EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002D0187-20090604
Council Decision of 28 February 2002 setting up Eurojust with a view to reinforcing the fight against serious crime (2002/187/JHA)
Consolidated text: Padomes Lēmums (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (2002/187/TI)
Padomes Lēmums (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (2002/187/TI)
No longer in force
2002D0187 — LV — 04.06.2009 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES LĒMUMS (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 063, 6.3.2002, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 245 |
44 |
29.9.2003 |
||
|
L 138 |
14 |
4.6.2009 |
||
PADOMES LĒMUMS
(2002. gada 28. februāris),
ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem
(2002/187/TI)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīvu, kā arī Portugāles Republikas, Francijas Republikas, Zviedrijas Karalistes un Beļģijas Karalistes iniciatīvu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Ir nepieciešams uzlabot tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši, apkarojot smago noziegumu formas, ko bieži izdarījušas starptautiskas organizācijas. |
|
(2) |
Lai efektīvi uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, ir nepieciešams nekavējoties pieņemt struktūrpolitikas pasākumus Eiropas Savienības līmenī, lai veicinātu optimālu tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pasākumu koordināciju, kas attiecas uz pamattiesībām un pamatbrīvībām un kas aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju. |
|
(3) |
Lai pastiprinātu cīņu pret smagiem, organizētiem noziegumiem, Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sasauktā Eiropadome, jo īpaši tās secinājumos 46. punktā, pieņēma lēmumu izveidot vienību (Eurojust), kuras sastāvā ir prokurori, maģistrāti vai policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci. |
|
(4) |
Eurojust vienība ir izveidota ar šo lēmumu kā Eiropas Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu, un to finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, izņemot to valstu locekļu un palīgu algas un atalgojumus, ko sedz to izcelsmes dalībvalsts. |
|
(5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 3 ), mērķi attiecas arī uz Eurojust. Eurojust kolēģija nosaka vajadzīgos īstenošanas pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Tā pilnībā ņem vērā īpašo darbu, ko veic Eurojust saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Šajā sakarā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) jāaizliedz piekļūšana dokumentiem, pierādījumiem, ziņojumiem, piezīmēm vai jebkāda veida informācijai, ko glabā vai izstrādā gan procesā esošo, gan jau pabeigto minēto pasākumu gaitā, kā arī jāaizliedz šādu dokumentu, pierādījumu, ziņojumu, piezīmju un informācijas pārsūtīšana OLAF. |
|
(6) |
lai varētu sasniegt savus mērķus cik vien iespējams efektīvi, Eurojust pilda savus uzdevumus ar viena vai vairāku savu valstu locekļu starpniecību, vai darbojoties kā kolēģija. |
|
(7) |
dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāspēj apmainīties ar informāciju ar Eurojust atbilstoši kārtībai, kas kalpo valsts civildienesta interesēm un ievēro tās. |
|
(8) |
Eurojust jurisdikcija neierobežo Kopienas kompetenci aizsargāt pašai savas finansiālās intereses, kā arī neierobežo esošās konvencijas un nolīgumus, jo īpaši Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās (Eiropas Padome), kas parakstīta Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī, arī Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās ( 4 ), ko 2000. gada 29. maijā pieņēmusi Padome, un tās protokolu ( 5 ), kas pieņemts 2001. gada 16. oktobrī. |
|
(9) |
Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust sagatavo personas datus automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs. Attiecīgi jārīkojas, lai garantētu tādu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz tam līmenim, kas iegūts, piemērojot Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Eiropas Padome) principus, kas parakstīta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, kā arī tās turpmāko grozījumu, jo īpaši tā protokola principus, kas tika nodots parakstīšanai 2001. gada 8. novembrī, ja šādi grozījumi ir spēkā starp dalībvalstīm. |
|
(10) |
Lai palīdzētu nodrošināt un pārbaudīt, ka Eurojust pienācīgi apstrādā personas datus, ņemot vērā Eurojust sastāvu, jāizveido Apvienotā uzraudzības iestāde, kuras sastāvā jābūt tiesnešu kolēģijai vai, ja to pieprasa dalībvalsts konstitucionālā vai valsts iekārta, personām, kas veic līdzvērtīgu amatu, kas sniedz tiem pietiekamu neatkarību. Šīs Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras nedrīkst ierobežot valsts tiesu kompetenci vai jebkuras pārsūdzības metodi, kas ir ieviesta līdz tam. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu dažādu darbību saskaņotu koordināciju, ko īsteno Savienība un Kopiena, un, ņemot vērā Līguma 29. pantu un 36. panta 2. punktu, Komisijai jābūt pilnībā iesaistītai Eurojust tiesas procesos attiecībā uz vispārīgajiem jautājumiem un tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Eurojust procedūras noteikumos jābūt sīki izklāstītai kārtībai, kādā Komisija piedalās Eurojust tiesas procesos savas kompetences jomās. |
|
(12) |
Jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka Eurojust un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) ( 6 ) izveido un uztur ciešu sadarbību. |
|
(13) |
Attiecībām starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas izveidots ar Vienoto rīcību 98/428/TI ( 7 ), jābūt konfidenciālām. Šajā sakarā minētā tīkla sekretariāts jāiekārto Eurojust sekretariātā. |
|
(14) |
Lai veicinātu Eurojust darbības, dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākus valsts korespondentus. |
|
(15) |
Ciktāl tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, jābūt iespējai, ka Eurojust uzsāk sadarbību ar trešām valstīm, un ka tālab tiek noslēgti nolīgumi pirmkārt ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kā arī ar citām valstīm, ar kurām ir panākta vienošanās par pasākumiem. |
|
(16) |
Tā kā šā lēmuma pieņemšana nozīmē, ka galvenie jaunie likumdošanas pasākumi jāapstiprina dalībvalstīs, ir jāparedz atsevišķi pārejas noteikumi. |
|
(17) |
Eiropadomes Lākenas 2001. gada 14. un 15. decembra secinājumu 57. punktā ir noteikts, ka Eurojust jāuzsāk darbības Hāgā, līdz tiks noslēgta vispārēja vienošanās par konkrētu aģentūru mītnēm. |
|
(18) |
Šis lēmums respektē pamattiesības un principus, kas ir atzīti Līguma 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Izveide un juridiskas personas statuss
Ar šo lēmumu izveido Savienības vienību, ko nosauc par “Eurojust”.
Eurojust ir juridiskas personas statuss.
2. pants
Eurojust sastāvs
1. Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, ko norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu un kas ir prokurors, tiesnesis vai policijas darbinieks ar līdzvērtīgu kompetenci.
2. Dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu un efektīvu ieguldījumu, lai sasniegtu Eurojust mērķus saskaņā ar 3. pantu. Lai sasniegtu šos mērķus:
a) valsts pārstāvim nosaka prasību, lai viņa pastāvīgā darba vieta būtu Eurojust mītnē;
b) katram valsts pārstāvim palīdz viens vietnieks un vēl viena persona kā palīgs. Vietniekam un palīgam var būt pastāvīga darba vieta Eurojust mītnē. Valsts pārstāvim var palīdzēt vairāki vietnieki vai pārstāvja palīgi, un, ja vajadzīgs un ja kolēģija to atļauj, tiem var būt pastāvīgā darba vieta Eurojust mītnē.
3. Valsts pārstāvis ieņem tādu amatu, kas viņam dod šajā lēmumā minētās pilnvaras, lai viņš vai viņa varētu pildīt savus uzdevumus.
4. Uz valsts pārstāvjiem, vietniekiem un pārstāvja palīgiem saistībā ar to statusu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuru tie pārstāv.
5. Vietnieks atbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem un spēj rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā un to aizstāt, ja viņš atbilst 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.
6. Eurojust ir saistīts ar Eurojust valsts koordinācijas sistēmu saskaņā ar 12. pantu.
7. Eurojust ir iespējas norīkot tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm saskaņā ar šo lēmumu.
8. Saskaņā ar šo lēmumu Eurojust ir sekretariāts, ko vada administratīvais direktors.
3. pants
Mērķi
1. Saistībā ar 4. pantā minēto tādu kriminālo darbību izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis un ir saistītas ar smagiem noziegumiem, jo īpaši, ja kriminālās darbības ir organizētas, Eurojust mērķi ir šādi:
a) sekmēt un uzlabot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā katru pieprasījumu, ko nosūtījusi kāda kompetentā dalībvalsts iestāde, un jebkuru informāciju, ko sniegusi katra iestāde, kas ir kompetenta atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti Līgumu ietvaros;
b) uzlabot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši, veicinot ►M2 tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu; ◄
c) citādi atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai padarītu efektīvāku to veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.
2. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem un pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas attiecas tikai uz minēto dalībvalsti un tādu trešo valsti, kurā nolīgums, ar ko izveido sadarbību, ievērojot ►M2 26.a panta 2. punktu ◄ , ir noslēgts ar minēto valsti, vai kurā ir ievērojama interese sniegt šādu palīdzību īpašā gadījumā.
3. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem un vai nu pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, vai Komisijas lūguma, Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas attiecas tikai uz minēto dalībvalsti un Kopienu.
4. pants
Kompetence
1. Eurojust vispārējā kompetencē ir ietverti:
a) tie noziegumu veidi un tie nodarījumi, attiecībā uz kuriem Eiropols vienmēr ir kompetents rīkoties ( 8 );
▼M2 —————
c) citi veiktie nodarījumi, kā arī ►M2 a) apakšpunktā ◄ minētie noziegumu veidi un nodarījumi.
2. Attiecībā uz nodarījumiem, kas nav minēti 1. punktā, Eurojust saskaņā ar tā mērķiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var sniegt papildu palīdzību izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
5. pants
Eurojust uzdevumi
1. Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust veic savus uzdevumus:
a) ar viena vai vairāku attiecīgo valsts locekļu starpniecību saskaņā ar 6. pantu; vai
b) kā kolēģija saskaņā ar 7. pantu:
i) ja to pieprasa viens vai vairāki attiecīgie valstu locekļi lietā, ko izskata Eurojust; vai
ii) ja lietā ir iesaistīta tāda izmeklēšana un kriminālvajāšana, kam ir netieša ietekme Savienības līmenī vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis; vai
iii) ja ir iesaistīts vispārīgs jautājums, kas attiecas uz Eurojust mērķu sasniegšanu; vai
iv) ja šajā lēmumā nav noteikts citādi.
2. Izpildījis savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tas darbojas ar viena vai vairāku valstu locekļu starpniecību 6. panta nozīmē, vai kā kolēģija 7. panta nozīmē.
5.a pants
Koordinācija dežūras režīmā
1. Lai izpildītu pienākumus ārkārtas gadījumos, Eurojust izveido Koordināciju dežūras režīmā (KDR), kas ikkatrā laikā var saņemt un apstrādāt tai adresētos lūgumus. Ar KDR var sazināties ar vienas KDR kontaktpersonas palīdzību Eurojust divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām.
2. KDR darbojas viens pārstāvis (KDR pārstāvis) no katras dalībvalsts, kas var būt vai nu valsts pārstāvis, vai viņa vietnieks vai palīgs, kas ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi. Jānodrošina, ka KDR pārstāvis var rīkoties divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām.
3. Tad, kad ārkārtas gadījumos lūgums un lēmums par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, ir jāizpilda vienā vai vairākās dalībvalstīs, lūguma iesniedzēja vai izdevēja kompetentā iestāde var nosūtīt to KDR. KDR kontaktpersona nekavējoties to nosūta lūguma iesniedzējas dalībvalsts KDR pārstāvim un – ja to skaidri pieprasa lūguma iesniedzēja vai izdevēja iestāde – tās dalībvalsts KDR pārstāvim, kuras teritorijā lūgums būtu jāizpilda. Saistībā ar lūguma izpildi to dalībvalstīs šie KDR pārstāvji rīkojas nekavējoties, veicot uzticētos uzdevumus vai īstenojot izmantojot viņiem piešķirtās pilnvaras, kas minētas 6. pantā un 9.a līdz 9.f pantā.
6. pants
Eurojust uzdevumi, kas tiek veikti ar tās valstu locekļu starpniecību
►M2 1. ◄ Kad Eurojust rīkojas ar tās attiecīgo valstu locekļu starpniecību, tā:
a) minot iemeslus, var prasīt, lai attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:
i) uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
ii) akceptētu, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
iii) veiktu koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
iv) izveidotu kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstīgi attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;
v) nodrošinātu to ar jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
vi) veiktu īpašus izmeklēšanas pasākumus;
vii) veiktu jebkādus citus pamatotus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas pasākumus;
b) nodrošina, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko Eurojust ir jau informēts;
c) pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;
d) sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;
e) sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tā uzlabošanu;
f) gadījumos, kas minēti 3. panta 2. un 3. punktā un, vienojoties ar kolēģiju, palīdz izmeklēšanā un kriminālvajāšanā tikai vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
▼M2 —————
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentas valsts iestādes nekavējoties atbild uz lūgumiem, kas izdarīti saskaņā šo pantu.
7. pants
Eurojust uzdevumi, darbojoties kolēģijas statusā
►M2 1. ◄ Kad Eurojust darbojas kā kolēģija, tā:
a) attiecībā uz nozieguma veidu un nodarījumiem, kas minēti 4. panta 1. punktā, norādot iemeslus, var prasīt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm:
i) uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
ii) akceptēt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
iii) veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
iv) izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstoši attiecīgajiem sadarbības aktiem;
v) nodrošināt Eurojust ar jebkādu tās uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
b) nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko tā pati ir informēta, un kam ir netieša ietekme Savienības līmenī, vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;
c) pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;
d) sniedz palīdzību, lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, jo īpaši, pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;
e) sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;
f) var sniegt palīdzību Eiropolam, jo īpaši, nodrošinot to ar atzinumiem, kas balstīti uz Eiropola veiktajām analīzēm;
g) var sniegt materiāli tehnisko atbalstu gadījumos, kas minēti iepriekš a), c) un d) punktā. Šādā materiāli tehniskā atbalstā var tikt iekļauta palīdzība (rakstiskai) tulkošanai, (mutiskai) tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.
2. Ja divi vai vairāki valsts pārstāvji nevar vienoties par to, kā rast risinājumu jurisdikcijas konflikta gadījumos attiecībā uz izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saskaņā ar 6. pantu un jo īpaši ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kolēģiju lūdz sagatavot rakstisku nesaistošu atzinumu par šo lietu, ja jautājumu nevar atrisināt, attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm. Šis punkts neskar šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.
3. Neatkarīgi no noteikumiem, kas iekļauti jebkurā Eiropas Savienības pieņemtā instrumentā par tiesu iestāžu sadarbību, kompetentā iestāde var ziņot Eurojust par atkārtotiem atteikumiem vai problēmām saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, un var lūgt kolēģiju sagatavot rakstisku nesaistošu atzinumu par šo jautājumu, ja to nevar atrisināt, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm savstarpēji vienojoties vai iesaistot attiecīgos valsts pārstāvjus. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.
8. pants
Turpmākie pasākumi pēc Eurojust lūgumiem un atzinumiem
Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu neizpildīt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lūgumu vai izlemj neņemt vērā 7. panta 2. un 3. punktā minēto atzinumu, tās nekavējoties informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem. Ja lūguma izpildes atteikumu nav iespējams pamatot tādēļ, ka tas kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm vai apdraudētu personu drošību, tad dalībvalsts kompetentās iestādes var atsaukties uz operatīviem iemesliem.
9. pants
Valsts pārstāvji
1. Valsts pārstāvja pilnvaru termiņš ir vismaz četri gadi. Izcelsmes dalībvalstis var atjaunot pilnvaru termiņu. Valsts pārstāvjus drīkst atcelt pirms termiņa beigām tikai tad, ja iepriekš par to ir informēta Padome, norādot atcelšanas iemeslu. Ja valsts pārstāvis ir Eurojust priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, viņa pilnvaru termiņš ir vismaz tik ilgs, lai viņš varētu īstenot savas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka funkcijas visā amata termiņā, uz kuru ievēlēts.
2. Visu informāciju, ar ko savstarpēji apmainās Eurojust un dalībvalstis, sūta ar valsts pārstāvju starpniecību.
3. Lai varētu izpildīt Eurojust mērķus, valsts pārstāvim ir vismaz līdzvērtīga pieeja šādiem valsts reģistriem vai arī ir iespēja iegūt informāciju, kas atrodama šādos reģistros viņa dalībvalstī, kas būtu viņam pieejami, strādājot valsts līmenī par prokuroru, tiesnesi vai policistu:
a) sodāmības reģistri;
b) apcietināto personu reģistri;
c) izmeklēšanu reģistri;
d) DNS reģistri;
e) citi viņa dalībvalsts reģistri, par kuriem viņš uzskata, ka tajos iekļauta informācija, kas viņam vajadzīga, lai pildītu uzdevumus.
4. Valsts pārstāvis var tieši vērsties savas dalībvalsts kompetentajās iestādēs.
9.a pants
Valsts pārstāvja pilnvaras, kas tam piešķirtas valsts mērogā
1. Kad valsts pārstāvis īsteno 9.b, 9.c un 9.d pantā piešķirtās pilnvaras, viņš to dara kompetentas valsts iestādes statusā, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem un šā panta un 9.b līdz 9.e pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Veicot savus uzdevumus, valsts pārstāvis attiecīgā gadījumā dara zināmu, vai viņš rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas valsts pārstāvjiem piešķirtas saskaņā ar šo pantu un 9.b, 9.c un 9.d pantu.
2. Katra dalībvalsts nosaka pilnvaru veidu un apjomu, ko tā piešķir savas valsts pārstāvim attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību saistībā ar šo dalībvalsti. Tomēr katra dalībvalsts piešķir savam valsts pārstāvim vismaz tādas pilnvaras, kas aprakstītas 9.b pantā un, ievērojot 9.e pantu, – pilnvaras, kas aprakstītas 9.c un 9.d pantā, kas viņam būtu pieejamas, strādājot valsts līmenī par prokuroru, tiesnesi vai policistu.
3. Ieceļot savu valsts pārstāvi un, vajadzības gadījumā, jebkurā citā laikā, dalībvalsts paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam savu lēmumu par šā panta 2. punkta īstenošanu, lai Padomes Ģenerālsekretariāts varētu informēt citas dalībvalstis. Dalībvalstis uzņemas akceptēt un atzīt šādi piešķirtas prerogatīvas, ciktāl tās atbilst starptautiskām saistībām.
4. Katra dalībvalsts atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām nosaka valsts pārstāvja tiesības veikt darbību attiecībā uz ārvalstu tiesu iestādēm.
9.b pants
Parastās pilnvaras
1. Valsts pārstāvji, rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, ir pilnvaroti saņemt, nosūtīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, veicināt, sniegt papildu informāciju attiecībā uz tiem un sekot to izpildei. Kad tiek īstenotas šajā punktā minētās pilnvaras, par to tūdaļ informē kompetento valsts iestādi.
2. Tiesu iestāžu sadarbības lūguma daļējas vai nepietiekamas izpildes gadījumos valsts pārstāvji, rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, ir pilnvaroti lūgt savas dalībvalsts kompetentās valsts iestādes veikt papildu pasākumus, lai lūgumu pilnībā izpildītu.
9.c pants
Pilnvaras, ko īsteno, vienojoties ar kompetento valsts iestādi
1. Rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, valsts pārstāvji ar kompetentas valsts iestādes piekrišanu vai pēc tās lūguma un ko sniedz katrā gadījumā atsevišķi, var īstenot šādas pilnvaras:
a) izdot un izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu;
b) savā dalībvalstī izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu;
c) norīkot savā dalībvalstī izpildīt izmeklēšanas pasākumus, par kuru nepieciešamību lemts Eurojust rīkotā koordinācijas sanāksmē, lai sniegtu palīdzību attiecīgām kompetentām valsts iestādēm, veicot konkrētu izmeklēšanu, un kurā attiecīgās ar izmeklēšanu saistītās kompetentās valsts iestādes ir aicinātas piedalīties;
d) atļaut un koordinēt kontrolētas piegādes to pārstāvētajā dalībvalstī.
2. Šajā pantā minētās pilnvaras principā īsteno kompetenta valsts iestāde.
9.d pants
Pilnvaras, ko īsteno steidzamos gadījumos
Rīkojoties kompetentu valsts iestāžu statusā, valsts pārstāvji steidzamos gadījumos un ja viņi laicīgi nevar noteikt vai sazināties ar kompetento valsts iestādi, ir pilnvaroti:
a) atļaut un koordinēt kontrolētas piegādes to pārstāvētajā dalībvalstī;
b) saistībā ar savu dalībvalsti izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.
Tiklīdz ir noteikta kompetentā valsts iestāde vai ar to ir notikusi sazināšanās, to informē par šajā pantā minēto pilnvaru īstenošanu.
9.e pants
Valsts pārstāvju lūgumi, ja nevar īstenot pilnvaras
1. Valsts pārstāvis, tā pilnvaru robežās kā kompetentā valsts iestāde, ir vismaz pilnvarots iesniegt priekšlikumu iestādei, kas kompetenta īstenot 9.c un 9.d pantā minētās pilnvaras, gadījumā, ja valsts pārstāvim piešķirtās pilnvaras ir pretrunā ar:
a) valsts konstitucionālajiem noteikumiem
vai
b) krimināltiesību sistēmas būtiskākajiem aspektiem:
i) attiecībā uz pilnvaru sadalījumu starp policiju, prokuroriem un tiesnešiem;
ii) attiecībā uz uzdevumu funkcionālu sadalījumu starp kriminālvajāšanas iestādēm;
vai
iii) attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts federālo struktūru.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajos gadījumos kompetentā valsts iestāde valsts pārstāvja iesniegto lūgumu izskata bez nepamatotas kavēšanās.
9.f pants
Valsts pārstāvju dalība kopīgās izmeklēšanas grupās
Valsts pārstāvji ir pilnvaroti piedalīties kopīgās izmeklēšanas darba grupās, tostarp to izveidē, saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās vai saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām ( 9 ) attiecībā uz savu pārstāvēto dalībvalsti. Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka valsts pārstāvja dalībai tajās ir vajadzīga kompetentās valsts iestādes piekrišana. Valsts pārstāvjus, viņu vietniekus vai viņu palīgus aicina piedalīties visās kopīgās izmeklēšanas darba grupās, kas attiecas uz to pārstāvēto dalībvalsti un ko saskaņā ar piemērojamiem finanšu instrumentiem finansē Kopiena. Katra dalībvalsts nosaka, vai tās valsts pārstāvis piedalās Kopīgās izmeklēšanas grupā kā valsts kompetentā iestāde vai Eurojust vārdā.
10. pants
Kolēģija
1. Kolēģijā ietilpst visi valstu locekļi. Katram loceklim ir viena balss.
2. ►M2 Padome ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina Eurojust reglamentu pēc kolēģijas priekšlikuma. Kolēģija pieņem priekšlikumu ar divu trešdaļu vairākumu, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas noteikta 23. pantā attiecībā uz personas datu apstrādes noteikumiem. ◄ Tie procesa noteikumi, kas attiecas uz personas datu apstrādi, var kļūt par jautājumu, kas Padomei patstāvīgi jāapstiprina.
3. ►M2 Saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. un 3. punktu ◄ , kolēģija pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Citi kolēģijas lēmumi pieņemami saskaņā ar procesa noteikumiem.
11. pants
Komisijas funkcijas
1. Saskaņā ar Līguma 36. panta 2. punktu, Komisija pilnībā iesaistās Eurojust darbā. Tā piedalās Eurojust darbā savas kompetences jomās.
2. Runājot par darbu, ko veic Eurojust attiecībā uz koordinētu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, Komisiju var pieaicināt sniegt tās pieredzi.
3. Lai uzlabotu sadarbību starp Eurojust un Komisiju, Eurojust var vienoties ar Komisiju par vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem.
12. pants
Eurojust valsts koordinācijas sistēma
1. Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.
2. Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 4. jūnijam izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu tā darba koordināciju, ko veic:
a) Eurojust valsts korespondenti;
b) Eurojust valsts korespondents terorisma jautājumos;
c) valsts korespondenti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā un ne vairāk kā trīs citas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas;
d) valsts pārstāvji vai kontaktpersonas kopējo izmeklēšanas grupu tīklā un tīklos, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem ( 10 ), ar Padomes Lēmumu 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā ( 11 ) un ar Padomes Lēmumu 2008/852/TI (2008. gada 24. oktobris) par kontaktpersonu tīklu pret korupciju ( 12 ).
3. Personas, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem.
4. Eurojust valsts korespondenti ir atbildīgi par Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību. Ja ir iecelti vairāki Eurojust korespondenti, par Eurojust valsts sistēmas darbību ir atbildīgs viens no tiem.
5. Eurojust valsts koordinācijas sistēma veicina Eurojust uzdevumu veikšanu dalībvalstī, jo īpaši:
a) nodrošina, ka 16. pantā minētā Lietu pārvaldības sistēma saņem informāciju saistībā ar attiecīgo dalībvalsti efektīvā un uzticamā veidā;
b) palīdz noteikt, vai ar attiecīgo lietu būtu jānodarbojas ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību;
c) palīdzēt valsts pārstāvjiem noteikt atbilstīgās iestādes, lai izpildītu lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu;
d) uztur ciešus sakarus ar Eiropola valsts biroju.
6. Lai veiktu 5. punktā minētos uzdevumus, personas, kas minētas 1. un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī personas, kas minētas 2. punkta d) apakšpunktā, var pievienot Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar šo pantu un 16., 16.a, 16.b un 18. pantu, kā arī saskaņā ar Eurojust reglamentu. Pievienošanu Lietu pārvaldības sistēmai veic, izdevumus sedzot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
7. Neko šajā pantā nesaprot tā, ka tas ietekmē tiešus sakarus starp kompetentajām tiesu iestādēm, kā paredzēts tiesu iestāžu sadarbības instrumentos, piemēram, 6. pantā Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās. Attiecības starp valsts pārstāvi un valsts korespondentiem nekavē tiešus sakarus starp valsts pārstāvi un tās kompetentajām iestādēm.
13. pants
Informācijas apmaiņa dalībvalstīs un starp valsts pārstāvjiem
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu, kā arī ar noteikumiem par datu aizsardzību, kas izklāstīti šajā lēmumā. Tai ir vismaz jāietver informācija, kas minēta 5., 6. un 7. punktā.
2. Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā gadījumā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde tā ir norādījusi.
3. Eurojust valsts pārstāvjiem ir piešķirtas pilnvaras bez iepriekšējas atļaujas apmainīties ar jebkādu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar to pārstāvēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši atbilstīgi informē tos valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.
4. Šis pants neskar citus pienākumus saistībā ar informācijas sniegšanu Eurojust, tostarp Padomes Lēmumu 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem ( 13 ).
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārstāvji ir informēti par kopējas izmeklēšanas grupas izveidošanu vai nu saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, vai saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI, kā arī par šo grupu darba rezultātiem.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts pārstāvis tiek informēts bez nepamatotas vilcināšanās par jebkādu lietu, kurā ir tieši iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis un kuru lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm, un
a) noziedzīgais nodarījums, par ko lūguma iesniedzējā vai izdevējā dalībvalstī var piespriest brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli ar vismaz piecu vai sešu gadu maksimālo ilgumu, par ko lemj atbilstīgā dalībvalsts, un tas ir iekļauts šajā sarakstā:
i) cilvēku tirdzniecība;
ii) bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija;
iii) narkotiku nelikumīga tirdzniecība;
iv) šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegāla tirdzniecība;
v) korupcija;
vi) krāpšana, kas skar Eiropas Kopienu finanšu intereses;
vii) euro viltošana;
viii) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
ix) uzbrukumi informācijas sistēmām;
vai
b) pastāv faktiskas norādes, ka ir iesaistīta noziedzīga organizācija;
vai
c) ir norādes attiecībā uz izteiktu lietas pārrobežu dimensiju vai ietekmi Eiropas Savienības līmenī vai ka tā varētu ietekmēt citas dalībvalstis, kas nav tieši iesaistītas lietā.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts pārstāvis ir informēts par:
a) gadījumiem, kad ir radušās vai var rasties jurisdikcijas kolīzijas;
b) kontrolētas piegādes, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;
c) atkārtoti sarežģījumi vai atteikums dalībvalstu teritorijā izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.
8. Valsts iestāde konkrētā lietā var nesniegt informāciju, ja tās sniegšana nozīmētu, ka:
a) tiek apdraudētas svarīgas valsts drošības intereses vai
b) tiek apdraudēta personu drošība.
9. Šis pants neskar noteikumus, kas noteikti divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, vai režīmus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko noteikušas trešās valstis attiecībā uz vienreiz sniegtas informācijas izmantošanu.
10. Informācijā, ko saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu jānosūta Eurojust, ir jāietver vismaz, ja tas zināms, pielikumā norādītajā sarakstā ietvertā informācija.
11. Šajā pantā minēto informāciju nosūta uz Eurojust strukturētā veidā.
12. Līdz 2014. gada 4. jūnijam (13) Komisija, pamatojoties uz Eurojust nosūtīto informāciju, sastāda ziņojumu par šā panta īstenošanu, kam pievieno jebkādu priekšlikumu, ko tā uzskata par atbilstīgu, tostarp priekšlikumus attiecībā uz mērķi apsvērt 5., 6. un 7. punkta grozījumus un pielikumu.
13.a pants
Informācija, ko Eurojust sniedz kompetentajām valsts iestādēm
1. Eurojust sniedz kompetentajām valsts iestādēm informāciju un papildu ziņas par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau iekļautas lietu pārvaldības sistēmā.
2. Ja kompetenta valsts iestāde lūdz Eurojust sniegt tai informāciju, Eurojust nosūta informāciju laikā, ko lūdz minētā iestāde.
14. pants
Personas datu apstrāde
1. Ciktāl tas nepieciešams, lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust savas kompetences ietvaros un lai veiktu savus uzdevumus, var apstrādāt personas datus automātiski vai strukturētās ar roku ievadītās datnēs.
2. Eirojust veic nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir pielīdzināms vismaz tam līmenim, kāds iegūts, piemērojot Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas principus un tās turpmākos grozījumus, ja tie ir spēkā dalībvalstīs.
3. Eurojust apstrādātie personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi saistībā ar apstrādes mērķi, un, ņemot vērā informāciju, ko sniedz dalībvalstu kompetentās iestādes vai citi partneri ►M2 saskaņā ar 13., 26. un 26.a pantu ◄ , minētie dati ir precīzi un mūsdienīgi. Eurojust veiktā personas datu apstrāde notiek godīgi un likumīgi.
▼M2 —————
15. pants
Personas datu apstrādes ierobežojumi
1. Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, attiecībā uz personām, ►M2 kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas ir Eurojust kompetencē, izdarīšanu vai dalību tajā vai kuras ir sodītas par tādu nodarījumu ◄ , Eurojust var apstrādāt tikai šādus datus:
a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pieņemtos vārdus;
b) dzimšanas datumu un vietu;
c) valstisko piederību;
d) dzimumu;
e) dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;
f) sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumentus un pases datus;
g) informāciju par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija par identificētiem vai identificējamām personām, pret kuriem vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;
h) banku kontus un rēķinus ar citām finanšu iestādēm;
i) iespējamo nodarījumu aprakstu un veidu, dienu, kurā tie tika veikti, nodarījumu kategoriju un izmeklēšanas attīstību;
j) faktus, kas norāda uz lietas izmeklēšanas paplašināšanu starptautiskā mērogā;
k) detaļas attiecībā uz iespējamo piederību noziedzīgai struktūrai;
l) tālruņu numuri, e-pasta adreses un dati, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu ( 14 ), 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;
m) transportlīdzekļa reģistrācijas dati;
n) DNS profils, ko veido DNS nekodētā daļa, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi.
2. Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, attiecībā uz personām, kas, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, tiek uzskatītas par lieciniekiem vai cietušajiem kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā, Eurojust var apstrādāt tikai šādus datus:
a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pieņemtos vārdus;
b) dzimšanas datumu un vietu;
c) valsts piederību;
d) dzimumu;
e) dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;
f) to nodarījumu aprakstu un veidu, kuros minētās personas ir iesaistītas, dienu, kurā tie tika veikti, nodarījumu kategoriju un izmeklēšanas attīstību.
3. Tomēr izņēmuma gadījumos ierobežotu laikposmu Eurojust var apstrādāt citus personas datus, kas attiecas uz nodarījuma lietas apstākļiem, ja šie dati ir nepieciešami nekavējoties un ir ietverti notiekošajā izmeklēšanā, kuru palīdz koordinēt Eurojust, ar nosacījumu, ka šādu īpašu datu apstrāde ir saskaņā ar 14. un 21. pantu.
Šā lēmuma 17. pantā minētais datu aizsardzības inspektors tiek nekavējoties informēts par šā punkta izmantošanu.
Ja šie citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem kopīgi vismaz divi valsts locekļi.
4. Personas datus, ko apstrādā automātiski vai citādi, atklājot rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā, kā arī datus par veselību vai dzimumdzīvi, Eurojust var apstrādāt tikai tad, ja šādi dati ir nepieciešami attiecīgajā valsts mēroga izmeklēšanā, kā arī saskaņošanai Eurojust ietvaros.
Datu aizsardzības inspektors tiek nekavējoties informēts par šā punkta pielietošanu.
Šādus datus nedrīkst apstrādāt 16. panta 1. punktā minētajā indeksā.
Ja šie citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem kolēģija.
16. pants
Lietu pārvaldības sistēma, indekss un pagaidu darba datnes
1. Eurojust saskaņā ar šo lēmumu izveido Lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas satur gan personas, gan citus datus.
2. Lietu pārvaldības sistēma ir paredzēta, lai:
a) atbalstītu tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pārvaldību un saskaņošanu, kurām Eurojust nodrošina palīdzību, jo īpaši izmantojot savstarpējas norādes uz informāciju;
b) atvieglotu piekļuvi informācijai par notiekošo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
c) veicinātu personas datu apstrādes likumības uzraudzību un šā lēmuma noteikumu ievērošanu attiecībā uz to.
3. Ciktāl tas atbilst šajā lēmumā iekļautajiem datu aizsardzības noteikumiem, lietu pārvaldības sistēmu var savienot ar drošu tālsakaru sasaisti, kas minēta 9. pantā Padomes Lēmumā 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ( 15 ).
4. Indeksā ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust, un tajā nevar būt citi personas dati kā tikai tie, kas minēti 15. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, k) un m) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā.
5. Pildot pienākumus saskaņā ar šo lēmumu, Eurojust valsts pārstāvji var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, pie kurām tie strādā pagaidu darba datnēs. Tie atļauj datu aizsardzības inspektoram piekļūt darba datnēm. Attiecīgais valsts pārstāvis, atverot katru jaunu pagaidu darba datni, kurā ir personas dati, informē par to datu aizsardzības inspektoru.
6. Lai apstrādātu ar lietu saistītus personas datus, Eurojust nedrīkst izveidot nekādu citu automatizētu datu datni kā tikai to, kas ir Lietu pārvaldības sistēmā.
16.a pants
Pagaidu darba datņu un indeksa darbība
1. Attiecīgais valsts pārstāvis atver pagaidu darba datni katrā lietā, par kuru viņam ir nosūtīta informācija, ja šāda nosūtīšana atbilst šim lēmumam vai 13. panta 4. punktā minētajiem instrumentiem. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to pagaidu darba datņu pārvaldību, kuras viņš ir atvēris.
2. Valsts pārstāvis, atvēris pagaidu darba datni, katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai gadījumos, ja nepieciešams, lai Eurojust spētu pildīt savus uzdevumus, atļaut citiem valsts pārstāvjiem vai pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem piekļūt datnei vai tās daļām.
3. Valsts pārstāvis, kas atvēris pagaidu darba datni, lemj par to, kādu ar šo pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļauj indeksā.
16.b pants
Valsts mēroga piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai
1. Personas, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, var piekļūt tikai:
a) indeksam, izņemot gadījumus, kad valsts pārstāvis, kas nolēmis iekļaut datus indeksā, ir skaidri aizliedzis šādu piekļuvi;
b) pagaidu darba datnēm, ko ir atvēris un pārvalda viņu dalībvalsts valsts pārstāvis;
c) pagaidu darba datnēm, kuras ir atvēris un pārvalda kādas citas dalībvalsts valsts pārstāvis un attiecībā uz kurām viņu dalībvalsts valsts pārstāvim ir piešķirta piekļuve, ja vien valsts pārstāvis, kas ir atvēris un pārvalda pagaidu darba datnes, šādu piekļuvi nav skaidri liedzis.
2. Valsts pārstāvis 1. punktā paredzētajās robežās lemj par to, kāda apmēra piekļuvi pagaidu darba datnēm viņa dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu.
3. Apspriedusies ar savu valsts pārstāvi, katra dalībvalsts lemj par to, kāda apmēra piekļuvi indeksam minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam par savu lēmumu attiecībā uz šā punkta īstenošanu, lai tie varētu informēt citas dalībvalstis.
Tomēr personas, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, ir piekļuve vismaz indeksam, ciktāl tas ir nepieciešams, lai piekļūtu pagaidu darba datnēm, attiecībā uz kurām viņiem ir piešķirta piekļuve saskaņā ar šā panta 2. punktu.
4. Līdz 2013. gada 4. jūnijamEurojust ziņo Padomei un Komisijai par 3. punkta īstenošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, katra dalībvalsts apsver iespēju pārskatīt piekļuves apmēru, kas piešķirts saskaņā ar 3. punktu.
17. pants
Datu aizsardzības inspektors
1. Eurojust ir īpaši iecelts datu aizsardzības inspektors, kas ir personāla loceklis. Tādējādi datu aizsardzības inspektors atrodas tiešā kolēģijas uzraudzībā. Pildot šajā pantā minētos pienākumus, datu aizsardzības inspektors ►M2 rīkojas neatkarīgi ◄ .
2. Datu aizsardzības inspektoram galvenokārt ir šādi uzdevumi:
a) objektīvā veidā nodrošināt likumību un šā lēmuma noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi;
b) nodrošināt, ka personas datu pārsūtīšanas un saņemšanas rakstveida ieraksts, jo īpaši, 19. panta 3. punktā, tiek uzglabāts saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz procesa noteikumos, saskaņā ar 22. pantā noteiktajiem drošības nosacījumiem;
c) nodrošināt, ka, saskaņā ar šo lēmumu, datu subjekti pēc to lūguma ir informēti par savām tiesībām.
3. Veicot savus uzdevumus, ►M2 datu aizsardzības inspektors ◄ ir pieejami visi Eurojust apstrādātie dati un visas Eurojust telpas.
4. Ja ►M2 datu aizsardzības inspektors ◄ uzskata, ka apstrāde nav bijusi atbilstīga šim lēmumam, viņš:
a) informē kolēģiju, kas apstiprina, ka ir saņēmusi informāciju;
b) ja kolēģija pieņemamā termiņā nav atrisinājusi apstrādes neatbilstības jautājumu, nodod šo jautājumu Apvienotajai uzraudzības iestādei.
18. pants
Atļauta piekļuve personas datiem
Tikai valsts pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, kas minēti 2. panta 2. punktā, personām, kas minētas 12. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar 12. panta 6. punktu, un pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem Eurojust mērķu sasniegšanas nolūkos un 16., 16.a un 16.b pantā paredzētajās robežās ir piekļuve personas datiem, ko apstrādā Eurojust.
19. pants
Tiesības piekļūt personas datiem
1. Saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, katra persona ir tiesīga piekļūt tiem Eurojust apstrādātajiem personas datiem, kas attiecas uz to.
2. Katra persona, kas vēlas izmantot savas tiesības piekļūt datiem, ko glabā Eurojust un kas attiecas uz to, vai kas vēlas, lai tos pārbauda saskaņā ar 20. pantu, attiecīgi bez maksas viņa paša izvēlētā dalībvalstī var iesniegt pieprasījumu iestādei, ko šim nolūkam izraudzījusi minētā dalībvalsts, un minētā iestāde nekavējoties nodod šo jautājumu Eurojust.
3. Katras personas tiesības piekļūt personas datiem, kas uz to attiecas, kā arī tiesības prasīt, lai tos pārbauda, ir izmantojamas saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem un procedūrām, kurā persona ir iesniegusi pieprasījumu. Tomēr gadījumā, ja Eurojust var noskaidrot, kura valsts iestāde pārsūtīja attiecīgos datus, tad minētā iestāde var prasīt, lai piekļūšanas tiesības tiktu izmantotas saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību normām.
4. Piekļūšanu personas datiem noraida, ja:
a) šāda piekļūšana var apdraudēt kādu no Eurojust darbībām;
b) šāda piekļūšana var apdraudēt jebkādu attiecīgās valsts izmeklēšanu, ►M2 ————— ◄ ;
c) šāda piekļūšana var apdraudēt trešo personu tiesības un brīvības.
5. Izlemjot piešķirt piekļuves tiesības Eurojust glabātajiem datiem, pienācīgi ņem vērā to personu statusu, kas iesniedz pieprasījumu.
6. Tie valstu locekļi, uz kuriem attiecas pieprasījums, izskata to un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Pieprasījumu pilnībā izskata trīs mēnešu laikā no tā saņemšanas. Ja locekļi nepiekrīt, viņi nodod jautājumu izskatīšanai kolēģijā, kas pēc pieprasījuma pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
7. Ja piekļūšana tiek liegta vai ja prasītāja personas datus Eurojust nav apstrādājis, Eurojust paziņo prasītājam, ka tā ir veikusi pārbaudes, kurās nav ieguvusi informāciju, kas varētu atklāt, vai prasītājs ir vai nav zināms.
8. Ja prasītājs nav apmierināts ar atbildi, kas sniegta uz viņa pieprasījumu, viņš var pārsūdzēt minēto lēmumu pirms Apvienotās uzraudzības iestādes. Apvienotā uzraudzības iestāde pārbauda, vai lēmums, ko pieņēmusi Eurojust, atbilst vai neatbilst šim lēmumam.
9. Pirms tiek pieņemts lēmums, Eurojust konsultē dalībvalstu kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Pēc tam attiecīgie valstu locekļi tām paziņo lēmuma saturu.
20. pants
Personas datu labošana un dzēšana
1. Saskaņā ar 19. panta 3. punktu, katra persona ir tiesīga prasīt, lai Eurojust labo, bloķē vai dzēš datus par viņu, ja minētie dati nav pareizi vai ir nepilnīgi, vai ja to ievade vai uzglabāšana ir pretrunā šim lēmumam.
2. Eurojust paziņo prasītājam, ja tā labo, bloķē vai dzēš datus par viņu. Ja prasītājs nav apmierināts ar Eurojust atbildi, viņš var nodot šo jautājumu Apvienotajai uzraudzības iestādei trīsdesmit dienu laikā pēc Eurojust lēmuma saņemšanas.
3. Pēc dalībvalsts kompetento iestāžu lūguma un uz to atbildību, valsts loceklis vai valsts korespondents, ja tāds ir, Eurojust, saskaņā ar tās reglamentu, labo vai dzēš Eurojust apstrādātos personas datus, ko pārsūtīja vai reģistrēja minētā dalībvalsts, tās valsts loceklis vai valsts korespondents. Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust, tostarp valsts loceklis vai valsts korespondents, ja tāds ir, šajā sakarā nodrošina, ka tiek pildīti 14. panta 2. un 3. punktā un 15. panta 4. punktā noteiktie principi.
4. Ja izrādās, ka Eurojust apstrādātie personas dati nav pareizi vai ir nepilnīgi, vai ka to ievade vai uzglabāšana ir pretrunā šim lēmumam, Eurojust bloķē, labo vai dzēš šādus datus.
5. Gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā, visiem minēto datu piegādātājiem un adresātiem jāziņo nekavējoties. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti labo, bloķē vai dzēš šādus datus paši savās sistēmās
21. pants
Personas datu uzglabāšanas ierobežojumi
1. Eurojust apstrādātos personas datus Eurojust uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.
2. Eurojust apstrādātos personas datus, kas minēti 14. panta 1. punktā, nedrīkst uzglabāt pēc ►M2 turpmāk minēto dienu pirmās piemērojamās dienas ◄ :
a) dienas, kurā ir noslēgta kriminālvajāšana saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas noilguma noteikumiem;
aa) pēc dienas, kad persona tika attaisnota un lēmums kļuva galīgs;
b) trīs gadus pēc dienas, kurā galīgs kļuva tiesas lēmums pēdējā dalībvalstī, uz kuru attiecās izmeklēšana vai kriminālvajāšana;
c) dienas, kurā Eurojust un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojās, ka turpmāk nav nepieciešams, ka Eurojust koordinē izmeklēšanu un kriminālvajāšanu ►M2 , ja vien nepastāv pienākums nodrošināt Eurojust informāciju saskaņā ar šā lēmuma 13. panta 6. un 7. punktu vai saskaņā ar 13. panta 4. punktā minētajiem instrumentiem; ◄
d) trīs gadus pēc dienas, kad dati nosūtīti saskaņā ar šā lēmuma 13. panta 6. un 7. punktu vai saskaņā ar 13. panta 4. punktā minētajiem instrumentiem.
3.
a) ►M2 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā ◄ minētā glabāšanas laika ievērošana pastāvīgi jāpārskata ar atbilstošas automatizētas apstrādes palīdzību. Tomēr reizi trijos gados pēc to ievadīšanas, ir jāpārskata datu uzglabāšanas nepieciešamība.
b) Kad kāds no ►M2 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā ◄ minētajiem glabāšanas laika termiņiem ir izbeidzies, Eurojust pārskata datu turpmākās uzglabāšanas nepieciešamību, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un, atkāpjoties no ►M2 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā ◄ , Eurojust var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamai pārskatīšanai. ►M2 Tomēr, tiklīdz kriminālvajāšana ir noslēgta saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu noilguma noteikumiem, kā izklāstīts 2. punkta a) apakšpunktā, datus var uzglabāt vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami, lai Eurojust sniegtu palīdzību saskaņā ar šo lēmumu. ◄
c) Ja dati ir uzglabāti, atkāpjoties no 2. punkta, atbilstoši b) punktam, reizi trijos gados ir jāpārskata datu uzglabāšanas nepieciešamība.
4. Ja pastāv datne, kurā ir neautomatizēti un nestrukturēti dati, tiklīdz ir notecējis pēdējo automatizēto datnes datu uzglabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus atdod tai iestādei, kas tos ir atsūtījusi, un visas kopijas iznīcina.
5. Ja Eurojust ir koordinējusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valstu locekļi informē Eurojust un citas attiecīgās dalībvalstis par visiem tiesas lēmumiem, kas attiecas uz lietu, kas ir beigusies, lai, inter alia, varētu piemērot 2. punkta b) apakšpunktu.
22. pants
Datu drošība
1. Eurojust, ciktāl uz to attiecas Eurojust sūtītie dati, un katra dalībvalsts attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar šo lēmumu, aizsargā personas datus no nopostīšanas nelaimes gadījumā vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas nozaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, grozījumiem un piekļūšanas tiem un jebkura cita neatļautas apstrādes veida.
2. Procesa noteikumi ietver tehniskos pasākumus un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz datu drošību un, jo īpaši, pasākumus, kas plānoti, lai:
a) nepilnvarotām personām aizliegtu piekļuvi tām datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei;
b) nepieļautu to neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, sagrozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem;
c) liegtu datu nesankcionētu ievadīšanu un noglabāto personas datu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu;
d) liegtu izmantot automatizētas datu apstrādes sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas;
e) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ir pieeja tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu piekļuves tiesības;
f) nodrošinātu, ka datu nosūtīšanas dienā ir iespējams pārbaudīt un noteikt, uz kādām iestādēm personas dati tiek nosūtīti;
g) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri personas dati ir ievadīti automatizētajā datu apstrādes sistēmā, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju;
h) nepilnvarotām personām aizliegtu personas datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu nosūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā.
23. pants
Apvienotā uzraudzības iestāde
1. Ir izveidota neatkarīga Apvienotā uzraudzības iestāde, lai kopīgi pārraudzītu Eurojust darbības, kas minētas ►M2 14. līdz 22. pantā, 26., 26.a un 27. pantā ◄ , un lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar šo lēmumu. Lai realizētu šos uzdevumus, Apvienotā uzraudzības iestāde ir tiesīga bez ierobežojumiem piekļūt visām datnēm, kurās tiek apstrādāti minētie personas dati. Eurojust sagādā Apvienotajai uzraudzības iestādei visu informāciju no minētajām datnēm, ko tā pieprasa, un palīdz tai uzdevumu veikšanā visos citos veidos.
Apvienotās uzraudzības iestādes sanāksmes notiek vismaz vienreiz pusgadā. Apvienotās uzraudzības iestādes sanāksme notiek triju mēnešu laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas, kas minēta 19. panta 8. punktā, vai trijos mēnešos pēc dienas, kad lieta tai nodota saskaņā ar 20. panta 2. punktu. Apvienotās uzraudzības iestādes sanāksmi var sasaukt tās priekšsēdētājs, ja to prasa vismaz divas dalībvalstis.
Lai izveidotu Apvienoto uzraudzības iestādi, katra dalībvalsts, rīkojoties saskaņā ar savas valsts tiesību sistēmu, ieceļ tiesnesi, kas nav Eurojust loceklis, vai, ja tās konstitucionālā vai valsts sistēma pieprasa, – personu, kas ieņem kādu no amatiem, kas sniedz tam pietiekamu neatkarību, lai sarakstā iekļautu tiesnešus, kas varētu pārstāvēt Apvienoto uzraudzības iestādi kā locekļi vai īpaši iecelti tiesneši. Šādai iecelšanai amatā jāilgst ne mazāk par ►M2 trim gadiem ◄ . Atcelšanu no amata regulē atcelšanas no amata principi, kas piemērojami saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Iecelšanu amatā un atcelšanu no amata paziņo gan Padomes Ģenerālsekretariātam, gan Eurojust.
2. Apvienoto uzraudzības iestādi veido trīs pastāvīgie locekļi un, kā paredzēts 4. punktā, īpaši ieceltie tiesneši.
3. Dalībvalsts ieceltais tiesnesis kļūst par pastāvīgo pārstāvi pēc tam, kad viņu ievēl plenārsēdē saskaņā ar 1. punktu ieceltas dalībvalstu personas, un pilda pastāvīgā pārstāvja amatu trīs gadus. Vēlēšanas rīko katru gadu vienam Apvienotās uzraudzības iestādes pārstāvim, viņu ievēlot aizklātā balsošanā. Apvienotās uzraudzības iestādes priekšsēdētājs ir pārstāvis, kuram rit trešais amata pilnvaru gads pēc vēlēšanām. Pastāvīgos pārstāvjus var ievēlēt atkārtoti. Amatā ieceltās personas, kuras vēlas tikt ievēlētas, iesniedz savu kandidatūru rakstiski Apvienotās uzraudzības iestādes sekretariātā desmit dienas pirms sanāksmes, kurā paredzēts rīkot vēlēšanas.
4. Ir arī viens vai vairāki īpaši ieceltie tiesneši, bet tikai tādas pārsūdzības izskatīšanas laikā, kas saistīta ar tās dalībvalsts personas datiem, kas šos tiesnešus iecēlusi.
4.a Apvienotā uzraudzības iestāde savā reglamentā pieņem pasākumus, lai īstenotu šā panta 3. un 4. punktu.
5. Apvienotās uzraudzības iestādes sastāvs paliek nemainīgs pārsūdzības procedūras laikā, pat ja pastāvīgie locekļi ir sasnieguši pilnvaru termiņa beigas, ievērojot 3. punktu.
6. Katram loceklim un īpaši ieceltajam tiesnesim ir tiesības uz vienu balsi. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
7. Apvienotā uzraudzības iestāde pārbauda pārsūdzības, kas tai iesniegtas saskaņā ar 19. panta 8. punktu un 20. panta 2. punktu, un veic kontroli saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu. Ja Apvienotā uzraudzības iestāde uzskata, ka lēmums, ko pieņēmusi Eurojust, vai datu apstrāde, ko tā veikusi, nav saderīga ar šo lēmumu, lietu nodod Eurojust, kas pieņem Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumu.
8. Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumi ir galīgi un saistoši Eurojust.
9. Saskaņā ar 1. punkta trešo daļu, dalībvalstu ieceltās personas, kuru priekšsēdētājs ir Apvienotās uzraudzības iestādes priekšsēdētājs, pieņem iekšējos procesa noteikumus, ar ko pārsūdzību izskatīšanas nolūkā nosaka iestādes locekļu iecelšanas objektīvos kritērijus.
10. Sekretariāta izmaksas sedz no Eurojust budžeta. Apvienotās uzraudzības iestādes sekretariāts ir neatkarīgs, pildot savas funkcijas Eurojust sekretariātā. ►M2 Apvienotās uzraudzības iestādes Sekretariāts var izmantot ar Lēmumu 2000/641/TI ( 16 ) izveidotā sekretariāta īpašo pieredzi. ◄
11. Apvienotās uzraudzības iestādes locekļi ir pakļauti konfidencialitātes saistībām, kas noteiktas 25. pantā.
12. Apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz Padomei gada pārskatu.
24. pants
Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi
1. Eurojust, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās mītne, ir atbildīga par visiem personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies no neatļautas vai nepareizas datu apstrādes, ko tā veikusi.
2. Sūdzības par Eurojust, ievērojot 1. punktā minēto atbildību, uzklausa tās dalībvalsts tiesas, kurā atrodas tās mītne.
3. Katra dalībvalsts ir atbildīga, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, par visiem personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, tai veicot datu apstrādi, kas nav atļauta vai ir nepareiza un šie dati ir nosūtīti Eurojust.
25. pants
Konfidencialitāte
1. Valsts pārstāvjiem, pārstāvju vietniekiem un to palīgiem, kas minēti 2. panta 2. punktā, Eurojust personālam, valsts korespondentiem un datu aizsardzības inspektoram, neskarot 2. panta 4. punktu, ir saistošs pienākums ievērot konfidencialitāti.
2. Konfidencialitātes saistības attiecas uz visām personām un visām instancēm, ko aicina sadarboties ar Eurojust.
3. Konfidencialitātes saistības paliek spēkā pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbību izbeigšanas.
4. Neskarot ►M2 2. panta 4. punktu ◄ , konfidencialitātes saistības ir attiecināmas uz visu informāciju, ko saņem Eurojust.
25.a pants
Sadarbība ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citiem Eiropas Savienības tīkliem, kas iesaistīti sadarbībā krimināllietās
1. Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības, jo īpaši starp valsts pārstāvjiem, tās pašas dalībvalsts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām un Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:
a) valsts pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas par visām lietām, kuras, viņuprāt, labāk varētu risināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls;
b) Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāts ir Eurojust personāla daļa. Tas darbojas kā atsevišķa vienība. Tas var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai, tostarp lai segtu tīkla plenārsēžu izmaksas. Ja plenārsēdes notiek Padomes telpās Briselē, drīkst atlīdzināt vienīgi ceļa izdevumus un mutiskās tulkošanas izmaksas. Ja plenārsēdes notiek dalībvalstī, kas ir Padomes prezidentvalsts, drīkst atlīdzināt vienīgi daļu no vispārējām sanāksmes izmaksām;
c) Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas katrā atsevišķā gadījumā var būt uzaicinātas apmeklēt Eurojust sanāksmes.
2. Neskarot 4. panta 1. punktu, Kopējo izmeklēšanas vienību tīkla sekretariāts un tā tīkla sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI, ir Eurojust personāla daļa. Šie sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības. Tie var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi, lai pildītu attiecīgos uzdevumus. Eurojust nodrošina tīklu sekretariātu koordināciju.
Šo punktu piemēro visu tīklu sekretariātiem, kas izveidoti ar Padomes lēmumu, ja šajā lēmumā noteikts, ka Eurojust nodrošina sekretariātu.
3. Ar Lēmumu 2008/852/TI izveidotais tīkls var lūgt Eurojust, lai tas tīklam nodrošinātu sekretariātu. Ja ir izdarīts šāds lūgums, piemēro 2. punktu.
26. pants
Attiecības ar iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kas saistītas ar Kopienu vai Savienību
1. Ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu veikšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kuras ir izveidotas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu vai Līgumu par Eiropas Savienību, vai balstoties uz tiem. Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības vismaz ar:
a) Eiropolu;
b) OLAF;
c) Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex);
d) Padomi, īpaši tās Vienoto situāciju centru.
Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Tiesisko mācību tīklu.
2. Eurojust var slēgt līgumus vai sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām iestādēm. Šādi līgumi vai sadarbības vienošanās var it īpaši attiekties uz informācijas apmaiņu, tostarp uz personas datiem, un uz sadarbības koordinatoru norīkošanu darbā Eurojust. Šādus līgumus vai sadarbības vienošanās var noslēgt tikai pēc tam, kad Eurojust attiecībā uz datu aizsardzības noteikumiem ir konsultējies ar Apvienoto uzraudzības iestādi un kad to ar kvalificētu balsu vairākumu ir apstiprinājusi Padome. Eurojust dara Padomei zināmus visus plānus par jebkādu šādu sarunu sākšanu, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.
3. Pirms šāds 2. punktā minēts līgums vai vienošanās ir stājušies spēkā, Eurojust var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus, no 1. punktā minētajām iestādēm, ja vien tas ir vajadzīgs tās uzdevumu likumīgai veikšanai, un tas var tieši nosūtīt informāciju, tostarp personas datus, šādām iestādēm, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai un ja tas ir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti šajā lēmumā.
4. Tālab OLAF var veicināt Eurojust darbu – koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanas procedūras attiecībā uz Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību – vai nu pēc Eurojust iniciatīvas, vai pēc OLAF pieprasījuma, ja attiecīgās kompetentās valsts iestādes neiebilst pret šādu līdzdalību.
5. Nolūkā saņemt un pārsūtīt informāciju starp Eurojust un OLAF un neskarot 9. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvji ir uzskatāmi par dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienīgi šajā Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 17 ). Informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar to informāciju, kas saskaņā ar minētajām regulām sniedzama citām kompetentajām iestādēm.
26.a pants
Attiecības ar trešām valstīm un organizācijām
1. Ciktāl to prasa Eurojust uzdevumu veikšana, tas var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar šādiem tiesību subjektiem:
a) trešām valstīm;
b) organizācijām:
i) starptautiskām organizācijām un tām pakļautiem publisko tiesību subjektiem;
ii) citiem publisko tiesību subjektiem, kas ir izveidoti, balstoties uz divu vai vairāku valstu vienošanos; un
iii) Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu).
2. Eurojust var slēgt nolīgumus ar 1. punktā minētajiem tiesību subjektiem. Šādi nolīgumi var jo īpaši attiekties uz informācijas apmaiņu, tostarp uz personas datiem, un uz sadarbības koordinatoru vai tiesnešu koordinatoru norīkošanu darbā Eurojust. Šādus nolīgumus var noslēgt tikai pēc tam, kad Eurojust attiecībā uz datu aizsardzības noteikumiem ir konsultējies ar Apvienoto uzraudzības iestādi un kad to ar kvalificētu balsu vairākumu ir apstiprinājusi Padome. Eurojust dara Padomei zināmus visus plānus par jebkādu šādu sarunu sākšanu, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.
3. Nolīgumus, kuri minēti 2. punktā un kuros ir noteikumi par personas datu apmaiņu, var noslēgt tikai tad, ja uz attiecīgo iestādi attiecas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra konvencija vai ja veiktais novērtējums apliecina, ka šī iestāde nodrošina atbilstīgu datu aizsardzības līmeni.
4. Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, ietver noteikumus par to īstenošanas pārraudzību, tostarp par datu aizsardzības noteikumu īstenošanu.
5. Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā Eurojust var tieši saņemt informāciju, tostarp personas datus, ja vien tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai.
6. Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā Eurojust var saskaņā ar 27. panta 1. punktu tieši nosūtīt šīm iestādēm informāciju, izņemot personas datus, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.
7. Eurojust var saskaņā ar 27. panta 1. punktu nosūtīt personas datus 1. punktā minētajām iestādēm,
a) ja tas konkrētā gadījumā ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eurojust kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus, un
b) ja Eurojust ar attiecīgo iestādi ir noslēdzis 2. punktā minēto līgumu, kurš ir stājies spēkā un kurā ir atļauta šādu datu nosūtīšana.
8. Par jebkādas turpmākas kļūdas vai būtiskas kļūdas iespējamību no to tiesību subjektu puses, kas minēti 1. punktā attiecībā uz atbilstību 3. punktā minētajiem noteikumiem, Eurojust nekavējoties ziņo Apvienotajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām dalībvalstīm. Apvienotā uzraudzības iestāde var apturēt turpmāku personas datu apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm, līdz nodrošināti atbilstīgi aizsardzības līdzekļi.
9. Tomēr, ja 7. punktā minētie noteikumi nav izpildīti, valsts pārstāvis, rīkojoties kompetentas valsts iestādes statusā un atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem, izņēmuma kārtā un vienīgi ar mērķi veikt steidzamus pasākumus, lai vērstos pret nenovēršamām, nopietnām briesmām, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, var veikt tādas informācijas apmaiņu, kurā ietverti personas dati. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par paziņojuma atļaušanas likumību. Valsts pārstāvis glabā datu paziņojumus, kā arī šādu paziņojumu pamatojumu. Datu paziņošanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika darīti zināmi.
27. pants
Datu nosūtīšana
1. Pirms Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju ar 26.a pantā minētajām iestādēm, tas dalībvalsts pārstāvis, kas ir iesniedzis informāciju, piekrīt minētās informācijas pārsūtīšanai. Attiecīgos gadījumos valsts pārstāvis konsultējas ar dalībvalstu kompetentām iestādēm.
2. Eurojust ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eurojust reģistrē visus saskaņā ar 26. un 26.a pantu veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie tiks nosūtīti.
27.a pants
Tiesneši koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm
1. Lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm lietās, kurās Eurojust saskaņā ar šo lēmumu sniedz palīdzību, Kolēģija var norīkot tiesnešus koordinatorus uz trešo valsti saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar šo trešo valsti, kā minēts 26.a pantā. Pirms uzsāk sarunas ar trešo valsti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu dod savu piekrišanu. Eurojust informē Padomi par jebkādiem tās plāniem uzsākt šādas sarunas, un Padome var izdarīt jebkurus secinājumus, ko uzskata par atbilstīgiem.
2. Tiesnesim koordinatoram, kas minēts 1. punktā, ir jābūt pieredzei darbā Eurojust un atbilstīgām zināšanām tiesu iestāžu sadarbības un Eurojust darbības jomā. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem tiesneša un viņa dalībvalsts piekrišana.
3. Ja Eurojust norīkotais tiesnesis koordinators ir izvēlēts no valsts pārstāvju, pārstāvja vietnieku vai palīgu vidus,
i) dalībvalsts atrod viņa aizvietotāju valsts pārstāvja, pārstāvja vietnieka vai palīga amatā;
ii) beidzas viņa pilnvaras, kas viņam bija piešķirtas saskaņā ar 9.a līdz 9.e pantu.
4. Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 18 ), 110. pantu, Kolēģija, konsultējoties ar Komisiju, izstrādā noteikumus par tiesnešu koordinatoru norīkošanu un attiecībā uz to pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.
5. Eurojust norīkoto tiesnešu koordinatoru darbību uzrauga Apvienotā uzraudzības iestāde. Tiesneši koordinatori iesniedz ziņojumu Kolēģijai, kas gada pārskatā atbilstīgā veidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē valsts pārstāvjus un kompetentās valsts iestādes visos gadījumos, kas attiecas uz attiecīgo dalībvalsti.
6. Dalībvalstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādiem sakariem.
7. Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir pieslēgums lietu pārvaldības sistēmai.
27.b pants
Tiesu iestāžu sadarbības lūgumi trešām valstīm un no tām
1. Eurojust ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var pēc pieprasījuma koordinēt trešo valstu iesniegtu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja šie lūgumi ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un vajadzīga šo lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs. Šajā punktā minētos lūgumus kompetentās valsts iestādes var nosūtīt Eurojust.
2. Steidzamos gadījumos un saskaņā ar 5.a pantu minētā Ārkārtas koordinācijas vienība var saņemt un apstrādāt lūgumus, kas minēti šā panta 1. punktā un ko iesniegusi trešā valsts, kura ir noslēgusi līgumu ar Eurojust.
3. Neskarot 3. panta 2. punktu, ja iesniedz tiesu iestāžu sadarbības lūgumus, kas attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanu un jāpilda trešā valstī, Eurojust var arī ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar šo trešo valsti.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos lūgumus var nosūtīt ar Eurojust starpniecību, ja tas ir atbilstīgi instrumentiem, ko piemēro attiecībām starp attiecīgo trešo valsti un Eiropas Savienību vai attiecīgajām dalībvalstīm.
27.c pants
Atbildība, kas nav atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi
1. Eurojust atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.
2. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 24. pantu atlīdzina jebkādus zaudējumus, kas radušies Eurojust kolēģijas vai darbinieku vainas dēļ, veicot savus darba pienākumus, ciktāl tos var tiem piedēvēt, un neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktos paredzētajām dažādajām zaudējumu atlīdzināšanas procedūrām.
3. Panta 2. punktu piemēro arī zaudējumiem, kas radušies valsts pārstāvja, pārstāvja vietnieka vai palīga vainas dēļ, viņam veicot savus pienākumus. Tomēr, ja viņš rīkojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 9.a līdz 9.e pantu, izcelsmes dalībvalsts atlīdzina Eurojust summu, ko Eurojust samaksājis, lai atlīdzinātu šādu kaitējumu.
4. Cietušajai pusei ir tiesības prasīt, lai Eurojust atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.
5. Dalībvalstu tiesas, kuru kompetencē ir risināt strīdus par Eurojust atbildību šā panta izpratnē, nosaka, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ( 19 ).
28. pants
Organizēšana un darbība
1. Kolēģija ir atbildīga par Eurojust organizēšanu un darbību.
2. Kolēģija ievēl priekšsēdētāju no valstu locekļu vidus un, ja uzskata par vajadzīgu, var ievēlēt ne vairāk par diviem priekšsēdētāja vietniekiem. Vēlēšanu rezultātus iesniedz Padomei ►M2 lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu ◄ apstiprināšanai.
3. Priekšsēdētājs izpilda savus pienākumus kolēģijas vārdā un ar tās pilnvarojumu vada savu darbu, un katru dienu pārrauga administratīvo vadību, ko nodrošina administratīvais direktors. Procesa noteikumos norāda tos gadījumus, kuros administratīvā direktora lēmumiem vai rīcībai nepieciešama iepriekšēja atļauja vai ziņojums kolēģijai.
4. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Viņu vienreiz var ievēlēt atkārtoti. Visu priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņu nosaka procesa noteikumi.
5. Sekretariāts, ko vada administratīvais direktors, palīdz Eurojust.
6. Eurojust pār savu personālu īsteno pilnvaras, kas nodotas iestādei, kas kompetenta iecelt amatā. Kolēģija pieņem atbilstošus šā punkta izpildes noteikumus saskaņā ar procesa noteikumiem.
29. pants
Administratīvais direktors
1. Eurojust administratīvo direktoru ►M2 ar divu trešdaļu balsu vairākumu ◄ ieceļ kolēģija. Kolēģija izveido atlases komisiju, kas pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus izveido tādu kandidātu sarakstu, no kuriem kolēģija izvēlas administratīvo direktoru. ►M2 Komisija ir tiesīga piedalīties atlases procesā un atlases komisijā. ◄
2. Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. ►M2 To var vienreiz pagarināt, neuzaicinot iesniegt pieteikumus, ja kolēģija tā izlemj ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu un ar tādu pašu vairākumu ieceļ administratīvo direktoru. ◄
3. Administratīvais direktors ir pakļauts noteikumiem un regulām, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem.
4. Administratīvais direktors strādā kolēģijas un tās priekšsēdētāja pakļautībā, saskaņā ar 28. panta 3. punktu. Kolēģija var atbrīvot viņu no amata ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
5. Administratīvais direktors priekšsēdētāja uzraudzībā ir atbildīgs par Eurojust ikdienas administratīvo vadību un personāla vadību. ►M2 Tādēļ viņš, sadarbojoties ar kolēģiju, ir atbildīgs, lai attiecībā uz mērķu sasniegšanu izveidotu un īstenotu efektīvu Eurojust administrācijas darbības pārraudzības un novērtējuma procedūru. Administratīvais direktors regulāri ziņo Kolēģijai par minētās pārraudzības rezultātiem. ◄
30. pants
Personāls
1. Eurojust personāls ir pakļauts noteikumiem un regulām, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem, jo īpaši attiecībā uz to pieņemšanu darbā un statusu.
2. Eurojust personāls sastāv no darbiniekiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar noteikumiem un regulām, kas minētas 1. punktā, ņemot vērā visus Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 27. pantā minētos kritērijus, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 20 ), tostarp viņu ģeogrāfisko sadalījumu. Viņiem ir pastāvīgu darbinieku, pagaidu darbinieku vai vietējo darbinieku statuss. Pēc administratīvā direktora lūguma un, kolēģijas vārdā vienojoties ar priekšsēdētāju, Kopienas iestādes var norīkot Kopienas amatpersonas darbā uz Eurojust kā pagaidu darbiniekus. Dalībvalstis var norīkot valstu ekspertus darbā uz Eurojust ►M2 , kuri var arī palīdzēt valsts pārstāvim ◄ . ►M2 Kolēģija par norīkotajiem valsts ekspertiem pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus. ◄
3. Personāls veic savus uzdevumus kolēģijas pakļautībā, paturot prātā Eurojust mērķus un pilnvaras, nemeklējot un nepieņemot norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kas neietilpst Eurojust ►M2 , neskarot 25.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punktu ◄ .
31. pants
Palīdzība tulkojot mutiski un rakstiski
1. Savienības oficiālo valodu lietojums ir attiecināms uz Eurojust tiesas procesiem.
2. Padomes gada pārskatu, kas minēts 32. panta 1. punkta otrajā daļā, sastāda Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
32. pants
►M2 Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai ◄
1. Priekšsēdētājs katru gadu kolēģijas vārdā Padomei rakstveidā ziņo par Eurojust darbībām un vadību, tostarp budžeta vadību.
Šajā sakarā kolēģija sagatavo gada pārskatu par Eurojust darbībām un par visām kriminālās politikas problēmām Kopienā, kas ir uzmanības centrā Eurojust darbību rezultātā. Minētajā pārskatā Eurojust var izteikt priekšlikumus, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
Priekšsēdētājs iesniedz arī visus ziņojumus, kā arī visu to informāciju par Eurojust darbību, ko no viņa var prasīt Padome.
2. Katru gadu Padomes prezidentvalsts Eiropas Parlamentam nosūta ziņojumu par Eurojust paveikto darbu un par Apvienotās uzraudzības iestādes darbībām.
3. Eiropas Komisija vai Padome var lūgt Eurojust atzinumu par visiem to instrumentu projektiem, ko gatavo saskaņā ar Līguma VI sadaļu.
33. pants
Finansēšana
1. Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minēto valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu izcelsmes dalībvalsts.
2. Ja valsts pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi un rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgie izdevumi, kas saistīti ar šīm darbībām, ir uzskatāmi par darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē.
34. pants
Budžets
1. Prognozes veic, ņemot vērā visus Eurojust ikgadējos finanšu ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst kalendārajam gadam. Ieņēmumus un izdevumus reģistrē budžetā, kur iekļauj štata plānu, ko iesniedz tai budžeta lēmējinstitūcijai, kas ir kompetenta attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Štata plānu veido pastāvīga vai pagaidu rakstura amats un atsauce uz darbā norīkotajiem valstu ekspertiem, un tajā ir norādīts attiecīgā finanšu gada Eurojust algoto darbinieku skaits, pakāpe un kategorija.
2. Ieņēmumus un izdevumus līdzsvaro Eurojust budžetā.
3. Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumos var ietvert subsīdiju, ko reģistrē Eiropas Savienības vispārējā budžetā.
4. Eurojust izdevumos, cita starpā, ietver izdevumus, kas attiecas uz tulkiem un tulkotājiem, izdevumus par drošību, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un īres maksu, Eurojust locekļu un tās personāla ceļa izdevumus, kas izriet no līgumiem ar trešām personām.
35. pants
Budžeta sastādīšana
1. Katru gadu Kolēģija, pamatojoties uz projektu, ko sastādījis administratīvais direktors, izstrādā Eurojust nākamā finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi. Šo tāmi, kurā ietverts štatu saraksta projekts, Kolēģija nosūta Komisijai vēlākais līdz ►M2 10. februārī ◄ . ►M2 Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un 25.a panta 2. punktā minētos tīklus laicīgi – pirms tāmi nosūta Komisijai – informē par daļām, kas attiecas uz to sekretariātu darbību. ◄
2. Pamatojoties uz minēto tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ierosina priekšlikumu attiecībā uz ikgadējās subsīdijas apjomu un pastāvīgajām vai pagaidu amata vietām, un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.
3. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj piešķirt apropriācijas Eurojust subsidēšanai un nosaka pastāvīgās vai pagaidu amata vietas saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem.
4. Saskaņā ar šā panta 3. punktu, pielāgojot to dažādām iemaksām, kas piešķirtas Eurojust, un līdzekļiem, kas iegūti no citiem avotiem, pirms finanšu gada sākuma Eurojust Kolēģija pieņem budžetu, tostarp 34. panta 1. punkta trešajā teikumā minēto štatu sarakstu, pamatojoties uz ikgadējo subsīdiju, kā arī budžeta lēmējinstitūciju piešķirtajiem amatiem.
36. pants
Budžeta izpilde un slēgšana
1. Administratīvais direktors kā kredītrīkotājs izpilda Eurojust budžetu. Viņš paziņo Kolēģijai par budžeta izpildi.
2. ►M2 Ne vēlāk kā 1. martā pēc katra finanšu gada Eurojust grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos ieņēmumu un izdevumu pārskatus līdz ar ziņojumu par minētā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. ◄ Komisijas grāmatvedis apvieno iestāžu un decentralizētu struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Vispārējās finanšu regulas 128. pantu.
3. Eurojust nosūta finanšu gada budžeta un finanšu vadības ziņojumu arī Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā gada 31. martam.
4. Saņemot Revīzijas palātas novērojumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem, ievērojot Vispārējās finanšu regulas 129. pantu, administratīvais direktors sastāda Eurojust galīgos pārskatus pats uz savu atbildību un iesniedz tos Eurojust Kolēģijai atzinuma sniegšanai.
5. Eurojust Kolēģija sniedz atzinumu par Eurojust galīgajiem pārskatiem.
6. Vēlākais līdz 1. jūlijam, kas seko pēc katra finanšu gada, administratīvais direktors nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai galīgos pārskatus un Eurojust Kolēģijas atzinumu.
7. Galīgos pārskatus publicē.
8. Vēlākais līdz 30. septembrim administratīvais direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Viņš nosūta šādu atbildi arī Eurojust Kolēģijai.
9. Administratīvais direktors, darbojoties Eurojust Kolēģijas un tās prezidenta pakļautībā, pēc minētā prezidenta lūguma iesniedz Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo informāciju, lai netraucēti piemērotu attiecīgā finanšu gada procedūras slēgšanu, kā noteikts Vispārējās finanšu regulas 146. panta 3. punktā.
10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N + 2 gada ►M2 15. maijam ◄ atbrīvo administratīvo direktoru no atbildības par budžeta izpildi N gadā.
37. pants
Budžetam piemērojamā Finanšu regula
1. Finanšu noteikumus, kas piemērojami Eurojust budžetam, Kolēģija pēc konsultēšanās ar Komisiju pieņem vienbalsīgi. Tajos nedrīkst būt atkāpes no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 21 ), ja vien šādas atkāpes nav īpaši nepieciešamas Eurojust darbības vajadzībām, iepriekš saskaņojot to ar Komisiju.
38. pants
Revīzija
1. Kredītrīkotājs ir atbildīgs par tādas iekšējās kontroles sistēmas un procedūru nodrošināšanu, kas ir piemēroti viņa uzdevumu veikšanai.
2. Kolēģija ieceļ iekšējo revidentu, kas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem jo īpaši ir atbildīgs par apliecinājuma nodrošināšanu attiecībā uz sistēmas pareizu darbību un budžeta izpildes procedūrām. Iekšējais revidents nedrīkst būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis. Kolēģija var lūgt Komisijas iekšējam revidentam veikt šos pienākumus.
3. Revidents sniedz savus atzinumus un ieteikumus Eurojust, kā arī iesniedz Komisijai ziņojuma kopiju. Eurojust, ņemot vērā revidenta ziņojumu, veic vajadzīgos pasākumus, atbildot uz šiem ieteikumiem.
4. Regulā (EK) Nr. 1073/1999 izklāstītos noteikumus piemēro attiecībā uz Eurojust. Kolēģija pieņem nepieciešamos izpildes pasākumus.
39. pants
Piekļuve dokumentiem
Pamatojoties uz administratīvā direktora priekšlikumu, kolēģija pieņem piekļuves noteikumus attiecībā uz Eurojust dokumentiem, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 22 ).
39.a pants
ES klasificētā informācija
Eurojust ES klasificētās informācijas pārvaldībā piemēro drošības principus un standartu minimumu, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu ( 23 ).
40. pants
Teritoriālā piemērošana
Šis lēmums attiecas uz Gibraltāru, ko pārstāv Apvienotās Karalistes loceklis.
41. pants
Ziņošana
1. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam par valsts pārstāvju, viņu vietnieku un palīgu, kā arī 12. panta 1. un 2. punktā minēto personu iecelšanu un par visām izmaiņām, kas saistītas ar šo iecelšanu. Padomes Ģenerālsekretariātam ir atjaunināts šo personu saraksts, un tas dara viņu vārdus un kontaktinformāciju pieejamus visām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.
2. Valsts pārstāvja oficiāla iecelšana nevar notikt, pirms Padomes Ģenerālsekretariāts nav saņēmis oficiālu paziņojumu, kas minēts 1. punktā un 9.a panta 3. punktā.
41.a pants
Izvērtējums
1. Pirms 2014. gada 4. jūnija un turpmāk ik pēc pieciem gadiem kolēģija sagatavo neatkarīgu ārējo izvērtējumu par šā lēmuma īstenošanu, kā arī par Eurojust veiktajām darbībām.
2. Katrā izvērtējumā novērtē šā lēmuma ietekmi, Eurojust darbību attiecībā uz šajā lēmumā minēto mērķu sasniegšanu, kā arī Eurojust lietderību un efektivitāti. Kolēģija, konsultējusies ar Komisiju, nosaka konkrētas normas.
3. Izvērtējuma ziņojumā iekļauj izvērtējuma rezultātus un ieteikumus. Šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un padara to publiski pieejamu.
42. pants
Pārņemšana
Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina savas valsts tiesību aktu atbilstību šim lēmumam tiklīdz iespējams un ne vēlāk par 2003. gada 6. septembri.
43. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, neskarot 41. pantu. Minētajā dienā Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestāde beidz pastāvēt.
PIELIKUMS
13. panta 10. punktā minētais saraksts, ar ko noteikta obligāti norādāmā informācija, kas, ja tā zināma, jāpārsūta Eurojust saskaņā ar 13. panta 5., 6. un 7. punktu
1. Situācijās, kas minētas 13. panta 5. punktā:
a) dalībvalstis, kas piedalās;
b) atbilstīgo nodarījumu veids;
c) datums, kad panākta vienošanās par grupas izveidi;
d) grupas darbības plānotais ilgums, tostarp izmaiņas attiecībā uz darbības ilgumu;
e) sīkāka informācija par katras iesaistītās dalībvalsts grupas vadītāju;
f) īss kopējo izmeklēšanas grupu rezultātu kopsavilkums.
2. Situācijās, kas minētas 13. panta 6. punktā:
a) dati, ar ko identificē personu, grupu vai vienību, uz ko attiecas kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana;
b) attiecīgās dalībvalstis;
c) informācija par attiecīgo nodarījumu un tā izdarīšanas apstākļiem;
d) ar lūgumiem vai lēmumiem par tiesu iestāžu sadarbību saistītā informācija, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, tostarp:
i) datums, kad iesniegts lūgums,
ii) lūguma iesniedzēja vai izdevēja iestāde,
iii) iestāde, kurai iesniegts lūgums, vai izpildiestāde,
iv) lūguma veids (prasītie pasākumi),
v) vai lūgums ir ticis izpildīts vai nē, un, ja nē, tad kādu iemeslu dēļ.
3. Situācijās, kas minētas 13. panta 7. punkta a) apakšpunktā:
a) dalībvalstis un atbilstīgās kompetentās iestādes;
b) dati, ar ko identificē personu, grupu vai vienību, uz ko attiecas kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana;
c) informācija par attiecīgo nodarījumu un tā izdarīšanas apstākļiem.
4. Situācijās, kas minētas 13. panta 7. punkta b) apakšpunktā:
a) dalībvalstis un atbilstīgās kompetentās iestādes;
b) dati, ar ko identificē personu, grupu vai vienību, uz ko attiecas kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana;
c) piegādes veids;
d) nodarījuma, saistībā ar ko veic kontrolētu piegādi, veids.
5. Situācijās, kas minētas 13. panta 7. punkta c) apakšpunktā:
a) lūguma iesniedzēja vai izdevēja valsts;
b) valsts, kurai iesniegts lūgums, vai izpildītāja valsts;
c) sarežģījumu apraksts.
( 1 ) OV C 206, 20.10.1998., 1. lpp., un
OV C 243, 24.8.2000., 15. lpp.
( 2 ) OV C 34 E, 7.2.2002., 347. lpp. un atzinums, kas piegādāts 2001. gada 29. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
( 4 ) OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.
( 5 ) OV C 326, 26.11.2001., 2. lpp.
( 6 ) OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.
( 7 ) OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.
( 8 ) Pieņemot šo lēmumu, Eiropola kompetences ir atspoguļotas 2. panta 1. punktā 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidošanu (Eiropola Konvencija) (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.), kas grozīta ar 2003. gada protokolu (OV C 2, 6.1.2004., 1. lpp.), un tās pielikumā. Tomēr, kad stāsies spēkā Padomes Lēmums, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), Eurojust kompetence būs tāda, kā noteikts minētā lēmuma 4. panta 1. punktā un pielikumā.
( 9 ) OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.
( 10 ) OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.
( 11 ) OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.
( 12 ) OV L 301, 12.11.2008., 38. lpp.
( 13 ) OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.
( 14 ) OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.
( 15 ) OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.
( 16 ) Padomes Lēmums (2000. gada 17. oktobris), ar ko izveido sekretariātu apvienotajām datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, kuras izveidotas ar Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju), Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām un Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Līgumu par kontroles pakāpenisku atcelšanu pie kopīgajām robežām (Šengenas Konvenciju) (OV L 271, 24.10.2000., 1. lpp.).
( 17 ) OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.
( 18 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
( 19 ) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
( 20 ) OV L 56, 4.3.1968. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2581/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 1. lpp.).
( 21 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. ar iespiedkļūdas labojumu OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.
( 22 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
( 23 ) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.