This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01996R1749-20071205
Commission Regulation (EC) No 1749/96 of 9 September 1996 on initial implementing measures for Council Regulation (EC) No 2494/95 concerning harmonized indices of consumer prices
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 1749/96 ( 1996. gada 9. septembris ) par sākotnējiem īstenošanas pasākumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem
Komisijas Regula (EK) Nr. 1749/96 ( 1996. gada 9. septembris ) par sākotnējiem īstenošanas pasākumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem
No longer in force
1996R1749 — LV — 05.12.2007 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1749/96 (1996. gada 9. septembris) (OV L 229, 10.9.1996, p.3) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 214 |
12 |
31.7.1998 |
||
|
L 214 |
23 |
31.7.1998 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1334/2007 (2007. gada 14. novembris), |
L 296 |
22 |
15.11.2007 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1749/96
(1996. gada 9. septembris)
par sākotnējiem īstenošanas pasākumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem ( 1 ) un jo īpaši tās 4. pantu un 5. panta 3. punktu,
tā kā katrai dalībvalstij jāsagatavo saskaņots patēriņa cenu indekss (SPCI), sākot ar indeksu 1997. gada janvārim;
tā kā Regulas (EK) Nr. 2494/95 3. panta prasība ir, lai SPCI aptvertu preces un pakalpojumus, kas nopērkami dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, tieši apmierinot patērētāju vajadzības;
tā kā pašreiz dalībvalstīs sagatavoto patēriņa preču indeksu darbība, jaunu nozīmīgu preču un pakalpojumu iekļaušanas prakse, cenu pielāgojums priekšmetiem, kam noteikta cena, atbilstīgi kvalitātes pārmaiņām, cenu kombinēšanas metodes, lai veidotu cenu indeksus vienkāršām preču grupām, vai paraugu ņemšanas metodes un prakse, lai noteiktu cenu, dalībvalstīs ir tik atšķirīga, ka dalībvalstīs iegūtie patēriņa preču indeksi neatbilst prasībai, lai tie būtu salīdzināmi, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu SPCI;
tā kā agrāko cenu izmantošanas prakse kā aizvietotājas patreizējām mēneša cenām atšķiras no iekasēto cenu izmantošanas tā, ka dalībvalstīs iegūtie patēriņa cenu indeksi neatbilst salīdzināmības prasībai, kas vajadzīga SPCI iegūšanai;
tā kā jāiekļauj jaunas nozīmīgas preces un pakalpojumi gan tajos SPCI, kuru vērtība tiek katru gadu precizēta, gan tajos, kuru vērtība tiek precizēta retāk;
tā kā ieviešanas pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu SPCI salīdzināmību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 5. panta 3. punktu;
tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 15. pantu Komisijai (Eurostat) jāiesniedz Padomei ziņojums par SPCI ticamību un to atbilstību salīdzināmības prasībām;
tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst viedoklim, kuru paudusi ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom ( 2 ) izveidotā Statistikas programmu komiteja;
tā kā Eiropas Monetārajam institūtam lūgta konsultācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 5. panta 3. punktu un saņemts pozitīvs atzinums,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I.
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis
Lai katra dalībvalsts varētu sastādīt salīdzināmu saskaņotu patēriņa cenu indeksu (SPCI), šīs regulas mērķis ir noteikt:
— ►M1 ————— ◄ iekļaujamās preces un pakalpojumus, kā arī salīdzināmu iekļaujamo preču un pakalpojumu precizēšanas praksi, lai varētu iekļaut nozīmīgas jaunas preces un pakalpojumus,
— kvalitātes pielāgošanas standartu minimumu,
— izmantoto cenu standartu minimumu,
— formulu, pēc kuras aprēķināmi cenu indeksi vienkāršām preču grupām.
Mērķis ir arī nodrošināt tādu cenu paraugu izvēli, lai SPCI būtu pietiekami ticami un izmantojami starptautiskiem salīdzinājumiem un sniegtu informāciju, uz kuru pamatojoties, varētu noteikt paraugu ņemšanas standartu minimumu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:
1) “mājsaimniecības gala patēriņa izdevumi”, kas precizēti I b pielikumā, nozīmē to daļu no gala patēriņa izdevumiem, ko naudas operācijās veic mājsaimniecības neatkarīgi no valstspiederības vai uzturēšanās statusa dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā par precēm un pakalpojumiem, lai tieši apmierinātu personu vajadzības, vienā vai abos periodos, kurus salīdzina;
2) “produkta piedāvājums” ir preces vai pakalpojumi, ko var iegādāties par noteiktu cenu konkrētā tirgū vai ko piedāvā konkrēts pakalpojuma sniedzējs ar konkrētiem piegādes noteikumiem un tādējādi katrā periodā definē konkrētu preces piedāvājuma klāstu;
3) SCPI “aptvērums”, proti, statistiskā “mērķa kopsumma”, ir visu operāciju kopums mājsaimniecības gala patēriņa izdevumu jomā;
4) “patēriņa segments pēc patēriņa nolūka” jeb “patēriņa segments” ir operāciju kopums, kuras saistītas ar produkta piedāvājumiem, kas kopīgu īpašību dēļ kalpo vispārējiem nolūkiem, t.i.:
— tos tirgo, lai galvenokārt lietotu līdzīgos gadījumos,
— tos lielākoties raksturo vienoti parametri un
— patērētāji tos var uzskatīt par līdzvērtīgiem;
5) “jaunas nozīmīgas preces un pakalpojumi” ir definēti kā tās preces un pakalpojumi, kuru cenu pārmaiņas nav skaidri iekļautas dalībvalsts SPCI un kuru iegādei prognozētie patērētāju izdevumi ir kļuvuši vismaz par vienu tūkstošo daļu tajā patēriņā, kas ietverts attiecīgajā SPCI;
6) “paraugu ņemšana” attiecas uz jebkuru procedūru SPCI sastādīšanā, kurā tiek ņemts to produkta piedāvājumu kopsummas paraugs un izmantots cenu pārmaiņu noteikšanai kādā patēriņa segmentā, kas iekļauts SPCI;
7) “mērķa paraugs” ir produkta piedāvājumu kopums patēriņa segmentos, kuros dalībvalsts plāno novērot cenas, lai iegūtu ticamu un salīdzināmu SPCI mērķa kopsummu;
8) “svērumi”, kas izmantoti SPCI kopsavilkumam, ir pareizi būtisku izdevumu aprēķini par katru mērķa kopsummas apakšnodalījumu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2454/97 ( 3 );
9) “novērotā cena” ir cena, kuru dalībvalstis faktiski apstiprinājušas;
10) “aizstājējs produkta piedāvājums” ir produkta piedāvājums par novērotu cenu, kurš aizstāj produkta piedāvājumu mērķa paraugā;
11) “aizstājēja cena” ir novērotā cena aizstājējam produkta piedāvājumam;
12) “aprēķinātā cena” ir cena, ar ko aizvieto novēroto cenu un kas pamatojas uz atbilstīgu aprēķināšanas procedūru. Iepriekš novērotās cenas neuzskata par aprēķinātām cenām, ja nevar pierādīt, ka tās atbilstīgi aprēķinātas;
13) “vienkāršā preču grupa” ir produktu piedāvājumu kopums, ko atlasa, lai SPCI atspoguļotu vienu vai vairākus patēriņa segmentus;
14) “vienkāršā grupa” ir vienkāršā preču grupa, kas iedalīta pa reģioniem, pilsētām vai pārdošanas vietu tipiem un norāda, kādā līmenī novērotās cenas reģistrē SPCI. Ja vienkāršās preču grupas nav stratificētas, jēdzienam “vienkāršā preču grupa” un “vienkāršā grupa” ir vienāda nozīme;
15) “vienkāršās grupas indekss” ir vienkāršās grupas cenas indekss;
16) “kvalitātes pārmaiņas” notiek tad, kad dalībvalsts konstatē, ka pēc aizvietošanas ir ievērojami mainījusies aizvietotāja produkta piedāvājuma atbilstība patēriņa nolūkiem attiecīgajā patēriņa segmentā, kurā tas ietilpst;
17) “kvalitātes pielāgojums” ir procedūra, ar kuru tiek pieļautas kvalitātes pārmaiņas, palielinot vai samazinot novēroto pašreizējo vai atsauces cenu ar koeficientu vai summu, kas vienāda ar šīs kvalitātes pārmaiņas vērtību.
2.a pants
Principi
1. Apkopotie SPCI ir izlases veida statistika, kura parāda vidējo cenu maiņu mērķa kopsummā starp pašreizējā indeksa kalendāro mēnesi un periodu, ar kuru to salīdzina.
2. Statistiskajā kopsummā visu operāciju kopumu var galīgi iedalīt apakškopās, kas atbilst preču piedāvājumiem, uz kuriem attiecas šīs operācijas. Tos klasificē saskaņā ar četrciparu kategorijām un apakškategorijām, kas minētas I a pielikumā, pamatojoties uz starptautisko klasifikāciju IPVK, un nosauc par IPVK/SPCI (individuāla patēriņa veidu klasifikācija, kas pielāgota SPCI vajadzībām).
3. SPCI aprēķina ar Laspeiresa tipa formulai saderīgu formulu.
4. Patēriņa segmenti veido nemainīgus elementus indeksu grozā, kas jānovēro SPCI.
5. Cenas, ko izmanto SPCI, ir pirkšanas cenas, kuras naudas operācijās maksā mājsaimniecības, lai iegādātos atsevišķas preces un pakalpojumus.
6. Ja preces un pakalpojumi patērētājiem bijuši pieejami bez maksas, bet vēlāk faktiskā cena par tiem ir iekasēta, tad, aprēķinot SPCI, ņem vērā nulles cenas un faktiskās cenas starpību, un otrādi.
7. SCPI mēra tīro cenu maiņu, ko neietekmē kvalitātes pārmaiņas. SPCI:
a) atspoguļo cenu maiņu, pamatojoties uz izdevumiem, kas mainīti, lai saglabātu mājsaimniecību patēriņa modeli un patērētāju sastāvu pamatperiodā vai pārskata periodā; un
b) ir tādi indeksi, kurus aprēķina, izdarot vajadzīgos pielāgojumus novērotajās kvalitātes pārmaiņās. Kvalitātes pielāgojumi ir saistīti ar nozīmīgumu, un konkrēti ar SPCI raksturīgumu, ar kuriem mēra tīro cenu maiņu.
8. Konstatētos faktus par kvalitātes pārmaiņām balsta uz pamatotiem pierādījumiem par atšķirībām aizvietotāja produkta piedāvājuma un izlasē aizstātā produkta piedāvājuma parametros. Tas nozīmē, ka attiecīgajam patēriņa nolūkam būtiskas ir atšķirības starp rādītājiem, kas ietekmē produkta piedāvājumu cenu, piemēram, zīmols, materiāls vai modelis.
Kvalitātes pārmaiņas nerodas, ja SPCI paraugu pilnībā pārskata reizi gadā vai retāk. To iekļauj, izveidojot atbilstošus ķēdes posmus. Laikā starp divām pārskatīšanām nekavējoties jāizveido aizvietotāji produkta piedāvājumi, kaut arī SPCI paraugs tika pārskatīts.
9. Vienkāršo preču grupu vai vienkāršo grupu raksturo pēc izdevumu svērumiem, kas ar to saistīti. Citus svērumus var izmantot vienkāršām grupām ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts indeksa raksturīgums.
10. “Ticamība” tiek vērtēta atbilstīgi “precizitātei” jeb paraugu ņemšanā pieļauto kļūdu līmenim un “raksturīgumam”, kas ir saistīts ar objektivitāti.
II.
PASĀKUMI SPCI SALĪDZINĀMĪBAS, TICAMĪBAS UN ATBILSTĪBAS NODROŠINĀŠANAI
3. pants
SPCI iekļautās preces un pakalpojumi
1. Par salīdzināmiem uzskata SPCI, kuri noteikti, pamatojoties uz cenu izmaiņām un vērtējumiem attiecībā uz katru no mājsaimniecību gala patēriņa izdevumu kategorijām, kas dotas Ia pielikumā un kas pārsniedz vienu tūkstošo daļu no kopējiem izdevumiem attiecībā uz visām šīm iekļautajām kategorijām, kas paredzētas 2. punktā.
2. SPCI iekļautās preces un pakalpojumus paplašina šādi:
a) pirmajam SPCI, kas paredzēts 1997. gada janvārī, dalībvalstis apstrādā datus, kas savākti attiecībā uz tām kategorijām, kas ierakstītas slejā “sākotnēji iekļautās preces un pakalpojumi”, kā norādīts I a pielikumā;
b) pēc tam, bet ne pirms SPCI, ko uzrāda 1999. gada decembrim, dalībvalstis apstrādā datus, kas savākti arī par tām kategorijām, kas ierakstītas slejā “1999. gada decembris”, kā norādīts Ia pielikumā.
3. Par salīdzināmiem uzskata SPCI, kas izveidoti, izmantojot to pakārtoto indeksu vērtības, kas atspoguļo nevis visu mājsaimniecību, bet kāda mājsaimniecību kopuma gala patēriņa izdevumus, ja šī atšķirība praksē ir mazāka par vienu tūkstošdaļu no kopējiem izdevumiem, uz ko attiecas SPCI. Jebkādus vērtību grozījumus, kas vajadzīgi nodrošinātu salīdzināmību atbilstīgi šim punktam, ievieš vēlākais līdz 1999. gada decembrim.
4. pants
Jaunas nozīmīgas preces un pakalpojumi
Dalībvalstis:
a) cenšas sistemātiski noskaidrot jaunas nozīmīgas preces un pakalpojumus; un
b) pārbauda to preču un pakalpojumu nozīmīgumu, kuras izziņotas par jaunām un nozīmīgām citās dalībvalstīs.
SPCI aprēķina, ņemot vērā jaunas nozīmīgas preces vai pakalpojuma cenas pārmaiņas, ja šī prece vai pakalpojums atbilst ►M3 2. panta 5. punkts ◄ definīcijai. Tas jāizdara 12 mēnešos no to noskaidrošanas, vai nu precizējot vērtējumus attiecīgajā IPK/SPCI kategorijā vai kādā no tās elementiem, kuru klasifikācija dota šīs regulas ►M1 I a pielikumā ◄ , vai pieskaitot daļu no vērtības konkrēti jaunajai nozīmīgajai precei vai pakalpojumam.
5. pants
Aizstāšanas un kvalitātes pielāgojuma obligātie standarti
1. Kvalitātes pielāgošanas metodes grupē šādi:
a) A līmeņa metodes sniedz visticamākos rezultātus precizitātes un objektivitātes ziņā;
b) B līmeņa metodes salīdzinājumā ar A līmeņa metodi sniedz neprecīzākus un mazāk ticamus rezultātus, tomēr tos arī uzskata par pieņemamiem. B līmeņa metodes izmanto, ja A līmeņa metodes nav piemērotas; un
c) C līmeņa metodes ir visas pārējās metodes, kuras vairs nepiemēro.
2. Apspriedusies ar Statistikas programmu komiteju, ņemot vērā katru gadījumu un pienācīgi ievērojot finansiālās efektivitātes faktorus un to, kādos apstākļos tos piemēro, Komisija (Eurostat), izstrādā un izdod standartus, pēc kuriem vērtē kvalitātes pielāgojuma metodes.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 5. panta 3. punktu kvalitātes pielāgojuma metožu vērtējums nekavē īstenošanas pasākumu pieņemšanu šajā jautājumā.
3. A līmeņa un B līmeņa metodes uzskatāmas par atbilstošām kvalitātes pielāgojuma metodēm. Par salīdzināmiem uzskata tādus SPCI, kuriem veikti atbilstoši kvalitātes pielāgojumi. Līdzvērtīgos apstākļos A līmeņa metodes salīdzinājumā ar B līmeņa metodēm atzīst par labākām.
4. Ja valstī šādi atbilstīgi aprēķini netiek veikti, dalībvalstis izmanto aprēķinus, kas pamatojas uz Komisijas (Eurostat) sniegto informāciju, ja tā ir pieejama un izmantojama.
5. Kvalitātes pārmaiņas nekādā gadījumā neaprēķina kā visu starpību starp abiem produkta piedāvājumiem, ja šāda aprēķina pareizību nav iespējams pamatot.
6. Ja nav pieejami nekādi atbilstoši aprēķini, cenu maiņu aprēķina kā starpību starp aizvietotāju cenu un aizvietotā produkta piedāvājuma cenu.
7. Aizvietotājs produkta piedāvājums:
a) ir vai nu “būtībā līdzvērtīgs”, ja starp aizvietotāju preces piedāvājumu un paraugā aizvietoto preces piedāvājumu nav notikušas kvalitātes pārmaiņas, vai “līdzvērtīgs ar kvalitātes pielāgojumu”, ja nepieciešams kvalitātes pielāgojums gadījumā, kad novērotas kvalitātes pārmaiņas starp aizvietotāju preces piedāvājumu un paraugā aizvietoto preces piedāvājumu;
b) ir tāds, ko izraugās no tā paša patēriņa segmenta, no kura ir aizvietotie produkta piedāvājumi, ar nolūku saglabāt patēriņa segmentu raksturīgumu;
c) neizvēlas pēc cenu līdzības. Tas īpaši ievērojams gadījumos, kad aizvietošana veikta pēc tam, kad preces vai pakalpojumi piedāvāti par samazinātām cenām.
6. pants
Cenu standartu minimums
1. Dalībvalstis aprēķina SPCI, izmantojot mērķa parauga novērotās cenas:
a) ja nepieciešama mērķa parauga ikmēneša novērošana, taču šāda novērošana nenotiek, jo priekšmets nav pieejams, vai cita iemesla dēļ, var izmantot aprēķinātās cenas pirmajam vai otrajam mēnesim, bet trešajam mēnesim izmanto aizstājēja cenas;
b) ja izņēmuma gadījumā mērķa paraugam novērošana vajadzīga retāk nekā reizi mēnesī, prognozētās cenas izmanto mēnešiem, kuros novērotās cenas nav obligātas. Prognozētās cenas var izmantot arī pirmajā reizē, kad cenu novērošana nenotiek. Ja cenu novērošana nenotiek otro reizi pēc kārtas, jāizmanto aizstājēja cenas.
2. Ja šajā pantā aprakstītajos apstākļos aizstājēju cenas nav pieejamas, var turpināt izmantot prognozētās cenas ar noteikumu, ka to izmantošana aprobežojas ar tādu līmeni, kurā vēl var panākt salīdzināmību.
7. pants
Cenu indeksi vienkāršajām preču grupām
SPCI tiek sastādīti, izmantojot vienu no divām formulām, kuras dotas šīs regulas II pielikuma 1. punktā, vai arī citu salīdzināmu formulu, kuras aprēķini dod indeksu, kas no indeksa, kurš aprēķināts ar vienu no abām dotajām formulām, sistemātiski neatšķiras par vairāk nekā vienu procenta desmitdaļu vidēji vienā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
8. pants
Paraugu ņemšanas standartu minimums
Par ticamiem un salīdzināmiem uzskata SPCI, kas izveidoti no mērķa paraugiem, kuriem katrā IPK/SPCI kategorijā, ņemot vērā kategorijas vērtējumu, ir pietiekamas vienkāršās grupas, lai atspoguļotu priekšmetu daudzveidību katrā kategorijā, un pietiekamas cenas katrā vienkāršajā grupā, lai varētu ņemt vērā cenu kustības pārmaiņas populācijā.
9. pants
Kvalitātes kontrole
Dalībvalstis:
a) sniedz Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma informāciju par izdevumiem attiecībā uz jebkādiem izņēmumiem no aprēķinā ietvertajām precēm un pakalpojumiem, kas izteikta kā attiecība pret kopējiem SPCI ietvertajiem izdevumiem un ir pietiekama, lai novērtētu atbilstību šai regulai;
b) ziņo Komisijai (Eurostat) par jaunām nozīmīgām precēm un pakalpojumiem, kad tās ir konstatētas un vajadzības gadījumā pamato, kāpēc kāda jauna nozīmīga prece vai pakalpojums nav iekļauts, lai varētu novērtēt atbilstību šai regulai;
c) kontrolē kvalitātes pārmaiņu biežumu un veiktos precizējumus, kas ir pietiekami, lai novērtētu atbilstību šai regulai, un sniedz Komisijai (Eurostat) šādu informāciju pēc tās pieprasījuma;
d) izveido un saglabā precīzu mērķa paraugu un nodrošina cenu novērošanas pārbaudes un cenu prognozes, kas ir pietiekamas, lai novērtētu atbilstību šai regulai. Tās Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma sniedz šādu informāciju, lai varētu novērtēt un nodrošināt atbilstību;
e) ja tiek izmantota formula, kas ir atšķirīga no šīs regulas II pielikuma 1. punktā dotajām formulām, Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma sniedz informāciju par atšķirīgas formulas izmantošanas sekām attiecībā uz atsevišķiem periodiem un atsevišķām vienkāršajām grupām, kas ir pietiekama, lai novērtētu atbilstību šai regulai;
f) Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma sniedz precīzas ziņas par mērķa paraugiem, kas ir pietiekamas, lai novērtētu atbilstību šai regulai, kā arī pietiekamus apkopotus statistikas datus par paraugu pārstāvniecību un precizitāti, lai Komisija (Eurostat) varētu sagatavot priekšlikumus par paraugu ņemšanas minimālajiem standartiem iekļaušanai SPCI pārskatā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2494/95 15. pantā un kura termiņš ir 1997. gada oktobris.
III.
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
10. pants
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I a PIELIKUMS
|
Kods |
IPK/SPCI pozīcija |
Sākotnēji iekļautās preces un pakalpojumi, 1997. gada janvāris |
Pievienotās preces un pakalpojumi 1999. gada decembris |
Izslēgtās preces un pakalpojumi |
|
01. |
PĀRTIKA UN BEZALKOHOLISKIE DZĒRIENI |
|||
|
01.1. |
Pārtika |
|||
|
01.1.1. |
Maize un graudu izstrādājumi |
pilna cena |
||
|
01.1.2. |
Gaļa |
pilna cena |
||
|
01.1.3. |
Zivis |
pilna cena |
||
|
01.1.4. |
Piens, siers un olas |
pilna cena |
||
|
01.1.5. |
Eļļas un tauki |
pilna cena |
||
|
01.1.6. |
Augļi |
pilna cena |
||
|
01.1.7. |
Dārzeņi, tai skaitā kartupeļi un citi bumbuļi |
pilna cena |
||
|
01.1.8. |
Cukurs, ievārījums, medus, sīrupi, šokolāde un konditorejas izstrādājumi |
pilna cena |
||
|
01.1.9. |
Pārtikas produkti, citur neminēti |
pilna cena |
||
|
01.2. |
Bezalkoholiskie dzērieni |
|||
|
01.2.1. |
Kafija, tēja un kakao |
pilna cena |
||
|
01.2.2. |
Minerālūdens, bezalkoholiskie dzērieni un sulas |
pilna cena |
||
|
02. |
ALKOHOLISKIE DZĒRIENI UN TABAKA |
|||
|
02.1. |
Alkoholiskie dzērieni |
|||
|
02.1.1. |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
pilna cena |
||
|
02.1.2. |
Vīns |
pilna cena |
||
|
02.1.3. |
Alus |
pilna cena |
||
|
02.2. |
Tabaka |
|||
|
02.2.1. |
Tabaka |
pilna cena |
||
|
02.3. |
Narkotikas |
|||
|
02.3.1. |
Narkotikas |
izslēgtas |
||
|
03. |
APĢĒRBS UN APAVI |
|||
|
03.1. |
Apģērbs |
|||
|
03.1.1. |
Audumi |
pilna cena |
||
|
03.1.2. |
Gatavi apģērbi |
pilna cena |
||
|
03.1.3. |
Citi apģērba veidi un aksesuāri |
pilna cena |
||
|
03.1.4. |
Apģērba ķīmiskā tīrīšana, labošana un noma |
pilna cena |
||
|
03.2. |
Apavi |
|||
|
03.2.1. |
Kurpes un citi apavi |
pilna cena |
||
|
03.2.2. |
Apavu labošana un noma |
pilna cena |
||
|
04. |
MĀJOKĻI, ŪDENS, ELEKTRĪBA, GĀZE UN CITI KURINĀMĀ VEIDI |
|||
|
04.1. |
Mājokļa reālā īres maksa |
|||
|
04.1.1. |
Mājokļa reālā īres maksa, kuru sedz īrnieki |
daļēja (1) |
pilna cena (2) |
|
|
04.1.2. |
Citi reālie īres maksājumi |
daļēja (1) |
pilna cena (2) |
|
|
04.2. |
Mājokļa īres maksājumi |
|||
|
04.2.1. |
Mājokļa īres maksājumi, ko maksā īpašnieki- iemītnieki |
izslēgti (3) |
||
|
04.2.2. |
Citi noteiktie īres maksājumi |
izslēgti (3) |
||
|
04.3. |
Mājokļa parastā uzturēšana un remonts |
|||
|
04.3.1. |
Ražojumi mājokļa parastai uzturēšanai un remontam |
pilna cena (4) |
||
|
04.3.2. |
Pakalpojumi mājokļa parastai uzturēšanai un remontam |
pilna cena (4) |
||
|
04.4. |
Citi ar mājokli saistīti pakalpojumi |
|||
|
04.4.1. |
Atkritumu savākšana |
daļēja (5) |
pilna cena (6) |
|
|
04.4.2. |
Kanalizācijas pakalpojumi |
daļēja (5) |
pilna cena (6) |
|
|
04.4.3. |
Ūdens apgāde |
daļēja (5) |
pilna cena (6) |
|
|
04.4.4. |
Citi ar mājokli saistīti pakalpojumi, citur neminēti |
pilna cena |
||
|
04.5. |
Elektrība, gāze un citi kurināmā veidi |
|||
|
04.5.1. |
Elektrība |
pilna cena |
||
|
04.5.2. |
Gāze |
pilna cena |
||
|
04.5.3. |
Šķidrais kurināmais |
pilna cena |
||
|
04.5.4. |
Cietais kurināmais |
pilna cena |
||
|
04.5.5. |
Karstais ūdens, tvaiks un ledus |
pilna cena |
||
|
05. |
MĀJAS APRĪKOJUMS, SADZĪVES TEHNIKA UN REGULĀRA MĀJOKĻA UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ |
|||
|
05.1. |
Mēbeles, aprīkojums un rotājumi, paklāji un citi grīdas segumi un remonti |
|||
|
05.1.1. |
Mēbeles un iekārtas |
pilna cena |
||
|
05.1.2. |
Paklāji un citi grīdas segumi |
pilna cena |
||
|
05.1.3. |
Mēbeļu, iekārtu un grīdas segumu remonts |
pilna cena |
||
|
05.2. |
Interjera audumi |
|||
|
05.2.1. |
Interjera audumi |
pilna cena |
||
|
05.3. |
Apkures un ēdiena gatavošanas ierīces, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas un līdzīgas lielas mājsaimniecības ierīces, tai skaitā piederumi un remontdarbi |
|||
|
05.3.1. |
Lielas mājsaimniecības ierīces, gan elektriskas, gan citas |
pilna cena |
||
|
05.3.2. |
Nelielas elektriskas mājsaimniecības ierīces |
pilna cena |
||
|
05.3.3. |
Mājsaimniecības ierīču remonts |
pilna cena |
||
|
05.4. |
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi |
|||
|
05.4.1. |
Stikla trauki, galda piederumi un virtuves piederumi |
pilna cena |
||
|
05.5. |
Darbarīki un instrumenti darbam mājā un dārzā |
|||
|
05.5.1. |
Lielākie darbarīki un instrumenti |
pilna cena |
||
|
05.5.2. |
Nelieli darbarīki un dažādi piederumi |
pilna cena |
||
|
05.6. |
Preces un pakalpojumi regulārai mājas uzturēšanai |
|||
|
05.6.1. |
Īslaicīgi lietojamas preces mājai |
pilna cena |
||
|
05.6.2. |
Sadzīves pakalpojumi un mājas uzturēšanas pakalpojumi |
pilna cena |
||
|
06. |
VESELĪBA |
|||
|
06.1. |
Medikamenti, ārstniecības ierīces un iekārtas |
|||
|
06.1.1. |
Medikamenti, ārstniecības ierīces un iekārtas |
daļēja (7) |
pilna cena (8) |
|
|
06.2. |
Ambulatori pakalpojumi |
|||
|
06.2.1. |
Medicīnas pakalpojumi |
pilna cena (8) |
||
|
06.2.2. |
Zobārstniecības pakalpojumi |
pilna cena (8) |
||
|
06.2.3. |
Vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi |
pilna cena (8) |
||
|
06.3. |
Slimnīcas pakalpojumi |
|||
|
06.3.1. |
Slimnīcas pakalpojumi (9) |
|||
|
07. |
TRANSPORTS |
|||
|
07.1. |
Transporta līdzekļu pirkumi |
|||
|
07.1.1.A. |
Jaunas automašīnas |
pilna cena |
||
|
07.1.1.B. |
Lietotas automašīnas |
pilna cena |
||
|
07.1.2. |
Motocikli |
pilna cena |
||
|
07.1.3. |
Divriteņi |
pilna cena |
||
|
07.2. |
Personisko transporta iekārtu izmantošana |
|||
|
07.2.1. |
Rezerves daļas un piederumi |
pilna cena |
||
|
07.2.2. |
Degvielas un smērvielas |
pilna cena |
||
|
07.2.3. |
Uzturēšana un remonts |
pilna cena |
||
|
07.2.4. |
Citi pakalpojumi saistībā ar personisko transportu |
pilna cena (10) |
||
|
07.3. |
Transporta pakalpojumi |
|||
|
07.3.1. |
Dzelzceļa pasažieru transports |
pilna cena |
||
|
07.3.2. |
Pasažieru pārvadāšana pa ceļu |
pilna cena |
||
|
07.3.3. |
Pasažieru pārvadāšana pa gaisu |
pilna cena |
||
|
0.7.3.4. |
Pasažieru pārvadāšana pa jūras un iekšzemes ūdensceļiem |
pilna cena |
||
|
07.3.5. |
Citi maksas transporta pakalpojumi |
pilna cena |
||
|
07.3.6. |
Kombinētas biļetes |
pilna cena (11) |
||
|
08. |
SAKARI |
|||
|
08.1. |
Sakari |
|||
|
08.1.1. |
Pasta pakalpojumi |
pilna cena |
||
|
08.1.2. |
Telefona un telefaksa aparāti |
pilna cena |
||
|
08.1.3. |
Telefona, telegrāfa un telefaksa pakalpojumi |
pilna cena |
||
|
09. |
ATPŪTA UN KULTŪRA |
|||
|
09.1. |
Audiovizuālie, fotogrāfijas un datu apstrādes piederumi un iekārtas, tai skaitā remonts |
|||
|
09.1.1. |
Ierīces skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
pilna cena |
||
|
09.1.2. |
Fotografēšanas un filmēšanas ierīces un optiskie instrumenti |
pilna cena |
||
|
09.1.3. |
Datu apstrādes iekārtas |
pilna cena |
||
|
09.1.4. |
Attēla un skaņas ierakstīšanas līdzekļi |
pilna cena |
||
|
09.1.5. |
Audiovizuālo, fotografēšanas un datu apstrādes iekārtu un piederumu remonts |
pilna cena |
||
|
09.2. |
Citi galvenie ilgtermiņa priekšmeti atpūtas un kultūras vajadzībām |
|||
|
09.2.1. |
Citi galvenie ilgtermiņa priekšmeti atpūtas un kultūras vajadzībām |
pilna cena |
||
|
09.2.2. |
Citu galveno ilgtermiņa atpūtas un kultūras vajadzību apmierināšanai domāto priekšmetu remonts |
pilna cena |
||
|
09.3. |
Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, puķes, dārzi un mājas dzīvnieki |
|||
|
09.3.1. |
Spēles, rotaļlietas un vaļasprieka priekšmeti, iekārtas sportam, kempingam un atpūtai brīvā dabā |
pilna cena |
||
|
09.3.2. |
Dārzkopība |
pilna cena |
||
|
09.3.3. |
Mājas dzīvnieki |
pilna cena |
||
|
09.4. |
Atpūtas un kultūras pakalpojumi |
|||
|
09.4.1. |
Sporta un atpūtas pakalpojumi |
pilna cena (12) |
||
|
09.4.2. |
Kultūras pakalpojumi |
pilna cena (13) |
||
|
09.4.3. |
Azartspēles |
izslēgtas |
||
|
09.5. |
Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces |
|||
|
09.5.1. |
Grāmatas |
daļēja (14) |
pilna cena (15) |
|
|
09.5.2. |
Laikraksti un žurnāli |
pilna cena |
||
|
09.5.3. |
Dažādi poligrāfiskie izdevumi |
pilna cena |
||
|
09.5.4. |
Kancelejas preces un zīmēšanas piederumi |
daļēja (14) |
pilna cena (15) |
|
|
09.6. |
Tūrisma ceļojumi — bez ceļojuma apdrošināšanas |
|||
|
09.6.1. |
Tūrisma ceļojumi — bez ceļojuma apdrošināšanas |
pilna cena |
||
|
10. |
IZGLĪTĪBA |
|||
|
10.1. |
Izglītības pakalpojumi |
|||
|
10.1.1. |
Pirmskolas un pamatizglītība |
pilna cena (15) |
||
|
10.1.2. |
Vidējā izglītība |
pilna cena (15) |
||
|
10.1.3. |
Augstākā izglītība |
pilna cena (15) |
||
|
10.1.4. |
Izglītība ar nenosakāmu līmeni |
daļēja (16) |
pilna cena (15) |
|
|
11. |
VIESNĪCAS, KAFEJNĪCAS UN RESTORĀNI |
|||
|
11.1. |
Sabiedriskā ēdināšana |
|||
|
11.1.1. |
Restorāni un kafejnīcas |
pilna cena |
||
|
11.1.2. |
Ēdnīcas |
daļēja (14) |
pilna cena (15) |
|
|
11.2. |
Viesnīcu pakalpojumi |
|||
|
11.2.1. |
Viesnīcu pakalpojumi |
daļēja (14) |
pilna cena (15) |
|
|
12. |
DAŽĀDAS PRECES UN PAKALPOJUMI |
|||
|
12.1. |
Personiskā higiēna |
|||
|
12.1.1. |
Frizētavas un skaistumkopšanas saloni |
pilna cena |
||
|
12.1.2. |
Personiskās higiēnas ierīces, piederumi un ražojumi |
pilna cena |
||
|
12.1.3. |
Personiskās higiēnas pakalpojumi, citur neminēti |
izslēgti |
||
|
12.2. |
Personiskās lietas, citur neminētas |
|||
|
12.2.1. |
Dārglietas, pulksteņi un rokaspulksteņi |
pilna cena |
||
|
12.2.2. |
Citi personiskās lietas |
pilna cena |
||
|
12.3. |
Sociālā aizsardzība |
|||
|
12.3.1. |
Sociālās aizsardzības pakalpojumi |
daļēja (17) |
||
|
12.4. |
Apdrošināšana |
|||
|
12.4.1. |
Dzīvības apdrošināšana |
izslēgta |
||
|
12.4.2. |
Mājokļu apdrošināšana |
daļēja (18) |
pilna cena (19) |
|
|
12.4.3. |
Veselības apdrošināšana |
|||
|
12.4.4. |
Transporta apdrošināšana |
daļēja (22) |
||
|
12.4.5. |
Cita veida apdrošināšana |
|||
|
12.5. |
Finanšu pakalpojumi, citur neminēti |
|||
|
12.5.1. |
Finanšu pakalpojumi, citur neminēti |
daļēja (25) |
pilna cena (26) |
|
|
12.5.2. |
Finanšu starpniecības pakalpojumi |
izslēgti |
||
|
12.6. |
Citi pakalpojumi, citur neminēti |
|||
|
12.6.1. |
Citi pakalpojumi, citur neminēti |
pilna cena (27) |
||
|
(1) Attiecas uz praksi, kas tiek ievērota attiecībā uz valsts patēriņa cenu indeksu. (2) Attiecas uz visiem faktiski samaksātiem īres izdevumiem, t.i., īres izdevumiem, kurus īrnieks maksā saimniekam, neatkarīgi no jebkādiem sociāliem pabalstiem, kādus īrnieks saņem no valsts iestādēm (tai skaitā maksājumus, kurus ar īrnieka ziņu īpašnieks saņem tieši), skat. arī I b pielikuma Nr. 12.b. (3) Šī izvēle neskar vispārējos noteikumus attiecībā uz īpašnieku apdzīvotu mājokļiem. (4) Attiecas uz izdevumiem, ko īrnieki vai īpašnieki, kuri apdzīvo savus mājokļus, samaksā par materiāliem un pakalpojumiem nelielu remontdarbu veikšanai; ievērojot lēmumu par noteikumiem attiecībā uz īpašnieku apdzīvotiem mājokļiem, šīs kategorijas preces un pakalpojumus, iespējams, vajadzētu paplašināt, lai iekļautu izdevumus par lielākiem mājokļa izmainīšanas, iekārtošanas un remonta darbiem, kā arī par mājokļa paplašināšanu un jauninājumiem, ko parasti nesedz īrnieki; skat. arī I b pielikuma Nr. 4 un 15. (5) Attiecas uz izdevumiem atbilstīgi patēriņam. (6) Attiecas uz atsevišķi identificējamām maksām par īpašiem pakalpojumiem saistībā ar mājokli, neatkarīgi no tā, vai patērētāji maksā vai nemaksā atbilstīgi patēriņam, tas ir, izņemot maksājumus par pakalpojumiem, ko finansē no vispārējās nodokļu sistēmas; skat. arī I b pielikuma Nr. 9 un 29. (7) Attiecas uz veselības aizsardzības precēm ārpus sociālās nodrošināšanas sistēmas. (8) Pilna cena attiecas uz to izdevumu daļu par veselības aizsardzības precēm un pakalpojumiem (izņemot slimnīcas un ambulatoros pakalpojumus), par kuriem maksā patērētājs un kurus nekompensē valsts, sociālā apdrošināšana vai attiecīgas bezpeļņas organizācijas; skat. I b pielikuma Nr. 12.a un sīki izstrādātos noteikumus, kā veikt iekļaušanu, kas noteikti atbilstīgi procedūrai, ko paredz Padomes Regulas (EK) Nr. 2494/95 14. pantam. (9) Sīki izstrādātus noteikumus par iekļaušanas metodi un iekļaušanas grafiku precizē saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 2494/95 14. pantā paredzēto procedūru. (10) Ietver autovadītāju apliecības, autoceļu kvalitātes testus, auto klubu biedra naudu, maksu par tiltu, tuneļu, pārceltuvju un autoceļu lietošanu; izņemot atļaujas transporta līdzekļu turēšanai vai lietošanai; skat. arī I b pielikuma Nr. 9, 18 un 19b. (11) Attiecas uz biļetēm diviem vai vairāk transporta veidiem, starp kuriem izdevumus nevar sadalīt. (12) Ietver dalības maksu sporta klubos un sporta centros; tāpat arī maksu par medību un makšķerēšanas atļaujām, ja valsts izmanto atļauju izsniegšanu, lai īstenotu noteiktu reglamentējošu darbību; skat. arī I b pielikuma Nr. 9 un 19b. (13) Ietver muzeju ieejas maksas, bibliotēku maksas un maksu par televīzijas un radio abonēšanu; skat. arī I b pielikuma Nr. 9 un 10. (14) Ietver izglītības preces un pakalpojumus tikai tad, ja tos pilnīgi apmaksā patērētāji. (15) Pilna cena attiecas uz to izdevumu daļu par izglītības precēm un pakalpojumiem, kuru sedz patērētājs un nekompensē valsts, sociālā apdrošināšana vai attiecīgas bezpeļņas organizācijas; skat. I b pielikuma Nr. 12a un sīki izstrādātus noteikumus par to, kā veikt iekļaušanu, kas noteikti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) 2494/95 14. panta procedūrai. (16) Attiecas uz datorkursiem, valodu kursiem, mašīnrakstīšanas kursiem un citiem kursiem, par kuriem maksā vienīgi patērētājs. (17) Attiecas uz mazbērnu novietnēm, bērnudārziem, kuri nav izglītības sistēmas obligāta daļa; iekļauj tikai tos izdevumus, kurus samaksā patērētājs un nekompensē valsts, sociālā apdrošināšana vai attiecīgas bezpeļņas organizācijas; skat arī Ib pielikuma Nr. 12a; uz citiem elementiem, kas minēti aiz koda 12.3.1, piemēram, pansionātiem, skolām invalīdiem, mājas tīrīšanas pakalpojumiem un ēdināšanas programmām attiecas kārtība, kas aprakstīta 18. zemsvītras piezīmē. (18) Attiecas uz maksu par kustama īpašuma apdrošināšanu. (19) Attiecas uz visām maksām par pakalpojumiem, ko maksā īpašnieki, kas apdzīvo savus mājokļus, un īrnieki attiecībā uz tāda veida apdrošināšanu, ko parasti nokārto īrnieki, piemēram, apdrošināšana pret ugunsgrēku, zādzībām, ūdens postījumiem u.tml.; skat. arī Ib pielikuma Nr. 7, 8 un 24. Ievērojot lēmumu par kārtību attiecībā uz īpašnieku apdzīvotiem mājokļiem, šīs kategorijas preces un pakalpojumus, iespējams, vajadzēs papildināt, lai iekļautu pakalpojuma maksu par tādu mājokļu apdrošināšanu, kādu parasti nokārto mājokļu īpašnieki, kas apdzīvo savus mājokļus. (20) Attiecas uz maksu par privāto apdrošināšanu pret slimību un nelaimes gadījumiem; skat. arī I b pielikuma Nr. 7, 8 un 24 un sīki izstrādātus noteikumus par to, kā iekļaut preces un pakalpojumus kategorijā “06. Veselība”, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 2494/95 14. panta procedūru. (21) Sīki izstrādātus iekļaušanas noteikumus un iekļaušanas grafiku nosaka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 2494/95 14. panta procedūru. Izpildei var paredzēt īsāku termiņu. (22) Attiecas uz maksu par personiskā transporta aprīkojuma apdrošināšanu. (23) Attiecas uz maksu par personiskā transporta, ceļojumu un bagāžas apdrošināšanu; skat. arī I b pielikuma Nr. 7, 8 un 24. (24) Attiecas uz maksu par civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām vai to īpašumam nodarītu kaitējumu, kuru cēlonis nav darbības ar personiskā transporta aprīkojumu; skat arī I b pielikuma Nr. 7, 8 un 24. (25) Attiecas uz maksu par banku pakalpojumiem, kas nav izteikta proporcionāli darījuma vērtībai. (26) Attiecas uz finanšu pakalpojumiem, ieskaitot banku pakalpojumus; neietver maksu par pakalpojumiem, ko sniedz privāti vai valsts pensiju fondi, kuri pieder pie dzīvības apdrošināšanas, bet attiecas tikai uz īpašām personu grupām, kā arī procentu maksājumus; skat. arī I b pielikuma Nr. 21 un 23. (27) Ietver maksu par pasu, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecību izsniegšanu, kā arī dalības maksu profesionālās apvienībās, ja tās var uzskatīt par maksājumiem sakarā ar sniegtajiem pakalpojumiem; skat. I b pielikuma Nr. 9 un 19. |
||||
I b PIELIKUMS
A. MĀJSAIMNIECĪBAS GALA PATĒRIŅA IZDEVUMU DEFINĪCIJA
|
1. |
Mājsaimniecību sektors ietver mājsaimniecības, t.i., personas vai personu grupas (kas definētas ENS punktā 2.76.a un 2.76.b) neatkarīgi, jo īpaši no reģiona tipa, kur viņi dzīvo, viņu ienākumu līmeņa un viņu valstspiederības vai uzturēšanās statusa. Tiek aptvertas personas, kas dzīvo iestāžu kopsaimniecībās (kas definētas ENS punktā 2.76.b). Uzņēmumi netiek aptverti. |
|
2. |
Ekonomiskā teritorija ir teritorija, kas definēta ENS punktā 2.05, izņemot to, ka tajā ietilpst ekstrateritoriāli anklāvi valsts robežās, savukārt tajā neietilpst valsts teritorijas anklāvi ārpus valsts robežām. |
|
3. |
Naudas operācija ir saimnieciska norise, t. i., organizatorisku vienību mijiedarbība pēc savstarpēja nolīguma, kur iesaistītās vienības veic vai saņem maksājumus, uzņemas saistības vai saņem aktīvus, kas izteikti naudas vienībās. Mājsaimniecību atkritumu savākšanu ir pieņemts uzskatīt par mijiedarbību pēc savstarpējas vienošanās. Operācijas, kur nenotiek skaidras naudas vai naudas vienībās izteiktu aktīvu vai pasīvu apmaiņa, parasti nav naudas operācijas. Vienību iekšējās operācijas parasti nav naudas operācijas. Beznaudas operācijas vairāku organizatorisko vienību starpā pieļauj operācijas ar ražojumiem (ražojumu mijmaiņa), sadales operācijas (atlīdzība natūrā, pārskaitījumi natūrā u.c.) un citas operācijas (aktīvu mijmaiņas, izņemot finanšu un ražojumu mijmaiņas). |
|
|
B. CENAS DEFINĪCIJA
|
28. |
Iegādes cena ir summa, ko pircējs faktiski samaksā, ražojumu pirkšanas brīdī; tajā ietilpst nodokļi un no tās atskaita ražojumiem noteiktas subsīdijas; tā ņem vērā atlaides par pirkumiem vairumā vai samazinātu cenu, neietver procentus vai pakalpojumu maksas, ko pievieno saskaņā ar kredīta piešķiršanas noteikumiem, tāpat arī iespējas papildu maksas, ko iekasē sakarā ar to, kad pircējs nav norēķinājies termiņā, kas noteikts pirkuma izdarīšanas brīdī. |
|
29. |
Individuāls patēriņš ir preces un pakalpojumi (“individuālas preces un pakalpojumi”), ko mājsaimniecība iegādājusi, lai apmierinātu savu locekļu vajadzības. Individuālām precēm un pakalpojumiem ir šādas iezīmes: a) ir jābūt iespējai konstatēt un reģistrēt attiecīgas preces vai pakalpojuma iegādi, ko veic individuāla mājsaimniecība vai tās loceklis, kā arī laiku, kad tā veikta; b) preču vai pakalpojuma sniegšana prasa attiecīgo mājsaimniecību piekrišanu, kurām cita starpā ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tos saņemtu (piemēram, apmeklējot skolu vai klīniku); c) precei vai pakalpojumam jābūt tādam, lai tā ieguve vienas mājsaimniecības vai personas, vai, iespējams, nelielas, ierobežotas personu grupas rīcībā liegtu tā ieguvi citu mājsaimniecību vai personu rīcībā. Visi mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi ir individuāli. Visas preces un pakalpojumus, ko sniedz bezpeļņas organizācijas uzskata par individuāliem. Visus valsts aparāta gala patēriņa izdevumus izglītībai, veselības aizsardzībai, sociālai apdrošināšanai un labklājībai, sportam un atpūtai, kā arī kultūrai ir jāuzskata par izdevumiem par individuāla patēriņa pakalpojumiem, izņemot izdevumus valsts aparātam, pārvaldei, pētījumiem u.tml. Turklāt izdevumus dzīvokļu celtniecībai, mājsaimniecību atkritumu savākšanai un transporta sistēmas darbībai arī ir jāuzskata par individuāliem. Kolektīvā patēriņa izdevumi ir valdības gala patēriņa izdevumu atlikums. Tos veido jo īpaši sabiedrības vadība un pārvalde, teritoriālā drošība un valsts aizsardzība, tiesiskums un sabiedriskā kārtība, likumdošanas un reglamentējošās darbības, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, pētījumi un attīstība, kā arī infrastruktūru un ekonomikas attīstība. |
II PIELIKUMS
Vienkāršo grupu sastādīšanas formulas
|
1. |
Sastādot cenu indeksus vienkāršām grupām, jāizmanto vai nu vidējais aritmētiskais cenu koeficients
|
|
2. |
Cenas relatīvo lielumu vidējo aritmētisko rādītāju
|
|
3. |
Vienkāršās grupas cenu indeksu var aprēķināt kā virknes indeksu, izmantojot vienu no iepriekš parādītajām formulām. Piemēram, izmantojot vidējo aritmētisko koeficientu: Itb =
kur Pi t nozīmē ith cenu kotāciju attiecīgajā vienkāršajā grupā periodā t un st nozīmē cenu paraugu, kas iegūts vienkāršajai grupai laika periodā t. Šo paraugu iespējams precizēt reizi mēnesī vai parasti, ja cenas nevar iegūt, garākos periodos. Ja starp bāzes periodu b un periodu t nav informācijas papildinājuma, I tb kļūst par I tb =
|
( 1 ) OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.
( 2 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
( 3 ) OV L 340, 11.12.1997., 24. lpp.