This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001R0044-20100514
Council Regulation (EC) No 44/2001 of 22 December 2000 on jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in civil and commercial matters
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 ( 2000. gada 22. decembris ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 ( 2000. gada 22. decembris ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
02001R0044 — LV — 14.05.2010 — 008.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES REGULA (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 012, 16.1.2001., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1496/2002 (2002. gada 21. augusts), |
L 225 |
13 |
22.8.2002 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1937/2004, (2004. gada 9. novembris), |
L 334 |
3 |
10.11.2004 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2245/2004 (2004. gada 27. decembris), |
L 381 |
10 |
28.12.2004 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1103/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 304 |
80 |
14.11.2008 |
|
L 93 |
13 |
7.4.2009 |
||
L 119 |
7 |
13.5.2010 |
Grozīta ar:
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 44/2001
(2000. gada 22. decembris)
par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA
1. pants
Šī regula neattiecas uz:
fizisko personu juridisko statusu vai juridisko rīcībspēju, īpašumtiesībām, ko rada laulību saites, testaments un mantošana;
bankrotu, uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidācijas sakarā dotiem tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai tamlīdzīgām procedūrām;
sociālo nodrošinājumu;
šķīrējtiesu.
II NODAĻA
JURISDIKCIJA
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
2. pants
3. pants
4. pants
2. iedaļa
Īpašā jurisdikcija
5. pants
Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:
lietās, kas attiecas uz līgumiem, attiecīgās saistības izpildes vietas tiesā;
šajā noteikumā un ja vien nav citāda vienošanās, attiecīgās saistības izpildes vieta ir:
ja nepiemēro b) apakšpunktu, tad piemēro a) apakšpunktu;
lietās, kas attiecas uz uzturēšanu, personas, kurai piešķirtas tiesības uz uzturu, domicila vai pastāvīgās dzīvesvietas tiesā vai, ja lieta tiek izskatīta papildus tiesvedībai attiecībā uz personas juridisko statusu, tajā tiesā, kuras jurisdikcijā, saskaņā ar tās tiesību aktiem, ir šī tiesvedība, ja vien šī jurisdikcija nav pamatota vienīgi ar kādas personas pilsonību;
lietās, kas attiecas uz kaitējumu vai neatļautu rīcību, tās vietas tiesā, kur kaitējums noticis vai varējis notikt;
attiecībā uz civilprasību zaudējumu atlīdzināšanai vai agrākā stāvokļa atjaunošanai, kuras pamatā ir lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu, iztiesāšanā iesaistītajā tiesā, ciktāl šīs tiesas jurisdikcijā atbilstīgi tās tiesību aktiem ir civillietu izskatīšana;
attiecībā uz strīdiem, kas rodas kādas filiāles, aģentūras vai cita uzņēmuma darbību dēļ, filiāles, aģentūras vai cita uzņēmuma atrašanās vietas tiesā;
kā ar statūtiem vai rakstisku aktu izveidota, vai mutiski izveidota un rakstiski apliecināta tresta dibinātāju, uzticības personu vai labuma guvēju, tās dalībvalsts tiesās, kurās ir tresta domicils;
attiecībā uz strīdiem par atlīdzības maksājumiem, kas pieprasīti saistībā ar izglābto kravu, tiesā, kuras teritorijā minētā krava:
ir aizturēta, lai nodrošinātu šādu maksājumu; vai
varētu tikt šādi aizturēta, taču par to ir iemaksāta drošības nauda vai sniegta cita garantija;
ar noteikumu, ka šo noteikumu piemēro tikai, ja tiek apgalvots, ka krava ietilpst atbildētāja interesēs vai ietilpa viņa interesēs glābšanas brīdī.
6. pants
Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt:
ja viņš ir viens no vairākiem apsūdzētajiem, tās vietas tiesā, kurā kādam no apsūdzētajiem ir domicils, ar noteikumu, ka prasības ir tik cieši saistītas, ka lietderīgi tās izskatīt un noteikt kopā, lai novērstu nesavienojamu spriedumu risku, ko rada atsevišķa tiesvedība;
kā trešo personu lietā par garantiju vai galvojumu vai jebkurā citā tiesvedībā pēc trešo personu pieteikuma, tiesā, kurā ierosināta pamattiesvedība, ja vien tā nav ierosināta vienīgi ar mērķi atņemt tās tiesas jurisdikciju, kas viņa lietā būtu kompetenta;
ar pretprasību, kuras iemesls ir tas pats līgums vai fakti, kas bija pamatprasības pamatā, tiesā, kurā izskata pamatprasību;
lietās, kas attiecas uz līgumu, ja prasību var apvienot ar prasību pret to pašu atbildētāju lietā, kas attiecas uz nekustamā īpašuma lietu tiesībām, tās līgumslēdzējas valsts tiesā, kurā atrodas īpašums.
7. pants
Ja, izmantojot šo regulu, tiesas jurisdikcijā kādā dalībvalstī ir prasības attiecībā uz atbildību par kāda kuģa izmantošanu vai darbināšanu, minētās tiesas vai visu citu tiesu, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šai nolūkā veic aizvietošanu, jurisdikcijā ir prasības par šādas atbildības ierobežošanu.
3. iedaļa
Jurisdikcija lietās, kas saistītas ar apdrošināšanu
8. pants
Lietās, kas saistītas ar apdrošināšanu, jurisdikciju nosaka ar šo iedaļu, neierobežojot 4. pantu un 5. panta 5. punktu.
9. pants
Apdrošinātāju, kura domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt:
tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai
citā dalībvalstī, ja prasības ierosinājis apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs, tās vietas tiesās, kur ir prasītāja domicils;
ja viņš ir kopapdrošinātājs, tās dalībvalsts tiesā, kurā ir ierosināta tiesvedība pret galveno apdrošinātāju.
10. pants
Attiecībā uz atbildības apdrošināšanu vai nekustamā īpašuma apdrošināšanu, apdrošinātāju turklāt var iesūdzēt tās vietas tiesās, kur noticis kaitējums. Piemēro šo pašu normu, ja uz kustamo un nekustamo īpašumu attiecas tā pati apdrošināšanas polise un abus negatīvi ietekmējis viens un tas pats gadījums.
11. pants
12. pants
13. pants
Šīs iedaļas noteikumus var neievērot tikai saskaņā ar vienošanos:
ko noslēdz pēc strīdus sākuma; vai
kas ļauj apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam ierosināt tiesvedību citā tiesā, nevis šajā iedaļā norādītajā; vai
kas ir noslēgta starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta tajā pašā dalībvalstī, un apstiprina attiecīgās valsts tiesu piederību, pat ja kaitējums notiktu ārvalstīs, ar noteikumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; vai
kas ir noslēgta ar apdrošinājuma ņēmēju, kura domicils nav dalībvalstī, izņemot, ciktāl apdrošināšana ir obligāta vai attiecas uz nekustamo īpašumu kādā dalībvalstī; vai
kas saistās ar apdrošināšanas līgumu, ciktāl tas attiecas uz vienu vai vairākiem 14. pantā minētajiem riskiem.
14. pants
Šie ir 13. panta 5. punktā minētie riski:
visi zaudējumi vai bojājumi, kas nodarīti:
jūras kuģiem, iekārtām, kuri atrodas atklātā jūrā vai tāljūrā, vai lidaparātiem, un kas saistīti ar to komerciālu izmantošanu;
precēm tranzītā, izņemot pasažieru bagāžu, ja tranzītā ietilpst pārvadājumi ar šādiem kuģiem vai lidaparātiem;
visa atbildība, izņemot atbildību par pasažieriem nodarītajiem miesas bojājumiem vai viņu bagāžas bojājumiem:
kas radusies, izmantojot vai darbinot 1. punkta a) apakšpunktā minētos kuģus, iekārtas vai lidaparātus, ciktāl attiecībā uz pēdējiem tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šāds lidaparāts ir reģistrēts, neizliedz vienošanos par šādu risku apdrošināšanas jurisdikciju;
par 1. punkta b) apakšpunktā minēto tranzīta preču zaudējumu vai bojājumu;
visi finansiāli zaudējumi, kas ir saistīti ar 1. punkta a) apakšpunktā minēto kuģu, iekārtu vai lidaparātu izmantošanu vai darbināšanu, cita starpā, kravas vai frakts līguma zaudējums;
visi riski vai intereses, kas saistītas ar 1. līdz 3. punktā minētajiem riskiem;
4. iedaļa
Jurisdikcija patērētāju līgumos
15. pants
Lietās, kas saistītas ar līgumiem, kurus noslēgusi kāda persona, patērētājs mērķiem, kas var būt uzskatāmi par nesaistītiem ar viņa arodu vai profesiju, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, neierobežojot 4. pantu un 5. panta 5. punktu, ja:
līgums attiecas uz preču tirdzniecību ar nomaksu pa daļām; vai
līgums attiecas uz aizdevumu, kas atmaksājams pa daļām, vai visa cita veida kredītu, kas izsniegts, lai finansētu preču tirdzniecību; vai
visos citos gadījumos līgums ir noslēgts ar personu, kas veic komercdarbību vai piekopj arodu patērētāja domicila valstī vai ar visiem līdzekļiem novirza šādas darbības uz attiecīgo dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm, to skaitā uz attiecīgo dalībvalsti, un līgums ietilpst šādu darbību jomā.
16. pants
17. pants
Šīs iedaļas noteikumus var neievērot tikai saskaņā ar vienošanos:
ko noslēdz pēc strīdus sākuma; vai
kas ļauj patērētājam ierosināt tiesvedību citās tiesās, nevis šajā iedaļā norādītajās; vai
kas ir noslēgta starp patērētāju un citu līgumslēdzēju pusi, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta tajā pašā dalībvalstī un kas nodod jurisdikciju attiecīgās dalībvalsts tiesām, ar nosacījumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
5. iedaļa
Jurisdikcija attiecībā uz atsevišķiem darba līgumiem
18. pants
19. pants
Darba devēju, kura domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt:
tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai
citā dalībvalstī:
tiesās tajā vietā, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu, vai tiesā tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz, vai
ja darbinieks pastāvīgi neveic darbu vai neveica darbu nevienā valstī, tiesā tajā vietā, kur atrodas vai atradās uzņēmums, kas pieņēma darbinieku.
20. pants
21. pants
Šīs iedaļas noteikumus var neievērot tikai saskaņā ar vienošanos par jurisdikciju:
ko noslēdz pēc strīdus sākuma; vai
kas ļauj darbiniekam ierosināt tiesvedību citās tiesās, nevis šajā iedaļā norādītajās.
6. iedaļa
Izņēmuma jurisdikcija
22. pants
Šādām tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no domicila:
tiesvedībā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma lietu tiesības vai nekustamā īpašuma noma, dalībvalsts tiesas, kurās atrodas īpašums.
Tomēr lietas par nekustamā īpašuma īri, kas noslēgta pagaidu privātai izmantošanai ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas, ir piekritīgas arī tās dalībvalsts tiesai, kurā ir atbildētāja domicils, ar noteikumu, ka īrnieks ir fiziska persona un īpašnieka un īrnieka domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī;
tiesvedībā, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību, citu juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu apvienību struktūras spēkā esamība, to spēkā neesamība vai izbeigšanās vai to orgānu pieņemto lēmumu likumīgums, tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas uzņēmējsabiedrības, juridiskas personas vai apvienības mītne. Lai noteiktu šo mītni, tiesa piemēro starptautisko privāttiesību normas;
tiesvedībā, kuras mērķis ir ierakstu likumīgums valsts reģistros, tās dalībvalsts tiesa, kurā glabājas reģistrs;
tiesvedībā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai likumīgumu, kas jādeponē vai jāreģistrē, tās dalībvalsts tiesas, kurā deponēšana vai reģistrācija ir piemērota, notikusi vai kurā to uzskata par notikušu saskaņā ar kāda Kopienas akta vai starptautiskas konvencijas noteikumiem.
Neierobežojot Eiropas Patentu biroja jurisdikciju saskaņā ar Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas parakstīta 1973. gada 5. oktobrī Minhenē, katras dalībvalsts tiesai neatkarīgi no domicila ir jurisdikcija tiesvedībā attiecībā uz visu attiecīgajai valstij piešķirto Eiropas patentu reģistrāciju vai likumīgumu.
tiesvedībā attiecībā uz spriedumu izpildīšanu, tās dalībvalsts tiesas, kurā spriedums ticis izpildīts vai ir jāizpilda.
7. iedaļa
Jurisdikcijas atlikšana
23. pants
Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, vienojas par kādas dalībvalsts tiesu(–ām), kurai(–ām) piekritīgi visi strīdi, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām, jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. Tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi. Šāda vienošanās, kas piešķir jurisdikciju, ir:
rakstiski vai mutiski ar apliecinājumu rakstiski; vai
tādā formā, kas atbilst pušu starpā izveidotajai praksei; vai
starptautiskajā tirdzniecībā, tādā formā, kas atbilst praksei, par ko pusēm būtu vajadzējis zināt un ko konkrētajā tirdzniecībā iesaistītās attiecīgā līguma veida līgumslēdzējas puses šādā tirdzniecībā plaši pazīst un regulāri ievēro.
24. pants
Papildus jurisdikcijai, kas atvasināta no citiem šīs regulas noteikumiem, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesai, kurā atbildētājs ierodas. Šo normu nepiemēro, ja atbildētājs ieradies, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai citai tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu.
8. iedaļa
Jurisdikcijas un pieņemamības pārbaude
25. pants
Ja kāda dalībvalsts tiesa saņem lietu, kura principā ir saistīta ar lietu, kurā citas dalībvalsts tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu, tā pēc pašas ierosmes paziņo, ka tai nav jurisdikcijas.
26. pants
9. iedaļa
Ar lis pendens saistītas prasības
27. pants
28. pants
29. pants
Ja prasība nonāk vairāku tiesu izņēmuma jurisdikcijā, visas citas tiesas, izņemot pirmo iesaistīto tiesu atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai.
30. pants
Šajā iedaļā uzskata, ka tiesa ir iesaistīta:
laikā, kad dokuments, kas ir pamatā lietas ierosināšanai, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar noteikumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai atbildētājam nosūtītu sūtījumu; vai
ja dokuments jānosūta pirms iesniegšanas tiesā, kad tos saņem iestāde, kas ir atbildīga par nosūtīšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu iesniegtu tiesā.
10. iedaļa
Pagaidu pasākumi, ietverot drošības pasākumus
31. pants
Prasības pieteikumu var iesniegt dalībvalsts tiesā tādiem pagaidu pasākumiem, ietverot drošības pasākumus, kurus attiecīgajā valstī paredz tiesību akts, pat ja saskaņā ar šo regulu lietas būtība ir citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.
III NODAĻA
ATZĪŠANA UN IZPILDĪŠANA
32. pants
Šajā regulā “spriedums” ir visi spriedumi, kas pieņemti kādas dalībvalsts tiesā vai tribunālā, neatkarīgi no tā nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī izmaksu vai izdevumu noteikšana, ko veic tiesas ierēdnis.
1. iedaļa
Atzīšana
33. pants
34. pants
Spriedumu neatzīst:
ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atzīšana prasīta;
gadījumos, ja tas pieņemts aizmuguriski — ja atbildētājam dokuments, ar kuru ierosināta lieta, vai līdzīgs dokuments nav uzrādīts pietiekami laicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, ja vien atbildētājs nav uzsācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad to bija iespējams darīt;
ja tas ir pretrunā spriedumam, kas pieņemts to pašu pušu prāvā dalībvalstī, kurā tiek prasīta atzīšana;
ja tas ir pretrunā agrākam spriedumam, kas pieņemts citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, kura iesaistīta tajā pašā prasībā un to pašu pušu prāvā, ar noteikumu, ka agrākais spriedums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā to izpilda.
35. pants
36. pants
Nekādos apstākļos ārvalstīs pieņemts spriedums nav pārskatāms pēc būtības.
37. pants
2. iedaļa
Izpildīšana
38. pants
39. pants
40. pants
41. pants
Spriedumu pasludina par izpildāmu tūlīt pēc 53. pantā minēto formalitāšu izpildes, neveicot pārbaudes saskaņā ar 34. un 35. pantu. Persona, pret kuru celta izpildīšanas prasība, šajā tiesvedības posmā nav tiesīga ne uz kādiem iesniegumiem prasības sakarā.
42. pants
43. pants
44. pants
Spriedumu pēc pārsūdzības var apstrīdēt vienīgi ar IV pielikumā minēto pārsūdzību.
45. pants
46. pants
47. pants
48. pants
49. pants
Ārvalsts spriedums, kas nosaka periodiskus līgumsoda maksājumus, ir izpildāms tajā dalībvalstī, kurā celta izpildīšanas prasība, tikai tad, ja izcelsmes dalībvalsts tiesa visbeidzot ir noteikusi maksājuma summu.
50. pants
Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, ir tiesīgs šajā iedaļā paredzētajās procedūrās saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, kādu paredz likums dalībvalstī, pie kuras tas vērsies.
51. pants
Nav atļauts itin nekādā veidā no personas, kura vienā dalībvalstī cēlusi prasību par citā valstī pieņemta sprieduma izpildīšanu, prasīt nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, pamatojoties uz to, ka šai personai ir ārvalsts piederība vai ka tai nav domicila vai pastāvīgas dzīvesvietas dalībvalstī, kurā celta izpildīšanas prasība.
52. pants
Tiesvedībā par izpildāmības deklarācijas izdošanu dalībvalstī, kurā celta izpildīšanas prasība, nedrīkst piedzīt maksu vai nodevu, ko aprēķina ar norādi uz lietas izdošanas vērtību.
3. iedaļa
Kopīgi noteikumi
53. pants
54. pants
Tās dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, kurā pieņemts spriedums, pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izdod apliecību, izmantojot šīs regulas V pielikumā norādīto standarta veidlapu.
55. pants
56. pants
Legalizācija un tamlīdzīgas formalitātes nav vajadzīgas attiecībā uz dokumentiem, kas minēti 53. pantā vai 55. panta 2. punktā, un attiecībā uz dokumentu par pārstāvja iecelšanu ad litem.
IV NODAĻA
PUBLISKI AKTI UN IZLĪGUMI
57. pants
58. pants
Izlīgums, kas apstiprināts tiesā lietas izskatīšanas laikā un ir izpildāms dalībvalstī, kurā to noslēdza, ir izpildāms saņēmējā dalībvalstī atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā publiski akti. Tās dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, kurā apstiprināts izlīgums, pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izdod apliecību, izmantojot šīs regulas V pielikumā norādīto standarta veidlapu.
V NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
59. pants
60. pants
Šīs regulas mērķiem uzņēmējsabiedrības vai citas juridiskas personas vai fizisku un juridisku personu apvienības domicils ir vietā, kur tai ir:
statūtos noteiktā atrašanās vieta; vai
galvenais birojs; vai
galvenā darbības vieta.
61. pants
Neierobežojot visus labvēlīgākus valstu noteikumus, personas, kam ir domicils kādā dalībvalstī un kas atrodas kriminālvajāšanā citā dalībvalstī, kuras pilsonība tām nav, par netīšu pārkāpumu var aizstāvēt atbilstīgi kvalificētas personas, pat ja tās neierodas personiski. Tomēr tiesa, kas izskata lietu, var likt ierasties personiski; ja persona neierodas tiesā, spriedums, kas pieņemts civillietā, kurā attiecīgajai personai nav bijusi iespēja parūpēties par aizstāvību, nav jāatzīst vai jāizpilda citās dalībvalstīs.
62. pants
Zviedrijā saīsinātās tiesāšanās procedūrās par atgādinājumiem veikt maksājumus (betalningsföreläggande) un palīdzību (handräckning), termins “tiesa” ietver “Zviedrijas naudas piedzīšanas dienestu” (kronofogdemyndighet).
63. pants
64. pants
65. pants
Vācijā, Austrijā un Ungārijā nevar atsaukties uz 6. panta 2. punktā un 11. pantā paredzēto jurisdikciju tiesvedībā par garantijas nodrošinājumu vai citā tiesvedībā attiecībā uz trešām personām. Pret ikvienu personu, kuras domicils ir citā dalībvalstī, var iesniegt prasību tiesā:
Vācijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 68. pantu un 72. līdz 74. pantu,
Austrijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 21. pantu,
Ungārijā — attiecībā uz litis denuntiatio saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Polgári perrendtartás) 58. līdz 60. pantu.
VI NODAĻA
PĀREJAS PERIODA NOTEIKUMI
66. pants
Tomēr, ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī ir uzsākta pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pēc attiecīgā datuma pieņemtus spriedumus atzīst un izpilda saskaņā ar III nodaļu:
ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī uzsākta pēc Briseles vai Lugāno Konvencijas stāšanās spēkā gan izcelsmes dalībvalstī, gan sprieduma izpildes dalībvalstī;
visos pārējos gadījumos, ja jurisdikcijas pamatā ir normas, kas atbilst II nodaļā vai kādā izcelsmes dalībvalsts un sprieduma izpildes dalībvalsts starpā noslēgtā konvencijā noteiktajām normām, kuras bija spēkā tiesvedības sākšanas brīdī.
VII NODAĻA
SAISTĪBA AR CITIEM AKTIEM
67. pants
Šī regula nekavē piemērot noteikumus, kas reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu specifiskās lietās, kuri ietverti Kopienas aktos vai valstu tiesību aktos, kuri saskaņoti ar šādiem aktiem.
68. pants
69. pants
Saskaņā ar 66. panta 2. punktu un 70. pantu šī regula dalībvalstu starpā aizstāj šādas konvencijas un līgumu, kas noslēgti starp divām vai vairākām valstīm:
70. pants
71. pants
Lai 1. punktu interpretētu vienveidīgi, to piemēro šādi:
šī regula neliedz tiesai kādā valstī, kura ir līgumslēdzēja puse kādā konvencijā par konkrētiem jautājumiem, īstenot jurisdikciju saskaņā ar attiecīgo konvenciju, pat ja atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, kas nav attiecīgās konvencijas līgumslēdzēja puse. Tiesai, kas izskata prasību, ir obligāts šīs regulas 26. pants;
spriedumi, ko kādā dalībvalstī ir taisījusi tiesa, kurai lietas jurisdikcija pamatota ar konvenciju kādā konkrētā jautājumā, jāatzīst un jāizpilda citā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu.
Ja tāda konvencija kādā konkrētā jautājumā, kuras līgumslēdzējas puses ir gan izcelsmes dalībvalsts, gan sprieduma izpildītāja dalībvalsts, nosaka spriedumu atzīšanas un izpildes nosacījumus, piemēro šos nosacījumus. Jebkurā gadījumā var piemērot šīs regulas noteikumus, kas attiecas uz spriedumu atzīšanas un izpildīšanas procedūru.
72. pants
Šī regula neietekmē nolīgumus, ar ko dalībvalstis pirms šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar Briseles Konvencijas 59. pantu apņēmās neatzīt spriedumus, kuri pieņemti minētās konvencijas citās līgumslēdzējās valstīs pret atbildētājiem, kā domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas kādā trešā valstī, ja minētās konvencijas 4. pantā noteiktajos gadījumos spriedumu var pamatot tikai ar jurisdikciju, kas norādīta minētās konvencijas 3. panta otrajā daļā.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
73. pants
Vēlākais, piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pārskatu par šīs regulas piemērošanu. Pārskatam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.
74. pants
75. pants
76. pants
Šī regula stājas spēkā 2002. gada 1. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
I PIELIKUMS
Regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās jurisdikcijas normas
dokumentu par lietas uzsākšanu, kurš piesūtīts atbildētājam viņa pagaidu uzturēšanās laikā Apvienotajā Karalistē; vai
atbildētājam piederošu īpašumu Apvienotajā Karalistē; vai
Apvienotajā Karalistē esošā īpašuma arestu, ko veic prasītājs.
II PIELIKUMS
Tiesas vai kompetentās iestādes, kam var iesniegt 39. pantā minēto prasības pieteikumu:
“Landgericht” palātas tiesas priekšsēdētājs;
publiska akta izpildes izsludināšanas procedūrā – notārs,
“greffier en chef du tribunal de grande instance”;
“président de la chambre départementale des notaires”, ja prasība attiecas uz notariāla publiska akta izpildes deklarāciju,
Anglijā un Velsā: “High Court of Justice” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates’ Court” pēc valsts sekretāra nosūtījuma;
Skotijā: “Court of Session” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Sheriff Court” pēc Skotijas ministru nosūtījuma;
Ziemeļīrijā: “High Court of Justice” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates’ Court” pēc valsts sekretāra nosūtījuma;
Gibraltārā: “Supreme Court of Gibraltar” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates’ Court” pēc Gibraltāra ģenerālprokurora nosūtījuma.
III PIELIKUMS
Tiesas, kurās var iesniegt 43. panta 2. punktā minēto pārsūdzību
attiecībā uz atbildētāja iesniegtu pārsūdzību – “tribunal de première instance” vai “rechtbank van eerste aanleg”, vai “erstinstanzliches Gericht”;
attiecībā uz pieteicēja iesniegtu pārsūdzību – “Cour d’appel” vai “hof van beroep”,
“cour d'appel” par lēmumiem, kas pieļauj pieteikumu;
“tribunal de grande instance” tiesas priekšsēdētājam par lēmumiem, kas noraida pieteikumu,
Anglijā un Velsā: “High Court of Justice” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates′ Court”;
Skotijā: “Court of Session” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Sheriff Court”;
Ziemeļīrijā: “High Court of Justice” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates′ Court”;
Gibraltārā: “Supreme Court of Gibraltar” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Magistrates′ Court”.
IV PIELIKUMS
Pārsūdzības, ko var iesniegt saskaņā ar 44. pantu
V PIELIKUMS
Regulas 54. vai 58. pantā minētā apliecība spriedumos un izlīgumos
(English, inglés, anglais, inglese…)
1. |
Izcelsmes dalībvalsts |
2. |
Tiesa vai kompetentā iestāde, kas izdevusi apliecību
|
3. |
Tiesa, kas pieņēma spriedumu/apstiprināja izlīgumu ( *1 ):
|
4. |
Spriedums/izlīgums (*1)
|
5. |
To personu vārdi, kurām piešķirta juridiska palīdzība |
Spriedums/izlīgums (*1) jāpiemēro izcelsmes dalībvalstī (Regulas 38. un 58. pants) pret:
Vārds, uzvārds:
… (vieta) (datums)…
Paraksts un/vai zīmogs …
VI PIELIKUMS
Regulas 57. panta 4. punktā minētā apliecība par publiskiem aktiem
(English, inglés, anglais, inglese…)
1. |
Izcelsmes dalībvalsts |
2. |
Kompetentā iestāde, kas izdevusi apliecību
|
3. |
Iestāde, kas apliecinājusi akta autentiskumu
|
4. |
Publiskais akts
|
5. |
Šai apliecībai pievienotās izpildāmās saistības teksts |
Publiskais akts ir izpildāms pret parādnieku izcelsmes dalībvalstī (šīs regulas 57. panta 1. punkts)
… (vieta), …(datums)…
Paraksts un/vai zīmogs …
( 1 ) OV C 376, 28.12.1999., 1. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2000. gada 21. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV C 117, 26.4.2000., 6. lpp.
( 4 ) OV L 299, 31.12.1972., 32. lpp.
OV L 304, 30.10.1978., 1. lpp.
OV L 388, 31.12.1982., 1. lpp.
OV L 285, 3.10.1989., 1. lpp.
OV C 15, 15.1.1997., 1. lpp.
Konsolidēto tekstu skat. OV C 27, 26.1.1998., 1. lpp.
( 5 ) OV L 204, 2.8.1975., 28. lpp.
OV L 304, 30.10.1978., 1. lpp.
OV L 388, 31.12.1982., 1. lpp.
OV L 285, 3.10.1989., 1. lpp.
OV C 15, 15.1.1997., 1. lpp.
Konsolidēto tekstu skatīt OV C 27, 26.1.1998., 28. lpp.
( 6 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 7 ) OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.).
( 8 ) OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/26/EK.
( 9 ) OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.
( 10 ) OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.
( *1 ) Lieko svītrot