKUMS
IEKĻUVES CENU SISTĒMA, KAS IZKLĀSTĪTA IV SADAĻAS II NODAĻAS 1. IEDAĻĀ
Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka produktu apraksta formulējumam ir tikai orientējoša nozīme. Šā pielikuma vajadzībām šīs regulas IV sadaļas II nodaļas 1. iedaļā noteiktās kārtības piemērojuma jomu nosaka pēc KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas jaunāko grozījumu pieņemšanas laikā. Ja pirms KN koda ir norāde “ex”, papildu nodokļu apmēru nosaka gan pēc KN koda un produktu apraksta, gan pēc atbilstošā piemērojuma perioda.
A DAĻA
|
KN kodi |
Apraksts |
Piemērošanas periods |
|
ex070200 00 |
Tomāti |
No 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
ex070700 05 |
Gurķi (1) |
No 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
ex070990 80 |
Artišoki |
No 1. novembra līdz 30. jūnijam |
|
0709 90 70 |
Kabači |
No 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
ex080510 20 |
Saldie apelsīni, svaigi |
No 1. decembra līdz 31. maijam |
|
ex080520 10 |
Klementīni |
No 1. novembra līdz februāra beigām |
|
ex080520 30 ex080520 50 ex080520 70 ex080520 90 |
Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi |
No 1. novembra līdz februāra beigām |
|
ex080550 10 |
Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) |
No 1. jūnija līdz 31. maijam |
|
ex080610 10 |
Galda vīnogas |
No 21. jūlija līdz 20. novembrim |
|
ex080810 80 |
Āboli |
No 1. jūlija līdz 30. jūnijam |
|
ex080820 50 |
Bumbieri |
No 1. jūlija līdz 30. aprīlim |
|
ex080910 00 |
Aprikozes |
No 1. jūnija līdz 31. jūlijam |
|
ex080920 95 |
Ķirši, izņemot skābos ķiršus |
No 21. maija līdz 10. augustam |
|
ex080930 10 ex080930 90 |
Persiki, ieskaitot nektarīnus |
No 11. jūnija līdz 30. septembrim |
|
ex080940 05 |
Plūmes |
No 11. jūnija līdz 30. septembrim |
|
(1) Izņemot šā pielikuma B daļā norādītos gurķus. |
||
B DAĻA
|
KN kodi |
Apraksts |
Piemērošanas periods |
|
ex070700 05 |
Pārstrādei paredzētie gurķi |
No 1. maija līdz 31. oktobrim |
|
ex080920 05 |
Skābie ķirši (Prunus cerasus) |
No 21. maija līdz 10. augustam |
XVI PIELIKUMS
137. PANTĀ MINĒTIE REPREZENTATĪVIE TIRGI
|
Dalībvalsts |
Reprezentatīvie tirgi |
|
Beļģija un Luksemburga |
Brisele |
|
Bulgārija |
Sofija |
|
Čehija |
Prāga |
|
Dānija |
Kopenhāgena |
|
Vācija |
Hamburga, Minhene, Frankfurte, Ķelne, Berlīne |
|
Igaunija |
Tallina |
|
Īrija |
Dublina |
|
Grieķija |
Atēnas, Saloniki |
|
Spānija |
Madride, Barselona, Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valensija |
|
Francija |
Parīze (Renžī), Marseļa, Ruāna, Djepa, Perpiņāna, Nante, Bordo, Liona, Tulūza |
|
Itālija |
Milāna |
|
Kipra |
Nikozija |
|
Latvija |
Rīga |
|
Lietuva |
Viļņa |
|
Ungārija |
Budapešta |
|
Malta |
Atarda |
|
Nīderlande |
Roterdama |
|
Austrija |
Vīne (Incersdorfa) |
|
Polija |
Ožaruva Mazovecka (Bronisze), Poznaņa |
|
Portugāle |
Lisabona, Portu |
|
Rumānija |
Bukareste, Konstanca |
|
Slovēnija |
Ļubļana |
|
Slovākija |
Bratislava |
|
Somija |
Helsinki |
|
Zviedrija |
Helsingborga, Stokholma |
|
Apvienotā Karaliste |
Londona |
XVII PIELIKUMS
PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKĻI: IV SADAĻAS II NODAĻAS 2. IEDAĻA
Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Šajā pielikumā papildu nodokļu piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas dienā.
|
Kārtas numurs |
KN kods |
Preču apraksts |
Piemērošanas laikposms |
Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās) |
|
78.0015 |
0702 00 00 |
Tomāti |
No 1. oktobra līdz 31. maijam |
1 215 717 |
|
78.0020 |
No 1. jūnija līdz 30. septembrim |
966 474 |
||
|
78.0065 |
0707 00 05 |
Gurķi |
No 1. maija līdz 31. oktobrim |
31 289 |
|
78.0075 |
No 1. novembra līdz 30. aprīlim |
26 583 |
||
|
78.0085 |
0709 90 80 |
Artišoki |
No 1. novembra līdz 30. jūnijam |
17 258 |
|
78.0100 |
0709 90 70 |
Cukīni |
No 1. janvāra līdz 31. decembrim |
57 955 |
|
78.0110 |
0805 10 20 |
Apelsīni |
No 1. decembra līdz 31. maijam |
368 535 |
|
78.0120 |
0805 20 10 |
Klementīni |
No 1. novembra līdz februāra beigām |
175 110 |
|
78.0130 |
0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90 |
Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi |
No 1. novembra līdz februāra beigām |
115 625 |
|
78.0155 |
0805 50 10 |
Citroni |
No 1. jūnija līdz 31. decembrim |
329 872 |
|
78.0160 |
No 1. janvāra līdz 31. maijam |
120 619 |
||
|
78.0170 |
0806 10 10 |
Galda vīnogas |
No 21. jūlija līdz 20. novembrim |
146 510 |
|
78.0175 |
0808 10 80 |
Āboli |
No 1. janvāra līdz 31. augustam |
916 384 |
|
78.0180 |
No 1. septembra līdz 31. decembrim |
95 396 |
||
|
78.0220 |
0808 20 50 |
Bumbieri |
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim |
291 094 |
|
78.0235 |
No 1. jūlija līdz 31. decembrim |
93 666 |
||
|
78.0250 |
0809 10 00 |
Aprikozes |
No 1. jūnija līdz 31. jūlijam |
49 314 |
|
78.0265 |
0809 20 95 |
Ķirši, izņemot skābos ķiršus |
No 21. maija līdz 10. augustam |
30 783 |
|
78.0270 |
0809 30 |
Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni |
No 11. jūnija līdz 30. septembrim |
6 867 |
|
78.0280 |
0809 40 05 |
Plūmes |
No 11. jūnija līdz 30. septembrim |
57 764 |
XVIII PIELIKUMS
152. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS REGULAS
Komisijas 1986. gada 27. maija Regula (EEK) Nr. 1764/86 par obligātām kvalitātes prasībām produktiem uz tomātu bāzes, par kuriem ir tiesības saņemt ražošanas atbalstu ( 66 );
Komisijas 1989. gada 28. jūlija Regula (EEK) Nr. 2320/89 par obligātajām kvalitātes prasībām persikiem sīrupā un persikiem dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēmu ( 67 );
Komisijas 1999. gada 3. marta Regulas (EK) Nr. 464/1999, kas paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalsta kārtību žāvētām plūmēm ( 68 ), 2. pants un I pielikuma A un B daļa;
Komisijas 1999. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1573/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz žāvētu vīģu īpašībām, kas saskaņā ar ražošanas atbalsta sistēmu pretendē uz atbalstu ( 69 ), 1. panta 1. un 2. punkts un II un III pielikums;
Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai ( 70 ), I un II pielikums;
Komisijas 1999. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1666/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz dažu žāvētu vīnogu šķirņu obligātajām tirdzniecības īpašībām ( 71 );
Komisijas 2001. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 1010/2001 par obligātajām kvalitātes prasībām augļu maisījumiem, uz ko attiecas ražošanas atbalsta shēma ( 72 );
Komisijas 2002. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 217/2002, ar ko nosaka atbilstības kritērijus izejmateriāliem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 2201/96 paredzētā ražošanas atbalsta shēma ( 73 ), 3. pants;
Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulas (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem ( 74 ), 2. pants;
Komisijas 2003. gada 1. decembra Regulas (EK) Nr. 2111/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem ( 75 ), 16. pants un I pielikums;
Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1559/2006, ar ko nosaka obligātas kvalitātes prasības šķirnes Williams un šķirnes Rocha bumbieriem sīrupā un/vai dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēu ( 76 ).
( 1 ) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 6/2005 (OV L 2, 5.1.2005., 3. lpp.).
( 2 ) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
( 3 ) OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.
( 4 ) OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
( 5 ) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).
( 6 ) OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 977/2007 (OV L 217, 22.8.2007., 9. lpp.).
( 7 ) OV L 119, 7.5.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV L 81, 21.3.2001., 20. lpp.
( 9 ) OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).
( 10 ) OV L 345, 29.12.2001., 20. lpp.
( 11 ) OV L 272, 10.10.2002., 7. lpp.
( 12 ) OV L 324, 29.11.2002., 11. lpp.
( 13 ) OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.
( 14 ) OV L 86, 3.4.2003., 15. lpp.
( 15 ) OV L 109, 1.5.2003., 7. lpp.
( 16 ) OV L 203, 12.8.2003., 18. lpp.
( 17 ) OV L 203, 12.8.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 576/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 4. lpp.).
( 18 ) OV L 286, 4.11.2003., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 222/2005 (OV L 39, 11.2.2005., 17. lpp.).
( 19 ) OV L 16, 23.1.2004., 3. lpp.
( 20 ) OV L 283, 2.9.2004., 3. lpp.
( 21 ) OV L 29, 2.2.2006., 26. lpp.
( 22 ) OV L 79, 16.3.2006., 7. lpp.
( 23 ) OV L 79, 16.3.2006., 9. lpp.
( 24 ) OV L 339, 6.12.2006., 8. lpp.
( 25 ) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).
( 26 ) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).
( 27 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.
( 28 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
( 29 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 30 ) OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.
( 31 ) OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.
( 32 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.
( 33 ) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.
( 34 ) OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.
( 35 ) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.
( 36 ) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.
( 37 ) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
( 38 ) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
( 39 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
( 40 ) OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.
( 41 ) OV L 192, 24.7.1999., 33. lpp.
( 42 ) OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp.
( 43 ) OV L 317, 2.12.2003., 5. lpp.
( 44 ) Fuji šķirnes pazīmju dēļ un tās mutāciju dēļ attiecībā uz gatavību ražas novākšanas laikā, radiālā stiklainība ir pieļaujama, ja tā atrodas katra augļa vaskulārajos kūlīšos.
( 45 ) Tālab tiem ir jāuzrāda pietiekams šķīstošo cietvielu saturs un cietības pakāpe.
( 46 ) Krāsojuma un rūsinājuma kritēriji ir doti šā standarta papildinājumā, kā arī papildināms attiecīgo šķirņu saraksts katram kritērijam.
( 49 ) Konservējošu vielu vai citu ķīmisku vielu, kas var atstāt svešas izcelsmes smaržu uz augļu mizas, izmantošana ir atļauta, ja tā atbilst piemērojamajiem Kopienas noteikumiem.
( 51 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.
( 52 ) Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.
( 53 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.
( 54 ) Šis teksts attiecas uz visām šķirnēm, kas izaudzētas no Prunus persica Sieb. un Zucc., kas ir nektarīni vai persiki, vai tamlīdzīgi produkti ar cieši ieaugušu vai vaļīgu kauliņu un ar gludu vai raupju mizu.
( 55 ) Šā standarta papildinājumā ir iekļauts papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.
( 56 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.
( 57 ) Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.
( 58 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.
( 59 ) Miniatūrie produkti ir paprikas šķirne, kas iegūta ar augu selekcijas metodi un/vai īpašiem audzēšanas paņēmieniem, izņemot parasto šķirņu papriku, kura nav pilnībā attīstījusies vai nav atbilstoša lieluma. Produktiem jāatbilst visām pārējām standartu prasībām.
( 60 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.
( 61 ) “Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam ir jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.”
( 62 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.
( 63 ) OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.
( 64 ) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 434/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 8. lpp.).
( 65 ) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
( 66 ) OV L 153, 7.6.1986., 1. lpp.
( 67 ) OV L 220, 29.7.1989., 54. lpp.
( 68 ) OV L 56, 4.3.1999., 8. lpp.
( 69 ) OV L 187, 20.7.1999., 27. lpp.
( 70 ) OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.
( 71 ) OV L 197, 29.7.1999., 32. lpp.
( 72 ) OV L 140, 24.5.2001., 31. lpp.
( 73 ) OV L 35, 6.2.2002., 11. lpp.
( 74 ) OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp.
( 75 ) OV L 317, 2.12.2003., 5. lpp.
( 76 ) OV L 288, 19.10.2006., 22. lpp.