EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01998D0500-20040501
Commission Decision of 20 May 1998 on the establishment of Sectoral Dialogue Committees promoting the Dialogue between the social partners at European level (notified under document number C(1998) 2334) (Text with EEA relevance) (98/500/EC)
Consolidated text: Komisijas Lēmums (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334) (Dokuments attiecas uz EEZ) (98/500/EK)
Komisijas Lēmums (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334) (Dokuments attiecas uz EEZ) (98/500/EK)
1998D0500 — LV — 01.05.2004 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS LĒMUMS (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 225, 12.8.1998, p.27) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
Grozīta ar:
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(1998. gada 20. maijs)
par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī
(izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(98/500/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
tā kā Līguma 118.b pantā ir noteikts, ka Komisijai Eiropas līmenī ir jātiecas attīstīt darba devēju un darba ņēmēju dialogu, kas, ja abas puses to uzskata par vēlamu, var radīt līgumattiecības;
tā kā 12. punkts Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām paredz, ka darba devējiem vai darba devēju organizācijām, no vienas puses, un darba ņēmēju organizācijām, no otras puses, ir jābūt tiesībām veikt pārrunas savā starpā un noslēgt koplīgumus ar nosacījumiem, kas paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Attīstāmā dialoga rezultātā starp darba devējiem un darba ņēmējiem Eiropas līmenī, ja puses to uzskata par vēlamu, var izveidot līgumattiecības, jo īpaši starpprofesiju un nozaru līmenī;
tā kā visas iesaistītās puses ļoti labvēlīgi uztvēra ierosinājumu stiprināt nozaru sociālo dialogu Komisijas 1996. gada 18. septembra paziņojumā par sociālā dialoga attīstību Kopienas līmenī ( 1 );
tā kā Eiropas Parlaments savā 1997. gada 18. jūlija rezolūcijā ( 2 ), atbildot uz Komisijas paziņojumu, lūdza nozaru sociālajam dialogam piešķirt īpašu nozīmi, jo ar nozaru sociālo dialogu vislabāk var noteikt nodarbinātības regulēšanas un/vai regulējuma atcelšanas ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm;
tā kā Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 1997. gada 29. janvāra atzinumā ( 3 ), atbildot uz Komisijas paziņojumu, apgalvoja, ka nozaru dialogam ir jābūt reālam, efektīvam un ar pareizi izraudzītu mērķi;
tā kā stāvoklis dažādās dalībvalstīs skaidri liecina par to, ka darba devējiem un darba ņēmējiem ir aktīvi jāpiedalās diskusijās par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu savā nozarē; tā kā Komisijai pievienotā nozaru dialoga komiteja ir vispiemērotākais līdzeklis šādas līdzdarbības nodrošināšanai, Kopienas līmenī izveidojot attiecīgo sociāli ekonomisko interešu pārstāvniecības forumu;
tā kā Komisijai ir jātiecas nodrošināt to, lai nozaru sadarbības komiteju sastāvs un darbības palīdzētu veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
tā kā pastāvošās apvienotās komitejas ir jāaizstāj ar nozaru dialoga komitejām; tā kā tādēļ ir jāatceļ lēmumi par minēto komiteju izveidi,
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
1. pants
Ar šo izveido nozaru dialoga komitejas (šeit turpmāk — “Komitejas”) tajās nozarēs, kur sociālie partneri kopīgi pieprasa līdzdalību dialogā Eiropas līmenī un kur organizācijas, kas pārstāv darba devējus un darba ņēmējus, atbilst šādiem kritērijiem:
a) tās ir saistītas ar konkrētām nozarēm vai kategorijām, un tās ir organizētas Eiropas līmenī;
b) tās sastāv no organizācijām, kas pašas ir neatņemamas un atzītas dalībvalstu sociālo partneru struktūru daļas, tās ir pilnvarotas vest sarunas par nolīgumiem, un kuras ir reprezentatīvas vairākām dalībvalstīm;
c) tām ir pienācīgas struktūras, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību Komiteju darbā.
2. pants
Katra Komiteja darbības nozarē, kurā tā izveidota:
a) sniedz konsultācijas par Kopienas līmeņa tendencēm, kurām ir sociālas sekas, un
b) attīsta un veicina sociālo dialogu nozaru līmenī.
3. pants
Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju skaits, kas piedalās katras Komitejas sanāksmēs, kopā ir maksimāli ►A1 60 ◄ , ar vienādu pārstāvju skaitu darba devēju un darba ņēmēju delegācijās.
4. pants
Komisija uzaicina pārstāvjus piedalīties Komiteju sapulcēs pēc to sociālo partneru organizāciju priekšlikuma, kuras ir izteikušas 1. pantā minēto pieprasījumu.
5. pants
1. Katra Komiteja kopā ar Komisiju izstrādā savu reglamentu.
2. Komitejas vada darba devēju vai darba ņēmēju delegācijas pārstāvis vai, pēc to kopīga pieprasījuma, Komisijas pārstāvis.
3. Komitejas sanāk vismaz vienreiz gadā. Dalībai Komitejas sanāksmē ne vairāk kā ►A1 50 ◄ darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem izmaksā dienas naudas un sedz ceļa izdevumus.
4. Komisija, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, regulāri pārskata nozares Komitejas darbību un tās veiktās darbības dažādās nozarēs.
6. pants
Ja Komisija ir informējusi Komiteju, ka apspriestais jautājums ir saistīts ar konfidenciāla rakstura tematu, Komitejas locekļiem, neietekmējot Līguma 214. pantu, ir pienākums neizpaust jebkādu informāciju, kas iegūta Komitejas vai tās sekretariāta sapulcēs.
7. pants
1. Nozaru sadarbības Komitejas aizstāj esošās apvienotās komitejas, proti:
a) Jūras satiksmes apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 87/467/EEK ( 4 );
b) Civilās aviācijas apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 90/449/EEK ( 5 );
c) Iekšzemes navigācijas apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 80/991/EEK ( 6 );
d) Autotransporta apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 85/516/EEK ( 7 );
e) Dzelzceļu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 85/13/EEK ( 8 );
f) Sakaru pakalpojumu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 90/450/EEK ( 9 );
g) Lauksaimniecībā nodarbināto sociālo problēmu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 74/442/EEK ( 10 );
h) Jūras zvejniecības sociālo problēmu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 74/441/EEK ( 11 );
f) Pasta pakalpojumu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 94/595/EK ( 12 ).
Tomēr komitejas, kas izveidotas ar minētajiem lēmumiem, turpina darboties līdz brīdim, kad darbu sāk ar šo lēmumu izveidotās nozaru Komitejas, taču katrā ziņā ne ilgāk par 1998. gada 31. decembri.
2. Ievērojot 1. pantu, nozaru dialoga Komiteja arī aizstāj citas neformālas darba grupas, caur kurām Komisija ir līdz šim veicinājusi dialogu starp sociālajiem partneriem dažās nozarēs, uz kurām neattiecas Komisijas lēmums par apvienotās komitejas izveidi.
3. Lēmumus, kas minēti 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, atceļ no 1999. gada 1. janvāra.
( 1 ) COM (96) 448 galīgā redakcija.
( 2 ) OV C 286, 22.9.1997., 338. lpp.
( 3 ) OV C 89, 19.3.1997., 27. lpp.
( 4 ) OV L 253, 4.9.1987., 20. lpp.
( 5 ) OV L 230, 24.8.1990., 22. lpp.
( 6 ) OV L 297, 6.11.1980., 28. lpp.
( 7 ) OV L 317, 28.11.1985., 33. lpp.
( 8 ) OV L 8, 10.1.1985., 26. lpp.
( 9 ) OV L 230, 24.8.1990., 25. lpp.
( 10 ) OV L 243, 5.9.1974., 22. lpp.
( 11 ) OV L 243, 5.9.1974., 19. lpp.
( 12 ) OV L 225, 31.8.1994., 31. lpp.