2002D2367 — LV — 20.05.2004 — 001.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 2367/2002/EK (2002. gada 16. decembris) par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 358, 31.12.2002, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 787/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis),	L 138	12	30.4.2004

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 2367/2002/EK

(2002. gada 16. decembris)

par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Statistikas programmas izveide

Izveido Kopienas statistikas programmu (turpmāk — programma) laikposmam no 2003. līdz 2007. gadam. Programma ir iekļauta pielikumos.

I pielikumā ir noteiktas attiecīgo pasākumu pamatnostādnes, galvenās jomas un mērķi šajā laika posmā, kā arī sniegts kopsavilkums par statistikas prasībām no Eiropas Savienības politisko vajadzību viedokļa. Šīs vajadzības ir iedalītas atbilstīgi Līguma sadaļām.

II pielikumā sniegts Eurostat darba tēmu kopsavilkums.

2. pants

Mērķi un politikas prioritātes

Ņemot vērā valsts iestādēm un Komisijai pieejamos resursus, šajā programmā ņem vērā galvenās Kopienas politikas prioritātes saistībā ar:

Tā arī nodrošina esošā statistikas atbalsta turpināšanu lēmumiem esošajās politikas jomās, papildus prasībām, ko rada jaunas Kopienas politikas iniciatīvas. Tai jāņem vērā vajadzība pastāvīgi pārskatīt statistikas prioritātes un izveidoto statistiku, lai cik vien iespējams labi izmantotu pieejamos resursus un mazinātu apgrūtinājumu, kas saistīts ar datu sniegšanu.

Bez tam Komisija nodrošina salīdzināmu un augstas kvalitātes statistiku.

3. pants

Finansējums

▼M1

Ar šo finanšu asignējumu šīs programmas īstenošanai laika posmam no 2003. gada līdz 2007. gadam nosaka 220,6 miljonu EUR apmērā. 170,83 miljoni EUR paredzēti laika posmam līdz 2006. gada 31. decembrim.

Laika posmam, kas sākas 2007. gada 1. janvārī, piedāvāto summu uzskata par apstiprinātu, ja attiecīgajam posmam tā atbilst finanšu plānam, kurš ir spēkā laika posmam, kas sākas 2007. gada 1. janvārī.

▼B

Gada apropriācijas piešķir attiecīga budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānus.

4. pants

Ziņojumi

Programmas īstenošanas trešajā gadā Komisija sagatavo starpposma ziņojumu, kurā parādīta programmas attīstības stadija, un iesniedz to Statistikas programmu komitejai.

Programmas darbības posma beigās Komisija pēc konsultēšanās ar Statistikas programmu komiteju, iesniedz attiecīgu novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu, ņemot vērā neatkarīgu ekspertu viedokli. Šis ziņojums jāpabeidz līdz 2008. gada beigām un pēc tam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

I PIELIKUMS

PIECU GADU STATISTIKAS PROGRAMMA: PAMATNOSTĀDNES

IEVADS

1.   Eiropas Savienības politikas vajadzība pēc statistikas informācijas

ES iestādēm un pilsoņiem ir vajadzīgi konkrēti līdzekļi, lai novērtētu nepieciešamību pēc Eiropas politikas iniciatīvām un to virzību. Lai sasniegtu šo mērķi, ļoti būtiska ir augstas kvalitātes statistikas informācija. Eurostat (Eiropas Kopienu Statistikas biroja) galvenais uzdevums ir atbilstīgas un savlaicīgas informācijas vākšana un izplatīšana par dažādiem sociāliem, ekonomikas un vides jautājumiem, lai atbalstītu esošo un turpmāko ES politiku. Topošajā e-Eiropā statistikas informācijai jābūt pieejamai tādā formā un laikā, kā vajadzīgs lietotājam. Tādējādi šīs programmas darbības laikā jāpieliek turpmākas pūles, lai nodrošinātu, ka pilsoņiem ir pieejams arvien lielāks informācijas apjoms par ES ekonomikas, sociālo un vides attīstību. ESS (Eiropas Statistikas sistēmai) jāturpina attīstīt tās struktūras un stratēģijas, lai nodrošinātu, ka visa sistēma saglabā un attīsta vajadzīgo kvalitāti un efektivitāti, lai apmierinātu visas lietotāju vajadzības.

Pielikuma struktūra

Šajā pielikumā aplūkoti galvenokārt darba programmas politikas noteicošie faktori un sniegts kopsavilkums statistikas prasībām no Eiropas Savienības politisko vajadzību viedokļa. Šīs vajadzības iedalītas atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma sadaļām.

Katrai politikas sadaļai pielikumā dots:

2.   Īstenošanas stratēģijas

a)   mērķi

Eurostat Korporatīvajā plānā paredzētie mērķi liks pamatus darba programmas izpildei, kas veicams, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteikto izmaksu lietderības principu. Šie mērķi ir:

b)   statistikas izveide

Kopā ar partneriem Eiropas statistikas sistēmā Eurostat izveidos statistikas veidošanas procesus, kas nodrošina, ka Eiropas statistika sasniedz tādu līmeni, kāds vajadzīgs ES politikas vadības nolūkiem. Īpašs uzsvars liekams uz statistiku eiro zonas vajadzībām.

Eurostat un ESS partneri uzņemsies pastāvīgo ES un valstu statistikas informācijas pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tā atbilst gan ES, gan valstu politikas mērķu faktiskajām vajadzībām un ka šie divi aspekti ir pilnībā integrēti.

c)   īstenošanas efektivitāte

Komisija turpinās novērtēt tās darba veidus, lai nodrošinātu cik vien iespējams labu resursu izmantošanu. Dažus uzdevumus statistikas jomā var uzskatīt par tādiem, kuru īstenošanu un kontroli ir lietderīgi uzticēt izpildaģentūrai. Pirms šādas izpildaģentūras izveides jāveic pilna analīze saskaņā ar Padomes un Komisijas noteikumiem par šādām struktūrām. ESS partnerus konsultēs, izmantojot Statistikas programmu komiteju, un tos pilnībā informēs par šo procesu.

d)   programmas budžeta izpilde

Budžeta resursi, kas statistikas informācijai pieejami šajā programmā, ir pakļauti ikgadējai budžeta procedūrai, neskarot budžeta resursus, kuri pieejami saskaņā ar citiem tiesību aktiem. Šos resursus izmantos:

3.   Prioritātes

Statistikas darba prioritātes pārvalda saskaņā ar četrām dažādām pasākumu kategorijām.

a)   Kopienas politikas prasības

Statistikas norādījumus svarīgākajās Kopienas politikas jomās pašlaik ir noteikusi Komisija, un tos var apkopot šādi:

b)   galvenie projekti

Tas attiecas uz galvenajām darba jomām, kas jāveic, lai nodrošinātu sistēmas funkcionēšanu. Tajās izmantos formālu projektu vadības pieeju, proti:

c)   pastāvīgas politikas statistiskais atbalsts

Tas attiecas uz statistikas pasākumu turpināšanu, kuri atbalsta tādas esošās Kopienas politikas jomas kā lauksaimniecību, reģionālo politiku un ārējo tirdzniecību.

d)   citas jomas

Citas statistikas datu vākšanas jomas, kas nav minētas iepriekš, taču ir vajadzīgas politikas mērķiem.

Attiecībā uz darbību saistībā ar šīm prioritātēm Eurostat un dalībvalstis sakarā ar Statistikas programmu komiteju (SPK) un Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (MFBK) vispārīgi ir noteikuši vācamo datu kopumu un apjomu; tas veikts saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā par Kopienas statistiku un atbilst pieņemtajiem principiem par šādiem lēmumiem, kuri attiecas uz darba vadību.

4.   Subsidiaritāte

Uz to attiecas šādi tiesību akti:

Eurostat ir atbildīgs par Kopienas statistikas nodrošināšanu ES politikas mērķiem. Eurostat var veikt šo uzdevumu tikai saziņā ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Tādējādi darbības vienmēr ir balstītas uz subsidiaritātes pamatprincipu. Tajā ir iesaistītas daudzas partneraģentūras, bet galvenokārt ES dalībvalstu statistikas iestādes.

5.   Vajadzību un resursu līdzsvars

ESS modri jāuzrauga līdzsvars starp vajadzībām pēc informācijas Kopienas politikas mērķiem un vajadzīgajiem resursiem ES, valstu un reģionu līmenī, lai sniegtu šo informāciju. Atbilstīgu resursu nodrošināšana valstī ir sevišķi būtiska, lai īstenotu prasības statistikas informācijai, kas saistīta ar ES politikas lēmumiem. Tomēr svarīgi ir arī saglabāt pietiekamu elastīgumu, lai ļautu valstu iestādēm apmierināt Kopienas vajadzības pēc statistikas informācijas veidā, kas neprasa augstas izmaksas.

Stratēģijai, kas pamatojas uz līdzsvarotu prioritāšu noteikšanu, ikgadējā programmas izstrādes procesā pastāvīgi jāpārskata vajadzība pēc esošās Kopienas statistikas, identificējot tās statistikas jomas, kuras jāsamazina vai jāpārtrauc. Tas veicams, cieši sadarbojoties ar galvenajiem statistikas lietotājiem, kas ir nozīmīgs apsvērums, lai ieviestu jaunas statistikas iniciatīvas.

Šis pielikums nosaka statistikas prasību kopumu, kas vajadzīgs Kopienas politikai. Saistībā ar vispārējo resursu pārvaldību prioritāšu sadalīšana starp dažādām statistikas darba sastāvdaļām ir noteikta saskaņā ar iepriekš aprakstīto sistēmu.

PIECU GADU STATISTIKAS PROGRAMMA: MĒRĶI UN DARBĪBAS

EIROPAS SAVIENĪBAS PAPLAŠINĀŠANA

Statistikas norādījumi

Sagaidāms, ka pievienošanās sarunas pabeigs, noslēdzot pievienošanās līgumu ar vairākām kandidātvalstīm vēl 2003.–2007. gada programmas darbības laikā. Lai turpinātu un, iespējams, pabeigtu šīs sarunas, Komisijai jāspēj sagatavot pilnīgu ticamas statistikas kopumu, kas ir metodoloģiski salīdzināms ar Eiropas Savienības valstu statistikas kopumu. Savienība saskarsies ar diviem diezgan atšķirīgiem izaicinājumiem:

Abos gadījumos nedrīkst pietiekami nenovērtēt augtās prasības, kas izvirzītas kandidātu statistikas izveidei, kura pārbaudāma un izplatāma ar Eurostat starpniecību. Acīmredzot ir vajadzīga statistikas pamatinformācija par ekonomiku, ietverot IKP sektorālo un reģionālo dalījumu, iedzīvotāju skaitu un nodarbinātību. Citas būtiskas jomas ir tās, kas mēra vienotā tirgus īstenošanu, tas ir, tādus pārrobežu pasākumus kā preču tirdzniecība, pakalpojumu tirdzniecība un brīvība veikt uzņēmējdarbību, maksājumu bilance, kapitāla plūsma, personu mobilitāte (migrējošie darba ņēmēji, migrācija, patvēruma meklētāji u. c.), rūpnieciskā ražošana un struktūra saistībā ar jaudu utt. Kopumā statistikas veidošanai jāatbalsta attiecīgā ES politika, ietverot arī prasības, kuras radījusi monetārā savienība. Turklāt ir noteiktas prasības statistikai saistībā ar pievienošanās sarunu jutīgām nozarēm, atbalstot tādas svarīgākās ES politikas jomas kā lauksaimniecība, transports, reģionālā attīstība un vide.

Kopsavilkums

Piecu gadu darbs būs vērsts uz:

I   SADAĻA

Brīva preču aprite

Pēc vienotā tirgus stāšanās spēkā 1993. gadā ieviesa statistisko mērījumu sistēmu attiecībā uz preču tirdzniecību starp dalībvalstīm (Intrastat), kas ļāva mazināt informācijas sniedzēju apgrūtinājumu un tādējādi tiem sniegt ekonomikas un monetārās savienības vajadzībām piemērotākas atbildes. Tomēr apgrūtinājuma mazināšana no valstu iestāžu un vairāku profesionālo federāciju vēlmju viedokļa ir ierobežota, lai saglabātu sīki izstrādātas statistikas sistēmu par tirdzniecību Kopienas iekšienē, kas ir saderīga ar Kopienas ārējo statistiku.

Saskaņā ar Eurostat un dalībvalstu 1999. gadā apstiprināto stratēģisko plānu pirms jebkādas likumdošanas reformas veiks jaunas sistēmas pielāgošanas izpēti un pārbaudi. Tādējādi jaunajai sistēmai jābūt vērstai uz tādu rezultātu sniegšanu, kas atbilst Kopienas vajadzībām saskaņā ar stingrām kvalitātes prasībām attiecībā uz aptveramību, ticamību un pieejamību. Rezultātu saturs jānosaka tā, lai vienkāršotu esošās prasības, vienlaikus ņemot vērā to, kā attīstās vajadzības, turpinoties Eiropas integrācijai. Jāveic arī darbības, lai uzlabotu importa un eksporta cenu statistikas ticamību, lai efektīvāk novērtētu Savienības produktu iekšējo konkurētspēju.

Līdztekus analizēs iespējamās sekas, ko radīs pāreja uz kopēju PVN sistēmu, novērtējot administratīvās un statistikas informācijas avotus, ko var izmantot kā atsauci, priekšroku dodot saites uzturēšanai ar PVN sistēmu un vispārējā komercreģistra izmantošanai.

Beidzoties piecu gadu programmai, Komisija būs pielāgojusi un uzlabojusi statistikas mērījumu sistēmas attiecībā uz preču tirdzniecību starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, ņemot vērā informācijas prasības un ekonomiskās un administratīvās vides attīstību.

II   SADAĻA

Lauksaimniecība

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) patērē gandrīz pusi no Kopienas budžeta. Tādējādi Komisijai ir svarīgs uzdevums attiecībā uz KLP veikt parasto politikas formulēšanu, uzraudzību, novērtēšanu un pielāgošanu. Komisijai deleģētas plašas pilnvaras saistībā ar pašreizējo pārvaldību. Galvenie centieni 2003.–2007. gada piecu gadu posmā, tāpat kā 1998.–2002. gada programmā, būs veltīti, lai pārvaldītu šo lielo statistikas kopumu un veiktu galveno uzturēšanu. Īpaša uzmanība arī turpmāk būs pievērsta vides dimensijai, izveidojot statistiku, kas vajadzīga, lai analizētu sakarības starp lauksaimniecību un vidi, ietverot statistikas uzlabošanu par mēslojumu un pesticīdu lietošanu, bioloģisko lauksaimniecību un darbībām, kuras veic, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un lauku biotopus.

Lauksaimniecības statistikas Tehniskā rīcības plāna TAPAS (Technical Action Plan for Agricultural Statistics) vadības shēma nodrošina kolektīvu un pārredzamu pieeju, kas pastāvīgi uzlabo pieejamo valstu un Kopienas resursu izmantošanu lauksaimniecības statistikas veidošanai. Izveidoto statistiku izmantos plašāk (piemēram, modelēšana, dalībvalstu un Eiropas institūciju tieša piekļuve).

Veiks divus uzdevumus ar skatu nākotnē. Lauksaimniecības statistiku izstrādās, lai tā atbilstu KLP vajadzībām turpmākos septiņus līdz desmit gadus, ņemot vērā to, kā KLP var mainīties sakarā ar reformām, kas izriet no “Programmas 2000”. Turpinās attīstīt darbu ar lauksaimniecības un vides datiem. Īpaši turpināsies darbs ar rādītājiem par vides apsvērumu integrēšanu KLP un ar operatīvajiem rādītājiem saistībā ar ainavu. Uzmanību pievērsīs arī augošajai vajadzībai pēc informācijas saistībā ar lauksaimniecības patēriņa/labklājības aspektiem un statistikas atbalstam KLP lauku attīstības daļai. Slēdzienus, kas izriet no esošās sistēmas visaptverošas un neatkarīgas pārskatīšanas, izmantos, lai pielāgotu Kopienas lauksaimniecības statistikas kopumu tā, lai tas atbilstu identificētajām jaunajām vai mainīgajām vajadzībām. Otrs uzdevums ir izveidot regulāru salīdzināmu datu plūsmu no oficiāliem avotiem visām ES kandidātvalstīm.

Šajā jomā īpaša uzmanība jāvelta, lai turpinātu un uzlabotu darbu ar starptautiskām organizācijām, galvenokārt, lai attīstītu labākas kvalitātes mežsaimniecības statistiku, tostarp īpašus kritērijus un rādītājus, kas vajadzīgi vides apsaimniekošanai un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai. Vienlaikus jāattīsta arī informācija par to rūpniecības nozaru ilgtspējīgu pārvaldību, kas saistītas ar kokmateriāliem. Veicot šo darbu, ņems vērā Bonnas vienošanās rezultātus saistībā ar Kioto Protokolu.

Turpmākā attīstība kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) būs vērsta uz dažādu daļu integrāciju, no bioloģijas līdz resursiem, izmantojot uzlabotu zvejas kuģu darbības uzraudzību. Maz iespējams, ka šie pasākumi varētu radīt papildu pieprasījumu pēc datiem, un galvenās pūles turpmākajos gados būs veltītas datu plūsmu konsolidēšanai un uzlabošanai (pilnīgums, laicīgums, konsekvence, salīdzināmība un pieejamība), pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Zvejas kuģu darbības ierobežošanas un ES zvejas flotes samazināšanas sociālās um ekonomiskās sekas rada paaugstinātu pieprasījumu pēc datiem par parametriem, kas vajadzīgi, lai novērtētu sociālo un ekonomikas stāvokli. Šīs norises varētu būt būtiski elementi atkārtotajās sarunās par KZP 2002. gadā. Eurostat birojs cieši sekos šīm sarunām, lai nodrošinātu, ka tā zivsaimniecības statistikas programma turpina atspoguļot KZP vajadzību pēc datiem.

Programmas darbības laikā Komisija centīsies:

III   SADAĻA

Personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu un kapitāla brīva aprite

ES maksājumu bilances statistika sniedz diezgan sīku informāciju par pakalpojumu tirdzniecību un tiešajiem ieguldījumiem. Pašlaik attīsta statistiku par ārvalstu filiāļu tirdzniecību. Kaut arī visa šī statistika veidota galvenokārt saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un tādējādi nodrošina informāciju par darbībām ar valstīm ārpus Kopienas, dalībvalstis uzskata, ka ir būtiski turpināt valstu maksājumu bilances izstrādi (tādējādi iekļaujot plūsmas ES iekšienē) arī saistībā ar Ekonomikas un monetāro savienību. Pašlaik izveidotā statistika aptver tirdzniecību gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās un tādējādi atbilst vienotā tirgus vajadzībām. Tomēr attiecībā uz šo informāciju ir neprecizitātes risks. Pašlaik notiek arī maksājumu bilances datu vākšanas sistēmas pārstrukturācija (skatīt VII sadaļu). Tādēļ Komisijas vajadzības šajā jomā vēlreiz jāizvērtē un jānosaka no jauna.

Ieviesīs globalizācijas rādītāju sistēmu. Izmantos jaunus statistikas instrumentus, kas balstīti uz datu apmaiņu starp valstu statistikas iestādēm un uz informācijas vākšanu Eiropas līmenī, uz ko pamatosies šīs jomas attīstība.

Ārvalstu saistīto uzņēmu (FATS) identificēšana un uzraudzība sniegs iespēju mērīt ražošanas sistēmu eiropeizāciju un internacionalizāciju.

Statistikas mērķis būs aizvien vairāk analizēt noturīgu tūrismu kopā ar noturīgu attīstību, izveidojot satelītkontus.

Būs jāīsteno Padomes lēmums par audiovizuālo statistiku. Eurostat turpinās konsolidēt darbu, kas veikts jau kopš 1999. gada, lai izveidotu Kopienas statistikas informācijas infrastruktūru attiecībā uz audiovizuālās nozares un ar to saistīto nozaru rūpniecību un tirgiem. Bez tam ir jāattīsta telekomunikāciju statistikas tiesiskā bāze.

Pakāpeniski izveidos elastīgu un pielāgojamu sistēma datu vākšanai par informācijas sabiedrības rādītājiem, balstoties uz esošiem vai jauniem pētījumiem saskaņā ar Padomes noteiktajām prioritātēm.

Piecu gadu laikposmā Komisija centīsies:

IV   SADAĻA

Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un citas politikas jomas, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos

Kopienas kompetence imigrācijas un patvēruma jomā radās, 1999. gada 1. maijā stājoties spēkā Amsterdamas Līgumam. Pēc Eiropadomes lūguma Komisija 2000. gada novembrī iesniedza divus ziņojumus, lai Kopienā sāktu debates par kopējās ES politikas ilgtermiņa aspektiem. Abos ziņojumos izvirzīts jautājums par statistiku šajā sakarā. Ziņojumā par Kopienas imigrācijas politiku ( 10 ) ir uzsvērts, ka vajag vairāk informācijas par migrācijas plūsmām un migrācijas tendencēm uz ES un no tās. Ziņojumā par patvērumu ( 11 ) ir norādīts, ka, lai izveidotu un īstenotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, vajadzīga padziļināta analīze par migrācijas plūsmu apjomu un to izcelsmi, kā arī analīze par aizsardzības pieprasījumu raksturīgām pazīmēm un atbildēm uz tiem. Savienības paplašināšana un sadarbības attīstība ar Vidusjūras baseina valstīm tikai palielinās vajadzību pēc statistikas informācijas šajā jomā.

Programmas piecu gadu darbības laikā Komisija:

V   SADAĻA

Transports

Kopienas transporta statistikai jāatbalsta kopējā transporta politika (no 70. līdz 80. pantam) un Eiropas komunikāciju tīklu (TENs) transporta daļa (no 154. līdz 156. pantam).

Transports ir arī būtiska Kopienas reģionālās un vides politikas daļa (skatīt XVII un XIX sadaļu), un īpaša uzmanība jāvērš uz noturīgas attīstības rādītājiem.

Kopienas statistikai jāveido visaptveroša transporta informācijas sistēma, ietverot datus par preču un pasažieru plūsmu, kā arī par infrastruktūru, transportlīdzekļiem, satiksmes plūsmu, personu mobilitāti, drošību, enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, kā arī datus par transporta izmaksām un cenām un par transporta uzņēmumiem. Galvenais mērķis ir mainīt līdzsvaru starp transporta veidiem, dodot priekšroku dzelzceļam un īsiem jūras pārbraucieniem, nevis autotransportam, tādējādi pārtraucot esošo saikni starp ekonomisko izaugsmi un augošu ceļu satiksmi. Būs jānodrošina labāka statistika par pasažieru un kravu modālo sadalījumu, ņemot vērā visus transporta veidus un uzlabojot laicīguma aspektus.

Transporta tirgu atvēršana konkurencei prasīs objektīvus statistikas datus, lai uzraudzītu attīstību šajos tirgos un novērtētu šīs attīstības ietekmi uz nodarbinātību un darba apstākļiem transporta uzņēmumos un šo uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju. Tas arī pastiprinās pieprasījumu pēc statistikas rādītājiem saistībā ar drošību un pakalpojumu kvalitāti. Tirgus tendences prasīs statistikas datu vākšanu par kravas transportu, kas ne tik daudz saistīti ar vienu transporta veidu, cik nodrošina informāciju par visu vairākveidu pārvadājumu ķēdi un uz preču transportu no tirgus perspektīvas viedokļa.

Saiknes uzraudzīšana starp transportu un vidi būs galvenais virzītājspēks, lai uzlabotu kvalitāti un visu transporta datu informācijas aptveramību. Tas arī radīs īpašas prasības pēc papildu datiem, piemēram, par personu mobilitāti un transportlīdzekļiem. Būs jāapmierina arī augošais pieprasījums pēc satiksmes datiem, kas izteikti kā transportlīdzekļa nobraukto kilometru skaits visiem transporta veidiem, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir šie dati, uzraugot satiksmes plūsmas pārlieku noslogotību un gāzu emisiju.

Pastāvīgais lielais ieguldījumu apjoms Eiropas transporta infrastruktūrā, jo īpaši TEN transportā, radīs īpašas vajadzības pēc statistikas par infrastruktūru un tirgus tendencēm. TEN un Kopienas reģionālā politika turpinās radīt pieprasījumu pēc tādiem telpiski iedalītiem datiem par transporta tīkliem un plūsmām, kas uzskatāmi par vispārējās transporta informācijas sistēmas sastāvdaļu.

Piecu gadu laikposmā Komisija centīsies:

VI   SADAĻA

Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu

Tieša statistikas programma nav vajadzīga. Statistikas informāciju šai sadaļai pēc vajadzības iegūst no citu programmas sadaļu datiem un rādītājiem.

VII   SADAĻA

Ekonomikas un monetārā politika

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) īstenošana prasa ļoti stingru statistikas uzraudzību, lai atbalstītu makroekonomikas politikas koordinēšanu un Eiropas Centrālo banku sistēmas monetārās politikas funkcijas. Stabilitātes un izaugsmes pakts izvirza jaunas statistikas prasības. Vienlaikus svarīga joprojām ir arī dalībvalstu sasniegtās ekonomiskās konverģences līmeņa mērīšana.

Lai nodrošinātu vajadzīgo statistikas plašumu, salīdzināmību, laicīgumu un biežumu, lai koordinētu makroekonomikas politiku un atbalstītu Eiropas Centrālo banku sistēmas monetārās politikas funkcijas, jāturpina darbs ar īstermiņa rādītājiem par pieprasījumu, jaudu, darba tirgu, cenām un izmaksām. Lai uzlabotu pakalpojumus ekonomikas attīstības cikla analītiķiem, izmantos jaunas metodes (piemēram, ātru novērtējumu, tūlītējas prognozes utt.). Šis darbs nodrošinās monetāro un finanšu rādītāju izveides turpmāku attīstību.

Saistībā ar EMS Rīcības plāna statistikas prasībām pastāvīgi ir jāuzlabo datu laicīgums un aptvērums. Eiro zonas kopējo rādītāju aprēķināšanai cik vien iespējams īsā laikā būs jāizveido savlaicīgi valstu ceturkšņa pārskati un jāveic ātrs novērtējums. Turklāt liels darbs būs jāveic institucionālā sektora ceturkšņa nefinanšu un finanšu pārskatu jomā, kas būtu pilnībā saskanīgi ar gada pārskatiem un īstermiņa valsts finansēm. Nozīmīgs monetārās politikas analīzes instruments ir informācijas pieprasījums par darījumu partneriem finanšu pārskatos, kas parāda attiecības starp sektoriem (“no kā — kam”). Šī informācija jāsavāc pakāpeniski šīs piecu gadu programmas darbības laikā.

Šīs programmas darbības laikā, no 2003. līdz 2007. gadam, nozīmīgākais gaidāmais notikums ir ES paplašināšana no 15 dalībvalstīm līdz 20 vai vairāk dalībvalstīm. Tas no jaunajām dalībvalstīm prasīs nopietnu darbu saistībā ar datu piegādi un Eurostat — saistībā ar datu izvērtējumu. Lai pilnībā atbalstītu Komisijas paplašināšanas politiku, jāsniedz un jāattīsta palīdzība kandidātvalstīm, lai nodrošinātu pienācīgu datu pieejamību, kvalitāti, laicīgumu un salīdzināmību.

Saistībā ar visām dalībvalstīm pastiprināta uzmanība jāpievērš datu kvalitātei pēc nemainīgām un esošām cenām. Uz nacionālo kopienākumu balstīti pašu resursi, kas veido 60 % ES budžeta, ir viens no datu administratīvas izmantošanas piemēriem. Darbs būs vērsts uz to centienu turpināšanu un papildināšanu, kas veltīti statistikas harmonizēšanai par konverģences kritērijiem. Lai saglabātu cenu stabilitāti (Līguma 105. pants) un nodrošinātu informāciju Eiropas Centrālās bankas eiro zonas monetārās politikas vajadzībām, ir jāuztur un jāuzlabo Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) kvalitāte saskaņā ar Padomes 1995. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 2494/95 par saskaņoto patēriņa cenu indeksu ( 12 ) SPCI metodoloģija jāpabeidz un jākonsolidē saskaņā ar iepriekš minēto Padomes Regulu par SPCI.

Budžeta situācijas un valsts parāda kopapjoma uzraudzība (Līguma 104. pants un Dublinā noslēgtais Stabilitātes un izaugsmes pakts) balstīsies uz valstu pārskatiem, kas sagatavoti, izmantojot Eiropas kontu sistēmas EKS 95 metodoloģiju, kas apstiprināta Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā ( 13 ) Saskaņošanu un salīdzināmību pārskatīs, lai nodrošinātu oficiālos lēmumu pieņēmējus ar augstas kvalitātes un salīdzināmiem statistikas instrumentiem, nepieļaujot sagrozījumus spriedumos par budžeta situāciju katrā dalībvalstī.

Dalībvalstu ekonomikas attīstības uzraudzība, kas noteikta Līguma 99. pantā, palielina vajadzību pilnībā īstenot esošo datu pārraides programmu par nacionālajiem kontiem saskaņā ar Regulu par EKS 95, īpaši attiecībā uz laicīgumu un aptvērumu, un pakāpeniski to attiecināt uz jaunām jomām, pārskatot to un pagarinot spēkā esamības laiku.

Turpinās darbu pie kontu galveno rādītāju izstrādes saistībā ar pirktspējas paritāti. Pieņemot Padomes Regulu par pirktspējas paritāti, jāpabeidz pārskatīšanas darbs pie pirktspējas paritātes metodoloģijas, lai padarītu rezultātus ticamākus salīdzinošajai analīzei, ko uzsāka iepriekšējās piecu gadu programmas laikā.

Ekonomikas un monetārās savienības izveidei ir nozīmīgas sekas attiecībā uz maksājumu bilances statistiku. Šajā sakarā īpaši būtiskas ir robežvērtības, par kuru sasniegšanu jāziņo; ja tās mainīs, kā pašlaik paredzēts, tad būs jāveic nozīmīgs attīstības darbs, lai nodrošinātu šo datu kvalitātes saglabāšanu. Daudzas dalībvalstis (īpaši tās, kurās banku pārskati ir maksājumu bilanču apkopotāju galvenais avots) pašlaik pārskata maksājumu bilances vākšanas sistēmas, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Turpmākajos gados turpināsies darbs, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis turpina sniegt ES iestādēm un Eiropas Centrālajai bankai kvalitatīvus un svarīgus datus, īpaši ar pakalpojumu tirdzniecības, ārvalstu tiešo ieguldījumu un ārvalstu saistītās tirdzniecības statistiku. Prioritāte būs arī kandidātvalstu datu vākšanai (un analīzei). Šos datus pieprasījuši vairāki Komisijas dienesti, īpaši tie, kas ir atbildīgi par ekonomisko uzraudzību, tirdzniecības politiku un ārējiem sakariem.

Piecu gadu laikposmā Komisijas mērķi būs:

VIII   SADAĻA

Nodarbinātība

ES darba statistikas attīstību noteiks šādi politiskie procesi: ES paplašināšana, ES nodarbinātības stratēģija, Ekonomikas un monetārā savienība un salīdzinošā novērtēšana (ik pavasari ziņojot par strukturālajiem rādītājiem Eiropadomei).

Darba statistiku lielā mērā reglamentē ES regulas. Pateicoties tam, kandidātvalstis jau būs veikušas būtisku darbu, lai atbilstu ES prasībām pirms 2003. gada. Pilnīga atbilstība, regulāra datu pārraide un pielāgošanās turpmākai attīstībai būs izaicinājums laikā no 2003. līdz 2007. gadam.

Nosakot jaunus nodarbinātības mērķus, kas jāsasniedz 2005. un 2010. gadā, Eiropadome ir palielinājusi vajadzību uzraudzīt Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanu un jo īpaši nodarbinātības pamatnostādņu ikgadēju īstenošanu. Šai uzraudzībai būs jāfiksē nepārtraukts darbaspēka apsekojums, kā arī tā mainīgo lielumu saraksta pielāgošana. Uzraudzība prasīs biežāku un pilnīgāku statistiku, lai konstatētu dzimumu nevienlīdzību (īpaši darba algas nevienlīdzību jebkādā saimnieciskajā darbībā) un iemaņu nevienlīdzību. Tas ietvers arī strukturālo statistiku par ieņēmumiem un pētījumus par Kopienas darba piedāvājumu apsekojuma īstenošanu.

Tik lielā zonā kā EMS darbaspēka izmaksu tendences ir galvenais potenciālais ar inflāciju saistītās spriedzes radītājs, tādēļ tās jāuzrauga, izmantojot ātru augstas kvalitātes īstermiņa statistiku. Ļoti svarīga ir darbaspēka izmaksu indeksa regulas īstenošana un nepārtraukta darbaspēka izmaksu īstermiņa statistikas uzlabošana, kā arī uzlabota darba produktivitātes mērīšana (kas nozīmē uzlabotas datu sērijas par darba apjomu).

IX   SADAĻA

Kopēja tirdzniecības politika

Līguma 133. pants padara Eiropas Komisiju atbildīgu par sarunu vešanu ar trešām valstīm par komerclīgumiem. Tas ietver vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS). Šim nolūkam kvalitatīviem datiem ir būtiska nozīme.

Turpmākajos gados turpināsies darbs, lai nodrošinātu, ka dati par pārrobežu pakalpojumu tirdzniecību (gan pēc ģeogrāfiskā iedalījuma, gan pēc sīka sastāvdaļu iedalījuma), ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un ārvalstu saistīto tirdzniecību saglabā kvalitātes standartus, detalizētību un saskaņotību, kas vajadzīgs par tirdzniecības politiku atbildīgajiem Komisijas dienestiem.

Dohas raunds, kas sākts 2001. gada novembrī par būtiskām tēmām padarīs noturīgu attīstību un kopējās tirdzniecības politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Būs jāuzsāk koordinācijas darbs saistībā ar vispārēju datu vākšanu.

Turpmākajos gados prioritāra būs arī kandidātvalstu datu vākšana un analīze. Uzsāks darbu, lai koordinētu turpmāku metodoloģijai veltītu diskusiju starp dalībvalstīm, neraugoties uz to, ka šajā jomā jau sasniegta nozīmīga saskaņotības pakāpe. Ļoti būtiska ir arī Kopienas maksājumu bilances statistikas izveide, lai iegūtu visaptverošu ES maksājumu bilanci.

Darbs statistikas noteikumu saskaņošanā turpināsies saistībā ar tādu metodoloģiju, kas vairāk atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas nesen pieņemtajām starptautiskajām rekomendācijām. Statistikas informāciju uzlabos, efektīvāk izmantojot muitas deklarācijas saturu, un ņems vērā tās vajadzības, ko rada pārmaiņas Eiropas Savienībā un starptautiskajā tirdzniecībā (paplašināšana, globalizācija, tirdzniecības liberalizācija). Veiks arī darbības, lai uzlabotu importa un eksporta cenu statistikas ticamību, tā nodrošinot Savienības produktu ārējās konkurētspējas labāku mērīšanu.

Beidzoties piecu gadu programmai, Komisija būs:

X   SADAĻA

Muitu sadarbība

Tieša statistikas programma nav vajadzīga. Statistikas informāciju šai sadaļai pēc vajadzības iegūst no citu programmas sadaļu datiem un rādītājiem.

XI   SADAĻA

Sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunieši

Šīs programmas darbības laikā izveidos saskaņotu stratēģiju, lai nodrošinātu pilnīga rādītāju kopuma pieejamību, kas aptver visas sociālās jomas, ciešā koordinācijā ar VIII sadaļā minētajām darbībām. Esošās informācijas kvalitāti uzlabos un ieviesīs jaunus rādītājus, lai aptvertu tādas prioritāras jomas kā sociālā atstumtība un mūžizglītība. Saistībā ar Stokholmas Eiropadomes pieņemto ziņojumu par izglītības un apmācības sistēmu mērķiem būs jāturpina cieša sadarbība starp Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu un Eurostat. Papildus statistikas darba turpināšanai saistībā ar trim prioritātēm, kas noteiktas 2002. gadam (pamatizglītība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, matemātikas zinātnes un tehnoloģija), būs jāstrādā pie jaunu mērķu sasniegšanas. Būs jāattīsta tie rādītāji, attiecībā uz kuriem vēl nav datu vai kuri neatbilst vajadzīgajiem kvalitātes kritērijiem, bet kuri ir būtiski, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Sociālās statistikas apjoms jāpaplašina ģeogrāfiskā ziņā, lai tas aptvertu visas kandidātvalstis un arī teritorijas ārpus Eiropas robežām, piemēram, MEDSTAT (Eiropas un Vidusjūras reģiona statistiskās sadarbības programmas) valstis. Šīs attīstības kritērijs būs demogrāfiskie dati; tā kā 2001. gada tautas skaitīšanas posma rezultāti ir apstrādāti um publicēti, šis process iekļausies regulāras atjaunināšanas un nākamā posma sagatavošanas programmā, veicinot saskaņotu pieeju visā paplašinātajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kas aprakstīta iepriekš. Iedzīvotāju skaita prognozes visai teritorijai jāveic arī valstu līmenī.

Šīs programmas darbības laikā īpaši svarīga loma būs datu vākšanas un apstrādes uzlabošanai saistībā ar starptautisko mobilitāti augstākajā izglītībā un pētniecībā. Pirmais uzdevums ir saskaņot pamatdefinīcijas un svarīgākos rādītājus.

Sevišķi būtisks visā šajā posmā būs mūžizglītības temats, atspoguļojot faktu, ka ekonomisko pārmaiņu dēļ būs nepārtraukti jāatjaunina darba un sociālās iemaņas. Nodarbinātības, ekonomikas un izglītības politikai būs vajadzīga visaptveroša “mācīšanās” statistika, īpašu uzmanību pievēršot valsts un privātiem ieguldījumiem izglītībā. Esošais informācijas apjoms par izglītību un apmācību būs jāpapildina ar turpmākiem datiem par pieaugušo izglītību.

Komisijas 2002. gada paziņojums par jaunu Kopienas stratēģiju saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā prasa pilnībā īstenot Eiropas statistikas par nelaimes gadījumiem darbā (ESND) pēdējo posmu un Eiropas statistikas par arodslimībām (ESA) pirmo posmu. Tāpat turpmāk attīstīs rādītājus par darba kvalitāti, ar darbu saistītām veselības problēmām un sociālekonomiskām izmaksām saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā.

Saistībā ar Līguma 13. pantu un cīņu pret diskrimināciju izveidos metodoloģiju, lai nodrošinātu regulāru statistiku par invalīdu integrāciju sabiedrībā.

Sagaidāms, ka šīs programmas darbības laikā turpināsies nozīmīgas sociālas pārmaiņas, no kurām vairums jau ir jūtamas (piemēram, iedzīvotāju piramīdā, mājsaimniecību struktūrā, migrācijas tendencēs, darba veidos, izglītības sistēmās utt.), tādēļ papildus jau aprakstītajiem būs vajadzīgi jauni instrumentu veidi. ES statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) balstīsies uz plašu avotu izvēli un izmantos pieredzi, kas iegūta 90. gados, īstenojot Eiropas Kopienas Mājsaimniecību paneļa turpmākās kārtas. To uzsāks, lai nodrošinātu plašu informācijas klāstu par Eiropas pilsoņu dzīves apstākļiem piecu gadu laikposmā un pēc tā.

Programmas piecu gadu darbības laikā Komisija:

XII   SADAĻA

Kultūra

Kopienas rīcība kultūras jomā pamatojas uz Līguma 151. pantu. Galvenais Kopienas kompetences elements šajā jomā ir uzlabot zināšanas un izplatīt informāciju par eiropiešu kultūras būtiskākajiem aspektiem. Bez tam ir skaidri noteikts, ka, definējot un īstenojot tās politiku kopumā, Kopienai jāņem vērā kultūras aspekti.

Kopienas 2003.–2007. gada statistikas programmā kultūras statistikas prioritāte būs konsolidēt izmēģinājuma darbus saistībā ar nodarbinātību kultūras jomā, dalību kultūras pasākumos un statistiku par izdevumiem kultūras jomā. Tajā pašā laikā un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām statistikas programma atbalstīs metodoloģisko darbu un statistikas attīstību saistībā ar ienākumiem no ieguldījumiem kultūrā. Īpaša uzmanība būs pievērsta starptautisku metodoloģiju attīstīšanai, kas ļauj statistiski mērīt un analizēt ietekmi, kāda dalībai kultūras pasākumos var būt uz sociālo mērķu sasniegšanu, piemēram, izglītības līmeņa paaugstināšanos un nodarbinātības pieaugumu, noziedzības samazināšanos, kā arī nevienlīdzības samazināšanos veselības jomā.

Programmas piecu gadu darbības laikā Komisija:

XIII   SADAĻA

Veselības aizsardzība

Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienas rīcība veselības aizsardzības jomā ietver arī informāciju par veselības aizsardzību. Eiropas statistikas sistēmā ir izveidota veselības aizsardzības statistikas pamatsistēma, kas aptver veselības stāvokli, veselības noteicošos faktorus un veselības resursus Kopienas rīcības programmu vajadzībām saistībā ar veselības aizsardzību. Pieņemot jauno Kopienas rīcības programmu par veselības aizsardzību ( 14 ), turpmāk attīstīs veselības informācijas statistisko faktoru saistībā ar Kopienas statistikas programmu, ieskaitot datu vākšanu, kas vajadzības gadījumā iedalīti pēc dzimuma, vecuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un, ja iespējams, pēc ienākumu līmeņa. No 2003. līdz 2007. gadam turpināsies darbība saistībā ar veselības statistikas kopuma turpmāku attīstīšanu, lai reaģētu uz īpašām prasībām, kas izriet no jaunās rīcības programmas par veselības aizsardzību. Būs jāņem vērā īpašā vajadzība pēc noturīgas attīstības rādītājiem.

Galvenais uzsvars būs likts uz veselības aizsardzības statistikas pamatsistēmas infrastruktūras nostiprināšanu (dalībvalstu un ES līmenī), uz esošo datu saskaņošanu un to salīdzināmības uzlabošanu sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, kas ir kompetentas šajā jomā (PVO un ESAO).

Lai nodrošinātu atbilstību un komplementaritāti, īpaša rīcība šajā programmā būs vērsta arī uz to, lai nodrošinātu, ka veselības statistikas pamatjēdzienus, definīcijas un klasifikāciju izmantotu visā veselības informācijas jomā.

Saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem ar attiecīgajām valstīm veselības aizsardzības statistikas apjomu pakāpeniski paplašinās, lai aptvertu visas kandidātvalstis.

Programmas piecu gadu darbības laikā Komisija:

XIV   SADAĻA

Patērētāju aizsardzība

Pēdējos gados patērētāju politika EK institūcijām ir kļuvusi ļoti nozīmīga (Līguma 153. pants).

Komisija ir izveidojusi 1999.–2001. gada Rīcības plānu patērētāju politikā, kam sekos darbības par labu patērētājiem. Esošo Rīcības plānu, tāpat kā iepriekšējos, apgrūtina ierobežotā tādu datu pieejamība, kas vajadzīgi, lai pieņemtu pamatotus lēmumus. Pašlaik sagatavo 2002.–2005. gada Rīcības plānu patērētāju politikā, kurā būs uzsvērta vajadzība pielikt sistemātiskākas un lielākas pūles, lai izveidotu piemērotu “zināšanu bāzi” — būtisku palīginstrumentu politikas izstrādē.

Eurostat centienu mērķis ir nodrošināt statistikas datus, kas būtu interesanti visai sabiedrībai, lai palīdzētu labāk izprast ar patēriņu un patērētājiem saistītos jautājumus Eiropas, valstu un reģionu līmenī.

Programmas piecu gadu darbības laikā Komisija:

XV   SADAĻA

Eiropas komunikāciju tīkli

Tieša statistikas programma nav vajadzīga. Statistikas informāciju šai sadaļai pēc vajadzības iegūst no citu programmas sadaļu datiem un rādītājiem.

XVI   SADAĻA

Rūpniecība

Statistikas darbs rūpniecības jomā vārda plašā nozīmē (īpaši ietverot celtniecību, pakalpojumus, enerģētiku un lauksaimniecības pārtikas produktus) būs vērsts uz to, lai atbalstītu politiku, kas izstrādāta, pamatojoties uz Amsterdamas Līgumu un vairākiem turpmākiem sammitiem (jo īpaši 2000. gada marta Lisabonas sammitu). Šie risinājumi īpaši iecerēti tādām jomām kā globalizācija, iekšējā un ārējā uzņēmumu organizācija (un vispārīgāk — ražošanas sistēma), kā arī sadarbība starp uzņēmumiem, uzņēmējdarbības un vadības gars, pieprasījums un, visbeidzot, nodarbinātība un cilvēkresursi.

Pirmā prioritāte būs dažādu noteikumu īstenošana par uzņēmējdarbības statistiku. Īpaši būs uzsvērta rezultātu kvalitāte.

Lai sekotu strukturālām pārmaiņām rūpniecībā, ciešā sadarbībā ar valstu statistikas sistēmām izstrādās uzņēmējdarbības statistikas attīstības programmu. Šī izstrāde aptvers spēkā esošo noteikumu pielāgošanu, kā arī atbalstu galvenajām Eiropas politikas jomām, īpaši vienotajam tirgum, paplašināšanai, ekonomikas un monetārajai politikai, informācijas sabiedrībai, nodarbinātībai, kā arī atbalstu strukturālajiem rādītājiem, uz ko pamatojas Savienības gada ziņojums.

Eurostat kopā ar dalībvalstīm pētīs valstu datu vākšanas metožu maksimālas racionalizācijas un koordinācijas iespējas, lai cik vien iespējams mazinātu uzņēmumu apgrūtinājumu. Īpašas pūles būs veltītas, lai uzlabotu vienotā tirgus analīzi, izmantojot gan esošos, gan vēl izveidojamos statistikas instrumentus, īpaši Prodcom (un līdzīgus risinājumus pakalpojumu jomā).

Enerģētikas statistikas jomā darbs būs saistīts ar enerģijas bilanču kvalitātes uzlabošanu, īpaši patēriņa jomā, lai labāk reaģētu uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu uzraudzības mehānisma prasībām. Esošo sistēmu paplašinās, lai labāk reaģētu uz jautājumiem, kas saistīti ar noturīgu attīstību (energoefektivitāte, koģenerācija, atjaunojami enerģijas avoti), kontrolēs arī konkurences efektivitāti liberalizētos tirgos un tās ietekmi uz patērētājiem un enerģētikas rūpniecību.

Programmas piecu gadu darbības laikā turpināsies darbs šādās jomās:

XVII   SADAĻA

Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Viens no Eiropas Savienības veidošanas būtiskākajiem faktoriem ir sociālā un reģionālā līdzsvara trūkuma novēršana. Tas patiesībā ir struktūrfondu galvenais mērķis. Kopš to reformas 1988. gadā Komisija īsteno integrētu sociālās un ekonomiskās kohēzijas politiku, kurā reģionālajai statistikai ir būtiska loma lēmumu īstenošanas procesā: zonas, kam ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar reģionālajiem mērķiem, ir noteiktas, pamatojoties uz sociālekonomiskiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētas robežvērtības; par līdzekļu asignējumiem dalībvalstīm lemj objektīvi, balstoties uz statistikas rādītājiem. Bez tam novērtēt Kopienas politikas ietekmi reģionu līmenī un konstatēt reģionālās atšķirības iespējams tikai tad, ja ir pieejama plaša reģionālā statistika.

Novērtējuma ziņojumiem (Ziņojums par eknomisko un sociālo kohēziju ( 15 ) par sociālekonomiskajām tendencēm reģionos, ko regulāri sagatavo Komisija, ir vajadzīgs liels statistikas informācijas apjoms. Īpaša uzmanība jāpievērš pilsētu jautājumam, ņemot vērā, ka politisko lēmumu pieņēmēji aizvien noteiktāk izsaka prasību pēc dzīves kvalitātes novērtējuma Eiropas pilsētās. Turpmākajai darbībai viņiem vajadzīgi salīdzināmi dati par visām ES pilsētām. Komisijas 1997. gada paziņojumā (Par pilsētu politiku Eiropas Savienībā) un 1998. gada paziņojumā (Noturīga pilsētu attīstība Eiropas Savienībā: darbības principi) ir īpaši uzsvērta vajadzība pēc salīdzināmākas informācijas.

2003.–2007. gada statistikas programmā veicamo darbu lielā mērā noteiks Kopienas reģionālā politika paplašinātā Eiropas Savienībā un jauna struktūrfondu plānošanas posma sākums. Trešo Kohēzijas ziņojumu Komisija plāno pieņemt 2004. gada sākumā, un tā slēdzieni (regulu projektu formā) jāīsteno visu pārējo gadu. Vajadzīgā informācija ietvers iedzīvotāju skaita prognozes reģionu līmenī un reģiona demogrāfiskos datus.

Daudzas Komisijas struktūrvienības izmanto ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu politiku, par kuru tās ir atbildīgas. Šī tendence kļūs aizvien redzamāka dažos turpmākajos gados, jo tehnoloģiskie sasniegumi un dati kļūs pieejami aizvien plašāk. Iniciatīvas saistībā ar Eiropas telpas datu infrastruktūru ļaus rasties jauniem izaicinājumiem šajā jomā. Eurostat kā Komisijas uzziņu datu bāzes pārvaldītājam jāstājas pretī šim izaicinājumam.

Piecu gadu laikposmā turpināsies darbs šādās jomās:

XVIII   SADAĻA

Pētniecība un tehnoloģijas attīstība

Kopienas pētniecības, tehnoloģiju un attīstības politikas vispārējais mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomikas zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un uzlabot tās konkurētspēju starptautiskā līmenī. 2000. gada Lisabonas sammitā Eiropadome noteica skaidru Eiropas stratēģisko mērķi nākamajai desmitgadei. Saskaņotu ieejas un izejas faktoru un uz zināšanām balstītas ekonomikas sociālekonomiskās ietekmes mērīšana arī turpmāk būs īpaša prioritāte Eiropas pētījumu programmā, kā skaidri redzams debatēs par Eiropas pētījumu jomu.

Visām nesenajām pētniecības, attīstības un inovāciju programmām bija vajadzīgi savlaicīgi un saskaņoti dati, par kuru vākšanu jāvienojas ar dalībvalstīm un ko koordinē Eurostat. Lai ik gadus atjauninātu rādītājus abām iniciatīvām, būs jāveic biežāki apsekojumi dalībvalstīs, kā arī kvalitātes uzlabošana. Jāattīsta spēja veidot statistiku par cilvēkresursiem pētniecības un tehnoloģiju jomā, iedalot tos pēc dzimuma, lai nodrošinātu politikas veidotājus ar datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu saistīto Kopienas politikas jomu efektivitāti.

Nākamajos piecos gados galvenās pūles būs veltītas, lai:

Kā daļu no pētniecības un attīstības politikas Kopiena veicina tādas pētniecības darbības, kas atbalsta tās politiku. Oficiāla statistika dažādās pamatprogrammās (ietverot dokumentu projektus Sestajai pamatprogrammai) noteikta kā joma, kurā Kopienas līmenī uzsāks pētniecības un attīstības darbības.

Augošā statistikas izmantošana politisko lēmumu pieņemšanā 90. gadu beigās ir radījusi pieprasījumu pēc precīzākas un salīdzināmas statistikas, īpaši attiecībā uz īstermiņa rādītājiem, lai uzraudzītu vienotā Eiropas tirgus un monetārās savienības attīstību. Paredzamā Eiropas Savienības paplašināšana palielina vajadzību pēc ātras pieejas šādai informācijai.

Vienlaikus tehnoloģija sniedz jaunas iespējas datu vākšanai un statistikas izplatīšanai. Tajā pašā laikā respondenti (uzņēmumi un indivīdi) sūdzas par datu sniegšanas pienākuma radīto apgrūtinājumu un lūdz to samazināt, izmantojot automatizāciju un labāku esošo datu izmantošanu. Pētījumiem un attīstībai statistikā piemīt Eiropas dimensija, tāpēc ka statistikas izveide pēc būtības ir starptautiska, jo tikai dažas dalībvalstis varētu to atļauties vienas pašas. Kopā ar augošo uzsvaru uz izveidotās statistikas izmaksu un labumu analīzi tas nozīmē jaunas prasības Eiropas statistikas veidošanai. Tādējādi Eiropas oficiālajiem statistiķiem no jauna jāapsver procedūras, ko patlaban izmanto statistikas vākšanai un apkopošanai par aizvien plašāku parādību klāstu.

Šajās prasībās uzsvērts, cik svarīgi ir izmantot esošos statistikas izveides datu avotus, lai veiktu padziļinātu analīzi. Tas nozīmē, ka jāizveido metodes un instrumenti, kas veicina kombinētu datu izmantošanu (piemēram, administratīvie dati un izlases veida apsekojumi vai statistika par laikposmu, kurš īsāks par gadu, un strukturālā statistika).

Nākamajos piecos gados centieni būs vērsti uz:

XIX   SADAĻA

Vide

Vides statistikas galvenais mērķis ir būt efektīvam Eiropas Savienības vides politikas īstenošanas un novērtēšanas instrumentam. Galvenās vides prioritātes ir noteiktas Sestajā vides rīcības programmā, noturīgas attīstības stratēģijā un Kārdifas stratēģijā vides iekļaušanai citās politikas jomās.

Eiropas Komisijas priekšlikumā sestajai rīcības programmai vides jomā “Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle” norādītas vides statistikas prioritārās jomas. Jaunā programma nosaka četras galvenās politikas jomas: klimata pārmaiņas, daba un bioloģiskā daudzveidība, vide, veselība un dzīves kvalitāte, dabas resursi un atkritumi. Tā uzsver vajadzību turpināt procesu, lai iekļautu vides apsvērumus citās saistītās politikas jomās un nodrošinātu pilsoņus ar labāku un pieejamāku informāciju par vidi. Jāattīsta arī apzinīgāka attieksme pret vidi saistībā ar zemes izmantošanu.

Eiropadome 2001. gada jūnijā Gēteborgas sanāksmē pieņēma ES noturīgas attīstības stratēģiju. Stratēģija balstās uz četrām tēmām (klimata pārmaiņas, transports, veselība un dabas resursi), un tai katru gadu veiks uzraudzību. Stratēģija lielā mērā ietekmēs vajadzības pēc statistikas, kas saistīta ar vidi, savukārt noturīgas attīstības aspekts ietekmēs sociālo un ekonomisko statistiku. Sasniegtā progresa noteikšanas nolūkā noturīgu attīstību iekļaus apkopotā ziņojuma strukturālo rādītāju sarakstā un, sākot no 2002. gada, ik gadus ar to iepazīstinās pavasara Eiropadomes sanāksmi.

Gēteborgas padome arīdzan aicināja izstrādāt stratēģiju saistībā ar noturīgas attīstības ārējo dimensiju, un ir sagaidāms, ka pieņems vispārēju programmu, ņemot vērā ANO Pasaules sammitu par noturīgu attīstību.

Saistībā ar videi veltīto daļu statistikas programmā rīcības programma un noturīgas attīstības stratēģija paredz, ka jāturpina darbs esošajās jomās, taču tās jāpaplašina un jāpielāgo. Galvenā statistikas programmas orientācija arī turpmāk būs vērsta uz tādu statistiku, kas cieši saistīta ar sociālekonomisko statistiku, piemēram, cilvēku darbības izraisīto vides noslodzi un sabiedrības pārstāvju reakciju. Statistikas spēja aprakstīt mijiedarbību starp sociālo, ekonomisko un vides attīstību prasīs papildu darbu. Programma izveidota tā, lai tā atbilstu vajadzībām pēc statistikas, kas papildinātu Eiropas Vides aģentūras informāciju, un darba jomas arī turpmāk būs komplementāras.

Izšķirošs noturīgas attīstības faktors ir vides aspektu iekļaušana citās politikas jomās, taču līdz šim tas sasniegts tikai trijās nozarēs no deviņām (transportā, lauksaimniecībā un enerģētikā). Lai īstenotu šādu integrētu politiku, turpināsies darbs pie Kopienas statistikas videi veltītās daļas saskaņošanas ar attiecīgo sociālekonomisko statistiku. Pēdējos gados ir sasniegts ievērojams progress saistībā ar attiecīgas statistikas apkopošanu. Atbilstīga rīcība būs svarīga arī citās politikas jomās. Liela nozīme jāpiešķir arī bioloģiskās daudzveidības rādītājiem, resursu izmantošanas intensitātei un toksiskām ķīmiskajām vielām un to ietekmei uz cilvēku veselību. Zemes izmantošanas statistiku uzlabo, izmantojot ainavas statistiku. Zivsaimniecības statistika būs nozīmīga, lai parādītu šā ierobežotā resursa attīstību (skatīt II sadaļu). Apkopotie rādītāji, kuros izmanto ražošanas un tirdzniecības statistiku un citus avotus, var dot ieguldījumu, lai raksturotu sabiedrības atkarību no ķīmiskām vielām. Arī sociālā statistika jāpapildina ar videi veltītu daļu, lai atspoguļotu patēriņa modeļus un piesārņojuma un ķīmisko vielu izmantošanas iespējamo ietekmi uz veselību.

Svarīgs uzdevums būs īstenot Regulu par atkritumu statistiku. Jaunajai politikai, kas saista atkritumu apsaimniekošanu ar resursu apsaimniekošanu, arī būs jāveic statistiskas darbības, lai vienotā veidā raksturotu materiālu plūsmu, resursu izmantošanu, atkritumus, otrreizējo izmantošanu un ekoefektivitāti. Lai īstenotu pamatdirektīvu par ūdeni, arī būs vajadzīga statiska un labāka ūdens statistikas saskaņošana. Būtisks šādai statistikai ir labāks juridiskais nodrošinājums. Svarīgs būs statistikas atbalsts IPPC (integrated pollution and prevention control) direktīvas īstenošanai, lai nodrošinātu salīdzināmību ar uzņēmējdarbības statistiku. Būtiski uzdevumi būs ziņošanas pienākumu pārskatīšana, kā arī statistikas un atbilstības ziņojumu koordinācija.

Ir izveidoti arī vides konti, kas saistīti ar nacionālajiem kontiem. Uz šiem kontiem pamatojas vides analīzes un visaptverošāku ekonomikas un vides mijiedarbības modeļu izveide. Tos turpmāk pielāgos un paplašinās, lai tie kļūtu par būtisku statistikas instrumentu noturīgas attīstības analīzē.

Galvenie centieni nākamajos piecos gados būs:

XX   SADAĻA

Sadarbība attīstības jomā (un citas ārējās darbības)

Vispārējais mērķis ir atbalstīt ES ārējos sakarus, nodrošinot atbilstīgu un mērķtiecīgu tehnisko palīdzību statistikas jomā, lai stiprinātu spēju nodrošināt statistiku valstīs, kas saņem ES atbalstu. Tomēr nākotnes stratēģijā ir atzīta vajadzība pielāgoties, reaģējot uz mainīgo ES politiku.

Atspoguļot ES politiku statistiskajā sadarbībā.

Visnozīmīgākā politiskā pārmaiņa Eiropas Kopienas attīstības politikā ir augošā un skaidri izteiktā koncentrēšanās uz nabadzības samazināšanu, īpaši ĀKK valstīs. Tādējādi statistiskā sadarbība aizvien vairāk būs vērsta uz nabadzības mērīšanas un uzraudzības stiprināšanu; tas izraisīs aktīvāku darbību galvenokārt sociālās statistikas jomā. Tāpat Attīstības ģenerāldirektorātam, Ārējo sakaru ģenerāldirektorātam un EuropeAid tiks sniegtas tehniskas konsultācijas un atbalsts, lai mērītu EK attīstības programmu ietekmi uz nabadzību.

Reģionālā integrācija būs pastāvīga programmas prioritāte un atspoguļos pašu valstu augošās iniciatīvas, lai stiprinātu to reģionālās struktūras. Atbalsta jomas ietvers daudzpusēju uzraudzību, nacionālo kontu uzlabošanu, cenu statistiku, lauksaimniecības statistiku, ārējo tirdzniecību, uzņēmējdarbības statistiku un apmācības sistēmas statistikas jomā.

Attiecībā uz sadarbību ar divpadsmit Vidusjūras reģiona partnervalstīm galvenais mērķis būs institucionāla un starpinstitucionāla valstu statistikas sistēmu nostiprināšana. Atbalstīs statistikas izveidi un saskaņošanu un lietotāju uzlabotu pieeju datiem, lai nodrošinātu stingru pamatu politisku lēmumu pieņemšanai un labu pārvaldību. Līdzās sociālekonomiskajai statistikai, prioritāras jomas ir arī migrācija, tūrisms un vide.

Sadarbības mērķis statistikas jomā starp ES un jaunajām neatkarīgajām valstīm ir atbalstīt un uzraudzīt ekonomisko sadarbību un reformu procesu, kā arī veicināt tirgus ekonomiku. Galvenās prasības attiecas uz ekonomikas un ārējās tirdzniecības statistiku.

Eurostat turpinās un stiprinās centienus, lai uzlabotu koordināciju starp devējām valstīm (t. i., divpusējiem un daudzpusējiem devējiem). Tāpat Eurostat turpinās darbu, īpaši saistībā ar ESAO /DAC, ANO un Pasaules Banku, lai novērtētu sadarbības ietekmi attīstības jomā attiecībā uz “tūkšgades attīstības mērķu” sasniegšanu, kas pieņemti ANO Tūkstošgades sammitā 2000. gadā. Tādējādi tam būs aktīva loma iniciatīvā PARIS 21 un Balkānos. Īpaši tehniskajā sadarbībā uzsvērs, cik svarīgi ir orientēties uz lietotāju, un sekmēs daudzgadīgu plānošanu.

Uzsāks inovatīvu darbu ar mērķi izstrādāt cilvēktiesību un labas pārvaldības mērīšanas un uzraudzības pieejas un metodes.

Piecu gadu laika posmā darbs būs vērsts uz:

---

II PIELIKUMS

---

( 1 ) OV C 75 E, 26.3.2002., 274. lpp.,

( 2 ) OV C 125, 27.5.2002., 17. lpp.,

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 25. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2002. gada 30. septembra Kopējā nostāja (OV C 275 E, 12.11.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts),

( 4 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

( 5 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.,

( 6 ) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp..

( 7 ) OV L 59, 6.3.1991., 21. lpp. Lēmums grozīts ar Padomes Lēmumu 97/255/EK (OV L 102, 19.4.1997., 32. lpp.).

( 8 ) OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp. Lēmums grozīts ar Padomes Lēmumu 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.).,

( 9 ) OV L 112, 29.4.1997., 56. lpp.

( 10 ) Komisijas Ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas imigrācijas politiku, 2000. gada 22. novembris (COM(2000) 757 galīgais).

( 11 ) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Par visā Savienībā spēkā esošu patvēruma procedūru un vienotu statusu attiecībā uz personām, kam piešķirts patvērums”, 2000. gada 22. novembris (COM(2000) 755 galīgais).

( 12 ) OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.

( 13 ) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 359/2002 (OV L 58, 28.2.2002., 1. lpp.)..

( 14 ) Komisijas Paziņojums par veselības stratēģiju Eiropas Kopienā un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā no 2001. līdz 2006. gadam — COM(2000) 285 galīgais, 2000. gada 16. maijs.

( 15 ) Skatīt “Eiropas vienotība, solidaritāte, dažādība, tās tauta un teritorija”; Otrais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju, Eiropas Komisija, 2001. gada janvāris.)