2002R1605 — LV — 27.12.2007 — 002.002

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris),	L 390	1	30.12.2006
►M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1525/2007 (2007. gada 17. decembris),	L 343	9	27.12.2007

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 099, 14.4.2007, lpp 18  (1605/02)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 048, 22.2.2008, lpp 88  (1995/06)

---

▼B

PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002

(2002. gada 25. jūnijs)

par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

SATURS
1. DAĻA	KOPĪGI NOTEIKUMI
I SADAĻA	DARBĪBAS JOMA
II SADAĻA	BUDŽETA PRINCIPI
1. nodaļa	Vienotības un budžeta precizitātes principi
2. nodaļa	Gada pārskata princips
3. nodaļa	Līdzsvara princips
4. nodaļa	Norēķinu vienības princips
5. nodaļa	Universāluma princips
6. nodaļa	Specifikācijas princips
7. nodaļa	Pareizas finanšu vadības princips
8. nodaļa	Pārredzamības princips
III SADAĻA	BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE
1. nodaļa	Budžeta izveide
2. nodaļa	Budžeta uzbūve un izklāsts
IV SADAĻA	BUDŽETA IZPILDE
1. nodaļa	Vispārīgi noteikumi
2. nodaļa	Izpildes paņēmieni
3. nodaļa	Finanšu dalībnieki
1. iedaļa	Pienākumu nošķiršanas princips
2. iedaļa	Kredītrīkotājs
3. iedaļa	Grāmatvedis
4. iedaļa	Avansu pārzinis
4. nodaļa	Finanšu dalībnieku atbildība
1. iedaļa	Vispārīgi noteikumi
2. iedaļa	Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras
3. iedaļa	Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem
5. nodaļa	Ieņēmumu operācijas
1. iedaļa	Pašu resursu pieejamības nodrošināšana
2. iedaļa	Debitoru parādu tāme
3. iedaļa	Debitoru parādu konstatēšana
4. iedaļa	Atgūšanas pilnvarojums
5. iedaļa	Atgūšana
6. nodaļa	Izdevumu operācijas
1. iedaļa	Izdevumu saistības
2. iedaļa	Izdevumu apzināšana
3. iedaļa	Izdevumu apstiprināšana
4. iedaļa	Izdevumu samaksa
5. iedaļ	aIzdevumu operāciju termiņi
7. nodaļa	Informācijas tehnoloģiju sistēmas
8. nodaļa	Iekšējais revidents
V SADAĻA	PUBLISKAIS IEPIRKUMS
1. nodaļa	Vispārīgi noteikumi
1. iedaļa	Darbības joma un piešķiršanas principi
2. iedaļa	Publicēšana
3. iedaļa	Publiskā iepirkuma procedūras
4. iedaļa	Nodrošinājumi un kontrole
2. nodaļa	Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir Kopienas iestādes uz savu rēķinu
VI SADAĻA	DOTĀCIJAS
1. nodaļa	Dotāciju piemērošanas joma un veidi
2. nodaļa	Principi
3. nodaļa	Piešķiršanas procedūra
4. nodaļa	Maksājumi un kontrole
5. nodaļa	Īstenošana
VII SADAĻA	PĀRSKATU UN UZSKAITES IZVEIDE
1. nodaļa	Pārskatu izveide
2. nodaļa	Informācija par budžeta izpildi
3. nodaļa	Uzskaite
1. iedaļa	Kopīgi noteikumi
2. iedaļa	Vispārējā uzskaite
3. iedaļa	Budžeta uzskaite
4. nodaļa	Īpašuma uzskaite
VIII SADAĻA	ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA
1. nodaļa	Ārējā revīzija
2. nodaļa	Budžeta izpildes apstiprināšana
OTRĀ DAĻA	ĪPAŠI NOTEIKUMI
I SADAĻA	EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS
II SADAĻA	STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI
III SADAĻA	ZINĀTNISKĀ IZPĒTE
IV SADAĻA	ĀRĒJIE DARĪJUMI
1. nodaļa	Vispārīgi noteikumi
2. nodaļa	Darījumu izpilde
3. nodaļa	Publiskais iepirkums
4. nodaļa	Dotācijas
5. nodaļa	Pārskatu revīzija
V SADAĻA	EIROPAS BIROJI
VI SADAĻA	ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS
VII SADAĻA	EKSPERTI
TREŠĀ DAĻA	PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I SADAĻA	PĀREJAS NOTEIKUMI
II SADAĻA	NOBEIGUMA NOTEIKUMI

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

▼M1

Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, turpmāk – “budžets”, izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

▼B

Šajā regulā Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs tiek uzskatīti par Kopienas iestādēm.

2. pants

Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jāatbilst budžeta principiem, kas izklāstīti II sadaļā.

II SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

▼M1

3. pants

Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.

▼B

1. NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

4. pants

1.  Budžets ir tiesību akts, kurā katram saimnieciskajam gadam prognozē un apstiprina visus ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem Eiropas Kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai.

2.  Kopienu ieņēmumus un izdevumus veido:

3.  Budžetā iegrāmato nodrošinājumus aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kurās iesaistās Kopienas, un maksājumus ārējo darījumu garantiju fondam.

5. pants

1.  Ievērojot 74. pantu, netiek iekasēti ieņēmumi un izdarīti izdevumi, kas nav iegrāmatoti nevienā no budžeta pozīcijām.

2.  Budžetā nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz piešķirtās apropriācijas.

3.  Apropriāciju nevar iekļaut budžetā, ja tā nav paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

▼M1

4.  Ievērojot 5.a, 18. un 74. pantu, procentus, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Kopienu īpašums, iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.

▼M1

5.a pants

1.  Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus piešķir atbilstīgajai programmai vai darbībai un atskaita no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

Regulā, ar ko paredz šīs regulas īstenošanas noteikumus, turpmāk – “īstenošanas noteikumi”, precizē gadījumus, kad atbildīgais kredītrīkotājs izņēmuma kārtā šos procentus iekasē reizi gadā. Šos procentus iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.

2.  Kopienām procenti nepienākas šādos gadījumos:

▼B

2. NODAĻA

Gada pārskata princips

6. pants

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas vienam saimnieciskajam gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

7. pants

1.  Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

2.  Saistību apropriācijas sedz kārtējā saimnieciskā gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 77. panta 2. punktu un 166. panta 2. punktu.

3.  Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā saimnieciskajā gadā un/vai iepriekšējos saimnieciskajos gados radušās juridiskās saistības.

4.  Šā panta 1. un 2. punkts neierobežo otrās daļas I, IV un VI sadaļā iekļautos īpašos noteikumus. Šie punkti neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriāciju un uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā.

8. pants

1.  Saimnieciskā gada ieņēmumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas saimnieciskā gada laikā. Tomēr pašu resursus par nākamā saimnieciskā gada janvāra mēnesi var iemaksāt avansā saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu.

2.  Ierakstus par pašu resursiem no pievienotās vērtības nodokļa, papildu resursiem, kuru pamatā ir NKP, un finanšu iemaksām var koriģēt saskaņā ar 1. punktā minēto regulu.

3.  Apropriācijas, kas piešķirtas attiecīgajam saimnieciskajam gadam, var izlietot tikai tādu izdevumu segšanai, kas paredzēti un izdarīti šajā saimnieciskajā gadā, un lai samaksātu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados radītām saistībām.

4.  Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskām saistībām, kas radušās līdz 31. decembrim, ievērojot vispārējās budžeta saistības, kas minētas 77. panta 2. punktā, un finansēšanas līgumus, kas minēti 166. panta 2. punktā, kurus iegrāmato kontos, pamatojoties uz saistībām, kuras paredzētas budžetā līdz 31. decembrim.

5.  Maksājumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis ne vēlāk kā minētā gada 31. decembrī.

6.  Atkāpjoties no 3., 4. un 5. panta, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) izdevumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti otrās daļas I sadaļā.

9. pants

1.  Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā saimnieciskā gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.

Tomēr tās var pārnest tikai uz nākamo saimniecisko gadu ar lēmumu, kuru attiecīgās iestādes pieņem ne vēlāk kā 15. februārī saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai pārnest automātiski saskaņā ar 4. punktu.

2.   ►M1  Saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas ◄ , par kurām saistības vēl nav radītas, saimnieciskajam gadam tuvojoties beigām, var pārnest:

3.   ►M1  Maksājumu apropriācijas ◄ var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā saimnieciskā gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Attiecīgā iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam saimnieciskajam gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

4.  Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti saimnieciskā gada beigās, automātiski pārnes vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

5.  Attiecīgā iestāde ne vēlāk kā 15. martā informē Eiropas Parlamentu un Padomi (turpmāk tekstā “budžeta lēmējinstitūcija”) par tās pieņemto pārnešanas lēmumu un par katru budžeta pozīciju paziņo, kā katrā pārnešanas gadījumā piemēroti 2. un 3. punktā minētie kritēriji.

6.  Apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest.

10. pants

Attiecīgā gada 31. decembrī pieejamos neizmantotos ieņēmumus un apropriācijas no 18. pantā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem pārnes automātiski. Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārnestajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.

11. pants

Ja paredzētās summas atceļ tādēļ, ka darbības, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas kādā saimnieciskajā gadā pēc tā gada, kurā apropriācijas iekļautas budžetā, attiecīgās apropriācijas atceļ, neskarot ►M1  157. un 160.a pantu ◄ .

12. pants

Par apropriācijām, ko iekļauj budžetā, var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā, izņemot, ja otrās daļas I un VI sadaļā noteikts citādi.

13. pants

1.  Ja saimnieciskā gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, tad izdevumu saistībām un maksājumiem, kurus, izpildot pēdējo attiecīgi pieņemto budžetu, bijis iespējams iegrāmatot noteiktā budžeta pozīcijā, piemēro EK līguma 273. panta pirmo daļu un Euratom līguma 178. panta pirmo daļu.

2.  Saistības par vienu nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējās apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai piešķirts par iepriekšējo saimniecisko gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Nedrīkst pārsniegt apropriāciju limitu, kas paredzēts budžeta projektā, kurš tiek izstrādāts.

3.  Ja tas vajadzīgs Kopienu darbību nepārtrauktībai un pārvaldes vajadzībām:

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

4.  Ja attiecīgajai nodaļai apstiprina divas vai vairākas divpadsmitdaļas, kas piešķirtas 3. punktā paredzētajos apstākļos, ievērojot minētajā punktā noteikto procedūru, bet ar to nepietiek, lai izvairītos no pārtraukuma Kopienu darbībās jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriācijas summu, kas atbilstošajā budžeta nodaļā iekļauta iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu saskaņā ar 3. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt tādu kopējo apropriāciju apjomu, kāds bija pieejams iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

3. NODAĻA

Līdzsvara princips

14. pants

1.  Budžeta ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām jābūt līdzsvarā.

2.  Neskarot 46. panta 1. un 4. punktu, Eiropas Kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena, kā arī Kopienu izveidotās struktūras, kas minētas 185. pantā, nevar ņemt aizņēmumus.

15. pants

1.  Katra saimnieciskā gada saldo iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

2.  Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumos, ko iesniedz saskaņā ar 34. pantu. Tās sagatavo saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu.

3.  Pēc tam, kad izveidoti pārskati par katru saimniecisko gadu, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā saimnieciskā gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisijai 15 dienu laikā pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas ir jāiesniedz provizorisks budžeta grozījumu projekts.

4. NODAĻA

Norēķinu vienības princips

16. pants

Budžetu izstrādā un izpilda eiro un pārskatus veido eiro.

▼M1

Tomēr 61. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansu kontu gadījumā – avansu pārzinis, un – Komisijas ārējo dienestu administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

▼B

5. NODAĻA

Universāluma princips

17. pants

Kopējie ieņēmumi nosedz kopējos maksājumu apropriācijas saskaņā ar 18. pantu. Saskaņā ar 20. pantu visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

18. pants

1.   ►M1  eskarot 160. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 161. panta 2. punktu, nolūkā finansēt īpašus izdevumu posteņus izmanto šādus ieņēmumu posteņus: ◄

▼M1

▼B

▼M1

▼B

2.  Piemērojamais pamatakts var arī atvēlēt ieņēmumus, kurus tas paredz, konkrētiem izdevumu posteņiem.

3.  Budžetā izveido pozīcijas, kur kārtot piešķirtos ieņēmumus, kas minēti 1. un 2. punktā, un, kur vien iespējams, norāda summas.

19. pants

1.  Komisija var pieņemt ziedojumus Kopienām, kā fondu līdzekļi, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi.

2.   ►M1  Tādu dāvinājumu pieņemšanai, kuru vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kuri saistīti ar finansiāliem izdevumiem – tostarp turpmākiem izdevumiem – kas pārsniedz 10 % no dāvinājuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvarojums; abas iestādes par to pieņem lēmumu divos mēnešos no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. ◄ Ja šajā laikā nav celtas ierunas, Komisija pieņem galīgu lēmumu par dāvinājuma pieņemšanu.

20. pants

1.  Ar īstenošanas noteikumiem var precizēt, kādos gadījumos konkrētus ieņēmumus var ieturēt no faktūrām vai maksājumu pieprasījumiem, ko tad nodod tīrās summas samaksai.

2.  Izmaksas par Kopienām piegādātiem produktiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus dalībvalstis atmaksā saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību, vai kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, sedz no budžeta tādā apmērā, kādā šīs izmaksas ir bez nodokļiem.

3.  Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas apmaiņas rezultātā. Gada bilancē iekļauj galīgos ieņēmumus vai zaudējumus.

6. NODAĻA

Specifikācijas princips

21. pants

Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

▼M1

22. pants

1.  Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

2.  Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas veikšanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

3.  Katra iestāde, izņemot Komisiju, var budžeta lēmējinstitūcijai ierosināt savā budžeta iedaļā veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Šādai pārvietošanai piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

4.  Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietošanu no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.

▼B

23. pants

1.  Komisija savā budžeta iedaļā drīkst:

▼M1

▼B

▼M1

▼M1

Trīs nedēļas pirms šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās pārvietošanas Komisija par savu lēmumu informē budžeta lēmējinstitūciju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā trīs nedēļu termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

▼M1

Tomēr saimnieciskā gada pēdējos divos mēnešos Komisija drīkst autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata darbinieku un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu, kopumā nepārsniedzot 5 % no attiecīgajam saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju divās nedēļās pēc lēmuma pieņemšanas par šādu pārvietošanu.

Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju divās nedēļās pēc lēmuma pieņemšanas par šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto pārvietošanu.

▼B

2.  Komisija var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izdarīt savas budžeta iedaļas robežās citus pārvietojumus papildus ►M1  1. punktā ◄ minētajiem.

24. pants

1.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu saskaņā ar 2., 3. un 4. punkta noteikumiem, ja otrās daļas I sadaļā nav noteikts citādi.

2.  Par priekšlikumiem pārvietot apropriācijas, kas attiecas uz izdevumiem, kurus prasa Līgumi vai ar tiem saskaņā pieņemti tiesību akti, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu sešu nedēļu laikā, izņemot steidzamus gadījumus. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu tādā laikā, lai Padome pagūtu ar to iepazīties un norādītajā termiņā pieņemt lēmumu. Ja Padome šajā laikā nav pieņēmusi lēmumu, pārvietošanas priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.

3.  Par priekšlikumiem pārvietot apropriācijas izdevumiem, kurus neprasa Līgumi vai ar tiem saskaņā pieņemti tiesību akti, Eiropas Parlaments, apspriedies ar Padomi, pieņem lēmumu sešu nedēļu laikā, izņemot steidzamus gadījumus. Padome sniedz atzinumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, tādā laikā, lai Eiropas Parlaments pagūtu ar to iepazīties un norādītajā termiņā pieņemt lēmumu. Ja šajā laikā nav pieņemts lēmums, pārvietošanas priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.

4.  Priekšlikumus pārvietot apropriācijas izdevumiem, kurus prasa Līgumi vai ar tiem saskaņā pieņemti tiesību akti, un citiem izdevumiem uzskata par apstiprinātiem, ja sešās nedēļās pēc priekšlikumu saņemšanas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pieņēmusi citādu lēmumu. Ja šādu pārvietošanas priekšlikumu gadījumā Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu priekšlikuma summu samazina atšķirīgā apmērā, tad par apstiprinātu uzskatāma zemākā no abu iestāžu pieņemtajām summām. Ja viena no iestādēm pārvietošanu principiāli noraida, pārvietošanu neizdara.

25. pants

1.  Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi (p. m. [= pro memoria]).

2.  Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie paredzēti.

26. pants

▼M1

1.  Apropriāciju pārvietošanai tajās budžeta sadaļās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Zivsaimniecības fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un zinātniskajai izpētei, piemēro otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.

▼B

2.   ►M1  Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezervi, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Par katru darbību jāiesniedz atsevišķs priekšlikums. ◄

▼C2

Piemēro 24. panta 2. un 3. punktā paredzēto procedūru. Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un netiek panākta kopēja nostāja attiecībā uz šīs rezerves izlietošanu, Eiropas Parlaments un Padome nelemj par Komisijas priekšlikumu pārvietošanai.

▼M1

3.  Attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 15. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. pozīcijas budžeta pozīcijās, pārvietot uz budžeta pozīcijām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Tūlīt pēc šādas pārvietošanas veikšanas Komisija informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes.

▼B

7. NODAĻA

Pareizas finanšu vadības princips

27. pants

1.  Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.  Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko iestādes lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noliktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.  Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem katrai darbībai, un tērētājas iestādes sniedz informāciju budžeta lēmējinstitūcijai. Šādu informāciju, kā noteikts 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā, sniedz reizi gadā, iekļaujot to, vēlākais, provizoriskā budžeta projekta pavaddokumentos.

4.  Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, iestādes izdara gan iepriekšēju novērtēšanu, gan vēlāku izvērtēšanu saskaņā ar Komisijas sniegto ievirzi. Šādu vērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtējuma rezultātus izplata gan iestādēm, kas tērē līdzekļus, gan likumdevējai iestādei, gan budžeta lēmējinstitūcijai.

28. pants

▼M1

1.  Jebkuram priekšlikumam vai ierosinājumam, ko Komisija vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem EK līgumā vai Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un kas varētu iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats un šīs regulas 27. panta 4. punktā minētais novērtējums.

Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas varētu būtiski iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.

▼B

2.  Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai varētu salīdzināt atšķirības starp pieprasītājām apropriācijām un sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatos. Šī informācija ietver likumdevējas iestādes virzību un sasniegto stadiju, veicot iesniegto priekšlikumu izskatīšanu. Attiecīgos gadījumos pieprasītās apropriācijas pārskata, ņemot vērā virzību pamatakta apspriešanā.

▼M1

3.  Lai novērstu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā ietver informāciju par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

▼M1

28.a pants

1.  Budžetu izpilda saskaņā ar katram pārvaldības veidam atbilstīgu faktisku un efektīvu iekšējo kontroli un saskaņā ar katrai nozarei paredzētajiem īpašajiem noteikumiem.

2.  Budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir attiecīgi nodrošināt, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

▼B

8. NODAĻA

Pārredzamības princips

29. pants

1.  Budžetu veido un izpilda un pārskatus veido, ievērojot pārredzamības principu.

▼M1

2.  Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka budžetu un budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Budžetu publicē trīs mēnešos no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

Katras iestādes sagatavotos konsolidētos gada pārskatus un ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼B

30. pants

1.  Informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām, par kurām Kopienas slēgušas līgumus ar trešām personām, iekļauj budžeta pielikumā.

2.  Informāciju par operācijām, ko veic Garantiju fonds ārējiem darījumiem, iekļauj finanšu pārskatos.

▼M1

3.  Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2001. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 9 ), un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus.

▼B

III SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. NODAĻA

Budžeta izveide

31. pants

Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Kopienu Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai.

Minētās iestādes ik gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā arī nosūta šīs tāmes budžeta lēmējinstitūcijai informācijas nolūkiem. Komisija sastāda pati savas tāmes, kuras tā arī nosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz tam pašam datumam.

Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 32. pantā minēto informāciju.

32. pants

Katra struktūra, kas minēta 185. pantā, saskaņā ar tās dibināšanas dokumentu katru gadu līdz 1. aprīlim nosūta Komisijai tās ieņēmumu un izdevumu tāmi, ieskaitot štatu sarakstu un tās darba programmu.

Komisija nosūta šos dokumentus budžeta lēmējinstitūcijai informācijas nolūkiem, izņemot gadījumā, kas paredzēts 46. panta 1. punkta 3. apakšpunkta d) daļā.

33. pants

1.  Komisija katru gadu ne vēlāk kā 1. septembrī iesniedz provizorisko budžeta projektu Padomei. Tajā pašā laikā tā iesniedz provizorisko budžeta projektu Eiropas Parlamentam.

Provizoriskajā budžeta projektā iekļauj Kopienu ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 31. punktā.

2.  Provizoriskajam budžeta projektam Komisija pievieno:

▼M1

▼M1

▼B

34. pants

1.  Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas iestādes — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu — iesniegt Padomei provizoriskā budžeta projekta grozījumus, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts provizoriskais projekts.

2.  Tomēr Komisija iesniedz šādus grozījumus Padomei vismaz 30 dienas pirms tam, kad Eiropas Parlaments izskata budžeta projektu pirmajā lasījumā, ja vien iestādes nav vienojušās citādi vai nav ārkārtēju apstākļu. Padomei jāiesniedz grozījumi Eiropas Parlamentam vismaz 15 dienas pirms minētā pirmā lasījuma.

35. pants

1.  Padome izveido budžeta projektu saskaņā ar EK līguma 272. panta 3. punktā un Euratom Līguma 177. panta 3. punktā noteikto procedūru.

2.  Padome iesniedz budžeta projektu Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā 5. oktobrī pirms budžeta izpildes gada. Padome pievieno budžeta projektam paskaidrojuma rakstu, formulējot iemeslus, kuru dēļ tas atšķiras no provizoriskā budžeta projekta.

36. pants

1.  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā saskaņā ar procedūru, kas noteikta EK līguma 272. panta 7. punktā un Euratom līguma 177. panta 7. punktā.

2.  Kad ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm no 1. janvāra nākamajā saimnieciskajā gadā vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tā notikusi pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Kopienai saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu.

37. pants

1.  Ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties, Komisija var iesniegt provizorisku budžeta grozījumu projektu.

Citu iestāžu pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus apstākļos, kas minēti iepriekšējā punktā, nosūta Komisijai.

▼M1

Pirms provizoriska budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un iestādes, kas nav Komisija, izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt atkārtoti, ņemot vērā jebkādu paredzamo apropriāciju nepilnīgu izmantošanu.

▼B

2.  Komisija katru gadu ne vēlāk kā 1. septembrī iesniedz Padomei provizoriskos budžeta grozījumu projektus. Tā var pievienot atzinumu citu iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

3.  Budžeta lēmējinstitūcija tos apspriež, ņemot vērā to steidzamību.

38. pants

1.  Ja Padome saņem provizorisku budžeta grozījumu projektu, tā sastāda budžeta grozījumu projektu saskaņā ar 35. un 37. pantu.

2.  Budžeta grozījumiem piemēro 35. un 36. pantu, izņemot grafiku. To pamatojumā jāatsaucas uz budžetu, kura tāmē ar tiem izdara grozījumus.

39. pants

Komisija un budžeta lēmējinstitūcija var vienoties noteikt konkrētas dienas tāmju iesniegšanai un provizorisko budžeta projektu un budžeta projektu pieņemšanai un iesniegšanai. Šī vienošanās tomēr nedrīkst saīsināt vai pagarināt dokumentu izskatīšanas termiņus, kas paredzēti EK līguma 272. pantā un Euratom līguma 177. pantā.

2. NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

40. pants

Budžetu veido:

▼M1

▼B

41. pants

1.  Budžeta lēmējinstitūcija klasificē Komisijas ieņēmumus un citu iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.

2.  Komisijas iedaļā izdevumu pārskatu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmusi budžeta lēmējinstitūcija, klasificējot izdevumus pēc mērķa.

Sadaļa atbilst darbības jomai, un nodaļa obligāti atbilst darbībai.

Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas.

Administratīvās apropriācijas vienai sadaļai iekļauj vienā nodaļā.

42. pants

Budžetā nevar iekļaut negatīvus ieņēmumus.

Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Padomes Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu, ir tīrās summas, un tās kā tādas uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma pārskatā.

43. pants

1.  Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu “uzkrājumi”. Šajā sadaļā iekļauj apropriācijas šādos divos gadījumos:

▼M1

Šajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas Līguma 251. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.

▼B

2.  Ja ir ievērojamas izpildes grūtības, Komisija saimnieciskā gada laikā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz “uzkrājumu” sadaļu. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šādu pārvietošanu saskaņā ar 24. pantu.

44. pants

Komisijas iedaļā var būt “negatīva rezerve”, kuras lielākais apmērs ir 200 miljoni EUR. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā nodaļā, var būt gan saistību apropriācijas, gan maksājumu apropriācijas.

Šī rezerve jāizlieto līdz saimnieciskā gada beigām, izdarot pārvietojumus saskaņā ar ►M1  23. un 25. pantā ◄ noteikto procedūru.

▼M1

45. pants

1.  Budžeta Komisijas iedaļa ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2.  Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz saimnieciskā gada beigām, veicot pārvietošanu saskaņā ar 24. un 26. pantā noteikto procedūru.

▼B

46. pants

1.  Budžetā uzrāda:

▼B

▼M1

▼B

2.  Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem budžeta lēmējinstitūcija var pievienot budžetam jebkādu citu atbilstošu dokumentu.

47. pants

1.  Šīs regulas 46. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minētais štatu saraksts ir galīgais limits katrai iestādei vai struktūrai; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr ikviena iestāde vai struktūra var mainīt štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajiem amatiem, izņemot attiecībā uz ►M1  AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi ◄ , ievērojot divus nosacījumus:

Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu izdarīšanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par saviem nodomiem. Ja budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, iestādes atturas no izmaiņām un tiek piemērota parastā procedūra.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

IV SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

48. pants

1.  Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās.

2.  Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

▼M1

49. pants

1.  Pirms budžetā iekļautās apropriācijas var izmantot jebkurai Kopienas vai Eiropas Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

2.  Piemērojot EK līgumu un Euratom līgumu, pamatakts ir akts, kuru pieņēmusi likumdevēja iestāde un kurš var būt regula, direktīva, lēmums EK līguma 249. panta nozīmē vai sui generis lēmums.

3.  Piemērojot LES V sadaļu (attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas norādīti LES 13. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

4.  Piemērojot LES V sadaļu (attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas minēti LES 34. panta 2. punktā.

5.  Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti šā panta nozīmē, tāpat kā rezolūcijas, secinājumi, deklarācijas vai citi akti, kam nav juridiska spēka.

6.  Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var īstenot bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Kopienu vai Eiropas Savienības pilnvaru jomā:

▼B

50. pants

Komisija piešķir citām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas.

▼M1

Katra iestāde minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar šo regulu, ievērojot apstiprinātas apropriāciju robežvērtības.

▼B

51. pants

Komisija un ikviena no pārējām iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt to budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kādu tās paredz dokumentā, ar kuru šīs pilnvaras deleģē. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

▼M1

52. pants

1.  Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas iesaistītas budžeta izpildē, pārvaldībā, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.  Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju.

▼B

2. NODAĻA

Izpildes paņēmieni

▼M1

53. pants

Komisija budžetu izpilda saskaņā ar 53.a līdz 53.d pantā izklāstītajiem noteikumiem:

▼M1

53.a pants

Ja Komisija izpilda budžetu centralizēti, tad izpildes uzdevumus tieši izpilda tās struktūrvienības, vai arī tie tiek izpildīti netieši saskaņā ar 54. līdz 57. pantu.

53.b pants

1.  Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, tad izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi jo īpaši piemēro attiecībā uz darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

2.  Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus normatīvos un administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai. Šajā sakarā dalībvalstis jo īpaši:

Šajā nolūkā dalībvalstis veic pārbaudes un ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas saskaņā ar 28.a pantā noteikto. Tās uzsāk tiesveidību, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi.

3.  Dalībvalstis attiecīgā savas valsts līmenī sagatavo gada kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām.

4.  Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

53.c pants

1.  Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot decentralizētu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē trešām valstīm saskaņā ar 56. pantu un otrās daļas IV sadaļu, neskarot atlikušo uzdevumu deleģēšanu 54. panta 2. punktā minētām struktūrām.

2.  Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

3.  Trešās valstis, kam deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 30. panta 3. punktu nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.

53.d pants

1.  Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopīgu pārvaldību, tad turpmāk norādītajos gadījumos dažus izpildes uzdevumus saskaņā ar īstenošanas noteikumiem deleģē starptautiskajām organizācijām:

Minētās organizācijas savās uzskaites, revīzijas, iekšējās kontroles un publiskā iepirkuma procedūrās piemēro standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

2.  Atsevišķos nolīgumos, ko ar starptautiskām organizācijām noslēdz par finansējuma piešķiršanu, ir sīki izstrādāti noteikumi par šādām starptautiskām organizācijām uzticēto uzdevumu izpildi.

3.  Starptautiskās organizācijas, kam deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 30. panta 3. punktu nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.

▼B

54. pants

▼M1

1.  Komisija nevar deleģēt trešām personām izpildes pilnvaras, ko tai piešķir Līgumi, ja tās lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli. Deleģētajiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem, un ir jāveic to izmantošanas pilnīga uzraudzība.

Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšana atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli, un deleģēšana nodrošina, ka tiek ievērots nediskriminēšanas princips un Kopienas darbības publicitāte. Šādā veidā deleģēti izpildes uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.

▼B

2.   ►M1  Ievērojot 1. punktā noteiktos ierobežojumus, Komisija, izpildot budžetu netieši centralizēti vai īstenojot decentralizētu pārvaldību saskaņā ar 53.a vai 53.c pantu, var publisko iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus deleģēt: ◄

▼M1

▼M1

▼B

3.  Ja 2. punktā minētās struktūras veic izpildes uzdevumus, tās veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras jāfinansē no budžeta, ir izpildītas pareizi.

▼M1

Šādas struktūras vai personas veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, vajadzības gadījumā sākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

55. pants

1.  Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kuras izveidotas ar Komisijas lēmumu un kurām var deleģēt pilnvaras Komisijas vārdā un tās pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenot Kopienas programmu vai projektu, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus ( 10 ).

2.  Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic aģentūras direktors.

56. pants

1.  Ja Komisija izpilda budžetu netieši centralizēti, tad attiecībā uz struktūrām, kurām tā uztic izpildi, tai iepriekš jāiegūst pierādījumi par to, ka šajās struktūrās ir un pareizi darbojas:

Komisija var pieņemt, ka 1. un 2. punktā minēto struktūru revīzijas, uzskaites un iepirkuma sistēmas ir līdzvērtīgas Kopienas sistēmām, pienācīgi ņemot vērā starptautiski atzītus standartus.

2.  Īstenojot decentralizētu pārvaldību, 1. punktā noteiktos kritērijus, izņemot e) apakšpunktā paredzēto kritēriju, piemēro pilnīgi vai daļēji atbilstīgi decentralizācijas pakāpei, par kādu ir vienošanās starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti, valsts vai starptautisku publiskā sektora struktūru.

Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu un 169.a pantu, Komisija var:

pieņemt lēmumu izmantot saņēmējas partnervalsts iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, vai procedūras, par ko vienojušies līdzekļu devēji.

Pirms tāda lēmuma pieņemšanas Komisija katrā atsevišķā gadījumā iepriekš iegūst apliecinājumu, ka šādas procedūras atbilst pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principiem, izslēdz jebkādu interešu konfliktu, nodrošina starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošina atbilstību pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli.

Attiecīgā trešā valsts, valsts vai starptautiska publiskā sektora struktūra uzņemas pildīt šādus pienākumus:

3.  Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību, novērtēšanu un kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

▼B

57. pants

▼M1

1.  Izpildes pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, Komisija nevar uzticēt ārējām privātā sektora struktūrām vai subjektiem, izņemot 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto gadījumu vai īpašus gadījumus, kad uz attiecīgajiem maksājumiem Komisijas noteiktiem saņēmējiem attiecas Komisijas noteiktas summas un nosacījumi un kad tas nav saistīts ar subjekta vai struktūras, kas veic maksājumus, rīcību pēc saviem ieskatiem.

▼B

2.  Uzdevumi, kurus ar līgumu var uzticēt ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, kam nav publiska dienesta uzdevumu, ir tehniskās pieredzes uzdevumi un administratīvi, sagatavošanas vai papilduzdevumi, kas nav saistīti ar publiskas varas izmantošanu un ar lēmumu pieņemšanu pēc sava ieskata.

3. NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

58. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

59. pants

1.  Kredītrīkotāja pienākumus pilda iestādes.

▼M1

1.a  Šajā sadaļā termins “personāls” nozīmē personas, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi.

▼M1

2.  Katra iestāde savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam tā saskaņā ar savā reglamentā paredzētajiem nosacījumiem deleģē kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.

3.  Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.

▼B

4.  Kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, var rīkoties vienīgi tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai tālākas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas, lai izpildītu budžetu un izveidotu pārskatus.

60. pants

1.  Katrā iestādē kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.  Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

3.  Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

4.  Deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējo vadību un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tos saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi katra iestāde, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Pirms operācijas apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Operācijas uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un vēlāka pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

5.  Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi katra iestāde.

6.  Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 66. panta 4. punktā. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

▼M1

7.  Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un pārvaldības informāciju, kur apstiprina, ka ziņojumā ietvertā informācija patiesi un godīgi atspoguļo stāvokli, ja vien citādi nav norādīts atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām.

Minētajā ziņojumā izklāsta darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus. Ne vēlāk kā katra gada 15. jūnijā Komisija nosūta budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu.

▼B

3. iedaļa

Grāmatvedis

61. pants

1.  Katra iestāde ieceļ grāmatvedi, kas ikvienā iestādē ir atbildīgs par:

2.  Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Kopienu aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotājiem, kas galvo par tās ticamību.

▼M1

2.a  Pirms iestāde pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati patiesi un godīgi atspoguļo iestādes finansiālo stāvokli.

Šajā nolūkā grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām, kas izveidotas viņa atbildībā, kā šajā regulā noteikts attiecībā uz viņa iestādes pārskatiem, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta visu informāciju, kas grāmatvedim vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

2.b  Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

2.c  Citu iestāžu un aģentūru grāmatveži paraksta savus pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.

▼M1

3.  Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu drošībā.

▼B

62. pants

▼M1

Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajam personālam.

▼B

Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem.

4. iedaļa

Avansu pārzinis

▼M1

63. pants

1.  Tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un īstenošanas noteikumos paredzētu nelielu summu maksāšanai var izveidot avansa kontus.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 110. panta nozīmē avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam saimnieciskajam gadam apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija.

2.  Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.

▼B

4. NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

64. pants

1.  Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas pilnvarojusi deleģētos vai tālāk deleģētos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

2.  Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas iecēlusi grāmatvedi, var jebkurā laikā viņu atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

3.  Neskarot disciplināro atbildību, iestāde, kas iecēlusi avansu pārziņus, var jebkurā laikā viņus atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

65. pants

▼M1

1.  Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 64. pantā minētos finanšu darbiniekus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Kopienu vai dalībvalstu ierēdņi.

▼B

2.  Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 66., 67. un 68. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2. iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

66. pants

▼M1

1.  Kredītrīkotājam ir jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

▼M1

1.a  Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja:

▼B

2.  Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības.

▼M1

3.  Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par tālākdeleģēto kredītrīkotāju.

4.  Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai ir izdarīts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.

▼B

Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, iestāde izlemj, vai uzsākt lietvedību, kuras rezultātā var saukt pie disciplināras atbildības vai kompensācijas samaksas. Ja komisija konstatē sistemātiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

3. iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem

67. pants

Grāmatvedi sauc pie disciplināras atbildības un pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par šāda veida pārkāpumiem:

68. pants

Avansu pārzini var saukt pie disciplinārās atbildības un likt tam atlīdzināt zaudējumu Civildienesta noteikumos noteiktajā kārtībā. Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par pārkāpumu, ja viņš:

5. NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa

Pašu resursu pieejamības nodrošināšana

69. pants

To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Padomes Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu, iekļauj budžetā, izsakot eiro. To pieejamību nodrošina saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno minēto Lēmumu.

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

70. pants

1.  Debitoru parādu tāmi vispirms sagatavo kredītrīkotājs, kurš par to ir atbildīgs sakarā ar katru pasākumu vai situāciju, kura dēļ rodas parāds Kopienām vai kura dēļ šis parāds mainās.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, iekams dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Padomes Lēmumā par Kopienu pašu resursu sistēmu un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šīm summām.

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

71. pants

1.  Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras:

2.  Noteikta lieluma gan pašu resursi, kas nodoti Komisijai, gan jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam jānosūta parādzīme parādniekam — abus šos dokumentus sastāda atbildīgais kredītrīkotājs.

3.  Nepareizi samaksātās summas atgūst.

4.  Nosacījumus, kuriem iestājoties, Kopienām pienākas procenti par nokavētiem maksājumiem, paredz īstenošanas noteikumos.

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

72. pants

1.  Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.

2.  Iestādes, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav valstis; šāds lēmums jāizpilda EK līguma 256. panta nozīmē.

5. iedaļa

Atgūšana

73. pants

1.  Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Kopienas saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas to tiesības.

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot noteikta lieluma drošus Kopienu prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kādi šiem parādniekiem pašiem ir pret Kopienām.

▼M1

2.  Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam atbilstīgi īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu vienīgi tā, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

Turklāt atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt konstatētu debitoru parādu saskaņā ar īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.

▼M1

73.a pants

Neskarot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Kopienu pašu resursu sistēmu, Kopienu tiesībām attiecībā pret trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā pret Kopienām noilguma termiņš ir pieci gadi.

Noilguma termiņa aprēķināšanai izmantojamo dienu un minētā termiņa pārtraukšanas nosacījumus paredz īstenošanas noteikumos.

▼B

74. pants

Ieņēmumus no naudassodiem, periodiskām kavējuma naudām, kā arī uzkrātos procentus nereģistrē kā galīgus budžeta ieņēmumus, kamēr Tiesa var atcelt lēmumus par to uzlikšanu.

Pirmo punktu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.

6. NODAĻA

Izdevumu operācijas

75. pants

1.  Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

2.  Pirms izdevumu saistību uzņemšanās iestāde vai institūcijas, kam iestāde deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu, izņemot par apropriācijām, ko var izpildīt bez pamatakta saskaņā ar ►M1  49. panta 6. punkta e) apakšpunktu ◄ .

1. iedaļa

Izdevumu saistības

76. pants

1.  Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

Juridiskas saistības uzņemšanās ir dokuments, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu.

Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.

2.  Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms.

Budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt izdevumus, kas minēti 150. pantā, vai parastos administratīvos izdevumus, bet summa vai finansējuma saņēmējs vēl nav skaidri zināmi.

3.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, un administratīviem izdevumiem. Ja budžeta saistības ir šādi sadalītas gada maksājumos, to nosaka ar juridiskām saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem.

77. pants

1.  Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām.

2.  Saskaņā ar otrās daļas IV sadaļas noteikumiem vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim saskaņā ar 76. panta 3. punktu un 179. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās.

3.  Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

▼M1

Atceļ budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskām saistībām, par kurām trīs gados pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 81. panta nozīmē.

▼B

78. pants

1.  Pieņemot budžeta saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

2.  Reģistrējot juridiskās saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

2. iedaļa

Izdevumu apzināšana

79. pants

Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs:

3. iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

80. pants

Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

▼M1

Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un veicot riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

▼B

4. iedaļa

Izdevumu samaksa

81. pants

1.  Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām operācijām:

2.  Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

82. pants

Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

83. pants

Izdevumu apzināšana, apstiprināšana un samaksa jāpabeidz termiņos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos, kuros arī precizē apstākļus, kādos kreditoriem, kuriem maksājums izdarīts ar novēlošanos, ir tiesības saņemt kavējuma procentus, ko maksā no pozīcijas, no kuras maksāta pamatsumma.

7. NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

84. pants

Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru

8. NODAĻA

Iekšējais revidents

85. pants

Katra iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi iestāde, ir atbildīgs šai iestādei par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

86. pants

1.  Iekšējais revidents konsultē iestādi, kurā viņš strādā, par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Viņš jo īpaši atbild:

▼M1

▼B

2.  Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā — klātienē, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

3.  Iekšējais revidents ziņo iestādei par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

4.  Iestāde katru gadu nodod ziņojumu iestādei, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, iekļaujot šajā ziņojumā apkopojumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

87. pants

Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka iestāde, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, lai viņš, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, kā arī jāparedz viņa atbildība.

▼M1

Ja iekšējais revidents ir personāla loceklis, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.

▼B

V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

▼M1

88. pants

1.  Publiskā iepirkuma līgumi ir atlīdzības līgumi, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 104. un 167. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

Šādi līgumi ir:

2.  Pamatlīgumi ir līgumi, kuri noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmu.

3.  Neskarot 93. līdz 96. pantu, šī sadaļa neattiecas uz dotācijām.

▼B

89. pants

1.  Visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

2.  Par visiem publiskā iepirkuma līgumiem rīko iespējami plašu konkursu, izņemot 91. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās pārrunu procedūras gadījumus.

▼M1

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatlīgumus izmantot nepareizi vai tā, ka šādas izmantošanas mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.

▼B

2.iedaļa

Publicēšana

90. pants

▼M1

1.  Visus līgumus, kas pārsniedz 105. pantā vai 167. pantā norādītās robežvērtības, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 91. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā precizēts īstenošanas noteikumos, un izņemot paziņojumus par pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas II B pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 11 ).

▼B

Pēc līguma piešķiršanas konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji vispārības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, kā arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp tiem.

▼M1

2.  Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 105. vai 167. pantā norādīto robežvērtību, un Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā minētos pakalpojumu līgumus izsludina attiecīgā veidā, kā norādīts īstenošanas noteikumos.

▼B

3.iedaļa

Publiskā iepirkuma procedūras

91. pants

▼M1

1.  Iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 185. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes cenšas iepirkuma procedūru īstenot kopīgi.

Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu vienas iestādes un kādas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes kopīgu rīcību, publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi īstenot šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

▼B

2.  Par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 105. un 167. pantā minētos robežlielumus, pārrunu procedūru atļauj vienīgi gadījumos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.

▼M1 —————

▼B

3.  Īstenošanas noteikumos nosaka līgumu vērtības robežlielumus, zem kuriem līgumslēdzēja iestāde var vai nu izmantot pārrunu procedūru, vai, atkāpjoties no 88. panta 1. punkta pirmās daļas, vienkārši segt izmaksas, ja tiek uzrādītas faktūras.

▼M1

4.  Īstenošanas noteikumos definē 1. punktā minēto iepirkuma procedūru, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/18/EK II B pielikums, un līgumiem, kuri ir pasludināti par slepeniem, kuru izpilde ir jāveic kopā ar īpašiem drošības pasākumiem, vai ja tas ir vajadzīgs Kopienu vai Eiropas Savienības būtisku interešu aizsardzībai.

▼M1

92. pants

Dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu ietver pilnīgu, skaidru un precīzu līguma priekšmeta aprakstu un precizē izslēgšanas, atlases un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

▼B

93. pants

1.   ►M1  Kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās, ja: ◄

▼M1

▼M1

Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

▼M1

2.  Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties prasīt šādu apliecinājumu attiecībā uz ļoti mazas vērtības līgumiem, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa:

▼M1

3.  Īstenošanas noteikumos paredz maksimālo termiņu, kurā 1. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā. Maksimālais termiņš nepārsniedz desmit gadus.

▼M1

94. pants

Līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz šo līgumu:

95. pants

1.  Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu aizsardzību. Datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93., 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Datubāze ir kopēja 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

2.  Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, kas nav šā panta 1. punktā minētās struktūras, piedaloties budžeta izpildē saskaņā ar 53. un 54. pantu, paziņo kompetentajam kredītrīkotājam informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta rīcība ir kaitējusi Kopienu finanšu interesēm. Kredītrīkotājs saņem šo informāciju un prasa, lai grāmatvedis to ievada datubāzē.

Šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir piekļuve datubāzē glabātajai informācijai, un tās var – attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību – šo informāciju ņemt vērā, piešķirot ar budžeta izpildi saistītu līgumu slēgšanas tiesības.

3.  Īstenošanas noteikumos paredz pārredzamus un saskaņotus kritērijus, lai nodrošinātu izslēgšanas kritēriju samērīgu piemērošanu. Komisija nosaka standartizētas procedūras un tehniskās specifikācijas datubāzes uzturēšanai.

96. pants

1.  Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas vai finansiālas sankcijas:

Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir pienākums dot iespēju attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.

2.  Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ir samērīgas ar līguma svarīgumu un pārkāpuma nopietnību, un tās var būt:

97. pants

1.  Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudīta saimnieciskās darbības subjektu, kuri nav izslēgti saskaņā ar 93., 94. pantu un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spēja atbilstīgi atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu.

2.  Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar automātiskas piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.

▼B

98. pants

▼M1

1.  Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

2.  Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, kā noteikts īstenošanas noteikumos, lai pretendenti dod iepriekšēju nodrošinājumu kā garantiju tam, ka iesniegtie cenas piedāvājumi netiks atsaukti.

▼B

3.  Pieteikumus un piedāvājumus atver šim nolūkam iecelta piedāvājumu atvēršanas komisija, izņemot līgumiem par nelieliem apjomiem, kas minēti 91. panta 3. punktā. Katru piedāvājumu vai pieteikumu, par kuru komisija paziņojusi, ka tas neatbilst nosacījumiem, noraida.

▼M1

4.  Visus dalības pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst paredzētajiem nosacījumiem, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu, lai ierosinātu līgumslēdzējai iestādei piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

▼B

99. pants

Līgumu piešķiršanas procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. To rezultātā nevar tikt grozīti līguma nosacījumi vai konkursa sākotnējie noteikumi.

100. pants

1.  Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, un ievērojot tiesību normas par iegādēm.

2.  Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstisku pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu likuma piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, vai arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.

101. pants

Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var vai nu atteikties no publiskā iepirkuma piešķiršanas, vai atcelt piešķiršanas procedūru, par ko kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju.

Lēmumam jābūt motivētam un jānodrošina, ka par to tiek informēti kandidāti vai pretendenti.

4.iedaļa

Nodrošinājumi un kontrole

▼M1

102. pants

1.  Īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līgumslēdzēji dod iepriekšēju nodrošinājumu.

2.  Ja līgumslēdzēja iestāde to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem dot šādu nodrošinājumu, lai:

103. pants

Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes procedūru aptur, un tās var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.

Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – iestādes var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt līguma izpildi, vai, attiecīgos gadījumos, izbeigt līgumu.

Ja šādas kļūdas, pārkāpumus vai krāpšanu ir izdarījis līgumslēdzējs, iestādes – samērā ar kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas smagumu – turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt jau samaksātās summas vai izbeigt visus līgumus, kas noslēgti ar šo līgumslēdzēju.

▼B

2. NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir Kopienas iestādes uz savu rēķinu

104. pants

Kopienas iestādes uzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās piešķir līgumus uz savu rēķinu. ►M1  Saskaņā ar 59. pantu tās deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas. ◄

▼M1

105. pants

1.  Saskaņā ar šīs regulas otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzētas robežvērtības, kas nosaka:

2.  Ievērojot īstenošanas noteikumos paredzētos izņēmumus un nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde – tiktāl, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, ko reglamentē Direktīva 2004/18/EK – neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas periods.

▼B

106. pants

Līdzdalība izsolē ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, kas ietilpst Līgumu darbības jomā, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kas noslēgušas īpašu nolīgumu ar Eiropas Kopienām publisko līgumu piešķiršanas jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā.

107. pants

Ja uz šādu līgumu piešķiršanu attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijā noslēgtā Daudzpusējā vienošanās par publisko iepirkumu, izsolē var piedalīties arī to valstu pilsoņi, kuras ratificējušas minēto vienošanos, dalībai izsolē notiekot saskaņā ar tās nosacījumiem.

VI SADAĻA

DOTĀCIJAS

▼M1

1. NODAĻA

Dotāciju piemērošanas joma un veidi

▼B

108. pants

1.  Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no budžeta ziedojumu veidā, lai finansētu:

▼M1

Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam.

2.  Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

▼M1

3.  Dotācijām pielīdzina un saskaņā ar šo sadaļu reglamentē :

4.  Ikviena iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju darbībām, ja attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūru izmantošana nav lietderīga.

108.a pants

1.  Dotācijas var būt:

2.  Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts kā absolūtā vērtība.

▼M1

2. NODAĻA

Principi

109. pants

1.  Uz dotācijām attiecas pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

Tās nevar būt kumulatīvas vai piešķirtas ar atpakaļejošu spēku, un tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu.

Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kombinētu atbilstīgo izmaksu kopapjomu, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

2.  Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

3.  Šā panta 2. punktu nepiemēro:

▼M2

4.  Ja Eiropas līmeņa politiskās partijas ienākumi tā finanšu gada beigās, par kuru tā saņēma darbības dotāciju, pārsniedz izdevumus, daļu no šā pārpalikuma apjomā līdz 25 % no šā gada kopējiem ienākumiem var, atkāpjoties no 2. punktā noteiktā bezpeļņas noteikuma, pārcelt uz nākamo gadu ar noteikumu, ka tā tiks izlietota līdz šā nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Bezpeļņas noteikuma pārbaudes nolūkos neņem vērā pašu resursus, īpaši ziedojumus un biedra naudas, kas savāktas Eiropas līmeņa politiskās partijas gada darbībās un kas pārsniedz 15 % no saņēmēja sedzamajām atbilstīgajām izmaksām.

Otro daļu nepiemēro, ja Eiropas līmeņa politiskās partijas finanšu rezerve pārsniedz 100 % no tās vidējiem gada ienākumiem.

▼B

110. pants

▼M1

1.  Dotācijas piešķir saskaņā ar ikgadēju darba programmu, kuru publicē gada sākumā.

Ikgadējo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad saņēmēja vai darbības iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles, vai ja saņēmējs ir pamataktā identificēts kā dotācijas saņēmējs.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumiem.

▼B

2.  Visas dotācijas, kas piešķirtas saimnieciskā gada laikā, publicē katru gadu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības.

▼M1

111. pants

Par katru darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad citādi ir atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

Vienā saimnieciskajā gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem pieteikumiem un vairākām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no budžeta divreiz.

112. pants

1.  Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas piešķiršanas.

Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai gadījumā, ja izdevumi nepieciešami krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākuma pienācīgai īstenošanai, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

2.  Darbības dotāciju piešķir sešos mēnešos pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās ne pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ne arī pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.

▼B

113. pants

1.  Dotācija nevar finansēt visas izmaksas darbībai saskaņā ar otrās daļas IV sadaļu.

Dotācija nevar finansēt visus saņēmējas struktūras darbības izdevumus.

▼M1

2.  Ja vien attiecībā uz iestādēm, kas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi, pamataktā nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas, tās pakāpeniski samazina. Šis noteikums neattiecas uz dotācijām, ko piešķir vienā no 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem veidiem.

▼B

3. NODAĻA

Piešķiršanas procedūra

▼M1

114. pants

1.  Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski.

2.  Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

3.  Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no šā punkta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties prasīt šādu apliecinājumu attiecībā uz ļoti mazas vērtības dotācijām, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

4.  Saskaņā ar 96. pantu kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas administratīvās un finansiālās sankcijas.

Šādas sankcijas var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas vai dotācijas izmantošanas laikā ir snieguši nepatiesas ziņas, iesniedzot informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nav snieguši šo informāciju.

▼B

115. pants

1.  Atlases kritēriji ir tādi, lai ļautu novērtēt pretendenta spējas izpildīt piedāvāto darbību vai darba programmu.

2.  Piešķiršanas kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu novērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā nospraustos mērķus un prioritātes.

116. pants

▼M1

1.  Priekšlikumus izvērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu priekšlikumus, kurus var finansēt.

▼B

2.  Tad atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, izveido saņēmēju un apstiprināto summu sarakstu.

3.  Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz viņu pieteikumu. Ja pieprasīto dotāciju nepiešķir, iestāde paziņo pieteikuma noraidīšanas iemeslus, jo īpaši atsaucoties uz iepriekš izziņotajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

4. NODAĻA

Maksājumi un kontrole

117. pants

Maksājumu gaitu nosaka atkarībā no finansiālajiem riskiem, kas saistīti ar darbību, tās ilgumu un virzību vai izmaksām, kas radušās saņēmējam.

▼M1

118. pants

1.  Ja atbildīgais kredītrīkotājs to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai saņēmējs dod iepriekšēju nodrošinājumu nolūkā ierobežot finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

2.  Kredītrīkotājs prasa, lai saņēmējs dod šādu iepriekšēju nodrošinājumu gadījumos, kas precizēti īstenošanas noteikumos.

▼B

119. pants

1.  Neskarot turpmākas pārbaudes, ko veic iestāde, dotācijas summa nav galīga, kamēr iestāde nav pieņēmusi gala ziņojumus un pārskatus.

▼M1

2.  Ja saņēmējs nepilda savas saistības, dotāciju aptur vai samazina, vai izbeidz īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.

▼B

5. NODAĻA

Īstenošana

▼M1

120. pants

1.  Ja darbības īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, attiecīgās procedūras paredz īstenošanas noteikumos.

2.  Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Kopienas dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā finansiālā atbalsta maksimālo summu, ko saņēmējs var maksāt trešai personai, paredz īstenošanas noteikumos.

3.  Katrā lēmumā par dotāciju vai nolīgumā skaidri nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles pilnvaras – veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas – attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus.

▼B

VII SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZVEIDE

1. NODAĻA

Pārskatu izveide

121. pants

Kopienas pārskati ietver:

▼M1

▼B

▼M1

122. pants

1.  Iestāžu un 121. pantā minēto struktūru pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību saimnieciskā gada laikā.

2.  Šā punkta 1. punktā minētajā pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu starp dažādiem budžeta posteņiem.

▼B

123. pants

Pārskatiem ir jāatbilst noteikumiem, jābūt precīziem un vispārējiem un jāsniedz patiess un godīgs ieskats:

124. pants

Finanšu pārskatus veido, ievērojot vispārpieņemtus grāmatvedības principus, proti:

125. pants

1.  Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedību finanšu pārskatos uzrāda izdevumus un ieņēmumus par saimniecisko gadu neatkarīgi no to maksāšanas vai iekasēšanas datuma.

2.  Aktīvu un pasīvu vērtību nosaka saskaņā ar 133. pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem.

126. pants

1.  Finanšu pārskatus izklāsta miljonos eiro, un tie ietver:

2.  Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska Kopienu darbībām.

127. pants

Budžeta izpildes pārskatus izsaka miljonos eiro. Tie ietver:

▼M1

128. pants

Citu iestāžu un 121. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību gada laikā.

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus līdz ar tās pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību gada laikā, pievienojot provizoriskos konsolidētos pārskatus.

Tāpat katras iestādes un 121. pantā minētās struktūras grāmatvedis līdz šā panta otrajā daļā noteiktajai dienai nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību.

▼B

129. pants

1.  Revīzijas palāta ne vēlāk kā 15. jūnijā izsaka savus apsvērumus par katras iestādes un katras ►M1  121. pantā ◄ minētās struktūras provizoriskajiem pārskatiem.

▼M1

2.  Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 121. pantā minētās struktūras saskaņā ar 61. pantu sagatavo savus galīgos pārskatus un galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

▼M1

2.a  Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz informāciju, ko pārējās iestādes iesniegušas saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā izklāstīts finanšu pārskatu pielikumā.

▼M1

3.  Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā saimnieciskā gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

▼B

4.  Galīgos konsolidētos pārskatus līdz nākamā saimnieciskā gada ►M1  15. novembrim ◄ publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī kopā ar apliecinājuma paziņojumu, ko izdevusi Revīzijas palāta saskaņā ar EK līguma 248. pantu un Euratom līguma 160.c pantu.

2. NODAĻA

Informācija par budžeta izpildi

130. pants

Papildus 126. un 127. pantā minētajiem pārskatiem Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem.

Tajā pašā reizē šo informāciju nosūta Revīzijas palātai.

131. pants

1.  Papildus 126. un 127. punktā minētajiem pārskatiem ►M1  Komisijas grāmatvedis ◄ reizi mēnesī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta izpildes rādītājus, kas apkopoti vismaz nodaļu līmenī, iekļaujot ziņas gan par ieņēmumiem, gan izdevumiem attiecībā uz visām apropriācijām.

Šie rādītāji arī sniedz sīkas ziņas par pārnesto apropriāciju izlietojumu.

Šos rādītājus nosūta 10 darba dienu laikā pēc katra mēneša beigām.

2.  Trīs reizes gadā, 30 darba dienu laikā pēc 31. maija, 31. augusta un 31. decembra, ►M1  Komisijas grāmatvedis ◄ nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par budžeta izpildi, iekļaujot informāciju gan par ieņēmumiem, gan izdevumiem, iedalot pa nodaļām, pantiem un posteņiem.

Pārskatā sīki uzrāda arī no iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem pārnesto apropriāciju izlietojumu.

3.  Tajā pašā laikā šos rādītājus un pārskatus par budžeta izpildi nosūta Revīzijas palātai.

3. NODAĻA

Uzskaite

1.iedaļa

Kopīgi noteikumi

132. pants

1.  Iestādes grāmatvedības sistēma ir sistēma, ar kuru budžeta un finanšu informāciju organizē tā, lai rādītājus var ievadīt, iekļaut lietās un reģistrēt.

2.  Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šos uzskaiti kārto eiro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.  Rādītājus, ko iekļauj vispārējā uzskaitē un budžeta uzskaitē, pieņem neilgi pirms budžeta gada beigām, lai varētu izveidot 1. nodaļā minētos pārskatus.

4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta deleģētais kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

133. pants

1.  Komisijas grāmatvedis, apspriedies ar citu iestāžu un ►M1  121. pantā ◄ minēto struktūru grāmatvežiem, pieņem grāmatvedības noteikumus un metodes un saskaņotu kontu plānu, kas jāpiemēro visām iestādēm, otrās daļas V sadaļā minētajiem iestādēm un visām ►M1  121. pantā ◄ minētajām struktūrām.

2.  Pieņemot 1. punktā minētos noteikumus un metodes, Komisijas grāmatvedis vadās pēc starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram, tomēr var novirzīties no tiem, ja šādas novirzes attaisno Kopienu darbību īpašais raksturs.

2.iedaļa

Vispārējā uzskaite

134. pants

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido iestāžu un ►M1  121. pantā ◄ minēto struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.

135. pants

1.  Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.  Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz pavaddokumentiem, uz kuriem tajos jābūt norādei.

3.  Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

136. pants

Grāmatvedis pēc budžeta gada beigām līdz pārskata iesniegšanas dienai var izdarīt jebkādas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par šo budžeta gadu, bet kuras ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi atspoguļotu noteikumiem atbilstošu uzskaiti.

3.iedaļa

Budžeta uzskaite

137. pants

1.  Budžeta uzskaitē tiek detalizēti iegrāmatota budžeta izpilde.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas minētas pirmās daļas IV sadaļā.

4. NODAĻA

Īpašuma uzskaite

138. pants

1.  Katra iestāde un ►M1  121. pantā ◄ minētā struktūra kārto inventāra sarakstu, kurā uzrāda Kopienas materiālo aktīvu, nemateriālo aktīvu un finanšu aktīvu apjomu un vērtību, ievērojot paraugu, ko izveidojis Komisijas grāmatvedis.

Katra iestāde un ►M1  121. pantā ◄ minētā struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajam stāvoklim.

2.  Kustamas mantas pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

VIII SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

1. NODAĻA

Ārējā revīzija

139. pants

1.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iespējami drīz informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9., 13., 18., 22., 23., 26. un 36. pantu.

▼M1

2.  Ikviena iestāde informē Revīzijas palātu un budžeta lēmējinstitūciju par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

▼B

3.  Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, iekšējo revidentu, grāmatvežu un avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 51., 61., 62., 63. un 85. pantu.

140. pants

1.  Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi maksājumi izdarīti likumīgi unpienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, īstenošanas noteikumos un visos citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem.

2.  Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 142. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par iestāžu vai struktūrvienību finanšu vadību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Kopienas. Tā ir tiesīga ievākt ziņas no katras amatpersonas, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic kopīgi ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts atbildīgajām struktūrvienībām. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

Lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, kuri tai uzticēti ar Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem, Revīzijas palāta pēc tās pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko budžeta izpildei veic kāda no Kopienas iestādēm vai kas tiek veiktas tās uzdevumā.

Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma katra iestāde pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā Kopienu noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par to, ka ārējie dati saskan ar pārskatiem.

3.  Lai pildītu savus uzdevumus, Revīzijas palāta paziņo iestādēm un varas iestādēm, uz kurām attiecas šī regula, to savu darbinieku vārdus, kuriem ir pilnvaras izdarīt revīziju šajās iestādēs.

141. pants

Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar uzglabātāju parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati izdarīt šādas pārbaudes.

142. pants

1.  Komisija, citas iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Kopienu uzdevumā, kā arī budžeta maksājumu galīgie ieguvēji sniedz Revīzijas palātai visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumus un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, ko finansē no Kopienas budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kas attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību kontu plānus, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgiem budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot pārbaudi uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā magnētiskajos datu nesējos.

Citi dienesti un attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu iekšējās revīzijas struktūras piešķir Revīzijas palātai visas iekārtas un sniedz pakalpojumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei.

Šā panta pirmo daļu piemēro arī fiziskām vai juridiskām personām, kas saņem maksājumus no Kopienas budžeta.

2.  Amatpersonas, kuru darbību pārbauda Revīzijas palāta:

Informāciju, ko sniedz saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, var pieprasīt tikai Revīzijas palāta.

3.  Revīzijas palāta ir pilnvarota pārbaudīt dokumentus par Kopienu ieņēmumiem un izdevumiem, ko glabā iestāžu struktūrvienības, jo īpaši struktūrvienības, kas atbild par lēmumiem attiecībā uz šādiem ieņēmumiem un izdevumiem, struktūrvienības, kas pārvalda ieņēmumus un izdevumus Kopienas uzdevumā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas saņem maksājumus no budžeta.

4.  Nosakot, vai ieņēmumi un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi un finanšu vadība bijusi pareiza, pārbauda arī to, kā struktūras, kas neietilpst iestādēs, izmantojušas Kopienas līdzekļus, kas saņemti kā dotācijas.

5.  Revīzijas palāta ar saņēmēja rakstveida piekrišanu, vai ja tādas nav, ar līgumslēdzēju vai apakšlīgumu slēdzēju rakstisku piekrišanu veic revīziju par tā piešķirtā Kopienas finansējuma izlietojumu, ko maksā saņēmējiem, kas neietilpst iestādēs.

6.  Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma Komisija sniedz tai informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

7.  Integrētu datorsistēmu izmantošana nedrīkst samazināt Revīzijas palātas iespējas piekļūt pavaddokumentiem.

143. pants

1.  Uz Revīzijas palātas gada pārskatiem attiecas šā panta 2. līdz 6. punkts.

2.  Revīzijas palāta ne vēlāk kā ►M1  30. jūnijā ◄ nosūta Komisijai un attiecīgajai iestādei jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada pārskatos. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi ne vēlāk kā ►M1  15. oktobrī ◄ Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

3.  Gada pārskatā iekļauj finanšu vadības pareizuma novērtējumu.

4.  Gada pārskatā iekļauj iedaļu par katru iestādi. Revīzijas palāta var pievienot jebkādu kopsavilkuma pārskatu vai vispārīgus apsvērumus, ko tā uzskata par noderīgiem.

Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē tūlīt pēc apsvērumiem, uz kuriem tā attiecas.

▼M1

5.  Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼B

6.  Tiklīdz Revīzijas palāta iesniegusi savu gada pārskatu, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par tām šā pārskata daļām, kuras attiecas uz to līdzekļu pārvaldību, par kuriem tās atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Pēc šādas informācijas saņemšanas dalībvalstis sniedz Komisijai atbildi 60 dienu laikā. Komisija līdz ►M1  28. februārim ◄ iesniedz apkopojumu Revīzijas palātai, Padomei un Eiropas Parlamentam.

144. pants

1.  Revīzijas palāta paziņo attiecīgajām iestādēm visus apsvērumus, kuri pēc Revīzijas palātas ieskata būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem.

Attiecīgā iestāde divarpus mēnešu laikā var Revīzijas palātai iesniegt piezīmes, ko tā vēlas izteikt par minētajiem apsvērumiem.

Revīzijas palāta pieņem attiecīgā īpašā ziņojuma galīgo redakciju nākamajā mēnesī.

Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo iestāžu atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, ja nepieciešams — sadarbojoties ar Komisiju.

▼M1

Ja Revīzijas palāta izlemj, ka kāds no īpašajiem ziņojumiem jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiem pievieno attiecīgo iestāžu atbildes.

▼B

2.   ►M1  Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus EK līguma 248. panta 4. punktā un Euratom līguma 160.c panta 4. punktā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, kuriem piemēro likumdošanas apspriedes procedūru. ◄ Revīzijas palāta pieņem lēmumu par publicēšanu pēc tam, kad ir apspriedusies ar iestādi, kas pieprasījusi šādu atzinumu vai uz kuru tas attiecas. Publicētajiem atzinumiem pievieno attiecīgo iestāžu izteiktās piezīmes.

2. NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

145. pants

1.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada ►M1  15. maijam ◄ sniedz Komisijai apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

2.  Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.  Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

146. pants

1.  Lēmums par apstiprinājuma sniegšanu attiecas uz visiem Kopienu ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, bilances atlikumu un Kopienu aktīviem un pasīviem, kas uzrādīti bilancē.

2.  Ar nolūku sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, Eiropas Parlaments pārbauda visus EK līguma 275. pantā un Euratom līguma 179.a pantā minētos pārskatus un finanšu pārskatus pēc tam, kad to ir izdarījusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko izveidojusi Revīzijas palāta, līdz ar to iestāžu atbildēm, kurās izdarīta revīzija, atbilstošus Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par attiecīgo saimniecisko gadu, kā arī Revīzijas palātas apliecinājumu par uzskaites ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.  Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu procedūru budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanai par attiecīgo saimniecisko gadu saskaņā ar EK līguma 276. pantu.

147. pants

1.  Saskaņā ar EK līguma 276. pantu un Euratom līguma 180.b pantu, Komisija un citas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, kā arī piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

2.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iestādes ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par šo iestāžu dotajiem norādījumiem to struktūrvienībām, kuras atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties šo apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, rakstot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nodod arī Revīzijas palātai.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

▼M1

I SADAĻA

EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS

▼B

148. pants

▼M1

1.  Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), un to ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.

▼B

2.  Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, veic saskaņā ar pirmās un trešās daļas noteikumiem.

149. pants

▼M1

1.  ELGF ietver nediferencētas apropriācijas katram saimnieciskajam gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kurus finansē no diferencētām apropriācijām.

▼B

2.  Maksājumu apropriācijas, kas bijušas pārnestas, taču nav izlietotas līdz saimnieciskā gada beigām, atceļ.

▼M1

3.  Apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minētajām darbībām, var pārnest vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

Nepārsniedzot 2 % no šā punkta pirmajā daļā minētajām sākotnējām apropriācijām, šāda pārnešana nepārsniedz Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 13 ), 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Pārnestās apropriācijas atgriež vienīgi tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

Šāda pārnešana var radīt papildu maksājumu vienīgi galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā saimnieciskajā gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 11. pantu.

Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija līdz tā gada 15. februārim, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

▼B

150. pants

1.  Komisija atlīdzina dalībvalstu izdevumus.

▼M1

2.  Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

3.  No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no atbilstīgo apropriāciju kopapjoma kārtējam saimnieciskajam gadam. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.

▼B

151. pants

1.   ►M1  Izdevumus, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu nosūtītie paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana attiecībā uz atbilstīgajiem budžeta posteņiem. Izņemot gadījumus, kad maksājumus jau ir veikušas dalībvalstis vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu termiņā. ◄

Šo budžeta saistību atskaita no provizoriskajām vispārējām saistībām, kas minētas 150. pantā.

2.  Provizoriskās vispārējās saistības, kas paredzētas par saimniecisko gadu un kuras nav radījušas saistības attiecībā uz konkrētiem budžeta nomenklatūras posteņiem līdz nākamā saimnieciskā gada 15. februārim, atceļ attiecībā uz sākotnējo saimniecisko gadu.

3.  Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, veic grāmatojumu noskaidrošanu.

▼M1

152. pants

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par saimniecisko gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī.

▼B

153. pants

▼M1

1.  Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju, kā noteikts 23. panta 1. punktā.

▼B

2.  Citos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, Komisija iesniedz pārvietošanas priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 10. janvārī.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru, tomēr ievērojot trīs nedēļu termiņu.

▼M1

154. pants

1.  Saskaņā ar šo sadaļu piešķirtos ieņēmumus piešķir atbilstīgi to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2.  Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā, iekļauj vienā pantā.

II SADAĻA

STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI

▼B

155. pants

▼M1

1.  Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas regulās, kas reglamentē Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) ( 14 ), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) ( 15 ), Eiropas Sociālo fondu (ESF) ( 16 ), Kohēzijas fondu ( 17 ) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) ( 18 ), turpmāk – “Fondi”, kā arī to ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.

▼B

2.  Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, arī veic saskaņā ar šīs regulas pirmās un trešās daļas noteikumiem.

▼M1 —————

▼B

156. pants

1.  Komisijas izdarītos finanšu iemaksu maksājumus no Fondiem izdara saskaņā ar 155. pantā minētajām regulām.

2.  Termiņu Komisijai izdarāmajiem starpposma maksājumiem nosaka saskaņā ar 155. pantā minētajām regulām.

3.  Uz dalībvalstu rīcību ar atmaksājumiem un līdzdalību summās, kas tiek maksātas kā iemaksas no Fondiem, attiecas 155. pantā minētās regulas.

157. pants

Komisija automātiski atceļ apropriācijas, kas bijušas paredzētas saskaņā ar 155. punktā minētajām regulām.

▼M1

Atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

▼B

Šādā nolūkā Komisija pārbauda visus atcēlumus, kas izdarīti iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, pamatojoties uz pieprasījumiem, līdz kārtējā gada 15. februārim izlemj, vai nepieciešams attiecīgās apropriācijas padarīt atkal pieejamas.

▼M1

158. pants

Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot attiecībā uz ELFLA, veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim, kā noteikts 155. pantā minētajās regulās, kas reglamentē Fondus, vai ja tās ir tehniskās palīdzības izdevumi.

▼B

159. pants

Uz jautājumiem par projektu vadību un atlasi, kā arī revīziju, attiecas regulas, kas minētas 155. pantā.

III SADAĻA

ZINĀTNISKĀ IZPĒTE

160. pants

1.  Pirmā un trešā daļa attiecas uz apropriācijām zinātniskajai izpētei un tehnoloģijas attīstībai, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

Šīs apropriācijas iekļauj vai nu vienā no budžeta sadaļām, kuras attiecas uz darbības jomu — zinātnisko izpēti, paredzot tās tiešai vai netiešai darbībai, vai arī nodaļā, kas attiecas uz zinātniskās izpētes darbībām, kura iekļauta citā sadaļā.

Tās izmanto, veicot darbības, kuras uzskaitītas īstenošanas noteikumos.

▼M1

1.a  Apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar EK līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, dara pieejamas, tiklīdz ir aprēķināta debitoru parādu summa, un maksājumu apropriācijas – tiklīdz ieņēmumi ir saņemti.

▼B

2.  Attiecībā uz darbības izdevumiem, kas minēti šajā sadaļā, Komisija var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka šīs apropriācijas izlieto tiem pašiem mērķiem.

3.  Lietpratējus, kam maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Padome, pieņemot katra zinātniskā pētījuma pamatprogrammu.

▼M1

160.a pants

1.  Saistību apropriācijas, kuras atbilst to saistību apjomam, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuriem tās bija iezīmētas, pilnīgi vai daļēji nav izpildīti, izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos atkārtoti dara pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, izņemot gadījumu, kad kārtējā saimnieciskā gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra saimnieciskā gada sākumā pārbauda visas saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, ņemot vērā prasības, izvērtē nepieciešamību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija līdz katra saimnieciskā gada 15. februārim var iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai attiecīgus priekšlikumus, katram budžeta postenim norādot iemeslus, kāpēc attiecīgās apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

3.  Budžeta lēmējinstitūcija sešās nedēļās pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja minētajā termiņā lēmums nav pieņemts, priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko atkārtoti dara pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tam pašam budžeta postenim n – 1 gadā.

4.  Nevar pārnest saistību apropriācijas, kuras atkārtoti darītas pieejamas.

Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas atkārtoti darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

Saistību apropriāciju, kas atkārtoti darītas pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.

▼B

161. pants

1.  Kopīgais pētniecības centrs (KPC) var saņemt līdzekļus no apropriācijām, kas iekļautas ārpus 160. panta 1. punktā minētajām sadaļām un nodaļām, ja tas uz konkursa vai pārrunu pamata piedalās Kopienas darbībās, ko pilnīgi vai daļēji finansē no vispārējā budžeta.

2.  Ar apropriācijām darbībām, kurās KPC piedalās uz konkursa pamata, rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, tiek padarītas pieejamas cik drīz vien iespējams pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa.

Šo apropriāciju izlietojumu uzrāda virknē analītisko kontu, ko iekļauj budžeta izlietojuma pārskatā par katru darbību kategoriju, uz kuru tie attiecas; šīs apropriācijas uzskaita atsevišķi no ieņēmumiem, ko iegūst no trešo personu finansējuma (publiska vai privāta) un no ieņēmumiem par citiem pakalpojumiem, ko Komisija izdara trešo personu labā.

3.  Publisko līgumu piešķiršanas noteikumus, kas izklāstīti pirmās daļas V sadaļā, nepiemēro KPC darbībām, ko tas veic trešo personu uzdevumā.

4.  Atkāpjoties no 23. panta, Komisija var tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz darbības jomu “Tiešās izpētes darbības”, izdarīt pārvietojumus starp nodaļām līdz 15 % apmērā no apropriācijas budžeta postenim, no kura pārvietojums tiek izdarīts.

IV SADAĻA

ĀRĒJIE DARĪJUM

II NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

162. pants

1.  Pirmā un trešā daļa attiecas uz ārējiem darījumiem, ko finansē no budžeta, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

2.  Komisija izlieto apropriācijas darījumiem, kas minēti 1. punktā:

2. NODAĻA

Darījumu izpilde

163. pants

►M1  Šajā sadaļā minētās darbības var īstenot Komisija centralizēti, saņēmēja(-s) trešā(-s) valsts(-is) decentralizēti, īstenojot dalītu pārvaldību, vai arī tās var īstenot kopīgi ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 53. līdz 57. panta attiecīgajiem noteikumiem. ◄ Apropriācijas ārējiem darījumiem var apvienot ar līdzekļiem no citiem avotiem, lai sasniegtu kopēju mērķi.

▼M1 —————

▼B

165. pants

Komisija veic rūpīgas pārbaudes attiecībā uz saņēmēju trešo valstu vai starptautisko organizāciju veikto darījumu izpildi. Šādas rūpīgas pārbaudes veic vai nu ar iepriekšēju apstiprinājumu, vai ar pēckontroli, vai izmantojot apvienotu procedūru.

166. pants

1.  Veiktie darījumi ir par pamatu tam, ka tiek:

▼M1

Noteikumus ārējā atbalsta sniegšanai paredz instrumentā, saskaņā ar kuru pārvalda a) un b) apakšpunktā paredzētos finansēšanas līgumus vai līgumus, vai dotācijas.

2.  Finansēšanas līgumus ar saņēmējām trešām valstīm, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n + 1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

Atsevišķus līgumus, lēmumus par dotācijām un nolīgumus, ar kuriem īsteno šādus finansēšanas līgumus, noslēdz vai pieņem ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas dienas.

Atsevišķus līgumus un nolīgumus attiecībā uz revīziju un izvērtēšanu var noslēgt vēlāk.

▼M1

3.  Šā panta 2. punktu nepiemēro daudzgadu programmām šādos gadījumos:

Iepriekšminētajos gadījumos piemēro šādus noteikumus:

▼B

3. NODAĻA

Publiskais iepirkums

167. pants

1.  Šīs regulas 56. panta noteikumi un pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par publisko iepirkumu, jāpiemēro līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežlielumiem un noteikumus par ārējo līgumu piešķiršanu, kuri paredzēti īstenošanas noteikumos. Šīs nodaļas nolūkiem līgumslēdzējas iestādes ir:

▼M1

2.  Šīs regulas 166. pantā paredzētajos finansēšanas līgumos vai lēmumos par dotācijām ir jānosaka iepirkuma procedūras.

▼B

168. pants

1.  Līdzdalība izsolēs ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, ievērojot īpašos noteikumus pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu, kā arī visām tādām fiziskām un juridiskām personām, kas ir saņēmēju trešo valstu vai tādu citu trešo valstu pilsoņi, kā noteikti minēts šajos dokumentos.

2.  Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem, kas iekļauti pamataktos, kuri attiecas uz sadarbību, var izlemt atļaut piedalīties līgumu izsolēs tādu trešo valstu pilsoņiem, kas nav minētas 1. punktā.

3.  Ja piemēro Kopienas noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu tirgu, līgumi par budžeta finansētu publisko iepirkumu ir pieejami arī citu trešo valstu pilsoņiem, ne tikai to valstu, kas minētas 1. un 2. punktā, ievērojot šajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

▼M1

4. NODAĻA

Dotācijas

▼B

169. pants

Darbību var pilnīgi finansēt no budžeta vienīgi tad, ja tas ir būtiski šīs darbības realizēšanai.

▼M1

169.a pants

Dotāciju procedūras, ko decentralizētā pārvaldībā piemēro saņēmējas trešās valstis, nosaka 166. pantā minētajos finansēšanas līgumos. To pamatā ir šīs regulas pirmās daļas VI sadaļā paredzētie noteikumi.

▼B

5. NODAĻA

Pārskatu revīzija

▼M1

170. pants

Visos finansēšanas līgumos, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotācijām ir skaidri jāparedz, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus.

▼B

V SADAĻA

EIROPAS BIROJI

171. pants

1.  Šīs sadaļas piemērošanas vajadzībām “Eiropas biroji” ir visas administratīvās struktūras, ko izveidojusi viena vai vairākas iestādes, lai izpildītu īpašus uzdevumus, kuru izpildījums vajadzīgs vairākām iestādēm.

▼M1

2.  Šī sadaļa, izņemot 174., 174.a pantu un 175. panta 2. punktu, attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību.

▼B

3.  Eiropas biroju darbībai piemēro pirmo un trešo daļu, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

172. pants

1.  Apropriācijas katram Eiropas birojam, kuru kopējo summu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā, sīki izklāsta Komisijas iedaļas pielikumā.

Pielikumu veido kā ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas sedz katras iestādes visas finansiālās vajadzības, kas tām rodas, pildot savus pienākumus iestāžu uzdevumā.

2.  Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.

3.  Katra Eiropas biroja direktors pieņem lēmumus par pārvietojumiem 1. punktā minētajā pielikumā. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju.

4.  Katra Eiropas biroja pārskats ir 121. pantā minēto Kopienu pārskatu sastāvdaļa.

▼M1

173. pants

Saskaņā ar 59. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.

▼B

174. pants

1.  Ikviens starpiestāžu Eiropas birojs izveido savu izdevumu analītisko uzskaiti, kas ļauj noteikt, cik liela daļa no tās pakalpojumiem sniegta katrai iestādei. ►M1  Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības sistēmas pamatā. ◄

2.  Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļauti kopējās apropriācijas katram starpiestāžu Eiropas birojam, uzrāda izmaksu tāmi pakalpojumiem, ko iestāde sniedz katrai iestādei. To pamatā ir 1. punktā minētā analītiskā uzskaite.

3.  Katrs starpiestāžu Eiropas birojs ziņo attiecīgajām iestādēm par analītiskās uzskaites rezultātiem.

▼M1

174.a pants

1.  Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras iestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldību un šādas pilnvaru deleģēšanas ierobežojumus un nosacījumus.

2.  Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs regulas pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.

▼M1

175. pants

Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tā direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē šo piegāžu veikšanu un atbilstīgo uzskaiti.

▼M1 —————

▼B

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

177. pants

Administratīvajām apropriācijām piemēro pirmo un trešo daļu, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

178. pants

1.  Katru gadu no 15. novembra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. ►M1  Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi kārtējam saimnieciskajam gadam. ◄ Tās nevar paredzēt tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā vēl nav bijuši apstiprināti principā.

2.  Izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar juridiskiem vai līguma noteikumiem, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus sākot ar 1. decembri un vēlāk, maksā no budžeta apropriācijām par nākamo saimniecisko gadu. ►M1  Šādā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro. ◄

179. pants

1.  Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas apropriācijas.

►C1  2.  Darbības izdevumus, kuri ◄ jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz saimniecisko gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā saimnieciskā gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

3.  Iestādes cik drīz vien iespējams informē budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes par jebkādiem celtniecības projektiem, kam varētu būt būtisks finansiāls iespaids budžetā.

▼M1

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par celtniecības projektu, paziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai, ievērojot EK līguma 282. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Kopienas pārstāvību.

Šo atzinumu nosūta attiecīgajai iestādei divās nedēļās pēc minētās paziņošanas.

▼M1

VII SADAĻA

EKSPERTI

179.a pants

Īstenošanas noteikumos iekļauj īpašu procedūru tādu ekspertu atlasei, kuriem maksā noteiktu summu par iestādēm sniegto palīdzību, jo īpaši izvērtējot priekšlikumus un dotāciju pieteikumus vai piedāvājumus iepirkumu procedūrās, un par tehnisko palīdzību no budžeta finansēto projektu turpmākajā un galīgajā izvērtēšanā.

▼B

TREŠĀ DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

▼M1 —————

▼M1

181. pants

1.  Attiecībā uz 155. panta 1. punktā minētajiem Fondiem, par kuriem pamataktus atcēla pirms šīs regulas piemērošanas dienas, saskaņā ar 157. panta 1. punktu atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai force majeure gadījumā, kam ir būtiska ietekme uz minēto Fondu atbalstīto darbību īstenošanu.

2.  Šīs regulas 95. pantā minēto centrālo datubāzi izveido līdz 2009. gada 1. janvārim.

3.  Attiecībā uz tādu apropriāciju pārvietošanu, kuras attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti regulās, kuras reglamentē struktūrfondus un Kohēzijas fondu 2000.–2006. gada plānošanas periodā, un par kurām vēl ir jāveic Kopienas maksājumi, lai nokārtotu Kopienas nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas:

4.  Šīs regulas 148. panta 1. punktā minētajam fondam 30. panta 3. punktu pirmo reizi piemēro attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta.

▼B

II SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

182. pants

Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

183. pants

Komisija pieņem noteikumus šīs regulas īstenošanai.

184. pants

Šo regulu pārskata saskaņā ar EK līguma 279. pantā un Euratom līguma 183. pantā noteikto procedūru ik pēc trim gadiem vai tad, kad tas izrādās nepieciešams, pirms tam piemērojot saskaņošanas procedūru, ja to pieprasa Eiropas Parlaments.

185. pants

1.   ►M1  Komisija pieņem pamata finanšu regulu struktūrām, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas, un kas faktiski saņem iemaksas no budžeta. ◄ Šo iestāžu finanšu noteikumi nevar novirzīties no pamata regulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām darbības vajadzībām, turklāt ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

2.  Iestādēm, kas minētas 1. punktā, Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par to budžeta izpildi.

3.  Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām iestādēm, kādas viņam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām.

▼M1 —————

▼B

186. pants

Ar šo tiek atcelta 1977. gada 21. decembra Finanšu regula.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas iekļauta pielikumā.

187. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

PIELIKUMS

ATBILSTĪBU TABULA,

kas minēta 186. pantā

---

( 1 ) OV C 96 E, 27.3.2001., 1. lpp., un OV C 103 E, 30.4.2002., 292. lpp.

( 2 ) OV C 153 E, 27.6.2002., 236. lpp.

( 3 ) OV C 162, 5.6.2001., 1. lpp., un OV C 92, 17.4.2002., 1. lpp.

( 4 ) OV C 260, 17.9.2001., 42. lpp.

( 5 ) OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, EAEK) Nr. 762/2001 (OV L 111, 20.4.2001., 1. lpp.).

( 6 ) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

( 7 ) OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.

( 8 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 9 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 10 ) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

( 11 ) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).

( 12 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.).

( 13 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.)..

( 14 ) Regula (EK) Nr. 1290/2005.

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu (OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.).

( 17 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.).

( 18 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

( 19 ) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

( 20 ) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.