►B

KOMISIJAS LĒMUMS

(2002. gada 1. februāris),

ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2002) 381)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2002/106/EK)

(OV L 039, 9.2.2002, p.71)

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS LĒMUMS (2003. gada 5. decembris),

  L 324

55

11.12.2003

1.

Sivēniem un nobarojamām cūkām daudz biežāk izpaužas klasiskā cūku mēra akūtā forma. Sākotnējās klīniskās pazīmes ir anoreksija, letarģija, drudzis, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, elpošanas traucējumi un aizcietējums, kam seko caureja.

Parasti otrajā un trešajā nedēļā līdz pat nāvei uz auss, astes, vēdera un locekļu iekšpusē novēro tipisku ādas asiņošanu. Bieži novērojami neiroloģiski traucējumi, tādi kā grīļīga gaita, kustību koordinācijā, kā arī krampji.

Pastāvīgi konstatējams drudzis. Parasti temperatūra ir augstāka par 40 °C, bet pieaugušām cūkām drudzis var nepārsniegt 39,5 °C.

2.

Klasiskā cūku mēra vīruss izraisa smagu leikopēniju un imūndepresiju, kas bieži noved pie sekundārām zarnu vai elpceļu infekcijām. Šo sekundāro infekciju pazīmes var noslēpt tipiskākās klasiskā cūku mēra pazīmes vai pārklāties ar tām un maldināt fermeri vai veterinārārstu.

Parasti nāve iestājas mēneša laikā. Gadās atveseļošanās, izstrādājoties antivielām, visbiežāk tā notiek ar pieaugušiem vaislas dzīvniekiem, kam neizpaužas smagas klīniskās pazīmes. Antivielas pret klasisko cūku mēri ir nosakāmas 2 līdz 3 nedēļas no infekcijas sākuma.

3.

Visbiežāk patoloģiskās izmaiņas, kas redzamas pēcnāves ekspertīzē, novērojamas limfmezglos un nierēs. Limfmezgli palielinās, uztūkst, kļūst hemorāģiski. Nieru hemorāģijas apmērs var variēties no punktveida asiņošanas līdz ekhimotiskai hemorāģijai. Līdzīgu hemorāģiju var novērot arī urīnpūslī, balsenē, uzbalsenī un sirdī, bet dažreiz tā ir plaša – pa vēdera un krūškurvja serozu. Ļoti bieži sastopams nestrutojošs encefalīts. Var būt redzami sekundāro infekciju izraisīti audu bojājumi, kas var maldināt veterinārārstu. Par patagnomiskiem uzskata liesas plīsumus, bet tie sastopami reti.

4.

Kopumā Āfrikas cūku mēra akūtā forma rada tādu klīnisko un patoloģisko ainu, kas ļoti līdzīga klasiskajam cūku mērim. Uz ādas un ausīm redzamo asiņošanu ir viegli noteikt, un tā var radīt aizdomas par akūtu Āfrikas vai klasiskā cūku mēra formu. Dažas citas slimības rada līdzīgus audu bojājumus.

Akūta klasiskā cūku mēra iespēja jāņem vērā arī pie rozes, cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma, saindēšanās ar kumarīnu, hemorāģiskās purpuras, pēc atšķiršanas vispārējās novājēšanas sindroma, salmonellu vai pasterellu infekcijas vai kādiem citiem zarnu vai elpceļu saslimšanu sindromiem ar drudzi, kas nepakļaujas ārstēšanai ar antibiotikām.

5.

Klasiskā cūku mēra vīruss izdalās siekalās, urīnā un izkārnījumos no klīnisko pazīmju sākuma līdz pat nāvei. Klasiskā cūku mēra vīruss var izplatīties arī ar spermu.

1.

Hroniska infekcijas gaita sastopama tad, kad cūkas nespēj izstrādāt efektīvu imūnreakciju pret klasiskā cūku mēra vīrusu. Hroniskas infekcijas sākotnējās pazīmes ir līdzīgas akūtas infekcijas pazīmēm. Vēlāk dominē nespecifiskas pazīmes, piemēram, intermitējošs drudzis, hronisks enterīts un nīkuļošana. Nav tipiskās ādas asiņošanas.

Šīm cūkām slimības klīniskās pazīmes var izpausties 2 līdz 3 mēnešus pirms nāves. Klasiskā cūku mēra vīruss pastāvīgi izdalās no klīnisko pazīmju sākuma līdz pat nāvei. Seruma paraugos kādu laiku ir nosakāmas antivielas.

2.

Mazāk tipiskas ir patoloģiskās izmaiņas, jo īpaši var nebūt novērojama hemorāģija orgānos un serozā. Dzīvniekiem, kam ir hroniska caureja, sastopami nekrotiski audu bojājumi līkumainajā zarnā, ileocekālajā vārstulī un taisnajā zarnā.

3.

Tā kā hroniska klasiskā cūku mēra pazīmes bieži ir nespecifiskas, diferenciāldiagnozē jāizvērtē vairākas citas slimības. Paaugstināta ķermeņa temperatūra var nebūt visiem dzīvniekiem, bet inficētā saimniecībā drudzi var konstatēt vismaz dažām cūkām.

1.

Klasiskā cūku mēra vīruss var caur grūsna dzīvnieka placentu inficēt augli, bet sivēnmātei slimības izpausme bieži ir subklīniska.

Tas, kāds būs augļa inficēšanās caur placentu rezultāts, lielā mērā atkarīgs no grūtniecības perioda un vīrusa virulences. Inficēšanās agrīnā grūtniecības periodā var beigties ar abortu un nedzīvu dzimšanu, mumifikāciju un kroplībām. Tas viss izraisa reproduktīvo rādītāju samazināšanos saimniecībā.

Sivēnmātes inficēšanās līdz 90 grūtniecības dienām var izraisīt pastāvīgi virēmisku sivēnu piedzimšanu, kuri var būt klīniski normāli piedzimstot un nodzīvot vairākus mēnešus. Pēc piedzimšanas tie var slikti augt, nīkuļot vai arī tiem var būt kongenitāls tremors. Šāda infekcijas gaita ir minēta kā “vēlīna klasiskā cūku mēra izpausme”. Šiem sivēniem var būt izšķirīga loma slimības izplatīšanā un vīrusa persistences uzturēšanā populācijā, jo tie visu laiku līdz pat nāvei izplata vīrusu.

2.

Klasiskā cūku mēra noteikšana var būt īpaši apgrūtināta vaislas cūku saimniecībās, jo infekcijas gaita var būt ļoti viegla un to var sajaukt ar daudzām citām patoloģijām. Mazāku auglību un abortus var izraisīt gan klasiskā cūku mēra vīruss, gan parvovirusāla infekcija, cūku reproduktīvais un respiratorais sindroms, leptospiroze un Aujeski slimība. Klasiskā cūku mēra rezultātā abortēto materiālu patoloģiski nevar nošķirt no citu slimību izraisītāju izsauktiem abortiem.

Ja ir aizdomas par reproduktīvās sistēmas infekcijas slimību, nekavējoties jāveic izmeklējumi uz klasisko cūku mēri neatkarīgi no tā, vai attiecīgo saimniecību var uzskatīt par apdraudētu (piemēram, jo tā atrodas rajonā, kur klasiskais cūku mēris sastopams savvaļas cūkām), un jebkurā gadījumā tiklīdz ir izslēgta parastu reproduktīvās sistēmas infekcijas slimību varbūtība.

1.

Dalībvalstis nodrošina, ka iespējami inficētās saimniecībās veic pienācīgas klīniskās pārbaudes, paraugu ņemšanu un laboratoriskus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu klasisko cūku mēri, un tas notiek saskaņā ar vadlīnijām un procedūrām, kas izklāstītas 2. līdz 7. apakšpunktā.

Neatkarīgi no Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 2. punktā minēto pasākumu pieņemšanas attiecīgajā saimniecībā šīs vadlīnijas un procedūras piemēro arī tajos saslimšanas gadījumos, kad klasiskais cūku mēris ir iekļauts diferenciāldiagnozē. Tas novērsīs gadījumus, kad cūkām novērotās slimības klīniskās pazīmes un epidemioloģiskais modelis ar ļoti zemu varbūtību vedina domāt par klasiskā cūku mēra gadījumu.

Visos citos gadījumos, kad aizdomas par infekciju ar klasiskā cūku mēra vīrusu skar vienu vai vairākas cūkas, attiecīgajā iespējami inficētajā saimniecībā pieņem Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 2. punktā minētos pasākumus.

Ja ir aizdomas par klasisko cūku mēri cūkām kautuvē vai transporta līdzeklī, arī tad mutatis mutandis piemēro 2. līdz 7. apakšpunktā noteiktās vadlīnijas un procedūras.

2.

Ja valsts veterinārārsts apmeklē iespējami inficēto saimniecību, lai apstiprinātu vai izslēgtu aizdomas par klasisko cūku mēri:

Klīniskajā pārbaudē jāiekļauj ķermeņa temperatūras mērīšana, un tā galvenokārt attiecas uz šādām cūkām vai cūku grupām:

Ja pārbaude iespējami inficētajā saimniecībā nekonstatē tādas cūkas vai cūku grupu, kas minēta iepriekšējā daļā, kompetentā iestāde, neskarot pārējos pasākumus, kurus var piemērot attiecīgajā saimniecībā saskaņā ar Direktīvu 2001/89/EK un ņemot vērā epidemioloģisko situāciju:

3.

Ja atsaucas uz šo punktu, klīnisko pārbaudi attiecīgajā saimniecībā jāveic cūkām, kas brīvi atlasītas apakšvienībās, attiecībā uz kurām klasiskā cūku mēra vīrusa ienešanas risks ir noteikts vai par to ir aizdomas.

Jāpārbauda vismaz tāds skaits cūku, kas ļautu ar 95 % ticamību konstatēt drudzi, ja tas šajās apakšvienībās sastopams ar 10 % izplatību.

Tomēr attiecībā uz:

4.

Ja iespējami inficētā saimniecībā konstatē nobeigušās vai mirstošas cūkas, jāveic pēcnāves ekspertīze, vēlams vismaz piecām no šīm cūkām un konkrēti tām cūkām:

Ja šajās pārbaudēs neatklāj audu bojājumus, kas vedina uz domām par klasisko cūku mēri, bet, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, uzskata par vajadzīgu veikt papildu izmeklējumus:

Neatkarīgi no tā, vai ir audu bojājumi, kas vedina uz domām par klasisko cūku mēri, vai to nav jāņem orgānu vai audu paraugi no cūkām, kam veikta pēcnāves ekspertīze, lai veiktu virusoloģiskos testus saskaņā ar V nodaļas B. daļas 1. punktu. Vēlams šos paraugus ņemt no nesen mirušām cūkām.

Ja veic pēcnāves ekspertīzes, kompetentajai iestādei jānodrošina, ka:

5.

Ja iespējami inficētajā saimniecībā atklāj turpmākas klīniskās pazīmes vai audu bojājumus, kas var vedināt uz domām par klasisko cūku mēri, bet kompetentā iestāde uzskata, ka šie konstatējumi nav pietiekami, lai apstiprinātu klasiskā cūku mēra uzliesmojumu, un tādēļ jāveic laboratoriski testi, asins paraugi laboratoriskiem testiem jāņem no iespējami inficētām cūkām un no pārējām cūkām katrā apakšvienībā, kurā iespējami inficētās cūkas ir turētas, un tas jādara saskaņā ar turpmāk noteiktajām procedūrām.

Seroloģiskajiem testiem jāņem vismaz tāds skaits paraugu, kas attiecīgajā apakšvienībā ļautu noteikti 10 % seroprevalanci ar 95 % ticamību.

Tomēr attiecībā uz:

Paraugu skaits, kas jāņem virusoloģiskajiem testiem, ir saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem, kuros ņem vērā visu veicamo testu diapazonu, izmantojamo laboratorisko testu jutīgumu un epidemioloģisko situāciju.

6.

Ja aizdomas par klasisko cūku mēri saimniecībā ir saistītas ar iepriekšējo seroloģisko testu rezultātiem, turklāt asins paraugi jāņem no 2. punkta otrās daļas piektajā ievilkumā minētajām cūkām, piemēro šādas procedūras:

7.

Ja pēc pārbaudes, kas veikta iespējami inficētajā saimniecībā, nekonstatē klīniskās pazīmes vai audu bojājumus, kas vedina uz domām par klasisko cūku mēri, bet, lai izslēgtu klasisko cūku mēri, kompetentā iestādē uzskata par nepieciešamu veikt papildu laboratoriskus testus, orientējoši izmanto paraugu ņemšanas procedūras, kas noteiktas 5. apakšpunktā.

1.

Atbilstoši tam, kā var noteikt klasiskā cūku mēra ienešanas veidu inficētajā saimniecībā un laiku, kas pagājis pēc šīs ienešanas, ja cūkas saimniecībā saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nonāvē, no tām nejaušās izlases veidā jāņem asins paraugi seroloģiskajiem testiem.

2.

Jāņem paraugi vismaz no tāda cūku skaita, kas ļautu noteikt 10 % seroprevalanci ar 95 % ticamību cūkām katrā saimniecības apakšvienībā ( 9 ).

Var ņemt paraugus arī virusoloģiskajiem testiem saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem, kuros ņemts vērā visu veicamo testu diapazons, izmantojamo laboratorisko testu jutīgums un epidemioloģiskā situācija.

3.

Tomēr sekundāru uzliesmojumu gadījumos kompetentā iestāde var nolemt atkāpties no 1. un 2. apakšpunkta un noteikt ad hoc paraugu ņemšanas procedūras, ņemot vērā epidemioloģisko informāciju, kas attiecīgajā vietā jau pieejama, un to, kā vīruss ienests saimniecībā, kā arī slimības potenciālo izplatību ārpus saimniecības.

1.

Lai varētu apstiprināt vai izslēgt klasisko cūku mēri un iegūt papildu epidemioloģisko informāciju, ja profilakses nolūkos saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta vai 7. panta 2. punkta noteikumiem iespējami inficētajā saimniecībā cūkas nonāvē, saskaņā ar 2. apakšpunktā noteikto procedūru jāņem asins paraugi seroloģiskajiem testiem, kā arī asins paraugi vai mandeļu paraugi virusoloģiskajiem testiem.

2.

Paraugi galvenokārt jāņem no:

Šīs cūkas atlasa paraugiem saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju. Šajā gadījumā orientējošiem nolūkiem izmanto paraugu ņemšanas procedūras, kas izklāstītas turpmāk – otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Turklāt cūkas paraugu ņemšanai no katras apakšvienības jāizvēlas nejaušās izlases veidā ( 10 ). Šajā gadījumā seroloģiskajiem testiem jāņem vismaz tāds skaits paraugu, kas attiecīgajā apakšvienībā ļautu noteikti 10 % seroprevalanci ar 95 % ticamību.

Tomēr attiecībā uz:

Paraugu veids, kas jāņem virusoloģiskajiem testiem un testam, kas izmantojams, ir saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem, kuros ņemts vērā visu veicamo testu diapazons, šo testu jutīgums un epidemioloģiskā situācija.

1.

Neskarot Direktīvas 2001/89/EK 11. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas noteikumus, lai saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 3. punktu dotu atļauju pārvietot cūkas no saimniecības, kas atrodas aizsardzības vai uzraudzības zonā, valsts veterinārārstam jāveic klīniskā pārbaude, kurai:

2.

Ja cūkas pārvieto uz citu saimniecību, papildus izmeklējumiem, kas jāveic saskaņā ar 1. apakšpunktu, cūku klīniskā pārbaude jāveic katrā saimniecības apakšvienībā, kurā pārvietojamās cūkas turētas. Attiecībā uz cūkām, kas vecākas par trīs līdz četriem mēnešiem, šajā pārbaudē jāiekļauj temperatūras mērīšana daļai cūku.

Jāpārbauda vismaz tāds skaits cūku, kas ļautu ar 95 % ticamību konstatēt drudzi, ja tas šajās apakšvienībās sastopams ar 10 % izplatību.

Tomēr attiecībā uz:

3.

Attiecībā uz cūkām, kas pārvedamas uz kautuvi, pārstrādes rūpnīcu vai citām vietām, lai tur tās nonāvētu vai nokautu, papildus izmeklējumiem, kas jāveic saskaņā ar 1. apakšpunktu, cūku klīniskā pārbaude jāveic katrā apakšvienībā, kur pārvietojamās cūkas ir turētas. Attiecībā uz cūkām, kas vecākas par trīs līdz četriem mēnešiem, šajā pārbaudē jāiekļauj temperatūras mērīšana daļai cūku.

Jāpārbauda vismaz tāds skaits cūku, kas ļautu ar 95 % ticamību konstatēt drudzi, ja tas šajās apakšvienībās sastopams ar 20 % izplatību.

Tomēr attiecībā uz vaislas cūkām vai kuiļiem, jāpārbauda vismaz tāds skaits cūku, kas ļautu ar 95 % ticamību konstatēt drudzi, ja tas apakšvienībā, kur pārvietojamās cūkas ir turētas, sastopams ar 5 % izplatību.

4.

Ja 3. apakšpunktā minētās cūkas nokauj vai nonāvē, no cūkām katrā apakšvienībā, no kuras cūkas pārvietotas, jāņem asins paraugi seroloģiskajiem testiem vai asins vai mandeļu paraugi virusoloģiskajiem testiem.

Jāņem vismaz tāds skaits paraugu, kas ļautu noteikt 10 % seroprevalanci vai vīrusa prevalanci ar 95 % ticamību katrā apakšvienībā.

Tomēr attiecībā uz vaislas cūkām vai kuiļiem paraugiem jāatlasa tāds cūku skaits, kas ļautu noteikt 5 % seroprevalanci vai vīrusa prevalanci ar 95 % ticamību apakšvienībā, kurā šīs cūkas ir turētas.

Paraugu veids, kas jāņem, un izmantojamais tests ir saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem, kuros ņemts vērā visu veicamo testu diapazons, šo testu jutīgums un epidemioloģiskā situācija.

5.

Tomēr, ja, nokaujot vai nonāvējot cūkas, konstatē klīniskās pazīmes vai pēcnāves audu bojājumus, kas vedina uz domām par klasisko cūku mēri, atkāpjoties no 4. apakšpunkta, piemēro C daļas noteikumus par paraugu ņemšanu.

1.

Ja saimniecībā saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 2. punkta b) apakšpunktu, vai 19. panta 8. punkta otro, b) apakšpunktu atjauno cūku populāciju, jāpiemēro šādas paraugu ņemšanas procedūras:

Tomēr attiecībā uz vaislas cūkām vai kuiļiem jāņem tāds paraugu skaits, lai noteiktu 10 % seroprevalanci ar 95 % ticamību.

2.

Pēc cūku populācijas atjaunošanas kompetentā iestāde nodrošina, lai gadījumā, ja saimniecībā bijis kāds cūku slimības vai nāves gadījums nezināmu iemeslu dēļ, attiecīgajām cūkām nekavējoties veiktu klasiskā cūku mēra testus. Šos noteikumus piemēro līdz tam laikam, kamēr attiecīgajā saimniecībā tiek atcelti Direktīvas 2001/89/EK 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā un 19. panta 8. punkta otrā, b) apakšpunkta otrajā teikumā minētie ierobežojumi.

1.

Lai aizsardzības zonā varētu atcelt Direktīvas 2001/89/EK 10. pantā minētos pasākumus, visās šīs zonas saimniecībās:

2.

Jāņem vismaz tāds skaits asins paraugu, kas ļautu noteikt 10 % seroprevalanci ar 95 % ticamību cūkām katrā saimniecības apakšvienībā.

Tomēr attiecībā uz:

1.

Lai uzraudzības zonā varētu atcelt Direktīvas 2001/89/EK 11. pantā minētos ierobežojumus, saskaņā ar A.2. punktā noteiktajām procedūrām, klīniskās pārbaudes jāveic visās saimniecībās, kas atrodas šajā zonā.

Turklāt asins paraugi seroloģiskajiem testiem jāņem no cūkām:

2.

Ja saimniecībās, kas atrodas uzraudzības zonā, ņem asins paraugus seroloģiskajiem testiem, šajās saimniecībās paņemto paraugu skaitam jābūt saskaņā ar F.2. Tomēr gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka klasiskais cūku mēris var nemanīti izplatīties starp vaislas cūkām, paraugus ņem tikai tajās apakšvienībās, kur šos dzīvnieku tur.

1.

Ja veic seroloģisko kontroli savvaļas cūkām rajonos, kur klasiskais cūku mēris ir apstiprināts vai ir aizdomas par saslimšanas gadījumu, lai noteiktu ņemamo paraugu skaitu, iepriekš jānosaka pārbaudāmās mērķa populācijas lielums un ģeogrāfiskais apgabals. Parauga lielums jānosaka no aprēķinātajiem dzīvajiem dzīvniekiem nevis no nošautajiem dzīvniekiem.

2.

Ja dati par populācijas blīvumu un lielumu nav pieejami, jānosaka paraugu ņemšanas ģeogrāfiskais apgabals, ņemot vērā pastāvīgu savvaļas cūku klātbūtni un dabiskos vai mākslīgos ierobežojumus, kas ļauj novērst plašu un nepārtrauktu dzīvnieku pārvietošanos. Ja nav šādu apstākļu vai attiecībā uz plašām teritorijām, ieteicams noteikt paraugu ņemšanas apgabalus, kas nepārsniedz 200 km2, kur parasti mitinās apmēram 400 līdz 1 000 savvaļas cūku.

3.

Neskarot Direktīvas 2001/89/EK 15. panta 2. punkta c) apakšpunkta noteikumus, paraugiem jāatlasa vismaz tāds cūku skaits noteiktajā paraugu ņemšanas apgabalā, kas ļautu noteikt 5 % seroprevalanci ar 95 % ticamību. Šim nolūkam katrā noteiktajā apgabalā paraugam jāatlasa vismaz 59 dzīvnieki.

Ir ieteicams arī, lai:

4.

Paraugu ņemšanu virusoloģiskajiem testiem no savvaļas cūkām, kas nošautas vai atrastas beigtas, jāveic, kā noteikts V nodaļas B. daļas 1. punktā.

Ja uzskata par vajadzīgu veikt nošauto savvaļas cūku virusoloģisko kontroli, tā galvenokārt jāveic dzīvniekiem, kas ir vecumā no trīs mēnešiem līdz vienam gadam.

5.

Visiem uz laboratoriju nosūtāmajiem paraugiem jābūt klāt anketai, kas minēta Direktīvas 2001/89/EK 16. panta 3. punkta 1) apakšpunktā.

1.

Pirms paraugu ņemšanas iespējami inficētajā saimniecībā jāsagatavo saimniecības plāns un jāidentificē saimniecības epidemioloģiskās apakšvienības.

2.

Katru reizi, kad uzskata, ka vajadzīga atkārtota cūku atlase paraugam, visām cūkām, no kurām ņem paraugus, jābūt īpaši marķētām, lai tās varētu viegli atlasīt atkārtotai paraugu ņemšanai.

3.

Neskarot IV nodaļas A. daļas 5.b punktu, paraugus seroloģiskiem testiem neņem no sivēniem, kas jaunāki par astoņām nedēļām.

4.

Visi paraugi jānosūta uz laboratoriju kopā ar attiecīgām veidlapām saskaņā ar kompetentās iestādes noteiktajām prasībām. Šajās veidlapās iekļauj sīkas ziņas par paraugam atlasītajām cūkām un novērotās klīniskās pazīmes vai pēcnāves audu bojājumus.

Ja cūkas tur saimniecībā, jāsniedz precīza informācija par paraugam atlasīto cūku vecumu, kategoriju un izcelsmes saimniecību. Ieteicams ierakstīt katras paraugam atlasītās cūkas atrašanās vietu saimniecībā, norādot arī tās īpašo identifikācijas zīmi.

1.

Lai noteiktu klasiskā cūku mēra vīrusu, antigēnu vai genomu mirušām vai eitanazētām cūkām, piemērotākie paraugi ir mandeles, liesa un nieru audi. Turklāt ieteicams paņemt divus paraugus no citiem limfoidālajiem audiem, piemēram, no aizrīkles, pieauss, apakšžokļa vai apzarņa limfmezgliem, kā arī līkumainās zarnas paraugu. Ja ķermeņi ir pašnoārdījušies, paraugam izvēlas visu garo kaulu vai krūšu kaulu.

2.

No cūkām, kam ir drudzis vai citas slimības pazīmes, saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem jāsavāc nesarecējušas asins paraugi vai sarecējušas asins paraugi.

3.

Slimu dzīvnieku gadījumā ieteicams veikt virusoloģiskos testus. Parasti tiem ir ierobežota vērtība, ja tos veic kontroles nolūkos dzīvniekiem, kas neizrāda slimības pazīmes. Tomēr tad, ja plaša diapazona paraugu ņemšanas mērķis ir konstatēt klasiskā cūku mēra vīrusu, kad cūkām ir slimības inkubācijas periods, mandeles ir vispiemērotākie paraugi.

1.

Ieteicams, lai visus paraugus:

2.

Iepakojuma ārpusē jābūt marķējumam ar saņēmējas laboratorijas adresi, bet redzamā vietā jābūt šādam ziņojumam: Dzīvnieku izcelsmes patoloģisks materiāls; ātri bojājas; trausls; neatvērt ārpus klasiskā cūku mēra laboratorijas.

3.

Laboratorija, kas saņem paraugus, ir iepriekš jāinformē par paraugu ievešanas laiku un veidu.

4.

Ja paraugus uz Kopienas references laboratoriju, kas nodarbojas ar klasisko cūku mēri ( 12 ) transportē pa gaisu no dalībvalstīm, izņemot Vāciju, vai no trešām valstīm, iepakojums jāmarķē saskaņā ar IATA (Starptautiskās gaisa transporta asociācijas) noteikumiem.

1.

Vīrusa izolācija pamatojas uz parauga materiāla inkubēšanu uzņēmīgās cūku izcelsmes šūnu kultūrās. Ja klasiskā cūku mēra vīruss ir paraugā, tas replicēsies šūnās tādā daudzumā, ko var noteikt, izmantojot inficēto šūnu imūnkrāsošanas metodi ar antivielu konjugātu. Diferenciāldiagnozei attiecībā uz citiem pestivīrusiem ir vajadzīgas klasiskā cūku mēra specifiskās antivielas.

2.

Klasiskā cūku mēra vīrusa izolēšanai priekšroka dodama leikocītu, plazmas vai asins paraugiem, kas iegūti no nesarecējušas asins paraugiem vai no orgāniem, kas minēti A.1. punktā.

3.

Vislabāk vīrusa izolācija ir piemērota neliela dzīvnieku skaita paraugu analīzei nevis plašai uzraudzībai. Vīrusa izolācijas procedūra ir darbietilpīga, un tā aizņem vismaz trīs dienas, pirms rezultāti ir pieejami. Lai paraugā noteiktu nelielu vīrusa daudzumu, var būt vajadzīgas divas papildu šūnu kultūru pasāžas. Tas var paildzināt izmeklēšanas laiku līdz pat 10 dienām pirms galīgo rezultātu iegūšanas. Pašnoārdījušies paraugi var būt citotoksiski šūnu kultūrai un attiecīgi ierobežot tās lietošanu.

4.

Ir ieteicams veikt vīrusa izolāciju arī tad, ja klasiskais cūku mēris ir iepriekš apstiprināts ar citām metodēm. Tas ir jāizmanto kā references tests, lai apstiprinātu pozitīvus rezultātus, kas iepriekš iegūti ar ELISA, PCR vai FAT antigēnu testiem, respektīvi ar netiešām peroksidāzes iekrāsošanas metodēm.

Šādā veidā iegūti klasiskā cūku mēra vīrusa izolāti ir noderīgi vīrusa raksturošanai, ietverot ģenētisko tipizēšanu un molekulāro epidemioloģiju.

5.

Valsts references laboratorijai dalībvalstīs vai jebkurai citai laboratorijai, ko pilnvarojusi attiecīgā dalībvalsts, vai Kopienas references laboratorijai saskaņā ar E punktu jāveic ģenētiskā tipizēšana visiem klasiskā cūku mēra vīrusa izolātiem no visiem primārajiem slimības uzliesmojumiem, primārajiem gadījumiem starp savvaļas cūkām vai gadījumiem kautuvēs vai transportlīdzekļos.

Jebkurā gadījumā šie vīrusu izolāti nekavējoties jānosūta Kopienas references laboratorijai vīrusu krātuvei.

1.

Lai noteiktu vīrusa genomu asins, audu vai orgānu paraugos, izmanto polimerāzes ķēdes reakciju (PCR). Nelielus vīrusa RNS fragmentus transkribē DNS fragmentos, kurus pastiprina ar PCR līdz nosakāmiem daudzumiem. Tā kā ar šo testu nosaka tikai vīrusa genoma sekvenci, polimerāzes ķēdes reakcija var būt pozitīva pat bez infekcijas vīrusa klātbūtnes (piemēram, pašnoārdījušos audos vai paraugos no cūkām, kuras sāk atveseļoties).

2.

Polimerāzes ķēdes reakciju var izmantot nedaudziem paraugiem, kuri ir rūpīgi atlasīti no iespējami inficētajiem dzīvniekiem vai no abortēto embriju materiāla. Šo metodi var izmantot arī savvaļas cūku ķermeņu gadījumā, ja materiāls ir pašnoārdījies un citotoksicitātes dēļ vairs nav iespējama vīrusa izolācija.

3.

Piemērots paraugu materiāls PCR ir orgāni, kas aprakstīti vīrusa izolācijai, vai nesarecējušas asinis.

4.

PCR var veikt 48 stundu laikā. Tam vajadzīgs piemērots laboratorijas aprīkojums, atsevišķas telpas un kvalificēts personāls. Priekšrocībā ir tāda, ka nav vajadzības laboratorijā replicēt infekcijas vīrusa daļiņas. Šī metode ir ļoti jutīga, bet viegli iespējama kontaminācija, kas var novest pie kļūdaini pozitīviem rezultātiem. Tādēļ būtiski svarīgas ir stingras kvalitātes kontroles procedūras. Dažas metodes ir labāk piemērotas pestivīrusu nekā klasiskā cūku mēra noteikšanai, kad vajadzīgi papildu apstiprinoši testi, tādi kā PCR rezultāta sekvencēšana.

1.

Virusoloģiskie testi ir būtiski svarīgi klasiskā cūku mēra apstiprināšanai.

Vīrusa izolācija uzskatāma par references virusoloģisko testu, un vajadzības gadījumā tā izmantojama kā apstiprinošais tests. Jo īpaši tas ieteicams, ja iegūti pozitīvi rezultāti ar FAT, ELISA vai PCR, kas nav saistīti ar slimības klīnisko pazīmju vai audu bojājumu konstatēšanu, kā arī jebkurā citā šaubīgā gadījumā.

Tomēr primāro klasiskā cūku mēra uzliesmojumu var apstiprināt, ja attiecīgajām cūkām ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes vai audu bojājumi un vismaz divos antigēna vai genoma noteikšanas testos iegūti pozitīvi rezultāti.

Sekundāru klasiskā cūku mēra uzliesmojumu var apstiprināt, ja papildus epidemioloģiskajai saiknei ar apstiprinātu slimības uzliesmojumu vai gadījumu attiecīgajām cūkām ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes vai audu bojājumi un ja antigēna vai genoma noteikšanas testos ir iegūts pozitīvs rezultāts.

Savvaļas cūku primāru saslimšanas gadījumu var apstiprināt pēc vīrusa izolācijas vai tad, ja vismaz divos antigēna vai genoma noteikšanas testos iegūts pozitīvs rezultāts. Turpmākus klasiskā cūku mēra gadījumus savvaļas cūkām, attiecībā uz kurām ar iepriekš apstiprinātiem gadījumiem noteikta epidemioloģiskā saikne, var apstiprināt, ja antigēna vai genoma noteikšanas testā ir iegūts pozitīvs rezultāts.

2.

Lai klasiskā cūku mēra genoma vai antigēna noteikšanas testa rezultāts būtu pozitīvs, attiecīgais tests jāveic, izmantojot klasiskā cūku mēra vīrusam specifiskas antivielas vai praimerus. Ja izmantotais tests nav specifisks klasiskā cūku mēra vīrusam, bet tikai pestivīrusiem, tas jāatkārto, izmantojot klasiskajam cūku mērim specifiskus reaģentus.

1.

Klasiskā cūku mēra vīrusa izolātu ģenētisko tipizēšanu veic, nosakot vīrusa genoma daļu nukleotīda sekvenci, proti, īpašas 5’nekodēta reģiona daļas un/vai īpašas E2 glikoproteīna gēna daļas. Šo sekvenču līdzība ar tām, kas jau iegūtas no iepriekšējiem vīrusa izolātiem, var norādīt uz to, vai slimības uzliesmojumu izraisījuši jauni vai jau pazīstami celmi. Tas var atbalstīt vai atspēkot hipotēzes par transmisijas ceļiem, kurus paredz epidemioloģiskā izsekošana.

Klasiskā cūku mēra vīrusa izolātu ģenētiskajai tipizēšanai ir būtiska nozīme slimības avota noteikšanā. Tomēr cieša saistība starp vīrusiem, kas iegūti dažādos uzliesmojumos, nav absolūts pierādījums tiešai epidemioloģiskai saiknei.

2.

Ja neilgā laikā vīrusa tipizēšanu nevar veikt valsts laboratorijā vai kādā citā laboratorijā, kam atļauts diagnosticēt klasisko cūku mēri, oriģinālparaugs vai vīrusa izolāts jānosūta Kopienas references laboratorijai pēc iespējas drīzākai tipizēšanai.

Dati par klasiskā cūku mēra vīrusa izolātu tipizēšanu un sekvencēšanu, kas ir pieejami laboratorijās, kurām atļauts diagnosticēt klasisko cūku mēri, jānosūta Kopienas references laboratorijai, lai šo informāciju ievadītu šīs laboratorijas uzturētajā datubāzē.

Informācijai, kas ietverta šajā datubāzē, jābūt pieejamai visām valsts references laboratorijām dalībvalstīs. Tomēr publicēšanas nolūkā zinātniskā žurnālā, ja to lūgusi attiecīga laboratorija, Kopienas references laboratorija garantē šo datu konfidencialitāti līdz to publicēšanas dienai.

1.

Ar klasiskā cūku mēra vīrusu inficētām cūkām antivielas parasti ir nosakāmas seruma paraugos divas trīs nedēļas pēc inficēšanās. Cūkām, kas atveseļojas no slimības, var noteikt aizsargājošas, neitralizējošas antivielas vairākus gadus vai pat visā to dzīves laikā. Antivielas ir sporādiski nosakāmas arī nāvīgi slimu dzīvnieku slimības beigu posmā. Dažām cūkām ar klasiskā cūku mēra hronisko formu antivielas var noteikt dažas dienas pirmā mēneša beigās pēc inficēšanās.

Cūkas, kas inficētas in utero, var būt imūntolerantas pret homologu klasiskā cūku mēra vīrusu un neizstrādāt specifiskas antivielas. Tomēr mātes izcelsmes antivielas var noteikt pirmo dzīves dienu laikā. Mātes antivielu pussabrukšanas periods nevirēmiskiem, veseliem sivēniem ir apmēram divas nedēļas. Ja antivielas konstatē par trim mēnešiem vecākiem sivēniem, maz ticams, ka klasiskā cūku mēra antivielas ir mātes izcelsmes.

2.

Klasiskā cūku mēra antivielu noteikšanu seruma vai plazmas paraugos veic, lai atbalstītu klasiskā cūku mēra diagnozi iespējami inficētās saimniecībās, lai noteiktu infekcijas vecumu apstiprināta uzliesmojuma gadījumā, kā arī kontroles un uzraudzības nolūkos. Tomēr seroloģiskajiem testiem ir ierobežota vērtība klasiskā cūku mēra noteikšanā, ja saimniecībā ir jauna infekcija.

Dažas seropozitīvas cūkas ar zemu neitralizācijas titru var būt jaunas (divas līdz četras nedēļas) infekcijas rādītājs. Daudzas cūkas ar augstu neitralizācijas titru var norādīt uz to, ka vīruss ienests saimniecībā vairāk nekā pirms mēneša. Seropozitīvo cūku atrašanās vietas saimniecībā var sniegt vērtīgu informāciju par to, kā klasiskā cūku mēra vīruss ienests saimniecībā.

Tomēr jāveic precīza seroloģisko testu rezultātu izvērtēšana, ņemot vērā kopējos klīniskos, virusoloģiskos un epidemioloģiskos konstatējumus izmeklēšanas programmā, kas saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 8. pantu jāveic gadījumā, ja ir aizdomas par klasisko cūku mēri vai tad, ja tas ir apstiprināts.

1.

Vīrusa neitralizācijas tests (VNT) un ELISA ir testi, ko izvēlas klasiskā cūku mēra seroloģiskajai diagnozei.

Valsts laboratoriju seroloģiskās diagnozes kvalitāti un efektivitāti regulāri jāpārbauda starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, ko periodiski organizē Kopienas references laboratorija.

2.

VNT pamatojas uz seruma parauga antivielu vīrusu neitralizējošas aktivitātes noteikšanu, ko izsaka kā neitralizējošu 50 % beigu punktu.

Konstantu klasiskā cūku mēra vīrusa daudzumu inkubē 37 °C ar atšķaidītu serumu. Skrīninga nolūkos serumu sākotnēji atšķaida 1/10. Ja jāveic pilna titrēšana, var sagatavot divkārtīgus seruma atšķaidījumus, sākot no 1/2 vai 1/5. Katru atšķaidījumu sajauc ar vienādu tilpumu vīrusa suspensijas, kas satur 100 infekciozas devas (TCID50).

Pēc inkubēšanas mikstūru uzsēj šūnu kultūrām, kas ir inkubētas no trim līdz piecām dienām. Pēc šā inkubācijas perioda kultūras fiksē un ar imunoloģiskās marķēšanas sistēmu nosaka jebkādu vīrusa replicēšanos inficētajās šūnas. Var izmantot vai nu ar peroksidāzi saistīto antivielu (NPLA) neitralizācijas metodi vai neitralizācijas imūnfluorescences (NIF) metodi.

VNT rezultātus izsaka kā apgrieztu lielumu sākotnējam seruma atšķaidījumam, pie kura puse no uzsētajām šūnu kultūrām (50 % beigu punkts) neuzrādīja vīrusu replikāciju (nespecifiska marķēšana). Nosaka punktu starp diviem atšķaidījuma līmeņiem. Galīgā atšķaidījuma sistēma pamatojas uz seruma faktisko atšķaidījumu neitralizācijas reakcijas laikā, t.i., pēc vīrusa pievienošanas, bet pirms šūnu suspensijas pievienošanas.

3.

VNT ir visjutīgākais un uzticamākais tests klasiskā cūku mēra antivielu noteikšanai. Tādēļ tas ir ieteicams gan viena dzīvnieka, gan visa ganāmpulka seroloģiskajai pārbaudei. Tomēr ar šo testu var noteikt savstarpēji neitralizējošas antivielas, kas raksturīgas cūku infekcijām ar atgremotāju pestivīrusiem.

Ar VNT nosakot antivielas pret BVD un BD vīrusu, ievēro tos pašus iepriekšminētos principus un to dara klasiskā cūku mēra diferenciāldiagnozei.

4.

Saskaņā ar Kopienas references laboratorijas ieteikumu neitralizācijas testos izmanto pestivīrusu celmus.

5.

Ir izstrādātas dažas ELISA testa metodes, kur izmanto īpašas monoklonālas antivielas, pamatojoties uz diviem veidiem: konkurējošais jeb bloķējošais ELISA tests un nekonkurējošais ELISA tests.

Konkurējošais jeb bloķējošais ELISA tests parasti balstās uz monoklonālajām antivielām. Ja seruma paraugā ir antivielas pret klasiskā cūku mēra vīrusu, atlasītu peroksidāzes – monoklonālo antivielu konjugātu saistīšanās pie vīrusa antigēna tiks inhibēta, dodot pazeminātu signālu.

Nekonkurējošā ELISA testa seruma antivielu saistīšanos pie antigēna mēra, tieši izmantojot peroksidāzes – pretcūku antivielu konjugātu.

6.

Valsts laboratorijām regulāri jāpārbauda katras ELISA testu partijas jutīgums un specifiskums, izmantojot Kopienas references laboratorijas piedāvāto references serumu paneli. Šajā panelī iekļauj:

ELISA testā, kas izmantojams klasiskā cūku mēra diagnosticēšanai, jāatpazīst visi references serumi no cūkām, kas atveseļojas. Visiem ar references serumiem iegūtajiem testiem jābūt atkārtojamiem. Papildus ieteicams, lai tajā noteiktu visus pozitīvos serumus no agrīnās fāzes un uzrādītu minimālas savstarpējas reakcijas ar serumiem no cūkām, kas inficētas ar atgremotāju pestivīrusiem.

Ar references serumiem iegūtie rezultāti no cūkām agrīnā infekcijas fāzē norāda uz ELISA testa jutīgumu.

7.

Uzskata, ka ELISA testa jutīgums ir mazāks nekā VNT testam, un to iesaka izmantot kā skrīninga testu ganāmpulkam. Tomēr ELISA testam vajadzīgas mazāk specializētas telpas, un, pateicoties automatizētām sistēmām, to var veikt daudz ātrāk nekā VNT.

ELISA testam ir jānodrošina visu klasiskā cūku mēra infekciju identifikācija atveseļošanās posmā, un to nedrīkst traucēt antivielu un atgremotāju pestivīrusu savstarpējas reakcijas.

1.

Neskarot Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta vai 7. panta 2. punkta noteikumus, ja klasiskā cūku mēra vīrusa noteikšanā neitralizācijas titrs ir vienāds vai augstāks par 10 ND50 seruma paraugos, kas savākti no vienas vai vairākām cūkām, vai arī ELISA testā seruma paraugi no cūku grupas ir pozitīvi, attiecīgajā saimniecībā nekavējoties sāk piemērot vai turpina piemērot Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 2. punktā noteiktos pasākumus.

Paraugiem, kas jau savākti no šīs saimniecības, jāveic atkārtota testēšana ar VNT ar neitralizēto antivielu salīdzinošo vai beigu punkta titrēšanu pret klasiskā cūku mēra vīrusu un atgremotāju pestivīrusiem.

2.

Ja salīdzinošajos testos konstatē atgremotāju pestivīrusu antivielas un nemaz vai ievērojami mazāk (mazāk nekā trīs reizes) antivielu titrus pret klasiskā cūku mēra vīrusu, aizdomas par klasisko cūku mēri izslēdz, ja vien nepastāv citi iemesli attiecīgajā saimniecībā turpināt Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 2. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

3.

Ja salīdzinošajos testos konstatē, ka vīrusa neitralizācijas titrs vairāk nekā vienai cūkai ir vienāds vai augstāks par 10 ND50, un šis titrs ir vienāds vai augstāks par pārējo pestivīrusu titriem, kompetentā iestāde nodrošina, lai tiktu apstiprināts klasiskais cūku mēris ar noteikumu, ka attiecīgajā saimniecībā konstatēti slimības epidemioloģiskie pierādījumi.

4.

Neskarot Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 3. punkta noteikumus, ja slimības epidemioloģiskie pierādījumi nav konstatēti vai ja iepriekšējo testu rezultāti nav pārliecinoši, kompetentā iestāde nodrošina, lai attiecīgajā saimniecībā:

5.

Ja tomēr turpmākas pārbaudes un testi, kas minēti 4. apakšpunktā, neļauj izslēgt klasisko cūku mēri, saimniecībā papildus ņem asins paraugus seroloģiskajai testēšanai ne mazāk kā divas nedēļas pēc iepriekšējo pārbaužu veikšanas.

Šajā papildu paraugu ņemšanas programmā atkārtoti ņem paraugus no cūkām, no kurām tie jau ir ņemti un kas jau ir pārbaudītas salīdzinošajā seroloģiskajā testēšanā ar iepriekš atlasītajiem paraugiem, lai noteiktu klasiskā cūku mēra vīrusa vai atgremotāju pestivīrusu seropārveidošanos, ja tāda ir.

Ja šīs papildu pārbaudes un testi neļauj apstiprināt klasisko cūku mēri, var atcelt Direktīvas 2001/89/EK 4. pantā minētos pasākumus.

1.

Ir pieejams seroloģisks ELISA atšķiršanas tests (diferencējošais tests), ar kuru var veiksmīgi atšķirt cūkas, kas ir vakcinētas ar iezīmētām vakcīnām, kuras ievada antibiotikas tikai pret klasiskā cūku mēra vīrusa E2 glikoproteīnu, no cūkām, kas inficētas ar klasiskā cūku mēra vīrusa savvaļas tipu. Šis tests ir paredzēts klasiskā cūku mēra vīrusa glikoproteīna E2 antivielu noteikšanai. Tas pamatojas uz principu, ka neinficēti dzīvnieki, kas vakcinēti ar iezīmētām vakcīnām, veido antivielas tikai pret klasiskā cūku mēra vīrusa glikoproteīnu E2, bet dzīvnieki, kas inficēti ar savvaļas vīrusu, reaģē un veido antivielas arī pret citu vīrusu antigēniem.

Šis diferencējošais tests ir jutīgs un specifisks ( 14 ). Tomēr arī cūkas, kas inficētas ar pestvīrusiem, kuri nav klasiskā cūku mēra vīrusi, tādiem kā BVD vīruss un BD vīruss, arī uzrāda pozitīvu E2 reakciju. Turklāt testa jutība nav ideāla, jo daži ar iezīmētu vakcīnu vakcinēti un pēc tam inficēti dzīvnieki var neuzrādīt pozitīvu E2 reakciju.

Pašlaik pieejamie dati norāda, ka diferencējošo testu nevar droši lietot, lai testētu savvaļas cūku seruma paraugus.

2.

Diferencējošais tests ir šķidrās fāzes bloķējošā imūnfermentatīvā analīze. Testējamos paraugus inkubē uz mikrotitra plāksnēm, kas iepriekš pārklātas ar monoklonālām E rns antivielām kopā ar noteiktu daudzumu E rns antigēna. E rns specifiskas antivielas šķīdumā saista noteiktu daudzumu E rns antigēna un veidojas antigēna un antivielas komplekss, kas uz mikrotitra plāksnes nereaģē ar anti E rns antivielām. Pēc tam, kad plāksnes nomazgātas, aizvadot nesaistīto materiālu, pievieno ar peroksidāzi iezīmētu anti E rns konjugātu, kas saistās ar E rns antigēnu, kurš izveidojis kompleksu ar antivielu, ar ko pārklāta mikrotitra plāksnes virsma. Nesaistīto konjugātu aizvada mazgājot un pievieno hromogēnu saturošu substrātu. Krāsojuma līmenis, kas attīstās, ir apgriezti proporcionāls paraugā esošajam E rns specifiskās antivielas daudzumam. Ja paraugā nav antivielu (negatīvs paraugs), daudzas pievienotās noteiktā daudzuma E rns antivielas var saistīties ar anti E rns antivielām uz plāksnes virsmas, un ir novērojama stipra krāsas reakcija.

Rezultātu iegūst, salīdzinot optisko blīvumu iedobēs, kas satur testējamos paraugus ar optisko blīvumu iedobēs, kas satur negatīvo un pozitīvo kontrolparaugu.