This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002R2371-20100101
Council Regulation (EC) No 2371/2002 of 20 December 2002 on the conservation and sustainable exploitation of fisheries resources under the Common Fisheries Policy
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
2002R2371 — LV — 01.01.2010 — 002.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) (OV L 358, 31.12.2002, p.59) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 192 |
1 |
24.7.2007 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), |
L 343 |
1 |
22.12.2009 |
|
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2371/2002
(2002. gada 20. decembris)
par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 3 ) izveidoja Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu. Saskaņā ar minēto regulu Padomei ir jālemj par visiem vajadzīgajiem labojumiem līdz 2002. gada 31. decembrim. |
|
(2) |
Kopējās zivsaimniecības politikas darbības joma saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumiem attiecas arī uz ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādi un realizāciju, ja šādas darbības tiek veiktas dalībvalstu teritorijā vai Kopienas ūdeņos vai ja tās veic Kopienas zvejas kuģi vai dalībvalstu piederīgie, neierobežojot karoga valsts primāro kompetenci. |
|
(3) |
Ņemot vērā, ka daudzi zivju krājumi turpina samazināties, kopējā zivsaimniecības politika ir jāuzlabo, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, paredzot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas balstīta uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem un uz ►C1 piesardzīgu pieeju ◄ , kuras pamatā ir tādi paši apsvērumi kā piesardzības princips, kas minēts Līguma 174. pantā. |
|
(4) |
Tādēļ kopējai zivsaimniecības politikai saistībā ar ►C1 ilgtspējīgu ◄ attīstību jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras ilgtspējīgu izmantošanu, proporcionāli ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. |
|
(5) |
Ir svarīgi, lai kopējās zivsaimniecības politikas vadība balstītos uz labas valsts pārvaldes principu un lai veiktie pasākumi būtu savstarpēji saderīgi un saskaņoti ar pārējām Kopienas politikām. |
|
(6) |
Ilgtspējīgas izmantošanas mērķi var efektīvāk sasniegt ar daudzgadēju pieeju zivsaimniecības apsaimniekošanai, iekļaujot vairākgadu apsaimniekošanas plānus attiecībā uz krājumiem, kas sasnieguši drošas bioloģiskās robežas vai kas iekļaujas tajās. Attiecībā uz krājumiem, kas neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās, vairākgadu atjaunošanas plānu pieņemšana ir galvenā prioritāte. Atbilstoši zinātniskiem ieteikumiem attiecībā uz šiem krājumiem var būt vajadzīgi būtiski zvejas intensitātes samazinājumi. |
|
(7) |
Šādos vairākgadu plānos jānosaka mērķi attiecīgo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai, jāiekļauj ►C1 ieguves noteikumi ◄ , kas paredz veidu, kādā jāaprēķina gada nozveja un/vai zvejas ►C1 intensitātes limiti, un ◄ jāiekļauj citi īpaši apsaimniekošanas pasākumi, ņemot vērā arī to ietekmi uz citām sugām. |
|
(8) |
Vairākgadu plānu saturam jāatbilst krājumu aizsardzības statusam, to atjaunošanas steidzamībai un šo krājumu un tās zivsaimniecības raksturlielumiem, kurā tos nozvejo. |
|
(9) |
Nosakot nozvejas un/vai ►C1 intensitātes limitus, jānodrošina ◄ to krājumu ilgtspējīga izmantošana, attiecībā uz kuriem nav izveidots vairākgadu plāns. |
|
(10) |
Jāparedz, ka dalībvalstis vai Komisija pieņem ārkārtas pasākumus, ja zvejas darbību rezultātā ir nopietni apdraudēta resursu saglabāšana vai jūras ekosistēma un ja ir vajadzīga tūlītēja rīcība. |
|
(11) |
Dalībvalstīm attiecībā uz savu 12 jūras jūdžu zonu jāļauj pieņemt saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas piemērojami visiem zvejas kuģiem ar noteikumu, ka, ja šādi pasākumi attiecas uz zvejas kuģiem no citām dalībvalstīm, pieņemtie pasākumi nav diskriminējoši un ka ir notikusi iepriekšēja konsultēšanās, un ka Kopiena nav pieņēmusi pasākumus, kuri īpaši attiecas uz saglabāšanu un apsaimniekošanu šajā apgabalā. |
|
(12) |
Kopienas flote jāsamazina, lai tā atbilstu pieejamiem resursiem, un, lai sasniegtu minēto mērķi, jāizveido īpaši pasākumi, tostarp robežlīmeņu noteikšana zvejas jaudai, ko nedrīkst pārsniegt, īpašs Kopienas instruments, lai veicinātu zvejas kuģu nodošanu metāllūžņos un valstu iekļaušanas/izslēgšanas režīmu. |
|
(13) |
Katrai dalībvalstij jāuztur valsts zvejas kuģu reģistrs, kam jābūt pieejamam Komisijai, lai uzraudzītu dalībvalstu flotes lielumu. |
|
(14) |
Spēkā esošie noteikumi, kas ierobežo pieeju resursiem dalībvalstu 12 jūras jūdžu zonā, ir bijuši apmierinoši attiecībā uz saglabāšanu, ierobežojot zvejas intensitāti visjutīgākajā Kopienas ūdeņu daļā un pasargājot tradicionālās zvejas darbības, no kurām lielā mērā ir atkarīga konkrētu piekrastes iedzīvotāju sociālā un ekonomiskā attīstība. Tādēļ tie jāturpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim. |
|
(15) |
Lai gan pagaidām jāsaglabā citi pieejas ierobežojumi, kas ietverti Kopienas tiesību aktos, tie jāpārskata, lai novērtētu, vai šie ierobežojumi ir vajadzīgi ►C1 ilgtspējīgas ◄ zivsaimniecības nodrošināšanai. |
|
(16) |
Ņemot vērā zivrūpniecības nestabilo ekonomisko stāvokli un konkrētu piekrastes iedzīvotāju atkarību no zvejas, jānodrošina relatīva zvejas darbību stabilitāte ar zvejas iespēju sadalīšanu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz paredzamo krājumu daļu attiecībā uz katru dalībvalsti. |
|
(17) |
Citādā ziņā šai stabilitātei, ņemot vērā krājumu pagaidu bioloģisko stāvokli, jānodrošina to reģionu konkrētās vajadzības, kuru vietējie iedzīvotāji ir īpaši atkarīgi no zivsaimniecības un saistītām darbībām, kā to nolēmusi Padome savā 1976. gada 3. novembra Rezolūcijā par dažiem ārējiem aspektiem 200 jūdžu zvejas zonas izveidē Kopienā no 1977. gada 1. janvāra ( 4 ), un jo īpaši tās VII pielikumā. |
|
(18) |
Tādēļ jēdziens par relatīvo stabilitāti, ko jācenšas sasniegt, jāizprot šādā nozīmē. |
|
(19) |
Lai nodrošinātu efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, jāpastiprina Kopienas kontroles un izpildes sistēma attiecībā uz zvejniecību un turpmāk jāprecizē kompetences sadalījums starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju. Šim nolūkam ir lietderīgi šajā regulā iekļaut galvenos noteikumus, kuri reglamentē kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontroli, pārbaudi un izpildi un daļa no kuriem jau iekļauta Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu ( 5 ). Minētajai regulai jāpaliek spēkā, līdz tiek pieņemti visi vajadzīgie īstenošanas noteikumi. |
|
(20) |
Noteikumi par kontroli, pārbaudi un izpildi attiecas, no vienas puses, uz zvejas kuģu kapteiņu un realizācijas ķēdes operatoru saistībām un, no otras puses, uz atšķirīgu kompetenču noteikšanu dalībvalstīm un Komisijai. |
|
(21) |
Kopienai jābūt spējīgai samazināt zvejas iespējas, ja dalībvalsts ir pārsniegusi zvejas iespējas, kas tai piešķirtas. Ja konstatēts, ka, kādai dalībvalstij pārsniedzot savas zvejas iespējas, zaudējumus cietusi cita dalībvalsts, viss samazinājums vai daļa no tā jāpiešķir attiecīgajai dalībvalstij. |
|
(22) |
Dalībvalstīm jāuzliek pienākums pieņemt neatliekamus pasākumus, lai novērstu smagu pārkāpumu turpināšanos, kā noteikts Padomes 1999. gada 24. jūnija Regulā (EK) Nr. 1447/1999, ar ko izveido tādas uzvedības veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus ( 6 ). |
|
(23) |
Komisijai jābūt spējīgai veikt tūlītējus aizsargpasākumus, ja ir pierādījumi riskam, ka zvejas darbības varētu izraisīt nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai. |
|
(24) |
Komisijai jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, lai tā pildītu savu pienākumu — kontrolēt un novērtēt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, ko veic dalībvalstis. |
|
(25) |
Lai sasniegtu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, sadarbība un koordinācija starp visām attiecīgām iestādēm jāpastiprina — jo īpaši izmantojot valstu inspektoru apmaiņu — apstākļu noskaidrošanai pieprasot, lai dalībvalstis pret Kopienas inspektoru, citas dalībvalsts inspektoru vai Komisijas inspektoru sagatavotajiem pārbaudes ziņojumiem izturas tāpat kā pret saviem pārbaudes ziņojumiem. |
|
(26) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). |
|
(27) |
Lai veicinātu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jāizveido reģionālas konsultatīvās padomes, lai ļautu kopējai zivsaimniecības politikai gūt labumu no attiecīgo zvejnieku un citu ieinteresēto personu zināšanām un pieredzes un lai ņemtu vērā daudzveidīgos apstākļus visos Kopienas ūdeņos. |
|
(28) |
Lai nodrošinātu, ka kopējā zivsaimniecības politika gūst labumu no vislabākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un ekonomiskajiem ieteikumiem, Komisijai jāsaņem attiecīgo komiteju palīdzība. |
|
(29) |
Ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas pamatmērķa sasniegšanai vajag un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par minēto resursu saglabāšanu un izmantošanu. Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgo mērķi. |
|
(30) |
Ņemot vērā izdarāmo grozījumu daudzumu un nozīmi, jāatceļ Regula (EEK) Nr. 3760/92. Jāatceļ arī Padomes 1976. gada 19. janvāra Regula (EEK) Nr. 101/76, ar ko nosaka kopējo struktūrpolitiku zivrūpniecībai ( 8 ), jo tā vairs nesatur nekādus būtiskus noteikumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI
1. pants
Darbības joma
1. Kopējā zivsaimniecības politika attiecas uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu, akvakultūru un zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādi un realizāciju, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Kopienas ūdeņos vai ja tās veic Kopienas zvejas kuģi vai, neierobežojot karoga valsts primāro kompetenci, dalībvalstu piederīgie.
2. Kopējā zivsaimniecības politika nodrošina saskaņotus pasākumus attiecībā uz:
a) ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu;
b) zvejas ietekmes uz vidi ierobežošanu;
c) noteikumiem par pieeju ūdeņiem un resursiem;
d) struktūrpolitiku un flotes jaudas pārvaldi;
e) kontroli un izpildi;
f) akvakultūru;
g) tirgu kopīgu organizāciju un
h) starptautiskām attiecībām.
2. pants
Mērķi
1. Kopējā zivsaimniecības politika garantē tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ►C1 ilgtspējīgus ◄ ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.
Šajā nolūkā Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus, piemēro ►C1 piesardzīgu pieeju ◄ , lai nodrošinātu ilgtspējīgu to izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām. Tās mērķis ir pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju attiecībā uz zivsaimniecības apsaimniekošanu. Tās mērķis ir veicināt efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemot vērā patērētāju intereses.
2. Kopējā zivsaimniecības politikā ievēro šādus labas valsts pārvaldes principus:
a) skaidri noteikta kompetence Kopienas, valsts un vietējā līmenī;
b) lēmumu pieņemšanas process, kas balstīts uz pārdomātiem zinātniskiem ieteikumiem, kuri sniedz savlaicīgus rezultātus;
c) plaša ieinteresēto personu iesaistīšana visos politikas posmos — no koncepcijas līdz īstenošanai;
d) saskaņotība ar citām Kopienas politikām, jo īpaši ar vides, sociālo, reģionālo, attīstības, veselības un patērētāju aizsardzības politiku.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) “Kopienas ūdeņi” nozīmē ūdeņus, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām piegulošos ūdeņus;
b) “ūdeņu dzīvie resursi” nozīmē jūras ūdeņos esošo un pieejamo dzīvības formu sugas, ieskaitot anadromās un katadromās sugas laika periodā, ko tās pavada jūrā;
c) “zvejas kuģis” nozīmē jebkuru kuģi, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;
d) “Kopienas zvejas kuģis” nozīmē zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;
e) “ilgtspējīga izmantošana” nozīmē krājumu izmantošanu tādā veidā, ka netiek apdraudēta krājumu izmantošana nākotnē un ka tai nav negatīvas ietekmes uz jūras ekosistēmām;
f) “zivju mirstības līmenis” nozīmē krājuma nozveju attiecīgajā laika posmā kā daļu no vidējā zvejniecībai pieejamā krājuma tajā laika posmā;
g) “krājums” nozīmē ūdeņu dzīvos resursus, kas atrodas attiecīgajā apsaimniekošanas ►C1 apgabalā ◄ ;
h) “zvejas intensitāte” nozīmē zvejas kuģa jaudas reizinājumu ar tā aktivitāti; kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas intensitāšu summa;
i) “ ►C1 piesardzīga pieeja ◄ zivsaimniecības apsaimniekošanai” nozīmē, ka atbilstošas zinātniskās informācijas neesamību nevar izmantot par iemeslu, lai atliktu tādu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir ►C1 saglabāt mērķsugas, ar tām saistītās vai atkarīgās sugas un sugas, kas nav mērķsugas, un ◄ to vidi, vai lai neveiktu tos;
j) “atskaites robežpunkts” nozīmē zivju krājuma populācijas rādītāju (tādu kā biomasas vai zivju mirstības līmeņa) vērtības, no kurām būtu jāizvairās, jo tās ir saistītas ar nezināmu populācijas dinamiku, krājuma izsīkšanu vai nepietiekamu atjaunošanos;
k) “saglabāšanas robežpunkts” nozīmē zivju krājuma populācijas rādītāju (tādu kā biomasas vai zivju mirstības līmeņa) vērtības, ko izmanto zivsaimniecības apsaimniekošanā, piemēram, attiecībā uz pieņemamu bioloģiskā riska līmeni vai vēlamo iegūstamās produkcijas līmeni;
l) “drošas bioloģiskās robežas” nozīmē krājuma stāvokļa vai tā izmantošanas rādītājus, kuru robežās ir zems konkrēto atskaites robežpunktu pārkāpšanas risks;
m) ►C1 “nozvejas limits” nozīmē ◄ kvantitatīvu ierobežojumu attiecībā uz krastā izkrauto krājumu vai krājumu grupu attiecīgajā laika posmā, ja vien Kopienas tiesību aktos nav paredzēts citādi;
n) “zvejas jauda” nozīmē kuģa tonnāžu bruto tonnās un tā jaudu kWh, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2930/86 ( 9 ) 4. un 5. pantā. Attiecībā uz dažiem zvejas darbības veidiem Padome var noteikt jaudu, izmantojot, piemēram, kuģa zvejas rīku daudzumu un/vai lielumu;
o) “izslēgšana no flotes” nozīmē zvejas kuģa svītrošanu no dalībvalsts zvejas flotes reģistra ar noteikumu, ka ievērots ir 15. panta 1. punkts;
p) “iekļaušana flotē” nozīmē zvejas kuģa reģistrāciju dalībvalsts zvejas flotes reģistrā;
q) “zvejas iespēja” nozīmē tādas skaitliski noteiktas juridiskas zvejas tiesības, kas izteiktas kā nozveja un/vai zvejas intensitāte;
r) “Kopienas zvejas iespēja” nozīmē zvejas iespējas, kas Kopienai pieejamas Kopienas ūdeņos un kam pieskaitītas kopējās Kopienas zvejas iespējas ārpus Kopienas ūdeņiem, un no kā atņemtas Kopienas zvejas iespējas, kuras piešķirtas trešām valstīm.
II NODAĻA
SAGLABĀŠANA UN ILGTSPĒJĪBA
4. pants
Pasākumu veidi
1. Lai sasniegtu mērķus, kas minēti 2. panta 1. punktā, Padome izveido Kopienas pasākumus, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un ►C1 ilgtspējīgu ◄ zvejas darbību veikšanu.
2. Pasākumus, kuri minēti 1. punktā, izveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kura izveidota saskaņā ar 33. panta 1. punktu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas saskaņā ar 31. pantu. Minētie pasākumi jo īpaši var iekļaut pasākumus attiecībā uz katru krājumu vai krājumu grupu, lai ierobežotu zivju mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi:
a) pieņemot atjaunošanas plānus saskaņā ar 5. pantu;
b) pieņemot apsaimniekošanas plānus saskaņā ar 6. pantu;
c) izveidojot mērķus ilgtspējīgai krājumu izmantošanai;
d) ►C1 limitējot nozveju; ◄
e) nosakot to zvejas kuģu skaitu un veidu, kam ļauts zvejot;
f) ►C1 limitējot zvejas intensitāti; ◄
g) pieņemot tehniskus pasākumus, tostarp:
i) pasākumus attiecībā uz zvejas rīku struktūru, zvejas rīku skaitu un lielumu uz kuģa, to izmantošanas metodēm un tās nozvejas ►C1 sastāvu, kas var tikt paturēta uz kuģa ◄ , ja zvejots ar šādiem rīkiem;
ii) zonas un/vai laika posmus, kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas, ieskaitot nārsta ►C1 un mazuļu uzturēšanās rajonu ◄ aizsardzībai;
iii) minimālo to indivīdu lielumu, kas var tikt paturēti uz kuģa un/vai izkrauti krastā;
iv) īpašus pasākumus, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām ►C1 un sugām, kas nav mērķssugas; ◄
h) izveidojot veicināšanas pasākumus, tostarp ekonomiskas dabas pasākumus, lai veicinātu daudz selektīvāku zveju vai zveju, kurai ir samazināta ietekme;
i) izpildot izmēģinājuma projektus attiecībā uz alternatīviem zvejas apsaimniekošanas metožu veidiem.
5. pants
Atjaunošanas plāni
1. Padome kā prioritāti pieņem atjaunošanas plānus zivsaimniecībām, kas izmanto krājumus, ►C1 kuri ir ārpus drošām bioloģiskām robežām. ◄
2. Atjaunošanas plānu mērķis ir nodrošināt krājumu atjaunošanu drošās bioloģiskās robežās.
Tie iekļauj tādus saglabāšanas robežpunktus kā, piemēram, mērķus, attiecībā pret kuriem izvērtē krājumu atjaunošanu drošās bioloģiskās robežās.
Mērķus izsaka kā:
a) populācijas lielumu un/vai
b) ilgtermiņā iegūtos daudzumus, un/vai
c) zivju mirstības līmeni, un/vai
d) nozvejas stabilitāti.
Atjaunošanas plānos var iekļaut mērķus attiecībā uz citiem ūdeņu dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmu aizsardzības stāvokļa saglabāšanu vai uzlabošanu.
Ja ir noteikti vairāki mērķi, tad atjaunošanas plānos norāda šo mērķu prioritātes kārtību.
3. Atjaunošanas plānus sagatavo, pamatojoties uz ►C1 piesardzīgu pieeju ◄ zivsaimniecības apsaimniekošanai, un tajos ņem vērā atskaites robežpunktus, ko ieteikušas attiecīgās zinātniskās organizācijas. Tiem jānodrošina ilgtspējīga krājumu izmantošana un tas, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmām saglabājas stabilā līmenī.
Atjaunošanas plāni var attiekties uz zivsaimniecībām, kas paredzētas viena veida krājumiem, vai zivsaimniecībām, kuras paredzētas dažādiem krājumiem, un tajos pienācīgi ņem vērā mijiedarbību starp krājumiem un zivsaimniecībām.
Atjaunošanas plāni ir daudzgadēji un norāda paredzamo termiņu noteikto mērķu sasniegšanai.
4. Atjaunošanas plāni var iekļaut jebkuru pasākumu, kas minēts 4. panta 2. punkta c) līdz h) apakšpunktā, kā arī ►C1 ieguves noteikumus ◄ , kuri sastāv no iepriekš noteikta bioloģisko parametru kopuma, lai reglamentētu ►C1 nozvejas limitus. ◄
Atjaunošanas plānos iekļauj zvejas ►C1 intensitātes limitus, izņemot ◄ gadījumus, ja tas nav vajadzīgs plāna mērķa sasniegšanai. Pasākumi, kas jāiekļauj atjaunošanas plānos, ir samērīgi ar mērķiem un ar paredzamo termiņu un par tiem lemj Padome, ņemot vērā:
a) krājuma vai krājumu aizsardzības stāvokli;
b) krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;
c) to zivsaimniecību raksturlielumus, kurās nozvejo krājumus;
d) pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajām zivsaimniecībām.
5. Komisija ziņo par atjaunošanas plānu efektivitāti mērķu sasniegšanā.
6. pants
Apsaimniekošanas plāni
1. Padome pieņem apsaimniekošanas plānus tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai uzturētu krājumus drošās bioloģiskās robežās, attiecībā uz zivsaimniecībām, kas izmanto krājumus, kuri sasnieguši drošas bioloģiskās robežas vai iekļaujas tajās.
2. Apsaimniekošanas plāni iekļauj tādus saglabāšanas robežpunktus kā mērķus, attiecībā pret kuriem izvērtē krājumu uzturēšanu šādās robežās. Piemēro 5. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu.
Apsaimniekošanas plānos var iekļaut mērķus, kas attiecas uz citiem ūdeņu dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmu aizsardzības stāvokļa uzturēšanu vai uzlabošanu.
Ja ir noteikti vairāki mērķi, tad apsaimniekošanas plānos norāda šo mērķu prioritātes kārtību.
3. Apsaimniekošanas plānus sagatavo, pamatojoties uz ►C1 piesardzīgu pieeju ◄ zivsaimniecības apsaimniekošanai, un tajos ņem vērā atskaites robežpunktus, ko ieteikušas attiecīgās zinātniskās organizācijas. Tiem jānodrošina ilgtspējīga krājumu izmantošana un tas, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmām saglabājas stabilā līmenī.
Apsaimniekošanas plāni var attiekties uz zivsaimniecībām, kas paredzētas viena veida krājumiem, vai zivsaimniecībām, kuras paredzētas dažādiem krājumiem, un tajos pietiekami ņem vērā mijiedarbību starp krājumiem un zivsaimniecībām.
Apsaimniekošanas plāni ir daudzgadēji, un tajos norāda paredzēto termiņu noteikto mērķu sasniegšanai.
4. Apsaimniekošanas plāni var iekļaut jebkuru pasākumu, kas minēts 4. panta 2. punkta d) līdz i) apakšpunktā, kā arī ►C1 ieguves noteikumus ◄ , kuri sastāv no iepriekš noteikta bioloģisko parametru kopuma, lai reglamentētu ►C1 nozvejas limitus. ◄
Pasākumi, kas jāiekļauj apsaimniekošanas plānos, ir samērīgi ar mērķiem un paredzamo termiņu, un par tiem lemj Padome, ņemot vērā:
a) krājuma vai krājumu aizsardzības stāvokli;
b) krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;
c) to zivsaimniecību raksturlielumus, kurās nozvejo krājumus;
d) pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajām zivsaimniecībām.
5. Komisija ziņo par apsaimniekošanas plānu efektivitāti mērķu sasniegšanā.
7. pants
Komisijas ārkārtas pasākumi
1. Ja ir pierādījumi nopietniem draudiem, kas rodas zvejas darbību rezultātā un rada vajadzību pēc tūlītējas rīcības, attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu, Komisija pēc motivēta dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var lemt par ārkārtas pasākumiem, kuri ilgst ne vairāk par sešiem mēnešiem. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumus ne vairāk kā par sešiem mēnešiem.
2. Dalībvalsts vienlaicīgi dara zināmu pieprasījumu Komisijai, citām dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm. Tās var iesniegt savas rakstiskās atsauksmes Komisijai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Komisija pieņem lēmumu 15 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.
3. Ārkārtas pasākumi stājas spēkā nekavējoties. Par tiem informē attiecīgās dalībvalstis, un tos publicē Oficiālajā Vēstnesī.
4. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.
5. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.
8. pants
Dalībvalstu ārkārtas pasākumi
1. Ja ir pierādījumi nopietniem un neparedzētiem draudiem, kas rodas zvejas darbību rezultātā, attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija, un ja jebkāda nepamatota aizkavēšanās radītu kaitējumu, ko būtu grūti vērst par labu, attiecīgā dalībvalsts var veikt ārkārtas pasākumus, kuri ilgst ne vairāk par trim mēnešiem.
2. Dalībvalstis, kas paredzējušas veikt ārkārtas pasākumus, paziņo par savu nodomu Komisijai, citām dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm, nosūtot šo pasākumu projektu kopā ar paskaidrojuma rakstu pirms to pieņemšanas.
3. Dalībvalstis un attiecīgās reģionālās konsultatīvās padomes var iesniegt savas rakstiskās atsauksmes Komisijai piecu darbdienu laikā pēc paziņošanas dienas. Komisija apstiprina, atceļ vai groza pasākumu 15 darbdienu laikā pēc paziņošanas dienas.
4. Komisijas lēmumu paziņo attiecīgajai dalībvalstij. To publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
5. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.
6. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.
9. pants
Dalībvalstu pasākumi 12 jūras jūdžu zonā
1. Dalībvalsts var veikt nediskriminējošus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai un samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu saglabāšanu 12 jūras jūdzēs no bāzes līnijas, ja Kopiena nav pieņēmusi pasākumus, kas attiecas uz saglabāšanu un apsaimniekošanu īpaši šajā ►C1 apgabalā ◄ . Dalībvalsts pasākumiem jābūt saskaņā ar mērķiem, kas norādīti 2. pantā, un tie nevar būt mazāk stingri par esošajiem Kopienas tiesību aktiem.
Ja pasākumi, kas jāpieņem dalībvalstij, iespējams ietekmēs citas dalībvalsts kuģus, šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad veiktas apspriedes ar Komisiju, attiecīgo dalībvalsti un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm par pasākumu projektu, kuram pievienots paskaidrojuma raksts.
2. Uz pasākumiem, kas attiecas uz zvejas kuģiem no citām dalībvalstīm, attiecas procedūra, kura izklāstīta 8. panta 3. līdz 6. punktā.
10. pants
Dalībvalstu pasākumi, kas piemērojami tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogiem
Dalībvalstis var veikt pasākumus to suverenitātē vai jurisdikcijā esošo ūdeņu resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai ar noteikumu, ka:
a) tādus pasākumus piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, vai — attiecībā uz zvejas darbībām, ko neveic zvejas kuģis, — personām, kuras izveidotas attiecīgajā dalībvalstī, un
b) tādi pasākumi ir saskaņā ar mērķiem, kas norādīti 2. panta 1. punktā un nav mazāk stingri par esošajiem Kopienas tiesību aktiem.
III NODAĻA
ZVEJAS JAUDAS KORIĢĒŠANA
11. pants
Zvejas jaudas koriģēšana
1. Dalībvalstis veic pasākumus, koriģējot savu flotu zvejas jaudu, lai sasniegtu stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp šādu zvejas jaudu un savām zvejas iespējām.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pārsniegti robežlīmeņi, kas izteikti bruto tonnās un kW attiecībā uz zvejas jaudu, kā noteikts šajā pantā un 12. pantā.
3. Izslēgšana no flotes, par ko saņem valsts atbalstu, nav atļauta, izņemot gadījumus, kad pirms tam ir atsaukta zvejas licence, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1281/2005 ( 10 ), un, ja tā paredzēts, zvejas atļaujas, kā noteikts attiecīgajās regulās. Neskarot 6. punkta noteikumus, jaudu, kas atbilst licencei un vajadzības gadījumā zvejas atļaujām attiecīgai zvejniecībai, nevar aizstāt.
4. Ja ir piešķirts valsts atbalsts zvejas jaudas samazināšanai, kas pārsniedz jaudas samazinājumu, kurš vajadzīgs, lai izpildītu robežlīmeņus, kuri noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, samazinātās jaudas apjomu automātiski atņem no robežlīmeņiem. Tādā veidā iegūtie robežlīmeņi kļūst par jaunajiem robežlīmeņiem.
5. Ar piecus gadus vecu vai vecāku zvejas kuģu galvenā klāja modernizāciju nolūkā uzlabot drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti var palielināt kuģa tonnāžu, ja šāda modernizācija nepalielina kuģa zvejas potenciālu. Robežlīmeņus, kas noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, attiecīgi koriģē. Dalībvalstij izveidojot iekļaušanas un izslēgšanas bilanci saskaņā ar 13. pantu, attiecīgo jaudu nav nepieciešams ņemt vērā.
6. Lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti, no 2007. gada 1. janvāra dalībvalstis ir tiesīgas jauniem vai esošiem kuģiem atkārtoti piešķirt šādu jaudu, izsakot tonnāžā, ja šī jauda nepalielina kuģu zvejas potenciālu:
— 4 % no gada vidējās tonnāžas, kas samazināta ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīm, kas bija Kopienas sastāvā 2003. gada 1. janvārī, un 4 % no gada vidējās tonnāžas, kas samazināta ar valsts atbalstu laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīm, kas Kopienai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un
— 4 % no tonnāžas, kas flotei samazināta ar valsts atbalstu no 2007. gada 1. janvāra.
Robežlīmeņus, kas noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, attiecīgi koriģē. Attiecīgā jauda nav jāņem vērā, dalībvalstij izveidojot iekļaušanas un izslēgšanas bilanci saskaņā ar 13. pantu.
Iedalot zvejas jaudu saskaņā ar šo punktu, dalībvalstis dod priekšroku piekrastes sīkzvejai Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 ( 11 ) 26. panta nozīmē.
7. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
12. pants
Robežlīmeņi zvejas flotēm
1. Komisija katrai dalībvalstij saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka robežlīmeņus, kas izteikti bruto tonnāžā un kW attiecībā uz Kopienas to zvejas kuģu kopējo zvejas jaudu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.
Robežlīmeņi ir Vairākgadu virzības programmas 1997-2002 to mērķu summa, kas noteikti katram segmentam 2002. gada 31. decembrim atbilstoši Padomes Lēmumam 97/413/EK ( 12 ).
2. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
13. pants
Iekļaušanas/izslēgšanas režīms un vispārēja jaudas samazināšana
1. No 2003. gada 1. janvāra dalībvalstis pārvalda iekļaušanu flotē un izslēgšanu no flotes tādējādi, ka:
a) jaunas jaudas iekļaušana flotē bez valsts atbalsta tiek kompensēta ar iepriekšējo samazinājumu bez valsts atbalsta vismaz tādas pašas jaudas apjomā;
b) jaunas jaudas iekļaušana flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2003. gada 1. janvāra, tiek kompensēta ar iepriekšējo izņemšanu bez valsts atbalsta:
i) vismaz tādas pašas jaudas apjomā – attiecībā uz tādu jaunu kuģu iekļaušanu, kuru bruto tonnāža ir 100 bruto tonnas vai mazāk, vai
ii) tādā apjomā, kas ir vismaz 1,35 reizes lielāks par minēto jaudas apjomu, attiecībā uz tādu jaunu kuģu iekļaušanu, kuru bruto tonnāža ir lielāka par 100 bruto tonnām;
c) dzinēja nomaiņa ar valsts atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem tiek kompensēta ar tādu jaudas samazinājumu, kas ir vienāds ar 20 % no nomainītā dzinēja jaudas. 20 % jaudas samazinājumu atņem no robežlīmeņiem atbilstīgi 11. panta 4. punktam.
2. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
14. pants
Informācijas apmaiņa
1. Katru gadu Komisija sniedz pārskatu par rezultātiem, ko radījuši dalībvalstu centieni sasniegt pastāvīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām. Šis pārskats pamatojas uz katras dalībvalsts gada pārskatiem, kas jāsūta Komisijai ne vēlāk kā nākošā gada 30. aprīlī.
Komisijas pārskatu, kam pievienoti dalībvalstu pārskati, kopā ar atzinumiem, kurus sniegušas ZZTEK un Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. panta 1. punktu, līdz gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Īstenošanas noteikumus šai apmaiņai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
15. pants
Zvejas flotes reģistri
1. Katra dalībvalsts uztur ar tās karogu peldošo Kopienas zvejas kuģu reģistru, kurā iekļauj to minimālo informāciju par kuģa raksturlielumiem un darbību, kas vajadzīga to pasākumu pārvaldīšanai, kuri izveidoti Kopienas līmenī.
2. Katra dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu Komisijai.
3. Komisija izveido Kopienas zvejas flotes reģistru, kurā iekļauta informācija, ko tā saņem saskaņā ar 2. punktu, un dara to pieejamu dalībvalstīm. Minētajam reģistram jāatbilst Kopienas noteikumiem saistībā ar personas datu aizsardzību.
4. Informāciju, kas minēta 1. punktā, un procedūras tās pārsūtīšanai, kuras minētas 2. un 3. punktā, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 30. panta 2. punktā.
16. pants
Kopienas finansiālās palīdzības nosacījumi un zvejas intensitātes samazināšana
1. Finansiālu palīdzību saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē ( 13 ), izņemot līdzekļus zvejas kuģu nodošanai metāllūžņos, var piešķirt tikai tiktāl, ciktāl dalībvalsts ir izpildījusi šīs regulas 11., 13. un 15. pantu un sniegusi informāciju, kura vajadzīga saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2792/99 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 366/2001 ( 14 ).
Šajā ziņā Komisija — pēc tam, kad sniegusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju tikt uzklausītai, un proporcionāli neatbilstības pakāpei — attiecībā uz šo dalībvalsti pārtrauc finansiālo palīdzību, ko paredz Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999.
2. Ja, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka dalībvalsts flotes jauda pārsniedz jaudu, kas tai ir jāievēro saskaņā ar 11., 13. un 15. pantu, tā attiecīgo dalībvalsti informē par to. Šī dalībvalsts nekavējoties samazina savu zvejas intensitāti līdz līmenim, kāds būtu tad, ja tiktu ievērots 11., 13. un 15. pants, neierobežojot saistības, kas izriet no minētajiem pantiem. Attiecīgā dalībvalsts savu samazināšanas plānu dara zināmu Komisijai, lai tā atbilstoši 30. panta 2. punktā noteiktai procedūrai pārbaudītu, vai samazinājums ir vienāds ar pārsniegto jaudu vai nav.
IV NODAĻA
NOTEIKUMI PAR PIEEJU ŪDEŅIEM UN RESURSIEM
17. pants
Vispārīgie noteikumi
1. Kopienas zvejas kuģiem, ievērojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar II nodaļu, ir vienāda pieeja ūdeņiem un resursiem visos Kopienas ūdeņos, izņemot tos, kuri minēti 2. punktā.
2. Attiecībā uz ūdeņiem 12 jūras jūdzēs no bāzes līnijas, kas ietilpst dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, tās ir pilnvarotas no 2003. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ierobežot zveju, atļaujot to darīt tikai tiem zvejas kuģiem, kuri tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos no blakus esošām ostām, neierobežojot pasākumus attiecībā uz Kopienas zvejas kuģiem, kas peld ar citas dalībvalsts karogu, saskaņā ar pastāvošajām kaimiņattiecībām starp dalībvalstīm un pasākumus, kas iekļauti I pielikumā, un kas katrai dalībvalstij nosaka ģeogrāfiskās zonas citu dalībvalstu piekrastes joslās, kurās tiek veiktas zvejas darbības, un attiecīgās sugas.
Līdz 2011. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par pasākumiem, kas noteikti šajā punktā. Padome līdz 2012. gada 31. decembrim lemj par noteikumiem, kas tiks pieņemti pēc iepriekšminētajiem pasākumiem.
18. pants
Shetland Box
1. Attiecībā uz tām īpaši nozīmīgām sugām II pielikumā noteiktajos reģionos, kuras ir bioloģiski jutīgas to izmantošanas raksturlielumu dēļ, zvejas darbību, ko veic Kopienas zvejas kuģi, kuru garums starp perpendikuliem ir ne mazāks par 26 metriem — attiecībā ►C1 uz bentisko zivju ◄ sugām, izņemot Esmarka mencu un putasū, — reglamentē iepriekšējas atļaujas sistēma saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šajā regulā un jo īpaši II pielikumā.
2. Sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus un procedūras 1. punkta īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
19. pants
Pieejas noteikumu pārskatīšana
1. Līdz 2003. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par tiem noteikumiem attiecībā uz pieeju ūdeņiem un resursiem, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos un kas nav minēti 17. panta 2. punktā, novērtējot pamatojumu šiem noteikumiem saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķu izteiksmē.
2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu un ņemot vērā 17. panta 1. punktā noteikto principu, Padome līdz 2004. gada 31. decembrim lemj par visām vajadzīgajām korekcijām, kas jāveic šajos noteikumos.
20. pants
Zvejas iespēju piešķiršana
1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj par nozvejas un/vai zvejas ►C1 intensitātes limitiem un par zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par nosacījumiem, kas saistīti ar šiem limitiem. ◄ Zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību.
2. Ja Kopiena nosaka jaunas zvejas iespējas, Padome lemj par šo iespēju sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts intereses.
3. Katra dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu, lemj par metodi, kā sadalīt zvejas iespējas, kas piešķirtas attiecīgajai dalībvalstij atbilstoši Kopienas tiesībām. Dalībvalsts informē Komisiju par sadales metodi.
4. Padome nosaka zvejas iespējas, kas ►C1 pieejamas trešām valstīm Kopienas ūdeņos, un piešķir šīs iespējas katrai trešai valstij. ◄
5. Pēc paziņošanas Komisijai dalībvalstis var veikt pilnīgu vai daļēju apmaiņu ar tām piešķirtajām zvejas iespējam.
V NODAĻA
KOPIENAS KONTROLES UN IZPILDES SISTĒMA
21. pants
Kopienas sistēma kontrolei un izpildei
Kontrolē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un 1. pantā izklāstīto darbību veikšanu un nodrošina kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu. Šādā nolūkā izveido Kopienas sistēmu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontrolei, inspekcijai un izpildei.
▼M2 —————
VI NODAĻA
LĒMUMU PIEŅEMŠANA UN KONSULTĒŠANĀS
29. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūra
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Padome rīkojas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 37. pantā.
30. pants
Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja
1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 20 darbdienas.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir 60 darbdienas.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
31. pants
Reģionālās konsultatīvās padomes
1. Reģionālās konsultatīvās padomes izveido, lai veicinātu 2. panta 1. punkta mērķu sasniegšanu un jo īpaši lai konsultētu Komisiju zivsaimniecības apsaimniekošanas jautājumos attiecībā uz konkrētiem jūras apgabaliem vai konkrētām zvejas zonām.
2. Reģionālās konsultatīvās padomes sastāv galvenokārt no zvejniekiem un citiem kopējās zivsaimniecības politikas ietekmēto interešu pārstāvjiem, piemēram, zivsaimniecības un akvakultūru nozaru pārstāvjiem, vides un patērētāju interešu pārstāvjiem un zinātniskiem ekspertiem no visām dalībvalstīm, kurām ir zivsaimniecības intereses attiecīgajā jūras apgabalā vai zvejas zonā.
3. To valsts vai reģionālo pārvalžu pārstāvjiem, kurām ir zivsaimniecības intereses attiecīgajā jūras apgabalā vai zvejas zonā, ir tiesības piedalīties reģionālajās konsultatīvajās padomēs kā locekļiem vai novērotājiem. Komisija var piedalīties to sanāksmēs.
4. Reģionālās konsultatīvās padomes var apspriesties ar Komisiju attiecībā uz priekšlikumiem par tādiem pasākumiem, piemēram, vairākgadu atjaunošanas vai apsaimniekošanas plānu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Līguma 37. pantu, un ko Komisija paredzējusi ieviest, un kas attiecas īpaši uz zivsaimniecību attiecīgajā apgabalā. Tās var apspriesties ar Komisiju un dalībvalstīm arī attiecībā uz citiem pasākumiem. Šādas apspriedes neierobežo ZZTEK un Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas apspriedes.
5. Reģionālās konsultatīvās padomes var:
a) pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma iesniegt ieteikumus un ierosinājumus par jautājumiem saistībā ar zivsaimniecības apsaimniekošanu Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij;
b) informēt Komisiju vai attiecīgo dalībvalsti par problēmām saistībā ar Kopienas noteikumu īstenošanu un iesniegt ieteikumus un ierosinājumus ar šo problēmu risinājumiem Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij;
c) veikt visas citas darbības, kas vajadzīgas, lai realizētu savus uzdevumus.
Reģionālās konsultatīvās padomes informē Zivsaimniecības un akvakultūras komiteju par savām darbībām.
32. pants
Reģionālo konsultatīvo padomju izveidošanas procedūra
Padome lemj par Reģionālās konsultatīvās padomes izveidi. Reģionālās konsultatīvās padomes kompetencē ietilpst jūras apgabali, uz kuriem attiecas vismaz divu dalībvalstu jurisdikcija. Reģionāla konsultatīva padome pieņem savu reglamentu.
33. pants
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja
1. Izveido Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). ZZTEK regulāri sniedz konsultācijas par jautājumiem, kas attiecas uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu, tostarp par bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem vai tehniskiem apsvērumiem.
2. Komisija ņem vērā ZZTEK ieteikumus, stādot priekšā priekšlikumus attiecībā uz zivsaimniecības apsaimniekošanu saskaņā ar šo regulu.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
34. pants
Atcelšana
1. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3760/92 un Regulu (EEK) Nr. 101/76.
2. Atsauces uz to regulu noteikumiem, kas atceltas saskaņā ar 1. punktu, uzskata par atsaucēm uz šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.
35. pants
Pārskatīšana
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2012. gada beigām par kopējās zivsaimniecības politikas darbību attiecībā uz II un III nodaļu.
36. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
PIEEJA PIEKRASTES ŪDEŅIEM 17. PANTA 2. PUNKTA NOZĪMĒ
1. APVIENOTĀS KARALISTES PIEKRASTES ŪDEŅI
A. FRANCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Berwick-upon-Tweed austrumiCoquet Island austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Flamborough Head austrumiSpurn Head austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.Lowestoft austrumiLyme Regis dienvidi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
4.Lyme Regis dienvidiEddystone dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
5.Eddystone dienvidiLongships dienvidrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
|
|
Omārs |
Neierobežots |
|
|
►C1 Vēžveidīgie ◄ |
Neierobežots |
|
|
6.Longships dienvidrietumiHartland Point ziemeļrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
►C1 Vēžveidīgie ◄ |
Neierobežots |
|
|
Omārs |
Neierobežots |
|
|
7.Hartland Point līdz līnijai no Lundy Island ziemeļiem |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
8.No līnijas uz rietumiemNo Lundy Island līdz Cardigan Harbour |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
9.Point Lynas ziemeļiMorecambe signālkuģa austrumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
10.County Down |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
11.New Island ziemeļaustrumiSanda Island dienvidrietumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
12.Stewart ostas ziemeļiBarra Head rietumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
13.Ziemeļu platums 57° 40′Butt of Lewis rietumi |
Visas sugas, izņemot gliemenes |
Neierobežots |
|
14.St. Kilda, Flannan Islands |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
15.Rietumi no līnijas, kas savieno Butt of Lewis bāku ar punktu — 59° 30' ziemeļu platums, 5° 45' rietumu garums |
Visas sugas |
Neierobežots |
B. ĪRIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Point Lynas ziemeļiMull of Galloway dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
2.Mull of Oa dienvidiBarra Head rietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
C. VĀCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Shetlands austrumi un Fair Isle starp līnijām, kas vilktas uz dienvidaustrumiem no Sumbrugh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Berwick-upon-Tweed austrumi, Whitby High bākas austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.North Foreland bākas austrumi, Dungeness jaunās bākas dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
4.Zona ap St. Kilda |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
5.Butt of Lewis bākas rietumi līdz līnijai, kas savieno Butt of Lewis bāku un punktu — 59° 30' ziemeļu platums un 5° 45' rietumu garums |
Siļķe |
Neierobežots |
|
6.Zona ap North Rona un Sulisker (Sulasgeir) |
Siļķe |
Neierobežots |
D. NĪDERLANDES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Shetlands austrumi un Fair Isle starp līnijām, kas vilktas uz dienvidaustrumiem no Sumburgh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Berwick-upon-Tweed austrumi, Flamborough Head austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.North Foreland austrumi, Dungeness jaunās bākas dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
E. BEĻĢIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Berwick-upon-Tweed austrumiCoquer Island austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Cromer ziemeļiNorth Foreland austrumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
3.North Foreland austrumiDungeness jaunās bākas dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
4.Dungeness jaunās bākas dienvidi Selsey Bill dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
5.Straight Point dienvidaustrumiSouth Bishop ziemeļrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
2. ĪRIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
A. FRANCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Errris Head ziemeļrietumiSybil Point rietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
2.Mizen Head dienvidiStags dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
3.Stags dienvidiCork dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
4.Cork dienvidi Carnsore Point dienvidi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
5.Carnsore Point dienvidiHaulbowline dienvidaustrumi |
Visas sugas, izņemot gliemenes |
Neierobežots |
B. APVIENOTĀS KARALISTES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūdzes) |
||
|
1.Mine Head dienvidiHook Point |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
2.Hook Point Carlingford Lough |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
|
C. NĪDERLANDES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūdzes) |
||
|
1.Stags dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Makrele |
Neierobežots |
|
D. VĀCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Old Head of Kinsale dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Cork dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Makrele |
Neierobežots |
E. BEĻĢIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Cork dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
2.Wicklow Head austrumiCarlingford Lough dienvidaustrumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
3. BEĻĢIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
3-12 jūras jūdzes |
Nīderlande |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Francija |
Siļķe |
Neierobežots |
4. DĀNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļjūras piekraste (Dānijas/Vācijas robeža līdz Hanstholm) (6-12 jūras jūdzes) |
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
Dānijas/Vācijas robeža līdz Blåvands Huk |
Nīderlande |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Mencveidīgās zivis |
Neierobežots |
||
|
Blåvands Huk līdz Bovbjerg |
Beļģija |
Menca |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Pikša |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
||
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Nīderlande |
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
|
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Thyborøn līdz Hanstholm |
Beļģija |
Merlangs |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
||
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Menca |
Neierobežots |
||
|
Saida |
Neierobežots |
||
|
Pikša |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Skageraks (Hanstholm līdz Skagen) (4-12 jūras jūdzes) |
Beļģija |
Jūras zeltplekste |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Atlantijas menca |
Neierobežots |
||
|
Saida |
Neierobežots |
||
|
Pikša |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Kategats |
Vācija |
Menca |
Neierobežots |
|
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
||
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Ziemeļi no Zēlandes līdz tā platuma paralēlei, kas iet caur Forsnæs bākai |
Vācija |
Brētliņa |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (ieskaitot Belts, Sound, Bornholm) 3-12 jūras jūdzes |
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Menca |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Zutis |
Neierobežots |
||
|
Lasis |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Skageraks (4-12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Kategats (3 (1)— 12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (3-12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
(1) No krasta līnijas. |
|||
5. VĀCIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļjūras piekraste (3-12 jūras jūdzes) visas piekrastes |
Dānija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Tūbītes |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
Dānijas/Vācijas robeža līdz Amrum ziemeļu ragam 54° 43' ziemeļu platuma |
Dānija |
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
|
Zona ap Helgoland |
Apvienotā Karaliste |
Menca |
Neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Baltijas piekraste (3-12 jūdzes) |
Dānija |
Menca |
Neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Zutis |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
6. FRANCIJAS UN AIZJŪRAS DEPARTAMENTU PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Beļģijas/Francijas robeža uz austrumiem no Manche departamenta (Vire-Grandcamp les Bains estuārs 49° 23' 30" ziemeļu platums un 1° 2' rietumu garums NNE) |
Beļģija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
|
Denkerque (2° 20' austrumu garums) līdz Cap d'Antifer (0° 10' austrumu garums) |
Vācija |
Siļķe |
Tikai no oktobra līdz decembrim neierobežots |
|
Beļģijas/Francijas robeža līdz Cap d'Alprech rietumiem (50° 42' 30" ziemeļu platums un 1° 33' 30" austrumu garums) |
Apvienotā Karaliste |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Spānijas/Francijas robeža līdz 46° 08' ziemeļu platuma |
Spānija |
Anšovi |
Specializēta zveja, neierobežota tikai no 1. marta līdz 30. jūnijam |
|
Dzīvās ēsmas zveja tikai no 1. jūlija līdz 31. oktobrim |
|||
|
Sardīnes |
Neierobežota tikai no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 1. jūlija līdz 31. decembrim |
||
|
Turklāt darbības attiecībā uz iepriekšminētajām sugām jāveic saskaņā ar 1984. gadā veicamo darbību ierobežojumiem un nepārsniedzot tos. |
|||
|
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Spānijas pierobeža Cap Leucate |
Spānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
7. SPĀNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Francijas/Spānijas robeža līdz Cap Mayor bākai (3° 47' rietumu garums) |
Francija |
Pelāģiskās sugas |
Neierobežots, ievērojot 1984. gadā veicamo darbību ierobežojumus un nepārsniedzot tos |
|
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Francijas pierobeža/Cap Creus |
Francija |
Visas sugas |
Neierobežots |
8. NĪDERLANDES PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
(3-12 jūras jūdzes) visa piekraste |
Beļģija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Dānija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Tūbītes |
Neierobežots |
||
|
Stavrida |
Neierobežots |
||
|
Vācija |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
(6-12 jūras jūdzes) visa piekraste |
Francija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Texel dienvidu rags, uz rietumiem no Nīderlandes/Vācijas robežas |
Apvienotā Karaliste |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
9. SOMIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Baltijas jūra (4-12 jūdzes) (1) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
(1) 3-12 jūdzes ap Bogskär salām. |
|||
10. ZVIEDRIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Skageraks (4-12 jūras jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Kategats (3 (1)— 12 jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (4-12 jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Somija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
|
(1) No krasta līnijas. |
|||
II PIELIKUMS
SHETLAND BOX
A. Ģeogrāfiskās robežas
No tā punkta Skotijas rietumu piekrastē, kas atrodas 58o 30' līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 6o 15' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 6o 15' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 5o 45' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 5o 45' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 3o 45' rietumu platuma
gar 12 jūras jūdžu līniju uz ziemeļiem no Orkneju salām
No 59o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma līdz 61o 00' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma
No 61o 00' ziemeļu platuma un 3o 00' rietuma garuma līdz 61o 00' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma
gar 12 jūras jūdžu līniju uz ziemeļiem no Shetlands
No 61o 00' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma līdz 59o 00' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma
No 59o 00' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma līdz 59o 00' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma
No 59o 00' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma līdz 58o 30' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma līdz 58o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma līdz Skotijas austrumu piekrastei ziemeļu platumā 58o 30'
B. Atļautā zvejas intensitāte
Maksimālam to kuģu skaitam, kam attālums starp perpendikuliem nav mazāks par 26 metriem, ir atļauts zvejot bentiskās sugas, izņemot Esmarka mencu un putasū:
|
Dalībvalsts |
Atļauto zvejas kuģu skaits |
|
Francija |
52 |
|
Apvienotā Karaliste |
62 |
|
Vācija |
12 |
|
Beļģija |
2 |
( 1 ) OV C 203 E, 27.8.2002., 284. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2002. gada 5. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).
( 4 ) OV C 105, 7.5.1981., 1. lpp.
( 5 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).
( 6 ) OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV L 20, 28.1.1976., 19. lpp.
( 9 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).
( 10 ) OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.
( 11 ) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.
( 12 ) OV L 175, 3.7.1997., 27. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/70/EK (OV L 31, 1.2.2002., 77. lpp.).
( 13 ) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 179/2002 (OV L 31, 1.2.2002., 25. lpp.).
( 14 ) OV L 55, 24.2.2001., 3. lpp.