1996L0073 — LV — 19.08.2011 — 006.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 96/73/EK (1996. gada 16. decembris) par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei (OV L 032, 3.2.1997, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),	L 284	1	31.10.2003
►M2	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/2/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 6. janvāris),	L 5	10	10.1.2006
►M3	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/4/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 2. februāris),	L 28	14	3.2.2007
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),	L 311	1	21.11.2008
►M5	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/122/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 14. septembris),	L 242	14	15.9.2009
►M6	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/74/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2011. gada 29. jūlijs),	L 198	32	30.7.2011

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 96/73/EK

(1996. gada 16. decembris)

par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei

1. pants

Šī direktīva attiecas uz dažu divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm, tostarp uz noņemto paraugu un analizējamo paraugu sagatavošanu.

2. pants

“Noņemtais paraugs” ir analīzes veikšanai pietiekoša lieluma paraugs, ko atlasa no laboratorijas kopējiem paraugiem, kuri analīzes nolūkos noņemti izstrādājumu partijai.

“Analizējamais paraugs” ir tāda noņemtā parauga daļa, kas vajadzīga, lai iegūtu individuālu pārbaudes rezultātu.

3. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi Direktīvai 96/74/EK I un II pielikuma noteikumus par dažu divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm, tostarp noņemto paraugu un analizējamo paraugu sagatavošanu, piemēro visās oficiālajās pārbaudēs, lai noteiktu tirgū laisto tekstilizstrādājumu sastāvu.

4. pants

Divkāršu maisījumu gadījumā, kuriem nepastāv vienota analīzes metode Kopienas mērogā, jebkura par to pārbaudi atbildīgā laboratorija nosaka šādu maisījumu sastāvu, izmantojot jebkādu tai pieejamu derīgu metodi, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu un, ciktāl zināms, izmantotās metodes precizitātes pakāpi.

▼M4

5. pants

Komisija pielāgo tehnikas attīstībai II pielikumā noteiktās kvantitatīvās analīzes metodes. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

1.  Komisijai palīdz Tekstilpreču nosaukumu un marķēšanas direktīvu komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

7. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Ar šo atceļ III pielikuma A daļā uzskaitītās direktīvas, neierobežojot dalībvalstu pienākumus, kas attiecas uz III pielikuma B daļā noteiktajiem pārņemšanas termiņiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar IV pielikumā iekļauto korelācijas tabulu.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

---

I PIELIKUMS

Noņemto paraugu un analizējamo paraugu sagatavošana tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šajā pielikumā tiek norādītas procedūras, kādās no kopējiem laboratorijas paraugiem iegūst piemērota lieluma (t.i., masai nepārsniedzot 100 g) noņemtos laboratorijas paraugus, lai tos iepriekš sagatavotu kvantitatīvai analīzei, un kādās analizējamos paraugus atlasa no noņemtajiem laboratorijas paraugiem, kam veikta iepriekšējā sagatavošana, atbrīvojot tos no bezšķiedru vielas ( 6 ).

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.

Pārbaudāmā izstrādājuma partija – materiāla daudzums, kuru novērtē, pamatojoties uz virkni pārbaudes rezultātu. Tas var sastāvēt, piemēram, no visa materiāla kopuma kādā auduma sūtījumā; no visa auduma, kas austs no kāda konkrēta diegu veltņa; no pavedienu partijas sūtījuma, no neapstrādātas šķiedras ķīpas vai ķīpu kopuma.

2.2.

Kopējais laboratorijas paraugs – pārbaudāmā izstrādājuma partijas daļa, ko uzskata par reprezentatīvu attiecībā pret visu kopumu un kas atrodas laboratorijas rīcībā. Jāizvēlas pietiekams kopējā laboratorijas parauga lielums un veids, lai pienācīgi atspoguļotu atšķirības pārbaudāmā izstrādājuma partijā un lai varētu viegli ar to rīkoties laboratorijā ( 7 ).

2.3.

Noņemtais laboratorijas paraugs – kopējā laboratorijas parauga daļa, ko iepriekš sagatavo, atbrīvojot no bezšķiedru vielas, un no kā atlasa analizējamos paraugus. Jāizvēlas pietiekams noņemtā laboratorijas parauga lielums un veids, lai pienācīgi atspoguļotu atšķirības kopējā laboratorijas paraugā ( 8 ).

2.4.	Analizējamais paraugs – materiāla porcija, kas vajadzīga, lai iegūtu individuālu pārbaudes rezultātu, un ko atlasa no noņemtā laboratorijas parauga.

3.   PRINCIPS

Noņemto laboratorijas paraugu izvēlas tā, lai tas būtu reprezentatīvs attiecībā uz kopējo laboratorijas paraugu.

No noņemtā laboratorijas parauga atlasa analizējamos paraugus tādā veidā, lai katrs no tiem būtu reprezentatīvs attiecībā uz noņemto laboratorijas paraugu.

4.   PARAUGU ŅEMŠANA NO NEIESTRĀDĀTĀM ŠĶIEDRĀM

4.1.

Neorientētas šķiedras – noņemto laboratorijas paraugu iegūst, izlases veidā izraugoties kušķus no kopējā laboratorijas parauga. Visu laboratorijas paraugu kārtīgi sajauc, izmantojot laboratorijas kārsēju ( 9 ). Audumam vai maisījumam, tostarp neiestrādātām šķiedrām un šķiedrām, kas tieši saskaras ar sajaukšanā izmantojamo iekārtu, veic pirmapstrādi. Tad proporcionāli katrai attiecīgajai masai atlasa analizējamos paraugus no auduma vai maisījuma, no neiestrādātajām šķiedrām un no šķiedrām, kas tieši saskaras ar iekārtu. Ja pēc pirmapstrādes uzkārstais audums paliek nebojāts, atlasa analizējamos paraugus, kā aprakstīts 4.2. punktā. Ja pirmapstrādē kārstais audums ir sabojāts, katru analizējamo paraugu atlasa, izlases veidā ņemot vismaz 16 mazus piemērota un aptuveni vienāda lieluma kušķus, un tad tos apvieno.

4.2.

Orientētas šķiedras (kārsti audumi, lentes, cirstās stikla šķiedras) – no izlases veidā izvēlētām kopējā laboratorijas parauga daļām nogriež ne mazāk kā 10 gabalus ar katra aptuveno masu 1 g. Šādi noformētajiem laboratorijas paraugiem veic pirmapstrādi. Gabalus vēlreiz apvieno, liekot tos vienu blakus otram, un analizējamo paraugu iegūst, veicot griezumu šķērsām tiem tā, lai iegūtu daļu no katra no šiem 10 garumiem.

5.   PARAUGU ŅEMŠANA NO PAVEDIENA

5.1.

Pavediens spolēs vai šķeterēs – ņem paraugus no visām kopējā laboratorijas parauga spolēm. Ņem attiecīgus nepārtrauktus vienādus garumus no katras spoles, uztinot tītavās šķeteres vienādā skaitā vijumu ( 10 ) vai kādā citādā veidā. Garumus savieno vienu otram blakus vienā šķeterē vai grīstē, lai izveidotos noņemtais laboratorijas paraugs, nodrošinot, ka no katras spoles šķeterē vai grīstē būtu vienādi garumi. Noņemtajam laboratorijas paraugam veic pirmapstrādi. No noņemtā laboratorijas parauga ņem analizējamos paraugus, nogriežot vairākus vienāda garuma pavedienus no šķeteres vai grīstes, raugoties, lai kopums saturētu visus parauga pavedienus. Ja pavediena blīvums teksos ir t un no kopējā laboratorijas parauga atlasīto spoļu skaits ir n, tad 10 g noņemtāparauga iegūšanai no katras spoles jāņem šāds pavediena garums: cm Ja nt ir liels, t.i., lielāks par 2 000, tad uztin biezāku šķeteri un to divās vietās pārgriež, veidojot piemērotas masas grīsti. Katram paraugam grīstes veidā pirms pirmapstrādes veikšanas rūpīgi jānosien gali, un analizējamie paraugi jāņem no vietas, kas atrodas pietiekami tālu no sējuma vietas.

5.2.

Velku pavedieni – paņem laboratorijas noņemto paraugu, nogriežot no velku gala garumu, kas nav mazāks par 20 cm un kas satur visus velku pavedienus, izņemot eģes pavedienus, kurus atmet. Vienā galā sasien kopā pavedienu kopumu. Ja paraugs ir pārāk liels, lai tam kopumā veiktu pirmapstrādi, to sadala divās vai vairākās daļās, katru sasienot kopā pirmapstrādei, un daļas no jauna savieno pēc tam, kad katrai atsevišķi ir veikta pirmapstrāde. Noņemtajam laboratorijas paraugam nogriežot piemērotu garumu no tā gala, kas atrodas tālāk no sējuma vietas, noņem analizējamo paraugu, kurā ietilpst visi velku pavedieni. Attiecībā uz velkiem, kas sastāv no N pavedieniem ar blīvumu teksos – t, 1 g smaga parauga garums ir cm

6.   PARAUGU ŅEMŠANA NO AUDUMA

6.1.

No kopējā laboratorijas parauga, kas sastāv no vienas auduma reprezentatīvas daļas — izgriež sloksni pa diagonāli no viena stūra līdz otram un atbrīvo no eģēm. Šī sloksne ir noņemtaislaboratorijas paraugs. Lai iegūtu x g smagu noņemto laboratorijas paraugu, sloksnes laukums ir cm2, kur G ir auduma masa g/m2. — Noņemtajam laboratorijas paraugam veic pirmapstrādi, un tad sloksni sagriež šķērsvirzienā četros vienādos garumos, kurus liek kārtās. — Analizējamos paraugus ņem no jebkuras kārtās saliktā materiāla daļas, griezumu veicot šķērsām visām kārtām tā, lai katrā paraugā būtu vienāds garums no katras kārtas. — Ja audumā ir ieausts raksts, noņemto laboratorijas paraugu, mērot paralēli velkiem, noņem tā, lai tas nav mazāks par vienu raksta daļas raporta augstumu. Ja, izpildot šo nosacījumu, noņemtais laboratorijas paraugs ir pārāk liels, lai to apstrādātu kopumā, to sagriež vienādās daļās, tām atsevišķi veic pirmapstrādi un pirms analizējamā parauga atlasīšanas šīs daļas liek kārtās, raugoties, lai nesakristu raksta attiecīgās daļas.

6.2.	No kopējā laboratorijas parauga, kas sastāv no vairākām nogrieztām daļām — apstrādā katru nogriezto daļu, kā aprakstīts 6.1. punktā, un norāda katru rezultātu atsevišķi.

7.   PARAUGU ŅEMŠANA NO GATAVAJIEM IZSTRĀDĀJUMIEM

Kopējais laboratorijas paraugs parasti ir vesels gatavais izstrādājums vai tā reprezentatīva daļa.

Attiecīgā gadījumā nosaka to izstrādājuma dažādo daļu procentuālo sastāvu, kam ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, lai pārbaudītu atbilstību 9. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem.

No gatavā izstrādājuma daļas, kuras sastāvam jābūt norādītam etiķetē, atlasa reprezentatīvu noņemto laboratorijas paraugu. Ja izstrādājumam ir vairākas etiķetes, atlasa reprezentatīvu noņemto laboratorijas paraugu no katras daļas, kas atbilst attiecīgajai etiķetei.

Ja izstrādājums, kura sastāvs jānosaka, nav vienveidīgs, var būt vajadzība atlasīt noņemtos laboratorijas paraugus no katras izstrādājuma daļas un noteikt atšķirīgo daļu relatīvo samēru attiecībā pret visu šādu izstrādājumu.

Tad aprēķina procentuālo sastāvu, ņemot vērā to daļu relatīvo samēru, no kurām ņemti paraugi.

Noņemtajiem laboratorijas paraugiem veic pirmapstrādi.

Tad no laboratorijas paraugiem, kam veikta pirmapstrāde, atlasa reprezentatīvus analizējamos paraugus.

---

II PIELIKUMS

DAŽU DIVKĀRŠO ŠĶIEDRU MAISĪJUMU KVANTITATĪVĀS ANALĪZES METODES

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Ievads

Šķiedru maisījumu kvantitatīvās analīzes metožu pamatā ir divi galvenie procesi – šķiedru manuālā atdalīšana un ķīmiskā atdalīšana.

Ja vien iespējams, jāizmanto manuālās atdalīšanas metode, jo tā kopumā sniedz precīzākus rezultātus, nekā ķīmiskā metode. To var izmantot attiecībā uz visiem tekstilmateriāliem, kuru sastāvā esošās šķiedras neveido pilnībā sajauktu maisījumu, tādiem kā, piemēram, pavedieni, kas sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem katrs ir veidots tikai no viena veida šķiedras, vai audumi, kuros velku šķiedras veids atšķiras no audu šķiedras veida, vai no dažādu veidu pavedieniem sastāvoša trikotāža, ko iespējams izārdīt.

Kopumā ķīmiskās kvantitatīvās analīzes metodes pamatojas uz atsevišķo sastāvdaļu selektīvu šķīdību. Pēc sastāvdaļas atdalīšanas nosver nešķīstošo atlikumu un no masas zuduma aprēķina šķīstošās sastāvdaļas proporcionālo apmēru. Informācija, kas sniegta šā pielikuma pirmajā daļā, ir kopīga visu pielikumā apskatīto šķiedru maisījumu analīzei ar šīs metodes palīdzību neatkarīgi no to sastāva. Tādēļ tā jāizmanto saistībā ar turpmākajām atsevišķajām pielikuma iedaļām, kurās norādītas sīki izstrādātas procedūras, kas piemērojamas attiecīgiem šķiedru maisījumiem. Iespējami gadījumi, kad analīze balstās nevis uz selektīvo šķīdību, bet uz kādu citu principu; šādos gadījumos atbilstošajā iedaļā norāda detalizētu informāciju.

Šķiedru maisījumos apstrādes laikā un – mazākā mērā – gatavajos tekstilmateriālos var būt bezšķiedru viela, piemēram, taukvielas, vaski vai apretūras, vai ūdenī šķīstošas vielas, kas tur atrodas dabīga piemaisījuma veidā vai ir pievienotas, lai atvieglotu apstrādi. Bezšķiedru viela pirms analīzes ir jāatdala. Šim nolūkam norāda arī metodi eļļu, taukvielu, vasku un ūdenī šķīstošu vielu atdalīšanai.

Turklāt tekstilmateriāli var saturēt sveķus vai citas vielas, kas pievienotas noteiktu īpašību piešķiršanai. Šāda viela, kur izņēmuma gadījumos ieskaitāmas arī krāsvielas, var traucēt reaģenta iedarbību uz šķīstošo sastāvdaļu, un/vai reaģents to var daļēji vai pilnībā likvidēt. Tādējādi šāda veida pievienota viela var izraisīt kļūdas un ir jāatdala pirms parauga analīzes. Ja nav iespējams atdalīt šādu pievienoto vielu, šajā pielikumā norādītās kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodes vairs nav piemērojamas.

Krāsvielu krāsotos audumos uzskata par šķiedras neatņemamu sastāvdaļu, un to neatdala.

Analīzi veic, pamatojoties uz sausu masu, un tiek izklāstīta procedūra sausās masas noteikšanai.

Rezultātu iegūst, katras šķiedras sausajai masai piemērojot saskaņotās pielaides, kas uzskaitītas II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvai 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem.

Pirms analīzes uzsākšanas ir jāidentificē visas maisījumā esošās šķiedras. Dažās metodēs maisījuma nešķīstošo sastāvdaļu var daļēji izšķīdināt reaģentā, ko izmanto šķīstošās sastāvdaļas izšķīdināšanai. Ja vien iespējams, izvēlas tādus reaģentus, kam ir neliela iedarbība vai kas neiedarbojas uz nešķīstošajām šķiedrām. Ja ir zināms, ka analīzes laikā veidojas masas zudums, rezultāts ir jākoriģē; šim nolūkam norāda korekcijas koeficientus. Šie koeficienti ir noteikti vairākās laboratorijās, ar analīzes metodē norādītu attiecīgu reaģentu apstrādājot šķiedras, kas attīrītas pirmapstrādē. Šie korekcijas koeficienti attiecas vienīgi uz nedegradētām šķiedrām, un var būt nepieciešami atšķirīgi korekcijas koeficienti, ja šķiedras ir tikušas degradētas apstrādes laikā vai pirms tās. Norādītās procedūras attiecas uz atsevišķajām noteikšanām. Gan manuālas atdalīšanas, gan ķīmiskas atdalīšanas gadījumā jāveic vismaz divas noteikšanas dažādiem analizējamiem paraugiem. Apstiprinājumam, ja vien tas ir iespējams tehniskā ziņā, ir ieteicams izmantot alternatīvas procedūras, kurās vispirms izšķīst tā sastāvdaļa, kas standarta metodē veidoja atlikumu.

I.   VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR TEKSTILŠĶIEDRU MAISĪJUMU KVANTITATĪVĀS ĶĪMISKĀS ANALĪZES METODĒM

Kopīgā informācija attiecībā uz šķiedru maisījumu kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodēm.

I.1.   Piemērošanas joma

Katras metodes piemērošanas joma norāda, kādām šķiedrām metode ir piemērojama.

I.2.   Princips

Pēc šķiedru maisījuma sastāvdaļu identifikācijas piemērotā pirmapstrādē atdala bezšķiedru materiālu un tad, parasti ar selektīvas šķīdības palīdzību, atdala vienu no sastāvdaļām ( 11 ). Nosver nešķīstošo atlikumu, un šķīstošās sastāvdaļas proporcionālo daudzumu aprēķina no masas zuduma. Ja nepastāv tehniski šķēršļi, ieteicams izšķīdināt to šķiedru, kuras ir proporcionāli vairāk, tādējādi mazākumā esošo šķiedru iegūstot kā atlikumu.

I.3.   Materiāli un iekārtas

I.3.1.   Iekārtas

I.3.1.1.

Filtrtīģeļi un sverglāzes, kas ir pietiekoši lielas šādiem tīģeļiem, vai jebkāda cita iekārta, kura nodrošina identiskus rezultātus.

I.3.1.2.

Bunzena kolba.

I.3.1.3.

Eksikators ar silikagela indikatoru.

I.3.1.4.

Ventilācijas tipa žāvējamais skapis paraugu žāvēšanai pie 150° ± 3 °C.

I.3.1.5.

Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,0002 g.

I.3.1.6.

Soksleta ekstrakcijas aparāts vai cita iekārta, kas nodrošina identiskus rezultātus.

I.3.2.   Reaģenti

I.3.2.1.

Petrolēteris, atkārtoti destilēts, ar viršanas temperatūras intervālu no 40° līdz 60 °C.

I.3.2.2.

Pārējie reaģenti precizēti katras metodes attiecīgajās iedaļās. Visiem reaģentiem, ko izmanto, jābūt ķīmiski tīriem.

I.3.2.3.

Destilēts vai dejonizēts ūdens.

▼M3

I.3.2.4.

Acetons.

I.3.2.5.

Ortofosforskābe.

I.3.2.6.

Karbamīds.

I.3.2.7.

Nātrija bikarbonāts.

▼B

I.4.   Kondicionēšanas un analīzes apstākļi

Tā kā tiek noteiktas sausas masas, nav vajadzības kondicionēt paraugu vai veikt analīzes kondicionētos apstākļos.

I.5.   Noņemtais laboratorijas paraugs

Paņem laboratorijas noņemto paraugu, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz kopējo laboratorijas paraugu un pietiekami liels visiem vajadzīgajiem paraugiem, no kuriem katrs sver vismaz 1 g.

I.6.   Noņemtā laboratorijas parauga pirmapstrāde ( 12 )

▼M3

Ja sastāvā ir tāda viela, kas nav jāņem vērā procentuālā daudzuma aprēķinos (skat. 12. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem), tā vispirms jāatdala ar piemērotu metodi, kas neietekmē nevienu no šķiedru sastāvdaļām.

Šim nolūkam bezšķiedru vielu, ko iespējams ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, atdala, Soksleta ekstrakcijas aparātā apstrādājot gaissausu noņemto paraugu ar petrolēteri vienu stundu ar ātrumu vismaz seši cikli stundā. Ļauj petrolēterim iztvaikot no parauga, kuru tad ekstrahē tiešā apstrādē, vienu stundu mērcējot paraugu ūdenī istabas temperatūrā un pēc tam vēl stundu mērcējot ūdenī ar temperatūru 65 ± 5 °C, šķidrums ik pa laikam sakratot. Lieto šķidrums attiecību pret paraugu – 100 : 1. Paraugu atbrīvo no liekā ūdens ar izspiešanas, sūknēšanas vai cenrtifugēšanas palīdzību, un pēc tam ļauj paraugam izžūt gaissausam.

Ja sastāvā ir elastolefīns vai šķiedru maisījums, kura sastāvā ir elastolefīns un citas šķiedras (vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, lini, kaņepāji, džuta, abaka, alfa, kokosšķiedras, slotzaru šķiedra, rāmija, sizals, kupro, modālviskoze, proteīns, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris un elastomultiesteris), iepriekš aprakstītā procedūra mazliet jāmaina, petrolēteri aizstājot ar acetonu.

Ja šķiedru maisījuma sastāvā ir elastolefīns un acetāts, pirmapstrādē piemēro tālāk aprakstīto procedūru. Paraugu ekstrahē 10 minūtes 80 °C temperatūrā ar šķīdumu, kas satur 25 g/l 50 % ortofosforskābes un 50 g/l urīnskābes. Lieto šķidrums attiecību pret paraugu – 100 : 1. Paraugu mazgā ūdenī, tad žāvē un mazgā 0,1 % nātrija bikarbonāta šķīdumā, un nobeigumā to rūpīgi mazgā ūdenī.

Ja bezšķiedru vielu nav iespējams ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, tā jāatdala, iepriekš aprakstīto ūdens metodi aizstājot ar piemērotu metodi, kas nerada būtiskas izmaiņas nevienā no šķiedras sastāvdaļām. Lai gan attiecībā uz dažām nebalinātām, dabīgām augu šķiedrām (piem., džutu, kokosšķiedru) jānorāda, ka parasta pirmapstrāde ar petrolēteri un ūdeni neatdala visas dabiskās bezšķiedru vielas, tomēr papildu pirmapstrādi neveic, ja vien paraugā nav gan petrolēterī, gan ūdenī nešķīstošu apretūru.

Analīzes protokolos iekļauj detalizētu informāciju par izmantotajām pirmapstrādes metodēm.

▼B

I.7.   Analīzes metode

I.7.1.   Vispārīgi norādījumi

I.7.1.1.   Žāvēšana

Visas žāvēšanas darbības veic ne mazāk kā četras stundas un ne vairāk kā 16 stundas 105 ± 3 °C temperatūrā ventilācijas tipa žāvējamajā skapī, pilnībā noslēdzot skapja durvis. Ja žāvēšanas laiks ir mazāks par 14 stundām, paraugs jānosver, lai pārbaudītu, vai tā masa kļuvusi konstanta. Masu var uzskatīt par konstantu, ja pēc tālāka 60 minūšu žāvēšanas laikposma tās izmaiņas ir mazākas par 0,05 %.

Žāvēšanas, dzesēšanas un svēršanas laikā izvairās darboties kailām rokām ar tīģeļiem, sverglāzēm, paraugiem vai atlikumiem.

Paraugus žāvē sverglāzē, kam vāks novietots līdzās. Beidzot žāvēšanu, sverglāzi pirms izņemšanas no krāsns noslēdz ar aizbāzni un strauji pārvieto uz eksikatoru.

Filtrtīģeli žāvē sverglāzē, kam vāks novietots līdzās krāsnī. Beidzot žāvēšanu, sverglāzi noslēdz un strauji pārvieto uz eksikatoru.

Ja lieto citu iekārtu, nevis filtrtīģeli, žāvēšanas darbības žāvējamā skapī jāveic tādā veidā, kas ļauj bez zudumiem noteikt šķiedru sauso masu.

I.7.1.2.   Dzesēšana

Visas dzesēšanas darbības veic līdzās svariem novietotā eksikatorā tik ilgi, līdz sverglāzes ir pilnībā atdzisušas, un katrā ziņā ne mazāk kā divas stundas.

I.7.1.3.   Svēršana

Beidzot dzesēšanu, divu minūšu laikā pēc sverglāzes izņemšanas no eksikatora, to nosver. Svēršanas precizitāte ir 0,0002 g.

I.7.2.   Metode

No noņemtā laboratorijas parauga, kam veikta pirmapstrāde, paņem vismaz 1 g smagu analizējamo paraugu. Pavedienu vai audumu sagriež apmēram 10 mm lielos gabalos, kurus, cik vien iespējams, sadala. Paraugu žāvē sverglāzē, atdzesē eksikatorā un nosver. Paraugu ievieto stikla traukā, kas norādīts attiecīgās Kopienas metodes atbilstošajā iedaļā, sverglāzi nekavējoties atkārtoti nosver un no starpības iegūst parauga sauso masu. Veic analīzi, kā precizēts attiecīgajā piemērojamās metodes iedaļā. Atlikumu pārbauda ar mikroskopu, lai konstatētu, vai apstrādē patiešām ir pilnībā atdalījusies šķīstošā šķiedra.

I.8.   Rezultātu aprēķināšana un izteikšana

Nešķīstošās sastāvdaļas masu izsaka procentos no kopējās šķiedras masas maisījumā. Šķīstošās sastāvdaļas procentuālo sastāvu iegūst ar starpības palīdzību. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz tīru, sausu masu, kas koriģēta ar a) saskaņotajām pielaidēm un b) korekcijas koeficientiem, kuri vajadzīgi, lai ievērotu vielas zudumu pirmapstrādes un analīzes laikā. Aprēķinos jāizmanto I.8.2. punktā norādītā formula.

I.8.1.

Nešķīstošās sastāvdaļas procentuālā sastāva aprēķināšana, pamatojoties uz tīru, sausu masu, neņemot vērā šķiedru masas zudumu pirmapstrādes laikā. kur P1 ir tīras, sausas nešķīstošās sastāvdaļas procentuālais sastāvs m ir parauga sausā masa pēc pirmapstrādes r ir atlikuma sausā masa d ir korekcijas koeficients nešķīstošās sastāvdaļas masas zudumam reaģentā analīzes laikā. Atbilstošie “d” lielumi ir norādīti katras metodes attiecīgajā iedaļā. Šādi “d” lielumi katrā ziņā ir parastie lielumi, kas piemērojami ķīmiski nedegradētām šķiedrām.

I.8.2.

Nešķīstošās sastāvdaļas procentuālā sastāva aprēķināšana, pamatojoties uz tīru, sausu masu un koriģējot ar pieņemtajiem koeficientiem un, attiecīgā gadījumā, ar korekcijas koeficientiem masas zudumam pirmapstrādē. kur P1A ir nešķīstošās sastāvdaļas procentuālais sastāvs, kas koriģēts ar saskaņotajām pielaidēm un kas attiecas uz mazas zudumu pirmapstrādes laikā P1 ir tīras, sausas nešķīstošās sastāvdaļas procentuālais sastāvs, kas aprēķināts pēc I.8.1. punktā norādītās formulas a1 ir nešķīstošās sastāvdaļas saskaņotā pielaide (skat. II pielikumu direktīvā par tekstilmateriālu nosaukumiem) a2 ir šķīstošās sastāvdaļas saskaņotā pielaide (skat. II pielikumu direktīvā par tekstilmateriālu nosaukumiem) b1 ir pirmapstrādē radies nešķīstošās sastāvdaļas procentuālā sastāva zudums b2 ir pirmapstrādē radies šķīstošās sastāvdaļas procentuālā sastāva zudums Otras sastāvdaļas procentuālais sastāvs (P2A %) ir vienāds ar 100 – P1A %. Ja veikta īpaša pirmapstrāde, b1 un b2 vērtības, ja iespējams, jānosaka, katru tīrās šķiedras sastāvdaļu pakļaujot analīzē izmantotajai pirmapstrādei. Tīras šķiedras ir tādas, kurās nav bezšķiedru materiāla, izņemot to, ko tās parasti satur (dabīgā veidā vai sakarā ar ražošanas procesu), tādā veidā (nebalinātas, balinātas), kādā tās konstatē analizējamajā materiālā. Ja nav pieejamas tīras atsevišķas sastāvā esošas šķiedras, ko izmanto analizējamā materiāla ražošanā, ir jāizmanto b1 un b2 vidējie lielumi, kuri iegūti testos, kas veikti tādām tīrām šķiedrām, kuras līdzinās pārbaudāmajā maisījumā esošajām šķiedrām. Ja veic parastu pirmapstrādi, ekstrahējot ar petrolēteri un ūdeni, tad kopumā var neņemt vērā korekcijas koeficientus b1 un b2, izņemot gadījumus attiecībā uz nebalinātu kokvilnu, nebalinātiem liniem un nebalinātām kaņepēm, kur parasti par zudumiem pirmapstrādē uzskata 4 %, un attiecībā uz polipropilēnu, kur par zudumiem uzskata 1 %. Citu šķiedru gadījumā aprēķinos parasti neņem vērā zudumus saistībā ar pirmapstrādi.

II.   KVANTITATĪVĀS ANALĪZES METODE AR MANUĀLU ATDALĪŠANU

II.1.   Piemērošanas joma

Šo metodi piemēro visu veidu tekstilšķiedrām, ja tās neveido pilnībā sajauktu maisījumu un tās ir iespējams atdalīt ar rokām.

II.2.   Princips

Pēc tekstilmateriāla sastāvdaļu identifikācijas bezšķiedru materiālu atdala, veicot piemērotu pirmapstrādi, un tad šķiedras atdala ar rokām, žāvē un nosver, lai aprēķinātu katras šķiedras procentuālo sastāvu maisījumā.

II.3.   Iekārtas

II.3.1.

Sverglāze vai kāda cita iekārta, kas nodrošina identiskus rezultātus.

II.3.2.

Eksikators ar silikagela indikatoru.

II.3.3.

Ventilācijas tipa žāvējamais skapis paraugu žāvēšanai pie 105 ± 3 °C.

II.3.4.

Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,0002 g.

II.3.5.

Soksleta ekstrakcijas aparāts vai cita iekārta, kas nodrošina identisku rezultātu.

II.3.6.

Adata.

II.3.7.

Savijumu skaitītājs vai līdzīga iekārta.

II.4.   Reaģenti

II.4.1.

Petrolēteris, atkārtoti destilēts, ar viršanas temperatūras intervālu no 40° līdz 60 °C.

II.4.2.

Destilēts vai dejonizēts ūdens.

II.5.   Kondicionēšanas un analīzes apstākļi

Skat. I.4.

II.6.   Noņemtais laboratorijas paraugs

Skat. I.5.

II.7.   Noņemtā laboratorijas parauga pirmapstrāde

Skat. I.6.

II.8.   Metode

II.8.1.   Pavediena analīze

No pirmapstrādes noņemtā laboratorijas parauga atlasa vismaz 1 g smagu analizējamo paraugu. Ļoti smalkam pavedienam neatkarīgi no tā masas analīzi var veikt vismaz 30 m garam pavedienam.

Sagriež pavedienu piemērota garuma gabalos un atdala šķiedras veidus, izmantojot adatu un, vajadzības gadījumā, savijumu skaitītāju. Šādi iegūtās šķiedras ievieto iepriekš nosvērtās sverglāzēs un žāvē 105 ± 3 °C temperatūrā, līdz iegūst konstantu masu, kā aprakstīts I.7.1. un I.7.2. punktā.

II.8.2.   Auduma analīze

No noņemtā laboratorijas parauga, kam veikta pirmapstrāde, pietiekoši atstatus no visām eģēm izraugās vismaz 1 g smagu paraugu, kam malas ir rūpīgi aplīdzinātas, nepieļaujot sakrokošanos, un ir paralēli audiem vai velkiem vai – trikotāžas gadījumā – pa valdziņu rindu un valdziņu ķēdi. Atdala atšķirīgos šķiedru veidus, savāc tos iepriekš nosvērtās sverglāzēs un rīkojas, kā aprakstīts punktā II.8.1.

II.9.   Rezultātu aprēķināšana un izteikšana

Katras šķiedras sastāvdaļas masu izsaka procentos no kopējās šķiedru masas maisījumā. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz tīru, sausu masu, kas koriģēta ar a) saskaņotajām pielaidēm un b) korekcijas koeficientiem, kuri vajadzīgi, lai ņemtu vērā vielas zudumu pirmapstrādes laikā.

II.9.1.

Tīras, sausas šķiedras procentuālās masas aprēķināšana, neņemot vērā šķiedras masas zudumu pirmapstrādes laikā: kur P1 ir tīras, sausas pirmās sastāvdaļas procentuālais sastāvs; m1 ir tīras, sausas pirmās sastāvdaļas masa; m2 ir tīras, sausas otrās sastāvdaļas masa.

II.9.2.

Katras sastāvdaļas procentuālā sastāva aprēķināšanai, koriģējot ar saskaņotajām pielaidēm un, attiecīgā gadījumā, ar korekcijas koeficientiem vielas masas zudumam pirmapstrādē, skat. I.8.2.

III.1.   Metožu precizitāte

Atsevišķajās metodēs norādītā precizitāte attiecas uz sakritību.

Sakritība ir ticamības pakāpe, t.i., apmērs, kādā sakrīt eksperimentu rezultāti, ko laborants iegūst dažādās laboratorijās vai dažādos laikos, ja izmanto vienu un to pašu metodi un noskaidro individuālus rezultātus identiska homogēna maisījuma paraugiem.

Sakritību nosaka rezultātu ticamības robežās ar 95 % ticamības pakāpi.

Tas nozīmē, ka divu rezultātu starpība vairākās analīzēs, ko veic dažādās laboratorijās, metodi parastajā veidā un pareizi piemērojot identiskam un homogēnam maisījumam, tiktu pārsniegta vienīgi piecos gadījumos no 100.

III.2.   Analīzes protokols

III.2.1.

Apliecina, ka analīze veikta ar šo metodi.

III.2.2.

Norāda sīkākas ziņas par īpašu pirmapstrādi (skat. I.6).

III.2.3.

Norāda individuālos rezultātus un aritmētisko vidējo, katru ar precizitāti – 0,1.

▼M6

▼B

METODE Nr. 1

ACETĀTS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Acetona metode)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas lieto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

Šī metode nekādā gadījumā nav izmantojama acetāta šķiedrām, kam veikta virsmas deacetilēšana.

▼B

2.   PRINCIPS

Acetātu no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar acetonu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausa acetāta procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (papildus tiem, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

Koniskās kolbas ar stikla aizbāžņiem, ar ietilpību vismaz 200 ml.

3.2.   Reaģents

Acetons.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

Paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni un ar vismaz 200 ml tilpumu, pievieno 100 ml acetona uz gramu parauga, kolbu sakrata, atstāj to uz 30 minūtēm istabas temperatūrā, periodiski apmaisot, un pēc tam šķidrumu dekantē caur nosvērtu filtrtīģeli.

Apstrādi atkārto vēl divas reizes (kopumā veicot trīs ekstrakcijas) tikai pa 15 minūtēm katru tā, lai kopējais apstrādes laiks acetonā būtu viena stunda. Atlikumu pārvieto uz filtrtīģeli. Atlikumu mazgā filtrtīģelī ar acetonu un iztukšo ar sūknēšanu. Tīģeli atkārtoti piepilda ar acetonu un ļauj tam iztukšoties notekot.

Nobeigumā tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, izžāvē tīģeli un atlikumu un tos atdzesē un nosver.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 14 %ticamības pakāpei.

METODE Nr. 2

DAŽAS PROTEĪNU ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto hipohlorītu)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

Ja sastāvā ietilpst dažādas proteīnu šķiedras, metode norāda to kopējos daudzumus, bet ne to atsevišķos daudzumus.

▼B

2.   PRINCIPS

Proteīna šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar hipohlorīta šķīdumu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausas proteīna šķiedras procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

Lai pagatavotu hipohlorīta šķīdumu, var izmantot litija hipohlorītu vai nātrija hipohlorītu.

Litija hipohlorīts ir ieteicams tajos gadījumos, kas saistīti ar nelielu analīžu skaitu vai analīzēm, kuras veic ar diezgan gariem intervāliem. Tas ir tādēļ, ka hipohlorīta procentuālais sastāvs litija hipohlorītā – atšķirībā no nātrija hipohlorīta – ir praktiski nemainīgs. Ja ir zināms hipohlorīta procentuālais sastāvs, hipohlorīta saturs nav jāpārbauda idiometriski katrai analīzei, jo var izmantot konstantu nosvērtu litija hipohlorīta daļu.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

i)   Hipohlorīta reaģents

a)   Litija hipohlorīta šķīdums

Tas sastāv no svaigi pagatavota šķīduma, kurā ir 35 (± 2) g/l aktīvā hlora (apmēram 1 M), kam pievienots 5 (± 0,5) g/l iepriekš izšķīdināta nātrija hidroksīda. Pagatavošanai ņem 100 gramu litija hipohlorīta, kas satur 35 % aktīvā hlora (vai 115 gramus, kas satur 30 % aktīvā hlora), izšķīdina to apmēram 700 ml destilēta ūdens, pievieno 5 gramus nātrija hidroksīda, kurš izšķīdināts apmēram 200 ml destilēta ūdens, un ar destilētu ūdeni papildina līdz 1 litram. Svaigi pagatavotais šķīdums nav jāpārbauda idiometriski.

b)   Nātrija hipohlorīta šķīdums

Tas sastāv no svaigi pagatavota šķīduma, kurā ir 35 (± 2) g/l aktīvā hlora (apmēram 1 M), kam pievienots 5 (± 0,5) g/l iepriekš izšķīdināta nātrija hidroksīda.

Aktīvā hlora saturu šķīdumā pārbauda idiometriski pirms katras analīzes.

ii)   Etiķskābe, atšķaidīta

Atšķaida 5 ml ledus etiķskābes ar ūdeni līdz 1 litram.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi: samaisa apmēram 1 gramu parauga ar apmēram 100 ml hipohlorīta šķīduma (litija vai nātrija hipohlorīts) 250 ml kolbā un pamatīgi sakrata, lai paraugu pilnībā samērcētu.

Tad kolbu 40 minūtes karsē termostatā 20 °C temperatūrā un pastāvīgi vai vismaz regulāri laiku pa laikam sakrata. Tā kā vilna šķīst eksotermiski, ir jāizkliedē un jāaizvada siltums, kas rodas šīs metodes ķīmiskajā reakcijā. Pretējā gadījumā var rasties ievērojamas kļūdas sakarā ar to, ka aizsākusies nešķīstošo šķiedru šķīšana.

Pēc 40 minūtēm kolbas saturu filtrē nosvērtā stikla filtrtīģelī un atlikuma šķiedras pārvieto filtrtīģelī, skalojot kolbu ar nelielu daudzumu hipohlorīta reaģenta. Filtrīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību un atlikumu secīgi izmazgā ar ūdeni, ar atšķaidītu etiķskābi un noslēgumā vēlreiz ar ūdeni, pēc katras šķidruma iepildīšanas tīģeli iztukšojot ar sūknēšanas palīdzību. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad katru reizi skalojamais atsārms jau ir iztecējis.

Nobeigumā tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, izžāvē tīģeli ar atlikumu un tos atdzesē un nosver.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” lielums ir 1,00, izņemot kokvilnu, viskozi, modālu un melamīnu, kam “d” = 1,01, un nebalinātu kokvilnu, kurai “d” = 1,03.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 3

▼M6

VISKOZE, KUPRO VAI DAŽI MODĀLA VEIDI UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto skudrskābi un cinka hlorīdu)

▼B

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

Ja sastāvā konstatē modāla šķiedras, jāveic iepriekšējs tests, lai noskaidrotu, vai tās šķīst reaģentā.

Šo metodi nevar piemērot maisījumiem, kuros kokvilna bijusi pakļauta apjomīgai ķīmiskajai noārdīšanai vai kuros viskoze vai kupro šķīst nepilnīgi sakarā ar dažu tādu krāsvielu vai apretūru klātbūtni, kuras nevar pilnībā atdalīt.

▼B

2.   PRINCIPS

Viskozes, kupro vai modāla šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar reaģentu, kas sastāv no skudrskābes un cinka hlorīda. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā koriģētu masu izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausas viskozes, kupro vai modāla šķiedras procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi: paraugu uzreiz ievieto kolbā, kas iepriekš sasildīta līdz 40 °C temperatūrai. Pievieno 100 ml iepriekš līdz 40 °C temperatūrai sasildītu skudrskābes un cinka hlorīda šķīdumu uz vienu gramu parauga. Ieliek aizbāzni un kolbu spēcīgi sakrata. Kolbu un tās saturu divas ar pusi stundas notur pastāvīgā 40 °C temperatūrā, ik pēc stundas kolbu sakratot. Kolbas saturu filtrē caur nosvērtu filtrtīģeli un ar reaģenta palīdzību pārvieto tīģelī šķiedras, kas palikušas kolbā. Izskalo ar 20 ml reaģenta.

Tīģeli un atlikumu rūpīgi izmazgā ar ūdeni 40 °C temperatūrā. Šķiedru saturošo atlikumu skalo apmēram 100 ml auksta amonjaka šķīduma (3.2.ii), nodrošinot, lai šis atlikums 10 minūtes būtu pilnībā iemērkts šķīdumā ( 13 ); pēc tam rūpīgi skalo ar aukstu ūdeni.

Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad katru reizi skalojamais atsārms jau ir iztecējis. Nobeigumā atlikušo šķidrumu iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, izžāvē tīģeli un atlikumu un tos atdzesē un nosver.

▼M6

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot kokvilnai, kurai “d” = 1,02, un melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 2 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 4

POLIAMĪDS VAI NEILONS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto 80 % skudrskābi (m/m))

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M5

Kā jau minēts iepriekš, šo metodi var izmantot arī attiecībā uz maisījumiem ar vilnu, bet ja vilnas saturs pārsniedz 25 %, jāizmanto metode Nr. 2 (vilnas šķīdināšana sārmainā nātrija hipohlorīta šķīdumā).

▼B

2.   PRINCIPS

Poliamīda šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar skudrskābi. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausa poliamīda vai neilona procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

Koniskās kolba ar stikla aizbāzni, ar vismaz 200 ml ietilpību.

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi: paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar vismaz 200 ml tilpumu, pievieno 100 ml skudrskābes uz gramu parauga. Ievieto aizbāzni, kolbu sakrata, lai samērcētu paraugu. Kolbu atstāj 15 minūtes istabas temperatūrā, laiku pa laikam sakratot. Kolbas saturu izfiltrē caur nosvērtu filtrtīģeli un atlikuma šķiedras pārvieto tīģelī, skalojot kolbu ar nelielu daudzumu skudrskābes reaģenta. Tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību un atlikumu filtrā secīgi izmazgā ar skudrskābes reaģentu, ar karstu ūdeni, ar atšķaidīta amonjaka šķīdumu un noslēgumā ar aukstu ūdeni, pēc katras šķidruma iepildīšanas tīģeli iztukšojot ar sūknēšanas palīdzību. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad skalojamais atsārms jau ir iztecējis. Nobeigumā tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, tīģeli un atlikumu izžāvē, kā arī atdzesē un nosver.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 5

▼M6

ACETĀTS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto benzilspirtu)

▼M5

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

▼M6

▼B

2.   PRINCIPS

Acetāta šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar benzilspirtu 52 ± 2 °C temperatūrā.

Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausa acetāta procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 6

▼M6

TRIACETĀTS VAI POLILAKTĪDS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto dihlormetānu)

▼M2

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

▼M6

Piezīme

Triacetāta šķiedras, kas apdares dēļ ir daļēji hidrolizētas, reaģentā vairs nav pilnīgi izšķīdināmas. Šādos gadījumos metode nav piemērojama.

▼M2

2.   PRINCIPS

Triacetāta vai polilaktīda šķiedras no maisījuma, kura sausā masa ir zināma, ekstrahē ar dihlormetānu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; atlikuma masu, kas vajadzības gadījumā koriģēta, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Abu lielumu starpība ir sausā triacetāta vai polilaktīda daudzums procentos.

▼B

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

Koniskā kolba ar stikla aizbāzni, ar vismaz 200 ml ietilpību.

3.2.   Reaģents

Dihlormetāns.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

Paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni un ar 200 ml tilpumu, pievieno 100 ml dihlormetāna uz gramu parauga, ievieto aizbāzni, kolbu sakrata ik pēc 10 minūtēm, lai samērcētu paraugu, un atstāj 30 minūtes istabas temperatūrā, regulāri laiku pa laikam kolbu sakratot. Šķidrumu dekantē caur nosvērtu filtrtīģeli. Kolbā, kurā ir atlikums, pievieno 60 ml dihlormetāna, sakrata to ar rokām un kolbas saturu filtrē filtrtīģelī. Atlikuma šķiedras pārvieto tīģelī, skalojot kolbu ar nedaudz lielāku daudzumu dihlormetāna. Filtrtīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, lai atbrīvotos no liekā šķidruma, tad filtrtīģeli atkārtoti piepilda ar dihlormetānu un ļauj izžūt notekot.

Nobeigumā izmanto sūknēšanu, lai likvidētu lieko šķidrumu, pēc tam apstrādā atlikumu ar verdošu ūdeni, lai likvidētu visu šķīdinātāju, veic sūknēšanu, izžāvē tīģeli un atlikumu, tos atdzesē un nosver.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot poliestera, elastomultiestera, elastolefīna un melamīna gadījumā, kur “d” vērtība ir 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 7

▼M6

DAŽAS CELULOZES ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto 75 % sērskābi (masa/masa))

▼B

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

▼B

2.   PRINCIPS

Celulozes šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar 75 % sērskābi (m/m). Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausas celulozes šķiedras procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

Paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni un ar vismaz 500 ml tilpumu, pievieno 200 ml 75 % sērskābes uz gramu parauga, ievieto aizbāzni un rūpīgi sakrata kolbu, lai samērcētu paraugu. Notur kolbu vienu stundu 50 ± 5 °C temperatūrā, sakratot regulāri laiku pa laikam apmēram pēc 10 minūtēm. Kolbas saturu izfiltrē caur nosvērtu filtrtīģeli ar sūknēšanas palīdzību. Atlikuma šķiedras pārvieto, izskalojot kolbu ar nelielu daudzumu 75 % sērskābes. Tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību un atlikumu vienu reizi filtrā izmazgā, iepildot tīģelī svaigu porciju sērskābes. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad skābe jau ir iztecējusi.

Atlikumu izmazgā vairākas reizes secīgi ar aukstu ūdeni, divreiz ar atšķaidītu amonjaka šķīdumu, un tad rūpīgi ar aukstu ūdeni, pēc katras iepildīšanas tīģeli iztukšojot ar sūknēšanas palīdzību. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad skalojamais atsārms jau ir iztecējis. Nobeigumā no tīģeļa ar sūknēšanas palīdzību iztukšo atlikušo šķidrumu, izžāvē tīģeli un atlikumu, un tos atdzesē un nosver.

▼M6

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedrām, kam “d” vērtība ir 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 8

AKRILI, DAŽI MODIFICĒTI AKRILI VAI DAŽAS HLORA ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto dimetilformamīdu)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

Tā ir vienādi piemērojama akriliem un dažiem modificētiem akriliem, kas apstrādāti ar pirms tam metalizētām krāsām, bet ne tādiem, kas krāsoti ar pēchromēšanas krāsām.

▼B

2.   PRINCIPS

Akrilu, modificētu akrilu vai hlora šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar dimentilformamīdu, kas karsēts ūdens vannā viršanas temperatūrā. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas un sausa akrila, modificēta akrila vai hlora šķiedru procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģents

Dimetilformamīds (viršanas temperatūra 153 ± 1 °C), kurā nav vairāk par 0,1 % ūdens.

Šis reaģents ir toksisks, un tādēļ ir ieteicams lietot velkmi.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot vilnas, kokvilnas, kupro, modāla, poliestera, elastomultiestera, un melamīna gadījumā, kur “d” vērtība ir 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 9

DAŽAS HLORA ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto oglekļa disulfīda un acetona maisījumu 55,5/44,5)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

Ja vilnas vai zīda saturs maisījumā pārsniedz 25 %, izmanto metodi Nr. 2.

Ja poliamīda vai neilona saturs maisījumā pārsniedz 25 %, izmanto metodi Nr. 4.

▼B

2.   PRINCIPS

Hlora šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar oglekļa disulfīda un acetona azeotropu maisījumu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausas proteīna šķiedras procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

Piezīme:

Paraugs, kurā ir daži maisījumi ar augstu hlora šķiedru saturu, var ievērojami sarukt žāvēšanas procesā, kā rezultātā hlora šķiedras šķīšana tiek kavēta. Tomēr tas neietekmē hlora šķiedru galīgo izšķīšanu šķīdinātājā.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 10

▼M6

ACETĀTS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto ledus etiķskābi)

▼B

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M6

▼B

2.   PRINCIPS

Acetāta šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar ledus etiķskābi. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Sausa acetāta procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģents

Ledus etiķskābe (vairāk par 99& 14;%). Šis reaģents ir ļoti kodīgs, tādēļ ar to jārīkojas piesardzīgi.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Aprēķina rezultātus, kā aprakstīts vispārīgos norādījumos. “D” lielums ir 1,00.

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 11

▼M6

ZĪDS VAI POLIAMĪDS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto 75 % sērskābi (masa/masa)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

2.   PRINCIPS

Zīda, poliamīda vai neilona šķiedras no zināmas maisījuma sausās masas izšķīdina ar 75 % sērskābi (masa/masa).

Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Zīda, poliamīda vai neilona sausnes procentuālo sastāvu konstatē, aprēķinot starpību.

▼B

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

Koniskā kolba ar stikla aizbāzni, ar vismaz 200 ml ietilpību.

3.2.   Reaģenti

▼M6

4.   TESTA PROCEDŪRA

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi:

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot vilnai, kurai “d” = 0,985, polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedrām, kurām “d” = 1,005, un melamīnam, kuram “d” = 1,01.

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni, izņemot divkāršo šķiedru maisījumu, ko veido poliamīds ar polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedrām, kuram rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 2.

▼B

METODE Nr. 12

DŽUTA UN DAŽAS DZĪVNIEKU IZCELSMES ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā nosaka slāpekļa saturu)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

Dzīvnieku šķiedras sastāvdaļa var sastāvēt vienīgi no dzīvnieku matiem (2 un 3) vai vilnas (1), vai no abu maisījuma. Šo metodi nevar piemērot tekstilšķiedru maisījumiem, kuros ir bezšķiedru vielas (krāsvielas, apretūra u.tml.) uz slāpekļa pamata.

2.   PRINCIPS

Nosaka maisījuma slāpekļa saturu, un no tā, kā arī no abu sastāvdaļu zināmā vai pieņemtā slāpekļa satura aprēķina katras sastāvdaļas proporcionālo daudzumu.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   NOŅEMTĀ PARAUGA PIRMAPSTRĀDE

Ar šādu pirmapstrādi aizstāj vispārīgajos norādījumos aprakstīto pirmapstrādi:

Piezīme:

Jāpatur prātā toluola un metanola toksiskā iedarbība un to izmantošanā jāievēro visi piesardzības pasākumi.

5.   TESTA METODE

5.1.   Vispārīgi norādījumi

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru attiecībā uz paraugu atlasi, žāvēšanu un svēršanu.

5.2.   Sīki aprakstīta metode

Paraugu pārvieto uz Kjeldāla kolbu. Kjeldāla kolbā esošajam paraugam, kurš sver vismaz 1 g, šādā secībā pievieno 2,5 g kālija sulfāta, 0,1 – 0,2 g selēna dioksīda un 10 ml sērskābes (relatīvais blīvums 1,84). Kolbu karsē sākumā viegli, līdz izjūk visa šķiedra, pēc tam to karsē intensīvāk, līdz šķīdums kļuvis dzidrs un gandrīz bezkrāsains. Karsē to vēl 15 minūtes. Ļauj kolbai atdzist, saturu rūpīgi atšķaida ar 10 – 20 ml ūdens, atdzesē, saturu kvantitatīvi pārvieto uz 200 ml mērkolbu un tilpumu uzpilda ar ūdeni, veidojot reaģenta šķīdumu.

Ievieto apmēram 20 ml borskābes šķīduma koniskā kolbā, kuras tilpums ir 100 ml, un kolbu novieto zem Kjeldāla destilācijas aparāta dzesinātāja tā, lai padeves cauruli iegremdētu tieši zem borskābes šķīduma virsmas. Precīzi 10 ml reaģenta šķīduma pārvieto uz pārtvaices kolbu, pievieno piltuvei ne mazāk kā 5 ml nātrija hidroksīda šķīduma, nedaudz paver aizbāzni un ļauj nātrija hidroksīda šķīdumam lēnām ieplūst kolbā. Ja reaģenta šķīdums un nātrija hidroksīda šķīdums paliek kā divi atsevišķi slāņi, tos sajauc, viegli sakratot. Pārtvaices kolbu viegli sakarsē un pakļauj tvaikiem no ģeneratora. Savāc apmēram 20 ml destilāta, nolaiž zemāk konisko kolbu tā, lai dzesinātāja padeves caurules gals atrastos apmēram 20 mm virs šķidruma virsmas, un destilē vēl 1 minūti. Padeves caurules galu izskalo ar ūdeni, ko pēc tam uztver koniskajā kolbā. Noņem konisko kolbu un aizstāj to ar citu konisko kolbu, kurā ir apmēram 10 ml borskābes šķīduma, un savāc apmēram 10 ml destilāta.

Abus destilātus atsevišķi titrē ar 0,02N sērskābi, izmanto jaukto indikatoru. Reģistrē kopējo titru attiecībā uz abiem destilātiem. Ja titrs attiecībā uz otro destilātu pārsniedz 0,2 ml, testu atkārto un vēlreiz uzsāk destilāciju, izmantojot citu reaģenta šķīduma alikvoto daļu.

Veic tukšo analīzi, t.i., šķelšanu un destilāciju, izmantojot vienīgi reaģentus.

6.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

6.1.

Slāpekļa procentuālo sastāvu sausā paraugā aprēķina šādi: kur A – = slāpekļa procentuālais sastāvs tīrā, sausā paraugā; V – = noteikšanā izmantotā sērskābes standartšķīduma kopējais tilpums ml; b – = tukšajā analīzē izmantotā sērskābes standartšķīduma kopējais tilpums ml, N – = sērskābes standartšķīduma normalitāte; W – = parauga sausā masa (g).

6.2.

Izmantojot vērtību 0,22 % attiecībā uz džutas slāpekļa sastāvu un 16,2 % attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes šķiedras slāpekļa sastāvu, abus procentuālos sastāvus izsakot šķiedras sausajai masai, maisījuma sastāvu aprēķina šādi: , kur PA % – = dzīvnieku izcelsmes šķiedras procentuālais sastāvs tīrā, sausā paraugā.

7.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 13

POLIPROPILĒNA ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Ksilola metode)

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šo metodi pēc bezšķiedru vielas atdalīšanas izmanto divkāršiem maisījumiem, ko veido:

▼M2

▼M5

▼B

2.   PRINCIPS

Polipropilēna šķiedru no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar verdošu ksilolu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Polipropilēna procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģents

Ksilols, kas izgaro temperatūrā no 137 līdz 142 °C.

Piezīme:

Šis reaģents ir viegli uzliesmojošs, un tā tvaiki ir toksiski. To izmantojot, jāveic piemēroti piesardzības pasākumi.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

Piezīmes:

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam, kuram “d” = 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 14

▼M6

DAŽAS ŠĶIEDRAS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Koncentrētas sērskābes metode)

▼M5

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

▼M6

2.   PRINCIPS

Sastāvdaļas, kas nav hloršķiedras, polipropilēns, elastolefīns, melamīns vai polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedras (t. i., šķiedras, kas minētas 1. punkta 1. apakšpunktā) no zināmas maisījuma sausās masas izšķīdina ar koncentrētu sērskābi (relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā 1,84). Atlikumu, kas sastāv no hloršķiedrām, polipropilēna, elastolefīna, melamīna vai polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedrām, savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, kas vajadzības gadījumā koriģēta, izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Pārējo sastāvdaļu procentuālo sastāvu iegūst ar starpības palīdzību.

▼B

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

▼M6

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. Koeficienta “d” vērtība ir 1,00, izņemot melamīnam un polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedrām, kam “d” vērtība ir 1,01.

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

METODE Nr. 15

HLORA ŠĶIEDRAS, DAŽI MODIFICĒTI AKRILI, DAŽI ELASTĀNI, ACETĀTI, TRIACETĀTI UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto cikloheksanonu)

▼M5

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

Ja sastāvā ietilpst modificētie akrili vai elastāni, jāveic iepriekšējs tests, lai noskaidrotu, vai šķiedra pilnībā šķīst reaģentā.

Maisījumus, kuri satur hlora šķiedras, var analizēt arī izmantojot metodi Nr. 9 vai Nr. 14.

▼B

2.   PRINCIPS

Acetāta un triacetāta šķiedras, hlora šķiedras, dažus modificētus akrilus un dažus elastānus no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar ciklaheksanonu temperatūrā, kas tuva vārīšanās temperatūrai. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver; tā masu, vajadzības gadījumā koriģējot, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Hlora šķiedras, modificēta akrila, elastāna, acetāta un triacetāta procentuālo sastāvu konstatē ar starpības palīdzību.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.   Iekārtas

3.2.   Reaģenti

NB:

cikloheksanons ir uzliesmojošs un toksisks. To izmantojot, jāveic piemēroti piesardzības pasākumi.

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

▼M5

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

▼B

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1 95 % ticamības pakāpei.

Zīmējums, kas minēts metodes Nr. 15 3.1 punkta i) daļā

▼M5

METODE Nr. 16

▼M6

MELAMĪNS UN DAŽAS CITAS ŠĶIEDRAS

(Metode, kurā izmanto karstu skudrskābi)

▼M5

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Pēc bezšķiedru materiāla atdalīšanas šo metodi izmanto divkāršo šķiedru maisījumiem, ko veido:

▼M6

▼M5

2.   PRINCIPS

Melamīnu no zināmas sausas maisījuma masas izšķīdina ar karstu skudrskābi (90 % pēc masas).

Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, kas vajadzības gadījumā koriģēta, izsaka procentos no sausās maisījuma masas. Otra komponenta procentuālo sastāvu iegūst ar starpības palīdzību.

Piezīme. Stingri ievērot ieteicamās temperatūras robežas, jo melamīna šķīdība ir ļoti atkarīga no temperatūras.

3.   IEKĀRTAS UN REAĢENTI (izņemot tos, kas uzskaitīti vispārīgajos norādījumos)

3.1.    Iekārtas

3.2.    Reaģenti

4.   TESTA METODE

Ievēro vispārīgos norādījumos aprakstīto procedūru un rīkojas šādi.

Paraugam, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni un ar vismaz 200 ml tilpumu, pievieno 100 ml skudrskābes uz gramu parauga. Ievieto aizbāzni un kolbu sakrata, lai samērcētu paraugu. Vienu stundu atstāj kolbu kratāmā ūdens vannā 90 ± 2 °C temperatūrā un spēcīgi to krata. Ļauj kolbai atdzist līdz istabas temperatūrai. Šķidrumu dekantē caur nosvērtu filtrtīģeli. Kolbā, kurā ir atlikums, pievieno 50 ml skudrskābes, sakrata to ar rokām un kolbas saturu filtrē filtrtīģelī. Atlikuma šķiedras pārvieto tīģelī, skalojot kolbu ar nedaudz lielāku daudzumu skudrskābes reaģenta. Tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību un atlikumu izmazgā ar skudrskābes reaģentu, ar karstu ūdeni, ar atšķaidīta amonjaka šķīdumu un noslēgumā ar aukstu ūdeni, pēc katras šķidruma iepildīšanas tīģeli iztukšojot ar sūknēšanas palīdzību. Sūknēšanu veic tikai pēc tam, kad skalojamais atsārms jau ir iztecējis. Nobeigumā tīģeli iztukšo ar sūknēšanas palīdzību, tīģeli un atlikumu izžāvē, kā arī atdzesē un nosver.

Piezīme. Temperatūra ļoti spēcīgi ietekmē melamīna šķīdību, un tā uzmanīgi jākontrolē.

5.   REZULTĀTU APRĒĶINI UN IZTEIKŠANA

Rezultātus aprēķina, kā noteikts vispārīgajos norādījumos. “d” lielums kokvilnai un aramīdam ir 1,02.

6.   PRECIZITĀTE

Homogēnos tekstilmateriālu maisījumos ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 2 pie 95 % ticamības pakāpes.

▼B

---

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas

(minētas 8. pantā)

B DAĻA

Transponēšana termiņi

---

IV PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

---

( 1 ) OV C 96, 6.4.1994., 20. lpp.

( 2 ) OV C 195, 18.7.1994., 20. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 1995. gada 15. februāra atzinums (OV C 56, 6.3.1995., 53. lpp.), Padomes 1996. gada 26. februāra kopējā nostāja (OV C 196, 6.7.1996., 20. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 18. jūnija lēmums (OV C 198, 8.7.1996., 25. lpp.), Padomes 1996. gada 7. oktobra lēmums.

( 4 ) OV L 173, 31.7.1972. 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/184/EEK (OV L 75, 17.3.1987., 21. lpp.).

( 5 ) OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.

( 6 ) Dažos gadījumos ir nepieciešams veikt pirmapstrādi atsevišķam analizējamajam paraugam.

( 7 ) Attiecībā uz gatavajiem izstrādājumiem skatīt 7. iedaļu.

( 8 ) Skat. 1. punktu.

( 9 ) Laboratorijas kārstuvi var aizstāt ar šķiedru maisītāju vai šķiedras var samaisīt, lietojot “izķemmētā kušķa metodi”.

( 10 ) Lietojot piemērotu spoļu rāmi, var uztīt vairākas spoles vienlaicīgi.

( 11 ) Izņēmums ir metode Nr. 12. Tās pamatā ir sastāvdaļu satura noteikšana vienam no diviem komponentiem.

( 12 ) Skat. I pielikuma 1. punktu.

( 13 ) Lai pārliecinātos, ka šķiedru saturošais atlikums ir uz 10 minūtēm iegremdēts amonjaka šķīdumā, var, piemēram, izmantot filtrtīģeļa adapteri ar krānu, ar kuru var regulēt amonjaka šķīduma plūsmu.

( 14 ) Pirms analīzes veikšanas jāpārbauda šādu modificētu akrilu vai hlora šķiedru šķīdība reaģentā.

( 15 ) Pirms analīzes veikšanas jāpārbauda polivinilhlorīda šķiedru šķīdība reaģentā.

( 16 ) Šiem reaģentiem jābūt bez slāpekļa.

( 17 ) Skat., piemēram, iekārtu, kas aprakstīta Melliand Textilberichte 56 (1975), 643. — 645. lpp.