Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02001D0923-20060101

    Consolidated text: Padomes Lēmums (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (2001/923/EK)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/923/2006-01-01

    2001D0923 — LV — 01.01.2006 — 001.001


    Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

    ►B

    PADOMES LĒMUMS

    (2001. gada 17. decembris),

    ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu)

    (2001/923/EK)

    (OV L 339, 21.12.2001, p.50)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      No

    page

    date

    ►M1

    PADOMES LĒMUMS (2006. gada 30. janvāris),

      L 36

    40

    8.2.2006




    ▼B

    PADOMES LĒMUMS

    (2001. gada 17. decembris),

    ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu)

    (2001/923/EK)



    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 123. panta 4. punkta trešo teikumu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

    ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 3 ),

    tā kā:

    (1)

    Līgumā Kopienai uzdots par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus euro kā vienotās valūtas ātrai ieviešanai.

    (2)

    Savā 1998. gada 7. jūlija Ieteikumā par atsevišķu pasākumu pieņemšanu, lai uzlabotu euro banknošu un monētu tiesisko aizsardzību ( 4 ) Eiropas Centrālā banka (ECB) aicinājusi Komisiju izveidot sadarbību, lai apkarotu euro banknošu un monētu viltošanu. Tā arī ierosinājusi, ka Padomei, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot visus varbūtējos pasākumus, lai uzlabotu viltošanas apkarošanu.

    (3)

    Savā 1998. gada 22. jūlija paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Centrālajai bankai par euro aizsardzību Komisija norādījusi, ka tā izskatītu iespēju ieviest darbību, kas vērsta uz visiem tiem, kuri ir iesaistīti naudas viltošanas novēršanas, atklāšanas un apkarošanas sistēmā, kura ļautu noteikt pamatnostādnes turpmākai plānošanai.

    (4)

    Padome 2001. gada 28. jūnijā pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu ( 5 ), kurā skarta informācijas apmaiņa, sadarbība un savstarpējais atbalsts, tostarp euro aizsardzības ārējie aspekti, un finanšu iestāžu pienākums izņemt viltojumus no apgrozības. Tās mērķis ir arī izveidot visaptverošu sadarbības sistēmu pirms euro banknošu un monētu ieviešanas 2002. gadā. Tajā pašā dienā Padome pieņēma arī Regulu (EK) Nr. 1339/2001, ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu ( 6 ).

    (5)

    Veiktās apspriedes un gūtā pieredze liecina par to, ka Kopienas mērogā organizēta īpaša daudznozaru papildu programma, ko īsteno ilgākā laikā, iespējams, būtu efektīvāka nekā valsts mērogā veikti pasākumi. Tādējādi divas iepriekšminētās regulas attiecīgi jāpapildina, pieņemot rīcības programmu, kuras mērķis ir padziļināt izpratni visām attiecīgajām personām, kas saistītas ar euro aizsardzību pret viltošanu, īstenojot pasākumus, kas jo īpaši ietver informācijas un personāla apmaiņu, kā arī tehniskas un zinātnes atbalsta un mācību pasākumus. Šī programma atbalstīs un papildinās dalībvalstu darbu atbilstoši subsidiaritātes principam, kas noteikts līguma 5. pantā.

    (6)

    Jānodrošina, ka šī Kopienas rīcības programma, kas vērsta uz euro aizsardzību pret viltošanu, saskan ar citām esošām un turpmākām programmām un darbībām un papildina tās.

    (7)

    Neskarot darbības, ko euro aizsardzībā pret viltošanu veic ECB, Komisija veiks visas apspriedes nolūkā novērtēt ar euro aizsardzību saistītās vajadzības ar galvenajām iesaistītajām personām (īpaši dalībvalstu, ECB un Eiropola izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm) attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumā, šīs programmas īstenošanas nolūkā.

    (8)

    Kopienai jāveicina sadarbība ar trešām valstīm euro aizsardzībā pret viltošanu.

    (9)

    Neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā lēmumā visam programmas laikam ir iekļauta finansējuma pamatsumma, kas paredzēta 34. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu ( 7 ).

    (10)

    Šis lēmums neierobežo pasākumus, kas varētu tikt veikti saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu, lai izveidotu programmas par krimināltiesību aspektiem,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.



    1. pants

    Programmas izveide

    1.  Šis lēmums izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu veiktos pasākumus un programmas, kas ir vai tiks izveidotas euro aizsardzībai pret viltošanu.

    2.  Šī rīcības programma tiek nosaukta par Perikla programmu. ►M1  Tā ilgst no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim. ◄

    3.  Programmas īstenošana un novērtēšana jāveic saskaņā ar 5. līdz 13. pantu.

    2. pants

    Programmas mērķi

    1.  Kopienas rīcības programma ar dažādiem pasākumiem, kas paredzēti 3. pantā, cenšas aizsargāt euro pret viltošanu. Tā ņem vērā starptautiskos un daudznozaru aspektus. Tā koncentrējas, pirmkārt, uz to, lai nodrošinātu pasākumu satura konverģenci, lai, pamatojoties uz labākās prakses novērtēšanu, garantētu vienādu aizsardzības līmeni un tajā pašā laikā katras dalībvalsts atšķirīgās tradīcijas.

    2.  Jo īpaši tās uzdevums ir:

    a) padziļināt attiecīgā personāla izpratni par jaunās valūtas Kopienas mērogu (par jauno valūtu arī kā rezerves valūtu un valūtu starptautiskiem darījumiem);

    b) darbojoties kā katalizatoram, veicināt konkrēto struktūru un personāla tuvināšanos, savstarpējas uzticības gaisotni un pietiekamas savstarpējas zināšanas, inter alia, par rīcības metodēm un problēmām, izmantojot dažādus piemērotus pasākumus, piemēram, mācības, semināri speciālistiem vai vieslektoru iesaistīšana valsts mācībās un personāla apmaiņā;

    c) veicināt konverģenci augsta līmeņa instruktoru mācību darbībā, ievērojot valstu darbības stratēģijas;

    d) paplašināt vispārējās zināšanas, jo īpaši par attiecīgajām Kopienas un starptautiskajām tiesībām un tiesību aktiem;

    ▼M1

    e) censties publicēt rezultātus, kas sasniegti informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņas gaitā.

    ▼B

    3. pants

    Pasākumi

    1.  Mācību un darbības atbalsta saturs, pamatojoties uz daudznozaru un starptautisku pieeju, aptver ne tikai drošības aspektus, bet arī informācijas, īpaši tehniskās un stratēģiskās informācijas, apmaiņu, kā arī tehnisku un zinātnisku atbalstu.

    2.  Informācijas apmaiņas īstenojums Kopienas mērogā jo īpaši aptver kontroles un analīzes metodes, lai novērtētu:

    a) kā viltošana ietekmē tautsaimniecību un finanses;

    b) kā darbojas datu bāzes;

    c) kā tiek izmantotas atklāšanas ierīces, pateicoties datorprogrammu atbalstam;

    d) izmeklēšanas metodes;

    e) zinātnes atbalstu (īpaši zinātniskās datu bāzes un jauninājumu tehnoloģisku uzraudzību/pārraudzību);

    f) ātra brīdinājuma sistēmu darbību;

    g) tādus saistītos jautājumus kā informācijas sniegšanas pienākuma darbības joma;

    h) personas datu aizsardzību;

    i) dažādus sadarbības aspektus;

    j) euro aizsardzību ārpus Eiropas Savienības;

    k) zinātniskās izpētes pasākumus un

    l) speciālas darba pieredzes nodošanu.

    Šī informācija apmaiņa var īstenoties daudzos tādos pasākumos kā darba grupu, sanāksmju un zinātnisku konferenču organizēšana, kā arī mērķtiecīga mācību un personāla apmaiņas politika.

    3.  Tehniskais, zinātniskais un darbības atbalsts īpaši attiecas uz:

    a) jebkuru pasākumu, kas ļauj izveidot mācību līdzekļus Kopienas mērogā (ES tiesību aktu rokasgrāmata, informācijas biļeteni, praktiskas rokasgrāmatas, glosāriji un leksikoni, datu bāzes, īpaši zinātniskā atbalsta vai tehnoloģiskās uzraudzības jomā) vai datora atbalsta lietojumprogrammas (piemēram, programmatūra);

    b) daudznozaru un starptautiskiem pētījumiem;

    c) tehniskā nodrošinājuma instrumentu un metožu izstrādi, lai veicinātu atklāšanas darbības Kopienas mērogāun

    ▼M1

    d) sekundāri – finansiālu atbalstu sadarbībai pārrobežu operācijās, ja šāds atbalsts nav pieejams no citām Eiropas iestādēm un struktūrām.

    ▼B

    4. pants

    Darbību un ieguldījumu mērķa grupa

    1.  Pasākumi ir paredzēti šādām grupām:

    a) viltojumu atklāšanā un apkarošanā kompetento dienestu personāls (īpaši policija un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts mērogā);

    b) izlūkošanas personāls;

    c) valstu centrālo banku, naudas kaltuvju pārstāvji un citi finanšu starpnieki (īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem);

    d) komercbanku pārstāvji (īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem);

    e) tiesu ierēdņi un juristi, kas specializējušies šajā nozarē;

    f) jebkura cita attiecīga iestāde vai speciālistu grupa (piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, tirgotājiem un pārvadātājiem).

    2.  Papildus Komisijas ieguldījumam šādas personas tiek aicinātas dot ieguldījumu Kopienas rīcības programmas mērķu sasniegšanā, izmantojot savas attiecīgās kompetences jomas:

    a) valstu centrālās bankas un ECB, inter alia, saistībā ar Naudas viltojumu uzraudzības sistēmu (CMS);

    b) valstu Analīzes centri (NAC) un valstu Monētu analīzes centri (CNAC);

    c) Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETSC) un valstu naudas kaltuves;

    d) Eiropols un Interpols;

    e) valstu centrālie pretviltošanas biroji, kas paredzēti 12. pantā Ženēvas 1929. gada 20. aprīļa Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu ( 8 ), un citas iestādes, kas specializējas viltošanas novēršanā, atklāšanā un tiesībaizsardzībā;

    f) specializētas iestādes, kas nodarbojas, piemēram, tiražēšanas un sertifikācijas jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri;

    g) jebkura cita iestāde, kas izmanto speciālas zināšanās, ieskaitot attiecīgā gadījumā trešās valstis, un jo īpaši pievienošanās kandidātvalstis.

    5. pants

    Atbilstība un komplementaritāte

    1.  Programmu ciešā sadarbībā īsteno un koordinē Komisija un dalībvalstis.

    Koordinēšanā ņem vērā citur veiktos pasākumus, īpaši ECB un Eiropola veiktos pasākumus.

    2.  Komisija, jo īpaši pareizas finanšu vadības nolūkā, cenšas nodrošināt atbilstību un komplementaritāti starp šo Kopienas rīcības programmu, kas vērsta uz euro aizsardzību pret viltošanu, un citām esošām un turpmākām programmām un darbībām.

    6. pants

    Pamatsumma

    ▼M1

    Bāzes finansējums Kopienas rīcības programmas īstenošanai laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim ir EUR 4 miljoni.

    Bāzes finansējums Kopienas rīcības programmas īstenošanai laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir EUR 1 miljons.

    ▼B

    Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu plānam.

    7. pants

    Starptautiskā sadarbība

    Ņemot vērā euro banknošu un monētu izplatīšanas kārtību, darbības prasības, apdraudējumu novērtējumu un riska analīzi, programma ir pieejama asociētajām pievienošanās kandidātvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas dalībai Kopienas programmās noteikti asociācijas līgumos un to papildu protokolos, kuri ir vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

    Turklāt gadījumā, ja Kopienas budžetā ir pieejamas apropriācijas, programma nepieciešamības gadījumā ir pieejama trešām valstīm atbilstīgi nosacījumiem un kārtībai, kas saskaņojama ar šīm valstīm.

    8. pants

    Finanšu noteikumi darba grupām, sanāksmēm un semināriem

    1.  Attiecībā uz 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētajām un Komisijas organizētajām darba grupām, sanāksmēm un semināriem

    a) Kopiena sedz šādas izmaksas:

    i) dalības personāla ceļa un uzturēšanās izdevumi citā dalībvalstī, kā arī šo pasākumu organizēšanas vispārējās pieskaitāmās izmaksas;

    ii) ar šiem pasākumiem saistīto mācību materiālu publicēšanas un tulkošanas izmaksas;

    b) dalībvalstis sedz šādas izmaksas:

    i) izmaksas, kas saistītas ar sava personāla sākotnējām un turpmākajām mācībām, īpaši tehnisko apmācību;

    ii) daļu materiāli tehniskā nodrošinājuma izmaksu, kas saistītas ar darba grupām, sanāksmēm un semināriem, kas to teritorijā organizēti ar Kopienas finansējumu (piemēram, iekšēji pārvadājumi, telpu noma, tulkošanas aprīkojuma nodrošināšana).

    2.  Ja 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās darba grupas, sanāksmes un semināri tiek organizēti kopīgi ar citiem partneriem, piemēram, ECB, Eiropolu vai Interpolu, izdevumus, kas rodas, sadala starp tiem. Šo partneru ieguldījums var būt ieguldījums natūrā, ja tas ir būtisks. Jebkurā gadījumā katrs partneris sedz savu vieslektoru ceļa un uzturēšanās izmaksas.

    9. pants

    Finanšu noteikumi personāla apmaiņai

    1.  Kopiena sedz izmaksas, kas saistītas ar dalībvalstu personāla dalību 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētajās mācību un apmaiņas darbībās, ja tās vērstas uz 2. pantā minēto mērķu sasniegšanu.

    2.  Tomēr dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar sava personāla dalību mācību un apmaiņas darbībās, kas tiktu veiktas ārpus programmas darbības jomas.

    10. pants

    Finanšu noteikumi atbalstam

     

    Attiecīgi pamatotos gadījumos Kopiena līdzfinansē ne vairāk kā 80 % no darbības atbalsta izmaksām, kas minētas 3. pantā, jo īpaši:

     ◄

    a) mācību līdzekļu un datora lietojumprogrammu vai Eiropas mēroga tehnisku instrumentu projektēšanas un ražošanas izmaksas;

    b) izmaksas saistībā ar pētījumiem, piemēram, salīdzinošo tiesību pētījumiem, par euro aizsardzību pret viltošanu.

    Izņēmuma kārtā, ja runa ir par Komisijas iniciatīvu, tad šos darbības atbalsta pasākumus var finansēt 100 % apmērā.

    2.  Tomēr dalībvalstis sedz visus izdevumus, kas saistīti ar mācību līdzekļu un saziņas un informācijas apmaiņas sistēmu, tādiem elementiem, kas nav Kopienas elementi, proti, valsts datu bāzēm, kas ir šo sistēmu sastāvdaļa, savienojumiem tīklā starp tā sauktajiem Kopienas elementiem un elementiem, kas nav Kopienas elementi, kā arī programmatūru un tehnisko nodrošinājumu, ko katra dalībvalsts uzskata par vajadzīgu tās pārvaldībā esošo sistēmu pilnīgai darbībai.

    11. pants

    Finanšu noteikumi ārējiem pasākumiem

    Ievērojot 7. pantā izklāstītos nosacījumus, papildus tādu izmaksu segšanai, kuras saistītas ar trešo valstu amatpersonu dalību darba grupās, sanāksmēs un semināros, kas minēti 8. pantā, Kopiena var finansēt ne vairāk kā ►M1  80 % ◄ no izmaksām saistībā ar mācību pasākumiem trešo valstu teritorijā un darbības atbalsta pasākumiem šajās valstīs.

    12. pants

    Projektu iesniegšana un izraudzīšana

    1.  Projekti saskaņā ar programmu var nākt no dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai no Komisijas.

    ▼M1

    Dalībvalstis var iesniegt vienu vai, izņēmuma gadījumā, divus projektus gadā attiecībā uz 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētajām darba grupām, sanāksmēm un zinātniskajām konferencēm. Var iesniegt arī projektus saistībā ar mācībām un apmaiņu vai atbalstu.

    ▼M1

    Ja viena dalībvalsts iesniedz vairāk nekā vienu priekšlikumu, koordināciju veic kompetentā valsts iestāde, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) punkta ceturtajā ievilkumā.

    ▼B

    2.  Komisija atlasa dalībvalstu iesniegtos projektus, kā arī projektus pēc pašas iniciatīvas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

    a) atbilstība 2. pantā noteiktajiem programmas mērķiem;

    b) Eiropas mērogs, tostarp jo īpaši tādi aspekti kā sadarbība ar ECB un Eiropolu;

    c) komplementaritāte ar citiem iepriekš īstenotiem, pašreizējiem vai turpmākiem projektiem;

    d) organizētāja spēja īstenot projektu;

    ▼M1

    e) projekta patiesā kvalitāte koncepcijas, organizācijas, noformējuma, sasniedzamo mērķu, kā arī izmaksu lietderības koeficienta ziņā;

    ▼B

    f) pieprasītā atbalsta apjoms un tas, vai tas ir samērā ar sagaidāmajiem rezultātiem;

    g) sagaidāmo rezultātu ietekme uz programmas mērķu sasniegšanu;

    ▼M1

    h) saderība ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti kā daļa no ES darbības naudas viltošanas apkarošanas jomā.

    ▼B

    Izraudzīti tiek projekti, kuri vislabāk atbilst iepriekš izklāstītajiem mērķiem.

    3.  Par programmas vadīšanu un īstenošanu atbild Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm.

    13. pants

    Paveiktā darba kontrole un novērtējums

    1.  Katra izraudzītā projekta atbalsta saņēmēji iesniedz Komisijai gada ziņojumu.

    2.  Pēc projektu īstenošanas Komisija novērtē to, kā tie vadīti un kādi ir to īstenojuma iznākumi, lai novērtētu, vai ir sasniegti sākumā noteiktie mērķi.

    3.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta:

    a) līdz 2005. gada 30. jūnijam — no programmas vadītāja neatkarīgu ziņojumu, novērtējot programmas atbilstīgumu, efektivitāti un lietderīgumu, un paziņojumu attiecībā uz to, vai šī programma jāturpina vai jāpielāgo, kuram pievienots atbilstošs priekšlikums;

    b) programmas noslēgumā un ne vēlāk kā 2006. gada 30. jūnijā — sīku ziņojumu par programmas īstenojumu un rezultātiem, īpaši izklāstot Kopienas finansiālā atbalsta pievienoto vērtību.

    14. pants

    Piemērojamība

    Šis lēmums ir spēkā tajās dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro par vienoto valūtu.

    15. pants

    Darbības datums

    Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2002. gada 1. janvāra.



    ( 1 ) OV C 240 E, 28.8.2001., 120. lpp.

    ( 2 ) Atzinums sniegts 2001. gada 13. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    ( 3 ) OV C 293, 19.10.2001., 3. lpp.

    ( 4 ) OV C 11, 15.1.1999., 13. lpp.

    ( 5 ) OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

    ( 6 ) OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.

    ( 7 ) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

    ( 8 ) Valstu savienības līgums, sērijas Nr. 2623 (1931), 372. lpp.

    Top