EUR-Lex - 02006R1907-20220301 - EN

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1907/2006

(2006. gada 18. decembris),

kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK

▼B

(OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1354/2007 (2007. gada 15. novembris)	L 304	1	22.11.2007
►M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 987/2008 (2008. gada 8. oktobris),	L 268	14	9.10.2008
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris)	L 353	1	31.12.2008
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 134/2009 (2009. gada 16. februāris),	L 46	3	17.2.2009
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 552/2009 (2009. gada 22. jūnijs),	L 164	7	26.6.2009
►M6	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 276/2010 (2010. gada 31. marts),	L 86	7	1.4.2010
►M7	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 453/2010 (2010. gada 20. maijs),	L 133	1	31.5.2010
M8	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 143/2011 (2011. gada 17. februāris),	L 44	2	18.2.2011
►M9	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 207/2011 (2011. gada 2. marts),	L 58	27	3.3.2011
►M10	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 252/2011 (2011. gada 15. marts),	L 69	3	16.3.2011
►M11	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 253/2011 (2011. gada 15. marts),	L 69	7	16.3.2011
►M12	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 366/2011 (2011. gada 14. aprīlis),	L 101	12	15.4.2011
►M13	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 494/2011 (2011. gada 20. maijs),	L 134	2	21.5.2011
►M14	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2012 (2012. gada 9. februāris),	L 37	1	10.2.2012
►M15	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 125/2012 (2012. gada 14. februāris),	L 41	1	15.2.2012
►M16	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 412/2012 (2012. gada 15. maijs),	L 128	1	16.5.2012
►M17	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 835/2012 (2012. gada 18. septembris),	L 252	1	19.9.2012
►M18	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 836/2012 (2012. gada 18. septembris),	L 252	4	19.9.2012
►M19	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 847/2012 (2012. gada 19. septembris),	L 253	1	20.9.2012
►M20	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 848/2012 (2012. gada 19. septembris),	L 253	5	20.9.2012
►M21	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 126/2013 (2013. gada 13. februāris),	L 43	24	14.2.2013
►M22	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 348/2013 (2013. gada 17. aprīlis),	L 108	1	18.4.2013
►M23	PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs),	L 158	1	10.6.2013
►M24	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1272/2013 (2013. gada 6. decembris),	L 328	69	7.12.2013
►M25	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 301/2014 (2014. gada 25. marts),	L 90	1	26.3.2014
►M26	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 317/2014 (2014. gada 27. marts),	L 93	24	28.3.2014
►M27	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 474/2014 (2014. gada 8. maijs),	L 136	19	9.5.2014
►M28	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 895/2014 (2014. gada 14. augusts),	L 244	6	19.8.2014
►M29	KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/282 (2015. gada 20. februāris),	L 50	1	21.2.2015
►M30	KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/326 (2015. gada 2. marts),	L 58	43	3.3.2015
►M31	KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/628 (2015. gada 22. aprīlis),	L 104	2	23.4.2015
M32	KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/830 (2015. gada 28. maijs),	L 132	8	29.5.2015
►M33	KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1494 (2015. gada 4. septembris),	L 233	2	5.9.2015
►M34	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/26 (2016. gada 13. janvāris),	L 9	1	14.1.2016
►M35	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/217 (2016. gada 16. februāris),	L 40	5	17.2.2016
►M36	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/863 (2016. gada 31. maijs),	L 144	27	1.6.2016
►M37	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1005 (2016. gada 22. jūnijs),	L 165	4	23.6.2016
►M38	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1017 (2016. gada 23. jūnijs),	L 166	1	24.6.2016
M39	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1688 (2016. gada 20. septembris),	L 255	14	21.9.2016
►M40	KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2235 (2016. gada 12. decembris),	L 337	3	13.12.2016
M41	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/227 (2017. gada 9. februāris),	L 35	6	10.2.2017
►M42	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/706 (2017. gada 19. aprīlis),	L 104	8	20.4.2017
►M43	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/999 (2017. gada 13. jūnijs),	L 150	7	14.6.2017
M44	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1000 (2017. gada 13. jūnijs),	L 150	14	14.6.2017
►M45	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1510 (2017. gada 30. augusts),	L 224	110	31.8.2017
►M46	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/35 (2018. gada 10. janvāris),	L 6	45	11.1.2018
►M47	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/588 (2018. gada 18. aprīlis),	L 99	3	19.4.2018
M48	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/589 (2018. gada 18. aprīlis),	L 99	7	19.4.2018
►M49	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/675 (2018. gada 2. maijs),	L 114	4	4.5.2018
►M50	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1513 (2018. gada 10. oktobris),	L 256	1	12.10.2018
►M51	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1881 (2018. gada 3. decembris),	L 308	1	4.12.2018
►M52	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/2005 (2018. gada 17. decembris),	L 322	14	18.12.2018
►M53	KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/957 (2019. gada 11. jūnijs),	L 154	37	12.6.2019
►M54	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs)	L 186	1	11.7.2019
►M55	KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1691 (2019. gada 9. oktobris),	L 259	9	10.10.2019
►M56	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/171 (2020. gada 6. februāris),	L 35	1	7.2.2020
►M57	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/507 (2020. gada 7. aprīlis),	L 110	1	8.4.2020
►M58	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/878 (2020. gada 18. jūnijs),	L 203	28	26.6.2020
►M59	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/1149 (2020. gada 3. augusts),	L 252	24	4.8.2020
►M60	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/2081 (2020. gada 14. decembris),	L 423	6	15.12.2020
►M61	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/2096 (2020. gada 15. decembris),	L 425	3	16.12.2020
►M62	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/2160 (2020. gada 18. decembris),	L 431	38	21.12.2020
►M63	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/57 (2021. gada 25. janvāris),	L 24	19	26.1.2021
►M64	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/979 (2021. gada 17. jūnijs),	L 216	121	18.6.2021
►M65	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/1199 (2021. gada 20. jūlijs),	L 259	1	21.7.2021
M66	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/1297 (2021. gada 4. augusts),	L 282	29	5.8.2021
►M67	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/2030 (2021. gada 19. novembris),	L 415	16	22.11.2021
►M68	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/2045 (2021. gada 23. novembris),	L 418	6	24.11.2021
►M69	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/2204 (2021. gada 13. decembris),	L 446	34	14.12.2021

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 136, 29.5.2007, lpp 3 (1907/2006)
C2	Kļūdu labojums, OV L 141, 31.5.2008, lpp 22 (1907/2006)
C3	Kļūdu labojums, OV L 036, 5.2.2009, lpp 84 (1907/2006)
►C4	Kļūdu labojums, OV L 260, 2.10.2010, lpp 22 (987/2008)
►C5	Kļūdu labojums, OV L 049, 24.2.2011, lpp 52 (143/2011)
►C6	Kļūdu labojums, OV L 136, 24.5.2011, lpp 105 (494/2011)
C7	Kļūdu labojums, OV L 102, 23.4.2018, lpp 99 (2018/589)
C8	Kļūdu labojums, OV L 249, 4.10.2018, lpp 18 (2017/227)
►C9	Kļūdu labojums, OV L 286, 7.11.2019, lpp 30 (2018/589)
►C10	Kļūdu labojums, OV L 141, 5.5.2020, lpp 37 (2020/171)
►C11	Kļūdu labojums, OV L 083, 10.3.2022, lpp 64 (2021/1297)
►C12	Kļūdu labojums, OV L 089, 17.3.2022, lpp 11 (2021/1297)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1907/2006

(2006. gada 18. decembris),

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SATURA RĀDĪTĀJS
I SADAĻA	VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI
1. nodaļa	Mērķis, darbības joma un piemērošana
2. nodaļa	Definīcijas un vispārēji noteikumi
II SADAĻA	VIELU REĢISTRĀCIJA
1. nodaļa	Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības
2. nodaļa	Vielas, ko uzskata par reģistrētām
3. nodaļa	Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem
4. nodaļa	Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi
5. nodaļa	Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi
III SADAĻA	DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA
1. nodaļa	Mērķi un vispārēji noteikumi
2. nodaļa	Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju
3. nodaļa	Noteikumi esošām vielām
IV SADAĻA	INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ
V SADAĻA	PAKĀRTOTI LIETOTĀJI
VI SADAĻA	IZVĒRTĒJUMS
1. nodaļa	Dokumentācijas izvērtējums
2. nodaļa	Vielu izvērtējums
3. nodaļa	Starpproduktu izvērtējums
4. nodaļa	Kopēji noteikumi
VII SADAĻA	LICENCĒŠANA
1. nodaļa	Licencēšanas prasība
2. nodaļa	Licenču piešķiršana
3. nodaļa	Licences piegādes ķēdē
VIII SADAĻA	DAŽU BĪSTAMU VIELU UN ►M3 MAISĪJUMU ◄ RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI
1. nodaļa	Vispārēji jautājumi
2. nodaļa	Ierobežošanas process
IX SADAĻA	MAKSĀJUMI
X SADAĻA	AĢENTŪRA
XII SADAĻA	INFORMĀCIJA
XIII SADAĻA	KOMPETENTĀS IESTĀDES
XIV SADAĻA	ĪSTENOŠANA
XV SADAĻA	PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I PIELIKUMS	VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI
II PIELIKUMS	PRASĪBAS DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI
III PIELIKUMS	KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM
IV PIELIKUMS	ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU
V PIELIKUMS	ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU
VI PIELIKUMS	10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS
VII PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
VIII PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
IX PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
X PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
XI PIELIKUMS	VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI
XII PIELIKUMS	VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU
XIII PIELIKUMS	NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU IDENTIFICĒŠANAS KRITĒRIJI
XIV PIELIKUMS	TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA
XV PIELIKUMS	DOKUMENTĀCIJA
XVI PIELIKUMS	SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE
XVII PIELIKUMS	IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽU BĪSTAMU VIELU, MAISĪJUMU UN IZSTRĀDĀJUMU IZGATAVOŠANU, LAIŠANU TIRGŪ UN LIETOŠANU

I SADAĻA

VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

Mērķis, darbības joma un piemērošana

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas.

Ar šo regulu ir paredzēti noteikumi par vielām un ►M3 maisījumiem ◄ 3. panta nozīmē. Noteikumi attiecas uz pašu vielu, vielu ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos izgatavošanu, laišanu tirgū vai lietošanu, kā arī uz to ►M3 maisījumu ◄ laišanu tirgū.

Šī regula balstās uz principu, ka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ir atbildīgi, lai nodrošinātu to, ka viņi izgatavo, laiž tirgū vai lieto vielas, kas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Tās pamatā ir piesardzības princips.

2. pants

Piemērošana

Šo regulu nepiemēro:

radioaktīvām vielām, kas ir Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 1 ) darbības jomā;

pašām vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos, kas ir muitas uzraudzībā, ar nosacījumu, ka tās nekādi neapstrādā vai nepārstrādā, un ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt — vai ir tranzītā;

neizolētiem starpproduktiem;

bīstamu vielu un bīstamos ►M3 maisījumos ◄ iekļautu bīstamu vielu pārvadāšanai pa dzelzceļiem, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, ar jūras transportu vai aviotransportu.

Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK ( 2 ), nav viela, ►M3 maisījums ◄ vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē.

Dalībvalstis konkrētos gadījumos dažām vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos var pieļaut izņēmumus salīdzinājumā ar šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.

Šo regulu piemēro, neskarot:

Kopienas tiesību aktus par darba vietu un apkārtējo vidi, tostarp Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā ( 3 ), Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( 4 ), Direktīvu 98/24/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 5 ), un Direktīvu 2004/37/EK;

Direktīvu 76/768/EEK attiecībā uz izmēģinājumiem, kuros izmanto mugurkaulniekus, minētās direktīvas darbības jomā.

Regulas II, V, VI un VII sadaļu nepiemēro, ja vielas lieto:

cilvēkiem paredzētās zālēs vai veterinārās zālēs, kas ir Regulas (EK) Nr. 726/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm ( 6 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm ( 7 ) darbības jomā;

pārtikā vai lopbarībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, tostarp:

kā pārtikas piedevas pārtikas produktos, kuras ir ietvertas Padomes Direktīvas 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā ( 8 ), darbības jomā;

ii)

kā aromatizētājus pārtikas produktos, kuri ir ietverti Padomes Direktīvas 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai ( 9 ), un Komisijas Lēmuma 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 ( 10 ), darbības jomā;

iii)

kā piedevas lopbarībai, kas ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām ( 11 ) darbības jomā;

iv)

dzīvnieku barībā, kas ir ietverta Padomes Direktīvas 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā ( 12 ), darbības jomā.

Regulas IV sadaļu nepiemēro šādiem gataviem ►M3 maisījumiem ◄ , kas paredzēti lietotājiem:

cilvēkiem paredzētām vai arī veterinārajām zālēm, kuras ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 726/2004 un Direktīvas 2001/82/EK darbības jomā, un ir definētas Direktīvā 2001/83/EK;

kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 76/768/EEK;

invazīvās vai tiešā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm — ja saskaņā ar Kopienas pasākumiem ir paredzēti bīstamu vielu un ►M3 maisījumu ◄ klasifikācijas un marķēšanas noteikumi, kas nodrošina tāda paša līmeņa informāciju un aizsardzību kā ar Direktīvu 1999/45/EK;

pārtikai vai lopbarībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, arī lietošanai:

pārtikas piedevās, kuras ir ietvertas Direktīvas 89/107/EEK darbības jomā;

ii)

aromatizētājos pārtikas produktos, kuri ir ietverti Direktīvas 88/388/EEK un Lēmuma 1999/217/EK darbības jomā;

iii)

lopbarības piedevās, kuras ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā;

iv)

dzīvnieku pārtikā, kas ir ietverta Direktīvas 82/471/EEK darbības jomā.

Regulas II, V un VI sadaļu nepiemēro:

regulas IV pielikumā minētajām vielām, par kurām ir pietiekama informācija, ka tās uzskata par tādām, kas to īpašību dēļ rada minimālu apdraudējumu;

vielām, uz ko attiecas V pielikums — kuru reģistrāciju uzskata par lieku vai nevajadzīgu, un to svītrošana no minētajām sadaļām neskar šīs regulas mērķus;

saskaņā ar II sadaļu reģistrētām vielām vai vielām ►M3 maisījumos ◄ , ko no Kopienas eksportējis piegādes ķēdes dalībnieks un atkārtoti importējis Kopienā tas pats vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, pierādot, ka:

atkārtoti importējamā viela ir tā pati eksportētā viela;

ii)

viņam par eksportēto vielu ir sniegta informācija saskaņā ar 31. un 32. pantu;

pašām vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos, kas reģistrētas saskaņā ar II sadaļu un ir reģenerētas Kopienā, ja:

reģenerācijā iegūtā viela ir tā pati viela, kas reģistrēta saskaņā ar II sadaļu; un

ii)

uzņēmumam, kas veic reģenerāciju, ir pieejama 31. un 32. pantā prasītā informācija par vielu, kura ir reģistrēta saskaņā ar II sadaļu.

Uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem neattiecas:

regulas II sadaļas 1. nodaļa, izņemot 8. un 9. pantu; un

regulas VII sadaļa.

Šīs regulas II un VI sadaļu nepiemēro polimēriem.

2. NODAĻA

Definīcijas un vispārēji noteikumi

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji — ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

►M3 maisījums ◄ : maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

izstrādājums: objekts, kam izgatavošanā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kas nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs;

izstrādājuma izgatavotājs: ikviena fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo vai komplektē izstrādājumu Kopienā;

polimērs: viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Tādu vielu molekulu masai ir jābūt stipri dažādai, un molekulmasu atšķirības galvenokārt ir atkarīgas no monomēru vienību skaita dažādības. Polimērā:

masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu reaģēt spējīgu vielu;

masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.

Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru;

monomērs: viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidotājā reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;

reģistrētājs: vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma izgatavotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu;

ražošana: vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī;

ražotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;

10)

imports: fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā;

11)

importētājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;

12)

laišana tirgū: darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas trešai personai piegādā vai dara pieejamu. Importu uzskata par laišanu tirgū;

13)

pakārtots lietotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu, vai vielu ►M3 maisījumā ◄ . Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, uzskata par pakārtotu lietotāju;

14)

izplatītājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām;

15)

starpprodukts: viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk — “sintēze”):

neizolēts starpprodukts: starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (izņēmums: lai ņemtu paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(-as) glabā pēc ražošanas;

ražotnē izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem, un, ja starpprodukta ražošana un citas(-u) vielas(-u) sintēze no šī starpprodukta notiek tajā pašā ražotnē, bet to veic viena vai vairākas juridiskas personas;

transportēts izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem un ko transportē no vienas ražotnes uz citu vai arī ko viena ražotne piegādā citām;

16)

ražotne: vieta, kurā, konkrētu infrastruktūru un iekārtas lieto kopīgi, ja vielas(-u) ražotāju ir vairāk nekā viens;

17)

piegādes ķēdes dalībnieki: visi ražotāji un/vai importētāji, un/vai pakārtotie lietotāji piegādes ķēdē;

18)

Aģentūra: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kā noteikts šajā regulā;

19)

kompetentā iestāde: iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības;

20)

esošā viela: viela, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem.

tā ir ietverta Eiropas Ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS);

▼M23

tā ir ražota Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī, 2004. gada 1. maijā, 2007. gada 1. janvārī vai 2013. gada 1. jūlijā, bet ražotājs vai importētājs to nav laidis tirgū vismaz reizi 15 gados pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ar noteikumu, ka ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti;

ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī, 2004. gada 1. maijā, 2007. gada 1. janvārī vai 2013. gada 1. jūlijā, pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un ir ticis uzskatīts, ka par to ir paziņots saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu Direktīvā 67/548/EEK tādā 8. panta 1. punkta redakcijā, kāda izriet no grozījuma, kas izdarīts ar Direktīvu 79/831/EEK, bet uz šo vielu neattiecas šajā regulā izklāstītā polimēra definīcija, ja ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti, tostarp pierādījumi, ka ražotājs vai importētājs vielu laidis tirgū laikposmā no 1981. gada 18. septembra līdz 1993. gada 31. oktobrim (ieskaitot);

21)

paziņota viela: viela, par kuru veikta paziņošanas procedūra un ko var laist tirgū saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

22)

uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde: zinātniska izstrāde, kas saistīta ar ražojumu izstrādi, uz kādas konkrētas vielas, vielas ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā papildu izstrādi, izmantojot eksperimentālas iekārtas vai eksperimentālu ražošanu, lai pilnīgotu ražošanas procesu un/vai testētu vielas lietošanas veidus;

23)

zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde: zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos daudzumiem, kas mazāki par 1 tonnu gadā;

24)

lietošanas veids: jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no viena konteinera uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids;

25)

lietošana reģistrētāja paša vajadzībām: reģistrētāja rūpniecisks vai profesionāls lietošanas veids;

26)

apzināta lietošana: vielas vai vielas ►M3 maisījumā ◄ lietošana, vai arī kāda ►M3 maisījuma ◄ lietošana, arī paša vajadzībām, ko piegādes ķēdes dalībnieks paredzējis vai ko tiešs pakārtots lietotājs viņam rakstiski darījis zināmu;

27)

izpētes pārskats: pilnīgs informācijas iegūšanai veikto darbību apraksts. Tas ir pilnīgs zinātniskā literatūrā publicēts zinātnisks pētījums, kurā aprakstīta veiktā izpēte, vai arī pilnīgs ziņojums, ko sagatavojusi testētāja iestāde un kurā aprakstīta veiktā izpēte;

28)

koncentrēts izpētes kopsavilkums: sīki izstrādāts izpētes mērķu, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu veikt neatkarīgu izpētes novērtējumu, mazinot vajadzību iepazīties ar izpētes pārskatu;

29)

izpētes kopsavilkums: izpētes pārskata mērķa, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu neatkarīgi novērtēt izpēti;

30)

gadā: vienā kalendārā gadā, ja nav norādīts kas cits. Esošām vielām, kas ir importētas vai ražotas vismaz trīs secīgus gadus, apjomu gadā aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas vai importa apjomu trīs iepriekšējos kalendārajos gados;

31)

ierobežojums: nosacījums vai aizliegums ražošanai, lietošanai vai laišanai tirgū;

32)

vielas vai ►M3 maisījuma ◄ piegādātājs: jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū pašu vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ , vai arī kādu ►M3 maisījumu ◄ ;

33)

izstrādājuma piegādātājs: jebkurš izstrādājuma izgatavotājs vai importētājs, izplatītājs vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, kas laiž izstrādājumu tirgū;

34)

vielas vai ►M3 maisījuma ◄ saņēmējs: pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kam piegādā vielu vai ►M3 maisījumu ◄ ;

35)

izstrādājuma saņēmējs: rūpniecisks vai profesionāls lietotājs vai izplatītājs, kam piegādā preparātu, bet kurš nav patērētājs;

36)

MVU: mazi un vidēji uzņēmumi, ka noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 13 );

37)

iedarbības scenārijs: nosacījumu kopums, ieskaitot darbības nosacījumus un riska pārvaldības pasākumus, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves cikla laikā, un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenāriji var attiekties uz kādu konkrētu procesu vai lietošanas veidu vai — attiecīgā gadījumā — uz vairākiem procesiem vai lietošanas veidiem;

38)

lietošanas un iedarbības kategorija: iedarbības scenārijs, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidu kopumu, par šiem procesiem un lietošanas veidiem paziņojot vismaz īsā un vispārīgā lietošanas aprakstā;

39)

dabā sastopamas vielas: vielas, kas nav apstrādātas vai ir apstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem, vai ar gravitācijas spēku, ūdens šķīdumā, flotējot, ekstrahējot ar ūdeni, destilējot ar tvaiku vai sildot vienīgi, lai atdalītu ūdeni, vai arī kas ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūtas no gaisa;

40)

ķīmiski nepārveidota viela: viela, kuras ķīmiskā struktūra nav mainīta — pat, ja ar to ir veikts ķīmisks process vai apstrāde, vai tā ir fiziski, mineraloģiski pārveidota, piemēram, lai atdalītu piemaisījumus;

41)

sakausējums: makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt.

4. pants

Vispārējs noteikums

Jebkurš ražotājs, importētājs vai, attiecīgos gadījumos, pakārtots lietotājs, kas paliek pilnībā atbildīgs par šīs regulas uzlikto saistību ievērošanu, var iecelt trešo pusi par savu pārstāvi, lai veiktu visas procedūras saskaņā ar 11. pantu un 19. pantu, III sadaļu un 53. pantu, kurās paredzētas sarunas ar citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem. Tādos gadījumos Aģentūra citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem parasti neatklāj tā ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja datus, kurš iecēlis pārstāvi.

II SADAĻA

VIELU REĢISTRĀCIJA

1. NODAĻA

Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības

5. pants

Ja nav datu, nav tirgus

Saskaņā ar 6., 7., 21 un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, vielas ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.

6. pants

Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai vielas ►M3 maisījumos ◄

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai vielas vienā vai vairākos ►M3 maisījumos ◄ ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu.

Monomēriem, ko lieto kā ražotnē izolētus starpproduktus vai transportētus izolētus starpproduktus, nepiemēro 17. un 18. pantu.

Polimēru ražotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu(-us) par monomēru(-iem) vai citu(-ām) vielu(-ām), ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

polimērā ir vismaz 2 masas procenti (w/w) monomēra(-u) vai citas(-u) vielas(-u) monomēra vienību un ķīmiski saistītas(-u) vielas(-u) formā;

kopējais monomēra(-u) vai citas(-u) vielas(-u) daudzums gadā ir viena tonna vai vairāk.

Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

7. pants

Izstrādājumos iekļautu vielu reģistrācija un ziņošana par to

Izstrādājumu izgatavotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par jebkuru vielu, kas ir izstrādājumos, ja tās atbilst šādiem abiem nosacījumiem:

ja viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam izgatavotājam vai importētājam gadā pārsniedz vienu tonnu;

vielai paredzēts izdalīties parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos.

Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

Izstrādājuma ražotāji vai importētāji saskaņā ar šā panta 4. punktu ziņo Aģentūrai, ja viela atbilst 57. panta kritērijiem un ir apzināta saskaņā ar 59. panta 1. punktu, un ir ievēroti abi tālāk minētie nosacījumi:

viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz vienu tonnu;

viela izstrādājumos ir lielākā koncentrācijā par 0,1 masas procentu izteiksmē (w/w).

Panta 2. punktu nepiemēro, ja parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas, arī apglabāšanas apstākļos izgatavotājs vai importētājs var novērst iedarbību uz cilvēkiem vai apkārtējo vidi. Tādos gadījumos izgatavotājs vai importētājs saņēmējam nodod attiecīgas instrukcijas par izstrādājumu.

Pie informācijas, kas jādara zināma, pieder:

izgatavotāja vai importētāja dati un kontaktinformācija, kā paredzēts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot ziņas par pašu izmantotajām ražotnēm;

20. panta 1. punktā minētais(-ie) reģistrācijas numurs(-i), ja tāds(-i) ir;

dati par vielu(-ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

vielas klasifikācija, kā norādīts VI pielikuma 4.1. un 4.2. iedaļā;

īss izstrādājumā esošās(-o) vielas(-u) un izstrādājuma(-u) lietošanas veida apraksts, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā;

vielas daudzuma diapazons tonnās, piemēram, 1—10 tonnas, 10—100 tonnas utt.

Aģentūra var pieņemt lēmumus, prasot izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem saskaņā ar šo sadaļu iesniegt reģistrācijas pieteikumu par visām vielām, kas ir attiecīgos izstrādājumos, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz 1 tonnu;

Aģentūrai ir iemesls aizdomām, ka:

viela no izstrādājumiem izdalās un

ii)

vielas izdalīšanās no izstrādājumiem apdraud cilvēku veselību vai apkārtējo vidi;

uz vielu neattiecas panta 1. punkts.

Par reģistrācijas iesniegumu maksā saskaņā ar IX sadaļu.

Panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro vielām, kas jau ir reģistrētas attiecīgam lietošanas veidam.

No 2011. gada 1. jūnija 2., 3. un 4. punktu piemēro sešus mēnešus pēc tam, kad viela ir apzināta saskaņā ar 59. panta 1. punktu.

Pasākumus, lai īstenotu 1. līdz 7. punktu, paredz saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.

8. pants

Vienīgais pārstāvis ražotājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā

Fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas ārpus Kopienas un ražo vielas, vielas ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos, formulē ►M3 maisījumus ◄ vai izgatavo izstrādājumus, ko importē Kopienā, savstarpēji vienojoties, par savu vienīgo pārstāvi var iecelt fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Kopienā un saskaņā ar šo sadaļu pilda importētāja pienākumus.

Pārstāvis ievēro arī visus pārējos šajā regulā paredzētos importētāja pienākumus. Lai to nodrošinātu, viņam ir pietiekama praktiska pieredze, lai rīkotos ar vielām un izmantotu ar tām saistīto informāciju, un, neskarot 36. pantu, viņš glabā pieejamu un atjauninātu informāciju par importēto vielu daudzumu un kuriem klientiem tās pārdotas, kā arī informāciju par jaunāko tās drošības datu lapas atjauninājumu, kas minēta 31. pantā.

Ja pārstāvi ieceļ saskaņā ar 1. un 2. punktu, importētāju(-us) attiecīgā piegādes ķēdē par to informē Kopienā nereģistrēts ražotājs. Šajā regulā importētāji ir pakārtoti lietotāji.

9. pants

Atbrīvojums no vispārēja pienākuma reģistrēt uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi (PPORD)

Regulas 5., 6., 7., 17., 18. un 21. pantu piecus gadus nepiemēro vielai, ko, lai izmantotu uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs ražo vai importē Kopienā pats vai sadarbībā ar uzskaitītiem klientiem, un tādā daudzumā, kas nepārsniedz uz ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei vajadzīgo.

Šā panta 1. punkta vajadzībām ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs dara Aģentūrai zināmu šādu informāciju:

ražotāja, importētāja vai izstrādājumu izgatavotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

vielas klasifikāciju, ja tāda ir, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

paredzamo daudzumu, kā norādīts VI pielikuma 3.1. iedaļā;

sarakstu ar šā panta 1. punktā minēto klientu vārdiem un adresēm.

Par ziņošanu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

Šā panta 1. punktā paredzētais termiņš sākas, kad Aģentūra saņem paziņojumu.

Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir paziņotāja sniegtā informācija, un piemēro attiecīgi pielāgotu 20. panta 2. punktu. Aģentūra piešķir paziņojumam numuru un datumu, un tas ir datums, kad paziņojumu saņēmusi Aģentūra, un uzreiz šo numuru un datumu dara zināmu attiecīgam ražotājam, importētājam vai izstrādājumu izgatavotājam. Aģentūra arī dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādei(-ēm).

Aģentūra var pieņemt lēmumu uzlikt nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka ar vielu vai ►M3 maisījumu ◄ , vai izstrādājumu, kurā ir viela, rīkosies tikai 2. punkta e) apakšpunktā minēto klientu personāls loģiski kontrolētos apstākļos saskaņā ar darbinieku drošuma un vides aizsardzības tiesību aktos iekļautām prasībām, un nedz vielu, nedz vielu ►M3 maisījumos ◄ , nedz vielu izstrādājumos nekādos apstākļos nedarīs pieejamu plašai sabiedrībai, un atlikušos vielas daudzumus pēc atbrīvojuma beigām atkal savāks, lai iznīcinātu.

Tādos gadījumos Aģentūra var lūgt paziņotāju sniegt citu vajadzīgu informāciju.

Ja nav norādīts nekas cits, vielas ražotājs vai importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs vai importētājs var veikt vielas ražošanu vai importēt to, vai arī izgatavot vai importēt izstrādājumus, agrākais, divas nedēļas pēc paziņojuma.

Ražotājs vai importētājs ievēro visus nosacījumus, ko Aģentūra izvirzījusi saskaņā ar 4. punktu.

Aģentūra var pieņemt lēmumu pagarināt piecu gadu atbrīvojuma termiņu vēl, ilgākais, par pieciem gadiem vai, ja vielas lieto tikai cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināru zāļu izstrādē vai ja vielas nelaiž tirgū, vēl, ilgākais, par desmit gadiem pēc lūguma, ja ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs var pierādīt, ka pagarinājums ir vajadzīgs, lai veiktu pētniecības un izstrādes programmu.

Aģentūra dara zināmus visus lēmumu projektus kompetentām iestādēm katrā dalībvalstī, kurā notiek ražošana, imports, izgatavošana vai uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde.

Pieņemot 4. un 7. punktā paredzētos lēmumus, Aģentūra ņem vērā kompetento iestāžu piebildes.

Aģentūra un kompetentas attiecīgo dalībvalstu iestādes vienmēr tur noslēpumā informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. līdz 8. punktu.

10.

Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 4. un 7. punktam.

10. pants

Informācija, ko iesniedz vispārējām reģistrācijas vajadzībām

Atbilstīgi 6. panta vai 7. panta 1. vai 5. punkta prasībām veiktā reģistrācijā ietver šādu informāciju:

tehnisko dokumentāciju, arī:

ražotāja(-u) vai importētāja(-u) datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

ii)

datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

iii)

informāciju par vielas ražošanu un lietošanas veidu(-iem), kā norādīts VI pielikuma 3. iedaļā; informācija aptver visu(-us) reģistrētāja apzināto(-os) lietošanas veidu(-us). Ja reģistrētājs to uzskata par pareizu, informācijā var būt ietvertas svarīgākās lietošanas veida un iedarbības kategorijas;

iv)

vielas klasifikāciju un marķējumu, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

norādījumus par drošu vielas lietošanu, kā norādīts VI pielikuma 5. iedaļā;

vi)

izpētes kopsavilkumus par informāciju, ko iegūst, piemērojot VII līdz XI pielikumu;

vii)

koncentrētus izpētes kopsavilkumus par informāciju, ko iegūst, piemērojot VII līdz XI pielikumu, ja tas paredzēts I pielikumā;

viii)

norādi, kādu saskaņā ar iii), iv), vi), vii) apakšpunktu vai b) punktu iesniegto informāciju ir izskatījis ražotāja vai importētāja izvēlēts vērtētājs, kam ir attiecīga pieredze;

ix)

testēšanas priekšlikumus, ja tie uzskaitīti IX un X pielikumā;

vielām apjomā no 1 līdz 10 tonnām — informāciju par iedarbību, kā norādīts VI pielikuma 6. iedaļā;

xi)

lūgumu attiecībā uz informāciju, ko saskaņā ar 119. panta 2. punktu ražotājs vai importētājs atzīst par tādu, kuru nevajadzētu darīt pieejamu internetā saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu, līdz ar pamatojumu, kāpēc publikācija varētu kaitēt viņa vai kādas citas ieinteresētas puses komerciālām interesēm.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir veikts kopsavilkums saskaņā ar vi) un vii) apakšpunktu.

ķīmiskās drošības pārskatu, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 14. pantu, I pielikumā noteiktajā nepieciešamajā formātā. Ja reģistrētājs to uzskata par pareizu, pārskata attiecīgajās iedaļās var ietvert svarīgākās lietošanas veida un iedarbības kategorijas.

11. pants

Konsorciju dalībnieku kopīgi datu iesniegumi

Ja Kopienā viens vai vairāki ražotāji paredz veikt vielas ražošanu un/vai viens vai vairāki importētāji to importēt, un uz to attiecas reģistrācija saskaņā ar 7. pantu, piemēro šos noteikumus.

Saskaņā ar 3. apakšpunktu — regulas 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko 10. panta a) punkta viii) apakšpunktā paredzēto informāciju ar pārējo reģistrētāju piekrišanu sākotnēji iesniedz viens reģistrētājs (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).

Katrs reģistrētājs pēc tam individuāli iesniedz 10. panta a) punkta i), ii), iii) un x) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko informāciju saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu.

Konsorcija dalībnieki var nolemt, vai 10. panta a) punkta v) apakšpunktā un b) punktā norādīto informāciju un visus būtiskus norādījumus saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu iesniegt individuāli, vai viens reģistrētājs tos iesniedz pārējo vārdā.

Visiem reģistrētājiem ir jāievēro 1. punkts par 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju, kas ir vajadzīga, lai viņu reģistrētu attiecīgā tonnāžas diapazonā saskaņā ar 12. pantu.

Reģistrētājs var individuāli iesniegt 10. panta a) punkta iv), vi), vii) vai ix) apakšpunktā minēto informāciju, ja:

kopīgi iesniegt šo informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai

kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai

viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi.

Ja piemēro a), b) vai c) apakšpunktu, līdz ar tehnisko dokumentāciju reģistrētājs iesniedz attiecīgi paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai arī — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.

Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

12. pants

Informācija, ko iesniedz atkarībā no tonnāžas

Regulas 10. panta a) punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā atbilstīgi minētā panta vi) un vii) apakšpunktā ietvertajām prasībām iekļauj visu fizikāli ķīmisko, toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko informāciju, kas ir būtiska un pieejama reģistrētājam, un vismaz šādu informāciju:

regulas VII pielikumā norādīto informāciju par jaunām vielām un esošām vielām, kuras atbilst vienam vai abiem III pielikumā norādītajiem kritērijiem, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnas vai lielākā apjomā;

regulas VII pielikuma 7. iedaļā norādīto informāciju par tādu esošo vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnas vai lielākā apjomā, kuras neatbilst nevienam no III pielikumā norādītajiem kritērijiem;

regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju par vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 10 tonnu vai lielākā apjomā;

regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus, lai iegūtu IX pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 100 tonnu vai lielākā apjomā;

regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus par IX un X pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā.

Līdzko reģistrētas vielas apjoms vienam ražotājam vai importētājam sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu, ražotājs vai importētājs uzreiz Aģentūrai dara zināmu, kāda papildu informācija viņam vajadzīga saskaņā ar 1. punktu. Pēc vajadzības piemēro 26. panta 3. un 4. punktu.

Šo pantu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro izstrādājumu izgatavotājiem.

13. pants

Vispārējas prasības, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām

Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var iegūt ar citādiem līdzekļiem, nevis testiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti XI pielikumā paredzētie nosacījumi. Jo īpaši attiecībā uz toksicitāti cilvēkiem informāciju, kad vien iespējams, iegūst ar citādiem līdzekļiem, nevis veicot testus ar mugurkaulniekiem, t. i., izmantojot alternatīvas metodes, piemēram, in vitro metodes, struktūru un aktivitātes sakarību kvalitātes vai kvantitātes modeļus, vai arī informāciju par strukturāli saistītām vielām (grupējumiem). Testēšanu atbilstīgi VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļai, IX un X pielikumam var neveikt, ja to pamato ar informāciju par iedarbību un īstenotajiem riska pārvaldības pasākumiem, kas norādīti XI pielikuma 3. iedaļā.

Šīs metodes regulāri ir jāpārskata un jāuzlabo, lai samazinātu eksperimentus ar mugurkaulniekiem un eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaitu. Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, iespējami drīz iesniedz priekšlikumu, lai attiecīgā gadījumā grozītu Komisijas regulu par testēšanas metodēm, kura pieņemta saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru, un attiecīgā gadījumā šīs regulas pielikumus, lai aizstātu, samazinātu vai uzlabotu testēšanu ar dzīvniekiem. Grozījumus minētajā Komisijas regulā pieņem saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru un grozījumus šīs regulas pielikumos — saskaņā ar 131. pantā minēto procedūru.

Ja vielas ir jātestē, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām, testēšanu veic ar testēšanas metodēm, kas izklāstītas Komisijas regulā vai saskaņā ar citām starptautiskām testēšanas metodēm, ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgām. Komisija pieņem minēto regulu, kura paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.

Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var gūt saskaņā ar citām testēšanas metodēm, ja ir ievēroti XI pielikumā izklāstītie nosacījumi.

Ekotoksiskuma un toksiskuma testus un analīzes veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas paredzēti Direktīvā 2004/10/EK, vai atbilstīgi citiem starptautiskiem standartiem, ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgiem, kā arī, ievērojot Direktīvu 86/609/EEK, ja tā ir attiecīgi piemērojama.

Ja viela jau ir reģistrēta, jaunam reģistrētājam ir tiesības atsaukties uz iepriekš iesniegtiem izpētes kopsavilkumiem un koncentrētiem izpētes kopsavilkumiem par vielu, kuras reģistrācijas pieteikums jau iesniegts, ja var pierādīt, ka viela, ko viņš reģistrē, ir tā pati, kas reģistrēta iepriekš, arī tīrības pakāpes un piemaisījumu ziņā, un — ja iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) ir devis(-uši) atļauju reģistrācijai izmantot izpētes pārskatus.

Jauni reģistrētāji nevar atsaukties uz izpētēm, lai sniegtu VI pielikuma 2. iedaļā prasīto informāciju.

14. pants

Ķīmiskās drošības pārskats, un pienākums piemērot un ieteikt riska mazināšanas pasākumus

Neskarot Direktīvas 98/24/EK 4. pantu, ķīmiskās drošībās novērtējumu veic un ķīmiskās drošības pārskatu sagatavo visām vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar šo nodaļu, ja vienam reģistrētājam gadā ir 10 tonnu vai lielāks apjoms.

Ķīmiskās drošības pārskatā fiksē ķīmiskās drošības novērtējumu, ko veic vai nu katrai vielai vai arī vielai ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā, vai vielu grupai saskaņā ar 2. līdz 7. punktu un I pielikumu.

Ķīmiskās drošības novērtējums saskaņā ar 1. punktu nav jāveic vielai maisījumā, ja vielas koncentrācija maisījumā ir mazāka nekā:

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā minētā robežvērtība;

0,1 % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem.

Ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas darbības:

bīstamības novērtējums cilvēku veselībai;

fizikāli ķīmiskās bīstamības novērtējums;

bīstamības novērtējums apkārtējai videi;

novērtējums attiecībā uz to, vai viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT), kā arī ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB).

Ja pēc tam, kad ir veikti 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības, reģistrētājs secina, ka viela atbilst turpmāk tekstā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām, kas izklāstītas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase, kas attiecas uz kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase, kas attiecas uz ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

4.1. bīstamības klase;

5.1. bīstamības klase,

vai tā ir novērtēta kā PBT vai vPvB, ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas papildu darbības:

iedarbības novērtējums, ietverot iedarbības scenārija(-u) izstrādi (vai, vajadzības gadījumā, attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana) un iedarbības aplēse;

riska apraksts.

Iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijas), iedarbības novērtējumu un risku raksturojumu attiecina uz visiem ražotāja apzinātiem lietošanas veidiem.

Ķīmiskās drošības pārskatā nav jāiekļauj apsvērumi par riskiem cilvēku veselībai, ko rada šādi īstie lietošanas veidi:

lietošana materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem un ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem ( 14 ) darbības jomā;

lietošana kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā.

Katrs reģistrētājs apzina un piemēro atbilstīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu ķīmiskās drošības novērtējumā apzinātos riskus, un vajadzības gadījumā tos iesaka drošības datu lapās, ko ražotājs vai importētājs iesniedz saskaņā ar 31. pantu.

Katrs reģistrētājs, kam jāveic ķīmiskās drošības novērtējumu, ķīmiskās drošības pārskatu uztur pieejamu un atjauninātu.

2. NODAĻA

Vielas, ko uzskata par reģistrētām

15. pants

Vielas augu aizsardzības līdzekļos un biocīdajos produktos

Aktīvas vielas un to koformulanti, ko ražo vai importē lietošanai tikai augu aizsardzības līdzekļos un kas ir iekļautas vai nu Padomes Direktīvas 91/414/EEK ( 15 ) I pielikumā, vai Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3600/92 ( 16 ), Komisijas Regulā (EK) Nr. 703/2001 ( 17 ), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 ( 18 ) vai Komisijas Lēmumā 2003/565/EK ( 19 ), kā arī vielas, attiecībā uz kurām ir pieņemts Komisijas lēmums par dokumentācijas pilnīgumu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. pantu, uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai augu aizsardzības līdzekļos, un tādēļ tās uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.

Aktīvas vielas, ko ražo vai importē lietošanai tikai biocīdajos produktos un kas ir iekļautas vai nu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 20 ), vai arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 2032/2003 ( 21 ) par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā, līdz Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minētai lēmuma dienai uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai biocīdajos produktos, un tādēļ uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.

16. pants

Komisijas, Aģentūras un reģistrētāju pienākumi sakarā ar vielām, ko uzskata par reģistrētām

Komisija vai attiecīga Kopienas struktūra Aģentūrai dara pieejamu 10. pantā prasītai informācijai līdzvērtīgu informāciju par saskaņā ar 15. pantu reģistrētām vielām. Aģentūra informāciju vai atsauci uz to iekļauj datu bāzēs, un par to dara zināmu kompetentām iestādēm līdz 2008. gada 1. decembrim.

Regulas 21., 22. un 25. līdz 28. pantu nepiemēro saskaņā ar 15. pantu reģistrētu vielu lietošanai.

3. NODAĻA

Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem

17. pants

Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācija

Visi ražotnē izolētu starpproduktu ražotāji, kas gadā veic to ražošanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai attiecīgā ražotnē izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumu.

Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju, ciktāl ražotājs to var iesniegt bez papildu testēšanas:

ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

visu pieejamo informāciju par starpprodukta fizikāli ķīmiskām īpašībām, kā arī īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Ja ir pieejams izpētes pārskats, iesniedz izpētes kopsavilkumu;

īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā;

sīkas ziņas par izmantotiem riska pārvaldības pasākumiem.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.

Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

Šā panta 2. punktu piemēro ražotnē izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs apliecina, ka vielu ražo un lieto vienīgi stingri kontrolētos apstākļos, un visā dzīves cikla laikā to rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus. Izmanto kontroles un procedūru tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un jebkādu ar to saistītu iedarbību.

Ja šos nosacījumus neievēro, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.

18. pants

Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācija

Visi transportējamu izolētu starpproduktu ražotāji vai importētaji, kas gadā veic to ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par attiecīgu transportējamu izolētu starpproduktu.

Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā;

informāciju par riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro un iesaka lietotājiem saskaņā ar 4. punktu.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.

Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

Tāda transportēta izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumā, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā, papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar 2. punktu, iekļauj VII pielikumā norādīto informāciju.

Informācijas iegūšanai piemēro 13. pantu.

Panta 2. un 3. punktu piemēro transportētiem izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs vai importētājs pats apliecina vai paziņo, ka ir saņēmis apliecinājumu no lietotāja, ka citas vielas(-u) sintēze no šī starpprodukta citās ražotnēs notiek šādos stingri kontrolētos apstākļos:

visā vielu dzīves cikla laikā, arī izgatavojot, attīrot, tīrot un veicot iekārtu profilaksi, ņemot paraugus, veicot analīzes, iekraujot vai izkraujot iekārtas vai traukus, apglabājot vai attīrot un glabājot atkritumus, rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus;

izmanto procedūras un kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un ar tiem saistītu iedarbību;

ar vielu rīkojas tikai attiecīgi mācīts un pilnvarots personāls;

tīrīšanas un profilakses darbos piemēro īpašas procedūras, piemēram, izpūšanu un mazgāšanu, pirms sistēmu atver un tajā ieiet;

nelaimes gadījumos un rodoties atkritumiem, izmanto procedūras un/vai kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un to iedarbību attīrīšanas vai tīrīšanas un profilakses procedūrās;

ražotnes apsaimniekotājs rūpīgi apraksta un stingri uzrauga visas procedūras, kurās rīkojas ar vielu.

Ja pirmajā apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi nav ievēroti, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.

19. pants

Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums par izolētiem starpproduktiem

Ja ražotnē izolētu starpproduktu vai transportējamu izolētu starpproduktu Kopienā paredz izgatavot viens vai vairāki ražotāji un/vai importēt viens vai vairāki importētāji, piemēro šos noteikumus.

Saskaņā ar šā panta 2. punktu regulas 17. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto informāciju sākotnēji iesniedz viens ražotājs vai importētājs ar pārējo izgatavotāju vai importētāju piekrišanu (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).

Katrs reģistrētājs pēc tam iesniedz 17. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā norādīto informāciju.

Ražotājs vai importētājs var individuāli iesniegt 17. panta 2) punkta c) vai d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto informāciju, ja:

kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai

kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai

viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi.

Ja jāpiemēro a), b) vai c) punkts, ražotājs vai importētājs līdz ar dokumentāciju iesniedz paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.

Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

4. NODAĻA

Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi

20. pants

Aģentūras pienākumi

Aģentūra katram reģistrācijas pieteikumam piešķir numuru, uz ko jāatsaucas sarakstē par reģistrācijas pieteikumu, kamēr reģistrāciju uzskata par pabeigtu, un norāda iesniegšanas datumu; tas ir datums, kad reģistrācijas pieteikums saņemts Aģentūrā.

Aģentūra pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, pārliecinoties, ka ir iesniegti visi 10. un 12. pantā vai 17. un 18. pantā prasītie elementi, kā arī ir nomaksāta 6. panta 4. punktā, 7. panta 1. un 5. punktā, 17. panta 2. punktā vai 18. panta 2. punktā minētā reģistrācijas maksa. Pārbaude neattiecas uz iesniegto datu kvalitāti vai pareizību, vai pamatojumu.

Aģentūra trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, vai arī to veic trīs mēnešos pēc attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām — to esošo vielu reģistrācijai, kuru reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tieši divus mēnešus pirms attiecīgā termiņa beigām.

Ja reģistrācijas pieteikums nav pilnīgs, Aģentūra pirms otrajā daļā minētā triju nedēļu termiņa beigām vai pirms trīs mēnešu termiņa beigām informē reģistrētāju, kāda papildu informācija ir vajadzīga, lai reģistrācijas pieteikums būtu pilnīgs, noliekot loģisku termiņu. Reģistrētājs papildina reģistrācijas pieteikumu un noliktā termiņā iesniedz Aģentūrai. Aģentūra reģistrētājam apliecina papildu informācijas iesniegšanas datumu. Aģentūra atkal pārbauda, cik pilnīgs ir reģistrācijas pieteikums, izskatot iesniegto papildu informāciju.

Ja noliktajā termiņā reģistrētājs nav papildinājis reģistrācijas pieteikumu, Aģentūra to nepieņem. Tādā gadījumā reģistrācijas samaksu neatlīdzina.

Kad reģistrācija ir pabeigta, Aģentūra attiecīgai vielai piešķir reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu; tas ir tas pats datums kā iesniegšanas datums. Aģentūra uzreiz attiecīgajam reģistrētājam dara zināmu reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu. Reģistrācijas numuru lieto visā turpmākā sarakstē par reģistrāciju.

Aģentūra 30 dienās pēc iesniegšanas dienas attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei dara zināmu, ka Aģentūras datu bāzē ir pieejama šāda informācija:

reģistrācijas dokumentācija un tās iesniegšanas vai reģistrācijas numurs,

iesniegšanas vai reģistrācijas datums,

pārbaudes rezultāti un

visi saskaņā ar 2. punkta trešo daļu noliktie papildu informācijas lūgumi un termiņi.

Attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā notiek ražošana vai ir reģistrēts importētājs.

Ja ražotājam ir ražotnes vairākās dalībvalstīs, attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā ir reģistrēts ražotāja galvenais birojs. Informāciju dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas ražotnes.

Aģentūra uzreiz dara zināmu kompetentai attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādei, ja Aģentūras datu bāzē kļūst pieejama papildu informācija, ko iesniedz reģistrētājs.

Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Ja jauns reģistrētājs Aģentūrai iesniedz papildu informāciju par konkrētu vielu, Aģentūra dara zināmu jau esošajiem reģistrētājiem, ka šī informācija ir pieejama Aģentūras datu bāzē atbilstīgi 22. panta prasībām.

21. pants

Vielu ražošana un imports

Reģistrētājs var sākt vai turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja saskaņā ar 20. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 8. punktu, trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde.

Attiecībā uz esošo vielu reģistrāciju šāds reģistrētājs var turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja trijās nedēļās pēc iesniegšanas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai — ja tā ir iesniegta divos mēnešos pirms attiecīgā 23. pantā noliktā termiņa beigām, no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trijos mēnešos pēc minētā termiņa beigām, neskarot 27. panta 8. punktu.

Ja reģistrācijas pieteikumu atjaunina saskaņā ar 22. pantu, reģistrētājs drīkst turpināt vielas ražošanu vai importu vai izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trīs nedēļu laikā pēc reģistrācijas datuma, neskarot 27. panta 8. punktu.

Ja Aģentūra ir informējusi reģistrētāju, ka viņam jāiesniedz papildu informācija saskaņā ar 20. panta 2. punkta trešo apakšpunktu, reģistrētājs var sākt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras trijās nedēļās pēc tam, kad Aģentūra saņēmusi viņa reģistrācijas pabeigšanai vajadzīgo papildu informāciju, nav saņemta pretēja norāde, neskarot 27. panta 8. punktu.

Ja galvenais reģistrētājs iesniedz reģistrācijas pieteikuma daļas viena vai vairāku reģistrētāju vārdā, kā paredzēts 11. vai 19. pantā, jebkurš reģistrētājs var ražot vai importēt vielu vai izgatavot vai importēt izstrādājumus tikai pēc šā panta 1. vai 2. punktā paredzētā termiņa beigām, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde par tā galvenā reģistrētāja reģistrācijas pieteikumu, kas to iesniedzis pārējo vārdā, un par paša reģistrētāja reģistrācijas pieteikumu.

22. pants

Turpmāki reģistrētāju pienākumi

Reģistrētājs pēc reģistrācijas ir atbildīgs par to, lai bez liekas kavēšanās pēc paša ierosmes atjauninātu reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegtu to Aģentūrai, ja:

mainās, piemēram, ražotāja, importētāja vai izstrādājumu izgatavotāja statuss vai viņa dati, piemēram, vārds vai adrese;

notikušas pārmaiņas vielas sastāvā, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

notikušas pārmaiņas reģistrētāja gadā veiktās vielas ražošanas vai importa kopapjomā vai to vielu apjomā, kuras ir reģistrētāja izgatavoto vai importēto izstrādājumu sastāvā, ja ar to saistīta tonnāžas robežlieluma maiņa, tostarp ražošanas vai importa izbeigšana;

ir apzināti jauni lietošanas veidi — kam vielu ražo vai importē — un jauni lietošanas veidi, kas nav ieteicami, kā norādīts VI pielikuma 3.7. iedaļā;

ir jauni dati par vielas radīto risku cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, par ko reģistrētājam būtu bijis loģiski jāuzzina, un kuru dēļ jāizdara grozījumi drošības datu lapā vai ķīmiskās drošības pārskatā;

ir pārmaiņas vielas klasifikācijā un marķējumā;

ir jauna informācija vai grozījumi ķīmiskās drošības pārskatā vai VI pielikuma 5. iedaļā;

reģistrētājs ir apzinājis vajadzību veikt kādu no IX vai X pielikumā uzskatītajiem testiem, un tādā gadījumā izstrādā testēšanas priekšlikumu;

ir veikti grozījumi piekļuvē, ko piešķir reģistrācijas dokumentācijā ietvertai informācijai.

Aģentūra dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās dalībvalsts iestādei.

Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai atjauninātu reģistrācijas pieteikumu ar informāciju, kas prasīta ar atbilstīgi 40., 41. vai 46. pantam pieņemtu lēmumu, vai ņem vērā lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 60. un 73. pantu, ievērojot termiņu, kas norādīts minētajā lēmumā. Aģentūra dara zināmu attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei, ka informācija ir pieejama tās datu bāzē.

Aģentūra pārbauda katru atjaunināto reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 20. panta 2. punkta pirmo un otro daļu. Ja atjaunināšana notiek saskaņā ar 12. panta 2. punktu un šī panta 1. punkta c) apakšpunktu, Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir reģistrētāja sniegtā informācija, un pēc vajadzības attiecīgi piemēro 20. panta 2. punktu.

Gadījumos, kas minēti 11. vai 19. pantā, katrs reģistrētājs individuāli iesniedz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju.

Par atjauninājumu maksā attiecīgu daļu no summas, ko prasa saskaņā ar IX sadaļu.

5. NODAĻA

Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi

23. pants

Konkrēti noteikumi esošām vielām

Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2010. gada 1. decembrim neattiecas uz šādām vielām:

esošām vielām, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, un ko Kopienā ražo vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk;

esošām vielām, kas klasificētas kā ļoti toksiskas ūdens organismiem, un kuras saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK var izraisīt ilgtermiņa nelabvēlīgu ietekmi uz ūdens vidi (R50/53), un ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 tonnu vai vairāk;

esošām vielām, ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 000 tonnu vai vairāk.

Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2013. gada 1. jūnijam neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 vai vairāk tonnu.

Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2018. gada 1. jūnijam neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk.

Neskarot 1. līdz 3. punktu, reģistrācijas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā pirms attiecīgā termiņa.

Šo pantu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro arī vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 7. pantu.

24. pants

Paziņotas vielas

Paziņojumu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK šīs sadaļas nozīmē uzskata par reģistrācijas pieteikumu, un Aģentūra piešķir reģistrācijas numuru līdz 2008. gada 1. decembrim.

Ja apjoms paziņotai vielai, kuras ražošanu veic viens ražotājs vai kuru importē viens importētājs, sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu saskaņā ar 12. pantu, tad saskaņā ar 10. un 12. pantu viņš iesniedz vajadzīgo papildu informāciju par minēto tonnāžas robežlielumu, kā arī visiem mazākiem tonnāžas robežlielumiem, ja vien informācija saskaņā ar minētajiem pantiem nav jau iesniegta.

III SADAĻA

DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA

1. NODAĻA

Mērķi un vispārēji noteikumi

25. pants

Mērķi un vispārēji noteikumi

Lai novērstu nevajadzīgu testēšanu ar dzīvniekiem, šīs regulas sakarā testēšana ar mugurkaulniekiem jāveic tikai pēdējām kārtām. Tāpat ir jāveic pasākumi, lai mazinātu iespēju dublēties citiem testiem.

Informācijas kopīga lietošana un iesniegšana saskaņā ar šo regulu attiecas uz tehniskiem datiem, un jo īpaši uz informāciju par būtiskām vielu īpašībām. Reģistrētāji atturas apmainīties ar informāciju par viņu uzvedību tirgū, jo īpaši attiecībā uz ražošanas jaudu, ražošanas vai pārdošanas apjomu, importa apjomu vai tirgus daļu.

Visus izpētes kopsavilkumus vai koncentrētus izpētes kopsavilkumus, kas saistībā ar reģistrācijas pieteikumiem atbilstīgi šai regulai ir iesniegti vismaz pirms 12 gadiem, reģistrācijas pieteikumiem var izmantot citi ražotāji vai importētāji.

2. NODAĻA

Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju

26. pants

Pienākums ievākt datus pirms reģistrācijas

Katrs jaunas vielas potenciāls reģistrētājs vai esošas vielas potenciāls reģistrētājs, kas nav veicis provizorisku reģistrāciju saskaņā ar 28. pantu, Aģentūrā ievāc datus, vai attiecīgai vielai jau nav iesniegts reģistrācijas pieteikums. Viņš līdz ar jautājumu iesniedz Aģentūrai visu šo informāciju:

savus datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot datus par izmantotām ražotnēm;

datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

kādas informācijas prasības viņam liktu veikt jaunu izpēti ar mugurkaulniekiem;

kādas informācijas prasības viņam liktu veikt citādu jaunu izpēti.

Ja attiecīgā viela nav reģistrēta, Aģentūra attiecīgi informē potenciālo reģistrētāju.

Ja attiecīgā viela iepriekšējos 12 gados ir reģistrēta, Aģentūra potenciālam reģistrētājam uzreiz dara zināmus iepriekšējā reģistrētāja(-u) vārdu(-s) un adreses un, attiecīgi, iesniegtos izpētes kopsavilkumus vai izvērstos izpēti kopsavilkumus, ja tādi ir.

Izpēti ar mugurkaulniekiem neatkārto.

Reizē Aģentūra dara zināmu potenciālā reģistrētāja vārdu un adresi iepriekšējiem reģistrētājiem. Saskaņā ar 27. pantu ar potenciāliem reģistrētājiem dalās pieejamā izpētes informācijā.

Ja vairāki potenciāli reģistrētāji ir ievākuši datus par vienu un to pašu vielu, Aģentūra visiem potenciāliem reģistrētājiem uzreiz dara zināmus citu potenciālo reģistrētāju vārdus un adreses.

27. pants

Kopīga to datu izmantošana, kas attiecas uz reģistrētām vielām

Ja viela iepriekšējos 12 gados jau ir reģistrēta, kā minēts 26. panta 3. punktā, potenciālais reģistrētājs:

informāciju, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, un

varbūt — attiecībā uz informāciju, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem —

lūdz iepriekšējam(-iem) reģistrētājam(-iem) informāciju, kas saistībā ar 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu ir vajadzīga, lai reģistrētu vielu.

Lūdzot informāciju saskaņā ar 1. punktu, potenciālais reģistrētājs un iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) dara visu iespējamo, kā minēts 1. punktā, lai vienotos par tās informācijas kopīgu lietošanu, ko potenciālais reģistrētājs(-i) lūdz saistībā ar 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu. Vienošanos var aizstāt ar jautājuma iesniegšanu šķīrējtiesai un šķīrējtiesas pavēles akceptēšanu.

Iepriekšējais reģistrētājs un potenciālais(-ie) reģistrētājs(-i) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīga lietošanas veida izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar turpmāk izklāstītajām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz šiem principiem un ko ir pieņēmusi Aģentūra saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.

Vienojoties par informācijas kopīgu lietošanu, iepriekšējais reģistrētājs jaunajam reģistrētājam dara pieejamu informāciju, par kuras lietošanu ir panākta vienosanās, un atļauj izmantot iepriekšējā reģistrētāja izpētes pārskatu.

Ja vienoties neizdodas, potenciālais(-ie) reģistrētājs(-i) par to informē Aģentūru un iepriekšējo(-os) reģistrētāju(-us), vēlākais, 1 mēnesi pēc tam, kad no Aģentūras saņemts iepriekšējā(-o) reģistrētāja(-u) vārds(-i) un adrese(-es).

Mēneša laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas Aģentūra potenciālajam reģistrētājam dod atļauju atsaukties uz informāciju, ko viņš lūdzis reģistrācijas dokumentācijā, ja potenciālais reģistrētājs pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz pierādījumus, ka tas par šo informāciju ir samaksājis iepriekšējiem reģistrētājiem radušos izmaksu daļu. Iepriekšējais reģistrētājs(-i) var prasīt potenciālajam reģistrētājam proporcionālu radušos izmaksu daļu. Minēto proporcionālo izmaksu daļu aprēķina, ņemot vērā norādījumus, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Ja iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) potenciālajam reģistrētājam dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš(viņi) var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret potenciālo reģistrētāju, lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.

Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.

Saskaņā ar 21. panta 1. punktu reģistrācijas nogaidīšanas termiņu jaunajam reģistrētājam paildzina par četriem mēnešiem, ja to lūdz iepriekšējais reģistrētājs.

3. NODAĻA

Noteikumi esošām vielām

28. pants

Pienākums provizoriski reģistrēt esošās vielas

Lai izmantotu 23. pantā paredzēto pārejas režīmu, katrs potenciāls reģistrētājs, kas reģistrē esošu vielu vienas tonnas vai lielākā apjomā, arī neierobežota daudzuma starpproduktu reģistrētājs, iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:

vielas nosaukumu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus;

savu vārdu un adresi un kontaktpersonas vārdu un, vajadzības gadījumā, tās personas vārdu un adresi, kura viņu pārstāv saskaņā ar 4. pantu, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

paredzēto reģistrācijas pieteikuma un tonnāžas diapazona iesniegšanas termiņu;

vielas(-u) nosaukumu(-us), kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus, par ko pieejamā informācija ir būtiska, lai piemērotu XI pielikuma 1.3 un 1.5 iedaļu.

Panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz termiņā, kas sākas 2008. gada 1. jūnijā un beidzas 2008. gada 1. decembrī.

Reģistrētāji, kas neiesniedz saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, nevar izmantot 23. pantu.

Aģentūra līdz 2009. gada 1. janvārim savā interneta vietnē publicē 1. punkta a) un d) apakšpunktā minēto vielu sarakstu. Sarakstā ir tikai vielu nosaukumi ar EINECS un CAS numuriem, ja tādi ir, un citi identifikācijas kodi, kā arī pirmais plānotais reģistrācijas termiņš.

Pēc saraksta publicēšanas tādas vielas pakārtots lietotājs, kura nav minētajā sarakstā, var paziņot Aģentūrai par savu interesi par šo vielu, savu kontaktinformāciju un informāciju par savu pašreizējo piegādātāju. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgās vielas nosaukumu un pēc pieprasījuma paziņo šī pakārtotā lietotāja kontaktinformāciju potenciālam reģistrētājam.

Potenciālie reģistrētāji, kas pēc 2008. gada 1. decembra gadā veic esošās vielas ražošanu vai importē to 1 tonnas vai lielākā apjomā vai pirmo reizi izmanto esošu vielu izstrādājumu izgatavošanā, vai pirmo reizi importē izstrādājumu, kura sastāvā ir esoša viela, kas jāreģistrē, ir tiesīgi izmantot 23. pantu, ja viņi iesniedz Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju sešos mēnešos pēc tam, kad ir sākuši vielas ražošanu, importēšanu vai izmantošanu 1 tonnas vai lielākā apjomā gadā, un, vēlākais, 12 mēnešus pirms attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām.

Saskaņā ar šā panta 4. punktu Aģentūras publicētā sarakstā iekļautu esošo vielu ražotāji vai importētāji, kuri gadā veic to ražošanu vai importē tās apjomā, kas mazāks par 1 tonnu, kā arī pakārtoti lietotāji un trešās personas var iesniegt Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju vai jebkuru citu attiecīgu informāciju par vielām, lai piedalītos 29. pantā minētajā forumā, kurā apmainās ar informāciju par vielām.

29. pants

Forumi informācijas apmaiņai par vielām

Visi potenciālie reģistrētāji, pakārtotie lietotāji un trešās personas, kas Aģentūrai iesnieguši informāciju saskaņā ar 28. pantu par vienu un to pašu esošu vielu vai kuru informācija par to pašu vielu saskaņā ar 15. pantu ir Aģentūras rīcībā, vai arī reģistrētāji, kas ir iesnieguši reģistrācijas pieteikumu par šo esošo vielu pirms 23. panta 3. punktā noteiktā termiņa, piedalās forumā, kurā notiek informācijas apmaiņa par vielām (SIEF).

Katra SIEF mērķis ir:

atvieglināt potenciālo reģistrētāju 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktā paredzēto savstarpējo informācijas apmaiņu reģistrācijas vajadzībām, tādējādi novēršot izpētes dublēšanos;

panākt potenciālo reģistrētāju vienprātību par vielas klasifikāciju un marķējumu, ja pastāv klasifikācijas un marķējuma atšķirības.

SIEF dalībnieki citiem dalībniekiem nodrošina informāciju par notiekošo izpēti, atsaucas uz pārējo dalībnieku lūgumiem pēc informācijas, kopīgi apzina vajadzību pēc papildu izpētes un organizē šādas izpētes veikšanu 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajos nolūkos. Katrs SIEF darbojas līdz 2018. gada 1. jūnijam.

30. pants

Kopīga to datu lietošana, kas iegūti testējot

Pirms testēšanas, lai ievērotu prasības par reģistrācijas vajadzībām sniegtu informāciju, SIEF dalībnieks ievāc datus, vai nav pieejama attiecīga izpēte, sazinoties ar pārējiem SIEF dalībniekiem. Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, attiecīgā SIEF dalībnieks lūdz šo izpēti. Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, SIEF dalībnieks var lūgt šo izpēti.

Izpētes īpašnieks viena mēneša laikā pēc izpētes lūguma saņemšanas izsniedz izmaksu apliecinājumu dalībniekam(-iem), kas lūdz izpēti. Dalībnieks(-i) un izpētes īpašnieks dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīgas lietošanas izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar še izklāstītām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz attiecīgiem principiem un ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Ja vienoties neizdodas, izmaksas dala vienādās daļās. Izpētes īpašnieks divu nedēļu laikā pēc samaksas saņemšanas dod atļauju atsaukties uz izpētes pārskatu reģistrācijas vajadzībām. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.

Ja, izmantojot SIEF, nav pieejama attiecīga izpēte, attiecībā uz katru informācijas prasību katrā forumā viens SIEF dalībnieks pārējo vārdā veic tikai vienu izpēti. Veic visus loģiskos pasākumus, lai Aģentūras noliktā termiņā vienotos, kas citu dalībnieku vārdā veiks izpēti un Aģentūrai iesniegs izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu. Ja vienoties neizdodas, Aģentūra nosaka, kurš reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testēšanu. Visi SIEF dalībnieki, kam vajadzīga izpēte, sedz daļu no izpētes izstrādes izmaksām, ko sadala atbilstīgi potenciālo reģistrētāju skaitam, kuri piedalās forumā. Tiem dalībniekiem, kas paši neveic izpēti, ir tiesības iegūt izpētes pārskatu divu nedēļu laikā pēc samaksas dalībniekam, kas veicis izpēti.

Ja izpētes īpašnieks, kas veicis 1. punktā minēto izpēti, kura ir saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(-iem) dalībniekam(-iem) nodrošināt vai nu izmaksu apliecinājumu, vai pašu izpēti, viņš nevar turpināt reģistrāciju, kamēr nav nodrošinājis informāciju citam(-iem) dalībniekam(-iem). Citi dalībnieki turpina reģistrāciju, neievērojot attiecīgās informācijas prasības, un paskaidro iemeslus reģistrācijas dokumentācijā. Izpēti neatkārto, ja vien minētās informācijas īpašnieks 12 mēnešos kopš cita(-u) dalībnieka(-u) reģistrācijas to joprojām nav darījis zināmu citiem dalībniekiem, un Aģentūra nolemj, ka viņiem testēšana jāveic atkārtoti. Tomēr, ja cits reģistrētājs jau ir iesniedzis reģistrācijas pieteikumu, kurā ir minētā informācija, Aģentūra atļauj minēto informāciju darīt pieejamu citam(-iem) dalībniekam(-iem). Ja cits reģistrētājs potenciālam(-iem) reģistrētājam(-iem) dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret citu(-iem) reģistrētāju(-iem), lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.

Ja tādas 1. punktā minētās izpētes īpašnieks, kura nav saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(-iem) dalībniekam(-iem) nodrošināt izpētes izmaksu apliecinājumu vai pašu izpēti, citi SIEF locekļi turpina reģistrāciju, it kā attiecīgā izpēte forumā nebūtu pieejama.

Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu.

Izpētes īpašnieku, kas atsakās darīt zināmas izmaksas vai pašu izpēti, kā minēts šā panta 3. vai 4. punktā, soda saskaņā ar 126. pantu.

IV SADAĻA

INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ

31. pants

Prasības drošības datu lapām

Vielas vai ►M3 maisījuma ◄ piegādātājs nodrošina vielas vai ►M3 maisījuma ◄ saņēmēju ar drošības datu lapu, kas sastādīta saskaņā ar II pielikumu, ja:

ja viela vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; vai

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;

ja viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) un b) apakšpunktā.

Visi piegādes ķēdes dalībnieki, kam saskaņā ar 14. vai 37. pantu ir jāveic vielas ķīmiskās drošības novērtējums, nodrošina to, ka drošības datu lapā sniegtā informācija saskan ar novērtējuma informāciju. Ja ►M3 maisījumam ◄ ir izstrādāta drošības datu lapa, un piegādes ķēdes dalībnieks ir sastādījis ►M3 maisījuma ◄ ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ja drošības datu lapas informācija atbilst ►M3 maisījuma ◄ ķīmiskās drošības pārskatam, nevis katras ►M3 maisījumā ◄ iekļautās vielas ķīmiskās drošības pārskatam.

Piegādātājs pēc saņēmēja lūguma nodrošina viņam saskaņā ar II pielikumu sastādītu drošības datu lapu, ja maisījums neatbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu, bet tas satur:

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, un ≥ 0,2 % vai lielāks masas procents maisījumos, kas ir gāzes, vismaz vienai vielai, kas rada bīstamību cilvēku veselībai vai videi; vai

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 0,1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, vismaz vienai vielai, kas ir 2. kategorijas kancerogēna vai 1.A, 1.B un 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, 1. kategorijas ādas jutīgumu izraisoša viela, 1. kategorijas elpošanas orgānu jutīgumu izraisoša viela vai viela, kas ietekmē laktāciju vai rada sekas laktācijas procesā vai kas saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB) saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) apakšpunktā; vai

vielu, kam ir noteiktas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.

Drošības datu lapa nav jāiesniedz, ja vielas vai maisījumi, ko piedāvā vai pārdod plašākai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības datu lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.

Drošības datu lapu iesniedz oficiālā tās(-o) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) valodā, kurā vielu vai ►M3 maisījumu ◄ laiž tirgū, ja vien dalībvalsts neparedz neko citu.

Drošības datu lapa ir datēta, un tajā ir šādas pozīcijas:

dati par vielu/ ►M3 maisījumu ◄ un uzņēmējsabiedrību/uzņēmumu;

dati par bīstamību;

sastāvs/informācija par sastāvdaļām;

pirmās palīdzības pasākumi;

ugunsdrošības pasākumi;

pasākumi nejaušas izdalīšanās gadījumos;

apstrāde un glabāšana;

iedarbības ierobežošana/personāla aizsardzība;

fizikāli ķīmiskās īpašības;

10.

stabilitāte un reaģētspēja;

11.

toksikoloģiskā informācija;

12.

ekoloģiskā informācija;

13.

apsvērumi saistībā ar apglabāšanu;

14.

informācija par transportēšanu;

15.

reglamentatīva informācija;

16.

cita informācija.

Jebkurš piegādes ķēdes dalībnieks, kam jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. vai 37. pantu, drošības datu lapai par apzinātiem lietošanas veidiem, tajos ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana, pielikumā iekļauj svarīgākos iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā arī lietošanas veida un iedarbības kategorijas).

Pakārtoti lietotāji, gatavojot drošības datu lapu par apzinātiem lietošanas veidiem, tajā iekļauj attiecīgus iedarbības scenārijus, kā arī lieto citu attiecīgu informāciju no viņiem iesniegtās drošības datu lapas.

Izplatītājs nodod tālāk attiecīgos iedarbības scenārijus un izmanto citu attiecīgu informāciju no viņam iesniegtās drošības datu lapas, gatavojot savu drošības datu lapu lietošanas veidiem, par ko viņš ir nodevis tālāk informāciju saskaņā ar 37. panta 2. punktu.

Drošības datu lapu nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski ne vēlāk kā dienā, kad viela vai maisījums tiek piegādāts pirmo reizi.

Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:

līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību;

līdzko piešķirta vai atteikta atļauja;

līdzko uzlikts ierobežojums.

Jaunu, datētu informācijas versiju, ko nosauc “Labojums: (datums)” nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai ►M3 maisījums ◄ piegādāts iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.

10.

Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 67/548/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2010. gada 1. decembrim.

No 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. jūnijam vielu drošības datu lapās ietver klasifikāciju gan saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 1. jūnijam. Tomēr, ja vielas vai maisījumi ir gan klasificēti, gan marķēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, attiecīgi vielas, maisījuma un tajā ietilpstošo vielu klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK, iekļauj drošības datu lapā līdz 2015. gada 1. jūnijam.

32. pants

Pienākums lejup pa piegādes ķēdi darīt zināmu informāciju par vielām un vielām ►M3 maisījumos ◄ , kam drošības datu lapa nav paredzēta

Vielas vai vielas ►M3 maisījumā ◄ piegādātājs, kam nav jāiesniedz drošības datu lapa saskaņā ar 31. pantu, saņēmējam sniedz šādu informāciju:

20. panta 3. punktā minēto reģistrācijas numuru(-us), ja tādi ir, visām vielām, par ko dara zināmu informāciju saskaņā ar šā punkta b), c) vai d) apakšpunktu;

vai uz vielu attiecas atļauju piešķiršana un sīki izstrādāta informācija par atļauju, kas piešķirta vai atteikta šajā piegādes ķēdē saskaņā ar VII sadaļu;

sīku informāciju par jebkuriem ierobežojumiem, kas uzlikti saskaņā ar VIII sadaļu;

jebkādu cita pieejamu un būtisku informāciju par vielu, kas ir vajadzīga, lai varētu apzināt un piemērot attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana.

Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski, vēlākais, vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ piegādājot pirmo reizi pēc 2007. gada 1. jūnija.

Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:

līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību;

līdzko piešķirta vai atteikta atļauja;

līdzko uzlikts ierobežojums.

Turklāt atjaunināto informāciju bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski nodrošina visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai ►M3 maisījums ◄ piegādāts iepriekšējos 12 mēnešos. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.

33. pants

Pienākums paziņot informāciju par vielām izstrādājumos

Tāda izstrādājuma piegādātājs, kura sastāvā ir viela, kas atbilst 57. panta kritērijiem un kas saskaņā ar 59. panta 1. punktu ir konstatēta lielākā koncentrācijā par 0,1 % (w/w), izstrādājuma saņēmējam dara zināmu pietiekamu informāciju, kas piegādātājam pieejama, lai izstrādājumu varētu droši lietot, un vismaz vielas nosaukumu.

Pēc patērētāja pieprasījuma tāda izstrādājuma piegādātājs, kura sastāvā ir viela, kas atbilst 57. panta kritērijiem un kas saskaņā ar 59. panta 1. punktu ir konstatēta lielākā koncentrācijā nekā 0,1 % (w/w), patērētājam dara zināmu pietiekamu informāciju, kas piegādātājam pieejama, lai izstrādājumu varētu droši lietot, un vismaz vielas nosaukumu.

Attiecīgo informāciju bez maksas sniedz 45 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

34. pants

Pienākums darīt zināmu informāciju par vielām un ►M3 maisījumiem ◄ augšup pa piegādes ķēdi

Visi vielas vai ►M3 maisījuma ◄ piegādes ķēdes dalībnieki augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam dara zināmu šādu informāciju:

jaunu informāciju par bīstamām īpašībām, neatkarīgi no attiecīgiem lietošanas veidiem;

jebkuru citu informācija, kas var likt apšaubīt viņam nodotajā drošības datu lapā apzināto riska pārvaldības pasākumu piemērotību, ko dara zināmu tikai attiecībā uz apzinātajiem lietošanas veidiem.

Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi.

35. pants

Informācijas pieejamība darba ņēmējiem

Darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem darba devējs piešķir piekļuvi informācijai, ko saskaņā ar 31. un 32. pantu nodrošina par vielām vai ►M3 maisījumiem ◄ , ko viņi lieto vai kuru iedarbībai viņi var būt pakļauti darbā.

36. pants

Pienākums glabāt informāciju

Katrs ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs un izplatītājs vāc un glabā pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai pildītu ar šo regulu uzliktos pienākumus, vismaz 10 gadus pēc tam, kad viņš beidzis ražot, importēt, piegādāt vai lietot attiecīgo vielu vai ►M3 maisījumu ◄ . Tāds ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs šo informāciju pēc lūguma uzreiz sniedz vai dara pieejamu jebkurai kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā viņš ir reģistrēts, vai Aģentūrai, neskarot II un VI sadaļu.

Ja reģistrētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs beidz darbību vai daļēji vai pilnībā nodod savas darbības trešai personai, tā persona, kas ir atbildīga par reģistrētāja, pakārtotā lietotāja vai izplatītāja uzņēmuma likvidāciju vai uzņemas atbildību par attiecīgās vielas vai ►M3 maisījuma ◄ laišanu tirgū, reģistrētāja, pakārtotā lietotāja vai izplatītāja vietā pārņem 1. punktā paredzētās saistības.

V SADAĻA

PAKĀRTOTI LIETOTĀJI

37. pants

Pakārtotu lietotāju veikti ķīmiskās drošības novērtējumi un pienākums apzināt, piemērot un ieteikt risku mazināšanas pasākumus

Pakārtoti lietotāji var sniegt informāciju, palīdzot reģistrācijas sagatavošanā.

Visiem pakārtotiem lietotājiem ir tiesības rakstiski (papīra izdrukas veidā vai elektroniski), vismaz īsā, vispārīgā lietošanas veida aprakstā darīt zināmu kādu lietošanas veidu ražotājam, importētājam vai pakārtotajam lietotājam vai izplatītājam, kas piegādā vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ , lai to padarītu par apzinātu lietošanas veidu. Darot zināmu kādu lietošanas veidu, sniedz pietiekamu informāciju, lai ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, kas piegādā vielu, par šo lietošanas veidu varētu sagatavot iedarbības scenāriju — vai, attiecīgā gadījumā, lietošanas veida un iedarbības kategoriju — ražotāja, importētāja vai pakārtotā lietotāja ķīmiskās drošības novērtējumam.

Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi. Saņemot šādu informāciju, pakārtoti lietotāji var vai nu sagatavot iedarbības scenāriju apzinātam(-iem) lietošanas veidam(-iem), vai arī nodot informāciju nākamajam dalībniekam augšup pa piegādes ķēdi.

Reģistrētām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ievēro 14. pantā paredzētās saistības, pirms nākamo reizi piegādā pašu vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ pakārtotajam lietotājam, kas iesniedzis šā panta 2. punktā minēto lūgumu, ja vien lūgums ir iesniegts vismaz mēnesi pirms piegādes vai viena mēneša laikā pēc lūguma — atkarībā no tā, kas noticis vēlāk.

Attiecībā uz esošām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izpilda lūgumu un ievēro 14. pantā paredzētās saistības pirms 23. pantā paredzētā attiecīgā termiņa izbeigšanās, ja vien pakārtotais lietotājs lūgumu iesniedz vismaz 12 mēnešus pirms konkrētā termiņa.

Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs pēc lietošanas veida izvērtējuma atbilstīgi 14. pantam ar cilvēku veselības vai apkārtējās vides aizsardzību saistītu iemeslu dēļ nevar to iekļaut kā apzinātu lietošanas veidu, viņš uzreiz Aģentūrai un pakārtotajam lietotājam rakstiski dara zināmu(-us) lēmuma iemeslu(-us), un nepiegādā pakārtotajam(-iem) lietotājam(-iem) vielu, kamēr nav iekļāvis šo(šos) iemeslu(-us) 31. vai 32. pantā minētajā informācijā. Ražotājs vai importētājs iekļauj lietošanas veidu VI pielikuma 3.7. iedaļā, atjauninot reģistrāciju saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Pakārtots lietotājs, kas lieto pašu vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ , saskaņā ar XII pielikumu sagatavo ķīmiskās drošības pārskatu jebkuram lietošanas veidam, kas neatbilst tā iedarbības scenārijā vai, attiecīgā gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijā aprakstītajiem apstākļiem, kurš darīts zināms viņam iesniegtajā drošības datu lapā vai jebkādam lietošanas veidam, ko piegādātājs neiesaka.

Pakārtotam lietotājam nav jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats, ja:

vielas vai ►M3 maisījuma ◄ drošības datu lapa nav jādara zināma saskaņā ar 31. pantu;

piegādātājam nav jāaizpilda ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. pantu;

pakārtots lietotājs vielu vai tās ►M3 maisījumu ◄ lieto kopapjomā, kas gadā mazāks par vienu tonnu;

pakārtots lietotājs īsteno vai iesaka iedarbības scenāriju, kurā iekļauti vismaz tie apstākļi, kas aprakstīti iedarbības scenārijā, kas viņam darīts zināms drošības datu lapā;

►M3 maisījuma ◄ sastāvā esošā viela ir tādā koncentrācijā, kas ir mazāka par jebkuru 14. panta 2. punktā doto koncentrāciju;

pakārtots lietotājs vielu izmanto ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei, ar nosacījumu, ka iespējamo risku cilvēku veselībai un videi pietiekami kontrolē saskaņā ar darba ņēmēju un apkārtējās vides aizsardzībai pieņemtos tiesību aktos ietvertām prasībām.

Visi pakārtotie lietotāji apzina, piemēro un vajadzības gadījumā iesaka attiecīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu apzinātus apdraudējumus, vai nu:

viņam nodotā(-ās) drošības datu lapā(-ās);

paša veiktā ķīmiskās drošības novērtējumā;

jebkurā informācijā par riska pārvaldības pasākumiem, kas viņam sniegta saskaņā ar 32. pantu.

Ja pakārtots lietotājs nesagatavo ķīmiskās drošības pārskatu saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu, viņš apsver vielas lietošanas veidu(-us) un apzina, un piemēro visus attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides risku kontroli. Vajadzības gadījumā viņš šo informāciju iekļauj paša sagatavotā drošības datu lapā.

Pakārtoti lietotāji ķīmiskās drošības pārskatus atjaunina un dara pieejamus.

Ķīmiskās drošības pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav jāiekļauj apsvērumi par 14. panta 5. punktā minēto gala lietošanas veidu radītu risku cilvēku veselībai.

38. pants

Pakārtotu lietotāju pienākums darīt zināmu informāciju

Pirms sākt vai turpināt kādu konkrētu tādas vielas lietošanu, ko reģistrējis kāds augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks saskaņā ar 6. vai 18. pantu, pakārtots lietotājs še uzskaitītajos gadījumos dara Aģentūrai zināmu šā panta 2. punktā norādīto informāciju:

pakārtotam lietotājam ir jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 37. panta 4. punktu; vai

pakārtots lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) vai f) apakšpunktā.

Pakārtots lietotājs informācijā iekļauj:

savus datus un kontaktinformāciju, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā;

regulas 20. panta 3. punktā minēto(-os) reģistrācijas numuru(-us), ja tāds(-i) ir;

datus par vielu(-ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

ražotāja(-u) vai importētāja(-u), vai cita piegādātāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā;

īsu vispārēju aprakstu par lietošanas veidu(-iem), kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā, un par lietošanas veida(-u) nosacījumiem;

priekšlikumu veikt papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem, ja pakārtotais lietotājs to uzskata par vajadzīgu, lai pabeigtu ķīmiskās drošības novērtējumu, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtā informācija mainās, pakārtotais lietotājs bez kavēšanās to atjaunina.

Pakārtots lietotājs dara zināmu Aģentūrai, ja viņa veiktā vielas klasifikācija atšķiras no viņa piegādātāja klasifikācijas.

Informācijas sniegšana saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu nav prasīta par tādu vielu vai vielu ►M3 maisījumā ◄ , ko pakārtots lietotājs lieto apjomā, kas konkrētam lietošanas veidam ir mazāks par 1 tonnu gadā, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

39. pants

Pakārtota lietotāja saistību piemērošana

Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 37. panta prasības, vēlākais, 12 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.

Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 38. panta prasības, vēlākais, 6 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.

VI SADAĻA

IZVĒRTĒJUMS

1. NODAĻA

Dokumentācijas izvērtējums

40. pants

Testēšanas priekšlikumu izskatīšana

Aģentūra izskata jebkuru reģistrācijas pieteikumā vai pakārtota lietotāja ziņojumā izklāstīto testēšanas priekšlikumu, lai sniegtu IX un X pielikumā konkretizēto informāciju par vielu. Prioritāte ir tādu vielu reģistrācijai, kam ir vai kam varētu būt PBT, vPvB, sensibilizējošas un/vai kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (CMR) īpašības, vai tādu vielu reģistrācijai, kas pārsniedz 100 tonnas gadā izmantojumā, kas rada plašu un izkliedētu iedarbību, ja vien tie atbilst kritērijiem, kas noteikti jebkurai no sekojošām bīstamības klasēm vai kategorijām, kuras minētas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

4.1. bīstamības klase;

5.1. bīstamības klase.

Informāciju par testēšanas priekšlikumiem, kas paredz testus ar mugurkaulniekiem, publicē Aģentūras tīmekļa vietnē. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgās vielas nosaukumu, tās bīstamības noteikšanas testa mērķrezultātu, kura iegūšanai ierosināts tests ar mugurkaulniekiem, un datumu, līdz kuram trešām personām jāiesniedz informācija. Aģentūra uzaicina trešās personas 45 dienu laikā kopš paziņojuma publicēšanas dienas, izmantojot Aģentūras noteikto formātu, iesniegt zinātniski pamatotu informāciju un pētījumu rezultātus par attiecīgo vielu un tās bīstamības noteikšanas testa mērķrezultātu, kura iegūšanai ierosināts attiecīgais tests ar mugurkaulniekiem. Aģentūra saskaņā ar 3. punktu lēmuma pieņemšanā ņem vērā jebkādu saņemto šāda veida zinātniski pamatoto informāciju un pētījumu rezultātus.

Izmantojot 1. punktā paredzēto izskatīšanu, Aģentūra sagatavo vienu šādu lēmumu, un to pieņem saskaņā ar 50. un 51. pantā izklāstīto procedūru:

lēmumu par to, ka attiecīgam(-iem) reģistrētājam(-iem) vai pakārtotam(-iem) lietotājam(-iem) ir jāveic ierosinātais tests, un noliek termiņu izpētes kopsavilkuma vai koncentrēta izpētes kopsavilkuma iesniegšanai, ja tā prasīts I pielikumā;

lēmumu saskaņā ar a) apakšpunktu, bet mainot nosacījumus, kā tests jāveic;

lēmumu saskaņā ar a), b) vai d) apakšpunktu, bet prasot, lai reģistrētājs(-i) vai pakārtots(-i) lietotājs(-i) veiktu vienu vai vairākus papildu testus, ja testēšanas priekšlikums nesaskan ar IX, X un XI pielikumu;

lēmumu, ar ko noraida testēšanas priekšlikumu;

lēmumu saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu, ja vairāki vienas un tās pašas vielas reģistrētāji vai pakārtotie lietotāji ir iesnieguši priekšlikumus veikt vienu un to pašu testu, dodot viņiem iespēju vienoties, kas veiks testu visu vārdā, un attiecīgi 90 dienās informē Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju vai attiecīgi pakārtoto lietotāju veikt testu visu vārdā.

Reģistrētājs vai pakārtots lietotājs iesniedz prasīto informāciju Aģentūrai, ievērojot nolikto termiņu.

41. pants

Reģistrācijas pieteikumu pareizības izskatīšana

Aģentūra var izskatīt jebkuru reģistrācijas pieteikumu, lai pārliecinātos, ka:

informācija saskaņā ar 10. pantu iesniegtajā tehniskajā dokumentācijā atbilst 10., 12. un 13. pantā, kā arī III un VI līdz X pielikumā ietvertajām prasībām;

tehniskajā dokumentācijā iesniegto standartinformācijas prasību pielāgojumi un ar to saistītie pamatojumi atbilst noteikumiem, kas reglamentē VII līdz X pielikumā paredzētos pielāgojumus un XI pielikumā paredzētos vispārējos noteikumus;

visi prasītie ķīmiskās drošības novērtējumi un ķīmiskās drošības pārskati atbilst I pielikumā konkretizētajām prasībām, un ierosinātie riska pārvaldības pasākumi ir pietiekami;

visi saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai 19. panta 2. punktu iesniegtie paskaidrojumi ir objektīvi.

Dalībvalstu kompetentām iestādēm dara pieejamu reģistrācijas dokumentācijas sarakstu, kuras pareizību pārbauda Aģentūra.

Izmantojot saskaņā ar 1. punktu veikto izskatīšanu, Aģentūra 12 mēnešos kopš pareizības pārbaudes sākuma var sagatavot lēmuma projektus, kas uzliek pienākumu reģistrētājam(-iem) iesniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai reģistrācijas dokumentācija atbilstu attiecīgām informācijas prasībām, un noliekot pietiekamus termiņus papildu informācijas iesniegšanai. Lēmumu pieņem saskaņā ar 50. un 51. pantā paredzēto procedūru.

Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.

►M57 Lai pārbaudītu reģistrācijas dokumentācijas atbilstību šai regulai, līdz 2023. gada 31. decembrim Aģentūra atlasa šās dokumentācijas daļu, kas nav mazāka par 20 % visas dokumentācijas, ko Aģentūra saņēmusi par reģistrējumiem 100 t/g. un lielāka daudzuma diapazonos.

Līdz 2027. gada 31. decembrim Aģentūra atlasa arī procentuālo daļu, kas nav mazāka par 20 % no visas Aģentūrā saņemtās dokumentācijas par reģistrējumiem daudzuma diapazonos zem 100 t/g.

Atlasot dokumentāciju atbilstības pārbaudei, Aģentūra dod priekšroku, taču ne ekskluzīvi, dokumentācijai, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: ◄

dokumentācijā ir 10. panta a) punkta iv), vi) apakšpunktā un/vai vii) apakšpunktā minētā, kā arī saskaņā ar 11. panta 3. punktu individuāli iesniegtā informācija; vai

dokumentācija attiecas uz vielu, kuras ražošanu veic vai kuru importē 1 tonnas vai lielākā apjomā gadā, un kas neatbilst VII pielikumā ietvertajām prasībām, attiecīgi piemērojot 12. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu; vai

dokumentācija attiecas uz vielu, kas ir ierakstīta 44. panta 2. punktā minētajā Kopienas elastīgajā rīcības plānā.

Jebkura trešā persona var Aģentūrai elektroniski iesniegt informāciju par 28. panta 4. punktā minētajā sarakstā ierakstītajām vielām. Pārbaudot un izvēloties dokumentāciju, Aģentūra analizē šo informāciju līdz ar informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 124. pantu.

Komisija, apspriedusies ar Aģentūru, var pieņemt lēmumu mainīt izvēlētās dokumentācijas daudzumu un grozīt vai ietvert papildu kritērijus 5. punktā saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.

42. pants

Iesniegtās informācijas pārbaude un dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumi

Aģentūra pārbauda visu informāciju, kas iesniegta, izpildot saskaņā ar 40. vai 41. pantu pieņemtus lēmumus, un vajadzības gadījumā sagatavo attiecīgus lēmumus saskaņā ar minētajiem pantiem.

Kad dokumentācijas izvērtēšana ir pabeigta, Aģentūra Komisiju un kompetentas dalībvalstu iestādes informē par iegūto informāciju, kā arī dara zināmus visus secinājumus. Kompetentās iestādes izvērtējumā iegūto informāciju izmanto 45. panta 5. punkta, 59. panta 3. punkta un 69. panta 4. punktā paredzētajām vajadzībām. Aģentūra izmanto izvērtējumā iegūto informāciju 44. pantā paredzētajiem mērķiem.

43. pants

Testēšanas priekšlikumu pārbaudes procedūra un termiņi

Attiecībā uz jaunām vielām, Aģentūra 180 dienās pēc tam, kad saņemts reģistrācijas pieteikums vai pakārtota lietotāja ziņojums ar testēšanas priekšlikumu, sagatavo lēmuma projektu saskaņā ar 40. panta 3. punktu.

Aģentūra saskaņā ar 40. panta 3. punktu lēmumu projektus par esošām vielām sagatavo:

līdz 2012. gada 1. decembrim — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2010. gada 1. decembrim un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu IX un X pielikumā paredzētās informācijas prasības;

līdz 2016. gada 1. jūnijam — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2013. gada 1. jūnijam un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu tikai IX pielikumā paredzētās informācijas prasības;

līdz 2022. gada 1. jūnijam — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2018. gada 1. jūnijam un kuros ir testēšanas priekšlikumi.

Dalībvalstīm dara pieejamu reģistrācijas dokumentāciju, ko izvērtē saskaņā ar 40. pantu.

2. NODAĻA

Vielu izvērtējums

44. pants

Vielu izvērtējuma kritēriji

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā vielu prioritātes noteikšanas kritērijus, ņemot vērā papildu izvērtējumu. Prioritāti nosaka, izmantojot uz iespējamo risku balstītu pieeju. Kritērijos ņem vērā:

informāciju par bīstamību, piemēram, vielas strukturālu līdzību ar zināmām vielām, kas rada bažas, vai vielām, kas ir noturīgas un bioakumuatīvas, un ja līdzība vedina domāt, ka vielai vai vienam vai vairākiem tās pārveides produktiem ir īpašības, kas rada bažas, vai tie ir noturīgi un bioakumulatīvi;

informāciju par iedarbību;

tonnāžu, tostarp tonnāžas kopsummu, saskaitot tonnāžu vairāku reģistrētāju iesniegtos reģistrācijas pieteikumos.

Aģentūra izmanto 1. punktā minētos kritērijus, izstrādājot projektu Kopienas elastīgam rīcības plānam, kas aptvers trīs gadus, un konkrēti norādīs, kādas vielas jāizvērtē katrā gadā. Vielas iekļaus, ja būs iemesls uzskatīt (vai nu balstoties uz Aģentūras veikto dokumentācijas izvērtējumu vai jebkuru citu izmantojamu avotu, arī informāciju reģistrācijas dokumentācijā), ka attiecīgā viela rada risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Aģentūra iesniedz dalībvalstīm pirmo elastīgā rīcības plāna projektu līdz 2011. gada 1. decembrim. Aģentūra ik gadu līdz 28. februārim iesniedz dalībvalstīm elastīgā rīcības plāna gadskārtējo atjauninājumu projektu.

Aģentūra Kopienas elastīgo rīcības plānu galīgā variantā pieņem, balstoties uz Dalībvalstu komitejas, kas izveidota saskaņā ar 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu (turpmāk — “Dalībvalstu komiteja”), atzinumu, un publicē plānu savā interneta vietnē, nosakot dalībvalsti, kas izvērtēs tajā uzskaitītās vielas saskaņā ar 45. pantu.

45. pants

Kompetentā iestāde

Aģentūra ir atbildīga, lai koordinētu vielu izvērtējuma procesus un nodrošinātu Kopienas elastīgajā rīcības plānā ietverto vielu izvērtējumu. To īstenojot, Aģentūra izmanto kompetentas dalībvalstu iestādes. Izvērtējot vielu, kompetentās iestādes var norīkot citu struktūru rīkoties tās vārdā.

Dalībvalsts Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā var izvēlēties vielu(-as), lai kļūtu par kompetentu iestādi 46., 47. un 48. panta nozīmē. Ja Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā ietvertu vielu neizvēlas neviena dalībvalsts, Aģentūra nodrošina vielas izvērtējumu.

Ja divas vai vairākas dalībvalstis apliecina ieinteresētību vienas un tās pašas vielas izvērtēšanā, un nevar vienoties, kura būs kompetentā iestāde, kompetento iestādi 46., 47. un 48. panta nozīmē nosaka saskaņā ar šādu procedūru.

Aģentūra nodod jautājumu Dalībvalstu komitejai, lai vienotos, kura būs kompetentā iestāde, ņemot vērā to, kurā dalībvalstī ir ražotājs(-i) vai importētājs(-i), kāda ir attiecīgās dalībvalsts daļa Kopienas iekšzemes kopproduktā un to vielu skaitu, ko jau izvērtē attiecīgā dalībvalsts, kā arī uzkrātās zināšanas.

Ja 60 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja ir panākusi vienprātību, attiecīgās dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.

Ja Dalībvalstu komitejai neizdodas panākt vienprātību, Aģentūra iesniedz pretrunīgos atzinumus Komisijai, kas saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumu, kura būs kompetentā iestāde, un dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.

Kompetentā iestāde, kas konkretizēta saskaņā ar 2. un 3. punktu, izvērtē iedalītās vielas saskaņā ar šo nodaļu.

Dalībvalsts var jebkurā laikā darīt zināmu Aģentūrai vielu, kas nav iekļauta Kopienas elastīgajā rīcības plānā, ja tās rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka vielas ir izvērtēšana ir prioritāra. Aģentūra, balstoties uz Dalībvalstu komitejas atzinumu, pieņem lēmumu, vai iekļaut minēto vielu Kopienas elastīgajā rīcības plānā. Ja vielu iekļauj Kopienas elastīgajā rīcības plānā, to izvērtē ierosinātāja dalībvalsts — vai cita dalībvalsts, kas piekrīt to darīt.

46. pants

Lūgumi sniegt papildu informāciju un iesniegtās informācijas pārbaude

Ja kompetenta iestāde atzīst, ka ir vajadzīga papildu informācija, vajadzības gadījumā arī informācija, kas nav prasīta VII līdz X pielikumā, tā sagatavo lēmuma projektu, norādot iemeslus, kāpēc reģistrētājam(-iem) jāiesniedz papildu informācija, un noliekot iesniegšanas termiņu. Lēmuma projektu sagatavo 12 mēnešos pēc tam, kad Kopienas elastīgais rīcības plāns par vielām, kas jāizvērtē attiecīgā gadā, ir publicēts Aģentūras interneta vietnē. Lēmumu pieņem saskaņā ar 50. un 52. pantā paredzēto procedūru.

Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.

Kompetentā iestāde izskata visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā 12 mēnešos pēc informācijas iesniegšanas izstrādā attiecīgus lēmumus atbilstīgi šim pantam.

Kompetentā iestāde beidz izvērtēšanu 12 mēnešos pēc vielas izvērtēšanas sākuma vai 12 mēnešus pēc informācijas iesniegšanas saskaņā ar 2. punktu, un attiecīgi dara to zināmu Aģentūrai. Ja termiņš ir beidzies, izvērtēšanu uzskata par pabeigtu.

47. pants

Saskaņotība ar citām darbībām

Vielas izvērtēšanā izmanto visu būtisko informāciju, kas iesniegta par konkrēto vielu, un visus iepriekšējos izvērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo sadaļu. Ja informācija par būtiskām vielas īpašībām ir iegūta, atsaucoties uz strukturāli saistītu(-ām) vielu(-ām), izvērtējums var attiekties arī uz saistītajām vielām. Ja lēmums par izvērtēšanu jau ir pieņemts saskaņā ar 51. vai 52. pantu, jebkādus projektus lēmumiem, ar ko prasa papildu informāciju saskaņā ar 46. pantu, var attaisnot vienīgi apstākļu maiņa vai jaunas zināšanas.

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju prasībām sniegt papildu informāciju, Aģentūra pārrauga saskaņā ar 46. pantu sagatavotos lēmumu projektus un izstrādā kritērijus, un nosaka prioritātes. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru paredz īstenošanas pasākumus.

48. pants

Vielu izvērtēšanas papildu pasākumi

Kad pabeigta vielas izvērtēšana, kompetentā iestāde apsver, kā izmantot izvērtējumā gūto informāciju 59. panta 3. punktā, 69. panta 4. punktā un 115. panta 1. punktā paredzētajiem mērķiem. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par saviem secinājumiem par to, vai izmantot iegūto informāciju un — ja jā, tad kā to darīt. Aģentūra par to savukārt informē Komisiju, reģistrētāju un kompetentās pārējo dalībvalstu iestādes.

3. NODAĻA

Starpproduktu izvērtējums

49. pants

Papildu informācija par ražotnēs izolētiem starpproduktiem

Uz ražotnē izolētiem starpproduktiem, ko izmanto stingri kontrolētos apstākļos, neattiecas ne dokumentācija, ne vielas izvērtējums. Tomēr, ja kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā ir ražotne, atzīst, ka risks cilvēku veselībai vai videi, ko rada ražotnē izolēta starpprodukta lietošana, vieš tikpat lielas bažas, kā tādu vielu izmantošana, kuras atbilst 57. panta kritērijiem, un apdraudējumu pareizi nekontrolē, tā var:

prasīt, lai reģistrētājs sniedz papildu informāciju, kas ir tieši saistīta ar apzināto risku. Lūgumam pievieno rakstisku pamatojumu;

izskatīt visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā ieteikt jebkādus attiecīgus riska mazināšanas pasākumus, lai vērstos pret konkrētā ražotnē apzinātu risku.

Pirmajā daļā paredzēto procedūru var veikt tikai kompetentā iestāde, kas minēta šajā daļā. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izvērtējuma rezultātiem, savukārt Aģentūra informē kompetentas citu dalībvalstu iestādes, un dara tām pieejamus rezultātus.

4. NODAĻA

Kopēji noteikumi

50. pants

Reģistrētāju un pakārtotu lietotāju tiesības

Aģentūra visus saskaņā ar 40., 41. vai 46. pantu sagatavotus lēmumu projektus dara zināmus attiecīgam(-iem) reģistrētājam(-iem) vai pakārtotam(-iem) lietotājam(-iem), un dara viņiem zināmas tiesības iesniegt komentārus 30 dienās pēc lēmuma projekta saņemšanas. Ja ieinteresēts reģistrētājs(-i) vai pakārtots(-i) lietotājs(-i) vēlas izteikt komentārus, viņš(-i) tos sniedz Aģentūrai. Aģentūra savukārt uzreiz informē kompetento iestādi par komentāru iesniegšanu. Kompetentā iestāde (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 46. pantu) un Aģentūra (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 40. un 41. pantu) ņem vērā visus saņemtos komentārus, un var attiecīgi grozīt lēmuma projektu.

Ja reģistrētājs beidz ražot vai importēt vielu, vai izgatavot vai importēt izstrādājumu, vai ja pakārtotais lietotājs beidz lietot attiecīgo vielu, viņš par to informē Aģentūru, un viņa reģistrācijā reģistrēto apjomu attiecīgajā gadījumā nosaka kā nulles vērtību, kā arī no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju par vielu, ja vien reģistrētājs nedara zināmu, ka atsāk vielas ražošanu vai importu, vai izstrādājuma izgatavošanu vai importu, vai ja pakārtotais lietotājs nedara zināmu, ka atsāk vielas lietošanu. Aģentūra informē kompetentu tās dalībvalsts iestādi, kurā atrodas reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs.

Reģistrētājs, saņēmis lēmuma projektu, var beigt vielu ražot vai importēt, vai izstrādājumu izgatavot vai importēt, vai pakārtotais lietotājs var beigt attiecīgo vielu lietot. Tādos gadījumos reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs informē Aģentūru par to, un tā rezultātā viņa reģistrācija vai pārskats kļūst nederīga(-as), un no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju attiecībā uz šo vielu, ja vien viņš neiesniedz jaunu reģistrācijas pieteikumu vai pārskatu. Aģentūra informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs.

Neskarot 2. un 3. punktu, papildu informāciju var prasīt saskaņā ar 46. pantu vienā vai abos šādos gadījumos:

ja kompetentā iestāde sagatavo dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu un secina, ka pastāv iespējams ilgtermiņa risks cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un tādēļ ir vajadzīga papildu informācija;

ja ieinteresētā(-o) reģistrētāja(-u) ražotās vai importētās vielas, vai reģistrētāja(-u) izgatavotā vai importētā izstrādājuma sastāvā esošās vielas, vai pakārtotā(-o) lietotāja(-u) lietotās vielas iedarbībai ir būtiska nozīme tāda riska radīšanā.

Šīs regulas 69. līdz 73. pantā paredzēto procedūru piemēro mutatis mutandis.

51. pants

Lēmumu pieņemšana, izvērtējot dokumentāciju

Aģentūra saskaņā ar 40. vai 41. pantu kompetentām dalībvalstu iestādēm dara zināmu lēmuma projektu līdz ar reģistrētāja komentāriem.

30 dienās pēc lēmuma projekta izplatīšanas dalībvalstis Aģentūrai var ierosināt grozījumus tajā.

Ja Aģentūra nesaņem priekšlikumus, tā pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu paziņotajā versijā.

Ja Aģentūra saņem priekšlikumu par grozījumu, tā var grozīt lēmuma projektu. Aģentūra lēmuma projektu līdz ar visiem ierosinātajiem grozījumiem nodod Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc tam, kad beidzies 2. punktā minētais 30 dienu termiņš.

Aģentūra visus attiecīgos reģistrētājus vai pakārtotos lietotājus uzreiz informē par jebkuru priekšlikumu, un ļauj viņiem iesniegt komentārus 30 dienās. Dalībvalstu komiteja ņem vērā visus saņemtos komentārus.

Ja 60 dienās pēc paziņojuma Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par lēmuma projektu, Aģentūra attiecīgi pieņem lēmumu.

Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo lēmuma projektu, ko pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3. un 6. punktu.

52. pants

Lēmumu pieņemšana saskaņā ar vielas izvērtējumu

Kompetentā iestāde Aģentūrai un kompetentām citu dalībvalstu iestādēm izplata lēmuma projektus saskaņā ar 46. pantu — līdz ar visiem reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju komentāriem.

Noteikumus no 51. panta 2. līdz 8. punktam piemēro mutatis mutandis.

53. pants

Kopīga testu izmaksu segšana, ja reģistrētājiem un/vai pakārtoti lietotāji nevienojas

Ja reģistrētājiem vai pakārtotiem lietotājiem saskaņā ar šajā sadaļā paredzēto lēmumu ir jāveic tests, reģistrētāji vai pakārtotie lietotāji pieliek visas pūles, lai vienotos, kurš to veiks citu reģistrētāju vai pakārtoto lietotāju vārdā, un 90 dienās attiecīgi informētu Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju veikt testu visu vārdā.

Ja reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testu citu vārdā, viņi visi vienlīdzīgi sedz izpētes izmaksas.

Šā panta 1. punktā minētos gadījumos reģistrētājs vai pakārtots lietotājs, kas veic testu, visām iesaistītām pusēm nodrošina izpētes pārskata eksemplāru.

Personai, kas veic un iesniedz izpēti, attiecīgi ir prasība pret pārējiem. Jebkura iesaistīta persona var celt prasību aizliegt citai personai vielu ražot, importēt vai laist tirgū, ja attiecīgā persona nav nomaksājusi savu izmaksu daļu, vai nav nodrošinājusi garantiju attiecīgā apjomā, vai arī neizsniedz veiktās izpētes pārskata eksemplāru. Visas prasības var piespiedu kārtā īstenot attiecīgas valsts tiesās. Jebkura persona var celt atlīdzības prasību šķīrējtiesā un akceptēt šķīrējtiesas pavēli.

54. pants

Informācijas publikācija par izvērtējumiem

Līdz katra gada 28. februārim Aģentūra savā interneta vietnē publicē ziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā gūtajiem panākumiem to saistību izpildē, kas attiecas uz izvērtējumiem. Ziņojumā konkrēti iekļauj ieteikumus potenciāliem reģistrētājiem, lai uzlabotu turpmāko reģistrācijas pieteikumu kvalitāti.

VII SADAĻA

LICENCĒŠANA

1. NODAĻA

Licencēšanas prasība

55. pants

Licencēšanas mērķis un aizstāšanas apsvērumi

Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē risku, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Tāpēc visi ražotāji, importētāji un pakārotie lietotāji, kas iesniedz pieteikumu licences saņemšanai, analizē attiecīgās vielas iespējamās alternatīvas, apsver ar tām saistītos riskus un šādas aizstāšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību.

56. pants

Vispārēji noteikumi

Ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs nelaiž tirgū vielu lietošanai vai nelieto to pats, ja tā ir iekļauta XIV pielikumā — ja vien:

vielas vai vielas ►M3 maisījumā ◄ lietošanas veids(-i) vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū, vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir licencēta saskaņā ar 60. līdz 64. pantu; vai

vielas vai vielas ►M3 maisījumā ◄ lietošanas veids(-i), vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir atbrīvota no licencēšanas prasības pašā XIV pielikumā saskaņā ar 58. panta 2. punktu; vai

nav pienācis 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums; vai

ir pienācis 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums, un viņš ir iesniedzis pieteikumu 18 mēnešus pirms šā datuma, taču lēmums par licencēšanas pieteikumu vēl nav pieņemts; vai

ja viela ir laista tirgū, lietošanas licence ir piešķirta viņa tieši pakārtotam lietotājam.

Pakārtots lietotājs var lietot vielu, kas atbilst 1. pantā konkretizētiem kritērijiem, ja vien lietošana atbilst viņa piegādes ķēdes iepriekšējās daļas dalībniekam piešķirtās licences nosacījumiem par lietošanas veidu.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro vielas lietošanai zinātnes pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē. XIV pielikumā ir norādīts, vai 1. un 2. punkts skar uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, kā arī maksimālos apjomus, kam piešķirts atbrīvojums.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem vielu lietošanas veidiem:

augu aizsardzības līdzekļos Direktīvas 91/414/EEK darbības jomā;

biocīdajos produktos Direktīvas 98/8/EK darbības jomā;

par automašīnu degvielu, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti ( 22 );

par degvielu mobilās vai stacionārās minerāleļļu izstrādājumu sadedzināšanas iekārtās un par degvielu slēgtās sistēmās.

Ja vielas licencē tikai tādēļ, ka tās atbilst 57. panta a), b) vai c) apakšpunkta kritērijiem, vai tādēļ, ka tās ir apzinātas saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu vienīgi tādēļ, ka ir bīstamas cilvēku veselībai, šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz šādiem lietošanas veidiem:

kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā,

materiālos, kam ir saskare ar pārtiku, kuri ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 darbības jomā.

Panta 1. un 2. punkts neattiecas uz vielu lietošanas veidu, ja tās ir ►M3 maisījumos ◄ :

regulas 57. panta d), e) un f) apakšpunktā minētajām vielām, ja to koncentrācijas robežvērtība ir mazāka par 0,1 %, masas procenta apjomā (w/w);

visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā norādīto robežvērtību, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.

57. pants

Vielas, kas jāiekļauj XIV pielikumā

Šādas vielas var iekļaut XIV pielikumā saskaņā ar 58. pantā paredzēto procedūru:

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6. iedaļu klasificētu kancerogēno vielu bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.5. iedaļu klasificētu cilmes šūnu mutācijas izraisošas bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.7. iedaļu klasificētu seksuālo funkciju un auglību vai attīstību kaitīgi ietekmējošas bīstamības klases reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas 1.A vai 1.B kategorijā;

vielas, kas ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;

vielas, kas ir ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;

vielas, piemēram, tādas, kam ir endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, vai tādas, kurām ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības, kuras neatbilst d) vai e) apakšpunktā konkretizētajiem kritērijiem un par kurām ir zinātnes liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas, kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas, un kuras ir apzinātas katrā gadījumā individuāli saskaņā ar 59. pantā paredzēto procedūru.

58. pants

Vielu iekļaušana XIV pielikumā

Pieņemot lēmumu par 57. pantā minēto vielu iekļaušanu XIV pielikumā, lēmumu pieņem saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Attiecībā uz katru vielu lēmumā precizē:

datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

regulas 57. pantā minētās vielas būtiskāko(-ās) īpašību (-as);

pārejas pasākumus:

datumu(-us), no kura(-iem) ir aizliegts vielu laist tirgū un lietot, ja vien nav piešķirta licence (turpmāk — “rieta datums”), kuru nosakot, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā attiecīgam lietošanas veidam norādītais ražošanas cikls;

ii)

datumu vai datumus vismaz 18 mēnešus pirms rieta datuma(-iem), kad jāsaņem pieteikums, ja pieteikuma iesniedzējs vēlas turpināt vielas lietošanu vai laišanu tirgū konkrētiem lietošanas veidiem pēc rieta datuma(-iem); turpinātos lietošanas veidus atļauj pēc rieta datuma, kamēr pieņem lēmumu par licencēšanas pieteikumu;

attiecīgos gadījumos — noliktu konkrētu lietošanas veidu pārskatīšanas termiņus;

lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas, kas atbrīvotas no licencēšanas prasības, ja tādas ir, un atbrīvojumu nosacījumus, ja tādi ir.

Lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas var atbrīvot no licencēšanas prasības, ja, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, risku pareizi kontrolē. Nosakot atbrīvojumus, jo īpaši ņem vērā risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi, to samērojot ar vielas īpašībām, piemēram, ja tās fiziskā forma maina risku.

Pirms pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu XIV pielikumā Aģentūra, ņemot vērā Dalībvalstu komitejas viedokli, iesaka, kādas prioritāras vielas jāiekļauj tajā, katrai vielai norādot 1. punktā paredzētās pozīcijas. Parasti prioritāti piešķir vielām:

ar PBT vai vPvB īpašībām; vai

ar plaši izkliedētu lietošanas veidu; vai

vielām lielos apjomos.

Nosakot XIV pielikumā iekļauto vielu skaitu un 1. punktā norādītos datumus, ņem vērā arī Aģentūras spēju apstrādāt pieteikumus paredzētajā laikā. Aģentūra pirmo ieteikumu par XIV pielikumā iekļaujamām prioritārām vielām iesniedz līdz 2009. gada 1. jūnijam. Aģentūra vismaz reizi divos gados iesniedz papildu ieteikumus, lai XIV pielikumā iekļautu jaunas vielas.

Pirms Aģentūra nosūta Komisijai ieteikumu, tā dara to atklātībā pieejamu savā interneta vietnē, skaidri norādot publikācijas datumu, ievērojot 118. un 119. pantu par pieeju informācijai. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt komentārus trīs mēnešos pēc publikācijas, jo īpaši par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības.

Aģentūra atjaunina ieteikumu, ņemot vērā saņemtos komentārus.

Saskaņā ar 6. punktu, pēc vielas iekļaušanas XIV pielikumā uz to neattiecina jaunus ierobežojumus saskaņā ar VIII sadaļā ieskicēto procedūru, kas attiecas uz tiem cilvēku veselības un apkārtējās vides riskiem, ko rada saistībā ar vielas, vielas ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā lietošanas veidu, un kuri izriet no tai raksturīgām XIV pielikumā norādītām īpašībām.

Regulas XIV pielikumā uzskaitītai vielai saskaņā ar VIII sadaļā aprakstīto procedūru var uzlikt jaunus ierobežojumus, kas attiecas uz riskiem cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, ko rada šīs vielas klātbūtne izstrādājumā(-os).

Vielas, kurām saskaņā ar VIII sadaļu vai citiem Kopienas tiesību aktiem aizliegts jebkāds lietošanas veids, XIV pielikumā neiekļauj vai arī svītro no tā.

Vielas, kas jaunas informācijas dēļ vairs neatbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem, svītro no XIV pielikuma saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.

59. pants

Regulas 57. pantā minēto vielu apzināšana

Šā panta 2. līdz 10. punktā izklāstīto procedūru piemēro, lai apzinātu vielas, kas atbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem, un sastādītu sarakstu vielām, ko ar laiku iekļaut XIV pielikumā. Aģentūra šajā sarakstā uzskaita vielas, uz ko attiecas tās darba programma saskaņā ar 83. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot dokumentāciju saskaņā ar attiecīgām XV pielikuma iedaļām par vielām, kas pēc Komisijas atzinuma atbilst 57. pantā ietvertajiem kritērijiem. ►M3 Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. ◄ Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu dalībvalstīm.

Ikviena dalībvalsts var sagatavot dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu par vielām, kas pēc dalībvalsts atzinuma atbilst 57. pantā paredzētajiem kritērijiem, un nosūtīt to Aģentūrai. ►M3 Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. ◄ Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu citām dalībvalstīm 30 dienās pēc saņemšanas.

Aģentūra savā interneta vietnē publicē paziņojumu, ka kādai vielai ir sagatavota XV pielikumā minētā dokumentācija. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt piebildes Aģentūras noliktā termiņā.

60 dienās pēc dokumentācijas laišanas apritē pārējās dalībvalstis vai Aģentūra var izteikt Aģentūrai komentārus par vielas apzināšanu dokumentācijā attiecībā uz 57. pantā ietvertajiem kritērijiem.

Ja Aģentūra nesaņem vai nesniedz nekādus komentārus, tā iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.

Pēc komentāru sniegšanas vai saņemšanas Aģentūra nodod dokumentāciju Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc 5. punktā minētā 60 dienu termiņa beigām.

Ja 30 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par apzināšanu, Aģentūra iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.

Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo projektu priekšlikumam par vielas apzināšanu 3 mēnešos pēc Dalībvalstu komitejas atzinuma saņemšanas Galīgo lēmumu par vielas apzināšanu pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.

10.

Aģentūra publicē un atjaunina 1. punktā minēto sarakstu savā interneta vietnē, līdzko ir pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu.

2. NODAĻA

Licenču piešķiršana

60. pants

Licenču piešķiršana

Komisija atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz licencēšanas pieteikumiem saskaņā ar šo sadaļu.

Neskarot 3. pantu, licenci piešķir, ja XIV pielikumā norādīto vielas raksturīgo īpašību dēļ vielas lietošanas veida radīto risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi pietiekami kontrolē saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu, un risks ir tāds, kā dokumentēts pieteikuma iesniedzēja ķīmiskās drošības pārskatā, ņemot vērā 64. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētās Riska novērtēšanas komitejas atzinumu. Piešķirot licenci un jebkādos atbilstīgi no tā izrietošajos apstākļos Komisija ņem vērā visas izdalīšanās, emisiju apjomu un zudumus, tostarp riskus, kuri rodas saistībā ar vielas difūzu vai izkliedētu lietojumu, par ko zināms attiecīgā lēmuma pieņemšanas laikā.

Komisija neizskata tos riskus cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcē un ko reglamentē Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm ( 23 ), Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm ( 24 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā ( 25 ).

Šā panta 2. punktu nepiemēro:

vielām, kas atbilst 57. panta a), b), c) vai f) punktā ietvertajiem kritērijiem, un kurām nevar noteikt robežlielumu saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu;

vielām, kas atbilst 57. panta d) vai e) apakšpunktā ietvertajiem kritērijiem;

vielām, kurām saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu identificētas endokrīno sistēmu noārdošas īpašības vai noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas īpašības, vai arī ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības.

Ja licenci nevar piešķirt saskaņā ar 2. punktu vai 3. punktā minētajām vielām, licenci var piešķirt tikai tad, ja pierāda, ka vielas lietošanas veida sociālās un ekonomiskās priekšrocības ir lielākas par tās radīto risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un ka nav piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Tādu lēmumu pieņem, ņemot vērā 64. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētās Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus, pēc tam, kad apsvērti visi šādi aspekti:

vielas lietošanas veidu radītais risks, tostarp ierosināto riska pārvaldības pasākumu atbilstība un efektivitāte;

pieteikuma iesniedzēja vai citu ieinteresēto personu pierādītas sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko dod vielas lietošanas veids, un sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada atteikums licencēt vielu;

alternatīvu analīze, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 62. panta 4. punkta e) apakšpunktu, vai jebkāds aizstāšanas plāns, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu, un jebkuras trešās personas iesniegums, ko iesniedz saskaņā ar 64. panta 2. punktu;

pieejamā informācija par jebkuras citas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas radītiem riskiem cilvēku veselībai vai videi.

Apsverot to, vai ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, Komisijai jāņem vērā visi attiecīgie aspekti, tostarp:

tas, vai pāreja uz alternatīvām vielām samazinātu risku cilvēka veselībai un videi, ņemot vērā riska pārvaldības pasākumu atbilstību un efektivitāti,

alternatīvu tehniskā un ekonomiskā iespējamība.

Lietošanas veidu nelicencē, ja licencēšana rada XVII pielikumā paredzētā ierobežojuma atvieglinājumu.

Licenci piešķir tikai tad, ja pieteikums ir sastādīts atbilstīgi 62. panta prasībām.

Uz licenci attiecas pārskatīšanas termiņš, neskarot nevienu lēmumu par iespējamu pārskatīšanu nākotnē, un parasti tam piemēro nosacījumus, tostarp pārraudzību. Jebkuras licences pārskatīšanas perioda ilgumu nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos elementus.

Licencē norāda:

personu vai personas, kam licence ir piešķirta;

datus par vielu(-ām);

kādam(-iem) lietošanas veidam(-iem) licence ir piešķirta;

visus licences piešķiršanas nosacījumus;

pārskatīšanas termiņu;

visus pārraudzības mehānismus.

10.

Neskarot nekādus licences nosacījumus, tās turētājs nodrošina, lai iedarbību mazinātu, cik vien tehniski un praktiski iespējams.

61. pants

Licenču pārskatīšana

Saskaņā ar 60. pantu piešķirtas licences uzskata par derīgām tikmēr, kamēr Komisija pieņem lēmumu, veicot pārskatīšanu, grozīt vai atsaukt licenci, ar nosacījumu, ka licences īpašnieks iesniedz pārskata ziņojumu vismaz 18 mēnešus pirms pārskatīšanas termiņa beigām. Licences turētājs var atkārtoti neiesniegt visus sākotnējā licences pieteikuma elementus, un iesniegt tikai licences numuru, ievērojot otro, trešo un ceturto apakšpunktu.

Licences īpašnieks, kam licence ir piešķirta saskaņā ar 60. pantu, iesniedz atjauninājumu 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētajai alternatīvu analīzei, tostarp atbilstīgajā gadījumā informāciju par jebkurām attiecīgajām pieteikuma iesniedzēja veiktajām pētniecības un attīstības darbībām, un jebkādam aizstāšanas plānam, ko iesniedz saskaņā ar 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu. Ja alternatīvu analīzes atjauninājums uzrāda, ka ir iespējama piemērota alternatīva, ņemot vērā 60. panta 5. punkta elementus, licences īpašnieks iesniedz aizstāšanas plānu, tostarp pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību grafiku. Ja licences īpašnieks nevar apliecināt, ka risku pienācīgi kontrolē, viņš iesniedz arī sākotnējā pieteikumā ietverto sociālās un ekonomiskās analīzes atjauninājumu.

Ja viņš tad var apliecināt, ka risks tiek pienācīgi kontrolēts, viņš iesniedz ķīmiskās drošības pārskata atjauninājumu.

Ja mainījušies kādi citi sākotnējā pieteikuma elementi, viņš iesniedz arī šo elementu atjauninājumus.

Ja atjauninātā informācija tiek iesniegta saskaņā ar šo punktu, jebkuru lēmumu grozīt vai anulēt piešķirto licenci saistībā ar tās pārskatīšanu pieņem atbilstīgi 64. pantā minētajai procedūrai, kuru piemēro mutatis mutandis.

Licences var pārskatīt jebkurā laikā, ja:

sākotnējās licencēšanas apstākļi mainījušies tā, ka tie ietekmē risku cilvēku veselībai vai videi vai maina sociālās un ekonomiskās sekas; vai

kļūst pieejama jauna informācija par iespējamiem aizstājējiem.

Komisija nosaka pamatotu beigu termiņu, kad licences īpašnieks(-i) var iesniegt pārskatīšanai vajadzīgo papildu informāciju, un norāda, kādā termiņā Komisija pieņems lēmumu saskaņā ar 64. pantu.

Lēmumā par licences pārskatīšanu, ja mainījušies apstākļi un ņemot vērā proporcionalitātes principu, Komisija var licenci grozīt vai atsaukt, sākot no lēmuma pieņemšanas, ja jaunajos apstākļos licenci nepiešķirtu vai ja ir kļuvušas iespējamas piemērotas alternatīvas saskaņā ar 60. panta 5. punktu. Otrajā no minētajiem gadījumiem Komisija prasa licences īpašniekam iesniegt aizstāšanas plānu, ja viņš to jau nav iesniedzis kopā ar savu pieteikumu vai atjauninājumu.

Ja pastāv nopietns un tūlītējs risks cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, Komisija var pārtraukt licences darbību, kamēr nav pabeigta pārskatīšana, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Ja nav ievērots kāds Direktīvā 96/61/EK minēts vides kvalitātes standarts, tad attiecībā uz konkrēto vielas lietošanas veidu piešķirto licenci var pārskatīt.

Ja neīsteno Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktā minētos apkārtējās vides aizsardzības mērķus, var pārskatīt attiecīgas vielas lietošanas veidam konkrētā upes baseinā piešķirtu licenci.

Ja vielas lietošana aizliegta vai citādi ir ierobežota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ( 26 ), Komisija atsauc licenci konkrētam lietošanas veidam.

62. pants

Pieteikumi licences saņemšanai

Licences pieteikumu iesniedz Aģentūrai.

Licences pieteikumus var iesniegt vielas ražotājs(-i), importētājs(-i) un/vai pakārtots(-i) lietotājs(-i). Pieteikumus var iesniegt viena vai vairākas personas.

Pieteikumus var iesniegt par vienu vai vairākām vielām, kas atbilst XI pielikuma 1.5. punktā minētajai vielu grupas definīcijai, un par vienu vai vairākiem lietošanas veidiem. Pieteikumus var iesniegt par pieteikuma iesniedzēja paša lietošanas veidu(-iem) un/vai par lietošanas veidiem, kādiem viņš paredz vielu laist tirgū.

Pieteikumā par licences saņemšanu iekļauj šādu informāciju:

datus par vielu(-ām), kā minēts VI pielikuma 2. iedaļā;

vārdu(-s) un kontaktinformāciju tai(tām) personai(-ām), kas iesniedz pieteikumu;

licencēšanas lūgumu, norādot, kādam lietošanas veidam vai lietošanas veidiem licence ir lūgta, un vajadzības gadījumā attiecīgi raksturojot vielas lietošanas veidu ►M3 maisījumos ◄ un/vai iekļaušanu izstrādājumos;

ķīmiskās drošības pārskatu — ja vien tas jau nav iesniegts kā daļa no reģistrācijas pieteikuma — saskaņā ar I pielikumu, raksturojot tādus vielas raksturīgo, XIV pielikumā norādīto īpašību izraisītos riskus cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, kas izriet no vielas(-u) lietošanas veida;

alternatīvu analīzi, apsverot to radīto risku un aizstāšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu, tostarp atbilstīgā gadījumā informāciju par jebkādām attiecīgajām pieteikuma iesniedzēja veiktajām pētniecības un attīstības darbībām;

aizstāšanas plānu, tostarp pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību grafiku, ja e) apakšpunktā minētā alternatīvu analīze uzrāda, ka ir iespējamas piemērotas alternatīvas, ņemot vērā 60. panta 5. punkta elementus.

Pieteikumā var iekļaut:

saskaņā ar XVI pielikumu veiktu sociālo un ekonomisko aspektu analīzi;

pamatojumu, kāpēc nav apsvērts risks cilvēku veselībai un apkārtējai videi, ko rada:

vielu emisijas no iekārtām, par kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK; vai

ii)

vielas izdalīšanās no punktveida avota, ko regulē prasība par iepriekšēju reglamentāciju, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta g) apakšpunktā un tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

Pieteikumā neiekļauj risku cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcēs, ko reglamentē Direktīva 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK.

Par licences pieteikumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

63. pants

Papildu licences pieteikumi

Ja par vielas lietošanas veidu ir iesniegts pieteikums, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz atbilstīgajām daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 62. panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktu un 5. punkta a) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir iepriekšēja pieteikuma iesniedzēja atļauja atsaukties uz attiecīgām pieteikuma daļām.

Ja par vielas lietošanas veidu ir piešķirta licence, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz atbilstīgajām daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 62. panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktu un 5. punkta a) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir licences īpašnieka atļauja atsaukties uz attiecīgām iepriekšējā licences pieteikuma daļām.

Pirms atsaukšanās uz jebkādu iepriekšēju licences pieteikumu saskaņā ar 1. un 2. punktu nākamais pieteikuma iesniedzējs pēc vajadzības atjaunina sākotnējā pieteikumā iekļauto informāciju.

64. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra licenču izsniegšanai

Aģentūra apliecina pieteikuma saņemšanas datumu. Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu projektus desmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas dienas.

Aģentūra, ņemot vērā 118. un 119. pantu par pieeju informācijai, savā interneta vietnē dara pieejamu plašu informāciju par vielas lietošanas veidiem, attiecībā uz ko saņemti pieteikumi, un attiecībā uz licenču pārskatīšanu, līdz ar galīgo termiņu, kādā ieinteresētas trešās personas var iesniegt informāciju par alternatīvām vielām vai tehnoloģijām.

Sagatavojot atzinumu, abas 1. punktā minētās komitejas vispirms pārbauda, vai pieteikumā ir visa 62. pantā norādītā informācija par katras konkrētās komitejas specifiku. Vajadzības gadījumā komitejas, savā starpā konsultējoties, iesniedz pieteikuma iesniedzējam kopīgu lūgumu pēc papildu informācijas, lai pieteikums atbilstu 62. pantā ietvertajām prasībām. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja var prasīt pieteikuma iesniedzējam vai lūgt trešām personām konkrētā termiņā iesniegt papildu informāciju par iespējamām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja uzskata par vajadzīgu. Abas komitejas ņem vērā arī jebkādu trešo personu iesniegto informāciju.

Atzinumu projektos iekļauj šādus elementus:

Riska novērtēšanas komiteja: vērtējumu par pieteikumā raksturotās vielas lietošanas veida(-u) radītu risku cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, tostarp par riska pārvaldības pasākumu atbilstību un efektivitāti, un, ja vajadzīgs, iespējamu alternatīvu radīta risku novērtējumu;

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja: vērtējumu par pieteikumā aprakstītajiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem un alternatīvu pieejamību, piemērotību un tehnisko apstrādājamību saistībā ar vielas lietošanas veidu(-iem), ja pieteikums sastādīts saskaņā ar 62. pantu un jebkuriem trešo personu papildinājumiem, kas iesniegti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Aģentūra nosūta atzinumu projektus pieteikuma iesniedzējam līdz 1. punktā noliktā termiņa beigām. Mēneša laikā pēc atzinuma projekta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt rakstisku paziņojumu, ka vēlas sniegt komentārus. Atzinuma projekts uzskatāms par saņemtu septiņas dienas pēc tam, kad Aģentūra to nosūtījusi.

Ja pieteikuma iesniedzējs nevēlas sniegt komentārus, Aģentūra nosūta atzinumus Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam 15 dienas pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pieteikuma iesniedzējs varējis sniegt komentārus, vai arī 15 dienas pēc tam, kad saņemts pieteikuma iesniedzēja paziņojums, ka viņš nesniegs komentārus.

Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas sniegt komentārus, viņš nosūta Aģentūrai rakstisku argumentāciju divos mēnešos pēc atzinuma projekta saņemšanas. Komitejas izskata komentārus un pieņem galīgos atzinumus divos mēnešos pēc rakstiskas argumentācijas saņemšanas, attiecīgos gadījumos ņemot vērā argumentāciju. Nākamās 15 dienās Aģentūra atzinumus līdz ar rakstisku argumentāciju nosūta Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.

Aģentūra saskaņā ar 118. un 119. pantu nosaka, kuras atzinumu un to pielikumu daļas darīt atklātībā pieejamas savā interneta vietnē.

Gadījumos, uz ko attiecas 63. panta 1. punkts, Aģentūra pieteikumus izskata kopā, ja vien var ievērot pirmā pieteikuma termiņu.

Komisija sagatavo projektu lēmumam par licencēšanu trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinumu saņemšanas. Galīgo lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka licenci, pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Komisijas lēmumu kopsavilkumus, tostarp licences numuru un atbilstīgā lēmuma pamatojumu, it īpaši gadījumos, kad ir piemērotas alternatīvas, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dara publiski pieejamus Aģentūras izveidotā un pastāvīgi atjauninātā datubāzē.

10.

Gadījumos, uz ko attiecas 63. panta 2. punkts, šā panta 1. punktā paredzēto termiņu saīsina līdz pieciem mēnešiem.

3. NODAĻA

Licences piegādes ķēdē

65. pants

Licenču īpašnieku pienākumi

Licenču īpašnieki, kā arī pakārtoti lietotāji, kas minēti 56. panta 2. punktā un kas iekļauj vielas ►M3 maisījumā ◄ , norāda licences numuru uz marķējuma, pirms vielu vai vielas ►M3 maisījumu ◄ laiž tirgū licencētai lietošanai, neskarot ►M3 Direktīvu 67/548/EEK, Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ◄ ►M3 ————— ◄ . To dara uzreiz, līdzko licences numurs ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 64. panta 9. punktu.

66. pants

Pakārtoti lietotāji

Pakārtoti lietotāji, kas vielu lieto saskaņā ar 56. panta 2. punktu, trīs mēnešu laikā informē Aģentūru par vielas pirmo piegādi.

Aģentūra izveido un pastāvīgi atjaunina to pakārtoto lietotāju reģistru, kuri snieguši paziņojumus saskaņā ar 1. punktu. Aģentūra piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm piekļuvi reģistram.

VIII SADAĻA

DAŽU BĪSTAMU VIELU UN ►M3 MAISĪJUMU ◄ RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

1. NODAĻA

Vispārēji jautājumi

67. pants

Vispārēji noteikumi

Vielu, vielu ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem. Tas neattiecas uz vielas ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu zinātnes pētniecībā un izstrādē. XVII pielikumā norāda, vai ierobežojumus nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā arī maksimālos atbrīvotos apjomus.

Panta 1. punktu nepiemēro vielām, ko izmanto kosmētikas līdzekļos, kā definēts Direktīvā 76/768/EEK, attiecībā uz ierobežojumiem, risinot ar cilvēku veselības riskiem saistītus jautājumus, kas ir minētās Direktīvas darbības jomā.

Dalībvalsts līdz 2013. gada 1. jūnijam var uzturēt spēkā esošus un stingrākus vielas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus XVII pielikuma sakarā, ja par ierobežojumiem ir paziņots saskaņā ar Līgumu. Komisija sastāda un publicē ierobežojumu sarakstu līdz 2009. gada 1. jūnijam.

2. NODAĻA

Ierobežošanas process

68. pants

Jaunu ierobežojumu ieviešana un pastāvošo ierobežojumu grozīšana

Ja vielu ražošana, lietošana vai tirgū laišana rada tik nepieļaujamu risku cilvēku veselībai vai videi, ka pret to jāvēršas visai Kopienai, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru, pieņemot jaunus ierobežojumus vai grozot pastāvošos ierobežojumus XVII pielikumā par vielu, vielu ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos ražošanu, lietošanu vai laišanu tirgū, saskaņā ar 69. līdz 73. pantā paredzēto procedūru. Visos lēmumos ņem vērā ierobežojuma sociāli ekonomiskās sekas, arī to, vai ir pieejamas alternatīvas.

Pirmā daļa neattiecas uz vielas kā ražotnē izolēta starpprodukta lietošanas veidu.

Attiecībā uz pašu vielu, tās maisījumu vai izstrādājumu, kas atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas bīstamības klasēs kā 1.A vai 1.B kategorijas vielas, un ko patērētāji varētu lietot, un kam Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Nepiemēro 69. līdz 73. pantu.

69. pants

Priekšlikuma sagatavošana

Ja Komisija atzīst, ka vielas, vielas ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādu risku, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, Komisija lūdz Aģentūru sagatavot dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā iekļautām prasībām.

Pēc 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētā datuma Aģentūra apsver, vai XIV pielikumā uzskaitītas vielas lietošanas veids izstrādājumos rada tādu risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, kuru pietiekami nekontrolē. Ja Aģentūra atzīst, ka risku pietiekami nekontrolē, tā sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām.

Aģentūra 12 mēnešos pēc 1. punktā minētā Komisijas lūguma saņemšanas, un, ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, ierosina ierobežojumus, lai sāktu ierobežošanas procesu.

Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka vielas, vielas ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā ražošana, laišana tirgū vai lietošana rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, ko pienācīgi nekontrolē, bet kam ir jāpievērš uzmanība, tā dara zināmu Aģentūrai, ka tā ierosina sagatavot dokumentāciju, kas atbilst attiecīgās XV pielikuma iedaļās ietvertām prasībām. Ja viela nav iekļauta Aģentūras uzturētajā sarakstā, kas minēts šā panta 5. punktā, dalībvalsts sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām 12 mēnešos pēc paziņošanas Aģentūrai. Ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai XV pielikumā paredzētajā formulārā, lai sāktu ierobežošanas procesu.

Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas uz jebkuru dokumentāciju, ķīmiskās drošības pārskatu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstij saskaņā ar šo regulu. Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas arī uz jebkuru attiecīgu riska novērtējumu, ko iesniedz citu Kopienas regulu vai direktīvu vajadzībām. Lai to nodrošinātu, citas struktūras, piemēram, aģentūras, kas nodibinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un veic līdzīgus uzdevumus, pēc lūguma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.

Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja pārbauda, vai iesniegtā dokumentācija atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām. Attiecīgā komiteja 30 dienās pēc saņemšanas informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienās pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts 60 dienās pēc komiteju pamatojuma saņemšanas panāk dokumentācijas atbilstību prasībām, pretējā gadījumā šajā nodaļā paredzēto procedūru izbeidz. Aģentūra uzreiz publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procedūru, un informē tos, kas attiecīgai vielai iesnieguši reģistrācijas pieteikumus.

Aģentūra uztur sarakstu ar vielām, kurām Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai izstrādā XV pielikumā ietvertajām atbilstošu dokumentāciju ierosinātās ierobežošanas nolūkos. Ja viela ir sarakstā, citu dokumentāciju negatavo. Ja dalībvalsts vai Aģentūra ierosina pārskatīt kādu no XVII pielikumā uzskaitītajiem pastāvošajiem ierobežojumiem, lēmumu par to, vai tas jādara, pieņem saskaņā ar 133. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz pierādījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts vai Aģentūra.

Neskarot 118. un 119. pantu, Aģentūra uzreiz dara atklātībā pieejamu savā interneta vietnē visu dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām, tostarp saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu ierosinātos ierobežojumus, skaidri norādot publikācijas datumu. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses sešos mēnešos pēc dokumentācijas publikācijas vai nu individuāli vai kopīgi iesniegt:

komentārus par dokumentāciju un ierosinātajiem ierobežojumiem;

sociālo un ekonomisko aspektu analīzi vai informāciju, kas analīzē var būt noderīga attiecībā uz ierosinātajiem ierobežojumiem, izskatot to pozitīvos un negatīvos aspektus. Analīze vai informācija atbilst XVI pielikumā iekļautām prasībām.

70. pants

Aģentūras atzinums: Riska novērtēšanas komiteja

Deviņos mēnešos pēc 69. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma Riska novērtēšanas komiteja formulē atzinumu par to, vai ierosinātie ierobežojumi pienācīgi mazina risku cilvēku veselībai un/vai videi, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām. Šajā atzinumā ņem vērā dalībvalsts dokumentāciju vai Aģentūras dokumentāciju, kas sagatavota pēc Komisijas lūguma, kā arī 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto ieinteresēto personu viedokļus.

71. pants

Aģentūras atzinums: Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 12 mēnešos pēc 69. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma sagatavo atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām, kā arī sociālām un ekonomiskām sekām. Komiteja sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālām un ekonomiskām sekām, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 69. panta 6. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir. Aģentūra uzreiz publicē atzinuma projektu savā interneta vietnē. Aģentūra aicina ieinteresētās personas sniegt komentārus par atzinuma projektu, vēlākais, 60 dienas pēc atzinuma projekta publikācijas.

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja uzreiz pieņem atzinumu, attiecīgi ņemot vērā noliktajā termiņā saņemtos komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto pušu komentārus un sociālo un ekonomisko aspektu analīzi, ko iesniedz saskaņā ar 69. panta 6. punkta b) apakšpunktu un šī panta 1. punktu.

Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra var atlikt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.

72. pants

Atzinuma iesniegšana Komisijai

Aģentūra iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierosinātiem ierobežojumiem attiecībā uz vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos. Ja viena vai abas komitejas nav sagatavojušas atzinumu līdz 70. pantā un 71. panta 1. punktā noliktā termiņa beigām, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.

Neskarot 118. un 119. pantu, Aģentūra uzreiz publicē abu komiteju atzinumus savā interneta vietnē.

Aģentūra pēc lūguma iesniedz Komisijai un/vai dalībvalstij visus tai iesniegtos vai tās izskatītos dokumentus un apliecinājumus.

73. pants

Komisijas lēmums

Ja ir ievēroti 68. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija 3 mēnešos pēc Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas — vai arī, ja komiteja nav sagatavojusi atzinumu, pēc saskaņā ar 71. pantu noliktā galīgā termiņa beigām — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk — sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.

Ja grozījuma projekts atšķiras no pirmā priekšlikuma vai, ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno sīki izklāstītu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Komisija nosūta grozījuma projektu dalībvalstīm vismaz 45 dienas pirms balsošanas.

IX SADAĻA

MAKSĀJUMI

74. pants

Maksājumi

Saskaņā ar 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu, 18. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 22. panta 5. punktu, 62. panta 7. punktu un 92. panta 3. punktu prasītos maksājumus konkretizē Komisijas regulā, ko saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem līdz 2008. gada 1. jūnijam.

Nav jāmaksā, reģistrējot vielu daudzumā no 1 līdz 10 tonnām, ja reģistrācijas dokumentācijā ir visa VII pielikumā paredzētā informācija.

Nosakot šā panta 1. punktā minēto maksājumu struktūru un apjomu, ņem vērā darbu, kas saskaņā ar šo regulu jāveic Aģentūrai un kompetentai iestādei, un maksājumus nosaka tādus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no šiem maksājumiem, tos apvienojot ar citiem Aģentūras ieņēmumiem saskaņā ar 96. panta 1. punktu, ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas. Par reģistrācijas pieteikumu paredzētajos maksājumos ņem vērā darbu, kas var būt veikts saskaņā ar VI sadaļu.

Piemērojot 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 2. punktu, ņem vērā reģistrējamās vielas tonnāžu, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.

MVU vienmēr nosaka samazinātus maksājumus.

Piemērojot 11. panta 4. punktu, ņem vērā to, vai informācija ir iesniegta kopīgi vai individuāli, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.

Ja iesniegts lūgums saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu, maksājumu struktūrā un summā ņem vērā darbu, kas Aģentūrai jāveic, izvērtējot pamatojumu.

Regula, kas minēta 1. punktā, konkrēti norāda apstākļus, kādos daļu maksājumu pārskaita attiecīgai kompetentai dalībvalsts iestādei.

Aģentūra var iekasēt maksājumus par citiem tās sniegtiem pakalpojumiem.

X SADAĻA

AĢENTŪRA

75. pants

Izveide un pārskatīšana

Izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, lai pārvaldītu un dažos gadījumos īstenotu šīs regulas tehniskos, zinātniskos un administratīvos aspektus, un šo aspektu sakarā nodrošinātu konsekvenci Kopienas mērogā.

Aģentūras darbību pārskata līdz 2012. gada 1. jūnijam.

76. pants

Sastāvs

Aģentūrā ir:

valde, kas veic 78. pantā paredzētos pienākumus;

izpilddirektors, kas veic 83. pantā paredzētos pienākumus;

Riska novērtēšanas komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par izvērtējumiem, licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem, klasifikācijas un marķēšanas priekšlikumiem saskaņā ar ►M3 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 V sadaļu ◄ , un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības attiecībā uz cilvēku veselības vai apkārtējās vides apdraudējumiem;

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības saistībā ar sociālām un ekonomiskām sekām, ko var radīt tiesību akti par vielām;

Dalībvalstu komiteja, kas ir atbildīga, lai novērstu iespējamās viedokļu atšķirības par saskaņā ar VI sadaļu Aģentūras vai dalībvalstu ierosinātiem lēmumu projektiem, un priekšlikumiem tādu vielu apzināšanai, kas rada ļoti lielas bažas, un kam saskaņā ar VII sadaļu jāpiemēro licencēšanas procedūra;

Ieviešanas informācijas apmaiņas forums (turpmāk — “forums”), kas koordinē to dalībvalstu iestāžu tīklu, kuras atbild par šīs regulas ieviešanu;

sekretariāts, kas strādā izpilddirektora pakļautībā un sniedz tehnisku, zinātnisku un administratīvu atbalstu komitejām un forumam un nodrošina pietiekamu savstarpēju koordināciju. Tas veic arī Aģentūrai uzticētos darbus saskaņā ar provizoriskas reģistrācijas, reģistrācijas un izvērtējumu procedūrām, kā arī sagatavo norādes, uztur datu bāzes un sniedz informāciju;

Apelācijas padome, kas pieņem lēmumus par apelācijām pret Aģentūras pieņemtiem lēmumiem.

Šā panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās komitejas (turpmāk — “komitejas”) un forums var izveidot darbagrupas. Lai to nodrošinātu, tās atbilstīgi saviem reglamentiem pieņem precīzus organizatoriskos lēmumus par noteiktu uzdevumu deleģēšanu šīm darbagrupām.

Komitejas un forums var, ja uzskata par vajadzīgu, konsultēties svarīgos vispārējos zinātniskos vai ētiskos jautājumos ar attiecīgiem ekspertiem.

77. pants

Uzdevumi

Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Kopienas iestādēm iespējami labākos zinātniskos un tehniskos padomus jautājumos, kas attiecas uz ķimikālijām, kuras ir Aģentūras darbības jomā, un ir nodotas tās pārziņā saskaņā ar šo regulu.

Sekretariāts veic šādus uzdevumus:

pilda uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar II sadaļu; tostarp veicina importētu vielu faktisku reģistrāciju, ievērojot Kopienas starptautiskas tirdzniecības saistības ar trešām valstīm;

veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar III sadaļu;

veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar VI sadaļu;

veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar VIII sadaļu;

►M3 izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikācijas un marķējuma sarakstu un harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. ◄ Tas 119. panta 1. un 2. punktā apzināto informāciju dara publiski pieejamu internetā bez maksas, izņemot gadījumus, ja par pamatotu atzīst saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu iesniegtu lūgumu. Aģentūra pārējo informāciju dara pieejamu datubāzēs pēc lūguma saskaņā ar 118. pantu;

dara atklātībā pieejamu informāciju par to, kādas vielas izvērtē un ir jau izvērtētas 90 dienās pēc informācijas saņemšanas Aģentūrā saskaņā ar 119. panta 1. punktu;

sniedz attiecīgu tehnisku un zinātnisku palīdzību un instrumentus, sekmējot šīs regulas darbību, jo īpaši, palīdzot nozarei un īpaši MVU izstrādāt ķīmiskās drošības pārskatus (saskaņā ar 14. pantu, 31. panta 1. punktu un 37. panta 4. punktu un piemērojot 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu); sniedz tehniskus un zinātniskus ieteikumus izstrādājumu izgatavotājiem un importētājiem attiecībā uz 7. panta piemērošanu;

kompetentām dalībvalstu iestādēm sniedz tehniskas un zinātniskas norādes par šīs regulas īstenošanu, un nodrošina atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveido saskaņā ar XIII sadaļu;

sniedz ieteikumus ieinteresētajām personām, tai skaitā dalībvalstu kompetentajām iestādēm, attiecībā uz to, kā sabiedrību informēt par riskiem, kas saistīti ar vielu kā tādu vai ►M3 maisījumu ◄ vai izstrādājumu sastāvā esošu vielu lietošanu, un to drošu lietojumu;

dod padomus un sniedz palīdzību ražotājiem un importētājiem, kas reģistrē kādu vielu saskaņā ar 12. panta 1. punktu;

sagatavo izskaidrojumus par šo regulu citām ieinteresētām personām;

pēc Komisijas lūguma sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu darbībām, lai uzlabotu Kopienas, dalībvalstu, starptautisku organizāciju un trešo valstu sadarbību zinātniskos un tehniskos jautājumos, kas attiecas uz vielu drošumu, kā arī aktīvi piedalās darbībās, kas saistītas ar tehniskas palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un to jaudu palielināšanu ķimikāliju drošai apsaimniekošanai;

glabā Lēmumu un atzinumu rokasgrāmatu, kas balstās uz Dalībvalstu komitejas secinājumiem par šīs regulas interpretēšanu un īstenošanu;

dara zināmus Aģentūras pieņemtus lēmumus;

nodrošina Aģentūrai iesniedzamās informācijas formulārus.

Komitejas veic šādus uzdevumus:

veic saskaņā ar ►M3 VI līdz X sadaļu ◄ tām uzticētos uzdevumus;

pēc izpilddirektora lūguma sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu darbībām, lai uzlabotu Kopienas, dalībvalstu, starptautisku organizāciju un trešo valstu sadarbību zinātniskos un tehniskos jautājumos, kas attiecas uz vielu drošumu, kā arī aktīvi piedalās darbībās, kas saistītas ar tehniskas palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un to jaudu palielināšanu ķimikāliju drošai apsaimniekošanai;

pēc izpilddirektora lūguma sagatavo atzinumu par jebkuriem citiem aspektiem attiecībā uz vielu, to ►M3 maisījumu ◄ vai izstrādājumu drošumu.

Forums veic šādus uzdevumus:

izplata labāko pieredzi un izgaismo problēmas Kopienas mērogā;

izvirza priekšlikumus, koordinē un izvērtē saskaņotas piespiedu īstenošanas projektus un kopīgas pārbaudes;

koordinē inspektoru apmaiņu;

apzina piespiedu īstenošanas stratēģijas, kā arī piespiedu īstenošanas labāko pieredzi;

izstrādā darba metodes un instrumentus vietējo inspektoru lietošanai;

izstrādā procedūru apmaiņai ar elektronisku informāciju;

uztur sakarus ar nozari, īpašu uzmanību pievēršot MVU specifiskajām vajadzībām, un citām ieinteresētām personām, tostarp vajadzības gadījumā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām;

izskata priekšlikumus ierobežojumiem, lai dotu padomus par īstenošanu.

78. pants

Valdes pilnvaras

Valde ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 84. pantu un grāmatvedi saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 43. pantu.

Valde pieņem:

līdz katra gada 30. aprīlim — Aģentūras pārskatu par iepriekšējo gadu;

līdz katra gada 31. oktobrim Aģentūras nākamā gada darba programmu;

Aģentūras galīgo budžetu saskaņā ar 96. pantu pirms finanšu gada sākuma, vajadzības gadījumā to pielāgojot Kopienas ieguldījumam un visiem citiem Aģentūras ieņēmumiem;

daudzgadēju darba programmu, ko regulāri pārskata.

Valde pieņem Aģentūras iekšējās kārtības noteikumus un procedūras. Minētos noteikumus dara atklātībā pieejamus.

Valde veic pienākumus sakarā ar Aģentūras budžetu, ievērojot 96., 97. un 103. pantu.

Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru.

Valde pieņem savu reglamentu.

Valde priekšsēdētāju, Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ saskaņā ar 89. pantu.

Tā ieceļ Aģentūras komiteju locekļus, kā paredzēts 85. pantā.

Ik gadu tā saskaņā ar 96. panta 6. punktu iesniedz visu informāciju, kas var attiekties uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

79. pants

Valdes sastāvs

Valdē darbojas viens pārstāvis no katras dalībvalsts un, lielākais, seši Komisijas iecelti pārstāvji, tostarp trīs personas bez balsstiesībām, kuras pārstāv ieinteresētās personas, kā arī divas Eiropas Parlamenta ieceltas neatkarīgas personas.

Katra dalībvalsts izvirza vienu valdes locekli. Izvirzītos locekļus amatā ieceļ Padome.

Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām ķimikāliju drošuma jomā vai ķimikāliju reglamentācijas jomā, reizē nodrošinot, ka valdes locekļu vidū ir arī speciālisti vispārējos jautājumos, finansēs un jurisprudencē.

Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr pirmajām pilnvarām Komisija izvēlas pusi tās iecelto pārstāvju, un Padome izvēlas 12 tās iecelto pārstāvju, kam pilnvaru termiņš ir seši gadi.

80. pants

Valdes priekšsēdētāja amats

Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar veikt pienākumus.

Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi gadi, un beidzas tad, kad viņi vairs nav valdes locekļi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

81. pants

Valdes sanāksmes

Valdes sanāksmes sasauc pēc priekšsēdētāja aicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu lūguma.

Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām var piedalīties Komiteju priekšsēdētāji un Foruma priekšsēdētājs, kā minēts 76. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā.

82. pants

Balsošana valdē

Valde nosaka balsošanas reglamentu, tostarp nosacījumus, kā loceklis balso cita locekļa vārdā. Valde pieņem lēmumus, balstoties uz divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu vairākumu.

83. pants

Izpilddirektora pienākumi un tiesības

Aģentūru vada izpilddirektors, kas veic pienākumus Kopienas interesēs un neatkarīgi no kādām konkrētām interesēm.

Izpilddirektors ir Aģentūras juridiskais pārstāvis. Viņš ir atbildīgs par:

Aģentūras darba vadību ikdienā;

visu to Aģentūras līdzekļu apsaimniekošanu, kas vajadzīgi Aģentūras uzdevumu izpildei;

to, lai Aģentūras atzinumus pieņemtu Kopienas tiesību aktos noliktos termiņos;

to, lai Komiteju un foruma darbības koordinētu pareizi un laicīgi;

to, lai noslēgtu un apsaimniekotu vajadzīgos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem;

ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu un Aģentūras budžeta īstenošanu saskaņā ar 96 un 97. pantu;

visiem personāla jautājumiem;

sekretariāta nodrošinājumu valdei;

valdes atzinumu projektu sagatavošanu par ierosinātiem Komiteju un foruma reglamentiem;

mehānismu izstrādi — pēc valdes lūguma — visu papildu funkciju veikšanai (kas ietilpst 77. panta darbības jomā), ko Aģentūrai uzticējusi Komisijas delegācija;

regulāra dialoga ar Eiropas Parlamentu izveidi un uzturēšanu;

noteikumu un nosacījumu izstrādi programmatūras pakešu lietošanai;

Aģentūras pieņemta lēmuma labošanu pēc tā pārsūdzēšanas un pēc apspriešanās ar Apelācijas padomes priekšsēdētāju.

Izpilddirektors ik gadu valdei iesniedz šādus apstiprināmus datus:

projektu pārskatam par Aģentūras darbību iepriekšējā gadā, arī informāciju par saņemto reģistrācijas dokumentācijas daudzumu, to vielu skaitu, kas ir izvērtētas, saņemto licencēšanas pieteikumu skaitu, Aģentūras saņemto ierobežojumu priekšlikumu skaitu, par kuriem dots atzinums, laiku, kas patērēts ar to saistīto procedūru izpildē, un licencētajām vielām, noraidītu dokumentāciju, vielām, kuras ir ierobežotas; saņemtām sūdzībām un veiktiem pasākumiem; pārskatu par Foruma darbību;

nākamā gada darba programmas projektu;

gada pārskatu projektu;

nākamā gada budžeta prognozes projektu;

daudzgadu darba programmas projektu.

Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi nākamā gada darba programmu un daudzgadu darba programmu, izpilddirektors tās nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī nodrošina to publicēšanu.

Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi Aģentūras vispārējo pārskatu, izpilddirektors to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Tiesai, kā arī nodrošina tā publicēšanu.

84. pants

Izpilddirektora iecelšana

Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko sastādījusi Komisija pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, citos periodiskos izdevumos vai tīmekļa vietnēs publicēta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību.

Izpilddirektoru ieceļ, pamatojoties uz nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadības prasmēm, kā arī uz attiecīgu pieredzi ķīmiska drošuma vai reglamentācijas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Valdei ir tiesības ar šo pašu procedūru atbrīvot izpilddirektoru no amata.

Pirms iecelšanas valdes izraudzīto kandidātu pēc iespējas drīz aicina sniegt oficiālu ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem.

Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi par vēl vienu termiņu līdz pieciem gadiem.

85. pants

Komiteju izveide

Katra dalībvalsts var izvirzīt Riska novērtēšanas komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē, neskarot 88. panta 1. punktu. Valde no šī saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 77. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.

Katra dalībvalsts var izvirzīt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē, neskarot 88. panta 1. punktu. Valde no šā saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 77. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.

Katra dalībvalsts ieceļ vienu Dalībvalstu komitejas locekli.

Komitejas tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to panāktu, katra komiteja var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ.

Komiteju locekļus ieceļ uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot.

Valdes locekļi nevar būt komiteju locekļi.

Katras komitejas locekļus var pavadīt padomdevēji zinātniskos, tehniskos vai reglamentatīvos jautājumos.

Izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas komiteju un darbagrupu sanāksmes, ko sasauc Aģentūra vai tās komitejas. Vajadzības gadījumā arī ieinteresētās personas var uzaicināt apmeklēt sanāksmes novērotāja statusā, ja to lūdz komiteju locekļi vai valde.

Katras komitejas locekļi, kas iecelti pēc dalībvalsts ierosinājuma, nodrošina pietiekamu Aģentūras uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.

Komiteju locekļus atbalsta ar dalībvalstīs pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Lai to nodrošinātu, dalībvalstis izvirzītajiem komiteju locekļiem nodrošina pienācīgus zinātniskus un tehniskus resursus. Katra kompetenta dalībvalsts iestāde sekmē komiteju un to darbagrupu darbības.

Dalībvalstis atturas Riska novērtēšanas komitejas vai Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar Aģentūras uzdevumiem, pienākumiem un neatkarību.

Sagatavojot atzinumus, katra komiteja pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību nevar panākt, atzinumā iekļauj locekļu vairākuma nostāju līdz ar pamatojumiem. Publicē arī mazākuma nostāju(-as) kopā ar atbilstīgu pamatojumu.

Katra komiteja sagatavo priekšlikumu savam reglamentam, kas valdei jāapstiprina 6 mēnešos pēc komiteju iecelšanas.

Reglamentā īpaši izstrādā locekļu aizstāšanas procedūras, procedūras, kā konkrētus uzdevumus deleģēt darbagrupām, kā veidot darbagrupas un noteikt procedūras steidzamai atzinumu pieņemšanai. Katras komitejas priekšsēdētājs ir Aģentūras darbinieks.

86. pants

Foruma izveide

Katra dalībvalsts ieceļ vienu foruma locekli uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot. Locekļus izvēlas, balstoties uz viņu vietu un pieredzi, īstenojot tiesību aktus par ķimikālijām, un uztur attiecīgus kontaktus ar kompetentām dalībvalstu iestādēm.

Forums tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to nodrošinātu, forums var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ. Locekļus ieceļ uz triju gadu termiņu, ko var atjaunot. Valdes locekļi nedrīkst būt foruma locekļi.

Foruma locekļus var pavadīt zinātniski un tehniski padomdevēji.

Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības apmeklēt visas foruma un tā darbagrupu sanāksmes. Vajadzības gadījumā uz sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt arī ieinteresētas personas, ja to lūdz foruma locekļi vai valde.

Kādas dalībvalsts iecelti foruma locekļi nodrošina pietiekamu foruma uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.

Foruma locekļus atbalsta ar kompetentām dalībvalstu iestādēm pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde atbalsta foruma un tā darbagrupu darbības. Dalībvalstis atturas foruma locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar foruma uzdevumiem un pienākumiem.

Forums izstrādā projektu reglamentam, kas valdei jāpieņem 6 mēnešos pēc foruma iecelšanas.

Reglamentā ir īpaši konkretizētas priekšsēdētāja iecelšanas un aizstāšanas, locekļu aizstāšanas procedūras un procedūras konkrētu uzdevumu deleģēšanai darbagrupām.

87. pants

Komiteju referenti un ekspertu izmantošana

Ja saskaņā ar 77. pantu komitejai jāsniedz atzinums vai jāizskata dalībvalsts dokumentācijas atbilstība XV pielikumā ietvertām prasībām, komiteja ieceļ vienu locekli par referentu. Attiecīgā komiteja var iecelt otru locekli par līdzreferentu. Katrā konkrētā gadījumā referenti un līdzreferenti darbojas Kopienas interesēs un iesniedz rakstisku saistību deklarāciju, apņemoties pildīt uzticētos pienākumus, kā arī interešu deklarāciju. Komitejas locekli nevar iecelt par referentu kādai konkrētai lietai, ja viņš norāda jebkādas intereses, kas varētu būt prejudiciālas neatkarīgai lietas izskatīšanai. Attiecīgā komiteja jebkurā laikā var aizvietot referentu vai līdzreferentu ar kādu citu locekli, ja, piemēram, viņi nespēj noliktā termiņā izpildīt pienākumus, vai arī atklājas kādas iespējami prejudiciālas intereses.

Dalībvalstis Aģentūrai dara zināmus to ekspertu vārdus, kuri apliecinājuši pieredzi saskaņā 77. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai un varētu strādāt komiteju darbagrupās, pievienojot norādi par viņu kvalifikāciju un konkrētām kompetences jomām.

Aģentūra pastāvīgi atjaunina ekspertu sarakstu. Sarakstā ir panta pirmajā daļā minētie eksperti, kā arī citi eksperti, ko tieši norādījis sekretariāts.

Komiteju locekļu vai jebkura komiteju vai foruma darbagrupās nodarbināta eksperta vai citu Aģentūras uzdevumu veicēja pakalpojumu sniegšanu nosaka rakstisks Aģentūras līgums ar attiecīgo personu vai arī, vajadzības gadījumā, Aģentūras līgums ar attiecīgās personas darba devēju.

Aģentūra atlīdzina attiecīgai personai vai viņas darba devējam atbilstīgi atalgojuma skalai, ko iekļauj valdes izstrādātajos finanšu mehānismos. Ja attiecīgā persona nepilda pienākumus, izpilddirektoram ir tiesības lauzt vai pārtraukt līguma darbību vai aizturēt atlīdzību.

Lai sniegtu tādus pakalpojumus, ko pretendē sniegt vairāki potenciāli piegādātāji, varbūt jānāk klajā ar aicinājumu apliecināt ieinteresētību:

ja to atļauj zinātnes un tehnikas stāvoklis, un

ja tas ir savienojams ar Aģentūras pienākumiem, jo īpaši ar vajadzību nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma paredz attiecīgas procedūras.

Aģentūra var izmantot ekspertu pakalpojumus citiem konkrētiem uzdevumiem, par kuriem tā atbild.

88. pants

Kvalifikācija un intereses

Dalību komitejās un forumā dara atklātībā zināmu. Daži locekļi var lūgt viņu vārdus nedarīt atklātībā zināmus, ja uzskata, ka publiskošana var viņus apdraudēt. Izpilddirektors pieņem lēmumu, vai piekrist tādiem lūgumiem. Publiskojot katru iecelšanu amatā, norāda katra locekļa profesionālo kvalifikāciju.

Valdes locekļi, izpilddirektors un komiteju un foruma locekļi nāk klajā ar saistību deklarāciju, apņemoties pildīt pienākumus, kā arī tādu interešu deklarāciju, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai. Deklarācijas rakstiski iesniedz ik gadu un, neskarot 1. punktu, ievada Aģentūras reģistrā, kas pēc pieprasījuma ir publiski pieejams Aģentūras birojos.

Katrā sanāksmē valdes locekļi, izpilddirektors, komiteju un foruma dalībnieki un visi eksperti, kas piedalās sanāksmē, deklarē jebkādas intereses, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai jebkura darbakārtības punkta sakarā. Katrs, kas deklarē tādas intereses, nepiedalās nevienā balsošanā par attiecīgo darbakārtības punktu.

89. pants

Apelācijas padomes izveide

Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un vēl divi locekļi.

Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vietnieki, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā.

Priekšsēdētāju, abus locekļus un vietniekus ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko izveidojusi Komisija pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, citos periodiskos izdevumos vai tīmekļa vietnēs publicēta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību. Viņus izraugās no Komisijas pieņemta kvalificētu kandidātu saraksta, balstoties uz attiecīgo pieredzi un kompetenci ķīmiska drošuma, dabaszinātņu vai reglamentatīvu un juridisku procedūru jomā.

Valde pēc izpilddirektora ieteikuma ar to pašu procedūru var iecelt papildu locekļus un viņu vietniekus, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekami drīzu apelāciju izskatīšanu.

Komisija saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka apelācijas padomes locekļiem vajadzīgo kvalifikāciju.

Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vienādas balsstiesības.

90. pants

Apelācijas padomes locekļi

Apelācijas padomes locekļu, tostarp priekšsēdētāja un vietnieku pilnvaru termiņš ir 5 gadi. To var pagarināt vienu reizi.

Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.

Apelācijas padomes locekļi Aģentūrā nevar veikt nekādus citus pienākumus.

Apelācijas padomes locekļus attiecīgo pilnvaru termiņā nevar nedz atcelt no amata, nedz svītrot no saraksta, ja vien atcelšanai vai svītrošanai nav nopietns pamatojums, un Komisija, saņēmusi valdes atzinumu, nepieņem tādu lēmumu.

Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties nevienā apelācijas prāvā, ja viņiem tajā ir kādas personiskas intereses vai viņi ir bijuši pārstāvji vienai prāvas pusei, vai, ja viņi ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, pret ko iesniegta apelācija.

Ja apelācijas padomes loceklis 5. punktā minēto iemeslu dēļ uzskata, ka viņš nedrīkst piedalīties konkrētajā apelācijas prāvā, viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Jebkura apelācijas prāvas puse, pamatojoties uz jebkuru no 5. punktā minētajiem iemesliem vai turot padomes locekli aizdomās par neobjektivitāti, var iebilst pret attiecīgā padomes locekļa līdzdalību. Iebildumu nevar pamatot ar locekļu pilsonību.

Apelācijas padome 5. un 6. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības pieņem lēmumus par to, kādi akti jāveic. Pieņemot tādus lēmumus, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizvieto viņa vietnieks.

91. pants

Pārsūdzami lēmumi

Var iesniegt apelācijas Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu.

Saskaņā ar 1. pantu iesniegtām apelācijām ir suspensīva iedarbība.

92. pants

Personas, kas tiesīgas iesniegt apelācijas, apelāciju termiņi un forma

Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt apelāciju pret attiecīgai personai adresētu lēmumu — vai lēmumu, kas gan ir adresēts citai personai, tomēr tieši un konkrēti skar pirmo minēto personu.

Apelāciju līdz ar apelācijas pamatojumiem iesniedz Aģentūrai rakstiski 3 mēnešos pēc tam, kad lēmums ir darīts zināms attiecīgai personai vai arī — ja tas nav darīts zināms — pēc dienas, kad lēmums kļuvis zināms minētai personai, ja vien šajā regulā nav paredzēts kas cits.

No personām, kas iesniedz apelācijas pret Aģentūras lēmumu, var iekasēt maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

93. pants

Apelāciju izskatīšana un lēmumi par tām

Ja izpilddirektors, apspriedies ar apelācijas padomes priekšsēdētāju, atzīst, ka apelācija ir pieņemama un pamatota, viņš var labot lēmumu 30 dienās pēc apelācijas saņemšanas saskaņā ar 92. panta 2. punktu.

Citos gadījumos, kas nav minēti šī panta 1. punktā, apelācijas padomes priekšsēdētājs 30 dienās pēc apelācijas iesniegšanas saskaņā ar 92. panta 2. punktu izskata, vai apelācija ir pieņemama. Ja apelācija ir pieņemama, to pārsūta apelācijas padomei, lai izskatītu tās pamatojumus. Apelācijas prāvas pusēm ir tiesības šīs procedūras laikā mutiski izklāstīt faktus.

Apelācijas padome var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu kompetentai Aģentūras struktūrai — veikt papildu darbības.

Komisija saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru nosaka apelācijas padomes procedūras.

94. pants

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā

Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību saskaņā ar Līguma 230. pantu, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai Aģentūras lēmumu — gadījumos, ja padomei nav tiesību izskatīt apelāciju.

Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.

Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.

95. pants

Uzskatu sadursmes ar citām struktūrām

Aģentūra nodrošina, lai jautājumos, kas rada kopēju ieinteresētību, laikus apzinātu iespējamas tās uzskatu sadursmes ar citu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dibinātu struktūru, tostarp tādu Kopienas aģentūru uzskatiem, kuras veic līdzīgus pienākumus.

Ja Aģentūra konstatē iespējamu sadursmes iemeslu, tā sazinās ar attiecīgo struktūru, lai nodrošinātu jebkuras attiecīgas zinātniskas vai tehniskas informācijas savstarpēju izmantojamību, un apzinātu iespējami strīdīgos zinātniskos vai tehniskos jautājumus.

Ja zinātniskos vai tehniskos jautājumos pastāv būtiskas domstarpības, un attiecīgā struktūra ir Kopienas aģentūra vai zinātniska komiteja, Aģentūra un attiecīgā struktūra strādā kopā vai nu lai atrisinātu domstarpības, vai iesniegtu kopīgu dokumentu Komisijai, kurā izskaidroti zinātniski un/vai tehniski domstarpību aspekti.

96. pants

Aģentūras budžets

Aģentūras ieņēmumus veido:

Kopienas subsīdija, kas fiksēta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, Komisijas iedaļā;

uzņēmumu maksājumi;

brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas.

Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvi, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumi.

Ik gadu, vēlākais līdz 15. februārim, izpilddirektors sastāda provizorisku budžeta projektu, kas aptver ekspluatācijas izdevumus un paredzēto nākamā finanšu gada darba programmu, un iesniedz provizorisko projektu valdei līdz ar štatu sarakstu, pievienojot provizorisku amatu sarakstu.

Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

Ik gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora sastādīto projektu, sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam. Tāmi ar paredzēto štatu sarakstu valde, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

Komisija nosūta tāmi Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta iestādes”), līdz ar provizorisko Eiropas Kopienu budžeta projektu.

Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskā Eiropas Kopienu budžeta projektā iestrādā aplēses par izdevumiem, ko uzskata par vajadzīgiem paredzētajam štatu sarakstam, un subsīdiju summu, kas jāsaņem no vispārējā budžeta, un iesniedz budžeta iestādei saskaņā ar Līguma 272. pantu.

Budžeta iestāde apstiprina Aģentūras subsīdiju apropriācijas.

Budžeta iestādes pieņem Aģentūras paredzēto štatu sarakstu.

Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.

Visus grozījumus budžetā, arī paredzētajā štatu sarakstā, veic saskaņā ar iepriekš minēto procedūru.

11.

Valde uzreiz dara zināmu budžeta iestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var nopietni finansiāli ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši — visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par tādiem projektiem informē Komisiju.

Ja budžeta iestāžu nodaļa ir informējusi par nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā iesniedz atzinumu valdei sešās nedēļās pēc tam, kad saņemts paziņojums par projektu.

97. pants

Aģentūras budžeta īstenošana

Izpilddirektors veic pilnvarotājas amatpersonas pienākumus un īsteno Aģentūras budžetu.

Aģentūras grāmatvedis pārrauga visu Aģentūrai pienācīgo saistību maksājumu un izdevumu izmaksas, kā arī visu Aģentūras ieņēmumu noteikšanu un atgūšanu.

Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam dara zināmus provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē provizoriskos iestāžu un decentralizēto struktūru pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 27 ).

Komisijas grāmatvedis pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais līdz 31. martam, nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par provizoriskiem Aģentūras pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors pats sastāda Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

Valde dod atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Galīgos pārskatus publicē.

Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Izpilddirektors nosūta šo atbildi arī valdei.

10.

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz N + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības attiecībā uz N gada budžeta īstenošanu.

98. pants

Krāpšanas apkarošana

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citu nelikumīgu darbību, uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 28 ).

Aģentūrai uzliek saistības Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 29 ), un tā bez kavēšanās izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Aģentūras personālu.

Lēmumos par finansējumu un īstenošanas nolīgumos, un instrumentos, kas no tiem izriet, skaidri ietver noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo personu pārbaudes uz vietas objektos.

99. pants

Finanšu noteikumi

Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Tie nedrīkst būt citādi kā tie, kas ietverti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien tas nav noteikti vajadzīgs Aģentūras darbībai, un Komisija tam nav iepriekš piekritusi.

100. pants

Aģentūra kā juridiska persona

Aģentūra ir Kopienas struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs saskaņā ar to tiesību aktiem tai ir visplašākā tiesībspēja, ko piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

101. pants

Aģentūras saistības

Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem. Eiropas Kopienu Tiesa ir kompetenta saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, ko iekļauj Aģentūras noslēgtos līgumos.

Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopējus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki.

Eiropas Kopienu tiesas kompetencē ir visi strīdi par kaitējumu kompensāciju.

Aģentūras darbinieku personiskās finanšu un disciplinārās saistības ar to reglamentē attiecīgi noteikumi, kas attiecas uz Aģentūras personālu.

102. pants

Aģentūras privilēģijas un imunitātes

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

103. pants

Personāla noteikumi un normas

Uz Aģentūras personālu attiecas noteikumi un normas, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējiestādei.

Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

Aģentūras personālā ir Komisijas vai dalībvalstu norīkoti, vai uz laiku norīkoti darbinieki un citi Aģentūras algoti darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu uzticētos uzdevumus. Aģentūra pieņem darbā personālu, pamatojoties uz darbā pieņemšanas plānu, ko iekļaus 78. panta d) punktā minētajā daudzgadu darba programmā.

104. pants

Valodas

Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 30 ).

Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

105. pants

Konfidencialitātes pienākums

Aģentūras valdes locekļi, komiteju un foruma locekļi, eksperti, amatpersonas un pārējie darbinieki nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju, uz ko attiecas profesionālās slepenības pienākums, arī pēc tam, kad viņi beiguši pildīt pienākumus.

106. pants

Trešo valstu līdzdalība

Valde, vienojoties ar attiecīgo komiteju vai forumu, var uzaicināt trešo valstu pārstāvjus piedalīties Aģentūras darbā.

107. pants

Starptautisku organizāciju līdzdalība

Valde, vienojoties ar attiecīgu komiteju vai forumu, var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Aģentūras darbā tādu starptautisku organizāciju pārstāvjus, kurām ir intereses ķimikāliju reglamentācijas jomā.

108. pants

Kontakti ar ieinteresētu personu organizācijām

Valde, vienojoties ar Komisiju, nodibina attiecīgus Aģentūras un attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju kontaktus.

109. pants

Pārskatāmības noteikumi

Lai nodrošinātu pārskatāmību, valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un saziņā ar Komisiju, pieņem noteikumus, nodrošinot, lai sabiedrībai dara zināmu nekonfidenciālu reglamentatīvu, zinātnisku vai tehnisku informāciju par vielu, vielu ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos drošumu.

110. pants

Attiecības ar attiecīgām Kopienas struktūrām

Aģentūra sadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu to attiecīgo uzdevumu izpildē un, jo īpaši, lai izvairītos no darba dublēšanās.

Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, pieņem reglamentu attiecībā uz vielām, par kurām ir lūgts atzinums sakarā ar pārtikas nekaitīgumu. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.

Šī sadaļa nekā citādi neietekmē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei piešķirtās kompetences.

Šī sadaļa neietekmē Eiropas Zāļu aģentūrai uzticētās kompetences.

Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteju un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, pieņem reglamentu par darba ņēmēju aizsardzības jautājumiem. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.

Šī sadaļa neietekmē kompetences, kas uzticētas Drošības, higiēnas un veselības aizsardzības darbā padomdevējai komitejai un Eiropas Darba veselības un drošuma aģentūrai.

111. pants

Formulāri un programmatūra informācijas iesniegšanai Aģentūrai

Aģentūra jebkuram Aģentūrai domātam iesniegumam izstrādā formulārus un dara tos pieejamus bez maksas, kā arī programmatūras paketes, un dara tās pieejamas savā interneta vietnē. Dalībvalstis, ražotāji, importētāji, izplatītāji vai pakārtoti lietotāji izmanto formulārus un paketes, iesniedzot iesniegumu Aģentūrai saskaņā ar šo regulu. Konkrēti Aģentūra dara pieejamus programmatūras rīkus, lai atvieglinātu visas informācijas iesniegšanu par saskaņā ar 12. panta 1. punktu reģistrētām vielām.

Reģistrācijas vajadzībām 10. panta a) punktā minētās tehniskās dokumentācijas formulārs ir IUCLID. Aģentūra ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju koordinē šā formulāra turpmāko attīstību, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību.

▼M3 —————

XII SADAĻA

INFORMĀCIJA

117. pants

Pārskatu sniegšana

Reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai pārskatu par to, kā šī regula, arī iedaļa par izvērtējumiem un īstenošanu, darbojas to attiecīgās teritorijās, kā aprakstīts 127. pantā.

Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2010. gada 1. jūnijam.

Reizi piecos gados Aģentūra iesniedz Komisijai pārskatu par šīs regulas darbību. Aģentūra pārskatā ietver informāciju par kopīgu informācijas iesniegšanu saskaņā ar 11. pantu un pārskatu par paskaidrojumiem individuālai informācijas iesniegšanai.

Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2011. gada 1. jūnijam.

Reizi trīs gados Aģentūra saskaņā ar tādu testēšanas metožu veicināšanas mērķiem, kurās neizmanto dzīvniekus, un apspriežoties ar atbilstīgām ieinteresētām personām, iesniedz Komisijai ziņojumu par sasniegto progresu testēšanas metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, un testēšanas stratēģiju, kuras izmanto, lai radītu informāciju par vielas raksturīgajām īpašībām un lai novērtētu risku saskaņā ar šīs regulas prasībām, īstenošanā un izmantošanā.

Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2011. gada 1. jūnijam.

Reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju pārskatu par:

pieredzi, kas gūta šīs regulas darbībā, tostarp 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju,

tā finansējuma apjomu un sadalījumu, kuru Komisija paredzējusi alternatīvo testa metožu izstrādei un novērtēšanai.

Pirmo pārskatu publicē līdz 2012. gada 1. jūnijam.

118. pants

Piekļuve informācijai

Uz Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

Šādas informācijas atklāšanu parasti uzskata par tādu, kas apdraud attiecīgas personas komerciālo interešu aizsardzību:

sīka informācija par ►M3 maisījuma ◄ sastāvu pilnībā;

neskarot 7. panta 6. punktu un 64. panta 2. punktu, precīzs vielas vai ►M3 maisījuma ◄ lietošanas veids, funkcijas vai izmantojums, tostarp precīza informācija par vielas vai preparāta lietošanu starpprodukta veidā;

precīza ražotas vai tirgū laistas vielas vai ►M3 maisījuma ◄ tonnāža;

ražotāju vai importētāju saiknes ar izplatītājiem vai pakārtotiem lietotājiem.

Ja vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu cilvēku veselību, drošību vai apkārtējo vidi, piemēram, ārkārtas situācijās, Aģentūra var izpaust šajā punktā minēto informāciju.

Valde līdz 2008. gada 1. jūnijam pieņem praktiskus mehānismus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai, tostarp pieejamos pārsūdzības vai atlīdzināšanas mehānismus saistībā ar daļēju vai pilnīgu konfidencialtātes prasības noraidīšanu.

Aģentūras lēmumi, ko tā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam vai Tiesā ierosinātai lietai attiecīgi saskaņā ar Līguma 195. un 230. panta nosacījumiem.

119. pants

Atklāta pieejamība ar elektroniskiem līdzekļiem

Šādu Aģentūras rīcībā esošu informāciju par vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu internetā dara pieejamu atklātībā bez maksas:

neskarot šā panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu, tādu vielu nosaukums IUPAC nomenklatūrā, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā noteikto bīstamības klašu un kategoriju kritērijiem:

—

4.1. bīstamības klase,

—

5.1. bīstamības klase;

vielas nosaukums, kāds norādīts EINECS, ja ir;

vielas klasifikācija un marķējums;

fizikāli ķīmiskie dati par vielu, tās izplatības ceļiem un izplatīšanos vidē;

visu toksikoloģijas un ekotoksikoloģijas pētījumu rezultāti;

jebkurš saskaņā ar I pielikumu noteikts atvasināts beziedarbības līmenis (DNEL) vai paredzētā beziedarbības koncentrācija (PNEC);

saskaņā ar VI pielikuma 4. un 5. iedaļu sniegtie norādījumi par drošu lietošanas veidu;

analītiskas metodes, ja tās lūgts izmantot saskaņā ar IX vai X pielikumu, kas ļauj konstatēt apkārtējā vidē izdalījušās bīstamas vielas, kā arī noteikt tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

Šādu informāciju par vielām, vielām ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos dara atklātībā pieejamu internetā bez maksas saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu, izņemot gadījumus, ja puse, kas iesniegusi informāciju, saskaņā ar 10. panta a) un xi) punktu iesniedz pamatojumu, ko Aģentūra pieņem kā pamatotu — par to, kāpēc publiskošana varētu apdraudēt reģistrētāja vai kādas citas ieinteresētas puses komerciālās intereses:

ja tas ir būtiski klasificēšanā un marķēšanā — vielas tīrības pakāpe un apzināti tās piemaisījumi un/vai piedevas, kas zināmas kā bīstamas;

kopējās tonnāžas diapazons (t. i., 1 līdz 10 tonnas, 10 līdz 100 tonnas, 100 līdz 1 000 tonnas vai vairāk par 1 000 tonnām), kādā reģistrēta konkrēta viela;

1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās informācijas izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu;

citu drošības datu lapā ietvertu informāciju, kas nav uzskaitīta 1. punktā;

vielas tirdzniecības nosaukums(-i);

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām jaunajām vielām uz sešiem gadiem;

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vielām, ko izmanto tikai vienam vai vairākiem no sekojošiem mērķiem:

kā starpproduktu;

ii)

zinātniskajai pētniecībai un attīstībai;

iii)

uz produktu un procesu orientētai pētniecībai un attīstībai.

120. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

Neskarot 118. un 119. pantu, informāciju, ko Aģentūra saņem saskaņā ar šo regulu, var izpaust trešās valsts valdībai vai iestādei vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar nolīgumu, ko Kopiena noslēgusi ar attiecīgo trešo personu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu ( 31 ) vai Līguma 181.a panta 3. punktam, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

nolīguma mērķis ir sadarboties, ieviešot vai piemērojot tiesību aktus par ķimikālijām, uz kuriem attiecas šī regula;

trešā persona aizsargā konfidenciālu informāciju, kā abas puses ir savstarpēji vienojušās.

XIII SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

121. pants

Norīkošana

Dalībvalsts norīko kompetentu iestādi vai kompetentas iestādes, kas atbild par to uzdevumu veikšanu, kuri kompetentām iestādēm ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, un par sadarbību ar Komisiju un Aģentūru šīs regulas īstenošanas jomā. Dalībvalstis kompetento iestāžu rīcībā nodod pietiekamus resursus, lai tās laicīgi un efektīvi varētu pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

122. pants

Kompetentu iestāžu sadarbība

Kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un šajā sakarā sniedz kompetentām citu dalībvalstu iestādēm visu vajadzīgo un lietderīgo atbalstu.

123. pants

Sabiedrības informēšana par vielu radītu risku

Kompetentās dalībvalstu iestādes informē sabiedrību par vielu radītu risku, ja to atzīst par vajadzīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai. Aģentūra, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un iesaistītajām pusēm, un, ja nepieciešams, izmantojot attiecīgu labu praksi, nodrošina informācijas novadīšanu par ķīmisko vielu, vielu ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā risku un drošu lietošanu, lai koordinētu dalībvalstu darbības.

124. pants

Citi pienākumi

Kompetentās iestādes elektroniski iesniedz Aģentūrai visu tām pieejamo informāciju, kas tām ir par vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kuru dokumentācijā nav pilnīgas informācijas par VII pielikumā minēto informāciju, konkrēti — vai īstenošanas vai pārraudzības darbības ir apzinājušas iespējamu risku. Kompetentās iestādes pēc vajadzības atjaunina šo informāciju.

Dalībvalstis izveido savus palīdzības dienestus, lai sniegtu padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz vielu reģistrāciju saskaņā ar 12. panta 1. punktu, papildus operatīviem norāžu dokumentiem, ko Aģentūra nodrošina saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

XIV SADAĻA

ĪSTENOŠANA

125. pants

Dalībvalstu uzdevumi

Dalībvalstis uztur konkrētiem apstākļiem piemērotu oficiālu kontroles un citu darbību sistēmu.

126. pants

Sankcijas par regulas prasību neievērošanu

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodus īsteno. Sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis dara minētos noteikumus zināmus Komisijai vēlākais līdz 2008. gada 1. decembrim, un bez kavēšanās informē par jebkādiem vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

127. pants

Pārskats

Regulas 117. panta 1. punktā minētajā pārskatā par īstenošanu ietver rezultātus, kas gūti oficiālās pārbaudēs, veiktajā pārraudzībā, uzliekot paredzētos sodus un veicot citus pasākumus saskaņā ar 125. un 126. pantu iepriekšējā pārskata posmā. Par kopīgiem pārskatos iekļaujamiem jautājumiem vienojas forumā. Komisija dara pārskatus pieejamus Aģentūrai un forumam.

XV SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

128. pants

Brīva aprite

Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot vielas, vielas ►M3 maisījumos ◄ vai izstrādājumos, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un — attiecīgos gadījumos — Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.

Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.

129. pants

Drošības klauzula

Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viela, viela ►M3 maisījumā ◄ vai izstrādājumā, kas atbilst šīs regulas prasībām, var apdraudēt cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, tā var veikt attiecīgus pagaidu pasākumus. Dalībvalsts par to uzreiz informē Komisiju, Aģentūru un pārējās dalībvalstis, pamatojot pieņemto lēmumu, un iesniedz zinātnisku vai tehnisku informāciju, uz ko ir balstīts pagaidu pasākums.

Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru 60 dienās pēc informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts. Tāds lēmums:

atļauj veikt pagaidu pasākumu uz lēmumā nolikto laiku; vai

prasa, lai dalībvalsts atsauktu pagaidu pasākumu.

Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma sakarā dalībvalsts paredzētais pagaidu pasākums ir ierobežojums laist vielu tirgū vai to lietot, attiecīgā dalībvalsts ierosina Kopienas ierobežošanas procedūru, 3 mēnešos pēc Komisijas lēmuma iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu.

Panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā Komisija apsver, vai šī regula ir jāpielāgo.

130. pants

Paziņojumi par lēmumu iemesliem

Kompetentās iestādes, Aģentūra un Komisija pamato visus lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo regulu.

131. pants

Pielikumu grozījumi

Pielikumus var grozīt saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.

132. pants

Īstenošanas tiesību akti

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu efektīvai īstenošanai, paredz saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.

133. pants

Komitejas procedūra

Komisijai palīdz komiteja.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

134. pants

Aģentūras izveides sagatavošana

Komisija sniedz Aģentūras izveidei vajadzīgo atbalstu.

Tādā sakarā, līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad viņu saskaņā ar 84. pantu ir iecēlusi Aģentūras valde, Komisija Aģentūras vārdā un izmantojot tai paredzēto budžetu, var:

iecelt darbiniekus, tai skaitā personu, kas uz pagaidu laiku veic izpilddirektora administratīvos pienākumus, un

slēgt citus līgumus.

135. pants

Pagaidu pasākumi paziņotām vielām

Lūgumus paziņotājiem sniegt papildu informāciju kompetentai iestādei saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 2. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 51. pantu pieņemtiem lēmumiem.

Lūgumu paziņotājam sniegt papildu informāciju par vielu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 1. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem.

Tādas vielas uzskata par ietvertām Kopienas elastīgā rīcības plānā saskaņā ar šīs regulas 44. panta 2. punktu un uzskata, ka to saskaņā ar šīs regulas 45. panta 2. punktu izvēlējusies dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde ir lūgusi papildu informāciju saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 7. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu.

136. pants

Pagaidu pasākumi esošām vielām

Lūgumus ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem.

Kompetentā iestāde kādai vielai ir kompetentā iestāde tajā dalībvalstī, kas izvēlēta par ziņotāju saskaņā Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 1. punktu, un veic šīs regulas 46. panta 3. punktā un 48. pantā paredzētos pienākumus

Lūgumi ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 12. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem. Aģentūra konkrētai vielai nosaka kompetentu iestādi, kas veic 46. panta 3. punktā un 48. pantā paredzētos pienākumus.

Dalībvalsts, kuras ziņotājs līdz 2008. gada 1. jūnijam nav iesniedzis riska izvērtējumu un, vajadzības gadījumā, riska ierobežošanas stratēģiju saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 3. punktu:

dokumentē informāciju par bīstamību un risku saskaņā ar šīs regulas XV pielikuma B daļu;

piemēro šīs regulas 69. panta 4. punktu, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto informāciju; un

sagatavo dokumentāciju par to, ar kādām darbībām tā paredz regulēt visus citus apzinātos riskus, nevis izdarot grozījumus šīs regulas XVII pielikumā.

Iepriekš minēto informāciju iesniedz Aģentūrai līdz 2008. gada 1. decembrim.

137. pants

Pārejas noteikumi par ierobežojumiem

Komisija līdz 2010. gada 1. jūnijam vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem saskaņā vienu no šiem dokumentiem:

jebkāds Kopienas mērogā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 11. pantu pieņemts riska novērtējums un ieteicama riska ierobežošanas stratēģija, ja tajā ir ierobežojumu priekšlikumi saskaņā ar šīs regulas VIII sadaļu, bet par ko vēl nav pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK;

jebkādu priekšlikumu par ierobežojumu ieviešanu vai grozīšanu saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, kurš iesniegts attiecīgām iestādēm, taču vēl nav pieņemts.

Līdz 2010. gada 1. jūnij am visu 129. panta 3. punktā minēto dokumentāciju iesniedz Komisijai. Komisija vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.

Visus ierobežojumu grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, sākot ar 2007. gada 1. jūniju, iekļauj XVII pielikumā, un tie stājas spēkā, sākot ar 2009. gada 1. jūniju.

138. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2019. gada 1. jūnijam to pārskata, lai izvērtētu, vai paildzināt to pienākumu piemērošanu, kas paredz veikt ķīmiskās drošības novērtējumu un dokumentēt to ķīmiskās drošības pārskatā par vielām, uz ko tādas saistības neattiecas tādēļ, ka attiecīgās vielas nav jāreģistrē vai arī ir jāreģistrē, bet tās gadā ražo vai importē mazākā apjomā par 10 tonnām. ►M3 Tomēr attiecībā uz vielām, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas, pārskatīšanu veic līdz 2014. gada 1. jūnijam. ◄ Pārskatīšanas laikā Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, tai skaitā:

ražotāju un importētāju izstrādājamo ķīmiskās drošības pārskatu izmaksas;

izmaksu sadalījumu starp piegādes ķēdes dalībniekiem un pakārtoto lietotāju;

ieguvumus saistībā ar cilvēka veselību un vidi.

Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija vajadzības gadījumā var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem paildzināt minētos pienākumus.

Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, līdzko var izstrādāt praktiski lietojamu un rentablu paņēmienu, kā izvēlēties polimērus reģistrēšanai, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un izmantojamiem zinātnes kritērijiem, un, kad publicēts pārskats par še uzskaitīto:

polimēru radītais risks salīdzinājumā ar citām vielām;

vajadzība, ja tāda ir, reģistrēt konkrētu tipu polimērus, no vienas puses, ņemot vērā konkurētspēju un jauninājumus un, no otras puses, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību.

Regulas 117. panta 4. punktā minētajā pārskatā par šīs regulas izmantojumā gūto pieredzi, iekļauj prasību pārskatīšanu tādu vielu reģistrācijai, kuras gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē tikai apjomā, sākot no vienas tonnas, bet mazāk par 10 tonnām. Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, paredzot grozīt informācijas prasības vielām, ko gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē vienas tonnas vai lielākā apjomā, līdz 10 tonnām, ņemot vērā notikumu attīstību, piemēram, attiecībā uz alternatīvu testēšanu un (kvantitatīvām) struktūraktīvām attiecībām ((Q)SARs).

Komisija līdz 2008. gada 1. jūnijam pārskata I, IV un V pielikumu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu to grozījumus saskaņā ar 131. pantā minēto procedūru.

Komisija līdz 2008. gada 1. decembrim pārskata XIII pielikumu, lai izvērtētu kritēriju, pēc kuriem identificē noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas, atbilstību nolūkā nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.

Komisija līdz 2012. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai grozīt šīs regulas darbības jomu, lai izvairītos no pārklāšanas ar citiem attiecīgiem Kopienas noteikumiem. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

Komisija līdz 2013. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai paplašināt 60. panta 3. punkta darbības jomu uz vielām, kuras ir noteiktas 57. panta f) apakšpunktā kā tādas, kas noārda endokrīno sistēmu, ņemot vērā pēdējos notikumus zinātniskās zināšanās. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību aktu priekšlikumus.

Komisija līdz 2019. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai paplašināt 33. pantu darbības jomu, lai iekļautu citas bīstamas vielas, ņemot vērā praktisko pieredzi minētā panta īstenošanā. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību aktu priekšlikumus minētā pienākuma paplašināšanai.

Saskaņā ar tādas testēšanas veicināšanas mērķi, kurā neizmanto dzīvniekus, kā arī tādas testēšanas aizvietošanas, samazināšanas un uzlabošanas mērķi, kurā izmanto dzīvniekus, kā nosaka šī regula, Komisija pārskata VIII pielikuma 8.7. sadaļas testēšanas prasības līdz 2019. gada 1. jūnijam. Uz šīs pārskatīšanas pamata Komisija var ierosināt grozījumus saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru, nodrošinot veselības un vides aizsardzības augsto līmeni.

139. pants

Atcelšana

Direktīvu 91/155/EEK atceļ.

Direktīvu 93/105/EK, Direktīvu 2000/21/EK, Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Regulu (EK) Nr. 1488/94 atceļ no 2008. gada 1. jūnija.

Direktīvu 93/67/EEK atceļ no 2008. gada 1. augusta.

Direktīvu 76/769/EEK atceļ no 2009. gada 1. jūnija.

Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

140. pants

Grozījumi Direktīvā 1999/45/EK

Direktīvas 1999/45/EK 14. pantu svītro.

141. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūnijā.

Regulas II, III, V, VI, VII, XI un XII sadaļa, kā arī 128. un 136. pantu piemēro no 2008. gada 1. jūnija.

Regulas 135. pantu piemēro no 2008. gada 1. augusta.

VIII sadaļu un XVII pielikumu piemēro no 2009. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS	VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI
II PIELIKUMS	PRASĪBAS DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI
III PIELIKUMS	KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM
IV PIELIKUMS	ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU
V PIELIKUMS	ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU
VI PIELIKUMS	10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS
VII PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
VIII PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
IX PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
X PIELIKUMS	STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ
XI PIELIKUMS	VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI
XII PIELIKUMS	VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU
XIII PIELIKUMS	NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU IDENTIFICĒŠANAS KRITĒRIJI
XIV PIELIKUMS	TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA
XV PIELIKUMS	DOKUMENTĀCIJA
XVI PIELIKUMS	SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE
XVII PIELIKUMS	IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽU BĪSTAMU VIELU, MAISĪJUMU UN IZSTRĀDĀJUMU IZGATAVOŠANU, LAIŠANU TIRGŪ UN LIETOŠANU

I PIELIKUMS

VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI

0. IEVADS

0.1. Šā pielikuma mērķis ir aprakstīt, kā ražotājiem un importētājiem novērtēt un dokumentēt to, vai viņu ražotās vai importētās vielas radītie riski ražošanā un savā pašu lietošanā ir pietiekami kontrolēti, un to, vai riskus pietiekami kontrolēt var pārējie lejup pa piegādes ķēdi. Ķīmiskā drošuma ziņojums apraksta arī to, vai tiek ražotas un importētas VI pielikumā raksturoto vielu nanoformas un kuras no dažādajām nanoformām tās ir, turklāt katra informatīvā prasība tajā tiek pietiekami pamatota, aprakstot, kad un kādā veidā informācija par vienu formu tiek izmantota citu formu drošuma pierādīšanai. Šā pielikuma prasības, kas attiecas uz kādas šajā pielikumā minētas vielas nanoformām, attiecas uz visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām, un tās piemēro, neskarot prasības, kas attiecas uz citām minētās vielas formām. Šis pielikums ar vajadzīgajiem pielāgojumiem attiecas arī uz tādu izstrādājumu ražotājiem un importētājiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu reģistrācijas procesā ietilpstošo ķīmiskā drošuma novērtēšanu.

0.2. Ķīmiskā drošības novērtējumu sagatavo kompetenta(-as) persona(-as), kam ir pienācīga pieredze un sagatavotība, tostarp kvalifikācijas celšanas kursos.

0.3. Ražotājs, novērtējot ķīmisko drošumu, pievēršas vielas ražošanai un visiem apzinātajiem lietošanas veidiem. Importētājs, novērtējot ķīmisko drošumu, pievēršas visiem apzinātajiem lietošanas veidiem. Novērtējot ķīmisko drošumu, tiek izskatīti apzinātajos lietojumos noteiktie vienas pašas vielas (ar visiem galvenajiem piemaisījumiem un piedevām) lietojumi, tās lietojumi maisījumos un lietojumi izstrādājumos. Novērtējumā aplūko visas vielas dzīvescikla stadijas, kādas ir ražošanā un apzinātajos lietošanas veidos. Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām. No novērtējuma atvedinātajiem pamatojumiem un secinājumiem jābūt šīm nanoformām relevantiem. Ķīmiskā drošuma novērtējums jābalsta uz salīdzinājumu starp kādas vielas potenciālo kaitīgo ietekmi un zināmo vai loģiski paredzamo cilvēka un/vai vides eksponētību minētajai vielai, ņemot vērā ieviestos un ieteiktos riska pārvaldības pasākumus un ekspluatācijas apstākļus.

0.4. Vielas, kuru strukturālās līdzības dēļ ir varbūtīgi, ka to fizikālķīmiskās, toksiskās un ekotoksiskās īpašības būs līdzīgas vai atbildīs noteiktam modelim, var uzskatīt par vielu grupu vai “kategoriju”. Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka ar vienai vielai izdarīto ķīmiskā drošuma novērtēšanu pietiek, lai novērtētu un dokumentētu, vai riski, ko rada cita viela vai vielu grupa vai “kategorija”, ir pietiekami kontrolēti, tas šo ķīmiskā drošuma novērtējumu var izmantot attiecībā uz šo citu vielu vai vielu grupu vai “kategoriju”. Ražotājs vai importētājs to pamato. Ja kādai no vielām ir viena vai vairākas nanoformas un ja dati par vienu nanoformu tiek izmantoti citu formu lietošanas drošuma pierādīšanā, saskaņā ar XI pielikuma vispārīgajiem noteikumiem tiek zinātniski pamatots, kā, piemērojot noteikumus par grupēšanu un analoģijām, konkrēta testa datus vai citu informāciju (piem., metodes, rezultātus vai secinājumus) var izmantot attiecībā uz citām vielas formām. Tādi paši apsvērumi attiecas uz ekspozīcijas scenārijiem un riska pārvaldības pasākumiem.

0.5. Ķīmiskā drošības novērtējumā izmanto vielas tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju par to, kā arī citu pieejamu un svarīgu informāciju. Ražotāji vai importētāji, kas iesniedz testēšanas priekšlikumus saskaņā ar IX vai X pielikumu, to reģistrē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. Iekļauj pieejamo informāciju no novērtējuma, kas veikts saskaņā ar citām starptautiskām vai attiecīgu valstu programmām. Ja iespējams, izstrādājot ķīmiskās drošības pārskatu, ņem vērā un atspoguļo saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veiktu novērtējumu (piemēram, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93 veiktu riska novērtējumu). Atkāpes no šādiem novērtējumiem pamato.

Izskatāmā informācijā ietilpst informācija par vielas radīto bīstamību, iedarbību ražojot vai importējot, tās apzinātiem lietošanas veidiem, izmantošanas nosacījumiem un riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro vai iesaka ņemt vērā pakārtotiem lietotājiem.

Saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu dažos gadījumos varbūt nav jāiegūst trūkstošā informācija, jo riska pārvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu labi raksturotu risku, var būt pietiekami, lai kontrolētu arī citus iespējamus riskus, kas tādēļ nav jāraksturo precīzi.

Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka sava ķīmiskā drošuma ziņojuma izstrādāšanai tam vajadzīga papildu informācija un ka šo informāciju iespējams iegūt, tikai saskaņā ar IX vai X pielikumu veicot testus, tas iesniedz testēšanas stratēģijas priekšlikumu, kurā paskaidro, kāpēc tas uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija, un to atspoguļo attiecīgajā ķīmiskā drošuma ziņojuma pozīcijā. Ja to uzskata par nepieciešamu, testēšanas stratēģijas priekšlikumā var paredzēt vairākus pētījumus, kas attiecībā uz vienu un to pašu informatīvo prasību attiecīgi pievēršas dažādām vienas un tās pašas vielas formām. Kamēr tiek gaidīti papildu testēšanas rezultāti, tas ķīmiskā drošuma ziņojumā atspoguļo un izstrādātajā ekspozīcijas scenārijā iekļauj riska pārvaldības pagaidu pasākumus – gan tos, ko tas ieviesis pats, gan arī tos, ko pētāmo risku pārvaldīšanai tas ieteicis pakārtotajiem lietotājiem. Ekspozīcijas scenārijiem un ieteiktajiem riska pārvaldības pagaidu pasākumiem jāattiecas uz visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām.

0.6. Ķīmiskās drošības novērtēšanas posmi

0.6.1. Ražotāja vai importētāja veiktais vielas ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādu 1. līdz 4. posmu saskaņā ar attiecīgām šā pielikuma iedaļām:

Bīstamības novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību

Vielas fizikāli ķīmisko īpašību bīstamības novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību

Bīstamības novērtējums attiecībā uz apkārtējo vidi

PBT un vPvB novērtējums

0.6.2. Gadījumos, kas minēti 0.6.3. punktā, ķīmiskās drošības novērtējumā ietver arī šādu 5. un 6. posmu saskaņā ar šā pielikuma 5. un 6. iedaļu:

Kaitīgās iedarbības novērtējums

5.1.

Kaitīgās iedarbības scenārija(-u) izstrāde (vai attiecīgo lietojumu un kaitīgās iedarbības veidu identificēšana)

5.2.

Kaitīgās iedarbības novērtējums

Riska raksturojums.

0.6.3. Ja 1. līdz 4. darbības rezultātā ražotājs vai importētājs secina, ka viela vai attiecīgā gadījumā tās nanoformas atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē kādā no tālāk minētajām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā nosauktajām bīstamības klasēm vai kategorijām, vai novērtē, ka viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB), ķīmiskā drošuma novērtēšanā iekļauj arī 5. un 6. darbību, kas atbilst šā pielikuma 5. un 6. iedaļai:

2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12. bīstamības klase, 2.13. un 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija un 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase “kaitīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību vai attīstību”, 3.8. bīstamības klase “ietekme, kas nav narkotiska ietekme”, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

4.1. bīstamības klase;

5.1. bīstamības klase.

0.6.4. Visas atbilstīgās iepriekš minēto punktu izvērtēšanai izmantotās informācijas apkopojumu ar attiecīgu virsrakstu iekļauj ķīmiskās drošības pārskatā (7. iedaļa).

0.7. Galvenais elements ķīmiskās drošības novērtējuma daļā par iedarbību ir iedarbības scenārijs(-i), ko īsteno ražotāja ražojumiem, ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam, un tas(tie) iedarbības scenārijs(-i), ko ražotājs vai importētājs iesaka īstenot apzinātam(-iem) lietošanas veidam(-iem).

Iedarbības scenārijs ir nosacījumu kopums, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves ciklā un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenārijos ir aprakstīti gan riska pārvaldības pasākumi, gan izmantošanas apstākļi, ko ražotājs vai importētājs ir īstenojis vai iesaka īstenot pakārtotiem lietotājiem.

Ja viela ir laista tirgū, attiecīgo(-os) iedarbības scenāriju(-us), arī riska pārvaldības pasākumus un izmantošanas apstākļus, iekļauj drošības datu lapas pielikumā saskaņā ar II pielikumu.

0.8. Iedarbības scenārija aprakstā prasītais izklāsta izvērsums katrā konkrētā gadījumā ir atšķirīgs — atkarībā no vielas lietošanas veida, tās bīstamām īpašībām un ražotāja vai importētāja rīcībā esošā informācijas apjoma. Iedarbības scenārijos var aprakstīt pareizos riska pārvaldības pasākumus vairākiem individuāliem procesiem vai vielas lietošanas veidiem. Iedarbības scenārijs var attiekties uz plašu procesu vai lietošanas veidu klāstu. Iedarbības scenārijus, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidu klāstu, var dēvēt par iedarbības kategorijām. Ja šajā un II pielikumā ir pieminēti iedarbības scenāriji, ar tiem ir domātas arī iedarbības kategorijas, ja tādas ir izstrādātas.

0.9. Ja informācija saskaņā ar XI pielikumu nav vajadzīga, to konstatē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, un dod atsauci uz pamatojumu tehniskajā dokumentācijā. Arī to, ka informācija nav vajadzīga, atspoguļo drošības datu lapā.

0.10. Attiecībā uz īpašām ietekmēm, piemēram, ozona slāņa noārdīšanu, spēju fotoķīmiski radīt ozonu, spēcīgu smaku un smērēšanu, kuru sakarā nevar reāli izmantot 1. līdz 6. iedaļā paredzētās procedūras, ar tādām ietekmēm saistīto risku katrā konkrētā gadījumā vērtē individuāli, un ražotājs vai importētājs ķīmiskās drošības pārskatā iekļauj pilnīgu novērtējuma aprakstu un pamatojumu un apkopo to drošības datu lapā.

0.11. Izvērtējot apdraudējumu, ko rada vienas vai vairāku īpašā ►M3 maisījumā ◄ (piemēram, sakausējumos) iekļautu vielu lietošanas veids, vērā ņem to, kā vielas, no kā sastāv preparāts, ir savienotas ķīmiskā matricē.

0.11.a Ja ķīmiskā drošuma novērtēšana aptver arī nanoformas, apsver, kādus mērlielumus lietderīgi lietot ķīmiskā drošuma novērtēšanas 1. līdz 6. darbības rezultātu novērtēšanai un atspoguļošanai; mērlielumu izvēles pamatojumu iekļauj ķīmiskā drošuma ziņojumā, bet tā kopsavilkumu – drošuma datu lapā; 1. līdz 6. darbība ir saskaņā ar 0.6.1. un 0.6.2. punktu veicamās darbības. Priekšroka dodama atspoguļošanai ar vairākiem mērlielumiem, to vidū jābūt arī masas mērlielumiem. Ja iespējams, norāda divvirzienu pārrēķināšanas metodi.

0.12. Ja šajā pielikumā aprakstītā metodoloģija nav atbilstoša, ķīmiskās drošības pārskats izskaidro un pamato sīkas ziņas par izmantoto alternatīvo metodoloģiju.

0.13. Ķīmiskās drošības pārskata A daļā ir deklarācija, ka attiecīgos iedarbības scenārijos izceltos riska pārvaldības pasākumus ražotājs vai importētājs īsteno ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam(-iem), un informācija par apzināto lietošanas veidu iedarbības scenārijiem drošības datu lapā ir darīta zināma izplatītājiem un pakārtotiem lietotājiem.

1. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

1.0. Ievads

1.0.1. Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēka veselību mērķis ir noteikt vielas klasifikāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un noteikt augstāko pieļaujamo vielas iedarbības līmeni, par kādu augstākam cilvēkus pakļaut nedrīkst. Tādu iedarbības līmeni sauc par atvasinātu līmeni bez novērojamas iedarbības (Derived No-Effect Level, DNEL).

1.0.2. Bīstamības novērtējumā uz cilvēku veselību jāanalizē vielas toksikokinētiskās īpašības (t. i., absorbcija, metabolisms, distribūcija un eliminācija) un šādi iedarbības veidi:

akūta iedarbība (akūta toksicitāte, kairinājums un korozīva iedarbība);

sensibilizācija;

atkārtotas iedarbības toksicitāte; un

CMR iedarbība (kancerogenitāte, dzimumšūnu mutagenitāte un toksicitāte reproduktīvajai veselībai).

Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, pēc vajadzības jāņem vērā arī citi iedarbības veidi.

1.0.3. Bīstamības novērtējums ietver šādas četras darbības:

1. darbība

Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtēšana

2. darbība

Ar cilvēkiem saistītas informācijas izvērtēšana

3. darbība

Klasifikācija un marķēšana

4. darbība

DNEL (atvasinātu beziedarbības līmeņu) atvasināšana

Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām.

1.0.4. Pirmās trīs darbības veic attiecībā uz visām ietekmēm, par ko ir pieejama informācija, un informāciju reģistrē attiecīgajā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā, un vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu to apkopo drošības datu lapas 2. un 11. pozīcijā.

1.0.5. Attiecībā uz ietekmēm, par ko nav pieejama būtiska informācija, attiecīgā iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā.

1.0.6. Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību 4. darbību veic, apkopojot pirmo triju darbību rezultātus, un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, kā arī apkopo drošības datu lapas 8.1. pozīcijā.

1.1.

1. darbība

Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtēšana

1.1.1. Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtējumā ietilpst:

—

apdraudējuma apzināšana konkrētām ietekmēm, balstoties uz visu pieejamo, ar cilvēkiem nesaistīto informāciju,

—

kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību konstatācija.

1.1.2. Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze. Piemēram, balstoties uz tāda testa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 13. panta 3. punktā minētajā Komisijas regulā par testēšanas metodēm noteiktajām testēšanas metodēm, akūtām ietekmēm parasti nevar konstatēt kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību. Tādos gadījumos pietiek noteikt, vai vielai ir raksturīga spēja tādu ietekmi izraisīt, un kādā pakāpē tā šai vielai piemīt.

1.1.3. Visu ar cilvēkiem nesaistīto informāciju, ko izmanto, lai vērtētu īpašu ietekmi uz cilvēkiem un konstatētu devas (koncentrācijas) un reakcijas (iedarbības) attiecību, ja iespējams, īsumā atspoguļo tabulas veidā vai tabulās, nodalot atsevišķi in vitro, in vivo, kā arī citu informāciju. Attiecīgie testēšanas rezultāti (piemēram, ATE, LD50, NO(A)EL vai LO(A)EL) un testēšanas apstākļi (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un cita attiecīga informācija par konkrēto iedarbību jānorāda, izmantojot starptautiski atzītas mērvienības.

1.1.4 Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja viena un tā pati ietekme ir analizēta vairākās izpētēs, tad, ņemot vērā iespējamos mainīgos lielumus (piem., testa sugu uzvedību, piemērotību, pareizību, rezultātu kvalitāti, utt.), parasti to izpēti vai izpētes, kas izraisījušas vislielākās bažas, izmanto, lai konstatētu atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL), un par šo izpēti vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēti izpētes kopsavilkumi būs jāsagatavo par visiem galvenajiem datiem, ko izmanto bīstamības novērtējumā. Ja nav izmantota(-as) tāda izpēte vai izpētes, kas izraisa vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī uz visām citām izpētēm, kas liecina par lielākām bažām, nekā izmantotā izpēte. Neatkarīgi no tā, vai bistamība ir apzināta, ir svarīgi noskaidrot izpētes pamatotību.

1.2.

2. darbība

Ar cilvēkiem saistītas informācijas izvērtēšana

Ja ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama, šajā daļā ieraksta paziņojumu “Ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama”. Tomēr, ja tāda informācija ir pieejama, to atspoguļo, ja iespējams, tabulā.

1.3.

3. darbība

Klasifikācija un marķēšana

1.3.1. Jānorāda un jāpamato saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 kritērijiem izstrādātā klasifikācija. Vajadzības gadījumā jānorāda specifiskās koncentrāciju robežvērtības, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. pantu, un, ja tās nav iekļautas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā, tās ir jāpamato.

Novērtējumā vienmēr būtu jāiekļauj paziņojums par to, vai viela vai attiecīgā gadījumā tās nanoformas atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajiem kritērijiem par klasificēšanu bīstamības klases “kancerogēns” 1A vai 1B kategorijā, bīstamības klases “cilmes šūnu mutācijas izraisošs” 1A vai 1B kategorijā vai bīstamības klases “reproduktīvajai sistēmai toksisks” 1A vai 1B kategorijā.

1.3.2. Ja nepietiek informācijas, lai varētu izlemt, vai viela vai attiecīgā gadījumā tās nanoformas būtu jāklasificē attiecīgā bīstamības klasē vai kategorijā, reģistrētājs norāda, kādu darbību rezultātā veicis vai kādu lēmumu pieņēmis, un tos pamato.

1.4.

4. darbība

atvasināta(-u) beziedarbības līmeņa(-u) (DNEL) apzināšana

1.4.1. Pamatojoties uz 1. un 2. darbības rezultātiem, vielai konstatē DNEL, atspoguļojot iespējamos ievadīšanas ceļus, iedarbības ilgumu un biežumu. ►M10 Pieejamā informācija par dažām bīstamības klasēm, jo īpaši par dzimumšūnu mutagenitāti un par kancerogenitāti, var nedot iespējas noteikt toksicitātes slieksni un attiecīgi tāpēc arī DNEL. ◄ Ja iedarbības scenārijs(-i) to attaisno, var pietikt ar vienu DNEL. Tomēr, ņemot vērā pieejamo informāciju un iedarbības scenāriju(-us) ķīmiskās drošības pārskata 9. iedaļā, varbūt jāapzina dažādi DNEL katrai individuālai konkrētai cilvēku grupai (piemēram, darba ņēmēji, patērētāji un iedarbībai netieši — ar vides starpniecību — pakļauti cilvēki) un, iespējams, dažām mazāk aizsargātām apakšgrupām (piemēram, bērni, grūtnieces) un atšķirīgiem iedarbības ceļiem. Pilnībā pamato, inter alia, norādot izmantotās informācijas izvēli, iedarbības ceļu (orāli, dermāli, ieelpojot) un iedarbības ilgumu un biežumu vielai, uz ko attiecas DNEL. Ja, visticamāk, būs vairāk par vienu iedarbības ceļu, tad DNEL konstatē katram iedarbības ceļam, kā arī iedarbībai visiem ceļiem kopā. Konstatējot DNEL, inter alia, ņem vērā šādus faktorus:

nenoteiktību, ko, citu faktoru starpā, rada eksperimentālās informācijas dažādība, kā arī dažādība sugu robežās un sugu starpā;

ietekmes būtību un nopietnību;

to cilvēku (apakš)grupu apdraudētību, uz kurām attiecas kvantitātes un/vai kvalitātes informācija par iedarbību.

1.4.2. Ja nevar apzināt DNEL, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato.

2. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

2.1. Vielas fizikāli ķīmisko īpašību bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību mērķis ir noteikt vielas klasifikāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

2.2. Iespējamā kaitīgā iedarbība uz cilvēka veselību jānovērtē vismaz attiecībā uz šādām fizikāli ķīmiskām īpašībām:

—

sprādzienbīstamība,

—

uzliesmojamība,

—

oksidēšanas spēja.

Ja nepietiek informācijas, lai varētu izlemt, vai viela vai attiecīgā gadījumā tās nanoformas būtu jāklasificē attiecīgā bīstamības klasē vai kategorijā, reģistrētājs norāda, kādu darbību rezultātā veicis vai kādu lēmumu pieņēmis, un tos pamato.

2.3. Katras ietekmes novērtējumu ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un, vajadzības gadījumā, un — saskaņā ar 31. pantu apkopotu — drošības datu lapas 2. un 9. pozīcijā.

2.4. Katrai fizikāli ķīmiskai īpašībai pārskatā iekļauj novērtējumu par vielai raksturīgu spēju izraisīt ražošanas un apzināta lietošanas veida noteiktu ietekmi.

2.5. Jānorāda un jāpamato saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 kritērijiem izstrādātā klasifikācija.

3. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI

3.0. Ievads

3.0.1. Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēka veselību mērķis ir noteikt vielas klasifikāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un noteikt vielas koncentrācijas robežu, zem kuras nav sagaidāma vielas kaitīga iedarbība uz attiecīgo vides segmentu. Šī koncentrācija ir paredzamā koncentrācija, pie kuras nav novērojama nevēlama iedarbība (Predicted No-Effect Concentration – PNEC).

3.0.2. Bīstamības novērtējumā attiecībā uz apkārtējo vidi izskata iespējamo ietekmi uz vidi, ietverot 1) ūdens vidi (arī nogulsnes), 2) sauszemes vidi un 3) atmosfēras vidi, ietverot iespējamās ietekmes, kas var rasties, 4) uzkrājoties pārtikas ķēdē. Papildus izskata iespējamo ietekmi uz 5) notekūdeņu apstrādes sistēmu mikrobioloģisku aktivitāti. Ietekmes novērtējumu katrā no šīm piecām vides jomām atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapā 2. un 12. pozīcijā. ►M51 Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām. ◄

3.0.3. Vides jomām, par ko nav pieejamas informācijas par ietekmi, konkrētā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā. Visām apkārtējās vides jomām, par kurām ir pieejama informācija, bet ražotājs vai importētājs uzskata, ka bīstamības novērtējums nav jāveic, ražotājs vai importētājs, atsaucoties uz esošo informāciju, attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata punktā (7. iedaļa) to pamato un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas 12. pozīcijā.

3.0.4. Bīstamības novērtējumā ir šādas trīs darbības, ko attiecīgi skaidri norāda ķīmiskās drošības pārskatā:

1. darbība

Informācijas izvērtējums

2. darbība

Klasifikācija un marķēšana

3. darbība

PNEC (Paredzētās beziedarbības koncentrācijas) aprēķināšana.

3.1.

1. darbība

Informācijas izvērtēšana

3.1.1. Visas pieejamās informācijas izvērtējumā ietilpst:

—

bīstamības apzināšana, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju;

—

kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību konstatācija.

3.1.2. Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato, un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze.

3.1.3. Visu informāciju, kas izmantota, lai vērtētu ietekmes uz konkrētu vides jomu, īsumā atspoguļo, ja iespējams, tabulā vai tabulās. Attiecīgos testa rezultātus (piemēram, LC50 vai NOEC) un testa apstākļus (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un citu attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās.

3.1.4. Visu informāciju, ko izmanto, lai vērtētu vielas iedarbību uz apkārtējo vidi, īsumā atspoguļo, ja iespējams, vienā vai vairākās tabulās. Attiecīgos testu rezultātus un testu apstākļus, un pārējo attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās.

3.1.5. Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja vienu un to pašu ietekmi izskata vairākās izpētēs, tad parasti, lai izdarītu secinājumus, izmanto to izpēti vai izpētes, kas radījusi(-ušas) vislielākās bažas, un izpētei vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēts izpētes kopsavilkums jāsagatavo par visiem svarīgākiem datiem, ko izmanto apdraudējuma ekspertīzē. Ja neizmanto izpēti vai izpētes, kas radījušas vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī par visām izpētēm, kas rada lielākas bažas nekā izmantotā izpēte. Vielām, kurām visas pieejamās izpētes neuzrāda apdraudējumu, būtu jāveic plaša visas veiktās izpētes uzticamības ekspertīze.

3.2.

2. darbība

Klasifikācija un marķēšana

3.2.1. Atspoguļo un pamato attiecīgu klasifikāciju, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 kritērijiem. Atspoguļo jebkādu koeficientu m, kas noteikts, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu, un to pamato, ja vien uz to neattiecas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa.

Atspoguļojumu un pamatojumu attiecina uz visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām.

3.2.2. Ja nepietiek informācijas, lai varētu izlemt, vai viela vai attiecīgā gadījumā tās nanoformas būtu jāklasificē attiecīgā bīstamības klasē vai kategorijā, reģistrētājs norāda, kādu darbību rezultātā veicis vai kādu lēmumu pieņēmis, un tos pamato.

3.3.

3. darbība

Paredzētās beziedarbības koncentrācijas (PNEC) apzināšana

3.3.1. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatē PNEC katrā vides jomā. PNEC var aprēķināt, ietekmes vērtībām (piemēram, LC50 vai NOEC) piemērojot attiecīgu ekspertīzes faktoru. Ekspertīzes faktors izsaka starpību starp ietekmes vērtībām, ko iegūst no ierobežota sugu skaita laboratorijas testos, un PNEC apkārtējās vides jomai ( 32 ).

3.3.2. Ja PNEC nevar atvasināt, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato.

4. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS

4.0. Ievads

4.0.1. PBT un vPvB vērtēšanas mērķis ir noteikt, vai viela atbilst XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, un, ja tā ir, raksturot iespējamās vielas emisijas. Apdraudējuma novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma 1. un 3. iedaļu, pievēršoties visām ilgtermiņa ietekmēm un vērtējot ilgtermiņa iedarbību uz cilvēkiem un apkartējo vidi, ko veic saskaņā ar 5. iedaļu (iedarbības novērtējums), 2. darbību (iedarbības izvērtējums), nevar veikt ar pietiekamu ticamību vielām, kas atbilst XIII pielikumā dotajiem PBT un vPvB kritērijiem. Tāpēc ir vajadzīga individuāla PBT un vPvB ekspertīze.

4.0.2. PBT un vPvB novērtēšanā ietilpst šādas divas darbības, ko attiecīgi nepārprotami identificē ķīmiskā drošuma ziņojuma B daļas 8. iedaļā. “Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām.”

1. darbība	:	salīdzināšana ar kritērijiem
2. darbība	:	emisijas raksturošana

Novērtējuma kopsavilkumu dod arī drošuma datu lapas 12. pozīcijā.

4.1. 1. darbība: salīdzinājums ar kritērijiem

Šajā PBT un vPvB ekspertīzes daļā pieejamo informāciju salīdzina ar XIII pielikuma 1. iedaļā dotajiem kritērijiem un pievieno paziņojumu, vai viela tiem atbilst. Novērtēšanu veic saskaņā ar XIII pielikuma ievaddaļā, kā arī minētā pielikuma 2. un 3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem.

4.2. 2. darbība: emisijas raksturojums

Ja viela atbilst kritērijiem vai ja reģistrācijas dokumentācijā tā tiek aplūkota kā PBT vai vPvB, raksturo emisiju, raksturojumā iekļaujot 5. iedaļā aprakstītā ekspozīcijas [iedarbības] novērtējuma attiecīgās daļas. Konkrētāk, raksturojumā aplēš, kādā daudzumā visu ražotāja vai importētāja izdarīto darbību laikā un visos apzinātajos lietojumos viela izdalās dažādos vides sektoros, un identificē, pa kādiem ceļiem vielai var tikt eksponēti cilvēki un vide. Aplēsi izdara par visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām.

5. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS.

5.0. Ievads

Ekspozīcijas novērtējuma mērķis ir kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtēt, kādai vielas devai vai koncentrācijai tiek vai var tikt eksponēti cilvēki un vide. Novērtējumā aplūko visus vielas dzīvescikla posmus, kādi ir ražošanā un apzinātajos lietošanas veidos, un novērtējums aptver jebkādu ekspozīciju, kas var būt saistīta ar 1. līdz 4. iedaļā norādītajiem bīstamības veidiem. Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām. Ekspozīcijas novērtēšanā ir šādas divas darbības, ko attiecīgi skaidri norāda ķīmiskā drošuma ziņojumā:

1. darbība

Iedarbības scenārija(-u) izstrāde vai attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana

2. darbība

Iedarbības aplēse.

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu iedarbības scenāriju ietver arī drošības datu lapas pielikumā.

5.1.

1. darbība

Iedarbības scenāriju izstrāde

5.1.1. Izstrādā iedarbības scenārijus, kā aprakstīts 0.7. un 0.8. iedaļā. Iedarbības scenāriji ir ķīmiskās drošības novērtēšanas procesa pamatā. Ķīmiskā drošības novērtēšanas process var būt iteratīvs. Pirmajā vērtējumā izmanto obligāto minimālo un visu pieejamo informāciju par bīstamību un iedarbības aplēsi, kas atbilst sākotnējiem pieņēmumiem par izmantošanas apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem (pirmo iedarbības scenāriju). Ja sākotnējie pieņēmumi liek raksturot riskus, kas liecina par to, ka riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi pietiekami nekontrolē, tad jāveic iteratīvs process, grozot vienu vai vairākus faktorus bīstamības vai iedarbības novērtējumā, lai pierādītu, ka kontrole ir pietiekama. Veicot sīkāku bīstamības novērtējumu, varbūt ir jāiegūst papildu informācija par bīstamību. Veicot sīkāku iedarbības novērtējumu, iedarbības scenārijā varbūt ir attiecīgi jāmaina izmantošanas apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi, vai precīzāk jāaplēš iedarbība. Iedarbības scenāriju, ko izstrādā pēdējā iterācijā (pēdējo iedarbības scenāriju), iekļauj ķīmiskās drošības pārskatā un pievieno drošības datu lapai saskaņā ar 31. pantu.

Pēdējo iedarbības scenāriju iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un ietver drošības datu lapas pielikumā ar attiecīgu īsu nosaukumu, kurā īsi, vispārīgi aprakstīts lietošanas veids, kas atbilst VI pielikuma 3.5. iedaļā lietotajam nosaukumam un aprakstam. Iedarbības scenāriji attiecas uz jebkādu ražošanu Kopienā un visiem apzinātajiem lietošanas veidiem.

Konkrēti iedarbības scenārijā vajadzības gadījumā apraksta:

Izmantošanas nosacījumus

—

procesi, ko izmanto, arī fiziskā forma, kādā vielu ražo, apstrādā un/vai lieto,

—

darba ņēmēju darbības saistībā ar minētajiem procesiem un tas, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—

patērētāju darbības un tas, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—

vielas emisiju ilgums un biežums dažādās vidēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, un izšķīšana uztvērējā vidē.

Riska pārvaldības pasākumi

—

riska pārvaldības pasākumi, lai mazinātu vai izvairītos no vielas tiešas vai netiešas iedarbības uz cilvēkiem (arī darba ņēmējiem un patērētājiem) un dažādām vidēm,

—

atkritumu apsaimniekošanas pasākumi, lai mazinātu vai izvairītos no vielas iedarbības uz cilvēkiem un apkārtējo vidi atkritumu apstrādes, iznīcināšanas un/vai pārstrādes laikā.

5.1.2. Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs piesakās uz licenci konkrētam lietošanas veidam, iedarbības scenārijs jāizstrādā tikai konkrētajam lietošanas veidam un vēlākām darbībām vielas dzīves ciklā.

5.2.

2. darbība

Iedarbības izvērtējums

5.2.1. Iedarbību izvērtē katram izstrādātam iedarbības scenārijam, un atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas pielikumā. Iedarbības izvērtējumā ir trīs elementi: 1) emisiju aplēse; 2) ķīmiskās uzvedības un ievadīšanas ceļu izvērtējums; un 3) iedarbības līmeņu aplēse.

5.2.2. Emisiju aplēsē ņem vērā emisijas visās attiecīgās vielas dzīves cikla daļas, ko rada ražošana un katrs apzinātais lietošanas veids. Dzīves cikla stadijas, kas rodas, vielu ražojot, dažos gadījumos attiecas uz atkritumu stadiju. Dzīves cikla stadijas, kas rodas no apzinātiem vielas lietošanas veidiem, dažos gadījumos attiecas uz izstrādājumu lietošanas laiku un atkritumu stadiju. Emisiju aplēsi veic, pieņemot, ka ir īstenoti iedarbības scenārijā aprakstītie riska parvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi. ►M51 Ja reģistrācija aptver nanoformas, to emisijas aplēsē attiecīgā gadījumā ņem vērā situācijas, kurās īstenojas XI pielikuma 3.2. iedaļas c) punkta nosacījumi. ◄

5.2.3. Raksturo iespējamos noārdīšanās, pārvēršanās vai reaģēšanas procesus un aplēš izplatību un apriti vidē.

Ja reģistrācija aptver nanoformas, raksturo šķīšanas ātrumu, daļiņu agregāciju, daļiņu aglomerāciju un daļiņu virsmas ķīmiskās pārmaiņas.

5.2.4. Iedarbības līmeņu aplēsi veic visām cilvēku grupām (darba ņēmēji, patērētāji un cilvēki, kas iedarbībai pakļauti netieši, ar apkārtējās vides starpniecību) un visām vidēm, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama. Pievērš uzmanību visiem attiecīgiem iedarbības ceļiem cilvēkos (ieelpojot, orāli, dermāli un apvienojot visus attiecīgos iedarbības ceļus un avotus). Aplēsēs ņem vērā iedarbības modeļa variācijas telpā un laikā. Iedarbības aplēsē konkrēti ņem vērā:

—

pareizi iegūtus, raksturīgus iedarbības datus,

—

jebkādus galvenos vielas piemaisījumus un piedevas,

—

daudzumu, kādā vielu ražo un/vai importē,

—

daudzumu katrā apzinātā lietošanas veidā,

—

īstenoto vai ieteikto riska pārvaldību, arī neitralizācijas pakāpi,

—

iedarbības ilgumu un biežumu atkarībā no izmantošanas apstākļiem,

—

darba ņēmēju darbības saistībā ar minētajiem procesiem un to, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—

patērētāju darbības un to, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—

vielas emisiju ilgumu un biežumu dažādās vidēs un šķīšanu uztvērējā vidē,

—

vielas fizikāli ķīmiskās īpašības,

—

pārveidošanās un/vai noārdīšanās produktus,

—

cilvēkiem iespējamos iedarbības ceļus un absorbcijas potenciālu,

—

iespējamos nokļūšanas ceļus apkārtējā vidē un izplatību apkārtējā vidē, kā arī noārdīšanos un/vai pārvēršanos (skat. arī 1. darbību 3. iedaļā),

—

iedarbības (ģeogrāfiskos) mērogus,

—

no matrices atkarīgu vielas izplatīšanu/migrāciju.

5.2.5. Ja ir pieejami pareizi iegūti, raksturīgi iedarbības dati, veicot iedarbības novērtējumu, tiem pievērš īpašu uzmanību. Iedarbības līmeņu izvērtējumā var izmantot attiecīgus modeļus. Var izskatīt arī attiecīgus pārraudzības datus par vielām ar analogu lietošanas veidu vai analogām īpašībām.

6. RISKU APRAKSTS

6.1. Risku aprakstu sastāda katram iedarbības scenārijam un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā.

6.2. Risku aprakstā izskata cilvēku grupas (uz ko iedarbojas viela, piemēram, darba ņēmēji, patērētāji vai cilvēki, uz kuriem viela iedarbojas netieši, ar apkārtējās vides starpniecību, un, attiecīgos gadījumos, to apvienojumus) un vidēs, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama, ievērojot pieņēmumu, ka ir īstenoti 5. iedaļā minētajos iedarbības scenārijos raksturotie riska pārvaldības pasākumi. Papildus izskata vielas radītu plašu vides risku, apvienojot rezultātus par vispārēju izdalīšanos, emisijām un zudumiem no visiem avotiem visās vidēs.

6.3 Risku aprakstā iekļauj:

—

zināmas vai iespējamas iedarbības salīdzinājumu ar attiecīgiem DNEL katrai cilvēku grupai,

—

paredzamās vides koncentrācijas salīdzinājumu ar PNECS katrā vidē, un

—

negadījuma iespējamības un nopietnības vērtējumu, ko nosaka vielas fizikāli ķīmiskās īpašības.

6.4 Jebkurā iedarbības scenārijā var uzskatīt, ka visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi, risku cilvēkiem un apkārtējai videi pietiekami kontrolē, ja:

—

6.2. iedaļā aplēstie iedarbības līmeņi nav lielāki par attiecīgo DNEL vai PNEC, kā attiecīgi noteikts 1. un 3. iedaļā, un

—

vielas fizikāli ķīmisko īpašību dēļ — ko nosaka, kā norādīts 2. iedaļā — negadījuma iespējamība un nopietnība ir maza.

6.5 Tādām ietekmēm uz cilvēkiem un vides jomām, kurām nav varēts noteikt DNEL vai PNEC, veic kvalitātes ekspertīzi attiecība uz to, cik lielā mērā būs iespējams izvairīties no šādām ietekmēm, īstenojot iedarbības scenāriju.

Vielām, kas atbilst PBT un vPvB kritērijiem, ražotājs vai importētājs izmanto saskaņā ar 5. iedaļā minēto 2. darbību iegūtu informāciju, ražotnē īstenojot un iesakot pakārtotiem lietotājiem riska pārvaldības pasākumus, kas cik vien iespējams samazina iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi un emisijas visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi.

7. ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS

Ķīmiskās drošības pārskatā ir šādas pozīcijas:

ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS

A DAĻA

1. RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMU KOPSAVILKUMS

2. DEKLARĀCIJA, KA RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI IR ĪSTENOTI

3. DEKLARĀCIJA PAR TO, KA INFORMĀCIJA PAR RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMIEM IR DARĪTA ZINĀMA CITIEM

B DAĻA

1. VIELAS APZINĀŠANA UN TĀS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

2. RAŽOŠANA UN LIETOŠANAS VEIDI

2.1. Ražošana

2.2. Apzināti lietošanas veidi

2.3. Neieteicami lietošanas veidi

3. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS

4. VIDES NOSACĪTĪBAS ĪPAŠĪBAS

4.1. Noārdīšanās

4.2. Izplatība vidē

4.3. Bioakumulācija

4.4. Sekundārā saindēšana

5. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

5.1. Toksikokinētika (absorbcija, metabolisms, izplatīšanās un izvadīšana)

5.2. Akūts toksiskums

5.3. Kairinājums

▼M10 —————

5.4. Kodīgums

5.5. Sensibilizācija

▼M10 —————

5.6. Atkārtotas devas toksiskums

5.7. Dzimumšūnu mutagenitāte

5.8. Kancerogēnums

5.9. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai

▼M10 —————

5.10. Citas ietekmes

5.11. DNEL atvasināšana

6. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

6.1. Sprādzienbīstamība

6.2. Uzliesmojamība

6.3. Oksidācijas potenciāls

7. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI

7.1. Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

7.2. Sauszemes vide

7.3. Atmosfēras vide

7.4. Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

8. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS

9. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS

9.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]

9.1.1. Iedarbības scenārijs

9.1.2. Iedarbības novērtējums

9.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]

9.2.1. Iedarbības scenārijs

9.2.2. Iedarbības novērtējums

[utt.]

10. RISKU RAKSTUROJUMS

10.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]

10.1.1. Cilvēku veselība

10.1.1.1. Darba ņēmēji

10.1.1.2. Patērētāji

10.1.1.3. Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību

10.1.2. Apkārtējā vide

10.1.2.1. Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

10.1.2.2. Sauszemes vide

10.1.2.3. Atmosfēras vide

10.1.2.4. Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

10.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]

10.2.1. Cilvēku veselība

10.2.1.1. Darba ņēmēji

10.2.1.2. Patērētāji

10.2.1.3. Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību

10.2.2. Apkārtējā vide

10.2.2.1. Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

10.2.2.2. Sauszemes vide

10.2.2.3. Atmosfēras vide

10.2.2.4. Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

[utt.]

10.x. Vispārēja iedarbība (apvienojot visus attiecīgos emisiju/izdalīšanās avotus)

10.x.1 Cilvēku veselība (apvienojot visus iedarbības ceļus)

10.x.1.1

10.x.2 Apkārtējā vide (apvienojot visus emisiju avotus)

10.x.2.1

▼M58

II PIELIKUMS

PRASĪBAS DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

A DAĻA

0.1. Ievads

0.1.1. Šajā pielikumā iekļautas prasības, kuras piegādātājs izpilda, sastādot drošības datu lapu, kas saskaņā ar 31. pantu paredzēta vielai vai maisījumam.

0.1.2. Drošības datu lapā sniegtā informācija par vielām atbilst pie reģistrācijas iesniegtajai un ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai. Ja ir sastādīts ķīmiskās drošības ziņojums, attiecīgo(-os) ekspozīcijas scenāriju(-us) ietver drošības datu lapas pielikumā.

0.1.3. Katrā attiecīgajā drošības datu lapas iedaļā norāda, vai tā aptver atšķirīgas nanoformas un, ja jā, tad kādas, un attiecīgo drošības informāciju sasaista ar katru attiecīgo nanoformu. Kā norādīts VI pielikumā, jēdziens “nanoforma” nozīmē vai nu vienu nanoformu, vai līdzīgu nanoformu kopumu.

0.2. Vispārīgas prasības drošības datu lapas sastādīšanai

0.2.1. Drošības datu lapa ļauj lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošības un cilvēka veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī vides aizsardzības pasākumus. Drošības datu lapas sastādītājs ņem vērā, ka drošības datu lapā lasītājam jāsaņem informācija par vielas vai maisījuma bīstamību, kā arī ziņas par vielas vai maisījuma drošu uzglabāšanu, apiešanos ar to un tā iznīcināšanu.

0.2.2. Informācija drošības datu lapā atbilst Direktīvā 98/24/EK noteiktajām prasībām. Konkrēti drošības datu lapas darba devējiem ļauj noteikt, vai darba vietā ir kādas bīstamas ķīmiskās vielas, un izvērtēt ikvienu risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada tādu vielu lietošana.

0.2.3. Informācija drošības datu lapā ir izklāstīta īsi un skaidri. Drošības datu lapas sastāda kompetenta persona, kas ņem vērā lietotāju specifiskās vajadzības un zināšanas, ciktāl tās ir zināmas. Vielu un maisījumu piegādātāji nodrošina šo kompetento personu pienācīgu sagatavošanu, tostarp sagatavošanu kvalifikācijas celšanas kursos.

0.2.4. Drošības datu lapā lieto vienkāršu, skaidru un precīzu valodu bez žargona un saīsinājumiem. Neizmanto tādus apzīmējumus kā “var būt bīstams”, “neietekmē veselību”, “lielākoties izmantošanas apstākļos drošs” vai “nekaitīgs”, kā arī citus apzīmējumus, kas norāda, ka viela vai maisījums nav bīstami, vai arī citus ar konkrētās vielas vai maisījuma klasifikāciju nesaderīgus apzīmējumus.

0.2.5. Drošības datu lapas pirmajā lappusē norāda sastādīšanas datumu. Labojot drošības datu lapu un nododot jauno – laboto – versiju, par grozījumiem saņēmējus informē drošības datu lapas 16. iedaļā, ja vien grozījumi nav norādīti citur. Pārskatītajās drošības datu lapās pirmajā lapā norāda sastādīšanas datumu (apzīmē kā “Labojums: (datums)”), kā arī vienu vai vairākas norādes par to, kura versija ir aizstāta, piemēram, versijas numurs, labojuma numurs vai aizstāšanas datumu.

0.3. Drošības datu lapas formāts

0.3.1. Drošības datu lapas garums nav ierobežots. Drošības datu lapas garums ir proporcionāls vielas vai maisījuma bīstamībai un pieejamajai informācijai.

0.3.2. Visas drošības datu lapas (tostarp tās pielikumu) lappuses ir numurētas un uz tām norādīts drošības datu lapas garums (piemēram, “1. lpp. no 3”) vai norāde, ka seko vai neseko lappuse (piemēram, “turpinājums nākamajā lappusē” vai “drošības datu lapas beigas”).

0.4. Drošības datu lapas saturs

Šajā pielikumā prasīto informāciju, vajadzības gadījumā un ja tā ir pieejama, iekļauj drošības datu lapā – attiecīgajā B daļā noteiktajā apakšiedaļā. Drošības datu lapā neatstāj neaizpildītas apakšiedaļas.

0.5. Citas informācijas prasības

Ņemot vērā vielas vai maisījuma īpašību plašo diapazonu, atsevišķos gadījumos attiecīgajās apakšiedaļās var būt vajadzīga būtiska un pieejama papildu informācija.

Lai risinātu to jūrnieku un citu transporta nozares darba ņēmēju vajadzības, kas strādā bīstamu beramkravu pārvadājumu nozarē uz jūras vai iekšzemes ūdensceļu beramkravu kuģiem vai tankkuģiem saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) vai valsts tiesību aktiem, ir vajadzīga papildu drošības un vides aizsardzības informācija. 14.7. apakšiedaļā ieteikts iekļaut pamata klasificēšanas informāciju, ja šādas kravas tiek pārvadātas bez taras saskaņā ar attiecīgajiem SJO instrumentiem. Turklāt kuģiem, kuri pārvadā naftu vai naftas degvielu, kā noteikts MARPOL Konvencijas ( 33 ) I pielikumā, bez taras vai flotes degvielu, pirms iekraušanas nepieciešams saņemt “materiālu drošības datu lapu” saskaņā ar SJO Kuģošanas drošības komitejas (MSC) rezolūciju “Ieteikumi par materiālu drošības datu lapu (MSDS) MARPOL konvencijas I pielikuma naftas kravām un degvielai” (MSC. 286 (86)). Tādēļ, lai nodrošinātu vienas saskaņotas drošības datu lapas izmantošanu jūrniecībā un ar jūrniecību nesaistītā jomā, drošības datu lapā vajadzības gadījumā attiecībā uz MARPOL Konvencijas I pielikuma naftas kravām un flotes degvielu jūras transportu var iekļaut Rezolūcijas MSC. 286 (86) papildu noteikumus.

0.6. Vienības

Izmanto Padomes Direktīvā 80/181/EEK ( 34 ) noteiktās mērvienības.

0.7. Īpaši gadījumi

Drošības datu lapas sastāda arī īpašajos gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.3. punktā, uz kuriem attiecas atkāpes no marķēšanas noteikumiem.

1. IEDAĻA. Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā noteikts, kā identificēt vielu vai maisījumu un kā drošības datu lapā norādīt identificētos būtiskos lietošanas veidus, vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukumu un vielas vai maisījuma piegādātāja kontaktinformāciju, tostarp kontaktinformāciju ārkārtas situācijā.

1.1. Produkta identifikators

Ja produkts ir viela, produkta identifikatoru norāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu, bet, ja tas ir maisījums – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un marķējumā to norāda tās (to) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) viela vai maisījums ir laists tirgū, ja vien attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nav noteikusi(-ušas) citādi.

Vielām, kas jāreģistrē, produkta identifikators atbilst reģistrācijā izmantotajam un norāda arī reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu. Var norādīt arī papildu identifikatorus pat tad, ja tie reģistrācijā nav izmantoti.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktās pakārtoto lietotāju saistības, piegādātājs, kas ir izplatītājs vai pakārtotais lietotājs, var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

minētais piegādātājs īstenošanas vajadzībām apņemas sniegt pilnu reģistrācijas numuru pēc pieprasījuma vai, ja tam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, pārsūtīt pieprasījumu savam piegādātājam atbilstoši b) apakšpunktam; un

minētais piegādātājs sniedz pilnu reģistrācijas numuru par īstenošanu atbildīgajai dalībvalsts iestādei (turpmāk “īstenošanas iestāde”) septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma, kas vai nu saņemts tieši no īstenošanas iestādes, vai ko pārsūtījis saņēmējs, vai, ja viņam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, minētais piegādātājs septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas pārsūta šo pieprasījumu savam piegādātājam, vienlaikus par to informējot īstenošanas iestādi.

Par vairākām vielām vai maisījumiem var sniegt vienu drošības datu lapu, ja tajā sniegtā informācija par katru no šīm vielām vai maisījumiem atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja viena drošības datu lapa aptver dažādas vielas formas, tajā iekļauj attiecīgo informāciju, skaidri norādot, uz kuru vielas formu kura informācija attiecas. Alternatīvā kārtā var sastādīt atsevišķu drošības datu lapu par katru formu vai formu grupu.

Ja drošības datu lapa attiecas uz vienu vai vairākām nanoformām vai vielām, kas satur nanoformas, to norāda ar vārdu “nanoforma”.

Citi identifikācijas līdzekļi

Var norādīt citus nosaukumus vai sinonīmus, kuri iekļauti vielas vai maisījuma marķējumā vai pēc kuriem tie plašāk zināmi.

Ja maisījumam ir individuāls maisījuma identifikators (UFI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma A daļas 5. iedaļu un ja šis UFI ir norādīts drošības datu lapā, tad UFI norāda šajā apakšiedaļā.

1.2. Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

Norāda vismaz īsu vielas vai maisījumā saņēmējam(-iem) būtisko identificēto lietošanas veidu aprakstu (piemēram, grīdu tīrīšana vai rūpnieciska lietošana polimēru ražošanā, vai profesionāla lietošana tīrīšanas līdzekļos).

Vajadzības gadījumā norāda lietošanas veidu, kuru piegādātājs neiesaka izmantot, un pamatojumu tam. Saraksts var būt nepilnīgs.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norādītā informācija atbilst identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

1.3. Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

Identificē drošības datu lapas piegādātāju neatkarīgi no tā, vai tas ir ražotājs, importētājs, vienīgais pārstāvis, pakārtotais lietotājs vai izplatītājs. Norāda piegādātāja pilnu adresi un tālruņa numuru, kā arī par drošības datu lapu atbildīgās kompetentās personas e-pasta adresi.

Ja piegādātājs neatrodas tajā dalībvalstī, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, un viņš ir norādījis šajā dalībvalstī atbildīgo personu, papildus norāda minētās atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.

Ja iecelts vienīgais pārstāvis, var sniegt informāciju arī par ārpussavienības ražotāju vai sintezētāju.

Kas attiecas uz reģistrētājiem, informācija par drošības datu lapas piegādātāju un, ja tā ir sniegta, par vielas vai maisījuma piegādātāju atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai par ražotāja, importētāja vai vienīgā pārstāvja identitāti.

1.4. Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

Norāda ārkārtas situāciju informācijas dienestus. Ja dalībvalstī, kurā viela vai maisījums laists tirgū, pastāv oficiāla padomdevēja struktūra (kas var būt struktūra, kura atbild par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. pantā minētās informācijas saņemšanu veselības jomā), norāda tālruņa numuru, un ar to pietiek. Skaidri norāda visus šādu pakalpojumu pieejamības ierobežojumus, piemēram, darba laiku vai to, ka specifiski sniegtās informācijas veidi ir ierobežoti.

2. IEDAĻA. Bīstamības apzināšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda vielu vai maisījumu bīstamību un atbilstošu ar šādu bīstamību saistītu brīdinājuma informāciju.

2.1. Vielas vai maisījuma klasifikācija

Norāda vielas vai maisījuma klasifikāciju, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1272/2008 minēto klasifikācijas kritēriju piemērošana. Ja piegādātājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 40. pantu klasifikācijas un marķējuma sarakstā norādījis informāciju par vielu vai ir šo informāciju sniedzis reģistrācijas ietvaros saskaņā ar šo regulu, drošības datu lapā norādītā klasifikācija atbilst minētajā paziņojumā vai reģistrācijā norādītajai klasifikācijai.

Skaidri norāda, ja maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Informāciju par vielām maisījumā sniedz 3.2. apakšiedaļā.

Ja klasifikācija, tostarp bīstamības apzīmējumi, nav izrakstīta kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā norāda katras klasifikācijas, tostarp katra bīstamības apzīmējuma, pilnu tekstu.

Atbilstoši drošības datu lapas 9. un 12. iedaļai norāda svarīgākās nelabvēlīgās fiziskās ietekmes, kā arī ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, lai nespeciālistam būtu iespējams apzināt vielas vai maisījuma bīstamību.

2.2. Marķējuma elementi

Pamatojoties uz klasifikāciju, norāda vismaz šādus elementus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 redzami marķējuma etiķetē: bīstamības piktogrammu(-as), signālvārdu(-us), bīstamības apzīmējumu(-us) un drošības prasību apzīmējumu(-us). Regulas (EK) Nr. 1272/2008 norādītās krāsainās piktogrammas vietā var attēlot visu bīstamības piktogrammu melnbaltā formātā vai tikai simbolu.

Norāda piemērojamos marķējuma elementus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 25. panta 1. līdz 6. punktam un 32. panta 6. punktam.

2.3. Citi apdraudējumi

Sniedz informāciju par to, vai viela atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas kritērijiem saskaņā ar XIII pielikumu, vai viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, jo tai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, un vai viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 ( 35 ) vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 ( 36 ) noteiktajiem kritērijiem. Ja runa ir par maisījumu, tad informāciju sniedz par katru šādu vielu, kuras koncentrācija maisījumā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % masas.

Norāda informāciju par citiem apdraudējumiem, kuri neatspoguļojas klasifikācijā, taču var palielināt kopējo vielas vai maisījuma bīstamību, piemēram, gaisa kontaminantu veidošanās sacietēšanas vai apstrādes laikā, putekļainība, sprādzienbīstamība, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. iedaļas 2. daļas klasifikācijas kritērijiem, putekļu sprādzienbīstamība, krusteniska sensibilizācija, slāpšana, sasalšana, liels smakas vai garšas rašanās potenciāls vai ietekme uz vidi, piemēram, augsnē dzīvojošu organismu apdraudējums, ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls. Attiecībā uz putekļu sprādzienbīstamību ir piemērots apzīmējums “Disperģējot var veidot sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu”.

3. IEDAĻA. Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par vielas vai maisījuma sastāvdaļas(-u) ķīmisko identitāti, tostarp par piemaisījumiem un stabilizējošām piedevām, kā norādīts tālāk tekstā. Norāda atbilstošo un pieejamo drošības informāciju par virsmas parādību ķīmiju.

3.1. Vielas

Vielas galvenās sastāvdaļas ķīmisko identitāti norāda vismaz ar produkta identifikatoru vai kādu no 1.1. apakšiedaļā sniegtajiem citiem identificēšanas paņēmieniem.

Ķīmisko identitāti ikvienam piemaisījumam, stabilizējošai piedevai vai atsevišķai sastāvdaļai, kura nav galvenā sastāvdaļa, kas ir klasificēta un kas jāņem vērā, vielu klasificējot, norāda šādi:

produkta identifikators saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu;

ja produkta identifikators nav pieejams, kāds no citiem nosaukumiem (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums) vai identifikācijas numurs.

Norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas.

Ja viela ir reģistrēta un reģistrācija aptver nanoformu, norāda VI pielikumā aprakstītos daļiņu raksturlielumus, kas nanoformu raksturo.

Ja viela nav reģistrēta, bet drošības datu lapa aptver tādas nanoformas, kuru daļiņu raksturlielumi ietekmē vielas drošumu, šos raksturlielumus norāda.

Vielas piegādātāji var papildus norādīt visas sastāvdaļas, tostarp arī neklasificētās.

Šajā apakšiedaļā var norādīt arī ziņas par daudzkomponentu vielām.

3.2. Maisījumi

Vismaz visām 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām vielām norāda produkta identifikatoru, koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonus un klasifikācijas. Maisījumu piegādātājs var papildus norādīt visas maisījuma sastāvdaļas, tostarp vielas, kas neatbilst klasifikācijas kritērijiem. Sniegtā informācija saņēmējam ļauj viegli apzināt maisījuma vielu bīstamību. Paša maisījuma bīstamību norāda 2. iedaļā.

Vielu koncentrāciju maisījumā izsaka vienā no šādiem variantiem:

precīzi procentuāli dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams;

procentu diapazonos dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams.

Ja izmanto procentu diapazonu un ja nav zināma informācija par visa maisījuma ietekmi, tad katras sastāvdaļas augstākās koncentrācijas ietekmi raksturo apdraudējums veselībai un videi.

Ja pieejama informācija par visa maisījuma ietekmi, no šīs informācijas izrietošo klasifikāciju iekļauj 2. iedaļā.

Ja atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam pieļaujams alternatīvā ķīmiskā nosaukuma lietojums, lieto šo nosaukumu.

3.2.1. Maisījumiem, kuri atbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda šādas vielas (sk. arī 1.1. tabulu) un to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

veselībai un videi bīstamas vielas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē, ja šādu vielu koncentrācija ir vienāda ar vai ir lielāka par mazāko no:

vispārējām robežvērtībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1. tabulā;

ii)

vispārējām robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. līdz 5. daļā, ņemot vērā koncentrāciju, kas norādīta konkrētu 3. daļas tabulu piezīmēs saistībā ar pienākumu pēc pieprasījuma darīt pieejamu maisījuma drošības datu lapu, un attiecībā uz aspiratīvo bīstamību (bīstamību ieelpojot) (Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.10. iedaļā) ≥ 1 %;

iii)

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā;

iv)

ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā;

vi)

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

vii)

robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikumā;

viii)

ja ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajam klasifikācijas un marķējuma sarakstam noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

vielas, kurām konkretizētas Savienības arodekspozīcijas robežvērtības un kuras nav iekļautas a) apakšpunktā;

vielas, kas atbilst jebkuram no tālāk norādītajiem kritērijiem, ja atsevišķas vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 %:

—

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

—

viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā tādu iemeslu dēļ, kas nav šīs apakšiedaļas a) punktā norādītie apdraudējumi (piemēram, endokrīni disruptīvās īpašības),

—

viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem.

1.1. tabula

To bīstamības klašu, bīstamības kategoriju un robežkoncentrāciju saraksts, kā dēļ vielu kā maisījuma sastāvā esošu vielu norāda 3.2.1. apakšiedaļā

Bīstamības klase un kategorija	Robežkoncentrācija (%)
Akūta toksicitāte, 1., 2. un 3. kategorija	≥ 0,1
Akūta toksiscitāte, 4. kategorija	≥ 1
Ādas korozija/ādas kairinājums, 1. kategorija,1.A, 1.B, 1.C apakškategorija un 2. kategorija	≥ 1
Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 1. un 2. kategorija	≥ 1
Elpceļu sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija	≥ 0,1
Elpceļu sensibilizators, 1.A apakškategorija	≥ 0,01
Ādas sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija	≥ 0,1
Ādas sensibilizators, 1.A apakškategorija	≥ 0,01
Mutagenitāte dīgļšūnām, 1.A un 1.B apakškategorija	≥ 0,1
Mutagenitāte dīgļšūnām, 2. kategorija	≥ 1
Kancerogenitāte, 1.A un 1.B apakškategorija un 2. kategorija	≥ 0,1
Reproduktīvā toksicitāte, 1.A un 1.B apakškategorija, 2. kategorija un ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību	≥ 0,1
Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (vienreizēja ekspozīcija), 1., 2. un 3. kategorija	≥ 1
Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (atkārtota ekspozīcija), 1. un 2. kategorija	≥ 1
Aspiratīva toksicitāte	≥ 1
Bīstamība ūdensvidei – akūta, 1. kategorija	≥ 0,1
Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 1. kategorija	≥ 0,1
Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 2., 3. un 4. kategorija	≥ 1
Bīstamība ozona slānim	≥ 0,1

3.2.2. Maisījumiem, kuri neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda vielas, kuru atsevišķā koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par šādu koncentrāciju, kā arī norāda to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

1 % (masas) maisījumos, kas nav gāzveida maisījumi, un 0,2 % (tilpuma) gāzveida maisījumos attiecībā uz:

veselībai un videi bīstamām vielām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē; vai

ii)

vielām, kurām konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība;

0,1 % (masas) vielām, kas atbilst jebkādam no šiem kritērijiem:

—

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

—

viela ir ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

—

— viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem;

0,1 % vielas, kas klasificēta kā 1. vai 1.B kategorijas ādas sensibilizators, 1. vai 1.B kategorijas elpceļu sensibilizators vai 2. kategorijas kancerogēns;

0,01 % vielas, kas klasificēta kā 1.A kategorijas ādas sensibilizators vai 1.A kategorijas elpceļu sensibilizators;

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

0,1 % vielas, kas klasificēta to vielu 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, kuras ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai vai kurām ir ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību.

3.2.3. Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām:

—

norāda vielas klasifikāciju atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008, tostarp minētās regulas VI pielikuma 1.1. tabulā norādīto bīstamības klasi(-es) un kategoriju kodu(-us), kā arī bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus. Bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus šajā apakšiedaļā var neizrakstīt kā pilnu tekstu; pietiek ar kodiem. Ja tie nav izrakstīti kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā iekļauj katra bīstamības apzīmējuma pilnu tekstu. Ja viela neatbilst klasifikācijas kritērijiem, norāda iemeslu, kāpēc tā iekļauta 3.2. apakšiedaļā, piemēram, “neklasificēta vPvB viela” vai “viela, kam konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība”;

—

norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas;

—

ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā un kā tāda ir reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda VI pielikumā aprakstītos nanoformu raksturojošos daļiņu raksturlielumus. Ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā, bet nav kā tāda reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda daļiņu raksturlielumus, kas ietekmē maisījuma drošumu.

3.2.4. Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām norāda nosaukumu un, ja ir pieejams, reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktos pakārtoto lietotāju pienākumus, maisījuma piegādātājs var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

Ja pieejams, norāda EK numuru atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008. Var norādīt arī CAS numuru un IUPAC nosaukumu (ja tādi ir pieejami).

Vielām, kuras šajā apakšiedaļā norādītas ar alternatīvo ķīmisko nosaukumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam, reģistrācijas numuru, EK numuru un citus precīzus ķīmiskos identifikatorus var nenorādīt.

4. IEDAĻA. Pirmās palīdzības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par pirmo palīdzību tā, lai to var saprast un sniegt neapmācīts cilvēks, neizmantojot sarežģītu aprīkojumu un ar ierobežotu ārstniecības līdzekļu klāstu. Pamācībā norāda, vai un cik steidzami vajadzīga medicīniskā palīdzība.

4.1. Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.1.1. Pirmās palīdzības instrukcijas sniedz atkarībā no attiecīgajiem ekspozīcijas ceļiem. Informāciju grupē pa apakšpozīcijām, norādot procedūras katram ekspozīcijas ceļam (piemēram, ieelpošana, saskare ar ādu, acīm vai norīšana).

4.1.2. Norāda:

vai nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un vai pēc ekspozīcijas iespējama aizkavēta ietekme;

vai cietušais jāpārvieto no notikuma vietas svaigā gaisā;

vai jānovelk cietušā drēbes un apavi un kā ar tiem rīkoties; un

vai pirmās palīdzības sniedzējam jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

4.2. Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

Sniedz īsu informāciju par svarīgākajiem ekspozīcijas izraisītiem simptomiem un ietekmi – gan akūtiem, gan aizkavētiem.

4.3. Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

Pēc vajadzības sniedz informāciju par aizkavētas ietekmes klīnisku testēšanu un medicīnisku uzraudzību, papildu informāciju par pretlīdzekļiem (ja tādi ir) un kontrindikācijām.

Attiecībā uz dažām vielām vai maisījumiem var būt svarīgi uzsvērt, ka darba vietā jābūt īpašiem līdzekļiem specifiskas un tūlītējas palīdzības sniegšanai.

5. 5. IEDAĻA. Ugunsdzēsības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstītas prasības tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuru cēlonis ir viela vai maisījums vai kuri izceļas to tiešā tuvumā.

5.1. Ugunsdzēsības līdzekļi

Piemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda informāciju par piemērotiem ugunsdzēsības līdzekļiem.

Nepiemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda, vai kāds no ugunsdzēsības līdzekļiem nav piemērots konkrētā ar vielu vai maisījumu saistītā situācijā (piemēram, izvairīties no augstspiediena līdzekļiem, kas varētu veidot potenciāli sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu).

5.2. Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

Sniedz informāciju par vielas vai maisījuma izraisītu bīstamību, piemēram, par bīstamiem sadegšanas produktiem, kas rodas, vielai vai maisījumam degot; tā varētu būt šāda: “degot var izdalīt toksiskus oglekļa monoksīda dūmus” vai “sadegot rada sēra un slāpekļa oksīdus”.

5.3. Ieteikumi ugunsdzēsējiem

Sniedz ieteikumus par visiem ugunsdzēšanas laikā veicamajiem aizsargpasākumiem, piemēram, “dzesēt tvertnes, izsmidzinot ūdeni”, un par īpašiem ugunsdzēsēju aizsardzības līdzekļiem, piemēram, zābakiem, kombinezoniem, cimdiem, acu un sejas aizsargiem un elpošanas aparātiem.

6. 6. IEDAĻA. Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

Šajā drošības datu lapas iedaļā ieteic, kā rīkoties situācijās, kad produkts izlijis, izbiris vai noplūdis, lai nepieļautu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi. Situācijās, kad izlijušās/izbirušās vielas daudzums būtiski ietekmē bīstamības līmeni, jānorāda, kā jārīkojas, ja daudzums ir liels vai mazs. Ja lokalizācijas (ierobežošanas) un atgūšanas procedūrās norādīts, ka vajadzīgi dažādi paņēmieni, tos norāda drošības datu lapā.

6.1. Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.1.1. Personas, kuras nav avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par vielas vai maisījuma nejaušiem izlīšanas, izbiršanas vai noplūdes gadījumiem, piemēram:

atbilstošu aizsardzības līdzekļu (tostarp drošības datu lapas 8. iedaļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu) lietošana, lai novērstu vielas vai maisījuma nokļūšanu uz ādas, acīs vai uz apģērba;

uguns avotu aizvākšana, pietiekamas ventilācijas nodrošināšana, putekļu daudzuma kontrole; un

ārkārtas procedūras, piemēram, nepieciešamība evakuēt bīstamās zonas vai konsultēties ar ekspertu.

6.1.2. Avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par to, kāds ir piemērots individuālā aizsargtērpa materiāls (piemēram, “piemērots: butilēns”; “nepiemērots: polivinilhlorīds (PVC)”).

6.2. Vides drošības pasākumi

Sniedz ieteikumus par visiem vides drošības pasākumiem, kas jāveic saistībā ar netīšu vielas vai maisījuma izlīšanu, izbiršanu vai noplūdi, piemēram, jānodrošina, ka tā nenokļūst kanalizācijā, virszemes ūdenskrātuvēs un pazemes ūdeņos.

6.3. Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.3.1. Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā lokalizēt izlijumu/izbirumu. Piemēroti lokalizācijas paņēmieni var būt:

kanalizācijas apvaļņošana vai nosegšana;

kaptāžas procesi.

6.3.2. Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā savākt izlijumu/izbirumu. Atbilstoši savākšanas paņēmieni var būt:

neitralizēšanas paņēmieni;

dekontaminācijas paņēmieni;

adsorbējoši materiāli;

tīrīšanas paņēmieni;

uzsūkšanas paņēmieni;

lokalizācijai/savākšanai vajadzīgais aprīkojums (tostarp vajadzības gadījumā nedzirksteļojošu instrumentu un aprīkojuma izmantošana).

6.3.3. Norāda visu citu informāciju par vielu vai maisījumu izlijumiem, izbirumiem un noplūdēm, tostarp ieteikumus par to, kādi lokalizācijas vai savākšanas paņēmieni nav piemēroti, piemēram, tādas norādes kā “nekādā gadījumā nelietot …”.

6.4. Atsauce uz citām iedaļām

Vajadzības gadījumā atsaucas uz 8. un 13. iedaļu.

7. 7. IEDAĻA. Apiešanās un glabāšana

Šajā drošības datu lapā sniedz ieteikumus par drošu apiešanos. Tajā uzsvaru liek uz piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, ņemot vērā 1.2. apakšiedaļā identificētos lietošanas veidus un vielas vai maisījuma unikālās īpašības.

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija attiecas uz cilvēka veselības aizsardzību, drošību un vides aizsardzību. Tā palīdz darba devējam izstrādāt piemērotas darba procedūras un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 5. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 5. pantu.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas iedaļā norādītā informācija saskan ar informāciju par identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem (ieskaitot risku pārvaldību) ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

Cita būtiska informācija papildus šajā iedaļā sniegtajai pieejama 8. iedaļā.

7.1. Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.1.1. Sniedz ieteikumus, kā:

droši apieties ar vielu vai maisījumu, piemēram, kā to lokalizēt (ierobežot) un ar kādiem pasākumiem novērst ugunsgrēkus, kā arī aerosolu un putekļu rašanos;

novērst apiešanos ar nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

vērst uzmanību uz darbībām un apstākļiem, kas, izmainot vielas vai maisījuma unikālās īpašības, rada jaunus riskus, kā arī uz atbilstošiem pretpasākumiem; un

samazināt vielas vai maisījuma nonākšanu vidē, piemēram, izvairīties izlijumiem/izbirumiem vai nenovadīt to kanalizācijā.

7.1.2. Sniedz tādus vispārējās darba higiēnas ieteikumus kā:

darba vietā neēst, nedzert un nesmēķēt;

pēc lietošanas mazgāt rokas; un

pirms ienākšanas ēšanai paredzētās zonās novilkt kontaminēto apģērbu un aizsardzības līdzekļus.

7.2. Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

Sniegtie ieteikumi atbilst drošības datu lapas 9. iedaļā minētajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Pēc vajadzības sniedz ieteikumus par īpašām glabāšanas prasībām, tostarp:

kā pārvaldīt riskus, kas saistīti ar:

sprādzienbīstamu atmosfēru;

ii)

koroziju veicinošiem apstākļiem;

iii)

uzliesmošanas bīstamību;

iv)

nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

iztvaikošanu veicinošiem apstākļiem; un

vi)

iespējamiem aizdegšanās avotiem (tostarp elektroiekārtām);

kā pārvaldīt ietekmi, ko izraisījuši:

laika apstākļi;

ii)

apkārtējais spiediens;

iii)

temperatūra;

iv)

saules gaisma;

mitrums; un

vi)

vibrācija;

kā saglabāt vielas vai maisījuma integritāti, izmantojot:

stabilizētājus; un

ii)

antioksidantus;

citi ieteikumi, tostarp:

ventilācijas prasības;

ii)

īpaša noliktavas telpu vai tvertņu konstrukcija (tostarp izolācijas norobežojumi un ventilācija);

iii)

maksimāli pieļaujamais daudzums glabāšanas apstākļos (pēc vajadzības); un

iv)

iepakojumu saderība.

7.3. Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas paredzēti konkrētam(-iem) lietošanas veidam(-iem), ieteikumos norāda 1.2. apakšiedaļā minēto(-os) identificēto (-os) lietošanas veidu(-us), un ieteikumi ir sīki izstrādāti un viegli izpildāmi. Ja pievieno ekspozīcijas scenāriju, var uz to atsaukties, vai norādīt 7.1. un 7.2. apakšiedaļā prasīto informāciju. Ja piegādes ķēdes dalībnieks veicis maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ka drošības datu lapa un ekspozīcijas scenāriji saskan ar maisījuma ķīmiskās drošības ziņojumu, nevis ar katras maisījuma sastāvā esošas vielas ķīmiskās drošības ziņojumu. Ja pieejamas nozarei vai sektoram specifiskas vadlīnijas, var uz tām detalizēti atsaukties (norādot avotu un izdošanas datumu).

8. 8. IEDAĻA. Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

Šajā drošības datu lapas iedaļā apraksta piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un vajadzīgos riska pārvaldības pasākumus.

8.1. Kontroles parametri

8.1.1. Ja ir pieejamas, katrai vielai vai maisījuma sastāvā esošajai vielai norāda turpmāk minētās nacionālās robežvērtības, tostarp to juridisko pamatu, kas patlaban piemērojamas dalībvalstī, kurā sastāda drošības datu lapu. Norādot arodekspozīcijas robežvērtības, lieto ķīmisko identitāti, kas norādīta 3. iedaļā.

8.1.1.1. Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības arodekspozīcijas robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Komisijas Lēmuma 2014/113/ES ( 37 ) 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.2. Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.3. Visas citas nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības.

8.1.1.4. Nacionālās bioloģiskās robežvērtības, kas atbilst Savienības bioloģiskajām robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.5. Visas citas nacionālās bioloģiskās robežvērtības.

8.1.2. Informē par jaunākajām ieteicamajām monitoringa procedūrām vismaz attiecībā uz pašām būtiskākajām vielām.

8.1.3. Ja, lietojot vielu vai maisījumu paredzētajā lietošanas veidā, veidojas gaisa kontaminanti, norāda tiem piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un/vai bioloģiskās robežvērtības.

8.1.4. Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums vai ja pieejams I pielikuma 1.4. iedaļā minētais DNEL un I pielikuma 3.3. iedaļā minētais PNEC, drošības datu lapas pielikumā ķīmiskās drošības ziņojumā minētajiem ekspozīcijas scenārijiem vielai norāda attiecīgos DNEL un PNEC.

8.1.5. Gadījumos, kad, lai izlemtu par riska pārvaldības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem lietošanas veidiem, izmanto līmeņotu kontroli (control banding), norāda pietiekami detalizētu informāciju, lai risku varētu pārvaldīt efektīvi. Skaidri norāda līmeņotās kontroles ieteikuma kontekstu un ierobežojumus.

8.2. Ekspozīcijas kontrole

Šajā apakšiedaļā prasīto informāciju norāda tad, ja šāda informācija jau nav norādīta drošības datu lapai pievienotajā ekspozīcijas scenārijā.

Gadījumos, kad piegādātājs neveic testēšanu saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu, norāda īpašos lietošanas nosacījumus, uz kuriem viņš paļāvies, lai pamatotu netestēšanu.

Gadījumos, kad viela reģistrēta kā izolēts starpprodukts (ražotnē vai transportēts), piegādātājs norāda, ka šī drošības datu lapa saskan ar konkrētajiem nosacījumiem, ar ko pamatota reģistrācija atbilstoši 17. vai 18. pantam.

8.2.1. Atbilstoša inženiertehniskā kontrole

Atbilstošu ekspozīcijas kontroles pasākumu apraksts ir saistīts ar 1.2. apakšiedaļā minēto vielas vai maisījuma identificēto(-ajiem) lietošanas veidu(-iem). Darba devējam pietiek ar šo informāciju, lai varētu novērtēt risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, kuru izraisījusi vielas vai maisījuma klātbūtne, saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 4. līdz 6. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 3. līdz 5. pantu.

Ar šo informāciju papildina 7. iedaļā jau sniegto informāciju.

8.2.2. Individuālie aizsardzības pasākumi, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi

8.2.2.1. Informācija par individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu atbilst labai arodhigiēnai un ir saderīga ar citiem kontroles pasākumiem, tostarp inženiertehnisko kontroli, ventilāciju un izolāciju. Pēc vajadzības norāda, ka ieteikumi par īpašiem ugunsdrošības/ķīmiskajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pieejami 5. iedaļā.

8.2.2.2. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/425 ( 38 ) un atsaucoties uz atbilstošajiem CEN standartiem, sniedz sīki izstrādātas norādes, kāds aprīkojums nodrošinās atbilstošu un piemērotu aizsardzību, tostarp šādas.

Acu/sejas aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un saskares iespējamību, norāda, kāds acu/sejas aizsardzības līdzeklis vajadzīgs, piemēram, aizsargbrilles, aizsargacenes, sejsargs.

Ādas aizsardzība

Roku aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, kā arī ņemot vērā šādas saskares ar ādu apjomu un ilgumu, skaidri norāda, kādi cimdi jāvalkā, strādājot ar vielu vai maisījumu, tostarp:

—

materiāla veidu un biezumu,

—

cimdu materiāla tipisko vai minimālo izturības ilgumu.

Vajadzības gadījumā norāda roku papildu aizsardzības pasākumus.

ii)

Citi

Ja vajag aizsargāt citu ķermeņa daļu, nevis rokas, tad, pamatojoties uz ar vielu vai maisījumu saistīto bīstamību vai uz ekspozīcijas iespējamību, norāda aizsardzības līdzekļu veidu un kvalitāti, piemēram, cimdi ar atlokiem, zābaki, kombinezons.

Vajadzības gadījumā norāda papildu ādas aizsardzības pasākumus un īpašus higiēnas pasākumus.

Elpceļu aizsardzība

To, kāds aizsardzības līdzeklis pret gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem jāizmanto, norāda, pamatojoties uz bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, tostarp, vai jālieto gaisu attīroši respiratori un kāds ir pareizais attīrīšanas elements (patrona vai kārba), piemēroti daļiņu filtri un piemērotas maskas vai autonomi elpošanas aparāti.

Termiska bīstamība

Norādot aizsardzības līdzekļus, kas lietojami, ja materiāli ir termiski bīstami, īpašu uzmanību pievērš individuālo aizsardzības līdzekļu uzbūvei.

8.2.3. Vides eksponētības kontrole

Konkretizē informāciju, kas vajadzīga darba devējam, lai ievērotu Savienības tiesību aktu noteiktos pienākumus vides aizsardzības jomā.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, drošības datu lapas pielikumā izklāstītajos ekspozīcijas scenārijos sniedz kopsavilkumu par riska pārvaldības pasākumiem, ar kuriem pienācīgi kontrolē vides eksponētību vielai.

9. 9. IEDAĻA. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstīti empīriskie dati par vielu vai maisījumu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 8. panta 2. punktu.

Par vielu vai maisījumu sniedz visu informāciju, kas ir būtiska, lai varētu veikt pienācīgus kontroles pasākumus. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Runājot par maisījumiem, ja informācija neattiecas uz visu maisījumu kopumā, tad ierakstos skaidri norāda, uz kuru maisījuma sastāvā esošo vielu dati attiecas.

Paziņotās īpašības skaidri identificē un izsaka piemērotās mērvienībās. Norāda noteikšanas metodi, tostarp mērījumu un references apstākļus, ja tie ietekmē skaitliskās vērtības interpretāciju. Ja nav norādīts citādi, standarta temperatūras un spiediena apstākļi ir attiecīgi 20 °C un 101,3 kPa.

Īpašības, kas uzskaitītas 9.1. un 9.2. apakšiedaļā, var norādīt kā sarakstu. Vajadzības gadījumā īpašību uzskaitījuma secība apakšiedaļās var atšķirties.

9.1. Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

Katrā drošības datu lapā iekļauj turpmāk minētās īpašības. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, to skaidri norāda un, ja iespējams, min iemeslus.

Agregātstāvoklis

Agregātstāvokli (gāze, šķidrums vai cieta viela) parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.0. iedaļā sniegtās jēdzienu “gāze”, “šķidrums” un “cieta viela” definīcijas.

Krāsa

Norāda vielas vai maisījuma krāsu pie piegādes.

Gadījumos, kad drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus maisījuma variantus, kas var būt dažādās krāsās, krāsu var aprakstīt ar apzīmējumu “dažāda”.

Smarža

Smaržas kvalitatīvu aprakstu sniedz tad, ja tā ir labi zināma vai aprakstīta literatūrā.

Ja tas ir pieejams, norāda smaržas slieksni (kvalitatīvo vai kvantitatīvo).

Kušanas punkts/sasalšanas punkts

Neattiecas uz gāzēm.

Kušanas punktu un sasalšanas punktu norāda pie standarta spiediena.

Ja kušanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai kušanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms kušanas vai tās laikā notiek sadalīšanās vai sublimācija.

Attiecībā uz vaskiem un pastām kušanas punkta un sasalšanas punkta vietā var norādīt mīksttapšanas punktu/diapazonu.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma kušanas punktu/sasalšanas punktu.

Viršanas punkts vai sākotnējais viršanas punkts un viršanas temperatūras diapazons

Šīs īpašības norāda pie standarta spiediena. Tomēr var norādīt viršanas punktu arī pie zemāka spiediena gadījumos, kad viršanas punkts ir ļoti augsts vai sadalīšanās notiek, pirms sasniegts viršanas punkts pie standarta spiediena.

Ja viršanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai viršanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms viršanas vai tās laikā notiek sadalīšanās.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma viršanas punktu vai temperatūras diapazonu; tādā gadījumā norāda arī tās sastāvdaļas viršanas punktu, kuras viršanas punkts ir viszemākais.

Uzliesmojamība

Attiecas uz gāzēm, šķidrumiem un cietām vielām.

Norāda, vai viela vai maisījums ir degošs, t. i., vai tas spēj aizdegties vai to var aizdedzināt, pat tad, ja tas nav klasificēts kā uzliesmojošs.

Var norādīt papildu informāciju, ja tāda ir pieejama un vajadzīga, piemēram, vai uzliesmošanas rezultātā notiek kāda cita reakcija, nevis normāla degšana (piem., sprādziens), un kāda ir uzliesmojamība nestandarta apstākļos.

Var norādīt specifiskāku informāciju par uzliesmojamību, balsoties uz attiecīgo bīstamības klasifikāciju. Šeit nenorāda 9.2.1. apakšiedaļā sniegto informāciju.

Apakšējā un augšējā sprādzienbīstamības robeža ( 39 )

Neattiecas uz cietām vielām.

Uzliesmojošiem šķidrumiem norāda vismaz zemāko sprādzienbīstamības robežu. Ja uzliesmošanas punkts ir aptuveni -25 °C vai augstāks, var nebūt iespējams noteikt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras. Ja uzliesmošanas punkts ir augstāks par 20 °C, var nebūt iespējams noteikt apakšējo vai augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt gan apakšējo, gan augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras.

Uzliesmošanas punkts

Neattiecas uz gāzēm, aerosoliem un cietām vielām.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma vērtību, ja tā ir pieejama. Pretējā gadījumā norāda tās (to) vielas (-u) uzliesmošanas punktu, kuru uzliesmošanas punkts ir viszemākais.

Pašuzliesmošanas temperatūra

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma pašuzliesmošanas temperatūru, ja tā ir pieejama. Ja maisījuma vērtība nav pieejama, norāda to sastāvdaļu pašuzliesmošanas temperatūru, kurām tā ir viszemākā.

Sadalīšanās temperatūra

Attiecas tikai uz pašreaģējošām vielām un maisījumiem, organiskajiem peroksīdiem un citām vielām un maisījumiem, kas var sadalīties.

Norāda vai nu pašpaātrinošās sadalīšanās temperatūru (SADT) un to, uz kādu tilpumu konkrētā temperatūra attiecas, vai sadalīšanās sākuma temperatūru.

Norāda, vai norādītā temperatūra ir SADT vai sadalīšanās sākuma temperatūra.

Ja sadalīšanās nav novērota, norāda, līdz kādai temperatūrai sadalīšanās netika novērota, piem., “līdz x °C sadalīšanās nav novērota”.

Neattiecas uz gāzēm.

Norāda vielas vai maisījuma pH pie piegādes vai, ja produkts ir cieta viela, norāda ūdens šķīduma pH vai noteiktas koncentrācijas šķīduma pH.

Norāda testējamās vielas vai maisījuma koncentrāciju ūdenī.

Kinemātiskā viskozitāte

Attiecas tikai uz šķidrumiem.

Mērvienība ir mm2/s.

Neņūtona šķidrumiem norāda tiksotropiju vai reopeksiju.

Šķīdība

Šķīdību parasti norāda pie standarta temperatūras.

Norāda šķīdību ūdenī.

Var norādīt arī šķīdību citos polāros un nepolāros šķīdinātājos.

Attiecībā uz maisījumiem norāda, vai maisījums ir pilnībā vai daļēji šķīstošs ūdenī vai citā šķīdinātājā vai sajaucams ar to.

Attiecībā uz nanoformām papildus šķīdībai ūdenī norāda arī šķīšanas ātrumu ūdenī vai citās šajā ziņā būtiskās bioloģiskās vai vides nesējvidēs.

Sadalījuma koeficients (n-oktanols-ūdens) (log vērtība)

Neattiecas uz neorganiskiem un jonu šķidrumiem un parasti neattiecas uz maisījumiem.

Norāda, vai paziņotās vērtības pamatā ir testēšana vai aprēķini.

Attiecībā uz tādas vielas nanoformām, uz kuru n-oktanola-ūdens sadalījuma koeficients neattiecas, norāda dispersijas stabilitāti dažādās vidēs.

Tvaika spiediens

Tvaika spiedienu parasti norāda pie standarta temperatūras.

Attiecībā uz gaistošiem fluīdiem norāda arī tvaika spiedienu pie 50 °C temperatūras.

Gadījumos, kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu šķidra maisījuma vai sašķidrinātās gāzes maisījuma variantus, norāda tvaika spiediena diapazonu.

Attiecībā uz šķidriem maisījumiem vai sašķidrinātas gāzes maisījumiem norāda tvaika spiediena diapazonu vai vismaz visgaistošākās(-o) sastāvdaļas(-u) tvaika spiedienu, ja maisījuma tvaika spiedienu galvenokārt nosaka šī (šīs) sastāvdaļa(-as).

Var norādīt arī piesātināta tvaika koncentrāciju.

Blīvums un/vai relatīvais blīvums

Attiecas tikai uz šķidrumiem un cietām vielām.

Blīvumu un relatīvo blīvumu parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Norāda absolūto blīvumu un/vai relatīvo blīvumu, par referenci ņemot ūdeni 4 °C temperatūrā (to sauc arī par īpatnējo blīvumu).

Gadījumos, kad ir iespējamas blīvuma variācijas, piem., ražošana notiek periodiskā procesā, vai kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus vielas vai maisījuma variantus, var norādīt diapazonu.

Drošības datu lapā min, vai norādīts ir absolūtais blīvums (ar mērvienībām, piem., kā g/cm3 vai kg/m3 ) un/vai relatīvais blīvums (bezdimensionāls lielums).

Relatīvais tvaika blīvums

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz gāzēm norāda gāzes relatīvo blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem norāda relatīvo tvaika blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem var norādīt arī tvaika/gaisa maisījuma relatīvo blīvumu D m 20 °C temperatūrā.

Daļiņu raksturlielumi

Attiecas tikai uz cietām vielām.

Norāda daļiņu izmēru (ekvivalento medianālo diametru, diametra aprēķināšanas metodi (pēc skaita, virsmas vai tilpuma) un šīs medianālās vērtības variāciju diapazonu). Var norādīt arī citas īpašības, piemēram, daļiņu sadalījumu pēc lieluma (piem., kā diapazonu), formu un izmēru attiecību, agregāciju un aglomerāciju, īpatnējo virsmas laukumu un putekļainību. Ja viela ir nanoformā vai ja piegādātais maisījums satur nanoformu, šos raksturlielumus šajā apakšiedaļā vai nu norāda, vai – ja tie drošības datu lapā jau norādīti citviet – piemin.

9.2. Cita informācija

Papildus 9.1. apakšiedaļā minētajām īpašībām norāda vēl citus fizikālos un ķīmiskos parametrus, piemēram, 9.2.1. un 9.2.2. apakšiedaļā uzskaitītās īpašības, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

9.2.1. Informācija par fizikālās bīstamības klasēm

Šajā apakšiedaļā uzskaita īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus, ko varētu būt lietderīgi iekļaut drošības datu lapā, ja viela vai maisījums ir klasificēts attiecīgajā fizikālās bīstamības klasē. Var būt lietderīgi norādīt arī datus, kas uzskatāmi par būtiskiem specifiskai fizikālajai bīstamībai, bet kas tomēr nav noveduši pie klasificēšanas (piem., testa rezultāti ir negatīvi, tomēr tuvi kritērijam).

Kopā ar datiem var norādīt tās bīstamības klases nosaukumu, uz kuru dati attiecas.

Sprādzienbīstami materiāli

Šis punkts attiecas arī uz vielām un maisījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.3. iedaļas 2. piezīmē, un uz citām vielām un maisījumiem, kas, tos karsējot slēgtā vidē, uzrāda pozitīvu reakciju.

Var sniegt šādu informāciju:

satricinājumjutība;

ii)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē;

iii)

reakcija pie aizdedzināšanas slēgtā vidē;

iv)

triecienjutība;

berzesjutība;

vi)

termiskā stabilitāte;

vii)

iepakojums (tips, lielums, vielas vai maisījuma neto masa), uz kā pamata viela vai maisījums iedalīts sprādzienbīstamu materiālu klases apakšklasē vai uz kā pamata viela vai maisījums ir atbrīvots no klasificēšanas par sprādzienbīstamu materiālu.

Uzliesmojošas gāzes

Attiecībā uz tīru uzliesmojošu gāzi papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

T Ci (maksimālais uzliesmojošas gāzes saturs, pie kura, gāzi sajaucot ar slāpekli, tā nav uzliesmojoša gaisā, mol. %);

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāze klasificēta 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

Attiecībā uz uzliesmojošu gāzu maisījumu papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

sprādzienbīstamības robežas, ja tās testētas, vai norāde, ja klasifikācijas un piešķirtās kategorijas pamatā ir aprēķins;

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāzu maisījums klasificēts 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

Aerosoli

Var norādīt uzliesmojošo komponentu kopējo procentuālo daudzumu (masas), izņemot gadījumus, kad aerosols ir klasificēts kā 1. kategorijas aerosols, jo satur vairāk nekā 1 % (masas) uzliesmojošu komponentu vai tā sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g, un nav iesniegts uzliesmojamības klasificēšanas procedūrām (sk. piezīmi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.3.2.2. punktā).

Oksidējošas gāzes

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt C i (skābekļa ekvivalences koeficients), kas noteikts atbilstīgi ISO 10156 “Gāzes un gāzu maisījumi. Potenciālās aizdegšanās un oksidēšanās spējas noteikšana gāzes balonu ventiļu izvēlei” vai ar citu līdzvērtīgu metodi.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt vai nu frāzi “1. kategorijas oksidējoša gāze (testēts atbilstīgi ISO 10156 (vai ar līdzvērtīgu metodi))”, ja runa ir par testētiem maisījumiem, vai aprēķināto oksidēšanas spēju, kas noteikta atbilstīgi ISO 10156 vai ar līdzvērtīgu metodi.

Gāzes zem spiediena

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt kritisko temperatūru.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt pseidokritisko temperatūru.

Uzliesmojoši šķidrumi

Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā uzliesmojošs šķidrums, šajā punktā nav jāsniedz dati par viršanas punktu un uzliesmošanas punktu, jo tie ir jānorāda saskaņā ar 9.1. apakšiedaļu. Var sniegt informāciju par uzturēto (ilgstošo) degtspēju.

Uzliesmojošas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

degšanas ātrums vai – attiecībā uz metāla pulveriem – degšanas laiks;

ii)

norāde par to, vai samitrinātā zona ir apturējusi liesmas izplatīšanos.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

sprādziena spēks (attiecīgā gadījumā).

Pirofori šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās vai filtrpapīra pārogļošanās.

Piroforas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

ja cietā viela ir pulvera veidā – norāde, vai pašaizdegšanās notiek bēršanas brīdī vai piecu minūšu laikā pēc tam;

ii)

norāde, vai piroforās īpašības laika gaitā var mainīties.

Pašsasilstošas vielas un maisījumi

Var sniegt šādu informāciju:

norāde, vai notiek pašaizdegšanās un kāds ir maksimālais temperatūras kāpums;

ii)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.11.4.2. iedaļā minēto skrīninga testu rezultāti, ja tie ir šajā ziņā būtiski un pieejami.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošas gāzes

Var sniegt šādu informāciju:

izdalītās gāzes identitāte, ja zināma;

ii)

norāde, vai izdalītā gāze pašaizdegas;

iii)

gāzes izdalīšanās ātrums.

Oksidējoši šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, šķidrumam sajaucoties ar celulozi.

Oksidējošas cietas vielas

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, vielai sajaucoties ar celulozi.

Organiskie peroksīdi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

sprādziena spēks.

Vielas un maisījumi, kas izraisa metālu koroziju

Var sniegt šādu informāciju:

metāli, ko korodē viela vai maisījums;

ii)

korozijas ātrums un norāde, vai tas attiecas uz tēraudu vai alumīniju;

iii)

atsauce uz citām drošības datu lapas iedaļām attiecībā uz saderīgiem vai nesaderīgiem materiāliem.

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli

Var sniegt šādu informāciju:

izmantotais desensibilizētājs;

ii)

eksotermiskās sadalīšanās enerģija;

iii)

koriģētais degšanas ātrums (Ac);

iv)

desensibilizētā sprādzienbīstamā materiāla sprādzienbīstamība šādā stāvoklī.

9.2.2. Citi drošības raksturlielumi

Šādas tālāk uzskaitītās īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus varētu būt lietderīgi norādīt attiecībā uz vielu vai maisījumu:

mehāniskā jutība;

pašpaātrinošās polimerizācijas temperatūra;

sprādzienbīstamu putekļu/gaisa maisījumu veidošanās;

skābju/sārmu rezerve;

iztvaikošanas ātrums;

sajaucamība;

vadītspēja;

korozivitāte;

gāzu grupa;

redokspotenciāls;

radikāļu veidošanās potenciāls;

fotokatalītiskās īpašības.

Citus fizikālos un ķīmiskos parametrus norāda tad, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

10. 10. IEDAĻA. Stabilitāte un reaģētspēja

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par vielas vai maisījuma stabilitāti un bīstamu reakciju iespējamību dažos lietošanas apstākļos un ja viela vai maisījums noplūst vidē, vajadzības gadījumā norādot izmantotās testēšanas metodes. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus.

10.1. Reaģētspēja

10.1.1. Apraksta vielas vai maisījuma reaģētspējas bīstamību. Ja tie ir pieejami, tad norāda specifiskus testu datus par vielu un maisījumu kopumā. Taču informāciju var pamatot arī ar vispārīgiem datiem par vielas vai maisījuma klasi vai ģinti, ja šādi dati pienācīgi raksturo vielas vai maisījuma paredzamo bīstamību.

10.1.2. Ja nav pieejami dati par maisījumu, norāda datus par maisījuma sastāvā esošajām vielām. Nosakot nesaderību, ņem vērā vielas, tvertnes un kontaminantus, ar kuriem maisījuma sastāvā esošā viela varētu saskarties transportēšanas, glabāšanas un lietošanas laikā.

10.2. Ķīmiskā stabilitāte

Norāda, vai viela vai maisījums ir vai nav stabils normālos un paredzamajos glabāšanas un apiešanās temperatūras un spiediena apstākļos. Apraksta visus stabilizētājus, kurus lieto vai kuri var būt jālieto vielas vai maisījuma ķīmiskās stabilitātes uzturēšanā. Norāda, cik nozīmīgas no drošības viedokļa ir visas vielas vai maisījuma fizikālā izskata izmaiņas. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par glabāšanas laiku un norāda, ka desensibilizētāja aizvākšana produktu padarīs sprādzienbīstamu.

10.3. Bīstamu reakciju iespējamība

Ja nepieciešams, norāda, vai viela vai maisījums var reaģēt vai polimerizēties, atbrīvojot pārmērīgu spiedienu vai karstumu vai radot citus bīstamus apstākļus. Apraksta apstākļus, kādos var notikt bīstamas reakcijas.

10.4. Nepieļaujami apstākļi

Uzskaita apstākļus (“nepieļaujami apstākļi”) (piemēram, temperatūra, spiediens, gaisma, trieciens, statiskās elektrības izlāde, vibrācijas vai citu fiziska noslodze), kuru ietekmē var rasties bīstama situācija, un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par to, kādi pasākumi jāveic, lai nepieļautu nejaušu desensibilizētāja aizvākšanu, un, ja viela vai maisījums nav pietiekami desensibilizēts, uzskaita apstākļus, ko nedrīkst pieļaut.

10.5. Nesaderīgi materiāli

Norāda vielu un maisījumu saimes vai specifiskas vielas, piemēram, ūdeni, gaisu, skābes, sārmus, oksidētājus, ar kurām viela vai maisījums var reaģēt un tā izraisīt bīstamu situāciju (piemēram, sprādzienu, toksisku vai uzliesmojošu materiālu noplūdi vai pārmērīga karstuma atbrīvošanos), un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus.

10.6. Bīstami sadalīšanās produkti

Norāda zināmos un iespēju robežās paredzamos bīstamos sadalīšanās produktus, kas rodas lietošanā, glabāšanā, izlīšanas gadījumā un karsēšanā. Bīstamus sadegšanas produktus norāda drošības datu lapas 5. iedaļā.

11. 11. IEDAĻA. Toksikoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija paredzēta lietošanai pirmām kārtām medicīnas speciālistiem, arodveselības un darba drošības speciālistiem un toksikologiem. Sniedz īsu, bet pilnīgu un saprotamu dažādu toksikoloģisko ietekmju (uz veselību) aprakstu un pieejamos datus, kuri izmantoti, lai minētās ietekmes identificētu, tostarp pēc vajadzības informāciju par toksikokinētiku, vielmaiņu un izkliedi organismā. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

11.1. Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

Norāda informāciju par šādām attiecīgām bīstamības klasēm:

akūta toksicitāte [akūts toksiskums];

ādas korozija/ādas kairinājums [kodīgs ādai/kairinošs ādai];

nopietns acu bojājums/acu kairinājums;

elpceļu vai ādas sensibilizācija [sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu];

mutagenitāte dīgļšūnām [cilmes šūnu mutagenitāte];

kancerogenitāte;

reproduktīvā toksicitāte [toksisks reproduktīvai sistēma];

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, vienreizēja iedarbība];

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, atkārtota iedarbība];

aspiratīvā bīstamība [bīstams ieelpojot].

Šīs bīstamības vienmēr norāda drošības datu lapā.

Par vielām, kas jāreģistrē, sniedz īsus tās informācijas kopsavilkumus, kuras pamatā ir VII līdz XI pielikuma piemērošana, un vajadzības gadījumā norāda arī testēšanas metodes. Informācijā par vielām, kas jāreģistrē, iekļauj arī pieejamo datu salīdzinājumu ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par CMR dotajiem kritērijiem – 1.A un 1.B kategorijā –, ievērojot šīs regulas I pielikuma 1.3.1. punktu.

11.1.1.

Norāda informāciju par katru bīstamības klasi vai diferenciāciju. Ja noteikts, ka viela vai maisījums nav klasificēts konkrētā bīstamības klasē vai diferenciācijā, drošības datu lapā skaidri norāda, vai iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt, nepārliecinoši dati vai pārliecinoši, taču klasificēšanai nepietiekami dati; pēdējā gadījumā drošības datu lapā norāda “pamatojoties uz pieejamajiem datiem, neatbilst klasificēšanas kritērijiem”.

11.1.2.

Šajā apakšiedaļā iekļautie dati attiecas uz tirgū laisto vielu vai maisījumu. Ja vien nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 6. panta 3. punktu, attiecībā uz maisījumiem norādītie dati raksturo, kādas toksikoloģiskās īpašības piemīt visam maisījumam kopumā. Ja ir pieejama informācija, tad norāda maisījuma sastāvā esošo bīstamo vielu būtiskās toksikoloģiskās īpašības, piemēram, LD50, aprēķināto akūto toksicitāti vai LC50.

11.1.3.

Ja par vielu vai maisījumu pieejams pietiekams testēšanas datu daudzums, var būt vajadzīgs izmantoto kritisko pētījumu rezultātus apkopot, piemēram, pēc ekspozīcijas ceļa.

11.1.4.

Gadījumos, ja kritēriji klasificēšanai konkrētā bīstamības klasē nav izpildīti, sniedz šā secinājuma pamatojumu.

11.1.5.

Informācija par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem

Informē par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem un vielas vai maisījuma ietekmi atkarībā no katra iespējamā ekspozīcijas ceļa, t. i., vai tā ir apēšana (norijot), ieelpošana vai ādas/acu ekspozīcija. Ja ietekme uz veselību nav zināma, to norāda.

11.1.6.

Ar fizikālajām, ķīmiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām saistītie simptomi

Norāda potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un simptomus, ko saista ar eksponētību vielai vai maisījumam, tā sastāvdaļām vai zināmiem blakusproduktiem. Norāda pieejamo informāciju par pēcekspozīcijas simptomiem, kas saistīti ar vielas vai maisījuma fizikālajiem, ķīmiskajiem un toksikoloģiskajiem raksturlielumiem. Aprakstu sāk ar pirmajiem simptomiem pie zemas eksponētības un turpina ar aizvien nopietnākas eksponētības sekām, piemēram, “var novērot galvassāpes un reiboņus, kam var sekot ģībonis vai bezsamaņa; lielas devas var izraisīt komu vai nāvi”.

11.1.7.

Aizkavēta un tūlītēja, kā arī hroniska ietekme, ko rada īslaicīga un ilgstoša eksponētība

Informē, vai pēc īslaicīgas vai ilgstošas eksponētības var novērot aizkavētu vai tūlītēju ietekmi. Norāda arī informāciju par akūtu un hronisku ietekmi uz veselību saistībā ar cilvēka eksponētību vielai vai maisījumam. Ja nav pieejami dati par cilvēkiem, sniedz kopsavilkuma informāciju par eksperimentālajiem datiem: vai nu datus par dzīvniekiem (skaidri norādot dzīvnieku sugas), vai datus par in vitro testiem (skaidri norādot šūnu tipus). Norāda, vai toksikoloģiskie dati balstīti uz datiem par cilvēkiem vai par dzīvniekiem, vai par in vitro testiem.

11.1.8.

Mijiedarbība

Ja informācija par mijiedarbību ir šajā ziņā būtiska un pieejama, to norāda.

11.1.9.

Specifisku datu trūkums

Ne vienmēr iespējams iegūt informāciju par vielas vai maisījuma bīstamību. Gadījumos, kad dati par specifisku vielu vai maisījumu nav pieejami, vajadzības gadījumā var izmantot datus par līdzīgām vielām un maisījumiem, ja ir identificēta šajā ziņā būtiska līdzīga viela vai maisījums. Gadījumos, kad specifiskus datus neizmanto vai kad tādu nav, to skaidri norāda.

11.1.10.

Maisījumi

Ja nav testēta visa maisījuma ietekme uz veselību, tad norāda būtisko informāciju par attiecīgajām 3. iedaļā minētajām vielām.

11.1.11.

Informācija par maisījumu un informācija par vielu

11.1.11.1. Maisījuma sastāvā esošās vielas var ķermenī savstarpēji mijiedarboties, kā rezultātā iespējams atšķirīgs absorbcijas, metabolisma un ekskrēcijas ātrums. Iznākumā toksiskās iedarbības var mainīties un maisījuma vispārējā toksicitāte var atšķirties no tās, kas piemīt maisījuma sastāvā esošajām vielām. To ņem vērā, sniedzot toksikoloģisko informāciju šajā drošības datu lapas apakšiedaļā.

11.1.11.2. Jāizvērtē, vai katras vielas koncentrācija ir pietiekama, lai palielinātu maisījuma vispārējo ietekmi uz veselību. Informāciju par toksisko ietekmi norāda katrai vielai, izņemot šādus gadījumus:

ja informācija atkārtojas, to iekļauj tikai vienu reizi visam maisījumam, piemēram, kad no divām vielām abas izraisa vemšanu un caureju;

ja pastāv ļoti maza iespējamība, kā esošās koncentrācijas varētu radīt šādu ietekmi, piemēram, kad mērenu kairinātāju atšķaida nekairinošā šķīdumā zem konkrētas koncentrācijas līmeņa;

gadījumos, kad nav pieejama informācija par vielu mijiedarbību maisījumā, neizdara pieņēmumus, bet tā vietā atsevišķi norāda katras vielas ietekmi uz veselību.

11.2. Informācija par citiem apdraudējumiem

11.2.1. Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē cilvēka veselību.

11.2.2. Cita informācija

Norāda arī citu būtisku informāciju par nevēlamu ietekmi uz veselību, pat ja tā nav prasīta klasificēšanas kritērijos.

12. 12. IEDAĻA. Ekoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju, kas ļauj izvērtēt vielas vai maisījuma ietekmi uz vidi gadījumos, kad tā nonākusi vidē. Drošības datu lapas 12.1. līdz 12.7. apakšiedaļā sniegts īss datu kopsavilkums (tostarp, ja ir pieejami – attiecīgie testēšanas dati) un skaidri norādītas sugas, nesējvides, vienības, testēšanas ilgums un testēšanas nosacījumi. Šāda informācija var palīdzēt tikt galā ar vielu un maisījumu izlīšanu un izvērtēt atkritumu apstrādes paņēmienus, kontroli pār vielu un maisījumu nonākšanu vidē, pasākumus nejaušas noplūdes gadījumā un transportu. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas (jo pieejamie dati liecina, ka viela vai maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem), vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus. Turklāt, ja viela vai maisījums nav klasificēts citu iemeslu dēļ (piemēram, iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt vai nepārliecinoši dati), tas būtu skaidri jānorāda drošības datu lapā.

Dažas īpašības ir specifiskas konkrētām vielām, proti, bioakumulācija, noturība un noārdāmība, un šādu informāciju pēc iespējas norāda katrai attiecīgajai maisījuma sastāvā esošajai vielai (t. i., tās, ko prasa iekļaut drošības datu lapas 3. iedaļā un ir bīstamas videi, vai PBT vai vPvB vielas). Tāpat norāda informāciju par bīstamiem pārveidošanas produktiem, kas rodas, vielām un maisījumiem noārdoties.

Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Ja pieejami uzticami un šajā ziņā būtiski eksperimentālie dati, tos norāda un tie svarīgāki par informāciju, kas iegūta, izmantojot modeļus.

12.1. Toksicitāte

Ja tā ir pieejama, tad norāda informāciju par toksicitāti, izmantojot ūdens un/vai sauszemes organismu testēšanā gūtus datus. Šajā punktā iekļauj attiecīgos pieejamos datus par akūto un hronisko toksicitāti ūdens vidē zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt sniedz pieejamos datus par toksicitāti augsnes mikroorganismiem un makroorganismiem, kā arī citiem videi svarīgiem organismiem, piemēram, putniem, bitēm un augiem. Ja viela vai maisījums inhibē mikroorganismu aktivitāti, min iespējamo ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas staciju darbību.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Par vielām, kas jāreģistrē, dod tās informācijas kopsavilkumu, kuras pamatā ir šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošana.

12.2. Noturība un noārdāmība

Noārdāmība ir vielas vai attiecīgo maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciāls vidē – bionoārdīšanās procesos vai citādi, piemēram, oksidējoties vai hidrolizējoties. Noturība nozīmē, ka XIII pielikuma 1.1.1. un 1.2.1. iedaļā aprakstītajās situācijās nav novērojama noārdīšanās. Ja tie ir pieejami, tad norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski noturības un noārdāmības novērtēšanai. Ja minēti pusnoārdīšanās periodi, jānorāda, vai šie pusnoārdīšanās periodi attiecas uz mineralizāciju vai primāro noārdīšanos. Norāda arī vielas vai kādu maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciālu notekūdeņu attīrīšanas stacijās.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.3. Bioakumulācijas potenciāls

Bioakumulācijas potenciāls ir vielas vai konkrētu maisījuma sastāvā esošu vielu potenciāls akumulēties dzīvos organismos un pēc tam virzīties nonākt pārtikas apritē. Norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski bioakumulācijas potenciāla novērtēšanai. Tostarp norāda oktanola-ūdens sadalījuma koeficientu (Kow) un biokoncentrācijas faktoru (BCF) vai citus ar bioakumulāciju saistītus būtiskus parametrus, ja tie pieejami.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, apsver, vai iespējams sniegt modeļu prognozes.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.4. Mobilitāte augsnē

Mobilitāte augsnē ir vielas vai maisījuma komponentu potenciāls noplūdes gadījumā dabas spēku ietekmē nokļūt pazemes ūdeņos vai tālu no noplūdes vietas. Ja ir pieejama informācija, tad norāda potenciālu attiecībā uz mobilitāti augsnē. Informāciju par mobilitāti augsnē nosaka pēc attiecīgajiem mobilitātes datiem, pie kuriem pieder, piemēram, adsorbcijas izpēte vai infiltrēšanās pētījumi, zināma vai iepriekš noteikta izplatība vides sektoros vai virsmas spraigums. Piemēram, pēc Kow var prognozēt augsnes adsorbcijas koeficienta (Koc) vērtības. Infiltrēšanos un mobilitāti var prognozēt pēc modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.5. PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, sniedz PBT un vPvB ekspertīzes rezultātus, kā norādīts ķīmiskās drošības ziņojumā.

12.6. Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē vidi.

12.7. Citas nelabvēlīgas ietekmes

Ja tā pieejama, iekļauj informāciju par citām nelabvēlīgām ietekmēm uz vidi, piemēram, aprite vidē (ekspozīcija), ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls, ozona noārdīšanas potenciāls vai globālās sasilšanas potenciāls.

13. 13. IEDAĻA. Apsaimniekošanas apsvērumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par pienācīgu vielas vai maisījuma un/vai tā tvertnes atkritumu apsaimniekošanu, kas dalībvalstij, kurā drošības datu lapu iesniedz, palīdzētu noteikt drošas un videi labvēlīgākas atkritumu apsaimniekošanas iespējas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 40 ) prasībām. Informācija, kas būtiska to personu drošībai, kuras nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, papildina 8. iedaļā sniegto informāciju.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums un gadījumos, kad veikta atkritumu stadijas analīze, informācija par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbilst ķīmiskās drošības ziņojumā identificētajiem lietošanas veidiem un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

13.1. Atkritumu apstrādes metodes

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā:

norāda atkritumu apstrādes tvertnes un metodes, toskait gan vielām vai maisījumiem, gan kontaminētajam iepakojumam piemērotas atkritumu apstrādes metodes (piemēram, sadedzināšana, reciklēšana, apglabāšana poligonā);

norāda fizikālās/ķīmiskās īpašības, kuras var ietekmēt atkritumu apstrādes iespējas;

norāda, ka nav ieteicams vielu vai maisījumu novadīt kanalizācijā;

vajadzības gadījumā norāda īpašus piesardzības pasākumus, kas jāievēro, izvēloties jebkuru ieteikto atkritumu apstrādes iespēju.

Atsaucas uz visiem atbilstošajiem Savienības noteikumiem par atkritumiem, vai, ja tādu nav, norāda visus attiecīgos valsts vai reģionālos spēkā esošos noteikumus.

14. 14. IEDAĻA. Informācija par transportēšanu

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda pamata klasificēšanas informāciju attiecībā uz 1. iedaļā minēto vielu vai maisījumu transportēšanu/sūtīšanu ar autotransportu, pa dzelzceļu, jūru, iekšējiem ūdensceļiem vai pa gaisu. Norāda arī, ja šāda informācija nav pieejama vai nav būtiska.

Vajadzības gadījumā šajā iedaļā sniedz informāciju par transporta klasifikāciju atbilstīgi katram no tālāk minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar kuriem tiek transponēti ANO paraugnoteikumi attiecībā uz konkrētiem transporta veidiem: Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID) un Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN) (visi īstenoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK ( 41 )), kā arī Starptautiskais jūras bīstamo kravu (IMDG) kodekss ( 42 ) attiecībā uz iepakotu kravu pārvadāšanu un attiecīgie SJO kodeksi par beztaras kravu pārvadāšanu pa jūru ( 43 ), un Tehniskās instrukcijas bīstamo kravu drošiem pārvadājumiem pa gaisu (ICAO TI) ( 44 ).

14.1. ANO numurs vai ID numurs

Norāda ANO numuru vai ID numuru (t. i., vielas, maisījuma vai priekšmeta četrciparu identifikācijas numuru, kura priekšā atrodas burti “UN” vai “ID”) no ANO paraugnoteikumiem, IMDG, ADR, RID, ADN vai ICAO TI.

14.2. ANO oficiālais kravas nosaukums

Norāda oficiālo kravas nosaukumu, kāds tas norādīts ANO paraugnoteikumu 3.2. nodaļas (bīstamo preču saraksts) A tabulas 2. ailē, ADR, RID un ADN 3.2. nodaļas A un C tabulā; attiecīgā gadījumā norāda tehnisko nosaukumu iekavās, ja vien tas nav izmantots 1.1. apakšiedaļā kā produkta identifikators. Ja ANO numurs un ANO oficiālais kravas nosaukums nemainās atkarībā no izmantotā transporta veida, šī informācija nav jāatkārto. Attiecībā uz jūras transportu papildus ANO oficiālajam kravas nosaukumam vajadzības gadījumā norāda to pārvadājamo preču tehnisko nosaukumu, uz ko attiecas IMDG kodekss.

14.3. Transportēšanas bīstamības klase(-es)

Norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ANO paraugnoteikumiem. Attiecībā uz iekšzemes transportu norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ADR, RID un ADN.

14.4. Iepakojuma grupa

Attiecīgā gadījumā norāda iepakojuma grupas numuru no ANO paraugnoteikumiem, ADR, RID un ADN. Iepakojuma grupas numuru piešķir konkrētām vielām atbilstoši to bīstamības pakāpei.

14.5. Vides apdraudējumi

Norāda, vai viela vai maisījums ir videi bīstams atbilstoši ANO paraugnoteikumu kritērijiem (kā atspoguļots ADR, RID un AND) un vai tas ir jūras piesārņotājs atbilstoši IMDG kodeksam un norādījumiem “Ārkārtas reaģēšanas procedūras uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas”. Ja atļauti vai paredzēti vielas vai maisījuma pārvadājumi pa iekšzemes ūdensceļiem tankkuģos, norāda, vai viela vai maisījums tankkuģos ir videi bīstama tikai saskaņā ar ADN.

14.6. Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

Attiecībā uz visiem transporta veidiem norāda jebkādus īpašus piesardzības pasākumus, kurus lietotājam vajadzētu veikt vai kuri noteikti jāveic, vai kuri jāzina attiecībā uz transportēšanu un pārvietošanu gan savās telpās (teritorijā), gan ārpus tām.

14.7. Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

Šo apakšiedaļu piemēro tikai tad, kad paredzēts pārvadāt beztaras kravu atbilstoši šādiem SJO dokumentiem: SOLAS ( 45 ) VI vai VII nodaļa, MARPOL II vai V pielikums, IBC kodekss ( 46 ), IMSBC kodekss ( 47 ), IGC kodekss ( 48 ) vai tā iepriekšējās versijas, proti, EGC kodekss ( 49 ) vai GC kodekss ( 50 )).

Attiecībā uz lejamkravām produkta nosaukumu (ja tas atšķiras no 1.1. apakšiedaļā dotā nosaukuma) norāda, kā prasīts nosūtīšanas dokumentā un saskaņā ar IBC kodeksa 17. vai 18. nodaļā iekļautajiem produktu nosaukumu sarakstiem vai SJO Jūras vides komisijas (MEPC) 2/apkārtraksta jaunāko izdevumu ( 51 ). Norāda prasīto kuģa tipu un piesārņojuma kategoriju, kā arī SJO bīstamības klasi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK ( 52 ) I pielikuma 3. punkta B daļas a) punktu.

Attiecībām uz beramkravām norāda beramkravas oficiālo nosaukumu. Norāda, vai krava ir uzskatāma par kaitīgu jūras videi (HME) saskaņā ar MARPOL V pielikumu, vai tā sastāv no materiāliem, kas ir bīstami tikai bez taras (MHB) ( 53 ) saskaņā ar IMSBC kodeksu, un pie kādas kravas grupas tā pieder saskaņā ar IMSBC kodeksu.

Attiecībā uz sašķidrinātas gāzes lejamkravām norāda produkta nosaukumu un kuģa tipu, kas prasīts IGC kodeksā vai tā iepriekšējās versijās, proti, EGC kodeksā vai GC kodeksā.

15. 15. IEDAĻA. Informācija par regulējumu

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz pārējo informāciju par vielas vai maisījuma regulējumu, kas jau nav iekļauta drošības datu lapā (piemēram, vai uz vielu vai maisījumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām ( 54 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK ( 55 ), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu ( 56 )).

15.1. Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielām un maisījumiem

Norāda attiecīgo informāciju par Savienības drošības, veselības un vides jomas noteikumiem (piemēram, Seveso kategoriju/Padomes Direktīvas 96/82/EK ( 57 ) I pielikumā minētās vielas) vai par vielas vai maisījuma (tostarp maisījuma sastāvā esošo vielu) regulatīvo statusu valstī, tostarp par to, kā saņēmējam jārīkojas saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Pēc iespējas min tās dalībvalsts tiesību aktus, kura šos noteikumus īsteno, un visus citus saistītos valstu pasākumus.

Ja uz vielu vai maisījumu, par ko izdota drošības datu lapa, attiecas īpaši Savienības noteikumi saistībā ar cilvēka veselības vai vides aizsardzību (piemēram, saskaņā ar VII sadaļu piešķirtas atļaujas vai saskaņā ar VIII sadaļu noteikti ierobežojumi), šādus noteikumus norāda. Ja saskaņā ar VII sadaļu piešķirtā atļauja vielas vai maisījuma pakārtotajiem lietotājiem uzliek nosacījumus vai monitoringa pienākumus, to norāda.

15.2. Ķīmiskās drošības novērtējums

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norāda, vai piegādātājs ir veicis vielas vai maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu.

16. 16. IEDAĻA. Cita informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda citu informāciju, kas nav sniegta 1. līdz 15. iedaļā, ieskaitot informāciju par drošības datu lapas labošanu:

gadījumā, ja drošības datu lapa ir labota, skaidri norāda, kur drošības datu lapas iepriekšējā variantā izdarītas izmaiņas, ja vien tas nav norādīts citur drošības datu lapā, un, ja iespējams, sniedz izmaiņu skaidrojumu. Vielas vai maisījuma piegādātājam jāspēj sniegt izmaiņu skaidrojums pēc pieprasījuma;

drošības datu lapā izmantoto saīsinājumu un akronīmu atšifrējums vai paskaidrojums;

būtiskākās bibliogrāfiskās atsauces un datu avoti;

par maisījumiem norāda, kura no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 9. pantā minētajām informācijas novērtēšanas metodēm izmantota klasificēšanai;

attiecīgo bīstamības apzīmējumu un/vai piesardzības paziņojumu saraksts. Izraksta visu to paziņojumu pilnu tekstu, kas nav izrakstīts pilnībā 2. līdz 15. iedaļā;

ieteikumi par visām apmācībām, kas paredzētas darbiniekiem, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību.

B DAĻA

Drošības datu lapā iekļauj šādas 16 pozīcijas saskaņā ar 31. panta 6. punktu un papildus arī apakšpozīcijas, izņemot 3. iedaļā minētās, iekļaujot pēc vajadzības tikai 3.1. vai 3.2. apakšiedaļu.

1. IEDAĻA: Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

1.1. Produkta identifikators

1.2. Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

1.3. Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

1.4. Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

2. IEDAĻA: Bīstamības apzināšana

2.1. Vielas vai maisījuma klasifikācija

2.2. Marķējuma elementi

2.3. Citi apdraudējumi

3. IEDAĻA: Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

3.1. Vielas

3.2. Maisījumi

4. IEDAĻA: Pirmās palīdzības pasākumi

4.1. Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.2. Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

4.3. Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

5. IEDAĻA: Ugunsdzēsības pasākumi

5.1. Ugunsdzēsības līdzekļi

5.2. Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

5.3. Ieteikumi ugunsdzēsējiem

6. IEDAĻA: Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

6.1. Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.2. Vides drošības pasākumi

6.3. Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.4. Atsauce uz citām iedaļām

7. IEDAĻA: Apiešanās un glabāšana

7.1. Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.2. Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

7.3. Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

8. IEDAĻA: Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

8.1. Kontroles parametri

8.2. Ekspozīcijas kontrole

9. IEDAĻA: Fizikālās un ķīmiskās īpašības

9.1. Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

9.2. Cita informācija

10. IEDAĻA: Stabilitāte un reaģētspēja

10.1. Reaģētspēja

10.2. Ķīmiskā stabilitāte

10.3. Bīstamu reakciju iespējamība

10.4. Nepieļaujami apstākļi

10.5. Nesaderīgi materiāli

10.6. Bīstami sadalīšanās produkti

11. IEDAĻA: Toksikoloģiskā informācija

11.1. Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

11.2. Informācija par citiem apdraudējumiem

12. IEDAĻA: Ekoloģiskā informācija

12.1. Toksicitāte

12.2. Noturība un noārdāmība

12.3. Bioakumulācijas potenciāls

12.4. Mobilitāte augsnē

12.5. PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

12.6. Endokrīni disruptīvās īpašības

12.7. Citas nelabvēlīgas ietekmes

13. IEDAĻA: Apsaimniekošanas apsvērumi

13.1. Atkritumu apstrādes metodes

14. IEDAĻA: Informācija par transportēšanu

14.1. ANO numurs vai ID numurs

14.2. ANO oficiālais kravas nosaukums

14.3. Transportēšanas bīstamības klase(-es)

14.4. Iepakojuma grupa

14.5. Vides apdraudējumi

14.6. Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

14.7. Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

15. IEDAĻA: Informācija par regulējumu

15.1. Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielu un maisījumu

15.2. Ķīmiskās drošības novērtējums

16. IEDAĻA: Cita informācija

III PIELIKUMS

APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM REĢISTRĒTU VIELU KRITĒRIJI

Atsaucoties uz 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, kritēriji, kas attiecas uz tādām vielām un attiecīgā gadījumā to nanoformām, kuras reģistrētas apjomā no 1 līdz 10 tonnām:

vielas, par kurām ir paredzēts (proti, izmantojot struktūras un aktivitātes kvantitatīvās sakarības modeli (QSAR) un citus datus), ka tās var atbilst XIII pielikuma kritērijiem, pēc kuriem tās klasificējamas bīstamības klašu “kancerogēns”, “cilmes šūnu mutācijas izraisošs” vai “reproduktīvajai sistēmai toksisks” 1A vai 1B kategorijā;

vielas:

kuras lieto kā disperģējamas vai izkliedējamas vielas, jo īpaši tad, ja vielas izmanto patērētājiem paredzētos maisījumos vai iestrādā patēriņa precēs; un

ii)

par kurām ir paredzēts (proti, izmantojot QSAR vai citus datus), ka tās var atbilst klasifikācijas kritērijiem, pēc kuriem tās klasificējamas kādā no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 veselības vai vides bīstamības klasēm vai klasificējamas par vielām ar nanoformām, ja vien šīs nanoformas nešķīst bioloģiskos objektos vai vides komponentos.

▼M2

IV PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

Einecs Nr.	Nosaukums/grupa	CAS Nr.
200-061-5	D-glicīts C6H14O6	50-70-4
200-066-2	Askorbīnskābe C6H8O6	50-81-7
200-075-1	Glikoze C6H12O6	50-99-7
200-233-3	Fruktoze C6H12O6	57-48-7
200-294-2	L-lizīns C6H14N2O2	56-87-1
200-334-9	Saharoze, tīra, C12H22O11	57-50-1
200-405-4	α-tokoferilacetāts C31H52O3	58-95-7
200-416-4	Galaktoze C6H12O6	59-23-4
200-432-1	DL-metionīns C5H11NO2S	59-51-8
200-559-2	Laktoze C12H22O11	63-42-3
200-711-8	D-mannīts C6H14O6	69-65-8
201-771-8	L-sorboze C6H12O6	87-79-6
204-664-4	Glicerīna stearāts, tīrs C21H42O4	123-94-4
204-696-9	Oglekļa dioksīds CO2	124-38-9
205-278-9	Kalcija pantotenāts, D-forma C9H17NO5.1/2Ca	137-08-6
205-756-7	DL-fenilalanīns C9H11NO2	150-30-1
208-407-7	Nātrija glikonāts C6H12O7.Na	527-07-1
215-665-4	Sorbitānoleāts C24H44O6	1338-43-8
231-098-5	Kriptons Kr	7439-90-9
231-110-9	Neons Ne	7440-01-9
231-147-0	Argons Ar	7440-37-1
231-168-5	Hēlijs He	7440-59-7
231-172-7	Ksenons Xe	7440-63-3
231-783-9	Slāpeklis N2	7727-37-9
231-791-2	Ūdens, destilēts, pēc vadītspējas vai līdzvērtīgas tīrības H2O	7732-18-5
232-307-2	Lecitīni Komplekss taukskābju diglicerīdu maisījums ar fosforskābes holīnesteri	8002-43-5
232-436-4	Sīrupi, hidrolizēta ciete Komplekss maisījums, ko iegūst, hidrolizējot kukurūzas cieti, iedarbojoties ar skābēm vai fermentiem. Sastāv galvenokārt no D-glikozes, maltozes un dekstrīniem	8029-43-4
232-442-7	Tauki, ►C4 hidrogenēti ◄	8030-12-4
232-675-4	Dekstrīns	9004-53-9
232-679-6	Ciete Lielpolimēru ogļhidrāti, ko parasti iegūst no labības graudiem – kukurūzas, kviešiem un sorgo – un no saknēm un gumveidīgajiem – kartupeļiem un tapiokas. Satur cieti, kura iepriekš briedināta, karsējot ūdens klātbūtnē	9005-25-8
232-940-4	Maltodekstrīns	9050-36-6
238-976-7	Nātrija D-glikonāts C6H12O7.xNa	14906-97-9
248-027-9	D-glicīta monostearāts C24H48O7	26836-47-5
262-988-1	Taukskābes, kakao eļļas, metilesteri	61788-59-8
265-995-8	►C4 Celulozes masa ◄	65996-61-4
266-948-4	Glicerīdi, C16–18 un C18 nepiesātināti Šo vielu identificē pēc SDA vielas nosaukuma: C16–C18 un C18 nepiesātinātais trialkilglicerīds, SDA numurs ir 11-001-00	67701-30-8
268-616-4	Sīrups, kukurūzas, dehidratēts	68131-37-3
269-658-6	Glicerīdi, pārtikas tauku, mono-, di- un tri-, ►C4 hidrogenēti ◄	68308-54-3
270-312-1	Glicerīdi, C16–18 un C18 nepiesātināti mono- un di- Šo vielu identificē pēc SDA vielas nosaukuma: C16–C18 un C18 nepiesātinātais alkil- un C16–C18 un C18 nepiesātinātais dialkilglicerīds, SDA numurs ir 11-002-00	68424-61-3
288-123-8	Glicerīdi, C10-18	85665-33-4

V PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

1. Vielas, kas rodas netīšā ķīmiskā reakcijā, pakļaujot kādas vielas vai izstrādājumus apkārtējās vides faktoru, piemēram, gaisa, mitruma, mikroorganismu vai saules gaismas, iedarbībai.

2. Vielas, kas rodas netīšā ķīmiskā reakcijā, glabājot citas vielas, ►M3 maisījumus ◄ vai izstrādājumus.

3. Vielas, kas rodas ķīmiskā reakcijā, kura notiek citu vielu, ►M3 maisījumu ◄ vai izstrādājumu galalietošanas laikā, un kas pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū.

4. Vielas, kas pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū un rodas ķīmiskā reakcijā, kura notiek:

ja stabilizētājs, krāsviela, aromatizators, antioksidants, pildviela, šķīdinātājs, nesējviela, virsmas aktīva viela, plastifikators, korozijas inhibitors, pretputu viela vai atputotāja viela, disperģētājviela, nogulšņu inhibitors, mitruma uzsūcējs, saistviela, emulģētājs, deemulģētājs, atūdeņotājs, aglomerētājs, adhēzijas veicinātājs, viskozitātes modifikators, pH neitralizētājs, atdalītājs, koagulants, flokulants, antipirēns, lubrikants, helatētājs vai kvalitātes kontroles reaģents darbojas, kā paredzēts, vai

viela, kas paredzēta tikai konkrētu fizikāli ķīmisku īpašību nodrošināšanai, darbojas, kā paredzēts.

5. Blakusprodukti, ja vien tie nav importēti vai laisti tirgū paši par sevi.

6. Vielu hidrāti vai hidratēti joni, kas veidojas, vielai saistoties ar ūdeni, ja ražotājs vai importētājs vielu reģistrējis, izmantojot šo atbrīvojumu.

7. Šādas dabā sastopamas vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas:

minerāli, rūdas, rūdu koncentrāti, dabasgāze, neapstrādāta un apstrādāta dabasgāze, jēlnafta, ogles.

8. Pielikuma 7. punktā neuzskaitītās dabā sastopamās vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas un ja tās neatbilst ►M3 Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ◄ iestrādātajiem bīstamo vielu klasifikācijas kritērijiem vai ja tās nav noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vai ja vismaz pirms diviem gadiem tās atbilstoši 59. panta 1. punktam nav apzinātas kā vielas, kuru raisītās bažas ir tikpat lielas, kā minēts 57. panta f) punktā.

9. Šādas no dabiskiem avotiem iegūtas vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas un ja tās neatbilst Direktīvā 67/548/EEK iestrādātajiem bīstamo vielu klasifikācijas kritērijiem, izņemot tās vielas, kuras klasificētas tikai kā uzliesmojošas [R10], ādu kairinošas [R38] vai acis kairinošas [R36] vielas, vai ja tās nav noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vai ja vismaz pirms diviem gadiem tās atbilstoši 59. panta 1. punktam nav apzinātas kā vielas, kuru raisītās bažas ir tikpat lielas, kā minēts 57. panta f) punktā:

augu tauki, augu eļļas, augu vaski; dzīvnieku tauki, dzīvnieku izcelsmes eļļas, dzīvnieku vaski; taukskābes no C6 līdz C24 un to kālija, nātrija, kalcija un magnija sāļi; glicerīns.

10. Šādas vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas:

šķidra naftas gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, kokss, cementa klinkers, ►C4 magnija oksīds. ◄

11. ►C4 Šādas vielas, ja tās neatbilst Direktīvā 67/548/EEK iestrādātajiem bīstamo vielu klasifikācijas kritērijiem un ja tās nesatur Direktīvā 67/548/EEK iestrādātajiem bīstamo vielu kritērijiem atbilstošas sastāvdaļas tādā koncentrācijā, kas pārsniedz ar Direktīvu 1999/45/EK noteiktos viszemākos piemērojamos koncentrācijas ierobežojumus vai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā noteiktos koncentrācijas ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad pārliecinoši zinātnisko eksperimentu dati liecina par to, ka šīs sastāvdaļas visā vielas dzīves cikla laikā nav pieejamas, un ir apstiprināts, ka minētie dati ir pietiekami un ticami: ◄

stikls, keramikas friti.

▼M55

12. Komposts, biogāze un digestāts.

▼M2

13. Ūdeņradis un skābeklis.

VI PIELIKUMS

10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

PIEZĪME PAR VI LĪDZ XI PIELIKUMĀ IETVERTO PRASĪBU IZPILDI

VI līdz XI pielikums konkretizē informāciju, ko saskaņā ar 10., 12., 13., 40., 41. un 46. pantu iesniedz reģistrēšanas un izvērtēšanas vajadzībām. Standartprasības par zemāko tonnāžas līmeni ir dotas VII pielikumā, bet, sasniedzot katru nākamo tonnāžas līmeni, tām jāpievieno nākamā attiecīgā pielikuma prasības. Katrā reģistrācijas gadījumā konkrētās informācijas prasības atšķirsies atkarībā no tonnāžas, lietojuma un ekspozīcijas. Tādējādi šie pielikumi uzskatāmi par vienu veselumu un skatāmi kopsakarā ar vispārīgajām prasībām par reģistrāciju, izvērtēšanu un rūpības pienākumu.

Jebkādu vielu definē saskaņā ar 3. panta 1. punktu un identificējami apraksta saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļu. Vielu vienmēr ražo vai importē vismaz vienā formā. Viela var arī būt sastopama vairāk nekā vienā formā.

Par visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām jāsniedz noteikta konkrēta informācija. Nanoformas jāraksturo saskaņā ar šo pielikumu. Reģistrētājs pamato, kāpēc vienotajā reģistrācijas pieteikumā sniegtā informācija, kas apmierina informācijas prasības attiecībā uz reģistrētām vielām ar nanoformām, nanoformu novērtēšanai ir pietiekama. Informāciju, kas relevanti apmierina šādai vielai izvirzītās prasības pēc informācijas, atsevišķie reģistrētāji var iesniegt arī atsevišķi, ja saskaņā ar 11. panta 3. punktu tas ir pamatoti.

Ja īpašības, kas relevantas bīstamības, eksponētības un riska novērtēšanai, kā arī nanoformu pārvaldībai, būtiski atšķiras, viena vai vairākas prasības pēc informācijas var būt jāapmierina ar vairāk nekā vienu datu kopumu. Informāciju sniedz tā, lai būtu skaidrs, kura informācija vienotajā iesniegumā attiecas uz kuru vielas nanoformu.

Ja tas ir tehniski un zinātniski pamatoti, tad, attiecībā uz vienu, vairākām vai varbūt visām prasībām pēc informācijas “grupējot” divas vai vairākas vielas formas, reģistrācijas dokumentācijā izmanto XI pielikuma 1.5. iedaļā dotās metodikas.

Prasības, kas attiecas uz kādas vielas nanoformām, piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas citām minētās vielas formām.

Nanoformas un līdzīgu nanoformu kopuma definīcija:

Balstoties uz Komisijas 2011. gada 18. oktobra Ieteikumu par nanomateriālu definīciju ( 58 ), nanoforma ir dabiskas vai ražotas vielas forma, kura satur daļiņas, kas var būt gan nesaistītas, gan agregātos vai aglomerātos, un kurā vismaz 50 % no daļiņām daļiņu lielumu skaitliskajā sadalījumā viens vai vairāki ārējie izmēri ir robežās no 1 līdz 100 nm, un izņēmuma kārtā šo definīciju attiecina arī uz fulerēniem, grafēna pārslām un viensienas oglekļa nanocaurulītēm, kam viens vai vairāki ārējie izmēri nesasniedz 1 nm.

Šajā izpratnē “daļiņa” ir sīks matērijas fragments ar noteiktām fiziskām robežām; “aglomerāts” – vāji saistītu daļiņu vai agregātu sakopojums, kura ārējās virsmas kopējais laukums līdzinās atsevišķo komponentu kopējam virsmas laukumam, bet “agregāts” – daļiņa, ko veido citas cieši saistītas vai salipušas daļiņas.

Nanoformas jāraksturo saskaņā ar 2.4. iedaļu zemāk. Atkarībā no 2.4.2 līdz 2.4.5. punktā minētajām parametru atšķirībām vielai var būt viena vai vairākas dažādas nanoformas.

“Līdzīgu nanoformu kopums” ir tāda saskaņā ar 2.4. iedaļu raksturotu nanoformu grupa, ka skaidri definētās atsevišķo kopuma nanoformu parametru (minēti 2.4.2. līdz 2.4.5. punktā) robežas dod iespēju secināt, ka šo nanoformu bīstamības novērtēšanu, ekspozīcijas novērtēšanu un riska novērtēšanu iespējams apvienot. Jāsniedz pamatojums, kas pierāda, ka mainība šādās robežās neietekmē pie kopuma piederošu līdzīgu nanoformu bīstamības novērtēšanu, ekspozīcijas novērtēšanu un riska novērtēšanu. Nanoforma var piederēt tikai pie viena līdzīgu nanoformu kopuma.

Citos pielikumos lietots termins “nanoforma” var attiekties gan uz šajā pielikumā definēto nanoformu, gan uz šajā pielikumā definēto līdzīgu nanoformu kopumu, ja attiecīgajā pielikumā tāds ir definēts.

1. DARBĪBA — IEVĀC UN KOPĪGO ESOŠO INFORMĀCIJU

Reģistrētājam par reģistrējamo vielu jāievāc visi esošie pieejamie testu dati, un tas nozīmē arī attiecīgās vielai veltītās informācijas meklēšanu literatūrā.

Ja vien tas praktiski iespējams, reģistrācijas pieteikumi jāiesniedz vienoti, saskaņā ar 11. vai 19. pantu. Tas nodrošinās, ka testēšanas dati tiks kopīgoti, tādējādi aiztaupot nevajadzīgu testēšanu un mazinot izmaksas. Reģistrētājam par konkrēto vielu, arī visām tās nanoformām, kuras aptver reģistrācija, būtu jāievāc arī visa pārējā pieejamā un relevantā informācija neatkarīgi no tā, vai konkrētajā tonnāžas līmenī ir vai nav prasīts testēt attiecībā uz konkrēto beigupunktu. Tam būtu jāaptver informācija no alternatīviem avotiem (piem., (Q)SAR, analoģijas ar citām vielām, in vivo un in vitro testēšana, epidemioloģiski dati), kas var palīdzēt noteikt, vai vielai piemīt vai nepiemīt bīstamas īpašības un dažos gadījumos var aizstāt testēšanu ar dzīvniekiem.

Turklāt saskaņā ar 10. pantu un šo pielikumu būtu jāievāc informācija par ekspozīciju [iedarbību], lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem. Visu šo informāciju aplūkojot vienkopus, reģistrētājs varēs noteikt, vai vēl nav jāiegūst papildu informācija.

2. DARBĪBA — INFORMĀCIJAS VAJADZĪBU APSVĒRŠANA

Reģistrētājs nosaka, kāda informācija ir vajadzīga reģistrācijai. Pirmkārt, jānosaka attiecīgais pielikums vai pielikumi, kas jāievēro atbilstoši tonnāžai. Pielikumos ir paredzētas standartprasības informācijai, taču tie jālieto saistībā ar XI pielikumu, kas pieļauj atšķirības no standartapieejas, ja to var pamatot. Šajā stadijā konkrēti jāizskata informācija par iedarbību, lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem, lai noteiktu vajadzību pēc informācijas par konkrētu vielu.

3. DARBĪBA — APZINA TRŪKSTOŠO INFORMĀCIJU

Pēc tam reģistrētājs informatīvās vajadzības attiecībā uz šo vielu salīdzina ar jau esošo informāciju un to, cik lielā mērā patlaban pieejamo informāciju var attiecināt uz visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām, kā arī apzina trūkstošo informāciju.

Šajā stadijā ir svarīgi nodrošināt, ka pieejamie dati ir prasību izpildei relevanti un pietiekami kvalitatīvi.

4. DARBĪBA — RADA JAUNUS DATUS/PIEDĀVĀ TESTĒŠANAS STRATĒĢIJU

Dažos gadījumos jauni dati nebūs jārada. Tomēr tad, ja ir jāsagādā trūkstoša informācija, atkarībā no tonnāžas tiek radīti jauni dati (VII un VIII pielikums) vai piedāvāta testēšanas stratēģija (IX un X pielikums). Jaunus testus ar mugurkaulniekiem veic vai piedāvā tikai kā pēdējo iespēju, ja visi citi datu ieguves avoti ir izsmelti.

Minēto pieeju izmanto arī tad, ja nav pieejama informācija par vienu vai vairākām vienoti iesniegtajā reģistrācijas dokumentācijā iekļautās vielas nanoformām.

Dažkārt VII līdz XI pielikuma noteikumu dēļ daži testi var būt jāveic agrāk, nekā noteikts standartprasībās, vai papildus tām.

PIEZĪMES

1. piezīme. Ja sniegt informāciju tehniski nav iespējams vai arī šķiet, ka nav zinātniskas vajadzības to darīt, saskaņā ar attiecīgajām normām skaidri norāda iemeslus.

2. piezīme. Reģistrētājs pēc vēlēšanās var deklarēt, ka noteikta reģistrācijas dokumentācijā iesniegtā informācija ir sensitīva komercinformācija un ka tās izpaušana varētu viņam komerciāli kaitēt. Tādā gadījumā tas attiecīgās pozīcijas norāda sarakstā un sniedz pamatojumu.

10. PANTA a) PUNKTA i) LĪDZ v) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR REĢISTRĒTĀJU

1.1. Reģistrētājs

1.1.1. Vārds, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un epasta adrese

1.1.2. Kontaktpersona

1.1.3. Reģistrētāja ražošanas un paša lietotu ražotņu (ja tādas ir) atrašanās vieta

1.2. Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums

Regulas 11. vai 19. pantā paredzēts, ka reģistrācijas daļas var iesniegt galvenais reģistrētājs pārējo reģistrētāju vārdā.

Tādā gadījumā galvenais reģistrētājs identificē pārējos reģistrētājus, konkrēti norādot:

—

viņu vārdu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un epasta adresi,

—

tās reģistrācijas daļas, kas attiecas uz citiem reģistrētājiem.

Vajadzības gadījumā min numuru(-us), kas attiecīgi minēts(-i) šajā vai VII līdz X pielikumā.

Jebkurš cits reģistrētājs norāda galveno reģistrētāju, kas viņa vārdā iesniedz iesniegumu, konkrēti norādot:

—

viņa vārdu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un epasta adresi,

—

reģistrācijas daļas, ko iesniedz galvenais reģistrētājs.

Vajadzības gadījumā min numuru(-us), kas attiecīgi minēts(-i) šajā vai VII līdz X pielikumā.

1.3. Trešā persona, kas iecelta saskaņā ar 4. pantu

1.3.1. Vārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese

1.3.2. Kontaktpersona

2. VIELAS APZINĀŠANA

Ar informāciju, kas par katru vielu sniegta šajā iedaļā, jāpietiek, lai katru vielu varētu identificēt un būtu iespējams raksturot tās dažādās nanoformas. Ja par vienu vai vairākiem zemāk norādītajiem elementiem sniegt informāciju tehniski nav iespējams vai arī šķiet, ka nav zinātniskas vajadzības to darīt, skaidri norāda iemeslus.

2.1. Katras vielas nosaukums vai cits identifikators

2.1.1. Nosaukums(-i) IUPAC nomenklatūrā vai cits(-i) starptautisks(-i) ķīmisks(-ie) nosaukums(-i)

2.1.2. Citi nosaukumi (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums)

2.1.3. EINECS vai ELINC numurs (ja tāds ir un ir vajadzīgs)

2.1.4. CAS nosaukums un CAS numurs (ja ir pieejams)

2.1.5. Cits identitātes kods (ja ir pieejams)

2.2. Informācija par katras vielas molekulformulu un struktūrformulu

2.2.1. Molekulformula un struktūrformula (arī Smiles apzīmējums, ja pieejams)

2.2.2 Informācija par optisko aktivitāti un parastā (stereo)izomēru attiecība (ja ir)

2.2.3. Molekulmasa vai molekulmasas diapazons

2.3. Katras vielas sastāvs. Ja reģistrācijas pieteikums aptver vienu vai vairākas nanoformas, šīs nanoformas raksturo saskaņā ar šā pielikuma 2.4. iedaļu

2.3.1. Tīrības pakāpe (%)

2.3.2. Piemaisījumu, arī izomēru un blakusproduktu, daba

2.3.3. Galveno (būtisko) piemaisījumu procentuālais saturs

2.3.4. Visu piedevu (piem., stabilizētāju vai inhibitoru) daba un lieluma kārta (… ppm, …%)

2.3.5. Spektrālanalīzes dati (piem., ultravioletais spektrs, infrasarkanais spektrs, kodolmagnētiskā rezonanse vai masspektrometrija)

2.3.6. Augstspiediena šķidrumhromatogramma, gāzhromatogramma

2.3.7. Analītisko metožu apraksts vai attiecīgās bibliogrāfiskās norādes, kas paredzēti vielas identificēšanai un attiecīgā gadījumā piemaisījumu un piedevu identificēšanai. Ar šo informāciju jāpietiek, lai ar izmantotajām metodēm būtu iespējama reproducējamība.

2.4. Vielas nanoformu raksturojums: par jebkuriem raksturlielumiem sniegto informāciju var attiecināt gan uz atsevišķām nanoformām, gan uz līdzīgo nanoformu kopumiem, ja vien kopumu robežas ir skaidri noteiktas.

2.4.2. līdz 2.4.5. punkta informāciju skaidri pakārto 2.4.1. punktā norādītajām dažādajām nanoformām vai līdzīgo nanoformu kopumiem.

2.4.1. Vielas nanoformu vai līdzīgo nanoformu kopumu nosaukumi vai citi identifikatori

2.4.2. Daļiņu lieluma skaitliskais sadalījums, norādot sastāvā esošo daļiņu īpatsvaru pēc skaita lielumu diapazonā no 1 nm – 100 nm.

2.4.3. Virsmas funkcionalizēšanas vai apstrādes apraksts, kurā identificēts katrs izmantotais līdzeklis, norādot IUPAC nosaukumu un CAS vai EK numuru.

2.4.4. Forma, izmēru attiecība un citas morfoloģiskās īpašības: kristāliskums, informācija par ansambļu struktūru, kurā attiecīgā gadījumā norādītas arī, piem., čaulveida vai dobas struktūras.

2.4.5. Virsmas laukums (īpatnējais virsmas laukums pēc tilpuma, īpatnējais virsmas laukums pēc masas vai abi)

2.4.6. Analītisko metožu apraksts vai attiecīgās bibliogrāfiskās norādes šīs iedaļas informatīvajiem elementiem. Ar šo informāciju jāpietiek, lai ar izmantotajām metodēm būtu iespējama reproducējamība.

3. INFORMĀCIJA PAR VIELAS(-U) RAŽOŠANU UN LIETOŠANAS VEIDU(-IEM)

Ja reģistrējamo vielu ražo vai importē vienā vai vairākās nanoformās, 3.1.–3.7. iedaļas informācijā par ražošanu un lietošanu iekļauj atsevišķu informāciju par 2.4. iedaļā raksturotajām dažādajām nanoformām vai līdzīgo nanoformu kopumiem.

3.1. Kopumā — ražošana, apjoms, kas izmantots tāda izstrādājuma izgatavošanai, uz ko attiecas reģistrācija, un/vai imports tonnās vienam reģistrētājam gadā:

Reģistrācijas kalendārā gadā (prognozēts daudzums)

3.2. Ražotājam vai izstrādājumu izgatavotājam: Īss ražošanā vai izstrādājumu izgatavošanā izmantotā tehnoloģiskā procesa apraksts

Nav jāsniedz precīza informācija par procesu, jo īpaši — komerciāli neatklājama informācija.

3.3. Norāde par tonnāžu, ko izmanto savām vajadzībām

3.4. Forma (viela, ►M3 maisījums ◄ vai izstrādājums) un/vai fizikālais agregātstāvoklis, kādā vielu dara pieejamu pakārtotiem lietotājiem. Vielas koncentrācija vai koncentrācijas diapazons ►M3 maisījumos ◄ , ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem, un vielas daudzums izstrādājumos, ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem.

3.5. Īss vispārējs apzinātā(-o) lietošanas veida(-u) apraksts

3.6. Informācija par tādu atkritumu daudzumu un tādu atkritumu sastāvu, kas rodas saistībā ar vielas ražošanu, izmantošanu izstrādājumos un apzinātiem lietošanas veidiem

3.7. Nevēlami lietošanas veidi ►M7 (sk. drošības datu lapas 1. iedaļu) ◄

Vajadzības gadījumā — tādu lietošanas veidu norāde, ko reģistrētājs iesaka neizmantot, un to iemesli (t. i., neobligāti piegādātāja ieteikumi). Tam nav jābūt pilnīgam sarakstam.

4. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS

4.1. Vielas(-u) radīto bīstamību klasifikācija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu attiecībā uz visām bīstamības klasēm un kategorijām šajā regulā.

Turklāt attiecībā uz katru ierakstu jānorāda iemesli, kādēļ nav dota klasifikācija bīstamības klasē vai bīstamības klases diferenciācijā (t. i., ja datu nav, tie ir nepārliecinoši vai pārliecinoši, bet nepietiekami klasificēšanai).

4.2. Vielas(-u) radītās bīstamības marķējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III sadaļu.

4.3. Attiecīgos gadījumos – specifiskās robežkoncentrācijas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu.

5. NORĀDĪJUMI PAR DROŠU LIETOŠANU:

Ja saskaņā ar 31. pantu ir prasīta drošuma datu lapa, šī informācija atbilst drošuma datu lapas informācijai.

Ja reģistrējamo vielu ražo vai importē vienā vai vairākās nanoformās, šīs iedaļas informācijā par ražošanu un lietošanu attiecīgā gadījumā iekļauj atsevišķu informāciju par 2.4. iedaļā raksturotajām dažādajām nanoformām vai līdzīgo nanoformu kopumiem.

5.1. Pirmās palīdzības pasākumiem (drošības datu lapas 4. pozīcija)

5.2. Ugunsdzēsības pasākumiem (drošības datu lapas 5. pozīcija)

5.3. Pasākumiem vielas nejaušas izdalīšanās gadījumā (drošības datu lapas 6. pozīcija)

5.4. Pārkraušana un glabāšana (drošības datu lapas 7. punkts)

5.5. Informāciju par transportēšanu (drošības datu lapas 14. pozīcija)

Ja ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums nav prasīts, ir jāsniedz šāda papildu informācija:

5.6. Iedarbības kontrole/personu aizsardzība (drošības datu lapas 8. pozīcija)

5.7. Stabilitāte un reaģētspēja (drošības datu lapas 10. pozīcija)

5.8. Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu

5.8.1. Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu (drošības datu lapas 13. pozīcija)

5.8.2. Informācija par pārstrādi un apglabāšanas metodēm rūpniecībā

5.8.3 Informācija par pārstrādi uz apglabāšanas metodēm sabiedrībai

6. INFORMĀCIJA PAR KAITĪGU IEDARBĪBU VIELĀM, KO GADĀ REĢISTRĒ APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM VIENAM RAŽOTĀJAM VAI IMPORTĒTĀJAM

Ja reģistrējamo vielu ražo vai importē vienā vai vairākās nanoformās, informācijā, kas sniegta, ievērojot šo iedaļu, 2.4. iedaļā raksturotās dažādās nanoformas vai līdzīgo nanoformu kopumus aplūko katru atsevišķi.

6.1. Galvenā lietošanas veida kategorija:

6.1.1.

rūpnieciska lietošana un/vai

profesionāla lietošana un/vai

patērētāju lietošana

6.1.2 Rūpnieciska un profesionāla lietošanas veida parametri:

lietošana slēgtā sistēmā un/vai

lietošana, vielu iekļaujot matricē vai uzklājot uz tās

nedispersīvs lietošanas veids un/vai

dispersīvs lietošanas veids

6.2. Būtisks(-i) iedarbības ceļš(-i):

6.2.1 Iedarbība uz cilvēkiem:

orāls un/vai

dermāls un/vai

ieelpojot

6.2.2 Iedarbība uz apkārtējo vidi

uz ūdeni un/vai

uz gaisu un/vai

uz cietiem atkritumiem un/vai

uz augsni

6.3. Kaitīgās iedarbības modelis:

nejauša/bieža un/vai

reta un/vai

nepārtraukta/bieža

VII PIELIKUMS

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ ( 59 )

Šā pielikuma 1. slejā paredzēta standartinformācija, kas vajadzīga:

jaunām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām;

esošām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām un kas atbilst III pielikumā paredzētajiem kritērijiem saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu; un

vielām, ko ražo vai importē 10 tonnu vai lielākā apjomā.

Iesniedz arī citu pieejamu svarīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Vielām, kas neatbilst III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vajadzīgas tikai šā pielikuma 7. iedaļā norādītās fizikāli ķīmiskās prasības.

Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli ir skaidri jānorāda.

Neskarot informāciju, kas sniegta par citām vielas formām, jebkādai relevantai fizikālķīmiskai, toksikoloģiskai un ekotoksikoloģiskai informācijai jāsatur testētās nanoformas un testēšanas apstākļu raksturojums. Ja ir izmantoti (Q)SAR vai arī pierādījumu dati iegūti nevis testēšanā, bet ar citiem līdzekļiem, jāsniedz pamatojums, kā arī jāapraksta, uz kādu nanoformu raksturlielumu/īpašību diapazonu šos datus var attiecināt.

Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot šā pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju, izņemot 3. iedaļu par prasību atcelšanu attiecībā uz konkrētas vielas iedarbību. Arī tādos gadījumos reģistrētājs attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI ( 60 ) pielikumā, skaidri pamato lēmumu pielāgot standartinformāciju.

Pirms veikt jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms vērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus par strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” pieeja). Izvairās no in vivo testēšanas ar kodīgām vielām koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas par testēšanas stratēģijām būtu jāņem vērā arī papildu norādījumi, kas nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja testēšanas metode ļauj pētījumu plānot elastīgi, piemēram, attiecībā uz devas līmeņu izvēli, izvēlētajam pētījuma plānam jānodrošina, ka iegūtie dati ir pietiekami bīstamības apzināšanai un riska novērtēšanai. Šajā nolūkā testēšanu veic ar pienācīgi augstām devām. Ja devas (koncentrācijas) izvēli ierobežo testējamās vielas fizikālķīmiskās īpašības vai bioloģiskā ietekme, jāsniedz pamatojums.

Ja konkrētiem mērķiem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to — un iemeslus.

7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKAJĀM ĪPAŠĪBĀM

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
7.1. Vielas agregātstāvoklis 20 °C un 101,3 kPa
7.2. Kušanas/sasalšanas temperatūra	7.2. Šī izpēte nav jāveic zem robežvērtības – 20 °C.
7.3. Viršanas temperatūra	7.3. Izpēte nav jāveic: — gāzēm vai — cietām vielām, kas vai nu kūst augstākā temperatūrā par 300 °C, vai sadalās pirms viršanas. Tādos gadījumos viršanas temperatūru pazeminātā spiedienā var aplēst vai izmērīt, vai — vielām, kas pirms viršanas sadalās (piemēram, pašoksidējas, strukturāli pārveidojas, noārdās, sadalās u. tml.).
7.4. Relatīvais blīvums	7.4. Izpēte nav jāveic, ja: — viela ir noturīga tikai konkrēta šķīdinātāja šķīdumā, un šķīduma blīvums ir līdzīgs šķīdinātāja blīvumam. Tādos gadījumos pietiek ar norādi, vai šķīduma blīvums ir lielāks vai mazāks par šķīdinātāja blīvumu vai — viela ir gāze. Tādā gadījumā relatīvo blīvumu aplēš, balstoties uz aprēķinu, izmantojot vielas molekulmasu un ideālās gāzes likumus.
7.5. Tvaika spiediens	7.5. Izpēte nav jāveic, ja kušanas temperatūra ir augstāka par 300 °C. Ja kušanas temperatūra ir starp 200 °C un 300 °C, pietiek dot robežvērtību, pamatojoties uz atzītu mērījumu vai aprēķinu metodi.
►M64 7.6. Ūdens šķīduma virsmas spraigums ◄	7.6. Izpēte jāveic tikai tad, ja: — pamatojoties uz struktūru, virsmas aktivitāte ir paredzama vai to var paredzēt vai — virsmas aktivitāte ir vēlama materiāla īpašība. Ja 20 °C šķīdība ūdenī ir mazāka par 1 mg/l, izpēte nav jāveic.
▼M51
7.7. Šķīdība ūdenī Attiecībā uz nanoformām jāapsver, vai nepievienot testēšanu uz šķīšanas ātrumu ūdenī, kā arī attiecīgās bioloģiskās un abiotiskās vidēs.	7.7. Pētījums nav jāveic, ja: — viela pie pH 4, 7 un 9 ir hidrolītiski nenoturīga (pussadalīšanās periods nesasniedz 12 stundas) vai — viela ūdenī viegli oksidējas. Ja viela šķiet “ūdenī nešķīstoša”, veic robežtestu līdz pat analītiskās metodes noteiktspējas robežai. Attiecībā uz nanoformām pētījumā novērtē izkliedes iespējamo maldinošo ietekmi. Attiecībā uz metāliem un vāji šķīstošiem metālu savienojumiem sniedz informāciju par pārveidošanos/šķīdību ūdens vidē.
7.8. Sadalījuma koeficients: n-oktanols/ūdens	7.8. Par neorganiskām vielām pētījumi nav jāveic. Ja testu veikt nav iespējams (piem., viela sadalās, ir stipri virsmaktīva, testa laikā reaģē eksplozīvi vai nešķīst nedz ūdenī, nedz oktanolā, vai pietiekami tīru vielu iegūt nav iespējams), norāda aprēķinātu log P vērtību, kā arī detalizētu informāciju par aprēķinu metodi.] Attiecībā uz nanoformām pētījumā novērtē iespējamo maldinošo ietekmi, ko var radīt dispersija oktanolā un ūdenī. Par tādām neorganisku vai organisku vielu nanoformām, kurām nav iespējams piemērot sadalījuma koeficientu (n-oktanols/ūdens), apsver, vai neveikt pētījumu par dispersijas noturīgumu.
▼C1
7.9. Uzliesmošanas temperatūra	7.9. Izpēte nav jāveic, ja: — viela nav organiska vai — vielā ir tikai gaistošas organiskas sastāvdaļas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 100 °C ūdens šķīdumos, vai — aplēstā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 200 oC, vai — uzliesmošanas temperatūru var precīzi paredzēt ar interpolāciju – no esošiem raksturotajiem materiāliem.
7.10. Uzliesmojamība	7.10. Izpēte nav jāveic: — ja viela ir sprādzienbīstama cietviela vai tai ir piroforas īpašības. Tādas īpašības būtu vienmēr jāapsver, pirms analizēt uzliesmojamību vai — gāzēm – ja uzliesmojošas gāzes koncentrācija maisījumā ar inertu gāzi ir tik maza, ka maisījumā ar gaisu koncentrācija nekad nav lielāka par mazāko robežvērtību, vai — vielām, kas saskarē ar gaisu pašas aizdegas.
7.11. Sprādzienbīstamība	7.11. Izpēte nav jāveic, ja: — molekulā nav ķīmisko grupu, kas saistītas ar sprādzienbīstamībuvai — vielā ir ķīmiskas grupas, kas saistītas ar sprādzienbīstamību, arī skābekli, un aprēķinātais skābekļa līdzsvars ir mazāks par – 200, vai — organiskā vielā vai homogēnā organisko vielu maisījumā ir ķīmiskas grupas, kas saistītas ar sprādzienbīstamību, bet eksotermās noārdīšanās enerģija ir mazāka par 500 J/g un eksotermās noārdīšanās sākums notiek mazākā temperatūrā par 500 °C, vai — neorganisku oksidētājvielu maisījumiem (ANO 5.1. apakšklase) ar organiskiem materiāliem neorganiskas oksidētājvielas koncentrācija ir: — — mazāka par 15 % masas, ja tā ir iedalīta I (augsta bīstamība) vai II (vidēja bīstamība) ANO iepakojumu grupā (UN Packaging Group) — mazāka par 30 % masas, ja iedalīta III (mazs apdraudējums) ANO iepakojumu grupā. Piezīme: Nav jāveic ne sprādziena viļņa izplatīšanās tests, ne detonatīva trieciena jutīguma tests, ja organisko materiālu eksotermā noārdīšanās enerģija nav lielāka par 800 J/g.
7.12. Pašaizdegšanās temperatūra	7.12. Izpēte nav jāveic: — ja viela ir sprādzienbīstama vai istabas temperatūrā, saskarē ar gaisu pati aizdegas vai — šķidrumiem, kas neuzliesmo gaisā, t. i., kam zem 200 °C nav uzliesmošanas temperatūras, vai — gāzēm, kam nav uzliesmojamības diapazona, vai — cietām vielām, ja vielas kušanas temperatūra ir < 160 °C, vai, ja provizoriski rezultāti rāda, ka nav iespējama vielas pašsasilšana zemākā temperatūrā par 400 °C.
7.13. Oksidācijas īpašības	7.13. Izpēte nav jāveic, ja: — viela ir sprādzienbīstama vai — viela viegli uzliesmo, vai — viela ir organisks peroksīds, vai — viela nevar eksotermi reaģēt ar degošiem materiāliem, piemēram, ķīmiskās struktūras dēļ (piemēram, organiskas vielas, kurās nav skābekļa vai halogēnu atomu, un minētie elementi nav ķīmiski piesaistīti slāpeklim vai skābeklim, vai neorganiskas vielas, kas nav ne skābekļa, ne halogēnu atomu). Nav jāveic pilns tests cietām vielām, ja provizorisks tests skaidri rāda, ka testējamai vielai ir oksidētājas īpašības. Jāņem vērā – tā kā nav testa metodes, lai noteiktu gāzveida maisījumu oksidācijas īpašības, šo īpašību izvērtējums jāveic ar aplēses metodi, maisījuma gāzu oksidētspēju salīdzinot ar gaisa skābekļa oksidētājspēju.
7.14. Granulometrija	7.14. Izpēte nav jāveic, ja vielu laiž tirgū vai lieto formā, kas nav ne cieta, ne granulēta.
▼M51
7.14.a Putētspēja Nanoformām	7.14.a Ja vielas dzīves ciklā eksponētību šīs vielas granulētai formai var izslēgt, pētījums nav jāveic.
▼C1

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
▼M36
8.1. Kodīgs / kairinošs ādai	8.1. Pētījums(-i) nav jāveic, ja: — viela ir stipra skābe (pH ≤ 2,0) vai sārms (pH ≥ 11,5) un pieejamā informācija liecina, ka tā būtu klasificējama kategorijā “Kodīgs ādai” (1. kategorija), vai — viela ir pašuzliesmojoša gaisā vai saskarē ar ūdeni vai mitrumu istabas temperatūrā, vai — viela, ja to uzņem dermālā ceļā, ir klasificēta kategorijā “Akūta toksicitāte” (1. kategorija), vai — pētot vielas akūto toksicitāti ar uzņemšanu dermālā ceļā, līdz robeždevai (2 000 mg/kg ķermeņa masas) netiek novērots ādas kairinājums. Ja rezultāti, kas gūti vienā no diviem 8.1.1. vai 8.1.2. punktā paredzētajiem pētījumiem, jau dod iespēju pieņemt galīgu lēmumu par vielas klasifikāciju vai par ādas kairinājuma potenciāla neesību, otrais pētījums nav jāveic.
8.1.1. Kodīgs ādai, in vitro
8.1.2. Kairinošs ādai, in vitro
8.2. Nopietni acu bojājumi / acu kairinājums	8.2. Pētījums(-i) nav jāveic, ja: — viela ir klasificēta kategorijā “Kodīgs ādai” un tāpēc to klasificē kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai — viela ir klasificēta kategorijā “Kairinošs ādai” un pieejamā informācija liecina, ka tā būtu klasificējama kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorija), vai — viela ir stipra skābe (pH ≤ 2,0) vai sārms (pH ≥ 11,5) un pieejamā informācija liecina, ka tā būtu klasificējama kategorijā “Nopietni acu bojājumi”(1. kategorija), vai — viela ir pašuzliesmojoša gaisā vai saskarē ar ūdeni vai mitrumu istabas temperatūrā.
8.2.1. Nopietni acu bojājumi / acu kairinājums, in vitro	►M64 8.2.1. Ja pirmā in vitro pētījuma rezultāti neļauj pieņemt galīgu lēmumu par vielas klasifikāciju vai par acu kairinājuma potenciāla neesību, attiecībā uz šo beigupunktu reģistrētājs veic citus in vitro pētījumus vai Aģentūra tos var pieprasīt. ◄
▼M42
8.3. Ādas sensibilizācija Informācija, kas ļauj: — izdarīt secinājumu, vai viela ir ādas sensibilizators un vai attiecībā uz to var pieņemt, ka vielai piemīt potenciāls cilvēkiem izraisīt būtisku sensibilizāciju (1.A kategorija), un — vajadzības gadījumā novērtēt risku	Pētījums(-i) saskaņā ar 8.3.1. un 8.3.2. punktu nav jāveic, ja: — viela ir klasificēta kategorijā “Kodīgs ādai” (1. kategorija) vai — viela ir stipra skābe (pH ≤ 2,0) vai sārms (pH ≥ 11,5), vai — viela ir pašuzliesmojoša gaisā vai saskarē ar ūdeni vai mitrumu istabas temperatūrā.
8.3.1. Ādas sensibilizācija, in vitro/in chemico Informācija, kas iegūta no in vitro/in chemico testēšanas metodes(-ēm), kura(-s) atzīta(-s) saskaņā ar 13. panta 3. punktu un attiecas uz katru no minētajiem svarīgajiem ādas sensibilizācijas notikumiem: a) molekulāra mijiedarbība ar ādas proteīniem; b) iekaisuma reakcija keratinocītos; c) dendrītisko šūnu aktivizēšanās	Minētais(-ie) tests(-i) nav jāveic, ja: — ir pieejams in vivo pētījums saskaņā ar 8.3.2. punktu vai — pieejamās in vitro/in chemico testēšanas metodes vielai nav piemērojamas vai nav pietiekamas, lai veiktu klasificēšanu un riska novērtēšanu saskaņā ar 8.3. punktu. Ja informācija no testēšanas metodes(-ēm), ar kuru(-ām) pārbauda vienu vai vairākus 1. slejā minētos svarīgos notikumus, ir pietiekama, lai varētu veikt klasificēšanu un riska novērtēšanu atbilstoši 8.3. punktam, pētījumi attiecībā uz pārējiem svarīgākajiem notikumiem nav jāveic.
8.3.2. Ādas sensibilizācija, in vivo	In vivo pētījumu veic vienīgi tad, ja 8.3.1. punktā aprakstītās in vitro/in chemico testēšanas metodes nav piemērojamas vai no šiem pētījumiem iegūtie rezultāti ir nepietiekami klasificēšanai un riska novērtēšanai atbilstoši 8.3. punktam. Testējot in vivo, Murine vietējo limfmezglu tests (LLNA) ir pirmā izvēle. Citi testi būtu jāizmanto tikai izņēmuma apstākļos. Cita in vivo testa izmantojums ir jāpamato. In vivo ādas sensibilizācijas pētījumi, kas tika veikti vai sākti pirms 2017. gada 10. maija un kas atbilst 13. panta 3. punkta pirmās daļas un 13. panta 4. punkta prasībām, ir uzskatāmi par pietiekamiem standartinformācijas prasības izpildei.
▼C1
8.4. Mutagēnums	8.4. Pozitīva rezultāta gadījumā apsver iespējas veikt papildu mutagēnuma izpēti.
▼M51
8.4.1. Gēnu mutāciju in vitro pētījums ar baktērijām [In vitro gēnu mutācijas izpēte]	8.4.1. Ja tas nav lietderīgi, par nanoformām pētījums nav jāveic. Šādā gadījumā iesniedz citus pētījumus, kuros ir veikts viens vai vairāki mutagenitātes in vitro pētījumi ar zīdītāju šūnām (VIII pielikuma 8.4.2. un 8.4.3. punkts vai citas starptautiski atzītas in vitro metodes).
▼C1
8.5. Akūts toksiskums	8.5. Izpēte(-es) parasti nav jāveic, ja: — viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu.
▼M51
8.5.1. Orālais ekspozīcijas ceļš	8.5.1. Pētījums nav jāveic, ja ir pieejams pētījums par akūto toksiskumu ieelpošanas ceļā (8.5.2.). Nanoformām pētījums ar perorālo ekspozīcijas ceļu būtu jāaizstāj ar pētījumu ar ieelpošanas ceļu (8.5.2.), izņemot gadījumus, kur ieelpošanas ceļā notikusi cilvēka eksponētība ir mazvarbūtīga, (vienmēr) ņemot vērā iespēju, ka cilvēki tiek eksponēti aerosoliem vai ieelpojama lieluma daļiņām vai pilieniem.
▼C1

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
9.1. Toksiskums ūdens vidē
▼M51
9.1.1. Īstermiņa toksiskuma testēšana ar bezmugurkaulniekiem (vēlamā suga Daphnia) Reģistrētājs var apsvērt, vai īstermiņa toksiskuma vietā netestēt ilgtermiņa toksiskumu.	9.1.1. Pētījums nav jāveic, ja: — ir tādi ietekmi mazinoši faktori, kas liecina, ka toksiskums ūdensvidē ir mazvarbūtīgs, ja, piem., viela ļoti vāji šķīst ūdenī vai ir mazvarbūtīgi, ka tā izkļūs cauri bioloģiskām membrānām, — ir pieejams pētījums ar bezmugurkaulniekiem par ilgtermiņa toksiskumu ūdensvidē [toksiskuma izpēte ar bezmugurkaulniekiem ūdens vidē] vai — ir pieejama vidiskajai klasificēšanai un marķēšanai pietiekama informācija. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai. Jāapsver, vai par vielām, kas vāji šķīst ūdenī, vai par nanoformām, ja tām ir lēns šķīšanas ātrums attiecīgajā testēšanas vidē, neveikt pētījumu par ilgtermiņa toksiskumu ūdensvidei ar Daphnia (IX pielikums, 9.1.5. punkts).
9.1.2. Augšanas inhibīcijas [ūdensaugu augšanas kavējuma izpēte] pētījums ar ūdensaugiem (vēlamas aļģes)	9.1.2. Pētījums nav jāveic, ja ir tādi ietekmi mazinoši faktori, kas liecina, ka toksiskums ūdensvidē ir mazvarbūtīgs, piemēram, ja viela ļoti vāji šķīst ūdenī vai ir mazvarbūtīgi, ka tā izkļūs cauri bioloģiskajām membrānām. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai.
▼C1
9.2. Noārdīšanās
9.2.1. Biotika
9.2.1.1. Viegli bioloģiski noārdāma	9.2.1.1. Izpēte nav jāveic, ja viela nav organiska.

Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju.

VIII PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ ( 61 )

Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 10 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šā pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības attiecīgi papildina VII pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Šā pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas šā pielikuma 2. slejā pieļauj pielāgojumus, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Papildus šiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot šā pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādos gadījumos reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI pielikumā ( 62 ), ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.

Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” — pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja par konkrētiem parametriem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, norāda arī to — un iemeslus.

7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLĶĪMISKAJĀM ĪPAŠĪBĀM

7.14.b Tālāka informācija par fizikālķīmiskajām īpašībām

Attiecas tikai uz nanoformām

Reģistrētājs apsver, vai attiecībā uz reģistrācijas aptvertajām nanoformām neveikt tālāku testēšanu vai arī Aģentūra saskaņā ar 41. pantu tādu var pieprasīt, ja ir pazīmes, ka daļiņām ir kādas specifiskas papildīpašības, kas būtiski ietekmē šādu nanoformu bīstamību vai eksponētību tām.

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
▼M36
8.1. Kodīgs / kairinošs ādai	8.1. In vivo pētījumu par kodīgumu ādai/ādas kairinājumu veic tikai tad, ja VII pielikuma 8.1.1. un/vai 8.1.2. punktā minētie in vitro pētījumi nav izmantojami vai šo pētījumu rezultāti nav pietiekami klasificēšanai un riska novērtēšanai. Šis pētījums nav jāveic, ja: — viela ir stipra skābe (pH ≤ 2,0) vai sārms (pH ≥ 11,5) vai — viela ir pašuzliesmojoša gaisā vai saskarē ar ūdeni vai mitrumu istabas temperatūrā, vai — viela, ja to uzņem dermālā ceļā, ir klasificēta kategorijā “Akūta toksicitāte” (1. kategorija), vai — pētot vielas akūto toksicitāti ar uzņemšanu dermālā ceļā, līdz robeždevai (2 000 mg/kg ķermeņa masas) netiek novērots ādas kairinājums.
8.2. Nopietni acu bojājumi / acu kairinājums	8.2. In vivo pētījumu par nopietniem acu bojājumiem/acu kairinājumu veic tikai tad, ja VII pielikuma 8.2.1. punktā minētie in vitro pētījumi nav izmantojami vai šo pētījumu rezultāti nav pietiekami klasificēšanai un riska novērtēšanai. Šis pētījums nav jāveic, ja: — viela ir klasificēta kategorijā “Kodīgs ādai” vai — viela ir stipra skābe (pH ≤ 2,0) vai sārms (pH ≥ 11,5), vai — viela ir pašuzliesmojoša gaisā vai saskarē ar ūdeni vai mitrumu istabas temperatūrā.
▼C1
8.4. Mutagēnums
8.4.2. In vitro citogēnuma izpēte zīdītāju šūnāsbaktērijās vai in vitro micronucleus izpēte	8.4.2. Izpēte parasti nav jāveic, ja: — ir pieejami pietiekami in vivo citogēnuma testa dati, vai ►M3 — ir zināms, ka viela ir 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela vai 1.A, 1.B vai 2. kategorijas mutagēna viela. ◄
8.4.3. In vitro gēnu mutācijas izpēte zīdītāju šūnās, ja VII pielikuma 8.4.1. daļā un VIII pielikuma 8.4.2. daļā iegūti negatīvi rezultāti	8.4.3. Izpēte parasti nav jāveic, ja ir pieejami pietiekami drošticama zīdītāju gēnu mutācijas in vivo testa dati.
	8.4. Apsver attiecīgu in vivo mutagēnuma izpēti, ja kādai no VII vai VIII pielikumā minētajām genotoksiskuma izpētēm ir pozitīvs rezultāts.
▼M51
8.5. Akūtais toksiskums	8.5. Pētījums(-i) parasti nav jāveic, ja: — viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu. Attiecībā uz vielām, kas nav gāzes, papildus perorālajam iedarbības ceļam (8.5.1.) vai – attiecībā uz nanoformām – ieelpošanas ceļam (8.5.2.), 8.5.1. līdz 8.5.3. punktā minētā informācija jānorāda vismaz par vēl vienu ceļu. Otrā iedarbības ceļa izvēle būs atkarīga no vielas dabas un cilvēka ekspozīcijas varbūtīgā ceļa. Ja ir tikai viens ekspozīcijas ceļš, informācija jāsniedz tikai par šo iedarbības ceļu.
▼M36
8.5.2. Ieelpošanas ceļā	8.5.2. Testēšana ar uzņemšanu ieelpošanas ceļā ir piemērota, ja varbūtīga ir cilvēka ekspozīcija ar vielas uzņemšanu ieelpošanas ceļā, ņemot vērā vielas tvaika spiedienu un/vai iespējamību, ka notiks ekspozīcija ieelpojama lieluma aerosoliem, daļiņām vai pilieniem.
8.5.3. Dermālā ceļā	8.5.3. Testēšana ar uzņemšanu dermālā ceļā ir piemērota, ja: 1) ir mazvarbūtīgi, ka vielu ieelpos; un 2) ir varbūtīgi, ka viela ražošanas un/vai lietošanas laikā nonāks saskarē ar ādu; un 3) vielas fizikālķīmiskās un toksikoloģiskās īpašības liecina, ka tai ir potenciāls ievērojami uzsūkties caur ādu. Testēšana ar uzņemšanu dermālā ceļā nav jāveic, ja: — viela neatbilst kritērijiem tās klasificēšanai kategorijā “Akūta toksicitāte” vai STOT SE, ja to uzņem orālā ceļā, un — in vivo pētījumos ar dermālu ekspozīciju nav novērota nekāda sistēmiska ietekme (piemēram, ādas kairinājums, ādas sensibilizācija) vai, ja nav veikts in vivo pētījums ar uzņemšanu orālā ceļā, nav paredzama nekāda sistēmiska ietekme pēc dermālās ekspozīcijas, balstoties uz pieejām bez testēšanas (piemēram, analoģijas principu, QSAR pētījumiem).
▼C1
8.6. Atkārtotas devas toksiskums
▼M51
8.6.1. Īstermiņa atkārtotas devas toksiskuma pētījums (28 dienas), viena suga, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot cilvēka ekspozīcijas varbūtīgo ceļu.	8.6.1. Īstermiņa (28 dienu) toksiskuma pētījums nav jāveic, ja: ►M64 — ar nosacījumu, ka pētījumā izmantota piemērota suga, deva, šķīdinātājs un ievadīšanas ceļš, ir pieejams drošticams subhroniskās (90 dienas) vai hroniskās toksicitātes pētījums vai arī reģistrētājs tādu piedāvā, vai ◄ — ja viela uzreiz sadalās un dati par šķelšanās produktiem ir pietiekami, vai — attiecīgo cilvēka eksponētību saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu var izslēgt. Piemēroto ceļu izraugās uz turpmāk aprakstītā pamata. Testēšana dermālā ceļā ir lietderīga, ja: — mazvarbūtīga ir vielas ieelpošana; un — ir varbūtīgi, ka viela ražošanā vai lietošanā saskarsies ar ādu; un — vielas fizikālķīmiskās un toksiskās īpašības liecina, ka tā var strauji uzsūkties caur ādu. Testēšana, kurā izmanto ieelpošanas ceļu, ir lietderīga, ja, ņemot vērā vielas tvaiku spiedienu un/vai iespējamo eksponētību aerosoliem un ieelpojama lieluma daļiņām vai pilieniem, ir varbūtīgi, ka cilvēki tiks vielai eksponēti, to ieelpojot. Attiecībā uz nanoformām, kas ātri nešķīst bioloģiskā vidē, pētījumā iekļauj toksikokinētiskus izmeklējumus arī par atjaunošanās periodu un, attiecīgā gadījumā, izvadīšanos no plaušām. Toksikokinētiskie izmeklējumi nav jāveic, ja par nanoformu jau ir pieejama līdzvērtīga toksikokinētiskā informācija. Subhroniskās toksicitātes pētījumu (90 dienas) (IX pielikuma 8.6.2. punkts) reģistrētājs ierosina vai Aģentūra to var pieprasīt, ja: ietekmes uz cilvēku biežums un ilgums liecina, ka lietderīgs ir ilgāks pētījums, un ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: — citi pieejamie dati liecina, ka vielai var būt kāda bīstama īpašība, kuru nevar konstatēt īstermiņa toksicitātes pētījumā, vai — atbilstoši plānotu toksikokinētisko pētījumu rezultāti liecina par vielas vai tās metabolītu uzkrāšanos noteiktos audos vai orgānos, kuru varētu nepamanīt īstermiņa toksicitātes pētījumā, bet kurai ilgstošas ietekmes rezultātā var būt nelabvēlīga ietekme Reģistrētājs piedāvā veikt papildu pētījumus vai saskaņā ar 40. vai 41. pantu to var prasīt Aģentūra, ja: — 28 dienu vai 90 dienu pētījumā nav izdevies noteikt NOAEL, ja vien NOAEL noteikt nav izdevies tāpēc, ka nekādas nelabvēlīgas toksiskas ietekmes nav, vai — ja toksiskums rada īpašas bažas (piemēram, nopietna/smaga ietekme), vai — ir liecības par ietekmi, kuras toksikoloģiskai raksturošanai un/vai kuras riska raksturošanai ar pieejamajiem datiem nepietiek. Šādos gadījumos var būt lietderīgāk veikt īpašus toksikoloģiskus pētījumus šādas iedarbības (piemēram, imūntoksiskuma, neirotoksiskuma, un jo īpaši nanoformām – netiešā genotoksiskuma) izpētei, vai — sākotnējos atkārtotās devas pētījumos izmantotais ekspozīcijas ceļš attiecībā uz paredzamo cilvēka ekspozīcijas ceļu nav bijis piemērots, un ekstrapolācija no viena ceļa uz otru nav iespējama, vai — ekspozīcija rada īpašas bažas (piem., lietošana patēriņa precēs, kuras radītās ekspozīcijas līmeņi ir tuvi tādiem devas līmeņiem, ka tā var būt cilvēkiem toksiska), vai — 28 dienu vai 90 dienu pētījumos nav konstatēta ietekme, ko rada vielas, kuras molekulārās struktūras ziņā ir pētāmajai vielai nepārprotami radniecīgas.
▼C1
8.7. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai
8.7.1. Testēt reproduktīvās/attīstības sistēmas toksiskumu, viena suga (OECD 421 vai 422), ja pieejamā informācija par strukturāli līdzīgām vielām, no (Q)SAR aplēsēm vai in vitro metodēm nesniedz pierādījumus, ka viela var būt attīstības toksikants.	►M29 8.7.1. Pētījums nav jāveic, ja: — ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi vai — ir zināms, ka viela ir dzimumšūnu mutagēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi, vai — saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu var uzskatīt, ka attiecīga iedarbība uz cilvēkiem nenotiks, vai — ir pieejams prenatālās attīstības toksiskuma pētījums (IX pielikums, 8.7.2. punkts) vai arī attiecīgi vai nu paplašinātais vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījums (B.56., ESAO TG 443) (IX pielikums, 8.7.3. punkts), vai divu paaudžu pētījums (B.35., ESAO TG 416). Ja zināms, ka vielai ir nelabvēlīga ietekme uz auglību un tā atbilst reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīgi papildu testi, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību. Ja zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi iedarboties uz nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīgi papildu testi, lai noteiktu toksisko iedarbību uz augļa attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko ietekmi uz auglību. Ja pastāv nopietnas bažas par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz auglību vai attīstību, reģistrētājs skrīninga izpētes vietā var ierosināt vai nu paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu (IX pielikums, 8.7.3. punkts), vai prenatālās attīstības toksiskuma pētījumu (IX pielikums, 8.7.2. punkts). ◄
▼M51
8.8. Toksikokinētika
8.8.1. Vielas toksikokinētiskās izturēšanās novērtēšana, ciktāl to var izdarīt pēc relevantās pieejamās informācijas.	Ja pēc relevantas pieejamas informācijas, arī saskaņā ar 8.6.1. punktu veikta pētījuma datiem, šādu novērtēšanu izdarīt nav iespējams, attiecībā uz nanoformām, kas ātri nešķīst bioloģiskā vidē, toksikokinētikas pētījumu piedāvā veikt reģistrētājs vai tādu pētījumu saskaņā ar 40. vai 41. pantu var pieprasīt Aģentūra. Pētījumu izraugās atkarībā no tā, kādas informācijas vēl trūkst, un no ķīmiskā drošuma novērtēšanas rezultātiem.
▼C1

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
▼M51
9.1.3. Īstermiņa toksiskuma testēšana ar zivīm: reģistrētājs var apsvērt, vai īstermiņa toksiskuma vietā netestēt ilgtermiņa toksiskumu.	9.1.3. Pētījums nav jāveic, ja: — ir tādi ietekmi mazinoši faktori, kas liecina, ka toksiskums ūdensvidē ir mazvarbūtīgs, piem., viela ļoti vāji šķīst ūdenī vai ir mazvarbūtīgi, ka tā izkļūs cauri bioloģiskajām membrānām, — ir pieejams pētījums ar zivīm par ilgtermiņa toksiskumu ūdensvidē. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai. Ja ķīmiskā drošuma novērtēšana saskaņā ar I pielikumu liecina, ka vajag izpētīt turpmāku ietekmi uz ūdens organismiem, apsver, vai nav jātestē ilgtermiņa toksiskums ūdensvidē, kā aprakstīts IX pielikumā. Attiecīgo testu vai testus izraugās atkarībā no ķīmiskā drošuma novērtēšanas rezultātiem. Jāapsver, vai par vielām, kas vāji šķīst ūdenī, vai par nanoformām, ja tām ir lēns šķīšanas ātrums attiecīgajā testēšanas vidē, neveikt pētījumu par ilgtermiņa toksiskumu ūdensvidei ar zivīm (IX pielikums, 9.1.6. punkts)
9.1.4. Aktīvo dūņu elpošanas inhibīcijas tests	9.1.4. Pētījums nav jāveic, ja: — nenotiek emisija notekūdeņu attīrīšanas iekārtā vai — ir tādi ietekmi mazinoši faktori, kas liecina, ka mikrobiālais toksiskums ir mazvarbūtīgs, piem., viela ļoti vāji šķīst ūdenī vai — viela izrādās tūlītēji bionoārdāma un piemērotās testa koncentrācijas ir to koncentrāciju diapazonā, kādas ir paredzams notekūdeņos, kas ietek attīrīšanas iekārtās. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai. Ja pieejamie dati liecina par varbūtību, ka viela inhibē mikroorganismu, jo īpaši nitrificētāju baktēriju, augšanu vai funkcijas, šo pētījumu var aizstāt ar nitrifikācijas inhibīcijas testu.
9.2. Noārdīšanās	9.2. Ja saskaņā ar I pielikumu veiktā ķīmiskā drošuma novērtēšana liecina, ka vajag pētīt turpmāku vielas noārdīšanos, apsver, vai papildus netestēt noārdīšanos. Attiecībā uz nešķīstošām nanoformām un nanoformām, kas ātri nešķīst, šādos testos jāizskata morfoloģiskās pārvērtības (proti, neapgriezeniskas daļiņu lieluma, formas un virsmas īpašību pārmaiņas, pārklājuma zudums), ķīmiskas pārvērtības (piem., oksidēšanās, reducēšanās) un cita veida abiotiska noārdīšanās (piem., fotolīze). Attiecīgo testu vai testus izraugās atkarībā no ķīmiskā drošuma novērtēšanas rezultātiem.
9.2.2. Abiotika 9.2.2.1. Hidrolīze kā pH funkcija.	9.2.2.1. Pētījums nav jāveic, ja: — viela ir tūlītēji bionoārdāma vai — viela vāji šķīst ūdenī. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai.
▼C1
9.3. Darbība un izplatīšanās vidē
▼M51
9.3.1. Adsorbcijas/desorbcijas skrīnings	9.3.1. Pētījums nav jāveic, ja: — spriežot pēc vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, vielai gaidāms mazs adsorbcijas potenciāls (piem., vielai ir mazs oktanola/ūdens sadalījuma koeficients), vai — viela un tās attiecīgās noārdīšanās produkti ātri sadalās. ►M64 Ja vielas adsorpcijas īpašības nenosaka tikai lipofilitāte, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. Piemēram, ja viela ir virsmaktīva vai jonizējama vides pH (pH 4–9)apstākļos, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. ◄ Ja attiecībā uz nanoformām pētījuma neveikšana tiek pamatota ar jebkādu fizikālķīmisku īpašību (piem., oktanola/ūdens sadalījuma koeficients), pamatojumā pietiekami jāatspoguļo, kādā veidā tas ir būtiski attiecībā uz mazu adsorbcijas potenciālu.
▼C1

IX PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ ( 63 )

Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas ir prasīta VII un VIII pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādā gadījumā viņam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI ( 64 ) pielikumā, ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.

Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” -pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja attiecībā uz dažiem galarādītājiem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to un iemeslus.

7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀM ĪPAŠĪBĀM

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
7.15. Stabilitāte organiskos šķīdinātājos un attiecīgo noārdīšanās produktu apzināšana Jādod tikai tad, ja vielas stabilitāti uzskata par būtiski svarīgu.	7.15. Izpēte nav jāveic, ja viela nav organiska.
7.16. Disociācijas konstante	7.16. Izpēte nav jāveic, ja: — viela ir hidrolītiski nenoturīga (pussabrukšanas periods īsāks par 12 stundām) vai ūdenī viegli oksidējas vai — nevar zinātniski veikt testu, piemēram, ja analīzes metode nav pietiekami smalka. ►M64 — vai, pamatojoties uz struktūru, vielai nav nevienas ķīmiskas grupas, kas var disociēt. ◄
7.17. Viskozitāte	►M64 Attiecībā uz ogļūdeņražiem kinemātisko viskozitāti nosaka 40 °C temperatūrā. ◄

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
	8.4. Reģistrētājs ierosina attiecīgu in vivo somatisko šūnu genotoksiskuma izpēti, ja kādā no VII vai VIII pielikumā minētajiem in vitro genotoksiskuma izpētei ir pozitīvs rezultāts un nav pieejamu rezultātu in vivo izpētē. Ja ir pieejams pozitīvs rezultāts somatisko šūnu izpētei in vivo, būtu jāapsver dzimumšūnu mutagēnuma iespējamība, pamatojoties uz visiem pieejamiem datiem, arī liecībām par toksikokinētiskumu. Ja nevar izdarīt precīzus secinājumus par dzimumšūnu mutagēnumu, apsver iespēju veikt papildu izpēti.
8.6. Atkārtotas devas toksiskums
▼M64 —————
▼M51
8.6.2. Subhroniskā toksiskuma pētījums (90 dienas), viena suga, grauzējs, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā visticamāko cilvēka ekspozīciju:	8.6.2. Subhroniskās toksicitātes pētījums (90 dienas) nav jāveic, ja: — ir pieejams drošticams īstermiņa toksicitātes pētījums (28 dienas), kas liecina par smagu toksisku iedarbību atbilstoši kritērijiem, pēc kuriem vielu klasificē kā STOT RE (1. vai 2. kategorija), un, izmantojot attiecīgu nenoteiktības koeficientu, no pētījumā novērotā 28 dienu NOAEL attiecībā uz to pašu iedarbības ceļu iespējams izdarīt ekstrapolāciju uz 90 dienu NOAEL vai — ar nosacījumu, ka izmantota attiecīga suga un ievadīšanas ceļš, ir pieejams drošticams hroniskās toksicitātes pētījums vai arī reģistrētājs tādu piedāvā, vai ◄ — viela tūlīt sadalās un ir pieejami pietiekami dati par tās šķelšanās produktiem (gan par to sistēmisko ietekmi, gan par ietekmi uzņemšanas vietā); vai — viela nereaģē, nešķīst un nav ieelpojama un 28 dienu “robežtestā” nav iegūtas liecības par absorbēšanos vai toksiskumu, jo īpaši tad, ja šāds modelis ir kopā ar ierobežotu cilvēka eksponētību. Attiecīgo ceļu izraugās uz šāda pamata: Testēšana dermālā ceļā ir lietderīga, ja: 1) ražošanā un/vai lietošanā varbūtīga ir saskare ar ādu; un 2) fizikālķīmiskās īpašības liecina, ka viela strauji uzsūcas caur ādu; un 3) īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: — akūtā dermālā toksiskuma testā toksiskums ir novērots ar mazākām devām nekā orālā toksiskuma testā; vai — ādas un/vai acu kairinājuma pētījumos ir novērota sistēmiska ietekme vai citas liecības par uzsūkšanos caur ādu; vai — in vitro testi liecina, ka viela lielā daudzumā uzsūcas caur ādu; vai — būtisks dermāls toksiskums vai iekļūšana organismā caur ādu ir konstatēti strukturāli radniecīgām vielām. Testēšana, kurā izmanto ieelpošanas ceļu, ir lietderīga, ja: — ņemot vērā vielas tvaiku spiedienu un/vai iespējamo eksponētību aerosoliem un ieelpojama lieluma daļiņām vai pilieniem, ir varbūtīgi, ka cilvēki tiks vielai eksponēti, to ieelpojot. ►M64 Attiecībā uz nanoformām, kas ātri nešķīst bioloģiskā vidē, pētījumā iekļauj toksikokinētiskus izmeklējumus arī par atjaunošanās periodu un, attiecīgā gadījumā, izvadīšanos no plaušām. Toksikokinētiskie izmeklējumi nav jāveic, ja par nanoformu jau ir pieejama līdzvērtīga toksikokinētiskā informācija. ◄ Reģistrētājs piedāvā veikt papildu pētījumus vai saskaņā ar 40. vai 41. pantu to var prasīt Aģentūra, ja: — 90 dienu pētījumā nav izdevies konstatēt NOAEL, ja vien NOAEL konstatēt nav izdevies tāpēc, ka nekādas nelabvēlīgas toksiskas ietekmes nav; vai — ja toksiskums rada īpašas bažas (piemēram, nopietna/smaga ietekme), vai — ir liecības par ietekmi, kuras toksikoloģiskai raksturošanai un/vai kuras riska raksturošanai ar pieejamajiem datiem nepietiek. Šādos gadījumos var būt lietderīgāk veikt īpašus toksikoloģiskus pētījumus šādas iedarbības (piemēram, imūntoksiskuma, neirotoksiskuma, un jo īpaši nanoformām – netiešā genotoksiskuma) izpētei, vai — ekspozīcija rada īpašas bažas (piem., tāda lietošana patēriņa precēs, kuras radītie ekspozīcijas līmeņi ir tuvi devai, par ko gaidāms, ka tā var būt cilvēkiem toksiska).
▼C1
8.7. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai	►M64 8.7. Pētījumi nav jāveic, ja: — ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē gan bīstamības klases “cilmes šūnu mutagenitāte” 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, gan bīstamības klases “kancerogenitāte” 1.A vai 1.B kategorijā, un ir īstenoti attiecīgi riska pārvaldības pasākumi, vai — ir zināms, ka viela ir cilmes šūnu mutagēna, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “cilmes šūnu mutagenitāte” 1.A vai 1.B kategorijā, un ir īstenoti attiecīgi riska pārvaldības pasākumi, vai — vielas toksikoloģiskā aktivitāte ir zema (visaptverošs un informatīvs datu kopums nevienā no pieejamajiem testiem neuzrāda nekādu toksicitāti), ar toksikokinētiskajiem datiem var pierādīt, ka pa attiecīgajiem iedarbības ceļiem nenotiek sistēmiska absorbcija (piemēram, ar jutīgu metodi plazmā vai asinīs noteiktā koncentrācija ir mazāka par detektēšanas robežu, un vielu un metabolītus nekonstatē urīnā, žultī vai izelpā), un nav iedarbības uz cilvēkiem, vai arī tā nav būtiska. Ja ir zināms, ka vielai ir nelabvēlīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību un tā atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “toksisks reproduktīvajai sistēmai” 1.A vai 1.B kategorijā (var nelabvēlīgi ietekmēt auglību) (H360F), un ar pieejamajiem datiem pietiek, lai atbalstītu pārliecinošu riska novērtējumu, – tādā gadījumā papildu testi attiecībā uz dzimumfunkciju un auglību nav jāveic. Ja ir zināms, ka viela ir toksiska augļa attīstībai un atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “toksisks reproduktīvajai sistēmai” 1.A vai 1.B kategorijā (var nelabvēlīgi iedarboties uz nedzimušo bērnu) (H360D), un ar pieejamajiem datiem pietiek, lai atbalstītu pārliecinošu riska novērtējumu, – tādā gadījumā ontoģenētiskā toksicitāte tālāk nav jātestē. ◄
8.7.2. Priekšdzemdību augļa attīstības toksiskuma izpēte, viena suga, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā, ka tas ir visiespējamākais iedarbības ceļš cilvēkiem (B.31 punkts Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā minēts 13. panta 3. punktā vai OECD 414).	8.7.2. Izpēti sākotnēji veic ar vienu sugu. Lēmums par vajadzību veikt izpēti ar otru sugu attiecība uz šo vai nākamo lielāko tonnāžas apjomu būtu jāpamato ar pirmā testa rezultātiem un visiem citiem attiecīgiem pieejamiem datiem
▼M29
8.7.3. Paplašinātais vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījums (B.56. punkts Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā minēts 13. panta 3. punktā vai ESAO 443), testa pamatplānā (1.A un 1.B kohortas bez paplašinājuma, kurā būtu iekļauta F2 paaudze), viena suga, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā visticamāko ceļu iedarbībai uz cilvēkiem, ja atkārtotas devas toksiskuma pētījumi (piemēram, 28 vai 90 dienu pētījumi, ESAO 421 vai 422 skrīninga pētījumi) liecina par nelabvēlīgu ietekmi uz reproduktīvajiem orgāniem vai audiem vai atklāj citas bažas saistībā ar reproduktīvo toksiskumu.	8.7.3. Paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu ar 1.B kohortas paplašinājumu, kurā iekļauta F2 paaudze, ierosina reģistrētājs, vai arī to var pieprasīt Aģentūra saskaņā ar 40. vai 41. pantu, ja: a) vielai ir lietojumi, kuru rezultātā rodas būtiska iedarbība uz patērētājiem vai profesionāliem lietotājiem, cita starpā ņemot vērā iedarbību uz patērētājiem no izstrādājumiem; un b) ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: — somatisko šūnu mutagenitātes in vivo testos vielai novērojama genotoksiska ietekme, kuras dēļ tā būtu klasificējama kā 2. kategorijas mutagēns, vai — norādes liecina, ka testa dzīvniekiem iekšķīgi uzņemtā vielas un/vai tās metabolītu deva stabilu stāvokli sasniegs tikai pēc ilgstošas iedarbības, vai — norādes no pieejamiem in vivo testiem vai pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus, liecina par vienu vai vairākiem attiecīgajiem darbības veidiem, kas saistīti ar endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem. Paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu, iekļaujot 2.A/2.B kohortas (attīstības neirotoksiskums) un/vai 3. kohortu (attīstības imūntoksiskums), reģistrētājs ierosina vai Aģentūra var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 41. punktu, ja pastāv īpašas bažas par (attīstības) neirotoksiskumu vai (attīstības) imūntoksiskumu, ko apstiprina kāds no turpmāk minētajiem pamatojumiem: — dati par vielu, kas iegūti no attiecīgiem pieejamiem in vivo testiem vai pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus (piemēram, CNS anomālijas, pierādījumi par nelabvēlīgu ietekmi uz nervu sistēmu vai imūnsistēmu pētījumos par pieaugušiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kuri bijuši pakļauti vielas ietekmei pirms dzimšanas), vai — konkrēti vielas darbības mehānismi/veidi, kas saistīti ar (attīstības) neirotoksiskumu un/vai attīstības imūntoksiskumu (piemēram, saistībā ar holīnesterāzes inhibīciju vai attiecīgām izmaiņām vairogdziedzera hormonu līmeņos, kas tiek saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi), vai — dati par ietekmi, ko rada vielas, kuras ir strukturāli līdzīgas pētāmajām vielām, liecina par šādu ietekmi vai darbības mehānismiem/veidiem. Paplašinātā vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījuma, kurā iekļautas 2.A/2.B kohortas (attīstības neirotoksiskums) un/vai 3. kohorta (attīstības imūntoksiskums), vietā reģistrētājs var ierosināt citus pētījumus par attīstības neirotoksiskumu un/vai attīstības imūntoksiskumu, lai noskaidrotu, vai ir iemesls bažām par attīstības toksiskumu. Divu paaudžu reproduktīvā toksiskuma pētījumus (B.35.; ESAO TG 416), kas tika sākti pirms 2015. gada 13. marta, uzskata par atbilstīgiem, lai izpildītu šo standarta informācijas prasību. Pētījumu veic ar vienu sugu. Pie esošā vai nākamā tonnāžas līmeņa vajadzību veikt pētījumus ar vēl otru paveidu vai otru sugu varētu apsvērt un lēmumu vajadzētu pieņemt, pamatojoties uz pirmā testa rezultātiem un visiem citiem atbilstošiem pieejamajiem datiem.
▼C1

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
9.1. Toksiskums ūdens vidē	9.1. Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus izpētīt iedarbību uz ūdens organismiem. Attiecīga(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.
9.1.5. Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar bezmugurkaulniekiem (vēlams izmantot sugu Daphnia), (ja tas jau nav paredzēts kā daļa no VII pielikuma prasībām)
9.1.6. Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar zivīm, (ja vien nav jau paredzēta kā daļa no VIII pielikuma prasībām) Informāciju sniedz par vienu no šiem punktiem – 9.1.6.1., 9.1.6.2. vai 9.1.6.3.
9.1.6.1 Zivju agrīnā mūža posma (FELS) toksiskuma tests
9.1.6.2 Zivju embriju un pieņu/ikru attīstības stadijas īstermiņa toksiskuma tests
9.1.6.3 Zivis, mazuļu augšanas tests
9.2. Noārdīšanās	9.2. Reģistrētājs ierosina papildu biotisku noārdīšanās testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu liecina par vajadzību papildus pētīt vielas un tās noārdīšanās produktu noārdīšanos. Attiecīga(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem, bet var iekļaut simulācijas testēšanu attiecīgos līdzekļos (t. i., ūdeņos, nogulsnēs vai augsnē)
9.2.1. Biotika
▼M51
9.2.1.2. Absolūtās noārdīšanās simulācijas tests virszemes ūdeņos	9.2.1.2. Pētījums nav jāveic, ja: viela vāji šķīst ūdenī vai viela ir tūlītēji bionoārdāma. Attiecībā uz nanoformām tikai pavisam vāja šķīdība ūdenī vien nevar būt pamats pētījuma neveikšanai.
▼C1
9.2.1.3. Augsnes simulācijas tests (vielām, kas, ļoti iespējams, viegli adsorbējas augsnē)	9.2.1.3. Izpēte nav jāveic: — viela bioloģiski viegli noārdās, vai — ja ir maz ticams, ka notiks tieša vai netieša iedarbība uz augsni.
9.2.1.4. Nogulšņu simulācijas tests (vielām, kas, ļoti iespējams, viegli adsorbējas nogulsnēs)	9.2.1.4. Izpēte nav jāveic: — viela bioloģiski viegli noārdās, vai — ja ir maz ticams, ka notiks tieša vai netieša iedarbība uz nogulsnēm.
9.2.3. Noārdīšanās produktu apzināšana	9.2.3. Ja vien viela bioloģiski viegli nenoārdās
▼M51
9.3. Aprite un izturēšanās vidē
9.3.2. Bioakumulācija ūdens sugu, vēlams, zivju, organismā	9.3.2. Pētījums nav jāveic, ja: vielai ir mazs bioakumulācijas potenciāls (piem., log Kow ≤ 3) un/vai maza spēja izkļūt caur bioloģiskām membrānām, vai tieša un netieša ūdensvides ekspozīcija ir mazvarbūtīga. Ja vielas bioakumulācijas potenciālu nenosaka tikai lipofilitāte, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. Piemēram, ja viela ir virsmaktīva vai jonizējama vides pH (pH 4–9)apstākļos, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. Ja attiecībā uz nanoformām pētījuma neveikšana tiek pamatota ar jebkādu fizikālķīmisku īpašību (piem., oktanola/ūdens sadalījuma koeficients, šķīšanas ātrums, dispersijas noturīgums), pamatojumā pietiekami jāatspoguļo, kādā veidā tas ir būtiski attiecībā uz mazu bioakumulēšanās potenciālu vai to, ka tieša un netieša ūdensvides eksponētība ir mazvarbūtīga.
9.3.3. Papildu informācija par adsorbciju/desorbciju atkarībā no VIII pielikumā prasītā pētījuma rezultātiem	9.3.3. Pētījums nav jāveic, ja: spriežot pēc vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, vielai gaidāms mazs adsorbcijas potenciāls (piem., vielai ir mazs oktanola/ūdens sadalījuma koeficients), vai viela un tās noārdīšanās produkti ātri sadalās. Ja vielas adsorpcijas īpašības nenosaka tikai lipofilitāte, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. Piemēram, ja viela ir virsmaktīva vai jonizējama vides pH (pH 4–9)apstākļos, pētījumu nedrīkst neveikt, pamatojoties tikai uz mazu oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu. Ja attiecībā uz nanoformām pētījuma neveikšana tiek pamatota ar jebkādu fizikālķīmisku īpašību (piem., oktanola/ūdens sadalījuma koeficients, šķīšanas ātrums, dispersijas noturīgums), pamatojumā pietiekami jāatspoguļo, kādā veidā tas ir būtiski attiecībā uz mazu adsorbcijas potenciālu.
9.4. Ietekme uz sauszemes organismiem	9.4. Šie pētījumi nav jāveic, ja tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz augsni ir mazvarbūtīga. Ja nav datu par toksiskumu augsnes organismiem, bīstamību augsnes organismiem var novērtēt, izmantojot līdzsvarošanas paņēmienu. Līdzsvarošanas paņēmienu izmantojot attiecībā uz nanoformām, to zinātniski pamato. Attiecīgos testus izraugās atkarībā no ķīmiskā drošuma novērtēšanas rezultātiem. Jo īpaši attiecībā uz vielām, kam ir augsta spēja adsorbēties augsnē vai kas ir ļoti noturīgas, reģistrētājs apsver, vai ilgtermiņa toksiskuma vietā netestēt īstermiņa toksiskumu.
▼C1
9.4.1. Īstermiņa toksiskums augiem
9.4.2. Ietekme uz augsnes mikroorganismiem
9.4.3. Īstermiņa toksiskums augiem

10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES

Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām jomām, kurās ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgas analītiskas metodes. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.

X PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ ( 65 )

Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas prasīta VII, VIII un IX pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādā gadījumā viņam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI ( 66 ) pielikumā, ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.

Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” -pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja par konkrētiem parametriem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to – un iemeslus.

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
	8.4. Ja kādai VII vai VIII pielikumā minētai in vitro genotoksiskuma izpētei ir pozitīvs rezultāts, varētu būt vajadzīga otra in vivo somatisko šūnu izpēte, atkarībā no visu pieejamu datu kvalitātes un pareizības. Ja ir pieejams pozitīvs rezultāts somatisko šūnu izpētei in vivo, būtu jāapsver dzimumšūnu mutagēnuma iespējamība, pamatojoties uz visiem pieejamiem datiem, arī liecībām par toksikokinētiskumu. Ja nevar izdarīt precīzus secinājumus par dzimumšūnu mutagēnumu, apsver iespēju veikt papildu izpēti.
▼M51
	8.6.3. Ilgtermiņa atkārtotas devas toksiskuma pētījumu (≥ 12 mēneši) reģistrētājs var piedāvāt vai arī Aģentūra saskaņā ar 40. vai 41. pantu pieprasīt, ja cilvēka ekspozīcijas biežums un ilgums liecina, ka lietderīgi ir veikt ilgstošākas iedarbības pētījumu, un ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: — 28 dienu vai 90 dienu pētījumā novērota nopietna vai ļoti nopietna toksiska ietekme, kas rada īpašas bažas, bet ar pieejamajiem datiem nepietiek, lai varētu izvērtēt toksiskoloģiskās īpašības un raksturot risku, vai — 28 dienu vai 90 dienu pētījumā nav konstatēta ietekme, ko rada vielas, kuras molekulārās struktūras ziņā ir pētāmajai vielai nepārprotami radniecīgas, vai — vielai var būt kāda bīstama īpašība, ko 90 dienu pētījumā nevar konstatēt. Ja reģistrācijas pieteikums aptver nanoformas, to, vai kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem īstenojas, nosaka, ņemot vērā ne vien molekulāro struktūru, bet arī fizikālķīmiskos raksturlielumus, konkrētāk, daļiņas lielumu, formu un citus morfoloģiskos parametrus, virsmas funkcionalizāciju un virsmas platību.
▼C1
	8.6.4. Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 40. vai 41. pantu to var prasīt Aģentūra, ja: — pastāv toksiskums, kas rada īpašas bažas (piemēram, nopietna ietekme), vai — pastāv norādījumi par iedarbību, bet pieejamie apliecinājumi nav pietiekami, lai varētu raksturot toksiskās īpašības un/vai risku. Tādos gadījumos var arī būt lietderīgāk veikt konkrētu toksiskuma izpēti, kas paredzēta, lai pētītu iedarbību (piemēram, imunotoksiskumu, neirotoksiskumu), vai — pastāv īpašas bažas attiecībā uz iedarbību (piemēram, lietošana patēriņa precēs, radot iedarbību, tuvu devām, kādās novēro toksiskumu).
8.7. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai	►M64 8.7. Pētījumi nav jāveic, ja: — ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē gan bīstamības klases “cilmes šūnu mutagenitāte” 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, gan bīstamības klases “kancerogenitāte” 1.A vai 1.B kategorijā, un ir īstenoti attiecīgi riska pārvaldības pasākumi, vai — ir zināms, ka viela ir cilmes šūnu mutagēna, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “cilmes šūnu mutagenitāte” 1.A vai 1.B kategorijā, un ir īstenoti attiecīgi riska pārvaldības pasākumi, vai — vielas toksikoloģiskā aktivitāte ir zema (visaptverošs un informatīvs datu kopums nevienā no pieejamajiem testiem neuzrāda nekādu toksicitāti), ar toksikokinētiskajiem datiem var pierādīt, ka pa attiecīgajiem iedarbības ceļiem nenotiek sistēmiska absorbcija (piemēram, ar jutīgu metodi plazmā vai asinīs noteiktā koncentrācija ir mazāka par detektēšanas robežu, un vielu un metabolītus nekonstatē urīnā, žultī vai izelpā), un nav iedarbības uz cilvēkiem, vai arī tā nav būtiska. Ja ir zināms, ka vielai ir nelabvēlīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību un tā atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “toksisks reproduktīvajai sistēmai” 1.A vai 1.B kategorijā (var nelabvēlīgi ietekmēt auglību) (H360F), un ar pieejamajiem datiem pietiek, lai atbalstītu pārliecinošu riska novērtējumu, – tādā gadījumā papildu testi attiecībā uz dzimumfunkciju un auglību nav jāveic. Ja ir zināms, ka viela ir toksiska augļa attīstībai un atbilst kritērijiem, pēc kuriem to klasificē bīstamības klases “toksisks reproduktīvajai sistēmai” 1.A vai 1.B kategorijā (var nelabvēlīgi iedarboties uz nedzimušo bērnu) (H360D), un ar pieejamajiem datiem pietiek, lai atbalstītu pārliecinošu riska novērtējumu, – tādā gadījumā ontoģenētiskā toksicitāte tālāk nav jātestē. ◄
8.7.2. Toksiskuma izpēte attiecībā uz attīstību, viena suga, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā, ka tas ir visiespējamākais iedarbības ceļš cilvēkiem (OECD 414).
▼M29
8.7.3. Paplašinātais vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījums (B.56. punkts Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā minēts 13. panta 3. punktā vai ESAO 443), testa pamatplāns (1.A un 1.B kohortas bez paplašinājuma, kurā būtu iekļauta F2 paaudze), viena suga, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā visticamāko iedarbības ceļu cilvēkiem, izņemot, ja tas jau nav paredzēts kā daļa no IX pielikumā ietvertajām prasībām.	8.7.3. Paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu ar 1.B kohortas paplašinājumu, kurā iekļauta F2 paaudze, ierosina reģistrētājs, vai arī to var pieprasīt Aģentūra saskaņā ar 40. vai 41. pantu, ja: a) vielai ir lietojumi, kuru rezultātā rodas būtiska iedarbība uz patērētājiem vai profesionāliem lietotājiem, cita starpā ņemot vērā iedarbību uz patērētājiem no izstrādājumiem; un b) ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: — somatisko šūnu mutagenitātes in vivo testos vielai novērojama genotoksiska ietekme, kuras dēļ tā būtu klasificējama kā 2. kategorijas mutagēns, vai — norādes liecina, ka testa dzīvniekiem iekšķīgi uzņemtā vielas un/vai tās metabolītu deva stabilu stāvokli sasniegs tikai pēc ilgstošas iedarbības, vai — norādes no pieejamiem in vivo testiem vai pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus, liecina par vienu vai vairākiem attiecīgajiem darbības veidiem, kas saistīti ar endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem. Paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu, iekļaujot 2.A/2.B kohortas (attīstības neirotoksiskums) un/vai 3. kohortu (attīstības imūntoksiskums), reģistrētājs ierosina vai Aģentūra var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 41. punktu, ja pastāv īpašas bažas par (attīstības) neirotoksiskumu vai (attīstības) imūntoksiskumu, ko apstiprina kāds no turpmāk minētajiem pamatojumiem: — dati par vielu, kas iegūti no attiecīgiem pieejamiem in vivo testiem vai pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus (piemēram, CNS anomālijas, pierādījumi par nelabvēlīgu ietekmi uz nervu sistēmu vai imūnsistēmu pētījumos par pieaugušiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kuri bijuši pakļauti vielas ietekmei pirms dzimšanas), vai — konkrēti vielas darbības mehānismi/veidi, kas saistīti ar (attīstības) neirotoksiskumu un/vai attīstības imūntoksiskumu (piemēram, saistībā ar holīnesterāzes inhibīciju vai attiecīgām izmaiņām vairogdziedzera hormonu līmeņos, kas tiek saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi), vai — dati par ietekmi, ko rada vielas, kuras ir strukturāli līdzīgas pētāmajām vielām, liecina par šādu ietekmi vai darbības mehānismiem/veidiem. Paplašinātā vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījuma, kurā iekļautas 2.A/2.B kohortas (attīstības neirotoksiskums) un/vai 3. kohorta (attīstības imūntoksiskums) vietā reģistrētājs var ierosināt citus pētījumus par attīstības neirotoksiskumu un/vai attīstības imūntoksiskumu, lai noskaidrotu, vai ir iemesls bažām par attīstības toksiskumu. Divu paaudžu reproduktīvā toksiskuma pētījumus (B.35.; ESAO TG 416), kas tika sākti pirms 2015. gada 13. marta, uzskata par atbilstīgiem, lai izpildītu šo standarta informācijas prasību.
▼C1
8.9.1 Kanceroģenēzes izpēte	8.9.1 Reģistrētājs ierosina kanceroģenēzes izpēti, vai saskaņā ar 40. vai 41. pantu tos var prasīt Aģentūra, ja: — vielai ir plaši izplatīts, dispersīvs lietošanas veids vai arī ir liecības, ka tā bieži vai ilgi iedarbojas uz cilvēkiem, un ►M3 — viela ir klasificēta kā 2. kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela – vai arī atkārtotas devas izpēte(-es) liecina, ka viela var izraisīt hiperplāziju un/vai pirms-neoplazmas bojājumus. ◄ Ja viela ir klasificēta kā 1.A vai 1.B kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela, var pieņemt kā ticamu, ka attiecībā uz kancerogenitāti darbojas genotoksiskuma mehānisms. Tādos gadījumos parasti nav jāveic kancerogenitātes tests.

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS	2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI
9.2. Noārdīšanās	9.2. Ierosina papildu biotisku noārdīšanās testu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus pētīt vielas un tās noārdīšanās produktu noārdīšanos. Attiecīga(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem, bet var iekļaut simulācijas testēšanu attiecīgos līdzekļos (t. i., ūdeņos, nogulsnēs vai augsnē).
9.2.1. Biotika
9.3. Darbība un izplatīšanās vidē
9.3.4. Papildu informācija par vielas un/vai noārdīšanās produktu darbību un izplatīšanos vidē	9.3.4 Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 40. vai 41. pantu tos var prasīt Aģentūra, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus izpētīt vielas darbību un izplatīšanās vidē. Attiecīga(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.
9.4. Ietekme uz sauszemes organismiem	9.4. Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu rāda vajadzību papildus izanalizēt vielas un/vai tās noārdīšanās produktu ietekmi uz sauszemes organismiem. Attiecīgā(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes iznākuma. Izpēte nav jāveic, ja maz ticams, ka notiks tieša vai netieša iedarbība uz augsni.
9.4.4. Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar sliekām, ja tā jau nav veikta kā daļa no IX pielikumā ietvertām prasībām.
9.4.6. Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar augiem, ja tā jau nav veikta kā daļa no IX pielikumā ietvertām prasībām
9.5.1. Ilgtermiņa toksiskums dūņu organismiem	9.5.1. Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze liecina par vajadzību papildus izpētīt vielas un/vai tās noārdīšanās produktu ietekmi uz dūņu organismiem. Attiecīga(-u) testa(-u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.
9.6.1. Ilgtermiņa vai reproduktīvās sistēmas toksiskums putniem	9.6.1. Būtu uzmanīgi jāapsver testēšanas vajadzība, ņemot vērā to datu lielo apjomu, kas attiecas uz zīdītājiem, ir parasti pieejami un saistās ar šo tonnāžas apjomu.

10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES

Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām nozarēm, par ko ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgu analītisku metodi. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.

XI PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI

VII līdz X pielikumā izklāstītas standartinformācijas prasības visām vielām, ko ražo vai importē:

—

1 tonnas vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

—

10 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

—

100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un

—

1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Papildus VII līdz X pielikuma 2. slejā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs var pielāgot testēšanas standartrežīmu pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem. Saistībā ar dokumentācijas izvērtējumu Aģentūra var analizēt šos pielāgojumus testēšanas standartrežīmam.

Šā pielikuma prasības, kas attiecas uz nanoformām, piemēro, neskarot prasības, kas attiecas uz citām minētās vielas formām.

1. TESTĒŠANA NEŠĶIET ZINĀTNISKI VAJADZĪGA

1.1. Esošo datu izmantojums

Datus, kas iegūti, sākot no 2008. gada 1. jūnija, neuzskata par esošiem datiem, un uz tiem neattiecas vispārējie pielāgošanas noteikumi, kas izklāstīti šajā 1.1. punktā.

1.1.1. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar 13. panta 3. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par fizikālķīmiskām īpašībām

Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 3. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska ekspertīzes prasībām;

iesniedz pietiekamu dokumentāciju, lai varētu vērtēt izpētes pareizību; un

dati ir pareizi par pētāmo parametru, un izpēti veic, nodrošinot pieņemamu kvalitāti.

1.1.2. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar GLP vai 13. panta 3. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par īpašībām, kas saistītas ar cilvēku veselību un apkārtējo vidi

Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 3. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska ekspertīzes prasībām;

pietiekami un drošticami ir ņemti vērā galvenie parametri, ko paredzēts izpētīt ar attiecīgā 13. panta 3. punktā minētā testa metodēm;

ja iedarbības ilgums ir salīdzināms ar 13. panta 3. punktā minētā attiecīgā testa ilgumu vai ilgāks par to, ja iedarbības ilgums ir svarīgs parametrs; un

iesniegta pietiekama un drošticama izpētes dokumentācija.

1.1.3. Vēsturiskie dati par cilvēkiem

Izskata vēsturiskos datus par cilvēkiem, piem., epidemioloģiskus pētījumus par eksponētām populācijām, datus par nejaušu ekspozīciju vai arodekspozīciju un klīniskus pētījumus.

Kāds spēks ir datiem par konkrētu ietekmi uz cilvēka veselību, ir atkarīgs arī no analīzes veida, tās aptvertajiem parametriem, no atbildreakcijas stipruma un specifiskuma un attiecīgi – no ietekmes prognozējamības. Pie datu pietiekamības novērtēšanas kritērijiem pieder:

pareiza eksponēto grupu un kontrolgrupu izraudzīšanās un raksturojums;

pietiekams ekspozīcijas raksturojums;

saslimstības novērošanai pietiekams apsekošanas ilgums;

derīga ietekmes novērošanas metode;

pienācīga sistemātiskās kļūdas un maldinošo faktoru ņemšana vērā; un

secinājumu pamatošanai pietiekama datu statistiskā drošticamība.

Visos gadījumos tiek iesniegta pietiekama un drošticama dokumentācija.

Minētajā pieejā reģistrācijas aptvertās nanoformas aplūko atsevišķi.

1.2. Pierādījumu svars

Apliecinājumu nozīme ir pietiekama, ja no vairākiem neatkarīgiem avotiem kopā ņemta informācija ar argumentētu pamatojumu ļauj izdarīt secinājumu par informācijas prasību, lai gan katra atsevišķā avota informācija nav pietiekama, lai izpildītu informācijas prasību. Pamatojumā jāņem vērā informācija, kas citādi tiktu iegūta pētījumā, kuru parasti veic attiecībā uz šo informācijas prasību.

Pietiekamu apliecinājumu nozīmi var gūt arī ar nesen izstrādātām testēšanas metodēm, kuras vēl nav iekļautas 13. panta 3. punktā minētajās testēšanas metodēs, iegūstot argumentētu pamatojumu tam, ka tās nodrošina informāciju, kas ļauj izdarīt secinājumus par informācijas prasību.

Apliecinājumu nozīme ļauj izdarīt secinājumu, ka vielai piemīt vai nepiemīt konkrēta īpašība.

Ja apliecinājumu nozīme ir pietiekama, informācijas prasība ir izpildīta. Līdz ar to papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem neveic un papildu testēšanu, kurā neizmanto mugurkaulniekus, var neveikt.

Sniegtajai informācijai visos gadījumos ir jābūt piemērotai klasificēšanas, marķēšanas un/vai riska novērtēšanas nolūkam, un ir jāiesniedz atbilstoša un ticama dokumentācija, t. sk.:

—

koncentrēti izpētes kopsavilkumi par pētījumiem, kas izmantoti kā informācijas avoti,

—

pamatojums, kāpēc informācijas avoti kopā ļauj izdarīt secinājumus par informācijas prasību.

Minētajā pieejā reģistrācijas aptvertās nanoformas aplūko atsevišķi.

1.3. Struktūras un aktivitātes kvalitatīvā vai kvantitatīvā sakarība ((Q)SAR)

Ar derīgiem struktūras un aktivitātes kvalitatīvās vai kvantitatīvās sakarības (Q)SAR) modeļiem iegūtie rezultāti var liecināt par noteiktas bīstamas īpašības esību vai neesību. Ar (Q)SAR rezultātiem testēšanu var aizstāt, ja īstenojas šādi nosacījumi:

—

rezultāti ir iegūti ar (Q)SAR modeli, par kuru konstatēts, ka tas ir zinātniski derīgs,

—

viela ietilpst (Q)SAR modeļa piemērojamības laukā,

—

rezultāti ir klasificēšanas un marķēšanas un/vai riska novērtēšanas vajadzībām pietiekami un

—

ir iesniegta pietiekama un drošticama izmantotās metodes dokumentācija.

Aģentūra sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm izstrādā norādījumus par to, kā novērtēt, kuri (Q)SAR šiem nosacījumiem atbildīs, kā arī sniedz šos norādījumus un piemērus.

Minētajā pieejā reģistrācijas aptvertās nanoformas aplūko atsevišķi.

1.4. In vitro metodes

Rezultāti, ko gūst ar attiecīgām in vitro metodēm, var liecināt par īpašas bīstamas īpašības esamību, vai tie var būt svarīgi mehāniskai izpratnei, kas var būt svarīga izvērtējumā. Šajā sakarā “piemērots” ir pietiekami labi izstrādāts atbilstīgi starptautiski pieņemtiem testu izstrādes kritērijiem (piemēram, Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra (ECVAM) kritēriji testa ievadīšanai pirmspārbaudes procesā). Atkarībā no iespējamā riska, iespējams, ka tūlītējam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta VII vai VIII pielikumā, vai arī, ierosinātam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta IX vai X pielikumā konkrētam tonnāžas apjomam.

Ja rezultāti, kas iegūti, lietojot in vitro metodes, nerāda noteiktas bīstamas īpašības, tomēr, lai apliecinātu negatīvu rezultātu, ir jāveic attiecīgs tests atbilstīgai tonnāžai, ja vien testēšana nav prasīta saskaņā ar VII līdz X pielikumu vai citiem noteikumiem šajā pielikumā.

Šādu apstiprinājumu var neiesniegt, ja īstenojas šādi nosacījumi:

rezultāti ir iegūti ar in vitro metodi, kuras zinātniskais derīgums ir konstatēts validēšanas pētījumā, kas veikts saskaņā ar starptautiski atzītiem validēšanas principiem;

rezultāti ir klasificēšanai un marķēšanai un/vai riska novērtēšanas vajadzībām pietiekami; un

ir iesniegta pietiekama un drošticama izmantotās metodes dokumentācija.

1) līdz 3) punktā aprakstītā pieeja reģistrācijas aptvertās nanoformas aplūko atsevišķi.

1.5. Vielu grupēšana un “aplūkot līdzīgu” pieeja

Vielas, kuru strukturālās līdzības dēļ ir varbūtīgi, ka to fizikālķīmiskās, toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības būs līdzīgas vai atbildīs noteiktam modelim, var uzskatīt par vielu grupu vai kategoriju. Priekšnosacījums grupas jēdziena izmantošanai ir tas, lai no datiem par grupas standartvielām, tos pēc analoģijas principa interpolējot uz citām grupas vielām, būtu iespējams prognozēt šo vielu fizikālķīmiskās īpašības, ietekmi uz cilvēka veselību un vidi vai apriti vidē. Tādējādi nav vajadzīgs katrai vielai testēt katru beigupunktu.

Minētajā pieejā reģistrācijas aptvertās nanoformas aplūko atsevišķi. Vienas un tās pašas vielas dažādo nanoformu grupēšanu nevar pamatot ar molekulu strukturālo līdzību vien.

Ja kādas reģistrācijas aptvertās nanoformas ir grupētas vai ieskaitītas kādā kategorijā kopā ar citām reģistrācijas aptvertām šīs vielas formām, t. sk. citas nanoformas, uz tām iepriekš minētajā veidā attiecas tie paši pienākumi.

Līdzību pamatā var būt:

kopēja funkcionāla grupa;

kopēji prekursori un/vai kopēju fiziskos un bioloģiskos procesos notiekošas noārdīšanās produktu līdzība, veidojot strukturāli līdzīgas ķimikālijas;

stabils īpašību potences mainības modelis visai kategorijai.

UVCB vielu strukturālo līdzību nosaka, pamatojoties uz sastāvdaļu struktūru līdzību, kā arī šo sastāvdaļu koncentrāciju un šo sastāvdaļu koncentrācijas mainīgumu. Ja var pierādīt, ka visu atsevišķo sastāvdaļu identificēšana ir tehniski neiespējama vai nepraktiska, strukturālo līdzību var pierādīt citā veidā, lai varētu kvantitatīvi un kvalitatīvi salīdzināt vielu faktisko sastāvu.

Ja izmanto grupu jēdzienu, vielas klasificē un marķē, pamatojoties uz to.

Visos gadījumos rezultātiem jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

—

tiem jābūt piemērotiem klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska novērtēšanas nolūkam,

—

tiem jābūt atbilstīgiem un pietiekami jāaptver galvenie parametri, kas aplūkoti attiecīgajā pētījumā, kuru parasti veic attiecībā uz konkrētu informācijas prasību,

—

tiem jāaptver iedarbības ilgums, kas ir salīdzināmi ilgs vai ilgāks nekā attiecīgais pētījums, kuru parasti veic attiecībā uz konkrētu informācijas prasību, ja iedarbības ilgums ir būtisks parametrs.

Visos gadījumos sniedz pietiekamu un ticamu izmantotās metodes dokumentāciju. Šādā dokumentācijā iekļauj:

—

koncentrētu izpētes kopsavilkumu par katru pielāgošanā izmantoto avota pētījumu,

—

paskaidrojumu, kāpēc reģistrētās vielas īpašības var prognozēt no citām grupas vielām,

—

papildu informāciju, kas zinātniski pamato šādu īpašību prognozēšanas skaidrojumu.

2. TESTĒŠANA NAV TEHNISKI IESPĒJAMA

Drīkst netestēt kādu konkrētu parametru, ja vielas īpašību dēļ tehniski nevar veikt izpēti; piemēram, nevar lietot viegli gaistošas, ļoti reaģētspējīgas vai nenoturīgas vielas, vai, vielu sajaucot ar ūdeni, var izraisīt ugunsgrēku vai eksploziju, vai arī nevar vielu radioaktīvi iezīmēt, kas vajadzīgs dažās izpētēs. Vienmēr ievēro norādes par 13. panta 3. punktā minētajām testēšanas metodēm, konkrēti — par tehniskiem kādas metodes ierobežojumiem.

▼M4

3. VIELAI PIELĀGOTA TESTĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ TĀS IEDARBĪBU

3.1.

Testēšanu saskaņā ar VIII pielikuma 8.7. iedaļu un saskaņā ar IX pielikumu un X pielikumu drīkst neveikt, pamatojoties uz iedarbības scenārijiem, kas izstrādāti ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā. Testēšanu saskaņā ar VIII pielikuma 8.6.1. iedaļu drīkst neveikt tikai tādu reģistrētāju gadījumā, kas saražo mazāk nekā 100 tonnu gadā uz vienu ražotāju vai importētāju, ja ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā ir paredzēti attiecīgi iedarbības scenāriji.

▼M4

3.2.

Visos gadījumos iesniedz pietiekamu pamatojumu un dokumentāciju. Minētais pamatojums balstās uz dziļu un pamatīgu iedarbības novērtējumu saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu un atbilst jebkuram vienam no turpinājumā uzskaitītajiem kritērijiem:

ražotājs vai importētājs pierāda un dokumentē, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

tās iedarbības novērtējuma rezultāti, kas attiecas uz visām būtiskām iedarbībām visā vielas dzīves ciklā, liecina, ka pēc visiem VI pielikuma 3.5. iedaļā minētajiem ražošanas un identificēto lietojumu scenārijiem kaitīgas iedarbības nav vai arī tā ir ļoti niecīga;

ii)

DNEL vai PNEC var iegūt no pieejamo attiecīgās vielas testēšanas datu rezultātiem, pilnībā ņemot vērā palielināto nenoteiktību, kuru izraisa informācijas prasības izlaišana, un DNEL un PNEC ir atbilstīga un piemērota gan izlaižamajai informācijas prasībai, gan riska novērtējuma vajadzībām. Šajā nolūkā un neskarot IX un X pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļas 2. sleju, DNEL, kas iegūts 28 dienu atkārtotas devas toksicitātes pētījumā, neuzskata par piemērotu, lai neveiktu 90 dienu atkārtotas devas toksicitātes pētījumu, un DNEL, kas iegūts reproduktīvās/ontoģenētiskās toksicitātes skrīninga testā, neuzskata par piemērotu, lai neveiktu prenatālās ontoģenētiskās toksicitātes testu vai divu paaudžu toksiskas ietekmes uz reproduktīvo sistēmu testu.

▼M4

iii)

iegūtā DNEL vai PNEC salīdzinājums ar iedarbības novērtējuma rezultātiem rāda, ka kaitīgā iedarbība vienmēr ir ievērojami mazāka nekā iegūtais DNEL vai PNEC;

ja viela nav iestrādāta kādā izstrādājumā, ražotājs vai importētājs par visiem attiecīgajiem scenārijiem pierāda un dokumentē, ka visā vielas dzīves ciklā ir spēkā stingri kontrolēti apstākļi, kā noteikts 18. panta 4. punkta a) līdz f) apakšpunktā;

ja viela ir iestrādāta kādā izstrādājumā, kurā tā ir stabili saistīta matricā vai droši izolēta, izmantojot tehniskus līdzekļus, un ir pierādīts un dokumentēts, ka tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

viela neizdalās visā tās dzīves cikla laikā;

ii)

maz ticams, ka darbinieki vai sabiedrība, vai vide tiek pakļauta vielas iedarbībai normālos vai saprātīgi paredzamos izmantošanas apstākļos, un

iii)

ja visu ražošanas un izgatavošanas posmu laikā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas laikā ar šo vielu rīkojas, ievērojot 18. panta 4. punkta a) līdz f) apakšpunktā ietvertos nosacījumus visu iepriekš minēto posmu laikā.

3.3.	Īpaši izmantošanas nosacījumi jāpaziņo, izmantojot piegādes ķēdi, saskaņā ar attiecīgi 31. vai 32. pantu.

XII PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU

IEVADS

Šā pielikuma nolūks ir paskaidrot, kā pakārtotajiem lietotājiem novērtēt un dokumentēt, ka attiecībā uz tādu vienas vai vairāku to lietoto vielu lietošanas veidu, ko neaptver tiem piegādātā drošuma datu lapa, šo vielu lietošanas radītie riski tiek lietošanas procesā pietiekami kontrolēti, un ka šos riskus pietiekami kontrolēt spēj citi lietotāji tālāk pa piegādes ķēdi. Novērtēšana aptver vielas dzīvesciklu no brīža, kad pakārtots lietotājs to saņem savām vajadzībām un saviem apzinātajiem lietošanas veidiem lejup pa piegādes ķēdi. Novērtēšanā izskata vielas lietošanu atsevišķi, maisījumā vai izstrādājumā.

Novērtējums pievēršas visām reģistrācijas aptvertajām nanoformām. No novērtējuma atvedinātajiem pamatojumiem un secinājumiem attiecībā uz nanoformām jābūt relevantiem no brīža, kad pakārtotais lietotājs tās saņem savām vajadzībām un saviem apzinātajiem lietošanas veidiem lejup pa piegādes ķēdi.

Veicot ķīmiskā drošuma novērtēšanu un izstrādājot ķīmiskā drošuma ziņojumu, pakārtotie lietotāji ņem vērā informāciju, ko tie saskaņā ar šīs regulas 31. un 32. pantu saņēmuši no ķīmiskās vielas piegādātāja.

Ja pašlietojums vai lietojumi, ko pakārtotais lietotājs norādījis lejpus pa piegādes ķēdi, aptver vielas nanoformas, apsver, kādus mērlielumus lietderīgi lietot ķīmiskā drošuma novērtēšanas 1. līdz 6. darbības rezultātu novērtēšanai un atspoguļošanai; mērlielumu izvēles pamatojumu iekļauj ķīmiskā drošuma ziņojumā, bet tā kopsavilkumu – drošuma datu lapā; 1. līdz 6. darbība ir saskaņā ar 0.6.1. un 0.6.2. punktu veicamās darbības. Priekšroka dodama atspoguļošanai ar vairākiem mērlielumiem, kuru vidū ir arī masas mērlielumi.

Ja ir pieejams un lietderīgs saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izdarīts novērtējums (piem., saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93 izdarīti riska novērtējumi), to ņem vērā ķīmiskā drošuma novērtēšanā un atspoguļo ķīmiskā drošuma ziņojumā. Jebkādas atkāpes no šādiem novērtējumiem pamato. Var tikt ņemti vērā arī novērtējumi, kas veikti saskaņā ar citām starptautiskām un nacionālām programmām.

Procesā, kurā pakārtotais lietotājs veic ķīmiskā drošuma novērtēšanu un sagatavo ķīmiskā drošuma ziņojumu, ir trīs darbības:

1. DARBĪBA: IEDARBĪBAS SCENĀRIJA(-U) IZSTRĀDE

Pakārtoti lietotāji izstrādā iedarbības scenārijus lietošanas veidiem, kas nav iekļauti drošības datu lapā, kura viņam nodota saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu.

2. DARBĪBA: VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ PIEGĀDĀTĀJA VEIKTĀ BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒJUMS

Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka bīstamības un PBT novērtējumi, kas iekļauti viņam nodotajā drošības datu lapā, ir pareizi, nav jāveic papildu risku novērtējums vai PBT un vPvB novērtējums. Tādā gadījumā bīstamības raksturojumam izmanto attiecīgu informāciju, ko sniedzis piegādātājs. To apliecina ķīmiskās drošības pārskatā.

Ja pakārtotā lietotāja pašlietojums vai lietojumi, ko viņš norādījis lejpus pa piegādes ķēdi, aptver vielas nanoformas, novērtējumā jāiekļauj novērtējums par izmantotās nanoformas vai nanoformu bīstamību un to PBT un vPvB.

Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka novērtējumi, kas iekļauti viņam nodotajā drošības datu lapā, nav pareizi, viņš veic attiecīgu novērtējumu saskaņā ar I pielikuma 1. līdz 4. iedaļu.

Gadījumos, kur pakārtotais lietotājs uzskata, ka ķīmiskā drošuma ziņojuma izstrādei papildus piegādātāja sniegtajai informācijai ir vajadzīga vēl kāda informācija, pakārtotais lietotājs ievāc šādu informāciju. Ja šādu informāciju var iegūt tikai testēšanā ar mugurkaulniekiem, pakārtotais lietotājs saskaņā ar 38. pantu Aģentūrai iesniedz testēšanas stratēģijas priekšlikumu. Lietotājs paskaidro, kāpēc, viņaprāt, papildu informācija ir vajadzīga. Gaidīdams papildu testēšanas rezultātus, pakārtotais lietotājs ķīmiskā drošuma ziņojumā atspoguļo riska pārvaldības pasākumus, ko ir paredzējis pētāmo risku kontrolei. iepriekš minētā informācijas atspoguļošana attiecas uz visām nanoformām, kuras aptver pakārtotā lietotāja pašlietojums vai lietojumi, ko viņš norādījis lejpus pa piegādes ķēdi. Šādai informācijai jābūt attiecībā uz nanoformām relevantai.

Beidzot ikvienu papildu testēšanu, pakārtots lietotājs pārskata ķīmiskās drošības ziņojumu un attiecīgi — drošības datu lapu, ja tāda ir jāsagatavo.

3. DARBĪBA: RISKU RAKSTUROŠANA

Risku raksturo katram jaunam iedarbības scenārijam, kā paredzēts I pielikuma 6. iedaļā. Risku raksturojumu iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — apkopoti — attiecīgā(-s) drošības datu lapas pozīcijā(-s).

Izstrādājot iedarbības scenāriju, jāizmanto provizoriski pieņēmumi par darbības apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem. Ja provizorisku pieņēmumu dēļ risku raksturojums rāda, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība nav pietiekama, jāveic iteratīvs process, pielāgojot vienu vai vairākus faktorus, kamēr var pierādīt, ka kontrole ir pietiekama. Tādā gadījumā varbūt jāiegūst informācija par papildu bīstamību vai iedarbību, vai attiecīgi jāmaina process, darbības apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi. Tāpēc iterācijas var veikt, no vienas puses, izstrādājot un pārskatot (provizorisko) iedarbības scenāriju, tostarp riska pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu, un, no otras puses, iegūstot papildu informāciju, lai izveidotu galīgo iedarbības scenāriju. Papildu informācijas iegūšanas mērķis ir konstatēt precīzāku riska raksturojumu, izmantojot precizētu bīstamības novērtējumu un/vai iedarbības novērtējumu.

Pakārtots lietotājs izstrādā ķīmiskās drošības pārskatu, kurā sīki izklāstīts ķīmiskās drošības novērtējums, izmantojot I pielikuma 7. iedaļā paredzētā formāta B daļas 9. un 10. iedaļu, un vajadzības gadījumā arī citas formāta iedaļas.

Ķīmiskās drošības pārskata A daļā iekļauj deklarāciju par to, ka pakārtotais lietotājs ir savām vajadzībām ieviesis attiecīgos iedarbības scenārijos izklāstītos riska pārvaldības pasākumus, un iedarbības scenārijos izklāstītie riska pārvaldības pasākumi apzinātiem lietošanas veidiem ir darīti zināmi lejup pa piegādes ķēdi.

▼M11

XIII PIELIKUMS

NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU IDENTIFICĒŠANAS KRITĒRIJI

Šajā pielikumā noteikti noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vielu (PBT vielu), ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu vielu (vPvB vielu) identificēšanas kritēriji, kā arī informācija, kas jāņem vērā vielas P, B vai T īpašību novērtēšanai.

PBT vielu un vPvB vielu identificēšanai jāizmanto apliecinājumu nozīmīguma noteikšana pēc ekspertmetodes, salīdzinot visu 3.2. iedaļā minēto atbilstošo un pieejamo informāciju ar 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem. Šāds princips jāizmanto jo īpaši tad, kad attiecībā uz pieejamo informāciju 1. iedaļā noteiktie kritēriji nav tieši piemērojami.

Apliecinājumu nozīmīguma noteikšana nozīmē to, ka tiek apkopota visa pieejamā informācija, ko izmanto PBT vielas vai vPvB vielas identificēšanai, piemēram, monitoringa un modelēšanas rezultāti, piemēroti in vitro testi, attiecīgie dati par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, informācija, ko iegūst, izmantojot kategorizācijas pieeju (grupēšana, līdzība), (Q)SAR rezultāti, tādi dati par iedarbību uz cilvēka organismu kā dati no arodslimību un nelaimes gadījumu datubāzēm, epidemioloģisko un klīnisko pētījumu rezultāti, kā arī labi dokumentēti gadījumi un novērojumi. Pienācīga nozīme piešķirama datu kvalitātei un saskanīgumam. Vienā apliecinājumu nozīmīguma noteikšanā jāapvieno visi pieejamie rezultāti neatkarīgi no tajos konstatētā.

PBT/vPvB īpašību novērtēšanas pamatā jābūt informācijai, kura pamatojas uz datiem, kas iegūti atbilstošos apstākļos.

Identificēšanai ņem vērā arī vielas attiecīgo sastāvdaļu, kā arī tās pārveidošanās un/vai noārdīšanās produktu PBT/vPvB īpašības.

Šis pielikums attiecas uz visām organiskajām vielām, arī metālorganiskajiem savienojumiem.

1. PBT VIELU UN vPvB VIELU IDENTIFICĒŠANAS KRITĒRIJI

1.1. PBT vielas

Par PBT vielu uzskata tādu vielu, kura atbilst 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3. iedaļā noteiktajiem noturības, bioakumulācijas un toksicitātes kritērijiem.

1.1.1. Noturība

Viela atbilst noturības kritērijam (P) jebkurā no šādām situācijām, ja:

tās pusnoārdīšanās periods jūras ūdenī ir lielāks par 60 dienām;

pusnoārdīšanās periods saldūdenī vai estuāru ūdenī ir lielāks par 40 dienām;

pusnoārdīšanās periods jūras nogulumos ir lielāks par 180 dienām;

pusnoārdīšanās periods saldūdeņu vai estuāru nogulumos ir lielāks par 120 dienām;

pusnoārdīšanās periods augsnē ir lielāks par 120 dienām.

1.1.2. Bioakumulācija

Viela atbilst bioakumulācijas kritērijiem (B), ja tās biokoncentrēšanās koeficients (bioconcentration factor, BCF) ūdens vidē dzīvojošos organismos ir lielāks par 2 000 .

1.1.3. Toksicitāte

Viela atbilst toksicitātes kritērijam (T) jebkurā no šādām situācijām, ja:

ilgtermiņa nenovērojamas iedarbības koncentrācija (NOEC) vai EC10 koncentrācija jūras un saldūdens organismos ir mazāka par 0,01 mg/l;

viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā kancerogēnu (1.A vai 1.B kategorijas), dzimumšūnu mutagēnu (1.A vai 1.B kategorijas) vai reproduktīvajai veselībai toksisku (1.A, 1.B vai 2. kategorijas) vielu saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1272/2008;

ir citas liecības par vielas hronisku toksicitāti, uz ko norāda vielas atbilstība toksiskas ietekmes uz mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības (STOT RE 1. vai 2. kategorijas) klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

1.2. vPvB vielas

Par vPvB vielu uzskata tādu vielu, kura atbilst 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā noteiktajiem noturības un bioakumulācijas kritērijiem.

1.2.1. Noturība

Viela atbilst “ļoti noturīgas” vielas kritērijam (vP) jebkurā no šādām situācijām, ja:

tās pusnoārdīšanās periods jūras ūdenī, saldūdenī vai estuāra ūdenī ir lielāks par 60 dienām;

tās pusnoārdīšanās periods jūras, saldūdeņu vai estuāru nogulumos ir lielāks par 180 dienām;

pusnoārdīšanās periods augsnē ir lielāks par 180 dienām.

1.2.2. Bioakumulācija

Viela atbilst “ļoti bioakumulatīvas” vielas kritērijiem (vB), ja tās biokoncentrēšanās koeficients (bioconcentration factor, BCF) ūdens vidē dzīvojošos organismos ir lielāks par 5 000 .

2. P, vP, B, vB UN T ĪPAŠĪBU SKRĪNINGS UN NOVĒRTĒŠANA

2.1. Reģistrācija

PBT un vPvB vielu identificēšanai reģistrācijas dokumentācijā reģistrētājam jāizmanto informācija saskaņā ar I pielikumu un šā pielikuma 3. iedaļu.

Ja tehniskajā dokumentācijā attiecībā uz vienu vai vairākiem beigu punktiem ir tikai informācija saskaņā ar VII un VIII pielikumu, reģistrētājam jāsniedz informācija, kas izmantojama P, B vai T īpašību skrīningam saskaņā ar šā pielikuma 3.1. iedaļu. Gadījumos, kad skrīninga testu rezultāti vai cita informācija liecina, ka vielai varētu būt PBT vai vPvB īpašības, reģistrētājam saskaņā ar šā pielikuma 3.2. iedaļu jāiegūst atbilstoša papildu informācija. Ja attiecīgas papildu informācijas ieguvei nepieciešama IX vai X pielikumā uzskaitītā informācija, reģistrētājam jāiesniedz testēšanas priekšlikums. Ja process un vielas izmantošanas nosacījumi atbilst XI pielikuma 3.2. iedaļas b) vai c) apakšpunktā minētajiem, papildu informāciju var nesniegt, un attiecīgi uzskata, ka viela ir PBT vai vPvB reģistrācijas dokumentācijā. Papildu informācija PBT/vPvB īpašību novērtēšanai nav nepieciešama, ja skrīninga testu rezultāti vai cita informācija neliecina, ka vielai varētu būt P vai B īpašības.

2.2. Atļaujas saņemšana

Dokumentācijā 57. panta d) un e) punktā minēto vielu identificēšanai jāiekļauj attiecīga informācija no reģistrācijas dokumentācijas un cita pieejamā informācija saskaņā ar 3. iedaļu.

3. SKRĪNINGAM UN P, vP, B, vB UN T ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒŠANAI VAJADZĪGĀ INFORMĀCIJA

3.1. Skrīninga informācija

P, vP, B, vB un T īpašību skrīningam 2.1. iedaļas otrajā daļā minētajos gadījumos izmantojama šāda informācija, ko var ņemt vērā P, vP, B, vB un T īpašību skrīningam 2.2. iedaļā minētajos gadījumos.

3.1.1. Norādes par P un vP īpašībām:

vieglas bioloģiskas noārdāmības testēšanas rezultāti saskaņā ar VII pielikuma 9.2.1.1. iedaļu;

citu skrīninga testu rezultāti (piemēram, paātrinātas bioloģiskās noārdāmības tests, potenciālās bioloģiskās noārdāmības testi);

bioloģiskas noārdāmības (Q)SAR modelēšanas rezultāti saskaņā ar XI pielikuma 1.3. iedaļu;

cita informācija, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot.

3.1.2. Norādes par B un vB īpašībām:

sadalījuma koeficients sistēmā oktanols/ūdens, kas noteikts eksperimentāli saskaņā ar VII pielikuma 7.8. iedaļu vai aprēķināts pēc (Q)SAR modelēšanas rezultātiem saskaņā ar XI pielikuma 1.3. iedaļu;

cita informācija, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot.

3.1.3. Norādes par T īpašībām:

īslaicīgas iedarbības toksicitāte ūdens vidē saskaņā ar VII pielikuma 9.1. iedaļu vai VIII pielikuma 9.1.3. iedaļu;

cita informācija, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot.

3.2. Novērtēšanai izmantojamā informācija

P, vP, B, vB un T īpašību novērtēšanai izmanto šādu informāciju, piemērojot apliecinājuma nozīmīguma kritēriju.

3.2.1. P vai vP īpašību novērtēšana:

noārdīšanās virszemes ūdeņos modeļa testēšanas rezultāti;

noārdīšanās augsnē modeļa testēšanas rezultāti;

noārdīšanās nogulumos modeļa testēšanas rezultāti;

cita informācija, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot, piemēram, lauka izmēģinājumu vai monitoringa rezultāti.

3.2.2. B vai vB īpašību novērtēšana:

pētījums par biokoncentrāciju vai bioakumulāciju ūdens vidē dzīvojošos organismos;

cita informācija par bioakumulācijas potenciālu, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot, piemēram:

—

bioakumulācija sauszemes vidē dzīvojošajos organismos,

—

tādu cilvēka ķermeņa šķidrumu un audu kā asinis, piens vai taukaudi zinātniskas analīzes dati,

—

paaugstināts līmenis biotā, jo īpaši apdraudēto sugu dzīvnieku vai neaizsargātāko iedzīvotāju grupu organismā salīdzinājumā ar to apkārtējo vidi,

—

izmēģinājumos ar dzīvniekiem noteikta hroniska toksicitāte,

—

vielas toksikokinētisko īpašību novērtējums;

informācija par vielas bioloģiskās uzkrāšanās spēju barošanās ķēdēs, kas, ja iespējams, jāizsaka bioloģiskās uzkrāšanās koeficientu vai trofiskās uzkrāšanās koeficientu veidā.

3.2.3. T īpašību novērtēšana:

ilgtermiņa toksicitātes testēšanas rezultāti ar bezmugurkaulniekiem saskaņā ar IX pielikuma 9.1.5. iedaļu;

ilgtermiņa toksicitātes testēšanas rezultāti zivīm saskaņā ar IX pielikuma 9.1.6. iedaļu;

ūdensaugu augšanas kavējuma noteikšanas rezultāti saskaņā ar VII pielikuma 9.1.2. iedaļu;

viela atbilst kritērijiem, lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 to klasificētu kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu (piešķirts bīstamības apzīmējums: H350 vai H350i), 1.A vai 1.B kategorijas dzimumšūnu mutagēnu (piešķirts bīstamības apzīmējums: H340), 1.A, 1.B un/vai 2. kategorijas reproduktīvajai veselībai toksisku vielu (piešķirts bīstamības apzīmējums: H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360fD, H361, H361f, H361d vai H361fd), 1. vai 2. kategorijas mērķorgāniem toksisku vielu pēc atkārtotas iedarbības (piešķirts bīstamības apzīmējums: H372 vai H373);

ilgtermiņa vai reproduktīvās toksicitātes testēšanas rezultāti putniem saskaņā ar X pielikuma 9.1.6. iedaļu;

cita informācija, kuras piemērotību un ticamību var pietiekami pamatot.

XIV PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA

▼C5

Ieraksts Nr.	Viela	Būtiskās īpašības, kas minētas 57. pantā	Pārejas pasākumi		Atkāpes lietošanas (kategoriju) veidiem	Pārskatīšanas termiņi
Ieraksts Nr.	Viela	Būtiskās īpašības, kas minētas 57. pantā	Pieteikuma iesniegšanas termiņš (1)	Rieta datums (2)	Atkāpes lietošanas (kategoriju) veidiem	Pārskatīšanas termiņi
1.	5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilols (Muskusksilols) EK Nr.: 201-329-4 CAS Nr.: 81-15-2	vPvB	2013. gada 21. februāris	2014. gada 21. augusts	—	—
2.	4,4’-diaminodifenilmetāns (MDA) EK Nr.: 202-974-4 CAS Nr.: 101-77-9	Kancerogēna (1.B kategorija)	2013. gada 21. februāris	2014. gada 21. augusts	—	—
3.	Heksabromciklododekāns ( HBCDD ) EK Nr.: 221-695-9, 247-148-4, CAS Nr.: 3194-55-6 25637-99-4 alfa-heksabromciklododekāns CAS Nr.: 134237-50-6, beta-heksabromciklododekāns CAS Nr.: 134237-51-7 gamma-heksabromciklododekāns CAS Nr.: 134237-52-8	PBT	2014. gada 21. februāris	2015. gada 21. augusts	—	—
▼M68
4.	bis(2-etilheksil)ftalāts (DEHP) EK Nr.: 204-211-0 CAS Nr.: 117-81-7	Reproduktīvajai sistēmai toksisks (1.B kategorija) Endokrīni disruptīvās īpašības (57. panta f) punkts – cilvēka veselība) Endokrīni disruptīvās īpašības (57. panta f) punkts – vide)	a) 2013. gada 21. augusts (*). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2023. gada 14. jūnijs šādiem lietošanas veidiem: — saskarei ar pārtiku paredzētos materiālos, kuri ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 darbības jomā, — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumos, kuros DEHP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas. c) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2023. gada 27. novembris – lietošanai medicīniskās ierīcēs, uz kurām attiecas Direktīvas 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK darbības joma.	a) 2015. gada 21. februāris (**). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2024. gada 14. decembris šādiem lietošanas veidiem: — materiālos, kam ir saskare ar pārtiku, kuri ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 darbības jomā, — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumos, kuros DEHP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas. c) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2025. gada 27. maijs – lietošanai medicīniskās ierīcēs, uz kurām attiecas Direktīvas 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK darbības joma.	—	—
5.	Benzilbutilftalāts (BBP) EK Nr.: 201-622-7 CAS Nr.: 85-68-7	Reproduktīvajai sistēmai toksisks (1.B kategorija) Endokrīni disruptīvās īpašības (57. panta f) punkts – cilvēka veselība)	a) 2013. gada 21. augusts (*). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2023. gada 14. jūnijs šādiem lietošanas veidiem: — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumi, kuros BBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	a) 2015. gada 21. februāris (**). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2024. gada 14. decembris šādiem lietošanas veidiem: — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumos, kuros BBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	—	—
6.	Dibutilftalāts (DBP) EK Nr.: 201-557-4 CAS Nr.: 84-74-2	Reproduktīvajai sistēmai toksisks (1.B kategorija) Endokrīni disruptīvās īpašības (57. panta f) punkts – cilvēka veselība)	a) 2013. gada 21. augusts (*). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2023. gada 14. jūnijs šādiem lietošanas veidiem: — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumos, kuros DBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	a) 2015. gada 21. februāris (**). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2024. gada 14. decembris šādiem lietošanas veidiem: — zāļu tiešajam iepakojumam, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK un/vai Direktīva 2001/83/EK, — maisījumos, kuros DBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	—	—
7.	Diizobutilftalāts (DIBP) EK Nr.: 201-553-2 CAS Nr.: 84-69-5	Reproduktīvajai sistēmai toksisks (1.B kategorija) Endokrīni disruptīvās īpašības (57. panta f) punkts – cilvēka veselība)	a) 2013. gada 21. augusts (*). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta: 2023. gada 14. jūnijs lietošanai maisījumos, kuros DIBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	a) 2015. gada 21. februāris (**). b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta, 2024. gada 14. decembris lietošanai maisījumos, kuros DIBP ir 0,1 % no masas vai vairāk un mazāk par 0,3 % no masas.	—	—
▼M15
8.	Diarsēna trioksīds EK Nr.: 215-481-4 CAS Nr.: 1327-53-3	Kancerogēna (1.A kategorija)	2013. gada 21. novembris	2015. gada 21. maijs	—	—
9.	Diarsēna pentoksīds EK Nr.: 215-116-9 CAS Nr.: 1303-28-2	Kancerogēna (1.A kategorija)	2013. gada 21. novembris	2015. gada 21. maijs	—	—
10.	Svina hromāts EK Nr.: 231-846-0 CAS Nr.: 7758-97-6	Kancerogēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A kategorija)	2013. gada 21. novembris ►M43 (*1) ◄	2015. gada 21. maijs ►M43 (*2) ◄	—	—
11.	Svina sulfohromāta dzeltenais (C.I. dzeltenais pigments 34) EK Nr.: 215-693-7 CAS Nr.: 1344-37-2	Kancerogēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A kategorija)	2013. gada 21. novembris ►M43 (*1) ◄	2015. gada 21. maijs ►M43 (*2) ◄	—	—
12.	Svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanais (C.I. sarkanais pigments 104) EK Nr.: 235-759-9 CAS Nr.: 12656-85-8	Kancerogēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A kategorija)	2013. gada 21. novembris ►M43 (*1) ◄	2015. gada 21. maijs ►M43 (*2) ◄
13.	Tris(2-hloroetil)fosfāts (TCEP) EK Nr.: 204-118-5 CAS Nr.: 115-96-8	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2014. gada 21. februāris	2015. gada 21. augusts
14.	2,4-dinitrotoluols (2,4 DNT) EK Nr.: 204-450-0 CAS Nr.: 121-14-2	Kancerogēna (1.B kategorija)	2014. gada 21. februāris ►M43 (*1) ◄	2015. gada 21. augusts ►M43 (*2) ◄
▼M22
15.	Trihloretilēns EK Nr.: 201-167-4 CAS Nr: 79-01-6	Kancerogēna (1.B kategorija)	2014. gada 21. oktobris ►M43 (*1) ◄	2016. gada 21. aprīlis ►M43 (*2) ◄	—	—
16.	Hroma trioksīds EK Nr.: 215-607-8 CAS Nr.: 1333-82-0	Kancerogēna (1.A kategorija) Mutagēna (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄	—	—
17.	No hroma trioksīda iegūtas skābes un to oligomēri Grupā ietilpst: Hromskābe EK Nr.: 231-801-5 CAS Nr.: 7738-94-5 Dihromskābe EK Nr.: 236-881-5 CAS Nr.: 13530-68-2 Hromskābes un dihromskābes oligomēri EK Nr.: vēl nav piešķirts CAS Nr.: vēl nav piešķirts	Kancerogēna (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄	—	—
18.	Nātrija dihromāts EK Nr.: 234-190-3 CAS Nr.: 7789-12-0 10588-01-9	Kancerogēna (1.B kategorija) Mutagēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄	—	—
19.	Kālija dihromāts EK Nr.: 231-906-6 CAS Nr.: 7778-50-9	Kancerogēna (1.B kategorija) Mutagēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄	—	—
20.	Amonija dihromāts EK Nr.: 232-143-1 CAS Nr.: 7789-09-5	Kancerogēna (1.B kategorija) Mutagēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄
21.	Kālija hromāts EK Nr.: 232-140-5 CAS Nr.: 7789-00-6	Kancerogēna (1.B kategorija) Mutagēna (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄
22.	Nātrija hromāts EK Nr.: 231-889-5 CAS Nr.: 7775-11-3	Kancerogēna (1.B kategorija) Mutagēna (1.B kategorija) Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2016. gada 21. marts ►M43 (*1) ◄	2017. gada 21. septembris ►M43 (*2) ◄
▼M28
23.	Formaldehīds, oligomēriski reakcijas produkti ar anilīnu (tehniskais MDA) EK Nr.: 500-036-1 CAS Nr.: 25214-70-4	Kancerogēna (1.B kategorija)	2016. gada 22. februāris ►M43 (*1) ◄	2017. gada 22. augusts ►M43 (*2) ◄	—	—
24.	Arsēnskābe EK Nr.: 231-901-9 CAS Nr.: 7778-39-4	Kancerogēna (1.A kategorija)	2016. gada 22. februāris	2017. gada 22. augusts	—	—
25.	Bis(2-metoksietil) ēteris (diglims) EK Nr.: 203-924-4 CAS Nr.: 111-96-6	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2016. gada 22. februāris ►M43 (*1) ◄	2017. gada 22. augusts ►M43 (*2) ◄	—	—
26.	1,2-dihloretāns (EDC) EK Nr.: 203-458-1 CAS Nr.: 107-06-2	Kancerogēna (1.B kategorija)	2016. gada 22. maijs	2017. gada 22. novembris	—	—
27.	2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīns (MOCA) EK Nr.: 202-918-9 CAS Nr.: 101-14-4	Kancerogēna (1.B kategorija)	2016. gada 22. maijs ►M43 (*1) ◄	2017. gada 22. novembris ►M43 (*2) ◄	—	—
28.	Dihroma tri(hromāts) EK Nr.: 246-356-2 CAS Nr.: 24613-89-6	Kancerogēna (1.B kategorija)	2017. gada 22. jūlijs ►M43 (*1) ◄	2019. gada 22. janvāris ►M43 (*2) ◄	—	—
29.	Stroncija hromāts EK Nr.: 232-142-6 CAS Nr.: 7789-06-02	Kancerogēna (1.B kategorija)	2017. gada 22. jūlijs ►M43 (*1) ◄	2019. gada 22. janvāris ►M43 (*2) ◄	—	—
30.	Kālija hidroksioktaoksodicinkāta dihromāts EK Nr.: 234-329-8 CAS Nr.: 11103-86-9	Kancerogēna (1.A kategorija)	2017. gada 22. jūlijs ►M43 (*1) ◄	2019. gada 22. janvāris ►M43 (*2) ◄	—	—
31.	Pentacinka hromāta oktahidroksīds EK Nr.: 256-418-0 CAS Nr.: 49663-84-5	Kancerogēna (1.B kategorija)	2017. gada 22. jūlijs ►M43 (*1) ◄	2019. gada 22. janvāris ►M43 (*2) ◄	—	—
▼M43
32.	1-brompropāns (n-propilbromīds) EK Nr.: 203-445-0 CAS Nr.: 106-94-5	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
33.	Diizopentilftalāts EK Nr.: 210-088-4 CAS Nr.: 605-50-5	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
34.	1,2-benzoldikarbonskābe, di-C6–8-sazaroti alkilesteri, ar augstu C7 saturu EK Nr.: 276-158-1 CAS Nr.: 71888-89-6	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
35.	1,2-benzoldikarbonskābe, di-C7–11-sazaroti un lineāri alkilesteri EK Nr.: 271-084-6 CAS Nr.: 68515-42-4	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
36.	1,2-benzoldikarbonskābe, dipentilesteris ar sazarotu un lineāru ķēdi EK Nr.: 284-032-2 CAS Nr.: 84777-06-0	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
37.	Bis(2-metoksietil)ftalāts EK Nr.: 204-212-6 CAS Nr.: 117-82-8	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
38.	Dipentilftalāts EK Nr.: 205-017-9 CAS Nr.: 131-18-0	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
39.	N-pentilizopentilftalāts EK Nr.: — CAS Nr.: 776297-69-9	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2019. gada 4. janvāris ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. jūlijs ►M56 (*2) ◄	—	—
40.	Antracēneļļa EK Nr.: 292-602-7 CAS Nr.: 90640-80-5	Kancerogēna (1.B kategorija) (*3), PBT, vPvB	2019. gada 4. aprīlis ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. oktobris ►M56 (*2) ◄	—	—
41.	Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra EK Nr.: 266-028-2 CAS Nr.: 65996-93-2	Kancerogēna (1.B kategorija), PBT, vPvB	2019. gada 4. aprīlis ►M56 (*1) ◄	2020. gada 4. oktobris ►M56 (*2) ◄	—	—
42.	4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenola etoksilāts [ietver labi definētas vielas un UVCB vielas, polimērus un homologus] EK Nr.: — CAS Nr.: —	Endokrīni disruptīvas īpašības (57. panta f) punkts – vide)	►M62 a) 2019. gada 4. jūlijs (1); b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, 2022. gada 22. jūnijs šādiem lietojumiem: — tādu zāļu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuras ir Direktīvas 2001/83/EK darbības jomā, vai tādu medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 (4) darbības jomā, ņemot vērā to izmantošanu koronavīrusa slimības (Covid-19) diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei; — medicīniskās ierīcēs vai medicīnisko ierīču piederumos, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746 darbības jomā un ko izmanto Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei. ◄	►M62 a) 2021. gada 4. janvāris (2); b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, 2023. gada 22. decembris šādiem lietojumiem: — tādu zāļu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuras ir Direktīvas 2001/83/EK darbības jomā, vai tādu medicīnisko ierīču vai medicīnisko ierīču piederumu pētniecībai, izstrādei un ražošanai, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746* darbības jomā, ņemot vērā to izmantošanu Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei; — medicīniskās ierīcēs vai medicīnisko ierīču piederumos, kuri ir Direktīvas 93/42/EEK, Regulas (ES) 2017/745, Direktīvas 98/79/EK vai Regulas (ES) 2017/746 darbības jomā un ko izmanto Covid-19 diagnostikai, ārstēšanai vai profilaksei. ◄	—	—
43.	Sazarotas un lineāras ķēdes 4-nonilfenola etoksilāti [tādas etoksilētas vielas, kam ir lineāra un/vai sazarota alkilķēde ar 9 oglekļa atomiem, kurai 4. pozīcijā ir kovalenta saite ar fenolu, un pie kā pieder gan UVCB vielas, gan labi definētas vielas, polimēri un homologi, ieskaitot jebkurus atsevišķos izomērus un/vai to kombinācijas] EK Nr.: — CAS Nr.: —	Endokrīni disruptīvas īpašības (57. panta f) punkts – vide)	2019. gada 4. jūlijs ►M56 (*1) ◄	2021. gada 4. janvāris ►M56 (*2) ◄	—	—
▼C10
44.	1,2-Benzodikarboksilskābe, diheksilesteris, sazarotas un lineāras virknes EK Nr. 271-093-5 CAS Nr. 68515-50-4	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. augusts (*1)	2023. gada 27. februāris (*2)	—	—
45.	Diheksilftalāts EK Nr. 201-559-5 CAS Nr. 84-75-3	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. augusts (*1)	2023. gada 27. februāris (*2)	—	—
46.	1,2-benzodikarbonskābe, di-C6–10-alkilesteri, 1,2-benzodikarbonskābe, jaukti decil un heksil un oktil diesteri sajaukumā ar ≥ 0,3 % diheksilftalātu (EK Nr. 201-559-5) EK Nr. 271-094-0, 272-013-1. CAS Nr. 68515-51-5, 68648-93-1.	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. augusts (*1)	2023. gada 27. februāris (*2)	—	—
47.	Triksililfosfāts EK Nr. 246-677-8 CAS Nr. 25155-23-1.	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. novembris	2023. gada 27. maijs	—	—
48.	Nātrija perborāts, perborskābe, nātrija sāls, EK Nr. 239-172-9, 234-390–0. CAS Nr. —	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. novembris	2023. gada 27. maijs	—	—
49.	Nātrija peroksometaborāts EK Nr. 231-556-4 CAS Nr. 7632-04-4	Reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.B kategorija)	2021. gada 27. novembris	2023. gada 27. maijs	—	—
50.	5-sek-butil-2-(2,4-dimetilcikloheks-3-ēn-1-il)-5-metil-1,3-dioksāns [1], 5-sek-butil-2-(4,6-dimetilcikloheks-3-ēn-1-il)-5-metil-1,3-dioksāns [2] [attiecas uz jebkuru atsevišķo stereoizomēru [1] un [2] vai to kombināciju] EK Nr. — CAS Nr. —	vPvB	2022. gada 27. februāris	2023. gada 27. augusts	—	—
51.	2-(2H-benztriazol-2-il)-4,6-ditercpentilfenols (UV-328) EK Nr. 247-384-8 CAS Nr. 25973-55-1.	PBT, vPvB	2022. gada 27. maijs (*1)	2023. gada 27. novembris (*2)	—	—
52.	2,4-di-terc-butil-6-(5-hlorbenztriazol-2-il)fenols (UV-327) EK Nr. 223-383-8 CAS Nr. 3864-99-1.	vPvB	2022. gada 27. maijs (*1)	2023. gada 27. novembris (*2)	—	—
53.	2-(2H-benztriazol-2-il)-4-(terc-butil)-6-(sek-butil)fenols (UV-350) EK Nr. 253-037-1. CAS Nr. 36437-37-3.	vPvB	2022. gada 27. maijs	2023. gada 27. novembris	—	—
54.	2-benztriazol-2-il-4,6-di-terc-butilfenols (UV-320) EK Nr. 223-346-6. CAS Nr. 3846-71-7.	PBT, vPvB	2022. gada 27. maijs	2023. gada 27. novembris	—	—
▼C1
(1) Regulas (EK) Nr. 1907/2006 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētais datums. (2) Regulas (EK) Nr. 1907/2006 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētais datums. (1) ►M56 2021. gada 1. septembris – attiecībā uz vielas izmantošanu tādu rezerves daļu ražošanā, kas paredzētas, lai remontētu izstrādājumu vai kompleksus izstrādājumus, kuru ražošana ir izbeigta vai tiks izbeigta pirms rieta datuma, kas norādīts ierakstā par attiecīgo vielu, ja attiecīgā viela izmantota minēto izstrādājumu vai komplekso izstrādājumu ražošanā un tie bez minētajām rezerves daļām nespēj veikt paredzētās funkcijas, un attiecībā uz attiecīgās vielas (pašas par sevi vai maisījumā) izmantošanu šādu izstrādājumu vai kompleksu izstrādājumu remontam, ja attiecīgā viela pati par sevi vai maisījumā tikusi izmantota minēto izstrādājumu vai komplekso izstrādājumu ražošanā un tos nevar salabot citādi, kā vien izmantojot attiecīgo vielu. (2) 2023. gada 1. marts – attiecībā uz vielas izmantošanu tādu rezerves daļu ražošanā, kas paredzētas, lai remontētu izstrādājumu vai kompleksus izstrādājumus, kuru ražošana ir izbeigta vai tiks izbeigta pirms rieta datuma, kas norādīts ierakstā par attiecīgo vielu, ja attiecīgā viela izmantota minēto izstrādājumu vai komplekso izstrādājumu ražošanā un tie bez minētajām rezerves daļām nespēj veikt paredzētās funkcijas, un attiecībā uz attiecīgās vielas (pašas par sevi vai maisījumā) izmantošanu šādu izstrādājumu vai kompleksu izstrādājumu remontam, ja attiecīgā viela pati par sevi vai maisījumā tika izmantota minēto izstrādājumu vai kompleksu izstrādājumu ražošanā un tos nevar salabot citādi, kā vien izmantojot attiecīgo vielu. (3) Neatbilst kritērijiem, pēc kuriem vielu klasificē kā kancerogēnu vielu, ja satur < 0,005 % (masa/masa) benz[a]pirēna (Einecs Nr. 200-028-5). ◄ (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

XV PIELIKUMS

DOKUMENTĀCIJA

I. IEVADS UN VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

Šajā pielikumā ir ietverti vispārēji principi, kā sagatavot dokumentāciju, lai ierosinātu un pamatotu:

▼M3 —————

—

CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, identificēšana saskaņā ar 59. pantu,

—

ierobežojumus ražot, laist tirgū vai lietot vielu Kopienā.

Attiecīgas I pielikuma daļas izmanto kā metodiku un formulāru visai dokumentācijai saskaņā ar šo pielikumu.

Dokumentācijā ņem vērā visu attiecīgo informāciju no reģistrācijas dokumentācijas un var lietot citu pieejamu informāciju. Informācijai par radītajām briesmām, kura pirms tam nav iesniegta Aģentūrai, dokumentācijā ietver koncentrētu izpētes kopsavilkumu.

II. DOKUMENTĀCIJAS SATURS

▼M3 —————

2. Dokumentācija, apzinot vielu kā CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas saskaņā ar 59. pantu

Priekšlikums

Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(-ām) vielu(-ām) un to, vai ir ierosināts to(tās) apzināt kā CMR saskaņā ar 57. panta a), b) vai c) apakšpunktu, PBT saskaņā ar 57. panta d) apakšpunktu, kā VPVB saskaņā ar 57. panta e) apakšpunktu vai kā vielu, kas izraisa līdzīgas bažas saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu.

Pamatojums

Salīdzina pieejamo informāciju ar XIII pielikumā ietvertajiem kritērijiem — PBT gadījumā saskaņā ar 57. panta d) apakšpunktu, un vPvBs gadījumā saskaņā ar 57. panta e) apakšpunktu, vai izvērtējot bīstamību un salīdzinot ar 57. panta f) apakšpunktu — saskaņā ar I pielikuma 1. līdz 4. iedaļas attiecīgām daļām. To dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskās drošības ziņojuma B daļā ietvertajā formulārā.

Informācija par iedarbību, alternatīvām vielām un risku

Dara zināmu izmantojamu informāciju par lietošanas veidu un iedarbību, un informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem.

3. Dokumentācija priekšlikumam ierobežot vielu

Priekšlikums

Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(-ām) vielu(-ām) un ierosināto(-ajiem) ierobežojumu(-iem) ražot, laist tirgū vai lietot, un īsu pamatojumu.

Informācija par bīstamību un risku

Risku, pret ko vēršas ierobežojumā, apraksta, pamatojoties uz bīstamības un risku aprakstu saskaņā ar attiecīgām I pielikuma daļām, un dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskās drošības ziņojuma B daļā ietvertajā formulārā.

Ietver liecības par to, ka īstenotie riska pārvaldības pasākumi (arī tie, kas uzskaitīti reģistrācijas dokumentācijā saskaņā ar 10. līdz 14. pantu), nav pietiekami.

Informācija par alternatīvām

Dara zināmu informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem, tostarp:

—

informāciju par risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi saistībā ar alternatīvu ražošanu un lietošanu,

—

to pieejamību, arī laika ziņā,

—

tehnisko un ekonomisko pamatotību.

Ierobežojumu pamatojums Kopienas mērogā

Pamato:

—

ka ir vajadzīga rīcība Kopienas mērogā,

—

ka ierobežojums ir pats piemērotākais Kopienas mēroga pasākums, ko izvērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

efektivitāte: ierobežojums ir jāvērš pret ietekmēm vai iedarbību, kas izraisa apzinātos riskus, tam jāspēj pietiekami mazināt šos riskus loģiski pieņemamā laikā un samērīgi riskam;

ii)

praktiskums: ierobežojumam jābūt ieviešamam, izpildāmam un regulējamam;

iii)

iespēja pārraudzīt: iespēja pārraudzīt ierosinātā ierobežojuma īstenošanas rezultātu.

Sociāls un ekonomisks izvērtējums

Ierosinātā ierobežojuma sociālās un ekonomiskās sekas var analizēt, izmantojot XVI pielikumu. Tajā tīro labumu, ko cilvēku veselībai un apkārtējai videi dod ierosinātais ierobežojums, var salīdzināt ar tīrajām izmaksām, ko tas rada ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem, izplatītājiem, patērētājiem un visai sabiedrībai.

Informācija par apspriedēm ar ieinteresētām pusēm

Dokumentācijā iekļauj informāciju par visām apspriedēm ar ieinteresētām pusēm un to, kā viņu viedokļi ir ņemti vērā.

XVI PIELIKUMS

SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

Pielikumā ir aprakstīta informācija, ko var aplūkot tie, kas iesniedz sociālo un ekonomisko aspektu analīzi (SEA) līdz ar licencēšanas pieteikumu, kā norādīts 62. panta 5. punkta a) apakšpunktā, vai saistībā ar ierosinātu ierobežojumu, kā norādīts 69. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

Aģentūra sagatavo norādījumus par SEA sagatavošanu. SEA vai to daļas iesniedz Aģentūras saskaņā ar 111. pantu norādītajā formulārā.

Tomēr par SEA vai tās daļas informācijas apjomu un darbības jomu atbild licencēšanas pieteikuma iesniedzējs vai, ja ierosināts ierobežojums, ieinteresētā puse. Iesniegtā informācija var atteikties uz sociālām un ekonomiskām sekām jebkurā mērogā.

SEA var aptvert šādus elementus:

—

Sekas, ko piešķirts vai atteikts licences pieteikums rada tā iesniedzējam(-iem) vai, ja ierosināts ierobežojums, nozarei (piemēram, ražotājiem un importētājiem). Sekas visiem citiem piegādes ķēdes dalībniekiem, pakārtotiem lietotājiem un saistītiem uzņēmumiem attiecībā uz komerciālām sekām, piemēram, iespaids uz investīcijām, zinātnes pētījumiem un tehnoloģiju attīstību, jauninājumiem, vienreizējām un darbības izmaksām (piemēram, priekšrakstu ievērošanu pārejas pasākumiem, pārmaiņām pašreizējos procesos, pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmām; jaunas tehnoloģijas ieviešanu, utt.), ņemot vērā vispārējas tendences tirgū un tehnoloģijā.

—

Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sekas patērētājiem. Piemēram, ražojumu cenas, pārmaiņas ražojumu sastāvā vai kvalitātē vai funkcijās, ražojumu pieejamība, patērētāju izvēle, kā arī ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, ciktāl tā ietekmē patērētājus.

—

Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sociālās sekas. Piemēram, darba drošība un nodarbinātība.

—

Alternatīvu vielu un/vai tehnoloģiju pieejamība, piemērotība un tehniskā apstrādājamība un to ekonomiskās sekas, kā arī informācija par tehnoloģisko pārmaiņu tempu un potenciālu attiecīgā(-s) jomā(-s). Licencēšanas pieteikuma gadījumā — sociālas un/vai ekonomiskas sekas citiem pieejamiem alternatīviem lietošanas veidiem.

—

Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma plašākas sekas tirdzniecībai, konkurencei un ekonomiskai attīstībai (jo īpaši MVU un trešām valstīm). Pie tā pieder apsvērumi par vietējiem, reģionu, attiecīgu valstu vai starptautiskiem aspektiem.

—

Ierosināta ierobežojuma gadījumā priekšlikumi citiem reglamentatīviem vai nereglamentatīviem pasākumiem, ar ko varētu sasniegt ierosinātā ierobežojuma mērķi (ņem vērā spēkā esošus tiesību aktus). Iekļauj arī ekspertīzi par efektivitāti un izmaksām, kas saistītas ar alternatīviem riska pārvaldības pasākumiem.

—

Ierosināta ierobežojuma vai atteiktas licences gadījumā labumi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, kā ari ierosinātā ierobežojuma sociālie un ekonomiskie labumi. Piemēram, darba ņēmēju veselība, vides aizsardzība un šo labumu sadale, piemēram, ģeogrāfiski, pa iedzīvotāju grupām.

—

SEA var arī aprakstīt jebkuru citu jautājumu, ko pieteikuma iesniedzējs(-i) vai ieinteresētā puse uzskata par būtisku.

XVII PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽU BĪSTAMU VIELU, MAISĪJUMU UN IZSTRĀDĀJUMU IZGATAVOŠANU, LAIŠANU TIRGŪ UN LIETOŠANU

1. sleja

Vielas, vielu grupas vai maisījuma apzīmējums

2. sleja

Ierobežojuma nosacījumi

1. Polihlorterfenili (PCT)

Nelaiž tirgū un nelieto:

— kā vielas,

— maisījumos, arī atkritumeļļās vai iekārtās, ja vielas koncentrācija ir lielāka par 50 mg/kg (0,005 % masas).

2. Hloretāns (vinilhlorīds)

CAS Nr. 75-01-4

EK Nr. 200-831-0

Nelieto nekāda veida aerosolos kā propelentu.

Aerosolu smidzinātājus, kas satur šo vielu kā propelentu, nelaiž tirgū.

▼M6

►M3
3.  Šķidras vielas vai maisījumi, ►M3 — ◄ atbilst jebkurai no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:
a)  2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;
b)  3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;
c)  4.1. bīstamības klase;
d)  5.1. bīstamības klase. ◄

1. Neizmanto:

— dekoratīvos priekšmetos, kas domāti gaismas vai krāsu efektiem, izmantojot dažādas fāzes, piemēram, dekoratīvās lampās un pelnu traukos,

— trikiem un jokiem,

— vienam vai vairākiem dalībniekiem domātās spēlēs vai citos priekšmetos, ko paredzēts izmantot šādam mērķim, arī ne rotāšanai.

2. Priekšmetus, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū. ►M61
3. Nelaiž tirgū, ja tie satur krāsvielu (ja vien tas nav vajadzīgs fiskālu apsvērumu dēļ) vai smaržvielu, vai abas, un ja:

— tos var izmantot par degšķidrumu plaša patēriņa dekoratīvās eļļas lampās un

— ieelpoti tie ir kaitīgi un tiek marķēti ar H304.

◄
4.  Plaša patēriņa dekoratīvas eļļas lampas nelaiž tirgū, ja tās neatbilst Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) pieņemtajam Eiropas standartam par drošām dekoratīvajām eļļas lampām (EN 14059). ►M61
5.  Neskarot tādu citu Savienības normu īstenošanu, kas attiecas uz vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina šādu prasību ievērošanu:
a)  plaša patēriņa lampu eļļu ar marķējumu H304 skaidri, salasāmi un neizdzēšami marķē ar šādu tekstu: “Ar šo šķidrumu pildītas lampas turēt bērniem nepieejamā vietā!”; un no 2010. gada 1. decembra: “Pat malks lampas eļļas vai tikai lampas degļa sūkāšana var izraisīt dzīvībai bīstamus plaušu bojājumus”;
b)  plaša patēriņa grila aizdedzināšanas šķidrumu ar marķējumu H304 no 2010. gada 1. decembra salasāmi un neizdzēšami marķē ar šādu tekstu: “Pat malks grila aizdedzināšanas šķidruma var izraisīt dzīvībai bīstamus plaušu bojājumus”;
c)  plaša patēriņa lampu eļļu un grila aizdedzināšanas šķidrumus ar marķējumu H304 no 2010. gada 1. decembra iepako melnos necaurredzamos traukos, kuru tilpums nepārsniedz 1 litru. ◄ ►M61   ◄ ►M61   ◄

4. Tris (2,3 dibrompropil) fosfāts

CAS Nr. 126-72-7

1. Nelieto tekstilizstrādājumos, piemēram, apģērbos, apakšveļā un veļas izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar ādu.

2. Izstrādājumus, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū.

5. Benzols

CAS Nr. 71-43-2

EK Nr. 200-753-7

1. Nelieto rotaļlietās un rotaļlietu daļās, kur benzola saturs ir lielāks par 5 mg/kg (0,0005 %) no rotaļlietas vai rotaļlietas daļas masas.

2. Rotaļlietas un rotaļlietu daļas, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū.

3. Nelaiž tirgū un nelieto:

— kā vielu,

— kā citu vielu sastāvdaļu un maisījumos ar koncentrāciju, kas ir vienāda ar 0,1 % no masas vai ir lielāka par to.

4. 3. punkts tomēr neattiecas uz:

a)  dzinēju degvielām, uz kurām attiecas Direktīva 98/70/EK;
b)  vielām un maisījumiem izmantošanai rūpnieciskos procesos, kuri nepieļauj benzola izplūdi daudzumos, kas pārsniedz pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos daudzumus; ►M33
c)  dabasgāzi, ko laiž tirgū patērētāju lietošanai, ar nosacījumu, ka benzola koncentrācija ir mazāka par 0,1 % no tilpuma/tilpuma. ◄

6. Azbesta šķiedras:

a) krokidolīts

CAS Nr. 12001-28-4

b) amozīts

CAS Nr. 12172-73-5

c) antofilīts

CAS Nr. 77536-67-5

d) aktinolīts

CAS Nr. 77536-66-4

e) tremolīts

CAS Nr. 77536-68-6

f) krizotils

CAS Nr. 12001-29-5

CAS Nr. 132207-32-0

►M37
1.  Šīs šķiedras un izstrādājumus vai maisījumus, kam šīs šķiedras ir pievienotas ar nolūku, ražot, laist tirgū un lietot ir aizliegts.
Tomēr, ja 2016. gada 13. jūlijā saskaņā ar šā punkta redakciju, kas bijusi spēkā līdz minētajam datumam, elektrolīzes instalācijām, kas darbojas, ir dalībvalsts piešķirts atbrīvojums, kas ļauj lietot krizotilu saturošas diafragmas, šā punkta pirmo daļu līdz 2025. gada 1. jūlijam nepiemēro šādu diafragmu vai krizotila, ko izmanto vienīgi šādu diafragmu remontam, lietošanai minētajās instalācijās tad, ja šī lietošana notiek saskaņā ar atļauju piešķiršanas nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/75/ES (*17).
Jebkurš pakārtots lietotājs, kuram ir šāds atbrīvojums, dalībvalstij, kurā atrodas attiecīgā elektrolīzes instalācija, līdz katra kalendārā gada 31. janvārim nosūta ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar atbrīvojumu diafragmās izmantotais krizotila daudzums. Dalībvalsts nosūta šā ziņojuma kopiju Eiropas Komisijai.
Ja, lai aizsargātu strādājošo veselību un drošību, dalībvalsts pakārtotiem lietotājiem nosaka prasību monitorēt krizotilu gaisā, rezultātus iekļauj minētajā ziņojumā. ◄
2.  1. punktā minētos azbesta šķiedras saturošos izstrādājumus, kuri bija instalēti un/vai bija lietošanā pirms 2005. gada 1. janvāra atļauj turpināt lietot līdz to iznīcināšanai vai darbības laika beigām. Tomēr dalībvalstis cilvēku veselības aizsardzības nolūkā var ierobežot, aizliegt vai noteikt īpašus nosacījumus tādu izstrādājumu lietošanai pirms tie tiek iznīcināti vai pirms tie sasniedz darbības laika beigas.
Dalībvalstis savā teritorijā var atļaut laist tirgū azbesta šķiedras saturošus izstrādājumus, kas minēti 1. punktā un kas jau bija instalēti un/vai lietošanā pirms 2005. gada 1. janvāra, ievērojot īpašus nosacījumus un nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Dalībvalstis paziņo minētos valstu pasākumus Komisijai līdz 2011. gada 1. jūnijam. Komisija publisko minēto informāciju.
3.  Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērošanu vielu un maisījumu klasificēšanai, iepakošanai un marķēšanai, šīs šķiedras saturošu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kā to pieļauj saskaņā ar iepriekš minētajām atkāpēm, ir pieļaujama vienīgi tad, ja piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka izstrādājumiem ir marķējums saskaņā ar 7. papildinājumu šajā pielikumā.

7. Tris-(aziridinil)-fosfinoksīds

CAS Nr. 5545-55-1

EK Nr. 208-892-5

1. Nelieto tekstilizstrādājumos, piemēram, apģērbos, apakšveļā un veļas izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar ādu.

2. Izstrādājumus, kas neatbilst 1. punktam, tirgū nelaiž.

8. Polibrombifenili, (PBB)

CAS Nr. 59536-65-1

1. Nelieto tekstilizstrādājumos, piemēram, apģērbos, apakšveļā un veļas izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar ādu.

2. Izstrādājumus, kas neatbilst 1. punktam, tirgū nelaiž.

a) Ziepjukoka mizas pulveris

(Quillaja saponaria) un tā atvasinājumi, kas satur saponīnus

CAS Nr. 68990-67-0

EK Nr. 273-620-4

b) Helleborus viridis un Helleborus niger sakņu pulveris

c) Veratrum album un Veratrum nigrum sakņu pulveris

d) Benzidīns un/vai tā atvasinājumi

CAS Nr. 92-87-5

EK Nr. 202-199-1

e) o-nitrobenzaldehīds

CAS Nr. 552-89-6

EK Nr. 209-025-3

f) Koksnes pulveris

1. Nelieto jokiem un trikiem vai maisījumos, vai izstrādājumos, piemēram, šķavu pulverī un smaku bumbās kā sastāvdaļu.

2. Jokus un trikus vai maisījumus, vai izstrādājumus, kurus paredzēts lietot kā tādus, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū.

3. Tomēr 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz smaku bumbām, kuras satur ne vairāk kā 1,5 ml šķidruma.

10.

a) Amonija sulfīds

CAS Nr. 12135-76-1

EK Nr. 235-223-4

b) Amonija hidrosulfīds

CAS Nr. 12124-99-1

EK Nr. 235-184-3

c) Amonija polisulfīds

CAS Nr. 9080-17-5

EK Nr. 232-989-1

1. Nelieto jokiem un trikiem vai maisījumos, vai izstrādājumos, piemēram, šķavu pulverī un smaku bumbās kā sastāvdaļu.

2. Joku un triku priekšmetus vai maisījumus, vai izstrādājumus, kurus paredzēts lietot kā tādus, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū.

3. Tomēr 1. un 2. punktu nepiemēro smaku bumbām, kuras satur ne vairāk kā 1,5 ml šķidruma.

11. Gaistoši brometiķskābju esteri:

a) metilbromacetāts

CAS Nr. 96-32-2

EK Nr. 202-499-2

b) etilbromacetāts

CAS Nr. 105-36-2

EK Nr. 203-290-9

c) propilbromacetāts

CAS Nr. 35223-80-4

d) butilbromacetāts

CAS Nr. 18991-98-5

EK Nr. 242-729-9

1. Nelieto jokiem un trikiem vai maisījumos, vai izstrādājumos, piemēram, šķavu pulverī un smaku bumbās kā sastāvdaļu.

2. Joku un triku priekšmetus vai maisījumus, vai izstrādājumus, kurus paredzēts lietot kā tādus, kas neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū.

3. Tomēr 1. un 2. punktu nepiemēro smaku bumbām, kuras satur ne vairāk kā 1,5 ml šķidruma.

12. 2-naftilamīns

CAS Nr. 91-59-8

EK Nr. 202-080-4 un tā sāļi

13. Benzidīns

CAS Nr. 92-87-5

EK Nr. 202-199-1 un tā sāļi

14. 4-nitrobifenils

CAS Nr. 92-93-3

EINECS EK Nr. 202-204-7

15. 4-aminobifenila ksenilamīns

CAS Nr. 92-67-1

EINECS EK Nr. 202-177-1 un tā sāļi

Uz 12. līdz 15. pozīciju attiecas šādi noteikumi:

nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos koncentrācijā, kas ir lielāka par 0,1 % no masas.

16. Svina karbonāti:

a) neitrāls bezūdens karbonāts (PbCO3)

CAS Nr. 598-63-0

EK 209-943-4

b) trisvina-bis(karbonāt)-dihidroksīds 2PB CO3-Pb(OH)2

CAS Nr. 1319-46-6

EK Nr. 215-290-6

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot kā krāsu. ►M21
Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 13. konvencijas noteikumiem drīkst savā teritorijā vielas vai maisījumus atļaut lietot mākslas darbu un vēsturisku celtņu un to interjera restaurēšanai un saglabāšanai, kā arī tās laist tirgū, lai lietotu, kā minēts. Dalībvalstis, kas šo atkāpi piemēro, par to informē Komisiju. ◄

17. Svina sulfāti:

a) PbSO4

CAS Nr. 7446-14-2

EK Nr. 231-198-9

b) Pbx SO4

CAS Nr. 15739-80-7

EK Nr. 239-831-0

18. Dzīvsudraba savienojumi

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot:

a) lai novērstu mikroorganismu, augu vai dzīvnieku radītu apaugumu uz:

— laivu korpusiem,

— sprostiem, bojām, tīkliem un visām citām ierīcēm vai aprīkojuma, ko lieto zivju vai gliemeņu audzēšanā,

— visām pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm un aprīkojuma;

b) koksnes konservēšanai;

c) īpaši izturīgu rūpniecībai paredzētu audumu, kā arī to izstrādāšanai paredzētas dzijas piesūcināšanā;

d) rūpniecības notekūdeņu attīrīšanā neatkarīgi no to izmantošanas.

18.a Dzīvsudrabs

CAS Nr. 7439-97-6

EK Nr. 231-106-7

1.  Nelaiž tirgū:
a)  ķermeņa temperatūras termometros;
b)  citās mērierīcēs, kas paredzētas tirdzniecībai plašam patērētāju lokam (piemēram, manometri, barometri, sfigmomanometri, termometri, kas nav paredzēti ķermeņa temperatūras mērīšanai).
2.  Ierobežojumu, kas minēts 1. punktā, nepiemēro mērierīcēm, kas bija lietošanā Kopienā pirms 2009. gada 3. aprīļa. Tomēr dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt šādu mērierīču laišanu tirgū.
3.  Ierobežojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro:
a)  mērierīcēm, kas ir vecākas par piecdesmit gadiem 2007. gada 3. oktobrī;
b)  barometriem (izņemot barometrus saskaņā ar a) apakšpunktu) – līdz 2009. gada 3. oktobrim. ►M19   ◄ ►M19
5.  Pēc 2014. gada 10. aprīļa nedrīkst laist tirgū šādas rūpnieciska un profesionāla lietojuma mērierīces, kuras satur dzīvsudrabu:
a)  barometrus;
b)  hidrometrus;
c)  manometrus;
d)  sfigmomanometrus;
e)  spriedzes mērinstrumentus, ko izmanto kopā ar pletizmogrāfiem;
f)  tenzometrus;
g)  termometrus un citas neelektriskas ierīces, ar kurām mēra temperatūru.
Šāds ierobežojums attiecas arī uz tādām a) līdz g) apakšpunktā minētajām mērierīcēm, kuras laiž tirgū tukšas, ja tās ir paredzētas uzpildīšanai ar dzīvsudrabu.
6.  Ierobežojums, kas minēts 5. punktā, neattiecas uz:
a)  sfigmomanometriem, kurus izmanto:
i)  epidemioloģiskajos pētījumos, kuri vēl nav pabeigti 2012. gada 10. oktobrī;
ii)  kā atsauces standartu dzīvsudrabu nesaturošu sfigmomanometru klīniskos apstiprināšanas pētījumos;
b)  termometriem, kurus paredzēts izmantot testos saskaņā ar standartiem, kuros noteikts, ka ir jāizmanto dzīvsudraba termometri, līdz 2017. gada 10. oktobrim;
c)  dzīvsudraba trīskāršā punkta kamerām, kuras izmanto platīna pretestības termometru kalibrēšanai.
7.  Pēc 2014. gada 10. aprīļa nedrīkst laist tirgū šādas profesionāla un rūpnieciska lietojuma mērierīces, kuras satur dzīvsudrabu:
a)  dzīvsudraba piknometrus;
b)  dzīvsudraba mērierīces, ar kurām nosaka mīkstināšanās punktu.
8.  Ierobežojumi, kas paredzēti 5. un 7. punktā, neattiecas uz:
a)  mērierīcēm, kas 2007. gada 3. oktobrī ir vairāk nekā 50 gadus vecas;
b)  mērierīcēm, kuras izstāda kultūras un vēstures priekšmetu izstādēs. ◄

19. Arsēna savienojumi

1. Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot, lai novērstu mikroorganismu, augu vai dzīvnieku radītu apaugumu uz:

— laivu korpusiem,

— sprostiem, bojām, tīkliem un visām citām ierīcēm vai aprīkojumam, ko lieto zivju vai gliemeņu audzēšanā,

— visām pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm un aprīkojumam.

2. Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot rūpniecības notekūdeņu attīrīšanai neatkarīgi no to izmantošanas.

3. Nelieto koksnes konservēšanai. Turklāt koksni, kas tādā veidā apstrādāta, nelaiž tirgū.

4. Atkāpjoties no 3. punkta:

a) attiecībā uz vielām un maisījumiem koksnes konservēšanai: tās lieto tikai rūpnieciskajās iekārtās, kurās koksni piesūcina vakuumā vai paaugstinātā spiedienā, ja šie savienojumi ir C tipa vara, hroma, arsēna (CCA) neorganisko savienojumu šķīdumi un ja tie ir atļauti saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punktu. Šādi apstrādātu koksni aizliegts laist tirgū, pirms nav pabeigta konservanta fiksācija;

b) koksni, kas apstrādāta ar CCA šķīdumiem rūpnieciskajās iekārtās, saskaņā ar a) apakšpunktu var laist tirgū profesionālai un rūpnieciskai lietošanai, nodrošinot, ka tiek saglabāts koksnes strukturālais veselums cilvēku un mājlopu drošībai un izmantošanas laikā nav paredzama koksnes saskare ar ādu šādās konstrukcijās:

— koka konstrukciju būvelementos sabiedriskās un lauksaimniecības ēkās, administratīvās ēkās un ražošanas telpās,

— tiltos un tiltu konstrukcijās,

— koka konstrukciju būvelementos saldūdens zonās un iesāļos ūdeņos, piemēram, molos un tiltos,

— trokšņa aizsargbarjerās,

— lavīnu aizsargkonstrukcijās,

— iežogojumos un barjerās uz automaģistrālēm,

— mizotos apaļkoksnes skujkoku mietos lopu iežogojumiem,

— aizsargkonstrukcijās pret augsnes noslīdēšanu,

— elektroenerģijas pārvades un telekomunikāciju līniju stabos,

— pazemes dzelzceļa gulšņos;

c) neskarot citus Kopienas noteikumus par bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka katru apstrādāto kokmateriālu, ko laiž tirgū, atsevišķi marķē šādi: “Tikai profesionālai un rūpnieciskai lietošanai! Satur arsēnu!” Turklāt uz visiem kokmateriāliem, ko laiž tirgū iepakojumos, jābūt arī etiķetei ar šādu norādi: “Strādājot ar šo koksni, lietot cimdus! Cērtot vai kā citādi apstrādājot šo koksni, lietot aizsargbrilles un aizsargmasku pret putekļiem! Koksnes atkritumus apsaimniekot kā bīstamos atkritumus!”

d) a) apakšpunktā minēto apstrādāto koksni neizmanto:

— dzīvojamās vai mājsaimniecības ēkās neatkarīgi no izmantošanas mērķa,

— nekādā nolūkā, ja pastāv risks vairākkārtējai saskarei ar ādu,

— jūras ūdeņos,

— lauksaimniecībā, izņemot kā mietus mājlopu iežogojumā, un celtniecībā saskaņā ar b) apakšpunktu,

— nekādā nolūkā, ja apstrādātā koksne var nonākt saskarē ar starpproduktiem vai galaproduktiem, ko paredzēts lietot pārtikā un/vai dzīvnieku barībā.

5. Koksne, kas apstrādāta ar arsēna savienojumiem, ko Kopienā lietoja līdz 2007. gada 30. septembrim vai ko laida tirgū saskaņā ar 4. punktu, var palikt tirgū, un to var lietot arī turpmāk līdz lietošanas laika beigām.

6. Koksni, kas apstrādāta ar C tipa CCA šķīdumiem, ko Kopienā lietoja līdz 2007. gada 30. septembrim vai ko laida tirgū saskaņā ar 4. punktu:

— var lietot vai lietot atkārtoti, ievērojot 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos noteikumus attiecībā uz šādas koksnes lietošanu,

— var laist tirgū, ievērojot 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos noteikumus attiecībā uz šādas koksnes lietošanu.

7. Koksni, kas apstrādāta ar cita veida CCA šķīdumiem nekā tiem, ko Kopienā lietoja līdz 2007. gada 30. septembrim, dalībvalstis var atļaut:

— lietot vai lietot atkārtoti, ievērojot 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos noteikumus attiecībā uz šādas koksnes lietošanu,

— laist tirgū, ievērojot 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos noteikumus attiecībā uz šādas koksnes lietošanu.

20. Alvorganiskie savienojumi

1.  Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumus, ja viela vai maisījums darbojas kā biocīds brīvas piesaistes krāsās.
2.  Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja viela vai maisījums darbojas kā biocīds, lai novērstu mikroorganismu, augu vai dzīvnieku radītu apaugumu uz:
a)  visiem kuģiem neatkarīgi no to garuma, kas paredzēti ekspluatācijai jūrā, piekrastē, upju grīvā un iekšzemes ūdensceļos un ezeros;
b)  sprostiem, bojām, tīkliem un visām citām ierīcēm vai aprīkojumam, ko lieto zivju vai gliemeņu audzēšanā;
c)  visām pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm un aprīkojumam.
3.  Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot rūpniecības notekūdeņu attīrīšanai. ►M6
4.  Trīsaizvietotie alvas organiskie savienojumi
a)  Pēc 2010. gada 1. jūlija trīsaizvietotos alvas organiskos savienojumus, piemēram, tributilalvas (TBT) savienojumus un trifenilalvas (TPT) savienojumus, neizmanto priekšmetos, kuros vai kuru daļā alvas savienojumu koncentrācija ir lielāka par 0,1 % pēc alvas masas ekvivalenta.
b)  Pēc 2010. gada 1. jūlija priekšmetus, kas neatbilst a) apakšpunktam, nelaiž tirgū, izņemot priekšmetus, kas pirms minētās dienas jau izmantoti Kopienā.
5.  Dibutilalvas (DBT) savienojumi
a)  Pēc 2012. gada 1. janvāra dibutilalvas (DBT) savienojumus neizmanto plaša patēriņa maisījumos un priekšmetos, kuros vai kuru daļā alvas savienojumu koncentrācija ir lielāka par 0,1 %, izsakot alvas ekvivalentā.
b)  Pēc 2012. gada 1. janvāra priekšmetus un maisījumus, kas neatbilst a) apakšpunktam, nelaiž tirgū, izņemot priekšmetus, kas pirms minētās dienas jau izmantoti Kopienā.
c)  Izņēmuma kārtā a) un b) apakšpunktu līdz 2015. gada 1. janvārim nepiemēro šādiem plaša patēriņa priekšmetiem un maisījumiem:

— vienkomponenta un divkomponentu hermētiķiem vulkanizācijai istabas temperatūras (RTV-1 un RTV-2 hermētiķiem) un adhezīviem,

— krāsām un pārklājumiem, kas satur DBT savienojumus kā katalizatorus, klājot uz priekšmetiem,

— mīkstā polivinilhlorīda (PVC) profiliem vieniem pašiem vai ekstrudētiem kopā ar cieto PVC,

— audumiem, kas pārklāti ar DBT saturošiem PVC savienojumiem kā stabilizatoriem un kas paredzēti lietošanai ārpus telpām,

— lietus notekūdeņu caurulēm, notekcaurulēm un cauruļu armatūrai, kā arī jumta un fasāžu seguma materiāliem.

d)  Izņēmuma kārtā a) un b) apakšpunktu nepiemēro materiāliem un priekšmetiem, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1935/2004.
6.  Dioktilalvas (DOT) savienojumi
a)  Pēc 2012. gada 1. janvāra dioktilalvas (DOT) savienojumus neizmanto šādos plaša patēriņa vai lietošanas priekšmetos, kuros vai kuru daļā alvas savienojumu koncentrācija ir lielāka par 0,1 % pēc alvas masas ekvivalenta:

— tekstilizstrādājumos, kam ir paredzēts saskarties ar ādu,

— cimdos,

— apavos vai apavu daļās, kam ir paredzēts saskarties ar ādu,

— sienu un grīdu segumos,

— bērnu aprūpē izmantojamos priekšmetos,

— sieviešu higiēnas līdzekļos,

— autiņos,

— divkomponentu veidņu komplektos vulkanizācijai istabas temperatūrā (RTV-2 veidņu komplektos).

b) Pēc 2012. gada 1. janvāra priekšmetus, kas neatbilst a) apakšpunktam, nelaiž tirgū, izņemot priekšmetus, kas pirms minētās dienas jau izmantoti Kopienā. ◄

21. Di-μ-oxo-di-n-butilstanniohidroksiborāns/ dibutilalvas hidrogēnborāts C8H19BO3Sn (DBB)

CAS Nr. 75113-37-0

EK Nr. 401-040-5

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos koncentrācijā, kas ir vienāda ar 0,1 % no masas vai ir lielāka par to.

Tomēr minēto prasību nepiemēro šai vielai (DBB) vai maisījumiem, kuri to satur, ja tie ir paredzēti tikai pārstrādei izstrādājumos, kuros minētās vielas koncentrācija nepārsniegs 0,1 % masas.

▼M61 —————

23. Kadmijs

CAS Nr. 7440-43-9

EK Nr. 231-152-8 un tā savienojumi

Šīs pozīcijas vajadzībām kvadrātiekavās norādītie kodi un nodaļas ir kopējo muitas tarifu un statistikas nomenklatūras kodi un nodaļas, kā noteikts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87. (*1). ►M13
1. Neizmanto maisījumos vai izstrādājumos, kas izgatavoti no sintētiskiem organiskiem polimēriem (turpmāk plastmasas materiāli):

— vinilhlorīda polimēri vai kopolimēri (PVC) [3904 10] [3904 21],

— poliuretāns (PUR) [3909 50],

— zema blīvuma polietilēns (LDPE), izņemot zema blīvuma polietilēnu, ko lieto krāsotu paraugpartiju ražošanai [3901 10],

— celulozes acetāts (CA) [3912 11],

— celulozes acetāta butirāts (CAB) [3912 11],

— epoksīda sveķi [3907 30],

— melamīna – formaldehīda (MF) sveķi [3909 20],

— urīnvielas – formaldefīda (UF) sveķi [3909 10]

— nepiesātināti poliesteri (NP) [3907 91],

— polietilēna tereftalāts (PET) [3907 60],

— polibutilēna tereftalāts (PBT),

— caurspīdīgs/universāls polistirols [3903 11],

— akrilnitrila metilmetakrilāts (AMMA),

— šķērssaistīts polietilēns (VPE),

— izturīgais polistirols,

— polipropilēns (PP) [3902 10].

Maisījumus un izstrādājumus, kas izgatavoti no plastmasas materiāla, nelaiž tirgū, ja kadmija koncentrācija (Cd metal izteiksmē) ir vienāda ar vai lielāka par 0,01 % no plastmasas materiāla svara.
Izdarot atkāpi, otro daļu nepiemēro izstrādājumiem, kas tirgū laisti pirms 2011. gada 10. decembra.
Pirmo un otro daļu piemēro, neskarot Padomes Direktīvu 94/62/EK (*13) un aktus, kuru pamats ir minētā direktīva.
Komisija līdz 2012. gada 19. novembrim saskaņā ar 69. pantu lūdz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru sagatavot XV pielikuma prasībām atbilstošu dokumentāciju, lai novērtētu, vai būtu jāierobežo kadmija un tā savienojumu lietošana plastmasas materiālos, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā. ►M35
2.  Neizmanto vai nelaiž tirgū krāsās ar kodiem [3208 ] [3209 ] tādā koncentrācijā (izteikts kā Cd), kas vienāda ar 0,01 masas procentu vai lielāka par to.
Attiecībā uz krāsām ar kodiem [3208 ] [3209 ], kurās cinka saturs pārsniedz 10 masas procentus, kadmija koncentrācija (izteikts kā Cd) minētajās krāsās nav vienāda ar 0,1 masas procentu vai lielāka par to.
Krāsotus izstrādājumus nelaiž tirgū, ja kadmija koncentrācija (izteikts kā Cd) krāsā, ar ko pārklāts krāsotais izstrādājums, ir vienāda ar 0,1 masas procentu vai lielāka par to. ◄
3.  Izdarot atkāpi, 1. un 2. punktu drošības apsvērumu dēļ nepiemēro izstrādājumiem, kas krāsoti ar maisījumiem, kuru sastāvā ir kadmijs.
4.  Izdarot atkāpi, 1. punkta otro daļu nepiemēro:

— maisījumiem, kas izgatavoti no PVC atkritumiem, turpmāk “pārstrādāts PVC”,

— maisījumiem un izstrādājumiem, kuru sastāvā ir pārstrādāts PVC, ja kadmija koncentrācija šādos cieta PVC pielietojumu veidos (izteikts kā Cd) nepārsniedz 0,1 % no plastmasas materiāla svara:

—

a) profiliem un cietām loksnēm izmantošanai būvniecībā;

b) durvīm, logiem, slēģiem, sienām, žalūzijām, žogiem un jumta notekcaurulēm;

c) ārtelpu grīdas segumiem un terasēm;

d) kabeļcaurulēm;

e) caurulēm, kas nav paredzētas dzeramajam ūdenim, ja pārstrādāto PVC izmanto vairākslāņu caurules vidējā slānī un tas ir pilnībā pārklāts ar pirmreizējā PVC slāni atbilstoši 1. punktam.

Piegādātāji nodrošina, ka pirms maisījumu un izstrādājumu, kuru sastāvā ir pārstrādātais PVC, pirmās laišanas tirgū uz tiem ir šāds saredzams, izlasāms un neizdzēšams marķējums: “Satur pārstrādātu PVC” vai šāda piktogramma:

Saskaņā ar šīs regulas 69. pantu 4. punktā piešķirtā atkāpe tiks pārskatīta līdz 2017. gada 31. decembrim, it īpaši ar nodomu samazināt kadmija robežvērtību un vēlreiz izvērtēt atkāpi attiecībā uz a) līdz e) apakšpunktā minētajiem pielietojumiem. ◄
5. Šīs pozīcijas vajadzībām “kadmija pārklājums” ir jebkādas metāliskā kadmija nogulsnes vai pārklājums uz metāla virsmas.
Nelieto kadmija pārklājumiem uz metāla izstrādājumiem vai izstrādājumu sastāvdaļām, ko izmanto šādās nozarēs/procesos:
a) iekārtās un mašīnās, kas paredzētas:

— pārtikas ražošanai [8210] [8417 20] [8419 81] [8421 11] [8421 22] [8422] [8435] [8437] [8438] [8476 11],

— lauksaimniecībai [8419 31] [8424 81] [8432] [8433] [8434] [8436],

— dzesēšanai un saldēšanai [8418],

— grāmatu iespiešanai un iesiešanai [8440] [8442] [8443];

b) iekārtās un mašīnās, ar ko ražo:

— mājsaimniecības preces [7321] [8421 12] [8450] [8509] [8516],

— mēbeles [8465] [8466] [9401] [9402] [9403] [9404],

— santehnikas izstrādājumus [7324] un

— centrālapkures iekārtas un gaisa kondicionētājus [7322] [8403] [8404] [8415].

Neatkarīgi no lietošanas vai paredzētā lietošanas mērķa jebkurā gadījumā ir aizliegts laist tirgū izstrādājumus ar kadmija pārklājumiem vai tādu izstrādājumu sastāvdaļas, ko izmanto a) un b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs/procesos, un izstrādājumus, ko ražo b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs.
6. Noteikumus, kas minēti 5. punktā, piemēro arī izstrādājumiem ar kadmija pārklājumu vai tādu izstrādājumu sastāvdaļām, ja tos izmanto a) un b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs/procesos, un izstrādājumiem, ko ražo b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs:
a) iekārtās un mašīnās, ar ko ražo:

— papīru un kartonu [8419 32] [8439] [8441] un tekstilizstrādājumus un apģērbu [8444] [8445] [8447] [8448] [8449] [8451] [8452];

b) iekārtās un mašīnās, ar ko ražo:

— iekārtas un mašīnas rūpnieciskai darbībai [8425] [8426] [8427] [8428] [8429] [8430] [8431],

— autotransporta un lauksaimniecības transporta līdzekļus [87. nodaļa],

— ritošo sastāvu [86. nodaļa],

— kuģus [89. nodaļa].

7. Tomēr 5. un 6. punktā paredzētos ierobežojumus nepiemēro:

— izstrādājumiem un tādu izstrādājumu sastāvdaļām, ko izmanto aeronautikā, aviācijā, kalnrūpniecībā, jūras piekrastes joslā un kodolenerģētikā, kur izmantojums prasa augstus drošības standartus, kā arī autotransporta līdzekļu un lauksaimniecības transportlīdzekļu, ritošo sastāvu un kuģu drošības ierīcēs,

— elektrības kontaktos jebkurā nozarē, kur jāgarantē drošuma prasības aparātiem, kuros tie instalēti.

►M13
8.  Neizmanto cietlodēs, ja koncentrācija ir vienāda vai pārsniedz 0,01 % no svara.
Cietlodes nelaiž tirgū, ja kadmija koncentrācija (izteikts kā Cd) ir vienāda vai pārsniedz 0,01 % no svara.
Šā punkta nolūkos cietlodēšana ir savienošanas tehnika, kurā izmanto metālu sakausējumus un kuras laikā temperatūra pārsniedz 450 °C.
9.  Izdarot atkāpi, 8. punktu nepiemēro cietlodēm, ko izmanto aizsardzībā, aviācijā un kosmiskajā aviācijā, kā arī cietlodēm, ko izmanto drošībai.
10.  Neizmanto vai nelaiž tirgū, ja koncentrācija ir vienāda vai pārsniedz 0,01 % no metāla svara:
i)  metāla krellēs un citās juvelierizstrādājumu metāla sastāvdaļās;
ii)  juvelierizstrādājumu metāla daļās un to imitācijās un matu aksesuāros, tostarp:

— rokassprādzēs, kaklarotās un gredzenos,

— caurduršanas juvelierizstrādājumos,

— rokaspulksteņos un aprocēs,

— piespraudēs un aproču pogās.

►C6
11. Izdarot atkāpi, 10. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas tirgū laisti pirms 2011. gada 10. decembra, un juvelierizstrādājumiem, kas 2011. gada 10. decembrī ir izgatavoti pirms vairāk nekā 50 gadiem. ◄ ◄

24. Monometil-tetrahlordifenīlmetāns

Tirdzniecības nosaukums: Ugilec 141

CAS Nr. 76253-60-6

1. Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos.

Izstrādājumus, kuros ir šī viela, nelaiž tirgū.

2. Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro:

a) iekārtām un mašīnām, kas bija lietošanā jau 1994. gada 18. jūnijā, līdz tādu iekārtu un mašīnu lietošanas laika beigām;

b) veicot tādu iekārtu un mašīnu profilaksi, kuras kādā dalībvalstī jau tika lietotas 1994. gada 18. jūnijā.

Attiecībā uz a) apakšpunktu dalībvalstis veselības aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības apsvērumu dēļ var aizliegt savā teritorijā izmantot tādas iekārtas vai mašīnas, pirms tās apglabā.

25. Monometil-dihlordifenīlmetāns

Tirdzniecības nosaukums: Ugilec 121

Ugilec 21

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos.

Izstrādājumus, kuros ir šī viela, nelaiž tirgū.

26. Monometil-dibromdifenilmetāns brombenzilbromtoluēns, izomēru maisījums

Tirdzniecības nosaukums: DBBT

CAS Nr. 99688-47-8

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos.

Izstrādājumus, kuros ir šī viela, nelaiž tirgū.

27. Niķelis

CAS Nr. 7440-02-0

EK Nr. 231-111-4 un tā savienojumi

1. Nelieto:

a) visos priekšmetos, ko ievieto caurdurtās ausīs un citās caurdurtās cilvēka ķermeņa daļās, ja vien niķeļa izdalīšanās ātrums no šādiem elementiem nav mazāks par 0,2 μg/cm2/nedēļā (migrācijas robeža);

b) izstrādājumos, kas paredzēti tiešai un ilgai saskarei ar ādu, piemēram:

— auskaros,

— kaklarotās, rokassprādzēs un ķēdēs, kājusprādzēs, gredzenos,

— rokaspulksteņu korpusu klājumos, rokaspulksteņu siksniņās un sprādzītēs,

— spiedpogās, sprādzītēs, kniedēs, rāvējslēdzējos un metāla zīmēs, ko izmanto apģērbā,

ja no šo izstrādājumu daļām, kas ir tiešā un ilgā saskarē ar ādu, niķelis izdalās vairāk par 0,5 μg/cm2 nedēļā;

c) tādos b) apakšpunktā minētos izstrādājumos, kam ir cits klājums, nevis niķelis, ja vien tāds klājums nenodrošina, ka niķelis, kas izdalās no izstrādājumu daļām, kas ir tiešā un ilgā kontaktā ar ādu, nav lielāks par 0,5 μg/cm2 nedēļā vismaz divus gadus, lietojot izstrādājumu, kā paredzēts.

2. Izstrādājumus, uz kuriem attiecas 1. punkts, nelaiž tirgū, ja tie neatbilst minētajā punktā izvirzītajām prasībām.

3. Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) pieņemtos standartus lieto kā pārbaudes paņēmienus, lai pierādītu izstrādājumu atbilstību 1. un 2. punktam.

►M49 28. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnas vielas un ir uzskaitītas attiecīgi 1. vai 2. papildinājumā.

29. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas cilmes šūnu mutācijas izraisošas vielas un ir uzskaitītas attiecīgi 3. vai 4. papildinājumā.

30. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas kā 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas un ir uzskaitītas attiecīgi 5. vai 6. papildinājumā. ◄

Neskarot citas šī pielikuma daļas, 28.-30. pozīcijai piemēro šādus noteikumus:

1. Nelaiž tirgū un nelieto:

— kā vielas,

— kā citu vielu sastāvdaļas,

— maisījumos

piedāvāšanai plašam patērētāju lokam, ja atsevišķā koncentrācija vielā vai maisījumā ir vienāda vai lielāka nekā:

— vai nu attiecīgā īpašā koncentrācijas robežvērtība, kas atrunāta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā, vai

►M3

— attiecīgā vispārīgā robežkoncentrācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. daļā.

◄

Neskarot citu Kopienas noteikumu īstenošanu attiecībā uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka šādu vielu un maisījumu iepakojums redzami, salasāmi un nepārprotami ir marķēts šādi:

“Tikai profesionāliem lietotājiem”.

2. Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro:

a)  cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā noteikts Direktīvā 2001/82/EK un Direktīvā 2001/83/EK;
b)  kosmētikas līdzekļiem, kas noteikti Direktīvā 76/768/EEK;
c)  šādām degvielām un eļļas izstrādājumiem:

— motordegvielām, uz kurām attiecas Direktīva 98/70/EK,

— minerāleļļu izstrādājumiem, ko paredzēts lietot kā degvielu pārvietojamās vai stacionārās sadedzināšanas iekārtās,

— degvielām, ko pārdod slēgtās sistēmās (piemēram, šķidras gāzes balonos);

►M3
d)  mākslinieku krāsām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008; ◄ ►M14
e)  11. papildinājuma 1. slejā uzskaitītajām vielām, kuras paredzēts izmantot 11. pielikuma 2. slejā uzskaitītajiem izmantojumiem vai lietojumiem. Ja 11. papildinājuma 2. slejā norādīts datums, tad līdz norādītajai dienai piemēro atkāpi; ◄ ►M61
f)  ierīces, ko aptver Regula (ES) 2017/745 ◄

31.

a) Kreozota eļļa; mazgāšanas eļļa

CAS Nr. 8001-58-9

EK Nr. 232-287-5

b) Kreozota eļļa; mazgāšanas eļļa

CAS Nr. 61789-28-4

EK Nr. 263-047-8

c) Destilāti (akmeņogļu darvas destilāti), naftalīneļļas; naftalīneļļa

CAS Nr. 84650-04-4

EK Nr. 283-484-8

d) Kreozota eļļa; acenaftēna frakcija; mazgāšanas eļļa

CAS Nr. 90640-84-9

EK Nr. 292-605-3

e) Destilāti (akmeņogļu darvas destilāti), augstākie, smagā antracēneļļa

CAS Nr. 65996-91-0

EK Nr. 266-026-1

f) Antracēneļļa

CAS Nr. 90640-80-5

EK Nr. 292-602-7

g) Neapstrādāts skābais akmeņogļu gudrons; jēlfenoli

CAS Nr. 65996-85-2

EK Nr. 266-019-3

h) Koksnes kreozots

CAS Nr. 8021-39-4

EK Nr. 232-419-1

i) Zemas temperatūras darvas eļļa, sārmaina; ekstrakta atlikumi (akmeņogļu), zemas temperatūras sārmainā akmeņogļu darva

CAS Nr. 122384-78-5

EK Nr. 310-191-5

1. Nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot koksnes apstrādei. Turklāt koksni, kas tādā veidā apstrādāta, nelaiž tirgū.

2. Pieļaujot atkāpi no 1. punkta:

a) vielas un maisījumus var lietot koksnes apstrādei rūpnieciskajās iekārtās vai, ja to veic profesionāli speciālisti, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti par darbinieku aizsardzību, in situ apstrādē vienīgi tad, ja tajos ir:

i) benz[a]pirēns koncentrācijā, kas mazāka par 50 mg/kg (0,005 % masas),

ii) ūdenī ekstrahējami fenoli koncentrācijā, kas mazāka par 3 % no masas.

Šādas vielas un maisījumus koksnes apstrādei, ja tos lieto rūpnieciskajās iekārtās vai profesionāli speciālisti:

— drīkst laist tirgū vienīgi iepakojumā, kura tilpums līdzinās 20 litriem vai vairāk,

— nepārdod patērētājiem.

Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka šādu vielu un maisījumu iepakojums redzami, salasāmi un nepārprotami ir marķēts šādi:

“Paredzēts tikai rūpnieciskai vai profesionālai izmantošanai”.

b) Atbilstoši a) apakšpunktam rūpnieciski vai profesionāli apstrādātu koksni, kas ir laista tirgū pirmoreiz vai pārstrādāta in situ, var lietot tikai profesionālām un rūpnieciskām vajadzībām, piemēram, dzelzceļos, elektropārvadē un telekomunikācijās, iežogošanai, lauksaimniecības vajadzībām (piemēram, mieti koku atbalstam) un ostās, un ūdensceļos.

c) Aizliegums 1. punktā par laišanu tirgū neattiecas uz koksni, kas ir tikusi apstrādāta ar vielām, kuras minētas 31. pozīcijas a) līdz i) apakšpunktā, pirms 2002. gada 31. decembra un ir laistas lietoto preču tirgū atkārtotai izmantošanai.

3. Apstrādāta koksne, kas minēta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, netiek lietota:

— ēku iekšienē neatkarīgi no nolūka,

— rotaļlietās,

— rotaļlaukumos,

— parkos, dārzos un brīvdabas atpūtas un izklaides vietās, ja pastāv risks biežai saskarei ar ādu,

— izgatavojot dārza mēbeles, piemēram, piknika galdus,

— izgatavojot un lietojot, un atkārtoti apstrādājot:

—

— augiem paredzētus traukus,

— iepakojumu, kas var saskarties ar izejvielām, starpproduktiem vai gataviem produktiem, kuri paredzēti cilvēku un/vai dzīvnieku patēriņam,

— citus materiālus, kas var piesārņot iepriekš minētos izstrādājumus.

32. Hloroforms

CAS Nr. 67-66-3

EK Nr. 200-663-8

34. 1,1,2-trihloretāns

CAS Nr. 79-00-5

EK Nr. 201-166-9

35. 1,1,2,2-tetrahloretāns

CAS Nr. 79-34-5

EK Nr. 201-197-8

36. 1,1,1,2-tetrahloretāns

CAS Nr. 630-20-6

37. Pentahloretāns

CAS Nr. 76-01-7

EK Nr. 200-925-1

38. 1,1-dihloretāns

CAS Nr. 75-35-4

EK Nr. 200-864-0

Neskarot citas šī pielikuma daļas, uz 32.-38. pozīciju attiecas šādi noteikumi:

1. Nelaiž tirgū un nelieto:

— kā vielas,

— kā citu vielu sastāvdaļu vai maisījumos ar koncentrāciju, kas līdzinās 0,1 % no masas vai ir lielāka,

ja viela vai maisījums ir paredzēts plašam patērētāju lokam un/vai ir paredzēts difuzīvai lietošanai piemēram, virsmu un audumu tīrīšanai.

2. Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka šādu vielu un maisījumu, ja vielas koncentrācija ir 0,1 % no masas vai vairāk, iepakojums redzami, salasāmi un nepārprotami ir marķēts šādi:

“Izmantošanai tikai rūpnieciskajās iekārtās”.

Pieļaujot atkāpi, šo noteikumu nepiemēro:

a) cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā noteikts Direktīvā 2001/82/EK un Direktīvā 2001/83/EK;

b) kosmētikas līdzekļiem, kas noteikti Direktīvā 76/768/EEK.

►M3
40. Vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas gāzes, 1., 2. vai 3. kategorijas viegli uzliesmojoši šķidrumi, 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas cietas vielas, 1., 2. vai 3. kategorijas vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, 1. kategorijas pirofori šķīdumi vai 1. kategorijas piroforas cietas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas ►M21 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 ◄ VI pielikuma 3. daļā. ◄

1. Netiek lietotas kā vielas vai kā maisījumi aerosolu smidzinātājos, ja šie aerosolu smidzinātāji ir paredzēti plašam patērētāju lokam izklaidē un dekoratīvos nolūkos, piemēram, kā:

— metāliski spīguļi, kas paredzēti dekorēšanai,

— mākslīgais sniegs un sarma,

— “gurkstoši” spilveni,

— “spageti” aerosoli,

— ekskrementu imitācijas,

— sarīkojumu taurītes,

— dekoratīvas pārslas un putas,

— mākslīgie zirnekļu tīkli,

— smaku bumbas.

2. Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka uz iepriekš minēto aerosola smidzinātāju iesaiņojuma redzami, salasāmi un nepārprotami ir šādi vārdi:

“Tikai profesionāliem lietotājiem”.

3. Pieļaujot atkāpi, 1. un 2. punktu nepiemēro aerosola smidzinātājiem, kas minēti Padomes Direktīvas 75/324/EEK (*2) 8. panta 1.a punktā.

4. Aerosola smidzinātāji, kas minēti 1. un 2. punktā, netiek laisti tirgū, ja vien tie neatbilst norādītajām prasībām.

41. Heksahloretāns

CAS Nr. 67-72-1

EK Nr. 200-666-4

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos, ja vielu vai maisījumu ir paredzēts lietot krāsaino metālu ražošanai vai apstrādei.

▼M21 —————

43. Azokrāsas un azokrāsvielas

1. Azokrāsvielas, kam reducējot atšķelta viena vai vairākas azogrupas un kam gatavos izstrādājumos vai to krāsotajās daļās var izdalīties viens vai vairāki 8. pielikumā uzskaitītie aromātiskie amīni tādā koncentrācijā, tas ir, vairāk nekā 30 mg/kg (0,003 % masas), ko var noteikt saskaņā ar 10. pielikumā uzskaitītajām pārbaudes metodēm, nelieto ādas izstrādājumos un tekstilizstrādājumos, kas var tieši un ilgi saskarties ar cilvēka ādu vai mutes dobumu, piemēram:

— apģērbā, gultas veļā, dvieļos, šinjonos, parūkās, cepurēs, salvetēs un citos higiēnas priekšmetos, guļammaisos,

— apavos, cimdos, rokas pulksteņu siksniņās, rokassomās, makos/kabatas portfeļos, portfeļos, krēslu pārvalkos, kaklā karamos makos,

— tekstilmateriālu vai ādas rotaļlietās un rotaļlietās, kurās ir tekstilmateriālu vai ādas apģērba gabali,

— dzijā un drānās, kas paredzētas galapatērētāju lietošanai.

2. Turklāt tekstila un ādas izstrādājumus, uz ko attiecas 1. punkts, nelaiž tirgū, ja tie neatbilst minētajā punktā izvirzītajām prasībām.

3. Azokrāsvielas, kas minētas 9. pielikumā “Azokrāsvielu sarakstā”, nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos, ja koncentrācija ir lielāk par 0,1 % no masas, ja ar vielu vai maisījumu paredzēts krāsot tekstila vai ādas izstrādājumus.

▼M9 —————

45. Difenilēteris, oktabromatvasinājums

C12H2Br8O

1. Nelaiž tirgū un nelieto:

— kā vielu,

— kā citu vielu sastāvdaļu vai maisījumos koncentrācijā, kas lielāka nekā 0,1 % no masas.

2. Izstrādājumus nelaiž tirgū, ja tajos vai to liesmu slāpētājās daļās šī viela atrodas koncentrācijā, kas lielāka par 0,1 % no masas.

3. Pieļaujot atkāpi, 2. punktu nepiemēro:

— izstrādājumiem, kas tika lietoti Kopienā pirms 2004. gada 15. augusta,

— elektrības un elektronikas ierīcēm Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

46.

a) Nonilfenols

C6H4(OH)C9H19

b) Nonilfenola etoksilāti

(C2H4O)nC15H24O

nelaiž tirgū un nelieto kā vielas vai maisījumos koncentrācijā, kas līdzinās 0,1 % no svara vai vairāk, šādām vajadzībām:

1) rūpnīcu un iestāžu telpu tīrīšanai, izņemot:

— kontrolētas, noslēgtas ķīmisko tīrītavu sistēmas, kuru skalošanas šķidrumus reģenerē vai sadedzina,

— īpašas apstrādes tīrīšanas sistēmas, kuru skalošanas šķidrumus reģenerē vai sadedzina;

2) tīrīšanai mājsaimniecībā;

3) tekstilizstrādājumu un ādu apstrādei, izņemot:

— apstrādi, neko neieplūdinot notekūdeņos,

— īpašas apstrādes sistēmas, kurās izmantoto ūdeni iepriekš apstrādā, lai pirms bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas to pilnībā attīrītu no organiskās frakcijas (aitādu attaukošana);

4) lauksaimniecībā emulgatoros pupu dezinficēšanai;

5) metālapstrādē, izņemot:

lietošanai kontrolētās, noslēgtās sistēmās, kuru skalošanas šķidrumus reģenerē vai sadedzina;

6) papīra masas un papīra izgatavošanu;

7) kosmētikas līdzekļus;

8) citus personīgās higiēnas līdzekļus, izņemot:

spermicīdus,

9) kā palīgvielas pesticīdos un biocīdos. Tomēr pesticīdi vai biocīdi, kas kā palīgvielu satur nonilfenola etoksilātu un kas reģistrēti pirms 2003. gada 17. jūlija, netiek ietekmēti ar šo ierobežojumu līdz to reģistrācijas derīguma termiņa beigām.

▼M34

46.a Nonilfenola etoksilāti (NPE)

(C2H4O)nC15H24O

1. Pēc 2021. gada 3. februāra nedrīkst laist tirgū tekstilizstrādājumos, par kuriem var pamatoti uzskatīt, ka tie normālā dzīves cikla laikā tiks mazgāti ūdenī, koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,01 % no attiecīgā tekstilizstrādājuma masas vai no katras tekstilizstrādājuma daļas masas.

2. Šā ieraksta 1. punktu nepiemēro lietotu tekstilizstrādājumu vai jaunu tekstilizstrādājumu laišanai tirgū, kas ražoti tikai no pārstrādātiem tekstilizstrādājumiem, neizmantojot NPE.

3. Šā ieraksta 1. un 2. punktā “tekstilizstrādājums” ir jebkurš negatavs, pusgatavs vai gatavs izstrādājums, kuros tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no izstrādājuma kopējās masas, vai jebkurš cits izstrādājums, kam ir daļa, kurā tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no kopējās masas, tostarp tādi izstrādājumi kā apģērbi, piederumi, iekštelpu tekstilizstrādājumi, šķiedras, pavedieni, drānas un trikotāžas izstrādājumi.

47. Hroma VI savienojumi

1.  Cementu un cementa maisījumus nelaiž tirgū un nelieto, ja pēc hidratācijas tajos ir vairāk nekā 2 mg/kg (0,0002 %) šķīstoša hroma VI no cementa kopējās sausnes.
2.  Ja izmanto reducētājus, tad, neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanai, iepakošanai un marķēšanai, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka uz cementa vai cementu saturošu izstrādājumu iepakojuma ir labi saskatāms, salasāms un nepārprotams marķējums ar informāciju par iepakošanas datumu, kā arī par glabāšanas nosacījumiem un glabāšanas laika periodu, kurā saglabājas reducējošā aģenta aktivitāte un tiek uzturēts šķīstošā hroma VI daudzums zem 1. punktā norādītās robežas.
3.  Pieļaujot atkāpi, 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz tirgū laišanu un lietošanu kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespējamība, ka tas saskarsies ar ādu. ►M21
4.  Par testēšanas metodi, ar ko pierāda atbilstību 1. punktam, izmanto Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartizēto metodi, kā testēt ūdenī šķīstošā hroma (VI) saturu cementā un cementu saturošos maisījumos. ◄ ►M25
5.  Ādas izstrādājumus, kas ir saskarē ar cilvēka ādu, nelaiž tirgū, ja hroma VI koncentrācija tajos ir vienāda vai pārsniedz 3 mg/kg ādas kopējās sausnas (0,0003 % masas).
6.  Izstrādājumus ar ādas sastāvdaļām, kas ir saskarē ar cilvēka ādu, nelaiž tirgū, ja hroma VI koncentrācija kādā no ādas sastāvdaļām ir vienāda vai pārsniedz 3 mg/kg ādas sastāvdaļas kopējās sausnas (0,0003 % masas).
7.  Iepriekš minēto 5. un 6. punktu nepiemēro tādu lietotu izstrādājumu laišanai tirgū, kas ir nonākuši pie galalietotājiem pirms 2015. gada 1. maija. ◄

48. Toluols

CAS Nr. 108-88-3

EK Nr. 203-625-9

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos, ja koncentrācija līdzinās 0,1 % no masas vai vairāk, kad vielu vai maisījumu izmanto adhēzijas audumos vai smidzināmās krāsās, kas paredzētas plašam patērētāju lokam.

49. Trihlorbenzols

CAS Nr. 120-82-1

EK Nr. 204-428-0

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos koncentrācijā, kas līdzinās 0,1 % no svara vai ir lielāka, neatkarīgi no lietošanas veida, izņemot:

— kā sintēzes starpprodukts, vai

— kā šķīdinātājs hlorēšanas reakciju procesā, ko veic slēgtās ķīmiskās iekārtās, vai

— 1,3,5-triamīna – 2,4,6-trinitrobenzola (TATB) ražošanai.

50. Policikliskie aromātiskie ūdeņraži (PAH)

a) benz[a]pirēns (BaP)

CAS Nr. 50-32-8

b) benz[e]pirēns (BeP)

CAS Nr. 192-97-2

c) benz[a]antracēns (BaA)

CAS Nr. 56-55-3

d) hrizēns (CHR)

CAS Nr. 218-01-9

e) benz[b]fluorantēns (BbFA)

CAS Nr. 205-99-2

f) benz[j]fluorantēns (BjFA)

CAS Nr. 205-82-3

g) benz[k]fluorantēns (BkFA)

CAS Nr. 207-08-9

h) Dibenz[a,h]antracēns (DbAhA)

CAS Nr. 53-70-3

1. No 2010. gada 1. janvāra pildeļļas nelaiž tirgū un nelieto riepu vai riepu daļu ražošanai, ja tajās ir:

— vairāk nekā 1 mg/kg (0,0001 % masas) BaP vai

— vairāk nekā 10 mg/kg (0,001 % masas) visu norādīto PAH kopā.

Standartu EN 16143:2013 (Naftas produkti. Benzo(a)pirēna (BaP) un atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) satura noteikšana pildeļļās. Procedūra ar dubulto LC attīrīšanu un GC/MS analīzi) izmanto kā testēšanas metodi, lai pierādītu atbilstību pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem.
Līdz 2016. gada 23. septembrim pirmajā daļā minētos ierobežojumus var uzskatīt par izpildītiem, ja policiklisko aromātisko vielu (PCA) ekstrakts ir mazāk nekā 3 % no masas, mērot saskaņā ar Naftas institūta standartu IP 346:1998 (PCA noteikšana neizmantotās eļļošanas pamateļļās un naftas frakcijās bez asfaltēna – dimetilsulfoksīda ekstrahēšanas refraktīvā indeksa metode), ar nosacījumu, ka atbilstību BaP un uzskaitīto PAH ierobežojumiem, kā arī mērījumu rezultātu korelāciju ar PCA ekstraktu ražotājs vai importētājs mēra ik pēc sešiem mēnešiem vai pēc katras ievērojamas darbības izmaiņas atkarībā no tā, kurš no šiem nosacījumiem iestājas agrāk.
2.  Turklāt riepas un atjaunošanai paredzētus protektorus, kas ražoti pēc 2010. gada 1. janvāra, nelaiž tirgū, ja tie satur pildeļļas, kas pārsniedz 1. punktā minētos limitus.
Šie limiti tiek uzskatīti par izpildītiem, ja vulkanizētas gumijas sastāvdaļas nepārsniedz limitu 0,35 % Bay protonu, mērot un aprēķinot saskaņā ar ISO 21461 (vulkanizēta gumija – Eļļas aromātiskuma noteikšana vulkanizētas gumijas sastāvdaļās).
3.  Pieļaujot atkāpi, 2. punktu nepiemēro atjaunotām riepām, ja to protektors nesatur pildeļļas, kas pārsniedz 1. punktā minētos limitus.
4.  Šajā pozīcijā “riepas” nozīmē transportlīdzekļu riepas, uz kurām attiecas:

— Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apstiprināšanai (*4),

— Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām (*5), un

— Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīva 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (*6).

►M24
5. Izstrādājumus nelaiž tirgū pārdošanai plašam patērētāju lokam, ja kādā no to gumijas vai plastmasas daļām, kas ir tiešā, kā arī ilgstošā saskarē vai īslaicīgā atkārtotā saskarē ar cilvēka ādu vai mutes dobumu, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos jebkura sarakstā minētā PAO saturs pārsniedz 1 mg/kg (0,0001 % no attiecīgās daļas masas).
Pie šādiem izstrādājumiem cita starpā pieder:

— sporta piederumi, piemēram, velosipēdi, golfa nūjas, raketes,

— mājsaimniecības piederumi, ratiņi, staigāšanas rāmji,

— sadzīves instrumenti,

— apģērbi, apavi, cimdi un sporta apģērbi,

— pulksteņu siksnas, aproces, maskas, galvas apsēji.

6.  Rotaļlietas, arī aktīvās atpūtas rotaļlietas, un bērnu aprūpes preces nelaiž tirgū, ja kādā no to gumijas vai plastmasas daļām, kas ir tiešā, kā arī ilgstošā saskarē vai īslaicīgā atkārtotā saskarē ar cilvēka ādu vai mutes dobumu, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos jebkura sarakstā minētā PAO saturs pārsniedz 0,5 mg/kg (0,00005 % no attiecīgās daļas masas).
7.  Atkāpjoties no 5. un 6. punkta, tos neattiecina uz izstrādājumiem, kas pirmoreiz laisti tirgū pirms 2015. gada 27. decembra.
8.  Līdz 2017. gada 27. decembrim Komisija 5. un 6. punktā minētās robežvērtības pārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju, arī PAO migrāciju no tur minētajiem izstrādājumiem, un informāciju par alternatīvām izejvielām, un, ja vajadzīgs, groza attiecīgos punktus. ◄ ►M65
9.  Ne granulas, ne mulčas nelaiž tirgū izmantošanai par sintētiskā zāliena pildmateriālu vai beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām, ja visu sarakstā minēto PAO summārais saturs tajās pārsniedz 20 mg/kg (0,002 % masas).
10.  Ne granulas, ne mulčas neizmanto par sintētiskā zāliena pildmateriālu vai beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām, ja visu sarakstā minēto PAO summārais saturs tajās pārsniedz 20 mg/kg (0,002 % masas).
11.  Granulas un mulčas, ko laiž tirgū izmantošanai par sintētiskā zāliena pildmateriālu vai beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām, marķē ar unikālu partijas identifikācijas numuru.
12.  Šā ieraksta 9.–11. punktu piemēro no 2022. gada 10. augusta.
13.  Granulas vai mulčas, kas Savienībā 2022. gada 9. augustā tiek izmantotas par sintētiskā zāliena pildmateriālu vai beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām, drīkst tur palikt, un tās drīkst turpināt izmantot minētajiem mērķiem.
14.  Šā ieraksta 9.–13. punkta piemērošanas vajadzībām:
a)  “granulas” ir maisījumi, kas izskatās kā cietas 1–4 mm lielas daļiņas un ir izgatavoti no gumijas vai cita reciklēta vai jauna vulkanizēta vai polimēru materiāla vai ir iegūti dabā;
b)  “mulčas” ir maisījumi, kas izskatās kā cietas 4–130 mm garas un 10–15 mm platas plēksnes un ir izgatavoti no gumijas vai cita reciklēta vai jauna vulkanizēta vai polimēru materiāla vai ir iegūti dabā;
c)  “sintētiskā zāliena pildmateriāls” sastāv no granulām, kuras izmanto sintētiskajā zālienā, lai uzlabotu zāliena sistēmas tehniskos sporta snieguma parametrus;
d)  “izmantošana beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām” ir jebkura granulu vai mulču izmantošana beramā veidā rotaļu laukumos vai sporta vajadzībām, izņemot par sintētiskā zāliena pildmateriālu. ◄

▼M52

51.

Bis(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

CAS Nr.: 117-81-7

EK Nr. 204-211-0

Dibutilftalāts (DBP)

CAS Nr.: 84-74-2

EK Nr. 201-557-4

Benzilbutilftalāts (BBP)

CAS Nr.: 85-68-7

EK Nr. 201-622-7

Diizobutilftalāts (DIBP)

CAS Nr.: 84-69-5

EK Nr. 201-553-2

1. Nelieto kā vielas vai maisījumos rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kur šā ieraksta 1. slejā minētie ftalāti ir tādā koncentrācijā, kas atsevišķam ftalātam vai jebkādā to kombinācijā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no plastificētā materiāla masas.

2. Nelaiž tirgū rotaļlietās vai bērnu aprūpes precēs, kur pirmie trīs šā ieraksta 1. slejā minētie ftalāti ir tādā koncentrācijā, kas atsevišķam ftalātam vai jebkādā to kombinācijā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no plastificētā materiāla masas.

Turklāt pēc 2020. gada 7. jūlijaDIBP nelaiž tirgū rotaļlietās vai bērnu aprūpes precēs, kur pirmie trīs šā ieraksta 1. slejā minētie ftalāti ir tādā koncentrācijā, kas atsevišķam ftalātam vai jebkādā to kombinācijā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no plastificētā materiāla masas.

3. Pēc 2020. gada 7. jūlija nelaiž tirgū izstrādājumos, kur šā ieraksta 1. slejā minētie ftalāti ir tādā koncentrācijā, kas atsevišķam ftalātam vai jebkādā to kombinācijā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no plastificētā materiāla masas izstrādājumā.

4. Šā ieraksta 3. punktu nepiemēro:

a) izstrādājumiem tikai rūpnieciskai vai lauksaimnieciskai lietošanai vai lietošanai tikai brīvā dabā ar nosacījumu, ka plastificētais materiāls nenonāk saskarē ar cilvēka gļotādu vai ilgstošā saskarē ar cilvēka ādu;

b) gaisa kuģiem, kas laisti tirgū pirms 2024. gada 7. janvāra, vai izstrādājumiem neatkarīgi no tirgū laišanas dienas, kurus lieto tikai minēto gaisa kuģu apkopei vai remontam, ja šie izstrādājumi ir būtiski gaisa kuģa drošībai un lidojumderīgumam;

c) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2007/46/EK un kuri laisti tirgū pirms 2024. gada 7. janvāra, vai izstrādājumiem neatkarīgi no tirgū laišanas dienas, kurus lieto tikai minēto transportlīdzekļu apkopei vai remontam, ja transportlīdzekļi bez šiem izstrādājumiem nespēj darboties, kā paredzēts;

d) izstrādājumiem, kas laisti tirgū pirms 2020. gada 7. jūlija;

e) laboratorijās izmantojamām mērierīcēm vai to daļām;

f) materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku un uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1935/2004 vai Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 (*21);

g) medicīniskām ierīcēm, uz kurām attiecas Direktīva 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK, vai šādu ierīču daļām;

h) elektriskām un elektroniskām ierīcēm, uz kurām attiecas Direktīva 2011/65/ES;

i) zāļu tiešajam iepakojumam, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 726/2004, Direktīva 2001/82/EK vai Direktīva 2001/83/EK;

j) rotaļlietām un bērnu aprūpes precēm, uz kurām attiecas šā ieraksta 1. vai 2. punkts.

5. Šā ieraksta 1., 2. un 3. punkta un 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē:

a) “plastificēts materiāls” ir jebkurš no šādiem homogēniem materiāliem:

— polivinilhlorīds (PVC), polivinilidēna hlorīds (PVDC), polivinilacetāts (PVA), poliuretāni,

— jebkuri citi polimēri (tostarp polimēra putas un gumijas materiāls), izņemot silikona gumijas un dabīgā lateksa pārklājumus,

— virsmas pārklājumi, pretslīdes pārklājumi, apdares, uzlīmes, iespiedornamenti,

— līmvielas, hermētiķi, krāsas un tintes;

b) “ilgstoša saskare ar cilvēka ādu” ir nepārtraukta saskare, kas ilgst vairāk par 10 minūtēm, vai periodiska saskare, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm dienā;

c) “bērnu aprūpes prece” ir jebkurš izstrādājums, kas paredzēts, lai veicinātu bērnu iemigšanu, kā arī bērnu nomierināšanai, higiēnai, barošanai vai domāts bērniem sūkāšanai.

6. Šā ieraksta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē “gaisa kuģis” ir viens no šiem:

a) civilās aviācijas gaisa kuģis, kas ražots atbilstoši tipa sertifikātam, kurš izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008, vai atbilstoši projekta apstiprinājumam, kurš izdots saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) līgumslēdzējas valsts nacionālajiem noteikumiem, vai kam ICAO līgumslēdzēja valsts ir izdevusi lidojumderīguma sertifikātu saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumu;

b) militārais gaisa kuģis.

52. Turpmāk norādītie ftalāti (vai citi CAS un EK numuri, kas attiecas uz šo vielu):

a) diizononilftalāts (DINP)

CAS Nr. 28553-12-0 un 68515-48-0

EK Nr. 249-079-5 un 271-090-9

b) diizodecilftalāts (DIDP)

CAS Nr. 26761-40-0 un 68515-49-1

EK Nr. 247-977-1 un 271-091-4

c) dinoktilftalāts (DNOP)

CAS Nr. 117-84-0

EK Nr. 204-214-7

1.  Nelieto kā vielas vai maisījumos koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas, rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, ko bērni var iebāzt mutē.
2.  Šādas rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kuros šo ftalātu koncentrācija pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas, nelaiž tirgū. ►M30   ◄
4.  Šajā pozīcijā “bērnu aprūpes prece” nozīmē izstrādājumu, kas paredzēts bērnu iemigšanas veicināšanai, bērnu nomierināšanai, higiēnai, barošanai vai bērniem sūkāšanai.

▼M9 —————

54. 2-(2-metoksietoksi)etanols (DEGME)

CAS Nr. 111-77-3

EK Nr. 203-906-6

Nelaiž tirgū pēc 2010. gada 27. jūnija, lai piegādātu iedzīvotājiem kā krāsu, krāsu noņēmēju, tīrīšanas līdzekļu, pašspodrinošo emulsiju vai grīdu hermētiķu sastāvdaļu masas koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,1 % masas.

55. 2-(2-butoksietoksi)etanols (DEGBE)

CAS Nr. 112-34-5

EK Nr. 203-961-6

1. Nelaiž tirgū pirmoreiz pēc 2010. gada 27. jūnija, lai piegādātu iedzīvotājiem kā smidzināmo krāsu vai tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļu aerosola izsmidzinātājos masas koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 3 %.

2. Smidzināmās krāsas un tīrīšanas līdzekļus aerosola smidzinātājos, kas satur DEGBE un neatbilst 1. punktam, nelaiž tirgū, lai piegādātu iedzīvotājiem, pēc 2010. gada 27. decembra.

3. Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka krāsas, izņemot smidzināmās krāsas, kas satur vairāk nekā 3 % DEGBE un kas tiek laistas tirgū piegādēm iedzīvotājiem, līdz 2010. gada 27. decembrim, skaidri, salasāmi un neizdzēšami marķē šādi:

“Nelietot, izmantojot krāsas smidzināšanas ierīces”.

►M21
56.  Metilēndifenildiizocianāts (MDI)
CAS Nr. 26447-40-5
EK Nr. 247-714-0,
arī šādi konkrēti izomēri:
a)  4,4’-metilēndifenildiizocianāts:
CAS Nr. 101-68-8
EK Nr. 202-966-0;
b)  2,4’-metilēndifenildiizocianāts:
CAS Nr. 5873-54-1
EK Nr. 227-534-9;
c)  2,2’-metilēndifenildiizocianāts:
CAS Nr. 2536-05-2
EK Nr. 219-799-4 ◄

1. Nelaiž tirgū pēc 2010. gada 27. decembra, kā iedzīvotājiem paredzētu maisījumu sastāvdaļu masas koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,1 %, ja piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka iepakojumā:

a) polietilēna aizsargcimdus, kas atbilst prasībām, kas ir noteiktas Padomes Direktīvā 89/686/EEK (*9);

b) iepakojums, neskarot citu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, kuri attiecas uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, skaidri, salasāmi un neizdzēšami netiek marķēts šādi:

“— Personām, kuras jau ir jutīgas pret diizocianātiem, lietojot šo produktu var rasties alerģiskas reakcijas.

— Personām, kas sirgst ar astmu, ekzēmu vai ādas slimībām, ir jāizvairās no saskares ar šo produktu, tostarp no tā saskares ar ādu.

— Strādājot ar šo produktu slikti vēdināmās telpās lietot aizsargmasku ar piemērotu gāzes filtru (t. i., Standartam EN 14387 atbilstošu A1 tipa filtru).”

2. Pieļaujot atkāpi, 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro adhezīviem, ko lieto ar kausēšanu.

57. Cikloheksāns

CAS Nr. 110-82-7

EK Nr. 203-806-2

1. Nelaiž tirgū pirmoreiz pēc 2010. gada 27. jūnija, lai piegādātu iedzīvotājiem kā neoprēna bāzes kontaktadhezīvu sastāvdaļu masas koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,1 % un kas vienā iepakojumā ir vairāk par 350 g.

2. Neoprēna bāzes kontaktlīmes, kas satur cikloheksānu un neatbilst 1. punktam, aizliegts laist tirgū, lai piedāvātu plašai sabiedrībai, pēc 2010. gada 27. decembra.

3. Neskarot citu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, kuri attiecas uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka cikloheksānu saturošas neoprēna bāzes kontaktlīmes, ja vielas koncentrācija ir 0,1 % masas vai lielāka un ko laiž tirgū, lai piedāvātu iedzīvotājiem, pēc 2010. gada 27. decembra, skaidri salasāmi un neizdzēšami marķē šādi:

“— Nelietot šo izstrādājumu slikti vēdināmās telpās.

— Nelietot šo izstrādājumu mīksto grīdas segumu ieklāšanai.”

58. Amonija nitrāts (AN)

CAS Nr. 6484-52-2

EK Nr. 229-347-8

1. Nelaiž tirgū pirmoreiz pēc 2010. gada 27. jūnija vielas vai tādus maisījumus, kuros slāpekļa koncentrācija ir lielāka par 28 % masas attiecībā pret amonija nitrātu, izmantošanai par cietajiem vienkāršajiem vai kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad šāds mēslošanas līdzeklis atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 (*10) III pielikuma tehniskajiem noteikumiem par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu. ►M54 ◄

▼M6

59. Dihlormetāns

CAS Nr. 75-09-2

EK Nr. 200-838-9

1. Krāsas noņēmējus, kuros dihlormetāna koncentrācija ir lielāka par vai vienāda ar 0,1 % pēc alvas masas ekvivalenta:

a) pēc 2010. gada 6. decembra nelaiž tirgū pirmo reizi plašam patēriņam vai speciālistiem;

b) pēc 2011. gada 6. decembra nelaiž tirgū plašam patēriņam vai speciālistiem;

c) speciālisti neizmanto pēc 2012. gada 6. jūnija.

Šajā ierakstā:

i) “speciālists” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kas, veicot profesionālo darbību, veic krāsas noņemšanu ārpus rūpnieciskām iekārtām;

ii) “rūpnieciskas iekārtas” ir iekārtas, ko izmanto, lai noņemtu krāsu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis savā teritorijā un attiecībā uz konkrētām darbībām var noteikt, ka īpaši apmācītiem speciālistiem ir atļauts izmantot krāsas noņēmējus, kas satur dihlormetānu, un var atļaut laist tirgū šādus krāsas noņēmējus, lai apgādātu minētos speciālistus.

Dalībvalstis, kas izmanto šo izņēmumu, pieņem attiecīgus noteikumus, lai aizsargātu veselību un drošību speciālistiem, kuri izmanto krāsas noņēmējus, kas satur dihlormetānu, un attiecīgi informē Komisiju.

Minētajos noteikumos iekļauj prasību, ka speciālistam ir apliecība, ko atzīst dalībvalsts, kurā šis speciālists strādā, vai viņš uzrāda citu līdzvērtīgu dokumentāru pierādījumu, vai viņam ir citāds minētās dalībvalsts apstiprinājums, ka viņš ir pienācīgi apmācīts un viņam ir pienācīga kvalifikācija, lai droši lietotu krāsas noņēmējus, kas satur dihlormetānu.

Komisija sagatavo to dalībvalstu sarakstu, kas ir izmantojušas šajā punktā minēto izņēmumu, un publicē šo sarakstu internetā.

3. Speciālists, attiecībā uz kuru ir piemērots 2. punktā minētais izņēmums, darbojas tikai tajās dalībvalstīs, kuras izmantojušas šo izņēmumu. Apmācības, kas minētas 2. punktā, obligāti aptver:

a) veselības risku apzināšanu, novērtēšanu un pārvaldību, tostarp informāciju par pieejamiem aizstājējiem vai darbībām, kuru izmantošana ir mazāk bīstama darba ņēmēju veselībai un drošībai;

b) piemērotas ventilācijas izmantošanu;

c) piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kuri atbilst Direktīvai 89/686/EEK.

Darba devēji un pašnodarbinātie pirmām kārtām aizstāj dihlormetānu ar ķimikāliju vai procesu, kura izmantošana nav saistīta ar risku vai ir saistīta ar mazāku risku darba ņēmēju veselībai un drošībai.

Speciālists praksē veic visus attiecīgos drošības pasākumus, tostarp lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

4. Neskarot citus Kopienas tiesību aktus par darba ņēmēju aizsardzību, krāsas noņēmējus, kuros dihlormetāna koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 masas %, var izmantot rūpnieciskās iekārtās vienīgi tad, ja nodrošināti vismaz šādi apstākļi:

a) visās darba telpās ir efektīva ventilācija, sevišķi mitrās apstrādes un ar krāsas noņēmēju apstrādāto priekšmetu žāvēšanas telpās ir vietēja izvades ventilācija pie kodināšanas vannām ar papildu mākslīgo ventilāciju šajās telpās, lai līdz minimumam samazinātu iedarbību un nodrošinātu atbilstību, ja tas ir tehniski iespējams, attiecīgām arodekspozīcijas robežvērtībām;

b) pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu iztvaikošanu no kodināšanas vannām: izņemot iekraušanu un izkraušanu, kodināšanas vannas pārklātas ar vāku; atbilstīga iekraušanas un izkraušanas ierīces kodināšanas vannām; skalošanas tvertnes ar ūdeni vai sārmainu šķīdumu, lai pēc izkraušanas aizvāktu šķīdinātāja pārpalikumu;

c) pasākumi dihlormetāna drošai lietošanai kodināšanas vannās: sūkņi un cauruļvadu sistēma krāsas noņēmēja padevei uz vannām un izvadīšanai no tām; atbilstīgas ierīces vannu drošai tīrīšanai un nogulšņu noņemšanai;

d) individuālie aizsardzības līdzekļi, kas atbilst Direktīvai 89/686/EEK: piemēroti aizsargcimdi, aizsargbrilles un aizsargtērps; piemēroti respiratori, ja citādi nav iespējams ievērot attiecīgās arodekspozīcijas robežvērtības;

e) darbiniekiem ir sniegta atbilstīga informācija, instruktāža un apmācība par šādu līdzekļu lietošanu.

5. Neskarot citus Kopienas noteikumus par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, no 2011. gada 6. decembra krāsas noņēmējiem, kuros dihlormetāna koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 masas %, ir skaidrs, salasāms un neizdzēšams marķējums:

“Tikai rūpnieciskai izmantošanai un speciālistiem konkrētās ES dalībvalstīs. Pārbaudīt, kurā valstī izmantošana ir atļauta.”

▼M12

60. Akrilamīds

CAS Nr. 79-06-1

Nedrīkst laist tirgū vai lietot kā vielu vai maisījumu sastāvdaļu koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 masas %, izmantošanai būvjavās uzklāšanā pēc 2012. gada 5. novembra.

▼M16

61. Dimetilfumarāts (DMF)

CAS Nr. 624-49-7

EK 210-849-0

Nedrīkst lietot izstrādājumos vai to daļās koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 mg/kg.

Izstrādājumus un to daļas, kas satur DMF, kura koncentrācija pārsniedz 0,1 mg/kg, nedrīkst laist tirgū.

▼M20

62.

a) Fenildzīvsudraba acetāts

EK Nr. 200-532-5

CAS Nr. 62-38-4

b) Fenildzīvsudraba propionāts

EK Nr. 203-094-3

CAS Nr. 103-27-5

c) Fenildzīvsudraba 2-etilheksanoāts

EK Nr. 236-326-7

CAS Nr. 13302-00-6

d) Fenildzīvsudraba oktanoāts

EK Nr. –

CAS Nr. 13864-38-5

e) Fenildzīvsudraba neodekanoāts

EK Nr. 247-783-7

CAS Nr. 26545-49-3

1. Neražo, nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumos pēc 2017. gada 10. oktobra, ja dzīvsudraba koncentrācija maisījumā ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,01 % no svara.

2. Izstrādājumus vai to daļas, kas satur vismaz vienu no šīm vielām, nelaiž tirgū pēc 2017. gada 10. oktobra, ja dzīvsudraba koncentrācija izstrādājumā vai izstrādājuma daļā ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,01 % no svara.

▼M18

63. Svins

CAS Nr. 7439-92-1

EK Nr. 231-100-4

un tā savienojumi

1.  Nelaiž tirgū un neizmanto atsevišķās juvelierizstrādājumu daļās, ja svina (izteikts kā metāls) koncentrācija šādā juvelierizstrādājuma daļā ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,05 % no tās svara.
2.  1. punkta nozīmē:
i)  “juvelierizstrādājumi” ir juvelierizstrādājumi un bižutērija, kā arī matu aksesuāri, ieskaitot:
a)  rokassprādzes, kaklarotas un gredzenus;
b)  caurduršanas juvelierizstrādājumus;
c)  rokaspulksteņus un aproces;
d)  piespraudes un aproču pogas;
ii)  “atsevišķa daļa” ir materiāli, no kuriem juvelierizstrādājums ir izgatavots, kā arī atsevišķas juvelierizstrādājumu detaļas.
3.  1. punktu piemēro arī atsevišķām detaļām, kuras laiž tirgū vai izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanā.
4.  Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro:
a)  kristāla stiklam, kas definēts Padomes Direktīvas 69/493/EEK (*14) I pielikumā (1., 2., 3. un 4. kategorija);
b)  patērētājiem nepieejamām pulksteņu iekšējām detaļām;
c)  nesintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem (KN kods 7103 , kas piešķirts ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87), ja tie nav apstrādāti ar svinu vai tā savienojumiem, vai šādas vielas saturošiem maisījumiem;
d)  emaljām, kas tiek definētas kā maisījumi, kurus var pārvērst stiklā un kuri rodas, vismaz 500 °C temperatūrā sakausējot, pārvēršot stiklā vai saķepējot minerālus.
5.  Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro juvelierizstrādājumiem, kurus pirmo reizi tirgū laiž pirms 2013. gada 9. oktobra, un juvelierizstrādājumiem, kas izgatavoti pirms 1961. gada 10. decembra. ►M31
6.  Komisija līdz 2017. gada 9. oktobrim atkārtoti novērtē šā ieraksta 1.–5. punktu, ņemot vērā jaunu zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz alternatīvu pieejamību un svina migrāciju no 1. punktā minētajiem izstrādājumiem, un, ja vajadzīgs, attiecīgi groza šo ierakstu. ◄ ►M31
7.  Aizliegts laist tirgū vai lietot plašam patēriņam paredzētos izstrādājumos, ja svina (kā metāla) koncentrācija šajos izstrādājumos vai to pieejamajās daļās ir vienāda vai lielāka par 0,05 masas % un ja šie izstrādājumi vai to pieejamās daļas normālos un saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos varētu nonākt bērnu mutē.
Minēto robežu nepiemēro gadījumos, kad var pierādīt, ka no šāda izstrādājuma vai tā pieejamas daļas, neatkarīgi no tā, vai izstrādājums vai tā daļa ir ar pārklājumu vai bez tā, svina izdalīšanās koeficients nepārsniedz 0,05 μg/cm2 stundā (ekvivalents 0,05 μg/g/h), un – attiecībā uz izstrādājumiem ar pārklājumu – minētais pārklājums ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka vismaz divus gadus, lietojot izstrādājumu normālos un pamatoti paredzamos lietošanas apstākļos, minētais izdalīšanās koeficients netiek pārsniegts.
Šā punkta izpratnē uzskata, ka izstrādājums var nonākt bērna mutē, ja izstrādājums vai tā pieejama daļa vienā dimensijā ir mazāka par 5 cm vai tam ir šāda izmēra noņemama vai izvirzīta daļa.
8.  Atkāpjoties no iepriekšminētā, 7. punktu nepiemēro:
a)  juvelierizstrādājumiem, uz kuriem attiecas 1. punkts;
b)  kristāla stiklam, kas definēts Direktīvas 69/493/EEK I pielikumā (1., 2., 3. un 4. kategorija);
c)  nesintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem (KN kods 7103 , kas piešķirts ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87), ja tie nav apstrādāti ar svinu vai tā savienojumiem, vai šādas vielas saturošiem maisījumiem;
d)  emaljām, kas definētas kā maisījumi, kurus var pārvērst stiklā un kuri rodas, vismaz 500 °C temperatūrā sakausējot, pārvēršot stiklā vai saķepējot minerālu;
e)  atslēgām un slēdzenēm, tostarp piekaramajām atslēgām;
f)  mūzikas instrumentiem;
g)  izstrādājumiem un to daļām, kas satur misiņa sakausējumus, ja svina (kā metāla) koncentrācija misiņa sakausējumā nepārsniedz 0,5 masas %;
h)  rakstāmpiederumu uzgaļiem;
i)  reliģiska rakstura izstrādājumiem;
j)  pārnēsājamām cinka-oglekļa baterijām un podziņelementu baterijām;
k)  izstrādājumiem, kuri ir šādu tiesību aktu darbības jomā:
i)  Direktīva 94/62/EK;
ii)  Regula (EK) Nr. 1935/2004;
iii)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (*15);
iv)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (*16).
9.  Komisija līdz 2019. gada 1. jūlijam atkārtoti novērtē šā ieraksta 7. punktu un 8. punkta e), f), i) un j) apakšpunktu, ņemot vērā jaunu zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz alternatīvu pieejamību un svina migrāciju no 7. punktā minētajiem izstrādājumiem, ieskaitot prasību par pārklājuma integritāti, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgi groza šo ierakstu.
10.  Atkāpjoties no iepriekšminētā, 7. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas pirmo reizi laisti tirgū pirms 2016. gada 1. jūnija. ◄ ►M63
11.  No 2023. gada 15. februāra mitrājos vai līdz 100 m attālumā no mitrājiem ir aizliegts:
a)  izšaut skrotis, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) pēc masas ir 1 % vai vairāk;
b)  šādas skrotis nēsāt šaušanas izgājienā mitrājos vai šāda šaušanas izgājiena ietvaros.
Piemērojot pirmo daļu:
a)  “līdz 100 m attālumā no mitrājiem” nozīmē – līdz 100 m atstatus no jebkura mitrāju ārējās robežas punkta;
b)  “šaušana mitrājos” ir šaušana, atrodoties mitrājos vai līdz 100 m attālumā no mitrājiem;
c)  ja tiek konstatēts, ka kāda persona šaušanas izgājienā vai šāda izgājiena ietvaros nēsā skrotis mitrājos vai līdz 100 m attālumā no mitrājiem, uzskata, ka attiecīgā šaušana ir šaušana mitrājos, ja vien attiecīgā persona nevar pierādīt, ka tā ir kāda cita veida šaušana.
Pirmajā daļā noteiktais ierobežojums dalībvalstī nav piemērojams, ja minētā dalībvalsts Komisijai saskaņā ar 12. punktu paziņo, ka tā ir nodomājusi izmantot ar minēto punktu doto iespēju.
12.  Ja vismaz 20 % dalībvalsts teritorijas, neskaitot teritoriālos ūdeņus, ir mitrāji, attiecīgā dalībvalsts var 11. punkta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma vietā visā savā teritorijā no 2024. gada 15. februāra aizliegt:
a)  laist tirgū skrotis, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) pēc masas ir 1 % vai vairāk;
b)  šādas skrotis izšaut;
c)  šādas skrotis nēsāt šaušanas izgājienā vai šaušanas izgājiena ietvaros.
Ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, par savu nodomu līdz 2021. gada 15. augustam paziņo Komisijai. Šī dalībvalsts Komisijai bez kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gada 15. augustam paziņo pieņemto valsts pasākumu tekstu. Komisija šādus saņemtos paziņojumus par nodomu un valsts pasākumu tekstu bez kavēšanās dara pieejamus publiski.
13.  Piemērojot 11. un 12. punktu:
a)  “mitrāji” ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus;
b)  “skrotis” ir lodītes, ko izmanto vai paredzēts izmantot vienā bises lādiņā vai patronā;
c)  “bise” ir gludstobra šaujamierocis, kas nav gaisa šautene;
d)  “šaušana” ir jebkāda šaušana ar bisi;
e)  “nēsāšana” ir nēsāšana sev līdzi vai nēsāšana vai transportēšana jebkādā citā veidā;
f)  nosakot, vai persona, kam ir skrotis, nēsā skrotis “šaušanas izgājiena ietvaros”:
i)  ņem vērā visus lietas apstākļus;
ii)  personai, kam ir skrotis, nav obligāti jābūt tai pašai personai, kas šauj.
14.  Dalībvalstis var paturēt spēkā vides vai cilvēka veselības aizsardzībai paredzētus valsts noteikumus, kuri ir spēkā 2021. gada 15. februārī un svinu skrotīs ierobežo stingrāk, nekā paredz 11. punkts.
Dalībvalstis šo valsts noteikumu tekstu bez kavēšanās paziņo Komisijai. Komisija šādu saņemto valsts noteikumu tekstu bez kavēšanās dara pieejamu publiski. ◄

▼M27

64. 1,4-dihlorbenzols

CAS Nr. 106-46-7

EK Nr. 203-400-5

Nelaiž tirgū un nelieto kā vielu vai maisījumu sastāvdaļu koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 1 % no masas, ja viela vai maisījums ir laists tirgū lietošanai vai lietots kā gaisa atsvaidzinātājs vai tualetes bloks tualetēs, mājokļos, birojos vai citās sabiedrisku vietu iekštelpās.

▼M38

65. Neorganiskie amonija sāļi

1. Nelaiž tirgū un nelieto celulozes izolācijas maisījumos vai celulozes izolācijas izstrādājumos pēc 2018. gada 14. jūlija, ja vien minēto maisījumu vai izstrādājumu amonjaka emisijas koncentrācija nav mazāka par 3 tilpuma ppm (2,12 mg/m3) pie testa nosacījumiem, kas precizēti 4. punktā.

Celulozes izolācijas maisījumu, kas satur neorganiskos amonija sāļus, piegādātājs informē saņēmēju vai patērētāju par maksimālo pieļaujamo celulozes izolācijas maisījuma noslodzi, kas izteikta kā biezums un blīvums.

Celulozes izolācijas maisījuma, kas satur neorganiskos amonija sāļus, pakārtotais lietotājs nodrošina, lai netiktu pārsniegta piegādātāja paziņotā maksimālā pieļaujamā noslodze.

2. Atkāpjoties no iepriekšminētā, 1. punktu nepiemēro tādu celulozes izolācijas maisījumu laišanai tirgū, kurus plānots lietot vienīgi celulozes izolācijas izstrādājumu ražošanai, vai minēto maisījumu lietošanai celulozes izolācijas izstrādājumu ražošanā.

3. Ja kādā dalībvalstī 2016. gada 14. jūlija ir spēkā valsts pagaidu pasākumi, kurus Komisija atļāvusi saskaņā ar 129. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 1. un 2. punkta noteikumus piemēro no minētā datuma.

4. Atbilstību 1. punkta pirmajā daļā minētajai emisijas robežvērtībai pierāda saskaņā ar tehnisko specifikāciju CEN/TS 16516, kas pielāgota šādi:

a) testa ilgums ir vismaz 14 dienas (28 dienu vietā);

b) amonjaka gāzes emisiju mēra vismaz reizi dienā visa testa laikā;

c) robežvērtību nesasniedz un nepārsniedz nevienā mērījumā, kas veikts testa laikā;

d) relatīvais mitrums ir 90 % (50 % vietā);

e) izmanto metodi, kas piemērota amonjaka gāzes emisijas mērīšanai;

f) noslodzi, ko izsaka kā biezumu un blīvumu, reģistrē celulozes izolācijas maisījumu vai testējamo izstrādājumu paraugu ņemšanas laikā.

▼M40

66. Bisfenols A

CAS Nr. 80-05-7

EK Nr. 201-245-8

Nedrīkst laist tirgū termopapīrā koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai lielāka par 0,02 % masas pēc 2020. gada 2. janvāra.

▼M61 —————

▼C11

68. Taisnas un sazarotas virknes perfluorkarbonskābes ar formulu CnF2n+1-C(= O)OH, kur n = 8, 9, 10, 11, 12 vai 13 (C9–C14 PFCA),

ieskaitot to sāļus un visas to kombinācijas;

C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, kam ir perfluorgrupa ar formulu CnF2n+1, kas tieši piesaistīta citam oglekļa atomam, kur n = 8, 9, 10, 11, 12, vai 13, ieskaitot to sāļus un visas to kombinācijas;

C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, kam viens no struktūras elementiem ir perfluorgrupa ar formulu CnF2n+1, kas nav tieši piesaistīta citam oglekļa atomam, kur n = 9, 10, 11, 12, 13 vai 14, ieskaitot to sāļus un visas to kombinācijas.

Aprakstā neietilpst šādas vielas:

— CnF2n+1-X, kur X = F, Cl vai Br

— un n = 9, 10, 11, 12, 13 vai 14, ieskaitot visas to kombinācijas,

— CnF2n+1-C(= O)OX’, kur n > 13 un X’=jebkura grupa, ieskaitot sāļus.

______________________________

1. No 2023. gada 25. februāra nedrīkst ražot vai laist tirgū kā atsevišķas vielas.

2. No 2023. gada 25. februāra nedrīkst lietot vai laist tirgū:

a) kā sastāvdaļu citā vielā;

b) maisījumā;

c) izstrādājumā,

izņemot tad, ja koncentrācija vielā, maisījumā vai izstrādājumā ir mazāka par 25 ppb (C9–C14 PFCA un to sāļu summai) vai 260 ppb (C9–C14 PFCA radniecīgo vielu summai).

3. Atkāpjoties no 2. punkta, C9–C14 PFCA, to sāļu un C9–C14 PFCA radniecīgo vielu summas robežkoncentrācija ir 10 ppm, ja tās ir tādas vielas sastāvā, kas tiks izmantota par transportētu izolētu starpproduktu, un ja ir izpildīti šīs regulas 18. panta 4. punkta a)–f) apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz tādu fluorķimikāliju ražošanu, kurām perfluorētu oglekļa atomu virknē ir 6 atomi vai mazāk. Komisija šo robežvērtību pārskata ne vēlāk kā 2023. gada 25. augustā.

4. Ieraksta 2. punktu no 2023. gada 4. jūlija piemēro:

i) tekstilmateriāliem ar ūdens un eļļu atgrūšanas spēju strādnieku pasargāšanai no tādiem bīstamiem šķidrumiem, kuri apdraud to veselību un drošību;

ii) politetrafluoretilēna (PTFE) un polivinilidēnfluorīda (PVDF) ražošanā, lai izgatavotu:

— augstas veiktspējas, korozijnoturīgas gāzes filtra membrānas, ūdens filtra membrānas un membrānas medicīniskajiem tekstilizstrādājumiem,

— rūpnieciskajiem atkritumiem paredzētu siltummaiņas aprīkojumu,

— rūpnieciskos hermētiķus, kas spēj novērst gaistošo organisko savienojumu un PM 2,5 daļiņu noplūdes.

5. Atkāpjoties no 2. punkta, līdz 2025. gada 4. jūlijam C9–C14 PFCA, to sāļus un C9–C14 PFCA radniecīgās vielas atļauts izmantot šādiem mērķiem:

i) fotolitogrāfijas vai izkodināšanas procesos pusvadītāju ražošanā;

ii) fotofilmu fotogrāfiskiem pārklājumiem;

iii) invazīvām un implantējamām medicīniskām ierīcēm;

iv) ugunsdzēsības putās, kuras jau uzstādītās mobilās vai fiksētās sistēmās lieto šķidru kurināmo tvaika slāpēšanai un šķidru kurināmo aizdegšanās dzēšanai (B klases ugunsgrēki), ar šādiem nosacījumiem:

— ugunsdzēsības putas, kas satur vai var saturēt C9–C14 PFCA, to sāļus un C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, neizmanto apmācībā,

— ugunsdzēsības putas, kas satur vai var saturēt C9–C14 PFCA, to sāļus un C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, izmēģinājumos izmanto vienīgi tad, ja visas noplūdes tiek kontrolētas,

— ugunsdzēsības putas, kas satur vai var saturēt C9–C14 PFCA, to sāļus un C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, no 2023. gada 1. janvāra atļauts izmantot vienīgi tādos objektos, kur visas noplūdes var tikt kontrolētas,

— tādu ugunsdzēsības putu krājumus, kas satur vai var saturēt C9–C14 PFCA, to sāļus un C9–C14 PFCA radniecīgās vielas, apsaimnieko saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1021 5. pantu.

6. Ieraksta 2. punkta c) apakšpunktu nepiemēro izstrādājumiem, kas laisti tirgū pirms 2023. gada 25. februāra.

7. ►C12 Līdz 2028. gada 25. augustam 2. punktu nepiemēro zem spiediena esošu dozētu inhalatoru flakonu pārklājumam. ◄

8. Ieraksta 2. punktu c) apakšpunktu no 2023. gada 31. decembra piemēro:

a) pusvadītājiem atsevišķi;

b) pusvadītājiem, kas iestrādāti pusgatavās un gatavās elektroniskās iekārtās.

9. Ieraksta 2. punkta c) apakšpunktu no 2030. gada 31. decembra piemēro pusvadītājiem, ko izmanto tādu gatavu elektronisku iekārtu rezerves vai maiņas daļās, kuras tirgū laistas pirms 2023. gada 31. decembra.

10. ►C12 Līdz 2024. gada 25. augustam C9–C14 PFCA summas robežkoncentrācija, kas minēta 2. punktā, fluorplastmasā un fluorelastomēros, kuri satur perfluoralkoksigrupas, ir 2 000 ppb. ◄ No 2024. gada 26. augusta C9–C14 PFCA summas robežkoncentrācija fluorplastmasā un fluorelastomēros, kas satur perfluoralkoksigrupas, ir 100 ppb. Perfluoralkoksigrupas saturošas fluorplastmasas un fluorelastomēru ražošanas un izmantošanas laikā pilnībā jānovērš C9–C14 PFCA emisijas vai, ja tas nav paveicams, šādas emisijas, cik vien tehniski un praktiski iespējams, jāsamazina. Šī atkāpe neattiecas uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem. ►C12 Komisija šo atkāpi pārskata ne vēlāk kā 2024. gada 25. augustā. ◄

11. Ieraksta 2. punktā minētā C9–C14 PFCA summas robežkoncentrācija ir 1000 ppb, ja šīs vielas ir mikropulveros, kas iegūti apstarošanā ar jonizējošo starojumu vai termiskajā noārdīšanā, kā arī rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem domātos maisījumos un izstrādājumos, kas satur PTFE mikropulverus. PTFE mikropulveru ražošanas un izmantošanas laikā pilnībā jānovērš C9–C14 PFCA emisijas vai, ja tas nav paveicams, šādas emisijas, cik vien tehniski un praktiski iespējams, jāsamazina. ►C12 Komisija šo atkāpi pārskata ne vēlāk kā 2024. gada 25. augustā. ◄

12. Šajā ierakstā C9–C14 PFCA radniecīgās vielas ir vielas, kuras to molekulārās struktūras dēļ uzskata par spējīgām noārdīties līdz C9–C14 PFCA vai pārveidoties par tām.

▼C9

69. Metanols

CAS Nr. 67-56-1

EK Nr. 200-659-6

Nedrīkst laist tirgū plašai sabiedrībai pēc 2019. gada 9. maija vējstiklu mazgāšanas vai atkausēšanas šķidrumos koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai lielāka par 0,6 masas %.

▼M46

70. Oktametilciklotetrasiloksāns (D4)

CAS Nr. 556-67-2

EK Nr. 209-136-7

Dekametilciklopentasiloksāns (D5)

CAS Nr. 541-02-6

EK Nr. 208-764-9

1. Ja noskalojamos kosmētikas līdzekļos vielas koncentrācija ir vienāda ar 0,1 % attiecīgās vielas masas vai to pārsniedz, to pēc 2020. gada 31. janvāra nelaiž tirgū.

2. Šajā ierakstā “noskalojami kosmētikas līdzekļi” nozīmē Regulas (EK) Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā definētos kosmētikas līdzekļus, kurus parastos lietošanas apstākļos pēc uzklāšanas noskalo ar ūdeni.

▼M47

71. 1-metil-2-pirolidons

(NMP)

CAS Nr. 872-50-4

EK Nr. 212-828-1

1. Pēc 2020. gada 9. maija nedrīkst laist tirgū kā vielu tīrā veidā vai maisījumos, ja koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,3 %, ja vien ražotāji, importētāji un pakārtotie lietotāji attiecīgajos ķīmiskās drošības ziņojumos un drošības datu lapās attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību nav iekļāvuši atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL): 14,4 mg/m3 – eksponētība ieelpojot, un 4,8 mg/kg dienā – dermāla eksponētība.

2. Pēc 2020. gada 9. maija nedrīkst ražot vai izmantot kā vielu tīrā veidā vai maisījumos, ja koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,3 %, ja vien ražotāji un pakārtotie lietotāji neveic atbilstošus riska pārvaldības pasākumus un nenodrošina atbilstošus izmantošanas apstākļus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju eksponētības līmenis ir zemāks par 1. punktā noteiktajiem DNEL.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, tajos noteiktās saistības attiecībā uz laišanu tirgū izmantošanai stiepļu pārklāšanas procesā vai izmantošanai par šķīdinātāju vai reaģentu stiepļu pārklāšanas procesā piemēro no 2024. gada 9. maija.

▼M50

72. 12. papildinājuma tabulas 1. slejā uzskaitītās vielas

1. Nelaiž tirgū pēc 2020. gada 1. novembra nevienā no šādiem lietojumiem:

a) apģērbs vai apģērba piederumi;

b) tekstilizstrādājumi, kas nav apģērbs un kas parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos nonāk saskarē ar cilvēka ādu līdzīgā apmērā kā apģērbs;

c) apavi,

ja apģērbs, apģērba piederumi, tekstilizstrādājumi, kas nav apģērbs, vai apavi ir paredzēti patērētāju lietošanai un viela, mērot viendabīgā materiālā, ir koncentrācijā, kas vienāda ar koncentrāciju, kura par attiecīgo vielu norādīta 12. papildinājumā, vai lielāka par to.

2. Atkāpjoties no minētā noteikuma, attiecībā uz žaketēs, mēteļos vai mēbeļu tapsējuma materiālos izmantotā formaldehīda (CAS Nr. 50-00-0) laišanu tirgū attiecīgā koncentrācija 1. punkta nolūkā ir 300 mg/kg laikposmā no 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 1. novembrim. Pēc tam piemēro 12. papildinājumā norādīto koncentrāciju.

3. Šā ieraksta 1. punktu nepiemēro:

a) apģērbam, apģērba piederumiem vai apaviem vai apģērba, apģērba piederumu vai apavu daļām, kas pilnībā izgatavoti no dabīgās ādas, kažokādas vai zvērādas;

b) netekstila aizdarēm un netekstila dekoratīvajiem elementiem;

c) lietotam apģērbam, apģērba piederumiem, tekstilizstrādājumiem, kas nav apģērbs vai apavi;

d) telpas formai atbilstošiem paklājiem un tekstilmateriālu grīdsegām, kas paredzētas lietošanai iekštelpās, grīdsegām un grīdceliņiem.

4. Šā ieraksta 1. punktu nepiemēro apģērbam, apģērba piederumiem, tekstilizstrādājumiem, kas nav apģērbs, vai apaviem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (*) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (**).

5. Šā ieraksta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro vienreizlietojamiem tekstilizstrādājumiem. “Vienreizlietojami tekstilizstrādājumi” ir tekstilizstrādājumi, ko paredzēts lietot tikai vienreiz vai ierobežotu laiku un kas nav paredzēti turpmākai lietošanai tādā pašā vai līdzīgā nolūkā.

6. Šā ieraksta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot jebkādu tādu stingrāku ierobežojumu piemērošanu, kas izklāstīti šajā pielikumā vai citos piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

7. Komisija 3. punkta d) apakšpunktā norādīto izņēmumu pārskata un vajadzības gadījumā minēto punktu attiecīgi groza.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

▼M53

73. (3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,8,8,8-tridekafluoroktil)silāntriols

Jebkurš tā mono-, di- vai tri-O-(alkil)atvasinājums (TDFA)

1. Nedrīkst laist tirgū piegādei plašam patērētāju lokam pēc 2021. gada 2. janvāra atsevišķi vai jebkurā kombinācijā, koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai lielāka par 2. daļām no miljarda (masas) vai pārsniedz to, maisījumos, kas satur organiskos šķīdinātājus, izsmidzināmos līdzekļos.

2. Šajā ierakstā “izsmidzināmi līdzekļi” ir aerosola izsmidzinātāji, sūkņa smidzinātāji, sprūda smidzinātāji, ko pārdod kā aizsardzības vai impregnēšanas līdzekļus, ko uzklāj izsmidzinot.

3. Neskarot citu Savienības noteikumu īstenošanu attiecībā uz vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, tādu izsmidzināmu līdzekļu iepakojumu, kuri satur (3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,8,8,8-tridekafluoroktil)silāntriolu un/vai TDFA kopā ar organiskajiem šķīdinātājiem, kurus saskaņā ar 1. punktu laiž tirgū profesionālai lietošanai, skaidri un neizdzēšami marķē šādi: “Tikai profesionāliem lietotājiem” un “Ieelpojot iestājas nāve” kopā ar piktogrammu GHS06.

4. Drošības datu lapu 2.3. iedaļā iekļauj šādu informāciju: “(3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,8,8,8-tridekafluoroktil) silāntriola un/vai jebkura tā mono-, di- vai tri-O-(alkil)atvasinājuma, kura koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 2. daļām no miljarda (masas), un organisko šķīdinātāju maisījumi izsmidzināmos līdzekļos ir paredzēti tikai profesionāliem lietotājiem un ir marķēti ar “Ieelpojot iestājas nāve”.”

5. 1., 3. un 4. punktā minētie organiskie šķīdinātāji ietver organiskos šķīdinātājus, ko izmanto kā aerosolu propelentus.

▼M59

74. Diizocianāti, O = C=N-R-N = C=O, kur R ir nespecificēta garuma alifātiska vai aromātiska ogļūdeņraža vienība

1. Pēc 2023. gada 24. augusta rūpnieciskiem vai profesionāliem lietojumiem neizmanto kā vielas vienas pašas, kā citu vielu sastāvdaļas vai maisījumos, izņemot tad, ja:

a) diizocianātu koncentrācija atsevišķi un kombinācijā ir mazāka par 0,1 % pēc masas; vai

b) darba devējs vai pašnodarbinātais nodrošina, ka rūpnieciskie vai profesionālie lietotāji pirms vielas(-u) vai maisījuma(-u) izmantošanas ir sekmīgi izgājuši apmācību par diizocianātu drošu lietošanu.

2. Pēc 2022. gada 24. februāra rūpnieciskiem vai profesionāliem lietojumiem nelaiž tirgū kā vielas vienas pašas, kā citu vielu sastāvdaļas vai maisījumos, izņemot tad, ja:

a) diizocianātu koncentrācija atsevišķi un kombinācijā ir mazāka par 0,1 % pēc masas; vai

b) piegādātājs nodrošina, ka vielas(-u) vai maisījuma(-u) saņēmējam ir sniegta informācija par 1. punkta b) apakšpunkta prasībām un ka uz iepakojuma ir izvietots šāds no pārējās marķējuma informācijas vizuāli atšķirīgs paziņojums: “No 2023. gada 24. augusta pirms rūpnieciskas vai profesionālas izmantošanas ir jāiziet pienācīga apmācība.”

3. Šā ieraksta vajadzībām ar “rūpnieciskiem un profesionāliem lietotājiem” saprot ikvienu darbinieku un pašnodarbinātu darbinieku, kas vai nu darbojas ar rūpnieciskiem vai profesionāliem lietotājiem paredzētiem diizocianātiem vieniem pašiem, kā sastāvdaļām citās vielās vai maisījumos, vai pārrauga šādus uzdevumus.

4. Apmācība, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver norādījumus par kontroli pār dermālu un inhalatīvu eksponētību diizocianātiem darbā un neskar nekādas esošas valsts arodekspozīcijas robežvērtības vai nekādus citus piemērotus valsts līmenī noteiktus riska pārvaldības pasākumus. Šādu apmācību sniedz darba aizsardzības eksperts, kas kompetenci ieguvis atbilstošā arodapmācībā. Apmācība aptver vismaz šādus elementus:

a) 5. punkta a) apakšpunktā minētie apmācības elementi attiecībā uz visiem rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem;

b) 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie apmācības elementi attiecībā uz šādiem lietojumiem:

— darbošanās ar vaļējiem maisījumiem apkārtnes temperatūrā (t. sk. putuplasta ražošanas tuneļos),

— izsmidzināšana vēdināmā kabīnē,

— uzklāšana ar rullīti,

— uzklāšana ar otu,

— uzklāšana ar iemērkšanu vai liešanu,

— nepilnīgi sacietējušu, bet atdzisušu izstrādājumu mehāniska pēcapstrāde (piemēram, griešana),

— tīrīšana un atkritumi,

— jebkādi citi lietojumi, pie kuriem ir līdzīga dermālā un/vai inhalatīvā eksponētība;

c) 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie apmācības elementi attiecībā uz šādiem lietojumiem:

— darbošanās ar nepilnīgi sacietējušiem izstrādājumiem (piem., tikko cietinātiem, vēl siltiem),

— izmantošana lietuvēs,

— apkope un remonts, kurā vajadzīga piekļuve ierīcēm,

— darbošanās ar vaļējiem siltiem vai karstiem sastāviem (> 45 °C),

— izsmidzināšana nenoslēgtā vidē, kur ir pieejama tikai ierobežota vai dabiskā ventilācija (te ietilpst lieli rūpnieciski cehi) un augstenerģētiski izsmidzināšanas procesi (piem., putuplasti, elastomēri),

— jebkādi citi lietojumi, pie kuriem ir līdzīga dermālā vai inhalatīvā eksponētība.

5. Apmācības elementi:

a) vispārīga apmācība, t. sk. tiešsaistē, šādos jautājumos:

— diizocianātu ķīmija,

— toksicitātes bīstamība (akūtā toksicitāte),

— eksponētība diizocianātiem,

— arodekspozīcijas robežvērtības,

— sensibilizācija,

— smaka kā brīdinājums par briesmām,

— gaistamības nozīme no riska viedokļa,

— diizocianātu viskozitāte, temperatūra un molekulmasa,

— personiskā higiēna,

— vajadzīgie individuālie aizsarglīdzekļi, tostarp praktiski norādījumi par to pareizu lietošanu un ierobežojumiem,

— riski, ka var notikt saskare ar ādu un ieelpošana,

— riski, kas saistīti ar izmantoto lietojuma procesu,

— ādas un elpceļu aizsardzības shēma,

— ventilācija,

— tīrīšana, noplūdes, tehniskā apkope,

— tukša iepakojuma izmešana,

— tuvumā esošo cilvēku aizsardzība,

— manipulāciju kritiski svarīgo posmu identificēšana,

— specifiskas nacionālās kodu sistēmas (attiecīgā gadījumā),

— droša uzvedība,

— sertifikāts vai dokumentāli pierādījumi, ka apmācība ir sekmīgi pabeigta;

b) vidēja līmeņa apmācība, t. sk. tiešsaistē, šādos jautājumos:

— citi uzvedības aspekti,

— tehniskā apkope,

— izmaiņu pārvaldība,

— esošo drošības norādījumu novērtēšana,

— riski, kas saistīti ar izmantoto lietojuma procesu,

— sertifikāts vai dokumentāli pierādījumi, ka apmācība ir sekmīgi pabeigta;

c) augstāka līmeņa apmācība, t. sk. tiešsaistē, šādos jautājumos:

— jebkāda papildu sertifikācija, kas nepieciešama attiecībā uz aptvertajiem specifiskajiem lietojumiem,

— izsmidzināšana ārpus smidzināšanas kabīnes,

— darbošanās ar vaļējiem siltiem vai karstiem sastāviem (> 45 °C),

— sertifikāts vai dokumentāli pierādījumi, ka apmācība ir sekmīgi pabeigta.

6. Apmācība atbilst tās dalībvalsts paredzētajiem noteikumiem, kurā darbojas rūpnieciskie vai profesionālie lietotāji. Dalībvalstis savas nacionālās prasības attiecībā uz šīs vielas(-u) un maisījuma(-u) izmantošanu var ieviest vai turpināt piemērot ar nosacījumu, ka ir ievērotas 4. un 5. punktā izklāstītās minimālās prasības.

7. Piegādātājs, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, nodrošina, ka saņēmējam tiek nodrošināti 4. un 5. punktam atbilstoši apmācības materiāli un kursi tās dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kur tas piegādā vielu(-as) vai maisījumu(-us). Apmācībā ņem vērā piegādāto produktu specifiku, t. sk. sastāvu, iepakojumu un konstrukciju.

8. Darba devējs vai pašnodarbinātais dokumentē 4. un 5. punktā minētās apmācības sekmīgu pabeigšanu. Apmācību atkārto vismaz reizi piecos gados.

9. Ziņojumos saskaņā ar 117. panta 1. punktu dalībvalstis iekļauj šādu informāciju:

a) jebkādas valsts tiesību aktos paredzētās apmācības prasības un citi riska pārvaldības pasākumi, kas saistīti ar diizocianātu rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem;

b) ik gadus paziņotais un atzītais to arodastmas un elpceļu un ādas arodsaslimšanu skaits, kas saistītas ar diizocianātiem;

c) valsts ekspozīcijas robežvērtības diizocianātiem, ja tādas ir;

d) izpildes pasākumi, kas saistīti ar šo ierobežojumu.

10. Šo ierobežojumu piemēro, neskarot pārējos Savienības tiesību aktus par darba ņēmēju darba aizsardzību darbā.

▼M60

75.

Vielas, uz kurām attiecas viens vai vairāki šādi punkti:

a) vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas šādās kategorijās:

— “kancerogēns” (1.A, 1.B vai 2.) vai “cilmes šūnu mutagēns” (1.A, 1.B vai 2.), bet izņemot vielas, kas klasificētas tikai tādas ietekmes dēļ, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā,

— “toksisks reproduktīvajai sistēmai” (1.A, 1.B vai 2.), bet izņemot vielas, kas klasificētas tikai tādas ietekmes dēļ, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā,

— “ādas sensibilizators” (1., 1.A vai 1.B),

— “kodīgs ādai” (1., 1.A, 1.B vai 1.C) vai “kairinošs ādai” (2.),

— “nopietni acu bojājumi” (1.) vai “acu kairinājums” (2.);

b) vielas, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (*22) II pielikuma sarakstā;

c) vielas, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV pielikuma sarakstā un attiecībā uz ko minētā pielikuma tabulā g), h), un i) sleja (vismaz viena no tām) satur kādu nosacījumu;

d) vielas, kas iekļautas šā pielikuma 13. papildinājuma sarakstā.

Šā ieraksta 2. slejas 7. un 8. punkta papildprasības attiecas uz visiem tetovēšanā izmantojamiem maisījumiem neatkarīgi no tā, vai tie satur kādu no vielām, uz kurām attiecas šā ieraksta šīs slejas a) līdz d) apakšpunkts.

1. Tetovēšanā izmantojamos maisījumos tirgū nelaiž un tetovēšanai pēc 2022. gada 4. janvāra neizmanto maisījumus, kas satur vielu vai vielas, uz kurām attiecas šādi nosacījumi:

a) viela, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificēta kategorijās “kancerogēns” (1.A, 1.B vai 2.) vai “cilmes šūnu mutagēns” (1.A, 1.B vai 2.), šajā maisījumā ir koncentrācijā, kura vienāda ar vai lielāka par 0,00005 masas %;

b) viela, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificēta kategorijā “toksisks reproduktīvajai sistēmai” (1.A, 1.B vai 2. kategorija), šajā maisījumā ir koncentrācijā, kura vienāda ar vai lielāka par 0,001 masas %;

c) viela, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificēta kategorijā “ādas sensibilizators” (1., 1.A vai 1.B), šajā maisījumā ir koncentrācijā, kura vienāda ar vai lielāka par 0,001 masas %;

d) viela, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificēta kategorijā “kodīgs ādai” (1., 1.A, 1.B vai 1.C), “kairinošs ādai” (2.), “nopietni acu bojājumi” (1.) vai “acu kairinājums” (2.), šajā maisījumā ir koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par:

i) 0,1 masas %, ja šī viela izmantota tikai par pH regulatoru;

ii) visos pārējos gadījumos 0,01 masas %;

e) viela, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (*22) II pielikuma sarakstā, šajā maisījumā ir koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,00005 masas %;

f) viela, attiecībā uz ko Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV pielikuma tabulas g) sleja (“Kosmētikas līdzekļa veids, ķermeņa daļas”) satur vienu vai vairākus turpmāk minētos nosacījumus, šajā maisījumā ir koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,00005 masas %;

i) “Līdzekļi, ko noskalo”;

ii) “Neizmantot kosmētikas līdzekļos, ko lieto uz gļotādām”;

iii) “Neizmantot kosmētikas līdzekļos acīm”;

g) viela, attiecībā uz ko Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV pielikuma tabulas h) sleja (“Maksimālā pieļaujamā koncentrācija gatavā maisījumā”) vai i) sleja (“Citi”) satur kādu nosacījumu, šajā maisījumā ir tādā koncentrācijā vai citā veidā, kurš neatbilst minētajā slejā norādītajiem nosacījumiem;

h) viela, kas iekļauta šā pielikuma 13. papildinājuma sarakstā, šajā maisījumā ir tādā koncentrācijā, kura vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju, kas attiecībā uz šo vielu norādīta minētajā papildinājumā.

2. Šā ieraksta sakarā maisījuma izmantošana “tetovēšanā” nozīmē to, ka šis maisījums jebkādā procesā vai procedūrā (ieskaitot procedūras, ko parasti dēvē par permanento grimu, kosmētisko tetovēšanu, uzacu pigmentēšanu matiņu tehnikā un mikropigmentēšanu) tiek injicēts vai ievadīts cilvēka ādā, gļotādā vai acs ābolā, lai uz ķermeņa atstātu zīmi vai rakstu.

3. Ja uz 13. papildinājuma sarakstā neiekļautu vielu attiecas vairāk nekā viens no 1. punkta a) līdz g) apakšpunktiem, šai vielai piemēro stingrāko no robežkoncentrācijām, kas noteiktas minētajos punktos. Ja uz kādu 13. papildinājuma sarakstā iekļautu vielu arī attiecas viens vai vairāki no 1. punkta a) līdz g) apakšpunktiem, šai vielai piemēro 1. punkta h) apakšpunktā noteikto robežkoncentrāciju.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, to līdz 2023. gada 4. janvārim nepiemēro šādām vielām:

a) Pigment Blue 15:3 (CI 74160, EK Nr. 205-685-1, CAS Nr. 147-14-8);

b) Pigment Green 7 (CI 74260, EK Nr. 215-524-7, CAS Nr, 1328-53-6).

5. Ja pēc 2021. gada 4. janvāra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu groza tā, ka kādu vielu klasificē vai pārklasificē tādā veidā, ka uz to sāk attiekties šā ieraksta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunkts, vai tādā veidā, ka uz to sāk attiekties cits no minētajiem punktiem, nevis tas, kurš uz to attiecās iepriekš, un ja minētās jaunās vai pārskatītās klasifikācijas piemērošanas diena ir pēc dienas, kas minēta šā ieraksta 1. vai attiecīgi 4. punktā, minētajai vielai piemērojot šo ierakstu, attiecībā uz šo grozījumu uzskata, ka tas stājas spēkā minētās jaunās vai pārskatītās klasifikācijas piemērošanas dienā.

6. Ja pēc 2021. gada 4. janvāra Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai IV pielikumu groza tā, ka kādu vielu sarakstā iekļauj vai ierakstu par to groza tādā veidā, ka uz to sāk attiekties šā ieraksta 1. punkta e), f) vai g) apakšpunkts, vai tādā veidā, ka uz to sāk attiekties cits no minētajiem punktiem, nevis tas, kurš uz to attiecās iepriekš, un ja grozījums stājas spēkā pēc dienas, kas minēta šā ieraksta 1. vai attiecīgi 4. punktā, minētajai vielai piemērojot šo ierakstu, attiecībā uz šo grozījumu uzskata, ka tas stājas spēkā dienā, kas ir 18 mēnešus pēc tā akta stāšanās spēkā, ar kuru minētais grozījums izdarīts.

7. Piegādātāji, kas laiž tirgū tetovēšanā izmantojamu maisījumu, nodrošina, ka pēc 2022. gada 4. janvāra maisījums ir marķēts ar šādu informāciju:

a) paziņojums “Maisījums tetovējumu vai permanentā grima veidošanai”;

b) partijas unikālais identifikācijas numurs;

c) sastāvdaļu saraksts saskaņā ar nomenklatūru, kas izveidota sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 33. pantu vai, ja nav sastāvdaļas kopīgā nosaukuma, IUPAC nosaukumu. Ja nav sastāvdaļas kopīgā nosaukuma vai IUPAC nosaukuma, CAS un EK numurs. Sastāvdaļas norāda dilstošā secībā pēc sastāvdaļu masas vai tilpuma preparāta formulēšanas brīdī. “Sastāvdaļa” ir jebkura preparāta formulēšanā pievienota viela, kuru satur tetovēšanā izmantojamais maisījums. Piemaisījumus par sastāvdaļām neuzskata. Ja tādas vielas nosaukums, ko izmanto par sastāvdaļu šā ieraksta izpratnē, marķējumā jau ir jānorāda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šī sastāvdaļa nav jāmarķē saskaņā ar šo regulu;

d) attiecībā uz vielām, ko aptver 1. punkta d) apakšpunkta i) punkts, papildu paziņojums “pH regulators”.

e) paziņojums “Satur niķeli. Var izraisīt alerģisku reakciju.”, ja niķeļa saturs maisījumā nesasniedz 13. papildinājumā norādīto robežkoncentrāciju;

f) paziņojums “Satur hromu (VI). Var izraisīt alerģisku reakciju.”, ja hroma (VI) saturs maisījumā nesasniedz 13. papildinājumā norādīto robežkoncentrāciju;

g) drošības norādījumi lietotājiem, ja vien tos marķējumā norādīt jau neprasa Regula (EK) Nr. 1272/2008.

Informācija ir skaidri redzama, viegli salasāma un marķēta neizdzēšamā veidā.

Informācija ir rakstīta tās (to) dalībvalsts(-u) valodā, kurā(-ās) maisījumu laiž tirgū, ja vien attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) nav noteikts citādi.

Ja iepakojuma izmēra dēļ citādi nevar, pirmajā daļā, izņemot a) apakšpunktu, minēto informāciju tā vietā iekļauj lietošanas pamācībā.

Pirms maisījumu izmantot tetovēšanā, persona, kas maisījumu izmanto, personu, kurai tiek veikta procedūra, uz šīs daļas pamata iepazīstina ar iepakojuma marķējumā esošo vai lietošanas pamācībā iekļauto informāciju.

8. Maisījumus, uz kuriem nav paziņojuma “Maisījums tetovējumu vai permanentā grima veidošanai”, tetovēšanai neizmanto.

9. Šis ieraksts neattiecas uz vielām, kuras 20 °C temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena ir gāzes vai kuru ģenerētais tvaika spiediens 50 °C temperatūrā pārsniedz 300 kPa, izņemot formaldehīdu (CAS Nr. 50-00-0, EK Nr. 200-001-8).

10. Šis ieraksts neattiecas uz tādu tetovēšanā izmantojamu maisījumu laišanu tirgū vai izmantošanu tetovēšanai, kurus tirgū laiž tikai kā medicīnisku ierīci vai medicīniskas ierīces piederumu Regulas (ES) 2017/745 nozīmē, vai uz to izmantošanu tikai par medicīnisku ierīci vai medicīniskas ierīces piederumu tajā pašā nozīmē. Ja maisījums tiek laists tirgū vai izmantots ne tikai kā medicīniska ierīce vai medicīniskas ierīces piederums, Regulas (ES) 2017/745 un šīs regulas prasības piemēro kumulatīvi.

▼M67

76.

N,N-dimetilformamīds

CAS Nr. 68-12-2

EK Nr. 200-679-5

1. Nedrīkst laist tirgū kā atsevišķu vielu, kā citu vielu sastāvdaļu vai maisījumos koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,3 % pēc 2023. gada 12. decembra, ja vien ražotāji, importētāji un pakārtotie lietotāji attiecīgajos ķīmiskās drošības ziņojumos un drošības datu lapās attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību nav iekļāvuši atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL): 6 mg/m3 – eksponētība ieelpojot, un 1,1 mg/kg dienā – dermāla eksponētība.

2. Nedrīkst ražot vai lietot kā atsevišķu vielu, kā citu vielu sastāvdaļu vai maisījumos koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,3 % pēc 2023. gada 12. decembra, ja ražotāji un pakārtotie lietotāji neveic atbilstošus riska pārvaldības pasākumus un nenodrošina atbilstošus darbības nosacījumus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju eksponētības līmenis ir zemāks par 1. punktā noteiktajiem DNEL.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, tajos noteiktos pienākumus piemēro no 2024. gada 12. decembra attiecībā uz laišanu tirgū lietošanai vai lietošanu par šķīdinātāju tiešos vai pārneses poliuretāna pārklājuma procesos uz tekstilmateriāliem un papīra materiāliem vai poliuretāna membrānu ražošanā, un no 2025. gada 12. decembra attiecībā uz laišanu tirgū lietošanai vai lietošanu par šķīdinātāju sintētisko šķiedru sausās un mitrās vērpšanas procesos.

(*1)

OV L 256, 7.9.1987., 42. lpp.

(*2)

OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

(*3)

OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(*4)

OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(*5)

OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.

(*6)

OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

(*7)

OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(*8)

OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(*9)

OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

(*10)

OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

(*11)

OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

(*12)

OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(*13)

OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

►M18 (*14)

OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.

◄

►M31 (*15)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.).

(*16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

◄

►M37 (*17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

◄

(*18)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

(*19)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(*20)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(*21)

Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regula (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.).

(*22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

1.—6. papildinājums

PRIEKŠVĀRDS

Sleju virsrakstu skaidrojumi

Vielas:

Nosaukums atbilst Starptautiskajai ķīmiskajai identifikācijai, ko piemēro vielai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvu 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, VI pielikuma 3. daļā.

Kad vien iespējams, vielas tiek apzīmētas ar attiecīgiem Iupac nosaukumiem. Vielas, kas ir uzskaitītas EINECS (Eiropas Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu saraksts), ELINCS (Eiropas Savienībā pieteikto ķīmisko vielu saraksts) vai “Vielu, kuras nav uzskatāmas par polimēriem” sarakstā, tiek apzīmētas, izmantojot nosaukumus no šiem sarakstiem. Citi nosaukumi, piemēram, parasti vai vispārpieņemti nosaukumi tiek ietverti dažos gadījumos. Kad vien iespējams, augu aizsardzības līdzekļus un biocīdus apzīmē ar attiecīgiem ISO nosaukumiem.

Vielu grupu ieraksti:

vairāki grupu ieraksti ir iekļauti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Šajos gadījumos klasifikācijas prasības tiks piemērotas visām vielām, uz ko attiecas apraksts.

Dažos gadījumos ir klasifikācijas prasības, kas attiecas uz grupas ierakstā iekļautām konkrētām vielām. Šādos gadījumos Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir ietverts īpašs attiecīgās vielas ieraksts, bet grupas ierakstā ir piezīme “izņemot vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā minētas citur”.

Dažkārt uz kādu konkrētu vielu var attiekties vairāku grupu ieraksti. Šādos gadījumos vielas klasifikācijā ietver abu grupu klasifikācijai noteiktās prasības. Ja viens un tas pats apdraudējums ir klasificēts dažādi, tiks piemērota stingrākā klasifikācija.

Indeksa numurs:

indeksa numurs ir identifikācijas kods, kas ir piešķirts vielai Regulas (EK) Nr. 1272/2008. VI pielikuma 3. daļā. Vielas ir uzskaitītas pielikuma papildinājumā saskaņā ar šo indeksa numuru.

EK numuri:

EK numurs, tas ir, EINECS, ELINCS vai NLP ir vielas oficiālais numurs Eiropas Savienībā. EINECS numuru var iegūt Eiropas Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS). ELINCS numuru var iegūt Eiropas Savienībā pieteikto ķīmisko vielu sarakstā. NLP numuru var iegūt “Vielu, kuras nav uzskatāmas par polimēriem” sarakstā. Šos sarakstus ir publicējis Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs.

EK numurs sastāv no septiņiem cipariem XXX-XXX-X un sākas ar 200-001-8 (EINECS), ar 400-010-9 (ELINCS) un ar 500-001-0 (NLP). Šis numurs ir norādīts slejā ar virsrakstu “EK Nr.”.

CAS numurs:

“Chemical Abstracts Service” (CAS) numuri ir noteikti vielām, lai palīdzētu tās identificēt.

Piezīmes:

piezīmju pilns teksts ir atrodams Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā.

Piezīmes, kas jāņem vērā šajā regulā, ir šādas:

A piezīme:

neskarot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 17. panta 2. punktu, marķējumā norāda kādu no tiem vielas nosaukumiem, kas noteikti minētās Regulas VI pielikuma 3. daļā.

Šajā daļā dažkārt ir izmantots vispārīgs apraksts, piemēram, “.. savienojumi” vai “.. sāļi”. Tādā gadījumā piegādātājs, kas tādu vielu laiž tirgū, marķējumā norāda precīzu nosaukumu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008. VI pielikuma 1.1.1.4. iedaļu.

▼M14

B piezīme:

dažas vielas (skābes, bāzes u. c.) ir laistas tirgū ūdens šķīdumos dažādās koncentrācijās, un tādēļ šie šķīdumi jāklasificē un jāmarķē atsevišķi, jo bīstamība dažādās koncentrācijas atšķiras.

C piezīme:

dažas organiskās vielas var laist tirgū atsevišķa izomēra vai izomēru maisījuma veidā.

D piezīme:

vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētā veidā. Šādā veidā tās ir norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008. VI pielikuma 3. daļā.

Tomēr dažkārt šādas vielas laiž tirgū arī nestabilizētā veidā. Šādā gadījumā piegādātājs, kas šo vielu laiž tirgū, marķējumā norāda vielas nosaukumu un aiz tā raksta vārdu “nestabilizēts”.

J piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 0,1 masas % benzola (EK Nr. 200–753–7).

K piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 0,1 masas % 1,3-butadiēna (EK Nr. 203–450–8).

L piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 3 masas % dimetilsulfoksīda ekstrakta, mērot ar IP 346 metodi.

M piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 0,005 masas % benz[a]pirēna (EK Nr. 200–028–5).

N piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja ir zināms viss tās attīrīšanas process un var pierādīt, ka viela, no kuras tā iegūta, nav kancerogēna.

P piezīme:

vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 0,1 masas % benzola (EK Nr. 200–753–7).

R piezīme:

kā kancerogēnas neklasificē šķiedras, kuru vidējais svērtais ģeometriskais diametrs mīnus divas ģeometriskās standartkļūdas ir lielāks par 6 mikrometriem.

1. papildinājums

28. ieraksts. Kancerogēnas vielas: 1.A kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Hroma (VI) trioksīds	024-001-00-0	215-607-8	1333-82-0	►M5 — ◄
Cinka hromāti, arī cinka kālija hromāts	024-007-00-3
▼M14
Niķeļa monoksīds; [1]	028-003-00-2	215-215-7 [1]	1313-99-1 [1]
Niķeļa oksīds; [2]		234-323-5 [2]	11099-02-8 [2]
Bunzenīts; [3]		- [3]	34492-97-2 [3]
Niķeļa dioksīds	028-004-00-8	234-823-3	12035-36-8
Diniķeļa trioksīds	028-005-00-3	215-217-8	1314-06-3
Niķeļa(II) sulfīds; [1]	028-006-00-9	240-841-2 [1]	16812-54-7 [1]
Niķeļa sulfīds; [2]		234-349-7 [2]	11113-75-0 [2]
Millerīts; [3]		- [3]	1314-04-1 [3]
Triniķeļa disulfīds;	028-007-00-4
Niķeļa subsulfīds; [1]		234-829-6 [1]	12035-72-2 [1]
Hezlvudīts; [2]		- [2]	12035-71-1 [2]
▼M14
Niķeļa dihidroksīds; [1]		028-008-00-X	235-008-5 [1]		12054-48-7 [1]
Niķeļa hidroksīds; [2]	234-348-1 [2]	028-008-00-X	11113-74-9 [2]
Niķeļa sulfāts	028-009-00-5	232-104-9	7786-81-4
Niķeļa karbonāts;	028-010-00-0
Bāziskais niķeļa karbonāts;
Ogļskābes niķeļa (2+) sāls; [1]		222-068-2 [1]	3333-67-3 [1]
Ogļskābes niķeļa sāls; [2]		240-408-8 [2]	16337-84-1 [2]
[μ-[karbonāt(2-)-O:O′]] dihidroksitriniķelis; [3]		265-748-4 [3]	65405-96-1 [3]
[karbonāt(2-)]tetrahidroksitriniķelis; [4]		235-715-9 [4]	12607-70-4 [4]
Niķeļa dihlorīds	028-011-00-6	231-743-0	7718-54-9
Niķeļa dinitrāts; [1]	028-012-00-1	236-068-5 [1]	13138-45-9 [1]
Slāpekļskābes niķeļa sāls; [2]	028-012-00-1	238-076-4 [2]	14216-75-2 [2]
Niķeļa kušņi	028-013-00-7	273-749-6	69012-50-6
Dekuprizēti vara elektrolītiskās rafinēšanas niķeļa sulfāta sārņi un nogulsnes	028-014-00-2	295-859-3	92129-57-2
Dekuprizēti vara elektrolītiskās rafinēšanas sārņi un nogulsnes	028-015-00-8	305-433-1	94551-87-8
Niķeļa diperhlorāts; Perhlorskābes niķeļa(II) sāls	028-016-00-3	237-124-1	13637-71-3
Niķeļa dikālija bis-(sulfāts); [1]	028-017-00-9	237-563-9 [1]	13842-46-1 [1]
Diamonija niķeļa bis-(sulfāts); [2]	028-017-00-9	239-793-2 [2]	15699-18-0 [2]
Niķeļa bis-(sulfamidāts); Niķeļa sulfamāts	028-018-00-4	237-396-1	13770-89-3
Niķeļa bis-(tetrafluorborāts)	028-019-00-X	238-753-4	14708-14-6
Niķeļa diformiāts; [1]	028-021-00-0	222-101-0 [1]	3349-06-2 [1]
Skudrskābes niķeļa sāls; [2]		239-946-6 [2]	15843-02-4 [2]
Skudrskābes vara niķeļa sāls; [3]		268-755-0 [3]	68134-59-8 [3]
Niķeļa di(acetāts); [1]	028-022-00-6	206-761-7 [1]	373-02-4 [1]
Niķeļa acetāts; [2]	028-022-00-6	239-086-1 [2]	14998-37-9 [2]
Niķeļa dibenzoāts	028-024-00-7	209-046-8	553-71-9
Niķeļa bis-(4-cikloheksilbutirāts)	028-025-00-2	223-463-2	3906-55-6
Niķeļa(II) stearāts; Niķeļa(II) oktadekanoāts;	028-026-00-8	218-744-1	2223-95-2
Niķeļa dilaktāts	028-027-00-3	—	16039-61-5
Niķeļa(II) oktanoāts	028-028-00-9	225-656-7	4995-91-9
Niķeļa difluorīds; [1]	028-029-00-4	233-071-3 [1]	10028-18-9 [1]
Niķeļa dibromīds; [2]		236-665-0 [2]	13462-88-9 [2]
Niķeļa dijodīds; [3]		236-666-6 [3]	13462-90-3 [3]
Niķeļa kālija fluorīds; [4]		- [4]	11132-10-8 [4]
Niķeļa heksafluorsilikāts	028-030-00-X	247-430-7	26043-11-8
Niķeļa selenāts	028-031-00-5	239-125-2	15060-62-5
Niķeļa hidrogēnfosfāts; [1]	028-032-00-0	238-278-2 [1]	14332-34-4 [1]
Niķeļa bis-(dihidrogēnfosfāts); [2]		242-522-3 [2]	18718-11-1 [2]
Triniķeļa bis-(ortofosfāts); [3]		233-844-5 [3]	10381-36-9 [3]
Diniķeļa difosfāts; [4]		238-426-6 [4]	14448-18-1 [4]
Niķeļa bis-(fosfināts); [5]		238-511-8 [5]	14507-36-9 [5]
Niķeļa fosfināts; [6]		252-840-4 [6]	36026-88-7 [6]
Fosforskābes kalcija niķeļa sāls; [7]		- [7]	17169-61-8 [7]
Difosforskābes niķeļa(II) sāls; [8]		- [8]	19372-20-4 [8]
Diamonija niķeļa heksacianoferāts	028-033-00-6	—	74195-78-1
Niķeļa dicianīds	028-034-00-1	209-160-8	557-19-7
Niķeļa hromāts	028-035-00-7	238-766-5	14721-18-7
Niķeļa(II) silikāts; [1]	028-036-00-2	244-578-4 [1]	21784-78-1 [1]
Diniķeļa ortosilikāts; [2]		237-411-1 [2]	13775-54-7 [2]
Niķeļa silikāts (3:4); [3]		250-788-7 [3]	31748-25-1 [3]
Silīcijskābes niķeļa sāls; [4]		253-461-7 [4]	37321-15-6 [4]
Trihidrogēnhidroksi-bis-[ortosilikāt(4-)]triniķelāts(3-); [5]		235-688-3 [5]	12519-85-6 [5]
Diniķeļa heksacianoferāts	028-037-00-8	238-946-3	14874-78-3
Triniķeļa bis-(arsenāts); Niķeļa(II) arsenāts	028-038-00-3	236-771-7	13477-70-8
Niķeļa oksalāts; [1]	028-039-00-9	208-933-7 [1]	547-67-1 [1]
Skābeņskābes niķeļa sāls; [2]	028-039-00-9	243-867-2 [2]	20543-06-0 [2]
Niķeļa telurīds	028-040-00-4	235-260-6	12142-88-0
Triniķeļa tetrasulfīds	028-041-00-X	—	12137-12-1
Triniķeļa bis-(arsenīts);	028-042-00-5	—	74646-29-0
Kobalta niķeļa pelēkais periklazs;	028-043-00-0
C.I. Melnais pigments 25;
C.I. 77332; [1]		269-051-6 [1]	68186-89-0 [1]
Kobalta niķeļa dioksīds; [2]		261-346-8 [2]	58591-45-0 [2]
Kobalta niķeļa oksīds; [3]		- [3]	12737-30-3 [3]
Niķeļa alvas trioksīds; Niķeļā stannāts	028-044-00-6	234-824-9	12035-38-0
Niķeļa triurāna dekaoksīds	028-045-00-1	239-876-6	15780-33-3
Niķeļa ditiocianāts	028-046-00-7	237-205-1	13689-92-4
Niķeļa dihromāts	028-047-00-2	239-646-5	15586-38-6
Niķeļa(II) selenīts	028-048-00-8	233-263-7	10101-96-9
Niķeļa selenīds	028-049-00-3	215-216-2	1314-05-2
Silīcijskābes svina niķeļa sāls	028-050-00-9	—	68130-19-8
Niķeļa diarsenīds; [1]	028-051-00-4	235-103-1 [1]	12068-61-0 [1]
Niķeļa arsenīds; [2]	028-051-00-4	248-169-1 [2]	27016-75-7 [2]
Niķeļa bārija titāna bāldzeltenais praiderīts;	028-052-00-X	271-853-6	68610-24-2
C.I. Dzeltenais pigments 157;
C.I. 77900
Niķeļa dihlorāts; [1]	028-053-00-5	267-897-0 [1]	67952-43-6 [1]
Niķeļa dibromāts; [2]		238-596-1 [2]	14550-87-9 [2]
Etilhidrogēnsulfāts, niķeļa(II) sāls; [3]		275-897-7 [3]	71720-48-4 [3]
Niķeļa(II) trifluoracetāts; [1]	028-054-00-0	240-235-8 [1]	16083-14-0 [1]
Niķeļa(II) propionāts; [2]		222-102-6 [2]	3349-08-4 [2]
Niķeļa bis-(benzolsulfonāts); [3]		254-642-3 [3]	39819-65-3 [3]
Niķeļa(II) hidrogēncitrāts; [4]		242-533-3 [4]	18721-51-2 [4]
Citronskābes amonija niķeļa sāls; [5]		242-161-1 [5]	18283-82-4 [5]
Citronskābes niķeļa sāls; [6]		245-119-0 [6]	22605-92-1 [6]
Niķeļa bis-(2-etilheksanoāts); [7]		224-699-9 [7]	4454-16-4 [7]
2-etilheksānskābes niķeļa sāls; [8]		231-480-1 [8]	7580-31-6 [8]
Dimetilheksānskābes niķeļa sāls; [9]		301-323-2 [9]	93983-68-7 [9]
Niķeļa(II) izooktanoāts; [10]		249-555-2 [10]	29317-63-3 [10]
Niķeļa izooktanoāts; [11]		248-585-3 [11]	27637-46-3 [11]
Niķeļa bis-(izononanoāts); [12]		284-349-6 [12]	84852-37-9 [12]
Niķeļa(II) neononanoāts; [13]		300-094-6 [13]	93920-10-6 [13]
Niķeļa(II) izodekanoāts; [14]		287-468-1 [14]	85508-43-6 [14]
Niķeļa(II) neodekanoāts; [15]		287-469-7 [15]	85508-44-7 [15]
Neodekānskābes niķeļa sāls [16]		257-447-1 [16]	51818-56-5 [16]
Niķeļa(II) neoundekanoāts; [17]		300-093-0 [17]	93920-09-3 [17]
bis-(D-glikonāt-O1,O2)niķelis; [18]		276-205-6 [18]	71957-07-8 [18]
niķeļa 3,5-bis-(terc-butil)-4-hidroksibenzoāts (1:2); [19]		258-051-1 [19]	52625-25-9 [19]
Niķeļa(II) palmitāts; [20]		237-138-8 [20]	13654-40-5 [20]
(2-etilheksanoāt-O)(izononanāt-O)niķelis; [21]		287-470-2 [21]	85508-45-8 [21]
(izononanoāt-O)(izooktanoāt-O)niķelis; [22]		287-471-8 [22]	85508-46-9 [22]
(izooktanoāt-O)(neodekānoāt-O)niķelis; [23]		284-347-5 [23]	84852-35-7 [23]
(2etilheksanoāt-O)(izodekanoāt-O)niķēlis; [24]		284-351-7 [24]	84852-39-1 [24]
(2-etilheksanoāt-O)(izononanāt-O)niķelis; [25]		285-698-7 [25]	85135-77-9 [25]
(izodekānoāt-O)(izookanoāt-O)niķelis; [26]		285-909-2 [26]	85166-19-4 [26]
(izodekānoāt-O)(izononanoāt-O)niķelis; [27]		284-348-0 [27]	84852-36-8 [27]
(izononanoāt-O)(neodekanoāt-O)niķelis; [28]		287-592-6 [28]	85551-28-6 [28]
C6-19 sazaroto taukskābju niķeļa sāļi; [29]		294-302-1 [29]	91697-41-5 [29]
C8-18 un C18 nepiesatināto taukskābju niķeļa sāļi; [30]		283-972-0 [30]	84776-45-4 [30]
2,7-naftalēndisulfoskābes niķeļa(II) sāls; [31]		- [31]	72319-19-8 [31]
Niķeļa(II) sulfīts; [1]	028-055-00-6	231-827-7 [1]	7757-95-1 [1]
Niķeļa telūra trioksīds; [2]		239-967-0 [2]	15851-52-2 [2]
Niķeļa telūra tetraoksīds; [3]		239-974-9 [3]	15852-21-8 [3]
Molibdēna niķeļa hidroksīda oksīda fosfāts; [4]		268-585-7 [4]	68130-36-9 [4]
Niķeļa borīds (NiB); [1]	028-056-00-1	234-493-0 [1]	12007-00-0 [1]
Diniķeļa borīds; [2]		234-494-6 [2]	12007-01-1 [2]
Triniķeļa borīds; [3]		234-495-1 [3]	12007-02-2 [3]
Diniķeļa borīds; [4]		235-723-2 [4]	12619-90-8 [4]
Diniķeļa silicīds; [5]		235-033-1 [5]	12059-14-2 [5]
Niķeļa disilicīds; [6]		235-379-3 [6]	12201-89-7 [6]
Diniķeļa fosfīds; [7]		234-828-0 [7]	12035-64-2 [7]
Niķeļa bora fosfīds; [8]		- [8]	65229-23-4 [8]
Dialumīnija niķeļa tetraoksīds; [1]	028-057-00-7	234-454-8 [1]	12004-35-2 [1]
Niķeļa titāna trioksīds; [2]		234-825-4 [2]	12035-39-1 [2]
Niķeļa titāna oksīds; [3]		235-752-0 [3]	12653-76-8 [3]
Niķeļa divanādija heksaoksīds; [4]		257-970-5 [4]	52502-12-2 [4]
Kobalta dimolibdēna niķeļa oktaoksīds; [5]		268-169-5 [5]	68016-03-5 [5]
Niķeļa cirkonija trioksīds; [6]		274-755-1 [6]	70692-93-2 [6]
Molibdēna niķeļa tetraoksīds; [7]		238-034-5 [7]	14177-55-0 [7]
Niķeļa volframa tetraoksīds; [8]		238-032-4 [8]	14177-51-6 [8]
Niķeļa zaļais olīvīns [9]		271-112-7 [9]	68515-84-4 [9]
Litija niķeļa dioksīds; [10]		- [10]	12031-65-1 [10]
Molibdēna niķeļa oksīds; [11]		- [11]	12673-58-4 [11]
Kobalta litija niķeļa oksīds	028-058-00-2	442-750-5	—
▼C1
Diarsēna trioksīds; arsēna trioksīds	033-003-00-0	215-481-4	1327-53-3
Arsēna pentoksīds; arsēna oksīds	033-004-00-6	215-116-9	1303-28-2
▼M14
Arsēnskābe un tās sāļi, izņemot citur šajā pielikumā norādītos	033-005-00-1	—	—	A
▼C1
Svina hidrogenarsenāts	082-011-00-0	232-064-2	7784-40-9
Butāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [1]	601-004-01-8	203-448-7 [1]	106-97-8 [1]	C ►M5 — ◄
Izobutāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2]	601-004-01-8	200-857-2 [2]	75-28-5 [2]	C ►M5 — ◄
1,3-butadiēns; buta-1,3-diēns	601-013-00-X	203-450-8	106-99-0	D
Benzols	601-020-00-8	200-753-7	71-43-2	►M5 — ◄
Trietil arsenāts	601-067-00-4	427-700-2	15606-95-8
Vinilhlorīds; hloretilēns	602-023-00-7	200-831-0	75-01-4
▼M14
bis-(hlormetil)ēteris; oksi-bis-(hlormetāns)	603-046-00-5	208-832-8	542-88-1
▼C1
Hlormetilmetilēteris; hlordimetilēteris	603-075-00-3	203-480-1	107-30-2
2-naftilamīns; beta-naftilamīns	612-022-00-3	202-080-4	91-59-8	►M5 — ◄
Benzidīns; 4,4'-diaminodifenils; difenil-4,4'-ilēndiamīns	612-042-00-2	202-199-1	92-87-5	►M5 — ◄
Benzidīna sāļi	612-070-00-5
2-naftilamīna sāļi	612-071-00-0	209-030-0[1] 210-313-6[2]	553-00-4[1] 612-52-2[2]
Difenil-4-ilamīns; ksenilamīns; 4-aminodifenils	612-072-00-6	202-177-1	92-67-1
Difenil-4-ilamīna sāļi; ksenilamīna sāļi; 4-aminodifenila sāļi	612-073-00-1
▼M26
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra (Augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C (86 °F līdz 356 °F). Galvenokārt satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-055-00-5	266-028-2	65996-93-2
▼C1
Darva, akmeņogles; akmeņogļu darva (Akmeņogļu sausās pārtvaices blakusprodukts. Gandrīz melna bieza masa. Komplekss aromātisku ogļūdeņražu, fenola rindas savienojumu, slāpekļa bāzu un tiofēna savienojums.)	648-081-00-7	232-361-7	8007-45-2
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra; akmeņogļu darva (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas augstā temperatūrā (virs 700 °C) rodas akmeņogļu sausā pārtvaicē). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tajā galvenokārt ir kompleksi savienojumi no aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem. Tajā var būt arī mazliet fenola rindas savienojumu un aromātisku slāpekļa bāzu.)	648-082-00-2	266-024-0	65996-89-6
Darva, akmeņogles, zema temperatūra; akmeņogļu eļļa (Kondensāts, ko iegūst, gandrīz līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas akmeņogļu sausā pārtvaicē izdalās zemā temperatūrā (zem 700 °C). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tas satur galvenokārt aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, fenola rindas savienojumus, aromātiskas slāpekļa bāzes un to alkilatvasinājumus.)	648-083-00-8	266-025-6	65996-90-9
Brūnogļu darva; (Eļļa, ko destilē no brūnogļu darvas. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un monocikliskus līdz tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, heteroaromātiski savienojumus un monocikliskus un dicikliskus fenolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 150 °C līdz 360 °C.)	648-145-00-4	309-885-0	101316-83-0
Darva, brūnogles, zema temperatūra; (darva, ko iegūst, puskoksējot un zemas temperatūrās gazifējot brūnogles. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un cikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, heteroaromātiskus ogļūdeņražus un cikliskus fenolus.)	648-146-00-X	309-886-6	101316-84-1
Naftas destilāti, vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1.) Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu, kas parasti rodas šajā jēlnaftas destilācijas diapazonā.)	649-050-00-0	265-051-5	64741-50-0
Naftas destilāti, smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu.)	649-051-00-6	265-052-0	64741-51-1
Naftas destilāti, vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-052-00-1	265-053-6	64741-52-2
Naftas destilāti, smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-053-00-7	265-054-1	64741-53-3
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-054-00-2	265-117-3	64742-18-3
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-055-00-8	265-118-9	64742-19-4
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1.	649-056-00-3	265-119-4	64742-20-7
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1.)	649-057-00-9	265-121-5	64742-21-8
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā daudz alifātiskus ogļūdeņražus.)	649-058-00-4	265-127-8	64742-27-4
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1.)	649-059-00-X	265-128-3	64742-28-5
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-060-00-5	265-135-1	64742-34-3
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur pārsvarā ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-061-00-0	265-136-7	64742-35-4
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.)	649-062-00-6	270-755-0	68477-73-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-063-00-1	270-756-6	68477-74-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-064-00-7	270-757-1	68477-75-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C6, galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-065-00-2	270-758-7	68477-76-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskais riformings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6 (galvenokārt no C1 līdz C4).)	649-066-00-8	270-760-8	68477-79-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, no C3 līdz C5, olefīnparafīnu rinda, alkilēšanas izejviela; naftas gāze Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.)	649-067-00-3	270-765-5	68477-83-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā frakcionatora produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-068-00-9	270-767-6	68477-85-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskas krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir etāns un etilēns.)	649-069-00-4	270-768-1	68477-86-1	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, deizobutanizatora kolonnas augšējās frakcijas; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atmosfēras spiedienā destilē no butāna un butilēna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-070-00-X	270-769-7	68477-87-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, bagātinātas ar propānu, sausais depropanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir propilēns ar etāna un propāna piejaukumu.)	649-071-00-5	270-772-3	68477-90-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-072-00-0	270-773-9	68477-91-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzes reģeneratoru rūpnieciskā depropanizatora augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C4, galvenokārt propānu.)	649-073-00-6	270-777-0	68477-94-1	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko izmanto Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-074-00-1	270-778-6	68477-95-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4, bez sērūdeņraža, izomerizēta ligroīna frakcionators; naftas gāze	649-075-00-7	270-782-8	68477-99-6	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-076-00-2	270-802-5	68478-21-7	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-077-00-8	270-803-0	68478-22-8	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfurizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko, atdalot skābos piemaisījumus, iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizācijas produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-078-00-3	270-804-6	68478-24-0	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski pārveidota ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-079-00-9	270-806-7	68478-26-2	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, jaukta piesātinātās gāzes iekārtas plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko tiešās pārtvaices ligroīna destilāta stabilizācijā iegūst no destilācijas atplūdes gāzēm un ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu.)	649-080-00-4	270-813-5	68478-32-0	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, piesātinātās gāzes reģenerēšanas iekārta, bagātināta ar C1 līdz C2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ligroīna tiešā pārtvaicē un no ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.)	649-081-00-X	270-814-0	68478-33-1	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, termisks vakuuma atlikuma krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā vakuuma atlikuma krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C1-C5.)	649-082-00-5	270-815-6	68478-34-2	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, bagātināti ar no C3 līdz C4, naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C3 un C4.)	649-083-00-0	270-990-9	68512-91-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, pilna diapazona tiešās pārtvaices ligroīna deheksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešas pārtvaices ligroīnu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-C6.)	649-084-00-6	271-000-8	68513-15-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrokrekinga depropanizators, bagātinātas ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4. Tas var saturēt arī mazliet ūdeņraža un sērūdeņraža.)	649-085-00-1	271-001-3	68513-16-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizatora izplūde; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizācijā. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-086-00-7	271-002-9	68513-17-7	►M5 — ◄ K
Naftas atlikumi, alkilācijas sadalītājs, bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinācijas operāciju plūsmu destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butānu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 11,7 oC līdz 27,8 oC.)	649-087-00-2	271-010-2	68513-66-6	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-4, naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbera operācijās un jēlnaftas destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz – 0,5 oC.)	649-088-00-8	271-032-2	68514-31-8	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-4, kam attīrīts sērs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ogļūdeņražiem attīrot merkaptānus vai skābus piemaisījumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz – 0,5 oC.)	649-089-00-3	271-038-5	68514-36-3	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-3, naftas gāze (Komplekss savienojums, kurā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz – 42 oC.)	649-090-00-9	271-259-7	68527-16-2	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; naftas gāze	649-091-00-4	271-261-8	68527-19-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, C1-5, mitras; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas un/vai iegūst gāzeļļu krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-092-00-X	271-624-0	68602-83-5	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C2-4, naftas gāze	649-093-00-5	271-734-9	68606-25-7	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C3, naftas gāze	649-094-00-0	271-735-4	68606-26-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, alkilācijas sākumprodukti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas gāzeļļu katalītiskā krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-095-00-6	271-737-5	68606-27-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, depropanizatora gala frakciju frakcionācija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Pārsvarā tas satur butānu, izobutānu un butadiēnu.)	649-096-00-1	271-742-2	68606-34-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, rafinatora maisījums; naftas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādos procesos. Tas satur ūdeņradi, sērūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-097-00-7	272-183-7	68783-07-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.)	649-098-00-2	272-203-4	68783-64-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, no C2 līdz C4, no kā attīrīti sēra savienojumi; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas destilātu rafinācijā, atdalot sēra savienojumus, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tas satur galvenokārt piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C2 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 34 oC.)	649-099-00-8	272-205-5	68783-65-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, jēlnaftas frakcionatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-100-00-1	272-871-7	68918-99-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, deheksanizatora produkti; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot apvienotas ligroīna plūsmas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-101-00-7	272-872-2	68919-00-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, vieglā, tiešas destilācijas benzīna frakcionatora stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot vieglo tiešās destilācijas benzīnu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-102-00-2	272-878-5	68919-05-1	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna unificētāja desulfurizācijas attvaices kolonna; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot ligroīna unificētāju, kuru attvaicē no ligroīna. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-103-00-8	272-879-0	68919-06-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna unificētāja katalītiskais riformings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas pārtvaices ligroīna katalītiskā riformingā un frakcionējot izplūdes gāzi. Tas satur metānu, etānu un propānu.)	649-104-00-3	272-882-7	68919-09-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, šķidrā katalītiskā krekinga sadalītāja augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C4. Pārsvarā tas satur C3 ogļūdeņražus.)	649-105-00-9	272-893-7	68919-20-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot šķidrumu no jēlnaftas destilācijā izmantotās pirmās destilācijas kolonnas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-106-00-4	272-883-2	68919-10-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskā krekinga debutanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-107-00-X	273-169-3	68952-76-1	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķelta destilāta un ligroīna stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu ligroīnu un destilātu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-108-00-5	273-170-9	68952-77-2	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķelts destilāts, gāzeļļas un ligroīna absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, termiski sašķelto destilātu atdalot no ligroīnas un gāzeļļas. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-109-00-0	273-175-6	68952-81-8	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķeltu ogļūdeņražu frakcionatora stabilizators, naftas koksēšana; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-110-00-6	273-176-1	68952-82-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)	649-111-00-1	273-265-5	68955-28-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna katalītiskās riformera stabilizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kā arī frakcionējot visas izplūdes gāzes. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-112-00-7	273-270-2	68955-34-0	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C4; naftas gāze	649-113-00-2	289-339-5	27741-01-3	►M5 — ◄ K
Alkāni, C1-4 (bagātināti ar C3); naftas gāze	649-114-00-8	292-456-4	90622-55-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, tvaika krekings, bagātinātas ar C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt propilēnu un mazliet propāna, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 70 oC līdz 0 oC.)	649-115-00-3	295-404-9	92045-22-2	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēnu un 2-butēnu, kā arī butānu un izobutānu, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 12 oC līdz 5 oC.)	649-116-00-9	295-405-4	92045-23-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra, C4 frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot šķidrinātu naftas gāzu maisījumu, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Pārsvarā tas satur piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4.)	649-117-00-4	295-463-0	92045-80-2	►M5 — ◄ K
▼M14
Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3-butadiēnu un izobutēnu; Naftas gāze	649-118-00-X	306-004-1	95465-89-7	K
▼C1
Naftas rafināti, tvaika krekingā apstrādāta C4 frakcija, ekstrahēta ar vara amonija acetātu, C3-5 un C3-5 nepiesātināti ogļūdeņraži, bez butadiēna; naftas gāze	649-119-00-5	307-769-4	97722-19-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, amīnu sistēmas izejvielas; rafinācijas gāze (Izejvielu gāze amīnu sistēmai, lai attīrītu sērūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, sērūdeņradi un alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-120-00-0	270-746-1	68477-65-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, benzola iekārtas hidrodesulfurizatora emisijas; rafinācijas gāze (Benzola iekārtu emisiju gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa monoksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, arī benzolu.)	649-121-00-6	270-747-7	68477-66-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, benzola iekārtu reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, reģenerējot benzola iekārtas gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6) piemaisījumiem.)	649-122-00-1	270-748-2	68477-67-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, kompaundēta eļļa, ar lielu ūdeņraža un slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no kompaundētas eļļas. Pārsvarā tas satur ūdeņradi un slāpekli ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un alifātisku ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5) piemaisījumiem.)	649-123-00-7	270-749-8	68477-68-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski riformēta ligroīna stabilizācijā. Tas satur ūdeņradi un piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-124-00-2	270-759-2	68477-77-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits C6-8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no C6 līdz C8 izejvielu katalītiska riforminga produktiem, un reģenerē, lai saglabātu ūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt mazliet oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu, slāpekli un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-125-00-8	270-760-3	68477-80-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6-8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-126-00-3	270-762-9	68477-81-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits C6-8, katalītiskā riforminga reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze	649-127-00-9	270-763-4	68477-82-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, C2 atgriezeniskā plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ūdeņradi no gāzes plūsmas, kurā pārsvarā ir ūdeņradis un mazliet slāpekļa, oglekļa monoksīda, metāna, etāna un etilēna piemaisījumu. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži, piemēram, metāns, etāns un etilēns, un mazliet ūdeņraža, slāpekļa un oglekļa monoksīda piemaisījumu.)	649-128-00-4	270-766-0	68477-84-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss sausu gāzu savienojums no gāzu koncentrēšanas iekārtas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-129-00-X	270-774-4	68477-92-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-130-00-5	270-776-5	68477-93-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ūdeņraža absorbētāja izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi no plūsmas, kas bagāta ar ūdeņradi. Tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns ar mazu C2 ogļūdeņražu piejaukumu.)	649-131-00-0	270-779-1	68477-96-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss gāzveida savienojums, ko dzesējot nodala no ogļūdeņražu gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, metāna un C2 ogļūdeņražu piejaukumiem.)	649-132-00-6	270-780-7	68477-97-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, kompaundētas eļļas hidrēšanas iekārtas reģenerācijas produkti ar lielu ūdeņraža, slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, reģenerējot kompaundētas hidrētas eļļas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un slāpeklis ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits ir no C1 līdz C5.)	649-133-00-1	270-781-2	68477-98-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, reģenerētas, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no reģenerētām reaktora gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, sērūdeņraža un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-134-00-7	270-783-3	68478-00-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu, riformera produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst riformeros. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-135-00-2	270-784-9	68478-01-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, metāns un etāns ar maziem sērūdeņraža un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C3 līdz C5.)	649-136-00-8	270-785-4	68478-02-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda un dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-137-00-3	270-787-5	68478-03-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-138-00-9	270-788-0	68478-04-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-139-00-4	270-789-6	68478-05-7	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-140-00-X	270-805-1	68478-25-1	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-141-00-5	270-807-2	68478-27-3	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-142-00-0	270-808-8	68478-28-4	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-143-00-6	270-809-3	68478-29-5	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-144-00-1	270-810-9	68478-30-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-145-00-7	270-999-8	68513-14-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-146-00-2	271-003-4	68513-18-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-147-00-8	271-005-5	68513-19-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.)	649-148-00-3	271-258-1	68527-15-1	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.)	649-149-00-9	271-623-5	68602-82-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-150-00-4	271-625-6	68602-84-6	►M5 — ◄ K
Naftas produkti, rafinācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, kurā pārsvarā ir ūdeņradis ar nelielu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-151-00-X	271-750-6	68607-11-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-152-00-5	272-182-1	68783-06-2	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-153-00-0	272-338-9	68814-67-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-154-00-6	272-343-6	68814-90-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.)	649-155-00-1	272-775-5	68911-58-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-156-00-7	272-776-0	68911-59-1	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-157-00-2	272-873-8	68919-01-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-158-00-8	272-874-3	68919-02-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.)	649-159-00-3	272-875-9	68919-03-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-160-00-9	272-876-4	68919-04-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-161-00-4	272-880-6	68919-07-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-162-00-X	272-881-1	68919-08-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-163-00-5	272-884-8	68919-11-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.)	649-164-00-0	272-885-3	68919-12-0	►M5 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-165-00-6	273-173-5	68952-79-4	►M5 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-166-00-1	273-174-0	68952-80-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-167-00-7	273-269-7	68955-33-9	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-168-00-2	273-563-5	68989-88-8	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-169-00-8	295-397-2	92045-15-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-170-00-3	295-398-8	92045-16-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-171-00-9	295-399-3	92045-17-5	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-172-00-4	295-400-7	92045-18-6	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.)	649-173-00-X	295-401-2	92045-19-7	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-174-00-5	295-402-8	92045-20-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 1 oC.)	649-177-00-1	268-629-5	68131-75-9	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-178-00-7	269-617-2	68307-98-2	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-179-00-2	269-618-8	68307-99-3	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-180-00-8	269-619-3	68308-00-9	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-181-00-3	269-620-9	68308-01-0	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-182-00-9	269-630-3	68308-10-1	►M5 — ◄ K
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-183-00-4	269-623-5	68308-03-2	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-184-00-X	269-624-0	68308-04-3	►M5 — ◄ K
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-185-00-5	269-625-6	68308-05-4	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-186-00-0	269-626-1	68308-06-5	►M5 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-187-00-6	269-627-7	68308-07-6	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-188-00-1	269-629-8	68308-09-8	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-189-00-7	269-631-9	68308-11-2	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-190-00-2	269-632-4	68308-12-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 48 oC līdz 32 oC.)	649-191-00-8	270-071-2	68409-99-4	►M5 — ◄ K
Alkāni, C1-2; naftas gāze	649-193-00-9	270-651-5	68475-57-0	►M5 — ◄ K
Alkāni, C2-3; naftas gāze	649-194-00-4	270-652-0	68475-58-1	►M5 — ◄ K
Alkāni, C3-4; naftas gāze	649-195-00-X	270-653-6	68475-59-2	►M5 — ◄ K
Alkāni, C4-5; naftas gāze	649-196-00-5	270-654-1	68475-60-5	►M5 — ◄ K
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.)	649-197-00-0	270-667-2	68476-26-6	►M5 — ◄ K
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 217 oC līdz – 12 oC.)	649-198-00-6	270-670-9	68476-29-9	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C3-4; naftas gāze	649-199-00-1	270-681-9	68476-40-4	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C4-5; naftas gāze	649-200-00-5	270-682-4	68476-42-6	►M5 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C2-4 (bagātināti ar C3); naftas gāze	649-201-00-0	270-689-2	68476-49-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.)	649-202-00-6	270-704-2	68476-85-7	►M5 — ◄ K ►M5 — ◄
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.)	649-203-00-1	270-705-8	68476-86-8	►M5 — ◄ K ►M5 — ◄
Naftas gāzes, C3-4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3 un C4, galvenokārt izobutāns.)	649-204-00-7	270-724-1	68477-33-8	►M5 — ◄ K
Naftas destilāti, C3-6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.)	649-205-00-2	270-726-2	68477-35-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3 un C4.)	649-206-00-8	270-750-3	68477-69-0	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, C2-3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.)	649-207-00-3	270-751-9	68477-70-3	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-208-00-9	270-752-4	68477-71-4	►M5 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3-5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.)	649-209-00-4	270-754-5	68477-72-5	►M5 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-210-00-X	269-628-2	68308-08-7	►M5 — ◄ K
Erionīts	650-012-00-0		12510-42-8
Azbests	650-013-00-6		12001-29-5 12001-28-4 132207-32-0 12172-73-5 77536-66-4 77536-68-6 77536-67-5

2. papildinājums

28. ieraksts. Kancerogēnas vielas: 1.B kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Berilijs	004-001-00-7	231-150-7	7440-41-7
Berilija savienojumi, izņemot alumīnija berilija silikātus	004-002-00-2
Berilija oksīds	004-003-00-8	215-133-1	1304-56-9	►M5 — ◄
Sulfallāts (ISO); 2-hlorallildietilditiokarbamāts	006-038-00-4	202-388-9	95-06-7
Dimetilkarbamoilhlorīds	006-041-00-0	201-208-6	79-44-7
Diazometāns	006-068-00-8	206-382-7	334-88-3
▼M14
O-izobutil-N-etoksikarboniltiokarbamāts	006-094-00-X	434-350-4	103122-66-3
O-heksil-N-etoksikarboniltiokarbamāts	006-102-00-1	432-750-3	—
▼C1
Hidrazīns	007-008-00-3	206-114-9	302-01-2	►M5 — ◄
N, N-dimetilhidrazīns	007-012-00-5	200-316-0	57-14-7
1,2-dimetilhidrazīns	007-013-00-0		540-73-8	►M5 — ◄
Hidrazīna sāļi	007-014-00-6
Izobutilnitrīts	007-017-00-2	208-819-7	542-56-3	►M5 — ◄
Hidrazobenzols; 1,2-difenilhidrazīns	007-021-00-4	204-563-5	122-66-7
Hidrazīna bis(3-karboksi-4-hidroksibenzolsulfonāts)	007-022-00-X	405-030-1
▼M45
Reprezentatīva sastāva e-stikla mikrošķiedras; [kalcija-alumīnija-silikāta nejaušās orientācijas šķiedras ar šādu reprezentatīvo sastāvu (norādīti pēc svara %): SiO2 50,0-56,0 %, Al2O3 13,0-16,0 %, B2O3 5,8-10,0 %, Na2O < 0,6 %, K2O < 0,4 %, CaO 15,0-24,0 %, MgO < 5,5 %, Fe2O3 < 0,5 %, F2 < 1,0 %. Parastais ražošanas process: stiepšana ar liesmu un rotācijas process. (Nelielos daudzumos var izmantot atsevišķus papildu elementus; procesa saraksts neliedz inovāciju).]	014-046-00-4	—	—
▼M69
Silīcija karbīda šķiedras (diametrā < 3 μm, garumā > 5 μm un izmēru attiecībā ≥ 3:1)	014-048-00-5	206-991-8	409-21-2 308076-74-6
▼C1
Heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds	015-106-00-2	211-653-8	680-31-9
▼M14
Maisījums: dimetil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts; dietil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts; metiletil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts	015-196-00-3	435-960-3	—
▼M26
Indija fosfīds	015-200-00-3	244-959-5	22398-80-7
▼C1
Dimetilsulfāts	016-023-00-4	201-058-1	77-78-1	►M5 — ◄
Dietilsulfāts	016-027-00-6	200-589-6	64-67-5
1,3-propānsulfons	016-032-00-3	214-317-9	1120-71-4
Dimetilsulfamoilhlorīds	016-033-00-9	236-412-4	13360-57-1
Kālija dihromāts	024-002-00-6	231-906-6	7778-50-9	►M5 — ◄
Amonija dihromāts	024-003-00-1	232-143-1	7789-09-5	►M5 — ◄
▼M14
Nātrija dihromāts	024-004-00-7	234-190-3	10588-01-9
▼M14 —————
▼C1
Hromildihlorīds; hroma oksihlorīds	024-005-00-2	239-056-8	14977-61-8
Kālija hromāts	024-006-00-8	232-140-5	7789-00-6
Kalcija hromāts	024-008-00-9	237-366-8	13765-19-0
Stroncija hromāts	024-009-00-4	232-142-6	7789-06-2
Trīsvērtīgā hroma hromāts; hroma hromāts	024-010-00-X	246-356-2	24613-89-6
Hroma (VI) savienojumi, izņemot bārija hromātu, kā arī savienojumus, kas citur minēti ►M5 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikums ◄	024-017-00-8	—	—
Nātrija hromāts	024-018-00-3	231-889-5	7775-11-3	►M5 — ◄
▼M61
Kobalts	027-001-00-9	231-158-0	7440-48-4
▼C1
Kobalta dihlorīds	027-004-00-5	231-589-4	7646-79-9	►M5 — ◄
Kobalta sulfāts	027-005-00-0	233-334-2	10124-43-3	►M5 — ◄
▼M14
Kobalta acetāts	027-006-00-6	200-755-8	71-48-7
Kobalta nitrāts	027-009-00-2	233-402-1	10141-05-6
Kobalta karbonāts	027-010-00-8	208-169-4	513-79-1
▼M26
Gallium arsenide	031-001-00-4	215-114-8	1303-00-0
▼C1
Kālija bromāts	035-003-00-6	231-829-8	7758-01-2
Kadmija oksīds	048-002-00-0	215-146-2	1306-19-0	►M5 — ◄
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6	►M5 — ◄
Kadmija hlorīds	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2	►M5 — ◄
Kadmija sulfāts	048-009-00-9	233-331-6	10124-36-4	►M5 — ◄
Kadmija sulfīds	048-010-00-4	215-147-8	1306-23-6	►M5 — ◄
Kadmijs (pirofors)	048-011-00-X	231-152-8	7440-43-9	►M5 — ◄
▼M49
Kadmija karbonāts	048-012-00-5	208-168-9	513-78-0
Kadmija hidroksīds; kadmija dihidroksīds	048-013-00-0	244-168-5	21041-95-2
Kadmija nitrāts; kadmija dinitrāts	048-014-00-6	233-710-6	10325-94-7
▼M14
Svina hromāts	082-004-00-2	231-846-0	7758-97-6
Svina sulfohromāta dzeltenais; C.I. Dzeltenais pigments 34; [Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77603.]	082-009-00-X	215-693-7	1344-37-2
Svina hromāta molibdāta sulfāta sarkanais; C.I. Sarkanais pigments 104; [Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77605.]	082-010-00-5	235-759-9	12656-85-8
▼C1
Izoprēns (stabilizēts) 2-metil-1,3-butadiēns	601-014-00-5	201-143-3	78-79-5	D
Benzo[a]pirēns; benzo[d, e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
Benzo[a]antracēns	601-033-00-9	200-280-6	56-55-3
Benzo[b]fluorantēns; Benzo[e]acefenantrilēns	601-034-00-4	205-911-9	205-99-2
Benzo[j]fluorantēns	601-035-00-X	205-910-3	205-82-3
Benzo[k]fluorantēns	601-036-00-5	205-916-6	207-08-9
Dibenzo[a, h]antracēns	601-041-00-2	200-181-8	53-70-3
Hrizēns	601-048-00-0	205-923-4	218-01-9
Benzo[e]pirēns	601-049-00-6	205-892-7	192-97-2
▼M61
Benz[rst]pentafēns	601-090-00-X	205-877-5	189-55-9
Dibenz[b,def]hrizēns; dibenz[a,h]pirēns	601-091-00-5	205-878-0	189-64-0
▼M69
Dibenzo[def,p]hrizēns; dibenzo[a,l]pirēns	601-092-00-0	205-886-4	191-30-0
▼C1
1,2-dibrometāns; etilēna dibromīds	602-010-00-6	203-444-5	106-93-4	►M5 — ◄
1,2-dihloretāns; etilēna dihlorīds	602-012-00-7	203-458-1	107-06-2
▼M45
1,2-dihlorpropāns; propilēndihlorīds	602-020-00-0	201-152-2	78-87-5
▼C1
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
Brometilēns	602-024-00-2	209-800-6	593-60-2
Trihloretilēns; trihloretēns	602-027-00-9	201-167-4	79-01-6
Hloroprēns (stabilizēts) 2-Hlorobuta-1,3-diēns	602-036-00-8	204-818-0	126-99-8	D ►M5 — ◄
α-hlortoluols; benzilhlorīds	602-037-00-3	202-853-6	100-44-7	►M5 — ◄
α, α,α -trihlortoluols; benzotrihlorīds	602-038-00-9	202-634-5	98-07-7
1,2,3-trihlorpropāns	602-062-00-X	202-486-1	96-18-4	D
1,3-dihlor-2-propanols	602-064-00-0	202-491-9	96-23-1
Heksahlorbenzols	602-065-00-6	204-273-9	118-74-1
1,4-dihlorbut-2-ēns	602-073-00-X	212-121-8	764-41-0	►M5 — ◄
2,3-dibrompropān-1-ols; 2,3-dibrom-1-propanols	602-088-00-1	202-480-9	96-13-9	►M5 — ◄
α, α,α,4-tetrahlortoluols p-hlorbenzotrihlorīds	602-093-00-9	226-009-1	5216-25-1	►M5 — ◄
Etilēna oksīds; oksirāns	603-023-00-X	200-849-9	75-21-8
1-hlor-2,3-epoksipropāns; epihlorhidrīns	603-026-00-6	203-439-8	106-89-8
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; metiloksirāns	603-055-00-4	200-879-2	75-56-9	►M5 — ◄
2,2'-bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns	603-060-00-1	215-979-1	1464-53-5
2,3-epoksipropān-1-ols, glicidols oksirānmetanols	603-063-00-8	209-128-3	556-52-5	►M5 — ◄
▼M69
M-bis(2,3-epoksipropoksi)benzols; rezorcīna diglicidilēteris	603-065-00-9	202-987-5	101-90-6
▼C1
Fenilglicidilēteris; 2,3-epoksipropilfenilēteris; 1,2-epoksi-3-fenoksipropāns	603-067-00-X	204-557-2	122-60-1	►M5 — ◄
Stirola oksīds; (epoksietil)benzols; feniloksirāns	603-084-00-2	202-476-7	96-09-3
Furāns	603-105-00-5	203-727-3	110-00-9	►M5 — ◄
R-2,3-epoksi-1-propanols	603-143-00-2	404-660-4	57044-25-4	►M5 — ◄
(R)-1-hlor-2,3-epoksipropāns	603-166-00-8	424-280-2	51594-55-9
▼M14
2,3-epoksipropiltrimetilamonija hlorīds …%; Glicidiltrimetilamonija hlorīds …%	603-211-00-1	221-221-0	3033-77-0	B
1-(2-amino-5-hlorfenil)-2,2,2-trifluor-1,1-etāndiola hidrohlorīds; [satur < 0,1 % 4-hloranilīna (EK Nr. 203-401-0)]	603-221-01-3	433-580-2	214353-17-0
▼M69
2,2-bis(brommetil)propān-1,3-diols	603-240-00-X	221-967-7	3296-90-0
▼M61
1,2-dihidroksibenzols; pirokatehīns	604-016-00-4	204-427-5	120-80-9
▼C1
4-amino-3-fluorfenols	604-028-00-X	402-230-0	399-95-1
▼M14
Fenolftaleīns	604-076-00-1	201-004-7	77-09-8
▼M49
Formaldehīds … %	605-001-00-5	200-001-8	50-00-0
▼M61
Acetaldehīds; etanāls	605-003-00-6	200-836-8	75-07-0
▼C1
5-alil-1,3-benzodioksols; safrols	605-020-00-9	202-345-4	94-59-7	►M5 — ◄
3-propanolīds; 1,3-propiolaktons	606-031-00-1	200-340-1	57-57-8
4,4'-bis(dimetilamino) benzofenons Mihlera ketons	606-073-00-0	202-027-5	90-94-8
▼M49
Antrahinons	606-151-00-4	201-549-0	84-65-1
2,3-epoksipropilmetakrilāts; glicidilmetakrilāts	607-123-00-4	203-441-9	106-91-2
▼C1
Uretāns (INN); etilkarbamāts	607-149-00-6	200-123-1	51-79-6
Metilakrilamidometoksiacetāts (satur ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-190-00-X	401-890-7	77402-03-0
Metilakrilamidoglikolāts (satur ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-210-00-7	403-230-3	77402-05-2
Oksirānmetanols, 4-metilbenzol-Sulfonāts, (S)-	607-411-00-X	417-210-7	70987-78-9
▼M14
Etil 1-(2,4-dihlorfenil)-5-(trihlorometil)-1H-1,2,4-triazol-3-karboksilāts	607-626-00-9	401-290-5	103112-35-2
▼M49
N,N′-metilēndimorfolīns; N,N′-metilēnbismorfolīns; [no N,N′-metilēnbismorfolīna izdalīts formaldehīds]; [MBM]	607-721-00-5	227-062-3	5625-90-1
▼M61
Spirodiklofēns (ISO); 3-(2,4-dihlorfenil)-2-okso-1-oksaspiro[4.5]dec-3-ēn-4-il 2,2-dimetilbutirāts	607-730-00-4	-	148477-71-8
▼M69
Nātrija N-(hidroksimetil)glicināts; [no nātrija N-(hidroksimetil)glicināta izdalīts formaldehīds]	607-746-00-1	274-357-8	70161-44-3
▼C1
Akrilnitrils	608-003-00-4	203-466-5	107-13-1	D ►M5 — ◄
2-nitropropāns	609-002-00-1	201-209-1	79-46-9
▼M14
2,4-dinitrotoluols; [1]	609-007-00-9	204-450-0 [1]	121-14-2 [1]
Dinitrotoluols; [2]		246-836-1 [2]	25321-14-6 [2]
▼C1
5-nitroacenaftēns		609-037-00-2	210-025-0		602-87-9
2-nitronaftalēns	609-038-00-8	209-474-5	581-89-5
4-nitrobifenils	609-039-00-3	202-204-7	92-93-3
Nitrofēns (ISO); 2,4-dihlorfenil-4-nitrofenilēteris	609-040-00-9	217-406-0	1836-75-5
2-nitroanizols	609-047-00-7	202-052-1	91-23-6
2,6-dinitrotoluols	609-049-00-8	210-106-0	606-20-2	►M5 — ◄
2,3-dinitrotoluols	609-050-00-3	210-013-5	602-01-7	►M5 — ◄
3,4-dinitrotoluols	609-051-00-9	210-222-1	610-39-9	►M5 — ◄
3,5-dinitrotoluols	609-052-00-4	210-566-2	618-85-9	►M5 — ◄
Hidrazīntrinitrometāns	609-053-00-X	414-850-9	—
2,5-dinitrotoluols	609-055-00-0	210-581-4	619-15-8	►M5 — ◄
2-nitrotoluols	609-065-00-5	201-853-3	88-72-2	►M5 — ◄
Azobenzols	611-001-00-6	203-102-5	103-33-3	►M5 — ◄
Metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts	611-004-00-2	209-765-7	592-62-1
Dinātrija {5- [(4'- ((2,6-hidroksi-3- ((2-hidroksi-5-sulfofenil)azo)fenil)azo) (1,1'-bifenil) - 4-il)azo]salicilāt(4-)} kuprāts(2-); CI tieši brūnais 95	611-005-00-8	240-221-1	16071-86-6
4-o-tolilazo-o-toluidīns; 4-amino-2',3-dimetilazobenzols; granātsarkanā GBC bāze; AAT; o-aminoazotoluols	611-006-00-3	202-591-2	97-56-3
4-aminoazobenzols	611-008-00-4	200-453-6	60-09-3
Azokrāsvielas uz benzidīna bāzes; 4,4'-diarilazobifenila krāsvielas, izņemot citur ►M5 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikums ◄ uzskaitītās	611-024-00-1	—	—
dinātrija 4-amino-3-[[4'-[(2,4-diaminofenil)azo][1,1'-bifenil]- 4-il]azo]-5-hidroksi-6-(fenilazo)naftalīn-2,7-disulfonāts; C.I. tieši melnais 38	611-025-00-7	217-710-3	1937-37-7
tetranātrija 3,3'[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[5-amino-4-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts]; C.I. tieši zilais 6	611-026-00-2	220-012-1	2602-46-2
Dinātrija 3,3'-[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[4-aminonaftalīn-1-sulfonāts); C.I. tieši sarkanais 28	611-027-00-8	209-358-4	573-58-0
Azokrāsvielas uz o-dianizidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetoksibifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā ►M5 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikums ◄ minētās	611-029-00-9	—	—
Krāsvielas uz o-tolidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetilbifenila krāsvielas, izņemot citur ►M5 Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikums ◄ minētās	611-030-00-4	—	—
1,4,5,8-tetra-aminoantrahinons; C.I. dispersi zilais 1	611-032-00-5	219-603-7	2475-45-8
6-hidroksi-1-(3-izopropoksipropil)-4-metil-2-okso-5-[4-(fenilazo) fenilazo]-1,2-dihidro-3-piridīnkarbonitrils	611-057-00-1	400-340-3	85136-74-9
(6-(4-hidroksi-3-(2-metoksifenilazo)-2-sulfonāt-7-naftilamīn)-1,3,5-triazīn-2,4-diil)-bis-[(amīn-1-metiletil)-amonija] formiāts	611-058-00-7	402-060-7	108225-03-2
Trinātrija-[4'-(8-acetilamīn-3,6-disulfonāt-2-naftilazo)-4″-(6-benzoi lamīn-3-sulfonāt-2-naftilazo) bifenil-l,3″,3″,1′''-tetraolāt-O, O″,O″,O′'']varš(II)	611-063-00-4	413-590-3	164058-22-4
(Metilēn-bis-(4,1-phenilēnazon(1-(3-(dimetilamino)propil)-1,2-dihidro-6-hidroksi-4-metil-2-oksopiridīn-5,3-diil)))-1,1'-dipiridinium dihlorīd dihidrohlorīds	611-099-00-0	401-500-5	—
Fenilhidrazīns [1]	612-023-00-9	202-873-5 [1]	-{}-100-63-0 [1]	►M5 — ◄
Fenilhidrazīna hlorīds [2]		200-444-7 [2]	59-88-1 [2]
Fenilhidrazīna hidrogēnhlorīds [3]		248-259-0 [3]	27140-08-5 [3]
Fenilhidrazīna sulfāts (2:1) [4]		257-622-2 [4]	52033-74-6 [4]
2-metoksianilīns; o-anizidīns	612-035-00-4	201-963-1	90-04-0	►M5 — ◄
3,3'-dimetoksibenzidīns; o-dianizidīns	612-036-00-X	204-355-4	119-90-4
3,3'-dimetoksibenzidīna sāļi; o-dianizidīna sāļi	612-037-00-5
3,3'-dimetilbenzidīns; o-tolidīns	612-041-00-7	204-358-0	119-93-7
▼M14
N,N′-diacetilbenzidīns	612-044-00-3	210-338-2	613-35-4
▼C1
4,4'-diaminodifenilmetāns; 4,4'-metilēndianilīns	612-051-00-1	202-974-4	101-77-9	►M5 — ◄
3,3'-dihlorbenzidīns; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīns	612-068-00-4	202-109-0	91-94-1
3,3'-dihlorbenzidīna sāļi; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīna sāļi	612-069-00-X	210-323-0[1] 265-293-1[2] 277-822-3[3]	612-83-9[1] 64969-34-2[2] 74332-73-3[3]
N-nitrozodimetilamīns; dimetilnitrozamīns	612-077-00-3	200-549-8	62-75-9	►M5 — ◄
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīns; 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns)	612-078-00-9	202-918-9	101-14-4
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīna sāļi; 4,4'-metilēnbis(2-hloranilīna) sāļi	612-079-00-4
3,3'-dimetilbenzidīna sāļi; o-tolidīna sāļi	612-081-00-5	210-322-5[1] 265-294-7[2] 277-985-0[3]	612-82-8[1] 64969-36-4[2] 74753-18-7[3]
1-metil-3-nitro-1-nitrozoguanidīns	612-083-00-6	200-730-1	70-25-7
4,4'-metilēndi-o-toluidīns	612-085-00-7	212-658-8	838-88-0
2,2'-(nitrozoimino)bisetanols	612-090-00-4	214-237-4	1116-54-7
o-toluidīns	612-091-00-X	202-429-0	95-53-4
Nitrozodipropilamīns	612-098-00-8	210-698-0	621-64-7
▼M14
4-metil-m-fenilēndiamīns; 2,4-toluoldiamīns	612-099-00-3	202-453-1	95-80-7
▼C1
Toluol-2,4-diamonija sulfāts	612-126-00-9	265-697-8	65321-67-7
4-hloranilīns	612-137-00-9	203-401-0	106-47-8
▼M14
Metil-fenilēndiamīns; Diaminotoluols; [tehnisks produkts – 4-metil-m-fenilēndiamīna (EK Nr. 202-453-1) un 2-metil-m-fenilēndiamina (EK No 212-513-9) reakcijas masa]	612-151-00-5	—	—
▼C1
4-hlor-o-toluidīns [1] 4-hlor-o-toluidīna hidrohlorīds [2]	612-196-00-0	202-441-6 [1] 221-627-8 [2]	95-69-2 [1] 3165-93-3 [2]	►M5 — ◄
2,4,5-Trimetilanilīns [1] 2,4,5-trimetilanilīn hidrohlorīds [2]	612-197-00-6	205-282-0 [1] [2]	137-17-7 [1] 21436-97-5 [2]	►M5 — ◄
4,4'-Tiodianilīns [1] un tā sāļi	612-198-00-1	205-370-9 [1]	139-65-1 [1]	►M5 — ◄
4,4'-Oksidianilīns [1] un tā sāļi p-Aminofenil ēteris [1]	612-199-00-7	202-977-0 [1]	101-80-4 [1]	►M5 — ◄
2,4-Diaminoanizols [1] 4-metoksi-m-fenilēndiamīns 2,4-diamīnanizola sulfāts [2]	612-200-00-0	210-406-1 [1] 254-323-9 [2]	615-05-4 [1] 39156-41-7 [2]
N, N,N',N'-tetrametil-4,4'-metilēndianilīns	612-201-00-6	202-959-2	101-61-1
C.I. Bāziskais violetais 3 ar Mihlera ketona saturu 0,1 % (EK nr. 202-027-5)	612-205-00-8	208-953-6	548-62-9	►M5 — ◄
6-Methoksi-m-toluidīns p-krezidīns	612-209-00-X	204-419-1	120-71-8	►M5 — ◄
▼M14
Bifenil-3,3′,4,4′-tetrailtetraamīns; Diaminobenzidīns	612-239-00-3	202-110-6	91-95-2
(2-hloretil)(3-hidroksipropil)amonija hlorīds	612-246-00-1	429-740-6	40722-80-3
3-amino-9-etilkarbazols; 9-etilkarbazol-3-ilamīns	612-280-00-7	205-057-7	132-32-1
▼M49
Reakcijas produkti: paraformaldehīds un 2-hidroksipropilamīns (attiecībā 3:2); [no 3,3′-metilēnbis[5-metiloksazolidīna] izdalīts formaldehīds; no oksazolidīna izdalīts formaldehīds]; [MBO]	612-290-00-1	—	—
Reakcijas produkti: paraformaldehīds un 2-hidroksipropilamīns (attiecībā 1:1); [no α,α,α-trimetil-1,3,5-triazīn-1,3,5(2H,4H,6H)-trietanola izdalīts formaldehīds]; [HPT]	612-291-00-7	—	—
Metilhidrazīns	612-292-00-2	200-471-4	60-34-4
▼C1
Etilēnimīns; aziridīns	613-001-00-1	205-793-9	151-56-4
2-metilaziridīns; propilēnimīns	613-033-00-6	200-878-7	75-55-8	►M5 — ◄
Kaptafols (ISO); 1,2,3,6-tetrahidro-N-(1,1,2,2-tetrahloretiltio)ftalimīds	613-046-00-7	219-363-3	2425-06-1
Karbadokss (INN); metil 3-(hinoksalīn-2-ilmetilēn)karbazāta 1,4-dioksīds; 2-(metoksikarbonilhidrazonmetil)hinoksalīn-1,4-dioksīds	613-050-00-9	229-879-0	6804-07-5
Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions; oligomēru maisījums, ko veido 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions	613-199-00-X	421-550-1	—
▼M14
Hinolīns	613-281-00-5	202-051-6	91-22-5
▼C1
Akrilamīds	616-003-00-0	201-173-7	79-06-1
▼M69
Butanona oksīms; etilmetilketoksīms; etilmetilketona oksīms	616-014-00-0	202-496-6	96-29-7
▼C1
Tioacetamīds	616-026-00-6	200-541-4	62-55-5
Maisījums no: N-[3-hidroksi-2-(2-metilakriloilamīn-metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; N-[2,3-bis-(2-metilakriloilamīn- metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; metakrilamīda; 2-metil-N-(2-metil-akriloilamīnme toksimetil)-akrilamīds; N-2,3-dihidroksipropoksimetil)-2-metilakrilamīds	616-057-00-5	412-790-8	—
▼M14
N-[6,9-dihidro-9-[[2-hidroksi-1-(hidroksimetil)etoksi]metil]-6-okso-1H-purīn-2-il]acetamīds	616-148-00-X	424-550-1	84245-12-5
▼M69
N-(hidroksimetil)akrilamīds; metilolakrilamīds; [NMA]	616-230-00-5	213-103-2	924-42-5
▼C1
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija; vieglā eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 160 oC.)	648-001-00-0	283-482-7	84650-02-2
Darvas eļļas, brūnogles; vieglā eļļa (Lignīta darvas destilāta viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 80 oC līdz 250 oC. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus ogļūdeņražus un vienvērtīgus fenolus.)	648-002-00-6	302-674-4	94114-40-6	J
Benzola vieglo frakciju destilāti no akmeņoglēm; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Vieglās eļļas destilāts, ko iegūst, koksējot akmeņogles, un kuras destilācijas temperatūras ir zem 100 oC. Pārsvarā satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C4 līdz C6.)	648-003-00-1	266-023-5	65996-88-5	J
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, bagātināta ar benzolu, toluolu un ksilolu; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Atlikums pēc jēlbenzola destilācijas, atdalot benzola priekšfrakcijas. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 75 oC līdz 200 oC.)	648-004-00-7	309-984-9	101896-26-8	J
Aromātiski ogļūdeņraži, C6-10, bagātināti ar frakciju C8; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru	648-005-00-2	292-697-5	90989-41-6	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), viegls; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru	648-006-00-8	287-498-5	85536-17-0	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur ksilola un stirola frakcijas; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-007-00-3	287-502-5	85536-20-5	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur kumaronu-stirolu; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-008-00-9	287-500-4	85536-19-2	J
Akmeņogļu ligroīns, destilācijas atlikumi; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Atlikums pēc reģenerēta ligroīna destilācijas. Pārsvarā satur naftalīna, kā arī indāna un stirola kondensācijas produktus.)	648-009-00-4	292-636-2	90641-12-6	J
Aromātiski ogļūdeņraži, C8; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	648-010-00-X	292-694-9	90989-38-1	J
Aromātiski ogļūdeņraži, C8-9, ogļūdeņražu sveķu polimerizācijas blakusprodukti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizētiem ogļūdeņražu sveķiem vakuumā iztvaicējot šķīdinātāju. Tajā parsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 215 oC.)	648-012-00-0	295-281-1	91995-20-9	J
Aromātiski ogļūdeņraži, C9-12, benzola destilāti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	648-013-00-6	295-551-9	92062-36-7	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilāta redestilāts, bez darvas bāzēm un skābēm (viršanas temperatūras diapazons aptuveni no 90 oC līdz 160 oC). Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus.)	648-014-00-1	295-323-9	91995-61-8	J
Akmeņogļu darvas ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, redestilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilātu (bez darvas bāzēm un darvas skābēm). Tajā pārsvarā ir aizvietoti un neaizvietoti monocikliski aromātiski ogļūdeņraži ar viršanas temperatūru diapazonā no 85 oC līdz 195 oC.)	648-015-00-7	309-868-8	101316-63-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, skāba benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Skābs gudrona blakusprodukts, ko iegūst, augstā temperatūrā ar sērskābi rafinējot ogles. Pārsvarā satur sērskābi un organiskus savienojumus.)	648-016-00-2	298-725-2	93821-38-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, vieglās eļļas bāziskā frakcija, destilācijas augšējā frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Pirmā frakcija, ko iegūst, destilējot aromātiskus ogļūdeņražus, kumaronu, naftalīnu un indēnu bagātināto vieglo frakciju destilācijas atlikumus vai skalotu karboleļļu, un kuras viršanas temperatūra ir ievērojami zemāka par 145 oC. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus C7 un C8 ogļūdeņražus.)	648-017-00-8	292-625-2	90641-02-4	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu, skābi ekstrahēta vieglā eļļa, indēna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-018-00-3	309-867-2	101316-62-5	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, bāziska vieglā eļļa, indēna un ligroīna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst no aromātisku ogļūdeņražu, kumarona, naftalīna un indēna bagātinātu vieglo frakciju destilācijas atlikumiem vai skalotas karboleļļas, un kuras viršanas temperatūras diapazons ir no 155 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur indēnu, indānu un trimetilbenzolus.)	648-019-00-9	292-626-8	90641-03-5	J
Ligroīna šķīdinātājs, no akmeņoglēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst vai nu no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, koksēšanas krāsns vieglās eļļas vai sārmu ekstrakcijas atlikumiem no akmeņogļu darvas eļļas, kuriem viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130o C līdz 210 oC. Pārsvarā satur indēnu un citus policikliskus savienojumus ar vienu benzola gredzenu. Tas var saturēt fenola savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-020-00-4	266-013-0	65996-79-4	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, neitrāla frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Tajā galvenokārt ir alkilaizvietoti aromātiski ogļūdeņraži ar vienu gredzenu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 135 oC līdz 210 oC. Tajā var būt arī nepiesātināti ogļūdeņraži, piemēram, indēns un kumarons.)	648-021-00-X	309-971-8	101794-90-5	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrahēti ar skābēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Šī eļļa ir komplekss aromātisko ogļūdeņražu, galvenokārt indēna, naftalīna, kumarona, fenola, o-, m- un p-krezola savienojums ar viršanas temperatūru diapazonā no 140 oC līdz 215 oC.)	648-022-00-5	292-609-5	90640-87-2	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas; karboleļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Tas satur aromātiskus un citādus ogļūdeņražus, fenola savienojumus un aromātiskus slāpekļa savienojumus, ko destilē aptuvenā temperatūras diapazonā no 150 oC līdz 210 oC.)	648-023-00-0	283-483-2	84650-03-3	J
Akmeņogļu darvas eļļas; karboleļļa (Destilāts, ko iegūst no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130 oC līdz 250 oC. Pārsvarā satur naftalīna, alkilnaftalīnu un fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-024-00-6	266-016-7	65996-82-9	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta vieglā eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Eļļa, ko iegūst, ar skābi skalojot iepriekš ar sārmu skalotu karboleļļu, lai atdalītu maza apjoma bāzisko vielu (darvas bāzu) savienojumus. Pārsvarā satur indānu, indēnu un alkilbenzolus.)	648-026-00-7	292-624-7	90641-01-3	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem ekstrahēta darvas eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Atlikums, ko iegūst no akmeņogļu darvas eļļas, to skalojot ar sārmu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu), kad atdalītas akmeņogļu jēldarvas skābes. Pārsvarā satur naftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-027-00-2	266-021-4	65996-87-4	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, vieglā eļļa; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu iepriekš skalotu karboleļļu. Pārsvarā satur dažādas aromātiskas slāpekļa bāzes, arī piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.)	648-028-00-8	292-622-6	90640-99-6	J
Piridīns, alkilatvasinājumi; jēldarvas bāzes (Komplekss polialkilētu piridīna atvasinājumu savienojums, ko iegūst ogļu darvas destilācijā vai kā destilātu ar augstu viršanas temperatūru — aptuveni virs 150 oC — ko iegūst amonjaka reakcijā ar acetaldehīdu, formaldehīdu vai paraformaldehīdu.)	648-029-00-3	269-929-9	68391-11-7	J
Darvas bāzes, akmeņogles, pikolīna frakcija; destilāta bāzes (Piridīna bāzes ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 125 oC līdz 160 oC, ko iegūst, destilējot neitralizētu skābes ekstraktu, kas bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūts no bāziskas darvas frakcijas. Pārsvarā satur lutidīnus un pikolīnus.)	648-030-00-9	295-548-2	92062-33-4	J
Akmeņogļu darvas bāzes, lutidīna frakcija; destilāta bāzes	648-031-00-4	293-766-2	91082-52-9	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Ekstrakts, ko iegūst, ar skābi ekstrahējot bāzes no ogļu jēldarvas aromātiskām eļļām, ko pēc tam neitralizē un destilē. Pārsvarā satur kolidīnus, anilīnu, toluidīnus, lutidīnus un ksilidīnus.)	648-032-00-X	273-077-3	68937-63-3	J
Darvas bāzes, akmeņogles, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 181 oC līdz 186 oC, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūtām skābi ekstrahētām, neitralizētām darvas bāziskām frakcijām. Tas satur galvenokārt anilīnu un kolidīnu.)	648-033-00-5	295-543-5	92062-28-7	J
Darvas bāzes, akmeņogles, anilīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 180 oC līdz 200 oC, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas karboleļļas, no kā atdalīti fenoli un bāzes. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, lutidīnus un toluidīnus.)	648-034-00-0	295-541-4	92062-27-6	J
Darvas bāzes, akmeņogles, toluidīna frakcija; destilāta bāzes	648-035-00-6	293-767-8	91082-53-0	J
Naftas destilāti, alkēnu un alkilēnu ražošanā iegūta pirolīzes eļļa, kam piejaukta augstas temperatūras akmeņogļu darva, indēna frakcija; redestilāti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā redestilātu, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un atlikuma eļļas, ko iegūst naftas produktu pirolīzē, ražojot alkēnus un alkilēnus — vai no dabasgāzes. Tas galvenokārt satur indēnu, un tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 160 oC līdz 190 oC.)	648-036-00-1	295-292-1	91995-31-2	J
Akmeņogļu destilāti, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un pirolizējot atlikuma eļļas, kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 190 oC līdz 270 oC. Pārsvarā satur aizvietoti dicikliski aromātiski savienojumi.)	648-037-00-7	295-295-8	91995-35-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, redestilāts; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot metilnaftalīna eļļu, no kā atdalīti fenoli un bāzes, un kas iegūta no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā arī — pirolizējot atlikuma eļļas, un kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 220 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur neaizvietotus un aizvietotus dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-038-00-2	295-329-1	91995-66-3	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Neitrāla eļļa, ko iegūst no fenoliem un bāzēm attīrot eļļu, ko destilē no augstas temperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām, un kuras viršanas temperatūra ir diapazonā no 225 oC līdz 255 oC. Pārsvarā satur dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-039-00-8	310-170-0	122070-79-5	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; redestilāti (Atlikums, kas rodas, destilējot no fenoliem un bāzēm attīrītu metilnaftalīna eļļu (ko iegūst no bituminizētas ogļu darvas un pirolīzes atlikuma eļļām), ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 oC līdz 260 oC. Pārsvarā satur aizvietotus dicikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-040-00-3	310-171-6	122070-80-8	J
Absorbcijas eļļas, diciklisku aromātisku un heterociklisku ogļūdeņražu frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko mazgāšanas eļļas destilācijā iegūst kā redestilātu. Tajā galvenokārt ir aromātiski un heterocikliski ogļūdeņraži ar diviem benzola gredzeniem, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 290 oC.)	648-041-00-9	309-851-5	101316-45-4	M
Akmeņogļu darvas destilāti, ar fluorēnu bagāta augšējā frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kristalizējot akmeņogļu darvu. Tas satur aromātiskus un policikliskus ogļūdeņražus, galvenokārt fluorēnu un dažus acenaftēnus).	648-042-00-4	284-900-0	84989-11-7	M
▼M14
Kreozola eļļa, acenaftēna frakcija, nesatur acenaftēnu; Absorbcijas eļļas redestilāts; [Eļļa, kas atlikusi pēc tam, kad kristalizācijas procesā no akmeņogļu darvas acenaftēna eļļas atdalīts acenaftēns. Sastāv galvenokārt no naftalīna un alkilnaftalīniem.]	648-043-00-X	292-606-9	90640-85-0	M
▼C1
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu ogļu darvu, ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-044-00-5	292-607-4	90640-86-1
Antracēna eļļa, ekstrahēta ar skābi; antracēna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu atdalīšanas, ar viršanas temperatūru no 325 oC līdz 365 oC. Tas satur galvenokārt antracēnu, fenantrēnu un to alkilatvasinājumus.)	648-046-00-6	295-274-3	91995-14-1	M
Akmeņogļu darvas destilāti; smagā antracēna eļļa (Akmeņogļu darvas destilāts, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 100 oC līdz 450 oC. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem, fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-047-00-1	266-027-7	65996-92-1	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst bituminizētas augstas temperatūras darvas piķa destilācijā. Tajā galvenokārt ir tricikliski un policikliski aromātiski ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 300 oC līdz 470 oC. Tajā var būt arī heteroatomi.)	648-048-00-7	295-312-9	91995-51-6	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis; smagā antracēna eļļa (Eļļa, ko iegūst, kondensējot piķa termiskas apstrādes tvaikus. Tas satur galvenokārt aromātiskus savienojumus ar diviem līdz četriem cikliem, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 oC līdz vairāk nekā 400 oC.)	648-049-00-2	309-855-7	101316-49-8	M
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 350 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-050-00-8	295-304-5	91995-42-5	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 380 oC līdz 410 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-051-00-3	295-313-4	91995-52-7	M
Akmeņogļu parafīna vaski, brūnogļu augstas temperatūras darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Galvenokārt satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	648-052-00-9	308-296-6	97926-76-6	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar bentonītu, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-053-00-4	308-297-1	97926-77-7	M
Piķis; piķis	648-054-00-X	263-072-4	61789-60-4	M
▼M26 —————
▼C1
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, termiski apstrādāts; piķis (Termiski apstrādāts augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 80 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-056-00-0	310-162-7	121575-60-8	M
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, sekundārs; piķa redestilāts (Atlikums, ko iegūst, destilējot bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas frakciju ar augstu viršanas temperatūru un/vai piķa koksa eļļu, ar mīksttapšanas temperatūru 140 oC-170 oC — saskaņā ar DIN 52025. Pārsvarā satur kondensēti tricikliski un policikliski aromātiskus savienojumus, kuros ir arī heteroatomi.)	648-057-00-6	302-650-3	94114-13-3	M
Akmeņogļu darvas atlikumi, piķa destilāts; piķa redestilāts (Atlikums pēc frakcionētas piķa destilāta destilācijas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 400 oC līdz 470 oC. Pārsvarā satur policikliski aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-058-00-1	295-507-9	92061-94-4	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, destilācijas un uzglabāšanas atlikumi; Cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi ar koksu un pelniem, kas izdalās bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas iekārtās un glabāšanas tvertnēs. Pārsvarā satur oglekli ar dažiem heterosavienojumiem, kā arī pelnus.)	648-059-00-7	295-535-1	92062-20-9	M
Darva, akmeņogles, uzglabāšanas atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Nogulsnes, ko iegūst, uzglabājot akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur akmeņogļu darvu un cietvielas ar diskrētu oglekli.)	648-060-00-2	293-764-1	91082-50-7	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi, ko iegūst, koksējot bituminizētas akmeņogles, lai iegūtu bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur koksa un akmeņogļu daļiņas, stipri aromatizētus kompleksus un minerālvielas.)	648-061-00-8	309-726-5	100684-51-3	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, daudz cietvielu; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, ko augstā temperatūrā (virs 700 oC) iegūst akmeņogļu sausā pārtvaicē). Pārsvarā satur kompleksu aromātisku ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem cikliem, kuros ir daudz citu akmeņogļu tipa materiālu.)	648-062-00-3	273-615-7	68990-61-4	M
Cieti blakusprodukti, akmeņogļu darvas piķa koksēšana; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Blakusproduktu komplekss, ko iegūst, koksējot bituminizētu akmeņogļu darvas piķi. Pārsvarā satur oglekli.)	648-063-00-9	295-549-8	92062-34-5	M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, brūni; akmeņogļu darvas ekstrakts (Atlikums pēc sausu akmeņogļu ekstrakcijas.)	648-064-00-4	294-285-0	91697-23-3	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-065-00-X	295-454-1	92045-71-1	M
Akmeņogļu parafīna vaski, hidrēta augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju, hidrējot katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-066-00-5	295-455-7	92045-72-2	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar silīcijskābi; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu nevēlamus mikrosavienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	648-067-00-0	308-298-7	97926-78-8	M
Darva, akmeņogles, zema temperatūra, destilācijas atlikumi; darvas eļļa ar vidēji augstu viršanas temperatūru (Atlikumi no akmeņogļu darvas frakcionētas destilācijas zemā temperatūrā, lai atdalītu eļļas, kam viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni līdz 300 oC. Pārsvarā satur aromātiskus savienojumus.)	648-068-00-6	309-887-1	101316-85-2	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra; piķa atlikums (Melna, cieta vai bieza masa, ko destilē no zemā temperatūrā destilētas akmeņogļu darvas. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 40 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.)	648-069-00-1	292-651-4	90669-57-1	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, oksidēts; piķa atlikums, oksidēts (Viela, ko iegūst, paaugstinātā temperatūrā ar gaisu caurpūšot zemās temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tā mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 70 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.)	648-070-00-7	292-654-0	90669-59-3	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, termiski apstrādāts; piķa atlikums, oksidēts; piķa atlikums, termiski apstrādāts (Melna, cieta kompleksu savienojumu masa, ko iegūst, termiski apstrādājot zemas temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 50 oC līdz 140 oC. Pārsvarā sastāv no dažāda sastāva aromātisko savienojumu maisījuma.)	648-071-00-2	292-653-5	90669-58-2	M
Akmeņogļu un naftas destilāti, aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; destilāti (Akmeņogļu, darvas un naftas aromātiskās daļas maisījuma destilāts, ar destilācijas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 oC līdz 450 oC. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem 3 līdz 4 locekļu cikliem.)	648-072-00-8	269-159-3	68188-48-7	M
Aromātiski ogļūdeņraži C20-28, policikliski, jaukti, pirolīzē atvasināti no akmeņogļu darvas piķa, polietilēna un polipropilēna; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas, piķa, polietilēna un polipropilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.)	648-073-00-3	309-956-6	101794-74-5	M
Aromātiski ogļūdeņraži, C20-28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.)	648-074-00-9	309-957-1	101794-75-6	M
Aromātiski ogļūdeņraži, C20-28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.)	648-075-00-4	309-958-7	101794-76-7	M
Piķis, akmeņogļu darva un nafta; piķa atlikumi (Atlikums, ko iegūst, kopā destilējot akmeņogļu darvu un naftas aromātisko frakciju. Cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru no 40 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksu aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāku locekļu cikliem).	648-076-00-X	269-109-0	68187-57-5	M
Fenantrēns, destilācijas atlikumi; smagās antracēna eļļas redestilāts (Jēlfenantrēna destilācijas atlikums ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 oC līdz 420 oC. Pārsvarā satur fenantrēnu, antracēnu un karbazolu.)	648-077-00-5	310-169-5	122070-78-4	M
Akmeņogļu darvas destilāti, augšējā frakcija, bez fluorēna; skalošanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas kristalizācijā. Tas satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, galvenokārt difenilu, dibenzofurānu un acenaftēnu.)	648-078-00-0	284-899-7	84989-10-6	M
▼M14
Atlikumi (akmeņogļu darvas), kreozota eļļas dest.; Absorbcijas eļļas redestilāts; [Absorbcijas eļļas frakcionētas destilācijas atlikums, aptuvenā viršanas temperatūra no 270 °C līdz 330 °C (518 °F līdz 626 °F). Sastāv galvenokārt no divkodolu aromātiskajiem ogļūdeņražiem un heterocikliskajiem ogļūdeņražiem.]	648-080-00-1	295-506-3	92061-93-3	M
▼C1
Akmeņogļu destilāti, vieglā koksēšanas eļļa, naftalīna frakcija; naftalīna eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, nepārtraukti (nefrakcionēti) destilējot vieglo koksēšanas eļļu. Tajā galvenokārt ir naftalīns, kumarons un indēns, un viršanas temperatūra virs 148 oC.)	648-084-00-3	285-076-5	85029-51-2	J, M
▼M14
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas; Naftalīna eļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot akmeņogļu darvu. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem un citiem ogļūdeņražiem, fenola savienojumiem un aromātiskajiem slāpekļa savienojumiem un destilējas temperatūrā aptuveni no 200 °C līdz 250 °C (392 °F līdz 482 °F).]	648-085-00-9	283-484-8	84650-04-4	J, M
▼C1
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftalīna eļļas kristalizācijā. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un fenola rindas savienojumus.)	648-086-00-4	284-898-1	84989-09-3	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas kristalizācijas filtrāts; naftalīna eļļas redestilāts (Kompleksi organiski savienojumi, iegūti kā filtrāts akmeņogļu darvas naftalīna frakcijas kristalizācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, tionaftēnu un alkilnaftalīnus.)	648-087-00-X	295-310-8	91995-49-2	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar sārmu skalojot naftalīna eļļu, lai atdalītu fenola rindas savienojumus (darvas skābes). Tas satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-088-00-5	310-166-9	121620-47-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas paliek pēc naftalīna atdalīšanas no naftalīna eļļas, to kristalizējot pēc skalošanas ar sārmu. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-089-00-0	310-167-4	121620-48-2	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, bez naftalīna, sārmu ekstrakti; Naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Eļļa, kas paliek pēc fenola rindas savienojumu (darvas skābju) attīrīšanas no sārmā skalotas, aizvadītas naftalīna eļļas. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-090-00-6	292-612-1	90640-90-7	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas augšējās frakcijas; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāts ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 180 oC līdz 220 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilbenzolus, indēnu un indānu.)	648-091-00-1	292-627-3	90641-04-6	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā sastāv no aizvietotiem dicikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 225 oC līdz 255 oC.)	648-092-00-7	309-985-4	101896-27-9	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, indola un metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā satur indolu un metilnaftalīnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 235 oC līdz 255 oC.)	648-093-00-2	309-972-3	101794-91-6	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ekstrahēšana ar skābi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot bāzes no akmeņogļu darvas destilāta metilnaftalīna frakcijas, ar viršanas temperatūru no 230 oC līdz 255 oC. Pārsvarā satur 1(2)- metilnaftalīnu, naftalīnu, dimetilnaftalīnu un difenilu.)	648-094-00-8	295-309-2	91995-48-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāta atlikums ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 220 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-095-00-3	292-628-9	90641-05-7	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, skābas, no kā attīrītas darvas bāzes; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Ekstrakcijas eļļa ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 oC līdz 265 oC, ko iegūst no akmeņogļu darvas sārma ekstrakta atlikuma, pēc destilācijas skalojot ar skābi, piemēram, ar sērskābes ūdens šķīdumu, lai atdalītu darvas bāzes. Pārsvarā satur alkilnaftalīnus.)	648-096-00-9	284-901-6	84989-12-8	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, destilācijas atlikumi; mazgāšanas eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlbenzola (augstas temperatūras akmeņogļu darvas). Tas var būt šķidrums ar aptuvenu destilācijas temperatūru diapazonā no 150 oC līdz 300 oC — vai arī bieza masa vai cieta viela ar kušanas temperatūru līdz 70 oC. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-097-00-4	310-165-3	121620-46-0	J, M
▼M14
Kreozota eļļa, acenaftēna frakcija; Absorbcijas eļļa [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts, destilējot akmeņogļu darvu, aptuvenā viršanas temperatūra no 240 °C līdz 280 °C (464 °F līdz 536 °F). Sastāv galvenokārt no acenaftēna, naftalīna un alkilnaftalīna.]	648-098-00-X	292-605-3	90640-84-9	M
Kreozota eļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot akmeņogļu darvu. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, un var ievērojamā daudzumā saturēt arī darvskābes un darvas bāzes. Destilējas apmēram no 200 °C līdz 325 °C (392 °F līdz 617 °F).]	648-099-00-5	263-047-8	61789-28-4	M
Kreozota eļļa, destilāts ar augstu viršanas temperatūru; Absorbcijas eļļa [Augstas viršanas temperatūras destilāta frakcija, kura iegūta, augstā temperatūrā karbonizējot bitumenogles, un kuru pēc tam attīra, lai atdalītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Sastāv galvenokārt no kreozota eļļas, kas daļēji attīrīta no normālajiem daudzkodolu aromātiskajiem sāļiem, kas ir akmeņogļu darvas destilātu komponenti. Nesatur kristālus aptuveni 5 °C (41 °F) temperatūrā.]	648-100-00-9	274-565-9	70321-79-8	M
▼C1
Kreozots	648-101-00-4	232-287-5	8001-58-9	►M5 — ◄
▼M14
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), kreozota eļļa, skāba; Absorbcijas eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu atdalīšanas, aptuvenā viršanas temperatūra no 250 °C līdz 280 °C (482 °F līdz 536 °F). Sastāv galvenokārt no bifenila un difenilnaftalīna izomēriem.]	648-102-00-X	310-189-4	122384-77-4	M
▼C1
Antracēna eļļa, antracēna pasta; antracēna eļļas frakcija (Cieta viela ar lielu antracēna daudzumu, ko iegūst, kristalizējot un centrifugējot antracēna eļļu. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-103-00-5	292-603-2	90640-81-6	J, M
Antracēna eļļa, ar mazu antracēna daudzumu; antracēna eļļas frakcija (Eļļa, kas paliek, kad ar antracēnu bagātu cietu vielu (antracēna pastu) kristalizējot attīra no antracēna eļļas. Pārsvarā satur dicikliskus, tricikliskus un četrcikliskus aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-104-00-0	292-604-8	90640-82-7	J, M
Akmeņogļu darvas atlikumi, antracēna eļļas destilāts; antracēna eļļas frakcija (Atlikums, ko iegūst, frakcionēti destilējot jēlantracēnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-105-00-6	295-505-8	92061-92-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, antracēna frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 330 oC līdz 350 oC. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-106-00-1	295-275-9	91995-15-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, karbazola frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 350 oC līdz 360 oC. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-107-00-7	295-276-4	91995-16-3	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, destilācijas vieglās frakcijas; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas zemas temperatūras darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 290 oC līdz 340 oC. Pārsvarā satur tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un to bihidroatvasinājumus.)	648-108-00-2	295-278-5	91995-17-4	J, M
Akmeņogļu darvas eļļas, zemas temperatūras; Darvas eļļa ar augstu viršanas temperatūru (Zemas temperatūras akmeņogļu darvas destilāts. Pārsvarā sastāv no ogļūdeņražiem, fenola rindas savienojumiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 160 oC līdz 340 oC.)	648-109-00-8	309-889-2	101316-87-4	J, M
▼M14
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), zemās temperatūras akmeņogļu darvas, sārm.; [Atlikumi no zemās temperatūras akmeņogļu darvas eļļām pēc to mazgāšanas ar sārmu, piemēram, nātrija hidroksīdu, lai attīrītu neattīrītas akmeņogļu darvskābes. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-110-00-3	310-191-5	122384-78-5	J, M
▼C1
Fenoli, amonija hidroksīda ekstrakts; sārma ekstrakts (Ekstrahētu fenolu komplekss, ko, izmantojot izobutilacetātu, iegūst no zemas temperatūras (zem 700 oC) akmeņogļu sausās pārtvaices amonjaka gāzes kondensāta. Pārsvarā satur monohidrofenolu un dihidrofenolu savienojumus.)	648-111-00-9	284-881-9	84988-93-2	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrakcija ar sārmu; sārma ekstrakts (Karboleļļas ūdens ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-112-00-4	292-610-0	90640-88-3	J, M
Ekstrakti, sārmainas akmeņogļu darvas eļļas; sārma ekstrakts (Akmeņogļu darvas eļļas ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-113-00-X	266-017-2	65996-83-0	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, sārma ekstrakti; sārma ekstrakts (Ekstrakts, ko iegūst, naftalīna eļļu skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-114-00-5	292-611-6	90640-89-4	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, darvas eļļas, apstrāde ar sārmu, ar oglekļa dioksīdu un kaļķiem; Jēlfenoli (Viela, ko iegūst, akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu apstrādājot ar CO2 un CaO. Pārsvarā satur CaCO3, Ca(OH)2, Na2CO3 un citus organiskus un neorganiskus piemaisījumus.)	648-115-00-0	292-629-4	90641-06-8	J, M
▼M14
Akmeņogļu darvskābes, neattīrītas; Jēlfenoli [Reakcijas produkts iegūts, neitralizējot akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu ar skābes šķīdumu, piemēram, sērskābes ūdens šķīdumu, vai gāzveida oglekļa dioksīdu, lai iegūtu brīvās skābes. Sastāv galvenokārt no darvskābēm, piemēram, fenola, krezoliem un ksilenoliem.]	648-116-00-6	266-019-3	65996-85-2	J, M
▼C1
Darvas skābes, brūnogles, jēlprodukts; jēlfenoli (Brūnogļu darvas destilāta skābināts sārma ekstrakts. Pārsvarā satur fenolu un tā analogus.)	648-117-00-1	309-888-7	101316-86-3	J, M
Darvas skābes, brūnogļu gaziācija; jēlfenoli (Komplekss organisks savienojums, ko iegūst, gaziējot brūnogles. Pārsvarā satur hidroksiaromātiskus fenolus ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C10 un to analogus.)	648-118-00-7	295-536-7	92062-22-1	J, M
Darvas skābes, destilācijas atlikumi; destilāta fenoli (Atlikums, ko iegūst akmeņogļu jēlfenolu destilācijā. Tajā pārsvarā ir fenoli ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C10, ar mīksttapšanas temperatūru no 60 oC līdz 80 oC.)	648-119-00-2	306-251-5	96690-55-0	J, M
Darvas skābes, metilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-metilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-120-00-8	284-892-9	84989-04-8	J, M
Darvas skābes, polialkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā no 225 oC līdz 320 oC. Pārsvarā satur polialkilfenolus.)	648-121-00-3	284-893-4	84989-05-9	J, M
Darvas skābes, ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija ar paaugstinātu 2,4- un 2,5-dimetilfenolu daudzumu, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-122-00-9	284-895-5	84989-06-0	J, M
Darvas skābes, etilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-etilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-123-00-4	284-891-3	84989-03-7	J, M
Darvas skābes, 3,5-ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3,5-dimetilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju destilācijā.)	648-124-00-X	284-896-0	84989-07-1	J, M
Darvas skābes, atlikumi, destilāti, pirmā frakcija; destilāta fenoli (Atlikums, kas rodas, destilējot vieglo karboleļļu temperatūru diapazonā no 235 oC līdz 355 oC.)	648-125-00-5	270-713-1	68477-23-6	J, M
Darvas skābes, krezila frakcija, atlikumi; destilāta fenoli (Akmeņogļu darvas skābju atlikums pēc fenola, krezolu, ksilenolu un citu augstākās temperatūrās virstošu fenolu attīrīšanas. Melna, cieta viela ar kušanas temperatūru aptuveni 80 oC. Pārsvarā satur polialkilfenolus, sveķus un neorganiskus sāļus.)	648-126-00-0	271-418-0	68555-24-8	J, M
Fenoli, C9-11; destilāta fenoli	648-127-00-6	293-435-2	91079-47-9	J, M
Darvas skābes, krezila frakcija; destilāta fenoli (Kompleksi organiski savienojumi, ko iegūst no brūnoglēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur fenolus un piridīna bāzes).	648-128-00-1	295-540-9	92062-26-5	J, M
Darvas skābes, brūnogles, C2-alkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Destilāts, ko iegūst, skābinot ar sārmu skalotu lignīta darvas destilātu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur m- un p-etilfenolu, ka arī krezolusa un ksilenolus.)	648-129-00-7	302-662-9	94114-29-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, naftalīna eļļas; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu skalotu naftalīna eļļu. Pārsvarā satur dažādu aromātisku slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna un to alkilatvasinājumu sāļus.)	648-130-00-2	292-623-1	90641-00-2	J, M
Darvas bāzes, hinolīna atvasinājumi; destilāta bāzes	648-131-00-8	271-020-7	68513-87-1	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, hinolīna atvasinājumu frakcija; destilāta bāzes	648-132-00-3	274-560-1	70321-67-4	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, destilācijas atlikumi; destilāta bāzes (Destilācijas atlikums no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas neitralizētas, ar skābi ekstrahētas bāzes darvas frakcijas destilācijas. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, hinolīnu, hinolīna atvasinājumus un toluidīnus.)	648- 133 -00-9	274-544-0	92062-29-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns un polipropilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna un polipropilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 oC līdz 120 oC.)	648-134-00-4	309-745-9	100801-63-6	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu no 70 oC līdz 120 oC.)	648-135-00-X	309-748-5	100801-65-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polistirols, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polistirola maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 oC līdz 210 oC.)	648-136-00-5	309-749-0	100801-66-9	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta darvas eļļa, naftalīna destilācijas atlikumi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Atlikums, ko pēc naftalīna atdalīšanas destilē no ķīmiski ekstrahētas eļļas; tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-137-00-0	277-567-8	736665-18-6	J, M
▼M14
Kreozota eļļa, destilāts ar zemu viršanas temperatūru; Absorbcijas eļļa; [Destilācijas vieglā frakcija, kas iegūta bitumenogļu augsttemperatūras karbonizācijā un pēc tam attīrīta, lai atdalītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Sastāv galvenokārt no kreozota eļļas, kas daļēji attīrīta no normālajiem policikliskajiem aromātiskajiem sāļiem, kas ir ogļu darvas destilātu komponenti. Nesatur kristālus aptuveni 38 °C (100 °F) temperatūrā.]	648-138-00-6	274-566-4	70321-80-1	M
▼C1
Darvas skābes ar krezilu, nātrija sāļi, sārma šķīdumi; sārma ekstrakts	648-139-00-1	272-361-4	68815-21-4	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze; skābes ekstrakts (Ekstrakts no akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstrakta atlikuma, ko iegūst, skalojot eļļu ar skābes (piemēram, sērskābes) ūdens šķīdumu pēc destilācijas, lai atdalītu naftalīnu. Pārsvarā satur dažādu aromātisko slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna, kā arī to alkilatvasinājumu skābju sāļus.)	648-140-00-7	266-020-9	65996-86-3	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, jēlprodukts; jēldarvas bāzes (Viela, ko iegūst, neitralizējot akmeņogļu darvas bāzu ekstrakta eļļu ar sārma (piemēram, nātrija hidroksīda) ūdens šķīdumu, lai iegūtu brīvas bāzes. Pārsvarā satur tādas organiskas bāzes kā akridīnu, fenantridīnu, piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.)	648-141-00-2	266-018-8	65996-84-1	J, M
Akmeņogļu atlikumi, ekstrakcija ar šķīdinātāju; (Pulveris, kas spēj veidot savienojumus; satur akmeņogļu minerālvielu daļas un apstrādē ar šķīdinātāju neizšķīdušo ogļu atlikumu.)	648-142-00-8	302-681-2	94114-46-2	M
Akmeņogļu šķidrumi, ekstraktu šķīdumi šķīdinātājā (Viela, ko izfiltrē no ogļu minerāldaļas un ekstrakta šķīdumā neizšķīdušo ogles atlikuma, kuru iegūst, ogles karsējot šķīdinātājā. Melns, viskozs, komplekss šķidrums, pārsvarā satur aromātiskus un daļēji hidroģenētus aromātiskus ogļūdeņražus, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus un citus aromātiskus skābekļa savienojumus, kā arī to alkilatvasinājumus.)	648-143-00-3	302-682-8	94114-47-3	M
Akmeņogļu šķidrumi, šķīdinātāju ekstrakti (Visnotaļ no šķīdinātāja attīrīta viela, kam atdestilē šķīdinātāju no filtrēta akmeņogļu ekstrakta šķīduma, ko iegūst, akmeņogles karsējot šķīdinātājā. Melna, bieza masa, pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus, kā arī citus aromātiskus skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus.)	648-144-00-9	302-683-3	94114-48-4	M
Vieglā akmeņogļu koksēšanas eļļa; jēlbenzols (Gaistošs organisks šķidrums, ko ekstrahē no akmeņogļu augstas temperatūras (virs 700 oC) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus. Tas var saturēt arī mazliet citu ogļūdeņražu.)	648-147-00-5	266-012-5	65996-78-3	J
Akmeņogļu destilāti, primārais šķīdinātāja ekstrakts; (Šķidra viela, ko kondensē no tvaikiem, kas rodas, akmeņogles karsējot šķīdinātājā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur daļēji hidroģenētus aromātiskus savienojumus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14.)	648-148-00-0	302-688-0	94114-52-0	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-149-00-6	302-689-6	94114-53-1	J
Akmeņogļu ligroīns, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāta frakcija, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-150-00-1	302-690-1	94114-54-2	J
Benzīns, akmeņogļu ekstrakcija ar šķīdinātāju, ogļu ligroīna hidrokrekings; (Motordegviela, ko rafinētas ligroīna frakcijas riformingā iegūst no hidrokrekingā apstrādāta akmeņogļu ekstraktu, akmeņogļu ekstrakta šķīduma vai vielas, ko iegūst superkritiskā ekstrakcijā ar gāzi, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkilogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9.)	648-151-00-7	302-691-7	94114-55-3	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur dicikliskus aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14. Tie var saturēt arī slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-152-00-2	302-692-2	94114-56-4	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings un hidroģenēšana (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 oC līdz 280 oC. Pārsvarā satur hidroģenētus dicikliskus ogļūdeņražus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14.)	648-153-00-8	302-693-8	94114-57-5	J
Vieglā akmeņogļu eļļa, puskoksēšana; svaigā eļļa (Gaistošs organisks šķidrums, kas kondensējas no akmeņogļu puskoksācijas (zem 700 oC) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C10.)	648-156-00-4	292-635-7	90641-11-5	J
Naftas ekstrakti, vieglo naftēnu destilāta šķīdinātājs	649-001-00-3	265-102-1	64742-03-6	►M5 — ◄
Naftas ekstrakti, smago parafīnu destilāta šķīdinātājs	649-002-00-9	265-103-7	64742-04-7	►M5 — ◄
Naftas ekstrakti, vieglo parafīnu destilāta šķīdinātājs	649-003-00-4	265-104-2	6472-05-8	►M5 — ◄
Naftas ekstrakti, smago naftēnu destilāta šķīdinātājs	649-004-00-X	265-111-0	64742-11-6	►M5 — ◄
Naftas ekstrakti, vieglās vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs	649-005-00-5	295-341-7	91995-78-7	►M5 — ◄
Ogļūdeņraži, C26-55, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem	649-006-00-0	307-753-7	97722-04-8	►M5 — ◄
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizācija tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko atmosfēras spiedienā destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-008-00-1	265-045-2	64741-45-3
Naftas gāzeļļas, dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftas destilācijas atlikumu, ko iegūst atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 600 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % un vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-009-00-7	265-058-3	64741-57-7
Naftas destilāti, dziļā katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 500 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-010-00-2	265-063-0	64741-61-3
Dzidrinātas naftas eļļas, katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-011-00-8	265-064-6	64741-62-4
Naftas atlikumi, hidrokrekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot hidrokrekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC.)	649-012-00-3	265-076-1	64741-75-9
Naftas atlikumi, termiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko termiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un tā aptuvenā viršanas temperatūra ir virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-013-00-9	265-081-9	64741-80-6
Naftas destilāti, smagais termiskais krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tas satur galvenokārt nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C15 līdz C36, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 480 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk 4 ciklu līdz 6 ciklu aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem cikliem.)	649-014-00-4	265-082-4	64741-81-7
Naftas gāzeļļas, hidrētas vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 600 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-015-00-X	265-162-9	64742-59-2
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizēti tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atmosfēras torņa atlikumu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, galvenokārt tā, lai atdalītu organiskus sēra savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-016-00-5	265-181-2	64742-78-5
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā hidrodesulfurizācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 600 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-017-00-0	265-189-6	64742-86-5
Naftas atlikumi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju tvaika krekinga (arī etilēna ieguvei izmantota tvaika krekinga) produktu destilācijā. Pārsvarā Tas satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C14, un aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas satur Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-018-00-6	265-193-8	64742-90-1
Naftas atlikumi, destilācija atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 200 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-019-00-1	269-777-3	68333-22-2
Dzidrinātas naftas eļļas, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi apstrādājot katalītiskā krekingā attīrītu eļļu, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā vairāk par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-020-00-7	269-782-0	68333-26-6
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga starpprodukti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiska krekinga starpproduktu destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 450 oC. Tas satur samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-021-00-2	269-783-6	68333-27-7
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti smagā katalītiskā krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagos katalītiskā krekinga destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 500 oC. Tas pēc svara var saturēt Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-022-00-8	269-784-1	68333-28-8
Šķidra degviela, atlikumi, tiešas destilācijas gāzeļļas ar lielu sēra daudzumu; mazuts	649-023-00-3	270-674-0	68476-32-4
Šķidra degviela, atlikumi; mazuts (Šķidra viela, ko iegūst dažādās rafinācijas plūsmās, parasti kā atlikumus. Savienojums ir komplekss un dažāds — atkarībā no tā, kāda ir jēlnafta.)	649-024-00-9	270-675-6	68476-33-5
Naftas atlikumi, katalītiskā riformera atlikuma destilāts; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora kolonnas atlikuma. Tā viršānas temperatūra ir aptuveni virs 399 oC.)	649-025-00-4	270-792-2	68478-13-7
Naftas atlikumi, smagās koksēšanas gāzes un vakuuma gāzeļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko smagās koksēšanas gāzeļļas un vakuuma gāzeļļas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un viršanas temperatūru virs 230 oC.)	649-026-00-X	270-796-4	68478-17-1
Naftas atlikumi, smagā koksēšana un viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju smagās koksēšanas gāzeļļas un vieglo vakuuma gāzeļļu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 230 oC.)	649-027-00-5	270-983-0	68512-61-8
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumā destilē no atlikuma, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC.	649-028-00-0	270-984-6	68512-62-9
Naftas atlikumi, vieglā tvaika krekinga produkti; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā parsvarā ir aromātiski un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāki par C7, un ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā no 101 oC līdz 555 oC.)	649-029-00-6	271-013-9	68513-69-9
Degvielas eļļa nr. 6; mazuts (Destilāta eļļa ar minimālo viskozitāti 37,7 oC temperatūrā — 197 10-6 m2s-1, un maksimālo — 197 10-5 m2s-1.)	649-030-00-1	271-384-7	68553-00-4
Naftas atlikumi, vieglo frakciju atdestilācijas iekārta, mazs sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar mazu sēra daudzumu, ko jēlnaftas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Tas ir atlikums, ko iegūst, atdalot tiešo benzīna frakciju, petrolejas frakciju un gāzeļļas frakciju.)	649-031-00-7	271-763-7	68607-30-7
Naftas gāzeļļas, smagās, destilētas atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 121 oC līdz 510 oC.)	649-032-00-2	272-184-2	68783-08-4
Naftas atlikumi, koksēšanas skruberis, ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; mazuts (Ļoti komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju vakuumdestilācijas atlikuma un termiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-033-00-8	272-187-9	68783-13-1
Naftas destilāti, naftas atlikumu vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikuma vakuumdestilācijā.)	649-034-00-3	273-263-4	68955-27-1
Naftas atlikumi, sveķveidīgi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktu pārdestilācijas atlikuma.)	649-035-00-9	273-272-3	68955-36-2
Naftas destilāti, vidēji dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā iegūtu jēlnaftas destilācijas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C42, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 545 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-036-00-4	274-683-0	70592-76-6
Naftas destilāti, viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 545 oC.)	649-037-00-X	247-684-6	70592-77-7
Naftas destilāti, vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā iegūta jēlnaftas destilācijas atlikuma vakuumdestilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 oC līdz 600 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-038-00-5	274-685-1	70592-78-8
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizēti koksēšanas produkti, destilēti dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot smagos koksēšanas destilāta produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C44, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 304 oC līdz 548 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-039-00-0	285-555-9	85117-03-9
Naftas atlikumi, tvaika krekinga destilāti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no tvaika krekingā iegūtas darvas destilē, ražojot rafinētu naftas darvu. Pārsvarā tas satur aromātiskus un citus ogļūdeņražus, kā arī organiskus sēra savienojumus.)	649-040-00-6	292-657-7	90669-75-3
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumdestilācijā iegūst no atmosfēras spiedienā veiktas jēlnaftas destilācijas atlikuma. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C24, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 oC.)	649-041-00-1	292-658-2	90669-76-4
Smaga degvielas eļļa, liels sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Pārsvarā tas satur alifātiskus, aromātiskus un cikloalifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC.)	649-042-00-7	295-396-7	92045-14-2
Naftas atlikumi, katalītisks krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalītiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 200 oC.)	649-043-00-2	295-511-0	92061-97-7
Naftas destilāti, katalītisks starpprodukta krekings, termiska noārdīšana; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, kurus izmanto kā siltumpārneses šķidrumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 220 oC līdz 450 oC. Tajā var būt organiski sēra savienojumi.)	649-044-00-8	295-990-6	92201-59-7
Naftas atlikuma eļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu, sēra savienojumu un metālorganisku savienojumu savienojums, ko iegūst kā atlikumu frakcionatora krekinga rafinācijā. Tā 100 oC temperatūrā ir eļļa ar viskozitāti, lielāku par 2 10-6 m2·s-1.)	649-045-00-3	298-754-0	93821-66-0
Atlikumi, termiski apstrādāti tvaika krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot jēlproduktu, ko iegūst ligroīna tvaika krekingā. Tajā parsvarā ir nepiesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā virs 180 oC.)	649-046-00-9	308-733-0	98219-64-8
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta visa diapazona vidējā frakcija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.)	649-047-00-4	309-863-0	101316-57-8
Naftas atlikumi, katalītiskais riformings, frakcionatora kolonna; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi, ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 400 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-048-00-X	265-069-3	64741-67-9
Nafta; jēlafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums. Tas galvenokārt satur alifātiskus, alicikliskus un aromātiskus ogļūdeņražus. Tas var saturēt arī mazliet slāpekļa, skābekļa un sēra savienojumus. Šī kategorija aptver vieglo, vidējo un smagu naftu, kā arī no darvas smiltīm ekstrahētas eļļas. Šī grupa neaptver tādus materiālus, kuros ir ogļūdeņraži, bet kas prasa būtiskus ķīmiskus pārveidojumus, lai tos varētu reģenerēt vai pārvērst par naftas pārstrādes iekārtu izejvielām — piemēram, uz slānekļa jēlnaftu; bagātinātām slānekļa naftām un šķidrām akmeņogļu degvielām šī definīcija neattiecas.)	649-049-00-5	232-298-5	8002-05-9
▼M5 —————
▼M14 —————
▼M5 —————
▼C1
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar skābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar sērskābi. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.)	649-175-00-0	300-225-7	93924-31-3	L
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar māliem; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot fūteļļu ar dabas vai modificētiem māliem, lai atdalītu mikroskopiskas polāru savienojumu daļiņas un citus piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.)	649-176-00-6	300-226-2	93924-32-4	L
▼M5 —————
▼C1
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ogli; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai atdalītu zīmju savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti taisnas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C12.)	649-211-00-5	308-126-0	97862-76-5	L
Naftas destilāti, vidējā frakcija bez sēra savienojumiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.)	649-212-00-0	265-088-7	64741-86-2	N
Naftas gāzeļļas, rafinētas ar šķīdinātājiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.)	649-213-00-6	265-092-9	64741-90-8	N
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju rafinēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā pārsvarā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.)	649-214-00-1	265-093-4	64741-91-9	N
Naftas gāzeļļas, apstrādātas ar skābi; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.)	649-215-00-7	265-112-6	64742-12-7	N
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 345 oC.)	649-216-00-2	265-113-1	64742-13-8	N
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 290 oC.)	649-217-00-8	265-114-7	64742-14-9	N
Naftas gāzeļļas, ķīmiski neitralizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.)	649-218-00-3	265-129-9	64742-29-6	N
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 345 oC.)	649-219-00-9	265-130-4	64742-30-9	N
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju — parasti perkolācijā — apstrādājot ar dabas vai modificētiem māliem, lai atbrīvotos no zīmju polāriem savienojumiem un piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.)	649-220-00-4	265-139-3	64742-38-7	N
Naftas destilāti, hidrēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalizatora klātbūtnē, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.)	649-221-00-X	265-148-2	64742-46-7	N
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.)	649-222-00-5	265-182-8	64742-79-6	N
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.)	649-223-00-0	265-183-3	64742-80-9	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 343 oC līdz 399 oC.)	649-228-00-8	270-719-4	68477-29-2	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 288 oC līdz 371 oC.)	649-229-00-3	270-721-5	68477-30-5	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar zemu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā aptuvena viršanas temperatūra ir zem 288 oC.)	649-230-00-9	270-722-0	68477-31-6	N
Naftas destilāti, stipri attīrīta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas frakcijas vairākās apstrādes stadijās: filtrējot, centrifugējot, destilējot atmosfēras spiedienā, vakuumdestilējot, skābinot, neitralizējot un apstrādājot ar māliem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C20.)	649-231-00-4	292-615-8	90640-93-0	N
Naftas destilāti, katalītisks riformings, smagā aromātisko savienojumu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski riformētas naftas frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 300 oC.)	649-232-00-X	295-294-2	91995-34-5	N
Gāzeļļas ar parafīniem; nestandarta gāzeļļa Destilāts, ko iegūst, pārdestilējot kompleksus ogļūdeņražu savienojumus, kurus iegūst no parafīnu stingra režīma katalītiskas hidrēšanas produktiem. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 190 oC līdz 330 oC.)	649-233-00-5	300-227-8	93924-33-5	N
Naftas ligroīns, smagā frakcija, attīrīta ar šķīdinātājiem, hidrodesulfurizēta; nestandarta gāzeļļa	649-234-00-0	307-035-3	97488-96-5	N
Ogļūdeņraži, no C16 līdz C20, hidrēts vidējais destilāts, augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā augšējo frakciju vidējā destilāta hidrācijas izplūdes gāzu vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C16 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 290 oC līdz 350 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.)	649-235-00-6	307-659-6	97675-85-9	N
Ogļūdeņraži, no C12 līdz C20, hidrēti parafīnu rindas ogļūdeņraži, destilāta augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalizatora klātbūtnē kā augšējo frakciju iegūst hidrētas smagās parafīnu frakcijas izplūdes gāzes vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 350 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.)	649-236-00-1	307-660-1	97675-86-0	N
Ogļūdeņraži, no C11 līdz C17, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglo naftēnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no viegla naftēnu destilāta, kam viskozitāte ir. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C17, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 300 oC.)	649-237-00-7	307-757-9	97722-08-2	N
Hidrētas gāzeļļas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē redestilējot ar ūdeņradi apstrādātas parafīnu frakcijas izplūdes gāzes. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 330 oC līdz 340 oC.)	649-238-00-2	308-128-1	97862-78-7	N
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftas eļļas frakciju, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C28.)	649-239-00-8	309-667-5	100683-97-4	N
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftu, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.)	649-240-00-3	309-668-0	100683-98-5	N
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.)	649-241-00-9	309-669-6	100683-99-6	N
Alkāni, no C12 līdz C26, zaroti un lineāri.	649-242-00-4	292-454-3	90622-53-0	N
Smērvielas; smērviela (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C50. Tajā var būt sārmu metālu, sārmzemju metālu organisko skābju sāļu un/vai alumīnija savienojumi.)	649-243-00-X	278-011-7	74869-21-9	N
Naftas parafīni; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju kristalizējot naftas frakciju — vai kā destilāta frakciju vaskveidīga jēlprodukta pārtvaicē. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-244-00-5	265-165-5	64742-61-6	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar skābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ka rafinātu, ar sērskābi apstrādājot naftas parafīnu frakciju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-245-00-0	292-659-8	90669-77-5	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot mīksto parafīnu ar dabas vai modificētiem māliem. Pārsvarā tajā ir piesātināti lineāras vai zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-246-00-6	292-660-3	90669-78-6	N
Naftas parafīni, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot parafīnus ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-247-00-1	295-523-6	92062-09-4	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot naftas frakciju ar šķīdinātāju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-248-00-7	295-524-1	92062-10-7	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot viegli kūstošu naftas parafīnu. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-249-00-2	295-525-7	92062-11-8	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-250-00-8	308-155-9	97863-04-2	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar bentonītu, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-251-00-3	308-156-4	97863-05-3	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar silīcijskābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošo naftas parafīnu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-252-00-9	308-158-5	97863-06-4	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnu ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.)	649-253-00-4	309-723-9	100684-49-9	N
Petrolatums; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-254-00-X	232-373-2	8009-03-8	N
Naftas petrolatums, oksidēts; petrolatums (Komplekss organisks savienojums, pārsvarā no karbonskābēm ar lielu molekulmasu, ko iegūst, petrolatumu oksidējot ar gaisa skābekli.)	649-255-00-5	265-206-7	64743-01-7	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar alumīnija oksīdu; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar alumīnija oksīdu, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-256-00-0	285-098-5	85029-74-9	N
Naftas petrolatums, hidrēts; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, katalizatora klātbūtnē atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas un apstrādājot ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti mikrokristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-257-00-6	295-459-9	92045-77-7	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar aktīvo ogli; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-258-00-1	308-149-6	97862-97-0	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar silicijskābi; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar silicijskābi, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-259-00-7	308-150-1	97862-98-1	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar māliem; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar balinātājmāliem, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-260-00-2	309-706-6	100684-33-1	N
Dabas benzīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar izsaldēšanas vai absorbcijas metodi izdala no dabasgāzes. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 20 oC līdz 120 oC.)	649-261-00-8	232-349-1	8006-61-9	P
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Rafinēti, daļēji rafinēti vai nerafinēti naftas produkti, ko iegūst, destilējot dabasgāzi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 oC līdz 200 oC.)	649-262-00-3	232-443-2	8030-30-6	P
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šīs frakcijas viršanas temperatūras diapazons ir pamēram no 20 oC līdz 135 oC.)	649-263-00-9	232-453-7	8032-32-4	P
Naftas ligroīns, tiešas destilācijas smagā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.)	649-264-00-4	265-041-0	64741-41-9	P
Naftas ligroīns, tieša pilna diapazona destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 220 oC.)	649-265-00-X	265-042-6	64741-42-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, tieša destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 180 oC.)	649-266-00-5	265-046-8	64741-46-4	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, vieglā alifātiskā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vai dabas benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC to 160 oC.)	649-267-00-0	265-192-2	64742-89-8	P
Naftas destilāti, tiešas destilācijas vieglā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 88 oC līdz 99 oC.)	649-268-00-6	270-077-5	68410-05-9	P
Benzīns, tvaiku reģenerācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdzesējot atdala no tvaiku reģenerācijas sistēmu gāzēm. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 196 oC.)	649-269-00-1	271-025-4	68514-15-8	P
Benzīns, tieša destilācija, vieglo frakciju atdestilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vieglo frakciju atdestilācijas iekārtā. Tā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 36,1 oC līdz 193,3 oC.)	649-270-00-7	271-727-0	68606-11-1	P
Naftas ligroīns, kam nav attīrīts sērs; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko dažādos rafinācijas procesos destilē no ligroīna plūsmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 oC līdz 230 oC.)	649-271-00-2	272-186-3	68783-12-0	P
Naftas destilāti, vieglo tiešas destilācijas benzīnu frakcionatora stabilizatora augšējā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6.)	649-272-00-8	272-931-2	68921-08-4	P
Naftas ligroīns, smagā tiešas destilācijas frakcija, ar aromātiskiem savienojumiem; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 210 oC.)	649-273-00-3	309-945-6	101631-20-3	P
Naftas ligroīns, pilns diapazons, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC to 220 oC.)	649-274-00-9	265-066-7	64741-64-6	P
Naftas ligroīns, smagais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C9 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 220 oC.)	649-275-00-4	265-067-2	64741-65-7	P
Naftas ligroīns, vieglais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 160 oC.)	649-276-00-X	265-068-8	64741-66-8	P
Naftas ligroīns, izomerizācija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst lineāras ķēdes (no C4 līdz C6) parafīnu katalītiskā izomerizācijā. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži, piemēram, izobutāns, izopentāns, 2,2-dimetilbutāns, 2-metilpentāns un 3-metilpentāns.)	649-277-00-5	265-073-5	64741-70-4	P
Naftas ligroīns, vieglais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.)	649-278-00-0	265-086-6	64741-84-0	P
Naftas ligroīns, smagais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.)	649-279-00-6	265-095-5	64741-92-0	P
Naftas rafināti, katalītiskā riformera etilēnglikola un ūdens pretplūsmas ekstrakts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu katalītiskas riformera plūsmas UDEX ekstrakcijā. Tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C9.)	649-280-00-1	270-088-5	68410-71-9	P
Naftas rafināti, riformers, Lurgi separators; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu Lurgi separatorā. Pārsvarā tajā ir nearomātiski ogļūdeņraži ar mazu aromātisku (galvenokārt ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C8) ogļūdeņražu piejaukumu.)	649-281-00-7	270-349-3	68425-35-4	P
Ligroīns, pilna diapazona alkilāti, ar butānu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu ogļūdeņražu (parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC to 200 oC.)	649-282-00-2	271-267-0	68527-27-5	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātāju, viegli hidrēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar šķīdinātāju ekstrahē kā rafinātu no tvaika krekinga ligroīna vieglā destilāta.)	649-283-00-8	295-315-5	91995-53-8	P
Naftas ligroīns, no C4 līdz C12 butāna alkilāti, bagātināts ar izooktīnu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, alkilējot butānus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, tas ir bagātināts ar izooktīnu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 210 oC.)	649-284-00-3	295-430-0	92045-49-3	P
Ogļūdeņraži, ar ūdeņradi apstrādāti viegli ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ar ūdeņradi apstrādāta ligroīna, no kā ekstrahē šķīdinātāju un ko destilē. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 94 oC līdz 99 oC.)	649-285-00-9	295-436-3	92045-55-1	P
Naftas ligroīns, izomerizācija, C6 frakcija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski izomerizēta benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 60 oC līdz 66 oC.)	649-286-00-4	295-440-5	92045-58-4	P
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C7, krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, absorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidroģenētas ar benzolu bagātinātas ogļūdeņražu frakcijas, ko destilējot iegūst no prehidroģenēta sašķelta ligroīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 70 oC to 100 oC.)	649-287-00-X	295-446-8	92045-64-2	P
Ogļūdeņraži, C6 bagātināti, ar ūdeņradi apstrādāti gaišie ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna, kas apstrādāts ar ūdeņradi, un no kā ekstrahē šķīdinātāju. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 65 oC līdz 70 oC.)	649-288-00-5	309-871-4	101316-67-0	P
Naftas ligroīni, smagie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.)	649-289-00-0	265-055-7	64741-54-4	P
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.)	649-290-00-6	265-056-2	64741-55-5	P
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C11, katalītiski sašķelti destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir līdz 204 oC.)	649-291-00-1	270-686-6	68476-46-0	P
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-292-00-7	272-185-8	68783-09-5	P
Naftas destilāti, ligroīns, iegūts tvaika krekingā, apstrādāti ar ūdeņradi, vieglā aromātiskā frakcija; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ligroīna katalītiskā krekinga destilātu. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži.)	649-293-00-2	295-311-3	91995-50-5	P
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 oC līdz 200 oC.)	649-294-00-8	295-431-6	92045-50-6	P
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 35 oC līdz 210 oC.	649-295-00-3	295-441-0	92045-59-5	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem, skalotiem ar sārma šķīdumu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 210 oC.)	649-296-00-9	295-794-0	92128-94-4	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskā krekinga destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 140 oC līdz 210 oC.)	649-297-00-4	309-974-4	101794-97-2	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-298-00-X	309-987-5	101896-28-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.)	649-299-00-5	265-065-1	64741-63-5	P
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.)	649-300-00-9	265-070-9	64741-68-0	P
Naftas destilāti, katalītiski riformēts depentanizators; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 49 oC līdz 63 oC.)	649-301-00-4	270-660-4	68475-79-6	P
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C6, no C6 līdz C8, katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-302-00-X	270-687-1	68476-47-1	P
Naftas gāzes, no C6 līdz C8 produktu katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Ogļūdeņražu (no C6 līdz C8) komplekss katalītiskā riforminga atlikums. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-303-00-5	270-794-3	68478-15-9	P
Naftas ligroīns, viegli katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 120 oC.) Tajā ir samērā daudz zarotas ķēdes ogļūdeņražu bez aromātiskiem savienojumiem.)	649-304-00-0	270-993-5	68513-03-1	P
Naftas destilāti, katalītiskā riforminga tiešās destilācijas ligroīna augšējās frakcijas; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kam pēc tam frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-305-00-6	271-008-1	68513-63-3	P
Naftas produkti, hidrofainera un poverformera riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst hidrofainera un poverformera riformingā, un kā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 27 oC līdz 210 oC.)	649-306-00-1	271-058-4	68514-79-4	P
Naftas ligroīns, pilnībā riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 230 oC.)	649-307-00-7	272-895-8	68919-37-9	P
Naftas ligroīns, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 220 oC.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.)	649-308-00-2	273-271-8	68955-35-1	P
Naftas destilāti, katalītiski riformēti, vieglie, hidrēti; C8 līdz C12 aromātiskā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss alkilbenzolu savienojums, ko iegūst, katalītiski reformējot naftas ligroīnu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 180 oC.)	649-309-00-8	285-509-8	85116-58-1	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C8, katalītiskā riforminga produkti; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-310-00-3	295-279-0	91995-18-5	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar frakciju C8; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā parsvarā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 200 oC.)	649-311-00-9	297-401-8	93571-75-6	P
Benzīns, no C5 līdz C11, ar lielu oktānskaitli, stabilizēts, riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar lielu oktānskaitli, ko iegūst, katalītiski dehidroģenējot ligroīnu, kurā pārsvarā ir naftēni. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 45 oC līdz 185 oC.)	649-312-00-4	297-458-9	93572-29-3	P
Ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem C9, riforminga smagā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 210 oC, kā arī C9 un augstāki aromātiski ogļūdeņraži.)	649-313-00-X	297-465-7	93572-35-1	P
Ogļūdeņraži, no C5 līdz C11, bagātināti ar nearomātiskiem savienojumiem, riforminga vieglā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 125 oC, benzols un toluēns.)	649-314-00-5	297-466-2	93572-36-2	P
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar silicijskābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot fūteļļu ar silicijskābi, lai atdalītu zīmju sastāvdaļas un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir lineāras ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	649-315-00-0	308-127-6	97862-77-6	L
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 10 oC līdz 130 oC.)	649-316-00-6	265-075-6	64741-74-8	P
Naftas ligroīns, smags termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC to 220 oC.)	649-317-00-1	265-085-0	64741-83-9	P
Naftas destilāti, smagā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar augstāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt lielāks par C5). Tajā var būt benzols.)	649-318-00-7	267-563-4	67891-79-6	P
Naftas destilāti, vieglā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar zemāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt C5.) Tajā var būt benzols.)	649-319-00-2	267-565-5	67891-80-9	P
Naftas destilāti, pirolīzes procesā iegūts ligroīna rafināts, papildināts ar benzīna frakciju; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 204 oC.	649-320-00-8	270-344-6	68425-29-6	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C6 līdz C8, pirolīzē iegūts ligroīna rafināts; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 oC temperatūrā. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C8, arī benzols.)	649-321-00-3	270-658-3	68475-70-7	P
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produkti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna un/vai gāzeļļas termokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 33 oC līdz 60 oC.)	649-322-00-9	271-631-9	68603-00-9	P
Naftas destilāti, termiska ligroīna un gāzeļļas krekinga produkti, ar C5 dimēru; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 ar dažiem dimerizētiem olefīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 33 oC līdz 184 oC.)	649-323-00-4	271-632-4	68603-01-0	P
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produktu ekstrakti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā ir parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži, galvenokārt izoamilēni, piemēram, 2-metil-1-butēns un 2-metil-2-butēns, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 31 oC līdz 40 oC.)	649-324-00-X	271-634-5	68603-03-2	P
Naftas destilāti, viegls termisks krekings, debutanizēta aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži, galvenokārt benzols.)	649-325-00-5	273-266-0	68955-29-3	P
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings, bez sēra savienojumiem; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagās eļļas frakcijas augstas temperatūras termiskā krekinga destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 20 oC līdz 100 oC.)	649-326-00-0	295-447-3	92045-65-3	P
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C13, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.)	649-327-00-6	265-150-3	64742-48-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.)	649-328-00-1	265-151-9	64742-49-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.)	649-329-00-7	265-178-6	64742-73-0	P
Naftas ligroīns, smagais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.)	649-330-00-2	265-185-4	64742-82-1	P
Naftas destilāti, vidējie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vidējā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 127 oC līdz 188 oC.)	649-331-00-8	270-092-7	68410-96-8	P
Naftas destilāti, vieglie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar zemu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vieglā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 3 oC līdz 194 oC.)	649-332-00-3	270-093-2	68410-97-9	P
Naftas destilāti, smagais, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīns, deizoheksanizatora augšējās frakcijas; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no smagā ligroīna hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 49 oC līdz 68 oC.)	649-333-00-9	270-094-8	68410-98-0	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar aromātiskiem savienojumiem, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi naftas frakciju. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 oC līdz 210 oC.)	649-334-00-4	270-988-8	68512-78-7	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts termiska krekinga produkts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu termiskā krekinga destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 oC līdz 195 oC.)	649-335-00-X	285-511-9	85116-60-5	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, ar cikloalkāniem; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas frakcijas. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no – 20 oC līdz 190 oC.)	649-336-00-5	285-512-4	85116-61-6	P
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts tvaika krekingā, hidroģenēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-337-00-0	295-432-1	92045-51-7	P
Naftas ligroīns, pilna apjoma hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 250 oC.)	649-338-00-6	295-433-7	92045-52-8	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst pirolīzē, ūdeņraža katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.)	649-339-00-1	295-438-4	92045-57-3	P
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C12, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīna krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktiem, kam pēc tam katalītiski selektīvi hidroģenē sveķu veidotājas vielas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 230 oC.)	649-340-00-7	295-443-1	92045-61-9	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar ūdeņradi apstrādāta naftēnu frakcija; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 73 oC līdz 85 oC.)	649-341-00-2	295-529-9	92062-15-2	P
Naftas ligroīns, vieglais, hidroģenētais, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot un tad hidroģenējot tvaika krekinga produktus, lai iegūtu etilēnu.) Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 50 oC to 200 oC.) Vielā var būt līdz 30 % benzola rindas ogļūdeņražu un mazliet sēra un skābekļa savienojumu.)	649-342-00-8	296-942-7	93165-55-0	P
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C11, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.)	649-343-00-3	297-852-0	93763-33-8	P
Ogļūdeņraži, no C9 līdz C12, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.)	649-344-00-9	297-853-6	93763-34-9	P
Stodarda šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Bezkrāsains, attīrīts naftas destilāts bez nepatīkamas smakas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 149 oC līdz 205 oC).	649-345-00-4	232-489-3	8052-41-3	P
Naftas dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, virsmas separatorā ar atgriezenisku kondensāciju atdalot no dabasgāzes kā šķidrumu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C20. Istabas temperatūrā un atmosfēras spiedienā tas ir šķidrums.)	649-346-00-X	265-047-3	64741-47-5	P
Naftas dabasgāze, šķidrs izejas produktu maisījums; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ar absorbciju un izsaldēšanu, kā šķidrumu atdalot no dabasgāzes reģenerācijas iekārtā. Tajā pārsvarā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C8.)	649-347-00-5	265-048-9	64741-48-6	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 180 oC.)	649-348-00-0	265-071-4	64741-69-1	P
Naftas ligroīns, smagais, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC to 230 oC.)	649-349-00-6	265-079-8	64741-78-2	P
Naftas ligroīns, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas ligroīnu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 10 oC līdz 230 oC.)	649-350-00-1	265-089-2	64741-87-3	P
Naftas ligroīns, apstrādāts ar skābi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu izejas produktu apstrādes procesā ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.)	649-351-00-7	265-115-2	64742-15-0	P
Naftas ligroīns, smagais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.)	649-352-00-2	265-122-0	64742-22-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.)	649-353-00-8	265-123-6	64742-23-0	P
Naftas ligroīns, katalītiski bez parafīniem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski attīrot naftas frakciju no parafīniem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 230 oC.)	649-354-00-3	265-170-2	64742-66-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC to 190 oC.) Šī plūsma var saturēt 10 un vairāk tilpuma % benzola.)	649-355-00-9	265-187-5	64742-83-2	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no aromātiskām plūsmām. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 oC līdz 210 oC.)	649-356-00-4	265-199-0	64742-95-6	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C6-10, ar skābi apstrādātie, neitralizētie; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-357-00-X	268-618-5	68131-49-7	P
Naftas destilāti, no C3 līdz C5, bagātināti ar 2-metil-2-butānu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt no izopentāna un 3-metil-1-butāna. Tas Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-5, pārsvarā 2-metil-2-butāna.)	649-358-00-5	270-725-7	68477-34-9	P
Naftas destilāti, polimerizēti, tvaika krekinga naftas destilāti, frakcija no C5 līdz C12; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no polimerizēta naftas tvaika krekinga destilāta. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-C12.)	649-359-00-0	270-735-1	68477-50-9	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-12 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Kompleksi organisku savienojumi, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tā tajā ir nepiesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-12.)	649-360-00-6	270-736-7	68477-53-2	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-10 frakcija, kam piejaukta vieglā tvaika krekinga naftas ligroīna C5 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-361-00-1	270-738-8	68477-55-4	P
Naftas ekstrakti, apstrādāti ar aukstu skābi, C4-6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Organisko savienojumu komplekss savienojums, ko iegūst, ekstahējot ar aukstu skābi piesātinātos un nepiesātinātos alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-6, pārsvarā pentānus un amilēnus. Tā Tajā pārsvarā ir nepiesātinātajiem un piesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-6, galvenokārt C5.)	649-362-00-7	270-741-4	68477-61-2	P
Naftas destilāti, depentanizatora augšējā frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiskā krekinga gāzes plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4-C6.)	649-363-00-2	270-771-8	68477-894-4	P
Naftas atlikumi, butāna sašķelšanas iekārtas beigu frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss atlikums, ko iegūst butāna plūsmas destilācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt C4-C6.)	649-364-00-8	270-791-7	68478-12-6	P
Atlikuma eļļas (naftas), deizobutanizatora kolonna; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss atlikums, ko iegūst butāna-butilēna plūsmas destilācijā atmosfēras spiedienā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt C4-C6.)	649-365-00-3	270-795-9	68478-16-0	P
Naftas ligroīns, pilna diapazona koksēšanas produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no šķidriem koksēšanas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C15, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 43 oC to 250 oC.)	649-366-00-9	270-991-4	68513-02-0	P
Naftas ligroīns, vidējais, tvaika krekinga, aromatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 220 oC.)	649-367-00-4	271-138-9	68516-20-1	P
Naftas ligroīns, pilna diapazona, tiešās destilācijas, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pilna diapazona tiešas destilācijas ligroīnu apstrādājot ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti filtrācijā vai perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 220 oC.)	649-368-00-X	271-262-3	68527-21-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar māliem, tiešās destilācijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu tiešas destilācijas ligroīnu ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 93 oC līdz 180 oC.)	649-369-00-5	271-263-9	68527-22-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 165 oC.)	649-370-00-0	271-264-4	68527-23-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, ar atdalītu benzolu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 218 oC.)	649-371-00-6	271-266-5	68527-26-4	P
Naftas ligroīns, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-372-00-1	271-635-0	68603-08-7	P
Benzīns, pirolīze, debutanizatora gala frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C5.)	649-373-00-7	271-726-5	68606-10-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC to 100 oC.)	649-374-00-2	272-206-0	68783-66-4	P
Dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas atdalīta un/vai kondensēta no dabasgāzes tās transportēšanas laikā, un kuru savāc urbumu vietās un/vai ražošanas, savākšanas, pārsūknēšanas cauruļvados, glabātuvēs, skruberos un citur. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-8.)	649-375-00-8	272-896-3	68919-39-1	J
Naftas destilāti, ligroīna unificētāja attvaicētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attvaicējot produktus no ligroīna unificētāja. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-C6.)	649-376-00-3	272-932-8	68921-09-5	P
Naftas ligroīns, viegls, katalītiski riformēts, frakcija bez aromātiski savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikums pēc katalītiski riformētā ligroīna aromātiskās frakcijas atdalīšanas selektīvā absorbcijas procesā. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 66 oC līdz 121 oC.)	649-377-00-9	285-510-3	85116-59-2	P
Benzīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu sacienojums, kurā pārsvarā ir parafīnu, cikloparafīnu, aromātiskās un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C3 un viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 260 oC.)	649-378-00-4	289-220-8	86290-81-5	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C7-8, dealkilēšanas produkti, destilācijas atlikumi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-379-00-X	292-698-0	90989-42-7	P
Ogļūdeņraži, C4-6, depentanizatora vieglās frakcijas, aromātisko vielu hidrētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā pirmais destilāts no depentanizatora kolonnas pirms aromātisko savienojumu hidrēšanas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C6, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 40 oC.)	649-380-00-5	295-298-4	91995-38-9	P
Naftas destilāti, uzkarsēts tvaika krekinga ligroīns, bagātināts ar C5; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no karstā tvaika krekingā iegūta ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-C6, galvenokārt C5.)	649-381-00-0	295-302-4	91995-41-4	P
Naftas ekstrakti, katalītiski riformētais vieglais ligroīna šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju katalītiski riformētās naftas destilātu. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C8; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 oC līdz 200 oC.)	649-382-00-6	295-331-2	91995-68-5	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts, dearomatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās naftas frakcijas. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 90 oC līdz 100 oC.)	649-383-00-1	295-434-2	92045-53-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, bagātināts ar C5, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 35 oC.)	649-384-00-7	295-442-6	92045-60-8	P
Ogļūdeņraži, C8-11, ligroīna krekinga produkti, toluola frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidroģenētā krekingā iegūta ligroīna. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 205 oC.)	649-385-00-2	295-444-7	92045-62-0	P
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C 11, ligroīna krekinga produkti; bez aromātiskiem savienojumiem nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no prehidroģenēta krekinga ligroīna, no kā atdestilēta ogļūdeņražu frakcija ar benzolu un toluolu, kā arī frakcija ar augstāku viršanas temperatūru. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 205 oC.)	649-386-00-8	295-445-2	92045-63-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, uzkarsēts, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot tvaika krekingā apstrādātu ligroīnu pēc reģenerācijas termiskā apstrādē. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 oC līdz 80 oC.)	649-387-00-3	296-028-8	92201-97-3	P
Naftas destilāti, bagātināti ar C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 oC līdz 70 oC.)	649-388-00-9	296-903-4	93165-19-6	P
Benzīns, pirolīze, hidroģenēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Pirolizēta benzīna hidroģenēzes destilācijas frakcija ar viršanas temperatūras daipazonu aptuveni no 20 oC līdz 200 oC.)	649-389-00-4	302-639-3	94114-03-1	P
Naftas destilāti, apstrādāti tvaika krekingā, frakcija no C8 līdz C12, polimerizēti, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no polimerizētas oglekļa frakcijas C8 līdz C12 destilē no tvaika krekingā apstrādātiem naftas destilātiem. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C8-C12.)	649-390-00-X	305-750-5	95009-23-7	P
Naftas ekstrakti, smagais ligroīna šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftas šķīdinātāja ekstraktu ar balinātājmāliem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 180 oC.)	649-391-00-5	308-261-5	97926-43-7	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, bez benzola, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu, no kā attīrīts benzols. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 95 oC līdz 200 oC.)	649-392-00-0	308-713-1	98219-46-6	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 80 oC.)	649-393-00-6	308-714-7	98219-47-7	P
Naftas destilāti, C7-9, bagātināti ar C8, hidrodesulfurizēti, dearomatizēti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 130 oC.)	649-394-00-1	309-862-5	101316-56-7	P
Ogļūdeņraži, C6-8, hidroģenēti, dearomatizēti ar sorbentiem, toluola rafinācija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, sorbējot toluolu no ogļūdeņražu frakcijas, ko iegūst no katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādāta, krekingā iegūta benzīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C6 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 135 oC.)	649-395-00-7	309-870-9	101316-66-9	P
Naftas ligroīns, hidrodesulfurizēts, pilna diapazona koksēšanas iekārtas destilāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 oC līdz 196 oC.)	649-396-00-2	309-879-8	101316-76-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 20 oC līdz 130 oC.)	649-397-00-8	309-976-5	101795-01-1	P
Ogļūdeņraži, C3-6, bagātināti ar C5, tvaika krekinga ligroīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C3-C6, galvenokārt C5.)	649-398-00-3	310-012-0	102110-14-5	P
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5, ar diciklopentadiēnu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un diciklpentadiēns ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 30 oC līdz 170 oC.)	649-399-00-9	310-013-6	102110-15-6	P
Naftas atlikumi, viegli tvaika krekinga produkti, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga vai līdzīgu procesu produktiem, no kā atdalīti paši vieglākie produkti, iegūstot atlikumus, sākot no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5 un viršanas temperatūru aptuveni virs 40 oC.)	649-400-00-2	310-057-6	102110-55-4	P
Ogļūdeņraži, C≥5, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-401-00-8	270-690-8	68476-50-6	P
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-402-00-3	270-695-5	68476-55-1	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C8 līdz C10; Vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	649-403-00-9	292-695-4	90989-39-2	P
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-435-00-3	265-060-4	64741-59-9
Naftas destilāti, katalītiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 450 oC.) Tajā ir samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-436-00-9	265-062-5	64741-60-2
Naftas destilāti, viegls termisks krekings; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C22, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 370 oC.)	649-438-00-X	265-084-5	64741-82-8
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglos katalītiskā krekinga destilātus ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko atdala. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-439-00-5	269-781-5	68333-25-5
Naftas destilāti, vieglais tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vairākkārt destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C18.)	649-440-00-0	270-662-5	68475-80-9
Naftas destilāti, tvaika krekinga naftas destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga destilāta un/vai tā frakcionatora produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz polimēriem ar mazu molekulsvaru.)	649-441-00-6	270-727-8	68477-38-3
Naftas gāzeļļas, tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un tā viršanas temperatūras aptuvens diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.)	649-442-00-1	271-260-2	68527-18-4
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētus termiskā krekinga destilātus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.)	649-443-00-7	285-505-6	85116-53-6
Naftas gāzeļļas, termiskā krekinga produkti, hidrodesulfurizēti; krekinga gāzeļļa	649-444-00-2	295-411-7	92045-29-9
Naftas atlikumi, hidroģenēts tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakcija, destilējot ar ūdeņradi apstrādāto tvaika krekinga ligroīnu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 oC līdz 350 oC.	649-445-00-8	295-514-7	92062-00-5
Naftas atlikumi, tvaika krekinga ligroīna destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā destilācijas kolonnas beigu frakcija, atdalot izplūdes gāzes no tvaika krekinga ligroīna augstā temperatūrā. Tā viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 147 oC līdz 300 oC, un 50 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti 18 10-6 m2·s-1.)	649-446-00-3	295-517-3	92062-04-9
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti, termiski noārdīti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, ko izmanto kā siltuma pārneses šķidrumu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 190 oC līdz 340 oC. Tvaikā var būt organiski sēra savienojumi.)	649-447-00-9	295-991-1	92201-60-0
Naftas atlikumi, tvaika krekinga produkti, uzkarsēts ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikumus, destilējot uzkarsētu tvaika krekinga ligroīnu, ar viršanas temperatūras diapazonu no 150 oC līdz 350 oC.)	649-448-00-4	297-905-8	93763-85-0
Naftas gāzeļļas, viegls vakuums, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski dehidrosulfurizējot termiskā krekinga vieglo vakuuma naftu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 oC līdz 370 oC.)	649-450-00-5	308-278-8	97926-59-5
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā koksēšanas iekārtas frakcija; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas iekārtas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C21, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 360 oC.)	649-451-00-0	309-865-1	101316-59-0
Naftas destilāti, smagie tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga smagiem atlikumiem. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 250 oC līdz 400 oC.)	649-452-00-6	309-939-3	101631-14-5
Naftas destilāti, smagie hidrokrekinga produkti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C39, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 600 oC.)	649-453-00-1	265-077-7	64741-76-0	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-454-00-7	265-090-8	64741-88-4	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-455-00-2	265-091-3	64741-89-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju attīrīta no asfaltiem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājos šķīstošas frakcijas veidā no atlikuma, bez asfaltiem ar C3-C4 šķīdinātājiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 oC.)	649-456-00-8	265-096-0	64741-95-3	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-457-00-3	265-097-6	64741-96-4	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-458-00-9	265-098-1	64741-97-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājā nešķīstošas frakcijas veidā, atlikumu attīrot ar šķīdinātāju, lietojot tādus polārus šķīdinātājus kā fenols un furfurols. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC.	649-459-00-4	265-101-6	64742-01-4	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-460-00-X	265-137-2	64742-36-5	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-461-00-5	265-138-8	64742-37-6	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot atlikuma eļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC.	649-462-00-0	265-143-5	64742-41-2	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-463-00-6	265-146-1	64742-44-5	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-464-00-1	265-147-7	64742-45-6	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-465-00-7	265-155-0	64742-52-5	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-466-00-2	265-156-6	64742-53-6	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-467-00-8	265-157-1	64742-54-7	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-468-00-3	265-158-7	64742-55-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-469-00-9	265-159-2	64742-56-9	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC.	649-470-00-4	265-160-8	64742-57-0	L
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītās; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot garo, sazaroto ķēžu ogļūdeņražus no atlikuma eļļas kristalizācijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC.	649-471-00-X	265-166-0	64742-62-7	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-472-00-5	265-167-6	64742-63-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-473-00-0	265-168-1	64742-64-9	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-474-00-6	265-169-7	64742-65-0	L
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un 10 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-475-00-1	265-172-3	64742-68-3	L
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-476-00-7	265-173-9	64742-69-4	L
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-477-00-2	265-174-4	64742-70-7	L
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-478-00-8	265-176-5	64742-71-8	L
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie smagie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot lineāras ķēdes parafīnu ogļūdeņražus cietu vielu veidā, apstrādājot izejas produktu ar reaģentu, tādu kā urīnviela. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-479-00-3	265-179-1	64742-75-2	L
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie vieglie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-480-00-9	265-180-7	64742-76-3	L
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata, ar lielu viskozitāti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikuma eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 112 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-481-00-4	276-736-3	72623-85-9	L
Naftas smēreļļas, C15-30, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu un smago vakuuma gāzeļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 15 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-482-00-X	276-737-9	72623-86-0	L
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikumu eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 32 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-483-00-5	276-738-4	72623-87-1	L
Smēreļļas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrakcijas un deparafinācijas procesos ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir piesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C15-50.)	649-484-00-0	278-012-2	74869-22-0	L
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot smagu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ≥ 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-485-00-6	292-613-7	90640-91-8	L
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot vieglu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C12-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-486-00-1	292-614-2	90640-92-9	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesa veidā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-487-00-7	292-616-3	90640-94-1	L
Ogļūdeņraži, C20-50, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-488-00-2	292-617-9	90640-95-2	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.)	649-489-00-8	292-618-4	90640-96-3	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.)	649-490-00-3	292-620-5	90640-97-4	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi, no parafīniem attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta	649-491-00-9	292-656-1	90669-74-2	L
Atlikuma eļļas (naftas), katalītiski attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-492-00-4	294-843-3	91770-57-9	L
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais smagais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C25-C39 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 44 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-493-00-X	295-300-3	91995-39-0	L
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais vieglais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C21-C29 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 13 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-494-00-5	295-301-9	91995-40-3	L
Naftas destilāti, hidrokrekringēti, attīrīti ar šķīdinātājiem, bez parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss šķidru ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, rekristalizējot deparafinētus, hidrokrekingā apstrādātus, ar šķīdinātāju attīrītus naftas destilātus.)	649-495-00-0	295-306-6	91995-45-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglo naftēnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi un ekstrakcijā ar šķīdinātāju atdalot aromātiskus ogļūdeņražus. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30 un 40 oC temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti no 13-15 10-6 m2·s-1.)	649-496-00-6	295-316-0	91995-54-9	L
Naftas smēreļļas, C17-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, bez parafīniem, apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-497-00-1	295-423-2	92045-42-6	L
Naftas smēreļļas, hidrokrekingētas, nearomātiskas, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-498-00-7	295-424-8	92045-43-7	L
Naftas atlikumu eļļas, hidrokrekingētas, apstrādātas ar skābi, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju atdalot parafīnus no atlikuma, ko iegūst, destilējot ar skābi un hidrokrekingā apstrādātu smago parafīnu frakciju, ar viršanas temperatūru aptuveni virs 380 oC.)	649-499-00-2	295-499-7	92061-86-4	L
Naftas parafīnu eļļas, smagās, attīrītas ar šķīdinātāju, kam attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no parafīnu jēlnaftas, kurā ir sērs. Tajā pārsvarā ir smēreļļas, attīrītas ar šķīdinātāju un deparafinētas, ar viskozitāti 50 oC temperatūrā 65 10-6 m2·s-1.)	649-500-00-6	295-810-6	92129-09-4	L
Naftas smēreļļas, jēlnafta ar parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot jēlnaftu. Tajā pārsvarā ir aromātiski, naftēnu un parafīnu rindas ogļūdeņražiem, un 40 oC temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti 23 10-6 m2·s-1.)	649-501-00-1	297-474-6	93572-43-1	L
Ogļūdeņraži, hidrokrekingēti parafīnu destilācijas atlikumi, ar šķīdinātāju attīrīti no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-502-00-7	297-857-8	93763-38-3	L
Ogļūdeņraži, C20-50, atlikuma eļļas hidroģenēšanas vakuumdestilāts; nestandarta jēlnafta	649-503-00-2	300-257-1	93924-61-9	L
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, apstrādāti ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-504-00-8	305-588-5	94733-08-1	L
Naftas destilāti, vieglie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, dearomatizējot ar šķīdinātāju hidrokrekingā apstrādātas naftas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 450 oC.)	649-505-00-3	305-589-0	94733-09-2	L
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju deparafinējot hidrokrekingā apstrādātas naftas destilācijas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 550 oC.)	649-506-00-9	305-594-8	94733-15-0	L
Naftas smēreļļas, C18-40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidroģenētas, attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot ar šķīdinātāju hidroģenēto rafinātu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju ar ūdeņradi apstrādāto naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 550 oC.)	649-507-00-4	305-595-3	94733-16-1	L
Ogļūdeņraži, C13-30, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta	649-508-00-X	305-971-7	95371-04-3	L
Ogļūdeņraži, C16-32, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta	649-509-00-5	305-972-2	95371-05-4	L
Ogļūdeņraži, C37-68, bez parafīniem, deasfaltēti, ar ūdeņradi apstrādāti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta	649-510-00-0	305-974-3	95371-07-6	L
Ogļūdeņraži, C37-65, ar ūdeņradi apstrādāti, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta	649-511-00-6	305-975-9	95371-08-7	L
Naftas destilāti, vieglie, hidrokrekings, attīrīti ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju apstrādājot hidrokrekingā apstrādātus naftas destilātus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 450 oC.)	649-512-00-1	307-010-7	97488-73-8	L
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidroģenēti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju hidroģenētās naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C19 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 390 oC līdz 550 oC.)	649-513-00-7	307-011-2	97488-74-9	L
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C27, hidrokrekings, kam ar šķīdinātāju attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta	649-514-00-2	307-034-8	97488-95-4	L
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, apstrādāti ar ūdeņradi, deasfaltēti ar šķīdinātāju, destilācijas atmosfēras spiedienā atlikums, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā sākumdestilātu, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar šķīdinātāju apstrādājot deasfaltēto atlikumu ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C17 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 oC līdz 400 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 4 10-6 m2·s-1.)	649-515-00-8	307-661-7	97675-87-1	L
Ogļūdeņraži, C17-40, apstrādāti ar ūdeņradi, ar šķīdinātāju deasfaltēts destilācijas atlikums, vakuumdestilācijas vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā sākuma destilāts, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi ar šķīdinātāju deasfaltētu atlikumu. Viskozitāte ir 8 10-6 m2·s-1 aptuveni 100 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 oC līdz 500 oC.)	649-516-00-3	307-755-8	97722-06-0	L
Ogļūdeņraži, C13-27, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti 9,5 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 240 oC līdz 400 oC.)	649-517-00-9	307-758-4	97722-09-3	L
Ogļūdeņraži, C-29, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu14 frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti ir 16 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C29, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 425 oC.)	649-518-00-4	307-760-5	97722-10-6	L
Ogļūdeņraži, C27-42, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta	649-519-00-X	308-131-8	97862-81-2	L
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, destilāti, ko apstrādā ar ūdeņradi, vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta	649-520-00-5	308-132-3	97862-82-3	L
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C45, naftēnu vakuumdestilāti; nestandarta jēlnafta	649-521-00-0	308-133-9	97862-83-4	L
Ogļūdeņraži, C27-45, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta	649-522-00-6	308-287-7	97926-68-6	L
Ogļūdeņraži, no C20 līdz C58, ko apstrādā ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-523-00-1	308-289-8	97926-70-0	L
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C42, ar naftēniem; nestandarta jēlnafta	649-524-00-7	308-290-3	97926-71-1	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ogli, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar aktīvo kokogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas.)	649-525-00-2	309-710-8	100684-37-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.)	649-526-00-8	309-711-3	100684-38-6	L
Naftas smēreļļas C25, ekstrahētas ar šķīdinātāju, deasfaltētas, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot vakuumdestilācijas atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 32-37 10-6 m2·s-1 100 oC temperatūrā.)	649-527-00-3	309-874-0	101316-69-2	L
Naftas smēreļļas C17-32, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C17-C32 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 17-23 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-528-00-9	309-875-6	101316-70-5	L
Naftas smēreļļas C20-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C35 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 37-44 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-529-00-4	309-876-1	101316-71-6	L
Naftas smēreļļas C24-50, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C24-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 16-75 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-530-00-X	309-877-7	101316-72-7	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, aromātisko vielu koncentrāts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Aromātisko vielu koncentrāts, ko iegūst, pievienojot ūdeni smagā naftēnu destilāta ekstraktam šķīdinātājā un ekstrakcijas šķīdinātājam.)	649-531-00-5	272-175-3	68783-00-6	L
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju attīrītais smagā parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu destilāta reekstrakcijā. Tajā ir piesātināti un aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-532-00-0	272-180-0	68783-04-0	L
Naftas ekstrakti, smagie parafīnu destilāti, deasfaltēti ar šķīdinātāju; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts smagā parafīnu destilāta ekstrakcijā ar šķīdinātāju.)	649-533-00-6	272-342-0	68814-89-1	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftēnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-534-00-1	292-631-5	90641-07-9	L
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C21 līdz C33, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 480 oC.)	649-535-00-7	292-632-0	90641-08-0	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C26, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 280 oC līdz 400 oC.)	649-536-00-2	292-633-6	90641-09-1	L
Naftas ekstrakti, ar ūdeņradi apstrādāts vieglu parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vidējo parafīnu pirmo šķīdināja destilātu, kas apstrādāts ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C36.)	649-537-00-8	295-335-4	91995-73-2	L
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē apstrādājot ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju iegūtu ekstraktu apstākļos, kas nodrošina sēra savienojumu atdalīšanu. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30. Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem četru līdz sešu locekļu cikliem.)	649-538-00-3	295-338-0	91995-75-4	L
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar skābi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu virsējos destilātus, un attīrīts ar sērskābi. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C32.)	649-539-00-9	295-339-6	91995-76-5	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizētais; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu destilātu, un apstrādāta ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C40 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 10-5 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-540-00-4	295-340-1	91995-77-6	L
Naftas ekstrakti, vieglais vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju no vieglajiem naftas vakuuma gāzeļļasem, un apstrādāta ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.)	649-541-00-X	295-342-2	91995-79-8	L
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro savienojumu un citu piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50. Plūsmā var būt 5 % vai vairāk vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar četru līdz sešu locekļu cikliem.)	649-542-00-5	296-437-1	92704-08-0	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas izejvielas ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, kuru tālāk izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-543-00-0	297-827-4	93763-10-1	L
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītais smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas izejvielas, kas deparafinēta ar šķīdinātāju, to apstrādājot ar ūdeņradi, lai pārvērstu organiskos sēra savienojumus sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.)	649-544-00-6	297-829-5	93763-11-2	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas reģenerēts, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, kuru apstrādā ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C32.)	649-545-00-1	309-672-2	100684-02-4	L
Naftas ekstrakti, viegls parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrāde ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot reģenerētu ekstraktu, ar šķīdinātāju ekstrahējot vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, ko apstrādā ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C32.)	649-546-00-7	309-673-8	100684-03-5	L
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļu šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar aktivētu ogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.)	649-547-00-2	309-674-3	100684-04-6	L
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar balinoðajiem māliem, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.)	649-548-00-8	309-675-9	100684-05-7	L
Naftas fūteļļa; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā eļļas frakcija, atdalot eļļu ar šķīdinātāju, vai parafīna atdalīšanas (svīšanas) procesā. Tajā pārsvarā ir sazarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-549-00-3	265-171-8	64742-67-2	L
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ūdeņradi; fūteļļa	649-550-00-9	295-394-6	92045-12-0	L
▼M14
Ugunsizturīgās keramikas šķiedras, īpašas nozīmes šķiedras, izņemot citur šajā pielikumā norādītās; [Nejaušas orientācijas ķīmiskās stikla (silikāta) šķiedras, kurās sārmu metāla oksīdu un sārmzemju metālu (Na2O+K2O+CaO+ MgO+BaO) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 18 masas %]	650-017-00-8	—	—	A, R
▼C1

3. papildinājums

29. ieraksts. Cilmes šūnām mutagēnas vielas: 1.A kategorija

4. papildinājums

29. ieraksts. Cilmes šūnām mutagēnas vielas: 1.B kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
▼M14
O-izobutil-N-etoksikarboniltiokarbamāts	006-094-00-X	434-350-4	103122-66-3
O-heksil-N-etoksikarboniltiokarbamāts	006-102-00-1	432-750-3	—
▼C1
Heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds	015-106-00-2	211-653-8	680-31-9
▼M14
Maisījums: dimetil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts; Dietil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts; Metiletil(2-(hidroksimetilkarbamoil)etil)fosfonāts	015-196-00-3	435-960-3	—
▼C1
Dietilsulfāts	016-027-00-6	200-589-6	64-67-5
Hroma (VI) trioksīds	024-001-00-0	215-607-8	1333-82-0	►M21 — ◄
Kālija dihromāts	024-002-00-6	231-906-6	7778-50-9	►M21 — ◄
Amonija dihromāts	024-003-00-1	232-143-1	7789-09-5	►M21 — ◄
▼M14
Nātrija dihromāts	024-004-00-7	234-190-3	10588-01-9
▼M14 —————
▼C1
Hromildihlorīds; hroma oksihlorīds	024-005-00-2	239-056-8	14977-61-8
Kālija hromāts	024-006-00-8	232-140-5	7789-00-6
Nātrija hromāts	024-018-00-3	231-889-5	7775-11-3	►M21 — ◄
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6	►M21 — ◄
Kadmija hlorīds	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2	►M21 — ◄
Kadmija sulfāts	048-009-00-9	233-331-6	10124-36-4	►M21 — ◄
▼M49
Kadmija karbonāts	048-012-00-5	208-168-9	513-78-0
Kadmija hidroksīds; kadmija dihidroksīds	048-013-00-0	244-168-5	21041-95-2
Kadmija nitrāts; kadmija dinitrāts	048-014-00-6	233-710-6	10325-94-7
▼C1
Hromildihlorīds;	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2
Butāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [1]	601-004-01-8	203-448-7 [1]	106-97-8 [1]	C ►M21 — ◄
Izobutāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2]	601-004-01-8	20-857-2 [2]	75-28-5 [2]	C ►M21 — ◄
1,3-butadiēns buta-1,3-diēns	601-013-00-X	203-450-8	106-99-0	D
Benzols	601-020-00-8	200-753-7	71-43-2	►M21 — ◄
Benzo[a]pirēns; benzo[d,e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
Etilēna oksīds; oksirāns	603-023-00-X	200-849-9	75-21-8
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; benzo[d, e,f]krizēns	603-055-00-4	200-879-2	75-56-9	►M21 — ◄
2,2'-bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns	603-060-00-1	215-979-1	1464-53-5
▼M69
2,2-bis(brommetil)propān-1,3-diols	603-240-00-X	221-967-7	3296-90-0
▼M14
2-hlor-6-fluor-fenols	604-082-00-4	433-890-8	2040-90-6
▼C1
Metilakrilamidometoksiacetāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-190-00-X	401-890-7	77402-03-0
Metilakrilamidoglikolāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-210-00-7	403-230-3	77402-05-2
▼M45
3,7-dimetilokta-2,6-diēnnitrils	608-067-00-3	225-918-0	5146-66-7
▼C1
2-nitrotoluols	609-065-00-5	201-853-3	88-72-2	►M21 — ◄
4,4'-oksidianilīns [1] un tā sāļi p-aminofenilēteris [1]	612-199-00-7	202-977-0 [1]	101-80-4 [1]	►M21 — ◄
▼M14
(2-hloretil)(3-hidroksipropil)amonija hlorīds	612-246-00-1	429-740-6	40722-80-3
▼C1
Etilēnimīns; aziridīns	613-001-00-1	205-793-9	151-56-4
Karbendazīms (ISO); metilbenzimidazols-2-ilkarbamāts	613-048-00-8	234-232-0	10605-21-7
Benomils (ISO) metil 1-(butilkarbamoils) benzimidazol-2-ilkarbamāts	613-049-00-3	241-775-7	17804-35-2
▼M14
Kolhicīns	614-005-00-6	200-598-5	64-86-8
▼C1
1,3,5-tris(oksiranilmetil)-1,3,5-triazīn-2,4,6(1H,3H,5H)-trions; TGIC	615-021-00-6	219-514-3	2451-62-9
Akrilamīds	616-003-00-0	201-173-7	79-06-1
1,3,5-tris-[(2S un 2R)-2,3-epoksipropil]-1,3,5-triazīn-2,4,6-(1H,3H,5H)-trions	616-091-00-0	423-400-0	59653-74-6	►M21 — ◄
▼M69
N-(hidroksimetil)akrilamīds; metilolakrilamīds; [NMA]	616-230-00-5	213-103-2	924-42-5
▼M14
N-[6,9-dihidro-9-[[2-hidroksi-1-(hidroksimetil)etoksi]metil]-6-okso-1H-purīn-2-il]acetamīds	616-148-00-X	424-550-1	84245-12-5
Darvas eļļas, brūnogles; Vieglā eļļa; [Brūnogļu darvas destilāts, aptuvenā viršanas temperatūra no 80 °C līdz 250 °C (176 °F līdz 482 °F). Sastāv galvenokārt no alifātiskajiem un aromātiskajiem ogļūdeņražiem un vienbāziskiem fenoliem.]	648-002-00-6	302-674-4	94114-40-6	J
Benzola destilācijas vieglā frakcija (akmeņogļu); Vieglās eļļas redestilācijas vieglā frakcija; [Koksa krāsnī destilējot, iegūti vieglās eļļas produkti, aptuvenā destilācijas temperatūra ir mazāka par 100 °C (212 °F). Sastāv galvenokārt no C4 līdz C6 alifātiskajiem ogļūdeņražiem.]	648-003-00-1	266-023-5	65996-88-5	J
Destilāti (akmeņogļu darva), benzola frakcija, ar augstu benzola, toluola un ksilola saturu; Vieglās eļļas redestilācijas vieglā frakcija; [Destilācijas atlikums pēc jēlbenzola destilācijas, attīrot no vieglās frakcijas. Sastāv galvenokārt no benzola, toluola un ksilola, aptuvenā viršanas temperatūra no 75 °C līdz 200 °C (167 °F līdz 392 °F).]	648-004-00-7	309-984-9	101896-26-8	J
Aromātiskie ogļūdeņraži, C6-10, ar augstu C8 saturu; Vieglās eļļas redestilācijas vieglā frakcija	648-005-00-2	292-697-5	90989-41-6	J
Ligroīna šķīdinātājs -solventnafta (akmeņogļu), vieglais; Vieglās eļļas redestilācijas vieglā frakcija	648-006-00-8	287-498-5	85536-17-0	J
Ligroīna šķīdinātājs -solventnafta (akmeņogļu), satur ksilola un stirola frakcijas; Vieglās eļļas redestilācijas vidējā frakcija	648-007-00-3	287-502-5	85536-20-5	J
Ligroīna šķīdinātājs -solventnafta (akmeņogļu), satur kumarona un stirola frakcijas; Vieglās eļļas redestilācijas vidējā frakcija	648-008-00-9	287-500-4	85536-19-2	J
Ligroīna šķīdinātājs -solventnafta (akmeņogļu), destilācijas atlikumi; Vieglās eļļas redestilācijas augsttemperatūras frakcija [Atlikums pēc reģenerēta ligroīna destilācijas. Sastāv galvenokārt no naftalīna un indēna un stirola kondensācijas produktiem.]	648-009-00-4	292-636-2	90641-12-6	J
Aromātiskie ogļūdeņraži, C8; Vieglās eļļas redestilācijas augsttemperatūras frakcija	648-010-00-X	292-694-9	90989-38-1	J
Aromātiskie ogļūdeņraži, C8-9, ogļūdeņražu sveķu polimerizācijas blakusprodukts; Vieglās eļļas redestilācijas augsttemperatūras frakcija [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts no polimerizētiem ogļūdeņražu sveķiem, to šķīdinātāju iztvaicējot vakuumā. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C9, aptuvenā viršanas temperatūra no 120 °C līdz 215 °C (248 °F līdz 419 °F).]	648-012-00-0	295-281-1	91995-20-9	J
Aromātiskie ogļūdeņraži, C9-12, benzola destilāti; Vieglās eļļas redestilācijas augsttemperatūras frakcija	648-013-00-6	295-551-9	92062-36-7	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu vieglā frakcija; [Bitumenizēto akmeņogļu augsttemperatūras darvas (aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 160 °C (194 °F līdz 320 °F) destilācijas redestilāts, kas nesatur darvas bāzes un skābes. Sastāv galvenokārt no benzola, toluola un ksilola.]	648-014-00-1	295-323-9	91995-61-8	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu vieglā frakcija; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts redestilācijas procesā, augstā temperatūrā destilējot akmeņogļu darvu (nesatur darvas bāzes un skābes). Sastāv galvenokārt no neaizvietotiem un aizvietotiem monocikliskiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar viršanas temperatūru no 85 °C līdz 195 °C (185 °F līdz 383 °F).]	648-015-00-7	309-868-8	101316-63-6	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), skābā benzola frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu vieglā frakcija; [Skābais gudrons, blakusprodukts, ko iegūst, ar sērskābi augstā temperatūrā attīrot neapstrādātas akmeņogles. Sastāv galvenokārt no sērskābes un organiskiem savienojumiem.]	648-016-00-2	298-725-2	93821-38-6	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), vieglās eļļas bāziskā frakcija, destilācijas augšējā frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu vieglā frakcija; [Aromātisko ogļūdeņražu destilācijas pirmā frakcija, satur daudz kumarona, naftalīna un indēna vai vieglo frakciju destilācijas atlikumu vai mazgātu karboleļļu, virstoša temperatūrā, kas ir ievērojami zemāka par 145 °C (293 °F). Sastāv galvenokārt no C7 un C8 alifātiskajiem un aromātiskajiem ogļūdeņražiem.]	648-017-00-8	292-625-2	90641-02-4	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmiem, skābēm ekstrahēta vieglā eļļa, indēna frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu vidējā frakcija	648-018-00-3	309-867-2	101316-62-5	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), bāziskā vieglā eļļa, ligroīna indēna frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu augsttemperatūras frakcija [Aromātisko ogļūdeņražu destilācijas pirmā frakcija, satur daudz kumarona, naftalīna un indēna vai vieglo frakciju destilācijas atlikumu vai mazgātu karboleļļu, aptuvenā viršanas temperatūra no 155 °C līdz 180 °C (311 °F līdz 356 °F). Sastāv galvenokārt no indēna, indāna un trimetilbenzoliem.]	648-019-00-9	292-626-8	90641-03-5	J
Ligroīna šķīdinātājs - solventnafta (akmeņogļu); [Destilāts, iegūts augstā temperatūrā no akmeņogļu darvas vai koksa krāsnī no vieglās eļļas, vai kā akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstrakcijas atlikums, aptuvenā destilācijas temperatūra no 130 °C līdz 210 °C (266 °F līdz 410 °F). Sastāv galvenokārt no indēna un citiem policikliskiem savienojumiem ar vienu aromātisko gredzenu. Var saturēt fenola savienojumus un aromātiskās slāpekļa bāzes.] Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu augsttemperatūras frakcija	648-020-00-4	266-013-0	65996-79-4	J
Destilāti (akmeņogļu darva), vieglās eļļas, neitrālā frakcija; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu augsttemperatūras frakcija [Destilāts iegūts frakcionētā akmeņogļu darvas augsttemperatūras destilācijā. Sastāv galvenokārt no alkilaizvietotajiem monocikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 135 °C līdz 210 °C (275 °F līdz 410 °F). Var ietilpt arī nepiesātinātie ogļūdeņraži, piemēram, indēns un kumarons.]	648-021-00-X	309-971-8	101794-90-5	J
Destilāti (akmeņogļu darva), vieglās eļļas, skābie ekstrakti; Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumu augsttemperatūras frakcija [Šie produkti ir aromātisko ogļūdeņražu, galvenokārt indēna, naftalīna, kumarona, fenola un o-, m- un p-krezola komplekss maisījums, viršanas temperatūra no 140 °C līdz 215 °C (284 °F līdz 419 °F).]	648-022-00-5	292-609-5	90640-87-2	J
Destilāti (akmeņogļu darva), vieglās eļļas; Karboleļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot akmeņogļu darvu. Tas sastāv no aromātiskajiem un citiem ogļūdeņražiem, fenola savienojumiem un aromātiskajiem slāpekļa savienojumiem un ir destilējams aptuveni 150 °C līdz 210 °C (302 °F līdz 410 °F).]	648-023-00-0	283-483-2	84650-03-3	J
Akmeņogļu darvas eļļas; Karboleļļa; [Akmeņogļu darvas destilāts, ko iegūst augstā temperatūrā, aptuvenā destilācijas temperatūra no 130 °C līdz 250 °C (266 °F līdz 410 °F). Sastāv galvenokārt no naftalīna, alkilnaftalīniem, fenola savienojumiem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-024-00-6	266-016-7	65996-82-9	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmiem, skābēm ekstrahēta vieglā eļļa; Karboleļļas ekstrakcijas atlikumi; [Produkti iegūti, mazgājot ar skābi pirms tam ar sārmu mazgāto karboleļļu, lai atdalītu nelielo daudzumu vēl atlikušo bāzisko savienojumu (darvas bāzes). Galvenokārt sastāv no indēna, indāna un alkilbenzoliem.]	648-026-00-7	292-624-7	90641-01-3	J
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), darvas eļļa, sārm.; Karboleļļas ekstrakcijas atlikumi; [Atlikumi iegūti no akmeņogļu darvas eļļas, mazgājot to ar sārmu, piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu, pēc akmeņogļu jēldarvas skābju atdalīšanas. Sastāv galvenokārt no naftalīna un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-027-00-2	266-021-4	65996-87-4	J
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), vieglā eļļa; Skābes ekstrakts; [Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi mazgājot pirms tam ar sārmu mazgātu karboleļļu. Sastāv galvenokārt no dažādu aromātisko slāpekļa bāzu skābajiem sāļiem, ieskaitot piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.]	648-028-00-8	292-622-6	90640-99-6	J
Piridīns, alkilatvasinājumi; Akmeņogļu darvas bāzes, neattīrītas; [Polialkilētu piridīnu atvasinājumu savienojumu kompleksi, kas iegūti no akmeņogļu darvas, to pārtvaicējot, vai kā destilāts ar augstu viršanas temperatūru virs aptuveni 150 °C (302 °F), izmantojot amonjaka reakciju ar acetaldehīdu, formaldehīdu vai paraformaldehīdu.]	648-029-00-3	269-929-9	68391-11-7	J
Darvas bāzes, akmeņogļu, pikolīna frakcija; Destilāta bāzes; [Piridīna bāzes, aptuvenā viršanas temperatūra no 125 °C līdz 160 °C (257 °F līdz 320 °F), iegūtas, destilējot neitralizētu skābes ekstraktu no bitumenizēto akmeņogļu bāzes saturošās darvas frakcijas. Pamatsastāvā ietilpst lutidīni un pikolīni.]	648-030-00-9	295-548-2	92062-33-4	J
Akmeņogļu darvas bāzes, lutidīna frakcija; Destilāta bāzes	648-031-00-4	293-766-2	91082-52-9	J
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), darvas bāze, kolidīna frakcija; Destilāta bāzes; [Ekstrakts iegūts, ar skābi ekstrahējot bāzes no akmeņogļu jēldarvas aromātiskajām eļļām, neitralizējot un pārtvaicējot bāzes. Sastāv galvenokārt no kolidīniem, anilīna, toluidīniem, lutidīniem, ksilidīniem.]	648-032-00-X	273-077-3	68937-63-3	J
Darvas bāzes, akmeņogles, kolidīna frakcija; Destilāta bāzes; [Destilāta frakcija no jēlbāzēm, aptuvenā viršanas temperatūru no 181 °C līdz 186 °C (356 °F līdz 367 °F), iegūta no neitralizētas, ar skābi ekstrahētas, jēlbāzi saturošas darvas frakcijas, kas savukārt iegūta, destilējot bitumena akmeņogļu darvu. Satur galvenokārt anilīnu un kolidīnus.]	648-033-00-5	295-543-5	92062-28-7	J
Darvas bāzes, akmeņogļu, anilīna frakcija; Destilāta bāzes; [Destilāta frakcija no jēlbāzēm, aptuvenā viršanas temperatūra no 180 °C līdz 200 °C (356 °F līdz 392 °F), iegūta, attīrot akmeņogļu darvas destilācijā iegūtu karbolētu eļļu no fenola un no bāzēm. Satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, lutidīnus un toluidīnus.]	648-034-00-0	295-541-4	92062-27-6	J
Darvas bāzes, akmeņogļu, toluidīna frakcija; Destilāta bāzes	648-035-00-6	293-767-8	91082-53-0	J
Destilāti (naftas), alkēnu-alkīnu pirolīzes eļļa, sajaukta ar augsttemperatūras akmeņogļu darvu, indēna frakcija; Redestilāti; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts kā redestilāts no bitumena akmeņogļu augsttemperatūras darvas frakciju redestilācijas un no atlikuma eļļas, kas iegūta, alkēnus un alkīnus ražojot sausajā pārtvaicē no naftas produktiem vai no dabasgāzes. Sastāv galvenokārt no indēna, aptuvenā viršanas temperatūra no 160 °C līdz 190 °C (320 °F līdz 374 °F).]	648-036-00-1	295-292-1	91995-31-2	J
Destilāti (akmeņogļu), akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; Redestilāti; [Redestilāti iegūti ar frakcionēto destilāciju no bitumena akmeņogļu augsttemperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām, aptuvenā viršanas temperatūra no 190 °C līdz 270 °C (374 °F līdz 518 °F). Sastāv galvenokārt no aizvietotiem divkodolu aromātiskajiem savienojumiem.]	648-037-00-7	295-295-8	91995-35-6	J
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, redestilāts; Redestilāti; [Frakcionētās destilācijas redestilāts, iegūts no metilnaftalīna eļļas, kura iepriekš attīrīta no fenola un no bāzēm un iegūta no bitumena akmeņogļu augsttemperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām, aptuvenā viršanas temperatūra 220 °C līdz 230 °C (428 °F līdz 446 °F). Sastāv galvenokārt no neaizvietotiem un aizvietotiem divkodolu aromātiskajiem ogļūdeņražiem.]	648-038-00-2	295-329-1	91995-66-3	J
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; Redestilāti; [Neitrāla eļļa, iegūta no eļļas, kura attīrīta no fenoliem un bāzēm, un tā savukārt iegūta, augstā temperatūrā destilējot darvu un pirolīzes atlikuma eļļas, viršanas temperatūra no 225 °C līdz 255 °C (437 °F līdz 491 °F). Sastāv galvenokārt no aizvietotiem divkodolu aromātiskajiem ogļūdeņražiem.]	648-039-00-8	310-170-0	122070-79-5	J
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; Redestilāti; [Destilācijas atlikums no metilnaftalīna eļļas, kura iepriekš attīrīta no fenola un bāzēm, (iegūta no bitumena akmeņogļu augsttemperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām), viršanas temperatūra no 240 °C līdz 260 °C (464 °F līdz 500 °F). Sastāv galvenokārt no aizvietotiem divkodolu aromātiskajiem un heterocikliskajiem ogļūdeņražiem.]	648-040-00-3	310-171-6	122070-80-8	J
▼M26
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra (Augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C (86 °F līdz 356 °F). Galvenokārt satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-055-00-5	266-028-2	65996-93-2
▼M14
Destilāti (akmeņogļu), koksēšanas vieglā eļļa, naftalīna frakcija; Naftalīna eļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts no koksēšanas vieglās eļļas prefrakcionēšanā (nepārtrauktā destilācijā). Sastāv galvenokārt no naftalīna, kumarona un indēna, viršanas temperatūra pārsniedz 148 °C (298 °F).]	648-084-00-3	285-076-5	85029-51-2	J, M
Destilāti (akmeņogļu darva), naftalīna eļļas; Naftalīna eļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot akmeņogļu darvu. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem un citiem ogļūdeņražiem, fenola savienojumiem un aromātiskajiem slāpekļa savienojumiem un destilējas temperatūrā aptuveni no 200 °C līdz 250 °C (392 °F līdz 482 °F).]	648-085-00-9	283-484-8	84650-04-4	J, M
Destilāti (akmeņogļu darva), naftalīna eļļas, ar zemu naftalīna saturu; Naftalīna eļļas redestilāts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts, kristalizējot naftalīna eļļu. Sastāv galvenokārt no naftalīna, alkilnaftalīniem un fenola savienojumiem.]	648-086-00-4	284-898-1	84989-09-3	J, M
Destilāti (akmeņogļu darva), naftalīna eļļas kristalizācijas atlikumi; Naftalīna eļļas redestilāts; [Komplekss organisko savienojumu maisījums, iegūts kā filtrāts no akmeņogļu darvas naftalīna frakcijas kristalizācijas, aptuvenā viršanas temperatūra no 200 °C līdz 230 °C (392 °F līdz 446 °F). Satur galvenokārt naftalīnu, tionaftēnu un alkilnaftalīnus.]	648-087-00-X	295-310-8	91995-49-2	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), naftalīna eļļa, sārm.; Naftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts no naftalīna eļļas, to mazgājot ar sārmu, lai atdalītu fenola savienojumus (darvskābes). Sastāv no naftalīna un alkilnaftalīniem.]	648-088-00-5	310-166-9	121620-47-1	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), naftalīna eļļas, sārms, ar zemu naftalīna saturu; Naftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kurš iegūts kā naftalīna kristalizācijas procesa atlikums no naftalīna eļļas, kas mazgāta ar sārmu. Sastāv galvenokārt no naftalīna un alkilnaftalīniem.]	648-089-00-0	310-167-4	121620-48-2	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas, nesatur naftalīnu, sārm. ekstrakti; Naftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Eļļa, kas palikusi pēc fenola savienojumu (darvskābju) atdalīšanas no žāvētas naftalīna eļļas, kas iepriekš mazgāta ar sārmu. Sastāv galvenokārt no naftalīna un alkilnaftalīniem.]	648-090-00-6	292-612-1	90640-90-7	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas vieglās frakcijas; Naftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ar sārmu mazgātas naftalīna eļļas destilāts, aptuvenā destilācijas temperatūra no 180 °C līdz 220 °C (356 °F līdz 428 °F). Sastāv galvenokārt no naftalīna, alkilbenzoliem, indēna un indāna.]	648-091-00-1	292-627-3	90641-04-6	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas, metilnaftalīna frakcija; Metilnaftalīna eļļa; [Destilāts iegūts frakcionētā akmeņogļu darvas augsttemperatūras destilācijā. Sastāv galvenokārt no aizvietotiem dicikliskiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm, aptuvenā viršanas temperatūra no 225 °C līdz 255 °C (437 °F līdz 491 °F).]	648-092-00-7	309-985-4	101896-27-9	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas, indola-metilnaftalīna frakcija; Metilnaftalīna eļļa; [Destilāts iegūts frakcionētā akmeņogļu darvas augsttemperatūras destilācijā. Sastāv galvenokārt no indola un metilnaftalīna, aptuvenā viršanas temperatūra no 235 °C līdz 255 °C (455 °F līdz 491 °F).]	648-093-00-2	309-972-3	101794-91-6	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas, ar ekstr.; Metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, iegūts, attīrot no organiskajām bāzēm metilnaftalīna frakciju, kas iegūta, destilējot akmeņogļu darvu, aptuvenā viršanas temperatūra no 230 °C līdz 255 °C (446 °F līdz 491 °F). Satur galvenokārt 1(2)-metilnaftalīnu, naftalīnu, dimetilnaftalīnu un bifenilu.]	648-094-00-8	295-309-2	91995-48-1	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), sārm. naftalīna eļļa, destil. atlikumi; Metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Atlikums iegūts, destilējot ar sārmu mazgātu naftalīna eļļu, aptuvenā destilācijas temperatūra no 220 °C līdz 300 °C (428 °F līdz 572 °F). Sastāv galvenokārt no naftalīna, alkilnaftalīniem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-095-00-3	292-628-9	90641-05-7	J, M
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), skāb., nesatur darvas bāzes; Metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Ekstracijas eļļa, aptuvenā viršanas temperatūra no 220 °C līdz 265 °C (428 °F līdz 509 °F), iegūta no akmeņogļu darvas sārmainā ekstrakta atlikuma, kas savukārt iegūts, mazgājot ar skābēm, piemēram, sērskābes ūdens šķīdumu, pēc destilācijas, ko veic, lai atdalītu darvas sārmus. Sastāv galvenokārt no alkilnaftalīniem.]	648-096-00-9	284-901-6	84989-12-8	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), benzola frakcija, destilācijas atlikumi; Absorbcijas eļļa; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlbenzolu (augsttemperatūras akmeņogļu darvu). Tas var būt šķidrums ar aptuveno destilācijas temperatūru no 150 °C līdz 300 °C (302 °F līdz 572 °F) vai puscieta vai cieta viela ar kušanas temperatūru līdz 70 °C (158 °F). Sastāv galvenokārt no naftalīna un alkilnaftalīniem.]	648-097-00-4	310-165-3	121620-46-0	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta; Antracēna eļļas frakcija [Cietviela ar augstu antracēna saturu, iegūta, kristalizējot un centrifugējot antracēna eļļu. Sastāv galvenokārt no antracēna, karbazola un fenantrēna.]	648-103-00-5	292-603-2	90640-81-6	J, M
Antracēna eļļa, ar mazu antracēna daudzumu; Antracēna eļļas frakcija [Eļļa, kas atlikusi pēc tam, kad no antracēna eļļas kristalizācijas procesā attīrīta cietviela ar augstu antracēna saturu (antracēna pasta). Sastāv galvenokārt no divu, triju un četru locekļu ciklu aromātiskajiem ogļūdeņražiem.]	648-104-00-0	292-604-8	90640-82-7	J, M
Atlikumi (akmeņogļu darvas), antracēna eļļas dest.; Antracēna eļļas frakcija; [Atlikums pēc frakcionētas neattīrīta antracēna destilācijas, aptuvenā viršanas temperatūra no 340 °C līdz 400 °C (644 °F līdz 752 °F). Sastāv galvenokārt no trīsciklu un policikliskiem aromātiskajiem un heterocikliskajiem ogļūdeņražiem.]	648-105-00-6	295-505-8	92061-92-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, antracēna frakcija; Antracēna eļļas frakcija; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas savukārt iegūts, kristalizējot antracēna eļļu no bitumena augsttemperatūras darvas, viršanas temperatūra no 330 °C līdz 350 °C (626 °F līdz 662 °F). Satur galvenokārt antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.]	648-106-00-1	295-275-9	91995-15-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, karbazola frakcija; Antracēna eļļas frakcija; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas savukārt iegūts, kristalizējot antracēna eļļu no bitumena augsttemperatūras darvas, aptuvenā viršanas temperatūra no 350 °C līdz 360 °C (662 °F līdz 680 °F). Satur galvenokārt antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.]	648-107-00-7	295-276-4	91995-16-3	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, destilācijas vieglās frakcijas; Antracēna eļļas frakcija; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas savukārt iegūts, kristalizējot antracēna eļļu no bitumena augsttemperatūras darvas, aptuvenā viršanas temperatūra no 290 °C līdz 340 °C (554 °F līdz 644 °F). Satur galvenokārt trīsciklu aromātiskos savienojumus un to dihidroatvasinājumus.]	648-108-00-2	295-278-5	91995-17-4	J, M
Darvas eļļas, akmeņogļu, vieglās frakcijas; Darvas eļļa, augsttemperatūras frakcija; [Akmeņogļu darvas vieglās frakcijas destilāts. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, fenola savienojumiem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm, aptuvenā viršanas temperatūra no 160 °C līdz 340 °C (320 °F līdz 644 °F).]	648-109-00-8	309-889-2	101316-87-4	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), zemās temperatūras akmeņogļu darvas sārm.; [Atlikumi no zemās temperatūras akmeņogļu darvas eļļām pēc to mazgāšanas ar sārmu, piemēram, nātrija hidroksīdu, lai attīrītu neattīrītas akmeņogļu darvskābes. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-110-00-3	310-191-5	122384-78-5	J, M
Fenoli, amonija hidroksīda ekstrakts; Sārm. ekstrakts; [Fenola savienojumi, kas ar izobutilacetātu ekstrahēti no amonija hidroksīda, kurš kondensēts no gāzes, kas savukārt izdalās pēc akmeņogļu sausās pārtvaices zemā temperatūrā (zemākā nekā 700 °C (1 292 °F)). Sastāv galvenokārt no monohidro- un dihidrofenolu maisījuma.]	648-111-00-9	284-881-9	84988-93-2	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), vieglās eļļas, sārm. ekstr.; Sārm. ekstrakts; [Karboeļļas ūdens ekstrakts, ko iegūst pēc mazgāšanas ar sārma, piemēram, nātrija hidroksīda šķīdumu ūdenī. Sastāv galvenokārt no dažādu fenola savienojumu sārmu metālu sāļiem.]	648-112-00-4	292-610-0	90640-88-3	J, M
Ekstrakti, akmeņogļu darvas eļļas, sārm.; Sārm. ekstrakts; [Akmeņogļu darvas eļļas ekstrakts, iegūts pēc mazgāšanas ar sārmu, piemēram, nātrija hidroksīda šķīdumu ūdenī. Sastāv galvenokārt no dažādu fenola savienojumu sārmu metālu sāļiem.]	648-113-00-X	266-017-2	65996-83-0	J, M
Destilāti (akmeņogļu darvas), naftalīna eļļas, sārm. ekstr.; Sārm. ekstrakts; [Naftalīna eļļas ūdens ekstrakts, ko iegūst pēc mazgāšanas ar sārmu, piemēram, nātrija hidroksīda šķīdumu ūdenī. Sastāv galvenokārt no dažādu fenola savienojumu sārmu metālu sāļiem.]	648-114-00-5	292-611-6	90640-89-4	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), darvas eļļas, sārm., karbonizēti, apstrādāti ar kaļķiem; Jēlfenoli; [Produkts iegūts, apstrādājot akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu ar CO2 un CaO. Sastāv galvenokārt no CaCO3, Ca(OH)2, Na2CO3 un citiem organiskiem un neorganiskiem piemaisījumiem.]	648-115-00-0	292-629-4	90641-06-8	J, M
Akmeņogļu darvskābes, neattīrītas; Jēlfenoli; [Reakcijas produkts iegūts, neitralizējot akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu ar skābes šķīdumu, piemēram, sērskābes ūdens šķīdumu, vai gāzveida oglekļa dioksīdu, lai iegūtu brīvās skābes. Sastāv galvenokārt no darvskābēm, piemēram, fenola, krezoliem un ksilenoliem.]	648-116-00-6	266-019-3	65996-85-2	J, M
Brūnogļu darvskābes, neattīrītas; Jēlfenoli; [Ar skābi apstrādāts brūnogļu darvas destilāta sārma ekstrakts. Sastāv galvenokārt no fenola un fenola homologiem.]	648-117-00-1	309-888-7	101316-86-3	J, M
Darvskābes, brūnogļu gazifikācijas; Jēlfenoli; [Organisko savienojumu komplekss, ko iegūst, gazificējot brūnogles. Sastāv galvenokārt no C6-10 aromātisko fenolu hidroksilatvasinājumiem un to homologiem.]	648-118-00-7	295-536-7	92062-22-1	J, M
Darvskābes, destilācijas atlikumi; Destilāta fenoli; [Akmeņogļu jēlfenola destilāta atlikums. Sastāv galvenokārt no fenoliem ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C10, kļūst mīksts temperatūrā no 60 °C līdz 80 °C (140 °F līdz 176 °F).]	648-119-00-2	306-251-5	96690-55-0	J, M
Darvskābes, metilfenola frakcija; Destilāta fenoli; [Galvenokārt 3- un 4-metilfenolu saturoša darvskābju frakcija, reģenerēta, zemā temperatūrā destilējot no akmeņogļu darvas iegūto neattīrīto darvskābju frakciju.]	648-120-00-8	284-892-9	84989-04-8	J, M
Darvskābes, polialkilfenola frakcija; Destilāta fenoli; [Darvskābju frakcija, kas iegūta, destilējot zemā temperatūrā iegūtas akmeņogļu darvas darvskābes, aptuvenā viršanas temperatūra no 225 °C līdz 320 °C (437 °F līdz 608 °F). Sastāv galvenokārt no polialkilfenoliem.]	648-121-00-3	284-893-4	84989-05-9	J, M
Darvskābes, ksilenola frakcija; Destilāta fenoli; [Galvenokārt 2,4- un 2,5-dimetilfenolu saturoša darvskābju frakcija, iegūta, destilējot zemā temperatūrā iegūtas neattīrītas akmeņogļu darvas darvskābes.]	648-122-00-9	284-895-5	84989-06-0	J, M
Darvskābes, etilfenola frakcija; Destilāta fenoli; [Galvenokārt 3- un 4-etilfenolu saturoša darvskābju frakcija, iegūta, destilējot zemā temperatūrā iegūtas neattīrītas akmeņogļu darvas darvskābes.]	648-123-00-4	284-891-3	84989-03-7	J, M
Darvskābes, 3,5-ksilenola frakcija; Destilāta fenoli; [Galvenokārt 3,5-dimetilfenolu saturoša darvskābju frakcija, iegūta, destilējot zemā temperatūrā iegūtas akmeņogļu darvas darvskābes.]	648-124-00-X	284-896-0	84989-07-1	J, M
Darvskābes, atlikumi, destilāti, pirmā frakcija; Destilāta fenoli; [Destilācijas atlikumi, kas rodas vieglās karboleļļas destilācijā temperatūrā no 235 °C līdz 355 °C (481 °F līdz 697 °F).]	648-125-00-5	270-713-1	68477-23-6	J, M
Darvskābes, krezola frakcija, atlikumi; Destilāta fenoli; [Akmeņogļu darvas skābā gudrona atlikums pēc fenola, krezolu, ksilenolu un citu augstākās temperatūrās virstošu fenolu izdalīšanas. Melna, cieta masa ar kušanas punktu apm. 80 °C (176 °F). Sastāv galvenokārt no polialkilfenoliem, sveķiem un neorganiskiem sāļiem.]	648-126-00-0	271-418-0	68555-24-8	J, M
Fenoli, C9-11; Destilāta fenoli	648-127-00-6	293-435-2	91079-47-9	J, M
Darvskābes, krezola frakcija; Destilāta fenoli; [Organisko savienojumu komplekss, iegūts no brūnoglēm, aptuvenā viršanas temperatūra no 200 °C līdz 230 °C (392 °F līdz 446 °F). Satur galvenokārt fenolus un piridīna bāzes.]	648-128-00-1	295-540-9	92062-26-5	J, M
Darvskābes, brūnogļu, C2-alkilfenola frakcija; Destilāta fenoli; [Destilāts iegūts, paskābinot ar sārmu mazgātu brūnogļu darvas destilātu, aptuvenā viršanas temperatūra no 200 °C līdz 230 °C (392 °F līdz 446 °F). Sastāv galvenokārt no m- un p-etilfenola, kā arī no krezoliem ua ksilenoliem.]	648-129-00-7	302-662-9	94114-29-1	J, M
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), naftalīna eļļas; Skābes ekstrakts; [Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi mazgājot ar sārmu mazgātu naftalīna eļļu. Sastāv galvenokārt no dažādu aromātisko slāpekļa bāzu skābajiem sāļiem, ieskaitot piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.]	648-130-00-2	292-623-1	90641-00-2	J, M
Darvas bāzes, hinolīna atvasinājumi; Destilāta bāzes	648-131-00-8	271-020-7	68513-87-1	J, M
Darvas bāzes, akmeņogļu, hinolīna atvasinājumu frakcija; Destilāta bāzes	648-132-00-3	274-560-1	70321-67-4	J, M
Darvas bāzes, akmeņogļu, destilācijas atlikumi; Destilāta bāzes; [Destilācijas atlikums, ko iegūst, destilējot neitralizētu, ar skābi ekstrahētu bāziskas vielas saturošo darvas frakciju, kura iegūta, destilējot akmeņogļu darvu. Satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, hinolīnu, hinolīna atvasinājumus un toluidīnus.]	648-133-00-9	295-544-0	92062-29-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, arom., sajauktas ar polietilēnu un polipropilēnu, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; Termiskās apstrādes produkti; [Eļļa iegūta, termiski apstrādājot polietilēna/polipropilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskajām eļļām. Sastāv galvenokārt no benzola un tā homologiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 70 °C līdz 120 °C (158 °F līdz 248 °F).]	648-134-00-4	309-745-9	100801-63-6	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, arom., sajauktas ar polietilēnu, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; Termiskās apstrādes produkti; [Eļļa iegūta, termiski apstrādājot polietilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskajām eļļām. Sastāv galvenokārt no benzola un tā homologiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 70 °C līdz 120 °C (158 °F līdz 248 °F).]	648-135-00-X	309-748-5	100801-65-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, arom., sajauktas ar polistirolu, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; Termiskās apstrādes produkti; [Eļļa iegūta, termiski pārstrādājot polistirolu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskajām eļļām. Sastāv galvenokārt no benzola un tā homologiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 70 °C līdz 210 °C (158 °F līdz 410 °F).]	648-136-00-5	309-749-0	100801-66-9	J, M
Ekstrakcijas atlikumi (akmeņogļu), ar sārmu apstrādāta darvas eļļa, naftalīna destilācijas atlikumi; Naftalīna eļļas ekstrakcijas atlikumi; [Atlikums iegūts ķīmiskā eļļas ekstrakcijā pēc naftalīna atdalīšanas destilējot, sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar kondensētiem diviem līdz četriem aromātiskajiem gredzeniem un aromātiskajām slāpekļa bāzēm.]	648-137-00-0	277-567-8	73665-18-6	J, M
Darvskābes, krezola frakcija, nātrija sāļi, sārma šķīd.; Sārmu ekstrakts	648-139-00-1	272-361-4	68815-21-4	J, M
Ekstrakcijas eļļas (akmeņogļu), darvas bāze; Skābes ekstrakts; [Akmeņogļu darvas eļļas sārmainās ekstrakcijas atlikums, iegūts, mazgājot eļļu ar skābes, piemēram, sērskābes, ūdens šķīdumu, pēc naftalīna izdalīšanas ar destilāciju. Sastāv galvenokārt no dažādu aromātisko slāpekļa bāzu, ieskaitot piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus, skābajiem sāļiem.]	648-140-00-7	266-020-9	65996-86-3	J, M
Darvas bāzes, akmeņogļu, neattīrītas; Akmeņogļu darvas bāzes, neattīrītas; [Reakcijas produkts, ko iegūst, neitralizējot darvas bāzes ekstrakta eļļu ar sārmu šķīdumu, piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu, lai iegūtu bāzes brīvā veidā. Sastāv galvenokārt no tādām organiskām bāzēm kā akridīns, fenantridīns, piridīns, hinolīns un to alkilatvasinājumi.]	648-141-00-2	266-018-8	65996-84-1	J, M
Vieglā eļļa (akmeņogļu), koksēšanas; Jēlbenzols; [Gaistošs organisks šķidrums, iegūts, no akmeņogļu augsttemperatūras (virs 700 °C (1 292 °F)) sausās pārtvaices gāzes. Sastāv galvenokārt no benzola, toluola un ksiloliem. Nelielā daudzumā var saturēt arī citus ogļūdeņražus.]	648-147-00-5	266-012-5	65996-78-3	J
Destilāti (akmeņogļu), šķīdin. ekstr., primārais; [Šķidrums, ko iegūst tvaiku kondensācijā, kuri izdalās, akmeņogles apstrādājot šķidrā šķīdinātājā, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 300 °C (86 °F līdz 572 °F). Sastāv galvenokārt no daļēji hidrogenētiem kondensētiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kas satur slāpekli, skābekli un sēru, un to alkilatvasinājumiem ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14.]	648-148-00-0	302-688-0	94114-52-0	J
Destilāti (akmeņogļu), ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; [Destilāts, iegūts hidrokrekingā no akmeņogļu ekstrakta vai šķīduma, ko iegūst, ekstrahējot ar šķidru šķīdinātāju vai selektīvā ekstrakcijā ar gāzi superkritiskos apstākļos, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 300 °C (86 °F līdz 572 °F). Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem, hidrogenētiem aromātiskajiem un naftēnu rindas savienojumiem, to alkilatvasinājumiem un alkāniem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C14. Satur arī slāpekli, sēru un skābekli saturošus aromātiskos un hidrogenētus aromātiskos savienojumus.]	648-149-00-6	302-689-6	94114-53-1	J
Ligroīns (akmeņogļu), ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; [Destilāts, iegūts hidrokrekingā no akmeņogļu ekstrakta vai šķīduma, ko iegūst, ekstrahējot ar šķidru šķīdinatāju vai selektīvā ekstrakcijā ar gāzi superkritiskos apstākļos, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 180 °C (86 °F līdz 356 °F). Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem, hidrogenētiem aromātiskajiem un naftēnu rindas savienojumiem, to alkilatvasinājumiem un alkāniem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C9. Satur arī slāpekli, sēru un skābekli saturošus aromātiskos un hidrogenētus aromātiskos savienojumus.]	648-150-00-1	302-690-1	94114-54-2	J
Destilāti (akmeņogļu), ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings; [Destilāts, iegūts hidrokrekingā no akmeņogļu ekstrakta vai šķīduma, ko iegūst, ekstrahējot ar šķidru šķīdinātāju vai selektīvā ekstrakcijā ar gāzi superkritiskos apstākļos, aptuvenā viršanas temperatūra no 180 °C līdz 300 °C (356 °F līdz 572 °F). Sastāv galvenokārt no bicikliskiem aromātiskajiem, hidrogenētiem aromātiskajiem un naftēnu rindas savienojumiem, to alkilatvasinājumiem un alkāniem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C9 līdz C14. Ietilpst arī slāpekli, sēru un skābekli saturoši savienojumi.]	648-152-00-2	302-692-2	94114-56-4	J
Destilāti (akmeņogļu), ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings un hidrogenēšana; [Destilāts, iegūts, hidrogenējot hidrokrekingā iegūtu vidējās frakcijas destilātu no akmeņogļu ekstrakta vai šķīduma, kurš iegūts, ekstrahējot ar šķidru šķīdinātāju vai selektīvā ekstrakcijā ar gāzi superkritiskos apstākļos, aptuvenā viršanas temperatūra no 180 °C līdz 280 °C (356 °F līdz 536 °F). Sastāv galvenokārt no hidrogenētiem bicikliskiem oglekļa savienojumiem un to alkilatvasinājumiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C9 līdz C14.]	648-153-00-8	302-693-8	94114-57-5	J
Vieglā akmeņogļu eļļa, puskoksēšana; Svaigā eļļa; [Gaistošs organisks šķidrums, kurš kondensēts no akmeņogļu zemtemperatūras (zemāka nekā 700 °C (1 292 °F)) sausajā pārtvaicē izdalītajām gāzēm. Galvenokārt sastāv no C6-10 ogļūdeņražiem.]	648-156-00-4	292-635-7	90641-11-5	J
▼C1
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.)	649-062-00-6	270-755-0	68477-73-6	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītisks krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-063-00-1	270-756-6	68477-74-7	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-064-00-7	270-757-1	68477-75-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C6, galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-065-00-2	270-758-7	68477-76-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītisks riformings, bagātinātas ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-066-00-8	270-760-8	68477-79-2	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, olefīnparafīnu rinda no C3 līdz C5, alkilēšanas izejviela; naftas gāze (Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.)	649-067-00-3	270-765-5	68477-83-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-068-00-9	270-767-6	68477-85-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Pārsvarā tajā ir etāns un etilēns.)	649-069-00-4	270-768-1	68477-86-1	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, deizobitanēšanas kolonnas augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atmosfēras spiedienā destilējot butāna-butilēna plūsmu. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-070-00-X	270-769-7	68477-87-2	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, sausais depropanizators, bagātināts ar propēnu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. Tajā ir galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā etāns un propāns.)	649-071-00-5	270-772-3	68477-90-7	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, depropanizatora augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-072-00-0	270-773-9	68477-91-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzu reģenerācijas depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu plūsmas. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-073-00-6	270-777-0	68477-94-1	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ievada Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-074-00-1	270-778-6	68477-95-2	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, izometrizētās naftas frakcinators, bagātinātas ar C4, sērūdeņradi nesaturošas; naftas gāze	649-075-00-7	270-782-8	68477-99-6	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-076-00-2	270-802-5	68478-21-7	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)	649-077-00-8	270-803-0	68478-22-8	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņraža savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfizēšanas produktus, lai atdalītu skābos piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-078-00-3	270-804-6	68478-24-0	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-079-00-9	270-806-7	68478-26-2	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, piesātinātas gāzes iekārtas jauktā plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, tiešās pārtvaices naftas stabilizācijas procesā no destilācijas atplūdes gāzēm un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6 (galvenokārt butāns un izobutāns.)	649-080-00-4	270-813-5	68478-32-0	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze, piesātinātas gāzes iegūšanas iekārta, bagātināta ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi, naftas tiešā pārtvaicē un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.)	649-081-00-X	270-814-0	68478-33-1	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, vakuumatlikumu termiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vakuumatlikuma termiskā krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-082-00-5	270-815-6	68478-34-2	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C3 un C4, naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-083-00-0	270-990-9	68512-91-4	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), visa diapazona tiešās pārtvaices naftas dehaksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešās pārtvaices naftu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6.)	649-084-00-6	271-000-8	68513-15-5	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrokrekinga produktu depropanizators, produkti bagātināti ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst destilējot hidrokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) Tajā arī var būt neliels daudzums ūdeņraža un sērūdeņradis.)	649-085-00-1	271-001-3	68513-16-6	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizatora izplūdes produkti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizācijā. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-086-00-7	271-002-9	68513-17-7	►M21 — ◄ K
Atlikumi (naftas), alkilēšanas sadalītājs, produkti bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinēšanas operāciju plūsmu destilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un tā viršanas temperatūra ir no – 11,7 oC līdz 27,8 oC.)	649-087-00-2	271-010-2	68513-66-6	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-4; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbcijas operācijās un jēlnaftas destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir mīnus 164 oC līdz mīnus 0,5 oC.)	649-088-00-8	271-032-2	68514-31-8	►M21 — ◄ K
▼M14
Ogļūdeņraži, C1-4, atbrīvoti no sēra; Naftas gāze; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, gāzveida ogļūdeņražu attīrīšanas procesā pārveidojot merkaptānus vai atdalot skābju piemaisījumus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C1 līdz C4, aptuvenā viršanas temperatūra no – 164 °C līdz – 0,5 °C (– 263 °F līdz 31 °F).]	649-089-00-3	271-038-5	68514-36-3	K
▼C1
Ogļūdeņraži, C1-3; Naftas gāze (Maisījums, ko veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 oC līdz – 42 oC.)	649-090-00-9	271-259-7	68527-16-2	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; Naftas gāze	649-091-00-4	271-261-8	68527-19-5	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C1-5, mitrās; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un/vai torņa gāzes eļļu krekinga procesā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-092-00-X	271-624-0	68602-83-5	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C2-4; Naftas gāze	649-093-00-5	271-734-9	68606-25-7	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C3; Naftas gāze	649-094-00-0	271-735-4	68606-26-8	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), alkilēšanas izejviela; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst gāzes eļļas katalītiskā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)	649-095-00-6	271-737-5	68606-27-9	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), depropanizatora atlikumu frakcionēšana; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora apakšējās frakcijas. To veido galvenokārt butāns, izobutāns un butadiēns.)	649-096-00-1	271-742-2	68606-34-8	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), rafinēšanas maisījums; Naftas gāze (Maisījums, ko iegūst dažādos procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-097-00-7	272-183-7	68783-07-3	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)	649-098-00-2	272-203-4	68783-64-2	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C2-4, atbrīvotas no sēra savienojumiem; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pakļaujot naftas destilātu attīrīšanai no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 51 oC līdz – 34 oC.)	649-099-00-8	272-205-5	68783-65-3	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), jēlnaftas frakcionēšanas gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-100-00-1	272-871-7	68918-99-0	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), deheksanizatora produkti; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot kombinētas ligroīna plūsmas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-101-00-7	272-872-2	68919-00-6	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), vieglā, tiešās destilācijas benzīna frakcionēšanas stabilizatora gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot vieglo, tiešās destilācijas benzīnu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-102-00-2	272-878-5	68919-05-1	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), ligroīna unificētāja desulfurēšanas attvaices kolonna; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna unificētāja desulfurēšanas procesā, attvaicējot no ligroīna izejvielas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-103-00-8	272-879-0	68919-06-2	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), tiešās destilācijas ligroīna katalītiskā riforminga produkti; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas ligroīna katalītiskajā riformingā un visu izplūdes gāzu frakcionēšanā. To veido metāns, etāns un propāns.)	649-104-00-3	272-882-7	68919-09-5	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), šķidrā katalītiskā krekinga augšējās frakcijas; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus. To veido galvenokārt C3 ogļūdeņraži.)	649-105-00-9	272-893-7	68919-20-0	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), tiešās destilācijas stabilizatora gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot šķidro produktu no pirmās destilācijas kolonnas jēlnaftas destilēšanai. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-106-00-4	272-883-2	68919-10-8	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), ligroīna katalītiskā krekinga produktu debutanizators; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-107-00-X	273-169-3	68952-76-1	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze (naftas), katalītiski sašķeltā destilāta un ligroīna stabilizators; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus un destilātu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-108-00-5	273-170-9	68952-77-2	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze (naftas), termiski sašķelts destilāts, gāzes eļļa un ligroīna absorbents; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sadalot termiski sašķelto destilātu, ligroīnu un gāzes eļļu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)	649-109-00-0	273-175-6	68952-81-8	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze (naftas), termiski sašķelto ogļūdeņražu frakcionēšanas stabilizators, naftas koksēšana; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktu frakcionēšanu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)	649-110-00-6	273-176-1	68952-82-9	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)	649-111-00-1	273-265-5	68955-28-2	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), katalītiski riformētā tiešās destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas ligroīna katalītiskā riforminga un visu izplūdes gāzu frakcionēšanas procesā. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)	649-112-00-7	273-270-2	68955-34-0	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C4; Naftas gāze	649-113-00-2	289-339-5	87741-01-3	►M21 — ◄ K
Alkāni, C1-4, bagātināti ar C3; Naftas gāze	649-114-00-8	292-456-4	90622-55-2	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), tvaika krekings, bagātinātas ar C3; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā propāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 70 oC līdz 0 oC.)	649-115-00-3	295-404-9	92045-22-2	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēns un 2-butēns, kā arī butāns un izobutāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 12 oC līdz 5 oC.)	649-116-00-9	295-405-4	92045-23-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra savienojumiem, C4 frakcija; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu pakļaujot desulfurēšanas procesam, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti C4 ogļūdeņraži.)	649-117-00-4	295-463-0	92045-80-2	►M21 — ◄ K ►M21 — ◄
▼M14
Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3-butadiēnu un izobutēnu; Naftas gāze	649-118-00-X	306-004-1	95465-89-7	K
▼M14
Rafināti (naftas), tvaika krekinga C4 frakcija, vara amonija acetāta ekstr., C3-5 piesātinātie un C3-5 nepiesātinātie, nesatur butadiēnu; Naftas gāze	649-119-00-5	307-769-4	97722-19-5	K
▼C1
Gāzes (naftas), amīnu sistēmas barošanas gāze; Rafinēšanas gāze (Barošanas gāze amīnu sistēmā, lai atbrīvotos no sērūdeņraža. To veido galvenokārt ūdeņradis. Klātesošs var būt arī oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-120-00-0	270-746-1	68477-65-6	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), benzola iekārtas hidrodesulfurēšanas procesa blakusprodukti; Rafinēšanas gāze (Benzola iekārtas izmešu gāzes. Tās veido galvenokārt ūdeņradis. Oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6, ieskaitot benzolu, arī var būt klātesoši.)	649-121-00-6	270-747-7	68477-66-7	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), benzola iekārtas reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, reciklējot benzola iekārtas gāzes. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.)	649-122-00-1	270-748-2	68477-67-8	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), jauktā eļļa, ar augstu ūdeņraža un slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jaukto eļļu. To veido galvenokārt ūdeņradis un slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-123-00-7	270-749-8	68477-68-9	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. To veido ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)	649-124-00-2	270-759-2	68477-77-0	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C6-8 produktu katalītiskā riformera reciklēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus, un ko reciklē nolūkā saglabāt ūdeņradi. To veido galvenokārt ūdeņradis. Tajā var būt arī atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)	649-125-00-8	270-761-3	68477-80-5	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C6-8 produktu katalītiskais riformers; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5 un ūdeņradis.)	649-126-00-3	270-762-9	68477-81-6	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C6-8 izejvielu katalītiskā riformera reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze	649-127-00-9	270-763-4	68477-82-7	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), C2 saturoša atgriezeniskā plūsma; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ūdeņradi ekstrahējot no gāzes plūsmas, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, metāns, etāns un etilēns. Maisījumā ietilpst galvenokārt tādi ogļūdeņraži kā metāns, etāns un etilēns, kā arī atšķirīgos nelielos daudzumos ūdeņradis, slāpeklis un oglekļa monoksīds.)	649-128-00-4	270-766-0	68477-84-9	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko veido sausas gāzes no gāzu koncentrēšanas iekārtas. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)	649-129-00-X	270-774-4	68477-92-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-130-00-5	270-776-5	68477-93-0	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), ūdeņraža absorbenta izejas plūsma; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi, no plūsmas, kas bagātināta ar ūdeņradi. To veido ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns, un nelielos daudzumos C2 ogļūdeņraži.)	649-131-00-0	270-779-1	68477-96-3	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, kas izdalīts no ogļūdeņražus saturošām gāzēm atdzesējot. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, slāpeklis, metāns un C2 ogļūdeņraži.)	649-132-00-6	270-780-7	68477-97-4	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), jauktās eļļas hidrogenēšanas iekārtas reciklēšanas produkti ar augstu ūdeņraža un slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst hidrogenētas jauktās eļļas reciklēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-133-00-1	270-781-2	68477-98-5	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), reciklētas, ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no reciklētajām reaktora gāzēm. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņradis, un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5.)	649-134-00-7	270-783-3	68478-00-2	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu, riformera produkti; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no riformeriem. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)	649-135-00-2	270-784-9	68478-01-3	►M21 — ◄ K
Gāzes (naftas), riforminga hidrogenēšana; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst riforminga hidrogenēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un etāns un atšķirīgos nelielos daudzumos sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)	649-136-00-8	270-785-4	68478-02-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-137-00-3	270-787-5	68478-03-5	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-138-00-9	270-788-0	68478-04-6	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-139-00-4	270-789-6	68478-05-7	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-140-00-X	270-805-1	68478-25-1	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-141-00-5	270-807-2	68478-27-3	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-142-00-0	270-808-8	68478-28-4	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-143-00-6	270-809-3	68478-29-5	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-144-00-1	270-810-9	68478-30-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-145-00-7	270-999-8	68513-14-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-146-00-2	271-003-4	68513-18-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-147-00-8	271-005-5	68513-19-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.)	649-148-00-3	271-258-1	68527-15-1	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.)	649-149-00-9	271-623-5	68602-82-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-150-00-4	271-625-6	68602-84-6	►M21 — ◄ K
▼M14
Naftas produkti, rafinēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze; [Savienojumu komplekss sastāv galvenokārt no ūdeņraža ar nelielu metāna, etāna un propāna piemaisījumu.]	649-151-00-X	271-750-6	68607-11-4	K
▼C1
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-152-00-5	272-182-1	68783-06-2	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-153-00-0	272-338-9	68814-67-5	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-154-00-6	272-343-6	68814-90-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.)	649-155-00-1	272-775-5	68911-58-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-156-00-7	272-776-0	68911-59-1	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-157-00-2	272-873-8	68919-01-7	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-158-00-8	272-874-3	68919-02-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.)	649-159-00-3	272-875-9	68919-03-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-160-00-9	272-876-4	68919-04-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-161-00-4	272-880-6	68919-07-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-162-00-X	272-881-1	68919-08-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-163-00-5	272-884-8	68919-11-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.)	649-164-00-0	272-885-3	68919-12-0	►M21 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-165-00-6	273-173-5	68952-79-4	►M21 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-166-00-1	273-174-0	68952-80-7	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-167-00-7	273-269-7	68955-33-9	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-168-00-2	273-563-5	68989-88-8	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-169-00-8	295-397-2	92045-15-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-170-00-3	295-398-8	92045-16-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-171-00-9	295-399-3	92045-17-5	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-172-00-4	295-400-7	92045-18-6	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.)	649-173-00-X	295-401-2	92045-19-7	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-174-00-5	295-402-8	92045-20-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 1 oC.)	649-177-00-1	268-629-5	68131-75-9	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-178-00-7	269-617-2	68307-98-2	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-179-00-2	269-618-8	68307-99-3	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-180-00-8	269-619-3	68308-00-9	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-181-00-3	269-620-9	68308-01-0	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-182-00-9	269-630-3	68308-10-1	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-183-00-4	269-623-5	68308-03-2	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-184-00-X	269-624-0	68308-04-3	►M21 — ◄ K
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-185-00-5	269-625-6	68308-05-4	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-186-00-0	269-626-1	68308-06-5	►M21 — ◄ K
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-187-00-6	269-627-7	68308-07-6	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-188-00-1	269-629-8	68308-09-8	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-189-00-7	269-631-9	68308-11-2	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-190-00-2	269-632-4	68308-12-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 48 oC līdz 32 oC.)	649-191-00-8	270-071-2	68409-99-4	►M21 — ◄ K
Alkāni, no C1 līdz C2; naftas gāze	649-193-00-9	270-651-5	68475-57-0	►M21 — ◄ K
Alkāni, no C2 līdz C3; naftas gāze	649-194-00-4	270-652-0	68475-58-1	►M21 — ◄ K
Alkāni, no C3 līdz C4; naftas gāze	649-195-00-X	270-653-6	68475-59-2	►M21 — ◄ K
Alkāni, no C4 līdz C5; naftas gāze	649-196-00-5	270-654-1	68475-60-5	►M21 — ◄ K
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.)	649-197-00-0	270-667-2	68476-26-6	►M21 — ◄ K
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 217 oC līdz – 12 oC.)	649-198-00-6	270-670-9	68476-29-9	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C4; naftas gāze	649-199-00-1	270-681-9	68476-40-4	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C5; naftas gāze	649-200-00-5	270-682-4	68476-42-6	►M21 — ◄ K
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C4 (bagātināti ar C3); naftas gāze	649-201-00-0	270-689-2	68476-49-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.)	649-202-00-6	270-704-2	68476-85-7	►M21 — ◄ K ►M21 — ◄
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.)	649-203-00-1	270-705-8	68476-86-8	►M21 — ◄ K ►M21 — ◄
Naftas gāzes, no C3 līdz C4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.)	649-204-00-7	270-724-1	68477-33-8	►M21 — ◄ K
Naftas destilāti, no C3 līdz C6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.)	649-205-00-2	270-726-2	68477-35-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-206-00-8	270-750-3	68477-69-0	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, no C2 līdz C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.)	649-207-00-3	270-751-9	68477-70-3	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-208-00-9	270-752-4	68477-71-4	►M21 — ◄ K
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.)	649-209-00-4	270-754-5	68477-72-5	►M21 — ◄ K
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-210-00-X	269-628-2	68308-08-7	►M21 — ◄ K
▼M14
Benzīns, dabīgais; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, izdalot no dabasgāzes ar izsaldēšanas vai absorbcijas metodi. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 120 °C (– 4 °F līdz 248 °F).]	649-261-00-8	232-349-1	8006-61-9	P
Ligroīns; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Rafinēti, daļēji rafinēti vai nerafinēti naftas produkti, kas iegūti, destilējot dabasgāzi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C6, aptuvenā viršanas temperatūra no – 164 °C līdz – 200 °C (212 °F līdz 392 °F).]	649-262-00-3	232-443-2	8030-30-6	P
Ligroīns; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šīs frakcijas aptuvenā viršanas temperatūra ir no 20 °C līdz 135 °C (58 °F līdz 275 °F).]	649-263-00-9	232-453-7	8032-32-4	P
Ligroīns (naftas), tiešās destilācijas smagā frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 230 °C (149 °F līdz 446 °F).]	649-264-00-4	265-041-0	64741-41-9	P
Ligroīns (naftas), pilna diapazona tiešās destilācijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 220 °C (– 4 °F līdz 428 °F).]	649-265-00-X	265-042-6	64741-42-0	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tiešās destilācijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 180 °C (– 4 °F līdz 356 °F).]	649-266-00-5	265-046-8	64741-46-4	P
Ligroīna šķīdinātājs – solventnafta (naftas), vieglā alifātiskā frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 160 °C (95 °F līdz 320 °F).]	649-267-00-0	265-192-2	64742-89-8	P
Destilāti (naftas), tiešās destilācijas vieglā frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C7, aptuvenā viršanas temperatūra no – 88 °C līdz 99 °C (– 127 °F līdz 210 °F).]	649-268-00-6	270-077-5	68410-05-9	P
Benzīns, tvaiku recirkulācijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kas atdalīts no tvaiku recirkulācijas sistēmas gāzēm, tās dzesējot. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 196 °C (– 4 °F līdz 384 °F).]	649-269-00-1	271-025-4	68514-15-8	P
Benzīns, tiešās destilācijas, vieglo frakciju destilācijas iekārta; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vieglo frakciju atdestilēšanas iekārtā. Aptuvenā viršanas temperatūra no 36,1 °C līdz 193,3 °C (97 °F līdz 380 °F).]	649-270-00-7	271-727-0	68606-11-1	P
Ligroīns (naftas), no sēra savienojumiem neattīrīts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot ligroīna plūsmas no dažādiem pārstrādes procesiem. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 0 °C līdz 230 °C (25 °F līdz 446 °F).]	649-271-00-2	272-186-3	68783-12-0	P
Destilāti (naftas), vieglo tiešās destilācijas benzīnu stabilizācijas frakcionēšanas kolonas vieglās frakcijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionējot vieglo tiešās destilācijas benzīnu. Sastāv no piesātinātajiem alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C6.]	649-272-00-8	272-931-2	68921-08-4	P
Naftas ligroīns, smagā tiešas destilācijas frakcija, ar aromātiskiem savienojumiem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 130 °C līdz 210 °C (266 °F līdz 410 °F).]	649-273-00-3	309-945-6	101631-20-3	P
Ligroīns (naftas), pilna diapazona, alkilāts; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu, parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no zarotas virknes piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu parsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 220 °C (194 °F līdz 428 °F).]	649-274-00-9	265-066-7	64741-64-6	P
Ligroīns (naftas), smagais alkilāts; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu, parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no zarotas virknes piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu parsvarā no C9 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 150 °C līdz 220 °C (302 °F līdz 428 °F).]	649-275-00-4	265-067-2	64741-65-7	P
Ligroīns (naftas), vieglais alkilāts; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu, parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no zarotas virknes piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu parsvarā no C7 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 160 °C (194 °F līdz 320 °F).]	649-276-00-X	265-068-8	64741-66-8	P
Ligroīns (naftas), izomerizācijas; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, katalītiski izomerizējot taisnas virknes C4 līdz C6 parafīnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem, piemēram, izobutāna, izopentāna, 2,2-dimetilbutāna, 2-metilpentāna un 3-metilpentāna.]	649-277-00-5	265-073-5	64741-70-4	P
Ligroīns (naftas), vieglais, selektīvās attīrīšanas; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu parsvarā no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 190 °C (95 °F līdz 374 °F).]	649-278-00-0	265-086-6	64741-84-0	P
Ligroīns (naftas), smagais, attīrīts ar šķīdinātājiem; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 230 °C (194 °F līdz 446 °F).]	649-279-00-6	265-095-5	64741-92-0	P
Rafināti (naftas), katalītiskā riforminga iekārtas etilēnglikola-ūdens pretplūsmas ekstrakti; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu UDEX ekstrakcijas procesā no katalītiskā riforminga produktiem. Sastāv no piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C9.]	649-280-00-1	270-088-5	68410-71-9	P
Rafināti (naftas), riforminga, Lurgi separēšanas iekārta; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu Lurgi separēšanas iekārtā. Sastāv galvenokārt no nearomātiskajiem ogļūdeņražiem, nelielā daudzumā satur aromātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C8.]	649-281-00-7	270-349-3	68425-35-4	P
Ligroīns, pilna diapazona alkilāti, satur butānu; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu, parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no zarotas virknes piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu parsvarā no C7 līdz C12, nelielā daudzumā satur butānus, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 200 °C (95 °F līdz 428 °F).]	649-282-00-2	271-267-0	68527-27-5	P
Destilāti (naftas), tvaika krekinga ligroīna, attīrīti ar šķīdinātāju, vieglie hidrētie; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu no tvaika krekinga ligroīna vieglā destilāta šķīdinātāja ekstrakcijas procesā.]	649-283-00-8	295-315-5	91995-53-8	P
Ligroīns (naftas), C4-12 butānalkilāts, ar augstu izooktāna saturu; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, alkilējot butānus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C12, ar augstu izooktāna saturu, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 210 °C (95 °F līdz 410 °F).]	649-284-00-3	295-430-0	92045-49-3	P
Ogļūdeņraži, hidrogenēti vieglie ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst hidrogenēta ligroīna destilācijā ar tai sekojošu ekstrakciju ar šķīdinātāju un destilāciju. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 94 °C līdz 99 °C (201 °F līdz 210 °F).]	649-285-00-9	295-436-3	92045-55-1	P
Ligroīns (naftas), izomerizācijas, C6 frakcija; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiski izomerizētu benzīnu. Sastāv galvenokārt no heksāna izomēriem, aptuvenā viršanas temperatūra no 60 °C līdz 66 °C (140 °F līdz 151 °F).]	649-286-00-4	295-440-5	92045-58-4	P
Ogļūdeņraži, C6-7, ligroīna krekinga, selektīvās attīrīšanas; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, absorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidrogenētas ogļūdeņražu frakcijas ar augstu benzola saturu, kas iegūta hidrogenēta ligroīna krekinga produktu destilācijā. Sastāv galvenokārt no parafīnu un naftēnu rindas ogļūdeņražiem, ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C7, aptuvenā viršanas temperatūra no 70 °C līdz 100 °C (158 °F līdz 212 °F).]	649-287-00-X	295-446-8	92045-64-2	P
Ogļūdeņraži, ar augstu C6 saturu, hidrogenēti vieglie ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; Modificētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot hidrogenētu ligroīnu un pēc tam veicot šķīdinātāja ekstrakciju. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 70 °C (149 °F līdz 158 °F).]	649-288-00-5	309-871-4	101316-67-0	P
Ligroīni (naftas), smagie, katalītiskā krekinga; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 230 °C (148 °F līdz 446 °F). Satur relatīvi daudz nepiesātināto ogļūdeņražu.]	649-289-00-0	265-055-7	64741-54-4	P
Ligroīni (naftas), vieglie, katalītiskā krekinga; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F). Satur relatīvi daudz nepiesātināto ogļūdeņražu.]	649-290-00-6	265-056-2	64741-55-5	P
Ogļūdeņraži, C3-11, katalītiskā krekinga destilāti; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra līdz 204 °C (400 °F).]	649-291-00-1	270-686-6	68476-46-0	P
Ligroīns (naftas), vieglais, katalītiskā krekinga vieglais destilāts; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokart no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C1 līdz C5.]	649-292-00-7	272-185-8	68783-09-5	P
Destilāti (naftas), ligroīna tvaika krekinga, hidrogenēta vieglā aromātiskā frakcija; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no ligroīna tvaika krekinga vieglā destilāta. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem]	649-293-00-2	295-311-3	91995-50-5	P
Ligroīns (naftas), katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrīšanā no sēra savienojumiem, pārveidojot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 60 °C līdz 200 °C (140 °F līdz 392 °F).]	649-294-00-8	295-431-6	92045-50-6	P
Ligroīns (naftas), vieglais, katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst katalītiskā krekingā iegūtā ligroīna attīrīšanā no sēra savienojumiem, pārveidojot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, aptuvenā viršanas temperatūru no 35 °C līdz 210 °C (95 °F līdz 410 °F).]	649-295-00-3	295-441-0	92045-59-5	P
Ogļūdeņraži, C8-12, katalītiskā krekinga, ķīm. neitralizēti; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus pēc mazgāšanas ar sārma šķīdumu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 130 °C līdz 10 °C (266 °F līdz 410 °F).]	649-296-00-9	295-794-0	92128-94-4	P
Ogļūdeņraži, C8-12, katalītiskā krekinga destilāti; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 140 °C līdz 210 °C (284 °F līdz 410 °F).]	649-297-00-4	309-974-4	101794-97-2	P
Ogļūdeņraži, C8-12, katalītiskā krekinga, ķīm. neitralizēti, attīrīti no sēra savienojumiem; Ligroīna katalītiskā krekinga produkti ar zemu viršanas punktu	649-298-00-X	309-987-5	101896-28-0	P
Ligroīns (naftas), vieglais, katalītiskā riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 190 °C (95 °F līdz 374 °F). Satur relatīvi daudz aromātisko un zarotas virknes ogļūdeņražu. Var saturēt 10 tilpuma % un vairāk benzola.]	649-299-00-5	265-065-1	64741-63-5	P
Ligroīns (naftas), smagais, katalītiskā riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 230 °C (194 °F līdz 446 °F).]	649-300-00-9	265-070-9	64741-68-0	P
Destilāti (naftas), katalītiskā riforminga depentanizācijas; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu komplekss maisījums, ko iegūst katalītiskā riforminga procesa produktu destilācijā. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C6, aptuvenā viršanas temperatūra no – 49 °C līdz 63 °C (– 57 °F līdz 145 °F).]	649-301-00-4	270-660-4	68475-79-6	P
Ogļūdeņraži, C2-6, C6-8, katalītiskā riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu;	649-302-00-X	270-687-1	68476-47-1	P
Atlikumi (naftas), C6-8 katalītiskā riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Izejas produktu C6-8 katalītiskā riforminga kompleksais atlikums. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C6.]	649-303-00-5	270-794-3	68478-15-9	P
Ligroīns (naftas), vieglais katalītiskā riforminga, nesatur arom. sav.; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 120 °C (95 °F līdz 248 °F). Satur relatīvi daudz zarotas virknes ogļūdeņražu, kas attīrīti no aromātiskajiem savienojumiem.]	649-304-00-0	270-993-5	68513-03-1	P
Destilāti (naftas), katalītiskā riforminga tiešās destilācijas ligroīna vieglās frakcijas; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst tiešās destilācijas ligroīna katalītiskajā riformingā ar tam sekojošu visu izplūdes gāzu frakcionēšanu. Sastāv no piesātinātajiem alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C6.]	649-305-00-6	271-008-1	68513-63-3	P
Naftas produkti, hidrofainera-poverformera riforminga produkti; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst hidrofainera-poverforminga procesā, aptuvenā viršanas temperatūra no 27 °C līdz 210 °C (80 °F līdz 410 °F).]	649-306-00-1	271-058-4	68514-79-4	P
Ligroīns (naftas), pilna apjoma riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 230 °C (95 °F līdz 446 °F).]	649-307-00-7	272-895-8	68919-37-9	P
Ligroīns (naftas), katalītiskā riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 220 °C (90 °F līdz 430 °F). Satur relatīvi daudz aromātisko un zarotas virknes ogļūdeņražu. Var saturēt 10 tilpuma % un vairāk benzola.]	649-308-00-2	273-271-8	68955-35-1	P
Destilāti (naftas), katalītiskā riforminga, hidrētie, vieglie, C8-12 arom. frakcija; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Alkilbenzolu komplekss maisījums, ko iegūst naftas ligroīna katalītiskajā riformingā. Sastāv galvenokārt no alkilbenzoliem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 160 °C līdz 180 °C (320 °F līdz 356 °F).]	649-309-00-8	285-509-8	85116-58-1	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C8, katalītiskā riforminga produkti; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu	649-310-00-3	295-279-0	91995-18-5	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C7-12, ar augstu C8 saturu; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no platforminga produktu frakcijas. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12 (lielākoties C8), var saturēt arī citus ogļūdeņražus, aptuvenā viršanas temperatūra no 130 °C līdz 200 °C (266 °F līdz 392 °F).]	649-311-00-9	297-401-8	93571-75-6	P
Benzīns, C5-11, ar augstu oktānskaitli, stabilizēts, riforminga; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss ar augstu oktānskaitli, iegūts galvenokārt naftēnus saturoša ligroīna katalītiskās dehidrogenēšanas procesā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem un citiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 45 °C līdz 85 °C (113 °F līdz 365 °F).]	649-312-00-4	297-458-9	93572-29-3	P
Ogļūdeņraži, C7-12, ar augstu C>9 arom. savienojumu saturu, riforminga smagā frakcija; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no platforminga produktu frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 120 °C līdz 210 °C (248 °F līdz 380 °F), un C9 un augstākiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem.]	649-313-00-X	297-465-7	93572-35-1	P
Ogļūdeņraži, C5-11, ar augstu nearomātisko savien. saturu, riforminga vieglā frakcija; Katalītiskā riforminga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no platforminga produktu frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 125 °C (94 °F līdz 257 °F), benzola un toluola.]	649-314-00-5	297-466-2	93572-36-2	P
Ligroīns (naftas), vieglais termiskā krekinga; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C4 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no – 10 °C līdz 130 °C (14 °F līdz 266 °F).]	649-316-00-6	265-075-6	64741-74-8	P
Ligroīns (naftas), smagā termiskā krekinga; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 220 °C (148 °F līdz 428 °F).]	649-317-00-1	265-085-0	64741-83-9	P
Destilāti (naftas), smagā arom. frakcija; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga produktus. Šī augstākā temperatūrā virstošā frakcija sastāv galvenokārt no C5-7 aromātiskajiem ogļūdeņražiem un nelielā daudzumā satur nepiesātinātos alifātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā C5. Var saturēt benzolu.]	649-318-00-7	267-563-4	67891-79-6	P
Destilāti (naftas), vieglā arom. frakcija; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga produktus. Šī zemākā temperatūrā virstošā frakcija sastāv galvenokārt no C5-7 aromātiskajiem ogļūdeņražiem un nelielā daudzumā satur nepiesātinātos alifātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā C5. Var saturēt benzolu.]	649-319-00-2	267-565-5	67891-80-9	P
Destilāti (naftas), pirolīzes procesā iegūtais ligroīna rafināts, papildināts ar benzīna frakciju; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst ligroīna un rafinātu pirolīzes frakcionēšanā 816 °C (1 500 °F) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9, aptuvenā viršanas temperatūra 204 °C (400 °F).]	649-320-00-8	270-344-6	68425-29-6	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C6-8, pirolīzē iegūtais ligroīna rafināts; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst ligroīna un rafinātu pirolīzes frakcionēšanā 816 °C (1 500 °F) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 līdz C8, ieskaitot benzolu.]	649-321-00-3	270-658-3	68475-70-7	P
Destilāti (naftas), ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produkti; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot ligroīna un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no olefīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5, aptuvenā viršanas temperatūra no 33 °C līdz 60 °C (91 °F līdz 140 °F).]	649-322-00-9	271-631-9	68603-00-9	P
Destilāti (naftas), ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produkti, satur C5 dimērus; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst ligroīna un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktu ekstraktīvā destilācijā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 un nelielā daudzumā satur dimerizētus C5 olefīnus, aptuvenā viršanas temperatūra no 33 °C līdz 184 °C (91 °F līdz 363 °F).]	649-323-00-4	271-632-4	68603-01-0	P
Destilāti (naftas), ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produktu; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst ligroīna un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktu ekstraktīvā destilācijā. Sastāv no parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņražiem, galvenokārt no tādiem izoamilēniem kā 2-metil-1-butēna un 2-metil-2-butēna, aptuvenā viršanas temperatūra no 31 °C līdz 40 °C (88 °F līdz 104 °F).]	649-324-00-X	271-634-5	68603-03-2	P
Destilāti (naftas), vieglā termiskā krekinga, debutanizēta aromātiskā frakcija; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, pārsvarā benzola.]	649-325-00-5	273-266-0	68955-29-3	P
Ligroīns (naftas), vieglā termiskā krekinga, attīrīts no sēra savienojumiem; Termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst naftas smagās frakcijas augsttemperatūras termiskā krekinga produktu destilāta attīrīšanā no sēra savienojumiem, pārveidojot merkaptānus. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, olefīniem un piesātinātajiem ogļūdeņražiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 20 °C līdz 100 °C (68 °F līdz 212 °F).]	649-326-00-0	295-447-3	92045-65-3	P
Ligroīns (naftas), smagais, hidrogenēts; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst benzīna frakcijas katalītiskā hidrogenēšanā. Sastāv no ogļūdeņražiem, ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C13, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 230 °C (149 °F līdz 446 °F).]	649-327-00-6	265-150-3	64742-48-9	P
Ligroīns (naftas), vieglais, hidrogenētais; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst benzīna frakcijas katalītiskā hidrogenēšanā. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F).]	649-328-00-1	265-151-9	64742-49-0	P
Ligroīns (naftas), hidrodesulfurētais vieglais; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst katalītiskās hidrodesulfurēšanas procesā. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F).]	649-329-00-7	265-178-6	64742-73-0	P
Ligroīns (naftas), hidrodesulfurētais, smagais; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst katalītiskās hidrodesulfurēšanas procesā. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 230 °C (194 °F līdz 446 °F).]	649-330-00-2	265-185-4	64742-82-1	P
Destilāti (naftas), hidrogenētie, vidējie; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst vidējā destilāta hidrogenēšanas procesa produktu destilācijā. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 127 °C līdz 188 °C (262 °F līdz 370 °F).]	649-331-00-8	270-092-7	68410-96-8	P
Destilāti (naftas), vieglie, hidrogenēti, ar zemu viršanas punktu; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot vieglā destilāta hidrogenēšanas procesa produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C9, aptuvenā viršanas temperatūra no 3 °C līdz 194 °C (37 °F līdz 382 °F).]	649-332-00-3	270-093-2	68410-97-9	P
Destilāti (naftas), hidrogenēta smagā ligroīna, deizoheksanizācijas kolonnas vieglās frakcijas; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot smagā ligroīna hidrogenēšanas procesa produktus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C6, aptuvenā viršanas temperatūra no – 49 °C līdz 68 °C (– 57 °F līdz 155 °F).]	649-333-00-9	270-094-8	68410-98-0	P
Solventnafta (naftas), vieglā, arom., hidrogenēta; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst benzīna frakcijas katalītiskajā hidrogenēšanā. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 135 °C līdz 210 °C (275 °F līdz 410 °F).]	649-334-00-4	270-988-8	68512-78-7	P
Ligroīns (naftas), termiskā krekinga hidrodesulfurizētais, vieglais; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu termiskā krekinga destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 23 °C līdz 195 °C (73 °F līdz 383 °F).]	649-335-00-X	285-511-9	85116-60-5	P
Ligroīns (naftas), vieglais, hidrogenēts, satur cikloalkānus; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no alkāniem un cikloalkāniem, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F).]	649-336-00-5	285-512-4	85116-61-6	P
Ligroīns (naftas), smagais, tvaika krekinga, hidrogenēts; Hidrogenēts ligroīns ar zemu viršanas punktu	649-337-00-0	295-432-1	92045-51-7	P
Ligroīns (naftas), hidrodesulfurēts pilnā apjomā; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst katalītiskās hidrodesulfurēšanas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 250 °C (86 °F līdz 482 °F).]	649-338-00-6	295-433-7	92045-52-8	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst pirolīzes procesa naftas frakcijas katalītiskā hidrogenēšanā. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 190 °C (95 °F līdz 374 °F).]	649-339-00-1	295-438-4	92045-57-3	P
Ogļūdeņraži, C4-12, ligroīna krekinga, hidrogenēti; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot ligroīna tvaika krekinga produktus un pēc tam veicot sveķus veidojošo savienojumu selektīvu katalītisku hidrogenēšanu. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 230 °C (86 °F līdz 446 °F).]	649-340-00-7	295-443-1	92045-61-9	P
Solventnafta (naftas), vieglā, hidrogenēta naftēnu frakcija; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst benzīna frakcijas katalītiskajā hidrogenēšanā. Sastāv galvenokārt no ciklisko parafīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C7, aptuvenā viršanas temperatūra no 73 °C līdz 85 °C (163 °F līdz 185 °F).]	649-341-00-2	295-529-9	92062-15-2	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga, hidrogenētais; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, atdalot etilēna ražošanas tvaika krekinga procesa produktu separācijā un tai sekojošā hidrogenēšanā. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem un nepiesātinātajiem parafīnu, ciklisko parafīnu rindas ogļūdeņražiem un aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 50 °C līdz 200 °C (122 °F līdz 392 °F). Benzola rindas ogļūdeņražu piemaisījums var būt līdz aptuveni 30 masas %, nelielā daudzumā var saturēt sēra un skābekļa savienojumus.]	649-342-00-8	296-942-7	93165-55-0	P
Ogļūdeņraži, C6-11, hidrogenēti, attīrīti no sēra savienojumiem; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kurus iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski hidrogenē, aromātiskos savienojumus pārvēršot naftēnos.]	649-343-00-3	297-852-0	93763-33-8	P
Ogļūdeņraži, C9-12, hidrogenēti, attīrīti no sēra savienojumiem; Hidrogenētais ligroīns ar zemu viršanas punktu; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kurus iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski hidrogenē, aromātiskos savienojumus pārvēršot naftēnos.]	649-344-00-9	297-853-6	93763-34-9	P
Stodarda šķīdinātājs; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Bezkrāsains, attīrīts naftas destilāts bez sliktas vai nepatīkamas smaržas, aptuvenā viršanas temperatūra no 148,8 °C līdz 204,4 °C (300 °F līdz 400 °F).]	649-345-00-4	232-489-3	8052-41-3	P
Dabas gāzes kondensāti (naftas); Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kas atdalīts kā šķidrums no dabasgāzes, pielietojot atgriezenisko kondensāciju virsmas separatorā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C20. Atmosfēras temperatūrā un spiedienā tas ir šķidrums.]	649-346-00-X	265-047-3	64741-47-5	P
Dabas gāze (naftas), neattīr., šķidr. mais.; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kas ar dzesēšanu vai absorbciju gāzes recirkulācijas iekārtā atdalīts no dabasgāzes kā šķidrums. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C8.]	649-347-00-5	265-048-9	64741-48-6	P
Ligroīns (naftas), vieglais, hidrokrekinga; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 180 °C (– 4 °F līdz 356 °F).]	649-348-00-0	265-071-4	64741-69-1	P
Ligroīns (naftas), smagais, hidrokrekinga; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 230 °C (148 °F līdz 446 °F).]	649-349-00-6	265-079-8	64741-78-2	P
Ligroīns (naftas), attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, pārvēršot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no – 10 °C līdz 230 °C (14 °F līdz 446 °F).]	649-350-00-1	265-089-2	64741-87-3	P
Ligroīns (naftas), attīrīts ar skābi; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā rafinātu pēc attīrīšanas ar sērskābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 230 °C (194 °F līdz 446 °F).]	649-351-00-7	265-115-2	64742-15-0	P
Ligroīns (naftas), smagais, ķīmiski neitralizētais; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu komplekss maisījums, ko iegūst attīrīšanas procesā, atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 65 °C līdz 230 °C (149 °F līdz 446 °F).]	649-352-00-2	265-122-0	64742-22-9	P
Ligroīns (naftas), vieglais, ķīmiski neitralizētais; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu komplekss maisījums, ko iegūst attīrīšanas procesā, atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F).]	649-353-00-8	265-123-6	64742-23-0	P
Ligroīns (naftas), katalītiski deparafinizēts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst naftas frakcijas katalītiskā deparafinizācijā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 230 °C (95 °F līdz 446 °F).]	649-354-00-3	265-170-2	64742-66-1	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst tvaika krekinga produktu destilācijā. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 190 °C (– 4 °F līdz 374 °F). Var saturēt 10 tilp. % un vairāk benzola.]	649-355-00-9	265-187-5	64742-83-2	P
Solventnafta (naftas), vieglā arom.; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot aromātisko savienojumu plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 135 °C līdz 210 °C (275 °F līdz 410 °F).]	649-356-00-4	265-199-0	64742-95-6	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C6-10, attīrīti ar skābi, neitralizēti; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-357-00-X	268-618-5	68131-49-7	P
Destilāti (naftas), C3-5, ar augstu 2-metil-2-butēna saturu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C5, galvenokārt izopentānu un 3-metil-1-butēnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem un nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, pārsvarā no 2-metil-2-butēna.]	649-358-00-5	270-725-7	68477-34-9	P
Destilāti (naftas), polimeriz., naftas tvaika krekinga destilāti, C5-12 frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot polimerizētus tvaika krekinga produktu destilātus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C12.]	649-359-00-0	270-735-1	68477-50-9	P
Destilāti (naftas), tvaika krekinga produktu, C5-12 frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Organisko savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C12.]	649-360-00-6	270-736-7	68477-53-2	P
Destilāti (naftas), tvaika krekinga produkti, C5-10 frakcija, maisījums ar vieglo tvaika krekinga naftas ligroīna C5 frakciju; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-361-00-1	270-738-8	68477-55-4	P
Ekstrakti (naftas), apstrādāti ar aukstu skābi, C4-6; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, skābes aukstās ekstrakcijas iekārtā ekstrahējot piesātinātos un nepiesātinātos alifātiskos ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C3 līdz C6, galvenokārt pentānus un amilēnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātajiem un nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C6, galvenokārt C5.]	649-362-00-7	270-741-4	68477-61-2	P
Destilāti (naftas), depentanizācijas kolonnas augšējās frakcijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no katalītiskā krekinga gāzes plūsmas. Sastāv no alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C6.]	649-363-00-2	270-771-8	68477-89-4	P
Atlikumi (naftas), butāna sašķelšanas iekārtas beigu frakcijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Atlikumu savienojumu komplekss, ko iegūst butāna plūsmas destilācijā. Sastāv no alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C6.]	649-364-00-8	270-791-7	68478-12-6	P
Atlikuma eļļas (naftas), deizobutanizēšanas kolonna; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Atlikumu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot butāna-butilēna plūsmu atmosfēras spiedienā. Sastāv no alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C6.]	649-365-00-3	270-795-9	68478-16-0	P
Ligroīns (naftas), pilna diapazona koksēšanas produkts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot šķidros koksēšanas produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C15, aptuvenā viršanas temperatūra no 43 °C līdz 250 °C (110 °F līdz 500 °F).]	649-366-00-9	270-991-4	68513-02-0	P
Ligroīns (naftas), vidējais, tvaika krekinga, arom.; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 130 °C līdz 220 °C (266 °F līdz 428 °F).]	649-367-00-4	271-138-9	68516-20-1	P
Ligroīns (naftas), pilna diapazona, tiešās destilācijas, attīrīts ar māliem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, pilnā diapazonā tieši destilētu ligroīnu apstrādājot ar dabīgajiem vai modificētajiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai attīrītu no polāro savienojumu atliekām un piemaisījumiem. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no – 20 °C līdz 220 °C (– 4 °F līdz 429 °F).]	649-368-00-X	271-262-3	68527-21-9	P
Ligroīns (naftas), vieglais, attīrīts ar māliem, tiešās destilācijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu dažāda sastāva kombinācija, kas tiek iegūta, apstrādājot vieglo tiešās destilācijas ligroīnu ar dabīgiem vai modificētiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai atdalītu nelielus polāro savienojumu daudzumus un piemaisījumus. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 93 °C līdz 180 °C (200 °F līdz 356 °F).]	649-369-00-5	271-263-9	68527-22-0	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga produkts, arom.; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C9, aptuvenā viršanas temperatūra no 110 °C līdz 165 °C (230 °F līdz 329 °F).]	649-370-00-0	271-264-4	68527-23-1	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga produkts, attīrīts no benzola; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 80 °C līdz 218 °C (176 °F līdz 424 °F).]	649-371-00-6	271-266-5	68527-26-4	P
Ligroīns (naftas), satur aromātiskos savienojumus; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-372-00-1	271-635-0	68603-08-7	P
Benzīns, pirolīzes, debutanizatora beigu frakcijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora beigu frakciju. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā lielāku nekā C5.]	649-373-00-7	271-726-5	68606-10-0	P
Ligroīns (naftas), vieglais, attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, naftas destilātu attīrīšanā no sēra savienojumiem pārvēršot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv pārsvarā no piesātinātajiem un nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielākoties no C3 līdz C6 un aptuveno viršanas temperatūru no – 20 °C līdz 100 °C (– 4 °F līdz 212 °F).]	649-374-00-2	272-206-0	68783-66-4	P
Dabasgāzes kondensāti; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Tādu ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kas atdalīti un/vai kondensēti no dabasgāzes transportēšanas laikā un savākti tieši urbuma vietā un/vai ražošanas, savākšanas vietās, pārsūknēšanas cauruļvados, glabātavās, gāzes skalotņos un citur. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C8.]	649-375-00-8	272-896-3	68919-39-1	J
Destilāti (naftas), ligroīna unificētāja attvaicētājs; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, pārvaicējot produktus no ligroīna unificētāja. Sastāv no piesātinātajiem alifātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C2 līdz C6.]	649-376-00-3	272-932-8	68921-09-5	P
Ligroīns (naftas), vieglais, katalītiskā riforminga, arom. savienojumus nesaturoša frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, kas rodas kā atlikums pēc aromātisko savienojumu izdalīšanas selektīvās absorbcijas procesā no vieglo ligroīnu katalītiskā riforminga produktiem. Sastāv pārsvarā no parafīnu rindas un cikliskajiem savienojumiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no 66 °C līdz 121 °C (151 °F līdz 250 °F).]	649-377-00-9	285-510-3	85116-59-2	P
Benzīns; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, sastāv galvenokārt no parafīnu, cikloparafīnu, aromātisko un olefīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā lielāku nekā C3, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 260 °C (86 °F līdz 500 °F).]	649-378-00-4	289-220-8	86290-81-5	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C7-8, dealkilēšanas produkti, destil. atlikumi; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-379-00-X	292-698-0	90989-42-7	P
Ogļūdeņraži, C4-6, depentanizācijas vieglās frakcijas, arom. hidroattīrīšanas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā pirmais destilāts no depentanizācijas kolonnas pirms aromātisko savienojumu hidroattīrīšanas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C6, galvenokārt no pentāniem un pentēniem, aptuvenā viršanas temperatūra no 25 °C līdz 40 °C (77 °F līdz 104 °F).]	649-380-00-5	295-298-4	91995-38-9	P
Destilāti (naftas), termoreaktora tvaika krekinga ligroīns, ar augstu C5 saturu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot termoreaktora tvaika krekinga ligroīnu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C4 līdz C6, galvenokārt C5.]	649-381-00-0	295-302-4	91995-41-4	P
Ekstrakti (naftas), vieglā ligroīna katalītiskā riforminga šķīdinātājs; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst kā ekstrakts naftas destilātu katalītiskā riforminga produktu selektīvā attīrīšanā. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no 100 °C līdz 200 °C (212 °F līdz 392 °F).]	649-382-00-6	295-331-2	91995-68-5	P
Ligroīns (naftas), hidrodesulfurizēts, vieglais, dearomatizēts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās naftas frakcijas. Sastāv galvenokārt no C7 parafīnu rindas un cikloparafīnu savienojumiem, aptuvenā viršanas temperatūra no 90 °C līdz 100 °C (194 °F līdz 212 °F).]	649-383-00-1	295-434-2	92045-53-9	P
Ligroīns (naftas), vieglais, ar augstu C5 saturu, attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, pārvēršot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C5, galvenokārt C5, aptuvenā viršanas temperatūra no – 10 °C līdz 35 °C (14 °F līdz 95 °F).]	649-384-00-7	295-442-6	92045-60-8	P
Ogļūdeņraži, C8-11, ligroīna krekinga produkti, toluola frakcija; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot iepriekš hidrogenētu krekinga ligroīnu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 130 °C līdz 205 °C (266 °F līdz 401 °F).]	649-385-00-2	295-444-7	92045-62-0	P
Ogļūdeņraži, C4-11, ligroīna krekinga produkti, nesatur arom. sav.; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst no pirms krekinga hidrogenēta ligroīna pēc tam, kad no tā atdalītas benzolu un toluolu saturošās ogļūdeņražu frakcijas, kā arī frakcijas ar augstāku viršanas temperatūru. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 205 °C (86 °F līdz 401 °F).]	649-386-00-8	295-445-2	92045-63-1	P
Ligroīns (naftas), vieglais, termoreaktora tvaika krekinga; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionējot ligroīna termoreaktora tvaika krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C4līdz C6, aptuvenā viršanas temperatūra no 0 °C līdz 80 °C (32 °F līdz 176 °F).]	649-387-00-3	296-028-8	92201-97-3	P
Destilāti (naftas), ar augstu C6 saturu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst naftas destilācijā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C7, ar augstu C6 saturu, aptuvenā viršanas temperatūra no 60 °C līdz 70 °C (140 °F līdz 158 °F).]	649-388-00-9	296-903-4	93165-19-6	P
Benzīns, pirolīzes, hidrogenēts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Destilācijas frakcija, kas iegūta no pirolīzes benzīna hidrogenēšanas, aptuvenā viršanas temperatūra no 20 °C līdz 200 °C (68 °F līdz 392 °F).]	649-389-00-4	302-639-3	94114-03-1	P
Destilāti (naftas), tvaika krekinga, C8-12 frakcija, polimeriz., dest. vieglās frakcijas; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, atdestilējot polimerizēto C8 līdz C12 frakciju no naftas destilātu tvaika krekinga produktiem. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C8 līdz C12.]	649-390-00-X	305-750-5	95009-23-7	P
Ekstrakti (naftas), smagais ligroīna šķīdinātājs, attīrīts ar māliem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, smago ligroīna šķīdinātāju ekstraktu no naftas attīrot ar atkrāsošanas māliem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C10, aptuvenā viršanas temperatūra no 80 °C līdz 180 °C (175 °F līdz 356 °F).]	649-391-00-5	308-261-5	97926-43-7	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga, attīrīts no benzola, termiski apstrādāts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, attīrot un destilējot vieglā naftas ligroīna tvaika krekinga produktus, kas attīrīti no benzola. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C7 līdz C12, aptuvenā viršanas temperatūra no 95 °C līdz 200 °C (203 °F līdz 392 °F).]	649-392-00-0	308-713-1	98219-46-6	P
Ligroīns (naftas), vieglais, tvaika krekinga, termiski apstrādāts; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst vieglā naftas ligroīna tvaika krekinga produktu attīrīšanā un destilācijā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C6, aptuvenā viršanas temperatūra no 35 °C līdz 80 °C (95 °F līdz 176 °F).]	649-393-00-6	308-714-7	98219-47-7	P
Destilāti (naftas), C7-9, ar augstu C8 saturu, hidrodesulfurizēti, dearomatizēti; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot naftas vieglo frakciju, hidrodesulfurizēts un dearomatizēts. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C7 līdz C9, pārsvarā no C8 parafīniem un cikloparafīniem, aptuvenā viršanas temperatūra no 120 °C līdz 130 °C (248 °F līdz 266 °F).]	649-394-00-1	309-862-5	101316-56-7	P
Ogļūdeņraži, C6-8, hidrogenēti, dearomatizēti ar sorbentiem, attīrīti no toluola; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst toluola sorbcijā no ogļūdeņražu frakcijas, kas iegūti no benzīna krekinga katalītiskās hidrogenēšanas produktiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C6 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no 80 °C līdz 135 °C (176 °F līdz 275 °F).]	649-395-00-7	309-870-9	101316-66-9	P
Ligroīns (naftas), hidrodesulfurizēts pilna diapazona koksēšanā; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C11, aptuvenā viršanas temperatūra no 23 °C līdz 196 °C (73 °F līdz 385 °F).]	649-396-00-2	309-879-8	101316-76-1	P
Ligroīns (naftas), vieglais, attīrīts no sēra savienojumiem; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, pārvēršot merkaptānus vai atdalot skābos piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā no C5 līdz C8, aptuvenā viršanas temperatūra no 20 °C līdz 130 °C (68 °F līdz 266 °F).]	649-397-00-8	309-976-5	101795-01-1	P
Ogļūdeņraži, C3-6, ar augstu C5 saturu, tvaika krekinga ligroīns; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga ligroīnu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt C5.]	649-398-00-3	310-012-0	102110-14-5	P
Ogļūdeņraži, ar augstu C5 saturu, satur diciklopentadiēnu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 un no diciklopentadiēna, aptuvenā viršanas temperatūra no 30 °C līdz 170 °C (86 °F līdz 338 °F).]	649-399-00-9	310-013-6	102110-15-6	P
Atlikumi (naftas), tvaika krekinga procesa vieglie produkti, satur arom. savienojumus; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts; [Ogļūdeņražu savienojumu komplekss, ko iegūst tvaika krekinga produktu destilācijā vai līdzīgos procesos pēc ļoti viegli gaistošo produktu atdalīšanas, iegūstot atlikumu, kurā ogļūdeņražu oglekļa atomu skaits ir lielāks nekā C5. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kam oglekļa atomu skaits lielāks nekā C5, aptuvenā viršanas temperatūra lielāka nekā 40 °C (104 °F).]	649-400-00-2	310-057-6	102110-55-4	P
Ogļūdeņraži, C≥5, ar augstu C5-6 saturu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-401-00-8	270-690-8	68476-50-6	P
Ogļūdeņraži, ar augstu C5-6 saturu; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-402-00-3	270-695-5	68476-55-1	P
Aromātiskie ogļūdeņraži, C8-10; Ligroīns ar zemu viršanas punktu – nespecificēts	649-403-00-9	292-695-4	90989-39-2	P
▼C1

5. papildinājums

30. ieraksts. Reproduktīvie toksikanti: 1.A kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Oglekļa oksīds	006-001-00-2	211-128-3	630-08-0
Svina heksafluorsilikāts	009-014-00-1	247-278-1	25808-74-6
▼M14
Dekuprizēti vara elektrolītiskās rafinēšanas sārņi un nogulsnes	028-015-00-8	305-433-1	94551-87-8
Silīcijskābes svina niķeļa sāls	028-050-00-9	—	68130-19-8
▼M61
Metildzīvsudraba hlorīds	080-012-00-0	204-064-2	115-09-3
▼C1
Svina savienojumi, izņemot šajā pielikumā minētos	082-001-00-6			A ►M5 — ◄
Svina alkilatvasinājumi	082-002-00-1			A ►M5 — ◄
Svina azīds	082-003-00-7	236-542-1	13424-46-9
Svina hromāts;	082-004-00-2	231-846-0	7758-97-6
Svina diacetāts	082-005-00-8	206-104-4	301-04-2
Tri-svina bis(ortofosfāts)	082-006-00-3	231-205-5	7446-27-7
Svina acetāts	082-007-00-9	215-630-3	1335-32-6
Divvērtīgā svina metānsulfonāts	082-008-00-4	401-750-5	17570-76-2
C.I. Dzeltenais pigments 34; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77603)	082-009-00-X	215-693-7	1344-37-2
C.I. Sarkanais pigments 104; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77605)	082-010-00-5	235-759-9	12656-85-8
Svina hidrogenarsenāts	082-011-00-0	232-064-2	7784-40-9
▼M45
Svina pulveris; [daļiņu diametrs < 1 mm]	082-013-00-1	231-100-4	7439-92-1
Svins masīvā formā: [daļiņu diametrs ≥ 1 mm]	082-014-00-7	231-100-4	7439-92-1
▼C1
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
2–brompropāns	602-085-00-5	200-855-1	75-26-3	►M5 — ◄
▼M45
Varfarīns (ISO); 4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2H-hromen-2-ons; [1] (S)-4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzopirons; [2] (R)-4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzopirons [3]	607-056-00-0	201-377-6 [1] 226-907-3 [2] 226-908-9 [3]	81-81-2 [1] 5543-57-7 [2] 5543-58-8 [3]
▼M45
Brodifakums (ISO); 4-hidroksi-3-(3-(4′-brom-4-bifenilil)-1,2,3,4-tetrahidro-1-naftil)kumarīns	607-172-00-1	259-980-5	56073-10-0
▼C1
Svina 2,4,6-trinitrorezorcīnoksīds, svina stifnāts	609-019-00-4	239-290-0	15245-44-0

6. papildinājums

30. ieraksts. Reproduktīvie toksikanti: 1.B kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
▼M14
Dibutilalvas hidrogēnborāts	005-006-00-7	401-040-5	75113-37-0
Borskābe; [1]	005-007-00-2	233-139-2 [1]	10043-35-3 [1]
Borskābe, dabīga, neapstrādāta, satur ne vairāk kā 85 % H3BO3, rēķinot uz sausu vielu [2]	005-007-00-2	234-343-4 [2]	11113-50-1 [2]
Dibora trioksīds; Bora oksīds	005-008-00-8	215-125-8	1303-86-2
Dinātrija tetraborāts, bezūdens;	005-011-00-4
Borskābes dinātrija sāls; [1]		215-540-4 [1]	1330-43-4 [1]
Tetrabordinātrija heptaoksīda hidrāts; [2]		235-541-3 [2]	12267-73-1 [2]
Ortoborskābes nātrija sāls [3]		237-560-2 [3]	13840-56-7 [3]
Dinātrija tetraborāta dekahidrāts; Boraka dekahidrāts	005-011-01-1	215-540-4	1303-96-4
Dinātrija tetraborāta pentahidrāts; Boraka pentahidrāts	005-011-02-9	215-540-4	12179-04-3
Nātrija perborāts; [1]	005-017-00-7	239-172-9 [1]	15120-21-5 [1]
Nātrija peroksometaborāts; [2]		231-556-4 [2]	7632-04-4 [2]
Nātrija peroksoborāts; [satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
Nātrija perborāts; [1]	005-017-01-4	239-172-9 [1]	15120-21-5 [1]
Nātrija peroksometaborāts; [2]		231-556-4 [2]	7632-04-4 [2]
Nātrija peroksoborāts; [satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
Perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls trihidrāts; [1]	005-018-00-2	239-172-9 [1]	13517-20-9 [1]
Nātrija perborāts. [2]		234-390-0 [2]	37244-98-7 [2]
Perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls tetrahidrāts; [3]		231-556-4 [3]	10486-00-7 [3]
Nātrija peroksoborāta heksahidrāts; [satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
Perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls trihidrāts; [1]	005-018-01-X	239-172-9 [1]	13517-20-9 [1]
Perborskābes nātrija sāls tetrahidrāts; [2]		234-390-0 [2]	37244-98-7 [2]
Perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls tetrahidrāts; [3]		231-556-4 [3]	10486-00-7 [3]
Nātrija peroksoborāta heksahidrāts; [satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
Perborskābes nātrija sāls; [1]	005-019-00-8	234-390-0 [1]	11138-47-9 [1]
Perborskābes nātrija sāls monohidrāts; [2]		234-390-0 [2]	12040-72-1 [2]
Perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls monohidrāts; [3]		231-556-4 [3]	10332-33-9 [3]
Nātrija peroksoborāts; [satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
Perborskābes nātrija sāls; [1]	005-019-01-5	234-390-0 [1]	11138-47-9 [1]
Perborskābes nātrija sāls monohidrāts; [2]		234-390-0 [2]	12040-72-1 [2]
Perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls monohidrāts; [3]		231-556-4 [3]	10332-33-9 [3]
Nātrija peroksoborāts; [satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]
▼M45
Dinātrija oktaborāts, bezūdens; [1] Dinātrija oktaborāta tetrahidrāts [2]		005-020-00-3	234-541-0 [1] 234-541-0 [2]		12008-41-2 [1] 12280-03-4 [2]
▼C1
Linurons (ISO) 3-(3,4-dihlorfenil)-1-metoksi-1-metilurīnviela	006-021-00-1	206-356-5	330-55-2	►M5 — ◄
6-(2-hloretil)-6(2-metoksietoksi)-2,5,7, 10-tetraoksa-6-silaundekāns; etacelasils	014-014-00-X	253-704-7	37894-46-5
Flusilazols (ISO); bis-(4-fluorfenil)-(metil)-(1H-1,2,4-triazol-1-ilmetil)-silāns	014-017-00-6	—	85509-19-9	►M5 — ◄
Maisījums no: 4-[[bis-(4-fluorofenil)-metilsilil]metil]-4H-1,2,4-triazola; 1-[[bis-(4-fluorfenil)metil-silil]metil]-1H-1,2,4-triazola	014-019-00-7	403-250-2	—	►M5 — ◄
▼M14
(4-etoksifenil)(3-(4-fluor-3-fenoksifenil)propil)dimetilsilāns	014-036-00-X	405-020-7	105024-66-6
▼M69
Tris(2-metoksietoksi)vinilsilāns; 6-(2-metoksietoksi)-6-vinil-2,5,7,10-tetraoksa-6-silaundekāns	014-050-00-6	213-934-0	1067-53-4
▼M14
tris-(2-hloroetil)fosfāts	015-102-00-0	204-118-5	115-96-8
Glufozinātamonijs (ISO); Amonija 2-amino-4-(hidroksimetilfosfinil)butirāts	015-155-00-X	278-636-5	77182-82-2
▼M26
Triksililfosfāts	015-201-00-9	246-677-8	25155-23-1
▼C1
Kālija dihromāts	024-002-00-6	231-906-6	7778-50-9	►M5 — ◄
Amonija dihromāts	024-003-00-1	232-143-1	7789-09-5	►M5 — ◄
▼M14
Nātrija dihromāts	024-004-00-7	234-190-3	10588-01-9
▼M14 —————
▼C1
Nātrija hromāts	024-018-00-3	231-889-5	7775-11-3	►M5 — ◄
▼M61
Kobalts	027-001-00-9	231-158-0	7440-48-4
▼M14
Kobalta dihlorīds	027-004-00-5	231-589-4	7646-79-9
Kobalta sulfāts	027-005-00-0	233-334-2	10124-43-3
Kobalta acetāts	027-006-00-6	200-755-8	71-48-7
Kobalta nitrāts	027-009-00-2	233-402-1	10141-05-6
Kobalta karbonāts	027-010-00-8	208-169-4	513-79-1
▼C1
Niķeļa tetrakarbonils	028-001-00-1	236-669-2	13463-39-3
▼M14
Niķeļa dihidroksīds; [1]	028-008-00-X	235-008-5 [1]	12054-48-7 [1]
Niķeļa hidroksīds; [2]	028-008-00-X	234-348-1 [2]	11113-74-9 [2]
Niķeļa sulfāts	028-009-00-5	232-104-9	7786-81-4
Niķeļa karbonāts;	028-010-00-0
Bāziskais niķeļa karbonāts;
Ogļskābes niķeļa (2+) sāls; [1]		222-068-2 [1]	3333-67-3 [1]
Ogļskābes niķeļa sāls; [2]		240-408-8 [2]	16337-84-1 [2]
[μ-[karbonāt(2-)-O:O′]] dihidroksitriniķelis; [3]		265-748-4 [3]	65405-96-1 [3]
[karbonāt(2-)]tetrahidroksitriniķelis; [4]		235-715-9 [4]	12607-70-4 [4]
Niķeļa dihlorīds	028-011-00-6	231-743-0	7718-54-9
Niķeļa dinitrāts; [1]	028-012-00-1	236-068-5 [1]	13138-45-9 [1]
Slāpekļskābes niķeļa sāls; [2]	028-012-00-1	238-076-4 [2]	14216-75-2 [2]
Dekuprizēti vara elektrolītiskās rafinēšanas niķeļa sulfāta sārņi un nogulsnes	028-014-00-2	295-859-3	92129-57-2
Niķeļa diperhlorāts; Perhlorskābes niķeļa(II) sāls	028-016-00-3	237-124-1	13637-71-3
Niķeļa dikālija bis-(sulfāts); [1]	028-017-00-9	237-563-9 [1]	13842-46-1 [1]
Diamonija niķeļa bis-(sulfāts); [2]	028-017-00-9	239-793-2 [2]	15699-18-0 [2]
Niķeļa bis-(sulfamidāts); Niķeļa sulfamāts	028-018-00-4	237-396-1	13770-89-3
Niķeļa bis-(tetrafluorborāts)	028-019-00-X	238-753-4	14708-14-6
Niķeļa diformiāts; [1]	028-021-00-0	222-101-0 [1]	3349-06-2 [1]
Skudrskābes niķeļa sāls; [2]		239-946-6 [2]	15843-02-4 [2]
Skudrskābes vara niķeļa sāls; [3]		268-755-0 [3]	68134-59-8 [3]
Niķeļa di(acetāts); [1]	028-022-00-6	206-761-7 [1]	373-02-4 [1]
Niķeļa acetāts; [2]	028-022-00-6	239-086-1 [2]	14998-37-9 [2]
Niķeļa dibenzoāts	028-024-00-7	209-046-8	553-71-9
Niķeļa bis-(4-cikloheksilbutirāts)	028-025-00-2	223-463-2	3906-55-6
Niķeļa(II) stearāts; Niķeļa(II) oktadekanoāts;	028-026-00-8	218-744-1	2223-95-2
Niķeļa dilaktāts	028-027-00-3	—	16039-61-5
Niķeļa(II) oktanoāts	028-028-00-9	225-656-7	4995-91-9
Niķeļa difluorīds; [1]	028-029-00-4	233-071-3 [1]	10028-18-9 [1]
Niķeļa dibromīds; [2]		236-665-0 [2]	13462-88-9 [2]
Niķeļa dijodīds; [3]		236-666-6 [3]	13462-90-3 [3]
Niķeļa kālija fluorīds; [4]		- [4]	11132-10-8 [4]
Niķeļa heksafluorsilikāts	028-030-00-X	247-430-7	26043-11-8
Niķeļa selenāts	028-031-00-5	239-125-2	15060-62-5
Niķeļa ditiocianāts	028-046-00-7	237-205-1	13689-92-4
Niķeļa dihromāts	028-047-00-2	239-646-5	15586-38-6
Niķeļa dihlorāts; [1]	028-053-00-5	267-897-0 [1]	67952-43-6 [1]
Niķeļa dibromāts; [2]		238-596-1 [2]	14550-87-9 [2]
Etilhidrogēnsulfāts, niķeļa(II) sāls; [3]		275-897-7 [3]	71720-48-4 [3]
Niķeļa(II) trifluoracetāts; [1]	028-054-00-0	240-235-8 [1]	16083-14-0 [1]
Niķeļa(II) propionāts; [2]		222-102-6 [2]	3349-08-4 [2]
Niķeļa bis-(benzolsulfonāts); [3]		254-642-3 [3]	39819-65-3 [3]
Niķeļa(II) hidrogēncitrāts; [4]		242-533-3 [4]	18721-51-2 [4]
Citronskābes amonija niķeļa sāls; [5]		242-161-1 [5]	18283-82-4 [5]
Citronskābes niķeļa sāls; [6]		245-119-0 [6]	22605-92-1 [6]
Niķeļa bis-(2-etilheksanoāts); [7]		224-699-9 [7]	4454-16-4 [7]
2-etilheksānskābes niķeļa sāls; [8]		231-480-1 [8]	7580-31-6 [8]
Dimetilheksānskābes niķeļa sāls; [9]		301-323-2 [9]	93983-68-7 [9]
Niķeļa(II) izooktanoāts; [10]		249-555-2 [10]	29317-63-3 [10]
Niķeļa izooktanoāts; [11]		248-585-3 [11]	27637-46-3 [11]
Niķeļa bis-(izononanoāts); [12]		284-349-6 [12]	84852-37-9 [12]
Niķeļa(II) neononanoāts; [13]		300-094-6 [13]	93920-10-6 [13]
Niķeļa(II) izodekanoāts; [14]		287-468-1 [14]	85508-43-6 [14]
Niķeļa(II) neodekanoāts; [15]		287-469-7 [15]	85508-44-7 [15]
Neodekānskābes niķeļa sāls [16]		257-447-1 [16]	51818-56-5 [16]
Niķeļa(II) neoundekanoāts; [17]		300-093-0 [17]	93920-09-3 [17]
bis-(D-glikonāt-O1,O2)niķelis; [18]		276-205-6 [18]	71957-07-8 [18]
niķeļa 3,5-bis-(terc-butil)-4-hidroksibenzoāts (1:2); [19]		258-051-1 [19]	52625-25-9 [19]
Niķeļa(II) palmitāts; [20]		237-138-8 [20]	13654-40-5 [20]
(2-etilheksanoāt-O)(izononanāt-O)niķelis; [21]		287-470-2 [21]	85508-45-8 [21]
(izononanoāt-O)(izooktanoāt-O)niķelis; [22]		287-471-8 [22]	85508-46-9 [22]
(izooktanoāt-O)(neodekānoāt-O)niķelis; [23]		284-347-5 [23]	84852-35-7 [23]
(2-etilheksanoāt-O)(izodekanoāt-O)niķelis; [24]		284-351-7 [24]	84852-39-1 [24]
(2-etilheksanoāt-O)(izononanāt-O)niķelis; [25]		285-698-7 [25]	85135-77-9 [25]
(izodekānoāt-O)(izookanoāt-O)niķelis; [26]		285-909-2 [26]	85166-19-4 [26]
(izodekānoāt-O)(izononanoāt-O)niķelis; [27]		284-348-0 [27]	84852-36-8 [27]
(izononanoāt-O)(neodekanoāt-O)niķelis; [28]		287-592-6 [28]	85551-28-6 [28]
C6-19 sazaroto taukskābju niķeļa sāļi; [29]		294-302-1 [29]	91697-41-5 [29]
C8-18 un C18 nepiesatināto taukskābju niķeļa sāļi; [30]		283-972-0 [30]	84776-45-4 [30]
2,7-naftalēndisulfoskābes niķeļa(II) sāls; [31]		- [31]	72319-19-8 [31]
▼M45
Gallija arsenīds		031-001-00-4	215-114-8		1303-00-0
▼C1
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6	►M5 — ◄
Kadmija hlorīds	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2	►M5 — ◄
Kadmija sulfāts	048-009-00-9	233-331-6	10124-36-4	►M5 — ◄
▼M45
Tributilalvas savienojumi, izņemot citur šajā pielikumā norādītos	050-008-00-3	—	—
▼M69
Dihlordioktilstannāns	050-021-00-4	222-583-2	3542-36-7
▼M14
Dibutilalvas dihlorīds; (DBTC)	050-022-00-X	211-670-0	683-18-1
▼M26
2-etilhexil-10-etil-4,4-dioktil-7-oxo-8-oxa-3,5-ditia-4-ón-tetradekanoát	050-027-00-7	239-622-4	15571-58-1
▼M49
Dibutilalvas dilaurāts; dibutil[bis(dodekanoiloksi)]stannāns	050-030-00-3	201-039-8	77-58-7
▼M69
Dioktilalvas dilaurāts; [1] bis(kokoaciloksi)dioktilstannāna atvasinājumi [2]	050-031-00-9	222-883-3 [1] 293-901-5 [2]	3648-18-8 [1] 91648-39-4 [2]
▼M14
Dzīvsudrabs	080-001-00-0	231-106-7	7439-97-6
▼C1
Benzo[a]pirēns; benzo[d,e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
1-brompropāns propilbromīds n-propilbromīds	602-019-00-5	203-445-0	106-94-5
1,2,3-trihlorpropāns	602-062-00-X	202-486-1	96-18-4	D
Difenilēteris oktabromatvasinājums	602-094-00-4	251-087-9	32536-52-0
2-metoksietanols; etilēnglikolmonometilēteris metilglikols	603-011-00-4	203-713-7	109-86-4
2-etoksietanols; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikols	603-012-00-X	203-804-1	110-80-5
▼M61
Etilēnoksīds; oksirāns	603-023-00-X	200-849-9	75-21-8
▼C1
1,2-dimetoksietāns etilēnglikola dimetilēteris EGDME	603-031-00-3	203-794-9	110-71-4
▼M45
Tetrahidro-2-furil-metanols; tetrahidrofurfurilspirts	603-061-00-7	202-625-6	97-99-4
▼C1
2,3-epoksipropān-1-ols, glicidols oksirānmetanols	603-063-00-8	209-128-3	556-52-5	►M5 — ◄
2-metoksipropanols	603-106-00-0	216-455-5	1589-47-5
Bis-(2-metoksietil)ēteris	603-139-00-0	203-924-4	111-96-6
R-2,3-epoksi-1-propanols	603-143-002	404-660-4	57044-25-4	►M5 — ◄
1,2-bis(2-metoksietoksi)etāns TEGDME; Trietilēnglikola dimetilēteris; Triglims	603-176-00-2	203-977-3	112-49-2
▼M14
2-(2-aminoetilamino)etanols (AEEA)	603-194-00-0	203-867-5	111-41-1
1,2-dietoksietāns	603-208-00-5	211-076-1	629-14-1
▼M61
Etanola 2,2’-iminobis-,N-(sazarotas un lineāras ķēdes C13–15 alkil)atvasinājumi	603-236-00-8	308-208-6	97925-95-6
▼M69
Ipkonazols (ISO); (1RS,2SR,5RS;1RS,2SR,5SR)-2-(4-hlorbenzil)-5-izopropil-1-(1H-1,2,4-triazol-1-ilmetil)ciklopentanols	603-237-00-3	-	125225-28-7 115850-69-6 115937-89-8
Bis(2-(2-metoksietoksi)etil)ēteris; tetraglīms	603-238-00-9	205-594-7	143-24-8
▼C1
4,4′-izobutiletilidēndifenols; 2,2-bis-(4′-hidroksifenil)-4-metil-pentāns	604-024-00-8	401-720-1	6807-17-6
▼M45
Bisfenols A; 4,4′-izopropilidēndifenols	604-030-00-0	201-245-8	80-05-7
▼M14
(E)-3-[1-[4-[2-(dimetilamino)etoksi]fenil]-2-fenilbut-1-enil]fenols	604-073-00-5	428-010-4	82413-20-5
▼M45
Fenols, dodecil-, sazarotas virknes; [1] Fenols, 2-dodecil-, sazarotas virknes; [2] Fenols, 3-dodecil-, sazarotas virknes; [3] Fenols, 4-dodecil-, sazarotas virknes; [4] Fenols, (tetrapropenil) atvasinājumi [5]	604-092-00-9	310-154-3 [1] - [2] - [3] - [4] - [5]	121158-58-5 [1] - [2] - [3] 210555-94-5 [4] 74499-35-7 [5]
▼M69
2-(4-terc-butilbenzil)propionaldehīds	605-041-00-3	201-289-8	80-54-6
▼M45
Hlorfacinons (ISO); 2-[(4-hlorfenil)(fenil)acetil]-1H-indēn-1,3(2H)-dions	606-014-00-9	223-003-0	3691-35-8
▼M14
N-metil-2-pirolidons; 1-metil-2-pirolidons;	606-021-00-7	212-828-1	872-50-4
▼M49
2-metil-1-(4-metiltiofenil)-2-morfolīnpropān-1-ons	606-041-00-6	400-600-6	71868-10-5
▼M61
2-benzil-2-dimetilamino-4’-morfolinobutirofenons	606-047-00-9	404-360-3	119313-12-1
▼C1
Tetrahidrotiopirān-3-karboksaldekīds	606-062-00-0	407-330-8	61571-06-0
▼M14
2-butiril-3-hidroksi-5-tiocikloheksān-3-il-cikloheks-2-ēn-1-ons	606-100-00-6	425-150-8	94723-86-1
Cikliskais 3-(1,2-etāndiilacetāl)-estra-5(10),9(11)-diēn-3,17-dions	606-131-00-5	427-230-8	5571-36-8
▼C1
2-metoksietilacetāts; etilēnglikolmonometilēteris metilglikolacetāts	607-036-00-1	203-772-9	110-49-6
2-etoksietilacetāts; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikolacetāts	607-037-00-7	203-839-2	111-15-9
▼M45
Kumatetralils (ISO); 4-hidroksi-3-(1,2,3,4-tetrahidro-1-naftil)kumarīns	607-059-00-7	227-424-0	5836-29-3
▼M49
2,3-epoksipropilmetakrilāts; glicidilmetakrilāts	607-123-00-4	203-441-9	106-91-2
▼M45
Difenakums (ISO); 3-(3-bifenil-4-il-1,2,3,4-tetrahidro-1-naftil)-4-hidroksikumarīns	607-157-00-X	259-978-4	56073-07-5
▼C1
2-etilheksil-3,5-bis(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenilmetiltioacetāts	607-203-00-9	279-452-8	80387-97-9
Bis-(2-metoksietil)ftalāts	607-228-00-5	204-212-6	117-82-8
2-metoksipropilacetāts	607-251-00-0	274-724-2	70657-70-4
Fluazifopbutils (ISO); butil-(RS)-2-[4-(5-trifluormetil-2- piridiloksi)fenoksi]propionāts	607-304-00-8	274-125-6	69806-50-4
Vinklozolīns (ISO); N-3,5-dihlorfenil-5-metil-5-vinil- 1,3-oksazolidīn-2,4-dions	607-307-00-4	256-599-6	50471-44-8
Metoksietiķskābe	607-312-00-1	210-894-6	625-45-6	►M5 — ◄
Bis-(2-etilheksil)ftalāts; di-(2-etilheksil)ftalāts; DEHP	607-317-00-9	204-211-0	117-81-7
Dibutilftalāts; DBF	607-318-00-4	201-557-4	84-74-2
(+/-) tetrahidrofurfuril-(R)-2-[4-(6-hlor -hinoksalīn-2-iloksi)feniloksi]propionāts	607-373-00-4	414-200-4	119738-06-6	►M5 — ◄
▼M45
Flokumafēns (ISO); šādu vielu reakcijas masa: cis-4-hidroksi-3-(1,2,3,4-tetrahidro-3-(4-(4-trifluormetilbenziloksi)fenil)-1-naftil)kumarīns un trans-4-hidroksi-3-(1,2,3,4-tetrahidro-3-(4-(4-trifluormetilbenziloksi)fenil)-1-naftil)kumarīns	607-375-00-5	421-960-0	90035-08-8
▼M21
Zarotas vai taisnas virknes 1,2-benzoldikarbonskābe un dipentilesteris [1]	607-426-00-1	284-032-2 [1]	84777-06-0 [1]
n-pentil-izopentilftalāts [2]		[2]	[2]
di-n-pentilftalāts [3]		205-017-9 [3]	131-18-0 [3]
Diizopentilftalāts [4]		210-088-4 [4]	605-50-5 [4]
▼C1
Benzil butil ftalāts BBP	607-430-00-3	201-622-7	85-68-7
1,2-benzoldikarbon skābe, di-C7-11-zarotas un taisnas virknes alkilesteri	607-480-00-6	271-084-6	68515-42-4
▼M14
1,2-benzoldikarbonskābe; Di-C6-8-sazarotie alkilesteri, ar augstu C7 saturu	607-483-00-2	276-158-1	71888-89-6
▼C1
Maisījums, ko veido: dinātrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-hidroksi-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazol-1-il)benzolsulfonāts; Trinatrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-oksido-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazols-1-yl)benzolsulfonāts	607-487-00-4	402-660-9	—
▼M14
Diizobutil ftalāts	607-623-00-2	201-553-2	84-69-5
Perfluoroktānsulfoskābe;	607-624-00-8
▼M26
4-tert-butilbenzoskābe	607-698-00-1	202-696-3	98-73-7
▼M14
Heptadekafluoroktān-1-sulfoskābe; [1]		217-179-8 [1]	1763-23-1 [1]
Kālija perfluoroktānsulfonāts;
Kālija heptadekafluoroktān-1-sulfonāts; [2]		220-527-1 [2]	2795-39-3 [2]
Dietanolamīna perfluoroktānsulfonāts; [3]		274-460-8 [3]	70225-14-8 [3]
Amonija perfluoroktānsulfonāts;
Amonija heptadekafluoroktānsulfonāts; [4]		249-415-0 [4]	29081-56-9 [4]
Litija perfluoroktānsulfonāts;
Litija heptadekafluoroktānsulfonāts; [5]		249-644-6 [5]	29457-72-5 [5]
▼M26
Dihexyl phthalate		607-702-00-1	201-559-5		84-75-3
Ammoniumpentadecafluorooctanoate		607-703-00-7	223-320-4		3825-26-1
Perfluorooctanoic acid	607-704-00-2	206-397-9	335-67-1
▼M45
1,2-benzoldikarboksilskābe, diheksilesteris, sazarotas un lineāras virknes	607-710-00-5	271-093-5	68515-50-4
Bromadiolons (ISO); 3-[3-(4′-brombifenil-4-il)-3-hidroksi-1-fenilpropil]-4-hidroksi-2H-hromen-2-ons	607-716-00-8	249-205-9	28772-56-7
Difetialons (ISO); 3-[3-(4′-brombifenil-4-il)-1,2,3,4-tetrahidronaftalēn-1-il]-4-hidroksi-2H-1-benzotiopiran-2-ons	607-717-00-3	—	104653-34-1
Perfluornonān-1-skābe [1] un tās nātrija [2] un amonija [3] sāļi	607-718-00-9	206-801-3 [1] - [2] - [3]	375-95-1 [1] 21049-39-8 [2] 4149-60-4 [3]
Dicikloheksilftalāts	607-719-00-4	201-545-9	84-61-7
▼M49
Nonadekafluordekānskābe; [1] amonija nonadekafluordekanoāts; [2] nātrija nonadekafluordekanoāts [3]	607-720-00-X	206-400-3 [1] 221-470-5 [2] [3]	335-76-2 [1] 3108-42-7 [2] 3830-45-3 [3]
▼M61
Diizoheksilftalāts	607-737-00-2	276-090-2	71850-09-4
▼M69
Diizooktilftalāts	607-740-00-9	248-523-5	27554-26-3
2-metoksietilakrilāts	607-744-00-0	221-499-3	3121-61-7
▼M26
Nitrobenzene	609-003-00-7	202-716-0	98-95-3
▼M14
Dinokaps (ISO); (RS)-2,6-dinitro-4-oktilfenilkrotonāti un (RS)-2,4-dinitro-6-oktilfenilkrotonāti, kuros “oktils” ir 1-metilheptil-, 1-etilheksil- un 1-propilpentilgrupu reakcijas masa	609-023-00-6	254-408-0	39300-45-3
▼C1
Binapakrils (ISO); 2-otr-butil-4,6-dinitrofenil-3-metilkrotonāts	609-024-00-1	207-612-9	485-31-4
Dinosebs; 6-otr-butil-2,4-dinitrofenols	609-025-00-7	201-861-7	88-85-7
Dinoseba sāļi un esteri, izņemot šajā pielikumā minētos	609-026-00-2
Dinoterbs 2-tert-butil-4,6-dinitrofenols	609-030-00-4	215-813-8	1420-07-1
Dinoterba sāļi un esteri	609-031-00-X
Nitrofēns (ISO); 2,4- dihlorfenil-4-nitrofenilēteris	609-040-00-9	217-406-0	1836-75-5
Metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts	611-004-00-2	209-765-7	592-62-1
2-[2-hidroksi-3-(2-hlorfenil)karbamoil-1-naftilazo]-7-[2-hidroksi-3-(3-metilfenil)karbamoil-1-naftilazo]fluorēn-9-ons	611-131-00-3	420-580-2	—
Azafenidīns	611-140-00-2	—	68049-83-2
▼M14
Hlor-N,N-dimetilformimīnija hlorīds	612-250-00-3	425-970-6	3724-43-4
7-metoksi-6-(3-morfolīn-4-il-propoksi)-3H-hinazolīn-4-ons; [satur ≥ 0,5 % formamīda (EK Nr 200-842-0)]	612-253-01-7	429-400-7	199327-61-2
▼M45
Triflumizols (ISO); (1E)-N-[4-hlor-2-(trifluormetil)fenil]-1-(1H-imidazol-1-il)-2-propoksietanimīns	612-289-00-6	—	68694-11-1
▼C1
Tridemorfs (ISO); 2,6-dimetil-4-tridecilmorfolīns	613-020-00-5	246-347-3	24602-86-6
Etilēntiourīnviela; imidazolidīn-2-tions; 2-imidazolīn-2-tiols	613-039-00-9	202-506-9	96-45-7
Karbendazīms (ISO) metil benzimidazol-2-ilkarbamāts	613-048-00-8	234-232-0	10605-21-7
Benomils (ISO) metil 1-(butilkarbamoil)benzimidazol-2-ilkarbamāts	613-049-00-3	241-775-7	17804-35-2
Cikloheksimīds	613-140-00-8	200-636-0	66-81-9
▼M45
Flumioksazīns (ISO); 2-[7-fluor-3-okso-4-(prop-2-in-1-il)-3,4-dihidro-2H-1,4-benzoksazīn-6-il]-4,5,6,7-tetrahidro-1H-izoindol-1,3(2H)-dions	613-166-00-X	—	103361-09-7
▼C1
(2RS,3RS)-3-(2-hlorfenil)-2-(4-fluor fenil)-[(lH-1,2,4-triazol-1-il)- metil]oksirāns	613-175-00-9	406-850-2	106325-08-0
▼M26
Epoxiconazole (ISO); (2RS,3SR)-3-(2-chlorophenyl)-2-(4-fluorophenyl)-[(1H-1,2,4-triazol-1-yl)methyl]oxirane	613-175-00-9	406-850-2	133855-98-8
▼C1
3-Etil-2-metil-2-(3-metilbutil)-1,3-oksazolidīns	613-191-00-6	421-150-7	143860-04-2
Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions; oligomēru maisījums: 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions	613-199-00-X	421-550-1	—
▼M61
Propikonazols (ISO); (2RS,4RS;2RS,4SR)-1-{[2-(2,4-dihlorfenil)-4-propil-1,3-dioksolān-2-il]metil}-1H-1,2,4-triazols	613-205-00-0	262-104-4	60207-90-1
▼M14
Ketokonazols; 1-[4-[4-[[(2SR,4RS)-2-(2,4-dihlorfenil)-2-(imidazol-1-ilmetil)-1,3-dioksolān-4-il]metoksi]fenil]piperazīn-1-il]etanons	613-283-00-6	265-667-4	65277-42-1
Kālija 1-metil-3-morfolīnkarbonil-4-[3-(1-metil-3-morfolīnkarbonil-5-okso-2-pirazolīn-4-ilidēn)-1-propenil]pirazol-5-olāts; [satur ≥ 0,5 % N,N-dimetilformamīds (EK Nr. 200-679-5)]	613-286-01-X	418-260-2	183196-57-8
▼M45
Imidazols	613-319-00-0	206-019-2	288-32-4
▼M49
Triadimenols (ISO); (1RS,2RS;1RS,2SR)-1-(4-hlorfenoksi)-3,3-dimetil-1-(1H-1,2,4-triazol-1-il)butān-2-ols; α-terc-butil-β-(4-hlorfenoksi)-1H-1,2,4-triazol-1-etanols	613-322-00-7	259-537-6	55219-65-3
Hinolīn-8-ols; 8-hidroksihinolīns	613-324-00-8	205-711-1	148-24-3
Tiakloprīds (ISO); (Z)-3-(6-hlor-3-piridilmetil)-1,3-tiazolidīn-2-ilidēnciānamīds; {(2Z)-3-[(6-hlorpiridīn-3-il)metil]-1,3-tiazolidīn-2-ilidēn}ciānamīds	613-325-00-3	—	111988-49-9
▼M61
1-vinilimidazols	613-328-00-X	214-012-0	1072-63-5
Halosulfuronmetils (ISO); metil 3-hlor-5-{[(4,6dimetoksipirimidīn-2il)karbamoil]sulfamoil}-1-metil1H-pirazol-4-karboksilāts	613-329-00-5	-	100784-20-1
2-metilimidazols	613-330-00-0	211-765-7	693-98-1
▼M69
Piritioncinks; (T-4)-bis[1-(hidroksi-.kappa.O)piridīn-2(1H)-tionato-.kappa.S]cinks	613-333-00-7	236-671-3	13463-41-7
Flurohloridons (ISO); 3-hlor-4-(hlormetil)-1-[3-(trifluormetil)fenil]pirolidīn-2-ons	613-334-00-2	262-661-3	61213-25-0
▼C1
N,N-dimetilformamīds; dimetilformamīds	616-001-00-X	200-679-5	68-12-2
N,N-dimetilacetamīds	616-011-00-4	204-826-4	127-19-5	►M5 — ◄
Formamīds	616-052-00-8	200-842-0	75-12-7
N-metilacetamīds	616-053-00-3	201-182-6	79-16-3
N-metilformamīds	616-056-00-X	204-624-6	123-39-7	►M5 — ◄
▼M14
N-[6,9-dihidro-9-[[2-hidroksi-1-(hidroksimetil)etoksi]metil]-6-okso-1H-purīn-2-il]acetamīds	616-148-00-X	424-550-1	84245-12-5
N,N-(dimetilamino)tioacetamīda hidrohlorīds	616-180-00-4	435-470-1	27366-72-9
▼M26
N-ethyl-2-pyrrolidone; 1-ethylpyrrolidin-2-one	616-208-00-5	220-250-6	2687-91-4
▼M49
Karbetamīds (ISO); (R)-1-(etilkarbamoil)etilkarbanilāts; (2R)-1-(etilamino)-1-oksopropān-2-ilfenilkarbamāts	616-223-00-7	240-286-6	16118-49-3
▼M69
Bis(α,α-dimetilbenzil)peroksīds	617-006-00-X	201-279-3	80-43-3
▼M26
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra (Augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C (86 °F līdz 356 °F). Galvenokārt satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-055-00-5	266-028-2	65996-93-2
▼M49
Ciprokonazols (ISO); (2RS,3RS;2RS,3SR)-2-(4-hlorfenil)-3-ciklopropil-1-(1H-1,2,4-triazol-1-il)butān-2-ols	650-032-00-X	—	94361-06-5
▼M61
Dibutilbis(pentān-2,4-dionato-O,O’)alva	650-056-00-0	245-152-0	22673-19-4
▼C1

7. papildinājums

Īpaši noteikumi par to, kā marķēt izstrādājumus, kuros ir azbests

Uz visiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, vai uz to iesaiņojuma ir šāda etiķete:

etiķete, kas atbilst še dotajam paraugam, ir vismaz 5 cm gara (H) un 2,5 cm plata;

tai ir divas daļas:

—

augšējā daļā (h1 = 40 % H) ir burts “a” baltā krāsā uz melna fona,

—

apakšējā daļā (h2 = 60 % H) ir standarta formulējums baltā un/vai melnā krāsā uz sarkana fona, un tas ir skaidri salasāms;

ja izstrādājumā ir krokidolīts, vārdus “ietilpst azbests”, ko lieto standartformulējumā, aizstāj ar “ietilpst krokidolīts/zilais azbests”.

Pirmās daļas noteikumus dalībvalstis var neattiecināt uz izstrādājumiem, ko paredzēts laist tirgū to teritorijā. Tomēr šo izstrādājumu marķējumā jābūt formulējumam “ietilpst azbests”;

ja marķējums ir tieši uzspiests uz izstrādājumiem, pietiek, ja ir viena krāsa, kas kontrastē ar fonu.

Šajā pielikumā minēto etiķeti piestiprina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

uz katras vismazākās piegādātās vienības;

ja izstrādājumam ir azbestcementa sastāvdaļas, pietiek, ja etiķeti piestiprina tikai šīm sastāvdaļām. Bez marķējuma var iztikt, ja iesaiņojuma mazo izmēru vai nepiemērotības dēļ etiķeti nevar piestiprināt pie sastāvdaļas.

Tādu iesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests

3.1. Uz iesaiņotu izstrādājumu iesaiņojuma skaidri salasāmā un neizdzēšamā marķējumā ir šādas ziņas:

saskaņā ar šo pielikumu simbols un attiecīgās norādes par apdraudējumu;

drošības norādījumi, kas jāizraugās saskaņā ar norādēm šajā pielikumā, ciktāl tie ir saistīti ar attiecīgo izstrādājumu.

Ja uz iesaiņojumu ir sniegta papildu drošības informācija, tā nemazina to ziņu nozīmīgumu, kas sniegtas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, vai nav pretrunā tām.

3.2. Marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:

—

iesaiņojumam cieši piestiprinot etiķeti vai

—

iesaiņojumam cieši piestiprinot uzlīmi, vai

—

marķējumu uzspiežot tieši uz iesaiņojuma.

3.3. Izstrādājumus, kuros ir azbests, un kas ir tikai brīvi ietīti polietilēnā vai līdzīgā iesaiņojumā, uzskata par iesaiņotiem izstrādājumiem un marķē saskaņā ar 3.2. punktu. Ja izstrādājumi no tādiem iesaiņojumiem izņem un laiž tirgū neiesaiņotus, katrai vismazākajai paredzētai vienībai pievieno ziņas, kas iekļaujamas marķējumā saskaņā ar 3.1. punktu.

Tādu neiesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests

Neiesaiņotiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:

—

izstrādājumam ar azbestu stingri piestiprina etiķeti,

—

tādam izstrādājumam cieši piestiprinot uzlīmi,

—

marķējumu uzspiežot tieši uz izstrādājumiem,

vai, ja iepriekš minēto pamatotu iemeslu dēļ nevar izdarīt, piemēram, izstrādājuma mazo izmēru, izstrādājuma nepiemēroto īpašību vai dažu tehnisku grūtību dēļ, pievieno zīmi, kurā ir 3.1. punktā paredzētais marķējums.

Neskarot Kopienas noteikumus par drošību un darba higiēnu, pie etiķetes, kas piestiprināta pie izstrādājuma, kurš lietošanas veida ziņā var būt pārstrādes vai pabeigts izstrādājums, jāpievieno drošības norādījumi, kas var būt vajadzīgi attiecīgam izstrādājumam, un jo īpaši:

—

ja iespējams, lietot ārpus telpām vai labi vēdinātā vietā,

—

ieteicams izmantot darbarīkus, kas darbināmi ar roku vai kas darbojas ar mazu ātrumu; vajadzības gadījumā uz tiem jābūt uzstādītai attiecīgai putekļu nosūkšanas ierīcei. Ja lieto ātrdarbīgus darbarīkus, tiem vienmēr jābūt uzstādītai tādai ierīcei,

—

ja iespējams, pirms griešanas vai urbšanas samitrināt,

—

samitrināt putekļus, ievietot tos kārtīgi noslēgtā traukā un drošos apstākļos attīrīties no tiem.

6.	Jebkura tāda izstrādājuma marķējumā, kas paredzēts sadzīves lietošanai, uz ko neattiecas 5. punkts, un no kā lietojot var attīrīties azbesta šķiedras, vajadzības gadījumā ir šāds drošības norādījums: “nolietotu aizstāt ar citu”.

7.	Azbestu saturošu izstrādājumu marķējums ir tās(to) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) medikamentu laiž tirgū.

8. papildinājums

43. ieraksts – Azokrāsvielas – aromātisko amīnu saraksts

Aromātisko amīnu saraksts

	CAS nr.	Indeksa nr.	EK nr.	Vielas
1.	92-67-1	612-072-00-6	202-177-1	bifenil-4-ilamīns 4-aminodifenils ksenilamīns
2.	92-87-5	612-042-00-2	202-199-1	benzidīns
3.	95-69-2		202-441-6	4-hlor-o-toluidīns
4.	91-59-8	612-022-00-3	202-080-4	2-naftilamīns
5.	97-56-3	611-006-00-3	202-591-2	o-aminoazotoluols 4-amino-2′, 3-dimetilazobenzols 4-o-tolilazo-o-toluidīns
6.	99-55-8		202-765-8	5-nitro-o-toluidīns
7.	106-47-8	612-137-00-9	203-401-0	4-hloranilīns
8.	615-05-4		210-406-1	4-metoksi-m-fenilēndiamīns
9.	101-77-9	612-051-00-1	202-974-4	4,4′-metilēndianilīns 4,4′-diaminodifenilmetāns
10.	91-94-1	612-068-00-4	202-109-0	3,3′-dihlorbenzidīns 3,3′-dihlorbifenil-4,4′-ilīndiamīns
11.	119-90-4	612-036-00-X	204-355-4	3,3′-dimetoksibenzidīns o-dianizidīns
12.	119-93-7	612-041-00-7	204-358-0	3,3′-dimetilbenzidīns 4,4′-bi-o-toluidīns
13.	838-88-0	612-085-00-7	212-658-8	4,4′-metilēndi-o-toluidīns
14.	120-71-8		204-419-1	6-metoksi-m-toluidīns p-krezidīns
15.	101-14-4	612-078-00-9	202-918-9	4,4′-metilēn-bis-(2-hloranilīns) 2,2′-dihlor-4,4′-metilēndianilīns
16.	101-80-4		202-977-0	4,4′-oksidianilīns
17.	139-65-1		205-370-9	4,4′-tiodianilīns
18.	95-53-4	612-091-00-X	202-429-0	o-toluidīns 2-aminotoluols
19.	95-80-7	612-099-00-3	202-453-1	4-metil-m-fenilēndiamīns
20.	137-17-7		205-282-0	2,4,5-trimetilanilīns
21.	90-04-0	612-035-00-4	201-963-1	o-anizidīns 2-metoksianilīns
22.	60-09-3	611-008-00-4	200-453-6	4-aminoazobenzols

9. papildinājums

43. ieraksts – Azokrāsvielas – azokrāsvielu saraksts

Azokrāsvielu saraksts

CAS nr.

Indeksa nr.

EK nr.

Vielas

Nav piešķirts

1. savienojums:

CAS-nr.: 118685-33-9

C39H23ClCrN7O12S.2Na

2. savienojums:

C46H30CrN10020S2.3Na

611-070-00-2

405-665-4

Maisījums no: dinātrija (6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-l-naftolāt)(l-(5-hlor-2-oksīdfenilazo)-2-naftolāt)hromāta(l-);

trinātrija bis(6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-1-naftolāt)hromāta(l-)

▼M21

10. papildinājums

43. ieraksts – Azokrāsvielas – Testēšanas metožu saraksts

Testēšanas metožu saraksts