This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01996L0075-20031120
Council Directive 96/75/EC of 19 November 1996 on the systems of chartering and pricing in national and international inland waterway transport in the Community
Consolidated text: Padomes Direktīva 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā
Padomes Direktīva 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā
1996L0075 — LV — 20.11.2003 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) (OV L 304, 27.11.1996, p.12) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 96/75/EK
(1996. gada 19. novembris)
par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 189.c pantā paredzēto procedūru ( 3 ),
tā kā autoceļu un dzelzceļu piesātinājuma, transporta drošības, vides aizsardzības, enerģijas taupīšanas un pilsoņu dzīves kvalitātes pieaugošās problēmas sabiedrības interesēs prasa iekšējo ūdensceļu piedāvātā transporta potenciāla intensīvāku attīstību un labāku izmantošanu, jo īpaši paaugstinot tā konkurētspēju;
tā kā atšķirības valstu tiesību aktos par iekšējo ūdensceļu komercpārvadājumu sistēmām nesekmē iekšējā tirgus līdzsvarotu darbību šajā nozarē, tā kā tādēļ Kopienas līmenī būtu jāievieš kopēji noteikumi visam iekšējo ūdensceļu tirgum saskaņā ar Padomes 1994. gada 24. oktobra Rezolūciju par iekšējo ūdensceļu pārvadājumu struktūras uzlabojumiem ( 4 );
tā kā iekšējā tirgus līdzsvarota darbība prasa iekšējo ūdensceļu pārvadājumu pielāgošanu fraktēšanas organizēšanai pēc rotācijas principa, lai virzītos uz lielāku komerciālo elastīgumu un sistēmu brīvai fraktēšanai un cenu noteikšanai;
tā kā šajā nolūkā būtu jāparedz noteikums par pārejas laiku, pakāpeniski ierobežojot rotācijas sistēmas darbības lauku, lai pārvadātāji piemērotos brīvā tirgus apstākļiem un vajadzības gadījumā izveidotu tirdzniecības grupējumus, kas labāk atbilstu fraktētāju materiāltehniskajām vajadzībām;
tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir gan nepieciešami, gan atbilstīgi noteikt vienotu grafiku Kopienas līmenī tirgus pakāpeniskai liberalizācijai, atstājot dalībvalstu ziņā atbildību par šādas liberalizācijas īstenošanu;
tā kā jāpieņem noteikumi, kas ļautu rīkoties minētajā pārvadājumu tirgū nopietnu traucējumu gadījumā, tā kā šajā nolūkā Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar padomdevējas komitejas procedūru,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Šajā direktīvā:
a) “fraktēšanas sistēma pēc rotācijas principa” ir sistēma, kurā fraktēšanas līgumu apmaiņā sadala klientu pārvadājumu operāciju pieprasījumus par iepriekš noteiktām cenām un ar iepriekš zināmiem nosacījumiem, pamatojoties uz kārtību, kādā kuģi kļūst pieejami pēc kravas izkraušanas. Pārvadātājus atbilstīgi kārtībai, kādā tie reģistrējušies pārvadājumu grafikā, lūdz pēc kārtas izvēlēties kravu no esošā piedāvājuma. Pārvadātāji, kuri nekā neizvēlas, tomēr saglabā savu vietu reģistrācijas kārtībā;
b) “pārvadātājs” ir viena vai vairāku iekšējo ūdensceļu kuģu īpašnieks vai operators;
c) “kompetenta iestāde” ir dalībvalsts nozīmēta iestāde, lai pārvaldītu un organizētu fraktēšanas sistēmu pēc rotācijas principa;
d) “nopietni tirgus traucējumi” ir tādu problēmu rašanās iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tirgū, kas ir specifiskas šim tirgum un var izraisīt nopietnu un potenciāli noturīgu piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu, tādējādi radot draudus liela skaita iekšējo ūdensceļu pārvadātāju finansiālajai stabilitātei un izdzīvošanai, ja vien īstermiņa un vidēja termiņa prognozes attiecībā uz minēto tirgu nenorāda nozīmīgu un nepārejošu uzlabošanos.
2. pants
Pārvadājumu jomā pa valsts un starptautiskas nozīmes iekšējiem ūdensceļiem Kopienā attiecīgās puses brīvi slēdz līgumus un brīvi vienojas par cenām.
3. pants
Neraugoties uz 2. pantu, dalībvalstis pārejas laikam līdz 2000. gada 1. janvārim var saglabāt minimālo obligāto tarifu sistēmu un sistēmas fraktēšanai pēc rotācijas principa ar noteikumu, ka:
— ir saskaņa ar 4., 5. un 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un
— piemērotās rotācijas un cenu noteikšanas sistēmas ar vienādiem nosacījumiem ir brīvi pieejamas visu dalībvalstu pārvadātājiem.
4. pants
Šīs direktīvas 3. pantā norādītajā pārejas laikā šādas fraktēšanas sistēmas pēc rotācijas principa nepiemēro:
a) naftas un gāzes kravām, lejamkravām un sausajām bērtajām kravām, speciālām smagām un nedalāmām kravām, konteinerpārvadājumiem, pārvadājumiem ostu robežās, visa veida pašpārvadājumiem un visu veidu transporta pakalpojumiem, kas vairs neietilpst fraktēšanas sistēmā pēc rotācijas principa,
b) kravām, kuru pārvadāšanā nevar efektīvi izmantot šādas sistēmas, jo īpaši:
— pārvadājumiem, kuriem vajadzīgas kravu kraušanas iekārtas,
— kombinētiem pārvadājumiem, proti, jauktiem pārvadājumiem, kurus veic galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem un kuru sākotnējais un/vai gala ceļa posms (pēc iespējas īsāks) norit pa autoceļu vai dzelzceļu.
5. pants
Šīs direktīvas 3. pantā norādītā pārejas laikā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai maksimāli palielinātu fraktēšanas sistēmu pēc rotācijas principa elastīgumu, jo īpaši:
— sniedzot kravas sūtītājiem iespēju slēgt līgumus vairākkārtējiem braucieniem, t.i., sērijai secīgu braucienu, izmantojot vienu un to pašu kuģi,
— nodrošinot, ka atsevišķus vai vairākkārtējus braucienus, kas fraktēšanas sistēmā pēc rotācijas principa piedāvāti divas reizes pēc kārtas, neatrodot tiem realizētājus, izņem no šīs sistēmas, un par tiem var noteikt līgumcenas.
6. pants
Divos gados no šīs direktīvas stāšanās spēkā fraktēšanas sistēmās pēc rotācijas principa iesaistītās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai dotu fraktētājiem iespēju brīvi izvēlēties vienu no trim līgumu veidiem:
— līgumus pēc laika principa, ieskaitot līzinga līgumus, kuros pārvadātājs vienu vai vairākus kuģus un to komandas nodod tikai un vienīgi klienta rīcībā uz konkrētu laiku šī klienta kravu pārvadājumiem, saņemot par to konkrētu samaksu par katru dienu. Puses brīvi noslēdz līgumu.
— līgumus pēc tonnāžas principa, kuros pārvadātājs uzņemas līgumā paredzētajā laikā pārvadāt konkrētu tonnāžu par samaksu saskaņā ar likmēm par kravas tonnu. Puses brīvi noslēdz līgumu, un tam jāietver lieli sūtījumi.
— līgumus atsevišķiem vai vairākkārtējiem braucieniem.
7. pants
1. Iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tirgus nopietnu traucējumu gadījumā Komisija, neierobežojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1101/89 (1989.gada 27.aprīlis) par struktūras uzlabojumiem iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē ( 5 ), pēc dalībvalsts lūguma var veikt piemērotus pasākumus un, jo īpaši pasākumus, kas izstrādāti, lai novērstu jebkādu jaunu pieaugumu pārvadājumu jaudā konkrētajā tirgū esošajā piedāvājumā. Lēmumu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto procedūru.
2. Gadījumā, ja dalībvalsts izsaka lūgumu pēc piemērotiem pasākumiem, lēmumu pieņem trijos mēnešos no lūguma saņemšanas.
3. Dalībvalsts lūgumam pēc piemērotiem pasākumiem jāpievieno visa vajadzīgā informācija, lai novērtētu ekonomisko situāciju konkrētajā nozarē, jo īpaši:
— norāde par dažāda veida pārvadājumu vidējām izmaksām un likmēm,
— kravas telpu izmantošanas likme,
— prognozētais pieprasījums.
Šo informāciju var izmantot vienīgi statistikai. To nedrīkst izmantot attiecībā uz nodokļiem vai darīt zināmu trešām personām.
4. Lēmumus, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, un kas nedrīkst pārsniegt tirgus traucējumu ilgumu, nekavējoties paziņo dalībvalstīm.
8. pants
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 91/672/EEK (turpmāk tekstā – “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 6 ) 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
9. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1997. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno šo tiesību aktu oficiālai publikācijai. Šādas atsauces izdarīšanas kārtību nosaka dalībvalstis.
2. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
10. pants
Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Úředním věstníku Evropských společenství.
11. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) OV C 318, 29.11.1995., 8. lpp.
( 2 ) OV C 39, 12.2.1996., 96. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 1996. gada 13. februāra atzinums (OV C 65, 4.3.1996., 32. lpp.), Padomes 1996. gada 27. jūnija kopējā nostāja (OV C 264, 11.9.1996.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 17. septembra Lēmums (OV C 320, 28.6.1996.).
( 4 ) OV C 309, 5.11.1994., 5. lpp.
( 5 ) OV L 116, 28.4.1989., 25. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2254/96 (skat. OV L 304, 27.11.1996.,1. lpp.).
( 6 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).