This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01995R2236-20050811
Council Regulation (EC) No 2236/95 of 18 September 1995 laying down general rules for the granting of Community financial aid in the field of trans-European networks
Consolidated text: Padomes Regula (EK) 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā
Padomes Regula (EK) 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā
No longer in force
1995R2236 — LV — 11.08.2005 — 004.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) 2236/95 (1995. gada 18. septembris), (OV L 228, 23.9.1995, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1655/1999 (1999. gada 19. jūlijs), |
L 197 |
1 |
29.7.1999 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 788/2004 (2004. gada 21. aprīlis), |
L 138 |
17 |
30.4.2004 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 807/2004 (2004. gada 21. aprīlis), |
L 143 |
46 |
30.4.2004 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1159/2005 (2005. gada 6. jūlijs), |
L 191 |
16 |
22.7.2005 |
|
PADOMES REGULA (EK) 2236/95
(1995. gada 18. septembris),
ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 129.d panta trešo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),
saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru ( 4 ),
tā kā atbilstoši Līguma 3. panta n) apakšpunktam, Kopienas darbībām būtu jāietver atbalsts Eiropas komunikāciju tīklu izveidei un attīstībai;
tā kā Līguma 129.b pants nosaka, ka, lai atvieglinātu Līguma 7.a un 130.a pantā minēto mērķu sasniegšanu, Kopiena atbalsta Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā;
tā kā Līguma 129.b panta 2. punkta mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī piekļuvi šiem tīkliem un ir jāņem vērā jo īpaši nepieciešamība savienot salu reģionus un nošķirtus un nomaļus reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem;
tā kā Līguma 129.c pants paredz, ka Kopiena izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus, un ka tā var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt Eiropas komunikāciju tīklu izveidi;
tā kā būtu jāizklāsta vispārēji noteikumi attiecībā uz Kopienas finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem, tādējādi atļaujot minētā panta īstenošanu;
tā kā atbilstoši Līguma 129.c pantam Kopienas atbalstu var piešķirt projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un kas ir identificēti vadlīnijās;
tā kā Līguma 129.c panta 1. punktā minētās Komisijas ierosinātās vadlīnijas izskata Eiropas Parlaments un Padome; tā kā gadījumā, ja lēmumi par šo vadlīniju pieņemšanu nav stājušies spēkā tad, kad stājas spēkā šī regula, pārejas kārtībā būtu jāparedz iespējams Kopienas ieguldījums īpašos prioritāros projektos atbilstīgi apropriācijām, kas pieejamas 1995. finanšu gadā un, vēlākais, līdz 1995. gada 31. decembrim;
tā kā būtu jāpalielina privāta kapitāla ieguldījums Eiropas komunikāciju tīklos un jāattīsta partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru;
tā kā Kopienas atbalsts var būt jo īpaši pētījumu par iecerēto pasākumu iespējamību, aizņēmumu garantiju vai procentu likmju subsīdiju veidā; tā kā šīs subsīdijas un garantijas saistās jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas vai citu valsts vai privātu finanšu organizāciju finansiālu atbalstu; tā kā konkrētos attiecīgi pamatotos gadījumos var apsvērt iespēju par tiešu dotāciju ieguldījumiem;
tā kā aizdevumu garantijas uz komerciāliem pamatiem piešķirs Eiropas Investīciju fonds un citas finanšu organizācijas; tā kā Kopienas finansiālais atbalsts var aptvert visas šo garantiju saņēmēju maksātās prēmijas vai to daļu;
tā kā Kopienas atbalsts ir galvenokārt paredzēts, lai pārvarētu finansiālus šķēršļus, kas varētu rasties projekta darbības uzsākšanas posmā;
tā kā ir nepieciešams noteikt Kopienas atbalsta robežas attiecībā pret kopējām ieguldījumu izmaksām;
tā kā Kopienas atbalstu projektiem paredzēts piešķirt, pamatojoties uz to, kādā mērā tie veicina Līguma 129.b panta mērķu īstenošanu, kā arī citu Līguma 129.c pantā minēto vadlīniju aptverto mērķu un prioritāšu īstenošanu; tā kā būtu jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, stimulējoša ietekme uz valsts un privātu finansējumu, projektu tieša un netieša sociālekonomiska ietekme jo īpaši uz nodarbinātību un sekas attiecībā uz vidi;
tā kā Komisijai ar izmaksu un guvuma analīzes un citu piemērotu kritēriju palīdzību būtu rūpīgi jāizvērtē projektu potenciālā ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī to finansiālais izdevīgums;
tā kā Komisijas finansiālajam atbalstam atbilstoši Līguma 129.c panta 1. punktam jābūt savienojamam ar Kopienas politiku, jo īpaši attiecībā uz tīkliem un vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu; tā kā vides aizsardzība ietver ietekmes uz vidi novērtējumu;
tā kā ir nepieciešams precizēt dalībvalstu un Komisijas attiecīgās pilnvaras un atbildību attiecībā uz finanšu kontroli;
tā kā Komisijai jānodrošina visu Kopienas darbību pareiza koordinācija, kas skar Eiropas komunikāciju tīklus, jo īpaši starp finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem un struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, Eiropas Investīciju fondam un Eiropas Investīciju bankai;
tā kā būtu jāparedz piemērotas Kopienas atbalsta novērtēšanas, īstenošanas un kontroles metodes;
tā kā attiecībā uz finansētajām darbībām būtu jāsniedz piemērota informācija, kā arī jāparedz to publicitāte un caurskatāmība;
tā kā šajā regulā tā īstenošanai ir iekļauta finanšu atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta deklarācijas 2. punkta nozīmē, tomēr neskarot budžeta pārvaldes iestādes pilnvaras, kas ir noteiktas Līgumā;
tā kā pirms finanšu plāna beigām par laikposmu no 1994. līdz 1999. gadam būtu jāizvērtē tas, vai un ciktāl šajā regulā paredzētās darbības atbilst Kopienas vajadzībām,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcija un darbības joma
Šī regula definē nosacījumus un procedūras Kopienas atbalsta piešķiršanai projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību, Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru tīklu jomā atbilstoši Līguma 129.c panta 1. punktam.
2. pants
Tiesības uz atbalstu
1. Kopienas atbalstu var piešķirt tikai projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību (turpmāk – “projektiem”), kas norādīti Līguma 129.c panta 1. punktā minētajās vadlīnijās.
Tiesības uz atbalstu ir arī projektu atsevišķām daļām šā punkta pirmās daļas nozīmē, ciktāl tās ir tehniski un finansiāli neatkarīgas vienības.
▼M1 —————
4. pants
Atbalsta veidi
1. Kopienas atbalsts projektiem var būt vienā vai vairākos no šiem veidiem:
a) kopīgi finansēti pētījumi, kas attiecas uz projektiem, tostarp iepriekšēji pētījumi, tehniski ekonomiskā pamatojuma un izvērtēšanas pētījumi un citi tehniskā atbalsta pasākumi attiecībā uz šādiem pētījumiem. Kopienas līdzdalība kopumā nedrīkst pārsniegt 50 % no pētījuma kopējām izmaksām.
Pietiekami pamatotos izņēmuma gadījumos pēc Komisijas ierosinājuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu Kopienas līdzdalība drīkst pārsniegt 50 % robežu;
b) procentu subsīdijas aizdevumiem, ko piešķīrusi Eiropas Investīciju banka vai citas valsts vai privātās finanšu iestādes. Subsidēšanas ilgums parasti nepārsniedz piecus gadus;
c) līdzdalība izdevumu segšanā saistībā ar maksu par garantijām Eiropas Investīciju bankas un citu finanšu iestāžu aizdevumiem;
d) tiešas subsīdijas ieguldījumiem pietiekami pamatotos gadījumos;
e) riska kapitāla līdzdalība ieguldījumu fondos vai līdzvērtīgos finanšu uzņēmumos, piešķirot prioritāti Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai un iesaistot lielu daļu privātā sektora ieguldījumu; šāda riska kapitāla līdzdalība nedrīkst pārsniegt 1 % no 18. pantā paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru šo ierobežojumu var palielināt līdz 2 %, sākot no 2003. gada, pamatojoties uz šā instrumenta darbības pārskatu, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Sīki izstrādāti papildu noteikumi par riska kapitāla līdzdalības īstenošanu paredzēti pielikumā.
Līdzdalības ieguldījumu var veikt tieši fondā vai līdzvērtīgā finanšu uzņēmumā vai atbilstīgā kopīgu ieguldījumu struktūrā, kuru pārvalda tie paši līdzekļu pārvaldītāji;
f) Kopienas atbalstu, kas paredzēts a) līdz e) apakšpunktā, vajadzības gadījumā apvieno, lai iespējami palielinātu atvēlēto budžeta līdzekļu efektivitāti, izmantojot tos visekonomiskākajā veidā.
2. Kopienas atbalsta veidus, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā, izmanto izlases veidā, lai ievērotu dažādo komunikāciju tīklu veidu īpašās iezīmes un nodrošinātu to, ka šis atbalsts nerada konkurences traucējumus starp attiecīgā sektora uzņēmumiem.
3. Transporta infrastruktūras projektu finansējums 18. pantā minētajā laikposmā būtu jāizmanto tā, lai vismaz 55 % tiktu paredzēti dzelzceļiem (tostarp kombinētam transportam) un, lielākais, 25 % — ceļiem.
4. Komisijai jāveicina privātā finansējuma avotu piesaiste projektiem, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tajos atbalsta gadījumos, kad Kopienas finansēšanas instrumentu kāpinātā iedarbība var tikt palielināta valsts un privātajās sabiedrībās. Komisija izskata katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā, ja vajadzīgs, iespējamo alternatīvu nodrošināt finansējumu tikai ar valsts līdzekļu palīdzību. Katras attiecīgās dalībvalsts atbalsts katram projektam tiek prasīts saskaņā ar Līgumu.
5. pants
Nosacījumi Kopienas atbalsta saņemšanai
1. Kopienas atbalstu principā piešķir tikai tad, ja projekta pabeigšanai ir finansiālas dabas šķēršļi.
2. Kopienas atbalsts nepārsniedz minimumu, ko uzskata par nepieciešamu projekta uzsākšanai.
3. Neatkarīgi no izvēlētā līdzdarbības veida, Kopienas atbalsta kopējais apjoms saskaņā ar šo regulu nepārsniedz 10 % no kopējām ieguldījumu izmaksām. Tomēr Kopienas atbalsta kopējais apjoms izņēmuma kārtā var sasniegt 20 % no kopējām ieguldījumu izmaksām turpmāk minētajos gadījumos:
a) projekti, kas saistīti ar satelītu izvietošanas un navigācijas sistēmām, kā noteikts 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ( 5 );
b) prioritārie projekti enerģētikas tīklu jomā;
c) Eiropas nozīmes projektu posmi, kas uzskaitīti Lēmuma Nr. 1692/96/EK III Pielikumā ar nosacījumu, ka projekti jāuzsāk līdz 2010. gadam, lai novērstu trūkumus un/vai pabeigtu trūkstošos posmus, ja šādiem posmiem ir pārrobežu raksturs vai tajos šķērsojams dabisks šķērslis, lai sniegtu ieguldījumu paplašinātas Kopienas iekšējā tirgus integrācijā, sekmētu drošību, nodrošinātu valstu tīklu savietojamību un/vai būtiski samazinātu transporta veidu neatbilstību, atbalstot videi draudzīgus transporta veidus. Šo likmi diferencē, ņemot vērā citām valstīm, jo īpaši kaimiņu dalībvalstīm, sniegtās priekšrocības.
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem ( 6 ) I pielikumā minētajiem kopīgas intereses projektiem kopējais Kopienas atbalsts, ko piešķir atbilstīgi šai regulai, var sasniegt 30 % no kopējām ieguldījumu izmaksām.
4. Atbilstoši šai regulai paredzētos finanšu līdzekļus principā nepiešķir projektiem vai to daļām, kas gūst labumu no citiem Kopienas finansējuma avotiem.
5. Trešajā punktā minēto projektu gadījumā, ievērojot šajā regulā noteiktos limitus, nosaka daudzgadu juridiskās saistības un budžeta saistības pilda, veicot gada maksājumus.
5.a pants
Kopienas provizoriskā daudzgadu programma
1. Neskarot 6. panta piemērošanu un lai uzlabotu Kopienas darbības efektivitāti, Komisija saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru var izstrādāt provizorisku daudzgadu programmu pa sektoriem (turpmāk — “programma”), pamatojoties uz Līguma 155. pantā minētajām pamatnostādnēm. Programma tiks pamatota uz finansiālā atbalsta pieteikumiem saskaņā ar 8. pantu un atspoguļos inter alia dalībvalstu sniegto informāciju, jo īpaši 9. pantā minēto informāciju.
2. Programmā ietver tikai tādus projektus, kas rada kopēju ieinteresētību, un/vai projektu, kas rada kopēju ieinteresētību, saskanīgas grupas, kā iepriekš noteikts Līguma 155. panta 1. punktā minētajās pamatnostādnēs, konkrētās jomās, kurām ir būtiskas finansiālas vajadzības ilgākā laikposmā.
3. Katram 2. punktā minētajam projektam vai projektu grupai programma nosaka orientējošas finansiālā atbalsta summas atbilstīgi budžeta lēmējiestādes ikgadējiem lēmumiem. Saskaņā ar 18. pantu provizoriskajām daudzgadu programmām izmanto ne vairāk kā 75 % budžeta līdzekļu.
4. Programmu ņem par pamatu ikgadējiem lēmumiem, ar kuriem atbalstu sadala Kopienas palīdzību projektiem gada budžeta asignējumu robežās. Komisija regulāri informē 17. pantā minēto Komiteju par programmas gaitu un ikvienu Komisijas pieņemto lēmumu par Kopienas atbalsta sadalījumu projektiem. Papildu dokumenti, kas pievienoti Komisijas provizoriskajam budžeta projektam, ietver ziņojumu par katras provizoriskās daudzgadu programmas īstenošanu saskaņā ar Finanšu regulu.
Programmu jāpārskata vismaz termiņa vidū vai arī pamatojoties uz projekta(-u) vai projektu grupas(-u) efektīvu attīstības gaitu, un, ja vajadzīgs, to pārstrādā saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
Programma dod norādes arī uz citiem attiecīgo projektu finansējuma avotiem, jo īpaši tiem, ko finansē no citiem Kopienas instrumentiem un Eiropas Investīciju bankas.
5. Gadījumā, ja projekta(-u) vai projektu grupas(-u) īstenošanā notiek ievērojamas izmaiņas, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju.
Jautājumu izlemšana par labojumu izdarīšanu provizoriskajās vispārējās summās, kas noteiktas projekta(-u) vai projektu grupas(-u) programmās, kas var būt vajadzīga pēc šādām izmaiņām, notiek saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
6. pants
Projektu atlases kritēriji
1. Projektiem atbalstu sniedz atkarībā no tā, cik liels ir to ieguldījums Līguma 129.b pantā noteikto mērķu un Līguma 129.c panta 1. punktā minētajās vadlīnijās definēto pārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.
1.a Īstenojot šo regulu, Komisija nodrošina, ka tās lēmumi par Kopienas atbalsta piešķiršanu atbilst prioritātēm, kas noteiktas pamatnostādnēs dažādām jomām saskaņā ar Līguma 155. panta 1. punktu. Tas attiecas arī uz lēmumu atbilstību ikvienai prasībai, kas noteikta šajās pamatnostādnēs attiecībā uz Kopienas kopējo atbalstu procentos.
2. Kopienas atbalstu piešķir projektiem, kuri ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgi un kuru finansiālo izdevīgumu pieteikuma iesniegšanas laikā uzskata par nepietiekamu.
3. Lēmumā piešķirt Kopienas atbalstu ņem vērā arī:
— projekta nopietnību,
— Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz valsts un privātu finansējumu,
— finanšu paketes drošību,
— tiešas vai netiešas sociālekonomiskas sekas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību,
— sekas saistībā ar vidi.
4. Īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem, ņem vērā arī dažādu projekta daļu grafiku koordināciju.
7. pants
Atbilstība
Saskaņā ar šo regulu finansētie projekti atbilst Kopienas tiesībām un Kopienas politikai, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu.
8. pants
Finansiāla atbalsta pieteikumu iesniegšana
Finansiāla atbalsta pieteikumus Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai, ar dalībvalsts piekrišanu, valsts vai privātie uzņēmumi vai iestādes, kas ar attiecīgo jautājumu ir tieši saistītas. Komisija vienojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.
9. pants
Pieteikumu izvērtēšanai un identificēšanai nepieciešamā informācija
1. Katrs finansiāla atbalsta pieteikums ietver visu informāciju, kas nepieciešama projekta izskatīšanai saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu, un jo īpaši:
a) ja pieteikums attiecas uz projektu:
— par projekta izpildi atbildīgo organizāciju,
— attiecīgā projekta aprakstu un paredzētā Kopienas atbalsta veidu,
— izmaksu un guvuma analīzes rezultātus, tostarp potenciālās ekonomiskās dzīvotspējas analīzes un finansiālā izdevīguma analīzes rezultātus,
— transporta jomā atbilstoši vadlīnijām projekta stāvokli attiecībā uz asīm un mezgliem,
— atbilstību reģionālajai plānošanai,
— īsu pārskatu par ietekmi uz vidi, pamatojoties uz novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 7 ),
— paziņojumu, ka ir izskatītas alternatīvas iespējas valsts un privātam finansējumam, tostarp attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku,
— finanšu plānu, kurā eiro vai valsts valūtā norāda visas finanšu paketes sastāvdaļas, tostarp finansiālo atbalstu, kas pieprasīts Kopienai — visos tā dažādajos veidos, kā minēts 4. pantā — un vietējām, reģionālajām vai valstu pārvaldes iestādēm, kā arī privātajiem avotiem, un jau piešķirto atbalstu;
b) ja pieteikums attiecas uz pētījumu, pētījuma nolūku un mērķi, kā arī paredzētās metodes un paņēmienus;
c) darba pagaidu grafiku;
d) aprakstu par attiecīgās dalībvalsts veicamajiem kontroles pasākumiem attiecībā uz pieprasīto līdzekļu izlietojumu.
2. Pieteikuma iesniedzēji sniedz Komisijai visu attiecīgo papildu informāciju, ko tā pieprasa, piemēram, par parametriem, pamatnostādnēm un hipotēzēm, ar ko pamatota peļņas-zaudējumu analīze.
3. Lai izvērtētu pieteikumu, Komisija var lūgt jebkādu tai vajadzīgo speciālistu padomu, tostarp Eiropas Investīciju bankas atzinumu.
10. pants
Finansiālā atbalsta piešķiršana
Saskaņā ar Līguma 274. pantu Komisija lemj par šajā regulā paredzētā finansiālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas veikto pieteikumu izvērtējumu atbilstīgi atlases kritērijiem. Attiecībā uz projektiem, kas paredzēti atbilstīgā provizoriskajā daudzgadu programmā, kura izveidota saskaņā ar 5.a pantu, Komisija ikgadējos lēmumus par atbalsta piešķiršanu pieņem, nepārsniedzot attiecīgajā programmā noteikto provizorisko finansiālo summu. Attiecībā uz pārējiem projektiem pasākumus paredz saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru. Komisija savu lēmumu paziņo tieši saņēmējiem un dalībvalstīm.
11. pants
Finanšu noteikumi
1. Kopienas atbalsts var segt tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri radušies par projekta īstenošanu atbildīgajiem saņēmējiem vai trešajām personām.
2. Izdevumi, kas radušies pirms datuma, kurā Komisija ir saņēmusi finansiālā atbalsta pieteikumu, netiek segti.
3. Lēmumi par finansiāla atbalsta piešķiršanu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 10. pantu, uzliek saistības segt izdevumus, ko atļauj budžets.
4. Maksājumus parasti veic avansa, starpposma maksājumu un galīgā maksājuma veidā. Avansu, kurš parasti nepārsniedz 50 % no pirmās gadā paredzētās daļas, izmaksā, kad atbalsta pieteikums ir apstiprināts. Starpposma maksājumus veic, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumiem, ņemot vērā projekta vai pētījuma gaitu un, ja vajadzīgs, precīzi un caurskatāmi ņemot vērā pārskatītos finanšu plānus.
5. Maksājumos jāņem vērā tas, ka infrastruktūras projektus īsteno vairāku gadu laikā, un tādēļ jāparedz daudzgadīgs finansējums.
6. Komisija veic galīgo maksājumu pēc tam, kad ir apstiprināts projekta vai pētījuma nobeiguma ziņojums, kuru iesniedzis atbalsta saņēmējs un kurā uzskaitīti visi faktiskie izdevumi.
7. Ievērojot 17. pantā paredzēto procedūru, attiecībā uz ieguldījumu fondiem vai līdzvērtīgiem finanšu uzņēmumiem Komisija pieņem sistēmu, paredzot maksājumu procedūras, grafiku un apjomu procentu likmju subsīdijām, garantiju maksas subsīdijām un atbalstam riska kapitāla līdzdalības formā un piešķirot prioritāti Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai.
12. pants
Finanšu kontrole
1. Lai garantētu šīs regulas finansētu projektu veiksmīgu pabeigšanu, dalībvalstis un Komisija, katra atbilstīgi savai kompetencei, veic vajadzīgos pasākumus, lai:
— regulāri pārbaudītu, vai projekti un pētījumi, ko finansē Kopiena, tiek veikti pareizi,
— nepieļautu pārkāpumus un tos novērstu,
— atgūtu visas summas, kas zaudētas pārkāpumu dēļ, tostarp procentus par nokavētu atmaksāšanu saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem noteikumiem. Dalībvalstij ir jāatmaksā visas nepareizi izmaksātās summas, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts un/vai īstenojošā iestāde pierāda, ka tā nav atbildīga par pārkāpumu.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās šajā nolūkā veic, un, jo īpaši, paziņo Komisijai to vadības un kontroles sistēmu aprakstu, kas izveidotas projektu un pētījumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanai.
3. Dalībvalstis dara pieejamus Komisijai attiecīgus valstu ziņojumus par projektu kontroli.
4. Neskarot jebkādus kontroles pasākumus, ko veic dalībvalstis saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un neskarot Līguma 188.a panta noteikumus un kontroles pasākumus, kas veikti saskaņā ar Līguma 209.c pantu, Komisijas amatpersonas vai pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases veidā, attiecībā uz projektiem, ko finansē atbilstoši šai regulai, un var pārbaudīt kontroles sistēmas, ko izveidojušas, un pasākumus, ko veikušas, valsts iestādes, kuras par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem informē Komisiju.
5. Pirms tiek veiktas pārbaudes uz vietas, Komisija par to brīdina attiecīgo dalībvalsti, lai no tās saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Ja Komisija veic pārbaudes uz vietas, par to nebrīdinot, uz tām attiecina nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar finanšu noteikumiem. Šajās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pārstāvji.
Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par maksājumu pieprasījumu pareizību. Komisijas pārstāvji vai amatpersonas var piedalīties šajās pārbaudēs, un tiem šajās pārbaudēs ir jāpiedalās obligāti, ja to lūdz attiecīgā dalībvalsts.
Komisija nodrošina to, ka visas tās veiktās pārbaudes tiek veiktas koordinēti, lai izvairītos no pārbaužu atkārtošanās par to pašu jautājumu tajā pašā laikposmā. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija nekavējoties apmainās ar svarīgu informāciju saistībā ar veikto pārbaužu rezultātiem.
6. Gadījumos, kad Kopienas atbalsts ir piešķirts valsts vai privātajiem uzņēmumiem vai organizācijām, kas tieši ieinteresētas, kontroles pasākumus veic Komisija, attiecīgi sadarbojoties ar dalībvalstīm.
7. Atbildīgās organizācijas un iestādes un valsts vai privātie uzņēmumi vai iestādes, kas tieši ieinteresētas, nodrošina, ka piecus gadus pēc pēdējā maksājuma, kas saistīts ar kādu projektu, Komisijai ir pieejami visi papildu dokumenti par projekta izdevumiem.
13. pants
Atbalsta samazināšana, pārtraukšana un atcelšana
1. Ja tiek konstatēts, ka pasākuma īstenošana pilnībā vai daļēji neattaisno tai piešķirto finansiālo atbalstu, Komisija veic šā gadījuma atbilstīgu pārbaudi, jo īpaši, lūdzot dalībvalstij vai tās šā pasākuma veikšanai norādītām iestādēm vai organizācijām konkrētā termiņā iesniegt savas piezīmes.
2. Pēc 1. punktā minētās pārbaudes Komisija var samazināt, pārtraukt vai atcelt atbalstu saistībā ar attiecīgo darbību, ja pārbaude atklāj pārkāpumu vai nespēju izpildīt kādu no nosacījumiem, kas noteikti lēmumā par atbalsta piešķiršanu, un jo īpaši kādu nozīmīgu pārmaiņu, kas iespaido tā projekta būtību vai īstenošanas nosacījumus, kuram nav lūgts Komisijas apstiprinājums.
Jebkādi nevajadzīgi uzkrājumi ir pamats pārmaksāto summu atmaksāšanai.
2.a Izņemot gadījumus, kas attaisnoti ar objektīviem iemesliem, Komisija anulē projektam piešķirto atbalstu, ja darbs nav sākts divos gados no paredzētās projekta sākšanas dienas, kā norādīts lēmumā par atbalsta piešķiršanu.
3. Jebkura summa, kas jāatlīdzina sakarā ar to, ka uz to nav atbilstošu tiesību, ir jāatmaksā Komisijai.
4. Ja 10 gadu laikā pēc finansiāla atbalsta piešķiršanas attiecīgā darbība nav pabeigta, Komisija, ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā visus būtiskos faktus, var pieprasīt finansiālā atbalsta atlīdzinājumu.
14. pants
Koordinācija
Komisija ir atbildīga par koordināciju un saskaņotību starp projektiem un programmām, ko paredz 5.a panta 1. punkts un ko īsteno atbilstīgi šai regulai, un projektiem, ko īsteno ar ieguldījumiem no Kopienas budžeta, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un citiem Kopienas finanšu instrumentiem.
15. pants
Novērtēšana, uzraudzība un izvērtēšana
1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka projektu īstenošanu atbilstīgi šai regulai efektīvi uzrauga un izvērtē. Projektus var pielāgot atbilstīgi uzraudzības un izvērtējuma rezultātiem.
2. Lai nodrošinātu Kopienas atbalsta efektīvu izmantošanu, Komisija un attiecīgās dalībvalstis sistemātiski uzrauga projektu attīstību, vajadzības gadījumā, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku un citām attiecīgām institūcijām.
3. Saņemot atbalstu pieteikumu un pirms tā apstiprināšanas, Komisija veic novērtējumu, kura mērķis ir izvērtēt projekta atbilstību 5. un 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem un kritērijiem. Vajadzības gadījumā Komisija šajā novērtējumā lūdz piedalīties Eiropas Investīciju banku un citas attiecīgās institūcijas.
4. Komisija un dalībvalstis izvērtē veidu, kā īsteno projektus un programmas, un to īstenošanas ietekmi, lai noteiktu, vai sākotnējos mērķus var sasniegt un vai tie ir sasniegti. Šis novērtējums, cita starpā, aptver projektu ietekmi uz vidi, ņemot vērā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Komisija, iepriekš apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var prasīt, lai saņēmējs sniedz arī konkrētu vērtējumu par projektiem vai projektu grupām, kurām tiek sniegts atbalsts atbilstīgi šai regulai, vai informāciju un palīdzību, kas nepieciešama šādu projektu izvērtēšanai.
5. Uzraudzību veic, ja vajadzīgs, pamatojoties uz faktiskiem un finanšu rādītājiem. Rādītāji ir saistīti ar projektu veidu un mērķiem. Tos sakārto tā, lai parādītu:
— sasniegto projekta fāzi attiecībā pret sākotnēji noteikto plānu un darbības mērķiem,
— panākto attīstību attiecībā uz vadību un ar to saistītas problēmas.
6. Izvērtējot individuālos atbalsta pieteikumus, Komisija ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu un izvērtējumu rezultātus.
7. Izvērtēšanas un uzraudzības procedūras, kas paredzētas 4. un 5. punktā, nosaka lēmumos, ar kuriem projektus apstiprina un/vai līgumu noteikumos, kas attiecas uz finansiālo atbalstu.
16. pants
Informācija un publicitāte
1. Komisija iesniedz novērtēšanai Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai gada ziņojumu par atbilstoši šai regulai veiktajām darbībām. Šajā ziņojumā ir izvērtējums par rezultātiem, kas sasniegti ar Kopienas atbalstu dažādās piemērošanas jomās attiecībā uz sākotnējiem mērķiem, kā arī nodaļa par pašreizējo daudzgadu programmu būtību un īstenošanu, jo īpaši pārskats par 5.a pantā paredzētajiem labojumiem.
2. Saņēmēji nodrošina to, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtajam atbalstam ir atbilstīga publicitāte, lai informētu sabiedrību par Kopienas lomu projektu īstenošanā. Tie apspriežas ar Komisiju par to, kādā veidā publicitāti vajadzētu nodrošināt.
17. pants
Komitejas procedūra
1. Par šīs regulas īstenošanu atbild Komisija.
2. Komisijai palīdz komiteja. Eiropas Investīciju banka ieceļ komitejā pārstāvi, kuram nav balstiesību.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. un 7. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas kārtību ( 8 ), ņemot vērā 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
18. pants
Finansējums
Finanšu asignējumu šīs regulas īstenošanai laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam nosaka 4874,88 miljonu eiro apmērā.
Lēmumus par gada apropriācijām pieņem attiecīgā budžeta lēmējiestāde, ievērojot paredzamās finanšu iespējas.
Līdzekļu piešķiršana ir saistīta ar kvalitatīvu vai kvantitatīvu ieviešanas līmeni.
19. pants
Pārskatīšanas klauzula
Līdz 2006. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu pārskatu par pieredzi, kas gūta darbā ar šajā regulā paredzētajiem Kopienas atbalsta piešķiršanas mehānismiem, jo īpaši ar 4. pantā noteiktajiem mehānismiem un noteikumiem. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 156. panta pirmajā punktā noteikto procedūru pārbauda, vai un ar kādiem nosacījumiem šajā regulā paredzētos pasākumus turpina vai groza pēc 18. pantā minētā laikposma beigām.
20. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie sīki izstrādātie papildu noteikumi īstenošanai
1. Nosacījumi Kopienas ieguldījumam riska kapitālā
Finansiālā atbalsta pieteikumos saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir šāda informācija, ko 17. pantā minētā Komiteja uzskata par pietiekamu un kas ir par pamatu lēmumu pieņemšanai par atbalsta piešķiršanu:
— informatīvs pārskats, kas ietver fonda dibināšanas dokumentu galvenos noteikumus, tostarp par fonda juridisko un vadības struktūru,
— sīki izstrādātas fonda ieguldījumu pamatnostādnes, tostarp informācija par mērķa projektiem,
— informācija par privāto ieguldītāju iesaistīšanu,
— informācija par darbības teritoriālajiem aspektiem,
— informācija par fonda finansiālo dzīvotspēju,
— informācija par ieguldītāju tiesībām uz pretdarbību gadījumos, kad uzņēmumi, kam tie piesaistīti, nesaņem atbalstu no fonda,
— informācija par politiku attiecībā uz izstāšanos no fonda un pasākumi fonda darbības izbeigšanai,
— pārstāvības tiesības ieguldītāju komisijās.
Attiecībā uz projektiem, kas saskaņā ar Līguma 155. panta 1. punkta pirmās daļas pirmo ievilkumu iepriekš identificēti kā projekti, kuri rada kopēju ieinteresētību, un pirms tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu starpniecības ieguldījumu fondam vai citai līdzvērtīgai finanšu iestādei jāuzņemas ieguldīt summu, kas ir vismaz divas ar pusi reizes lielāka par summu, ko iegulda Kopiena.
Kopienas atbalstu ieguldījumu fondiem vai līdzvērtīgiem finanšu uzņēmumiem, ja to piešķir riska kapitāla līdzdalības formā, parasti piešķir vienīgi tad, ja Kopienas ieguldījuma risks ir pari passu pārējo fonda ieguldītāju riskam.
Saņēmējiem ieguldījumu fondiem vai līdzvērtīgiem finanšu uzņēmumiem jāievēro pareizas finanšu pārvaldības principi.
2. Iejaukšanās ierobežojumi un maksimālā ieguldījumu summa
Ieguldījumi saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu nepārsniedz 1 % no kopējā apjoma 18. pantā minētajam laikposmam. Taču šo maksimālo apjomu var palielināt saskaņā ar minēto 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
Kopienas atbalsts saskaņā ar 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu nepārsniedz 20 % no ieguldījumu fonda vai līdzvērtīga finanšu uzņēmuma kopējā kapitāla.
3. Kopienas ieguldījuma pārvaldība
Kopienas ieguldījuma pārvaldību nodrošinās Eiropas Investīciju fonds (EIF). Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus Kopienas atbalsta īstenošanai saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu, tostarp īstenošanas uzraudzību un kontroli, paredz Sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIF, ņemot vērā šā pielikuma noteikumus.
4. Citi noteikumi
Noteikumi par regulā paredzēto novērtējumu, uzraudzību un izvērtēšanu, pilnībā attiecas uz regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu, tostarp noteikumi par Kopienas atbalsta piešķiršanu, finanšu kontroli un samazināšanu, atbalsta apturēšanu un atcelšanu. To, cita starpā, nodrošina attiecīgi noteikumi, kurus paredz Sadarbības nolīgums starp Komisiju un EIF un attiecīgas vienošanās ar fondiem vai līdzvērtīgiem finanšu uzņēmumiem, kas saņem ieguldījumus, un kuri paredz vajadzīgo kontroli katram projektam, kas izraisa kopēju ieinteresētību. Tiks pieņemti atbilstīgi noteikumi, lai ļautu Revīzijas palātai pildīt tās uzdevumus, jo īpaši pārbaudīt, vai maksājumi ir veikti pareizi.
Uz regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem maksājumiem attiecas regulas 11. panta 7. punkts, neskarot 11. panta 6. punktu. Beidzoties ieguldījumu periodam vai, attiecīgos gadījumos, pirms tā beigām, visas atlikuma summas, ko rada ieguldītā kapitāla peļņa vai peļņas un kapitāla pieauguma sadale, kā arī jebkādas citas summas, kas pienākas ieguldītājiem, atmaksā Kopienas budžetā.
Visus lēmumus par riska kapitāla līdzdalības nodrošināšanu saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu iesniedz 17. pantā minētajai Komitejai.
Komisija regulāri ziņo minētajai Komitejai par riska kapitāla līdzdalības īstenošanu saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
Līdz 2006. gada beigām Komisija atbilstīgi regulas 15. pantam sniedz izvērtējumu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu, jo īpaši par regulas izmantošanu, tās ietekmi uz atbalstīto Eiropas komunikāciju tīklu projektu īstenošanu un privāto ieguldītāju līdzdalību finansētajos projektos.
( 1 ) OV C 89, 26.3.1994., 8. lpp.
( 2 ) OV C 195, 18.7.1994., 74. lpp.
( 3 ) OV C 217, 6.8.1994., 36. lpp.
( 4 ) Eiropas Parlamenta 1994. gada 30. novembra atzinums (OV C 363, 19.12.1994., 23. lpp.). Padomes 1995. gada 31. marta kopējā nostāja (OV C 130, 29.5.1995., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 12. jūlija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).
( 5 ) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1346/2001/EK (OV L 185,.6.7.2001., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1376/2002/EK (OV L 200, 30.7.2002., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.
( 8 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.