EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02004L0025-20240109
Directive 2004/25/EC of the european parliament and of the council of 21 April 2004 on takeover bids (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02004L0025 — LV — 09.01.2024 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), |
L 173 |
190 |
12.6.2014 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) |
L 22 |
1 |
22.1.2021 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTIVA (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris), |
L |
1 |
20.12.2023 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/25/EK
(2004. gada 21. aprīlis)
par pārņemšanas piedāvājumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Darbības joma
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
“pārņemšanas piedāvājums” vai “piedāvājums” ir publisks piedāvājums (kas nav pašas mērķa sabiedrības piedāvājums) uzņēmuma vērtspapīru turētājiem obligāti vai brīvprātīgi iegādāties visus vai dažus minētos vērtspapīrus, un šis piedāvājums ir vērsts uz mērķa sabiedrības kontroles iegūšanu vai tā mērķis ir iegūt šo kontroli saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;
“mērķa sabiedrība” ir uzņēmums, uz kura vērtspapīriem attiecas piedāvājums;
“piedāvātājs” ir fiziska vai juridiska persona, ko reglamentē publiskās tiesības vai privāttiesības un kas nāk klajā ar piedāvājumu;
“personas, kuras rīkojas saskaņoti” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar izteiktu vai klusuciešot noslēgtu mutisku vai rakstisku vienošanos, kuras mērķis ir iegūt mērķa sabiedrības kontroli vai izjaukt veiksmīgu piedāvājuma rezultātu;
“vērtspapīri” ir nododami vērtspapīri, kuru turētājiem ir balsstiesības uzņēmumā;
“piedāvājuma puses” ir piedāvātājs, piedāvātāja valdes locekļi, ja piedāvātājs ir uzņēmums, mērķa sabiedrība, mērķa sabiedrības vērtspapīru turētāji, mērķa sabiedrības valdes locekļi un personas, kas rīkojas saskaņoti ar minētajām pusēm;
“balsstiesīgie vērtspapīri ar vairākām balsīm” ir vērtspapīri, kas ietverti atšķirīgā un atsevišķā kategorijā un kam katram ir vairāk nekā viena balss.
3. pants
Vispārēji principi
Lai īstenotu šo direktīvu, dalībvalstis nodrošina, ka ir ievēroti šādi principi:
pret visiem vienas kategorijas mērķa sabiedrības vērtspapīru turētājiem ir vienāda attieksme; turklāt, ja persona iegūst kontroli uzņēmumā, ir jāaizsargā pārējie vērtspapīru turētāji;
mērķa sabiedrības vērtspapīru turētāju rīcībā ir jābūt pietiekamam laikam un informācijai, lai tie varētu pieņemt pienācīgi pamatotu lēmumu par piedāvājumu; ja mērķa sabiedrības valde sniedz padomu vērtspapīru turētājiem, tai jāizsaka savs viedoklis par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz nodarbinātību, nodarbinātības nosacījumiem un uzņēmuma atrašanās vietām;
mērķa sabiedrības valdei ir jārīkojas visa uzņēmuma interesēs un tā nedrīkst liegt vērtspapīru turētājiem iespēju izlemt par piedāvājuma priekšrocībām;
nedrīkst radīt fiktīvus tirgus ar mērķa sabiedrības, piedāvātāja uzņēmuma vai cita tāda uzņēmuma vērtspapīriem, uz ko attiecas piedāvājums, radot vērtspapīru cenu mākslīgu kāpumu vai kritumu un traucējot tirgu normālu darbību;
piedāvātājam piedāvājums ir jāizziņo tikai pēc tam, kad tas ir nodrošinājis, ka tas var veikt visu atlīdzību naudā, ja tādu piedāvā, un ir veicis visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu jebkura cita veida atlīdzības īstenošanu;
mērķa sabiedrības darbību nedrīkst kavēt ilgāk nekā ir pieņemams, nākot klajā ar piedāvājumu pārņemt tās vērtspapīrus.
Lai nodrošinātu 1. punktā noteikto principu ievērošanu, dalībvalstis:
nodrošina šajā direktīvā noteikto obligāto prasību ievērošanu;
piedāvājumu reglamentēšanai var paredzēt papildu nosacījumus un noteikumus, kas ir stingrāki nekā šajā direktīvā paredzētie.
4. pants
Uzraudzības iestāde un piemērojamās tiesības
Iestāde, kas ir kompetenta uzraudzīt piedāvājumu, ir tās dalībvalsts iestāde, kurā ir mērķa sabiedrības juridiskā adrese, ja tās vērtspapīrus laiž apgrozībā šīs dalībvalsts regulētā tirgū;
ja mērķa sabiedrības vērtspapīrus nav atļauts laist apgrozībā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese, piedāvājumu ir kompetenta uzraudzīt tās dalībvalsts iestāde, kuras regulētā tirgū ir atļauts laist apgrozībā mērķa sabiedrības vērtspapīrus.
Ja mērķa sabiedrības vērtspapīrus ir atļauts laist apgrozībā vairāk nekā vienas dalībvalsts regulētā tirgū, piedāvājumu ir kompetenta uzraudzīt tās dalībvalsts iestāde, kuras regulētā tirgū vērtspapīrus ir atļauts laist apgrozībā vispirms;
ja mērķa sabiedrības vērtspapīrus vispirms atļauts laist apgrozībā vienlaicīgi vairāk nekā vienas dalībvalsts regulētā tirgū, mērķa sabiedrība nosaka, kura no šo dalībvalstu uzraudzības iestādēm būs iestāde, kas ir kompetenta uzraudzīt piedāvājumu, par to paziņojot šiem regulētajiem tirgiem un to uzraudzības iestādēm pirmajā dienā, kad vērtspapīri laisti apgrozībā.
Ja mērķa sabiedrības vērtspapīrus 21. panta 1. punktā noteiktajā dienā jau ir atļauts laist apgrozībā vairāk nekā vienas dalībvalsts regulētā tirgū un ja šāda atļaušana ir notikusi vienlaicīgi, minēto dalībvalstu uzraudzības iestādes četru nedēļu laikā no 21. panta 1. punktā noteiktās dienas vienojas, kura no tām būs iestāde, kas ir kompetenta uzraudzīt konkrēto piedāvājumu. Ja ne, tad pirmajā dienā pēc minētā četru nedēļu laika posma, kad vērtspapīri laisti apgrozībā, mērķa sabiedrība nosaka, kura no minētajām iestādēm būs kompetentā iestāde;
dalībvalstis nodrošina, ka c) apakšpunktā minētos lēmumus dara zināmus atklātībai;
gadījumos, kas minēti b) un c) apakšpunktā, jautājumus, kas saistīti ar piedāvāto atlīdzību, jo īpaši cenu, un jautājumus, kas saistīti ar piedāvājuma procedūru, jo īpaši informāciju par piedāvātāja lēmumu īstenot piedāvājumu, piedāvājuma dokumentu saturu, un jautājumu par piedāvājuma izziņošanu izskata saskaņā ar kompetentās iestādes dalībvalsts noteikumiem. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar mērķa sabiedrības darbiniekiem sniedzamo informāciju, un jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības tiesībām, jo īpaši balsstiesību procentuālo daļu, kas vajadzīga kontroles īstenošanai, un atkāpēm no saistībām nākt klajā ar piedāvājumu, kā arī nosacījumiem, saskaņā ar kuriem mērķa sabiedrības valde var veikt darbības, kas var izjaukt piedāvājumu, piemērojamie noteikumi un kompetentā iestāde ir tās dalībvalsts noteikumi un kompetentā iestāde, kurā ir mērķa sabiedrības juridiskā adrese.
Ja ir ievēroti 3. panta 1. punktā noteiktie vispārējie principi, dalībvalstis savos noteikumos, ko tās izstrādā, var paredzēt, ka tās saskaņā ar šo direktīvu nosaka vai ievieš atkāpes no šiem noteikumiem:
iekļaujot šādas atkāpes savās valsts tiesību normās, lai ņemtu vērā valsts līmenī noteiktus apstākļus;
un/vai
piešķirot savām uzraudzības iestādēm, ja tās ir kompetentas, pilnvaras atcelt šādas valsts tiesību normas, lai ņemtu vērā i) apakšpunktā minētos apstākļus, vai citos īpašos apstākļos, kuru gadījumā ir vajadzīgs pamatots lēmums.
Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 5. panta 1. punktu nepiemēro, ja piemēro noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( 3 ) IV sadaļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 ( 4 ) V sadaļā.
5. pants
Mazākumdalībnieku aizsardzība, obligātais piedāvājums un atbilstīgā cena
Ja ir ievēroti 3. panta 1. punktā minētie vispārējie principi, dalībvalstis var ļaut savām uzraudzības iestādēm pielāgot pirmajā daļā minēto cenu tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti. Tādēļ dalībvalstis var izveidot to apstākļu sarakstu, kādos augstāko cenu var pielāgot uz augšu vai leju, piemēram, ja augstākā cena ir bijusi noteikta, pārdevējam un pircējam vienojoties, ja ir notikušas manipulācijas ar attiecīgo vērtspapīru tirgus cenām, ja tirgus cenas vispār vai konkrētas tirgus cenas ir ietekmējuši ārkārtas apstākļi vai lai varētu saglabāt uzņēmumus, kam ir grūtības. Dalībvalstis var arī noteikt kritērijus, kas piemērojami šādos gadījumos, piemēram, vidējo tirgus cenu konkrētā laika posmā, uzņēmuma likvidācijas vērtību vai citus objektīvus novērtēšanas kritērijus, ko parasti izmanto finanšu analīzē.
Visus uzraudzības iestādes lēmumus pielāgot atbilstīgo cenu pamato un dara zināmu atklātībai.
Tomēr, ja piedāvātāja piedāvātā atlīdzība nav likvīdi vērtspapīri, ko atļauts laist apgrozībā regulētā tirgū, tā alternatīvi jāveic skaidrā naudā.
Katrā ziņā piedāvātājs piedāvā atlīdzību naudā vismaz kā alternatīvu, ja piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, termiņā, kas sākas tajā pašā laikā, kad termiņš, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. punktu, un beidzas vienlaicīgi ar piedāvājuma pieņemšanas termiņa beigām, ir par skaidru naudu nopircis vērtspapīrus, kas nodrošina 5 % vai vairāk balsstiesību mērķa sabiedrībā.
Dalībvalstis var noteikt, ka atlīdzība naudā vismaz kā alternatīva ir jāpiedāvā visos gadījumos.
6. pants
Informācija par piedāvājumiem
Ja pirmajā daļā minētais piedāvājuma dokuments ir vispirms jāapstiprina uzraudzības iestādei un tā to ir apstiprinājusi, tad šo dokumentu, attiecīgā gadījumā to iztulkojot, atzīst visās citās dalībvalstīs, kuru tirgū mērķa sabiedrības vērtspapīrus atļauts laist apgrozībā, un nav jāsaņem attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Minētās iestādes var pieprasīt piedāvājuma dokumentā iekļaut papildu informāciju tikai tad, ja šāda informācija īpaši attiecas uz tās dalībvalsts vai dalībvalstu tirgiem, kuros mērķa sabiedrības vērtspapīrus ir ļauts laist apgrozībā, un ja tā attiecas uz formalitātēm, kas jāievēro, lai pieņemtu piedāvājumu un saņemtu attiecīgo atlīdzību, piedāvājuma termiņam beidzoties, kā arī uz nodokļu režīmu, kas reglamentē vērtspapīru turētājiem piedāvāto atlīdzību.
Šā panta 2. punktā minētajā piedāvājuma dokumentā obligāti norāda šādu informāciju:
piedāvājuma noteikumi;
piedāvātāja identitāte un, ja piedāvātājs ir uzņēmums, šāda uzņēmuma veids, nosaukums un juridiskā adrese;
vērtspapīri vai attiecīgā gadījumā to vērtspapīru kategorija vai kategorijas, attiecībā uz kuriem veic piedāvājumu;
par katru vērtspapīru vai vērtspapīru kategoriju piedāvātā atlīdzība un, ja tas ir obligātais piedāvājums, tā noteikšanai izmantotā metode, sniedzot sīkāku informāciju par to, kā minētā atlīdzība jāmaksā;
piedāvātā kompensācija par tiesībām, ko var atcelt 11. panta 4. punktā noteiktā ierobežojumu neitralizācijas noteikuma dēļ, sniedzot sīkāku informāciju par to, kā minētā kompensācija jāmaksā, un norādot metodi, kas izmantota tās noteikšanā;
vērtspapīru maksimālā un minimālā procentuālā daļa vai daudzumi, ko piedāvātājs apņemas iegādāties;
sīka informācija par visiem piedāvātāja un to personu rīcībā esošiem mērķa sabiedrības vērtspapīriem, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju;
visi nosacījumi, kas attiecas uz piedāvājumu;
piedāvātāja nodomi attiecībā uz mērķa sabiedrības turpmāko darbību un, ciktāl piedāvājums to ietekmē, piedāvātāja uzņēmuma turpmāko darbību un attiecībā uz to darbinieku un vadības darba vietu aizsardzību, ieskaitot visas būtiskas izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, un jo īpaši piedāvātāja stratēģiskos plānus attiecībā uz abiem uzņēmumiem un iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un uzņēmumu atrašanās vietām;
piedāvājuma pieņemšanai atvēlētais laiks;
informācija par šiem vērtspapīriem, ja piedāvātāja piedāvātā atlīdzība ir jebkāda veida vērtspapīri;
informācija par piedāvājuma finansēšanu;
to personu identitāte, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību, un, ja tie ir uzņēmumi, to veids, nosaukums, juridiskā adrese un attiecības ar piedāvātāju un, ja iespējams, ar mērķa sabiedrību;
valsts tiesību akti, kas reglamentēs piedāvātāja un mērķa sabiedrības vērtspapīru turētāju saistībā ar piedāvājumu noslēgtos līgumus, un kompetentās tiesas.
7. pants
Piedāvājuma pieņemšanai atvēlētais termiņš
8. pants
Informācijas atklāšana
9. pants
Mērķa sabiedrības valdes saistības
Šāda atļauja ir obligāta vismaz no brīža, kad mērķa sabiedrības valde saņem 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto informāciju par piedāvājumu, un līdz brīdim, kad piedāvājuma rezultātu dara zināmu atklātībai vai piedāvājuma termiņš beidzas. Dalībvalstis var pieprasīt, ka šāda atļauja ir jāsaņem agrākā posmā, piemēram, līdzko mērķa sabiedrības valde uzzina, ka piedāvājums ir nenovēršams.
10. pants
Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minētā informācija par uzņēmumiem
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punktā minētie uzņēmumi publicē sīku informāciju šādās jomās:
to kapitāla struktūra, ieskaitot vērtspapīrus, kas nav atļauti laišanai apgrozībā dalībvalsts regulētā tirgū, attiecīgā gadījumā norādot dažādās akciju kategorijas un attiecībā uz katru kategoriju ar to saistītās tiesības un pienākumus, un to kopējā pamatkapitāla procentuālo daļu, ko tās pārstāv;
jebkādi vērtspapīru nodošanas ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi vērtspapīru turēšanai vai vajadzība saņemt uzņēmuma vai citu vērtspapīru turētāju apstiprinājumu, neskarot Direktīvas 2001/34/EK 46. pantu;
būtiskas tiešas un netiešas akciju daļas (ieskaitot netiešas akciju daļas, kas iegūtas ar piramīdas struktūru starpniecību, un savstarpējas kapitāla daļas) Direktīvas 2001/34/EK 85. panta nozīmē;
vērtspapīru turētāji ar īpašām kontroles tiesībām un šo tiesību apraksts;
darbinieku akciju shēmu kontroles sistēma, ja darbinieki tieši neīsteno kontroles tiesības;
visi balsstiesību ierobežojumi, piemēram, noteiktas procentuālās daļas vai balsu skaita turētāju balsstiesību ierobežojumi, termiņi balsstiesību īstenošanai vai sistēmas, atbilstīgi kurām ar uzņēmuma līdzdalību ar vērtspapīriem saistītās finanšu tiesības nošķir no vērtspapīru turēšanas;
visas akcionāru vienošanās, kas ir zināmas uzņēmumam un var radīt ierobežojumus vērtspapīru un/vai balsstiesību nodošanai Direktīvas 2001/34/EK nozīmē;
noteikumi, kas reglamentē valdes locekļu iecelšanu un aizstāšanu un statūtu grozīšanu;
valdes locekļu pilnvaras un jo īpaši pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;
visas būtiskās vienošanās vai nolīgumi, kurus noslēdzis uzņēmums un kuri stājas spēkā, kurus maina vai kuriem beidzas termiņš vienlaicīgi ar uzņēmuma kontroles maiņu pārņemšanas piedāvājuma dēļ, un to sekas, izņemot gadījumus, kad to izpaušana nopietni kaitētu uzņēmumam; šo izņēmumu nepiemēro, ja uzņēmumam ir īpaši noteiktas saistības atklāt šādu informāciju, pamatojoties uz citām juridiskām prasībām;
visas vienošanās starp uzņēmumu un tā valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad tie atkāpjas no amata vai tos atlaiž bez pamatota iemesla, vai ja to nodarbinātības termiņš beidzas pārņemšanas piedāvājuma dēļ.
11. pants
Ierobežojumu neitralizēšana
Vērstpapīru nodošanas ierobežojumus, ko paredz mērķa sabiedrības un tās vērtspapīru turētāju vai mērķa sabiedrības vērtspapīru turētāju savstarpējas līgumiskas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas pieņemšanas, nepiemēro piedāvātājam termiņā, kas atvēlēts piedāvājuma pieņemšanai un noteikts 7. panta 1. punktā.
Balsstiesību ierobežojumus, ko paredz mērķa sabiedrības un tās vērtspapīru turētāju vai mērķa sabiedrības vērtspapīru turētāju savstarpējas līgumiskas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas pieņemšanas, nepiemēro akcionāru kopsapulcē, kurā lemj par aizstāvības pasākumiem saskaņā ar 9. pantu.
Balsstiesīgajiem vērtspapīriem ar vairākām balsīm akcionāru kopsapulcē, kurā lemj par aizstāvības pasākumiem saskaņā ar 9. pantu, ir katram tikai viena balss.
Tālab piedāvātājam ir tiesības sasaukt akcionāru kopsapulci tūlīt, ja šāda sapulce nenotiek divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par kopsapulces sasaukšanu.
12. pants
Fakultatīvi pasākumi
Uzņēmuma lēmumu pieņem akcionāru kopsapulcē saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese, atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami statūtu grozīšanai. Lēmumu paziņo tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese, un visām to dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kurās uzņēmuma vērtspapīrus ļauts laist apgrozībā regulētā tirgū vai šāda atļauja ir pieprasīta.
13. pants
Citi noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz piedāvājumu norisi
Dalībvalstis paredz arī noteikumus, kas reglamentē piedāvājumu norisi, vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:
piedāvājumu termiņa beigšanās;
piedāvājumu pārskatīšana;
konkurējoši piedāvājumi;
piedāvājumu rezultātu atklāšana;
piedāvājumu neatsaucamība un pieļaujamie nosacījumi.
14. pants
Informācija darbinieku pārstāvjiem un apspriešanās ar tiem
Šī direktīva neskar valstu tiesību aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz informāciju piedāvātāja un mērķa sabiedrības darbiniekiem un apspriešanos ar tiem, un, ja dalībvalstis to paredz, kopīgu lēmumu pieņemšanu ar darbiniekiem, un jo īpaši noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvām 94/45/EK, 98/59/EK, 2001/86/EK un 2002/14/EK.
15. pants
Atsavināšanas tiesības
Dalībvalstis nodrošina, ka piedāvātājs var pieprasīt visiem pārējo vērtspapīru turētājiem pārdot viņam šos vērtspapīrus par taisnīgu cenu. Dalībvalstis ievieš minētās tiesības šādās situācijās:
ja piedāvātājam ir ne mazāk kā 90 % vērtspapīru no kapitāla, kam ir balsstiesības, un 90 % balsstiesību mērķa sabiedrībā;
vai
ja pēc piedāvājuma pieņemšanas piedāvātājs ir ieguvis vai ir noslēdzis līgumsaistības, lai iegūtu ne mazāk kā 90 % vērtspapīru no mērķa sabiedrības kapitāla, kam ir balsstiesības, un 90 % balsstiesību, kas ietvertas piedāvājumā.
Dalībvalstis a) apakšpunktā minētajā gadījumā var noteikt augstāku slieksni, kas tomēr nedrīkst būt augstāks par 95 % no kapitāla, kam ir balsstiesības, un 95 % balsstiesību.
Ja mērķa sabiedrība ir emitējusi vairāk nekā vienu vērtspapīru kategoriju, dalībvalstis var noteikt, ka atsavināšanas tiesības var īstenot tikai attiecībā uz to kategoriju, kurā ir sasniegts 2. punktā paredzētais slieksnis.
Pēc brīvprātīga piedāvājuma abos 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos piedāvājumā piedāvāto atlīdzību uzskata par taisnīgu, ja piedāvājuma pieņemšanas dēļ piedāvātājs ir ieguvis ne mazāk kā 90 % vērtspapīru no kapitāla ar balsstiesībām, kas ietverts piedāvājumā.
Attiecībā uz obligāto piedāvājumu piedāvāto atlīdzību uzskata par taisnīgu.
16. pants
Atpirkšanas piedāvājuma tiesības
16.a pants
Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija atbilst šādām prasībām:
informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā;
informācijai ir pievienoti šādi metadati:
visi tā uzņēmuma nosaukumi, uz kuru attiecas informācija;
uzņēmuma juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
uzņēmuma lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;
nozares sektors(-i), kur savu saimniecisko darbību veic uzņēmums, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta e) apakšpunktu;
informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;
norāde uz to, vai informācija satur personas datus.
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija atbilst šādām prasībām:
informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā;
informācijai ir pievienoti šādi metadati:
visi tā uzņēmuma nosaukumi, uz kuru attiecas informācija;
gadījumos, kad tas ir pieejams, – uzņēmuma juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;
norāde uz to, vai informācija satur personas datus.
Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:
jebkādus citus informācijai pievienojamos metadatus;
datu strukturēšanu informācijā;
kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.
Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmu formātu priekšrocības un trūkumus un veic attiecīgus izmēģinājumus uz vietas.
EVTI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
17. pants
Sankcijas
Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas jāpiemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minēto sankciju īstenošanu. Tādējādi noteiktās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis ne vēlāk kā 21. panta 1. punktā minētajā dienā informē Komisiju par minētajiem valsts tiesību aktiem un iespējami drīz par visiem turpmākiem to grozījumiem.
18. pants
Komitejas procedūra
▼M1 —————
19. pants
Kontaktkomiteja
Izveido kontaktkomiteju, kas veic šādus uzdevumus:
neskarot Līguma 226. un 227. pantu, sekmē šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, rīkojot regulāras sanāksmes praktisku ar piemērošanu saistītu jautājumu risināšanai;
vajadzības gadījumā konsultē Komisiju par šīs direktīvas papildinājumiem vai grozījumiem.
20. pants
Pārskatīšana
Piecus gadus pēc 21. panta 1. punktā noteiktās dienas Komisija izvērtē šo direktīvu, ņemot vērā tās piemērošanā gūto pieredzi, un vajadzības gadījumā ierosina tās pārskatīšanu. Šī izvērtēšana ietver to kontroles struktūru un pārņemšanas piedāvājumu šķēršļu apsekojumu, uz kuriem neattiecas šī direktīva.
Tālab dalībvalstis ik gadu sniedz Komisijai informāciju par pārņemšanas piedāvājumiem, kas ir uzsākti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts laist apgrozībā to regulētā tirgū. Šajā informācijā ietver iesaistīto uzņēmumu valstisko piederību, piedāvājumu rezultātus un citu informāciju, kas ir svarīga, lai izprastu, kā pārņemšanas piedāvājumi norit praksē.
21. pants
Transponēšana
Dalībvalstis, pieņemot šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
22. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
23. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/71/EK (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes Ceturtā Direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
( 6 ) Padomes Septītā Direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).