This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004R2007-20140717
Council Regulation (EC) No 2007/2004 of 26 October 2004 establishing a European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 ( 2004. gada 26. oktobris ), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām
Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 ( 2004. gada 26. oktobris ), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām
No longer in force
2004R2007 — LV — 17.07.2014 — 004.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), (OV L 349, 25.11.2004, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), |
L 199 |
30 |
31.7.2007 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1168/2011 (2011. gada 25. oktobris), |
L 304 |
1 |
22.11.2011 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), |
L 295 |
11 |
6.11.2013 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), |
L 189 |
93 |
27.6.2014 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2007/2004
(2004. gada 26. oktobris),
ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 66. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Kopienas politikas mērķis ES ārējo robežu jomā ir panākt integrētu vadību, nodrošinot vienādu un augstu kontroles un uzraudzības līmeni, kas neizbēgami izriet no personu brīvas pārvietošanās Eiropas Savienībā un ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas būtisks aspekts. Šajā nolūkā paredz izveidot kopīgus noteikumus par standartiem un procedūrām ārējo robežu kontrolei. |
|
(2) |
Lai efektīvi īstenotu kopīgus noteikumus, būtu vajadzīga pastiprināta dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinācija. |
|
(3) |
Ņemot vērā Ārējo robežu darbinieku kopējās vienības pieredzi, darbojoties Padomē, būtu jāizveido specializēta ekspertu struktūra ar uzdevumu uzlabot dalībvalstu operatīvās sadarbības koordināciju ārējo robežu pārvaldības jomā, proti, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. |
|
(4) |
Dalībvalstis ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Aģentūrai būtu jāveicina to esošo un turpmāku Kopienas pasākumu piemērošana, kas attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, nodrošinot dalībvalstu darbību koordināciju šo pasākumu īstenošanā. |
|
(5) |
Efektīva ārējo robežu kontrole un uzraudzība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums dalībvalstīm, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Tātad jāveicina dalībvalstu solidaritāte ārējo robežu pārvaldības jomā. Būtisks solis šajā virzienā ir Aģentūras veidošana, kas palīdz dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, tostarp to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs. |
|
(6) |
Balstoties uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli, Aģentūrai būtu jāveic riska analīzi, sniedzot Kopienai un dalībvalstīm pietiekamu informāciju, lai varētu veikt piemērotus pasākumus vai risināt identificētos draudus un riskus, ar nolūku uzlabot integrētu ārējo robežu pārvaldību. |
|
(7) |
Aģentūrai Eiropas līmenī būtu jānodrošina mācības valsts robežsargu instruktoriem, kā arī papildu mācības un seminārus kompetento valsts dienestu virsniekiem par ārējo robežu kontroli un uzraudzību un to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kas nelikumīgi uzturas dalībvalstīs. Aģentūra var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā. |
|
(8) |
Aģentūrai būtu jāseko tās zinātniskās pētniecības attīstībai, kas attiecas uz tās jomu, un šī informācija jāizplata Komisijai un dalībvalstīm. |
|
(9) |
Aģentūrai būtu jāpārvalda dalībvalstu sniegtā tehniskā aprīkojuma saraksti, tādējādi veicinot materiālo resursu “apvienošanu”. |
|
(10) |
Aģentūrai arī būtu jāpalīdz dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām. |
|
(11) |
Vairākumā dalībvalstu operatīvie aspekti, kas saistīti ar to trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstīs, ir to iestāžu kompetencē, kas ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli. Tā kā šo uzdevumu veikšana Eiropas līmenī dotu būtisku ieguldījumu, Aģentūrai, ievērojot Kopienas izraidīšanas politiku, būtu jānodrošina vajadzīgā palīdzība dalībvalstu kopīgo izraidīšanas pasākumu organizēšanai un jānosaka paraugprakses ceļošanas dokumentu iegūšanai un to trešo valstu pilsoņu izraidīšanai, kuru uzturēšanās dalībvalstīs ir nelikumīga. |
|
(12) |
Lai sekmīgi veiktu pamatuzdevumus un ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei, Aģentūra var sadarboties ar Eiropolu, trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz ko attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem. Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvā sadarbība saskaņā ar Eiropas Savienības ārējo attiecību politiku. |
|
(13) |
Pamatojoties uz pieredzi, ko guva Ārējo robežu darbinieku kopējā vienība un dalībvalstu izveidotie operatīvie un mācību centri, kas specializējas attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroles un uzraudzības dažādos aspektos, Aģentūra pati var veidot specializētas struktūrvienības, kuras ir atbildīgas par sauszemes, gaisa un jūras robežām. |
|
(14) |
Aģentūrai būtu jābūt neatkarīgai attiecībā uz tehniskajiem jautājumiem un juridiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tālab vajag un ir ieteicams, lai tā būtu Kopienas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un izpildes pilnvaras, kuras tai piešķir ar šo regulu. |
|
(15) |
Komisijai un dalībvalstīm būtu jābūt pārstāvētām Valdē, lai efektīvi kontrolētu Aģentūras darbību. Ja iespējams, Valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Valdei būtu jāuztic vajadzīgās pilnvaras izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus, noteikt pārskatāmas darba procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un viņa vietnieku. |
|
(16) |
Lai nodrošinātu Aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Kopienas budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksu un uz visām citām dotācijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. |
|
(17) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 3 ), bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Aģentūru, kurai būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 4 ). |
|
(18) |
Uz Aģentūru būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 5 ). |
|
(19) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 6 ) attiecas uz Aģentūras veikto personas datu apstrādi. |
|
(20) |
ES iestādes, jo īpaši Padome, joprojām atbild par politikas un tiesību aktu izstrādi ārējo robežu kontroles un uzraudzības jomā. Būtu jānodrošina cieša koordinācija starp Aģentūru un šīm iestādēm. |
|
(21) |
Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot integrētu operatīvās sadarbības vadību pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kurš izklāstīts minētajā pantā, šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(22) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. |
|
(23) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, uz ko attiecas 1. panta A punkts Padomes Lēmumā 1999/437/EK ( 7 ) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu. Tātad Islandes Republikas delegācijai un Norvēģijas Karalistes delegācijai būtu jāpiedalās kā Aģentūras Valdes locekļiem, kaut arī ar ierobežotām balsstiesībām. Lai noteiktu turpmākus pasākumus, kas ļautu Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei pilnībā piedalīties Aģentūras darbībās, būtu jānoslēdz papildu vienošanās starp Kopienu un šīm valstīm. |
|
(24) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula pilnveido Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, saskaņā ar iepriekš minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, Dānijai būtu jāizlemj, vai transponēt šo lēmumu savos tiesību aktos. |
|
(25) |
Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 8 ). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā tai nav saistoša un nav jāpiemēro. |
|
(26) |
Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 9 ). Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tā tai nav saistoša un nav jāpiemēro. |
|
(27) |
Aģentūrai būtu jāveicina to operatīvo darbību organizēšana, saistībā ar kurām dalībvalstis var izmantot speciālās zināšanas un aprīkojumu, ko Īrija un Apvienotā Karaliste varētu būt gatavas piedāvāt, saskaņā ar kārtību, ko Valde nosaka katrā atsevišķā gadījumā. Tālab Īrijas un Apvienotās Karalistes pārstāvji būtu jāaicina piedalīties visās Valdes sanāksmēs, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties šādu operatīvo darbību sagatavošanas apspriedēs. |
|
(28) |
Pastāv nesaskaņas starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par Gibraltāra robežu demarkāciju. |
|
(29) |
Šīs regulas piemērošanas apturēšana attiecībā uz Gibraltāra robežām nenozīmē nekādas izmaiņas iesaistīto valstu attiecīgajās pozīcijās, |
IR PIEŅEMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS
1. pants
Aģentūras izveide
1. Ar šo izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Aģentūru), lai uzlabotu Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību.
2. Kaut gan par ārējo robežu kontroli un uzraudzību atbildīgas ir dalībvalstis, Aģentūra kā 15. pantā noteikta Savienības struktūra un saskaņā ar šīs regulas 19. pantu atvieglo un veicina pašreizējo un turpmāko Eiropas Savienības pasākumu, jo īpaši Šengenas Robežu kodeksa, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 ( 10 ), efektīvāku piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību. Tas notiek, nodrošinot dalībvalstu rīcības koordināciju šo pasākumu ieviešanā, tādējādi veicinot efektīvu, augstu un vienotu personu kontroles līmeni un Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu uzraudzību.
Aģentūra savus uzdevumus pilda, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Pamattiesību harta”); atbilstīgos starptautiskos tiesību aktus, tostarp 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu (“Ženēvas konvencija”); saistības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu; un pamattiesības, kā arī ņemot vērā šīs regulas 26.a pantā minētā Konsultatīvā foruma ziņojumus.
3. Aģentūra sniedz Komisijai un dalībvalstīm arī nepieciešamo tehnisko atbalstu un speciālās zināšanas ārējo robežu pārvaldībā un veicina dalībvalstu solidaritāti, īpaši ar dalībvalstīm, kuras saskaras ar specifiskām un nesamērīgām grūtībām.
▼M1 —————
1.a pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “dalībvalstu ārējās robežas” irdalībvalstu sauszemes un jūras robežas, lidostas un jūras ostas, kam piemēro Kopienu tiesību aktu noteikumus par to, kā personas šķērso ārējās robežas;
1a) “Eiropas robežsardzes vienības” 3., 3.b, 3.c, 8. un 17. panta nolūkā ir vienības, kuras izvieto kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu laikā; 8.a līdz 8.g panta nolūkā tās ir vienības, kuras izvieto ātrās reaģēšanas robežapsardzes operācijām (“ātrās reaģēšanas operācijas”) Regulas (EK) Nr. 863/2007 ( 11 ) nozīmē, un, piemērojot 2. panta 1. punkta ea) un g) apakšpunktu un 5. pantu – vienības, kuras izvieto kopīgo pasākumu, eksperimentālo projektu un ātrās reaģēšanas operāciju laikā;
2) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā notiek vai tiek sākts kopīgs pasākums, eksperimentāls projekts vai ātrās reaģēšanas operācija;
3) “piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā vienības dalībnieks vai pieaicinātais darbinieks ir robežsargs;
4) “vienības dalībnieki” ir dalībvalstu robežsargi, kuri dienē Eiropas robežsardzes vienībās un kuri nav uzņēmējas dalībvalsts robežsargi;
5) “pieprasītāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras kompetentās iestādes lūdz Aģentūru izvietot vienības ātrās reaģēšanas operācijām tās teritorijā;
6) “pieaicinātās amatpersonas” ir citu dalībvalstu robežsardzes amatpersonas, kuras nav uzņēmējas dalībvalsts robežsardzes amatpersonas, kas piedalās kopīgajos pasākumos un eksperimentālajos projektos.
II NODAĻA
UZDEVUMI
2. pants
Pamatuzdevumi
1. Aģentūrai ir šādi uzdevumi:
a) koordinēt dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā;
b) palīdzēt dalībvalstīm apmācīt valsts robežsargus, tostarp izveidot vienotus apmācības standartus;
c) veikt riska analīzi, tostarp sagatavot novērtējumu par dalībvalstu spēju rīkoties, ja pie ārējām robežām rodas draudi un saspringta situācija;
d) dot ieguldījumu tās zinātniskās pētniecības attīstībā, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību;
da) palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humāno situāciju un glābšanu jūrā;
e) palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar specifiskām un nesamērīgām grūtībām;
ea) izveidot Eiropas robežsardzes vienības, kas piedalās kopīgos pasākumos, eksperimentālos projektos un ātrās reaģēšanas operācijās;
f) sniegt dalībvalstīm vajadzīgo palīdzību, tostarp pēc pieprasījuma nodrošināt kopīgo izraidīšanas pasākumu koordinēšanu vai organizēšanu;
g) nosūtīt Eiropas robežsardzes vienību robežsargus uz dalībvalstīm dalībai kopīgos pasākumos, eksperimentālos projektos vai ātrās reaģēšanas operācijās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 863/2007;
h) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 izstrādāt un uzturēt informācijas sistēmas, tostarp Informācijas un koordinācijas tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2005/267/EK ( 12 ), kuras padara iespējamu ātru un uzticamu informācijas apmaiņu attiecībā uz jauniem riskiem pie dalībvalstu ārējām robežām;
i) sniegt vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 ( 13 ).
1.a Saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem nevienu personu neizsēdina no transporta līdzekļa vai citā veidā nenodod valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja šajā valstī pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu. Bērnu, cilvēku tirdzniecībā cietušo, personu, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citu mazaizsargātu personu īpašās vajadzības ņem vērā saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.
2. Neskarot Aģentūras kompetenci, dalībvalstis var turpināt sadarboties operatīvajā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, ja šāda sadarbība papildina Aģentūras darbību.
Dalībvalstis atturas no jebkuras darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.
Dalībvalstis ziņo Aģentūrai par ārējo robežu operatīvajiem jautājumiem, ko risina ārpus Aģentūras. Aģentūras izpilddirektors (“izpilddirektors”) regulāri un vismaz vienu reizi gadā informē Aģentūras Valdi (“Valde”) par šiem jautājumiem.
2.a pants
Rīcības kodekss
Aģentūra izstrādā un pilnveido rīcības kodeksu, ko piemēro visām Aģentūras koordinētajām operācijām. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesības, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem bez pavadības un mazaizsargātām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību, un šīs procedūras piemēro visām personām, kas piedalās Aģentūras darbībās.
Aģentūra izstrādā Rīcības kodeksu sadarbībā ar 26.a pantā minēto Konsultatīvo forumu.
3. pants
Kopīgie pasākumi un eksperimentālie projekti pie ārējām robežām
1. Aģentūra izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu ierosinājumus par kopīgajiem pasākumiem un eksperimentālajiem projektiem, tostarp dalībvalstu pieprasījumus saistībā ar apstākļiem, kuros ir nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, īpaši specifisku un nesamērīgu grūtību gadījumā.
Aģentūra pati var ierosināt un īstenot kopīgus pasākumus un eksperimentālus projektus sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un vienojoties ar uzņēmējām dalībvalstīm.
Tā var arī nolemt nodot savu tehnisko aprīkojumu to dalībvalstu rīcībā, kas piedalās kopīgajos pasākumos vai eksperimentālajos projektos.
Pirms kopīgajiem pasākumiem un eksperimentālajiem projektiem veic rūpīgu riska analīzi.
1.a Pēc attiecīgās dalībvalsts informēšanas Aģentūra var beigt kopīgos pasākumus un eksperimentālos projektus, ja nosacījumi šo kopīgo pasākumu vai eksperimentālo projektu īstenošanai vairs nav izpildīti.
Dalībvalstis, kas piedalās kopīgā pasākumā vai eksperimentālā projektā, var lūgt Aģentūru beigt minētā kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta īstenošanu.
Pamattiesību pārkāpumu vai starptautiskas aizsardzības pienākumu nepildīšanas gadījumos, kas tiek konstatēti kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta īstenošanas laikā, piederības dalībvalsts atbilstīgi saviem tiesību aktiem paredz disciplinārus vai citus pasākumus.
Izpilddirektors pilnībā vai daļēji pārtrauc vai izbeidz kopīgus pasākumus un eksperimentālus projektus, ja viņš uzskata, ka šādi pārkāpumi ir smagi vai ka tie, visticamāk, turpināsies.
1.b Aģentūra saskaņā ar 3.b pantu izveido robežsargu rezervi ar nosaukumu “Eiropas robežsardzes vienības” iespējamai šo vienību izmantošanai 1. punktā minētajos kopīgajos pasākumos un eksperimentālajos projektos. Saskaņā ar 3.a un 7. pantu tā lemj par cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma izmantošanu.
2. Aģentūra var arī izmantot 16. pantā paredzētās specializētās struktūrvienības, lai nodrošinātu kopīgo pasākumu vai eksperimentālo projektu praktisko organizēšanu.
3. Aģentūra izvērtē kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu rezultātus un kopā ar 26.a pantā minētās pamattiesību amatpersonas konstatējumiem 60 dienās pēc minēto pasākumu un projektu pabeigšanas nosūta Valdei detalizētus novērtējuma ziņojumus. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai pastiprinātu turpmāko kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu kvalitāti, saskanību un lietderīgumu, un veikto analīzi iekļauj 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajā vispārējā ziņojumā.
4. Aģentūra finansē vai līdzfinansē 1. punktā minētos kopīgos pasākumus un eksperimentālos projektus, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.
5. Šā panta 1.a un 4. punktu piemēro arī ātrās reaģēšanas operācijām.
3.a pants
Kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu organizatoriskie aspekti
1. Izpilddirektors izstrādā darbības plānu 3. panta 1. punktā minētajiem kopīgajiem pasākumiem un eksperimentālajiem projektiem. Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts, apspriežoties ar kopīgajos pasākumos un eksperimentālajos projektos iesaistītajām dalībvalstīm, savlaicīgi pirms plānotās minētā kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta uzsākšanas vienojas par darbības plānu ar sīki izklāstītiem organizatoriskajiem aspektiem.
Darbības plāns aptver visus tos aspektus, ko uzskata par nepieciešamiem kopīga pasākuma vai eksperimentāla projekta īstenošanai, tostarp šādu informāciju:
a) situācijas aprakstu ar modus operandi un izvietošanas mērķi, tostarp operatīvo mērķi;
b) kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta paredzamo ilgumu;
c) ģeogrāfisko teritoriju, kurā notiks kopīgais pasākums vai eksperimentālais projekts;
d) uzdevumu aprakstu un īpašus norādījumus pieaicinātajām amatpersonām uzņēmējā dalībvalstī, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu;
e) pieaicināto amatpersonu vienību sastāvu, kā arī cita attiecīgā personāla izvietošanu;
f) pavēlniecības un kontroles noteikumus, tostarp uzņēmējas dalībvalsts robežsargu, kas atbildīgi par Aģentūras sadarbību ar pieaicinātajām amatpersonām, un jo īpaši to robežsargu, kas ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, uzvārdus un dienesta pakāpes un pieaicināto amatpersonu vietu komandķēdē;
g) tehnisko aprīkojumu, ko izmantos kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta laikā, tostarp īpašas prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumus, pieprasīto komandas sastāvu, transportu un citus loģistikas faktorus, un finanšu noteikumus;
h) sīki izstrādātus noteikumus par kārtību, kādā Aģentūra Valdei un attiecīgajām valsts iestādēm nekavējoties ziņo par incidentiem;
i) ziņošanas un novērtējuma sistēmu, kurā iekļauti kritēriji novērtējuma ziņojumam un datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums saskaņā ar 3. panta 3. punktu;
j) attiecībā uz pasākumiem jūrā – specifisku informāciju par attiecīgās jurisdikcijas un tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek kopīgais pasākums vai eksperimentālais projekts, tostarp atsauces uz starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā. ►M4 Šajā sakarā izstrādā darbības plānu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014 ( 14 ); ◄
k) kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām vai starptautiskām organizācijām.
2. Aģentūras izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pieņemtā darbības plāna kopiju Aģentūra nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.
3. Aģentūra saskaņā ar saviem koordinēšanas uzdevumiem nodrošina visu organizatorisko aspektu īstenošanu, tostarp Aģentūras darbinieka klātbūtni, šajā pantā minēto kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu īstenošanas laikā.
3.b pants
Eiropas robežsardzes vienību sastāvs un izvietošana
1. Pēc izpilddirektora priekšlikuma Valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to robežsargu profiliem un kopējo skaitu, kas būs pieejami Eiropas robežsardzes vienībām. Šo procedūru piemēro visām nākamajām izmaiņām attiecībā uz profiliem un kopējo skaitu. Dalībvalstis piedalās Eiropas robežsardzes vienību komplektēšanā, izmantojot savas valsts rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādām Aģentūras noteiktajām specializācijām, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.
2. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu nosūtīšanu dalībai īpašos kopīgos pasākumos un izmēģinājuma projektos nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumus, ja kādā no tām pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu izsaka vismaz 45 dienas pirms paredzētās izvietošanas. Piederības dalībvalsts neatkarība attiecībā uz personāla izvēli un tā izvietošanas ilgumu netiek skarta.
3. Aģentūra arī nodrošina Eiropas robežsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas kā valstu ekspertus saskaņā ar 17. panta 5. punktu. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz Aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm.
Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas nopietni neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus.
Šādu norīkojumu maksimālais ilgums nepārsniedz sešus mēnešus 12 mēnešu laikposmā. Piemērojot šo regulu, norīkotos robežsargus uzskata par pieaicinātām amatpersonām, un viņiem ir 10. pantā paredzētie uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kas ir norīkojusi minētos robežsargus, piemērojot 3.c, 10. un 10.b pantu, uzskata par piederības dalībvalsti, kā definēts 1.a panta 3. punktā. Citi Aģentūras pagaidu darbinieki, kuriem nav robežkontroles pienākumu veikšanai vajadzīgās kvalifikācijas, kopīgajos pasākumos un eksperimentālajos projektos var veikt tikai koordinācijas uzdevumus.
4. Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, Eiropas robežsardzes vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, viņi nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.
5. Saskaņā ar 8.g pantu Aģentūra norīko koordinatoru katram kopīgajam pasākumam vai eksperimentālajam projektam, kurā darbosies Eiropas robežsardzes vienību locekļi.
Koordinatora uzdevums ir veicināt uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu sadarbību un koordināciju.
6. Aģentūra saskaņā ar 8.h pantu sedz dalībvalstu izmaksas par robežsargu pieejamību Eiropas robežsardzes vienībām atbilstīgi šā panta 1. punktam.
7. Aģentūra reizi gadā informē Eiropas Parlamentu par to robežsargu skaitu, kurus katra dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir nosūtījusi dalībai Eiropas robežsardzes vienībās.
3.c pants
Norādījumi Eiropas robežsardzes vienībām
1. Eiropas robežsardzes vienību izvietošanas laikā uzņēmēja dalībvalsts dod norādījumus vienībām saskaņā ar 3.a panta 1. punktā minēto darbības plānu.
2. Aģentūra ar sava 3.b panta 5. punktā minētā koordinatora starpniecību var paust uzņēmējai dalībvalstij savu viedokli par 1. punktā minētajiem norādījumiem. Ja tā to dara, uzņēmēja dalībvalsts šo viedokli ņem vērā.
3. Saskaņā ar 8.g pantu uzņēmēja dalībvalsts sniedz koordinatoram visu vajadzīgo palīdzību, tostarp neierobežotu pieeju Eiropas robežsardzes vienībām visu izvietojuma laiku.
4. Eiropas robežsardzes vienību dalībniekiem, kamēr tie pilda savus uzdevumus un īsteno savas pilnvaras, piemēro piederības valsts disciplinārsodus.
4. pants
Riska analīze
Aģentūra izstrādā un piemēro kopīgu integrētu riska analīzes modeli.
Tā sagatavo gan vispārēju, gan īpašu riska analīzi, ko iesniedz Padomei un Komisijai.
Riska analīzes nolūkā Aģentūra, iepriekš apspriedusies ar attiecīgajām dalībvalstīm, var novērtēt to spēju stāties pretī gaidāmajiem pārbaudījumiem, tostarp esošajiem un nākotnes draudiem un spiedienam pie Eiropas Savienības ārējām robežām, sevišķi tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām un nesamērīgām grūtībām. Šajā nolūkā Aģentūra var novērtēt dalībvalstu aprīkojumu un resursus attiecībā uz robežkontroli. Novērtējumā pamatojas uz informāciju, kuru sniegušas attiecīgās dalībvalstis, kā arī uz ziņojumiem un rezultātiem, kas gūti kopīgos pasākumos, eksperimentālos projektos, ātrās reaģēšanas operācijās un citās Aģentūras darbībās. Šie novērtējumi neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu.
Šo novērtējumu rezultātus iesniedz Valdei.
Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis sniedz Aģentūrai visu vajadzīgo informāciju par situāciju un iespējamiem draudiem pie to ārējām robežām.
Aģentūra iekļauj vienota integrēta riska analīzes modeļa rezultātus 5. pantā minētās kopējās robežsargu apmācības pamatprogrammas izveidē.
5. pants
Mācības
Aģentūra nodrošina Eiropas robežsardzes vienību robežsargiem padziļinātu apmācību saistībā ar viņu uzdevumiem un pilnvarām un vada regulāras praktiskās nodarbības šiem robežsargiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas paredzēts Aģentūras gada darba programmā.
Aģentūra arī īsteno visas nepieciešamās iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka visi robežsargi un citi darbinieki no dalībvalstīm, kuras piedalās Eiropas robežsardzes vienībās, kā arī Aģentūras darbinieki pirms dalības Aģentūras organizētajos operatīvajos pasākumos ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, kā arī sniegtu pamatnostādnes aizsardzību meklējošu personu identificēšanai un novirzīšanai uz attiecīgām struktūrām.
Aģentūra izveido un turpmāk attīsta kopējo robežsargu apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu valsts robežsargu instruktorus; šajās mācībās tiek iekļauti arī jautājumi par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām.
Aģentūra izstrādā kopējo pamatprogrammu pēc apspriešanās ar 26.a pantā minēto Konsultatīvo forumu.
Dalībvalstis ietver kopējo pamatprogrammu savu valsts robežsargu apmācībā.
Aģentūra dalībvalstu kompetento valsts dienestu virsniekiem arī rīko papildu mācības un seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli un uzraudzību un trešo valstu pilsoņu izraidīšanu.
Aģentūra var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.
Aģentūra izstrādā apmaiņas programmu, kas ļauj Eiropas robežsardzes vienībās iesaistītajiem robežsargiem apgūt zināšanas un īpašu profesionālo informāciju no ārvalstu pieredzes un paraugprakses, strādājot kopā ar robežsargiem dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts.
6. pants
Sekošana pētniecībai un tās atbalstīšana
Aģentūra proaktīvi seko un sniedz atbalstu attīstībai zinātniskās pētniecības jomā, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību, un minēto informāciju izplata Komisijai un dalībvalstīm.
7. pants
Tehniskais aprīkojums
1. Saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem Aģentūra pati vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti var iegādāties vai nomāt ārējo robežu kontrolei vajadzīgo tehnisko aprīkojumu, lai veiktu kopīgos pasākumus, eksperimentālos projektus, ātrās reaģēšanas operācijas, kopīgos atgriešanas pasākumus vai tehniskās palīdzības projektus. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām Aģentūrai, veic rūpīgu vajadzību, kā arī izmaksu/ ieguvumu analīzi. Jebkādus šādus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem Valde saskaņā ar 29. panta 9. punktu. Ja Aģentūra iegādājas vai nomā svarīgu tehnisko aprīkojumu, piemēram, kuģus vai transportlīdzekļus patruļām atklātā jūrā un krasta patruļām, piemēro šādus nosacījumus:
a) ja Aģentūra veic aprīkojuma iegādi vai tā iegādi kopīpašumā, tā oficiāli vienojas ar kādu no dalībvalstīm, ka šī dalībvalsts nodrošinās aprīkojuma reģistrāciju saskaņā ar saviem piemērojamajiem tiesību aktiem;
b) nomāšanas gadījumā aprīkojumu reģistrē kādā no dalībvalstīm.
Pamatojoties uz Aģentūras izstrādāto nolīguma paraugu, dalībvalsts, kurā aprīkojums reģistrēts, un Aģentūra vienojas par kārtību, kādā Aģentūrai nodrošina līdzīpašumā esošo aktīvu pilnīgu pieejamību konkrētos laikposmos, kā arī par aprīkojuma izmantošanas nosacījumiem.
Dalībvalsts, kurā reģistrēts aprīkojums, vai tehniskā aprīkojuma piegādātājs nodrošina vajadzīgos ekspertus un tehnisko komandu, lai aprīkojumu varētu ekspluatēt juridiski pareizā un drošā veidā.
2. Aģentūra izveido un uztur centralizētu reģistru aprīkojumam tehniskā aprīkojuma rezervē, ko veido vai nu dalībvalstīm, vai Aģentūrai piederošs aprīkojums vai dalībvalstīm un Aģentūrai kopīpašumā esošs aprīkojums ārējo robežu kontroles vajadzībām. Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver minimālo skaitu visos tehniskā aprīkojuma veidos, kā minēts šā panta 5. punktā. Aprīkojumu, kas iekļauts tehniskā aprīkojuma rezervē, izmanto 3., 8.a un 9. pantā minētajiem pasākumiem.
3. Dalībvalstis dod ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē, kas minēta 2. punktā. Dalībvalstu ieguldījumus rezervē un tehniskā aprīkojuma izmantošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido minimālo tehniskā aprīkojuma rezervi par attiecīgo gadu, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izmantošanai pēc Aģentūras pieprasījuma, ja vien tām nav jārisina ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu izsaka vismaz 45 dienas pirms paredzētās izvietošanas. Valstu ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.
4. Aģentūra savā reģistrā iekļauj šādas ziņas par tehnisko aprīkojumu:
a) klasifikācija pēc aprīkojuma veida un pasākuma veida;
b) klasifikācija pēc īpašnieka (dalībvalsts, Aģentūra, citi);
c) pieprasītā aprīkojuma kopējais skaits;
d) vajadzīgā komanda, ja piemērojams;
e) cita informācija, piemēram, ziņas par reģistrāciju, transporta un apkopes prasības, valstī piemērotie eksporta noteikumi, tehniskās instrukcijas vai cita informācija, kas ir svarīga aprīkojuma pareizai izmantošanai.
5. Aģentūra finansē tā tehniskā aprīkojuma izmantošanu, kas veido tā tehniskā aprīkojuma vienību minimālo skaitu, ko dalībvalsts ir nodrošinājusi attiecīgajā gadā. Tā tehniskā aprīkojuma izmantošanu, kas neveido minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, Aģentūra līdzfinansē līdz pat 100 % no attaisnotajiem izdevumiem, ņemot vērā to dalībvalstu konkrētos apstākļus, kuras šādu tehnisko aprīkojumu izvieto.
Par noteikumiem attiecībā uz tehnisko aprīkojumu, tostarp par vajadzīgo minimālo vienību skaitu katram tehniskā aprīkojuma veidam, izmantošanas nosacījumiem un izmaksu atlīdzināšanu, reizi gadā pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj Valde saskaņā ar 24. pantu. Budžeta apsvērumu dēļ Valdei šis lēmums būtu jāpieņem līdz katra gada 31. martam.
Minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu ierosina Aģentūra saskaņā ar tās vajadzībām, jo īpaši, lai spētu veikt kopīgos pasākumus, eksperimentālos projektus, ātrās reaģēšanas operācijas un kopīgos atgriešanas pasākumus, saskaņā ar tās darba plānu attiecīgajam gadam.
Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu darbības plānu, kas pieņemts kopīgajiem pasākumiem, eksperimentālajiem projektiem, ātrās reaģēšanas operācijām vai kopīgajiem atgriešanas pasākumiem, Aģentūra minēto plānu pārskata, balstoties uz pamatotajām vajadzībām un nolīgumu, kurš noslēgts ar dalībvalstīm.
6. Aģentūra reizi mēnesī ziņo Valdei par tehniskā aprīkojuma rezervē ietvertā aprīkojuma sastāvu un izmantošanu. Ja 5. punktā minētais minimālais tehniskā aprīkojuma vienību skaits nav sasniegts, izpilddirektors par to nekavējoties ziņo Valdei. Valde nekavējoties pieņem lēmumu par tehniskā aprīkojuma izmantošanas prioritātēm un veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus. Tā informē Komisiju par konstatētajiem trūkumiem un veiktajiem pasākumiem. Komisija pēc tam par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, darot zināmu arī savu vērtējumu.
7. Aģentūra katru gadu informē Eiropas Parlamentu par tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts ir nodevusi tehniskā aprīkojuma rezervē saskaņā ar šo pantu.
8. pants
Palīdzība dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām
1. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 78. panta 3. punktu, viena vai vairākas dalībvalstis, kuras saskaras ar īpašām un nesamērīgām grūtībām, var pieprasīt Aģentūras palīdzību gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, īstenojot to saistības attiecībā uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Saskaņā ar 3. pantu Aģentūra organizē piemērotu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstij(-īm), kas to pieprasījusi(-šas).
2. Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos Aģentūra var:
a) palīdzēt koordinācijas jautājumos starp divām vai vairāk dalībvalstīm, lai risinātu problēmas, kas rodas pie ārējām robežām;
b) uz piemērotu laikposmu norīkot ekspertus, lai palīdzētu iesaistītā(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām valsts iestādēm;
c) izvietot Eiropas robežsardzes vienību robežsargus.
3. Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, lai to izmantotu tās eksperti un saistībā ar ātrās reaģēšanas operācijām to īstenošanas laikā.
8.a pants
Ātrās reaģēšanas operācijas
Saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, kas saskaras ar neatliekamu un ārkārtēju grūtību situāciju, īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kas mēģina nelegāli iekļūt dalībvalsts teritorijā, Aģentūra uz ierobežotu laiku var izvietot vienu vai vairākas Eiropas robežsardzes vienības (“vienība(-as)”) pieprasītājas dalībvalsts teritorijā uz attiecīgu laikposmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 863/2007 4. pantu.
8.b pants
Vienību sastāvs
1. Šīs regulas 8.a pantā aprakstītajā situācijā dalībvalstis pēc Aģentūras lūguma nekavējoties dara zināmu to valsts rezervē iekļauto robežsargu skaitu, vārdus un specializāciju, kurus tās var piecu dienu laikā iekļaut vienības sastāvā. Dalībvalstis izpilda Aģentūras lūgumu nodrošināt robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.
2. Nosakot vienības sastāvu izvietošanai, izpilddirektors ņem vērā īpašos apstākļus, kas radušies pieprasītājai dalībvalstij. Vienību komplektē saskaņā ar darbības plānu, kas minēts 8.e pantā.
8.c pants
Apmācība un praktiskās nodarbības
Aģentūra nodrošina gatavības rezervē iekļautajiem robežsargiem, kā minēts 4. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 863/2007, padziļinātas apmācības, kas ir būtiskas viņu pienākumu veikšanai. Tā arī vada regulāras praktiskās nodarbības robežsargiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts Aģentūras gada darba programmā.
8.d pants
Procedūra lēmuma pieņemšanai par vienību izvietošanu
1. Pieprasījumā vienību izvietošanai saskaņā ar 8.a pantu iekļauj situācijas aprakstu, iespējamos mērķus un paredzamās izvietojuma vajadzības. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Aģentūras ekspertu situācijas novērtēšanai pie pieprasītājas dalībvalsts ārējām robežām.
2. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts lūgumu izvietot vienības.
3. Pieņemot lēmumu par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā Aģentūras riska analīzes rezultātus, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi pieprasītāja dalībvalsts vai cita dalībvalsts.
4. Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu vienību izvietošanai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi pieprasītājai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.
5. Ja izpilddirektors nolemj izvietot vienu vai vairākas vienības, Aģentūra kopā ar pieprasītāju dalībvalsti nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā darbības plānu saskaņā ar 8.e pantu.
6. Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors informē dalībvalstis, par to robežsargu skaitu un specializāciju, kurus ir paredzēts nodarbināt vienībās. Šo informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar 8.f pantu, un tajā ietver datumu, kad paredzēts sākt izvietošanu. Jāiesniedz arī darbības plāna eksemplārs.
7. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā lēmumu saistībā ar vienību izvietošanu pieņem izpilddirektora vietnieks.
8. Dalībvalstis pēc Aģentūras lūguma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumus, ja kādā no tām pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.
9. Vienības izvieto ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc dienas, kad izpilddirektors un pieprasītāja dalībvalsts vienojušās par darbības plānu.
8.e pants
Darbības plāns
1. Izpilddirektors un pieprasītāja dalībvalsts vienojas par darbības plānu, kurā ietverti detalizēti nosacījumi vienību izvietošanai. Darbības plānā iekļauj šādas ziņas:
a) situācijas apraksts ar modus operandi un izvietošanas mērķi, tostarp operatīvais mērķis;
b) paredzamais vienību izvietošanas ilgums;
c) ģeogrāfiskā atbildības teritorija pieprasītājā dalībvalstī, kur tiks izvietotas vienības;
d) uzdevumu apraksts un īpaši norādījumi vienību dalībniekiem uzņēmējā dalībvalstī, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datu bāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu;
e) vienību sastāvs, kā arī cita atbilstīga personāla izvietošana;
f) pavēlniecības un kontroles noteikumi, tostarp uzņēmējas dalībvalsts robežsargu, kas atbildīgi par Aģentūras sadarbību ar vienībām, un jo īpaši to robežsargu, kas komandē vienības izvietošanas laikā, uzvārdi un dienesta pakāpes un vienību vieta komandķēdē;
g) tehniskais aprīkojums, ko izmantos kopīgi ar vienībām, tostarp īpašas prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumi, pieprasītais komandas sastāvs, transports un citi loģistikas faktori, un finanšu noteikumi;
h) sīki izstrādāti noteikumi par kārtību, kādā Aģentūra Valdei un attiecīgajām dalībvalsts iestādēm nekavējoties ziņo par incidentiem;
i) ziņošanas un novērtējuma sistēma, kurā norādīti kritēriji novērtējuma ziņojumam un datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums saskaņā ar 3. panta 3. punktu;
j) par pasākumiem jūrā norāda specifisku informāciju attiecībā uz atbilstīgās jurisdikcijas un tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek ātrās reaģēšanas operācija, iekļaujot atsauces uz starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā. ►M4 Šajā sakarā izstrādā darbības plānu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014 ( 15 ); ◄
k) kārtība, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām vai starptautiskām organizācijām.
2. Aģentūras izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pieņemtā darbības plāna kopiju Aģentūra nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.
8.f pants
Valsts kontaktpunkts
Dalībvalstis nozīmē valsts kontaktpunktu saziņai ar Aģentūru par visiem jautājumiem, kas attiecas uz vienībām. Ar valsts kontaktpunktu ir iespējams sazināties jebkurā laikā.
8.g pants
Koordinators
1. Izpilddirektors ieceļ vienu vai vairākus ekspertus no Aģentūras darbinieku vidus, ko izvieto koordinatora statusā. Par koordinatora iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.
2. Koordinators rīkojas Aģentūras vārdā par visiem vienību izvietošanas aspektiem. Koordinators jo īpaši:
a) īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti;
b) īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un vienību dalībniekiem, sniedzot palīdzību Aģentūras vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem to izvietošanai vienību sastāvā;
c) uzrauga darbības plāna atbilstīgu īstenošanu;
d) ziņo Aģentūrai par visiem vienību izvietošanas aspektiem.
3. Atbilstīgi 25. panta 3. punkta f) apakšpunktam izpilddirektors var pilnvarot koordinatoru sniegt palīdzību, lai risinātu jebkādas nesaskaņas par darbības plāna īstenošanu un par vienību izvietošanu.
4. Veicot savus pienākumus, koordinators pilda tikai Aģentūras norādījumus.
8.h pants
Izmaksas
1. Aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas dalībvalstīm rodas, nodrošinot savas valsts robežsargu pieejamību 3. panta 1.b punktā, 8.a un 8.c pantā minētajiem mērķiem:
a) ceļa izdevumi no piederības dalībvalsts uz uzņēmēju dalībvalsti un no uzņēmējas dalībvalsts uz piederības dalībvalsti;
b) ar vakcināciju saistītās izmaksas;
c) ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītās izmaksas;
d) ar veselības aprūpi saistītās izmaksas;
e) dienas naudas, tostarp uzturēšanās izdevumi;
f) izmaksas saistībā ar Aģentūras tehnisko aprīkojumu.
2. Valde izstrādā precīzus noteikumus par vienību dalībnieku dienas naudas maksāšanu.
9. pants
Sadarbība atgriešanas jomā
1. Saskaņā ar Savienības atgriešanas politiku un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi ( 16 ), un neizskatot atgriešanas lēmumu pamatotību, Aģentūra sniedz vajadzīgo palīdzību un pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma arī nodrošina dalībvalstu kopīgo atgriešanas pasākumu koordināciju vai organizāciju, tostarp lidmašīnu fraktēšanu šādu pasākumu vajadzībām. Aģentūra finansē vai līdzfinansē šajā punktā minētos pasākumus un projektus, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem. Aģentūra var arī izmantot pieejamos Savienības finanšu līdzekļus atgriešanas jomā. Aģentūra nodrošina, ka dotāciju nolīgumos ar dalībvalstīm finanšu atbalsta nosacījums ir Pamattiesību hartas pilnīga ievērošana.
1.a Lai nodrošinātu to trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli, atgriešanu, Aģentūra izstrādā Rīcības kodeksu, kuru piemēro visiem Aģentūras koordinētajiem kopīgajiem atgriešanas pasākumiem un kurā aprakstītas kopējās standartizētās procedūras, kas vienkāršo kopīgo atgriešanas pasākumu organizēšanu un nodrošina izraidīšanu humānā veidā, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši tādus principus kā cilvēka cieņa, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un diskriminācijas aizliegums.
1.b Rīcības kodeksā jo īpaši tiek pievērsta uzmanība Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktā noteiktajam pienākumam nodrošināt efektīvu piespiedu atgriešanās uzraudzības sistēmu un šīs regulas 26.a panta 1. punktā minēto Pamattiesību stratēģiju. Kopīgo atgriešanas pasākumu uzraudzība būtu jāveic, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu kopīgā atgriešanas pasākuma laiku, sākot ar laikposmu pirms aizbraukšanas līdz izraidāmo personu nodošanai valstij, uz kuru tie atgriežas.
1.c Dalībvalstis regulāri informē Aģentūru par to, kāda Aģentūras palīdzība vai koordinācija tām ir vajadzīga. Aģentūra izstrādā izvērstu darbības plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo operatīvo atbalstu, tostarp 7. panta 1. punktā minēto tehnisko aprīkojumu. Par izvērstā darbības plāna saturu un modus operandi lemj Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma saskaņā ar 24. pantu.
2. Aģentūra sadarbojas ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, kas minētas 14. pantā, lai noteiktu paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli, atgriešanu.
10. pants
Pieaicināto amatpersonu pilnvaras un pienākumi
1. Pieaicinātajām amatpersonām ir tiesības veikt visus pienākumus un īstenot visas pilnvaras robežu kontroles vai robežu uzraudzības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) ( 17 ), un kuras ir vajadzīgas šīs regulas mērķu īstenošanai.
2. Veicot savus pienākumus un īstenojot savas pilnvaras, pieaicinātās amatpersonas ievēro Savienības tiesību aktus un starptautiskās tiesības, kā arī respektē pamattiesības un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.
3. Pieaicinātās amatpersonas drīkst pildīt pienākumus un īstenot pilnvaras tikai, pamatojoties uz uzņēmējas dalībvalsts robežsargu norādījumiem un parasti viņu klātbūtnē.
4. Pildot pienākumus un īstenojot pilnvaras, pieaicinātās amatpersonas valkā savu uniformu. Virs savām uniformām viņi valkā zilu piedurknes apsēju ar Eiropas Savienības un Aģentūras zīmotni, kas norāda uz viņu dalību kopīgajā pasākumā vai eksperimentālajā projektā. Lai uzņēmējas dalībvalsts iestādes un iedzīvotāji varētu identificēt pieaicinātās amatpersonas un vienību dalībniekus, viņiem vienmēr ir līdzi akreditācijas dokuments, kā norādīts 10.a pantā, uzrādīšanai pēc pieprasījuma.
5. Atkāpjoties no 2. punkta noteikumiem, pieaicinātās amatpersonas, pildot pienākumus un īstenojot pilnvaras, ir pilnvarotas nēsāt dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu atbilstīgi piederības dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt dažu dienesta ieroču, atsevišķu veidu munīcijas un aprīkojuma nēsāšanu, ja tās tiesību aktos pastāv šādi noteikumi attiecībā uz valsts robežsargiem. Uzņēmējas dalībvalstis pirms pieaicināto amatpersonu izvietošanas informē Aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to izmantošanas nosacījumiem. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm.
6. Atkāpjoties no 2. punkta noteikumiem, pieaicinātās amatpersonas, pildot pienākumus un īstenojot pilnvaras, ir pilnvarotas pielietot spēku, tostarp dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, ar piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu, uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē un atbilstīgi uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.
7. Atkāpjoties no 6. panta noteikumiem, dienesta ieročus munīciju un aprīkojumu var izmantot likumīgai pašaizsardzībai un lai likumīgi aizsargātu pieaicinātās amatpersonas vai citas personas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.
8. Šajā regulā uzņēmēja dalībvalsts var atļaut pieaicinātajām amatpersonām piekļūt savas valsts un Eiropas datu bāzēm, kuras ir vajadzīgas robežu kontrolei un uzraudzībai. Pieaicinātās amatpersonas izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir vajadzīgi to pienākumu pildīšanai un pilnvaru īstenošanai. Dalībvalstis pirms pieaicināto amatpersonu izvietošanas informē Aģentūru par savas valsts un Eiropas datu bāzēm, kurām ir atļauta piekļuve. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.
9. Panta 8. punktā minētā informācijas iegūšana notiek saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.
10. Lēmumu par ieceļošanas atteikumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 562/2006 13. pantam pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi.
10.a pants
Akreditācijas dokuments
1. Aģentūra sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti pieaicinātajām amatpersonām izsniedz dokumentu uzņēmējas dalībvalsts valsts valodā un vēl vienā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā, lai identificētu viņus un apliecinātu šāda dokumenta turētāja tiesības pildīt pienākumus un īstenot pilnvaras, kā minēts 10. panta 1. punktā. Dokumentos tiek iekļauti šādi dati:
a) vārds un valstspiederība;
b) dienesta pakāpe un
c) nesen uzņemta fotogrāfija digitālā formātā.
2. Pēc kopīgā pasākuma vai eksperimentālā projekta beigām šo dokumentu nodod atpakaļ Aģentūrai.
10.b pants
Civiltiesiskā atbildība
1. Kad pieaicinātās amatpersonas darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts ir atbildīga atbilstīgi tās tiesību aktiem par visiem zaudējumiem, ko šie darbinieki radījuši pasākumu laikā.
2. Ja šādi zaudējumi rodas rupjas neuzmanības vai tīšas nevērības dēļ, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts atmaksātu līdzekļus, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.
3. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, ikviena no dalībvalstīm atsauc prasības pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par tās nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad tie radušies rupjas neuzmanības vai tīšas nevērības dēļ.
4. Par jebkuru strīdu starp dalībvalstīm saistībā ar 2. un 3. punkta piemērošanu, kuru nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Kopienu Tiesai saskaņā ar Līguma 239. pantu.
5. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās tāpēc, ka izvietojuma laikā bojāts Aģentūras aprīkojums, sedz Aģentūra, izņemot tos gadījumus, kad tie radušies rupjas neuzmanības vai tīšas nevērības dēļ.
10.c pants
Kriminālatbildība
Kopīgā operācijā vai eksperimentālajā projektā izvietotajām pieaicinātajām amatpersonām piemēro tādus pašus noteikumus kā uzņēmējas dalībvalsts ierēdņiem attiecībā uz jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret viņiem vai ko viņi izdarījuši.
11. pants
Informācijas apmaiņas sistēmas
Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar 13. pantā minētajām Savienības aģentūrām. Tā izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas ir piemērota klasificētas informācijas, tostarp 11.a, 11.b un 11.c pantā minēto personas datu, apmaiņai ar šiem dalībniekiem.
Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās informācijas apmaiņu ar Apvienoto Karalisti un Īriju, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, ja šī informācija saistīta ar pasākumiem, kuros tās piedalās saskaņā ar 12. pantu un 20. panta 5. punktu.
11.a pants
Datu aizsardzība
Personas datu apstrādei, ko veic Aģentūra, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Valde izstrādā noteikumus, kā Aģentūrai jāpiemēro Regula (EK) Nr. 45/2001, tostarp attiecībā uz Aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Minētos noteikumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Neskarot regulas 11.b un 11.c pantu, Aģentūra var apstrādāt personas datus administratīviem nolūkiem.
11.b pants
Personas datu apstrāde saistībā ar kopīgajiem atgriešanas pasākumiem
1. Īstenojot savus organizatoriskos un koordinācijas pienākumus attiecībā uz 9. pantā minētajiem dalībvalstu veiktajiem kopīgajiem atgriešanas pasākumiem, Aģentūra var apstrādāt to personu datus, uz kurām attiecas šie kopīgie atgriešanas pasākumi.
2. Šādu personas datu apstrāde notiek saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principiem. Jo īpaši tā stingri aprobežojas tikai ar tiem personas datiem, kuri ir nepieciešami kopīgo atgriešanas pasākumu mērķiem.
3. Personas datus dzēš, tiklīdz ir sasniegts mērķis, kādam tie savākti, un ne vēlāk kā desmit dienas pēc tam, kad beidzies kopīgais atgriešanas pasākums.
4. Ja dalībvalsts nav pārsūtījusi saņēmējam personas datus, šos datus var pārsūtīt Aģentūra.
5. Šo pantu piemēro saskaņā ar 11.a pantā minētajiem pasākumiem.
11.c pants
Kopīgo pasākumu, eksperimentālo projektu un ātrās reaģēšanas operāciju laikā savākto personas datu apstrāde
1. Neskarot dalībvalstu kompetenci vākt personas datus saistībā ar kopīgajiem pasākumiem, eksperimentālajiem projektiem un ātrās reaģēšanas operācijām un ievērojot 2. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus, Aģentūra var turpmāk apstrādāt šādu operatīvo pasākumu laikā dalībvalstu savāktos personas datus, kuri ir nosūtīti Aģentūrai, lai veicinātu dalībvalstu ārējo robežu drošību.
2. Šāda personas datu turpmāka apstrāde, ko veic Aģentūra, aprobežojas tikai ar to personu datiem, par kurām ir dalībvalstu kompetento iestāžu pamatotas aizdomas, ka šīs personas ir iesaistījušās noziedzīgās pārrobežu darbībās, veicinājušas nelegālās migrācijas darbības vai cilvēku tirdzniecību, kā noteikts 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā Padomes Direktīvā 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu ( 18 ).
3. Šā panta 2. punktā minētos personas datus Aģentūra turpmāk apstrādā tikai šādiem mērķiem:
a) nosūtīšanai, izskatot katru gadījumu atsevišķi, Eiropolam vai citām Savienības tiesībaizsardzības iestādēm, ievērojot 13. pantu;
b) izmantošanai riska analīzes sagatavošanai, kas minēta 4. pantā. Riska analīzes rezultātos personas dati tiek anonimizēti.
4. Personas datus dzēš, tiklīdz tie ir nosūtīti Eiropolam vai citām Savienības aģentūrām vai izmantoti 4. pantā minētajai riska analīzei. Uzglabāšanas ilgums jebkurā gadījumā nepārsniedz trīs mēnešus pēc šādu datu savākšanas dienas.
5. Šādu personas datu apstrāde notiek saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principiem. Aģentūra neizmanto personas datus izmeklēšanas nolūkiem, par ko ir atbildīgas dalībvalstu kompetentās iestādes.
Personas datu apstrādi jo īpaši stingri ierobežo, un tā attiecas tikai uz tiem personas datiem, kuri pieprasīti 3. punktā minētajiem mērķiem.
6. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1049/2001, šādu Aģentūras apstrādāto personas datu tālāka nosūtīšana vai cita veida paziņošana trešām valstīm vai trešām personām ir aizliegta.
7. Šo pantu piemēro saskaņā ar 11.a pantā minētajiem pasākumiem.
11.ca pants
Personas datu apstrāde saistībā ar EUROSUR
Aģentūra var apstrādāt personas datus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1052/2013 13. panta 2. punktā, ko piemēro saskaņā ar šīs regulas 11.a pantā minētajiem pasākumiem. Minēto datu apstrādē jo īpaši ievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principu, un šādus personas datus, ko apstrādā aģentūra, ir aizliegts nodot tālāk vai citādi paziņot trešām valstīm.
11.d pants
Drošības noteikumi klasificētas informācijas un konfidenciālas neklasificētas informācijas aizsardzībai
1. Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu ( 19 ). Minētos noteikumus piemēro, inter alia, klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.
2. Aģentūra piemēro drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi, kā izklāstīts šā panta 1. punktā minētajā lēmumā un kā tos īsteno Komisija. Valde izstrādā pasākumus šo drošības principu piemērošanai.
12. pants
Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti
1. Aģentūra veicina operatīvo sadarbību ar Īriju un Apvienoto Karalisti jautājumos, kas ietilpst tās darbības jomā, un ciktāl tas nepieciešams 2. panta 1. punkta izklāstīto uzdevumu izpildei.
2. Palīdzība, ko sniedz Aģentūra saskaņā ar 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, attiecas uz dalībvalstu kopīgajiem izraidīšanas pasākumiem, kuros Īrija vai Apvienotā Karaliste vai abas valsts arī piedalās.
3. Šīs regulas piemērošana Gibraltāra robežām tiks apturēta līdz laikam, kad būs panākta vienošanās par pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz personu pārvietošanos pāri dalībvalstu ārējām robežām.
13. pants
Sadarbība ar Savienības aģentūrām un struktūrām un starptautiskajām organizācijām
Aģentūra var sadarboties ar Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (“Pamattiesību aģentūra”), citām Savienības aģentūrām un struktūrām un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanos, ko noslēdz ar šīm struktūrām, saskaņā ar attiecīgajiem LESD noteikumiem un noteikumiem par šo struktūru kompetenci. Katrā gadījumā par ikvienu šādu vienošanos Aģentūra informē Eiropas Parlamentu.
Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu citām Savienības aģentūrām vai struktūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz apmaiņu ar personas datiem, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
Aģentūra var arī uzaicināt – ja saņemta attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekrišana – Savienības iestāžu un struktūru vai starptautisko organizāciju novērotājus piedalīties 3., 4. un 5. pantā minētajās Aģentūras darbībās, ja viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar darbību vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) piekrišanu attiecībā uz 4. un 5. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu – attiecībā uz 3. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj 3.a panta 1. punktā minētajā darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajos pasākumos saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra.
14. pants
Operatīvās sadarbības ar trešām valstīm un sadarbības ar trešo valstu kompetentajām iestādēm veicināšana
1. Jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās pienākumus, Aģentūra veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku un cilvēktiesības.
Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.
Sadarbojoties ar trešām valstīm, tiek veicināti Eiropas robežu pārvaldības standarti, arī attiecībā uz pamattiesību un cilvēka cieņas ievērošanu.
2. Saskaņā ar attiecīgajiem LESD noteikumiem Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar šīm iestādēm. Šīs darba vienošanās attiecas vienīgi uz operatīvās sadarbības vadību.
3. Aģentūra var izvietot trešās valstīs savus sadarbības koordinatorus, kuriem būtu jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Viņi veido daļu no tiem dalībvalstu sadarbības koordinatoru tīkliem imigrācijas jomā vietējā vai reģionālajā mērogā, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā ( 20 ). Sadarbības koordinatorus izvieto vienīgi tādās trešās valstīs, kur robežu pārvaldības praksē tiek ievērots cilvēktiesību standartu minimums. Viņu izvietošanu apstiprina Valde. Savienības ārējo attiecību politikā prioritāte attiecībā uz koordinatoru nosūtīšanu piešķirama tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par nelegālās migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamatiem uz ierobežotu laiku var uzņemt arī sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma un saskaņā ar 24. pantu katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu.
4. Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesību aktus un pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelegālās imigrācijas novēršanā, tās apkarošanā un nelegālo imigrantu atgriešanā.
5. Aģentūra var izmantot Savienības līdzekļus saskaņā ar to atbilstīgo instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula, tā var uzsākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs.
6. Aģentūra ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties 3., 4. un 5. pantā minētajos pasākumos, ja viņu klātbūtne atbilst minēto pasākumu mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto pasākumu vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekrišanu attiecībā uz 4. un 5. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu – attiecībā uz 3. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj 3.a panta 1. punktā minētajā darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajos pasākumos saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra.
7. Noslēdzot 2. panta 2. punktā minētos divpusējos nolīgumus, dalībvalstis var tajos ietvert noteikumus par Aģentūras lomu un kompetenci, jo īpaši par Aģentūras nosūtīto vienību locekļu pilnvaru īstenošanu 3. pantā minētajos kopīgajos pasākumos vai eksperimentālajos projektos.
8. Šā panta 2. un 3. punktā minētajām darbībām ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums, un par minētajām darbībām pēc iespējas drīz pilnībā informē Eiropas Parlamentu.
III NODAĻA
STRUKTŪRA
15. pants
Juridiskais statuss un atrašanās vieta
Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.
Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.
Tā ir neatkarīga attiecībā uz tehniskajiem jautājumiem.
Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.
Par Aģentūras atrašanās vietu Padome nolemj vienprātīgi.
15.a pants
Mītnes nolīgums
Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, Valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas Aģentūra, pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums. Dalībvalstij, kurā atrodas Aģentūra, būtu jānodrošina iespējami vislabākie apstākļi, lai nodrošinātu Aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.
16. pants
Specializētās struktūrvienības
Aģentūras Valde izvērtē vajadzību un pieņem lēmumu par specializēto struktūrvienību izveidi dalībvalstīs, ja vien tās piekrīt, ņemot vērā to, ka jāpiešķir atbilstīgās prioritātes jau izveidotajiem operatīvajiem un mācību centriem, kas specializējas attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroles un uzraudzības dažādos aspektos.
Aģentūras specializētās struktūrvienības izveido paraugprakses attiecībā uz konkrētajiem ārējo robežu veidiem, par ko tās ir atbildīgas. Aģentūra nodrošina paraugprakšu saskanību un vienveidību.
Katra specializētā struktūrvienība Aģentūras izpilddirektoram sniedz sīki izstrādātu gada ziņojumu par savu darbību, kā arī sniedz jebkura cita veida informāciju, kas attiecas uz operatīvās sadarbības koordināciju.
17. pants
Personāls
1. Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes.
2. Attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto tiesības, ko ar Civildienesta noteikumiem un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iecēlējinstitūcijām.
3. Nolūkā īstenot 3.b panta 5. punktu saskaņā ar 8.g pantu koordinatora statusā var norīkot vienīgi Aģentūras darbinieku, uz kuru attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības II sadaļa. Regulas 3.b panta 3. punkta īstenošanas nolūkos Eiropas robežsardzes vienībās drīkst iekļaut vienīgi tos valstu ekspertus, ko dalībvalsts norīkojusi darbam Aģentūrā. Aģentūra ieceļ tos valstu ekspertus, kas saskaņā ar minēto pantu tiek iekļauti Eiropas robežsardzes vienībās.
4. Vienojoties ar Komisiju, Valde pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 110. pantu.
5. Valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm norīkot valstu ekspertus uz Aģentūru. Šajos noteikumos ņem vērā 3.b panta 3. punktā noteiktās prasības un īpaši to, ka šie eksperti tiek uzskatīti par pieaicinātām amatpersonām un ka viņiem ir 10. pantā paredzētie uzdevumi un pilnvaras. Tajos paredz noteikumus par izvietošanas nosacījumiem.
18. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.
19. pants
Atbildība
1. Aģentūras līgumisku atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.
2. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā.
3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus.
4. Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.
5. Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.
20. pants
Valdes pilnvaras
1. Aģentūrai ir Valde.
2. Valde
a) pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 26. pantu;
b) katru gadu līdz 31. martam pieņem Aģentūras gada ziņojumu par iepriekšējā gada darbību un nosūta to vēlākais līdz 15. jūnijam Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Gada ziņojumu dara zināmu atklātībai;
c) katru gadu līdz 30. septembrim, saņēmusi Komisijas atzinumu, ar balsstiesīgo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; šo darba programmu pieņem saskaņā ar ikgadējo Kopienas budžeta procedūru un Kopienas likumdošanas programmu, kas saistīta ar attiecīgajām ārējo robežu pārvaldības jomām;
d) nosaka kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras operatīvajiem uzdevumiem;
e) izpilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 28. pantu, 29. panta 5., 9. un 11. punktu, 30. panta 5. punktu un 32. pantu;
f) izmanto disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, vienojoties ar izpilddirektoru, attiecībā uz izpilddirektora vietnieku;
g) pieņem savu reglamentu;
h) nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un pieņem Aģentūras personāla politiku, jo īpaši personāla politikas daudzgadu plānu. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 21 ), personāla politikas daudzgadu plānu iesniedz Komisijai un pēc Komisijas labvēlīga atzinuma saņemšanas – budžeta lēmējinstitūcijai;
i) pieņem Aģentūras daudzgadu plānu, kura mērķis ir iezīmēt Aģentūras darbības ilgtermiņa stratēģiju.
3. Lai pieņemtu priekšlikumus lēmumiem par konkrētiem pasākumiem, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vajadzīgs tās Valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.
4. Valde var sniegt padomus izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas cieši saistīts ar ārējo robežu operatīvās pārvaldības attīstību, tostarp ar pētniecību saistītām darbībām, kas paredzētas 6. pantā.
5. Valde pieņem lēmumus par Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes lūgumiem piedalīties Aģentūras darbībās.
Valde pieņem lēmumu, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu. Savā lēmumā Valde apsver, vai Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes dalība veicina attiecīgās darbības īstenošanu. Lēmumā norāda Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu darbībā, par kuru pieprasīta līdzdalība.
6. Katru gadu Valde iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai visas ziņas, kas ir būtiskas saistībā ar izvērtēšanas procedūru rezultātiem.
7. Valde var izveidot Izpildbiroju, lai tā palīdzētu Valdei un izpilddirektoram attiecībā uz Valdes apspriežamo lēmumu, programmu un darbību sagatavošanu un, ja vajadzīgs steidzamības dēļ, pieņemtu noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā.
21. pants
Valdes sastāvs
1. Neskarot 3. punktu, Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ Valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs Valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. ►M2 Pilnvaru termiņus var pagarināt. ◄
2. Valdes locekļus ieceļ, balstoties uz viņu augsta līmeņa attiecīgo pieredzi un speciālajām zināšanām robežu pārvaldības operatīvās sadarbības jomā.
3. Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Aģentūras darbā. Valdē tām katrai ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to asociācijas nolīgumos ir izstrādātas vienošanās, ar kurām nosaka veidu, apjomu un sīki izstrādātus noteikumus minēto valstu līdzdalībai Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.
22. pants
Valdes priekšsēdētāja amats
1. Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.
2. Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi attiecīgi vairs nav Valdes locekļi. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.
23. pants
Sanāksmes
1. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.
2. Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.
3. Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.
4. Īrija un Apvienotā Karaliste ir aicinātas piedalīties Valdes sanāksmēs.
5. Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.
6. Valdes locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot reglamenta noteikumus.
7. Aģentūra izveido Valdes sekretariātu.
24. pants
Balsošana
1. Neskarot 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 26. panta 2. un 4. punktu, Valde pieņem lēmumus ar visu tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.
2. Katram loceklim ir viena balss. Aģentūras izpilddirektors nebalso. Ja kāds Valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.
3. Reglamentā attiecībā uz balsošanas kārtību nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši par nosacījumiem, ar kādiem viens Valdes loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgā gadījumā, visas prasības attiecībā uz kvorumu.
25. pants
Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras
1. Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Neierobežojot attiecīgo Komisijas, Valdes un Izpildbiroja kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi, jo īpaši par Pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, Aģentūras iepriekšējā gada vispārējo ziņojumu, nākamā gada darba programmu un Aģentūras daudzgadu plānu, kas minēts 20. panta 2. punkta i) apakšpunktā.
3. Izpilddirektoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:
a) sagatavot un īstenot lēmumus, programmas un darbības, ko apstiprina Aģentūras Valde, saskaņā ar ierobežojumiem, ko nosaka ar šo regulu, tās īstenošanas noteikumiem un jebkuriem citiem piemērojamiem tiesību aktiem;
b) veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņemt iekšējos administratīvos norādījumus un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;
c) katru gadu sastādīt darba programmas projektu un darbību ziņojumu un tos iesniegt Valdei;
d) attiecībā uz personālu izmantot 17. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras;
e) sagatavot Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 29. pantu un izpildīt budžetu saskaņā ar 30. pantu;
f) deleģēt savas pilnvaras citiem Aģentūras darbiniekiem, ievērojot noteikumus, kuri jāpieņem saskaņā ar 20. panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto procedūru;
g) nodrošināt 3.a un 8.e pantā minētā darbības plāna īstenošanu.
4. Izpilddirektors atskaitās Valdei par savu darbību.
26. pants
Vecāko ierēdņu iecelšana
1. Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un, vajadzības gadījumā, citos izdevumos vai tīmekļa vietnēs.
2. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ tās Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī attiecīgo pieredzi ārējo robežu pārvaldības jomā. Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.
Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektoru atlaist.
3. Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.
4. Izpilddirektora vietnieku pēc izpilddirektora ierosinājuma ieceļ Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī attiecīgo pieredzi ārējo robežu pārvaldības jomā. Valde pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.
Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektora vietnieku atlaist.
5. Izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Valde var to pagarināt vienu reizi uz ilgākais pieciem gadiem.
26.a pants
Pamattiesību stratēģija
1. Aģentūra izstrādā, pilnveido un īsteno Pamattiesību stratēģiju. Aģentūra izveido efektīvu mehānismu pamattiesību ievērošanas uzraudzībai visās Aģentūras darbībās.
2. Aģentūra izveido Konsultatīvo forumu, kurš palīdz izpilddirektoram un Valdei ar pamattiesībām saistītos jautājumos. Aģentūra aicina piedalīties Konsultatīvajā forumā Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par Konsultatīvā foruma sastāvu un tā darbības metodiku, kā arī par kārtību, kādā tam nodod informāciju.
Ar Konsultatīvo forumu apspriežas par Pamattiesību stratēģijas, Rīcības kodeksa un kopējās robežsargu apmācības pamatprogrammas turpmāko pilnveidošanu un īstenošanu.
Konsultatīvais forums izstrādā gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu dara publiski pieejamu.
3. Valde ieceļ pamattiesību amatpersonu, un viņam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā. Pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās Valdei un Konsultatīvajam forumam. Viņš regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.
4. Pamattiesību amatpersonai un Konsultatīvajam forumam ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visos Aģentūras pasākumos.
27. pants
Tulkošana
1. Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 22 ).
2. Neskarot lēmumus, ko pieņem uz Līguma 290. panta pamata, 20. pantā 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gada ziņojumu un darba programmu sastāda visās Kopienu oficiālajās valodās.
3. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.
28. pants
Atklātība un sakari
1. Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Aģentūrai, izskatot pieteikumus par piekļuvi tās rīcībā esošajiem dokumentiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.
2. Aģentūra var darīt zināmu informāciju pēc pašas iniciatīvas jomās, kas ietilpst tās uzdevumos. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka, papildus 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām publikācijām, sabiedrībai un visām ieinteresētajām pusēm viegli saprotamā veidā nekavējoties tiek sniegta objektīva un ticama informācija par tās darbību.
3. Valde paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai.
4. Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstīt Aģentūrai jebkurā no valodām, kas minētas Līguma 314. pantā. Viņam/viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.
5. Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai vērsties Eiropas Kopienu Tiesā attiecīgi saskaņā ar Līguma 195. un 230. pantu.
IV NODAĻA
FINANSIĀLĀS PRASĪBAS
29. pants
Budžets
1. Neskarot citus ienākuma veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:
— Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),
— to valstu ieguldījumi, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,
— maksas par sniegtajiem pakalpojumiem,
— jebkādas brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas.
2. Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvie, infrastruktūras un darbības izdevumi.
3. Izpilddirektors izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam un kopā ar štata sarakstu to iesniedz Valdei.
4. Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.
5. Valde pieņem tāmes projektu, tostarp provizorisko štata sarakstu un darba programmas projektu, un vēlākais līdz 31. martam nosūta tos Komisijai un valstīm, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.
6. Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (še turpmāk – “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.
7. Pamatojoties uz šo tāmi, Komisija ieraksta provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ciktāl tas attiecas uz štata sarakstu un no vispārējā budžeta izmaksājamās subsīdijas summu, un kuras Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.
8. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas, kas pieejamas Aģentūras subsidēšanai.
Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štata sarakstu.
9. Valde pieņem Aģentūras budžetu. Tas ir apstiprināts pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
10. Jebkuriem budžeta grozījumiem, tostarp štata sarakstā, piemēro to pašu procedūru.
11. Valde, cik drīz vien iespējams, informē budžeta lēmējinstitūciju par tās nodomiem īstenot jebkādu projektu, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tā budžeta finansēšanu, jo īpaši par jebkādiem projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par tiem informē Komisiju, kā arī valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.
Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tad tā nosūta atzinumu Valdei sešu nedēļu laikā pēc projekta izziņošanas dienas.
30. pants
Budžeta izpilde un kontrole
1. Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.
2. Vēlākais līdz 1. martam pēc finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis dara zināmus Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 23 ) (še turpmāk - “Finanšu pamatregula”).
3. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā. Pārskatu par budžeta un finanšu vadību minētajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu pamatregulas 129. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgo pārskatu un iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.
5. Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.
6. Ne vēlāk kā nākamā gada 1. jūlijā izpilddirektors Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī valstīm, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, nosūta galīgos pārskatus kopā ar Valdes atzinumu.
7. Galīgos pārskatus publicē.
8. Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem ne vēlāk kā 30. septembrī. Izpilddirektors nosūta šo atbildi arī Valdei.
9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n+2 gada 30. aprīlim sniedz Aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.
31. pants
Krāpšanas apkarošana
1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.
2. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.
3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri izvirza noteikumu par to, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par to piešķiršanu atbildīgos aģentus.
32. pants
Finanšu noteikums
Valde pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Noteikumos nevar atkāpties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas Finanšu pamatregulas 185. pantā ( 24 ), ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Aģentūras darbā un ja ir saņemta Komisijas iepriekšēja piekrišana.
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
33. pants
Novērtējums
1. Trīs gados no dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt savus pienākumus, Valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šīs regulas īstenošanu un pēc tam to dara ik pēc pieciem gadiem.
2. Novērtējumu veic, pārbaudot, cik efektīvi Aģentūra izpilda savus uzdevumus. Tas arī novērtē Aģentūras un tās darba prakses ietekmi. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu - gan Eiropas, gan valstu līmenī - viedokļus.
2.a Pirmajā novērtējumā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ( 25 ), analizē arī vajadzību vēl ciešāk koordinēt dalībvalstu ārējo robežu pārvaldību, tostarp iespējas izveidot Eiropas robežsardzes sistēmu.
2.b Novērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Pamattiesību harta.
3. Valde saņem novērtējuma rezultātus un sniedz ieteikumus par šīs regulas grozījumiem un izmaiņām Aģentūrā un tās darbībā Komisijai, kas nosūta tās Padomei, pievienojot savu atzinumu, kā arī attiecīgus priekšlikumus. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Gan novērtējuma rezultātus, gan novērtējuma ieteikumus dara zināmus atklātībai.
34. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Aģentūra sāk pildīt savus pienākumus 2005. gada 1. maijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
( 1 ) Atzinums sniegts 2004. gada 9. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV C 108, 30.4.2004., 97. lpp.
( 3 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
( 4 ) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
( 5 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
( 6 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
( 7 ) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
( 8 ) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
( 9 ) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105 13.4.2006., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.).
( 12 ) Padomes Lēmums 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu 22 oktobris 2013 (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013, 11. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.)
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.)
( 16 ) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.
( 17 ) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp..
( 18 ) OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.
( 19 ) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.
( 20 ) OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.
( 21 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
( 22 ) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
( 23 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
( 24 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
( 25 ) OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.