2004R0882 — LV — 19.08.2008 — 005.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 191, 28.5.2004, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 776/2006 (2006. gada 23. maijs),	L 136	3	24.5.2006
M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī),	L 363	1	20.12.2006
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 180/2008 (2008. gada 28. februāris)	L 56	4	29.2.2008
►M4	PADOMES REGULA (EK) Nr. 301/2008 (2008. gada 17. marts),	L 97	85	9.4.2008
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 737/2008 (2008. gada 28. jūlijs),	L 201	29	30.7.2008

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 882/2004

(2004. gada 29. aprīlis)

par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu paredz vispārīgus noteikumus par oficiālās kontroles veikšanu, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kuru mērķis jo īpaši ir šāds:

2.  Šī regula neattiecas uz oficiālo kontroli, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju.

3.  Šī regula neierobežo konkrētus Kopienas noteikumus par oficiālo kontroli.

4.  Šajā regulā paredzēto oficiālo kontroli veic, neskarot dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju galveno tiesisko atbildību attiecībā uz dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, kā arī civiltiesisko un kriminālatbildību, kas iestājas saistību neizpildes gadījumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. un 3. pantā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

II SADAĻA

DALĪBVALSTU OFICIĀLĀ KONTROLE

I NODAĻA

VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

3. pants

Vispārīgi pienākumi saistībā ar oficiālās kontroles organizēšanu

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka oficiālo kontroli veic regulāri, atbilstīgi esošajai riska pakāpei un pietiekami bieži, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ņemot vērā šādus faktorus:

2.  Oficiālo kontroli veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot, piemēram, revīzijas, kad dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs iepriekš jābrīdina. Oficiālo kontroli var veikt arī ad hoc veidā.

3.  Oficiālo kontroli veic jebkurā no dzīvnieku barības vai pārtikas un dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem. Kontrolē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, dzīvnieku barības un pārtikas lietošanu, dzīvnieku barības un pārtikas uzglabāšanu un visus procesus, materiālus, vielas, rīcības vai darbības (ieskaitot pārvadāšanu), kas attiecas uz dzīvnieku barību vai pārtiku un uz dzīviem dzīvniekiem, ja šāda kontrole ir vajadzīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

4.  Oficiālo kontroli vienlīdz rūpīgi veic attiecībā uz eksportu no Kopienas, uz laišanu tirgū Kopienā un uz ievešanu no trešām valstīm I pielikumā minētajās teritorijās.

5.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka produktus, ko paredzēts nosūtīt uz citu dalībvalsti, kontrolē tikpat rūpīgi kā tos, ko paredzēts laist pašu tirgū.

6.  Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var pārbaudīt dzīvnieku barības un pārtikas atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, veicot nediskriminējošas pārbaudes. Dalībvalstis var prasīt, lai uzņēmēji, kuriem piegādā preces no citas dalībvalsts, paziņotu par šādu preču saņemšanu, taču vienīgi tiktāl, cik vajadzīgs oficiālās kontroles organizēšanai.

7.  Ja pārbaudē, ko veic galamērķa vietā vai uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, dalībvalsts atklāj neatbilstību, tad tā veic attiecīgus pasākumus, kuri var ietvert nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti.

II NODAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

4. pants

Kompetento iestāžu un darbības kritēriju izraudzīšanās

1.  Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par šajā regulā paredzēto mērķu izpildi un par oficiālo kontroli.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina to, ka:

3.  Ja oficiālās kontroles veikšanas kompetenci dalībvalsts piešķir iestādei vai iestādēm, kas nav galvenā kompetentā iestāde, jo īpaši reģionu vai vietējā līmenī, tad jānodrošina efektīva koordinācija visu iesaistīto kompetento iestāžu starpā, vajadzības gadījumā aptverot arī vides un veselības aizsardzības jomu.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina oficiālās kontroles objektivitāti, kvalitāti un saskanību visos līmeņos. Visām iestādēm, kam piešķirta oficiālās kontroles veikšanas kompetence, pilnībā jāievēro 2. punktā uzskaitītie kritēriji.

5.  Ja kompetentajā iestādē par oficiālās kontroles veikšanu atbild vairāk nekā viena struktūrvienība, tad jānodrošina efektīva koordinācija un sadarbība šo struktūrvienību starpā.

6.  Kompetentās iestādes veic iekšējās revīzijas, var uzdot veikt ārējās revīzijas un atkarībā no to rezultātiem īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu. Uz šīm revīzijām attiecina neatkarīgu rūpīgu pārbaudi, un tās veic pārredzamā veidā.

7.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

5. pants

Ar oficiālo kontroli saistītu konkrētu uzdevumu deleģēšana

1.  Kompetentā iestāde ar oficiālo kontroli saistītu konkrētu uzdevumu veikšanu var deleģēt vienai vai vairākām kontroles institūcijām atbilstīgi 2.–4. punktam.

To uzdevumu sarakstu, kurus drīkst vai nedrīkst deleģēt, var izveidot saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

Tomēr uz 54. pantā minētajām darbībām šāda deleģēšana neattiecas.

2.  Kompetentā iestāde var deleģēt konkrētus uzdevumus konkrētai kontroles institūcijai tikai tad, ja:

3.  Kompetentās iestādes, kas deleģē konkrētus uzdevumus kontroles institūcijām, pēc vajadzības organizē kontroles institūciju revīzijas vai inspekcijas. Ja revīzijā vai inspekcijā atklājas, ka šādas institūcijas nespēj pienācīgi veikt tām deleģētos uzdevumus, tad deleģējošā kompetentā iestāde var deleģēšanu atsaukt. Atsaukšanu izdara nekavējoties, ja vien kontroles institūcija laikus neveic pienācīgas koriģējošas darbības.

4.  Dalībvalsts, kas vēlas deleģēt konkrētu kontroles uzdevumu kontroles institūcijai, par to paziņo Komisijai. Šādā paziņojumā sīki apraksta:

6. pants

Personāls, kas veic oficiālo kontroli

Kompetentā iestāde nodrošina to, ka viss oficiālās kontroles personāls:

7. pants

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, lai to darbība notiktu augstā pārredzamības līmenī. Šai nolūkā to rīcībā esošo attiecīgo informāciju iespējami īsā laikā dara pieejamu sabiedrībai.

Kopumā sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju:

2.  Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka no tās personāla locekļiem prasa neizpaust oficiālās kontroles pienākumu veikšanas gaitā iegūtu informāciju, uz kuru šīs informācijas būtības dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos attiecas dienesta noslēpums. Dienesta noslēpuma sargāšana neliedz kompetentajām iestādēm izplatīt 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju. Paliek spēkā arī noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šo datu brīvu apriti ( 34 ).

3.  Informācija, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, jo īpaši ir šāda:

8. pants

Kontroles un pārbaudes procedūras

1.  Kompetentās iestādes veic oficiālo kontroli saskaņā ar dokumentētām procedūrām. Šajās procedūrās ietver informāciju un norādījumus oficiālās kontroles personālam, tostarp aptverot II pielikuma II nodaļā minētās jomas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tajās ir izstrādātas tiesas procedūras, ar kurām nodrošina to, ka kompetento iestāžu personālam, lai tas varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, ir piekļuve telpām un dokumentiem, kuri pieder dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.

3.  Kompetentajām iestādēm ir izstrādātas procedūras, lai:

4.  Komisija attiecībā uz oficiālo kontroli var izstrādāt pamatnostādnes saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.

Pamatnostādnēs jo īpaši var iekļaut ieteikumus par oficiālo kontroli attiecībā uz:

9. pants

Ziņojumi

1.  Kompetentā iestāde izstrādā ziņojumus par tās veikto oficiālo kontroli.

2.  Šajos ziņojumos apraksta oficiālās kontroles veikšanas mērķi, izmantotās kontroles metodes, oficiālās kontroles rezultātus un, ja vajadzīgs, rīcību, kas jāveic attiecīgajam iesaistītajiem uzņēmējam.

3.  Kompetentā iestāde vismaz neatbilstības gadījumā izsniedz attiecīgajam iesaistītajam uzņēmējam 2. punktā minētā ziņojuma eksemplāru.

10. pants

Kontroles darbības, metodes un paņēmieni

1.  Uz oficiālo kontroli attiecošos uzdevumus parasti veic, izmantojot atbilstīgas kontroles metodes un paņēmienus, piemēram, monitoringu, uzraudzību, pārbaudi, revīziju, inspekciju, paraugu ņemšanu un analīzi.

2.  Dzīvnieku barības un pārtikas oficiālajā kontrolē inter alia ietilpst šādas darbības:

III NODAĻA

PARAUGU ŅEMŠANA UN ANALĪZE

11. pants

Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

1.  Paraugu ņemšanas un analīzes metodēm, ko izmanto oficiālās kontroles sakarā, jāatbilst attiecīgajiem Kopienas noteikumiem vai:

2.  Ja nepiemēro 1. punktu, tad analīzes metodes apstiprināt drīkst tikai vienā laboratorijā atbilstīgi starptautiski apstiprinātam protokolam.

3.  Kur vien iespējams, analīzes metodes raksturo ar atbilstīgajiem kritērijiem, kas paredzēti III pielikumā.

4.  Var noteikt šādus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru:

5.  Kompetentās iestādes nosaka attiecīgas procedūras, lai dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, no kuru ražotās produkcijas ņem paraugus un tos analizē, garantētu tiesības pieprasīt papildu ekspertīzi, neierobežojot kompetento iestāžu pienākumu avārijas gadījumā rīkoties uzreiz.

6.  Jo īpaši tās nodrošina to, ka dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var iegūt pietiekamu skaitu paraugu, kas vajadzīgi papildu ekspertīzei, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams produktu īpašās ātrbojības vai pieejamā substrāta ļoti nelielā daudzuma dēļ.

7.  Paraugi jāapstrādā un jāmarķē tā, lai garantētu kā tiesisko, tā analītisko šo paraugu derīgumu.

12. pants

Oficiālās laboratorijas

1.  Kompetentā iestāde izraugās laboratorijas, kurās drīkst veikt oficiālās kontroles gaitā ievākto paraugu analīzi.

2.  Tomēr kompetentās iestādes drīkst izraudzīties tikai tādas laboratorijas, kas darbojas un ir novērtētas un akreditētas saskaņā ar šādiem Eiropas standartiem:

ņemot vērā kritērijus attiecībā uz dažādām testēšanas metodēm, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku barību un pārtikas apriti.

3.  Testēšanas laboratoriju akreditācija un novērtēšana, kas minēta 2. punktā, var attiekties uz atsevišķiem testiem vai uz testu grupām.

4.  Kompetentā iestāde var anulēt 1. punktā minēto statusu, ja 2. punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti.

IV NODAĻA

KRĪZES VADĪBA

13. pants

Ārkārtas rīcības plāni attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku

1.  Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantā minēto krīzes vadības ģenerālplānu, dalībvalstis izstrādā operatīvus ārkārtas rīcības plānus, kuros paredz pasākumus, kas nekavējoties jāīsteno tad, ja atklājas, ka dzīvnieku barība vai pārtika tiešā veidā vai vides ietekmē nopietni apdraud cilvēkus vai dzīvniekus.

2.  Šajos ārkārtas rīcības plānos precizē:

3.  Dalībvalstis pēc vajadzības pārskata šos ārkārtas rīcības plānus, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas kompetentās iestādes organizācijā un gūto pieredzi, ieskaitot imitācijas pasākumos gūto pieredzi.

4.  Ja vajadzīgs, var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru. Ar šādiem pasākumiem paredz saskaņotus noteikumus attiecībā uz ārkārtas rīcības plāniem, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu šādu plānu saderību ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantā minēto krīzes vadības ģenerālplānu. Tajos norāda arī ieinteresēto personu nozīmi uzņēmumā un ārkārtas rīcības plānu darbībā.

V NODAĻA

DZĪVNIEKU BARĪBAS UN PĀRTIKAS NO TREŠĀM VALSTĪM OFICIĀLĀ KONTROLE

14. pants

Oficiālā kontrole dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barībai un pārtikai

1.  Šī regula neietekmē Direktīvā 97/78/EK paredzētās veterinārās kontroles prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barību un pārtiku. Tomēr kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, papildus veic oficiālo kontroli, lai pārbaudītu atbilstību tiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu aspektiem, uz kuriem minētā direktīva neattiecas, pēc vajadzības ietverot šīs regulas VI sadaļas II nodaļā minētos aspektus.

2.  Šīs regulas 18.–25. panta vispārīgos noteikumus piemēro arī visu veidu dzīvnieku barības un pārtikas oficiālajai kontrolei, ieskaitot dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barību un pārtiku.

3.  Apmierinoši kontroles rezultāti precēm:

nedz ietekmē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumu nodrošināt to, ka no brīža, kad dzīvnieku barību vai pārtiku laiž brīvā apgrozībā, tā atbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, nedz arī izslēdz turpmākas oficiālās kontroles veikšanas iespēju saistībā ar attiecīgo dzīvnieku barību vai pārtiku.

15. pants

Dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes, oficiālā kontrole

1.  Kompetentā iestāde regulāri veic oficiālo kontroli attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes un uz ko neattiecas Direktīva 97/78/EK, un kas ir importēta I pielikumā minētajās teritorijās. Minēto kontroli organizē, pamatojoties uz daudzgadu valsts kontroles plānu, kas izstrādāts saskaņā ar 41.–43. pantu, un ņemot vērā iespējamos riskus. Kontrole aptver visus dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu aspektus.

2.  Šo kontroli veic atbilstīgā vietā, tostarp vietā, kur notiek preču ievešana kādā no I pielikumā minētajām teritorijām; vietā, kur notiek preču laišana brīvā apgrozībā; noliktavās; importējošā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja telpās vai citviet dzīvnieku barības un pārtikas apritē.

3.  Šo kontroli var veikt arī attiecībā uz precēm:

4.  Apmierinoši 3. punktā minētās kontroles rezultāti nedz ietekmē dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju pienākumu nodrošināt to, ka no brīža, kad dzīvnieku barību vai pārtiku laiž brīvā apgrozībā, tā atbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, nedz izslēdz turpmākas oficiālas kontroles veikšanas iespēju saistībā ar attiecīgo dzīvnieku barību vai pārtiku.

5.  Atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai izstrādā un atjaunina sarakstu, kurā iekļauj dzīvnieku barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes un kam, ņemot vērā zināmu vai pieaugošu risku, piemēro pastiprinātu oficiālo kontroli vietā, kur notiek preču ievešana I pielikumā minētajās teritorijās. Šīs kontroles biežumu un raksturu paredz atbilstīgi minētajai procedūrai. Tajā pašā laikā ar šādu kontroli saistītās nodevas var paredzēt atbilstīgi minētajai procedūrai.

16. pants

Dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes, pārbaužu veidi

1.  Oficiālajā kontrolē, kas minēta 15. panta 1. punktā, iekļauj vismaz sistemātisku dokumentu pārbaudi, izlases veidā veiktu identitātes pārbaudi un, vajadzības gadījumā, fizisku pārbaudi.

2.  Fiziskās pārbaudes veikšanas biežums ir atkarīgs no:

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskās pārbaudes veic piemērotos apstākļos un tādā vietā, kur ir pieejamas atbilstīgas kontroles iekārtas, kas ļauj pienācīgi veikt izmeklēšanu, ievākt riska vadības stāvoklim atbilstošu skaitu paraugu un higiēniskā veidā apstrādāt dzīvnieku barību un pārtiku. Paraugi jāapstrādā tā, lai garantētu kā tiesisko, tā analītisko šo paraugu derīgumu. Dalībvalstis nodrošina to, ka izmantotie piederumi un metodoloģija ir piemērota Kopienas vai valsts tiesību aktos paredzēto robežvērtību mērīšanai.

17. pants

Ievešanas vietas un iepriekšēja paziņošana

1.  Organizējot 15. panta 5. punktā minēto oficiālo kontroli, dalībvalstis:

Dalībvalstis šos pašus noteikumus var attiecināt arī uz citu veidu dzīvnieku barību, kas nav dzīvnieku izcelsmes.

2.  Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis minētos pasākumus plāno tā, lai novērstu nevajadzīgu tirdzniecības pārtraukšanu.

18. pants

Rīcība aizdomu gadījumā

Ja rodas aizdomas par neatbilstību vai ja ir šaubas par sūtījuma identitāti vai faktisko galamērķi, vai sūtījuma un apstiprināto garantiju savstarpējo atbilstību, tad kompetentā iestāde veic oficiālo kontroli, lai apstiprinātu vai likvidētu minētās aizdomas vai šaubas. Kompetentā iestāde attiecīgajam sūtījumam piemēro oficiālu aizturēšanu uz tik ilgu laiku, kamēr kļūst zināmi šādas oficiālās kontroles rezultāti.

19. pants

Rīcība pēc dzīvnieku barības un pārtikas no trešām valstīm oficiālās kontroles

1.  Kompetentā iestāde veic tādas dzīvnieku barības un pārtikas no trešām valstīm oficiālu aizturēšanu, kas neatbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, un, uzklausījusi par sūtījumu atbildīgos dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus, veic šādus pasākumus attiecībā uz minēto dzīvnieku barību un pārtiku:

2.  Ja tomēr:

3.  Ja kompetentā iestāde neļauj ievest dzīvnieku barību un pārtiku, tad iegūtos datus un attiecīgo produktu identifikāciju tā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktā paredzēto procedūru, un turklāt tā paziņo atbilstīgos lēmumus muitas dienestiem, pievienojot informāciju par sūtījuma galamērķi.

4.  Uz lēmumiem par sūtījumiem attiecas pārsūdzības tiesības, kas minētas 54. panta 3. punktā.

20. pants

Īpašais režīms

1.  Īpašais režīms, kas minēts 19. pantā, var ietvert šādas darbības:

2.  Kompetentā iestāde nodrošina to, ka īpašā režīma piemērošana noris tās kontrolē esošos vai citas dalībvalsts kontrolē esošos uzņēmumos un atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru vai, ja šādu nosacījumu nav, saskaņā ar valsts tiesību normām.

21. pants

Sūtījumu pārsūtīšana

1.  Kompetentā iestāde sūtījumus atļauj pārsūtīt tikai tad, ja:

2.  Neierobežojot valsts tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz papildu ekspertīzes pieprasīšanas termiņiem, un ja oficiālās kontroles rezultāti to neliedz, pārsūtīšanu parasti veic ne ilgāk kā 60 dienās no dienas, kurā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par sūtījuma galamērķi, ja vien nav uzsākta tiesiska darbība. Ja pēc 60 dienu termiņa paiešanas pārsūtīšana nav notikusi, tad sūtījumu iznīcina, izņemot gadījumus, kad nokavējums ir pamatots.

3.  Laikā līdz sūtījumu pārsūtīšanai vai līdz atteikuma iemeslu apstiprināšanai kompetentā iestāde sūtījumiem piemēro oficiālās aizturēšanas režīmu.

4.  Kompetentā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktā, un paziņo atbilstīgos lēmumus muitas dienestiem. Kompetentās iestādes sadarbojas atbilstīgi IV sadaļai, veicot turpmākus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka noraidītos sūtījumus ievest atpakaļ Kopienā nav iespējams.

22. pants

Izmaksas

Par sūtījumu atbildīgais dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai viņa pārstāvis atbild arī par izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās, veicot 18., 19., 20. un 21. pantā minētās darbības.

23. pants

Trešo valstu veiktu pirmsnosūtīšanas pārbaužu apstiprināšana

1.  Var atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai apstiprināt atsevišķas pirmsnosūtīšanas pārbaudes, ko trešā valsts tieši pirms eksportēšanas veic attiecībā uz dzīvnieku barību un pārtiku, lai pārbaudītu to, vai eksportējamie produkti atbilst Kopienas prasībām. Apstiprinājumu drīkst attiecināt tikai uz dzīvnieku barību un pārtiku ar izcelsmi attiecīgajā trešā valstī, un to var piešķirt vienam vai vairākiem produktiem.

2.  Šāda apstiprinājuma piešķiršana var būt iemesls, lai samazinātu dzīvnieku barībai un pārtikai piemērojamās importa kontroles biežumu. Tomēr dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktā minēto apstiprinājumu importētās dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo kontroli, lai nodrošinātu trešā valstī veikto pirmsnosūtīšanas pārbaužu efektivitāti.

3.  Trešai valstij 1. punktā minēto apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja:

4.  Apstiprinājumā, kas minēts 1. punktā, norāda trešās valsts kompetento iestādi, kuras pārziņā ir pirmsnosūtīšanas pārbaužu veikšana, un piemērotos gadījumos – kontroles institūciju, kam minētā kompetentā iestāde var deleģēt konkrētus uzdevumus. Šādu deleģēšanu var apstiprināt tikai tad, ja tā atbilst 5. panta kritērijiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem.

5.  Kompetentā iestāde un visas kontroles institūcijas, kas norādītas apstiprinājumā, ir atbildīgas par sazināšanos ar Kopienu.

6.  Trešās valsts kompetentā iestāde vai kontroles institūcija nodrošina visu to sūtījumu oficiālo sertificēšanu, ko pārbauda pirms ievešanas kādā no I pielikumā minētajām teritorijām. Apstiprinājumā, kas minēts 1. punktā, ietver šāda sertifikāta paraugu.

7.  Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. panta 3. punktu un ja 2. punktā minētajai procedūrai pakļaujamo importējamo preču oficiālajā kontrolē atklāj būtisku neatbilstību, dalībvalstis tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, un attiecīgos uzņēmējus atbilstīgi šīs regulas IV sadaļā paredzētajai procedūrai; dalībvalstis palielina pārbaudāmo sūtījumu skaitu un, ja tas vajadzīgs stāvokļa pienācīgai analītiskai izpētei, piemērotos uzglabāšanas apstākļos saglabā atbilstīgu skaitu paraugu.

8.  Ja konstatē, ka ievērojamā skaitā sūtījumu preces neatbilst informācijai, kas norādīta trešās valsts kompetentās iestādes vai kontroles institūcijas izdotajos sertifikātos, tad pārtrauc piemērot 2. punktā minēto samazināto kontroles biežumu.

24. pants

Kompetentās iestādes un muitas dienesti

1.  Organizējot šajā nodaļā minēto oficiālo kontroli, kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar muitas dienestiem.

2.  Muitas dienesti bez kompetentās iestādes piekrišanas neļauj brīvās zonās un brīvās noliktavās ievest vai pārkraut dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barības un pārtikas sūtījumus un 15. panta 5. punktā minētās dzīvnieku barības un pārtikas sūtījumus.

3.  Ja ņem paraugus, tad kompetentā iestāde informē muitas dienestus un attiecīgos uzņēmējus par to, vai tad, ja nodrošina sūtījuma izsekojamību, preces drīkst laist apgrozībā, pirms kļūst zināmi paraugu analīzes rezultāti.

4.  Ja preces laiž brīvā apgrozībā, tad kompetentās iestādes un muitas dienesti strādā kopīgi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 339/93 2.–6. pantā paredzētajām prasībām.

25. pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīvnieku barības un pārtikas ievešanas oficiālās kontroles vienādu īstenošanu, paredz saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

2.  Jo īpaši var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šādās jomās:

VI NODAĻA

OFICIĀLĀS KONTROLES FINANSĒŠANA

26. pants

Vispārīgs princips

Dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai vajadzīgo personālu un pārējos oficiālās kontroles resursus apgādātu ar visiem vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp izmantojot vispārējo nodokļu politiku vai paredzot nodevas vai maksas.

27. pants

Nodevas vai maksas

1.  Dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, lai segtu ar oficiālo kontroli saistītos izdevumus.

2.  Tomēr attiecībā uz IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām darbībām dalībvalstis nodrošina nodevas iekasēšanu.

3.  Neierobežojot 4. un 6. punktu, par IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām konkrētajām darbībām iekasētās nodevas nav mazākas par minimālajām likmēm, kas paredzētas IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā. Tomēr pārejas laikā līdz 2008. gada 1. janvārim attiecībā uz IV pielikuma A iedaļā minētajām darbībām dalībvalstis var turpināt izmantot likmes, ko piemēro pašlaik atbilstīgi Direktīvai 85/73/EEK.

Likmes, kas minētas IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā, atjaunina vismaz reizi divos gados saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā inflāciju.

4.  Nodevas, ko saskaņā ar 1. vai 2. punktu iekasē par oficiālo kontroli:

5.  Nosakot nodevas, dalībvalstis ņem vērā:

6.  Ja, ņemot vērā dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pašu veiktās pārbaudes un īstenotās izsekošanas sistēmas, kā arī atbilstības pakāpi, kas konstatēta oficiālajā kontrolē, attiecībā uz noteikta veida dzīvnieku barību un pārtiku vai darbībām oficiālās kontroles veikšanas biežums ir samazināts vai tādēļ, lai ievērotu 5. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētos kritērijus, dalībvalstis par oficiālo kontroli maksājamo nodevu var noteikt mazāku nekā 4. punkta b) apakšpunktā minētās minimālās likmes, ja vien attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā norāda turpmāk minēto informāciju:

7.  Ja kompetentā iestāde vienā uzņēmumā vienlaikus veic vairāku veidu oficiālo kontroli, tad to uzskata par vienu darbību, un nodevu iekasē vienreiz.

8.  Nodevas, kas attiecas uz importa kontroli, uzņēmējs vai viņa pārstāvis maksā kompetentajai iestādei, kuras pārziņā ir importa kontrole.

9.  Nodevas atpakaļ neizmaksā nedz tieši, nedz netieši, izņemot gadījumus, kad tās iekasētas nepamatoti.

10.  Neskarot no 28. pantā minētajiem izdevumiem izrietošās izmaksas, dalībvalstis šīs regulas īstenošanai neiekasē citas nodevas, kā tikai tās, kas minētas šajā pantā.

11.  Uzņēmēji vai citi attiecīgi uzņēmumi vai to pārstāvji saņem nodevu samaksas apliecinājumu.

12.  Dalībvalstis nodod atklātībā nodevu aprēķināšanas metodi un paziņo to Komisijai. Komisija pārbauda, vai konkrētās nodevas atbilst šīs regulas prasībām.

28. pants

Izdevumi saistībā ar papildu oficiālo kontroli

Ja neatbilstības atklāšanas rezultātā veic oficiālo kontroli, kuras apjoms pārsniedz kompetentās iestādes parasto kontroles darbību apjomu, tad kompetentā iestāde iekasē samaksu no uzņēmējiem, kas ir atbildīgi par konkrēto neatbilstību, vai arī tā var iekasēt samaksu no uzņēmēja, kurš papildu oficiālās kontroles veikšanas laikā ir attiecīgo preču īpašnieks vai uzglabātājs, šādi kompensējot papildu oficiālās kontroles dēļ radušos izdevumus. Parastās kontroles darbības ir ikdienas kontroles darbības, kas prasītas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem, un jo īpaši tās, kuras aprakstītas 41. pantā paredzētajā plānā. Darbības, kuru apjoms pārsniedz parasto kontroles darbību apjomu, ietver paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī citu veidu kontroli, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par problēmas apmēru, pārbaudītu to, vai ir veikta korektīva rīcība, un lai noteiktu un/vai pamatotu neatbilstību.

29. pants

Izdevumu līmenis

Nosakot 28. pantā minēto izdevumu līmeni, ņem vērā 27. pantā paredzētos principus.

VII NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

30. pants

Oficiālā sertifikācija

1.  Neierobežojot prasības par oficiālo sertifikāciju, kas pieņemta dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības nolūkos, var atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai pieņemt prasības par:

2.  Ja jāveic oficiālā sertifikācija, tad jānodrošina tas, ka:

3.  Vienota parauga sertifikātā attiecīgā gadījumā apvieno prasības par dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo sertifikāciju un citas oficiālās sertifikācijas prasības.

31. pants

Dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrācija/apstiprināšana

1.  

2.  

III SADAĻA

REFERENCES LABORATORIJAS

32. pants

Kopienas references laboratorijas

1.  Šīs regulas VII pielikumā minētās Kopienas references laboratorijas dzīvnieku barības un pārtikas aprites jomā ir atbildīgas par turpmāko:

2.  Kopienas references laboratorijas dzīvnieku veselības jomā ir atbildīgas par turpmāko:

3.  Kopienas references laboratorijām piemēro 12. panta 2. un 3. punktu.

4.  Kopienas references laboratorijām jāatbilst turpmāk minētajām prasībām. Tām jānodrošina:

5.  Pārējās Kopienas references laboratorijas, kas ir saistītas ar 1. pantā minētajām jomām, VII pielikumā var iekļaut saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru. Atbilstīgi šai pašai procedūrai VII pielikumu var atjaunināt.

6.  Papildu pienākumus un uzdevumus Kopienas references laboratorijām var noteikt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

7.  Kopienas references laboratorijām var piešķirt Kopienas finansiālu ieguldījumu saskaņā ar 28. pantu Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā ( 36 ).

8.  Kopienas references laboratorijās var veikt Kopienas kontroli, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām. Ja šādā kontrolē atklājas, ka laboratorija neatbilst minētajām prasībām vai uzdevumiem, kuru veikšanai tā ir izraudzīta, var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

9.  Šā panta 1.–7. punktu piemēro, neierobežojot konkrētākus noteikumus, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 999/2001 VI nodaļu un Direktīvas 96/23/EK 14. pantu.

33. pants

Valsts references laboratorijas

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai katrai 32. pantā minētajai Kopienas references laboratorijai izraudzītos vienu vai vairākas valsts references laboratorijas. Dalībvalsts var izraudzīties laboratoriju, kas atrodas citā dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstī, un viena un tā pati laboratorija var būt valsts references laboratorija vairāk nekā vienai dalībvalstij.

2.  Šīs valsts references laboratorija:

3.  Valsts references laboratorijām piemēro 12. panta 2. un 3. punktu.

4.  Valsts references laboratoriju nosaukumu un adresi dalībvalstis paziņo Komisijai, attiecīgajai Kopienas references laboratorijai un pārējām dalībvalstīm.

5.  Dalībvalstīm, kas Kopienas references laboratorijai izraudzījušās vairāk nekā vienu valsts references laboratoriju, jānodrošina tas, ka šīs laboratorijas cieši sadarbojas, lai šādi panāktu efektīvu darbības koordinēšanu pašu starpā, ar pārējām valsts laboratorijām un ar Kopienas references laboratoriju.

6.  Papildu pienākumus un uzdevumus valsts references laboratorijām var noteikt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

7.  Šā panta 1.–5. punktu piemēro, neierobežojot konkrētākus noteikumus, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 999/2001 VI nodaļu un Direktīvas 96/23/EK 14. pantu.

IV SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA UN SADARBĪBA DZĪVNIEKU BARĪBAS UN PĀRTIKAS JOMĀ

34. pants

Vispārīgi principi

1.  Ja dzīvnieku barības un pārtikas oficiālās kontroles rezultātā darbība jāizvērš vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes viena otrai sniedz administratīvu palīdzību.

2.  Kompetentās iestādes sniedz administratīvu palīdzību pēc pieprasījuma vai arī bez pieprasījuma, ja to nosaka izmeklēšanas gaita. Administratīva palīdzība attiecīgā gadījumā var ietvert līdzdalību objektu apsekošanā, ko veic citas dalībvalsts kompetentā iestāde.

3.  Šīs regulas 35.–40. pants neierobežo valsts tiesību normas, kuras jāpiemēro tādu dokumentu izlaidei, kas ir tiesvedības priekšmets vai ir saistīti ar tiesvedību, vai tādu noteikumu pieņemšanai, kuru mērķis ir fizisku un juridisku personu komerciālo interešu aizsardzība.

35. pants

Sadarbības organizācijas

1.  Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas sadarbības organizācijas, kas attiecīgā gadījumā darbojas saskaņoti ar pārējo dalībvalstu sadarbības organizācijām. Sadarbības organizācijas sekmē un koordinē kompetento iestāžu saziņu. un jo īpaši palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanu un pieņemšanu.

2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju par izraudzītajām sadarbības organizācijām, kā arī izmaiņas minētajā informācijā.

3.  Neierobežojot 1. punktu, sadarbības organizāciju izvēle neizslēdz tiešas saziņas, informācijas apmaiņas vai sadarbības iespēju starp kompetento iestāžu personālu dažādās dalībvalstīs.

4.  Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīva 89/608/EEK par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jautājumos ( 37 ), attiecīgā gadījumā darbojas saskaņoti ar iestādēm, uz kurām attiecas šī sadaļa.

36. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  Pamatotu pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde nodrošina to, ka pieprasītājai kompetentajai iestādei sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas pēdējai ļauj pārbaudīt atbilstību tās kompetencē esošajiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem. Tālab pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde organizē administratīvu izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai iegūtu minēto informāciju un dokumentus.

2.  Informāciju un dokumentus, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu, nosūta nekavējoties. Var nosūtīt dokumentu oriģinālus vai kopijas.

3.  Pēc pieprasītājas iestādes un pieprasījumu saņēmušās iestādes vienošanās administratīvajā izmeklēšanā var būt klāt pieprasītājas iestādes norīkots personāls.

Šādas izmeklēšanas vienmēr veic pieprasījumu saņēmušās iestādes personāls.

Pieprasītājas iestādes personāls pēc pašu iniciatīvas nevar īstenot pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonām piešķirtās izmeklēšanas pilnvaras. Tomēr ar pēdējo starpniecību pieprasītājas iestādes personālam ir pieejamas tās pašas telpas un dokumenti, kas pieprasījumu saņēmušās iestādes personālam, taču tikai administratīvās izmeklēšanas nolūkos.

4.  Pieprasītājas iestādes personālam, kas uzturas citā dalībvalstī atbilstīgi 3. punktam, vienmēr jāspēj uzrādīt identitāti un oficiālo statusu apliecinošu rakstisku pilnvarojumu.

37. pants

Palīdzība bez pieprasījuma

1.  Ja kompetentā iestāde uzzina par neatbilstību un ja šai neatbilstībai var būt ietekme uz citu dalībvalsti vai dalībvalstīm, tad minētā kompetentā iestāde šādu informāciju bez iepriekšēja pieprasījuma tūlīt paziņo šai citai dalībvalstij vai dalībvalstīm.

2.  Dalībvalstis, kas saņem šādu informāciju, izmeklē konkrēto jautājumu un paziņo informāciju sniegušajai dalībvalstij izmeklēšanas rezultātus un attiecīgā gadījumā – veiktos pasākumus.

38. pants

Palīdzība neatbilstības gadījumā

1.  Ja oficiālajā kontrolē, ko veic preču galamērķa vietā vai preču pārvadājuma laikā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka preces neatbilst dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem tādā veidā, ka tās apdraud cilvēka vai dzīvnieku veselību vai rada nopietnu dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumu, tad minētā kompetentā iestāde tūlīt sazinās ar nosūtīšanas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.  Nosūtīšanas dalībvalsts kompetentā iestāde lietu izmeklē, veic visus vajadzīgos pasākumus un paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par izmeklēšanas raksturu un veikto oficiālo kontroli un par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.

3.  Ja galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt veiktos pasākumus par nepiemērotiem, tad abu dalībvalstu kompetentās iestādes kopīgi meklē veidus un līdzekļus, kā radušos stāvokli labot, tostarp vajadzības gadījumā veicot kopīgu inspekciju uz vietas saskaņā ar 36. panta 3. un 4. punktu. Ja kompetentās iestādes nespēj vienoties par attiecīgiem pasākumiem, tad tās par to informē Komisiju.

39. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1.  Ja kompetentā iestāde saņem tādu informāciju no trešās valsts, kas norāda uz neatbilstību un/vai uz draudiem cilvēka vai dzīvnieku veselībai, un ja minētā iestāde uzskata, ka šī informācija varētu ieinteresēt kompetentās iestādes pārējās dalībvalstīs, vai ja pēdējās lūdz šo informāciju, tad to tām nodod. Ja šāda informācija attiecas uz Kopienas līmeni, tad kompetentā iestāde to paziņo arī Komisijai.

2.  Ja trešā valsts ir uzņēmusies juridiskas saistības sniegt palīdzību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu nelikumību, kuri ir vai varētu būt pretrunā ar attiecīgajiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, tad ar to kompetento iestāžu piekrišanu, kas šo informāciju ir piegādājušas, atbilstīgi tiesību aktiem, kuri attiecas uz personas datu paziņošanu trešām valstīm, šai trešai valstij var paziņot informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu.

40. pants

Koordinēta palīdzība un paveiktā darba kontrole, ko veic Komisija

1.  Ja Komisijai pēc informācijas saņemšanas no dalībvalstīm vai no citiem avotiem kļūst zināms par darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un kas īpaši attiecas uz Kopienas līmeni, tad Komisija nevilcinoties veic dalībvalstu rīcības saskaņošanu, un jo īpaši to dara tad, ja:

2.  Ja galamērķī veiktā oficiālā kontrolē atkārtoti konstatē neatbilstību vai tādus citus riskus cilvēkiem, augiem vai dzīvniekiem, ko tiešā veidā vai vides ietekmē radījusi dzīvnieku barība vai pārtika, tad galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

3.  Komisija var:

4.  Ja 2. un 3. punktā paredzētos pasākumus veic attiecībā uz atkārtotu neatbilstību dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajā uzņēmumā, tad kompetentā iestāde iekasē no attiecīgā uzņēmuma maksu, kas atbilst šādu pasākumu radītajiem izdevumiem.

V SADAĻA

KONTROLES PLĀNI

41. pants

Daudzgadu valsts kontroles plāni

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 2. punkta, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumu un šīs regulas 45. panta efektīvu īstenošanu, katra dalībvalsts izstrādā vienotu integrētu daudzgadu valsts kontroles plānu.

42. pants

Daudzgadu valsts kontroles plānu izstrādes principi

1.  Dalībvalstis:

2.  Visos daudzgadu valsts kontroles plānos iekļauj vispārīgu informāciju par dzīvnieku barības un pārtikas aprites kontroles sistēmas un par dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības kontroles sistēmas struktūru un organizāciju attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši šādu informāciju:

3.  Daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanas gaitā tos var koriģēt. Grozījumus var veikt, lai ņemtu vērā tādus faktorus kā:

43. pants

Daudzgadu valsts kontroles plānu pamatnostādnes

1.  Daudzgadu valsts kontroles plānos, kas minēti 41. pantā, ņem vērā pamatnostādnes, kuras Komisijai jāizstrādā atbilstīgi 62. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Jo īpaši ar šīm pamatnostādnēm:

2.  Ja vajadzīgs, pamatnostādnes pielāgo, ņemot vērā to gada ziņojumu analīzi, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar 44. pantu, vai to Kopienas kontroles pasākumu analīzi, kurus veic saskaņā ar 45. pantu.

44. pants

Gada ziņojumi

1.  Gadu pēc daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanas sākuma un pēc tam katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā norāda:

2.  Lai sekmētu šā ziņojuma struktūras un jo īpaši oficiālās kontroles rezultātu saskanību, informāciju, kas minēta 1. punktā, norāda, ņemot vērā pamatnostādnes, kuras Komisijai jāizstrādā saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Dalībvalstis pabeidz ziņojumus un nosūta tos Komisijai sešos mēnešos no tā gada beigām, uz kuru attiecas konkrētais ziņojums.

4.  Ņemot vērā 1. punktā minētos ziņojumus, atbilstīgi 45. pantam veikto Kopienas kontroles pasākumu rezultātus un visu pārējo attiecīgo informāciju, Komisija sastāda gada ziņojumu par oficiālās kontroles vispārējo norisi dalībvalstīs. Šajā ziņojumā attiecīgā gadījumā var ietvert ieteikumus par:

5.  Daudzgadu valsts kontroles plānus un ar tiem saistītās pamatnostādnes attiecīgā gadījumā pielāgo, pamatojoties uz Komisijas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem un ieteikumiem.

6.  Komisija savu ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un dara to pieejamu sabiedrībai.

VI SADAĻA

KOPIENAS DARBĪBAS

I NODAĻA

KOPIENAS KONTROLE

45. pants

Kopienas kontrole dalībvalstīs

1.  Komisijas eksperti veic vispārīgas un specifiskas revīzijas dalībvalstīs. Komisija var norīkot dalībvalstu ekspertus, lai tie palīdz Komisijas ekspertiem. Vispārīgās un specifiskās revīzijas organizē sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Revīzijas veic regulāri. To galvenais mērķis ir pārbaudīt, vai kopumā oficiālā kontrole dalībvalstīs notiek saskaņā ar daudzgadu valsts kontroles plāniem, kas minēti 41. pantā, un atbilstīgi Kopienas tiesībām. Šajā nolūkā un lai veicinātu revīziju efektivitāti, Komisija pirms šādu revīziju veikšanas var prasīt, lai dalībvalstis iespējami īsā laikā iesniedz aktualizētas valsts kontroles plānu versijas.

2.  Vispārējās revīzijas var papildināt ar specifiskām revīzijām un inspekcijām vienā vai vairākās konkrētās jomās. Šādas specifiskas revīzijas un inspekcijas jo īpaši izmanto, lai:

3.  Komisija ikreiz sastāda ziņojumu par veiktās kontroles rezultātiem. Ziņojumā attiecīgos gadījumos iekļauj ieteikumus dalībvalstīm par to, kā uzlabot atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem. Komisija dara šos ziņojumus pieejamus sabiedrībai. Ja ziņojums attiecas uz dalībvalstī veiktu kontroli, tad Komisija iesniedz ziņojuma projektu attiecīgajai kompetentajai iestādei, lai tā dotu atsauksmes, ņem vērā minētās atsauksmes nobeiguma ziņojuma sagatavošanā un publicē tās kopā ar nobeiguma ziņojumu.

4.  Komisija izstrādā ikgadēju kontroles programmu, pirms īstenošanas dara to zināmu dalībvalstīm un ziņo par īstenošanas rezultātiem. Komisija var grozīt minēto programmu, lai ņemtu vērā notikumus dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un fitosanitārajā jomā.

5.  Dalībvalstis:

6.  Sīki izstrādātus noteikumus par dalībvalstīs veicamo Kopienas kontroli var izstrādāt vai grozīt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

46. pants

Kopienas kontrole trešās valstīs

1.  Komisijas eksperti var veikt oficiālo kontroli trešās valstīs, lai, pamatojoties uz 47. panta 1. punktā minēto informāciju, pārbaudītu trešo valstu tiesību aktu un sistēmu atbilstību vai līdzvērtību Kopienas tiesību aktiem dzīvnieku barības un pārtikas aprites un dzīvnieku veselības jomā. Komisija var norīkot dalībvalstu ekspertus, lai tie palīdz Komisijas ekspertiem. Šāda oficiālā kontrole jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:

2.  Lai veicinātu trešā valstī veiktas kontroles efektivitāti, Komisija pirms šādas kontroles uzsākšanas var prasīt, lai attiecīgā trešā valsts sniedz 47. panta 1. punktā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā – rakstiskas atskaites par minētās kontroles īstenošanu.

3.  Trešās valstīs veicamās Kopienas kontroles biežumu nosaka, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

Riska noteikšanas kritērijus, ko izmanto a) apakšpunktā minētajā riska novērtējumā, nosaka saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

4.  Procedūru un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz trešās valstīs veicamo kontroli var noteikt vai grozīt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

Jo īpaši tā ir procedūra un sīki izstrādāti noteikumi par:

Atbilstīgi šai pašai procedūrai pēc savstarpējības principa var paredzēt maksas par iepriekš minēto kontroli.

5.  Ja Kopienas kontrolē konstatē nopietnu risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai, tad Komisija nekavējoties veic visus vajadzīgos ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu vai ar drošības noteikumiem citos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos.

6.  Komisija ikreiz sastāda ziņojumu par veiktās Kopienas kontroles rezultātiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumā ietver ieteikumus. Komisija šos ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.

7.  Komisija trešās valstīs veicamās kontroles programmu pirms tās īstenošanas dara zināmu dalībvalstīm un ziņo par īstenošanas rezultātiem. Komisija var grozīt minēto programmu, lai ņemtu vērā notikumus dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un fitosanitārajā jomā.

II NODAĻA

IMPORTA NOSACĪJUMI

47. pants

Vispārīgi importa nosacījumi

1.  Komisija ir atbildīga par to, lai no trešām valstīm, kas gatavojas eksportēt preces uz Kopienu, prasītu iesniegt šādu precīzu un aktuālu informāciju par sanitārās kontroles sistēmu vispārīgo organizāciju un vadību:

2.  Informācijai, kas minēta 1. punktā, jābūt samērīgai ar preču veidu, un tajā var ņemt vērā trešās valsts īpašo situāciju un struktūru un uz Kopienu eksportēto produktu veidu. Informācijai jāattiecas vismaz uz tām precēm, kuras paredzēts eksportēt uz Kopienu.

3.  Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, var ietvert arī:

4.  Ja trešā valsts nesniedz šādu informāciju vai ja šāda informācija nav pietiekama, tad var paredzēt konkrētus importa nosacījumus saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru, pēc apspriešanās ar konkrēto trešo valsti tos nosakot katrā atsevišķā gadījumā un tikai uz laiku.

5.  Pamatnostādnes, kurās precizē to, kā izstrādājama un Komisijai iesniedzama 1., 2. un 3. punktā minētā informācija, un pārejas posma pasākumi, ar kuriem trešām valstīm atvēl laiku minētās informācijas sagatavošanai, jāizstrādā saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru.

48. pants

Konkrēti importa nosacījumi

1.  Tiktāl, cik nosacījumi un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot preces no trešām valstīm vai to reģioniem, nav paredzētas ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, tās vajadzības gadījumā nosaka atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai.

2.  Nosacījumi un sīki izstrādātās procedūras, kas minētas 1. punktā, var ietvert:

3.  Sarakstā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, trešās valstis iekļauj tikai tad, ja to kompetentās iestādes sniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtīgumu Kopienas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem.

4.  Sarakstus veidojot vai aktualizējot, jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

5.  Pieņemot īpašos importa nosacījumus, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā, ņem vērā attiecīgo trešo valstu sniegto informāciju un, ja vajadzīgs, šādās trešās valstīs veiktās Kopienas kontroles rezultātus. Īpašos importa nosacījumus var paredzēt attiecībā uz konkrētu produktu vai uz produktu grupu. Tie var attiekties uz konkrētu trešo valsti, uz trešās valsts reģioniem vai uz trešo valstu grupu.

49. pants

Līdzvērtība

1.  Pēc tam, kad īstenota vienošanās par līdzvērtību vai ar apmierinošiem rezultātiem veikta revīzija, un ja trešās valstis nodrošina attiecīgus objektīvus pierādījumus, var pieņemt tādu lēmumu atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai, ar kuru atzīst to, ka trešo valstu vai to reģionu piemērotie pasākumi konkrētās jomās sniedz garantijas, kas ir līdzvērtīgas Kopienā piemēroto pasākumu garantijām.

2.  Lēmumā, kas minēts 1. punktā, norāda to, kādi nosacījumi attiecas uz importu no minētās trešās valsts vai trešas valsts reģiona.

Šie nosacījumi var aptvert:

3.  Lēmumu, kas minēts 1. punktā, saskaņā ar to pašu procedūru tūlīt atceļ tad, ja vairs netiek pildīts kāds no lēmuma pieņemšanas laikā noteiktajiem līdzvērtības atzīšanas nosacījumiem.

50. pants

Atbalsts jaunattīstības valstīm

1.  Var atbilstīgi 62. panta 3. punktā minētajai procedūrai pieņemt turpmāk nosauktos pasākumus un paturēt tos spēkā tik ilgi, kamēr vien tiem ir pierādāma ietekme uz jaunattīstības valstu spēju nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām:

2.  Īstenojot Kopienas sadarbības politiku attīstības jomā, Komisija veicina pasākumus jaunattīstības valstu atbalstam saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas nekaitīgumu kopumā un jo īpaši saistībā ar atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas standartiem, lai šādi veidotu institucionālo spēju, kas vajadzīga 5., 12., 47. un 48. pantā minēto prasību izpildei.

III NODAĻA

KONTROLES PERSONĀLA APMĀCĪBA

51. pants

Kontroles personāla apmācība

1.  Komisija var organizēt mācību kursus dalībvalstu kompetento iestāžu personālam, kas ir atbildīgs par šajā regulā minēto oficiālo kontroli. Šos mācību kursus izmanto, lai izstrādātu saskaņotu pieeju oficiālajai kontrolei dalībvalstīs. Jo īpaši tie var ietvert apmācību šādos priekšmetos:

2.  Mācību kursi, kas minēti 1. punktā, var būt atklāti dalībniekiem no trešām valstīm, jo īpaši no jaunattīstības valstīm.

3.  Sīki izstrādātus noteikumus mācību kursu organizēšanai var paredzēt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

IV NODAĻA

CITAS KOPIENAS DARBĪBAS

52. pants

Trešo valstu veikta kontrole dalībvalstīs

1.  Komisijas eksperti pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma un sadarbībā ar tām var palīdzēt dalībvalstīm trešo valstu veiktas kontroles laikā.

2.  Šādos gadījumos dalībvalstis, kuru teritorijā trešai valstij jāveic kontrole, informē Komisiju par kontroles plānošanu, apjomu, dokumentāciju un sniedz visu pārējo attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai efektīvi piedalīties kontroles veikšanā.

3.  Komisijas palīdzības mērķis jo īpaši ir:

53. pants

Koordinētie kontroles plāni

Komisija var ieteikt koordinētus plānus saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto procedūru. Šo plānu izpildi:

VII SADAĻA

IZPILDES PASĀKUMI

I NODAĻA

VALSTS ĪSTENOTIE IZPILDES PASĀKUMI

54. pants

Rīcība neatbilstības gadījumā

1.  Ja kompetentā iestāde konstatē neatbilstību, tad tā rīkojas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējs labo radušos stāvokli. Lemjot par to, kā rīkoties, kompetentā iestāde ņem vērā neatbilstības veidu un pagātnē reģistrētās neatbilstības saistībā ar konkrēto uzņēmēju.

2.  Šāda rīcība attiecīgā gadījumā ietver šādus pasākumus:

3.  Kompetentā iestāde attiecīgajam uzņēmējam vai viņa pārstāvim:

4.  Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde par tās lēmumu informē arī nosūtītājas dalībvalsts kompetento iestādi.

5.  Visus izdevumus, kas rodas, ievērojot šo pantu, sedz atbildīgais dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs.

55. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu un citu tādu Kopienas noteikumu pārkāpumiem, kuri attiecas uz dzīvnieku veselības un labturības aizsardzību, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2.  Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai noteikumus, kas piemērojami dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī turpmākos to grozījumus.

II NODAĻA

KOPIENAS ĪSTENOTIE IZPILDES PASĀKUMI

56. pants

Aizsardzības pasākumi

1.  Pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzētajai procedūrai veic tad, ja:

2.  Šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad:

VIII SADAĻA

KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIELĀGOŠANA

57. pants

Direktīvas 96/23/EK grozījumi

Ar šo Direktīvu 96/23/EK groza šādi:

58. pants

Direktīvas 97/78/EK grozījumi

Ar šo Direktīvu 97/78/EK groza šādi:

59. pants

Direktīvas 2000/29/EK grozījums

Direktīvā 2000/29/EK iekļauj šādu pantu:

“27.a pants

Šajā direktīvā, neierobežojot tās 21. pantu, attiecīgā gadījumā piemēro 41.–46. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 43 ).

60. pants

Regulas (EK) Nr. 854/2004 grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 854/2004 groza šādi:

61. pants

Kopienas tiesību aktu atcelšana

1.  Ar šo no 2006. gada 1. janvāra atceļ Direktīvas 70/373/EEK, 85/591/EEK, 89/397/EEK, 93/99/EEK un 95/53/EK un Lēmumus 93/383/EEK, 98/728/EK un 1999/313/EK. Ar šo no 2008. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 85/73/EEK.

2.  Tomēr īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajiem tiesību aktiem, un jo īpaši VIII pielikumā minētie tiesību akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulu, paliek spēkā tik ilgi, līdz pieņem vajadzīgos noteikumus, kuru pamatā ir šī regula.

3.  Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

IX SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

62. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas nodibināta ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu, vai – jautājumos, kuri saistīti galvenokārt ar fitosanitāriju, – Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 76/894/EEK (*).

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

4.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

63. pants

Īstenošanas un pārejas posma pasākumi

1.  Īstenošanas un pārejas posma pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, var paredzēt saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru.

Jo īpaši tas attiecas uz:

2.  Lai ņemtu vērā Regulu (EEK) Nr. 2092/91, (EEK) Nr. 2081/92 un (EEK) Nr. 2082/92 specifiku, konkrētos pasākumos, kas jāpieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru, var noteikt vajadzīgos izņēmumus un pielāgojumus attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

64. pants

Pielikumu grozīšana un atsauces uz Eiropas standartiem

Saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto procedūru:

65. pants

Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

1.  Komisija ne vēlāk kā 2007. gada 20. aprīlī iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.  Ziņojumā jo īpaši izvērtē šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi un aplūko jo īpaši šādus jautājumus:

3.  Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

66. pants

Kopienas finansējums

1.  Apropriācijas, kuras vajadzīgas, lai finansētu:

piešķir ik gadu atbilstīgi budžeta procedūrai.

2.  Pasākumi, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, jo īpaši ietver konferenču rīkošanu, datu bāzu izveidi, informācijas publicēšanu, pētījumu organizēšanu un tādu sanāksmju rīkošanu, kas vajadzīgas, lai sagatavotu sapulces, kurās sanāk Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.

3.  Tehnisko nodrošinājumu un finansiālo ieguldījumu, ar ko Kopiena piedalās 50. pantā minēto darbību organizēšanā, var piešķirt Komisijai pieejamo cilvēkresursu un finanšu līdzekļu robežās.

X SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

67. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Tomēr 27. un 28. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

▼M4

---

I PIELIKUMS

2. PANTA 15. PUNKTĀ MINĒTĀS TERITORIJAS

▼B

---

II PIELIKUMS

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I NODAĻA: OFICIĀLĀS KONTROLES PERSONĀLA APMĀCĪBAS PRIEKŠMETI

II NODAĻA: AR KONTROLES PROCEDŪRU SAISTĪTIE JAUTĀJUMI

---

III PIELIKUMS

ANALĪZES METOŽU RAKSTUROJUMS

1.

Analīzes metodēm jāatbilst šādiem kritērijiem: a) pareizība; b) piemērojamība (matrica un koncentrācijas diapazons); c) kvalitatīvās noteikšanas robeža; d) kvantitatīvās noteikšanas robeža; e) precizitāte; f) atkārtojamība; g) reproducējamība; h) reģenerācija; i) selektivitāte; j) jutība; k) linearitāte; l) mērījumu nenoteiktība; m) citi kritēriji, ko var izvēlēties pēc vajadzības.

2.

Iepriekš 1.e) punktā minētās precizitātes lielumus iegūst vai nu kopīgā pētījumā, kuru veic saskaņā ar starptautiski atzītu protokolu par kopīgiem pētījumiem (piemēram, ISO 5725:1994 vai IUPAC Starptautisko saskaņoto protokolu), vai – ja ir noteikti analītisko metožu izpildes kritēriji – pārbaudot atbilstību minētajiem kritērijiem. Atkārtojamības un reproducējamības lielumus izsaka starptautiski atzītā formā (piemēram, kā 95 % ticamības intervālu, kas definēts ISO 5725:1994 vai IUPAC). Kopīgā pētījuma rezultātus publicē vai dara brīvi pieejamus.

3.	Priekšroku dod analīzes metodēm, kas ir vienādi pielietojamas dažādās preču grupās, nevis metodēm, kas derīgas tikai atsevišķām precēm.

4.	Stāvoklī, kad analīzes metodes apstiprināt var tikai vienā laboratorijā, tās jāvalidē saskaņā ar, piemēram, IUPAC Saskaņotajām pamatnostādnēm vai – ja ir noteikti analītisko metožu izpildes kritēriji – pārbaudot atbilstību minētajiem kritērijiem.

5.	Attiecībā uz analīzes metodēm, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu, izmanto analīzes metožu apraksta standartizkārtojumu, ko iesaka ISO.

---

IV PIELIKUMS

DARBĪBAS UN MINIMĀLĀS NODEVU VAI MAKSU LIKMES SAISTĪBĀ AR KOPIENAS UZŅĒMUMU OFICIĀLO KONTROLI

A IEDAĻA: DARBĪBAS

1.	Darbības, ko aptver Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK, 93/119/EK un 96/23/EK un par ko dalībvalstis pašlaik iekasē nodevas saskaņā ar Direktīvu 85/73/EEK.

2.	Dzīvnieku barības uzņēmumu apstiprināšana.

B IEDAĻA: MINIMĀLĀS LIKMES

Dalībvalstis nodevas vai maksas par turpmākajā uzskaitījumā minēto produktu kontroli iekasē vismaz pēc atbilstīgajām minimālajām likmēm.

I NODAĻA

MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM PAR KAUŠANAS INSPEKCIJU

II NODAĻA

MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM PAR IZCIRSTUVJU KONTROLI

III NODAĻA

MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO MEDĪJUMA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMIEM

IV NODAĻA

MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO PIENA RAŽOŠANĀ

V NODAĻA

MINIMĀLĀS LIKMES NODEVĀM VAI MAKSĀM, KO PIEMĒRO ZVEJNIECĪBAS UN AKVAKULTŪRAS PRODUKTU RAŽOŠANĀ UN LAIŠANĀ TIRGŪ

Par Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3703/85 II pielikumā minētajām sugām iekasēto nodevu apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 50 par sūtījumu.

Par zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādi dalībvalstis iekasē EUR 0,5 par tonnu.

---

V PIELIKUMS

DARBĪBAS UN MINIMĀLĀS NODEVU VAI MAKSU LIKMES SAISTĪBĀ AR KOPIENĀ IEVESTU PREČU UN DZĪVU DZĪVNIEKU OFICIĀLO KONTROLI

A IEDAĻA: DARBĪBAS VAI KONTROLE

Darbības, ko aptver Direktīvas 97/78/EK un 91/496/EEK un par ko dalībvalstis pašlaik iekasē nodevas saskaņā ar Direktīvu 85/73/EEK.

B IEDAĻA: NODEVAS VAI MAKSAS

I NODAĻA

NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTAI GAĻAI

Minimālās nodevas likmes par importētās gaļas sūtījumu oficiālo kontroli ir:

II NODAĻA

NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTIEM ZVEJNIECĪBAS PRODUKTIEM

1.	Minimālā nodeva par importēto zvejniecības produktu sūtījumu oficiālo kontroli ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā.

2.

Minētā summa par importēto zvejniecības produktu beztaras sūtījumu oficiālo kontroli ir: — EUR 600 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 500 tonnām, — EUR 1 200 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 1 000 tonnām, — EUR 2 400 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu apjomā līdz 2 000 tonnām, — EUR 3 600 par kuģi ar zvejniecības produktu kravu vairāk nekā 2 000 tonnu apjomā.

3.	Ja dabīgajā vidē nozvejotus zvejniecības produktus izkrauj tieši no zvejas kuģa, kas peld ar trešās valsts karogu, tad piemēro IV pielikuma B iedaļas V nodaļas a) punkta noteikumus.

III NODAĻA

NODEVAS VAI MAKSAS, KO PIEMĒRO GAĻAS PRODUKTIEM, MĀJPUTNU GAĻAI, MEDĪBU DZĪVNIEKU GAĻAI, TRUŠU GAĻAI, SAIMNIECĪBĀ AUDZĒTU MEDĪBU DZĪVNIEKU GAĻAI, BLAKUSPRODUKTIEM UN DZĪVNIEKU IZCELSMES DZĪVNIEKU BARĪBAI

1.

Minimālā nodeva par importēto sūtījumu oficiālo kontroli I un II nodaļā neminētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, vai dzīvnieku barībai ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā.

2.

Minētā summa par importēto beztaras sūtījumu oficiālo kontroli I un II nodaļā neminētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, vai dzīvnieku barībai ir: — EUR 600 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 500 tonnām, — EUR 1 200 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 1 000 tonnām, — EUR 2 400 par kuģi ar produktu kravu apjomā līdz 2 000 tonnām, — EUR 3 600 par kuģi ar produktu kravu vairāk nekā 2 000 tonnu apjomā.

IV NODAĻA

NODEVAS, KO PIEMĒRO CAUR KOPIENU TRANZĪTĀ VESTĀM PRECĒM UN DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM

Nodevu vai maksu apjoms par oficiālo kontroli precēm un dzīviem dzīvniekiem, ko tranzītā ved caur Kopienu, ir vismaz EUR 30, un ik pēc stundas ceturkšņa, kuru patērē katrs kontroli veicošais personāla loceklis, šo summu palielina par EUR 20.

V NODAĻA

NODEVAS, KO PIEMĒRO IMPORTĒTIEM DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM

1.

Nodeva par importētu dzīvu dzīvnieku sūtījumu oficiālo kontroli: a) liellopiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, cūkām, aitām, kazām, mājputniem, trušiem un medījamiem sīkputniem un sīkdzīvniekiem, kā arī dažiem sauszemes zīdītājiem: mežacūkām un atgremotājiem ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 6 tonnām — un — EUR 9 par katru papildu tonnu līdz 46 tonnu apjomam — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā; b) citu sugu dzīvniekiem faktiskajā inspekcijas cenā, ko izsaka vai nu attiecībā uz vienu importēto dzīvnieku, vai vienu importēto tonnu, ir: — EUR 55 par sūtījumu apjomā līdz 46 tonnām — vai — EUR 420 par sūtījumu vairāk nekā 46 tonnu apjomā, un šis minimums neattiecas uz tādu sugu dzīvnieku importu, kas minētas Komisijas Lēmumā 92/432/EEK.

2.	Pēc dalībvalsts pieprasījuma, kam pievienoti atbilstīgi apliecinoši dokumenti, un saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 18. pantā paredzēto procedūru importam no atsevišķām trešām valstīm var piemērot zemākas nodevu likmes.

---

VI PIELIKUMS

KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ NODEVU APRĒĶINĀŠANĀ

1.	Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla algas.

2.	Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla izmaksas, tostarp iekārtas, darbarīki, piederumi, apmācība, komandējumu izdevumi un blakus izmaksas.

3.	Laboratoriskās analīzes un paraugu ņemšanas izmaksas.

▼M1

---

VII PIELIKUMS

KOPIENAS REFERENCES LABORATORIJAS

I.   Kopienas references laboratorijas pārtikai un barībai

1.   Kopienas references laboratorija pienam un piena produktiem

AFSSA — Laboratoire d'études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP)

F-94700 Maisons-Alfort

Francija

2.   Kopienas references laboratorijas analīzēm un testiem zoonozes (salmonella) noteikšanai

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

3720 BA Bilthoven

Nīderlande

3.   Kopienas references laboratorija jūras biotoksīnu monitoringam

Agencia Española de Seguridad Alimentaria (AESA)

E-36200 Vigo

Spānija

4.   Kopienas references laboratorija gliemeņu bakterovirusālā piesārņojuma monitoringam

The laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science (CEFAS)

Weymouth

Dorset DT4 8UB

Apvienotā Karaliste

5.   Kopienas references laboratorija Listeria monocytogenes noteikšanai

AFSSA — Laboratoire d'études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP)

F-94700 Maisons-Alfort

Francija

6.   Kopienas references laboratorija koagulāzes pozitīviem stafilakokiem, ieskaitot Staphylococccus aureus

AFSSA — Laboratoire d'études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP)

F-94700 Maisons-Alfort

Francija

7.   Kopienas references laboratorija Escherichia coli, tai skaitā Verotoxigenic E. Coli (VTEC) noteikšanai

Istituto Superiore di Sanità (ISS)

I-00161 Roma

Itālija

8.   Kopienas references laboratorija kampilobaktēriju noteikšanai

Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA)

S-751 89 Uppsala

Zviedrija

9.   Kopienas references laboratorija parazītu (īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis) noteikšanai

Istituto Superiore di Sanità (ISS)

I-00161 Roma

Itālija

10.   Kopienas references laboratorija mikrobu rezistences noteikšanai

Danmarks Fødevareforskning (DFVF)

DK-1790 København V

Dānija

11.   Kopienas references laboratorija dzīvnieku proteīnu noteikšanai dzīvnieku barībā

Centre wallon de recherches agronomiques (CRA-W)

B-5030 Gembloux

Beļģija

12.   Kopienas references laboratorijas veterināro zāļu un piesārņotāju atlieku noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikā

a)   atliekām, kas norādītas I pielikuma A grupas 1., 2., 3., 4. punktā, B grupas 2. punkta d) apakšpunktā un B grupas 3. punkta d) apakšpunktā Direktīvā 96/23/EK

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

3720 BA Bilthoven

Nīderlande

b)   atliekām, kas norādītas I pielikuma B grupas 1. punktā un B grupas 3. punkta e) apakšpunktā Direktīvā 96/23/EK, un attiecībā uz karbadoksu un olakvindoksu

Laboratoire d'études et de recherches sur les médicaments vétérinaires et les désinfectants

AFSSA — site de Fougères

BP 90203

Francija

c)   atliekām, kas norādītas I pielikuma A grupas 5. punktā un B grupas 2. punkta a), b), e) apakšpunktā Direktīvā 96/23/EK

Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (BVL)

D-12277 Berlin

Vācija

d)   atliekām, kas norādītas I pielikuma B grupas 3. punkta c) apakšpunktā Direktīvā 96/23/EK

Instituto Superiore di Sanità

I-00161 Roma

Itālija

13.   Kopienas references laboratorija transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma B nodaļā

The Veterinary Laboratories Agency

Woodham Lane

New Haw

Addlestone

Surrey KT15 3NB

Apvienotā Karaliste

14.   Kopienas references laboratorija dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu noteikšanai

Laboratorija, kas minēta II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām ( 45 )

The Joint Research Centre of the European Commission

Geel

Beļģija

15.   Kopienas references laboratorija ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) noteikšanai

Laboratorija, kas minēta pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību ( 46 )

The Joint Research Centre of the European Commission

Ispra

Itālija

16.   Kopienas references laboratorija materiāliem, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku

The Joint Research Centre of the European Commission

Ispra

Itālija

17.   Kopienas references laboratorijas pesticīdu atlieku noteikšanai

a)   graudaugos un barībā

Danmarks Fødevareforskning (DFVF)

DK-1790 København V

Dānija

b)   dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg

Postfach 100462

D-79123 Freiburg

Vācija

c)   augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu

Laboratorio Agrario de la Generalitat Valenciana (LAGV)

Grupo de Residuos de Plaguicidas de la Universidad de Almería (PRRG)

LAGV: E-46100 Burjassot-Valencia

PRRG: E-04120 Almería

Spānija

d)   vienas atliekas noteikšanas metodes

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Stuttgart

Postfach 1206

D-70702 Fellbach

Vācija

18.   Kopienas references laboratorija smago metālu noteikšanai barībā un pārtikā

The Joint Research Centre of the European Commission

Geel

Beļģija

19.   Kopienas references laboratorija mikotoksīnu noteikšanai

The Joint Research Centre of the European Commission

Geel

Beļģija

20.   Kopienas references laboratorija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) noteikšanai

The Joint Research Centre of the European Commission

Geel

Beļģija

21.   Kopienas references laboratorija dioksīnu un PCB noteikšanai barībā un pārtikā

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg

Postfach 100462

D-79123 Freiburg

Vācija

II.   Kopienas references laboratorijas dzīvnieku veselības un dzīvu dzīvnieku pārbaudei

1.   Kopienas references laboratorija klasiskā cūku mēra noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/89/EEK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei ( 47 ).

2.   Kopienas references laboratorija Āfrikas zirgu mēra noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīvā 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai ( 48 ).

3.   Kopienas references laboratorija putnu gripas noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK ( 49 ).

4.   Kopienas references laboratorija Ņūkāslas slimības noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīvā 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei ( 50 ).

5.   Kopienas references laboratorija cūku vezikulārās slimības noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību ( 51 ).

6.   Kopienas references laboratorija zivju slimību noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 1993. gada 24. jūnija Direktīvā 93/53/EEK, ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei ( 52 ).

7.   Kopienas references laboratorija gliemeņu slimību noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 1995. gada 22. decembra Direktīvā 95/70/EK, ar ko ievieš Kopienas obligātos pasākumus noteiktu gliemeņu slimību kontrolei ( 53 ).

8.   Kopienas references laboratorija trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumā 2000/258/EEK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai ( 54 ).

9.   Kopienas references laboratorija infekciozā katarālā drudža noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvā 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai ( 55 ).

10.   Kopienas references laboratorija Āfrikas cūku mēra noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri ( 56 ).

11.   Kopienas references laboratorija zootehnikas jautājumiem

Laboratorija, kas minēta Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā 96/463/EK, ar ko nosaka references struktūru, kas atbild par sadarbību liellopu sugas tīršķirnes vaislas dzīvnieku testēšanas metožu un rezultātu novērtējuma unificēšanā ( 57 ).

12.   Kopienas references laboratorija mutes un nagu sērgas noteikšanai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvā 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEC un Lēmumus 89/531/EEC un 91/665/EEC un groza Direktīvu 92/46/EEK ( 58 ).

13.   Kopienas references laboratorija brucelozes noteikšanai

AFSSA — Laboratoire d’études et de recherches en pathologie animale et zoonoses

F-94700 Maisons-Alfort

Francija

▼M3

14.   Kopienas references laboratorija zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri,

AFSSA — Laboratoire d’études et de recherches en pathologie animale et zoonoses/Laboratoire d’études et de recherche en pathologie équine

F-94700 Maisons-Alfort

Francija

▼M5

15.   Kopienas references laboratorija vēžveidīgo slimību jomā

16.   Kopienas references laboratorija trakumsērgas jomā

17.   Kopienas references laboratorija govju tuberkulozes jomā

▼B

---

VIII PIELIKUMS

ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ ATBILSTĪGI 61. PANTAM

1.   Īstenošanas noteikumi, kuru pamatā ir Direktīva 70/373/EEK par Kopienas metožu ieviešanu paraugu ņemšanai un analīzei lopbarības oficiālajā kontrolē:

2.   Īstenošanas noteikumi, kuru pamatā ir 1995. gada 25. oktobra Direktīva 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri attiecas uz oficiālu inspekciju organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā:

Komisijas 1998. gada 10. septembra Direktīva 98/68/EK, ar ko paredz Padomes Direktīvas 95/53/EK 9. panta 1. punktā minēto standartu, kā arī konkrētus noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kuras piemēro, ievedot Kopienā lopbarību no trešām valstīm ( 76 ).

---

( 1 ) OV C 234, 30.9.2003., 25. lpp.

( 2 ) OV C 23, 27.1.2004., 14. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums.

( 4 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

( 5 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/31/EK (OV L 85, 23.3.2004., 18. lpp.).

( 6 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 392/2004 (OV L 65, 3.3.2004., 1. lpp.).

( 7 ) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 8 ) OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 9 ) Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

( 10 ) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz dzīvniekiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/43/EK (OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.).

( 11 ) OV L 265, 8.11.1995., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/46/EK (OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.).

( 12 ) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

( 13 ) OV L 40, 17.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 14 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

( 15 ) OV L 332,30.12.1995., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 16 ) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/74/EK (OV L 262, 14.10.2003., 17. lpp.).

( 17 ) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālās kontroles organizēšanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2003 (OV L 333, 20.12.2003., 28. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

( 21 ) Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīva 86/362/EEK par maksimālā pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu graudaugu produktos un uz tiem (OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/2/EK (OV L 14, 21,1.2004., 10. lpp.).

( 22 ) Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīva 90/642/EEK par maksimālā pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dažos augu izcelsmes produktos, tostarp augļos un dārzeņos, un uz tiem (OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/2/EK.

( 23 ) Komisijas 1992. gada 13. janvāra Direktīva 92/1/EEK par temperatūras kontroli ātri sasaldētu pārtikas produktu transportēšanas līdzekļos, tirdzniecības bāzēs un noliktavās (OV L 34, 11.2.1992., 28. lpp.).

( 24 ) Komisijas 1992. gada 13. janvāra Direktīva 92/2/EEK, ar ko paredz paraugu ņemšanas procedūru un analīzes metodi, kura jāizmanto Kopienā, veicot ātri sasaldētu pārtikas produktu temperatūras oficiālo kontroli (OV L 34, 11.2.1992., 30. lpp.).

( 25 ) Padomes 1970. gada 20. jūlija Direktīva 70/373/EEK par Kopienas metožu ieviešanu paraugu ņemšanai un analīzei lopbarības oficiālajā kontrolē (OV L 170, 3.8.1970., 2. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

( 26 ) Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/591/EEK par Kopienas metožu ieviešanu paraugu ņemšanai un analīzei pārtikas produktu kontrolē (OV L 372, 31.12.1985., 50. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 27 ) Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīva 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli (OV L 186, 30.6.1989., 23. lpp.).

( 28 ) Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīva 93/99/EEK par papildu pasākumiem attiecībā uz pārtikas produktu oficiālo kontroli (OV L 290, 24.11.1993., 14. lpp.). Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 29 ) Padomes 1993. gada 14. jūnija Lēmums 93/383/EEK par jūras biotoksīnu monitoringa references laboratorijām (OV L 166, 8.7.1993., 31. lpp.). Lēmums grozīts ar Lēmumu 1999/312/EK (OV L 120, 8.5.1999., 37. lpp.).

( 30 ) Padomes 1996. gada 26. jūnija Direktīva 96/43/EK, ar ko groza un konsolidē Direktīvu 85/73/EEK, lai nodrošinātu finansējumu dzīvu dzīvnieku un atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu veterinārajai inspekcijai un kontrolei (OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.).

( 31 ) Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmums 98/728/EK par Kopienas nodevu sistēmu dzīvnieku barības nozarē (OV L 346, 22.12.1998., 51. lpp.).

( 32 ) Padomes 1999. gada 29. aprīļa Lēmums 1999/313/EK par gliemeņu bakterovirusālā piesārņojuma monitoringa references laboratorijām (OV L 120, 8.5.1999., 40. lpp.).

( 33 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 34 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 35 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 36 ) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 37 ) OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.

( 38 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”

( 39 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”

( 40 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 (OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.).

( 41 ) OV L 18, 20.1.2003., 11. lpp.

( 42 ) OV L 139, 30.4.2004”

( 43 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”

( 44 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”

( 45 ) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

( 46 ) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

( 47 ) OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 48 ) OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 49 ) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

( 50 ) OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 51 ) OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 52 ) OV L 175, 19.7.1993., 23. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 53 ) OV L 332, 30.12.1995., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

( 54 ) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/60/EK (OV L 23, 28.1.2003., 30. lpp.).

( 55 ) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

( 56 ) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 57 ) OV L 192, 2.8.1996., 19. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 58 ) OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Lēmumu 2005/615/EK (OV L 213, 18.8.2005., 14. lpp.).

( 59 ) OV L 155, 12.7.1971., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/27/EK (OV L 118, 6.5.1999., 36. lpp.).

( 60 ) OV L 279, 20.12.1971., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/64/EK (OV L 257, 19.9.1998., 14. lpp.).

( 61 ) OV L 123, 29.5.1972., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/79/EK (OV L 209, 7.8.1999., 23. lpp.).

( 62 ) OV L 83, 30.3.1973., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/27/EK.

( 63 ) OV L 102, 15.4.1976., 1. lpp.

( 64 ) OV L 102, 15.4.1976., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/14/EK (OV L 94, 13.4.1994., 30. lpp.).

( 65 ) OV L 206, 29.7.1978., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 84/4/EEK (OV L 15, 18.1.1984., 28. lpp.).

( 66 ) OV L 257, 10.9.1981., 38. lpp.

( 67 ) OV L 238, 6.9.1984., 34. lpp.

( 68 ) OV L 234, 17.9.1993., 17. lpp.

( 69 ) OV L 329, 30.12.1993., 54. lpp.

( 70 ) OV L 257, 19.9.1998., 14. lpp.

( 71 ) OV L 339, 24.12.2003., 78. lpp.

( 72 ) OV L 118, 6.5.1999., 36. lpp.

( 73 ) OV L 207, 6.8.1999., 13. lpp.

( 74 ) OV L 174, 13.7.2000., 32. lpp.

( 75 ) OV L 209, 6.8.2002., 15. lpp.

( 76 ) OV L 261, 24.9.1998., 32. lpp.