This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002R2371-20070727
Council Regulation (EC) No 2371/2002 of 20 December 2002 on the conservation and sustainable exploitation of fisheries resources under the Common Fisheries Policy
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
2002R2371 — LV — 27.07.2007 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) (OV L 358, 31.12.2002, p.59) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 192 |
1 |
24.7.2007 |
||
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2371/2002
(2002. gada 20. decembris)
par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 3760/92 ( 3 ) izveidoja Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu. Saskaņā ar minēto regulu Padomei ir jālemj par visiem vajadzīgajiem labojumiem līdz 2002. gada 31. decembrim. |
|
(2) |
Kopējās zivsaimniecības politikas darbības joma saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumiem attiecas arī uz ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādi un realizāciju, ja šādas darbības tiek veiktas dalībvalstu teritorijā vai Kopienas ūdeņos vai ja tās veic Kopienas zvejas kuģi vai dalībvalstu piederīgie, neierobežojot karoga valsts primāro kompetenci. |
|
(3) |
Ņemot vērā, ka daudzi zivju krājumi turpina samazināties, kopējā zivsaimniecības politika ir jāuzlabo, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, paredzot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas balstīta uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem un uz tālredzīgu pieeju, kuras pamatā ir tādi paši apsvērumi kā piesardzības princips, kas minēts Līguma 174. pantā. |
|
(4) |
Tādēļ kopējai zivsaimniecības politikai saistībā ar noturīgu attīstību jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras ilgtspējīgu izmantošanu, proporcionāli ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. |
|
(5) |
Ir svarīgi, lai kopējās zivsaimniecības politikas vadība balstītos uz labas valsts pārvaldes principu un lai veiktie pasākumi būtu savstarpēji saderīgi un saskaņoti ar pārējām Kopienas politikām. |
|
(6) |
Ilgtspējīgas izmantošanas mērķi var efektīvāk sasniegt ar daudzgadēju pieeju zivsaimniecības apsaimniekošanai, iekļaujot vairākgadu apsaimniekošanas plānus attiecībā uz krājumiem, kas sasnieguši drošas bioloģiskās robežas vai kas iekļaujas tajās. Attiecībā uz krājumiem, kas neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās, vairākgadu atjaunošanas plānu pieņemšana ir galvenā prioritāte. Atbilstoši zinātniskiem ieteikumiem attiecībā uz šiem krājumiem var būt vajadzīgi būtiski zvejas intensitātes samazinājumi. |
|
(7) |
Šādos vairākgadu plānos jānosaka mērķi attiecīgo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai, jāiekļauj savākšanas noteikumi, kas paredz veidu, kādā jāaprēķina gada nozveja un/vai zvejas intensitātes robežas, un jāiekļauj citi īpaši apsaimniekošanas pasākumi, ņemot vērā arī to ietekmi uz citām sugām. |
|
(8) |
Vairākgadu plānu saturam jāatbilst krājumu aizsardzības statusam, to atjaunošanas steidzamībai un šo krājumu un tās zivsaimniecības raksturlielumiem, kurā tos nozvejo. |
|
(9) |
Nosakot nozvejas un/vai intensitātes ierobežojumus, jānodrošina to krājumu ilgtspējīga izmantošana, attiecībā uz kuriem nav izveidots vairākgadu plāns. |
|
(10) |
Jāparedz, ka dalībvalstis vai Komisija pieņem ārkārtas pasākumus, ja zvejas darbību rezultātā ir nopietni apdraudēta resursu saglabāšana vai jūras ekosistēma un ja ir vajadzīga tūlītēja rīcība. |
|
(11) |
Dalībvalstīm attiecībā uz savu 12 jūras jūdžu zonu jāļauj pieņemt saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas piemērojami visiem zvejas kuģiem ar noteikumu, ka, ja šādi pasākumi attiecas uz zvejas kuģiem no citām dalībvalstīm, pieņemtie pasākumi nav diskriminējoši un ka ir notikusi iepriekšēja konsultēšanās, un ka Kopiena nav pieņēmusi pasākumus, kuri īpaši attiecas uz saglabāšanu un apsaimniekošanu šajā apgabalā. |
|
(12) |
Kopienas flote jāsamazina, lai tā atbilstu pieejamiem resursiem, un, lai sasniegtu minēto mērķi, jāizveido īpaši pasākumi, tostarp robežlīmeņu noteikšana zvejas jaudai, ko nedrīkst pārsniegt, īpašs Kopienas instruments, lai veicinātu zvejas kuģu nodošanu metāllūžņos un valstu iekļaušanas/izslēgšanas režīmu. |
|
(13) |
Katrai dalībvalstij jāuztur valsts zvejas kuģu reģistrs, kam jābūt pieejamam Komisijai, lai uzraudzītu dalībvalstu flotes lielumu. |
|
(14) |
Spēkā esošie noteikumi, kas ierobežo pieeju resursiem dalībvalstu 12 jūras jūdžu zonā, ir bijuši apmierinoši attiecībā uz saglabāšanu, ierobežojot zvejas intensitāti visjutīgākajā Kopienas ūdeņu daļā un pasargājot tradicionālās zvejas darbības, no kurām lielā mērā ir atkarīga konkrētu piekrastes iedzīvotāju sociālā un ekonomiskā attīstība. Tādēļ tie jāturpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim. |
|
(15) |
Lai gan pagaidām jāsaglabā citi pieejas ierobežojumi, kas ietverti Kopienas tiesību aktos, tie jāpārskata, lai novērtētu, vai šie ierobežojumi ir vajadzīgi noturīgas zivsaimniecības nodrošināšanai. |
|
(16) |
Ņemot vērā zivrūpniecības nestabilo ekonomisko stāvokli un konkrētu piekrastes iedzīvotāju atkarību no zvejas, jānodrošina relatīva zvejas darbību stabilitāte ar zvejas iespēju sadalīšanu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz paredzamo krājumu daļu attiecībā uz katru dalībvalsti. |
|
(17) |
Citādā ziņā šai stabilitātei, ņemot vērā krājumu pagaidu bioloģisko stāvokli, jānodrošina to reģionu konkrētās vajadzības, kuru vietējie iedzīvotāji ir īpaši atkarīgi no zivsaimniecības un saistītām darbībām, kā to nolēmusi Padome savā 1976. gada 3. novembra Rezolūcijā par dažiem ārējiem aspektiem 200 jūdžu zvejas zonas izveidē Kopienā no 1977. gada 1. janvāra ( 4 ), un jo īpaši tās VII pielikumā. |
|
(18) |
Tādēļ jēdziens par relatīvo stabilitāti, ko jācenšas sasniegt, jāizprot šādā nozīmē. |
|
(19) |
Lai nodrošinātu efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, jāpastiprina Kopienas kontroles un izpildes sistēma attiecībā uz zvejniecību un turpmāk jāprecizē kompetences sadalījums starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju. Šim nolūkam ir lietderīgi šajā regulā iekļaut galvenos noteikumus, kuri reglamentē kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontroli, pārbaudi un izpildi un daļa no kuriem jau iekļauta Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu ( 5 ). Minētajai regulai jāpaliek spēkā, līdz tiek pieņemti visi vajadzīgie īstenošanas noteikumi. |
|
(20) |
Noteikumi par kontroli, pārbaudi un izpildi attiecas, no vienas puses, uz zvejas kuģu kapteiņu un realizācijas ķēdes operatoru saistībām un, no otras puses, uz atšķirīgu kompetenču noteikšanu dalībvalstīm un Komisijai. |
|
(21) |
Kopienai jābūt spējīgai samazināt zvejas iespējas, ja dalībvalsts ir pārsniegusi zvejas iespējas, kas tai piešķirtas. Ja konstatēts, ka, kādai dalībvalstij pārsniedzot savas zvejas iespējas, zaudējumus cietusi cita dalībvalsts, viss samazinājums vai daļa no tā jāpiešķir attiecīgajai dalībvalstij. |
|
(22) |
Dalībvalstīm jāuzliek pienākums pieņemt neatliekamus pasākumus, lai novērstu smagu pārkāpumu turpināšanos, kā noteikts Padomes 1999. gada 24. jūnija Regulā (EK) Nr. 1447/1999, ar ko izveido tādas uzvedības veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus ( 6 ). |
|
(23) |
Komisijai jābūt spējīgai veikt tūlītējus aizsargpasākumus, ja ir pierādījumi riskam, ka zvejas darbības varētu izraisīt nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai. |
|
(24) |
Komisijai jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, lai tā pildītu savu pienākumu — kontrolēt un novērtēt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, ko veic dalībvalstis. |
|
(25) |
Lai sasniegtu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, sadarbība un koordinācija starp visām attiecīgām iestādēm jāpastiprina — jo īpaši izmantojot valstu inspektoru apmaiņu — apstākļu noskaidrošanai pieprasot, lai dalībvalstis pret Kopienas inspektoru, citas dalībvalsts inspektoru vai Komisijas inspektoru sagatavotajiem pārbaudes ziņojumiem izturas tāpat kā pret saviem pārbaudes ziņojumiem. |
|
(26) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). |
|
(27) |
Lai veicinātu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jāizveido reģionālas konsultatīvās padomes, lai ļautu kopējai zivsaimniecības politikai gūt labumu no attiecīgo zvejnieku un citu ieinteresēto personu zināšanām un pieredzes un lai ņemtu vērā daudzveidīgos apstākļus visos Kopienas ūdeņos. |
|
(28) |
Lai nodrošinātu, ka kopējā zivsaimniecības politika gūst labumu no vislabākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un ekonomiskajiem ieteikumiem, Komisijai jāsaņem attiecīgo komiteju palīdzība. |
|
(29) |
Ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas pamatmērķa sasniegšanai vajag un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par minēto resursu saglabāšanu un izmantošanu. Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgo mērķi. |
|
(30) |
Ņemot vērā izdarāmo grozījumu daudzumu un nozīmi, jāatceļ Regula (EEK) Nr. 3760/92. Jāatceļ arī Padomes 1976. gada 19. janvāra Regula (EEK) Nr. 101/76, ar ko nosaka kopējo struktūrpolitiku zivrūpniecībai ( 8 ), jo tā vairs nesatur nekādus būtiskus noteikumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI
1. pants
Darbības joma
1. Kopējā zivsaimniecības politika attiecas uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu, akvakultūru un zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādi un realizāciju, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Kopienas ūdeņos vai ja tās veic Kopienas zvejas kuģi vai, neierobežojot karoga valsts primāro kompetenci, dalībvalstu piederīgie.
2. Kopējā zivsaimniecības politika nodrošina saskaņotus pasākumus attiecībā uz:
a) ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu;
b) zvejas ietekmes uz vidi ierobežošanu;
c) noteikumiem par pieeju ūdeņiem un resursiem;
d) struktūrpolitiku un flotes jaudas pārvaldi;
e) kontroli un izpildi;
f) akvakultūru;
g) tirgu kopīgu organizāciju un
h) starptautiskām attiecībām.
2. pants
Mērķi
1. Kopējā zivsaimniecības politika garantē tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.
Šajā nolūkā Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus, piemēro tālredzīgu pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu to izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām. Tās mērķis ir pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju attiecībā uz zivsaimniecības apsaimniekošanu. Tās mērķis ir veicināt efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemot vērā patērētāju intereses.
2. Kopējā zivsaimniecības politikā ievēro šādus labas valsts pārvaldes principus:
a) skaidri noteikta kompetence Kopienas, valsts un vietējā līmenī;
b) lēmumu pieņemšanas process, kas balstīts uz pārdomātiem zinātniskiem ieteikumiem, kuri sniedz savlaicīgus rezultātus;
c) plaša ieinteresēto personu iesaistīšana visos politikas posmos — no koncepcijas līdz īstenošanai;
d) saskaņotība ar citām Kopienas politikām, jo īpaši ar vides, sociālo, reģionālo, attīstības, veselības un patērētāju aizsardzības politiku.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) “Kopienas ūdeņi” nozīmē ūdeņus, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām piegulošos ūdeņus;
b) “ūdeņu dzīvie resursi” nozīmē jūras ūdeņos esošo un pieejamo dzīvības formu sugas, ieskaitot anadromās un katadromās sugas laika periodā, ko tās pavada jūrā;
c) “zvejas kuģis” nozīmē jebkuru kuģi, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;
d) “Kopienas zvejas kuģis” nozīmē zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;
e) “ilgtspējīga izmantošana” nozīmē krājumu izmantošanu tādā veidā, ka netiek apdraudēta krājumu izmantošana nākotnē un ka tai nav negatīvas ietekmes uz jūras ekosistēmām;
f) “zivju mirstības līmenis” nozīmē krājuma nozveju attiecīgajā laika posmā kā daļu no vidējā zvejniecībai pieejamā krājuma tajā laika posmā;
g) “krājums” nozīmē ūdeņu dzīvos resursus, kas atrodas attiecīgajā apsaimniekošanas platībā;
h) “zvejas intensitāte” nozīmē zvejas kuģa jaudas reizinājumu ar tā aktivitāti; kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas intensitāšu summa;
i) “tālredzīga pieeja zivsaimniecības apsaimniekošanai” nozīmē, ka atbilstošas zinātniskās informācijas neesamību nevar izmantot par iemeslu, lai atliktu tādu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir saglabāt zvejojamās sugas, saistītās vai atkarīgās sugas un blakussugas, un to vidi, vai lai neveiktu tos;
j) “atskaites robežpunkts” nozīmē zivju krājuma populācijas rādītāju (tādu kā biomasas vai zivju mirstības līmeņa) vērtības, no kurām būtu jāizvairās, jo tās ir saistītas ar nezināmu populācijas dinamiku, krājuma izsīkšanu vai nepietiekamu atjaunošanos;
k) “saglabāšanas robežpunkts” nozīmē zivju krājuma populācijas rādītāju (tādu kā biomasas vai zivju mirstības līmeņa) vērtības, ko izmanto zivsaimniecības apsaimniekošanā, piemēram, attiecībā uz pieņemamu bioloģiskā riska līmeni vai vēlamo iegūstamās produkcijas līmeni;
l) “drošas bioloģiskās robežas” nozīmē krājuma stāvokļa vai tā izmantošanas rādītājus, kuru robežās ir zems konkrēto atskaites robežpunktu pārkāpšanas risks;
m) “nozvejas ierobežojums” nozīmē kvantitatīvu ierobežojumu attiecībā uz krastā izkrauto krājumu vai krājumu grupu attiecīgajā laika posmā, ja vien Kopienas tiesību aktos nav paredzēts citādi;
n) “zvejas jauda” nozīmē kuģa tonnāžu bruto tonnās un tā jaudu kWh, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2930/86 ( 9 ) 4. un 5. pantā. Attiecībā uz dažiem zvejas darbības veidiem Padome var noteikt jaudu, izmantojot, piemēram, kuģa zvejas rīku daudzumu un/vai lielumu;
o) “izslēgšana no flotes” nozīmē zvejas kuģa svītrošanu no dalībvalsts zvejas flotes reģistra ar noteikumu, ka ievērots ir 15. panta 1. punkts;
p) “iekļaušana flotē” nozīmē zvejas kuģa reģistrāciju dalībvalsts zvejas flotes reģistrā;
q) “zvejas iespēja” nozīmē tādas skaitliski noteiktas juridiskas zvejas tiesības, kas izteiktas kā nozveja un/vai zvejas intensitāte;
r) “Kopienas zvejas iespēja” nozīmē zvejas iespējas, kas Kopienai pieejamas Kopienas ūdeņos un kam pieskaitītas kopējās Kopienas zvejas iespējas ārpus Kopienas ūdeņiem, un no kā atņemtas Kopienas zvejas iespējas, kuras piešķirtas trešām valstīm.
II NODAĻA
SAGLABĀŠANA UN NOTURĪBA
4. pants
Pasākumu veidi
1. Lai sasniegtu mērķus, kas minēti 2. panta 1. punktā, Padome izveido Kopienas pasākumus, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu.
2. Pasākumus, kuri minēti 1. punktā, izveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kura izveidota saskaņā ar 33. panta 1. punktu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas saskaņā ar 31. pantu. Minētie pasākumi jo īpaši var iekļaut pasākumus attiecībā uz katru krājumu vai krājumu grupu, lai ierobežotu zivju mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi:
a) pieņemot atjaunošanas plānus saskaņā ar 5. pantu;
b) pieņemot apsaimniekošanas plānus saskaņā ar 6. pantu;
c) izveidojot mērķus ilgtspējīgai krājumu izmantošanai;
d) ierobežojot nozveju;
e) nosakot to zvejas kuģu skaitu un veidu, kam ļauts zvejot;
f) ierobežojot zvejas intensitāti;
g) pieņemot tehniskus pasākumus, tostarp:
i) pasākumus attiecībā uz zvejas rīku struktūru, zvejas rīku skaitu un lielumu uz kuģa, to izmantošanas metodēm un tās nozvejas sastāvu, ko var atstāt uz kuģa, ja zvejots ar šādiem rīkiem;
ii) zonas un/vai laika posmus, kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas, ieskaitot nārsta un zivjaudzētavu rajonu aizsardzībai;
iii) minimālo to indivīdu lielumu, kas var tikt paturēti uz kuģa un/vai izkrauti krastā;
iv) īpašus pasākumus, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un blakussugām;
h) izveidojot veicināšanas pasākumus, tostarp ekonomiskas dabas pasākumus, lai veicinātu daudz selektīvāku zveju vai zveju, kurai ir samazināta ietekme;
i) izpildot izmēģinājuma projektus attiecībā uz alternatīviem zvejas apsaimniekošanas metožu veidiem.
5. pants
Atjaunošanas plāni
1. Padome kā prioritāti pieņem atjaunošanas plānus zivsaimniecībām, kas izmanto krājumus, kuri pārsniedz drošas bioloģiskās robežas.
2. Atjaunošanas plānu mērķis ir nodrošināt krājumu atjaunošanu drošās bioloģiskās robežās.
Tie iekļauj tādus saglabāšanas robežpunktus kā, piemēram, mērķus, attiecībā pret kuriem izvērtē krājumu atjaunošanu drošās bioloģiskās robežās.
Mērķus izsaka kā:
a) populācijas lielumu un/vai
b) ilgtermiņā iegūtos daudzumus, un/vai
c) zivju mirstības līmeni, un/vai
d) nozvejas stabilitāti.
Atjaunošanas plānos var iekļaut mērķus attiecībā uz citiem ūdeņu dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmu aizsardzības stāvokļa saglabāšanu vai uzlabošanu.
Ja ir noteikti vairāki mērķi, tad atjaunošanas plānos norāda šo mērķu prioritātes kārtību.
3. Atjaunošanas plānus sagatavo, pamatojoties uz tālredzīgu pieeju zivsaimniecības apsaimniekošanai, un tajos ņem vērā atskaites robežpunktus, ko ieteikušas attiecīgās zinātniskās organizācijas. Tiem jānodrošina ilgtspējīga krājumu izmantošana un tas, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmām saglabājas stabilā līmenī.
Atjaunošanas plāni var attiekties uz zivsaimniecībām, kas paredzētas viena veida krājumiem, vai zivsaimniecībām, kuras paredzētas dažādiem krājumiem, un tajos pienācīgi ņem vērā mijiedarbību starp krājumiem un zivsaimniecībām.
Atjaunošanas plāni ir daudzgadēji un norāda paredzamo termiņu noteikto mērķu sasniegšanai.
4. Atjaunošanas plāni var iekļaut jebkuru pasākumu, kas minēts 4. panta 2. punkta c) līdz h) apakšpunktā, kā arī savākšanas noteikumus, kuri sastāv no iepriekš noteikta bioloģisko parametru kopuma, lai reglamentētu nozvejas ierobežojumus.
Atjaunošanas plānos iekļauj zvejas intensitātes ierobežojumus, izņemot gadījumus, ja tas nav vajadzīgs plāna mērķa sasniegšanai. Pasākumi, kas jāiekļauj atjaunošanas plānos, ir samērīgi ar mērķiem un ar paredzamo termiņu un par tiem lemj Padome, ņemot vērā:
a) krājuma vai krājumu aizsardzības stāvokli;
b) krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;
c) to zivsaimniecību raksturlielumus, kurās nozvejo krājumus;
d) pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajām zivsaimniecībām.
5. Komisija ziņo par atjaunošanas plānu efektivitāti mērķu sasniegšanā.
6. pants
Apsaimniekošanas plāni
1. Padome pieņem apsaimniekošanas plānus tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai uzturētu krājumus drošās bioloģiskās robežās, attiecībā uz zivsaimniecībām, kas izmanto krājumus, kuri sasnieguši drošas bioloģiskās robežas vai iekļaujas tajās.
2. Apsaimniekošanas plāni iekļauj tādus saglabāšanas robežpunktus kā mērķus, attiecībā pret kuriem izvērtē krājumu uzturēšanu šādās robežās. Piemēro 5. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu.
Apsaimniekošanas plānos var iekļaut mērķus, kas attiecas uz citiem ūdeņu dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmu aizsardzības stāvokļa uzturēšanu vai uzlabošanu.
Ja ir noteikti vairāki mērķi, tad apsaimniekošanas plānos norāda šo mērķu prioritātes kārtību.
3. Apsaimniekošanas plānus sagatavo, pamatojoties uz tālredzīgu pieeju zivsaimniecības apsaimniekošanai, un tajos ņem vērā atskaites robežpunktus, ko ieteikušas attiecīgās zinātniskās organizācijas. Tiem jānodrošina ilgtspējīga krājumu izmantošana un tas, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmām saglabājas stabilā līmenī.
Apsaimniekošanas plāni var attiekties uz zivsaimniecībām, kas paredzētas viena veida krājumiem, vai zivsaimniecībām, kuras paredzētas dažādiem krājumiem, un tajos pietiekami ņem vērā mijiedarbību starp krājumiem un zivsaimniecībām.
Apsaimniekošanas plāni ir daudzgadēji, un tajos norāda paredzēto termiņu noteikto mērķu sasniegšanai.
4. Apsaimniekošanas plāni var iekļaut jebkuru pasākumu, kas minēts 4. panta 2. punkta d) līdz i) apakšpunktā, kā arī savākšanas noteikumus, kuri sastāv no iepriekš noteikta bioloģisko parametru kopuma, lai reglamentētu nozvejas ierobežojumus.
Pasākumi, kas jāiekļauj apsaimniekošanas plānos, ir samērīgi ar mērķiem un paredzamo termiņu, un par tiem lemj Padome, ņemot vērā:
a) krājuma vai krājumu aizsardzības stāvokli;
b) krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;
c) to zivsaimniecību raksturlielumus, kurās nozvejo krājumus;
d) pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajām zivsaimniecībām.
5. Komisija ziņo par apsaimniekošanas plānu efektivitāti mērķu sasniegšanā.
7. pants
Komisijas ārkārtas pasākumi
1. Ja ir pierādījumi nopietniem draudiem, kas rodas zvejas darbību rezultātā un rada vajadzību pēc tūlītējas rīcības, attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu, Komisija pēc motivēta dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var lemt par ārkārtas pasākumiem, kuri ilgst ne vairāk par sešiem mēnešiem. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumus ne vairāk kā par sešiem mēnešiem.
2. Dalībvalsts vienlaicīgi dara zināmu pieprasījumu Komisijai, citām dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm. Tās var iesniegt savas rakstiskās atsauksmes Komisijai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Komisija pieņem lēmumu 15 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.
3. Ārkārtas pasākumi stājas spēkā nekavējoties. Par tiem informē attiecīgās dalībvalstis, un tos publicē Oficiālajā Vēstnesī.
4. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.
5. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.
8. pants
Dalībvalstu ārkārtas pasākumi
1. Ja ir pierādījumi nopietniem un neparedzētiem draudiem, kas rodas zvejas darbību rezultātā, attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija, un ja jebkāda nepamatota aizkavēšanās radītu kaitējumu, ko būtu grūti vērst par labu, attiecīgā dalībvalsts var veikt ārkārtas pasākumus, kuri ilgst ne vairāk par trim mēnešiem.
2. Dalībvalstis, kas paredzējušas veikt ārkārtas pasākumus, paziņo par savu nodomu Komisijai, citām dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm, nosūtot šo pasākumu projektu kopā ar paskaidrojuma rakstu pirms to pieņemšanas.
3. Dalībvalstis un attiecīgās reģionālās konsultatīvās padomes var iesniegt savas rakstiskās atsauksmes Komisijai piecu darbdienu laikā pēc paziņošanas dienas. Komisija apstiprina, atceļ vai groza pasākumu 15 darbdienu laikā pēc paziņošanas dienas.
4. Komisijas lēmumu paziņo attiecīgajai dalībvalstij. To publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
5. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.
6. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.
9. pants
Dalībvalstu pasākumi 12 jūras jūdžu zonā
1. Dalībvalsts var veikt nediskriminējošus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai un samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu saglabāšanu 12 jūras jūdzēs no bāzes līnijas, ja Kopiena nav pieņēmusi pasākumus, kas attiecas uz saglabāšanu un apsaimniekošanu īpaši šajā platībā. Dalībvalsts pasākumiem jābūt saskaņā ar mērķiem, kas norādīti 2. pantā, un tie nevar būt mazāk stingri par esošajiem Kopienas tiesību aktiem.
Ja pasākumi, kas jāpieņem dalībvalstij, iespējams ietekmēs citas dalībvalsts kuģus, šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad veiktas apspriedes ar Komisiju, attiecīgo dalībvalsti un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm par pasākumu projektu, kuram pievienots paskaidrojuma raksts.
2. Uz pasākumiem, kas attiecas uz zvejas kuģiem no citām dalībvalstīm, attiecas procedūra, kura izklāstīta 8. panta 3. līdz 6. punktā.
10. pants
Dalībvalstu pasākumi, kas piemērojami tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogiem
Dalībvalstis var veikt pasākumus to suverenitātē vai jurisdikcijā esošo ūdeņu resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai ar noteikumu, ka:
a) tādus pasākumus piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, vai — attiecībā uz zvejas darbībām, ko neveic zvejas kuģis, — personām, kuras izveidotas attiecīgajā dalībvalstī, un
b) tādi pasākumi ir saskaņā ar mērķiem, kas norādīti 2. panta 1. punktā un nav mazāk stingri par esošajiem Kopienas tiesību aktiem.
III NODAĻA
ZVEJAS JAUDAS KORIĢĒŠANA
11. pants
Zvejas jaudas koriģēšana
1. Dalībvalstis veic pasākumus, koriģējot savu flotu zvejas jaudu, lai sasniegtu stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp šādu zvejas jaudu un savām zvejas iespējām.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pārsniegti robežlīmeņi, kas izteikti bruto tonnās un kW attiecībā uz zvejas jaudu, kā noteikts šajā pantā un 12. pantā.
3. Izslēgšana no flotes, par ko saņem valsts atbalstu, nav atļauta, izņemot gadījumus, kad pirms tam ir atsaukta zvejas licence, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1281/2005 ( 10 ), un, ja tā paredzēts, zvejas atļaujas, kā noteikts attiecīgajās regulās. Neskarot 6. punkta noteikumus, jaudu, kas atbilst licencei un vajadzības gadījumā zvejas atļaujām attiecīgai zvejniecībai, nevar aizstāt.
4. Ja ir piešķirts valsts atbalsts zvejas jaudas samazināšanai, kas pārsniedz jaudas samazinājumu, kurš vajadzīgs, lai izpildītu robežlīmeņus, kuri noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, samazinātās jaudas apjomu automātiski atņem no robežlīmeņiem. Tādā veidā iegūtie robežlīmeņi kļūst par jaunajiem robežlīmeņiem.
5. Ar piecus gadus vecu vai vecāku zvejas kuģu galvenā klāja modernizāciju nolūkā uzlabot drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti var palielināt kuģa tonnāžu, ja šāda modernizācija nepalielina kuģa zvejas potenciālu. Robežlīmeņus, kas noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, attiecīgi koriģē. Dalībvalstij izveidojot iekļaušanas un izslēgšanas bilanci saskaņā ar 13. pantu, attiecīgo jaudu nav nepieciešams ņemt vērā.
6. Lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti, no 2007. gada 1. janvāra dalībvalstis ir tiesīgas jauniem vai esošiem kuģiem atkārtoti piešķirt šādu jaudu, izsakot tonnāžā, ja šī jauda nepalielina kuģu zvejas potenciālu:
— 4 % no gada vidējās tonnāžas, kas samazināta ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīm, kas bija Kopienas sastāvā 2003. gada 1. janvārī, un 4 % no gada vidējās tonnāžas, kas samazināta ar valsts atbalstu laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīm, kas Kopienai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un
— 4 % no tonnāžas, kas flotei samazināta ar valsts atbalstu no 2007. gada 1. janvāra.
Robežlīmeņus, kas noteikti saskaņā ar šo pantu un 12. pantu, attiecīgi koriģē. Attiecīgā jauda nav jāņem vērā, dalībvalstij izveidojot iekļaušanas un izslēgšanas bilanci saskaņā ar 13. pantu.
Iedalot zvejas jaudu saskaņā ar šo punktu, dalībvalstis dod priekšroku piekrastes sīkzvejai Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 ( 11 ) 26. panta nozīmē.
7. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
12. pants
Robežlīmeņi zvejas flotēm
1. Komisija katrai dalībvalstij saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka robežlīmeņus, kas izteikti bruto tonnāžā un kW attiecībā uz Kopienas to zvejas kuģu kopējo zvejas jaudu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.
Robežlīmeņi ir Vairākgadu virzības programmas 1997-2002 to mērķu summa, kas noteikti katram segmentam 2002. gada 31. decembrim atbilstoši Padomes Lēmumam 97/413/EK ( 12 ).
2. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
13. pants
Iekļaušanas/izslēgšanas režīms un vispārēja jaudas samazināšana
1. No 2003. gada 1. janvāra dalībvalstis pārvalda iekļaušanu flotē un izslēgšanu no flotes tādējādi, ka:
a) jaunas jaudas iekļaušana flotē bez valsts atbalsta tiek kompensēta ar iepriekšējo samazinājumu bez valsts atbalsta vismaz tādas pašas jaudas apjomā;
b) jaunas jaudas iekļaušana flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2003. gada 1. janvāra, tiek kompensēta ar iepriekšējo izņemšanu bez valsts atbalsta:
i) vismaz tādas pašas jaudas apjomā – attiecībā uz tādu jaunu kuģu iekļaušanu, kuru bruto tonnāža ir 100 bruto tonnas vai mazāk, vai
ii) tādā apjomā, kas ir vismaz 1,35 reizes lielāks par minēto jaudas apjomu, attiecībā uz tādu jaunu kuģu iekļaušanu, kuru bruto tonnāža ir lielāka par 100 bruto tonnām;
c) dzinēja nomaiņa ar valsts atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem tiek kompensēta ar tādu jaudas samazinājumu, kas ir vienāds ar 20 % no nomainītā dzinēja jaudas. 20 % jaudas samazinājumu atņem no robežlīmeņiem atbilstīgi 11. panta 4. punktam.
2. Īstenošanas noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
14. pants
Informācijas apmaiņa
1. Katru gadu Komisija sniedz pārskatu par rezultātiem, ko radījuši dalībvalstu centieni sasniegt pastāvīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām. Šis pārskats pamatojas uz katras dalībvalsts gada pārskatiem, kas jāsūta Komisijai ne vēlāk kā nākošā gada 30. aprīlī.
Komisijas pārskatu, kam pievienoti dalībvalstu pārskati, kopā ar atzinumiem, kurus sniegušas ZZTEK un Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. panta 1. punktu, līdz gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Īstenošanas noteikumus šai apmaiņai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
15. pants
Zvejas flotes reģistri
1. Katra dalībvalsts uztur ar tās karogu peldošo Kopienas zvejas kuģu reģistru, kurā iekļauj to minimālo informāciju par kuģa raksturlielumiem un darbību, kas vajadzīga to pasākumu pārvaldīšanai, kuri izveidoti Kopienas līmenī.
2. Katra dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu Komisijai.
3. Komisija izveido Kopienas zvejas flotes reģistru, kurā iekļauta informācija, ko tā saņem saskaņā ar 2. punktu, un dara to pieejamu dalībvalstīm. Minētajam reģistram jāatbilst Kopienas noteikumiem saistībā ar personas datu aizsardzību.
4. Informāciju, kas minēta 1. punktā, un procedūras tās pārsūtīšanai, kuras minētas 2. un 3. punktā, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 30. panta 2. punktā.
16. pants
Kopienas finansiālās palīdzības nosacījumi un zvejas intensitātes samazināšana
1. Finansiālu palīdzību saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē ( 13 ), izņemot līdzekļus zvejas kuģu nodošanai metāllūžņos, var piešķirt tikai tiktāl, ciktāl dalībvalsts ir izpildījusi šīs regulas 11., 13. un 15. pantu un sniegusi informāciju, kura vajadzīga saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2792/99 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 366/2001 ( 14 ).
Šajā ziņā Komisija — pēc tam, kad sniegusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju tikt uzklausītai, un proporcionāli neatbilstības pakāpei — attiecībā uz šo dalībvalsti pārtrauc finansiālo palīdzību, ko paredz Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999.
2. Ja, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka dalībvalsts flotes jauda pārsniedz jaudu, kas tai ir jāievēro saskaņā ar 11., 13. un 15. pantu, tā attiecīgo dalībvalsti informē par to. Šī dalībvalsts nekavējoties samazina savu zvejas intensitāti līdz līmenim, kāds būtu tad, ja tiktu ievērots 11., 13. un 15. pants, neierobežojot saistības, kas izriet no minētajiem pantiem. Attiecīgā dalībvalsts savu samazināšanas plānu dara zināmu Komisijai, lai tā atbilstoši 30. panta 2. punktā noteiktai procedūrai pārbaudītu, vai samazinājums ir vienāds ar pārsniegto jaudu vai nav.
IV NODAĻA
NOTEIKUMI PAR PIEEJU ŪDEŅIEM UN RESURSIEM
17. pants
Vispārīgie noteikumi
1. Kopienas zvejas kuģiem, ievērojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar II nodaļu, ir vienāda pieeja ūdeņiem un resursiem visos Kopienas ūdeņos, izņemot tos, kuri minēti 2. punktā.
2. Attiecībā uz ūdeņiem 12 jūras jūdzēs no bāzes līnijas, kas ietilpst dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, tās ir pilnvarotas no 2003. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ierobežot zveju, atļaujot to darīt tikai tiem zvejas kuģiem, kuri tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos no blakus esošām ostām, neierobežojot pasākumus attiecībā uz Kopienas zvejas kuģiem, kas peld ar citas dalībvalsts karogu, saskaņā ar pastāvošajām kaimiņattiecībām starp dalībvalstīm un pasākumus, kas iekļauti I pielikumā, un kas katrai dalībvalstij nosaka ģeogrāfiskās zonas citu dalībvalstu piekrastes joslās, kurās tiek veiktas zvejas darbības, un attiecīgās sugas.
Līdz 2011. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par pasākumiem, kas noteikti šajā punktā. Padome līdz 2012. gada 31. decembrim lemj par noteikumiem, kas tiks pieņemti pēc iepriekšminētajiem pasākumiem.
18. pants
Shetland Box
1. Attiecībā uz tām īpaši nozīmīgām sugām II pielikumā noteiktajos reģionos, kuras ir bioloģiski jutīgas to izmantošanas raksturlielumu dēļ, zvejas darbību, ko veic Kopienas zvejas kuģi, kuru garums starp perpendikuliem ir ne mazāks par 26 metriem — attiecībā uz bentālo zivju sugām, izņemot Esmarka mencu un putasū, — reglamentē iepriekšējas atļaujas sistēma saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šajā regulā un jo īpaši II pielikumā.
2. Sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus un procedūras 1. punkta īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
19. pants
Pieejas noteikumu pārskatīšana
1. Līdz 2003. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par tiem noteikumiem attiecībā uz pieeju ūdeņiem un resursiem, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos un kas nav minēti 17. panta 2. punktā, novērtējot pamatojumu šiem noteikumiem saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķu izteiksmē.
2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu un ņemot vērā 17. panta 1. punktā noteikto principu, Padome līdz 2004. gada 31. decembrim lemj par visām vajadzīgajām korekcijām, kas jāveic šajos noteikumos.
20. pants
Zvejas iespēju piešķiršana
1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj par nozvejas un/vai zvejas intensitātes ierobežojumiem un par zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par nosacījumiem, kas saistīti ar šiem ierobežojumiem. Zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību.
2. Ja Kopiena nosaka jaunas zvejas iespējas, Padome lemj par šo iespēju sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts intereses.
3. Katra dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu, lemj par metodi, kā sadalīt zvejas iespējas, kas piešķirtas attiecīgajai dalībvalstij atbilstoši Kopienas tiesībām. Dalībvalsts informē Komisiju par sadales metodi.
4. Padome nosaka zvejas iespējas, kas pieejamas ārpuskopienas valstīm Kopienas ūdeņos, un piešķir šīs iespējas katrai ārpuskopienas valstij.
5. Pēc paziņošanas Komisijai dalībvalstis var veikt pilnīgu vai daļēju apmaiņu ar tām piešķirtajām zvejas iespējam.
V NODAĻA
KOPIENAS KONTROLES UN IZPILDES SISTĒMA
21. pants
Mērķi
Kopienas kontroles un izpildes sistēmā kontrolē pieeju ūdeņiem un resursiem un 1. pantā izklāstīto darbību veikšanu un nodrošina atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
22. pants
Nosacījumi attiecībā uz pieeju ūdeņiem un resursiem un zivsaimniecības produktu realizāciju
1. Darbības, uz ko attiecas kopējās zivsaimniecības politikas darbības joma, aizliedz, ja vien netiek izpildītas šādas prasības:
a) zvejas kuģiem jāved līdzi sava licence un, ja attiecīgi noteikts, savas zvejas atļaujas;
b) zvejas kuģī jābūt uzstādītai strādājošai sistēmai, kas nodrošina šā kuģa atrašanās vietas noteikšanu un identifikāciju, izmantojot tālvadības sistēmas. No 2004. gada 1. janvāra šī prasība attiecas uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 18 metrus, un no 2005. gada 1. janvāra — uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus;
c) kapteinim bez nepamatotas kavēšanās jāreģistrē un jāziņo informācija par zvejas darbībām, tostarp par krastā izkrautajiem lomiem un pārkraušanām. Dokumentācijas kopijas dara pieejamas attiecīgajām iestādēm. Padome 2004. gadā lemj par pienākumu pārsūtīt šādu dokumentāciju elektroniski. Lai novērtētu tehnoloģiju, kas jāizmanto, dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, līdz 2004. gada 1. jūnijam veic izmēģinājuma projektus;
d) kapteinim jāuzņem inspektori uz klāja un jāsadarbojas ar tiem; un, ja piemēro novērošanas programmu, kapteinim uz klāja jāuzņem arī novērotāji un jāsadarbojas ar tiem;
e) kapteinim jāievēro nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz loma izkraušanu krastā, pārkraušanām, kopējas zvejas darbībām, zvejas rīkiem, tīkliem un kuģu marķēšanu un identifikāciju;
2. Uz zivsaimniecības produktu realizāciju attiecas šādas prasības:
a) zivsaimniecības produktus pārdod tikai no zvejas kuģa reģistrētiem pircējiem vai reģistrētās izsolēs;
b) pircējam, kas pērk zivsaimniecības produktus no zvejas kuģa pirmajā pārdevumā, jāreģistrējas attiecīgajās iestādēs;
c) pircējam, kas pērk zivsaimniecības produktus pirmajā pārdevumā, jāiesniedz rēķini–faktūras vai tirdzniecības pavadzīmes attiecīgajām iestādēm, izņemot gadījumus, ja pārdošana notiek reģistrētā izsolē, kas jau tāpat uzliek pienākumu iesniegt rēķinus–faktūras vai tirdzniecības pavadzīmes attiecīgajām iestādēm;
d) visiem zivsaimniecības produktiem, kuri izkrauti krastā vai importēti Kopienā un attiecībā uz kuriem nav iesniegti ne rēķini–faktūras, ne tirdzniecības pavadzīmes, un kurus transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vieta vai importēšanas vieta, līdz pirmajam pārdevumam jāpievieno dokuments, kuru sagatavojis transportētājs;
e) personām, kas atbildīgas par telpām vai kravas transportlīdzekļiem, jāuzņem inspektori un jāsadarbojas ar tiem;
f) ja attiecīgajai sugai ir noteikts minimālais lielums, tad operatoriem, kas atbildīgi par pārdošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, jāspēj pierādīt attiecīgo produktu izcelsmes ģeogrāfisko vietu.
Pircējs, kas iegūst produktus, kurus pēc tam nelaiž tirgū, bet izmanto vienīgi privātam patēriņam, ir atbrīvots no šā punkta prasībām.
3. Šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai sīki izstrādātus noteikumus var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Šie noteikumi jo īpaši var attiekties uz dalībvalstu, kapteiņu un jebkuru citu juridisku un fizisku personu, kas iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas 1. panta darbības joma, dokumentēšanas, reģistrācijas, ziņošanas un informēšanas pienākumu.
Noteikumi var paredzēt arī atbrīvojumus no pienākumiem, kas paredzēti 1. un 2. punktā, ja tos var pamatot ar niecīgu ietekmi uz ūdeņu dzīvajiem resursiem vai ar nesamērīgu apgrūtinājumu, kuru salīdzinājumā ar darbības ekonomisko nozīmi radītu minētie pienākumi.
23. pants
Dalībvalstu kompetence
1. Ja vien nav citādi noteikts Kopienas tiesību aktos, dalībvalstis nodrošina efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontroli, pārbaudi un izpildi.
2. Dalībvalstis kontrolē darbības, kas veiktas kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā to teritorijā vai ūdeņos, uz kuriem attiecas to suverenitāte vai jurisdikcija. Dalībvalstis kontrolē arī pieeju ūdeņiem un resursiem un tās zvejas darbības ārpus Kopienas ūdeņiem, ko veic Kopienas zvejas kuģi, kuri peld ar to karogiem, neierobežojot attiecīgās karoga valsts primāro kompetenci pār saviem piederīgajiem. Tās ir atbildīgas par novērotāju nokļūšanu uz zvejas kuģu klāja un par attiecīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp zvejas darbību aizliegumu.
3. Dalībvalstis pieņem pasākumus, sadala finanšu resursus un cilvēkresursus un izveido administratīvo un tehnisko struktūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, pārbaudi un izpildi, tostarp satelītnovērošanas sistēmas. Padome 2004. gadā lemj par pienākumu izveidot līdzekļus attālai uzrādei. Lai novērtētu tehnoloģiju, kas jāizmanto, dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, līdz 2004. gada 1. jūnijam veic izmēģinājuma projektus. Katrā dalībvalstī viena iestāde ir atbildīga par informācijas, kas saistīta ar zvejas darbībām, apkopošanas un pārbaudes koordinēšanu un par ziņošanu Komisijai un sadarbību ar to.
4. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts pārsniegusi zvejas iespējas, kas tai bija piešķirtas, Komisija izdara samazinājumus attiecīgās dalībvalsts turpmākajās zvejas iespējās.
Ja tieši tāpēc, ka kāda dalībvalsts pārsniegusi zvejas iespējas, kas tai bija piešķirtas, cita dalībvalsts nav spējusi izlietot savas zvejas iespējas, tad šai dalībvalstij pilnā apmērā vai daļēji pārdala zvejas iespējas, kuras vienlīdzīgas tām, kas samazinātas saskaņā ar 1. punktu. Par šādu pārdalīšanu lemj, ņemot vērā resursu saglabāšanas intereses, kā arī abu attiecīgo dalībvalstu ieinteresētību par kompensāciju.
Lēmumus pieņem Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
5. Īstenošanas noteikumus attiecībā uz šo pantu var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru, tostarp attiecībā uz šā panta 3. punktā minētās iestādes izraudzīšanos, ko veic dalībvalstis, un attiecībā uz novērotāju izvietošanu, to pienākumiem, uzdevumiem un izmaksām.
24. pants
Pārbaude un izpilde
Dalībvalstis veic pārbaudes un izpildes pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem savā teritorijā vai ūdeņos, uz kuriem attiecas to suverenitāte vai jurisdikcija. Dalībvalstis veic arī izpildes pasākumus saistībā ar tām zvejas darbībām ārpus Kopienas ūdeņiem, ko veic Kopienas zvejas kuģi, kuri peld ar to karogiem, un dalībvalstu piederīgie.
Šādos pasākumos ietilpst:
a) izlases pārbaudes un inspicēšanas uz zvejas kuģiem, to uzņēmumu un citu organizāciju telpās, kuru darbības saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku;
b) zvejas kuģu novērošana;
c) izmeklēšana, likumīga vēršanās pret pārkāpumiem un sankcijas saskaņā ar 25. pantu;
d) preventīvie pasākumi saskaņā ar 25. panta 5. punktu;
e) pasākumi, lai atturētu savus piederīgos no iesaistīšanās zvejas darbībās, kas nerespektē piemērojamos saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, neierobežojot karoga valsts primāro kompetenci.
Veiktos pasākumus pienācīgi dokumentē. Tiem ir jābūt efektīviem, preventīviem un samērīgiem.
Īstenošanas noteikumus, ieskaitot kritērijus, attiecībā uz šo pantu var pieņemt saskaņā ar 30. panta 3. punktā noteikto procedūru.
25. pants
Turpmākie pasākumi pēc pārkāpumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, tostarp uzsāktas administratīvas lietas vai kriminālprocess atbilstoši savas valsts tiesību aktiem, pret fiziskām un juridiskām personām, kas atbildīgas gadījumos, kad nav ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.
2. Tiesas procesos, kas uzsākti, ievērojot 1. punktu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem jābūt iespējai efektīvi liegt atbildīgajām personām gūt saimniecisku labumu no pārkāpumiem un radīt sekas, kuras ir samērīgas ar šādu pārkāpumu nopietnību, efektīvi novēršot turpmākus tāda paša veida nodarījumus.
3. Sankcijās, kas rodas 2. punktā minēto tiesas procesu rezultātā, atkarībā no nodarījuma smaguma jo īpaši var iekļaut:
a) naudas sodus;
b) aizliegto zvejas rīku un nozvejas arestu;
c) kuģa sekvestrāciju;
d) īslaicīgu kuģa lietošanas aizliegšanu;
e) licences darbības apturēšanu;
f) licences anulēšanu.
4. Neatkarīgi no pienākumiem, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, Padome, pamatojoties uz 3. punktā noteikto sarakstu, izveido to pasākumu katalogu, kuri dalībvalstīm jāpiemēro attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1447/1999. Katalogs neierobežo dalībvalstu izvēli īstenot šos pasākumus administratīvas lietas vai kriminālprocesa veidā atbilstoši šo valstu tiesību aktiem, kā minēts 1. punktā.
5. Dalībvalstis veic neatliekamus pasākumus, lai atturētu kuģus, fiziskas vai juridiskas personas, kas pārsteigtas nopietna pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1447/1999, no šādu darbību turpmākas veikšanas.
26. pants
Komisijas kompetence
1. Neierobežojot Komisijas kompetenci, kas paredzēta Līgumā, Komisija vērtē un kontrolē, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, un veicina koordināciju un sadarbību starp tām.
2. Ja ir pierādījumi tam, ka noteikumi par saglabāšanu, kontroli, pārbaudi vai izpildi saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku netiek ievēroti un ka minētais var izraisīt nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai vai efektīvas tās Kopienas kontroles un izpildes sistēmas darbībai, kas nosaka vajadzību pēc steidzamas darbības, Komisija rakstveidā informē attiecīgo dalībvalsti par saviem atzinumiem un nosaka termiņu, ne mazāku par 15 darbdienām, lai tā pierādītu atbilstību un sniegtu savas atsauksmes. Komisija ņem vērā dalībvalstu atsauksmes visās darbībās, ko tā var veikt saskaņā ar 3. punktu.
3. Ja ir pierādījumi riskam, ka zvejas darbības, ko veic attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, var izraisīt nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai, Komisija var veikt preventīvus pasākumus.
Šiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem ar risku, kāds pastāv attiecībā uz nopietniem draudiem ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai.
To ilgums nepārsniedz trīs nedēļas. Tos var pagarināt ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai, pieņemot lēmumu saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pasākumus atceļ nekavējoties, ja Komisija secina, ka attiecīgais risks vairs nepastāv.
4. Ja dalībvalsts kvotu, asignējumu vai pieejamo daļu uzskata par izmantotu, Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var nekavējoties apturēt zvejas darbības.
5. Neatkarīgi no 23. panta 2. punkta Komisija kontrolē tās zvejas darbības Kopienas ūdeņos, ko veic zvejas kuģi, kuri peld ar trešās valsts karogu, ja tas ir paredzēts Kopienas tiesību aktos. Šim nolūkam Komisija un attiecīgās dalībvalstis sadarbojas un koordinē savas darbības.
6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
27. pants
Vērtēšana un kontrole, ko veic Komisija
1. Lai novērtētu un kontrolētu, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, Komisija pēc savas iniciatīvas un ar saviem līdzekļiem var uzsākt un veikt revīzijas, izziņu, pārbaudes un inspicēšanas saistībā ar to, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Komisija jo īpaši var pārbaudīt:
a) kā dalībvalstis un to kompetentās iestādes īsteno un piemēro minētos noteikumus;
b) valsts administratīvo prakšu un pārbaužu un uzraudzības darbību atbilstību attiecīgajiem noteikumiem;
c) nepieciešamo dokumentu esamību un to atbilstību piemērojamiem noteikumiem;
d) lietas apstākļus, kādos dalībvalstis veic kontroles un izpildes darbības.
Šajos nolūkos Komisija var veikt pārbaudes uz zvejas kuģiem, kā arī to uzņēmumu un citu organizāciju telpās, kuru darbības saistās ar kopējo zivsaimniecības politiku, un tai jābūt pieejai visai informācijai un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pildītu savu pienākumu. Pārbaudes, ko veic Komisija pēc savas iniciatīvas un bez attiecīgās dalībvalsts inspektoru palīdzības, notiek vienīgi uz zvejas kuģiem un vietās, kur lomu pirmo reizi izkrauj krastā vai kur veic pirmo pārdevumu, un tās ir ierobežotas un attiecas tikai uz teritorijām un krājumiem, uz kuriem attiecas īpaša uzraudzības programma, par kuru lēmums pieņemts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c pantu.
Komisijas inspektori uzrāda rakstisku pilnvaru, kurā norādīta to identitāte un kompetence. Komisijas inspektoru pilnvaras nepārsniedz valstīm piederīgo inspektoru pilnvaras, un tiem nav policijas un izpildes pilnvaras. Jo īpaši Komisijas pārbaudi bez attiecīgās dalībvalsts inspektoru palīdzības nevar veikt, ja pārbaudāmā puse iebilst.
Dalībvalstis sniedz Komisijai šādu palīdzību, jo tai ir jāizpilda minētie uzdevumi.
2. Pārbaudes ziņojumus dara pieejamus attiecīgajām dalībvalstīm.
Komisija sniedz attiecīgajai dalībvalstij iespēju izteikt komentāru par atzinumiem ziņojumā. Tam jāatbilst Kopienas noteikumiem attiecībā uz personas datu aizsardzību.
Ja Komisija veic pārbaudi pēc savas iniciatīvas un bez attiecīgai dalībvalstij piederīgo inspektoru pavadības, tā par pārbaudi informē minēto dalībvalsti vienas dienas laikā pēc pārbaudes beigām un viena mēneša laikā dara pieejamu ziņojumu par atzinumiem.
Dalībvalstīm nav pienākuma vērsties pret indivīdiem, pamatojoties uz atzinumiem iepriekšminētajā ziņojumā.
3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
4. Katrus trīs gadus Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, par 1. punktā paredzēto rīcību un par to, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Katru gadu dalībvalstis tiek informētas par to pārbaužu skaitu, kuras saskaņā ar 1. punktu veikusi Komisija katrā dalībvalstī un kuras sadalītas pēc pārbaudes veida.
28. pants
Sadarbība un koordinācija
1. Dalībvalstis sadarbojas viena ar otru un ar trešām valstīm, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Šim nolūkam dalībvalstis sniedz citām dalībvalstīm un trešām valstīm palīdzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.
2. Attiecībā uz pārrobežu zvejas darbību kontroli un pārbaudi dalībvalstis nodrošina, ka to rīcība, ko paredz šī nodaļa, ir koordinēta. Šim nolūkam dalībvalstis veic inspektoru apmaiņu.
3. Neierobežojot krasta dalībvalsts primāro kompetenci, dalībvalstis ir pilnvarotas pārbaudīt Kopienas zvejas kuģus, kuri peld ar to karogiem visos Kopienas ūdeņos, kas ir ārpus ūdeņiem, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts suverenitāte.
Dalībvalstis ir pilnvarotas veikt pārbaudes uz zvejas kuģiem arī saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem attiecībā uz zvejas darbībām visos Kopienas ūdeņos, kas ir ārpus ūdeņiem, uz kuriem attiecas to suverenitāte, tikai:
a) ja saņemta attiecīgās krasta dalībvalsts atļauja vai
b) ja īpaša uzraudzības programma ir pieņemta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c pantu.
Dalībvalstis ir pilnvarotas pārbaudīt Kopienas zvejas kuģus, kas peld ar citas dalībvalsts karogu starptautiskajos ūdeņos.
Gadījumos, kas nav paredzēti šajā punktā, dalībvalstis var pilnvarot viena otru, lai veiktu pārbaudes saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
4. Pamatojoties uz norīkojumiem, ko dalībvalstis darījušas zināmus Komisijai, Komisija saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru izveido to Kopienas inspektoru, inspekcijas kuģu, inspekcijas lidmašīnu un citu inspekcijas līdzekļu sarakstu, kas pilnvaroti veikt pārbaudes saskaņā ar šo nodaļu Kopienas ūdeņos un uz Kopienas zvejas kuģiem.
5. Pārbaudes un uzraudzības ziņojumi, ko sagatavojuši Kopienas inspektori vai citas dalībvalsts inspektori vai Komisijas inspektori, veido pieņemamus pierādījumus jebkuras dalībvalsts administratīvos procesos vai tiesvedībā. Faktu konstatēšanai tos uzskata par vienlīdzīgiem dalībvalstu pārbaudes un uzraudzības ziņojumiem.
6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var izstrādāt saskaņā ar 30. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Šā panta 3. un 4. punktu piemēro vienīgi tad, kad ir paredzēti īstenošanas noteikumi.
VI NODAĻA
LĒMUMU PIEŅEMŠANA UN KONSULTĒŠANĀS
29. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūra
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Padome rīkojas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 37. pantā.
30. pants
Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja
1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 20 darbdienas.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir 60 darbdienas.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
31. pants
Reģionālās konsultatīvās padomes
1. Reģionālās konsultatīvās padomes izveido, lai veicinātu 2. panta 1. punkta mērķu sasniegšanu un jo īpaši lai konsultētu Komisiju zivsaimniecības apsaimniekošanas jautājumos attiecībā uz konkrētiem jūras apgabaliem vai konkrētām zvejas zonām.
2. Reģionālās konsultatīvās padomes sastāv galvenokārt no zvejniekiem un citiem kopējās zivsaimniecības politikas ietekmēto interešu pārstāvjiem, piemēram, zivsaimniecības un akvakultūru nozaru pārstāvjiem, vides un patērētāju interešu pārstāvjiem un zinātniskiem ekspertiem no visām dalībvalstīm, kurām ir zivsaimniecības intereses attiecīgajā jūras apgabalā vai zvejas zonā.
3. To valsts vai reģionālo pārvalžu pārstāvjiem, kurām ir zivsaimniecības intereses attiecīgajā jūras apgabalā vai zvejas zonā, ir tiesības piedalīties reģionālajās konsultatīvajās padomēs kā locekļiem vai novērotājiem. Komisija var piedalīties to sanāksmēs.
4. Reģionālās konsultatīvās padomes var apspriesties ar Komisiju attiecībā uz priekšlikumiem par tādiem pasākumiem, piemēram, vairākgadu atjaunošanas vai apsaimniekošanas plānu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Līguma 37. pantu, un ko Komisija paredzējusi ieviest, un kas attiecas īpaši uz zivsaimniecību attiecīgajā apgabalā. Tās var apspriesties ar Komisiju un dalībvalstīm arī attiecībā uz citiem pasākumiem. Šādas apspriedes neierobežo ZZTEK un Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas apspriedes.
5. Reģionālās konsultatīvās padomes var:
a) pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma iesniegt ieteikumus un ierosinājumus par jautājumiem saistībā ar zivsaimniecības apsaimniekošanu Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij;
b) informēt Komisiju vai attiecīgo dalībvalsti par problēmām saistībā ar Kopienas noteikumu īstenošanu un iesniegt ieteikumus un ierosinājumus ar šo problēmu risinājumiem Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij;
c) veikt visas citas darbības, kas vajadzīgas, lai realizētu savus uzdevumus.
Reģionālās konsultatīvās padomes informē Zivsaimniecības un akvakultūras komiteju par savām darbībām.
32. pants
Reģionālo konsultatīvo padomju izveidošanas procedūra
Padome lemj par Reģionālās konsultatīvās padomes izveidi. Reģionālās konsultatīvās padomes kompetencē ietilpst jūras apgabali, uz kuriem attiecas vismaz divu dalībvalstu jurisdikcija. Reģionāla konsultatīva padome pieņem savu reglamentu.
33. pants
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja
1. Izveido Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). ZZTEK regulāri sniedz konsultācijas par jautājumiem, kas attiecas uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu, tostarp par bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem vai tehniskiem apsvērumiem.
2. Komisija ņem vērā ZZTEK ieteikumus, stādot priekšā priekšlikumus attiecībā uz zivsaimniecības apsaimniekošanu saskaņā ar šo regulu.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
34. pants
Atcelšana
1. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3760/92 un Regulu (EEK) Nr. 101/76.
2. Atsauces uz to regulu noteikumiem, kas atceltas saskaņā ar 1. punktu, uzskata par atsaucēm uz šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.
35. pants
Pārskatīšana
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2012. gada beigām par kopējās zivsaimniecības politikas darbību attiecībā uz II un III nodaļu.
36. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
PIEEJA PIEKRASTES ŪDEŅIEM 17. PANTA 2. PUNKTA NOZĪMĒ
1. APVIENOTĀS KARALISTES PIEKRASTES ŪDEŅI
A. FRANCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Berwick-upon-Tweed austrumiCoquet Island austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Flamborough Head austrumiSpurn Head austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.Lowestoft austrumiLyme Regis dienvidi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
4.Lyme Regis dienvidiEddystone dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
5.Eddystone dienvidiLongships dienvidrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
|
|
Omārs |
Neierobežots |
|
|
Langusti |
Neierobežots |
|
|
6.Longships dienvidrietumiHartland Point ziemeļrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Langusti |
Neierobežots |
|
|
Omārs |
Neierobežots |
|
|
7.Hartland Point līdz līnijai no Lundy Island ziemeļiem |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
8.No līnijas uz rietumiemNo Lundy Island līdz Cardigan Harbour |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
9.Point Lynas ziemeļiMorecambe signālkuģa austrumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
10.County Down |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
11.New Island ziemeļaustrumiSanda Island dienvidrietumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
12.Stewart ostas ziemeļiBarra Head rietumi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
13.Ziemeļu platums 57° 40′Butt of Lewis rietumi |
Visas sugas, izņemot gliemenes |
Neierobežots |
|
14.St. Kilda, Flannan Islands |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
15.Rietumi no līnijas, kas savieno Butt of Lewis bāku ar punktu — 59° 30' ziemeļu platums, 5° 45' rietumu garums |
Visas sugas |
Neierobežots |
B. ĪRIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Point Lynas ziemeļiMull of Galloway dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
2.Mull of Oa dienvidiBarra Head rietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
C. VĀCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Shetlands austrumi un Fair Isle starp līnijām, kas vilktas uz dienvidaustrumiem no Sumbrugh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Berwick-upon-Tweed austrumi, Whitby High bākas austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.North Foreland bākas austrumi, Dungeness jaunās bākas dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
4.Zona ap St. Kilda |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
5.Butt of Lewis bākas rietumi līdz līnijai, kas savieno Butt of Lewis bāku un punktu — 59° 30' ziemeļu platums un 5° 45' rietumu garums |
Siļķe |
Neierobežots |
|
6.Zona ap North Rona un Sulisker (Sulasgeir) |
Siļķe |
Neierobežots |
D. NĪDERLANDES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Shetlands austrumi un Fair Isle starp līnijām, kas vilktas uz dienvidaustrumiem no Sumburgh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Berwick-upon-Tweed austrumi, Flamborough Head austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
3.North Foreland austrumi, Dungeness jaunās bākas dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
E. BEĻĢIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Berwick-upon-Tweed austrumiCoquer Island austrumi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Cromer ziemeļiNorth Foreland austrumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
3.North Foreland austrumiDungeness jaunās bākas dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
4.Dungeness jaunās bākas dienvidi Selsey Bill dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
5.Straight Point dienvidaustrumiSouth Bishop ziemeļrietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
2. ĪRIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
A. FRANCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Errris Head ziemeļrietumiSybil Point rietumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
2.Mizen Head dienvidiStags dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
3.Stags dienvidiCork dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
4.Cork dienvidi Carnsore Point dienvidi |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
5.Carnsore Point dienvidiHaulbowline dienvidaustrumi |
Visas sugas, izņemot gliemenes |
Neierobežots |
B. APVIENOTĀS KARALISTES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūdzes) |
||
|
1.Mine Head dienvidiHook Point |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
2.Hook Point Carlingford Lough |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Siļķe |
Neierobežots |
|
|
Makrele |
Neierobežots |
|
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
|
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
|
C. NĪDERLANDES PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūdzes) |
||
|
1.Stags dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Makrele |
Neierobežots |
|
D. VĀCIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Old Head of Kinsale dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Siļķe |
Neierobežots |
|
2.Cork dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Makrele |
Neierobežots |
E. BEĻĢIJAS PIEEJA
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
||
|
1.Cork dienvidiCarnsore Point dienvidi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
2.Wicklow Head austrumiCarlingford Lough dienvidaustrumi |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
3. BEĻĢIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
3-12 jūras jūdzes |
Nīderlande |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Francija |
Siļķe |
Neierobežots |
4. DĀNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļjūras piekraste (Dānijas/Vācijas robeža līdz Hanstholm) (6-12 jūras jūdzes) |
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
Dānijas/Vācijas robeža līdz Blåvands Huk |
Nīderlande |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Mencveidīgās zivis |
Neierobežots |
||
|
Blåvands Huk līdz Bovbjerg |
Beļģija |
Menca |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Pikša |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
||
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Nīderlande |
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
|
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Thyborøn līdz Hanstholm |
Beļģija |
Merlangs |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
||
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Menca |
Neierobežots |
||
|
Saida |
Neierobežots |
||
|
Pikša |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Skageraks (Hanstholm līdz Skagen) (4-12 jūras jūdzes) |
Beļģija |
Jūras zeltplekste |
Tikai jūnijā un jūlijā neierobežots |
|
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Atlantijas menca |
Neierobežots |
||
|
Saida |
Neierobežots |
||
|
Pikša |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Jūrasmēle |
Neierobežots |
||
|
Kategats |
Vācija |
Menca |
Neierobežots |
|
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
||
|
Norvēģijas omārs |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Ziemeļi no Zēlandes līdz tā platuma paralēlei, kas iet caur Forsnæs bākai |
Vācija |
Brētliņa |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (ieskaitot Belts, Sound, Bornholm) 3-12 jūras jūdzes |
Vācija |
Plekstveidīgās zivis |
Neierobežots |
|
Menca |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Zutis |
Neierobežots |
||
|
Lasis |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
||
|
Skageraks (4-12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Kategats (3 (1)— 12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (3-12 jūdzes) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
(1) No krasta līnijas. |
|||
5. VĀCIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļjūras piekraste (3-12 jūras jūdzes) visas piekrastes |
Dānija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Tūbītes |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
Dānijas/Vācijas robeža līdz Amrum ziemeļu ragam 54° 43' ziemeļu platuma |
Dānija |
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
|
Zona ap Helgoland |
Apvienotā Karaliste |
Menca |
Neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Baltijas piekraste (3-12 jūdzes) |
Dānija |
Menca |
Neierobežots |
|
Jūras zeltplekste |
Neierobežots |
||
|
Siļķe |
Neierobežots |
||
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Zutis |
Neierobežots |
||
|
Merlangs |
Neierobežots |
||
|
Makrele |
Neierobežots |
6. FRANCIJAS UN AIZJŪRAS DEPARTAMENTU PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Beļģijas/Francijas robeža uz austrumiem no Manche departamenta (Vire-Grandcamp les Bains estuārs 49° 23' 30" ziemeļu platums un 1° 2' rietumu garums NNE) |
Beļģija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
Ķemmīšgliemenes |
Neierobežots |
||
|
Nīderlande |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
|
Denkerque (2° 20' austrumu garums) līdz Cap d'Antifer (0° 10' austrumu garums) |
Vācija |
Siļķe |
Tikai no oktobra līdz decembrim neierobežots |
|
Beļģijas/Francijas robeža līdz Cap d'Alprech rietumiem (50° 42' 30" ziemeļu platums un 1° 33' 30" austrumu garums) |
Apvienotā Karaliste |
Siļķe |
Neierobežots |
|
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Spānijas/Francijas robeža līdz 46° 08' ziemeļu platuma |
Spānija |
Anšovi |
Specializēta zveja, neierobežota tikai no 1. marta līdz 30. jūnijam |
|
Dzīvās ēsmas zveja tikai no 1. jūlija līdz 31. oktobrim |
|||
|
Sardīnes |
Neierobežota tikai no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 1. jūlija līdz 31. decembrim |
||
|
Turklāt darbības attiecībā uz iepriekšminētajām sugām jāveic saskaņā ar 1984. gadā veicamo darbību ierobežojumiem un nepārsniedzot tos. |
|||
|
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Spānijas pierobeža Cap Leucate |
Spānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
7. SPĀNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Francijas/Spānijas robeža līdz Cap Mayor bākai (3° 47' rietumu garums) |
Francija |
Pelāģiskās sugas |
Neierobežots, ievērojot 1984. gadā veicamo darbību ierobežojumus un nepārsniedzot tos |
|
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes) |
|||
|
Francijas pierobeža/Cap Creus |
Francija |
Visas sugas |
Neierobežots |
8. NĪDERLANDES PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
(3-12 jūras jūdzes) visa piekraste |
Beļģija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Dānija |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
|
|
Brētliņa |
Neierobežots |
||
|
Tūbītes |
Neierobežots |
||
|
Stavrida |
Neierobežots |
||
|
Vācija |
Menca |
Neierobežots |
|
|
Garneles un ziemeļgarneles |
Neierobežots |
||
|
(6-12 jūras jūdzes) visa piekraste |
Francija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Texel dienvidu rags, uz rietumiem no Nīderlandes/Vācijas robežas |
Apvienotā Karaliste |
Bentiskās sugas |
Neierobežots |
9. SOMIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Baltijas jūra (4-12 jūdzes) (1) |
Zviedrija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
(1) 3-12 jūdzes ap Bogskär salām. |
|||
10. ZVIEDRIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Dalībvalsts |
Sugas |
Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
|
Skageraks (4-12 jūras jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Kategats (3 (1)— 12 jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Baltijas jūra (4-12 jūdzes) |
Dānija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
Somija |
Visas sugas |
Neierobežots |
|
|
(1) No krasta līnijas. |
|||
II PIELIKUMS
SHETLAND BOX
A. Ģeogrāfiskās robežas
No tā punkta Skotijas rietumu piekrastē, kas atrodas 58o 30' līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 6o 15' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 6o 15' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 5o 45' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 5o 45' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 3o 45' rietumu platuma
gar 12 jūras jūdžu līniju uz ziemeļiem no Orkneju salām
No 59o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma līdz 61o 00' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma
No 61o 00' ziemeļu platuma un 3o 00' rietuma garuma līdz 61o 00' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma
gar 12 jūras jūdžu līniju uz ziemeļiem no Shetlands
No 61o 00' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 0o 00' rietumu garuma līdz 59o 30' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma
No 59o 30' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma līdz 59o 00' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma
No 59o 00' ziemeļu platuma un 1o 00' rietumu garuma līdz 59o 00' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma
No 59o 00' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma līdz 58o 30' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 2o 00' rietumu garuma līdz 58o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma
No 58o 30' ziemeļu platuma un 3o 00' rietumu garuma līdz Skotijas austrumu piekrastei ziemeļu platumā 58o 30'
B. Atļautā zvejas intensitāte
Maksimālam to kuģu skaitam, kam attālums starp perpendikuliem nav mazāks par 26 metriem, ir atļauts zvejot bentiskās sugas, izņemot Esmarka mencu un putasū:
|
Dalībvalsts |
Atļauto zvejas kuģu skaits |
|
Francija |
52 |
|
Apvienotā Karaliste |
62 |
|
Vācija |
12 |
|
Beļģija |
2 |
( 1 ) OV C 203 E, 27.8.2002., 284. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2002. gada 5. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).
( 4 ) OV C 105, 7.5.1981., 1. lpp.
( 5 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).
( 6 ) OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV L 20, 28.1.1976., 19. lpp.
( 9 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).
( 10 ) OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.
( 11 ) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.
( 12 ) OV L 175, 3.7.1997., 27. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/70/EK (OV L 31, 1.2.2002., 77. lpp.).
( 13 ) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 179/2002 (OV L 31, 1.2.2002., 25. lpp.).
( 14 ) OV L 55, 24.2.2001., 3. lpp.