This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006R1920-20181123
Regulation (EC) No 1920/2006 of the European Parliament and of the Council of 12 December 2006 on the European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (recast)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (pārstrādāta versija)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (pārstrādāta versija)
No longer in force
)
02006R1920 — LV — 23.11.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (pārstrādāta versija) (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2101 (2017. gada 15. novembris), |
L 305 |
1 |
21.11.2017 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1920/2006
(2006. gada 12. decembris)
par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (pārstrādāta versija)
1. pants
Mērķis
1. Šī regula paredz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (“Centrs”).
2. Centra mērķis ir 3. pantā minētajās jomās nodrošināt Kopienai un tās dalībvalstīm attiecīgu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un to sekām.
3. Apstrādātā vai sagatavotā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija ir paredzēta tam, lai palīdzētu nodrošināt Kopienai un dalībvalstīm vispārīgu pārskatu par stāvokli saistībā ar narkotikām un narkomāniju, savās atbilstīgajās kompetences jomās veicot pasākumus vai pieņemot lēmumus par rīcību. Šīs informācijas statistikas elementu izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām statistikas iestādēm, pēc vajadzības izmantojot Kopienas Statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās. Ņem vērā arī citus pasaulē pieejamos datus, kas ir Pasaules Veselības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas (“ANO”) rīcībā.
4. Neskarot 2. panta d) punkta v) apakšpunktu, Centrs nevar veikt pasākumus, kas ir vairāk nekā informācijas sniegšana un apstrāde.
5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētiem identificētiem gadījumiem.
2. pants
Uzdevumi
Lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi, Centrs savās darbības jomās veic šādus uzdevumus:
a) pastāvošo datu apkopošanas un analīzes jomā:
i) apkopo, reģistrē un analizē informāciju, tostarp pētījumu datus, ko paziņojušas dalībvalstis, kā arī informāciju no Kopienas, nevalstisko organizāciju un kompetentu starptautisko organizāciju avotiem, tostarp Eiropas Policijas biroja (Eiropols); sniedz informāciju par paraugpraksi dalībvalstīs un veicina šīs prakses apmaiņu starp tām; šis apkopošanas, reģistrācijas, analīzes un informēšanas darbs attiecas arī uz datiem par jaunām tendencēm vairāku narkotiku lietošanā vienlaikus, tostarp legālu un nelegālu psihoaktīvo vielu lietošanu vienlaikus;
ii) veic apsekošanu, iepriekšējus pētījumus un priekšizpēti, kā arī īsteno visus pilotprojektus, kas vajadzīgi uzdevuma paveikšanai; organizē ekspertu sanāksmes un, vajadzības gadījumā, izveido īpašas darba grupas; izveido un dara pieejamu zinātnisku dokumentāciju un palīdz veicināt informēšanu;
iii) nodrošina organizatorisku un tehnisku sistēmu, kas ir spējīga sniegt informāciju par līdzīgām vai papildu programmām vai dalībvalstīs veiktām darbībām;
iv) izveido un koordinē 5. pantā minēto tīklu, apspriežoties un sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un organizācijām dalībvalstīs;
v) sekmē informācijas apmaiņu starp lēmējiem, pētniekiem, speciālistiem un tām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas ar narkotikām saistītu jautājumu risināšanā;
b) datu salīdzināšanas metožu uzlabošanas jomā:
i) nodrošina uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un uzticamību Eiropas līmenī, nosakot rādītājus un nesaistošus kopējus kritērijus, kurus Centrs var ieteikt ievērot, lai nodrošinātu dalībvalstīs un Kopienā izmantoto vērtēšanas metožu lielāku vienveidību; Centram jo īpaši izstrādā līdzekļus un instrumentus, lai palīdzētu dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt savu iekšējo politiku un lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt un izvērtēt Savienības politiku;
ii) gan kvalitātes, gan kvantitātes (datubāzes) aspektā sekmē un strukturē informācijas apmaiņu;
c) datu izplatīšanas jomā:
i) sagatavoto informāciju dara pieejamu Kopienai, dalībvalstīm un kompetentajām organizācijām;
ii) nodrošina katrā dalībvalstī un pašā Kopienā, un, attiecīgos gadījumos, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās padarītā darba plašu izplatīšanu;
iii) nodrošina uzticamu nekonfidenciālu datu plašu izplatīšanu, uz Centra savākto datu pamata publicējot gada ziņojumu par narkotiku problēmas stāvokli, tostarp datus par jaunām tendencēm;
d) sadarbības jomā ar Eiropas un starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm:
i) palīdz uzlabot saskaņotību starp valstu un Kopienas darbībām savās darbības jomās;
ii) neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz informācijas nodošanu saskaņā ar ANO Narkotiku konvenciju, veicina to, lai dalībvalstīs savāktie vai no Kopienas iegūtie dati saistībā ar narkotikām un narkomāniju tiktu iekļauti starptautiskās uzraudzības un narkotiku kontroles programmās, jo īpaši ANO un tās īpašo aģentūru izveidotajās programmās;
iii) aktīvi sadarbojas ar Eiropolu, lai panāktu maksimālu efektivitāti narkotiku problēmas uzraudzībā;
iv) aktīvi sadarbojas ar 20. pantā minētajām organizācijām un struktūrām;
v) pēc Komisijas lūguma un ar 9. pantā minētās Administratīvās valdes piekrišanu nodod savu zinātību noteiktām trešām valstīm, piemēram, kandidātvalstīm vai Rietumbalkānu valstīm, un palīdz veidot un stiprināt strukturālās saiknes ar 5. pantā minēto tīklu, kā arī veidot un nostiprināt valstu specializētos centrus;
e) informēšanas pienākuma jomā:
Principā, konstatējot jaunu notikumu attīstību un tendenču maiņu, Centrs par to informē dalībvalstu kompetentās iestādes;
f) informācijas apmaiņas par jaunām psihoaktīvām vielām, agrīnās brīdināšanas sistēmas attiecībā uz tām un to riska novērtēšanas jomā:
i) vāc, apkopo, analizē un novērtē no 5. pantā minētajiem valstu specializētajiem centriem un Eiropola valstu vienībām pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI ( 1 ) 1. panta 4. punktā, un bez liekas kavēšanās paziņo minēto informāciju valstu specializētajiem centriem un Eiropola valstu vienībām, kā arī Komisijai;
ii) sagatavo sākotnējo ziņojumu vai apvienotu sākotnējo ziņojumu saskaņā ar 5.b pantu;
iii) organizē riska novērtēšanas procedūru saskaņā ar 5.c un 5.d pantu;
iv) sadarbībā ar Eiropolu un ar 5. pantā minētajiem valstu specializēto centru un Eiropola valstu vienību atbalstu uzrauga visas jaunās psihoaktīvās vielas, par kurām ziņojušas dalībvalstis.
3. pants
Prioritārās darbības jomas
Centra mērķi un uzdevumus, kā noteikts 1. un 2. pantā, īsteno saskaņā ar I pielikumā norādīto prioritāro secību.
4. pants
Darba metodes
1. Centrs pakāpeniski veic savus uzdevumus, ievērojot mērķus, kas pieņemti trīs gadu un gada darba programmās, kuras minētas 9. panta 4. un 5. punktā, un pienācīgi ņemot vērā pieejamos resursus.
2. Īstenojot savu darbību, Centrs - nolūkā izvairīties no dublēšanās - ņem vērā darbības, ko jau veikušas citas pastāvošās iestādes un aģentūras, jo īpaši Eiropols, un nodrošina to lietderīgu izmantošanu.
5. pants
Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox)
1. Centra rīcībā ir Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox). Tīklu veido viens specializētais centrs katrā dalībvalstī un katrā valstī, kas ir noslēgusi nolīgumu saskaņā ar 21. pantu, un Komisijas specializētais centrs. Par valsts specializētā centra norīkošanu ir atbildīga vienīgi attiecīgā dalībvalsts.
2. Valstu specializētie centri veido saskarni starp iesaistītajām valstīm un Centru. Tie palīdz izveidot galvenos rādītājus un datus, tostarp pamatnostādnes to īstenošanai, lai iegūtu uzticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas Savienības līmenī. Sadarbojoties ar ekspertiem un valstu organizācijām, kas darbojas narkotiku politikas jomā, valstu specializētie centri valstu līmenī apkopo un objektīvi analizē visu attiecīgo informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī par izmantoto politiku un risinājumiem, apkopojot pieredzi dažādās jomās - veselības aizsardzībā, tieslietās, tiesībaizsardzībā. Tie jo īpaši nodrošina datus pieciem epidemioloģiskajiem rādītājiem, ko noteicis Centrs.
▼M1 —————
Tāpat valstu specializētie centri var sniegt Centram informāciju par jaunām tendencēm esošo psihoaktīvo vielu lietošanā un/vai par jaunām psihoaktīvo vielu kombinācijām, kas rada iespējamu risku sabiedrības veselībai, kā arī informāciju par iespējamiem pasākumiem saistībā ar sabiedrības veselību.
3. Attiecīgo valstu iestādes nodrošina savu specializēto centru darbību, lai tie valsts līmenī apkopotu un analizētu datus, pamatojoties uz Centra pieņemtajām pamatnostādnēm.
4. Valstu specializēto centru īpašos uzdevumus iekļauj Centra trīs gadu programmā, kas minēta 9. panta 4. punktā.
5. Pilnībā ievērojot valstu specializēto centru primāro raksturu un cieši sadarbojoties ar tiem, Centrs var izmantot citu ekspertu zināšanas un informācijas avotus narkotiku un narkomānijas jomā.
5.a pants
Informācijas apmaiņa par jaunām psihoaktīvām vielām un agrīnās brīdināšanas sistēma attiecībā uz tām
Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās 5. pantā minētie valstu specializētie centri un tās Eiropola valsts vienība laikus un bez liekas kavēšanās sniedz Centram un Eiropolam – ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras – pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Informācija attiecas uz minēto vielu atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu un izplatīšanas metodēm, nelikumīgu tirdzniecību un to komerciālo, medicīnisko un zinātnisko pielietojumu, kā arī iespējamajiem un apzinātajiem riskiem.
Centrs sadarbībā ar Eiropolu vāc, apkopo, analizē un izvērtē informāciju un to savlaicīgi paziņo valstu specializētajiem centriem un Eiropola valstu vienībām, kā arī Komisijai ar mērķi sniegt tiem visu informāciju, kas vajadzīga agrīnās brīdināšanas nolūkiem un tam, lai Centrs varētu sagatavot sākotnējo ziņojumu vai apvienotu sākotnējo ziņojumu, ievērojot 5.b pantu.
5.b pants
Sākotnējais ziņojums
1. Kad Centrs, Komisija vai dalībvalstu vairākums uzskata, ka saskaņā ar 5.a pantu vienā vai vairākās dalībvalstīs apkopotā informācija par jaunu psihoaktīvo vielu rada pamatu bažām, ka šī jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselības vai sociālos riskus Savienības līmenī, Centrs sagatavo sākotnējo ziņojumu par jauno psihoaktīvo vielu.
Šā punkta nolūkā dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu vēlmi, lai tiek sagatavots sākotnējais ziņojums. Ja ir panākts dalībvalstu balsu vairākums, Komisija attiecīgi dod rīkojumu Centram un par to informē dalībvalstis.
2. Sākotnējā ziņojumā ietver šādas pirmās norādes:
a) tādu incidentu veids, skaits un apmērs, kuros parādās veselības un sociālās problēmas, kurās varētu būt iesaistīta jaunā psihoaktīvā viela, un jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas paradumi;
b) apraksts par jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām un par tās izgatavošanai vai ieguvei izmantotajām metodēm un prekursoriem;
c) jaunās psihoaktīvās vielas farmakoloģiskais un toksikoloģiskais apraksts;
d) noziedzīgu grupu iesaistīšanās jaunās psihoaktīvās vielas izgatavošanā vai izplatīšanā.
Sākotnējā ziņojumā ietver arī:
a) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas pielietojumu medicīnā un veterinārijā, tostarp izmantojot to kā cilvēkiem paredzēto zāļu vai veterināro zāļu aktīvo vielu;
b) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas komerciālo un rūpniecisko pielietojumu, par šāda pielietojuma apmēru, kā arī tās izmantošanu zinātniskās izpētes un tehnoloģiju izstrādes nolūkos;
c) informāciju par to, vai uz jauno psihoaktīvo vielu attiecas jebkādi ierobežojoši pasākumi dalībvalstīs;
d) informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela tiek vērtēta vai jau ir tikusi izvērtēta saskaņā ar sistēmu, kas izveidota ar 1961. gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām, kura grozīta ar 1972. gada protokolu, un saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām (“Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma”);
e) citu attiecīgu informāciju, ja tā ir pieejama.
3. Sākotnējā ziņojumā Centrs izmanto informāciju, kas ir tā rīcībā.
4. Ja Centrs uzskata par nepieciešamu, tas pieprasa 5. pantā minētajiem valstu specializētajiem centriem sniegt papildu informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Valstu specializētie centri sniedz minēto informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
5. Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropas Zāļu aģentūrai sniegt informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela Savienības vai valsts līmenī ir aktīva viela:
a) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK ( 2 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK ( 3 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 ( 4 );
b) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;
c) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras tirdzniecības atļauju kompetentā iestāde ir apturējusi;
d) nereģistrētu cilvēkiem paredzētu zāļu sastāvā atbilstoši Direktīvas 2001/83/EK 5. pantam vai tādu veterināro zāļu sastāvā, ko ekstemporāli izgatavojusi persona, kurai tas atļauts saskaņā ar valsts tiesībām, atbilstīgi Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 1. punkta c) apakšpunktam;
e) pētāmā preparātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/20/EK ( 5 ) 2. panta d) punktā.
Ja informācija attiecas uz dalībvalstu izsniegtām tirdzniecības atļaujām, attiecīgās dalībvalstis sniedz Eiropas Zāļu aģentūrai šādu informāciju pēc tās lūguma.
6. Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropolam sniegt informāciju par noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas izgatavošanā, izplatīšanā un izplatīšanas metodēs, un nelikumīgā tirdzniecībā un jebkādā jaunās psihoaktīvās vielas izmantojumā.
7. Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu.
8. Sadarbību starp Centru un šā panta 5., 6. un 7. punktā minētajām struktūrām un aģentūrām sīkāk reglamentē darba vienošanās. Šādas darba vienošanās noslēdz saskaņā ar 20. panta otro daļu.
9. Centrs ievēro tam paziņotos informācijas izmantošanas nosacījumus, tostarp nosacījumus par piekļuvi dokumentiem, informācijas un datu drošību un konfidenciālu datu, tostarp sensitīvu datu un konfidenciālas komerciālās informācijas, aizsardzību.
10. Centrs sākotnējo ziņojumu iesniedz Komisijai un dalībvalstīm piecu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas.
11. Ja Centrs vāc informāciju par vairākām jaunām psihoaktīvām vielām, kuras Centrs uzskata par vielām ar līdzīgu ķīmisko struktūru, tas sešu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas iesniedz Komisijai un dalībvalstīm atsevišķus sākotnējos ziņojumus vai apvienotus sākotnējos ziņojumus attiecībā uz vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar noteikumu, ka katras jaunās psihoaktīvās vielas īpašības ir skaidri identificētas.
5.c pants
Riska novērtēšanas procedūra un ziņojums
1. Divu nedēļu laikā pēc 5.b panta 10. punktā minētā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt Centram novērtēt iespējamos jaunās psihoaktīvās vielas radītos riskus un sagatavot riska novērtējuma ziņojumu, ja sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka viela var radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus vai attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Riska novērtēšanu veic Zinātniskā komiteja.
2. Divu nedēļu laikā pēc 5.b panta 11. punktā minētā apvienotā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt Centram novērtēt iespējamos vairāku jaunu psihoaktīvu vielu ar līdzīgu ķīmisko struktūru radītos riskus un sagatavot apvienotu riska novērtējuma ziņojumu, ja apvienotajā sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka viela var radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Apvienoto riska novērtēšanu veic Zinātniskā komiteja.
3. Riska novērtējuma ziņojums vai apvienotais riska novērtējuma ziņojums ietver:
a) pieejamo informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām un tās izgatavošanai vai ieguvei izmantotajām metodēm un prekursoriem;
b) pieejamo informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas farmakoloģiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām;
c) analīzi par veselības riskiem, kas saistīti ar jauno psihoaktīvo vielu, jo īpaši attiecībā uz tās akūtu un hronisku toksiskumu, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, lietošanas fizisko ietekmi un ietekmi uz psihi un uzvedību;
d) analīzi par sociālajiem riskiem, kas saistīti ar jauno psihoaktīvo vielu, jo īpaši par tās ietekmi uz lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām, sabiedrisko kārtību un noziedzīgām darbībām, un noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas izgatavošanā, izplatīšanā un izplatīšanas metodēs un nelikumīgā tirdzniecībā;
e) pieejamo informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas apmēru un paradumiem, tās pieejamību un izplatīšanās potenciālu Savienībā;
f) pieejamo informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas komerciālo un rūpniecisko pielietojumu, par šāda pielietojuma apmēru, kā arī tās izmantošanu zinātniskās izpētes un tehnoloģiju izstrādes nolūkos;
g) citu attiecīgu informāciju, ja tā ir pieejama.
4. Zinātniskā komiteja izvērtē riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jauno psihoaktīvo vielu grupa. Ja to par nepieciešamu uzskata direktors, kurš rīkojas, konsultējoties ar Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju, Zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt, iekļaujot ekspertus no saistītām zinātnes jomām, lai nodrošinātu līdzsvarotu novērtējumu par jaunās psihoaktīvās vielas radītajiem riskiem. Direktors izraugās minētos ekspertus no ekspertu saraksta. Valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi trijos gados.
Komisijai, Centram, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības katram izvirzīt divus novērotājus.
5. Zinātniskā komiteja veic riska novērtēšanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju un jebkuriem citiem attiecīgajiem zinātniskajiem datiem. Tā ņem vērā visu tās locekļu viedokļus. Centrs organizē riska novērtēšanas procedūru, tostarp apzinot nākotnes vajadzības attiecībā uz informāciju un attiecīgiem pētījumiem.
6. Centrs Komisijai un dalībvalstīm iesniedz riska novērtējuma ziņojumu vai apvienoto riska novērtējuma ziņojumu sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma sagatavot riska novērtējuma ziņojumu saņemšanas no Komisijas.
7. Pēc pienācīgi pamatota Centra pieprasījuma saņemšanas, Komisija var pagarināt laikposmu riska novērtējuma vai apvienotā riska novērtējuma pabeigšanai, lai dotu iespēju veikt papildu pētījumus un savākt datus. Minētajā pieprasījumā iekļauj informāciju par laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu riska novērtējumu vai apvienoto riska novērtējumu.
5.d pants
Izslēgšana no riska novērtējuma
1. Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā notiekošas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku ieteikumu, izņemot gadījumus, ja ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kā iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā.
2. Riska novērtēšanu neveic, ja pēc izvērtējuma Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā pieņemts lēmums to neuzskaitīt par jaunu psihoaktīvu vielu atbilstoši 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai atbilstoši 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, izņemot gadījumus, ja ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kā iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā.
3. Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir aktīva viela:
a) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;
b) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;
c) tādu cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuru tirdzniecības atļauju kompetentā iestāde ir apturējusi;
d) kas iesaistīta pētāmā cilvēkiem paredzētā preparātā, kas definēts Direktīvas 2001/20/EK 2. panta d) punktā.
6. pants
Datu aizsardzība un konfidencialitāte
1. Datus par narkotikām un narkomāniju, ko Centrs saņem vai sniedz, var publicēt, ievērojot Kopienas un valsts tiesību aktus par informācijas izplatīšanu un konfidencialitāti. Personas datus nedrīkst publicēt vai darīt publiski pieejamus.
Dalībvalstīm un valstu specializētajiem centriem nav pienākuma sniegt informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir klasificēta kā konfidenciāla.
2. Uz Centru attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.
7. pants
Piekļuve dokumentiem
1. Uz Centra rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.
2. Šīs regulas 9. pantā minētā Administratīvā valde pieņem pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.
3. Par lēmumiem, ko Centrs pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai vērsties Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar Līguma, attiecīgi, 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
8. pants
Tiesībsubjektība un atrašanās vieta
1. Centrs ir tiesību subjekts. Visās dalībvalstīs Centram ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.
2. Centrs atrodas Lisabonā.
9. pants
Administratīvā valde
1. Centram ir Administratīvā valde, kuras sastāvā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, divi neatkarīgi eksperti, kas ir īpaši zinoši narkotiku jomā un ko ieceļ Eiropas Parlaments, un viens pārstāvis no katras valsts, kas ir noslēgusi nolīgumu saskaņā ar 21. pantu.
Katram Administratīvās valdes loceklim ir viena balss, izņemot pārstāvjus no valstīm, kas ir noslēgušas nolīgumus saskaņā ar 21. pantu, kuriem nav balsstiesību.
Administratīvā valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu, izņemot šā panta 6. punktā un 20. pantā paredzētajos gadījumos.
Katram Administratīvās valdes loceklim vietnieks var nodrošināt palīdzību vai pārstāvību. Pilntiesīga locekļa, kuram ir tiesības balsot, prombūtnē vietnieks var īstenot šīs tiesības.
Administratīvā valde var uzaicināt kā novērotājus bez balsstiesībām pārstāvjus no starptautiskām organizācijām, ar kurām Centrs sadarbojas saskaņā ar 20. pantu.
2. Administratīvās valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem ievēl locekļi no sava vidus Viņu amata pilnvaru termiņus var vienreiz pagarināt.
Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties balsošanā.
Administratīvā valde izstrādā savu reglamentu.
3. Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Tās parastās sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Šīs regulas 11. pantā minētais direktors piedalās Administratīvās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām un saskaņā ar 11. panta 3. punktu nodrošina Administratīvās valdes sekretariāta pakalpojumus.
4. Apspriedusies ar 13. pantā minēto Zinātnisko komiteju un saņēmusi Komisijas atzinumu, Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pieņem trīs gadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
5. Apspriedusies ar Zinātnisko komiteju un saņēmusi Komisijas atzinumu, Administratīvā valde katru gadu, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, saskaņā ar trīs gadu darba programmu pieņem Centra gada darba programmu. Darba programmu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. To gada gaitā var pielāgot saskaņā ar to pašu procedūru.
6. Ja Komisija nepiekrīt trīs gadu vai gada darba programmai, Administratīvā valde minētās programmas pieņem ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.
7. Administratīvā valde pieņem gada ziņojumu par Centra darbību un līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm.
8. Katru gadu Centrs nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visas ziņas, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.
10. pants
Izpildkomiteja
1. Administratīvajai valdei palīdz Izpildkomiteja. Izpildkomitejas sastāvā ir Administratīvās valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, divi citi Administratīvās valdes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis un ko ieceļ Administratīvā valde, un divi Komisijas pārstāvji. Direktors piedalās Izpildkomitejas sanāksmēs.
2. Izpildkomitejas sanāksmes notiek vismaz divas reizes gadā un kad vien tas nepieciešams, lai sagatavotu Administratīvās valdes lēmumus un palīdzētu direktoram un konsultētu viņu. Administratīvās valdes uzdevumā tā lemj par jautājumiem, kas paredzēti saskaņā ar 15. panta 10. punktu pieņemtajos finanšu noteikumos un kas saskaņā ar šo regulu nav Administratīvās valdes ekskluzīvā kompetencē. Lēmumus pieņem ar konsensu.
11. pants
Direktors
1. Centru vada direktors (“direktors”), ko Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ uz piecu gadu termiņu, kuru var atjaunot.
2. Pirms iecelšanas uz pirmo pilnvaru termiņu no, maksimāli, diviem termiņiem Administratīvās valdes izraudzīto direktora amata kandidātu bez kavēšanās uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem.
3. Direktors ir atbildīgs par:
a) Administratīvās valdes lēmumu un programmu sagatavošanu un īstenošanu;
b) ikdienas administratīvo vadību;
c) Centra darba programmu sagatavošanu;
d) Centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un budžeta izpildi;
e) šajā regulā noteikto ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu;
f) visu personāla jautājumu pārvaldību un jo īpaši to pilnvaru īstenošanu, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai;
g) Centra organizatoriskās struktūras noteikšanu un tās iesniegšanu Administratīvajai valdei apstiprināšanai;
h) 1. un 2. pantā minēto uzdevumu izpildi;
i) Centra darba regulāru izvērtēšanu.
4. Direktors par savu darbību atskaitās Administratīvajai valdei.
5. Direktors ir Centra juridiskais pārstāvis.
12. pants
Direktora un Administratīvās valdes priekšsēdētāja uzklausīšana Eiropas Parlamentā
Katru gadu direktors iesniedz Eiropas Parlamentam vispārēju ziņojumu par Centra darbību. Eiropas Parlaments var pieprasīt direktora un Administratīvās valdes priekšsēdētāja uzklausīšanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Centra darbību.
13. pants
Zinātniskā komiteja
1. Administratīvajai valdei un direktoram palīdz Zinātniskā komiteja, kas šajā regulā paredzētajos gadījumos sniedz atzinumu par visiem zinātniskajiem jautājumiem attiecībā uz Centra darbībām, ko Administratīvā valde vai direktors tai var iesniegt.
Zinātniskās komitejas atzinumus publicē.
2. Zinātniskās komitejas sastāvā ir ne vairāk kā piecpadsmit plaši pazīstami zinātnieki, ko Administratīvā valde ieceļ, ņemot vērā viņu zinātnisko izcilību un neatkarību un iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot uzaicinājuma paust interesi. Atlases procedūra nodrošina to, ka Zinātniskās komitejas locekļi ir specializējušies visatbilstīgākajās zinātnes jomās, kas saistītas ar narkotikām un narkomāniju.
Zinātniskās komitejas locekļus ieceļ kā privātpersonas, un viņi izsaka savu viedokli pilnīgi neatkarīgi no dalībvalstīm un Kopienas iestādēm.
Pirms katra atzinuma sniegšanas Zinātniskā komiteja ņem vērā dažādos viedokļus, kas izteikti valstu ekspertu atzinumos, ja tādi ir pieejami.
Lai novērtētu riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jaunu psihoaktīvo vielu grupa, Zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt saskaņā ar 5.c panta 4. punktā noteikto procedūru.
3. Zinātniskās komitejas locekļi darbojas tajā trīs gadus, un šo termiņu var pagarināt.
4. Zinātniskā komiteja ievēl priekšēdētāju uz trim gadiem. Priekšsēdētājs sasauc Zinātnisko komiteju vismaz vienu reizi gadā.
14. pants
Budžeta sagatavošana
1. Centra ieņēmumu un izdevumu tāmes sagatavo katram finanšu gadam, kas sakrīt ar kalendāro gadu, un iekļauj Centra budžetā.
2. Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.
3. Neskarot pārējos līdzekļus, Centra ieņēmumus veido Kopienas subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā), maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem un jebkādas finanšu iemaksas no organizācijām un struktūrām, un trešām valstīm, kā minēts, attiecīgi, 20. un 21. pantā.
4. Centra izdevumi ietver:
a) darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un pamatdarbības izmaksas;
b) izdevumus Reitox specializēto centru atbalstam.
5. Katru gadu Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavotu projektu, izstrādā Centra ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kura ietver štatu sarakstu, Administratīvā valde līdz 31. martam kopā ar Centra darba programmu nosūta Komisijai. Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk - “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.
6. Pamatojoties uz tāmi, Komisija tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam un no vispārējā budžeta izmaksājamajai subsīdijai, iekļauj provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, kuru saskaņā ar Līguma 272. pantu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai.
7. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj apropriācijas Centra subsīdijai un pieņem Centra štatu sarakstu.
8. Budžetu pieņem Administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
9. Tiklīdz iespējams, Administratīvā valde informē budžeta lēmējinstitūciju par savu nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, par ēku nomu vai pirkšanu. Administratīvā valde par tiem informē Komisiju.
Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai valdei sešās nedēļās pēc projekta paziņošanas dienas.
15. pants
Budžeta izpilde
1. Centra budžetu izpilda direktors.
2. Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Centra grāmatvedis iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus, kuriem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību iepriekšējā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 6 ) (turpmāk – “vispārējā finanšu regula”).
3. Līdz 31. martam pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Centra provizoriskos pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Centra provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar vispārējās finanšu regulas 129. pantu, direktors uz savu atbildību sagatavo Centra galīgos pārskatus un iesniedz tos Administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.
5. Administratīvā valde sniedz atzinumu par Centra galīgajiem pārskatiem.
6. Līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām direktors nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai galīgos finanšu pārskatus kopā ar Administratīvās valdes atzinumu.
Galīgos pārskatus publicē.
7. Direktors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi par tās apsvērumiem. Direktors nosūta šo atbildi arī Administratīvajai valdei.
8. Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai sekmīgi īstenotu procedūru atbrīvošanai no atbildības par attiecīgo finanšu gadu, kā noteikts vispārējās finanšu regulas 146. panta 3. punktā.
9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2) gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par (N) gada budžeta izpildi.
10. Centram piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie nedrīkst atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 ( 7 ) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, ja vien tas īpaši nav vajadzīgs Centra darbībai un ja Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
16. pants
Krāpšanas apkarošana
1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, uz Centru bez ierobežojumiem attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999.
2. Lēmumos par līdzekļu piešķiršanu, īstenošanas nolīgumos un no tiem izrietošajos instrumentos skaidri norāda, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Centra līdzekļu saņēmējiem.
17. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz Centru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.
18. pants
Civildienesta noteikumi
Uz Centra personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā arī noteikumi, ko Kopienas iestādes kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu minētos Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.
Ja Centrs pēc 21. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas nodarbina personālu no trešām valstīm, tas jebkurā gadījumā ievēro šā panta 1. punktā minētos Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.
Attiecībā uz savu personālu Centrs īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai.
Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus saskaņā ar 1. punktā minēto Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības 110. pantu.
Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Centrā citu dalībvalstu norīkotos ekspertus.
19. pants
Atbildība
1. Centra līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajiem līgumiem. Tiesai ir jurisdikcija saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Centra noslēgtajā līgumā.
2. Attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību Centrs saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko nodarījis Centrs vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus. Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz domstarpībām, kas attiecas uz kompensāciju par šādiem kaitējumiem.
3. Personāla personisko atbildību pret Centru reglamentē noteikumi, kas ir piemērojami Centra personālam.
20. pants
Sadarbība ar citām organizācijām un struktūrām
Neskarot attiecības, ko Komisija var saglabāt saskaņā ar Līguma 302. pantu, Centrs aktīvi tiecas sadarboties ar starptautiskām organizācijām un citām, jo īpaši Eiropas, valstu un nevalstiskajām struktūrām, kas ir kompetentas narkotiku jomā.
Šādas sadarbības pamatā ir darba nolīgums, ko noslēdz ar pirmajā daļā minētajām organizācijām un struktūrām. Šos nolīgumus pieņem Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Ja Komisija iebilst pret šiem nolīgumiem, Administratīvā valde tos pieņem ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.
21. pants
Trešo valstu dalība
Centrs ir atvērts to trešo valstu dalībai, kurām ir kopējas intereses ar Kopienu un tās dalībvalstīm attiecībā uz Centra mērķiem un darbu, pamatojoties uz nolīgumiem, kas saskaņā ar Līguma 300. pantu ir noslēgti starp šīm trešām valstīm un Kopienu.
22. pants
Tiesas jurisdikcija
Tiesai ir jurisdikcija pret Centru ierosinātās lietās saskaņā ar Līguma 230. pantu.
23. pants
Izvērtēšanas ziņojums
Komisija veic Centra ārēju izvērtēšanu reizi sešos gados tā, lai tā atbilstu divām Centra trīs gadu darba programmām. Šī izvērtēšana attiecas arī uz Reitox sistēmu. Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai valdei.
Šajā sakarā Komisija saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus par šīs regulas pārskatīšanu, ņemot vērā situācijas attīstību attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām.
24. pants
Atcelšana
Ar šo Regula (EEK) Nr. 302/93 tiek atcelta.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
A. Centra darbu veic, atbilstīgi ņemot vērā Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās pilnvaras narkotiku jomā, kā šīs pilnvaras ir definētas Līgumā. Šis darbs attiecas uz dažādiem narkotiku un narkomānijas problēmas aspektiem un piemērojamiem risinājumiem. To veicot, Centrs ņem vērā narkotiku stratēģijas un rīcības plānus, ko attiecībā pieņēmusi Eiropas Savienība.
Centrs galvenokārt pievēršas šādām prioritārām jomām:
1) narkotiku problēmas stāvokļa uzraudzībai, jo īpaši, izmantojot epidemioloģiskos vai citus rādītājus, un jaunu tendenču uzraudzībai, jo īpaši saistībā ar vairāku narkotiku lietošanu vienlaikus;
2) to risinājumu uzraudzībai, ko piemēro ar narkotikām saistītajām problēmām; informācijas sniegšanai par paraugpraksi dalībvalstīs un šīs prakses savstarpējās apmaiņas veicināšanai;
3) jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanai un ātrās informēšanas sistēmas uzturēšanai attiecībā uz to lietošanu un attiecībā uz esošo psihoaktīvo vielu jauniem lietošanas veidiem;
4) līdzekļu un instrumentu izstrādāšanai, lai palīdzētu dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt savu politiku un lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt un izvērtēt Eiropas Savienības politiku.
B. Komisija dara pieejamu Centram izplatīšanai informāciju un statistikas datus, kas ir tās rīcībā atbilstoši tās pilnvarām.
II PIELIKUMS
ATCELTĀ REGULA UN TURPMĀKIE GROZĪJUMI
Padomes Regula (EEK) Nr. 302/93 |
OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 3294/94 |
OV L 341, 30.12.1994., 7. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 2220/2000 |
OV L 253, 7.10.2000., 1. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 1651/2003 |
OV L 245, 29.9.2003., 30. lpp. |
III PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Padomes Regula (EEK) Nr. 302/93 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
— |
1. panta 3. punkta otrais un trešais teikums |
2. panta A daļas ievadfrāze |
2. panta a) punkta ievadfrāze |
2. panta A daļas 1. punkts |
2. panta a) punkta i) apakšpunkta pirmais teikums |
— |
2. panta a) punkta i) apakšpunkta otrais un trešais teikums |
2. panta A daļa, 2. līdz 5. punkts |
2. panta a) punkta ii) līdz v) apakšpunkts |
2. panta B daļas ievadfrāze |
2. panta b) punkta ievadfrāze |
2. panta B daļas 6. punkta pirmais teikums |
2. panta b) punkta i) apakšpunkta pirmais teikums |
— |
2. panta b) punkta i) apakšpunkta otrais teikums |
2. panta B daļas 7. punkts |
2. panta b) punkta ii) apakšpunkts |
2. panta C daļas ievadfrāze |
2. panta c) punkta ievadfrāze |
2. panta C daļas 8. līdz 10. punkts |
2. panta c) punkta i) līdz iii) apakšpunkts |
2. panta D daļas ievadfrāze |
2. panta d) punkta ievadfrāze |
2. panta D daļas 11.līdz 13. punkts |
2. panta d) punkta i), ii) un iv) apakšpunkts |
— |
2. panta d) punkta iii) un v) apakšpunkts |
— |
2. panta e) punkts |
3. pants |
4. pants |
4. pants |
3. pants |
5. panta 1. punkts |
5. panta 1. punkts |
— |
5. panta 2., 3. un 4. punkts |
5. panta 4. punkts |
5. panta 5. punkts |
6. panta 2. un 3. punkts |
6. panta 1. punkts |
— |
6. panta 2. punkts |
6.a pants |
7. pants |
7. pants |
8. pants |
— |
8. panta virsraksts |
— |
8. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkta pirmā, ceturtā un piektā daļa |
8. panta 2. punkts |
9. panta 1. punkta otrā un trešā daļa; 9. panta 2. punkts; 9. panta 3. punkta otrais teikums |
— |
9. panta 3. punkta pirmais un trešais teikums |
8. panta 3. punkts |
9. panta 4. punkts |
8. panta 4. punkts |
9. panta 5. punkta pirmais un trešais teikums |
— |
9. panta 5. punkta otrais teikums |
— |
9. panta 6. punkts |
8. panta 5. un 6. punkts |
9. panta 7. un 8. punkts |
— |
10. pants |
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
11. panta 1. punkts |
— |
11. panta 2. punkts |
9. panta 1. punkta otrā daļa |
11. panta 3. punkts |
9. panta 1. punkta otrās daļas pirmais līdz sestais ievilkums |
11. panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunkts, pirmā vārdkopa |
— |
11. panta 3. punkta f) apakšpunkta otrais teikums |
— |
11. panta 3. punkta g) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta otrās daļas septītais ievilkums |
11. panta 3. punkta h) apakšpunkts |
— |
11. panta 3. punkta i) apakšpunkts |
9. panta 2. un 3. punkts |
11. panta 4. un 5. punkts |
— |
12. pants |
10. panta 1. punkts |
13. panta 1. punkts |
10. panta 2. punkts |
13. panta 2. punkta pirmā un ceturtā daļa |
— |
13. panta 2. punkta otrā un trešā daļa |
10. panta 3., 4. un 5. punkts |
13. panta 3. un 4. punkts |
11. panta 1. līdz 6. punkts |
14. panta 1. līdz 5. punkts |
11. panta 7. līdz 10. punkts |
14. panta 6. līdz 9. punkts |
11.a panta 1. līdz 5. punkts |
15. panta 1. līdz 5. punkts |
11.a panta 6. un 7. punkts |
15. panta 6. punkts |
11.a panta 8. līdz 11. punkts |
15. panta 7. līdz 10. punkts |
— |
16. pants |
12. pants |
20. pants |
— |
20. panta otrā daļa |
13. panta 1. punkts |
21. pants |
13. panta 2. punkts |
— |
14. pants |
17. pants |
15. pants |
18. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa |
— |
18. panta otrā un piektā daļa |
16. pants |
19. pants |
17. pants |
22. pants |
18. pants |
23. panta pirmās daļas pirmais un trešais teikums |
— |
23. panta pirmās daļas otrais teikums |
— |
23. panta otrā daļa |
— |
24. pants |
19. pants |
25. pants |
Pielikuma A punkta pirmā daļa |
I pielikuma A punkta pirmās daļas pirmais teikums |
— |
I pielikuma A punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums |
— |
I pielikuma A punkta otrās daļas 1) līdz 4) punkts |
Pielikuma A punkta otrās daļas 1) līdz 5) punkts |
— |
Pielikuma B punkts |
I pielikuma B punkts |
Pielikuma C punkts |
— |
— |
II pielikums |
— |
III pielikums |
( 1 ) Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.).
( 6 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
( 7 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.