Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02002L0087-20210626

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document In force

    )

    Access latest version (09/01/2024)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/87/2021-06-26

    02002L0087 — LV — 26.06.2021 — 007.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/87/EK

    (2002. gada 16. decembris)

    par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

    (OV L 035, 11.2.2003., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

     M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/1/EK (2005. gada 9. marts),

      L 79

    9

    24.3.2005

    ►M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs)

      L 177

    1

    30.6.2006

     M3

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/25/EK (2008. gada 11. marts),

      L 81

    40

    20.3.2008

    ►M4

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris)

      L 335

    1

    17.12.2009

    ►M5

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris),

      L 331

    120

    15.12.2010

    ►M6

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/89/ES (2011. gada 16. novembris),

      L 326

    113

    8.12.2011

    ►M7

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs)

      L 176

    338

    27.6.2013

    ►M8

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris)

      L 314

    64

    5.12.2019



    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/87/EK

    (2002. gada 16. decembris)

    par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK



    I NODAĻA

    MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS

    ▼M6

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo direktīvu paredz noteikumus par tādu regulētu vienību papildu uzraudzību, kas ir saņēmušas licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu, Direktīvas 2002/83/EK ( 1 ) 4. pantu, Direktīvas 2004/39/EK ( 2 ) 5. pantu, Direktīvas 2005/68/EK ( 3 ) 3. pantu, Direktīvas 2006/48/EK ( 4 ) 6. pantu, Direktīvas 2009/65/EK ( 5 ) 5. pantu, Direktīvas 2009/138/EK ( 6 ) 14. pantu vai Direktīvas 2011/61/ES ( 7 ) 6. līdz 11. pantu un kas ir finanšu konglomerāta daļa.

    Ar šo direktīvu arī groza attiecīgos nozaru noteikumus, ko piemēro ar minētajām direktīvām regulētām vienībām.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā direktīvā:

    1) 

    “kredītiestāde” ir kredītiestāde Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

    2) 

    “apdrošināšanas uzņēmums” ir apdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1., 2. vai 3. punkta nozīmē;

    3) 

    “ieguldījumu sabiedrība” ir ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 8 ) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

    4) 

    “regulēta vienība” ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks;

    5) 

    “aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība” ir pārvaldīšanas sabiedrība Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar minēto direktīvu būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

    5a) 

    “alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b), l) un ab) apakšpunkta nozīmē vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar minēto direktīvu būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

    6) 

    “pārapdrošināšanas uzņēmums” ir pārapdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4., 5. vai 6. punkta nozīmē vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 26. punkta nozīmē;

    ▼M8

    7) 

    “nozaru noteikumi” ir Savienības tiesību akti attiecībā uz regulētu vienību prudenciālo uzraudzību, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 9 ) un (ES) 2019/2033 ( 10 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK, 2013/36/ES ( 11 ), 2014/65/ES ( 12 ) un (EU) 2019/2034 ( 13 );

    ▼M6

    8) 

    “finanšu nozare” ir nozare, kurā ir viena vai vairākas šādas vienības:

    a) 

    kredītiestāde, finanšu iestāde vai pakalpojumu palīguzņēmums Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1., 5. vai 21. punkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “banku nozare”);

    b) 

    apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1., 2., 4. vai 5. punkta vai arī 212. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “apdrošināšanas nozare”);

    c) 

    ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “ieguldījumu pakalpojumu nozare”);

    9) 

    “mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā tas definēts 1. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem ( 14 ), vai jebkurš uzņēmums, kuram pēc kompetento iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme citā uzņēmumā;

    10) 

    “meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai jebkurš uzņēmums, kurā mātesuzņēmumam pēc kompetento iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme, vai arī visi šādu meitasuzņēmumu meitasuzņēmumi;

    11) 

    “līdzdalība” ir līdzdalība Padomes Ceturtās direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 15 ) 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz vismaz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

    12) 

    “grupa” ir uzņēmumu grupa, kas sastāv no mātesuzņēmuma, tā meitasuzņēmumiem un vienībām, kurās mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumam ir līdzdalība, vai uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti ar saiknēm Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un ietver jebkuru tā apakšgrupu;

    12a) 

    “kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā minēts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

    13) 

    “cieša saikne” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista kontrole vai līdzdalība, vai situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir kontroles attiecībās pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu;

    14) 

    “finanšu konglomerāts” ir grupa vai apakšgrupa, ko vada regulēta vienība vai kurā vismaz viens no meitasuzņēmumiem minētajā grupā vai apakšgrupā ir regulēta vienība, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

    a) 

    ja grupu vai apakšgrupu vada regulēta vienība:

    i) 

    minētā vienība ir finanšu nozares vienības, vienības, kurai ir līdzdalība kādā finanšu nozares vienībā, vai vienības, kura ir saistīta ar finanšu nozares vienību Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, mātesuzņēmums;

    ii) 

    vismaz viena no grupas vai apakšgrupas vienībām darbojas apdrošināšanas nozarē un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarē; un

    iii) 

    gan grupas vai apakšgrupas vienību konsolidētās vai apkopotās darbības apdrošināšanas nozarē, gan vienību darbības banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē ir nozīmīgas šīs direktīvas 3. panta 2. vai 3. punkta nozīmē; vai

    b) 

    ja grupu vai apakšgrupu nevada regulēta vienība:

    i) 

    grupa vai apakšgrupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē šīs direktīvas 3. panta 1. punkta nozīmē;

    ii) 

    vismaz viena no grupas vai apakšgrupas vienībām darbojas apdrošināšanas nozarē un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarē; un

    iii) 

    gan grupas vai apakšgrupas vienību konsolidētās vai apkopotās darbības apdrošināšanas nozarē, gan banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē ir nozīmīgas šīs direktīvas 3. panta 2. vai 3. punkta nozīmē;

    15) 

    “jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav regulēta vienība un kas kopā ar saviem meitasuzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība ar juridisko adresi Savienībā, un citām vienībām veido finanšu konglomerātu;

    16) 

    “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, ieguldījumu sabiedrības, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus atsevišķi vai grupas līmenī;

    17) 

    “attiecīgās kompetentās iestādes” ir:

    a) 

    dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību, jo īpaši nozares galējā mātesuzņēmuma, grupas uzraudzību nozarē;

    b) 

    koordinators, kas ir iecelts saskaņā ar 10. pantu, ja tas nav kāda no a) apakšpunktā minētajām iestādēm;

    c) 

    attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, ja pēc a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu atzinuma tās uzskatāmas par attiecīgām kompetentām iestādēm;

    18) 

    “grupas iekšējie darījumi” ir visi darījumi, ar kuriem regulētas vienības finanšu konglomerātā tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citi uzņēmumi tajā pašā grupā vai fiziska vai juridiska persona, kas ar minētās grupas uzņēmumiem ir saistīta ar ciešu saikni, izpildīs saistības, kuras var būt vai nebūt līgumsaistības, par samaksu vai bez samaksas;

    19) 

    “riska koncentrācija” ir visi riska darījumi ar zaudējuma iespēju, kas ir pietiekami nozīmīgi, lai varētu apdraudēt finanšu konglomerātā esošo regulēto vienību maksātspēju vai finanšu stāvokli kopumā, neatkarīgi no tā, vai šādu risku izraisa darījuma partnera risks/kredītrisks, ieguldījumu risks, apdrošināšanas risks, tirgus risks, citi riski vai šo risku kombinācija vai mijiedarbība.

    Līdz stājas spēkā jebkādi saskaņā ar 21.a panta 1. punkta b) apakšpunktu pieņemti regulatīvi tehniskie standarti, 17. punkta c) apakšpunktā minētajā atzinumā īpaši ņem vērā finanšu konglomerāta regulēto vienību tirgus daļu citās dalībvalstīs, jo īpaši, ja tā pārsniedz 5 %, kā jebkuru tādu regulētu vienību, nozīmību finanšu konglomerātā, kuras veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

    ▼B

    3. pants

    Finanšu konglomerāta noteikšanas sliekšņi

    ▼M6

    1.  
    Uzskata, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē 2. panta 14. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē, ja attiecība starp grupas regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un visas grupas konsolidēto bilanci pārsniedz 40 %.
    2.  
    Uzskata, ka darbības dažādās finanšu nozarēs ir nozīmīgas 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, ja attiecībā uz katru finanšu nozari vidējā vērtība attiecībai starp atsevišķas finanšu nozares konsolidēto bilanci un grupas finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un attiecībai starp maksātspējas normu, kas noteikta tai pašai finanšu nozarei, un kopējo maksātspējas normu attiecībā uz grupas finanšu nozares vienībām pārsniedz 10 %.

    Šīs direktīvas nolūkos maznozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar vismazāko vidējo vērtību un visnozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar visaugstāko vidējo vērtību. Aprēķinot vidējo vērtību un nosakot maznozīmīgāko un visnozīmīgāko finanšu nozari, banku nozari un ieguldījumu pakalpojumu nozari apskata kopā.

    Aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības pievieno nozarei, pie kuras tās pieder grupā. Ja tās nepieder tikai pie vienas nozares grupā, tās pievieno vismazākajai finanšu nozarei.

    Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus pievieno nozarei, pie kuras tie pieder grupā. Ja tie nepieder tikai pie vienas nozares grupā, tos pievieno vismazākajai finanšu nozarei.

    3.  
    Starpnozaru darbības arī uzskata par nozīmīgām 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, ja grupā maznozīmīgākās finanšu nozares bilances kopsumma pārsniedz EUR 6 miljardus.

    Ja grupa nesasniedz šā panta 2. punktā minēto slieksni, attiecīgās kompetentās iestādes var pēc kopējas vienošanās nolemt neuzskatīt grupu par finanšu konglomerātu. Tās var arī nolemt nepiemērot 7., 8., vai 9. panta noteikumus, ja tās uzskata, ka grupas iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā vai šādu noteikumu piemērošana nav vajadzīga vai būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

    Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, paziņo pārējām kompetentajām iestādēm, un, izņemot gadījumus, kad ir ārkārtēji apstākļi, kompetentās iestādes tos publisko.

    3.a  
    Ja grupa sasniedz šā panta 2. punktā minēto slieksni, bet maznozīmīgākā nozare nepārsniedz EUR 6 miljardus, attiecīgās kompetentās iestādes var pēc kopējas vienošanās nolemt neuzskatīt grupu par finanšu konglomerātu. Tās var arī nolemt nepiemērot 7., 8., vai 9. panta noteikumus, ja tās uzskata, ka grupas iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā vai šo noteikumu piemērošana nav vajadzīga vai būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

    Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, paziņo pārējām kompetentajām iestādēm, un, izņemot gadījumus, kad ir ārkārtēji apstākļi, kompetentās iestādes tos publisko.

    ▼B

    4.  

    Piemērojot 1., 2. un 3. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās var:

    ▼M6

    a) 

    aprēķinot attiecības, neņemt vērā kādu vienību 6. panta 5. punktā minētajos gadījumos, izņemot gadījumus, kad vienība ir pārcēlusies no kādas dalībvalsts uz trešo valsti un ir pierādījumi, ka vienība mainījusi savu atrašanās vietu, lai izvairītos no noteikumiem;

    ▼B

    b) 

    ņemt vērā 1. un 2. punktā paredzēto sliekšņu ievērošanu trīs gadus pēc kārtas, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām, un to neņemt vērā, ja grupas struktūrā notiek ievērojamas izmaiņas;

    ▼M6

    c) 

    neietvert vienu vai vairākas līdzdalības maznozīmīgākā nozarē, ja šādas līdzdalības ir izšķirošas finanšu konglomerāta noteikšanai un kopā ņemot ir nenozīmīgas attiecībā uz papildu uzraudzības mērķiem.

    ▼B

    Ja finanšu konglomerāts ir noteikts atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, šā punkta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem pēc šā finanšu konglomerāta koordinatora priekšlikuma.

    ▼M6

    5.  
    Piemērojot 1. un 2. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos un pēc kopējas vienošanās var aizstāt bilances konsolidēto kritēriju ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem parametriem vai pievienot vienu vai vairākus šos parametrus, ja tās uzskata, ka minētie parametri ir īpaši svarīgi papildu uzraudzības veikšanai atbilstīgi šai direktīvai: ienākumu struktūra, ārpusbilances darījumi un kopējie pārvaldītie aktīvi.

    ▼B

    6.  
    Piemērojot 1. un 2. punktu, ja tajos minētās attiecības krītas zemāk par, attiecīgi, 40 % un 10 %, tādiem konglomerātiem, uz ko jau attiecas papildu uzraudzība, nākošajos trīs gados piemēro zemāku attiecību, attiecīgi, 35 % un 8 %, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām.

    Tāpat, piemērojot 3. punktu, ja grupas maznozīmīgākās finanšu nozares bilances kopsavilkums krītas zemāk par 6 miljardiem eiro, tādiem konglomerātiem, uz ko jau attiecas papildu uzraudzība, nākošajos trīs gados piemēro slieksni 5 miljardi eiro, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām.

    Šajā punktā minētajā laikposmā koordinators ar pārējo attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu var nolemt, ka pārtrauc piemērot šajā punktā minētās zemākās attiecības vai zemāko slieksni.

    7.  
    Šajā pantā minētos aprēķinus attiecībā uz bilanci veic, pamatojoties uz grupas vienību apkopoto konsolidēto bilanci atbilstīgi to gada pārskatiem. Šajos aprēķinos uzņēmumus, kuros ir līdzdalība, ņem vērā atbilstoši konsolidētās bilances apjomam, kas atbilst grupas pārvaldībā esošajai apkopotajai proporcionālajai daļai. Tomēr, ja ir pieejami konsolidētie pārskati, tos izmanto apkopoto pārskatu vietā.

    Šā panta 2. un 3. punktā minētās maksātspējas normas aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

    ▼M6

    8.  
    Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ( 16 ) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 17 ) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 18 ) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) (turpmāk kopā sauktas “EUI”) ar EUI Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 2., 3., 3.a, 4. un 5. punkta piemērošanu.
    9.  
    Kompetentās iestādes katru gadu no jauna izvērtē atbrīvojumus no papildu uzraudzības piemērošanas un pārskata šajā pantā noteiktos kvantitatīvos rādītājus un uz risku balstītus novērtējumus, ko piemēro finanšu grupām.

    ▼B

    4. pants

    Finanšu konglomerāta noteikšana

    1.  
    Kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētām vienībām, pamatojoties uz 2., 3. un 5. pantu, nosaka visas grupas, kuras ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.

    ▼M6

    Minētajam nolūkam:

    — 
    kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētām vienībām grupā, cieši sadarbojas,
    — 
    ja kompetentā iestāde uzskata, ka kāda regulēta vienība, kam minētā iestāde izdevusi licenci, ietilpst tādā grupā, kura var būt finanšu konglomerāts un kas vēl nav noteikts saskaņā ar šo direktīvu, kompetentā iestāde paziņo savu viedokli pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Apvienotajai komitejai.

    ▼M5

    2.  

    Saskaņā ar 10. pantu ieceltais koordinators informē grupu vadošo mātesuzņēmumu, vai ja mātesuzņēmuma nav, to regulēto vienību, kuras bilances kopsavilkums ir lielākais vissvarīgākajā finanšu nozarē grupā, ka grupa ir noteikta kā finanšu konglomerāts un ir iecelts koordinators.

    ▼M6

    Koordinators arī informē kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētajām vienībām grupā, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, kā arī Apvienoto komiteju.

    3.  
    Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina saskaņā ar 2. panta 14. punktu noteikto finanšu konglomerātu sarakstu. Minētā informācija, izmantojot hipersaiti, ir pieejama visu EUI tīmekļa vietnēs.

    Visu 1. pantā minēto regulēto vienību nosaukumus, kuras ir daļa no finanšu konglomerāta, iekļauj sarakstā, ko Apvienotā komiteja publicē un pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē.

    ▼B



    II NODAĻA

    PAPILDU UZRAUDZĪBA



    1. IEDAĻA

    DARBĪBAS JOMA

    5. pants

    Direktīvas 1. pantā minēto regulēto vienību papildu uzraudzības piemērošanas joma

    1.  
    Neskarot nozaru noteikumos paredzēto uzraudzību, dalībvalstis nodrošina 1. pantā minēto regulēto vienību papildu uzraudzību, ciktāl un kā tas paredzēts šajā direktīvā.
    2.  

    Saskaņā ar 6. līdz 17. panta noteikumiem papildu uzraudzībai finanšu konglomerāta līmenī pakļauj šādas regulētas vienības:

    a) 

    visas regulētās vienības, kas vada finanšu konglomerātu;

    ▼M6

    b) 

    visas regulētās vienības, kuru mātesuzņēmums ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Savienībā;

    ▼B

    c) 

    visas regulētās vienības, kas saistītas ar citām finanšu nozares vienībām Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.

    Ja finanšu konglomerāts ir apakšgrupa citam finanšu konglomerātam, kas atbilst pirmās daļas kritērijiem, dalībvalstis var piemērot 6. līdz 17. pantu tikai regulētām vienībām šajā pēdējā grupā, un visas atsauces direktīvā uz terminiem “grupa” un “finanšu konglomerāts” tad saprot kā atsauces uz šo grupu.

    ▼M6

    3.  
    Visas regulētās vienības, kuras nepakļauj papildu uzraudzībai saskaņā ar 2. punktu un kuru mātesuzņēmums ir regulēta vienība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, pakļauj papildu uzraudzībai finanšu konglomerāta līmenī tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.

    ▼B

    4.  
    Ja personām ir līdzdalība vienā vai vairākās regulētās vienībās vai līdzdalības saiknes ar šīm vienībām, vai ja tām ir ievērojama ietekme pār šīm vienībām, neskatoties uz to, ka tām nav ne līdzdalības, līdzdalības saikņu, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nosaka to, vai un ciktāl šīs regulētās vienības jāpakļauj papildu uzraudzībai, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

    ▼M6

    Lai piemērotu šādu papildu uzraudzību, vismaz vienai no vienībām jābūt regulētai vienībai, kā minēts 1. pantā, un ir jābūt izpildītiem 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem. Attiecīgās kompetentās iestādes pieņem lēmumu, ievērojot papildu uzraudzības mērķus, kā noteikts šajā direktīvā.

    ▼B

    Piemērojot pirmās daļas noteikumus “kooperatīvām grupām”, kompetentajām iestādēm jāņem vērā šo grupu publiskās finanšu saistības attiecībā pret citām finanšu vienībām.

    5.  
    Neskarot 13. panta noteikumus, papildu uzraudzības piemērošana finanšu konglomerāta līmenī nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm jāveic individuālas uzraudzības funkcijas saistībā ar jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, trešo valstu regulētām vienībām finanšu konglomerātā vai neregulētām vienībām finanšu konglomerātā.



    2. IEDAĻA

    FINANSIĀLAIS STĀVOKLIS

    6. pants

    Kapitāla pietiekamība

    1.  
    Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību kapitāla pietiekamības papildu pārraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 5. punkta noteikumiem un I pielikuma noteikumiem.
    2.  
    Dalībvalstis liek finanšu konglomerāta regulētajām vienībām nodrošināt to, ka finanšu konglomerāta līmenī ir pieejams pašu kapitāls, kas ir vismaz atbilstīgs kapitāla pietiekamības prasībām, kuras aprēķina saskaņā ar I pielikuma noteikumiem.

    Dalībvalstis arī liek regulētajām vienībām ieviest piemērotu kapitāla pietiekamības politiku finanšu konglomerāta līmenī.

    Pirmajā un otrajā daļā minētās prasības pakļauj koordinatora papildu uzraudzībai saskaņā ar 3. iedaļas noteikumiem.

    Koordinators nodrošina, lai regulētās iestādes vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība pirmajā daļā minētos aprēķinus veiktu vismaz reizi gadā.

    Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram aprēķinu rezultātus un aprēķiniem vajadzīgo informāciju.

    ▼M6

    3.  

    Veicot 2. punkta pirmajā daļā minētos kapitāla pietiekamības prasību aprēķinus, papildu uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar I pielikumu ietver šādas vienības:

    a) 

    kredītiestādi, finanšu iestādi vai pakalpojumu palīguzņēmumu;

    b) 

    apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību;

    c) 

    ieguldījumu sabiedrību;

    d) 

    jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību.

    4.  
    Aprēķinot finanšu konglomerāta papildu kapitāla pietiekamības prasības, piemērojot šīs direktīvas I pielikumā minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija), grupā esošo vienību pašu kapitālu un maksātspējas normas aprēķina, piemērojot attiecīgos nozaru noteikumus attiecībā uz konsolidācijas veidu un apjomu, kā noteikts jo īpaši Direktīvas 2006/48/EK 133. un 134. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 221. pantā.

    Piemērojot I pielikumā minēto 2. metodi (atskaitīšana un summēšana), aprēķinos ņem vērā mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir līdzdalība citā grupas vienībā, tieši vai netieši turētā parakstītā kapitāla proporcionālo daļu.

    ▼B

    5.  

    Aprēķinot kapitāla pietiekamības prasības, koordinators var nolemt neņemt vērā kādu konkrētu vienību šādos gadījumos:

    a) 

    ja vienība atrodas trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai, neskarot nozaru noteikumus attiecībā uz kompetento iestāžu pienākumu neizsniegt licenci, ja tās nevar efektīvi pildīt savus uzraudzības pienākumus;

    b) 

    ja vienība ir nenozīmīga attiecībā pret mērķiem, kas izvirzīti kādam finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzībai;

    c) 

    ja tas, ka vienību ņemtu vērā, būtu nepiemēroti vai maldinoši attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

    Tomēr, ja vairākas vienības var neņemt vērā atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, tās tomēr jāņem vērā, ja, kopā ņemot, tās vairs nav nenozīmīgas.

    Izņemot steidzamus gadījumus, pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā koordinators pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

    Ja pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos koordinators neņem vērā kādu regulētu vienību, kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kur šī vienība atrodas, var lūgt vienībai, kas finanšu konglomerātu vada, informāciju, kura var atvieglot tām regulētās vienības uzraudzību.

    7. pants

    Riska koncentrācija

    1.  
    Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību riska koncentrācijas papildu pārraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 4. punkta noteikumiem un II pielikuma noteikumiem.
    2.  
    Dalībvalstis liek regulētām vienībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā paziņot koordinatoram katru nozīmīga riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerāta līmenī saskaņā ar šajā pantā un II pielikumā izstrādātajiem noteikumiem. Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai, ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram vajadzīgo informāciju.

    Uz šīm riska koncentrācijām attiecina koordinatora papildu uzraudzību saskaņā ar 3. iedaļas noteikumiem.

    ▼M6

    3.  
    Līdz Savienības tiesību aktu turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus, atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvus ierobežojumus vai pieņemt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz riska koncentrāciju finanšu konglomerāta līmenī.

    ▼B

    4.  
    Ja finanšu konglomerātu vada jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, nozaru noteikumus attiecībā uz riska koncentrāciju finanšu konglomerāta visnozīmīgākajā finanšu nozarē, ja tādi ir, piemēro visai šai nozarei, ietverot jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību.

    ▼M6

    5.  
    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētās riska koncentrācijas papildu uzraudzības piemērošanu. Lai novērstu dublēšanos, ar pamatnostādnēm nodrošina, lai šajā pantā paredzētā uzraudzības instrumentu piemērošana tiktu saskaņota ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. panta un Direktīvas 2009/138/EK 244. panta piemērošanu. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.

    ▼B

    8. pants

    Grupas iekšējie darījumi

    1.  
    Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību grupas iekšējo darījumu papildu uzraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 4. punkta noteikumiem un II pielikuma noteikumiem.
    2.  
    Dalībvalstis liek regulētām vienībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā informēt koordinatoru par visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, ko regulētas vienības īstenojušas finanšu konglomerāta robežās, saskaņā ar šajā pantā un II pielikumā izstrādātajiem noteikumiem. Kamēr nav izstrādāta II pielikuma pirmās rindkopas pēdējā teikumā minēto sliekšņu definīcija, grupas iekšēju darījumu uzskata par nozīmīgu, ja tā apjoms pārsniedz 5 % no kapitāla pietiekamības prasību kopējā apjoma finanšu konglomerāta līmenī.

    Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai — ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē — jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram vajadzīgo informāciju.

    Uz šiem grupas iekšējiem darījumiem attiecina koordinatora papildu uzraudzību.

    ▼M6

    3.  
    Līdz Savienības tiesību aktu turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus un kvalitatīvas prasības, atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvus ierobežojumus vai kvalitatīvas prasības vai veikt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz regulētu vienību grupas iekšējiem darījumiem finanšu konglomerāta līmenī.

    ▼B

    4.  
    Ja finanšu konglomerātu vada jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, nozaru noteikumus attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem finanšu konglomerāta visnozīmīgākajā finanšu nozarē piemēro visai šai nozarei, ietverot jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību.

    ▼M6

    5.  
    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētās grupas iekšējo darījumu papildu uzraudzības piemērošanu. Lai novērstu dublēšanos, ar pamatnostādnēm nodrošina, lai šajā pantā paredzētā uzraudzības instrumentu piemērošana tiktu saskaņota ar Direktīvas 2009/138/EK 245. panta piemērošanu. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.

    ▼B

    9. pants

    Iekšējās kontroles mehānismi un riska vadības procedūras

    1.  
    Dalībvalstis liek regulētajām vienībām finanšu konglomerāta līmenī ieviest piemērotas riska vadības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.
    2.  

    Riska vadības procedūras ietver:

    a) 

    pareizu vadība un pārvaldību ar stratēģiju un politikas apstiprināšanu un periodisku pārskatīšanu, ko attiecībā uz visiem iesaistītajiem riskiem veic vadošās iestādes finanšu konglomerāta līmenī;

    b) 

    piemērotu kapitāla pietiekamības politiku, lai paredzētu savu uzņēmējdarbības stratēģiju ietekmi uz riska profilu un kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. pantu un I pielikumu;

    c) 

    piemērotas procedūras, lai nodrošinātu to, ka riska uzraudzības sistēmas ir pielāgotas organizācijai un ka tiek veikti visi pasākumi, nodrošinot to, ka visos uzņēmumos, uz ko attiecas papildu uzraudzība, ieviestās sistēmas ir vienotas, lai riskus varētu novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt finanšu konglomerāta līmenī;

    ▼M5

    d) 

    pasākumus, ar ko vajadzības gadījumā veicina un attīsta piemērotus atveseļošanas un risinājumu pasākumus un plānus. Šos pasākumus regulāri atjaunina.

    ▼B

    3.  

    Iekšējās kontroles mehānismi ietver;

    a) 

    piemērotus mehānismus attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lai identificētu un novērtētu visus pieņemtos riskus, kas ir būtiski, un noteiktu riskiem atbilstīgu pašu kapitāla apjomu;

    b) 

    pareizas pārskatu un grāmatvedības procedūras, lai identificētu, novērtētu, uzraudzītu un kontrolētu grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju.

    ▼M6

    4.  
    Dalībvalstis nodrošina, lai visos uzņēmumos, uz ko atbilstīgi 5. pantam attiecas papildu uzraudzība, ir ieviesti piemēroti iekšējās kontroles mehānismi, kas ļautu iegūt datus un informāciju, kura varētu būt vajadzīga papildu uzraudzības nolūkiem.

    Dalībvalstis pieprasa, lai regulētās vienības savai kompetentajai iestādei finanšu konglomerāta līmenī regulāri sniegtu ziņas par to juridisko, vadības un organizatorisko struktūru, tostarp par visām regulētām vienībām, neregulētiem meitasuzņēmumiem un nozīmīgām filiālēm.

    Dalībvalstis pieprasa, lai regulētās vienības katru gadu finanšu konglomerāta līmenī vai nu pilnībā, vai arī sniedzot norādes uz līdzvērtīgu informāciju, publiskotu aprakstu par to juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.

    ▼B

    5.  
    Koordinators rūpīgi kontrolē šā panta 1. līdz 4. punktā minētās procedūras un mehānismus.

    ▼M6

    6.  
    Kompetentās iestādes saskaņo šajā pantā paredzēto iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības procesu papildu uzraudzības piemērošanu ar uzraudzības pārbaudes procesiem, kā paredzēts Direktīvas 2006/48/EK 124. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. pantā. Šim nolūkam EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šajā pantā paredzētās iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības procesu papildu uzraudzības piemērošanu, kā arī par atbilstību uzraudzības pārbaudes procesiem, kā paredzēts Direktīvas 2006/48/EK 124. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. pantā. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts tiesību aktu normas uzņēmējdarbības jomā kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.

    ▼B



    3. IEDAĻA

    ▼M5

    PASĀKUMI PAPILDU UZRAUDZĪBAS VEICINĀŠANAI UN APVIENOTĀS KOMITEJAS PILNVARAS

    ▼M5

    9.a pants

    Apvienotās komitejas uzdevumi

    Apvienotā komiteja attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 56. pantu nodrošina saskaņotu starpnozaru un pārrobežu uzraudzību un atbilstību Savienības tiesību aktiem.

    ▼M6

    9.b pants

    Stresa testēšana

    1.  
    Dalībvalstis var pieprasīt, lai koordinators nodrošina pienācīgu un regulāru finanšu konglomerātu stresa testēšanu. Tās pieprasa, lai attiecīgās kompetentās iestādes pilnībā sadarbojas ar koordinatoru.
    2.  
    Savienības mēroga stresa testu vajadzībām EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību un sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu ( 19 ), var saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un Regulu (ES) Nr. 1095/2010 izstrādāt papildu parametrus, kuros būtu ietverti īpašie ar finanšu konglomerātiem saistītie riski. Koordinators stresa testu rezultātus paziņo Apvienotajai komitejai.

    ▼B

    10. pants

    Par papildu uzraudzības veikšanu atbildīgā kompetentā iestāde (koordinators)

    ▼M5

    1.  
    Lai nodrošinātu finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību pietiekamu papildu uzraudzību, no attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, ieceļ vienu koordinatoru, kas ir atbildīgs par papildu uzraudzības koordināciju un veikšanu. Informāciju par koordinatoru publicē Apvienotās komitejas tīmekļa vietnē.

    ▼B

    2.  

    Iecelšana notiek, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

    a) 

    ja finanšu konglomerātu vada regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem ir izdevusi šai regulētajai vienībai licenci;

    b) 

    ja finanšu konglomerātu nevada regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic kompetentā iestāde, kuru nosaka pēc šādiem principiem:

    i) 

    ja regulētas vienības mātesuzņēmums ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem ir šai regulētajai vienībai izdevusi licenci;

    ▼M6

    ii) 

    ja vismaz divām regulētām vienībām ar juridisko adresi Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja viena no minētajām vienībām ir saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas regulētajai vienībai minētajā dalībvalstī ir izdevusi licenci.

    ▼B

    Ja tajā dalībvalstī, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, ir saņēmušas licenci vairākas regulētas vienības, kas darbojas dažādās finanšu nozarēs, koordinatora pienākumus veic tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kura darbojas visnozīmīgākajā finanšu nozarē.

    Ja finanšu konglomerātu vada vairāk nekā viena jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju dažādās dalībvalstīs un katrā no šīm valstīm ir regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kuras konsolidētā bilance ir vislielākā, ja šīs vienības ir vienā un tajā pašā finanšu nozarē, vai arī tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kura darbojas visnozīmīgākajā finanšu nozarē;

    ▼M6

    iii) 

    ja vismaz divām regulētām vienībām ar juridisko adresi Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un neviena no minētajām vienībām nav saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas ir izdevusi licenci regulētajai vienībai ar vislielāko kopējo konsolidēto bilanci visnozīmīgākajā finanšu nozarē;

    ▼B

    iv) 

    ja finanšu konglomerāts ir grupa bez vadošā mātesuzņēmuma, kā arī citos gadījumos, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas ir izsniegusi licenci regulētajai vienībai ar vislielāko konsolidēto bilanci visnozīmīgākajā finanšu nozarē.

    3.  
    Īpašos gadījumos attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās var atcelt 2. punktā minētos kritērijus, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā konglomerāta struktūru un tās darbību relatīvo nozīmīgumu dažādās valstīs, un var par koordinatoru iecelt citu kompetento iestādi. Šādos gadījumos kompetentās iestādes pirms lēmuma pieņemšanas dod konglomerātam iespēju izteikt savu viedokli par šo lēmumu.

    11. pants

    Koordinatora pienākumi

    1.  

    Koordinatora pienākumi attiecībā uz papildu uzraudzību ir šādi:

    a) 

    koordinēt attiecīgās vai svarīgās informācijas savākšanu un izplatīšanu parastā darba gaitā un ārkārtas situācijās, ietverot tādas informācijas izplatīšanu, kas ir svarīga kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu veikšanai atbilstīgi nozaru noteikumiem;

    b) 

    nodrošināt finanšu konglomerāta finanšu stāvokļa rūpīgu kontroli un novērtējumu;

    c) 

    novērtēt to, kā tiek piemēroti noteikumi par kapitāla pietiekamību, riska koncentrāciju un grupas iekšējiem darījumiem, kas paredzēti 6., 7. un 8. pantā;

    d) 

    novērtēt finanšu konglomerāta struktūru, organizāciju un iekšējās kontroles sistēmu, kā tas noteikts 9. pantā;

    e) 

    plānot un koordinēt uzraudzību parastā darba gaitā un ārkārtas situācijās, sadarbojoties ar citām iesaistītajām attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

    f) 

    veikt citus pienākumus, pasākumus un pieņemt lēmumus, kas koordinatoram jāveic saskaņā ar šo direktīvu vai tās piemērošanas rezultātā.

    ▼M5

    Lai veicinātu un izveidotu papildu uzraudzību, pamatojoties uz plašu juridisko bāzi, koordinators un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, citas kompetentās iestādes īsteno koordinācijas pasākumus. Saistībā ar šiem koordinācijas pasākumiem koordinatoram var uzticēt papildu uzdevumus un var noteikt kārtību, saskaņā ar kuru attiecīgās kompetentās iestādes savstarpēji īsteno lēmumu pieņemšanas procesu, kā minēts 3. un 4. pantā, 5. panta 4. punktā, 6. pantā, 12. panta 2. punktā, 16. un 18. pantā, kā arī sadarbības kārtību ar citām kompetentajām iestādēm.

    Saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 8. pantu un 56. pantā noteikto procedūru EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu uzraudzības metožu tuvināšanos, ņemot vērā vajadzību pēc uzraudzības koordinācijas pasākumu saskaņotības, kā tas ir noteikts Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 4. punktā.

    ▼B

    2.  
    Ja koordinatoram ir vajadzīga informācija, kas jau ir sniegta citai kompetentajai iestādei saskaņā ar nozaru noteikumiem, tam, ja iespējams, ir jāsazinās ar šo iestādi, lai novērstu to, ka dublējas ziņojumi dažādajām uzraudzībā iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

    ▼M6

    3.  
    Neskarot iespēju deleģēt konkrētas uzraudzības pilnvaras un pienākumus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, konkrētu uzdevumu uzticēšana koordinatoram attiecībā uz finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzību neskar kompetento iestāžu uzdevumus un pienākumus, kā tie paredzēti nozaru noteikumos.

    ▼M6

    4.  
    Nepieciešamo sadarbību atbilstīgi šai iedaļai un šā panta 1., 2. un 3. punktā un 12. pantā minēto uzdevumu izpildi, un, ievērojot konfidencialitātes prasības un Savienības tiesību aktus, atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā īsteno ar to kolēģiju starpniecību, kuras izveidotas atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 2. punktam.

    Koordinācijas pasākumus, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, atspoguļo atsevišķos rakstiskos koordinācijas pasākumos, kuri ir ieviesti atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131. pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. pantam. Koordinators, kas ir tās kolēģijas priekšsēdētājs, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 2. punktam, izlemj, kuras citas kompetentās iestādes piedalās sanāksmē vai citā minētās kolēģijas darbībā.

    ▼B

    12. pants

    Kompetento iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa

    1.  
    Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību uzraudzību, un kompetentā iestāde, kas šim finanšu konglomerātam iecelta par koordinatoru, cieši sadarbojas. Neskarot to attiecīgos pienākumus, kas izstrādāti nozaru noteikumos, šīs iestādes — neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav reģistrētas tajā pašā dalībvalstī — viena otrai sniedz informāciju, kas ir būtiski svarīga vai nozīmīga, lai citas iestādes varētu veikt savus uzraudzības pienākumus atbilstīgi nozaru noteikumiem un šai direktīvai. Šajā nolūkā kompetentās iestādes un koordinators pēc pieprasījuma paziņo visu attiecīgo informāciju un pēc savas ierosmes paziņo visu būtiski svarīgo informāciju.

    Šī sadarbība aptver vismaz informācijas vākšanu un apmaiņu šādos jautājumos:

    ▼M6

    a) 

    grupas juridiskās, vadības un organizatoriskās struktūras noteikšana, tostarp nosakot visas finanšu konglomerātam piederošas regulētās vienības, neregulētos meitasuzņēmumus un nozīmīgas filiāles, personas, kurām ir būtiska līdzdalība galējā mātesuzņēmuma līmenī, kā arī nosakot grupā esošo regulēto vienību kompetentās iestādes;

    ▼B

    b) 

    finanšu konglomerāta stratēģija;

    c) 

    finanšu konglomerāta finanšu situācija, īpaši saistībā ar kapitāla pietiekamību, grupas iekšējiem darījumiem, riska koncentrāciju un rentabilitāti;

    d) 

    finanšu konglomerāta galvenie akcionāri un vadība;

    e) 

    organizācija, riska vadība un iekšējās kontroles sistēmas finanšu konglomerāta līmenī;

    f) 

    procedūras informācijas savākšanai no finanšu konglomerāta vienībām, kā arī šīs informācijas pārbaude;

    g) 

    nelabvēlīga notikumu attīstība finanšu konglomerāta regulētās vienībās vai citās vienībās, kas varētu negatīvi ietekmēt regulētās vienības;

    h) 

    lielas sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes pieņem saskaņā ar nozaru noteikumiem vai šo direktīvu.

    ▼M5

    Kompetentās iestādes ar turpmāk minētām iestādēm var apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama šo iestāžu attiecīgo uzdevumu veikšanai attiecībā uz regulētajām vienībām finanšu konglomerātā saskaņā ar nozares noteikumos noteiktajām normām: centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku sistēma, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu ( 20 ) 15. pantu.

    ▼B

    2.  

    Neskarot to attiecīgos pienākumus, kas izstrādāti nozaru noteikumos, attiecīgās kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir svarīgi citu kompetento iestāžu uzraudzības pienākumiem, savstarpēji apspriežas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

    a) 

    izmaiņas finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību akcionāru, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kam vajadzīga kompetento iestāžu piekrišana vai atļauja;

    b) 

    galvenās sankcijas vai ārkārtas pasākumi, ko noteikušas kompetentās iestādes.

    Kompetentā iestāde var izlemt neapspriesties steidzamības gadījumos vai tad, ja apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties par to informē pārējās kompetentās iestādes.

    3.  
    Koordinators var aicināt tās dalībvalsts, kurā mātesuzņēmumam ir galvenais birojs, kompetentās iestādes, kas pašas neveic papildu uzraudzību atbilstīgi 10. pantam, lūgt mātesuzņēmumam visu informāciju, kura varētu būt nozīmīga tā koordinācijas pasākumu veikšanai saskaņā ar 11. pantu, kā arī tam nosūtīt šo informāciju.

    Ja 14. panta 2. punktā minētā informācija kādai kompetentajai iestādei jau ir iesniegta atbilstīgi nozaru noteikumiem, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par papildu uzraudzības veikšanu, var vērsties pie šīs pirmās kompetentās iestādes informācijas iegūšanai.

    4.  
    Dalībvalstis atļauj savas valsts kompetentajām iestādēm apmainīties ar 1., 2. un 3. punktā paredzēto informāciju kā savā starpā, tā ar citām iestādēm. Tas, ka tiek vākta vai glabāta informācija par kāda finanšu konglomerāta vienībām, kas nav regulētas vienības, nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm attiecībā uz šīm vienībām būtu jāveic individuāla uzraudzība.

    Uz informāciju, kas saņemta saistībā ar papildu uzraudzību, un, jo īpaši, uz šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un citām iestādēm attiecina noteikumus par dienesta noslēpumu un konfidenciālas informācijas izplatīšanu, kuri izstrādāti nozaru noteikumos.

    ▼M5

    12.a pants

    Sadarbība un informācijas apmaiņa ar Apvienoto komiteju

    1.  
    Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar Apvienoto komiteju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un Regulu (ES) Nr. 1095/2010.
    2.  
    Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz Apvienotajai komitejai visu informāciju, kas tai nepieciešama tās pienākumu izpildei, attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

    ▼M6

    3.  
    Koordinatori Apvienotajai komitejai sniedz 9. panta 4. punktā un 12. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju. Apvienotā komiteja kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par finanšu konglomerātu juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.

    12.b pants

    Kopīgas pamatnostādnes

    1.  
    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā kopīgas pamatnostādnes par to, kā kompetentajai iestādei jāveic finanšu konglomerātu uz risku balstīti novērtējumi. Ar minētajām pamatnostādnēm jo īpaši nodrošina, lai uz risku balstīti novērtējumi ietvertu pienācīgus instrumentus nolūkā novērtēt grupas riskus, kādiem ir pakļauti finanšu konglomerāti.
    2.  
    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību sagatavo kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir izstrādāt uzraudzības praksi, kas ļautu veikt jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību papildu uzraudzību, lai pienācīgi papildinātu grupu uzraudzību, kas noteikta Direktīvās 98/78/EK un 2009/138/EK, vai attiecīgā gadījumā konsolidēto uzraudzību, kas noteikta Direktīvā 2006/48/EK. Minētās pamatnostādnes ļauj visus attiecīgos riskus iekļaut uzraudzībā, novēršot iespējamo pārklāšanos uzraudzības jomā.

    ▼B

    13. pants

    Jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību vadība

    Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada kādu jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

    14. pants

    Piekļuve informācijai

    ▼M5

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību sistēmās nav nekādu juridisku šķēršļu, kas fiziskām un juridiskām personām – gan regulētām, gan neregulētām vienībām –, uz kurām attiecas papildu uzraudzība, traucētu vienai ar otru apmainīties ar informāciju, kas būtu svarīga papildu uzraudzības veikšanai, un apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu un apmainīties ar informāciju ar EUI attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu, ja nepieciešams, arī ar Apvienotās komitejas starpniecību.

    ▼B

    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par papildu uzraudzības veikšanu, tieši vai netieši vēršoties pie finanšu konglomerāta regulētām vai neregulētām vienībām, būtu pieejama visa informācija, kura ir svarīga papildu uzraudzības nolūkos.

    15. pants

    Pārbaude

    Ja, piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes konkrētos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju attiecībā uz kādu regulētu vai neregulētu vienību, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas citā dalībvalstī, tās lūdz šo pārbaudi veikt šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

    Iestādes, kas šādu lūgumu saņem, savas kompetences ietvaros atbild uz to, veicot pārbaudi vai ļaujot to darīt iestādēm, kas lūgumu izteikušas, vai kādam revidentam vai ekspertam.

    Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

    16. pants

    Izpildes pasākumi

    Ja kādam finanšu konglomerātam piederīgas regulētās vienības nenodrošina atbilstību 6. līdz 9. panta prasībām vai ja prasības tiek ievērotas, tomēr maksātspēja var būt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud regulēto vienību finanšu stāvokli, vajadzīgie pasākumi stāvokļa uzlabošanai iespējami drīz jāveic:

    — 
    koordinatoram — attiecībā uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību,
    — 
    kompetentajām iestādēm — attiecībā uz regulētām vienībām; šim nolūkam koordinators informē šīs kompetentās iestādes par savu atzinumu.

    ▼M5

    Neskarot 17. panta 2. punktu, dalībvalstis ir tiesīgas noteikt, kādus pasākumus kompetentās iestādes var veikt attiecībā uz jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām. Saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. un 56. pantu EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību var izstrādāt pamatnostādnes pasākumiem saistībā ar jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām.

    ▼B

    Iesaistītās kompetentās iestādes, tostarp koordinators, ja vajadzīgs, saskaņo savas uzraudzības darbības.

    17. pants

    Kompetento iestāžu papildu pilnvaras

    1.  
    Līdz nozaru noteikumu turpmākai saskaņošanai, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes ir pilnvarotas veikt visus uzraudzības pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu to, ka kādam finanšu konglomerātam piederīgas regulētās iestādes neievēro nozaru noteikumus, vai lai labotu šādu stāvokli.
    2.  
    Neatkarīgi no to krimināltiesību normām, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos vai administratīvos aktus, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, varētu piemērot sankcijas vai noteikt pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai. Atsevišķos gadījumos šādiem pasākumiem var būt nepieciešama tiesas iejaukšanās. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka šīs sankcijas vai pasākumi rada vēlamos rezultātus.



    4. IEDAĻA

    TREŠĀS VALSTIS

    18. pants

    ▼M6

    Mātesuzņēmumi trešā valstī

    ▼M5

    1.  

    Neskarot nozaru noteikumus, gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 3. punkts, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz regulētām vienībām, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, attiecas šīs trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kas paredzēta šīs direktīvas 5. panta 2. punktā par minēto regulēto vienību papildu uzraudzību. Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Savienībā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu koordinators, ja būtu piemērojami 10. panta 2. punktā izstrādātie kritēriji.

    Minētā kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā visas piemērojamās pamatnostādnes, kas attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. un 56. pantu sagatavotas ar Apvienotās komitejas starpniecību.

    ▼M5

    1.a  
    Ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas attiecīgas kompetentās iestādes pieņemtam lēmumam saskaņā ar 1. punktu, piemēro attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

    ▼B

    2.  
    Ja 1. punktā minētā līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis pēc analoģijas regulētajām vienībām piemēro noteikumus attiecībā uz regulēto vienību papildu uzraudzību, kas paredzēti 5. panta 2. punktā. Kā alternatīvu kompetentās iestādes var piemērot kādu no 3. punktā paredzētajām metodēm.

    ▼M6

    3.  
    Kompetentās iestādes var piemērot citas metodes, kas nodrošina finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību atbilstīgu papildu uzraudzību. Koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs metodes apstiprina. Kompetentās iestādes var jo īpaši noteikt, ka jāizveido jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Savienībā, un piemērot šo direktīvu regulētajām vienībām finanšu konglomerātā, ko vada minētā kontrolakciju sabiedrība. Kompetentās iestādes nodrošina, lai ar minētajām metodēm tiktu sasniegts šajā direktīvā noteiktais papildu uzraudzības mērķis, un par to paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.

    19. pants

    Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

    Direktīvas 2006/48/EK 39. panta 1. un 2. punktu, Direktīvas 98/78/EK 10.a pantu un Direktīvas 2009/138/EK 264. pantu piemēro mutatis mutandis, risinot sarunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo regulēto vienību papildu uzraudzības veikšanas līdzekļiem.

    ▼B



    III NODAĻA

    ▼M6

    DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

    20. pants

    Komisijai piešķirtās pilnvaras

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.c pantu attiecībā uz šīs direktīvas tehniskajiem pielāgojumiem šādās jomās:

    a) 

    precīzāki 2. pantā noteikto definīciju formulējumi, lai šīs direktīvas piemērošanā ievērotu pārmaiņas finanšu tirgos;

    b) 

    terminoloģijas un šīs direktīvas definīciju formulējumu pielāgošana vēlākiem Savienības aktiem par regulētām vienībām un ar tām saistītiem jautājumiem;

    c) 

    precīzāka I pielikumā izklāstīto aprēķina metožu definīcija, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un uzraudzības metodes.

    Minētajos pasākumos neiekļauj deleģēto un Komisijai piešķirto pilnvaru priekšmetu attiecībā uz 21.a pantā uzskaitītajiem punktiem.

    ▼B

    21. pants

    Komiteja

    1.  
    Komisijai palīdz Finanšu konglomerātu komiteja, turpmāk tekstā — “komiteja”.

    ▼M6 —————

    ▼M5

    4.  
    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību var sniegt vispārīgas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai ar trešo valstu kompetento iestāžu papildu uzraudzības pasākumiem var sasniegt šajā direktīvā noteiktos papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz tādam finanšu konglomerātam piederīgām regulētām vienībām, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī. Apvienotā komiteja pastāvīgi pārskata šādas pamatnostādnes un ņem vērā izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā papildu uzraudzībā.

    ▼M6 —————

    ▼B

    6.  
    Dalībvalstis informē komiteju par principiem, ko tās piemēro attiecībā uz grupas iekšējo darījumu un riska koncentrācijas uzraudzību.

    ▼M5

    21.a pants

    Tehniskie standarti

    1.  

    Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, EUI saskaņā ar 56. pantu attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus attiecībā uz:

    a) 

    direktīvas 2. panta 11. punktu, lai precizētu Padomes Direktīvas 78/660/EEK 17. panta piemērošanu saistībā ar šo direktīvu;

    b) 

    direktīvas 2. panta 17. punktu, lai noteiktu procedūras vai precizētu kritērijus “attiecīgo kompetento iestāžu” noteikšanai;

    c) 

    direktīvas 3. panta 5. punktu, lai precizētu alternatīvos parametrus finanšu konglomerāta noteikšanai;

    ▼M6

    d) 

    direktīvas 6. panta 2. punktu, lai nodrošinātu vienotu formātu (ar norādījumiem) un noteiktu regularitāti, kā arī attiecīgā gadījumā vienus un tos pašus ziņošanas datumus.

    ▼M5

    Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 10. līdz 14. pantā attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

    ▼M6

    1.a  
    Lai nodrošinātu 2., 7. un 8. panta un II pielikuma konsekventu piemērošanu, EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precīzāk formulētu 2. pantā noteiktās definīcijas un koordinētu noteikumus, kas pieņemti atbilstīgi 7. un 8. pantam un II pielikumam.

    Apvienotā komiteja līdz 2015. gada 1. janvārim minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

    ▼M5

    2.  

    Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas piemērošanas nosacījumus, EUI saskaņā ar 56. pantu attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz:

    ▼M7 —————

    ▼M5

    b) 

    direktīvas 7. panta 2. punktu, lai nodrošinātu tādu procedūru vienādus piemērošanas nosacījumus, atbilstīgi kurām jautājumus iekļauj “riska koncentrāciju” definīcijas darbības jomā 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētajā uzraudzības pārskatā;

    c) 

    direktīvas 8. panta 2. punktu, lai nodrošinātu tādu procedūru vienādus piemērošanas nosacījumus, atbilstīgi kurām jautājumus iekļauj “grupas iekšējo darījumu” definīcijas darbības jomā 8. panta 2. punkta trešajā daļā minētajā uzraudzības pārskatā.

    Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 15. pantā attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

    ▼M7

    3.  
    Lai nodrošinātu šīs direktīvas I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu konsekventu piemērošanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 1. punktu un Direktīvas 2009/138/EK 228. panta 1. punktu, taču neskarot šīs direktīvas 6. panta 4. punktu, EUI, izmantojot apvienoto komiteju, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus attiecībā uz šīs direktīvas 6. panta 2. punktu.

    EUI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz piecus mēnešus pirms Direktīvas 209/138EK 309. panta 1. punktā minētā piemērošanas datuma.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā attiecīgi ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

    ▼M6

    21.b pants

    Kopīgas pamatnostādnes

    EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod 3. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 1. punkta trešajā daļā, 12.b pantā un 21. panta 4. punktā minētās kopīgas pamatnostādnes attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 56. pantā noteikto procedūru.

    21.c pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  
    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
    2.  
    Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 9. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
    3.  
    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
    4.  
    Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
    5.  
    Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

    ▼B



    IV NODAĻA

    ESOŠO DIREKTĪVU GROZĪJUMI

    ▼M4 —————

    ▼B

    23. pants

    Direktīvas 79/267/EEK grozījumi

    Direktīvu 79/267/EEK groza šādi:

    1. 

    Iekļauj šādu pantu:

    “12.a pants

    1.  

    Ir jāapspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pirms piešķirt licenci dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam,

    a) 

    kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

    b) 

    kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

    c) 

    ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī apdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta citā dalībvalstī.

    2.  

    Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, pirms piešķirt licenci dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam,

    a) 

    kas ir meitasuzņēmums kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai, kurai licence piešķirta Kopienā; vai

    b) 

    kas ir meitasuzņēmums kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

    c) 

    ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, kam licence piešķirta Kopienā.

    3.  
    Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.”.
    2. 

    Direktīvas 18. panta 2. punktu papildina ar šādām daļām:

    “No pieejamās maksātspējas normas atskaita arī šādus elementus:

    a) 

    līdzdalības apjomu, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir

    — 
    apdrošināšanas uzņēmumos šīs direktīvas 6. panta nozīmē, Direktīvas 79/239/EEK ( *1 ) 6. panta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK ( *2 ) 1. panta b) punkta nozīmē,
    — 
    pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē,
    — 
    apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē,
    — 
    kredītiestādēs un finanšu iestādēs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK ( *3 ) 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē,
    — 
    ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs Direktīvas 93/22/EEK ( *4 ) 1. panta 2. punkta nozīmē un Direktīvas 93/6/EEK ( *5 ) 2. panta 4. un 7. punkta nozīmē;
    b) 

    katru no elementiem še turpmāk, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām vienībām, kuros tam ir līdzdalība:

    — 
    instrumentus, kas minēti 3. punktā,
    — 
    instrumentus, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā,
    — 
    subordinētus prasījumus un instrumentus, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

    Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti trešās daļas a) un b) apakšpunktā.

    Kā alternatīvu atskaitījumam, kas noteikts elementiem, kuri paredzēti trešās daļas a) un b) apakšpunktā un kuri apdrošināšanas uzņēmumam ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, dalībvalstis var atļaut apdrošināšanas uzņēmumiem piemērot mutatis mutandis 1., 2. vai 3. metodi I pielikumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos ( *6 ). Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) piemēro tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās vienībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

    Dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā paredzētās maksātspējas normas aprēķināšanai apdrošināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētie elementi, kas šādiem uzņēmumiem ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas papildu uzraudzība.

    Šajā punktā minētās līdzdalības atskaitīšanas nolūkos līdzdalība ir līdzdalība Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.

    ▼M4 —————

    ▼B

    25. pants

    Direktīvas 92/96/EEK grozījumi

    Direktīvu 92/96/EEK groza šādi:

    1. 

    Direktīvas 14. pantā iekļauj šādu punktu:

    “1.a.  
    Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēts apdrošināšanas uzņēmums, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts Direktīvas 79/267/EEK 12.a pantā.”.
    2. 

    Direktīvas 15. panta 5.c punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “5.c  

    Šis pants neierobežo to, ka kompetentās iestādes nosūta

    — 
    centrālajām bankām un citām organizācijām ar līdzīgām funkcijām, kas ir monetārās iestādes,
    — 
    ja vajadzīgs, citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību,

    informāciju, kas paredzēta to pienākumu veikšanai, kā arī to, ka šīs iestādes vai organizācijas nosūta kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kas tām varētu būt vajadzīga 4. punkta nolūkos. Uz šajā kontekstā saņemto informāciju attiecina šajā pantā paredzētos noteikumus par dienesta noslēpumu.”.

    26. pants

    Direktīvas 93/6/EEK grozījumi

    Direktīvas 93/6/EEK 7. panta 3. punkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

    — 
    “— 

    “finanšu līdzdalības sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, tostarp vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos ( *7 ),

    — 
    — 

    “jauktas darbības līdzdalības sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība.

    27. pants

    Direktīvas 93/22/EEK grozījumi

    Direktīvu 93/22/EEK groza šādi:

    1. 

    Direktīvas 6. pantu papildina ar šādām daļām:

    “Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, pirms piešķirt licenci ieguldījumu sabiedrībai,

    a) 

    kas ir meitasuzņēmums kredītiestādei vai apdrošināšanas uzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

    b) 

    kas ir meitasuzņēmums kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

    c) 

    ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta Kopienā.

    Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.”.

    2. 

    Direktīvas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.  
    Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēta ieguldījumu sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas uzņēmums, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts 6. pantā.”.

    ▼M4 —————

    ▼B

    29. pants

    Direktīvas 2000/12/EK grozījumi

    Direktīvu 2000/12/EK groza šādi:

    ▼M2 —————

    ▼B

    3. 

    Direktīvas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.  
    Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts 12. pantā.”.

    ▼M2 —————

    ▼B



    V NODAĻA

    AKTĪVU PĀRVALDĪŠANAS UZŅĒMUMI

    30. pants

    Aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi

    ▼M6

    Līdz turpmākai nozaru noteikumu koordinācijai dalībvalstis nodrošina aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu iekļaušanu:

    a) 

    kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā vai apdrošināšanas grupā esošu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā;

    b) 

    papildu uzraudzības piemērošanas jomā šīs direktīvas nozīmē, ja grupa ir finanšu konglomerāts; un

    c) 

    noteikšanas procesā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

    ▼B

    Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis paredz vai pilnvaro savas kompetentās iestādes izlemt to, atbilstīgi kādiem nozaru noteikumiem (banku nozare, apdrošināšanas nozare vai ieguldījumu pakalpojumu nozare) aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem piemēro konsolidēto un/vai papildu uzraudzību, kas minēta pirmās daļas a) punktā. Šim nolūkam attiecīgos nozaru noteikumus par finanšu iestāžu (ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus iekļauj kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā) un pārapdrošināšanas uzņēmumu (ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus iekļauj apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā) uzraudzības veidu un apjomu aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem piemēro mutatis mutandis. Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minēto papildu uzraudzību aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu uzskata par tās nozares daļu, kurā tas ir ietverts atbilstīgi pirmās daļas a) punktam.

    Ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums ir finanšu konglomerāta daļa, atsauces uz regulētu vienību un atsauces uz kompetentajām iestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas nolūkos uzskata par tādām, kas ietver, attiecīgi, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus un kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu uzraudzību. Šos noteikumus mutatis mutandis piemēro grupām, kas minētas pirmās daļas a) punktā.

    ▼M6

    30.a pants

    Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki

    1.  

    Līdz turpmākai nozaru noteikumu koordinācijai dalībvalstis nodrošina alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku iekļaušanu:

    a) 

    kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā vai apdrošināšanas grupā esošu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā;

    b) 

    papildu uzraudzības piemērošanas jomā šīs direktīvas nozīmē, ja grupa ir finanšu konglomerāts; un

    c) 

    noteikšanas procesā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

    2.  
    Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis paredz vai pilnvaro savas kompetentās iestādes izlemt, atbilstīgi kādiem nozaru noteikumiem (banku nozare, apdrošināšanas nozare vai ieguldījumu pakalpojumu nozare) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem piemēro konsolidēto vai papildu uzraudzību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā. Šī punkta vajadzībām attiecīgos nozaru noteikumus par finanšu iestāžu iekļaušanas veidu un apjomu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem piemēro mutatis mutandis. Attiecībā 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu uzraudzību alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzskata par tās nozares daļu, kurā tas ir ietverts atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam.

    Ja alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir finanšu konglomerāta daļa, atsauces uz regulētām vienībām un uz kompetentajām iestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas nolūkos uzskata par tādām, kas ietver attiecīgi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus un kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību. Šos noteikumus grupām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā piemēro mutatis mutandis.

    ▼B



    VI NODAĻA

    PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    31. pants

    Komisijas ziņojums

    1.  

    Komisija līdz 2007. gada 11. augustam iesniedz 21. pantā minētajai Finanšu konglomerātu komitejai ziņojumu par dalībvalstu praksi un, ja vajadzīgs, par vajadzību veikt turpmāku saskaņošanu šādās jomās:

    — 
    aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu iekļaušana grupas līmeņa konsolidētajā uzraudzībā,
    — 
    šīs direktīvas I pielikumā izstrādāto kapitāla pietiekamības metožu izvēle un piemērošana,
    — 
    definējumi tādiem šīs direktīvas II pielikumā minētiem jēdzieniem kā nozīmīgi grupas iekšējie darījumi, nozīmīga risku koncentrācija, grupas iekšējo darījumu uzraudzība un riska koncentrācija, īpaši saistībā ar kvantitatīvo ierobežojumu un kvalitatīvu prasību ieviešanu šim nolūkam,
    — 
    laikposmi, kad finanšu konglomerāti veic kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu atbilstīgi 6. panta 2. punktam un paziņo koordinatoram par nozīmīgu risku koncentrāciju atbilstīgi 7. panta 2. punktam.

    Komisija pirms priekšlikumu iesniegšanas apspriežas ar komiteju.

    2.  
    Gada laikā pēc kāda starptautiska nolīguma noslēgšanas attiecībā uz noteikumiem divkārša pašu kapitāla izmantojuma novēršanai finanšu grupās, Komisija izskata to, kā saskaņot šīs direktīvas noteikumus ar šiem attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

    32. pants

    Pārņemšana

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2004. gada 11. augustam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro pārskatu uzraudzībai finanšu gadā, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai minētā kalendārā gada laikā.

    Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

    33. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    34. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.



    I PIELIKUMS

    KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

    Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu direktīvas 6. panta 1. punktā paredzētām regulētām vienībām, kas ir piederīgas kādam finanšu konglomerātam, veic saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajiem tehniskajiem principiem un vienu no norādītajām metodēm.

    Neskarot nākošās daļas noteikumus, dalībvalstis ļauj savām kompetentajām iestādēm gadījumā, kad tās attiecībā uz konkrētu finanšu konglomerātu uzņemas koordinatora pienākumus, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu izlemt to, kura metode šim finanšu konglomerātam jāizmanto.

    Dalībvalstis var prasīt, lai aprēķini tiktu veikti pēc vienas no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, ja finanšu konglomerātu vada regulēta vienība, kam licence piešķirta šajā dalībvalstī. Ja finanšu konglomerātu nevada regulēta vienība 1. panta nozīmē, dalībvalstis atļauj piemērot jebkuru no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, izņemot gadījumus, kad attiecīgās kompetentās iestādes atrodas tajā pašā dalībvalstī, un tad šī dalībvalsts var noteikt, ka jāpiemēro kāda konkrēta metode.

    I.   Tehniskie principi

    1.   Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas apmērs un veids

    Neatkarīgi no tā, kuru metodi izmanto, ja vienība ir meitasuzņēmums un tai ir maksātspējas nepietiekamība vai, neregulētas finanšu nozares vienības gadījumā, nosacīta maksātspējas nepietiekamība, ņem vērā kopējo meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību. Ja šādā gadījumā pēc koordinatora uzskata tāda mātesuzņēmuma, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri un nepārprotami ierobežota ar minēto kapitāla daļu, koordinators var atļaut meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību ņemt vērā proporcionāli.

    Ja starp finanšu konglomerāta vienībām nepastāv kapitāla saikne, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm nosaka, kādu proporcionālo daļu ņem vērā, ievērojot saistības, ko izraisa pastāvošās attiecības.

    2.   Citi tehniskie principi

    Neatkarīgi no izmantotās finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes atbilstīgi šā pielikuma II iedaļai, koordinators un, ja vajadzīgs, pārējās iesaistītās kompetentās iestādes nodrošina šādu principu piemērošanu:

    i) 

    jānovērš tas, ka vairākkārtēji izmanto elementus, kurus var iekļaut pašu kapitālu aprēķinā finanšu konglomerāta līmenī (pašu kapitāla vairākkārtējs izmantojums), kā arī neatbilstīga pašu kapitāla izveide grupas iekšienē; lai novērstu pašu kapitāla vairākkārtēju izmantojumu un to, ka pašu kapitāls tiek radīts grupas iekšienē, kompetentās iestādes pēc analoģijas piemēro attiecīgos principus, kas noteikti attiecīgajos nozaru noteikumos;

    ii) 

    līdz nozaru noteikumu turpmākai saskaņošanai, maksātspējas normas, kas piemērojamas dažādajām finanšu nozarēm kādā finanšu konglomerātā, sedz ar pašu kapitāla elementiem saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem; ja finanšu konglomerāta līmenī pastāv pašu kapitāla nepietiekamība, lai pārbaudītu atbilstību papildu maksātspējas normām, vērā ņem tikai tos pašu kapitāla elementus, kas ir atbilstīgi saskaņā ar konkrētajiem nozaru noteikumiem (starpnozaru kapitāls);

    ja nozaru noteikumos ir paredzēti ierobežojumi tādu konkrētu pašu kapitāla instrumentu atbilstībai, kas būtu uzskatāmi par starpnozaru kapitālu, šos ierobežojumus mutatis mutandis jāpiemēro, aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī;

    aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī, kompetentās iestādes arī ņem vērā pašu kapitāla faktisko pārvedamību un pieejamību dažādo grupas juridisko vienību starpā, ievērojot kapitāla pietiekamības noteikumu mērķus;

    ja, attiecībā uz neregulētu finanšu nozares vienību, nosacītu maksātspējas normu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma II iedaļas noteikumiem, nosacīta maksātspējas norma ir pašu kapitāla prasība, kas vienībai jāievēro atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem, it kā tā būtu šīs konkrētās finanšu nozares regulēta vienība; attiecībā uz aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, maksātspējas norma ir kapitāla prasība, kas izstrādāta Direktīvas 85/611/EEK 5.a panta 1. punkta a) apakšpunktā; nosacīto maksātspējas normu jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai aprēķina saskaņā ar finanšu konglomerāta visnozīmīgākās finanšu nozares noteikumiem.

    II.   Tehniskās aprēķināšanas metodes

    1.   metode: “Grāmatvedības konsolidācijas” metode

    Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem.

    Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp:

    i) 

    finanšu konglomerāta pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz grupas konsolidēto stāvokli; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem;

    un

    ii) 

    katrai konkrētajai grupā pārstāvētajai finanšu nozarei noteikto maksātspējas normu summu; maksātspējas normas katrā konkrētajā finanšu nozarē aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

    Minētie nozaru noteikumi ir, jo īpaši, Direktīvas 2000/12/EK V daļas 3. nodaļa attiecībā uz kredītiestādēm, Direktīva 98/78/EK attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīva 93/6/EEK attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām.

    Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām, kas nav ietvertas minētajos nozaru maksātspējas normas aprēķinos, aprēķina nosacīto maksātspējas normu.

    Starpība nav negatīva.

    2.   metode: “Atskaitīšanas un summēšanas” metode

    Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz katras grupā esošās vienības pārskatiem.

    Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp:

    i) 

    visu finanšu konglomerātā esošo regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību pašu kapitāla summu; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem;

    un

    ii) 

    kopsummu, kas iegūta, saskaitot

    — 
    maksātspējas normas katrai grupā esošajai regulētajai un neregulētajai finanšu nozares vienībai; maksātspējas normas aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, un
    — 
    citās grupas vienībās turēto līdzdalību uzskaites vērtību.

    Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām aprēķina nosacīto maksātspējas normu. Pašu kapitālu un maksātspējas normas ņem vērā saistībā ar to proporcionālo dalību atbilstīgi 6. panta 4. punktam un šā pielikuma I iedaļai.

    Starpība nav negatīva.

    ▼M6

    3.   metode: “Apvienotā metode”

    Kompetentās iestādes drīkst pieļaut 1. un 2. metodes apvienojumu.

    ▼B



    II PIELIKUMS

    NOTEIKUMU PAR GRUPAS IEKŠĒJIEM DARĪJUMIEM UN RISKA KONCENTRĀCIJU TEHNISKĀ PIEMĒROŠANA

    Pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, koordinators nosaka tos darījumu veidus un riskus, par ko regulētajām vienībām konkrētā finanšu konglomerātā jāpaziņo saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu par grupas iekšējo darījumu un riska koncentrācijas paziņošanu. Nosakot vai sniedzot savu atzinumu par darījumu un risku veidiem, koordinators un attiecīgās kompetentās iestādes ņem vērā konkrētā finanšu konglomerāta struktūru un tā riska vadību. Lai noteiktu nozīmīgus grupas iekšējos darījumus un nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāpaziņo saskaņā ar 7. un 8. panta noteikumiem, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu nosaka atbilstīgus sliekšņus, pamatojoties uz reglamentēto pašu kapitālu un/vai tehniskiem noteikumiem.

    Īstenojot kontroli attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, koordinators jo īpaši uzrauga iespējamu kaitīgas ietekmes risku finanšu konglomerātā, interešu konflikta risku, nozaru noteikumu apiešanas risku un risku līmeni vai apjomu.

    Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm finanšu konglomerāta līmenī piemērot nozaru noteikumus par grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, lai, jo īpaši, izvairītos no nozaru noteikumu apiešanas.


    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

    ( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

    ( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

    ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

    ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

    ( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

    ( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

    ( 8 ) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

    ( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

    ( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

    ( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

    ( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

    ( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

    ( 14 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

    ( 15 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

    ( 16 ) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

    ( 17 ) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

    ( 18 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

    ( 19 ) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

    ( 20 ) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

    ( *1 ) OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/13/EK (OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.).

    ( *2 ) OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

    ( *3 ) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

    ( *4 ) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

    ( *5 ) OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

    ( *6 ) OV L 35, 11.2.2003.”.

    ( *7 ) OV L 35, 11.2.2003.”

    Top